Procesors

<mediawiki xmlns="http://www.mediawiki.org/xml/export-0.11/" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:schemaLocation="http://www.mediawiki.org/xml/export-0.11/ http://www.mediawiki.org/xml/export-0.11.xsd" version="0.11" xml:lang="lv">
  <siteinfo>
    <sitename>Vikipēdija</sitename>
    <dbname>lvwiki</dbname>
    <base>https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa</base>
    <generator>MediaWiki 1.47.0-wmf.22</generator>
    <case>first-letter</case>
    <namespaces>
      <namespace key="-2" case="first-letter">Media</namespace>
      <namespace key="-1" case="first-letter">Special</namespace>
      <namespace key="0" case="first-letter" />
      <namespace key="1" case="first-letter">Diskusija</namespace>
      <namespace key="2" case="first-letter">Dalībnieks</namespace>
      <namespace key="3" case="first-letter">Dalībnieka diskusija</namespace>
      <namespace key="4" case="first-letter">Vikipēdija</namespace>
      <namespace key="5" case="first-letter">Vikipēdijas diskusija</namespace>
      <namespace key="6" case="first-letter">Attēls</namespace>
      <namespace key="7" case="first-letter">Attēla diskusija</namespace>
      <namespace key="8" case="first-letter">MediaWiki</namespace>
      <namespace key="9" case="first-letter">MediaWiki diskusija</namespace>
      <namespace key="10" case="first-letter">Veidne</namespace>
      <namespace key="11" case="first-letter">Veidnes diskusija</namespace>
      <namespace key="12" case="first-letter">Palīdzība</namespace>
      <namespace key="13" case="first-letter">Palīdzības diskusija</namespace>
      <namespace key="14" case="first-letter">Kategorija</namespace>
      <namespace key="15" case="first-letter">Kategorijas diskusija</namespace>
      <namespace key="100" case="first-letter">Portāls</namespace>
      <namespace key="101" case="first-letter">Portāla diskusija</namespace>
      <namespace key="102" case="first-letter">Vikiprojekts</namespace>
      <namespace key="103" case="first-letter">Vikiprojekta diskusija</namespace>
      <namespace key="446" case="first-letter">Education Program</namespace>
      <namespace key="447" case="first-letter">Education Program talk</namespace>
      <namespace key="710" case="first-letter">TimedText</namespace>
      <namespace key="711" case="first-letter">TimedText talk</namespace>
      <namespace key="828" case="first-letter">Modulis</namespace>
      <namespace key="829" case="first-letter">Moduļa diskusija</namespace>
      <namespace key="1728" case="first-letter">Event</namespace>
      <namespace key="1729" case="first-letter">Event talk</namespace>
      <namespace key="2600" case="first-letter">Tēma</namespace>
    </namespaces>
  </siteinfo>
  <page>
    <title>Procesors</title>
    <ns>0</ns>
    <id>4707</id>
    <revision>
      <id>4530946</id>
      <parentid>4221178</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T10:23:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-53136-57</username>
        <id>151211</id>
      </contributor>
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4530946</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1100" sha1="exfc1yr7qrzar6245uewhz69s2epva5" xml:space="preserve">[[Attēls:Intel 80486DX2 bottom.jpg|thumb|Intel 80486DX2 procesors]]
{{cita nozīme|procesoriem kā tādiem|mūsdienu datoru centrālajiem procesoriem|Centrālais procesors}}
'''Procesors''' ({{val|en|processor}}) ir datu apstrādes sistēmas apakšsistēma, kas apstrādā ievades informāciju pēc tam, kad ievades apakšsistēma to ir pārkodējusi [[dati|datos]]. Pēc tam, kad procesors ir datus apstrādājis, tie tiek nodoti izvades apakšsistēmai, kas tos pārkodē atpakaļ informācijā.

Ir divi galvenie ciparu procesoru veidi[[centrālais procesors]] (zpd

)

* [[ciparsignālu procesors]] (DSP)

Galvenās procesoru arhitektūras ir:
* [[CISC]] (''Complex Instruction Set Computer'' — 'sarežģītas instrukcijkopas dators')
* [[RISC]] (''Reduced Instruction Set Computer'' — 'sašaurinātās instrukcijkopas dators').

Pasaulē izplatītāko procesoru ražotāji ir:
* ''[[Advanced Micro Devices]] (AMD)''
* ''[[Intel]]''

== Skatīt arī ==
* [[Mikroprocesors]]
* [[Tekstprocesors]]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Datoru aparatūra]]
[[Kategorija:Datoru arhitektūra]]</text>
      <sha1>exfc1yr7qrzar6245uewhz69s2epva5</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530951</id>
      <parentid>4530946</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T10:30:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-53136-57|~2026-53136-57]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Papuass</comment>
      <origin>4221178</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1101" sha1="4iy8n5fy5yh1cj8n5puxpda6isxpljk" xml:space="preserve">[[Attēls:Intel 80486DX2 bottom.jpg|thumb|Intel 80486DX2 procesors]]
{{cita nozīme|procesoriem kā tādiem|mūsdienu datoru centrālajiem procesoriem|Centrālais procesors}}
'''Procesors''' ({{val|en|processor}}) ir datu apstrādes sistēmas apakšsistēma, kas apstrādā ievades informāciju pēc tam, kad ievades apakšsistēma to ir pārkodējusi [[dati|datos]]. Pēc tam, kad procesors ir datus apstrādājis, tie tiek nodoti izvades apakšsistēmai, kas tos pārkodē atpakaļ informācijā.

Ir divi galvenie ciparu procesoru veidi:
* [[centrālais procesors]] (CPU)
* [[ciparsignālu procesors]] (DSP)

Galvenās procesoru arhitektūras ir:
* [[CISC]] (''Complex Instruction Set Computer'' — 'sarežģītas instrukcijkopas dators')
* [[RISC]] (''Reduced Instruction Set Computer'' — 'sašaurinātās instrukcijkopas dators').

Pasaulē izplatītāko procesoru ražotāji ir:
* ''[[Advanced Micro Devices]] (AMD)''
* ''[[Intel]]''

== Skatīt arī ==
* [[Mikroprocesors]]
* [[Tekstprocesors]]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Datoru aparatūra]]
[[Kategorija:Datoru arhitektūra]]</text>
      <sha1>4iy8n5fy5yh1cj8n5puxpda6isxpljk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tartu</title>
    <ns>0</ns>
    <id>5681</id>
    <revision>
      <id>4530926</id>
      <parentid>4441959</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T09:46:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4530926</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18742" sha1="f7twijsnj3xnm73ymywzwkxvu7xb9sv" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Tartu
 | official_name            = ''Tartu''
 | settlement_type          = pilsēta
 | image_skyline            = {{multiple image
 |border                   = infobox
 |total_width              = 280
 |image_style              = border:1;
 |caption_align           = center
 |perrow                   = 1/2/2/
 |image1                   = Tartu (2019).jpg
 |caption1                 = Skats uz Tartu un [[Emajegi|Emajegi upi]]
 |image2                   = Tartu asv2022-04 img32 View from Emajõe Tower.jpg
 |caption2                 = [[Tartu Jāņa baznīca|Jāņa baznīca]]
 |image3                   = Eesti Rahva Muuseumi peahoone 13.jpg 
 |caption3                 = [[Igaunijas Nacionālais muzejs]]
 |image4                   = Tartu Ülikooli peahoone 2012.jpg
 |caption4                 = [[Tartu Universitāte]]
 |image5                   = Tartu Raekoja platsi vaade.jpg
 |caption5                 = [[Tartu rātsnams|Rātsnama]] laukums
 }}
 | image_caption            = 
 | image_flag   = Flag of Tartu, Estonia.svg
 | image_shield = Tartu coat of arms.svg
 | shield_size  = 75px
 | pushpin_map              = Igaunija#Tartu apriņķis
 | pushpin_label_position   = 
 | pushpin_map_caption      = 
 | latd=58|latm=23|latNS=N|longd=26|longm=43|longEW=E
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = {{EST}}
 | subdivision_type1        = [[Igaunijas apriņķi|Apriņkis]]
 | subdivision_name1        = [[Attēls:Tartumaa lipp.svg|23px]] [[Tartu apriņķis]]
 | subdivision_type2        = Pašvaldība
 | subdivision_name2        = [[Attēls:Flag of Tartu, Estonia.svg|23px]] [[Tartu pilsētas pašvaldība|Tartu pilsēta]]
 | established_title        = Pilsētas tiesības
 | established_date         = 1224. gadā
 | other_name               = &lt;!-- '''Юрьев''', '''Дерпт''' &lt;small&gt;{{ru ikona}}&lt;/small&gt;&lt;br&gt;'''Tērbata''' &lt;small&gt;{{lv ikona}}&lt;/small&gt;&lt;br&gt;'''Tartto''' &lt;small&gt;{{fi ikona}}&lt;/small&gt;&lt;br&gt;'''Dorpat''' &lt;small&gt;{{de ikona}}&lt;/small&gt; --&gt;
 | leader_name              = Urmass Krūze
 | area_total_km2           = 38.80
 | population_total         = 93715
 | population_footnotes     = &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | url= http://pub.stat.ee/px-web.2001/Dialog/varval.asp?ma=PO0240&amp;lang=1 | title= Statistics Estonia: Population by Sex, Place of residence and Age | access-date= {{dat|2018|12|31||bez}} | archive-date= {{dat|2019|03|27||bez}} | archive-url= https://web.archive.org/web/20190327091632/http://pub.stat.ee/px-web.2001/Dialog/varval.asp?ma=PO0240&amp;lang=1 }}&lt;/ref&gt;
 | population_as_of         = 2018. gadā
 | population_density_km2   = auto
 | timezone                 = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
 | utc_offset               = +2
 | timezone_DST             = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
 | utc_offset_DST           = +3
 | postal_code_type         = Pasta indekss
 | postal_code              = no 50050 līdz 51111
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 57.2
 | website                  = {{URL|https://www.tartu.ee/}}
 | footnotes                = 
}}

'''Tartu''' ({{val|et|Tartu}}, {{val|vro|Tarto}}), senāk '''Tērbata''', ir pilsēta [[Igaunija]]s dienvidaustrumos pie [[Emajegi]] upes. Pēc iedzīvotāju skaita tā ir otra lielākā [[Igaunijas pilsētu uzskaitījums|Igaunijas pilsēta]]. Ja [[Tallina]] ir Igaunijas politiskais un ekonomiskais centrs, tad Tartu uzskata par Igaunijas intelektuālo un kultūras centru,&lt;ref&gt;[http://www.estlandia.de/en/tourism-estonia/cities/tartu.html Tartu — the intellectual centre of Estonia] estlandia.de&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Jonathan Bousfield ''The Rough Guide to Estonia, Latvia &amp; Lithuania''. Rough Guides UK. [https://books.google.ee/books?id=hXu0BgAAQBAJ&amp;lpg=PA126&amp;ots=QjCFWHU35m&amp;dq=tartu%20intellectual%20centre%20of%20estonia&amp;hl=et&amp;pg=PA126#v=onepage&amp;q&amp;f=false Page 126]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Sergey Chernov. [https://themoscowtimes.com/articles/tartu-estonias-intellectual-and-theater-capital-20396 Tartu: Estonia's Intellectual and Theater Capital] The Moscow Times, Dec. 24 2012&lt;/ref&gt; īpaši tāpēc, ka Tartu sāka darboties pirmā [[Baltijas valstis|Baltijas]] guberņu ([[Vidzemes guberņa]]s, [[Kurzemes guberņa]]s un [[Igaunijas guberņa]]s) universitāte — [[Tartu Universitāte]]. Tajā laikā tā bija arī galvenais centrs [[latvieši|latviešu]] akadēmiskajai izglītībai. Tartu, kas atrodas 180 km uz dienvidaustrumiem no Tallinas, ir Dienvidigaunijas centrs.

2024. gadā Tartu bija [[Eiropas kultūras galvaspilsēta]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Eiropas kultūras galvaspilsēta 2024. gadā būs Tartu |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropas-kulturas-galvaspilseta-2024-gada-bus-tartu.a330229/ |accessdate={{dat|2019|8|29||bez}} |publisher=[[lsm.lv]] |date={{dat|2019|8|28||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Nosaukums ==
Kopš 1918. gada pilsētas nosaukums ir Tartu. No 1893. līdz 1918. gadam pilsēta tika saukta par '''Jurjevu''' ({{val|ru|Юрьев}}). Pirms tam tā bija Tērbata ({{val|et|Tarbatu}}, {{val|de|Dorpat}}, {{val|ru|Дерпт}}). Latviskajos avotos līdz 1940. gadam pēc [[Emajegi]] ({{val|et|Emajõgi}}, &quot;upju māte&quot;) latviskotā nosaukuma ''Mētra'' arī pilsēta reizumis saukta par Mētraini.&lt;ref name=&quot;Mētraine&quot;&gt;[http://www.mfa.gov.lv/lv/vilnius/jaunumi/LatvijasArlietas/LatvijasArlietas-Template/?pg=16758 A.Deglavs &quot;Latviešu attīstības solis no 1848.-1875.g.&quot; — R.,1893. — 89.lpp.]{{Novecojusi saite}}, Tekstā minētā Mētraine ir vēsturiskais Tartu nosaukums latviešu valodā, kas tika lietots līdz Latvijas okupācijai 1940. gadā. Nosaukums radies pēc pilsētai caurtekošās Emajegi upes latviskotā nosaukuma Mētra.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;līdz Latvijas okupācijai 1940.gadā&quot;&gt;[http://www.periodika.lv/Repository/getimage.dll?path=LAK/1934/11/04/3/Img/Ar0030201.png &quot;Latvijas Kareivis&quot; Svētdiena, 4. novembris, 1934 Lapa: 3],{{novecojusi saite}} Nosaukums &quot;Mētraine&quot; atrodams daudzos LNB periodika.lv iekļautajos informācijas avotos.&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Arheoloģijas dati liecina, ka pastāvīga apmetne tagadējās Tartu vietā bijusi jau 5. gadsimtā p. m. ē. Rakstos pirmoreiz minēta 1030. gada notikumu aprakstā [[Pagājušo gadu vēsture|Nestora hronikā]], kad [[Novgorodas kņazs]] [[Jaroslavs Gudrais]] ieņēma [[ugaunieši|ugauniešu]] pilskalnu. Viņš piespieda tos maksāt meslus un iekaroto [[čudi|čudu]] zemju (''Ugalas'') pārvaldei nodibināja pilsētu, ko savā kristītajā vārdā nosauca par Jurjevu ({{val|ru|Юрьев}}). Krievzemes vara turpinājās līdz 1061. gadam, kad Tartu ieņēma pēc hronikas ziņām ''sosoli'' (iespējams, [[Sakala|sakalieši]]), tomēr arī vēlāk [[Novgorodas kņazi]] rīkoja meslu ievākšanas karagājienus uz [[Ugaunija|Ugauniju]] un [[Atzele|Atzeli]].

[[Attēls:Dorpat im Jahre 1553.png|thumb|left|Tērbatas pilsētas panorāma 1553. gadā]]
[[Attēls:Tērbatas plāns 1695. gadā.jpg|thumb|left|Tērbatas plāns 1695. gadā]]
[[Attēls:Tērbatas bīskapa rezidence un pilsēta 17. gadsimtā.jpg|thumb|left|Tērbatas bīskapa rezidence (''Schloss'') un pilsēta.]]
[[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā Ugauniju līdz Tērbatai pie [[Emajegi|Ūdeņu mātes]] nopostīja [[letgaļi|letgaļu]] karaspēks [[Letgaļu karagājieni uz Ugauniju (1215)|1215. gada atriebes karagājienā pret ugauņiem]] pēc [[Tālivaldis|Tālivalža]] nogalināšanas. [[Igauņu sacelšanās un kauja pie Vīlandes (1223)|1223. gada ugauņu sacelšanās laikā]] viņi nogalināja Tērbatas fogtu Johanesu un atguva pilskalnu, bet par Tērbatas ķēniņu kļuva bijušais Kokneses ķēniņš [[Vetseke]]. 1224. gada augustā notika izšķirošā [[Tērbatas kauja (1224)|kauja par Tartu]], kad pēc vairāku dienu aplenkuma [[Tērbatas pilskalns|Tērbatas pilskalnu]] ({{val|la|castrum Tharbatense}}) ieņēma krustneši, bet Vetseke krita kaujā. Viduslaikos pilsēta bija pazīstama ar nosaukumu Tērbata (''Dorpat, Tarbatum'') un bija [[Tērbatas bīskapija]]s galvaspilsēta.
1262. gadā pilsētu aplenca un izpostīja [[Aleksandrs Ņevskis|Aleksandra Ņevska]] dēls, [[Vladimiras lielkņazs]] Dmitrijs. 1280. gadā Tērbata iestājās [[Hanza]]s savienībā.

Pēc [[Livonijas karš|Livonijas kara]] 1582. gada [[Jamas Zapoļskas miera līgums|Jamas Zapoļskas miera līgumā]] tā dēvēta par pilsnovada citadeli ({{val|la|arx Iurien}}, krieviski kā ''Юрьев''.
[[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] sastāvā izveidoja savu [[Tērbatas vaivadija|vaivadiju]], kurā sāka darboties [[Džovanni Paolo Kampana|Kampanas]] un [[Antonijs Posevino|Posevino]] dibinātā [[jezuīti|jezuītu]] kolēģija. 1629. gadā pēc [[zviedru-poļu karš|Zviedru-poļu kara]] Tērbata nokļuva [[Zviedru Vidzeme]]s sastāvā. 1632. gadā Zviedrijas karalis [[Gustavs II Ādolfs]] nodibināja [[Tartu Universitāte|Gustava akadēmiju]] (''Academia Gustaviana'').

Pēc [[Nīstades miera līgums|Nīstades miera līguma]] 1721. gadā Tērbatu inkorporēja [[Krievijas Impērija]]s [[Rīgas guberņa]]s, vēlāk [[Vidzemes guberņa]]s sastāvā. 19. gadsimtā [[Tērbatas Universitāte]] un [[Tērbatas Veterinārais institūts]] kļuva par ievērojamiem [[vācbaltieši|vācbaltiešu]], [[igauņi|igauņu]] un [[latvieši|latviešu]] zinātnes centriem.
1869. gadā Tērbatā notika pirmie [[igauņu dziesmu svētki]], bet 1870. gada tika atklāts pirmais igauņu profesionālais teātris — ''[[Vanemuine]]''. Sākoties [[Baltijas pārkrievošana]]i, 1893. gadā Tērbata tika pārdēvēta par Jurjevu un skolās tika ieviesta apmācība krievu valodā. 1918. gadā pēc Igaunijas neatkarības pasludināšanas pilsētai tika atjaunots sākotnējais nosaukums.

1920. gada 2. februārī pilsētā tika noslēgts [[Tartu līgums (Krievija–Igaunija)|Tartu miera līgums]] starp Igaunijas Republiku un [[Padomju Krievija|Padomju Krieviju]], kurā tika atzīta Igaunijas neatkarība.

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Tartu centru nopostīja. [[Padomju Savienība]]s laikos Tartu bija ārzemniekiem slēgta pilsēta,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tartu.ee/ru/stranicy-istorii-tartu|title=Страницы истории Тарту|website=tartu.ee|access-date=2023-01-13|language=ru}}&lt;/ref&gt; jo šeit atradās liela Padomju armijas gaisa spēku bāze.

== Satiksme ==

=== Ceļu satiksme ===
Pilsēta ir nozīmīgs ceļu krustpunkts, šeit krustojas nacionālas nozīmes autoceļi:
* [[autoceļš 2 (Igaunija)|Nr. 2]] ([[Tallina]]—Tartu—[[Veru]]—[[Luhamā]] (valsts robeža) jeb [[Eiropas autoceļš E264]]) un
* [[autoceļš 3 (Igaunija)|Nr. 3]] ([[Jehvi]]—Tartu—[[Valga]] (valsts robeža)), kas Latvijā turpinās kā [[Autoceļš A3 (Latvija)|A3]], kopā veidojot [[Eiropas autoceļš E264|Eiropas autoceļu E264]];

Tartu ir arī sākumpunkts nacionālas nozīmes autoceļam [[autoceļš 92 (Igaunija)|Nr. 92]] (Tartu—[[Viljandi|Vīlande]]—[[Kilingi-Nemme]]), kas pilsētu tālāk savieno ar [[Pērnava|Pērnavu]].

=== Dzelzceļa satiksme ===
[[Attēls:Tartu raudteejaam 3.jpg|thumb|Tartu dzelzceļa stacija (2011).]]
Tartu ir arī būtisks dzelzceļa satiksmes mezgla punkts, kurā saslēdzas [[Igaunijas pasažieru dzelzceļa pārvadājumi (austrumu virziens)|trīs dzelzceļa līnijas]]: Tapa-Tartu, Tartu-Koidula (valsts robeža) un Tartu-Valga (valsts robeža). 1876. gadā celtā un 2012. gadā restaurētā [[Tartu (stacija)|Tartu stacijas]] ēka atrodas Vaksali ielā 6. Kopš 1997. gada Tartu stacijas ēka ir Valsts kultūras piemineklis, viens no izcilākajiem 19. gadsimta koka arhitektūras paraugiem.

No Tartu stacijas tiek nodrošināti pasažieru pārvadājumi visos trīs dzelzceļa virzienos — uz [[Elva (stacija)|Elvu]] un [[Valga (stacija)|Valgu]] (tālāk ar pārsēšanos uz [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgu]]), uz [[Pelva|Pelvu]] un [[Koidula (stacija)|Koidulu]] ([[Piusa (stacija)|Piusu]]), uz [[Jegeva (stacija)|Jegevu]], [[Tapa (stacija)|Tapu]] un [[Baltijas stacija (Tallina)|Tallinu]]. Starp Tallinu un Tartu kursē arī ekspresvilcieni, kas ceļā pietur tikai atsevišķās pieturās.

=== Gaisa satiksme ===
Apmēram 8 km uz dienvidiem no pilsētas centra Ilenurmes pagastā atrodas [[Tartu lidosta]] ([[Starptautiskā gaisa transporta asociācija|IATA]]: TAY), saukta arī par Tartu Ilenurmes lidostu ({{val|et|Tartu Ülenurme lennujaam}}), kas šobrīd (2013) nodrošina regulārus reisus uz [[Helsinki|Helsinku lidostu]], līdz 2012. gada decembrim tika nodrošināti arī iekšzemes lidojumi uz [[Tallina|Tallinas lidostu]], bet līdz 2011. gadam tika veikti arī regulāri reisi uz [[Rīgas lidosta|Rīgu]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/tartu-ar-airbaltic-risina-sarunas-par-reisu-atsaksanu-uz-rigu.d?id=43069278 |title=Tartu ar 'airBaltic' risina sarunas par reisu atsākšanu uz Rīgu |accessdate={{Dat|2013|03|30|SK}} |work=Delfi.lv |publisher= |date={{Dat|2013|02|18|SK}} }}&lt;/ref&gt; līdz 2010. gadam — uz [[Stokholma]]s Ārlandas lidostu. Padomju laikos no Tartu lidostas tika veikti reisi gan uz dažādām [[Igaunijas PSR]] pilsētām un salām, gan dažādām PSRS pilsētām — [[Kijiva|Kijivu]], [[Simferopole|Simferopoli]], [[Maskava|Maskavu]], [[Sanktpēterburga|Ļeņingradu]], [[Minska|Minsku]] un [[Odesa|Odesu]].

Uz ziemeļaustrumiem no Tartu centra pie pilsētas robežas atradās [[padomju armija]]s Rādi lidlauks, kurā 2016. gada 29. septembrī notika [[Igaunijas Nacionālais muzejs|Igaunijas Nacionālā muzeja]] jaunās ēkas atklāšana.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Igauņu sapnis piepildās. Tartu atklāts modernākais muzejs Ziemeļeiropā |author=Ivars Šteinbergs |date=2016. gada 29. septembris |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/igaunu-sapnis-piepildas-tartu-atklats-modernakais-muzejs-ziemeleiropa.d?id=47966931 |accessdate= 2016. gada 19. aprīlī}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Tartu atklāts augsta līmeņa Igaunijas Nacionālais muzejs |date= 2016. gada 30. septembris |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/izklaide/kulturas_un_izklaides_notikumi/627923-tartu_atklats_augsta_limena_igaunijas_nacionalais_muzejs |accessdate= 2016. gada 19. aprīlī }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Tartu atklāj Igaunijas Tautas muzeja jauno ēku |author1=Līva Rauhvargere |author2=Māra Rozenberga |date=2016. gada 29. septembris |publisher= [[Lsm.lv]] |url= http://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/tartu-atklaj-igaunijas-tautas-muzeja-jauno-eku.a203097/ |accessdate= 2016. gada 19. aprīlī}}&lt;/ref&gt;

=== Ūdens satiksme ===
Tartu pilsēta izvietojusies [[Emajegi|Emajegi upes]] ielejā un tās tuvumā, upe vēsturiski ir bijusi nozīmīgs ūdensceļš, kas savieno [[Vertsjervs|Vertsjerva ezeru]] (ap 60 km no Tartu) ar [[Peipuss|Peipusu]] (ap 40 km no Tartu). 1843. gadā tika atklāta [[tvaikonis|tvaikoņu]] satiksme maršrutos Tartu-[[Narva]] un Tartu-[[Pleskava]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.riverland.ee/188 |title=Emajõgi Waterway {{en ikona}} |accessdate={{Dat|2013|03|30|SK}} |work=riverland.ee |publisher=SA Emajõe Jõeriik, SA Tartumaa Turism |date={{Dat|2007|||SK|bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090718035641/http://www.riverland.ee/188 |archivedate={{dat|2009|07|18||bez}} }}&lt;/ref&gt; Mūsdienās vasaras sezonā ir regulāra satiksme starp Tartu un [[Pīrisāre]]s salu Peipusa ezerā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tartupostimees.ee/842732/piirissaare-laevareisid-algavad-taas/ |title=Piirissaare laevareisid algavad taas {{igauniski}} |author=Olmaru, Jaan |accessdate={{Dat|2013|03|30|SK}} |work=tartupostimees.ee |publisher=AS Postimees |date={{Dat|2012|05|16|SK}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.reporter.ee/2012/05/20/tartust-saab-nuud-jalle-laevaga-piirissaarele/ |title=Tartust saab nüüd jälle laevaga Piirissaarele! (video) {{igauniski}} |accessdate={{Dat|2013|03|30|SK}} |work=reporter.ee |publisher=AS Postimees |date={{Dat|2012|05|20|SK}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120725004712/http://www.reporter.ee/2012/05/20/tartust-saab-nuud-jalle-laevaga-piirissaarele/ |archivedate={{dat|2012|07|25||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Sports ==
* [[Tartu &quot;Tammeka&quot;]] (futbola klubs)
* [[FC Santos Tartu]] (futbola klubs)
* [[JK Welco Tartu]] (futbola klubs)
* Stadions &quot;Tamme&quot; (ietilpība: 1750)
* Tartu Annelinna kunstmurustaadion (ietilpība: 600)
* Tartu Ülikooli (basketbola klubs)

== Cilvēki ==
[[Attēls:Tartu asv2022-04 img21 University main building.jpg|thumb|[[Tartu Universitāte]]s ēka]]
Tartu vai tās apkārtnē dzimuši:
* [[Ādolfs fon Harnaks]] (''Adolf von Harnack'') (1851—1930) — teologs
* [[Jāns Kirsipū]] (''Jaan Kirsipuu'') (1969-) — riteņbraucējs
* [[Lionels Kīzerickis]] (''Lionel Kieseritzky'') (1806—1853) — šahists
* [[Karls Ernsts Klauss]] (''Karl Claus'') (1796—1864) — ķīmiķis
* [[Leonīds Kuļiks]] (''Леонид Алексеевич Кулик'') (1883—1942) — mineralogs
* [[Emīls Lencs]] (''Heinrich Friedrich Emil Lenz'') (1804—1865) — fiziķis
* [[Kristina Šmiguna-Vehi]] (''Kristina Šmigun-Vähi'') (1977-) — slēpotāja
* [[Erhards Šmits]] (''Erhard Schmidt'') (1876—1959) — matemātiķis
* [[Aleksandrs Tammerts]] (''Aleksander Tammert'') (1973-) — diska metējs
* [[Hermanis Eduards Hartmanis]] (vācu: Hermann Eduard Hartmann, 1817—1881) — vācbaltiešu gleznotājs un grafiķis

== Attēlu galerija ==
&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;100px&quot; heights=&quot;80px&quot; perrow=&quot;6&quot;&gt;
Puitelamu Tartus Oa 1.jpg|
Tartu Ülikooli peahoone 2012.jpg
Tartu Peetri kirik 2012.jpg|
Tartu Raekoda 2012.jpg|
Tartu Raekoja plats 6, 8 ja 10.jpg|
Tartu Raekoja plats 18 ja 20.jpg|
Tartu Toomkiriku varemed 2012.jpg|
Raudteetööliste elamu Tartus Vaksali 4.jpg|
Raadi kapsēta.jpg|Raadi kapsēta
TU Botāniskais dārzs.jpeg|Botāniskais dārzs
TartuStadtmauer1a.jpg|Viduslaiku pilsētas mūris, Vabaduse iela
TartuStadtmauer2a.jpg|Viduslaiku pilsētas mūris, Lai iela

&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.tartu.ee Oficiālā mājaslapa] {{igauniski}}, {{en ikona}}, {{ru ikona}}, {{somiski}}, {{de ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20120123203009/http://www.dorpat.ru/ Dorpat.ru — Tartu izglītības portāls] {{ru ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20120123203009/http://www.dorpat.ru/index/tartu_webcam/0-59 Tartu tīmekļkameras] {{ru ikona}}

{{Igaunija-aizmetnis}}
{{Igaunijas pilsētas}}
{{Igaunijas viduslaiku pilis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Tartu| ]]
[[Kategorija:Igaunijas pilsētas]]
[[Kategorija:Hanzas pilsētas]]
[[Kategorija:Tartu apriņķis]]
[[Kategorija:Emajegi]]</text>
      <sha1>f7twijsnj3xnm73ymywzwkxvu7xb9sv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vācijas pilsētu uzskaitījums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>5899</id>
    <revision>
      <id>4530557</id>
      <parentid>4526759</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T13:55:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Silraks</username>
        <id>36716</id>
      </contributor>
      <comment>precizēts 1 atveidojums</comment>
      <origin>4530557</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="246603" sha1="9fscp8ne09xkwxlgjnhgk7c4ux9wclk" xml:space="preserve">[[Attēls:EU-Germany.svg|200px|thumbnail|[[Vācija]]s novietojums [[Eiropa|Eiropā]]]]
Šajā uzskaitījumā apkopotas visas '''[[Vācija]]s pilsētas'''. 2016. gadā Vācijā bija '''2059 pilsētas'''.

No visām pilsētām 4 pilsētās — [[Berlīne|Berlīnē]], [[Hamburga|Hamburgā]], [[Minhene|Minhenē]] un [[Ķelne|Ķelnē]] — dzīvo vairāk nekā 1 000 000 iedzīvotāju.

== Pilsētu sadalījums pa federālajām zemēm ==
{| width=300px align=right
|-
|
{{Image label begin|image=Germany location map.svg|width=300|float=none}}
{{Image label small|x=0.16|y=0.58|scale=500|text=[[Bādene-Virtemberga|Bādene-&lt;br /&gt;Virtemberga]]}}
{{Image label small|x=0.33|y=0.52|scale=500|text=[[Bavārija]]}}
{{Image label small|x=0.45|y=0.24|scale=500|text='''[[Berlīne]]'''}}
{{Image label small|x=0.44|y=0.28|scale=500|text=[[Brandenburga]]}}
{{Image label small|x=0.17|y=0.18|scale=500|text=[[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]]}}
{{Image label small|x=0.24|y=0.14|scale=500|text=[[Hamburga]]}}
{{Image label small|x=0.19|y=0.41|scale=500|text=[[Hesene]]}}
{{Image label small|x=0.2|y=0.22|scale=500|text=[[Lejassaksija]]}}
{{Image label small|x=0.35|y=0.12|scale=500|text=[[Mēklenburga-Priekšpomerānija|Mēklenburga-&lt;br /&gt;Priekšpomerānija]]}}
{{Image label small|x=0.07|y=0.47|scale=500|text=[[Reinzeme-Pfalca|Reinzeme-&lt;br /&gt;Pfalca]]}}
{{Image label small|x=0.44|y=0.37|scale=500|text=[[Saksija]]}}
{{Image label small|x=0.34|y=0.28|scale=500|text=[[Saksija-Anhalte|Saksija-&lt;br /&gt;Anhalte]]}}
{{Image label small|x=0.23|y=0.08|scale=500|text=[[Šlēsviga-Holšteina|Šlēsviga-&lt;br /&gt;Holšteina]]}}
{{Image label small|x=0.3|y=0.39|scale=500|text=[[Tīringene]]}}
{{Image label small|x=0.08|y=0.52|scale=500|text=[[Zāra (zeme)|Zāra]]}}
{{Image label small|x=0.07|y=0.34|scale=500|text=[[Ziemeļreina-Vestfālene|Ziemeļreina-&lt;br /&gt;Vestfālene]]}}
{{Image label end}}
|}

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;font-size:85%&quot;
! [[Vācijas administratīvais iedalījums|Federālā zeme]] !! Skaits
|-
| [[Bavārija]] || 317
|-
| [[Bādene-Virtemberga]] || 313
|-
| [[Berlīne]] || 1
|-
| [[Brandenburga]] || 113
|-
| [[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]] || 2
|-
| [[Hamburga]] || 1
|-
| [[Hesene]] || 191
|-
| [[Lejassaksija]] || 158
|-
| [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] || 84
|-
| [[Reinzeme-Pfalca]] || 129
|-
| [[Saksija]] || 170
|-
| [[Saksija-Anhalte]] || 104
|-
| [[Šlēsviga-Holšteina]] || 63
|-
| [[Tīringene]] || 126
|-
| [[Zāra (zeme)|Zāra]] || 17
|-
| [[Ziemeļreina-Vestfālene]] || 271
|}

== Uzskaitījums == 
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ģerbonis !! Pilsēta !! Nosaukums &lt;br /&gt; [[vācu valoda|vācu valodā]] !! Iedz.sk.&lt;br /&gt;(2013)&lt;ref name=autonazwa1&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.it.nrw.de/statistik/a/daten/bevoelkerungszahlen_zensus/|title=Iedz.sk. Vācijas pilsētās 2013.g.|publisher=IT.NRW|daccessdate=|access-date={{dat|2015|02|01||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150317192203/http://www.it.nrw.de/statistik/a/daten/bevoelkerungszahlen_zensus/|archivedate={{dat|2015|03|17||bez}}}}&lt;/ref&gt; !! Federālā zeme
|-
| [[Attēls:DEU Abenberg COA.svg|23px]] || [[Abenberga]] || ''Abenberg'' || 5445 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Adelsheim.svg|23px]] || [[Adelsheima]] || ''Adelsheim'' || 4878 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Adenau COA.svg|23px]] || [[Adenava]] || ''Adenau'' || 2891 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Adorf Vogtl.jpg|23px]] || [[Adorfa]] || ''Adorf'' || 5178 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Achern COA.svg|23px]] || [[Aherna]] || ''Achern'' || 24618 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Achim COA.svg|23px]] || [[Ahima]] || ''Achim'' || 29 991 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Aichach COA.svg|23px]] || [[Aihaha]] || ''Aichach'' || 20 560 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Aichtal.svg|23px]] || [[Aihtāle]] || ''Aichtal'' || 9665 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| || [[Akene]] || ''Aken'' || 7891 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Albstadt COA.svg|23px]] || [[Albštate]] || ''Albstadt'' || 44 056 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Alzey COA.svg|23px]] || [[Alcei]] || ''Alzey'' || 17 516 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Alzenau i. UFr. COA.svg|23px]] || [[Alcenava]] || ''Alzenau'' || 19 062 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Alfeld (Leine) COA.png|23px]] || [[Alfelde]] || ''Alfeld'' || 18 974 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Allendorf (Lumda).png|23px]] || [[Allendorfa]] || ''Allendorf'' || 4145 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Allstedt.png|23px]] || [[Allštate]] || ''Allstedt'' || 8089 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Alpirsbach COA.svg|23px]] || [[Alpīrbaha]] || ''Alpirsbach'' || 6310 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Alsdorf COA.svg|23px]] || [[Alsdorfa]] || ''Alsdorf'' || 46 313 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Alsfeld.png|23px]] || [[Alsfelde]] || ''Alsfeld'' || 15 993 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Alsleben.png|23px]] || [[Alslebene]] || ''Alsleben'' || 2510 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Altdorf bei Nürnberg COA.svg|23px]] || [[Altdorfa Nirnbergā]] || ''Altdorf bei Nürnberg'' || 15 097 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Altena COA.svg|23px]] || [[Altena]] || ''Altena'' || 17 595 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen altenberg.PNG|23px]] || [[Altenberga]] || ''Altenberg'' || 8272 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Altenburg COA.svg|23px]] || [[Altenburga]] || ''Altenburg'' || 32 992 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Altenkirchen (Westerwald) COA.svg|23px]] || [[Altenkirhene]] || ''Altenkirchen'' || 6146 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Altensteig COA.svg|23px]] || [[Altenšteiga]] || ''Altensteig'' || 10 185 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Altentreptow COA.png|23px]] || [[Altentreptova]] || ''Altentreptow'' || 5457 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Altötting COA.svg|23px]] || [[Altetinga]] || ''Altötting'' || 12 559 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Altlandsberg COA.svg|23px]] || [[Altlandsberga]] || ''Altlandsberg'' || 8894 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Amberg COA.svg|23px]] || [[Amberga]] || ''Amberg'' || 41 592 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Amöneburg COA.svg|23px]] || [[Amēneburga]] || ''Amöneburg'' || 5081 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Amorbach COA.svg|23px]] || [[Amorbaha]] || ''Amorbach'' || 4004 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Andernach.svg|23px]] || [[Andernaha]] || ''Andernach'' || 29 071 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Angermuende.png|23px]] || [[Angerminde]] || ''Angermünde'' || 13 597 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Hansestadt Anklam COA.svg|23px]] || [[Anklama]] || ''Anklam'' || 12 797 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Annaberg-Buchholz COA.svg|23px]] || [[Annaberga-Buholca]] || ''Annaberg-Buchholz'' || 20 510 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Annaburg.png|23px]] || [[Annaburga]] || ''Annaburg'' || 7094 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Annweiler am Trifels COA.svg|23px]] || [[Annveilere pie Trīfelzes]] || ''Annweiler am Trifels'' || 6987 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Ansbach COA.svg|23px]] || [[Ansbaha]] || ''Ansbach'' || 39 839 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Apolda COA.svg|23px]] || [[Apolda]] || ''Apolda'' || 21 738 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Arzberg (Oberfranken) COA.svg|23px]] || [[Arcberga]] || ''Arzberg'' || 5192 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-81-030 Arendsee COA.png|23px]] || [[Arendzē]] || ''Arendsee'' || 7056 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Arneburg COA.png|23px]] || [[Arneburga]] || ''Arneburg'' || 1561 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU_Arnis_COA.svg|23px]] || [[Arnisa]] || ''Arnis'' || 283 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Arnsberg.svg|23px]] || [[Arnsberga]] || ''Arnsberg'' || 73 501 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Arnstadt COA.svg|23px]] || [[Arnštate]] || ''Arnstadt'' || 23 539 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Arnstein (Unterfranken) COA.svg|23px]] || [[Arnšteina (Bavārija)|Arnšteina]] || ''Arnstein'' || 8107 || [[Bavārija]]
|-
|  || [[Arnšteina (Saksija-Anhalte)|Arnšteina]] || ''Arnstein'' || 7067 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Artern COA.svg|23px]] || [[Arterne]] || ''Artern'' || 5658 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Aßlar COA.svg|23px]] || [[Aslāra]] || ''Aßlar'' || 13 568 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Asperg COA.svg|23px]] || [[Asperga]] || ''Asperg'' || 12 955 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Aschaffenburg.svg|23px]] || [[Ašafenburga]] || ''Aschaffenburg'' || 67 844 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Aschersleben.svg|23px]] || [[Ašerslēbene]] || ''Aschersleben'' || 27 995 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Attendorn COA.svg|23px]] || [[Atendorna]] || ''Attendorn'' || 24 336 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Aub COA.svg|23px]] || [[Auba]] || ''Aub'' || 1517 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Aue.jpg|23px]] || [[Aue]] || ''Aue'' || 16 614 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Auerbach Oberpfalz.svg|23px]] || [[Auerbaha Oberpfalcā]] || ''Auerbach in der Oberpfalz'' || 8859 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Auerbach coat of arms.svg|23px]] || [[Auerbaha]] || ''Auerbach (Vogtland)'' || 19 076 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Augsburg COA 1811.svg|23px]] || [[Augsburga]] || ''Augsburg'' || 276 542 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Augustusburg.png|23px]] || [[Augustusburga]] || ''Augustusburg'' || 4670 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Aulendorf COA.svg|23px]] || [[Aulendorfa]] || ''Aulendorf'' || 9758 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Auma (Auma-Weidatal) COA.svg|23px]] || [[Auma-Veidatāle]] || ''Auma-Weidatal'' || 3718 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Aurich COA.svg|23px]] || [[Auriha]] || ''Aurich'' || 40 637 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Abensberg COA.svg|23px]] || [[Ābensberga]] || ''Abensberg'' || 13034 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Ahaus COA.svg|23px]] || [[Āhauza]] || ''Ahaus'' || 38 753 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Aach (Hegau) COA.svg|23px]] || [[Āhe]] || ''Aach'' || 2161 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Aachen COA.svg|23px]] || [[Āhene]] || ''Aachen'' || 241 683 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Aalen COA.svg|23px]] || [[Ālene (Bādene-Virtemberga)|Ālene]] || ''Aalen'' || 66 813 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Ahlen COA.svg|23px]] || [[Ālene (Ziemeļreina-Vestfālene)|Ālene]] || ''Ahlen'' || 51 766 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ahrensburg COA.svg|23px]] || [[Ārensburga (Vācija)|Ārensburga]] || ''Ahrensburg'' || 31 361 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Baesweiler COA.svg|23px]] || [[Baezveilere]] || ''Baesweiler'' || 26 497 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bacharach COA.svg|23px]] || [[Baharaha]] || ''Bacharach'' || 1884 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Baiersdorf.svg|23px]] || [[Baiersdorfa]] || ''Baiersdorf'' || 7433 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Bayreuth.svg|23px]] || [[Baireita]] || ''Bayreuth'' || 71 572 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Backnang.svg|23px]] || [[Baknanga]] || ''Backnang'' || 34 990 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Balingen.svg|23px]] || [[Balingene]] || ''Balingen'' || 33 270 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Ballenstedt COA.svg|23px]] || [[Ballenštete]] || ''Ballenstedt'' || 9372 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Balve.svg|23px]] || [[Balve]] || ''Balve'' || 11 476 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bamberg.svg|23px]] || [[Bamberga]] || ''Bamberg'' || 71 167 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Barby.svg|23px]] || [[Barbi]] || ''Barby'' || 8741 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Bargteheide COA.svg|23px]] || [[Bargteheide]] || ''Bargteheide'' || 15 788 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Barntrup.svg|23px]] || [[Barntrupa]] || ''Barntrup'' || 8824 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Barth COA.svg|23px]] || [[Barta]] || ''Barth'' || 8543 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Baruth.png|23px]] || [[Baruta/Marka]] || ''Baruth/Mark'' || 4171 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bassum COA.svg|23px]] || [[Basuma]] || ''Bassum'' || 15 529 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Battenberg Eder.svg|23px]] || [[Batenberga]] || ''Battenberg'' || 5367 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bautzen.png|23px]] || [[Baucene]] || ''Bautzen'' || 39 607 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Baumholder COA.svg|23px]] || [[Baumholdere]] || ''Baumholder'' || 4044 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Baunach COA.svg|23px]] || [[Baunaha]] || ''Baunach'' || 4013 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Baunatal COA.svg|23px]] || [[Baunatāle]] || ''Baunatal'' || 27 353 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Babenhausen (Hessen).svg|23px]] || [[Bābenhauzene]] || ''Babenhausen'' || 15 669 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Aibling COA.svg|23px]] || [[Bādaiblinga]] || ''Bad Aibling'' || 17 633 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Arolsen COA.svg|23px]] || [[Bādārolzene]] || ''Bad Arolsen'' || 15 368 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Belzig COA.svg|23px]] || [[Bādbelciga]] || ''Bad Belzig'' || 11 056 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Bentheim COA.svg|23px]] || [[Bādbentheima]] || ''Bad Bentheim'' || 15 068 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Bergzabern COA.svg|23px]] || [[Bādbergcaberne]] || ''Bad Bergzabern'' || 7641 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Berka COA.png|23px]] || [[Bādberka]] || ''Bad Berka'' || 7615 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Berleburg COA.svg|23px]] || [[Bādberleburga]] || ''Bad Berleburg'' || 19 236 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Bad Berneck im Fichtelgebirge.svg|23px]] || [[Bādberneka Fihtelgebirgē]] || ''Bad Berneck im Fichtelgebirge'' || 4261 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Bevensen COA.svg|23px]] || [[Bādbēvenzene]] || ''Bad Bevensen'' || 8830 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Bibra.png|23px]] || [[Bādbibra]] || ''Bad Bibra'' || 2833 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Blankenburg.jpg|23px]] || [[Bādblankenburga]] || ''Bad Blankenburg'' || 6724 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Bramstedt COA.svg|23px]] || [[Bādbramštete]] || ''Bad Bramstedt'' || 13576 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Breisig COA.svg|23px]] || [[Bādbreiziga]] || ''Bad Breisig'' || 8877 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Das große Wappen von Bad Brückenau.svg|23px]] || [[Bādbrikenava]] || ''Bad Brückenau'' || 6400 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Buchau COA.svg|23px]] || [[Bādbuhava]] || ''Bad Buchau'' || 3933 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Duerrenberg.png|23px]] || [[Bāddirenberga]] || ''Bad Dürrenberg'' || 11 800 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Dürrheim COA.svg|23px]] || [[Bāddirheima]] || ''Bad Dürrheim'' || 12 634 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Dürkheim COA.svg|23px]] || [[Bāddirkheima]] || ''Bad Dürkheim'' || 18 381 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Doberan.png|23px]] || [[Bāddoberāna]] || ''Bad Doberan'' || 11 607 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Driburg round shield.svg|23px]] || [[Bāddriburga]] || ''Bad Driburg'' || 18 338 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Oeynhausen COA.svg|23px]] || [[Bādeinhauzene]] || ''Bad Oeynhausen'' || 48 294 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Elster COA.svg|23px]] || [[Bādelstere]] || ''Bad Elster'' || 3690 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Ems.svg|23px]] || [[Bādemsa]] || ''Bad Ems'' || 9025 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Baden-Baden COA crowned.svg|23px]] || [[Bādenbādene]] || ''Baden-Baden'' || 53 012 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Fallingbostel.png|23px]] || [[Bādfallingbostele]] || ''Bad Fallingbostel'' || 10 682 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Frankenhausen COA.svg|23px]] || [[Bādfrankenhauzene/Kifhauzere]] || ''Bad Frankenhausen/Kyffhäuser'' || 8672 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Freienwalde COA.svg|23px]] || [[Bādfreienvalde (Odera)]] || ''Bad Freienwalde (Oder)Brande'' || 12 403 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Friedrichshall COA.svg|23px]] || [[Bādfrīdrihzāle]] || ''Bad Friedrichshall'' || 18 305 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Gandersheim.png|23px]] || [[Bādgandersheima]] || ''Bad Gandersheim'' || 9946 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Gottleuba-Berggießhübel COA.svg|23px]] || [[Bādgotleiba-Bergīshībele]] || ''Bad Gottleuba-Berggießhübel'' || 5682 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Griesbach COA.svg|23px]] || [[Bādgrīzbaha]] || ''Bad Griesbach'' || 8501 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Harzburg.PNG|23px]] || [[Bādharcburga]] || ''Bad Harzburg'' || 21 680 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Herrenalb COA.svg|23px]] || [[Bādherenalba]] || ''Bad Herrenalb'' || 7341 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Hersfeld.svg|23px]] || [[Bādhersfelde]] || ''Bad Hersfeld'' || 28 867 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Hönningen COA.svg|23px]] || [[Bādhēningene]] || ''Bad Hönningen'' || 5659 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Homburg vor der Höhe COA.svg|23px]] || [[Bādhomburga]] || ''Bad Homburg vor der Höhe'' || 52 379 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Honnef.svg|23px]] || [[Bādhonefe]] || ''Bad Honnef'' || 24845 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Iburg COA.svg|23px]] || [[Bādiburga]] || ''Bad Iburg'' || 10571 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen bad dueben.png|23px]] || [[Bādībene]] || ''Bad Düben'' || 7999 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Camberg COA.svg|23px]] || [[Bādkamberga]] || ''Bad Camberg'' || 13 929 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Karlshafen COA.svg|23px]] || [[Bādkarlshāfene]] || ''Bad Karlshafen'' || 3534 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Bad Kötzting.svg|23px]] || [[Bādkēctinga]] || ''Bad Kötzting'' || 7143 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Koenig.svg|23px]] || [[Bādkēniga]] || ''Bad König'' || 9434 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Koenigshofen.svg|23px]] || [[Bādkēnigshofene Grābfeldē]] || ''Bad Königshofen im Grabfeld'' || 5961 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Köstritz COA.svg|23px]] || [[Bādkēstrica]] || ''Bad Köstritz'' || 3633 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Bad Kissingen.svg|23px]] || [[Bādkisingene]] || ''Bad Kissingen'' || 21 225 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Heldburg COA.svg|23px]] || [[Bādkolberga-Heldburga]] || ''Bad Colberg-Heldburg'' || 2070 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Kreuznach COA.svg|23px]] || [[Bādkreicnaha]] || ''Bad Kreuznach'' || 48 229 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Krozingen COA.svg|23px]] || [[Bādkrocingene]] || ''Bad Krozingen'' || 17 448 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Langensalza COA.png|23px]] || [[Bādlangenzalca]] || ''Bad Langensalza'' || 17 577 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Lauchstaedt.png|23px]] || [[Bādlauhštate]] || ''Bad Lauchstädt'' || 8966 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Lauterberg.gif|23px]] || [[Bādlauterberga Harcā]] || ''Bad Lauterberg im Harz'' || 10 671 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Lausick.svg|23px]] || [[Bādlauzika]] || ''Bad Lausick'' || 8133 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Laasphe COA.svg|23px]] || [[Bādlāzfe]] || ''Bad Laasphe'' || 13 977 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Lippspringe COA.svg|23px]] || [[Bādlipspringe]] || ''Bad Lippspringe'' || 15 203 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Liebenzell COA.svg|23px]] || [[Bādlībencelle]] || ''Bad Liebenzell'' || 8779 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Liebenstein.png|23px]] || [[Bādlībenšteina]] || ''Bad Liebenstein'' || 7874 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Liebenwerda COA.svg|23px]] || [[Bādlībenverda]] || ''Bad Liebenwerda'' || 9486 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Lobenstein COA.svg|23px]] || [[Bādlobenšteina]] || ''Bad Lobenstein'' || 6108 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Mergentheim.svg|23px]] || [[Bādmergentheima]] || ''Bad Mergentheim'' || 22 470 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Muender am Deister COA.svg|23px]] || [[Bādmindere pie Deisteres]] || ''Bad Münder am Deister'' || 17 325 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Muenstereifel COA.svg|23px]] || [[Bādminstereifele]] || ''Bad Münstereifel'' || 17 236 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Muskau.png|23px]] || [[Bādmuskava]] || ''Bad Muskau'' || 3678 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad-Nauheim.png|23px]] || [[Bādnauheima]] || ''Bad Nauheim'' || 30 879 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Neuenahr-Ahrweiler COA.svg|23px]] || [[Bādneienāra-Ārveilere]] || ''Bad Neuenahr-Ahrweiler'' || 26 919 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Neustadt an der Saale COA.svg|23px]] || [[Bādneištate pie Zāles]] || ''Bad Neustadt an der Saale'' || 15 137 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Nenndorf COA.svg|23px]] || [[Bādnendorfa]] || ''Bad Nenndorf'' || 10 408 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Bad Oldesloe Wappen.svg|23px]] || [[Bādoldeslo]] || ''Bad Oldesloe'' || 24 477 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Orb COA.svg|23px]] || [[Bādorba]] || ''Bad Orb'' || 9395 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen bad pyrmont.svg|23px]] || [[Bādpirmonta]] || ''Bad Pyrmont'' || 18 909 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Rappenau.svg|23px]] || [[Bādrapenava]] || ''Bad Rappenau'' || 20 193 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Bad Reichenhall - Wappen.svg|23px]] || [[Bādreihenhalla]] || ''Bad Reichenhall'' || 17 137 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Rodach COA.svg|23px]] || [[Bādrodaha]] || ''Bad Rodach'' || 6336 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Bad Wörishofen.png|23px]] || [[Bādsvērishofene]] || ''Bad Wörishofen'' || 14 739 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen bad schandau.png|23px]] || [[Bādšandava]] || ''Bad Schandau'' || 3532 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-91-020 Bad Schmiedeberg COA.png|23px]] || [[Bādšmīdeberga]] || ''Bad Schmiedeberg'' || 8655 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Staffelstein COA.svg|23px]] || [[Bādštafelšteina]] || ''Bad Staffelstein'' || 10 121 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Schussenried.svg|23px]] || [[Bādšusenrīde]] || ''Bad Schussenried'' || 8363 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Schwalbach COA.svg|23px]] || [[Bādšvalbaha]] || ''Bad Schwalbach'' || 10 501 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Schwartau.png|23px]] || [[Bādšvartava]] || ''Bad Schwartau'' || 19 682 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| || [[Bādteinaha-Cavelšteina]] || ''Bad Teinach-Zavelstein'' || 2977 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Bad Tölz.svg|23px]] || [[Bādtelca]] || ''Bad Tölz'' || 18 070 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Tennstedt COA.jpg|23px]] || [[Bādtenštete]] || ''Bad Tennstedt'' || 2480 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Urach COA.svg|23px]] || [[Bāduraha]] || ''Bad Urach'' || 11 862 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Waldsee COA.svg|23px]] || [[Bādvaldzē]] || ''Bad Waldsee'' || 19 542 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Vilbel COA.svg|23px]] || [[Bādvilbele]] || ''Bad Vilbel'' || 32 020 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Wildbad COA.svg|23px]] || [[Bādvildbada]] || ''Bad Wildbad'' || 9565 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Wildungen COA.svg|23px]] || [[Bādvildungene]] || ''Bad Wildungen'' || 16 627 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Wilsnack.png|23px]] || [[Bādvilsnaka]] || ''Bad Wilsnack'' || 2611 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Wimpfen.svg|23px]] || [[Bādvimpfene]] || ''Bad Wimpfen'' || 6782 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Wünnenberg COA.svg|23px]] || [[Bādvinnenberga]] || ''Bad Wünnenberg'' || 12 129 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Windsheim COA.svg|23px]] || [[Bādvinsheima]] || ''Bad Windsheim'' || 11901 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Wurzach COA.svg|23px]] || [[Bādvurcaha]] || ''Bad Wurzach'' || 14 167 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Sachsa.png|23px]] || [[Bādzahza]] || ''Bad Sachsa'' || 7392 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Salzdetfurth.png|23px]] || [[Bādzalcderfurte]] || ''Bad Salzdetfurth'' || 13 214 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Bad Salzuflen.svg|23px]] || [[Bādzalcuflene]] || ''Bad Salzuflen'' || 52 121 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Salzungen.svg|23px]] || [[Bādzalcungene]] || ''Bad Salzungen'' || 15 582 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Saulgau.svg|23px]] || [[Bādzaulgava]] || ''Bad Saulgau'' || 17 011 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Säckingen COA.svg|23px]] || [[Bādzākingene]] || ''Bad Säckingen'' || 16 376 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Segeberg COA.svg|23px]] || [[Bādzegeberga]] || ''Bad Segeberg'' || 16 732 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Sülze COA.svg|23px]] || [[Bādzilce]] || ''Bad Sülze'' || 1723 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Sobernheim (1924) COA.svg|23px]] || [[Bādzobernheima]] || ''Bad Sobernheim'' || 6411 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Soden am Taunus.svg|23px]] || [[Bādzodene Taunusā]] || ''Bad Soden am Taunus'' || 21 556 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Sooden-Allendorf COA.svg|23px]] || [[Bādzodene-Allendorfa]] || ''Bad Sooden-Allendorf'' || 8272 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Soden-Salmünster COA.svg|23px]] || [[Bādzodene-Zalminstere]] || ''Bad Soden-Salmünster'' || 13 351 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Bad Sulza.png|23px]] || [[Bādzulca]] || ''Bad Sulza'' || 4829 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Marienberg.svg|23px]] || [[Bārmarienberga]] || ''Bad Marienberg'' || 5845 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Barsinghausen.png|23px]] || [[Bārnzinghauzene]] || ''Barsinghausen'' || 33 231 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bebra COA.svg|23px]] || [[Bebra]] || ''Bebra'' || 13 688 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bedburg COA.svg|23px]] || [[Bedburga]] || ''Bedburg'' || 22 846 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Beilngries Wappen neu.png|23px]] || [[Beilngrīza]] || ''Beilngries'' || 8897 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Beilstein (Wuerttemberg).svg|23px]] || [[Beilšteina]] || ''Beilstein'' || 6134 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bexbach.jpg|23px]] || [[Beksbaha]] || ''Bexbach'' || 17 757 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:DE Beckum COA.svg|23px]] || [[Bekuma]] || ''Beckum'' || 35 909 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| || [[Belgerne-Šildava]] || ''Belgern-Schildau'' || 7951 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bendorf COA.svg|23px]] || [[Bendorfa]] || ''Bendorf'' || 16 539 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Berga (Berga-Wünschendorf) COA.svg|23px]] || [[Berga/Elstere]] || ''Berga/Elster'' || 3493 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen bergen auf ruegen.svg|23px]] || [[Bergene Rīgenē]] || ''Bergen auf Rügen'' || 13 564 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bergen (Celle).png|23px]] || [[Bergene]] || ''Bergen'' || 12 737 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bergheim COA.svg|23px]] || [[Bergheima]] || ''Bergheim'' || 59 272 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bergisch Gladbach COA.svg|23px]] || [[Bergišgladbaha]] || ''Bergisch Gladbach'' || 109 425 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bergkamen COA.svg|23px]] || [[Bergkāmena]] || ''Bergkamen'' || 48 209 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bergneustadt COA.svg|23px]] || [[Bergneištate]] || ''Bergneustadt'' || 18 835 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Berka-Werra.png|23px]] || [[Berka/Verra]] || ''Berka/Werra'' || 4317 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Berlin COA.svg|23px]] || [[Berlīne]] || ''Berlin'' || 3 517 424 || [[Berlīne]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bernau bei Berlin.png|23px]] || [[Bernava pie Berlīnes]] || ''Bernau bei Berlin'' || 36 222 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Baernau.png|23px]] || [[Bernava]] || ''Bärnau'' || 3221 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-89-030 Bernburg COA.svg|23px]] || [[Bernburga]] || ''Bernburg'' || 33 879 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Bernkastel-Kues COA.svg|23px]] || [[Bernkastele-Kīsa]] || ''Bernkastel-Kues'' || 6840 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bernsdorf.png|23px]] || [[Bernsdorfa]] || ''Bernsdorf'' || 6670 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bensheim COA.png|23px]] || [[Bernsheima|Bensheima]] || ''Bensheim'' || 39 368 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bernstadt a. d. Eigen.svg|23px]] || [[Bernštate Eigenā]] || ''Bernstadt a. d. Eigen'' || 3510 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bersenbrück COA.svg|23px]] || [[Berzenbrika]] || ''Bersenbrück'' || 7971 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Beverungen.svg|23px]] || [[Beverungena]] || ''Beverungen'' || 13 396 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Betzdorf COA.svg|23px]] || [[Bēcdorfa]] || ''Betzdorf'' || 9951 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Betzenstein COA.svg|23px]] || [[Bēcenšteina]] || ''Betzenstein'' || 2495 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Boehlen.png|23px]] || [[Bēlene]] || ''Böhlen'' || 6606 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DE-BB 12-0-69-017 Beelitz COA.png|23px]] || [[Bēlica]] || ''Beelitz'' || 11 889 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bönnigheim COA.svg|23px]] || [[Bēnigheima]] || ''Bönnigheim'' || 7204 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Boeblingen COA.svg|23px]] || [[Bēnlingene]] || ''Böblingen'' || 46 714 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Beerfelden.svg|23px]] || [[Bērfeldene]] || ''Beerfelden'' || 6396 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Berching.svg|23px]] || [[Bērhinga]] || ''Berching'' || 8472 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Beeskow.png|23px]] || [[Bēskova]] || ''Beeskow'' || 7981 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Besigheim COA.svg|23px]] || [[Bēzigheima]] || ''Besigheim'' || 11 923 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Bützow-Wappen.PNG|23px]] || [[Bicova]] || ''Bützow'' || 7614 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Billerbeck COA.svg|23px]] || [[Billerbeka]] || ''Billerbeck'' || 11 416 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Buende COA.svg|23px]] || [[Binde (pilsēta)|Binde]] || ''Bünde'' || 45 189 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bingen am Rhein COA.svg|23px]] || [[Bingene pie Reinas]] || ''Bingen am Rhein'' || 24 234 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Birkenfeld (Nahe) COA.svg|23px]] || [[Birkenfelde]] || ''Birkenfeld'' || 6732 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:WappenBürstadt.svg|23px]] || [[Birštate]] || ''Bürstadt'' || 15 625 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-90-070 Bismark COA.png|23px]] || [[Bismarka]] || ''Bismark'' || 8626 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Bischofsheim (Rhön) COA.svg|23px]] || [[Bišofsheima pie Rēnas]] || ''Bischofsheim an der Rhön'' || 4755 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bischofswerda.svg|23px]] || [[Bišofsverda]] || ''Bischofswerda'' || 11 605 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bitburg COA.svg|23px]] || [[Bitburga]] || ''Bitburg'' || 13 656 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-82-015 Bitterfeld-Wolfen COA.png|23px]] || [[Biterfelde-Volfene]] || ''Bitterfeld-Wolfen'' || 41 259 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Biberach.svg|23px]] || [[Bīberaha]] || ''Biberach an der Riß'' || 31 157 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Büdelsdorf COA.svg|23px]] || [[Bīdelsdorfa]] || ''Büdelsdorf'' || 9992 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Biedenkopf COA.svg|23px]] || [[Bīdenkopfa]] || ''Biedenkopf'' || 13 609 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Büdingen COA.svg|23px]] || [[Bīdingene]] || ''Büdingen'' || 20 995 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Buehl (Baden).svg|23px]] || [[Bīhle]] || ''Bühl'' || 28566 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bueckeburg.png|23px]] || [[Bīkeburga]] || ''Bückeburg'' || 18 930 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bielefeld COA.svg|23px]] || [[Bīlefelde]] || ''Bielefeld'' || 328 864 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Büren COA.svg|23px]] || [[Bīrene]] || ''Büren'' || 21 548 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bietigheim-Bissingen COA.svg|23px]] || [[Bītigheima-Bīzingena]] || ''Bietigheim-Bissingen'' || 42 210 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Biesenthal COA.svg|23px]] || [[Bīzentāle]] || ''Biesenthal'' || 5564 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Blankenburg (Harz).png|23px]] || [[Blakenburga]] || ''Blankenburg'' || 20 745 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen blankenhain.jpg|23px]] || [[Blakenhaine]] || ''Blankenhain'' || 6467 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Blaubeuren COA.svg|23px]] || [[Blaubeirene]] || ''Blaubeuren'' || 11 765 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Blaustein COA.svg|23px]] || [[Blaušteina]] || ''Blaustein'' || 15 207 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bleicherode COA.svg|23px]] || [[Bleiherode]] || ''Bleicherode'' || 6315 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bleckede COA.svg|23px]] || [[Blekēde]] || ''Bleckede'' || 9505 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Blieskastel COA.svg|23px]] || [[Blīskastele]] || ''Blieskastel'' || 20 879 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Blomberg.svg|23px]] || [[Blomberga]] || ''Blomberg'' || 15 282 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Blumberg COA.svg|23px]] || [[Blumberga]] || ''Blumberg'' || 9948 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bobingen.png|23px]] || [[Bobingene]] || ''Bobingen'' || 16 574 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bodenwerder COA.svg|23px]] || [[Bodenverdere]] || ''Bodenwerder'' || 5621 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Bogen.svg|23px]] || [[Bogene]] || ''Bogen'' || 9751 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bocholt COA.svg|23px]] || [[Boholta]] || ''Bocholt'' || 70 856 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bochum COA.svg|23px]] || [[Bohuma]] || ''Bochum'' || 361 734 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:BoizenburgElbe-Wappen2.svg|23px]] || [[Boicenburga pie Elbas]] || ''Boizenburg/ Elbe'' || 10 254 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bockenem.svg|23px]] || [[Bokenema]] || ''Bockenem'' || 9801 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Boxberg (Baden).svg|23px]] || [[Boksberga (Bādene-Virtemberga)|Boksberga]] || ''Boxberg'' || 6500 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen-stadt-bonn.svg|23px]] || [[Bonna]] || ''Bonn'' || 311 287 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bonndorf im Schwarzwald.png|23px]] || [[Bonndorfa Švarcvaldē]] || ''Bonndorf im Schwarzwald'' || 6807 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Boppard COA.svg|23px]] || [[Boparda]] || ''Boppard'' || 15 181 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Bopfingen COA.svg|23px]] || [[Bopfingene]] || ''Bopfingen'' || 11 795 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Borgentreich.svg|23px]] || [[Borgenštreiha]] || ''Borgentreich'' || 8997 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Borgholzhausen.svg|23px]] || [[Borgholchauzene]] || ''Borgholzhausen'' || 8646 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Borken.jpg|23px]] || [[Borkene (Hesene)|Borkene]] || ''Borken (Hesse)'' || 12 550 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Borken (Westf.) COA.svg|23px]] || [[Borkene (Ziemeļreina-Vestfālene)|Borkene]] || ''Borken'' || 41 386 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Borkum COA.svg|23px]] || [[Borkuma]] || ''Borkum'' || 5175 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Borna.svg|23px]] || [[Borna]] || ''Borna'' || 19 259 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bornheim.svg|23px]] || [[Bornheima]] || ''Bornheim'' || 46 437 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bottrop COA.svg|23px]] || [[Botropa]] || ''Bottrop'' || 116 055 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Brackenheim Wappen.svg|23px]] || [[Brakenheima]] || ''Brackenheim'' || 15 106 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bramsche COA.svg|23px]] || [[Bramše]] || ''Bramsche'' || 30 134 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Barmstedt Wappen.png|23px]] || [[Bramštete]] || ''Barmstedt'' || 10 068 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Brand-Erbisdorf.png|23px]] || [[Branda-Erbisdorfa]] || ''Brand-Erbisdorf'' || 9932 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Brandenburg an der Havel COA.svg|23px]] || [[Brandenburga pie Hāfeles]] || ''Brandenburg an der Havel'' || 71 032 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Brandis.svg|23px]] || [[Brandisa]] || ''Brandis'' || 9364 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Braubach COA.svg|23px]] || [[Braubaha]] || ''Braubach'' || 3012 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Braunfels COA.svg|23px]] || [[Braunfelse]] || ''Braunfels'' || 10 688 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Braunlage.svg|23px]] || [[Braunlāge]] || ''Braunlage'' || 6082 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bräunlingen COA.svg|23px]] || [[Breinlingene]] || ''Bräunlingen'' || 5773 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Braunsbedra.png|23px]] || [[Braunsbedra]] || ''Braunsbedra'' || 11 399 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Braunschweig COA.svg|23px]] || [[Braunšveiga]] || ''Braunschweig'' || 247 227 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen brake.svg|23px]] || [[Brāke]] || ''Brake'' || 14 983 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Brakel.svg|23px]] || [[Brākele]] || ''Brakel'' || 16 535 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bredstedt COA.svg|23px]] || [[Bredštete]] || ''Bredstedt'' || 5115 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Breuberg.svg|23px]] || [[Breiburga]]  || ''Breuberg'' || 7386 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Breisach am Rhein COA.svg|23px]] || [[Breisaha]] || ''Breisach'' || 14 464 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Breckerfeld COA.svg|23px]] || [[Brekerfelde]] || ''Breckerfeld'' || 8915 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms Bretten (de).svg|23px]] || [[Bretene]] || ''Bretten'' || 28 589 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Bremen Wappen(Mittel).svg|23px]] || [[Brēmene]] || ''Bremen'' || 548 547 || [[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bremervoerde COA.svg|23px]] || [[Brēmerfērde]] || ''Bremervörde'' || 18 701 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bremerhaven.png|23px]] || [[Brēmerhāfene]] || ''Bremerhaven'' || 112 895 || [[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Brilon.svg|23px]] || [[Brilona]] || ''Brilon'' || 25 499 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Brueel.svg|23px]] || [[Brīele]] || ''Brüel'' || 2644 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Coa Buergel Thur.png|23px]] || [[Brīgele]] || ''Bürgel'' || 3052 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Brühl.png|23px]] || [[Brīhle]] || ''Brühl'' || 44 029 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Brueck.png|23px]] || [[Brīka]] || ''Brück'' || 3702 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bruessow.png|23px]] || [[Brīsova]] || ''Brüssow'' || 1963 || [[Brandenburga]]
|-
| || [[Broterode-Trūzetāle]] || ''Brotterode-Trusetal'' || 6398 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bruchköbel COA.svg|23px]] || [[Bruhkēbele]] || ''Bruchköbel'' || 20 265 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Bruchsal.svg|23px]] || [[Bruhzāle]] || ''Bruchsal'' || 42 871 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Brunsbüttel COA.svg|23px]] || [[Brunsbitele]] || ''Brunsbüttel'' || 12 721 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Butzbach COA.svg|23px]] || [[Bucbaha]] || ''Butzbach'' || 24 384 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Buchen COA.svg|23px]] || [[Buhene]] || ''Buchen'' || 17 547 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Buchholz in der Nordheide COA.svg|23px]] || [[Buholca Norheidē]] || ''Buchholz in der Nordheide'' || 37 876 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Buchloe.svg|23px]] || [[Buhlo]] || ''Buchloe'' || 12 169 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Buckow.png|23px]] || [[Bukova]] || ''Buckow'' || 1500 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Buxtehude COA.svg|23px]] || [[Bukstehūde (pilsēta)|Bukstehūde]] || ''Buxtehude'' || 39 777 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Burg.svg|23px]] || [[Burga]] || ''Burg'' || 22 828 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Burgau (Schwaben) COA.svg|23px]] || [[Burgava]] || ''Burgau'' || 9401 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Burgbernheim.svg|23px]] || [[Burgbernheima]] || ''Burgbernheim'' || 2997 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Burgdorf (Region Hannover).png|23px]] || [[Burgdorfa]] || ''Burgdorf'' || 29 397 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Burghausen COA.svg|23px]] || [[Burghauzene]] || ''Burghausen'' || 17 715 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Burgkunstadt COA.svg|23px]] || [[Burgkunštate]] || ''Burgkunstadt'' || 6437 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Burglengenfeld.svg|23px]] || [[Burglengenfelde]] || ''Burglengenfeld'' || 12 433 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Burg Stargard COA.png|23px]] || [[Burgštargarde]] || ''Burg Stargard'' || 4991 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Burgstädt COA.svg|23px]] || [[Burgštete]] || ''Burgstädt'' || 10 978 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Burgwedel.png|23px]] || [[Burgvēdele]] || ''Burgwedel'' || 20 239 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Burladingen.svg|23px]] || [[Burladingene]] || ''Burladingen'' || 12 148 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Burscheid COA.svg|23px]] || [[Buršeide]] || ''Burscheid'' || 18 108 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Buttelstedt.png|23px]] || [[Butelštete]] || ''Buttelstedt'' || 1321 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Buttstaedt.png|23px]] || [[Butštate]] || ''Buttstädt'' || 2469 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Zarrentin am Schaalsee COA.svg|23px]] || [[Carentīne pie Šālezera]] || ''Zarrentin'' || 4984 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Zahna-Elster.png|23px]] || [[Cāna-Elstere]] || ''Zahna-Elster'' || 9415 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Zehdenick COA.svg|23px]] || [[Cehdenika]] || ''Zehdenick'' || 13 345 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Zeitz Wappen.png|23px]] || [[Ceica]] || ''Zeitz'' || 29 557 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Zeil am Main COA.svg|23px]] || [[Ceile pie Mainas]] || ''Zeil am Main'' || 5599 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Zeulenroda-Triebes COA.svg|23px]] || [[Ceilenroda-Trībeza]] || ''Zeulenroda-Triebes'' || 17 098 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Zella-Mehlis.svg|23px]] || [[Cella-Melisa]] || ''Zella-Mehlis'' || 10 785 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Zell (Mosel) COA.svg|23px]] || [[Celle (Mozele)|Celle]] || ''Zell (Mosel)'' || 4075 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Zell am Harmersbach COA.svg|23px]] || [[Celle Harmersbahā]] || ''Zell am Harmersbach'' || 7952 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Zell im Wiesental COA.svg|23px]] || [[Celle Vīzentālē]] || ''Zell im Wiesental'' || 6112 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Celle Coat of Arms.svg|23px]] || [[Celle]] || ''Celle'' || 68 508 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-82-440 Zoerbig COA.png|23px]] || [[Cērbiga]] || ''Zörbig'' || 9514 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-82-430 Zerbst COA.png|23px]] || [[Cērbsta]] || ''Zerbst'' || 22 002 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Zeven COA.svg|23px]] || [[Cēvene]] || ''Zeven'' || 13 596 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Zuelpich COA.svg|23px]] || [[Cilpiha]] || ''Zülpich'' || 19 634 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Zirndorf COA.svg|23px]] || [[Cirndorfa]] || ''Zirndorf'' || 25 957 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Zittau.PNG|23px]] || [[Citava]] || ''Zittau'' || 25 950 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ziegenrück.png|23px]] || [[Cīgenrika]] || ''Ziegenrück'' || 700 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Zierenberg COA.svg|23px]] || [[Cīrenberga]] || ''Zierenberg'' || 6462 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ziesar.png|23px]] || [[Cīzara]] || ''Ziesar'' || 2453 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Zossen.png|23px]] || [[Cosene]] || ''Zossen'' || 17 600 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Zweibruecken.jpg|23px]] || [[Cveibrikene]] || ''Zweibrücken'' || 34 084 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Zwenkau.svg|23px]] || [[Cvenkava]] || ''Zwenkau'' || 8813 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Zwönitz COA.svg|23px]] || [[Cvēnica]] || ''Zwönitz'' || 12 450 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Zwickau COA.svg|23px]] || [[Cvikava]] || ''Zwickau'' || 91 564 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Zwingenberg (Bergstraße).png|23px]] || [[Cvingenberga]] || ''Zwingenberg'' || 6705 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Zwiesel COA.svg|23px]] || [[Cvīzele]] || ''Zwiesel'' || 9257 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Zschopau COA.svg|23px]] || [[Čopava]] || ''Zschopau'' || 9719 || [[Saksija]]
|-
| || [[Dahava]] || ''Dachau'' || 45 621 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Dahme (Mark).png|23px]] || [[Dahme]] || ''Dahme/Mark'' || 5194 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Damme COA.svg|23px]] || [[Damme (pilsēta)|Damme]] || ''Damme'' || 16 466 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Dahn COA.svg|23px]] || [[Dane]] || ''Dahn'' || 4447 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadt Dannenberg Elbe.png|23px]] || [[Dannenberga]] || ''Dannenberg (Elbe)'' || 8145 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Dargun COA.svg|23px]] || [[Darguna]] || ''Dargun'' || 4424 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Darmstadt.svg|23px]] || [[Darmštate]] || ''Darmstadt'' || 149 743 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Dasselwappen.png|23px]] || [[Dasele]] || ''Dassel'' || 9884 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Dassow-Wappen.PNG|23px]] || [[Dasova]] || ''Dassow'' || 4013 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Datteln COA.svg|23px]] || [[Datelne]] || ''Datteln'' || 34 332 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Daun.png|23px]] || [[Dauna]] || ''Daun'' || 8013 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen dahlen.png|23px]] || [[Dālene]] || ''Dahlen'' || 4377 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Deggendorf.svg|23px]] || [[Degendorfa]] || ''Deggendorf'' || 31 853 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Deidesheim COA.svg|23px]] || [[Deidesheima]] || ''Deidesheim'' || 3704 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Delbrück COA.svg|23px]] || [[Delbrīka]] || ''Delbrück'' || 30 828 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Delmenhorst COA.svg|23px]] || [[Delmenhorste]] || ''Delmenhorst'' || 74 052 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Demmin COA.svg|23px]] || [[Demmīne]] || ''Demmin'' || 11 393 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Dessau-Rosslau.svg|23px]] || [[Desava-Roslava]] || ''Dessau-Roßlau'' || 83 616 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Dettelbach COA.svg|23px]] || [[Detelbaha]] || ''Dettelbach'' || 6880 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:COA Detmold.svg|23px]] || [[Detmolda]] || ''Detmold'' || 73 449 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Dobeln coa.png|23px]] || [[Dēbelne]] || ''Döbeln'' || 20 699 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Doebern.png|23px]] || [[Dēberne]] || ''Döbern'' || 3351 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Delitzsch COA.svg|23px]] || [[Dēliča]] || ''Delitzsch'' || 25 005 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Doemitz.svg|23px]] || [[Dēmica]] || ''Dömitz'' || 3038 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Dillenburg.png|23px]] || [[Dillenburga]] || ''Dillenburg'' || 23 602 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Dillingdonau.png|23px]] || [[Dillingene pie Donavas]] || ''Dillingen an der Donau'' || 18 082 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Dillingen COA.svg|23px]] || [[Dillingene]] || ''Dillingen'' || 20 183 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:DEU Dingelstädt COA.svg|23px]] || [[Dingelštate]] || ''Dingelstädt'' || 4324 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Dingolfing COA.svg|23px]] || [[Dingolfinga]] || ''Dingolfing'' || 18 506 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Dinkelsbühl COA.svg|23px]] || [[Dinkelsbīhle]] || ''Dinkelsbühl'' || 11 315 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Dinklage COA.svg|23px]] || [[Dinklāge]] || ''Dinklage'' || 12 673 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Dinslaken COA.svg|23px]] || [[Dinslakene]] || ''Dinslaken'' || 67 190 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Dippoldiswalde wappen.png|23px]] || [[Dipoldisvalde]] || ''Dippoldiswalde'' || 14 508 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Landeshauptstadt Duesseldorf.svg|23px]] || [[Diseldorfa]] || ''Düsseldorf'' || 598 686 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Dieburg.svg|23px]] || [[Dīburga]] || ''Dieburg'' || 14 921 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Diez COA.svg|23px]] || [[Dīca]] || ''Diez'' || 10 688 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Dietzenbach.png|23px]] || [[Dīcenbaha]] || ''Dietzenbach'' || 32 750 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ditzingen COA.svg|23px]] || [[Dīcingene]] || ''Ditzingen'' || 24 272 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Duelmen COA.svg|23px]] || [[Dīlmene]] || ''Dülmen'' || 45 870 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Diemelstadt COA.svg|23px]] || [[Dīmelštate]] || ''Diemelstadt'' || 5202 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen diepholz.png|23px]] || [[Dīpholca]] || ''Diepholz'' || 15 914 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Dierdorf COA.svg|23px]] || [[Dīrdorfa]] || ''Dierdorf'' || 5650 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Düren.svg|23px]] || [[Dīrene]] || ''Düren'' || 88 953 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Duisburg.svg|23px]] || [[Dīsburga]] || ''Duisburg'' || 486 855 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Dietenheim COA.svg|23px]] || [[Dītenheima]] || ''Dietenheim'' || 6561 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Dietfurt an der Altmühl COA.svg|23px]] || [[Dītfurte]] || ''Dietfurt'' || 6028 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Dissen COA.svg|23px]] || [[Dīzene]] || ''Dissen'' || 9342 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Doberlug-Kirchhain.png|23px]] || [[Doberlūga-Kirhhaina]] || ''Doberlug-Kirchhain'' || 8759 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen dommitzsch.png|23px]] || [[Dommiča]] || ''Dommitzsch'' || 2574 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Dohna.svg|23px]] || [[Dona (Saksija)|Dona]] || ''Dohna'' || 6227 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Donaueschingen wappen.svg|23px]] || [[Donavšingene]] || ''Donaueschingen'' || 21 190 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Donauwörth.svg|23px]] || [[Donavvērte]] || ''Donauwörth'' || 18 550 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Donzdorf COA.svg|23px]] || [[Doncdorfa]] || ''Donzdorf'' || 10 765 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| || [[Dorfene]] || ''Dorfen'' || 14120 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Dormagen COA.svg|23px]] || [[Dormagene]] || ''Dormagen'' || 62 498 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| || [[Dornburga-Kamburga]] || ''Dornburg-Camburg'' || 5476 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Dornhan COA SK.svg|23px]] || [[Dornhana]] || ''Dornhan'' || 5991 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Dornstetten COA SK.svg|23px]] || [[Dornštetene]] || ''Dornstetten'' || 7849 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Dorsten.svg|23px]] || [[Dorstene]] || ''Dorsten'' || 75 547 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Dortmund.svg|23px]] || [[Dortmunde]] || ''Dortmund'' || 575 944 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Dransfeld.jpeg|23px]] || [[Dransfelde]] || ''Dransfeld'' || 4310 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Drebkau COA.svg|23px]] || [[Drebkava]] || ''Drebkau'' || 5734 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Dreieich.png|23px]] || [[Dreieihe]] || ''Dreieich'' || 39 868 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DE Drensteinfurt COA.svg|23px]] || [[Dreinšteinfurte]] || ''Drensteinfurt'' || 15 239 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Dresden Stadtwappen.svg|23px]] || [[Drēzdene]] || ''Dresden'' || 530 754 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Drolshagen.svg|23px]] || [[Drolshāgene]] || ''Drolshagen'' || 11 848 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Duderstadt.png|23px]] || [[Duderštate]] || ''Duderstadt'' || 20 860 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Ebeleben COA.svg|23px]] || [[Ebelebene]] || ''Ebeleben'' || 2811 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ebersbach an der Fils COA.svg|23px]] || [[Eberbaha pie Filsas]] || ''Ebersbach an der Fils'' || 15 185 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:COA Eberbach Baden.svg|23px]] || [[Eberbaha]] || ''Eberbach'' || 14 462 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Ebermannstadt COA.svg|23px]] || [[Ebermannštate]] || ''Ebermannstadt'' || 6925 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Ebern (Unterfranken) COA.svg|23px]] || [[Eberne]] || ''Ebern'' || 7212 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Ebersbach-Neugersdorf COA.svg|23px]] || [[Ebersbaha-Neigersdorfa]] || ''Ebersbach-Neugersdorf'' || 12 951 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Ebersberg COA.svg|23px]] || [[Ebersberga]] || ''Ebersberg'' || 11 469 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms Eberswalde.svg|23px]] || [[Ēbersvalde]] || ''Eberswalde'' || 38 844 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Edenkoben COA.svg|23px]] || [[Edenkobene]] || ''Edenkoben'' || 6719 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Egeln.JPG|23px]] || [[Egelne]] || ''Egeln'' || 3483 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Eggenfelden COA.svg|23px]] || [[Egenfeldene]] || ''Eggenfelden'' || 13090 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Eggesin COA.svg|23px]] || [[Egezīne]] || ''Eggesin'' || 4847 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ehingen.svg|23px]] || [[Ehingene]] || ''Ehingen'' || 24 786 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Öhringen.svg|23px]] || [[Ehringene]] || ''Öhringen'' || 22 777 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Eibelstadt COA.svg|23px]] || [[Eibelštate]] || ''Eibelstadt'' || 2808 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Eibenstock.png|23px]] || [[Eibenštoka]] || ''Eibenstock'' || 7736 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Eichstätt.svg|23px]] || [[Eihštāte]] || ''Eichstätt'' || 13 155 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen eilenburg.png|23px]] || [[Eilenburga]] || ''Eilenburg'' || 15 487 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Einbeck COA.svg|23px]] || [[Einbeka]] || ''Einbeck'' || 31 591 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Euskirchen COA.svg|23px]] || [[Eiskirhene]] || ''Euskirchen'' || 55 558 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Eutin COA.svg|23px]] || [[Eitīne]] || ''Eutin'' || 16 769 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Eisenach.png|23px]] || [[Eizenaha]] || ''Eisenach'' || 41 567 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Eisenberg (Pfalz).svg|23px]] || [[Eizenberga (Reinzeme-Pfalca)|Eizenberga]] || ''Eisenberg'' || 9125 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Eisenberg (Thüringen) COA.svg|23px]] || [[Eizenberga (Tīringene)|Eizenberga]] || ''Eisenberg'' || 10 995 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Eisenhuettenstadt.png|23px]] || [[Eizenhūtenštate]] || ''Eisenhüttenstadt'' || 27 205 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Eisfeld COA.svg|23px]] || [[Eizfelde]] || ''Eisfeld'' || 5661 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Eislingen-Fils COA.svg|23px]] || [[Eizlingene]] || ''Eislingen/Fils'' || 19 840 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Eckartsberga.png|23px]] || [[Ekartsberga]] || ''Eckartsberga'' || 2411 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:WappenEckernfoerde.svg|23px]] || [[Ekernfērde]] || ''Eckernförde'' || 21 792 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Elzach COA.svg|23px]] || [[Elcaha]] || ''Elzach'' || 7069 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| || [[Elce]] || ''Elze'' || 8838 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Ellingen COA.svg|23px]] || [[Ellingene]] || ''Ellingen'' || 3671 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Ellrich COA.svg|23px]] || [[Ellriha]] || ''Ellrich'' || 5516 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ellwangen COA.svg|23px]] || [[Ellvangene]] || ''Ellwangen'' || 23 555 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Elmshorn-Wappen.png|23px]] || [[Elmshorna]] || ''Elmshorn'' || 47 667 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Coat Of Arms Elsdorf.svg|23px]] || [[Elsdorfa]] || ''Elsdorf'' || 20 991 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Elsfleth COA.svg|23px]] || [[Elsfleha]] || ''Elsfleth'' || 9054 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oelsnitz.svg|23px]] || [[Elsnica/Fogtlande]] || ''Oelsnitz/Vogtl.'' || 10 763 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oelsnitz-Erzgebirge.png|23px]] || [[Elsnica/Rūdu kalni]] || ''Oelsnitz/Erzgeb.'' || 11 266 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Elsterberg.svg|23px]] || [[Elsterberga]] || ''Elsterberg'' || 4263 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Elsterwerda.svg|23px]] || [[Elsterverda]] || ''Elsterwerda'' || 8287 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Elstra Wappen.svg|23px]] || [[Elstra]] || ''Elstra'' || 2899 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Elterlein.png|23px]] || [[Elterleine]] || ''Elterlein'' || 3005 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Eltmann COA.svg|23px]] || [[Eltmana]] || ''Eltmann'' || 5241 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Eltville am Rhein.png|23px]] || [[Eltville pie Reinas]] || ''Eltville am Rhein'' || 16780 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Emden COA.svg|23px]] || [[Emdene]] || ''Emden'' || 49790 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Emmelshausen COA.svg|23px]] || [[Emmelshauzene]] || ''Emmelshausen'' || 4746 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Emmendingen COA.svg|23px]] || [[Emmendingene]] || ''Emmendingen'' || 26287 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Emmerich COA.svg|23px]] || [[Emmeriha pie Reinas]] || ''Emmerich am Rhein'' || 30105 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Emsdetten COA.svg|23px]] || [[Emsdetene]] || ''Emsdetten'' || 35447 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Endingen.png|23px]] || [[Endingene]] || ''Endingen'' || 9060 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Engen.svg|23px]] || [[Engene]] || ''Engen'' || 10066 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Enger.svg|23px]] || [[Engere]] || ''Enger'' || 20228 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ennepetal COA.svg|23px]] || [[Ennepetāle]] || ''Ennepetal'' || 29825 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ennigerloh COA.svg|23px]] || [[Ennigerloha]] || ''Ennigerloh'' || 19526 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Eppelheim Wappen.svg|23px]] || [[Epelheima]] || ''Eppelheim'' || 15016 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Eppingen COA.svg|23px]] || [[Epingene]] || ''Eppingen'' || 20919 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Eppstein modern COA.svg|23px]] || [[Epšteina]] || ''Eppstein'' || 13317 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Erbach COA.svg|23px]] || [[Erbaha (Bādene-Virtemberga)|Erbaha]] || ''Erbach'' || 13118 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Erbach (Odenwald) COA.svg|23px]] || [[Erbaha (Hesene)|Erbaha]] || ''Erbach'' || 13336 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Erbendorf COA.svg|23px]] || [[Erbendorfa]] || ''Erbendorf'' || 5158 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Coa de-by-erding.svg|23px]] || [[Erdinga]] || ''Erding'' || 35295 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Erftstadt.svg|23px]] || [[Erftštate]] || ''Erftstadt'' || 49037 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Erfurt.svg|23px]] || [[Erfurte]] || ''Erfurt'' || 204880 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Erkelenz COA.svg|23px]] || [[Erkelence]] || ''Erkelenz'' || 42792 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Erkner.PNG|23px]] || [[Erknere]] || ''Erkner'' || 11509 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Erkrath COA.svg|23px]] || [[Erkrāte]] || ''Erkrath'' || 43639 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Erlangen COA.svg|23px]] || [[Erlangene]] || ''Erlangen'' || 105624 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Erlenbach am Main.svg|23px]] || [[Erlenbaha pie Mainas]] || ''Erlenbach am Main'' || 9959 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Erlensee.svg|23px]] || [[Erlenzē]] || ''Erlensee'' || 13307 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Erwitte COA.svg|23px]] || [[Ervite]] || ''Erwitte'' || 15663 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Essen COA.svg|23px]] || [[Esene]] || ''Essen'' || 569884 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Esslingen am Neckar COA.svg|23px]] || [[Eslingene]] || ''Esslingen am Neckar'' || 89242 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Espelkamp.svg|23px]] || [[Espelkampe]] || ''Espelkamp'' || 24604 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oestringen.svg|23px]] || [[Estringene]] || ''Östringen'' || 12564 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Eschborn.svg|23px]] || [[Ešborna]] || ''Eschborn'' || 20731 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Eschenbach (Oberpfalz) COA.svg|23px]] || [[Ešenbaha Oberpfalcā]] || ''Eschenbach in der Oberpfalz'' || 3877 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Eschershausen.png|23px]] || [[Ešershauzene]] || ''Eschershausen'' || 3438 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Eschweiler COA.svg|23px]] || [[Ešveilere]] || ''Eschweiler'' || 55026 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Eschwege COA.svg|27x27px]]|| [[Ešvēge]] || ''Eschwege'' || 19470 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ettenheim COA.svg|23px]] || [[Etenheima]] || ''Ettenheim'' || 12382 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Ettlingen.svg|23px]] || [[Etlingene]] || ''Ettlingen'' || 38819 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oebisfelde-Weferlingen.png|23px]] || [[Ēbisfelde-Veferlingene]] || ''Oebisfelde-Weferlingen'' || 13642 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oederan.png|23px]] || [[Ēderana]] || ''Oederan'' || 8258 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Oelde COA.svg|23px]] || [[Ēlde]] || ''Oelde'' || 29014 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Oer-Erkenschwick COA.svg|23px]] || [[Ēre-Erkenšike]] || ''Oer-Erkenschwick'' || 30550 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ehrenfriedersdorf COA.svg|23px]] || [[Ērenfrīdersdorfa]] || ''Ehrenfriedersdorf'' || 4892 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Oerlinghausen.svg|23px]] || [[Ērlinghauzene]] || ''Oerlinghausen'' || 16683 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oestrich-Winkel.svg|23px]] || [[Ēstriha-Vinkele]] || ''Oestrich-Winkel'' || 11499 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Oettingen in Bayern COA.svg|23px]] || [[Ētingene Bavārijā]] || ''Oettingen in Bayern'' || 5093 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Esens COA.svg|23px]] || [[Ēzense]] || ''Esens'' || 7221 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Vacha.svg|23px]] || [[Faha]] || ''Vacha'' || 5464 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Vaihingen an der Enz.svg|23px]] || [[Faihingene pie Encas]] || ''Vaihingen an der Enz'' || 28080 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadt Falkenberg-Elster.png|23px]] || [[Falkenberga/Elstere]] || ''Falkenberg/Elster'' || 6561 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ermsleben.png|23px]] || [[Falkenšteina (Saksija-Anhalte)|Falkenšteina]] || ''Falkenstein/Harz'' || 5575 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Falkenstein (1900–1990) COA.png|23px]] || [[Falkenšteina]] || ''Falkenstein/Vogtl.'' || 8359 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Falkensee.svg|23px]] || [[Falkenzē]] || ''Falkensee'' || 41258 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Vallendar COA.svg|23px]] || [[Fallendāra]] || ''Vallendar'' || 8388 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Varel COA.svg|23px]] || [[Farela]] || ''Varel'' || 23554 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Vetschau COA.svg|23px]] || [[Fečava/Šprēvalde]] || ''Vetschau/Spreewald'' || 8491 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Vöhringen COA.svg|23px]] || [[Fehringene]] || ''Vöhringen'' || 12973 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Vechta COA.svg|23px]] || [[Fehta]] || ''Vechta'' || 30944 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Feuchtwangen (Mittelfranken) COA.svg|23px]] || [[Feihtvangene]] || ''Feuchtwangen'' || 12062 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Velbert COA.svg|23px]] || [[Felberte]] || ''Velbert'' || 80572 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Velburg COA.svg|23px]] || [[Felburga]] || ''Velburg'' || 5194 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Velden COA.svg|23px]] || [[Feldene]] || ''Velden'' || 1802 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Voelklingen COA.svg|23px]] || [[Felklingene]] || ''Völklingen'' || 38468 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:Wappen Fellbach.svg|23px]] || [[Fellbaha]] || ''Fellbach'' || 44403 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Vellmar COA.svg|23px]] || [[Felmāra]] || ''Vellmar'' || 18075 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen-Felsberg-Hessen.png|23px]] || [[Felsberga]] || ''Felsberg'' || 10659 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Velten.png|23px]] || [[Feltene]] || ''Velten'' || 11569 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Verden (Aller).svg|23px]] || [[Ferdene]] || ''Verden'' || 26668 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Verl.svg|23px]] || [[Ferla]] || ''Verl'' || 24947 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Versmold.svg|23px]] || [[Fersmolde]] || ''Versmold'' || 20753 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Velen COA.svg|23px]] || [[Fēlene]] || ''Velen'' || 12936 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Stadt Fehmarn COA.svg|23px]] || [[Fēmarna]] || ''Fehmarn'' || 1241 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Voerde COA.svg|23px]] || [[Fērde]] || ''Voerde'' || 36514 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Viechtach COA.svg|23px]] || [[Fihtaha]] || ''Viechtach'' || 8002 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Filderstadt.svg|23px]] || [[Filderštate]] || ''Filderstadt'' || 44631 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Villingen-Schwenningen.svg|23px]] || [[Filingene-Šveningene]] || ''Villingen-Schwenningen'' || 81128 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Philippsburg.svg|23px]] || [[Filipsburga]] || ''Philippsburg'' || 12534 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Vilsbiburg COA.svg|23px]] || [[Filsbiburga]] || ''Vilsbiburg'' || 11309 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Vilseck COA.svg|23px]] || [[Filseka]] || ''Vilseck'' || 5865 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Vilshofen COA.svg|23px]] || [[Filshofene]] || ''Vilshofen'' || 15966 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Finsterwalde.svg|23px]] || [[Finstervalde]] || ''Finsterwalde'' || 16561 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Fürstenau COA.svg|23px]] || [[Firstenava]] || ''Fürstenau'' || 9184 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Fuerstenberg-Havel.png|23px]] || [[Firstenberga/Hāfele]] || ''Fürstenberg/Havel'' || 5959 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Fürstenfeldbruck Wappen.svg|23px]] || [[Firstenfeldbruka]] || ''Fürstenfeldbruck'' || 34648 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Fürth COA.svg|23px]] || [[Firte]] || ''Fürth'' || 119808 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Viernheim.svg|23px]] || [[Fīrnheima]] || ''Viernheim'' || 33120 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Viersen COA.svg|23px]] || [[Fīrsene]] || ''Viersen'' || 74907 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Visselhövede COA.png|23px]] || [[Fīselhēvede]] || ''Visselhövede'' || 9919 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Füssen COA.svg|23px]] || [[Fīzene]] || ''Füssen'' || 14631 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Fladungen.svg|23px]] || [[Fladungene]] || ''Fladungen'' || 2201 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Flensburg COA.svg|23px]] || [[Flensburga]] || ''Flensburg'' || 83971 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Flöha COA.svg|23px]] || [[Flēa]] || ''Flöha'' || 11128 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Flörsheim am Main COA.svg|23px]] || [[Flērsheima pie Mainas]] || ''Flörsheim am Main'' || 20197 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Florstadt COA.svg|23px]] || [[Florštate]] || ''Florstadt'' || 8690 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Vlotho.svg|23px]] || [[Floto]] || ''Vlotho'' || 18970 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Vogtsburg COA.svg|23px]] || [[Fogtsburga Kaizerštūlē]] || ''Vogtsburg im Kaiserstuhl'' || 5808 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Vohburg a.d.Donau COA.svg|23px]] || [[Fohburga pie Donavas]] || ''Vohburg an der Donau'' || 7669 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Vohenstrauß COA.svg|23px]] || [[Fohenštrausa]] || ''Vohenstrauß'' || 7560 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Volkach COA.svg|23px]] || [[Folkaha]] || ''Volkach'' || 8664 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Volkmarsen COA.svg|23px]] || [[Folkmārzene]] || ''Volkmarsen'' || 6755 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Forchheim (Oberfranken) COA.svg|23px]] || [[Forhheima]] || ''Forchheim'' || 30705 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Forst (Lausitz).svg|23px]] || [[Forsta]] || ''Forst'' || 19053 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Forchtenberg COA.svg|23px]] || [[Fortenberga]] || ''Forchtenberg'' || 4879 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Franzburg.PNG|23px]] || [[Francburga]] || ''Franzburg'' || 1476 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Frankenau COA.svg|23px]] || [[Frankenava]] || ''Frankenau'' || 2959 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Frankenberg (Eder) COA.svg|23px]] || [[Frankenberga (Hesene)|Frankenberga]] || ''Frankenberg'' || 17829 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Frankenberg (Sachsen) COA.svg|23px]] || [[Frankenberga (Saksija)|Frankenberga]] || ''Frankenberg/Sa.'' || 14602 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Frankenthal COA.svg|23px]] || [[Frankentāle]] || ''Frankenthal'' || 47332 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Frankfurt am Main COA.svg|23px]] || [[Frankfurte pie Mainas]] || ''Frankfurt am Main'' || 701350 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Frankfurt (Oder).png|23px]] || [[Frankfurte pie Oderas]] || ''Frankfurt'' || 58537 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Frauenstein (Erzgebirge) COA.svg|23px]] || [[Frauenšteina]] || ''Frauenstein'' || 3006 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Frechen COA.svg|23px]] || [[Frehene]] || ''Frechen'' || 51080 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Freiberg COA.svg|23px]] || [[Freiberga]] || ''Freiberg'' || 40268 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Freiberg am Neckar COA.svg|23px]] || [[Freiberga pie Nekāras]] || ''Freiberg am Neckar'' || 15644 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Freyburg (Unstrut).png|23px]] || [[Freiburga (Saksija-Anhalte)|Freiburga]] || ''Freyburg (Unstrut)'' || 4832 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Freiburg im Breisgau.svg|23px]] || [[Freiburga]] || ''Freiburg im Breisgau'' || 218043 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Freudenberg COA.svg|23px]] || [[Freidenberga (Bādene-Virtemberga)|Freidenberga]] || ''Freudenberg'' || 3768 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Freudenberg (Siegerland) COA.svg|23px]] || [[Freidenberga (Ziemeļreina-Vestfālene)|Freidenberga]] || ''Freudenberg'' || 17873 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Freudenstadt-CoA-Vector.svg|23px]] || [[Freidenštate]] || ''Freudenstadt'' || 22282 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Freilassing (Oberbayern) COA.svg|23px]] || [[Freilazinga]] || ''Freilassing'' || 16074 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Freinsheim.svg|23px]] || [[Freinsheima]] || ''Freinsheim'' || 4994 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Freystadt.svg|23px]] || [[Freištate (Vācija)|Freištate]] || ''Freystadt'' || 8626 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Freital.svg|23px]] || [[Freitāle]] || ''Freital'' || 39267 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Freyung COA.svg|23px]] || [[Freiunga]] || ''Freyung'' || 6955 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Freising (Oberbayern) COA.svg|23px]] || [[Freizinga]] || ''Freising'' || 45806 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Vreden COA.svg|23px]] || [[Frēdene]] || ''Vreden'' || 22389 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Froendenberg (Ruhr) COA.svg|23px]] || [[Frēndenberga]] || ''Fröndenberg'' || 20705 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Freren.png|23px]] || [[Frērene]] || ''Freren'' || 4996 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Fritzlar.png|23px]] || [[Friclāra]] || ''Fritzlar'' || 14361 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Friedberg COA.svg|23px]] || [[Frīdberga (Bavārija)|Frīdberga]] || ''Friedberg'' || 28894 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Friedberg (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Frīdberga (Hesene)|Frīdberga]] || ''Friedberg'' || 27758 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Fridingen an der Donau COA.svg|23px]] || [[Frīdingena pie Donavas]] || ''Fridingen an der Donau'' || 3098 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Friedland (Lkr. Oder-Spree).png|23px]] || [[Frīdlande (Brandenburga)|Frīdlande]] || ''Friedland'' || 3053 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Friedland.PNG|23px]] || [[Frīdlande (Mēklenburga)|Frīdlande]] || ''Friedland'' || 6122 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Friedrichroda COA.svg|23px]] || [[Frīdrihroda]] || ''Friedrichroda'' || 7433 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Friedrichsdorf COA.svg|23px]] || [[Frīdrihsdorfa]] || ''Friedrichsdorf'' || 24577 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Friedrichshafen COA.svg|23px]] || [[Frīdrihshāfene]] || ''Friedrichshafen'' || 57961 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Friedrichstadt COA.svg|23px]] || [[Frīdrihštate (Vācija)|Frīdrihštate]] || ''Friedrichstadt'' || 2485 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen friedrichsthal saar.jpg|23px]] || [[Frīdrihštāle]] || ''Friedrichsthal'' || 10263 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:Wappen Friesack.png|23px]] || [[Frīsaka]] || ''Friesack'' || 2483 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Friesoythe.png|23px]] || [[Frīzoite]] || ''Friesoythe'' || 21335 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Frohburg.svg|23px]] || [[Froburga]] || ''Frohburg'' || 10347 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Fulda.svg|23px]] || [[Fulda (pilsēta)|Fulda]] || ''Fulda'' || 65036 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Furth im Wald.svg|23px]] || [[Furte Valdē]] || ''Furth im Wald'' || 8953 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Coat of Furtwangen.svg|23px]] || [[Furtvangene Švarcvaldē]] || ''Furtwangen im Schwarzwald'' || 9192 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Gaildorf.svg|23px]] || [[Gaildorfa]] || ''Gaildorf'' || 12034 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Gammertingen COA.svg|23px]] || [[Gammertingene]] || ''Gammertingen'' || 6256 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Garbsen.svg|23px]] || [[Garbsene]] || ''Garbsen'' || 59912 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Garz (Rügen) COA.png|23px]] || [[Garca/Rīgene]] || ''Garz/Rügen'' || 2222 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-81-135 Gardelegen COA.png|23px]] || [[Gardelēgene]] || ''Gardelegen'' || 23110 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Garding COA.svg|23px]] || [[Gardinga]] || ''Garding'' || 2536 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Garching bei München COA.svg|23px]] || [[Garhinga pie Minhenes]] || ''Garching bei München'' || 16437 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Gau-Algesheim COA.svg|23px]] || [[Gava-Algesheima]] || ''Gau-Algesheim'' || 6673 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Gadebusch Wappen.PNG|23px]] || [[Gādebuša]] || ''Gadebusch'' || 5496 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gaggenau.svg|23px]] || [[Gāgenava]] || ''Gaggenau'' || 28546 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Gartz (Oder) COA (alt).svg|23px]] || [[Gārca]] || ''Gartz'' || 2470 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gebesee.jpg|23px]] || [[Gebezē]] || ''Gebesee'' || 2128 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Gedern COA.svg|23px]] || [[Gederne]] || ''Gedern'' || 7550 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Gefrees COA.svg|23px]] || [[Gefrēse]] || ''Gefrees'' || 4448 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Geyer.png|23px]] || [[Geiere]] || ''Geyer'' || 3686 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Geilenkirchen COA.svg|23px]] || [[Geilenkirhene]] || ''Geilenkirchen'' || 26626 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Geithain.svg|23px]] || [[Geithaina]] || ''Geithain'' || 5536 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Geisa.png|23px]] || [[Geiza]] || ''Geisa'' || 4677 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Geiselhöring.svg|23px]] || [[Geizelhēringa]] || ''Geiselhöring'' || 6936 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Geisenfeld.svg|23px]] || [[Geizenfelde]] || ''Geisenfeld'' || 10270 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Geisenheim COA.svg|23px]] || [[Geizenheima]] || ''Geisenheim'' || 11618 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Geisingen COA.svg|23px]] || [[Geizingene]] || ''Geisingen'' || 6021 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Geislingen an der Steige COA.svg|23px]] || [[Geizlingene pie Steiges]] || ''Geislingen an der Steige'' || 26356 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Geislingen (Zollernalbkreis).svg|23px]] || [[Geizlingene]] || ''Geislingen'' || 5961 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Geldern wapen.svg|23px]] || [[Gelderne]] || ''Geldern'' || 33064 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Gelnhausen COA.svg|23px]] || [[Gelnhauzene]] || ''Gelnhausen'' || 22099 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Gelsenkirchen COA.svg|23px]] || [[Gelzenkirhene]] || ''Gelsenkirchen'' || 257850 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Gemünden am Main.svg|23px]] || [[Gemindene pie Mainas]] || ''Gemünden am Main'' || 10290 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Gemuenden (Wohra) COA.svg|23px]] || [[Gemindene]] || ''Gemünden'' || 3847 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Gengenbach COA.svg|23px]] || [[Gengenbaha]] || ''Gengenbach'' || 10666 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Genthin.png|23px]] || [[Gentīne]] || ''Genthin'' || 14553 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Georgsmarienhütte COA official.svg|23px]] || [[Georgmarienhūte]] || ''Georgsmarienhütte'' || 31616 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Göppingen COA.svg|23px]] || [[Gepingene]] || ''Göppingen'' || 55571 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Gerabronn COA.svg|23px]] || [[Gerabrona]] || ''Gerabronn'' || 4195 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gerbstedt neu.png|23px]] || [[Gerbštete]] || ''Gerbstedt'' || 7657 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Goerlitz vector.svg|23px]] || [[Gerlica]] || ''Görlitz'' || 54042 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Gerlingen COA.svg|23px]] || [[Gerlingene]] || ''Gerlingen'' || 19068 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Germering COA.svg|23px]] || [[Germeringe]] || ''Germering'' || 38478 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Germersheim COA.svg|23px]] || [[Germersheima]] || ''Germersheim'' || 20201 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Gernsbach Wappen.svg|23px]] || [[Gernsbaha]] || ''Gernsbach'' || 13842 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Gernsheim COA.svg|23px]] || [[Gernsheima]] || ''Gernsheim'' || 9903 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Gerolzhofen COA.svg|23px]] || [[Gerolchofene]] || ''Gerolzhofen'' || 6699 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Gerolstein COA.svg|23px]] || [[Gerolšteina]] || ''Gerolstein'' || 7529 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Gersfeld (Rhön) COA.svg|23px]] || [[Gersfelde]] || ''Gersfeld'' || 5512 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Gersthofen COA.svg|23px]] || [[Gersthofene]] || ''Gersthofen'' || 21311 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Geseke.svg|23px]] || [[Geseke]] || ''Geseke'' || 20511 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Gößnitz (Thüringen) COA.svg|23px]] || [[Gesnica]] || ''Gößnitz'' || 3581 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Gescher wapen.svg|23px]] || [[Gešere]] || ''Gescher'' || 16887 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Goettingen COA.svg|23px]] || [[Getingene]] || ''Göttingen'' || 116891 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Gevelsberg COA.svg|23px]] || [[Gevelsberga]] || ''Gevelsberg'' || 30949 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Gefell COA.png|23px]] || [[Gēfele]] || ''Gefell'' || 2566 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gera.svg|23px]] || [[Gēra]] || ''Gera'' || 94977 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gehrden.png|23px]] || [[Gērdene]] || ''Gehrden'' || 14418 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Gehren (Ilmenau) COA.svg|23px]] || [[Gērene]] || ''Gehren'' || 3897 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:StadtWappenGeretsried.png|23px]] || [[Gēretšrīda]] || ''Geretsried'' || 23610 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Geringswalde.png|23px]] || [[Gēringsvalde]] || ''Geringswalde'' || 4404 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Geesthacht COA.svg|23px]] || [[Gēstahte]] || ''Geesthacht'' || 29363 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Geestland.svg|23px]] || [[Gēstlande]] || ''Geestland'' || 30411 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Gützkow COA.svg|23px]] || [[Gickova]] || ''Gützkow'' || 2794 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Gifhorn COA.svg|23px]] || [[Gifhorna]] || ''Gifhorn'' || 41518 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gueglingen.svg|23px]] || [[Giglingene]] || ''Güglingen'' || 5976 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Günzburg COA.svg|23px]] || [[Gincburga]] || ''Günzburg'' || 19676 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Ginsheim-Gustavsburg COA.svg|23px]] || [[Ginsheima-Gustavsburga]] || ''Ginsheim-Gustavsburg'' || 15957 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Guesten.png|23px]] || [[Gistene]] || ''Güsten'' || 4346 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Güstrow.svg|23px]] || [[Gistrova]] || ''Güstrow'' || 28540 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Gütersloh COA.svg|23px]] || [[Giterslo]] || ''Gütersloh'' || 95507 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Giengen an der Brenz COA.svg|23px]] || [[Gīngene pie Brencas]] || ''Giengen an der Brenz'' || 19018 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Gießen COA.svg|23px]] || [[Gīsene]] || ''Gießen'' || 77733 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Gladbeck COA.svg|23px]] || [[Gladbeka]] || ''Gladbeck'' || 74011 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Gladenbach COA.svg|23px]] || [[Gladenbaha]] || ''Gladenbach'' || 12061 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Glashütte COA.svg|23px]] || [[Glashite]] || ''Glashütte'' || 6874 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Glauchau COA.svg|23px]] || [[Glauhava]] || ''Glauchau'' || 23131 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Glücksburg COA.svg|23px]] || [[Gliksburga]] || ''Glücksburg'' || 5834 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Glückstadt.svg|23px]] || [[Gliksštate]] || ''Glückstadt'' || 11098 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Glinde COA.svg|23px]] || [[Glinde]] || ''Glinde'' || 17922 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Gnoien COA.png|23px]] || [[Gnoiene]] || ''Gnoien'' || 3060 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Goch COA.svg|23px]] || [[Goha]] || ''Goch'' || 33063 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Goldberg.PNG|23px]] || [[Goldberga (Mēklenburga)|Goldberga]] || ''Goldberg'' || 3819 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Goldkronach.svg|23px]] || [[Goldkronaha]] || ''Goldkronach'' || 3591 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Golßen.png|23px]] || [[Golsene]] || ''Golßen'' || 2532 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Gommern COA.svg|23px]] || [[Gommerne]] || ''Gommern'' || 10612 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Goslar.svg|23px]] || [[Goslara]] || ''Goslar'' || 50681 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Gotha COA.svg|23px]] || [[Gota]] || ''Gotha'' || 44325 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gransee.png|23px]] || [[Granzē]] || ''Gransee'' || 5721 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Grabow.png|23px]] || [[Grābova]] || ''Grabow'' || 5663 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Grafenau (Niederbayern) COA.svg|23px]] || [[Grāfenava]] || ''Grafenau'' || 8255 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Gräfenberg.svg|23px]] || [[Grāfenberga]] || ''Gräfenberg'' || 4071 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Graefenhainichen.png|23px]] || [[Grāfenhainihene]] || ''Gräfenhainichen'' || 12198 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Graefenthal.png|23px]] || [[Grāfentāle]] || ''Gräfenthal'' || 2102 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Grafenwöhr.svg|23px]] || [[Grāfenvēre]] || ''Grafenwöhr'' || 6470 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Grafing bei München COA.svg|23px]] || [[Grāfinga]] || ''Grafing'' || 13092 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Greding COA.svg|23px]] || [[Gredinga]] || ''Greding'' || 6969 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Grevenbroich COA.svg|23px]] || [[Grefenbroiha]] || ''Grevenbroich'' || 61891 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Greiz COA.svg|23px]] || [[Greica]] || ''Greiz'' || 21284 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Greifswald COA.svg|23px]] || [[Greifsvalde]] || ''Greifswald'' || 56445 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Greußen COA.png|23px]] || [[Greisene]] || ''Greußen'' || 3655 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadt Gröningen.png|23px]] || [[Greningene]] || ''Gröningen'' || 3637 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Grebenau COA (klein).svg|23px]] || [[Grēbenava]] || ''Grebenau'' || 2453 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Grebenstein COA.svg|23px]] || [[Grēbenšteina]] || ''Grebenstein'' || 5851 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen groeditz.png|23px]] || [[Grēdica]] || ''Gröditz'' || 7524 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DE Greven COA.svg|23px]] || [[Grēvene]] || ''Greven'' || 35278 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Grevesmühlen.svg|23px]] || [[Grēvesmīlene]] || ''Grevesmühlen'' || 10594 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Grimma.svg|23px]] || [[Grimma]] || ''Grimma'' || 28553 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Grimmen COA.png|23px]] || [[Grimmene]] || ''Grimmen'' || 9969 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Grünberg (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Grinberga]] || ''Grünberg'' || 13648 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gruenhain-Beierfeld.png|23px]] || [[Grinhaina-Beierfelde]] || ''Grünhain-Beierfeld'' || 6022 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Grünsfeld COA.svg|23px]] || [[Grinsfelde]] || ''Grünsfeld'' || 3620 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Gruenstadt COA.svg|23px]] || [[Grinštate]] || ''Grünstadt'' || 12886 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Groß-Bieberau.png|23px]] || [[Grisbīverava]] || ''Groß-Bieberau'' || 4613 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Griesheim (Hessen).png|23px]] || [[Grīsheima]] || ''Griesheim'' || 26198 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Groitzsch.svg|23px]] || [[Groiča]] || ''Groitzsch'' || 7607 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gronau (Leine).png|23px]] || [[Gronava (Lejassaksija)|Gronava]] || ''Gronau'' || 5159 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Gronau (Westfalen) COA.svg|23px]] || [[Gronova (Vestfālene)|Gronova]] || ''Gronau'' || 45998 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Großalmerode COA.svg|23px]] || [[Grosalmerode]] || ''Großalmerode'' || 6571 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Großbottwar COA SK.svg|23px]] || [[Grosbotvāra]] || ''Großbottwar'' || 8189 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Großbreitenbach (Großbreitenbach) COA.svg|23px]] || [[Grosbreitenbaha]] || ''Großbreitenbach'' || 2600 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Grossenehrich.png|23px]] || [[Groseneriha]] || ''Großenehrich'' || 2482 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen grossenhain.png|23px]] || [[Grosenhaina]] || ''Großenhain'' || 18384 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Gross-Gerau COA.png|23px]] || [[Grosgerava]] || ''Groß-Gerau'' || 24076 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Großräschen.png|23px]] || [[Grosrāshene]] || ''Großräschen'' || 8863 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Großroehrsdorf.png|23px]] || [[Grosrērsdorfa]] || ''Großröhrsdorf'' || 6627 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Großschirma.svg|23px]] || [[Grosširma]] || ''Großschirma'' || 5708 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Groß-Umstadt.png|23px]] || [[Grosumštate]] || ''Groß-Umstadt'' || 20754 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Guben.svg|23px]] || [[Gūbene]] || ''Guben'' || 17655 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Gudensberg COA.svg|23px]] || [[Gudensberga]] || ''Gudensberg'' || 9296 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Gummersbach COA.svg|23px]] || [[Gumersbaha]] || ''Gummersbach'' || 49665 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Gunzenhausen COA.svg|23px]] || [[Guncenhauzene]] || ''Gunzenhausen'' || 16222 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Gundelfingen an der Donau COA.svg|23px]] || [[Gundelfingene pie Donavas]] || ''Gundelfingen an der Donau'' || 7624 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gundelsheim Württemberg.svg|23px]] || [[Gundelsheima]] || ''Gundelsheim'' || 7071 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Hatzfeld (Eder) COA.svg|23px]] || [[Hacfelde]] || ''Hatzfeld'' || 3040 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hadamar COA.svg|23px]] || [[Hadamara]] || ''Hadamar'' || 12259 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Haiger COA.svg|23px]] || [[Haigere]] || ''Haiger'' || 19349 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Haigerloch.svg|23px]] || [[Haigerloha]] || ''Haigerloch'' || 10531 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hainichen.png|23px]] || [[Hainihene]] || ''Hainichen'' || 8626 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Haiterbach COA.svg|23px]] || [[Haiterbaha]] || ''Haiterbach'' || 5703 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Hayingen COA.svg|23px]] || [[Hajingene]] || ''Hayingen'' || 2141 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Halberstadt.svg|23px]] || [[Halberštate]] || ''Halberstadt'' || 40323 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Haldensleben.svg|23px]] || [[Haldenslēbene]] || ''Haldensleben'' || 19188 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Halle (Saale) COA.svg|23px]] || [[Halle]] || ''Halle'' || 231565 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Halle (Westfalen).svg|23px]] || [[Halle (Ziemeļreina-Vestfālene)|Halle]] || ''Halle'' || 21167 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Hallenberg.svg|23px]] || [[Hallenberga]] || ''Hallenberg'' || 4380 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hallstadt COA.svg|23px]] || [[Halštate (Vācija)|Halštate]] || ''Hallstadt'' || 8364 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Haltern am See COA.svg|23px]] || [[Halterne]] || ''Haltern'' || 37266 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Halver.svg|23px]] || [[Halvēre]] || ''Halver'' || 16218 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Hamburg.svg|23px]] || [[Hamburga]] || ''Hamburg'' || 1751775 || [[Hamburga]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of hamelin.svg|23px]] || [[Hamelne]] || ''Hameln'' || 56260 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Hamm COA.svg|23px]] || [[Hamma]] || ''Hamm'' || 176048 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Hammelburg.svg|23px]] || [[Hammelburga]] || ''Hammelburg'' || 11177 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Hamminkeln COA.svg|23px]] || [[Hamminkelne]] || ''Hamminkeln'' || 26369 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Hann muenden wappen.jpg|23px]] || [[Hanna Mindene]] || ''Hann. Münden'' || 23668 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Hannover.svg|23px]] || [[Hannovere]] || ''Hannover'' || 518386 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Harburg (Schwaben) COA.svg|23px]] || [[Harburga]] || ''Harburg'' || 5475 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-85-145 Harzgerode COA.svg|23px]] || [[Harcgerode]] || ''Harzgerode'' || 8296 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Hardegsen COA.svg|23px]] || [[Hardegsene]] || ''Hardegsen'' || 7817 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hartha.png|23px]] || [[Harta (pilsēta)|Harta]] || ''Hartha'' || 7396 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Hartenstein coa.png|23px]] || [[Hartenšteina]] || ''Hartenstein'' || 4721 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Harsewinkel.svg|23px]] || [[Harzevinkele]] || ''Harsewinkel'' || 23789 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Haßfurt COA.svg|23px]] || [[Hasfurte]] || ''Haßfurt'' || 13126 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Haslach im Kinzigtal COA.svg|23px]] || [[Haslaha Kincintālē]] || ''Haslach im Kinzigtal'' || 6854 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Hattersheim COA.svg|23px]] || [[Hatersheima pie Mainas]] || ''Hattersheim am Main'' || 25740 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hattingen COA.svg|23px]] || [[Hatingene]] || ''Hattingen'' || 54358 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hauzenberg.svg|23px]] || [[Haucenberga]] || ''Hauzenberg'' || 11608 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Hausach (Kinzigtal) COA.svg|23px]] || [[Hausaha]] || ''Hausach'' || 5746 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Havelberg.png|23px]] || [[Hāfelberga]] || ''Havelberg'' || 6729 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen pritzerbe.png|23px]] || [[Hāfelzē]] || ''Havelsee'' || 3275 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Hagenbach COA.svg|23px]] || [[Hāgenbaha]] || ''Hagenbach'' || 5318 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Hagen.svg|23px]] || [[Hāgene]] || ''Hagen'' || 185996 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Hagenow Wappen1.svg|23px]] || [[Hāgenova]] || ''Hagenow'' || 11324 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms Hachenburg.svg|23px]] || [[Hāhenburga]] || ''Hachenburg'' || 5831 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Cham COA.svg|23px]] || [[Hāma]] || ''Cham'' || 16433 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Haan COA.svg|23px]] || [[Hāna (pilsēta)|Hāna]] || ''Haan'' || 29985 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hanau.svg|23px]] || [[Hānava]] || ''Hanau'' || 89907 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Haren (Ems) COA.svg|23px]] || [[Hārene]] || ''Haren'' || 23090 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Haseluenne COA.svg|23px]] || [[Hāzelinne]] || ''Haselünne'' || 12448 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hechingen.svg|23px]] || [[Hehingene]] || ''Hechingen'' || 18741 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Höchstadt an der Aisch COA.svg|23px]] || [[Hehštate pie Aišas]] || ''Höchstadt an der Aisch'' || 13162 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Heubach COA.svg|23px]] || [[Heibaha]] || ''Heubach'' || 9659 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Heide COA.svg|23px]] || [[Heide (pilsēta)|Heide]] || ''Heide'' || 21105 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Heideck COA.svg|23px]] || [[Heideka]] || ''Heideck'' || 4606 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Heidelberg.svg|23px]] || [[Heidelberga]] || ''Heidelberg'' || 150335 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Heidenau (Sachsen) COA.svg|23px]] || [[Heidenava]] || ''Heidenau'' || 16151 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Heidenheim an der Brenz.svg|23px]] || [[Heidenheima]] || ''Heidenheim an der Brenz'' || 46419 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Heilbad Heiligenstadt COA.svg|23px]] || [[Heilbāde Heiligenštate]] || ''Heilbad Heiligenstadt'' || 16197 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Heilbronn.svg|23px]] || [[Heilbronna]] || ''Heilbronn'' || 117531 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Heiligenhafen COA.svg|23px]] || [[Heiligenhāfene]] || ''Heiligenhafen'' || 9072 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Heiligenhaus COA.svg|23px]] || [[Heilingenhauze]] || ''Heiligenhaus'' || 25419 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Heilsbronn COA.svg|23px]] || [[Heilsbronna]] || ''Heilsbronn'' || 9145 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Heimbach COA.svg|23px]] || [[Heimbaha]] || ''Heimbach'' || 4335 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Heimsheim COA.svg|23px]] || [[Heimsheima]] || ''Heimsheim'' || 5004 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Heinsberg COA.svg|23px]] || [[Heinsberga]] || ''Heinsberg'' || 40908 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Heitersheim COA.svg|23px]] || [[Heitersheima]] || ''Heitersheim'' || 5968 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Heusenstamm COA.svg|23px]] || [[Heizenštamme]] || ''Heusenstamm'' || 18401 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hecklingen COA.svg|23px]] || [[Heklingene]] || ''Hecklingen'' || 7229 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Heldrungen.png|23px]] || [[Heldrungene]] || ''Heldrungen'' || 2213 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Helmbrechts COA.svg|23px]] || [[Helmbrehtsa]] || ''Helmbrechts'' || 8533 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Helmstedt.png|23px]] || [[Helmštete]] || ''Helmstedt'' || 22934 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Hemau COA.svg|23px]] || [[Hemava]] || ''Hemau'' || 8610 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hemer.svg|23px]] || [[Hemere]] || ''Hemer'' || 34678 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hemmingen.svg|23px]] || [[Hemingene]] || ''Hemmingen'' || 18485 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hemmoor.png|23px]] || [[Hemmora]] || ''Hemmoor'' || 8714 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Hemsbach (Bergstraße) COA.svg|23px]] || [[Hemsbaha]] || ''Hemsbach'' || 11865 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Hennef COA.svg|23px]] || [[Hennefe]] || ''Hennef'' || 45806 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hennigsdorf.png|23px]] || [[Hennigsdorfa]] || ''Hennigsdorf'' || 25800 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Heppenheim (Bergstraße) COA.svg|23px]] || [[Hepenheima]] || ''Heppenheim'' || 25013 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Herbolzheim COA.svg|23px]] || [[Herbocheima]] || ''Herbolzheim'' || 10251 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Herborn COA.svg|23px]] || [[Herborna]] || ''Herborn'' || 20366 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Herbrechtingen COA.svg|23px]] || [[Herbretingene]] || ''Herbrechtingen'' || 12869 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen herbstein.png|23px]] || [[Herbšteine]] || ''Herbstein'' || 4725 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Blason ville de Herzberg-am-Harz.svg|23px]] || [[Hercberga Harcos]] || ''Herzberg am Harz'' || 13140 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Herzberg (Elster).png|23px]] || [[Hercberga (Elstere)]] || ''Herzberg (Elster)'' || 9161 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Herzogenaurach.svg|23px]] || [[Hercogenauraha]] || ''Herzogenaurach'' || 22918 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Herzogenrath COA.svg|23px]] || [[Hercogenrāte]] || ''Herzogenrath'' || 46546 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Herdecke.png|23px]] || [[Herdeke]] || ''Herdecke'' || 22572 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Herdorf COA.svg|23px]] || [[Herdorfa]] || ''Herdorf'' || 6773 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Herford COA.svg|23px]] || [[Herforde]] || ''Herford'' || 65333 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Heringen (Werra) COA.svg|23px]] || [[Heringene (Hesene)|Heringene]] || ''Heringen'' || 7301 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Heringen Helme.png|23px]] || [[Heringene (Tīringene)|Heringene]] || ''Heringen'' || 4936 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Herrieden COA.svg|23px]] || [[Herīdene]] || ''Herrieden'' || 7636 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Hermeskeil COA.svg|23px]] || [[Hermeskeile]] || ''Hermeskeil'' || 5770 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hermsdorf (Thüringen).png|23px]] || [[Hermsdorfa]] || ''Hermsdorf'' || 7800 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Herne Coat of Arms.svg|23px]] || [[Herne]] || ''Herne'' || 154417 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen herrnhut.PNG|23px]] || [[Hernhūte]] || ''Herrnhut'' || 6335 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Hersbruck COA.svg|23px]] || [[Hersbruka]] || ''Hersbruck'' || 12095 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Herten COA.svg|23px]] || [[Hertene]] || ''Herten'' || 60582 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hettingen COA.svg|23px]] || [[Hetingene]] || ''Hettingen'' || 1788 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hettstedt.svg|23px]] || [[Hetštete]] || ''Hettstedt'' || 14665 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Hessisch-Lichtenau COA.svg|23px]] || [[Heziša Lihtenava]] || ''Hessisch Lichtenau'' || 11922 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hessisch Oldendorf COA.svg|23px]] || [[Heziša Oldendorfa]] || ''Hessisch Oldendorf'' || 18114 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Höxter COA.svg|23px]] || [[Hēkstere]] || ''Höxter'' || 29523 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Höhr-Grenzhausen.svg|23px]] || [[Hēra-Grenchauzene]] || ''Höhr-Grenzhausen'' || 9290 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Herrenberg.svg|23px]] || [[Hērenberga]] || ''Herrenberg'' || 30373 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DE Hörstel COA.svg|23px]] || [[Hērstele]] || ''Hörstel'' || 19491 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hitzacker.png|23px]] || [[Hicazkere]] || ''Hitzacker'' || 4896 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Hueckelhoven COA.svg|23px]] || [[Hikelhovene]] || ''Hückelhoven'' || 38709 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hueckeswagen COA.svg|23px]] || [[Hikezvāgene]] || ''Hückeswagen'' || 15102 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hildburghausen COA.svg|23px]] || [[Hildburghauzene]] || ''Hildburghausen'' || 11746 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hilden COA.svg|23px]] || [[Hildene]] || ''Hilden'' || 54737 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hildesheim.svg|23px]] || [[Hildesheima]] || ''Hildesheim'' || 99390 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Hilchenbach COA.svg|23px]] || [[Hilhenbaha]] || ''Hilchenbach'' || 14993 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hillesheim COA.svg|23px]] || [[Hillesheima]] || ''Hillesheim'' || 3126 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Hilpoltstein.svg|23px]] || [[Hilpoltšteina]] || ''Hilpoltstein'' || 13181 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hünfeld.svg|23px]] || [[Hinfelde]] || ''Hünfeld'' || 15861 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hirschau COA.svg|23px]] || [[Hiršava]] || ''Hirschau'' || 5793 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hirschberg (Saale).png|23px]] || [[Hiršberga (Vācija)|Hiršberga]] || ''Hirschberg'' || 2181 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hirschhorn (Neckar) COA.svg|23px]] || [[Hiršhorna]] || ''Hirschhorn'' || 3424 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Huerth COA.svg|23px]] || [[Hirte (pilsēta)|Hirte]] || ''Hürth'' || 57230 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hüfingen COA.svg|23px]] || [[Hīfingene]] || ''Hüfingen'' || 7530 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hohenstein-Ernstthal.png|23px]] || [[Hoenšteina-Ernstāle]] || ''Hohenstein-Ernstthal'' || 15076 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hof2.svg|23px]] || [[Hofa (pilsēta)|Hofa]] || ''Hof'' || 44522 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Hofgeismar COA.svg|23px]] || [[Hofgeizmāra]] || ''Hofgeismar'' || 14919 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Hofheim (Unterfranken).svg|23px]] || [[Hofheima (Bavārija)|Hofheima]] || ''Hofheim'' || 5079 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Hofheim COA.svg|23px]] || [[Hofheima]] || ''Hofheim'' || 38556 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hochheim am Main COA.svg|23px]] || [[Hoheima pie Mainas]] || ''Hochheim am Main'' || 16838 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hohenberg an der Eger COA.svg|23px]] || [[Hohenberga pie Egeras]] || ''Hohenberg an der Eger'' || 1448 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hohen Neuendorf.png|23px]] || [[Hohene Neiendorfa]] || ''Hohen Neuendorf'' || 25001 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Hohenleuben COA.svg|23px]] || [[Hohenleibene]] || ''Hohenleuben'' || 1607 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hohenmölsen Stadt.svg|23px]] || [[Hohenmelzene]] || ''Hohenmölsen'' || 9941 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Hoya COA.png|23px]] || [[Hoja]] || ''Hoya'' || 3791 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hoyerswerda.PNG|23px]] || [[Hojersverda]] || ''Hoyerswerda'' || 34317 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:COA Hockenheim.svg|23px]] || [[Hokenheima (pilsēta)|Hokenheima]] || ''Hockenheim'' || 20968 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Holzgerlingen.svg|23px]] || [[Holcgerlingene]] || ''Holzgerlingen'' || 12407 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Holzminden.png|23px]] || [[Holcmindene]] || ''Holzminden'' || 20107 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Hollfeld COA.svg|23px]] || [[Holfelde]] || ''Hollfeld'' || 5180 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Homberg (Efze).svg|23px]] || [[Homberga (Efce)|Homberga]] || ''Homberg (Efze)'' || 13850 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Homberg (Ohm).png|23px]] || [[Homberga (Ome)|Homberga]] || ''Homberg (Ohm)'' || 7510 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Homburg COA.svg|23px]] || [[Homburga]] || ''Homburg'' || 41416 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:Hohnstein (Sächsische Schweiz) Wappen.png|23px]] || [[Honšteina]] || ''Hohnstein'' || 3428 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Horb.svg|23px]] || [[Horba pie Nekāras]] || ''Horb am Neckar'' || 24308 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Horn-Bad Meinberg.svg|23px]] || [[Horna-Bādmeinberga]] || ''Horn-Bad Meinberg'' || 17185 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen hornbach.jpg|23px]] || [[Hornbaha]] || ''Hornbach'' || 1465 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Hornberg COA.svg|23px]] || [[Hornberga]] || ''Hornberg'' || 4213 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DE Horstmar COA.svg|23px]] || [[Horstmāra]] || ''Horstmar'' || 6364 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hungen COA.svg|23px]] || [[Hungene]] || ''Hungen'' || 12359 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Husum COA.svg|23px]] || [[Husuma]] || ''Husum'' || 22053 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Uebach-Palenberg COA.svg|23px]] || [[Ibaha-Palenberga]] || ''Übach-Palenberg'' || 23948 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DE Ibbenbüren COA.svg|23px]] || [[Ibenbīrene]] || ''Ibbenbüren'' || 50438 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Überlingen COA.svg|23px]] || [[Iberlingene]] || ''Überlingen'' || 22046 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Itzehoe COA.svg|23px]] || [[Iceho]] || ''Itzehoe'' || 31035 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Idar-Oberstein COA.svg|23px]] || [[Idāra-Oberšteina]] || ''Idar-Oberstein'' || 28459 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Idstein.png|23px]] || [[Idšteine]] || ''Idstein'' || 23836 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ichenhausen COA.svg|23px]] || [[Ihenhauzene]] || ''Ichenhausen'' || 8554 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Ueckermünde COA.svg|23px]] || [[Ikerminde]] || ''Ueckermünde'' || 8846 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Uelzen COA.svg|23px]] || [[Ilcene]] || ''Uelzen'' || 33269 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Illertissen wappen.jpg|23px]] || [[Illertīzene]] || ''Illertissen'' || 16775 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Ilmenau COA.svg|23px]] || [[Ilmenava]] || ''Ilmenau'' || 25949 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ilsenburg.png|23px]] || [[Ilzenburga]] || ''Ilsenburg'' || 9422 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Ilshofen COA.svg|23px]] || [[Ilzhofene]] || ''Ilshofen'' || 6237 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Immenstadt im Allgäu COA.png|23px]] || [[Imenštate Algavā]] || ''Immenstadt im Allgäu'' || 14040 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Immenhausen COA.svg|23px]] || [[Immenhauzene]] || ''Immenhausen'' || 6849 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ingelfingen.svg|23px]] || [[Ingelfingene]] || ''Ingelfingen'' || 5575 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen-ingelheim-400x400.png|23px]] || [[Ingelheima pie Reinas]] || ''Ingelheim am Rhein'' || 24283 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Ingolstadt COA.svg|23px]] || [[Ingolštate]] || ''Ingolstadt'' || 129136 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Iphofen COA.svg|23px]] || [[Iphofene]] || ''Iphofen'' || 4491 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Uetersen Wappen.png|23px]] || [[Iterzene]] || ''Uetersen'' || 17662 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Isselburg COA.svg|23px]] || [[Izelburga]] || ''Isselburg'' || 10701 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Iserlohn.svg|23px]] || [[Īzerlona]] || ''Iserlohn'' || 93119 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Isny im Allgäu COA.svg|23px]] || [[Iznī Algavā]] || ''Isny im Allgäu'' || 13267 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Uebigau-Wahrenbrueck.png|23px]] || [[Ībigava-Vārenbrika]] || ''Uebigau-Wahrenbrück'' || 5717 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Jarmen COA.svg|23px]] || [[Jarmene]] || ''Jarmen'' || 3049 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-86-080 Jerichow COA.svg|23px]] || [[Jerihova]] || ''Jerichow'' || 7158 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Jever COA.svg|23px]] || [[Jevere]] || ''Jever'' || 13829 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Jena.svg|23px]] || [[Jēna]] || ''Jena'' || 107679 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Johstadt.jpg|23px]] || [[Jēštate]] || ''Jöhstadt'' || 2837 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-91-145 Jessen COA.svg|23px]] || [[Jēzene]] || ''Jessen'' || 14268 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Jueterbog.png|23px]] || [[Jīterboga]] || ''Jüterbog'' || 12131 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Juelich COA.svg|23px]] || [[Jīliha]] || ''Jülich'' || 32089 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Joachimsthal wappen.PNG|23px]] || [[Joahimstāle]] || ''Joachimsthal'' || 3375 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Johanngeorgenstadt.svg|23px]] || [[Johanngeorgenštate]] || ''Johanngeorgenstadt'' || 4257 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Katzenelnbogen COA.svg|23px]] || [[Kacenelnbogene]] || ''Katzenelnbogen'' || 2161 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Verbandsgemeinde Kaisersesch COA.svg|23px]] || [[Kaizerseša]] || ''Kaisersesch'' || 3053 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Kaiserslautern-Stadtwappen.svg|23px]] || [[Kaizerslauterne]] || ''Kaiserslautern'' || 97112 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Calau COA.svg|23px]] || [[Kalava]] || ''Calau'' || 8034 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Calbe (Saale).png|23px]] || [[Kalbe]] || ''Calbe'' || 9348 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kalbe (Milde).png|23px]] || [[Kalbe]] || ''Kalbe'' || 7811 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Kalkar COA.svg|23px]] || [[Kalkāra]] || ''Kalkar'' || 13670 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Kaltenkirchen Wappen.svg|23px]] || [[Kaltenkirhene]] || ''Kaltenkirchen'' || 20080 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kaltennordheim.png|23px]] || [[Kaltennordheima]] || ''Kaltennordheim'' || 3342 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen-Calw.svg|23px]] || [[Kalve (pilsēta)|Kalve]] || ''Calw'' || 22275 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Kamen COA.svg|23px]] || [[Kamene (pilsēta)|Kamene]] || ''Kamen'' || 43177 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Kamp-Lintfort COA.svg|23px]] || [[Kampa-Lintforte]] || ''Kamp-Lintfort'' || 36973 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen st kandel.jpg|23px]] || [[Kandele]] || ''Kandel'' || 8773 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Kandern COA.svg|23px]] || [[Kanderna]] || ''Kandern'' || 8135 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kappeln.png|23px]] || [[Kapelne]] || ''Kappeln'' || 8764 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Karben COA.svg|23px]] || [[Karbene]] || ''Karben'' || 21716 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms de-bw Karlsruhe.svg|23px]] || [[Karlsrūe]] || ''Karlsruhe'' || 296033 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Karlstadt.svg|23px]] || [[Karlštate]] || ''Karlstadt'' || 14810 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Kassel COA.svg|23px]] || [[Kasele]] || ''Kassel'' || 194087 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Kastellaun COA.svg|23px]] || [[Kastellauna]] || ''Kastellaun'' || 5094 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Castrop-Rauxel COA.svg|23px]] || [[Kastroprauksele]] || ''Castrop-Rauxel'' || 73751 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Kaub COA.svg|23px]] || [[Kaube]] || ''Kaub'' || 836 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Kaufbeuren COA.svg|23px]] || [[Kaufbeirene]] || ''Kaufbeuren'' || 41759 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kahla.svg|23px]] || [[Kāla]] || ''Kahla'' || 7022 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen kamenz.PNG|23px]] || [[Kāmenca]] || ''Kamenz'' || 15301 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:WappenKaarst.svg|23px]] || [[Kārsta]] || ''Kaarst'' || 42165 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ketzin-Havel.png|23px]] || [[Kecīne]] || ''Ketzin'' || 6389 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kelbra.png|23px]] || [[Kelbra]] || ''Kelbra'' || 3509 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Kelheim COA.svg|23px]] || [[Kelheima]] || ''Kelheim'' || 15750 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Kelkheim (Taunus) COA.svg|23px]] || [[Kelkheima]] || ''Kelkheim'' || 28190 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Koelleda.png|23px]] || [[Kelleda]] || ''Kölleda'' || 6112 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kelsterbach.jpg|23px]] || [[Kelsterbaha]] || ''Kelsterbach'' || 14310 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kemberg.png|23px]] || [[Kemberga]] || ''Kemberg'' || 10180 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Kempen COA.svg|23px]] || [[Kempene]] || ''Kempen'' || 34618 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Kempten (Allgäu) COA.svg|23px]] || [[Kemptene]] || ''Kempten im Allgäu'' || 65044 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Kenzingen COA.svg|23px]] || [[Kencingene]] || ''Kenzingen'' || 9518 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Kerpen COA.svg|23px]] || [[Kerpene]] || ''Kerpen'' || 63784 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Kehl COA.svg|23px]] || [[Kēla]] || ''Kehl'' || 34077 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Kellinghusen COA.svg|23px]] || [[Kēllinghūzene]] || ''Kellinghusen'' || 7761 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Kemnath COA.svg|23px]] || [[Kēmnata]] || ''Kemnath'' || 5317 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Chemnitz.svg|23px]] || [[Kemnica]] || ''Chemnitz'' || 242022 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Königsberg COA.svg|23px]] || [[Kēnigsberga Bavārijā]] || ''Königsberg in Bayern'' || 3665 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen-koenigsbrueck.png|23px]] || [[Kēnigsbrika]] || ''Königsbrück'' || 4374 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Königsbrunn COA.svg|23px]] || [[Kēnigsbruna]] || ''Königsbrunn'' || 27487 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Koenigslutter.PNG|23px]] || [[Kēnigslutere]] || ''Königslutter'' || 15699 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Koenigswinter COA.svg|23px]] || [[Kēnigsvintere]] || ''Königswinter'' || 39976 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Königstein (Sächs. Schw.) COA.svg|23px]] || [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]] || ''Königstein (Sächsische Schweiz)'' || 2166 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Königstein im Taunus COA.svg|23px]] || [[Kēnigšteina pie Taunusa]] || ''Königstein im Taunus'' || 16043 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Koenigs Wusterhausen COA.svg|23px]] || [[Kēnigze Vusterhauzene]] || ''Königs Wusterhausen'' || 34240 || [[Brandenburga]]
|-
| || [[Kēnigzē-Rotenbaha]] || ''Königsee-Rottenbach'' || 6769 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Koennern.png|23px]] || [[Kēnnerne]] || ''Könnern'' || 8744 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-82-180 Koethen COA.svg|23px]] || [[Kētene]] || ''Köthen'' || 26889 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Kevelaer COA.svg|23px]] || [[Kēvelāra]] || ''Kevelaer'' || 27635 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kitzscher.png|23px]] || [[Kičere]] || ''Kitzscher'' || 5084 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Kyllburg COA.svg|23px]] || [[Killburga]] || ''Kyllburg'' || 886 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Külsheim COA.svg|23px]] || [[Kilsheima]] || ''Külsheim'' || 5254 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kuenzelsau.svg|23px]] || [[Kincelsava]] || ''Künzelsau'' || 14802 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kindelbrueck.png|23px]] || [[Kindelbrika]] || ''Kindelbrück'' || 1914 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Kirchberg Hunsrueck COA.svg|23px]] || [[Kirhberga (Hunsrika)|Kirhberga]] || ''Kirchberg'' || 3855 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Kirchberg an der Jagst COA.svg|23px]] || [[Kirhberga pie Jāgstas]] || ''Kirchberg an der Jagst'' || 4067 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Kirchberg Sa coa.png|23px]] || [[Kirhberga]] || ''Kirchberg'' || 8461 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Kirchen (Sieg) COA.svg|23px]] || [[Kirhene]] || ''Kirchen'' || 8549 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kirchenlamitz.png|23px]] || [[Kirhenlāmica]] || ''Kirchenlamitz'' || 3303 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Kirchhain (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Kirhhaina]] || ''Kirchhain'' || 16148 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Kirchheim unter Teck COA.svg|23px]] || [[Kirhheima pie Tekas]] || ''Kirchheim unter Teck'' || 39389 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Kirchheimbolanden COA.svg|23px]] || [[Kirhheimbolandene]] || ''Kirchheimbolanden'' || 7726 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Kirn COA.svg|23px]] || [[Kirna]] || ''Kirn'' || 8177 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kirtorf.png|23px]] || [[Kirtorfe]] || ''Kirtorf'' || 3258 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Kitzingen COA.svg|23px]] || [[Kitcingene]] || ''Kitzingen'' || 20449 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kühlungsborn.svg|23px]] || [[Kīlungsborna]] || ''Kühlungsborn'' || 7489 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kyritz.png|23px]] || [[Kīrica]] || ''Kyritz'' || 9152 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Kierspe COA.svg|23px]] || [[Kīršpe]] || ''Kierspe'' || 16116 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Clausthal-Zellerfeld.png|23px]] || [[Klaustāle-Zellerfelde]] || ''Clausthal-Zellerfeld'' || 12923 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Klötze.svg|23px]] || [[Klēce]] || ''Klötze'' || 10344 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Kleve COA.svg|23px]] || [[Klēve]] || ''Kleve'' || 48172 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Klützer Wappen.PNG|23px]] || [[Klica]] || ''Klütz'' || 3067 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Klingenberg COA.svg|23px]] || [[Klingenberga pie Mainas]] || ''Klingenberg am Main'' || 6188 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Clingen COA.svg|23px]] || [[Klingene]] || ''Clingen'' || 1052 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Klingenthal coat of arms new.svg|23px]] || [[Klingentāle]] || ''Klingenthal'' || 9078 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen cloppenburg.gif|23px]] || [[Klopenburga]] || ''Cloppenburg'' || 32985 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Knittlingen COA.svg|23px]] || [[Knitlingene]] || ''Knittlingen'' || 8003 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Koblenz.svg|23px]] || [[Koblenca]] || ''Koblenz'' || 109779 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Coburgerwappen.svg|23px]] || [[Koburga]] || ''Coburg'' || 40994 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Coesfeld COA.svg|23px]] || [[Koesfelde]] || ''Coesfeld'' || 35813 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Cochem COA.svg|23px]] || [[Koheme]] || ''Cochem'' || 5181 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Kolbermoor COA.svg|23px]] || [[Kolbermūra]] || ''Kolbermoor'' || 18065 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Colditz COA.svg|23px]] || [[Koldica]] || ''Colditz'' || 8897 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Konz COA.svg|23px]] || [[Konca]] || ''Konz'' || 17628 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Konstanz.svg|23px]] || [[Konstanca (Vācija)|Konstanca]] || ''Konstanz'' || 81141 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Korbach.svg|23px]] || [[Korbaha]] || ''Korbach'' || 23264 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kohren-Sahlis.svg|23px]] || [[Korenzālisa]] || ''Kohren-Sahlis'' || 2694 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Korntal-Münchingen COA.svg|23px]] || [[Korntāle-Minhingene]] || ''Korntal-Münchingen'' || 18578 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Kornwestheim COA.svg|23px]] || [[Kornvestheima]] || ''Kornwestheim'' || 32177 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Korschenbroich.svg|23px]] || [[Koršenbroiha]] || ''Korschenbroich'' || 32305 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-91-060 Coswig COA.png|23px]] || [[Kosviga (Anhelte)|Kosviga]] || ''Coswig (Anhalt)'' || 12251 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen coswig meissen.png|23px]] || [[Kosviga]] || ''Coswig'' || 20560 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Cottbus COA.svg|23px]] || [[Kotbusa]] || ''Cottbus'' || 99913 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kraichtal.svg|23px]] || [[Kraihtāle]] || ''Kraichtal'' || 14413 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Crailsheim.svg|23px]] || [[Krailsheima]] || ''Crailsheim'' || 32829 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Krakow am See COA.svg|23px]] || [[Krakovamzē]] || ''Krakow am See'' || 3478 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Kranichfeld COA.png|23px]] || [[Kranihfelde]] || ''Kranichfeld'' || 3448 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Krautheim Jagst.svg|23px]] || [[Krautheima]] || ''Krautheim'' || 4485 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Creglingen COA.svg|23px]] || [[Kreglingene]] || ''Creglingen'' || 4716 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Kreuztal COA.svg|23px]] || [[Kreictāle]] || ''Kreuztal'' || 30899 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Creuzburg.svg|23px]] || [[Kreisburga]] || ''Creuzburg'' || 2410 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Creußen COA.svg|23px]] || [[Kreisene]] || ''Creußen'' || 4833 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kremmen.png|23px]] || [[Kremmene]] || ''Kremmen'' || 7110 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Krempe (Steinburg) COA.svg|23px]] || [[Krempe]] || ''Krempe'' || 2358 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Krefeld COA.svg|23px]] || [[Krēfelde]] || ''Krefeld'' || 222058 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kröpelin.svg|23px]] || [[Krēpelīne]] || ''Kröpelin'' || 4742 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Crimmitschau.png|23px]] || [[Krimmičava]] || ''Crimmitschau'' || 19396 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Crivitz COA.svg|23px]] || [[Krīvica]] || ''Crivitz'' || 4942 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Kronach COA.svg|23px]] || [[Kronaha]] || ''Kronach'' || 16897 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Kronberg im Taunus COA.svg|23px]] || [[Kronberga pie Taunusa]] || ''Kronberg im Taunus'' || 18069 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kroppenstedt.svg|23px]] || [[Kroppenštete]] || ''Kroppenstedt'' || 1451 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Krumbach (Schwaben) COA.svg|23px]] || [[Krumbaha]] || ''Krumbach'' || 12487 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Xanten COA.svg|23px]] || [[Ksantene]] || ''Xanten'' || 21186 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Cuxhaven.svg|23px]] || [[Kukshāfene]] || ''Cuxhaven'' || 48325 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Kulmbach COA.svg|23px]] || [[Kulbaha]] || ''Kulmbach'' || 26217 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kuppenheim.png|23px]] || [[Kupenheima]] || ''Kuppenheim'' || 8092 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Kupferberg COA.svg|23px]] || [[Kupferberga]] || ''Kupferberg'' || 1033 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kusel Stadt.svg|23px]] || [[Kūzele]] || ''Kusel'' || 5018 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Quakenbrück COA.svg|23px]] || [[Kvakenbrika]] || ''Quakenbrück'' || 12876 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Quedlinburg.svg|23px]] || [[Kvedlinburga]] || ''Quedlinburg'' || 25055 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Querfurt.png|23px]] || [[Kverfurte]] || ''Querfurt'' || 11221 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Quickborn COA.svg|23px]] || [[Kvikborba]] || ''Quickborn'' || 20042 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Koeln COA.svg|23px]] || [[Ķelne]] || ''Köln'' || 1034175 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kiel.svg|23px]] || [[Ķīle]] || ''Kiel'' || 241533 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:COA Ladenburg.svg|23px]] || [[Ladenburga]] || ''Ladenburg'' || 11506 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Lahnstein COA.svg|23px]] || [[Lahnšteina]] || ''Lahnstein'' || 17573 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Laichingen COA.svg|23px]] || [[Laihingene]] || ''Laichingen'' || 10938 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Lambrecht COA.svg|23px]] || [[Lambrehta]] || ''Lambrecht'' || 3989 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lampertheim.svg|23px]] || [[Lampertheima]] || ''Lampertheim'' || 31491 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Landau in der Pfalz COA.svg|23px]] || [[Landava Pfalcā]] || ''Landau in der Pfalz'' || 43825 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Landau an der Isar.svg|23px]] || [[Landava pie Izāras]] || ''Landau an der Isar'' || 12729 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Landsberg.svg|23px]] || [[Landsberga pie Lehas]] || ''Landsberg am Lech'' || 28069 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Landsberg (Saalekreis).png|23px]] || [[Landsberga (Vācija)|Landsberga]] || ''Landsberg'' || 15077 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Landshut COA.svg|23px]] || [[Landshūte]] || ''Landshut'' || 66179 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Landstuhl wappen.jpg|23px]] || [[Landštūle]] || ''Landstuhl'' || 8294 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Langelsheim.PNG|23px]] || [[Langelsheima]] || ''Langelsheim'' || 11805 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Langenau COA.svg|23px]] || [[Langenava]] || ''Langenau'' || 14329 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Langenburg COA.svg|23px]] || [[Langenburga]] || ''Langenburg'' || 1723 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Langenzenn.svg|23px]] || [[Langencēna]] || ''Langenzenn'' || 10371 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Langen (Hessen).png|23px]] || [[Langene]] || ''Langen'' || 35845 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Langenfeld COA.svg|23px]] || [[Langenfelde]] || ''Langenfeld'' || 56982 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Langenhagen COA.svg|23px]] || [[Langenhāgene]] || ''Langenhagen'' || 51847 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Langenselbold COA.svg|23px]] || [[Langenzelbolda]] || ''Langenselbold'' || 13553 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Langewiesen (Ilmenau) COA.svg|23px]] || [[Langevīzene]] || ''Langewiesen'' || 3439 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lassan.svg|23px]] || [[Lasana]] || ''Lassan'' || 1524 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Laubach (Mittelhessen) COA.svg|23px]] || [[Laubaha]] || ''Laubach'' || 9654 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Lauda-Königshofen COA.svg|23px]] || [[Lauda-Kēnigshofene]] || ''Lauda-Königshofen'' || 14388 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Lauenburg (Elbe) COA.svg|23px]] || [[Lauenburga (Vācija)|Lauenburga]] || ''Lauenburg'' || 11253 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms Lauf an der Pegnitz.svg|23px]] || [[Laufa pie Pegnicas]] || ''Lauf an der Pegnitz'' || 25993 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Laufenburg COA.svg|23px]] || [[Laufenberga]] || ''Laufenburg'' || 8739 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lauffen am Neckar.svg|23px]] || [[Laufene pie Nekāras]] || ''Lauffen am Neckar'' || 10829 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Laufen COA.svg|23px]] || [[Laufene]] || ''Laufen'' || 6839 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Laucha an der Unstrut.svg|23px]] || [[Lauha pie Unstrūtes]] || ''Laucha an der Unstrut'' || 3009 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lauchhammer.png|23px]] || [[Lauhammere]] || ''Lauchhammer'' || 15252 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Lauchheim COA.svg|23px]] || [[Lauhheima]] || ''Lauchheim'' || 4680 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Lauingen COA.svg|23px]] || [[Lauingene]] || ''Lauingen'' || 10598 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Laupheim.svg|23px]] || [[Laupheima]] || ''Laupheim'' || 20213 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Lauscha COA.svg|23px]] || [[Lauša]] || ''Lauscha'' || 3502 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Lauta.png|23px]] || [[Lauta (Saksija)|Lauta]] || ''Lauta'' || 8838 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Lauterbach COA.svg|23px]] || [[Lauterbaha]] || ''Lauterbach'' || 13228 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lauter-Bernsbach.png|23px]] || [[Lautere-Bernsbaha]] || ''Lauter-Bernsbach'' || 9018 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen-lauterecken.jpg|23px]] || [[Lauterēkene]] || ''Lauterecken'' || 2172 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Lauterstein COA.svg|23px]] || [[Lauteršteina]] || ''Lauterstein'' || 2536 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Laatzen in Deutschland.png|23px]] || [[Lācene]] || ''Laatzen'' || 39526 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lage.svg|23px]] || [[Lāge (Ziemeļreina-Vestfālene)|Lāge]] || ''Lage'' || 34671 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Laage-Wappen.PNG|23px]] || [[Lāge]] || ''Laage'' || 5385 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lahr Schwarzwald.png|23px]] || [[Lāra|Švarcvalde]] || ''Lahr/Schwarzwald'' || 43315 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lehesten.png|23px]] || [[Lehestēne]] || ''Lehesten'' || 1795 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Löhne.svg|23px]] || [[Lehne (pilsēta)|Lehne]] || ''Löhne'' || 39521 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Leichlingen COA.svg|23px]] || [[Leihlingene]] || ''Leichlingen'' || 27646 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Leimen (Baden) COA.svg|23px]] || [[Leimene]] || ''Leimen'' || 25812 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Leuna.svg|23px]] || [[Leina (pilsēta)|Leina]] || ''Leuna'' || 13880 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Leun COA.svg|23px]] || [[Leine (pilsēta)|Leine]] || ''Leun'' || 5701 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Leinefelde-Worbis.svg|23px]] || [[Leinefelde-Vorbīza]] || ''Leinefelde-Worbis'' || 18551 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Leinfelden-Echterdingen.svg|23px]] || [[Leinfeldene-Ehterdingene]] || ''Leinfelden-Echterdingen'' || 37609 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Leipzig.svg|23px]] || [[Leipciga]] || ''Leipzig'' || 531582 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Leipheim COA.svg|23px]] || [[Leipheima]] || ''Leipheim'' || 6649 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen leisnig.png|23px]] || [[Leisniga]] || ''Leisnig'' || 8586 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Leutenberg.png|23px]] || [[Leitenberga]] || ''Leutenberg'' || 2215 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Leutershausen COA.svg|23px]] || [[Leitershauzene]] || ''Leutershausen'' || 5463 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Leutkirch im Allgäu COA.svg|23px]] || [[Leitkirhe Algavā]] || ''Leutkirch im Allgäu'' || 21837 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lemgo.svg|23px]] || [[Lemgo]] || ''Lemgo'' || 40717 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Lenzener Wappen.png|23px]] || [[Lencene (Elba)]] || ''Lenzen (Elbe)'' || 2251 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DE Lengerich (Westfalen) COA.svg|23px]] || [[Lengeriha]] || ''Lengerich'' || 21978 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Lennestadt.svg|23px]] || [[Lenneštate]] || ''Lennestadt'' || 25908 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Leonberg Böblingen COA.svg|23px]] || [[Leonberga]] || ''Leonberg'' || 45458 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Loessnitz.png|23px]] || [[Lesnica]] || ''Lößnitz'' || 8985 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Leverkusen COA.svg|23px]] || [[Leverkūzene]] || ''Leverkusen'' || 160819 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lebach.svg|23px]] || [[Lēbaha]] || ''Lebach'' || 19388 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:Wappen Löbau.jpg|23px]] || [[Lēbava]] || ''Löbau'' || 15531 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Lebus COA.svg|23px]] || [[Lēbuza]] || ''Lebus'' || 3144 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Löffingen.svg|23px]] || [[Lēfingene]] || ''Löffingen'' || 7459 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Löningen COA.svg|23px]] || [[Lēningene]] || ''Löningen'' || 12932 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Loerrach COA.svg|23px]] || [[Lēraha]] || ''Lörrach'' || 48160 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Leer-Wappen.svg|23px]] || [[Lēre]] || ''Leer'' || 33891 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lehrte.png|23px]] || [[Lērte]] || ''Lehrte'' || 43048 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Löwenstein COA.svg|23px]] || [[Lēvenšteina]] || ''Löwenstein'' || 3148 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DE-MV 13-0-76-089 Luebz COA.png|23px]] || [[Libca]] || ''Lübz'' || 6018 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Lübtheen-Wappen.PNG|23px]] || [[Libtēna]] || ''Lübtheen'' || 4806 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Luetzen.png|23px]] || [[Licene]] || ''Lützen'' || 8720 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:COA Luegde.svg|23px]] || [[Ligde]] || ''Lügde'' || 9776 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Lich COA.svg|23px]] || [[Liha]] || ''Lich'' || 13009 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Luechow Wendland.png|23px]] || [[Lihova]] || ''Lüchow'' || 9337 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Lichtenau (Baden) COA.svg|23px]] || [[Lihtenava (Bādene-Virtemberga)|Lihtenava]] || ''Lichtenau'' || 4893 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Lichtenau (Westf.) COA.svg|23px]] || [[Lihtenava]] || ''Lichtenau'' || 10588 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Lichtenberg (Oberfranken) COA.svg|23px]] || [[Lihtenberga]] || ''Lichtenberg'' || 1040 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Lichtenfels COA.svg|23px]] || [[Lihtenfelze (Bavārija)|Lintenfelze]] || ''Lichtenfels'' || 20013 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lichtenfels (Hessen).svg|23px]] || [[Lihtenfelze]] || ''Lichtenfels'' || 4124 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lichtenstein (Sachsen).png|23px]] || [[Lihtenšteina (Saksija)|Lihtenšteina]] || ''Lichtenstein/Sa.'' || 11930 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Limbach-Oberfrohna Wappen.png|23px]] || [[Limbaha-Oberfrona]] || ''Limbach-Oberfrohna'' || 24107 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Limburg an der Lahn COA.svg|23px]] || [[Limburga pie Lānas]] || ''Limburg an der Lahn'' || 33843 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Linz am Rhein COA.svg|23px]] || [[Linca pie Reinas]] || ''Linz am Rhein'' || 5828 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Lindau COA.svg|23px]] || [[Lindava]] || ''Lindau'' || 24560 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Lindenberg COA.svg|23px]] || [[Lindenberga Algavā]] || ''Lindenberg im Allgäu'' || 10963 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Linden (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Lindene]] || ''Linden'' || 12257 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Lindenfels COA.svg|23px]] || [[Lindenfelze]] || ''Lindenfels'' || 5022 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Lüdenscheid.svg|23px]] || [[Lindenšeide]] || ''Lüdenscheid'' || 72927 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lindow.png|23px]] || [[Lindova]] || ''Lindow'' || 3038 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Lingen Wappen.png|23px]] || [[Lingene]] || ''Lingen'' || 52158 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Linnich COA.svg|23px]] || [[Linniha]] || ''Linnich'' || 12446 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Lippstadt COA.svg|23px]] || [[Lipštate]] || ''Lippstadt'' || 66312 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Lütjenburg COA.svg|23px]] || [[Litjenburga]] || ''Lütjenburg'' || 5341 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lübeck.svg|23px]] || [[Lībeka]] || ''Lübeck'' || 212958 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen luebbecke.svg|23px]] || [[Lībeke]] || ''Lübbecke'' || 25398 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Luebbenau.png|23px]] || [[Libenava/Šprēvalde]] || ''Lübbenau/Spreewald'' || 16086 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Liebenau (Hessen).png|23px]] || [[Lībenava (Hesene)|Lībenava]] || ''Liebenau'' || 3229 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lübben.png|23px]] || [[Lībene]] || ''Lübben'' || 13707 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Liebenwalde.png|23px]] || [[Lībenvalde]] || ''Liebenwalde'' || 4191 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lieberose.png|23px]] || [[Līberoze]] || ''Lieberose'' || 1416 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Liebstadt.svg|23px]] || [[Lībštate]] || ''Liebstadt'' || 1362 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Luedinghausen COA.svg|23px]] || [[Līdinghauzene]] || ''Lüdinghausen'' || 23672 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lychen.png|23px]] || [[Lihene]] || ''Lychen'' || 3114 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Lüneburg COA.svg|23px]] || [[Līneburga]] || ''Lüneburg'' || 71668 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Luenen COA.svg|23px]] || [[Līnene]] || ''Lünen'' || 84775 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Lohmar COA.svg|23px]] || [[Lohmāra]] || ''Lohmar'' || 29679 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Loitz.PNG|23px]] || [[Loica]] || ''Loitz'' || 4413 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Lollar COA.svg|23px]] || [[Lollāra]] || ''Lollar'' || 9791 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen lommatzsch.png|23px]] || [[Lommača]] || ''Lommatzsch'' || 5180 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Lohne (Oldenburg) COA.svg|23px]] || [[Lone]] || ''Lohne'' || 25249 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Lohr Wappen.svg|23px]] || [[Lora pie Mainas]] || ''Lohr am Main'' || 15012 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Lorch COA.svg|23px]] || [[Lorha (Virtemberga)|Lorha]] || ''Lorch'' || 10607 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Lorch (Rheingau) COA.svg|23px]] || [[Lorha]] || ''Lorch'' || 3788 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lorsch.png|23px]] || [[Lorša]] || ''Lorsch'' || 13170 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DE-BB 12-0-72-240 Ludwigsfelde COA.svg|23px]] || [[Ludvigsfelde]] || ''Ludwigsfelde'' || 23956 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Ludwigshafen COA.svg|23px]] || [[Ludvigshāfene]] || ''Ludwigshafen am Rhein'' || 160179 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Ludwigslust-Wappen.PNG|23px]] || [[Ludvigsluste]] || ''Ludwigslust'' || 12095 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Ludwigsstadt COA.svg|23px]] || [[Ludvigštate]] || ''Ludwigsstadt'' || 3469 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ludwigsburg.svg|23px]] || [[Ludvigsburga]] || ''Ludwigsburg'' || 89639 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Lucka COA.svg|23px]] || [[Luka]] || ''Lucka'' || 3938 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lunzenau.png|23px]] || [[Luncenava]] || ''Lunzenau'' || 4515 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Eisleben COA.svg|23px]] || [[Luterštate Eizlēbene]] || ''Lutherstadt Eisleben'' || 24284 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lugau-Erzgebirge.png|23px]] || [[Lūgava]] || ''Lugau/Erzgeb.'' || 8366 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Luckau.png|23px]] || [[Lūkava]] || ''Luckau'' || 9610 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Luckenwalde.png|23px]] || [[Lukenvalde]] || ''Luckenwalde'' || 20185 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Magdala.png|23px]] || [[Magdala]] || ''Magdala'' || 1960 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Magdeburg.svg|23px]] || [[Magdeburga]] || ''Magdeburg'' || 229924 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Mayen.jpg|23px]] || [[Maiene]] || ''Mayen'' || 18625 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Mainbernheim COA.svg|23px]] || [[Mainbernheima]] || ''Mainbernheim'' || 2208 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Mainburg COA.svg|23px]] || [[Mainburga]] || ''Mainburg'' || 14405 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Mainz-2008 new.svg|23px]] || [[Mainca]] || ''Mainz'' || 202756 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Maintal COA.svg|23px]] || [[Maintāle]] || ''Maintal'' || 36846 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Maxhütte-Haidhof COA.svg|23px]] || [[Makshite-Haidhofa]] || ''Maxhütte-Haidhof'' || 10698 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Malchin.PNG|23px]] || [[Malhīne]] || ''Malchin'' || 7647 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Malchow-Wappen.PNG|23px]] || [[Malhova]] || ''Malchow'' || 6555 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Manderscheid COA.svg|23px]] || [[Manderšeide]] || ''Manderscheid'' || 1318 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Mannheim.svg|23px]] || [[Manheima]] || ''Mannheim'' || 294627 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Mansfeld.svg|23px]] || [[Mansfelde]] || ''Mansfeld'' || 9327 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Marbach am Neckar COA.svg|23px]] || [[Marbaha pie Nekāras]] || ''Marbach am Neckar'' || 15337 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Marsberg.svg|23px]] || [[Marberga]] || ''Marsberg'' || 19908 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Marburg.svg|23px]] || [[Marburga]] || ''Marburg'' || 73125 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Marienberg (Erzgebirge).png|23px]] || [[Marienberga]] || ''Marienberg'' || 17505 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Marienmünster.svg|23px]] || [[Marienminstere]] || ''Marienmünster'' || 5181 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Markdorf COA.svg|23px]] || [[Markdorfa]] || ''Markdorf'' || 13289 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Markgroeningen.png|23px]] || [[Markgreningene]] || ''Markgröningen'' || 14352 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen markkleeberg.png|23px]] || [[Marklēberga]] || ''Markkleeberg'' || 23940 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Markneukirchen.svg|23px]] || [[Markneikirhene]] || ''Markneukirchen'' || 7951 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Markranstaedt.svg|23px]] || [[Markranštete]] || ''Markranstädt'' || 14772 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Marktbreit COA.svg|23px]] || [[Marktbreita]] || ''Marktbreit'' || 3673 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Marktheidenfeld COA.svg|23px]] || [[Marktheidenfelde]] || ''Marktheidenfeld'' || 10854 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Marktleuthen.png|23px]] || [[Marktleitene]] || ''Marktleuthen'' || 3168 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Marktoberdorf COA.svg|23px]] || [[Marktoberdorfa]] || ''Marktoberdorf'' || 18028 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Marktredwitz.png|23px]] || [[Marktredvica]] || ''Marktredwitz'' || 17013 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Marktsteft COA.svg|23px]] || [[Marktštefta]] || ''Marktsteft'' || 1871 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Marl COA.svg|23px]] || [[Marla]] || ''Marl'' || 83634 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Marlow.PNG|23px]] || [[Marlova]] || ''Marlow'' || 4629 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Marne (Holstein) COA.svg|23px]] || [[Marne (Vācija)|Marne]] || ''Marne'' || 5590 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Maulbronn COA.svg|23px]] || [[Maulbronna]] || ''Maulbronn'' || 6320 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Mahlberg COA.svg|23px]] || [[Mālberga]] || ''Mahlberg'' || 4799 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Maerkisch Buchholz.png|23px]] || [[Mārkiša Buholca]] || ''Märkisch Buchholz'' || 769 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Metzingen COA.svg|23px]] || [[Mecingene]] || ''Metzingen'' || 21172 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Medebach.svg|23px]] || [[Medebaha]] || ''Medebach'' || 7857 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Mechernich COA.svg|23px]] || [[Meherniha]] || ''Mechernich'' || 26763 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Meinerzhagen COA.png|23px]] || [[Meinerchāgene]] || ''Meinerzhagen'' || 20689 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Meiningen.svg|23px]] || [[Meiningene]] || ''Meiningen'' || 20966 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Meißen COA.png|23px]] || [[Meisene]] || ''Meißen'' || 27135 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Meuselwitz COA.svg|23px]] || [[Meizelvica]] || ''Meuselwitz'' || 10521 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Meisenheim COA.svg|23px]] || [[Meizenheina]] || ''Meisenheim'' || 2795 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Meyenburg.png|23px]] || [[Mejenburga]] || ''Meyenburg'' || 2156 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Meckenheim.svg|23px]] || [[Mekenheima]] || ''Meckenheim'' || 23628 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Meldorf COA.svg|23px]] || [[Meldorfa]] || ''Meldorf'' || 7294 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Melle COA.svg|23px]] || [[Melle]] || ''Melle'' || 45844 || [[Lejassaksija]]
|-
| || [[Mellrihštate]] || ''Mellrichstadt'' || 5567 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Mölln COA.svg|23px]] || [[Melne (pilsēta)|Melne]] || ''Mölln'' || 1852 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Melsungen.png|23px]] || [[Melzungene]] || ''Melsungen'' || 13309 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Memmingen.svg|23px]] || [[Memmingene]] || ''Memmingen'' || 41772 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Menden COA.svg|23px]] || [[Mendene]] || ''Menden'' || 53354 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Mendig COA.svg|23px]] || [[Mendiga]] || ''Mendig'' || 8624 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Mengen.svg|23px]] || [[Mengene]] || ''Mengen'' || 9824 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Moenchengladbach COA.svg|23px]] || [[Menhengladbaha]] || ''Mönchengladbach'' || 255430 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Meppen COA.svg|23px]] || [[Mepene]] || ''Meppen'' || 34109 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Merzig COA.svg|23px]] || [[Merciga]] || ''Merzig'' || 29668 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:Wappen Mörfelden-Walldorf.png|23px]] || [[Merfeldene-Valdorfa]] || ''Mörfelden-Walldorf'' || 32988 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Merkendorf.png|23px]] || [[Merkendorfa]] || ''Merkendorf'' || 2783 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Moers COA.svg|23px]] || [[Mersa]] || ''Moers'' || 103108 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Merseburg.png|23px]] || [[Merzeburga]] || ''Merseburg'' || 33432 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Moessingen.svg|23px]] || [[Mesingene]] || ''Mössingen'' || 19554 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Meßkirch COA.svg|23px]] || [[Meskirhe]] || ''Meßkirch'' || 8149 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Messstetten.svg|23px]] || [[Mestetene]] || ''Meßstetten'' || 9996 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Meschede.svg|23px]] || [[Mešede]] || ''Meschede'' || 30103 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Mettmann COA.svg|23px]] || [[Metmanna]] || ''Mettmann'' || 37867 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-86-140 Moeckern 2009 COA.svg|23px]] || [[Mēkerne]] || ''Möckern'' || 13243 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Möckmühl COA.svg|23px]] || [[Mēkmīla]] || ''Möckmühl'' || 7765 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Meerane Coat of Arms.png|23px]] || [[Mērane]] || ''Meerane'' || 15003 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Meerbusch COA.svg|23px]] || [[Mērbuša]] || ''Meerbusch'' || 54389 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Meersburger Wappen 2.svg|23px]] || [[Mērsburga]] || ''Meersburg'' || 5627 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Muecheln.png|23px]] || [[Mihelne]] || ''Mücheln'' || 8994 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Michelstadt.svg|23px]] || [[Mihelštate]] || ''Michelstadt'' || 16160 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Muehlhausen-Thueringen.png|23px]] || [[Milhauzene (Vācija)|Milhauzene]] || ''Mühlhausen'' || 33007 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Muelheim-Kaerlich.png|23px]] || [[Milheima-Kārliha]] || ''Mülheim-Kärlich'' || 10886 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Müllheim.svg|23px]] || [[Millheima]] || ''Müllheim'' || 18454 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Müllrose.svg|23px]] || [[Millroze]] || ''Müllrose'' || 4463 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Miltenberg COA.svg|23px]] || [[Miltenberga]] || ''Miltenberg'' || 9197 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Münzenberg (Hessen).png|23px]] || [[Mincenberga]] || ''Münzenberg'' || 5490 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Mindelheim.svg|23px]] || [[Mindelheima]] || ''Mindelheim'' || 14377 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen-minden.svg|23px]] || [[Mindene]] || ''Minden'' || 79969 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Münchberg.svg|23px]] || [[Minhberga]] || ''Münchberg'' || 10340 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Muencheberg COA.svg|23px]] || [[Minheberga]] || ''Müncheberg'' || 6722 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Münchenbernsdorf COA.svg|23px]] || [[Minhenbernsdorfa]] || ''Münchenbernsdorf'' || 3006 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Muenchen Kleines Stadtwappen.svg|23px]] || [[Minhene]] || ''München'' || 1407836 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Münnerstadt.png|23px]] || [[Minnerštate]] || ''Münnerstadt'' || 7686 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Münsingen COA.svg|23px]] || [[Minsingene]] || ''Münsingen'' || 13958 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der kreisfreien Stadt Münster.svg|23px]] || [[Minstere]] || ''Münster'' || 299708 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Münstermaifeld COA.svg|23px]] || [[Minstermaifelde]] || ''Münstermaifeld'' || 3463 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Mittenwalde COA.svg|23px]] || [[Mitenvalde]] || ''Mittenwalde'' || 8734 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Mitterteich COA.svg|23px]] || [[Miterteiha]] || ''Mitterteich'' || 6715 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Mittweida COA.png|23px]] || [[Mitveida]] || ''Mittweida'' || 14946 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadt Muegeln.png|23px]] || [[Mīgelne]] || ''Mügeln'' || 6190 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Mühlacker.svg|23px]] || [[Mīlākere]] || ''Mühlacker'' || 24931 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Muehlberg.png|23px]] || [[Mīlberga]] || ''Mühlberg'' || 3969 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Muehldorf am Inn.svg|23px]] || [[Mīldorfa]] || ''Mühldorf'' || 17928 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Muehlheim an der Donau COA.svg|23px]] || [[Mīlheima pie Donavas]] || ''Mühlheim an der Donau'' || 3555 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Muehlheim am Main.png|23px]] || [[Mīlheima pie Mainas]] || ''Mühlheim am Main'' || 27475 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Mülheim an der Ruhr COA.svg|23px]] || [[Mīlheima]] || ''Mülheim an der Ruhr'' || 166640 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Mirow.PNG|23px]] || [[Mīrova]] || ''Mirow'' || 3453 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Miesbach COA.svg|23px]] || [[Mīzbaha]] || ''Miesbach'' || 11136 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Monheim COA.svg|23px]] || [[Monheima pie Reinas]] || ''Monheim am Rhein'' || 40098 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Monheim (Schwaben)COA.svg|23px]] || [[Monheima]] || ''Monheim'' || 4879 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Monschau COA.svg|23px]] || [[Monšava]] || ''Monschau'' || 11866 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Montabaur.svg|23px]] || [[Montabaura]] || ''Montabaur'' || 12571 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Moringen-Wappen.png|23px]] || [[Moringene]] || ''Moringen'' || 7045 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Mosbach COA.svg|23px]] || [[Mosbaha]] || ''Mosbach'' || 22735 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen.Moosburg.svg|23px]] || [[Mosberga]] || ''Moosburg'' || 17363 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Munderkingen COA.svg|23px]] || [[Munderkingene]] || ''Munderkingen'' || 5008 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Munster.png|23px]] || [[Munstere]] || ''Munster'' || 15139 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Murrhardt COA.svg|23px]] || [[Murhārte]] || ''Murrhardt'' || 13577 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Nabburg COA.svg|23px]] || [[Naburga]] || ''Nabburg'' || 6065 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Nagold COA.svg|23px]] || [[Nagolda]] || ''Nagold'' || 21241 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Naila.svg|23px]] || [[Naila]] || ''Naila'' || 7714 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen nassau lahn.jpg|23px]] || [[Nasava]] || ''Nassau'' || 4604 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Nastätten COA.svg|23px]] || [[Naštātene]] || ''Nastätten'' || 4112 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Nauen.png|23px]] || [[Nauene]] || ''Nauen'' || 16616 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Naumburg (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Naumburga (Hesene)|Naumburga]] || ''Naumburg'' || 5156 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Naumburg (Saale).svg|23px]] || [[Naumburga]] || ''Naumburg'' || 32804 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Naunhof.svg|23px]] || [[Naunhofa]] || ''Naunhof'' || 8534 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen nebra.png|23px]] || [[Nebra]] || ''Nebra'' || 3347 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Netzschkau coat of arms.png|23px]] || [[Nečkava]] || ''Netzschkau'' || 4107 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Höchstädt a. d. Donau COA.svg|23px]] || [[Nehštāte pie Donavas]] || ''Höchstädt an der Donau'' || 6565 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neu-Anspach COA.svg|23px]] || [[Nei Anspaha]] || ''Neu-Anspach'' || 14605 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neu-Isenburg.svg|23px]] || [[Nei Izenburga]] || ''Neu-Isenburg'' || 35698 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Neubrandenburg COA.svg|23px]] || [[Neibrandenburga]] || ''Neubrandenburg'' || 63437 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neubulach COA.svg|23px]] || [[Neibulaha]] || ''Neubulach'' || 5448 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Neuburg an der Donau COA.svg|23px]] || [[Neiburga pie Donavas]] || ''Neuburg an der Donau'' || 28748 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neubukow.svg|23px]] || [[Neibūkova]] || ''Neubukow'' || 3866 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neudenau BW COA.svg|23px]] || [[Neidenava]] || ''Neudenau'' || 5017 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neuenburg am Rhein.svg|23px]] || [[Neienburga pie Reinas]] || ''Neuenburg am Rhein'' || 11710 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Neuenbürg COA.svg|23px]] || [[Neienburga (Vācija)|Neienburga]] || ''Neuenbürg'' || 7592 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Neuenhaus COA.svg|23px]] || [[Neienhausa]] || ''Neuenhaus'' || 9782 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neuenrade COA.svg|23px]] || [[Neienrāde]] || ''Neuenrade'' || 12017 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Neuenstadt am Kocher COA.svg|23px]] || [[Neienštate pie Koheres]] || ''Neuenstadt am Kocher'' || 9637 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neuenstein (Hohenlohe).svg|23px]] || [[Neienšteina]] || ''Neuenstein'' || 6301 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Stadt Neuerburg COA.svg|23px]] || [[Neierburga]] || ''Neuerburg'' || 1530 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen neuoetting.png|23px]] || [[Neietinge]] || ''Neuötting'' || 8459 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neuffen COA.svg|23px]] || [[Neifene]] || ''Neuffen'' || 6104 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Neuhaus am Rennweg COA.svg|23px]] || [[Neihauza pie Rennvegas]] || ''Neuhaus am Rennweg'' || 6917 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Neukalen-Wappen.PNG|23px]] || [[Neikālene]] || ''Neukalen'' || 1805 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neukirchen (Knüll) COA.svg|23px]] || [[Neikirhene]] || ''Neukirchen'' || 7207 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Neukirchen-Vluyn COA.svg|23px]] || [[Neikirhene-Vluīne]] || ''Neukirchen-Vluyn'' || 26846 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Neukloster-Wappen.PNG|23px]] || [[Neiklostere]] || ''Neukloster'' || 3868 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neumark.png|23px]] || [[Neimarka]] || ''Neumark'' || 460 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Neumarkt-Sankt Veit.png|23px]] || [[Neimarkta - Sanktveite]] || ''Neumarkt-Sankt Veit'' || 6053 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neumarkt in der Oberpfalz COA.svg|23px]] || [[Neimarkta Onerpfalcā]] || ''Neumarkt in der Oberpfalz'' || 38477 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neumuenster.png|23px]] || [[Neiminstere]] || ''Neumünster'' || 77058 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Neunburg vorm Wald COA.svg|23px]] || [[Neinburga Valdē]] || ''Neunburg vorm Wald'' || 8014 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU_Neunkirchen_(Saar)_COA.svg|23px]] || [[Neinkirhene]] || ''Neunkirchen'' || 45602 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:Neuruppiner Wappen.png|23px]] || [[Neirupīne]] || ''Neuruppin'' || 30345 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Neuss COA.svg|23px]] || [[Neisa (Vācija)|Neisa]] || ''Neuss'' || 152252 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neustadt (Hessen).svg|23px]] || [[Neištate (Hesene)|Neištate]] || ''Neustadt'' || 8608 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Neustadt in Holstein COA.svg|23px]] || [[Neištate Holšteinā]] || ''Neustadt in Holstein'' || 14887 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Neustadt bei Coburg COA.svg|23px]] || [[Neištate Koburgā]] || ''Neustadt bei Coburg'' || 15278 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neustadt an der Aisch COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Aišas]] || ''Neustadt an der Aisch'' || 12432 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neustadt an der Donau COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Donavas]] || ''Neustadt an der Donau'' || 13070 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neustadt am Kulm COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Kulmas]] || ''Neustadt am Kulm'' || 1170 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neustadt an der Orla.png|23px]] || [[Neištate pie Orlas]] || ''Neustadt an der Orla'' || 8230 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neustadt Am Ruebenberge.jpg|23px]] || [[Neištate pie Ribenberges]] || ''Neustadt am Rübenberge'' || 43378 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neustadt an der Waldnaab COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Valdnābes]] || ''Neustadt an der Waldnaab'' || 5844 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neustadt an der Weinstrasse COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Veinštrāses]] || ''Neustadt an der Weinstraße'' || 52400 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neustadt in Sachsen.svg|23px]] || [[Neištate Saksijā]] || ''Neustadt in Sachsen'' || 12718 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neustadt (Dosse).png|23px]] || [[Neištate (Brandenburga)|Neištate]] || ''Neustadt'' || 3403 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neustadt-Glewe.svg|23px]] || [[Neištate-Glēve]] || ''Neustadt-Glewe'' || 6517 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neustrelitz 1794 COA.svg|23px]] || [[Neištrēlica]] || ''Neustrelitz'' || 20399 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neutraubling COA.svg|23px]] || [[Neitraublinga]] || ''Neutraubling'' || 13255 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neu-Ulm COA.svg|23px]] || [[Neiulma]] || ''Neu-Ulm'' || 54969 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Neuwied Stadtwappen.svg|23px]] || [[Neivīde]] || ''Neuwied'' || 63883 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neusalza-Spremberg.png|23px]] || [[Neizalca-Špremberga]] || ''Neusalza-Spremberg'' || 3420 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Neusaess wappen.svg|23px]] || [[Neizasa]] || ''Neusäß'' || 21377 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neckarbischofsheim COA.svg|23px]] || [[Nekārbošofheima]] || ''Neckarbischofsheim'' || 3898 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Neckargemünd COA.svg|23px]] || [[Nekārgeminde]] || ''Neckargemünd'' || 13164 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Neckarsteinach COA.svg|23px]] || [[Nekāršteinaha]] || ''Neckarsteinach'' || 3797 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neckarsulm.svg|23px]] || [[Nekārzulma]] || ''Neckarsulm'' || 2762 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Nördlingen COA.svg|23px]] || [[Nerdlingene]] || ''Nördlingen'' || 19419 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neresheim COA.svg|23px]] || [[Neresheima]] || ''Neresheim'' || 7906 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Nettetal COA.svg|23px]] || [[Netetāle]] || ''Nettetal'' || 41533 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Netphen.svg|23px]] || [[Netfene]] || ''Netphen'' || 23051 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Nürnberg COA (klein).svg|23px]] || [[Nirnberga]] || ''Nürnberg'' || 498876 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Nürtingen COA.svg|23px]] || [[Nirtingene]] || ''Nürtingen'' || 39755 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Nittenau COA.svg|23px]] || [[Nitenava]] || ''Nittenau'' || 8600 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Niebüll COA.svg|23px]] || [[Nībille]] || ''Niebüll'' || 9715 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Nidda COA.svg|23px]] || [[Nīda]] || ''Nidda'' || 16786 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Niddatal COA.svg|23px]] || [[Nīdatāle]] || ''Niddatal'' || 9295 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Nideggen COA.svg|23px]] || [[Nīdegene]] || ''Nideggen'' || 9785 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Niedenstein COA.svg|23px]] || [[Nīdenšteina]] || ''Niedenstein'' || 5179 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Nidderau.svg|23px]] || [[Nīderava]] || ''Nidderau'' || 19944 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Nieder-Olm COA.svg|23px]] || [[Nīdere-Olma]] || ''Nieder-Olm'' || 9375 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Niederkassel COA.svg|23px]] || [[Nīderkāzele]] || ''Niederkassel'' || 36841 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Niedernhall COA.svg|23px]] || [[Nīdernhalle]] || ''Niedernhall'' || 3914 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Niederstetten COA.svg|23px]] || [[Nīderštetene]] || ''Niederstetten'' || 4858 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Niederstotzingen COA.svg|23px]] || [[Nīderštotcingene]] || ''Niederstotzingen'' || 4527 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Nieheim.svg|23px]] || [[Nīheima]] || ''Nieheim'' || 6483 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadt Niemegk.png|23px]] || [[Nīmegka]] || ''Niemegk'' || 1999 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Nienburg (Weser) COA.svg|23px]] || [[Nīnburga pie Vēzeres]] || ''Nienburg/Weser'' || 30677 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Nienburg-Saale.png|23px]] || [[Nīnburga (Saksija-Anhalte)|Nīnburga]] || ''Nienburg'' || 6623 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Nierstein COA.svg|23px]] || [[Nīršteina]] || ''Nierstein'' || 7975 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Niesky (Sachsen).svg|23px]] || [[Nīski]] || ''Niesky'' || 9591 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Norden (Ostfriesland) COA.svg|23px]] || [[Nordene]] || ''Norden'' || 24887 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Nordenham COA.png|23px]] || [[Nordenhāma]] || ''Nordenham'' || 26262 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Norderney COA.svg|23px]] || [[Norderneja]] || ''Norderney'' || 5845 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Norderstedt Wappen.svg|23px]] || [[Norderšteta]] || ''Norderstedt'' || 75394 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Nordhausen.svg|23px]] || [[Nordhauzene]] || ''Nordhausen'' || 41839 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadt Nordhorn.svg|23px]] || [[Nordhorna]] || ''Nordhorn'' || 52298 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Northeim COA.svg|23px]] || [[Northeima]] || ''Northeim'' || 28865 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Nortorf-Wappen.png|23px]] || [[Nortorfa]] || ''Nortorf'' || 6660 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen nossen.svg|23px]] || [[Nosene]] || ''Nossen'' || 10835 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Oberasbach COA.svg|23px]] || [[Oberasbaha]] || ''Oberasbach'' || 17183 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Obertshausen.png|23px]] || [[Oberchauzene]] || ''Obertshausen'' || 23921 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oberharz am Brocken.png|23px]] || [[Oberharca pie Brokenes]] || ''Oberharz am Brocken'' || 11129 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Oberhausen COA.svg|23px]] || [[Oberhauzene]] || ''Oberhausen'' || 209097 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadt Oberhof.png|23px]] || [[Oberhofa]] || ''Oberhof'' || 1631 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Oberkirch COA.svg|23px]] || [[Oberkirhe]] || ''Oberkirch'' || 19665 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Oberkochen COA.svg|23px]] || [[Oberkohene]] || ''Oberkochen'' || 7749 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oberlungwitz.png|23px]] || [[Oberlungvica]] || ''Oberlungwitz'' || 6011 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Obermoschel COA.svg|23px]] || [[Obermošele]] || ''Obermoschel'' || 1080 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Obernburg am Main COA.svg|23px]]  || [[Obernburga pie Mainas]] || ''Obernburg am Main'' || 8458 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Oberndorf am Neckar COA SK.svg|23px]] || [[Oberndorfa pie Nekāras]] || ''Oberndorf am Neckar'' || 13552 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Obernkirchen COA.svg|23px]] || [[Obernkirhene]] || ''Obernkirchen'' || 9295 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ober-Ramstadt.png|23px]] || [[Oberramštate]] || ''Ober-Ramstadt'' || 14697 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oberriexingen.svg|23px]] || [[Oberrīksingene]] || ''Oberriexingen'' || 3284 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Oberursel COA.svg|23px]] || [[Oberurzele]] || ''Oberursel (Taunus)'' || 44779 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Oberweißbach-Thür. Wald COA.svg|23px]] || [[Oberveizbaha]] || ''Oberweißbach'' || 1763 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Oberwesel COA.svg|23px]] || [[Obervēzele]] || ''Oberwesel'' || 2817 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Oberviechtach COA.svg|23px]] || [[Obervīhtaha]] || ''Oberviechtach'' || 4918 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oberwiesenthal.png|23px]] || [[Obervīzentāle]] || ''Oberwiesenthal, Kurort'' || 2231 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oderberg.png|23px]] || [[Oderberga]] || ''Oderberg'' || 2143 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Offenbach am Main.svg|23px]] || [[Ofenbaha pie Mainas]] || ''Offenbach am Main'' || 119203 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Offenburg COA.svg|23px]] || [[Ofenburga]] || ''Offenburg'' || 57448 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Ochsenfurt COA.svg|23px]] || [[Ohzenfurte]] || ''Ochsenfurt'' || 11070 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DE Ochtrup COA.svg|23px]] || [[Ohtrupa]] || ''Ochtrup'' || 19065 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ochsenhausen.svg|23px]] || [[Ohzenhauzene]] || ''Ochsenhausen'' || 8590 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Olbernhau COA.svg|23px]] || [[Olbernhava]] || ''Olbernhau'' || 9276 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Oldenburg in Holstein COA.svg|23px]] || [[Oldenburga Holšteinā]] || ''Oldenburg in Holstein'' || 9766 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Oldenburg coat of arms.svg|23px]] || [[Oldenburga]] || ''Oldenburg'' || 159610 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Olfen COA.svg|23px]] || [[Olfene]] || ''Olfen'' || 12182 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Olching COA.svg|23px]] || [[Olhinga]] || ''Olching'' || 26149 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Olpe COA.svg|23px]] || [[Olpe]] || ''Olpe'' || 24592 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Olsberg.svg|23px]] || [[Olsberga]] || ''Olsberg'' || 21548 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Oppenau COA.svg|23px]] || [[Openava]] || ''Oppenau'' || 4661 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Oppenheim COA.svg|23px]] || [[Openheima]] || ''Oppenheim'' || 7202 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Oranienburg Wappen.svg|23px]] || [[Orānienburga]] || ''Oranienburg'' || 42028 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oranienbaum-Woerlitz.png|23px]] || [[Oranīnbauma-Verlica]] || ''Oranienbaum-Wörlitz'' || 8648 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Ohrdruf COA.svg|23px]] || [[Ordrūfe]] || ''Ohrdruf'' || 5426 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Orlamuende.svg|23px]] || [[Orlaminde]] || ''Orlamünde'' || 1133 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ornbau COA.svg|23px]] || [[Ornbava]] || ''Ornbau'' || 1591 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Ortenberg (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Ortenberga]] || ''Ortenberg'' || 8915 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ortrand.png|23px]] || [[Ortrande]] || ''Ortrand'' || 2196 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Osnabrück Wappen.svg|23px]] || [[Osnabrika]] || ''Osnabrück'' || 156315 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Osterburg.png|23px]] || [[Osterburga]] || ''Osterburg'' || 10253 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Osterburken COA.svg|23px]] || [[Osterburkene]] || ''Osterburken'' || 6463 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Osterfeld.png|23px]] || [[Osterfelde]] || ''Osterfeld'' || 2541 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Osterhofen.jpg|23px]] || [[Osterhofene]] || ''Osterhofen'' || 11434 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Osterholz-Scharmbeck.svg|23px]] || [[Osterholca-Šarmbeka]] || ''Osterholz-Scharmbeck'' || 29942 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:CoA Osterode-am-Harz official-Shield.svg|23px]] || [[Osterode Harcos]] || ''Osterode am Harz'' || 22317 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-85-230 Osterwieck 1997 COA.png|23px]] || [[Ostervīka]] || ''Osterwieck'' || 11380 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Ostfildern COA.svg|23px]] || [[Ostfilderne]] || ''Ostfildern'' || 37085 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Ostheim vor der Rhön COA.svg|23px]] || [[Ostheima]] || ''Ostheim'' || 3425 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Osthofen COA.svg|23px]] || [[Osthofene]] || ''Osthofen'' || 8726 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen ostritz.PNG|23px]] || [[Ostrica]] || ''Ostritz'' || 2451 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Oschatz.png|23px]] || [[Ošaca]] || ''Oschatz'' || 14733 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oschersleben (Bode) neu.png|23px]] || [[Ošerslēbene]] || ''Oschersleben'' || 19803 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:W otterber og.jpg|23px]] || [[Oterberga]] || ''Otterberg'' || 5259 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Otterndorf.png|23px]] || [[Oterndorfa]] || ''Otterndorf'' || 7142 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Ottweiler COA.svg|23px]] || [[Otveilēre]] || ''Ottweiler'' || 14680 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:Wappen Owen.svg|23px]] || [[Ovene]] || ''Owen'' || 3425 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Overath COA.svg|23px]] || [[Overāte]] || ''Overath'' || 26812 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Pappenheim.png|23px]] || [[Papenheima]] || ''Pappenheim'' || 3964 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Parchim Wappen1.svg|23px]] || [[Parhima]] || ''Parchim'' || 17129 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Parsberg COA.svg|23px]] || [[Parsberga]] || ''Parsberg'' || 6630 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Passau.svg|23px]] || [[Pasava]] || ''Passau'' || 49454 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Pattensen.png|23px]] || [[Patenzene]] || ''Pattensen'' || 13908 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Pausa coat of arms new.png|23px]] || [[Pauza-Mīltrofa]] || ''Pausa-Mühltroff'' || 5230 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Paderborn COA.svg|23px]] || [[Pāderborna]] || ''Paderborn'' || 143659 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Papenburg COA.svg|23px]] || [[Pāpenburga]] || ''Papenburg'' || 35614 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Pasewalk.svg|23px]] || [[Pāzevalka]] || ''Pasewalk'' || 10470 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Pegnitz.svg|23px]] || [[Pegnica]] || ''Pegnitz'' || 13331 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Peitz.png|23px]] || [[Peica]] || ''Peitz'' || 4449 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Peine.png|23px]] || [[Peine]] || ''Peine'' || 48377 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Penzberg COA.svg|23px]] || [[Pencberga]] || ''Penzberg'' || 16209 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Penzlin.svg|23px]] || [[Penclīne]] || ''Penzlin'' || 4237 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Penkun.png|23px]] || [[Penkuna]] || ''Penkun'' || 1874 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DE-BB 12-0-70-296 Perleberg COA.svg|23px]] || [[Perleberga]] || ''Perleberg'' || 12046 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Pößneck.png|23px]] || [[Pesneka]] || ''Pößneck'' || 12214 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Petershagen.svg|23px]] || [[Petershāgene]] || ''Petershagen'' || 25451 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Pegau.svg|23px]] || [[Pēgava]] || ''Pegau'' || 6292 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Penig.svg|23px]] || [[Pēniga]] || ''Penig'' || 9263 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Pfaffenhofen an der Ilm COA.svg|23px]] || [[Pfafenhofene pie Ilmas]] || ''Pfaffenhofen an der Ilm'' || 24441 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Pfarrkirchen COA.svg|23px]] || [[Pfarkirhene]] || ''Pfarrkirchen'' || 11953 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Pforzheim.svg|23px]] || [[Pforcheima]] || ''Pforzheim'' || 117754 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Pfreimd COA.svg|23px]] || [[Pfreimde]] || ''Pfreimd'' || 5368 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Pfullendorf.svg|23px]] || [[Pfullendorfa]] || ''Pfullendorf'' || 13034 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Pfullingen COA.svg|23px]] || [[Pfullingene]] || ''Pfullingen'' || 17584 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Pfungstadt.jpg|23px]] || [[Pfungštate]] || ''Pfungstadt'' || 24002 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Pinneberg COA.svg|23px]] || [[Pinneberga]] || ''Pinneberg'' || 42055 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Pirmasens.svg|23px]] || [[Pirmazensa]] || ''Pirmasens'' || 40267 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Kleines Wappen Pirna.png|23px]] || [[Pirna]] || ''Pirna'' || 37645 || [[Saksija]]
|-
| || [[Pitlingene]] || ''Püttlingen'' || 18668 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:DEU Plattling COA.svg|23px]] || [[Platlinga]] || ''Plattling'' || 12544 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Plau am See COA.svg|23px]] || [[Plauamzē]] || ''Plau am See'' || 6070 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Plaue COA.svg|23px]] || [[Plaue]] || ''Plaue'' || 1834 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Plauen Coat of arms.svg|23px]] || [[Plauene]] || ''Plauen'' || 63967 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Pleystein COA.svg|23px]] || [[Pleišteina]] || ''Pleystein'' || 2428 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Plettenberg COA.svg|23px]] || [[Pletenberga]] || ''Plettenberg'' || 25684 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Plön COA.svg|23px]] || [[Plēne]] || ''Plön'' || 8647 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Plochingen.svg|23px]] || [[Plohingene]] || ''Plochingen'' || 13689 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Lengefeld COA.svg|23px]] || [[Pokava-Lengefelde]] || ''Pockau-Lengefeld'' || 8027 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Pocking COA.svg|23px]] || [[Pokinge]] || ''Pocking'' || 15034 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Polch COA.svg|23px]] || [[Polha]] || ''Polch'' || 6643 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Pohlheim COA.svg|23px]] || [[Polheima]] || ''Pohlheim'' || 17622 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Porta Westfalica.svg|23px]] || [[Porta Vestfāliza]] || ''Porta Westfalica'' || 35374 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Pottenstein COA.svg|23px]] || [[Potenšteina]] || ''Pottenstein'' || 5363 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Potsdam.svg|23px]] || [[Potsdama]] || ''Potsdam'' || 159456 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Preußisch Oldendorf.svg|23px]] || [[Preiziša Oldendorfa]] || ''Preußisch Oldendorf'' || 12544 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DE-BB 12-0-63-244 Premnitz COA.svg|23px]] || [[Premnica]] || ''Premnitz'' || 8414 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Prenzlau COA.svg|23px]] || [[Prenclava]] || ''Prenzlau'' || 19023 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Pressath COA.svg|23px]] || [[Prezata]] || ''Pressath'' || 4394 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Pritzwalk.png|23px]] || [[Pricvalka]] || ''Pritzwalk'' || 11982 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Prichsenstadt COA.svg|23px]] || [[Prihzenštate]] || ''Prichsenstadt'' || 3104 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Preetz COA.svg|23px]] || [[Prīca]] || ''Preetz'' || 15526 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Prüm COA.svg|23px]] || [[Prīma]] || ''Prüm'' || 5384 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Puchheim COA.svg|23px]] || [[Puhheima]] || ''Puchheim'' || 20524 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Pulheim COA.svg|23px]] || [[Pulheima]] || ''Pulheim'' || 53109 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Pulsnitz.svg|23px]] || [[Pulsnica]] || ''Pulsnitz'' || 7578 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Putbus.svg|23px]] || [[Putbusa]] || ''Putbus'' || 4322 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Putlitz.png|23px]] || [[Putlica]] || ''Putlitz'' || 2730 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Ratzeburg Wappen.png|23px]] || [[Raceburga]] || ''Ratzeburg'' || 13866 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Radevormwald COA.svg|23px]] || [[Radeformvalde]] || ''Radevormwald'' || 22025 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| || [[Ragūna-Jesnica]] || ''Raguhn-Jeßnitz'' || 9609 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Rahden COA.svg|23px]] || [[Rahdene]] || ''Rahden'' || 15455 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Rain COA.svg|23px]] || [[Raina]] || ''Rain'' || 8627 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Ramstein-Miesenbach.png|23px]] || [[Ramšteina-Mīzenbaha]] || ''Ramstein-Miesenbach'' || 748 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ranis.svg|23px]] || [[Ranisa]] || ''Ranis'' || 1707 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ransbach-Baumbach COA.svg|23px]] || [[Ransbaha-Baumbaha]] || ''Ransbach-Baumbach'' || 7447 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rastenberg.png|23px]] || [[Rastenberga]] || ''Rastenberg'' || 2673 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ratingen COA.svg|23px]] || [[Ratingene]] || ''Ratingen'' || 86388 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Rauenberg COA.svg|23px]] || [[Rauenberga]] || ''Rauenberg'' || 8349 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Raunheim COA.svg|23px]] || [[Raunheima]] || ''Raunheim'' || 14869 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rauschenberg (Hessen).svg|23px]] || [[Raušenberga]] || ''Rauschenberg'' || 4450 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rabenau.svg|23px]] || [[Rābenava]] || ''Rabenau'' || 4356 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Radebeul.svg|23px]] || [[Rādebeile]] || ''Radebeul'' || 33434 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Radeberg COA.svg|23px]] || [[Rādeberga]] || ''Radeberg'' || 18153 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wapen radeburg.svg|23px]] || [[Rādeburga]] || ''Radeburg'' || 7371 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Radolfzell am Bodensee COA.svg|23px]] || [[Rādolfcelle pie Bodenzē]] || ''Radolfzell am Bodensee'' || 30271 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Rastatt COA.svg|23px]] || [[Rāštate]] || ''Rastatt'' || 47110 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Rathenow COA.png|23px]] || [[Ratenova]] || ''Rathenow'' || 24164 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ravensburg.svg|23px]] || [[Rāvensburga]] || ''Ravensburg'' || 49098 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ravenstein.svg|23px]] || [[Rāvenšteina]] || ''Ravenstein'' || 2820 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Regen COA.svg|23px]] || [[Regene]] || ''Regen'' || 10714 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rehburg-Loccum COA.svg|23px]] || [[Rehburga-Lokuma]] || ''Rehburg-Loccum'' || 10144 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Reichenbach Vogtland.svg|23px]] || [[Reihenbaha Fogtlandē]] || ''Reichenbach (Vogtland)'' || 18879 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Reichenbach-OL-Wappen.png|23px]] || [[Reihenbaha/Oberlauzica]] || ''Reichenbach (Oberlausitz)'' || 5063 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rheinau COA.svg|23px]] || [[Reinava]] || ''Rheinau'' || 10997 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rheinbach.svg|23px]] || [[Reinbaha]] || ''Rheinbach'' || 26790 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Reinbek Wappen.svg|23px]] || [[Reinbeka]] || ''Reinbek'' || 26514 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Rheinberg COA.svg|23px]] || [[Reinberga]] || ''Rheinberg'' || 30610 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Rheinboellen COA.svg|23px]] || [[Reinbēlene]] || ''Rheinböllen'' || 4000 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Rheine COA.svg|23px]] || [[Reine]] || ''Rheine'' || 73484 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Reinfeld Wappen.svg|23px]] || [[Reinfelde]] || ''Reinfeld'' || 8752 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Rheinfelden COA.svg|23px]] || [[Reinfeldene (Bādene)|Reinfeldene]]|| ''Rheinfelden'' || 32245 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Reinheim (Odenwald).png|23px]] || [[Reinheima]] || ''Reinheim'' || 16180 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Renningen.svg|23px]] || [[Reiningene]] || ''Renningen'' || 16889 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rheinsberg.png|23px]] || [[Reinsberga]] || ''Rheinsberg'' || 8120 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rheinstetten.svg|23px]] || [[Reinštetene]] || ''Rheinstetten'' || 20074 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadt Reutlingen.svg|23px]] || [[Reitlingene]] || ''Reutlingen'' || 111357 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Recklinghausen COA.svg|23px]] || [[Reklinghauzene]] || ''Recklinghausen'' || 115320 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Remagen COA.svg|23px]] || [[Remagene]] || ''Remagen'' || 16036 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Remda-Teichel.svg|23px]] || [[Remda-Teihele]] || ''Remda-Teichel'' || 2965 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Römhild COA.svg|23px]] || [[Remhilde]] || ''Römhild'' || 7019 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Remscheid COA.svg|23px]] || [[Remšeide]] || ''Remscheid'' || 108955 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Remseck am Neckar.svg|23px]] || [[Remzeka pie Nekāras]] || ''Remseck am Neckar'' || 24512 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Rendsburg COA.svg|23px]] || [[Rendsburga]] || ''Rendsburg'' || 27325 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Renchen COA.svg|23px]] || [[Renhene]] || ''Renchen'' || 7316 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Rennerod COA.svg|23px]] || [[Rennerode]] || ''Rennerod'' || 4136 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Rhens COA.svg|23px]] || [[Rensa]] || ''Rhens'' || 2903 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Rethem (Aller) COA.svg|23px]] || [[Retēme]] || ''Rethem'' || 2371 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Röbel-Müritz.png|23px]] || [[Rēbele pie Mīrica]] || ''Röbel/Müritz'' || 5136 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rötz COA.svg|23px]] || [[Rēca]] || ''Rötz'' || 3462 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Rheda-Wiedenbrück.svg|23px]] || [[Rēda-Vīdenbrika]] || ''Rheda-Wiedenbrück'' || 46876 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Rhede COA.svg|23px]] || [[Rēde]] || ''Rhede'' || 19051 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Roedental COA.svg|23px]] || [[Rēdentāle]] || ''Rödental'' || 13046 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Roedermark.png|23px]] || [[Rēdermarka]] || ''Rödermark'' || 26494 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Regensburg.svg|23px]] || [[Rēgensburga]] || ''Regensburg'' || 140276 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Regis-Breitingen.svg|23px]] || [[Rēgisa-Breitingene]] || ''Regis-Breitingen'' || 3931 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rehau COA.svg|23px]] || [[Rēhava]] || ''Rehau'' || 9364 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rehna COA.svg|23px]] || [[Rēna]] || ''Rehna'' || 2951 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rerik.svg|23px]] || [[Rērika]] || ''Rerik'' || 2153 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Roetha.svg|23px]] || [[Rēta (Saksija)|Rēta]] || ''Rötha'' || 3704 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Röthenbach an der Pegnitz COA.svg|23px]] || [[Rētenbaha pie Pegnicas]] || ''Röthenbach an der Pegnitz'' || 11802 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Röttingen.png|23px]] || [[Rētingene]] || ''Röttingen'' || 1711 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rees COA.svg|23px]] || [[Rēza]] || ''Rees'' || 21303 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Roesrath COA.svg|23px]] || [[Rēzrāta]] || ''Rösrath'' || 27792 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ribnitz-Damgarten 1999.png|23px]] || [[Ribnica-Damgartene]] || ''Ribnitz-Damgarten'' || 15104 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DE-MV 13-0-73-076 Richtenberg COA.svg|23px]] || [[Rihtenberga]] || ''Richtenberg'' || 1376 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rinteln COA.svg|23px]] || [[Rintelne]] || ''Rinteln'' || 25228 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Rüthen.svg|23px]] || [[Ritene]] || ''Rüthen'' || 10322 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Riedenburg.png|23px]] || [[Rīdenburga]] || ''Riedenburg'' || 5572 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rüdesheim am Rhein COA.svg|23px]] || [[Rīdesheima]] || ''Rüdesheim'' || 9733 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Riedlingen COA.svg|23px]] || [[Rīdlingene]] || ''Riedlingen'' || 10006 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Riedstadt.png|23px]] || [[Rīdštate]] || ''Riedstadt'' || 22115 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Reichelsheim (Wetterau) COA.svg|23px]] || [[Rīhelsheima]] || ''Reichelsheim'' || 6823 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Rieneck.svg|23px]] || [[Rīneka]] || ''Rieneck'' || 2062 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rhinow.PNG|23px]] || [[Rīnova]] || ''Rhinow'' || 1640 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rüsselsheim.svg|23px]] || [[Riselsheima]] || ''Rüsselsheim'' || 60929 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Rietberg.svg|23px]] || [[Rītberga]] || ''Rietberg'' || 28696 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen riesa.png|23px]] || [[Rīza]] || ''Riesa'' || 31423 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rodalben COA.svg|23px]] || [[Rodalbēne]] || ''Rodalben'' || 6915 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Rodenberg COA.svg|23px]] || [[Rodenberga]] || ''Rodenberg'' || 6244 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rodewisch.svg|23px]] || [[Rodeviša]] || ''Rodewisch'' || 6650 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rodgau.png|23px]] || [[Rodgava]] || ''Rodgau'' || 43115 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Roding COA.svg|23px]] || [[Rodinga]] || ''Roding'' || 11437 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Rochlitz coa.png|23px]] || [[Rohlica]] || ''Rochlitz'' || 6046 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rockenhausen COA.svg|23px]] || [[Rokenhauzene]] || ''Rockenhausen'' || 5351 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Romrod.svg|23px]] || [[Romrode]] || ''Romrod'' || 2796 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ronneburg (Thüringen) COA.svg|23px]] || [[Ronneburga]] || ''Ronneburg'' || 4929 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ronnenberg COA.svg|23px]] || [[Ronnenberga]] || ''Ronnenberg'' || 23539 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Rosbach v d Hoehe.svg|23px]] || [[Rosbaha pie Hēhes]] || ''Rosbach vor der Höhe'' || 12141 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Roßleben.png|23px]] || [[Roslēbene]] || ''Roßleben'' || 5230 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Rostock Wappen.svg|23px]] || [[Rostoka]] || ''Rostock'' || 203431 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Rosswein coa.png|23px]] || [[Rosveina]] || ''Roßwein'' || 6611 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Roth (Mittelfranken) COA.svg|23px]] || [[Rota (Vācija)|Rota]] || ''Roth'' || 24339 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rottenburg am Neckar.svg|23px]] || [[Rotenbruga pie Nekāras]] || ''Rottenburg am Neckar'' || 41718 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Rotenburg an der Fulda COA.svg|23px]] || [[Rotenburga pie Fuldas]] || ''Rotenburg an der Fulda'' || 13325 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Rottenburg COA.svg|23px]] || [[Rotenburga pie Lāberes]] || ''Rottenburg a.d.Laaber'' || 7681 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rothenburg ob der Tauber COA.svg|23px]] || [[Rotenburga pie Tauberes]] || ''Rothenburg ob der Tauber'' || 10926 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rotenburg (Wümme) COA.svg|23px]] || [[Rotenburga pie Vimmes]] || ''Rotenburg an der Wümme'' || 20944 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rothenburg - Oberlausitz COA.svg|23px]] || [[Rotenburga/Oberlauzica]] || ''Rothenburg'' || 4741 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rothenfels COA.svg|23px]] || [[Rotensfelze]] || ''Rothenfels'' || 982 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rottweil.svg|23px]] || [[Rotveila]] || ''Rottweil'' || 24378 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rosenfeld.svg|23px]] || [[Rozenfelde (pilsēta)|Rozenfelde]] || ''Rosenfeld'' || 6321 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rosenheim Neu.svg|23px]] || [[Rozenheima]] || ''Rosenheim'' || 60464 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rosenthal COA.svg|23px]] || [[Rozentāle (pilsēta)|Rozentāle]] || ''Rosenthal'' || 2179 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ruhland.png|23px]] || [[Ruhlande]] || ''Ruhland'' || 3747 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Runkel COA.svg|23px]] || [[Runkele]] || ''Runkel'' || 9613 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rudolstadt.svg|23px]] || [[Rūdolštate]] || ''Rudolstadt'' || 22739 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ruhla COA.svg|23px]] || [[Rūla]] || ''Ruhla'' || 5797 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Rutesheim COA.svg|23px]] || [[Rūtezheima]] || ''Rutesheim'' || 10334 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Sankt Augustin COA.svg|23px]] || [[Sanktaugustīna]] || ''Sankt Augustin'' || 54285 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen St Blasien.svg|23px]] || [[Sanktblazīne]] || ''St. Blasien'' || 3821 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU St. Georgen im Schwarzwald COA.svg|23px]] || [[Sanktgeorgene Švarcvaldē]] || ''St. Georgen im Schwarzwald'' || 12816 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Sankt Goar COA.svg|23px]] || [[Sanktgoara]] || ''Sankt Goar'' || 2713 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Sankt Goarshausen COA.svg|23px]] || [[Sanktgoarshauzene]] || ''Sankt Goarshausen'' || 1306 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU St.Ingbert COA.svg|23px]] || [[Sanktingberta]] || ''St. Ingbert'' || 36254 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:DEU St.Wendel COA.svg|23px]] || [[Sanktvendele]] || ''St. Wendel'' || 25890 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:DEU Schalkau COA.svg|23px]] || [[Šalkava]] || ''Schalkau'' || 3027 || [[Tīringene]]
|-
||| [[Šauenšteina]] || ''Schauenstein'' || 2015 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Scheibenberg klein.png|23px]] || [[Šeibenberga]] || ''Scheibenberg'' || 2177 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Scheinfeld COA.svg|23px]] || [[Šeinfelde]] || ''Scheinfeld'' || 4524 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schelklingen COA.svg|23px]] || [[Šelklingene]] || ''Schelklingen'' || 3818 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schönberg.PNG|23px]] || [[Šenberga (Mēklenburga-Priekšpomerānija)|Šenberga]] || ''Schönberg'' || 4306 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schenefeld (Kreis Pinneberg) COA.svg|23px]] || [[Šenefelde]] || ''Schenefeld'' || 18672 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Scheßlitz COA.svg|23px]] || [[Šeslica]] || ''Scheßlitz'' || 7184 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schömberg (Zollernalbkreis).svg|23px]] || [[Šēmberga]] || ''Schömberg'' || 4603 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schoenau im Schwarzwald offiziell.svg|23px]] || [[Šēnava Švarcvaldē]] || ''Schönau im Schwarzwald'' || 2300 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:COA Schönau (Odenwald).svg|23px]] || [[Šēnava]] || ''Schönau'' || 4441 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schoenebeck.png|23px]] || [[Šēnebeka]] || ''Schönebeck'' || 31582 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Schoeneck coat of arms.svg|23px]] || [[Šēneka]] || ''Schöneck/Vogtl.'' || 3318 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schoenewalde.png|23px]] || [[Šēnevalde]] || ''Schönewalde'' || 3164 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schoeningen.png|23px]] || [[Šēningene]] || ''Schöningen'' || 11385 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Schönwald (Bayern) Wappen.png|23px]] || [[Šēnvalde]] || ''Schönwald'' || 3318 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schönsee COA.svg|23px]] || [[Šēnzē]] || ''Schönsee'' || 2 519 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schöppenstedt COA.svg|23px]] || [[Šēpenštete]] || ''Schöppenstedt'' || 5374 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Scheer.svg|23px]] || [[Šēra]] || ''Scheer'' || 2559 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Schifferstadt COA.svg|23px]] || [[Šiferštate]] || ''Schifferstadt'' || 19277 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Schlitz COA.svg|23px]] || [[Šilca]] || ''Schlitz'' || 9548 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Schillingsfürst COA.svg|23px]] || [[Šilingfirste]] || ''Schillingsfürst'' || 2765 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schiltach COA.svg|23px]] || [[Šiltaha]] || ''Schiltach'' || 3818 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| || [[Širgisvalde-Kiršava]] || ''Schirgiswalde-Kirschau'' || 6518 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Schieder-Schwalenberg.svg|23px]] || [[Šīdere-Švālenberga]] || ''Schieder-Schwalenberg'' || 8766 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen schkeuditz.png|23px]] || [[Škeidica]] || ''Schkeuditz'' || 16961 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schkölen.png|23px]] || [[Škēlene]] || ''Schkölen'' || 2658 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schleiz.png|23px]] || [[Šleica]] || ''Schleiz'' || 8500 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Schleiden COA.svg|23px]] || [[Šleidene]] || ''Schleiden'' || 12918 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schlettau.png|23px]] || [[Šletava]] || ''Schlettau'' || 2456 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schleusingen COA.svg|23px]] || [[Šlezingene]] || ''Schleusingen'' || 5394 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Schleswig-Coat.svg|23px]] || [[Šlēsviga (pilsēta)|Šlēsviga]] || ''Schleswig'' || 23635 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schlieben.png|23px]] || [[Šlībene]] || ''Schlieben'' || 2564 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Schlüsselfeld COA.svg|23px]] || [[Šlīzenfelde]] || ''Schlüsselfeld'' || 5712 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Schloß Holte-Stukenbrock.svg|23px]] || [[Šlosholte-Štukenbroka]] || ''Schloß Holte-Stukenbrock'' || 26318 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Schlotheim COA.svg|23px]] || [[Šlotheima]] || ''Schlotheim'' || 3795 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Schlüchtern COA.svg|23px]] || [[Šlūhterne]] || ''Schlüchtern'' || 16018 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Schmalkalden COA.svg|23px]] || [[Šmalkaldene]] || ''Schmalkalden'' || 19505 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Schmallenberg.svg|23px]] || [[Šmallenberga]] || ''Schmallenberg'' || 24980 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Schmölln COA.svg|23px]] || [[Šmēlne]] || ''Schmölln'' || 11347 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen schnaittenbach.png|23px]] || [[Šnaitenbaha]] || ''Schnaittenbach'' || 4254 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadt Schnackenburg.png|23px]] || [[Šnākenburga]] || ''Schnackenburg'' || 577 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schneeberg.png|23px]] || [[Šnēberga]] || ''Schneeberg'' || 14353 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:SchneverdingenWappen.svg|23px]] || [[Šnēferdingene]] || ''Schneverdingen'' || 18723 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schongau COA.svg|23px]] || [[Šongava]] || ''Schongau'' || 11912 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schopfheim COA.svg|23px]] || [[Šopfheima]] || ''Schopfheim'' || 18984 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Schorndorf (Rems) COA.svg|23px]] || [[Šorndorfa]] || ''Schorndorf'' || 38431 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms Schortens.png|23px]] || [[Šortense]] || ''Schortens'' || 20191 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schotten (Stadt).png|23px]] || [[Šotene]] || ''Schotten'' || 10137 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Spaichingen COA.svg|23px]] || [[Špaihingene]] || ''Spaichingen'' || 12343 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Spalt COA.svg|23px]] || [[Špalta]] || ''Spalt'' || 4918 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Spangenberg (Hessen).png|23px]] || [[Špangenberga]] || ''Spangenberg'' || 6081 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Speyer COA.svg|23px]] || [[Špeiere]] || ''Speyer'' || 49740 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Speicher COA.svg|23px]] || [[Špeihere]] || ''Speicher'' || 3270 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Spenge.svg|23px]] || [[Špenge]] || ''Spenge'' || 14623 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Spremberg.png|23px]] || [[Špremberga]] || ''Spremberg'' || 22431 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Springe.png|23px]] || [[Špringe]] || ''Springe'' || 28336 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Sprockhoevel COA.svg|23px]] || [[Šprokhēvele]] || ''Sprockhövel'' || 24989 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Schramberger Stadtwappen.svg|23px]] || [[Šramberga]] || ''Schramberg'' || 20716 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schraplau neu.png|23px]] || [[Šraplava]] || ''Schraplau'' || 1169 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:COA Schriesheim.svg|23px]] || [[Šrīzheima]] || ''Schriesheim'' || 14621 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Schrobenhausen COA.svg|23px]] || [[Šrobenhauzene]] || ''Schrobenhausen'' || 16172 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schrozberg COA.svg|23px]] || [[Šrosberga]] || ''Schrozberg'' || 5675 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Stadtilm COA.svg|23px]] || [[Štadtilme]] || ''Stadtilm'' || 4812 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Starnberg.svg|23px]] || [[Štarnberga]] || ''Starnberg'' || 22650 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stassfurt.png|23px]] || [[Štasfurte]] || ''Staßfurt'' || 27060 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Stadtallendorf COA.svg|23px]] || [[Štatallendorfa]] || ''Stadtallendorf'' || 20763 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Stadtbergen COA.svg|23px]] || [[Štatbergene]] || ''Stadtbergen'' || 14561 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Stadthagen COA.svg|23px]] || [[Štathāgene]] || ''Stadthagen'' || 21594 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadtlengsfeld.png|23px]] || [[Štatlengsfelde]] || ''Stadtlengsfeld'' || 2428 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Stadtlohn COA.svg|23px]] || [[Štatlona]] || ''Stadtlohn'' || 20005 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadtoldendorf.png|23px]] || [[Štatoldendorfa]] || ''Stadtoldendorf'' || 5601 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Stadtprozelten COA.svg|23px]] || [[Štatproceltene]] || ''Stadtprozelten'' || 1546 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadtroda.png|23px]] || [[Štatroda]] || ''Stadtroda'' || 5838 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Stadtsteinach COA.svg|23px]] || [[Štatšteinaha]] || ''Stadtsteinach'' || 3234 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen stadt wehlen.png|23px]] || [[Štatvēlene]] || ''Stadt Wehlen'' || 1626 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Staufenberg (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Štaufenberga]] || ''Staufenberg'' || 8147 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Staufen im Breisgau.svg|23px]] || [[Štaufene Breisgavā]] || ''Staufen im Breisgau'' || 7596 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Stade COA.svg|23px]] || [[Štāde]] || ''Stade'' || 45 317 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stavenhagen.svg|23px]] || [[Štāfenhāgene]] || ''Stavenhagen, Reuterstadt'' || 5622 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Steinbach-Hallenberg.png|23px]] || [[Šteibaha-Hallenberga]] || ''Steinbach-Hallenberg'' || 5053 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Stein COA.svg|23px]] || [[Šteina]] || ''Stein'' || 137 09 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Steinach-Thüringen COA.svg|23px]] || [[Šteinaha]] || ''Steinach'' || 4044 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Steinau an der Strasse.png|23px]] || [[Šteinava pie Štrāses]] || ''Steinau an der Straße'' || 10 414 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Steinbach (Taunus) COA.svg|23px]] || [[Šteinbaha]] || ''Steinbach'' || 10 181 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Steinfurt COA.svg|23px]] || [[Šteinfurte]] || ''Steinfurt'' || 33 123 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Steinheim an der Murr.svg|23px]] || [[Šteinheima pie Mūras]] || ''Steinheim an der Murr'' || 12 114 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Steinheim.svg|23px]] || [[Šteinheima]] || ''Steinheim'' || 12 790 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Stendal COA.svg|23px]] || [[Štendāle]] || ''Stendal'' || 40 028 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:GER Sternberg COA.svg|23px]] || [[Šternberga (Vācija)|Šternberga]] || ''Sternberg'' || 4324 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stoessen.png|23px]] || [[Štēzene]] || ''Stößen'' || 922 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Stühlingen COA.svg|23px]] || [[Štīlingene]] || ''Stühlingen'' || 5000 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Stockach COA.svg|23px]] || [[Štokaha]] || ''Stockach'' || 16 182 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Stolberg (Rhld) COA.svg|23px]] || [[Štolberga]] || ''Stolberg (Rhld.)'' || 56 191 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Stollberg COA.svg|23px]] || [[Štollberga/Rūdu kalni]] || ''Stollberg'' || 11 373 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Stolpen COA.svg|23px]] || [[Štolpene]] || ''Stolpen'' || 5648 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Storkow (Mark) - Wappen.png|23px]] || [[Štorkova (Marka)]] || ''Storkow (Mark)'' || 8898 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Strasburg (Uckermark).svg|23px]] || [[Štrasburga (Ukermarka)]] || ''Strasburg (Uckermark)'' || 5009 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Straubing COA.svg|23px]] || [[Štraubinga]] || ''Straubing'' || 45 502 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Strausberg COA.svg|23px]] || [[Štrausberga]] || ''Strausberg'' || 25 744 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Straelen COA.svg|23px]] || [[Štrālene]] || ''Straelen'' || 15 668 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stralsund.svg|23px]] || [[Štrālzunde]] || ''Stralsund'' || 57 301 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen strehla.png|23px]] || [[Štrēla]] || ''Strehla'' || 3814 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Stromberg Hunsrueck COA.svg|23px]] || [[Štromberga]] || ''Stromberg'' || 3208 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stutensee.svg|23px]] || [[Štutenzē]] || ''Stutensee'' || 23 646 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Stuttgart COA.svg|23px]] || [[Štutgarte]] || ''Stuttgart'' || 597 939 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schüttorf.svg|23px]] || [[Šūtorfa]] || ''Schüttorf'' || 12 366 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwaigern COA.svg|23px]] || [[Švaigerna]] || ''Schwaigern'' || 10 936 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwalbach am Taunus COA.svg|23px]] || [[Švalbaha pie Taunusa]] || ''Schwalbach am Taunus'' || 14 855 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwalmstadt COA.svg|23px]] || [[Švalmštate]] || ''Schwalmstadt'' || 18 035 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwarzenbach a. d. Saale COA.svg|23px]] || [[Švarcenbaha pie Zāles]] || ''Schwarzenbach an der Saale'' || 7135 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schwarzenbach am Wald.png|23px]] || [[Švarcenbaha Valdē]] || ''Schwarzenbach am Wald'' || 4598 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwarzenbek COA.svg|23px]] || [[Švarcenbeka]] || ''Schwarzenbek'' || 15 278 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schwarzenberg Erzgebirge.svg|23px]] || [[Švarcenberga/Rūdu kalni]] || ''Schwarzenberg/Erzgeb.'' || 17542 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwarzenborn (Knüll) COA.svg|23px]] || [[Švarcenborna]] || ''Schwarzenborn'' || 1194 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwarzheide COA.svg|23px]] || [[Švarcheide]] || ''Schwarzheide'' || 5743 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwabach COA.svg|23px]] || [[Švābaha]] || ''Schwabach'' || 39 546 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schwaebisch Hall.svg|23px]] || [[Švābišas Halle]] || ''Schwäbisch Hall'' || 37 452 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwäbisch Gmünd COA.svg|23px]] || [[Švābišgminde]] || ''Schwäbisch Gmünd'' || 58 564 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwaan COA.svg|23px]] || [[Švāna]] || ''Schwaan'' || 4960 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwandorf COA.svg|23px]] || [[Švāndorfa]] || ''Schwandorf'' || 27 817 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schwanebeck.png|23px]] || [[Švānebeka]] || ''Schwanebeck'' || 2566 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen schwabmuenchen.png|23px]] || [[Švānminhene]] || ''Schwabmünchen'' || 13 466 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schwetzingen.svg|23px]] || [[Švecingene]] || ''Schwetzingen'' || 21 194 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Schweich COA.svg|23px]] || [[Šveiha]] || ''Schweich'' || 7146 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Schweinfurt COA.svg|23px]] || [[Šveinfurte]] || ''Schweinfurt'' || 51 851 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwelm COA.svg|23px]] || [[Švelme]] || ''Schwelm'' || 27 898 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwentinental COA.svg|23px]] || [[Šventinentāle]] || ''Schwentinental'' || 13 408 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwerin COA.svg|23px]] || [[Šverīne]] || ''Schwerin'' || 91 583 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Schwerte Wappen.svg|23px]] || [[Šverte]] || ''Schwerte'' || 46 198 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Schwedt.svg|23px]] || [[Švēdte]] || ''Schwedt'' || 30 539 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Thalheim COA.svg|23px]] || [[Talheima/Rūdu kalni]] || ''Thalheim/Erzgeb.'' || 6617 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Tambach-Dietharz COA.svg|23px]] || [[Tambaha-Dītarca]] || ''Tambach-Dietharz'' || 422 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Tangerhütte COA.svg|23px]] || [[Tangerhite]] || ''Tangerhütte'' || 11 204 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-90-550 Tangermuende COA.png|23px]] || [[Tangerminde]] || ''Tangermünde'' || 10 525 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Tann (Rhön).png|23px]] || [[Tanna (Hesene)|Tanna]] || ''Tann'' || 4446 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Tanna (historisch).png|23px]] || [[Tanna]] || ''Tanna'' || 3689 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Thannhausen COA.svg|23px]] || [[Tannhauzene]] || ''Thannhausen'' || 5955 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Tauberbischofsheim.svg|23px]] || [[Tauberbišofsheima]] || ''Tauberbischofsheim'' || 12 705 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen taucha.png|23px]] || [[Tauha]] || ''Taucha'' || 14 448 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Taunusstein.png|23px]] || [[Taunusšteina]] || ''Taunusstein'' || 28 515 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DE-ST_15-0-85-330_Thale_1996_COA.svg|23px]] || [[Tāle (pilsēta)|Tāle]] || ''Thale'' || 18 017 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Tharandt.gif|23px]] || [[Tārante]] || ''Tharandt'' || 5320 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Tegernsee.png|23px]] || [[Tegernzē]] || ''Tegernsee'' || 3639 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Teublitz COA.svg|23px]] || [[Teiblica]] || ''Teublitz'' || 7308 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Teuchern COA.svg|23px]] || [[Teiherne]] || ''Teuchern'' || 8462 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DE-BB 12-0-61-492 Teupitz COA.svg|23px]] || [[Teipica]] || ''Teupitz'' || 1785 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Teuschnitz COA.svg|23px]] || [[Teišnica]] || ''Teuschnitz'' || 2057 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DE Tecklenburg COA.svg|23px]] || [[Teklenburga]] || ''Tecklenburg'' || 8793 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DE Telgte COA.svg|23px]] || [[Telgte]] || ''Telgte'' || 18 996 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Teltow.svg|23px]] || [[Teltova]] || ''Teltow'' || 24 031 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Templin COA.svg|23px]] || [[Templīne]] || ''Templin'' || 16 007 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Tengen COA.svg|23px]] || [[Tengene]] || ''Tengen'' || 4500 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Tessin1.svg|23px]] || [[Tesīne]] || ''Tessin'' || 3922 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Tettnang COA.svg|23px]] || [[Tetnanga]] || ''Tettnang'' || 18 216 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Töging am Inn COA.svg|23px]] || [[Tēginge pe Innas]] || ''Töging am Inn'' || 9101 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Themar COA.svg|23px]] || [[Tēmara]] || ''Themar'' || 2968 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Toenning COA.svg|23px]] || [[Tēninge]] || ''Tönning'' || 4887 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Tönisvorst.svg|23px]] || [[Tēnisvorste]] || ''Tönisvorst'' || 29 181 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Teterow Wappen.PNG|23px]] || [[Tēterova]] || ''Teterow'' || 8671 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Tittmoning COA.svg|23px]] || [[Titmoninga]] || ''Tittmoning'' || 5761 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Tuebingen.svg|23px]] || [[Tībingene]] || ''Tübingen'' || 85 383 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Tirschenreuth COA.svg|23px]] || [[Tīršenreita]] || ''Tirschenreuth'' || 8992 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Titisee-Neustadt COA.svg|23px]] || [[Tītizē-Neištate]] || ''Titisee-Neustadt'' || 11 795 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Todtnau.svg|23px]] || [[Totnava]] || ''Todtnau'' || 4828 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Torgauer Wappen.svg|23px]] || [[Torgava]] || ''Torgau'' || 20 092 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Torgelow COA.svg|23px]] || [[Torgelova]] || ''Torgelow'' || 8618 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Tornesch COA.svg|23px]] || [[Torneša]] || ''Tornesch'' || 12 586 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Traunreut COA.svg|23px]] || [[Traunreite]] || ''Traunreut'' || 20 300 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Traunstein.svg|23px]] || [[Traunšteina]] || ''Traunstein'' || 18 944 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Traben-Trarbach COA.svg|23px]] || [[Trābene-Trārbaha]] || ''Traben-Trarbach'' || 5762 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DE-BB 12-0-72-426 Trebbin COA.svg|23px]] || [[Trebīne]] || ''Trebbin'' || 9250 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Trebsen.png|23px]] || [[Trebzene/Mulde]] || ''Trebsen/Mulde'' || 3941 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Treffurt.png|23px]] || [[Trefurte]] || ''Treffurt'' || 5218 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Treuenbrietzen.png|23px]] || [[Treienbrīcene]] || ''Treuenbrietzen'' || 7406 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Treuen.svg|23px]] || [[Treiene]] || ''Treuen'' || 8115 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Treuchtlingen COA.svg|23px]] || [[Treihtlingene]] || ''Treuchtlingen'' || 12 576 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Trendelburg.jpg|23px]] || [[Trendelburga]] || ''Trendelburg'' || 5065 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Triberg im Schwarzwald.png|23px]] || [[Triberga Švarcvaldē]] || ''Triberg im Schwarzwald'' || 4762 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Tribsees.svg|23px]] || [[Tribzēse]] || ''Tribsees'' || 2629 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Triptis.png|23px]] || [[Triptisa]] || ''Triptis'' || 3808 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Trier Rheinland-Palatinate Germany CoA.svg|23px]] || [[Trīre]] || ''Trier'' || 106 544 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Trochtelfingen COA.svg|23px]] || [[Trohtelfingene]] || ''Trochtelfingen'' || 6333 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Troisdorf.svg|23px]] || [[Troisdorfa]] || ''Troisdorf'' || 72 978 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Trostberg COA.svg|23px]] || [[Trostberga]] || ''Trostberg'' || 11 044 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Trossingen offz. COA.svg|23px]] || [[Trozingene]] || ''Trossingen'' || 15 428 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Thum.png|23px]] || [[Tuma]] || ''Thum'' || 5367 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Tuttlingen.svg|23px]] || [[Tutlingene]] || ''Tuttlingen'' || 33 394 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Twistringen.svg|23px]] || [[Tvistringene]] || ''Twistringen'' || 12 151 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Uffenheim.svg|23px]] || [[Ufenheima]] || ''Uffenheim'' || 6195 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Uhingen.svg|23px]] || [[Uhingene]] || ''Uhingen'' || 13 875 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Ulm COA.svg|23px]] || [[Ulma]] || ''Ulm'' || 117 977 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Ulmen COA.svg|23px]] || [[Ulmene]] || ''Ulmen'' || 3307 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ulrichstein.png|23px]] || [[Ulrihšteina]] || ''Ulrichstein'' || 3001 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ummerstadt COA.svg|23px]] || [[Ummerštate]] || ''Ummerstadt'' || 488 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen unkel.svg|23px]] || [[Unkele]] || ''Unkel'' || 5120 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Unna COA.svg|23px]] || [[Unna]] || ''Unna'' || 58 856 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Unterschleißheim COA.svg|23px]] || [[Unteršleisheima]] || ''Unterschleißheim'' || 26 363 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen uslar.png|23px]] || [[Uslāra]] || ''Uslar'' || 14 369 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Usingen COA.svg|23px]] || [[Uzingena]] || ''Usingen'' || 13 606 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Usedom COA.svg|23px]] || [[Ūzedoma (pilsēta)|Ūzedoma]] || ''Usedom'' || 1803 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen wadern.png|23px]] || [[Vaderna]] || ''Wadern'' || 15 850 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:Wappen Waghaeusel.svg|23px]] || [[Vaghauzele]] || ''Waghäusel'' || 20 195 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Wachenheim an der Weinstrasse COA.svg|23px]] || [[Vahenheima pie Veinštrāses]] || ''Wachenheim an der Weinstraße'' || 4678 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Waiblingen.svg|23px]] || [[Vaiblingene]] || ''Waiblingen'' || 52 845 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:COA Waibstadt.svg|23px]] || [[Vaibštate]] || ''Waibstadt'' || 5666 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Waischenfeld COA.svg|23px]] || [[Vaišenfelde]] || ''Waischenfeld'' || 3106 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Waldbroel COA.svg|23px]] || [[Valdbrēle]] || ''Waldbröl'' || 18 872 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Waldeck (am Edersee).svg|23px]] || [[Valdeka (pilsēta)|Valdeka]] || ''Waldeck'' || 6868 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Waldenbuch COA.svg|23px]] || [[Valdenbuha]] || ''Waldenbuch'' || 8476 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Waldenburg COA.svg|23px]] || [[Valdenburga (Bādene-Virtemberga)|Valdenburga]] || ''Waldenburg'' || 2919 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Waldenburg (Sachsen).png|23px]] || [[Valdenburga]] || ''Waldenburg'' || 4188 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Waldershof COA.svg|23px]] || [[Valdershofa]] || ''Waldershof'' || 4331 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Waldheim.png|23px]] || [[Valdheima (Saksija)|Valdheima]] || ''Waldheim'' || 9239 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Waldkappel.png|23px]] || [[Valdkāpele]] || ''Waldkappel'' || 4482 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Waldkirch COA.svg|23px]] || [[Valdkirha]] || ''Waldkirch'' || 21 141 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Waldkirchen COA.svg|23px]] || [[Valdkirhene]] || ''Waldkirchen'' || 10 244 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Waldkraiburg COA.svg|23px]] || [[Valdkraiburga]] || ''Waldkraiburg'' || 22 525 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Waldmünchen COA.svg|23px]] || [[Valdminhene]] || ''Waldmünchen'' || 6748 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Walldorf (Baden) COA.svg|23px]] || [[Valdorfa]] || ''Walldorf'' || 14 825 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Waldshut-Tiengen COA.svg|23px]] || [[Valdšūta-Tīngene]] || ''Waldshut-Tiengen'' || 22 808 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Waldsassen COA.svg|23px]] || [[Valdzāzene]] || ''Waldsassen'' || 6729 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Walldürn COA.svg|23px]] || [[Valldirne]] || ''Walldürn'' || 11 225 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Wallenfels COA.svg|23px]] || [[Vallensfelze]] || ''Wallenfels'' || 2823 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Walsrode.png|23px]] || [[Valsrode]] || ''Walsrode'' || 23 353 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Waltershausen COA.svg|23px]] || [[Valtershauzene]] || ''Waltershausen'' || 13 077 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Waltrop COA.svg|23px]] || [[Valtropa]] || ''Waltrop'' || 28 885 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wanzleben-Börde.png|23px]] || [[Vanclēbene-Berde]] || ''Wanzleben-Börde'' || 14 441 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wanfried.svg|23px]] || [[Vanfrīda]] || ''Wanfried'' || 4189 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wangen im Allgäu.svg|23px]] || [[Vangene Algavā]] || ''Wangen im Allgäu'' || 26 398 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Warburg.svg|23px]] || [[Varburga]] || ''Warburg'' || 23 302 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DE Warendorf COA.svg|23px]] || [[Varendorfa]] || ''Warendorf'' || 36 886 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Warstein-coa.svg|23px]] || [[Varšteina]] || ''Warstein'' || 25 247 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wassenberg COA.svg|23px]] || [[Vasenberga]] || ''Wassenberg'' || 17 182 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wasserburg am Inn COA.svg|23px]] || [[Vaserburga pie Innas]] || ''Wasserburg am Inn'' || 12 348 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wassertrüdingen COA.svg|23px]] || [[Vasertridingene]] || ''Wassertrüdingen'' || 5901 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wasungen.png|23px]] || [[Vazungene]] || ''Wasungen'' || 3448 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wahlstedt COA.svg|23px]] || [[Vālštete]] || ''Wahlstedt'' || 9236 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Waren (Mueritz) COA.svg|23px]] || [[Vārene pie Mīrica]] || ''Waren (Müritz)'' || 20 940 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Warin-Wappen.PNG|23px]] || [[Varīne]] || ''Warin'' || 3316 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wetzlar COA.svg|23px]] || [[Veclāra]] || ''Wetzlar'' || 51 135 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wegberg COA.svg|23px]] || [[Vegberga]] || ''Wegberg'' || 27 713 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wächtersbach COA.svg|23px]] || [[Vehtersbaha]] || ''Wächtersbach'' || 12 267 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Weida.png|23px]] || [[Veida (pilsēta)|Veida]] || ''Weida'' || 8622 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Weiden in der Oberpfalz COA.svg|23px]] || [[Veidene Augšpfalca]] || ''Weiden in der Oberpfalz'' || 41 726 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Weikersheim COA.svg|23px]] || [[Veikersheima]] || ''Weikersheim'' || 7336 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Weil der Stadt COA.svg|23px]] || [[Veila der Štate]] || ''Weil der Stadt'' || 18 415 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Weil am Rhein COA.svg|23px]] || [[Veila pie Reinas]] || ''Weil am Rhein'' || 29 298 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Weilburg COA.svg|23px]] || [[Veilburga]] || ''Weilburg'' || 12 561 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Weilheim in Oberbayern COA.svg|23px]] || [[Veilheima Augšbavārijā]] || ''Weilheim in Oberbayern'' || 21 534 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Weilheim an der Teck COA.svg|23px]] || [[Veilheima pie Tekas]] || ''Weilheim an der Teck'' || 9660 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Weimar COA.svg|23px]] || [[Veimāra]] || ''Weimar'' || 63 315 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Weingarten (Württemberg) COA.svg|23px]] || [[Veingārtene]] || ''Weingarten'' || 23 694 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:COA Weinheim.svg|23px]] || [[Veingeima]] || ''Weinheim'' || 43 624 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Weinsberg.svg|23px]] || [[Veinsberga]] || ''Weinsberg'' || 11 349 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Weinstadt COA.svg|23px]] || [[Veinštate]] || ''Weinstadt'' || 26 177 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Weissenberg (Oberlausitz).png|23px]] || [[Veisenberga]] || ''Weißenberg'' || 3280 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Weißenburg COA.svg|23px]] || [[Veisenburga Bavārijā]] || ''Weißenburg in Bayern'' || 17 732 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Weißenfels COA.svg|23px]] || [[Veisenfelse]] || ''Weißenfels'' || 39 909 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Weissenhorn.png|23px]] || [[Veisenhorna]] || ''Weißenhorn'' || 13 323 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Weißenstadt.svg|23px]] || [[Veisenštate]] || ''Weißenstadt'' || 3187 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Weissenthurm.svg|23px]] || [[Veisentūrme]] || ''Weißenthurm'' || 8397 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Weißensee (Thüringen).jpg|23px]] || [[Veisenzē]] || ''Weißensee'' || 3417 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Weismain COA.svg|23px]] || [[Veismaina]] || ''Weismain'' || 4845 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Weisswasser.svg|23px]] || [[Veisvasere]] || ''Weißwasser'' || 17 288 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Weiterstadt.svg|23px]] || [[Veiterštate]] || ''Weiterstadt'' || 24 274 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Vellberg COA.svg|23px]] || [[Velberga]] || ''Vellberg'' || 4268 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Welzheim COA.svg|23px]] || [[Velcheima]] || ''Welzheim'' || 10 972 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Welzow.png|23px]] || [[Velcova]] || ''Welzow'' || 3731 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Wemding COA.svg|23px]] || [[Vemdinga]] || ''Wemding'' || 5811 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wendlingen am Neckar.svg|23px]] || [[Vendlingene pie Nekāras]] || ''Wendlingen am Neckar'' || 15 554 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Werdau.png|23px]] || [[Verdava]] || ''Werdau'' || 21 114 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Werder (Havel) COA.svg|23px]] || [[Verdere]] || ''Werder'' || 23 838 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Werdohl.svg|23px]] || [[Verdohla]] || ''Werdohl'' || 18 073 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Veringenstadt.svg|23px]] || [[Veringenštate]] || ''Veringenstadt'' || 2166 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Werl-coa.svg|23px]] || [[Verle]] || ''Werl'' || 30 061 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wermelskirchen COA.svg|23px]] || [[Vermelskirhene]] || ''Wermelskirchen'' || 34 472 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Werne.svg|23px]] || [[Verne (pilsēta)|Verne]] || ''Werne'' || 29 448 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Werneuchen COA.svg|23px]] || [[Verneihene]] || ''Werneuchen'' || 8096 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wernigerode Wappen.svg|23px]] || [[Vernigerode]] || ''Wernigerode'' || 33 479 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Wörrstadt COA.svg|23px]] || [[Verštate]] || ''Wörrstadt'' || 7609 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wörth an der Donau.svg|23px]] || [[Verte pie Donavas]] || ''Wörth an der Donau'' || 4708 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wörth am Main COA.svg|23px]] || [[Verte pie Mainas]] || ''Wörth am Main'' || 4729 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wörth am Rhein COA.svg|23px]] || [[Verte pie Reinas]] || ''Wörth am Rhein'' || 17 420 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Werther (Westfalen).svg|23px]] || [[Vertere]] || ''Werther'' || 11 353 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wertheim.svg|23px]] || [[Vertheima]] || ''Wertheim'' || 22 415 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Wertingen COA.svg|23px]] || [[Vertingene]] || ''Wertingen'' || 8871 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Westerburg COA.svg|23px]] || [[Vesterburga]] || ''Westerburg'' || 5617 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Westerstede COA.png|23px]] || [[Vesterstēde]] || ''Westerstede'' || 21 919 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wetter (Hessen).svg|23px]] || [[Vetere]] || ''Wetter'' || 8885 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wettin-Loebejuen.png|23px]] || [[Vetīna-Lēbejūna]] || ''Wettin-Löbejün'' || 101 92 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Gemeindewappen-Wedel-a-d-Elbe 1786.svg|23px]] || [[Vēdele]] || ''Wedel'' || 32 289 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wegeleben.png|23px]] || [[Vēgelēbene]] || ''Wegeleben'' || 2665 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Weener-Wappen.jpg|23px]] || [[Vēnere]] || ''Weener'' || 15 430 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wehr (Baden) COA.svg|23px]] || [[Vēra]] || ''Wehr'' || 12 632 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-90-610 Werben COA.png|23px]] || [[Vērbene]] || ''Werben'' || 1151 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Vöhrenbach COA.svg|23px]] || [[Vērenbaha]] || ''Vöhrenbach'' || 3869 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wernau.svg|23px]] || [[Vērnava]] || ''Wernau'' || 12 038 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Wetter (Ruhr).svg|23px]] || [[Vētere]] || ''Wetter'' || 27 596 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wesselburen-Wappen.png|23px]] || [[Vēzelbūrene]] || ''Wesselburen'' || 3006 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Wesel COA.svg|23px]] || [[Vēzele]] || ''Wesel'' || 60 070 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wesseling COA.svg|23px]] || [[Vēzelinge]] || ''Wesseling'' || 35 224 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wesenberg (Mecklenburg) COA.svg|23px]] || [[Vēzenberga (Mēklenburga)|Vēzenberga]] || ''Wesenberg'' || 3008 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Witzenhausen COA.svg|23px]] || [[Vicenhauzene]] || ''Witzenhausen'' || 14 749 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Widdern COA.svg|23px]] || [[Viderne]] || ''Widdern'' || 1807 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Wyk auf Foehr COA.svg|23px]] || [[Vika Fērā]] || ''Wyk auf Föhr'' || 4263 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wildau neu.png|23px]] || [[Vildava]] || ''Wildau'' || 9878 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Wildberg COA.svg|23px]] || [[Vildberga]] || ''Wildberg'' || 9644 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wildenfels.png|23px]] || [[Vildenfelsa]] || ''Wildenfels'' || 3779 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wildeshausen COA.svg|23px]] || [[Vildeshauzene]] || ''Wildeshausen'' || 18 868 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wülfrath COA.svg|23px]] || [[Vilfrāte]] || ''Wülfrath'' || 20 946 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wilhelmshaven COA.svg|23px]] || [[Vilhelmshāfene]] || ''Wilhelmshaven'' || 75 728 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wilkau-Hasslau.svg|23px]] || [[Vilkava-Haslava]] || ''Wilkau-Haßlau'' || 10 244 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Willebadessen.svg|23px]] || [[Villebādezene]] || ''Willebadessen'' || 8243 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Willich.svg|23px]] || [[Villiha]] || ''Willich'' || 50 599 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wilsdruff Wappen.svg|23px]] || [[Vilsdrufa]] || ''Wilsdruff'' || 13 570 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wilster COA.svg|23px]] || [[Vilstere]] || ''Wilster'' || 4383 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Wilthen COA.svg|23px]] || [[Viltene]] || ''Wilthen'' || 5268 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Windischeschenbach COA.svg|23px]] || [[Vindišešenbaha]] || ''Windischeschenbach'' || 5050 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Windsbach COA.svg|23px]] || [[Vindsbaha]] || ''Windsbach'' || 6057 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Winnenden.png|23px]] || [[Vinnendene]] || ''Winnenden'' || 27 361 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Winterberg.svg|23px]] || [[Vinterberga]] || ''Winterberg'' || 12 788 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Winsen (Luhe) COA.svg|23px]] || [[Vinzene]] || ''Winsen (Luhe)'' || 33 351 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wipperfuerth COA.svg|23px]] || [[Viperfirte]] || ''Wipperfürth'' || 21 336 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Wuerzburg.svg|23px]] || [[Vircburga]] || ''Würzburg'' || 124 698 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wirges COA.svg|23px]] || [[Virgesa]] || ''Wirges'' || 5184 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Würselen COA.svg|23px]] || [[Virzēlene]] || ''Würselen'' || 37 685 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wismar COA.svg|23px]] || [[Vismāra]] || ''Wismar'' || 42 219 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wittenberg COA.svg|23px]] || [[Vitenberga]] || ''Wittenberg'' || 46 930 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Wittenberge COA.svg|23px]] || [[Vitenberge]] || ''Wittenberge'' || 17 297 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wittenburg.PNG|23px]] || [[Vitenburga]] || ''Wittenburg'' || 5046 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Witten COA.svg|23px]] || [[Vitene]] || ''Witten'' || 95 629 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen wittichenau.png|23px]] || [[Vitihenava]] || ''Wittichenau'' || 5830 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wittingen.png|23px]] || [[Vitingene]] || ''Wittingen'' || 11 410 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen-Stadt-Wittlich.svg|23px]] || [[Vitliha]] || ''Wittlich'' || 18 333 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Wittmund COA.svg|23px]] || [[Vitmunde]] || ''Wittmund'' || 20 363 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wittstock Vektor.svg|23px]] || [[Vitstoka]] || ''Wittstock'' || 14 631 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wiehe.png|23px]] || [[Vīhe]] || ''Wiehe'' || 1935 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wiehl COA.svg|23px]] || [[Vīhle]] || ''Wiehl'' || 25 047 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wiesbaden COA.svg|23px]] || [[Vīsbādene]] || ''Wiesbaden'' || 273 871 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wissen COA.svg|23px]] || [[Vīzene]] || ''Wissen'' || 8126 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Wiesensteig COA.svg|23px]] || [[Vīzenšteiga]] || ''Wiesensteig'' || 1981 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Wiesloch COA.svg|23px]] || [[Vīzloha]] || ''Wiesloch'' || 25 502 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Wiesmoor COA.svg|23px]] || [[Vīzmūra]] || ''Wiesmoor'' || 12 887 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Woldegk-Wappen.PNG|23px]] || [[Voldegka]] || ''Woldegk'' || 3593 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wolfach COA.svg|23px]] || [[Volfaha]] || ''Wolfach'' || 5836 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Wolfenbüttel COA.svg|23px]] || [[Volfenbītele]] || ''Wolfenbüttel'' || 51 569 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wolfhagen COA.svg|23px]] || [[Volfhāgene]] || ''Wolfhagen'' || 12 721 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wolframs-Eschenbach COA.svg|23px]] || [[Volframša-Ešenbaha]] || ''Wolframs-Eschenbach'' || 2923 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wolfratshausen.svg|23px]] || [[Volfratshauzene]] || ''Wolfratshausen'' || 17 843 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wolfsburg.svg|23px]] || [[Volfsburga]] || ''Wolfsburg'' || 122 457 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wolfstein COA.svg|23px]] || [[Volfšteina]] || ''Wolfstein'' || 1930 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Wolgast COA.svg|23px]] || [[Volgaste]] || ''Wolgast'' || 12 355 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wolkenstein.svg|23px]] || [[Volkenšteina]] || ''Wolkenstein'' || 3941 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DE-ST_15-0-83-565_Wolmirstedt_1997_COA.svg|23px]] || [[Volmištete]] || ''Wolmirstedt'' || 11 477 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Worms COA.svg|23px]] || [[Vormsa]] || ''Worms'' || 79 727 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Wriezen COA.svg|23px]] || [[Vrīcene]] || ''Wriezen'' || 7379 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Wunstorf COA.svg|23px]] || [[Vunstorfa]] || ''Wunstorf'' || 40 636 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wunsiedel COA.svg|23px]] || [[Vunzīdele]] || ''Wunsiedel'' || 9333 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wuppertal COA.svg|23px]] || [[Vupertāle]] || ''Wuppertal'' || 343 488 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wurzbach.png|23px]] || [[Vurcbaha]] || ''Wurzbach'' || 3225 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wurzen.svg|23px]] || [[Vurcene]] || ''Wurzen'' || 16 356 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wustrow (Wendland).png|23px]] || [[Vustrova]] || ''Wustrow'' || 2834 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Sachsenheim COA.svg|23px]] || [[Zahzenheima]] || ''Sachsenheim'' || 17 616 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sayda.png|23px]] || [[Zaida]] || ''Sayda'' || 1947 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sachsenhagen.jpg|23px]] || [[Zaksenhāgene]] || ''Sachsenhagen'' || 1945 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Salzgitter COA.svg|23px]] || [[Zalcgitere]] || ''Salzgitter'' || 98 197 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Salzkotten COA.svg|23px]] || [[Zalckotene]] || ''Salzkotten'' || 24 547 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Hansestadt Salzwedel.svg|23px]] || [[Zalcvēdele]] || ''Salzwedel'' || 24 282 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sandau.png|23px]] || [[Zandava]] || ''Sandau'' || 886 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-82-340 Sandersdorf COA.png|23px]] || [[Zanderdorfa-Brehna]] || ''Sandersdorf-Brehna'' || 14 637 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sangerhausen.png|23px]] || [[Zangerhauzene]] || ''Sangerhausen'' || 27 830 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sarstedt.png|23px]] || [[Zarštete]] || ''Sarstedt'' || 18 541 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sassnitz.svg|23px]] || [[Zasnica]] || ''Sassnitz'' || 9481 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| || [[Zālburga-Eberdorfa]] || ''Saalburg-Ebersdorf'' || 3553 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Saalfeld COA.svg|23px]] || [[Zālfelde (Vācija)|Zālfelde]] || ''Saalfeld'' || 25 098 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Saarbruecken COA.svg|23px]] || [[Zārbrikene]] || ''Saarbrücken'' || 177 201 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:DEU Saarburg COA.svg|23px]] || [[Zārburga]] || ''Saarburg'' || 6826 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Saarlouis COA.svg|23px]] || [[Zārluī]] || ''Saarlouis'' || 34 354 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:DE Sassenberg COA.svg|23px]] || [[Zāsenberga]] || ''Sassenberg'' || 13 909 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen sebnitz.PNG|23px]] || [[Zebnica]] || ''Sebnitz'' || 9992 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Seifhennersdorf COA.svg|23px]] || [[Zeifhennersdorfa]] || ''Seifhennersdorf'' || 3883 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Selb COA.svg|23px]] || [[Zelba]] || ''Selb'' || 15 006 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Selbitz COA.svg|23px]] || [[Zelbica]] || ''Selbitz'' || 4389 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Selm COA.svg|23px]] || [[Zelme]] || ''Selm'' || 25 553 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Selters COA.svg|23px]] || [[Zeltersa]] || ''Selters'' || 2738 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sömmerda.svg|23px]] || [[Zemmerda]] || ''Sömmerda'' || 19 065 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Senden COA.svg|23px]] || [[Zendene]] || ''Senden'' || 21 625 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DE Sendenhorst COA.svg|23px]] || [[Zendenhorsta]] || ''Sendenhorst'' || 12 880 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Senftenberg.png|23px]] || [[Zenftenberga]] || ''Senftenberg'' || 24 987 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Sesslach COA.svg|23px]] || [[Zeslaha]] || ''Seßlach'' || 3998 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Seehausen (Altmark).png|23px]] || [[Zēhauzene]] || ''Seehausen'' || 5146 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Seeland (Sachsen-Anhalt) COA.svg|23px]] || [[Zēlande (pilsēta)|Zēlande]] || ''Seeland'' || 8495 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Seelze.png|23px]] || [[Zēlce]] || ''Seelze'' || 32 397 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Seligenstadt.png|23px]] || [[Zēligenštate]] || ''Seligenstadt'' || 20 431 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Seelow COA.svg|23px]] || [[Zēlova]] || ''Seelow'' || 5465 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Sehnde COA.svg|23px]] || [[Zēnde]] || ''Sehnde'' || 23 181 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Seesen.png|23px]] || [[Zēzene]] || ''Seesen'' || 19 386 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sigmaringen.svg|23px]] || [[Zigmarīngene]] || ''Sigmaringen'' || 15 593 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Simbach COA.svg|23px]] || [[Zimbaha pie Innas]] || ''Simbach am Inn'' || 9649 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Simmern COA.svg|23px]] || [[Zimmerne]] || ''Simmern'' || 7612 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Sinzig COA.svg|23px]] || [[Zinciga]] || ''Sinzig'' || 17 205 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Sindelfingen coat of arms.png|23px]] || [[Zindelfingene]] || ''Sindelfingen'' || 61 669 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Singen COA.svg|23px]] || [[Zingene]] || ''Singen'' || 45 717 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sinsheim.svg|23px]] || [[Zinsheima]] || ''Sinsheim'' || 34 674 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| || [[Zīdliheze Anhalte]] || ''Südliches Anhalt'' || 14 098 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Siegburg COA.svg|23px]] || [[Zīgburga]] || ''Siegburg'' || 39 563 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Siegen.svg|23px]] || [[Zīgene]] || ''Siegen'' || 99 403 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Syke.svg|23px]] || [[Zīke (pilsēta)|Zīke]] || ''Syke'' || 12 151 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Süßen COA.svg|23px]] || [[Zīsene]] || ''Süßen'' || 9798 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Solingen wappen.svg|23px]] || [[Zolingene]] || ''Solingen'' || 155 768 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Solms COA.svg|23px]] || [[Zolmsa]] || ''Solms'' || 13 250 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Soltau COA.svg|23px]] || [[Zoltava]] || ''Soltau'' || 21 120 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Sondershausen COA.svg|23px]] || [[Zondershauzene]] || ''Sondershausen'' || 21 907 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sonneberg.png|23px]] || [[Zonneberga]] || ''Sonneberg'' || 23 796 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sonnewalde.png|23px]] || [[Zonnevalde]] || ''Sonnewalde'' || 3359 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Sonthofen COA.svg|23px]] || [[Zonthofene]] || ''Sonthofen'' || 21 388 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Sontra COA.svg|23px]] || [[Zontra]] || ''Sontra'' || 7536 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Soest COA.svg|23px]] || [[Zoste]] || ''Soest'' || 46 699 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Sulz am Neckar COA.svg|23px]] || [[Zulca pie Nekāras]] || ''Sulz am Neckar'' || 11 875 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Sulzbach (Saar) COA.svg|23px]] || [[Zulcbaha]] || ''Sulzbach/ Saar'' || 16 294 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sulzbach Rosenberg.svg|23px]] || [[Zulcbaha-Rozenberga]] || ''Sulzbach-Rosenberg'' || 19 305 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Sulzburg COA.svg|23px]] || [[Zulcburga]] || ''Sulzburg'' || 2625 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen sulingen.jpg|23px]] || [[Zulingene]] || ''Sulingen'' || 12 568 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Sundern (Sauerland).svg|23px]] || [[Zunderne]] || ''Sundern'' || 28 022 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Suhl COA.svg|23px]] || [[Zūla]] || ''Suhl'' || 35 665 || [[Tīringene]]
|}

== Karte ==
{{VietasKarte+|Vācija|width=800 |float=center|caption = Vācijas 60. lielāko pilsētu izvietojums (pēc iedz.sk. 2013)
|places =
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.516667|long= 13.383333|position =top|label= '''[[Berlīne]]'''}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 53.565278|long= 10.001389|position =top|label= [[Hamburga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 48.133333|long= 11.566667|position =top|label= [[Minhene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.93638|long= 6.952778|position =bottom|label= [[Ķelne]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.233333|long= 6.783333|position =left|label= [[Diseldorfa]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 48.783333|long= 9.183333|position =top|label= [[Štutgarte]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.516667|long= 7.466667|position =right|label= [[Dortmunde]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.450833|long= 7.013056|position =right|label= [[Esene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 53.083333|long= 8.8|position =top|label= [[Brēmene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.333333|long= 12.383333|position =top|label= [[Leipciga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.033333|long= 13.733333|position =top|label= [[Drēzdene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.366667|long= 9.716667|position =top|label= [[Hannovere]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.45|long= 11.083333|position =bottom|label= [[Nirnberga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.433333|long= 6.766667|position =left|label= [[Dīsburga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.481944|long= 7.215833|position =top|label= [[Bohuma]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.266667|long= 7.183333|position =right|label= [[Vupertāle]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.016667|long= 8.516667|position =top|label= [[Bīlefelde]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.733992|long= 7.099814|position =bottom|label= [[Bonna]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.966667|long= 7.633333|position =top|label= [[Minstere]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.00921|long= 8.403951|position =top|label= [[Karlsrūe]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.488889|long= 8.469167|position =top|label= [[Manheima]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 48.366667|long= 10.9|position =top|label= [[Augsburga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.08|long= 8.24|position =top|label= [[Vīsbādene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.516667|long= 7.1|position =left|label= [[Gelzenkirhene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.2|long= 6.433333|position =left|label= [[Menhengladbaha|Menhen-&lt;br /&gt;gladbaha]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.266667|long= 10.516667|position =top|label= [[Braunšveiga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.833333|long= 12.916667|position =top|label= [[Kemnica]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.783333|long= 6.083333|position =top|label= [[Āhene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 54.333333|long= 10.133333|position =top|label= [[Ķīle]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.483333|long= 11.966667|position =top|label= [[Halle (Saksija-Anhalte)|Halle]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.133333|long= 11.616667|position =top|label= [[Magdeburga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.333333|long= 6.566667|position =left|label= [[Krēfelde]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 47.983333|long= 7.85|position =top|label= [[Freiburga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 53.869722|long= 10.686389|position =top|label= [[Lībeka]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.55|long= 6.85|position =left|label= [[Oberhauzene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.983333|long= 11.033333|position =top|label= [[Erfurte]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 54.083333|long= 12.133333|position =top|label= [[Rostoka]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 50|long= 8.266667|position =left|label= [[Mainca]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.316667|long= 9.5|position =top|label= [[Kasele]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.366667|long= 7.483333|position =right|label= [[Hāgene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.233333|long= 7|position =top|label= [[Zārbrikene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.683333|long= 7.816667|position =top|label= [[Hamma]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.433333|long= 6.883333|position =bottom|label= [[Mīlheima]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.033333|long= 6.983333|position =right|label= [[Leverkūzene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.481111|long= 8.435278|position =left|label= [[Ludvigshāfene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 53.143889|long= 8.213889|position =top|label= [[Oldenburga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.4|long= 13.066667|position =bottom|label= [[Potsdama]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.283333|long= 8.05|position =top|label= [[Osnabrika]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.166667|long= 7.083333|position =right|label= [[Zolingene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.55|long= 7.216667|position =top|label= [[Herne]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat=51.2|long=6.7|position =bottom|label=[[Neisa (Vācija)|Neisa]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat=49.416667|long=8.716667|position =bottom|label=[[Heidelberga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat=49.866667|long=8.65|position =bottom|label=[[Darmštate]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat=51.716667|long=8.766667|position =top|label=[[Pāderborna]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat=49.016667|long=12.083333|position =top|label=[[Rēgensburga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat=48.766667|long=11.433333|position =top|label=[[Ingolštate]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat=49.783333|long=9.933333|position =top|label=[[Vircburga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat=52.423056|long=10.787222|position =top|label=[[Volfsburga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat=49.466667|long=11|position =top|label=[[Firte]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat=50.1|long=8.8|position =right|label=[[Ofenbaha pie Mainas]]}}
}}

== Galerija ==
{{Galerija
|title=Vācijas 10. lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita 2013. gadā 
|width=160 | height=170
|perrow=5
|align=center
|captionstyle=text-align:center;
|footer=
|Attēls:Siegessaeule Aussicht 10-13 img4 Tiergarten.jpg|1. — [[Berlīne]] — [[Vācija]]s [[galvaspilsēta]]
|Attēls:Hamburg Rathaus.jpg|2. — [[Hamburga]]
|Attēls:München Panorama.JPG|3. — [[Minhene]]
|Attēls:CologneSkylineAtNight.jpg|4. — [[Ķelne]]
|Attēls:Frankfurt am Main, Skyline mit Flößerbrücke 2.jpg|5. - [[Frankfurte pie Mainas]]
|Attēls:Düsseldorf.jpg|6. — [[Diseldorfa]]
|Attēls:StuttgartSchloßplatz20050105.jpg|7. — [[Štutgarte]]
|Attēls:DO-Blick auf die Stadt vom U 03.jpg|8. — [[Dortmunde]]
|Attēls:Essen-Südviertel Luft.jpg|9. — [[Esene]]
|Attēls:Weserhb.jpg|10. — [[Brēmene]]
}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Eiropas pilsētu uzskaitījumi}}

[[Kategorija:Vācijas pilsētas|*]]
[[Kategorija:Pilsētu uzskaitījumi]]</text>
      <sha1>9fscp8ne09xkwxlgjnhgk7c4ux9wclk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Automobilis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>7530</id>
    <revision>
      <id>4530842</id>
      <parentid>4343074</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T05:17:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Izveides vēsture */ :</comment>
      <origin>4530842</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9109" sha1="32a8vfm3a66vvbu45m2oo64xl0gdfhp" xml:space="preserve">[[Attēls:Nissan GTR Nismo 01.jpg|thumb|Automobilis]]
'''Automobilis''' ({{val|gr|αὐτο}} ''(auto)'' — 'pats' un {{val|la|mobilis}} — 'kustīgs') jeb '''automašīna''' ir ar riteņiem aprīkots bezsliežu [[transportlīdzeklis]], ko uz priekšu dzen tajā iemontēts [[dzinējs]]. Paredzēts, lai pārvietotos pa [[Sauszeme|sauszemi]]. Izšķir vairākus automobiļu veidus, kā [[vieglais automobilis|vieglie auto]], [[autobuss|autobusi]], [[mikroautobuss|mikroautobusi]], [[kravas automobilis|kravas auto]]. Automobiļos ir sēdeklis vadītājam, kā arī var būt sēdeklis vienam vai vairākiem pasažieriem. Ir dažādu marku automobiļi.

== Izveides vēsture ==
{{pamatraksts|Automobiļu vēsture}}
Pirmo zināmo automobiļa rasējumu (ar atsperu piedziņu) autors ir [[Leonardo da Vinči]] (812R lpp. ''[[Codex Atlanticus]]''), tomēr tas nedarbojās un ziņas par tā eksistenci līdz mūsdienām nav nonākušas. 2004. gadā eksperti no [[Florence]]s Zinātnes vēstures muzeja pēc rasējumiem uzbūvēja šo automobili, pierādot Leonardo domas pareizību.

1769. — 1770. gados franču izgudrotājs Žozefs Konjū uzbūvēja trīsriteņu vilcēju artilērijas ieroču pārvadāšanai. &quot;Konjū ratiņus&quot; uzskata ne tikai par automobiļa priekšteci, bet arī par [[tvaika lokomotīve]]s pirmsākumiem, jo tie tika darbināti ar [[tvaika dzinējs|tvaika spēku]].
1791. gadā krievu izgudrotājs [[Ivans Kuļibins]] uzbūvēja pašgājējus ratus, kuros izmantoja spara ratu, bremzes, pārnesumkārbu, gultņus utt. Ratus darbināja, minot pedāļus.
19. gadsimtā tvaika dzinēju diližansi un rutjeri (tvaika dzinēju vilcēji, kas pārvietojās bez sliedēm) kustībai pa parastajiem ceļiem tika būvēti [[Anglija|Anglijā]] un [[Francija|Francijā]], bet plašu atsaucību tā arī neiemantoja, jo tie bija smagi, neērti un ar lielu resursu patēriņu.

[[Attēls:Benz auto.jpg|thumb|''Benz Auto'' (1886)]]
Viegla, kompakta un pietiekami jaudīga [[iekšdedzes dzinējs|iekšdedzes dzinēja]] izgudrošana deva automobilim lieliskās attīstības iespējas. 1885. gadā vācu izgudrotājs [[Kārlis Bencs]], bet 1889. gadā viņa tautietis [[Gotlībs Daimlers]], uzbūvēja un patentēja pirmās pašgājēju ekipāžas ar benzīna motoriem. 1895. gadā Bencs uzbūvēja pirmo autobusu. 1896. gadā Daimlers uzbūvēja pirmo [[Taksometrs|taksometru]] un [[kravas automobilis|kravas automobili]]. 19. gadsimta pēdējā desmitgadē Vācijā, Francijā un Anglijā sākās auto rūpnieciska ražošana.

[[Attēls:&quot;T&quot; Ford from South Dakota.jpg|thumb|250px|''[[Ford Model T]]'']]
Lielu ieguldījumu automobiļu izplatīšanā deva [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] izgudrotājs un uzņēmējs [[Henrijs Fords]], kurš plaši izmantoja konveijera sistēmu auto ražošanā.

20. gadsimta pirmajā ceturksnī plašu popularitāti iemantoja [[elektromobilis|elektromobiļi]] un automobiļi ar tvaika dzinējiem. 1900. gadā apmēram puse ASV automobiļu bija ar tvaika dzinējiem un kopš 1910. gada [[Ņujorka|Ņujorkā]] bija aptuveni 70 tūkstoši elektromobiļu — taksometru.

1900. gadā [[Ferdinands Porše]] uzbūvēja elektromobilī ar piedziņu uz visiem četriem riteņiem, kuros atradās tos dzenoši elektromotori. Pēc diviem gadiem [[Nīderlande]]s uzņēmums ''Spyker'' izlaida sacīkšu automobilī ar pilnpiedziņu, aprīkotu ar starpasu diferenciāli.

1906. gadā ''Stanley'' tvaika automobilis uzstādīja ātruma rekordu — 203 km/h. 1907. gada modelis ar vienu ūdens uzpildīšanos varēja nobraukt 50 jūdzes (80,47 km). Kustības uzsākšanai nepieciešamais tvaika spiediens tika sasniegts 10—15 minūšu laika no automobiļa iedarbināšanas. Tās bija [[Jaunanglija]]s policistu un ugunsdzēsēju mīļākās mašīnas. Brāļi Stenliji ražoja apmēram 1000 automobiļus gadā. 1909. gadā brāļi atvēra pirmo luksus klases viesnīcu [[Kolorādo]]. No dzelzceļa stacijas līdz viesnīcai, viesus veda tvaika autobuss, kas praktiski bija auto tūrisma pirmsākumi. Uzņēmums ''Stanley'' ražoja tvaika dzinēju automobiļus līdz 1927. gadam. Neskatoties uz labajām īpašībām (laba vilkme, dažādi kurināmie) tvaika dzinēju automobiļus plaši beidza pielietot ap 1930. gadu, sava neekonomiskuma un ekspluatācijas grūtību dēļ.

1923. gadā Benca uzņēmums izlaida pirmo kravas auto ar dīzeļmotoru.

== Daži automobiļu veidi ==
[[Attēls:World vehicles per capita.svg|thumb|300px|Automobiļu skaits uz 1000 cilvēkiem.]]
* [[Vieglais automobilis]] ir automobilis, kam pilnā masa ir līdz {{nobr|3500 kg}} un tas paredzēts pasažieru (no 1 līdz 8 personām, neskaitot šoferi) un viņu bagāžas pārvadāšanai. Vieglās mašīnas ražo ar slēgtiem [[virsbūve]]s tipiem ([[sedans]], [[limuzīns]], [[kupeja (virsbūve)|kupeja]], [[hečbeks]], [[universālis]] un [[furgons]]) un virsbūvēm, kuru jumti ir transformējami ([[kabriolets]], [[targa]], [[rodsters]], [[lando]] un [[Faetons (virsbūve)|faetons]]).
* [[Apvidus automobilis]] ir vieglais automobilis, kas pielāgots braukšanai ārpus ceļiem. Apvidus automobiļi parasti ir aprīkoti ar [[Pilnpiedziņa|pilnpiedziņu]], [[Riepa|riepām]] ar īpašu protektora rakstu un citām tehniskām īpašībām.
* [[Pikaps (virsbūve)|Pikaps]] ir kravas pasažieru automobiļa modifikācija uz vieglā vai apvidus automobiļa bāzes ar atvērtu platformu un atveramu virsbūves mugurdaļu. Pikapu kravnesība ir no 150 līdz 4500 kg.
* [[Sacīkšu automobilis]] ir automobilis ir izveidots speciāli sporta sacensībām, kā arī ātruma rekordu uzstādīšanai.
* [[Kravas automobilis]] ir automobilis kravas pārvadājumiem. Uz kravas šasijām tiek izlaistas arī specializētie automobiļi.
* [[Apvidus automobilis|Paaugstinātas caurejamības automobilis]] ir vieglais vai kravas automobilis ar pilnpiedziņu, pielāgots braukšanai ārpus ceļiem. Paaugstinātas caurejamības automobiļi tiek aprīkotas ar paplašinātu pārnesumu skaitļu diapazona [[Transmisija|transmisijām]], kā arī ar speciāla protektora raksta riepām, bieži vien arī ar centralizētu riepu spiediena kontroli.
* [[Īpaši lielas kravnesības automobilis]] ir automobilis, [[autovilciens]] vai cits auto transporta līdzeklis, kam slodze uz tiltu pārsniedz 120 kN (12 [[tonna]]s spēka), bet izmērs platumā — vairāk kā 2,5 m.
* [[Autobuss]] ir automobilis ar vairāk nekā 8 pasažieru vietām, kas nav trolejbuss.
* [[Trolejbuss]] ir automobilis ar vairāk nekā 8 pasažieru vietām. Trolejbuss darbojas uz elektroenerģijas, kas tiek pievadīts no ārējā [[Kontaktkabelis|kontaktkabeļa]].
* [[Elektromobilis]] ir automobilis, kas kustībai izmanto [[Elektroenerģija|elektroenerģiju]] no saviem [[Akumulatoru baterija|akumulatoriem]] vai [[Baterija|baterijām]].
* [[Hibrīdauto]] ir ekonomisks automobilis, kas pielieto gan elektrisko, gan tradicionālo iekšdedzes [[Dzinējs|dzinēju]].
* Specializētie automobiļi:
** civilās
*** [[autocisterna]]
*** [[vilcējs]]
*** [[neatliekamās palīdzības mašīna]]
*** [[katafalks]]
*** [[sniega tīrītājs]]
*** [[autokrāns]]
*** [[ugunsdzēsēju automobilis]]
** militārie
*** [[bruņuautomobilis]]
*** [[bruņutransportieris]]

== Automobiļu ražotāji ==
'''Automobiļu ražotājs''' — autorūpnīca, kompānija, uzņēmums, kas nodarbojas ar izstrādi, izveidi vai automobiļu komplektēšanu.

Šobrīd automobiļu ražotājvalstīm, kuras atrodas [[Eiropas Savienība|ES]], jāvadās pēc ''2000/53/ЕС'' direktīvas.

== Starptautiskie tiesību akti ==
* &quot;Mehāniskais transporta līdzeklis, ko izmanto cilvēku vai kravu pārvadāšanai pa ceļiem, vai transporta līdzekļu, ko izmanto cilvēku vai kravu pārvadāšanai, vilkšanai pa ceļiem. Šajā terminā ir iekļauti arī bezsliežu transporta līdzekļi, kas savienoti ar elektrisko kabeli ([[trolejbuss|trolejbusus]]); savukārt tajā nav iekļauti tādi transporta līdzekļi, kam cilvēku vai kravu pārvadāšana ir tikai papildu funkcija ([[lauksaimniecības traktors|lauksaimniecības traktori]]).&quot; (Vīnes ceļu kustības konvencijas 1. punkts, 1968. gada 8. novembris).
* &quot;Jebkurš mehāniskais pašgājēja transporta līdzeklis, ko parasti izmanto cilvēku vai kravu pārvadāšanai pa ceļiem vai transporta līdzekļu, ko izmanto cilvēku vai kravu pārvadāšanai, vilkšanai pa ceļiem. Šajā terminā neiekļauj lauksaimniecības traktorus.&quot; (Eiropas savstarpējā vienošanās par transporta līdzekļu apkalpju darbu, kas veic starptautiskos auto pārvadājumus (ECTP), 1. punkts, ([[Ženēva]], 1970. gada 1. jūlijs)).
* &quot;Virszemes transporta līdzeklis, kas pārvietojas paša līdzekļiem, pārvietojas vismaz uz četriem riteņiem, kas nav vienā līnijā, kam vienmēr ir jābūt saskarē ar zemi; vadība jānodrošina vismaz diviem riteņiem, un kustība — vismaz diviem riteņiem.&quot; (Starptautiskais sporta kodekss [[FIA]], 13. punkts)

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Auto-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Automobiļi]]
[[Kategorija:Tehnika]]</text>
      <sha1>32a8vfm3a66vvbu45m2oo64xl0gdfhp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Francijas pilsētu uzskaitījums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>8187</id>
    <revision>
      <id>4530560</id>
      <parentid>4425907</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T14:23:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kontributor 2K</username>
        <id>118435</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>img x1</comment>
      <origin>4530560</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="71757" sha1="saudk2jzr6t8u9m2d11uevhvc21jwdj" xml:space="preserve">[[Attēls:EU-France.svg|200px|thumbnail|[[Francija]]s novietojums [[Eiropa|Eiropā]]]]
Šajā uzskaitījumā apkopotas visas '''[[Francija]]s pilsētas''', kurās iedzīvotāju skaits 2010. gadā bija lielāks par 20 000 iedzīvotājiem. Uzskaitījumā iekļautas arī [[Francijas aizjūras teritorijas|aizjūras teritorijas]] pilsētas. Saskaņā ar oficiālajiem 2010. gada Francijas Tautas skaitīšanas datiem šādas apdzīvotās vietas ar iedzīvotāju skaitu virs 20 000 bija '''442'''.

Francijas [[galvaspilsēta]] [[Parīze]] ir vienīgā valsts pilsēta ar iedzīvotāju skaitu virs 1 000 000.

Francijā sīkākā administratīvā vienība ir komūna ([[franču valoda|franču]]:''commune''), kas reizē ir gan pilsēta, gan pašvaldība. Kopumā Francijā 2009. gada 1. janvārī bija '''36 569 komūnas''' kontinetālajā Francijā un '''212 komūnas''' Francijas aizjūras teritorijās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://projetbabel.org/gl/cog.pdf| title=Le code officiel géographique (COG), avant, pendant et autour (Version 3, volume 1)|first=[[Government of France]]| last=[[INSEE]]|accessdate=2008-06-27|language=fr}}&lt;/ref&gt;

== Pilsētu sadalījums pa adminstratīvajām vienībām ==

=== Reģioni ===
{| width=420px align=right
|-
|
{{Image label begin|image=France location map-Regions-2015.svg|width=420|float=none}}

{{Image label small|x=0.210|y=0.210|scale=500|text=[[Lejasnormandija]]}}
{{Image label small|x=0.420|y=0.070|scale=500|text=[[Nora-Padekalē|Nora-&lt;br /&gt;Padekalē]]}}
{{Image label small|x=0.460|y=0.480|scale=500|text=[[Overņa]]}}
{{Image label small|x=0.270|y=0.550|scale=500|text=[[Akvitānija]]}}
{{Image label small|x=0.280|y=0.425|scale=500|text=[[Puatū-Šaranta|Puantū-&lt;br /&gt;Šaranta]]}}
{{Image label small|x=0.370|y=0.445|scale=500|text=[[Limuzēna]]}}
{{Image label small|x=0.300|y=0.165|scale=500|text=[[Augšnormandija]]}}
{{Image label small|x=0.560|y=0.460|scale=500|text=[[Rona-Alpi]]}}
{{Image label small|x=0.580|y=0.590|scale=500|text=[[Provansa-Alpi-Azūra krasts|Provansa-Alpi-&lt;br /&gt;Azūra krasts]]}}
{{Image label small|x=0.770|y=0.720|scale=500|text=[[Korsika]]}}
{{Image label small|x=0.370|y=0.580|scale=500|text=[[Dienvidi-Pireneji|Dienvidi-&lt;br /&gt;Pireneji]]}}
{{Image label small|x=0.440|y=0.145|scale=500|text=[[Pikardija]]}}
{{Image label small|x=0.410|y=0.210|scale=500|text=[[Ildefransa]]}}
{{Image label small|x=0.150|y=0.260|scale=500|text=[[Bretaņa]]}}
{{Image label small|x=0.220|y=0.320|scale=500|text=[[Luāra (reģions)|Luāra]]}}
{{Image label small|x=0.490|y=0.330|scale=500|text=[[Burgundija]]}}
{{Image label small|x=0.600|y=0.210|scale=500|text=[[Lotringa]]}}
{{Image label small|x=0.380|y=0.310|scale=500|text=[[Centrs–Valdeluāra|Centrs]]}}
{{Image label small|x=0.470|y=0.620|scale=500|text=[[Langdoka-Rusijona|Langdoka-&lt;br /&gt;Rusijona]]}}
{{Image label small|x=0.600|y=0.350|scale=500|text=[[Franškontē]]}}
{{Image label small|x=0.690|y=0.250|scale=500|text=[[Elzasa]]}}
{{Image label small|x=0.510|y=0.235|scale=500|text=[[Šampaņa-Ardēni|Šampaņa-&lt;br /&gt;Ardēni]]}}
{{Image label end}}
|}

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;font-size:85%&quot;
! [[Francijas administratīvais iedalījums|Reģions]] !! Pilsētu skaits ar&lt;br /&gt;iedz.sk. virs 20 000 !! Komūnu&lt;br /&gt;skaits
|-
| [[Akvitānija]] || 22 || 2296
|-
| [[Augšnormandija]] || 10 || 1420
|-
| [[Bretaņa]] || 9 || 1270
|-
| [[Burgundija]] || 8 || 2046
|-
| [[Centrs–Valdeluāra]] || 10 || 1842
|-
| [[Dienvidi-Pireneji]] || 13 || 3021
|-
| [[Elzasa]] || 7 || 904
|-
| [[Franškontē]] || 4 || 1785
|-
| [[Ildefransa]] || 161 || 1281
|-
| [[Korsika]] || 2 || 360
|-
| [[Langdoka-Rusijona]] || 11 || 1545
|-
| [[Lejasnormandija]] || 5 || 1813
|-
| [[Limuzēna]] || 2 || 747
|-
| [[Lotringa]] || 9 || 2339
|-
| [[Luāra (reģions)|Luāra]] || 13 || 1502
|-
| [[Nora-Padekalē]] || 31 || 1546
|-
| [[Overņa]] || 4 || 1310
|-
| [[Pikardija]] || 8 || 2291
|-
| [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]] || 37 || 963
|-
| [[Puatū-Šaranta]] || 7 || 1462
|-
| [[Rona-Alpi]] || 33 ||  2814
|-
| [[Šampaņa-Ardēni]] || 7 || 1948
|}

=== Aizjūras teritorijas ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;font-size:85%&quot;
! [[Francijas administratīvais iedalījums|Aizjūras&lt;br /&gt;teritorijas]] !! Pilsētu skaits ar&lt;br /&gt;iedz.sk. virs 20 000 !! Komūnu&lt;br /&gt;skaits
|-
| [[Franču Gviāna]] || 4 || 22
|-
| [[Gvadelupa]] || 7 || 32
|-
| [[Majota]] || 0 || 17
|-
| [[Martinika]] || 4 || 34
|-
| [[Reinjona]] || 13 || 24
|}

== Uzskaitījums ==
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ģerbonis !! Pilsēta!!Pilsētas nosaukums&lt;br /&gt;[[franču valoda|franču valodā]]!!Iedz.sk.&lt;br /&gt;(2010)!!Departaments!!Reģions
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Abbeville (Somme).svg|25px]] || [[Abvila]]|| ''Abbeville'' || 24155 || [[Somma (departaments)|Somma]] || [[Pikardija]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Agde (Hérault).svg|25px]] || [[Agda]]|| ''Agde'' || 24567 || [[Ēro]] || [[Langdoka-Rusijona]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Albi (Tarn).svg|25px]] || [[Albī]] || ''Albi'' || 48916 || [[Tarna (departaments)|Tarna]] || [[Dienvidi-Pireneji]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Ales (Gard).svg|25px]] || [[Alesa]]|| ''Alès'' || 41205 || [[Gāra]] || [[Langdoka-Rusijona]]
|-
| [[Attēls:Blason Alençon.svg|25px]] || [[Alansona]] || ''Alençon'' || 26704 || [[Orna]] || [[Lejasnormandija]]
|-
| [[Attēls:Blason Alfortville 94.svg|25px]] || [[Alforvila]]|| ''Alfortville'' || 44201 || [[Valdemarna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason Halluin 59.svg|25px]] || [[Aljuēna]]|| ''Halluin'' || 20199 || [[Nora (departaments)|Nora]] || [[Nora-Padekalē]]
|-
| [[Attēls:Blason fr ville Amiens.svg|25px]] || [[Amjēna]] || ''Amiens'' || 133448 || [[Somma (departaments)|Somma]] || [[Pikardija]]
|-
| [[Attēls:Blason Anglet.svg|25px]] || [[Anglē]]|| ''Anglet'' || 38032 || [[Atlantijas Pireneji]] || [[Akvitānija]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Angoulême (Charente).svg|25px]] || [[Angulēma]] || ''Angoulême'' || 41613 || [[Šaranta]] || [[Puatū-Šaranta]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Annemasse (Haute-Savoie).svg|25px]] || [[Anmasa]]|| ''Annemasse'' || 32196 || [[Augšsavoja]] || [[Rona-Alpi]]
|-
| [[Attēls:Blason d'Annecy.svg|25px]] || [[Ansī]] || ''Annecy'' || 50379 || [[Augšsavoja]] || [[Rona-Alpi]]
|-
| [[Attēls:Armoirie ville fr Antibes.svg|25px]] || [[Antiba]] || ''Antibes'' || 74120 || [[Piejūras Alpi]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Antony (Hauts-de-Seine).svg|25px]] || [[Antoņī]]|| ''Antony'' || 61793 || [[Odesēna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason d'Angers.svg|25px]] || [[Anžē]] || ''Angers'' || 147571 || [[Mēna un Luāra]] || [[Luāra (reģions)|Luāra]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Asnières-sur-Seine (Hauts-de-Seine).svg|25px]] || [[Aņēra pie Sēnas]]|| ''Asnières-sur-Seine'' || 82327 || [[Odesēna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason Arles 13.svg|25px]] || [[Arla]] || ''Arles'' || 52661 || [[Bušdirona]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Armentières (Nord).svg|25px]] || [[Armantjēra]]|| ''Armentières'' || 25375 || [[Nora (departaments)|Nora]] || [[Nora-Padekalē]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Arras (Pas-de-Calais).svg|25px]] || [[Arasa]] || ''Arras'' || 41611 || [[Padekalē (departaments)|Padekalē]] || [[Nora-Padekalē]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Argenteuil (Val-d'Oise).svg|25px]] || [[Aržanteija]]|| ''Argenteuil'' || 103125 || [[Valduāza]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Athis-Mons (Essonne).svg|25px]] || [[Atisa-Monsa]]|| ''Athis-Mons'' || 30393 || [[Esona]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Avignon (Vaucluse).svg|25px]] || [[Aviņona]] || ''Avignon'' || 89683 || [[Voklīza]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| [[Attēls:Blason de la ville de Hazebrouck (59) Nord-France.svg|25px]] || [[Azbruka]]|| ''Hazebrouck'' || 21598 || [[Nora (departaments)|Nora]] || [[Nora-Padekalē]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Ajaccio.svg|25px]] || [[Ažaksjo]] || ''Ajaccio'' || 65542 || [[Dienvidkorsika]] || [[Korsika]]
|-
| [[Attēls:Agen.svg|25px]] || [[Ažāna]] || ''Agen'' || 33981 || [[Lo un Garonna]] || [[Akvitānija]]
|-
| [[Attēls:Blason Bayonne.svg|25px]] || [[Baijonna]] || ''Bayonne'' || 44820 || [[Atlantijas Pireneji]] || [[Akvitānija]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Bagneux (Hauts-de-Seine).svg|25px]] || [[Banjē]]|| ''Bagneux'' || 38080 || [[Odesēna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Bagnolet (Seine-Saint-Denis).svg|25px]] || [[Banjole]]|| ''Bagnolet'' || 33883 || [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason Ville fr Bastia.svg|25px]] || [[Bastiā|Bastija]] || ''Bastia'' || 43008 || [[Augškorsika]] || [[Korsika]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Belfort (Territoire-de-Belfort).svg|25px]] || [[Belfora]] || ''Belfort'' || 50078 || [[Belfora (departaments)|Belfora]] || [[Franškontē]]
|-
| [[Attēls:CoA fr Baie-Mahault.svg|25px]] || [[Bemao]]|| ''Baie-Mahault'' || 30251 || [[Gvadelupa]] || [[Gvadelupa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Bergerac2 (Dordogne).svg|25px]] || [[Beržeraka]]|| ''Bergerac'' || 27648 || [[Dordoņa]] || [[Akvitānija]]
|-
| [[Attēls:Blason Maison de Béthune.svg|25px]] || [[Betīna]]|| ''Béthune'' || 25655 || [[Padekalē (departaments)|Padekalē]] || [[Nora-Padekalē]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Besançon (Doubs).svg|25px]] || [[Bezansona]] || ''Besançon'' || 116914 || [[Dū]] || [[Franškontē]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Bezons (Val-d'Oise).svg|25px]] || [[Bezona]]|| ''Bezons'' || 27987 || [[Valduāza]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Bègles (Gironde).svg|25px]] || [[Bēgla]]|| ''Bègles'' || 24913 || [[Žironda]] || [[Akvitānija]]
|-
| [[Attēls:Blason Béziers.svg|25px]] || [[Bēzjē]]|| ''Béziers'' || 70955 || [[Ēro]] || [[Langdoka-Rusijona]]
|-
| [[Attēls:Blason Biarritz 64.svg|25px]] || [[Biarica]] || ''Biarritz'' || 25306 || [[Atlantijas Pireneji]] || [[Akvitānija]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Blagnac (Haute-Garonne).svg|25px]] || [[Blaņāka]]|| ''Blagnac'' || 21710 || [[Augšgaronna]] || [[Dienvidi-Pireneji]]
|-
| [[Attēls:Blason de Blois.png|25px]] || [[Bluā]] || ''Blois'' || 46492 || [[Luāra un Šēra]] || [[Centrs–Valdeluāra]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Bois-Guillaume.svg|25px]] || [[Boagijoma]]|| ''Bois-Guillaume-Bihorel'' || 21270 || [[Piejūras Sēna]] || [[Augšnormandija]]
|-
| [[Attēls:Blason Bobigny 93.svg|25px]] || [[Bobiņī]]|| ''Bobigny'' || 47492 || [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason de la ville de Beaune (21).svg|25px]] || [[Bona (Francija)|Bona]] || ''Beaune'' || 22394 || [[Kotdora]] || [[Burgundija]]
|-
| [[Attēls:Blason bondy.svg|25px]] || [[Bondī]]|| ''Bondy'' || 53530 || [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Bordeaux.svg|25px]] || [[Bordo]] || ''Bordeaux'' || 239157 || [[Žironda]] || [[Akvitānija]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Beauvais (Oise).svg|25px]] || [[Bovē]] || ''Beauvais'' || 54711 || [[Uāza]] || [[Pikardija]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Brest (Finistere).svg|25px]] || [[Bresta (Francija)|Bresta]] || ''Brest'' || 141303 || [[Finistēra]] || [[Bretaņa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Brétigny-sur-Orge (Essonne).svg|25px]] || [[Bretiņī pie Oržas]]|| ''Brétigny-sur-Orge'' || 23334 || [[Esona]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason Bruay-la-Buissière.svg|25px]] || [[Briēlabuisjēra]]|| ''Bruay-la-Buissière'' || 23408 || [[Padekalē (departaments)|Padekalē]] || [[Nora-Padekalē]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Brive-la-Gaillarde (Corrèze).svg|25px]] || [[Brīvlagaijāra]]|| ''Brive-la-Gaillarde'' || 48949 || [[Korēza]] || [[Limuzēna]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Bron (Rhône).svg|25px]] || [[Brona]]|| ''Bron'' || 38717 || [[Rona (departaments)|Rona]] || [[Rona-Alpi]]
|-
| [[Attēls:Blason Brunoy.svg|25px]] || [[Brūnuā]]|| ''Brunoy'' || 25377 || [[Esona]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Bois-Colombes (Hauts-de-Seine).svg|25px]] || [[Buā Kolomba]]|| ''Bois-Colombes'' || 29284 || [[Odesēna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Boulogne-sur-Mer (Pas-de-Calais).svg|25px]] || [[Buloņa]] || ''Boulogne-sur-Mer'' || 43070 || [[Padekalē (departaments)|Padekalē]] || [[Nora-Padekalē]]
|-
| [[Attēls:Blason ville boulogne billancourt.svg|25px]] || [[Buloņa-Bijankūra]] || ''Boulogne-Billancourt'' || 114205 || [[Odesēna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason Bourg-en-Bresse.svg|25px]] || [[Burganbresa]] || ''Bourg-en-Bresse'' || 40088 || [[Ēna (Overņa-Rona-Alpi)|Ēna]] || [[Rona-Alpi]]
|-
| [[Attēls:Blason Bourgoin Jallieu.svg|25px]] || [[Burguīna Žaljē]]|| ''Bourgoin-Jallieu'' || 26173 || [[Izēra]] || [[Rona-Alpi]]
|-
| [[Attēls:Blason de Bourges.svg|25px]] || [[Burža]] || ''Bourges'' || 66381 || [[Šēra (departaments)|Šēra]] || [[Centrs–Valdeluāra]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Bussy saint georges (Seine-et-Marne).svg|25px]] || [[Busī Senžorža]]|| ''Bussy-Saint-Georges'' || 23341 || [[Sēna un Marna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason Dax 40.svg|25px]] || [[Daksa]] || ''Dax'' || 20665 || [[Landa]] || [[Akvitānija]]
|-
| || [[Damarī Lelisa]]|| ''Dammarie-les-Lys'' || 20722 || [[Sēna un Marna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Deuil-la-Barre(Val-d'Oise).svg|25px]] || [[Deilabāra]]|| ''Deuil-la-Barre'' || 21509 || [[Valduāza]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Denain (Nord).svg|25px]] || [[Denēna]]|| ''Denain'' || 20351 || [[Nora (departaments)|Nora]] || [[Nora-Padekalē]]
|-
| [[Attēls:Greater Coat of Arms of Dunkerque.svg|25px]] || [[Denkerka]] || ''Dunkirk'' || 92005 || [[Nora (departaments)|Nora]] || [[Nora-Padekalē]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Décines-Charpieu (Rhône).svg|25px]] || [[Desīna Šarpjē]]|| ''Décines-Charpieu'' || 25562 || [[Rona (departaments)|Rona]] || [[Rona-Alpi]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Dijon (Côte-d'Or).svg|25px]] || [[Dižona]] || ''Dijon'' || 151212 || [[Kotdora]] || [[Burgundija]]
|-
| [[Attēls:Blason Dieppe.svg|25px]] || [[Djepa]] || ''Dieppe'' || 31963 || [[Piejūras Sēna]] || [[Augšnormandija]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Dole (Jura).svg|25px]] || [[Dole (pilsēta)|Dole]]|| ''Dole'' || 24629 || [[Jura (departaments)|Jura]] || [[Franškontē]]
|-
| [[Attēls:Blason Draguignan.svg|25px]] || [[Dragiņāna]]|| ''Draguignan'' || 36391 || [[Vāra]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| [[Attēls:Blason Drancy 93.svg|25px]] || [[Dransī]]|| ''Drancy'' || 66410 || [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Draveil (Essonne).svg|25px]] || [[Dravei]]|| ''Draveil'' || 28491 || [[Esona]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Dreux (Eure-et-Loir).svg|25px]] || [[Drē]]|| ''Dreux'' || 31031 || [[Ēra un Luāra]] || [[Centrs–Valdeluāra]]
|-
| [[Attēls:Blason Vide 3D.svg|25px]] || [[Duē (pilsēta)|Duē]]|| ''Douai'' || 42197 || [[Nora (departaments)|Nora]] || [[Nora-Padekalē]]
|-
| [[Attēls:Blason Ville 73 Aix-les-Bains.svg|25px]] || [[Eksa Lebēna]]|| ''Aix-les-Bains'' || 27750 || [[Savoja]] || [[Rona-Alpi]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Elancourt (Yvelines).svg|25px]] || [[Elankūra]]|| ''Élancourt'' || 26829 || [[Ivelīna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Hénin-Beaumont.svg|25px]] || [[Enēna-Bomona]]|| ''Hénin-Beaumont'' || 26278 || [[Padekalē (departaments)|Padekalē]] || [[Nora-Padekalē]]
|-
| [[Attēls:Blason Epernay 51.svg|25px]] || [[Epernē]]|| ''Épernay'' || 24035 || [[Marna]] || [[Šampaņa-Ardēni]]
|-
| [[Attēls:Blason Épinal.svg|25px]] || [[Epināla]]|| ''Épinal'' || 32842 || [[Vogēzi (departaments)|Vogēzi]] || [[Lotringa]]
|-
| [[Attēls:Blason Epinay-sur-Seine 93.svg|25px]] || [[Epiņē pie Sēnas]]|| ''Épinay-sur-Seine'' || 54518 || [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Herblay (Val-d'Oise).svg|25px]] || [[Erble]]|| ''Herblay'' || 26016 || [[Valduāza]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason Ermont 95.svg|25px]] || [[Ermona]]|| ''Ermont'' || 27446 || [[Valduāza]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason Echirolles.svg|25px]] || [[Eširola]]|| ''Échirolles'' || 35748 || [[Izēra]] || [[Rona-Alpi]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Étampes (Essonne).svg|25px]] || [[Etampa]]|| ''Étampes'' || 23158 || [[Esona]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Evreux (Eure).svg|25px]] || [[Evrē]] || ''Évreux'' || 50537 || [[Ēra (departaments)|Ēra]] || [[Augšnormandija]]
|-
| [[Attēls:Blason Evry.svg|25px]] || [[Evrī]]|| ''Évry'' || 52135 || [[Esona]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Escut de Ais de Provença.svg|25px]] || [[Eksanprovansa]] || ''Aix-en-Provence'' || 141438 || [[Bušdirona]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| [[Attēls:Blason Herouville.svg|25px]] || [[Ērūvila Senklēra]]|| ''Hérouville-Saint-Clair'' || 21434 || [[Kalvadosa]] || [[Lejasnormandija]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Fleury-les-Aubrais (45).svg|25px]] || [[Flerīlezorbe]]|| ''Fleury-les-Aubrais'' || 21171 || [[Luarē]] || [[Centrs–Valdeluāra]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Fontenay-aux-Roses (Hauts-de-Seine).svg|25px]] || [[Fontenē a Rozā]]|| ''Fontenay-aux-Roses'' || 23351 || [[Odesēna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason Fontenay-sous-Bois 94.svg|25px]] || [[Fontenē pie Buā]]|| ''Fontenay-sous-Bois'' || 53145 || [[Valdemarna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason Fontaine.svg|25px]] || [[Fontēna]]|| ''Fontaine'' || 22243 || [[Izēra]] || [[Rona-Alpi]]
|-
| [[Attēls:Blason Forbach 57.svg|25px]] || [[Forbaha]]|| ''Forbach'' || 21510 || [[Mozele (departaments)|Mozele]] || [[Lotringa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Fort-de-France (Martinique).svg|25px]] || [[Fordefransa]] || ''Fort-de-France'' || 87216 || [[Martinika]] || [[Martinika]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Franconville (Val-d'Oise).svg|25px]] || [[Frankonvila]]|| ''Franconville'' || 33097 || [[Valduāza]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason Fresnes 94.svg|25px]] || [[Frēna]]|| ''Fresnes'' || 26248 || [[Valdemarna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Fréjus (Var).svg|25px]] || [[Frēžī]]|| ''Fréjus'' || 51839 || [[Vāra]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Frontignan (Hérault).svg|25px]] || [[Frontiņāna]]|| ''Frontignan'' || 22526 || [[Ēro]] || [[Langdoka-Rusijona]]
|-
| [[Attēls:Blason Gagny 93.svg|25px]] || [[Ganjī]]|| ''Gagny'' || 39056 || [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason Gap.svg|25px]] || [[Gapa]]|| ''Gap'' || 39744 || [[Augšalpi]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| [[Attēls:Blason de la ville de Gardanne (13).svg|25px]] || [[Gardanna]]|| ''Gardanne'' || 20474 || [[Bušdirona]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| [[Attēls:Blason de Garges-lès-Gonesse.svg|25px]] || [[Garža le Gonese]]|| ''Garges-lès-Gonesse'' || 40012 || [[Valduāza]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason de Gonesse.svg|25px]] || [[Gonesa]]|| ''Gonesse'' || 26356 || [[Valduāza]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Gradignan (Gironde).svg|25px]] || [[Gradiņāna]]|| ''Gradignan'' || 23063 || [[Žironda]] || [[Akvitānija]]
|-
| [[Attēls:Blason de la ville de Grande-Synthe (59) Nord-France.svg|25px]] || [[Grandsente]]|| ''Grande-Synthe'' || 20991 || [[Nora (departaments)|Nora]] || [[Nora-Padekalē]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Grasse (Alpes Maritimes).svg|25px]] || [[Grasa]] || ''Grasse'' || 51036 || [[Piejūras Alpi]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Grenoble (Isere).svg|25px]] || [[Grenoble]] || ''Grenoble'' || 155637 || [[Izēra]] || [[Rona-Alpi]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Grigny (Essonne).svg|25px]] || [[Griņī]]|| ''Grigny'' || 26638 || [[Esona]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason de Goussainville.svg|25px]] || [[Gusevila]]|| ''Goussainville'' || 30996 || [[Valduāza]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Guyancourt (Yvelines).svg|25px]] || [[Gviankūra]]|| ''Guyancourt'' || 27966 || [[Ivelīna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Le Havre (Seine-Maritime).svg|25px]] || [[Havra]] || ''Le Havre'' || 175497 || [[Piejūras Sēna]] || [[Augšnormandija]]
|-
| [[Attēls:Blason haguenau 67.svg|25px]] || [[Hageno]]|| ''Haguenau'' || 34406 || [[Lejasreina]] || [[Elzasa]]
|-
| [[Attēls:Blason Illkirch-Graffenstaden 67.svg|25px]] || [[Illkirhe-Grāfebstādene]]|| ''Illkirch-Graffenstaden'' || 26379 || [[Lejasreina]] || [[Elzasa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Issy-les-Moulineaux (Hauts-de-Seine).svg|25px]] || [[Isī le Molino]]|| ''Issy-les-Moulineaux'' || 64355 || [[Odesēna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason Istres.svg|25px]] || [[Istre]]|| ''Istres'' || 42544 || [[Bušdirona]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| [[Attēls:Blason Ivry-sur-Seine 94.svg|25px]] || [[Ivrī pie Sēnas]]|| ''Ivry-sur-Seine'' || 57732 || [[Valdemarna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason Hyères 83.svg|25px]] || [[Jēra]]|| ''Hyères'' || 54600 || [[Vāra]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| [[Attēls:Arms of the French Commune of Yerres.svg|25px]] || [[Jēras]]|| ''Yerres'' || 29050 || [[Esona]] || [[Ildefransa]]
|-
| || [[Kajenna]] || ''Cayenne'' || 55753 || [[Gviāna]] || [[Franču Gviāna]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Calais (Pas-de-Calais).svg|25px]] || [[Kalē]] || ''Calais'' || 73636 || [[Padekalē (departaments)|Padekalē]] || [[Nora-Padekalē]]
|-
| [[Attēls:Blason Caluire-et-Cuire 69.svg|25px]] || [[Kaljuīra et Kjūira]]|| ''Caluire-et-Cuire'' || 41209 || [[Rona (departaments)|Rona]] || [[Rona-Alpi]]
|-
| [[Attēls:Blason cambrai.svg|25px]] || [[Kambrē]]|| ''Cambrai'' || 32584 || [[Nora (departaments)|Nora]] || [[Nora-Padekalē]]
|-
| [[Attēls:FRA Cannes COA.svg|25px]] || [[Kannas]] || ''Cannes'' || 73234 || [[Piejūras Alpi]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| [[Attēls:Blason Ville Cahors fr (Lot).svg|25px]] || [[Kaora]]|| ''Cahors'' || 20194 || [[Lo (departaments)|Lo]] || [[Dienvidi-Pireneji]]
|-
| [[Attēls:Blason Carcassonne Ville Haute 11.svg|25px]] || [[Karkasona]] || ''Carcassonne'' || 47419 || [[Oda (departaments)|Oda]] || [[Langdoka-Rusijona]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Carpentras (Vaucluse).svg|25px]] || [[Karpantras]]|| ''Carpentras'' || 29278 || [[Voklīza]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Castres (Tarn).svg|25px]] || [[Kastrē]]|| ''Castres'' || 42314 || [[Tarna (departaments)|Tarna]] || [[Dienvidi-Pireneji]]
|-
| [[Attēls:Heraldique blason ville fr cachan.svg|25px]] || [[Kašana]]|| ''Cachan'' || 28248 || [[Valdemarna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Cavaillon (Vaucluse).svg|25px]] || [[Kavajona]]|| ''Cavaillon'' || 24951 || [[Voklīza]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Caen (Calvados)2.svg|25px]] || [[Kāna (Francija)|Kāna]] || ''Caen'' || 108954 || [[Kalvadosa]] || [[Lejasnormandija]]
|-
| [[Attēls:Blason ville Cagnes-sur-Mer (Alp-Mar).svg|25px]] || [[Kāņa]]|| ''Cagnes-sur-Mer'' || 47141 || [[Piejūras Alpi]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Quimper (Finistère).svg|25px]] || [[Kempēra]] || ''Quimper'' || 63550 || [[Finistēra]] || [[Bretaņa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Clamart (Hauts-de-Seine).svg|25px]] || [[Klamāra]]|| ''Clamart'' || 52546 || [[Odesēna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr ClermontFerrand (PuyDome).svg|25px]] || [[Klermonferāna]] || ''Clermont-Ferrand'' || 139860 || [[Pijdedoma]] || [[Overņa]]
|-
| [[Attēls:Blason Clichy-sous-Bois 93.svg|25px]] || [[Klišī pie Buā]]|| ''Clichy-sous-Bois'' || 29750 || [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason Clichy 92.svg|25px]] || [[Klišī (pilsēta)|Klišī]] || ''Clichy'' || 58916 || [[Odesēna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Image-Blason Colmar 68.svg|25px]] || [[Kolmara]] || ''Colmar'' || 67615 || [[Augšreina]] || [[Elzasa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Colombes (Hauts-de-Seine).svg|25px]] || [[Kolomba (Francija)|Kolomba]]|| ''Colombes'' || 85398 || [[Odesēna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Colomiers (Haute-Garonne).svg|25px]] || [[Kolomjē]]|| ''Colomiers'' || 35186 || [[Augšgaronna]] || [[Dienvidi-Pireneji]]
|-
| [[Attēls:Blason Combs-la-Ville.svg|25px]] || [[Komlavila]]|| ''Combs-la-Ville'' || 21554 || [[Sēna un Marna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Compiègne (Oise).svg|25px]] || [[Kompjeņa]] || ''Compiègne'' || 40517 || [[Uāza]] || [[Pikardija]]
|-
| [[Attēls:Blason Conflans-Sainte-Honorine01.svg|25px]] || [[Konflāna Sentonorīne]]|| ''Conflans-Sainte-Honorine'' || 35380 || [[Ivelīna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Corbeil-Essonnes2 (Essonne).svg|25px]] || [[Korbēesona]]|| ''Corbeil-Essonnes'' || 43086 || [[Esona]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason Cormeilles-en-Parisis 95.svg|25px]] || [[Kormeja an Parīzi]]|| ''Cormeilles-en-Parisis'' || 23038 || [[Valduāza]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Creil (Oise).svg|25px]] || [[Kreija]]|| ''Creil'' || 33601 || [[Uāza]] || [[Pikardija]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Créteil (Val-de-Marne).svg|25px]] || [[Krēteija]]|| ''Créteil'' || 89985 || [[Valdemarna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason de la ville de Croix (59) Nord-France.svg|25px]] || [[Kruā (pilsēta)|Kruā]] || ''Croix'' || 20676 || [[Nora (departaments)|Nora]] || [[Nora-Padekalē]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Coudekerque-Branche (Nord).svg|25px]] || [[Kudkerka Branša]]|| ''Coudekerque-Branche'' || 22474 || [[Nora (departaments)|Nora]] || [[Nora-Padekalē]]
|-
| [[Attēls:Blason Courbevoie 92.svg|25px]] || [[Kurbevuā]] || ''Courbevoie'' || 87469 || [[Odesēna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason Kourou.svg|25px]] || [[Kuru]]|| ''Kourou'' || 25189 || [[Gviāna]] || [[Franču Gviāna]]
|-
| [[Attēls:Blason La Garde.svg|25px]] || [[Lagarda (pilsēta)|Lagarda]] || ''La Garde'' || 25930 || [[Vāra]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| [[Attēls:Blason Garenne Colombes 92.svg|25px]] || [[Lagarēna Kolomba]]|| ''La Garenne-Colombes'' || 27628 || [[Odesēna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason Haÿ-les-Roses 94.svg|25px]] || [[Laī le Roza]]|| ''L'Haÿ-les-Roses'' || 30201 || [[Valdemarna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason La Courneuve 93.svg|25px]] || [[Lakurnejēva]]|| ''La Courneuve'' || 38007 || [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason de la ville de La Madeleine (59) Nord-France.svg|25px]] || [[Lamadlēna]]|| ''La Madeleine'' || 22442 || [[Nora (departaments)|Nora]] || [[Nora-Padekalē]]
|-
| [[Attēls:Blason de la ville de Lambersart (59) Nord-France.svg|25px]] || [[Lambersāra]]|| ''Lambersart'' || 28504 || [[Nora (departaments)|Nora]] || [[Nora-Padekalē]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Lanester.svg|25px]] || [[Lanestē]]|| ''Lanester'' || 22219 || [[Morbiāna]] || [[Bretaņa]]
|-
| [[Attēls:Blason de la ville de Lannion (Côtes-d'Armor).svg|25px]] || [[Lanjona]]|| ''Lannion'' || 20079 || [[Kotdarmora]] || [[Bretaņa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Lens (Pas-de-Calais).svg|25px]] || [[Lansa]] || ''Lens'' || 35032 || [[Padekalē (departaments)|Padekalē]] || [[Nora-Padekalē]]
|-
| [[Attēls:Blason Lagny-sur-Marne 77.svg|25px]] || [[Laņī pie Marnas]]|| ''Lagny-sur-Marne'' || 20236 || [[Sēna un Marna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville DomFr La Possession (Réunion).svg|25px]] || [[Laposesjona]]|| ''La Possession'' || 30373 || [[Reinjona]] || [[Reinjona]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr La Roche-sur-Yon (Vendée).svg|25px]] || [[Laroša pie Jonas]]|| ''La Roche-sur-Yon'' || 52664 || [[Vandeja]] || [[Luāra (reģions)|Luāra]]
|-
| [[Attēls:Blason de La Rochelle.png|25px]] || [[Larošela]] || ''La Rochelle'' || 75170 || [[Piejūras Šaranta]] || [[Puatū-Šaranta]]
|-
| [[Attēls:Blason La-Seyne-sur-Mer.svg|25px]] || [[Laseina]]|| ''La Seyne-sur-Mer'' || 62082 || [[Vāra]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| [[Attēls:Blason La Celle-Saint-Cloud.svg|25px]] || [[Lasela Senklū]]|| ''La Celle-Saint-Cloud'' || 20971 || [[Ivelīna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason de la ville de La Ciotat (13).svg|25px]] || [[Lasjota]]|| ''La Ciotat'' || 33829 || [[Bušdirona]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr La Teste-de-Buch (Gironde).svg|25px]] || [[Latestdebiša]]|| ''La Teste-de-Buch'' || 24591 || [[Žironda]] || [[Akvitānija]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr La Valette-du-Var (Var).svg|25px]] || [[Lavaleta Duvāra]]|| ''La Valette-du-Var'' || 20754 || [[Vāra]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Laval (Mayenne).svg|25px]] || [[Lavāla (Francija)|Lavāla]]|| ''Laval'' || 50940 || [[Majenna]] || [[Luāra (reģions)|Luāra]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Laon (Aisne).svg|25px]] || [[Lāna (pilsēta)|Lāna]] || ''Laon'' || 25986 || [[Ēna (Odefransa)|Ēna]] || [[Pikardija]]
|-
| [[Attēls:Blason Blanc-Ménil 93.svg|25px]] || [[Leblāna Menila]]|| ''Le Blanc-Mesnil'' || 51438 || [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Le Bouscat (Gironde).svg|25px]] || [[Lebuska]]|| ''Le Bouscat'' || 23095 || [[Žironda]] || [[Akvitānija]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Le Gosier (Guadeloupe).svg|25px]] || [[Legozjēra]]|| ''Le Gosier'' || 26311 || [[Gvadelupa]] || [[Gvadelupa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Le Grand-Quevilly (Seine-Maritime).svg|25px]] || [[Legrāna Kevili]]|| ''Le Grand-Quevilly'' || 24930 || [[Piejūras Sēna]] || [[Augšnormandija]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Cannet 06.svg|25px]] || [[Lekannē]]|| ''Le Cannet'' || 42320 || [[Piejūras Alpi]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| [[Attēls:Blason kremlin bicetre.svg|25px]] || [[Lekremlēna Bisertra]]|| ''Le Kremlin-Bicêtre'' || 26046 || [[Valdemarna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Le Creusot (Saône-et-Loire).svg|25px]] || [[Lekrezo]]|| ''Le Creusot'' || 22783 || [[Sona un Luāra]] || [[Burgundija]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Le Lamentin (Martinique).svg|25px]] || [[Lelamentēna]]|| ''Le Lamentin'' || 39360 || [[Martinika]] || [[Martinika]]
|-
| [[Attēls:Blason Les Lilas 93.svg|25px]] || [[Lelila]]|| ''Les Lilas'' || 22228 || [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Le Mans (Sarthe) (orn ext).svg|25px]] || [[Lemāna]] || ''Le Mans'' || 142626 || [[Sarta]] || [[Luāra (reģions)|Luāra]]
|-
| [[Attēls:Blason Le Mée-sur-Seine.svg|25px]] || [[Lemē pie Sēnas]]|| ''Le Mée-sur-Seine'' || 20609 || [[Sēna un Marna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason Les Mureaux01.svg|25px]] || [[Lemjuro]]|| ''Les Mureaux'' || 30859 || [[Ivelīna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville de le moule.jpg|25px]] || [[Lemula]]|| ''Le Moule'' || 22381 || [[Gvadelupa]] || [[Gvadelupa]]
|-
| [[Attēls:Les pavillons sous bois ancien3.svg|25px]] || [[Lepavilona pie Buā]]|| ''Les Pavillons-sous-Bois'' || 21746 || [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Le Perreux-sur-Marne (Val-de-Marne).svg|25px]] || [[Leperē pie Marnas]]|| ''Le Perreux-sur-Marne'' || 32520 || [[Valdemarna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason Plessis-Robinson 92.svg|25px]] || [[Leplesī Robensona]]|| ''Le Plessis-Robinson'' || 27727 || [[Odesēna]] || [[Ildefransa]]
|-
| || [[Lepora]]|| ''Le Port'' || 38418 || [[Reinjona]] || [[Reinjona]]
|-
| || [[Leptī Kevili]]|| ''Le Petit-Quevilly'' || 21898 || [[Piejūras Sēna]] || [[Augšnormandija]]
|-
| [[Attēls:Blason ville du ROBERT.jpg|25px]] || [[Lerobēra]]|| ''Le Robert'' || 23918 || [[Martinika]] || [[Martinika]]
|-
| [[Attēls:Blason Le Chesnay01.svg|25px]] || [[Lešenē]]|| ''Le Chesnay'' || 28975 || [[Ivelīna]] || [[Ildefransa]]
|-
| || [[Letampona]]|| ''Le Tampon'' || 73365 || [[Reinjona]] || [[Reinjona]]
|-
| [[Attēls:Blason Levallois-Perret 92.svg|25px]] || [[Levaluā Perē]]|| ''Levallois-Perret'' || 64253 || [[Odesēna]] || [[Ildefransa]]
|-
| || [[Lezabima]]|| ''Les Abymes'' || 58534 || [[Gvadelupa]] || [[Gvadelupa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Les Ulis (Essonne).svg|25px]] || [[Lezjulīza]]|| ''Les Ulis'' || 24792 || [[Esona]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Libourne (Gironde).svg|25px]] || [[Liburna]]|| ''Libourne'' || 23624 || [[Žironda]] || [[Akvitānija]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Lille (Nord).svg|25px]] || [[Lille]] || ''Lille'' || 227560 || [[Nora (departaments)|Nora]] || [[Nora-Padekalē]]
|-
| [[Attēls:Heraldique blason ville fr Limoges.svg|25px]] || [[Limoža]] || ''Limoges'' || 139150 || [[Augšvjenna]] || [[Limuzēna]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Lunel (Hérault).svg|25px]] || [[Linela]]|| ''Lunel'' || 25277 || [[Ēro]] || [[Langdoka-Rusijona]]
|-
| || [[Liona]] || ''Lyon'' || 484344 || [[Rona (departaments)|Rona]] || [[Rona-Alpi]]
|-
| [[Attēls:Blason Livry-Gargan.svg|25px]] || [[Livrī-Gargāna]]|| ''Livry-Gargan'' || 41808 || [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason Lisieux.svg|25px]] || [[Lizjē]] || ''Lisieux'' || 21640 || [[Kalvadosa]] || [[Lejasnormandija]]
|-
| [[Attēls:Blason Liévin.svg|25px]] || [[Ljevēna]]|| ''Liévin'' || 31873 || [[Padekalē (departaments)|Padekalē]] || [[Nora-Padekalē]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Longjumeau (Essonne).svg|25px]] || [[Lonžūmo]]|| ''Longjumeau'' || 21361 || [[Esona]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Lorient (Morbihan).svg|25px]] || [[Lorjāna]] || ''Lorient'' || 57204 || [[Morbiāna]] || [[Bretaņa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Loos (Nord).svg|25px]] || [[Losa]] || ''Loos'' || 21592 || [[Nora (departaments)|Nora]] || [[Nora-Padekalē]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Malakoff (Hauts-de-Seine).svg|25px]] || [[Malakofa]]|| ''Malakoff'' || 30982 || [[Odesēna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:CoA fr Mandelieu-La Napoule 06.svg|25px]] || [[Mandeljē Lanapula]]|| ''Mandelieu-la-Napoule'' || 22203 || [[Piejūras Alpi]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| [[Attēls:Blason manosque 2.svg|25px]] || [[Manoska]]|| ''Manosque'' || 22105 || [[Augšprovansas Alpi]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| [[Attēls:Blason Mantes-la-Jolie01.svg|25px]] || [[Mantlažolī]]|| ''Mantes-la-Jolie'' || 42969 || [[Ivelīna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Marignane (Bouches-du-Rhône).svg|25px]] || [[Mariņāna]]|| ''Marignane'' || 34485 || [[Bušdirona]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Marcq-en-Baroeul (Nord).svg|25px]] || [[Markanbarela]]|| ''Marcq-en-Barœul'' || 38947 || [[Nora (departaments)|Nora]] || [[Nora-Padekalē]]
|-
| [[Attēls:Armoiries de Marseille.svg|25px]] || [[Marseļa]] || ''Marseille'' || 850726 || [[Bušdirona]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Martigues (Bouches-du-Rhône).svg|25px]] || [[Martigo]]|| ''Martigues'' || 47544 || [[Bušdirona]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| [[Attēls:Blason Massy.svg|25px]] || [[Masī]]|| ''Massy'' || 42258 || [[Esona]] || [[Ildefransa]]
|-
| || [[Maturī]]|| ''Matoury'' || 28110 || [[Gviāna]] || [[Franču Gviāna]]
|-
| [[Attēls:Blason Mâcon.svg|25px]] || [[Makona]]|| ''Mâcon'' || 34040 || [[Sona un Luāra]] || [[Burgundija]]
|-
| [[Attēls:Blason Metz 57.svg|25px]] || [[Meca]] || ''Metz'' || 120738 || [[Mozele (departaments)|Mozele]] || [[Lotringa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Meudon (Hauts-de-Seine).svg|25px]] || [[Medona]]|| ''Meudon'' || 45058 || [[Odesēna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Meyzieu (Rhône).svg|25px]] || [[Meizjē]]|| ''Meyzieu'' || 30272 || [[Rona (departaments)|Rona]] || [[Rona-Alpi]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Melun (SeineMarne).png|25px]] || [[Melēna]]|| ''Melun'' || 39589 || [[Sēna un Marna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Menton (Alpes-Maritimes).svg|25px]] || [[Mantona]] || ''Menton'' || 28858 || [[Piejūras Alpi]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Mérignac (Gironde).svg|25px]] || [[Meriņaka]]|| ''Mérignac'' || 66142 || [[Žironda]] || [[Akvitānija]]
|-
| [[Attēls:Blason Maison-Alfort 94.svg|25px]] || [[Mezona Alfora]]|| ''Maisons-Alfort'' || 52943 || [[Valdemarna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason Maisons-Laffitte01.svg|25px]] || [[Mezona Lafita]]|| ''Maisons-Laffitte'' || 22817 || [[Ivelīna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason Millau.svg|25px]] || [[Mijo]]|| ''Millau'' || 21887 || [[Averona (departaments)|Averona]] || [[Dienvidi-Pireneji]]
|-
| [[Attēls:Blason Mulhouse.svg|25px]] || [[Milūza]] || ''Mulhouse'' || 109588 || [[Augšreina]] || [[Elzasa]]
|-
| [[Attēls:Blason de la ville de Miramas (13).svg|25px]] || [[Miramasa]]|| ''Miramas'' || 25368 || [[Bušdirona]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Muret (Haute-Garonne).svg|25px]] || [[Mirē]]|| ''Muret'' || 23864 || [[Augšgaronna]] || [[Dienvidi-Pireneji]]
|-
| [[Attēls:Blason maison fr de Montmorency.svg|25px]] || [[Mmonmoransi]]|| ''Montmorency'' || 21194 || [[Valduāza]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Meaux (Seine-et-Marne).svg|25px]] || [[Mo (pilsēta)|Mo]]|| ''Meaux'' || 50755 || [[Sēna un Marna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason Maubeuge.svg|25px]] || [[Mobēža]]|| ''Maubeuge'' || 31046 || [[Nora (departaments)|Nora]] || [[Nora-Padekalē]]
|-
| [[Attēls:Blason Mons en Baroeul 59.svg|25px]] || [[Monanbarēla]]|| ''Mons-en-Barœul'' || 21887 || [[Nora (departaments)|Nora]] || [[Nora-Padekalē]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Montbéliard.svg|25px]] || [[Monbeljāra]]|| ''Montbéliard'' || 25875 || [[Dū]] || [[Franškontē]]
|-
| [[Attēls:Blason mont-de-marsan.svg|25px]] || [[Mondemarsāna]]|| ''Mont-de-Marsan'' || 31225 || [[Landa]] || [[Akvitānija]]
|-
| [[Attēls:Blason Montfermeil.svg|25px]] || [[Monfermei]]|| ''Montfermeil'' || 25269 || [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Montluçon(03).svg|25px]] || [[Monlisona]]|| ''Montluçon'' || 38402 || [[Aljē (departaments)|Aljē]] || [[Overņa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Montpellier.svg|25px]] || [[Monpeljē]] || ''Montpellier'' || 257351 || [[Ēro]] || [[Langdoka-Rusijona]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Montrouge (Hauts-de-Seine).svg|25px]] || [[Monrūža]]|| ''Montrouge'' || 48597 || [[Odesēna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Montélimar (Drôme).svg|25px]] || [[Montelimāra]]|| ''Montélimar'' || 35314 || [[Droma]] || [[Rona-Alpi]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Montigny-le-Bretonneux (Yvelines).svg|25px]] || [[Montiņī le Broteņē]]|| ''Montigny-le-Bretonneux'' || 33337 || [[Ivelīna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Montigny-lès-Metz (Moselle).svg|25px]] || [[Montiņī pie Mecas]]|| ''Montigny-lès-Metz'' || 22540 || [[Mozele (departaments)|Mozele]] || [[Lotringa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Montauban (Tarn-et-Garonne).svg|25px]] || [[Montobāna]]|| ''Montauban'' || 56271 || [[Tarna un Garonna]] || [[Dienvidi-Pireneji]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Montreuil (Seine-Saint-Denis).svg|25px]] || [[Montrē]] || ''Montreuil'' || 102770 || [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason Montgeron.svg|25px]] || [[Monžerona]]|| ''Montgeron'' || 22880 || [[Esona]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Morsang-sur-Orge (Essonne).svg|25px]] || [[Morsāna pie Oržas]]|| ''Morsang-sur-Orge'' || 20944 || [[Esona]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason Nancy 54.svg|25px]] || [[Nansī]] || ''Nancy'' || 105421 || [[Merta un Mozele]] || [[Lotringa]]
|-
| [[Attēls:Blason Nantes.svg|25px]] || [[Nante]] || ''Nantes'' || 284970 || [[Atlantijas Luāra]] || [[Luāra (reģions)|Luāra]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Nanterre (Hauts-de-Seine).svg|25px]] || [[Nantēra]] || ''Nanterre'' || 89185 || [[Odesēna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Narbonne.svg|25px]] || [[Narbonna]] || ''Narbonne'' || 51039 || [[Oda (departaments)|Oda]] || [[Langdoka-Rusijona]]
|-
| [[Attēls:Blason Neuilly-sur-Marne 93.svg|25px]] || [[Nei pie Marnas]]|| ''Neuilly-sur-Marne'' || 33498 || [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:FRA Neuilly-sur-Seine COA.svg|25px]] || [[Neijī pie Sēnas]] || ''Neuilly-sur-Seine'' || 61754 || [[Odesēna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason Neuilly-Plaisance 93.svg|25px]] || [[Neiplezansa]]|| ''Neuilly-Plaisance'' || 20508 || [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason maison fr de Nevers.svg|25px]] || [[Nevēra]] || ''Nevers'' || 36762 || [[Njevra]] || [[Burgundija]]
|-
| [[Attēls:Arms of Nice.svg|25px]] || [[Nica]] || ''Nice'' || 343304 || [[Piejūras Alpi]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Niort (Deux-Sèvres).svg|25px]] || [[Niora]]|| ''Niort'' || 57325 || [[Desevra]] || [[Puatū-Šaranta]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Nîmes (Gard).svg|25px]] || [[Nīma]] || ''Nîmes'' || 142205 || [[Gāra]] || [[Langdoka-Rusijona]]
|-
| [[Attēls:Blason Nogent sur Marne 94.svg|25px]] || [[Nožāna pie Marnas]]|| ''Nogent-sur-Marne'' || 31637 || [[Valdemarna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Noisy-le-Grand (Seine-Saint-Denis).svg|25px]] || [[Nuazī Legrāna]]|| ''Noisy-le-Grand'' || 62964 || [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Noisy-le-Sec (Seine-Saint-Denis).svg|25px]] || [[Nuazī Leseka]]|| ''Noisy-le-Sec'' || 39733 || [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason de la ville d'Aubagne (13).svg|25px]] || [[Obaņa]]|| ''Aubagne'' || 46423 || [[Bušdirona]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| [[Attēls:Blason Aubervilliers 93.svg|25px]] || [[Obērviļa]]|| ''Aubervilliers'' || 76087 || [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Eaubonne (Val-d'Oise).svg|25px]] || [[Obona]]|| ''Eaubonne'' || 24062 || [[Valduāza]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Oyonnax (Ain).svg|25px]] || [[Ojonna]]|| ''Oyonnax'' || 22650 || [[Ēna (Overņa-Rona-Alpi)|Ēna]] || [[Rona-Alpi]]
|-
| [[Attēls:Blason maison fr de Nevers.svg|25px]] || [[Osēra]] || ''Auxerre'' || 36200 || [[Jona]] || [[Burgundija]]
|-
| [[Attēls:Blason Aulnay-sous-Bois 93.svg|25px]] || [[Onē pie Buā]]|| ''Aulnay-sous-Bois'' || 82120 || [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Orange (Vaucluse).svg|25px]] || [[Oranža]] || ''Orange'' || 29135 || [[Voklīza]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Aurillac (Cantal).svg|25px]] || [[Orijaka]] || ''Aurillac'' || 27924 || [[Kantāla]] || [[Overņa]]
|-
| [[Attēls:Blason Orléans.svg|25px]] || [[Orleāna]] || ''Orléans'' || 114167 || [[Luarē]] || [[Centrs–Valdeluāra]]
|-
| [[Attēls:Blason Orly 94.svg|25px]] || [[Orlī]]|| ''Orly'' || 21395 || [[Valdemarna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Orvault (Loire-Atlantique).svg|25px]] || [[Orvo]]|| ''Orvault'' || 24504 || [[Atlantijas Luāra]] || [[Luāra (reģions)|Luāra]]
|-
| [[Attēls:Blason Auch 32.svg|25px]] || [[Oša (Francija)|Oša]]|| ''Auch'' || 21576 || [[Žēra]] || [[Dienvidi-Pireneji]]
|-
| || [[Ozuāra Lafarijēra]]|| ''Ozoir-la-Ferrière'' || 20268 || [[Sēna un Marna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason Palaiseau.svg|25px]] || [[Palezo]]|| ''Palaiseau'' || 30285 || [[Esona]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Pantin (Seine-Saint-Denis).svg|25px]] || [[Pantēna]]|| ''Pantin'' || 54136 || [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Grandes Armes de Paris.svg|25px]] || [[Parīze]] || ''Paris'' || 2243833 || [[Parīze]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Périgueux (Dordogne).svg|25px]] || [[Perigē]] || ''Périgueux'' || 29573 || [[Dordoņa]] || [[Akvitānija]]
|-
| [[Attēls:Arms of Perpignan.svg|25px]] || [[Perpiņāna]] || ''Perpignan'' || 117419 || [[Austrumpireneji]] || [[Langdoka-Rusijona]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Pessac (Gironde).svg|25px]] || [[Pesaka]]|| ''Pessac'' || 58025 || [[Žironda]] || [[Akvitānija]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Puteaux (Hauts-de-Seine).svg|25px]] || [[Pito]]|| ''Puteaux'' || 44753 || [[Odesēna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville pierrefitte.svg|25px]] || [[Pjērfita pie Sēnas]]|| ''Pierrefitte-sur-Seine'' || 27883 || [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason Plaisir 78.svg|25px]] || [[Plezīra]]|| ''Plaisir'' || 30958 || [[Ivelīna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Escut de Pau.png|25px]] || [[Po (pilsēta)|Po]] || ''Pau'' || 81166 || [[Atlantijas Pireneji]] || [[Akvitānija]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Pontault-Combault (Seine-et-Marne).svg|25px]] || [[Ponto-Kombo]]|| ''Pontault-Combault'' || 35561 || [[Sēna un Marna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason de Pontoise.svg|25px]] || [[Pontuāza]]|| ''Pontoise'' || 29548 || [[Valduāza]] || [[Ildefransa]]
|-
| || [[Ptibūra]]|| ''Petit-Bourg'' || 23199 || [[Gvadelupa]] || [[Gvadelupa]]
|-
| [[Attēls:Blason Poissy01.svg|25px]] || [[Puasī]]|| ''Poissy'' || 37680 || [[Ivelīna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Poitiers (Vienne).svg|25px]] || [[Puatjē]] || ''Poitiers'' || 87697 || [[Vjenna (departaments)|Vjenna]] || [[Puatū-Šaranta]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Rambouillet (Yvelines).svg|25px]] || [[Rambuē]]|| ''Rambouillet'' || 26159 || [[Ivelīna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason Reims 51.svg|25px]] || [[Reimsa]] || ''Reims'' || 179992 || [[Marna]] || [[Šampaņa-Ardēni]]
|-
| [[Attēls:Blason Rennes.svg|25px]] || [[Renna]] || ''Rennes'' || 207178 || [[Ila un Vilēna]] || [[Bretaņa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Rezé (Loire-Atlantique).svg|25px]] || [[Rezē]]|| ''Rezé'' || 38425 || [[Atlantijas Luāra]] || [[Luāra (reģions)|Luāra]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Rillieux-la-Pape (Rhône).svg|25px]] || [[Rijē Lapapa]]|| ''Rillieux-la-Pape'' || 29952 || [[Rona (departaments)|Rona]] || [[Rona-Alpi]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Ris-Orangis (Essonne).svg|25px]] || [[Risoranžīsa]]|| ''Ris-Orangis'' || 27463 || [[Esona]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Rueil-Malmaison (Hauts-de-Seine).svg|25px]] || [[Rī Malmezona]]|| ''Rueil-Malmaison'' || 79426 || [[Odesēna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Roanne (Loire).svg|25px]] || [[Roāna]]|| ''Roanne'' || 36806 || [[Luāra (departaments)|Luāra]] || [[Rona-Alpi]]
|-
| [[Attēls:Blason ville france Rodez.svg|25px]] || [[Rodē]]|| ''Rodez'' || 23917 || [[Averona (departaments)|Averona]] || [[Dienvidi-Pireneji]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Romans-sur-Isère.svg|25px]] || [[Romāna pie Izēras]]|| ''Romans-sur-Isère'' || 33536 || [[Droma]] || [[Rona-Alpi]]
|-
| [[Attēls:Blason Romainville 93.svg|25px]] || [[Romenvila]]|| ''Romainville'' || 25771 || [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason Rosny-sous-Bois 93.svg|25px]] || [[Ronī pie Buā]]|| ''Rosny-sous-Bois'' || 41050 || [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Rochefort (Charente-Maritime).svg|25px]] || [[Rošfora]]|| ''Rochefort'' || 25140 || [[Piejūras Šaranta]] || [[Puatū-Šaranta]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Roissy-en-Brie (Seine-et-Marne).svg|25px]] || [[Ruasī an Brī]]|| ''Roissy-en-Brie'' || 22321 || [[Sēna un Marna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason Rouen 76.svg|25px]] || [[Ruāna]] || ''Rouen'' || 110933 || [[Piejūras Sēna]] || [[Augšnormandija]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Roubaix (Nord).svg|25px]] || [[Rubē]] || ''Roubaix'' || 94713 || [[Nora (departaments)|Nora]] || [[Nora-Padekalē]]
|-
| [[Attēls:Blason de la ville de Salon-de-Provence (13).svg|25px]] || [[Salondeprovansa]]|| ''Salon-de-Provence'' || 43152 || [[Bušdirona]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| [[Attēls:Blason sens.svg|25px]] || [[Sansa]]|| ''Sens'' || 24883 || [[Jona]] || [[Burgundija]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Sannois (Val-d'Oise).svg|25px]] || [[Sanuā]]|| ''Sannois'' || 26090 || [[Valduāza]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason 57 Sarreguemines.svg|25px]] || [[Sargemina]]|| ''Sarreguemines'' || 21540 || [[Mozele (departaments)|Mozele]] || [[Lotringa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Sarcelles (Val-d'Oise).svg|25px]] || [[Sarseļa]]|| ''Sarcelles'' || 58614 || [[Valduāza]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason Sartrouville01.svg|25px]] || [[Satruvila]]|| ''Sartrouville'' || 51150 || [[Ivelīna]] || [[Ildefransa]]
|-
| || [[Saviņī Letampla]]|| ''Savigny-le-Temple'' || 28599 || [[Sēna un Marna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Savigny-sur-Orge (Essonne).svg|25px]] || [[Saviņji pie Oržas]]|| ''Savigny-sur-Orge'' || 36842 || [[Esona]] || [[Ildefransa]]
|-
| || [[Senbenuā]]|| ''Saint-Benoît'' || 35063 || [[Reinjona]] || [[Reinjona]]
|-
| [[Attēls:Blason Saint-Brieuc.svg|25px]] || [[Senbrijē]] || ''Saint-Brieuc'' || 46209 || [[Kotdarmora]] || [[Bretaņa]]
|-
| [[Attēls:Blason de Saint-Denis.svg|25px]] || [[Sendenī]]|| ''Saint-Denis'' || 106785 || [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason St-Denis Réunion DOM.svg|25px]] || [[Sendenī (Reinjona)|Sendenī]] || ''Saint-Denis'' || 145022 || [[Reinjona]] || [[Reinjona]]
|-
| [[Attēls:52448 - Blason - Saint-Dizier.png|25px]] || [[Sendizjē]]|| ''Saint-Dizier'' || 25526 || [[Augšmarna]] || [[Šampaņa-Ardēni]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Saint-Herblain (Loire-Atlantique).svg|25px]] || [[Senerblēna]]|| ''Saint-Herblain'' || 43153 || [[Atlantijas Luāra]] || [[Luāra (reģions)|Luāra]]
|-
| [[Attēls:Blason Saint-étienne-du-Rouvray.svg|25px]] || [[Senetjēna pie Rūvjē]]|| ''Saint-Étienne-du-Rouvray'' || 28102 || [[Piejūras Sēna]] || [[Augšnormandija]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Sainte-Foy-lès-Lyon (Rhône).svg|25px]] || [[Senfuā pie Lionas]]|| ''Sainte-Foy-lès-Lyon'' || 21742 || [[Rona (departaments)|Rona]] || [[Rona-Alpi]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Saint-Gratien (Val-d'Oise).svg|25px]] || [[Sengratjāna]]|| ''Saint-Gratien'' || 20156 || [[Valduāza]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason St-Quentin 02.svg|25px]] || [[Senkantēna]] || ''Saint-Quentin'' || 55978 || [[Ēna (Odefransa)|Ēna]] || [[Pikardija]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Saint-Cloud (Hauts-de-Seine).svg|25px]] || [[Senklū]] || ''Saint-Cloud'' || 29873 || [[Odesēna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville DomFr Saint-Leu (Réunion).svg|25px]] || [[Senlo]] || ''Saint-Leu'' || 30966 || [[Reinjona]] || [[Reinjona]]
|-
| [[Attēls:Blason Saint-Laurent-du-Maroni.svg|25px]] || [[Senlorāndimaroni]]|| ''Saint-Laurent-du-Maroni'' || 38367 || [[Gviāna]] || [[Franču Gviāna]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Saint-Laurent-du-Var 06.svg|25px]] || [[Senlorēna du Vāra]]|| ''Saint-Laurent-du-Var'' || 29963 || [[Piejūras Alpi]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Saint-Louis (Haut-Rhin).svg|25px]] || [[Senluī (Elzasa)|Senluī]]|| ''Saint-Louis'' || 20127 || [[Augšreina]] || [[Elzasa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville DomFr Saint-Louis (Réunion).svg|25px]] || [[Senluī (Reinjona)|Senluī]]|| ''Saint-Louis'' || 52038 || [[Reinjona]] || [[Reinjona]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Saint-Malo.svg|25px]] || [[Senmalo]] || ''Saint-Malo'' || 46342 || [[Ila un Vilēna]] || [[Bretaņa]]
|-
| [[Attēls:Blason Saint-Mandé 94.svg|25px]] || [[Senmandē]]|| ''Saint-Mandé'' || 22396 || [[Valdemarna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville DomFr Sainte-Marie (Réunion).svg|25px]] || [[Senmarī]]|| ''Sainte-Marie'' || 29951 || [[Reinjona]] || [[Reinjona]]
|-
| [[Attēls:Blason Saint Martin dHeres.svg|25px]] || [[Senmartēna d'Ēra]]|| ''Saint-Martin-d'Hères'' || 36177 || [[Izēra]] || [[Rona-Alpi]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Saint-Michel-sur-Orge (Essonne).svg|25px]] || [[Senmišela pie Oržas]]|| ''Saint-Michel-sur-Orge'' || 20046 || [[Esona]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Saint-Maur-des-Fossés (Val-de-Marne).svg|25px]] || [[Senmordefosē]]|| ''Saint-Maur-des-Fossés'' || 74816 || [[Valdemarna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Saint-Nazaire (Loire-Atlantique) v2.svg|25px]] || [[Sennazēra]] || ''Saint-Nazaire'' || 67031 || [[Atlantijas Luāra]] || [[Luāra (reģions)|Luāra]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Cenon (Gironde).svg|25px]] || [[Senona]]|| ''Cenon'' || 22242 || [[Žironda]] || [[Akvitānija]]
|-
| [[Attēls:Blason St-Pierre Réunion DOM.svg|25px]] || [[Senpjēra]] || ''Saint-Pierre'' || 79228 || [[Reinjona]] || [[Reinjona]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Saint-Paul (La Réunion).svg|25px]] || [[Senpola]] || ''Saint-Paul'' || 103346 || [[Reinjona]] || [[Reinjona]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Saint-Priest (Rhône).svg|25px]] || [[Senpriē]]|| ''Saint-Priest'' || 41964 || [[Rona (departaments)|Rona]] || [[Rona-Alpi]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Saint-Raphaël (Var).svg|25px]] || [[Senrafaēla]]|| ''Saint-Raphaël'' || 33603 || [[Vāra]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Saint-Sébastien-sur-Loire (Loire-Atlantique).svg|25px]] || [[Sensebastjēna pie Luāras]]|| ''Saint-Sébastien-sur-Loire'' || 25017 || [[Atlantijas Luāra]] || [[Luāra (reģions)|Luāra]]
|-
| || [[Sensizanna]]|| ''Sainte-Suzanne'' || 22421 || [[Reinjona]] || [[Reinjona]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Saint-Chamond (Loire).svg|25px]] || [[Senšamona]] || ''Saint-Chamond'' || 35793 || [[Luāra (departaments)|Luāra]] || [[Rona-Alpi]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Saintes (Charente-Maritime).svg|25px]] || [[Senta]]|| ''Saintes'' || 26011 || [[Piejūras Šaranta]] || [[Puatū-Šaranta]]
|-
| || [[Sentana]]|| ''Sainte-Anne'' || 24192 || [[Gvadelupa]] || [[Gvadelupa]]
|-
| || [[Sentandrē]]|| ''Saint-André'' || 53955 || [[Reinjona]] || [[Reinjona]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Saint-Étienne.svg|25px]] || [[Sentetjēna]] || ''Saint-Étienne'' || 171260 || [[Luāra (departaments)|Luāra]] || [[Rona-Alpi]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Saint-Médard-en-Jalles (Gironde).svg|25px]] || [[Sentmēdaranžēla]]|| ''Saint-Médard-en-Jalles'' || 27719 || [[Žironda]] || [[Akvitānija]]
|-
| || [[Sentroza]]|| ''Sainte-Rose'' || 20155 || [[Gvadelupa]] || [[Gvadelupa]]
|-
| [[Attēls:Blason de Saint-Ouen-l'Aumône.svg|25px]] || [[Senuāna l'Omona]]|| ''Saint-Ouen-l'Aumône'' || 23608 || [[Valduāza]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason Saint-Ouen-sur-Seine.svg|25px]] || [[Senuēna]]|| ''Saint-Ouen'' || 47189 || [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Sainte-Geneviève-des-Bois (Essonne).svg|25px]] || [[Senženevjēva pie Buā]]|| ''Sainte-Geneviève-des-Bois'' || 34195 || [[Esona]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason Saint-Germain-en-Laye.svg|25px]] || [[Senžermēna pie Lē]]|| ''Saint-Germain-en-Laye'' || 40481 || [[Ivelīna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Saint-Genis-Laval (69).svg|25px]] || [[Senžēnī Lavāla]]|| ''Saint-Genis-Laval'' || 20357 || [[Rona (departaments)|Rona]] || [[Rona-Alpi]]
|-
| || [[Senžozefa]]|| ''Saint-Joseph'' || 35976 || [[Reinjona]] || [[Reinjona]]
|-
| [[Attēls:Blason Sevran.svg|25px]] || [[Servāna]]|| ''Sevran'' || 49832 || [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Cergy (Val-d'Oise).svg|25px]] || [[Seržī]]|| ''Cergy'' || 56988 || [[Valduāza]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason Sèvres 92.svg|25px]] || [[Sevra]]|| ''Sèvres'' || 22978 || [[Odesēna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Sète (Hérault).svg|25px]] || [[Sēte]] || ''Sète'' || 42774 || [[Ēro]] || [[Langdoka-Rusijona]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Six-Fours-les-Plages (Var).svg|25px]] || [[Sifūra Leplaža]]|| ''Six-Fours-les-Plages'' || 34897 || [[Vāra]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Suresnes (Hauts-de-Seine).svg|25px]] || [[Sirena]]|| ''Suresnes'' || 46723 || [[Odesēna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason sucy.svg|25px]] || [[Sjūsi an Brī]]|| ''Sucy-en-Brie'' || 25820 || [[Valdemarna]] || [[Ildefransa]]
|-
| || [[Skelšēra]]|| ''Schœlcher'' || 20814 || [[Martinika]] || [[Martinika]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Saumur (Maine-et-Loire) 2.svg|25px]] || [[Somīra]] || ''Saumur'' || 27283 || [[Mēna un Luāra]] || [[Luāra (reģions)|Luāra]]
|-
| [[Attēls:Blason Sotteville-lès-Rouen.svg|25px]] || [[Sotevila pie Ruānas]]|| ''Sotteville-lès-Rouen'' || 28835 || [[Piejūras Sēna]] || [[Augšnormandija]]
|-
| [[Attēls:Blason Stains 93.svg|25px]] || [[Stēna]]|| ''Stains'' || 33829 || [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:FRA Strasbourg (lesser arms) COA.svg|25px]] || [[Strasbūra]] || ''Strasbourg'' || 274394 || [[Lejasreina]] || [[Elzasa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Soissons (Aisne).svg|25px]] || [[Suasona]] || ''Soissons'' || 28646 || [[Ēna (Odefransa)|Ēna]] || [[Pikardija]]
|-
| [[Attēls:Blason Chalon Ville.svg|25px]] || [[Šalona pie Sonas]]|| ''Chalon-sur-Saône'' || 44985 || [[Sona un Luāra]] || [[Burgundija]]
|-
| [[Attēls:Blason Chalons-en-Champagne.svg|25px]] || [[Šalonenšampaņa]] || ''Châlons-en-Champagne'' || 45299 || [[Marna]] || [[Šampaņa-Ardēni]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Chambéry.svg|25px]] || [[Šamberī]] || ''Chambéry'' || 57342 || [[Savoja]] || [[Rona-Alpi]]
|-
| [[Attēls:Blason Champigny-sur-Marne 94.svg|25px]] || [[Šampaņī pie Marnas]]|| ''Champigny-sur-Marne'' || 75510 || [[Valdemarna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason Charenton-le-Pont 94.svg|25px]] || [[Šarentona Lepona]]|| ''Charenton-le-Pont'' || 29348 || [[Valdemarna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Charleville-Mézières (Ardennes).svg|25px]] || [[Šarlevilmezjēra]] || ''Charleville-Mézières'' || 49810 || [[Ardēni (departaments)|Ardēni]] || [[Šampaņa-Ardēni]]
|-
| [[Attēls:Blason Chartres.svg|25px]] || [[Šartra]] || ''Chartres'' || 38931 || [[Ēra un Luāra]] || [[Centrs–Valdeluāra]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Châtellerault (Vienne).svg|25px]] || [[Šatelero]]|| ''Châtellerault'' || 32459 || [[Vjenna (departaments)|Vjenna]] || [[Puatū-Šaranta]]
|-
| [[Attēls:Blason Châtillon 92.svg|25px]] || [[Šatijona]]|| ''Châtillon'' || 32619 || [[Odesēna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Châtenay-Malabry (Hauts-de-Seine).svg|25px]] || [[Šatnē Malabrī]]|| ''Châtenay-Malabry'' || 32111 || [[Odesēna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason de la ville de Châteauroux (36).svg|25px]] || [[Šatorū]] || ''Châteauroux'' || 46140 || [[Endra]] || [[Centrs–Valdeluāra]]
|-
| [[Attēls:Blason Chatou.svg|25px]] || [[Šatū]]|| ''Chatou'' || 30173 || [[Ivelīna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville Fr Champs sur Marne (77).svg|25px]] || [[Šāma pie Marnas]]|| ''Champs-sur-Marne'' || 24418 || [[Sēna un Marna]] || [[Ildefransa]]
|-
| || [[Šela]]|| ''Chelles'' || 52779 || [[Sēna un Marna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr CherbourgOcteville (Manche).svg|25px]] || [[Šerbūra]]|| ''Cherbourg-Octeville'' || 38433 || [[Manša]] || [[Lejasnormandija]]
|-
| [[Attēls:Blason Schiltigheim 67.svg|25px]] || [[Šiltinhheima]]|| ''Schiltigheim'' || 31691 || [[Lejasreina]] || [[Elzasa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Cholet (Maine-et-Loire).svg|25px]] || [[Šolē]]|| ''Cholet'' || 54098 || [[Mēna un Luāra]] || [[Luāra (reģions)|Luāra]]
|-
| [[Attēls:Blason de la ville de Chaumont (52).svg|25px]] || [[Šomo]]|| ''Chaumont'' || 23011 || [[Augšmarna]] || [[Šampaņa-Ardēni]]
|-
| [[Attēls:Blason Choisy-le-Roi 94.svg|25px]] || [[Šuazi Leruā]]|| ''Choisy-le-Roi'' || 40905 || [[Valdemarna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Talence (Gironde).svg|25px]] || [[Talansa]]|| ''Talence'' || 40600 || [[Žironda]] || [[Akvitānija]]
|-
| [[Attēls:Blason ville Tarbes.svg|25px]] || [[Tarbe]]|| ''Tarbes'' || 43034 || [[Augšpireneji]] || [[Dienvidi-Pireneji]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Taverny (Val-d'Oise).svg|25px]] || [[Tavernī]]|| ''Taverny'' || 26144 || [[Valduāza]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Thiais (Val-de-Marne).svg|25px]] || [[Tjē]]|| ''Thiais'' || 29653 || [[Valdemarna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Thionville (Moselle).svg|25px]] || [[Tjonvila]]|| ''Thionville'' || 41015 || [[Mozele (departaments)|Mozele]] || [[Lotringa]]
|-
| [[Attēls:Blason Thonon-les-Bains.svg|25px]] || [[Tononlebēna]]|| ''Thonon-les-Bains'' || 33925 || [[Augšsavoja]] || [[Rona-Alpi]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Torcy (Seine-et-Marne).svg|25px]] || [[Torsī]]|| ''Torcy'' || 22425 || [[Sēna un Marna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason Tremblay-en-France 93.svg|25px]] || [[Tramble Francijā]]|| ''Tremblay-en-France'' || 34493 || [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Trappes (Yvelines).svg|25px]] || [[Trapa]]|| ''Trappes'' || 29380 || [[Ivelīna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Troyes.svg|25px]] || [[Truā]] || ''Troyes'' || 60280 || [[Oba (departaments)|Oba]] || [[Šampaņa-Ardēni]]
|-
| [[Attēls:Armoiries ville fr Toulon (83).svg|25px]] || [[Tulona]] || ''Toulon'' || 164532 || [[Vāra]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Toulouse (Haute-Garonne).svg|25px]] || [[Tulūza]] || ''Toulouse'' || 441802 || [[Augšgaronna]] || [[Dienvidi-Pireneji]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Tourcoing (Nord).svg|25px]] || [[Turkuēna]]|| ''Tourcoing'' || 91923 || [[Nora (departaments)|Nora]] || [[Nora-Padekalē]]
|-
| [[Attēls:Blason tours 37.svg|25px]] || [[Tūra]] || ''Tours'' || 134817 || [[Endra un Luāra]] || [[Centrs–Valdeluāra]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Tournefeuille (Haute-Garonne).svg|25px]] || [[Tūrnefei]]|| ''Tournefeuille'' || 25340 || [[Augšgaronna]] || [[Dienvidi-Pireneji]]
|-
| [[Attēls:Blason Houilles01.svg|25px]] || [[Ui]]|| ''Houilles'' || 31557 || [[Ivelīna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Oullins (Rhône).svg|25px]] || [[Ulēna]]|| ''Oullins'' || 25152 || [[Rona (departaments)|Rona]] || [[Rona-Alpi]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Valence (Drome).svg|25px]] || [[Valansa]] || ''Valence'' || 63405 || [[Droma]] || [[Rona-Alpi]]
|-
| [[Attēls:Blason valenciennes.svg|25px]] || [[Valansjēna]] || ''Valenciennes'' || 43335 || [[Nora (departaments)|Nora]] || [[Nora-Padekalē]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Vallauris 06.svg|25px]] || [[Vallorīsa]]|| ''Vallauris'' || 28252 || [[Piejūras Alpi]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| [[Attēls:Blason Vandoeuvre-les-Nancy.svg|25px]] || [[Vandjevra pie Nansī]]|| ''Vandœuvre-lès-Nancy'' || 30974 || [[Merta un Mozele]] || [[Lotringa]]
|-
| [[Attēls:Blason Vanves.svg|25px]] || [[Vanva]]|| ''Vanves'' || 27002 || [[Odesēna]] || [[Ildefransa]]
|-
| || [[Vaskeāla]]|| ''Wasquehal'' || 20046 || [[Nora (departaments)|Nora]] || [[Nora-Padekalē]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Wattrelos (Nord).svg|25px]] || [[Vatrelo]]|| ''Wattrelos'' || 41541 || [[Nora (departaments)|Nora]] || [[Nora-Padekalē]]
|-
| [[Attēls:COA fr Vannes 56.svg|25px]] || [[Vāna]] || ''Vannes'' || 52515 || [[Morbiāna]] || [[Bretaņa]]
|-
| [[Attēls:Blason Vélizy-Villacoublay.svg|25px]] || [[Velizī-Vilakublē]]|| ''Vélizy-Villacoublay'' || 20089 || [[Ivelīna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:COA fr Vincennes.svg|25px]] || [[Vensena]]|| ''Vincennes'' || 48471 || [[Valdemarna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Vernon (Eure).svg|25px]] || [[Vernona]]|| ''Vernon'' || 25147 || [[Ēra (departaments)|Ēra]] || [[Augšnormandija]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Versailles (Yvelines).svg|25px]] || [[Versaļa]] || ''Versailles'' || 86110 || [[Ivelīna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Vertou (Loire-Atlantique).svg|25px]] || [[Vertū]]|| ''Vertou'' || 21443 || [[Atlantijas Luāra]] || [[Luāra (reģions)|Luāra]]
|-
| [[Attēls:Blason Vénissieux.svg|25px]] || [[Vēnizjē]]|| ''Vénissieux'' || 59855 || [[Rona (departaments)|Rona]] || [[Rona-Alpi]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Villeurbanne (Rhône).svg|25px]] || [[Vilērbāna]] || ''Villeurbanne'' || 145150 || [[Rona (departaments)|Rona]] || [[Rona-Alpi]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Villefranche-sur-Saône (Rhône).svg|25px]] || [[Vilfranša pie Sonas]]|| ''Villefranche-sur-Saône'' || 35326 || [[Rona (departaments)|Rona]] || [[Rona-Alpi]]
|-
| [[Attēls:Blason de Villiers-le-Bel.svg|25px]] || [[Viljē Lebēla]]|| ''Villiers-le-Bel'' || 26736 || [[Valduāza]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Villiers-sur-Marne (Val-de-Marne).svg|25px]] || [[Viljē pie Marnas]]|| ''Villiers-sur-Marne'' || 27338 || [[Valdemarna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:ArmesRougeGrisOr.png|25px]] || [[Vilmombla]]|| ''Villemomble'' || 28006 || [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Villeneuve-d'Ascq (Nord).svg|25px]] || [[Vilnēva d'Aska]] || ''Villeneuve-d'Ascq'' || 63572 || [[Nora (departaments)|Nora]] || [[Nora-Padekalē]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Villenave-d'Ornon (Gironde).svg|25px]] || [[Vilnēva d'Ornona]]|| ''Villenave-d'Ornon'' || 28420 || [[Žironda]] || [[Akvitānija]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Villeneuve-la-Garenne (Hauts-de-Seine).svg|25px]] || [[Vilnēva la Garonna]]|| ''Villeneuve-la-Garenne'' || 25183 || [[Odesēna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Villeneuve-sur-Lot (Lot-et-Garonne).svg|25px]] || [[Vilnēva pie Lo]]|| ''Villeneuve-sur-Lot'' || 23513 || [[Lo un Garonna]] || [[Akvitānija]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Villeneuve-Saint-Georges (Val-de-Marne).svg|25px]] || [[Vilnēva Senžorža]]|| ''Villeneuve-Saint-Georges'' || 32239 || [[Valdemarna]] || [[Ildefransa]]
|-
| || [[Vilparizī]]|| ''Villeparisis'' || 24122 || [[Sēna un Marna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason Villepinte 93.svg|25px]] || [[Vilpenta]]|| ''Villepinte'' || 35658 || [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason Villejuif 94.svg|25px]] || [[Vilžuīfa]]|| ''Villejuif'' || 55490 || [[Valdemarna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Vigneux-sur-Seine (Essonne).svg|25px]] || [[Vinjē pie Sēnas]]|| ''Vigneux-sur-Seine'' || 27331 || [[Esona]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Viry-Châtillon (Essonne).svg|25px]] || [[Virī Šatijona]]|| ''Viry-Châtillon'' || 32045 || [[Esona]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason fr Vichy.svg|25px]] || [[Višī]] || ''Vichy'' || 24774 || [[Aljē (departaments)|Aljē]] || [[Overņa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Vitry-sur-Seine (Val de Marne).svg|25px]] || [[Vitrī pie Sēnas]]|| ''Vitry-sur-Seine'' || 85413 || [[Valdemarna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason de la ville de Vitrolles (13).svg|25px]] || [[Vitrola]]|| ''Vitrolles'' || 35021 || [[Bušdirona]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| [[Attēls:Blason département fr Vienne.svg|25px]] || [[Vjenna (pilsēta)|Vjenna]] || ''Vienne'' || 29328 || [[Izēra]] || [[Rona-Alpi]]
|-
| [[Attēls:Blason Vierzon.svg|25px]] || [[Vjerzona]]|| ''Vierzon'' || 26946 || [[Šēra (departaments)|Šēra]] || [[Centrs–Valdeluāra]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Vaulx-en-Velin (Rhône).svg|25px]] || [[Voanvelīna]]|| ''Vaulx-en-Velin'' || 41421 || [[Rona (departaments)|Rona]] || [[Rona-Alpi]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Saint-Die-des-Vosges (88).svg|25px]] || [[Vogēzu Sendjē]]|| ''Saint-Dié-des-Vosges'' || 21447 || [[Vogēzi (departaments)|Vogēzi]] || [[Lotringa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Gennevilliers (92).svg|25px]] || [[Ženviljē]]|| ''Gennevilliers'' || 41364 || [[Odesēna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Gif-sur-Yvette (Essonne).svg|25px]] || [[Žifa pie Ivetas]] || ''Gif-sur-Yvette'' || 20654 || [[Esona]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason de la ville de Joué-lès-Tours (37).svg|25px]] || [[Žuēletūra]]|| ''Joué-lès-Tours'' || 35976 || [[Endra un Luāra]] || [[Centrs–Valdeluāra]]
|}

== Karte ==
{{VietasKarte+|Francija|width=1000 |float=center|caption = Francijas 40. lielāko pilsētu izvietojums, '''treknraktā''' — galvaspilsēta
|places =
{{VietasKarte~|Francija|lat=48.8567|long=2.3508|position = right |label='''[[Parīze]]'''}}
{{VietasKarte~|Francija|lat=43.2964|long=5.37|position = top |label=[[Marseļa]]}}
{{VietasKarte~|Francija|lat=45.76|long=4.84|position = top |label=[[Liona]]}}
{{VietasKarte~|Francija|lat=43.6045|long=1.444|position = top |label=[[Tulūza]]}}
{{VietasKarte~|Francija|lat=43.7034|long=7.2663|position = top |label=[[Nica]]}}
{{VietasKarte~|Francija|lat=47.2181|long=-1.5528|position = top |label=[[Nante]]}}
{{VietasKarte~|Francija|lat=48.58|long=7.75|position = top |label=[[Strasbūra]]}}
{{VietasKarte~|Francija|lat=43.6119|long=3.8772|position = top |label=[[Monpeljē]]}}
{{VietasKarte~|Francija|lat=44.84|long=-0.58|position = top |label=[[Bordo]]}}
{{VietasKarte~|Francija|lat=50.6278|long=3.0583|position = top |label=[[Lille]]}}
{{VietasKarte~|Francija|lat=48.1147|long=-1.6794|position = top |label=[[Renna]]}}
{{VietasKarte~|Francija|lat=49.2628|long=4.0347|position = top |label=[[Reimsa]]}}
{{VietasKarte~|Francija|lat=49.49|long=0.1|position = top |label=[[Havra]]}}
{{VietasKarte~|Francija|lat=45.4347|long=4.3903|position = right |label=[[Sentetjēna]]}}
{{VietasKarte~|Francija|lat=43.13|long=5.92|position = top |label=[[Tulona]]}}
{{VietasKarte~|Francija|lat=45.2002|long=5.7222|position = top |label=[[Grenoble]]}}
{{VietasKarte~|Francija|lat=47.2906|long=5.0428|position = top |label=[[Dižona]]}}
{{VietasKarte~|Francija|lat=47.473612|long=-0.554167|position = top |label=[[Anžē]]}}
{{VietasKarte~|Francija|lat=45.7667|long=4.8803|position =bottom |label=[[Vilērbāna]]}}
{{VietasKarte~|Francija|lat=48.0077|long=0.1984|position = top |label=[[Lemāna]]}}
{{VietasKarte~|Francija|lat=43.838|long=4.361|position = top |label=[[Nīma]]}}
{{VietasKarte~|Francija|lat=43.526304|long=5.445429|position = top |label=[[Eksanprovansa]]}}
{{VietasKarte~|Francija|lat=48.39|long=-4.49|position = top |label=[[Bresta (Francija)|Bresta]]}}
{{VietasKarte~|Francija|lat=45.7831|long=3.0824|position = top |label=[[Klermonferāna]]}}
{{VietasKarte~|Francija|lat=45.8353|long=1.2625|position = top |label=[[Limoža]]}}
{{VietasKarte~|Francija|lat=47.3936|long=0.6892|position = top |label=[[Tūra]]}}
{{VietasKarte~|Francija|lat=49.892|long=2.299|position = top |label=[[Amjēna]]}}
{{VietasKarte~|Francija|lat=49.120278|long=6.177778|position = top |label=[[Meca]]}}
{{VietasKarte~|Francija|lat=42.6986|long=2.8956|position = top |label=[[Perpiņāna]]}}
{{VietasKarte~|Francija|lat=47.2431|long=6.0219|position = top |label=[[Bezansona]]}}
{{VietasKarte~|Francija|lat=48.8352|long=2.2409|position = left |label=[[Buloņa-Bijankūra]]}}
{{VietasKarte~|Francija|lat=47.9025|long=1.909|position = top |label=[[Orleāna]]}}
{{VietasKarte~|Francija|lat=49.44|long=1.1|position = top |label=[[Ruāna]]}}
{{VietasKarte~|Francija|lat=47.75|long=7.34|position = top |label=[[Milūza]]}}
{{VietasKarte~|Francija|lat=49.18|long=-0.37|position = top |label=[[Kāna (Francija)|Kāna]]}}
{{VietasKarte~|Francija|lat=48.9364|long=2.3547|position = top |label=[[Sendenī (Francija)|Sendenī]]}}
{{VietasKarte~|Francija|lat=48.6936|long=6.1846|position = top |label=[[Nansī]]}}
{{VietasKarte~|Francija|lat=48.95|long=2.25|position = left |label=[[Aržanteija]]}}
{{VietasKarte~|Francija|lat=48.8611|long=2.4436|position = bottom |label=[[Montrē]]}}
}}

== Galerija ==
{{Galerija
|title=Francijas 10. lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita 2010. gadā
|width=160 | height=170
|perrow=5
|align=center
|captionstyle=text-align:center;
|footer=
|Attēls:Paris - Eiffelturm und Marsfeld2.jpg|1. — [[Parīze]] - [[Francija]]s [[galvaspilsēta]]
|File:Marseille-ports.jpg|2. — [[Marseļa]]
|File:Basilique de Fourvière from Saone (Lyon).jpg|3. — [[Liona]]
|File:Toulouse Capitole Night Wikimedia Commons.jpg|4. — [[Tulūza]]
|Attēls:Nice Port 1.jpg|5. — [[Nica]]
|Attēls:Ile de Nantes.JPG|6. — [[Nante]]
|File:Absolute place Kleber 02.jpg|7. — [[Strasbūra]]
|File:Montpellier fg04.jpg|8. — [[Monpeljē]]
|File:Bordeaux place de la bourse with tram.JPG|9. — [[Bordo]]
|Attēls:Place du Général de Gaulle, Lille.JPG|10. — [[Lille]]
}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Francijas pilsētas}}
{{Eiropas pilsētu uzskaitījumi}}

[[Kategorija:Francijas pilsētas| ]]
[[Kategorija:Pilsētu uzskaitījumi]]</text>
      <sha1>saudk2jzr6t8u9m2d11uevhvc21jwdj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:NHL</title>
    <ns>10</ns>
    <id>15240</id>
    <revision>
      <id>4530770</id>
      <parentid>4275180</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T20:12:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4530770</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4328" sha1="teut4qcq0vun25het0sbss8fga3t9cv" xml:space="preserve">{{Navbox with columns
|name = NHL
| bodyclass  = hlist
| state      = {{{state|autocollapse}}}
|title = {{flaga|ASV}} [[Nacionālā hokeja līga]] {{flaga|Kanāda}}
&lt;!-- |above      =  &lt;big&gt;'''[[2011.—2012. gada NHL sezona|Pašreizējā sezona]]'''&lt;/big&gt; --&gt;
|fullwidth = yes
|col1headerstyle = background:#D0E7FF;
|col2headerstyle = background:#FFCCCC;
|col1header = [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konference]]
|col1headercolspan = 2
|col2header = [[Austrumu konference (NHL)|Austrumu konference]]
|col2headercolspan = 2
|col1 = {{Navbox|child
|state = plain
|titlestyle = background:#D0E7FF;
|liststyle = background:#D0E7FF;text-align:center;
|title = [[Klusā okeāna divīzija (NHL)|Klusā okeāna]]
|list1 = [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|list2 = [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|list3 = [[Edmontonas &quot;Oilers&quot;]]
|list4 = [[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|list5 = [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|list6 = [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|list7 = [[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]
|list8 = [[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]]
}}
|col2 = {{Navbox|child
|state = plain
|titlestyle = background:#D0E7FF;
|liststyle = background:#D0E7FF;text-align:center;
|title = [[Centrālā divīzija (NHL)|Centrālā]]
|list1 = [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|list2 = [[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]]
|list3 = [[Dalasas &quot;Stars&quot;]]
|list4 = [[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|list5 = [[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|list6 = [[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]
|list7 = [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]
|list8 = [[Vinipegas &quot;Jets&quot;]]
}}
|col3 = {{Navbox|child
|state = plain
|titlestyle = background:#FFCCCC;
|liststyle = background:#FFCCCC;text-align:center;
|title = [[Atlantijas okeāna divīzija (NHL)|Atlantijas okeāna]]
|list1 = [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|list2 = [[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|list3 = [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|list4 = [[Floridas &quot;Panthers&quot;]]
|list5 = [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|list6 = [[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|list7 = [[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]
|list8 = [[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]]
}}
|col4 = {{Navbox|child
|state = plain
|titlestyle = background:#FFCCCC;
|liststyle = background:#FFCCCC;text-align:center;
|title = Metropolitēna
|list1 = [[Karolīnas &quot;Hurricanes&quot;]]
|list2 = [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|list3 = [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|list4 = [[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]]
|list5 = [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|list6 = [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|list7 = [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
|list8 = [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]]
}}

|list1style = background:#eee;
|list1 = 
* '''Balvas un kausi:''' [[Stenlija kauss]]
* [[Prezidenta balva]]
* [[Harta balva]]
* [[Kona Smita balva]]
* [[Džeimsa Norisa balva]]
* [[Arta Rosa balva]]
* [[Morisa Rišāra balva]]
* [[Vezinas balva]]
* [[Kaldera balva]]
* [[Viljama Dženingsa balva]]
* [[Kinga Klensija balva]]
* [[Lēdijas Bingas balva]]
* [[Billa Mastertona balva]]
* [[Teda Lindsija balva]]
* [[Frenka Selkes balva]]
* [[Marka Mesjē balva]]
* [[Džeka Adamsa balva]]
* [[NHL simboliskā izlase|Simboliskā izlase]]

|list2style = background:#eee;
|list2 = 
* '''Bijušās komandas:''' [[Atlantas &quot;Flames&quot;]]
* [[Atlantas &quot;Thrashers&quot;]]
* [[Filadelfijas &quot;Quakers&quot;]]
* [[Kalifornijas &quot;Golden Seals&quot;]]
* [[Kanzasas &quot;Scouts&quot;]]
* [[Klīvlendas &quot;Barons&quot;]]
* [[Kolorādo &quot;Rockies&quot;]]
* [[Kvebekas &quot;Bulldogs&quot;]]
* [[Kvebekas &quot;Nordiques&quot;]]
* [[Hamiltonas &quot;Tigers&quot;]]
* [[Hartfordas &quot;Whalers&quot;]]
* [[Minesotas &quot;North Stars&quot;]]
* [[Monreālas &quot;Maroons&quot;]]
* [[Monreālas &quot;Wanderers&quot;]]
* [[Ņujorkas &quot;Americans&quot;]]
* [[Otavas &quot;Senators&quot; (sākotnējie)|Otavas &quot;Senators&quot;]]
* [[Pitsburgas &quot;Pirates&quot;]]
* [[Sentluisas &quot;Eagles&quot;]]
* [[Toronto &quot;St. Pats&quot;]]
* [[Vinipegas &quot;Jets&quot; (agrākie)|Vinipegas &quot;Jets&quot;]]

|list3style = background:#eee;
|list3 = 
* '''Darbību apturējušās komandas:''' [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]]

|list4style = background:#eee;
|list4 = 
* '''Saistītie raksti:''' [[1994.—1995. gada NHL lokauts|1994.—1995. gada lokauts]]
* [[2004.—2005. gada NHL lokauts|2004.—2005. gada lokauts]]
* [[2012.—2013. gada NHL lokauts|2012.—2013. gada lokauts]]
* [[Amerikas hokeja līga]]
* [[Nacionālās hokeja līgas drafts|Drafts]]
* [[Nacionālās hokeja līgas Visu zvaigžņu spēle|Visu zvaigžņu spēle]]
* [[NHL Ziemas klasika|Ziemas klasika]]

|belowstyle = background:#eee;
|below = 
* '''[[:Kategorija:Nacionālā hokeja līga|Kategorija]]'''
* '''[[Portāls:Hokejs|Portāls]]'''
}}&lt;noinclude&gt;
{{Collapsible option}}

[[Kategorija:Hokeja veidnes]]
[[Kategorija:Nacionālā hokeja līga|*]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>teut4qcq0vun25het0sbss8fga3t9cv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Vai tu zināji/Ieteiktie fakti</title>
    <ns>10</ns>
    <id>15425</id>
    <revision>
      <id>4530766</id>
      <parentid>4530331</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T19:52:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +1</comment>
      <origin>4530766</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="337693" sha1="pt647k22h9g30hhxqslai1sfxtf3f7j" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==

&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] &lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s &lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas &lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt; galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt; veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt; nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[limončello]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' &lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt; sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt; īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] &lt;small&gt;(attēlā 18. gadsimta vidus tase)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām &quot;[[Vella kalpi]]&quot; (1970), &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot; (1972) un &quot;[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''&quot;[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]&quot;''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā &quot;[[Marijas klusums]]&quot;, par ko saņēmusi &quot;[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]&quot; kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] &quot;[[Tautumeitas]]&quot; dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''&quot;[[Bur man laimi]]&quot;''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''&quot;[[Oranžās Brīvdienas]]&quot;''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot; ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''&quot;[[Viena valsts, divas sistēmas]]&quot;''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; un &quot;[[Saskaņa]]&quot;, [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību &lt;small&gt;([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas &lt;small&gt;(attēlā jēlas kakao pupiņas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta &quot;[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]&quot;, kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē &quot;sālīt&quot;?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''&quot;[[sabotāža]]&quot;''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m?
* ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]?
* ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās?
* ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva?
* ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' &lt;small&gt;(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)&lt;/small&gt; no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''&quot;[[Izlozes rītausma]]&quot;''' ir piektā grāmata sērijā &quot;[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]&quot;, un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā &quot;Bada spēļu&quot; romāna]] notikumiem?
* ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''&quot;[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]&quot;''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats?
* ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]?
* ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā?
* ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sver aptuveni 500 tonnas?
* ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas &quot;[[Citi Zēni]]&quot; dziesmas &quot;Ramtai&quot; mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē &quot;[[Supernova 2025]]&quot; un ieguva 3. vietu?
* ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]?
* ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru?
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 &quot;Roksana&quot;]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus?
* ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu?
* ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas?
* ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās?
* ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
* ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)?
* ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma &quot;[[Marijas klusums]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 &lt;small&gt;(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt?
* ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' &lt;small&gt;(attēlā logo)&lt;/small&gt; pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti?
* ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s (&quot;Čekas&quot;) dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}?
* ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī?
* ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas &quot;Rubenes&quot; [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas &quot;Rīga&quot; direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents?
* ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Phūketas province]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ?
* ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
* ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[aramiešu raksts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]?
* ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns?
* ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]?
* ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas?
* ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī?
* ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis?
* ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]]
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 &quot;Festivāls&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz automašīnas [[GAZ M-20 &quot;Pobeda&quot;]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam?
* ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]?
* ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]]
* ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta?
* ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē?
* ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā?
* ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā?
* ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bēzjē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]?
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[segli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]?
* ... [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs?
* ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu?
* ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja &quot;Sociālistiskā&quot;, bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā?
* ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē?
* ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]?
* ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim?
* ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku?
* ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību &quot;Zapad-2017&quot; scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku &quot;Veišnorijas&quot; kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos?
* ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em &lt;small&gt;(attēlā dienvidu dinoterijs)&lt;/small&gt;?
* ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors?
* ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā Lūisas ainava)&lt;/small&gt; ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni?
* ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus?
* ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību &lt;small&gt;(attēlā Amerikas mastodonts)&lt;/small&gt;?
* ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem?
* ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu?
* ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas &quot;[[Valmierai un Vidzemei]]&quot; kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām?
* ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ &lt;small&gt;(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
* ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzņemtas filmas &quot;[[Kad lietus un vēji sitas logā]]&quot; epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna?
* ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām?
* ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''&quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot;''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām?
* ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em?
* ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[porteris|portera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts?
* ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus?
* ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]?
* ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju?
* ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais &quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot; saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām?
* ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]]
* ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]?
* ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tutuila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]?
* ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; un &quot;[[Kopā Latvijai]]&quot; saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz &quot;Red Wings&quot;, tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē?
* ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' &lt;small&gt;(attēlā no alpīnistu nometnes)&lt;/small&gt; uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]?
* ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā?
* ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''&quot;[[Spožajā saulē]]&quot;''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — &quot;[[Talantīgais misters Riplijs]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])&lt;/small&gt; ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu?
* ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā?
* ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]]
* ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību?
* ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]?
* ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[domino]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu?
* ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em?
* ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls &quot;[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]&quot;?
* ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]?
* ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu?
* ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Etiopijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome?
* ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir &quot;ļoti slikti&quot; un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā?
* ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā?
* ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)?
* ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]]
* ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem?
* ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes?
* ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]]
* ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru?
* ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i?
* ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''?
* ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus?
* ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]]
* ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]?
* ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā?
* ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''&quot;[[Nav dūmu bez stobriem]]&quot;''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pievienoja [[Lietuvas Republika]]i?
* ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi?
* ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem?
* ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''?
* ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes?
* ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku?
* ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])&lt;/small&gt; ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''&quot;[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]&quot;''' 4. sezonā?
* ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''&quot;[[Egle, zalkšu karaliene]]&quot;''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]]
* ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle?
* ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē?
* ... teorija '''&quot;[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]&quot;''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Tansu Čillera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā?
* ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], &quot;[[Kasu marcu]]&quot; siers no [[Sardīnija]]s, &quot;Surströmming&quot; pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese &quot;hakarli&quot; (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]?
* ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos?
* ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[tekilas agave]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā?
* ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā?
* ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]]
* ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā?
* ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu?
* ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]?
* ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šitake]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]?
* ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā?
* ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto &quot;Kosmosa sacensību&quot;; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]]
* ... no '''[[sizala agave]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā?
* ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska?
* ... termins '''&quot;[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]&quot;''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žadeīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]?
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls?
* ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē?
* ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī?
* ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā &quot;[[Odiseja]]&quot;?
* ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes?
* ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]]
* ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' &lt;small&gt;(attēlā augštecē)&lt;/small&gt; kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]?
* ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā?
* ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kefalonija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]?
* ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]?
* ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā?
* ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus?
* ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]]
* ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu?
* ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem?
* ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas?
* ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''?
* ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb &quot;Stiflera mammu&quot; filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs]]&quot;, kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs 2]]&quot;, bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā &quot;Gudrā blondīne&quot;?
* ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]?
* ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Čadas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā?
* ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' &lt;small&gt;(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)&lt;/small&gt;?
* ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti?
* ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]?
* ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus?
* ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras?
* ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē?
* ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām?
* ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam?
* ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]]
* ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā?
* ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā?
* ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem?
* ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]?
* ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.?
* ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām?
* ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]]
* ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku &lt;small&gt;(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi?
* ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]]
* ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par &quot;ekstrēmistisku grupu organizēšanu&quot;?
* ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam?
* ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā?
* ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai?
* ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā?
* ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu?
* ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]]
* ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)&lt;/small&gt; bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam?
* ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta?
* ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]]
* ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai?
* ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas?
* ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]?
* ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]?
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses?
* ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss?
* ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]]
* ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Villendorfas Venera]])&lt;/small&gt; ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas?
* ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos?
* ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā &lt;small&gt;(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta?
* ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām?
* ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā?
* ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]?
* ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]?
* ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]]
* ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ?
* ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos?
* ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 &quot;Stils&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai?
* ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions?
* ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]]
* ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam &lt;small&gt;(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])&lt;/small&gt;, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā?
* ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas?
* ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]?
* ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²?
* ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā &quot;[[Emilija Peresa]]&quot;, un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[zaļā duglāzija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā?
* ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]?
* ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē?
* ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā &lt;small&gt;(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta?
* ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam &quot;[[Ķengarags]]&quot; [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā?
* ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] &lt;small&gt;(attēlā kapa plāksne)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]?
* ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]]
* ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē?
* ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]?
* ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malaizijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību?
* ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā?
* ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam?
* ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]?
* ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu?
* ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s &quot;[[Tvaikonis Villijs]]&quot;?
* ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vatikāna lira]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s?
* ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus?
* ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')?
* ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' (&quot;Lai Ceturtais ir ar tevi&quot;), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' (&quot;Lai Spēks ir ar tevi&quot;)?
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem?
* ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu?
* ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību?
* ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu?
* ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne?
* ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī?
* ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti?
* ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]?
* ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] &lt;small&gt;(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā?
* ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai?
* ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs?
* ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā &quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot; kopš 2008. gada?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca?
* ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]]
* ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' &lt;small&gt;(attēlā ''Reteporella grimaldii'')&lt;/small&gt; ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes?
* ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]]
* ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s?
* ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas?
* ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]]
* ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam?
* ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s?
* ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]]
* ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā &quot;atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]&quot;?
* ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem?
* ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]?
* ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona?
* ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]?
* ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]?
* ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam?
* ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti?
* ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]?
* ... '''&quot;[[Eiropeiskā solidaritāte]]&quot;''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em?
* ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par &quot;ērto karogu&quot; valstīm?
* ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains &quot;Sojombo&quot; simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols?
* ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]?
* ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā?
* ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā &quot;fika pauze&quot; — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām?
* ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]]
* ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija vairāk &quot;zobu&quot;, bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus?
* ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni?
* ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes?
* ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru?
* ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kambodžas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā?
* ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda?
* ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu?
* ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]]
* ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā?
* ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu?
* ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita?
* ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu &quot;Pūķa zeme&quot;?
* ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi?
* ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', &lt;small&gt;(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])&lt;/small&gt; kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus?
* ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā?
* ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi?
* ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes &quot;Prometey&quot;, kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]?
* ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]]
* ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' &lt;small&gt;(attēlā &quot;[[Titāniks]]&quot;, kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)&lt;/small&gt; bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā &quot;galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku&quot; un &quot;cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma&quot; veicinātājus?
* ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta?
* ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti?
* ... filmas '''&quot;[[Klavieres (filma)|Klavieres]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s?
* ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''&quot;[[Ceļojums uz Zemes centru]]&quot;''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas &quot;[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]&quot; (mūsdienās &quot;Nacionālā apvienība&quot;) dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izslēdza no partijas?
* ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība &quot;Diāna&quot; ir iegādājusies veikalu tīklu &quot;Cenuklubs&quot;, un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''&quot;[[Mājai un Dārzam]]&quot;''' veikalu tīklā?
* ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 2016. gadā)&lt;/small&gt; dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]?
* ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu?
* ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]?
* ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai?
* ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]]
* ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri?
* ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane?
* ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] &lt;small&gt;(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu?
* ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (basketbols)|Atēnu &quot;Panathinaikos&quot;]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju?
* ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu?
* ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā &quot;[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]]
* ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku?
* ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)??
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu &quot;[[Džons Viks]]&quot;, kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā &quot;[[Matrikss]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts?
* ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm?
* ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' &lt;small&gt;(attēlā izsūtījumā)&lt;/small&gt; viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par &quot;Baigo gadu&quot;?
* ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē?
* ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu?
* ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]?
* ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''?
* ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]]
* ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]?
* ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu?
* ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar dziesmu ''Bangaranga''?
* ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]?
* ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs?
* ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]?
* ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]]
* ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā &quot;maratona tēvs&quot; — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes?
* ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās &quot;Zaudētās vienības&quot; Argonas mežā [[Francija|Francijā]]?
* ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pļavas salvija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]?
* ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence?
* ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''&quot;[[Gļēvais suns Drosminieks]]&quot;''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]]
* ... piemineklis '''&quot;[[Sveiciens Saulei]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā?
* ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]]
* ... '''''[[Ikarus 260]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis?
* ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo?
* ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju &lt;small&gt;(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību?
* ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[mieturu salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] &quot;par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem&quot;, kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā?
* ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' &lt;small&gt;(attēlā Ziemeļmujas grēda)&lt;/small&gt; rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne?
* ... [[folklora]]s draugu kopa '''&quot;[[Skandinieki]]&quot;''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā?
* ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' &lt;small&gt;(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]?
* ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis?
* ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas?
* ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas &quot;Mammoth&quot; 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] hokeja komandas pamatiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]]
* ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā?
* ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]?
* ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās?
* ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu?
* ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]]
* ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''&quot;[[Nāves žokļos]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām?
* ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis &quot;albiceleste&quot; sastāvā?
* ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em?
* ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību?
* ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]]
* ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu &lt;small&gt;(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija &lt;small&gt;(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē?
* ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā &lt;small&gt;(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda?
* ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]?
* ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli?
* ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos?
* ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' &lt;small&gt;(attēlā čaulas)&lt;/small&gt; atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām?
* ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes?
* ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]]
* ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un ūdens paceļamās ēkas?
* ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā?
* ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību?
* ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu?
* ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]]
* ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]?
* ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&amp;M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]?
* ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)?
* ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas &quot;Canucks&quot;]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]]
* ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[L&amp;M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā &quot;zinātniski modernu&quot; risinājumu [[smēķēšana]]i?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]]
* ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika?
* ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]?
* ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]]
* ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai &lt;small&gt;(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi?
* ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu &quot;Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām?
* ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem?
* ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku &lt;small&gt;(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu?
* ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi?
* ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]?
* ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote?
* ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ?
* ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]?
* ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta?
* ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos?
* ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām?
* ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malāvijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains?
* ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni?
* ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]?
* ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā &quot;Latvijas minerāli&quot; [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās?
* ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta?
* ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]?
* ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ganas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas?
* ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai?
* ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai &quot;tukšajai Spānijai&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]]
* ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]?
* ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti?
* ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nigērijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts?
* ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā?
* ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]?
* ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma?
* ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību?
* ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120?
* ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]?
* ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]?
* ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Namībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s?
* ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda?
* ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]?
* ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lesoto karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru?
* ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē?
* ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām?
* ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju?
* ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tunisijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk?
* ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]?
* ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā?
* ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]?
* ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts &quot;Daudzskanīgais debesjums&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''?
* ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta?
* ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par &quot;viltus ziņu&quot; izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Raniroa]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē?
* ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Afganistāna]]s [[islāms|islāma]] garīdznieks '''[[Hibatulla Ahundzada]]''', kurš kopš 2021. gada ir [[Afganistānas augstākais vadītājs]] ''[[Taliban]]'' valdības laikā, ir ļoti noslēgta persona — ir zināma tikai viena neapstiprināta viņa fotogrāfija un daži audioieraksti ar viņa runām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Puntlendas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā?
* ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em?
* ... nocietinājumā ar [[bastions|bastioniem]] '''[[citadele]]''' ir sistēmas spēcīgākā daļa, dažreiz tā atrodas tālu ārsienu un bastionu iekšpusē, bet bieži vien ekonomijas labad tā veido daļu no ārsienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi?
* ... '''[[drogu preču tirgotava]]s''' bija īpašs [[farmācija|farmaceitiskās]] [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tips, kas darbojās [[Latvija|Latvijā]] no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, kur tirgoja bezrecepšu medikamentus, [[kosmētika|kosmētiku]], higiēnas preces un mājsaimniecības ķimikālijas, aizpildot nišu starp tradicionālajām [[aptieka|aptiekām]] un parastajiem [[veikals|veikaliem]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā?
* ... '''[[dorafobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no dzīvnieku [[spalva]]s, [[kažokāda]]s vai pieskaršanās dzīvniekam, īpaši tā apmatojumam; cilvēkiem ar dorafobiju var būt ļoti grūti atrasties tuvumā dzīvniekiem, īpaši mājdzīvniekiem, piemēram, [[suņi]]em vai [[kaķi]]em?
* ... vācu eirodisko [[popmūzika|pop]]grupa '''''[[Dschinghis Khan]]''''' sākotnēji izveidota [[Minhene|Minhenē]], lai piedalītos [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Dschinghis Khan'', kur tā ieguva ceturto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs?
* ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos?
* ... '''[[jo-jo]]''' ir sena rotaļlieta ar eksistences pierādījumiem kopš 440. gada pirms mūsu ēras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] &lt;small&gt;(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[tripanofobija]]''' ir pastāvīgas un intensīvas [[bailes]] no [[injekcija|injekcijām]], adatām vai procedūrām, kas ietver ādas dūrienu, šī fobija var izraisīt spēcīgu trauksmi vai [[panikas lēkme]]s jau pie domas par adatu vai pirms medicīniskas procedūras?
* ... '''[[2025. gada NHL drafts|2025. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēts neviens [[Latvija]]s [[hokejists]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Envers Paša]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]?
* ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Kolumbija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Efmamhhasonds Gonsaless|Efmamhhasonda Gonsalesa]]''' neparastais vārds ''Efmamjjasond'' hronoloģiskā secībā satur visu gada [[mēneši|mēnešu]] sākuma burtus [[spāņu valoda|spāņu valodā]]; kad viņa vecākiem jautāja par šo faktu, viņi atbildēja, ka nolēmuši viņu tā nosaukt, jo viņiem patīk visi gada divpadsmit mēneši?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]?
* ... pēc 2025. gada datiem '''[[Liepājas autobusu parks|AS &quot;Liepājas autobusu parks&quot;]]''' 34,85% akciju īpašniece ir [[Liepāja]]s pašvaldība, bet 60,12% kapitāla piederēja SIA &quot;LAP1R&quot;, kas, pēc &quot;Firmas.lv&quot; ziņām, pastarpināti piederēja [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] (67%) un [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] (33%) ģimenēm?
* ... pirmā oficiālā kolonistu apmetne '''[[Kanāda (Jaunfrancija)|Kanādā]]''' bija [[Kvebeka]], ko [[1608. gads|1608. gadā]] dibināja Samuels de Šamplēns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Palmbīča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri?
* ... '''[[Raiātea]]''' tiek vispārpieņemti uzskatīta par senās [[Polinēzija]]s austrumu salu &quot;centru&quot;, un ir ticams, ka migrācija uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Havaju salas|Havaju salām]] un citām Austrumpolinēzijas daļām sākās no Raiāteas?
* ... pasaulē pirmo mehāniski saldēto '''[[ledus laukums|ledus laukumu]]''' atklāja britu veterinārārsts un izgudrotājs Džons Gemdžī [[Londona|Londonā]]; laukums bija izveidots uz [[Betons|betona]] pamatnes, kurā bija iestrādātas [[Varš|vara]] caurules, pa tām cirkulēja dzesēšanas šķidruma maisījums ([[glicerīns]], [[ēteris]], slāpekļa peroksīds un [[ūdens]]), kas sasaldēja virsējo ūdens kārtu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]?
* ... [[1638. gads Latvijā|1638. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] publicētajā [[vācbalti|vācbaltu]] [[luterisms|luterāņu]] mācītāja [[Georgs Mancelis|Georga Manceļa]] [[latviešu valoda]]s vārdnīcā '''''[[Lettus]]''''' ietilpst ne tikai ap 6000 latviešu [[vārdi|vārdu]] vāciskie tulkojumi, bet arī [[vācu valoda]]s frāžu un teikumu latviskie tulkojumi?
* ... laika posmā pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas izveides]] '''[[Latvijas ārpolitika]]''' bija orientēta uz [[neitralitāte]]s saglabāšanu un drošības garantiju meklēšanu, svarīga loma bija tā sauktajai [[Baltijas Antante]]i, ko [[1934. gads|1934. gadā]] izveidoja [[Latvija]] kopā ar [[Igaunija|Igauniju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru?
* ... dažās mūsdienu [[Polinēzija]]s sabiedrībās, īpaši [[Jaunzēlande]]s [[maori]]em, '''[[marae]]''' joprojām ir būtiska ikdienas dzīves sastāvdaļa, bet tropiskajā Polinēzijā lielākā daļa marae tika iznīcinātas vai pamestas līdz ar [[kristietība]]s ienākšanu 19. gadsimtā?
* ... [[1952. gads|1952. gada]] decembrī [[Londona|Londonu]] skāra neparasti auksti laikapstākļi, [[anticiklons]] un bezvējš, kā rezultātā gaisā uzkrājās piesārņotāji, galvenokārt no [[akmeņogles|akmeņogļu]] dedzināšanas, veidojot biezu [[Smogs|smoga]] slāni, ko dēvē par '''[[Lielais Londonas smogs|Lielo Londonas smogu]]'''; mūsdienu lēš, ka kopējais bojāgājušo skaits sasniedza 10 000 līdz 12 000 cilvēku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]]
* ... 2021. gadā partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]?
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Lietuvas Komunistiskā partija]]''' kļuva par pirmo, kas izstājās no [[PSKP]] sastāva, bet 1990. gadā daļa partijas pārtapa par Lietuvas Demokrātisko darba partiju?
* ... pēc [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]] '''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]]''' tika ievēlēts par [[Jelgavas domes priekšsēdētājs|Jelgavas domes priekšsēdētāju]], stājoties ilggadējā pašvaldības vadītāja [[Andris Rāviņš|Andra Rāviņa]] vietā, kurš bija vadījis domi vairāk nekā 20 gadus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību?
* ... '''[[Šuahine]]''' [[Biedrības salas|Biedrības salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] ilgstoši pretojās eiropiešu kolonizēšanas mēģinājumiem un [[1847. gads|1847. gadā]] pasludināja sevi par neatkarīgu valsti, tomēr [[1888. gads|1888. gadā]] [[Francija]] beidzot izveidoja [[protektorāts|protektorātu]] pār salu?
* ... par otro studijas albumu &quot;Lēnā palīdzība&quot; [[rokmūzika|rokgrupa]] '''''[[DJ Krankenwagen]]''''' 2024. gadā saņēma &quot;[[Zelta Mikrofons|Zelta Mikrofona]]&quot; nominācijas kategorijās &quot;Labākais alternatīvās, indie vai eksperimentālās mūzikas albums&quot; un &quot;Labākais albuma dizains&quot;, otrajā kategorijā arī kļūstot par laureātiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē?
* ... '''[[Armēnijas bruņotie spēki|Armēnijas bruņotajos spēkos]]''' pastāv obligātais militārais dienests, kas kopš 2025. gada ilgst 18 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu vietā?
* ... 14. [[Ganas prezidents]] '''[[Džons Mahāma]]''' bija arī 12. Ganas prezidents no 2012. līdz 2017. gadam, taču pēc pirmā valdīšanas termiņa viņš kļuva par pirmo valsts vadītāju, kurš nav ticis pārvēlēts uz otro termiņu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]?
* ... '''''[[Apollo (ASTP)|Apollo ASTP]]''''' saslēgšanās ar '''''[[Sojuz-19]]''''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] jūlijā bija pirmais kopīgais [[ASV]] un [[Padomju Savienība]]s [[kosmiskais lidojums|lidojums kosmosā]]?
* ... '''''[[Trinity (kodolizmēģinājums)|Trinity]]''''' bija pirmais pasaulē veiksmīgais kodolizmēģinājums, kas tika veikts [[ASV]], [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] laikā [[1945. gads|1945. gada]] 16. jūlijā plkst. 5:29:45 no rīta pie Alamogordo pilsētas, [[Ņūmeksika]]s štatā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi?
* ... [[Ņujorka]]s dienas [[laikraksts]] '''''[[New York Post]]''''' ir viens no vecākajiem nepārtraukti izdotajiem laikrakstiem [[ASV]] — to [[1801. gads|1801. gadā]] izveidoja ASV pirmais [[ASV finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Aleksandrs Hamiltons]]?
* ... 1880. gados parādījās pirmie '''[[bērnu ratiņi]]''' guļošiem [[zīdaiņi]]em, bet 1889. gadā Viljams Ričardsons patentēja ideju, kuros varēja mainīt ratiņu kulbas pozīciju, novietojot to gan pret vecākiem, gan otrādi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]?
* ... [[1947. gads|1947. gada]] 17. decembrī daļa no [[Francijas okupācijas zona Vācijā|Francijas okupācijas zona]]s [[Vācija|Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kļuva par [[Francija]]s [[protektorāts|protektorātu]] ar savu konstitūciju, karogu, ģerboni un himnu — '''[[Zāras protektorāts|Zāras protektorātu]]'''?
* ... kopš 2014. gada viens no senākajiem un pazīstamākajiem konditorejas [[zīmoli]]em [[Latvija|Latvijā]] '''&quot;[[Staburadze (zīmols)|Staburadze]]&quot;''' pieder [[Norvēģija]]s pārtikas koncernam ''Orkla'', un to pārvalda tā meitasuzņēmums [[Orkla Latvija|SIA &quot;Orkla Latvija&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Saimons Heriss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu?
* ... 1969. gadā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[laikraksts|laikrakstu]] '''''[[The Sun]]''''' iegādājās [[Ruperts Mērdoks]], kurš pārveidoja to par tabloīdu, balstoties uz amerikāņu dzeltenās preses piemēru, un kopš tā laika ''The Sun'' ir kļuvis par vienu no pārdotākajiem laikrakstiem Lielbritānijā?
* ... '''[[mārsila pūķgalve]]s''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Bulgārija]]s līdz [[Sibīrija]]s dienvidiem un [[Irāna]]i, bet [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu]] daļā tā ir retumis ievazāta kā [[Nezāles|nezāle]]; [[Latvija|Latvijā]] diezgan rets adventīvs augs, pārsvarā valsts austrumdaļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku?
* ... par pirmo '''[[Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētājs|Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētāju]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] tika iecelts Ministru komitejas priekšsēdētājs grāfs [[Sergejs Vite]], bet pēdējais šajā amatā bija kņazs [[Nikolajs Goļicins]] [[1917. gads|1917. gadā]]?
* ... '''[[izrīvēšana]]''' ir iepriekš izveidota [[Urbšana|urbuma]] [[Apstrāde ar griešanu|apstrāde]], ar kuru iegūstams precīzāks urbuma izmērs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]]
* ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]?
* ... viena no senākajām ielām [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] '''[[Jēkaba iela (Jēkabpils)|Jēkaba iela]]''' ir nosaukta [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba]] vārdā, kurš [[1670. gads Latvijā|1670. gadā]] dibināja Jēkabpili?
* ... pēc finanšu noziegumu apkarotāju sāktās izmeklēšanas [[2025. gads|2025. gada]] 24. jūlijā [[Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja, ka devis [[Lietuvas premjerministrs|premjerministram]] '''[[Gintauts Palucks|Gintautam Paluckam]]''' divas nedēļas, lai izskaidrotu sabiedrībai savus biznesa darījumus vai demisionētu, un 31. jūlijā kļuva zināms, ka Palucks nolēmis atkāpties no amata?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī '''[[piraijas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums?
* ... līdz pat 20. gadsimta 80. gadu sākumam '''[[Uapou|Uapou sala]]''' bija visapdzīvotākā [[Marķīza salas|Marķīza salās]], jo pārējās salas bija smagi cietušas dažādu [[epidēmija|epidēmiju]] dēļ, ko ieveda rietumnieki, savukārt Uapou katoļu [[misionāri]] pārliecināja saliniekus patverties karantīnā baznīcās, tiklīdz kāds kuģis tuvojās salas krastiem?
* ... atšķirībā no [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] — kurš ir formālais valsts vadītājs — '''[[Indijas premjerministrs]]''' ir [[izpildvara]]s centrs, un viņa vadītā valdība pieņem lēmumus ikdienas [[politika]]s un administrācijas jautājumos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]]
* ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] komponēta dziesma ar [[Kaspars Dimiters|Kaspara Dimitera]] vārdiem &quot;'''[[Vēl ir laiks]]'''&quot;, kas skotnēji radīta kā lirisks stāsts par laiku, dabu un mīlestību, 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā ieguva jaunu, politisku nozīmi, kad [[Trešā atmoda|Atmodas]] pasākumos piedziedājums &quot;Vēl ir laiks!&quot; tika spontāni aizstāts ar skandējumu &quot;Latvijā!&quot;?
* ... tradicionālās [[animācijas filma]]s &quot;[[Lilo un Stičs]]&quot; [[2025. gads kino|2025. gada]] [[jauns ekranizējums|jaunais ekranizējums]] '''&quot;[[Lilo un Stičs (2025. gada filma)|Lilo un Stičs]]&quot;''' pārspēja vairākus rekordus, visā pasaulē nopelnot vairāk nekā miljardu dolāru, kļūstot par 2025. gada [[2025. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturto ienesīgāko filmu]] un visu laiku ienesīgāko animācijas spēlfilmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem?
* ... '''[[radula]]''' ir [[moluski]]em raksturīgs [[mute]]s orgāns, kuras pamatfunkcija ir nokasīt, sasmalcināt un ievadīt [[rīkle|rīklē]] [[barība]]s vielas?
* ... '''[[Sarina Vīgmane|Sarinas Vīgmanes]]''' kā galvenās [[trenere]]s vadībā divas dažādas komandas ([[Nīderlandes sieviešu futbola izlase|Nīderlande]] un [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglija]]) ir izcīnījušas savus pirmos [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionu futbolā sievietēm]] titulus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā?
* ... pēc [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] nākamie eiropieši, kas apmeklēja '''[[Tubuai]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] bija [[Dumpis uz kuģa Bounty|kuģa ''Bounty'' dumpinieki]] [[1789. gads|1789. gadā]], kas to bija izvēlējušies par slēpni, bet pēc konflikta ar iezemiešiem salu pameta, aizceļoja uz [[Taiti]], vēlreiz atgriezās Tubuai, līdz atkal to pameta, dodoties uz [[Pitkērna|Pitkērnu]]?
* ... lai gan '''[[Vandaļu un alānu karaliste]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] pastāvēja nedaudz vairāk par gadsimtu 5. un 6. gadsimtā, tā būtiski ietekmēja vēlās [[Romas impērija]]s un agrīnās [[Bizantijas Impērija|Bizantijas]] vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]]
* ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings?
* ... 2024. gada sezonā gūstot 25 vārtus, [[Brazīlija]]s [[futbolists]] '''[[Režinaldu Ramiriss]]''' kļuva par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] sezonas rezultatīvāko spēlētāju?
* ... '''[[sacelšanās uz bruņukuģa &quot;Potjomkins&quot;]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] kļuva par spēcīgu simbolu revolucionārajā [[Propaganda|propagandā]] un vēlāk tika plaši interpretēta gan padomju ideoloģijā, gan kino mākslā, tostarp [[Sergejs Eizenšteins|Sergeja Eizenšteina]] slavenajā filmā &quot;[[Bruņukuģis Potjomkins (filma)|Bruņukuģis Potjomkins]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga?
* ... ''[[Lady Gaga]]'' piektais studijas albums '''''[[Joanne]]''''' tika nosaukts viņas tantes Džoanas vārdā, kura nomira no [[sarkanā vilkēde|sarkanās vilkēdes]] 19 gadu vecumā, un tam ir dziļi personīga nozīme dziedātājai?
* ... tradicionāli [[kokosrieksti]] '''[[kopra]]s''' sagatavošanai tiek žāvēti saulē, bet tiek izmantota arī žāvēšana krāsnīs; lielākā kopras eksportētāja ir [[Papua-Jaungvineja]], kam seko [[Indonēzija]], [[Zālamana Salas]] un [[Vanuatu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]]
* ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu?
* ... [[1829. gads|1829. gada]] aprīlī postoša [[epidēmija]] izplatījās no [[Tubuai]] uz citu salu mūsdienu [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] '''[[Raivavae]]''', dramatiski samazinot iedzīvotāju skaitu no aptuveni trim tūkstošiem līdz dažiem simtiem; [[tautas skaitīšana]] 1836. gadā parādīja, ka iedzīvotāju skaits salā ir tikai 409?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[komikss|komiksu]] mākslinieks '''[[Džeks Kērbijs]]''' ir plaši atzīts par vienu no komiksu lielākajiem novatoriem un ražīgākajiem un ietekmīgākajiem veidotājiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]]
* ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]?
* ... [[Kostarikas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Orlando Galo]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā ''[[Riga FC]]''?
* ... tika uzskatīts, ka [[Sulavesi sala]]s centrālajā daļa, [[Indonēzija|Indonēzijā]] dzīvojošais nakts [[Primāti|primāts]] '''[[pundurtarsijs]]''' ir izmiris 20. gadsimta sākumā, bet 2000. gadā Indonēzijas zinātnieki negaidīti atklāja beigtu dzīvnieku žurku slazdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Solidus of Petronius Maximus.png|border|right|200px]]
* ... [[Rietumromas impērija]]s senators '''[[Petronijs Maksims]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar [[korupcija]]s palīdzību un organizējot imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu, uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]], taču izraisīja [[Vandaļi|vandaļu]] iebrukumu, no kura bēgot iekļuva pūlī, kas viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei?
* ... '''[[Salacgrīvas vidusskola]]s''' pirmssākumi ir izsekojami līdz [[Lielsalacas draudze]]s skolai, kuras nams Krasta ielā celts [[1876. gads Latvijā|1876. gadā]]?
* ... '''[[Marija Gubene]]''' bija pirmā profesionāli izglītotā mūzikas darbiniece-sieviete [[Latvija|Latvijā]], pirmā [[Latvieši|latviešu]] sieviete [[Komponists|komponiste]], pirmā sieviete [[profesore]] Latvijas akadēmiskajā vēsturē, arī mūzikas publiciste, kritiķe un [[ērģelniece]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Imperial Coat of Arms of Iran.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pehlevī Irāna]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1925. gads|1925. gada]] līdz [[1979. gads|1979. gadam]], kad tā tika gāzta [[Islāma revolūcija]]s laikā, Irānā tika likvidēta monarhija un izveidota [[Irāna|Irānas Islāma Republika]]?
* ... 2025. gadā [[Bolīvijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Enso Monteiro]]''' pārstāvēja [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandu [[FK Auda|Auda]], kas viņu īrēja no [[Brazīlija]]s komandas ''[[Santos FC|Santos]]''?
* ... amerikāņu [[komikss|komiksu]] [[supervaronis]] '''[[Melnā Pantera]]''' pirmo reizi parādījās [[Fantastiskais četrinieks|Fantastiskā četrinieka]] 52. numura izdevumā, kas publicēts 1966. gada jūlijā, tēlu radīja rakstnieks un redaktors [[Stens Lī]] un mākslinieks [[Džeks Kērbijs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Presidente Nayib Bukele (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... 81. [[Salvadora]]s prezidents '''[[Najibs Bukele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti populārs valstī: visas prezidentūras laikā viņa atbalsta reitings ir pārsniedzis 75%, un vidēji tas saglabājas virs 90%?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kriminālkomēdijas filma]] '''&quot;[[Kailais ierocis (2025. gada filma)|Kailais ierocis]]&quot;''' stāsta par leitnanta Frenka Drebina dēlu, kurš, sekojot tēva pēdās, cenšas novērst policijas vienības slēgšanu?
* ... [[1995. gads|1995. gada]] 28. maijā '''[[Ņeftegorska (Sahalīnas apgabals)|Ņeftegorska]]''' [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]] [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] tika ievērojami iznīcināta [[zemestrīce|zemestrīcē]], gāja bojā apmēram 2100 cilvēki (pirms katastrofas pastāvīgais [[iedzīvotāju skaits]] bija 3197 cilvēki); ciemats tika atzīts par neatjaunojamu un 1995. gada 29. septembrī likvidēts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bora Bora.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Franču Polinēzija]]s [[atols]] '''[[Borabora]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par vienu no ekskluzīvākajiem un greznākajiem brīvdienu galamērķiem augstākajā cenu diapazonā un ir viens no dārgākajiem ceļojumu galamērķiem pasaulē?
* ... [[Melnkalnes futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Danijels Petkovičs]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandā [[FK Liepāja]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinooperators]] '''[[Vitorio Storāro]]''' tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem un ietekmīgākajiem kinooperatoriem [[kino]] vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anthony Albanese portrait (re-crop).jpg|border|right|150px]]
* ... starp pasākumiem, ko īstenoja [[Austrālija]]s valdība pašreizējā [[Austrālijas premjerministrs|premjerministra]] '''[[Entonijs Albanīzs|Entonija Albanīza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā, bija arī [[sociālie tīkli|sociālo tīklu]] lietošanas aizliegums personām līdz 16 gadu vecumam?
* ... '''&quot;[[Fantastiskais četrinieks]]&quot;''' bija pirmā supervaroņu komanda, ko izdevniecības ''[[Marvel Comics]]'' [[komikss|komiksos]] [[1961. gads|1961. gadā]] izveidoja mākslinieks [[Džeks Kērbijs]] un redaktors [[Stens Lī]]?
* ... '''[[Padomju—Japānas karš]]''' [[1945. gads|1945. gada]] augustā sākās ar trīs fronšu ofensīvu pret [[Japāna]]s [[Kvantunas armija|Kvantunas armiju]] [[Mandžūrija|Mandžūrijā]], kā arī uzbrukumiem [[Sahalīna]]s dienvidu daļai un [[Kuriļu salas|Kuriļu salām]], un daudzskaitlīgā [[PSRS armija]] — bruņota ar modernu tehniku un ar kaujas pieredzi Eiropā — ātri pārvarēja japāņu aizsardzību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Poseidon sculpture Copenhagen 2005 hand.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[trijzaris]]''' ir jūras dieva [[Poseidons|Poseidona]] ([[Grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]]) vai [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] ([[Romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģijā]]) rīks, ko izmantoja jūras valstības aizsardzībai &lt;small&gt;(attēlā Poseidona trijzaris)&lt;/small&gt;?
* ... visilgāk amatā bijušais '''[[Ukrainas premjerministrs]]''' ir [[Deniss Šmihaļs]]?
* ... '''[[septiķis]]''' neveic pilnu notekūdeņu attīrīšanu, jo tas samazina tikai suspendēto daļiņu un daļas organisko vielu daudzumu, bet pilnībā neattīra [[Slāpeklis|slāpekli]], [[Fosfors|fosforu]], [[Smagie metāli|smagos metālus]] vai [[Mikroorganismi|mikroorganismus]]; septiķa izplūdes ūdens bez papildu attīrīšanas joprojām satur vielas, kas rada vides piesārņojuma riskus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Bart De Wever (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Beļģija]]s politiķis '''[[Barts de Vēvers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar partiju &quot;Jaunā [[flāmi|flāmu]] alianse&quot; uzvarēja 2010. gada federālajās vēlēšanās, pēc tam arī nākamajās trīs vēlēšanās, līdz karalis [[Filips (Beļģija)|Filips]] uzdeva viņam izveidot valdību, un [[2025. gads|2025. gada]] 3. februārī de Vēvers deva [[Beļģijas premjerministrs|Beļģijas premjerministra]] amata zvērestu?
* ... '''[[Japānas intervence Mandžūrijā (1931)|Japānas intervence Mandžūrijā]]''' [[1931. gads|1931. gadā]] izraisīja starptautisku nosodījumu: [[Tautu Savienība]] atzina, ka [[Japānas Impērija|Japāna]] ir pārkāpusi starptautiskos līgumus, kā rezultātā Japāna [[1933. gads|1933. gadā]] izstājās no Tautu Savienības, tomēr kopumā starptautiskā reakcija bija pasīva?
* ... ''Anthropic'' [[valodas modelis|lielo valodas modeļu]] saimes '''''[[Claude (mākslīgais intelekts)|Claude]]''''' katru paaudzi parasti izlaiž trīs izmēros — no mazākā un lētākā līdz lielākajam un dārgākajam: ''Haiku'', ''Sonnet'' un ''Opus'', bet vēlāk pievienojušies vēl jaudīgākie ''Mythos'' un ''Fable''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lamium amplexicaule kz05.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[skaujošā panātre]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Panātres|panātru ģints]] suga, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], taču tā mūsdienās kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un nereti sastopama arī visā [[Latvija]]s teritorijā?
* ... mākslinieka [[Gustavs Klucis|Gustava Kluča]] vārdā nosaukto '''[[Gustava Kluča iela|Gustava Kluča ielu]]''' [[Rīga]]s [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstes]] apkaimē sāka veidot 2017. gadā pēc dzelzceļa kravas stacijas [[Rīga Preču I]] likvidēšanas, stacijas ceļu un ēku nojaukšanas?
* ... [[vulkāns|vulkānisko]] kalnu virkni [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]] uz [[Ruanda]]s, [[Uganda]]s un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] robežas '''[[Virunga|Virungu]]''' veido astoņi galvenie vulkāni un vairāki mazāki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ibrahim Traoré portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ibrahims Traore]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par [[Burkinafaso valsts vadītāji|Burkinafaso pagaidu prezidentu]] militārā [[apvērsums|apvērsuma]] laikā, gāžot no amata Polu Anrī Dandaogo Damibu, tobrīd bija jaunākais valsts vadītājs pasaulē?
* ... '''[[arābu raksts]]''' ir otrā visplašāk izmantotā [[Alfabēts|alfabētiskā]] [[rakstība]]s sistēma pasaulē pēc [[Latīņu raksts|latīņu raksta]]?
* ... '''[[Starptautiskā informātikas olimpiāde|Starptautiskajās informātikas olimpiādēs]]''' laika posmā no to izveides 1989. gadā līdz 2024. gadam visvairāk medaļu ir izcīnījuši [[Ķīna]]s skolēni?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Malacolimax tenellus 2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[gliemežu klase]]s virsdzimta '''[[limakoīdejas]]''' &lt;small&gt;(attēlā sēņu kailgliemezis)&lt;/small&gt; apvieno lielus un ļoti lielus [[kailgliemeži|kailgliemežus]], kas izstieptā stāvoklī sasniedz līdz 25 cm garumu?
* ... [[basketbolists]] un [[treneris]] '''[[Andris Zvans]]''', kurš [[Rīgas VEF (1958—1992)|VEF meistarkomandā]] nospēlēja 12 sezonas no 1974. līdz 1986. gadam, ir dzimis [[Sibīrija|Sibīrijā]], kur ģimene atradās izsūtījumā?
* ... septītais un pašreizējais [[Polijas prezidents]] '''[[Karols Navrockis]]''' 2013. gadā [[Gdaņska]]s Universitātē ieguva [[doktora grāds|doktora grādu]] [[vēsture|vēsturē]] par antikomunistiskās pretošanās izpēti [[Polija|Polijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luis Alberto Arce Catacora (Official Portrait, 2020) Cropped I.png|border|right|150px]]
* ... 2019. gada politiskās krīzes un toreizējā [[Bolīvija]]s prezidenta [[Evo Moraless|Evo Moralesa]] gāšanas laikā finanšu ministrs '''[[Luiss Arse]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar Moralesu devās trimdā, kur Moraless izvirzīja Arsi par partijas &quot;[[Kustība uz sociālismu (Bolīvija)|Kustība uz sociālismu]]&quot; prezidenta kandidātu 2020. gada vēlēšanās, un Arse tajās uzvarēja ar 55% balsu?
* ... [[Malaizija]]s pilsēta '''[[Bandarviktorija]]''' ir dibināta ap [[1846. gads|1846. gadu]], kad briti [[Labuana|Labuanu]] ieguva no [[Bruneja]]s sultāna un izveidoja šeit savu flotes atbalsta bāzi; pilsēta nodēvēta par godu [[Apvienotās Karalistes karaliene]]i [[Viktorija (karaliene)|Viktorijai]]?
* ... '''[[Jelgavas novada dome]]''' ir [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] pašpārvaldes augstākā iestāde, kuras sēdes notiek ārpus novada teritorijas — Jelgavas novada pašvaldības ēkā [[Pasta iela (Jelgava)|Pasta ielā]] 37, [[Jelgava|Jelgavas valstpilsētā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vincas Juszka.tif|border|right|150px]]
* ... tiklīdz [[Mazā Lietuva|Mazajā Lietuvā]] sāka izdot iespieddarbus [[latīņu raksts|latīņu rakstā]], '''[[grāmatneši]]''' &lt;small&gt;(attēlā Vincs Juška)&lt;/small&gt; tos ieveda [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] ietilpstošajā [[Lietuva]]s daļā, kur iespieddarbus vai nu uzreiz nodeva [[zemnieks|zemniekiem]] vai tālākai izplatīšanai [[skolotājs|skolotājiem]] un [[priesteris|priesteriem]]?
* ... [[Krievijas Impērija]]s [[feldmaršals]], cara [[Pēteris I|Pētera I]] tuvākajam kara un politikas lokam pieskaitāmais '''[[Ivans Trubeckojs]]''' nomira [[1750. gads|1750. gadā]] [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], būdams pēdējais dzīvais [[bajārs]] [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]?
* ... [[Uldis Marhilēvičs|Ulda Marhilēviča]] dziesma ar [[Guntars Račs|Guntara Rača]] vārdiem '''&quot;[[Rēdereja (dziesma)|Rēdereja]]&quot;''' ir īpaši komponēta [[kontrtenors|kontrtenora]] balsij, izmantojot [[Sergejs Jēgers|Sergeja Jēgera]] unikālās vokālās spējas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Petr Fiala (51940875566).jpg|border|right|150px]]
* ... [[čehi|čehu]] politiķis un [[politikas zinātne|politikas zinātnieks]] '''[[Petrs Fiala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 2021. līdz 2025. gadam bija [[Čehija]]s premjerministrs, bet gan pirms, gan pēc viņa Čehijas valdību vadīja [[Andrejs Babišs]]?
* ... '''[[autopilots]]''' neaizstāj cilvēku, taču tas automātiski vada [[gaisa kuģis|gaisa kuģi]] un stabilizē lidojuma kursu, [[absolūtais augstums|augstumu]] un [[ātrums|ātrumu]], saglabājot uzdoto lidojuma režīmu, ļaujot [[pilots|pilotam]] koncentrēties uz plašākiem darbības aspektiem?
* ... '''[[operācija &quot;Ten-Go&quot;]]''' bija pēdējā lielā [[Japānas Impērija]]s jūras operācija [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna reģionā]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kad [[Jamato (līnijkuģis)|&quot;Jamato&quot;]], lielākais kaujas kuģis pasaulē, un deviņi citi karakuģi devās, lai veiktu pašnāvnieku uzbrukumu Sabiedroto spēkiem [[Okinavas kauja|Okinavas kaujā]], bet tiem uzbruka [[ASV]] lidmašīnas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Limax maximus 5.jpg|border|right|150px]]
* ... viens no lielākajiem [[kailgliemeži]]em pasaulē '''[[milzu kailgliemezis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nāk no [[Dienvideiropa]]s un [[Rietumeiropa]]s, bet kā [[invazīva suga]] ir izplatījies daudzviet pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]]; lai gan tas var kaitēt [[dārzi]]em, to uzskata arī par noderīgu, jo barojas ar citiem kailgliemežiem, arī [[Spānijas kailgliemezis|Spānijas kailgliemezi]]?
* ... [[2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanas|2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]], iegūstot 41,41% balsu un 7 vietas no 15 '''[[Krāslavas novada dome|Krāslavas novada domē]]'''?
* ... svaigi iegūtai '''[[lielais tīkkoks|tīkkoka]]''' [[koksne]]i ir patīkams aromāts, šī koksne tiek augstu vērtēta tās izturības un ūdensnoturības dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:President Daniel Noboa May 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... pirms iesaistīšanās politikā [[Ekvadoras prezidents]] '''[[Daniels Noboa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieņēma vairākus amatus eksporta uzņēmumā ''Noboa Corporation'', kuru dibinājis viņa tēvs, miljardieris Alvaro Noboa, kurš pats piecas reizes neveiksmīgi kandidēja uz [[Ekvadora]]s prezidenta amatu?
* ... atšķirībā citām represīvajām procedūrām [[Lielais terors|Lielajā terorā]] (tā saukto troiku un dvoiku pieņemtajiem lēmumiem), pēc '''&quot;[[Staļina nošaujamo saraksti]]em&quot;''' represētajiem cilvēkiem sodus formāli piesprieda [[tiesa]]?
* ... pēc politiskās iekārtas viens no [[Malaizija]]s [[Malaizijas administratīvais iedalījums|štatiem]] '''[[Džohora]]''' ir parlamentāra [[konstitucionāla monarhija]]; tās galva kopš 2024. gada ir [[sultāns]] Ibrahims Iskandars?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tornide väljak 2014.jpg|border|right|250px]]
* ... vecākie no '''[[Tallinas pilsētas mūri]]em''' un torņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, datējami ar 14. gadsimtu, to celtniecība sākās [[1310. gads|1310. gadā]]?
* ... [[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ar 52,8% balsu, iegūstot 9 vietas mo 15 '''[[Kuldīgas novada dome|Kuldīgas novada domē]]'''?
* ... [[Japānas Impērijas flote]]s kaujas kuģis '''&quot;[[Jamato (līnijkuģis)|Jamato]]'''&quot; un tā māsas kuģis &quot;Musaši&quot; bija smagākie un visspēcīgāk bruņotie kaujas kuģi, kas jebkad uzbūvēti, un tie bija bruņoti ar deviņiem 46 cm [[lielgabali]]em, kas bija lielākie lielgabali, kas jebkad uzstādīti karakuģī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Isaias Afwerki 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... pēc uzvaras [[Eritrejas neatkarības karš|Eritrejas neatkarības karā]] pār [[Etiopija|Etiopiju]] [[1991. gads|1991. gada]] 24. maijā '''[[Isajass Afeverki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pagaidu valdības vadītāju un [[1993. gads|1993. gadā]] — par neatkarīgās [[Eritreja]]s pirmo prezidentu; viņš amatā ir joprojām un tiek raksturots kā [[Diktatūra|diktators]]?
* ... [[Singapūra|Singapūru]] no [[Malakas pussala]]s atdalošā '''[[Džohoras šaurums|Džohoras šauruma]]''' krastā atrodas vairākas nozīmīgas ostas, bet tas nav caurkuģojams — kopš [[1924. gads|1924. gada]] to šķērso Džohoras-Singapūras dambis ar dzelzceļa, automobiļu un cauruļvadu satiksmi?
* ... '''[[Tallinas olimpiskais jahtu centrs]]''' ir vienīgā [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] norises vieta [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] — uzcelts [[1980. gads|1980. gadā]] kā [[burāšana]]s infrastruktūra [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|Maskavas olimpiskajām spēlēm]] ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Oliver Solberg at Rallye Monte Carlo 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[autorallijs|rallija]] braucēja '''[[Olivers Sūlbergs|Olivera Sūlberga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Peters Sūlbergs]] arī ir bijis rallija pilots, pārstāvot [[Norvēģija|Norvēģiju]], savukārt viņa māte Pernilla Sūlberga ir no [[Zviedrija]]s un arī braukusi autorallija sacensībās?
* ... [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija [[Jaunā konservatīvā partija]] ar 34,69% balsu, iegūstot 6 vietas no 15 '''[[Līvānu novada dome|Līvānu novada domē]]'''?
* ... [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] '''[[Pulaupinana]]''' aizņem '''[[Pinana (sala)|Pinanas salu]]''' ar galvaspilsētu [[Džordžtauna (Malaizija)|Džordžtaunu]] [[Malakas šaurums|Malakas šaurumā]] un [[Sebaranperai]] pilsētu [[Malakas pussala|Malakas pussalā]]; tās atdala {{nobr|2 km}} plats jūras šaurums un savieno divi tilti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait of President Ferdinand R. Marcos, Jr (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Filipīnu prezidents]] '''[[Bongbongs Markoss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Filipīnas|Filipīnu]] 10. prezidenta [[Ferdinands Markoss|Ferdinanda Markosa]] un pirmās lēdijas [[Imelda Markosa|Imeldas Markosas]] dēls?
* ... '''[[Singapūras šaurums]]''' ir viens no noslogotākajiem kuģu ceļiem pasaulē — dienā to šķērso ap 2000 kuģu?
* ... '''[[Flandrijas milzis|Flandrijas milži]]''' ir lielākā [[Mājas trusis|mājas trušu]] šķirne: pieauguši truši sver 7 kg, atsevišķi eksemplāri pat 10—12 kg, bet rekordsvars ir sasniegts 13 kg?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Étienne Neurdein - Comte de Chambord (chiffre de trois quarts ca 1870).jpg|border|right|150px]]
* ... kad [[1830. gads|1830. gadā]] [[Jūlija revolūcija]] [[Francija|Francijā]] gāza [[Šarls X|Šarlu X]], viņš atteicās no troņa sava mazdēla Anrī labā, tomēr pārejas valdība un tautas spiediens noveda pie [[Luijs Filips|Luija Filipa I]] pasludināšanas par &quot;Franču karali&quot;, un [[Anrī V]] &lt;small&gt;(attēlā 1870. gadā)&lt;/small&gt; liedza iespēju valdīt Francijā, tomēr visu dzīvi viņš saglabāja titulārā karaļa statusu?
* ... [[2025. gada Madonas novada domes vēlēšanas|2025. gada Madonas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Latvijas Reģionu apvienība]]s kopīgais saraksts ar 47,62% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Madonas novada dome|Madonas novada domē]]'''?
* ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] tika nolemts par '''[[Saulkrastu vidusskola]]s''' un Zvejniekciema vidusskolas apvienošanu, un šobrīd izglītības process Saulkrastu vidusskolā notiek trīs atsevišķās ēkās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Adama Barrow at the 15th OIC Summit.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2016. gads|2016. gadā]] uzņēmējs '''[[Adama Barovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par opozīcijas partiju apvienības kandidātu [[Gambijas prezidents|Gambijas prezidenta]] vēlēšanās un uzvarēja, pārspējot ilggadējā prezidenta Jahjas Džameha autoritāro režīmu; lai gan Džameha sākotnēji atteicās atzīt sakāvi, viņš vēlāk tika piespiests atkāpties, un Barovu inaugurēja [[2017. gads|2017. gada]] janvārī?
* ... '''[[Perlisa]]''' ir mazākais [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] kā pēc platības, tā pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]], kā arī vienīgais, kura valdnieka tituls ir [[radža]]?
* ... '''&quot;[[Dažu skaistu ziedu]]&quot;''' ir folklorizējusies [[dziesma]] ar [[Andrievs Niedra|Andrieva Niedras]] vārdiem un [[vācieši|vācu]] [[Komponists|komponista]] Franča Abta mūziku, taču nav zināms, kurš un kad apvienojis Niedras tekstus ar Abta melodiju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blondel - Henry I of France.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francijas karalis]] '''[[Anrī I (Francija)|Anrī I]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš valdīja 11. gadsimtā, apprecējās ar Kijivas Annu, Kijivas kņaza [[Jaroslavs Gudrais|Jaroslava Gudrā]] meitu, kas deva [[Francija]]i saikni ar [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemi]]?
* ... [[2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanas|2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latgales partija]]s, &quot;[[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]]&quot; un &quot;[[Latvijas attīstībai]]&quot; kopīgais saraksts ar 48,97% balsu, iegūstot 9 vietas no 15 '''[[Preiļu novada dome|Preiļu novada domē]]'''?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[jurists]] un [[aktieris]] '''[[Andris Daugaviņš]]''' ir saņēmis [[2018. gada Lielā Kristapa balva|2018. gada Lielā Kristapa balvu]] kā [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Lielais Kristaps)|labākais aktieris otrā plāna lomā]] par filmu &quot;[[Kriminālās ekselences fonds]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Xiomara Castro 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Hondurasa]]s prezidente '''[[Sjomara Kastro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[sieviete]], kas ir ieņēmusi šo amatu, bet no 2006. līdz 2009. gadam viņa bija Hondurasas pirmā lēdija Manuela Selajas prezidentūras laikā?
* ... '''[[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spēlētājs bija [[norvēģis]] [[Ērlings Holanns]] no ''[[Manchester City]]'', kurš guva 27 vārtus?
* ... '''[[naftas vads &quot;Družba&quot;|naftas vada &quot;Družba&quot;]]''' būvniecība sākās [[1959. gads|1959. gadā]], kad [[Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padome]] nolēma būvēt galveno [[nafta]]s cauruļvadu no [[PSRS]] uz [[Polija]]s, [[Čehoslovākija]]s un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:France in the World (+Antarctica claims).svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Francijas aizjūras teritorijas|Francijas aizjūras teritorijām]]''' &lt;small&gt;(attēlā pasaules kartē)&lt;/small&gt; ir dažāds statuss — dažas no tām ir integrētas [[Francija]]s sastāvdaļas, citas ir autonomas vai ar īpašu pārvaldes režīmu?
* ... [[2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanas|2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 41,07% balsu, iegūstot 7 vietas no 15 '''[[Saulkrastu novada dome|Saulkrastu novada domē]]'''?
* ... '''&quot;[[Parsifāls]]&quot;''' ir [[Rihards Vāgners|Riharda Vāgnera]] pēdējā pabeigtā [[opera]], kuras pirmizrāde notika [[1882. gads|1882. gada]] 26. jūlijā [[Baireita]]s operteātrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prabowo Subianto 2024 official portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... 2019. gada [[Indonēzija]]s prezidenta vēlēšanās pašreizējais prezidents '''[[Prabovo Subjanto]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja [[Džoko Vidodo]] un nevēlējās atzīt sakāvi, kas radīja plašus protestus un nemierus valsts galvaspilsētā [[Džakarta|Džakartā]], tomēr vēlāk Subjanto pievienojās Vidodo valdībai, kļūstot par aizsardzības ministru?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Deniss Cirkins]]''' ir dzimis [[Dublina|Dublinā]], [[Īrija|Īrijā]], bet viņa vecāki ir no [[Latvija]]s, [[Daugavpils]]; pārstāvējis [[Anglija]]s jauniešu [[futbols|futbola]] izlases?
* ... lai gan radikālais [[islāmisms|islāmistu]] grupējums '''''[[Al-Šabāb]]''''' vairs nekontrolē [[Mogadīšo]], tas joprojām saglabā ietekmi [[Somālija]]s lauku reģionos un spēj veikt postošus uzbrukumus gan Somālijā, gan ārpus tās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Commerzbank-6.jpg|border|right|150px]]
* ... 2009. gadā '''''[[Commerzbank]]''''' iegādājās bijušo '''''[[Dresdner Bank]]''''', tā kļūstot par otro lielāko [[banka|banku]] [[Vācija|Vācijā]] pēc aktīvu apjoma &lt;small&gt;(attēlā bankas galvenā mītne ''Commerzbank'' tornī [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]])&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanām]] '''[[Dāvids Rubens]]''' tika ievēlēts par [[Līvānu novada domes priekšsēdētājs|Līvānu novada domes priekšsēdētāju]], 24 gadu vecumā kļūstot par jaunāko pašvaldības vadītāju [[Latvija]]s vēsturē un stājoties [[Andris Vaivods|Andra Vaivoda]] vietā, kurš bija novada domes vadītājs vairāk nekā 20 gadus?
* ... 1983. gadā [[Latvijas PSR]] [[vieglā rūpniecība|vieglās rūpniecības]] uzņēmumā '''&quot;[[Straume (uzņēmums)|Straume]]&quot;''' tika saražoti apmēram 100 000 izstrādājumu, no kuriem īpaši pazīstami bija mikseri, kafijas dzirnaviņas, gaļas mašīnas un [[gludeklis|gludekļi]], bet uzņēmums specializējās arī [[rotaļlieta|rotaļlietu]] ražošanā, tostarp radiovadāmo un robotizēto?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ishiba Shigeru 20241001 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... kļūstot par [[Japānas premjerministrs|Japānas premjerministru]] 2024. gadā, '''[[Sigeru Isiba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nekavējoties sarīkoja jaunas parlamenta vēlēšanas, kurās viņa Liberāli demokrātiskā partija pirmo reizi kopš 2009. gada zaudēja vairākumu, kā arī piedzīvoja sliktāko rezultātu partijas vēsturē?
* ... mazpilsēta [[Japāna|Japānā]], [[Hokaido|Hokaido salas]] vidusdaļā '''[[Higašikava]]''' ir [[Latvija]]s pilsētas [[Rūjiena]]s [[sadraudzības pilsēta]] kopš 2008. gada?
* ... vēsturnieki uzskata '''[[Varšavas konfederācija|Varšavas konfederāciju]]''' par vienu no pirmajiem reliģiskās tolerances aktiem [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PlatanosMadurosBarranquilla.jpg|border|right|150px]]
* ... atšķirībā no parastajiem [[banāni]]em, '''[[plantāns|plantāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielāki un cietāki, tāpēc tie parasti netiek ēsti neapstrādātā veidā, bet gan tiek vārīti, cepti, grilēti vai fritēti?
* ... [[2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanas|2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 45,83% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Tukuma novada dome|Tukuma novada domē]]'''?
* ... '''[[etrusku alfabēts|etrusku alfabētam]]''' bija liela nozīme [[Eiropa]]s kultūras vēsturē, jo tieši no tā attīstījās [[latīņu raksts]], ko pārņēma [[romieši]] un kas kļuva par pamatu lielākajai daļai mūsdienu Eiropas un pasaules [[rakstība|rakstību]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rodrigo Chaves 2022-5-16 Foto by Julieth Mendez (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... 49. [[Kostarika]]s prezidenta '''[[Rodrigo Čavess Robless|Rodrigo Čavesa Roblesa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sieva ir [[latviete|latviešu]] [[ekonomiste]] un [[Pasaules Banka]]s darbiniece Signe Zeikate?
* ... par '''[[2025.—2026. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona]]s''' rezultatīvāko spēlētāju kļuva [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Kilians Mbapē]], kurš guva 25 vārtus?
* ... [[2026. gads kino|2026. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zirnekļcilvēks: Jauna diena]]&quot;''' kļuva par pelnošāko [[Zirnekļcilvēks|Zirnekļcilvēka]] filmu, [[2026. gads kino#Ienesīgākās filmas|ienesīgāko 2026. gada filma]] un visu laiku [[Visu laiku ienesīgākās filmas|trešo ienesīgāko filmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Town of Tallinn, Tallinn, Estonia - panoramio (58).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tallinas vecpilsēta|Tallinas vecpilsētu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; vairākkārt bombardēja [[PSRS Gaisa spēki]]; [[Tallinas bombardēšana Otrajā pasaules karā|uzlidojumā 1944. gada 9. un 10. martā]] uz [[Tallina|Tallinu]] nometa vairāk nekā tūkstoti degbumbu, iznīcinot aptuveni 10% ēku vecpilsētā un nogalinot simtiem cilvēku?
* ... [[2025. gada Valkas novada domes vēlēšanas|2025. gada Valkas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Vidzemes partija]]s saraksts ar 60,17% balsu, iegūstot 10 vietas no 15 '''[[Valkas novada dome|Valkas novada domē]]'''?
* ... [[Krievija]]s nozīmīgākais kodolpētniecības un [[Kodolieroči|kodolieroču]] ražošanas centrs '''[[Sarova]]''', kur radīta pirmā [[PSRS]] [[atombumba]], teritoriāli atrodas lielākoties [[Mordovija|Mordovijā]], bet administratīvi tiek attiecināts uz [[Ņižņijnovgorodas apgabals|Ņižņijnovgorodas apgabalu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Presidente Gustavo Petro Urrego.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kolumbijas prezidents]] '''[[Gustavo Petro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 17 gadu vecumā pievienojās [[partizāni|partizānu]] grupējumam &quot;19. aprīļa kustība&quot; (M-19), un 1985. gadā viņu arestēja; pēc miera procesa starp [[Kolumbija]]s valdību un partizāniem viņš tika atbrīvots, un 1991. gada vēlēšanās tika ievēlēts parlamentā, bet pēc ilgas politiskās karjeras 2022. gadā kļuva par valsts prezidentu?
* ... [[Kongo DR futbola izlase|Kongo Demokrātiskās Republikas futbola izlases]] [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Arturs Masuaku]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Lille|Lillē]]?
* ... '''[[Z paaudze]]''' ir raksturota kā “paklausīgāka un mazāk hedonistiska” salīdzinājumā ar iepriekšējām [[paaudze|paaudzēm]], tie patērē mazāk [[Alkoholiskie dzērieni|alkohola]] (bet ne obligāti citas [[psihoaktīvās vielas]]) un vairāk koncentrējas uz [[izglītība|izglītību]] un karjeras iespējām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Paks Margareeta (Fat Margaret) (377463242).jpg|border|right|200px]]
* ... lielākais no [[Tallinas pilsētas mūri|Tallinas pilsētas aizsardzības torņiem]] '''[[Resnā Margarēta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura diametrs ir 25 metri, augstums 20 metri un sienas ir piecus metrus biezas, ir celts 16. gadsimta sākumā viduslaiku pilsētas vārtu ('''[[Lielie jūras vārti]]''') pārbūves laikā?
* ... '''[[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezonā]]''' savu 21. čempiona titulu ieguva [[Milānas &quot;Internazionale&quot;|Milānas &quot;Inter&quot;]], bet iepriekšējās sezonas čempioni ''[[SSC Napoli|Napoli]]'' palika otrajā vietā?
* ... '''[[barogrāfs|barogrāfu]]''' izmanto, lai veiktu nepārtrauktu [[atmosfēras spiediens|atmosfēras spiediena]] pierakstīšanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:СВИРИДЕНКО Юлія Анатоліївна (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Jūlija Sviridenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Ukrainas premjerministrs|Ukrainas premjerministre]] 2025. un 2026. gadā, bija otrā sieviete šajā amatā pēc [[Jūlija Timošenko|Jūlijas Timošenko]]?
* ... '''[[Rīgas Siltums|AS &quot;Rīgas Siltums&quot;]]''' ir [[Latvija]]s lielākais centralizētās siltumapgādes uzņēmums?
* ... '''[[Islandes basketbola izlase]]''' ir ieguvusi atpazīstamību ar cīņassparu, tā debitēja [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2015. gadā]] un piedalījās arī [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2017. gadā]] un [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2025. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Konstantinos XI Palaiologos fresco (edit).jpg|border|right|150px]]
* ... pēdējais [[Bizantijas impērija|Bizantijas imperators]] '''[[Konstantīns XI Paleologs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, aizstāvot [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] pret [[Osmaņu impērija]]s sultāna Mehmeta II uzbrukumu, personīgi vadīja aizsardzību un krita kaujā [[1453. gads|1453. gada]] 29. maijā, kad osmaņi ieņēma pilsētu?
* ... '''[[Juris Iesalnieks]]''', kurš bija [[vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] 1994. un 1995. gadā, ir kandidējis trijās [[Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]], pārstāvot &quot;Saskaņa Latvijai — atdzimšana tautsaimniecībai&quot;, [[Tautsaimnieku politiskā apvienība|Tautsaimnieku politiskās apvienības]] un [[Latvijas Zemnieku savienība]]s sarakstus?
* ... [[1894. gads|1894. gadā]] [[Nikaragva]] oficiāli anektēja '''[[Moskitu krasts|Moskitu krastu]]''', padzina [[miskiti|miskitu]] valdnieku, un '''[[Blūfīldsa]]''' kļuva par jaundibinātā Nikaragvas Selajas departamenta centru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nikos CHRISTODOULIDES (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kipras prezidents]] '''[[Niks Kristodulids]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija partijas Demokrātiskā Savienība biedrs, tomēr 2023. gadā ticis izslēgts no tās, jo nolēma kandidēt prezidenta vēlēšanās, sacenšoties ar partijas izvēlētu kandidātu; prezidenta vēlēšanās viņš uzvarēja un kļuva par 8. Kipras prezidentu?
* ... neviens no [[1875. gads|1875. gada]] '''[[Dublinas viskija ugunsgrēks|Dublinas viskija ugunsgrēka]]''' laikā cietušajiem nebija saistīts ar dūmu ieelpošanu, apdegumiem vai jebkādu citu tiešu saskari ar pašu uguni; visi nāves gadījumi tika attiecināti uz saindēšanos ar [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholu]], dzerot neatšķaidītu [[viskijs|viskiju]], kas plūda pa ielām?
* ... gatavojoties [[1937. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1937. gada Eiropas čempionāta basketbolā]] uzņemšanai [[Latvija|Latvijā]], vienu no bijušajām rūpnīcas ēkām pārbūvēja par [[Čiekurkalns#Bijušais Sporta nams|Rīgas sporta namu]] un Valču ielu pārdēvēja par '''[[Starta iela (Rīga)|Starta ielu]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Yamashita Tomoyuki.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Japānas Impērijas armija]]s ģenerālis [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tomojuki Jamašita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pēc kara tika notiesāts ar [[nāvessods|nāvessodu]] par [[kara noziegumi]]em, ko viņa pakļautībā esošais karaspēks pastrādāja [[Japāna]]s okupēto [[Filipīnas|Filipīnu]] aizsardzības laikā [[1944. gads|1944. gadā]]?
* ... '''[[linu vija]]''' ir [[Parazītisms|parazitējoša]] nezāle [[Sējas lini|linu]] sējumos; [[Latvija|Latvijā]] sastopama ļoti reti, parasti kā atsevišķi eksemplāri vai skrajas grupas linu laukos?
* ... [[Indija]]s pirmo [[Zemes mākslīgais pavadonis|Zemes mākslīgo pavadoni]] '''''[[Aryabhata (pavadonis)|Aryabhata]]''''' orbītā palaida [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] 19. aprīlī ar [[PSRS]] raķeti ''Kosmos-3M'' Padomju Savienības sadarbības programmā ''Interkosmos'', kas nodrošināja piekļuvi kosmosam draudzīgajām valstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Félix Tshisekedi in 2021.jpg|border|right|150px]]
* ... 2018. gada [[Kongo Demokrātiskās Republikas prezidents|Kongo Demokrātiskās Republikas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja '''[[Felikss Čisekedi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kļuva par pirmo reizi [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] vēsturē, kad notika miermīlīga varas maiņa?
* ... [[jurists]] un nekustamo īpašumu tirgotājs '''[[Stīvs Vitkofs]]''' ir [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] draugs un kļuva par īpašo sūtni [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] nedēļu pēc tam, kad Trampu atkārtoti ievēlēja par prezidentu, bet vēlāk viņš kļuva par sarunu vedēju arī ar [[Krievija|Krieviju]], neraugoties uz pieredzes trūkumu [[diplomātija|diplomātijā]]?
* ... [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] [[arhibīskaps]] '''[[Rinalds Grants]]''' pirms kļuva par [[garīdznieks|garīdznieku]], pēc tieslietu studijām [[Latvijas Policijas akadēmija|Latvijas Policijas akadēmijā]], strādāja par izmeklētāju [[Saldus]] policijas nodaļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Popillia japonica.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas vabole]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no postošākajām [[invazīva suga|invazīvajām sugām]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un izplatījusies arī [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] līdz šim nav konstatēta, bet ir uzraudzības objekts kā potenciāli invazīva suga?
* ... 14. gadsimtā, pēc [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] krustnešu valstu un [[Mongoļu impērija]]s sabrukuma, '''[[Armēņu Kilikijas karaliste]]''' kļuva arvien izolētāka, un [[1375. gads|1375. gadā]] [[Mameluku sultanāts]] iekaroja tās galvaspilsētu Sisu, karalis Levons V tika sagūstīts, un Kilikijas karaliste beidza pastāvēt?
* ... pirmā '''[[Meksikas Impērija]]''' bija viena no lielākajām valstīm [[Amerika]]s kontinentā 19. gadsimta pirmajā pusē, kas aptvēra vairāk nekā 4,9 miljonus km² vairākās mūsdienu valstīs, bet [[Otrā Meksikas impērija|Otrās Meksikas impērijas]] teritorija bija ievērojami mazāka, ierobežojoties galvenokārt ar mūsdienu [[Meksika|Meksiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Miguel Diaz-Canel on July 7, 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2019. gads|2019. gada]], kad '''[[Migels Diass-Kanels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir 17. [[Kubas prezidents]], viņš nomainīja [[Fidels Kastro|Fidelu]] un [[Rauls Kastro|Raulu Kastro]], kļūstot par kopš 1958. gada pirmo [[Kuba]]s vadītāju, kurš nav Kastro ģimenes pārstāvis?
* ... '''[[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spelētājs ar 36 gūtiem vārtiem bija [[Harijs Keins]] no [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]]?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] zīmējums [[Vitrūvija cilvēks]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavenākais darbs, kas glabājas '''[[Akadēmijas galerija (Venēcija)|Akadēmijas galerijā Venēcijā]]''', bet to izstāda apmeklētājiem tikai ļoti retos gadījumos?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:King Letsie III at the Enthronement of Naruhito (1).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lesoto karalis]] '''[[Letsijs III]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi kļuva par valdnieku, kad viņa tēvs Mošeše II 1990. gadā bijis spiests doties trimdā, taču, kad 1995. gadā viņš atgriezās atpakaļ Lesoto, viņš turpināja valdīt; pēc tēva nāves [[autoavārija|autoavārijā]] gadu vēlāk Letsijs III atkal kļuva par karali?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:David at the Galleria dell'Accademia (61351).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Akadēmijas galerija (Florence)|Akadēmijas galerija Florencē]]''' vislabāk ir zināma kā [[Mikelandželo]] skulptūras &quot;[[Dāvids (Mikelandželo)|Dāvids]]&quot; mājvieta &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andry Rajoelina on April 28, 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] nabadzības izsaukto nekārtību dēļ '''[[Andrī Radzualina]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš ieņēma [[Madagaskaras prezidents|Madagaskaras prezidenta]] amatu trešo reizi, bija spiests atstāt valsti?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Semifinals 43a Lliga Catalana AON 2022 ACB (52374118850).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvijas basketbola izlase]]s uzbrucēja '''[[Mārcis Šteinbergs|Mārča Šteinberga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vecākā māsa [[Anete Šteinberga]] arī ir [[basketboliste]], viena no [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s līderēm?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Official portrait of Nigel Farage MP crop 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Naidžels Farāžs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no zināmākajiem britu [[Eiroskeptisms|eiroskeptiķiem]] jau kopš 1990. gadiem; kad [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] viņa vadītā Neatkarības partija uzvarēja, premjerministrs [[Deivids Kemerons]] izsludināja [[Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā|referendumu par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Krasheninnikov volcanoe.jpg|border|right|200px]]
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 3. augustā, tikai četras dienas pēc 2025. gada [[Kamčatka]]s [[zemestrīce]]s, sākās '''[[Krašeņiņņikova vulkāns|Krašeņiņņikova vulkāna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmais izvirdums kopš 16. gadsimta?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Min Aung Hlaing at the Kremlin on March 4, 2025 (cropped)(b).jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2021. gads|2021. gada]] [[Mjanma]]s apvērsuma '''[[Mins Auns Hlains]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Valsts pārvaldes padomes priekšsēdētājs, bet 2021. gada augustā viņš iecēla sevi par Mjanmas premjerministru, un [[2024. gads|2024. gada]] jūlijā pārņēma arī prezidenta pienākumus?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1980 - VAZ 2101.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s un [[Krievija]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājs '''''[[AvtoVAZ]]''''' ir dibināts [[1966. gads|1966. gadā]] [[Toljati]] sadarbībā ar [[Itālija]]s uzņēmumu ''[[FIAT]]''; par pamatu pirmajam modelim [[VAZ-2101]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko sāka ražot 1970. gadā, izmantoja ''Fiat 124''?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dick Schoof in 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2023. gada [[Nīderlande]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Gērts Vilderss|Gērta Vildersa]] vadītā labēji populistiskā [[Brīvības partija]], bet, lai spētu izveidot valdību, par [[Nīderlandes premjerministrs|premjerministru]] tika izvēlēts pie nevienas partijas nepiederošais '''[[Diks Shofs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš iepriekš bija izlūkošanas, drošības un pretterorisma dienestu vadītājs?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amanita gemmata von hms.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[dzeltenā mušmire|dzeltenās mušmires]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; toksicitāti izraisa [[Muscimols|muscimola]] un ibotēnskābes klātbūtne, kas ir atrodama arī citās sugās, tostarp [[Sarkanā mušmire|sarkanajā]] un [[Panteru mušmire|panteru mušmirē]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Samia Suluhu at the XXIX St Petersburg International Economic Forum - 2026 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Samija Suluhu Hasana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura kopš [[2021. gads|2021. gada]] ir 6. [[Tanzānijas prezidentu uzskaitījums|Tanzānijas prezidente]], ir pirmā [[sieviete]], kas ieņēmusi šo amatu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stachys recta kz27.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[stāvā sārmene|stāvās sārmenes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Dienvideiropa|dienvidu]] daļā, kā arī [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir ļoti rets ievazāts augs, kas sastopams nelielās grupās nezālienēs gar dzelzceļiem?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dina Boluarte 2024.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2022. gads|2022. gadā]] '''[[Dina Boluarte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Peru]] pirmo [[sieviete|sievieti]] prezidenti, taču viņas popularitāte strauji kritās, un [[2025. gads|2025. gada]] martā tā sasniedza vēsturiski zemu līmeni — tikai 2%, bet 2025. gada oktobrī viņa zaudēja amatu parlamenta veiktā [[impīčments|impīčmenta]] rezultātā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Britt Ekland 2 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... 1973. gada filma &quot;[[Klūgu vīrs]]&quot; padarīja [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise|aktrisi]] '''[[Brita Eklanda|Britu Eklandu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par seksa simbolu, bet lielāko atpazīstamību viņa ieguva kā [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] meitene 1974. gada filmā &quot;[[Cilvēks ar zelta ieroci]]&quot;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cumbre de Madrid 8 de Febrero - 54314677909.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nīderlande]]s [[Galēji labēja politika|galēji labējās]] &quot;[[Brīvības partija]]s&quot; līderis '''[[Gērts Vilderss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pretrunīgi vērtēts gan Nīderlandē, gan starptautiski; viņš iestājas pret &quot;Nīderlandes [[islamizācija|islamizāciju]]&quot;, par [[imigrācija]]s pārtraukšanu no [[musulmaņi|musulmaņu]] valstīm, kā arī par jaunu [[mošeja|mošeju]] būvniecības aizliegumu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilja Jefimowitsch Repin - Reply of the Zaporozhian Cossacks - Yorck.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Iļja Repins|Iļjas Repina]] glezna &quot;Zaporižieši&quot; jeb '''&quot;[[Zaporižjas kazaki raksta vēstuli turku sultānam]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvusi par vienu no atpazīstamākajiem darbiem [[Ukraiņi|ukraiņu]] mākslas vēsturē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Waffles with Strawberries.jpg|border|right|200px]]
* ... dažādu paveidu '''[[vafele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstamas daudzām tautām, tomēr sevišķi raksturīgas [[Beļģija]]s virtuvei?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NL-keukenhof-01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Nīderlande]]s rietumos esošā '''[[Kēkenhofa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pasaulē lielākajiem puķu [[dārzi]]em; katru gadu 32 hektārus lielajā parkā tiek iestādīts apmēram 7 miljoni dažādu ziedu, lielākoties [[tulpes|tulpju]], sīpolu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Baía de Guanabara vista do Cristo.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1502. gads|1502. gada]] [[1. janvāris|1. janvārī]] [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucēji bija pirmie eiropieši, kuri sasniedza '''[[Gvanabaras līcis|Gvanabaras līci]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;; domādami, ka [[līcis]] ir [[upes grīva]], viņi to nosauca par &quot;Janvāra upi&quot; ([[Riodežaneiro]]), kas vēlāk pārgāja uz pilsētas nosaukumu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jelgava flag.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jelgavas karogs|Jelgavas pilsētas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika apstiprināts [[1937. gads Latvijā|1937. gada]] decembra [[Jelgavas pilsēta]]s valdes sēdē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hedera helix Dover.jpg|border|right|200px]]
* ... mūžzaļajai kāpelējošajai '''[[parastā efeja|parastajai efejai]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir piesūceknīši, ar kuru palīdzību tā piestiprinās pie vertikālas sienas?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Johor Bahru skyline at night.jpg|border|right|250px]]
* ... ievērojama [[Malaizija]]s dienvidu pilsētas '''[[Džohorbahru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attīstība sākās līdz ar tai līdzās esošās [[Singapūra]]s izaugsmi, un pēdējās desmitgadēs tā ir visstraujāk augošā pilsēta valstī?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Snæfellsjökull in the Morning (7622876302) (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... ar [[ledājs|ledāju]] klātais [[stratovulkāns]] rietumu [[Islande|Islandē]] '''[[Snaifelsjokuls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no slavenākajām vietām Islandē, galvenokārt pateicoties [[Žils Verns|Žila Verna]] romānam &quot;[[Ceļojums uz Zemes centru]]&quot;, kurā varoņi atrod ieeju pazemē tieši Snaifelsjokula virsotnē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Patagonian Cavies, Melbourne Zoo, Melbourne.jpg|border|right|200px]]
* ... garo pakaļkāju un samērā garo ausu dēļ '''[[Maras (dzīvnieki)|maras]]''' atgādina [[truši|trušus]], arī pārvietoties var, lecot kā truši, un var aizlēkt pat 1,8 m lielā attālumā &lt;small&gt;(attēlā Patagonijas maras)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Titivillus.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Titivils]]''' &lt;small&gt;(attēlā 14. gadsimta ilustrācijā)&lt;/small&gt; ir [[Viduslaiki|viduslaiku]] folklorā un literatūrā pieminēts [[Dēmons|dēmonisks tēls]]; uzskatīja, ka viņš ir atbildīgs par kļūdām, kas rodas, rakstot vai pārrakstot tekstus, īpaši [[svētie raksti|svētos rakstus]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:President of India Droupadi Murmu official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Drovpodi Murmu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[Indijas prezidente]], kas dzimusi pēc valsts neatkarības iegūšanas, un līdz šim jaunākā persona, kas ieņēmusi šo amatu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hereford-Karte.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Herefordas karte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, līdztekus [[Ebstorfas karte]]i, ir viena no [[viduslaiki|viduslaikos]] tapušajām [[pasaules karte|pasaules kartēm]], kas koncentriskā veidā attēlo pirms 13. gadsimta eiropiešiem zināmo pasauli?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] '''[[Maija Armaņeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji netika ievēlēta, taču par [[14. Saeima]]s deputāti kļuva 2025. gadā, pēc tam, kad &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; līderis [[Ainārs Šlesers]] tika ievēlēts [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] (arī viņa tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]], taču varēja izvēlēties, kur strādāt)?
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...? 
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Trevor_Booker,_Tony_Parker_and_Kirk_Hinrich.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] '''[[pikenrols|pikenrola]]''' izspēle nāca modē 20. gadsimta 90. gados un ir kļuvusi par līgas izplatītāko uzbrukuma darbību &lt;small&gt;(attēlā Trevors Bukers uzliek aizsegu pret [[Tonijs Pārkers|Toniju Pārkeru]], atbrīvojot [[Kērks Hainrihs|Kērku Hainrihu]] no sedzēja)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Never was so much owed by so many to so few.jpg|border|right|150px]]
* ... termins '''&quot;[[Daži]]&quot;''' britu lidotāju, kas [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] cīnījās [[Kauja par Britāniju|Kaujā par Britāniju]], apzīmēšanai ir cēlies no [[Vinstons Čērčils|Vinstona Čērčila]] pateiktās frāzes: &quot;Nekad cilvēku konfliktu laukā tik daudzi nav bijuši tik daudz parādā tik nedaudziem&quot; &lt;small&gt;(attēlā Otrā pasaules kara plakāts ar Čērčila slaveno frāzi)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ChineseAlligator.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas aligators]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīvo [[saldūdens|saldūdenī]], un tā [[izplatības areāls]] ir ierobežots sešos [[Aņhui]] provinces reģionos, kā arī, iespējams, [[Dzjansu]] un [[Džedzjana]]s provincēs; 2001. gadā to skaits samazinājās līdz mazāk nekā 130, bet pēc tam pieauga, 2017. gadā sasniedzot aptuveni 300 aligatorus?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>pt647k22h9g30hhxqslai1sfxtf3f7j</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530797</id>
      <parentid>4530766</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T02:10:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: faktu pievienošana Sākumlapai</comment>
      <origin>4530797</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="337676" sha1="ltxabm3ur6pb2owetaluc4nmtukkwyd" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|50px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?

[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==


&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] &lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s &lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas &lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt; galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt; veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt; nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[limončello]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' &lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt; sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt; īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] &lt;small&gt;(attēlā 18. gadsimta vidus tase)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām &quot;[[Vella kalpi]]&quot; (1970), &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot; (1972) un &quot;[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''&quot;[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]&quot;''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā &quot;[[Marijas klusums]]&quot;, par ko saņēmusi &quot;[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]&quot; kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] &quot;[[Tautumeitas]]&quot; dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''&quot;[[Bur man laimi]]&quot;''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''&quot;[[Oranžās Brīvdienas]]&quot;''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot; ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''&quot;[[Viena valsts, divas sistēmas]]&quot;''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; un &quot;[[Saskaņa]]&quot;, [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību &lt;small&gt;([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas &lt;small&gt;(attēlā jēlas kakao pupiņas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta &quot;[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]&quot;, kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē &quot;sālīt&quot;?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''&quot;[[sabotāža]]&quot;''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m?
* ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]?
* ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās?
* ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva?
* ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' &lt;small&gt;(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)&lt;/small&gt; no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''&quot;[[Izlozes rītausma]]&quot;''' ir piektā grāmata sērijā &quot;[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]&quot;, un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā &quot;Bada spēļu&quot; romāna]] notikumiem?
* ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''&quot;[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]&quot;''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats?
* ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]?
* ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā?
* ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sver aptuveni 500 tonnas?
* ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas &quot;[[Citi Zēni]]&quot; dziesmas &quot;Ramtai&quot; mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē &quot;[[Supernova 2025]]&quot; un ieguva 3. vietu?
* ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]?
* ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru?
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 &quot;Roksana&quot;]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus?
* ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu?
* ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas?
* ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās?
* ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
* ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)?
* ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma &quot;[[Marijas klusums]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 &lt;small&gt;(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt?
* ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' &lt;small&gt;(attēlā logo)&lt;/small&gt; pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti?
* ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s (&quot;Čekas&quot;) dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}?
* ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī?
* ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas &quot;Rubenes&quot; [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas &quot;Rīga&quot; direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents?
* ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Phūketas province]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ?
* ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
* ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[aramiešu raksts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]?
* ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns?
* ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]?
* ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas?
* ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī?
* ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis?
* ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]]
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 &quot;Festivāls&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz automašīnas [[GAZ M-20 &quot;Pobeda&quot;]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam?
* ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]?
* ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]]
* ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta?
* ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē?
* ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā?
* ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā?
* ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bēzjē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]?
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[segli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]?
* ... [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs?
* ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu?
* ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja &quot;Sociālistiskā&quot;, bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā?
* ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē?
* ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]?
* ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim?
* ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku?
* ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību &quot;Zapad-2017&quot; scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku &quot;Veišnorijas&quot; kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos?
* ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em &lt;small&gt;(attēlā dienvidu dinoterijs)&lt;/small&gt;?
* ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors?
* ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā Lūisas ainava)&lt;/small&gt; ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni?
* ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus?
* ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību &lt;small&gt;(attēlā Amerikas mastodonts)&lt;/small&gt;?
* ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem?
* ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu?
* ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas &quot;[[Valmierai un Vidzemei]]&quot; kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām?
* ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ &lt;small&gt;(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
* ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzņemtas filmas &quot;[[Kad lietus un vēji sitas logā]]&quot; epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna?
* ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām?
* ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''&quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot;''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām?
* ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em?
* ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[porteris|portera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts?
* ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus?
* ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]?
* ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju?
* ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais &quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot; saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām?
* ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]]
* ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]?
* ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tutuila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]?
* ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; un &quot;[[Kopā Latvijai]]&quot; saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz &quot;Red Wings&quot;, tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē?
* ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' &lt;small&gt;(attēlā no alpīnistu nometnes)&lt;/small&gt; uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]?
* ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā?
* ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''&quot;[[Spožajā saulē]]&quot;''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — &quot;[[Talantīgais misters Riplijs]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])&lt;/small&gt; ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu?
* ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā?
* ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]]
* ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību?
* ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]?
* ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[domino]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu?
* ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em?
* ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls &quot;[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]&quot;?
* ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]?
* ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu?
* ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Etiopijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome?
* ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir &quot;ļoti slikti&quot; un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā?
* ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā?
* ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)?
* ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]]
* ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem?
* ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes?
* ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]]
* ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru?
* ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i?
* ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''?
* ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus?
* ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]]
* ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]?
* ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā?
* ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''&quot;[[Nav dūmu bez stobriem]]&quot;''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pievienoja [[Lietuvas Republika]]i?
* ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi?
* ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem?
* ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''?
* ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes?
* ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku?
* ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])&lt;/small&gt; ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''&quot;[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]&quot;''' 4. sezonā?
* ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''&quot;[[Egle, zalkšu karaliene]]&quot;''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]]
* ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle?
* ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē?
* ... teorija '''&quot;[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]&quot;''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Tansu Čillera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā?
* ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], &quot;[[Kasu marcu]]&quot; siers no [[Sardīnija]]s, &quot;Surströmming&quot; pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese &quot;hakarli&quot; (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]?
* ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos?
* ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[tekilas agave]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā?
* ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā?
* ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]]
* ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā?
* ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu?
* ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]?
* ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šitake]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]?
* ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā?
* ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto &quot;Kosmosa sacensību&quot;; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]]
* ... no '''[[sizala agave]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā?
* ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska?
* ... termins '''&quot;[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]&quot;''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žadeīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]?
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls?
* ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē?
* ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī?
* ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā &quot;[[Odiseja]]&quot;?
* ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes?
* ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]]
* ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' &lt;small&gt;(attēlā augštecē)&lt;/small&gt; kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]?
* ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā?
* ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kefalonija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]?
* ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]?
* ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā?
* ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus?
* ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]]
* ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu?
* ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem?
* ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas?
* ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''?
* ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb &quot;Stiflera mammu&quot; filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs]]&quot;, kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs 2]]&quot;, bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā &quot;Gudrā blondīne&quot;?
* ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]?
* ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Čadas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā?
* ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' &lt;small&gt;(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)&lt;/small&gt;?
* ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti?
* ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]?
* ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus?
* ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras?
* ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē?
* ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām?
* ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam?
* ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]]
* ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā?
* ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā?
* ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem?
* ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]?
* ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.?
* ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām?
* ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]]
* ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku &lt;small&gt;(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi?
* ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]]
* ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par &quot;ekstrēmistisku grupu organizēšanu&quot;?
* ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam?
* ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā?
* ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai?
* ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā?
* ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu?
* ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]]
* ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)&lt;/small&gt; bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam?
* ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta?
* ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]]
* ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai?
* ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas?
* ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]?
* ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]?
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses?
* ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss?
* ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]]
* ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Villendorfas Venera]])&lt;/small&gt; ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas?
* ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos?
* ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā &lt;small&gt;(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta?
* ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām?
* ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā?
* ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]?
* ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]?
* ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]]
* ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ?
* ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos?
* ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 &quot;Stils&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai?
* ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions?
* ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]]
* ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam &lt;small&gt;(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])&lt;/small&gt;, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā?
* ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas?
* ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]?
* ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²?
* ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā &quot;[[Emilija Peresa]]&quot;, un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[zaļā duglāzija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā?
* ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]?
* ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē?
* ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā &lt;small&gt;(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta?
* ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam &quot;[[Ķengarags]]&quot; [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā?
* ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] &lt;small&gt;(attēlā kapa plāksne)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]?
* ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]]
* ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē?
* ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]?
* ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malaizijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību?
* ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā?
* ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam?
* ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]?
* ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu?
* ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s &quot;[[Tvaikonis Villijs]]&quot;?
* ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vatikāna lira]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s?
* ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus?
* ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')?
* ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' (&quot;Lai Ceturtais ir ar tevi&quot;), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' (&quot;Lai Spēks ir ar tevi&quot;)?
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem?
* ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu?
* ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību?
* ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu?
* ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne?
* ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī?
* ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti?
* ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]?
* ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] &lt;small&gt;(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā?
* ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai?
* ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs?
* ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā &quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot; kopš 2008. gada?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca?
* ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]]
* ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' &lt;small&gt;(attēlā ''Reteporella grimaldii'')&lt;/small&gt; ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes?
* ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]]
* ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s?
* ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas?
* ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]]
* ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam?
* ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s?
* ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]]
* ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā &quot;atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]&quot;?
* ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem?
* ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]?
* ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona?
* ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]?
* ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]?
* ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam?
* ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti?
* ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]?
* ... '''&quot;[[Eiropeiskā solidaritāte]]&quot;''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em?
* ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par &quot;ērto karogu&quot; valstīm?
* ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains &quot;Sojombo&quot; simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols?
* ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]?
* ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā?
* ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā &quot;fika pauze&quot; — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām?
* ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]]
* ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija vairāk &quot;zobu&quot;, bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus?
* ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni?
* ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes?
* ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru?
* ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kambodžas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā?
* ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda?
* ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu?
* ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]]
* ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā?
* ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu?
* ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita?
* ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu &quot;Pūķa zeme&quot;?
* ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi?
* ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', &lt;small&gt;(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])&lt;/small&gt; kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus?
* ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā?
* ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi?
* ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes &quot;Prometey&quot;, kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]?
* ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]]
* ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' &lt;small&gt;(attēlā &quot;[[Titāniks]]&quot;, kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)&lt;/small&gt; bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā &quot;galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku&quot; un &quot;cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma&quot; veicinātājus?
* ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta?
* ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti?
* ... filmas '''&quot;[[Klavieres (filma)|Klavieres]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s?
* ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''&quot;[[Ceļojums uz Zemes centru]]&quot;''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas &quot;[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]&quot; (mūsdienās &quot;Nacionālā apvienība&quot;) dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izslēdza no partijas?
* ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība &quot;Diāna&quot; ir iegādājusies veikalu tīklu &quot;Cenuklubs&quot;, un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''&quot;[[Mājai un Dārzam]]&quot;''' veikalu tīklā?
* ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 2016. gadā)&lt;/small&gt; dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]?
* ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu?
* ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]?
* ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai?
* ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]]
* ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri?
* ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane?
* ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] &lt;small&gt;(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu?
* ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (basketbols)|Atēnu &quot;Panathinaikos&quot;]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju?
* ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu?
* ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā &quot;[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]]
* ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku?
* ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)??
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu &quot;[[Džons Viks]]&quot;, kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā &quot;[[Matrikss]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts?
* ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm?
* ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' &lt;small&gt;(attēlā izsūtījumā)&lt;/small&gt; viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par &quot;Baigo gadu&quot;?
* ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē?
* ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu?
* ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]?
* ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''?
* ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]]
* ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]?
* ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu?
* ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar dziesmu ''Bangaranga''?
* ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]?
* ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs?
* ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]?
* ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]]
* ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā &quot;maratona tēvs&quot; — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes?
* ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās &quot;Zaudētās vienības&quot; Argonas mežā [[Francija|Francijā]]?
* ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pļavas salvija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]?
* ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence?
* ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''&quot;[[Gļēvais suns Drosminieks]]&quot;''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]]
* ... piemineklis '''&quot;[[Sveiciens Saulei]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā?
* ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]]
* ... '''''[[Ikarus 260]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis?
* ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo?
* ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju &lt;small&gt;(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību?
* ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[mieturu salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] &quot;par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem&quot;, kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā?
* ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' &lt;small&gt;(attēlā Ziemeļmujas grēda)&lt;/small&gt; rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne?
* ... [[folklora]]s draugu kopa '''&quot;[[Skandinieki]]&quot;''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā?
* ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' &lt;small&gt;(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]?
* ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis?
* ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas?
* ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas &quot;Mammoth&quot; 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] hokeja komandas pamatiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]]
* ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā?
* ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]?
* ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās?
* ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu?
* ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]]
* ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''&quot;[[Nāves žokļos]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām?
* ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis &quot;albiceleste&quot; sastāvā?
* ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em?
* ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību?
* ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]]
* ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu &lt;small&gt;(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija &lt;small&gt;(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē?
* ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā &lt;small&gt;(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda?
* ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]?
* ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli?
* ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos?
* ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' &lt;small&gt;(attēlā čaulas)&lt;/small&gt; atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām?
* ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes?
* ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]]
* ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un ūdens paceļamās ēkas?
* ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā?
* ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību?
* ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu?
* ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]]
* ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]?
* ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&amp;M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]?
* ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)?
* ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas &quot;Canucks&quot;]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]]
* ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[L&amp;M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā &quot;zinātniski modernu&quot; risinājumu [[smēķēšana]]i?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]]
* ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika?
* ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]?
* ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]]
* ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai &lt;small&gt;(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi?
* ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu &quot;Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām?
* ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem?
* ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku &lt;small&gt;(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu?
* ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi?
* ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]?
* ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote?
* ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ?
* ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]?
* ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta?
* ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos?
* ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām?
* ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malāvijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains?
* ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni?
* ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]?
* ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā &quot;Latvijas minerāli&quot; [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās?
* ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta?
* ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]?
* ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ganas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas?
* ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai?
* ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai &quot;tukšajai Spānijai&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]]
* ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]?
* ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti?
* ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nigērijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts?
* ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā?
* ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]?
* ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma?
* ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību?
* ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120?
* ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]?
* ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]?
* ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Namībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s?
* ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda?
* ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]?
* ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lesoto karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru?
* ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē?
* ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām?
* ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju?
* ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tunisijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk?
* ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]?
* ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā?
* ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]?
* ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts &quot;Daudzskanīgais debesjums&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''?
* ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta?
* ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par &quot;viltus ziņu&quot; izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Raniroa]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē?
* ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Afganistāna]]s [[islāms|islāma]] garīdznieks '''[[Hibatulla Ahundzada]]''', kurš kopš 2021. gada ir [[Afganistānas augstākais vadītājs]] ''[[Taliban]]'' valdības laikā, ir ļoti noslēgta persona — ir zināma tikai viena neapstiprināta viņa fotogrāfija un daži audioieraksti ar viņa runām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Puntlendas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā?
* ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em?
* ... nocietinājumā ar [[bastions|bastioniem]] '''[[citadele]]''' ir sistēmas spēcīgākā daļa, dažreiz tā atrodas tālu ārsienu un bastionu iekšpusē, bet bieži vien ekonomijas labad tā veido daļu no ārsienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi?
* ... '''[[drogu preču tirgotava]]s''' bija īpašs [[farmācija|farmaceitiskās]] [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tips, kas darbojās [[Latvija|Latvijā]] no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, kur tirgoja bezrecepšu medikamentus, [[kosmētika|kosmētiku]], higiēnas preces un mājsaimniecības ķimikālijas, aizpildot nišu starp tradicionālajām [[aptieka|aptiekām]] un parastajiem [[veikals|veikaliem]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā?
* ... '''[[dorafobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no dzīvnieku [[spalva]]s, [[kažokāda]]s vai pieskaršanās dzīvniekam, īpaši tā apmatojumam; cilvēkiem ar dorafobiju var būt ļoti grūti atrasties tuvumā dzīvniekiem, īpaši mājdzīvniekiem, piemēram, [[suņi]]em vai [[kaķi]]em?
* ... vācu eirodisko [[popmūzika|pop]]grupa '''''[[Dschinghis Khan]]''''' sākotnēji izveidota [[Minhene|Minhenē]], lai piedalītos [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Dschinghis Khan'', kur tā ieguva ceturto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs?
* ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos?
* ... '''[[jo-jo]]''' ir sena rotaļlieta ar eksistences pierādījumiem kopš 440. gada pirms mūsu ēras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] &lt;small&gt;(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[tripanofobija]]''' ir pastāvīgas un intensīvas [[bailes]] no [[injekcija|injekcijām]], adatām vai procedūrām, kas ietver ādas dūrienu, šī fobija var izraisīt spēcīgu trauksmi vai [[panikas lēkme]]s jau pie domas par adatu vai pirms medicīniskas procedūras?
* ... '''[[2025. gada NHL drafts|2025. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēts neviens [[Latvija]]s [[hokejists]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Envers Paša]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]?
* ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Kolumbija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Efmamhhasonds Gonsaless|Efmamhhasonda Gonsalesa]]''' neparastais vārds ''Efmamjjasond'' hronoloģiskā secībā satur visu gada [[mēneši|mēnešu]] sākuma burtus [[spāņu valoda|spāņu valodā]]; kad viņa vecākiem jautāja par šo faktu, viņi atbildēja, ka nolēmuši viņu tā nosaukt, jo viņiem patīk visi gada divpadsmit mēneši?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]?
* ... pēc 2025. gada datiem '''[[Liepājas autobusu parks|AS &quot;Liepājas autobusu parks&quot;]]''' 34,85% akciju īpašniece ir [[Liepāja]]s pašvaldība, bet 60,12% kapitāla piederēja SIA &quot;LAP1R&quot;, kas, pēc &quot;Firmas.lv&quot; ziņām, pastarpināti piederēja [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] (67%) un [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] (33%) ģimenēm?
* ... pirmā oficiālā kolonistu apmetne '''[[Kanāda (Jaunfrancija)|Kanādā]]''' bija [[Kvebeka]], ko [[1608. gads|1608. gadā]] dibināja Samuels de Šamplēns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Palmbīča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri?
* ... '''[[Raiātea]]''' tiek vispārpieņemti uzskatīta par senās [[Polinēzija]]s austrumu salu &quot;centru&quot;, un ir ticams, ka migrācija uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Havaju salas|Havaju salām]] un citām Austrumpolinēzijas daļām sākās no Raiāteas?
* ... pasaulē pirmo mehāniski saldēto '''[[ledus laukums|ledus laukumu]]''' atklāja britu veterinārārsts un izgudrotājs Džons Gemdžī [[Londona|Londonā]]; laukums bija izveidots uz [[Betons|betona]] pamatnes, kurā bija iestrādātas [[Varš|vara]] caurules, pa tām cirkulēja dzesēšanas šķidruma maisījums ([[glicerīns]], [[ēteris]], slāpekļa peroksīds un [[ūdens]]), kas sasaldēja virsējo ūdens kārtu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]?
* ... [[1638. gads Latvijā|1638. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] publicētajā [[vācbalti|vācbaltu]] [[luterisms|luterāņu]] mācītāja [[Georgs Mancelis|Georga Manceļa]] [[latviešu valoda]]s vārdnīcā '''''[[Lettus]]''''' ietilpst ne tikai ap 6000 latviešu [[vārdi|vārdu]] vāciskie tulkojumi, bet arī [[vācu valoda]]s frāžu un teikumu latviskie tulkojumi?
* ... laika posmā pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas izveides]] '''[[Latvijas ārpolitika]]''' bija orientēta uz [[neitralitāte]]s saglabāšanu un drošības garantiju meklēšanu, svarīga loma bija tā sauktajai [[Baltijas Antante]]i, ko [[1934. gads|1934. gadā]] izveidoja [[Latvija]] kopā ar [[Igaunija|Igauniju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru?
* ... dažās mūsdienu [[Polinēzija]]s sabiedrībās, īpaši [[Jaunzēlande]]s [[maori]]em, '''[[marae]]''' joprojām ir būtiska ikdienas dzīves sastāvdaļa, bet tropiskajā Polinēzijā lielākā daļa marae tika iznīcinātas vai pamestas līdz ar [[kristietība]]s ienākšanu 19. gadsimtā?
* ... [[1952. gads|1952. gada]] decembrī [[Londona|Londonu]] skāra neparasti auksti laikapstākļi, [[anticiklons]] un bezvējš, kā rezultātā gaisā uzkrājās piesārņotāji, galvenokārt no [[akmeņogles|akmeņogļu]] dedzināšanas, veidojot biezu [[Smogs|smoga]] slāni, ko dēvē par '''[[Lielais Londonas smogs|Lielo Londonas smogu]]'''; mūsdienu lēš, ka kopējais bojāgājušo skaits sasniedza 10 000 līdz 12 000 cilvēku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]]
* ... 2021. gadā partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]?
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Lietuvas Komunistiskā partija]]''' kļuva par pirmo, kas izstājās no [[PSKP]] sastāva, bet 1990. gadā daļa partijas pārtapa par Lietuvas Demokrātisko darba partiju?
* ... pēc [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]] '''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]]''' tika ievēlēts par [[Jelgavas domes priekšsēdētājs|Jelgavas domes priekšsēdētāju]], stājoties ilggadējā pašvaldības vadītāja [[Andris Rāviņš|Andra Rāviņa]] vietā, kurš bija vadījis domi vairāk nekā 20 gadus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību?
* ... '''[[Šuahine]]''' [[Biedrības salas|Biedrības salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] ilgstoši pretojās eiropiešu kolonizēšanas mēģinājumiem un [[1847. gads|1847. gadā]] pasludināja sevi par neatkarīgu valsti, tomēr [[1888. gads|1888. gadā]] [[Francija]] beidzot izveidoja [[protektorāts|protektorātu]] pār salu?
* ... par otro studijas albumu &quot;Lēnā palīdzība&quot; [[rokmūzika|rokgrupa]] '''''[[DJ Krankenwagen]]''''' 2024. gadā saņēma &quot;[[Zelta Mikrofons|Zelta Mikrofona]]&quot; nominācijas kategorijās &quot;Labākais alternatīvās, indie vai eksperimentālās mūzikas albums&quot; un &quot;Labākais albuma dizains&quot;, otrajā kategorijā arī kļūstot par laureātiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē?
* ... '''[[Armēnijas bruņotie spēki|Armēnijas bruņotajos spēkos]]''' pastāv obligātais militārais dienests, kas kopš 2025. gada ilgst 18 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu vietā?
* ... 14. [[Ganas prezidents]] '''[[Džons Mahāma]]''' bija arī 12. Ganas prezidents no 2012. līdz 2017. gadam, taču pēc pirmā valdīšanas termiņa viņš kļuva par pirmo valsts vadītāju, kurš nav ticis pārvēlēts uz otro termiņu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]?
* ... '''''[[Apollo (ASTP)|Apollo ASTP]]''''' saslēgšanās ar '''''[[Sojuz-19]]''''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] jūlijā bija pirmais kopīgais [[ASV]] un [[Padomju Savienība]]s [[kosmiskais lidojums|lidojums kosmosā]]?
* ... '''''[[Trinity (kodolizmēģinājums)|Trinity]]''''' bija pirmais pasaulē veiksmīgais kodolizmēģinājums, kas tika veikts [[ASV]], [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] laikā [[1945. gads|1945. gada]] 16. jūlijā plkst. 5:29:45 no rīta pie Alamogordo pilsētas, [[Ņūmeksika]]s štatā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi?
* ... [[Ņujorka]]s dienas [[laikraksts]] '''''[[New York Post]]''''' ir viens no vecākajiem nepārtraukti izdotajiem laikrakstiem [[ASV]] — to [[1801. gads|1801. gadā]] izveidoja ASV pirmais [[ASV finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Aleksandrs Hamiltons]]?
* ... 1880. gados parādījās pirmie '''[[bērnu ratiņi]]''' guļošiem [[zīdaiņi]]em, bet 1889. gadā Viljams Ričardsons patentēja ideju, kuros varēja mainīt ratiņu kulbas pozīciju, novietojot to gan pret vecākiem, gan otrādi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]?
* ... [[1947. gads|1947. gada]] 17. decembrī daļa no [[Francijas okupācijas zona Vācijā|Francijas okupācijas zona]]s [[Vācija|Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kļuva par [[Francija]]s [[protektorāts|protektorātu]] ar savu konstitūciju, karogu, ģerboni un himnu — '''[[Zāras protektorāts|Zāras protektorātu]]'''?
* ... kopš 2014. gada viens no senākajiem un pazīstamākajiem konditorejas [[zīmoli]]em [[Latvija|Latvijā]] '''&quot;[[Staburadze (zīmols)|Staburadze]]&quot;''' pieder [[Norvēģija]]s pārtikas koncernam ''Orkla'', un to pārvalda tā meitasuzņēmums [[Orkla Latvija|SIA &quot;Orkla Latvija&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Saimons Heriss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu?
* ... 1969. gadā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[laikraksts|laikrakstu]] '''''[[The Sun]]''''' iegādājās [[Ruperts Mērdoks]], kurš pārveidoja to par tabloīdu, balstoties uz amerikāņu dzeltenās preses piemēru, un kopš tā laika ''The Sun'' ir kļuvis par vienu no pārdotākajiem laikrakstiem Lielbritānijā?
* ... '''[[mārsila pūķgalve]]s''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Bulgārija]]s līdz [[Sibīrija]]s dienvidiem un [[Irāna]]i, bet [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu]] daļā tā ir retumis ievazāta kā [[Nezāles|nezāle]]; [[Latvija|Latvijā]] diezgan rets adventīvs augs, pārsvarā valsts austrumdaļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku?
* ... par pirmo '''[[Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētājs|Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētāju]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] tika iecelts Ministru komitejas priekšsēdētājs grāfs [[Sergejs Vite]], bet pēdējais šajā amatā bija kņazs [[Nikolajs Goļicins]] [[1917. gads|1917. gadā]]?
* ... '''[[izrīvēšana]]''' ir iepriekš izveidota [[Urbšana|urbuma]] [[Apstrāde ar griešanu|apstrāde]], ar kuru iegūstams precīzāks urbuma izmērs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]]
* ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]?
* ... viena no senākajām ielām [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] '''[[Jēkaba iela (Jēkabpils)|Jēkaba iela]]''' ir nosaukta [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba]] vārdā, kurš [[1670. gads Latvijā|1670. gadā]] dibināja Jēkabpili?
* ... pēc finanšu noziegumu apkarotāju sāktās izmeklēšanas [[2025. gads|2025. gada]] 24. jūlijā [[Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja, ka devis [[Lietuvas premjerministrs|premjerministram]] '''[[Gintauts Palucks|Gintautam Paluckam]]''' divas nedēļas, lai izskaidrotu sabiedrībai savus biznesa darījumus vai demisionētu, un 31. jūlijā kļuva zināms, ka Palucks nolēmis atkāpties no amata?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī '''[[piraijas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums?
* ... līdz pat 20. gadsimta 80. gadu sākumam '''[[Uapou|Uapou sala]]''' bija visapdzīvotākā [[Marķīza salas|Marķīza salās]], jo pārējās salas bija smagi cietušas dažādu [[epidēmija|epidēmiju]] dēļ, ko ieveda rietumnieki, savukārt Uapou katoļu [[misionāri]] pārliecināja saliniekus patverties karantīnā baznīcās, tiklīdz kāds kuģis tuvojās salas krastiem?
* ... atšķirībā no [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] — kurš ir formālais valsts vadītājs — '''[[Indijas premjerministrs]]''' ir [[izpildvara]]s centrs, un viņa vadītā valdība pieņem lēmumus ikdienas [[politika]]s un administrācijas jautājumos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]]
* ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] komponēta dziesma ar [[Kaspars Dimiters|Kaspara Dimitera]] vārdiem &quot;'''[[Vēl ir laiks]]'''&quot;, kas skotnēji radīta kā lirisks stāsts par laiku, dabu un mīlestību, 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā ieguva jaunu, politisku nozīmi, kad [[Trešā atmoda|Atmodas]] pasākumos piedziedājums &quot;Vēl ir laiks!&quot; tika spontāni aizstāts ar skandējumu &quot;Latvijā!&quot;?
* ... tradicionālās [[animācijas filma]]s &quot;[[Lilo un Stičs]]&quot; [[2025. gads kino|2025. gada]] [[jauns ekranizējums|jaunais ekranizējums]] '''&quot;[[Lilo un Stičs (2025. gada filma)|Lilo un Stičs]]&quot;''' pārspēja vairākus rekordus, visā pasaulē nopelnot vairāk nekā miljardu dolāru, kļūstot par 2025. gada [[2025. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturto ienesīgāko filmu]] un visu laiku ienesīgāko animācijas spēlfilmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem?
* ... '''[[radula]]''' ir [[moluski]]em raksturīgs [[mute]]s orgāns, kuras pamatfunkcija ir nokasīt, sasmalcināt un ievadīt [[rīkle|rīklē]] [[barība]]s vielas?
* ... '''[[Sarina Vīgmane|Sarinas Vīgmanes]]''' kā galvenās [[trenere]]s vadībā divas dažādas komandas ([[Nīderlandes sieviešu futbola izlase|Nīderlande]] un [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglija]]) ir izcīnījušas savus pirmos [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionu futbolā sievietēm]] titulus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā?
* ... pēc [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] nākamie eiropieši, kas apmeklēja '''[[Tubuai]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] bija [[Dumpis uz kuģa Bounty|kuģa ''Bounty'' dumpinieki]] [[1789. gads|1789. gadā]], kas to bija izvēlējušies par slēpni, bet pēc konflikta ar iezemiešiem salu pameta, aizceļoja uz [[Taiti]], vēlreiz atgriezās Tubuai, līdz atkal to pameta, dodoties uz [[Pitkērna|Pitkērnu]]?
* ... lai gan '''[[Vandaļu un alānu karaliste]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] pastāvēja nedaudz vairāk par gadsimtu 5. un 6. gadsimtā, tā būtiski ietekmēja vēlās [[Romas impērija]]s un agrīnās [[Bizantijas Impērija|Bizantijas]] vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]]
* ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings?
* ... 2024. gada sezonā gūstot 25 vārtus, [[Brazīlija]]s [[futbolists]] '''[[Režinaldu Ramiriss]]''' kļuva par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] sezonas rezultatīvāko spēlētāju?
* ... '''[[sacelšanās uz bruņukuģa &quot;Potjomkins&quot;]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] kļuva par spēcīgu simbolu revolucionārajā [[Propaganda|propagandā]] un vēlāk tika plaši interpretēta gan padomju ideoloģijā, gan kino mākslā, tostarp [[Sergejs Eizenšteins|Sergeja Eizenšteina]] slavenajā filmā &quot;[[Bruņukuģis Potjomkins (filma)|Bruņukuģis Potjomkins]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga?
* ... ''[[Lady Gaga]]'' piektais studijas albums '''''[[Joanne]]''''' tika nosaukts viņas tantes Džoanas vārdā, kura nomira no [[sarkanā vilkēde|sarkanās vilkēdes]] 19 gadu vecumā, un tam ir dziļi personīga nozīme dziedātājai?
* ... tradicionāli [[kokosrieksti]] '''[[kopra]]s''' sagatavošanai tiek žāvēti saulē, bet tiek izmantota arī žāvēšana krāsnīs; lielākā kopras eksportētāja ir [[Papua-Jaungvineja]], kam seko [[Indonēzija]], [[Zālamana Salas]] un [[Vanuatu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]]
* ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu?
* ... [[1829. gads|1829. gada]] aprīlī postoša [[epidēmija]] izplatījās no [[Tubuai]] uz citu salu mūsdienu [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] '''[[Raivavae]]''', dramatiski samazinot iedzīvotāju skaitu no aptuveni trim tūkstošiem līdz dažiem simtiem; [[tautas skaitīšana]] 1836. gadā parādīja, ka iedzīvotāju skaits salā ir tikai 409?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[komikss|komiksu]] mākslinieks '''[[Džeks Kērbijs]]''' ir plaši atzīts par vienu no komiksu lielākajiem novatoriem un ražīgākajiem un ietekmīgākajiem veidotājiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]]
* ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]?
* ... [[Kostarikas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Orlando Galo]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā ''[[Riga FC]]''?
* ... tika uzskatīts, ka [[Sulavesi sala]]s centrālajā daļa, [[Indonēzija|Indonēzijā]] dzīvojošais nakts [[Primāti|primāts]] '''[[pundurtarsijs]]''' ir izmiris 20. gadsimta sākumā, bet 2000. gadā Indonēzijas zinātnieki negaidīti atklāja beigtu dzīvnieku žurku slazdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Solidus of Petronius Maximus.png|border|right|200px]]
* ... [[Rietumromas impērija]]s senators '''[[Petronijs Maksims]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar [[korupcija]]s palīdzību un organizējot imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu, uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]], taču izraisīja [[Vandaļi|vandaļu]] iebrukumu, no kura bēgot iekļuva pūlī, kas viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei?
* ... '''[[Salacgrīvas vidusskola]]s''' pirmssākumi ir izsekojami līdz [[Lielsalacas draudze]]s skolai, kuras nams Krasta ielā celts [[1876. gads Latvijā|1876. gadā]]?
* ... '''[[Marija Gubene]]''' bija pirmā profesionāli izglītotā mūzikas darbiniece-sieviete [[Latvija|Latvijā]], pirmā [[Latvieši|latviešu]] sieviete [[Komponists|komponiste]], pirmā sieviete [[profesore]] Latvijas akadēmiskajā vēsturē, arī mūzikas publiciste, kritiķe un [[ērģelniece]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Imperial Coat of Arms of Iran.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pehlevī Irāna]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1925. gads|1925. gada]] līdz [[1979. gads|1979. gadam]], kad tā tika gāzta [[Islāma revolūcija]]s laikā, Irānā tika likvidēta monarhija un izveidota [[Irāna|Irānas Islāma Republika]]?
* ... 2025. gadā [[Bolīvijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Enso Monteiro]]''' pārstāvēja [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandu [[FK Auda|Auda]], kas viņu īrēja no [[Brazīlija]]s komandas ''[[Santos FC|Santos]]''?
* ... amerikāņu [[komikss|komiksu]] [[supervaronis]] '''[[Melnā Pantera]]''' pirmo reizi parādījās [[Fantastiskais četrinieks|Fantastiskā četrinieka]] 52. numura izdevumā, kas publicēts 1966. gada jūlijā, tēlu radīja rakstnieks un redaktors [[Stens Lī]] un mākslinieks [[Džeks Kērbijs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Presidente Nayib Bukele (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... 81. [[Salvadora]]s prezidents '''[[Najibs Bukele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti populārs valstī: visas prezidentūras laikā viņa atbalsta reitings ir pārsniedzis 75%, un vidēji tas saglabājas virs 90%?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kriminālkomēdijas filma]] '''&quot;[[Kailais ierocis (2025. gada filma)|Kailais ierocis]]&quot;''' stāsta par leitnanta Frenka Drebina dēlu, kurš, sekojot tēva pēdās, cenšas novērst policijas vienības slēgšanu?
* ... [[1995. gads|1995. gada]] 28. maijā '''[[Ņeftegorska (Sahalīnas apgabals)|Ņeftegorska]]''' [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]] [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] tika ievērojami iznīcināta [[zemestrīce|zemestrīcē]], gāja bojā apmēram 2100 cilvēki (pirms katastrofas pastāvīgais [[iedzīvotāju skaits]] bija 3197 cilvēki); ciemats tika atzīts par neatjaunojamu un 1995. gada 29. septembrī likvidēts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bora Bora.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Franču Polinēzija]]s [[atols]] '''[[Borabora]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par vienu no ekskluzīvākajiem un greznākajiem brīvdienu galamērķiem augstākajā cenu diapazonā un ir viens no dārgākajiem ceļojumu galamērķiem pasaulē?
* ... [[Melnkalnes futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Danijels Petkovičs]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandā [[FK Liepāja]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinooperators]] '''[[Vitorio Storāro]]''' tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem un ietekmīgākajiem kinooperatoriem [[kino]] vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anthony Albanese portrait (re-crop).jpg|border|right|150px]]
* ... starp pasākumiem, ko īstenoja [[Austrālija]]s valdība pašreizējā [[Austrālijas premjerministrs|premjerministra]] '''[[Entonijs Albanīzs|Entonija Albanīza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā, bija arī [[sociālie tīkli|sociālo tīklu]] lietošanas aizliegums personām līdz 16 gadu vecumam?
* ... '''&quot;[[Fantastiskais četrinieks]]&quot;''' bija pirmā supervaroņu komanda, ko izdevniecības ''[[Marvel Comics]]'' [[komikss|komiksos]] [[1961. gads|1961. gadā]] izveidoja mākslinieks [[Džeks Kērbijs]] un redaktors [[Stens Lī]]?
* ... '''[[Padomju—Japānas karš]]''' [[1945. gads|1945. gada]] augustā sākās ar trīs fronšu ofensīvu pret [[Japāna]]s [[Kvantunas armija|Kvantunas armiju]] [[Mandžūrija|Mandžūrijā]], kā arī uzbrukumiem [[Sahalīna]]s dienvidu daļai un [[Kuriļu salas|Kuriļu salām]], un daudzskaitlīgā [[PSRS armija]] — bruņota ar modernu tehniku un ar kaujas pieredzi Eiropā — ātri pārvarēja japāņu aizsardzību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Poseidon sculpture Copenhagen 2005 hand.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[trijzaris]]''' ir jūras dieva [[Poseidons|Poseidona]] ([[Grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]]) vai [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] ([[Romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģijā]]) rīks, ko izmantoja jūras valstības aizsardzībai &lt;small&gt;(attēlā Poseidona trijzaris)&lt;/small&gt;?
* ... visilgāk amatā bijušais '''[[Ukrainas premjerministrs]]''' ir [[Deniss Šmihaļs]]?
* ... '''[[septiķis]]''' neveic pilnu notekūdeņu attīrīšanu, jo tas samazina tikai suspendēto daļiņu un daļas organisko vielu daudzumu, bet pilnībā neattīra [[Slāpeklis|slāpekli]], [[Fosfors|fosforu]], [[Smagie metāli|smagos metālus]] vai [[Mikroorganismi|mikroorganismus]]; septiķa izplūdes ūdens bez papildu attīrīšanas joprojām satur vielas, kas rada vides piesārņojuma riskus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Bart De Wever (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Beļģija]]s politiķis '''[[Barts de Vēvers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar partiju &quot;Jaunā [[flāmi|flāmu]] alianse&quot; uzvarēja 2010. gada federālajās vēlēšanās, pēc tam arī nākamajās trīs vēlēšanās, līdz karalis [[Filips (Beļģija)|Filips]] uzdeva viņam izveidot valdību, un [[2025. gads|2025. gada]] 3. februārī de Vēvers deva [[Beļģijas premjerministrs|Beļģijas premjerministra]] amata zvērestu?
* ... '''[[Japānas intervence Mandžūrijā (1931)|Japānas intervence Mandžūrijā]]''' [[1931. gads|1931. gadā]] izraisīja starptautisku nosodījumu: [[Tautu Savienība]] atzina, ka [[Japānas Impērija|Japāna]] ir pārkāpusi starptautiskos līgumus, kā rezultātā Japāna [[1933. gads|1933. gadā]] izstājās no Tautu Savienības, tomēr kopumā starptautiskā reakcija bija pasīva?
* ... ''Anthropic'' [[valodas modelis|lielo valodas modeļu]] saimes '''''[[Claude (mākslīgais intelekts)|Claude]]''''' katru paaudzi parasti izlaiž trīs izmēros — no mazākā un lētākā līdz lielākajam un dārgākajam: ''Haiku'', ''Sonnet'' un ''Opus'', bet vēlāk pievienojušies vēl jaudīgākie ''Mythos'' un ''Fable''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lamium amplexicaule kz05.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[skaujošā panātre]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Panātres|panātru ģints]] suga, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], taču tā mūsdienās kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un nereti sastopama arī visā [[Latvija]]s teritorijā?
* ... mākslinieka [[Gustavs Klucis|Gustava Kluča]] vārdā nosaukto '''[[Gustava Kluča iela|Gustava Kluča ielu]]''' [[Rīga]]s [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstes]] apkaimē sāka veidot 2017. gadā pēc dzelzceļa kravas stacijas [[Rīga Preču I]] likvidēšanas, stacijas ceļu un ēku nojaukšanas?
* ... [[vulkāns|vulkānisko]] kalnu virkni [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]] uz [[Ruanda]]s, [[Uganda]]s un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] robežas '''[[Virunga|Virungu]]''' veido astoņi galvenie vulkāni un vairāki mazāki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ibrahim Traoré portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ibrahims Traore]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par [[Burkinafaso valsts vadītāji|Burkinafaso pagaidu prezidentu]] militārā [[apvērsums|apvērsuma]] laikā, gāžot no amata Polu Anrī Dandaogo Damibu, tobrīd bija jaunākais valsts vadītājs pasaulē?
* ... '''[[arābu raksts]]''' ir otrā visplašāk izmantotā [[Alfabēts|alfabētiskā]] [[rakstība]]s sistēma pasaulē pēc [[Latīņu raksts|latīņu raksta]]?
* ... '''[[Starptautiskā informātikas olimpiāde|Starptautiskajās informātikas olimpiādēs]]''' laika posmā no to izveides 1989. gadā līdz 2024. gadam visvairāk medaļu ir izcīnījuši [[Ķīna]]s skolēni?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Malacolimax tenellus 2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[gliemežu klase]]s virsdzimta '''[[limakoīdejas]]''' &lt;small&gt;(attēlā sēņu kailgliemezis)&lt;/small&gt; apvieno lielus un ļoti lielus [[kailgliemeži|kailgliemežus]], kas izstieptā stāvoklī sasniedz līdz 25 cm garumu?
* ... [[basketbolists]] un [[treneris]] '''[[Andris Zvans]]''', kurš [[Rīgas VEF (1958—1992)|VEF meistarkomandā]] nospēlēja 12 sezonas no 1974. līdz 1986. gadam, ir dzimis [[Sibīrija|Sibīrijā]], kur ģimene atradās izsūtījumā?
* ... septītais un pašreizējais [[Polijas prezidents]] '''[[Karols Navrockis]]''' 2013. gadā [[Gdaņska]]s Universitātē ieguva [[doktora grāds|doktora grādu]] [[vēsture|vēsturē]] par antikomunistiskās pretošanās izpēti [[Polija|Polijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luis Alberto Arce Catacora (Official Portrait, 2020) Cropped I.png|border|right|150px]]
* ... 2019. gada politiskās krīzes un toreizējā [[Bolīvija]]s prezidenta [[Evo Moraless|Evo Moralesa]] gāšanas laikā finanšu ministrs '''[[Luiss Arse]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar Moralesu devās trimdā, kur Moraless izvirzīja Arsi par partijas &quot;[[Kustība uz sociālismu (Bolīvija)|Kustība uz sociālismu]]&quot; prezidenta kandidātu 2020. gada vēlēšanās, un Arse tajās uzvarēja ar 55% balsu?
* ... [[Malaizija]]s pilsēta '''[[Bandarviktorija]]''' ir dibināta ap [[1846. gads|1846. gadu]], kad briti [[Labuana|Labuanu]] ieguva no [[Bruneja]]s sultāna un izveidoja šeit savu flotes atbalsta bāzi; pilsēta nodēvēta par godu [[Apvienotās Karalistes karaliene]]i [[Viktorija (karaliene)|Viktorijai]]?
* ... '''[[Jelgavas novada dome]]''' ir [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] pašpārvaldes augstākā iestāde, kuras sēdes notiek ārpus novada teritorijas — Jelgavas novada pašvaldības ēkā [[Pasta iela (Jelgava)|Pasta ielā]] 37, [[Jelgava|Jelgavas valstpilsētā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vincas Juszka.tif|border|right|150px]]
* ... tiklīdz [[Mazā Lietuva|Mazajā Lietuvā]] sāka izdot iespieddarbus [[latīņu raksts|latīņu rakstā]], '''[[grāmatneši]]''' &lt;small&gt;(attēlā Vincs Juška)&lt;/small&gt; tos ieveda [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] ietilpstošajā [[Lietuva]]s daļā, kur iespieddarbus vai nu uzreiz nodeva [[zemnieks|zemniekiem]] vai tālākai izplatīšanai [[skolotājs|skolotājiem]] un [[priesteris|priesteriem]]?
* ... [[Krievijas Impērija]]s [[feldmaršals]], cara [[Pēteris I|Pētera I]] tuvākajam kara un politikas lokam pieskaitāmais '''[[Ivans Trubeckojs]]''' nomira [[1750. gads|1750. gadā]] [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], būdams pēdējais dzīvais [[bajārs]] [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]?
* ... [[Uldis Marhilēvičs|Ulda Marhilēviča]] dziesma ar [[Guntars Račs|Guntara Rača]] vārdiem '''&quot;[[Rēdereja (dziesma)|Rēdereja]]&quot;''' ir īpaši komponēta [[kontrtenors|kontrtenora]] balsij, izmantojot [[Sergejs Jēgers|Sergeja Jēgera]] unikālās vokālās spējas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Petr Fiala (51940875566).jpg|border|right|150px]]
* ... [[čehi|čehu]] politiķis un [[politikas zinātne|politikas zinātnieks]] '''[[Petrs Fiala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 2021. līdz 2025. gadam bija [[Čehija]]s premjerministrs, bet gan pirms, gan pēc viņa Čehijas valdību vadīja [[Andrejs Babišs]]?
* ... '''[[autopilots]]''' neaizstāj cilvēku, taču tas automātiski vada [[gaisa kuģis|gaisa kuģi]] un stabilizē lidojuma kursu, [[absolūtais augstums|augstumu]] un [[ātrums|ātrumu]], saglabājot uzdoto lidojuma režīmu, ļaujot [[pilots|pilotam]] koncentrēties uz plašākiem darbības aspektiem?
* ... '''[[operācija &quot;Ten-Go&quot;]]''' bija pēdējā lielā [[Japānas Impērija]]s jūras operācija [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna reģionā]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kad [[Jamato (līnijkuģis)|&quot;Jamato&quot;]], lielākais kaujas kuģis pasaulē, un deviņi citi karakuģi devās, lai veiktu pašnāvnieku uzbrukumu Sabiedroto spēkiem [[Okinavas kauja|Okinavas kaujā]], bet tiem uzbruka [[ASV]] lidmašīnas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Limax maximus 5.jpg|border|right|150px]]
* ... viens no lielākajiem [[kailgliemeži]]em pasaulē '''[[milzu kailgliemezis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nāk no [[Dienvideiropa]]s un [[Rietumeiropa]]s, bet kā [[invazīva suga]] ir izplatījies daudzviet pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]]; lai gan tas var kaitēt [[dārzi]]em, to uzskata arī par noderīgu, jo barojas ar citiem kailgliemežiem, arī [[Spānijas kailgliemezis|Spānijas kailgliemezi]]?
* ... [[2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanas|2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]], iegūstot 41,41% balsu un 7 vietas no 15 '''[[Krāslavas novada dome|Krāslavas novada domē]]'''?
* ... svaigi iegūtai '''[[lielais tīkkoks|tīkkoka]]''' [[koksne]]i ir patīkams aromāts, šī koksne tiek augstu vērtēta tās izturības un ūdensnoturības dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:President Daniel Noboa May 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... pirms iesaistīšanās politikā [[Ekvadoras prezidents]] '''[[Daniels Noboa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieņēma vairākus amatus eksporta uzņēmumā ''Noboa Corporation'', kuru dibinājis viņa tēvs, miljardieris Alvaro Noboa, kurš pats piecas reizes neveiksmīgi kandidēja uz [[Ekvadora]]s prezidenta amatu?
* ... atšķirībā citām represīvajām procedūrām [[Lielais terors|Lielajā terorā]] (tā saukto troiku un dvoiku pieņemtajiem lēmumiem), pēc '''&quot;[[Staļina nošaujamo saraksti]]em&quot;''' represētajiem cilvēkiem sodus formāli piesprieda [[tiesa]]?
* ... pēc politiskās iekārtas viens no [[Malaizija]]s [[Malaizijas administratīvais iedalījums|štatiem]] '''[[Džohora]]''' ir parlamentāra [[konstitucionāla monarhija]]; tās galva kopš 2024. gada ir [[sultāns]] Ibrahims Iskandars?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tornide väljak 2014.jpg|border|right|250px]]
* ... vecākie no '''[[Tallinas pilsētas mūri]]em''' un torņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, datējami ar 14. gadsimtu, to celtniecība sākās [[1310. gads|1310. gadā]]?
* ... [[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ar 52,8% balsu, iegūstot 9 vietas mo 15 '''[[Kuldīgas novada dome|Kuldīgas novada domē]]'''?
* ... [[Japānas Impērijas flote]]s kaujas kuģis '''&quot;[[Jamato (līnijkuģis)|Jamato]]'''&quot; un tā māsas kuģis &quot;Musaši&quot; bija smagākie un visspēcīgāk bruņotie kaujas kuģi, kas jebkad uzbūvēti, un tie bija bruņoti ar deviņiem 46 cm [[lielgabali]]em, kas bija lielākie lielgabali, kas jebkad uzstādīti karakuģī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Isaias Afwerki 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... pēc uzvaras [[Eritrejas neatkarības karš|Eritrejas neatkarības karā]] pār [[Etiopija|Etiopiju]] [[1991. gads|1991. gada]] 24. maijā '''[[Isajass Afeverki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pagaidu valdības vadītāju un [[1993. gads|1993. gadā]] — par neatkarīgās [[Eritreja]]s pirmo prezidentu; viņš amatā ir joprojām un tiek raksturots kā [[Diktatūra|diktators]]?
* ... [[Singapūra|Singapūru]] no [[Malakas pussala]]s atdalošā '''[[Džohoras šaurums|Džohoras šauruma]]''' krastā atrodas vairākas nozīmīgas ostas, bet tas nav caurkuģojams — kopš [[1924. gads|1924. gada]] to šķērso Džohoras-Singapūras dambis ar dzelzceļa, automobiļu un cauruļvadu satiksmi?
* ... '''[[Tallinas olimpiskais jahtu centrs]]''' ir vienīgā [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] norises vieta [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] — uzcelts [[1980. gads|1980. gadā]] kā [[burāšana]]s infrastruktūra [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|Maskavas olimpiskajām spēlēm]] ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Oliver Solberg at Rallye Monte Carlo 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[autorallijs|rallija]] braucēja '''[[Olivers Sūlbergs|Olivera Sūlberga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Peters Sūlbergs]] arī ir bijis rallija pilots, pārstāvot [[Norvēģija|Norvēģiju]], savukārt viņa māte Pernilla Sūlberga ir no [[Zviedrija]]s un arī braukusi autorallija sacensībās?
* ... [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija [[Jaunā konservatīvā partija]] ar 34,69% balsu, iegūstot 6 vietas no 15 '''[[Līvānu novada dome|Līvānu novada domē]]'''?
* ... [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] '''[[Pulaupinana]]''' aizņem '''[[Pinana (sala)|Pinanas salu]]''' ar galvaspilsētu [[Džordžtauna (Malaizija)|Džordžtaunu]] [[Malakas šaurums|Malakas šaurumā]] un [[Sebaranperai]] pilsētu [[Malakas pussala|Malakas pussalā]]; tās atdala {{nobr|2 km}} plats jūras šaurums un savieno divi tilti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait of President Ferdinand R. Marcos, Jr (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Filipīnu prezidents]] '''[[Bongbongs Markoss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Filipīnas|Filipīnu]] 10. prezidenta [[Ferdinands Markoss|Ferdinanda Markosa]] un pirmās lēdijas [[Imelda Markosa|Imeldas Markosas]] dēls?
* ... '''[[Singapūras šaurums]]''' ir viens no noslogotākajiem kuģu ceļiem pasaulē — dienā to šķērso ap 2000 kuģu?
* ... '''[[Flandrijas milzis|Flandrijas milži]]''' ir lielākā [[Mājas trusis|mājas trušu]] šķirne: pieauguši truši sver 7 kg, atsevišķi eksemplāri pat 10—12 kg, bet rekordsvars ir sasniegts 13 kg?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Étienne Neurdein - Comte de Chambord (chiffre de trois quarts ca 1870).jpg|border|right|150px]]
* ... kad [[1830. gads|1830. gadā]] [[Jūlija revolūcija]] [[Francija|Francijā]] gāza [[Šarls X|Šarlu X]], viņš atteicās no troņa sava mazdēla Anrī labā, tomēr pārejas valdība un tautas spiediens noveda pie [[Luijs Filips|Luija Filipa I]] pasludināšanas par &quot;Franču karali&quot;, un [[Anrī V]] &lt;small&gt;(attēlā 1870. gadā)&lt;/small&gt; liedza iespēju valdīt Francijā, tomēr visu dzīvi viņš saglabāja titulārā karaļa statusu?
* ... [[2025. gada Madonas novada domes vēlēšanas|2025. gada Madonas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Latvijas Reģionu apvienība]]s kopīgais saraksts ar 47,62% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Madonas novada dome|Madonas novada domē]]'''?
* ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] tika nolemts par '''[[Saulkrastu vidusskola]]s''' un Zvejniekciema vidusskolas apvienošanu, un šobrīd izglītības process Saulkrastu vidusskolā notiek trīs atsevišķās ēkās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Adama Barrow at the 15th OIC Summit.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2016. gads|2016. gadā]] uzņēmējs '''[[Adama Barovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par opozīcijas partiju apvienības kandidātu [[Gambijas prezidents|Gambijas prezidenta]] vēlēšanās un uzvarēja, pārspējot ilggadējā prezidenta Jahjas Džameha autoritāro režīmu; lai gan Džameha sākotnēji atteicās atzīt sakāvi, viņš vēlāk tika piespiests atkāpties, un Barovu inaugurēja [[2017. gads|2017. gada]] janvārī?
* ... '''[[Perlisa]]''' ir mazākais [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] kā pēc platības, tā pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]], kā arī vienīgais, kura valdnieka tituls ir [[radža]]?
* ... '''&quot;[[Dažu skaistu ziedu]]&quot;''' ir folklorizējusies [[dziesma]] ar [[Andrievs Niedra|Andrieva Niedras]] vārdiem un [[vācieši|vācu]] [[Komponists|komponista]] Franča Abta mūziku, taču nav zināms, kurš un kad apvienojis Niedras tekstus ar Abta melodiju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blondel - Henry I of France.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francijas karalis]] '''[[Anrī I (Francija)|Anrī I]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš valdīja 11. gadsimtā, apprecējās ar Kijivas Annu, Kijivas kņaza [[Jaroslavs Gudrais|Jaroslava Gudrā]] meitu, kas deva [[Francija]]i saikni ar [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemi]]?
* ... [[2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanas|2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latgales partija]]s, &quot;[[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]]&quot; un &quot;[[Latvijas attīstībai]]&quot; kopīgais saraksts ar 48,97% balsu, iegūstot 9 vietas no 15 '''[[Preiļu novada dome|Preiļu novada domē]]'''?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[jurists]] un [[aktieris]] '''[[Andris Daugaviņš]]''' ir saņēmis [[2018. gada Lielā Kristapa balva|2018. gada Lielā Kristapa balvu]] kā [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Lielais Kristaps)|labākais aktieris otrā plāna lomā]] par filmu &quot;[[Kriminālās ekselences fonds]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Xiomara Castro 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Hondurasa]]s prezidente '''[[Sjomara Kastro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[sieviete]], kas ir ieņēmusi šo amatu, bet no 2006. līdz 2009. gadam viņa bija Hondurasas pirmā lēdija Manuela Selajas prezidentūras laikā?
* ... '''[[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spēlētājs bija [[norvēģis]] [[Ērlings Holanns]] no ''[[Manchester City]]'', kurš guva 27 vārtus?
* ... '''[[naftas vads &quot;Družba&quot;|naftas vada &quot;Družba&quot;]]''' būvniecība sākās [[1959. gads|1959. gadā]], kad [[Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padome]] nolēma būvēt galveno [[nafta]]s cauruļvadu no [[PSRS]] uz [[Polija]]s, [[Čehoslovākija]]s un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:France in the World (+Antarctica claims).svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Francijas aizjūras teritorijas|Francijas aizjūras teritorijām]]''' &lt;small&gt;(attēlā pasaules kartē)&lt;/small&gt; ir dažāds statuss — dažas no tām ir integrētas [[Francija]]s sastāvdaļas, citas ir autonomas vai ar īpašu pārvaldes režīmu?
* ... [[2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanas|2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 41,07% balsu, iegūstot 7 vietas no 15 '''[[Saulkrastu novada dome|Saulkrastu novada domē]]'''?
* ... '''&quot;[[Parsifāls]]&quot;''' ir [[Rihards Vāgners|Riharda Vāgnera]] pēdējā pabeigtā [[opera]], kuras pirmizrāde notika [[1882. gads|1882. gada]] 26. jūlijā [[Baireita]]s operteātrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prabowo Subianto 2024 official portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... 2019. gada [[Indonēzija]]s prezidenta vēlēšanās pašreizējais prezidents '''[[Prabovo Subjanto]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja [[Džoko Vidodo]] un nevēlējās atzīt sakāvi, kas radīja plašus protestus un nemierus valsts galvaspilsētā [[Džakarta|Džakartā]], tomēr vēlāk Subjanto pievienojās Vidodo valdībai, kļūstot par aizsardzības ministru?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Deniss Cirkins]]''' ir dzimis [[Dublina|Dublinā]], [[Īrija|Īrijā]], bet viņa vecāki ir no [[Latvija]]s, [[Daugavpils]]; pārstāvējis [[Anglija]]s jauniešu [[futbols|futbola]] izlases?
* ... lai gan radikālais [[islāmisms|islāmistu]] grupējums '''''[[Al-Šabāb]]''''' vairs nekontrolē [[Mogadīšo]], tas joprojām saglabā ietekmi [[Somālija]]s lauku reģionos un spēj veikt postošus uzbrukumus gan Somālijā, gan ārpus tās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Commerzbank-6.jpg|border|right|150px]]
* ... 2009. gadā '''''[[Commerzbank]]''''' iegādājās bijušo '''''[[Dresdner Bank]]''''', tā kļūstot par otro lielāko [[banka|banku]] [[Vācija|Vācijā]] pēc aktīvu apjoma &lt;small&gt;(attēlā bankas galvenā mītne ''Commerzbank'' tornī [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]])&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanām]] '''[[Dāvids Rubens]]''' tika ievēlēts par [[Līvānu novada domes priekšsēdētājs|Līvānu novada domes priekšsēdētāju]], 24 gadu vecumā kļūstot par jaunāko pašvaldības vadītāju [[Latvija]]s vēsturē un stājoties [[Andris Vaivods|Andra Vaivoda]] vietā, kurš bija novada domes vadītājs vairāk nekā 20 gadus?
* ... 1983. gadā [[Latvijas PSR]] [[vieglā rūpniecība|vieglās rūpniecības]] uzņēmumā '''&quot;[[Straume (uzņēmums)|Straume]]&quot;''' tika saražoti apmēram 100 000 izstrādājumu, no kuriem īpaši pazīstami bija mikseri, kafijas dzirnaviņas, gaļas mašīnas un [[gludeklis|gludekļi]], bet uzņēmums specializējās arī [[rotaļlieta|rotaļlietu]] ražošanā, tostarp radiovadāmo un robotizēto?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ishiba Shigeru 20241001 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... kļūstot par [[Japānas premjerministrs|Japānas premjerministru]] 2024. gadā, '''[[Sigeru Isiba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nekavējoties sarīkoja jaunas parlamenta vēlēšanas, kurās viņa Liberāli demokrātiskā partija pirmo reizi kopš 2009. gada zaudēja vairākumu, kā arī piedzīvoja sliktāko rezultātu partijas vēsturē?
* ... mazpilsēta [[Japāna|Japānā]], [[Hokaido|Hokaido salas]] vidusdaļā '''[[Higašikava]]''' ir [[Latvija]]s pilsētas [[Rūjiena]]s [[sadraudzības pilsēta]] kopš 2008. gada?
* ... vēsturnieki uzskata '''[[Varšavas konfederācija|Varšavas konfederāciju]]''' par vienu no pirmajiem reliģiskās tolerances aktiem [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PlatanosMadurosBarranquilla.jpg|border|right|150px]]
* ... atšķirībā no parastajiem [[banāni]]em, '''[[plantāns|plantāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielāki un cietāki, tāpēc tie parasti netiek ēsti neapstrādātā veidā, bet gan tiek vārīti, cepti, grilēti vai fritēti?
* ... [[2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanas|2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 45,83% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Tukuma novada dome|Tukuma novada domē]]'''?
* ... '''[[etrusku alfabēts|etrusku alfabētam]]''' bija liela nozīme [[Eiropa]]s kultūras vēsturē, jo tieši no tā attīstījās [[latīņu raksts]], ko pārņēma [[romieši]] un kas kļuva par pamatu lielākajai daļai mūsdienu Eiropas un pasaules [[rakstība|rakstību]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rodrigo Chaves 2022-5-16 Foto by Julieth Mendez (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... 49. [[Kostarika]]s prezidenta '''[[Rodrigo Čavess Robless|Rodrigo Čavesa Roblesa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sieva ir [[latviete|latviešu]] [[ekonomiste]] un [[Pasaules Banka]]s darbiniece Signe Zeikate?
* ... par '''[[2025.—2026. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona]]s''' rezultatīvāko spēlētāju kļuva [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Kilians Mbapē]], kurš guva 25 vārtus?
* ... [[2026. gads kino|2026. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zirnekļcilvēks: Jauna diena]]&quot;''' kļuva par pelnošāko [[Zirnekļcilvēks|Zirnekļcilvēka]] filmu, [[2026. gads kino#Ienesīgākās filmas|ienesīgāko 2026. gada filma]] un visu laiku [[Visu laiku ienesīgākās filmas|trešo ienesīgāko filmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Town of Tallinn, Tallinn, Estonia - panoramio (58).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tallinas vecpilsēta|Tallinas vecpilsētu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; vairākkārt bombardēja [[PSRS Gaisa spēki]]; [[Tallinas bombardēšana Otrajā pasaules karā|uzlidojumā 1944. gada 9. un 10. martā]] uz [[Tallina|Tallinu]] nometa vairāk nekā tūkstoti degbumbu, iznīcinot aptuveni 10% ēku vecpilsētā un nogalinot simtiem cilvēku?
* ... [[2025. gada Valkas novada domes vēlēšanas|2025. gada Valkas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Vidzemes partija]]s saraksts ar 60,17% balsu, iegūstot 10 vietas no 15 '''[[Valkas novada dome|Valkas novada domē]]'''?
* ... [[Krievija]]s nozīmīgākais kodolpētniecības un [[Kodolieroči|kodolieroču]] ražošanas centrs '''[[Sarova]]''', kur radīta pirmā [[PSRS]] [[atombumba]], teritoriāli atrodas lielākoties [[Mordovija|Mordovijā]], bet administratīvi tiek attiecināts uz [[Ņižņijnovgorodas apgabals|Ņižņijnovgorodas apgabalu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Presidente Gustavo Petro Urrego.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kolumbijas prezidents]] '''[[Gustavo Petro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 17 gadu vecumā pievienojās [[partizāni|partizānu]] grupējumam &quot;19. aprīļa kustība&quot; (M-19), un 1985. gadā viņu arestēja; pēc miera procesa starp [[Kolumbija]]s valdību un partizāniem viņš tika atbrīvots, un 1991. gada vēlēšanās tika ievēlēts parlamentā, bet pēc ilgas politiskās karjeras 2022. gadā kļuva par valsts prezidentu?
* ... [[Kongo DR futbola izlase|Kongo Demokrātiskās Republikas futbola izlases]] [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Arturs Masuaku]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Lille|Lillē]]?
* ... '''[[Z paaudze]]''' ir raksturota kā “paklausīgāka un mazāk hedonistiska” salīdzinājumā ar iepriekšējām [[paaudze|paaudzēm]], tie patērē mazāk [[Alkoholiskie dzērieni|alkohola]] (bet ne obligāti citas [[psihoaktīvās vielas]]) un vairāk koncentrējas uz [[izglītība|izglītību]] un karjeras iespējām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Paks Margareeta (Fat Margaret) (377463242).jpg|border|right|200px]]
* ... lielākais no [[Tallinas pilsētas mūri|Tallinas pilsētas aizsardzības torņiem]] '''[[Resnā Margarēta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura diametrs ir 25 metri, augstums 20 metri un sienas ir piecus metrus biezas, ir celts 16. gadsimta sākumā viduslaiku pilsētas vārtu ('''[[Lielie jūras vārti]]''') pārbūves laikā?
* ... '''[[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezonā]]''' savu 21. čempiona titulu ieguva [[Milānas &quot;Internazionale&quot;|Milānas &quot;Inter&quot;]], bet iepriekšējās sezonas čempioni ''[[SSC Napoli|Napoli]]'' palika otrajā vietā?
* ... '''[[barogrāfs|barogrāfu]]''' izmanto, lai veiktu nepārtrauktu [[atmosfēras spiediens|atmosfēras spiediena]] pierakstīšanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:СВИРИДЕНКО Юлія Анатоліївна (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Jūlija Sviridenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Ukrainas premjerministrs|Ukrainas premjerministre]] 2025. un 2026. gadā, bija otrā sieviete šajā amatā pēc [[Jūlija Timošenko|Jūlijas Timošenko]]?
* ... '''[[Rīgas Siltums|AS &quot;Rīgas Siltums&quot;]]''' ir [[Latvija]]s lielākais centralizētās siltumapgādes uzņēmums?
* ... '''[[Islandes basketbola izlase]]''' ir ieguvusi atpazīstamību ar cīņassparu, tā debitēja [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2015. gadā]] un piedalījās arī [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2017. gadā]] un [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2025. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Konstantinos XI Palaiologos fresco (edit).jpg|border|right|150px]]
* ... pēdējais [[Bizantijas impērija|Bizantijas imperators]] '''[[Konstantīns XI Paleologs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, aizstāvot [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] pret [[Osmaņu impērija]]s sultāna Mehmeta II uzbrukumu, personīgi vadīja aizsardzību un krita kaujā [[1453. gads|1453. gada]] 29. maijā, kad osmaņi ieņēma pilsētu?
* ... '''[[Juris Iesalnieks]]''', kurš bija [[vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] 1994. un 1995. gadā, ir kandidējis trijās [[Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]], pārstāvot &quot;Saskaņa Latvijai — atdzimšana tautsaimniecībai&quot;, [[Tautsaimnieku politiskā apvienība|Tautsaimnieku politiskās apvienības]] un [[Latvijas Zemnieku savienība]]s sarakstus?
* ... [[1894. gads|1894. gadā]] [[Nikaragva]] oficiāli anektēja '''[[Moskitu krasts|Moskitu krastu]]''', padzina [[miskiti|miskitu]] valdnieku, un '''[[Blūfīldsa]]''' kļuva par jaundibinātā Nikaragvas Selajas departamenta centru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nikos CHRISTODOULIDES (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kipras prezidents]] '''[[Niks Kristodulids]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija partijas Demokrātiskā Savienība biedrs, tomēr 2023. gadā ticis izslēgts no tās, jo nolēma kandidēt prezidenta vēlēšanās, sacenšoties ar partijas izvēlētu kandidātu; prezidenta vēlēšanās viņš uzvarēja un kļuva par 8. Kipras prezidentu?
* ... neviens no [[1875. gads|1875. gada]] '''[[Dublinas viskija ugunsgrēks|Dublinas viskija ugunsgrēka]]''' laikā cietušajiem nebija saistīts ar dūmu ieelpošanu, apdegumiem vai jebkādu citu tiešu saskari ar pašu uguni; visi nāves gadījumi tika attiecināti uz saindēšanos ar [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholu]], dzerot neatšķaidītu [[viskijs|viskiju]], kas plūda pa ielām?
* ... gatavojoties [[1937. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1937. gada Eiropas čempionāta basketbolā]] uzņemšanai [[Latvija|Latvijā]], vienu no bijušajām rūpnīcas ēkām pārbūvēja par [[Čiekurkalns#Bijušais Sporta nams|Rīgas sporta namu]] un Valču ielu pārdēvēja par '''[[Starta iela (Rīga)|Starta ielu]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Yamashita Tomoyuki.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Japānas Impērijas armija]]s ģenerālis [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tomojuki Jamašita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pēc kara tika notiesāts ar [[nāvessods|nāvessodu]] par [[kara noziegumi]]em, ko viņa pakļautībā esošais karaspēks pastrādāja [[Japāna]]s okupēto [[Filipīnas|Filipīnu]] aizsardzības laikā [[1944. gads|1944. gadā]]?
* ... '''[[linu vija]]''' ir [[Parazītisms|parazitējoša]] nezāle [[Sējas lini|linu]] sējumos; [[Latvija|Latvijā]] sastopama ļoti reti, parasti kā atsevišķi eksemplāri vai skrajas grupas linu laukos?
* ... [[Indija]]s pirmo [[Zemes mākslīgais pavadonis|Zemes mākslīgo pavadoni]] '''''[[Aryabhata (pavadonis)|Aryabhata]]''''' orbītā palaida [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] 19. aprīlī ar [[PSRS]] raķeti ''Kosmos-3M'' Padomju Savienības sadarbības programmā ''Interkosmos'', kas nodrošināja piekļuvi kosmosam draudzīgajām valstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Félix Tshisekedi in 2021.jpg|border|right|150px]]
* ... 2018. gada [[Kongo Demokrātiskās Republikas prezidents|Kongo Demokrātiskās Republikas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja '''[[Felikss Čisekedi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kļuva par pirmo reizi [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] vēsturē, kad notika miermīlīga varas maiņa?
* ... [[jurists]] un nekustamo īpašumu tirgotājs '''[[Stīvs Vitkofs]]''' ir [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] draugs un kļuva par īpašo sūtni [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] nedēļu pēc tam, kad Trampu atkārtoti ievēlēja par prezidentu, bet vēlāk viņš kļuva par sarunu vedēju arī ar [[Krievija|Krieviju]], neraugoties uz pieredzes trūkumu [[diplomātija|diplomātijā]]?
* ... [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] [[arhibīskaps]] '''[[Rinalds Grants]]''' pirms kļuva par [[garīdznieks|garīdznieku]], pēc tieslietu studijām [[Latvijas Policijas akadēmija|Latvijas Policijas akadēmijā]], strādāja par izmeklētāju [[Saldus]] policijas nodaļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Popillia japonica.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas vabole]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no postošākajām [[invazīva suga|invazīvajām sugām]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un izplatījusies arī [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] līdz šim nav konstatēta, bet ir uzraudzības objekts kā potenciāli invazīva suga?
* ... 14. gadsimtā, pēc [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] krustnešu valstu un [[Mongoļu impērija]]s sabrukuma, '''[[Armēņu Kilikijas karaliste]]''' kļuva arvien izolētāka, un [[1375. gads|1375. gadā]] [[Mameluku sultanāts]] iekaroja tās galvaspilsētu Sisu, karalis Levons V tika sagūstīts, un Kilikijas karaliste beidza pastāvēt?
* ... pirmā '''[[Meksikas Impērija]]''' bija viena no lielākajām valstīm [[Amerika]]s kontinentā 19. gadsimta pirmajā pusē, kas aptvēra vairāk nekā 4,9 miljonus km² vairākās mūsdienu valstīs, bet [[Otrā Meksikas impērija|Otrās Meksikas impērijas]] teritorija bija ievērojami mazāka, ierobežojoties galvenokārt ar mūsdienu [[Meksika|Meksiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Miguel Diaz-Canel on July 7, 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2019. gads|2019. gada]], kad '''[[Migels Diass-Kanels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir 17. [[Kubas prezidents]], viņš nomainīja [[Fidels Kastro|Fidelu]] un [[Rauls Kastro|Raulu Kastro]], kļūstot par kopš 1958. gada pirmo [[Kuba]]s vadītāju, kurš nav Kastro ģimenes pārstāvis?
* ... '''[[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spelētājs ar 36 gūtiem vārtiem bija [[Harijs Keins]] no [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]]?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] zīmējums [[Vitrūvija cilvēks]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavenākais darbs, kas glabājas '''[[Akadēmijas galerija (Venēcija)|Akadēmijas galerijā Venēcijā]]''', bet to izstāda apmeklētājiem tikai ļoti retos gadījumos?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:King Letsie III at the Enthronement of Naruhito (1).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lesoto karalis]] '''[[Letsijs III]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi kļuva par valdnieku, kad viņa tēvs Mošeše II 1990. gadā bijis spiests doties trimdā, taču, kad 1995. gadā viņš atgriezās atpakaļ Lesoto, viņš turpināja valdīt; pēc tēva nāves [[autoavārija|autoavārijā]] gadu vēlāk Letsijs III atkal kļuva par karali?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:David at the Galleria dell'Accademia (61351).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Akadēmijas galerija (Florence)|Akadēmijas galerija Florencē]]''' vislabāk ir zināma kā [[Mikelandželo]] skulptūras &quot;[[Dāvids (Mikelandželo)|Dāvids]]&quot; mājvieta &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andry Rajoelina on April 28, 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] nabadzības izsaukto nekārtību dēļ '''[[Andrī Radzualina]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš ieņēma [[Madagaskaras prezidents|Madagaskaras prezidenta]] amatu trešo reizi, bija spiests atstāt valsti?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Semifinals 43a Lliga Catalana AON 2022 ACB (52374118850).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvijas basketbola izlase]]s uzbrucēja '''[[Mārcis Šteinbergs|Mārča Šteinberga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vecākā māsa [[Anete Šteinberga]] arī ir [[basketboliste]], viena no [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s līderēm?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Official portrait of Nigel Farage MP crop 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Naidžels Farāžs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no zināmākajiem britu [[Eiroskeptisms|eiroskeptiķiem]] jau kopš 1990. gadiem; kad [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] viņa vadītā Neatkarības partija uzvarēja, premjerministrs [[Deivids Kemerons]] izsludināja [[Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā|referendumu par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Krasheninnikov volcanoe.jpg|border|right|200px]]
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 3. augustā, tikai četras dienas pēc 2025. gada [[Kamčatka]]s [[zemestrīce]]s, sākās '''[[Krašeņiņņikova vulkāns|Krašeņiņņikova vulkāna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmais izvirdums kopš 16. gadsimta?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Min Aung Hlaing at the Kremlin on March 4, 2025 (cropped)(b).jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2021. gads|2021. gada]] [[Mjanma]]s apvērsuma '''[[Mins Auns Hlains]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Valsts pārvaldes padomes priekšsēdētājs, bet 2021. gada augustā viņš iecēla sevi par Mjanmas premjerministru, un [[2024. gads|2024. gada]] jūlijā pārņēma arī prezidenta pienākumus?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1980 - VAZ 2101.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s un [[Krievija]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājs '''''[[AvtoVAZ]]''''' ir dibināts [[1966. gads|1966. gadā]] [[Toljati]] sadarbībā ar [[Itālija]]s uzņēmumu ''[[FIAT]]''; par pamatu pirmajam modelim [[VAZ-2101]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko sāka ražot 1970. gadā, izmantoja ''Fiat 124''?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dick Schoof in 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2023. gada [[Nīderlande]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Gērts Vilderss|Gērta Vildersa]] vadītā labēji populistiskā [[Brīvības partija]], bet, lai spētu izveidot valdību, par [[Nīderlandes premjerministrs|premjerministru]] tika izvēlēts pie nevienas partijas nepiederošais '''[[Diks Shofs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš iepriekš bija izlūkošanas, drošības un pretterorisma dienestu vadītājs?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amanita gemmata von hms.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[dzeltenā mušmire|dzeltenās mušmires]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; toksicitāti izraisa [[Muscimols|muscimola]] un ibotēnskābes klātbūtne, kas ir atrodama arī citās sugās, tostarp [[Sarkanā mušmire|sarkanajā]] un [[Panteru mušmire|panteru mušmirē]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Samia Suluhu at the XXIX St Petersburg International Economic Forum - 2026 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Samija Suluhu Hasana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura kopš [[2021. gads|2021. gada]] ir 6. [[Tanzānijas prezidentu uzskaitījums|Tanzānijas prezidente]], ir pirmā [[sieviete]], kas ieņēmusi šo amatu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stachys recta kz27.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[stāvā sārmene|stāvās sārmenes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Dienvideiropa|dienvidu]] daļā, kā arī [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir ļoti rets ievazāts augs, kas sastopams nelielās grupās nezālienēs gar dzelzceļiem?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dina Boluarte 2024.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2022. gads|2022. gadā]] '''[[Dina Boluarte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Peru]] pirmo [[sieviete|sievieti]] prezidenti, taču viņas popularitāte strauji kritās, un [[2025. gads|2025. gada]] martā tā sasniedza vēsturiski zemu līmeni — tikai 2%, bet 2025. gada oktobrī viņa zaudēja amatu parlamenta veiktā [[impīčments|impīčmenta]] rezultātā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Britt Ekland 2 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... 1973. gada filma &quot;[[Klūgu vīrs]]&quot; padarīja [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise|aktrisi]] '''[[Brita Eklanda|Britu Eklandu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par seksa simbolu, bet lielāko atpazīstamību viņa ieguva kā [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] meitene 1974. gada filmā &quot;[[Cilvēks ar zelta ieroci]]&quot;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cumbre de Madrid 8 de Febrero - 54314677909.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nīderlande]]s [[Galēji labēja politika|galēji labējās]] &quot;[[Brīvības partija]]s&quot; līderis '''[[Gērts Vilderss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pretrunīgi vērtēts gan Nīderlandē, gan starptautiski; viņš iestājas pret &quot;Nīderlandes [[islamizācija|islamizāciju]]&quot;, par [[imigrācija]]s pārtraukšanu no [[musulmaņi|musulmaņu]] valstīm, kā arī par jaunu [[mošeja|mošeju]] būvniecības aizliegumu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilja Jefimowitsch Repin - Reply of the Zaporozhian Cossacks - Yorck.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Iļja Repins|Iļjas Repina]] glezna &quot;Zaporižieši&quot; jeb '''&quot;[[Zaporižjas kazaki raksta vēstuli turku sultānam]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvusi par vienu no atpazīstamākajiem darbiem [[Ukraiņi|ukraiņu]] mākslas vēsturē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Waffles with Strawberries.jpg|border|right|200px]]
* ... dažādu paveidu '''[[vafele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstamas daudzām tautām, tomēr sevišķi raksturīgas [[Beļģija]]s virtuvei?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NL-keukenhof-01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Nīderlande]]s rietumos esošā '''[[Kēkenhofa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pasaulē lielākajiem puķu [[dārzi]]em; katru gadu 32 hektārus lielajā parkā tiek iestādīts apmēram 7 miljoni dažādu ziedu, lielākoties [[tulpes|tulpju]], sīpolu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Baía de Guanabara vista do Cristo.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1502. gads|1502. gada]] [[1. janvāris|1. janvārī]] [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucēji bija pirmie eiropieši, kuri sasniedza '''[[Gvanabaras līcis|Gvanabaras līci]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;; domādami, ka [[līcis]] ir [[upes grīva]], viņi to nosauca par &quot;Janvāra upi&quot; ([[Riodežaneiro]]), kas vēlāk pārgāja uz pilsētas nosaukumu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jelgava flag.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jelgavas karogs|Jelgavas pilsētas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika apstiprināts [[1937. gads Latvijā|1937. gada]] decembra [[Jelgavas pilsēta]]s valdes sēdē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hedera helix Dover.jpg|border|right|200px]]
* ... mūžzaļajai kāpelējošajai '''[[parastā efeja|parastajai efejai]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir piesūceknīši, ar kuru palīdzību tā piestiprinās pie vertikālas sienas?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Johor Bahru skyline at night.jpg|border|right|250px]]
* ... ievērojama [[Malaizija]]s dienvidu pilsētas '''[[Džohorbahru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attīstība sākās līdz ar tai līdzās esošās [[Singapūra]]s izaugsmi, un pēdējās desmitgadēs tā ir visstraujāk augošā pilsēta valstī?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Snæfellsjökull in the Morning (7622876302) (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... ar [[ledājs|ledāju]] klātais [[stratovulkāns]] rietumu [[Islande|Islandē]] '''[[Snaifelsjokuls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no slavenākajām vietām Islandē, galvenokārt pateicoties [[Žils Verns|Žila Verna]] romānam &quot;[[Ceļojums uz Zemes centru]]&quot;, kurā varoņi atrod ieeju pazemē tieši Snaifelsjokula virsotnē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Patagonian Cavies, Melbourne Zoo, Melbourne.jpg|border|right|200px]]
* ... garo pakaļkāju un samērā garo ausu dēļ '''[[Maras (dzīvnieki)|maras]]''' atgādina [[truši|trušus]], arī pārvietoties var, lecot kā truši, un var aizlēkt pat 1,8 m lielā attālumā &lt;small&gt;(attēlā Patagonijas maras)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Titivillus.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Titivils]]''' &lt;small&gt;(attēlā 14. gadsimta ilustrācijā)&lt;/small&gt; ir [[Viduslaiki|viduslaiku]] folklorā un literatūrā pieminēts [[Dēmons|dēmonisks tēls]]; uzskatīja, ka viņš ir atbildīgs par kļūdām, kas rodas, rakstot vai pārrakstot tekstus, īpaši [[svētie raksti|svētos rakstus]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:President of India Droupadi Murmu official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Drovpodi Murmu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[Indijas prezidente]], kas dzimusi pēc valsts neatkarības iegūšanas, un līdz šim jaunākā persona, kas ieņēmusi šo amatu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hereford-Karte.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Herefordas karte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, līdztekus [[Ebstorfas karte]]i, ir viena no [[viduslaiki|viduslaikos]] tapušajām [[pasaules karte|pasaules kartēm]], kas koncentriskā veidā attēlo pirms 13. gadsimta eiropiešiem zināmo pasauli?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] '''[[Maija Armaņeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji netika ievēlēta, taču par [[14. Saeima]]s deputāti kļuva 2025. gadā, pēc tam, kad &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; līderis [[Ainārs Šlesers]] tika ievēlēts [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] (arī viņa tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]], taču varēja izvēlēties, kur strādāt)?
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...? 
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Trevor_Booker,_Tony_Parker_and_Kirk_Hinrich.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] '''[[pikenrols|pikenrola]]''' izspēle nāca modē 20. gadsimta 90. gados un ir kļuvusi par līgas izplatītāko uzbrukuma darbību &lt;small&gt;(attēlā Trevors Bukers uzliek aizsegu pret [[Tonijs Pārkers|Toniju Pārkeru]], atbrīvojot [[Kērks Hainrihs|Kērku Hainrihu]] no sedzēja)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Never was so much owed by so many to so few.jpg|border|right|150px]]
* ... termins '''&quot;[[Daži]]&quot;''' britu lidotāju, kas [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] cīnījās [[Kauja par Britāniju|Kaujā par Britāniju]], apzīmēšanai ir cēlies no [[Vinstons Čērčils|Vinstona Čērčila]] pateiktās frāzes: &quot;Nekad cilvēku konfliktu laukā tik daudzi nav bijuši tik daudz parādā tik nedaudziem&quot; &lt;small&gt;(attēlā Otrā pasaules kara plakāts ar Čērčila slaveno frāzi)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ChineseAlligator.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas aligators]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīvo [[saldūdens|saldūdenī]], un tā [[izplatības areāls]] ir ierobežots sešos [[Aņhui]] provinces reģionos, kā arī, iespējams, [[Dzjansu]] un [[Džedzjana]]s provincēs; 2001. gadā to skaits samazinājās līdz mazāk nekā 130, bet pēc tam pieauga, 2017. gadā sasniedzot aptuveni 300 aligatorus?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>ltxabm3ur6pb2owetaluc4nmtukkwyd</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530835</id>
      <parentid>4530797</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T04:55:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +2</comment>
      <origin>4530835</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="338291" sha1="jaji9bo869se4il1g76jj99vn2kku6a" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|50px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?

[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==

&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] &lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s &lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas &lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt; galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt; veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt; nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[limončello]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' &lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt; sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt; īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] &lt;small&gt;(attēlā 18. gadsimta vidus tase)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām &quot;[[Vella kalpi]]&quot; (1970), &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot; (1972) un &quot;[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''&quot;[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]&quot;''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā &quot;[[Marijas klusums]]&quot;, par ko saņēmusi &quot;[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]&quot; kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] &quot;[[Tautumeitas]]&quot; dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''&quot;[[Bur man laimi]]&quot;''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''&quot;[[Oranžās Brīvdienas]]&quot;''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot; ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''&quot;[[Viena valsts, divas sistēmas]]&quot;''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; un &quot;[[Saskaņa]]&quot;, [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību &lt;small&gt;([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas &lt;small&gt;(attēlā jēlas kakao pupiņas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta &quot;[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]&quot;, kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē &quot;sālīt&quot;?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''&quot;[[sabotāža]]&quot;''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m?
* ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]?
* ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās?
* ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva?
* ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' &lt;small&gt;(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)&lt;/small&gt; no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''&quot;[[Izlozes rītausma]]&quot;''' ir piektā grāmata sērijā &quot;[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]&quot;, un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā &quot;Bada spēļu&quot; romāna]] notikumiem?
* ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''&quot;[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]&quot;''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats?
* ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]?
* ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā?
* ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sver aptuveni 500 tonnas?
* ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas &quot;[[Citi Zēni]]&quot; dziesmas &quot;Ramtai&quot; mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē &quot;[[Supernova 2025]]&quot; un ieguva 3. vietu?
* ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]?
* ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru?
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 &quot;Roksana&quot;]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus?
* ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu?
* ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas?
* ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās?
* ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
* ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)?
* ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma &quot;[[Marijas klusums]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 &lt;small&gt;(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt?
* ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' &lt;small&gt;(attēlā logo)&lt;/small&gt; pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti?
* ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s (&quot;Čekas&quot;) dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}?
* ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī?
* ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas &quot;Rubenes&quot; [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas &quot;Rīga&quot; direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents?
* ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Phūketas province]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ?
* ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
* ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[aramiešu raksts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]?
* ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns?
* ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]?
* ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas?
* ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī?
* ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis?
* ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]]
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 &quot;Festivāls&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz automašīnas [[GAZ M-20 &quot;Pobeda&quot;]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam?
* ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]?
* ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]]
* ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta?
* ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē?
* ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā?
* ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā?
* ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bēzjē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]?
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[segli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]?
* ... [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs?
* ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu?
* ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja &quot;Sociālistiskā&quot;, bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā?
* ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē?
* ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]?
* ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim?
* ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku?
* ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību &quot;Zapad-2017&quot; scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku &quot;Veišnorijas&quot; kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos?
* ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em &lt;small&gt;(attēlā dienvidu dinoterijs)&lt;/small&gt;?
* ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors?
* ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā Lūisas ainava)&lt;/small&gt; ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni?
* ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus?
* ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību &lt;small&gt;(attēlā Amerikas mastodonts)&lt;/small&gt;?
* ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem?
* ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu?
* ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas &quot;[[Valmierai un Vidzemei]]&quot; kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām?
* ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ &lt;small&gt;(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
* ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzņemtas filmas &quot;[[Kad lietus un vēji sitas logā]]&quot; epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna?
* ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām?
* ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''&quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot;''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām?
* ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em?
* ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[porteris|portera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts?
* ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus?
* ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]?
* ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju?
* ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais &quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot; saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām?
* ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]]
* ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]?
* ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tutuila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]?
* ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; un &quot;[[Kopā Latvijai]]&quot; saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz &quot;Red Wings&quot;, tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē?
* ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' &lt;small&gt;(attēlā no alpīnistu nometnes)&lt;/small&gt; uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]?
* ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā?
* ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''&quot;[[Spožajā saulē]]&quot;''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — &quot;[[Talantīgais misters Riplijs]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])&lt;/small&gt; ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu?
* ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā?
* ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]]
* ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību?
* ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]?
* ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[domino]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu?
* ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em?
* ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls &quot;[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]&quot;?
* ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]?
* ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu?
* ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Etiopijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome?
* ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir &quot;ļoti slikti&quot; un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā?
* ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā?
* ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)?
* ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]]
* ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem?
* ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes?
* ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]]
* ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru?
* ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i?
* ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''?
* ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus?
* ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]]
* ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]?
* ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā?
* ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''&quot;[[Nav dūmu bez stobriem]]&quot;''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pievienoja [[Lietuvas Republika]]i?
* ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi?
* ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem?
* ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''?
* ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes?
* ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku?
* ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])&lt;/small&gt; ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''&quot;[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]&quot;''' 4. sezonā?
* ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''&quot;[[Egle, zalkšu karaliene]]&quot;''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]]
* ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle?
* ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē?
* ... teorija '''&quot;[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]&quot;''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Tansu Čillera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā?
* ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], &quot;[[Kasu marcu]]&quot; siers no [[Sardīnija]]s, &quot;Surströmming&quot; pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese &quot;hakarli&quot; (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]?
* ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos?
* ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[tekilas agave]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā?
* ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā?
* ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]]
* ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā?
* ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu?
* ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]?
* ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šitake]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]?
* ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā?
* ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto &quot;Kosmosa sacensību&quot;; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]]
* ... no '''[[sizala agave]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā?
* ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska?
* ... termins '''&quot;[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]&quot;''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žadeīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]?
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls?
* ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē?
* ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī?
* ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā &quot;[[Odiseja]]&quot;?
* ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes?
* ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]]
* ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' &lt;small&gt;(attēlā augštecē)&lt;/small&gt; kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]?
* ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā?
* ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kefalonija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]?
* ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]?
* ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā?
* ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus?
* ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]]
* ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu?
* ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem?
* ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas?
* ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''?
* ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb &quot;Stiflera mammu&quot; filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs]]&quot;, kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs 2]]&quot;, bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā &quot;Gudrā blondīne&quot;?
* ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]?
* ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Čadas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā?
* ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' &lt;small&gt;(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)&lt;/small&gt;?
* ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti?
* ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]?
* ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus?
* ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras?
* ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē?
* ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām?
* ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam?
* ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]]
* ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā?
* ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā?
* ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem?
* ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]?
* ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.?
* ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām?
* ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]]
* ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku &lt;small&gt;(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi?
* ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]]
* ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par &quot;ekstrēmistisku grupu organizēšanu&quot;?
* ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam?
* ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā?
* ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai?
* ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā?
* ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu?
* ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]]
* ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)&lt;/small&gt; bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam?
* ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta?
* ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]]
* ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai?
* ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas?
* ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]?
* ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]?
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses?
* ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss?
* ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]]
* ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Villendorfas Venera]])&lt;/small&gt; ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas?
* ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos?
* ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā &lt;small&gt;(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta?
* ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām?
* ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā?
* ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]?
* ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]?
* ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]]
* ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ?
* ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos?
* ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 &quot;Stils&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai?
* ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions?
* ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]]
* ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam &lt;small&gt;(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])&lt;/small&gt;, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā?
* ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas?
* ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]?
* ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²?
* ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā &quot;[[Emilija Peresa]]&quot;, un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[zaļā duglāzija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā?
* ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]?
* ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē?
* ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā &lt;small&gt;(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta?
* ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam &quot;[[Ķengarags]]&quot; [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā?
* ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] &lt;small&gt;(attēlā kapa plāksne)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]?
* ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]]
* ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē?
* ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]?
* ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malaizijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību?
* ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā?
* ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam?
* ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]?
* ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu?
* ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s &quot;[[Tvaikonis Villijs]]&quot;?
* ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vatikāna lira]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s?
* ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus?
* ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')?
* ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' (&quot;Lai Ceturtais ir ar tevi&quot;), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' (&quot;Lai Spēks ir ar tevi&quot;)?
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem?
* ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu?
* ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību?
* ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu?
* ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne?
* ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī?
* ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti?
* ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]?
* ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] &lt;small&gt;(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā?
* ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai?
* ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs?
* ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā &quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot; kopš 2008. gada?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca?
* ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]]
* ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' &lt;small&gt;(attēlā ''Reteporella grimaldii'')&lt;/small&gt; ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes?
* ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]]
* ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s?
* ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas?
* ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]]
* ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam?
* ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s?
* ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]]
* ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā &quot;atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]&quot;?
* ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem?
* ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]?
* ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona?
* ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]?
* ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]?
* ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam?
* ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti?
* ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]?
* ... '''&quot;[[Eiropeiskā solidaritāte]]&quot;''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em?
* ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par &quot;ērto karogu&quot; valstīm?
* ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains &quot;Sojombo&quot; simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols?
* ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]?
* ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā?
* ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā &quot;fika pauze&quot; — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām?
* ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]]
* ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija vairāk &quot;zobu&quot;, bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus?
* ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni?
* ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes?
* ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru?
* ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kambodžas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā?
* ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda?
* ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu?
* ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]]
* ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā?
* ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu?
* ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita?
* ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu &quot;Pūķa zeme&quot;?
* ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi?
* ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', &lt;small&gt;(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])&lt;/small&gt; kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus?
* ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā?
* ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi?
* ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes &quot;Prometey&quot;, kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]?
* ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]]
* ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' &lt;small&gt;(attēlā &quot;[[Titāniks]]&quot;, kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)&lt;/small&gt; bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā &quot;galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku&quot; un &quot;cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma&quot; veicinātājus?
* ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta?
* ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti?
* ... filmas '''&quot;[[Klavieres (filma)|Klavieres]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s?
* ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''&quot;[[Ceļojums uz Zemes centru]]&quot;''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas &quot;[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]&quot; (mūsdienās &quot;Nacionālā apvienība&quot;) dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izslēdza no partijas?
* ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība &quot;Diāna&quot; ir iegādājusies veikalu tīklu &quot;Cenuklubs&quot;, un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''&quot;[[Mājai un Dārzam]]&quot;''' veikalu tīklā?
* ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 2016. gadā)&lt;/small&gt; dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]?
* ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu?
* ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]?
* ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai?
* ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]]
* ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri?
* ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane?
* ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] &lt;small&gt;(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu?
* ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (basketbols)|Atēnu &quot;Panathinaikos&quot;]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju?
* ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu?
* ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā &quot;[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]]
* ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku?
* ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)??
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu &quot;[[Džons Viks]]&quot;, kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā &quot;[[Matrikss]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts?
* ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm?
* ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' &lt;small&gt;(attēlā izsūtījumā)&lt;/small&gt; viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par &quot;Baigo gadu&quot;?
* ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē?
* ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu?
* ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]?
* ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''?
* ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]]
* ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]?
* ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu?
* ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar dziesmu ''Bangaranga''?
* ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]?
* ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs?
* ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]?
* ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]]
* ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā &quot;maratona tēvs&quot; — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes?
* ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās &quot;Zaudētās vienības&quot; Argonas mežā [[Francija|Francijā]]?
* ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pļavas salvija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]?
* ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence?
* ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''&quot;[[Gļēvais suns Drosminieks]]&quot;''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]]
* ... piemineklis '''&quot;[[Sveiciens Saulei]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā?
* ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]]
* ... '''''[[Ikarus 260]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis?
* ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo?
* ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju &lt;small&gt;(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību?
* ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[mieturu salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] &quot;par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem&quot;, kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā?
* ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' &lt;small&gt;(attēlā Ziemeļmujas grēda)&lt;/small&gt; rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne?
* ... [[folklora]]s draugu kopa '''&quot;[[Skandinieki]]&quot;''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā?
* ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' &lt;small&gt;(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]?
* ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis?
* ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas?
* ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas &quot;Mammoth&quot; 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] hokeja komandas pamatiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]]
* ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā?
* ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]?
* ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās?
* ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu?
* ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]]
* ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''&quot;[[Nāves žokļos]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām?
* ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis &quot;albiceleste&quot; sastāvā?
* ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em?
* ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību?
* ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]]
* ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu &lt;small&gt;(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija &lt;small&gt;(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē?
* ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā &lt;small&gt;(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda?
* ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]?
* ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli?
* ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos?
* ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' &lt;small&gt;(attēlā čaulas)&lt;/small&gt; atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām?
* ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes?
* ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]]
* ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un ūdens paceļamās ēkas?
* ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā?
* ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību?
* ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu?
* ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]]
* ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]?
* ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&amp;M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]?
* ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)?
* ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas &quot;Canucks&quot;]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]]
* ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[L&amp;M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā &quot;zinātniski modernu&quot; risinājumu [[smēķēšana]]i?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]]
* ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika?
* ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]?
* ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]]
* ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai &lt;small&gt;(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi?
* ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu &quot;Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām?
* ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem?
* ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku &lt;small&gt;(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu?
* ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi?
* ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]?
* ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote?
* ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ?
* ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]?
* ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta?
* ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos?
* ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām?
* ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malāvijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains?
* ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni?
* ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]?
* ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā &quot;Latvijas minerāli&quot; [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās?
* ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta?
* ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]?
* ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ganas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas?
* ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai?
* ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai &quot;tukšajai Spānijai&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]]
* ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]?
* ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti?
* ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nigērijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts?
* ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā?
* ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]?
* ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma?
* ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību?
* ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120?
* ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]?
* ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]?
* ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Namībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s?
* ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda?
* ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]?
* ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lesoto karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru?
* ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē?
* ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām?
* ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju?
* ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tunisijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk?
* ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]?
* ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā?
* ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]?
* ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts &quot;Daudzskanīgais debesjums&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''?
* ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta?
* ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par &quot;viltus ziņu&quot; izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Raniroa]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē?
* ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Afganistāna]]s [[islāms|islāma]] garīdznieks '''[[Hibatulla Ahundzada]]''', kurš kopš 2021. gada ir [[Afganistānas augstākais vadītājs]] ''[[Taliban]]'' valdības laikā, ir ļoti noslēgta persona — ir zināma tikai viena neapstiprināta viņa fotogrāfija un daži audioieraksti ar viņa runām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Puntlendas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā?
* ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em?
* ... nocietinājumā ar [[bastions|bastioniem]] '''[[citadele]]''' ir sistēmas spēcīgākā daļa, dažreiz tā atrodas tālu ārsienu un bastionu iekšpusē, bet bieži vien ekonomijas labad tā veido daļu no ārsienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi?
* ... '''[[drogu preču tirgotava]]s''' bija īpašs [[farmācija|farmaceitiskās]] [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tips, kas darbojās [[Latvija|Latvijā]] no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, kur tirgoja bezrecepšu medikamentus, [[kosmētika|kosmētiku]], higiēnas preces un mājsaimniecības ķimikālijas, aizpildot nišu starp tradicionālajām [[aptieka|aptiekām]] un parastajiem [[veikals|veikaliem]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā?
* ... '''[[dorafobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no dzīvnieku [[spalva]]s, [[kažokāda]]s vai pieskaršanās dzīvniekam, īpaši tā apmatojumam; cilvēkiem ar dorafobiju var būt ļoti grūti atrasties tuvumā dzīvniekiem, īpaši mājdzīvniekiem, piemēram, [[suņi]]em vai [[kaķi]]em?
* ... vācu eirodisko [[popmūzika|pop]]grupa '''''[[Dschinghis Khan]]''''' sākotnēji izveidota [[Minhene|Minhenē]], lai piedalītos [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Dschinghis Khan'', kur tā ieguva ceturto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs?
* ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos?
* ... '''[[jo-jo]]''' ir sena rotaļlieta ar eksistences pierādījumiem kopš 440. gada pirms mūsu ēras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] &lt;small&gt;(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[tripanofobija]]''' ir pastāvīgas un intensīvas [[bailes]] no [[injekcija|injekcijām]], adatām vai procedūrām, kas ietver ādas dūrienu, šī fobija var izraisīt spēcīgu trauksmi vai [[panikas lēkme]]s jau pie domas par adatu vai pirms medicīniskas procedūras?
* ... '''[[2025. gada NHL drafts|2025. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēts neviens [[Latvija]]s [[hokejists]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Envers Paša]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]?
* ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Kolumbija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Efmamhhasonds Gonsaless|Efmamhhasonda Gonsalesa]]''' neparastais vārds ''Efmamjjasond'' hronoloģiskā secībā satur visu gada [[mēneši|mēnešu]] sākuma burtus [[spāņu valoda|spāņu valodā]]; kad viņa vecākiem jautāja par šo faktu, viņi atbildēja, ka nolēmuši viņu tā nosaukt, jo viņiem patīk visi gada divpadsmit mēneši?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]?
* ... pēc 2025. gada datiem '''[[Liepājas autobusu parks|AS &quot;Liepājas autobusu parks&quot;]]''' 34,85% akciju īpašniece ir [[Liepāja]]s pašvaldība, bet 60,12% kapitāla piederēja SIA &quot;LAP1R&quot;, kas, pēc &quot;Firmas.lv&quot; ziņām, pastarpināti piederēja [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] (67%) un [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] (33%) ģimenēm?
* ... pirmā oficiālā kolonistu apmetne '''[[Kanāda (Jaunfrancija)|Kanādā]]''' bija [[Kvebeka]], ko [[1608. gads|1608. gadā]] dibināja Samuels de Šamplēns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Palmbīča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri?
* ... '''[[Raiātea]]''' tiek vispārpieņemti uzskatīta par senās [[Polinēzija]]s austrumu salu &quot;centru&quot;, un ir ticams, ka migrācija uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Havaju salas|Havaju salām]] un citām Austrumpolinēzijas daļām sākās no Raiāteas?
* ... pasaulē pirmo mehāniski saldēto '''[[ledus laukums|ledus laukumu]]''' atklāja britu veterinārārsts un izgudrotājs Džons Gemdžī [[Londona|Londonā]]; laukums bija izveidots uz [[Betons|betona]] pamatnes, kurā bija iestrādātas [[Varš|vara]] caurules, pa tām cirkulēja dzesēšanas šķidruma maisījums ([[glicerīns]], [[ēteris]], slāpekļa peroksīds un [[ūdens]]), kas sasaldēja virsējo ūdens kārtu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]?
* ... [[1638. gads Latvijā|1638. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] publicētajā [[vācbalti|vācbaltu]] [[luterisms|luterāņu]] mācītāja [[Georgs Mancelis|Georga Manceļa]] [[latviešu valoda]]s vārdnīcā '''''[[Lettus]]''''' ietilpst ne tikai ap 6000 latviešu [[vārdi|vārdu]] vāciskie tulkojumi, bet arī [[vācu valoda]]s frāžu un teikumu latviskie tulkojumi?
* ... laika posmā pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas izveides]] '''[[Latvijas ārpolitika]]''' bija orientēta uz [[neitralitāte]]s saglabāšanu un drošības garantiju meklēšanu, svarīga loma bija tā sauktajai [[Baltijas Antante]]i, ko [[1934. gads|1934. gadā]] izveidoja [[Latvija]] kopā ar [[Igaunija|Igauniju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru?
* ... dažās mūsdienu [[Polinēzija]]s sabiedrībās, īpaši [[Jaunzēlande]]s [[maori]]em, '''[[marae]]''' joprojām ir būtiska ikdienas dzīves sastāvdaļa, bet tropiskajā Polinēzijā lielākā daļa marae tika iznīcinātas vai pamestas līdz ar [[kristietība]]s ienākšanu 19. gadsimtā?
* ... [[1952. gads|1952. gada]] decembrī [[Londona|Londonu]] skāra neparasti auksti laikapstākļi, [[anticiklons]] un bezvējš, kā rezultātā gaisā uzkrājās piesārņotāji, galvenokārt no [[akmeņogles|akmeņogļu]] dedzināšanas, veidojot biezu [[Smogs|smoga]] slāni, ko dēvē par '''[[Lielais Londonas smogs|Lielo Londonas smogu]]'''; mūsdienu lēš, ka kopējais bojāgājušo skaits sasniedza 10 000 līdz 12 000 cilvēku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]]
* ... 2021. gadā partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]?
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Lietuvas Komunistiskā partija]]''' kļuva par pirmo, kas izstājās no [[PSKP]] sastāva, bet 1990. gadā daļa partijas pārtapa par Lietuvas Demokrātisko darba partiju?
* ... pēc [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]] '''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]]''' tika ievēlēts par [[Jelgavas domes priekšsēdētājs|Jelgavas domes priekšsēdētāju]], stājoties ilggadējā pašvaldības vadītāja [[Andris Rāviņš|Andra Rāviņa]] vietā, kurš bija vadījis domi vairāk nekā 20 gadus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību?
* ... '''[[Šuahine]]''' [[Biedrības salas|Biedrības salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] ilgstoši pretojās eiropiešu kolonizēšanas mēģinājumiem un [[1847. gads|1847. gadā]] pasludināja sevi par neatkarīgu valsti, tomēr [[1888. gads|1888. gadā]] [[Francija]] beidzot izveidoja [[protektorāts|protektorātu]] pār salu?
* ... par otro studijas albumu &quot;Lēnā palīdzība&quot; [[rokmūzika|rokgrupa]] '''''[[DJ Krankenwagen]]''''' 2024. gadā saņēma &quot;[[Zelta Mikrofons|Zelta Mikrofona]]&quot; nominācijas kategorijās &quot;Labākais alternatīvās, indie vai eksperimentālās mūzikas albums&quot; un &quot;Labākais albuma dizains&quot;, otrajā kategorijā arī kļūstot par laureātiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē?
* ... '''[[Armēnijas bruņotie spēki|Armēnijas bruņotajos spēkos]]''' pastāv obligātais militārais dienests, kas kopš 2025. gada ilgst 18 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu vietā?
* ... 14. [[Ganas prezidents]] '''[[Džons Mahāma]]''' bija arī 12. Ganas prezidents no 2012. līdz 2017. gadam, taču pēc pirmā valdīšanas termiņa viņš kļuva par pirmo valsts vadītāju, kurš nav ticis pārvēlēts uz otro termiņu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]?
* ... '''''[[Apollo (ASTP)|Apollo ASTP]]''''' saslēgšanās ar '''''[[Sojuz-19]]''''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] jūlijā bija pirmais kopīgais [[ASV]] un [[Padomju Savienība]]s [[kosmiskais lidojums|lidojums kosmosā]]?
* ... '''''[[Trinity (kodolizmēģinājums)|Trinity]]''''' bija pirmais pasaulē veiksmīgais kodolizmēģinājums, kas tika veikts [[ASV]], [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] laikā [[1945. gads|1945. gada]] 16. jūlijā plkst. 5:29:45 no rīta pie Alamogordo pilsētas, [[Ņūmeksika]]s štatā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi?
* ... [[Ņujorka]]s dienas [[laikraksts]] '''''[[New York Post]]''''' ir viens no vecākajiem nepārtraukti izdotajiem laikrakstiem [[ASV]] — to [[1801. gads|1801. gadā]] izveidoja ASV pirmais [[ASV finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Aleksandrs Hamiltons]]?
* ... 1880. gados parādījās pirmie '''[[bērnu ratiņi]]''' guļošiem [[zīdaiņi]]em, bet 1889. gadā Viljams Ričardsons patentēja ideju, kuros varēja mainīt ratiņu kulbas pozīciju, novietojot to gan pret vecākiem, gan otrādi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]?
* ... [[1947. gads|1947. gada]] 17. decembrī daļa no [[Francijas okupācijas zona Vācijā|Francijas okupācijas zona]]s [[Vācija|Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kļuva par [[Francija]]s [[protektorāts|protektorātu]] ar savu konstitūciju, karogu, ģerboni un himnu — '''[[Zāras protektorāts|Zāras protektorātu]]'''?
* ... kopš 2014. gada viens no senākajiem un pazīstamākajiem konditorejas [[zīmoli]]em [[Latvija|Latvijā]] '''&quot;[[Staburadze (zīmols)|Staburadze]]&quot;''' pieder [[Norvēģija]]s pārtikas koncernam ''Orkla'', un to pārvalda tā meitasuzņēmums [[Orkla Latvija|SIA &quot;Orkla Latvija&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Saimons Heriss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu?
* ... 1969. gadā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[laikraksts|laikrakstu]] '''''[[The Sun]]''''' iegādājās [[Ruperts Mērdoks]], kurš pārveidoja to par tabloīdu, balstoties uz amerikāņu dzeltenās preses piemēru, un kopš tā laika ''The Sun'' ir kļuvis par vienu no pārdotākajiem laikrakstiem Lielbritānijā?
* ... '''[[mārsila pūķgalve]]s''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Bulgārija]]s līdz [[Sibīrija]]s dienvidiem un [[Irāna]]i, bet [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu]] daļā tā ir retumis ievazāta kā [[Nezāles|nezāle]]; [[Latvija|Latvijā]] diezgan rets adventīvs augs, pārsvarā valsts austrumdaļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku?
* ... par pirmo '''[[Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētājs|Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētāju]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] tika iecelts Ministru komitejas priekšsēdētājs grāfs [[Sergejs Vite]], bet pēdējais šajā amatā bija kņazs [[Nikolajs Goļicins]] [[1917. gads|1917. gadā]]?
* ... '''[[izrīvēšana]]''' ir iepriekš izveidota [[Urbšana|urbuma]] [[Apstrāde ar griešanu|apstrāde]], ar kuru iegūstams precīzāks urbuma izmērs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]]
* ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]?
* ... viena no senākajām ielām [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] '''[[Jēkaba iela (Jēkabpils)|Jēkaba iela]]''' ir nosaukta [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba]] vārdā, kurš [[1670. gads Latvijā|1670. gadā]] dibināja Jēkabpili?
* ... pēc finanšu noziegumu apkarotāju sāktās izmeklēšanas [[2025. gads|2025. gada]] 24. jūlijā [[Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja, ka devis [[Lietuvas premjerministrs|premjerministram]] '''[[Gintauts Palucks|Gintautam Paluckam]]''' divas nedēļas, lai izskaidrotu sabiedrībai savus biznesa darījumus vai demisionētu, un 31. jūlijā kļuva zināms, ka Palucks nolēmis atkāpties no amata?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī '''[[piraijas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums?
* ... līdz pat 20. gadsimta 80. gadu sākumam '''[[Uapou|Uapou sala]]''' bija visapdzīvotākā [[Marķīza salas|Marķīza salās]], jo pārējās salas bija smagi cietušas dažādu [[epidēmija|epidēmiju]] dēļ, ko ieveda rietumnieki, savukārt Uapou katoļu [[misionāri]] pārliecināja saliniekus patverties karantīnā baznīcās, tiklīdz kāds kuģis tuvojās salas krastiem?
* ... atšķirībā no [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] — kurš ir formālais valsts vadītājs — '''[[Indijas premjerministrs]]''' ir [[izpildvara]]s centrs, un viņa vadītā valdība pieņem lēmumus ikdienas [[politika]]s un administrācijas jautājumos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]]
* ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] komponēta dziesma ar [[Kaspars Dimiters|Kaspara Dimitera]] vārdiem &quot;'''[[Vēl ir laiks]]'''&quot;, kas skotnēji radīta kā lirisks stāsts par laiku, dabu un mīlestību, 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā ieguva jaunu, politisku nozīmi, kad [[Trešā atmoda|Atmodas]] pasākumos piedziedājums &quot;Vēl ir laiks!&quot; tika spontāni aizstāts ar skandējumu &quot;Latvijā!&quot;?
* ... tradicionālās [[animācijas filma]]s &quot;[[Lilo un Stičs]]&quot; [[2025. gads kino|2025. gada]] [[jauns ekranizējums|jaunais ekranizējums]] '''&quot;[[Lilo un Stičs (2025. gada filma)|Lilo un Stičs]]&quot;''' pārspēja vairākus rekordus, visā pasaulē nopelnot vairāk nekā miljardu dolāru, kļūstot par 2025. gada [[2025. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturto ienesīgāko filmu]] un visu laiku ienesīgāko animācijas spēlfilmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem?
* ... '''[[radula]]''' ir [[moluski]]em raksturīgs [[mute]]s orgāns, kuras pamatfunkcija ir nokasīt, sasmalcināt un ievadīt [[rīkle|rīklē]] [[barība]]s vielas?
* ... '''[[Sarina Vīgmane|Sarinas Vīgmanes]]''' kā galvenās [[trenere]]s vadībā divas dažādas komandas ([[Nīderlandes sieviešu futbola izlase|Nīderlande]] un [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglija]]) ir izcīnījušas savus pirmos [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionu futbolā sievietēm]] titulus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā?
* ... pēc [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] nākamie eiropieši, kas apmeklēja '''[[Tubuai]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] bija [[Dumpis uz kuģa Bounty|kuģa ''Bounty'' dumpinieki]] [[1789. gads|1789. gadā]], kas to bija izvēlējušies par slēpni, bet pēc konflikta ar iezemiešiem salu pameta, aizceļoja uz [[Taiti]], vēlreiz atgriezās Tubuai, līdz atkal to pameta, dodoties uz [[Pitkērna|Pitkērnu]]?
* ... lai gan '''[[Vandaļu un alānu karaliste]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] pastāvēja nedaudz vairāk par gadsimtu 5. un 6. gadsimtā, tā būtiski ietekmēja vēlās [[Romas impērija]]s un agrīnās [[Bizantijas Impērija|Bizantijas]] vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]]
* ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings?
* ... 2024. gada sezonā gūstot 25 vārtus, [[Brazīlija]]s [[futbolists]] '''[[Režinaldu Ramiriss]]''' kļuva par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] sezonas rezultatīvāko spēlētāju?
* ... '''[[sacelšanās uz bruņukuģa &quot;Potjomkins&quot;]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] kļuva par spēcīgu simbolu revolucionārajā [[Propaganda|propagandā]] un vēlāk tika plaši interpretēta gan padomju ideoloģijā, gan kino mākslā, tostarp [[Sergejs Eizenšteins|Sergeja Eizenšteina]] slavenajā filmā &quot;[[Bruņukuģis Potjomkins (filma)|Bruņukuģis Potjomkins]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga?
* ... ''[[Lady Gaga]]'' piektais studijas albums '''''[[Joanne]]''''' tika nosaukts viņas tantes Džoanas vārdā, kura nomira no [[sarkanā vilkēde|sarkanās vilkēdes]] 19 gadu vecumā, un tam ir dziļi personīga nozīme dziedātājai?
* ... tradicionāli [[kokosrieksti]] '''[[kopra]]s''' sagatavošanai tiek žāvēti saulē, bet tiek izmantota arī žāvēšana krāsnīs; lielākā kopras eksportētāja ir [[Papua-Jaungvineja]], kam seko [[Indonēzija]], [[Zālamana Salas]] un [[Vanuatu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]]
* ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu?
* ... [[1829. gads|1829. gada]] aprīlī postoša [[epidēmija]] izplatījās no [[Tubuai]] uz citu salu mūsdienu [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] '''[[Raivavae]]''', dramatiski samazinot iedzīvotāju skaitu no aptuveni trim tūkstošiem līdz dažiem simtiem; [[tautas skaitīšana]] 1836. gadā parādīja, ka iedzīvotāju skaits salā ir tikai 409?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[komikss|komiksu]] mākslinieks '''[[Džeks Kērbijs]]''' ir plaši atzīts par vienu no komiksu lielākajiem novatoriem un ražīgākajiem un ietekmīgākajiem veidotājiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]]
* ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]?
* ... [[Kostarikas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Orlando Galo]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā ''[[Riga FC]]''?
* ... tika uzskatīts, ka [[Sulavesi sala]]s centrālajā daļa, [[Indonēzija|Indonēzijā]] dzīvojošais nakts [[Primāti|primāts]] '''[[pundurtarsijs]]''' ir izmiris 20. gadsimta sākumā, bet 2000. gadā Indonēzijas zinātnieki negaidīti atklāja beigtu dzīvnieku žurku slazdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Solidus of Petronius Maximus.png|border|right|200px]]
* ... [[Rietumromas impērija]]s senators '''[[Petronijs Maksims]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar [[korupcija]]s palīdzību un organizējot imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu, uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]], taču izraisīja [[Vandaļi|vandaļu]] iebrukumu, no kura bēgot iekļuva pūlī, kas viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei?
* ... '''[[Salacgrīvas vidusskola]]s''' pirmssākumi ir izsekojami līdz [[Lielsalacas draudze]]s skolai, kuras nams Krasta ielā celts [[1876. gads Latvijā|1876. gadā]]?
* ... '''[[Marija Gubene]]''' bija pirmā profesionāli izglītotā mūzikas darbiniece-sieviete [[Latvija|Latvijā]], pirmā [[Latvieši|latviešu]] sieviete [[Komponists|komponiste]], pirmā sieviete [[profesore]] Latvijas akadēmiskajā vēsturē, arī mūzikas publiciste, kritiķe un [[ērģelniece]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Imperial Coat of Arms of Iran.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pehlevī Irāna]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1925. gads|1925. gada]] līdz [[1979. gads|1979. gadam]], kad tā tika gāzta [[Islāma revolūcija]]s laikā, Irānā tika likvidēta monarhija un izveidota [[Irāna|Irānas Islāma Republika]]?
* ... 2025. gadā [[Bolīvijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Enso Monteiro]]''' pārstāvēja [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandu [[FK Auda|Auda]], kas viņu īrēja no [[Brazīlija]]s komandas ''[[Santos FC|Santos]]''?
* ... amerikāņu [[komikss|komiksu]] [[supervaronis]] '''[[Melnā Pantera]]''' pirmo reizi parādījās [[Fantastiskais četrinieks|Fantastiskā četrinieka]] 52. numura izdevumā, kas publicēts 1966. gada jūlijā, tēlu radīja rakstnieks un redaktors [[Stens Lī]] un mākslinieks [[Džeks Kērbijs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Presidente Nayib Bukele (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... 81. [[Salvadora]]s prezidents '''[[Najibs Bukele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti populārs valstī: visas prezidentūras laikā viņa atbalsta reitings ir pārsniedzis 75%, un vidēji tas saglabājas virs 90%?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kriminālkomēdijas filma]] '''&quot;[[Kailais ierocis (2025. gada filma)|Kailais ierocis]]&quot;''' stāsta par leitnanta Frenka Drebina dēlu, kurš, sekojot tēva pēdās, cenšas novērst policijas vienības slēgšanu?
* ... [[1995. gads|1995. gada]] 28. maijā '''[[Ņeftegorska (Sahalīnas apgabals)|Ņeftegorska]]''' [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]] [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] tika ievērojami iznīcināta [[zemestrīce|zemestrīcē]], gāja bojā apmēram 2100 cilvēki (pirms katastrofas pastāvīgais [[iedzīvotāju skaits]] bija 3197 cilvēki); ciemats tika atzīts par neatjaunojamu un 1995. gada 29. septembrī likvidēts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bora Bora.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Franču Polinēzija]]s [[atols]] '''[[Borabora]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par vienu no ekskluzīvākajiem un greznākajiem brīvdienu galamērķiem augstākajā cenu diapazonā un ir viens no dārgākajiem ceļojumu galamērķiem pasaulē?
* ... [[Melnkalnes futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Danijels Petkovičs]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandā [[FK Liepāja]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinooperators]] '''[[Vitorio Storāro]]''' tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem un ietekmīgākajiem kinooperatoriem [[kino]] vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anthony Albanese portrait (re-crop).jpg|border|right|150px]]
* ... starp pasākumiem, ko īstenoja [[Austrālija]]s valdība pašreizējā [[Austrālijas premjerministrs|premjerministra]] '''[[Entonijs Albanīzs|Entonija Albanīza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā, bija arī [[sociālie tīkli|sociālo tīklu]] lietošanas aizliegums personām līdz 16 gadu vecumam?
* ... '''&quot;[[Fantastiskais četrinieks]]&quot;''' bija pirmā supervaroņu komanda, ko izdevniecības ''[[Marvel Comics]]'' [[komikss|komiksos]] [[1961. gads|1961. gadā]] izveidoja mākslinieks [[Džeks Kērbijs]] un redaktors [[Stens Lī]]?
* ... '''[[Padomju—Japānas karš]]''' [[1945. gads|1945. gada]] augustā sākās ar trīs fronšu ofensīvu pret [[Japāna]]s [[Kvantunas armija|Kvantunas armiju]] [[Mandžūrija|Mandžūrijā]], kā arī uzbrukumiem [[Sahalīna]]s dienvidu daļai un [[Kuriļu salas|Kuriļu salām]], un daudzskaitlīgā [[PSRS armija]] — bruņota ar modernu tehniku un ar kaujas pieredzi Eiropā — ātri pārvarēja japāņu aizsardzību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Poseidon sculpture Copenhagen 2005 hand.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[trijzaris]]''' ir jūras dieva [[Poseidons|Poseidona]] ([[Grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]]) vai [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] ([[Romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģijā]]) rīks, ko izmantoja jūras valstības aizsardzībai &lt;small&gt;(attēlā Poseidona trijzaris)&lt;/small&gt;?
* ... visilgāk amatā bijušais '''[[Ukrainas premjerministrs]]''' ir [[Deniss Šmihaļs]]?
* ... '''[[septiķis]]''' neveic pilnu notekūdeņu attīrīšanu, jo tas samazina tikai suspendēto daļiņu un daļas organisko vielu daudzumu, bet pilnībā neattīra [[Slāpeklis|slāpekli]], [[Fosfors|fosforu]], [[Smagie metāli|smagos metālus]] vai [[Mikroorganismi|mikroorganismus]]; septiķa izplūdes ūdens bez papildu attīrīšanas joprojām satur vielas, kas rada vides piesārņojuma riskus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Bart De Wever (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Beļģija]]s politiķis '''[[Barts de Vēvers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar partiju &quot;Jaunā [[flāmi|flāmu]] alianse&quot; uzvarēja 2010. gada federālajās vēlēšanās, pēc tam arī nākamajās trīs vēlēšanās, līdz karalis [[Filips (Beļģija)|Filips]] uzdeva viņam izveidot valdību, un [[2025. gads|2025. gada]] 3. februārī de Vēvers deva [[Beļģijas premjerministrs|Beļģijas premjerministra]] amata zvērestu?
* ... '''[[Japānas intervence Mandžūrijā (1931)|Japānas intervence Mandžūrijā]]''' [[1931. gads|1931. gadā]] izraisīja starptautisku nosodījumu: [[Tautu Savienība]] atzina, ka [[Japānas Impērija|Japāna]] ir pārkāpusi starptautiskos līgumus, kā rezultātā Japāna [[1933. gads|1933. gadā]] izstājās no Tautu Savienības, tomēr kopumā starptautiskā reakcija bija pasīva?
* ... ''Anthropic'' [[valodas modelis|lielo valodas modeļu]] saimes '''''[[Claude (mākslīgais intelekts)|Claude]]''''' katru paaudzi parasti izlaiž trīs izmēros — no mazākā un lētākā līdz lielākajam un dārgākajam: ''Haiku'', ''Sonnet'' un ''Opus'', bet vēlāk pievienojušies vēl jaudīgākie ''Mythos'' un ''Fable''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lamium amplexicaule kz05.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[skaujošā panātre]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Panātres|panātru ģints]] suga, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], taču tā mūsdienās kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un nereti sastopama arī visā [[Latvija]]s teritorijā?
* ... mākslinieka [[Gustavs Klucis|Gustava Kluča]] vārdā nosaukto '''[[Gustava Kluča iela|Gustava Kluča ielu]]''' [[Rīga]]s [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstes]] apkaimē sāka veidot 2017. gadā pēc dzelzceļa kravas stacijas [[Rīga Preču I]] likvidēšanas, stacijas ceļu un ēku nojaukšanas?
* ... [[vulkāns|vulkānisko]] kalnu virkni [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]] uz [[Ruanda]]s, [[Uganda]]s un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] robežas '''[[Virunga|Virungu]]''' veido astoņi galvenie vulkāni un vairāki mazāki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ibrahim Traoré portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ibrahims Traore]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par [[Burkinafaso valsts vadītāji|Burkinafaso pagaidu prezidentu]] militārā [[apvērsums|apvērsuma]] laikā, gāžot no amata Polu Anrī Dandaogo Damibu, tobrīd bija jaunākais valsts vadītājs pasaulē?
* ... '''[[arābu raksts]]''' ir otrā visplašāk izmantotā [[Alfabēts|alfabētiskā]] [[rakstība]]s sistēma pasaulē pēc [[Latīņu raksts|latīņu raksta]]?
* ... '''[[Starptautiskā informātikas olimpiāde|Starptautiskajās informātikas olimpiādēs]]''' laika posmā no to izveides 1989. gadā līdz 2024. gadam visvairāk medaļu ir izcīnījuši [[Ķīna]]s skolēni?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Malacolimax tenellus 2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[gliemežu klase]]s virsdzimta '''[[limakoīdejas]]''' &lt;small&gt;(attēlā sēņu kailgliemezis)&lt;/small&gt; apvieno lielus un ļoti lielus [[kailgliemeži|kailgliemežus]], kas izstieptā stāvoklī sasniedz līdz 25 cm garumu?
* ... [[basketbolists]] un [[treneris]] '''[[Andris Zvans]]''', kurš [[Rīgas VEF (1958—1992)|VEF meistarkomandā]] nospēlēja 12 sezonas no 1974. līdz 1986. gadam, ir dzimis [[Sibīrija|Sibīrijā]], kur ģimene atradās izsūtījumā?
* ... septītais un pašreizējais [[Polijas prezidents]] '''[[Karols Navrockis]]''' 2013. gadā [[Gdaņska]]s Universitātē ieguva [[doktora grāds|doktora grādu]] [[vēsture|vēsturē]] par antikomunistiskās pretošanās izpēti [[Polija|Polijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luis Alberto Arce Catacora (Official Portrait, 2020) Cropped I.png|border|right|150px]]
* ... 2019. gada politiskās krīzes un toreizējā [[Bolīvija]]s prezidenta [[Evo Moraless|Evo Moralesa]] gāšanas laikā finanšu ministrs '''[[Luiss Arse]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar Moralesu devās trimdā, kur Moraless izvirzīja Arsi par partijas &quot;[[Kustība uz sociālismu (Bolīvija)|Kustība uz sociālismu]]&quot; prezidenta kandidātu 2020. gada vēlēšanās, un Arse tajās uzvarēja ar 55% balsu?
* ... [[Malaizija]]s pilsēta '''[[Bandarviktorija]]''' ir dibināta ap [[1846. gads|1846. gadu]], kad briti [[Labuana|Labuanu]] ieguva no [[Bruneja]]s sultāna un izveidoja šeit savu flotes atbalsta bāzi; pilsēta nodēvēta par godu [[Apvienotās Karalistes karaliene]]i [[Viktorija (karaliene)|Viktorijai]]?
* ... '''[[Jelgavas novada dome]]''' ir [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] pašpārvaldes augstākā iestāde, kuras sēdes notiek ārpus novada teritorijas — Jelgavas novada pašvaldības ēkā [[Pasta iela (Jelgava)|Pasta ielā]] 37, [[Jelgava|Jelgavas valstpilsētā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vincas Juszka.tif|border|right|150px]]
* ... tiklīdz [[Mazā Lietuva|Mazajā Lietuvā]] sāka izdot iespieddarbus [[latīņu raksts|latīņu rakstā]], '''[[grāmatneši]]''' &lt;small&gt;(attēlā Vincs Juška)&lt;/small&gt; tos ieveda [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] ietilpstošajā [[Lietuva]]s daļā, kur iespieddarbus vai nu uzreiz nodeva [[zemnieks|zemniekiem]] vai tālākai izplatīšanai [[skolotājs|skolotājiem]] un [[priesteris|priesteriem]]?
* ... [[Krievijas Impērija]]s [[feldmaršals]], cara [[Pēteris I|Pētera I]] tuvākajam kara un politikas lokam pieskaitāmais '''[[Ivans Trubeckojs]]''' nomira [[1750. gads|1750. gadā]] [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], būdams pēdējais dzīvais [[bajārs]] [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]?
* ... [[Uldis Marhilēvičs|Ulda Marhilēviča]] dziesma ar [[Guntars Račs|Guntara Rača]] vārdiem '''&quot;[[Rēdereja (dziesma)|Rēdereja]]&quot;''' ir īpaši komponēta [[kontrtenors|kontrtenora]] balsij, izmantojot [[Sergejs Jēgers|Sergeja Jēgera]] unikālās vokālās spējas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Petr Fiala (51940875566).jpg|border|right|150px]]
* ... [[čehi|čehu]] politiķis un [[politikas zinātne|politikas zinātnieks]] '''[[Petrs Fiala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 2021. līdz 2025. gadam bija [[Čehija]]s premjerministrs, bet gan pirms, gan pēc viņa Čehijas valdību vadīja [[Andrejs Babišs]]?
* ... '''[[autopilots]]''' neaizstāj cilvēku, taču tas automātiski vada [[gaisa kuģis|gaisa kuģi]] un stabilizē lidojuma kursu, [[absolūtais augstums|augstumu]] un [[ātrums|ātrumu]], saglabājot uzdoto lidojuma režīmu, ļaujot [[pilots|pilotam]] koncentrēties uz plašākiem darbības aspektiem?
* ... '''[[operācija &quot;Ten-Go&quot;]]''' bija pēdējā lielā [[Japānas Impērija]]s jūras operācija [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna reģionā]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kad [[Jamato (līnijkuģis)|&quot;Jamato&quot;]], lielākais kaujas kuģis pasaulē, un deviņi citi karakuģi devās, lai veiktu pašnāvnieku uzbrukumu Sabiedroto spēkiem [[Okinavas kauja|Okinavas kaujā]], bet tiem uzbruka [[ASV]] lidmašīnas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Limax maximus 5.jpg|border|right|150px]]
* ... viens no lielākajiem [[kailgliemeži]]em pasaulē '''[[milzu kailgliemezis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nāk no [[Dienvideiropa]]s un [[Rietumeiropa]]s, bet kā [[invazīva suga]] ir izplatījies daudzviet pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]]; lai gan tas var kaitēt [[dārzi]]em, to uzskata arī par noderīgu, jo barojas ar citiem kailgliemežiem, arī [[Spānijas kailgliemezis|Spānijas kailgliemezi]]?
* ... [[2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanas|2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]], iegūstot 41,41% balsu un 7 vietas no 15 '''[[Krāslavas novada dome|Krāslavas novada domē]]'''?
* ... svaigi iegūtai '''[[lielais tīkkoks|tīkkoka]]''' [[koksne]]i ir patīkams aromāts, šī koksne tiek augstu vērtēta tās izturības un ūdensnoturības dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:President Daniel Noboa May 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... pirms iesaistīšanās politikā [[Ekvadoras prezidents]] '''[[Daniels Noboa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieņēma vairākus amatus eksporta uzņēmumā ''Noboa Corporation'', kuru dibinājis viņa tēvs, miljardieris Alvaro Noboa, kurš pats piecas reizes neveiksmīgi kandidēja uz [[Ekvadora]]s prezidenta amatu?
* ... atšķirībā citām represīvajām procedūrām [[Lielais terors|Lielajā terorā]] (tā saukto troiku un dvoiku pieņemtajiem lēmumiem), pēc '''&quot;[[Staļina nošaujamo saraksti]]em&quot;''' represētajiem cilvēkiem sodus formāli piesprieda [[tiesa]]?
* ... pēc politiskās iekārtas viens no [[Malaizija]]s [[Malaizijas administratīvais iedalījums|štatiem]] '''[[Džohora]]''' ir parlamentāra [[konstitucionāla monarhija]]; tās galva kopš 2024. gada ir [[sultāns]] Ibrahims Iskandars?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tornide väljak 2014.jpg|border|right|250px]]
* ... vecākie no '''[[Tallinas pilsētas mūri]]em''' un torņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, datējami ar 14. gadsimtu, to celtniecība sākās [[1310. gads|1310. gadā]]?
* ... [[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ar 52,8% balsu, iegūstot 9 vietas mo 15 '''[[Kuldīgas novada dome|Kuldīgas novada domē]]'''?
* ... [[Japānas Impērijas flote]]s kaujas kuģis '''&quot;[[Jamato (līnijkuģis)|Jamato]]'''&quot; un tā māsas kuģis &quot;Musaši&quot; bija smagākie un visspēcīgāk bruņotie kaujas kuģi, kas jebkad uzbūvēti, un tie bija bruņoti ar deviņiem 46 cm [[lielgabali]]em, kas bija lielākie lielgabali, kas jebkad uzstādīti karakuģī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Isaias Afwerki 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... pēc uzvaras [[Eritrejas neatkarības karš|Eritrejas neatkarības karā]] pār [[Etiopija|Etiopiju]] [[1991. gads|1991. gada]] 24. maijā '''[[Isajass Afeverki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pagaidu valdības vadītāju un [[1993. gads|1993. gadā]] — par neatkarīgās [[Eritreja]]s pirmo prezidentu; viņš amatā ir joprojām un tiek raksturots kā [[Diktatūra|diktators]]?
* ... [[Singapūra|Singapūru]] no [[Malakas pussala]]s atdalošā '''[[Džohoras šaurums|Džohoras šauruma]]''' krastā atrodas vairākas nozīmīgas ostas, bet tas nav caurkuģojams — kopš [[1924. gads|1924. gada]] to šķērso Džohoras-Singapūras dambis ar dzelzceļa, automobiļu un cauruļvadu satiksmi?
* ... '''[[Tallinas olimpiskais jahtu centrs]]''' ir vienīgā [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] norises vieta [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] — uzcelts [[1980. gads|1980. gadā]] kā [[burāšana]]s infrastruktūra [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|Maskavas olimpiskajām spēlēm]] ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Oliver Solberg at Rallye Monte Carlo 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[autorallijs|rallija]] braucēja '''[[Olivers Sūlbergs|Olivera Sūlberga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Peters Sūlbergs]] arī ir bijis rallija pilots, pārstāvot [[Norvēģija|Norvēģiju]], savukārt viņa māte Pernilla Sūlberga ir no [[Zviedrija]]s un arī braukusi autorallija sacensībās?
* ... [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija [[Jaunā konservatīvā partija]] ar 34,69% balsu, iegūstot 6 vietas no 15 '''[[Līvānu novada dome|Līvānu novada domē]]'''?
* ... [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] '''[[Pulaupinana]]''' aizņem '''[[Pinana (sala)|Pinanas salu]]''' ar galvaspilsētu [[Džordžtauna (Malaizija)|Džordžtaunu]] [[Malakas šaurums|Malakas šaurumā]] un [[Sebaranperai]] pilsētu [[Malakas pussala|Malakas pussalā]]; tās atdala {{nobr|2 km}} plats jūras šaurums un savieno divi tilti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait of President Ferdinand R. Marcos, Jr (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Filipīnu prezidents]] '''[[Bongbongs Markoss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Filipīnas|Filipīnu]] 10. prezidenta [[Ferdinands Markoss|Ferdinanda Markosa]] un pirmās lēdijas [[Imelda Markosa|Imeldas Markosas]] dēls?
* ... '''[[Singapūras šaurums]]''' ir viens no noslogotākajiem kuģu ceļiem pasaulē — dienā to šķērso ap 2000 kuģu?
* ... '''[[Flandrijas milzis|Flandrijas milži]]''' ir lielākā [[Mājas trusis|mājas trušu]] šķirne: pieauguši truši sver 7 kg, atsevišķi eksemplāri pat 10—12 kg, bet rekordsvars ir sasniegts 13 kg?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Étienne Neurdein - Comte de Chambord (chiffre de trois quarts ca 1870).jpg|border|right|150px]]
* ... kad [[1830. gads|1830. gadā]] [[Jūlija revolūcija]] [[Francija|Francijā]] gāza [[Šarls X|Šarlu X]], viņš atteicās no troņa sava mazdēla Anrī labā, tomēr pārejas valdība un tautas spiediens noveda pie [[Luijs Filips|Luija Filipa I]] pasludināšanas par &quot;Franču karali&quot;, un [[Anrī V]] &lt;small&gt;(attēlā 1870. gadā)&lt;/small&gt; liedza iespēju valdīt Francijā, tomēr visu dzīvi viņš saglabāja titulārā karaļa statusu?
* ... [[2025. gada Madonas novada domes vēlēšanas|2025. gada Madonas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Latvijas Reģionu apvienība]]s kopīgais saraksts ar 47,62% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Madonas novada dome|Madonas novada domē]]'''?
* ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] tika nolemts par '''[[Saulkrastu vidusskola]]s''' un Zvejniekciema vidusskolas apvienošanu, un šobrīd izglītības process Saulkrastu vidusskolā notiek trīs atsevišķās ēkās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Adama Barrow at the 15th OIC Summit.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2016. gads|2016. gadā]] uzņēmējs '''[[Adama Barovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par opozīcijas partiju apvienības kandidātu [[Gambijas prezidents|Gambijas prezidenta]] vēlēšanās un uzvarēja, pārspējot ilggadējā prezidenta Jahjas Džameha autoritāro režīmu; lai gan Džameha sākotnēji atteicās atzīt sakāvi, viņš vēlāk tika piespiests atkāpties, un Barovu inaugurēja [[2017. gads|2017. gada]] janvārī?
* ... '''[[Perlisa]]''' ir mazākais [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] kā pēc platības, tā pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]], kā arī vienīgais, kura valdnieka tituls ir [[radža]]?
* ... '''&quot;[[Dažu skaistu ziedu]]&quot;''' ir folklorizējusies [[dziesma]] ar [[Andrievs Niedra|Andrieva Niedras]] vārdiem un [[vācieši|vācu]] [[Komponists|komponista]] Franča Abta mūziku, taču nav zināms, kurš un kad apvienojis Niedras tekstus ar Abta melodiju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blondel - Henry I of France.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francijas karalis]] '''[[Anrī I (Francija)|Anrī I]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš valdīja 11. gadsimtā, apprecējās ar Kijivas Annu, Kijivas kņaza [[Jaroslavs Gudrais|Jaroslava Gudrā]] meitu, kas deva [[Francija]]i saikni ar [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemi]]?
* ... [[2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanas|2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latgales partija]]s, &quot;[[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]]&quot; un &quot;[[Latvijas attīstībai]]&quot; kopīgais saraksts ar 48,97% balsu, iegūstot 9 vietas no 15 '''[[Preiļu novada dome|Preiļu novada domē]]'''?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[jurists]] un [[aktieris]] '''[[Andris Daugaviņš]]''' ir saņēmis [[2018. gada Lielā Kristapa balva|2018. gada Lielā Kristapa balvu]] kā [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Lielais Kristaps)|labākais aktieris otrā plāna lomā]] par filmu &quot;[[Kriminālās ekselences fonds]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Xiomara Castro 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Hondurasa]]s prezidente '''[[Sjomara Kastro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[sieviete]], kas ir ieņēmusi šo amatu, bet no 2006. līdz 2009. gadam viņa bija Hondurasas pirmā lēdija Manuela Selajas prezidentūras laikā?
* ... '''[[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spēlētājs bija [[norvēģis]] [[Ērlings Holanns]] no ''[[Manchester City]]'', kurš guva 27 vārtus?
* ... '''[[naftas vads &quot;Družba&quot;|naftas vada &quot;Družba&quot;]]''' būvniecība sākās [[1959. gads|1959. gadā]], kad [[Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padome]] nolēma būvēt galveno [[nafta]]s cauruļvadu no [[PSRS]] uz [[Polija]]s, [[Čehoslovākija]]s un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:France in the World (+Antarctica claims).svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Francijas aizjūras teritorijas|Francijas aizjūras teritorijām]]''' &lt;small&gt;(attēlā pasaules kartē)&lt;/small&gt; ir dažāds statuss — dažas no tām ir integrētas [[Francija]]s sastāvdaļas, citas ir autonomas vai ar īpašu pārvaldes režīmu?
* ... [[2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanas|2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 41,07% balsu, iegūstot 7 vietas no 15 '''[[Saulkrastu novada dome|Saulkrastu novada domē]]'''?
* ... '''&quot;[[Parsifāls]]&quot;''' ir [[Rihards Vāgners|Riharda Vāgnera]] pēdējā pabeigtā [[opera]], kuras pirmizrāde notika [[1882. gads|1882. gada]] 26. jūlijā [[Baireita]]s operteātrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prabowo Subianto 2024 official portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... 2019. gada [[Indonēzija]]s prezidenta vēlēšanās pašreizējais prezidents '''[[Prabovo Subjanto]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja [[Džoko Vidodo]] un nevēlējās atzīt sakāvi, kas radīja plašus protestus un nemierus valsts galvaspilsētā [[Džakarta|Džakartā]], tomēr vēlāk Subjanto pievienojās Vidodo valdībai, kļūstot par aizsardzības ministru?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Deniss Cirkins]]''' ir dzimis [[Dublina|Dublinā]], [[Īrija|Īrijā]], bet viņa vecāki ir no [[Latvija]]s, [[Daugavpils]]; pārstāvējis [[Anglija]]s jauniešu [[futbols|futbola]] izlases?
* ... lai gan radikālais [[islāmisms|islāmistu]] grupējums '''''[[Al-Šabāb]]''''' vairs nekontrolē [[Mogadīšo]], tas joprojām saglabā ietekmi [[Somālija]]s lauku reģionos un spēj veikt postošus uzbrukumus gan Somālijā, gan ārpus tās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Commerzbank-6.jpg|border|right|150px]]
* ... 2009. gadā '''''[[Commerzbank]]''''' iegādājās bijušo '''''[[Dresdner Bank]]''''', tā kļūstot par otro lielāko [[banka|banku]] [[Vācija|Vācijā]] pēc aktīvu apjoma &lt;small&gt;(attēlā bankas galvenā mītne ''Commerzbank'' tornī [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]])&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanām]] '''[[Dāvids Rubens]]''' tika ievēlēts par [[Līvānu novada domes priekšsēdētājs|Līvānu novada domes priekšsēdētāju]], 24 gadu vecumā kļūstot par jaunāko pašvaldības vadītāju [[Latvija]]s vēsturē un stājoties [[Andris Vaivods|Andra Vaivoda]] vietā, kurš bija novada domes vadītājs vairāk nekā 20 gadus?
* ... 1983. gadā [[Latvijas PSR]] [[vieglā rūpniecība|vieglās rūpniecības]] uzņēmumā '''&quot;[[Straume (uzņēmums)|Straume]]&quot;''' tika saražoti apmēram 100 000 izstrādājumu, no kuriem īpaši pazīstami bija mikseri, kafijas dzirnaviņas, gaļas mašīnas un [[gludeklis|gludekļi]], bet uzņēmums specializējās arī [[rotaļlieta|rotaļlietu]] ražošanā, tostarp radiovadāmo un robotizēto?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ishiba Shigeru 20241001 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... kļūstot par [[Japānas premjerministrs|Japānas premjerministru]] 2024. gadā, '''[[Sigeru Isiba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nekavējoties sarīkoja jaunas parlamenta vēlēšanas, kurās viņa Liberāli demokrātiskā partija pirmo reizi kopš 2009. gada zaudēja vairākumu, kā arī piedzīvoja sliktāko rezultātu partijas vēsturē?
* ... mazpilsēta [[Japāna|Japānā]], [[Hokaido|Hokaido salas]] vidusdaļā '''[[Higašikava]]''' ir [[Latvija]]s pilsētas [[Rūjiena]]s [[sadraudzības pilsēta]] kopš 2008. gada?
* ... vēsturnieki uzskata '''[[Varšavas konfederācija|Varšavas konfederāciju]]''' par vienu no pirmajiem reliģiskās tolerances aktiem [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PlatanosMadurosBarranquilla.jpg|border|right|150px]]
* ... atšķirībā no parastajiem [[banāni]]em, '''[[plantāns|plantāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielāki un cietāki, tāpēc tie parasti netiek ēsti neapstrādātā veidā, bet gan tiek vārīti, cepti, grilēti vai fritēti?
* ... [[2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanas|2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 45,83% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Tukuma novada dome|Tukuma novada domē]]'''?
* ... '''[[etrusku alfabēts|etrusku alfabētam]]''' bija liela nozīme [[Eiropa]]s kultūras vēsturē, jo tieši no tā attīstījās [[latīņu raksts]], ko pārņēma [[romieši]] un kas kļuva par pamatu lielākajai daļai mūsdienu Eiropas un pasaules [[rakstība|rakstību]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rodrigo Chaves 2022-5-16 Foto by Julieth Mendez (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... 49. [[Kostarika]]s prezidenta '''[[Rodrigo Čavess Robless|Rodrigo Čavesa Roblesa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sieva ir [[latviete|latviešu]] [[ekonomiste]] un [[Pasaules Banka]]s darbiniece Signe Zeikate?
* ... par '''[[2025.—2026. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona]]s''' rezultatīvāko spēlētāju kļuva [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Kilians Mbapē]], kurš guva 25 vārtus?
* ... [[2026. gads kino|2026. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zirnekļcilvēks: Jauna diena]]&quot;''' kļuva par pelnošāko [[Zirnekļcilvēks|Zirnekļcilvēka]] filmu, [[2026. gads kino#Ienesīgākās filmas|ienesīgāko 2026. gada filma]] un visu laiku [[Visu laiku ienesīgākās filmas|trešo ienesīgāko filmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Town of Tallinn, Tallinn, Estonia - panoramio (58).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tallinas vecpilsēta|Tallinas vecpilsētu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; vairākkārt bombardēja [[PSRS Gaisa spēki]]; [[Tallinas bombardēšana Otrajā pasaules karā|uzlidojumā 1944. gada 9. un 10. martā]] uz [[Tallina|Tallinu]] nometa vairāk nekā tūkstoti degbumbu, iznīcinot aptuveni 10% ēku vecpilsētā un nogalinot simtiem cilvēku?
* ... [[2025. gada Valkas novada domes vēlēšanas|2025. gada Valkas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Vidzemes partija]]s saraksts ar 60,17% balsu, iegūstot 10 vietas no 15 '''[[Valkas novada dome|Valkas novada domē]]'''?
* ... [[Krievija]]s nozīmīgākais kodolpētniecības un [[Kodolieroči|kodolieroču]] ražošanas centrs '''[[Sarova]]''', kur radīta pirmā [[PSRS]] [[atombumba]], teritoriāli atrodas lielākoties [[Mordovija|Mordovijā]], bet administratīvi tiek attiecināts uz [[Ņižņijnovgorodas apgabals|Ņižņijnovgorodas apgabalu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Presidente Gustavo Petro Urrego.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kolumbijas prezidents]] '''[[Gustavo Petro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 17 gadu vecumā pievienojās [[partizāni|partizānu]] grupējumam &quot;19. aprīļa kustība&quot; (M-19), un 1985. gadā viņu arestēja; pēc miera procesa starp [[Kolumbija]]s valdību un partizāniem viņš tika atbrīvots, un 1991. gada vēlēšanās tika ievēlēts parlamentā, bet pēc ilgas politiskās karjeras 2022. gadā kļuva par valsts prezidentu?
* ... [[Kongo DR futbola izlase|Kongo Demokrātiskās Republikas futbola izlases]] [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Arturs Masuaku]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Lille|Lillē]]?
* ... '''[[Z paaudze]]''' ir raksturota kā “paklausīgāka un mazāk hedonistiska” salīdzinājumā ar iepriekšējām [[paaudze|paaudzēm]], tie patērē mazāk [[Alkoholiskie dzērieni|alkohola]] (bet ne obligāti citas [[psihoaktīvās vielas]]) un vairāk koncentrējas uz [[izglītība|izglītību]] un karjeras iespējām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Paks Margareeta (Fat Margaret) (377463242).jpg|border|right|200px]]
* ... lielākais no [[Tallinas pilsētas mūri|Tallinas pilsētas aizsardzības torņiem]] '''[[Resnā Margarēta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura diametrs ir 25 metri, augstums 20 metri un sienas ir piecus metrus biezas, ir celts 16. gadsimta sākumā viduslaiku pilsētas vārtu ('''[[Lielie jūras vārti]]''') pārbūves laikā?
* ... '''[[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezonā]]''' savu 21. čempiona titulu ieguva [[Milānas &quot;Internazionale&quot;|Milānas &quot;Inter&quot;]], bet iepriekšējās sezonas čempioni ''[[SSC Napoli|Napoli]]'' palika otrajā vietā?
* ... '''[[barogrāfs|barogrāfu]]''' izmanto, lai veiktu nepārtrauktu [[atmosfēras spiediens|atmosfēras spiediena]] pierakstīšanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:СВИРИДЕНКО Юлія Анатоліївна (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Jūlija Sviridenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Ukrainas premjerministrs|Ukrainas premjerministre]] 2025. un 2026. gadā, bija otrā sieviete šajā amatā pēc [[Jūlija Timošenko|Jūlijas Timošenko]]?
* ... '''[[Rīgas Siltums|AS &quot;Rīgas Siltums&quot;]]''' ir [[Latvija]]s lielākais centralizētās siltumapgādes uzņēmums?
* ... '''[[Islandes basketbola izlase]]''' ir ieguvusi atpazīstamību ar cīņassparu, tā debitēja [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2015. gadā]] un piedalījās arī [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2017. gadā]] un [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2025. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Konstantinos XI Palaiologos fresco (edit).jpg|border|right|150px]]
* ... pēdējais [[Bizantijas impērija|Bizantijas imperators]] '''[[Konstantīns XI Paleologs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, aizstāvot [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] pret [[Osmaņu impērija]]s sultāna Mehmeta II uzbrukumu, personīgi vadīja aizsardzību un krita kaujā [[1453. gads|1453. gada]] 29. maijā, kad osmaņi ieņēma pilsētu?
* ... '''[[Juris Iesalnieks]]''', kurš bija [[vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] 1994. un 1995. gadā, ir kandidējis trijās [[Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]], pārstāvot &quot;Saskaņa Latvijai — atdzimšana tautsaimniecībai&quot;, [[Tautsaimnieku politiskā apvienība|Tautsaimnieku politiskās apvienības]] un [[Latvijas Zemnieku savienība]]s sarakstus?
* ... [[1894. gads|1894. gadā]] [[Nikaragva]] oficiāli anektēja '''[[Moskitu krasts|Moskitu krastu]]''', padzina [[miskiti|miskitu]] valdnieku, un '''[[Blūfīldsa]]''' kļuva par jaundibinātā Nikaragvas Selajas departamenta centru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nikos CHRISTODOULIDES (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kipras prezidents]] '''[[Niks Kristodulids]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija partijas Demokrātiskā Savienība biedrs, tomēr 2023. gadā ticis izslēgts no tās, jo nolēma kandidēt prezidenta vēlēšanās, sacenšoties ar partijas izvēlētu kandidātu; prezidenta vēlēšanās viņš uzvarēja un kļuva par 8. Kipras prezidentu?
* ... neviens no [[1875. gads|1875. gada]] '''[[Dublinas viskija ugunsgrēks|Dublinas viskija ugunsgrēka]]''' laikā cietušajiem nebija saistīts ar dūmu ieelpošanu, apdegumiem vai jebkādu citu tiešu saskari ar pašu uguni; visi nāves gadījumi tika attiecināti uz saindēšanos ar [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholu]], dzerot neatšķaidītu [[viskijs|viskiju]], kas plūda pa ielām?
* ... gatavojoties [[1937. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1937. gada Eiropas čempionāta basketbolā]] uzņemšanai [[Latvija|Latvijā]], vienu no bijušajām rūpnīcas ēkām pārbūvēja par [[Čiekurkalns#Bijušais Sporta nams|Rīgas sporta namu]] un Valču ielu pārdēvēja par '''[[Starta iela (Rīga)|Starta ielu]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Yamashita Tomoyuki.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Japānas Impērijas armija]]s ģenerālis [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tomojuki Jamašita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pēc kara tika notiesāts ar [[nāvessods|nāvessodu]] par [[kara noziegumi]]em, ko viņa pakļautībā esošais karaspēks pastrādāja [[Japāna]]s okupēto [[Filipīnas|Filipīnu]] aizsardzības laikā [[1944. gads|1944. gadā]]?
* ... '''[[linu vija]]''' ir [[Parazītisms|parazitējoša]] nezāle [[Sējas lini|linu]] sējumos; [[Latvija|Latvijā]] sastopama ļoti reti, parasti kā atsevišķi eksemplāri vai skrajas grupas linu laukos?
* ... [[Indija]]s pirmo [[Zemes mākslīgais pavadonis|Zemes mākslīgo pavadoni]] '''''[[Aryabhata (pavadonis)|Aryabhata]]''''' orbītā palaida [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] 19. aprīlī ar [[PSRS]] raķeti ''Kosmos-3M'' Padomju Savienības sadarbības programmā ''Interkosmos'', kas nodrošināja piekļuvi kosmosam draudzīgajām valstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Félix Tshisekedi in 2021.jpg|border|right|150px]]
* ... 2018. gada [[Kongo Demokrātiskās Republikas prezidents|Kongo Demokrātiskās Republikas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja '''[[Felikss Čisekedi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kļuva par pirmo reizi [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] vēsturē, kad notika miermīlīga varas maiņa?
* ... [[jurists]] un nekustamo īpašumu tirgotājs '''[[Stīvs Vitkofs]]''' ir [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] draugs un kļuva par īpašo sūtni [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] nedēļu pēc tam, kad Trampu atkārtoti ievēlēja par prezidentu, bet vēlāk viņš kļuva par sarunu vedēju arī ar [[Krievija|Krieviju]], neraugoties uz pieredzes trūkumu [[diplomātija|diplomātijā]]?
* ... [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] [[arhibīskaps]] '''[[Rinalds Grants]]''' pirms kļuva par [[garīdznieks|garīdznieku]], pēc tieslietu studijām [[Latvijas Policijas akadēmija|Latvijas Policijas akadēmijā]], strādāja par izmeklētāju [[Saldus]] policijas nodaļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Popillia japonica.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas vabole]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no postošākajām [[invazīva suga|invazīvajām sugām]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un izplatījusies arī [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] līdz šim nav konstatēta, bet ir uzraudzības objekts kā potenciāli invazīva suga?
* ... 14. gadsimtā, pēc [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] krustnešu valstu un [[Mongoļu impērija]]s sabrukuma, '''[[Armēņu Kilikijas karaliste]]''' kļuva arvien izolētāka, un [[1375. gads|1375. gadā]] [[Mameluku sultanāts]] iekaroja tās galvaspilsētu Sisu, karalis Levons V tika sagūstīts, un Kilikijas karaliste beidza pastāvēt?
* ... pirmā '''[[Meksikas Impērija]]''' bija viena no lielākajām valstīm [[Amerika]]s kontinentā 19. gadsimta pirmajā pusē, kas aptvēra vairāk nekā 4,9 miljonus km² vairākās mūsdienu valstīs, bet [[Otrā Meksikas impērija|Otrās Meksikas impērijas]] teritorija bija ievērojami mazāka, ierobežojoties galvenokārt ar mūsdienu [[Meksika|Meksiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Miguel Diaz-Canel on July 7, 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2019. gads|2019. gada]], kad '''[[Migels Diass-Kanels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir 17. [[Kubas prezidents]], viņš nomainīja [[Fidels Kastro|Fidelu]] un [[Rauls Kastro|Raulu Kastro]], kļūstot par kopš 1958. gada pirmo [[Kuba]]s vadītāju, kurš nav Kastro ģimenes pārstāvis?
* ... '''[[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spelētājs ar 36 gūtiem vārtiem bija [[Harijs Keins]] no [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]]?
* ... [[Lietuvas 1926. gada apvērsums|Lietuvas 1926. gada apvērsuma]] brīdī viens no tā rīkotājiem [[virsnieks]] '''[[Povils Plehavičs]]''' atradās 20 diennakšu [[arests|arestā]] par kautiņu ar citu virsnieku, taču apvērsuma gaitā tika atbrīvots un pasludināts par diktatoru, tomēr uzreiz piedāvāja [[Antans Smetona|Antanam Smetonam]] kļūt par [[Lietuvas prezidents|Lietuvas prezidentu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] zīmējums [[Vitrūvija cilvēks]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavenākais darbs, kas glabājas '''[[Akadēmijas galerija (Venēcija)|Akadēmijas galerijā Venēcijā]]''', bet to izstāda apmeklētājiem tikai ļoti retos gadījumos?
* ... [[Astronomija|astronomijā]] svarīga ir [[Zeme]]s '''[[precesija]]'''— rotācijas ass maiņa, kas rodas, [[gravitācija]]i mijiedarbojoties ar [[Mēness|Mēnesi]] un [[Saule|Sauli]], kā arī Zemes nelīdzenumu dēļ?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:King Letsie III at the Enthronement of Naruhito (1).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lesoto karalis]] '''[[Letsijs III]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi kļuva par valdnieku, kad viņa tēvs Mošeše II 1990. gadā bijis spiests doties trimdā, taču, kad 1995. gadā viņš atgriezās atpakaļ Lesoto, viņš turpināja valdīt; pēc tēva nāves [[autoavārija|autoavārijā]] gadu vēlāk Letsijs III atkal kļuva par karali?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:David at the Galleria dell'Accademia (61351).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Akadēmijas galerija (Florence)|Akadēmijas galerija Florencē]]''' vislabāk ir zināma kā [[Mikelandželo]] skulptūras &quot;[[Dāvids (Mikelandželo)|Dāvids]]&quot; mājvieta &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andry Rajoelina on April 28, 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] nabadzības izsaukto nekārtību dēļ '''[[Andrī Radzualina]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš ieņēma [[Madagaskaras prezidents|Madagaskaras prezidenta]] amatu trešo reizi, bija spiests atstāt valsti?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Semifinals 43a Lliga Catalana AON 2022 ACB (52374118850).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvijas basketbola izlase]]s uzbrucēja '''[[Mārcis Šteinbergs|Mārča Šteinberga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vecākā māsa [[Anete Šteinberga]] arī ir [[basketboliste]], viena no [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s līderēm?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Official portrait of Nigel Farage MP crop 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Naidžels Farāžs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no zināmākajiem britu [[Eiroskeptisms|eiroskeptiķiem]] jau kopš 1990. gadiem; kad [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] viņa vadītā Neatkarības partija uzvarēja, premjerministrs [[Deivids Kemerons]] izsludināja [[Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā|referendumu par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Krasheninnikov volcanoe.jpg|border|right|200px]]
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 3. augustā, tikai četras dienas pēc 2025. gada [[Kamčatka]]s [[zemestrīce]]s, sākās '''[[Krašeņiņņikova vulkāns|Krašeņiņņikova vulkāna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmais izvirdums kopš 16. gadsimta?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Min Aung Hlaing at the Kremlin on March 4, 2025 (cropped)(b).jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2021. gads|2021. gada]] [[Mjanma]]s apvērsuma '''[[Mins Auns Hlains]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Valsts pārvaldes padomes priekšsēdētājs, bet 2021. gada augustā viņš iecēla sevi par Mjanmas premjerministru, un [[2024. gads|2024. gada]] jūlijā pārņēma arī prezidenta pienākumus?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1980 - VAZ 2101.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s un [[Krievija]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājs '''''[[AvtoVAZ]]''''' ir dibināts [[1966. gads|1966. gadā]] [[Toljati]] sadarbībā ar [[Itālija]]s uzņēmumu ''[[FIAT]]''; par pamatu pirmajam modelim [[VAZ-2101]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko sāka ražot 1970. gadā, izmantoja ''Fiat 124''?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dick Schoof in 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2023. gada [[Nīderlande]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Gērts Vilderss|Gērta Vildersa]] vadītā labēji populistiskā [[Brīvības partija]], bet, lai spētu izveidot valdību, par [[Nīderlandes premjerministrs|premjerministru]] tika izvēlēts pie nevienas partijas nepiederošais '''[[Diks Shofs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš iepriekš bija izlūkošanas, drošības un pretterorisma dienestu vadītājs?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amanita gemmata von hms.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[dzeltenā mušmire|dzeltenās mušmires]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; toksicitāti izraisa [[Muscimols|muscimola]] un ibotēnskābes klātbūtne, kas ir atrodama arī citās sugās, tostarp [[Sarkanā mušmire|sarkanajā]] un [[Panteru mušmire|panteru mušmirē]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Samia Suluhu at the XXIX St Petersburg International Economic Forum - 2026 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Samija Suluhu Hasana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura kopš [[2021. gads|2021. gada]] ir 6. [[Tanzānijas prezidentu uzskaitījums|Tanzānijas prezidente]], ir pirmā [[sieviete]], kas ieņēmusi šo amatu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stachys recta kz27.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[stāvā sārmene|stāvās sārmenes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Dienvideiropa|dienvidu]] daļā, kā arī [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir ļoti rets ievazāts augs, kas sastopams nelielās grupās nezālienēs gar dzelzceļiem?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dina Boluarte 2024.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2022. gads|2022. gadā]] '''[[Dina Boluarte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Peru]] pirmo [[sieviete|sievieti]] prezidenti, taču viņas popularitāte strauji kritās, un [[2025. gads|2025. gada]] martā tā sasniedza vēsturiski zemu līmeni — tikai 2%, bet 2025. gada oktobrī viņa zaudēja amatu parlamenta veiktā [[impīčments|impīčmenta]] rezultātā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Britt Ekland 2 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... 1973. gada filma &quot;[[Klūgu vīrs]]&quot; padarīja [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise|aktrisi]] '''[[Brita Eklanda|Britu Eklandu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par seksa simbolu, bet lielāko atpazīstamību viņa ieguva kā [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] meitene 1974. gada filmā &quot;[[Cilvēks ar zelta ieroci]]&quot;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cumbre de Madrid 8 de Febrero - 54314677909.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nīderlande]]s [[Galēji labēja politika|galēji labējās]] &quot;[[Brīvības partija]]s&quot; līderis '''[[Gērts Vilderss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pretrunīgi vērtēts gan Nīderlandē, gan starptautiski; viņš iestājas pret &quot;Nīderlandes [[islamizācija|islamizāciju]]&quot;, par [[imigrācija]]s pārtraukšanu no [[musulmaņi|musulmaņu]] valstīm, kā arī par jaunu [[mošeja|mošeju]] būvniecības aizliegumu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilja Jefimowitsch Repin - Reply of the Zaporozhian Cossacks - Yorck.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Iļja Repins|Iļjas Repina]] glezna &quot;Zaporižieši&quot; jeb '''&quot;[[Zaporižjas kazaki raksta vēstuli turku sultānam]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvusi par vienu no atpazīstamākajiem darbiem [[Ukraiņi|ukraiņu]] mākslas vēsturē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Waffles with Strawberries.jpg|border|right|200px]]
* ... dažādu paveidu '''[[vafele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstamas daudzām tautām, tomēr sevišķi raksturīgas [[Beļģija]]s virtuvei?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NL-keukenhof-01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Nīderlande]]s rietumos esošā '''[[Kēkenhofa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pasaulē lielākajiem puķu [[dārzi]]em; katru gadu 32 hektārus lielajā parkā tiek iestādīts apmēram 7 miljoni dažādu ziedu, lielākoties [[tulpes|tulpju]], sīpolu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Baía de Guanabara vista do Cristo.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1502. gads|1502. gada]] [[1. janvāris|1. janvārī]] [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucēji bija pirmie eiropieši, kuri sasniedza '''[[Gvanabaras līcis|Gvanabaras līci]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;; domādami, ka [[līcis]] ir [[upes grīva]], viņi to nosauca par &quot;Janvāra upi&quot; ([[Riodežaneiro]]), kas vēlāk pārgāja uz pilsētas nosaukumu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jelgava flag.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jelgavas karogs|Jelgavas pilsētas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika apstiprināts [[1937. gads Latvijā|1937. gada]] decembra [[Jelgavas pilsēta]]s valdes sēdē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hedera helix Dover.jpg|border|right|200px]]
* ... mūžzaļajai kāpelējošajai '''[[parastā efeja|parastajai efejai]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir piesūceknīši, ar kuru palīdzību tā piestiprinās pie vertikālas sienas?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Johor Bahru skyline at night.jpg|border|right|250px]]
* ... ievērojama [[Malaizija]]s dienvidu pilsētas '''[[Džohorbahru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attīstība sākās līdz ar tai līdzās esošās [[Singapūra]]s izaugsmi, un pēdējās desmitgadēs tā ir visstraujāk augošā pilsēta valstī?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Snæfellsjökull in the Morning (7622876302) (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... ar [[ledājs|ledāju]] klātais [[stratovulkāns]] rietumu [[Islande|Islandē]] '''[[Snaifelsjokuls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no slavenākajām vietām Islandē, galvenokārt pateicoties [[Žils Verns|Žila Verna]] romānam &quot;[[Ceļojums uz Zemes centru]]&quot;, kurā varoņi atrod ieeju pazemē tieši Snaifelsjokula virsotnē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Patagonian Cavies, Melbourne Zoo, Melbourne.jpg|border|right|200px]]
* ... garo pakaļkāju un samērā garo ausu dēļ '''[[Maras (dzīvnieki)|maras]]''' atgādina [[truši|trušus]], arī pārvietoties var, lecot kā truši, un var aizlēkt pat 1,8 m lielā attālumā &lt;small&gt;(attēlā Patagonijas maras)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Titivillus.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Titivils]]''' &lt;small&gt;(attēlā 14. gadsimta ilustrācijā)&lt;/small&gt; ir [[Viduslaiki|viduslaiku]] folklorā un literatūrā pieminēts [[Dēmons|dēmonisks tēls]]; uzskatīja, ka viņš ir atbildīgs par kļūdām, kas rodas, rakstot vai pārrakstot tekstus, īpaši [[svētie raksti|svētos rakstus]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:President of India Droupadi Murmu official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Drovpodi Murmu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[Indijas prezidente]], kas dzimusi pēc valsts neatkarības iegūšanas, un līdz šim jaunākā persona, kas ieņēmusi šo amatu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hereford-Karte.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Herefordas karte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, līdztekus [[Ebstorfas karte]]i, ir viena no [[viduslaiki|viduslaikos]] tapušajām [[pasaules karte|pasaules kartēm]], kas koncentriskā veidā attēlo pirms 13. gadsimta eiropiešiem zināmo pasauli?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] '''[[Maija Armaņeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji netika ievēlēta, taču par [[14. Saeima]]s deputāti kļuva 2025. gadā, pēc tam, kad &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; līderis [[Ainārs Šlesers]] tika ievēlēts [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] (arī viņa tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]], taču varēja izvēlēties, kur strādāt)?
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...? 
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Trevor_Booker,_Tony_Parker_and_Kirk_Hinrich.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] '''[[pikenrols|pikenrola]]''' izspēle nāca modē 20. gadsimta 90. gados un ir kļuvusi par līgas izplatītāko uzbrukuma darbību &lt;small&gt;(attēlā Trevors Bukers uzliek aizsegu pret [[Tonijs Pārkers|Toniju Pārkeru]], atbrīvojot [[Kērks Hainrihs|Kērku Hainrihu]] no sedzēja)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Never was so much owed by so many to so few.jpg|border|right|150px]]
* ... termins '''&quot;[[Daži]]&quot;''' britu lidotāju, kas [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] cīnījās [[Kauja par Britāniju|Kaujā par Britāniju]], apzīmēšanai ir cēlies no [[Vinstons Čērčils|Vinstona Čērčila]] pateiktās frāzes: &quot;Nekad cilvēku konfliktu laukā tik daudzi nav bijuši tik daudz parādā tik nedaudziem&quot; &lt;small&gt;(attēlā Otrā pasaules kara plakāts ar Čērčila slaveno frāzi)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ChineseAlligator.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas aligators]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīvo [[saldūdens|saldūdenī]], un tā [[izplatības areāls]] ir ierobežots sešos [[Aņhui]] provinces reģionos, kā arī, iespējams, [[Dzjansu]] un [[Džedzjana]]s provincēs; 2001. gadā to skaits samazinājās līdz mazāk nekā 130, bet pēc tam pieauga, 2017. gadā sasniedzot aptuveni 300 aligatorus?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>jaji9bo869se4il1g76jj99vn2kku6a</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Anahaimas &quot;Ducks&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>16863</id>
    <revision>
      <id>4530751</id>
      <parentid>4526445</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T18:59:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4530751</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8314" sha1="8uljlyyx41j4y3whf2hk7id34tqvusz" xml:space="preserve">{{Hokeja kluba infokaste
| text_color         = #F47934
| bg_color           = black
| team               = Anaheim Ducks
| logo               = Anaheim Ducks.svg
| logosize           = 
| city               = {{Vieta|ASV|Kalifornija|Anahaima}}
| league             = [[Nacionālā hokeja līga]]
| conference         = [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konference]]
| division           = [[Klusā okeāna divīzija (NHL)|Klusā okeāna divīzija]]
| founded            = 1993
| dissolved          = 
| operated           = 
| arena              = ''[[Honda Center]]''
| ietilpība          = 17 174
| colors             = Melna, zelta, oranža&lt;br /&gt;{{Color box|black}} {{Color box|#B9986B}} {{Color box|#F47931}}
| owner              = 
| prezidents         = 
| GM                 = {{Flaga|Kanāda}} [[Pets Verbīks]]&lt;ref&gt;https://www.nhl.com/ducks/news/verbeek-named-ducks-general-manager/c-330493714&lt;/ref&gt;
| coach              = {{flaga|CAN}} [[Džoels Kvenevils]]
| coach2             = 
| captain            = {{flaga|FIN}} [[Mikaels Granlunns]]
| media              = 
| affiliates         = [[Norfolkas &quot;Admirals&quot;]] ([[AHL]])&lt;br /&gt;[[Jūtas &quot;Grizzlies&quot;]] ([[ECHL]])
&lt;!--Frančīzes vēsture--&gt;
| name1              = Anahaimas &quot;Mighty Ducks&quot;
| dates1             = 1993—2006
| name2              = Anahaimas &quot;Ducks&quot;
| dates2             = 2006—pašlaik
&lt;!--Čempiontituli--&gt;
| stanley_cups       = 1
}}
'''Anahaimas &quot;Ducks&quot;''' ({{val|en|Anaheim Ducks}}) ir profesionāls [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] klubs, kas ir bāzēts [[Anahaima|Anahaimā]], [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Klubs spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] [[Klusā okeāna divīzija (NHL)|Klusā okeāna divīzijā]]. Tas tika dibināts 1993. gadā kā '''Anahaimas &quot;Mighty Ducks&quot;''', bet 2006. gadā komanda tika pārpirkta un sāka spēlēt ar pašreizējo nosaukumu. Kopš dibināšanas brīža spēlē NHL. Šajā komandā 3 sezonas savulaik spēlējis arī latviešu aizsargs [[Sandis Ozoliņš]].

Savas pastāvēšanas vēsturē &quot;Ducks&quot; ir 1 reizi uzvarējis NHL, 2 reizes ir kļuvis par konferences uzvarētāju un 1 reizi — divīzijas čempionu. Mājas spēles komanda aizvada ''[[Honda Center]]'' hallē. Komandas kapteinis ir [[Raiens Geclafs]].

== Sasniegumi ==
* '''[[Stenlija kauss]]''': 1
** 2006-07
* '''Konferences čempioni''': 2
** 2002-03, 2006-07
* '''Divīzijas čempioni''': 1
** 2006-07

== Spēlētāji ==
=== Šobrīdējais sastāvs ===
''Pēdējoreiz atjaunots 2026. gada 9. maijā.''

==== Vārtsargi ====
* {{0}}1 {{flaga|CZE}} [[Lukāšs Dostāls]]
* 33 {{flaga|FIN}} [[Ville Huso]]
* 36 {{flaga|USA}} [[Džons Gibsons]]

==== Aizsargi ====
* {{0}}2 {{Flaga|USA}} [[Džeksons Lakombs]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;
* {{0}}7 {{flaga|CZE}} [[Radko Gudass]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis]])&lt;/small&gt;
* 14 {{flaga|USA}} [[Drū Hellesons]]
* 51 {{flaga|CAN}} [[Olens Zelvēgers]]
* 60 {{flaga|CAN}} [[Taisons Hindss]]
* 65 {{flaga|USA}} [[Džeikobs Truba]]
* 74 {{flaga|USA}} [[Džons Karlsons]]
* 98 {{flaga|RUS}} [[Pāvels Mintjukovs]]

==== Uzbrucēji ====
* {{0}}3 {{Flaga|USA}} [[Ians Mūrs]]
* 17 {{flaga|CAN}} [[Alekss Kilorns]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;
* 19 {{Flaga|USA}} [[Trojs Terijs]]
* 20 {{flaga|USA}} [[Kriss Kraiders]]
* 23 {{Flaga|CAN}} [[Meisons Maktevišs]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;
* 24 {{flaga|CAN}} [[Džensens Hārkinss]]
* 25 {{Flaga|USA}} [[Raiens Peilings]]
* 28 {{flaga|CAN}} [[Džefrijs Vīls]]
* 42 {{Flaga|USA}} [[Tims Vaše]]
* 44 {{Flaga|CAN}} [[Rons Džonstons]]
* 45 {{Flaga|CAN}} [[Bekets Seneke]]
* 61 {{Flaga|USA}} [[Katers Gotjē]]
* 64 {{Flaga|FIN}} [[Mikaels Granlunns]]
* 77 {{Flaga|USA}} [[Frenks Vatrano]]
* 91 {{flaga|SWE}} [[Leo Kārlsons]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;

=== Komandas kapteiņi ===
* [[Trojs Lonijs]] 1993—1994
* [[Rendijs Ladukurs]] 1994—1996
* [[Pols Karija]] 1996—2003
* [[Tēmu Selenne]] 1997—1998 (kamēr Karija bija traumēts).
* [[Stīvs Račins]] 2003—2005
* [[Skots Nīdermaijers]] 2005—2007
* [[Kriss Prongers]] 2007—2008
* [[Skots Nīdermaijers]] 2008—2010
* [[Raiens Geclafs]] 2010—2022
* [[Radko Gudass]] 2024—2026
* [[Mikaels Granlunns]] 2026—pašlaik
=== Latvijas hokejisti &quot;Ducks&quot; sastāvā ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
|- style=&quot;width:15em&quot; bgcolor=&quot;#efefef&quot; align=center
!Vārds !! {{piezīme|SP|spēles}} !! {{piezīme|V|vārti}} !! {{piezīme|RP|rezultatīvas piespēles}} !! {{piezīme|P-ti|punkti}} !! Laika periods
|-
|align=left| [[Sandis Ozoliņš]]||84||13||27||40||2003—2006
|-
|}

== Visu sezonu rezultāti ==
&lt;small&gt; S-spēles, U-uzvaras, Z-zaudējumi, N-neizšķirti, ZP-zaudējumi pagarinājumā, P-punkti, IsV-iesistie vārti, IlV-ielaistie vārti, SM-soda minūtes, RS-regulārās sezonas rezultāts &lt;/small&gt;

{| cellpadding=5
|- bgcolor=&quot;#dddddd&quot;
|'''Sezona''' || '''S''' || '''U''' || '''Z''' || '''N''' || '''ZP'''|| '''P''' || '''IsV''' || '''IlV''' ||'''SM''' || '''RS''' || '''Izslēgšanas kārta'''
|-
|'''1993-94''' || 84 || 33 || 46 || 5 || — || 71|| 229 || 251 || 1507 || 4. klusā okeāna divīzijā || neiekļuva
|- bgcolor=&quot;#eeeeee&quot;
|'''1994-95'''|| 48 || 16 || 27 || 5 || — || 37|| 125 || 164 ||731 || 6. klusā okeāna divīzijā || neiekļuva
|-
|'''1995-96''' || 82 || 35 || 39 || 8 || — || 78|| 234 || 247 ||1707 || 4. klusā okeāna divīzijā || neiekļuva
|- bgcolor=&quot;#eeeeee&quot;
|'''1996-97''' || 82 || 36 || 33 || 13 || — || 85|| 243 || 233 ||1710 || 2. klusā okeāna divīzijā || zaudējums konferences 1/2 finālā
|-
|'''1997-98''' || 82 || 26 || 43 || 13 || — || 65 || 205 || 261 || 1843 || 6. klusā okeāna divīzijā || neiekļuva
|- bgcolor=&quot;#eeeeee&quot;
|'''1998-99''' || 82 || 35 || 34 || 13 || — || 83||215 || 206 || 1323 || 3. klusā okeāna divīzijā || zaudējums konferences 1/4 finālā
|-
|'''1999-00''' || 82 || 34 || 33 || 12 || 3 || 83 || 217 || 227 || 926 || 5. klusā okeāna divīzijā || neiekļuva
|- bgcolor=&quot;#eeeeee&quot;
|'''2000-01''' || 82 || 25 || 41 || 11 || 5 || 66|| 188 || 245 || 1136 || 5. klusā okeāna divīzijā|| neiekļuva
|-
|'''2001-02''' || 82 || 29 || 42 || 8 || 3 || 69|| 175 || 198 || 1254 || 5. klusā okeāna divīzijā || neiekļuva
|- bgcolor=&quot;#eeeeee&quot;
|'''2002-03''' || 82 || 40 || 27 || 9 || 6 ||95 || 203 || 193 || 954 || 2. klusā okeāna divīzijā || zaudējums [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālā
|-
|'''2003-04''' || 82 || 29 || 35 || 10 || 8 || 76|| 184 || 213 ||1131 || 4. klusā okeāna divīzijā || neiekļuva
|- bgcolor=&quot;#eeeeee&quot;
|'''2004-05&lt;sup&gt;1&lt;/sup&gt; ||— ||— ||— ||— ||— ||— ||— ||— ||—||—||—
|-
|'''2005-06''' || 82 || 43 || 27 || — || 12 || 98 || 254 || 229 || 1462 || 3. klusā okeāna divīzijā || zaudējums konferences finālā
|- bgcolor=&quot;#eeeeee&quot;
|'''2006-07''' || '''82''' || '''48''' || '''20''' || '''—''' || '''14''' || '''110''' || '''258''' || '''208''' || '''—''' || '''1. klusā okeāna divīzijā''' || '''izcīna [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]'''
|-
|2007–08 || 82 || 47 || 27 || — || 8 || 102 || 205 || 191 || 1465 || 2. klusā okeāna divīzijā || zaudējums konferences 1/4 finālā
|- bgcolor=&quot;#eeeeee&quot;
|2008–09 || 82 || 42 || 33 || — || 7 || 91 || 245 || 238 || 1418 || 2. klusā okeāna divīzijā || zaudējums konferences 1/2 finālā
|-
|[[2009.—2010. gada NHL sezona|2009–10]] || 82 || 39 || 32 || — || 11 || 89 || 238 || 251 || 1321 || 4. klusā okeāna divīzijā || neiekļuva
|}

:&lt;sup&gt;1&lt;/sup&gt; &lt;small&gt;Sezona nenotika [[2004.—2005. gada NHL lokauts|2004-05 NHL lokauta]] dēļ.&lt;/small&gt;
== Derbiji ==
{{main|Freeway Face-Off derbijs}}
==Atsauces==

{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.anaheimducks.com/ Kluba oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}
* [http://www.hockey-reference.com/teams/ANA/ Hockey-Reference profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160319132525/http://www.hockey-reference.com/teams/ANA/ |date={{dat|2016|03|19||bez}} }} {{en ikona}}

{{Hokejs-aizmetnis}}
{{ASV-aizmetnis}}
{{NHL komandas}}

[[Kategorija:Anahaimas &quot;Ducks&quot;| ]]</text>
      <sha1>8uljlyyx41j4y3whf2hk7id34tqvusz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Romiešu literatūra</title>
    <ns>0</ns>
    <id>19290</id>
    <revision>
      <id>4530950</id>
      <parentid>4364715</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T10:30:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <origin>4530950</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2352" sha1="5s5g3pg8maiwfgw2sgc9xmrwj1fi29n" xml:space="preserve">[[Attēls:VaticanVergilFol045v046rAeneasAndSibyl.jpg|thumb|300px|[[Vergīlijs|Vergīlija]] [[rokraksts]] „[[Eneīda]]”, kas glabājās [[Vatikāns|Vatikāna]] [[bibliotēka|bibliotēkā]] (''Vergilius Vaticanus'') ]]
'''Romiešu literatūra''' ir [[latīņu valoda|latīņu valodā]] rakstīta [[literatūra]], kuras aizsākumi meklējami 3. gs. p.m.ē. [[Senā Roma|Senajā Romā]]. Romiešu literatūra spēcīgi ietekmējās no [[sengrieķu literatūra]]s, un savukārt pati spēcīgi ietekmējusi visu vēlāko rietumu literatūras attīstību. Romiešu literatūrā visnotaļ spēcīgi attīstījās [[dzeja]], [[dramaturģija]], [[satīra]], vēsturiskā, retoriskā un filozofiskā [[proza]], radās vieni no pirmajiem [[romāns|romāna]] priekštečiem.

Romiešu literatūra īpaši lielu nozīmi ieguva vēlajos [[Viduslaiku literatūra|viduslaikos]] un [[renesanses literatūra|renesanses]] laikmeta literatūrā, kā arī [[klasicisms|klasicismā]] un 19. un 20.gs. [[neoklasicisms|neoklasicismā]].

== Periodizācija un pārstāvji ==

Pastāv dažādi romiešu literatūras periodizācijas varianti. Viens no iespējamajiem ir šāds:

* agrīnā romiešu literatūra (līdz aptuveni 75.g. p.m.ē., pārstāvji — [[Plauts]], [[Terencijs]], [[Gnejs Nēvijs]], [[Ennijs]] u.c.);
* klasiskā romiešu literatūra (aptuveni 75.g. p.m.ē. — 2.gs.);
** romiešu literatūras zelta laikmets (aptuveni 75.g. p.m.ē.—14.g. [[Lukrēcijs]], [[Katulls]], [[Vergīlijs]], [[Horācijs]], [[Ovidijs]], [[Tibulls]], [[Propercijs]], [[Jūlijs Cēzars]], [[Cicerons]], [[Tits Līvijs]] u.c.);
** romiešu literatūras sudraba laikmets (1.-2.gs., pārstāvji — [[Manīlijs]], [[Lukāns]], [[Persijs (dzejnieks)|Persijs]], [[Stacijs]], [[Petronijs]], [[Plīnijs Vecākais]], [[Kvintiliāns]], [[Apulejs]], [[Seneka Jaunākais|Seneka]], [[Juvenāls]], [[Marciāls]], [[Tacits]] u.c.);
* vēlīnā romiešu literatūra (aptuveni 2.-4.gs., pārstāvji — [[Klaudiāns]], [[Marcilīns]], [[Ausonijs]] u.c.).

== Ārējās saites ==
* [http://www.forumromanum.org/literature/index.html Romiešu literatūras digitālā bibliotēka] {{angliski}} {{latīniski}}

{{Literatūra-aizmetnis}}

{{Romiešu literatūra}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Literatūras vēsture]]
[[Kategorija:Romiešu literatūra]]
[[Kategorija:Latīņu valoda]]</text>
      <sha1>5s5g3pg8maiwfgw2sgc9xmrwj1fi29n</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Abdulmedžids I</title>
    <ns>0</ns>
    <id>23857</id>
    <revision>
      <id>4530780</id>
      <parentid>4465883</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T20:38:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4530780</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7764" sha1="rymfzic7sr2d435ofji4xldsbs58t5e" xml:space="preserve">{{Sultāna infokaste
| vārds            =Abdulmedžids I
| tituls           =Padišahs un visu ticīgo Kalifs
| attēls           =[[Attēls:Sultan Abdülmecid - Google Art Project.jpg|200px]]
| tugras-attēls    =[[Attēls:Tughra of Abdülmecid I.JPG|100px]]
| valdīšana        =[[1839]]. gada [[2. jūlijs]] —&lt;br /&gt;[[1861]]. gada [[25. jūnijs]]
| investitūra      =[[1839]]. gada [[2. jūlijs]]
| citi tituli      =''Sultāns Hans''&lt;br /&gt;''Padišahs''&lt;br /&gt;Abu Zemju un Abu Jūru ''Hākans''&lt;br /&gt;Osmaņu nama valdnieks&lt;br /&gt;''Sultānu Sultāns''&lt;br /&gt;''Hanu Hans''&lt;br /&gt;Visu ticīgo ''Kalifs'' un Visuma Kunga pravieša pēctecis''&lt;br /&gt;''Imperators''
| pilns vārds      =عبد المجيد اول [abdyl almedʒi:di evvel]&lt;br /&gt;Abduls al Medžids
| priekštecis      =[[Mahmuds II]]
| pēctecis         =[[Abdulazizs]]
| pēctecības-veids =
| mantinieks       =
| haseki-sultan    =
| haseki-kadin     =
| ikbal            =
| has-odaliks      =
| gozde            =
| atvases          =
| karaļnams        =
| dinastija        =[[Osmaņu dinastija]]&lt;br /&gt;[[Osmaņu kalifāts]]
| himna            =
| devīze           =
| tēvs             =[[Mahmuds II]]
| māte             =[[Bezmialeme Sultāne]]
| dzimšanas datums =[[1823]]. gada [[25. aprīlis]]
| dzimšanas vieta  =[[Attēls:Flag_of_the_Ottoman_Empire_(1517-1844).svg|20px]] [[Konstantinopole]]
| miršanas datums  =[[1861]]. gada [[25. jūnijs]]
| miršanas vieta   =[[Attēls:Flag of the Ottoman Empire (Thicker Crescent).svg|20px]] [[Konstantinopole]]
| apglabāšanas datums =[[1861]]
| apglabāšanas vieta =[[Attēls:Flag of the Ottoman Empire (Thicker Crescent).svg|20px]] [[Konstantinopole]]
|}}
'''Abdulmedžids I''' ([[Osmaņu turku valoda|osmaņu turku valodā]]: عبد المجيد اول [Abdyl-Medʒi:di evvel]; [[1823]]. gada [[25. aprīlis]] — [[1861]]. gada [[25. jūnijs]]) kļuva par 31. [[Osmaņu impērija]]s [[sultāns|sultānu]] 1839. gada 2. jūlijā, pēc sava tēva [[Mahmuds II|Mahmuda II]]. Viņa valdīšanas laikam raksturīga Osmaņu impērijas nacionālo kustību izaugsme. Abdumedžids II centās īstenot [[Osmanisms|Osmanismu]] separātisko nacionālo kustību vietā, lai apturētu to izaugsmi impērijā. Viņa centieni, ar likumdošanu un reformām integrēt ne-musulmaņus un ne-turkus vienotā Osmaņu sabiedrībā, bija neveiksmīgi. Sultāns centās nostiprināt sadarbību ar galvenajām Rietumeiropas varām, resp. Lielbritāniju un Franciju, kuras kopā ar Osmaņu impēriju karoja [[Krimas karš|Krimas karā]] pret [[Krievijas Impērija|Krieviju]]. 1856. gada 30. martā, saskaņā ar [[Parīzes kongress|Parīzes kongresa]] lēmumiem, Osmaņu impēriju oficiāli atzina par daļu no Eiropas Kopienas. Abdulmedžida I lielākais sasniegums bija viņa tēva izstrādāto [[Tanzimats|Tanzimata]] reformu izsludināšana un īstenošana, ar kuru 1839. gadā sākās [[Turcija]]s modernizācijas process.

Abdulmedžids I bija ieguvis Eiropas izglītību un tekoši runāja [[Franču valoda|franču valodā]]. Viņu, tāpat kā viņa pēcteci [[Abdulazizs|Abdulazizu]], interesēja literatūra un klasiskā mūzika. Aizstāvot ideju par reformām, viņam kā labs atbalsts bija progresīvi domājoši lielvezīri: Mustafa Rešits pašā, Mehmets Emins Ali pašā un Fuats pašā. Viņa valdīšanas laiks bija kā nepārtraukta cīņa pret konservatīvo sabiedrības daļu, kas pretojās viņa reformām. Viņš bija pirmais imperators, kas bija noteicis īpašu regulāru pieņemšanas dienu (piektdienās), kad uzklausīja sabiedrības sūdzības bez jebkādu birokrātu starpniecības. Abdulmedžids I bieži devās braucienos uz impērijas dažādiem reģioniem, lai nepastarpināti pārliecinātos par Tanzimata reformu īstenošanu dzīvē. 1844. gadā viņš devās braucienos uz Izmitu, Mudanju, Bursu, Galipoli, Čanakkali, Lemnosu, Lesbu un Kiosu un 1846. gadā — uz Balkānu pavalstīm.

Nokļūstot tronī, Osmaņu impērijas stāvoklis bija ārkārtēji kritiskā stāvoklī. Uzreiz, kad mira viņa tēvs, valsts galvaspilsētu [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] sasniedza ziņa par armijas zaudējumu cīņā pret [[Ēģipte]]s kedive Mehmeta Ali separātistu spēkiem. Osmaņu kara flote bija ceļā uz [[Aleksandrija|Aleksandriju]], kur tā nonāca separātistu rokās un jaunā sultāna padomnieki jau bija pārdevušies [[Krievijas Impērija|Krievijai]]. Kad konflikta risināšanā iejaucās Eiropas lielvaras, Mehmetam Ali piespieda parakstīt vienošanos, kura nodrošināja Osmaņu impērijas tālāku apdraudēšanu un izdevās atjaunot pārvaldi pār Sīriju, Libānu un Palestīnu.

[[Attēls:Palacio de Dolmabahçe, Estambul, Turquía, 2024-09-28, DD 114.jpg|thumbnail|right|250px|[[Dolmabahčes pils]], pirmā eiropiešu stila pils [[Konstantinopole|Konstantinopolē]]. Abdulmedžids to uzbūvēja no 1842. līdz 1853. gadam un tas izmaksāja piecus miljonus Osmaņu zelta mārciņu, līdzvērtīgi 35 tonnām zelta. Pils ceremoniju zālē atrodas britu karalienes [[Karaliene Viktorija|Viktorijas]] dāvinātā pasaulē lielākā kristāla lustra. Pilī joprojām glabājas lielākā bohēmiešu un bakarata kristāla svečturu kolekcija, kā arī galvenās kāpnes izgatavotas no bakarata kristāla.]]

Saskaņā ar tēva atstātajiem norādījumiem, Abdulmedžids nekavējoties uzsāka reformas. 1839. gadā sultāns izdeva Gilhanes likumu (Tanzimata likumu), kurā tika kodificēti visi reformu likumi un noteikumi. Tuvojoties Krimas kara beigām, 1856. gadā sultāns izdeva Reformu likumu ([[Turku valoda|turku valodā]]: ''Hatt-ı Hümayun'' [hattî hymajun]), ar kuru tika noteikts, ka visiem sultāna padotajiem tiek garantēta dzīves un īpašuma brīvība, kā arī tika noteikta godīga nodokļu sistēma un tiesu sistēmas pārvalde. Ar šī likuma palīdzību visiem padotajiem tika piešķirta reliģiskā un civiltiesiskā brīvība. Reformu likums radīja ļoti negatīvu reakciju no musulmaņu valdošās elites (''ulema'') un tādēļ to spēja īstenot tikai daļēji.

Svarīgākie sultāna reformu panākumi:
* pirmo papīra naudas zīmju emisija (1840);
* karaspēka reforma (1843-1844);
* valsts himnas un valsts karoga apstiprināšana (1844);
* valsts finanšu sistēmas reorganizācija, ieviešot franču modeli;
* jaunu civillikumu un krimināllikumu kodeksu pieņemšana pēc franču parauga;
* pirmā parlamenta izveidošana ([[Osmaņu turku valoda|osmaņu turku valodā]]: ''Meclis-i Maarif-i Umumiye'' [medʒlisi maarif umumije], 1845);
* valsts izglītības padomes izveidošana (1846);
* pirmo laicīgo universitāšu un akadēmiju dibināšana (1848);
* atšķirīgu nodokļu atcelšana ne-musulmaņiem (1856);
* atļauja ne-musulmaņiem dienēt valsts militārajā dienestā (1856);
* valsts pārvaldes reorganizācija un komercdarbību sekmējošas reformas.

Viena no sabiedrībā redzamākajām reformām bija aizliegums nēsāt turbānus, tos aizvietojot ar [[fezs|fezu]] ([[Osmaņu turku valoda|osmaņu turku valodā]]: ''fez''). Viss galms sāka valkāt eiropeisku apģērbu. Fezu (sarkano cepurīti) 1925]. gadā, pēc sultanāta likvidēšanas un republikas proklamēšanas, atcēla [[Turcija]]s Lielā Nacionālā asambleja.

Abdulmedžida nāvi, tāpat kā viņa tēvam, 39 gadu vecumā izraisīja tuberkuloze un viņš mira 1861. gada 25. jūnijā. Pēc viņa par sultānu kļuva viņa brālis Abdulazizs, kuram sekoja Abdulmedžida dēli: [[Murads V]] un [[Abdulhamīds II]].
==  Ārējās saites ==
{{Commons category-inline}}

{{Politiķis-aizmetnis}}
{{Osmaņu impērija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1823. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1861. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Osmaņu impērijas sultāni]]
[[Kategorija:Osmaņu dinastija]]</text>
      <sha1>rymfzic7sr2d435ofji4xldsbs58t5e</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Āpsis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>28909</id>
    <revision>
      <id>4530955</id>
      <parentid>4187640</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T10:49:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-53138-67</username>
        <id>151213</id>
      </contributor>
      <origin>4530955</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11616" sha1="mgkxhkt9k6t73wkv0891czlat91i3mh" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
| attēls = Mäyrä_Ähtäri_4.jpg
| att_nosaukums =
| valsts = Animalia
| valsts_lv = Dzīvnieki
| tips = Chordata
| tips_lv = Hordaiņi
| klase = Mammalia
| klase_lv = Zīdītāji
| kārta = Carnivora
| kārta_lv = Plēsēji
| dzimta = Mustelidae
| dzimta_lv = Sermuļu dzimta
| apakšdzimta = Melinae
| apakšdzimta_lv = Eirāzijas āpšu apakšdzimta
| ģints = Meles
| ģints_lv = Eirāzijas āpši
| suga = Meles meles
| suga_lv = Āpsis
| binomial = Meles meles &lt;small&gt;([[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1758)&lt;/small&gt;
| izplatība = [[Attēls:European Badger area.png|center|240px]]
| kategorijas = nē
}}
'''Āpsis''' (''Meles meles'') jeb '''Eiropas āpsis''' ir [[sermuļu dzimta]]s (''Mustelidae'') [[Plēsēji|plēsējs]], kas sastopams lielākajā [[Eiropa]]s daļā, [[Latvija|Latviju]] ieskaitot. Tam ir astoņas pasugas.&lt;ref name=mammal/&gt; [[Latvijas Dabas muzejs]] āpsi ir izraudzījies par [[Gada dzīvnieks Latvijā|2016. gada dzīvnieku Latvijā]].&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/mansdraugs/zveru-dzive/46966461_apsis-izvelets-par-gada-dzivnieku Āpsis izvēlēts par gada dzīvnieku]&lt;/ref&gt;

== Sistemātikas izmaiņas ==
Vēl nesenā pagātnē [[Eirāzijas āpši|Eirāzijas āpšu ģintī]] bija tikai viena suga — āpsis. Tomēr [[DNS]] pētījumi ir ieviesuši izmaiņas āpšu klasifikācijā. Divas āpša kādreizējās pasugas ir kļuvušas par sugām: [[Āzijas āpsis]] (''Meles leucurus'') un [[Japānas āpsis]] (''Meles anakuma'').&lt;ref name=iuc/&gt; Daudzos informācijas avotos tās joprojām tiek sauktas par āpša pasugām: ''Meles meles leucurus'' un ''Meles meles anakuma''. Līdz ar sistemātikas izmaiņām āpša viens no alternatīvajiem nosaukumiem — '''Eirāzijas āpsis''' — pēc būtības vairs nav piemērots kā šīs sugas nosaukums, jo āpsis [[Āzija|Āzijā]] sastopams tikai [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un pašos [[Centrālāzija]]s dienvidrietumos.

== Izplatība ==
[[Attēls:Meles meles norway 1.JPG|thumb|left|220px|Eiropas āpsis Latvijā ir plaši sastopams zīdītājs]]
[[Attēls:Meles.meles.tracks.jpg|thumb|left|220px|Āpša pēdu nospiedums]]
Līdz ar sugas sadalīšanu trīs sugās, ir sadalījusies to apdzīvotā teritorija. Robeža starp Eiropas āpsi un [[Āzijas āpsis|Āzijas āpsi]] ir [[Volga]]s upe. Uz [[rietumi]]em no Volgas dzīvo Eiropas āpsis, bet uz [[austrumi]]em Āzijas āpsis.&lt;ref name=iuc/&gt; Eiropas āpsis dzīvo gandrīz visā [[Eiropa]]s teritorijā, izņemot [[Islande|Islandi]], [[Korsika|Korsiku]], [[Sardīnija|Sardīniju]], [[Sicīlija|Sicīliju]] un [[Kipra|Kipru]].&lt;ref name=iuc&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.iucnredlist.org/details/29673 |title=IUCN: Meles meles (Eurasian Badger, Badger) |access-date={{dat|2009|05|07||bez}} |archive-date={{dat|2009|05|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090519042302/http://www.iucnredlist.org/details/29673 }}&lt;/ref&gt; Areāls dienvidaustrumu virzienā sasniedz [[Irāna|Irānu]] un [[Afganistāna|Afganistānu]].&lt;ref name=mammal/&gt;&lt;ref name=iuc/&gt;

Āpsis [[Latvija|Latvijā]] sastopams visā teritorijā. Dzīvo [[mežs|mežu]] sausākās vietās, pašraktās [[ala|alās]].

== Izskats ==
Āpša ķermenis ir masīvs, drukns, priekšdaļa sašaurināta. [[Galva]]s kopējā forma saplacināta, bet slaida, purna daļa ir relatīvi gara. [[Kājas]] īsas, ar platām [[pēda|pēdām]]. Katrai pēdai ir 5 [[pirksts|pirksti]]. [[Ausis]] nelielas, apaļas, melnas ar baltiem ausu galiem. [[Acis]] mazas, novietotas ieslīpi.&lt;ref name=&quot;ap&quot;&gt;[http://www.vietas.lv/index.php?p=10&amp;id=1211 Sermuliņa radinieks Āpsis&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]&lt;/ref&gt; Āpša kažoks izskatās pelēks, bet tā [[mati|mats]] ir divkrāsainas. Apakšējā daļa ir [[Melnā krāsa|melna]], bet augšējā [[Pelēkā krāsa|pelēka]]. Tā seja ir [[Baltā krāsa|balta]] ar divām koši melnām svītrām. Kājas, pavēdere un pakakle āpsim ir melnas.

Ķermeņa garums ir 70 [[Centimetrs|cm]], astes garums 20 cm, svars apmēram 10 [[Kilograms|kg]] (lai gan āpša svars ir ļoti mainīgs). Āpsis ne visā izplatības areālā mēdz gulēt [[ziemas miegs|ziemas miegu]]. Teritorijās ar aukstām [[ziema|ziemām]] tas dodas ziemas snaudā, seklā miegā, pamostoties no niecīgiem trokšņiem, kā arī, ja [[gaiss|gaisa]] [[temperatūra]] ir virs nulles.&lt;ref name=&quot;ap&quot;/&gt; [[rudens|Rudenī]] āpsis uzkrāj tauku slāni, kas ļauj tam pārciest ziemu. Āpša svara rekords datēts [[Krievija|Krievijā]]: rudens pusē tā svars bijis 42 kg. 

Āpsis ir pēdminis. Ejot tas atbalstās uz visas [[pēda]]s. Pārvietojas lēni, galvenokārt soļiem, reti rikšiem vai īsiem lēcieniem. Pirksti gareni, priekškājām ar nedaudz ieliektiem, gariem, samērā platiem [[nagi]]em, kas vienmēr atstāj skaidri saskatāmus iespiedumus pēdu priekšgalā. Priekškāju atstātie pēdu nospiedumi ir 5—6 cm gari un 5—5,5 cm plati; pakaļkāju atstātie ieminumi 7 cm gari un 4,5—5 cm plati.&lt;ref name=&quot;ap&quot;/&gt;

== Uzvedība ==
[[Attēls:Badger 25-07-09 closer.jpg|thumb|220px|Āpsis ir aktīvs nakts laikā]]
[[Attēls:Dachspfote_vorn.jpg|thumb|220px|Āpša pēdas un nagi ir piemēroti alu rakšanai]]
Āpsis ir [[nakts]] dzīvnieks. Tam ir labi attīstīta [[oža]]. Toties [[dzirde]] ir mazattīstīta, un arī [[redze]] ir vāja. Priekšmetus tas pilnvērtīgi spēj izšķirt tikai dažu desmit soļu attālumā.&lt;ref name=&quot;ap&quot;/&gt; Āpši dzīvo alās, kuras netiek slēptas. [[Ala]]s tiek raktas sausos mežos, mežmalās, sausos uzkalniņos. Ala ir sarežģīta alu sistēma ar daudzām ieejām. Visas alu ieejas pa ārpusi savieno iemītas takas, kas dažādos virzienos stiepjas no mājvietas uz barošanās un padzeršanās vietām. Reizēm vienu alu sistēmu apdzīvo vairākas āpšu ģimenes.&lt;ref name=&quot;ap&quot;/&gt;

Āpsis ir ļoti tīrīgs. Tas netālu no savām mājām īpaši izvēlētā laukumiņā izkārpa vairākas atejas bedrītes. Līdzko kāda no tām ir pilna, aizkārpa to ar zemi. Kad izmantots viss laukumiņš, āpsis izraugās un sagatavo lietošanai citu. Vecās atejas vietas parasti apaug ar avenājiem, jo āpšiem garšo [[avene]]s un mēsli bagātīgi satur aveņu [[sēklas]]. Kupli, lekni avenāji, kas redzami it kā nepiemērotās vietās, norāda, ka tuvumā mīt vai nesen mituši āpši.&lt;ref name=&quot;ap&quot;/&gt;

Dabiskie ienaidnieki āpšiem ir [[pelēkais vilks|vilki]], [[lūsis|lūši]], [[suns|suņi]] un eži.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/8554489/aizpute-policisti-nakti-izskirusi-apsa-un-eza-villosanos|title=Aizputē policisti naktī izšķīruši āpša un eža villošanos|website=Kriminālziņas|access-date=2026-10-02|date=2026-09-29|language=lv}}&lt;/ref&gt; Medniekiem nez kāpēc āpsis nešķiet pievilcīgs medījums, lai gan cilvēki izmanto gan tā [[āda|ādu]], [[tauki|taukus]] un [[gaļa|gaļu]]. Tomēr par vērtīgāko ieguvumu tiek uzskatīti āpša tauki, ko lieto tautas medicīnā.&lt;ref name=&quot;med&quot;/&gt; Āpši, lai arī izskatās tūļīgi, ir spēcīgi, asiem [[zobi]]em, un nereti gadās, ka tuvcīņā ar [[suns|suni]] pēdējais tiek pamatīgi savainots. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ mednieki negrib iet uz āpšu alām un riskēt ar suņu veselību un pat dzīvību.&lt;ref name=&quot;med&quot;&gt;[http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/medniekiem/?doc=13994 / Jaunākajā numurā / Latvijas avīze&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Barošanās ieradumi ==
[[Attēls:Meles meles norway 2.JPG|thumb|220px|Āpsis pie alas ieejas]]
Lai gan āpsis ir [[plēsēji|plēsēju kārtas]] [[dzīvnieks]], tas ir [[visēdājs]]. Āpši barības meklējumos reti kad aiziet tālāk par [[kilometrs|kilometru]] no savas mītnes.&lt;ref name=&quot;med&quot;/&gt; Barību āpsis meklē dažādās vietās, lielākoties zemsedzē un [[augsne|augsnē]]. Meklējot barību zemsedzē, tas izkasa raksturīgas, nelielas, koniskas bedrītes.&lt;ref name=&quot;ap&quot;/&gt; Galvenokārt ēd [[kukaiņi|kukaiņus]], [[slieka]]s, [[vaboles]], [[gliemezis|gliemežus]], mazus [[zīdītājs|zīdītājus]], [[rāpulis|rāpuļus]], [[abinieki|abiniekus]], [[ola]]s, [[putni|putnēnus]], [[ogas]], [[saknes]], [[gumi|gumus]], [[rieksti|riekstus]], [[augļi|augļus]], [[sēne]]s un dažādus citus [[augi|augus]], kā arī tie izrok [[lapsene|lapseņu]], [[kamene|kameņu]], [[bite|bišu]] ligzdas un [[skudras|skudru]] pūžņus, meklējot to olas un kāpurus. Āpsim ļoti garšo [[medus]].

Āpsis meklē irdenu [[zeme|zemi]], tam nepatīk mālainas [[augsne]]s, kuras ir grūti pārrakt pat āpsim ar tā spēcīgajiem nagiem. Parasti tiek pārmeklēta augsnes virskārta 5—20 [[Centimetrs|centimetru]] dziļumā, kā arī veci celmi, izkaltuši prauli un žagaru kaudzes. Tādējādi āpsis palīdz mežam, iznīcinot augsnē  dzīvojošos kaitēkļus.&lt;ref name=&quot;ap&quot;/&gt;

== Vairošanās ==
Riesta laiks āpšiem ir [[pavasaris|pavasarī]] vai [[vasara|vasarā]]. Mātītēm ir embrioniskā diapauze, tās spēj atlikt [[embrijs|embrija]] attīstību. Lai arī [[olšūna]] ir apaugļota, tā neattīstās līdz brīdim, kad attīstībai ir piemēroti apstākļi. Zinātniski to sauc par latento periodu. Embrijs attīstās 7—8 [[nedēļa]]s. Mazuļi, skaitā 2—6, parasti dzimst pavasarī. Āpši dzīvo līdz 15 gadiem savvaļā, nebrīvē līdz 19 gadiem. Visaugstākā mirstība āpšiem ir pirmajos dzīves gados.

== Sistemātika ==
Āpsim ir 8 pasugas:&lt;ref name=mammal&gt;[http://www.departments.bucknell.edu/biology/resources/msw3/browse.asp?id=14001283 Mammal Species of the World: Meles meles]&lt;/ref&gt;
* Āpsis (''Meles meles meles'') — nominālpasuga, sastopams gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]];
* Aizkaukāza āpsis (''Meles meles canascens'') — sastopams [[Aizkaukāzs|Aizkaukāzā]], [[Kopetdaga kalni|Kopetdaga kalnos]], [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Afganistāna|Afganistānā]], iespējams, arī [[Anatolija|Mazāzijā]];
* Fergānas āpsis (''Meles meles severzovi'') — sastopams [[Pandža]]s upes reģionā, [[Amudarja]]s augštecē, [[Pamira-Alaja sistēma|Pamira-Alaja sistēmā]] un [[Fergānas ieleja|Fergānas ielejā]];
* Ibērijas āpsis (''Meles meles marianensis'') — sastopams [[Pireneju pussala|Pireneju pussalā]];
* Kizļaras āpsis (''Meles meles heptneri'') — sastopams [[Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāza]] stepēs, [[Kalmikijas stepe|Kalmikijas stepē]] un [[Volga]]s deltā;
* Krētas āpsis (''Meles meles arcalus'') — sastopams [[Krēta|Krētā]]; 
* Norvēģijas āpsis (''Meles meles milleri'') — sastopams [[Norvēģija]]s dienvidrietumos;
* Rodas āpsis (''Meles meles rhodius'') — sastopams [[Roda]]s salā.

[[Attēls:European Badger (Meles meles) (W1CDR0001490 BD4).ogg|right]]
== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.theanimalfiles.com/mammals/carnivores/badger_eurasian.html Eurasian Badger]
* [https://web.archive.org/web/20090519012245/http://www.arkive.org/badger/meles-meles/info.html Eiropas āpša foto] (ARKive)
* [https://web.archive.org/web/20090225010628/http://rigazoo.lv/public/29311.html Āpsis. Rīgas Zooloģiskais Dārzs.] 
* [http://www.wildlifeonline.me.uk/european_badger.html EUROPEAN BADGER Meles meles (ENG)]
* [https://web.archive.org/web/20151225072336/http://www.bbc.co.uk/nature/life/European_Badger BBC Nature. Badger. (ENG)]
* [http://www.dabasmuzejs.gov.lv/ Latvijas Dabas muzejs. Gada dzīvnieks 2016 – ĀPSIS.]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Āpši]]
[[Kategorija:Eiropas fauna]]
[[Kategorija:Āzijas fauna]]
[[Kategorija:Latvijas zīdītāji]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes fauna]]</text>
      <sha1>mgkxhkt9k6t73wkv0891czlat91i3mh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Starptautiskais fonētiskais alfabēts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>30959</id>
    <revision>
      <id>4530893</id>
      <parentid>4523530</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T06:46:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4530893</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="60129" sha1="sj0tmkregmu1bzarkpxgg5w12arcrtm" xml:space="preserve">{{Infobox WS
 |nosaukums=Starptautiskais fonētiskais alfabēts
 |tips=[[Alfabēts]]
 |valodas=Rezervēts jebkuras valodas [[Fonētika|fonētiskajai]] un [[Fonēma|fonēmiskajai]] transkripcijai
 |laiks=no [[1888]]. gada
 |fam1=[[Latīniskais alfabēts]]
 |fam2=[[Fonotipiskais alfabēts]]
 |sample=IPA in IPA.svg
 |image_size=200px
 |IPAChartEng=include
 }}
&lt;!-- {{IPAseries}} --&gt;
'''Starptautiskais fonētiskais alfabēts''' ({{val|en|International Phonetic Alphabet}}, '''IPA'''){{efn|Abreviatūra &quot;IPA&quot; angļu valodā attiecināma vispirms uz [[Starptautisko fonētisko asociāciju]] ''International Phonetic Association''. Tomēr vispārīgā prakse ir šo abreviatūru attiecināt (arī latviešu valodā) uz pašu Starptautisko fonētisko alfabētu (no angļu valodas nosaukuma ''International Phonetic Alphabet''). No konteksta parasti ir saprotams, par kuru no abiem tiek runāts.}} ({{IPA2|s̪t̪arp.t̪au͡.t̪is̪.kai͡s̪ fɔ.neː.t̪is̪.kai͡s̪ al.fa.beːts͡}}) ir [[Fonētiskā transkribēšana|fonētiskās transkribēšanas]] sistēma, kas radīta uz [[Latīņu alfabēts|latīņu alfabēta]] pamata un kuru [[Starptautiskā fonētiskā asociācija]] akceptējusi kā runāto valodu skaņu standartizētu attēlojumu. IPA lieto [[Lingvistika|lingvisti]], [[Runas un valodas patoloģija|runas patologi un terapeiti]], [[Svešvaloda|svešvalodu]] pasniedzēji un apguvēji, [[Dziedātājs|dziedātāji]], [[Aktieris|aktieri]], [[Leksikogrāfija|leksikogrāfi]] un [[Tulkošana|tulkotāji]].

IPA ir izstrādāts, lai attēlotu tikai [[Mutvārdu valoda|mutvārdu valodām]] raksturīgo: [[fonēma]]s, [[Intonācija (lingvistika)|intonācijas]], dalījumu [[Vārds|vārdos]] un [[Zilbe|zilbēs]]. Lai attēlotu citas runas iezīmes, kā zobu griešanu, šļupstēšanu, vai skaņas, ko rada ar šķeltu lūpu, lieto speciālu simbolu kopas paplašinājumu — [[Paplašinātais IPA|Paplašināto IPA]].

2007. gadā IPA pamatdaļā bija 107 burti un 56 [[Diakritiskā zīme|diakritiskās]] un suprasegmentālās zīmes. Starptautiskā fonētiskā asociācija organizē šī alfabēta papildināšanu, simbolu modificēšanu vai izslēgšanu.

== Vēsture ==
&lt;!-- {{Pamatraksts|IPA vēsture}} --&gt;
1886. gadā grupa [[Francija|franču]] un [[Apvienotā Karaliste|britu]] valodu pasniedzēju franču lingvista Pola Pasī ({{val-fr|Paul Passy}}) vadībā nodibināja biedrību, kura vēlāk (kopš 1897. gada līdz mūsu dienām) kļuva zināma ar nosaukumu [[Starptautiskā fonētiskā asociācija]] ({{val-fr|Association phonétique internationale}}). Oriģinālajam alfabētam par pamatu tika izmantota [[angļu valoda]]s pareizrakstības reforma, plašāk zināma kā [[latīniskais alfabēts]] (''Romic alphabet''). Lai atvieglotu alfabēta pielietošanu citām valodām, tika pieļauta simbolu vērtību variēšana dažādās valodās. Piemēram, skaņa {{IPA|/ʃ/}} (''š'' vārdā ''šalle'') oriģinālā tika apzīmēta ar burtu ''c'' angļu valodai, bet ar burtu ''x'' [[franču valoda]]i. Tomēr 1888. gadā alfabēts tika reformēts, lai tas būtu universāls visām valodām.

Kopš IPA izveidošanas patskaņu un līdzskaņu organizācija alfabētā ir palikusi pamatā nemainīta. Tomēr pats alfabēts ir vairākkārt revidēts. 1989. gada [[IPA Ķīles konvencija]] noteica vairākas izmaiņas [[IPA vēsture#1932|agrākajai 1932. gada versijai]]. Nelielas izmaiņas tika veiktas 1993. gadā, pievienojot [[Nenoapaļots zemi vidēja pacēluma vidējās rindas patskanis|nenoapaļoto zemi vidēja pacēluma vidējās rindas patskani]] un izslēdzot [[Nebalsīgs līdzskanis|nebalsīgo]] [[Implozīvs līdzskanis|implozīvu]] simbolus. Alfabēts pēdējo reizi tika revidēts 2005. gada maijā, kad tika pievienots [[labiodentāls flaps|labiodentālā flapa]] simbols. Bez simbolu iekļaušanas un izņemšanas no alfabēta, izmaiņas tiek veiktas arī simbolu un kategoriju nosaukumos un simbolu (burtu) grafikā.

Alfabēta paplašinājumi ir relatīvi neseni; [[Paplašinātais IPA]] tika izveidots 1990. gadā un to oficiāli apstiprināja [[Starptautiskā Klīniskās fonētikas un lingvistikas asociācija]] 1994. gadā. Arī [[skaņas kvalitātes simboli]] - VoQS (Voice Quality Symbols) tika ieviesti 1995. gadā, lai izveidotu sistēmu detālākam [[Fonācija|skaņas veidošanas]] aprakstam.

== Apraksts ==
[[Attēls:IPA chart 2018.pdf|thumb|right|300px|Diagramma, kas ilustrē Starptautisko fonētisko alfabētu (angļu valodā)]]
IPA pamatprincips ir viena konkrēta simbola atbilstība katrai atšķirīgai [[Skaņa (lingvistika)|skaņai]] vai [[Runas segments|runas segmentam]]. Tas nozīmē, ka IPA nelieto burtu kombinācijas, izņemot gadījumus, kad attēlojamā skaņa tiek uzskatīta par divu vai vairāku skaņu sekvenci.{{efn|Pretstatā tam daudzās valodās dažkārt tiek lietotas burtu kombinācijas lai attēlotu vienu skaņu, piemēram angļu [[Digrafs (ortogrāfija)|digrafs]] ''sh'' skaņai {{IPA|[ʃ]}}, vācu [[Trigrafs (ortogrāfija)|trigrafs]] ''sch'' skaņai {{IPA|[ʃ]}}.}} IPA nav atsevišķu [[Burts|burtu]] divām skaņām, ja nevienā zināmā valodā tās nenodala, tāpat netiek lietoti burti, kas apzīmē vairākas skaņas (kā ''x'' apzīmē līdzskaņu kopu {{IPA|[ks]}} angļu valodā). IPA nav arī neviena burta, kurš būtu atkarīgs no konteksta, kā ''c'' angļu valodā un daudzās citās Eiropas valodās.

IPA sastāv no 107 [[Burts|burtiem]] [[Līdzskanis|līdzskaņu]] un [[Patskanis|patskaņu]] apzīmēšanai, 31 [[Diakritiskā zīme|diakritiskās zīmes]], kas nosaka šo skaņu specifiku un 19 [[Suprasegmentālās zīmes|suprasegmentālajām zīmes]], kas apraksta tādas skaņu īpašības kā [[Garums (lingvistika)|garums]], [[Tonis (lingvistika)|tonis]], [[Uzsvars (lingvistika)|uzsvars]] un [[zilbes intonācija|intonācija]].

=== Burtu formas ===
Simboli IPA izvēlēti tā, lai tie būtu harmoniski ar [[Latīņu alfabēts|latīņu alfabētu]].{{efn|Starptautiskā fonētiskā alfabēta nelatīņu burti jāizveido tik kvalitatīvi cik iespējams, lai tie harmonizētu ar latīņu burtiem. Asociācija neatzīst surogātburtus; tā akceptē tikai burtus, kuri ir rūpīgi izveidoti, lai harmonizētu ar pārējiem burtiem.}} Tāpēc lielākā simbolu daļa ir vai nu [[Latīņu alfabēts|latīņu]] vai [[Grieķu alfabēts|grieķu]] alfabētu burti, vai arī to modifikācijas. Tomēr IPA ir arī simboli, kuri nepieder ne pie viena no šiem alfabētiem: piemēram, [[Glotālais slēdzenis|glotālo slēdzeni]] apzīmējošais simbols {{IPA|[ʔ]}} ir modificētas [[jautājuma zīme]]s formā un oriģinālā tika apzīmēts ar [[Apostrofs (zīme)|apostrofu]].{{efn|Tehniski simbols {{IPA|[ʔ]}} var tikt uzskatīts par cēlušos no latīņu alfabēta, jo jautājuma zīme ir radīta no &quot;[[Jautājuma zīme#Izcelšanās|Qo]]&quot; - latīņu vārda ''[[wiktionary:la:Quaestio|quæstio]]'' &quot;jautājums&quot; saīsinājuma.}} Tomēr daži simboli, kā balsīgais [[Faringāls spraudzenis|faringālais spraudzenis]] {{IPA|[ʕ]}}, lai arī modificēti, lai izskatītos latīņu alfabēta stilā, ir veidoti par pamatu ņemot citu rakstību [[grafēma]]s (šajā gadījumā - [[Arābu alfabēts|arābu]] burts {{rtl-lang|ar|&lt;[[ﻉ]]&gt;}}, ''`ain'').

Neskatoties uz to, ka priekšroka tiek dota ar latīņu alfabētu harmonizējošiem burtiem, Starptautiskā fonētiskā asociācija reizēm ir akceptējusi atšķirīgus simbolus. Piemēram, pirms 1989. gada IPA simboli [[Līdzskaņi (nepulmoniskie)|nepulmoniskajiem klikšķiem]] bija {{IPA|[​[[Bilabiāls klikšķis|ʘ]]​]}}, {{IPA|[​[[dentāls klikšķis|ʇ]]​]}}, {{IPA|[​[[Alveolārs klikšķis|ʗ]]​]}} un {{IPA|[​[[Laterāli alveolārais klikšķis|ʖ]]​]}}, kuri visi bija atvasināti no latīņu vai grieķu burtiem, kā arī no pieturzīmēm. Tomēr, izņemot {{IPA|[ʘ]}}, nevienu no šiem simboliem nelietoja [[Hoisu valodas|hoisu]] valodnieki (galvenie klikšķu pielietotāji). Kā rezultātā šie simboli ar 1989. gada IPA Ķīles konvenciju tika aizstāti ar mazāk latīniskiem, bet izplatītākiem simboliem {{IPA|[​[[Bilabiāls klikšķis|ʘ]]​]}}, {{IPA|[​[[dentāls klikšķis|ǀ]]​]}}, {{IPA|[​[[Alveolārs klikšķis|ǃ]]​]}}, {{IPA|[​[[Palatāls klikšķis|ǂ]]​]}} un {{IPA|[​[[Laterāli alveolārais klikšķis|ǁ]]​]}}.

=== Simboli un skaņas ===
Starptautiskais fonētiskais alfabēts ir veidots uz latīņu alfabēta pamata, lietojot pēc iespējas mazāku skaitu nelatīņu alfabētu simbolu. Lielākajai daļai alfabēta [[Līdzskanis|līdzskaņu]] vērtības atbilst to starptautiskajam lietojumam. Līdzskaņu burti {{IPA|&quot;b&quot;}}, {{IPA|&quot;d&quot;}}, {{IPA|&quot;f&quot;}}, {{IPA|&quot;ɡ&quot;}}, (cietais) {{IPA|&quot;h&quot;}}, {{IPA|&quot;k&quot;}}, {{IPA|&quot;l&quot;}}, {{IPA|&quot;m&quot;}}, {{IPA|&quot;n&quot;}}, {{IPA|&quot;p&quot;}}, (nebalsīgais) {{IPA|&quot;s&quot;}}, {{IPA|&quot;t&quot;}}, {{IPA|&quot;v&quot;}}, {{IPA|&quot;w&quot;}} un {{IPA|&quot;z&quot;}} atbilst to angliskajām vērtībām; [[Patskanis|patskaņu]] burti {{IPA|&quot;a&quot;}}, {{IPA|&quot;e&quot;}}, {{IPA|&quot;i&quot;}}, {{IPA|&quot;o&quot;}}, {{IPA|&quot;u&quot;}} atbilst to vērtībām [[Latīņu valoda|latīņu valodā]]. [[Latviešu alfabēts|Latviešu alfabēta]] burtiem tieši atbilst {{IPA|[b]}}, {{IPA|[d]}}, (šaurais) {{IPA|[e]}}, {{IPA|[f]}}, {{IPA|[ɡ]}}, {{IPA|[h]}}, {{IPA|[i]}}, {{IPA|[j]}}, {{IPA|[k]}}, {{IPA|[l]}}, {{IPA|[m]}}, {{IPA|[n]}}, {{IPA|[p]}}, {{IPA|[r]}}, {{IPA|[s]}}, {{IPA|[t]}}, {{IPA|[u]}}, {{IPA|[v]}} un {{IPA|[z]}}.

Standarta latīņu alfabēta burtu kopums paplašināts lietojot [[Lielie burti|lielos burtus]] vai [[Kursīvs|kursīva]] formas, [[Diakritiskā zīme|diakritiskās zīmes]], simbolu rotācijas. Alfabētā ir arī vairāki no [[Grieķu alfabēts|grieķu alfabēta]] aizgūti burti: ({{IPA|&quot;β&quot;}}, {{IPA|&quot;ɣ&quot;}}, {{IPA|&quot;ɛ&quot;}}, {{IPA|&quot;θ&quot;}}, {{IPA|&quot;ɸ&quot;}}, {{IPA|&quot;χ&quot;}} un {{IPA|&quot;ʋ&quot;}}), bet to skaniskā vērtība var atšķirties no grieķu ortogrāfijas. Piemēram, &quot;ʋ&quot; [[Grieķu valoda|grieķu valodā]] ir patskanis ({{IPA|[i]}}), bet IPA - līdzskanis ([[labiodentāls spraudzenis]]).

Modificēto latīņu burtu skaniskajām vērtībām jābūt atvasinātām no oriģinālburtu vērtībām. Piemēram, burti ar pa labi pagrieztu apakšējo ķepu (kā {{IPA|&quot;ɖ&quot;}}) apzīmē atbilstošos [[Retroflekss līdzskanis|retrofleksos līdzskaņus]]; samazinātie lielie burti (kā {{IPA|&quot;ʀ&quot;}}) parasti apzīmē [[Uvulārs līdzskanis|uvulāros līdzskaņus]]. Lai gan zināms skaits burtu modifikāciju atbilst to apzīmēto skaņu modifikācijām, nepastāv paņēmiena, kā noteikt skaņu pēc burta izskata (atšķirībā no [[Redzamā runa|redzamās runas]]).

Alfabētā papildus burtiem tiek lietots plašs papildsimbolu klāsts, kas palīdz skaņu attēlošanā. [[Diakritiskā zīme|Diakritiskās zīmes]] kombinē ar IPA burtiem, lai transkribētu [[Fonēma|fonēmu]] vērtību modifikācijas vai [[Sekundārā artikulācija|sekundāro artikulāciju]]. Tāpat bieži tiek lietoti speciāli simboli [[Uzsvars (lingvistika)|uzsvaru]] un [[Tonis (lingvistika)|toņu]] apzīmēšanai.

== Lietojums ==
&lt;!-- {{further|[[Fonētiskā transkribēšana]]}} --&gt;
[[Attēls:Phonetik.svg|thumb|left|100px|Franču valodas vārda ''[[:wikt:fr:ébauche|ébauche]]'' (&quot;uzmetums, nepabeigts darbs&quot;) transkripcija.]]
Kaut arī IPA ir vairāk nekā 100 simbolu runas transkribēšanai, ne vienmēr ir nepieciešams lietot visus iespējamos simbolus vienlaicīgi. Runu ir iespējams transkribēt ar dažādu līmeņu precizitāti. Visprecīzākais transkribēšanas paņēmiens, kurā skaņas tiek attēlotas tik detalizēti, cik vien ļauj IPA, neņemot vērā iegūto lingvistisko atšķirību nozīmi, sauc par ''smalko transkribēšanu''. Jebkura cita veida transkribēšanu nosacīti sauc par ''rupjo transkribēšanu''. Abos transkripcijas veidos lielākoties simbolus iekļauj [[Kvadrātiekavas|kvadrātiekavās]], bet rupjajai transkribēšanai lieto arī [[slīpsvītra]]s.

[[Attēls:RPGA international.svg|200px|thumb|Angļu valodas vārda &quot;international&quot; divu atšķirīgu [[Izruna|izrunu]] transkribējumi.]]
Rupjā transkripcija izšķir tikai skaņas, kuras par atšķirīgām uzskata konkrētās valodas runātāji. Skaņas, kuras var tikt izrunātas dažādi atkarībā no dialekta vai blakus esošajām skaņām, pieļaujams uzskatīt par to pašu skaņu tādēļ, ka tās ir vienas un tās pašas [[fonēma]]s [[Alofons|alofoni]]. Kad vārds tiek rakstīts kā fonēmas, to parasti iekļauj [[Slīpsvītra|slīpsvītrās]]. Piemēram, angļu valodas vārda &quot;little&quot; amerikānisko [[Izruna|izrunu]] rupjajā transkripcijā attēlo kā {{IPA|/lɪtl/}}. Šāda rupjā transkripcija identificē tikai fonētiski svarīgus vārda komponentus un neņem vērā blakusstāvošo fonēmu mijiedarbību. Smalkā transkribēšana (iekļauta [[Kvadrātiekavas|kvadrātiekavās]]) attēlo katras skaņas izrunu konkrētajā pozīcijā. Vārda &quot;little&quot; smalkā transkripcija, atkarībā no izrunas veida var būt: {{IPA|[lɪɾɫ]}}, {{IPA|[lɪʔɫ]}} vai {{IPA|[lɪːɫ]}} (tikai dažas no iespējām).

Ne rupjā, ne smalkā transkripcija neļauj veikt absolūtu izrunas aprakstu, drīzāk tās piedāvā nosacītu fonētisko skaņu aprakstu. Sevišķi tas attiecas uz IPA patskaņiem, jo nepastāv ciešas saites starp IPA simbolu un skaņu frekvences līmeņiem.

=== Lietojums vārdnīcās ===
Starptautiskais fonētiskais alfabēts bieži tiek lietots angļu valodas vārdnīcās vārdu izrunas attēlošanai. Plaši pielietots [[Anglija]]s (''Oxford Advanced Learner's Dictionary'' un ''Cambridge Advanced Learner's Dictionary''), kā arī amerikāņu un citu izdevniecību izdevumos. Lielākā daļa amerikāņu (un arī dažas britu) izdevniecības lieto to pašizstrādātas sistēmas, uzskatot, ka tās ir vieglāk uztveramas tiem lietotājiem, kuri nav pazīstami ar IPA. Piemēram, daudzas amerikāņu vārdnīcas (kā ''Merriam-Webster'') lieto &quot;y&quot; lai apzīmētu IPA {{IPA|[j]}} un &quot;sh&quot; — IPA {{IPA|[ʃ]}}, atainojot vispārpieņemto šo skaņu attēlojumu angļu valodā. (IPA, {{IPA|[y]}} apzīmē franču valodas skaņu ''u'' (kā franču vārdā ''tu'', vai vācu ''ü''), un {{IPA|[sh]}} attēlo skaņu ''s'' un ''h'' pāri.)

Latvijā IPA arī tiek lietots angļu-latviešu vārdnīcās, kā arī Tildes datorvārdnīcā. Latviešu valodas izrunas attēlošanai IPA lieto tikai specializētos valodnieciskos izdevumos.

=== Pielietojums ortogrāfijās un lielie burti ===
IPA simboli ir iekļauti vairāku valodu lietotajās ortogrāfijās, lielākoties [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]], bet arī citos reģionos. Piemēram: [[Hausu valoda|hausu]], [[Fulu valoda|fulu]], [[Akanas valodas|akanu]], [[Gbe valodas|gbe]], [[mandingu valodas]].

IPA simbolu lielo burtu piemēri no [[Kabiju valoda|kabiju]] ([[Togo]] ziemeļi) ortogrāfijas, kur ir {{unicode|Ɔ Ɛ Ŋ Ɣ Ʃ}} ({{IPA|ɔ ɛ ŋ ɣ ʃ}} lielie burti). Citi IPA-sapārotie lielie burti ir {{unicode|Ɓ/Ƃ Ƈ Ɗ/Ƌ Ə/Ǝ Ɠ Ħ Ɯ Ɲ Ɵ Ʈ Ʊ Ʋ Ʒ}}.

Šos un citus lielos burtus atbalsta [[Unicode]], bet tie atrodas atšķirīgās no IPA [[UNICODE kodu tabulas|kodu tabulās]].

== Burti ==
[[Attēls:IPA_zalais_glazuskunis2.svg|250px|thumb|Ciema nosaukums ''Zaļais Glāžušķūnis'' IPA pierakstā.]]
Starptautiskā fonētiskā alfabēta simboli dalās trijās kategorijās: pulmonskie līdzskaņi. nepulmoniskie līdzskaņi un patskaņi. Katram burtam ir piešķirts numurs, lai novērstu pārpratumus starp līdzīgiem burtiem (kā {{IPA|ɵ}} un {{IPA|θ}}), piemēram rokrakstos. Dažādām skaņu kategorijām ir piešķirtas dažādas numuru amplitūdas.

=== Līdzskaņi (pulmonālie) ===
{{Pamatraksts|Līdzskanis}}
Par [[Pulmonālā ekspirācija|pulmonālo]] līdzskani sauc līdzskani, ko rada aizšķērsojot [[Balss sprauga|balss spraugu]] (telpu starp balss saitēm) vai [[Mutes dobums|mutes dobumu]] (muti) un vienlaicīgi vai pakāpeniski izlaižot gaisu no plaušām. Pulmonālie līdzskaņi sastāda lielāko daļu no līdzskaņiem gan IPA , gan cilvēku runā vispār. Visi latviešu valodas līdzskaņi ietilpst šajā kategorijā.

Pulmonālo līdzskaņu tabula sakārtota rindās pēc [[Artikulācijas veids|artikulācijas veida]] (kā līdzskanis rodas) un ailēs pēc [[artikulācijas vieta]]s (kur balss traktā līdzskanis rodas). Galvenajā tabulā iekļauti tikai līdzskaņi ar vienu artikulācijas vietu.

{| class=&quot;IPA wikitable&quot; style=&quot;text-align: center&quot;
&lt;!-- ! colspan=17 | [[Media:IPA consonants 2005.png|Skatīt šo tabulu kā attēlu.]]
|- --&gt;
|- style=&quot;vertical-align: center; font-size: x-small; height: 2em&quot;
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;font-size: 90%;&quot; | [[Artikulācijas vieta]] →
! colspan=&quot;2&quot; | [[Labiāls līdzskanis|Labiāls]]
! colspan=&quot;4&quot; | [[Koronāls līdzskanis|Koronāls]]
! colspan=&quot;4&quot; | [[Dorsāls līdzskanis|Dorsāls]]
! colspan=&quot;4&quot; | [[Radikāls līdzskanis|Radikāls]]
! colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;3&quot; style=&quot;width: 4em;&quot; | [[Glotāls līdzskanis|Glotāls]]
|- style=&quot;vertical-align: center; font-size: x-small; height: 3em&quot;
! rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;width: 4em;&quot; | [[Bilabiāls līdzskanis|Bilabiāls]]
! rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;width: 4em;&quot; | [[Labiodentāls līdzskanis|Labio‐&lt;br /&gt;dentāls]]
! rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;width: 4em;&quot; | [[Dentāls līdzskanis|Dentāls]]
! rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;width: 4em;&quot; | [[Alveolārs līdzskanis|Alveolārs]]
! rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;width: 4em;&quot; | [[Postalveolārs līdzskanis|Post‐&lt;br /&gt;alveolārs]]
! rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;width: 4em;&quot; | [[Retroflekss līdzskanis|Retro‐&lt;br /&gt;flekss]]
! rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;width: 4em;&quot; | [[Palatāls līdzskanis|Palatāls]]
! rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;width: 4em;&quot; | [[Velārs līdzskanis|Velārs]]
! rowspan=&quot;2&quot; colspan=&quot;2&quot; style=&quot;width: 4em;&quot; | [[Uvulārs līdzskanis|Uvulārs]]
! rowspan=&quot;2&quot; colspan=&quot;2&quot; style=&quot;width: 4em;&quot; | [[Faringāls līdzskanis|Farin‐&lt;br /&gt;gāls]]
! rowspan=&quot;2&quot; colspan=&quot;2&quot; style=&quot;width: 4em;&quot; | [[Epiglotāls līdzskanis|Epiglo‐&lt;br /&gt;tāls]]
|- style=&quot;vertical-align: center; font-size: x-small; height: 3em&quot;
| style=&quot;font-size: 90%;&quot; | [[Artikulācijas veids]] ↓
|- style=&quot;font-size: 120%;&quot;
! style=&quot;font-size: x-small; text-align:left&quot; | [[Nazāls līdzskanis|Nazāls]]
| &amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;[[Bilabiāls nazāls līdzskanis|{{IPA|m}}]]
| &amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;[[Labiodentāls nazāls līdzskanis|{{IPA|ɱ}}]]
| colspan=&quot;3&quot; |&amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;[[Alveolārs nazāls līdzskanis|{{IPA|n}}]] 
| &amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;[[Retroflekss nazāls līdzskanis|{{IPA|ɳ}}]]
| |&amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;[[Palatāls nazāls līdzskanis|{{IPA|ɲ}}]]
| &amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;[[Velārs nazāls līdzskanis|{{IPA|ŋ}}]]&lt;/span&gt;
| colspan=&quot;2&quot; | &amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;[[Uvulārs nazāls līdzskanis|{{IPA|ɴ}}]]
| colspan=&quot;6&quot; style=&quot;background:#ccc&quot; | &amp;nbsp;
|- style=&quot;font-size: 120%;&quot;
! style=&quot;font-size: x-small; text-align:left&quot; | [[Eksplozīvs slēdzenis]]
| [[Nebalsīgs bilabiāls eksplozīvs slēdzenis|{{IPA|p}}]] [[Balsīgs bilabiāls eksplozīvs slēdzenis|{{IPA|b}}]]
| [[Nebalsīgs labiodentāls eksplozīvs slēdzenis|{{IPA|p̪}}]] [[Balsīgs labiodentāls eksplozīvs slēdzenis|{{IPA|b̪}}]]
| colspan=&quot;3&quot; |[[Nebalsīgs alveolārs eksplozīvs slēdzenis|{{IPA|t}}]] [[Balsīgs alveolārs eksplozīvs slēdzenis|{{IPA|d}}]]
| [[Nebalsīgs retroflekss apikopostalveolārs eksplozīvs slēdzenis|{{IPA|ʈ}}]] [[Balsīgs retroflekss apikopostalveolārs eksplozīvs slēdzenis|{{IPA|ɖ}}]]
| [[Nebalsīgs palatāls eksplozīvs slēdzenis|{{IPA|c}}]] [[Balsīgs palatāls eksplozīvs slēdzenis|{{IPA|ɟ}}]]
| [[Nebalsīgs velārs eksplozīvs slēdzenis|{{IPA|k}}]] [[Balsīgs velārs eksplozīvs slēdzenis|{{IPA|ɡ}}]]
| colspan=&quot;2&quot; | [[Nebalsīgs uvulārs eksplozīvs slēdzenis|{{IPA|q}}]] [[Balsīgs uvulārs eksplozīvs slēdzenis|{{IPA|ɢ}}]]
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background:#ccc&quot; | &amp;nbsp;
| colspan=&quot;2&quot; | [[Epiglotāls slēdzenis|{{IPA|ʡ}}]]
| style=&quot;width: 1em;&quot; | [[Glotāls slēdzenis|{{IPA|ʔ}}]]
| style=&quot;width: 1em; background:#ccc&quot; | &amp;nbsp;
|- style=&quot;font-size: 120%;&quot;
! style=&quot;font-size: x-small; text-align:left&quot; | [[Berzenis]]
| [[Nebalsīgs bilabiāls berzenis|{{IPA|ɸ}}]] [[Balsīgs bilabiāls berzenis|{{IPA|β}}]]
| [[Nebalsīgs labiodentāls berzenis|{{IPA|f}}]] [[Balsīgs labiodentāls berzenis|{{IPA|v}}]]
| [[Nebalsīgs dentāls berzenis|{{IPA|θ}}]] [[Balsīgs dentāls berzenis|{{IPA|ð}}]]
| [[Nebalsīgs alveolārs berzenis|{{IPA|s}}]] [[Balsīgs alveolārs berzenis|{{IPA|z}}]]
| [[Nebalsīgs alveopalatāls berzenis|{{IPA|ʃ}}]] [[Balsīgs alveopalatāls berzenis|{{IPA|ʒ}}]]
| [[Nebalsīgs retroflekss berzenis|{{IPA|ʂ}}]] [[Balsīgs retroflekss berzenis|{{IPA|ʐ}}]]
| [[Nebalsīgs palatāls berzenis|{{IPA|ç}}]] [[Balsīgs palatāls berzenis|{{IPA|ʝ}}]]
| [[Nebalsīgs velārs berzenis|{{IPA|x}}]] [[Balsīgs velārs berzenis|{{IPA|ɣ}}]]
| style=&quot;width: 1em;&quot; | [[Nebalsīgs uvulārs berzenis|{{IPA|χ}}]] 
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;width: 1em;&quot; | [[Balsīgs uvulārs berzenis|{{IPA|ʁ}}]]
| style=&quot;width: 1em;&quot; | [[Nebalsīgs faringāls berzenis|{{IPA|ħ}}]] 
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;width: 1em;&quot; | [[Balsīgs faringāls berzenis|{{IPA|ʕ}}]]
| style=&quot;width: 1em;&quot; | [[Nebalsīgs epiglotāls berzenis|{{IPA|ʜ}}]] 
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;width: 1em;&quot; | [[Balsīgs epiglotāls berzenis|{{IPA|ʢ}}]]
| rowspan=&quot;2&quot; colspan=&quot;2&quot; | [[Nebalsīgs glotāls berzenis|{{IPA|h}}]] [[Balsīgs glotāls berzenis|{{IPA|ɦ}}]]
|- style=&quot;font-size: 120%;&quot;
! style=&quot;font-size: x-small; text-align:left&quot; | [[Spraudzenis]]
| &amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;[[Bilabiāls spraudzenis|{{IPA|β̞}}]]
| &amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;[[Labiodentāls spraudzenis|{{IPA|ʋ}}]]
| colspan=&quot;3&quot; | &amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;[[Alveolārs spraudzenis|{{IPA|ɹ}}]] 
| &amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;[[Retroflekss spraudzenis|{{IPA|ɻ}}]]
| &amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;[[Palatāls spraudzenis|{{IPA|j}}]]
| &amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;[[Velārs spraudzenis|{{IPA|ɰ}}]]
| &amp;nbsp;
| &amp;nbsp;
| &amp;nbsp;
|- style=&quot;font-size: 120%;&quot;
! style=&quot;font-size: x-small; text-align:left&quot; | [[Vibrants]]
| &amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;[[Bilabiāls vibrants|{{IPA|ʙ}}]]
| 
| colspan=&quot;3&quot; | &amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;[[Alveolārs vibrants|{{IPA|r}}]] 
| &amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;[[Retroflekss vibrants|{{IPA|*}}]]
| 
| style=&quot;background:#ccc&quot; |
| colspan=&quot;2&quot; | &amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;[[Uvulārs vibrants|{{IPA|ʀ}}]]
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background:#ccc&quot; |
| colspan=&quot;2&quot; | &amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;[[Epiglotāls vibrants|{{IPA|*}}]]
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background:#ccc&quot; | &amp;nbsp;
|- style=&quot;font-size: 120%;&quot;
! style=&quot;font-size: x-small; text-align:left&quot; | [[Flaps]] vai [[Vienpiesitiena spraudzenis|taps]]
| |&amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;[[Bilabiāls flaps|{{IPA|ѵ̟}}]]&lt;sup&gt;†&lt;/sup&gt;
| &amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;[[Labiodentāls flaps|{{IPA|ѵ}}]]&lt;sup&gt;†&lt;/sup&gt;
| colspan=&quot;3&quot; |&amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;[[Apikolaveolārs vienpiesitiena spraudzenis|{{IPA|ɾ}}]]
| &amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;[[Apikolaveolārs retroflekss vienpiesitiena spraudzenis|{{IPA|ɽ}}]]
| &amp;nbsp;
| style=&quot;background:#ccc&quot; |
| colspan=&quot;2&quot; | &amp;nbsp;
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background:#ccc&quot; | &amp;nbsp;
| colspan=&quot;2&quot; | &amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;[[Epiglotāls flaps|{{IPA|*}}]]
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background:#ccc&quot; | &amp;nbsp;
|- style=&quot;font-size: 120%;&quot;
! style=&quot;font-size: x-small; text-align:left&quot; | [[Laterāls berzenis]]
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background:#ccc&quot; |
| colspan=&quot;3&quot; | [[Nebalsīgs alveolārs laterāls berzenis|{{IPA|ɬ}}]] [[Balsīgs alveolārs laterāls berzenis|{{IPA|ɮ}}]] 
| [[Nebalsīgs retroflekss laterāls berzenis|{{IPA|*}}]]&amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;
| [[Nebalsīgs palatāls laterāls berzenis|{{IPA|*}}]]&amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;
| [[Nebalsīgs velārs laterāls berzenis|{{IPA|*}}]]&amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;
| colspan=&quot;2&quot; | &amp;nbsp;
| colspan=&quot;7&quot; style=&quot;background:#ccc&quot; | &amp;nbsp;
|- style=&quot;font-size: 120%;&quot;
! style=&quot;font-size: x-small; text-align:left&quot; | [[Laterāls spraudzenis]]
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background:#ccc&quot; |
| colspan=&quot;3&quot; | &amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;[[Alveolārs laterāls spraudzenis|{{IPA|l}}]] 
| &amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;[[Retroflekss laterāls spraudzenis|{{IPA|ɭ}}]]
| &amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;[[Palatāls laterāls spraudzenis|{{IPA|ʎ}}]]
| &amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;[[Velārs laterāls spraudzenis|{{IPA|ʟ}}]]
| colspan=&quot;2&quot; | &amp;nbsp; 
| colspan=&quot;7&quot; style=&quot;background:#ccc&quot; | 
|- style=&quot;font-size: 120%;&quot;
! style=&quot;font-size: x-small; text-align:left&quot; | [[Laterāls flaps]]
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background:#ccc&quot; | &amp;nbsp;
| colspan=&quot;3&quot; | &amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;[[Alveolāri laterāls flaps|{{IPA|ɺ}}]] 
| &amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;[[Retroflekss laterāls flaps|{{IPA|*}}]]
| &amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;[[Palatāli laterāls flaps|{{IPA|*}}]]
| &amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;[[Velāri laterāls flaps|{{IPA|*}}]]
| colspan=&quot;2&quot; | &amp;nbsp;
| colspan=&quot;7&quot; style=&quot;background:#ccc&quot; | &amp;nbsp;
|}

;Piezīmes
* Zvaigznīte ({{IPA|*}}) apzīmē skaņas, kurām līdz šim nav piešķirts oficiāls IPA simbols. 
* Krustiņš (†) apzīmē IPA simbolus, kuriem šobrīd nav oficiāla [[Unicode]] atbalsta. Tādēļ kopš 2005. gada maija [[Labiodentāls flaps|labiodentālā flapa]] simbolu (''v'' ar &quot;labo āķi&quot; - [[Attēls:Labiodental flap (Gentium).svg|9px|Labiodental flap]]) pagaidām aizstāj ar līdzīgo [[Ižica|ižicu]] ({{IPA|ѵ}}).
* Rindās, kurās simboli rādīti pa pāriem ([[Troksnenis|troksneņi]]), kreisais simbols apzīmē [[Balsīgs līdzskanis|balsīgu]] (izņemot [[Balsīga glotāla pāreja|balsīgo glotālo pāreju]] {{IPA|[ɦ]}}). Tāpat {{IPA|[ʔ]}} nevar būt balsīgs un {{IPA|[ʡ]}} balsīgums ir strīdīgs. Citās rindās ([[Skanenis|skaneņu]]) simbols apzīmē balsīgu līdzskani.
* Visiem koronālās artikulācijas līdzskaņiem ir viens simbols, bet berzeņus, atkarībā no to lietojuma valodās, dala alveolāros, alveopalatālos utt., kā pieņemts konkrētajā valodā. 
* Iekrāsotie sektori apzīmē neiespējamās artikulācijas vietas.
* Simboli {{IPA|[ʁ, ʕ, ʢ]}} apzīmē balsīgos berzeņus-spraudzeņus. 
* Daudzās valodās {{IPA|[h]}} and {{IPA|[ɦ]}} nav ne īsti glotāli berzeņi, ne arī spraudzeņi, bet gan glotālas [[Pāreja (lingvistika)|pārejas]].
* Berzeņus {{IPA|[ʃ ʒ]}}, {{IPA|[ɕ ʑ]}} un {{IPA|[ʂ ʐ]}} vairāk izšķir mēles forma, nekā tās pozīcija attiecībā pret alveolu.

==== Koartikulācija ====
[[Koartikulēts līdzskanis|Koartikulētie līdzskaņi]] ir skaņas, kuru radīšanā tiek iesaistītas divas [[artikulācijas vieta]]s vienlaicīgi (izrunā, lietojot divas [[Balss trakts|balss trakta]] vietas). [[Angļu valoda|Angļu valodā]] [w] vārdā &quot;went&quot; ir koartikulēts līdzskanis, jo to izrunā noapaļojot lūpas un paceļot mēles pakaļējo daļu.

{| class=&quot;IPA wikitable&quot; 
! colspan=2 | [[Media:IPA co-articulated 2005.png|Skatīt šo tabulu kā attēlu]]
|-
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger; width:2em;&quot; | [[Nebalsīgs labiovelārs berzenis|{{IPA|ʍ}}]]
| Nebalsīgs labiovelārs berzenis
|-
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | [[Labiovelārs berzenis|{{IPA|w}}]]
| Balsīgs labiovelārs berzenis
|-
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | [[Labiāli palatāls spraudzenis|{{IPA|ɥ}}]]
| Balsīgs labiāli palatāls spraudzenis
|-
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | [[Nebalsīgs alveopalatāls berzenis|{{IPA|ɕ}}]]
| Nebalsīgs alveopalatāls berzenis
|-
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | [[Balsīgs alveopalatāls berzenis|{{IPA|ʑ}}]]
| Balsīgs alveopalatāls berzenis
|-
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | [[Nebalsīgs palatāli velārs berzenis|{{IPA|ɧ}}]]
| Nebalsīgs palatāli velārs berzenis
|}

;Piezīme
* {{IPA|[ɧ]}} aprakstīts kā &quot;vienlaicīgs {{IPA|[ʃ]}} un {{IPA|[x]}}&quot;. Šis apgalvojums ir diskutabls.

==== Afrikātas un dubultā artikulācija ====
[[Afrikāta]]s un [[Dubultās artikulācijas līdzskaņi|dubultās artikulācijas]] slēdzeņi tiek attēloti ar diviem simboliem, apvienotiem ar loku virs vai zem tiem. Sešām visbiežāk lietotajām afrikātām pastāv [[ligatūra]]s, bet tām vairs nav oficiāla IPA atbalsta, jo visu afrikātu un dubultās artikulācijas slēdzeņu attēlošanai būtu nepieciešams liels skaits ligatūru. Kā alternatīva reizēm tiek lietota augšraksta notāciju forma, piemēram {{IPA|tˢ}} kā {{IPA|t​s͡}}, {{IPA|kˣ}} kā {{IPA|kx͡}}. Palatālo eksplozīvo slēdzeņu simbolus {{IPA|&lt;c ɟ&gt;,}} bieži lieto kā {{IPA|[t​ʃ͡ dʒ͡]}} vai līdzīgu afrikātu aizstājējus pat oficiālās IPA publikācijās, tādēļ šādi gadījumi jāanalizē ar sevišķu uzmanību.

{| class=&quot;IPA wikitable&quot;
&lt;!-- ! colspan=3 | [[Media:Affricate ligatures.png|Skatīt šo tabulu kā attēlu.]]
|- --&gt;
! Burtkopa
! Ligatūra
! Apraksts
|-
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | {{IPA|t​s͡}}
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | [[Nebalsīgs apikāli dentāls afrikatīvs slēdzenis|{{IPA|ʦ}}]]
| nebalsīgs apikāli dentāls afrikatīvs slēdzenis.
|-
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | {{IPA|d​z͡}}
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | [[Balsīgs apikāli dentāls afrikatīvs slēdzenis|{{IPA|ʣ}}]]
| balsīgs apikāli dentāls afrikatīvs slēdzenis
|-
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | {{IPA|t​ʃ ͡}}
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | [[Nebalsīgs alveopalatāls afrikatīvs slēdzenis|{{IPA|ʧ}}]]
| nebalsīgs alveopalatāls afrikatīvs slēdzenis
|-
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | {{IPA|dʒ ͡}}
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | [[Balsīgs alveopalatāls afrikatīvs slēdzenis|{{IPA|ʤ}}]]
| balsīgs alveopalatāls afrikatīvs slēdzenis
|-
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | {{IPA|t​ɕ͡}}
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | [[Nebalsīga alveolāri palatāla afrikāta|{{IPA|ʨ}}]]
| nebalsīga alveolāri palatāla afrikāta.
|-
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | {{IPA|d​ʑ͡}}
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | [[Balsīga alveolāri palatāla afrikāta.|{{IPA|ʥ}}]]
| balsīga alveolāri palatāla afrikāta.
|-
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | [[Nebalsīga alveolāri laterāla afrikāta|{{IPA|t​ɬ͡}}]]
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | &amp;nbsp;—
| nebalsīga alveolāri laterāla afrikata
|-
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | [[Balsīga alveolāri laterāla afrikāta|{{IPA|dɮ͡}}]]
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | &amp;nbsp;—
| balsīga alveolāri laterāla afrikata
|-
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | [[Nebalsīgs labiovelārs slēdzenis|{{IPA|kp͡}}]]
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | &amp;nbsp;—
| nebalsīgs labiovelārs slēdzenis
|-
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | [[Balsīgs labiovelārs slēdzenis|{{IPA|ɡb͡}}]]
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | &amp;nbsp;—
| balsīgs labiovelārs slēdzenis
|-
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | [[Labiovelārs nazāls slēdzenis|{{IPA|ŋm͡}}]]
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | &amp;nbsp;—
| labiovelārs nazāls slēdzenis
|}

=== Līdzskaņi (nepulmonālie) ===
Nepulmonālie līdzskaņi ir skaņas, ko rada bez plaušu palīdzības. Šeit pieskaitāmi [[klikšķi]] (atrodami [[Hoisu valodas|hoisu valodās]] Āfrikā) un [[implozīvie līdzskaņi]] (atrodami tādās valodās, kā [[svahili]]).

{| class=&quot;IPA wikitable&quot;
&lt;!-- ! colspan=6 | [[Media:IPA non-pulmonic 2005.png|Skatīt šo tabulu kā attēlu]]
|- valign=top --&gt;
! colspan=&quot;2&quot; | [[Klikšķi]]
! colspan=&quot;2&quot; | [[Implozīvie līdzskaņi|Implozīvi]]
! colspan=&quot;2&quot; | [[Ežektīvi līdzskaņi|Ežektīvi]]
|- valign=top
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger; width:2em;&quot; | [[Bilabiāls klikšķis|ʘ]]
| bilabiāls
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger; width:2em;&quot; | [[Balsīgs bilabiāls implozīvs|ɓ]]
| bilabiāls
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger; width:2em;&quot; | ʼ 
| ''Piemēri:''
|- valign=top
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | [[Dentāls klikšķis|ǀ]]
| lamināli alveolārs (&quot;dentāls&quot;)
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | [[Balsīgs alveolārs implozīvs|ɗ]]
| alveolārs
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | [[Bilabiāls ežektīvs|pʼ]]
| bilabiāls
|- valign=top
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | [[Postalveolārs klikšķis|ǃ]]
| apikāls postalveolārs (&quot;retroflekss&quot;)
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | [[Balsīgs palatāls implozīvs|ʄ]]
| palatāls
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | [[Alveolārs ežektīvs|tʼ]]
| alveolārs
|- valign=top
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | [[Palatāls klikšķis|ǂ]]
| lamināli postalveolārs (&quot;palatāls&quot;)
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | [[Balsīgs velārs implozīvs|ɠ]]
| velārs
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | [[Velārs ežektīvs|kʼ]]
| velārs
|- valign=top
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | [[Alveolāri laterāls klikšķis|ǁ]]
| laterāli koronārs (&quot;laterāls&quot;)
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | [[Balsīgs uvulārs implozīvs|ʛ]]
| uvulārs
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | [[Alveolārs ežektīvs berzenis|sʼ]]
| alveolārs berzenis
|}

;Piezīmes 
* Klikšķiem piemīt dubulta artikulācija un tos tradicionāli apraksta kā priekšējās 'izplūdes' un pakaļējā 'akompanimenta', kur klikšķis veido 'izplūdi'. Tāpēc klikšķiem pareizam aprakstam ir nepieciešami divi burti: {{IPA|[kǂ͡, ɡǂ͡, ŋǂ͡, qǂ͡, ɢǂ͡, ɴǂ͡]}}, vai {{IPA|[ǂk͡, ǂɡ͡, ǂŋ͡, ǂq͡, ǂɢ͡, ǂɴ͡]}}.
* Nebalsīgo implozīvu simbolus {{IPA|[ƥ, ƭ, ƈ, ƙ, ʠ]}} IPA vairs neatbalsta, bet tie paliek ''[[Unicode]]''. Tā vietā IPA lieto balsīgo ekvivalentu ar nebalsīgo diakritisko zīmi: {{IPA|[ɓ̥, ʛ̥]}}, ''utt''. 
* Ežektīvais simbols bieži tiek aizstāts ar augšraksta glotālā slēdzeņa simbolu [[Glotāls līdzskanis|glotāliem]] bet pulmonāliem [[Skanenis|skaneņiem]], kā {{IPA|[mˀ], [lˀ], [wˀ], [aˀ]}}. Tie var tikt transkribēti arī kā čīkstoši {{IPA|[m̰], [l̰], [w̰], [a̰]}}.

=== Patskaņi ===
{{Pamatraksts|Patskaņi}}
[[Attēls:Cardinal vowels-Jones x-ray.jpg|thumb|200px|Skaņas {{IPA|[i, u, a, ɑ]}} rentgenuzņēmumā]]
[[Attēls:Cardinal vowel tongue position-front.png|thumb|200px|Priekšējās rindas [[Pamatpatskanis|pamatpatskaņu]] mēles pozīcija ar atzīmētu augstāko punktu. Augstākā punkta pozīcija nosaka patskaņa rindu un mēles pacēlumu]]

IPA definē patskaņus kā skaņas, kas veido zilbes kodolu. Zemāk ir dota IPA patskaņu diagramma. IPA klasificē patskaņus atkarībā no mēles pozīcijas.

Pa vertikālo asi diagramma attēlo patskaņus pēc [[Mēles pacēlums|mēles pacēluma]]. Patskaņi, kurus izrunā ar zemu mēles pacēlumu, atrodas diagrammas apakšā, bet ar augstu mēles pacēlumu izrunāti patskaņi — diagrammas augšā. Piemēram: {{IPA|[ɑ]}} (latviešu valodas patskanis &lt;a&gt;) ir izrunājama ar zemu mēles pacēlumu un atrodas tabulas apakšā, bet {{IPA|[u]}} ir tabulas augšā, jo skaņa tiek izrunāta ar augstu mēles pacēlumu.

Diagrammas horizontālā ass attēlo patskaņus atkarībā no mēles pozīcijas mutē horizontālā virzienā - [[patskaņa rinda]]s. Patskaņi, kurus izrunā, pavirzot mēli tuvu mutes atverei (kā {{IPA|[e]}} — latviešu valodas šaurais patskanis &lt;e&gt;), sauc par priekšējās rindas patskaņiem un tie atrodami diagrammā pa kreisi, bet patskaņi, kurus izrunājot mēle tiek atvirzīta atpakaļ (kā {{IPA|[ɔ]}} — latviešu valodas patskanis &lt;o&gt;) sauc par pakaļējās rindas patskaņiem, un tie attēloti diagrammā pa labi.

Ja patskaņi sakārtoti pa pāriem, labajā pusē ir [[Noapaļots patskanis|noapaļots]] (labializēts), bet kreisajā — [[Nenoapaļots patskanis|nenoapaļots]] (nelabializēts) patskanis.
&lt;!-- * [[Media:IPA vowel chart 2005.png|Skatīt šo diagrammu kā attēlu]] --&gt;
{{CSS IPA vowel chart}}
;Piezīmes
* {{IPA|[a]}} oficiāli apzīmē priekšējās rindas patskani, bet bieži to lieto kā vidējās rindas patskani.
* {{IPA|[ʊ]}} un {{IPA|[ɪ]}} vecākās IPA versijās attēloja ar {{IPA|&lt;ɷ&gt;}} un {{IPA|&lt;ɩ&gt;}}.

== Diakritiskās zīmes ==
&lt;!-- {{Pamatraksts|Diakritiskā zīme}} --&gt;
IPA diakritiskās zīmes ir mazas papildus zīmes virs, zem vai blakus IPA simbolam, kas norāda uz burta izrunas izmaiņām vai tās precīzāku raksturojumu. Apakšējās diakritiskās zīmes (zīmes, kuras parasti izvieto zem burta vai simbola) var tikt izvietotas virs simbola, ja tam ir apakšgarums (kā &lt;g&gt; vai &lt;j&gt;), piemēram {{IPA|ŋ̊}}.

Burtu i bez punkta &lt;{{Unicode|ı}}&gt; izmanto gadījumos, kad punkts konfliktē ar augšējo diakritisko zīmi. Citi IPA simboli var tikt lietoti kā diakritiskās zīmes augšrakstā, lai attēlotu fonētiskas detaļas: {{IPA|tˢ}} (frikatīvs), {{IPA|bʱ}} (ņurdošs), {{IPA|ˀa}} (glotāls sākums), o&lt;sup&gt;{{IPA|ʊ}}&lt;/sup&gt; (diftongizācija). [[Paplašinātais IPA|Paplašinātajā IPA]] sadaļā atrodamas diakritiskās zīmes vēl specifiskāku izrunu aprakstīšanai.

{| class=&quot;IPA wikitable&quot;
&lt;!-- ! colspan=4|[[Media:IPA diacritics 2005.png|Skatīt šo tabulu kā attēlu]]
|- --&gt;
! colspan=4|Zilbiskums
|-
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | ɹ̩ n̩
| [[Zilbisks līdzskanis|zilbisks]]
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | e̯ ʊ̯
| [[Nezilbisks patskanis|nezilbisks]]
|-
! colspan=4|Līdzskaņu izruna
|-
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | tʰ dʰ
| [[Aspirācija (fonētika)|aspirēts]]{{Efn-lr|Aspirētiem balsīgiem līdzskaņiem aspirācija arī ir balsīga. Daudzi lingvisti dod priekšroku ņurdošās skaņas zīmei.}}
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | d̚
| [[Aplozīvs slēdzenis|aplozīvs]] (nedzirdams)
|-
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | dⁿ
| [[Nazāla izruna|nazāls]]
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | dˡ
| [[Laterāla izruna|laterāls]]
|-
! colspan=4|Skaņas izrunāšana
|-
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger; width:4em;&quot; | n̥ d̥
| [[Nebalsīgs līdzskanis|nebalsīgs]]
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | s̬ t̬
| [[Balsīgs līdzskanis|balsīgs]]
|-
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger; width:4em;&quot; | b̤ a̤
| [[Ņurdoša izruna|ņurdošs]]{{Efn-lr|Daži lingvisti lieto šo ņurdošās izrunas zīmi tikai [[Skanenis|skaneņiem]] un slēdzeņus transkribē kā {{IPA|bʱ}}.}}
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | b̰ a̰
| [[Čīkstoša izruna|čīkstošs]]
|-
! colspan=4|Artikulācija
|-
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger; width:4em;&quot; | t̪ d̪
| [[Dentāls līdzskanis|dentāls]]
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | t̼ d̼
| [[Lingvolabiāls līdzskanis|lingvolabiāls]]
|-
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | t̺ d̺
| [[Apikāls līdzskanis|apikāls]]
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | t̻ d̻
| [[Lamināls līdzskanis|lamināls]]
|-
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | u̟ t̟
| [[Izvirzīta skaņa|izvirzīts]]
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | i̠ t̠
| [[Atvirzīta skaņa|atvirzīts]]
|-
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | ë ä
| [[Centrēta skaņa|centrēts]]
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | e̽ ɯ̽
| [[Vidēji centrēta skaņa|vidēji centrēts]]
|-
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | e̝ ɹ̝ ˔
| colspan=3 | [[Pacelta skaņa|pacelts]] ('''ɹ̝''' = [[Balsīgs alveolārs berzenis#Balsīgs alveolārs nesvelpjošs berzenis|balsīgs alveolārs nesvelpjošs berzenis]])
|-
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | e̞ β̞ ˕
| colspan=3 | [[Nolaista skaņa|nolaists]] ('''β̞''' = [[bilabiāls spraudzenis]])
|-
! colspan=4|Koartikulācija
|-
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | ɔ̹ x̹
| lielāks [[noapaļojums]]
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | ɔ̜ x̜ʷ
| mazāks [[noapaļojums]]
|-
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | tʷ dʷ
| [[Labializācija|labializēts]]
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | tʲ dʲ
| [[Palatalizācija|palatalizēts]]
|-
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | tˠ dˠ
| [[Velarizācija|velarizēts]]
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | tˁ dˁ
| [[Faringalizācija|faringalizēts]]
|-
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | [[Velarizēts alveolāri laterāls spraudzenis|ɫ]] z̴
| colspan=3 | velarizēts ''vai'' faringalizēts
|-
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | e̘ o̘
| [[izvirzīta mēles pamatne]]
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | e̙ o̙
| [[atvirzīta mēles pamatne]]
|-
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | ẽ z̃
| [[Nazalizācija|nazalizēts]]
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | ɚ ɝ
| [[Rotizēts patskanis|rotizēts]]
|}

;Piezīmes
{{notelist-lr}}

[[Balss sprauga]]s stāvokli arī apraksta ar diakritiskajām zīmēm. Alveolārus eksplozīvus slēdzeņus [[Fonācija|fonācijā]] no atvērtas līdz slēgtai balss spraugai attēlo:

{| class=&quot;IPA wikitable&quot;
|-
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger; width:2em;&quot; | [t]
| [[Nebalsīgs līdzskanis|nebalsīgs]]
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | [d̤]
| [[Ņurdoša fonācija|ņurdošs]]
|-
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | [d̥]
| [[Gausa fonācija|gauss]]
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | [d]
| [[Balsīgs līdzskanis|normāls]]
|-
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | [d̬]
| [[Stīva fonācija|stīvs]]
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | [d̰]
| [[Čīkstoša fonācija|čīkstošs]]
|-
|style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | [ʔ͡t]
| balss sprauga slēgta
|}

== Suprasegmentālās zīmes ==
Šie simboli apraksta pāri atsevišķiem līdzskaņiem un patskaņiem stāvošus runas elementus, tādus kā [[prosodija]], [[Tonis (lingvistika)|tonis]], [[Fonēmas garums|garums]] un [[uzsvars]], kas parasti operē ar zilbēm, vārdiem vai [[Frāze|frāzēm]]; respektīvi, tādiem valodas elementiem kā skaņas intensitāte, augstums un [[geminācija]]; kā arī runas [[Ritms|ritmu]] un [[Intonācija (lingvistika)|intonāciju]]. Kaut arī lielākā daļa šo simbolu apraksta fonēmiskās atšķirības vārda līmenī, ir arī [[Fonoloģiskā hierarhija|intonācijas simboli]] [[Teikums|teikumiem]] un teikumu daļām.

{| class=&quot;IPA wikitable&quot;
&lt;!-- ! colspan=5|[[Media:IPA suprasegmentals 2005.png|Skatīt šo tabulu kā attēlu]]
|- --&gt;
! colspan=5|Garums, uzsvars un ritms
|-
| colspan=2 style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | ˈa
| Primārais [[uzsvars]] (pirms&lt;br /&gt;uzsvērtās zilbes)
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | ˌa
| [[Sekundārais uzsvars]] (pirms&lt;br /&gt;uzsvērtās zilbes)
|-
| colspan=2 style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | aː kː
| [[Fonēmas garums|Garums]] ([[Patskaņu garums|garš patskanis]] vai&lt;br /&gt;[[Līdzskaņu garums|geminēts līdzskanis]])
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | aˑ
| Pusgarš
|-
| colspan=2 style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | ə̆
| Pārīss
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | a.a
| [[Zilbe|Zilbju]] dalījums
|-
| colspan=2 style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | s‿a
| colspan=3 | [[Sakars (lingvistika)|Pārrāvuma atcelšana]]
|-
! colspan=5|Intonācija
|-
| colspan=2 style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | &lt;nowiki&gt;|&lt;/nowiki&gt;
| [[Prosodija|Mazā pauze]]
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | ‖
| [[Prosodija|Lielā pauze]]
|-
| colspan=2 style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | ↗
| [[Intonācija#Transkribēšana|Pieaugums]]
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | ↘
| [[Intonācija#Transkribēšana|Kritums]]
|-
! colspan=5|Toņi
|-
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger; width:2em;&quot; | ŋ̋ e̋ || style=&quot;text-align:center; font-size:larger; width:2em;&quot; | e˥
| Ļoti augsts
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | ŋ̂ ê
| Krītošs
|-
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | ŋ́ é 
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | e˦
| Augsts
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | ŋ̌ ě
| Kāpjošs
|-
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | ŋ̄ ē 
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | e˧
| Vidējs
|
|
|-
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | ŋ̀ è 
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | e˨
| Zems
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | &lt;sup&gt;↓&lt;/sup&gt;ke
| Kritums
|-
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | ŋ̏ ȅ 
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | e˩
| Ļoti zems
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | &lt;sup&gt;↑&lt;/sup&gt;ke
| colspan=3 | Kāpums
|}

== Novecojušie un nestandarta simboli ==
&lt;!-- {{Pamatraksts|Starptautiskā fonētiskā alfabēta novecojušie un nestandarta simboli}} --&gt;
IPA ir pārmantojis dažādus, reizumis dublējošos, simbolus no vairākām fonētiskā pieraksta sistēmām, bet galu galā palicis viens simbols katrai skaņai. Citi simboli tiek uzskatīti par novecojušiem. Piemēram, {{IPA|ɷ}} tika standartizēts kā {{IPA|ʊ}}. Vairāki sekundāro artikulāciju norādošie simboli tika atcelti kā kopums ar domu, ka artikulāciju jānorāda ar diakritisko zīmju palīdzību; piemēram simbols {{IPA|ƍ}} aizstāts ar {{IPA|zʷ}}. Arī reti sastopamo nebalsīgo implozīvu simboli {{IPA|ƥ ƭ ƈ ƙ ʠ}} tika atcelti un tagad tie tiek attēloti kā {{IPA|ɓ̥ ɗ̥ ʄ̊ ɠ̊ ʛ̥}}.

Pastāv arī oficiāli neatbalstītie vai ''[[ad hoc]]'' simboli, kuri tiek lietoti kopā ar standarta IPA simboliem. Šādi simboli lielākoties tiek lietoti specifiskās situācijās un atspoguļo vietējās valodniecības tradīcijas. Sevišķi bieži tas attiecas uz afrikatām, kā piemēram, {{IPA|ƛ}} tiek lietots standarta {{IPA|t​͡ɬ}} vietā - &quot;tl&quot; afrikata vārdā ''&quot;Nahuatl&quot;''.

== IPA paplašinājumi ==
&lt;!-- {{Pamatraksts|Paplašinātais IPA}} --&gt;
Paplašinātais IPA (bieži lietota abreviatūra extIPA) ir simbolu grupa, kuras sākotnējais mērķis bija [[Runas defekti|runas defektu]] precīza attēlošana. 1989. gada [[IPA Ķīles konvencija]]i lingvistu grupa iesniedza Paplašinātā IPA sākotnējo simbolu kopu. Paplašinātais IPA pirmo reizi tika publiskots 1990. gadā un vairākas reizes modificēts līdz tā oficiālajai publicēšanai izdevumā ''Journal of the International Phonetic Association'' 1994. gadā un tika oficiāli pieņemts lietošanā ar [[ICPLA]] akceptu. Kaut arī sākotnējais mērķis bija runas defektu aprakstīšana, lingvisti lieto paplašināto IPA arī lai aprakstītu daudzas unikālas skaņas parastās runas kontekstā: [[Stostīšanās|stostīšanos]], zobu griešanu, lūpu čāpstināšanu. Paplašināto IPA lieto arī indivīdu runas īpatnību aprakstam, tādām kā &quot;runāšana degunā&quot;.

Bez extIPA tiek lietots arī runas kvalitātes simbolu kopums (VoQS), lai aprakstītu, piemēram, čukstēšanu.

== Skaņas bez IPA simboliem ==
IPA tabulas atlikušās tukšās (baltās) vietas nepieciešamības gadījumā iespējams bez grūtībām aizpildīt. Daži ''[[ad hoc]]'' simboli ir jau lietoti literatūrā, piemēram retrofleksais laterālais flaps un nebalsīgie laterālie berzeņi, epiglotālais vibrants un labiodentālie slēdzeņi. (Skatīt pelēkos simbolus PDF diagrammā). Diakritiskās zīmes var nodrošināt pārējo, kas būtu sevišķi atbalstāmi gadījumos, ja skaņas ir allofoni.

=== Līdzskaņi bez burtiem ===
Līdzskaņu simboli tiek veidoti pievienojot diakritiskās zīmes burtiem ar tādu pašu skaņas vērtību. Spāņu valodas bilabiālais spraudzenis parasti tiek attēlots kā pazemināts berzenis {{IPA|[β̞]}}. Līdzīgā veidā balsīgie laterālie berzeņi tiek attēloti kā pacelti laterālie spraudzeņi {{IPA|[ɭ˔ ʎ̝ ʟ̝]}}. Dažās valodās (kā [[Bandas valoda|banda]]) citur lietotā labiodentālā flapa allofons ir bilabiāls flaps. To mēdz attēlot kā izvirzītu labiodentālo flapu {{IPA|[ѵ̟]}}.

Līdzīgā veidā labiodentālo vibrantu apzīmē {{IPA|[ʙ̪]}} (bilabiāls vibrants ar dentālo zīmi) un labiodentālo slēdzeni {{IPA|[p̪ b̪]}}, nevis ar dažkārt literatūrā sastopamajiem ''ad hoc'' simboliem. Citus vienpiesitiena spraudzeņus (tapus) var apzīmēt kā pārīsus slēdzeņus vai laterāļus, piemēram {{IPA|[ɟ̆ ɢ̆ ʟ̆]}}, kaut arī dažos gadījumos diakritiskā zīme ir jānovieto zem burta. Retrofleksu vibrantu var apzīmēt kā atvirzītu {{IPA|[r̠]}}. Pārējie līdzskaņi (uvulāri laterāļi ({{IPA|ʟ̠}} u.c.) un palatāli vibranti), ja arī nav neiespējami, tad tomēr ir ļoti grūti izrunājami un maz ticams, ka būtu sastopami pat kā allofoni kādā no Pasaules valodām.

=== Patskaņi bez burtiem ===
Līdzīgā veidā ar diakritisko zīmju palīdzību organizē patskaņus tos paceļot, nolaižot, izvirzot, atvirzot, centrējot un vidēji centrējot. Piemēram, {{IPA|[ʊ]}} nenoapaļoto ekvivalentu var apzīmēt ar vidēji centrētu {{IPA|[ɯ̽]}}; {{IPA|[æ]}} noapaļoto ekvivalentu kā paceltu {{IPA|[ɶ̝]}}. Vidēja mēles pacēluma patskaņi ir nolaistie {{IPA|[e̞ ø̞ ɘ̞ ɵ̞ ɤ̞ o̞]}}, bet centrētie {{IPA|[ɪ̈ ʊ̈]}} un {{IPA|[ä]}} ir respektīvie gandrīz augsta un augsti vidēja mēles pacēluma patskaņi. Vienīgie zināmie patskaņi, kurus nav iespējams attēlot pēc šīs shēmas, ir [[Noapaļoti patskaņi|saspiestie]] patskaņi, kuriem būtu nepieciešams īpašs simbols (tāds kā{{IPA|[ʏ̫]}}).

== Simbolu nosaukumi ==
&lt;!-- {{Pamatraksts|Starptautiskā fonētiskā alfabēta nosaukumu konvencija}} --&gt;
IPA simbolus visbiežāk atšķir pēc skaņas, ko tiem ir paredzēts aprakstīt, jo rupjajā transkripcijā neeksistē stingra atbilstība starp simbolu un skaņu. Kaut arī Starptautiskās fonētiskās asociācijas rokasgrāmata (''Handbook of the International Phonetic Association'') apgalvo, ka simboliem nav oficiālu nosaukumu, turpat ir minēts, ka katram burtam ir viens vai vairāki populāri nosaukumi. Arī [[Unicode]] standartā simboliem nav atbilstīgu nosaukumu. Daudzos gadījumos ''Unicode'' un IPA nosaukumi nesakrīt. Piemēram, {{IPA|ɛ}} IPA sauc &quot;epsilonu&quot;, bet ''Unicode'' sauc to par &quot;mazais burts atvērtais E&quot;.

Tradicionālie latīņu un grieķu burtu nosaukumi parasti tiek lietoti nemodificētiem burtiem.{{efn|Piemēram, [p] tiek saukta par &quot;mazais P&quot; un [χ] - &quot;hi.&quot;}} No šiem alfabētiem tieši neatvasinātiem burtiem (kā {{IPA|[[Balsīgs faringāls berzenis|[ʕ]]]}}) var būt dažādi nosaukumi, dažkārt pēc simbola izskata, dažkārt pēc attēlojamās skaņas.

Diakritiskajām zīmēm ir divas nosaukumu veidošanas metodes. Tradicionālajām diakritiskām zīmēm tiek lietoti šī simbola nosaukumi attiecīgajā valodā, piemēram '''{{IPA|ä}}''' ir ''[[diairēze]]'' vai &quot;umlauts&quot;. Netradicionālajām diakritiskajām zīmēm parasti tiek piešķirti asociatīvi nosaukumi, piemēram '''{{IPA|d̪}}''' sauc par ''tiltiņu''.

== Skatīt arī ==
{{Commons|International Phonetic Alphabet|International Phonetic Alphabet}}
&lt;!-- * [[Fonētiskā transkribēšana]]
* [[Artikulatīvā fonētika]]
* [[Fonētikas tematu saraksts]]
* Fonētiskās pieraksta metodes ASCII standartā: [[SAMPA]], [[X-SAMPA]] un [[Kirshenbaum]].
* [[Unicode fonētiskie simboli]]
* [[Unicode un HTML]] --&gt;
* [[Starptautiskais Sanskrita Transliterācijas Alfabēts]] (IAST)
&lt;!-- * [[IPA diagramma latviešu valodai]] --&gt;

== Piezīmes ==
{{notelist}}

== Avoti ==
{{Refbegin}}
* {{Laikraksta atsauce|last=Ball| first=Martin J.| coauthors=John H. Esling &amp; B. Craig. Dickson|year=1995| title=The VoQS system for the transcription of voice quality| journal=Journal of the International Phonetic Alphabet|volume=25| issue=2| pages=71-80}}
* {{Laikraksta atsauce |last=Duckworth |first=M. |coauthors=G. Allen, M.J. Ball |year=1990 |month=decembrī |title=Extensions to the International Phonetic Alphabet for the transcription of atypical speech |url=https://archive.org/details/clinical-linguistics-phonetics_october-december-1990_4_4/page/273 |journal=Clinical Linguistics and Phonetics |volume=4 |issue=4 |pages=273-280 |doi=}}
* {{Laikraksta atsauce |last=Hill |first=Kenneth C. |coauthors= |year=1988 |month=martā |title=Review of ''Phonetic symbol guide'' by G. K. Pullum &amp; W. Ladusaw |url=https://archive.org/details/sim_language_1988-03_64_1/page/143 |journal=Language |volume=64 |issue=1 |pages=143-144 |doi=10.2307/414792}}
* {{Laikraksta atsauce|author=International Phonetic Association|year=1989| title=Report on the 1989 Kiel convention| journal=Journal of the International Phonetic Alphabet|volume=19| issue=2| pages=67-80}}
* {{Grāmatas atsauce|author=International Phonetic Association|year=1999|title=Handbook of the International Phonetic Association: A guide to the use of the International Phonetic Alphabet|url=https://archive.org/details/handbookofintern0000inte|location=Cambridge|publisher=Cambridge University Press|id={{ISBN|0-521-65236-7}} (hb); {{ISBN|0-521-63751-1}} (pb)}}
* {{Grāmatas atsauce |last=Jones |first=Daniel| authorlink=Daniel Jones (phonetician) |title=English pronouncing dictionary |year=1988| edition= revised 14th edition |publisher=Dent |location=London |oclc=18415701}}
* {{Laikraksta atsauce |last=Ladefoged |first=Peter| authorlink=Peter Ladefoged |year=1990 |month=septembrī |title=The revised International Phonetic Alphabet |url=https://archive.org/details/sim_language_1990-09_66_3/page/550 |journal=Language |volume=66 |issue=3 |pages=550-552 |doi=10.2307/414611}}
* {{Laikraksta atsauce |last=Ladefoged |first=Peter |coauthors=Morris Hale |year=1988 |month=septembrī |title=Some major features of the International Phonetic Alphabet |url=https://archive.org/details/sim_language_1988-09_64_3/page/577 |journal=Language |volume=64 |issue=3 |pages=577-582 |doi=10.2307/414533}}
* {{Grāmatas atsauce|last=Laver|first=John|title=Principles of Phonetics|url=https://archive.org/details/principlesofphon0000lave|year=1994|publisher=Cambridge University Press|location=New York|id={{ISBN|0-521-45031-4}} (hb); {{ISBN|0-521-45655-X}} (pb)}}
* {{Grāmatas atsauce |last=Pullum |first=Geoffrey K. |authorlink=Geoffrey Pullum |author2=William A. Laduslaw |title=Phonetic symbol guide |url=https://archive.org/details/phoneticsymbolgu0000pull |year=1986 |publisher=University of Chicago Press |location=Chicago |isbn=0-226-68532-2}}
* {{Grāmatas atsauce |last=Skinner |first=Edith |coauthors=Timothy Monich, and Lilene Mansell |title=Speak with Distinction |url=https://archive.org/details/speakwithdistinc0000skin |location=New York, NY |publisher=Applause Theatre Book Publishers |year=1990}}
{{Refend}}

== Ārējās saites ==
=== Vispārējas ===
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20071201102324/http://www.personal.rdg.ac.uk/~llsroach/encyc.pdf Mazā fonētikas enciklopēdija], Pīters Roučs, fonētikas prof., Rīdingas Universitāte, AK. (pdf)
* [https://web.archive.org/web/20081023153307/http://www.arts.gla.ac.uk/IPA/ Starptautiskās fonētiskās asociācijas mājaslapa]
* [https://web.archive.org/web/20081219183132/http://www.arts.gla.ac.uk/IPA/IPA_chart_(C)2005.pdf Starptautiskais fonētiskais alfabēts (2005.g.)] Visu valodu simboli vienas lappuses diagrammā.
* [http://www.ipa.webstuff.org/ IPA kopēt &amp; ielikt diagramma, tastatūru dziņi u.c. ''Webstuff.org''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111010185501/http://www.ipa.webstuff.org/ |date={{dat|2011|10|10||bez}} }}
* [https://web.archive.org/web/20060717015119/http://cla.calpoly.edu/~jrubba/phon/learnipa.html Apgūt IPA angļu valodai], (Standarta amerikāņu angļu valoda)
* [http://www.omniglot.com/writing/ipa.htm ''Omniglot'' informācija par IPA]
* [https://web.archive.org/web/20060615102643/http://www.linguiste.org/phonetics/ipa/chart/ IPA diagramma] ''Unicode'' un XHTML/CSS standartos
* [https://web.archive.org/web/20070928152232/http://linguisticmystic.com/2007/03/08/using-ipa-fonts-with-mac-os-x-the-comprehensive-guide/ IPA fontu lietošana Mac OS X: Visaptveroša rokasgrāmata]

=== Bezmaksas IPA fontu lejupielādēšana ===
* [https://web.archive.org/web/20080517034451/http://scripts.sil.org/FontDownloadsGentium Gentium], profesionāls fonts (latīņu, grieķu, [[kirilica]]), [[Antīkva burti|antīkvas]] un [[Kursīvie burti|kursīvie]] burti, iekļauj IPA, bet nav toņu un jaunā labiodentālā flapa.
* [https://web.archive.org/web/20080705135103/http://scripts.sil.org/CharisSILfont Charis SIL], pilns burtu komplekts (latīņu, grieķu, kirilica), antīkvas, kursīvie un [[Treknraksta burti|treknraksta]] burti, iekļauti toņu burti un toņu diakritiskās zīmes virs IPA patskaņiem, jaunais labiodentālais flaps un daudzi nestandarta fonētiskie simboli. Izveidots uz [[Bitstream Charter]] pamata.
* [https://web.archive.org/web/20080705134947/http://scripts.sil.org/DoulosSILfont Doulos SIL], ''Times/Times New Roman'' stila fonts. Simbolu komplekts kā ''Charis SIL'', bet tikai antīkvas burti.
* [https://web.archive.org/web/20081121083558/http://webmasterei.com/en/ipa/index SIL93] vecie SIL IPA93 fonti (''Manuscript'' un ''Sophia'') pārkodēts ''Unicode'' standartā.
* [http://tug.ctan.org/cgi-bin/ctanPackageInformation.py?id=tipa TIPA]{{Novecojusi saite}}, fonts un sistēma IPA simbolu ievadīšanai [[LaTeX]] dokumentos.

=== Tastatūras ===
* [https://web.archive.org/web/20080704075615/http://www.linguiste.org/phonetics/ipa/chart/keyboard/ Tiešsaistes tastatūra]
* [http://scripts.sil.org/cms/scripts/page.php?site_id=nrsi&amp;item_id=ipa-sil_keyboard Lejupnolādējams IPA-SIL tastatūras izkārtojums Mac OS X] [[Unicode]] IPA ievadei
* [https://web.archive.org/web/20090407021712/http://www.rejc2.co.uk/ipakeyboard/ Lejupnolādējams IPA tastatūras izkārtojums ''Microsoft Windows''] [[Unicode]] IPA ievadeid
* [https://web.archive.org/web/20071201175436/http://staff.washington.edu/dmontero/IPACharmap/ IPACharMap] ekrāna tastatūra
* [http://www.blugs.com/IPA/ IPA Palette] ''IPACharMap'' Mac OS X versija.
* [http://www.jamesabela.co.uk/beginner/IPA.htm Microsoft Template] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071217065133/http://www.jamesabela.co.uk/beginner/IPA.htm |date={{dat|2007|12|17||bez}} }} - izveido rīku paleti ''Microsoft Word''

=== Skaņu faili ===
* [https://web.archive.org/web/20030604130512/http://hctv.humnet.ucla.edu/departments/linguistics/VowelsandConsonants/ Pītera Ladefogeda fonētikas kurss (ar skaņu failiem)]
* [https://web.archive.org/web/20030604130512/http://hctv.humnet.ucla.edu/departments/linguistics/VowelsandConsonants/course/chapter1/chapter1.html IPA diagramma] ar [[AIFF]] skaņu failiem IPA simboliem
* [http://hctv.humnet.ucla.edu/departments/linguistics/VowelsandConsonants/vowels/contents.html Ievads valodu skaņās] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20050703083533/http://hctv.humnet.ucla.edu/departments/linguistics/VowelsandConsonants/vowels/contents.html |date={{dat|2005|07|03||bez}} }}
* [http://web.uvic.ca/ling/resources/ipa/ipa-lab.htm IPA diagramma] ar [[MP3]] skaņu failiem visiem IPA simboliem diagrammā
* [http://www.paulmeier.com/ipa/charts.html IPA diagrammas ''Flash'' versija ar skaņu paraugiem]
* [https://web.archive.org/web/20060712074807/http://www.ling.hf.ntnu.no/ipa/full/ IPA skaņu paraugi]
* [http://www.yorku.ca/earmstro/ipa/ Pilnīga IPA diagramma ar skaņu paraugiem (iekļauj angļu divskaņus)]

=== Unicode diagrammas ===
* {{PDFlink|[http://www.unicode.org/charts/PDF/U0250.pdf Galveno IPA burtu Unicode diagramma]|118&amp;nbsp;[[Kibibyte|KiB]]&lt;!-- application/pdf, 121609 bytes --&gt;}}
* {{PDFlink|[http://www.unicode.org/charts/PDF/U02B0.pdf IPA modifikatoru Unicode diagramma]|90.0&amp;nbsp;[[Kibibyte|KiB]]&lt;!-- application/pdf, 92261 bytes --&gt;}}
* {{PDFlink|[http://www.unicode.org/charts/PDF/U0300.pdf IPA diakritisko zīmju Unicode diagramma]|104&amp;nbsp;[[Kibibyte|KiB]]&lt;!-- application/pdf, 106881 bytes --&gt;}}
* [https://web.archive.org/web/20071202074019/http://www.phon.ucl.ac.uk/home/wells/ipa-unicode.htm Starptautiskais fonētiskais alfabēts Unicode standartā]
* [https://web.archive.org/web/20060828010645/http://tlt.its.psu.edu/suggestions/international/bylanguage/ipachart.html Unicode-HTML IPA simbolu kodi:] Simbolu nosaukumu un HTML kodu tabulas [[Pensilvānijas Universitāte|Pensilvānijas Universitātē]].

{{Labs raksts}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Alfabēti]]
[[Kategorija:IPA]]
[[Kategorija:Fonētiskie alfabēti]]
[[Kategorija:Unicode]]</text>
      <sha1>sj0tmkregmu1bzarkpxgg5w12arcrtm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rīgas Sporta pils</title>
    <ns>0</ns>
    <id>32046</id>
    <revision>
      <id>4530790</id>
      <parentid>4513430</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T20:59:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4530790</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7990" sha1="0g53z6wel9evmhlgz0x2itev0w36kus" xml:space="preserve">{{Ēkas infokaste
| name = Rīgas Sporta pils
| native_name = 
| former_names = 
| alternate_names = 
| status = nojaukta
| image = Rīgas Sporta pils.jpg
| image_alt = 
| image_size = 250
| caption = Rīgas Sporta pils ēka 2002. gadā
| altitude = 
| building_type = 
| architectural_style = 
| structural_system = 
| cost = 
| ren_cost = 
| client = 
| owner = 
| current_tenants = 
| landlord = 
| location = 
| address = [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] 75
| location_town = Rīga
| location_country = {{karogs|Latvija}}
| pushpin_map = 
| coordinates = {{Coord|56|57|34.27|N|24|8|10.14|E|display=inline,title}}
| latd = 
| latm = 
| lats = 
| latNS = 
| longd = 
| longm = 
| longs = 
| longEW = 
| map_caption = 
| map_alt = 
| pushpin_image = 
| pushpin_relief = 
| map_size = 
| map_label = 
| label_position = 
| mark = 
| mark_width = 
| groundbreaking_date = 
| start_date = 1968
| completion_date = {{dat|1970|4|15}}
| opened_date = {{dat|1970|8|31}}&lt;ref name=&quot;31-08-1970-tiek-atklata-rigas-sporta-pils&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/events/Tiek-atklata-Rigas-sporta-pils-atklasana|title=31.08.1970: Tiek atklāta Rīgas sporta pils|website=timenote.info|access-date=2021-08-28|language=lv|archive-date=2021-08-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20210828151025/https://timenote.info/lv/events/Tiek-atklata-Rigas-sporta-pils-atklasana}}&lt;/ref&gt;
| inauguration_date = 
| renovation_date = 
| demolition_date = 2008
| destruction_date = 
| height = 
| architectural = 
| tip = 
| antenna_spire = 
| roof = 
| top_floor = 
| observatory = 
| other_dimensions = 
| floor_count = 2
| floor_area = 20 240 m2
| seating_type = 
| seating_capacity = 
| elevator_count = 
| architect = Oļģerts Krauklis, Biruta Burčika, Ārija Išhanova, Liliāna Kraukle, Maija Rita Skalberga&lt;ref name=&quot;31-08-1970-tiek-atklata-rigas-sporta-pils&quot; /&gt;
| architecture_firm = 
| structural_engineer = 
| services_engineer = 
| civil_engineer = 
| other_designers = 
| quantity_surveyor = 
| main_contractor = 
| awards = 
| designations = 
| ren_architect = 
| ren_firm = 
| ren_str_engineer = 
| ren_serv_engineer = 
| ren_civ_engineer = 
| ren_oth_designers = 
| ren_qty_surveyor = 
| ren_awards = 
| rooms = 
| parking = 
| url = 
| embedded = {{Stadiona infokaste
|child             = yes
|nosaukums         =
|attēls            =
|valsts            =
|pilsēta           =
|adrese            = 
|celtniecība-no    = 
|pabeigts          = 
|atklāts           = 
|izmaksas          = 
|izmaksas1         = 
|izmaksas2         = 
|ēkas-garums       = 
|stadiona-garums   = 
|ēkas-platums      = 
|stadiona-platums  = 
|ēkas-augstums     = 
|ēkas-apb-lauk     = 
|stadiona-apb-lauk = 
|kopējā-platība    = 
|kubatūra          = 
|arēnas-laukums    = 
|koncerts          = 
|vieglatlētika     = 
|futbols           = 
|basketbols        = 
|hokejs            = 4500
|klubu-mājvieta    = [[Rīgas &quot;Dinamo&quot; (1946—1995)|Rīgas Dinamo]] ([[PSRS&amp;nbsp;hokeja&amp;nbsp;līga]])&lt;br /&gt;[[ASK/Brocēni]] ([[LBL]]) 
|mājas-lapa        = 
}}
| references = 
}}

'''Rīgas Sporta pils''' bija sporta halle, kas atradās [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]]. Ēkas pamatfunkcija bija [[hokejs|hokeja]] halle ar mākslīgā ledus arēnu, bet ēku kompleksā ietilpa arī sporta zāle, fiziskās sagatavošanās un trenažieru zāle, kā arī vairākas palīgtelpas (pirts, duša, ārstnieciskie un masāžas kabineti). Arēnas hokeja halles ietilpība bija 4500 skatītāju vietas, tomēr, ņemot vērā stāvvietas un papildvietas, maksimālā arēnas ietilpība bija 5500 vietas.

Rīgas Sporta pils tika celta no 1968. līdz 1970. gadam, tās arhitekti bija Oļģerts Krauklis, Biruta Burčika, Ārija Išhanova, Liliāna Kraukle un Maija Rita Skalberga. Ēku nodeva ekspluatācijā 1970. gada 15. aprīlī un tā kļuva par nozīmīgu [[hokejs|hokeja]] attīstības pamatu, jo tajā [[PSRS čempionāts hokejā|PSRS čempionāta hokejā]] spēles aizvadīja [[Rīgas &quot;Dinamo&quot; (1946—1995)|Rīgas Dinamo]] komanda. Līdz pat 2006. gadam, kad [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules hokeja čempionāta]] sarīkošanai tika uzbūvēta [[Arēna Rīga]], Sporta pils bija svarīgākais hokeja centrs valstī. Rīgas Sporta pilī notika gan [[Latvijas hokeja izlase]]s pārbaudes spēles un starptautiski turnīri, gan lielākā daļa nacionālā hokeja čempionāta spēļu.

[[Attēls:Rīgas Sporta pils logo.png|thumb|left|150px|Rīgas Sporta pils logo]]
Tāpat vienā no lielākajām sporta celtnēm [[Latvija|Latvijā]] tika spēlēts [[basketbols]], [[teniss]] un [[daiļslidošana]], kā arī aizvadīti dažādi kultūras pasākumi. Sākot ar deviņdesmitajiem gadiem, Rīgas Sporta pils gaiteņos tika uzsākta dažādu preču mazumtirdzniecība. 1992. gada 3. novembrī Rīgas Sporta pils ieguva Nacionālās sporta bāzes statusu, tās apsaimniekošanai tika izveidota akciju sabiedrība, kuras priekšgalā ilgus gadus atradās leģendārais hokejists [[Helmuts Balderis]].

2007. gadā Rīgas Sporta pili no Andra Šķēles meitām piederoša uzņēmuma nopirka Urmasam Sorumā piederošās igauņu kompānijas meitasuzņēmums Latvijā SIA &quot;Rotermann Group&quot;. Jaunie īpašnieki paziņoja, ka 2007. gada vasarā tiks uzsākti ēkas un tā apkārtnē esošā kvartāla rekonstrukcijas darbi, kuros plānots investēt 100 miljonus eiro. Pēc rekonstrukcijas Rīgas Sporta pils kvartālā bija paredzēta dzīvokļu, biroju un viesnīcu izbūve. 2007. gada 16. maijā halle tika slēgta un 2008. gadā to nojauca, lai tās vietā celtu biznesa zonu, taču projekts netika īstenots.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://a4d.lv/notikumi/sporta_pils__in_memoriam/|title=Sporta pils — in memoriam|first=|website=a4d.lv|access-date={{dat|2021|08|28||bez}}|archive-date={{dat|2021|08|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210828145449/https://a4d.lv/notikumi/sporta_pils__in_memoriam/}}&lt;/ref&gt; 

2020. gada nogalē tika paziņots par ieceri bijušās ēkas vietā uz trim gadiem ierīkot mazdārziņus un ziedu pļavas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leta.lv/home/important/065C8783-AB7C-4632-916B-AA7BBE10E6B5/|title=Iedzīvotājiem liela interese par mazdārziņu ierīkošanu bijušās Rīgas Sporta pils teritorijā {{!}} Ziņas {{!}} LETA|website=leta.lv|access-date=2020-09-20|archive-date=2020-10-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20201020004334/https://www.leta.lv/home/important/065C8783-AB7C-4632-916B-AA7BBE10E6B5/}}&lt;/ref&gt; &quot;[[Sporta pils dārzi|Sporta pils dārzu]]&quot; teritorijā ir ierīkoti 150 mazdārziņu, kā arī ziedu pļavas dažādām kultūras un izglītības aktivitātēm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportapilsdarzi.lv/lv/about|title=Sporta Pils Dārzi / Par projektu|website=sportapilsdarzi.lv|access-date=2023-07-10|archive-date=2023-07-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20230710152127/https://sportapilsdarzi.lv/lv/about}}&lt;/ref&gt; Dārziņi teritorijā pastāvēja līdz 2025. gadam, kad atsākās kvartāla &quot;Tērbatas dārzs&quot; izbūves darbi SIA &quot;Estera Development&quot; vadībā ar plānu tos pabeigt līdz 2026. gada pēdējam ceturksnim.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://db.lv/zinas/uzsaks-terbatas-darzs-pirmas-ekas-buvniecibu|title=Uzsāks Tērbatas dārzs pirmās ēkas būvniecību|website=Dienas Bizness|access-date=2026-08-05|date=2025-02-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://vip.latnet.lv/lsp/old/nacionalas_sporta_bazes/nsb011.htm Nacionālās sporta bāzes - Rīgas Sporta pils]{{Novecojusi saite}}
* [https://web.archive.org/web/20160304132635/http://news.frut.lv/lv/ppl/society/2154 Sabiedrība → Rīgas Sporta pils]
* [http://www.delfi.lv/sports/news/hockey/news/lido-vairs-tikai-atminas-rigas-sporta-pilij-45.d?id=45817525 Lido vairs tikai atmiņās. Rīgas Sporta pilij - 45]


{{Hokejs-aizmetnis}}
{{rīga-aizmetnis}}
{{Ledus halles Latvijā}}

[[Kategorija:Ledus halles Latvijā]]
[[Kategorija:Celtnes un būves Rīgā]]</text>
      <sha1>0g53z6wel9evmhlgz0x2itev0w36kus</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zvaigžņu ceļš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>41424</id>
    <revision>
      <id>4530549</id>
      <parentid>4474211</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T13:18:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>K7yz3</username>
        <id>135096</id>
      </contributor>
      <comment>Patrick Stewart kā kapteinis Jean-Luc Picard</comment>
      <origin>4530549</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10732" sha1="b87uub057lqbvu48zq3iyq79khzdmkq" xml:space="preserve">{{cita nozīme|televīzijas seriālu un filmu sēriju|1966. gada seriālu|Zvaigžņu ceļš (seriāls)|2009. gada filmu|Zvaigžņu ceļš (2009. gada filma)|}}
{{Televīzijas seriāla infokaste
| show_name = Zvaigžņu ceļš
| show_name_2 = ''Star Trek''
| bgcolour = 
| color text = 
| image = Star Trek Logo 1.png
| caption = Franšīzes logotips
| genre = [[zinātniskā fantastika]]
| format = 
| creator = [[Džīns Rodenberijs]]
| developer = 
| writer = 
| director = 
| creative_director = 
| presenter = 
| starring = * [[Viljams Šetners]]
* [[Leonards Nīmojs]]
| judges = 
| voices = 
| narrated = 
| theme_music_composer = 
| opentheme = 
| endtheme = 
| composer = 
| country = {{vieta|ASV}}
| language = [[angļu valoda|angļu]]
| num_seasons = 
| num_episodes = 
| list_episodes = 
| executive_producer = 
| producer = 
| editor = 
| location = 
| cinematography = 
| camera = 
| runtime = 
| company = 
| distributor = 
| channel = 
| picture_format = 
| audio_format = 
| first_run = 
| first_aired = 
| last_aired = 
| status = 
| channel_LV = 
| preceded_by = 
| followed_by = 
| related = 
| website = http://www.startrek.com/
| production_website = 
}}
'''Zvaigžņu ceļš''' ({{val|en|Star Trek}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] televīzijas seriālu un filmu sērija, kura risinās iedomātā ''Star Trek'' pasaulē. Tās autors ir [[Džīns Rodenberijs]]. Seriāla pamatsižets bija par mierīgu līdzpastāvēšanu [[Visums|visumā]] ar citām [[civilizācija|civilizācijām]]. Tomēr galvenais uzsvars palika cilvēku savstarpējās attiecības un dažādu problēmu risināšana.&lt;ref name=&quot;name&quot;&gt;[http://www.sw.lv/f/index.php?showtopic=819&amp;st=0&amp;#entry18586 Star Wars forums: Pirmatklājēji, Zvaigžņu ceļa Visums]&lt;/ref&gt;
Uzņemti pieci seriāli, viens animācijas seriāls un 13 pilnmetrāžas filmas.

== Seriāli ==
=== &quot;Zvaigžņu ceļš&quot; (1966 — 1969) ===
{{pamatraksts|Zvaigžņu ceļš (seriāls)}}
[[Mynd:Star_Trek_TOS_Logo.svg|link=https://is.wikipedia.org/wiki/Mynd:Star_Trek_TOS_Logo.svg|thumb|[[Mynd:Leonard_Nimoy_William_Shatner_Star_Trek_1968.JPG|link=https://is.wikipedia.org/wiki/Mynd:Leonard_Nimoy_William_Shatner_Star_Trek_1968.JPG|frameless]]pirmā &quot;Zvaigžņu ceļa&quot; seriāla logotips, kas tagad pazīstams kā seriāls &quot;[[Zvaigžņu ceļš (seriāls)|Zvaigžņu ceļš]]&quot;]]
Oriģinālais &quot;Star Trek&quot; seriāls, kuram pēc nākamo seriālu rašanās tika pievienots &quot;The Original Series&quot; (Oriģinālās sērijas). Interneta vidē biežāk tiek saīsināts kā ST:TOS. Kopumā tika uzņemtas trīs sezonas (79 sērijas). Pirmizrādes laikā seriāls neieguva vērā ņemamu popularitāti, taču vēlāk, atkārtojot to ASV televīzijas kanālos, tas ieguva ļoti plašu [[fandoms|fanu bāzi]] un salīdzinoši spēcīgi ietekmēja cilvēku domāšanu par kosmosa apguvi. Seriāls arī aizskāra tajā laikā sāpīgo rasisma tēmu, jo viena no galvenajām varonēm seriālā bija melnādainā Uhura, kas izpildīja saziņas virsnieka pienākumus un tika nostādīta vienlīdzīgās pozīcijās ar baltādainajiem vīriešiem un sievietēm. Seriāla notikumi risinās 23. gadsimtā. Seriālā tiek apskatīti zvaigžņu kuģa ''Enterprise'' piedzīvojumi ceļojot pa kosmosa plašumiem uz vietām &quot;kur vēl neviens nav bijis&quot;.

=== ''Star Trek: The Animated Series'' (1973 — 1974) ===
Lai gan vairāki oriģinālā seriāla aktieri ierunāja šī multiplikācijas seriāla tēlus, dažādu tehnisku kļūmju un seriālu autoru visatļautības dēļ šis seriāls netiek pieskatīts &quot;oficiālajiem&quot; &quot;Star Trek&quot; visuma notikumiem. Arī kopumā šis seriāls neieguva lielu popularitāti.

=== ''Star Trek: The Next Generation'' (1987 — 1994) ===
[[Mynd:Star_Trek_The_Next_Generation_Logo.svg|link=https://is.wikipedia.org/wiki/Mynd:Star_Trek_The_Next_Generation_Logo.svg|thumb|[[Mynd:Jean-Luc_Picard_2.jpg|link=https://is.wikipedia.org/wiki/Mynd:Jean-Luc_Picard_2.jpg|frameless]]Patrick Stewart kā kapteinis Jean-Luc Picard]]
Nākamajam &quot;Star Trek&quot; seriālam tika dots nosaukums &quot;Nākamā paaudze&quot;, jo šajā seriālā skatītāji tika iepazīstināti ar jaunu komandu un jaunu zvaigžņu kuģi, kuram tāpat kā oriģinālajā seriālā tika dots vārds ''Enterprise''. Daži ST:TOS lomu atveidotāji parādījās dažās nozīmīgās epizodēs, sasaistot abus seriālus vienotā &quot;kosmosā&quot;. Šis seriāls internetā tiek saīsināts kā ST:TNG. Seriāla darbība norisinās 24. gadsimtā, apmēram 80 gadus pēc oriģinālā &quot;Star Trek&quot; seriālā atainotajiem notikumiem. Kopumā tika uzņemtas 178 epizodes. Šajā seriālā skatītāji tika iepazīstināti ar daudzām jaunām citplanētiešu rasēm, kuras ietekmēja seriāla varoņu piedzīvojumus. Šī seriāla uzņemšanas laikā 1991. gadā nomira &quot;Star Trek&quot; visuma radītājs [[Džīns Rodenberijs]].

=== ''Star Trek: Deep Space 9'' (1993 — 1999) ===
Nākamais &quot;Star Trek&quot; seriāls atšķirībā no abiem priekšgājējiem risinājās kosmosa stacijā &quot;Dziļais kosmoss 9&quot; un šāda darbības vide ļāva seriāla autoriem izstrādāt vairākus, spēcīgus otrā plāna tēlus. Seriāls ataino notikumus, kas notiek apmēram tajā paša laikā, kad ST:TNG. Starpplanētu Federācija pēc 50 gadus ilgas okupācijas beigām pārņem Badžoriešu pārvaldībā nonākušo staciju &quot;Dziļais kosmoss 9&quot; un atklāj pirmo, stabilo [[tārpeja|tārpeju]], kas savieno tālākos [[Galaktika]]s nostūrus ar šo staciju. Vienā brīdī stacija &quot;Dziļais kosmoss 9&quot; no vienkāršas un visu aizmirstas stacijas kļūst par dažādu politisku peripetiju krustpunktu. &quot;Dziļais kosmoss 9&quot; pārkāpa vienu no Džīna Rodenberija nerakstītajiem likumiem - nekādu konfliktu starp komandas locekļiem. Tieši dažādās kulturālās atšķirības ļāva seriāla autoriem izveidot daudz ticamākus tēlus. Pastāv uzskats, ka tieši ST:DS9 seriāla tēli ir vieni no vislabāk attīstītajiem tēliem visā &quot;Star Trek&quot; visumā. Kopumā tika uzņemtas 176 epizodes.

=== ''Star Trek: Voyager'' (1995 — 2001) ===
Arī seriāla &quot;Voyager&quot; notikumi risinās uz zvaigžņu kuģa - &quot;Voyager&quot;. Jau seriāla pirmajā sērijā nezināms citplanētiešu spēks aizgādā &quot;Voyager&quot; uz otru Galaktikas malu un visa seriāla gaitā komanda cenšas atrast ceļu mājup, lai gan lidojot ar maksimālo ātrumu būtu nepieciešami 75 gadi.

=== ''Star Trek: Enterprise'' (2001 — 2005) ===
Atšķirībā no pārējiem seriāliem &quot;Enterprise&quot; ataino notikumus sākot ar 2151. gadu. Hronoloģiski &quot;Enterprise&quot; notikumi risinās pirms oriģinālajā seriālā atainotajiem notikumiem - Federācija vēl nav dibināta un cilvēce vēl tikai sper pirmos soļus starpzvaigžņu lidojumu sfērā. &quot;Enterprise&quot; ir arī pirmais &quot;Star Trek&quot; seriāls, kurš tika atcelts zemo reitingu dēļ. Pārējie seriāli tika veiksmīgi pabeigti.

== Pilnmetrāžas filmas ==
Kopumā uzņemtas 13 pilnmetrāžas filmas - 6 filmas ar oriģinālā seriāla komandu, 1 ar jaukto komandu, un 3 ar &quot;Nākamās paaudzes&quot; komandu un 3 ar pirmo komandu jaunībā.
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:97%; text-align:left;&quot;
|-
!#
!Nosaukums
!Izdošanas datums
!Režisors
!Sērija
|-
| colspan=&quot;5&quot; style=&quot;background:#c5f3c6;&quot;|
|-
| style=&quot;text-align:center; background:#c5f3c6;&quot;| 1
|&quot;[[Zvaigžņu ceļš (1979. gada filma)|Zvaigžņu ceļš]]&quot; (''Star Trek: The Motion Picture'')
| style=&quot;text-align:center;&quot;| {{dat|1979|12|7|N|bez}}
| style=&quot;text-align:center;&quot;| [[Roberts Vaiss]]
| style=&quot;text-align:center; background:#c5f3c6;&quot; rowspan=&quot;6&quot; | Oriģinālā sērija
|-
| style=&quot;text-align:center; background:#c5f3c6;&quot;| 2
|&quot;[[Zvaigžņu ceļš II: Hana dusmas]]&quot; (''Star Trek II: The Wrath of Khan'')
| style=&quot;text-align:center;&quot;| {{dat|1982|6|4|N|bez}}
| style=&quot;text-align:center;&quot;| [[Nikolass Mejers]]
|-
| style=&quot;text-align:center; background:#c5f3c6;&quot;| 3
|&quot;[[Zvaigžņu ceļš III: Meklējot Spoku]]&quot; (''Star Trek III: The Search for Spock'')
| style=&quot;text-align:center;&quot;| {{dat|1984|6|1|N|bez}}
| style=&quot;text-align:center;&quot; rowspan=&quot;2&quot; | [[Leonards Nīmojs]]
|-
| style=&quot;text-align:center; background:#c5f3c6;&quot;| 4
|&quot;[[Zvaigžņu ceļš IV: Ceļojums mājup]]&quot; (''Star Trek IV: The Voyage Home'')
| style=&quot;text-align:center;&quot;| {{dat|1986|11|26|N|bez}}
|-
| style=&quot;text-align:center; background:#c5f3c6;&quot;| 5
|&quot;[[Zvaigžņu ceļš V: Pēdējā robeža]]&quot; (''Star Trek V: The Final Frontier'')
| style=&quot;text-align:center;&quot;| {{dat|1989|6|9|N|bez}}
| style=&quot;text-align:center;&quot;| [[Viljams Šetners]]
|-
| style=&quot;text-align:center; background:#c5f3c6;&quot;| 6
|&quot;[[Zvaigžņu ceļš VI: Neatklātā zeme]]&quot; (''Star Trek VI: The Undiscovered Country'')
| style=&quot;text-align:center;&quot;| {{dat|1991|12|6|N|bez}}
| style=&quot;text-align:center;&quot;| [[Nikolas Mejers]]
|-
| colspan=&quot;5&quot; style=&quot;background:#fff3c6;&quot;|
|-
| style=&quot;text-align:center; background:#fff3c6;&quot;| 7
|&quot;[[Zvaigžņu ceļa paaudzes]]&quot; (''Star Trek Generations'')
| style=&quot;text-align:center;&quot;| {{dat|1994|11|18|N|bez}}
| style=&quot;text-align:center;&quot;| [[Deivids Karsons]]
| style=&quot;text-align:center; background:#fff3c6;&quot; rowspan=&quot;4&quot;| &quot;Nākamā paaudze&quot;
|-
| style=&quot;text-align:center; background:#fff3c6;&quot;| 8
|&quot;[[Zvaigžņu ceļš: Pirmais kontakts]]&quot; (''Star Trek: First Contact'')
| style=&quot;text-align:center;&quot;| {{dat|1996|11|22|N|bez}}
| style=&quot;text-align:center;&quot; rowspan=&quot;2&quot;| [[Džonatans Fraks]]
|-
| style=&quot;text-align:center; background:#fff3c6;&quot;| 9
|&quot;[[Zvaigžņu ceļš: Sacelšanās]]&quot; (''Star Trek: Insurrection'')
| style=&quot;text-align:center;&quot;| {{dat|1998|12|11|N|bez}}
|-
| style=&quot;text-align:center; background:#fff3c6;&quot;| 10
|&quot;[[Zvaigžņu ceļš: Atriebība]]&quot; (''Star Trek: Nemesis'')
| style=&quot;text-align:center;&quot;| {{dat|2002|12|13|N|bez}}
| style=&quot;text-align:center;&quot;| [[Stuarts Bairds]]
|-
| colspan=&quot;5&quot; style=&quot;background:#c5cdf3;&quot;|
|-
| style=&quot;text-align:center; background:#c5cdf3;&quot;| 11
|&quot;[[Zvaigžņu ceļš (2009. gada filma)|Zvaigžņu ceļš]]&quot; (''Star Trek'')
| style=&quot;text-align:center;&quot;| {{dat|2009|5|8|N|bez}} 
| style=&quot;text-align:center;&quot; rowspan=&quot;2&quot;| [[Džefrijs Džeikobs Eibramss]]
| style=&quot;text-align:center; background:#c5cdf3;&quot; rowspan=&quot;3&quot;| Džefrija Džeikoba Eibramsa sērija
|-
| style=&quot;text-align:center; background:#c5cdf3;&quot;| 12
|&quot;[[Tumsā: Zvaigžņu ceļš]]&quot; (''Star Trek Into Darkness'')
| style=&quot;text-align:center;&quot;| {{dat|2013|5|5|N|bez}}
|-
| style=&quot;text-align:center; background:#c5cdf3;&quot;| 13
| &quot;[[Zvaigžņu ceļš: Bezgalība]]&quot; (''Star Trek Beyond'')
| style=&quot;text-align:center;&quot;| {{dat|2016|7|22|N|bez}}
| style=&quot;text-align:center;&quot;| [[Džastins Lins]]
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{filmu ārējās saites}}

{{Zvaigžņu ceļš}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Zvaigžņu ceļš| ]]</text>
      <sha1>b87uub057lqbvu48zq3iyq79khzdmkq</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530551</id>
      <parentid>4530549</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T13:23:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>K7yz3</username>
        <id>135096</id>
      </contributor>
      <origin>4530551</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10772" sha1="l5f2oa5rs0ead4rnkm7ilio9dae6mxp" xml:space="preserve">{{cita nozīme|televīzijas seriālu un filmu sēriju|1966. gada seriālu|Zvaigžņu ceļš (seriāls)|2009. gada filmu|Zvaigžņu ceļš (2009. gada filma)|}}
{{Televīzijas seriāla infokaste
| show_name = Zvaigžņu ceļš
| show_name_2 = ''Star Trek''
| bgcolour = 
| color text = 
| image = Star Trek Logo 1.png
| caption = Franšīzes logotips
| genre = [[zinātniskā fantastika]]
| format = 
| creator = [[Džīns Rodenberijs]]
| developer = 
| writer = 
| director = 
| creative_director = 
| presenter = 
| starring = * [[Viljams Šetners]]
* [[Leonards Nīmojs]]
| judges = 
| voices = 
| narrated = 
| theme_music_composer = 
| opentheme = 
| endtheme = 
| composer = 
| country = {{vieta|ASV}}
| language = [[angļu valoda|angļu]]
| num_seasons = 
| num_episodes = 
| list_episodes = 
| executive_producer = 
| producer = 
| editor = 
| location = 
| cinematography = 
| camera = 
| runtime = 
| company = 
| distributor = 
| channel = 
| picture_format = 
| audio_format = 
| first_run = 
| first_aired = 
| last_aired = 
| status = 
| channel_LV = 
| preceded_by = 
| followed_by = 
| related = 
| website = http://www.startrek.com/
| production_website = 
}}
'''Zvaigžņu ceļš''' ({{val|en|Star Trek}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] televīzijas seriālu un filmu sērija, kura risinās iedomātā ''Star Trek'' pasaulē. Tās autors ir [[Džīns Rodenberijs]]. Seriāla pamatsižets bija par mierīgu līdzpastāvēšanu [[Visums|visumā]] ar citām [[civilizācija|civilizācijām]]. Tomēr galvenais uzsvars palika cilvēku savstarpējās attiecības un dažādu problēmu risināšana.&lt;ref name=&quot;name&quot;&gt;[http://www.sw.lv/f/index.php?showtopic=819&amp;st=0&amp;#entry18586 Star Wars forums: Pirmatklājēji, Zvaigžņu ceļa Visums]&lt;/ref&gt;
Uzņemti pieci seriāli, viens animācijas seriāls un 13 pilnmetrāžas filmas.

== Seriāli ==
=== &quot;Zvaigžņu ceļš&quot; (1966 — 1969) ===
{{pamatraksts|Zvaigžņu ceļš (seriāls)}}
[[Attēls:Star_Trek_TOS_Logo.svg|link=https://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Star_Trek_TOS_Logo.svg|thumb|[[Attēls:Leonard_Nimoy_William_Shatner_Star_Trek_1968.JPG|link=https://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Leonard_Nimoy_William_Shatner_Star_Trek_1968.JPG|frameless]]pirmā &quot;Zvaigžņu ceļa&quot; seriāla logotips, kas tagad pazīstams kā seriāls &quot;[[Zvaigžņu ceļš (seriāls)|Zvaigžņu ceļš]]&quot;]]
Oriģinālais &quot;Star Trek&quot; seriāls, kuram pēc nākamo seriālu rašanās tika pievienots &quot;The Original Series&quot; (Oriģinālās sērijas). Interneta vidē biežāk tiek saīsināts kā ST:TOS. Kopumā tika uzņemtas trīs sezonas (79 sērijas). Pirmizrādes laikā seriāls neieguva vērā ņemamu popularitāti, taču vēlāk, atkārtojot to ASV televīzijas kanālos, tas ieguva ļoti plašu [[fandoms|fanu bāzi]] un salīdzinoši spēcīgi ietekmēja cilvēku domāšanu par kosmosa apguvi. Seriāls arī aizskāra tajā laikā sāpīgo rasisma tēmu, jo viena no galvenajām varonēm seriālā bija melnādainā Uhura, kas izpildīja saziņas virsnieka pienākumus un tika nostādīta vienlīdzīgās pozīcijās ar baltādainajiem vīriešiem un sievietēm. Seriāla notikumi risinās 23. gadsimtā. Seriālā tiek apskatīti zvaigžņu kuģa ''Enterprise'' piedzīvojumi ceļojot pa kosmosa plašumiem uz vietām &quot;kur vēl neviens nav bijis&quot;.

=== ''Star Trek: The Animated Series'' (1973 — 1974) ===
Lai gan vairāki oriģinālā seriāla aktieri ierunāja šī multiplikācijas seriāla tēlus, dažādu tehnisku kļūmju un seriālu autoru visatļautības dēļ šis seriāls netiek pieskatīts &quot;oficiālajiem&quot; &quot;Star Trek&quot; visuma notikumiem. Arī kopumā šis seriāls neieguva lielu popularitāti.

=== ''Star Trek: The Next Generation'' (1987 — 1994) ===
[[Attēls:Star_Trek_The_Next_Generation_Logo.svg|link=https://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Star_Trek_The_Next_Generation_Logo.svg|thumb|[[Attēls:Jean-Luc_Picard_2.jpg|link=https://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Jean-Luc_Picard_2.jpg|frameless]]Patrick Stewart kā kapteinis Jean-Luc Picard]]
Nākamajam &quot;Star Trek&quot; seriālam tika dots nosaukums &quot;Nākamā paaudze&quot;, jo šajā seriālā skatītāji tika iepazīstināti ar jaunu komandu un jaunu zvaigžņu kuģi, kuram tāpat kā oriģinālajā seriālā tika dots vārds ''Enterprise''. Daži ST:TOS lomu atveidotāji parādījās dažās nozīmīgās epizodēs, sasaistot abus seriālus vienotā &quot;kosmosā&quot;. Šis seriāls internetā tiek saīsināts kā ST:TNG. Seriāla darbība norisinās 24. gadsimtā, apmēram 80 gadus pēc oriģinālā &quot;Star Trek&quot; seriālā atainotajiem notikumiem. Kopumā tika uzņemtas 178 epizodes. Šajā seriālā skatītāji tika iepazīstināti ar daudzām jaunām citplanētiešu rasēm, kuras ietekmēja seriāla varoņu piedzīvojumus. Šī seriāla uzņemšanas laikā 1991. gadā nomira &quot;Star Trek&quot; visuma radītājs [[Džīns Rodenberijs]].

=== ''Star Trek: Deep Space 9'' (1993 — 1999) ===
Nākamais &quot;Star Trek&quot; seriāls atšķirībā no abiem priekšgājējiem risinājās kosmosa stacijā &quot;Dziļais kosmoss 9&quot; un šāda darbības vide ļāva seriāla autoriem izstrādāt vairākus, spēcīgus otrā plāna tēlus. Seriāls ataino notikumus, kas notiek apmēram tajā paša laikā, kad ST:TNG. Starpplanētu Federācija pēc 50 gadus ilgas okupācijas beigām pārņem Badžoriešu pārvaldībā nonākušo staciju &quot;Dziļais kosmoss 9&quot; un atklāj pirmo, stabilo [[tārpeja|tārpeju]], kas savieno tālākos [[Galaktika]]s nostūrus ar šo staciju. Vienā brīdī stacija &quot;Dziļais kosmoss 9&quot; no vienkāršas un visu aizmirstas stacijas kļūst par dažādu politisku peripetiju krustpunktu. &quot;Dziļais kosmoss 9&quot; pārkāpa vienu no Džīna Rodenberija nerakstītajiem likumiem - nekādu konfliktu starp komandas locekļiem. Tieši dažādās kulturālās atšķirības ļāva seriāla autoriem izveidot daudz ticamākus tēlus. Pastāv uzskats, ka tieši ST:DS9 seriāla tēli ir vieni no vislabāk attīstītajiem tēliem visā &quot;Star Trek&quot; visumā. Kopumā tika uzņemtas 176 epizodes.

=== ''Star Trek: Voyager'' (1995 — 2001) ===
Arī seriāla &quot;Voyager&quot; notikumi risinās uz zvaigžņu kuģa - &quot;Voyager&quot;. Jau seriāla pirmajā sērijā nezināms citplanētiešu spēks aizgādā &quot;Voyager&quot; uz otru Galaktikas malu un visa seriāla gaitā komanda cenšas atrast ceļu mājup, lai gan lidojot ar maksimālo ātrumu būtu nepieciešami 75 gadi.

=== ''Star Trek: Enterprise'' (2001 — 2005) ===
Atšķirībā no pārējiem seriāliem &quot;Enterprise&quot; ataino notikumus sākot ar 2151. gadu. Hronoloģiski &quot;Enterprise&quot; notikumi risinās pirms oriģinālajā seriālā atainotajiem notikumiem - Federācija vēl nav dibināta un cilvēce vēl tikai sper pirmos soļus starpzvaigžņu lidojumu sfērā. &quot;Enterprise&quot; ir arī pirmais &quot;Star Trek&quot; seriāls, kurš tika atcelts zemo reitingu dēļ. Pārējie seriāli tika veiksmīgi pabeigti.

== Pilnmetrāžas filmas ==
Kopumā uzņemtas 13 pilnmetrāžas filmas - 6 filmas ar oriģinālā seriāla komandu, 1 ar jaukto komandu, un 3 ar &quot;Nākamās paaudzes&quot; komandu un 3 ar pirmo komandu jaunībā.
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:97%; text-align:left;&quot;
|-
!#
!Nosaukums
!Izdošanas datums
!Režisors
!Sērija
|-
| colspan=&quot;5&quot; style=&quot;background:#c5f3c6;&quot;|
|-
| style=&quot;text-align:center; background:#c5f3c6;&quot;| 1
|&quot;[[Zvaigžņu ceļš (1979. gada filma)|Zvaigžņu ceļš]]&quot; (''Star Trek: The Motion Picture'')
| style=&quot;text-align:center;&quot;| {{dat|1979|12|7|N|bez}}
| style=&quot;text-align:center;&quot;| [[Roberts Vaiss]]
| style=&quot;text-align:center; background:#c5f3c6;&quot; rowspan=&quot;6&quot; | Oriģinālā sērija
|-
| style=&quot;text-align:center; background:#c5f3c6;&quot;| 2
|&quot;[[Zvaigžņu ceļš II: Hana dusmas]]&quot; (''Star Trek II: The Wrath of Khan'')
| style=&quot;text-align:center;&quot;| {{dat|1982|6|4|N|bez}}
| style=&quot;text-align:center;&quot;| [[Nikolass Mejers]]
|-
| style=&quot;text-align:center; background:#c5f3c6;&quot;| 3
|&quot;[[Zvaigžņu ceļš III: Meklējot Spoku]]&quot; (''Star Trek III: The Search for Spock'')
| style=&quot;text-align:center;&quot;| {{dat|1984|6|1|N|bez}}
| style=&quot;text-align:center;&quot; rowspan=&quot;2&quot; | [[Leonards Nīmojs]]
|-
| style=&quot;text-align:center; background:#c5f3c6;&quot;| 4
|&quot;[[Zvaigžņu ceļš IV: Ceļojums mājup]]&quot; (''Star Trek IV: The Voyage Home'')
| style=&quot;text-align:center;&quot;| {{dat|1986|11|26|N|bez}}
|-
| style=&quot;text-align:center; background:#c5f3c6;&quot;| 5
|&quot;[[Zvaigžņu ceļš V: Pēdējā robeža]]&quot; (''Star Trek V: The Final Frontier'')
| style=&quot;text-align:center;&quot;| {{dat|1989|6|9|N|bez}}
| style=&quot;text-align:center;&quot;| [[Viljams Šetners]]
|-
| style=&quot;text-align:center; background:#c5f3c6;&quot;| 6
|&quot;[[Zvaigžņu ceļš VI: Neatklātā zeme]]&quot; (''Star Trek VI: The Undiscovered Country'')
| style=&quot;text-align:center;&quot;| {{dat|1991|12|6|N|bez}}
| style=&quot;text-align:center;&quot;| [[Nikolas Mejers]]
|-
| colspan=&quot;5&quot; style=&quot;background:#fff3c6;&quot;|
|-
| style=&quot;text-align:center; background:#fff3c6;&quot;| 7
|&quot;[[Zvaigžņu ceļa paaudzes]]&quot; (''Star Trek Generations'')
| style=&quot;text-align:center;&quot;| {{dat|1994|11|18|N|bez}}
| style=&quot;text-align:center;&quot;| [[Deivids Karsons]]
| style=&quot;text-align:center; background:#fff3c6;&quot; rowspan=&quot;4&quot;| &quot;Nākamā paaudze&quot;
|-
| style=&quot;text-align:center; background:#fff3c6;&quot;| 8
|&quot;[[Zvaigžņu ceļš: Pirmais kontakts]]&quot; (''Star Trek: First Contact'')
| style=&quot;text-align:center;&quot;| {{dat|1996|11|22|N|bez}}
| style=&quot;text-align:center;&quot; rowspan=&quot;2&quot;| [[Džonatans Fraks]]
|-
| style=&quot;text-align:center; background:#fff3c6;&quot;| 9
|&quot;[[Zvaigžņu ceļš: Sacelšanās]]&quot; (''Star Trek: Insurrection'')
| style=&quot;text-align:center;&quot;| {{dat|1998|12|11|N|bez}}
|-
| style=&quot;text-align:center; background:#fff3c6;&quot;| 10
|&quot;[[Zvaigžņu ceļš: Atriebība]]&quot; (''Star Trek: Nemesis'')
| style=&quot;text-align:center;&quot;| {{dat|2002|12|13|N|bez}}
| style=&quot;text-align:center;&quot;| [[Stuarts Bairds]]
|-
| colspan=&quot;5&quot; style=&quot;background:#c5cdf3;&quot;|
|-
| style=&quot;text-align:center; background:#c5cdf3;&quot;| 11
|&quot;[[Zvaigžņu ceļš (2009. gada filma)|Zvaigžņu ceļš]]&quot; (''Star Trek'')
| style=&quot;text-align:center;&quot;| {{dat|2009|5|8|N|bez}} 
| style=&quot;text-align:center;&quot; rowspan=&quot;2&quot;| [[Džefrijs Džeikobs Eibramss]]
| style=&quot;text-align:center; background:#c5cdf3;&quot; rowspan=&quot;3&quot;| Džefrija Džeikoba Eibramsa sērija
|-
| style=&quot;text-align:center; background:#c5cdf3;&quot;| 12
|&quot;[[Tumsā: Zvaigžņu ceļš]]&quot; (''Star Trek Into Darkness'')
| style=&quot;text-align:center;&quot;| {{dat|2013|5|5|N|bez}}
|-
| style=&quot;text-align:center; background:#c5cdf3;&quot;| 13
| &quot;[[Zvaigžņu ceļš: Bezgalība]]&quot; (''Star Trek Beyond'')
| style=&quot;text-align:center;&quot;| {{dat|2016|7|22|N|bez}}
| style=&quot;text-align:center;&quot;| [[Džastins Lins]]
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{filmu ārējās saites}}

{{Zvaigžņu ceļš}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Zvaigžņu ceļš| ]]</text>
      <sha1>l5f2oa5rs0ead4rnkm7ilio9dae6mxp</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530744</id>
      <parentid>4530551</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T18:52:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4530744</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10422" sha1="oijwiqj7rm06q6r5iriowupjc2waib3" xml:space="preserve">{{cita nozīme|televīzijas seriālu un filmu sēriju|1966. gada seriālu|Zvaigžņu ceļš (seriāls)|2009. gada filmu|Zvaigžņu ceļš (2009. gada filma)|}}
{{Televīzijas seriāla infokaste
| show_name = Zvaigžņu ceļš
| show_name_2 = ''Star Trek''
| bgcolour = 
| color text = 
| image = Star Trek Logo 1.png
| caption = Franšīzes logotips
| genre = [[zinātniskā fantastika]]
| format = 
| creator = [[Džīns Rodenberijs]]
| developer = 
| writer = 
| director = 
| creative_director = 
| presenter = 
| starring = * [[Viljams Šetners]]
* [[Leonards Nīmojs]]
| judges = 
| voices = 
| narrated = 
| theme_music_composer = 
| opentheme = 
| endtheme = 
| composer = 
| country = {{vieta|ASV}}
| language = [[angļu valoda|angļu]]
| num_seasons = 
| num_episodes = 
| list_episodes = 
| executive_producer = 
| producer = 
| editor = 
| location = 
| cinematography = 
| camera = 
| runtime = 
| company = 
| distributor = 
| channel = 
| picture_format = 
| audio_format = 
| first_run = 
| first_aired = 
| last_aired = 
| status = 
| channel_LV = 
| preceded_by = 
| followed_by = 
| related = 
| website = http://www.startrek.com/
| production_website = 
}}
'''Zvaigžņu ceļš''' ({{val|en|Star Trek}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] televīzijas seriālu un filmu sērija, kura risinās iedomātā ''Star Trek'' pasaulē. Tās autors ir [[Džīns Rodenberijs]]. Seriāla pamatsižets bija par mierīgu līdzpastāvēšanu [[Visums|visumā]] ar citām [[civilizācija|civilizācijām]]. Tomēr galvenais uzsvars palika cilvēku savstarpējās attiecības un dažādu problēmu risināšana.&lt;ref name=&quot;name&quot;&gt;[http://www.sw.lv/f/index.php?showtopic=819&amp;st=0&amp;#entry18586 Star Wars forums: Pirmatklājēji, Zvaigžņu ceļa Visums]&lt;/ref&gt;
Uzņemti pieci seriāli, viens animācijas seriāls un 13 pilnmetrāžas filmas.

== Seriāli ==
=== &quot;Zvaigžņu ceļš&quot; (1966 — 1969) ===
{{pamatraksts|Zvaigžņu ceļš (seriāls)}}
[[Attēls:Star_Trek_TOS_Logo.svg|thumb|Vecais logo]][[Attēls:Leonard_Nimoy_William_Shatner_Star_Trek_1968.JPG|thumb|pirmā &quot;[[Zvaigžņu ceļš (seriāls)|Zvaigžņu ceļa]]&quot; seriāla logo]]
Oriģinālais &quot;Star Trek&quot; seriāls, kuram pēc nākamo seriālu rašanās tika pievienots &quot;The Original Series&quot; (Oriģinālās sērijas). Interneta vidē biežāk tiek saīsināts kā ST:TOS. Kopumā tika uzņemtas trīs sezonas (79 sērijas). Pirmizrādes laikā seriāls neieguva vērā ņemamu popularitāti, taču vēlāk, atkārtojot to ASV televīzijas kanālos, tas ieguva ļoti plašu [[fandoms|fanu bāzi]] un salīdzinoši spēcīgi ietekmēja cilvēku domāšanu par kosmosa apguvi. Seriāls arī aizskāra tajā laikā sāpīgo rasisma tēmu, jo viena no galvenajām varonēm seriālā bija melnādainā Uhura, kas izpildīja saziņas virsnieka pienākumus un tika nostādīta vienlīdzīgās pozīcijās ar baltādainajiem vīriešiem un sievietēm. Seriāla notikumi risinās 23. gadsimtā. Seriālā tiek apskatīti zvaigžņu kuģa ''Enterprise'' piedzīvojumi, ceļojot pa kosmosa plašumiem uz vietām &quot;kur vēl neviens nav bijis&quot;.

=== ''Star Trek: The Animated Series'' (1973 — 1974) ===
Lai gan vairāki oriģinālā seriāla aktieri ierunāja šī multiplikācijas seriāla tēlus, dažādu tehnisku kļūmju un seriāla autoru visatļautības dēļ šis seriāls netiek pieskatīts &quot;oficiālajiem&quot; &quot;Star Trek&quot; visuma notikumiem. Arī kopumā šis seriāls neieguva lielu popularitāti.

=== ''Star Trek: The Next Generation'' (1987 — 1994) ===
[[Attēls:Star_Trek_The_Next_Generation_Logo.svg|thumb|ST:TNG logo]]
[[Attēls:Jean-Luc_Picard_2.jpg|thumb|Patriks Stjuarts kapteiņa Žana-Lika Pikāra lomā]]
Nākamajam &quot;Star Trek&quot; seriālam tika dots nosaukums &quot;Nākamā paaudze&quot;, jo šajā seriālā skatītāji tika iepazīstināti ar jaunu komandu un jaunu zvaigžņu kuģi, kuram tāpat kā oriģinālajā seriālā tika dots vārds ''Enterprise''. Daži ST:TOS lomu atveidotāji parādījās dažās nozīmīgās epizodēs, sasaistot abus seriālus vienotā &quot;kosmosā&quot;. Šis seriāls internetā tiek saīsināts kā ST:TNG. Seriāla darbība norisinās 24. gadsimtā, apmēram 80 gadus pēc oriģinālā &quot;Star Trek&quot; seriālā atainotajiem notikumiem. Kopumā tika uzņemtas 178 epizodes. Šajā seriālā skatītāji tika iepazīstināti ar daudzām jaunām citplanētiešu rasēm, kuras ietekmēja seriāla varoņu piedzīvojumus. Šī seriāla uzņemšanas laikā 1991. gadā nomira &quot;Star Trek&quot; visuma radītājs [[Džīns Rodenberijs]].

=== ''Star Trek: Deep Space 9'' (1993 — 1999) ===
Nākamais &quot;Star Trek&quot; seriāls atšķirībā no abiem priekšgājējiem risinājās kosmosa stacijā &quot;Dziļais kosmoss 9&quot; un šāda darbības vide ļāva seriāla autoriem izstrādāt vairākus, spēcīgus otrā plāna tēlus. Seriāls ataino notikumus, kas notiek apmēram tajā pašā laikā, kad ST:TNG. Starpplanētu Federācija pēc 50 gadus ilgas okupācijas beigām pārņem Badžoriešu pārvaldībā nonākušo staciju &quot;Dziļais kosmoss 9&quot; un atklāj pirmo, stabilo [[tārpeja|tārpeju]], kas savieno tālākos [[Galaktika]]s nostūrus ar šo staciju. Vienā brīdī stacija &quot;Dziļais kosmoss 9&quot; no vienkāršas un visu aizmirstas stacijas kļūst par dažādu politisku peripētiju krustpunktu. &quot;Dziļais kosmoss 9&quot; pārkāpa vienu no Džīna Rodenberija nerakstītajiem likumiem - nekādu konfliktu starp komandas locekļiem. Tieši dažādās kulturālās atšķirības ļāva seriāla autoriem izveidot daudz ticamākus tēlus. Pastāv uzskats, ka tieši ST:DS9 seriāla tēli ir vieni no vislabāk attīstītajiem tēliem visā &quot;Star Trek&quot; visumā. Kopumā tika uzņemtas 176 epizodes.

=== ''Star Trek: Voyager'' (1995 — 2001) ===
Arī seriāla &quot;Voyager&quot; notikumi risinās uz zvaigžņu kuģa - &quot;Voyager&quot;. Jau seriāla pirmajā sērijā nezināms citplanētiešu spēks aizgādā &quot;Voyager&quot; uz otru Galaktikas malu un visa seriāla gaitā komanda cenšas atrast ceļu mājup, lai gan lidojot ar maksimālo ātrumu tam būtu nepieciešami 75 gadi.

=== ''Star Trek: Enterprise'' (2001 — 2005) ===
Atšķirībā no pārējiem seriāliem &quot;Enterprise&quot; ataino notikumus sākot ar 2151. gadu. Hronoloģiski &quot;Enterprise&quot; notikumi risinās pirms oriģinālajā seriālā atainotajiem notikumiem - Federācija vēl nav dibināta un cilvēce vēl tikai sper pirmos soļus starpzvaigžņu lidojumu sfērā. &quot;Enterprise&quot; ir arī pirmais &quot;Star Trek&quot; seriāls, kurš tika atcelts zemo reitingu dēļ. Pārējie seriāli tika veiksmīgi pabeigti.

== Pilnmetrāžas filmas ==
Kopumā uzņemtas 13 pilnmetrāžas filmas - 6 filmas ar oriģinālā seriāla komandu, 1 ar jaukto komandu, un 3 ar &quot;Nākamās paaudzes&quot; komandu un 3 ar pirmo komandu jaunībā.
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:97%; text-align:left;&quot;
|-
!#
!Nosaukums
!Izdošanas datums
!Režisors
!Sērija
|-
| colspan=&quot;5&quot; style=&quot;background:#c5f3c6;&quot;|
|-
| style=&quot;text-align:center; background:#c5f3c6;&quot;| 1
|&quot;[[Zvaigžņu ceļš (1979. gada filma)|Zvaigžņu ceļš]]&quot; (''Star Trek: The Motion Picture'')
| style=&quot;text-align:center;&quot;| {{dat|1979|12|7|N|bez}}
| style=&quot;text-align:center;&quot;| [[Roberts Vaiss]]
| style=&quot;text-align:center; background:#c5f3c6;&quot; rowspan=&quot;6&quot; | Oriģinālā sērija
|-
| style=&quot;text-align:center; background:#c5f3c6;&quot;| 2
|&quot;[[Zvaigžņu ceļš II: Hana dusmas]]&quot; (''Star Trek II: The Wrath of Khan'')
| style=&quot;text-align:center;&quot;| {{dat|1982|6|4|N|bez}}
| style=&quot;text-align:center;&quot;| [[Nikolass Mejers]]
|-
| style=&quot;text-align:center; background:#c5f3c6;&quot;| 3
|&quot;[[Zvaigžņu ceļš III: Meklējot Spoku]]&quot; (''Star Trek III: The Search for Spock'')
| style=&quot;text-align:center;&quot;| {{dat|1984|6|1|N|bez}}
| style=&quot;text-align:center;&quot; rowspan=&quot;2&quot; | [[Leonards Nīmojs]]
|-
| style=&quot;text-align:center; background:#c5f3c6;&quot;| 4
|&quot;[[Zvaigžņu ceļš IV: Ceļojums mājup]]&quot; (''Star Trek IV: The Voyage Home'')
| style=&quot;text-align:center;&quot;| {{dat|1986|11|26|N|bez}}
|-
| style=&quot;text-align:center; background:#c5f3c6;&quot;| 5
|&quot;[[Zvaigžņu ceļš V: Pēdējā robeža]]&quot; (''Star Trek V: The Final Frontier'')
| style=&quot;text-align:center;&quot;| {{dat|1989|6|9|N|bez}}
| style=&quot;text-align:center;&quot;| [[Viljams Šetners]]
|-
| style=&quot;text-align:center; background:#c5f3c6;&quot;| 6
|&quot;[[Zvaigžņu ceļš VI: Neatklātā zeme]]&quot; (''Star Trek VI: The Undiscovered Country'')
| style=&quot;text-align:center;&quot;| {{dat|1991|12|6|N|bez}}
| style=&quot;text-align:center;&quot;| [[Nikolas Mejers]]
|-
| colspan=&quot;5&quot; style=&quot;background:#fff3c6;&quot;|
|-
| style=&quot;text-align:center; background:#fff3c6;&quot;| 7
|&quot;[[Zvaigžņu ceļa paaudzes]]&quot; (''Star Trek Generations'')
| style=&quot;text-align:center;&quot;| {{dat|1994|11|18|N|bez}}
| style=&quot;text-align:center;&quot;| [[Deivids Karsons]]
| style=&quot;text-align:center; background:#fff3c6;&quot; rowspan=&quot;4&quot;| &quot;Nākamā paaudze&quot;
|-
| style=&quot;text-align:center; background:#fff3c6;&quot;| 8
|&quot;[[Zvaigžņu ceļš: Pirmais kontakts]]&quot; (''Star Trek: First Contact'')
| style=&quot;text-align:center;&quot;| {{dat|1996|11|22|N|bez}}
| style=&quot;text-align:center;&quot; rowspan=&quot;2&quot;| [[Džonatans Fraks]]
|-
| style=&quot;text-align:center; background:#fff3c6;&quot;| 9
|&quot;[[Zvaigžņu ceļš: Sacelšanās]]&quot; (''Star Trek: Insurrection'')
| style=&quot;text-align:center;&quot;| {{dat|1998|12|11|N|bez}}
|-
| style=&quot;text-align:center; background:#fff3c6;&quot;| 10
|&quot;[[Zvaigžņu ceļš: Atriebība]]&quot; (''Star Trek: Nemesis'')
| style=&quot;text-align:center;&quot;| {{dat|2002|12|13|N|bez}}
| style=&quot;text-align:center;&quot;| [[Stuarts Bairds]]
|-
| colspan=&quot;5&quot; style=&quot;background:#c5cdf3;&quot;|
|-
| style=&quot;text-align:center; background:#c5cdf3;&quot;| 11
|&quot;[[Zvaigžņu ceļš (2009. gada filma)|Zvaigžņu ceļš]]&quot; (''Star Trek'')
| style=&quot;text-align:center;&quot;| {{dat|2009|5|8|N|bez}} 
| style=&quot;text-align:center;&quot; rowspan=&quot;2&quot;| [[Džefrijs Džeikobs Eibramss]]
| style=&quot;text-align:center; background:#c5cdf3;&quot; rowspan=&quot;3&quot;| Džefrija Džeikoba Eibramsa sērija
|-
| style=&quot;text-align:center; background:#c5cdf3;&quot;| 12
|&quot;[[Tumsā: Zvaigžņu ceļš]]&quot; (''Star Trek Into Darkness'')
| style=&quot;text-align:center;&quot;| {{dat|2013|5|5|N|bez}}
|-
| style=&quot;text-align:center; background:#c5cdf3;&quot;| 13
| &quot;[[Zvaigžņu ceļš: Bezgalība]]&quot; (''Star Trek Beyond'')
| style=&quot;text-align:center;&quot;| {{dat|2016|7|22|N|bez}}
| style=&quot;text-align:center;&quot;| [[Džastins Lins]]
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{filmu ārējās saites}}

{{Zvaigžņu ceļš}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Zvaigžņu ceļš| ]]</text>
      <sha1>oijwiqj7rm06q6r5iriowupjc2waib3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Brāļi Grimmi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>41890</id>
    <revision>
      <id>4530813</id>
      <parentid>4415785</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T04:32:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <origin>4530813</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7608" sha1="tken5cxtpy1z8c1hgr8qhega5q14ow2" xml:space="preserve">{{Enciklopēdisks stils}}
[[Attēls:Grimm.jpg|thumbnail|right|Vilhelms (pa kreisi) un Jākobs (pa labi) Grimmi 1855. gada [[Elizabete Jērika-Baumane|Elizabetes Jērikas-Baumanes]] gleznā]]

'''Brāļi Grimmi''' ({{Val|de|die Brüder Grimm}} vai {{val|de|die Gebrüder Grimm}}), [[Jākobs Grimms]] (1785–1863) un [[Vilhelms Grimms]] (1786–1859), bija [[Vācieši|vācu]] akadēmiķi, [[Filoloģija|filologi]], kultūras pētnieki, [[Leksikogrāfija|leksikogrāfi]] un autori, kuri 19. gadsimta laikā pasaules slavu ieguvuši ar pašu vāktajiem un rediģētajiem tautas nostāstiem un [[pasaka|pasakām]].

Viņi bija vieni no pirmajiem un pazīstamākajiem vācu un Eiropas tautu pasaku apkopotājiem un popularizēja tradicionālos mutvārdu pasaku veidus, piemēram, &quot;[[Pelnrušķīte]]&quot; (&quot;Aschenputtel&quot;), &quot;[[Varžu princis]]&quot; (&quot;Der Froschkönig&quot;), &quot;Zoss-Meitene&quot; (&quot;Die Gänsemagd&quot;), &quot;[[Ansītis un Grietiņa]]&quot; (&quot;Hänsel und Gretel&quot;), “Salātlapiņa” (&quot;Rapunzel&quot;), &quot;[[Sarkangalvīte]]&quot; (&quot;Kleine Rotkäppchen&quot;), &quot;[[Vilks un septiņi kazlēni]]&quot; (&quot;Der Wolf und die Sieben Geißlein&quot;), “[[Rumpelrūķis]]” (&quot;Rumpelstilzchen&quot;), &quot;[[Ērkšķrozīte]]&quot; (&quot;Dornröschen&quot;) un &quot;[[Sniegbaltīte]]&quot; (&quot;Schneewittchen&quot;). Viņu klasiskā kolekcija “Bērnu un mājas pasakas” (Kinder- und Hausmärchen) tika izdota divos sējumos: pirmais 1812. gadā un otrais 1815. gadā.

== Dzīvesgājums ==

Brāļi Grimmi dzimuši [[Hānava|Hānavā]]. Jākobs Ludvigs Karls bija 13 mēnešus vecāks nekā Vilhelms Karls, bet pavisam ģimenē bija deviņi bērni. Viņu vecākiem, juristam Filipam Vilhelmam Grimmam un Dorotejai Grimmai, bija 8 dēli (Frīdrihs Hermanis Georgs Grimms (1783–1784), Jākobs Ludvigs Karls Grimms (1785–1863), Vilhelms Karls Grimms (1786–1859), Karls Frīdrihs Grimms (1787–1852), Ferdinands Filips Grimms (1788–1844), Ludvigs Emils Grimms (1790–1863), Frīdrihs Grimms (1791–1792) un Georgs Eduards Grimms (1794–1795)), no kuriem 3 nesasniedza gada vecumu, un 1 meita (Šarlote Amālija Hasenfluga Grimma (1793–1833)). Brāļu Grimmu tēvs mira 1796. gada 10. janvārī 44 gadu vecumā, šajā laikā viņa vecākais dēls Jākobs bija tikai 11 gadus vecs.

1798. gadā Jākobs un Vilhelms pārcēlās uz [[Kasele|Kaseli]], viņu mātes dzimto pilsētu, lai sāktu mācības vidusskolā. Tur 13 un 14 gadus vecie zēni dzīvoja kopā ar aukli. Pabeiguši vidusskolu, Jākobs 1802. gadā, bet Vilhelms 1803. gadā uzsāka mācības [[Marburgas Universitāte]]s Juridiskajā fakultātē. Tur viņus saveda kopā ar profesoru [[Fridrihs Karls Savinjī|Fridrihu Karlu Savinjī]]. Profesors jauniešus ievilka tā saucamajā Heidelbergas romantiķu kustībā, kuras ietekmē viņi sāka kolekcionēt un pierakstīt pasakas. 1808. gada 27. maijā 52 gadu vecumā mira brāļu Grimmu māte, un Jākobs sāka strādāt par Vestfālenes galma bibliotekāru. 1816. gadā viņš sāka strādāt par bibliotekāru [[Kasele|Kaselē]], kur Vilhelms strādāja jau no 1814. gada. Brāļi Grimmi visa mūža garumā bija ļoti tuvi cilvēki. Daļēji tas varētu būt skaidrojams ar viņu līdzīgajiem raksturiem, kas viņiem ļāva viegli sadarboties, lai gan viņiem bija dažas būtiskas raksturīgas iezīmes: Jākobam labāk padevās un patika izpētes darbs, tieši viņš izstrādāja lielāko daļu no brāļu valodas un gramatikas teorijām, bet Vilhelms bija radošāks, viņa uzmanību vairāk piesaistīja mūzika un literatūra, Vilhelms ir atbildīgs par Grimmu pasaku kolekcijas patīkamo stilu.

1812. gadā brāļi Grimmi pabeidza savu pirmo pasaku krājumu “Bērnu un mājas pasakas”, kurā ir 86 numurētas pasakas. Laikam ejot, viņi šo krājumu papildināja 6 reizes un beigās tas sastāvēja no 200 numurētām pasakām un 10 „bērnu leģendām”.

Laika posmā no 1816. līdz 1818. gadam viņi publicēja divus izdevumus krājumam „Vācu leģendas”. Vēlāk brāļu Grimmu interese par vecāku literatūru noveda viņus pie vecāku valodu pētīšanas un to salīdzināšanas ar vācu valodu. Jākobs sāka īpaši specializēties vēsturē un vācu valodas uzbūvē. Viņa pirmais grāmatas „Vācu gramatika” izdevums tika publicēts 1819. gadā. Abi brāļi, īpaši Jākobs, arī strādāja pie līdzīgu vārdu pētīšanas dažādās valodās. Viņi veidoja likumus, kas tika saukti par „Grimmu likumiem”. Vēlāk tie tika paplašināti, lai atrastu visu [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] vārdu saikni.

1825. gada 15. maijā Vilhelms apprecējās ar Henrieti Doroteju Vaildu. Viņiem bija četri bērni, no kuriem trīs pārdzīvoja zīdaiņa vecumu – Karls, Jākobs un Agnese.

1830. gadā brāļi Grimmi pārvācās uz [[Getingene]]s Universitāti, kur Jākobs sāka strādāt par profesoru un bibliotekāru, bet Vilhelms par bibliotekāra palīgu. Kā profesors Jākobs pasniedza [[valodniecība|valodniecību]] un kultūras vēsturi. Arī Vilhelms 1835. gadā kļuva par profesoru. Tajā pašā gadā viņi tika atlaisti par to, ka viņi pieteicās protesta akcijā, kad karalis gribēja atcelt [[Hannoveres konstitūcija|Hannoveres konstitūciju]].

1841. gadā brāļi Grimmi tika ievēlēti par [[Berlīnes Zinātņu akadēmija]]s locekļiem un ieguva tiesības lasīt lekcijas [[Berlīnes Universitāte|Berlīnes Universitātē]]. Dzīves nogali brāļi Grimmi pavadīja, veidojot pilnīgu vācu valodas vārdnīcu. Pirmais sējums tika izdots 1854. gadā. Tajā bija 1824 lappuses, bet tika tikai līdz vārdam „Biermolke”. „Grimmu vārdnīcu” turpināja veidot vēl vairākas paaudzes pēc brāļu nāves, līdz to pabeidza 1960. gadā.

Vilhelms nomira Berlīnē 1859. gada 16. decembrī. Jākobs turpināja darbu pie vārdnīcas un līdzīgiem projektiem līdz savas nāves dienai 1863. gada 20. septembrī.

== Darbi ==

Brāļi Grimmi ar savu darbu rada pamatu pasaku pētīšanai – ar savu pazīstamo pasaku krājumu „Bērnu un mājas pasakas”, kas parādījās [[1812]]. gadā. (gadu pēc filmas notikumiem). Savas domas par pasaku izcelšanos viņi izteikuši gan krājumam pievienotās „piezīmēs”, gan citur. Grimmu pasaku krājums atšķiras no agrākiem līdzīgiem krājumiem ar to, ka tajā tautas stāstiem lūkots paturēt to pašu formu, kādā tie dzirdēti no tautas mutes (tomēr bieži vien pētnieki uzskata, ka daudz kas ticis pielikts klāt labskanībai). Brāļu Grimmu cenšanās atstāt pasakām viņu tautā parasto formu izskaidrojama ar tiem uzskatiem, kādi viņiem bija par pasakām, jo viņi veda pasakas sakarā ar seniem mītiem. Kad mīti pie visdažādākām tautām ar laiku pārmainījās, pārveidojās un beidzot pavisam panīka, tad no atliekām izcēlās tautas pasakas. Lai paceltu pasaku vērtību to acīs, kas negribēja atzīt viņu zinātnisko vērtību, tad Jākobs Grimms ievadā saka:

{{citāts|Tagad vairs nav jāatvainojas par to, ka šiem ievērojamiem nostāstiem tiek piešķirta visa pētniecības un iztirzāšanas nopietnība un noteiktība, kādu vien mēs tagad beidzot vispārīm novēlam tautas valodai un dziesmām. Lai viņas arī turpmāk uzjautrina un pakavē laiku, kā tās jau tik ilgi un klusām darījušas, bet viņas var prasīt ari, lai atzīst viņu zinātnisko vērtību, kas tām nodrošina daudz plašāku un vispārīgāku atzinību| Jākobs Grimms „Bērnu un mājas pasakas”}}

== Atsauces ==
{{atsauces+}}
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Grimmi, Brāļi}}
[[Kategorija:Brāļi Grimmi| ]]</text>
      <sha1>tken5cxtpy1z8c1hgr8qhega5q14ow2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Polietilēns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>44430</id>
    <revision>
      <id>4530539</id>
      <parentid>4228566</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T12:40:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Šķiedras]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4530539</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2290" sha1="gvcohn15161o2gjvmz6evap1cmcuv9k" xml:space="preserve">[[Attēls:Polyethylene_repeat_unit.svg|right|130px|thumb|Polietilēns ir vienkāršākais organiskais polimērs]]
'''Polietilēns''' ((−CH&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;−)&lt;sub&gt;n&lt;/sub&gt;) ir termoplastisks [[polimēri|polimērs]], kuru iegūst, polimerizējot [[etilēns|etilēnu]]. To dažreiz sauc arī par polimetilēnu, jo tā molekulas sastāv no savā starpā saistītām [[metilēngrupa|metilēngrupām]] (−CH&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;−). Polietilēns ir viegla plastmasa (parasti blīvums ir mazāks par [[ūdens]] blīvumu). Polietilēnam ir iespējama liela kristalizācijas pakāpe.

== Iegūšana ==
Pamatā ir divas metodes, ar kurām iegūst dažādu veidu produktu: augstspiediena metode (iegūst zema blīvuma polietilēnu) un zemspiediena metode (parasti iegūst augsta blīvuma polietilēnu). Zemspiediena metodi dažreiz sauc par katalizatora metodi, jo te lieto [[katalizators|katalizatorus]].
* Augstspiediena metodi atklāja vēl pirms [[2. pasaules karš|2. pasaules kara]]. Šajā metodē lieto vairāku simtu atmosfēru spiedienu un par polimerizācijas iniciatoru lieto [[skābeklis|skābekli]]. Ja skābekli pieliek par daudz, reaktors var uzsprāgt. Šī metode ir lētāka, jo nav vajadzīgi patentēti katalizatori. Ar augstspiediena metodi iegūtais polietilēns satur sazarotas molekulas, tāpēc tam ir mazāka stiprība, mazāka kristalizācijas tieksme un tas ir plastiskāks.
* Zemspiediena metodei lieto katalizatorus. Tie ir dažādi, bet nozīmīgākie no tiem bija [[Cīglera—Natas katalizatori]], kas satur [[alumīnijorganiskie savienojumi|alumīnijorganiskos savienojumus]]. Eksistē arī citi katalizatori. Zemspiediena polietilēnam ir lielāks blīvums un molekulas ir mazāk sazarotas. Ir bijuši mēģinājumi lietot mazsazarotu polietilēnu ar ļoti lielu molekulmasu (''Dyneema'') bruņām, kevlara vietā.

Polietilēns ir ķīmiski izturīgs (labi iztur gan skābes, gan sārmus), taču daži paveidi var palikt mīksti organiskajos šķīdinātājos. Polietilēns ir labs elektroizolācijas materiāls un sākumā to lietoja koaksiālajos kabeļos. Šeit galvenais trūkums ir zemā mīksttapšanas temperatūra (citām plastmasām ir augstāka).

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Organiskie polimēri]]
[[Kategorija:Plastmasas]]
[[Kategorija:Šķiedras]]</text>
      <sha1>gvcohn15161o2gjvmz6evap1cmcuv9k</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>The Joshua Tree</title>
    <ns>0</ns>
    <id>44519</id>
    <revision>
      <id>4530953</id>
      <parentid>4527122</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T10:47:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4530953</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24412" sha1="cey4gn39v9570nrl5fdd74fyk1m0na9" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Albuma infokaste |
| Nosaukums = The Joshua Tree
| Izpildītājs = [[U2]] studijas albums
| Vāks = The Joshua Tree.png
| Background  = lightsteelblue
| Izdots = {{dat|1987|3|9}}
| Ierakstīts = &quot;Windmill Lane&quot; studijā, [[Dublina|Dublinā]], no [[1986]]. gada jūlija līdz novembrim
| Žanrs = [[Rokmūzika]]
| Garums = 50:11
| Ierakstu kompānija = [[Island Records|Island]]
| Producents = [[Braiens Īno]]&lt;br /&gt;[[Daniels Lanuā]]
| Izpildītājsģen = U2
| Iepriekšējais albums = [[Wide Awake In America]] &lt;br /&gt;([[1985]])
| Šis albums = The Joshua Tree &lt;br /&gt;([[1987]])
| Nākamais albums = [[Rattle and Hum]] &lt;br /&gt;([[1988]])
}}

'''&quot;The Joshua Tree&quot;''' ir [[Īrija|īru]] [[rokmūzika|rokgrupas]] [[U2]] piektais studijas albums, ko {{dat|1987|3|9}} izdeva ''[[Island Records]]''. To producēja [[Braiens Īno]] un [[Daniels Lanuā]]. Albums tiek uzskatīts par grupas sasniegumu augstāko pakāpi un guva ļoti labus panākumus. Mūzikas kritiķi to bieži dēvē par grupas vislabāko albumu, kā arī par vienu no visu laiku labākajiem [[rokmūzika]]s albumiem vispār. [[2003. gads|2003]]. gadā žurnāls &quot;[[Rolling Stone (žurnāls)|Rolling Stone]]&quot; savā 500 visu laiku labāko albumu sarakstā &quot;The Joshua Tree&quot; ierindoja 26. vietā. [[1988]]. gadā albums ieguva [[Grammy balva|Grammy balvu]] kā gada labākais albums.
 
== Vēsture ==
Pēc iepriekšējā albuma &quot;[[The Unforgettable Fire]]&quot; grupa saprata, ka &quot;grupai U2 nav bijušas tradīcijas, mēs esam bijuši kā no cita visuma&quot;, un viņi nodevās amerikāņu [[blūzs|blūza]], [[kantrī mūzika|kantrī]] un [[gospeļu mūzika]]s pētīšanai.&lt;ref&gt;Makkormiks (2006), 169. lpp.&lt;/ref&gt; Tālāk viņi pavadīja laiku kopā ar citām īru grupām &quot;[[The Waterboys]]&quot; un &quot;[[Hothouse Flowers]]&quot;, sajūtot kā sapludināt īru mūziku ar amerikāņu tautas mūziku.&lt;ref&gt;Makkormiks (2006), 172. lpp.&lt;/ref&gt; Draudzība ar [[Bobs Dilans|Bobu Dilanu]], [[Van Morisons|Van Morisonu]] un [[Kīts Ričardss|Kītu Ričardsu]] iedrošināja grupu atgriezties pie rokmūzikas saknēm un lika Bono koncentrēties savām spējām kā mūzikas un dziesmu tekstu autoram.&lt;ref&gt;Makkormiks (2006), 179. lpp.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=propaganda&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.atu2.com/news/article.src?ID=1708&amp;Key=The%20Joshua%20Tree&amp;Year=&amp;Cat= |title=The Joshua Tree |publisher=Propaganda, 5. izdevums}}&lt;/ref&gt; Grupa vēlējās uzbūvēt &quot;The Unforgettable Fire&quot; atmosfēru, taču meklēja arī &quot;smagāk sitošu&quot; skaņu vispārpieņemto dziesmu struktūru striktajā disciplīnā, pretēji &quot;The Unforgettable Fire&quot; vairāk eksperimentālajam stilam.
&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce  | last =Dekērtiss  | first =Entonijs  | authorlink =  | coauthors =  | title =U2 izdod &quot;The Joshua Tree&quot;  | journal =[[Rolling Stone (žurnāls)|Rolling Stone]]  | date =1987. gada 7. maijs}}&lt;/ref&gt;

&lt;blockquote class=&quot;toccolours&quot; style=&quot;text-align:left; width:35%; float:left; padding: 10px 15px 10px 15px; display:table;&quot;&gt;Amerikas mežonīgais skaistums, kulturālā bagātība, garīgais tukšums un nežēlīgā vardarbība ir izklāstīti, lai apvienotu katru &quot;The Joshua Tree&quot; veidojošo aspektu—tā nosaukumā un uz albuma vāka, blūza un kantrī mūzikas aizguvumos šajā mūzikā... Turklāt Bono saka, ka &quot;Amerikas mitoloģijas dziļāka iepazīšana&quot; ir ļoti būtiska daļa no &quot;The Joshua Tree&quot; mākslinieciskās būtības.&lt;p style=&quot;text-align: right;&quot;&gt;—''[[Rolling Stone (žurnāls)|Rolling Stone]]''&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce  | last =Dekērtiss  | first =Entonijs  | authorlink =  | coauthors =  | title =Patiesības un sakarības  | journal =[[Rolling Stone (žurnāls)|Rolling Stone]]  | volume =  | issue =  | pages =  | publisher =  | date =1987. gada 7. maijs  | url =  | doi =  | id =  | accessdate =}}&lt;/ref&gt;&lt;/p&gt;
&lt;/blockquote&gt;

U2 pārtrauca savas [[1986]]. gada albuma ierakstu sesijas, lai kļūtu par galvenajiem māksliniekiem [[Starptautiskā amnestija|Starptautiskās amnestijas]] &quot;Cerību konspirācijas tūrē&quot;. Tā vietā, lai tā kļūtu par traucēkli, tūre piedeva papildu intensitāti un spēku grupas jaunajai mūzikai, liekot pievērst vairāk uzmanības tam, ko grupa ar albumu vēlas pateikt.&lt;ref&gt;Makkormiks (2006), 174. lpp.&lt;/ref&gt; Savos 1986. gada ceļojumos uz [[Salvadora|Salvadoru]] un [[Nikaragva|Nikaragvu]] Bono klātienē ieraudzīja zemnieku nelaimes valstu iekšējo konfliktu dēļ, kas arī kļuva par centrālo ietekmi šim albumam, visvairāk tam izpaužoties dziesmās &quot;Bullet the Blue Sky&quot; un &quot;Mothers of the Disappeared&quot;.

Albums sevī ietver arī antipātijas pret Ameriku, tostarp dusmas pret ASV politiku Centrālamerikā, pretēji grupas dziļajam fascinējumam pret šo valsti, tās plašajām ārēm, brīvību un to, uz ko tā pastāv&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;Makkormiks (2006), 186. lpp.&lt;/ref&gt; Grupa vēlējās mūziku ar [[Piederības izjūta|piederības izjūtu]] kādai vietai, ar ārkārtīgu kvalitāti; albuma mūzikā un dziesmu tekstos ir redzams iespaids no amerikāņu rakstnieku grāmatām, kuras grupas dalībnieki ir lasījuši&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce  | last =Greiems  | first =Bils  | authorlink =  | coauthors =van Ūstena de Būra, Karolīna  | title =U2: Pilns ieskats viņu mūzikā  | publisher =Omnibus Press  | date =2004  | location =  | pages =27.-30. lpp  | url =  | doi =  | id = {{ISBN|0-7119-9886-8}}}}&lt;/ref&gt; Pēc Bono teiktā, albumu vairāk ietekmējusi valsts ģeogrāfija, nevis tās cilvēki&lt;ref name=propaganda /&gt; Grupa ir veikusi plašas tūres pa Ameriku, kas ir pastāvīgi ietekmējis grupu&lt;ref name=propaganda /&gt; Tā kā albuma ierakstīšanas laikā Amerikai bija liela ietekme uz notikikumiem pasaulē, Bono sacīja, ka viņam &quot;...ir bijis jārēķinās ar Ameriku un to, kā tā ietekmē mani, jo Amerikai šobrīd ir tik liels iespaids uz pasauli. Šajā ierakstā man bija pirmoreiz jāsaskarās ar to politiskā līmenī diezgan smalkā veidā&quot;&lt;ref name=propaganda /&gt;

Ierakstu iespaidojis arī blūzs.&lt;ref name=propaganda /&gt; Kamēr tika veiktas ierakstu sesijas b-puses dziesmai &quot;Silver and Gold&quot; kopā ar [[Kīts Ričardss|Kītu Ričardsu]], Bono un Ričardss klausījās blūzu, kantrī un [[popmūzika|popmūziku]] no 1950. gadiem&lt;ref name=propaganda /&gt; Šī ietekme, kombinējoties ar Bono iepriekšējām ietekmēm no tādiem māksliniekiem kā [[Petija Smita]] un [[Bobs Dilans]], atstāja iespaidu uz šo dziesmu un arī visu albumu.&lt;ref name=propaganda /&gt;

Pirmais albuma singls &quot;With or Without You&quot;, kas ir arī viena no vispazītamākajām grupas dziesmām, izmanto tā saukto &quot;neierobežotās ģitāras&quot; efektu, ko izveidojis [[Maikls Brūks]], lai bezgalīgi izstieptu notis.

Oriģinālais koks, kas ir uz albuma vāka fotogrāfijas, gāja bojā ap 2000. gadu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.joshuatreenationalpark.net/u2tree.htm |title=My Two Visits to U2's Joshua Tree&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2008|01|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071224044627/http://www.joshuatreenationalpark.net/u2tree.htm |archivedate={{dat|2007|12|24||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Reakcija ==
Nosaucot &quot;The Joshua Tree&quot; kā &quot;veltījumu&quot; (drīzāk gan kā &quot;metaforu&quot;) Amerikai,&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt; albums tika izdots 1987. gada martā. Tas debitēja pirmajā vietā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] topā un drīz sasniedza arī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] topa virsotni. U2 kļuva par ceturto rokgrupu vēsturē, kas nonāca uz žurnāla &quot;[[Time]]&quot; vāka (pēc [[The Beatles]], [[The Band]] un [[The Who]]), kas nosauca U2 par &quot;rokmūzikas aktuālāko notikumu&quot;.&lt;ref&gt;&quot;[http://www.time.com/time/covers/0,16641,19870427,00.html Rokmūzikas aktuālākais notikums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111011171650/http://www.time.com/time/covers/0,16641,19870427,00.html |date={{dat|2011|10|11||bez}} }}&quot; žurnāla &quot;Time&quot; arhīvs, 1987. gada aprīlis.&lt;/ref&gt; &quot;The Joshua Tree&quot; bieži ir nosaukts par vienu no visu laiku izcilākajiem albumiem rokmūzikas vēsturē.&lt;ref name=&quot;rolling-stone-rank&quot;&gt;[http://www.rollingstone.com/news/story/5938174/the_rs_500_greatest_albums_of_all_time/ &quot;Rolling Stone&quot; 500 izcilākie albumi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130622183425/http://www.rollingstone.com/music/lists/500-greatest-albums-of-all-time-20120531 |date={{dat|2013|06|22||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rollingstone.com/music/lists/500-greatest-albums-of-all-time-20120531 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2021|08|21||bez}} |archive-date={{dat|2012|06|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120601013647/http://www.rollingstone.com/music/lists/500-greatest-albums-of-all-time-20120531}} Rollingstone.com.&lt;/ref&gt; Albums palīdzēja U2 nonākt jaunā slavas līmenī, jo vispasaules &quot;Joshua Tree&quot; koncertturneja izpārdeva arēnas un stadionus visā pasaulē, grupai pirmoreiz pastāvīgi uzstājoties tāda lieluma arēnās.&lt;ref name=&quot;rolling-stone-rank&quot; /&gt;

=== Apbalvojumi ===
Ar &quot;The Joshua Tree&quot; U2 ieguva savas pirmās divas [[Grammy balva]]s, grupai iegūstot labākā albuma un labākās rokmūzikas grupas titulus&lt;ref&gt;[http://www.grammy.com/GRAMMY_Awards/Winners/Results.aspx?title=&amp;winner=u2&amp;year=1987&amp;genreID=0&amp;hp=1 Grammy ieguvēju saraksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090710131456/http://www.grammy.com/GRAMMY_Awards/Winners/Results.aspx?title=&amp;winner=u2&amp;year=1987&amp;genreID=0&amp;hp=1 |date={{dat|2009|07|10||bez}} }} grammy.com.&lt;/ref&gt; Albums nosaukts par &quot;[[rokenrols|rokenrola]] [[bolero]]&quot;&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce  | last =Ponds| first =Stīvs| authorlink =  | coauthors =  | title =&quot;The Joshua Tree&quot; albuma apskats  | journal =[[Rolling Stone (žurnāls)|Rolling Stone]]  | volume =  | issue =  | pages =  | publisher =  | date =1987. gada 9. aprīlis  | url =  | doi =  | id =  | accessdate =}}&lt;/ref&gt;
[[1989]]. gadā žurnāls &quot;[[Rolling Stone (žurnāls)|Rolling Stone]]&quot; to ierindoja trešajā vietā savā 100 labāko 1980. gadu albumu sarakstā, kā arī [[2003. gads|2003]]. gadā to ierindoja 26. vietā visu laiku labāko albumu sarakstā. &quot;The Joshua Tree&quot; tika nosaukts kā sestais žurnāla &quot;[[CCM Magazine]]&quot; [[2001. gads|2001]]. gada visu laiku labāko mūsdienu kristiešu mūzikas albumu sarakstā. Tas tika atzīts par 2. labāko 4. kanāla 100 labāko albumu sarakstā, kā arī [[2006. gads|2006]]. gadā tika ierindots 10. vietā [[Austrālija]]s ABC-TV iecienītāko albumu topā.

[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] albums ir pārdots vairāk nekā 10 miljonos kopiju&lt;ref name=&quot;RIAA&quot;&gt;[http://www.riaa.com/goldandplatinumdata.php?table=tblTop100 Top 100 albumi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070701162536/http://www.riaa.com/goldandplatinumdata.php?table=tblTop100 |date={{dat|2007|07|01||bez}} }}. ''[[Amerikas Ierakstu industrijas asociācija|RIAA.com]]''. Retrieved on 2007-07-15&lt;/ref&gt; un ar vairāk nekā 25 miljoniem pārdotu kopiju pasaulē tas ir grupas vispārdotākais albums.

== Singli ==
&quot;With or Without You&quot; un ritmiskais gospelis &quot;I Still Haven't Found What I'm Looking For&quot; tika izdoti kā pirmie starptautiskie singli un ātri nonāca līz 1. vietām ASV un citur pasaulē. Arī trešais singls &quot;Where The Streets Have No Name&quot; tika izdots starptautiski un kļuva par vispasaules hitu. &quot;In God's Country&quot;, kas tika izdots kā ceturtais singls [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] jau bija mazāki panākumi, savukārt &quot;One Tree Hill&quot; tika izdots kā ceturtais singls [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]]. &quot;Red Hill Mining Town&quot; sākotnēji bija paredzēts kā singls, taču &quot;Joshua Tree&quot; turnejas mēģinājumos atklājās, ka Bono nevarēja izdziedāt augstās notis šajā dziesmā,&lt;ref&gt;U2 FAQs.com, [http://u2faqs.com/songs/#9 dziesmu tekstu FAQ] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090724192640/http://www.u2faqs.com/songs/#9 |date={{dat|2009|07|24||bez}} }}&lt;/ref&gt; tādējādi šī dziesma bija vienīgā no visa albuma, kas netika spēlēta šī albuma turnejas koncertos.

Vairākas dziesmas ir tikušas izlaistas kā b-puses, kas sākotnēji bija iecerētas &quot;The Joshua Tree&quot; dubultalbuma versijai. Kaut gan Bono visvairāk iestājās par albuma paplašinātās versijas izdošanu, The Edge tam iebilda, un tādēļ tika izdota 11 dziesmu versija. &quot;Spanish Eyes&quot; un &quot;Deep in the Heart&quot; tika izdotas kā b-puses &quot;I Still Haven't Found What I'm Looking For&quot; singlam. &quot;Luminous Times (Hold on to Love)&quot; un &quot;Walk to the Water&quot; tika izdotas kā b-puses &quot;With or Without You&quot; singlam. &quot;Sweetest Thing&quot;, &quot;Silver and Gold&quot;, un &quot;Race Against Time&quot; tika izdotas kā b-puses &quot;Where the Streets Have No Name&quot; singlam.

== Dziesmu saraksts ==
U2 mūzika, Bono dziesmu teksti.

# &quot;Where the Streets Have No Name&quot; — 5:37
# &quot;I Still Haven't Found What I'm Looking For&quot; — 4:37
# &quot;With or Without You&quot; — 4:56
# &quot;Bullet the Blue Sky&quot; — 4:32
# &quot;Running to Stand Still&quot; — 4:18
# &quot;Red Hill Mining Town&quot; — 4:52
# &quot;In God's Country&quot; — 2:57
# &quot;Trip Through Your Wires&quot; — 3:32
# &quot;One Tree Hill&quot; — 5:23
# &quot;Exit&quot; — 4:13
# &quot;Mothers of the Disappeared&quot; — 5:14

Saskaņā ar Bono teikto BBC TV dokumentālajā filmā, dziesmu secību albumā izvēlējās dziedātāja [[Kirstija Makkola]]. Kā pirmo viņa lika savu mīļāko dziesmu, tad otru mīļāko un tā tālāk.&lt;ref&gt;''Kirstija: Kirstijas Makkolas dzīve un mūzika'', BBC2, 2001. gada 3. marts&lt;/ref&gt;

Oriģinālajā kompaktdiska izdevumā bija nepareizas dziesmas &quot;One Tree Hill&quot; beigas 4:43 un dziesmas &quot;Exit&quot; sākums 4:53. Tā bija, jo &quot;One Tree Hill&quot; klusā beigu daļa (&quot;Oh, great ocean...&quot;) atdurās, dziesma pārtrūka un pēkšņi beidzās. Tā rezultātā iepriekšējās dziesmas beigu daļa ilgu laiku tika uzskatīta par dziesmas &quot;Exit&quot; sākumu, kaut gan tā pilnībā kontrastē ar &quot;Exit&quot; toni. Šī nepilnība tika novērsta nākamajos izdevumos.

[[1996]]. gadā &quot;Mobile Fidelity&quot; skaņu laboratorija pārstrādāja albumu un izdeva to kā speciālu zelta CD. Šajā izdevumā bija savādāki dziesmu ilgumi nekā &quot;Island&quot; oriģinālajā izdevumā, un tajā dziesma &quot;Mothers of the Disappeared&quot; ir nedaudz savādāka, tajā atkārotojošais sintezatora ritms pēkšņi kļūst skaļāks, pirms dziesma izbeidzas, kas savukārt nav &quot;Island&quot; kompaktdiskos. ([[2007. gads|2007]]. gada pārizdotajā CD, kas pārstrādāts The Edge uzraudzībā, arī ir šīs dziesmas pārstrādātā versija, kas liek domāt, ka tā bija grupas sākotnējā iecere.)

== 2007. gada pārstrādātais izdevums ==
[[Attēls:The Joshua Tree remastered.png|200px|thumb|2007. gada pārstrādātā izdevuma vāks]]
2007. gada 19. septembrī vairākās U2 fanu mājaslapās parādījās informācija, ka &quot;Universal Austria&quot; ir apstiprinājusi trīs īpaši &quot;The Joshua Tree&quot; 20 gadu jubilejas izdevumi, ar paredzētu 2007. gada 23. novembra izdošanas datumu, kas turpinātu U2 iesākto albumu, izlašu vai DVD izdošanu katru gadu kopš [[2001. gads|2001]]. gada.

{{dat|2007|10|16}} žurnāls &quot;[[Billboard (žurnāls)|Billboard]]&quot; paziņoja, ka ASV jaunais izdevums tiks izdots.{{dat|2007|11|20}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.billboard.com/bbcom/news/article_display.jsp?vnu_content_id=1003658805 |title=U2 &quot;Joshua Tree&quot; uzplaukst atkal |access-date={{dat|2008|01|06||bez}} |archive-date={{dat|2008|01|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080118185159/http://www.billboard.com/bbcom/news/article_display.jsp?vnu_content_id=1003658805 }}&lt;/ref&gt; Citur pasaulē albums tika izdots {{dat|2007|12|3}}.

Albums tika izdots četros dažādos formātos:&lt;ref&gt;[http://www.u2.com/highlights/?hid=408 The Joshua Tree 2007] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080208104956/http://www.u2.com/highlights/?hid=408 |date={{dat|2008|02|08||bez}} }}. U2.com.&lt;/ref&gt;
* '''CD formāts''': pārstrādāts albums kompaktdiskā
* '''Luksus formāts''': pārstrādāts albums kompaktdiskā, bonus CD b-pusēm un retumiem no &quot;The Joshua Tree&quot; ieraksta sesijām, kā arī 36 lappušu buklets
* '''Box set izdevums''': pārstrādāts albums kompaktdiskā, bonus CD b-pusēm un retumiem no &quot;The Joshua Tree&quot; ieraksta sesijām, bonus DVD ar koncertu no &quot;Joshua Tree&quot; koncertturnejas un citi video, kā arī 56 lappušu grāmatiņa cietos vākos. DVD ir arī &quot;Lieldienu olas&quot; sadaļa, kurā ir &quot;Dalton Brothers&quot; uzstāšanās Losandželosā 1987. gada 18. novembrī
* '''Dubultvinila izdevums:''' pārstrādāts albums divās 180 gramus smagās vinila platēs, kas iespiestas vēsturiskajā Našvilas ierakstu rūpnīcā. Ietilpst arī 16 lappušu buklets.

=== Bonus CD ===
# &quot;Luminous Times (Hold on to Love)&quot; 4:35
# &quot;Walk to the Water&quot; 4:49
# &quot;Spanish Eyes&quot; 3:16
# &quot;Deep in the Heart&quot; 4:31
# &quot;Silver and Gold&quot; 4:37
# &quot;Sweetest Thing&quot; (1987. gada b-puses versija) 3:04
# &quot;Race Against Time&quot; 4:02
# &quot;Where the Streets Have No Name&quot; (singla izdevums) 4:50
# &quot;Silver and Gold&quot; (&quot;Sun City&quot; versija) — [[Bono]] kopā ar [[Kīts Ričardss|Kītu Ričardsu]] un [[Rons Vuds|Ronu Vudu]] 4:42
# &quot;Beautiful Ghost&quot; / &quot;Introduction to Songs of Experience&quot; 3:56
# &quot;Wave of Sorrow (Birdland)&quot; 4:06
# &quot;Desert of Our Love&quot; 4:59
# &quot;Rise Up&quot; 4:08
# &quot;Drunk Chicken&quot; / &quot;America&quot; 1:31

=== Bonus DVD ===
* ''U2 Live from Paris'' — koncertieraksts no Vinsānas hipodroma in [[Parīze|Parīzē]], [[Francija|Francijā]] {{dat|1987|7|4}}
*# &quot;I Will Follow&quot;
*# &quot;Trip Through Your Wires&quot;
*# &quot;I Still Haven't Found What I'm Looking For&quot;
*# &quot;MLK&quot;
*# &quot;The Unforgettable Fire&quot;
*# &quot;Sunday Bloody Sunday&quot;
*# &quot;Exit&quot;
*# &quot;In God's Country&quot;
*# &quot;The Electric Co.&quot;
*# &quot;Bad&quot;
*# &quot;October&quot;
*# &quot;New Year's Day&quot;
*# &quot;Pride (In the Name of Love)&quot;
*# &quot;Bullet the Blue Sky&quot;
*# &quot;Running to Stand Still&quot;
*# &quot;With or Without You&quot;
*# &quot;Party Girl&quot;
*# &quot;40&quot;
* ''Outside It's America'' — 50 minūšu gara dokumentālā filma par &quot;The Joshua Tree&quot; koncertturneju
* &quot;With or Without You&quot; mūzikas video alternatīvā versija
* &quot;Red Hill Mining Town&quot; mūzikas video

== Topu pozīcijas un pārdotās kopijas ==
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Valsts
! Pozīcija
! Statuss
! Pārdotas kopijas
|-
| {{flagicon|Australia}} [[Austrālija]]
| 3
| 5x platīns&lt;ref&gt;[http://www.aria.com.au ARIA Austrālija]&lt;/ref&gt;
| 350 000+
|-
| {{flagicon|Austria}} [[Austrija]]
|
| 3x zelts&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ifpi.at/edelmetal.php3 |title=IFPI Austrija |access-date={{dat|2008|01|06||bez}} |archive-date={{dat|2007|07|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20070716030609/http://www.ifpi.at/edelmetal.php3 }}&lt;/ref&gt;
| 45 000+
|-
| {{flagicon|Canada}} [[Kanāda]]
|
| dimants&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.cria.ca/cert_db_search.php?page=1&amp;wclause=WHERE+artist_name+like+%27%25u2%25%27+ORDER+BY+cert_date%2C+cert_award+&amp;rcnt=81&amp;csearch=20&amp;nextprev=1 |title=CRIA |access-date={{dat|2009|11|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080211115629/http://www.cria.ca/cert_db_search.php?page=1&amp;wclause=WHERE+artist_name+like+%27%25u2%25%27+ORDER+BY+cert_date%2C+cert_award+&amp;rcnt=81&amp;csearch=20&amp;nextprev=1 |archivedate={{dat|2008|02|11||bez}} }}&lt;/ref&gt;
| 1 000 000+
|-
| {{flagicon|Finland}} [[Somija]]
|
| zelts&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ifpi.fi/tilastot/kplista.html?action=etuk&amp;kirjain=U |title=IFPI Somija |access-date={{dat|2008|01|06||bez}} |archive-date={{dat|2007|10|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20071012122038/http://ifpi.fi/tilastot/kplista.html?action=etuk&amp;kirjain=U }}&lt;/ref&gt;
| 27 965
|-
| {{flagicon|France}} [[Francija]]
|
| 2x dimants&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.infodisc.fr/CDCertif_Album.php |title=InfoDisc : Les Ventes Réelles des Albums depuis 1968&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2015|03|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20151016213231/http://www.infodisc.fr/CDCertif_Album.php |archivedate={{dat|2015|10|16||bez}} }}&lt;/ref&gt;
| 2 072 100
|-
| {{flagicon|Germany}} [[Vācija]]
|
| 2x platīns/3x zelts&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ifpi.de/wirtschaft/gpergebnis.php?strAktion=suche&amp;txtSuche=The%20Joshua%20Tree |title=IFPI Vācija |access-date={{dat|2008|01|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070927201546/http://www.ifpi.de/wirtschaft/gpergebnis.php?strAktion=suche&amp;txtSuche=The%20Joshua%20Tree |archivedate={{dat|2007|09|27||bez}} }}&lt;/ref&gt;
| 700 000+
|-
| {{flagicon|Mexico}} [[Meksika]]
|
| zelts&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.amprofon.com.mx/certificaciones.php?artista=u2&amp;titulo=the+joshua+tree&amp;disquera=&amp;certificacion=todas&amp;anio=todos&amp;categoria=todas&amp;Submitted=Buscar&amp;item=menuCert&amp;contenido=buscar |title=AMPROFON |access-date={{dat|2009|05|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080316095346/http://www.amprofon.com.mx/certificaciones.php?artista=u2&amp;titulo=the+joshua+tree&amp;disquera=&amp;certificacion=todas&amp;anio=todos&amp;categoria=todas&amp;Submitted=Buscar&amp;item=menuCert&amp;contenido=buscar |archivedate={{dat|2008|03|16||bez}} }}&lt;/ref&gt;
| 100 000+
|-
| {{flagicon|Netherlands}} [[Nīderlande]]
| 1
| platīns&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nvpi.nl/nvpi/pagina.asp?pagkey=60461&amp;formposted=no&amp;pagenr=2 |title=NVPI |access-date={{dat|2007|07|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070730163154/http://www.nvpi.nl/nvpi/pagina.asp?pagkey=60461&amp;formposted=no&amp;pagenr=2 |archivedate={{dat|2007|07|30||bez}} }}&lt;/ref&gt;
| 80 000+
|-
| {{flagicon|United Kingdom}} [[Apvienotā Karaliste]]
| 1
| 6x platīns&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bpi.co.uk/platinum/platinumright.asp?rq=search_plat&amp;r_id=9691 |title=BPI |access-date={{dat|2008|01|06||bez}} |archive-date={{dat|2008|01|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080108173423/http://www.bpi.co.uk/platinum/platinumright.asp?rq=search_plat&amp;r_id=9691 }}&lt;/ref&gt;
| 1 800 000+
|-
| {{flagicon|USA}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
| 1
| dimants&lt;ref name=&quot;RIAA&quot;/&gt;
| 10 000 000+
|-
|}

== Izpildītāji ==
* [[Bono]] — vadošais vokāls, [[harmonikas]]
* [[The Edge]] — [[ģitāra]], fona vokāls, [[taustiņinstrumenti]]
* [[Ādams Kleitons]] — [[basģitāra]]
* [[Lerijs Mullens]] — [[bungas]], [[Sitamie instrumenti|perkusijas]]

=== Viesmākslinieki ===
* [[Braiens Īno]] — taustiņinstrumenti, fona vokāls, producēšana, inženierēšana
* [[Daniels Lanuā]] — [[ritma ģitāra]], [[tamburīns]], fona vokāls, producēšana, inženierēšana
* [[Flood (producents)|Flood]] — miksēšana
* [[Stīvs Lillijvaits]] — papildu producēšana un miksēšana dziesmās &quot;Where the Streets Have No Name&quot;, &quot;With or Without You&quot;, &quot;Bullet the Blue Sky&quot; un &quot;Red Hill Mining Town&quot;
* [[Bobs Ludvigs]] — pirmveide (māsterēšana)

== Atsauces ==
* Makkormiks, Nīls (ed), (2006). ''U2 by U2''. HarperCollins ''Publicētāji. {{ISBN|0-00-719668-7}}

{{Atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20080208122859/http://joshuatree.u2.com/ Albuma oficiālā mājaslapa]
* [http://www.u2wanderer.org/disco/alb006.html ''The Joshua Tree''] U2 Wanderer lapā, ar detaļām par dažādiem izdevumiem, vāka attēliem, dziesmu testiem utt.
* [http://www.threechordsandthetruth.net/u2lyrics/joshuatree.htm Dziesmu teksti]{{Novecojusi saite}}
* [https://web.archive.org/web/20071224044627/http://www.joshuatreenationalpark.net/u2tree.htm &quot;Manas divas vizītes pie U2 Džošuas koka&quot;] — Raksts par koku uz albuma vāka
* [https://web.archive.org/web/20071012183140/http://tiede.com/joshuatree/ &quot;Atjaunotiet Džošuas koku!&quot;] — Alternatīvais albuma dziesmu saraksts, kas sevī ietver arī b-puses, padarot to par dubultalbumu
* ''[http://www.u2wanderer.org/disco/odd001.html Dieva zemē: Mūzika, kas ietekmēja &quot;The Joshua Tree&quot;]'' — Īpašs mākslinieku saraksts, kurus U2 nosaukuši par albuma ietekmēm
* [http://www.amnesta.net/edge_delay/ &quot;The Edge ģitāras novilcināšanas mācības&quot;] — Raksts par The Edge raksturīgo ģitāras novilcināšanas efektu, kas daudz izmantots albumā
* [https://web.archive.org/web/20080414233738/http://www.u2newzooland.com/one-tree-hill/essay/index.htm &quot;One Tree Hill&quot;] — Informācija par &quot;Vienkoka kalnu&quot;, vietu Jaunzēlandē, par kuru grupa uzrakstīja dziesmu
* [https://web.archive.org/web/20060222052917/http://threesunrises.net/html/tjtinfo.htm Citāti un katras dziesmas fons]
* [http://hem.bredband.net/steverud/U2MoL/ Fanu interpretācijas un intervija par katru dziesmu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070427114917/http://hem.bredband.net/steverud/U2MoL/ |date={{dat|2007|04|27||bez}} }}

{{U2}}

[[Kategorija:1987. gada albumi]]
[[Kategorija:U2 albumi]]</text>
      <sha1>cey4gn39v9570nrl5fdd74fyk1m0na9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kaspars Kambala</title>
    <ns>0</ns>
    <id>44900</id>
    <revision>
      <id>4530917</id>
      <parentid>4493882</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T09:02:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>atj.</comment>
      <origin>4530917</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13944" sha1="kocc234orfk38xuvoz9ucvjq3g15f5s" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |           vārds = Kaspars Kambala
 |          attēls = Kaspars Kambala (bolshoisport) 1.jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = Kaspars Kambala 2009. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1978|12|13}}
 |         dz_viet = {{Vieta|PSRS|Latvijas PSR|Jelgava|td=Latvija}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = 206 [[centimetrs|cm]]
 |           svars = 120 [[kilograms|kg]]
 |         iesauka = 
 |             poz = [[spēka uzbrucējs]]&lt;br /&gt;[[Centrs (basketbols)|centrs]]
 |         kar_sāk = 1995
 |        kar_beig = 2019
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |      vidusskola = 
 |         koledža = 
 |      augstskola = 
 |    universitāte = [[Nevadas Universitāte Lasvegasā]]
 |      izgl iest1 = 
 |  izgl iest1_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = 
 |          numurs = 
 |            līga = 
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |         b_klubs = 
 |          drafts = 
 |         dr_gads = 
 |         dr_līga = 
 |          dr_kom = 
&lt;!------ Bijušie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = 1994—1995
 |          klubs 1 = {{flaga|Latvija}} &quot;Rīgas laiks&quot;
 |         kl_sez 2 = 1997—2001
 |          klubs 2 = {{flaga|ASV}} [[Nevadas Universitāte Lasvegasā]]
 |         kl_sez 3 = 2001—2003
 |          klubs 3 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Efes Pilsen&quot;]]
 |         kl_sez 4 = 2003—2004
 |          klubs 4 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides &quot;Real&quot; (basketbola klubs)|Madrides &quot;Real&quot;]]
 |         kl_sez 5 = 2004—2005
 |          klubs 5 = {{flaga|Krievija}} [[Kazaņas &quot;UNICS&quot;]]
 |         kl_sez 6 = 2005—2007
 |          klubs 6 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot; (vīriešu basketbola klubs)|Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;]]
 |         kl_sez 7 = 2007—2009
 |          klubs 7 = ''diskvalifikācija''
 |         kl_sez 8 = 2009—2010
 |          klubs 8 = {{flaga|Krievija}} [[Krasnojarskas &quot;Jeņisej&quot;]]
 |         kl_sez 9 = 2010
 |          klubs 9 = {{flaga|Bulgārija}} [[Sofijas &quot;Lukoil Academic&quot;]]
 |         kl_sez 10 = 2010—2011
 |          klubs 10 = {{flaga|Turcija}} [[Aliagas &quot;Petkim&quot;]]
 |         kl_sez 11 = 2011
 |          klubs 11 = {{flaga|Irāna}} [[Teherānas &quot;Mahram&quot;]]
 |         kl_sez 12 = 2011—2012
 |          klubs 12 = {{flaga|Turcija}} [[Ankaras &quot;Turk Telekom&quot;]]
 |         kl_sez 13 = 2013
 |          klubs 13 = {{flaga|Turcija}} ''PI Koleji''
 |         kl_sez 14 = 2013—2014
 |          klubs 14 = {{flaga|Turcija}} [[Ankaras &quot;DSI Era&quot;]]
 |         kl_sez 15 = 2014—2015
 |          klubs 15 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas &quot;Barons/LDz&quot;]]
 |         kl_sez 16 = 2015—2016
 |          klubs 16 = {{flaga|Turcija}} [[Adanas &quot;Adanaspor&quot;]]
 |         kl_sez 17 = 2016—2017
 |          klubs 17 = {{flaga|Ziemeļkipra}} [[Nikosijas YDÜ SK]]
 |         kl_sez 18 = 2019
 |          klubs 18 = {{flaga|Latvija}} [[BK Jūrmala]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |    taut sezonas = 
 |            taut = {{Bk|Latvija}}
 |     ni izmaiņas = 
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 | trenera sezonas = 
 |   trenera klubi = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = V
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = 
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
}}
'''Kaspars Kambala''' (dzimis {{dat|1978|12|13}} [[Jelgava|Jelgavā]]) ir bijušais [[latvieši|latviešu]] sportists — [[basketbols|basketbolists]] un [[bokss|bokseris]]. Spēlēja [[Spēka uzbrucējs|spēka uzbrucēja]] un [[Centrs (basketbols)|centra]] pozīcijā, [[Latvijas basketbola izlase]]s dalībnieks.

Basketbolists bija arī K. Kambalas brālis [[Kristaps Kambala]] (1977—2003).

== Karjera ==
Basketbolā trenēties K. Kambala sācis Latvijā, bet no 17 gadu vecuma mācījās un trenējās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. No 1995. līdz 1997. gadam viņš mācījās Houmstedas vidusskolā un spēlēja tās komandā, bet no 1997. līdz 2001. gadam — [[Nevadas Universitāte Lasvegasā|Nevadas Universitātē Lasvegasā]] (UNLV) [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] čempionātā. Pretēji gaidītajam, K. Kambala netika izvēlēts [[2001. gada NBA drafts|2001. gada NBA draftā]] un profesionāļa karjeru uzsāka Eiropā. Pēc universitātes beigšanas K. Kambala spēlējis tādos spēcīgos klubos kā [[Stambulas &quot;Efes Pilsen&quot;]], [[Madrides &quot;Real&quot; (basketbola klubs)|Madrides &quot;Real&quot;]], [[Kazaņas UNICS]] un [[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot; (basketbola klubs)|Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;]].

Kopā nospēlētajās 53 spēlēs [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]] K. Kambala ir guvis 886 punktus, pēc šī rādītāja no Latvijas basketbolistiem viņu ir apsteiguši tikai [[Jānis Strēlnieks]] un [[Rolands Šmits]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/eirokausi/18102023-smits_apsteidz_kambalu_klustot_par_otro_r|title=Šmits apsteidz Kambalu, kļūstot par otro rezultatīvāko latvieti Eirolīgā|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-10-18|date=2023-10-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Diskvalifikācija un boksera karjera ===
{{dat|2007|4|27||bez}} Starptautiskā basketbola federācija viņu diskvalificēja uz 14 mēnešiem pēc tam, kad K. Kambala tika pieķerts [[Kokaīns|kokaīna]] lietošanā. Augustā šis diskvalifikācijas termiņš tika pagarināts līdz 24 mēnešiem. 2007. gadā K. Kambala sāka aktīvi trenēties boksā, aizvadīja divas cīņas amatieru konkurencē, abās uzvarot ar nokautu, bet {{dat|2008|1|11||bez}} debitēja profesionālajā boksā. Cīņa ar Alvaro Moralesu noslēdzās neizšķirti. Nākamās trīs cīņas K. Kambala uzvarēja, turklāt divas no tām — ar nokautu. Drīz pēc tam viņš paziņoja, ka pamet boksu un gatavojas atgriezties basketbolā pēc diskvalifikācijas beigām.

=== Atgriešanās basketbolā ===
2008.—2009. gada sezonas sākumā K. Kambala trenējās kopā ar [[BK VEF Rīga|Rīgas VEF]], vēlāk ar citu Rīgas klubu — [[ASK Rīga|ASK]]. {{dat|2008|12|13||bez}} beidzās diskvalifikācija un viņš ASK sastāvā piedalījās neoficiālā turnīrā [[Maskava|Maskavā]]. Pašās decembra beigās K. Kambala noslēdza līgumu līdz sezonas beigām ar Krievijas Superlīgas komandu [[Krasnojarskas &quot;Jeņisej&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/30122008-kambala_uz_sibiriju|title= Kambala uz Sibīriju|accessdate= {{dat|2008|12|30}}|author= Māris Noviks|date= {{dat|2010|5|12}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}&lt;/ref&gt; 2010. gada septembrī viņš pievienojās Bulgārijas spēcīgākajam klubam [[Sofijas &quot;Lukoil Academic&quot;]], taču neilgi pirms 2011. gada sākuma lauza līgumu ar to un pārgāja uz Turcijas līgas klubu [[Aliagas &quot;Petkim&quot;]],&lt;ref&gt;[http://sportacentrs.com/basketbols/legionari/30122010-kambala_pariet_uz_turcijas_aliaga_petkim Kambala pāriet uz Turcijas &quot;Aliaga Petkim&quot;]&lt;/ref&gt; kā pamatojumu tam minot pārāk zemo basketbola līmeni Bulgārijā. Sezonu viņš noslēdza Irānas līgas klubā [[Teherānas &quot;Mahram&quot;]], kā sastāvā izcīnīja Irānas līgas čempionu titulu.&lt;ref&gt;[http://sportacentrs.com/basketbols/23052011-kambala_triumfe_iranas_finala Kambala triumfē Irānas finālā], sportacentrs.com&lt;/ref&gt; 2011. gada jūlijā parakstīja līgumu ar Turcijas līgas klubu [[Ankaras &quot;Turk Telekom&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.delfi.lv/news/basketball/news/kambala-karjeru-turpinas-turcijas-kluba-turk-telekom.d?id=39477585|title= Kambala karjeru turpinās Turcijas klubā 'Turk Telekom'|accessdate= {{dat|2011|7|9||bez}}|author= |date= {{dat|2011|7|8||bez}}|publisher= delfi.lv|archive-date= {{dat|2011|07|12||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20110712001926/http://sports.delfi.lv/news/basketball/news/kambala-karjeru-turpinas-turcijas-kluba-turk-telekom.d?id=39477585}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/legionari/08072011-kambala_paliek_turcija_pievienojoties_tur|title= Kambala paliek Turcijā, pievienojoties &quot;Turk Telekom&quot;|accessdate= {{dat|2011|7|9||bez}}|author= Valdis Bērziņš|date= {{dat|2011|7|8||bez}}|publisher= sportacentrs.com}}&lt;/ref&gt; 2013. gada janvārī parakstīja līgumu ar Turcijas 2. līgas klubu ''PI Koleji''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/legionari/23012013-kambala_parakstis_ligumu_ar_turcijas_2_li|title=Kambala parakstīs līgumu ar Turcijas 2. līgas klubu|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2013|1|24||bez}}}}&lt;/ref&gt; Arī vairākās nākamajās sezonās K. Kambala pārstāvēja Turcijas klubus, uz laiku pievienojoties arī Latvijas komandai [[Rīgas &quot;Barons/LDz&quot;]].

Pēc vienas sezonas [[Ziemeļkipra]]s klubā ''YDÜ SK'' K. Kambala beidza profesionālā basketbola karjeru. 2018. gada vasarā viņš īslaicīgi pievērsās politiskajai darbībai, saistoties ar partiju [[KPV LV]], tomēr [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] nekandidēja.

2019. gada janvārī tika paziņots, ka spēlētājs atsāk basketbola karjeru un spēlēs [[LBL]] klubā [[BK Jūrmala]],&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/sports/basketbols/bijusais-latvijas-izlases-basketbolists-kambala-pievienojies-jurmalabetsafe-komandai.a305994/ Bijušais Latvijas izlases basketbolists Kambala pievienojies «Jūrmala/Betsafe» komandai] LSM&lt;/ref&gt; kurā arī pavisam drīz noslēdza profesionālā basketbola karjeru.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/sports/basketbols/kambala-pec-nedelas-jurmalabetsafe-krekla-noslegs-basketbolista-karjeru.a306133/ Kambala pēc nedēļas «Jūrmala/Betsafe» kreklā noslēgs basketbolista karjeru] LSM&lt;/ref&gt; Pēc profesionālā basketbola karjeras beigām ir spēlējis amatieru un veterānu turnīros.

== Latvijas izlase ==
K. Kambala ar panākumiem pārstāvēja Latvijas jaunatnes izlases. 1995. gada Eiropas U18 čempionātā viņš guva 42 punktus uzvarā pār Moldovas izlasi, kas ir punktu gūšanas rekords oficiālās spēlēs starp visa vecuma Latvijas izlašu spēlētājiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/ParBasketbolu/status/1679151924724088835?t=9u7pSYVzbVPbIvNv0YfdTg&amp;s=03|title=https://twitter.com/ParBasketbolu/status/1679151924724088835?t=9u7pSYVzbVPbIvNv0YfdTg&amp;s=03|website=Twitter|access-date=2023-07-27|language=en}}&lt;/ref&gt;

2001. gadā K. Kambala debitēja [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas izlasē]], piedaloties [[Eiropas čempionāts basketbolā 2001|Eiropas čempionātā]], kur bija komandas līderis. Piedalījies arī [[Eiropas čempionāts basketbolā 2003|2003. gada Eiropas čempionātā]] un [[Eiropas čempionāts basketbolā 2009|2009. gada Eiropas čempionātā]]. Izlases gatavošanās un starts 2009. gada Eiropas čempionātā bija saistīts ar dažādiem skandāliem, sistemātisku disciplīnas neievērošanu un sportiskā režīma pārkāpumiem. Viens no šo notikumu dalībniekiem bija arī K. Kambala. Pēc šī čempionāta vairākiem tā dēvētās &quot;tusētāju paaudzes&quot; spēlētājiem [[Latvijas Basketbola savienība]] piesprieda dažādu termiņu diskvalifikāciju startiem valsts izlasē. Tai skaitā nosacītu diskvalifikāciju uz vienu gadu saņēma arī K. Kambala.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/izlases/26092009-lielakais_skandals_latvijas_basketbola_lb|title= Balsojums: lielākais skandāls Latvijas basketbolā — LBS diskvalificē spēlētājus|accessdate= {{dat|2010|10|11||bez}}|author= |date= |publisher= [[sportacentrs.com]]}}&lt;/ref&gt;

== Privātā dzīve ==
Kaspara Kambalas privātā dzīve periodiski ir piesaistījusi plašsaziņas līdzekļu uzmanību. Viņš ir bijis precējies un ir vairāku bērnu tēvs. Pirmā sieva Džesika Kambala dzīvo [[Lasvegasa|Lasvegasā]], šajā laulībā 2005. gadā dzimis dēls Endželo Kristaps Kambala, kurš arī ir basketbolists, pārstāvējis [[Jūtas Tehniskā Universitāte|Jūtas Tehniskās Universitātes]] komandu [[NCAA]] čempionātā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://utahtechtrailblazers.com/sports/mens-basketball/roster/angelo-kambala/8973|title=Angelo Kambala - Men's Basketball|website=Utah Tech University Athletics|access-date=2026-03-09|language=en}}&lt;/ref&gt; K. Kambala ir precējies ar uzņēmēju Olgu Kambalu, ar kuru viņš sāka attiecības 2020. gada rudenī un salaulājās 2021. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/izklaide/slavenibas/citas-slavenibas/kaspars-kambala-un-vina-olga-iesturejusi-laulibas-osta/|title=Kaspars Kambala un viņa Olga iestūrējuši laulības ostā|website=tv3.lv|access-date=2026-02-09|date=2021-04-18|language=lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 2026. gadā tika paziņots, ka attiecības ir pārtrauktas.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Kaspars Kambala}}
{{sporta ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20090912232658/http://www.nba.com/draft2001/playerfiles/kaspars_kambala.html?nav=ArticleList Kaspars Kambala] NBA Draft 2001 {{en ikona}}
* [http://www.kasparskambala.com/ Oficiālā Kaspara Kambalas mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110208010421/http://kasparskambala.com/ |date={{dat|2011|02|08||bez}} }}
* [http://www.basket-enisey.ru/komanda/enisey.html?func=showPlayer&amp;p=2&amp;pid=42 Krasnojarskas &quot;Jeņisej&quot; profils] {{ru ikona}}{{deadlink}}
* [https://web.archive.org/web/20131224180123/http://www.acb.com/stsacumjug.php?cod_jugador=B4K Liga ACB profils] {{es ikona}}
* [http://www.basketnews.lt/player-1861-kaspars-kambala.html Basketnews.lt profils] {{lt ikona}}


{{LV sastāvs Eurobasket 2009}}
{{LV sastāvs Eurobasket 2003}}
{{LV sastāvs Eurobasket 2001}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Kambala, Kaspars}}
[[Kategorija:1978. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Jelgavā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas basketbolisti]]
[[Kategorija:Spēka uzbrucēji]]
[[Kategorija:Basketbola centri]]
[[Kategorija:Latvijas bokseri]]
[[Kategorija:Dopinga lietas basketbolā]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]</text>
      <sha1>kocc234orfk38xuvoz9ucvjq3g15f5s</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jūrijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>45187</id>
    <revision>
      <id>4530873</id>
      <parentid>232590</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T06:03:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Noņēma pāradresāciju uz [[Harolds Jūrijs]]</comment>
      <origin>4530873</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="237" sha1="4ycm8nw6rwhmchskrkmv5r5wsbsouyl" xml:space="preserve">'''Jūris''' var būt:

* [[Harolds Jūrijs]] (''Harold Urey''; 1893—1981) — amerikāņu fizikālķīmiķis;
* [[Rejs Jūrijs]] (1873—1938) — amerikāņu vieglatlēts, olimpiskais čempions.

{{uzvārds}}

[[Kategorija:Uzvārdi]]</text>
      <sha1>4ycm8nw6rwhmchskrkmv5r5wsbsouyl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Livonijas bruņniecība</title>
    <ns>0</ns>
    <id>47898</id>
    <revision>
      <id>4530787</id>
      <parentid>4530504</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T20:50:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Pēc kapitulācijas pieņemtās dzimtas (1710—1747) */ bildes</comment>
      <origin>4530787</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="48492" sha1="2iifzydg54nnwni2ko3mwnzez76ylt5" xml:space="preserve">[[Attēls:K-AgiLivland.JPG|thumb|250px|[[Vidzemes bruņniecība]]s ģerbonis, ko lietoja arī [[Vidzemes Landrātu kolēģija]]]]

'''Livonijas bruņniecība''' jeb '''Vidzemes bruņniecība''' ({{val|de|Livländische Ritterschaft}}) bija [[Vidzeme]]s (jeb [[Līvzeme]]s) dižciltīgo [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561. gada [[Viļņas ūnija]]s noteikumiem kļuva par [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s starptautisko tiesību nesējiem. Vidzemes bruņniecības priekšstāvji un landtāga priekšsēži bija [[Vidzemes landmāršali]], kas līdz 1920. gadam to pārstāvēja starptautiskajās attiecībās.

Vidzemes bruņniecības matrikulu pabeidza veidot 1747. gadā un tajā ietilpa 172 dzimtas. [[Krievijas Impērija]]s laikā matrikulu pastāvīgi papildināja un pēc 1839. gada datiem Vidzemē jau bija 253 bruņniecībā imatrikulētas dzimtas.

== Izcelsme ==
Vidzemes bruņniecība pamatā cēlusies no [[Rīgas arhibīskapija]]s un [[Tērbatas bīskapija]]s, kā arī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasaļiem. [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] bruņinieki bija devuši solījumu ievērot celibātu un viņiem nedrīkstēja būt likumīgu bērnu.
1561. gadā pēdējais [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Gothards Ketlers]] Rīgas pilī atbrīvoja ordeņa bruņiniekus no viņu dotajiem zvērestiem un viņi noslēdza tiešas padošanās līgumu — [[Viļņas ūnija|Viļņas ūniju]] ar [[Jagaiļa dinastija]]s valdnieku — [[Lietuvas valdnieku uzskaitījums|Lietuvas dižkunigaiti]] (un [[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas karali]]) [[Sigismunds II Augusts|Sigismundu II Augustu]].

== Bruņniecībā imatrikulētas dzimtas ==
Senākās [[Rīgas arhibīskapija]]s, [[Tērbatas bīskapija]]s, [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]]s un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] 48 vasaļu dzimtas (A klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem:
{| table width=99%
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Ermesi]] (Ermes, nr. 1) (†)
* [[Boki]] (Bock a. d. H. Suddenbach, nr. 2) (†)
* [[Budenbroki]] (Buddenbrock, nr. 3) (†)
* [[Melleri]] (Moeller, nr. 4)
* [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen, nr. 5 un 6)
* [[fon Lodes|Lodes]] (Lode, nr. 7) (†)
* [[Anrepi]] (Anrep, nr. 8)
* [[Klēbeki]], (Klebeck, nr. 9) (†)
* [[Šlipenbahi]] (Schlippenbach, nr. 10)
* [[Zasi]] (Saß, nr. 11)
* [[Brakeli]] (Brackel, nr. 12)
* [[Dīķeri]] (Dücker, nr. 13) (†)
* [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen, nr. 14)
* [[Rozeni]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop, nr. 15)
* [[Kloti|Kloti no Heidenfeldes]] (Klot-Heydenfeldt, nr. 16)
* [[Bergi]] no Kandlas (Berg a. d. H. Kandel, nr. 17) (†)
* [[Taubes]] (Taube, nr. 18)
* [[Rēbinderi]] (Rehbinder, nr. 19)
* [[Eseni]] (Essen, nr. 20)
* [[Krīdeneri]] (Krüdener, nr. 21)
* [[Plāteri]] (Broel gen. Plater, nr. 22)
* [[Bergi]] no Katentakas (Berg a. d. H. Kattentack, nr. 23)
* [[Pfeili]] (Pfeil, nr. 24) (†)
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Felkerzāmi]] (Fölkersahm, nr. 25)
* [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt, nr. 26)
* [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel, nr. 27)
* [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg, nr. 28)
* [[Meijendorfi]] (Meyendorff, 29)
* [[Tolli]] (Toll, nr. 30)
* [[Štakelbergi]] (Stackelberg, nr. 31)
* [[Patkuli]] (Patkul, nr. 32)
* [[Koskuli]] (Koskull, nr. 33)
* [[Laudoni]] (Loudon, nr. 34)
* [[Albedili]] (Albedyll, nr. 35)
* [[Lēvenvoldes]] (Löwenwolde, nr. 36 un 37) (†)
* [[Cēges fon Manteifeli]] (Zöge von Manteuffel, nr. 38)
* [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden, nr. 39)
* [[Vrangeļi]] (Wrangell, nr. 41 un 42)
* [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas, nr. 43)
* [[Hoveni]] (Howen, nr. 44)
* [[Pāleni]] (Pahlen, nr. 45)
* [[Bukshēvdeni]] (Buxhoeveden, nr. 46)
* [[Ikskili]] (Uexküll, nr. 47)
* [[Ferzeni]] (Fersen, nr. 48)
* [[Belingshauzeni]] (Bellingshausen, nr. 49) (†)
* [[Grothusi]] (Grotthuß, nr. 50)
* [[Šulmaņi]] (Schulmann, nr. 51)
* [[Štriki]] (Stryk, nr. 52)
|}
Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas.
=== Senāko vasaļu dzimtu ģerboņi (1882)&lt;ref&gt;Baltisches Wappenbuch. Wappen sämmtlicher, den Ritterschaften von Livland, Estland, Kurland und Oesel zugehöriger Adelsgeschlechter (1882)&lt;/ref&gt; ===
{{Gallery
|captionstyle=font-size:small; text-align:center;
|width=60 | height=80 | lines=3
|align=center
|perrow=16
|Attēls:Ermesi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Ermesi&lt;/small&gt; 
|Attēls:Bocki (Bukase) suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Boki&lt;/small&gt; 
|Attēls:Buddenbrocki suguvõsa aadlivapp.png|&lt;small&gt;Budenbroki&lt;/small&gt;
|attēls:Moelleri suguvõsa aadlivapp.png|&lt;small&gt;Melleri&lt;/small&gt; 
|Attēls:Budbergi suguvõsa aadlivapp ja Bönningshausen gen. Budbergi suguvõsa parunivapp.png|&lt;small&gt;Budbergi-Beninghauzeni&lt;/small&gt; 

|Attēls:Lode suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Lodes&lt;/small&gt;
|Attēls:Anrepi suguvõsa aadlivapp (Liivimaa).jpg|&lt;small&gt;Anrepi&lt;/small&gt;
|Attēls:Buddenbrocki suguvõsa aadlivapp.png|&lt;small&gt;Klēbeki&lt;/small&gt;
|attēls:Schlippenbachi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|&lt;small&gt;Šlipenbahi&lt;/small&gt; 
|Attēls:Sassi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|&lt;small&gt;Zasi&lt;/small&gt; 

|Attēls:Brackel CoA (137646933).jpg|&lt;small&gt;Brakeli&lt;/small&gt;
|Attēls:Dückeri suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Dīķeri&lt;/small&gt;
|Attēls:Tiesenhauseni suguvõsa vabahärravapp.jpg|&lt;small&gt;Tīzenhauzeni&lt;/small&gt;
|attēls:Roseni (punane) suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Rozeni&lt;/small&gt; 
|Attēls:Kloti suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Kloti no Heidenfeldes&lt;/small&gt; 

|Attēls:Bergi (Kandle) suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Bergi no Kandlas&lt;/small&gt;
|Attēls:Taube suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|&lt;small&gt;Taubes&lt;/small&gt;
|Attēls:Rehbinderi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Rēbinderi&lt;/small&gt;
|attēls:Esseni suguvõsa aadlivapp.png|&lt;small&gt;Eseni&lt;/small&gt; 
|Attēls:Krüdeneri suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|&lt;small&gt;Krīdeneri&lt;/small&gt; 

|Attēls:Broel gen. Plateri suguvõsa aadlivapp.png|&lt;small&gt;Plāteri&lt;/small&gt;
|Attēls:Bergi (Päri) suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Bergi no Katentakas&lt;/small&gt;
|Attēls:Pfeili ja Piele gen. Pfeili suguvõsa vapp.jpg|&lt;small&gt;Pfeili&lt;/small&gt;
|attēls:Fölkersahmi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|&lt;small&gt;Felkerzāmi&lt;/small&gt; 
|Attēls:Engelhardti suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Engelharti&lt;/small&gt; 

|Attēls:Vietinghoff gen. Scheeli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|&lt;small&gt;Fītinghofi-Šēli&lt;/small&gt;
|Attēls:Ungern-Sternberg family CoA (137647542).jpg|&lt;small&gt;Ungerni-Šternbergi&lt;/small&gt;
|Attēls:Meyendorffi suguvõsa vabahärravapp.jpg|&lt;small&gt;Meijendorfi&lt;/small&gt;
|attēls:Tolli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|&lt;small&gt;Tolli&lt;/small&gt; 
|Attēls:Stackelbergi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|&lt;small&gt;Štakelbergi&lt;/small&gt; 

|Attēls:Patkuli suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Patkuli&lt;/small&gt;
|Attēls:Koskulli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|&lt;small&gt;Koskuli&lt;/small&gt;
|Attēls:Loudoni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Laudoni&lt;/small&gt;
|attēls:Albedylli suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Albedili&lt;/small&gt; 
|Attēls:Löwenwolde suguvõsa vabahärravapp.jpg|&lt;small&gt;Lēvenvoldes&lt;/small&gt; 

|Attēls:Zoege von Manteuffeli suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Cēges fon Manteifeli&lt;/small&gt;
|Attēls:Mengden COA.jpg|&lt;small&gt;Mengdeni&lt;/small&gt;
|Attēls:Wrangelli suguvõsa vabahärravapp (Elistvere).jpg|&lt;small&gt;Vrangeļi&lt;/small&gt;
|attēls:Aderkasi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Aderkaši&lt;/small&gt; 
|Attēls:Howeni suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|&lt;small&gt;Hoveni&lt;/small&gt;

|Attēls:Pahleni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Pāleni&lt;/small&gt;
|Attēls:Buxhoevedeni suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|&lt;small&gt;Bukshēvdeni&lt;/small&gt;
|Attēls:Uexkülli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|&lt;small&gt;Ikskili&lt;/small&gt;
|attēls:Ferseni suguvõsa vabahärravapp.jpg|&lt;small&gt;Ferzeni&lt;/small&gt; 
|Attēls:Bellingshauseni suguvõsa vabahärravapp.jpg|&lt;small&gt;Belingshauzeni&lt;/small&gt;

|Attēls:Grotthussi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|&lt;small&gt;Grothusi&lt;/small&gt;
|Attēls:Schulman CoA (137647461).jpg|&lt;small&gt;Šulmaņi &lt;/small&gt;
|Attēls:Stryki suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Štriki&lt;/small&gt;
|| 
}}

== Livonijas hercoɡistes laikā naturalizētās dzimtas ==
[[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]] izveidojās 1566. ɡadā pēc [[Grodņas ūnija (1566)|Grodņas ūnija]]s noslēɡšanas mūsdienu Latgales, Vidzemes un Dienvidigaunijas zemēs. Tajā esošās pilis karalis [[Sigismunds II Augusts]] apsolīja tiem, &quot;kas vēl atlikušies no Vācu ordeņa, kā arī mūsu padomniekiem un citiem, kam nopelni Livonijas labā&quot;, garantējot līdzšinējās dižciltīgo privilēģijas. 1582. gadā [[Stefans Batorijs]] sāka muižu zemju revīziju, kas turpinājās līdz 1590. gadam. Kad 1629. ɡadā Livonijas hercoɡisti iekļāva Zviedrijas karalistē, tai bija pievienojušās vēl 16 bruņnieku dzimtas (B klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem:

{| table width=99%
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Kloti no Jirgensburgas]] (Clodt von Jürgensburg, nr. 53)
* [[Knoringi]] (Knorring, nr. 54)
* [[Meki]] (Meck, nr. 55) (†)
* [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes, nr. 56)
* Helfreihi (Helffreich, nr. 57)
* Lauvi (Lauw, nr. 58) (†)
* Boji (Boye, nr. 59) (†)
* Rihteri (Richter, nr. 60)
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* Hilheni (Hilchen, nr. 61) (†)
* Kaveri (Kawer, nr. 62)
* [[Fēgezaki]] (Vegesack, nr. 63)
* [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen, nr. 64)
* Barri (de la Barre, nr. 65) (†)
* [[Rehenbergi-Linteni]] (Rechenberg gen. Linten, nr. 66)
* Gersdorfi (Gersdorff, nr. 67)
* Kēleri (Köhler a. d. H. Smerle, nr. 68)
|}
Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas.

=== Līdz 1629. ɡadam papildus iekļauto vasaļu dzimtu ģerboņi ===
{{Gallery
|captionstyle=font-size:small; text-align:center;
|width=60 | height=80 | lines=3
|align=center
|perrow=16
|Attēls:Clodt von Jürgensburgi suguvõsa vabahärravapp.jpg|&lt;small&gt;Kloti no Jirgensburgas&lt;/small&gt; 
|Attēls:Knorringi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Knoringi&lt;/small&gt; 
|Attēls:Mecki suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Meki&lt;/small&gt;
|attēls:Bocki (Lahmuse) suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Boki no Lahmuses&lt;/small&gt; 
|Attēls:Helffreichi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Helfreihi&lt;/small&gt; 

|Attēls:Lauwi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Lauvi&lt;/small&gt;
|Attēls:Boije suguvõsa vabahärravapp.jpg|&lt;small&gt;Boji&lt;/small&gt;
|Attēls:Richteri suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Rihteri&lt;/small&gt;
|attēls:Hilcheni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Hilheni&lt;/small&gt; 
|Attēls:Kaweri suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Kaveri&lt;/small&gt; 

|Attēls:Vegesacki suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Fēgezaki&lt;/small&gt;
|Attēls:Roseni (valge) suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Rozeni no Veinjerves&lt;/small&gt;
|Attēls:De la Barre suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Barri&lt;/small&gt;
|attēls:Linteni ja Rechenberg gen. Linteni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Rehenbergi-Linteni&lt;/small&gt; 
|Attēls:Gersdorffi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Gersdorfi&lt;/small&gt; 

|Attēls:Köhleri suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Kēleri&lt;/small&gt;
|| 
}}

== Zviedru Vidzemes pašpārvaldes institūcija ==
[[Zviedru Vidzeme]]s laikā 1643. gadā no Vidzemes bruņniecības pārstāvjiem [[Vidzemes landtāgs]] ievēlēja [[Vidzemes Landrātu kolēģija|Vidzemes Landrātu kolēģiju]]. Tā sastāvēja no sešiem, vēlāk divpadsmit landrātiem, ko uz mūžu ievēlēja Vidzemes bruņniecības imatrikulētie locekļi. Savukārt augstākais Vidzemes bruņniecības priekšstāvis bija [[Vidzemes landmāršali|Vidzemes landmaršals]].&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas vēsture vidusskolām|last=Zalītis|first=Fr.|publisher=Valters un Rapa|year=1937|location=Rīga|pages=134|date=1937|edition=8}}&lt;/ref&gt;
 
No [[1645]]. gada arī [[Sāmsala]] ietilpa [[Zviedru Vidzeme]]s sastāvā, tomēr [[Sāmsalas bruņniecība]] nepievienojās Vidzemes bruņniecībai un 1741. gadā izveidoja savu bruņniecība matrikulu.

1710. gada [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Vidzemes kapitulācijas]] aktos Krievijas cars Pēteris I garantēja, ka &quot;visās tiesās tiks lemts pēc Livonijas privilēģijām ieviestajām paražām, arī pēc zināmajām senajām Livonijas bruņinieku tiesībām&quot;. Līdz 1710. ɡadam Vidzemes bruņniecībai pievienojās vēl 44 Zviedrijas valdības naturalizētas dižciltīɡo dzimtas (C klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem:
{| table width=99%
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar, nr.69)
* [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz von Ascheraden, nr.70)
* [[Taubes]] (Taube, nr. 71)
* [[Igelstrēmi]] (Igelström, nr.73; dižciltība no 1645)
* Švenɡelmi (Schwengelm, nr.74; dižciltība no 1631) (†)
* Funkes (Funcke, nr.75; dižciltība no 1646) (†)
* [[Volfenšildi]] (Wolffenschildt, nr.76; dižciltība no 1646) (†)
* Kokeni fon Grīnblati (Kocken von Grünbladt, nr.77; dižciltība no 1649) (†)
* [[Lēvenšterni]] (Löwenstern, nr.78; dižciltība no 1650)
* Volfeldi (Wolffeldt, nr.79; dižciltība no 1651) (†)

* Palmštrauhi (Palmstrauch, nr.80; dižciltība no 1651) (†)
* Šulceni (Schultzen, nr.82; dižciltība no 1651) (†)
* [[Štēli fon Holšteini]] (Stael von Holstein, nr.82; dižciltība no 1652)
* Štāli (Staal, nr.83)
* Šteini (Stein, nr.84; dižciltība no 1653) (†)
* Meijeri (Meyer a. d. H. Lysohn, nr.85; dižciltība no 1645) (†)
* [[Helmerseni]] (Helmersen, nr.86; dižciltība no 1643)
* Šternštrāli (Sternstrahl, nr.87; dižciltība no 1652) (†)

* [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors, nr.88; dižciltība no 1645)
* Priaudas (Priauda, nr.88; dižciltība no 1682) (†)
* Rudeni (Ruden, nr.89; dižciltība no 1663) (†)
* Krūzes (Kruse, nr.90; dižciltība no 1664) (†)
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen, nr.91 ja 92; dižciltība no 1675)
* [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie, nr.93; dižciltība no 1666)
* [[Koimerni-Lindenšernas]] (Ceumern-Lindenstjerna, nr.94; dižciltība no 1662)
* [[Glāzenapi]] (Glasenapp, nr.95)
* [[Cedelmani]] (Zeddelmann, nr.96)
* [[Dunteni]] (Dunten, nr.97; dižciltība no 1654) (†)
* Jēgeri (Jäger, nr.98; dižciltība no 1568) (†)
* Bremzeni (Brömsen, nr.99; dižciltība no 1678)

* [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytag von Loringhoven, nr.100)
* [[Hiršheidi]] (Hirschheydt, nr.101; dižciltība no 1662)
* Štrālborni (Strahlborn, nr.102; dižciltība no 1682) (†)
* Dingraveni (Dinggraven, nr.103; dižciltība no 1684) (†)

* Štīrnhelmi (Stiernhielm, nr.105; dižciltība no 1631) (†)
* Štarenšildi (Starenschildt, nr.105; dižciltība no 1686) (†)
* [[Lipharti]] (Liphart, nr.106; dižciltība no 1688)
* Brandi (Brandt a. d. H. Fehtenhof, nr.107; dižciltība no 1691) (†)
* Bornemaņi (Bornemann, nr.108; dižciltība no 1691) (†)
* Rasi (Rass, nr.109; dižciltība no 1691)
* [[Rennes]] (Rönne, nr.110)
* Rotkirhi (Rothkirch, nr.111) (†)
* Gildenhofi (Güldenhoff, nr.112; dižciltība no 1687) (†)
* Kronmaņi (Cronmann, nr.113; dižciltība no 1640) (†)
|}
Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas.

=== Līdz 1710. ɡadam papildus iekļauto dzimtu ģerboņi ===
{{Gallery
|captionstyle=font-size:small; text-align:center;
|width=60 | height=80 | lines=3
|align=center
|perrow=16
|Attēls:Löwis of Menari aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Lēvisi of Menāri&lt;/small&gt; 
|Attēls:Schoultz von Ascheradeni suguvõsa vabahärravapp.jpg|&lt;small&gt;Šulci fon Ašerādeni&lt;/small&gt; 
|Attēls:Taube suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|&lt;small&gt;Taubes&lt;/small&gt;
|attēls:Igelströmi suguvõsa vabahärravapp.jpg|&lt;small&gt;Igelštrēmi&lt;/small&gt; 
|Attēls:Schwengelmi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Švenɡelmi&lt;/small&gt; 

|Attēls:Funckeni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Funkes&lt;/small&gt;
|Attēls:Wolffenschildi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Volfenšildi&lt;/small&gt;
|Attēls:Kocken von Grünbladti suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Kokeni fon Grīnblati&lt;/small&gt;
|attēls:Löwensterni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Lēvenšterni&lt;/small&gt; 
|Attēls:Wolffeldti suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Volfeldi&lt;/small&gt; 

|Attēls:Palmstrauchi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Palmštrauhi&lt;/small&gt;
|Attēls:Schultzeni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Šulceni&lt;/small&gt;
|Attēls:Stael von Holsteini aadli- ja parunivapp.jpg|&lt;small&gt;Štēli fon Holšteini&lt;/small&gt;
|attēls:Staali suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Štāli&lt;/small&gt; 
|Attēls:Steini suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Šteini&lt;/small&gt; 

|Attēls:Meyeri (Lizums) suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Meijeri&lt;/small&gt;
|Attēls:Helmerseni suguvõsa aadlivapp.png|&lt;small&gt;Helmerseni&lt;/small&gt;
|Attēls:Sternstrahl COA.jpg|&lt;small&gt;Šternštrāli&lt;/small&gt;
|attēls:Pistohlkorsi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Pistolkorsi&lt;/small&gt; 
|Attēls:Priauda suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Priaudas&lt;/small&gt; 

|Attēls:Rudeni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Rudeni&lt;/small&gt;
|Attēls:Kruse suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Krūzes&lt;/small&gt;
|Attēls:Campenhauseni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Kampenhauzeni&lt;/small&gt;
|attēls:Freymanni (Nursi) suguvõsa aadlivapp.png|&lt;small&gt;Freimaņi no Nursi&lt;/small&gt; 
|Attēls:Ceumerni suguvõsa aadli- ja Ceumern-Lindenstjerna suguvõsa parunivapp.jpg|&lt;small&gt;Koimerni-Lindenšernas&lt;/small&gt; 

|Attēls:Glasenappi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Glāzenapi&lt;/small&gt;
|Attēls:Zeddelmanni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Cedelmani&lt;/small&gt;
|Attēls:Dunteni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Dunteni&lt;/small&gt;
|attēls:Jägeri suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Jēgeri&lt;/small&gt; 
|Attēls:Brömseni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Bremzeni&lt;/small&gt; 

|Attēls:Freytag von Loringhoveni ja Freytag gen. Loringhoffi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|&lt;small&gt;Freitāgi - Loringhofeni&lt;/small&gt;
|Attēls:Hirschheydti suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Hiršheidi&lt;/small&gt;
|Attēls:Strahlborni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Štrālborni&lt;/small&gt;
|attēls:Dinggraveni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Dingraveni&lt;/small&gt; 
|Attēls:Stiernhielmi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Štīrnhelmi&lt;/small&gt; 

|Attēls:Stahrenschildi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Štarenšildi&lt;/small&gt;
|Attēls:Lipharti suguvõsa aadlivapp.png|&lt;small&gt;Lipharti&lt;/small&gt;
|Attēls:Brandti suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Brandi&lt;/small&gt;
|attēls:Bornemanni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Bornemaņi&lt;/small&gt; 
|Attēls:Rassi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Rasi&lt;/small&gt;

|Attēls:Rönne suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Rennes&lt;/small&gt;
|Attēls:Rothkirchi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Rotkirhi&lt;/small&gt;
|Attēls:Güldenhoffi suguvõsa vabahärravapp.jpg|&lt;small&gt;Gildenhofi&lt;/small&gt;
|attēls:Cronmanni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Kronmaņi&lt;/small&gt; 
|| 
}}

== Pēc kapitulācijas pieņemtās dzimtas (1710—1747) ==

[[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā Vidzemes bruņniecība 1710. gada jūlijā parakstīja [[Livonijas un Igaunijas kapitulācija (1710)|Livonijas kapitulāciju]] Krievijas caram [[Pēteris I|Pēterim I]], kas apstiprināja tās agrākās privilēģijas. Tās tika atzītas arī [[Nīštades miera līgums|Nīštades miera līgumā]] 1721. gadā, kad Zviedrija oficiāli atteicās no tiesībām uz Vidzemi. Savukārt Vidzemes bruņniecība apmēram 200 gadus lojāli kalpoja [[Krievijas Impērija]]s ķeizariem, kurus atzina arī par Vidzemes valdniekiem ([[Livonijas hercogi]]em).
No 1710. līdz 1747. ɡadam Vidzemes bruņniecība imatrikulēja Pētera I un ķeizarienes [[Anna I|Annas]] auɡstākos ierēdņus, kā arī tās [[Zviedru Vidzeme]]s dižciltīɡās dzimtas, kas pārɡāja Krievijas dienestā (D klase). 1747. gadā pabeidza bruņniecības matrikulas veidošanu, kas sākotnēji saturēja 172 dzimtas ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem:
{| table width=99%
| width=25% valign=&quot;top&quot; |

* [[Gavrila Golovkins]] (nr. 115), kanclers (†)
* [[Pjotrs Šafirovs]] (nr. 116), vicekanclers (†)
* [[Brimmeri]] (Bruemmer, nr. 117 un 118)
* [[Brēverni]] (Brevern, nr. 119) matrikulā 1721.
* [[Pāvels Jagužinskis]] (nr. 120) ģenerālprokurors (†)
* Jarmeršteti (Jarmerstedt, nr. 120) (†)
* [[Heinrihs Johans Ostermans]] (Ostermann, nr. 121), vicekanclers (†)
* [[Pēteris Lasī]] (nr. 122), Rīgas gubernators (†)
* [[Ivans Golovins]] (nr. 123) admirālis (†)
* [[Volfi]] (Wolff, nr. 124) matrikulā no 1726. ɡada
* [[Vulfi]] (Wulf a. d. H. Serbigal, nr. 125)
* [[Ivans Bibikovs]] (nr. 126), virsprokurors (†)
* [[Burhards Kristofs fon Minnihs]] (nr. 127) ģenerālfeldmaršals (†)
* [[Aņisims Maslovs]] (nr. 128), virsprokurors (†)
* [[Ernsts Johans Bīrons]] (nr. 129) virskambarkunɡs, matrikulā no 1730.
* Cimmermaņi (Zimmermann a. d. H. Kegel, nr. 130) (†)
* Posses (Posse, nr. 131) (†)
* Bergholci (Bergholtz, nr. 132) (†)
* Tīlavi (Thielau, nr. 133) (†)
* [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson von Himmelstjerna, nr. 134)
* Heinrihs Vite fon Švānenbergs (Witte von Schwanenberg, nr. 135) (†)
* Bekerni (Beckern, nr. 136) (†)
* Numersi (Numers, nr. 137) (†)
* [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck, nr. 138)
* Grasi (Grass a. d. H. Engelhardtshof, nr. 139) (†)
* Skogi (†), Šmiteni, Šternfeldi (†) (Skogh, Smitten, Sternfeldt, nr. 140)
* Reiheri (Reyher, nr. 141) (†)
* Šreiterfeldi (†), Štrokirhi (†) (Schreiterfeld, Strokirch nr. 143)
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Šeremetjevi]] (nr. 144) (†)
* [[Etingeni]] (Oettingen, nr. 147)
* Rozenkampfi (Rosenkampff, nr. 148) (†)
* Baijeri fon Veisfeldi (Bayer von Weissfeldt, nr. 149) (†)
* Gilenšmiti (Gyllenschmidt, nr. 150) (†)
* Reiterni (Reutern, nr. 151)
* Drentelni, [[Siversi]] (Drenteln, Sivers a. d. H. Euseküll, nr. 152)
* [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister, nr. 153)
* Palmenbahi (Palmenbach, nr. 154) (†)
* Fuhsi (Fuchs, nr. 155) (†)
* Gafeli (Gavel, nr. 156)
* Manekeni (Manecken, nr. 157) (†)
* Klīveri (Klüver, nr. 158) (†)
* Reici (Reutz, nr. 159)
* Rennenkampfi (Rennenkampff, nr. 160)
* Bussi (Bussen, nr. 161) (†)
* Fiki (Fick, nr. 162) (†)
* Šulci-Sosāri (Schultz a. d. H. Soosaar, nr. 163) (†)
* Šrāderi (Schrader, nr. 164) (†)
* Bruiningi (Bruiningk a. d. H. Hellenorm, nr. 165) (†)
* Andreass fon Baiers (Andreas von Bayer, nr. 166) (†)
* [[Ivans Trubeckojs]] (nr. 167) (†)
* Delvigi (Delwig, nr. 168) (†)
* Vilkeni (Wilcken a. d. H. Kerjel, nr. 169) (†)
* [[Fransuā Gilmo de Vilbuā]] (Guillemot de Villebois, nr. 170)
* [[Aleksandrs Rumjancevs]] (nr. 171) (†)
|}
Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas.

=== Līdz 1747. ɡadam papildus iekļauto vasaļu dzimtu ģerboņi ===
{{Gallery
|captionstyle=font-size:small; text-align:center;
|width=60 | height=80 | lines=3
|align=center
|perrow=16
|Attēls:Bruemmeri suguvõsa (Varangu) aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Brimmeri &lt;/small&gt; 
|Attēls:Breverni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Brēverni&lt;/small&gt; 
|Attēls:Jarmerstedti suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Jarmeršteti&lt;/small&gt;
|attēls:Wolffi suguvõsa vabahärravapp.jpg|&lt;small&gt;Volfi&lt;/small&gt; 
|Attēls:Wulfi (Aumeisteri) suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Vulfi&lt;/small&gt; 

|Attēls:Posse suguvõsa vabahärravapp.jpg|&lt;small&gt;Posses&lt;/small&gt;
|Attēls:Bergholtzi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Bergholci&lt;/small&gt;
|Attēls:Thielau suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Tīlavi&lt;/small&gt;
|attēls:Samson von Himmelstierna suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Samsoni-Himmelšernas&lt;/small&gt; 
|Attēls:Beckerni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Bekerni&lt;/small&gt; 

|Attēls:Numersi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Numersi&lt;/small&gt;
|Attēls:Transehe suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Tranzē-Rozeneki&lt;/small&gt;
|Attēls:Grassi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Grasi&lt;/small&gt;
|attēls:Skoghi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Skogi&lt;/small&gt; 
|Attēls:Smitteni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Smiteni&lt;/small&gt; 

|Attēls:Sternfeldti suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Šternfeldi&lt;/small&gt;
|Attēls:Reiheri suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Reiheri&lt;/small&gt; 
|Attēls:Schreiterfeldi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Šreiterfeldi&lt;/small&gt; 
|Attēls:Strokirch COA.jpg|&lt;small&gt;Štrokirhi&lt;/small&gt;
|attēls:Oettingeni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Etingeni&lt;/small&gt; 
|Attēls:Rosenkampffi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Rozenkampfi&lt;/small&gt; 

|Attēls:Bayer von Weissfeldt COA.jpg|&lt;small&gt;Baijeri fon Veisfeldi&lt;/small&gt;
|Attēls:Gyllenschmidti suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Gilenšmiti&lt;/small&gt;
|Attēls:Reuterni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Reiterni&lt;/small&gt;
|attēls:Drentelni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Drentelni&lt;/small&gt; 
|Attēls:Siversi suguvõsa aadlivapp (2).png|&lt;small&gt;Siversi&lt;/small&gt; 

|Attēls:Hagemeisteri suguvõsa aadlivapp.png|&lt;small&gt;Hāgemeisteri&lt;/small&gt;
|Attēls:Palmenbachi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Palmenbahi&lt;/small&gt;
|Attēls:Fuchsi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Fuhsi&lt;/small&gt;
|attēls:Gaveli suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Gafeli&lt;/small&gt; 
|Attēls:Manekeni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Manekeni&lt;/small&gt; 

|Attēls:Klüveri suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Klīveri&lt;/small&gt;
|Attēls:Reutzi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Reici&lt;/small&gt; 
|Attēls:Edle von Rennenkampffi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Rennenkampfi&lt;/small&gt; 
|Attēls:Busseni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Bussi&lt;/small&gt;
|attēls:Ficki suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Fiki&lt;/small&gt; 
|Attēls:Schultzi (Sēļi) suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Šulci-Sosāri&lt;/small&gt; 

|Attēls:Schraderi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Šrāderi&lt;/small&gt;
|Attēls:Bruiningki suguvõsa (Hellenurme) aadlivapp.png|&lt;small&gt;Bruiningi&lt;/small&gt;
|Attēls:Delwigi suguvõsa vabahärravapp.jpg|&lt;small&gt;Delvigi&lt;/small&gt;
|attēls:Wilckeni (Kärgula) suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Vilkeni&lt;/small&gt; 
|Attēls:Bayer COA.jpg|&lt;small&gt;Baiers&lt;/small&gt; 

|Attēls:Šeremetjevi suguvõsa krahvivapp.jpg|&lt;small&gt;Šeremetjevi&lt;/small&gt; 
|Attēls:Bironi suguvõsa krahvivapp.jpg|&lt;small&gt;Bīroni&lt;/small&gt; 

|| 
}}

&lt;gallery&gt;
Ivan Nikitin - Портрет графа Г.И.Головкина - Google Art Project.jpg|kanclers [[Gavrila Golovkins]]
Shafirov.jpg|vicekanclers [[Pjotrs Šafirovs]]
Yaguzhinsky Pavel Ivanovich.jpg|ģenerālprokurors [[Pāvels Jagužinskis]]
Генрих Иоганн Фридрих (Андрей Иванович) Остерман.jpg|vicekanclers [[Heinrihs Johans Ostermans]]
Count Pyotr Petrovich Lassi (1678 - 1751).jpg|Rīgas un Vidzemes gubernators [[Pēteris Lasī]]
Портрет к статье «Головин, Иван Михайлович». Военная энциклопедия Сытина (Санкт-Петербург, 1911-1915).jpg|admirālis [[Ivans Golovins]]
Minikh BK.jpg|[[Burhards Kristofs fon Minnihs]]
&lt;/gallery&gt;

== Pēc Livonijas bruņniecības matrikulas izveides ==
[[Attēls:Vecais Vidzemes brunniecibas nams 1755-1865.jpg|thumb|250px|Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755—1865) Rīgā]]
Lai kļūtu par matrikulas locekli, bija nepieciešams iegūt pozitīvu balsojumu ar trīs ceturtdaļām no tās locekļu skaita.
 
=== Līdz 1761. gadam papildus imatrikulētās personas ===
* [[Johans Bernhards fon Fišers]] (Fischer), nr. 175 (1750) (†)
* Erhards Johans fon Meinerss (Meiners), nr. 176 (1750) (†)
* Johans Daniels Špalhabers (Spalchhaber), nr. 173 (1750) (†)
* Gustavs Heinrihs fon Štrandmans, nr. 174 (1750)
* Joahims Johans fon Zīverss, [[Kārlis fon Zīverss (galminieks)|Kārlis fon Zīverss]], nr. 177. un 178. (1752)
* [[Vladimirs Dolgorukovs]], nr. 179 (1759), Rīgas gubernators (†)
* [[Vilhelms fon Fermors]], nr. 180 (1759) (†)
* [[Mihails Voroncovs]], nr. 180 (1759), Krievijas Impērijas kanclers (†)
* Frīdrihs Johans fon Emme, nr. 180 (1761) (†)

=== 1764. gadā papildus imatrikulētās personas ===
1764. gada 4. martā pēc ķeizarienes [[Katrīna II|Katrīnas II]] rīkojuma [[Rīgas guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː

* Kārlis Gustavs fon Kadeuss (Cahdeus), nr. 183 (†)
* Tomass Justs fon Dīcs (Dietz), nr. 184 (†)
* Johans Kaspars fon Tauberts (Taubert), nr. 185 (†)
* Timotejs Kārlis fon Klingštets (Klingstaedt), nr. 186 (†)
* Jirgens (Georgs) Gisbrehts fon Kallmans (Kallmann), nr. 187 (†)
* Nikolajs Georgs fon Lindens (Linden), nr. 188 (†)
* Reinholds Johans, Kārlis Magnuss un Gustavs Jakobs fon Kirhneri (Kirchner), nr. 189., 192. un 195. (†)
* Kārlis Reinholds fon Hantvigs (Handtwig), nr. 190
* Joahims Johans fon Bīls (Bühl), nr. 191 (†)
* Pēteris fon Drevniks (Drewnick), nr. 193 (†)
* Gustavs Heinrihs un Justs Frīdrihs fon Helleri (Heller), nr. 194. un 196. (†)
* Gustavs Vilhelms fon Hildebrants (Hildebrandt), nr. 197 (†)

=== Pēc 1765. gada papildus imatrikulētās personas ===
[[Katrīna II|Katrīnas II]] valdīšanas laikā [[Rīgas guberņa]]s (līdz 1783) un [[Rīgas vietniecība]]s (1783—1796) bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː

* Fjodors, Grigorijs, Ivans, Vladimirs un Aleksejs [[Orlovi]], nr. 198 (1765) (†)
* [[Pjotrs Černišovs|Pjotrs]] un [[Zahars Černišovs|Zahars Černišovi]], nr. 199 (1765), diplomāts un ģenerālfeldmaršals (†)
* [[Aleksandrs Buturļins]], nr. 200 (1765), ģenerālfeldmaršals (†)
* [[Romāns Voroncovs]], nr. 201 (1765) (†)
* [[Johans Mihaels fon Benkendorfs]] (Benckendorff), nr. 202 (1765)
* Hermanis Johans fon Radings (Rading), nr. 203 (1765)
* [[Ņikita Paņins|Ņikita]] un [[Pjotrs Paņins|Pjotrs Paņini]], nr. 204 (1769) (†)
* [[Aleksandrs Vjazemskis]], nr. 205 (1769) (†)
* [[Iļja Bibikovs]], nr. 206 (1769) (†)
* Sebastians un Heinrihs Ernsts Anhorns fon Hārtviss (Anhorn von Hartwiss), nr. 207 (1769) (†)
* Johans Kārlis Behāgels fon Adlerskrons (Behaghel von Adlerscron), nr. 208 (1769) (†)
* [[Aleksandrs Goļicins]], nr. 209 (1772) (†)
* [[Oto Ādolfs Veismanis fon Veisenšteins]] (Weissmann von Weissenstein), nr. 210 (1772) (†)
* Heinrihs Daniels un Jākobs Reinholds [[fon Bēri]] (Baehr), nr. 211 (1772)
* Otto Johans fon [[Šlipenbahs]] (Schlippenbach), nr. 212 (1772)
* Kristofs Heinrihs Frīdrihs Solmss-Vildenfelds-Zaksenfelds (Solms-Wildenfeld-Sachsenfeld), nr. 213 (1774) (†)
* Gustavs Emanuels un Francis Gothards [[Veismaņi fon Veisenšteini]], nr. 214 (1774) (†)
* Ernests Reinholds fon [[Mengdens]] (Mengden), nr. 215 (1774)
* Frīdrihs Justīns fon Bruinings (Bruiningk ad H. Wesselshof), nr. 216 (1780) (†)
* Georgs Frīdrihs fon Grotenhīlms (Grotenhielm), nr. 217 (1780) (†)
* [[Džordžs Brauns-Kamī]] (Browne de Camus), nr. 218 (1780) (†)
* Bolto fon Hohenbahi (Boltho von Hohenbach), nr. 219 (1780) (†)
* Vilhelms Ernests un Kārlis Oto fon [[Klēbeki]] (Klebeck), nr. 220 (1780) (†)
* Johans fon Mikelzonens (Michelsohnen), nr. 221 (1783) (†)
* Aleksis Gotfrīds fon [[Betiɡers]] (Böttiger), nr. 222 (1783) (†)
* Kārlis Augusts Ludvigs fon Vrisbergs (Wrisberg), nr. 222 (1783) (†)
* Kristiāns Gotfrīds fon Kālens (Kahlen a. d. H. Seltingshof), nr. 224 (1783) (†)
* Francis Johans un Frīdrihs Vilhelms fon Zekels (Zoeckel), nr. 225 (1783) (†)
* Kristiāns Georgs fon Ulrihens (Ulrichen), nr. 226 (1783) (†)
* [[Mellīni]] (Mellin), nr. 227 (1783) (†)
* Gotards Johans [[Manteifels]] (Manteuffel), nr. 228 (1783) (†)
* [[Valeriāns Zubovs|Valeriāns]], Nikolajs, Dmitrijs un [[Platons Zubovs|Platons Zubovi]], nr. 229 (1795)
* Kārlis Johans fon Gincels (Günzel), nr. 230 (1795) (†)
* Eva Marija, Vilhelms, Johans Kristofs un Pēteris Heinrihs fon [[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen), nr. 231 (1795)
* [[Lilienfeldi]] (Lilienfeld), nr. 232 (1797)
* [[Derfeldeni]] (Derfelden), nr. 233 (1797)
* [[Pilari fon Pilhavi]] (Pilar von Pilchau), nr. 234 (1797)
* Fišbahi (Fischbach), nr. 235 (1797) (†)
* Ekespares (Ekesparre), nr 236 (1797)
* Aksels Gustavs Frīdrihs fon [[Nolkens]] (Nolcken), nr. 237 (1797)
* Ditmari (Ditmar ad H. Kurro und Tatters), nr. 238 (1797)
* Būrmeisteri (Buhrmeister), nr. 239 (1797)
* Kristofs Ādolfs [[Ostenzakens]] (Osten ɡen. Sacken), nr. 240 (1797)
* Ludvigs Vilhelms fon [[Rautenfelds]] (Rautenfeld), nr. 241 (1797)
Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas.
&lt;gallery&gt;
Ivan Orlov 1765 rokotov.jpg|Ivans Orlovs
G.Оrlov by A.I.Chernuy (1770s, Hermitage).jpg|Grigorijs Orlovs
Tschernyschew Zachar.jpg|[[Zahars Černišovs]]
Alexandr Borisovich Buturlin.gif|[[Aleksandrs Buturļins]]
Portrait of Count Roman Illarionovich Vorontsov.jpg|[[Romāns Voroncovs]]
Фёдор Рокотов (1760е) Портрет Никиты Ивановича Панина.jpeg|[[Ņikita Paņins]]
Grigory Serdyukov 01.jpg|[[Pjotrs Paņins]]
Leontiy Miropolskiy 04.jpg|[[Aleksandrs Vjazemskis]]
Bibikov Ilya Aleksandrovich (by Fyodor Rokotov).jpg|[[Iļja Bibikovs]]
Golytsyn 1723—1807.jpg|[[Aleksandrs Goļicins]]
Joseph Mathias Grassi 006.jpg|[[Valeriāns Zubovs]]
Platon Zubov2.jpg|[[Platons Zubovs]]
&lt;/gallery&gt;

=== 1797.—1800. gadā papildus imatrikulētās personas ===
[[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā 1797. ɡada	12. janvārī papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː
{| table width=99%
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* 		Melhiors Gottfrīds [[Bērenss]] (Berens), nr. 238 (†)
* 		Andreass [[fon Belovs]] (Below), nr.242 (†)
* 		Kārlis Gothards, Heinrihs un Eberhards fon [[Rautenfeldi]] (Rautenfeld), nr. 243, 244, 245
* 		Johans Gustavs von [[Berends]] (Berends), nr. 246 (†)
*		Gotfrīds [[Rautenfelds]] (Rautenfeld), nr. 247
* 		Vilhelms Eberhards fon Blūmens (Bluhmen), nr.248 (†) 
*		[[Aleksejs Bobrinskis]], nr. 249  (†)
* 		Vilhelms Retgers fon Bekers (Becker), nr. 250 (†)
* 		Heinrihs Ernests [[Brigeni|Brigens]] (Brüggen), nr. 251
* 		Gotlobs Zīgmunds fon Brašs (Brasch), nr. 252
* 		Johans Gotfrīds fon Dīcs (Dietz), nr. 253 (†)
* 		Johans Andreass Drevniks (Drewnick), nr.254  (†)
* 		[[fon Freimaņi|Freimaņi]] (Freymann a. d. H. Waimel-Neuhof), nr. 255 (†)
* 		Hermanis Fromholds (Fromhold), nr. 256 (†) 
*		Zamuels fon Gerngross (Gerngross), nr. 257  (†)
*		Adams Heinrihs fon Grote, nr. 258
*		Reinholds Andreass fon Hanenfelds (Hanenfeldt), nr. 259 (†)
*		Heinrihs Ludvigs Matiass fon Hertels (Hertell), nr. 260 (†)
*		Burhards Gustavs fon Holmdorfs (Holmdorff), nr. 261 (†)
*		Teodors Nikolajs fon Jankevics (Jankiewitz), nr. 262 (†) 
*		Kāleni (Kahlen a. d. H. Neu-Kalzenau), nr. 262
*		Pauls Adams fon Krēgers (Kröger), nr. 264
*		Mihaels fon Keslers (Kessler), nr. 265 (†)
*		Karls Magnuss fon Kreišs (Kreusch), nr. 266 
*		Jakobs Johans Leškens (Leschken), nr. 267 
*		Ivans [[Malami|Malama]], nr. 268 (†) 
*		Hermanis Johans fon Nandelštets (Nandelstädt), nr.  265 (†)
*		Francis Gustavs fon Nothelfers (Nothhelfer), nr. 266  (†)
*		Frīdrihs Ernsts fon Oldenburgs (Oldenburg), nr. 267 (†) 
*		Georgs Magnuss fon Radebands (Radebandt), nr. 268 (†)
*		Kaspars fon cur Mīlens (zur Mühlen), nr. 269
*		Andreass fon Reisners (Reusner), nr. 269 (†)
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
*		Gothards Johans Millers no [[Loberģu muiža|Loberģiem]] (Müller a. d. H. Blumbergshof), nr. 270  (†)
*		Fabians Gustavs fon Rikmans (Rickmann), nr.  270 (†)
*		Kristīne Luīze Millere no Imoferas (Müller a. d. H. Immofer), nr. 271 (†) 
*		Heinrihs Johans fon Ruktešels (Ruckteschel), nr. 271
*		Milleri no Katarinhofas (Müller a. d. H. Catharinenhof), nr. 272 (†)
*		Jakobs Johans von (Reichard), nr. 272 (†)
*		Jakobs Bernhards Millers no [[Rūstuži]]em (Müller a. d. H. Rüssel), nr. 273  (†)
*		Filips Johans Šulcs (Schultz a. d. H. Lubbert-Renzen), nr. 273 (†)
*		Reinholds Kristiāns un Kārlis fon Štadeni (Staden), nr. 274
*		Vilhelms Teodors Šulcs (Schultz), nr. 275 (†) 
*		Johans Georgs fon Šrēders (Schröder a. d. H. Aahaken), nr. 276  (†)
*		Reinholds Johans von Štaudens (Stauden), nr. 277  (†)
*		Hermanis Dāvids un Kārlis Frīdrihs Vilhelms Šeinfoɡeli (Scheinvogel), nr. 278 (†) 
*		Johann Christopher fon Šilinɡs (Schilling a. d. H. Kalliküll), nr. 279 
*		[[Aleksandrs Kurakins|Aleksandrs]], Stepans un [[Aleksejs Kurakins|Aleksejs]] [[Kurakini]], nr.  297 (†)
*		Georgs Kristiāns fon Šeimanis (Scheumann), nr.  280 (†)
*		Kaspars Vilhelms un Georgs Antons fon Šrēdersi (Schroeders), nr.  281
*		Jakobs fon [[Trompovskis]] (Trompowski), nr. 283
*		Johans Ulrihs (Ulrich a. d. H. Wahhenorm), nr. 284 (†)
*		Jakobs Reinholds fon Ulrihs (Ulrich a. d. H. Bremenhof), nr. 285  (†)
*		Vilhelms Melhiors fon Vīdavs (Wiedau), nr. 286 (†) 
*  Johans Heinrihs fon Veiss (Weiss a. d. H. Johannenhof), nr. 287  (†)
*	Reinholds Jakobs fon Vendens (Wenden), nr. 288 (†) 
*		Kārlis Reinholds un Kristians Nikolajs [[Vilkeni]] (Wilcken a. d. H. Bewershof), nr.  289
*		Konrāds Vilhelms fon [[Vulfs]] (Wulf a. d. H. Parzimois), nr. 290 (†)
*		Gothards Heinrihs fon Vāɡners (Wagner), nr. 291  (†)
*		Kristiāns fon Veselis (Wessel a. d. H. Kulsdorf), nr. 292  (†)
*		Gothards Vilhelms fon Vasermanis (Wassermann), nr. 293 (†)
*		[[Simeons Zoričs]], nr. 294 (†)
*		[[Pjotrs Valujevs (arheologs)|Pjotrs Valujevs]], nr. 296 (†)
*		[[Oleksandrs Bezborodjko]], nr. 307 (†)
|}
Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas.

1798. gada	30. aprīlī papildus imatrikulēja šādas personasː
* Bīlski (Bielsky), nr. 298	
* Georgs Frīdrihs un Heinrihs Burhards fon [[Siversi]] (Sivers a. d. H. Duckern), nr. 299
* Kārlis Magnuss Gustavs fon Berends (Berends), nr. 300 
1800. gadā 7. jūlijā papildus imatrikulēja šādas personasː
* [[Gustavs Matiass fon der Venge-Lambsdorfs]] (Wenge gen. Lambsdorff),  nr. 301		
* Johans Georgs fon Rautenfelds (Rautenfeld), nr. 302

=== 1802.—1825. gadā papildus imatrikulētās personas ===
[[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː
* [[Sergejs Goļicins]] (nr. 207, 1802), Baltijas ģenerālgubernators (†)	
* Kārlis Georgs Arpshofens (Arpshofen, nr. 304, 1805)
* Gotlībs Johans Justus un Jakobs Heinrihs Justus fon Menzenkampfi (Mensenkampff, nr. 305, 1806)
* Andreass, Johans un Kārlis fon [[Budbergi-Beninghauzeni]] (nr. 307, 1807)
* [[:ru:Беклешов, Александр Андреевич|Aleksandrs Bekļešovs]] (nr. 308, 1807), [[Rīgas vietniecība]]s gubernators	 (†)
* [[:ru:Кочубей, Виктор Павлович|Viktors Kočubejs]] (nr. 330, 1807), Krievijas impērijas iekšlietu ministrs  (†)
* [[:ru:Тейльс, Игнатий Антонович|Ignatijs Teils]]  (de Teilieu, nr. 309, 1807), [[Vidzemes, Igaunijas un Somijas tieslietu kolēģija]]s vadītājs  (†)
* [[:ru:Ламберт, Карл Осипович|Marī Šarls]] un [[:ru:Ламберт, Генрих-Иосиф|Anrī Žaks de Lambēri]] (de Lambert, nr. 310, 1809), Krievijas impērijas armijas ģenerāļi  (†)
* [[:ru:Новосильцев, Николай Николаевич|Nikolajs Novosiļcevs]] (nr. 311, 1809), [[Pēterburgas Zinātņu akadēmija]]s prezidents  (†)
* [[:ru:Голубцов, Фёдор Александрович|Fjodors Golubcovs]] (nr. 312, 1809), Krievijas impērijas finansu ministrs  (†)
* [[Jozefs Duhamels]] (Du Hamel, nr. 313, 1812), Vidzemes ɡubernators  (†)
* [[:ru:Козодавлев, Осип Петрович|Osips Kozodavļevs]]	(nr. 314, 1812), Krievijas impērijas iekšlietu ministrs  (†)
* [[Filips Pauluči]] (nr. 315, 1813), Baltijas ģenerālgubernators  (†)
* Ludvigs Ādolfs Pēteris cu Zains-Vitgenšteins (Sayn-Wittgenstein-Berleburg-Ludwigsburg, nr. 317, 1814)
* [[Mihaels Andreass Barklajs de Tolli]] (nr. 340, 1814) (†)
* [[Fabiāns Gotlībs fon der Ostenzakens]] (nr. 318, 1818)
* Kornēlijs Johans Morics, Ludvigs Leopolds Joahims, Voldemārs Georgs Reinholds, Georgs Magnuss Teodors, Morics Dītrihs, Kārlis Gustavs un Oto Gustavs Gothards fon O'Rurki (O'Rourke, nr. 319, 1818) (†)
* Georgs un Hermanis Kristofs fon Hoiningens Hūne (Hoyningen gen. Huene, nr. 320, 1818) 
* Otto Ernests Eduards fon [[Maidels]] (nr. 322, 1818)
* Grīnevaldi (Gruenewaldt, nr. 323, 1818) 
* Otto Gothards Johans fon [[Paikuls]] (nr. 324, 1818) (†)
* Kārlis Otto fon [[Vrangelis]] (nr. 324, 1818)
* [[Šarlote Margareta fon Līvena]] (nr. 325, 1821)
* Pēteris fon Ikskils-Gildenbands (Uexküll-Güldenband, nr. 326, 1821) 
* Francis un Jozefs Vilhelms fon [[Koskuli]] (nr. 328, 1821)	
* Kārlis Georgs Vilhelms fon Adlerbergs (nr. 353, 1821) (†)

Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas.
&lt;gallery&gt;
Ortolani Damon Gio Battista - Portrait of Prince Sergei Golitsyn.jpeg|[[Sergejs Goļicins]]
Bekleshov Alexander Andreevich.jpg|Aleksandrs Bekļešovs
Ботман - Портрет князя Виктора Павловича Кочубея (1879).jpg|Viktors Kočubejs
Lambert Karl Osipovich.jpg|Šarls de Lambērs
Nikolay Nikolayevich Novosiltsev.jpg|Nikolajs Novosiļcevs
Golubzov Feodor (1758-1829) color.jpg|Fjodors Golubcovs
Joseph Duhamel.jpg|[[Jozefs Duhamels]]
Osip kozodavlev.jpg|Osips Kozodavļevs
PhilippoPaulucci.jpg|[[Filips Pauluči]]
&lt;/gallery&gt;

1846. gadā Vidzemes, Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecības privilēģijas apstiprināja īpašā &quot;Baltijas provinču likumā&quot; (''Provinzialrecht der Ostseegouvernements''), kas garantēja provinču kulturālo autonomiju un bruņniecības pašpārvaldi. Līdz pat 1866. gadam Vidzemes landtāgā varēja piedalīties vienīɡi imatrikulētās bruņniecības pārstāvji.

Pēc tam, kad ar [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līgumu]] Krievija atteicās no tiesībām uz Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas zemēm, Vidzemes bruņniecība nolēma izveidot [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Apvienoto Baltijas hercogisti]] kā [[Vācijas Impērija]]s vasaļvalsti. Hercoga kronis tika piedāvāts [[Mēklenburga]]s [[Hercogs Ādolfs Fridrihs|hercogam Ādolfam Frīdriham]], bet līdz viņa atbraukšanai tika nodibināta Reģentu padome desmit cilvēku sastāvā, ko vadīja Vidzemes landmaršals [[Ādolfs Pilars fon Pilhavs]] kā valsts pārvaldnieks (''Reichsverweser'').

== Sabiedriska organizācija ==
Pēc suverēnu Latvijas un Igaunijas valstu nodibināšanas un to starptautiskas atzīšanas Vidzemes bruņniecība zaudēja savu politisko statusu un 1920. gadā Rīgā nodibināja sabiedrisku organizāciju &quot;Vidzemes vispārējā labuma apvienību&quot; (''Livländische Gemeinnützige Verband''), bet [[Rostoka|Rostokā]] &quot;Vidzemes dižciltīgo apvienību&quot; (''Verband des Livländischen Stammadels''), kas izdeva Vidzemes bruņniecības ģenealoģisko rokasgrāmatu&quot; (''Genealogische Handbuch der livländischen Ritterschaft''). 1941. gadā Vidzemes bruņniecība apvienojās ar Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecībām, Vācijas okupētajā [[Poznaņa|Poznaņā]] izveidojot &quot;Agrākajām Baltijas bruņniecībām piederīgo ģintsrakstu pētīšanas un kopšanas apvienību&quot; (''Verband für Sippenkunde und Sippenpflege der Angehörigen der ehemaligen Baltischen Ritterschaften e.V.''), kas 1949. gadā tika pārveidota par vēl joprojām pastāvošo &quot;Baltijas bruņniecību apvienību&quot; (''Verband der Baltischen Ritterschaften e.V.''). Pašlaik apvienībā ir apmēram 2000 locekļu, kas ietilpst desmit reģionālajās grupās Vācijā, Zviedrijā un Kanādā. No četrās Baltijas bruņniecību matrikulās reģistrētajām 753 dzimtām mūsdienās pa vīriešu līniju saglabājušās tikai aptuveni 320 dzimtas.&lt;ref&gt;[http://www.baltische-ritterschaften.de/ www.baltische-ritterschaften.de]&lt;/ref&gt;

Pēc 1929. gada datiem Vidzemes bruņniecības matrikulā bija ierakstītas šādas dzimtas:
{| table width=99%
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas)
* [[Akermani]] (Åkerman)
* [[Anrepi]] (Anrep)
* [[Fon Bēri|Bēri]] (Baehr)
* [[Bērendi]] (Berends)
* [[Bērensi fon Rautenfeldi]] (Berens v. Rautenfeld)
* [[Fon Bergi|Bergi no Katentakas]] (Berg a.d.H. (aus dem Hause) Kattentack)
* [[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen)
* [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes)
* [[Bolto fon Hohenbahi]] (Boltho v. Hohenbach)
* [[Brakeli]] (Brackel)
* [[Braši]] (Brasch)
* [[Brimeri]] (Bruemmer)
* [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen)
* [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen)
* [[Koimerni (-Lindenšernas)]] (Ceumern (-Lindenstjerna))
* [[Dēni]] (Dehn)
* [[Derfeldeni]] (Derfelden)
* [[Ditmari no Kuru un Tatruses]] (Ditmar a.d.H. Kurro und Tatters)
* [[Disterloes]] (Düsterlohe)
* [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt)
* [[Ferzeni]] (Fersen)
* [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie)
* [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytagh-Loringhoven)
* [[Gaveli]] (Gavel)
* [[Gersdorfi]] (Gersdorff)
* [[Glāzenapi]] (Glasenapp)
* [[Grotes]] (Grote)

| width=25% valign=&quot;top&quot; |

* [[Grothusi]] (Grotthuß)
* [[Grīnevaldi]] (Gruenewaldt)
* [[Gildenštūbi]] (Güldenstubbe)
* [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister)
* [[Hānenfeldi]] (Hanenfeld(t))
* [[Hanseni]] (Hansen)
* [[Hēni]] (Hehn)
* [[Helmerseni]] (Helmersen)
* [[Hiršheidi]] (Hirschheydt)
* [[Hoiningeni-Hoines]] (Hoyningen gen. Huene)
* [[Igelstrēmi]] (Igelström)
* [[Jarmerštedi]] (Jarmersted)
* [[Kāleni no Jaunkalsnavas]] (Kahlen a.d.H. Neu-Kalzenau)
* [[Kaveri]] (Kawer)
* [[Kīteri]] (Kieter)
* [[Kloti (-Heidenfeldi)]] (Klot (-Heydenfeldt))
* [[Koskuli]] (Koskull)
* [[Krauzes]] (Krause)
* [[Kroiši]] (Kreusch)
* [[Krēgeri]] (Kroeger)
* [[Krēdeneri]] (Kruedener)
* [[Latrobes]] (La Trobe)
* [[Līveni]] (Lieven)
* [[Lilienfeldi (-Toali)]] (Lilienfeld (-Toal))
* [[Lipharti]] (Liphart)
* [[Lēvenšterni]] (Löwenstern)
* [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar)
* [[Laudoni]] (Loudon)

| width=25% valign=&quot;top&quot; |

* [[Maideli]] (Maydell)
* [[Mellīni]] (Mellin)
* [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden)
* [[Menzenkampfi]] (Mensenkampff)
* [[Meijendorfi]] (Meyendorff)
* [[Meijeri no Dūres]] (Meyer a.d.H. Duhrenhof)
* [[Midendorfi]] (Middendorff)
* [[Melleri no Audlas]] (Mo(e)ller a.d.H. Hauküll)
* [[Cur Mīleni]] (zur Mühlen)
* [[Milleri no Imukveres]] (Müller a.d.H. Immofer) (1762)
* [[Milleri no Baltezera]] (Mueller a.d.H. Weißensee) (1847)
* [[Nasakini]] (Nasackin)
* [[Nolkeni]], [[Reiterni-Nolkeni]] (Nolcken, Reutern-Nolcken)
* [[Etingeni]] (Oettingen)
* [[Pāleni]] (Pahlen)
* [[Panderi]] (Pander)
* [[Pilāri fon Pilhavi]] (Pilar v. Pilchau)
* [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors)
* [[Rammi]] (Ramm)
* [[Renenkampfi]] (Rennenkampff)
* [[Roici]] (Reutz)
* [[Rihteri]] (Richter)
* [[Rolandi]] (Rohland)
* [[Rozeni no Augstrozes un Straupes]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop)
* [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen)
* [[Roti (dzimta)|Roti]] (Roth)
* [[Ruktešeli]] (Ruckteschel(l))
* [[Rikeri]] (Rücker)

| width=25% valign=&quot;top&quot; |

* [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson-Himmelstjerna)
* [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz v. Ascheraden)
* [[Šrēderi]] (Schroeder)
* [[Šrēdersi]] (Schroeders) (1766)
* [[Štakelbergi]] (Stackelberg)
* [[Štadeni]] (Staden)
* [[Štēli fon Holšteini]] (Stael v. Holstein)
* [[Štenboki-Fermori]] (Stenbock (-Fermor))
* [[Štīrnhelmi]] (Stjernhjelm (Stiernhielm))
* [[Štrandmani]] (Strandmann)
* [[Štriki]] (Stryk)
* [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen)
* [[Tobīni no Oviles]] (Tobien a.d.H. Owile)
* [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck)
* [[Ikskili]] (Uexküll)
* [[Ikskili-Gildenbandi]] (Uexküll-Güldenband)
* [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg)
* [[Fēgezaki]] (Vegesack)
* [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel)
* [[Vilbuā]] (Villebois)
* [[Vāli]] (Wahl)
* [[Vilkeni no Bebriem]] (Wilcken a.d.H. Bewershof)
* [[Volfi]] (Wolff)
* [[fon Vulfi|Vulfi no Cirgaļiem]] (Wulf a.d.H. Serbigall)
* [[Cedelmani]] (Zeddelmann)
* [[Zasi]] (Saß)
* [[fon Zīversi|Zīversi]] (Sievers)
* [[fon Zīversi|Ziversi no Oisekilas]] (Sivers a.d.H. Euseküll)
* [[Tanenbergi]] (Tannenberg)
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20071231220315/http://www.baltische-ritterschaften.de/Ritterschaften/Livland/livland.htm#oben Vidzemes bruņniecības vēsture un ģenealoģija]
* [http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 1: Görlitz 1929''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200920074338/http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 |date={{dat|2020|09|20||bez}} }}
* [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000559/images/index.html?id=00000559&amp;fip=193.174.98.30&amp;no=&amp;seite=55 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 2: Görlitz 1929'']

== Literatūra ==
* Ernst von Mühlendahl, Heiner von Hoyningen gen. Huene (Bearb.), Die Baltischen Ritterschaften., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1973
* Carmen von Samson-Himmelstjerna (Red.), Verband der Baltischen Ritterschaften 1949 — 1999., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1999

== Skatīt arī ==
* [[Igaunijas bruņniecība]]
* [[Kurzemes bruņniecība]]
* [[Piltenes bruņniecība]]
* [[Šļahta]]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vācbaltieši]]
[[Kategorija:Vidzemes bruņniecības dzimtas|*]]
[[Kategorija:Livonija]]
[[Kategorija:Vidzemes guberņa]]</text>
      <sha1>2iifzydg54nnwni2ko3mwnzez76ylt5</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530788</id>
      <parentid>4530787</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T20:51:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Līdz 1747. ɡadam papildus iekļauto vasaļu dzimtu ģerboņi */</comment>
      <origin>4530788</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="48492" sha1="7qvf3i7eakbqdlskjnswumgl1mif6ca" xml:space="preserve">[[Attēls:K-AgiLivland.JPG|thumb|250px|[[Vidzemes bruņniecība]]s ģerbonis, ko lietoja arī [[Vidzemes Landrātu kolēģija]]]]

'''Livonijas bruņniecība''' jeb '''Vidzemes bruņniecība''' ({{val|de|Livländische Ritterschaft}}) bija [[Vidzeme]]s (jeb [[Līvzeme]]s) dižciltīgo [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561. gada [[Viļņas ūnija]]s noteikumiem kļuva par [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s starptautisko tiesību nesējiem. Vidzemes bruņniecības priekšstāvji un landtāga priekšsēži bija [[Vidzemes landmāršali]], kas līdz 1920. gadam to pārstāvēja starptautiskajās attiecībās.

Vidzemes bruņniecības matrikulu pabeidza veidot 1747. gadā un tajā ietilpa 172 dzimtas. [[Krievijas Impērija]]s laikā matrikulu pastāvīgi papildināja un pēc 1839. gada datiem Vidzemē jau bija 253 bruņniecībā imatrikulētas dzimtas.

== Izcelsme ==
Vidzemes bruņniecība pamatā cēlusies no [[Rīgas arhibīskapija]]s un [[Tērbatas bīskapija]]s, kā arī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasaļiem. [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] bruņinieki bija devuši solījumu ievērot celibātu un viņiem nedrīkstēja būt likumīgu bērnu.
1561. gadā pēdējais [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Gothards Ketlers]] Rīgas pilī atbrīvoja ordeņa bruņiniekus no viņu dotajiem zvērestiem un viņi noslēdza tiešas padošanās līgumu — [[Viļņas ūnija|Viļņas ūniju]] ar [[Jagaiļa dinastija]]s valdnieku — [[Lietuvas valdnieku uzskaitījums|Lietuvas dižkunigaiti]] (un [[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas karali]]) [[Sigismunds II Augusts|Sigismundu II Augustu]].

== Bruņniecībā imatrikulētas dzimtas ==
Senākās [[Rīgas arhibīskapija]]s, [[Tērbatas bīskapija]]s, [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]]s un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] 48 vasaļu dzimtas (A klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem:
{| table width=99%
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Ermesi]] (Ermes, nr. 1) (†)
* [[Boki]] (Bock a. d. H. Suddenbach, nr. 2) (†)
* [[Budenbroki]] (Buddenbrock, nr. 3) (†)
* [[Melleri]] (Moeller, nr. 4)
* [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen, nr. 5 un 6)
* [[fon Lodes|Lodes]] (Lode, nr. 7) (†)
* [[Anrepi]] (Anrep, nr. 8)
* [[Klēbeki]], (Klebeck, nr. 9) (†)
* [[Šlipenbahi]] (Schlippenbach, nr. 10)
* [[Zasi]] (Saß, nr. 11)
* [[Brakeli]] (Brackel, nr. 12)
* [[Dīķeri]] (Dücker, nr. 13) (†)
* [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen, nr. 14)
* [[Rozeni]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop, nr. 15)
* [[Kloti|Kloti no Heidenfeldes]] (Klot-Heydenfeldt, nr. 16)
* [[Bergi]] no Kandlas (Berg a. d. H. Kandel, nr. 17) (†)
* [[Taubes]] (Taube, nr. 18)
* [[Rēbinderi]] (Rehbinder, nr. 19)
* [[Eseni]] (Essen, nr. 20)
* [[Krīdeneri]] (Krüdener, nr. 21)
* [[Plāteri]] (Broel gen. Plater, nr. 22)
* [[Bergi]] no Katentakas (Berg a. d. H. Kattentack, nr. 23)
* [[Pfeili]] (Pfeil, nr. 24) (†)
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Felkerzāmi]] (Fölkersahm, nr. 25)
* [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt, nr. 26)
* [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel, nr. 27)
* [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg, nr. 28)
* [[Meijendorfi]] (Meyendorff, 29)
* [[Tolli]] (Toll, nr. 30)
* [[Štakelbergi]] (Stackelberg, nr. 31)
* [[Patkuli]] (Patkul, nr. 32)
* [[Koskuli]] (Koskull, nr. 33)
* [[Laudoni]] (Loudon, nr. 34)
* [[Albedili]] (Albedyll, nr. 35)
* [[Lēvenvoldes]] (Löwenwolde, nr. 36 un 37) (†)
* [[Cēges fon Manteifeli]] (Zöge von Manteuffel, nr. 38)
* [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden, nr. 39)
* [[Vrangeļi]] (Wrangell, nr. 41 un 42)
* [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas, nr. 43)
* [[Hoveni]] (Howen, nr. 44)
* [[Pāleni]] (Pahlen, nr. 45)
* [[Bukshēvdeni]] (Buxhoeveden, nr. 46)
* [[Ikskili]] (Uexküll, nr. 47)
* [[Ferzeni]] (Fersen, nr. 48)
* [[Belingshauzeni]] (Bellingshausen, nr. 49) (†)
* [[Grothusi]] (Grotthuß, nr. 50)
* [[Šulmaņi]] (Schulmann, nr. 51)
* [[Štriki]] (Stryk, nr. 52)
|}
Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas.
=== Senāko vasaļu dzimtu ģerboņi (1882)&lt;ref&gt;Baltisches Wappenbuch. Wappen sämmtlicher, den Ritterschaften von Livland, Estland, Kurland und Oesel zugehöriger Adelsgeschlechter (1882)&lt;/ref&gt; ===
{{Gallery
|captionstyle=font-size:small; text-align:center;
|width=60 | height=80 | lines=3
|align=center
|perrow=16
|Attēls:Ermesi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Ermesi&lt;/small&gt; 
|Attēls:Bocki (Bukase) suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Boki&lt;/small&gt; 
|Attēls:Buddenbrocki suguvõsa aadlivapp.png|&lt;small&gt;Budenbroki&lt;/small&gt;
|attēls:Moelleri suguvõsa aadlivapp.png|&lt;small&gt;Melleri&lt;/small&gt; 
|Attēls:Budbergi suguvõsa aadlivapp ja Bönningshausen gen. Budbergi suguvõsa parunivapp.png|&lt;small&gt;Budbergi-Beninghauzeni&lt;/small&gt; 

|Attēls:Lode suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Lodes&lt;/small&gt;
|Attēls:Anrepi suguvõsa aadlivapp (Liivimaa).jpg|&lt;small&gt;Anrepi&lt;/small&gt;
|Attēls:Buddenbrocki suguvõsa aadlivapp.png|&lt;small&gt;Klēbeki&lt;/small&gt;
|attēls:Schlippenbachi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|&lt;small&gt;Šlipenbahi&lt;/small&gt; 
|Attēls:Sassi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|&lt;small&gt;Zasi&lt;/small&gt; 

|Attēls:Brackel CoA (137646933).jpg|&lt;small&gt;Brakeli&lt;/small&gt;
|Attēls:Dückeri suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Dīķeri&lt;/small&gt;
|Attēls:Tiesenhauseni suguvõsa vabahärravapp.jpg|&lt;small&gt;Tīzenhauzeni&lt;/small&gt;
|attēls:Roseni (punane) suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Rozeni&lt;/small&gt; 
|Attēls:Kloti suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Kloti no Heidenfeldes&lt;/small&gt; 

|Attēls:Bergi (Kandle) suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Bergi no Kandlas&lt;/small&gt;
|Attēls:Taube suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|&lt;small&gt;Taubes&lt;/small&gt;
|Attēls:Rehbinderi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Rēbinderi&lt;/small&gt;
|attēls:Esseni suguvõsa aadlivapp.png|&lt;small&gt;Eseni&lt;/small&gt; 
|Attēls:Krüdeneri suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|&lt;small&gt;Krīdeneri&lt;/small&gt; 

|Attēls:Broel gen. Plateri suguvõsa aadlivapp.png|&lt;small&gt;Plāteri&lt;/small&gt;
|Attēls:Bergi (Päri) suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Bergi no Katentakas&lt;/small&gt;
|Attēls:Pfeili ja Piele gen. Pfeili suguvõsa vapp.jpg|&lt;small&gt;Pfeili&lt;/small&gt;
|attēls:Fölkersahmi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|&lt;small&gt;Felkerzāmi&lt;/small&gt; 
|Attēls:Engelhardti suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Engelharti&lt;/small&gt; 

|Attēls:Vietinghoff gen. Scheeli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|&lt;small&gt;Fītinghofi-Šēli&lt;/small&gt;
|Attēls:Ungern-Sternberg family CoA (137647542).jpg|&lt;small&gt;Ungerni-Šternbergi&lt;/small&gt;
|Attēls:Meyendorffi suguvõsa vabahärravapp.jpg|&lt;small&gt;Meijendorfi&lt;/small&gt;
|attēls:Tolli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|&lt;small&gt;Tolli&lt;/small&gt; 
|Attēls:Stackelbergi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|&lt;small&gt;Štakelbergi&lt;/small&gt; 

|Attēls:Patkuli suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Patkuli&lt;/small&gt;
|Attēls:Koskulli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|&lt;small&gt;Koskuli&lt;/small&gt;
|Attēls:Loudoni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Laudoni&lt;/small&gt;
|attēls:Albedylli suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Albedili&lt;/small&gt; 
|Attēls:Löwenwolde suguvõsa vabahärravapp.jpg|&lt;small&gt;Lēvenvoldes&lt;/small&gt; 

|Attēls:Zoege von Manteuffeli suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Cēges fon Manteifeli&lt;/small&gt;
|Attēls:Mengden COA.jpg|&lt;small&gt;Mengdeni&lt;/small&gt;
|Attēls:Wrangelli suguvõsa vabahärravapp (Elistvere).jpg|&lt;small&gt;Vrangeļi&lt;/small&gt;
|attēls:Aderkasi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Aderkaši&lt;/small&gt; 
|Attēls:Howeni suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|&lt;small&gt;Hoveni&lt;/small&gt;

|Attēls:Pahleni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Pāleni&lt;/small&gt;
|Attēls:Buxhoevedeni suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|&lt;small&gt;Bukshēvdeni&lt;/small&gt;
|Attēls:Uexkülli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|&lt;small&gt;Ikskili&lt;/small&gt;
|attēls:Ferseni suguvõsa vabahärravapp.jpg|&lt;small&gt;Ferzeni&lt;/small&gt; 
|Attēls:Bellingshauseni suguvõsa vabahärravapp.jpg|&lt;small&gt;Belingshauzeni&lt;/small&gt;

|Attēls:Grotthussi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|&lt;small&gt;Grothusi&lt;/small&gt;
|Attēls:Schulman CoA (137647461).jpg|&lt;small&gt;Šulmaņi &lt;/small&gt;
|Attēls:Stryki suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Štriki&lt;/small&gt;
|| 
}}

== Livonijas hercoɡistes laikā naturalizētās dzimtas ==
[[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]] izveidojās 1566. ɡadā pēc [[Grodņas ūnija (1566)|Grodņas ūnija]]s noslēɡšanas mūsdienu Latgales, Vidzemes un Dienvidigaunijas zemēs. Tajā esošās pilis karalis [[Sigismunds II Augusts]] apsolīja tiem, &quot;kas vēl atlikušies no Vācu ordeņa, kā arī mūsu padomniekiem un citiem, kam nopelni Livonijas labā&quot;, garantējot līdzšinējās dižciltīgo privilēģijas. 1582. gadā [[Stefans Batorijs]] sāka muižu zemju revīziju, kas turpinājās līdz 1590. gadam. Kad 1629. ɡadā Livonijas hercoɡisti iekļāva Zviedrijas karalistē, tai bija pievienojušās vēl 16 bruņnieku dzimtas (B klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem:

{| table width=99%
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Kloti no Jirgensburgas]] (Clodt von Jürgensburg, nr. 53)
* [[Knoringi]] (Knorring, nr. 54)
* [[Meki]] (Meck, nr. 55) (†)
* [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes, nr. 56)
* Helfreihi (Helffreich, nr. 57)
* Lauvi (Lauw, nr. 58) (†)
* Boji (Boye, nr. 59) (†)
* Rihteri (Richter, nr. 60)
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* Hilheni (Hilchen, nr. 61) (†)
* Kaveri (Kawer, nr. 62)
* [[Fēgezaki]] (Vegesack, nr. 63)
* [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen, nr. 64)
* Barri (de la Barre, nr. 65) (†)
* [[Rehenbergi-Linteni]] (Rechenberg gen. Linten, nr. 66)
* Gersdorfi (Gersdorff, nr. 67)
* Kēleri (Köhler a. d. H. Smerle, nr. 68)
|}
Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas.

=== Līdz 1629. ɡadam papildus iekļauto vasaļu dzimtu ģerboņi ===
{{Gallery
|captionstyle=font-size:small; text-align:center;
|width=60 | height=80 | lines=3
|align=center
|perrow=16
|Attēls:Clodt von Jürgensburgi suguvõsa vabahärravapp.jpg|&lt;small&gt;Kloti no Jirgensburgas&lt;/small&gt; 
|Attēls:Knorringi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Knoringi&lt;/small&gt; 
|Attēls:Mecki suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Meki&lt;/small&gt;
|attēls:Bocki (Lahmuse) suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Boki no Lahmuses&lt;/small&gt; 
|Attēls:Helffreichi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Helfreihi&lt;/small&gt; 

|Attēls:Lauwi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Lauvi&lt;/small&gt;
|Attēls:Boije suguvõsa vabahärravapp.jpg|&lt;small&gt;Boji&lt;/small&gt;
|Attēls:Richteri suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Rihteri&lt;/small&gt;
|attēls:Hilcheni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Hilheni&lt;/small&gt; 
|Attēls:Kaweri suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Kaveri&lt;/small&gt; 

|Attēls:Vegesacki suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Fēgezaki&lt;/small&gt;
|Attēls:Roseni (valge) suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Rozeni no Veinjerves&lt;/small&gt;
|Attēls:De la Barre suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Barri&lt;/small&gt;
|attēls:Linteni ja Rechenberg gen. Linteni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Rehenbergi-Linteni&lt;/small&gt; 
|Attēls:Gersdorffi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Gersdorfi&lt;/small&gt; 

|Attēls:Köhleri suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Kēleri&lt;/small&gt;
|| 
}}

== Zviedru Vidzemes pašpārvaldes institūcija ==
[[Zviedru Vidzeme]]s laikā 1643. gadā no Vidzemes bruņniecības pārstāvjiem [[Vidzemes landtāgs]] ievēlēja [[Vidzemes Landrātu kolēģija|Vidzemes Landrātu kolēģiju]]. Tā sastāvēja no sešiem, vēlāk divpadsmit landrātiem, ko uz mūžu ievēlēja Vidzemes bruņniecības imatrikulētie locekļi. Savukārt augstākais Vidzemes bruņniecības priekšstāvis bija [[Vidzemes landmāršali|Vidzemes landmaršals]].&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas vēsture vidusskolām|last=Zalītis|first=Fr.|publisher=Valters un Rapa|year=1937|location=Rīga|pages=134|date=1937|edition=8}}&lt;/ref&gt;
 
No [[1645]]. gada arī [[Sāmsala]] ietilpa [[Zviedru Vidzeme]]s sastāvā, tomēr [[Sāmsalas bruņniecība]] nepievienojās Vidzemes bruņniecībai un 1741. gadā izveidoja savu bruņniecība matrikulu.

1710. gada [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Vidzemes kapitulācijas]] aktos Krievijas cars Pēteris I garantēja, ka &quot;visās tiesās tiks lemts pēc Livonijas privilēģijām ieviestajām paražām, arī pēc zināmajām senajām Livonijas bruņinieku tiesībām&quot;. Līdz 1710. ɡadam Vidzemes bruņniecībai pievienojās vēl 44 Zviedrijas valdības naturalizētas dižciltīɡo dzimtas (C klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem:
{| table width=99%
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar, nr.69)
* [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz von Ascheraden, nr.70)
* [[Taubes]] (Taube, nr. 71)
* [[Igelstrēmi]] (Igelström, nr.73; dižciltība no 1645)
* Švenɡelmi (Schwengelm, nr.74; dižciltība no 1631) (†)
* Funkes (Funcke, nr.75; dižciltība no 1646) (†)
* [[Volfenšildi]] (Wolffenschildt, nr.76; dižciltība no 1646) (†)
* Kokeni fon Grīnblati (Kocken von Grünbladt, nr.77; dižciltība no 1649) (†)
* [[Lēvenšterni]] (Löwenstern, nr.78; dižciltība no 1650)
* Volfeldi (Wolffeldt, nr.79; dižciltība no 1651) (†)

* Palmštrauhi (Palmstrauch, nr.80; dižciltība no 1651) (†)
* Šulceni (Schultzen, nr.82; dižciltība no 1651) (†)
* [[Štēli fon Holšteini]] (Stael von Holstein, nr.82; dižciltība no 1652)
* Štāli (Staal, nr.83)
* Šteini (Stein, nr.84; dižciltība no 1653) (†)
* Meijeri (Meyer a. d. H. Lysohn, nr.85; dižciltība no 1645) (†)
* [[Helmerseni]] (Helmersen, nr.86; dižciltība no 1643)
* Šternštrāli (Sternstrahl, nr.87; dižciltība no 1652) (†)

* [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors, nr.88; dižciltība no 1645)
* Priaudas (Priauda, nr.88; dižciltība no 1682) (†)
* Rudeni (Ruden, nr.89; dižciltība no 1663) (†)
* Krūzes (Kruse, nr.90; dižciltība no 1664) (†)
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen, nr.91 ja 92; dižciltība no 1675)
* [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie, nr.93; dižciltība no 1666)
* [[Koimerni-Lindenšernas]] (Ceumern-Lindenstjerna, nr.94; dižciltība no 1662)
* [[Glāzenapi]] (Glasenapp, nr.95)
* [[Cedelmani]] (Zeddelmann, nr.96)
* [[Dunteni]] (Dunten, nr.97; dižciltība no 1654) (†)
* Jēgeri (Jäger, nr.98; dižciltība no 1568) (†)
* Bremzeni (Brömsen, nr.99; dižciltība no 1678)

* [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytag von Loringhoven, nr.100)
* [[Hiršheidi]] (Hirschheydt, nr.101; dižciltība no 1662)
* Štrālborni (Strahlborn, nr.102; dižciltība no 1682) (†)
* Dingraveni (Dinggraven, nr.103; dižciltība no 1684) (†)

* Štīrnhelmi (Stiernhielm, nr.105; dižciltība no 1631) (†)
* Štarenšildi (Starenschildt, nr.105; dižciltība no 1686) (†)
* [[Lipharti]] (Liphart, nr.106; dižciltība no 1688)
* Brandi (Brandt a. d. H. Fehtenhof, nr.107; dižciltība no 1691) (†)
* Bornemaņi (Bornemann, nr.108; dižciltība no 1691) (†)
* Rasi (Rass, nr.109; dižciltība no 1691)
* [[Rennes]] (Rönne, nr.110)
* Rotkirhi (Rothkirch, nr.111) (†)
* Gildenhofi (Güldenhoff, nr.112; dižciltība no 1687) (†)
* Kronmaņi (Cronmann, nr.113; dižciltība no 1640) (†)
|}
Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas.

=== Līdz 1710. ɡadam papildus iekļauto dzimtu ģerboņi ===
{{Gallery
|captionstyle=font-size:small; text-align:center;
|width=60 | height=80 | lines=3
|align=center
|perrow=16
|Attēls:Löwis of Menari aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Lēvisi of Menāri&lt;/small&gt; 
|Attēls:Schoultz von Ascheradeni suguvõsa vabahärravapp.jpg|&lt;small&gt;Šulci fon Ašerādeni&lt;/small&gt; 
|Attēls:Taube suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|&lt;small&gt;Taubes&lt;/small&gt;
|attēls:Igelströmi suguvõsa vabahärravapp.jpg|&lt;small&gt;Igelštrēmi&lt;/small&gt; 
|Attēls:Schwengelmi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Švenɡelmi&lt;/small&gt; 

|Attēls:Funckeni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Funkes&lt;/small&gt;
|Attēls:Wolffenschildi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Volfenšildi&lt;/small&gt;
|Attēls:Kocken von Grünbladti suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Kokeni fon Grīnblati&lt;/small&gt;
|attēls:Löwensterni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Lēvenšterni&lt;/small&gt; 
|Attēls:Wolffeldti suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Volfeldi&lt;/small&gt; 

|Attēls:Palmstrauchi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Palmštrauhi&lt;/small&gt;
|Attēls:Schultzeni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Šulceni&lt;/small&gt;
|Attēls:Stael von Holsteini aadli- ja parunivapp.jpg|&lt;small&gt;Štēli fon Holšteini&lt;/small&gt;
|attēls:Staali suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Štāli&lt;/small&gt; 
|Attēls:Steini suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Šteini&lt;/small&gt; 

|Attēls:Meyeri (Lizums) suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Meijeri&lt;/small&gt;
|Attēls:Helmerseni suguvõsa aadlivapp.png|&lt;small&gt;Helmerseni&lt;/small&gt;
|Attēls:Sternstrahl COA.jpg|&lt;small&gt;Šternštrāli&lt;/small&gt;
|attēls:Pistohlkorsi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Pistolkorsi&lt;/small&gt; 
|Attēls:Priauda suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Priaudas&lt;/small&gt; 

|Attēls:Rudeni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Rudeni&lt;/small&gt;
|Attēls:Kruse suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Krūzes&lt;/small&gt;
|Attēls:Campenhauseni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Kampenhauzeni&lt;/small&gt;
|attēls:Freymanni (Nursi) suguvõsa aadlivapp.png|&lt;small&gt;Freimaņi no Nursi&lt;/small&gt; 
|Attēls:Ceumerni suguvõsa aadli- ja Ceumern-Lindenstjerna suguvõsa parunivapp.jpg|&lt;small&gt;Koimerni-Lindenšernas&lt;/small&gt; 

|Attēls:Glasenappi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Glāzenapi&lt;/small&gt;
|Attēls:Zeddelmanni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Cedelmani&lt;/small&gt;
|Attēls:Dunteni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Dunteni&lt;/small&gt;
|attēls:Jägeri suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Jēgeri&lt;/small&gt; 
|Attēls:Brömseni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Bremzeni&lt;/small&gt; 

|Attēls:Freytag von Loringhoveni ja Freytag gen. Loringhoffi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|&lt;small&gt;Freitāgi - Loringhofeni&lt;/small&gt;
|Attēls:Hirschheydti suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Hiršheidi&lt;/small&gt;
|Attēls:Strahlborni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Štrālborni&lt;/small&gt;
|attēls:Dinggraveni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Dingraveni&lt;/small&gt; 
|Attēls:Stiernhielmi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Štīrnhelmi&lt;/small&gt; 

|Attēls:Stahrenschildi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Štarenšildi&lt;/small&gt;
|Attēls:Lipharti suguvõsa aadlivapp.png|&lt;small&gt;Lipharti&lt;/small&gt;
|Attēls:Brandti suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Brandi&lt;/small&gt;
|attēls:Bornemanni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Bornemaņi&lt;/small&gt; 
|Attēls:Rassi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Rasi&lt;/small&gt;

|Attēls:Rönne suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Rennes&lt;/small&gt;
|Attēls:Rothkirchi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Rotkirhi&lt;/small&gt;
|Attēls:Güldenhoffi suguvõsa vabahärravapp.jpg|&lt;small&gt;Gildenhofi&lt;/small&gt;
|attēls:Cronmanni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Kronmaņi&lt;/small&gt; 
|| 
}}

== Pēc kapitulācijas pieņemtās dzimtas (1710—1747) ==

[[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā Vidzemes bruņniecība 1710. gada jūlijā parakstīja [[Livonijas un Igaunijas kapitulācija (1710)|Livonijas kapitulāciju]] Krievijas caram [[Pēteris I|Pēterim I]], kas apstiprināja tās agrākās privilēģijas. Tās tika atzītas arī [[Nīštades miera līgums|Nīštades miera līgumā]] 1721. gadā, kad Zviedrija oficiāli atteicās no tiesībām uz Vidzemi. Savukārt Vidzemes bruņniecība apmēram 200 gadus lojāli kalpoja [[Krievijas Impērija]]s ķeizariem, kurus atzina arī par Vidzemes valdniekiem ([[Livonijas hercogi]]em).
No 1710. līdz 1747. ɡadam Vidzemes bruņniecība imatrikulēja Pētera I un ķeizarienes [[Anna I|Annas]] auɡstākos ierēdņus, kā arī tās [[Zviedru Vidzeme]]s dižciltīɡās dzimtas, kas pārɡāja Krievijas dienestā (D klase). 1747. gadā pabeidza bruņniecības matrikulas veidošanu, kas sākotnēji saturēja 172 dzimtas ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem:
{| table width=99%
| width=25% valign=&quot;top&quot; |

* [[Gavrila Golovkins]] (nr. 115), kanclers (†)
* [[Pjotrs Šafirovs]] (nr. 116), vicekanclers (†)
* [[Brimmeri]] (Bruemmer, nr. 117 un 118)
* [[Brēverni]] (Brevern, nr. 119) matrikulā 1721.
* [[Pāvels Jagužinskis]] (nr. 120) ģenerālprokurors (†)
* Jarmeršteti (Jarmerstedt, nr. 120) (†)
* [[Heinrihs Johans Ostermans]] (Ostermann, nr. 121), vicekanclers (†)
* [[Pēteris Lasī]] (nr. 122), Rīgas gubernators (†)
* [[Ivans Golovins]] (nr. 123) admirālis (†)
* [[Volfi]] (Wolff, nr. 124) matrikulā no 1726. ɡada
* [[Vulfi]] (Wulf a. d. H. Serbigal, nr. 125)
* [[Ivans Bibikovs]] (nr. 126), virsprokurors (†)
* [[Burhards Kristofs fon Minnihs]] (nr. 127) ģenerālfeldmaršals (†)
* [[Aņisims Maslovs]] (nr. 128), virsprokurors (†)
* [[Ernsts Johans Bīrons]] (nr. 129) virskambarkunɡs, matrikulā no 1730.
* Cimmermaņi (Zimmermann a. d. H. Kegel, nr. 130) (†)
* Posses (Posse, nr. 131) (†)
* Bergholci (Bergholtz, nr. 132) (†)
* Tīlavi (Thielau, nr. 133) (†)
* [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson von Himmelstjerna, nr. 134)
* Heinrihs Vite fon Švānenbergs (Witte von Schwanenberg, nr. 135) (†)
* Bekerni (Beckern, nr. 136) (†)
* Numersi (Numers, nr. 137) (†)
* [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck, nr. 138)
* Grasi (Grass a. d. H. Engelhardtshof, nr. 139) (†)
* Skogi (†), Šmiteni, Šternfeldi (†) (Skogh, Smitten, Sternfeldt, nr. 140)
* Reiheri (Reyher, nr. 141) (†)
* Šreiterfeldi (†), Štrokirhi (†) (Schreiterfeld, Strokirch nr. 143)
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Šeremetjevi]] (nr. 144) (†)
* [[Etingeni]] (Oettingen, nr. 147)
* Rozenkampfi (Rosenkampff, nr. 148) (†)
* Baijeri fon Veisfeldi (Bayer von Weissfeldt, nr. 149) (†)
* Gilenšmiti (Gyllenschmidt, nr. 150) (†)
* Reiterni (Reutern, nr. 151)
* Drentelni, [[Siversi]] (Drenteln, Sivers a. d. H. Euseküll, nr. 152)
* [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister, nr. 153)
* Palmenbahi (Palmenbach, nr. 154) (†)
* Fuhsi (Fuchs, nr. 155) (†)
* Gafeli (Gavel, nr. 156)
* Manekeni (Manecken, nr. 157) (†)
* Klīveri (Klüver, nr. 158) (†)
* Reici (Reutz, nr. 159)
* Rennenkampfi (Rennenkampff, nr. 160)
* Bussi (Bussen, nr. 161) (†)
* Fiki (Fick, nr. 162) (†)
* Šulci-Sosāri (Schultz a. d. H. Soosaar, nr. 163) (†)
* Šrāderi (Schrader, nr. 164) (†)
* Bruiningi (Bruiningk a. d. H. Hellenorm, nr. 165) (†)
* Andreass fon Baiers (Andreas von Bayer, nr. 166) (†)
* [[Ivans Trubeckojs]] (nr. 167) (†)
* Delvigi (Delwig, nr. 168) (†)
* Vilkeni (Wilcken a. d. H. Kerjel, nr. 169) (†)
* [[Fransuā Gilmo de Vilbuā]] (Guillemot de Villebois, nr. 170)
* [[Aleksandrs Rumjancevs]] (nr. 171) (†)
|}
Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas.

=== Līdz 1747. ɡadam papildus iekļauto vasaļu dzimtu ģerboņi ===
{{Gallery
|captionstyle=font-size:small; text-align:center;
|width=60 | height=80 | lines=3
|align=center
|perrow=16
|Attēls:Bruemmeri suguvõsa (Varangu) aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Brimmeri &lt;/small&gt; 
|Attēls:Breverni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Brēverni&lt;/small&gt; 
|Attēls:Jarmerstedti suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Jarmeršteti&lt;/small&gt;
|attēls:Wolffi suguvõsa vabahärravapp.jpg|&lt;small&gt;Volfi&lt;/small&gt; 
|Attēls:Wulfi (Aumeisteri) suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Vulfi&lt;/small&gt; 

|Attēls:Posse suguvõsa vabahärravapp.jpg|&lt;small&gt;Posses&lt;/small&gt;
|Attēls:Bergholtzi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Bergholci&lt;/small&gt;
|Attēls:Thielau suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Tīlavi&lt;/small&gt;
|attēls:Samson von Himmelstierna suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Samsoni-Himmelšernas&lt;/small&gt; 
|Attēls:Beckerni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Bekerni&lt;/small&gt; 

|Attēls:Numersi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Numersi&lt;/small&gt;
|Attēls:Transehe suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Tranzē-Rozeneki&lt;/small&gt;
|Attēls:Grassi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Grasi&lt;/small&gt;
|attēls:Skoghi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Skogi&lt;/small&gt; 
|Attēls:Smitteni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Smiteni&lt;/small&gt; 

|Attēls:Sternfeldti suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Šternfeldi&lt;/small&gt;
|Attēls:Reiheri suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Reiheri&lt;/small&gt; 
|Attēls:Schreiterfeldi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Šreiterfeldi&lt;/small&gt; 
|Attēls:Strokirch COA.jpg|&lt;small&gt;Štrokirhi&lt;/small&gt;
|attēls:Oettingeni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Etingeni&lt;/small&gt; 
|Attēls:Rosenkampffi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Rozenkampfi&lt;/small&gt; 

|Attēls:Bayer von Weissfeldt COA.jpg|&lt;small&gt;Baijeri fon Veisfeldi&lt;/small&gt;
|Attēls:Gyllenschmidti suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Gilenšmiti&lt;/small&gt;
|Attēls:Reuterni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Reiterni&lt;/small&gt;
|attēls:Drentelni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Drentelni&lt;/small&gt; 
|Attēls:Siversi suguvõsa aadlivapp (2).png|&lt;small&gt;Siversi&lt;/small&gt; 

|Attēls:Hagemeisteri suguvõsa aadlivapp.png|&lt;small&gt;Hāgemeisteri&lt;/small&gt;
|Attēls:Palmenbachi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Palmenbahi&lt;/small&gt;
|Attēls:Fuchsi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Fuhsi&lt;/small&gt;
|attēls:Gaveli suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Gafeli&lt;/small&gt; 
|Attēls:Manekeni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Manekeni&lt;/small&gt; 

|Attēls:Klüveri suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Klīveri&lt;/small&gt;
|Attēls:Reutzi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Reici&lt;/small&gt; 
|Attēls:Edle von Rennenkampffi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Rennenkampfi&lt;/small&gt; 
|Attēls:Busseni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Bussi&lt;/small&gt;
|attēls:Ficki suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Fiki&lt;/small&gt; 
|Attēls:Schultzi (Sēļi) suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Šulci-Sosāri&lt;/small&gt; 

|Attēls:Schraderi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Šrāderi&lt;/small&gt;
|Attēls:Bruiningki suguvõsa (Hellenurme) aadlivapp.png|&lt;small&gt;Bruiningi&lt;/small&gt;
|Attēls:Delwigi suguvõsa vabahärravapp.jpg|&lt;small&gt;Delvigi&lt;/small&gt;
|attēls:Wilckeni (Kärgula) suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Vilkeni&lt;/small&gt; 
|Attēls:Bayer COA.jpg|&lt;small&gt;Baieri&lt;/small&gt; 

|Attēls:Šeremetjevi suguvõsa krahvivapp.jpg|&lt;small&gt;Šeremetjevi&lt;/small&gt; 
|Attēls:Bironi suguvõsa krahvivapp.jpg|&lt;small&gt;Bīroni&lt;/small&gt; 

|| 
}}

&lt;gallery&gt;
Ivan Nikitin - Портрет графа Г.И.Головкина - Google Art Project.jpg|kanclers [[Gavrila Golovkins]]
Shafirov.jpg|vicekanclers [[Pjotrs Šafirovs]]
Yaguzhinsky Pavel Ivanovich.jpg|ģenerālprokurors [[Pāvels Jagužinskis]]
Генрих Иоганн Фридрих (Андрей Иванович) Остерман.jpg|vicekanclers [[Heinrihs Johans Ostermans]]
Count Pyotr Petrovich Lassi (1678 - 1751).jpg|Rīgas un Vidzemes gubernators [[Pēteris Lasī]]
Портрет к статье «Головин, Иван Михайлович». Военная энциклопедия Сытина (Санкт-Петербург, 1911-1915).jpg|admirālis [[Ivans Golovins]]
Minikh BK.jpg|[[Burhards Kristofs fon Minnihs]]
&lt;/gallery&gt;

== Pēc Livonijas bruņniecības matrikulas izveides ==
[[Attēls:Vecais Vidzemes brunniecibas nams 1755-1865.jpg|thumb|250px|Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755—1865) Rīgā]]
Lai kļūtu par matrikulas locekli, bija nepieciešams iegūt pozitīvu balsojumu ar trīs ceturtdaļām no tās locekļu skaita.
 
=== Līdz 1761. gadam papildus imatrikulētās personas ===
* [[Johans Bernhards fon Fišers]] (Fischer), nr. 175 (1750) (†)
* Erhards Johans fon Meinerss (Meiners), nr. 176 (1750) (†)
* Johans Daniels Špalhabers (Spalchhaber), nr. 173 (1750) (†)
* Gustavs Heinrihs fon Štrandmans, nr. 174 (1750)
* Joahims Johans fon Zīverss, [[Kārlis fon Zīverss (galminieks)|Kārlis fon Zīverss]], nr. 177. un 178. (1752)
* [[Vladimirs Dolgorukovs]], nr. 179 (1759), Rīgas gubernators (†)
* [[Vilhelms fon Fermors]], nr. 180 (1759) (†)
* [[Mihails Voroncovs]], nr. 180 (1759), Krievijas Impērijas kanclers (†)
* Frīdrihs Johans fon Emme, nr. 180 (1761) (†)

=== 1764. gadā papildus imatrikulētās personas ===
1764. gada 4. martā pēc ķeizarienes [[Katrīna II|Katrīnas II]] rīkojuma [[Rīgas guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː

* Kārlis Gustavs fon Kadeuss (Cahdeus), nr. 183 (†)
* Tomass Justs fon Dīcs (Dietz), nr. 184 (†)
* Johans Kaspars fon Tauberts (Taubert), nr. 185 (†)
* Timotejs Kārlis fon Klingštets (Klingstaedt), nr. 186 (†)
* Jirgens (Georgs) Gisbrehts fon Kallmans (Kallmann), nr. 187 (†)
* Nikolajs Georgs fon Lindens (Linden), nr. 188 (†)
* Reinholds Johans, Kārlis Magnuss un Gustavs Jakobs fon Kirhneri (Kirchner), nr. 189., 192. un 195. (†)
* Kārlis Reinholds fon Hantvigs (Handtwig), nr. 190
* Joahims Johans fon Bīls (Bühl), nr. 191 (†)
* Pēteris fon Drevniks (Drewnick), nr. 193 (†)
* Gustavs Heinrihs un Justs Frīdrihs fon Helleri (Heller), nr. 194. un 196. (†)
* Gustavs Vilhelms fon Hildebrants (Hildebrandt), nr. 197 (†)

=== Pēc 1765. gada papildus imatrikulētās personas ===
[[Katrīna II|Katrīnas II]] valdīšanas laikā [[Rīgas guberņa]]s (līdz 1783) un [[Rīgas vietniecība]]s (1783—1796) bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː

* Fjodors, Grigorijs, Ivans, Vladimirs un Aleksejs [[Orlovi]], nr. 198 (1765) (†)
* [[Pjotrs Černišovs|Pjotrs]] un [[Zahars Černišovs|Zahars Černišovi]], nr. 199 (1765), diplomāts un ģenerālfeldmaršals (†)
* [[Aleksandrs Buturļins]], nr. 200 (1765), ģenerālfeldmaršals (†)
* [[Romāns Voroncovs]], nr. 201 (1765) (†)
* [[Johans Mihaels fon Benkendorfs]] (Benckendorff), nr. 202 (1765)
* Hermanis Johans fon Radings (Rading), nr. 203 (1765)
* [[Ņikita Paņins|Ņikita]] un [[Pjotrs Paņins|Pjotrs Paņini]], nr. 204 (1769) (†)
* [[Aleksandrs Vjazemskis]], nr. 205 (1769) (†)
* [[Iļja Bibikovs]], nr. 206 (1769) (†)
* Sebastians un Heinrihs Ernsts Anhorns fon Hārtviss (Anhorn von Hartwiss), nr. 207 (1769) (†)
* Johans Kārlis Behāgels fon Adlerskrons (Behaghel von Adlerscron), nr. 208 (1769) (†)
* [[Aleksandrs Goļicins]], nr. 209 (1772) (†)
* [[Oto Ādolfs Veismanis fon Veisenšteins]] (Weissmann von Weissenstein), nr. 210 (1772) (†)
* Heinrihs Daniels un Jākobs Reinholds [[fon Bēri]] (Baehr), nr. 211 (1772)
* Otto Johans fon [[Šlipenbahs]] (Schlippenbach), nr. 212 (1772)
* Kristofs Heinrihs Frīdrihs Solmss-Vildenfelds-Zaksenfelds (Solms-Wildenfeld-Sachsenfeld), nr. 213 (1774) (†)
* Gustavs Emanuels un Francis Gothards [[Veismaņi fon Veisenšteini]], nr. 214 (1774) (†)
* Ernests Reinholds fon [[Mengdens]] (Mengden), nr. 215 (1774)
* Frīdrihs Justīns fon Bruinings (Bruiningk ad H. Wesselshof), nr. 216 (1780) (†)
* Georgs Frīdrihs fon Grotenhīlms (Grotenhielm), nr. 217 (1780) (†)
* [[Džordžs Brauns-Kamī]] (Browne de Camus), nr. 218 (1780) (†)
* Bolto fon Hohenbahi (Boltho von Hohenbach), nr. 219 (1780) (†)
* Vilhelms Ernests un Kārlis Oto fon [[Klēbeki]] (Klebeck), nr. 220 (1780) (†)
* Johans fon Mikelzonens (Michelsohnen), nr. 221 (1783) (†)
* Aleksis Gotfrīds fon [[Betiɡers]] (Böttiger), nr. 222 (1783) (†)
* Kārlis Augusts Ludvigs fon Vrisbergs (Wrisberg), nr. 222 (1783) (†)
* Kristiāns Gotfrīds fon Kālens (Kahlen a. d. H. Seltingshof), nr. 224 (1783) (†)
* Francis Johans un Frīdrihs Vilhelms fon Zekels (Zoeckel), nr. 225 (1783) (†)
* Kristiāns Georgs fon Ulrihens (Ulrichen), nr. 226 (1783) (†)
* [[Mellīni]] (Mellin), nr. 227 (1783) (†)
* Gotards Johans [[Manteifels]] (Manteuffel), nr. 228 (1783) (†)
* [[Valeriāns Zubovs|Valeriāns]], Nikolajs, Dmitrijs un [[Platons Zubovs|Platons Zubovi]], nr. 229 (1795)
* Kārlis Johans fon Gincels (Günzel), nr. 230 (1795) (†)
* Eva Marija, Vilhelms, Johans Kristofs un Pēteris Heinrihs fon [[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen), nr. 231 (1795)
* [[Lilienfeldi]] (Lilienfeld), nr. 232 (1797)
* [[Derfeldeni]] (Derfelden), nr. 233 (1797)
* [[Pilari fon Pilhavi]] (Pilar von Pilchau), nr. 234 (1797)
* Fišbahi (Fischbach), nr. 235 (1797) (†)
* Ekespares (Ekesparre), nr 236 (1797)
* Aksels Gustavs Frīdrihs fon [[Nolkens]] (Nolcken), nr. 237 (1797)
* Ditmari (Ditmar ad H. Kurro und Tatters), nr. 238 (1797)
* Būrmeisteri (Buhrmeister), nr. 239 (1797)
* Kristofs Ādolfs [[Ostenzakens]] (Osten ɡen. Sacken), nr. 240 (1797)
* Ludvigs Vilhelms fon [[Rautenfelds]] (Rautenfeld), nr. 241 (1797)
Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas.
&lt;gallery&gt;
Ivan Orlov 1765 rokotov.jpg|Ivans Orlovs
G.Оrlov by A.I.Chernuy (1770s, Hermitage).jpg|Grigorijs Orlovs
Tschernyschew Zachar.jpg|[[Zahars Černišovs]]
Alexandr Borisovich Buturlin.gif|[[Aleksandrs Buturļins]]
Portrait of Count Roman Illarionovich Vorontsov.jpg|[[Romāns Voroncovs]]
Фёдор Рокотов (1760е) Портрет Никиты Ивановича Панина.jpeg|[[Ņikita Paņins]]
Grigory Serdyukov 01.jpg|[[Pjotrs Paņins]]
Leontiy Miropolskiy 04.jpg|[[Aleksandrs Vjazemskis]]
Bibikov Ilya Aleksandrovich (by Fyodor Rokotov).jpg|[[Iļja Bibikovs]]
Golytsyn 1723—1807.jpg|[[Aleksandrs Goļicins]]
Joseph Mathias Grassi 006.jpg|[[Valeriāns Zubovs]]
Platon Zubov2.jpg|[[Platons Zubovs]]
&lt;/gallery&gt;

=== 1797.—1800. gadā papildus imatrikulētās personas ===
[[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā 1797. ɡada	12. janvārī papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː
{| table width=99%
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* 		Melhiors Gottfrīds [[Bērenss]] (Berens), nr. 238 (†)
* 		Andreass [[fon Belovs]] (Below), nr.242 (†)
* 		Kārlis Gothards, Heinrihs un Eberhards fon [[Rautenfeldi]] (Rautenfeld), nr. 243, 244, 245
* 		Johans Gustavs von [[Berends]] (Berends), nr. 246 (†)
*		Gotfrīds [[Rautenfelds]] (Rautenfeld), nr. 247
* 		Vilhelms Eberhards fon Blūmens (Bluhmen), nr.248 (†) 
*		[[Aleksejs Bobrinskis]], nr. 249  (†)
* 		Vilhelms Retgers fon Bekers (Becker), nr. 250 (†)
* 		Heinrihs Ernests [[Brigeni|Brigens]] (Brüggen), nr. 251
* 		Gotlobs Zīgmunds fon Brašs (Brasch), nr. 252
* 		Johans Gotfrīds fon Dīcs (Dietz), nr. 253 (†)
* 		Johans Andreass Drevniks (Drewnick), nr.254  (†)
* 		[[fon Freimaņi|Freimaņi]] (Freymann a. d. H. Waimel-Neuhof), nr. 255 (†)
* 		Hermanis Fromholds (Fromhold), nr. 256 (†) 
*		Zamuels fon Gerngross (Gerngross), nr. 257  (†)
*		Adams Heinrihs fon Grote, nr. 258
*		Reinholds Andreass fon Hanenfelds (Hanenfeldt), nr. 259 (†)
*		Heinrihs Ludvigs Matiass fon Hertels (Hertell), nr. 260 (†)
*		Burhards Gustavs fon Holmdorfs (Holmdorff), nr. 261 (†)
*		Teodors Nikolajs fon Jankevics (Jankiewitz), nr. 262 (†) 
*		Kāleni (Kahlen a. d. H. Neu-Kalzenau), nr. 262
*		Pauls Adams fon Krēgers (Kröger), nr. 264
*		Mihaels fon Keslers (Kessler), nr. 265 (†)
*		Karls Magnuss fon Kreišs (Kreusch), nr. 266 
*		Jakobs Johans Leškens (Leschken), nr. 267 
*		Ivans [[Malami|Malama]], nr. 268 (†) 
*		Hermanis Johans fon Nandelštets (Nandelstädt), nr.  265 (†)
*		Francis Gustavs fon Nothelfers (Nothhelfer), nr. 266  (†)
*		Frīdrihs Ernsts fon Oldenburgs (Oldenburg), nr. 267 (†) 
*		Georgs Magnuss fon Radebands (Radebandt), nr. 268 (†)
*		Kaspars fon cur Mīlens (zur Mühlen), nr. 269
*		Andreass fon Reisners (Reusner), nr. 269 (†)
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
*		Gothards Johans Millers no [[Loberģu muiža|Loberģiem]] (Müller a. d. H. Blumbergshof), nr. 270  (†)
*		Fabians Gustavs fon Rikmans (Rickmann), nr.  270 (†)
*		Kristīne Luīze Millere no Imoferas (Müller a. d. H. Immofer), nr. 271 (†) 
*		Heinrihs Johans fon Ruktešels (Ruckteschel), nr. 271
*		Milleri no Katarinhofas (Müller a. d. H. Catharinenhof), nr. 272 (†)
*		Jakobs Johans von (Reichard), nr. 272 (†)
*		Jakobs Bernhards Millers no [[Rūstuži]]em (Müller a. d. H. Rüssel), nr. 273  (†)
*		Filips Johans Šulcs (Schultz a. d. H. Lubbert-Renzen), nr. 273 (†)
*		Reinholds Kristiāns un Kārlis fon Štadeni (Staden), nr. 274
*		Vilhelms Teodors Šulcs (Schultz), nr. 275 (†) 
*		Johans Georgs fon Šrēders (Schröder a. d. H. Aahaken), nr. 276  (†)
*		Reinholds Johans von Štaudens (Stauden), nr. 277  (†)
*		Hermanis Dāvids un Kārlis Frīdrihs Vilhelms Šeinfoɡeli (Scheinvogel), nr. 278 (†) 
*		Johann Christopher fon Šilinɡs (Schilling a. d. H. Kalliküll), nr. 279 
*		[[Aleksandrs Kurakins|Aleksandrs]], Stepans un [[Aleksejs Kurakins|Aleksejs]] [[Kurakini]], nr.  297 (†)
*		Georgs Kristiāns fon Šeimanis (Scheumann), nr.  280 (†)
*		Kaspars Vilhelms un Georgs Antons fon Šrēdersi (Schroeders), nr.  281
*		Jakobs fon [[Trompovskis]] (Trompowski), nr. 283
*		Johans Ulrihs (Ulrich a. d. H. Wahhenorm), nr. 284 (†)
*		Jakobs Reinholds fon Ulrihs (Ulrich a. d. H. Bremenhof), nr. 285  (†)
*		Vilhelms Melhiors fon Vīdavs (Wiedau), nr. 286 (†) 
*  Johans Heinrihs fon Veiss (Weiss a. d. H. Johannenhof), nr. 287  (†)
*	Reinholds Jakobs fon Vendens (Wenden), nr. 288 (†) 
*		Kārlis Reinholds un Kristians Nikolajs [[Vilkeni]] (Wilcken a. d. H. Bewershof), nr.  289
*		Konrāds Vilhelms fon [[Vulfs]] (Wulf a. d. H. Parzimois), nr. 290 (†)
*		Gothards Heinrihs fon Vāɡners (Wagner), nr. 291  (†)
*		Kristiāns fon Veselis (Wessel a. d. H. Kulsdorf), nr. 292  (†)
*		Gothards Vilhelms fon Vasermanis (Wassermann), nr. 293 (†)
*		[[Simeons Zoričs]], nr. 294 (†)
*		[[Pjotrs Valujevs (arheologs)|Pjotrs Valujevs]], nr. 296 (†)
*		[[Oleksandrs Bezborodjko]], nr. 307 (†)
|}
Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas.

1798. gada	30. aprīlī papildus imatrikulēja šādas personasː
* Bīlski (Bielsky), nr. 298	
* Georgs Frīdrihs un Heinrihs Burhards fon [[Siversi]] (Sivers a. d. H. Duckern), nr. 299
* Kārlis Magnuss Gustavs fon Berends (Berends), nr. 300 
1800. gadā 7. jūlijā papildus imatrikulēja šādas personasː
* [[Gustavs Matiass fon der Venge-Lambsdorfs]] (Wenge gen. Lambsdorff),  nr. 301		
* Johans Georgs fon Rautenfelds (Rautenfeld), nr. 302

=== 1802.—1825. gadā papildus imatrikulētās personas ===
[[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː
* [[Sergejs Goļicins]] (nr. 207, 1802), Baltijas ģenerālgubernators (†)	
* Kārlis Georgs Arpshofens (Arpshofen, nr. 304, 1805)
* Gotlībs Johans Justus un Jakobs Heinrihs Justus fon Menzenkampfi (Mensenkampff, nr. 305, 1806)
* Andreass, Johans un Kārlis fon [[Budbergi-Beninghauzeni]] (nr. 307, 1807)
* [[:ru:Беклешов, Александр Андреевич|Aleksandrs Bekļešovs]] (nr. 308, 1807), [[Rīgas vietniecība]]s gubernators	 (†)
* [[:ru:Кочубей, Виктор Павлович|Viktors Kočubejs]] (nr. 330, 1807), Krievijas impērijas iekšlietu ministrs  (†)
* [[:ru:Тейльс, Игнатий Антонович|Ignatijs Teils]]  (de Teilieu, nr. 309, 1807), [[Vidzemes, Igaunijas un Somijas tieslietu kolēģija]]s vadītājs  (†)
* [[:ru:Ламберт, Карл Осипович|Marī Šarls]] un [[:ru:Ламберт, Генрих-Иосиф|Anrī Žaks de Lambēri]] (de Lambert, nr. 310, 1809), Krievijas impērijas armijas ģenerāļi  (†)
* [[:ru:Новосильцев, Николай Николаевич|Nikolajs Novosiļcevs]] (nr. 311, 1809), [[Pēterburgas Zinātņu akadēmija]]s prezidents  (†)
* [[:ru:Голубцов, Фёдор Александрович|Fjodors Golubcovs]] (nr. 312, 1809), Krievijas impērijas finansu ministrs  (†)
* [[Jozefs Duhamels]] (Du Hamel, nr. 313, 1812), Vidzemes ɡubernators  (†)
* [[:ru:Козодавлев, Осип Петрович|Osips Kozodavļevs]]	(nr. 314, 1812), Krievijas impērijas iekšlietu ministrs  (†)
* [[Filips Pauluči]] (nr. 315, 1813), Baltijas ģenerālgubernators  (†)
* Ludvigs Ādolfs Pēteris cu Zains-Vitgenšteins (Sayn-Wittgenstein-Berleburg-Ludwigsburg, nr. 317, 1814)
* [[Mihaels Andreass Barklajs de Tolli]] (nr. 340, 1814) (†)
* [[Fabiāns Gotlībs fon der Ostenzakens]] (nr. 318, 1818)
* Kornēlijs Johans Morics, Ludvigs Leopolds Joahims, Voldemārs Georgs Reinholds, Georgs Magnuss Teodors, Morics Dītrihs, Kārlis Gustavs un Oto Gustavs Gothards fon O'Rurki (O'Rourke, nr. 319, 1818) (†)
* Georgs un Hermanis Kristofs fon Hoiningens Hūne (Hoyningen gen. Huene, nr. 320, 1818) 
* Otto Ernests Eduards fon [[Maidels]] (nr. 322, 1818)
* Grīnevaldi (Gruenewaldt, nr. 323, 1818) 
* Otto Gothards Johans fon [[Paikuls]] (nr. 324, 1818) (†)
* Kārlis Otto fon [[Vrangelis]] (nr. 324, 1818)
* [[Šarlote Margareta fon Līvena]] (nr. 325, 1821)
* Pēteris fon Ikskils-Gildenbands (Uexküll-Güldenband, nr. 326, 1821) 
* Francis un Jozefs Vilhelms fon [[Koskuli]] (nr. 328, 1821)	
* Kārlis Georgs Vilhelms fon Adlerbergs (nr. 353, 1821) (†)

Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas.
&lt;gallery&gt;
Ortolani Damon Gio Battista - Portrait of Prince Sergei Golitsyn.jpeg|[[Sergejs Goļicins]]
Bekleshov Alexander Andreevich.jpg|Aleksandrs Bekļešovs
Ботман - Портрет князя Виктора Павловича Кочубея (1879).jpg|Viktors Kočubejs
Lambert Karl Osipovich.jpg|Šarls de Lambērs
Nikolay Nikolayevich Novosiltsev.jpg|Nikolajs Novosiļcevs
Golubzov Feodor (1758-1829) color.jpg|Fjodors Golubcovs
Joseph Duhamel.jpg|[[Jozefs Duhamels]]
Osip kozodavlev.jpg|Osips Kozodavļevs
PhilippoPaulucci.jpg|[[Filips Pauluči]]
&lt;/gallery&gt;

1846. gadā Vidzemes, Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecības privilēģijas apstiprināja īpašā &quot;Baltijas provinču likumā&quot; (''Provinzialrecht der Ostseegouvernements''), kas garantēja provinču kulturālo autonomiju un bruņniecības pašpārvaldi. Līdz pat 1866. gadam Vidzemes landtāgā varēja piedalīties vienīɡi imatrikulētās bruņniecības pārstāvji.

Pēc tam, kad ar [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līgumu]] Krievija atteicās no tiesībām uz Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas zemēm, Vidzemes bruņniecība nolēma izveidot [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Apvienoto Baltijas hercogisti]] kā [[Vācijas Impērija]]s vasaļvalsti. Hercoga kronis tika piedāvāts [[Mēklenburga]]s [[Hercogs Ādolfs Fridrihs|hercogam Ādolfam Frīdriham]], bet līdz viņa atbraukšanai tika nodibināta Reģentu padome desmit cilvēku sastāvā, ko vadīja Vidzemes landmaršals [[Ādolfs Pilars fon Pilhavs]] kā valsts pārvaldnieks (''Reichsverweser'').

== Sabiedriska organizācija ==
Pēc suverēnu Latvijas un Igaunijas valstu nodibināšanas un to starptautiskas atzīšanas Vidzemes bruņniecība zaudēja savu politisko statusu un 1920. gadā Rīgā nodibināja sabiedrisku organizāciju &quot;Vidzemes vispārējā labuma apvienību&quot; (''Livländische Gemeinnützige Verband''), bet [[Rostoka|Rostokā]] &quot;Vidzemes dižciltīgo apvienību&quot; (''Verband des Livländischen Stammadels''), kas izdeva Vidzemes bruņniecības ģenealoģisko rokasgrāmatu&quot; (''Genealogische Handbuch der livländischen Ritterschaft''). 1941. gadā Vidzemes bruņniecība apvienojās ar Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecībām, Vācijas okupētajā [[Poznaņa|Poznaņā]] izveidojot &quot;Agrākajām Baltijas bruņniecībām piederīgo ģintsrakstu pētīšanas un kopšanas apvienību&quot; (''Verband für Sippenkunde und Sippenpflege der Angehörigen der ehemaligen Baltischen Ritterschaften e.V.''), kas 1949. gadā tika pārveidota par vēl joprojām pastāvošo &quot;Baltijas bruņniecību apvienību&quot; (''Verband der Baltischen Ritterschaften e.V.''). Pašlaik apvienībā ir apmēram 2000 locekļu, kas ietilpst desmit reģionālajās grupās Vācijā, Zviedrijā un Kanādā. No četrās Baltijas bruņniecību matrikulās reģistrētajām 753 dzimtām mūsdienās pa vīriešu līniju saglabājušās tikai aptuveni 320 dzimtas.&lt;ref&gt;[http://www.baltische-ritterschaften.de/ www.baltische-ritterschaften.de]&lt;/ref&gt;

Pēc 1929. gada datiem Vidzemes bruņniecības matrikulā bija ierakstītas šādas dzimtas:
{| table width=99%
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas)
* [[Akermani]] (Åkerman)
* [[Anrepi]] (Anrep)
* [[Fon Bēri|Bēri]] (Baehr)
* [[Bērendi]] (Berends)
* [[Bērensi fon Rautenfeldi]] (Berens v. Rautenfeld)
* [[Fon Bergi|Bergi no Katentakas]] (Berg a.d.H. (aus dem Hause) Kattentack)
* [[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen)
* [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes)
* [[Bolto fon Hohenbahi]] (Boltho v. Hohenbach)
* [[Brakeli]] (Brackel)
* [[Braši]] (Brasch)
* [[Brimeri]] (Bruemmer)
* [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen)
* [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen)
* [[Koimerni (-Lindenšernas)]] (Ceumern (-Lindenstjerna))
* [[Dēni]] (Dehn)
* [[Derfeldeni]] (Derfelden)
* [[Ditmari no Kuru un Tatruses]] (Ditmar a.d.H. Kurro und Tatters)
* [[Disterloes]] (Düsterlohe)
* [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt)
* [[Ferzeni]] (Fersen)
* [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie)
* [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytagh-Loringhoven)
* [[Gaveli]] (Gavel)
* [[Gersdorfi]] (Gersdorff)
* [[Glāzenapi]] (Glasenapp)
* [[Grotes]] (Grote)

| width=25% valign=&quot;top&quot; |

* [[Grothusi]] (Grotthuß)
* [[Grīnevaldi]] (Gruenewaldt)
* [[Gildenštūbi]] (Güldenstubbe)
* [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister)
* [[Hānenfeldi]] (Hanenfeld(t))
* [[Hanseni]] (Hansen)
* [[Hēni]] (Hehn)
* [[Helmerseni]] (Helmersen)
* [[Hiršheidi]] (Hirschheydt)
* [[Hoiningeni-Hoines]] (Hoyningen gen. Huene)
* [[Igelstrēmi]] (Igelström)
* [[Jarmerštedi]] (Jarmersted)
* [[Kāleni no Jaunkalsnavas]] (Kahlen a.d.H. Neu-Kalzenau)
* [[Kaveri]] (Kawer)
* [[Kīteri]] (Kieter)
* [[Kloti (-Heidenfeldi)]] (Klot (-Heydenfeldt))
* [[Koskuli]] (Koskull)
* [[Krauzes]] (Krause)
* [[Kroiši]] (Kreusch)
* [[Krēgeri]] (Kroeger)
* [[Krēdeneri]] (Kruedener)
* [[Latrobes]] (La Trobe)
* [[Līveni]] (Lieven)
* [[Lilienfeldi (-Toali)]] (Lilienfeld (-Toal))
* [[Lipharti]] (Liphart)
* [[Lēvenšterni]] (Löwenstern)
* [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar)
* [[Laudoni]] (Loudon)

| width=25% valign=&quot;top&quot; |

* [[Maideli]] (Maydell)
* [[Mellīni]] (Mellin)
* [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden)
* [[Menzenkampfi]] (Mensenkampff)
* [[Meijendorfi]] (Meyendorff)
* [[Meijeri no Dūres]] (Meyer a.d.H. Duhrenhof)
* [[Midendorfi]] (Middendorff)
* [[Melleri no Audlas]] (Mo(e)ller a.d.H. Hauküll)
* [[Cur Mīleni]] (zur Mühlen)
* [[Milleri no Imukveres]] (Müller a.d.H. Immofer) (1762)
* [[Milleri no Baltezera]] (Mueller a.d.H. Weißensee) (1847)
* [[Nasakini]] (Nasackin)
* [[Nolkeni]], [[Reiterni-Nolkeni]] (Nolcken, Reutern-Nolcken)
* [[Etingeni]] (Oettingen)
* [[Pāleni]] (Pahlen)
* [[Panderi]] (Pander)
* [[Pilāri fon Pilhavi]] (Pilar v. Pilchau)
* [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors)
* [[Rammi]] (Ramm)
* [[Renenkampfi]] (Rennenkampff)
* [[Roici]] (Reutz)
* [[Rihteri]] (Richter)
* [[Rolandi]] (Rohland)
* [[Rozeni no Augstrozes un Straupes]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop)
* [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen)
* [[Roti (dzimta)|Roti]] (Roth)
* [[Ruktešeli]] (Ruckteschel(l))
* [[Rikeri]] (Rücker)

| width=25% valign=&quot;top&quot; |

* [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson-Himmelstjerna)
* [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz v. Ascheraden)
* [[Šrēderi]] (Schroeder)
* [[Šrēdersi]] (Schroeders) (1766)
* [[Štakelbergi]] (Stackelberg)
* [[Štadeni]] (Staden)
* [[Štēli fon Holšteini]] (Stael v. Holstein)
* [[Štenboki-Fermori]] (Stenbock (-Fermor))
* [[Štīrnhelmi]] (Stjernhjelm (Stiernhielm))
* [[Štrandmani]] (Strandmann)
* [[Štriki]] (Stryk)
* [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen)
* [[Tobīni no Oviles]] (Tobien a.d.H. Owile)
* [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck)
* [[Ikskili]] (Uexküll)
* [[Ikskili-Gildenbandi]] (Uexküll-Güldenband)
* [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg)
* [[Fēgezaki]] (Vegesack)
* [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel)
* [[Vilbuā]] (Villebois)
* [[Vāli]] (Wahl)
* [[Vilkeni no Bebriem]] (Wilcken a.d.H. Bewershof)
* [[Volfi]] (Wolff)
* [[fon Vulfi|Vulfi no Cirgaļiem]] (Wulf a.d.H. Serbigall)
* [[Cedelmani]] (Zeddelmann)
* [[Zasi]] (Saß)
* [[fon Zīversi|Zīversi]] (Sievers)
* [[fon Zīversi|Ziversi no Oisekilas]] (Sivers a.d.H. Euseküll)
* [[Tanenbergi]] (Tannenberg)
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20071231220315/http://www.baltische-ritterschaften.de/Ritterschaften/Livland/livland.htm#oben Vidzemes bruņniecības vēsture un ģenealoģija]
* [http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 1: Görlitz 1929''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200920074338/http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 |date={{dat|2020|09|20||bez}} }}
* [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000559/images/index.html?id=00000559&amp;fip=193.174.98.30&amp;no=&amp;seite=55 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 2: Görlitz 1929'']

== Literatūra ==
* Ernst von Mühlendahl, Heiner von Hoyningen gen. Huene (Bearb.), Die Baltischen Ritterschaften., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1973
* Carmen von Samson-Himmelstjerna (Red.), Verband der Baltischen Ritterschaften 1949 — 1999., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1999

== Skatīt arī ==
* [[Igaunijas bruņniecība]]
* [[Kurzemes bruņniecība]]
* [[Piltenes bruņniecība]]
* [[Šļahta]]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vācbaltieši]]
[[Kategorija:Vidzemes bruņniecības dzimtas|*]]
[[Kategorija:Livonija]]
[[Kategorija:Vidzemes guberņa]]</text>
      <sha1>7qvf3i7eakbqdlskjnswumgl1mif6ca</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Uļjana Semjonova</title>
    <ns>0</ns>
    <id>48092</id>
    <revision>
      <id>4530789</id>
      <parentid>4392946</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T20:58:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4530789</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15730" sha1="fl43w144mw910u8hsyu5hbm092dqdlj" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
| vārds = Uļjana Semjonova
| vārds_orig = 
| attēls = Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg
| att_izm = 
| paraksts = Uļjana Semjonova pret Stefāniju Pasaro 1980. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| pilns vārds = 
| dz_dat = {{dat|1952|3|9}}
| dz_viet = {{Vieta|PSRS|Lietuvas PSR|Zarasi}} (tagad {{LTU}})
| mir_dat = {{miršanas datums un vecums|2026|1|8|1952|3|9}}
| mir_viet = {{Vieta|Latvija|Rīga}}
| tautība = latviete
| garums = 213 [[centimetrs|cm]]
| svars = 
| poz = [[Centrs (basketbols)|centrs]]
| kar_sāk = 1967
| kar_beig = 1989
| alga = 
| iesauka = &quot;Mika&quot;
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
| vidusskola = [[Rīgas 14. vidusskola]]
| koledža = 
| augstskola = 
| universitāte = [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|LVFKI]] (1973)
| izgl iest1 = 
| izgl iest1_nos = 
| izgl iest2 = 
| izgl iest2_nos = &lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
| kom = 
| numurs = 
| amats = 
| līga = &lt;!------ Drafts ------&gt;
| b_klubs = 
| drafts = 
| dr_gads = 
| dr_līga = 
| dr_kom = &lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
| kl_sez 1 = 
| klubs 1 = {{flaga|Latvija|PSRS}} [[Rīgas TTT (1958—1991)|TTT Rīga]]
| kl_sez 2 = 
| klubs 2 = {{flaga|Spānija}} [[Tintoretto]]
| kl_sez 3 = 
| klubs 3 = {{flaga|Francija}} [[Orchsi]]
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
| karj stat līga = 
| karj stat 1 = 
| karj stat 1_dati = 
| karj stat 2 = 
| karj stat 2_dati = 
| karj stat 3 = 
| karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
| taut_sez 1 = 1968—1986
| taut 1 = {{Bkw|PSRS}}
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
| tr_klubs_sez 1 = 
| tr_klubs 1 = 
| tr_klubs_sez 2 = 
| tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
| sasniegumi = * [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (1995)
* Tautu Draudzības ordenis (2006)
* &quot;Par mūža ieguldījumu sportā&quot; (2007)
| aģenti = 
| slavz = {{ubl
|[[Basketbola slavas zāle]] (1993)
|[[Sieviešu basketbola slavas zāle]] (1999)
|[[FIBA slavas zāle]] (2007)
}}
| dzimums = S
| atjaunots = &lt;!------ Medaļas ------&gt;
| rādīt_medaļas = 
| headercolor = 
| medaltemplates = {{MedalSport|Sieviešu [[basketbols]]}}
{{MedalCountry|{{karogs|PSRS}}}}
{{MedalCompetition|VOS}}
{{MedalGold|[[1976. gada Vasaras Olimpiskās spēles|Monreāla 1976]]|[[Basketbols 1976. gada Olimpiskajās spēlēs|Basketbols]]}}
{{MedalGold|[[1980. gada Vasaras Olimpiskās spēles|Maskava 1980]]|[[Basketbols 1980. gada Olimpiskajās spēlēs|Basketbols]]}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm|Pasaules čempionāts]]}}
{{MedalGold|[[1971. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm|Brazīlija 1971]]|Basketbols}}
{{MedalGold|[[1975. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm|Kolumbija 1975]]|Basketbols}}
{{MedalGold|[[1983. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm|Brazīlija 1983]]|Basketbols}}
{{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|Eiropas čempionāts]]}}
{{MedalGold|[[1968. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1968]]|Basketbols}}
{{MedalGold|[[1970. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1970]]|Basketbols}}
{{MedalGold|[[1972. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1972]]|Basketbols}}
{{MedalGold|[[1974. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1974]]|Basketbols}}
{{MedalGold|[[1976. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1976]]|Basketbols}}
{{MedalGold|[[1978. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1978]]|Basketbols}}
{{MedalGold|[[1980. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1980]]|Basketbols}}
{{MedalGold|[[1981. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1981]]|Basketbols}}
{{MedalGold|[[1983. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1983]]|Basketbols}}
{{MedalGold|[[1985. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1985]]|Basketbols}}
}}
'''Uļjana Semjonova''', īstajā vārdā '''Iulijaka Semjonova'''&lt;ref name=&quot;Latvija 100&quot; /&gt;, pazīstama arī kā '''Uļa''' (dzimusi {{dat|1952|3|9}} [[Zarasi|Zarasos]],&lt;ref name=&quot;Zarasi&quot; /&gt; mirusi {{dat|2026|1|8}}), bija [[latvieši|latviešu]] [[Basketbols|basketboliste]], spēlēja [[Centrs (basketbols)|centra]] pozīcijā, bija [[PSRS sieviešu basketbola izlase]]s dalībniece. U. Semjonovu uzskata par vienu no visu laiku izcilākajām basketbolistēm, viņa ir uzņemta [[basketbols|basketbola]] izgudrotāja [[Džeimss Neismits|Džeimsa Neismita]] vārdā nosauktajā [[Basketbola slavas zāle|basketbola slavas zālē]], laikraksta ''[[La Gazzetta dello Sport]]'' balvas ieguvēja (1979).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/damas/31122009-jekabsobe_eiropas_trijnieka_uzvar_gazols_|title= Jēkabsone otrā Eiropā, uzvar Gazols un Gruda|accessdate= {{dat|2010|1|1}}|author= Māris Noviks|date= {{dat|2009|12|31|SK}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
Dzimusi {{dat|1952|3|9}} [[Zarasi|Zarasos]]&lt;ref name=&quot;Zarasi&quot; /&gt;, kur bija viņas mātes dzīvesvietai tuvākā dzemdību nodaļa. Cēlusies no [[vecticība|vecticībnieku]] dzimtas,&lt;ref&gt;[https://www.russkije.lv/lv/lib/read/ulyana-semyonova.html Latvijas krievi]&lt;/ref&gt; bērnībā kopā ar vecākiem dzīvoja [[Medumu pagasts|Medumu pagasta]]&lt;ref name=&quot;Latvija 100&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title= 100 Latvijas personību|last= Apinis|first= Pēteris|authorlink= |year= 2006|publisher= &quot;Nacionālais apgāds&quot; un &quot;Lauku avīze&quot;|isbn= 9984-26-269-3|page= 200|pages= |url= |accessdate= }}&lt;/ref&gt; [[Pabērži (Medumu pagasts)|Pabēržos]].

1965. gadā viņu uzaicināja mācīties sporta skolā Rīgā viņas neparasti garā auguma dēļ. 1967. gadā trenera Strupovica vadībā viņa kopā ar Latvijas jauniešu izlasi izcīnīja savu pirmo zelta medaļu PSRS skolēnu spartakiādē. 15 gadu vecumā 2,12 metrus garā basketboliste sāka spēlēt [[Rīgas TTT (1958—1991)|TTT Rīga]] pieaugušo komandā, no 1975. līdz 1987. gadam bija komandas kapteine.&lt;ref name=&quot;Zelta meitenes&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title= Zelta meitenes TTT|last= Keisels|first= Guntis|authorlink= |year= 2008|publisher= Jumava|isbn= 978-9984-38-625-6|page= |pages= 85|url= |accessdate= }}&lt;/ref&gt; No 1967. līdz 1989. gadam viņa TTT komandas sastāvā kļuva par desmitkārtēju [[FIBA Eirolīga sievietēm|Eiropas čempionvienību kausa]] ieguvēju un piecpadsmitkārtēju [[PSRS līga basketbolā sievietēm|PSRS čempioni]]. TTT ierakstīta [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatā]] kā komanda, kas 18 reizes kļuva par Eiropas čempionvienību. 1971. gadā viņa kļuva par PSRS Nopelniem bagāto sporta meistari.

[[PSRS sieviešu basketbola izlase|PSRS izlasē]] aizvadīja 18 sezonas no 1968. līdz 1986. gadam, kuru laikā nepiedzīvoja nevienu zaudējumu.&lt;ref name=&quot;fiba slavas zale&quot;&gt;[http://www.halloffame.fiba.com/pages/eng/hof/indu/play/2007/p/lid_17904_newsid/19962/bio.html Uļjana Semjonova FIBA slavas zālē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070624050226/http://www.halloffame.fiba.com/pages/eng/hof/indu/play/2007/p/lid_17904_newsid/19962/bio.html |date={{dat|2007|06|24||bez}} }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.interbasket.net/players/semjonova.htm InterBasket profils] {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Kopā ar PSRS izlasi Semjonova uzvarēja divās [[Basketbols Olimpiskajās spēlēs|Olimpiskajās spēlēs]], 3 reizes [[Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm|Pasaules čempionātā]], 1973. gadā uzvarēja Universiādes basketbola turnīrā un 10 reizes triumfēja [[Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|Eiropas čempionātā]]. No 1970. līdz 1985. gadam U. Semjonovu 12 reizes atzina par Latvijas populārāko sportisti.&lt;ref name=&quot;fiba slavas zale&quot;/&gt;

No 1988. līdz 1992. gadam viņa bija [[Latvijas Olimpiskā komiteja|LOK]] viceprezidente, no 1991. gada [[LOK|Latvijas olimpiskās komitejas]] sociālā fonda prezidente. {{dat|1993|5|10||bez}} U. Semjonova kā pirmā eiropiete tika izvirzīta uzņemšanai [[Basketbola slavas zāle|basketbola slavas zālē]] [[Springfīlda (Masačūsetsa)|Springfīldā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kur tajā pašā gadā tika uzņemta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/damas/10052013-tiesi_pirms_20_gadiem_semjonova_tika_uzne|title=Tieši pirms 20 gadiem Semjonova tika uzņemta Basketbola slavas zālē|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2013|6|26||bez}}}}&lt;/ref&gt; 1995. gadā viņa saņēma ceturtās šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]] par īpašiem nopelniem Latvijas labā, kas ir [[Latvija]]s augstākais apbalvojums.

Pēdējos dzīves gados Semjonovai bija nopietnas veselības problēmas, 2022. gadā viņai amputēja kāju. Mirusi 2026. gada 8. janvārī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/muziba-aizsaukta-izcila-basketboliste-uljana-semjonova|title=Mūžībā aizsaukta izcilā basketboliste Uļjana Semjonova |publisher=ls.lv}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==

=== Ar PSRS izlasi ===
* [[Basketbols Olimpiskajās spēlēs|Olimpiskā čempione]] [[PSRS sieviešu basketbola izlase|PSRS sastāvā]]: {{oss|V=1976}}, {{oss|V=1980}}
* [[Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm|Pasaules čempione]] [[PSRS sieviešu basketbola izlase|PSRS sastāvā]]: [[1971. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm|1971]], [[1975. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm|1975]], [[1983. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm|1983]]
* [[Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|Eiropas čempione]] [[PSRS sieviešu basketbola izlase|PSRS sastāvā]] (10): [[1968. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1968]], [[1970. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1970]], [[1972. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1972]], [[1974. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1974]], [[1976. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1976]], [[1978. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1978]], [[1980. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1980]], [[1981. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1981]], [[1983. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1983]], [[1985. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1985]]
* [[Universiāde]]s čempione [[PSRS sieviešu basketbola izlase|PSRS sastāvā]]: 1973

=== Ar klubiem ===
* [[PSRS līga basketbolā sievietēm|PSRS čempione]] [[Rīgas TTT (1958—1991)|Rīgas TTT]] sastāvā (15):&lt;ref&gt;[http://www.sporto.lv/node/512 Vienreizēja, nepārspējama, izcila. Vienkārši — Uļa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080609072912/http://www.sporto.lv/node/512 |date={{dat|2008|06|09||bez}} }}, sporto.lv&lt;/ref&gt; 1968—1973, 1975—1977, 1979—1984
** [[PSRS līga basketbolā sievietēm|PSRS čempionāta]] 2. vietas ieguvēja [[Rīgas TTT (1958—1991)|Rīgas TTT]] sastāvā: 1974, 1978, 1985
** [[PSRS līga basketbolā sievietēm|PSRS čempionāta]] 3. vietas ieguvēja [[Rīgas TTT (1958—1991)|Rīgas TTT]] sastāvā: 1986
* PSRS kausa ieguvēja: 1969
* [[FIBA Eirolīga sievietēm|Eiropas čempionvienību kausa]] ieguvēja [[Rīgas TTT (1958—1991)|Rīgas TTT]] sastāvā (11): 1968—1975, 1977, 1981—1982
* [[Ronketi kauss|Liliānas Ronketi]] kausa ieguvēja [[Rīgas TTT (1958—1991)|Rīgas TTT]] sastāvā: 1987

== Apbalvojumi ==
* [[Ļeņina ordenis]] ([[Padomju Savienība|PSRS]], 1985)
* Darba Sarkanā karoga ordenis ([[Padomju Savienība|PSRS]])
* 4. šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis]] ([[Latvija]], 1995)
* Draudzības ordenis ([[Krievija]], 2006)
* [[Latvijas Gada balva sportā|Par mūža ieguldījumu sportā]] ([[Latvija]], [[Latvijas Gada balva sportā 2007|2007]])

=== Slavas zāles ===
* 1993: [[Basketbola slavas zāle]] ([[Springfīlda (Masačūsetsa)|Springfīlda]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]])
* 1999: [[Sieviešu basketbola slavas zāle]] ([[Noksvila]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]])
* 2007: [[FIBA slavas zāle]] ([[Madride]], [[Spānija]]; uzņemta {{dat|2007|9|12||bez}})&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/sports/basketbols/24929-fiba_slavas_zale_tiek_uznemta_uljana_semjonova FIBA Slavas zālē tiek uzņemta Uļjana Semjonova] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307055139/http://www.tvnet.lv/sports/basketbols/24929-fiba_slavas_zale_tiek_uznemta_uljana_semjonova |date={{dat|2016|03|07||bez}} }}, tvnet.lv&lt;/ref&gt;

== Bibliogrāfija ==
* {{Grāmatas atsauce|title= Es nezinu labāku komandu|last= Ošiņš|first= Ivars|authorlink= |coauthors= |year= 1980|publisher= Avots|location= Rīga|isbn= |page= |pages= 32}}
* {{Grāmatas atsauce|title=Kad es biju laimīga|last1=Semjonova|first1=Uļjana|last2=Kresa|first2=Inita|year=1996|publisher=Latvijas Olimpiskā komiteja|location=Rīga|isbn=9984-10-001-4|page=|pages=206|authorlink2=Inita Kresa}}

== Atsauces ==
{{Atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;Zarasi&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title= Kad es biju laimīga|last= Semjonova|first= Uļjana|authorlink= |last2= Kresa |first2 = Inita|year= 1996|publisher= Latvijas Olimpiskā komiteja|location= Rīga|isbn= 9984-10-001-4|page= |pages= 8|quote= Kad mātei 1952. gada 9. martā sākās dzemdību sāpes, tēvs, daudz nedomādams par to, kurā republikā viņai vajadzētu dzemdēt, aizveda grūtnieci uz tuvāko vietu — Zarasiem (Lietuvā). [..] Piedzimu Lietuvā.}}&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Uljana Semjonova|Uļjana Semjonova}}
* [https://web.archive.org/web/20100422235714/http://www.hoophall.com/hall-of-famers/tag/uljana-semjonova Basketbola slavas zāle] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20070624050226/http://www.halloffame.fiba.com/pages/eng/hof/indu/play/2007/p/lid_17904_newsid/19962/bio.html FIBA slavas zāles profils] {{en ikona}}
* [http://hoopedia.nba.com/index.php?title=Uljana_Semjonova NBA mājaslapas profils] {{en ikona}}
* [http://www.olimpiade.lv/lat/lok/olimpiesi/olimpietis/395/ LOK profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120523070426/http://www.olimpiade.lv/lat/lok/olimpiesi/olimpietis/395/ |date={{dat|2012|05|23||bez}} }}
* [https://web.archive.org/web/20170609222309/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/se/uljana-semjonova-1.html ''Sports Reference profils] {{en ikona}}
* [http://www.tvnet.lv/sports/basketbols/362752-laimiga_optimiste_patriote_izcila_uljana_semjonova Laimīga, optimiste, patriote — izcilā Uļjana Semjonova] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110123064844/http://www.tvnet.lv/sports/basketbols/362752-laimiga_optimiste_patriote_izcila_uljana_semjonova |date={{dat|2011|01|23||bez}} }}
* [http://sportacentrs.com/basketbols/damas/08032012-uljanai_semjonovai_60 Blogs: Uļjanai Semjonovai — 60!]

{{Latvija 1980 VOS}}
{{Latvija 1976 VOS}}
{{Latvijas basketbola Goda zāle}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Semjonova, Uļjana}}

[[Kategorija:1952. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2026. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas basketbolisti]]
[[Kategorija:PSRS basketbolisti]]
[[Kategorija:Rīgas TTT spēlētājas]]
[[Kategorija:Basketbola centri]]
[[Kategorija:1976. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:1980. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki basketbolā]]
[[Kategorija:Latvijas olimpiskie zelta medaļnieki]]
[[Kategorija:Padomju Savienības olimpiskie zelta medaļnieki]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]]
[[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Pasaules čempioni basketbolā]]
[[Kategorija:Eiropas čempioni basketbolā]]
[[Kategorija:Latvijas olimpiskie medaļnieki]]
[[Kategorija:PSRS Nopelniem bagātie sporta meistari]]
[[Kategorija:Basketbola slavas zālē uzņemtie]]
[[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Draudzības ordeni apbalvotie (Krievija)]]
[[Kategorija:Ar Tautu Draudzības ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:FIBA slavas zālē uzņemtie]]</text>
      <sha1>fl43w144mw910u8hsyu5hbm092dqdlj</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530808</id>
      <parentid>4530789</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T04:10:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>preciz.</comment>
      <origin>4530808</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15795" sha1="8rszglqj6fgxct13h08vysivxpfkmnw" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
| vārds = Uļjana Semjonova
| vārds_orig = 
| attēls = Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg
| att_izm = 
| paraksts = Uļjana Semjonova pret Stefāniju Pasaro 1980. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| pilns vārds = 
| dz_dat = {{dat|1952|3|9}}
| dz_viet = {{Vieta|PSRS|Lietuvas PSR|Zarasi}} (tagad {{LTU}})
| mir_dat = {{miršanas datums un vecums|2026|1|8|1952|3|9}}
| mir_viet = {{Vieta|Latvija|Rīga}}
| tautība = latviete
| garums = 213 [[centimetrs|cm]]
| svars = 
| poz = [[Centrs (basketbols)|centrs]]
| kar_sāk = 1967
| kar_beig = 1989
| alga = 
| iesauka = &quot;Mika&quot;
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
| vidusskola = [[Rīgas 14. vidusskola]]
| koledža = 
| augstskola = 
| universitāte = [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|LVFKI]] (1973)
| izgl iest1 = 
| izgl iest1_nos = 
| izgl iest2 = 
| izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
| kom = 
| numurs = 
| amats = 
| līga = 
&lt;!------ Drafts ------&gt;
| b_klubs = 
| drafts = 
| dr_gads = 
| dr_līga = 
| dr_kom = 
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
| kl_sez 1 = 1968–1987
| klubs 1 = {{flaga|Latvija|PSRS}} [[Rīgas TTT (1958—1991)|TTT Rīga]]
| kl_sez 2 = 1987–1988
| klubs 2 = {{flaga|Spānija}} ''[[Tintoretto Getafe]]''
| kl_sez 3 = 1988–1989
| klubs 3 = {{flaga|Francija}} ''[[Valenciennes-Orchies]]''
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
| karj stat līga = 
| karj stat 1 = 
| karj stat 1_dati = 
| karj stat 2 = 
| karj stat 2_dati = 
| karj stat 3 = 
| karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
| taut_sez 1 = 1968—1986
| taut 1 = {{Bkw|PSRS}}
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
| tr_klubs_sez 1 = 
| tr_klubs 1 = 
| tr_klubs_sez 2 = 
| tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
| sasniegumi = * [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (1995)
* Tautu Draudzības ordenis (2006)
* &quot;Par mūža ieguldījumu sportā&quot; (2007)
| aģenti = 
| slavz = {{ubl
|[[Basketbola slavas zāle]] (1993)
|[[Sieviešu basketbola slavas zāle]] (1999)
|[[FIBA slavas zāle]] (2007)
}}
| dzimums = S
| atjaunots = &lt;!------ Medaļas ------&gt;
| rādīt_medaļas = 
| headercolor = 
| medaltemplates = {{MedalSport|Sieviešu [[basketbols]]}}
{{MedalCountry|{{karogs|PSRS}}}}
{{MedalCompetition|VOS}}
{{MedalGold|[[1976. gada Vasaras Olimpiskās spēles|Monreāla 1976]]|[[Basketbols 1976. gada Olimpiskajās spēlēs|Basketbols]]}}
{{MedalGold|[[1980. gada Vasaras Olimpiskās spēles|Maskava 1980]]|[[Basketbols 1980. gada Olimpiskajās spēlēs|Basketbols]]}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm|Pasaules čempionāts]]}}
{{MedalGold|[[1971. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm|Brazīlija 1971]]|Basketbols}}
{{MedalGold|[[1975. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm|Kolumbija 1975]]|Basketbols}}
{{MedalGold|[[1983. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm|Brazīlija 1983]]|Basketbols}}
{{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|Eiropas čempionāts]]}}
{{MedalGold|[[1968. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1968]]|Basketbols}}
{{MedalGold|[[1970. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1970]]|Basketbols}}
{{MedalGold|[[1972. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1972]]|Basketbols}}
{{MedalGold|[[1974. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1974]]|Basketbols}}
{{MedalGold|[[1976. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1976]]|Basketbols}}
{{MedalGold|[[1978. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1978]]|Basketbols}}
{{MedalGold|[[1980. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1980]]|Basketbols}}
{{MedalGold|[[1981. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1981]]|Basketbols}}
{{MedalGold|[[1983. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1983]]|Basketbols}}
{{MedalGold|[[1985. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1985]]|Basketbols}}
}}
'''Uļjana Semjonova''', īstajā vārdā '''Iulijaka Semjonova'''&lt;ref name=&quot;Latvija 100&quot; /&gt;, pazīstama arī kā '''Uļa''' (dzimusi {{dat|1952|3|9}} [[Zarasi|Zarasos]],&lt;ref name=&quot;Zarasi&quot; /&gt; mirusi {{dat|2026|1|8}}), bija [[latvieši|latviešu]] [[Basketbols|basketboliste]], spēlēja [[Centrs (basketbols)|centra]] pozīcijā, bija [[PSRS sieviešu basketbola izlase]]s dalībniece. U. Semjonovu uzskata par vienu no visu laiku izcilākajām basketbolistēm, viņa ir uzņemta [[basketbols|basketbola]] izgudrotāja [[Džeimss Neismits|Džeimsa Neismita]] vārdā nosauktajā [[Basketbola slavas zāle|basketbola slavas zālē]], laikraksta ''[[La Gazzetta dello Sport]]'' balvas ieguvēja (1979).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/damas/31122009-jekabsobe_eiropas_trijnieka_uzvar_gazols_|title= Jēkabsone otrā Eiropā, uzvar Gazols un Gruda|accessdate= {{dat|2010|1|1}}|author= Māris Noviks|date= {{dat|2009|12|31|SK}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
Dzimusi {{dat|1952|3|9}} [[Zarasi|Zarasos]]&lt;ref name=&quot;Zarasi&quot; /&gt;, kur bija viņas mātes dzīvesvietai tuvākā dzemdību nodaļa. Cēlusies no [[vecticība|vecticībnieku]] dzimtas,&lt;ref&gt;[https://www.russkije.lv/lv/lib/read/ulyana-semyonova.html Latvijas krievi]&lt;/ref&gt; bērnībā kopā ar vecākiem dzīvoja [[Medumu pagasts|Medumu pagasta]]&lt;ref name=&quot;Latvija 100&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title= 100 Latvijas personību|last= Apinis|first= Pēteris|authorlink= |year= 2006|publisher= &quot;Nacionālais apgāds&quot; un &quot;Lauku avīze&quot;|isbn= 9984-26-269-3|page= 200|pages= |url= |accessdate= }}&lt;/ref&gt; [[Pabērži (Medumu pagasts)|Pabēržos]].

1965. gadā viņu uzaicināja mācīties sporta skolā Rīgā viņas neparasti garā auguma dēļ. 1967. gadā trenera Strupovica vadībā viņa kopā ar Latvijas jauniešu izlasi izcīnīja savu pirmo zelta medaļu PSRS skolēnu spartakiādē. 15 gadu vecumā 2,12 metrus garā basketboliste sāka spēlēt [[Rīgas TTT (1958—1991)|TTT Rīga]] pieaugušo komandā, no 1975. līdz 1987. gadam bija komandas kapteine.&lt;ref name=&quot;Zelta meitenes&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title= Zelta meitenes TTT|last= Keisels|first= Guntis|authorlink= |year= 2008|publisher= Jumava|isbn= 978-9984-38-625-6|page= |pages= 85|url= |accessdate= }}&lt;/ref&gt; No 1967. līdz 1989. gadam viņa TTT komandas sastāvā kļuva par desmitkārtēju [[FIBA Eirolīga sievietēm|Eiropas čempionvienību kausa]] ieguvēju un piecpadsmitkārtēju [[PSRS līga basketbolā sievietēm|PSRS čempioni]]. TTT ierakstīta [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatā]] kā komanda, kas 18 reizes kļuva par Eiropas čempionvienību. 1971. gadā viņa kļuva par PSRS Nopelniem bagāto sporta meistari.

[[PSRS sieviešu basketbola izlase|PSRS izlasē]] aizvadīja 18 sezonas no 1968. līdz 1986. gadam, kuru laikā nepiedzīvoja nevienu zaudējumu.&lt;ref name=&quot;fiba slavas zale&quot;&gt;[http://www.halloffame.fiba.com/pages/eng/hof/indu/play/2007/p/lid_17904_newsid/19962/bio.html Uļjana Semjonova FIBA slavas zālē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070624050226/http://www.halloffame.fiba.com/pages/eng/hof/indu/play/2007/p/lid_17904_newsid/19962/bio.html |date={{dat|2007|06|24||bez}} }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.interbasket.net/players/semjonova.htm InterBasket profils] {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Kopā ar PSRS izlasi Semjonova uzvarēja divās [[Basketbols Olimpiskajās spēlēs|Olimpiskajās spēlēs]], 3 reizes [[Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm|Pasaules čempionātā]], 1973. gadā uzvarēja Universiādes basketbola turnīrā un 10 reizes triumfēja [[Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|Eiropas čempionātā]]. No 1970. līdz 1985. gadam U. Semjonovu 12 reizes atzina par Latvijas populārāko sportisti.&lt;ref name=&quot;fiba slavas zale&quot;/&gt;

No 1988. līdz 1992. gadam viņa bija [[Latvijas Olimpiskā komiteja|LOK]] viceprezidente, no 1991. gada [[LOK|Latvijas olimpiskās komitejas]] sociālā fonda prezidente. {{dat|1993|5|10||bez}} U. Semjonova kā pirmā eiropiete tika izvirzīta uzņemšanai [[Basketbola slavas zāle|basketbola slavas zālē]] [[Springfīlda (Masačūsetsa)|Springfīldā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kur tajā pašā gadā tika uzņemta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/damas/10052013-tiesi_pirms_20_gadiem_semjonova_tika_uzne|title=Tieši pirms 20 gadiem Semjonova tika uzņemta Basketbola slavas zālē|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2013|6|26||bez}}}}&lt;/ref&gt; 1995. gadā viņa saņēma ceturtās šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]] par īpašiem nopelniem Latvijas labā, kas ir [[Latvija]]s augstākais apbalvojums.

Pēdējos dzīves gados Semjonovai bija nopietnas veselības problēmas, 2022. gadā viņai amputēja kāju. Mirusi 2026. gada 8. janvārī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/muziba-aizsaukta-izcila-basketboliste-uljana-semjonova|title=Mūžībā aizsaukta izcilā basketboliste Uļjana Semjonova |publisher=ls.lv}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==

=== Ar PSRS izlasi ===
* [[Basketbols Olimpiskajās spēlēs|Olimpiskā čempione]] [[PSRS sieviešu basketbola izlase|PSRS sastāvā]]: {{oss|V=1976}}, {{oss|V=1980}}
* [[Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm|Pasaules čempione]] [[PSRS sieviešu basketbola izlase|PSRS sastāvā]]: [[1971. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm|1971]], [[1975. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm|1975]], [[1983. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm|1983]]
* [[Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|Eiropas čempione]] [[PSRS sieviešu basketbola izlase|PSRS sastāvā]] (10): [[1968. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1968]], [[1970. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1970]], [[1972. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1972]], [[1974. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1974]], [[1976. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1976]], [[1978. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1978]], [[1980. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1980]], [[1981. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1981]], [[1983. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1983]], [[1985. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1985]]
* [[Universiāde]]s čempione [[PSRS sieviešu basketbola izlase|PSRS sastāvā]]: 1973

=== Ar klubiem ===
* [[PSRS līga basketbolā sievietēm|PSRS čempione]] [[Rīgas TTT (1958—1991)|Rīgas TTT]] sastāvā (15):&lt;ref&gt;[http://www.sporto.lv/node/512 Vienreizēja, nepārspējama, izcila. Vienkārši — Uļa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080609072912/http://www.sporto.lv/node/512 |date={{dat|2008|06|09||bez}} }}, sporto.lv&lt;/ref&gt; 1968—1973, 1975—1977, 1979—1984
** [[PSRS līga basketbolā sievietēm|PSRS čempionāta]] 2. vietas ieguvēja [[Rīgas TTT (1958—1991)|Rīgas TTT]] sastāvā: 1974, 1978, 1985
** [[PSRS līga basketbolā sievietēm|PSRS čempionāta]] 3. vietas ieguvēja [[Rīgas TTT (1958—1991)|Rīgas TTT]] sastāvā: 1986
* PSRS kausa ieguvēja: 1969
* [[FIBA Eirolīga sievietēm|Eiropas čempionvienību kausa]] ieguvēja [[Rīgas TTT (1958—1991)|Rīgas TTT]] sastāvā (11): 1968—1975, 1977, 1981—1982
* [[Ronketi kauss|Liliānas Ronketi]] kausa ieguvēja [[Rīgas TTT (1958—1991)|Rīgas TTT]] sastāvā: 1987

== Apbalvojumi ==
* [[Ļeņina ordenis]] ([[Padomju Savienība|PSRS]], 1985)
* Darba Sarkanā karoga ordenis ([[Padomju Savienība|PSRS]])
* 4. šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis]] ([[Latvija]], 1995)
* Draudzības ordenis ([[Krievija]], 2006)
* [[Latvijas Gada balva sportā|Par mūža ieguldījumu sportā]] ([[Latvija]], [[Latvijas Gada balva sportā 2007|2007]])

=== Slavas zāles ===
* 1993: [[Basketbola slavas zāle]] ([[Springfīlda (Masačūsetsa)|Springfīlda]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]])
* 1999: [[Sieviešu basketbola slavas zāle]] ([[Noksvila]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]])
* 2007: [[FIBA slavas zāle]] ([[Madride]], [[Spānija]]; uzņemta {{dat|2007|9|12||bez}})&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/sports/basketbols/24929-fiba_slavas_zale_tiek_uznemta_uljana_semjonova FIBA Slavas zālē tiek uzņemta Uļjana Semjonova] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307055139/http://www.tvnet.lv/sports/basketbols/24929-fiba_slavas_zale_tiek_uznemta_uljana_semjonova |date={{dat|2016|03|07||bez}} }}, tvnet.lv&lt;/ref&gt;

== Bibliogrāfija ==
* {{Grāmatas atsauce|title= Es nezinu labāku komandu|last= Ošiņš|first= Ivars|authorlink= |coauthors= |year= 1980|publisher= Avots|location= Rīga|isbn= |page= |pages= 32}}
* {{Grāmatas atsauce|title=Kad es biju laimīga|last1=Semjonova|first1=Uļjana|last2=Kresa|first2=Inita|year=1996|publisher=Latvijas Olimpiskā komiteja|location=Rīga|isbn=9984-10-001-4|page=|pages=206|authorlink2=Inita Kresa}}

== Atsauces ==
{{Atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;Zarasi&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title= Kad es biju laimīga|last= Semjonova|first= Uļjana|authorlink= |last2= Kresa |first2 = Inita|year= 1996|publisher= Latvijas Olimpiskā komiteja|location= Rīga|isbn= 9984-10-001-4|page= |pages= 8|quote= Kad mātei 1952. gada 9. martā sākās dzemdību sāpes, tēvs, daudz nedomādams par to, kurā republikā viņai vajadzētu dzemdēt, aizveda grūtnieci uz tuvāko vietu — Zarasiem (Lietuvā). [..] Piedzimu Lietuvā.}}&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Uljana Semjonova|Uļjana Semjonova}}
* [https://web.archive.org/web/20100422235714/http://www.hoophall.com/hall-of-famers/tag/uljana-semjonova Basketbola slavas zāle] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20070624050226/http://www.halloffame.fiba.com/pages/eng/hof/indu/play/2007/p/lid_17904_newsid/19962/bio.html FIBA slavas zāles profils] {{en ikona}}
* [http://hoopedia.nba.com/index.php?title=Uljana_Semjonova NBA mājaslapas profils] {{en ikona}}
* [http://www.olimpiade.lv/lat/lok/olimpiesi/olimpietis/395/ LOK profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120523070426/http://www.olimpiade.lv/lat/lok/olimpiesi/olimpietis/395/ |date={{dat|2012|05|23||bez}} }}
* [https://web.archive.org/web/20170609222309/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/se/uljana-semjonova-1.html ''Sports Reference profils] {{en ikona}}
* [http://www.tvnet.lv/sports/basketbols/362752-laimiga_optimiste_patriote_izcila_uljana_semjonova Laimīga, optimiste, patriote — izcilā Uļjana Semjonova] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110123064844/http://www.tvnet.lv/sports/basketbols/362752-laimiga_optimiste_patriote_izcila_uljana_semjonova |date={{dat|2011|01|23||bez}} }}
* [http://sportacentrs.com/basketbols/damas/08032012-uljanai_semjonovai_60 Blogs: Uļjanai Semjonovai — 60!]

{{Latvija 1980 VOS}}
{{Latvija 1976 VOS}}
{{Latvijas basketbola Goda zāle}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Semjonova, Uļjana}}

[[Kategorija:1952. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2026. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas basketbolisti]]
[[Kategorija:PSRS basketbolisti]]
[[Kategorija:Rīgas TTT spēlētājas]]
[[Kategorija:Basketbola centri]]
[[Kategorija:1976. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:1980. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki basketbolā]]
[[Kategorija:Latvijas olimpiskie zelta medaļnieki]]
[[Kategorija:Padomju Savienības olimpiskie zelta medaļnieki]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]]
[[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Pasaules čempioni basketbolā]]
[[Kategorija:Eiropas čempioni basketbolā]]
[[Kategorija:Latvijas olimpiskie medaļnieki]]
[[Kategorija:PSRS Nopelniem bagātie sporta meistari]]
[[Kategorija:Basketbola slavas zālē uzņemtie]]
[[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Draudzības ordeni apbalvotie (Krievija)]]
[[Kategorija:Ar Tautu Draudzības ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:FIBA slavas zālē uzņemtie]]</text>
      <sha1>8rszglqj6fgxct13h08vysivxpfkmnw</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530809</id>
      <parentid>4530808</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T04:11:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4530809</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15795" sha1="jyl51ymatknvul64ud3dfw15h689tby" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
| vārds = Uļjana Semjonova
| vārds_orig = 
| attēls = Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg
| att_izm = 
| paraksts = Uļjana Semjonova pret Stefāniju Pasaro 1980. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| pilns vārds = 
| dz_dat = {{dat|1952|3|9}}
| dz_viet = {{Vieta|PSRS|Lietuvas PSR|Zarasi}} (tagad {{LTU}})
| mir_dat = {{miršanas datums un vecums|2026|1|8|1952|3|9}}
| mir_viet = {{Vieta|Latvija|Rīga}}
| tautība = latviete
| garums = 213 [[centimetrs|cm]]
| svars = 
| poz = [[Centrs (basketbols)|centrs]]
| kar_sāk = 1967
| kar_beig = 1989
| alga = 
| iesauka = &quot;Mika&quot;
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
| vidusskola = [[Rīgas 14. vidusskola]]
| koledža = 
| augstskola = 
| universitāte = [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|LVFKI]] (1973)
| izgl iest1 = 
| izgl iest1_nos = 
| izgl iest2 = 
| izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
| kom = 
| numurs = 
| amats = 
| līga = 
&lt;!------ Drafts ------&gt;
| b_klubs = 
| drafts = 
| dr_gads = 
| dr_līga = 
| dr_kom = 
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
| kl_sez 1 = 1967–1987
| klubs 1 = {{flaga|Latvija|PSRS}} [[Rīgas TTT (1958—1991)|TTT Rīga]]
| kl_sez 2 = 1987–1988
| klubs 2 = {{flaga|Spānija}} ''[[Tintoretto Getafe]]''
| kl_sez 3 = 1988–1989
| klubs 3 = {{flaga|Francija}} ''[[Valenciennes-Orchies]]''
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
| karj stat līga = 
| karj stat 1 = 
| karj stat 1_dati = 
| karj stat 2 = 
| karj stat 2_dati = 
| karj stat 3 = 
| karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
| taut_sez 1 = 1968—1986
| taut 1 = {{Bkw|PSRS}}
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
| tr_klubs_sez 1 = 
| tr_klubs 1 = 
| tr_klubs_sez 2 = 
| tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
| sasniegumi = * [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (1995)
* Tautu Draudzības ordenis (2006)
* &quot;Par mūža ieguldījumu sportā&quot; (2007)
| aģenti = 
| slavz = {{ubl
|[[Basketbola slavas zāle]] (1993)
|[[Sieviešu basketbola slavas zāle]] (1999)
|[[FIBA slavas zāle]] (2007)
}}
| dzimums = S
| atjaunots = &lt;!------ Medaļas ------&gt;
| rādīt_medaļas = 
| headercolor = 
| medaltemplates = {{MedalSport|Sieviešu [[basketbols]]}}
{{MedalCountry|{{karogs|PSRS}}}}
{{MedalCompetition|VOS}}
{{MedalGold|[[1976. gada Vasaras Olimpiskās spēles|Monreāla 1976]]|[[Basketbols 1976. gada Olimpiskajās spēlēs|Basketbols]]}}
{{MedalGold|[[1980. gada Vasaras Olimpiskās spēles|Maskava 1980]]|[[Basketbols 1980. gada Olimpiskajās spēlēs|Basketbols]]}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm|Pasaules čempionāts]]}}
{{MedalGold|[[1971. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm|Brazīlija 1971]]|Basketbols}}
{{MedalGold|[[1975. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm|Kolumbija 1975]]|Basketbols}}
{{MedalGold|[[1983. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm|Brazīlija 1983]]|Basketbols}}
{{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|Eiropas čempionāts]]}}
{{MedalGold|[[1968. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1968]]|Basketbols}}
{{MedalGold|[[1970. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1970]]|Basketbols}}
{{MedalGold|[[1972. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1972]]|Basketbols}}
{{MedalGold|[[1974. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1974]]|Basketbols}}
{{MedalGold|[[1976. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1976]]|Basketbols}}
{{MedalGold|[[1978. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1978]]|Basketbols}}
{{MedalGold|[[1980. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1980]]|Basketbols}}
{{MedalGold|[[1981. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1981]]|Basketbols}}
{{MedalGold|[[1983. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1983]]|Basketbols}}
{{MedalGold|[[1985. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1985]]|Basketbols}}
}}
'''Uļjana Semjonova''', īstajā vārdā '''Iulijaka Semjonova'''&lt;ref name=&quot;Latvija 100&quot; /&gt;, pazīstama arī kā '''Uļa''' (dzimusi {{dat|1952|3|9}} [[Zarasi|Zarasos]],&lt;ref name=&quot;Zarasi&quot; /&gt; mirusi {{dat|2026|1|8}}), bija [[latvieši|latviešu]] [[Basketbols|basketboliste]], spēlēja [[Centrs (basketbols)|centra]] pozīcijā, bija [[PSRS sieviešu basketbola izlase]]s dalībniece. U. Semjonovu uzskata par vienu no visu laiku izcilākajām basketbolistēm, viņa ir uzņemta [[basketbols|basketbola]] izgudrotāja [[Džeimss Neismits|Džeimsa Neismita]] vārdā nosauktajā [[Basketbola slavas zāle|basketbola slavas zālē]], laikraksta ''[[La Gazzetta dello Sport]]'' balvas ieguvēja (1979).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/damas/31122009-jekabsobe_eiropas_trijnieka_uzvar_gazols_|title= Jēkabsone otrā Eiropā, uzvar Gazols un Gruda|accessdate= {{dat|2010|1|1}}|author= Māris Noviks|date= {{dat|2009|12|31|SK}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
Dzimusi {{dat|1952|3|9}} [[Zarasi|Zarasos]]&lt;ref name=&quot;Zarasi&quot; /&gt;, kur bija viņas mātes dzīvesvietai tuvākā dzemdību nodaļa. Cēlusies no [[vecticība|vecticībnieku]] dzimtas,&lt;ref&gt;[https://www.russkije.lv/lv/lib/read/ulyana-semyonova.html Latvijas krievi]&lt;/ref&gt; bērnībā kopā ar vecākiem dzīvoja [[Medumu pagasts|Medumu pagasta]]&lt;ref name=&quot;Latvija 100&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title= 100 Latvijas personību|last= Apinis|first= Pēteris|authorlink= |year= 2006|publisher= &quot;Nacionālais apgāds&quot; un &quot;Lauku avīze&quot;|isbn= 9984-26-269-3|page= 200|pages= |url= |accessdate= }}&lt;/ref&gt; [[Pabērži (Medumu pagasts)|Pabēržos]].

1965. gadā viņu uzaicināja mācīties sporta skolā Rīgā viņas neparasti garā auguma dēļ. 1967. gadā trenera Strupovica vadībā viņa kopā ar Latvijas jauniešu izlasi izcīnīja savu pirmo zelta medaļu PSRS skolēnu spartakiādē. 15 gadu vecumā 2,12 metrus garā basketboliste sāka spēlēt [[Rīgas TTT (1958—1991)|TTT Rīga]] pieaugušo komandā, no 1975. līdz 1987. gadam bija komandas kapteine.&lt;ref name=&quot;Zelta meitenes&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title= Zelta meitenes TTT|last= Keisels|first= Guntis|authorlink= |year= 2008|publisher= Jumava|isbn= 978-9984-38-625-6|page= |pages= 85|url= |accessdate= }}&lt;/ref&gt; No 1967. līdz 1989. gadam viņa TTT komandas sastāvā kļuva par desmitkārtēju [[FIBA Eirolīga sievietēm|Eiropas čempionvienību kausa]] ieguvēju un piecpadsmitkārtēju [[PSRS līga basketbolā sievietēm|PSRS čempioni]]. TTT ierakstīta [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatā]] kā komanda, kas 18 reizes kļuva par Eiropas čempionvienību. 1971. gadā viņa kļuva par PSRS Nopelniem bagāto sporta meistari.

[[PSRS sieviešu basketbola izlase|PSRS izlasē]] aizvadīja 18 sezonas no 1968. līdz 1986. gadam, kuru laikā nepiedzīvoja nevienu zaudējumu.&lt;ref name=&quot;fiba slavas zale&quot;&gt;[http://www.halloffame.fiba.com/pages/eng/hof/indu/play/2007/p/lid_17904_newsid/19962/bio.html Uļjana Semjonova FIBA slavas zālē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070624050226/http://www.halloffame.fiba.com/pages/eng/hof/indu/play/2007/p/lid_17904_newsid/19962/bio.html |date={{dat|2007|06|24||bez}} }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.interbasket.net/players/semjonova.htm InterBasket profils] {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Kopā ar PSRS izlasi Semjonova uzvarēja divās [[Basketbols Olimpiskajās spēlēs|Olimpiskajās spēlēs]], 3 reizes [[Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm|Pasaules čempionātā]], 1973. gadā uzvarēja Universiādes basketbola turnīrā un 10 reizes triumfēja [[Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|Eiropas čempionātā]]. No 1970. līdz 1985. gadam U. Semjonovu 12 reizes atzina par Latvijas populārāko sportisti.&lt;ref name=&quot;fiba slavas zale&quot;/&gt;

No 1988. līdz 1992. gadam viņa bija [[Latvijas Olimpiskā komiteja|LOK]] viceprezidente, no 1991. gada [[LOK|Latvijas olimpiskās komitejas]] sociālā fonda prezidente. {{dat|1993|5|10||bez}} U. Semjonova kā pirmā eiropiete tika izvirzīta uzņemšanai [[Basketbola slavas zāle|basketbola slavas zālē]] [[Springfīlda (Masačūsetsa)|Springfīldā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kur tajā pašā gadā tika uzņemta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/damas/10052013-tiesi_pirms_20_gadiem_semjonova_tika_uzne|title=Tieši pirms 20 gadiem Semjonova tika uzņemta Basketbola slavas zālē|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2013|6|26||bez}}}}&lt;/ref&gt; 1995. gadā viņa saņēma ceturtās šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]] par īpašiem nopelniem Latvijas labā, kas ir [[Latvija]]s augstākais apbalvojums.

Pēdējos dzīves gados Semjonovai bija nopietnas veselības problēmas, 2022. gadā viņai amputēja kāju. Mirusi 2026. gada 8. janvārī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/muziba-aizsaukta-izcila-basketboliste-uljana-semjonova|title=Mūžībā aizsaukta izcilā basketboliste Uļjana Semjonova |publisher=ls.lv}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==

=== Ar PSRS izlasi ===
* [[Basketbols Olimpiskajās spēlēs|Olimpiskā čempione]] [[PSRS sieviešu basketbola izlase|PSRS sastāvā]]: {{oss|V=1976}}, {{oss|V=1980}}
* [[Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm|Pasaules čempione]] [[PSRS sieviešu basketbola izlase|PSRS sastāvā]]: [[1971. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm|1971]], [[1975. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm|1975]], [[1983. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm|1983]]
* [[Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|Eiropas čempione]] [[PSRS sieviešu basketbola izlase|PSRS sastāvā]] (10): [[1968. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1968]], [[1970. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1970]], [[1972. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1972]], [[1974. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1974]], [[1976. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1976]], [[1978. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1978]], [[1980. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1980]], [[1981. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1981]], [[1983. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1983]], [[1985. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1985]]
* [[Universiāde]]s čempione [[PSRS sieviešu basketbola izlase|PSRS sastāvā]]: 1973

=== Ar klubiem ===
* [[PSRS līga basketbolā sievietēm|PSRS čempione]] [[Rīgas TTT (1958—1991)|Rīgas TTT]] sastāvā (15):&lt;ref&gt;[http://www.sporto.lv/node/512 Vienreizēja, nepārspējama, izcila. Vienkārši — Uļa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080609072912/http://www.sporto.lv/node/512 |date={{dat|2008|06|09||bez}} }}, sporto.lv&lt;/ref&gt; 1968—1973, 1975—1977, 1979—1984
** [[PSRS līga basketbolā sievietēm|PSRS čempionāta]] 2. vietas ieguvēja [[Rīgas TTT (1958—1991)|Rīgas TTT]] sastāvā: 1974, 1978, 1985
** [[PSRS līga basketbolā sievietēm|PSRS čempionāta]] 3. vietas ieguvēja [[Rīgas TTT (1958—1991)|Rīgas TTT]] sastāvā: 1986
* PSRS kausa ieguvēja: 1969
* [[FIBA Eirolīga sievietēm|Eiropas čempionvienību kausa]] ieguvēja [[Rīgas TTT (1958—1991)|Rīgas TTT]] sastāvā (11): 1968—1975, 1977, 1981—1982
* [[Ronketi kauss|Liliānas Ronketi]] kausa ieguvēja [[Rīgas TTT (1958—1991)|Rīgas TTT]] sastāvā: 1987

== Apbalvojumi ==
* [[Ļeņina ordenis]] ([[Padomju Savienība|PSRS]], 1985)
* Darba Sarkanā karoga ordenis ([[Padomju Savienība|PSRS]])
* 4. šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis]] ([[Latvija]], 1995)
* Draudzības ordenis ([[Krievija]], 2006)
* [[Latvijas Gada balva sportā|Par mūža ieguldījumu sportā]] ([[Latvija]], [[Latvijas Gada balva sportā 2007|2007]])

=== Slavas zāles ===
* 1993: [[Basketbola slavas zāle]] ([[Springfīlda (Masačūsetsa)|Springfīlda]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]])
* 1999: [[Sieviešu basketbola slavas zāle]] ([[Noksvila]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]])
* 2007: [[FIBA slavas zāle]] ([[Madride]], [[Spānija]]; uzņemta {{dat|2007|9|12||bez}})&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/sports/basketbols/24929-fiba_slavas_zale_tiek_uznemta_uljana_semjonova FIBA Slavas zālē tiek uzņemta Uļjana Semjonova] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307055139/http://www.tvnet.lv/sports/basketbols/24929-fiba_slavas_zale_tiek_uznemta_uljana_semjonova |date={{dat|2016|03|07||bez}} }}, tvnet.lv&lt;/ref&gt;

== Bibliogrāfija ==
* {{Grāmatas atsauce|title= Es nezinu labāku komandu|last= Ošiņš|first= Ivars|authorlink= |coauthors= |year= 1980|publisher= Avots|location= Rīga|isbn= |page= |pages= 32}}
* {{Grāmatas atsauce|title=Kad es biju laimīga|last1=Semjonova|first1=Uļjana|last2=Kresa|first2=Inita|year=1996|publisher=Latvijas Olimpiskā komiteja|location=Rīga|isbn=9984-10-001-4|page=|pages=206|authorlink2=Inita Kresa}}

== Atsauces ==
{{Atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;Zarasi&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title= Kad es biju laimīga|last= Semjonova|first= Uļjana|authorlink= |last2= Kresa |first2 = Inita|year= 1996|publisher= Latvijas Olimpiskā komiteja|location= Rīga|isbn= 9984-10-001-4|page= |pages= 8|quote= Kad mātei 1952. gada 9. martā sākās dzemdību sāpes, tēvs, daudz nedomādams par to, kurā republikā viņai vajadzētu dzemdēt, aizveda grūtnieci uz tuvāko vietu — Zarasiem (Lietuvā). [..] Piedzimu Lietuvā.}}&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Uljana Semjonova|Uļjana Semjonova}}
* [https://web.archive.org/web/20100422235714/http://www.hoophall.com/hall-of-famers/tag/uljana-semjonova Basketbola slavas zāle] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20070624050226/http://www.halloffame.fiba.com/pages/eng/hof/indu/play/2007/p/lid_17904_newsid/19962/bio.html FIBA slavas zāles profils] {{en ikona}}
* [http://hoopedia.nba.com/index.php?title=Uljana_Semjonova NBA mājaslapas profils] {{en ikona}}
* [http://www.olimpiade.lv/lat/lok/olimpiesi/olimpietis/395/ LOK profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120523070426/http://www.olimpiade.lv/lat/lok/olimpiesi/olimpietis/395/ |date={{dat|2012|05|23||bez}} }}
* [https://web.archive.org/web/20170609222309/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/se/uljana-semjonova-1.html ''Sports Reference profils] {{en ikona}}
* [http://www.tvnet.lv/sports/basketbols/362752-laimiga_optimiste_patriote_izcila_uljana_semjonova Laimīga, optimiste, patriote — izcilā Uļjana Semjonova] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110123064844/http://www.tvnet.lv/sports/basketbols/362752-laimiga_optimiste_patriote_izcila_uljana_semjonova |date={{dat|2011|01|23||bez}} }}
* [http://sportacentrs.com/basketbols/damas/08032012-uljanai_semjonovai_60 Blogs: Uļjanai Semjonovai — 60!]

{{Latvija 1980 VOS}}
{{Latvija 1976 VOS}}
{{Latvijas basketbola Goda zāle}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Semjonova, Uļjana}}

[[Kategorija:1952. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2026. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas basketbolisti]]
[[Kategorija:PSRS basketbolisti]]
[[Kategorija:Rīgas TTT spēlētājas]]
[[Kategorija:Basketbola centri]]
[[Kategorija:1976. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:1980. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki basketbolā]]
[[Kategorija:Latvijas olimpiskie zelta medaļnieki]]
[[Kategorija:Padomju Savienības olimpiskie zelta medaļnieki]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]]
[[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Pasaules čempioni basketbolā]]
[[Kategorija:Eiropas čempioni basketbolā]]
[[Kategorija:Latvijas olimpiskie medaļnieki]]
[[Kategorija:PSRS Nopelniem bagātie sporta meistari]]
[[Kategorija:Basketbola slavas zālē uzņemtie]]
[[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Draudzības ordeni apbalvotie (Krievija)]]
[[Kategorija:Ar Tautu Draudzības ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:FIBA slavas zālē uzņemtie]]</text>
      <sha1>jyl51ymatknvul64ud3dfw15h689tby</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ford Galaxy</title>
    <ns>0</ns>
    <id>55625</id>
    <revision>
      <id>4530775</id>
      <parentid>4530410</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T20:19:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>papildināts......</comment>
      <origin>4530775</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2168" sha1="lqp4olqu2ux4wpiimoa2qppiyxqm04v" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|automašīnu|Galaxy|Galaxy}}
{{nosaukums slīprakstā}}
{{automobiļa infokaste
| name = ''Ford Galaxy''
| image = 2016 Ford Galaxy Titanium TDCi 2.0 Front.jpg
| caption = 2016. gada ''Ford Galaxy Titanium TDCi 2.0''
| manufacturer = ''[[Ford Europe]]''
| aka = ''[[Volkswagen Sharan]]'' (1995−2006)&lt;br /&gt;''[[SEAT Alhambra]]'' (1995−2006)
| production = 1995−2023&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.autoevolution.com/news/ford-fiesta-production-ending-in-2023-s-max-and-galaxy-will-also-be-discontinued-202210.html|title=Ford Fiesta Production Ending in 2023, S-Max and Galaxy Will Also Be Discontinued|date=26 October 2022|first=Mircea|last=Panait}}&lt;/ref&gt;
| class = [[M klase]]
| body_style = piecu durvju [[minivens]]
| layout = {{unbulleted list|priekšā novietots dzinējs, priekšpiedziņa|priekšā novietots dzinējs, pilnpiedziņa}}
}}
'''''Ford Galaxy''''' ir septiņvietīgs [[minivens]], ko ''[[Ford Europe]]'' ražoja no 1995. gada jūnija līdz 2023. gada aprīlim. Tas bija pirmais ''Ford'' zīmola minivens, ko ražoja un tirgoja ārpus [[Ziemeļamerika]]s, un tas ražots trīs paaudzēs: pirmais no 1995. gada līdz 2000. gadam, otrais no 2000. gada līdz 2006. gadam, un trešais no 2006. līdz 2023. gadam. ''Galaxy'' izmantoja to pašu platformas arhitektūru, ko ceturtās paaudzes ''[[Ford Mondeo]]'', un izstrādāts paralēli ''[[Ford S-Max]]''; modeļu klāstā tas ieņem vietu starp ''[[Ford Tourneo]]''/''[[Ford Transit|Transit]]'' saimes ''Connect'' un ''Custom'' versijām.

Atšķirībā no ASV projektētajiem ''[[Ford Aerostar]]'' un ''[[Chrysler Voyager]]'' (abi importēti Eiropā), ''Galaxy'' aprīkots ar četrām [[sedans|sedana]] tipa durvīm (līdzīgi kā ''[[Renault Espace]]''). Trešās paaudzes modelis vizuāli līdzinās ''Ford S-Max'', bet divām iepriekšējās paaudzes — ''[[Volkswagen Sharan]]'' un ''[[SEAT Alhambra]]''.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{auto-aizmetnis}}
{{Ford}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Galaxy, Ford}}
[[Kategorija:Ford automobiļi]]</text>
      <sha1>lqp4olqu2ux4wpiimoa2qppiyxqm04v</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ford Ka</title>
    <ns>0</ns>
    <id>55637</id>
    <revision>
      <id>4530762</id>
      <parentid>4530413</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T19:42:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>papildināts......</comment>
      <origin>4530762</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2475" sha1="2uhc9q8p7migityt0ghbxpzxnoh325m" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|automašīnu|Ka|Ka}}
{{nosaukums slīprakstā}}
{{automobiļa infokaste
| name = ''Ford Ka''
| image = 2018 Ford KA+ Zetec 1.0 Front.jpg
| caption = 2018. gada ''Ford Ka+ Zetec 1.0''
| manufacturer = ''[[Ford Motor Company|Ford]]''
| production = 1996–2021
| class = [[A klase]] (1996–2016)&lt;br /&gt;[[B klase]] (2014–2021)
| layout = 	priekšā novietots dzinējs, priekšpiedziņa
}}
'''''Ford Ka''''' ir mazs [[vieglais automobilis]], ko uzņēmums ''[[Ford Motor Company|Ford]]'' ražoja no 1996. līdz 2021. gadam, kopumā izlaižot trīs paaudzes. 2008. gadā uzsākta otrās paaudzes ražošana; to ražoja ''[[FIAT]]'' rūpnīcā [[Tihi]], [[Polija|Polijā]].&lt;ref name=&quot;production&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Production begins of the new Ford Ka|url=http://media.ford.com/article_display.cfm?article_id=29113|publisher=Ford|access-date=February 7, 2009|date=September 25, 2008|dead-url=yes|archive-url=https://web.archive.org/web/20080928051654/http://media.ford.com/article_display.cfm?article_id=29113|archive-date=September 28, 2008}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|title=Deutsche Autos seit 1990, vol.6 |last=Kittler |first=Eberhard |year=2001 |publisher=Motorbuch Verlag |location=Stuttgart |isbn=3-613-02052-1 |pages=10–12}}&lt;/ref&gt; Trešo paaudzi sāka ražot 2014. gadā.

Pirmās divas paaudzes ražoja ar trīs durvju [[hečbeks|hečbeka]] virsbūvi, turklāt pirmās paaudzes klāstā ietilpa arī divu durvju [[kabriolets]] (ko tirgoja ar nosaukumu '''''StreetKa''''') un sportisks hečbeks '''''SportKa'''''. Trešo paaudzi ražota kā piecu durvju hečbeku un četru durvju [[sedans|sedanu]]. Sākotnēji modelis bija pieejams tikai [[Brazīlija|Brazīlijā]], bet vēlāk tos sāka tirgot arī [[Indija|Indijā]], [[Itālija|Itālijā]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://media.ford.com/article_download.cfm?article_id=14492 |title = Streetka Overview |date = June 15, 2013 }}&lt;/ref&gt; [[Meksika|Meksikā]], [[Spānija|Spānijā]], [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]] (kur to tirgoja ar nosaukumu ''[[Ford Figo]]''), [[Argentīna|Argentīnā]] un [[Polija|Polijā]]. Tirdzniecību Eiropā pārtrauca 2020. gadā, bet 2021. gadā pārtraukta arī modeļa ražošana Brazīlijā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{auto-aizmetnis}}

{{Ford}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Ka, Ford}}
[[Kategorija:Ford automobiļi]]</text>
      <sha1>2uhc9q8p7migityt0ghbxpzxnoh325m</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ford Mondeo</title>
    <ns>0</ns>
    <id>55639</id>
    <revision>
      <id>4530755</id>
      <parentid>4530414</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T19:22:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>papildināts......</comment>
      <origin>4530755</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5168" sha1="cg2qoyp4tryrvopxh1ywmnomtj6fqru" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{automobiļa infokaste
| name = ''Ford Mondeo''
| image = Ford Mondeo Turnier 2.0 EcoBlue ST-Line (V, Facelift) – f 18042021.jpg
| caption = Ceturtās paaudzes ''Ford Mondeo'' (2012)
| manufacturer = ''[[Ford Motor Company|Ford]]''
| aka = {{ubl
  | ''Ford Contour'' (Ziemeļamerika, 1994–2000)
  | ''Mercury Mystique'' (Ziemeļamerika, 1994–2000)
  | ''[[Ford Fusion (Amerika)|Ford Fusion]]'' (Amerikas izņemot Argentīnu, 2012–2020)
  | ''[[Ford Taurus]]'' (Tuvie Austrumi, 2022–pašlaik)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2022-04-29 |title=2023 Ford Taurus for Middle East early details revealed - rebadged Mondeo gets 2.0L EcoBoost, 8-speed auto - paultan.org |url=https://paultan.org/2022/04/29/2023-ford-taurus-for-middle-east-early-details-revealed-rebadged-mondeo-gets-2-0l-ecoboost-8-speed-auto/ |access-date=2022-06-03 |website=Paul Tan's Automotive News |language=en}}&lt;/ref&gt;
  }}
| production = 1992&lt;ref name=&quot;Digman&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|title=Strategic management: cases|year=1997|publisher=DAME Publications|isbn=9780873936194|url=https://books.google.com/books?id=wv1tInKKNTMC&amp;q=ford+mondeo+production+1992|author=Lester A. Digman}}&lt;/ref&gt;—2022&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.drive.com.au/news/ford-mondeo-axed-after-three-decades/|title=Ford Mondeo axed after three decades|date=March 29, 2021 }}&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;1992—pašlaik (Ķīna, Tuvie Austrumi)&lt;br /&gt;1995—2000, 2013—2020 (Ziemeļamerika)
| body_style = {{ubl
  | četru durvju [[sedans]]
  | piecu durvju [[liftbeks]]
  | piecu durvju [[universālis]]
  }}
| class = [[vidusizmēra vielais automobilis|vidusizmēra]]/liels ģimenes automobilis ([[D klase]]) (1992–2022)&lt;br /&gt;[[pilnizmēra vieglais automobilis|pilnizmēra automobilis]] ([[E klase (automobiļu klasifikācija)|E klase]]) (2022–pašlaik)
| layout = priekšā novietots dzinējs, priekšpiedziņa (1993–pašlaik)&lt;br /&gt;priekšā novietots dzinējs, pilnpiedziņa (1993—2000, 2007—2022)
| predecessor = ''[[Ford Sierra]]''/''[[Ford Scorpio]]'' (Eiropa)&lt;br /&gt;''[[Ford Tempo]]''/''[[Mercury Topaz]]'' (Ziemeļamerika)&lt;br /&gt;''[[Ford Telstar]]'' (Āzija un Austrālija)
}}
'''''Ford Mondeo''''' ir [[vidusizmēra vielais automobilis|vidusizmēra]]/liels ģimenes [[vieglais automobilis]] ([[D klase]]), ko ''[[Ford Motor Company|Ford]]'' ražoja un pārdeva piecās modeļu paaudzēs laikposmā no 1993. līdz 2022. gadam. Kā &quot;pasaules auto&quot; (pēc paša ražotāja definīcijas)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnet.com/roadshow/news/ford-kills-mondeo-globally/|title=Ford is killing off the Mondeo globally in 2022|date=29 March 2021|website=CNET}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.autocar.co.uk/car-news/features/end-world-car-one-final-run-ford-mondeo|title=End of the world car: One final run in the Ford Mondeo|date=22 May 2021|website=Autocar}}&lt;/ref&gt; ''Mondeo'' bija iecerēts, lai aizstātu un apvienotu [[Eiropa]]s tirgum paredzēto ''[[Ford Sierra|Sierra]]'', [[Āzija]]s un [[Austrālija]]s tirgus ''[[Ford Telstar|Telstar]]'', kā arī [[Ziemeļamerika]]s ''[[Ford Tempo|Tempo]]'' un ''Mercury Topaz''. Pirmajās divās paaudzēs izmantoja ''CDW27'' platformu, trešajā paaudzē — ''EUCD'' platformu, ceturtajā — ''CD4'' platformu, bet piektajā — ''C2'' platformu.

Ford 2021. gada martā paziņoja, ka pārtrauks ''Mondeo'' ražošanu Eiropā un [[Argentīna|Argentīnā]] bez tieša pēcteča.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/business-56526468|title=Ford says farewell to 'Mondeo man' as car to be phased out|date=25 March 2021|website=BBC News}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/business/2021/mar/25/ford-to-end-production-of-mondeo-model|title=Ford to end production of Mondeo model|date=25 March 2021|website=The Guardian}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/news/uk/home-news/ford-mondeo-production-to-end-b1822679.html|title=Ford Mondeo: End of 30-year road for car that became byword for average|date=26 March 2021|website=The Independent}}&lt;/ref&gt; ''Mondeo'' ražošana Eiropā beidzās 2022. gada martā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.autoexpress.co.uk/ford/mondeo/103341/final-european-ford-mondeo-rolls-valencia-factory-line|title=Final European Ford Mondeo rolls off Valencia factory line|date=6 April 2022|website=Auto Express}}&lt;/ref&gt;

Nosaukums ''Mondeo'' cēlies no [[latīņu valoda|latīņu]] vārda ''mundus'', kas nozīmē &quot;pasaule&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Mondeo|url=http://www.interbrand.com/portfolio_details.asp?portfolio=1368|publisher=Interbrand|archive-url=https://web.archive.org/web/20080209235318/http://www.interbrand.com/portfolio_details.asp?portfolio=1368|archive-date=February 9, 2008}}&lt;/ref&gt;

Automobiļa modelis ieguvis vairākus apbalvojumus dažādās kategorijās un vērtējumos. [[NCAP]] pēc izturības ''Mondeo'' novērtēja kā izcilu.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{auto-aizmetnis}}

{{Ford}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Mondeo, Ford}}
[[Kategorija:Ford automobiļi]]</text>
      <sha1>cg2qoyp4tryrvopxh1ywmnomtj6fqru</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ford Crown Victoria</title>
    <ns>0</ns>
    <id>55662</id>
    <revision>
      <id>4530855</id>
      <parentid>4530419</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T05:46:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>precizēts un papildināts.......</comment>
      <origin>4530855</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4528" sha1="swo725tyme3xm0pryop5mnfnlrfwehb" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{automobiļa infokaste
|name         = ''Ford Crown Victoria''
|image        = Ford Crown Victoria LX.jpg
|caption      = ''Ford Crown Victoria LX'' (1998–2002)
|manufacturer = ''[[Ford Motor Company]]''
|production   = 1991–2011&lt;ref name=&quot;eol&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |url=https://ottawacitizen.com/cars/Crown+bows+police+ponder+options/5329897/story.html |title=As Crown Vic bows out, police ponder new options |newspaper=Ottawa Citizen |first=Jim |last=Anderson |agency=McClatcy-Tribune News |date=August 30, 2011 |archive-url= https://web.archive.org/web/20111110175532/http://www.ottawacitizen.com/cars/Crown+bows+police+ponder+options/5329897/story.html |archive-date=November 10, 2011 |access-date=June 19, 2015}}&lt;/ref&gt;
|model_years  = 1992–2012
|assembly     = {{vieta|Kanāda|Ontārio|Soutvoulda}}
|class        = [[pilnizmēra automobilis]]
|body_style   = četru durvju [[sedans]]
|platform     = ''Ford Panther''
|layout       = priekšā novietots dzinējs, aizmugurējā piedziņa
|chassis      = [[lonžeronu rāmis]]
|predecessor  = ''[[Ford LTD Crown Victoria]]''
|successor    =
}}
'''''Ford Crown Victoria''''' (jeb '''''Crown Vic''''')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Orlove |first=Raphael |title=Why Police Departments And Taxi Drivers Loved The Ford Crown Vic |url= https://jalopnik.com/why-police-departments-and-taxi-drivers-loved-the-ford-1820486819 |website=Jalopnik |date=15 November 2017 |access-date=5 March 2018}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|editor=Consumer Guide |title=How to Buy a Used Car |year=1995|publisher=Penguin Group |isbn=9780451183446 |page=100 |url= https://books.google.com/books?id=pq0Xke-ynpUC&amp;q=%22Crown+Vic%22 |access-date=5 March 2018}}&lt;/ref&gt; ir [[pilnizmēra automobilis|pilnizmēra]] [[sedans]], ko ražoja un tirgoja uzņēmums ''[[Ford Motor Company]]''. Kā ''[[Ford LTD Crown Victoria]]'' pēcteci, šo modeli ražoja divās paaudzēs laika posmā no 1992. līdz 2012. gadam. Būdams ''[[Mercury Grand Marquis]]'' līdzinieks ''Ford'' klāstā, ''Crown Victoria'' bija lielākais ''Ford'' ražotais sedans [[Ziemeļamerika]]s tirgū, ieņemot augstāku pozīciju nekā ''[[Ford Taurus]]''. ''[[Ford Crown Victoria Police Interceptor|Crown Victoria Police Interceptor]]'' (1992–2011) ražots īpaši tiesībsargājošo iestāžu vajadzībām,&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|last=Sweet|first=Sam|date=3 September 2013|title=The Crown Vic Jumps Its Last Curb|url=https://www.newyorker.com/culture/culture-desk/the-crown-vic-jumps-its-last-curb|magazine=The New Yorker|issn=0028-792X|access-date=5 March 2018}}&lt;/ref&gt; savukārt pagarinātās riteņu bāzes ''Crown Victoria'' sedans (2002–2011) galvenokārt bija paredzēts [[taksometrs|taksometru]] parkiem.

''Crown Victoria'' ražoja uz ''Ford Panther'' platformas, kurai raksturīga aizmugurējo riteņu piedziņa un [[lonžeronu rāmis|lonžeronu rāmja]] konstrukcija; šo šasiju modelis dalīja ar ''Grand Marquis'' un ''[[Lincoln Town Car]]''. Laika posmā no 1997. gada līdz ražošanas pārtraukšanai 2011. gadā šīs trīs modeļu sērijas bija vienīgie Ziemeļamerikā ražotie četru durvju sedani, kas bija aprīkoti ar pilna garuma rāmi, aizmugurējo riteņu piedziņu un standarta [[V8 dzinējs|V8 dzinēju]]. Lai gan transportlīdzeklī bija paredzētas priekšējās un aizmugurējās [[deformācijas zona]]s, tas bija viens no tiem ''Ford'' produktiem, kas visas paaudzes garumā netika veidots ar nesošās virsbūves konstrukciju. ''Crown Victoria'' bija pēdējais automobilis, kuru ražoja uz ''Ford Panther'' platformas.

Visu ražošanas laiku ''Crown Victoria'' ražoja ''[[Ford Canada]]'' rūpnīcā [[Sautvoulda|Sautvouldā]], [[Ontārio]] līdztekus ''Grand Marquis'' modelim. Laikposmā no 1991. līdz 2011. gadam, pirms rūpnīcas slēgšanas, tajā saražoti vairāk nekā 1,5 miljoni automobiļu (tostarp ''Police Interceptor'' versijas). Pēdējais šajā rūpnīcā saražotais automobilis bija 2012. gada ''Crown Victoria'' (paredzēts eksportam uz [[Tuvie Austrumi|Tuvajiem Austrumiem]]). Pēc šīs modeļu sērijas ražošanas pārtraukšanas ''Crown Victoria'' tieši neaizstāja ar kādu konkrētu modeli; par pamatu ''Ford'' policijas automobiļiem turpmāk kalpoja pilnizmēra ''[[Ford Taurus]]'' (sestā paaudze).

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{auto-aizmetnis}}

{{Ford}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Crown Victoria, Ford}}
[[Kategorija:Ford automobiļi]]</text>
      <sha1>swo725tyme3xm0pryop5mnfnlrfwehb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ford Fusion (Eiropa)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>55706</id>
    <revision>
      <id>4530817</id>
      <parentid>4530421</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T04:33:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>papildināts......</comment>
      <origin>4530817</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6273" sha1="jtc9plx049ubiizuep07r00g0cb98o1" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{automobiļa infokaste
| name = ''Ford Fusion''
| image = Ford Fusion front 20080222.jpg
| manufacturer = ''[[Ford of Europe|Ford Europe]]''
| production = 2002–2012
| assembly = {{vieta|Beļģija|Gente}}&lt;br /&gt;{{vieta|Indija|Čennai}}
| designer = Marks Adamss&lt;ref name=&quot;designers&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce| title=The new Ford Fusion - a segment buster?| publisher=JustAuto.com| date=14 March 2002| url=https://www.just-auto.com/analysis/the-new-ford-fusion-a-segment-buster_id86904.aspx| access-date=21 February 2019| archive-date=21 February 2019| archive-url=https://web.archive.org/web/20190221165720/https://www.just-auto.com/analysis/the-new-ford-fusion-a-segment-buster_id86904.aspx| dead-url=yes}}&lt;/ref&gt;
| class = [[M klase]]
| body_style = piecu durvju [[hečbeks]]
| layout = priekšā novietots dzinējs, priekšpiedziņa
| related = ''[[Ford Fiesta|Ford Fiesta Mk5]]''&lt;br /&gt;''[[Ford EcoSport]]''&lt;br /&gt;''[[Mazda2]]''
| engine = {{unbulleted list
  | '''[[Iekšdedzes dzinējs|Benzīna dzinēji]]:'''
  | 1,25 L ''Zetec-SE'' [[četru cilindru dzinējs|I4]]
  | 1,4 L ''Duratec'' I4
  | 1,6 L ''Duratec'' I4
  | '''[[dīzeļdzinējs|dīzeļdzinēji]]:'''
  | 1,4 L ''Duratorq TDCi'' I4
  | 1,6 L ''Duratorq TDCi'' I4 TDCi
}}
| transmission =četru pārnesumu ''[[Aisin]] 80-40LE'' [[automātiskā transmisija]] (tikai 1,6 benzīna dzinejiem)&lt;br /&gt;piecu pārnesumu ''DuraShift-EST'' [[automatizēta manuālā transmisija]] (tikai 1,4 benzīna un dīzeļdzinējiem)&lt;br /&gt;piecu pārnesumu ''iB5 Durashift'' [[manuālā transmisija]]
| wheelbase = 2490 mm
| length = 4020 mm
| width = 1710 mm
| height = 1500 mm
| successor = ''[[Ford B-Max]]''
}}
[[Eiropa]]s tirgum paredzētais '''''Ford Fusion''''' ir [[vieglais automobilis]], ko ''[[Ford Europe]]'' ražoja un tirgoja laikposmā no 2002. līdz 2012. gadam (tikai vienā paaudzē). Tam ir augsts jumts, piecu durvju virsbūve, vieta pieciem pasažieriem, priekšējā piedziņa un kompakta [[minivens|minivena]] dizains; autoindustrijā to klasificē kā [[B klase]]s pārstāvi.

Lai gan ''Fusion'' izmantoja to pašu platformu, ko ''[[Ford Fiesta|Ford Fiesta Mk5]]'',&lt;ref name=&quot;nuova&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Fusion, space and sympathy Ford launches the first &quot;Urban Activity Vehicle&quot;|publisher=La Nuova|date= 29 October 2002 |url= https://ricerca.gelocal.it/lanuovasardegna/archivio/lanuovasardegna/2002/10/29/SMT01.html|access-date=21 February 2019|archive-date=21 February 2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190221224041/http://ricerca.gelocal.it/lanuovasardegna/archivio/lanuovasardegna/2002/10/29/SMT01.html|dead-url=yes}}&lt;/ref&gt; tas bija garāks, platāks un augstāks par ''Fiesta''. Tam bija raksturīgs augsts sēdekļu novietojums,&lt;ref name=&quot;ref5&quot;/&gt; &quot;teātra stila&quot; aizmugurējie sēdekļi (kas izvietoti nedaudz augstāk par priekšējiem), aizmugurējie sēdekļi ar dalījumu 60/40 un nolokāmu atzveltni, nolokāms priekšējais pasažiera sēdeklis, kā arī bagāžas nodalījuma grīda vienā līmenī ar iekraušanas slieksni.&lt;ref name=&quot;ref5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title= Ford Fusion (2002–2012)|publisher= Honest John|url=https://www.honestjohn.co.uk/carbycar/ford/fusion-2002/history/}}&lt;/ref&gt; ''Ford'' pozicionēja ''Fusion'' kā &quot;pilsētas aktīvās atpūtas auto&quot;,&lt;ref name=&quot;designers&quot;/&gt; un modeļa nosaukums norādīja uz maza hečbeka, minivena un [[SUV]] dizaina elementu apvienojumu: ekonomisku ekspluatāciju, ko nodrošināja B klases platforma;&lt;ref name=&quot;uav&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title= Ford unveils 'urban activity vehicle'|publisher= UPI|date= 5 March 2002|url= https://www.upi.com/Ford-unveils-urban-activity-vehicle/33721015365851/}}&lt;/ref&gt; labu manevrētspēju, ko sniedza četrus metrus garais korpuss; kā arī plašumu, ērtu iekļūšanu un lielu vietu pasažieriem un kravai, ko nodrošināja augstā virsbūve, tomēr automobilim nebija pilnpiedziņas versijas.&lt;ref name=&quot;designers&quot;/&gt;

''Fusion'' sākotnēji 2001. gada [[Ženēvas autoizstāde|Ženēvas autoizstādē]] prezentēja kā [[konceptauto]],&lt;ref name=&quot;concept&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title= Exclusive: 2002 Geneva Motor Show|publisher= Motor Trend|author= Jeff Bartlett, Rich Truesdell, Brandy A. Schaffels|date= 31 October 2002|url= https://www.motortrend.com/news/02-2002-geneva-motor-show/}}&lt;/ref&gt; bet jau nākamā gada izstādē jau sērijveida versijā. Tirdzniecībā modelis nonāca 2002. gada nogalē.&lt;ref name=&quot;ref6&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title= Alphabet Soup In Geneva, As Makers Go For The Young At Heart|publisher= Digital Journal|author= Sven Schubert|date= 8 March 2002|url= http://www.digitaljournal.com/article/33962}}&lt;/ref&gt; ''Fusion'' ražoja ''Ford'' rūpnīcā [[Ķelne|Ķelnē]] un eksportēja uz vairāk nekā 50 valstīm, tostarp [[Angola|Angolu]], [[Turcija|Turciju]], [[Krievija|Krieviju]] un [[Honkonga|Honkongu]].

Sākot ar 2005. gada septembri, ''Ford'' piedāvāja nedaudz modernizētu ''Fusion'' versiju ar pārveidotiem priekšējiem un aizmugurējiem lukturiem, [[buferis (autobūve)|buferiem]], sānu moldingiem un ārējiem atpakaļskata spoguļiem, kā arī košāku virsbūves krāsu paleti, pārveidotu salona dizainu ar patīkamākas faktūras materiāliem un atjauninātu analogo mērinstrumentu paneli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.autoexpress.co.uk/ford/fusion/16406/ford-fusion |title=Ford Fusion |publisher=Auto Express |date=8 February 2006 |accessdate=23 February 2020 |author=Sam Hardy}}&lt;/ref&gt;

[[Brazīlija|Brazīlijā]] un vairākās [[Latīņamerika]]s valstīs pārdošanā bija [[krosovers|krosovera]] tipa modelis ''[[Ford EcoSport]]'', kam bija pārveidots dizains un palielināts [[klīrenss]] braukšanai vieglos bezceļu apstākļos.

''Fusion'' saņēma četru zvaigžņu NCAP drošības novērtējumu, un 2012. gada septembrī to nomainīja ''[[Ford B-Max|B-Max]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.autoexpress.co.uk/ford/fusion |title=Ford Fusion (2002-2012) review |publisher=Auto Express |date=27 February 2017 |accessdate=23 February 2020 |author=Sam Hardy}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{auto-aizmetnis}}

{{Ford}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Fusion, Ford}}
[[Kategorija:Ford automobiļi]]</text>
      <sha1>jtc9plx049ubiizuep07r00g0cb98o1</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530820</id>
      <parentid>4530817</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T04:34:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Baisulis pārvietoja lapu [[Ford Fusion]] uz [[Ford Fusion (Eiropa)]]: precīzāk.....</comment>
      <origin>4530817</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6273" sha1="jtc9plx049ubiizuep07r00g0cb98o1" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{automobiļa infokaste
| name = ''Ford Fusion''
| image = Ford Fusion front 20080222.jpg
| manufacturer = ''[[Ford of Europe|Ford Europe]]''
| production = 2002–2012
| assembly = {{vieta|Beļģija|Gente}}&lt;br /&gt;{{vieta|Indija|Čennai}}
| designer = Marks Adamss&lt;ref name=&quot;designers&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce| title=The new Ford Fusion - a segment buster?| publisher=JustAuto.com| date=14 March 2002| url=https://www.just-auto.com/analysis/the-new-ford-fusion-a-segment-buster_id86904.aspx| access-date=21 February 2019| archive-date=21 February 2019| archive-url=https://web.archive.org/web/20190221165720/https://www.just-auto.com/analysis/the-new-ford-fusion-a-segment-buster_id86904.aspx| dead-url=yes}}&lt;/ref&gt;
| class = [[M klase]]
| body_style = piecu durvju [[hečbeks]]
| layout = priekšā novietots dzinējs, priekšpiedziņa
| related = ''[[Ford Fiesta|Ford Fiesta Mk5]]''&lt;br /&gt;''[[Ford EcoSport]]''&lt;br /&gt;''[[Mazda2]]''
| engine = {{unbulleted list
  | '''[[Iekšdedzes dzinējs|Benzīna dzinēji]]:'''
  | 1,25 L ''Zetec-SE'' [[četru cilindru dzinējs|I4]]
  | 1,4 L ''Duratec'' I4
  | 1,6 L ''Duratec'' I4
  | '''[[dīzeļdzinējs|dīzeļdzinēji]]:'''
  | 1,4 L ''Duratorq TDCi'' I4
  | 1,6 L ''Duratorq TDCi'' I4 TDCi
}}
| transmission =četru pārnesumu ''[[Aisin]] 80-40LE'' [[automātiskā transmisija]] (tikai 1,6 benzīna dzinejiem)&lt;br /&gt;piecu pārnesumu ''DuraShift-EST'' [[automatizēta manuālā transmisija]] (tikai 1,4 benzīna un dīzeļdzinējiem)&lt;br /&gt;piecu pārnesumu ''iB5 Durashift'' [[manuālā transmisija]]
| wheelbase = 2490 mm
| length = 4020 mm
| width = 1710 mm
| height = 1500 mm
| successor = ''[[Ford B-Max]]''
}}
[[Eiropa]]s tirgum paredzētais '''''Ford Fusion''''' ir [[vieglais automobilis]], ko ''[[Ford Europe]]'' ražoja un tirgoja laikposmā no 2002. līdz 2012. gadam (tikai vienā paaudzē). Tam ir augsts jumts, piecu durvju virsbūve, vieta pieciem pasažieriem, priekšējā piedziņa un kompakta [[minivens|minivena]] dizains; autoindustrijā to klasificē kā [[B klase]]s pārstāvi.

Lai gan ''Fusion'' izmantoja to pašu platformu, ko ''[[Ford Fiesta|Ford Fiesta Mk5]]'',&lt;ref name=&quot;nuova&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Fusion, space and sympathy Ford launches the first &quot;Urban Activity Vehicle&quot;|publisher=La Nuova|date= 29 October 2002 |url= https://ricerca.gelocal.it/lanuovasardegna/archivio/lanuovasardegna/2002/10/29/SMT01.html|access-date=21 February 2019|archive-date=21 February 2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190221224041/http://ricerca.gelocal.it/lanuovasardegna/archivio/lanuovasardegna/2002/10/29/SMT01.html|dead-url=yes}}&lt;/ref&gt; tas bija garāks, platāks un augstāks par ''Fiesta''. Tam bija raksturīgs augsts sēdekļu novietojums,&lt;ref name=&quot;ref5&quot;/&gt; &quot;teātra stila&quot; aizmugurējie sēdekļi (kas izvietoti nedaudz augstāk par priekšējiem), aizmugurējie sēdekļi ar dalījumu 60/40 un nolokāmu atzveltni, nolokāms priekšējais pasažiera sēdeklis, kā arī bagāžas nodalījuma grīda vienā līmenī ar iekraušanas slieksni.&lt;ref name=&quot;ref5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title= Ford Fusion (2002–2012)|publisher= Honest John|url=https://www.honestjohn.co.uk/carbycar/ford/fusion-2002/history/}}&lt;/ref&gt; ''Ford'' pozicionēja ''Fusion'' kā &quot;pilsētas aktīvās atpūtas auto&quot;,&lt;ref name=&quot;designers&quot;/&gt; un modeļa nosaukums norādīja uz maza hečbeka, minivena un [[SUV]] dizaina elementu apvienojumu: ekonomisku ekspluatāciju, ko nodrošināja B klases platforma;&lt;ref name=&quot;uav&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title= Ford unveils 'urban activity vehicle'|publisher= UPI|date= 5 March 2002|url= https://www.upi.com/Ford-unveils-urban-activity-vehicle/33721015365851/}}&lt;/ref&gt; labu manevrētspēju, ko sniedza četrus metrus garais korpuss; kā arī plašumu, ērtu iekļūšanu un lielu vietu pasažieriem un kravai, ko nodrošināja augstā virsbūve, tomēr automobilim nebija pilnpiedziņas versijas.&lt;ref name=&quot;designers&quot;/&gt;

''Fusion'' sākotnēji 2001. gada [[Ženēvas autoizstāde|Ženēvas autoizstādē]] prezentēja kā [[konceptauto]],&lt;ref name=&quot;concept&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title= Exclusive: 2002 Geneva Motor Show|publisher= Motor Trend|author= Jeff Bartlett, Rich Truesdell, Brandy A. Schaffels|date= 31 October 2002|url= https://www.motortrend.com/news/02-2002-geneva-motor-show/}}&lt;/ref&gt; bet jau nākamā gada izstādē jau sērijveida versijā. Tirdzniecībā modelis nonāca 2002. gada nogalē.&lt;ref name=&quot;ref6&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title= Alphabet Soup In Geneva, As Makers Go For The Young At Heart|publisher= Digital Journal|author= Sven Schubert|date= 8 March 2002|url= http://www.digitaljournal.com/article/33962}}&lt;/ref&gt; ''Fusion'' ražoja ''Ford'' rūpnīcā [[Ķelne|Ķelnē]] un eksportēja uz vairāk nekā 50 valstīm, tostarp [[Angola|Angolu]], [[Turcija|Turciju]], [[Krievija|Krieviju]] un [[Honkonga|Honkongu]].

Sākot ar 2005. gada septembri, ''Ford'' piedāvāja nedaudz modernizētu ''Fusion'' versiju ar pārveidotiem priekšējiem un aizmugurējiem lukturiem, [[buferis (autobūve)|buferiem]], sānu moldingiem un ārējiem atpakaļskata spoguļiem, kā arī košāku virsbūves krāsu paleti, pārveidotu salona dizainu ar patīkamākas faktūras materiāliem un atjauninātu analogo mērinstrumentu paneli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.autoexpress.co.uk/ford/fusion/16406/ford-fusion |title=Ford Fusion |publisher=Auto Express |date=8 February 2006 |accessdate=23 February 2020 |author=Sam Hardy}}&lt;/ref&gt;

[[Brazīlija|Brazīlijā]] un vairākās [[Latīņamerika]]s valstīs pārdošanā bija [[krosovers|krosovera]] tipa modelis ''[[Ford EcoSport]]'', kam bija pārveidots dizains un palielināts [[klīrenss]] braukšanai vieglos bezceļu apstākļos.

''Fusion'' saņēma četru zvaigžņu NCAP drošības novērtējumu, un 2012. gada septembrī to nomainīja ''[[Ford B-Max|B-Max]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.autoexpress.co.uk/ford/fusion |title=Ford Fusion (2002-2012) review |publisher=Auto Express |date=27 February 2017 |accessdate=23 February 2020 |author=Sam Hardy}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{auto-aizmetnis}}

{{Ford}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Fusion, Ford}}
[[Kategorija:Ford automobiļi]]</text>
      <sha1>jtc9plx049ubiizuep07r00g0cb98o1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Ford</title>
    <ns>10</ns>
    <id>55727</id>
    <revision>
      <id>4530750</id>
      <parentid>4530404</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T18:58:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi......</comment>
      <origin>4530750</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8718" sha1="3dq70rxw1eqsr6repu6csuruk1wog0o" xml:space="preserve">{{Navbox
| name = Ford
| image = [[Attēls:Ford logo flat.svg|85px]]
| title = ''[[Ford Motor Company|Ford]]'' [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļi]]
| bodyclass = hlist
| state = {{{state|&lt;includeonly&gt;collapsed&lt;/includeonly&gt;}}}

| group1 = Pašreizējie&lt;br /&gt;modeļi
| list1 = {{navbox|child
  | group1 = [[vieglais automobilis|Vieglie automobiļi]]
  | list1 =
* ''[[Ford Mondeo|Mondeo/Taurus]] ''
* ''[[Ford Mustang|Mustang]]''

  | group2 = [[pikaps|Pikapi]]
  | list2 =
* ''[[Ford F-Series|F-Series]]''
** ''[[Ford Super Duty|Super Duty]]''
* ''[[Ford Maverick (2022)|Maverick]]''
* ''[[Ford Ranger (T6)|Ranger]]''

  | group3 = [[SUV]],&lt;br /&gt;[[krosovers|krosoveri]]
  | list3 =
* ''[[Ford Bronco|Bronco]]''
* ''[[Ford Bronco New Energy|Bronco New Energy]]''
* ''[[Ford Bronco Sport|Bronco Sport]]''
* ''[[Ford Capri EV|Capri EV]]''
* ''[[Ford Edge|Edge L]]''
* ''[[Ford Equator|Equator]]''
* ''[[Ford Escape|Escape]]''/''[[Ford Kuga|Kuga]]''
* ''[[Ford Everest|Everest]]''
* ''[[Ford Expedition|Expedition]]''
* ''[[Ford Explorer|Explorer]]''
* ''[[Ford Explorer EV|Explorer EV]]''
* ''[[Ford Mondeo Sport|Mondeo Sport]]''
* ''[[Ford Mustang Mach-E|Mustang Mach-E]]''
* ''[[Ford Puma (krosovers)|Puma]]''
** ''[[Ford Puma (krosovers)|Puma Gen-E]]''
* ''[[Ford Territory (Ķīna)|Territory / Equator Sport]]''

  | group4 = [[furgons|Furgoni]]
  | list4 =
* ''[[Ford E-Series|E-Series]]''
* ''[[Ford Transit|Transit]]''
** ''[[Ford Transit Courier|Courier]]''
** ''[[Ford Transit Connect|Connect]]''
** ''[[Ford Transit City|City]]''
** ''[[Ford Transit Custom|Custom]]''

|group5 = Komerciālie&lt;br /&gt;transportlīdzekļi
|list5 =
* ''[[Ford Super Duty|Super Duty]]''
** ''[[Ford Super Duty|F-250/F-350/F-450/F-550/F-600]]''
* ''[[Ford F-Series (vidējas kravnesības kravas automobilis)|Medium Duty]]''
** ''[[Ford F-Series (vidējas kravnesības kravas automobilis)|F-650/F-750]]''
* ''[[Ford F-Max|F-Max]]''
}}

| group2 = Iepriekšējie&lt;br /&gt;modeļi&lt;br /&gt;(pēc izlaišanas&lt;br /&gt;gada)
| list2 = {{navbox|child
  | group1 = 1900. gadi
  | list1 =
* ''[[Ford Model A (1903–04)|Model A, AC]]''
* ''[[Ford Model B (1904)|Model B]]''
* ''[[Ford Model C|Model C]]''
* ''[[Ford Model F|Model F]]''
* ''[[Ford Model K|Model K]]''
* ''[[Ford Model N|Model N]]''
* ''[[Ford Model N|Model R]]''
* ''[[Ford Model N|Model S]]''
* ''[[Ford Model T|Model T]]''

| group2 = 1910. gadi&lt;br /&gt;1920. gadi
| list2 =
* ''[[Ford Model TT|Model TT]]''
* ''[[Ford Model A (1927–1932)|Model A]]''
* ''[[Ford Model AA|Model AA]]''

| group3 = 1930. gadi 
| list3 =
* ''[[Ford Model B (1932)|Model B, BB trucks, Model 18, Model 40]]''
* ''[[Ford Model Y|Model Y]]''
* ''[[Ford Köln|Köln]]''
* ''[[Ford Rheinland|Rheinland]]''
* ''[[Ford Model 48|Model 48]]''
* ''[[Ford Model C (Eiropa)|Model C (Eiropa)]]''
* ''[[Ford Model C Ten|Model C Ten]]''
* ''[[Ford Eifel|Eifel]]''
* ''[[Ford CX|Model CX]]''
* ''[[1937 Ford]]''
* ''[[Ford 7W|Model 7W]]''
* ''[[Ford 7Y|Model 7Y]]''
* ''[[Ford E83W|E83W]]''
* ''[[Ford Prefect|Prefect]]''
* ''[[Ford Anglia|Anglia]]''

| group4 = 1940. gadi
| list4 =
* ''[[Ford Super Deluxe]]''
* ''[[Ford Vedette|Vedette]]''
* ''[[Ford Pilot|Pilot]]''
* ''[[1949 Ford]]''
* ''[[Ford Custom|Custom]]''
* ''[[Ford B series|B-Series]]''
* ''[[Ford Transit Bus|Transit Bus]]''
* [[Ford N-series|''N-series'' trakori]]

| group5 = 1950. gadi
| list5 =
* ''[[1952 Ford]]''
* ''[[1955 Ford]]''
* ''[[1957 Ford]]''
* ''[[Ford Abeille|Abeille]]''
* ''[[Ford C series|C-Series]]''
* ''[[Ford Comète|Comète]]''
* ''[[Ford Consul|Consul]]''
* ''[[Thames Trader|Thames Trader]]''
* ''[[Ford Country Sedan|Country Sedan]]''
* ''[[Ford Country Squire|Country Squire]]''
* ''[[Ford Courier|Courier]]''
* ''[[Ford Crestline|Crestline]]''
* ''[[Ford Del Rio|Del Rio]]''
* ''[[Edsel|Edsel (zīmols)]]''
* ''[[Ford Fairlane (Amerika)|Fairlane]]''
* ''[[Ford FK|FK]]''
* ''[[Ford Galaxie|Galaxie]]''
* ''[[Ford Mainline|Mainline]]''
* ''[[Ford NAA tractor|NAA tractor]]''
* ''[[Ford Parklane|Parklane]]''
* ''[[Ford Popular|Popular]]''
* ''[[Ford Ranchero|Ranchero]]''
* ''[[Ford Squire|Squire]]''
* ''[[Ford Taunus|Taunus]]''
* ''[[Ford Thunderbird|Thunderbird]]''
* ''[[Ford Vendôme|Vendôme]]''
* [[Ford Versailles (Francija)|''Versailles'' (Francija)]] 
* ''[[Ford Zephyr|Zephyr]] ''

| group6 = 1960. gadi
| list6 =
* ''[[1960 Ford]]''
* ''[[Ford Capri|Capri]]''
* ''[[Ford Corcel|Corcel]]''
* ''[[Ford Corsair|Corsair]]''
* ''[[Ford Cortina|Cortina]]''
* ''[[Ford E-Series|E-Series, Econoline, Club Wagon]]''
* [[Ford Escort (Eiropa)|''Escort'' (Eiropa)]]
** ''[[Ford Escort RS Cosworth|Escort RS Cosworth]]''
* [[Ford Fairlane (Austrālija)|''Fairlane'' (Austrālija)]]
* ''[[Ford P7|P7]]''
* ''[[Shelby Mustang|Ford Shelby Mustang]]''
* ''[[Ford Fairlane Thunderbolt|Fairlane Thunderbolt]]''
* ''[[Ford D series|D-Series]]''
* [[Ford Fairmont (Austrālija)|''Fairmont'' (Austrālija)]]
* ''[[Ford Futura|Futura]]''
* [[Ford Falcon (Ziemeļamerika)|''Falcon'' (Ziemeļamerika)]]
* [[Ford Falcon (Argentīna)|''Falcon'' (Argentīna)]]
* [[Ford Falcon (Austrālija)|''Falcon'' (Austrālija)]]
* ''[[Ford GT40|GT40]]''
* ''[[Ford LTD (Amerika)|LTD]]''
* ''[[Ford Torino|Torino]]''

| group7 = 1970. gadi
| list7 =
* ''[[Ford Courier|Courier]]''
* ''[[Mazda Bongo|Econovan]]''
* ''[[Mazda Bongo|Econowagon]]''
* ''[[Ford Elite|Elite]]''
* ''[[Ford Fairmont|Fairmont]]''
* ''[[Ford Fiesta|Fiesta]] ''
* [[Ford Granada (Eiropa)|''Granada'' (Eiropa)]]
* [[Ford Granada (Ziemeļamerika)|''Granada'' (Ziemeļamerika)]] 
* ''[[Ford L-Series|L-Series]]''
* [[Ford Landau|''Landau'' (Brazīlija)]]
* [[Ford Landau (Austrālija)|''Landau'' (Austrālija)]]
* ''[[Ford LTD II|LTD II]]''
* [[Ford Maverick (1970–1977)|''Maverick'' (Ziemeļamerika)]] 
* ''[[Ford P100|P100]]''
* ''[[Ford Pinto|Pinto]]''

| group8 = 1980. gadi
| list8 =
* ''[[Ford Aerostar|Aerostar]]''
* ''[[Ford Bantam|Bantam]]''
* ''[[Ford Bronco II|Bronco II]]''
* ''[[Ford Cargo|Cargo]]''
* ''[[Ford Del Rey|Del Rey]]''
* ''[[Ford Durango|Durango]]''
* [[Ford Escort (Ziemeļamerika)|''Escort'' (Ziemeļamerika)]]
* ''[[Ford EXP|EXP]]''
* ''[[Ford Festiva|Festiva]]''
* ''[[Ford Laser|Laser, Lynx, Meteor, Tierra]]''
* ''[[Ford LTD Crown Victoria|LTD Crown Victoria]]''
* ''[[Ford Orion|Orion]]''
* ''[[Ford Pampa|Pampa]]''
* ''[[Ford Probe|Probe]]''
* [[Ford Capri (Austrālija)|''Capri'' (Austrālija)]]
* ''[[Suzuki Carry|Pronto]]''
* ''[[Ford RS200|RS200]]''
* ''[[Mazda Titan|Trader]]''
* ''[[Ford Scorpio|Scorpio]]''
* ''[[Ford Sierra|Sierra]]''
* ''[[Ford Telstar|Telstar]]''
* [[Ford Taurus|''Taurus'' (Ziemeļamerika)]]
* ''[[Ford Tempo|Tempo]]''
* ''[[Ford Verona|Verona]]''

| group9 = 1990. gadi
| list9 =
* ''[[Ford Mondeo (pirmā paaudze)|Contour]]''
* ''[[Ford Cougar|Cougar]]''
* ''[[Ford Crown Victoria|Crown Victoria]]''
* ''[[Ford Focus|Focus]]''
* ''[[Ford Freda|Freda]]''
* ''[[Ford Galaxy|Galaxy]]''
* ''[[Ford Ka|Ka]]''
* [[Ford Puma (kupeja)|''Puma'' (kupeja)]]
* ''[[Ford Royale|Royale]]''
* [[Ford Versailles|''Versailles'' (Brazīlija)]]
* ''[[Ford Windstar|Windstar]]''
* ''[[Ford ZX2|ZX2]]''

| group10 = 2000. gadi
| list10 =
* ''[[Mazda Familia|Activa]]''
* ''[[Ford C-Max|C-Max]]''
* ''[[Ford EcoSport|EcoSport]]''
* ''[[Ford Edge|Edge]]''
* ''[[Ford Excursion|Excursion]]''
* ''[[Ford Explorer Sport Trac|Explorer Sport Trac]]''
* ''[[Ford Five Hundred|Five Hundred]]''
* ''[[Ford Flex|Flex]]''
* ''[[Ford GT|GT]]''
* ''[[Ford LCF|LCF]]''
* ''[[Ford Freestyle|Freestyle]]''
* [[Ford Focus (otrā paaudze, Ziemeļamerika)|''Focus'' (Ziemeļamerika)]]
* [[Ford Fusion (Amerika)|''Fusion'' (Amerika)]]
* [[Ford Fusion (Eiropa)|''Fusion'' (Eiropa)]]
* ''[[Ford Ikon|Ikon]]''
* ''[[Ford i-Max|i-Max]]''
* [[Ford Escape|''Maverick'' (Eiropa)]]
* ''[[Ford S-Max|S-Max]]''
* ''[[Ford Ka|Sportka, Streetka]]''
* [[Ford Territory (Austrālija)|''Territory'' (Austrālija)]]

| group11 = 2010. gadi
| list11 =
* ''[[Ford B-Max|B-Max]]''
* [[Ford Escort (Ķīna)|''Escort'' (Ķīna)]]
* ''[[Ford Figo|Figo]]''
* [[Ford Taurus (Ķīna)|''Taurus'' (Ķīna)]]

| group12 = 2020. gadi
| list12 =
* ''[[Ford F-150 Lightning|F-150 Lightning]]''
}}

|group3 = Militārie&lt;br /&gt;transportlīdzekļi
|list3 =
* ''[[Willys MB|GP, GPW]]''
* ''[[Ford GPA|GPA]]''
* ''[[Ford GTB|GTB]]''
* ''[[M1918]]''
* ''[[M8 Greyhound]]''
* ''[[Ford M151 MUTT|M151 MUTT]]''
* ''[[M656]]''
* ''[[T17 Deerhound]]''

|group4 = Plānotie modeļi
|list4 =
* ''[[Ford Fathom|Fathom]]''

| group5 = Saistītās tēmas
| list5 =
* Policijas autobiļi
** ''[[Ford Crown Victoria Police Interceptor|Crown Victoria Interceptor]]''

|below =
* {{icon|category}} [[:Kategorija:Ford automobiļi|Kategorija]]

}}&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Autoveidnes|{{PAGENAME}}]]

&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>3dq70rxw1eqsr6repu6csuruk1wog0o</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Fusion</title>
    <ns>0</ns>
    <id>57394</id>
    <redirect title="Ford Fusion (Eiropa)" />
    <revision>
      <id>4530826</id>
      <parentid>336938</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T04:36:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* top */ vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4530826</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="34" sha1="hljbhup4yifpq28a6ew4qxq2z02tdn9" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Ford Fusion (Eiropa)]]</text>
      <sha1>hljbhup4yifpq28a6ew4qxq2z02tdn9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Portāls:Kosmonautika/Jaunumi</title>
    <ns>100</ns>
    <id>80595</id>
    <revision>
      <id>4530699</id>
      <parentid>4530267</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T17:20:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <origin>4530699</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1648" sha1="avnnmib1izs3ctwht45kkpc9qz5d23u" xml:space="preserve">&lt;noinclude&gt;
: ''Piezīme jaunumu ievietotājam. Jaunus ierakstus likt augšā, vecos dzēst no lejas. Šeit ir vieta '''septiņu''' dienu jaunumiem.''
: ''Izdzēstos obligāti ievietot gada pārskatā [[{{CURRENTYEAR}}. gads kosmonautikā]].''

&lt;/noinclude&gt;
* [[1. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-13]]''; apkalpe: [[Džesika Votkinsa]], [[Luks Deleinijs]], [[Džošua Kutriks]], [[Sergejs Teterjatņikovs]].
* [[28. septembris]] — ar supersmago nesēju ''[[Starship]]'' palaisti 26 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[26. septembris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USSF-385]]'' (''SBST R-3'').
* [[24. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 3 pavadoņi ''[[Yaogan 40]]''.
* [[23. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'' (''SatNet LEO Group 26'').
* [[20. septembris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Qinling]]'' un 7 citi pavadoņi.
* [[19. septembris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[PIESAT-2]]'';
** kravas kuģis ''[[Progress MS-35]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].</text>
      <sha1>avnnmib1izs3ctwht45kkpc9qz5d23u</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Portāls:Kosmonautika/Nākamie starti</title>
    <ns>100</ns>
    <id>80630</id>
    <revision>
      <id>4530704</id>
      <parentid>4530272</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T17:30:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <origin>4530704</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4204" sha1="jptzyftgpwo86cktd6q1llnm2ftzkgk" xml:space="preserve">&lt;noinclude&gt;
:''Piezīme informācijas ievietotājam. Tuvākie notikumi ir augšā, tālākie — lejā. Šeit ievietot informāciju par nākamajos divos mēnešos plānotajiem startiem.''
:''Izdzēstos (startējuši) obligāti ievietot [[Portāls:Kosmonautika/Jaunumi]]''.
&lt;/noinclude&gt;
* [[1. oktobris]] — pavadoņi ''[[FORMOSAT-8B/GTM]]'', ''[[OSSIE]]'', 24 pavadoņi, nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* [[2. oktobris]] — militārais pavadonis ''[[NROL-97]]'', nesējraķete ''[[Falcon Heavy]]''.
* [[5. oktobris]] — 21 militāro sakaru pavadonis ''[[T1TL-A]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* [[7. oktobris]] — pavadoņi ''[[NeonSat x5]]'', ''[[SLEDGE]]'', ''[[GBSAT]]'', ''[[PERSAT-02]]'', ''[[UEL-Y-Sys]]'', ''[[SD-1 SAT]]'', ''[[E3_TESTER-KARI-2]]'', ''[[DaejonSat-1]]'', ''[[BEE-1012]]'', ''[[JACK-007]]'', ''[[CPSat]]'', nesējraķete ''[[KSLV-2]]''.
* [[10. oktobris]] — 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* [[13. oktobris]] — navigācijas pavadonis ''[[NVS-03]]'', nesējraķete ''[[GSLV Mk II]]''.
* [[19. oktobris]] — Marsa zondes ''[[Martian Moons eXploration]]'' un ''[[Idefix]]'', nesējraķete ''[[H3-24L]]''.
* Oktobris — 35 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]'', nesējraķete ''[[Ariane 64]]''.
* [[24. novembris]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-36]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1b]]''.
&lt;!--

* Septembris — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[LOXSAT-1]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''.
* [[24. augusts]] — Mēness izpētes aparāts ''[[Chang'e 7]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 5]]''.
* [[15. augusts]] — orbitālā observatorija ''[[Aspera]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''.
* Oktobris — sakaru pavadonis ''[[DIER-5]]'', nesējraķete ''[[Kuaizhou 11]]''.
* [[11. oktobris]] — sakaru pavadonis ''[[Xingshidai-24]], nesējraķete ''[[Yinli 1]]'' (''Gravity-1''). —
* Septembris — pavadonis  ''[[CX-6]]'', nesējraķetes ''[[Vikram 1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums.
* [[15. augusts]] — orbitālais velkonis ''[[Elytra-I]]'' (''FANTM-RiDE''), pavadoņi ''[[DARLA]]'', ''[[AEPEX]]'', ''[[R5-S3]]'', ''[[R5-S5]]'', ''[[Odyssey (pavadonis)|Odyssey]]'', ''[[IGOR (pavadonis)|IGOR]]'', ''[[Orca 2]]'', ''[[TechEdSat 16]]'', ''[[CANVAS]]'', ''[[SM 2]]'', ''[[SeaLion]]'', ''[[Ut-ProSat 1]]'', nesējraķete ''[[New Glenn]]''.
* Decembris — kosmiskais velkonis ''[[Elytra]]'' ar pavadoņiem, nesējraķete ''[[Firefly Alpha]]''.
* [[30. decembris]] — Veneras pārlidojuma aparāts ''[[Photon relay satellite]]'' un Veneras atmosfēras zonde ''[[Venus Life Finder]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''.
* [[25. novembris]] — nesējraķetes ''[[Pallas-1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums.
* [[25. oktobris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Nongye 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 3B/E]]''.
* [[25. septembris]] — 11 navigācijas un sakaru pavadoņi ''[[GeeSAT]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2C]]''.
* [[9. oktobris]] — pavadonis ''[[Haishang Shaobing 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2D]]''.
* Jūnijs — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[VariSat-1B(2)]]'', nesējraķete ''[[RS1]]''.
* [[4. decembris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[LOTUSat-1]]'', nesējraķete ''[[Epsilon S]]''.
* Februāris — militārie pavadoņi ''[[SARah-2]]'', ''[[SARah-3]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* [[25. novembris]] — navigācijas pavadoņi ''[[Centispace 1-S7]]'', ''[[Centispace 1-S8]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 11]]''.
* Decembris — nanopavadoņi ''[[AuroraSat-1]]'', ''[[WISA Woodsat]]'', ''[[MyRadar-1]]'', ''[[TRSI-2]]'', ''[[TRSI-3]]'', ''[[Unicorn 2]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''.
* [[8. oktobris]] — nesējraķetes ''[[EcoRocket]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums.
* Janvāris — pavadonis ''[[Ark-2]]'' (''Fangzhou-2''), nesējraķete ''[[Shuang Quxian 1]]'' (''Hyperbola-1'').
* Septembris — radioamatieru  pavadoņi ''[[CAS-5B]]'', ''[[CAS-7A]]'', ''[[CAS-7C]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng]]''.
* [[11. jūlijs]] — 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
--&gt;</text>
      <sha1>jptzyftgpwo86cktd6q1llnm2ftzkgk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ford Consul</title>
    <ns>0</ns>
    <id>81150</id>
    <revision>
      <id>4530941</id>
      <parentid>4529805</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T10:14:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>labošanā.....</comment>
      <origin>4530941</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7838" sha1="2qfbf7irw6w484r2bmn7ykvfua0x63v" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Automobiļa infokaste
| name         = ''Ford Consul''
| image        = ford.consul.mk2.arp.750pix.jpg
| caption      = ''Ford Consul II'' ar paceļamo jumtu
| manufacturer = Apvienotās Karalistes ''Ford''
| production   = 1951—1962&lt;br /&gt;1972—1975
| predecessor  = ''[[Ford Pilot]]''
| successor    = ''[[Ford Cortina]]''
| class        = 
| height       = 
| weight       = 
}}
'''''Ford Consul''''' ir automobilis, ko izgatavoja ''[[Ford Motor Company|Ford]]'' rūpnīca [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]].

Izvērtējot divus automobiļus laika posmā starp 1951. un 1962. gadu, kļuva zināms, ka ''Ford Consul'' bija stabilāks par līdzgaitnieku ''[[Ford Zephyr]]'', kaut gan dzinēja veiktspēja pēdējam bija lielāka. 1962. gadā modeli aizēnoja ar jauno četru cilindru ''Zephyr'' modeli un ''[[Ford Cortina]]''. ''Consul'' vārds vēlreiz parādījās 1972. gadā, līdz pat 1975. gadam. Tirgū tas bija ''Zephyr'' marku aizstājējs, tā virsbūvi izmantoja arī luksusa modelim ''[[Ford Granada|Ford Granada Mk I]]''.

''Ford Classic'' un ''Mk I Cortina'' modeļus sākotnēji dēvēja attiecīgi par ''Ford Consul Classic'' un ''Ford Consul Cortina''.
__TOC__
{{clear}}

== ''Ford Consul'' ==
{{Automobiļu paaudzes infokaste
| name         = ''Ford Consul''
| image        = [[Attēls:Ford Consul MkI convertible front.jpg|250px]]
| production   = 1951—1956&lt;br /&gt;kopā {{sk|227732}} automobiļi
| successor    = 
| body_style   = četru durvju sedans&lt;br /&gt;furgontipa vieglais automobilis&lt;br /&gt;automobilis ar atvāžamo jumtu
| engine       = 1,5 L I4
| width        = 1626 mm
| wheelbase    = 2540 mm
| length       = 4166 mm
}}
'''''Ford Consul''''' pirmo reizi izrādīts 1950. gadā [[Londona]]s autoizstādē. Britiem tas bija sākums veiksmīgai invāzijai [[sedans|sedanu]] tipu auto tirgum. Pārdošanā tie apsteidza modeļus ar lielāku motoru — ''[[Ford Pilot|V-8 Pilot]]'', kas bija saražoti nelielā daudzumā. Kompānija ''Ford'' savam automobilim deva kodu ''EOTA''. Lielākā daļa modeļu bija četru durvju sedani ar Džordža Volkera projektēto virsbūvi. Tā nāca no Amerikas Savienoto Valstu ''Ford'' kompānijas, bet pārējos furgontipa vieglos automobiļus ražoja angļiem piederošajā ''Abbot'' kompānijā. No 1953. gada pircējiem kļuva pieejami auto ar atvāžamo jumtu, ko, savukārt, ražoja kompānija ''Carbodies''. Virsbūvi pastiprināja uzmetinot lielu X veida rāmi uz grīdas plāksnes. Atšķirībā no ''Zephyr'' modeļiem, motora pārsegu varēja nolaist un pacelt manuāli.

''Consul'' bija pirmais automobilis, ko ražoja izmantojot mūsdienīgas tehnoloģijas. Automobilim pielāgoja jauno, {{nobr|1508 cm³}} 47 zirgspēku dzinēju ar apakšvārstiem un hidrauliskām bremzēm, trīs pārnesumu pārslēgu ar saglabātu sinhronizatoru. Tie arī bija pirmie automobiļi, kam bija uzstādīts [[Makfērsona  piekare|Makfērsona]] [[automobiļa piekare|piekares]] mehānisms ar neatkarīgu priekšējo atsperojumu. Tas bija pirmais britu ''Ford'' automobilis ar moderno ''unibody'' konstrukciju.

Krēsli bija pārklāti ar [[polivinilhlorīds|polivinilhlorīdu]]. [[Stikla tīrītājs (transports)|Stikla tīrītāji]] bija vecmodīgi uz [[vakuums|vakuuma]] principa (zināmi ar to, ka, braucot stāvos kalnos, tīrīja logu palēninātā režīmā, savukārt, apdzenot priekšā braucošo transportlīdzekli, dažreiz apstājās pavisam). Mērinstrumentu panelī atradās [[spidometrs]], [[ampērmetrs]] un degvielas līmeņa rādītājs. Tie bija izvietoti rāmī virs vadības paneļa, kurā bija paredzēta vieta arī priekš [[radio]].

1953. gadā britu laikraksts ''The Motor'' pētīja ''Ford Consul'' modeli. Testa auto sasniedza ātrumu {{nobr|116 km/h}}, un spēja ieskrieties no 0 līdz {{nobr|97 km/h}} 28 sekundēs. Degvielas patēriņš uzrādīja {{nobr|11 L/100 km}}. Testa auto izmaksāja 732 mārciņas, ieskaitot nodokļus.

&lt;gallery&gt;
Image:Ford_Consul_MkI_head.jpg|''Consul'' ar platu priekšējo resti
Image:Ford_Consul_MkI_rear.jpg|''Ford EOTA Consul''
Image:Ford_Consul_MkI_tail.jpg|1952. gada ''Consul''
Image:Ford_Consul_MkI_convertible_rear.jpg|Kompānijas ''Carbodies'' automobilis ar paceļamo jumtu
Image:Ford_Consul_MkI_convertible_rearo.jpg|''Consul'' ar noņemtu jumtu
Image:Ford_Consul_MkI_inside.jpg|''Consul'' iekšpuse
&lt;/gallery&gt;

== ''Ford Consul II'' ==
{{Automobiļa infokaste 
| name         = ''Ford Consul II''
| image        = [[Attēls:Ford Consul Mark II arp.750pix.jpg|250px|''Ford Consul II'' sedans]]
| production   = 1956. — 1962. gads&lt;br /&gt;Kopā 371,585 modeļi ar ‘cieto’ un 9398 modeļi ar paceļamo jumtu
| successor    = 
| body_style   = 4-durvju sedans &lt;br /&gt; Furgontipa vieglā automašīna &lt;br /&gt; Rūpnīcā būvēta furgontipa vieglā automašīna un pikaps (tikai Austrālijā) &lt;br /&gt; Auto ar paceļamo jumtu
| engine       = 1.7 L  I4
| width        = 1753 mm
| wheelbase    = 2642 mm
| length       = 4369 mm
| height       = 1524 mm
}}

1956. gadā parādījās jauns ''Consul'' modelis ar kodu 204E — '''Ford Consul II'''. Salīdzinot ar iepriekšējo, tam bija garāka garenbāze, pilnīgi jauns stils, lielāks, 1703 cm³ dzinējs, kas spēja attīstīt 59 ZS jaudu. Viena lieta, kas netika uzlabota bija logu tīrītāju darbošanās mehānisms. 1959. gadā jumta profils tika pazemināts, tam bija arī pārveidotas aizmugurējās lampas, un ārējā apdare bija veidota no nerūsējošā tērauda. 1960. gadā kā izvēle parādījās disku bremzes (priekšējās) uz vakuuma principa, un 1961. gadā tās kļuva par standartu (tikai 4 riteņu bremzes, Austrālijā). 1961. gada vidū tā vārds kļuva ''Consul 375''.

''Carbodies'' kompānija turpināja ražot versiju ar paceļamo jumtu. 1957. gadā luksusa versija izcēlās ar kontrastējošu jumta krāsu un ar lielāku aprīkojumu. Austrālijas tirgum tika piedāvāti rūpnīcā būvētie pikapa un furgontipa modeļi, kā arī vietējās sedanu versijas.

1956. gadā britu laikraksts ''The Motor'' pētīja Ford Consul II modeli. Testa auto sasniedza ātrumu 127,6 km/h, un spēja ieskrieties no 0 līdz 97 km/h 23,2 sekundēs. Degvielas patēriņš uzrādīja 12,8 L/100 km. Testa auto izmaksāja 781 mārciņas, ieskaitot nodokļus.

&lt;gallery&gt;
Image:Ford_Consul_204E_1960_front.jpg|''Consul''
Image:Ford_Consul_204E_1956_side.jpg|''Consul''
Image:Ford_Consul_204E_1960_rear.jpg|Vēlākais ''Consul II''
Image:Ford_Consul_204E_1961_375_rear.jpg|Ford ''Consul 375''
Image:Ford_Consul_204E_Convertible_front.jpg|Kompānijas ''Carbodies Consul''
Image:Ford_Consul_204E_Convertible_tail.jpg|''Consul'' ar paceļamo jumtu
&lt;/gallery&gt;

== ''Ford Consul (Granada)'' ==
{{Automobiļa infokaste 
| name         = ''Ford Consul (Granada)''
| image        = [[Attēls:Ford Consul GT 2.3 V6 yellow r.jpg|250px]]
| production   = 1972.—1975. gads
| related      =
| body_style   = 4-durvju sedans&lt;br /&gt;Furgontipa vieglā automašīna
| engine       = 2,0 L ''[[Ford Essex V4]]''&lt;br /&gt;2,5 L ''[[Ford Essex V6 (Lielbritānija)|Ford Essex V6]]'' Lielbritānija
| width        = 1778 mm
| wheelbase    = 2718 mm
| length       = 4572 mm
}}

''Consul'' vārds vēlreiz atdzīvojās uz maza automobiļa — '''Granada''' — ar 1995 cm³ ''Essex V4'' vai 2495 cm³ ''Essex V6'' dzinēju. Tas nozuda 1975. gadā, un visi modeļi pārtapa par ''Granada''.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20090311055707/http://fordconsul.co.uk/ Consul īpašnieku klubs] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20090322051618/http://www.fivestars.co.uk/ Ford Mk1 Consul, Zephyr and Zodiac īpašnieku klubs] {{en ikona}}

{{Ford}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Ford automobiļi]]</text>
      <sha1>2qfbf7irw6w484r2bmn7ykvfua0x63v</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rīgas osta</title>
    <ns>0</ns>
    <id>89175</id>
    <revision>
      <id>4530792</id>
      <parentid>4398088</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T21:32:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4530792</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17743" sha1="abwaihgva6kzap0hpbqki4we9l7nn16" xml:space="preserve">{{Ostas infokaste
|               name = Rīgas brīvosta
|        native_name = 
|              image = Riga port operator tower.JPG
|          imagesize = 
|            caption = Rīgas ostas operatoru vadības centrs
|            country = 
|           location = {{vieta|Latvija|Rīga}}
|            address = 
| latd  = 56 | latm  =  58| lats  = 40 | latNS  = N
| longd = 24 | longm =  05 | longs = 45 | longEW = E
|        pushpin_map = Rīga#Baltijas jūra
|        map_caption = 
|     pushpin_relief = 
|    pushpin_mapsize = 
|          map_label = 
|             opened = 
|           operated = [[Rīgas Brīvostas pārvalde]]
|              owner = 
|               type = 
|          sizewater = 6348 ha
|           sizeland = 1962 ha
|               size = 
|             berths = 
|             wharfs = 
|              piers = 
|          employees = 
|    leadershiptitle = 
|             leader = 
| blankdetailstitle1 = Akvatorija
|      blankdetails1 = 4386 ha
| blankdetailstitle2 = Brīvā teritorija
|      blankdetails2 = 860 ha
| blankdetailstitle3 = Kopējais piestātņu garums
|      blankdetails3 = 18 km
| | blankdetailstitle6 = 
|      blankdetails6 = 
|           arrivals = 
|       cargotonnage = 
|    containervolume = 
|         cargovalue = 
|   passengertraffic = 
|            revenue = 
|             profit = 
|   blankstatstitle1 = 
|        blankstats1 = 
|   blankstatstitle2 = 
|        blankstats2 = 
|   blankstatstitle3 = 
|        blankstats3 = 
|            website = {{URL|http://www.rop.lv/lv/}}
}}
'''Rīgas brīvosta''' ir lielākā [[osta]] [[Latvija|Latvijā]], [[Daugava]]s grīvā, [[Rīga]]s pilsētā, kuru pārvalda [[Rīgas Brīvostas pārvalde]]. Osta izvietojusies Daugavas abos krastos 15 km garumā, un ir atvērta kuģošanai visos gadalaikos. Kopējais ostas piestātņu garums ir 18 km; kuģa maksimālā iegrime pie piestātnes 15 metri. Brīvostas teritorijā esošo terminālu kravu pārkraušanas jauda ir 45 000 000 t gadā. Rīga ir daudzfunkcionāla osta. Galvenās kravas ir konteineri, ogles, kokmateriāli, konteineri, [[naftas produkti]], labības produkti, dažādi metāli un minerālmēsli.

2020. gadā beidza darboties pēdējā regulārā pasažieru un kravas/pasažieru prāmju līnija, kas savienoja Rīgu ar [[Stokholma|Stokholmu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120045985/riga-turpina-sarunas-par-pramju-satiksmes-atjaunosanu-ar-stokholmu|title=Rīga turpina sarunas par prāmju satiksmes atjaunošanu ar Stokholmu|website=www.delfi.lv|access-date=2024-10-11|language=lv}}&lt;/ref&gt; Savulaik pastāvēja arī savienojums ar [[Lībeka|Lībeku]], kuru nodrošināja operators ''[[Latlines]]''.

== Vēsture ==

=== Rīdzenes osta ===
Pirmā osta [[Rīdzene (bijusī upe)|Rīdzene]]s upē pie tās ietekas Daugavā — t. s. Rīgas ezerā, — izveidojās līdz ar cilvēku apmešanos šajā vietā (mūsdienu 13. janvāra ielas apvidū). Pirmo reizi šī osta pieminēta [[Indriķa hronika]]s aprakstā par Rīgas dibināšanu 1201. gadā,&lt;ref&gt;[http://www.dmgh.de/de/fs2/object/display/bsb00000734_00079.html?sortIndex=010%3A070%3A0031%3A010%3A00%3A00&amp;zoom=1.50&amp;html=true Indriķa hronikas]{{Novecojusi saite}} teksts: ''Anno tercio sue consecrationis episcopus cum peregrinis, quos habere potuit, dimissis in Theuthonia obsidibus in Lyvoniam revertitur et eadem estate '''in campo spatioso, iuxta quem portus navium esse poterat''', Riga civitas edificatur''. Tulkojums: &quot;Savas konsekrācijas trešajā gadā bīskaps ar krustnešiem, atstājis ķīlniekus Vācijā, atgriezās Līvzemē un tajā pašā vasarā '''uz plaša lauka, kuram līdzās varēja būt kuģu osta''', tika celta Rīgas pilsēta.&quot;&lt;/ref&gt; no 1297. gada ir saglabājušās senākās ziņas par jau esošas ostmalas nostiprināšanu, iedzenot krastos pāļus 7 pēdu (2,13 metru) dziļumā. 13. gadsimta beigās Rīgas pilsēta iestājās [[Hanzas savienība|Hanzas savienībā]], kas veicināja strauju ostas attīstību. Tika uzcelts tilts pāri Rīdziņai, kuras vidū tika atstāts brīvs laukums lielajiem kuģiem. Uz citām Eiropas ostām caur to eksportēja galvenokārt [[bišu vasks|vasku]], [[Lini|linus]], [[kaņepes]], [[Koks|kokmateriālus]] un zvērādas, bet importēja audumus, vīnus, amatniecības izstrādājumus. Atšķirībā no citām Hanzas savienības ostu pilsētām, savas tirdzniecības flotes Rīgai nebija.

=== Daugavas krastmala ===
14. gadsimta beigās par pilsētas galveno ostu kļuva Daugavas krastmala, atstājot Rīdzenes upes izteku nelielu buru laivu piestātnēm un kuģu ziemošanai (Rīdzenes upes veco ostu par laivu piestātni izmantoja līdz pat 18. gadsimta sākumam — pēdējās liecības par senās ostas izmantošanu ir no [[Lielais Ziemeļu karš|Ziemeļu kara]], kad pilsētas aplenkuma laikā senajā ostā patvērumu meklēja kuģi un laivas, bet 1733. gadā upi sāka oficiāli aizbērt, jo tajā uzkrājušies pilsētas atkritumi radīja nepatīkamu smaku un apdraudēja pilsētnieku veselību). Daugavas krastmala bija veidota kā cieša nepārtraukta pāļu siena ar daudzām noejām, kuras izmantoja kā ūdens ņemšanas vietas, kā arī šeit bija iespējams iekraut un izkraut kuģus. Izkraut Daugavas krastā gan varēja tikai upes kuģus, jo upe pie krasta bija tik sekla, ka jūras kuģi nevarēja noenkuroties. Bez tam, ja kuģis noenkurojās pie krasta, bija jāmaksā pāļu nauda, tāpēc kuģi noenkurojās krasta tuvumā, bet preci nogādāja krastā ar laivām.

16. gadsimtā Rīgas pilsētai tika uzcelti jauni zemes nocietinājumi: 8 m augstie zemes vaļņi Rīdziņas ieteku šķērsoja pie Daugavas. Zem vaļņiem 40 pēdu garumā pāri upei 1567. gadā uzbūvēja lokveida velvi — t. s. &quot;ostas vārtus&quot;. Vārti bijuši aptuveni 8 m plati, velve bija aptuveni 2,5 m virs ūdens līmeņa. Pavasara plūdu laikā upes tos noslēdza ar aizsprostiem, lai ceļoties ūdens līmenim tā neappludinātu pilsētu (ostas vārti bija ļoti zemi, tālab Rīdziņā varēja iebraukt tikai [[laiva]]s un [[strūga]]s). Caur ostu vesto preču sarakstā dominēja sāls, siļķes, audumi, metāla izstrādājumi, koloniālpreces (augsto muitas nodevu dēļ daļa kravu aizplūst caur [[Kurzemes hercogiste]]s un [[Prūsijas hercogiste]]s ostām). 1591. gadā Rīgas ostā ienāca 391 burinieks, t. i. vidēji viens kuģis dienā.

18. gadsimtā bolverka kopgarums pie pilsētas bija 3200 m. Kā kuģu piestātne kalpoja arī 1701. gadā uzceltais plostu tilts pār Daugavu. Lejteces pusē pie tilta pietauvojās jūras kuģi, bet augšteces pusē — upju kuģi, un pāri tiltam krava tika pārkrauta no viena kuģa otrā. Par kuģa pietauvošanu tiltam bija jāmaksā nodeva, bet pajūgi, kas piegādāja kravas, no nodevu maksāšanas bija atbrīvoti.

Rīgai nonākot [[Krievijas Impērija]]s sastāvā, sākās vērienīgi ostas paplašināšanas darbi: inženiertehnisko būvju darbi Daugavas gultnes koriģēšanā, dambju būvē. Pēdējā koka krastmala Daugavā tika izbūvēta 1825. gadā. Pieaugot Rīgas ostas nozīmei, palielinājās arī ostas krasta garums. 1875.-1876. gadā veica Muitas krastmalas pārbūvi, veidojot tās jauno virsbūvi no kaltiem granīta akmeņiem. Laika posmā no 1887. līdz 1891. gadam veco koka bolverku pretim Vecrīgai nomainīja ar jaunu pasažieru un preču kuģu piestātņu krastmalu (darbus vadīja [[Ādolfs Agte|Ā. Agte]]). Jaunā krastmala bija atvirzīta 25 m dziļāk upē, tas radīja pietiekami lielu dziļumu piestātnēm, kas atviegloja preču iekraušanu un izkraušanu. Krastmalā noteiktā attālumā tika novietoti lieli čuguna stabi kuģu pietauvošanai, kā arī bija izveidotas vairākas laivu piestātnes. 1788. gadā Daugavgrīvā tika uzcelta [[bāka]], kas nomainīja līdz tam esošo ugunskuru no baļķiem darinātā tornī. Pie ostas tika dibināta navigācijas skola.

=== Daugavas grīvas izbūve ===
[[Attēls:Rīgas osta 1865.JPG|thumb|200px|Rīgas osta ar sanesumiem upes vidū (1865. gada fotogrāfija).]]
[[Attēls:Rīgas osta 1870.JPG|thumb|200px|Rīgas osta ar tvaikoni Dagmāra pie Rīgas muitas ēkas fonā (1870).]]
19. gadsimtā kuģošana Rīgas ostā kļuva apgrūtināta kuģu ceļa aizsērēšanas dēļ — ārējā tirdzniecība bija kļuvusi pilnīgi atkarīga no bagarēšanas, ko finansēja galvenokārt [[Rīgas biržas komiteja]]. Padziļināšanas darbos tika izmantotas tā laika progresīvāko inženieru idejas un tehnika. Daugavas krastmalā iepretim [[Vecrīga]]i, kas daudzus gadsimtus bija galvenā Rīgas osta, radās piestātņu trūkums. Tāpēc sāka izbūvēt arvien jaunas laivu un kuģu piestātnes tālāk no vecpilsētas. Daugavā tika veikti padziļināšanas darbi, tika meklētas arvien jaunas vietas piestātņu celtniecībai. 1830. gadā Rīgas ostā ieradās pirmais tvaikonis &quot;Oskar&quot;. 1850. gadā Daugavas grīvā tika uzsākta Austrumu mola būve, 1881.—1885. gados uzbūvēja Rietumu molu — Rīgas jūras vārti ieguva savu šodienas izskatu. 1861. gadā atklāja ar gāzi darbināmo bāku uz austrumu mola. Pateicoties dzelzceļu līniju izbūvei ar Krieviju, strauji pieauga ostā ienākošo kuģu skaits un pārkraujamo preču apjoms. 1877. gadā Rīgas osta iegādājās pirmo ledlauzi.

=== Andrejsalas osta un Eksportosta ===
[[Attēls:Riga_port_old_cold_storage.JPG|thumb|200px|Vecā Rīgas ostas &quot;Valsts Saldētavas&quot; ēka]]
1894. gadā [[Andrejosta|Andrejostā]] atklāja elevatoru un dzelzceļu uz to. 1898. gada 31. maijā tika apstiprināta ievērojama ostas robežu paplašināšana, jo esošajās robežās tā vairs nevarēja apkalpot visus ienākušos kuģus. 1901. gadā pašvaldība pieņēma lēmumu par [[Eksportosta (Rīga)|Eksportostas]] būvi, kas palielinātu ostas caurlaides spēju. 1902. gadā atklāja pirmo &quot;valsts saldētavu&quot;, gadu vēlāk darbu uzsāka [[Rīga Preču I|Rīgas preču stacija]]. 20. gadsimta sākumā Rīgas osta bija lielākā [[Krievijas Impērija]]s eksportosta kokmateriālu jomā un ieņēma trešo vietu citu valsts ostu vidū pēc ārējās tirdzniecības kopapjoma. Gadsimtu mijā Rīgas osta jau aizņēma 40 km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;.

Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas turpinājās ostas infrastruktūras uzlabošanas darbi. 1928. gadā izbagarēto kuģu ceļa dziļums sasniedza 8,2 m, 1938. — 9,0 m, tika uzbūvētas vairākas jaunas noliktavas un saldētava Eksportostā. 1926. gadā ostā darbu sāka [[ledlauzis &quot;Krišjānis Valdemārs&quot;]].

=== Pēc Otrā pasaules kara ===
1944. gadā [[Vērmahts]] atkāpjoties krastmalu uzspridzināja, kā rezultātā radās 24 bedres un nopietni bojājumi (vecā krastmala saglabājusies tikai senajās fotogrāfijās un zīmējumos). Krastmalas atjaunošanas darbi pēc [[Latvijas PSR|LPSR]] valdības rīkojuma tika veikti no 1945. līdz 1949. gadam. Pārbūvējot Daugavas krastmalu, tika mainīta arī tās funkcija: no pasažieru un kuģu piestātnes, tai bija jākalpo iedzīvotāju atpūtas mērķiem, bet osta tika atvirzīta tālāk no pilsētas centra. 1965. gadā nodota ekspluatācijā [[Rīgas jūras pasažieru stacija]]. 1980. gadu sākumā [[Kundziņsala|Kundziņsalā]] tika uzbūvēts viens no lielākajiem konteineru termināliem [[Padomju Savienība|PSRS]], izveidota piestātne un infrastruktūra [[Šķidrā gāze|šķidrās gāzes]] eksportam, zvejas osta [[Rīnūži|Rīnūžos]].

=== Brīvostas izveide ===
2000. gada 11. aprīlī stājās spēkā Rīgas brīvostas likums, saskaņā ar to visa ostas teritorija tika nodota valdījumā Rīgas brīvostas pārvaldei. Ostas augstākā lēmējinstitūcija ir valde, ko veido četri [[Rīgas dome]]s pārstāvji un četri Latvijas valsts pārstāvji no Satiksmes, Ekonomikas, Finanšu un Vides ministrijām.

Rīgas brīvostas teritorijā lejamkravu, beramkravu, ģenerālkravu termināļi un ražošanas uzņēmumi netika izvietoti vienkopus, bet gan izkliedēti dažādos ostas rajonos. 
Ģenerālkravu termināļi atrodas Kundziņsalā, [[Sarkandaugava]]s dienvidos, Jaunmīlgrāvja ziemeļos, Vecmīlgrāvja dienvidaustrumos, Vecmīlgrāvja dienvidos, Podragā, Krēmeros un Krievu salā.
Beramkravas termināļi ir Rīnūžos, Eksportostā, Andrejsalā un Daugavgrīvā.
Naftas produktu termināļi atrodas Kundziņsalas dienvidrietumos, Sarkandaugavā, Jaunmīlgrāvī un Rīnūžos.
Sašķidrinātās gāzes terminālis ir Krievu salā.
Jaukta tipa kravu termināļi ir Rīnūžos, Mangaļsalā, Eksportostā, Krēmeros, Krievu salā un Daugavgrīvā.

Sarkandaugavā darbojas stividorkompānija &quot;MAN — TESS&quot; ar ostu, kurā atrodas četras kuģu piestātnes ar naftas produktu pārkraušanas iespējām un muitas noliktava. Naftas rezervuāru parkā ir iespējams uzglabāt līdz 60 000 m³ naftas produktu.

Brīvostas teritorija tiek izmantota arī rūpnieciskās vai ražotņu apbūves vajadzībām (Sarkandaugava, Vecmīlgrāvis, Mangaļi) un Ro-Ro kravu termināla darbībai Vecmīlgrāvī. 
Ostā atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (dabas liegums „Krēmeri”, dabas parka „Piejūra” dabas lieguma zona „Mīlestības saliņa”).&lt;ref&gt;RĪGAS BRĪVOSTAS ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA 2009-2018&lt;/ref&gt;

== Pasažieru pārvadājumi (līdz 2019) ==
1965. gadā uzbūvēja &quot;Jūras pasažieru staciju&quot; (arhitekti [[Modris Ģelzis]] un Vera Savisko), pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s no 1995. gada līdz 2000. gadam to pārvaldīja akciju sabiedrība &quot;Rīgas pasažieru osta&quot;, bet pēc tam SIA &quot;Rīgas Pasažieru termināls&quot; kas no Rīgas brīvostas iznomāja piestātni un tās iekārtas.&lt;ref&gt;[https://rpo.lv/lv/par-mums/vesture-un-atrasanas-vieta/juras-pasazieru-stacija JŪRAS PASAŽIERU STACIJA]&lt;/ref&gt; 
2002. gada 20. decembrī kuģniecības kompānija &quot;Rīgas Jūras Līnija&quot; atklāja regulāru satiksmi uz Stokholmu ar pasažieru prāmi ''[[Baltic Kristina]]''. 
2006. gadā Rīgas pasažieru osta izveidoja ciešu sadarbību ar kuģu kompāniju ''[[Tallink]]'', uzsākot regulāru prāmju satiksmi uz Stokholmu ar prāmi ''Fantaasia'', tad ar ''[[Regina Baltica]]''. 
''Tallink'' šajā līnijā 2008. gada 7. janvārī palaida otru prāmi ''[[Vana Tallinn]]'', bet 2009. gada aprīlī prāmi ''Romantika''.
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Operators
!Līnija
!Kuģi
!Kursē
|-
| rowspan=&quot;6&quot;|{{flaga|Igaunija}} Tallink
|Rīga — Stokholma*
| rowspan=&quot;2&quot;|{{flaga|Latvija}}''[[Romantika (prāmis)|Romantika]]*'';&lt;br /&gt;{{flaga|Igaunija}}''[[Victoria I (prāmis)|Victoria I]]*''
| rowspan=&quot;2&quot;| ''Pēc atsevišķa rīkojuma*''
|-
|Stokholma — Rīga*
|-
|Rīga — Helsinki
| rowspan=&quot;2&quot;|{{flaga|Latvija}}''[[Romantika (prāmis)|Romantika]]'';&lt;br /&gt;{{flaga|Somija}}''[[Silja Serenade (prāmis)|Silja Serenade]]'';&lt;br /&gt;{{flaga|Igaunija}}''[[Baltic Queen (prāmis)|Baltic Queen]]
| rowspan=&quot;2&quot;| Katru otro dienu un arī pēc atsevišķa rīkojuma
|-
|Helsinki — Rīga
|-
|Rīga — Mariehamna (Ālandu salas)
| rowspan=&quot;2&quot;|{{flaga|Latvija}}''[[Romantika (prāmis)|Romantika]]''
| rowspan=&quot;2&quot;| Speckruīzs, pēc atsevišķa rīkojuma
|-
|Mariehamna (Ālandu salas) — Rīga
|-
|}

=== Brīvostas pārvaldnieks ===
{{nepilnīgs saraksts}}
* [[Andrejs Inkulis]]: 1996.—1998.
* [[Leonīds Loginovs]]: 1998.—2017.
* Ansis Zeltiņš: 2017.—''pašlaik''

== Attēlu galerija ==
{{center|&lt;gallery&gt;
Attēls:Rīgas_ostas_celtni.JPG|Rīgas ostas celtņi ziemeļos no Andrejsalas
Attēls:Riga_port_cran.JPG|Rīgas ostas akmeņogļu pārkraušanas piestātne
Attēls:Riga_port_coal_terminal_1.JPG|Rīgas ostas akmeņogļu pārkraušanas piestātne
Attēls:Riga_port_coal_terminal.JPG|Rīgas ostas birstošo kravu pārkraušanas piestātne
Attēls:Riga_port_chemical_terminal.JPG|Rīgas ostas ķimikāliju pārkraušanas termināls
Attēls:Riga port container terminal.jpg|Rīgas ostas konteineru termināls
Attēls:Princess_Daphne_in_Riga_port_1.JPG|Kruīzu kuģis &quot;Princess Daphne&quot; Rīgas ostas akvatorijā
Attēls:Princess_Daphne_in_Riga_port_2.JPG|Kruīzu kuģis &quot;Princess Daphne&quot; Rīgas ostas akvatorijā
Attēls:Sea_cloud_II_Riga_4-07-2009.JPG|Kruīzu burinieks &quot;Sea cloud II&quot; Rīgas ostas akvatorijā
Attēls:Riga_seaport_terminal_1.JPG|Pasažieru prāmji Rīgas pasažieru ostā
&lt;/gallery&gt;}}

== Literatūra ==
* Arvis Pope. Rīgas osta deviņos gadsimtos. Rīga: Jumava, 2000. {{ISBN|9984-05-301-6}}
* J. Štrauhmanis. Latvijas ostas. Rīga, 2000.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20070218195048/http://www.freeportofriga.lv/lat/vesture.asp Rīgas osta deviņos gadsimtos]
* [http://www.citariga.lv/LV/?page=2&amp;id=13 Vecrīgas ostas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305131207/http://www.citariga.lv/LV/?page=2&amp;id=13 |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}
* [https://web.archive.org/web/20091124092817/http://company.lursoft.lv/rigas_osta Rīgas pilsētas pašvaldības uzņēmums &quot;RĪGAS OSTA&quot;]
* [https://web.archive.org/web/20250906182536/http://www.transport.lv/doc_upl/riga_12.pdf Raksturīgāko kravu veidu salīdzinājums Rīgas ostā 1996.-2008. gadā (.pdf)]
* [http://www.csb.lv/csp/events/csp/events/?mode=arh&amp;period=01.2009&amp;cc_cat=475&amp;id=9158 Par ostu darbības rezultātiem 2008. gadā — Centrālās statistikas pārvaldes dati]{{Novecojusi saite}}
* [http://www.likumi.lv/doc.php?id=3435 Rīgas brīvostas likums]
* [http://www.freeportofriga.lv/lat/ Rīgas brīvostas mājas lapa]{{Novecojusi saite}}
* [http://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/krievu-sala-rigas-pils-un-ekskluzivi-dzivokli-kas-uzbuvets-sogad.d?id=46878375&amp;page=1 2015. gadā Rīgas brīvostas pārvaldes rīcībā tiek nodots Krievu salā izbūvētās četras beramkravu pārkraušanas piestātnes]
{{Lielie uzņēmumi Latvijā}}

[[Kategorija:Rīga]]
[[Kategorija:Latvijas ostas]]</text>
      <sha1>abwaihgva6kzap0hpbqki4we9l7nn16</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vieglais automobilis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>91613</id>
    <revision>
      <id>4530827</id>
      <parentid>4459437</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T04:37:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4530827</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10190" sha1="fros28eru46efzowhd4nq9qykh7z3g2" xml:space="preserve">[[Attēls:Saab 9000 01.jpg|thumb|200px|[[Saab 9000]] — tipisks vieglais automobilis]]
'''Vieglais automobilis''' ir [[mehāniskais transportlīdzeklis]], kas paredzēts pasažieru un bagāžas pārvadājumiem, ietilpībā no 2 līdz 8 cilvēkiem. Ja ir vairāk vietas pasažieriem, automobili sauc par [[autobuss|autobusu]].

== Vieglo automobiļu klasifikācija ==

=== Pēc ražošanas vietas ===
* [[Amerika|Amerikā]] ražoti vieglie automobiļi (18,8)
* [[Eiropa|Eiropā]] ražoti vieglie automobiļi (20,83)
* [[Āzija|Āzijā]] un [[Okeānija|Okeānijā]] ražoti vieglie automobiļi (24,1)
* [[Āfrika|Āfrikā]] ražoti vieglie automobiļi (0,42)
;''Iekavās uzrādīts saražoto automobiļu skaits miljonos, 2004. gadā.''

=== Pēc izmēra ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:85%&quot;
|align=&quot;center&quot; colspan=&quot;6&quot;|'''[[Vieglo automobiļu klasifikācija pēc izmēra]]'''
|-
!Angļu valodā ([[Amerika|Amerikā]])!!Angļu valodā ([[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]])!![[Latviešu valoda|Latviešu valodā]]!!Segments&lt;ref&gt;[http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m1406_en.pdf Eiropas komisijas kvalifikācija]&lt;/ref&gt;!![[Euro NCAP]]!!Piemēri
|-
|[[:en:Microcar|Microcar]]||Microcar, [[:en:Bubble car|Bubble car]]||[[Motorrati]]|| — || — ||[[BMW Isetta]], [[Smart Fortwo]]
|-
| — ||[[:en:City car|City car]]||[[Pilsētas automobilis]]||[[A klase]]||rowspan=2|[https://web.archive.org/web/20100205064919/http://euroncap.com/supermini.aspx Supermini]||[[Daewoo Matiz]], [[Renault Twingo]], [[Toyota Aygo]]
|-
|[[:en:Subcompact car|Subcompact car]]||[[:en:Supermini car|Supermini]]||Mazā klase||[[B klase]]||[[Hyundai Accent]], [[Ford Fiesta]], [[Opel Corsa]]
|-
|[[:en:Compact car|Compact car]]||[[:en:Small family car|Small family car]]||[[Golf-klase]]&lt;br /&gt;Mazā vidējā||[[C klase]]||[https://web.archive.org/web/20090306073813/http://www.euroncap.com/small_family_car.aspx Small family car]||[[Ford Focus]], [[Toyota Corolla]], [[Volkswagen Golf|VW Golf]]
|-
|[[:en:Mid-size car|Mid-size car]]||[[:en:Large family car|Large family car]]||rowspan=2|Vidējā klase||rowspan=2|[[D- klase]]||rowspan=2|[http://www.euroncap.com/large_family_car.aspx Large family car] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110614222058/http://www.euroncap.com/large_family_car.aspx |date={{dat|2011|06|14||bez}} }}||[[Ford Mondeo]], [[Opel Vectra]], [[Toyota Avensis]], [[Volkswagen Passat|VW Passat]]
|-
|[[:en:Entry-level luxury car|Entry-level luxury car]]||[[:en:Compact executive car|Compact executive car]]||[[Audi A4]], [[BMW 3]], [[Mercedes-Benz C-Class]]
|-
|[[:en:Full-size car|Full-size car]]||rowspan=2|[[:en:Executive car|Executive car]]||Pilnizmēra automobilis||rowspan=2|[[E klase]]||rowspan=2|[https://web.archive.org/web/20100205065034/http://euroncap.com/executive.aspx Executive car]||[[Ford Crown Victoria]], [[Holden Commodore]], [[Opel Omega]]
|-
|[[:en:Mid-size car|Mid-size]] [[:en:luxury vehicle|luxury car]]||Bizness klase||[[Audi A6]], [[BMW 5]], [[Mercedes-Benz E-Class]]
|-
|[[:en:Full-size car|Full-size]] [[:en:luxury vehicle|luxury car]]||Luxury car||Pārstāvnieciskā klase||[[F klase]]|| — ||[[Audi A8]], [[BMW 7]], [[Mercedes-Benz S-Class]]
|-
|[[:en:Sports car|Sports car]]||Sports car||[[Sporta klase]]||rowspan=5| [[S klase]] || — ||[[Chevrolet Corvette]], [[Porsche 911]]
|-
|[[:en:Grand tourer|Grand tourer]]||Grand tourer||[[Gran Turismo klase]]|| — ||[[Jaguar XK]], [[Maserati GranTurismo]]
|-
|[[:en:Supercar|Supercar]]||Supercar|| — || — ||[[Bugatti Veyron]], [[Ferrari Enzo]]
|-
|[[:en:Convertible|Convertible]]||Convertible||[[Kabriolets]]|| — ||[[Mercedes-Benz CLK-Class|Mercedes CLK]], [[Volvo C70]], [[Volkswagen Eos]]
|-
|[[:en:Roadster|Roadster]]||Roadster||[[Rodsters]]||[https://web.archive.org/web/20100131042539/http://www.euroncap.com/roadster_sports.aspx Roadster sports]||[[Audi TT]], [[BMW Z4]], [[Porsche Boxster]]
|-
| — ||[[:en:Leisure activity vehicle|Leisure activity vehicle]]|| — ||rowspan=4|M klase||rowspan=3|[https://web.archive.org/web/20090221184030/http://www.euroncap.com/small_mpv.aspx Small MPV]||[[Peugeot Partner]], [[Škoda Roomster]]
|-
| — ||[[:en:Mini MPV|Mini MPV]]||[[Mikrovens]]||[[Opel Meriva]], [[Fiat Idea]], [[Ford Fusion (Eiropa)|Ford Fusion]]
|-
|Compact minivan||[[:en:Compact MPV|Compact MPV]], Midi MPV||[[Kompaktvens]]||[[Mazda5]], [[Opel Zafira]], [[Renault Scenic]], [[Volkswagen Touran|VW Touran]]
|-
|[[:en:Minivan|Minivan]]||[[:en:Large MPV|Large MPV]]||[[Minivens]]||[https://web.archive.org/web/20100131042623/http://www.euroncap.com/large_mpv.aspx Large MPV]||[[Ford Galaxy]], [[Toyota Previa]], [[Renault Espace]]
|-
|[[:en:Mini SUV|Mini SUV]]||Mini 4×4|| — ||rowspan=5|J klase||rowspan=2|[https://web.archive.org/web/20100205062805/http://euroncap.com/small_off_road_4_4.aspx Small Off-Road 4×4]||[[Toyota Rush]], [[Daihatsu Terios]], [[Mitsubishi Pajero iO]], [[Suzuki Jimny]]
|-
|[[:en:Compact SUV|Compact SUV]]||Compact 4×4||Maza [[apvidus automobilis]]||[[Honda CR-V]], [[BMW X3]], [[Ford Explorer]], [[Toyota RAV4]]
|-
| — ||Coupe SUV||Apvidus kupeja|| — ||[[Isuzu VehiCROSS]], [[SsangYong Actyon]], [[BMW X6]]
|-
|[[:en:Mid-size car|Mid-size]] [[:en:sport utility vehicle|SUV]]||rowspan=2|Large 4×4||Vidēja [[apvidus automobilis]]||rowspan=2|[https://web.archive.org/web/20090123162617/http://www.euroncap.com/large_off_road_4_4.aspx Large Off-Road 4×4]||[[BMW X5]], [[Jeep Grand Cherokee]], [[Volkswagen Touareg|VW Touareg]]
|-
|[[:en:Full-size car|Full-size]] [[:en:sport utility vehicle|SUV]]||Liela [[apvidus automobilis]]||[[Cadillac Escalade]], [[Chevrolet Suburban]], [[Range Rover]], [[Toyota Land Cruiser]]
|-
|[[:en:Pickup truck|Pickup truck]]||[https://web.archive.org/web/20100220152551/http://www.euroncap.com/Content-CarClass/b9daf426-e95a-43af-bea9-c5d2e7388aef/pick-up.aspx Pick-up]||[[Pikaps]]|| — |||Pick-up||[[Ford F-150]], [[Mitsubishi L200]], [[Nissan Navara]]
|}

{{atsauces}}

=== Pēc klases ===
{| align=&quot;center&quot; class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Klase
! Virsbūves tips, izmēri
! Papildus informācija
! Saprātīgs pielietojums||Automobilis
|-
|A||3-durvju un 5-durvju hečbeks. Mazi gabarīti — garums — ne vairāk kā 3600 mm, platums — ne vairāk kā 1520 mm ||Dinamika un gaitas īpašības pietiekamas. Ērts diviem cilvēkiem un nelielai bagāžai.||Pilsētas robežās, kā otrs ģimenes automobilis||[[Rover]] Mini
|-
|B||3-durvju un 5-durvju hečbeki, retāk sedani, garums 3500—3900 mm, platums 1520—1630 mm ||Īpašas klases mazgabarīta automobiļi. Ērts četru cilvēku braucieniem vai divu cilvēku ceļojamam ar palielu bagāžu. ||Automobilis vienam vai nelielai ģimenei (pilsētas un ārpus tās izbraucieniem). ||[[Skoda]] Felicia
|-
|С||[[Hečbeks]], [[sedans]], [[universālis]]. Garums 3,9m — 4,4m. Platums 1,6m — 1,75m||Universāli, attiecīgi kompaktas un tajā paša laika ietilpīgi automobiļi. Ērts pārbraucieniem un ceļojumiem. ||Personīgais vai ģimenes automobilis||[[Toyota]][[Toyota Corolla|Corolla]]
|-
|D ||Hečbeks, sedans, universāls un palielinātas ietilpības universāļi. Garums 4,4m — 4,7m. Platums 1,7m — 1,8m||Parastā grupa — liels pieprasījums un saprātīga cena (Opel Vectra, Peugeot-406, Ford Mondeo, Toyota Avensis, Nissan Primera, Volkswagen Passat). Elitārā — dārgi un labi aprīkoti (Alfa Romeo 156, 3-ās sērijas BMW, Mercedes-Benz C). ||Personiska prestiža automobilis, komfortabla un prestiža — ģimenei||[[Audi A4]]
|-
|Е ||Sedani un universāļi. Garāks par 4,6m. Platāks par 1,7m||Parastā grupa — Opel Omega, Toyota Camri. Elitārā — 5-ās sērijas BMW, E klases Mercedes-Benz, Audi A6, Jaquar S-type, Volvo S80/V70, Saab 9-5||Personiska prestiža automobilis, komfortabla un prestiža — ģimenei||Mercedes Benz E-class
|-
|F||Sedani, limuzīni. Garāks par 4,6m. Platāks par 1,7m||Ļoti dārgi automobiļi ar pārstāvniecisku raksturu. Komforta līmenis un ietilpība — augstākā klase — Audi A8, 7-ās sērijas BMW, S klases Mercedes-Benz, Jaguar XJ8 un Lexus LS430||Prestižs personiskais auto||[[BMW 7]]
|-
|Miniveni un paaugstinātas ietilpības automobiļi ||Hečbeks, sedans un universāls||Šo modeļu ietilpība ir palielināta — no 6 līdz 8 vietām, bet miniveniem — līdz 9 vietām, ieskaitot šoferi. Citroen Evasion, Mazda MPV, Renault Espace, SEAT Alhambra, Volkswagen Sharan, Ford Windstar, Hyundai H-1, Mitsubishi Space Gear un Volkswagen Caravelle/Multivan||Demontējot aizmugurējos sēdekļus var tikt izmantots kravas pasažieru pārvadājumiem. ||[[Volkswagen Sharan]]
|-
|Apvidus automobiļi||3- vai 5-durvju universāļi, retāk ar mīksto noņemamo jumtu. Ietilpība — no 4 līdz 9 vietām. Pielietojums — pilnīgi universāla, var būt arī tīri specifisks.||Dalās trīs grupās: mazie (Suzuki Jimny vai Daihatsu Terios), vidējie (Honda CR-V) un lielie (Chevrolet Tahoe vai Jeep Grand Cherokee). ||Grūti izbraucamām vietām ||[[Honda CR-V]]
|-
|Kupeja||Kupejas ietilpība — 2 vai 4 vietas||Alfa Romeo GTV, Audi TT Coupe, 3-ās sērijas BMW Coupe, FIAT Coupe, Ford Cougar, Honda Prelude, Mercedes-Benz CLK, kā arī Porsche 911 un Jaguar XK8 Coupe||Automobiļi paredzētas gludiem asfalta ceļiem||Peugeot 406 Coupe
|-
|Atvērta tipa virsbūves||Kabrioleti, rodsteri un spaideri||Ar automātiski vai manuāli paceļamu un nolaižamu jumtu vai transformējamu cieto jumtu — Mercedes-Benz SLK||Vasarā izbraucieniem pie dabas krūts||Mercedes-Benz SLK
|-
|}

== Citu vieglo automobiļu klasifikācija ==
* G1 — kupejas
* G2 — ''premium'' klases kupejas
* H1 — [[kabriolets|kabrioleti]] un [[rodsters|rodsteri]]
* H2 — ''premium'' klases kabrioleti un rodsteri
* I — augstas caurgājamības universāļi
* K1 — maza izmēra apvidus automobiļi
* K2 — vidēja izmēra apvidus automobiļi
* K3 — liela izmēra apvidus automobiļi
* K4 — [[pikaps|pikapi]]
* L — [[minivens|miniveni]]
* M — maza izmēra komerctransporta automobiļi

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Automobiļi]]
[[Kategorija:Tehnika]]</text>
      <sha1>fros28eru46efzowhd4nq9qykh7z3g2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vieglo automobiļu klasifikācija pēc izmēra</title>
    <ns>0</ns>
    <id>91745</id>
    <revision>
      <id>4530836</id>
      <parentid>4459438</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T05:00:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4530836</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21885" sha1="jnr53gj27zsn54erfgj1tgzagxp3deh" xml:space="preserve">'''Vieglo un kravas pasažieru automobiļu klasifikācija''' ir vispārpieņemts klasifikācijas veids [[automobilis|automobiļu]] iedalīšanai tām atbilstošās klasēs un segmentos. Pastāv vairākas vieglo automobiļu klasifikācijas sistēmas.

== Eiropa ==
Eiropas ekonomiskās komisijas klasifikācija vairāk orientēta ir uz kopējo automobiļu tirgus segmentāciju, nevis uz kādiem konkrētiem automobiļa rakstura īpašību aprakstiem; nav kategoriska starpība starp segmentiem un netiek ierobežota ar tādiem parametriem, kā gabarīti vai automobiļa svars. Segmentācijas faktori iekļauj sevī tādus parametrus kā cena, tips, opciju izlase u.c.&lt;ref name=&quot;m1326&quot;&gt;http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m1326_en.pdf&lt;/ref&gt;

No citas puses, šos segmentus izmanto ražotāji, lai noteiktu automobiļa vietu tirgū, dēļ kā konkrētām automobiļu koncepcijām kopīgā segmentā var būt pilnīgi dažādi apraksti, izmantotas dažādas tehnoloģijas un opciju izlases, atkarībā no ražotāja.

Dotos segmentus izmanto Eiropas tirgus monitoringam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ec.europa.eu/competition/sectors/motor_vehicles/overview_en.html|title=European Commission - Competition|website=ec.europa.eu}}&lt;/ref&gt; Stingra izvēlnes aprakstu noteikšana var nopietni traucēt efektīvai tirgus analīzei&lt;ref name=&quot;m1326&quot;/&gt;

Kopsummā, pasažieru automobiļu tirgus dalās sekojošos segmento:&lt;ref name=&quot;m1326&quot;/&gt;&lt;ref&gt;http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m1406_en.pdf&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m5219_20080925_20310_en.pdf&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
| '''A''':
| Mini cars
|-
| '''B''':
| Small cars
|-
| '''C''':
| Medium cars (’compact or lower middle class’)
|-
| '''D''':
| Larger cars (’middle class’)
|-
| '''E''':
| Executive cars (’upper middle class’)
|-
| '''F''':
| Luxury cars
|-
| '''S''':
| Sports cars / coupés / cabriolets;
|-
| '''M''':
| Multi purpose cars;
|-
| '''J''':
| Sports utility cars (SUVs, including off-road vehicles)
|}

Šaurāka tirgus noteikšana netika pieprasīta, tādēļ palikusi atvērta.&lt;ref name=&quot;m1326&quot;/&gt;

=== А segments (īpaši maza klase, pilsētas automobiļi) ===
* [[Chevrolet Spark]]
* [[Citroen C1]]
* [[Daewoo Matiz]]
* [[Ford Ka]]
* [[Fiat Panda]]
* [[Hyundai Atos]]
* [[Kia Picanto]]
* [[Smart Fortwo]]
* [[Toyota Aygo]]
* [[Volkswagen Lupo]]
* [[Peugeot 107]]
* [[Renault Twingo]]
* [[Hyundai i10]]
* [[Chery QQ (Sweet)]]

=== B segments (mazā klase) ===
{| cellspacing=&quot;0&quot; cellpadding=&quot;0&quot; class=&quot;&quot; style=&quot;background-color:transparent; width:100%;&quot;
|- style=&quot;vertical-align:top;&quot;

| style=&quot;text-align:left; width:33%;&quot; |
* [[Audi A2]]
* [[Chevrolet Aveo]]
* [[Chevrolet Lanos]]
* [[Citroen C2]]
* [[Citroen C3]]
* [[Chery Kimo]]
* [[Daewoo Lanos]]
* [[Fiat Albea]]
* [[Fiat Punto]]
* [[Ford Fiesta]]
* [[Honda Logo]]
* [[Honda Jazz]]/[[Honda Fit]]
* [[Hyundai Accent]]
* [[Hyundai i20]]

| style=&quot;text-align:left; width:33%;&quot; |
* [[Hyundai Getz]]
* [[Kia Rio]]
* [[Mazda 2]]
* [[Mazda Demio]]
* [[Mercedes-Benz A-class]]
* [[MINI (BMW)]]
* [[Mitsubishi Colt]]
* [[Nissan Micra]]
* [[Nissan Note]]
* [[Opel Corsa]]
* [[Peugeot 206]]
* [[Peugeot 207]]
* [[Renault Clio]]
* [[Renault Logan]]
* [[Mercedes-Benz B-class]]

| style=&quot;text-align:left; width:33%;&quot; |
* [[Renault Symbol]]
* [[Rover 111]]
* [[Škoda Fabia]]
* [[Suzuki Ignis]]
* [[Suzuki Swift]]
* [[Suzuki SX4]]
* [[Toyota Vitz]]
* [[Toyota Ist]]
* [[Toyota Yaris]]
* [[Volkswagen Pointer]]
* [[Volkswagen Polo]]
* [[Volkswagen Polo Classic]]
|}

=== C segments (Golf-klase, kompaktās automobiļi) ===
{| cellspacing=&quot;0&quot; cellpadding=&quot;0&quot; class=&quot;&quot; style=&quot;background-color:transparent; width:100%;&quot;
|- style=&quot;vertical-align:top;&quot;

| style=&quot;text-align:left; width:33%;&quot; |
* [[Alfa Romeo 147]]
* [[Audi A3]]
* [[BMW 1]]
* [[Volvo С30]]
* [[Volvo V50]]
* [[Chevrolet Lacetti]]
* [[Chevrolet Viva]]
* [[Chevrolet Cobalt]]
* [[Citroën C4]]
* [[Citroën Xsara]]
* [[Daewoo Nexia]]
* [[Dodge Caliber]]

| style=&quot;text-align:left; width:33%;&quot; |
* [[Fiat Bravo]]
* [[Ford Focus]]
* [[Ford Fusion (Eiropa)|Ford Fusion]]
* [[Honda Civic]]
* [[Hyundai i30]]
* [[Hyundai Elantra]]
* [[Kia cee'd]]
* [[Kia Cerato]]
* [[Kia Spectra]]
* [[Mazda 3]]
* [[Mercedes-Benz CLC-class]]
* [[Mitsubishi Lancer]]
* [[Nissan Almera]]
* [[Nissan Tiida]]
* [[Subaru Impreza]]
* [[Suzuki Liana]]
* [[Opel Astra]]

| style=&quot;text-align:left; width:33%;&quot; |
* [[Peugeot 307]]
* [[Peugeot 308]]
* [[Renault Megane]]
* [[Škoda Octavia]]
* [[Seat Leon]]
* [[Toyota Auris]]
* [[Toyota Corolla]]
* [[VW Golf]]
* [[VW Jetta]]
 |}

=== D segments (vidējā klase, ģimenes automobiļi) ===
{| cellspacing=&quot;0&quot; cellpadding=&quot;0&quot; class=&quot;&quot; style=&quot;background-color:transparent; width:100%;&quot;
|- style=&quot;vertical-align:top;&quot;

| style=&quot;text-align:left; width:33%;&quot; |

* [[Alfa Romeo 159]]
* [[Audi A4]]
* [[BMW 3]]
* [[Cadillac BLS]]
* [[Citroen C5]]
* [[Chevrolet Evanda]]
* [[Ford Sierra]]
* [[Jaguar X-Type]]
* [[Lexus IS]]
* [[Saab 9-3]]
| style=&quot;text-align:left; width:33%;&quot; |

* [[Honda Accord]]
* [[Kia Magentis]]
* [[Mazda 6]]
* [[Mitsubishi Galant]]
* [[Nissan Primera]]
* [[Nissan Laurel]]
* [[Opel Vectra]]
* [[Volkswagen Passat]]
* [[Volvo S60]]

| style=&quot;text-align:left; width:33%;&quot; |
* [[Peugeot 407]]
* [[Renault Laguna]]
* [[Rover 75]]
* [[Samand]]
* [[Škoda Octavia A5 FL]]
* [[Subaru Legacy]]
* [[Toyota Avensis]]
* [[Toyota Allion]]
* [[Daewoo Espero]]
|}

=== E segments (bizness-klase) ===
{| cellspacing=&quot;0&quot; cellpadding=&quot;0&quot; class=&quot;&quot; style=&quot;background-color:transparent; width:100%;&quot;
|- style=&quot;vertical-align:top;&quot;

| style=&quot;text-align:left; width:33%;&quot; |
* [[Alfa Romeo 166]]
* [[Audi A6]]
* [[BMW 5]]
* [[Cadillac Catera]]/[[Cadillac CTS|CTS]]
* [[Cadillac Seville]]/[[Cadillac STS|STS]]
* [[Chrysler Sebring]]
* [[Chrysler 300]]
* [[Citroën C6]]
* [[Jaguar XF]]
* [[Jaguar S-Type]]

| style=&quot;text-align:left; width:33%;&quot; |
* [[Lancia Thesis]]
* [[Lexus GS]]
* [[Mercedes-Benz E-Class]]
* [[Mercedes-Benz CLS-Class]]
* [[Mitsubishi Galant]]
* [[Volvo S80]]
* [[Daewoo Tosca]]
* [[Holden Epica]]

| style=&quot;text-align:left; width:33%;&quot; |
* [[Hyundai Sonata]]
* [[Hyundai XG]]
* [[Hyundai Santa Fe new]]
* [[Kia Opirus]]
* [[Honda Legend]]
* [[Ford Scorpio]]
* [[Nissan Teana]]
* [[Nissan Maxima]]
* [[Peugeot 607]]
* [[Renault Vel Satis]]
* [[Skoda Superb]]
* [[Toyota Altezza]]
* [[Toyota Mark II/Chaser/Cresta]]
|}

=== F segments (pārstāvnieciskā klase) ===
{| cellspacing=&quot;0&quot; cellpadding=&quot;0&quot; class=&quot;&quot; style=&quot;background-color:transparent; width:100%;&quot;
|- style=&quot;vertical-align:top;&quot;

| style=&quot;text-align:left; width:33%;&quot; |
* [[Audi A8]]
* [[Bentley Arnage]]
* [[Bentley Continental Flying Spur]]
* [[BMW E65/E66]]
* [[Cadillac DeVille]]/[[Cadillac DTS|DTS]]
* [[Chevrolet Impala SS/Caprice]]
* [[Daewoo Chairman]]
* [[Ford Fairlane/LTD]]
* [[Ford Crown Victoria]]
* [[Holden Statesman]]/[[Holden Caprice|Caprice]]

| style=&quot;text-align:left; width:33%;&quot; |
* [[Hyundai Genesis]]
* [[Hyundai Centennial|Centennial]]/[[Hyundai Equus|Equus]]
* [[Jaguar XJ]]
* [[Rolls-Royce Phantom]]
* [[Lexus LS]]
* [[Toyota Century]]
* [[Toyota Crown/Crown Majesta]]
* [[Maybach]]
* [[Maserati Quattroporte]]
* [[Mercedes-Benz S-Class]]
* [[Mitsubishi Proudia]]
* [[Nissan President]]

| style=&quot;text-align:left; width:33%;&quot; |
* [[Nissan Cima]]
* [[Volkswagen Phaeton]]
|}

== Ziemeļamerika ==
[[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] vēsturiski ir izveidojusies savādāka automobiļu klasifikācija, balstīta uz riteņu bāzes garuma un (pēdējā laikā) salona lietderīgās platības apjomu ({{val|en|interior passenger space}}). klasifikācijas kritērijos laika gaitā ir veiktas nozīmīgas izmaiņās.
 
Pašreiz (no 1985. gada), saskaņā ar dokumentu &quot;''Title 40--Protection of Environment, Section 600.315-82 Classes of comparable automobiles''&quot;, dotajā klasifikācijā, automobiļi tiek iedalīti pēc salona lietderīgās platības apjoma:

* '''Mini''' ({{val|en|minicompact car}}, līdz 85 kubikpēdām, apmēram atbilst Eiropas '''A-B''' klasēm
* '''Subkompakti''' ({{val|en|sub-compact cars, subcompacts}}, 85-99,9 kupikpēdas), apmēram atbilst Eiropas '''С''' klasei
* '''Kompakti''' ({{val|en|compact cars, compacts}}, 100—109,9 kubikpēdas), apmēram atbilst Eiropas '''D''' klasei
* '''Vidusizmēra automobiļi''' ({{val|en|mid-size cars, intermediates}}, 110—119,9 kubikpēdas), apmēram atbilst Eiropas '''E''' klasei
* '''Pilnizmēra automobiļi''' ({{val|en|large cars, full-size cars, standard size cars}}, 120 un vairāk kubikpēdas), apmēram atbilst Eiropas '''F''' klasei

Atšķirīgas salona lietderīgās platības apjoma kategorijas ir automobiļiem ar [[Universālis|universāļa]] virsbūves tipu:

* '''Small station wagon''' (līdz 130 kubikpēdām)
* '''Midsize station wagon''' (130—160 kubikpēdas)
* '''Large station wagon''' (virs 160 kubikpēdām)

Pēc šīs klasifikācijas analoga, Amerikā, apvidus automobiļus (SUV — {{val|en|Sport-Utility Vehicles}}), arī iedala:

* '''Full size SUV'''
* '''Midsize SUV'''
* '''Compact SUV'''

Tomēr, šie skaitļi tika daudz reizes mainīti, bet līdz pat 1980. gadiem šīs klasifikācijas pamatā bija riteņu bāzes garuma parametri. 1970. gadu &quot;kompakti&quot;, pēc mūsdienu klasifikācijas, atbilst vidus vai pilnizmēra automobiļiem.

=== Vēsturiskā izziņa ===
Sākumā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] bija unikāla situācija, kad bija tikai vienas klases automobiļi, kuras ieguva nosaukumu — standarta izmēra ({{val|en|standard-sized}}) vai pilnizmēra ({{val|en|full-sized}}). To izmēri bija atkarīgi no automobiļa modeļa prestižās pakāpes. 20. gadimta 40. gadu beigās parasts &quot;tautas&quot; markas automobilis (tādas kā [[Ford Motor Company|Ford]], [[Chevrolet]], [[Plymouth (automobilis)|Plymouth]]) bija aptuveni 4,9 — 5,1 metrus garas ar riteņu bāzi 2,8 — 3,0 metri. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ekonomika plauka, iedzīvotāju pirktspēja auga, un automobiu izmēri pakāpeniski palielinājās. 50. gadu beigās amerikāņu automobiļa garums sākuma cenu kategorijā jau sasniedza vidēji 5.3 — 5.4 metrus.

50. gados parādījās pirmie &quot;kompaktie&quot; ({{val|en|compact cars}}) automobiļi, kurus izlaida &quot;neatkarīgie&quot; ražotāji (tie kas nebija Amerikas autoražotāju kompāniju &quot;Lielajā trijniekā&quot;), mēģinot izdzīvot, atrodot neaizņemtās tirgus nišas — tajos gados šis bija ekonomisko automobiļu ({{val|en|economy cars}}) tirgus.

Šīs pašas desmitgades beigās, dēļ ASV ekonomikas krituma, strauji pieauga (faktiski, pirmo reizi masveidā) ārzemju automobiļu imports — nelielas, salīdzinot ar vietējām, — kas lika lielajām Amerikas autobūves kompānijām pievērst uzmanību &quot;kompaktajai&quot; klasei. Kā rezultātā, 50. gadu pašās beigās (1960. modeļu gads, kas sākās 1959. gada rudenī) visas &quot;Lielā trijnieka&quot; kompānijas parādījās tirgū ar saviem kompaktklases automobiļu modeļiem. Izmēra ziņā tie bija diezgan pārāki par no Eiropas importētajiem, apmēram 4,5 — 4,8 m. Tie pēc izmēra atbilda lielajiem eiropiešu modeļiem.

Tomēr parastam tā laika amerikāņu pircējam tāds samazinājums likās nepieņemams, kaut arī kompaktklases automobiļi bija komerciāli veiksmīgāki un vairāk pārdoti. Tādēļ 60. gadu sākumā parādījās &quot;vidusizmēra&quot; ({{val|en|intermediate, mid-sized}}) automobiļi, pa vidu starp &quot;pilnizmēra&quot; un &quot;kompaktajām&quot;. Tie bija aptuveni 5 metrus gari.

Amerikāņu &quot;subkompakti&quot; ({{val|en|sub-compact cars}}) parādījās 70. gadu sākumā, kā kārtējā atbilde eiropiešu un japāņu automobiļu importa pieaugumam, kā arī — 1973. gada benzīna krīzei. &quot;Pilnizmēra&quot; automobiļu garums uz šo laiku jau bija 5,8 — 6 metri, &quot;vidusizmēra&quot; — 5,3 — 5,4 metri, bet par &quot;kompaktiem&quot; sauca apmēram 5 metrus garus automobiļus.

70. gadu otrajā pusē sakarā ar degvielas krīzes pastiprināšanos tika pārskatīta klasifikācija, pēc kura pilnizmēra automobiļi tika izņemtas no ražošanas, to vietu aizņēma modeļi, kurus iepriekš uzskatīja par vidusizmēra, bijušie &quot;kompakti&quot; ieņēma vidusizmēra automobiļu vietu, utt. ASV pieņemts šo automobiļu izmēru samazināšanu saukt par ''[[:en:Downsizing|Downsizing]]'' vai ''[[:en:The Great Shrink|The Great Shrink]]''. Toreiz izveidotā klasifikācija, bez lielām izmaiņām, tiek pielietota arī mūsdienās, kaut arī tika mēģināts pārskatīt šos kritērijus.

{|
|-
| valign=&quot;top&quot;|
[[Attēls:1976 Chevrolet Caprice Classic.jpg|272px|thumb|left|&quot;Pilnizmēra&quot; 1976. gada Chevrolet Caprice]]
| valign=&quot;top&quot;|
[[Attēls:1978 Caprice Coupe.jpg|250px|thumb|left|''Downsized'' 1978. gada Chevrolet Caprice.]]
|}

Sākot ar 70. gadu beigām, Amerikā, automobiļu klasifikācija nonāca Vides aizsardzības aģentūras paspārnē — EPA ({{val|en|United States Environmental Protection Agency}}).

Situāciju sarežģīja tas, ka bez pašu automobiļiem tirgū bija arī importa ražojuma. Piemēram, [[Honda Accord]] vēl 80. gados EPA klasificēja kā &quot;kompaktu&quot;, bet mūsdienās — kā &quot;vidusizmēra&quot; automobili.

Mūsdienās ASV ražo tikai trīs &quot;tradicionālos&quot; pilnizmēra vieglo automobiļu modeļus — [[Ford Crown Victoria]], [[Mercury Grand Marquis]] un [[Lincoln Town Car]].

Tādi automobiļi, kā pēdējais [[Ford Taurus]] (bijušais Ford Five Hundred), [[Cadillac DTS]], [[Buick Lucerne]] vai [[Chrysler 300]] paaudze, kaut arī formāli (pēc salona lietderīgās platības) tiek pieskaitīti pie pilnizmēra klases, un ir daudz tuvāki &quot;tradicionālajiem&quot; pilnizmēra automobiļiem, salīdzinājumā ar eiropiešu un japāņu lielās klases automobiļiem — [[BMW 7]] vai [[Lexus LS]], kuri piekāpjas &quot;tradicionālajiem&quot; automobiļiem — garums 5,0 — 5,2 m pret 5,4 — 5,6 m, platums 1,8 — 1,9 m pret gandrīz 2,0 m.

=== Piemēri ===
'''19. gadsimta 60.-70. gadu pilnizmēra automobiļi'''

* [[Ford Galaxie]]
* [[Chevrolet Impala]]
* [[Plymouth Fury]]
* [[AMC Ambassador]]

'''19. gadsimta 60.-70. gadu vidusizmēra automobiļi'''

* [[Ford Fairlane]]
* [[AMC Matador]]

'''19. gadsimta 60.-70. gadu kompakti'''
* [[Ford Falcon]]
* [[Chevrolet Nova]]
* [[Dodge Dart]]

'''19. gadsimta 70. gadu subkompakti'''

* [[Ford Pinto]]
* [[Ford Mustang]] II

'''Mūsdienu pilnizmēra automobiļi'''

* [[Ford Crown Victoria]]
* [[Chrysler 300]]

'''Mūsdienu vidusizmēra automobiļi'''

* [[Chevrolet Impala]]
* [[Ford Taurus]]

'''Mūsdienu kompakti'''

* [[Dodge Neon]]
* [[Ford Focus]]
* [[Chevrolet Cobalt]]

'''Mūsdienu subkompakti'''

* [[Chevrolet Aveo]]

== Kanāda ==

[[Kanāda|Kanādā]] pieņemta klasifikācija, tuva amerikāņu, tikai salona apjomu mēra litros.

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
!Klase
| Two-seater || Subcompact car || Compact car || Mid-size car || Full-size car
|-
!Salona apjoms
| nav noteikts || līdz 2830 l || 2830-3115 l || 3115-3400 l || vairāk par 3400 l
|}

== Japāna ==

[[Japāna|Japanā]] ir pieņemta ļoti vienkārša klasifikācija:

* '''''Keijidosha''''' (vieglā klase, ''kei-cars''): šiem automobiļiem ir daudz dažādas pielaides. Pašreiz šīs klases kritēriji — ne garāka par 3,4 m, ne platāka par 1,48 m, ne augstāka par 2 m un motors nav lielāks par 660 cm&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt;. Šajā klasē ir pavisam nedaudz automobiļu, stingrā motora darba tilpuma ierobežojuma dēļ.
* '''Small size vehicles''', bieži tiek saukti par &quot;5 number&quot;, dēļ prefiksu skaita numura zīmēs. Nav garāks par 4,7 m, platums līdz 1,7 m, augstums līdz 2 m un motora darba tilpums nav lielāks par 2000&amp;nbsp;cm&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt;.
* '''Normal size vehicles''', vai &quot;3 number&quot;, pie šīs klases tiek attiecināti automobiļi, kas garāki par 4,7 m, platāki par 1,7 m, augstāki par 2 m vai ar motoru, kura tilpums pārsniedz 2000&amp;nbsp;cm&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt;.

== Ķīna ==
Klasifikāciju izstrādājusi ''China Automotive Technology and Research Center'' (CATARC) — tuva japāņu klasifikācijai, kaut arī pēc klašu nosaukumiem tuvāka Eiropas.

* '''Small cars''', vai ''A&lt;sub&gt;0&lt;/sub&gt;-segment'': garums līdz 4 m (apmēram atbilst Eiropas A un B).
* '''Category A''' (''A-segment''): garums no 4 līdz 4,5 m, vai motora darba tilpums līdz 1600 cm&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt;.
* '''Category B''' (''B-segment''): garāki par 4,5 m ar motoru, kura darba tilpums ir virs 1600 cm&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt;.
* '''Multi-Purpose Vehicles''', vai ''MPV'': vairāk par divām sēdekļu rindām.
* '''Sport Utility vehicles''', vai ''SUVs'': apvidus automobiļi.

== Dažādu klasifikāciju attiecība ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:85%&quot;
|align=&quot;center&quot; colspan=&quot;6&quot;|'''Vieglo automobiļu klasifikācija pēc izmēra'''
|-
!Angļu valodā ([[Amerika|Amerikā]])!!Angļu valodā ([[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]])!![[Latviešu valoda|Latviešu valodā]]!!Segments&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m1406_en.pdf|title=Eiropas komisijas kvalifikācija}}&lt;/ref&gt;!![[Euro NCAP]]!!Piemēri
|-
|[[:en:Microcar|Microcar]]||Microcar, [[:en:Bubble car|Bubble car]]||[[Motorrati]]|| — || — ||[[BMW Isetta]], [[Smart Fortwo]]
|-
| — ||[[:en:City car|City car]]||[[Pilsētas automobilis]]||[[A klase]]||rowspan=2|[https://web.archive.org/web/20100205064919/http://euroncap.com/supermini.aspx Supermini]||[[Daewoo Matiz]], [[Renault Twingo]], [[Toyota Aygo]]
|-
|[[:en:Subcompact car|Subcompact car]]||[[:en:Supermini car|Supermini]]||Mazā klase||[[B klase]]||[[Hyundai Accent]], [[Ford Fiesta]], [[Opel Corsa]]
|-
|[[:en:Compact car|Compact car]]||[[:en:Small family car|Small family car]]||[[Golf-klase]]&lt;br /&gt;Mazā vidējā||[[C klase]]||[https://web.archive.org/web/20090306073813/http://www.euroncap.com/small_family_car.aspx Small family car]||[[Ford Focus]], [[Toyota Corolla]], [[Volkswagen Golf|VW Golf]]
|-
|[[:en:Mid-size car|Mid-size car]]||[[:en:Large family car|Large family car]]||rowspan=2|Vidējā klase||rowspan=2|[[D- klase]]||rowspan=2|[http://www.euroncap.com/large_family_car.aspx Large family car] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110614222058/http://www.euroncap.com/large_family_car.aspx |date={{dat|2011|06|14||bez}} }}||[[Ford Mondeo]], [[Opel Vectra]], [[Toyota Avensis]], [[Volkswagen Passat|VW Passat]]
|-
|[[:en:Entry-level luxury car|Entry-level luxury car]]||[[:en:Compact executive car|Compact executive car]]||[[Audi A4]], [[BMW 3]], [[Mercedes-Benz C-Class]]
|-
|[[:en:Full-size car|Full-size car]]||rowspan=2|[[:en:Executive car|Executive car]]||Pilnizmēra automobilis||rowspan=2|[[E klase]]||rowspan=2|[https://web.archive.org/web/20100205065034/http://euroncap.com/executive.aspx Executive car]||[[Ford Crown Victoria]], [[Holden Commodore]], [[Opel Omega]]
|-
|[[:en:Mid-size car|Mid-size]] [[:en:luxury vehicle|luxury car]]||Bizness klase||[[Audi A6]], [[BMW 5]], [[Mercedes-Benz E-Class]]
|-
|[[:en:Full-size car|Full-size]] [[:en:luxury vehicle|luxury car]]||Luxury car||Pārstāvnieciskā klase||[[F klase]]|| — ||[[Audi A8]], [[BMW 7]], [[Mercedes-Benz S-Class]]
|-
|[[:en:Sports car|Sports car]]||Sports car||[[Sporta klase]]||rowspan=5| [[S klase]] || — ||[[Chevrolet Corvette]], [[Porsche 911]]
|-
|[[:en:Grand tourer|Grand tourer]]||Grand tourer||[[Gran Turismo klase]]|| — ||[[Jaguar XK]], [[Maserati GranTurismo]]
|-
|[[:en:Supercar|Supercar]]||Supercar|| — || — ||[[Bugatti Veyron]], [[Ferrari Enzo]]
|-
|[[:en:Convertible|Convertible]]||Convertible||[[Kabriolets]]|| — ||[[Mercedes-Benz CLK-Class|Mercedes CLK]], [[Volvo C70]], [[Volkswagen Eos]]
|-
|[[:en:Roadster|Roadster]]||Roadster||[[Rodsters]]||[https://web.archive.org/web/20100131042539/http://www.euroncap.com/roadster_sports.aspx Roadster sports]||[[Audi TT]], [[BMW Z4]], [[Porsche Boxster]]
|-
| — ||[[:en:Leisure activity vehicle|Leisure activity vehicle]]|| — ||rowspan=4|M klase||rowspan=3|[https://web.archive.org/web/20090221184030/http://www.euroncap.com/small_mpv.aspx Small MPV]||[[Peugeot Partner]], [[Škoda Roomster]]
|-
| — ||[[:en:Mini MPV|Mini MPV]]||[[Mikrovens]]||[[Opel Meriva]], [[Fiat Idea]], [[Ford Fusion (Eiropa)|Ford Fusion]]
|-
|Compact minivan||[[:en:Compact MPV|Compact MPV]], Midi MPV||[[Kompaktvens]]||[[Mazda5]], [[Opel Zafira]], [[Renault Scenic]], [[Volkswagen Touran|VW Touran]]
|-
|[[:en:Minivan|Minivan]]||[[:en:Large MPV|Large MPV]]||[[Minivens]]||[https://web.archive.org/web/20100131042623/http://www.euroncap.com/large_mpv.aspx Large MPV]||[[Ford Galaxy]], [[Toyota Previa]], [[Renault Espace]]
|-
|[[:en:Mini SUV|Mini SUV]]||Mini 4×4|| — ||rowspan=5|J klase||rowspan=2|[https://web.archive.org/web/20100205062805/http://euroncap.com/small_off_road_4_4.aspx Small Off-Road 4×4]||[[Toyota Rush]], [[Daihatsu Terios]], [[Mitsubishi Pajero iO]], [[Suzuki Jimny]]
|-
|[[:en:Compact SUV|Compact SUV]]||Compact 4×4||Maza [[apvidus automobilis]]||[[Honda CR-V]], [[BMW X3]], [[Ford Explorer]], [[Toyota RAV4]]
|-
| — ||Coupe SUV||Apvidus kupeja|| — ||[[Isuzu VehiCROSS]], [[SsangYong Actyon]], [[BMW X6]]
|-
|[[:en:Mid-size car|Mid-size]] [[:en:sport utility vehicle|SUV]]||rowspan=2|Large 4×4||Vidēja [[apvidus automobilis]]||rowspan=2|[https://web.archive.org/web/20090123162617/http://www.euroncap.com/large_off_road_4_4.aspx Large Off-Road 4×4]||[[BMW X5]], [[Jeep Grand Cherokee]], [[Volkswagen Touareg|VW Touareg]]
|-
|[[:en:Full-size car|Full-size]] [[:en:sport utility vehicle|SUV]]||Liela [[apvidus automobilis]]||[[Cadillac Escalade]], [[Chevrolet Suburban]], [[Range Rover]], [[Toyota Land Cruiser]]
|-
|[[:en:Pickup truck|Pickup truck]]||[https://web.archive.org/web/20100220152551/http://www.euroncap.com/Content-CarClass/b9daf426-e95a-43af-bea9-c5d2e7388aef/pick-up.aspx Pick-up]||[[Pikaps]]|| — |||Pick-up||[[Ford F-150]], [[Mitsubishi L200]], [[Nissan Navara]]
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Automašīnu klasifikācija]]</text>
      <sha1>jnr53gj27zsn54erfgj1tgzagxp3deh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Steyr AUG</title>
    <ns>0</ns>
    <id>96628</id>
    <revision>
      <id>4530902</id>
      <parentid>4484580</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T07:22:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4530902</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12799" sha1="lziv3u141vhf65yfuswnyauegycv291" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{ievads+}}
{{Ieroča infokaste
|attēls             = 
|paraksts           = 
|nosaukums          = ''Steyr AUG''
|valsts             = {{AUT}}
|tips               = [[triecienšautene]]
|konstruktors       = 
|konstruktori       = 
|ražošanā_no        = 
|bruņojumā          = 
|patronu_tips       = 5,56x45 mm NATO
|darbības_princips  = 
|šaušanas_ātrums    = 650 šāv./min.
|sākuma_ātrums      = 950 m/s
|attālums           = 400 m (tēmētas šaušanas tālums)
|svars              = 3,6 kg
|garums             = 790 mm
|stobrs             = 508 mm (stobra kalibrs 5,56 mm)
|pārlādes_sistēma   = 
|patronas_aptverē   = 30 vai 42 patronas
|tēmēklis           = 
|versijas           = 
|daudzums           = 
}}

'''''Steyr AUG'''''
[[Austrija]]s [[karaspēks|bruņoto spēku]] bruņojumam paredzētas jaunas [[triecienšautene]]s izstrāde tika sākta 1960. gadu beigās ar mērķi nomainīt bruņojumā esošās 7,62-mm triecienšautenes &quot;Stg58&quot; (pēc licences ražots beļģu triecienšautenes &quot;[[FN FAL]]&quot; variants). Triecienšauteni izstrādājis firmas S''teyr'' konstruktoru kolektīvs [[Horsta Vespa]], [[Karls Vāgners|Karla Vāgnera]] un [[Karls Mozers|Karla Mozera]] vadībā ciešā sadarbībā ar [[Austrijas armiju]]. Triecienšautene pieņemta Austrijas armijas bruņojumā 1978. gadā ar indeksu ''Schturmgewehr77'' jeb saīsināti ''Stgw77''. Šī triecienšautene atrodas arī [[Austrālija]]s, [[Jaunzēlande]]s, [[Īrija]]s, [[Omāna]]s, [[Malaizija]]s, [[Saūda Arābija]]s un vēl vairāku valstu bruņoto spēku bruņojumā. Bez tam, šo triecienšauteni plaši izmanto arī dažādi policijas spēki un paramilitārie formējumi, tā sastāv ASV Krasta Apsardzes bruņojumā.

Triecienšautene “AUG” ({{val|de|Armee Universale Gewehr}} — 'universālais armijas ierocis') var tikt izmantota kā desanta triecienšautene ar stobra garumu 350 mm, kā automātiskā karabīne ar stobra garumu 407 mm, kā standarta triecienšautene 508 mm garu stobru un kā rokas ložmetējs ar 621 mm garu smago stobru, kura priekšējā daļā piestiprinātas saliekamas atbalsta kājiņas.

Visi ieroča tipi aprīkoti ar 1,5-kārtīgu [[optiskais tēmēklis|optisko tēmēkli]], kas iemontēts ieroča pārnēsāšanas rokturī. Bez tam, var tikt uzstādīts [[balstenis]] citu optisko vai nakts tēmēkļu nostiprināšanai.

Triecienšautene izgatavota ''pēc bull pup'' shēmas un tai ir mūsdienīgs dizains. Izstrādātāju mērķis bija radīt vieglu un ērti lietojamu ieroci, kuru varētu lietot kaujas mašīnās un kura detaļu lielākā daļa būtu universālas. Šaušanai, atbalstot laidi pret kreiso plecu, nepieciešams pārlikt izsviedēju un pagriezt izšauto patrončaulu izsviešanas loga vāku. Šī operācija var tikt veikta lauka apstākļos, tādējādi pavisam vienkārši pārveidojot ieroci, lai ar to būtu ērti rīkoties arī kreiļiem. Konstruktīvi triecienšautene sastāv no sešiem komponentiem: [[stobrs|stobra]], [[stobra kārba]]s, [[triecienmehānisms|triecienmehānisma]], [[aizslēgs|aizslēga]], [[patronkārba]]s un [[laide]]s.

Triecienšautenes automātika darbojas pēc pulvera gāzu novades no stobra kanāla principa. Tās īpatnība ir gāzu cilindra novietojums stobra kārbas labajā pusē. Gāzu regulatoram ir divi stāvokļi — šaušanai normālos un apgrūtinātos apstākļos. Šaušanas triecienmehānisms nodrošina šaušanu atsevišķiem šāvieniem un nepārtrauktām kārtām. Šaušana atsevišķiem šāvieniem tiek veikta, nospiežot šaušanas mēlīti līdz pirmreizējai sprūda nostrādāšanai. Nospiežot mēlīti līdz galam, šaušana tiek veikta nepārtrauktām kārtām. Paredzēta cita tipa triecienmehānisma uzstādīšana. Piemēram, policijas vajadzībām tiek ražoti modeļi, no kuriem šaušana iespējama tikai pusautomātiskā režīmā. Bez tam iespējama mehānisma uzstādīšana, kurš ierobežo automātisko šaušanu fiksētām kārtām pa 3 šāvieniem.

Triecienšautenes konstrukcijā plaši izmantoti vieglmetālu sakausējumi un kompozītmateriāli. Stobra kārba izgatavota no [[Alumīnijs|alumīnija]] ar zemspiediena atliešanas metodi, gailis, patronkārba un dažas citas detaļas izgatavotas no [[plastmasa]]s. Patronkārbas korpuss var tikt izgatavots no caurspīdīgas plastmasas, kas ļauj vizuāli kontrolēt atlikušās munīcijas daudzumu.

Stobrs tiek izgatavots no augstas kvalitātes [[Tērauds|tērauda]] ar aukstās kalšanas metodi un tas tiek hromēts. Uz tā stiprinās ārējā uzmava, kurā atrodas gāzu atvere, kamera un gāzu regulators. Īsajā gāzu kamerā novietots gāzu virzulis un ar to saistīta atgriešanas atspere. Gāzu regulatoram ir divi stāvokļi: normāls un palielināts, otrais tiek lietots ieroča mehānismu piesārņojuma gadījumā.

Ieroča stobra galā uzskrūvēts liesmu slāpētājs, kurš vienlaikus kalpo arī kā [[stobra bremze]] un kuram ir iekšējā vītne palīgierīces uzstādīšanai šauteņu granātu izšaušanai. Šauteņu granātas tiek izšautas ar signālpatronu palīdzību. Trīs stobra modifikācijas atšķiras tikai ar garumu. Tie visi stobra kārbā stiprinās ar izciļņu palīdzību: astoņi izciļņi stobra aizmugurējā daļā sajūdzas ar noslēdzošo uzmavu stobra kārbā. Šīs uzmavas aizmugurējā daļā novietots aizslēgs.

Pistoles veida uguns vadības rokturis izgatavots ar lielu šaušanas mēlītes aizsargskavu, kura aptver visu roku un ļauj šaut ar cimdiem rokās. Stobra kārbas priekšējā daļā ērtākai ieroča vadāmībai un labākai noturībai šaušanas laikā uzstādīts papildus atlokāms rokturis, kurš šarnīrveidā stiprinās pie gāzu regulatora.

Optiskajam tēmēklim ir siets, kas sevī ietver melnus apļus, ar kuru palīdzību var ātri nomērķēt uz cilvēka figūru līdz 300 m attālumam. Turklāt, mērķi nepieciešams turēt apļa centrā. Tēmēklis nodrošina augstu trāpījumu precizitāti pat sliktas redzamības apstākļos. Kaut arī vizuāli tēmēklis liekas trausls, tas var izturēt stiprus triecienus. Ir tēmēkļa variants ar punktu apļa vidū, kas nodrošina vēl precīzāku notēmēšanu. Šāds modelis atrodas policijas spēku bruņojumā.

Šaušanai tiek lietotas 5,56x45 mm [[NATO]] patronas.

== Triecienšautenes izjaukšanas secība ==

# Ieslēgt drošinātāju, atvienot patronkārbu un pārliecināties par patronas neesamību patrontelpā.
# Uzvilkt triecienmehānismu un uzstādīt aizslēgu galējā aizmugurējā stāvoklī, pagriežot uzvilkšanas rokturi uz augšu stobra kārbas spraugas izgriezumā.
# Lai atvienotu stobru, nepieciešams ar īkšķi nospiest stobra noslēdzēju uz leju un pa kreisi, pēc tam ar priekšējā roktura palīdzību pagriezt stobru pa labi un pavilkt uz priekšu.
# Pagriežot uzvilkšanas rokturi uz leju, pārvietot aizslēgu priekšējā stāvoklī. Pagriezt aizslēga mehānismu pa labi un izvilkt to.
# Uzspiest uz laides pakauša un izvilkt stiprinājuma skavu. Atvienot laides pakausi.
# Caur laides aizmuguri izņemt šaušanas mehānismu.

Tālāka triecienšautenes izjaukšana nav nepieciešama.

Ātršāvība
40—100 šāv./min.

== Lietotājvalstis ==
[[Attēls:DM-SD-98-02822.JPEG|thumb|right|Austrijas kareivis ar triecienšauteni AUG A1]]
{{columns  |width=250px
|col1=

* {{AUT}}

* {{AUS}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.adi-limited.com/site.asp?page=148 |title=Steyr&lt;!-- Bot generated title --&gt; |access-date={{dat|2017|05|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080723233350/http://www.adi-limited.com/site.asp?page=148 |archivedate={{dat|2008|07|23||bez}} }}&lt;/ref&gt;

* {{BUL}}&lt;ref&gt;[http://www.capital.bg/show.php?storyid=244753 Професия - антитерорист]{{Novecojusi saite}}. Capital.bg, May 23, 1998&lt;/ref&gt;

* {{DJI}}&lt;ref name=&quot;remtek1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.remtek.com/arms/steyr/aug/edit/augsof.htm |title=Steyr Aug Editorial |publisher=Remtek.com |date= |accessdate=2009-11-17 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090302053705/http://www.remtek.com/arms/steyr/aug/edit/augsof.htm |archivedate=2009-03-02 }}&lt;/ref&gt;

* {{FLK}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.janes.com/articles/Janes-Amphibious-and-Special-Forces/Special-Forces-Land-Falkland-Islands.html |title=Special Forces (Land) (Falkland Islands) - Jane’s Amphibious and Special Forces |publisher=Janes.com |date=2008-09-15 |accessdate=2009-11-17}}&lt;/ref&gt;

* {{IRL}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.military.ie/army/equipment/weapons/inf/steyr/steyr.htm |title=Defence Forces - Army Steyr Assault Rifle&lt;!-- Bota ģenerēts nosaukums--&gt; |access-date={{dat|2017|05|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100330085127/http://www.military.ie/army/equipment/weapons/inf/steyr/steyr.htm |archivedate={{dat|2010|03|30||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.62infantry.com/Weapons_Equipment/Steyr_AUG.shtml |title=Steyr AUG (Armee Universal Gewehr - Universal Army Gun). |access-date={{dat|2015|10|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20151017162913/http://www.62infantry.com/Weapons_Equipment/Steyr_AUG.shtml |archivedate={{dat|2015|10|17||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;steyrarms1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.steyrarms.com/about/our-history/ |title=Steyr Mannlicher US: Our History |publisher=Steyrarms.com |date= |accessdate=2009-11-17 |archive-date=2009-12-12 |archive-url=https://web.archive.org/web/20091212135902/http://www.steyrarms.com/about/our-history }}&lt;/ref&gt;

* {{ITA}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author=FireArm Training System |url=http://www.inilossum.it/militaria12.html |title=Militaria - Corpi Elite (12) |publisher=Inilossum.it |date= |accessdate=2009-11-17 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090419133024/http://www.inilossum.it/militaria12.html |archivedate=2009-04-19 }}&lt;/ref&gt;

* {{LUX}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.armee.lu/chap07/c070102.htm |title=Lëtzebuerger Arméi - Matériel - Armement&lt;!-- Bot generated title --&gt; |access-date={{dat|2017|05|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090913010510/http://www.armee.lu/chap07/c070102.htm |archivedate={{dat|2009|09|13||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.usp.lu/armement-assault-fr.php |title=Equipement :: Unité Spéciale de la Police :: |publisher=USP.LU |date= |accessdate=2009-11-17 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110722160346/http://www.usp.lu/armement-assault-fr.php |archivedate=2011-07-22 }}&lt;/ref&gt;

* {{MYS}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.thegunzone.com/556dw-9.html |first=Daniel E |last=Watters |title=The 5.56 X 45mm: 1986-1994 |date=2008-06-21 |publisher=The Gun Zone |access-date=2010-06-21 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110210171148/http://thegunzone.com/556dw-9.html |archivedate=2011-02-10 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.thegunzone.com/556dw-13.html |first=Daniel E |last=Watters |title=The 5.56 X 45mm: 2004 |accessdate=2008-06-21 |publisher=The Gun Zone |archiveurl=https://www.webcitation.org/66CEPCiQl?url=http://www.thegunzone.com/556dw-13.html |archivedate=2012-03-16 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.mida.gov.my/beta/news/view_news.php?id=310 Malaysia inks major rifles deal.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080425095608/http://www.mida.gov.my/beta/news/view_news.php?id=310 |date={{dat|2008|04|25||bez}} }} Retrieved on November 1, 2007.&lt;/ref&gt;
|col2=
* {{MAR}}&lt;ref name=&quot;remtek1&quot;/&gt;

* {{OMN}}&lt;ref name=&quot;steyrarms1&quot;/&gt;

* {{NED}}&lt;ref name=&quot;hogg2002&quot;&gt;Hogg, Ian (2002). Jane's Guns Recognition Guide. Jane's Information Group. {{ISBN|0-00-712760-X}}.&lt;/ref&gt;

* {{NZL}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.army.mil.nz/our-army/equipment/weapons/default.htm |title=NZ Army - Personal Weapons&lt;!-- Bot generated title --&gt; |access-date={{dat|2010|02|05||bez}} |archive-date={{dat|2009|12|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20091218164455/http://www.army.mil.nz/our-army/equipment/weapons/default.htm}}&lt;/ref&gt;

* {{PHL}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.globalsecurity.org/org/news/2003/030808-philippines-weapons01.htm |first=TJ |last=Burgonio |title=Mutineers Used Hi-Tech Guns Given By US |work=Philippine Daily Inquirer |publisher=GlobalSecurity.org |date=2003-08-08}}&lt;/ref&gt;

* {{SAU}}&lt;ref name=&quot;steyrarms1&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;remtek1&quot;/&gt;

* {{TUN}}&lt;ref name=&quot;steyrarms1&quot;/&gt;

* {{USA}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.riflesnguns.com/assault/steyr/aug |title=Steyr AUG |date=2006-12-08 |publisher=Rifles n Guns |access-date=2010-04-30 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071028191608/http://www.riflesnguns.com/assault/steyr/aug |archivedate=2007-10-28 }}&lt;/ref&gt;
}}

== Piezīmes un atsauces ==
{{atsauces}}
[[Kategorija:Austrijas šaujamieroči]]
[[Kategorija:5,56 mm šaujamieroči]]
[[Kategorija:Triecienšautenes]]</text>
      <sha1>lziv3u141vhf65yfuswnyauegycv291</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ford GT</title>
    <ns>0</ns>
    <id>97892</id>
    <revision>
      <id>4530768</id>
      <parentid>4530429</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T20:00:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>papildināts......</comment>
      <origin>4530768</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2003" sha1="ibcfdam7c3skrhzq9g4jt50bcqjao63" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|Ford automašīnu|GT|GT}}
{{nosaukums slīprakstā}}
{{Automobiļa infokaste
| name = ''Ford GT''
| image = Ford GT 2018 and Ford GT 1968 at Legendy 2019 in Prague (cropped).jpg
| caption = 2018. gada ''Ford GT'' ar 1968. gada ''[[Ford GT40]]''
| manufacturer = ''[[Ford Motor Company]]''
| production = 2004—2006&lt;br /&gt;2016—2022
| model_years = 2005–2006&lt;br /&gt;2017–2022
| class = [[S klase]]
| body_style = divu durvju [[kupeja (virsbūve)|kupeja]]
| layout = aizmugurē pa vidu novietots dzinējs, aizmugurējā piedziņa
| predecessor = ''[[Ford GT40]]''
}}
'''''Ford GT''''' ir divvietīgs [[sporta automobilis]] ar dzinēju, kas izvietots automobiļa vidusdaļā; to ražoja un pārdeva ASV autoražotājs ''[[Ford Motor Company|Ford]]'', ieviešot to 2005. gada modeļu klāstā, lai atzīmētu uzņēmuma simtgadi 2003. gadā. Otrās paaudzes ''Ford GT'' kļuva pieejams 2017. gada modeļu klāstā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last1=Stevens|first1=Tim|title=The new Ford GT is a 647-horsepower, twin-turbo, carbon-fiber sports car|url=https://www.cnet.com/products/2016-ford-gt/|website=cnet.com|publisher=CBS Interactive Inc.|access-date=12 January 2015|date=12 January 2015}}&lt;/ref&gt;

''GT'' modelis atsaucas uz vēsturisko ''[[Ford GT40]]'' — automobili, kas četras reizes pēc kārtas uzvarēja [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] (1966—1969), tostarp 1966. gadā izcīnot pirmās trīs vietas.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20181209160337/http://fordgt.org/ Ford GT bildes, video, un ziņas]
* [http://www.matech-concepts.ch Ford GT Matech sacensību komanda] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140222014040/http://www.matech-concepts.ch/ |date={{dat|2014|02|22||bez}} }}
{{auto-aizmetnis}}

{{Ford}}
{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:GT}}
[[Kategorija:Ford automobiļi]]</text>
      <sha1>ibcfdam7c3skrhzq9g4jt50bcqjao63</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1900. gada vasaras olimpiskās spēles</title>
    <ns>0</ns>
    <id>108835</id>
    <revision>
      <id>4530880</id>
      <parentid>4509987</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T06:09:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Medaļām bagātākie sportisti */</comment>
      <origin>4530880</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="53161" sha1="1239vjmeh3pnt05h1u4dqek0lijole4" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu infokaste|1900|Vasara
 | Logo                   = JOParis 1900.jpg
 | Izmērs                 = 200
 | Nosaukums              = 
 | Apraksts               = 
 | Dalībvalstis           = 26{{ref label|A|P1|a}} 
 | Sportisti              = 1226{{ref label|A|P1|a}}
 | Notikumi               = 95 (20 sporta veidos)
 | Atklāšanas ceremonija  = 14. maijs
 | Noslēguma ceremonija   = 28. oktobris
 | Oficiāli atklāja       = 
 | Stadions               = [[Vensēnas velodroms]] 
 | Sportistu zvērests     = 
 | Tiesnešu zvērests      = 
 | Olimpiskā lāpa         = 
 | Iepriekšējās           = '''[[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896 Atēnas]]'''
 | Nākamās                = '''[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Sentluisa]]'''
}}

'''1900. gada vasaras olimpiskās spēles''' ({{val|fr|Les Jeux olympiques d'été de 1900}}), zināmas arī kā '''II Olimpiskās spēles''' vai '''Parīze 1900''', bija starptautisks sporta notikums, kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Tās bija otrās atjaunotās [[vasaras olimpiskās spēles]].

Olimpiskās spēles tika rīkotas [[1900. gada Pasaules izstāde]]s ietvaros. Lēmums organizēt 1900. gada vasaras olimpiskās spēles Parīzē tika pieņemts 1. [[Olimpiskais kongress|olimpiskajā kongresā]], kas notika 1894. gadā. Tomēr konferences delegāti nevēlējās gaidīt sešus gadus un lobēja, lai pirmās spēles notiktu 1896. gadā. Tika pieņemts lēmums [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|pirmās Olimpiskās spēles]] rīkot 1896. gadā [[Atēnas|Atēnās]], bet otrās spēles rīkot Parīzē. Olimpiskajās spēlēs 20 oficiālajos [[olimpiskie sporta veidi|olimpiskajos sporta veidos]]&lt;ref name=IOC1900&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Paris 1900 Summer Olympics|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900|publisher=International Olympic Committee|access-date=31 January 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;athletes_number&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.olympic.org/Documents/Reference_documents_Factsheets/The_Olympic_Summer_Games.pdf|title=The Olympic Summer Games Factsheet|publisher=International Olympic Committee|accessdate=5 August 2012|archive-url=https://web.archive.org/web/20150906110401/http://www.olympic.org/Documents/Reference_documents_Factsheets/The_Olympic_Summer_Games.pdf|archive-date=6 September 2015}}&lt;/ref&gt; kopā startēja 1226 sportisti no 26 valstīm.{{ref label|A|P1|a}} Šis skaitlis balstās uz noteiktiem pieņēmumiem par to, kuri notikumi bija un nebija &quot;olimpiskie&quot;. Taču, ņemot vērā arī neolimpiskos sporta veidus, dalībnieku skaits šajās olimpiskajās spēlēs bija 58 731. Daudzi sportisti, tostarp daži, kas uzvarēja disciplīnās, nemaz nezināja, ka ir startējuši [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]. Šajās olimpiskajās spēlēs pirmo reizi piedalījās sievietes un [[Helēna de Purtalē]] kļuva par pirmo sieviešu olimpisko čempioni, viņa startēja [[burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|burāšanas]] sacensībās.&lt;ref name=ParisDigest&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.parisdigest.com/paris/paris-facts.htm |title=Paris facts |author= |year=2018 |publisher=Paris Digest |accessdate=2018-09-19 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180908202418/https://www.parisdigest.com/paris/paris-facts.htm |archive-date=2018-09-08 }}&lt;/ref&gt; Lēmums rīkot sacensības svētdienās izraisīja protestu no daudziem amerikāņu sportistiem, kuri devās uz sacensībām kā savu koledžu pārstāvji.

Lielākā daļa uzvarētāju 1900. gada olimpiskajās spēlēs nesaņēma medaļas, bet viņiem tika pasniegti kausi vai trofejas. Piemēram, profesionāļu sacensībās [[paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošanā]] ar [[Rapieris|rapieri]], kur uzvarēja [[Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Francijas]] sportists [[Albērs Aijā]], uzvarētājs saņēma 3000 [[Francijas franks|franku]] lielu naudas balvu. Atsevišķi no sporta veidiem šajās olimpiskajās spēlēs tika aizvadīti vienīgo reizi un turpmāk neparādījās &quot;oficiālajā&quot; olimpisko spēļu programmā. Šādi sporta veidi bija [[Basku pelota 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|basku pelota]] (1924., 1968. un 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sporta veids bija iekļauts kā demonstrāciju sporta veids), [[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|krikets]] un [[krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|krokets]]. Šīs bija arī vienīgās olimpiskās spēles, kurās [[šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|šaušanas disciplīnās]] kā mērķi tika izmantoti dzīvi dzīvnieki ([[baloži]]).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Carmichael |first=Emma |url=http://gawker.com/5929259/gawkers-guide-to-the-olympic-sports-youre-pretty-sure-dont-exist-shooting |title=Gawker's Guide to the Olympic Sports You're Pretty Sure Don't Exist: Shooting |publisher=Gawker |date=July 27, 2012 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130506163708/https://gawker.com/5929259/gawkers-guide-to-the-olympic-sports-youre-pretty-sure-dont-exist-shooting |archivedate=May 6, 2013 }}&lt;/ref&gt;

== Gatavošanās process ==
[[Attēls:Baron Pierre de Coubertin.jpg|150px|thumb|[[Pjērs de Kubertēns]], viens no mūsdienu olimpisko spēļu atjaunotājiem]]
[[Attēls:Exposition universelle de 1900 - portraits des commissaires généraux-Alfred Picard.jpg|150px|thumb|[[1900. gada Pasaules izstāde]]s ģenerālsekretārs — [[Alfrēds Pikārs]]]]

=== Spēļu atjaunošana ===
Pēc [[Pjērs de Kubertēns|Pjēra de Kubertēna]] ierosinājuma Francijas Vieglatlētikas sporta biedrību savienība no 1894. gada 16. līdz 24. jūnijam Parīzē [[Sorbona]]s lielajā amfiteātrī organizēja [[1. Olimpiskais kongress|1. Olimpisko kongresu]]. Kongresa galvenie mērķi bija amatierisma principu izpēte un [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] atjaunošana. Kubertēns prognozēja, ka pirmās modernās olimpiskās spēles notiks Parīzē 1900. gadā vienlaikus ar Pasaules izstādi, taču delegāti iebilda, ka seši gadi būs pārāk ilgs gaidīšanas laiks. Pēc [[Grieķija]]s pārstāvja [[Dimitrijs Vikels|Dimitrija Vikela]] priekšlikuma 1896. gadā [[Atēnas|Atēnās]] tika organizētas [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|pirmās olimpiskās spēles]]. Kongresā tika nolemts, ka otrās olimpiskās spēles pēc četriem gadiem, 1900. gadā, tiks organizētas [[Parīze|Parīzē]].

Brīdī, kad 1896. gadā noslēdzās pirmās olimpiskās spēles, Grieķija pieprasīja tiesības rīkot olimpiskās spēles savā valstī ik pēc četriem gadiem. Šo aicinājumu atbalstīja arī ASV un Lielbritānijas sportisti un rakstnieks [[Džordžs Stjuarts Robertsons]]. Grieķijas karalis [[Georgs I (Grieķija)|Georgs I]] lūdza [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautisko Olimpisko komiteju]], kuru vadīja Pjērs de Kubertēns, atzīt Atēnas par olimpisko spēļu pastāvīgo rīkošanas vietu. Kubertēnam izdevās pārliecināt savus SOK kolēģus neatbalstīt šo priekšlikumu. Atklātā vēstulē karalim viņš pateicās [[grieķi]]em par enerģiju un entuziasmu, ar kuru viņi organizēja olimpiskās spēles Atēnās, bet apstiprināja, ka nākamās olimpiskās spēles notiks Parīzē 1900. gadā. Pēc tam grieķi uzskatīja, ka Pjērs de Kubertēns ir &quot;zaglis, kurš mēģina atņemt Grieķijai kādu no tās vēsturiskajiem dārgakmeņiem&quot;. Tomēr karaliskā ģimene saprata, ka viņu projektu finansiālu iemeslu dēļ nav iespējams īstenot. Sakāve karā pret [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1897. gadā vēl vairāk samazināja iespēju Atēnām spēles atkal rīkot 1900. gadā.

=== Divi konkurējoši projekti ===
Daži [[Francijas Trešā republika|Francijas Trešās republikas]] vadītāji uzskatīja, ka sakāve [[Francijas—Prūsijas karš|Francijas—Prūsijas karā]] 1870. gadā ir saistīta ar jauno [[franči|franču]] slikto fizisko stāvokli un sagatavotību, un no 1882. gada fiziskā izglītība pamatskolā kļuva obligāta. [[1900. gada Pasaules izstāde]]s ģenerāldirektors [[Alfrēds Pikārs]] ierosināja izstādes ietvaros organizēt starptautiskas fizisko vingrinājumu sacensības. Viņš guva Francijas valdības atbalstu un 1893. gada novembrī sporta sacensības tika iekļautas izstādes programmā.

1894. gada janvārī [[Pjērs de Kubertēns]] tikās ar Alfrēdu Pikāru un paziņoja tam, ka jūnijā viņš ierosinās atjaunot [[olimpiskās spēles]] un pirmās spēles organizēt [[Parīze|Parīzē]]. Kubertēns ieteica izveidot izstādi, kas būtu veltīta sporta vēsturei. Viņš izveidoja komisiju starptautiskajām sacensībām, kura pirmo reizi kopā sanāca 1894. gada 3. novembrī. Šajā sanāksmē pats Kubertēns nepiedalījās, jo tajā laikā atradās [[Grieķija|Grieķijā]] un tur gatavojās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada olimpiskajām spēlēm]]. Komisija izveidoja vispārēju konkursa plānu, ko tā publicēja 1895. gada maijā. Kubertēns saprata, ka Pikāra griba saistībā ar spēlēm nav saistāma ar olimpiskajām spēlēm un nolēma atsevišķi organizēt 1900. gada olimpiskās spēles. 1897. gada novembrī pēc izstādes vispārējās programmas publicēšanas viņš uzrakstīja vēstuli toreizējam Francijas tirdzniecības ministram, lai izteiktu savas bažas par sporta sacensību vietu Pasaules izstādē. Pikārs uz šo vēstuli atbildēja, ka izteiktās sūdzības nav pamatotas. Kubertēns uzskatīja, ka Pikāra projekts var izgāzties un tik milzīga sporta notikumu programma var būt haotisks un vulgārs gadatirgus.

Pjērs de Kubertēns nolēma izveidot Olimpisko spēļu organizēšanas komiteju, kuras sastāvā ietilpa vairāki aristokrāti, pazīstamākais no viņiem bija [[La Rošefuko]]. Viņa nodoms bija izveidot spēles, kurās sacentīsies elite. Kubertēns saņēma arī atbalstu no ārvalstu sportistiem par spēļu organizēšanu un līdzdalību tajās. Kā pamatu 1900. gada spēlēm komiteja ņēma 1896. gada spēļu programmu un tām pievienoja [[bokss|boksu]], [[polo]] un [[loka šaušana|loka šaušanu]]. Pikārs šo programmu uzskatīja par &quot;viduvēju un necienīgu&quot;. Novembrī Francijas Vieglatlētikas sporta biedrību savienība (USFSA), kuras ģenerālsekretārs bija Kubertēns, nolēma tomēr izlēma neatbalstīt La Rošefuko komiteju, kas &quot;pārstāvēja demokrātisko un sportisko Franciju&quot;, kas bija nepilnīga. Pēc šī Kubertēns nolēma, ka vēlas būt Pasaules izstādes rīcībā, lai dotu ieguldījumu to sporta sacensību organizēšanai.

1899. gada janvārī Francijas Republikas oficiālajā vēstnesī tika izsludinātas starptautiskas fiziskās un sporta sacensības ar apmēram trīsdesmit sporta veidiem, kuri galvenokārt tiktu aizvadīti [[Vensēnas mežs|Vensēnas meža]] teritorijā. Vieglatlētikas sacensību organizēšana tika uzticēta Francijas Vieglatlētikas sporta biedrību savienībai. Bijušais Francijas šaušanas biedrību savienības prezidents Daniels Merilons tika iecelts par galveno delegātu Pasaules izstādes sporta sacensībām 1899. gada februārī. Kubertēns mēģināja sadarboties ar viņu, lai organizētu olimpiskās spēles, bet Pikārs to visu dēvēja par &quot;anahronismu&quot; un stingri pret šo visu iebilda.&lt;ref name=&quot;Googlebooks&quot;&gt;[https://books.google.com/books?id=Y11yO-0bNU4C&amp;pg=PA172&amp;dq=Alfred%20Picard%20absurde%20sport#v=onepage Cropper, Corry: ''Playing at monarchy: sport as a metaphor in nineteenth-century France''] Accessed through [[Google Books]], Retrieved 1 March 2010&lt;/ref&gt; Ņemot vērā šīs grūtības un komitejas biedru viedokļu atšķirības, tā paziņoja par atkāpšanos. 1899. gada janvārī Kubertēns bija spiests pieņemt Francijas Vieglatlētikas sporta biedrību savienības ierosināto kompromisu, ka Izstādes sacensības notiks 1900. gada olimpisko spēļu vietā un tās tiks uzskatītas par ekvivalentām olimpiskajām spēlēm. Viņam nācās piekrist, ka šīs spēles tiks uzskatītas par &quot;olimpiskajām spēlēm&quot;, kaut oficiālajos reklāmas materiālos tas netiek minēts, kā arī, ka spēlēs varēs startēt gan profesionāļi, gan sievietes, pret ko viņš bija ļoti iebildis.

== Spēļu organizācija ==

=== Organizācijas komiteja ===
Bijušais Francijas šaušanas biedrību savienības prezidents [[Daniels Merilons]] tika iecelts par sporta sacensību galveno delegātu. Viņam bija arī pieci vietnieki. Sporta sacensības organizēja apmēram trīsdesmit locekļu augstāka komisija, kuru vadīja [[Oktāvs Greārs]], un divpadsmit komitejas, kurās kopumā bija apmēram 700 locekļu, un kuru pienākums bija izveidot pasākumu programmu. Par žūrijas locekļiem tika iecelti apmēram 530 cilvēki, tostarp 130 ārzemnieki. Sporta veidu organizēšanu deleģēja attiecīgo sporta veidu federācijām. [[Pjērs de Kubertēns]] bija viens no “Vieglatlētikas spēļu” (''Jeux athlétiques'') nodaļas viceprezidentiem.

Sporta sacensību mērķis bija dot nozīmīgu stimulu un uzlabot valsts iedzīvotāju fizisko un morālo izturību, ar starptautiskām sacensībām parādot fizisko aktivitāšu nozīmi un noderīgumu kā arī piešķirot tām pašu publicitāti, kā arī veicināt jaunatnes fizisko attīstību. Alfrēds Pikārs papildus sporta izglītībai un popularizēšanai Izstādes laikā vēlējās piešķirt sporta sacensībām zinātnisku raksturu. Tāpēc viņš lūdza izveidot Higiēnas un fizioloģijas komiteju ar aptuveni piecpadsmit pētniekiem. Komitejas vadību viņš uzticēja ārstam [[Etjēns Žils Marē|Etjēnam Žilam Marē]]. Izveidojot spēļu vispārējo programmas XIII sadaļu, šīs komitejas mērķis jo īpaši bija novērtēt dažādu sporta veidu ietekmi uz ķermeni un novērot un atklāt labākos paņēmienus augstvērtīgu rezultātu sasniegšanai.

=== Spēļu ekonomiskais aspekts ===
Komiteja sporta sacensību organizēšanai kopā atvēlēja 1 780 620 [[Francijas franks|frankus]]. No šīs summas 1 045 300 franku veidoja Vispasaules izstādes dotācijas. Ienākumi no ieejas biļetēm uz izstādi bija daudz zemāki nekā prognozēts — 59 059 franki. Taču pasākuma kopējās izmaksas varētu būt 2,2 miljoni franku, jo Parīzes pilsēta par 150 000 franku sakārtoja [[Vensēnas velodroms|Vensēnas velodromu]], kā arī sedza organizēšanas komitejas izmaksas. Sporta sacensību organizēšanai komitejām tika piešķirts 1 045 300 franku, kas veidoja apmēram 1% no kopējās Pasaules izstādes budžeta.

=== Plakāti ===
[[Attēls:Paris 1900 olympic poster.jpg|150px|thumb|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Paukošanas]] sacensību plakāts]]
Kopējs plakāts visu pasaules izstādes sporta sacensību reklamēšanai nebija paredzēts, bet tika veidoti atsevišķi plakāti dažādiem sporta veidiem. Tomēr tie neatsaucās uz olimpiskajām spēlēm, par kurām sabiedrība 1900. gadā gandrīz nemaz nezināja. [[Žans de Paleologs|Žana de Paleologa]] izstrādātais plakāts [[paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošana]]s sacensībām tika lietots kā oficiālais plakāts 1900. gada spēlēm. Plakātā bija attēlota sieviete—paukotāja, kaut arī paukošanas sacensībās neviena sieviete nestartēja. Līdz mūsdienām ir saglabājušies arī citu sporta veidu plakāti, piemēram, [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]], [[airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|airēšanas]] un [[vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vingrošanas]]. Termins &quot;olimpiskais&quot; nevienā no oficiālajiem dokumentiem tā arī neparādījās.

== Spēļu programma ==
Sporta sacensības bija sadalītas visas Pasaules izstādes norises periodā no 14. maija līdz 28. oktobrim. Atšķirībā no mūsdienu olimpiskajām spēlēm šajās spēlēs netika organizētas atklāšanas un noslēguma ceremonijas.

Šādu programmu, kas aprakstīta kā &quot;pilnīga un ļoti interesanta&quot;, Augstākā fizisko vingrinājumu un sporta komiteja pieņēma savā sanāksmē 1900. gada 10. martā:&lt;ref&gt;[https://library.olympic.org/Default/doc/SYRACUSE/23618/concours-internationaux-d-exercices-physiques-et-de-sports-rapports-ministere-du-commerce-de-l-indus?_lg=en-GB Concours internationaux d'exercices physiques et de sports : rapports] Ministère du commerce de l'industrie des postes et des télégraphes ; publ. sous la dir. de D. Mérillon&lt;/ref&gt;
* I sadaļa — vieglatlētikas spēles: skriešanas un vieglatlētikas sacensības, regbijs, futbols, hokejs, krikets, teniss, krokets, bulē, beisbols, lakross, ''longue paume'', ''balle au tamis'', ''courte paume'', golfs un Basku pelota;
* II sadaļa — vingrošana: Francijas vingrošanas biedrību savienības XXVI federālā diena, Sēnas vingrošanas biedrību asociācijas sacensību svētki, starptautiskais vingrošanas čempionāts;
* III sadaļa — paukošana: florete, špaga un zobena sacensības;
* IV sadaļa — šaušana: šaušana mērķī, šaušana ar pistoli, šaušana pa baložiem, loka šaušana un lielgabala šaušana;
* V sadaļa — zirgu sports: jāšanas sacensības un zirgu polo;
* VI sadaļa — velosports: riteņbraukšanas sacensības;
* VII sadaļa — automobilisms: tūrisma sacensības, motociklu sacensības, ātrumsacīkstes, sacensības par vietu un piegādes automašīnām, vieglā svara autosacensības un smagsvara autosacensības;
* VIII sadaļa — ūdens sporta veidi: airēšanas regates, burāšanas jahtu sacensības, mehāniskās motorlaivu sacensības, peldēšanas sacensības un makšķerēšanas sacensības;
* IX sadaļa — glābšana: ugunsdzēsības sacensības, ūdens glābšanas sacensības, pirmās palīdzības sacensības civiliedzīvotāju un militāru zaudējumu gadījumos;
* X sadaļa — gaisa sports: balonu sacensības (divdesmit četras dažāda veida sacensības: ilgums, augstums, distance) un baložu sacīkstes;
* XI sadaļa — militārās mācības;
* XII sadaļa — skolu sacensības: skolu vieglatlētikas spēles, skolu airēšana, vingrošana skolās, Parīzes pilsētas pašvaldību skolu ballīte, starpreģionu sacensības starp skolām, augstskolu šaušanas čempionāts, vidusskolu un koledžu šaušanas čempionāts, pamatskolu šaušanas čempionāts.

No I sadaļas tika izslēgtas vairākas piedāvātās sacensības: [[slidošana]], [[svarcelšana]], [[soļošana]], [[bokss]], nūju cīņas, [[cīņas sports]], saistībā ar šo sporta veidu teatralitāti, bīstamību un neraksturīgajām vieglatlētikas sacensības īpašībām. Dalībnieku trūkuma dēļ netika organizētas [[beisbols|beisbola]], [[hokejs|hokeja]], [[lakross|lakrosa]] ''balle au tamis'' un ''courte paume'' sacensības.

== Sporta veidi un disciplīnas ==
{{pamatraksts|Olimpiskie sporta veidi}}
[[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] nav oficiāli izlēmusi, kuras no 1900. gada olimpisko spēļu disciplīnām uzskatīt par &quot;olimpiskajām&quot; un kuras ne.&lt;ref name=&quot;KLWT&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|first1=Karl|last1=Lennartz|first2=Walter|last2=Teutenberg|title=Olympische Spiele 1900 in Paris|publisher=Agon-Sportverlag|location=Kassel, Germany|page=147|year=1995|isbn=3-928562-20-7}}&lt;/ref&gt; Faktiski Pjērs de Kubertēns visu savu apņēmību bija nodevis organizatoriem.&lt;ref&gt;The [https://www.olympic.org/paris-1900 IOC site for the 1900 Olympic Games] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171010120400/https://www.olympic.org/Paris-1900 |date=2017-10-10 }} sets the number at 95 events, while at one time the [http://www.olympic.org/content/results-and-medalists/eventresultpagegeneral/?athletename=&amp;country=&amp;sport2=&amp;games2=1900%2f1&amp;event2=&amp;mengender=true&amp;womengender=true&amp;mixedgender=true&amp;goldmedal=true&amp;silvermedal=true&amp;bronzemedal=true&amp;worldrecord=true&amp;olympicrecord=false&amp;teamclassification=true&amp;individualclassification=true&amp;winter=true&amp;summer=true IOC database] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140224150828/http://www.olympic.org/content/results-and-medalists/eventresultpagegeneral/?athletename=&amp;country=&amp;sport2=&amp;games2=1900%2f1&amp;event2=&amp;mengender=true&amp;womengender=true&amp;mixedgender=true&amp;goldmedal=true&amp;silvermedal=true&amp;bronzemedal=true&amp;worldrecord=true&amp;olympicrecord=false&amp;teamclassification=true&amp;individualclassification=true&amp;winter=true&amp;summer=true |date=2014-02-24 }}.&lt;/ref&gt; Salīdzinot ar iepriekšējām [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles#Sporta veidi un disciplīnas|olimpiskajām spēlēm 1896. gadā]], no olimpisko spēļu programmas tika izņemta [[svarcelšana olimpiskajās spēlēs|svarcelšana]] un [[cīņas sports olimpiskajās spēlēs|cīņas sports]]. Savukārt 1900. gada olimpisko spēļu programmai tika pievienoti 13 jauni sporta veidi: [[airēšana olimpiskajās spēlēs|airēšana]], [[basku pelota 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|basku pelota]], [[burāšana olimpiskajās spēlēs|burāšana]], [[futbols olimpiskajās spēlēs|futbols]], [[golfs olimpiskajās spēlēs|golfs]], [[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|krikets]], [[krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|krokets]], [[jāšana olimpiskajās spēlēs|jāšana]], [[loka šaušana olimpiskajās spēlēs|loka šaušana]], [[polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|polo]], [[regbijs olimpiskajās spēlēs|regbijs]], [[ūdenspolo olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo]] un [[virves vilkšana olimpiskajās spēlēs|virves vilkšana]]. No šiem sporta veidiem trīs — basku pelota, krikets un krokets — olimpisko spēļu programmā bija iekļauti vienīgo reizi. Airēšana un ūdenspolo ir vienīgie &quot;jaunie&quot; sporta veidi, kas ir bijuši olimpisko spēļu programmā visās turpmākajās olimpiskajās spēlēs līdz mūsdienām. Savukārt golfs un regbijs parādījās arī kādās no nākamajām olimpiskajām spēlēm (pēdējoreiz golfs bija [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada olimpisko spēļu]] programmā, bet regbijs — [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924. gada olimpisko spēļu]] programmā), bet no [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm]] šie abi divi sporta veidi olimpisko spēļu programmā tika atjaunoti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://sports.espn.go.com/oly/news/story?id=3366295 |title=Golf among seven sports seeking inclusion in 2016 Games |publisher=[[ESPN]] |accessdate=20 August 2008|date=25 April 2008}}&lt;/ref&gt; Peldēšana un ūdenspolo olimpiskajā kontekstā tika uzskatītas par divām disciplīnām vienā ūdenssporta veidā. Starp visiem sporta veidiem tikai kroketā nebija starptautisku sacensību, jo sacentās tikai [[Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Francijas]] sportisti.

Šajās olimpiskajās spēlēs tika ieviestas arī disciplīnas, kurās varēja startēt tikai sievietes. Šādas bija [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|sieviešu turnīrs golfā]] un [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|sieviešu turnīrs tenisā]]. Atsevišķos sporta veidos (burāšanā, jāšanā u.c.) sievietes un vīrieši sacenstās vienkopus.

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) savā mājaslapā norādījusi 95/96 disciplīnas, par kurām pasniegtas olimpiskās medaļas. Atsevišķās airēšanas un burāšanas disciplīnās pastāvēja divi braucieni, par katru no tiem tika pasniegtas olimpiskās medaļas.&lt;ref name=&quot;cite&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title= Paris 1900|publisher= International Olympic Committee|archivedate= 2017-10-10|url= https://www.olympic.org/paris-1900|accessdate= 2017-10-02|archiveurl= https://web.archive.org/web/20171010120400/https://www.olympic.org/Paris-1900}}&lt;/ref&gt; SOK ir ņēmusi vērā olimpiskā vēsturnieka [[Bills Malons|Billa Malona]] ieteikumus par notikumiem, kurus vajadzētu uzskatīt par “olimpiskajiem”, balstoties uz četriem piemērotajiem kritērijiem.&lt;ref name=&quot;Mallon&quot;&gt;{{grāmatas atsauce |url=https://books.google.com/books?id=inAwCgAAQBAJ&amp;pg=PA25 | author = Mallon, Bill | year = 1998 | title = The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary | publisher = McFarland &amp; Company, Inc. | location = Jefferson, North Carolina |pages=25–28 | isbn = 978-0-7864-4064-1}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Paris 1900 – Medal Table |publisher=International Olympic Committee |url=http://www.olympic.org/uk/games/past/table_uk.asp?OLGT=1&amp;OLGY=1900 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20080812015904/http://www.olympic.org/uk/games/past/table_uk.asp?OLGT=1&amp;OLGY=1900| archivedate= 12 August 2008}}&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable sortable plainrowheaders&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:100%; text-align:center&quot;
|-
! Sporta veids !! Vīriešu &lt;br /&gt; disciplīnas !! Sieviešu &lt;br /&gt; disciplīnas !! Jauktās &lt;br /&gt; disciplīnas !! Kopā
|-
| align=left| {{osv|Airēšana|1900|vasaras|image=yes}} || 4 || — || — || '''4'''
|-
| align=left| {{osv|Basku pelota|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}} || — || — || 8 || '''8'''&lt;ref&gt;Atsevišķās disciplīnās bija divi braucieni, līdz ar to tika pasniegti medaļu komplekti par katru no braucieniem&lt;/ref&gt;
|-
| align=left| {{osv|Futbols|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Golfs|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || — || '''2'''
|-
| align=left| {{osv|Jāšana|1900|vasaras|image=yes}} || — || — || 3 || '''3'''
|-
| align=left| {{osv|Krikets|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Krokets|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || — || — || '''3'''
|-
| align=left| {{osv|Loka šaušana|1900|vasaras|image=yes}} || 7 || — || — || '''7'''
|-
| align=left| {{osv|Paukošana|1900|vasaras|image=yes}} || 7 || — || — || '''7'''
|-
| align=left| {{osv|Peldēšana|1900|vasaras|image=yes}} || 7 || — || — || '''7'''
|-
| align=left| {{osv|Polo|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Regbijs|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Riteņbraukšana|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || — || — || '''3'''
|-
| align=left| {{osv|Šaušana|1900|vasaras|image=yes}} || 8 || — || — || '''8'''
|-
| align=left| {{osv|Teniss|1900|vasaras|image=yes}} || 2 || 1 || 1 || '''4'''
|-
| align=left| {{osv|Ūdenspolo|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras|image=yes}} || 23 || — || — || '''23'''
|-
| align=left| {{osv|Vingrošana|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Virves vilkšana|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|}

=== Sporta veidu un notikumu statuss ===
1900. gada olimpiskās spēles nekontrolēja īpaša olimpiskā organizēšanas komiteja, bet tās notika kā papildinājums [[1900. gada Pasaules izstāde]]i. Spēlēs notika daudz pasākumu, kuri neatbilst mūsdienu noteiktajiem &quot;olimpiskajiem&quot; standartiem. Lēmumus par to, kuri olimpiskie notikumi tiek uzskatāmi par “oficiāliem” un kuriem ir “neoficiāls” vai “demonstrācijas” statuss, parasti atstāj olimpisko spēļu organizēšanas komitejas un/vai [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] ziņā. Tā kā nav vispārēju iestāžu, kas varētu oficiāli atšķirt šāda veida atšķirības, spēļu laikā netika pieņemts lēmums par jebkura notikuma oficiālo statusu. Pastāv 1912. gada dokuments, kurā uzskaitīti 1900. gada spēļu rezultāti, taču olimpiskie vēsturnieki apšauba šī darba ticamību un autentiskumu. Šis dokuments veidoja SOK datubāzē esošo Parīzes spēļu rezultātu oriģinālo bāzi.&lt;ref name=status&gt;&quot;Olympic or not?&quot; — article by Herman de Wael — Journal of Olympic History — January 2003&lt;/ref&gt; Tomēr SOK nekad nav izlēmusi, kuri notikumi bija &quot;olimpiski&quot; un kuri ne.&lt;ref name=&quot;KLWT&quot;/&gt;

Visi notikumi, kas atbilst visiem četriem šiem retrospektīvās atlases kritērijiem — tikai amatieriem, starptautiska dalība, atvērti visiem sportistiem un norise bez traucējumiem — tagad tiek uzskatīti par olimpiskajiem notikumiem, izņemot tos, kas saistīti ar vienu sporta veidu — gaisa balonu lidošanu. Krokets, ūdens motosports un bulē atbilst trim kritērijiem (visos šajos startēja tikai Francijas sportisti). No šiem tikai kroketam ir piešķirts olimpiskais statuss.&lt;ref name=&quot;Mallon&quot;/&gt; Tāpat kā visi olimpiskie notikumi, kurus plaši uzskatīja par oficiāliem, [[1900. gada Pasaules izstāde]]s laikā notika arī citi sporta pasākumi.&lt;ref name=&quot;KLWT&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gbrathletics.com/olympic/other.htm |title=Demonstration and unofficial sports |publisher=GBRathletics |accessdate=February 10, 2014 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150219030419/http://www.gbrathletics.com/olympic/other.htm |archive-date=February 19, 2015}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Soltis |first=Greg |url=http://www.livescience.com/2782-olympic-events-history.html |title=Olympic Events Through History |publisher=LiveScience |date=July 27, 2012 |access-date=February 10, 2014 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140222203733/http://www.livescience.com/2782-olympic-events-history.html |archive-date=February 22, 2014}}&lt;/ref&gt;

{{colbegin|3}}
* [[Autosports 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Autosports]]
* [[Baložu sacīkstes 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Baložu sacīkstes]]
* [[Bulē 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Bulē]]
* [[Dzīvības glābšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Dzīvības glābšana]]
* [[Gaisa balonu lidošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Gaisa balonu lidošana]]
* [[Lielgabalu šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielgabalu šaušana]]
* ''[[Longue paume 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Longue paume]]''
* [[Makšķerēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Makšķerēšana]]
* [[Motociklu braukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Motociklu braukšana]]
* [[Pūķu lidināšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Pūķu lidināšana]]
* [[Uguns dzēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Uguns dzēšana]]
* [[Ūdens motosports 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ūdens motosports]]
{{colend}}

Papildus šiem sporta veidiem tika organizēti arī 71 mācību un 92 militārie pasākumi.

== Kalendārs ==
Olimpiskās spēles notika no 1900. gada 14. maija līdz 28. oktobrim. Šīs ir vienīgās olimpiskās spēles, kurās nebija oficiālās atklāšanas un noslēguma ceremonijas.&lt;ref name=&quot;cite&quot;/&gt;

{{colbegin|3}}
* 14. maijs — 27. jūnijs: {{osv|Paukošana|1900|vasaras|image=yes}}
* 20. — 27. maijs: {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}} (Sēna)
* 28. maijs — 2. jūnijs: {{osv|Polo|1900|vasaras|image=yes}}
* 29. maijs: {{osv|Jāšana|1900|vasaras|image=yes}}
* 14. jūnijs: {{osv|Basku pelota|1900|vasaras|image=yes}}
* 28. jūnijs — 11. jūlijs: {{osv|Krokets|1900|vasaras|image=yes}}
* 6. — 11. jūlijs: {{osv|Teniss|1900|vasaras|image=yes}}
* 14. — 22. jūlijs: {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras|image=yes}}
* 15. jūlijs — 4. augusts: {{osv|Šaušana|1900|vasaras|image=yes}}
* 15. jūlijs — 14. augusts: {{osv|Loka šaušana|1900|vasaras|image=yes}}
* 16. jūlijs: {{osv|Virves vilkšana|1900|vasaras|image=yes}}
* 29. — 30. jūlijs: {{osv|Vingrošana|1900|vasaras|image=yes}}
* 1. — 6. augusts: {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}} (Havra)
* 11. — 12. augusts: {{osv|Ūdenspolo|1900|vasaras|image=yes}}
* 11. — 19. augusts: {{osv|Peldēšana|1900|vasaras|image=yes}}
* 14. un 28. augsts: {{osv|Regbijs|1900|vasaras|image=yes}}
* 19. — 20. augusts: {{osv|Krikets|1900|vasaras|image=yes}}
* 25. — 26. augusts: {{osv|Airēšana|1900|vasaras|image=yes}}
* 11. — 15. septembris: {{osv|Riteņbraukšana|1900|vasaras|image=yes}}
* 20. — 23 septembris: {{osv|Futbols|1900|vasaras|image=yes}}
* 2. — 3. oktobris: {{osv|Golfs|1900|vasaras|image=yes}}
{{colend}}

== Norises vietas ==
{{pamatraksts|1900. gada vasaras olimpisko spēļu norises vietas}}
1900. gada vasaras olimpiskās spēles tika aizvadītas 14 dažādās vietās, no kurām lielākā daļa atradās Parīzē vai tās tuvumā. Taču bija arī sporta veidi, kas tika aizvadīti citviet Francijā. Lai arī šajās olimpiskajās spēlēs netika rīkota oficiāla atklāšanas vai noslēguma ceremonija, par šo olimpisko spēļu galveno norises vietu uzskata [[Vensēnas velodroms|Vensēnas velodromu]], kur tika aizvadīti vairāki sporta veidi.

{{col-begin}} {{col-2}}
; Parīze vai tās tiešā tuvumā
{| class=&quot;wikitable&quot; 
|-
! Norises vieta !! Sporta veidi / disciplīnas
|-
| [[Breteja laukums]] || {{osv|Jāšana|1900|vasaras}} 
|-
| [[Buloņa-Bijankūra|Buloņa pie Sēnas]] || {{osv|Šaušana|1900|vasaras}}  
|-
| [[Buloņas mežs]] || {{osv|Krokets|1900|vasaras}}, {{osv|Polo|1900|vasaras}}, {{osv|Virves vilkšana|1900|vasaras}}
|-
| [[Kruakatelāns]] || {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras}}  
|-
| [[Neijī pie Sēnas]] || {{osv|Basku pelota|1900|vasaras}} 
|-
| [[Puto sala]] || {{osv|Teniss|1900|vasaras}} 
|-
| [[Sēna]] (Kurbevuē―Aņēras tilti) || {{osv|Airēšana|1900|vasaras}}, {{osv|Peldēšana|1900|vasaras}} un {{osv|Ūdenspolo|1900|vasaras}}
|-
| [[Tilerī dārzs]] || {{osv|Paukošana|1900|vasaras}} 
|-
| [[Vensēnas mežs]] || {{osv|Loka šaušana|1900|vasaras}} 
|-
| [[Vensēnas velodroms]] || {{osv|Futbols|1900|vasaras}}, {{osv|Regbijs|1900|vasaras}}, {{osv|Riteņbraukšana|1900|vasaras}} un {{osv|Vingrošana|1900|vasaras}}
|}
{{col-2}}
; Ārpus Parīzes
{| class=&quot;wikitable&quot; 
|-
! Norises vieta !! Sporta veidi / disciplīnas
|-
| [[Havra]] ([[Lamanšs]]) || {{osv|Burāšana|1900|vasaras}}
|-
| [[Kompjeņa]] (Kompjeņas klubs) || {{osv|Golfs|1900|vasaras}}
|-
| [[Mēlanenivelīna]] ([[Sēna]]) || {{osv|Burāšana|1900|vasaras}}
|-
| [[Satori (Versaļa)|Satori]] || {{osv|Šaušana|1900|vasaras}} 
|}
{{col-end}}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
=== Valstis ===
Saskaņā ar [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] ziņām 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs startēja 26 valstu pārstāvji.&lt;ref name=athletes_number/&gt;{{ref label|A|P1|a}}&lt;ref name=&quot;Mallon&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Paris 1900 – Medal Table |publisher=International Olympic Committee |url=http://www.olympic.org/uk/games/past/table_uk.asp?OLGT=1&amp;OLGY=1900 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20080812015904/http://www.olympic.org/uk/games/past/table_uk.asp?OLGT=1&amp;OLGY=1900| archivedate= 12 August 2008|quote=For the first Olympic Games (until Antwerp in 1920), it is difficult to give the exact number of medals awarded to some countries, due to the fact that teams were composed of athletes from different countries.}}&lt;/ref&gt; Mūsdienu pētījumi rāda, ka spēlēs piedalījās sportisti no 28 valstīm. Lielākā daļa no šīm valstīm olimpiskajās spēlēs bija [[Valstu uzskaitījums vasaras olimpiskajās spēlēs|pārstāvētas pirmo reizi]].

Atsevišķos sporta veidos (lielākoties komandu) startēja [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktā komanda]]. Šajā komandā kopā piedalījās dažādu valstu pārstāvji. Daļa no viņiem startēja arī individuāli, pārstāvot savu valsti.

''Iekavās norādīts sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
{{colbegin|3}}
* {{ValstsOS|ARG|1900. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras|73}}
* {{ValstsOS|AUS|1900. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|AUT|1900. gada vasaras|16}}
* {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras|&gt;65}}
* {{ValstsOS|BOH|1900. gada vasaras|7}}
* {{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras|14}}
* {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras|&gt;767}}
* {{ValstsOS|GRE|1900. gada vasaras|3}}
* {{ValstsOS|HAI|1900. gada vasaras|2}}
* {{ValstsOS|IND|1900. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|IRI|1900. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras|&gt;25}}
* {{ValstsOS|RU1|1900. gada vasaras|4}}
* {{ValstsOS|CUB|1900. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras|98}}
* {{ValstsOS|MEX|1900. gada vasaras|3}}
* {{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras|31}}
* {{ValstsOS|NOR|1900. gada vasaras|7}}
* {{ValstsOS|PER|1900. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|ROU|1900. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|ESP|1900. gada vasaras|4}}
* {{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras|19}}
* {{ValstsOS|HUN|1900. gada vasaras|18}}
* {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras|76}}
* {{ValstsOS|SWE|1900. gada vasaras|10}}
* ''{{ValstsOS|MIX|1900. gada vasaras|19}}''
{{colend}}

Līdz 2024. gadam SOK izdalīja [[Luksemburga 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Luksemburgu]] un [[Kanāda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanādu]] kā pārstāvētās valstis, taču pašlaik tās vairs netiek atsevišķi izdalītas. Atsevišķos avotos tiek minēts, ka šajās spēlēs piedalījušies arī sportisti no [[Brazīlija]]s, [[Jaunzēlande]]s un [[Kolumbija]]s, taču to SOK neapstiprina. Var uzskatīt, ka 1900. gada spēlēs kaut kādā veidā startēja arī citas mūsdienu valstis. Startēja sportisti no mūsdienu [[Alžīrija]]s, [[Horvātija]]s, [[Īrija]]s, [[Polija]]s un [[Slovākija]]s, taču neviena no šīm valstīm tajā laikā nebija neatkarīga. Alžīrija bija Francijas sastāvdaļa un tās četri vingrotāji pārstāvēja Franciju. Tagadējā Īrija bija Lielbritānijas daļa, un tās sportisti startēja burāšanā, polo, tenisā un vieglatlētikā. Horvātijas paukotājs pārstāvēja Austriju, poļu paukotājs Krievijas Impēriju un slovāku pāris sacentās, pārstāvot Ungāriju.&lt;ref name=&quot;Mallon&quot;/&gt;

=== Sportisti ===
Pasaules izstādes sporta sacensībās kopā bija iesaistīts 58 731 dalībnieks. Tomēr, uzskaitot notikumus, kurus olimpiskais vēsturnieks [[Bills Malons]] uzskata par olimpiskajiem, savā grāmatā &quot;1900. gada olimpiskās spēles&quot; viņš uzskaita 1226 dalībniekus no aptuveni 1589 dalībniekiem (ieskaitot 23 sievietes). Viņš atzīmē, ka no šiem 1226 dalībniekiem 743 ir Francijas pārstāvji. Pēc [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] datiem, 1900. gada olimpiskajās spēlēs piedalījās 997 sportisti (ieskaitot 23 sievietes).&lt;ref name=&quot;cite&quot;/&gt;

Lai gan Pjērs de Kubertēns bija pret sieviešu dalību olimpiskajās spēlēs, tās tomēr piedalījās. Ir zināms, ka sievietes startēja burāšanā, golfā, jāšanā, kroketā un tenisā.

Salīdzinot ar iepriekšējām, [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada Atēnu spēlēm]], kad startēja 240 sportisti, šajās spēlēs piedalījās četras reizes vairāk sportistu. Saskaņā ar [[1. Olimpiskais kongress|1. Olimpiskā kongresa]] laikā pieņemtajiem lēmumiem, olimpisko spēļu dalībnieki, izņemot paukotājus, bija amatieri.

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:100%; text-align:center&quot;
|-
! rowspan=2| Sporta veids !! rowspan=2| Pārstāvētās &lt;br/&gt; valstis !! colspan=3| Dalībnieku skaits !! rowspan=2| Sportistu / komandu &lt;br/&gt; sastāvu uzskaitījums
|-
! Kopā !! Vīrieši !! Sievietes
|-
| align=left| {{osv|Airēšana|1900|vasaras|image=yes}} || 7 || 108 || 108 || — || ''[[Airētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Basku pelota|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || 2 || 2 || — || ''[[Basku pelotas spēlētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}} || 6 || &gt;95 || &gt;94 || 1 || ''[[Burātāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Futbols|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || 35 || 35 || — || ''[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Golfs|1900|vasaras|image=yes}} || 5 || 22 || 12 || 10 || ''[[Golferi 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Jāšana|1900|vasaras|image=yes}} || 8 || 58 || 56 || 2 || ''[[Jātnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Krikets|1900|vasaras|image=yes}} || 2 || 24 || 24 || — || ''[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Krokets|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || 10 || 7 || 3 || ''[[Kroketa spēlētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Loka šaušana|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || 153 || 153 || — || ''[[Loka šāvēji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Paukošana|1900|vasaras|image=yes}} || 19 || 260 || 260 || — || ''[[Paukotāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Peldēšana|1900|vasaras|image=yes}} || 11 || 76 || 76 || — || ''[[Peldētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Polo|1900|vasaras|image=yes}} || 4 || 20 || 20 || — || ''[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Regbijs|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || 46 || 46 || — || ''[[Regbisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Riteņbraukšana|1900|vasaras|image=yes}} || 6 || 72 || 72 || — || ''[[Riteņbraucēji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Šaušana|1900|vasaras|image=yes}} || 8 || 72 || 72 || — || ''[[Šāvēji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Teniss|1900|vasaras|image=yes}} || 4 || 26 || 19 || 7 || ''[[Tenisisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Ūdenspolo|1900|vasaras|image=yes}} || 4 || 53 || 53 || — || ''[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras|image=yes}} || 15 || 118 || 118 || — || ''[[Vieglatlēti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Vingrošana|1900|vasaras|image=yes}} || 8 || 135 || 135 || — || ''[[Vingrotāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Virves vilkšana|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || 12 || 12 || — || ''[[Virves vilcēji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|}

== Medaļas ==
[[Attēls:Losanna, museo olimpico, medaglie di 1900 parigi.JPG|thumb|150px|right|Medaļas no 1900. gada Pasaules izstādes sporta sacensībām. Šobrīd atrodas Olimpiskā muzeja kolekcijā.]]
1900. gada spēlēs zelta medaļas netika pasniegtas; tā vietā lielākajai daļai uzvarētāju tika pasniegti kausi vai trofejas. Dažos gadījumos par pirmo vietu tika pasniegta [[sudraba medaļa]], bet par otro — [[bronzas medaļa]]. [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] retrospektīvi ir piešķīrusi zelta, sudraba un bronzas medaļas sportistiem, kuri attiecīgi ieņēma 1., 2. un 3. vietu.&lt;ref name=&quot;Mallon&quot;/&gt; Olimpiskajām spēlēm pirms 1908. gada nav vispārpieņemtas dalībvalstu definīcijas, un medaļu tabulas var atšķirties atkarībā no izvēlētās definīcijas. Atsevišķās disciplīnās un sporta veidos startēja [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktā komanda]], kuru veidoja vairāku valstu sportisti. Jauktās komandas iegūtās medaļas tiek izdalītas atsevišķi.

Olimpisko medaļu aversā ir attēlota spārnota dieviete, kas abās paceltās rokās tur lauru zarus. Fonā zem dievietes redzams skats uz [[Parīze]]s pilsētu un Pasaules izstādes pieminekļiem. Savukārt reversā ir attēlots uz pjedestāla stāvošs sportists, kurš paceltā labajā rokā tur [[laurs|lauru zaru]]. Fonā ir redzams stadions un [[Atēnas|Atēnu]] [[Akropole]]. Medaļas autors ir [[Frederiks Vernons]].&lt;ref&gt;[https://www.olympic.org/paris-1900-medals Paris 1900 Medals] ''olympic.org'' Starptautiskā Olimpiskā komiteja&lt;/ref&gt;

=== Medaļu sadalījums pa valstīm ===
{{pamatraksts|1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula}}
No visām 26 pārstāvētajām valstīm olimpiskās medaļas ieguva 18 valstis, no tām 9 valstis izcīnīja savas pirmās olimpiskās medaļas.
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Vieta || Valsts || style=&quot;width:6em;|[[Attēls:Gold medal.svg|20px]] Zelts !! style=&quot;width:6em;|[[Attēls:Silver medal.svg|20px]] Sudrabs !! style=&quot;width:6em;|[[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] Bronza || style=&quot;width:6em;|Kopā
|- style=&quot;border: 3px solid red&quot;
| 1 ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}}|| '''31''' || '''41''' || '''40''' || '''112'''
|-
| 2 ||align=left| {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 20 || 13 || 15 || '''48'''
|-
| 3 ||align=left| {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || 20 || 8 || 9 || '''37'''
|-
| 4 ||align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|6 || bgcolor=E0E0E0|6 || bgcolor=E6CCB2|6 || '''18'''
|-
| 5 ||align=left| {{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || 6 || 3 || bgcolor=E6CCB2|1 || '''10'''
|-
| 6 ||align=left| {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || 4 || 3 || 2 || '''9'''
|-
| 7 ||align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|3 || bgcolor=E0E0E0|2 || 0 || '''5'''
|-
| 8 ||align=left| {{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}} || 1 || 3 || 2 || '''6'''
|-
|rowspan=2| 9/10 ||align=left| ''{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}}''&lt;ref&gt;Veidoja sportistu grupas/komandas, kuras sastāvēja no vairākām pārstāvētajām valstīm.&lt;/ref&gt; || 1 || bgcolor=E0E0E0|2 || 3 || '''6'''
|-
|align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || 1 || bgcolor=E0E0E0|2 || bgcolor=E6CCB2|3 || '''6'''
|-
| 11—21 || align=left| Pārējās 11 valstis || 3 || 11 || 13 || '''27'''
|- class=&quot;sortbottom&quot;
!colspan=2| Kopā (18 valstis un 1 jauktā komanda): || 96 || 94 || 94 || 286
|}

=== Medaļām bagātākie sportisti ===
[[Attēls:Alvin Kraenzlein 1910.png|250px|thumb|Alvins Krencleins 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs izcīnīja četras zelta medaļas]]
{{pamatraksts|1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieku uzskaitījums}}

Olimpiskās medaļas 1900. gada spēlēs saņēma 465 vīrieši un 8 sievietes, iespējams medaļu ieguvēji varētu būt vairāk, jo atsevišķos sporta veidos nav identificēti visi medaļnieki. Amerikāņu vieglatlēti [[Ērvings Baksters]] un [[Alvins Krencleins]] bija medaļām bagātājie sportisti šajās olimpiskajās spēlēs, iegūstot katrs pa 5 olimpiskajām medaļām. Savukārt amerikānis [[Alvins Krencleins]] bija vienīgais sportists, kas izcīnīja četras zelta medaļas. 

''Norādīti tikai tie sportisti, kuri izcīnīja vismaz 3 olimpiskās zelta medaļas.''

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sportists || Valsts || Sporta veids || style=&quot;width:6em;|[[Attēls:Gold medal.svg|20px]] Zelts !! style=&quot;width:6em;|[[Attēls:Silver medal.svg|20px]] Sudrabs !! style=&quot;width:6em;|[[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] Bronza || style=&quot;width:6em;|Kopā
|-
| align=left|{{sortname|Alvins|Krencleins}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || 4 || — || — || '''4'''
|-
| align=left|{{sortname|Rejs|Jūrijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || 3 || — || — || '''3'''
|-
| align=left|{{sortname|Ērvings|Baksters}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || 3 || — || '''5'''
|-
| align=left|{{sortname|Hūberts|Van Inniss}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || 2 || — || '''4'''
|-
| align=left|{{sortname|Volters|Tjūksberijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || 2 || 1 || '''5'''
|-
| align=left|{{sortname|Konrāds|Štēli}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || 1 || 1 || '''4'''
|-
| align=left|{{sortname|Ahils|Parošs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || 2 || 1 || '''4'''
|-
| align=left|{{sortname|Stens|Roulijs}} || align=left|{{ValstsOS|AUS|1900. gada vasaras}}, {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || 3 || '''4'''
|-
| align=left|{{sortname|Ūle|Estmo}} || align=left|{{ValstsOS|NOR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 2 || 2 || '''4'''
|}

== Skatīt arī ==
{{colbegin|2}}
* Vasaras olimpiskās spēles, kas notikušas Francijā:
** '''1900. gada vasaras olimpiskās spēles''' — [[Parīze]];
** [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Parīze]];
** [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Parīze]].
* Ziemas olimpiskās spēles, kas notikušas Francijā:
** [[1924. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Šamonī]];
** [[1968. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Grenoble]];
** [[1992. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Albērvila]].
** ''[[2030. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Francijas Alpi]]''.
{{colend}}

== Piezīmes ==
* {{note label|A|A|a}} Agrāk [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] (SOK) datubāzē par 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm bija uzskaitītas 85 &quot;olimpiskās disciplīnas&quot;, kā arī tajās piedalījušās 24 valstis ar 997 sportistiem (975 vīriešiem un 22 sievietes).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.olympic.org/content/results-and-medalists/eventresultpagegeneral/?athletename=&amp;country=&amp;sport2=&amp;games2=1900%2f1&amp;event2=&amp;mengender=true&amp;womengender=true&amp;mixedgender=true&amp;goldmedal=true&amp;silvermedal=true&amp;bronzemedal=true&amp;worldrecord=true&amp;olympicrecord=false&amp;teamclassification=true&amp;individualclassification=true&amp;winter=true&amp;summer=true |title=Archived copy |access-date=18 February 2014 |archive-date=24 February 2014 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140224150828/http://www.olympic.org/content/results-and-medalists/eventresultpagegeneral/?athletename=&amp;country=&amp;sport2=&amp;games2=1900%2f1&amp;event2=&amp;mengender=true&amp;womengender=true&amp;mixedgender=true&amp;goldmedal=true&amp;silvermedal=true&amp;bronzemedal=true&amp;worldrecord=true&amp;olympicrecord=false&amp;teamclassification=true&amp;individualclassification=true&amp;winter=true&amp;summer=true }}&lt;/ref&gt; Olimpisko spēļu vēsturnieks [[Bills Malons]], kurš pētījis šīs olimpiskās spēles, norāda, ka tomēr varētu būt 95 disciplīnas, kas atbilst visiem četriem retrospektīvajiem atlases kritērijiem (tikai amatieri, starptautiska dalība, atvērts visiem dalībniekiem un bez invaliditātes), un būtu jāuzskata par &quot;olimpiskajām disciplīnām&quot;.&lt;ref name=&quot;Mallon&quot;/&gt; 2021. gada jūlijā SOK atjaunoja savu tiešsaistes datubāzi ar pilnīgāku informāciju, iekļaujot tajā olimpisko vēsturnieku vietnes ''Olympedia.org'' datus, tādējādi akceptējot Malona ieteikumus (pamatojoties uz četriem piemērotajiem kritērijiem) par 1900. gada olimpisko spēļu notikumiem. SOK datubāzē tika pievienoti 11 disciplīnu rezultāti, kā arī viena no [[šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|šaušanas]] disciplīnām — [[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 20 metru ātršaušana ar pistoli vīriešiem|20 metri, ātršaušana]] — tika izņemta no &quot;olimpisko disciplīnu&quot; saraksta un rezultātiem. Pieņemot Malona ieteikumus, olimpisko disciplīnu skaits palielinājās līdz 95 disciplīnām, kā arī tika palielināts startējošo valstu skaits līdz 26 valstīm un startējošo sportistu skaits līdz 1226 sportistiem.&lt;ref name=IOC1900/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|1900 Summer Olympics|1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.olympic.org/Paris-1900 Parīze 1900] (''Olympic.org, Starptautiskā Olimpiskā komiteja'') {{en ikona}} {{fr ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20080528012428/http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1900/1900.pdf Oficiālais pārskats] {{fr ikona}}


{{kastes sākums}}
{{s-bef|before= {{flaga|Grieķija|old}} [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|Atēnas 1896]] &lt;br /&gt; I Olimpiskās spēles}}
{{s-ttl|title= [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|70px]] &lt;br /&gt; ''[[Vasaras olimpiskās spēles]]'' &lt;br /&gt; {{flaga|Francija}} Parīze 1900 &lt;br /&gt; II Olimpiskās spēles}}
{{s-aft|after= {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] &lt;br /&gt; III Olimpiskās spēles}}
{{kastes beigas}}


{{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Olimpiskās spēles}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1900. gada vasaras olimpiskās spēles| ]]
[[Kategorija:Vasaras olimpiskās spēles]]
[[Kategorija:Olimpiskās spēles Francijā]]
[[Kategorija:1900. gads]]</text>
      <sha1>1239vjmeh3pnt05h1u4dqek0lijole4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Roberts Patinsons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>116811</id>
    <revision>
      <id>4530588</id>
      <parentid>4526516</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T14:56:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4530588</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12475" sha1="54jvrycm4crcxlbssytl992bmqdm9ta" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Roberts Patinsons
| attēls = Robert Pattinson Venice Film Festival (cropped).jpg
| attēla izmērs = 
| komentārs = Roberts Patinsons 2026. gadā
| dz. vārds = Daglass Roberts Tomass Patinsons
| dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1986|05|13}}
| dz. vieta = [[Londona]], [[Anglija]]
| nodarbošanās = aktieris
| darbības gadi = 2004-pašlaik
| dzimums = V
}}
'''Daglass Roberts Tomass Patinsons''' ({{val|en|Douglas Robert Thomas Pattinson }}; dzimis {{dat|1986|05|13}})&lt;ref&gt;[http://www.people.com/people/robert_pattinson Robert Pattinson : People.com&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]&lt;/ref&gt; ir angļu aktieris, modelis un mūziķis, kas labāk pazīstams ar Edvarda Kalena lomu &quot;[[Krēsla (filma)|Krēslas]]&quot; sāgā un Sedrika Digorija lomu filmā &quot;[[Harijs Poters un Uguns biķeris (filma)|Harijs Poters un Uguns biķeris]]&quot;.&lt;ref&gt;[http://www.nytimes.com/2008/11/16/fashion/16nite.html?_r=2&amp;ref=movies A Night Out With - Robert Pattinson - Home by Daybreak - NYTimes.com&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://movies.about.com/od/twilight/a/twilight073108.htm |title=Robert Pattinson Interview on Twilight - Robert Pattinson Talks Twilight and Edward Cullen&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2009|02|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081218045333/http://movies.about.com/od/twilight/a/twilight073108.htm |archivedate={{dat|2008|12|18||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Agrākie gadi ==

Roberts dzimis [[Londona|Londonā]], [[Anglija|Anglijā]]. Viņa māte Klēra strādāja modeļu aģentūrā, bet tēvs Ričards importēja antīkus [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] auto.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.harpercollinschildrens.com/HarperChildrens/Kids/BookDetail.aspx?isbn13=9780061765537&amp;BDMode=8 |title=Robert Pattinson, By Isabelle Adams: HarperCollins Children's Books&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2010|08|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090428083107/http://www.harpercollinschildrens.com/harperchildrens/kids/bookdetail.aspx?isbn13=9780061765537&amp;bdmode=8 |archivedate={{dat|2009|04|28||bez}} }}&lt;/ref&gt; Vēlāk viņš nokļuva amatieru teātrī, kur uzsāka savas aktiera gaitas. Roberts piesaistīja ''Tess of the D’Urbervilles'' aģenta uzmanību un sāka pretendēt uz profesionālākām lomām. Patinsonam ir divas vecākas māsas, dziedātāja Lizija Patinsone un Viktorija Patinsone.&lt;ref&gt;[http://www.theglaswegian.co.uk/entertainment-lifestyle/2009/11/26/twighlight-star-robert-pattinson-reveals-his-shy-side-102692-21851022/ Twighlight star Robert Pattinson reveals his shy side - the Glaswegian&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]&lt;/ref&gt;

== Karjera ==

=== Modelis ===

12 gadu vecumā Patinsons sāka modeļa karjeru, tomēr pēc četriem gadiem to nācās pamest. Darba trūkumā viņš vainoja savas vīrišķības parādīšanos. Kādā intervijā viņš atzina: ”Kad sāku modeļa darbu, es biju garš un izskatījos pēc meitenes. Tāpēc man bija daudz darba piedāvājumu, jo tolaik būt tādam bija stilīgi. Tad, pēc manām domām, es kļuvu pārāk vīrišķīgs un neviens man nepiedāvāja darbu. Man bija visneveiksmīgākā modeļa karjera.”&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://nymag.com/daily/fashion/2008/12/why_robert_pattinsons_modeling.html |title=Why Robert Pattinson’s Modeling Career Failed - The Cut&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2010|06|17||bez}} |archive-date={{dat|2012|06|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120617070150/http://nymag.com/daily/fashion/2008/12/why_robert_pattinsons_modeling.html }}&lt;/ref&gt; Roberts ir parādījies ''Haccket’s Autumn 2007'' kolekcijas reklāmā.

=== Aktieris ===

Patinsonam ir bijušas nelielas lomas televīzijas filmās ”Ring of the Nibelungs” un ”Vanity Fair”, tomēr vēlāk ainas ar viņa piedalīšanos tika izgrieztas un tās ir redzamas tikai DVD izdevumos. 2005. gadā Roberts tika pie Sedrika Digorija lomas filmā &quot;Harijs Poters un Uguns biķeris&quot;. Žurnāls ''The Times'' par šo lomu Robertu nodēvēja par Britu nākotnes zvaigzni. ({{val|en|British Star of Tomorrow}}).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://entertainment.timesonline.co.uk/tol/arts_and_entertainment/film/article526398.ece?token=null&amp;offset=0 |title=Almost famous — Times Online&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2010|06|17||bez}} |archive-date={{dat|2011|06|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110615113315/http://entertainment.timesonline.co.uk/tol/arts_and_entertainment/film/article526398.ece?token=null&amp;offset=0 }}&lt;/ref&gt; Viņš vairākkārt ir ticis nosaukts par nākamo [[Džūds Lo|Džūdu Lo]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.thisislondon.co.uk/film/article-20955856-potter-star-next-jude-law.do |title=Potter star 'next Jude Law' |access-date={{dat|2009|11|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20091223101944/http://www.thisislondon.co.uk/film/article-20955856-potter-star-next-jude-law.do |archivedate={{dat|2009|12|23||bez}} }}&lt;/ref&gt;
Roberts ir attēlojis Edvardu Kalenu filmā &quot;Krēsla&quot;, kas balstīta uz [[Stefanija Meiere|Stefanijas Meieres]] tāda paša nosaukuma noveles. Saskaņā ar žurnālu ''TV Guide'', Patinsons bija norūpējies par Edvarda Kalena lomu, jo uzskatīja, ka nebūs spējīgs attēlot perfektumu, kas tiek gaidīts no tēla.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://movies.tvguide.com/Movie-News/Twilight-Robert-Pattinson-1000071.aspx |title=Before the Spotlight, Twilight's Robert Pattinson Was Intimidated by &quot;Perfect&quot; Role - Movie News |access-date={{dat|2008|11|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090122061432/http://movies.tvguide.com/Movie-News/Twilight-Robert-Pattinson-1000071.aspx |archivedate={{dat|2009|01|22||bez}} }}&lt;/ref&gt; Patinsons ir attēlojis Edvarda Kalena lomu arī nākamajās filmas daļās &quot;The Twilight Saga: New Moon&quot; un &quot;The Twilight Saga: Eclipse&quot;.
Galvenās lomas Roberts spēlējis filmās ”Little Ashes”, kurā viņa attēlotais varonis ir [[Salvadors Dalī]], britu komēdijā ”How To Be” un īsfilmā ”The Summer House”.
2009. gada 10. novembrī ''Revolver Entertainment'' izdeva DVD ar nosaukumu ''Robsessed'', kas ir dokumentālā filma, kura stāsta par Patinsona dzīvi un popularitāti.
2010. gadā Patinsons producēja un piedalījās filmā ”Remember Me”.

=== Mūziķis ===

Patinsons spēlē ģitāru un klavieres, kā arī pats sacer mūziku. Viņš ir iedziedājis divas dziesmas &quot;Krēslas&quot; skaņas celiņā — ”Never Think”, kuras līdzautors ir arī pats Roberts, un ”Let Me Sign”. Viņš ir iedziedājis trīs dziesmas arī filmas ”How To Be” skaņas celiņā.
2010. gadā, kā arī viņš ir atbildīgs par ģitāru [[Death Grips]] dziesmā &quot;Birds&quot;. Roberts saņēma balvu kā Holivudas visietekmīgākais negaidītais mūziķis.

== Publiskais tēls ==

Žurnāls ''People'' 2008. un 2009. gadā atzina Robertu par ”Seksīgāko dzīvo vīrieti”, tādu pašu titulu Roberts izpelnījās arī žurnāla ''Glamour'' aptaujā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.people.com/people/package/gallery/0,,20237714_20241212_20545173,00.html#20545173 |title=2008's Sexiest Men Alive - ROBERT PATTINSON - Sexiest Man Alive, Sexiest Man Alive, People. com Franchises, RolesClass : People.com&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2010|06|17||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305164221/http://www.people.com/people/package/gallery/0,,20237714_20241212_20545173,00.html#20545173 }}&lt;/ref&gt; Žurnāli GQ un ''Glamour'' atzina Robertu par 2010. gada labāk ģērbto vīrieti.&lt;ref&gt;[http://www.theinsider.com/news/3141381_GQ_Magazine_Names_Robert_Pattinson_Best_Dressed_Man_For_2010 GQ Magazine Names Robert Pattinson ‘Best Dressed Man’ For 2010 at The Insider&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 
''Vanity Fair'' Patinsonu ierindoja ”Top Hollywood Earners of 2009” (Holivudas pelnošākās zvaigznes 2009) topā ar 18 miljonu dolāru lieliem ieņēmumiem. Laikraksts ''Time'' Robertu ierindoja 100 pasaules ietekmīgāko cilvēku topā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.time.com/time/specials/packages/article/0,28804,1984685_1984940_1984948,00.html#ixzz0mUOIhqVr |title=Robert Pattinson - The 2010 TIME 100 - TIME&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2010|06|17||bez}} |archive-date={{dat|2013|08|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130817133121/http://www.time.com/time/specials/packages/article/0,28804,1984685_1984940_1984948,00.html#ixzz0mUOIhqVr }}&lt;/ref&gt;
Strauji augošās popularitātes dēļ Roberta Patinsona vaska figūra tika izstādīta [[Tiso kundzes Vaska figūru muzejs|Tiso kundzes muzeju]] kolekcijās [[Londona|Londonā]] un [[Ņujorka|Ņujorkā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.madametussauds.com/London/NewsAndEvents/RobertPattinsonAnnounce/ |title=Hollywood’s hottest leading man Robert Pattinson to take starring role at Madame Tussauds London&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2010|06|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100508155244/http://www.madametussauds.com/London/NewsAndEvents/RobertPattinsonAnnounce/ |archivedate={{dat|2010|05|08||bez}} }}&lt;/ref&gt;
Roberts ir piedalījies [[Haiti]] zemestrīcē cietušo palīdzībai veltītajā akcijā.

== Filmogrāfija ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|+ Filmas
! Gads
! Nosaukums
! Loma
! Piezīmes
|-
|rowspan=&quot;2&quot;|2004
|&quot;[[Liekulības tirgus]]&quot;
|Rodijs Kraulijs
|Tikai DVD izdevums
|-
|&quot;[[Nībelungu gredzens: Mīlestība un nodevība]]&quot;
|Giselhers
|Televīzijas filma
|-
|rowspan=&quot;1&quot;|2005
|&quot;[[Harijs Poters un Uguns biķeris (filma)|Harijs Poters un Uguns biķeris]]&quot;
|Sedriks Digorijs
|
|-
| rowspan=&quot;1&quot;|2006
|&quot;[[Lidotāja rēgi]]&quot;
|Tobijs Džags
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot;|2007
|''[[The Bad Mother’s Handbook]]''
|Daniels Geils
|Televīzijas filma
|-
|&quot;[[Harijs Poters un Fēniksa ordenis (filma)|Harijs Poters un Fēniksa ordenis]]&quot;
|Sedriks Digorijs
|Epizodiska loma
|-
| rowspan=&quot;2&quot;|2008
|&quot;[[Pārejas vecums]]&quot;
| Arts
|Strasburgas filmu festivāla balva kā labākajam aktierim
|-
|&quot;[[Krēsla (filma)|Krēsla]]&quot;
|Edvards Kalens
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot;|2009
|&quot;[[Sīkie pīšļi]]&quot;
| Salvadors Dalī
|
|-
|&quot;[[Jauns mēness (filma)|Jauns mēness]]&quot;
| Edvards Kalens
|
|-
|rowspan=&quot;2&quot;|2010
|&quot;[[Atceries mani]]&quot;
|Tailers Hokinss
|Producents
|-
|&quot;[[Aptumsums (filma)|Aptumsums]]&quot;
|Edvards Kalens
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2011
|&quot;[[Ūdens ziloņiem]]&quot;
|Džeikobs Jankovskis
|
|-
|&quot;[[Rītausma. 1. daļa]]&quot;
|Edvards Kalens
|
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2012
|&quot;[[Dāmu mīlulis]]&quot;
|Džordžs Durojs
|
|-
|&quot;[[Rītausma. 2. daļa]]&quot;
|Edvards Kalens
|
|-
|&quot;[[Kosmopolise]]&quot;
|Ēriks Pakers
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2014
|&quot;[[Rovers]]&quot;
|Reinoldss
|
|-
|&quot;[[Karte uz zvaigznēm]]&quot;
|Džeroms Fontana
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2015
|''[[Life (2015. gada filma)|Life]]''
|Deniss Stoks
|
|-
|&quot;[[Tuksneša karaliene]]&quot;
|T.E. Lorenss
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2016
|&quot;[[Vadoņa bērnība]]
|Čārlzs Markers/pieaudzis Preskots
|
|-
|&quot;[[Zudusī Z pilsēta]]&quot;
|Henrijs Kostins
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2017
|&quot;[[Īstais laiks]]&quot;
|Konstantīns &quot;Konijs&quot; Nikass
|
|-
|''[[Fear &amp; Shame]]''
|Atveido pats sevi
|Scenārija autors
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2018
|''[[Damsel (2018. gada filma)|Damsel]]''
|Semjuels Alabasters
|
|-
|&quot;[[Augstākā sabiedrība]]&quot;
|Monte
|
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2019
|&quot;[[Bāka (filma)|Bāka]]&quot;
|Efraims Vinslovs
|
|-
|''[[The King]]''
|Dofins
|
|-
|''[[Waiting for the Barbarians]]''
|Mandels
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2020
|''[[Tenet]]''
|Nīls
|
|-
|''[[The Devil All the Time]]''
|Prestons Tīgārdins
|
|-
|2022
|&quot;[[Betmens (2022. gada filma)|Betmens]]&quot;
|[[Brūss Veins]] / [[Betmens]]
|
|-
|2023
|&quot;[[Zēns un gārnis]]&quot;
|Pelēkais gārnis
|dublāžas balss angļu versijā
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2025
|&quot;[[Mikijs 17]]&quot;
|Mikijs Bārnss
|
|-
|&quot;[[Mirsti, mana mīla]]&quot; (''Die My Love'')
|Džeksons
|arī izpildproducents
|-
|&quot;[[Mārtijs Lieliskais]]&quot;
|''British Open'' komentētājs
|balss loma; titros nav minēts
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2026
|&quot;[[Totāla drāma]]&quot; (''The Drama'')
|Čārlijs Tompsons
|
|-
|&quot;[[Odiseja (filma)|Odiseja]]&quot;
|Antinojs
|
|-
|&quot;[[Karstais raidlaiks]]&quot;
|[[Kriss Hansens]]
|
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{aktieru ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Patinsons Roberts}}
[[Kategorija:1986. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Londonā dzimušie]]
[[Kategorija:Angļu kinoaktieri]]</text>
      <sha1>54jvrycm4crcxlbssytl992bmqdm9ta</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Losandželosas &quot;Kings&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>130633</id>
    <revision>
      <id>4530752</id>
      <parentid>4523444</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T19:03:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4530752</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14866" sha1="s6xr375suxa62t6wed6sdwxepxp2bnc" xml:space="preserve">{{Hokeja kluba infokaste
| text_color         = #B0B7BB
| bg_color           = black
| team               = Los Angeles Kings
| logo               = Los Angeles Kings 2024 Logo.svg
| logosize           = 
| city               = {{Vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}}
| league             = {{flaga|ASV}}/{{flaga|Kanāda}} [[Nacionālā hokeja līga]]
| conference         = [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konference]]
| division           = [[Klusā okeāna divīzija (NHL)|Klusā okeāna divīzija]]
| founded            = {{dat|1966|2|9|N|bez}}
| dissolved          = 
| operated           = 
| arena              = ''[[Crypto.com Arena]]''
| ietilpība          = 18 118
| colors             = Melna, alumīnija, balta&lt;br /&gt;{{Color box|black}} {{Color box|#B0B7BB}} {{Color box|white}}
| owner              = {{flaga|ASV}} [[Filips Anšucs]] un [[Eds Roskis]]
                     
| prezidents         = {{flaga|Kanāda}} [[Lūks Robiteils]]
| GM                 = {{flaga|Kanāda}} [[Kens Holands]]
| coach              = {{flaga|ASV}} [[Pīters Laviolets]]
| coach2             = 
| captain            = {{flaga|CAN}} [[Drū Dautijs]]
| media              = [http://kings.nhl.com/ kings.com]
| affiliates         = [[Grīnvilas &quot;Swamp Rabbits&quot;]] ([[ECHL]])&lt;br /&gt;[[Ontārio &quot;Reign&quot;]] ([[Amerikas hokeja līga|AHL]])
&lt;!---Čempiontituli---&gt;
| stanley_cups       = 2
}}
'''Losandželosas &quot;Kings&quot;''' ({{val|en|Los Angeles Kings}}) ir profesionāls [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] klubs, kas bāzēts [[Losandželosa|Losandželosā]], [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]], ASV. Klubs spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] [[Klusā okeāna divīzija (NHL)|Klusā okeāna divīzijā]]. Tas tika dibināts {{dat|1966|2|9||bez}}&lt;ref name = &quot;Kings0708Guide4&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce | author = Los Angeles Kings Communications Department | title = 2007–08 Los Angeles Kings Media Guide | publisher = Los Angeles Kings | year = 2007 | page = 4}}&lt;/ref&gt; un kopš dibināšanas brīža spēlē NHL.

Kluba pastāvēšanas vēsturē &quot;Kings&quot; divas reizes ir kļuvis par NHL čempionu, tāpat divas reizes ir kļuvis par konferences un vienu reizi — divīzijas uzvarētāju. 1992.—1993. gada Stenlija kausa izcīņas finālā &quot;Kings&quot; piecu spēļu sērijā zaudēja [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]. Mājas spēles komanda aizvada ''Crypto.com Arena'' hallē.&lt;ref name = &quot;Kings0708Guide5-6&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce | author = Los Angeles Kings Communications Department | title = 2007–08 Los Angeles Kings Media Guide | pages = 5–6}}&lt;/ref&gt; [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]] komandai izdevies izcīnīt 2012. un 2014. gadā.

== Sasniegumi ==
* '''[[Stenlija kauss]]''': 2
** 2011–12, 2013–14
* '''Konferences čempioni''': 3
** 1992–93, 2011–12, 2013-14
* '''Divīzijas čempioni''': 1
** 1990–91

== Spēlētāji ==
[[Attēls:Los Angeles Kings.svg|right|150px|thumb|2002-2011]]
=== Pašreizējais sastāvs ===
''Pēdējoreiz atjaunots 2026. gada 9. maijā.''

==== Vārtsargi ====
* 29 {{flaga|USA}} [[Fīnikss Koplijs]]
* 31 {{flaga|SWE}} [[Antons Fošbergs]]
* 35 {{flaga|CAN}} [[Dārsijs Kempers]]

==== Aizsargi{{0}}====
* 2 {{flaga|ASV}} [[Braiens Dumolins]]
* 5 {{flaga|CAN}} [[Kodijs Sīsī]]
* 6 {{flaga|CAN}} [[Džoels Edmundsons]]
* 7 {{flaga|CAN}} [[Kails Barouzs]]
* {{0}}8 {{flaga|Kanāda}} [[Drū Dautijs]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis]])&lt;/small&gt;
* 43 {{flaga|Zviedrija}} [[Jākobs Moverāre]]
* 44 {{flaga|ASV}} [[Maikijs Andersons]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;
* 82 {{flaga|ASV}} [[Keilebs Džounss]] 
* 92 {{flaga|CAN}} [[Brents Klarks]]

==== Uzbrucēji ====

* {{0}}9 {{Flaga|Zviedrija}} [[Adrians Kempe]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;
* 12 {{Flaga|ASV}} [[Trevors Mūrs]]
* 14 {{flaga|ASV}} [[Alekss Laferjērs]]
* 15 {{flaga|ASV}} [[Alekss Tarkote]]
* 21 {{flaga|CAN}} [[Skots Lotons]]
* 22 {{flaga|Šveice}} [[Kevins Fiala]]
* 26 {{Flaga|Kanāda}} [[Akils Tomass]]
* 39 {{flaga|CAN}} [[Džefs Malots]]
* 40 {{flaga|FIN}} [[Joels Armija]]
* 52 {{flaga|CAN}} [[Teilors Vords]]
* 53 {{flaga|ASV}} [[Džēreds Raits]]
* 55 {{flaga|Kanāda}} [[Kvintons Baifīlds]]
* 72 {{flaga|RUS}} [[Artemijs Panarins]]
* 96 {{flaga|RUS}} [[Andrejs Kuzmenko]]
* {{flaga|NOR}} [[Matss Dzukarello Osens]]

=== Iemūžinātie numuri ===
[[File:Los Angeles Kings - Retired Numbers of Superstars - Staples Center - Los Angeles, CA - USA (6914447045).jpg|thumb|Piecu &quot;Kings&quot; spēlētāju kreklu baneri, kas karājās pie arēnas griestiem 2012. gadā]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|+ style=&quot;background:#fff; border-top:#000000 5px solid; border-bottom:#A2AAAD 5px solid;&quot;| Los Angeles Kings retired numbers
|-
! No.
! Spēlētājs
! Pozīcija
! Sezonas
! No. iemūžināšana
|-
| 4 || [[Robs Bleiks]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || 1990–2001&lt;br /&gt;2006–2008 || 2015. gada 17. janvārī&lt;ref&gt;{{Cite web |date=2015-01-18 |title=Kings retire defenseman Blake's No. 4 jersey |url=https://www.espn.com/nhl/story/_/id/12187347/los-angeles-kings-retire-defenseman-rob-blake-no-4-jersey |access-date=2025-06-15 |website=ESPN.com |language=en}}&lt;/ref&gt;
|-
| 16 || [[Marsels Dions]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|C]] || 1975–1987 || 1990. gada 8. novembrī&lt;ref&gt;{{Cite news |last=Wilson |first=Bernie |date=Nov 8, 1990 |title=Kings Ready to Honor Dionne, Their Sweet 16 |work=[[The Los Angeles Times]] |page=9}}&lt;/ref&gt;
|-
| 18 || [[Deivs Teilors]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|RW]] || 1977–1994 || 1995. gada 3. aprīlī&lt;ref&gt;{{Cite news |last=Dillman |first=Lisa |date=April 3, 1995 |title=Kings Tonight |url=https://www.newspapers.com/image/155304882/?clipping_id=174535387 |work=[[The Los Angeles Times]] |page=C2 |archive-date=June 26, 2025 |access-date=June 15, 2025 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250626002356/https://www.newspapers.com/image/155304882/?clipping_id=174535387 |url-status= }}&lt;/ref&gt;
|-
| 20 || [[Lūks Robiteils]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|LW]] || 1986–1994&lt;br /&gt;1997–2001&lt;br /&gt;2003–2006 || 2007. gada 20. janvārī&lt;ref&gt;{{Cite web |date=2007-01-21 |title=Kings retire Robitaille's No. 20 jersey after 14 seasons |url=https://www.espn.com/nhl/news/story?id=2737832 |access-date=2025-06-15 |website=ESPN.com |language=en |archive-date=April 6, 2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20230406154402/https://www.espn.com/nhl/news/story?id=2737832 |url-status= }}&lt;/ref&gt;
|-
| 23 || [[Dastins Brauns]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|RW]] || 2003–2022 || 2023. gada 11. februārī&lt;ref&gt;{{cite web |last1=Knoll |first1=Andrew |title=Kings honor Dustin Brown with statue unveiling and jersey retirement |url=https://www.ocregister.com/2023/02/11/kings-honor-dustin-brown-with-statue-unveiling-and-jersey-retirement/ |website=Orange County Register |access-date=February 13, 2023 |date=February 11, 2023 |archive-date=February 13, 2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20230213011912/https://www.ocregister.com/2023/02/11/kings-honor-dustin-brown-with-statue-unveiling-and-jersey-retirement/ |url-status= }}&lt;/ref&gt;
|-
| 30 || [[Rodžijs Vašons]] || [[Goaltender|G]] || 1972–1978 || 1985. gada 14. februāris
|-
| 99{{Efn|NHL 2000. gada Visu zvaigžņu spēlē visām savām dalībkomandām anulēja Grecka izmantoto 99. numuru; &quot;Kings&quot; 2002. gadā sarīkoja savas personīgās svinības par šī numura iemūžināšanu.&lt;ref&gt;{{cite web|title=Perfect setting: Gretzky's number retired before All-Star Game |publisher=CNN Sports Illustrated. Associated Press |date=February 6, 2000 |url=http://sportsillustrated.cnn.com/hockey/nhl/2000/nhl_allstar/news/2000/02/06/gretsky_99/ |access-date=June 9, 2014 |url-status= |archive-url=https://web.archive.org/web/20131112022319/http://sportsillustrated.cnn.com/hockey/nhl/2000/nhl_allstar/news/2000/02/06/gretsky_99/ |archive-date=November 12, 2013}}&lt;/ref&gt;}} || [[Veins Greckis]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|C]] || 1988–1996 || 2002. gada 9. oktobrī&lt;ref name=&quot;2011–12LAKingsMediaGuide230-233&quot;&gt;{{cite book | last1 = Kalinowski | first1 = Mike | last2 = Zager | first2 = Jeremy |display-authors=etal | title= Los Angeles Kings 2011–12 Media Guide | publisher = Los Angeles Kings | pages = 230–233}}&lt;/ref&gt;
|}

* [[Bobs Millers]], raidorganizācijas pārstāvis, 1973–2017, godināts ar goda karogu, kas piekārts pie [[Crypto.com Arena]] griestiem&lt;ref&gt;{{cite web | url=https://www.nhl.com/kings/news/la-kings-to-unveil-statue-and-banner-in-honor-of-bob-miller-on-saturday/c-294832548 | title=LA Kings to Unveil Statue and Banner in Honor of Bob Miller on Saturday | date=January 10, 2018 | access-date=April 13, 2023 | archive-date=April 13, 2023 | archive-url=https://web.archive.org/web/20230413234036/https://www.nhl.com/kings/news/la-kings-to-unveil-statue-and-banner-in-honor-of-bob-miller-on-saturday/c-294832548 | url-status= }}&lt;/ref&gt;

=== Komandas visu laiku rezultatīvākie spēlētāji ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- style=&quot;text-align:center; font-weight:bold; background:#ddd;&quot;|
| style=&quot;text-align:left;&quot;| Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|SP|Spēles}} || {{Piezīme|V|Vārti}} || {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} || {{Piezīme|P-ti|Punkti}} || {{Piezīme|P-ti/SP|Punkti spēlē}}
|- style=&quot;text-align:center;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Anže Kopitars]] || C || 1521 || 452 || 864 || '''1316''' ||.87
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Marsels Dions]] || C || 921 || 550 || 757 || '''1307''' || 1.42
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Lūks Robiteils]] || LW || 1079 || 557 || 597 || '''1154''' || 1.07
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Deivs Teilors]] || RW || 1111 || 431 || 638 || '''1069''' || .96
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Veins Greckis]] || C || 539 || 246 || 672 || '''918''' || 1.70
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Bernijs Nikolss]] || C || 602 || 327 || 431 || '''758''' || 1.26
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Dastins Brauns]] || RW || 1296 || 325 || 387 || '''712''' || .55
|-
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Drū Dautijs]]* || D || 1279 || 165 || 544 || '''709''' || .55
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Bačs Gorings]] || C || 736 || 275 || 384 || '''659''' || .90
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Robs Bleiks]] || D || 805 || 161 || 333 || '''494''' || .61
|}

=== Kluba spēlētāju rekordi ===
==== Regulārajā sezonā ====
* Visvairāk gūto vārtu sezonā: [[Bērnijs Nikolss]], 70 (1988.—89.)
* Visvairāk rezultatīvo piespēļu sezonā: [[Veins Greckis]], 122 (1990.—91.)
* Visvairāk gūto punktu sezonā: [[Veins Greckis]], 168 (1988.—89.)
* Visvairāk soda minūšu sezonā: [[Mārtijs Maksorlijs]], 399 (1992.—93.)
* Visvairāk gūto punktu sezonā, starp aizsargiem: [[Lerijs Mērfijs]], 76 (1980.—81.)
* Visvairāk gūto punktu sezonā, starp debitantiem: [[Lūks Robiteils]], 84 (1986.—87.)
* Visvairāk gūto uzvaru sezonā: [[Džonatans Kviks]], 40 (2015.—16.)
* Visvairāk sauso spēļu sezonā: [[Džonatans Kviks]], 10 (2011.—12.)
==== Izslēgšanas spēlēs ====
* Visvairāk gūto vārtu izslēgšanas spēlēs: [[Veins Greckis]], 15 (1992–93)
* Visvairāk piespēļu izslēgšanas spēlēs: [[Veins Greckis]], 25 (1992–93)
* Visvairāk punktu izslēgšanas spēlēs: [[Veins Greckis]], 40 (1992–93)
* Visvairāk punktu vienā spēlē: [[Tomass Sandstrēms]], [[Tonijs Granato]], [[Veins Greckis]], 5 (1989–90)
* Visvairāk soda minūšu: [[Džejs Millers]], 63 (1988-89)
* Visvairāk gūto punktu izslēgšanas spēlēs, starp aizsargiem: [[Drū Dautijs]], 18 (2013–14)
* Visvairāk gūto punktu izslēgšanas spēlēs, starp debitantiem: [[Tailers Tofoli]], 14 (2013-14)
* Visvairāk gūto uzvaru izslēgšanas spēlēs: [[Džonatans Kviks]], 16 (2011-2012), (2013-14)
* Visvairāk sauso spēļu izslēgšanas spēlēs: [[Džonatans Kviks]], 3 (2011-12), (2012–13)

=== Latvijas hokejisti &quot;Kings&quot; sastāvā ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
|- style=&quot;width:15em&quot; bgcolor=&quot;#efefef&quot; align=center
!Vārds !! {{piezīme|SP|spēles}} !! {{piezīme|V|vārti}} !! {{piezīme|RP|rezultatīvas piespēles}} !! {{piezīme|P-ti|punkti}} !! Laika periods
|-
|align=left| [[Raitis Ivanāns]]||276||12||6||18||2006—2010
|-
|}

===Galvenie treneri===

{{div col|colwidth=30em}}

* [[Reds Kellijs]]:1967-1969
* [[Hals Leiko]]:1969-1970
* [[Džonijs Vilsons]]:1969-1970
* [[Lerijs Rīgans]]:1970-1972
* [[Freds Glovers]]:1971-1972
* [[Bobs Pulfords]]:1972-1977
* [[Rons Stjuarts]]:1977-1978
* [[Bobs Berijs]]:1978-1981
* [[Parkers MakDonalds]]:1981-1982
* [[Dons Perijs]]:1982-1984
* [[Rodžijs Vačons]] (pagaidu):1984, 1988, 1995
* [[Rodžers Neilsons]]:1984
* [[Pets Kvins]]:1984-1987
* [[Maiks Mērfijs]]:1987-1988
* [[Robijs Ftoreks]]:1988-1989
* [[Toms Vebsters]]:1989-1992
* [[Berijs Melrouzs]]:1992-1995
* [[Lerijs Robinsons]]:1995-1999
* [[Endijs Marejs (hokejs)|Endijs Marejs]]:1999-2006
* [[Džons Torčeti]] (pagaidu):2006
* [[Marks Kraufords]]:2006-2008
* [[Terijs Marejs]]:2008-2011
* [[Džons Stīvens]] (pagaidu):2011, 2017-18
* [[Derils Saters]]:2011-2017
* [[Villijs Dežardēns]] (pagaidu):2018-2019
* [[Tods Maklelans]]:2019-2024&lt;ref&gt;https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/02022024-vinipega_iegust_monrealas_centru_monehenu&lt;/ref&gt;
* [[Džims Hillers]]: 2024&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Losandželosas &quot;Kings&quot; komandu turpmāk vadīs Hillers |url=https://www.apollo.lv/8026164/losandzelosas-kings-komandu-turpmak-vadis-hillers |website=apollo.lv. |access-date=2024. gada 22. maijs |date=2024. gada 22. maijs}}&lt;/ref&gt;–2026&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=&quot;Kings&quot; pēc neveiksmīga nogriežņa atlaiž galveno treneri |url= https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/01032026-kings_pec_neveiksmiga_nogriezna_atlaiz_ga|website=sportacentrs.com |access-date=2026. gada 1. marts |date=2026. gada 1. marts}}&lt;/ref&gt;
* [[Dīdžejs Smits]] (pagaidu): 2026
* [[Pīters Laviolets]]&lt;ref&gt;{{Cite web |date=2026-06-09 |title=Septītais piegājiens: galvenais treneris Laviolets atrod jaunu darbu NHL |url= https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/09062026-septitais_piegajiens_galvenais_treneris_l|access-date=2026-06-09 |website=Sportacentrs.com |language=}}&lt;/ref&gt;: 2026—
{{div col end}}
== Derbiji ==
{{main|Freeway Face-Off derbijs}}
== Atsauces ==
{{Atsauces}}
== Piezīmes ==
{{Piezīmes}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://kings.nhl.com/ Kluba oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141123225456/http://kings.nhl.com/ |date={{dat|2014|11|23||bez}} }} {{en ikona}}
* [http://www.hockey-reference.com/teams/LAK/ Hockey-Reference profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110520011831/http://www.hockey-reference.com/teams/LAK/ |date={{dat|2011|05|20||bez}} }} {{en ikona}}

{{Hokejs-aizmetnis}}
{{ASV-aizmetnis}}
{{NHL komandas}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Losandželosas &quot;Kings&quot;| ]]</text>
      <sha1>s6xr375suxa62t6wed6sdwxepxp2bnc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vilhelms Grimms</title>
    <ns>0</ns>
    <id>138054</id>
    <revision>
      <id>4530825</id>
      <parentid>4169198</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T04:35:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Brāļi Grimmi]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4530825</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1807" sha1="f160v44jmnddch1vibgo3vkgt5im1ik" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Vilhelms Grimms
|     vārds_orig = ''Wilhelm Grimm''
|         attēls = Die Gartenlaube (1858) b 561.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1786
|     dz_mēnesis = 2
|       dz_diena = 24
|       dz_vieta = [[Hānava]], [[Hesenes-Kaseles landgrāfiste]], [[Svētā Romas impērija]]&lt;br /&gt;([[Hesene]], {{DEU}})
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1859
|      m_mēnesis = 12
|        m_diena = 16
|        m_vieta = [[Berlīne]], [[Prūsijas Karaliste]]&lt;br /&gt;({{DEU}})
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|   nodarbošanās = filologs un mitoloģijas pētnieks
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
|    citas daļas = 
}}

'''Vilhelms Kārlis Grimms''' ({{val|de|Wilhelm Carl Grimm}}, dzimis {{dat|1786|2|24}}, miris {{dat|1859|12|16}}) bija vācu filologs un mitoloģijas pētnieks. Kopā ar vecāko brāli [[Jākobs Grimms|Jākobu]] 1812. gadā publicēja krājumu ''Kinder- und Hausmärchen'', kas plašāk pazīstamas kā &quot;Brāļu Grimmu pasakas&quot;. 1838. gadā kopā ar brāli iesāka publicēt vācu valodas standartvārdnīcu ''Deutsches Wörterbuch'', bet 1835. gadā publicēja darbu par vācu mitoloģiju ''Deutsche Mythologie''.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Vācija-aizmetnis}}
{{cilvēks-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Grimms, Vilhelms}}
[[Kategorija:1786. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1859. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Vācu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Vācijas filologi]]
[[Kategorija:Hesenē dzimušie]]
[[Kategorija:Brāļi Grimmi| ]]</text>
      <sha1>f160v44jmnddch1vibgo3vkgt5im1ik</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jākobs Grimms</title>
    <ns>0</ns>
    <id>138055</id>
    <revision>
      <id>4530824</id>
      <parentid>4169199</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T04:35:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Brāļi Grimmi]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4530824</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1895" sha1="bh5cawb3mrk7amufrpvbedvsdniivim" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Jākobs Grimms
|     vārds_orig = ''Jacob Grimm''
|         attēls = Die Gartenlaube (1858) b 560.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1785
|     dz_mēnesis = 1
|       dz_diena = 4
|       dz_vieta = [[Hānava]], [[Hesenes-Kaseles landgrāfiste]], [[Svētā Romas impērija]]&lt;br /&gt;([[Hesene]], {{DEU}})
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1863
|      m_mēnesis = 9
|        m_diena = 20
|        m_vieta = [[Berlīne]], [[Prūsijas Karaliste]]&lt;br /&gt;({{DEU}})
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|   nodarbošanās = filologs, jurists un mitoloģijas pētnieks
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
|    citas daļas = 
}}

'''Jākobs Ludvigs Kārlis Grimms''' ({{val|de|Jacob Ludwig Karl Grimm}}, dzimis {{dat|1785|1|4}}, miris {{dat|1863|9|20}}) bija vācu filologs, jurists un mitoloģijas pētnieks. Atklājis [[Grimma likums|Grimma likumu]] [[lingvistika|lingvistikā]]. Kopā ar brāli [[Vilhelms Grimms|Vilhelmu]] 1812. gadā publicēja krājumu ''Kinder- und Hausmärchen'', kas plašāk pazīstamas kā &quot;Brāļu Grimmu pasakas&quot;. 1838. gadā kopā ar brāli iesāka publicēt vācu valodas standartvārdnīcu ''Deutsches Wörterbuch'', bet 1835. gadā publicēja darbu par vācu mitoloģiju ''Deutsche Mythologie''.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Vācija-aizmetnis}}
{{cilvēks-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Grimms, Jākobs}}
[[Kategorija:1785. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1863. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Vācu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Vācijas filologi]]
[[Kategorija:Hesenē dzimušie]]
[[Kategorija:Brāļi Grimmi| ]]</text>
      <sha1>bh5cawb3mrk7amufrpvbedvsdniivim</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kērks Hainrihs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>139030</id>
    <revision>
      <id>4530844</id>
      <parentid>4073373</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T05:27:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>atj.</comment>
      <origin>4530844</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12044" sha1="q98659isktmvuflbvc8pflch0dervw0" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Kērks Hainrihs
 |       vārds_orig = ''Kirk Hinrich''
 |           attēls = Kirk Hinrich-crop.jpg
 |          att_izm = 
 |         paraksts = Kērks Hainrihs 2008. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = Kērks Džeimss Hainrihs
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1981|1|2}}
 |          dz_viet = {{Vieta|ASV|Aiova|Sūsitija}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = amerikānis
 |           garums = 193 [[Centimetrs|cm]]
 |            svars = 86 [[Kilograms|kg]]
 |              poz = [[saspēles vadītājs]]&lt;br /&gt;[[uzbrūkošais aizsargs]]
 |          kar_sāk = 2003
 |         kar_beig = 2016
 |             alga = 
 |          iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = ''Sioux City West'' ([[Aiova]])
 |          koledža = 
 |       augstskola = 
 |     universitāte = [[Kanzasas Universitāte]]
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = 
 |           numurs = 
 |            amats = 
 |             līga = 
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = 7., pirmajā kārtā
 |          dr_gads = [[2003. gada NBA drafts|2003]]
 |          dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]
 |           dr_kom = [[Čikāgas &quot;Bulls&quot;]]
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = {{nbay|2003|start}}—{{nbay|2009|end}}
 |          klubs 1 = {{flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Bulls&quot;]]
 |         kl_sez 2 = {{nbay|2010|full=y}}
 |          klubs 2 = {{flaga|ASV}} [[Vašingtonas &quot;Wizards&quot;]]
 |         kl_sez 3 = {{nbay|2010|end}}—{{nbay|2011|end}}
 |          klubs 3 = {{flaga|ASV}} [[Atlantas &quot;Hawks&quot;]]
 |         kl_sez 4 = {{nbay|2012|start}}—{{nbay|2015|end}}
 |          klubs 4 = {{flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Bulls&quot;]]
 |         kl_sez 5 = {{nbay|2015|end}}
 |          klubs 5 = {{flaga|ASV}} [[Atlantas &quot;Hawks&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 
 |           taut 1 = {{Bk|ASV}}
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 |   tr_klubs_sez 1 = 
 |       tr_klubs 1 = 
 |   tr_klubs_sez 2 = 
 |       tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
* [[NBA All-Defensive Team|NBA aizsardzības otrā izlase]] &lt;small&gt;({{NBA Year|2006|end}})&lt;/small&gt;
* [[NBA simboliskā debitantu izlase|NBA debitantu pirmā izlase]] &lt;small&gt;({{NBA Year|2003|end}})&lt;/small&gt;
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = V
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = jā
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
{{Medal|Competition|[[Pasaules čempionāts basketbolā|Pasaules čempionāts]]}}
{{Medal|Bronze|[[2006. gada Pasaules čempionāts basketbolā|Japāna 2006]]|Basketbols}}
}}
{{jāuzlabo|jāsakārto hronoloģiski}}
'''Kērks Džeimss Hainrihs''' ({{val|en|Kirk James Hinrich}}; dzimis {{dat|1981|1|2}} [[Sūsitija|Sūsitijā]], [[Aiova|Aiovas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir bijušais amerikāņu [[basketbolists]], spēlēja [[Saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] un [[Uzbrūkošais aizsargs|uzbrūkošā aizsarga]] pozīcijās. Bijis [[ASV basketbola izlase]]s dalībnieks. No 2003. līdz 2016. gadam spēlēja vairākos [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basktbola asociācijas]] (NBA) klubos.

== Karjera ==
Pirms karjeras NBA viņš pārstāvēja [[Kanzasas Universitāte|Kanzasas Universitāti]] [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] čempionātā. 2002. gadā viņš palīdzēja sasniegt turnīra fināla četrinieka stadiju (''final-four'') un finālu 2003. gadā, kad tika zaudēts [[Karmelo Entonijs|Karmelo Entonija]] pārstāvētajai [[Sirakjūsas Universitāte]]i.

[[2003. gada NBA drafts|2003. gada NBA draftā]] viņu izraudzījās [[Čikāgas &quot;Bulls&quot;]] ar kopējo 7. kārtas numuru. Tas bija neliels pārsteigums, jo drafta prognozēs viņam paredzēja vietu pirmās kārtas beigās. Daudziem bija lielas šaubas, vai savu veiksmīgo spēli koledžas līmenī Kanzasas Universitātē K. Hainrihs spēs demonstrēt arī NBA, jo savas pēdējās divas sezonas koledžā viņš pavadīja, spēlējot kā uzbrūkošais aizsargs, bet daudzi prognozēja, ka viņa augums ir par īsu, lai darītu to NBA. Augsto drafta numuru var skaidrot ar labo sniegumu pirmsdrafta nometnēs un faktu, ka Čikāgas klubs ļoti meklēja saspēles vadītāju. Savā pirmajā &lt;small&gt;({{NBA Year|2003|full=y}})&lt;/small&gt; sezonā NBA viņš tika iekļauts [[NBA simboliskā debitantu izlase|simboliskajā debitantu pirmajā izlasē]].

[[2006.—2007. gada NBA sezona|2006.—2007. gada sezonā]] viņš tika iekļauts [[NBA All-Defensive Team|simboliskajā aizsardzības otrajā izlasē]]. Četrus gadus bijis &quot;Bulls&quot; komandas kapteinis. Tāpat viņš ir &quot;Bulls&quot; visu laiku labākais trīspunktu metienu realizētājs.

2010. gada 8. jūlijā viņš tika aizmainīts uz &quot;Wizards&quot; (maiņā tika iesaistītas arī drafta tiesības uz diviem spēlētājiem), savukārt 2011. gada februārī &quot;Wizards&quot; viņu kopā ar [[Hiltons Ārmstrongs|Hiltonu Ārmstrongu]] aizmainīja uz [[Atlantas &quot;Hawks&quot;]] pret [[Maiks Bibijs|Maiku Bibiju]], [[Džordans Kraufords|Džordanu Kraufordu]], [[Moriss Evanss|Morisu Evansu]] un pirmās kārtas izvēli [[2011. gada NBA drafts|2011. gada draftā]]. 2012. gadā K. Hainrihs atkal atgiezās &quot;Bulls&quot;, parakstot divu gadu līgumu.

2016. gada februārī viņu vēlreiz aizmainīja uz Atlantas &quot;Hawks&quot; trīs komandu maiņas darījumā, kurā piedalījās arī [[Jūtas &quot;Jazz&quot;]].

=== ASV izlase ===
Kopā ar [[ASV basketbola izlase|ASV izlasi]] K. Hainrihs izcīnīja bronzas medaļu [[2006. gada Pasaules čempionāts basketbolā|2006. gada Pasaules čempionātā]]&lt;ref name=&quot;FIBAbronze&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Game Report, United States vs Argentina, Bronze Medal Game 96–81 |url=http://www.fiba.com/pages/eng/fe/06_wcm/scheResu/fe_scheStat_gameRepo.asp?roundID=5154&amp;groupName=79&amp;gameName=A&amp;eventID=3507&amp;lid_7186_openNodeIDs=&amp;langLC=en |accessdate=2006-09-02 |work=FIBA.com |archive-date=2007-11-01 |archive-url=https://web.archive.org/web/20071101054240/http://www.fiba.com/pages/eng/fe/06_wcm/scheResu/fe_scheStat_gameRepo.asp?roundID=5154&amp;groupName=79&amp;gameName=A&amp;eventID=3507&amp;lid_7186_openNodeIDs=&amp;langLC=en }}&lt;/ref&gt; (ASV pusfinālā piekāpās [[Grieķijas basketbola izlase|Grieķijas izlasei]]).

== Statistika NBA ==
{{Basketbolista statistika}}

=== Regulārā sezona ===
{{Basketbolista statistikas galvene}}
|-
| align=&quot;left&quot; | {{nbay|2003|full=yes}}
| align=&quot;left&quot; | [[Čikāgas &quot;Bulls&quot;|&quot;Bulls&quot;]]
| 76 || 66 || 35,6 || 38,6 || 39,0 || 80,4 || 3,4 || '''6,8''' || 1,3 || 0,3 || 12,0
|-
| align=&quot;left&quot; | {{nbay|2004|full=yes}}
| align=&quot;left&quot; | [[Čikāgas &quot;Bulls&quot;|&quot;Bulls&quot;]]
| 77 || 77 || 36,4 || 39,7 || 35,5 || 79,2 || '''3,9''' || 6,4 || '''1,6''' || 0,3 || 15,7
|-
| align=&quot;left&quot; | {{nbay|2005|full=yes}}
| align=&quot;left&quot; | [[Čikāgas &quot;Bulls&quot;|&quot;Bulls&quot;]]
| '''81''' || '''81''' || '''36,5''' || 41,8 || 37,0 || 81,5 || 3,6 || 6,3 || 1,2 || 0,3 || 15,9
|-
| align=&quot;left&quot; | {{nbay|2006|full=yes}}
| align=&quot;left&quot; | [[Čikāgas &quot;Bulls&quot;|&quot;Bulls&quot;]]
| 80 || 80 || 35,5 || 44,8 || 41,5 || 83,5 || 3,4 || 6,3 || 1,3 || 0,3 || '''16,6'''
|-
| align=&quot;left&quot; | {{nbay|2007|full=yes}}
| align=&quot;left&quot; | [[Čikāgas &quot;Bulls&quot;|&quot;Bulls&quot;]]
| 75 || 72 || 31,7 || 41,4 || 35,0 || 83,1 || 3,3 || 6 || 1,2 || 0,3 || 11,5
|-
| align=&quot;left&quot; | {{nbay|2008|full=yes}}
| align=&quot;left&quot; | [[Čikāgas &quot;Bulls&quot;|&quot;Bulls&quot;]]
| 51 || 4 || 26,3 || 43,7 || 40,8 || 79,1 || 2,4 || 3,9 || 1,3 || '''0,4''' || 9,9
|-
| align=&quot;left&quot; | {{nbay|2009|full=yes}}
| align=&quot;left&quot; | [[Čikāgas &quot;Bulls&quot;|&quot;Bulls&quot;]]
| 74 || 53 || 33,5 || 40,9 || 37,1 || 75,2 || 3,5 || 4,5 || 1,1 || 0,3 || 10,9
|-
| align=&quot;left&quot; | {{nbay|2010|full=yes}}
| align=&quot;left&quot; | [[Vašingtonas &quot;Wizards&quot;|&quot;Wizards&quot;]]
| 48 || 29 || 30,6 || '''45,2''' || 38,4 || 87,6 || 2,7 || 4,4 || 1,2 || 0,2 || 11,1
|-
| align=&quot;left&quot; | {{nbay|2010|full=yes}}
| align=&quot;left&quot; | [[Atlantas &quot;Hawks&quot;|&quot;Hawks&quot;]]
| 24 || 22 || 28,6 || 43,2 || '''42,1''' || 66,7 || 2,2 || 3,3 || 0,8 || 0,3 || 8,6
|-
| align=&quot;left&quot; | {{nbay|2011|full=yes}}
| align=&quot;left&quot; | [[Atlantas &quot;Hawks&quot;|&quot;Hawks&quot;]]
| 48 || 31 || 25,8 || 41,4 || 34,6 || 78,1 || 2,1 || 2,8 || 0,8 || 0,2 || 6,6
|-
| align=&quot;left&quot; | {{nbay|2012|full=yes}}
| align=&quot;left&quot; | [[Čikāgas &quot;Bulls&quot;|&quot;Bulls&quot;]]
| 60 || 60 || 29,4 || 37,7 || 39,0 || 71,4 || 2,6 || 5,2 || 1,1 || '''0,4''' || 7,7
|-
| align=&quot;left&quot; | {{nbay|2013|full=yes}}
| align=&quot;left&quot; | [[Čikāgas &quot;Bulls&quot;|&quot;Bulls&quot;]]
| 73 || 61 || 29,0 || 39,3 || 35,1 || 76,0 || 2,6 || 3,9 || 1,1 || '''0,4''' || 9,1
|-
| align=&quot;left&quot; | {{nbay|2014|full=yes}}
| align=&quot;left&quot; | [[Čikāgas &quot;Bulls&quot;|&quot;Bulls&quot;]]
| 66 || 22 || 24,4 || 37,3 || 34,5 || 70,0 || 1,8 || 2,2 || 0,7 || 0,2 || 5,7
|-
| align=&quot;left&quot; | {{nbay|2015|full=yes}}
| align=&quot;left&quot; | [[Čikāgas &quot;Bulls&quot;|&quot;Bulls&quot;]]
| 35 || 7 || 15,9 || 39,8 || 41,1 || '''93,8''' || 1,7 || 1,7 || 0,4 || 0 || 3,8
|-
| align=&quot;left&quot; | {{nbay|2015|full=yes}}
| align=&quot;left&quot; | [[Atlantas &quot;Hawks&quot;|&quot;Hawks&quot;]]
| 11 || 0 || 6,9 || 18,2 || 16,7 || 0 || 1,1 || 1,3 || 0,2 || 0,1 || 0,5
|- class=&quot;sortbottom&quot;
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;2&quot;| Karjera
| 879 || 665 || 30,7 || 41,1 || 37,5 || 80,0 || 2,9 || 4,9 || 1,1 || 0,3 || 10,9
|}

=== Izslēgšanas spēles ===
{{Basketbolista statistikas galvene}}
|-
| align=&quot;left&quot; | [[2005. gada NBA izslēgšanas spēles|2005]]
| align=&quot;left&quot; | [[Čikāgas &quot;Bulls&quot;|&quot;Bulls&quot;]]
| 6 || 6 || 35,5 || 45,0 || 51,5 || 69,0 || 3,7 || 5,8 || '''2''' || '''0,7''' || '''21,2'''
|-
| align=&quot;left&quot; | [[2006. gada NBA izslēgšanas spēles|2006]]
| align=&quot;left&quot; | [[Čikāgas &quot;Bulls&quot;|&quot;Bulls&quot;]]
| 6 || 6 || 39,0 || 41,5 || 34,6 || 85,7 || 3,3 || '''7,7''' || 1,3 || 0,3 || 20,5
|-
| align=&quot;left&quot; | [[2007. gada NBA izslēgšanas spēles|2007]]
| align=&quot;left&quot; | [[Čikāgas &quot;Bulls&quot;|&quot;Bulls&quot;]]
| '''10''' || '''10''' || 36,2 || 37,6 || 30,2 || 76,9 || 4,2 || 7,5 || 0,9 || 0,3 || 12,1
|-
| align=&quot;left&quot; | [[2009. gada NBA izslēgšanas spēles|2009]]
| align=&quot;left&quot; | [[Čikāgas &quot;Bulls&quot;|&quot;Bulls&quot;]]
| 7 || 0 || 30,0 || 46,8 || 43,3 || 68,0 || 2,7 || 2,9 || 1,7 || 0,4 || 12,6
|-
| align=&quot;left&quot; | [[2010. gada NBA izslēgšanas spēles|2010]]
| align=&quot;left&quot; | [[Čikāgas &quot;Bulls&quot;|&quot;Bulls&quot;]]
| 5 || 5 || 39,2 || 42,3 || 50,0 || 71,4 || '''4,4''' || 4 || 1,4 || 0 || 12,4
|-
| align=&quot;left&quot; | [[2011. gada NBA izslēgšanas spēles|2011]]
| align=&quot;left&quot; | [[Atlantas &quot;Hawks&quot;|&quot;Hawks&quot;]]
| 6 || 6 || 28,8 || '''50,0''' || 42,1 || '''100''' || 2,3 || 2,7 || 1,2 || 0,3 || 10,2
|-
| align=&quot;left&quot; | [[2012. gada NBA izslēgšanas spēles|2012]]
| align=&quot;left&quot; | [[Atlantas &quot;Hawks&quot;|&quot;Hawks&quot;]]
| 6 || 4 || 23,5 || 43,3 || 37,5 || '''100''' || 2 || 1 || 0,7 || 0 || 5,7
|-
| align=&quot;left&quot; | [[2013. gada NBA izslēgšanas spēles|2013]]
| align=&quot;left&quot; | [[Čikāgas &quot;Bulls&quot;|&quot;Bulls&quot;]]
| 4 || 4 || '''40,5''' || 43,2 || 36,4 || 64,3 || 2,8 || 5,8 || '''2''' || 0,3 || 11,3
|-
| align=&quot;left&quot; | [[2014. gada NBA izslēgšanas spēles|2014]]
| align=&quot;left&quot; | [[Čikāgas &quot;Bulls&quot;|&quot;Bulls&quot;]]
| 5 || 5 || 33,4 || 41,1 || 36,8 || 50,0 || 3 || 4,4 || 0,8 || 0,2 || 11,0
|-
| align=&quot;left&quot; | [[2015. gada NBA izslēgšanas spēles|2015]]
| align=&quot;left&quot; | [[Čikāgas &quot;Bulls&quot;|&quot;Bulls&quot;]]
| '''10''' || 0 || 12,6 || 47,4 || '''60,0''' || 66,7 || 0,5 || 1,1 || 0,3 || 0,1 || 2,6
|-
| align=&quot;left&quot; | [[2016. gada NBA izslēgšanas spēles|2016]]
| align=&quot;left&quot; | [[Atlantas &quot;Hawks&quot;|&quot;Hawks&quot;]]
| 6 || 0 || 4,5 || 28,6 || 33,3 || 0 || 0,7 || 0,5 || 0 || 0 || 0,8
|- class=&quot;sortbottom&quot;
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;2&quot;| Karjera
| 71 || 46 || 28,3 || 42,8 || 40,7 || 74,4 || 2,6 || 3,9 || 1 || 0,2 || 10,5
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Hainrihs, Kērks}}
[[Kategorija:1981. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Aiovā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV basketbolisti]]
[[Kategorija:Saspēles vadītāji]]
[[Kategorija:Uzbrūkošie aizsargi]]
[[Kategorija:Čikāgas &quot;Bulls&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Vašingtonas &quot;Wizards&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Atlantas &quot;Hawks&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>q98659isktmvuflbvc8pflch0dervw0</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530845</id>
      <parentid>4530844</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T05:28:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4530845</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12005" sha1="2flbayzabeazaarm7bozwrmo94fdolr" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Kērks Hainrihs
 |       vārds_orig = ''Kirk Hinrich''
 |           attēls = Kirk Hinrich-crop.jpg
 |          att_izm = 
 |         paraksts = Kērks Hainrihs 2008. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = Kērks Džeimss Hainrihs
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1981|1|2}}
 |          dz_viet = {{Vieta|ASV|Aiova|Sūsitija}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = amerikānis
 |           garums = 193 [[Centimetrs|cm]]
 |            svars = 86 [[Kilograms|kg]]
 |              poz = [[saspēles vadītājs]]&lt;br /&gt;[[uzbrūkošais aizsargs]]
 |          kar_sāk = 2003
 |         kar_beig = 2016
 |             alga = 
 |          iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = ''Sioux City West'' ([[Aiova]])
 |          koledža = 
 |       augstskola = 
 |     universitāte = [[Kanzasas Universitāte]]
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = 
 |           numurs = 
 |            amats = 
 |             līga = 
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = 7., pirmajā kārtā
 |          dr_gads = [[2003. gada NBA drafts|2003]]
 |          dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]
 |           dr_kom = [[Čikāgas &quot;Bulls&quot;]]
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = {{nbay|2003|start}}—{{nbay|2009|end}}
 |          klubs 1 = {{flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Bulls&quot;]]
 |         kl_sez 2 = {{nbay|2010|full=y}}
 |          klubs 2 = {{flaga|ASV}} [[Vašingtonas &quot;Wizards&quot;]]
 |         kl_sez 3 = {{nbay|2010|end}}—{{nbay|2011|end}}
 |          klubs 3 = {{flaga|ASV}} [[Atlantas &quot;Hawks&quot;]]
 |         kl_sez 4 = {{nbay|2012|start}}—{{nbay|2015|end}}
 |          klubs 4 = {{flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Bulls&quot;]]
 |         kl_sez 5 = {{nbay|2015|end}}
 |          klubs 5 = {{flaga|ASV}} [[Atlantas &quot;Hawks&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 
 |           taut 1 = {{Bk|ASV}}
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 |   tr_klubs_sez 1 = 
 |       tr_klubs 1 = 
 |   tr_klubs_sez 2 = 
 |       tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
* [[NBA All-Defensive Team|NBA aizsardzības otrā izlase]] &lt;small&gt;({{NBA Year|2006|end}})&lt;/small&gt;
* [[NBA simboliskā debitantu izlase|NBA debitantu pirmā izlase]] &lt;small&gt;({{NBA Year|2003|end}})&lt;/small&gt;
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = V
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = jā
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
{{Medal|Competition|[[Pasaules čempionāts basketbolā|Pasaules čempionāts]]}}
{{Medal|Bronze|[[2006. gada Pasaules čempionāts basketbolā|Japāna 2006]]|Basketbols}}
}}

'''Kērks Džeimss Hainrihs''' ({{val|en|Kirk James Hinrich}}; dzimis {{dat|1981|1|2}} [[Sūsitija|Sūsitijā]], [[Aiova|Aiovas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir bijušais amerikāņu [[basketbolists]], spēlēja [[Saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] un [[Uzbrūkošais aizsargs|uzbrūkošā aizsarga]] pozīcijās. Bijis [[ASV basketbola izlase]]s dalībnieks. No 2003. līdz 2016. gadam spēlēja vairākos [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basktbola asociācijas]] (NBA) klubos.

== Karjera ==
Pirms karjeras NBA viņš pārstāvēja [[Kanzasas Universitāte|Kanzasas Universitāti]] [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] čempionātā. 2002. gadā viņš palīdzēja sasniegt turnīra fināla četrinieka stadiju (''final-four'') un finālu 2003. gadā, kad tika zaudēts [[Karmelo Entonijs|Karmelo Entonija]] pārstāvētajai [[Sirakjūsas Universitāte]]i.

[[2003. gada NBA drafts|2003. gada NBA draftā]] viņu izraudzījās [[Čikāgas &quot;Bulls&quot;]] ar kopējo 7. kārtas numuru. Tas bija neliels pārsteigums, jo drafta prognozēs viņam paredzēja vietu pirmās kārtas beigās. Daudziem bija lielas šaubas, vai savu veiksmīgo spēli koledžas līmenī Kanzasas Universitātē K. Hainrihs spēs demonstrēt arī NBA, jo savas pēdējās divas sezonas koledžā viņš pavadīja, spēlējot kā uzbrūkošais aizsargs, bet daudzi prognozēja, ka viņa augums ir par īsu, lai darītu to NBA. Augsto drafta numuru var skaidrot ar labo sniegumu pirmsdrafta nometnēs un faktu, ka Čikāgas klubs ļoti meklēja saspēles vadītāju. Savā pirmajā &lt;small&gt;({{NBA Year|2003|full=y}})&lt;/small&gt; sezonā NBA viņš tika iekļauts [[NBA simboliskā debitantu izlase|simboliskajā debitantu pirmajā izlasē]].

[[2006.—2007. gada NBA sezona|2006.—2007. gada sezonā]] viņš tika iekļauts [[NBA All-Defensive Team|simboliskajā aizsardzības otrajā izlasē]]. Četrus gadus bijis &quot;Bulls&quot; komandas kapteinis. Tāpat viņš ir &quot;Bulls&quot; visu laiku labākais trīspunktu metienu realizētājs.

2010. gada 8. jūlijā viņš tika aizmainīts uz &quot;Wizards&quot; (maiņā tika iesaistītas arī drafta tiesības uz diviem spēlētājiem), savukārt 2011. gada februārī &quot;Wizards&quot; viņu kopā ar [[Hiltons Ārmstrongs|Hiltonu Ārmstrongu]] aizmainīja uz [[Atlantas &quot;Hawks&quot;]] pret [[Maiks Bibijs|Maiku Bibiju]], [[Džordans Kraufords|Džordanu Kraufordu]], [[Moriss Evanss|Morisu Evansu]] un pirmās kārtas izvēli [[2011. gada NBA drafts|2011. gada draftā]]. 2012. gadā K. Hainrihs atkal atgiezās &quot;Bulls&quot;, parakstot divu gadu līgumu.

2016. gada februārī viņu vēlreiz aizmainīja uz Atlantas &quot;Hawks&quot; trīs komandu maiņas darījumā, kurā piedalījās arī [[Jūtas &quot;Jazz&quot;]].

=== ASV izlase ===
Kopā ar [[ASV basketbola izlase|ASV izlasi]] K. Hainrihs izcīnīja bronzas medaļu [[2006. gada Pasaules čempionāts basketbolā|2006. gada Pasaules čempionātā]]&lt;ref name=&quot;FIBAbronze&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Game Report, United States vs Argentina, Bronze Medal Game 96–81 |url=http://www.fiba.com/pages/eng/fe/06_wcm/scheResu/fe_scheStat_gameRepo.asp?roundID=5154&amp;groupName=79&amp;gameName=A&amp;eventID=3507&amp;lid_7186_openNodeIDs=&amp;langLC=en |accessdate=2006-09-02 |work=FIBA.com |archive-date=2007-11-01 |archive-url=https://web.archive.org/web/20071101054240/http://www.fiba.com/pages/eng/fe/06_wcm/scheResu/fe_scheStat_gameRepo.asp?roundID=5154&amp;groupName=79&amp;gameName=A&amp;eventID=3507&amp;lid_7186_openNodeIDs=&amp;langLC=en }}&lt;/ref&gt; (ASV pusfinālā piekāpās [[Grieķijas basketbola izlase|Grieķijas izlasei]]).

== Statistika NBA ==
{{Basketbolista statistika}}

=== Regulārā sezona ===
{{Basketbolista statistikas galvene}}
|-
| align=&quot;left&quot; | {{nbay|2003|full=yes}}
| align=&quot;left&quot; | [[Čikāgas &quot;Bulls&quot;|&quot;Bulls&quot;]]
| 76 || 66 || 35,6 || 38,6 || 39,0 || 80,4 || 3,4 || '''6,8''' || 1,3 || 0,3 || 12,0
|-
| align=&quot;left&quot; | {{nbay|2004|full=yes}}
| align=&quot;left&quot; | [[Čikāgas &quot;Bulls&quot;|&quot;Bulls&quot;]]
| 77 || 77 || 36,4 || 39,7 || 35,5 || 79,2 || '''3,9''' || 6,4 || '''1,6''' || 0,3 || 15,7
|-
| align=&quot;left&quot; | {{nbay|2005|full=yes}}
| align=&quot;left&quot; | [[Čikāgas &quot;Bulls&quot;|&quot;Bulls&quot;]]
| '''81''' || '''81''' || '''36,5''' || 41,8 || 37,0 || 81,5 || 3,6 || 6,3 || 1,2 || 0,3 || 15,9
|-
| align=&quot;left&quot; | {{nbay|2006|full=yes}}
| align=&quot;left&quot; | [[Čikāgas &quot;Bulls&quot;|&quot;Bulls&quot;]]
| 80 || 80 || 35,5 || 44,8 || 41,5 || 83,5 || 3,4 || 6,3 || 1,3 || 0,3 || '''16,6'''
|-
| align=&quot;left&quot; | {{nbay|2007|full=yes}}
| align=&quot;left&quot; | [[Čikāgas &quot;Bulls&quot;|&quot;Bulls&quot;]]
| 75 || 72 || 31,7 || 41,4 || 35,0 || 83,1 || 3,3 || 6 || 1,2 || 0,3 || 11,5
|-
| align=&quot;left&quot; | {{nbay|2008|full=yes}}
| align=&quot;left&quot; | [[Čikāgas &quot;Bulls&quot;|&quot;Bulls&quot;]]
| 51 || 4 || 26,3 || 43,7 || 40,8 || 79,1 || 2,4 || 3,9 || 1,3 || '''0,4''' || 9,9
|-
| align=&quot;left&quot; | {{nbay|2009|full=yes}}
| align=&quot;left&quot; | [[Čikāgas &quot;Bulls&quot;|&quot;Bulls&quot;]]
| 74 || 53 || 33,5 || 40,9 || 37,1 || 75,2 || 3,5 || 4,5 || 1,1 || 0,3 || 10,9
|-
| align=&quot;left&quot; | {{nbay|2010|full=yes}}
| align=&quot;left&quot; | [[Vašingtonas &quot;Wizards&quot;|&quot;Wizards&quot;]]
| 48 || 29 || 30,6 || '''45,2''' || 38,4 || 87,6 || 2,7 || 4,4 || 1,2 || 0,2 || 11,1
|-
| align=&quot;left&quot; | {{nbay|2010|full=yes}}
| align=&quot;left&quot; | [[Atlantas &quot;Hawks&quot;|&quot;Hawks&quot;]]
| 24 || 22 || 28,6 || 43,2 || '''42,1''' || 66,7 || 2,2 || 3,3 || 0,8 || 0,3 || 8,6
|-
| align=&quot;left&quot; | {{nbay|2011|full=yes}}
| align=&quot;left&quot; | [[Atlantas &quot;Hawks&quot;|&quot;Hawks&quot;]]
| 48 || 31 || 25,8 || 41,4 || 34,6 || 78,1 || 2,1 || 2,8 || 0,8 || 0,2 || 6,6
|-
| align=&quot;left&quot; | {{nbay|2012|full=yes}}
| align=&quot;left&quot; | [[Čikāgas &quot;Bulls&quot;|&quot;Bulls&quot;]]
| 60 || 60 || 29,4 || 37,7 || 39,0 || 71,4 || 2,6 || 5,2 || 1,1 || '''0,4''' || 7,7
|-
| align=&quot;left&quot; | {{nbay|2013|full=yes}}
| align=&quot;left&quot; | [[Čikāgas &quot;Bulls&quot;|&quot;Bulls&quot;]]
| 73 || 61 || 29,0 || 39,3 || 35,1 || 76,0 || 2,6 || 3,9 || 1,1 || '''0,4''' || 9,1
|-
| align=&quot;left&quot; | {{nbay|2014|full=yes}}
| align=&quot;left&quot; | [[Čikāgas &quot;Bulls&quot;|&quot;Bulls&quot;]]
| 66 || 22 || 24,4 || 37,3 || 34,5 || 70,0 || 1,8 || 2,2 || 0,7 || 0,2 || 5,7
|-
| align=&quot;left&quot; | {{nbay|2015|full=yes}}
| align=&quot;left&quot; | [[Čikāgas &quot;Bulls&quot;|&quot;Bulls&quot;]]
| 35 || 7 || 15,9 || 39,8 || 41,1 || '''93,8''' || 1,7 || 1,7 || 0,4 || 0 || 3,8
|-
| align=&quot;left&quot; | {{nbay|2015|full=yes}}
| align=&quot;left&quot; | [[Atlantas &quot;Hawks&quot;|&quot;Hawks&quot;]]
| 11 || 0 || 6,9 || 18,2 || 16,7 || 0 || 1,1 || 1,3 || 0,2 || 0,1 || 0,5
|- class=&quot;sortbottom&quot;
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;2&quot;| Karjera
| 879 || 665 || 30,7 || 41,1 || 37,5 || 80,0 || 2,9 || 4,9 || 1,1 || 0,3 || 10,9
|}

=== Izslēgšanas spēles ===
{{Basketbolista statistikas galvene}}
|-
| align=&quot;left&quot; | [[2005. gada NBA izslēgšanas spēles|2005]]
| align=&quot;left&quot; | [[Čikāgas &quot;Bulls&quot;|&quot;Bulls&quot;]]
| 6 || 6 || 35,5 || 45,0 || 51,5 || 69,0 || 3,7 || 5,8 || '''2''' || '''0,7''' || '''21,2'''
|-
| align=&quot;left&quot; | [[2006. gada NBA izslēgšanas spēles|2006]]
| align=&quot;left&quot; | [[Čikāgas &quot;Bulls&quot;|&quot;Bulls&quot;]]
| 6 || 6 || 39,0 || 41,5 || 34,6 || 85,7 || 3,3 || '''7,7''' || 1,3 || 0,3 || 20,5
|-
| align=&quot;left&quot; | [[2007. gada NBA izslēgšanas spēles|2007]]
| align=&quot;left&quot; | [[Čikāgas &quot;Bulls&quot;|&quot;Bulls&quot;]]
| '''10''' || '''10''' || 36,2 || 37,6 || 30,2 || 76,9 || 4,2 || 7,5 || 0,9 || 0,3 || 12,1
|-
| align=&quot;left&quot; | [[2009. gada NBA izslēgšanas spēles|2009]]
| align=&quot;left&quot; | [[Čikāgas &quot;Bulls&quot;|&quot;Bulls&quot;]]
| 7 || 0 || 30,0 || 46,8 || 43,3 || 68,0 || 2,7 || 2,9 || 1,7 || 0,4 || 12,6
|-
| align=&quot;left&quot; | [[2010. gada NBA izslēgšanas spēles|2010]]
| align=&quot;left&quot; | [[Čikāgas &quot;Bulls&quot;|&quot;Bulls&quot;]]
| 5 || 5 || 39,2 || 42,3 || 50,0 || 71,4 || '''4,4''' || 4 || 1,4 || 0 || 12,4
|-
| align=&quot;left&quot; | [[2011. gada NBA izslēgšanas spēles|2011]]
| align=&quot;left&quot; | [[Atlantas &quot;Hawks&quot;|&quot;Hawks&quot;]]
| 6 || 6 || 28,8 || '''50,0''' || 42,1 || '''100''' || 2,3 || 2,7 || 1,2 || 0,3 || 10,2
|-
| align=&quot;left&quot; | [[2012. gada NBA izslēgšanas spēles|2012]]
| align=&quot;left&quot; | [[Atlantas &quot;Hawks&quot;|&quot;Hawks&quot;]]
| 6 || 4 || 23,5 || 43,3 || 37,5 || '''100''' || 2 || 1 || 0,7 || 0 || 5,7
|-
| align=&quot;left&quot; | [[2013. gada NBA izslēgšanas spēles|2013]]
| align=&quot;left&quot; | [[Čikāgas &quot;Bulls&quot;|&quot;Bulls&quot;]]
| 4 || 4 || '''40,5''' || 43,2 || 36,4 || 64,3 || 2,8 || 5,8 || '''2''' || 0,3 || 11,3
|-
| align=&quot;left&quot; | [[2014. gada NBA izslēgšanas spēles|2014]]
| align=&quot;left&quot; | [[Čikāgas &quot;Bulls&quot;|&quot;Bulls&quot;]]
| 5 || 5 || 33,4 || 41,1 || 36,8 || 50,0 || 3 || 4,4 || 0,8 || 0,2 || 11,0
|-
| align=&quot;left&quot; | [[2015. gada NBA izslēgšanas spēles|2015]]
| align=&quot;left&quot; | [[Čikāgas &quot;Bulls&quot;|&quot;Bulls&quot;]]
| '''10''' || 0 || 12,6 || 47,4 || '''60,0''' || 66,7 || 0,5 || 1,1 || 0,3 || 0,1 || 2,6
|-
| align=&quot;left&quot; | [[2016. gada NBA izslēgšanas spēles|2016]]
| align=&quot;left&quot; | [[Atlantas &quot;Hawks&quot;|&quot;Hawks&quot;]]
| 6 || 0 || 4,5 || 28,6 || 33,3 || 0 || 0,7 || 0,5 || 0 || 0 || 0,8
|- class=&quot;sortbottom&quot;
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;2&quot;| Karjera
| 71 || 46 || 28,3 || 42,8 || 40,7 || 74,4 || 2,6 || 3,9 || 1 || 0,2 || 10,5
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Hainrihs, Kērks}}
[[Kategorija:1981. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Aiovā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV basketbolisti]]
[[Kategorija:Saspēles vadītāji]]
[[Kategorija:Uzbrūkošie aizsargi]]
[[Kategorija:Čikāgas &quot;Bulls&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Vašingtonas &quot;Wizards&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Atlantas &quot;Hawks&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>2flbayzabeazaarm7bozwrmo94fdolr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jēkabpils Valsts ģimnāzija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>143985</id>
    <revision>
      <id>4530883</id>
      <parentid>4529552</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T06:15:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Umhiimhereaswell</username>
        <id>151062</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>480 skoleni, avots: https://jvg.edu.lv/zinas/notikumi/musu-vizija-misija-vertibas</comment>
      <origin>4530883</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10530" sha1="qs5k0b2fba8t3xvped0ak3t3t4z2muw" xml:space="preserve">{{Skolas infokaste
| name = Jēkabpils Valsts ģimnāzija
| logo = 
| seal_image = 
| image = Jēkabpils Valsts ģimnāzija.jpg
| image size = 
| alt = 
| caption = Ģimnāzijas ēka kopā ar vēsturisko &quot;sarkano ēku&quot; 2011. gadā
| motto = 
| location = Blaumaņa iela 27, [[Jēkabpils]], [[Jēkabpils novads]], {{LAT}}
| postcode = 
| map_type = Latvija
| map_caption = 
| map_alt = 
| map_size = 
| latd = 56
| latm = 29
| lats = 58
| latNS = N
| longd = 25
| longm = 51
| longs = 17
| longEW = E
| schooltype = valsts ģimnāzija
| fundingtype = 
| religion = 
| denomination = 
| patron = 
| established = 1919. gads
| approx = 
| founded = 
| opened = 
| founder = 
| status = aktīva
| closed = 
| c_approx = 
| locale = 
| sister_school = 
| schoolboard = 
| superintendent = 
| session = septembris—maijs
| schoolnumber = 
| school code = 
| president = 
| chair = 
| chairman = 
| chairperson = 
| director = 
| headmistress = 
| headmaster = Dace Druveniece
| head_teacher = 
| executive_headteacher = 
| acting_headteacher = 
| custodian = 
| staff = 
| teaching_staff = 
| employees = 
| key_people = 
| grades = 
| years = 
| gender = 
| lower_age = 
| upper_age = 
| age range = 
| enrolment = 
| enrollment = 
| enrollment_as_of = 
| pupils = 480 (''2026'')
| avg_class_size = 
| ratio = 
| language = latviešu valoda
| schedtyp = 
| schedule = 
| Hours_in_Day = 
| classrooms = 
| colors = 
| slogan = 
| song = 
| sports = 
| accreditation = 
| ranking = 
| national_ranking = 
| publication = 
| newspaper = 
| yearbook = 
| products = 
| endowment = 
| budget = 
| fees = 
| revenue = 
| graduates = 
| year = 
| alumni = 
| free_text = 
| homepage = {{url|https://jvg.edu.lv/}}
}}

'''Jēkabpils Valsts ģimnāzija''' ir vidējās izglītības iestāde, kura atrodas Blaumaņa ielā 27, [[Jēkabpils|Jēkabpilī]].

== Vēsture ==
[[Attēls:Jēkabmiesta Valsts vidusskolas skolotāji un skolēni 1922.jpg|thumb|left|Jēkabmiesta Valsts vidusskolas skolotāji un skolēni (1922). Vidū sēž [[Kārlis Lamberts]].]]
[[Attēls:Jēkabpils Valsts vidusskola pirms 1929.jpg|thumb|left|Jēkabpils Valsts vidusskola (pirms 1929).]]
Drīz pēc pilsētas atbrīvošanas [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] [[6. oktobris|6. oktobrī]] [[Jēkabmiesta apriņķa skola]]s ēkā Pasta ielā 1 tika nodibināta '''Jēkabmiesta Valsts vidusskola''', kas bija pirmā reāltipa skola tālaika [[Jaunjelgavas apriņķis|Jaunjelgavas apriņķī]]. Pirmais skolas direktors bija [[Kārlis Lamberts]], un [[Skola|skolā]] strādāja 12 skolotāji. Mācības notika piecās [[Mācību klase|klasēs]], kurās mācījās 185 [[Skolēns|skolēni]].
[[1920. gads Latvijā|1920]]./[[1921. gads Latvijā|1921]]. [[Mācību gads|mācību gadā]] mācības tika uzsāktas arī &quot;sarkanajā ēkā&quot;, toreizējā Pasta ielā 99. Šajā laikā tika likti pamati daudzām skolas [[Tradīcija|tradīcijām]]. Darbu uzsāka dzimtenes vēstures izpētes pulciņš, kuru vadīja novadpētnieks [[Arnolds Štokmanis]] (2003. gadā pie skolas tika atklāta A. Štokmanim. veltīta piemiņas plāksne). [[1922. gads Latvijā|1922]]. gadā skolā notika pirmais izlaidums. Šajā gadā tika atvērta komercdaļa, kas [[1927. gads Latvijā|1927]]. gadā pārtapa par [[Valsts komercskola (Jēkabpils)|Valsts komercskolu]].

Pēc [[Jēkabpils apriņķis|Jēkabpils apriņķa]] nodibināšanas [[1924. gads Latvijā|1924]]. gadā skola tika pārdēvēta par '''Jēkabpils Valsts vidusskolu''', bet [[1929. gads Latvijā|1929]]. gadā par '''Jēkabpils Valsts ģimnāziju'''. Šajā laikā skolā strādāja 23 skolotāji un mācījās 211 skolēni.
[[1935. gads Latvijā|1935]]. gadā tika pieņemta [[Ādolfs Skulte|Ādolfa Skultes]] komponētā skolas [[himna]]. [[1938. gads Latvijā|1938]]./[[1939. gads Latvijā|39]]. mācību gadā tika izveidots pirmais skolas [[žetons]]. (tradīcija par žetonu pasniegšanu skolas [[Absolvents|absolventiem]] tika atjaunota 1945./[[1946. gads Latvijā|1946]]. mācību gadā). 1939. gadā [[Latgales artilērijas pulks]] dāvāja skolai [[Karogs|karogu]] (1990. gadā tika atjaunots).

Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[1940. gads Latvijā|1940]]. gadā skolotāja [[Osvalds Pūpols|Osvalda Pūpola]] vadībā tika izveidota [[jauniešu nacionālā pretošanās kustība &quot;Viesturieši&quot;]] ([[2003. gads Latvijā|2003. gadā]] pie skolas tika uzstādīta kustības &quot;Viesturieši&quot; dalībniekiem veltīta piemiņas zīme). Sākot ar [[1944. gads Latvijā|1944]]./[[1945. gads Latvijā|1945]]. mācību gadu, skolā sāka veidoties padomju skolu mācību sistēma.

[[1950. gads Latvijā|1950]]. gadā no vidusskolas pilnīgi atdalījās [[Ekonomiskais tehnikums (Jēkabpils)|Ekonomiskais tehnikums]] (komercskola). Skolu pārdēvēja par '''Jēkabpils 1. vidusskolu'''. [[1966. gads Latvijā|1966]]. gadā &quot;sarkanajai ēkai&quot; tika uzcelta piebūve, kā rezultātā tika atrisināts [[Apkure|apkures]], [[Ūdensvads|ūdensvada]] un skolēnu ēdināšanas jautājums. Skolai tika uzcelta sava [[katlumāja]] un jaunajās telpās ierīkota [[ēdnīca]]. [[1972. gads Latvijā|1972]]. gadā žetonu vakarā tika izrādīta [[luga]]; turpmāk žetonu vakara izrādes kļuva par skolas tradīciju.

[[1979. gads Latvijā|1979]]. gadā skolai tika uzcelta otra piebūve jeb trešais korpuss, tika likvidētas mācības maiņās. [[Pamatskola]]s klases no Krasta skolas tika pārceltas uz jaunuzcelto korpusu. 1979./[[1980. gads Latvijā|80]]. mācību gadā tika atvērta klase ar padziļinātu [[matemātika]]s un [[fizika]]s apguvi. [[1981. gads Latvijā|1981]]. gadā darbu uzsāka mūzikas novirziena klase. [[1982. gads Latvijā|1982]]. gada audzēkņu un pedagogu rīcībā tika nodots [[Sports|sporta]] korpuss. Šajos gados skolā notika aktīva skolēnu sabiedrisko organizāciju darbība un sporta dzīve, darbojās interklubs &quot;Draudzības meridiāns&quot;, &quot;Lotos&quot; vienības.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas [[1992. gads Latvijā|1992]]. gadā tika izveidots Jēkabpils 1. vidusskolas karogs. [[1993. gads Latvijā|1993]]. gadā skola akreditācijas rezultātā kļuva par '''Jēkabpils ģimnāziju'''.
[[1994. gads Latvijā|1994]]. gadā tika izveidota skolas &quot;Goda nozīme&quot;, kuru piešķīra labākajiem audzēkņiem (šo apbalvojumu 15 gadu laikā ir saņēmuši 43 skolēni).
1994. gadā iznāca avīzes &quot;Ģimnāzijas Balss&quot; pirmais numurs.
1994. gada [[Septembris|septembrī]] tika nodibināta Jēkabpils sākumskola, kā rezultātā sākumskolas klases pakāpeniski no ģimnāzijas atdalījās (pēdējās atdalījās 1996. gada maijā).

[[1996. gads Latvijā|1996]]. gada [[1. septembris|1. septembrī]] skolai mainīja statusu un to pārdēvēja par '''Jēkabpils Valsts ģimnāziju'''. Šajā laikā skolā mācījās tikai 5. — 12. klašu skolēni. [[2001. gads Latvijā|2001]]. gadā tapa jaunā skolas himna (autore Skaidrīte Pugača) un pirmo reizi labākajiem skolēniem tika pasniegta I. Kuusika (1941. gada absolvents) piemiņas [[prēmija]]. [[2002. gads Latvijā|2002]]. gadā tika veikti ēku [[Renovācija|renovācijas]] darbi.
No [[2003. gads Latvijā|2003]]. gada 1. septembra skolā sāka mācīties 7. —12. klašu skolēni.

[[2007. gads Latvijā|2007]]. gadā ģimnāzija bija pirmo 50 pilotskolu skaitā, kas piedalījās [[ESF]] [[Dabaszinātnes|Dabaszinātņu]] un [[matemātika]]s projektā, kā rezultātā [[Pedagoģija|pedagoģisko]] meistarību varēja paaugstināt 8 pedagogi, kā arī tika modernizēti 2 dabaszinātņu kabineti. [[2006. gads Latvijā|2006]].—[[2008. gads Latvijā|2008]]. gados mācību procesā intensīvi sāka ieviest [[informācijas tehnoloģijas]]: [[Dators|datorus]], [[Projektors|projektorus]], [[Digitālā tāfele|digitālās tāfeles]] u.c.
2007. gadā tika atklāta jauna piebūve ar moderni aprīkotiem [[Mājturība|mājturības]] kabinetiem.

2014. gadā skola svinēja 95 gadu jubileju &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bdaugava.lv/zinas/jekabpils-valsts-gimnazija-svin-95-gadu-jubileju|title=Jēkabpils Valsts ģimnāzija svin 95 gadu jubileju|last=2.1.2|first=KG-CMS™ -|website=Brīvā Daugava|access-date=2017-12-28|language=en}}&lt;/ref&gt;
2017. gada 30. septembrī tika atklāts Jēkabpils Valsts ģimnāzijas pārbūvētais stadions.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jekabpils.lv/lv/jaunumi/jaunakie/9447|title=Atklāj Jēkabpils Valsts ģimnāzijas stadionu {{!}} Jēkabpils.lv|website=www.jekabpils.lv|access-date=2017-12-28|language=lv|archive-date=2020-10-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20201019160658/https://www.jekabpils.lv/lv/jaunumi/jaunakie/9447}}&lt;/ref&gt;

== Skolas nosaukumi ==
[[Attēls:Jēkabpils Valsts vidusskola.jpg|thumb|270px|Senākā Jēkabmiesta (Jēkabpils) Valsts vidusskolas ēka (1919—1927).]]
[[Attēls:Jēkabpils Valsts vidusskola pirms 1927.jpg|thumb|270px|Jēkabpils Valsts vidusskolas ēka (pirms 1927).]]
* 1919. — 1923. — Jēkabmiesta Valsts vidusskola 
* 1923. — 1929. — Jēkabpils Valsts vidusskola
* 1929. — 1940. — Jēkabpils Valsts ģimnāzija
* 1940. — 1941. — Jēkabpils Valsts vidusskola
* 1941. — 1944. — Jēkabpils Valsts ģimnāzija
* 1944. — 1950. — Jēkabpils vidusskola
* 1950. — 1993. — Jēkabpils 1. vidusskola
* 1993. — 1996. — Jēkabpils ģimnāzija
* Kopš 1996. — Jēkabpils Valsts ģimnāzija

== Skolas direktori ==
* 1919. — 1935. — [[Kārlis Lamberts]]
* 1936. — 1940. — Žanis Līnis
* 1940. — 1944. — Valfrīds Skulte
* 1944. — 1949.(I) — Jānis Jansons
* 1949. janvāris — jūlijs — Francis Kokius
* 1949. jūlijs — 1950. — Vitālijs Plonis
* 1950. — 1952. — Antoniņa Lazdāne
* 1952. — 1958. — Amālija Bērziņa
* 1958. — 1960. — Emīlija Liepiņa
* 1960. — 1962. — Mihails Pavlovs
* 1962. — 1970. — Gaida Čaupjonoka
* 1970. — 2005. — Roberts Aišpurs
* 2005. — 2008. decembris — Inta Poļevska
* 2009. jūlijs — 2024. augusts — Valerjans Vizulis
* 2024 augusts — 2025. februāris
* 2025. februāris. — 2026. septembris — Aiga Gūtmane
* 2026. septembris — pašlaik — Dace Druveniece
&lt;!-- * 2025. februāris — ''pašlaik'' — Aiga Gūtmane --&gt;
== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20120204193004/http://jvg.dvit.lv/index.php Jēkabpils Valsts ģimnāzijas mājaslapa]
{{Jēkabpils novada skolas}}

[[Kategorija:Ģimnāzijas Latvijā]]
[[Kategorija:Skolas Jēkabpilī]]</text>
      <sha1>qs5k0b2fba8t3xvped0ak3t3t4z2muw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kingstauna</title>
    <ns>0</ns>
    <id>146439</id>
    <revision>
      <id>4530528</id>
      <parentid>3847009</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T12:25:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */</comment>
      <origin>4530528</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2851" sha1="oo80c50i4925u8dk8jtljp11xnsdhl0" xml:space="preserve">{{cita nozīme|pilsētu Sentvinsentā un Grenadīnās|pilsētu Īrijā|Danlīri}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Kingstauna
 | official_name            = ''Kingstown''
 | settlement_type          = galvaspilsēta
 | image_skyline            = Kingstown.jpg
 | image_caption            = 
 | image_flag               = 
 | image_seal               = 
 | image_shield             = 
 | shield_link              = 
 | flag_link                = 
 | shield_size              = 
 | pushpin_map              = Saint Vincent and the Grenadines#Mazās Antiļu salas#Ziemeļamerika
 | pushpin_label_position   = 
 | pushpin_mapsize          = 
 | map_caption              = 
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_type1        = Sala
 | subdivision_type2        = 
 | subdivision_name         = {{VCT}}
 | subdivision_name1        = [[Sentvinsenta]]
 | subdivision_name2        = 
 | established_title        = Dibināta
 | established_date         = 1722
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | population_as_of         = 2012
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 12909
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density_km2   = 
 | timezone                 = ECT
 | utc_offset               = -4
 | timezone_DST             = 
 | utc_offset_DST           = 
 | latd = 13 | latm = 09 | lats = 28 | latNS = N
 | longd = 61 | longm = 13 | longs = 30 | longEW = W
 | postal_code_type         = 
 | postal_code              = 
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 
 | website                  = 
 | footnotes                = 
}}

'''Kingstauna''' ({{val-en|Kingstown}}, izrunā {{IPA|[[IPA|[ˈkɪŋztaʊn]]]}}) ir [[Sentvinsenta un Grenadīnas|Sentvinsentas un Grenadīnu]] galvaspilsēta un galvenā [[osta]]. Pilsēta atrodas [[Sentvinsenta]]s salas dienvidrietumos. Pilsēta ir daudzu [[Karību jūra]]s [[kruīzu kuģis|kruīzu kuģu]] piestātne, tādēļ pilsētā ir attīstījusies [[tūrisms|tūrisma]] nozare. Caur Kingstaunas ostu tiek eksportēti [[banāns|banāni]], [[marantas]], [[kokosrieksti]], [[batāte]]s, [[jamss|jamsi]], [[kolokāzija]]s, [[tannija]]s un citi tropu [[auglis|augļi]]. Kingstaunā atrodas vecākais [[botāniskais dārzs]] [[Karību reģions|Karību reģionā]]. Tas ir dibināts 1765. gadā.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Ziemeļamerikas galvaspilsētas}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Sentvinsenta un Grenadīnas]]
[[Kategorija:Ziemeļamerikas galvaspilsētas]]</text>
      <sha1>oo80c50i4925u8dk8jtljp11xnsdhl0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Malnavas koledža</title>
    <ns>0</ns>
    <id>147478</id>
    <revision>
      <id>4530851</id>
      <parentid>3743664</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T05:41:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-52987-94</username>
        <id>151204</id>
      </contributor>
      <comment>/* */ Mainīts LBTU Malnavas koledžas nosaukums, studiju programmas un to apraksts (studiju ilgums)</comment>
      <origin>4530851</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5895" sha1="rgm6rv80tg69yiy4l1hvi0khzesejps" xml:space="preserve">{{Augstskolas infokaste
|nosaukums    = Malnavas koledža
|attēla_nos   = Malnava logo.jpg
|moto         = &quot;Man jāvalda tēvu sēta vajag gudra padomiņa&quot;
|dibin        = [[1921]]
|valsts       = Latvija
|vieta        = Malnava, [[Malnavas pagasts]], Ludzas novads
|tips         = Valsts
|mlapa        = https://malnavaskoledza.lv/
}}

[[Attēls:Vecais korpuss.JPG|thumb|220px|[[Malnavas muiža]]s ēka, kurā 1921. gadā tika izvietota Latgales lauksaimniecības vidusskola]]
[[Attēls:Malnava Karogs.jpg|thumb|220px|Malnavas koledžas (Latgales lauksaimniecības vidusskolas) karogs. Skices autors Henriks Logins 1939. gadā mācījās Valsts Malnavas lauksaimniecības vidusskolas 5. klasē, mākslinieks [[Jēkabs Bīne]]. 1992. gadā atjaunots, mākslinieks Pēteris Galeviuss. Karogs izgatavots Rīgā, Teātru biedrības darbnīcā]]

'''LBTU Malnavas koledža''' ir pirmā līmeņa profesionālās augstākās un profesionālās vidējās izglītības iestāde, kas dibināta 1921. gada 10. oktobrī kā Latgales lauksaimniecības vidusskola. Atrodas [[Ludzas novads|Ludzas novada]] [[Malnavas pagasts|Malnavas pagasta]] [[Malnava|Malnavā]]. Izglītības iestāde savu nosaukumu mainījusi septiņas reizes: Latgales lauksaimniecības vidusskola&lt;ref&gt;[http://www.periodika.lv/Default/Skins/LatviaArchL/Client.asp?Skin=LatviaArchL&amp;enter=true&amp;AW=1302639831625&amp;AppName=2 Saeimas Stenogrammas: Otrdiena, 29. aprīlis, 1924]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; (1921—1936), Valsts Malnavas lauksaimniecības vidusskola&lt;ref&gt;[http://www.periodika.lv/Default/Skins/LatviaArchL/Client.asp?Skin=LatviaArchL&amp;enter=true&amp;AW=1302639831625&amp;AppName=2 Valdības Vēstnesis: Ceturtdiena, 7. janvāris, 1937]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; (1936—1944), Malnavas lauksaimniecības tehnikums (1944—1964), Malnavas sovhoztehnikums (1964—1990), Malnavas lauksaimniecības tehnikums (1990—1992), Valsts Malnavas lauksaimniecības tehnikums (1992—2003).

== Izglītības iespējas LBTU Malnavas koledžā ==
=== Pirmā līmeņa augstākā izglītība ===
==== Pilna laika studijas ====
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Studiju programma !! Kvalifikācija !! Mācību ilgums
|-
| Autoservisa tehnoloģiju un pakalpojumu pārvaldība || Autoservisa speciālists || 2,5 gadi
|-
| Uzņēmējdarbība lauksaimniecībā || Lauksaimniecības speciālists || 2 gadi
|-
|Augkopība
|Augkopības speciālists
|2 gadi
|-
|Kokapstrādes tehnoloģijas
|Kokapstrādes tehnologs
|2,5 gadi
|-
|Viedais tūrisms kā uzņēmējdarbība lauku teritorijās
|Tūrisma pakalpojumu organizators
|2 gadi
|}

==== Nepilna laika studijas ====
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Studiju programma !! Kvalifikācija !! Mācību ilgums
|-
| Autoservisa tehnoloģiju un pakalpojumu pārvaldība || Autoservisa speciālists || 3 gadi
|-
| Uzņēmējdarbība lauksaimniecībā || Lauksaimniecības speciālists || 2,5 gadi
|-
| Augkopība  || Augkopības speciālists || 2,5 gadi
|-
|Kokapstrādes tehnoloģijas
|Kokapstrādes tehnologs
|3 gadi
|-
|Viedais tūrisms kā uzņēmējdarbība lauku teritorijās
|Tūrisma pakalpojumu organizators
|2,5 gadi
|}

=== Profesionālā vidējā izglītība ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Izglītības programma !! Kvalifikācija !! Mācību ilgums
|-
| Autotransports || Automehāniķis || 4 gadi (ar pamatskolas izglītību)
|-
| Lauksaimniecība || Lauksaimniecības mehanizācijas tehniķis || 4 gadi (ar pamatskolas izglītību)
|-
| Augkopība || Augkopības tehniķis || 4 gadi (ar pamatskolas izglītību)
|-
| Dārzkopība || Dārzkopis|| 1 gads
|-
|Lopkopība
|Lopkopis
|1 gads
|}

== Vēsture ==
1921. gadā [[Malnavas muiža]]s ēkās izveidoja Latgales lauksaimniecības vidusskolu. 1971. gadā atklāja Malnavas koledžas jauno korpusu.
No 2007. līdz 2012. gadam jaunajā mācību korpusā iekārtoja autoapmācības centru un metināšanas laboratoriju. Vecajā mācību korpusā veica kabinetu remontu. Veica arī dienesta viesnīcas ēkas renovāciju. 2011. gadā Malnavas koledžu apmeklēja Valsts prezidents [[Valdis Zatlers]].
2011. gadā notika absolventu salidojums un koledžas 90 gadu jubilejas svinības, 
2011. un 2012. gadā Malnavas koledža piedalījās [[ESF]] un [[VISC]] projektā „Profesionālo mācību priekšmetu pedagogu un prakses vadītāju teorētisko zināšanu un praktisko kompetenču paaugstināšana”, kā arī [[ESF]] projektā „Profesionālās vidējās izglītības programmu „Lauksaimniecība” un „Lauksaimniecības tehnika” īstenošanas kvalitātes uzlabošana” kā partneris Višķu profesionālajai vidusskolai. Malnavas koledžas pedagogi pilnveidoja savu kompetenci [[ESF]] un [[Latvijas Universitāte|LU]] projektā “Inovatīva un praksē balstīta pedagogu izglītības ieguve un mentoru profesionālā pilnveide”.

== Izglītojamie ==
Malnavas koledžā augstāko un vidējo profesionālo izglītību apgūst jaunieši no Latgales un Austrumvidzemes. 
&lt;gallery&gt;
Attēls:Malnava augsha.jpg|Malnava no putna lidojuma
Attēls:Metinasana.JPG|Malnavas koledžas metināšanas laboratorija
Attēls:Kvalif.JPG|Izglītības programmas &quot;Autotransports&quot; kvalifikācijas eksāmena norise Malnavas koledžas autoapmācības centrā
Attēls:Zatlers Malnava.JPG|Valsts prezidents Valdis Zatlers Malnavas koledžā
Attēls:Sasauksanas.jpg|Malnavas koledžas 90 gadu jubilejas un absolventu salidojums 
Attēls:Siltinasana1.jpg|Malnavas koledžas mācību korpuss un dienesta viesnīca 
Attēls:Noslegums.jpg|Malnavas koledžas direktors Juris Bozovičs svinīgi atklāj siltināto mācību korpusu
Attēls:Siltinasana2.jpg|Malnavas koledžas mācību korpuss un dienesta viesnīca pēc remonta

&lt;/gallery&gt;
== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* Latgales Reģionālā televīzija — [http://www.youtube.com/watch?v=TNMyGHik0xA ''Malnava - tas skan lepni'']

{{LV augstskolas}}

[[Kategorija:Malnavas pagasts]]
[[Kategorija:Koledžas Latvijā]]</text>
      <sha1>rgm6rv80tg69yiy4l1hvi0khzesejps</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530856</id>
      <parentid>4530851</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T05:47:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LBTU Malnavas koledža</username>
        <id>151205</id>
      </contributor>
      <comment>Mainīts lapas nosaukums - LBTU Malnavas koledža</comment>
      <origin>4530856</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5900" sha1="aawvzctfh4d4dmn8skm8xf7ugi3oc6c" xml:space="preserve">{{Augstskolas infokaste
|nosaukums    = LBTU Malnavas koledža
|attēla_nos   = Malnava logo.jpg
|moto         = &quot;Man jāvalda tēvu sēta vajag gudra padomiņa&quot;
|dibin        = [[1921]]
|valsts       = Latvija
|vieta        = Malnava, [[Malnavas pagasts]], Ludzas novads
|tips         = Valsts
|mlapa        = https://malnavaskoledza.lv/
}}

[[Attēls:Vecais korpuss.JPG|thumb|220px|[[Malnavas muiža]]s ēka, kurā 1921. gadā tika izvietota Latgales lauksaimniecības vidusskola]]
[[Attēls:Malnava Karogs.jpg|thumb|220px|Malnavas koledžas (Latgales lauksaimniecības vidusskolas) karogs. Skices autors Henriks Logins 1939. gadā mācījās Valsts Malnavas lauksaimniecības vidusskolas 5. klasē, mākslinieks [[Jēkabs Bīne]]. 1992. gadā atjaunots, mākslinieks Pēteris Galeviuss. Karogs izgatavots Rīgā, Teātru biedrības darbnīcā]]

'''LBTU Malnavas koledža''' ir pirmā līmeņa profesionālās augstākās un profesionālās vidējās izglītības iestāde, kas dibināta 1921. gada 10. oktobrī kā Latgales lauksaimniecības vidusskola. Atrodas [[Ludzas novads|Ludzas novada]] [[Malnavas pagasts|Malnavas pagasta]] [[Malnava|Malnavā]]. Izglītības iestāde savu nosaukumu mainījusi septiņas reizes: Latgales lauksaimniecības vidusskola&lt;ref&gt;[http://www.periodika.lv/Default/Skins/LatviaArchL/Client.asp?Skin=LatviaArchL&amp;enter=true&amp;AW=1302639831625&amp;AppName=2 Saeimas Stenogrammas: Otrdiena, 29. aprīlis, 1924]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; (1921—1936), Valsts Malnavas lauksaimniecības vidusskola&lt;ref&gt;[http://www.periodika.lv/Default/Skins/LatviaArchL/Client.asp?Skin=LatviaArchL&amp;enter=true&amp;AW=1302639831625&amp;AppName=2 Valdības Vēstnesis: Ceturtdiena, 7. janvāris, 1937]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; (1936—1944), Malnavas lauksaimniecības tehnikums (1944—1964), Malnavas sovhoztehnikums (1964—1990), Malnavas lauksaimniecības tehnikums (1990—1992), Valsts Malnavas lauksaimniecības tehnikums (1992—2003).

== Izglītības iespējas LBTU Malnavas koledžā ==
=== Pirmā līmeņa augstākā izglītība ===
==== Pilna laika studijas ====
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Studiju programma !! Kvalifikācija !! Mācību ilgums
|-
| Autoservisa tehnoloģiju un pakalpojumu pārvaldība || Autoservisa speciālists || 2,5 gadi
|-
| Uzņēmējdarbība lauksaimniecībā || Lauksaimniecības speciālists || 2 gadi
|-
|Augkopība
|Augkopības speciālists
|2 gadi
|-
|Kokapstrādes tehnoloģijas
|Kokapstrādes tehnologs
|2,5 gadi
|-
|Viedais tūrisms kā uzņēmējdarbība lauku teritorijās
|Tūrisma pakalpojumu organizators
|2 gadi
|}

==== Nepilna laika studijas ====
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Studiju programma !! Kvalifikācija !! Mācību ilgums
|-
| Autoservisa tehnoloģiju un pakalpojumu pārvaldība || Autoservisa speciālists || 3 gadi
|-
| Uzņēmējdarbība lauksaimniecībā || Lauksaimniecības speciālists || 2,5 gadi
|-
| Augkopība  || Augkopības speciālists || 2,5 gadi
|-
|Kokapstrādes tehnoloģijas
|Kokapstrādes tehnologs
|3 gadi
|-
|Viedais tūrisms kā uzņēmējdarbība lauku teritorijās
|Tūrisma pakalpojumu organizators
|2,5 gadi
|}

=== Profesionālā vidējā izglītība ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Izglītības programma !! Kvalifikācija !! Mācību ilgums
|-
| Autotransports || Automehāniķis || 4 gadi (ar pamatskolas izglītību)
|-
| Lauksaimniecība || Lauksaimniecības mehanizācijas tehniķis || 4 gadi (ar pamatskolas izglītību)
|-
| Augkopība || Augkopības tehniķis || 4 gadi (ar pamatskolas izglītību)
|-
| Dārzkopība || Dārzkopis|| 1 gads
|-
|Lopkopība
|Lopkopis
|1 gads
|}

== Vēsture ==
1921. gadā [[Malnavas muiža]]s ēkās izveidoja Latgales lauksaimniecības vidusskolu. 1971. gadā atklāja Malnavas koledžas jauno korpusu.
No 2007. līdz 2012. gadam jaunajā mācību korpusā iekārtoja autoapmācības centru un metināšanas laboratoriju. Vecajā mācību korpusā veica kabinetu remontu. Veica arī dienesta viesnīcas ēkas renovāciju. 2011. gadā Malnavas koledžu apmeklēja Valsts prezidents [[Valdis Zatlers]].
2011. gadā notika absolventu salidojums un koledžas 90 gadu jubilejas svinības, 
2011. un 2012. gadā Malnavas koledža piedalījās [[ESF]] un [[VISC]] projektā „Profesionālo mācību priekšmetu pedagogu un prakses vadītāju teorētisko zināšanu un praktisko kompetenču paaugstināšana”, kā arī [[ESF]] projektā „Profesionālās vidējās izglītības programmu „Lauksaimniecība” un „Lauksaimniecības tehnika” īstenošanas kvalitātes uzlabošana” kā partneris Višķu profesionālajai vidusskolai. Malnavas koledžas pedagogi pilnveidoja savu kompetenci [[ESF]] un [[Latvijas Universitāte|LU]] projektā “Inovatīva un praksē balstīta pedagogu izglītības ieguve un mentoru profesionālā pilnveide”.

== Izglītojamie ==
Malnavas koledžā augstāko un vidējo profesionālo izglītību apgūst jaunieši no Latgales un Austrumvidzemes. 
&lt;gallery&gt;
Attēls:Malnava augsha.jpg|Malnava no putna lidojuma
Attēls:Metinasana.JPG|Malnavas koledžas metināšanas laboratorija
Attēls:Kvalif.JPG|Izglītības programmas &quot;Autotransports&quot; kvalifikācijas eksāmena norise Malnavas koledžas autoapmācības centrā
Attēls:Zatlers Malnava.JPG|Valsts prezidents Valdis Zatlers Malnavas koledžā
Attēls:Sasauksanas.jpg|Malnavas koledžas 90 gadu jubilejas un absolventu salidojums 
Attēls:Siltinasana1.jpg|Malnavas koledžas mācību korpuss un dienesta viesnīca 
Attēls:Noslegums.jpg|Malnavas koledžas direktors Juris Bozovičs svinīgi atklāj siltināto mācību korpusu
Attēls:Siltinasana2.jpg|Malnavas koledžas mācību korpuss un dienesta viesnīca pēc remonta

&lt;/gallery&gt;
== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* Latgales Reģionālā televīzija — [http://www.youtube.com/watch?v=TNMyGHik0xA ''Malnava - tas skan lepni'']

{{LV augstskolas}}

[[Kategorija:Malnavas pagasts]]
[[Kategorija:Koledžas Latvijā]]</text>
      <sha1>aawvzctfh4d4dmn8skm8xf7ugi3oc6c</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530878</id>
      <parentid>4530856</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T06:07:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LBTU Malnavas koledža</username>
        <id>151205</id>
      </contributor>
      <comment>Nomainīts koledžas logo</comment>
      <origin>4530878</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6031" sha1="rl1ebi7ciu2sjvvyckczum2xcbuvtu6" xml:space="preserve">{{Augstskolas infokaste
|nosaukums    = LBTU Malnavas koledža
|attēla_nos   = [[File:LBTU Malnavas koledza LOGO originals RGB.png|thumb|The LBTU Malnava College logo is the central element of the college’s brand identity.]]
|moto         = &quot;Man jāvalda tēvu sēta vajag gudra padomiņa&quot;
|dibin        = [[1921]]
|valsts       = Latvija
|vieta        = Malnava, [[Malnavas pagasts]], Ludzas novads
|tips         = Valsts
|mlapa        = https://malnavaskoledza.lv/
}}

[[Attēls:Vecais korpuss.JPG|thumb|220px|[[Malnavas muiža]]s ēka, kurā 1921. gadā tika izvietota Latgales lauksaimniecības vidusskola]]
[[Attēls:Malnava Karogs.jpg|thumb|220px|Malnavas koledžas (Latgales lauksaimniecības vidusskolas) karogs. Skices autors Henriks Logins 1939. gadā mācījās Valsts Malnavas lauksaimniecības vidusskolas 5. klasē, mākslinieks [[Jēkabs Bīne]]. 1992. gadā atjaunots, mākslinieks Pēteris Galeviuss. Karogs izgatavots Rīgā, Teātru biedrības darbnīcā]]

'''LBTU Malnavas koledža''' ir pirmā līmeņa profesionālās augstākās un profesionālās vidējās izglītības iestāde, kas dibināta 1921. gada 10. oktobrī kā Latgales lauksaimniecības vidusskola. Atrodas [[Ludzas novads|Ludzas novada]] [[Malnavas pagasts|Malnavas pagasta]] [[Malnava|Malnavā]]. Izglītības iestāde savu nosaukumu mainījusi septiņas reizes: Latgales lauksaimniecības vidusskola&lt;ref&gt;[http://www.periodika.lv/Default/Skins/LatviaArchL/Client.asp?Skin=LatviaArchL&amp;enter=true&amp;AW=1302639831625&amp;AppName=2 Saeimas Stenogrammas: Otrdiena, 29. aprīlis, 1924]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; (1921—1936), Valsts Malnavas lauksaimniecības vidusskola&lt;ref&gt;[http://www.periodika.lv/Default/Skins/LatviaArchL/Client.asp?Skin=LatviaArchL&amp;enter=true&amp;AW=1302639831625&amp;AppName=2 Valdības Vēstnesis: Ceturtdiena, 7. janvāris, 1937]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; (1936—1944), Malnavas lauksaimniecības tehnikums (1944—1964), Malnavas sovhoztehnikums (1964—1990), Malnavas lauksaimniecības tehnikums (1990—1992), Valsts Malnavas lauksaimniecības tehnikums (1992—2003).

== Izglītības iespējas LBTU Malnavas koledžā ==
=== Pirmā līmeņa augstākā izglītība ===
==== Pilna laika studijas ====
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Studiju programma !! Kvalifikācija !! Mācību ilgums
|-
| Autoservisa tehnoloģiju un pakalpojumu pārvaldība || Autoservisa speciālists || 2,5 gadi
|-
| Uzņēmējdarbība lauksaimniecībā || Lauksaimniecības speciālists || 2 gadi
|-
|Augkopība
|Augkopības speciālists
|2 gadi
|-
|Kokapstrādes tehnoloģijas
|Kokapstrādes tehnologs
|2,5 gadi
|-
|Viedais tūrisms kā uzņēmējdarbība lauku teritorijās
|Tūrisma pakalpojumu organizators
|2 gadi
|}

==== Nepilna laika studijas ====
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Studiju programma !! Kvalifikācija !! Mācību ilgums
|-
| Autoservisa tehnoloģiju un pakalpojumu pārvaldība || Autoservisa speciālists || 3 gadi
|-
| Uzņēmējdarbība lauksaimniecībā || Lauksaimniecības speciālists || 2,5 gadi
|-
| Augkopība  || Augkopības speciālists || 2,5 gadi
|-
|Kokapstrādes tehnoloģijas
|Kokapstrādes tehnologs
|3 gadi
|-
|Viedais tūrisms kā uzņēmējdarbība lauku teritorijās
|Tūrisma pakalpojumu organizators
|2,5 gadi
|}

=== Profesionālā vidējā izglītība ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Izglītības programma !! Kvalifikācija !! Mācību ilgums
|-
| Autotransports || Automehāniķis || 4 gadi (ar pamatskolas izglītību)
|-
| Lauksaimniecība || Lauksaimniecības mehanizācijas tehniķis || 4 gadi (ar pamatskolas izglītību)
|-
| Augkopība || Augkopības tehniķis || 4 gadi (ar pamatskolas izglītību)
|-
| Dārzkopība || Dārzkopis|| 1 gads
|-
|Lopkopība
|Lopkopis
|1 gads
|}

== Vēsture ==
1921. gadā [[Malnavas muiža]]s ēkās izveidoja Latgales lauksaimniecības vidusskolu. 1971. gadā atklāja Malnavas koledžas jauno korpusu.
No 2007. līdz 2012. gadam jaunajā mācību korpusā iekārtoja autoapmācības centru un metināšanas laboratoriju. Vecajā mācību korpusā veica kabinetu remontu. Veica arī dienesta viesnīcas ēkas renovāciju. 2011. gadā Malnavas koledžu apmeklēja Valsts prezidents [[Valdis Zatlers]].
2011. gadā notika absolventu salidojums un koledžas 90 gadu jubilejas svinības, 
2011. un 2012. gadā Malnavas koledža piedalījās [[ESF]] un [[VISC]] projektā „Profesionālo mācību priekšmetu pedagogu un prakses vadītāju teorētisko zināšanu un praktisko kompetenču paaugstināšana”, kā arī [[ESF]] projektā „Profesionālās vidējās izglītības programmu „Lauksaimniecība” un „Lauksaimniecības tehnika” īstenošanas kvalitātes uzlabošana” kā partneris Višķu profesionālajai vidusskolai. Malnavas koledžas pedagogi pilnveidoja savu kompetenci [[ESF]] un [[Latvijas Universitāte|LU]] projektā “Inovatīva un praksē balstīta pedagogu izglītības ieguve un mentoru profesionālā pilnveide”.

== Izglītojamie ==
Malnavas koledžā augstāko un vidējo profesionālo izglītību apgūst jaunieši no Latgales un Austrumvidzemes. 
&lt;gallery&gt;
Attēls:Malnava augsha.jpg|Malnava no putna lidojuma
Attēls:Metinasana.JPG|Malnavas koledžas metināšanas laboratorija
Attēls:Kvalif.JPG|Izglītības programmas &quot;Autotransports&quot; kvalifikācijas eksāmena norise Malnavas koledžas autoapmācības centrā
Attēls:Zatlers Malnava.JPG|Valsts prezidents Valdis Zatlers Malnavas koledžā
Attēls:Sasauksanas.jpg|Malnavas koledžas 90 gadu jubilejas un absolventu salidojums 
Attēls:Siltinasana1.jpg|Malnavas koledžas mācību korpuss un dienesta viesnīca 
Attēls:Noslegums.jpg|Malnavas koledžas direktors Juris Bozovičs svinīgi atklāj siltināto mācību korpusu
Attēls:Siltinasana2.jpg|Malnavas koledžas mācību korpuss un dienesta viesnīca pēc remonta

&lt;/gallery&gt;
== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* Latgales Reģionālā televīzija — [http://www.youtube.com/watch?v=TNMyGHik0xA ''Malnava - tas skan lepni'']

{{LV augstskolas}}

[[Kategorija:Malnavas pagasts]]
[[Kategorija:Koledžas Latvijā]]</text>
      <sha1>rl1ebi7ciu2sjvvyckczum2xcbuvtu6</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530885</id>
      <parentid>4530878</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T06:18:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LBTU Malnavas koledža</username>
        <id>151205</id>
      </contributor>
      <origin>4530885</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6008" sha1="ieb3v2sceueswhk0jbnl0m9jruxnm4j" xml:space="preserve">{{Augstskolas infokaste
|nosaukums    = LBTU Malnavas koledža
|attēla_nos   = [[File:MK logo originals.jpg|thumb|The LBTU Malnava College logo is the central element of the college’s brand identity.]]
|moto         = &quot;Man jāvalda tēvu sēta vajag gudra padomiņa&quot;
|dibin        = [[1921]]
|valsts       = Latvija
|vieta        = Malnava, [[Malnavas pagasts]], Ludzas novads
|tips         = Valsts
|mlapa        = https://malnavaskoledza.lv/
}}

[[Attēls:Vecais korpuss.JPG|thumb|220px|[[Malnavas muiža]]s ēka, kurā 1921. gadā tika izvietota Latgales lauksaimniecības vidusskola]]
[[Attēls:Malnava Karogs.jpg|thumb|220px|Malnavas koledžas (Latgales lauksaimniecības vidusskolas) karogs. Skices autors Henriks Logins 1939. gadā mācījās Valsts Malnavas lauksaimniecības vidusskolas 5. klasē, mākslinieks [[Jēkabs Bīne]]. 1992. gadā atjaunots, mākslinieks Pēteris Galeviuss. Karogs izgatavots Rīgā, Teātru biedrības darbnīcā]]

'''LBTU Malnavas koledža''' ir pirmā līmeņa profesionālās augstākās un profesionālās vidējās izglītības iestāde, kas dibināta 1921. gada 10. oktobrī kā Latgales lauksaimniecības vidusskola. Atrodas [[Ludzas novads|Ludzas novada]] [[Malnavas pagasts|Malnavas pagasta]] [[Malnava|Malnavā]]. Izglītības iestāde savu nosaukumu mainījusi septiņas reizes: Latgales lauksaimniecības vidusskola&lt;ref&gt;[http://www.periodika.lv/Default/Skins/LatviaArchL/Client.asp?Skin=LatviaArchL&amp;enter=true&amp;AW=1302639831625&amp;AppName=2 Saeimas Stenogrammas: Otrdiena, 29. aprīlis, 1924]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; (1921—1936), Valsts Malnavas lauksaimniecības vidusskola&lt;ref&gt;[http://www.periodika.lv/Default/Skins/LatviaArchL/Client.asp?Skin=LatviaArchL&amp;enter=true&amp;AW=1302639831625&amp;AppName=2 Valdības Vēstnesis: Ceturtdiena, 7. janvāris, 1937]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; (1936—1944), Malnavas lauksaimniecības tehnikums (1944—1964), Malnavas sovhoztehnikums (1964—1990), Malnavas lauksaimniecības tehnikums (1990—1992), Valsts Malnavas lauksaimniecības tehnikums (1992—2003).

== Izglītības iespējas LBTU Malnavas koledžā ==
=== Pirmā līmeņa augstākā izglītība ===
==== Pilna laika studijas ====
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Studiju programma !! Kvalifikācija !! Mācību ilgums
|-
| Autoservisa tehnoloģiju un pakalpojumu pārvaldība || Autoservisa speciālists || 2,5 gadi
|-
| Uzņēmējdarbība lauksaimniecībā || Lauksaimniecības speciālists || 2 gadi
|-
|Augkopība
|Augkopības speciālists
|2 gadi
|-
|Kokapstrādes tehnoloģijas
|Kokapstrādes tehnologs
|2,5 gadi
|-
|Viedais tūrisms kā uzņēmējdarbība lauku teritorijās
|Tūrisma pakalpojumu organizators
|2 gadi
|}

==== Nepilna laika studijas ====
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Studiju programma !! Kvalifikācija !! Mācību ilgums
|-
| Autoservisa tehnoloģiju un pakalpojumu pārvaldība || Autoservisa speciālists || 3 gadi
|-
| Uzņēmējdarbība lauksaimniecībā || Lauksaimniecības speciālists || 2,5 gadi
|-
| Augkopība  || Augkopības speciālists || 2,5 gadi
|-
|Kokapstrādes tehnoloģijas
|Kokapstrādes tehnologs
|3 gadi
|-
|Viedais tūrisms kā uzņēmējdarbība lauku teritorijās
|Tūrisma pakalpojumu organizators
|2,5 gadi
|}

=== Profesionālā vidējā izglītība ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Izglītības programma !! Kvalifikācija !! Mācību ilgums
|-
| Autotransports || Automehāniķis || 4 gadi (ar pamatskolas izglītību)
|-
| Lauksaimniecība || Lauksaimniecības mehanizācijas tehniķis || 4 gadi (ar pamatskolas izglītību)
|-
| Augkopība || Augkopības tehniķis || 4 gadi (ar pamatskolas izglītību)
|-
| Dārzkopība || Dārzkopis|| 1 gads
|-
|Lopkopība
|Lopkopis
|1 gads
|}

== Vēsture ==
1921. gadā [[Malnavas muiža]]s ēkās izveidoja Latgales lauksaimniecības vidusskolu. 1971. gadā atklāja Malnavas koledžas jauno korpusu.
No 2007. līdz 2012. gadam jaunajā mācību korpusā iekārtoja autoapmācības centru un metināšanas laboratoriju. Vecajā mācību korpusā veica kabinetu remontu. Veica arī dienesta viesnīcas ēkas renovāciju. 2011. gadā Malnavas koledžu apmeklēja Valsts prezidents [[Valdis Zatlers]].
2011. gadā notika absolventu salidojums un koledžas 90 gadu jubilejas svinības, 
2011. un 2012. gadā Malnavas koledža piedalījās [[ESF]] un [[VISC]] projektā „Profesionālo mācību priekšmetu pedagogu un prakses vadītāju teorētisko zināšanu un praktisko kompetenču paaugstināšana”, kā arī [[ESF]] projektā „Profesionālās vidējās izglītības programmu „Lauksaimniecība” un „Lauksaimniecības tehnika” īstenošanas kvalitātes uzlabošana” kā partneris Višķu profesionālajai vidusskolai. Malnavas koledžas pedagogi pilnveidoja savu kompetenci [[ESF]] un [[Latvijas Universitāte|LU]] projektā “Inovatīva un praksē balstīta pedagogu izglītības ieguve un mentoru profesionālā pilnveide”.

== Izglītojamie ==
Malnavas koledžā augstāko un vidējo profesionālo izglītību apgūst jaunieši no Latgales un Austrumvidzemes. 
&lt;gallery&gt;
Attēls:Malnava augsha.jpg|Malnava no putna lidojuma
Attēls:Metinasana.JPG|Malnavas koledžas metināšanas laboratorija
Attēls:Kvalif.JPG|Izglītības programmas &quot;Autotransports&quot; kvalifikācijas eksāmena norise Malnavas koledžas autoapmācības centrā
Attēls:Zatlers Malnava.JPG|Valsts prezidents Valdis Zatlers Malnavas koledžā
Attēls:Sasauksanas.jpg|Malnavas koledžas 90 gadu jubilejas un absolventu salidojums 
Attēls:Siltinasana1.jpg|Malnavas koledžas mācību korpuss un dienesta viesnīca 
Attēls:Noslegums.jpg|Malnavas koledžas direktors Juris Bozovičs svinīgi atklāj siltināto mācību korpusu
Attēls:Siltinasana2.jpg|Malnavas koledžas mācību korpuss un dienesta viesnīca pēc remonta

&lt;/gallery&gt;
== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* Latgales Reģionālā televīzija — [http://www.youtube.com/watch?v=TNMyGHik0xA ''Malnava - tas skan lepni'']

{{LV augstskolas}}

[[Kategorija:Malnavas pagasts]]
[[Kategorija:Koledžas Latvijā]]</text>
      <sha1>ieb3v2sceueswhk0jbnl0m9jruxnm4j</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530906</id>
      <parentid>4530885</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T07:48:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <origin>4530906</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6064" sha1="6okwwt3gbq61o2wdr6c43oku8m53lfd" xml:space="preserve">{{Augstskolas infokaste
|nosaukums    = LBTU Malnavas koledža
|attēla_nos   = [[File:MK logo originals.jpg|thumb|The LBTU Malnava College logo is the central element of the college’s brand identity.]]
|moto         = &quot;Man jāvalda tēvu sēta vajag gudra padomiņa&quot;
|dibin        = [[1921]]
|valsts       = Latvija
|vieta        = Malnava, [[Malnavas pagasts]], Ludzas novads
|tips         = Valsts
|mlapa        = https://malnavaskoledza.lv/
}}

[[Attēls:Vecais korpuss.JPG|thumb|220px|[[Malnavas muiža]]s ēka, kurā 1921. gadā tika izvietota Latgales lauksaimniecības vidusskola]]
[[Attēls:Malnava Karogs.jpg|thumb|220px|Malnavas koledžas (Latgales lauksaimniecības vidusskolas) karogs. Skices autors Henriks Logins 1939. gadā mācījās Valsts Malnavas lauksaimniecības vidusskolas 5. klasē, mākslinieks [[Jēkabs Bīne]]. 1992. gadā atjaunots, mākslinieks Pēteris Galeviuss. Karogs izgatavots Rīgā, Teātru biedrības darbnīcā]]

'''[[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|LBTU]] Malnavas koledža''' ir pirmā līmeņa profesionālās augstākās un profesionālās vidējās izglītības iestāde, kas dibināta 1921. gada 10. oktobrī kā Latgales lauksaimniecības vidusskola. Atrodas [[Ludzas novads|Ludzas novada]] [[Malnavas pagasts|Malnavas pagasta]] [[Malnava|Malnavā]]. Izglītības iestāde savu nosaukumu mainījusi septiņas reizes: Latgales lauksaimniecības vidusskola&lt;ref&gt;[http://www.periodika.lv/Default/Skins/LatviaArchL/Client.asp?Skin=LatviaArchL&amp;enter=true&amp;AW=1302639831625&amp;AppName=2 Saeimas Stenogrammas: Otrdiena, 29. aprīlis, 1924]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; (1921—1936), Valsts Malnavas lauksaimniecības vidusskola&lt;ref&gt;[http://www.periodika.lv/Default/Skins/LatviaArchL/Client.asp?Skin=LatviaArchL&amp;enter=true&amp;AW=1302639831625&amp;AppName=2 Valdības Vēstnesis: Ceturtdiena, 7. janvāris, 1937]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; (1936—1944), Malnavas lauksaimniecības tehnikums (1944—1964), Malnavas sovhoztehnikums (1964—1990), Malnavas lauksaimniecības tehnikums (1990—1992), Valsts Malnavas lauksaimniecības tehnikums (1992—2003).

== Izglītības iespējas LBTU Malnavas koledžā ==
=== Pirmā līmeņa augstākā izglītība ===
==== Pilna laika studijas ====
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Studiju programma !! Kvalifikācija !! Mācību ilgums
|-
| Autoservisa tehnoloģiju un pakalpojumu pārvaldība || Autoservisa speciālists || 2,5 gadi
|-
| Uzņēmējdarbība lauksaimniecībā || Lauksaimniecības speciālists || 2 gadi
|-
|Augkopība
|Augkopības speciālists
|2 gadi
|-
|Kokapstrādes tehnoloģijas
|Kokapstrādes tehnologs
|2,5 gadi
|-
|Viedais tūrisms kā uzņēmējdarbība lauku teritorijās
|Tūrisma pakalpojumu organizators
|2 gadi
|}

==== Nepilna laika studijas ====
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Studiju programma !! Kvalifikācija !! Mācību ilgums
|-
| Autoservisa tehnoloģiju un pakalpojumu pārvaldība || Autoservisa speciālists || 3 gadi
|-
| Uzņēmējdarbība lauksaimniecībā || Lauksaimniecības speciālists || 2,5 gadi
|-
| Augkopība  || Augkopības speciālists || 2,5 gadi
|-
|Kokapstrādes tehnoloģijas
|Kokapstrādes tehnologs
|3 gadi
|-
|Viedais tūrisms kā uzņēmējdarbība lauku teritorijās
|Tūrisma pakalpojumu organizators
|2,5 gadi
|}

=== Profesionālā vidējā izglītība ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Izglītības programma !! Kvalifikācija !! Mācību ilgums
|-
| Autotransports || Automehāniķis || 4 gadi (ar pamatskolas izglītību)
|-
| Lauksaimniecība || Lauksaimniecības mehanizācijas tehniķis || 4 gadi (ar pamatskolas izglītību)
|-
| Augkopība || Augkopības tehniķis || 4 gadi (ar pamatskolas izglītību)
|-
| Dārzkopība || Dārzkopis|| 1 gads
|-
|Lopkopība
|Lopkopis
|1 gads
|}

== Vēsture ==
1921. gadā [[Malnavas muiža]]s ēkās izveidoja Latgales lauksaimniecības vidusskolu. 1971. gadā atklāja Malnavas koledžas jauno korpusu.
No 2007. līdz 2012. gadam jaunajā mācību korpusā iekārtoja autoapmācības centru un metināšanas laboratoriju. Vecajā mācību korpusā veica kabinetu remontu. Veica arī dienesta viesnīcas ēkas renovāciju. 2011. gadā Malnavas koledžu apmeklēja Valsts prezidents [[Valdis Zatlers]].
2011. gadā notika absolventu salidojums un koledžas 90 gadu jubilejas svinības, 
2011. un 2012. gadā Malnavas koledža piedalījās [[ESF]] un [[VISC]] projektā „Profesionālo mācību priekšmetu pedagogu un prakses vadītāju teorētisko zināšanu un praktisko kompetenču paaugstināšana”, kā arī [[ESF]] projektā „Profesionālās vidējās izglītības programmu „Lauksaimniecība” un „Lauksaimniecības tehnika” īstenošanas kvalitātes uzlabošana” kā partneris Višķu profesionālajai vidusskolai. Malnavas koledžas pedagogi pilnveidoja savu kompetenci [[ESF]] un [[Latvijas Universitāte|LU]] projektā “Inovatīva un praksē balstīta pedagogu izglītības ieguve un mentoru profesionālā pilnveide”.

== Izglītojamie ==
Malnavas koledžā augstāko un vidējo profesionālo izglītību apgūst jaunieši no Latgales un Austrumvidzemes. 
&lt;gallery&gt;
Attēls:Malnava augsha.jpg|Malnava no putna lidojuma
Attēls:Metinasana.JPG|Malnavas koledžas metināšanas laboratorija
Attēls:Kvalif.JPG|Izglītības programmas &quot;Autotransports&quot; kvalifikācijas eksāmena norise Malnavas koledžas autoapmācības centrā
Attēls:Zatlers Malnava.JPG|Valsts prezidents Valdis Zatlers Malnavas koledžā
Attēls:Sasauksanas.jpg|Malnavas koledžas 90 gadu jubilejas un absolventu salidojums 
Attēls:Siltinasana1.jpg|Malnavas koledžas mācību korpuss un dienesta viesnīca 
Attēls:Noslegums.jpg|Malnavas koledžas direktors Juris Bozovičs svinīgi atklāj siltināto mācību korpusu
Attēls:Siltinasana2.jpg|Malnavas koledžas mācību korpuss un dienesta viesnīca pēc remonta

&lt;/gallery&gt;
== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* Latgales Reģionālā televīzija — [http://www.youtube.com/watch?v=TNMyGHik0xA ''Malnava - tas skan lepni'']

{{LV augstskolas}}

[[Kategorija:Malnavas pagasts]]
[[Kategorija:Koledžas Latvijā]]</text>
      <sha1>6okwwt3gbq61o2wdr6c43oku8m53lfd</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530907</id>
      <parentid>4530906</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T07:50:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <origin>4530907</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5973" sha1="2r8aq0n3jgb4hxsel171cjuqcj8f30k" xml:space="preserve">{{Augstskolas infokaste
|nosaukums    = LBTU Malnavas koledža
|attēla_nos   = MK logo originals.jpg
|moto         = &quot;Man jāvalda tēvu sēta vajag gudra padomiņa&quot;
|dibin        = [[1921]]
|valsts       = Latvija
|vieta        = [[Malnava]], [[Malnavas pagasts]], [[Ludzas novads]]
|tips         = Valsts
|mlapa        = {{url|https://malnavaskoledza.lv/}}
}}

[[Attēls:Vecais korpuss.JPG|thumb|220px|[[Malnavas muiža]]s ēka, kurā 1921. gadā tika izvietota Latgales lauksaimniecības vidusskola]]
[[Attēls:Malnava Karogs.jpg|thumb|220px|Malnavas koledžas (Latgales lauksaimniecības vidusskolas) karogs. Skices autors Henriks Logins 1939. gadā mācījās Valsts Malnavas lauksaimniecības vidusskolas 5. klasē, mākslinieks [[Jēkabs Bīne]]. 1992. gadā atjaunots, mākslinieks Pēteris Galeviuss. Karogs izgatavots Rīgā, Teātru biedrības darbnīcā]]

'''[[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|LBTU]] Malnavas koledža''' ir pirmā līmeņa profesionālās augstākās un profesionālās vidējās izglītības iestāde. Dibināta 1921. gada 10. oktobrī kā Latgales lauksaimniecības vidusskola. Atrodas [[Ludzas novads|Ludzas novada]] [[Malnavas pagasts|Malnavas pagasta]] [[Malnava|Malnavā]]. Izglītības iestāde savu nosaukumu mainījusi septiņas reizes: Latgales lauksaimniecības vidusskola&lt;ref&gt;[http://www.periodika.lv/Default/Skins/LatviaArchL/Client.asp?Skin=LatviaArchL&amp;enter=true&amp;AW=1302639831625&amp;AppName=2 Saeimas Stenogrammas: Otrdiena, 29. aprīlis, 1924]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; (1921—1936), Valsts Malnavas lauksaimniecības vidusskola&lt;ref&gt;[http://www.periodika.lv/Default/Skins/LatviaArchL/Client.asp?Skin=LatviaArchL&amp;enter=true&amp;AW=1302639831625&amp;AppName=2 Valdības Vēstnesis: Ceturtdiena, 7. janvāris, 1937]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; (1936—1944), Malnavas lauksaimniecības tehnikums (1944—1964), Malnavas sovhoztehnikums (1964—1990), Malnavas lauksaimniecības tehnikums (1990—1992), Valsts Malnavas lauksaimniecības tehnikums (1992—2003).

== Izglītības iespējas LBTU Malnavas koledžā ==
=== Pirmā līmeņa augstākā izglītība ===
==== Pilna laika studijas ====
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Studiju programma !! Kvalifikācija !! Mācību ilgums
|-
| Autoservisa tehnoloģiju un pakalpojumu pārvaldība || Autoservisa speciālists || 2,5 gadi
|-
| Uzņēmējdarbība lauksaimniecībā || Lauksaimniecības speciālists || 2 gadi
|-
|Augkopība
|Augkopības speciālists
|2 gadi
|-
|Kokapstrādes tehnoloģijas
|Kokapstrādes tehnologs
|2,5 gadi
|-
|Viedais tūrisms kā uzņēmējdarbība lauku teritorijās
|Tūrisma pakalpojumu organizators
|2 gadi
|}

==== Nepilna laika studijas ====
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Studiju programma !! Kvalifikācija !! Mācību ilgums
|-
| Autoservisa tehnoloģiju un pakalpojumu pārvaldība || Autoservisa speciālists || 3 gadi
|-
| Uzņēmējdarbība lauksaimniecībā || Lauksaimniecības speciālists || 2,5 gadi
|-
| Augkopība  || Augkopības speciālists || 2,5 gadi
|-
|Kokapstrādes tehnoloģijas
|Kokapstrādes tehnologs
|3 gadi
|-
|Viedais tūrisms kā uzņēmējdarbība lauku teritorijās
|Tūrisma pakalpojumu organizators
|2,5 gadi
|}

=== Profesionālā vidējā izglītība ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Izglītības programma !! Kvalifikācija !! Mācību ilgums
|-
| Autotransports || Automehāniķis || 4 gadi (ar pamatskolas izglītību)
|-
| Lauksaimniecība || Lauksaimniecības mehanizācijas tehniķis || 4 gadi (ar pamatskolas izglītību)
|-
| Augkopība || Augkopības tehniķis || 4 gadi (ar pamatskolas izglītību)
|-
| Dārzkopība || Dārzkopis|| 1 gads
|-
|Lopkopība
|Lopkopis
|1 gads
|}

== Vēsture ==
1921. gadā [[Malnavas muiža]]s ēkās izveidoja Latgales lauksaimniecības vidusskolu. 1971. gadā atklāja Malnavas koledžas jauno korpusu.
No 2007. līdz 2012. gadam jaunajā mācību korpusā iekārtoja autoapmācības centru un metināšanas laboratoriju. Vecajā mācību korpusā veica kabinetu remontu. Veica arī dienesta viesnīcas ēkas renovāciju. 2011. gadā Malnavas koledžu apmeklēja Valsts prezidents [[Valdis Zatlers]].
2011. gadā notika absolventu salidojums un koledžas 90 gadu jubilejas svinības, 
2011. un 2012. gadā Malnavas koledža piedalījās [[ESF]] un [[VISC]] projektā „Profesionālo mācību priekšmetu pedagogu un prakses vadītāju teorētisko zināšanu un praktisko kompetenču paaugstināšana”, kā arī [[ESF]] projektā „Profesionālās vidējās izglītības programmu „Lauksaimniecība” un „Lauksaimniecības tehnika” īstenošanas kvalitātes uzlabošana” kā partneris Višķu profesionālajai vidusskolai. Malnavas koledžas pedagogi pilnveidoja savu kompetenci [[ESF]] un [[Latvijas Universitāte|LU]] projektā “Inovatīva un praksē balstīta pedagogu izglītības ieguve un mentoru profesionālā pilnveide”.

== Izglītojamie ==
Malnavas koledžā augstāko un vidējo profesionālo izglītību apgūst jaunieši no Latgales un Austrumvidzemes. 
&lt;gallery&gt;
Attēls:Malnava augsha.jpg|Malnava no putna lidojuma
Attēls:Metinasana.JPG|Malnavas koledžas metināšanas laboratorija
Attēls:Kvalif.JPG|Izglītības programmas &quot;Autotransports&quot; kvalifikācijas eksāmena norise Malnavas koledžas autoapmācības centrā
Attēls:Zatlers Malnava.JPG|Valsts prezidents Valdis Zatlers Malnavas koledžā
Attēls:Sasauksanas.jpg|Malnavas koledžas 90 gadu jubilejas un absolventu salidojums 
Attēls:Siltinasana1.jpg|Malnavas koledžas mācību korpuss un dienesta viesnīca 
Attēls:Noslegums.jpg|Malnavas koledžas direktors Juris Bozovičs svinīgi atklāj siltināto mācību korpusu
Attēls:Siltinasana2.jpg|Malnavas koledžas mācību korpuss un dienesta viesnīca pēc remonta

&lt;/gallery&gt;
== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* Latgales Reģionālā televīzija — [http://www.youtube.com/watch?v=TNMyGHik0xA ''Malnava - tas skan lepni'']

{{LV augstskolas}}

[[Kategorija:Malnavas pagasts]]
[[Kategorija:Koledžas Latvijā]]</text>
      <sha1>2r8aq0n3jgb4hxsel171cjuqcj8f30k</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530922</id>
      <parentid>4530907</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T09:29:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <comment>Nevajag uzreiz sākt ar akronīmu.</comment>
      <origin>4530922</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5980" sha1="rwa4d1kwkbz4le44w5zo6ojn53lqgyw" xml:space="preserve">{{Augstskolas infokaste
|nosaukums    = LBTU Malnavas koledža
|attēla_nos   = MK logo originals.jpg
|moto         = &quot;Man jāvalda tēvu sēta vajag gudra padomiņa&quot;
|dibin        = [[1921]]
|valsts       = Latvija
|vieta        = [[Malnava]], [[Malnavas pagasts]], [[Ludzas novads]]
|tips         = Valsts
|mlapa        = {{URL|https://malnavaskoledza.lv/}}
}}

[[Attēls:Vecais korpuss.JPG|thumb|220px|[[Malnavas muiža]]s ēka, kurā 1921. gadā tika izvietota Latgales lauksaimniecības vidusskola]]
[[Attēls:Malnava Karogs.jpg|thumb|220px|Malnavas koledžas (Latgales lauksaimniecības vidusskolas) karogs. Skices autors Henriks Logins 1939. gadā mācījās Valsts Malnavas lauksaimniecības vidusskolas 5. klasē, mākslinieks [[Jēkabs Bīne]]. 1992. gadā atjaunots, mākslinieks Pēteris Galeviuss. Karogs izgatavots Rīgā, Teātru biedrības darbnīcā]]

'''[[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte]]s (LBTU) Malnavas koledža''' ir pirmā līmeņa profesionālās augstākās un profesionālās vidējās izglītības iestāde. Dibināta 1921. gada 10. oktobrī kā Latgales lauksaimniecības vidusskola. Atrodas [[Ludzas novads|Ludzas novada]] [[Malnavas pagasts|Malnavas pagasta]] [[Malnava|Malnavā]]. Izglītības iestāde savu nosaukumu mainījusi septiņas reizes: Latgales lauksaimniecības vidusskola&lt;ref&gt;[http://www.periodika.lv/Default/Skins/LatviaArchL/Client.asp?Skin=LatviaArchL&amp;enter=true&amp;AW=1302639831625&amp;AppName=2 Saeimas Stenogrammas: Otrdiena, 29. aprīlis, 1924]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; (1921—1936), Valsts Malnavas lauksaimniecības vidusskola&lt;ref&gt;[http://www.periodika.lv/Default/Skins/LatviaArchL/Client.asp?Skin=LatviaArchL&amp;enter=true&amp;AW=1302639831625&amp;AppName=2 Valdības Vēstnesis: Ceturtdiena, 7. janvāris, 1937]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; (1936—1944), Malnavas lauksaimniecības tehnikums (1944—1964), Malnavas sovhoztehnikums (1964—1990), Malnavas lauksaimniecības tehnikums (1990—1992), Valsts Malnavas lauksaimniecības tehnikums (1992—2003).

== Izglītības iespējas LBTU Malnavas koledžā ==

=== Pirmā līmeņa augstākā izglītība ===

==== Pilna laika studijas ====
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Studiju programma !! Kvalifikācija !! Mācību ilgums
|-
| Autoservisa tehnoloģiju un pakalpojumu pārvaldība || Autoservisa speciālists || 2,5 gadi
|-
| Uzņēmējdarbība lauksaimniecībā || Lauksaimniecības speciālists || 2 gadi
|-
|Augkopība
|Augkopības speciālists
|2 gadi
|-
|Kokapstrādes tehnoloģijas
|Kokapstrādes tehnologs
|2,5 gadi
|-
|Viedais tūrisms kā uzņēmējdarbība lauku teritorijās
|Tūrisma pakalpojumu organizators
|2 gadi
|}

==== Nepilna laika studijas ====
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Studiju programma !! Kvalifikācija !! Mācību ilgums
|-
| Autoservisa tehnoloģiju un pakalpojumu pārvaldība || Autoservisa speciālists || 3 gadi
|-
| Uzņēmējdarbība lauksaimniecībā || Lauksaimniecības speciālists || 2,5 gadi
|-
| Augkopība || Augkopības speciālists || 2,5 gadi
|-
|Kokapstrādes tehnoloģijas
|Kokapstrādes tehnologs
|3 gadi
|-
|Viedais tūrisms kā uzņēmējdarbība lauku teritorijās
|Tūrisma pakalpojumu organizators
|2,5 gadi
|}

=== Profesionālā vidējā izglītība ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Izglītības programma !! Kvalifikācija !! Mācību ilgums
|-
| Autotransports || Automehāniķis || 4 gadi (ar pamatskolas izglītību)
|-
| Lauksaimniecība || Lauksaimniecības mehanizācijas tehniķis || 4 gadi (ar pamatskolas izglītību)
|-
| Augkopība || Augkopības tehniķis || 4 gadi (ar pamatskolas izglītību)
|-
| Dārzkopība || Dārzkopis|| 1 gads
|-
|Lopkopība
|Lopkopis
|1 gads
|}

== Vēsture ==
1921. gadā [[Malnavas muiža]]s ēkās izveidoja Latgales lauksaimniecības vidusskolu. 1971. gadā atklāja Malnavas koledžas jauno korpusu.
No 2007. līdz 2012. gadam jaunajā mācību korpusā iekārtoja autoapmācības centru un metināšanas laboratoriju. Vecajā mācību korpusā veica kabinetu remontu. Veica arī dienesta viesnīcas ēkas renovāciju. 2011. gadā Malnavas koledžu apmeklēja Valsts prezidents [[Valdis Zatlers]].
2011. gadā notika absolventu salidojums un koledžas 90 gadu jubilejas svinības,
2011. un 2012. gadā Malnavas koledža piedalījās [[ESF]] un [[VISC]] projektā „Profesionālo mācību priekšmetu pedagogu un prakses vadītāju teorētisko zināšanu un praktisko kompetenču paaugstināšana”, kā arī [[ESF]] projektā „Profesionālās vidējās izglītības programmu „Lauksaimniecība” un „Lauksaimniecības tehnika” īstenošanas kvalitātes uzlabošana” kā partneris Višķu profesionālajai vidusskolai. Malnavas koledžas pedagogi pilnveidoja savu kompetenci [[ESF]] un [[Latvijas Universitāte|LU]] projektā “Inovatīva un praksē balstīta pedagogu izglītības ieguve un mentoru profesionālā pilnveide”.

== Izglītojamie ==
Malnavas koledžā augstāko un vidējo profesionālo izglītību apgūst jaunieši no Latgales un Austrumvidzemes.
&lt;gallery&gt;
Attēls:Malnava augsha.jpg|Malnava no putna lidojuma
Attēls:Metinasana.JPG|Malnavas koledžas metināšanas laboratorija
Attēls:Kvalif.JPG|Izglītības programmas &quot;Autotransports&quot; kvalifikācijas eksāmena norise Malnavas koledžas autoapmācības centrā
Attēls:Zatlers Malnava.JPG|Valsts prezidents Valdis Zatlers Malnavas koledžā
Attēls:Sasauksanas.jpg|Malnavas koledžas 90 gadu jubilejas un absolventu salidojums 
Attēls:Siltinasana1.jpg|Malnavas koledžas mācību korpuss un dienesta viesnīca 
Attēls:Noslegums.jpg|Malnavas koledžas direktors Juris Bozovičs svinīgi atklāj siltināto mācību korpusu
Attēls:Siltinasana2.jpg|Malnavas koledžas mācību korpuss un dienesta viesnīca pēc remonta

&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* Latgales Reģionālā televīzija — [http://www.youtube.com/watch?v=TNMyGHik0xA ''Malnava — tas skan lepni'']

{{LV augstskolas}}

[[Kategorija:Malnavas pagasts]]
[[Kategorija:Koledžas Latvijā]]</text>
      <sha1>rwa4d1kwkbz4le44w5zo6ojn53lqgyw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rail Baltica</title>
    <ns>0</ns>
    <id>155000</id>
    <revision>
      <id>4530698</id>
      <parentid>4526046</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T17:18:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Pirmās kārtas plāns Latvijā */ pap</comment>
      <origin>4530698</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="67686" sha1="bu82in770tntow8d3ralsm77cuo8hmu" xml:space="preserve">[[Attēls:RBINFO.png|thumb|390px|''Rail Baltica'' kā daļa no Ziemeļjūras—Baltijas transporta koridora]]
[[Attēls:Rokai, geležinkelis.JPG|thumb|390px|Pabeigtais posms netālu no Kauņas Lietuvā (2020)]]

{{nosaukums slīprakstā}}
'''''Rail Baltica''''' ir [[normālplatuma dzelzceļš|normālplatuma dzelzceļa]] infrastruktūras projekts [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] integrēšanai Eiropas dzelzceļu tīklā. Tas ir viens no Eiropas Savienības transporta tīklu (''Trans-European Transport Networks'', TEN-T) prioritārajiem projektiem.

''Rail Baltica'' savienos [[Tallina|Tallinu]], [[Pērnava|Pērnavu]], [[Rīga|Rīgu]], [[Panevēža|Paņevežu]], [[Kauņa|Kauņu]], [[Viļņa|Viļņu]] ar [[Varšava|Varšavu]].
Latvijā dzelzceļš šķērsos [[Limbažu novads|Limbažu]], [[Saulkrastu novads|Saulkrastu]], [[Siguldas novads|Siguldas]], [[Ropažu novads|Ropažu]], [[Salaspils novads|Salaspils]], [[Ķekavas novads|Ķekavas]], [[Bauskas novads|Bauskas novadu]], kā arī Rīgas valstspilsētu, [[Mārupes novads|Mārupes]], [[Olaines novads|Olaines]] novadu (&quot;Rīgas loks&quot;)&lt;ref&gt;[http://www.db.lv/razosana/transports-logistika/var-izbraukt-rail-baltica-marsrutu-latvija-428486 Var «izbraukt» Rail Baltica maršrutu Latvijā] Db.lv, 2015. gada 3. martā&lt;/ref&gt; 263 km garumā.

Projektēšanas fāzi uzsāka 2016. gadā ar projektēšanas darbiem Rīgas Centrālajā Stacijā un Starptautiskajā lidostā &quot;Rīga&quot;. Pirmos celtniecības darbus Igaunijā sāka 2020. gada pavasarī, bet Latvijā — 2020. gada rudenī.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/igaunija-sakta-rail-baltica-buvnieciba-latvija-tas-gaidams-rudeni.a360800/ Igaunijā sākta Rail Baltica būvniecība] apmeklēts 2020. gada 19. septembrī&lt;/ref&gt;

2024. gada jūnijā ''Rail Baltica'' vadība paziņoja, ka projekta plānotās kopējās izmaksas pieaugušas no 5,8 līdz 23,8 miljardiem eiro, tādēļ starp Lietuvas-Polijas robežu un Tallinu līdz 2030. gadam divu sliežu ceļu vietā izveidos viensliežu ātrgaitas līnijas koridoru. Tādā veidā plānotās izmaksas sarukšot līdz 15,3 miljardiem eiro, no kuriem Latvijas daļa būs 6,4 miljardi eiro. [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas Centrālās stacijas]] un [[Lidosta &quot;Rīga&quot; (stacija)|lidostas &quot;Rīga&quot; stacijas]] izbūvē apsvēra piesaistīt privātos investorus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/10.06.2024-krasa-izmaksu-pieauguma-del-rail-baltica-projektu-lidz-2030-gadam-istenos-tikai-daleji.a557498/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Krasā izmaksu pieauguma dēļ «Rail Baltica» projektu līdz 2030. gadam īstenos tikai daļēji] lsm.lv 2024. gada 10. jūnijā&lt;/ref&gt;

== Pamatojums un solījumi ==
Projekta mērķis ir integrēt [[Baltijas valstis]] Eiropas dzelzceļu tīklā, jo Latvijā un pārējās Baltijas valstīs līdz šim saglabājies pēc [[Krievija]]s standartiem būvētais 1520 mm platsliežu dzelzceļš, bet vairumā pārējo Eiropas valstu ir 1435 mm [[normālplatuma dzelzceļš]]. Tādēļ esošais Baltijas dzelzceļa tīkls un ritošais sastāvs nav tehniski savietojams ar [[Polija]]s un [[Vācija]]s dzelzceļa tīklu un neiekļaujas vienotā Eiropas transporta tīklā.

Kaut arī sākotnēji uzskatīja, ka šo mērķu sasniegšanai pietiktu nomainīt patlaban esošās Krievijas standarta sliedes pret Eiropas platuma sliedēm esošajā dzelzceļa trasē maršrutā Tallina-Tartu-Rīga-Jelgava-Kauņa-Polijas robeža, šāda risinājuma nodrošināšana radītu lielākas celtniecības un uzturēšanas izmaksas, ilgāku ceļošanas laiku un lēnāku satiksmi, kas to padarītu ekonomiski neizdevīgu. Jau projekta plānošanas laikā visas trīs valstis vienojās par to, ka dzelzceļa līnijai nepieciešams būt pēc iespējas taisnākai, lai nodrošinātu maksimālos ieguvumus pie zema izmaksu līmeņa.
''Rail Baltica'' ticis dēvēts gan par Baltijas valstu simbolisku atgriešanos Eiropas sastāvā (līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] Rīgu ar Berlīni jau savienoja 1435 mm platas sliedes), gan arī par &quot;otro [[Baltijas ceļš|Baltijas ceļu]]&quot;.

Balstoties uz izmaksu-ieguvumu analīzi (2017), projektētāji lēsa, ka ''Rail Baltica'' būvniecība spēs sniegt 7,1 miljardu eiro ietaupījumus klimata izmaiņu rezultātā un trokšņu samazinājumu, kā arī nozīmīgu transporta plūsmas novirzīšanu uz dzelzceļiem (30—40%). Plānoja, ka būvniecības posmā tiks radītas {{sk|13000}} darba vietas, ietaupīti 5,3 miljoni stundu, līdz ar to 5,3 miljardi eiro ietaupīti pasažieru un kravas pārvadājumos, kā arī izglābtas 400 cilvēku dzīvības 29 gadu laikā. Vērtēja, ka IKP multiplikatora efekts sniegs papildus 2 miljardus eiro.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;

=== Raksturojums ===
''Rail Baltica'' ir paredzēta kā elektrificēta 1435 mm [[Normālplatuma dzelzceļš|normālplatuma dzelzceļa]] līnija, kuras maksimālais būvprojektētais ātrums pasažieru pārvadājumiem būs 249 km/h un kravas pārvadājumiem 120 km/h.
''Rail Baltica'' dzelzceļa trases Latvijas daļā plānoja būvēt tiltus pār [[Daugava|Daugavu]], [[Gauja|Gauju]] un citām upēm, divlīmeņu šķērsojumus ar autoceļiem, Rīgas ielām un 1520 mm platsliežu dzelzceļiem, viaduktus pār ielejām, gravām un citām pazeminātām teritorijām, dzīvnieku pārejas (zaļos tuneļus un tiltus) un citus šķērsojumus gājējiem, lauksaimniecības tehnikai, kā arī elektroapgādes apakšstacijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://edzl.lv/lv/projekta-norise/skaidrojosa-vardnica |title=Skaidrojam visbiežāk lietotos dzelzceļa projekta Rail Baltica terminus |access-date={{dat|2018|08|20||bez}} |archive-date={{dat|2020|02|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200208194534/http://edzl.lv/lv/projekta-norise/skaidrojosa-vardnica }}&lt;/ref&gt; Kopumā Latvijā paredzētas divas starptautiskās pasažieru stacijas ([[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas Centrālā stacija]] un [[Lidosta &quot;Rīga&quot; (stacija)|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]), viena kravas vilcienu stacija, piecas apdzīšanas stacijas, divi apkalpes punkti un viens intermodālais kravu terminālis Salaspilī.

Paredzēta arī trīs multimodālo termināļu — Mūgas (Igaunija), Salaspils (Latvija) un Kauņas (Lietuva) būve — veidojot sinerģiju ar jau esošo 1520 mm dzelzceļa tīkla infrastruktūru, septiņām starptautiskajām pasažieru stacijām ([[Tallina|Tallinā]], [[Pērnava|Pērnavā]], [[Rīga|Rīgā]], [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]], Paņevežā, Kauņā un Viļņā) ar potenciālām reģionālajām stacijām un savienojumiem ar lidostām un ostām.

Citi tehniskie parametri:

* maksimālais kravas pārvadājumu vilcienu garums — 1050 metri;
* maksimālā ass slodze — 25 tonnas;
* Rail Baltica infrastruktūrā nav pieļaujami viena līmeņa krustojumi ar autoceļiem un 1520 mm platsliežu dzelzceļiem, izņemot vietas, kur cita veida risinājumi nav iespējami;
* dzelzceļa uzturēšanas un ārkārtas gadījumu servisa pieejamība galvenajai dzelzceļa līnijai jānodrošina ik pēc diviem līdz trim kilometriem un īpašos punktos;
* dzelzceļam būs balasta sliežu ceļš;
* enerģētikas sistēma — 2x25kV;
* ETRMSL2 satiksmes vadība.&lt;ref name=&quot;railbaltica.org&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/apstiprinatas-rail-baltica-buvprojektesanas-vadlinijas/|title=Apstiprinātas Rail Baltica būvprojektēšanas vadlīnijas {{!}} Rail Baltica|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Priekšvēsture ==
[[Attēls:Nord Express Interwar period.svg|thumb|300px|Ekspresvilciena ''[[Nord-Express]]'' maršruti 1925. — 1939. gadā]]
[[Attēls:Nord-Express guļamvagons.jpg|thumb|300px|''Nord-Express'' guļamvagons pirms Otrā pasaules kara]]
1861. gadā tika atklāta [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils]], kas [[Daugavpils|Daugavpilī]] savienojās ar 1860. gadā izbūvēto [[dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līniju Pēterburga—Daugavpils]], ko 1862. gadā caur [[Viļņa|Viļņu]] pagarināja līdz [[Varšava]]i un savienoja ar Eiropas standarta platuma dzelzceļa līniju Varšava—Vīne. Dzelzceļa atzars [[Lentvare]]-[[Kauņa]]-[[Karaļauči|Kēnigsberga]] to savienoja ar [[Berlīne|Berlīni]]. 1896. gadā starptautiskā akciju sabiedrība ''Compagnie Internationale des Wagons-Lits'' uzsāka ekspresvilciena ''[[Nord-Express]]'' kustību maršrutā Parīze—Berlīne—Kēnigsberga—Kauņa—Viļņa—Daugavpils—Pēterburga ar īpašu Rīgas vagonu, ko atkabināja [[Daugavpils (stacija)|Daugavpils stacijā]]. Vilciens kursēja divas reizes nedēļā ar pārsēšanos [[Virbale]]s stacijā uz Vācijas un Krievijas Impēriju robežas, kopējais brauciens no Parīzes līdz Pēterburgai ilga 52 stundas (vairāk nekā divas diennaktis).&lt;ref&gt;Reichs-Kursbuch 1905, Nachdruck bei Ritzau Verlag Zeit und Eisenbahn, 2005&lt;/ref&gt;

Pirmā pasaules kara laikā [[Oberosts|Vācijas okupācijas iestādes]] uzbūvēja [[dzelzceļa līnija Jelgava—Šauļi—Tilzīte|dzelzceļa līniju Jelgava—Šauļi—Tilzīte]] ar Eiropas standarta sliežu platumu. Pēc kara beigām un neilgi pirms [[Rīgas miera līgums|Rīgas miera līguma]] parakstīšanas 1921. gada 15. februārī atjaunoja tiešo dzelzceļa satiksmi starp Rīgu un Virbali, bet tā paša gada 19. augustā pagarināja bezpārsēšanās vagonu kursēšanu līdz [[Parīze]]i un [[Ostende]]i, iekļaujot Rīgu kā galapunktu jaunajā ''Nord-Express'' maršrutā.
1923. gadā Rīgas-Berlīnes vilcienā sāka iekļaut arī Latvijas dzelzceļu, Lietuvas dzelzceļu un Vācijas dzelzceļu vagonus, jo šie pārvadājumi izrādījās ļoti pieprasīti.
1925. gadā pēc Latvijas dzelzceļu pasūtījuma [[Rīgas Vagonu rūpnīca|Rīgas rūpnīca &quot;Fēnikss&quot;]] uzsāka ražot guļamvagonus.
Vilciens, kurš no Latvijas kursēja pirms Otrā pasaules kara maršrutā Rīga—Jelgava—Kauņa—Kēnigsberga—Berlīne, sasniedza galamērķi 15 stundās un 19 minūtēs, atceļā pavadot pat mazāk — 14 stundas un 43 minūtes, un kļuva par ērtāko un ātrāko transporta līdzekli. Latvijas teritorijā tā vidējais komerciālais kustības ātrums bija 77,1 km/h, Lietuvā — 79,2 km/h, bet Vācijā — 80,4 km/h.

1949. gadā maršrutā Tallina-Rīga-Viļņa tika ieviesti Ungārijā ražoti dīzeļvilcieni, kas ceļu no Rīgas līdz Viļņai veica 8 stundās, bet līdz Kauņai brauca 6 stundas (1940. gadā Rīgas-Berlīnes ātrvilciens Kauņu sasniedza 4 stundu un 14 minūšu laikā).

Tiešā bezpārsēšanās starptautiskā satiksme uz Poliju un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] tika atjaunota 1970. gados, kad tika ieviesti tiešās satiksmes vagoni maršrutos Rīga—Varšava un Rīga—Berlīne. PSRS un Polijas robežstacijā Kuzņicā (tagadējā Baltkrievijas-Polijas robežstacijā) tika izveidots vagonu ratiņu maiņas punkts, jo PSRS sliežu platums (1520 mm) atšķīrās no citur Eiropā pieņemtā sliežu standartplatuma (1435 mm).
No Rīgas kursēja bezpārsēšanās vagoni maršrutos Rīga—Jelgava—Viļņa—Varšava—Berlīne (ceļā bija jāpavada 31 stunda 15 minūtes), Rīga—Varšava, Tallina—Varšava. Caur Rēzekni un Daugavpili kursēja Ļeņingradas—Varšavas un Ļeņingradas—Berlīnes vilcieni.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;Par Rail Baltic [http://edzl.lv/lv/par-rail-baltica/fakti fakti]&lt;/ref&gt;

== Projektēšana ==
[[Attēls:RB infografiki Karte PDF LV-1.png|thumb|300px|''Rail Baltica'' infografika ar RB maršrutu Baltijas valstīs (2017)]]
[[Attēls:Rail Baltica plāksnīte.JPG|thumb|300px|Plāksnīte, kas 2015. gadā bija uzstādīta pie [[Rīgas Pasažieru stacija]]s ēkas]]
[[Attēls:Rail Baltica projekta struktura.png|thumb|300px|''Rail Baltica'' projekta ieviesēju struktūra pirms Somijas ''Oy Suomen Rata'' AB iesaistīšanās 2019. gadā]]
[[Attēls:RB infografiks LV-1.png|thumb|300px|''Rail Baltica'' projekta reklāma]]
[[Attēls:RailBaltica-lv.svg|thumb|300px|''Rail Baltica'' sākotnējie varianti 2009. gadā. Vēlāk tika nolemts būvēt jaunu dzelzceļa līniju no Rīgas caur Panevēžu uz Kauņu.]]
Pēc ilgām diskusijām visas trīs Baltijas valstis 2011. gada martā vienojās, ka ''Rail Baltica'' būvēs pa īsāko maršrutu [[Tallina]]-[[Pērnava]]-[[Rīga]]-[[Panevēža]]-[[Kauņa]], lai nodrošinātu lielākos ieguvumus par zemākajām izmaksām. Šādu secinājumu izteica arī AECOM veiktais pētījums 2013. gadā, analizējot iespējamos maršrutus un sliežu ceļu atrašanās vietu visās trīs Baltijas valstīs.
2017. gadā visu Baltijas valstu ministrijas apstiprināja starpvaldību līgumu, kas nosaka ''Rail Baltica'' maršrutu no Tallinas caur Pērnavu, Rīgu, Panevēžu, Kauņu līdz Lietuvas/Polijas robežai ar Kauņa—Viļņa savienojumu kā daļu no kopējā projekta, un nosakot projektēšanas ātrumu 240 km/h pasažieru pārvadājumiem.
2018. gada aprīlī apstiprināja izstrādātās būvprojektēšanas vadlīnijas, kas nosaka maksimālo projektēto pasažieru vilcienu ātrumu 249 km/h, nodrošinot iespēju pārvietoties ar ātrumu līdz 234 km/h, un maksimālo kravas vilcienu kustības ātrumu — 120 km/h.&lt;ref name=&quot;railbaltica.org&quot;/&gt;

Kustību posmā no Tallinas līdz Helsinkiem nodrošinās, izmantojot esošos komercprāmjus. Nākotnē iespējama [[Tunelis Tallina–Helsinki|tuneļa Tallina—Helsinki]] izbūve, kas nodrošinātu dzelzceļa transportu abu pilsētu starpā. Paredzēts, ka dzelzceļš no Tallinas līdz Varšavai būs vismaz 950 km garš, taču posma garums Baltijas valstīs sasniegs 870 km.
Igaunijā paredzēja būvēt divas pasažieru dzelzceļa stacijas — Tallinas Centrālo staciju un Pērnavas staciju, Latvijā — [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas Centrālo staciju]] un Starptautiskās lidostas &quot;Rīga&quot; staciju, bet Lietuvā — Panevēžā, Palemonas staciju Kauņā un Viļņā.

Latvijā jaunā dzelzceļa līnija no Lietuvas robežas virzīsies garām [[Bauska]]i, kur paredzēta apdzīšanas stacija, Misai un [[Iecava]]i. Netālu no [[Baldone]]s atzarosies Rīgas dzelzceļa loks, bet pamattrase šķērsos [[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvi]] netālu no Salaspils, kur paredzēts uzbūvēt Salaspils intermodālo kravu termināli un apdzīšanas staciju. Pamattrase turpināsies gar [[Vangaži]]em, kur paredzēts infrastruktūras apkalpes punkts un apdzīšanas stacija, cauri [[Sējas pagasts|Sējas pagastam]], kur atradīsies kravas vilcienu stacija, un gar [[Zvejniekciems|Zvejniekciemu]], kur būs apdzīšanas stacija. Tālāk jaunais dzelzceļš virzīsies paralēli [[Eiropas autoceļš E67|Via Baltica]] līdz [[Salacgrīva]]i, kur atradīsies apdzīšanas stacija.

=== Rīgas loks ===
Sākotnēji plānoja būvēt īpašu Rīgas dzelzceļa loku, kas no pamattrases atdalītos pie [[Baldone]]s un vestu paralēli [[Rīgas apvedceļš|Rīgas apvedceļam]] līdz [[Lidosta &quot;Rīga&quot; (stacija)|lidostas &quot;Rīga&quot; stacijai]], tālāk caur [[Imanta (Rīga)|Imantu]], [[Zasulauks|Zasulauku]], [[Torņakalns|Torņakalnu]], pāri Daugavai pa jaunu tiltu blakus [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|Dzelzceļa tiltam]] līdz [[Rīgas Pasažieru stacija]]i. Izmantojot likvidētās [[dzelzceļa līnija Rīga—Ērgļi|dzelzceļa līnijas Rīga Preču—Ērgļi]] daļu, vilcieni brauktu garām pasažieru vilcienu apkalpes punktam [[Acone|Aconē]] līdz [[Upeslejas|Upeslejām]], kur savienotos ar ''Rail Baltica'' pamattrasi.
2017. gada 31. janvārī Tallinā parakstītajā triju Baltijas valstu starpvaldību līgumā par ''Rail Baltica'' dzelzceļa izveidi Rīgas dzelzceļa loks caur lidostu nebija pieminēts.&lt;ref&gt;[https://likumi.lv/ta/id/292029-par-igaunijas-republikas-valdibas-latvijas-republikas-valdibas-un-lietuvas-republikas-valdibas-ligumu-par-irail-balticrail-balticai-dzelzcela-savienojuma-izveidi Nosaukums: Par Igaunijas Republikas valdības, Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par Rail Baltic/Rail Baltica dzelzceļa savienojuma izveidi] pieņemts Saeimā 22.06.2017.&lt;/ref&gt;

Sakarā ar finansējuma trūkumu 2024. gada septembrī Satiksmes ministrija piedāvāja atteikties no sākotnējā Rīgas loka projekta un izveidot 1520 mm platsliežu dzelzceļa savienojumu no Rīgas Centrālās pasažieru stacijas līdz Rīgas lidostai, kā arī modernizēt esošo savienojumu līdz plānotajai multimodālajai pasažieru stacijai &quot;Daugavkrasti&quot; Salaspilī.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.09.2024-pirms-rail-baltica-ienaksanas-riga-piedava-buvet-esoso-sliezu-platuma-celu-starp-centru-un-lidostu.a567369/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Pirms «Rail Baltica» ienākšanas Rīgā piedāvā būvēt esošo sliežu platuma ceļu starp centru un lidostu] lsm.lv 2024. gada 3. septembrī&lt;/ref&gt;

=== Reģionālās stacijas ===

Atkarībā no pasažieru skaita, plānoti trīs ''Rail Baltica'' reģionālo staciju varianti — pamatstacija, paplašinātā stacija vai pieturvieta tikai ar peroniem, katrā stacijā un pieturvietā būs nodrošināta autostāvvieta, e-automašīnu uzlādes stacija, kā arī velosipēdu novietnes. Sākotnēji vilcienu kustības plāns paredzēja Igaunijā 12, Lietuvā 10 un Latvijā 15 reģionālās pieturas.
2021. gada oktobrī Latvijā norisinājās sabiedrības iesaistes kampaņa, kurā aicināja iedzīvotājus, apkaimju biedrības un pašvaldības piedalīties balsojumā, lai palīdzētu rast topošo Rail Baltica staciju nosaukumus 16 reģionālajiem mobilitātes punktiem: [[Salacgrīva]], [[Tūja (Liepupes pagasts)|Tūja]], [[Skulte (Skultes pagasts)|Skulte]], [[Vangaži]], [[Saurieši (Stopiņu pagasts)|Saurieši]], [[Slāvu tilts]], [[Torņakalns]], [[Zasulauks]], [[Imanta (Rīga)|Imanta]], [[Jaunmārupe]], [[Olaine]], [[Ķekava]], [[Salaspils]], [[Baldone]], [[Iecava]] un [[Bauska]] un vienai jaunai pieturvietai pie [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas]] uz esošā sliežu ceļa.&lt;ref&gt;[https://www.sam.gov.lv/lv/jaunums/ka-sauksi-ta-brauksi-sak-sabiedribas-balsojumu-rail-baltica-regionalo-staciju-nosaukumu-izveidei „Kā sauksi, tā brauksi” — sāk sabiedrības balsojumu Rail Baltica reģionālo staciju nosaukumu izveidei] Satiksmes ministrija, 2021&lt;/ref&gt;

Finansējuma trūkuma dēļ 2024. gadā samazināja plānoto staciju skaitu un martā apstiprināja šādus staciju nosaukumus Latvijā: Salacgrīva, [[Skultes muiža]], Vangaži, [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciems]], [[Daugavkrasti (Salaspils)]], Baldone, [[Lieliecava]], [[Mūsa (Bauska)]], Ķekava, [[Bērzpils (Jaunolaine)]], Jaunmārupe, [[Lidosta &quot;Rīga&quot; (stacija)|Lidosta &quot;Rīga&quot;]], Zasulauks, Saurieši.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120004619/doti-nosaukumi-rail-baltica-dzelzcela-stacijam-latvija Doti nosaukumi 'Rail Baltica' dzelzceļa stacijām Latvijā]&lt;/ref&gt;
2014. gada novembrī Mārupes&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.marupe.lv/marupes-pasvaldiba-neatbalsta-projekta-rail-baltica-iespejamos-trasejumus-novada-teritorija/ |title=Pašvaldība neatbalsta projekta „Rail Baltica” iespējamos trasējumus Mārupes teritorijā |access-date={{dat|2014|11|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20141120174742/http://www.marupe.lv/marupes-pasvaldiba-neatbalsta-projekta-rail-baltica-iespejamos-trasejumus-novada-teritorija/ |archivedate={{dat|2014|11|20||bez}} }}&lt;/ref&gt; un Babītes novadu pašvaldības kategoriski iebilda pret piedāvātajiem ''Rail Baltica'' savienojumu variantiem ar Rīgas lidostu un ostu Krievu salā, bet Babītes novada pašvaldība atsauca savu iebildumu, uzzinot, ka savienojums netiks būvēts Babītes novadā. 2015. gada janvārī ''Rail Baltica'' plānotajam maršrutam iebilda arī Rīgas,&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/temas/rail-baltica/|title=Rail Baltica|website=www.lsm.lv|access-date=2019-03-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; kā arī Ķekavas&lt;ref&gt;[http://financenet.tvnet.lv/viedokli/549524-kekavas_pasvaldiba_neredz_ieguvumus_no_rail_baltica_projekta Ķekavas pašvaldība neredz ieguvumus no «Rail Baltica» projekta] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150301170757/http://financenet.tvnet.lv/viedokli/549524-kekavas_pasvaldiba_neredz_ieguvumus_no_rail_baltica_projekta |date={{dat|2015|03|01||bez}} }}, TVnet, 2015. gada 26. februāris.&lt;/ref&gt; un Sējas&lt;ref&gt;[http://www.la.lv/sejas-novads-ar-rail-baltica-ii-marsrutu-rupji-parkaptas-iedzivotaju-intereses/ Sējas novads: Ar “Rail Baltica II” maršrutu rupji pārkāptas iedzīvotāju intereses], Latvijas Avīze, 2015. gada 24. februāris.
&lt;/ref&gt; novada pašvaldība, Limbažu&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/bizness/transports-logistika/limbazu-novada-iedzivotaji-satraukti-par-rail-baltica-projektu-dazi-to-salidzina-ar-monstru.d?id=45640636 Limbažu novada iedzīvotāji satraukti par 'Rail Baltica' projektu; daži to salīdzina ar monstru]. Delfi, [[LETA]], 2015. gada 2. marts&lt;/ref&gt; novada iedzīvotāji.

=== Rīgas Centrālā stacija ===

Sākotnēji plānoja izbūvēt divus jaunus normālplatuma (1435 mm) dzelzceļus 2,6 km garumā, 6 jaunus dzelzceļa pārvadus, dzelzceļa satiksmi organizējot pa estakādi un 1 km garu tiltu pāri Daugavai un [[Mazā Daugava (Rīga)|Mazajai Daugavai]].
''Rail Baltica'' Rīgas Centrālās pasažieru stacijas un tilta projektētājs un būvnieks bija personu apvienība ''BESIX RERE GROUP''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://info.railbaltica.org/lv/infrastruktura |title=info.railbaltica.org |access-date={{dat|2021|11|02||bez}} |archive-date={{dat|2021|11|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211102092715/https://info.railbaltica.org/lv/infrastruktura }}&lt;/ref&gt;

Jaunās Rīgas Centrālās stacijas būvi plānoja pabeigt 2025.—2026. gadā, bet finansējuma kavēšanās dēļ būvniecības pabeigšanu pārbīdīja līdz 2026.—2027. gadam.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/13.04.2023-rail-baltica-ievieseji-paslaik-finansejuma-piesaiste-netiek-lidzi-buvdarbiem.a504661/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article «Rail Baltica» ieviesēji: Pašlaik finansējuma piesaiste netiek līdzi būvdarbiem] lsm.lv 2023. gada 13. aprīlī&lt;/ref&gt;
Rīgas Centrālās stacijas izbūve no 200 miljoniem eiro 2017. gadā pieauga līdz 430 miljoniem 2019. gadā, tad līdz 566 miljoniem vai pat 888 miljoniem eiro 2024. gadā.&lt;ref name=&quot;LSM16NOV&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/15.09.2024-apsver-iespeju-rail-baltica-buvesanu-turpinat-pa-sakotneji-nesavienotiem-posmiem.a568853/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Apsver iespēju «Rail Baltica» būvēšanu turpināt pa sākotnēji nesavienotiem posmiem] lsm.lv 2024. gada 16. septembrī&lt;/ref&gt;
2025. gada 18. februārī Latvijas valdība nolēma pārdalīt 114 miljonus eiro no [[Eiropas Savienības Atveseļošanas fonds|Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda]] finansējuma. Centrālās stacijas dienvidu daļas celtniecību plānoja pabeigt līdz 2026. gada 31. augustam, ietverot stacijas ēkas uzgaidāmā stāva un jumta darbus, platformu apdari, kā arī piekļuves izveidi stacijas ēkai gan no stacijas laukuma puses, gan no Satiksmes ministrijas ēkas puses.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/18.02.2025-rigas-centralas-stacijas-buvniecibai-pardala-114-miljonus-eiro.a588324/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Rīgas Centrālās stacijas būvniecībai pārdala 114 miljonus eiro] lsm.lv 2025. gada 18. februārī&lt;/ref&gt;
Aprīlī &quot;Eiropas Dzelzceļa līnijas&quot; informēja, ka atsākti darbi Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļā un būtiskos darbus plānots pabeigt līdz 2026. gada rudenim.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/18.02.2025-rigas-centralas-stacijas-buvniecibai-pardala-114-miljonus-eiro.a588324/ Atsāk «Rail Baltica» Rīgas Centrālās stacijas būvniecību; ēku varētu izmantot 2027. gada vasarā] lsm.lv 2025. gada 16. aprīlī&lt;/ref&gt;

=== Rīgas lidostas dzelzceļa stacija ===
Jaunbūvējamo lidostas dzelzceļa staciju plānots pilnībā integrēt esošajā [[Rīgas lidosta|lidostas &quot;Rīga&quot;]] infrastruktūrā. Paredzams, ka pa jaunuzbūvēto dzelzceļu līdz [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas centrālajai dzelzceļa stacijai]] četras reizes dienā kursēs &quot;Rail Baltica&quot; ātrvilciens, un ik pa 15-30 minūtēm atspoles (''shuttle'') vilciens, ļaujot astoņās minūtēs nokļūt no lidostas galvaspilsētas centrā.

Kopumā būvniecības darbi plānoti vairākās kārtās: stacijas ēkas būve trijos līmeņos un piebraucamie ceļi ar saistīto infrastruktūru, stacijas ēkas fasādes izveide, estakādes uz Rīgu un Jaunmārupi izbūve. Dzelzceļa estakādes plānotais augstums ir apmēram 10 metri, pār K. Ulmaņa gatvi būvēs 113 m garu dzelzceļa pārvadu. Līdztekus &quot;Rail Baltica&quot; stacijas izbūvei plānota arī lidostas termināla paplašināšanas 6. kārta un jauna gaisa satiksmes vadības torņa būvniecība.&lt;ref name=&quot;lidosta&quot;/&gt;

''Rail Baltica'' stacijas būvniecību pie lidostas sāka 2021. gada 30. jūnijā, termināli bija plānots pabeigt 2023. gada sākumā, savukārt lidostas infrastruktūru kopumā — līdz 2025. gada beigām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/sak-rail-baltica-stacijas-buvniecibu-pie-lidostas.a411008/ Sāk «Rail Baltica» stacijas būvniecību pie lidostas] lsm.lv 2021. gada 30. jūnijā&lt;/ref&gt;
Lai gan 2023. gadā termināļa ēka nebija uzcelta, tomēr būvnieku konsorcijs ([[Austrija]]s uzņēmums ''Swietelsky AG'', Latvijas ceļu būves firma SIA Binders un AS ''LNK Industries'') solīja lidostas dzelzceļa stacijas būvdarbus paveikt piecos posmos līdz 2025. gada decembrim.&lt;ref&gt;[https://edzl.lv/noderigi/rail-baltica-stacija-starptautiskaja-lidosta-riga Rail Baltica stacija starptautiskajā lidostā &quot;Rīga&quot;]&lt;/ref&gt;

2023. gada septembrī kļuva zināms, ka ar tobrīd pieejamo finansējumu līdz 2025. gadam varēs pabeigt darbus ap Satiksmes ministriju un Centrāltirgu, turpināt iesākto ap lidostu un izbūvēt 13 kilometrus sliežu starp Iecavu un Bausku.
Lai Rīgā iesāktos darbus līdz 2027. gadam pabeigtu, pietrūka vairāk nekā 200 miljonu eiro, no tiem mazāk par pusi paredzēja Centrālās stacijas posmam, savukārt vairāk nekā simt miljoni eiro bija vajadzīgi, lai uzbūvētu 4,5 kilometrus garo sliežu ceļu no Jaunmārupes līdz Imantai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/26.09.2023-rail-baltica-darbiem-riga-pietrukst-200-miljonu-eiro-pirmie-vilcieni-latvija-varetu-sakt-kurset-agrak.a525297/ «Rail Baltica» darbiem Rīgā pietrūkst 200 miljonu eiro; pirmie vilcieni Latvijā varētu sākt kursēt agrāk] lsm.lv 2023. gada 26. septembrī&lt;/ref&gt;

&quot;Rail Baltica&quot; Lidostas stacijas (RIX) būvniecības izmaksas no sākotnēji nosolītajiem 237 miljoniem izauga līdz 399 miljoniem eiro 2024. gadā.&lt;ref name=&quot;LSM16NOV&quot;/&gt;
2025. gada jūlijā kļuva zināms, ka ir pabeigta dzelzceļa stacijas ēkas dzelzsbetona nesošo konstrukciju, pasažieru platformas un iekšējā viadukta posma izbūve, kā arī uzbūvēti 45 sliežu ceļa viadukta balsti 1,5 km garumā. Tālākajā posmā paredzēta 2,4 km dzelzceļa uzbēruma būvniecība un 115 metru gara pārvada izbūve pār [[Kārļa Ulmaņa gatve|Kārļa Ulmaņa gatvi]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.07.2025-pabeigta-rail-baltica-lidostas-stacijas-nesosas-konstrukcijas-un-pasazieru-platformas-izbuve.a605246/ Pabeigta «Rail Baltica» lidostas stacijas nesošās konstrukcijas un pasažieru platformas izbūve] lsm.lv 2025. gada 2. jūlijā&lt;/ref&gt;

=== Projekta ieviesēji ===

2014. gadā nodibināja projekta centrālo koordinatoru Baltijas valstu kopuzņēmumu ''[[RB Rail]]'', kura pārziņā ir dzelzceļa līnijas projektēšana, būvniecība un mārketinga aktivitāšu realizācija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/projekta-ievieseji/centralais-koordinators/|title=Centrālais koordinators|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv|archive-date=2018-06-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20180612180442/http://www.railbaltica.org/lv/projekta-ievieseji/centralais-koordinators/}}&lt;/ref&gt;
&quot;RB Rail&quot; padomi veido seši locekļi, kurus ievēlē uz trīs gadiem. Katrs akcionārs — Igaunija, Latvija, Lietuva — izvirza divus kandidātus, kurus apstiprina akcionāru pilnsapulcē. Akcionāru līgums nosaka, ka padomes priekšsēdētāja amatu katru gadu rotācijas kārtībā ieņem kopuzņēmuma pārstāvis no citas valsts.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.01.2025-rail-baltica-dzelzcela-projektam-draud-noraut-stopkranu-rb-rail-valstij-prasa-9-miljonus-eiro.a585341/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article «Rail Baltica» dzelzceļa projektam draud «noraut stopkrānu»; «RB Rail» valstij prasa 9 miljonus eiro] lsm.lv 2025. gada 27. janvārī&lt;/ref&gt;

Projekta nacionālie ieviesēji ir ''Rail Baltic Estonia'' OU un ''Estonian Technical Regulatory Authority'' Igaunijā, &quot;Eiropas Dzelzceļa līnijas&quot; SIA Latvijā, ''Rail Baltica statybe'' UAB un ''Lietuvos geležinkeliai'' JSC Lietuvā. Būvniecība, ko veic projekta ieviesēji, notiek ''RB RAIL'' AS pārraudzībā un atbilstoši vienotiem iepirkuma principiem un līgumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/implementing-bodies/|title=Implementing bodies|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv|archive-date=2018-06-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20180612180340/http://www.railbaltica.org/lv/implementing-bodies/}}&lt;/ref&gt;
2019. gada 1. februārī Somijas valdība pieņēma lēmumu dibināt sabiedrību ar ierobežotu atbildību ''Oy Suomen Rata'' AB, plānojot, ka tās apakšuzņēmums ''Rail Baltica company'' kļūs par ''Rail Baltica'' projekta kopuzņēmuma ''RB Rail'' AS akcionāru. Somija apņēmās sekmēt [[Ziemeļjūra]]s—Baltijas pamattīkla koridora izaugsmi arī uz ziemeļiem no Helsinkiem.&lt;ref&gt;[http://www.railbaltica.org/lv/somija-klus-par-rail-baltica-kopuznemuma-akcionariem/ Somija kļūs par Rail Baltica kopuzņēmuma akcionāriem] railbaltica.org, 05.02.2019&lt;/ref&gt;

2024. gada aprīlī no amata atkāpās uzņēmuma &quot;Eiropas Dzelzceļa līnijas&quot; valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris, kurš amata pienākumus sāka pildīt 2019. gada 1. augustā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.04.2024-eiropas-dzelzcela-liniju-valdes-vaditajs-atkapjas-no-amata.a551963/ «Eiropas Dzelzceļa līniju» valdes vadītājs atkāpjas no amata] lsm.lv 2024. gada 26. aprīlī&lt;/ref&gt;

== Finansēšanas problēmas ==
Sākotnējā AECOM analīze 2011. gadā paredzēja projekta izmaksas 3,6 miljardu apmērā un pierādīja, ka projekts ir ilgtspējīgs un nesīs ekonomiskos ieguvumus. Pēc AECOM analīzes projektu papildināja ar pasažieru staciju Starptautiskajā lidostā &quot;Rīga&quot; Latvijā, Kauņa—Viļņa savienojumu Lietuvā, tramvaja līniju [[Ilemiste (stacija)|Ilemiste]]—[[Tallinas lidosta]] Igaunijā.
Paredzēja, ka ''Rail Baltica'' projekts radīs arī vairākus nekvantificējamus ieguvumus, ko būs iespējams realizēt caur reģionu integrāciju, tūrisma attīstību, jaunām biznesa iespējām, ārvalstu tiešajām investīcijām, pieeju jauniem eksporta tirgiem, tehnoloģiju transfēru, inovācijām, u.c.
2017. gadā kopējās plānotās izmaksas ''Rail Baltica'' projektam bija 5,8 miljardi visās trīs Baltijas valstīs. Veiktā izmaksu-ieguvumu analīze pierādīja projekta ekonomisko ilgtspēju un sabiedrības ieguvumus, lai turpinātu projekta finansēšanu no ES un Baltijas valstu puses.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;

Projektu finansē iesaistītās valstis, Eiropas Savienības TEN-T budžets, kā arī Eiropas Savienības Struktūrfondi un Kohēzijas fondi. 2018. gada sākumā Baltijas valstis un RB Rail AS saņēma CEF 2 stipendijas Rail Baltica dzelzceļa līnijas būvniecībai, parakstot līgumu ar kopējo vērtību 765 miljoni eiro. 2018. gada 13. jūlijā tika parakstīts trešais CEF līdzfinansējuma līgums, kura kopējā vērtība sasniedza 130 miljonus eiro, no kuriem CEF ieguldījums bija 110 miljoni eiro jeb 85% no visiem attiecināmajiem izdevumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/parakstits-tresais-rail-baltica-globala-projekta-cef-lidzfinansejuma-ligums/|title=Parakstīts trešais Rail Baltica Globālā projekta CEF līdzfinansējuma līgums {{!}} Rail Baltica|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-07-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;
Finansiālais ieguldījums no CEF un Baltijas valstīm 2018. gada jūlijā bija aplēsts 824 miljonu eiro apjomā (Igaunija 235, Latvija 303, Lietuva 286).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/par-projektu/finansejums/|title=Projekta finansējums|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv|archive-date=2018-06-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20180607144212/http://www.railbaltica.org/lv/par-projektu/finansejums/}}&lt;/ref&gt;

Sākotnēji būvdarbus bija plānots pabeigt 2026. gadā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/video/rail-baltica-is-your-future/|title=Rail Baltica is your future {{!}} Rail Baltica|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=en|archive-date=2024-05-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20240505000658/https://www.railbaltica.org/video/rail-baltica-is-your-future/}}&lt;/ref&gt; taču tikai 2023. gada sākumā uzņēmuma &quot;RB Rail&quot; vadība pavēstīja, ka ir gatava sākt liela mēroga celtniecības darbus, solot jauno dzelzceļu pa posmiem pabeigt starp 2028. un 2030. gadu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/rail-baltica-koordinatore-pamattrases-celtniecibu-svarigi-pabeigt-lidz-2030-gadam.a494441/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article «Rail Baltica» koordinatore: Pamattrases celtniecību svarīgi pabeigt līdz 2030. gadam] lsm.lv 2023. gada 1. februārī&lt;/ref&gt;
2023. gada novembrī kļuva zināms, ka &quot;RB Rail&quot; kopā ar ekspertiem veido vairākus scenārijus dzelzceļa un ar to saistīto objektu būves dalīšanai vismaz divās kārtās, lai taupītu laiku un naudu. Diskutēja par variantiem, kuros līdz 2030. gadam jāuzbūvē vienīgi līniju, kas no Igaunijas puses caur Salaspili aiziet uz Iecavu un tālāk uz Lietuvu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/19.11.2023-rail-baltica-atrvilciens-var-paiet-garam-rigai.a532280/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular «Rail Baltica» ātrvilciens var paiet garām Rīgai] lsm.lv 2023. gada 19. novembrī&lt;/ref&gt;
2024. gada martā Satiksmes ministrija saskaņošanai iesniedza ziņojumu par projekta pirmās fāzes finansēšanu līdz 2030. gadam.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/24.03.2024-rail-baltica-cauri-visai-rigai-pirmaja-posma-visticamak-neies-trukst-ap-3-miljardiem-eiro.a547888/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular «Rail Baltica» cauri visai Rīgai pirmajā posmā, visticamāk, neies; trūkst ap 3 miljardiem eiro] lsm.lv 2024. gada 24. martā&lt;/ref&gt;

2024. gada 16. jūlijā Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta koordinācijas komiteja (EISI) nolēma projekta īstenošanai piešķirt papildu 346 miljonus eiro Latvijai,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sam.gov.lv/lv/jaunums/eiropas-komisija-pieskir-3461-miljonu-eiro-rail-baltica-projekta-istenosanai-latvija|title=Eiropas Komisija piešķir 346,1 miljonu eiro Rail Baltica projekta īstenošanai Latvijā {{!}} Satiksmes ministrija|website=www.sam.gov.lv|access-date=2025-10-06|language=lv}}&lt;/ref&gt; 370 miljonus eiro — Igaunijai un 458 miljonus eiro — Lietuvai. Šis finansējums Latvijas posmā paredzēts pamattrases būvniecībai aptuveni 27 km garumā no Misas līdz [[Latvijas—Lietuvas robeža]]i. Līdzfinansējums tiks saņemts arī dabasgāzes cauruļvada pārvietošanai posmā Vangaži—Misa, Iecavas augstsprieguma pieslēguma vietas izbūvei un Skultes būvobjektam, kas kalpos kā būvniecības loģistikas bāze Latvijas pamattrases ziemeļu posmam Igaunijas virzienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/17.07.2024-eiropas-komisija-rail-baltica-projekta-turpinasanai-pieskir-papildu-12-miljardus-eiro.a561781/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Eiropas Komisija «Rail Baltica» projekta turpināšanai piešķir papildu 1,2 miljardus eiro] lsm.lv 2024. gada 17. jūlijā&lt;/ref&gt;
27. augustā Latvijas valdība apstiprināja 61 miljona eiro nacionālo līdzfinansējumu pamattrases būvniecībai no Lietuvas robežas līdz [[Misa (stacija)|Misas stacijai]]. Parāds būvniekiem par jau padarītajiem darbiem augusta sākumā sasniedza 40 miljonus eiro. Līdz augusta beigām no valsts budžeta samaksāja 10 miljonus, bet līdz septembra beigām bija jāatrod vēl aptuveni 16 miljonus eiro.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/28.08.2024-parads-rail-baltica-buvniekiem-aptuveni-16-miljoni-eiro-kas-jaatrod-lidz-septembra-beigam.a566711/ Parāds «Rail Baltica» būvniekiem — aptuveni 16 miljoni eiro, kas jāatrod līdz septembra beigām] lsm.lv 2024. gada 28. augustā&lt;/ref&gt;

2025. gada rudenī projekta vadība pavēstīja, ka Latvija nodokļos pēdējos gados atgūst vairāk, nekā iemaksājusi projektā, jo visi projekta nodokļi tiek maksāti Latvijā, ieskaitot nodokļus no Igaunijas un Lietuvas finansējuma.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120090074/tris-eiro-pret-vienu-latvija-pat-nopelna-no-rb-rail-darbibas-apgalvo-amatpersonas|title=Trīs eiro pret vienu – Latvija pat nopelna no &quot;RB Rail&quot; darbības, apgalvo amatpersonas|website=Delfi|access-date=2025-10-06|date=2025-10-06|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Izmeklēšana Latvijā ===
2024. gada 13. decembra Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala ziņojumā bija minēts, ka būtiskākās kļūdas projekta plānošanas etapā pieļāva ministru prezidents [[Arturs Krišjānis Kariņš]], AS &quot;RB Rail&quot; stratēģiskais direktors [[Kaspars Briškens]] un satiksmes ministrs [[Tālis Linkaits]]. Kopumā komisijas gala ziņojumā ir ietverti 29 secinājumi, 16 priekšlikumi un nosauktas 18 personas, kuras komisijas ieskatā pieļāva kļūdas, apdraudēja projekta īstenošanu un nepieņēma pietiekami aktīvu pozīciju tā īstenošanā. Ziņojumā teikts, ka Krišjānis Kariņš pēc būtības neiedziļinājās &quot;Rail Baltica&quot; projekta īstenošanā, tostarp arī neizveidoja šim projektam nepieciešamo uzraudzības un institucionālās pārvaldības sistēmu. Kaspars Briškens bija atbildīgs par 2017. gada &quot;Rail Baltica&quot; projekta izmaksu un ieguvumu analīzi, kas ietvēra tās pasūtīšanu, izvērtēšanu un pieņemšanu, kas saturēja būtiskas kļūdas un neatbilda realitātei. Tālis Linkaits valdībai nesniedza objektīvu informāciju par &quot;Rail Baltica&quot; projekta patiesajām izmaksām, tostarp nekontrolējot projekta investīciju un ekspluatācijas izmaksas, sekmējot to, ka projekta izmaksu palielinājumu atbalstīja bez to pienācīgas izvērtēšanas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.12.2024-parlamentaras-izmeklesanas-komisija-butiskakas-kludas-rail-baltica-projekta-pielava-karins-briskens-un-linkaits.a580272/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Parlamentārās izmeklēšanas komisija: Būtiskākās kļūdas «Rail Baltica» projektā pieļāva Kariņš, Briškens un Linkaits] lsm.lv 2024. gada 13. decembrī&lt;/ref&gt;

2024. gada 10. decembrī [[Latvijas Republikas prokuratūra]]s Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta Personu un valsts tiesību aizsardzības koordinācijas nodaļa uzsāka kriminālprocesu par to, ka par &quot;Rail Baltica&quot; projekta ieviešanu atbildīgās valsts amatpersonas, iespējams, radījušas zaudējumus valsts budžetam lielā apmērā saistībā ar projekta infrastruktūras objektu būvniecību.
Kriminālprocess sākts par noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā, nevis pret konkrētām amatpersonām. Saskaņā ar ģenerālprokurora lēmumu kriminālprocesu nodeva izmeklēšanai [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.12.2024-sak-kriminalprocesu-par-parkapumiem-rail-baltica-projekta-ieviesana.a580770/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Sāk kriminālprocesu par pārkāpumiem «Rail Baltica» projekta ieviešanā] lsm.lv 2024. gada 18. decembrī&lt;/ref&gt;

==== Pirmās kārtas plāns Latvijā ====
2024. gada 28. oktobrī Satiksmes ministrija publiskoja informatīvo ziņojumu par plānoto ''Rail Baltica'' projekta pirmo kārtu, līdz 2030. gadam piedāvājot uzbūvēt vienu sliežu ceļu no Lietuvas robežas līdz Igaunijas robežai ar [[Bauska]]s, [[Salaspils]]/[[Daugavkrasti|Daugavkrastu]], [[Skulte (stacija)|Skultes muižas]] un [[Salacgrīva]]s reģionālajām stacijām, uzbūvēt sliežu ceļu no [[Imanta (stacija)|Imantas stacijas]] līdz Rīgas lidostai, pabeidzot darbus Rīgas lidostas stacijā un Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu daļā. Paredzēja ar privātās un publiskās partnerības finansējuma palīdzību uzbūvēt arī sliežu ceļu no [[Upeslejas|Upeslejām]] līdz Rīgas Centrālajai stacijai vai arī no Misas līdz lidostas stacijai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/28.10.2024-riga-savienota-tikai-no-vienas-puses-un-sliedem-uz-igauniju-naudu-vel-mekle-rail-baltica-sakotnejie-scenariji.a574278/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Rīga savienota tikai no vienas puses, un sliedēm uz Igauniju naudu vēl meklē — «Rail Baltica» sākotnējie scenāriji] lsm.lv 2024. gada 28. oktobrī&lt;/ref&gt;
6. novembrī &quot;RB Rail&quot; informēja, ka Latvijā projekta pirmās kārtas īstenošana 6,4 miljardu eiro vietā izmaksās 5 miljardus eiro. SIA &quot;Eiropas Dzelzceļa līnijas&quot; skaidroja, ka galvenais ietaupījums rodas, nebūvējot 900 miljonus eiro vērto tiešo savienojumu starp lidostu un Misu, kā arī 400 miljonus eiro vērtās trokšņu sienas un autoceļu šķērsojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/06.11.2024-par-15-miljardiem-letak-rail-baltica-pirmaja-karta-atrod-butisku-ietaupijumu.a575463/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Par 1,5 miljardiem lētāk — «Rail Baltica» pirmajā kārtā atrod būtisku ietaupījumu] lsm.lv 2024. gada 6. novembrī&lt;/ref&gt;

10. decembrī Latvijas valdība konceptuāli atbalstīja prioritāros uzdevumus:&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.12.2024-rail-baltica-projektam-noteiks-izmaksu-griestus-sapnis-par-rigas-ieklausanu-vel-nemirst.a579686/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme «Rail Baltica» projektam noteiks izmaksu griestus; sapnis par Rīgas iekļaušanu vēl nemirst] lsm.lv 2024. gada 11. decembrī&lt;/ref&gt;
# izveidot normālplatuma dzelzceļa maģistrāli Lietuvas robeža—Misa—Upeslejas—Vangaži—Igaunijas robeža, sākot būvdarbus posmā Lietuvas robeža—Misa;
# pabeigt būvdarbus ''Rail Baltica'' pasažieru stacijā &quot;Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;&quot; un dzelzceļa stacijas &quot;Rīgas Centrālā stacija&quot; dienvidu daļā;
# izveidot jaunu dzelzceļa savienojumu no Imantas stacijas uz Rīgas lidostu un uzbūvēt staciju &quot;Daugavkrasti&quot; Salaspilī, nodrošinot pārsēšanās iespēju starp ''Rail Baltica'' un esošo 1520 mm platsliežu dzelzceļa tīklu;
# izveidot kravu uzkraušanas/izkraušanas vietu abās Daugavas pusēs militārās mobilitātes vajadzībām, neuzņemoties papildu finansiālu segumu.

2025. gada 2. jūlijā Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) koordinācijas komiteja piešķīra papildu 153,5 miljonu eiro finansējumu ''Rail Baltica'' projekta Latvijas prioritārajām aktivitātēm, 47,1 miljonu eiro piešķīra Igaunijai un 94,9 miljonus eiro Lietuvai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/03.07.2025-eiropas-komisija-pieskir-latvijai-1535-miljonus-eiro-dzelzcela-projektam-rail-baltica.a605488/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Eiropas Komisija piešķir Latvijai 153,5 miljonus eiro dzelzceļa projektam «Rail Baltica»] lsm.lv 2025. gada 3. jūlijā&lt;/ref&gt;
11. jūlijā &quot;Eiropas Dzelzceļa līnijas&quot; un &quot;ERB Rail&quot; parakstīja aktus par plaša mēroga būvdarbu uzsākšanu ''Rail Baltica'' pamattrases dienvidu posmā Misa—Lietuvas robeža, kas iekļauj nesprāgušās munīcijas pārbaudes, dzelzceļa uzbēruma būvniecību, pievadceļu un pagaidu ceļu būvdarbus, kā arī jauna dzelzceļa pārvada un tilta pār [[Iecava (upe)|Iecavas upi]] būvniecību.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.07.2025-ar-pirmajiem-ligumiem-latvija-saks-plasus-rail-baltica-dzelzcela-pamattrases-buvdarbus.a606520/ Ar pirmajiem līgumiem Latvijā sāks plašus «Rail Baltica» dzelzceļa pamattrases būvdarbus] lsm.lv 2025. gada 11. jūlijā&lt;/ref&gt;

2026. gada 27. janvārī Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens brīdināja, ka līdz 2030. gadam pamattrasi pabeigt neizdosies, jo &quot;Rail Baltica&quot; pamattrases pabeigšanai trūkst 3—4 miljardu eiro.&lt;ref&gt;[https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/370575/intervija-ar-eiropas-dzelzcela-linijas-valdes-priekssedetaju-mari-dzelmi Intervija ar &quot;Eiropas Dzelzceļa līnijas&quot; valdes priekšsēdētāju Māri Dzelmi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20260129131805/https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/370575/intervija-ar-eiropas-dzelzcela-linijas-valdes-priekssedetaju-mari-dzelmi |date={{dat|2026|01|29||bez}} }} lsm.lv 28.01.2026&lt;/ref&gt; 2026. gada 22. septembrī Baltijas valstis vienojās par dzelzceļa projekta ''Rail Baltica'' pirmās kārtas termiņa pagarināšanu līdz 2034. gadam.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Kulbergs: Baltijas valstis vienojušās par «Rail Baltica» pirmās kārtas termiņa pagarināšanu līdz 2034. gadam |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/22.09.2026-kulbergs-baltijas-valstis-vienojusas-par-rail-baltica-pirmas-kartas-termina-pagarinasanu-lidz-2034-gadam.a664291/ |accessdate={{dat|2026|9|23||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2026|9|23||bez}}}}&lt;/ref&gt;
1. oktobrī valdība nolēma, ka ''Rail Baltica'' sliežu viena kilometra izmaksas būs ne vairāk kā 20 miljoni eiro.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/01.10.2026-valdiba-nosaka-20-miljonu-eiro-griestus-viena-rail-baltica-sliezu-kilometra-izbuvei.a665717/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Valdība nosaka 20 miljonu eiro griestus viena «Rail Baltica» sliežu kilometra izbūvei] lsm.lv 01.10.2026&lt;/ref&gt;

== Būvdarbu gaita ==

=== Polijā ===
[[Attēls:Rail Baltica.svg|thumb|''Rail Baltica'' (E75) Polijas daļas karte]]
&quot;Rail Baltica&quot; Polijas posmā esošo normālplatuma dzelzceļu sāka modernizēt pirms tā plānošanas sākuma Baltijas valstīs 2016. gadā. 400 km garo modernizējamo dzelzceļu sadalīja piecos posmos — no [[Varšava]]s līdz Sadovnei (''Sadowne Węgrowskie''), tālāk līdz [[Čiževa]]i, tad līdz [[Bjalistoka]]i (449. un 6. Polijas dzelzceļa līnijas), tālāk līdz [[Elka]]i (38. Polijas dzelzceļa līnija) un līdz Lietuvas robežai. Līdz 2025. gadam lielākajā daļā posmu darbi bija paveikti, bet pēdējo posmu caur [[Olecko]] (41. Polijas dzelzceļa līnija), [[Suvalki]]em (39. Polijas dzelzceļa līnija) līdz Trakiškiem (51. Polijas dzelzceļa līnija) plāno pabeigt īsi pēc 2030. gada, jo tam vajadzīga jauna sliežu ceļa izbūve ap divu miljardu eiro vērtībā. Brauciena ilgumu no Varšavas līdz Lietuvas robežai plānoja ap trim stundām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.02.2025-polija-darbi-pie-rail-baltica-rit-uz-prieksu-gaida-uz-ieviesanu-baltija.a588879/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Polijā darbi pie «Rail Baltica» rit uz priekšu; gaida uz ieviešanu Baltijā] lsm.lv 2025. gada 22. februārī&lt;/ref&gt;
&lt;gallery&gt;
07.05.18 Trakiszki SA133-019 (42085245382).jpg|Vilciens uz Bjalistoku Trakišķu stacijā (2018)
WK15 Suwałki (8) Lichen99.jpg|Vilciens uz Bjalistoku Suvalku stacijā (2015)
Ełk PKP 1.jpg|Elkas stacija (2018)
20240406 124923 April 2024 in Białystok.jpg|Modernizētā Bjalistokas stacija (2024) 
20241218 083011 December 2024 in Białystok.jpg|Vilciens uz Suvalkiem Bjalistokas stacijā (2024)
2020 PKP Czyzew 02.jpg|Čiževas stacija (2020)
&lt;/gallery&gt;

=== Lietuvā ===
2026. gada sākumā dzelzceļa būvdarbi Lietuvas daļā notika 114 kilometrus garā posmā Kauņa—Paņeveža un bija sākta sliežu ieklāšana, sliežu ceļa pamatnes izbūve bija pabeigta aptuveni 9 kilometrus garajā [[Jonava]]s posmā. 2026. gadā plānoja investēt ap 325 miljonus eiro (pamattrases būvniecībai 240 miljonus eiro, sliežu ieklāšanai 9,8 miljonus eiro), daļa no šīs naudas paredzēta projektēšanai un zemes atpirkšanai posmā no Polijas robežas līdz Kauņai.&lt;ref name=&quot;lsm19.02.2026&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/19.02.2026-kas-notiek-ar-rail-baltica-latvija-pamattrase-sogad-plano-ieguldit-32-lidz-46-reizes-mazak-neka-lietuva-un-igaunija.a635312/ Kas notiek ar «Rail Baltica»? Latvijā pamattrasē šogad plāno ieguldīt 3,2 līdz 4,6 reizes mazāk nekā Lietuvā un Igaunijā] lsm.lv 19.02.2026&lt;/ref&gt;

=== Latvijā ===
2026. gada sākumā dzelzceļa trases sagatavošanas darbi Latvijas daļā notika aptuveni 30 kilometrus garā posmā, bet galvenie darbi notika Rīgas Centrālajā un lidostas dzelzceļa stacijās. 2026. gadā plānoja investēt 260 miljonus eiro no Eiropas savienošanas instrumenta (''Connecting Europe Facility''), no ES Atveseļošanas fonda un Kohēzijas fonda un no Latvijas valsts budžeta finansējuma (120 miljonus eiro Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā un 52 miljonus eiro lidostas &quot;Rīga&quot; dzelzceļa stacijā, 75 miljonus eiro dzelzceļa pamattrases būvniecībai). 8 miljonus eiro plānoja izlietot trases posma Lietuvas robeža—Misa pārprojektēšanai, tostarp samazinot sākotnēji plānoto uzbēruma augstumu.&lt;ref name=&quot;lsm19.02.2026&quot;/&gt;

=== Igaunijā ===
2026. gada sākumā dzelzceļa trases sagatavošanas darbi Igaunijas daļā notika 103 kilometrus garā posmā. 2026. gada budžetā investīcijām &quot;Rail Baltica&quot; plānoja 435,7 miljonus eiro, no tiem 345 miljonus eiro pamattrases zemes darbiem, uzbērumiem, tiltiem, līmeņu atdalījumiem un saistītajām civilajām būvēm, bet sliežu ieklāšanu vēl neplānoja sākt.&lt;ref name=&quot;lsm19.02.2026&quot;/&gt;

== Hronoloģija ==
[[Attēls:Pan-European corridor I.svg|thumb|300px|Paneiropas 1. transporta koridors iezīmēts ar sarkanu]]
* Trīs pirmo Paneiropas transporta konferenču laikā Prāgā (1991), Krētā (1994) un Helsinkos (1997) apstiprināja Paneiropas transporta koridorus. Koridoru Nr. 1 veidoja ''[[Via Baltica]]'' autoceļš un dzelzceļa līnija ''Rail Baltica'' Helsinki-Tallina-Rīga-Viļņa-Varšava.
* 2001. gadā Baltijas valstu satiksmes ministri Pērnavā parakstīja sadarbības līgumu par sagatavošanas darbu uzsākšanu ''Rail Baltica ''dzelzceļa koridora attīstībai.
* 2004. gadā projekts ''Rail Baltica'' ar Eiropas Savienības Parlamenta un Padomes lēmumu tika iekļauts Eiropas transporta tīkla (''TEN-T'') koridoru sarakstā kā viens no deviņiem TEN-T konvencionālā dzelzceļu tīkla koridoriem ar nosaukumu [[Ziemeļjūras-Baltijas koridors]], savienojot [[Roterdama|Roterdamu]] caur Berlīni un Varšavu ar Kauņu, Rīgu un Tallinu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://ec.europa.eu/transport/themes/infrastructure/ten-t-guidelines/corridors/index_en.htm |title=Infrastructure - TEN-T - Connecting Europe |access-date={{dat|2017|05|08||bez}} |archive-date={{dat|2016|10|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20161003092311/http://ec.europa.eu/transport/themes/infrastructure/ten-t-guidelines/corridors/index_en.htm }}&lt;/ref&gt;
* Lai izvērtētu projekta tehniski ekonomisko pamatojumu un rastu efektīvāko risinājumu jaunās transporta saiknes izveidošanai, 2005. gada beigās tika sākta priekšizpēte, ko veica Dānijas uzņēmums ''COWI AS'', novērtējot labāko projekta risinājumu ''Rail Baltica'' maršruta, ātruma, izmantojamā sliežu platuma, vilces un citu tehnisko parametru izvēlei.
* 2007. gada janvārī tika saņemts ''COWI AS'' veiktās projekta priekšizpētes noslēguma ziņojums par visu maršrutu Tallina — Rīga — Kauņa — Varšava. Tika izvēlēts vistaisnākais savienojums starp Baltijas valstīm un Poliju, paredzot jaunas Eiropas standartiem atbilstošas dzelzceļa līnijas izbūvi visā ''Rail Baltica'' maršrutā, veidojot jaunu maršrutu pa iespējami īsāko ceļu. Balstoties uz ziņojumu, iesaistīto valstu atbildīgo nozaru ministri panāca vienošanos par ''Rail Baltica'' projekta 1. kārtas īstenošanu — esošā sliežu ceļa atjaunošanu posmā Kauņa—Rīga—Tallina, līdz 2013. gadam nodrošinot infrastruktūru pasažieru un kravu pārvadājumiem ar ātrumu vismaz 120 km/h visā ''Rail Baltica'' maršrutā.
* Lai nodrošinātu savstarpēji koordinētu projekta ieviešanu visās trīs Baltijas valstīs un Polijā, 2007. gada vasarā parakstīja saprašanās memorandus par esošās dzelzceļa infrastruktūras rekonstrukciju un tehniski-ekonomiskā pamatojuma izstrādi, lai noteiktu nepieciešamību jaunas, Eiropas platuma dzelzceļa līnijas izbūvei nākotnē. Tika panākta arī vienošanās par attiecīgu projektu pieteikumu iesniegšanu Eiropas Komisijā finansējuma saņemšanai no Eiropas transporta tīkla (TEN-T) budžeta 2007.-2013. gada daudzgadu programmas.
* 2008. gadā [[Eiropas Komisija]] pieņēma lēmumu par ''TEN-T'' budžeta līdzfinansējumu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas projektu iesniegumiem.
* 2010. gada jūnijā Polijas, Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Somijas satiksmes ministriju pārstāvji parakstīja memorandu, kurā apliecināja politisko gribu turpināt ''Rail Baltica ''projekta īstenošanu, tai skaitā deklarēja, ka līgumslēdzējas puses apsvērs iespēju izveidot jaunu, kopēju pasažieru satiksmes līniju Tallina-Rīga-Kauņa-Belostoka-Varšava, izmantojot mūsdienīgas sliežu platuma maiņas iekārtas gan ritošam sastāvam, gan sliežu ceļam, lai nodrošinātu pakalpojumu, kas ir ātrs, ērts un maršrutā konkurētspējīgs ar autosatiksmi.
* 2010.—2011. gadā Apvienotās Karalistes uzņēmums ''AECOM Ltd'' veica priekšizpēti, izvērtējot jaunas 1435 mm dzelzceļa līnijas būvniecības tehniski ekonomisko pamatojumu.
* 2011. gada 10. novembrī [[Valdis Dombrovskis]] kopā ar citiem Baltijas valstu premjeriem Tallinā vienojās ''Rail Baltica'' projekta īstenošanai veidot atsevišķu uzņēmumu ar galveno biroju Rīgā (šādu nepieciešamību — biroja mītnes vieta Rīgā — apliecināja arī Baltijas valstīs praktizējošās juridisko biroju apvienības ''TRINITI'' veiktais pētījums, kuru pasūtīja Igaunijas Tehniskās uzraudzības iestāde (TSA) ar mērķi izanalizēt ''Rail Baltic'' kopuzņēmuma izveides juridiskos aspektus).
* 2013. gada 11. aprīlī, apliecinot interesi un vēlmi turpināt attīstīt dzelzceļa projektu ''Rail Baltica Globālais projekts'', [[Anrijs Matīss]] kopā ar citu Baltijas valstu transporta ministriem Rīgā parakstīja deklarāciju par turpmāko sadarbību šī projekta realizēšanā.
* 2014. gada aprīlī par uzvarētājiem konkursā par Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas ''Rail Baltica'' Latvijas posma detalizētu tehnisko izpēti un ietekmes uz vidi novērtējumu atzina apvienību SIA ''Konstruktionsgruppe Bauen Latvia'', SIA ''Grupa93'' un ''EPG Eisenbahn-und Bauplanungsgesellscaft mbH Erfurt'', kas nodibināja pilnsabiedrību ''RB Latvija''.
* 2014. gada 28. oktobrī, lai sekmīgi varētu realizēt ''Rail Baltica'' Eiropas standarta dzelzceļa līnijas Globālo projektu, klātesot visiem trim Baltijas valstu transporta ministriem, nodibināja ''Rail Baltica Globālā projekta'' Baltijas valstu kopuzņēmumu, kuru 12. novembrī kā a/s ''RB Rail'' ierakstīja Latvijas Republikas uzņēmumu reģistrā. Uzņēmumam līdz 2015. gada 26. februārim bija jāiesniedz Baltijas valstu kopīgs pieteikums CEF Eiropas Savienības finansējuma saņemšanai ''Rail Baltica'' projekta īstenošanai.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://edzl.lv/|title=Rail Baltica tapšanas vēsture - Rail Baltica|website=edzl.lv|access-date=2019-03-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* 2015. gada 22. jūnijā Rīgā Latvijas Satiksmes ministrs Anrijs Matīss, kā arī Somijas transporta ministre, Polijas infrastruktūras un attīstības ministre, Lietuvas transporta ministrs, Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministrs parakstīja ''Rail Baltica'' attīstības deklarāciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title=Rīgā paraksta deklarāciju par «Rail Baltica» attīstību | url=http://apollo.tvnet.lv/zinas/riga-paraksta-deklaraciju-par-rail-baltica-attistibu/695999 | publisher=Apollo | accessdate={{dat|2015|6|22}} | archive-date={{dat|2015|06|23||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20150623194536/http://apollo.tvnet.lv/zinas/riga-paraksta-deklaraciju-par-rail-baltica-attistibu/695999 }} {{lv ikona}}&lt;/ref&gt;
* 2015. gada 16. oktobrī atklāja vilcienu satiksmi posmā no [[Šestoka]]s līdz Kauņai pa nesen izbūvētajām normālplatuma dzelzceļa sliedēm. 2016. gada jūnijā sāka kursēt vilciens Kauņa-[[Bjalistoka]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Lithuanian, Polish railways to launch Kaunas-Bialystok passenger route in June|publisher=[[The Baltic Course]] |url= http://www.baltic-course.com/eng/good_for_business/?doc=121482 |date=31 May 2016}}&lt;/ref&gt;
* 2016. gada augustā [[Kučinska Ministru kabinets]] akceptēja Latvijas Satiksmes ministra [[Uldis Augulis|Ulda Auguļa]] piedāvāto ''Rail Baltica'' dzelzceļa līnijas trases izvietojumu Latvijas teritorijā. Valdība arī noteica nacionālo interešu objekta statusu normālplatuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai ''Rail Baltica,'' lai nodrošinātu projekta vienotu ieviešanu Baltijas valstīs un arī Latvijā, projekta ieviešanā vienoti strādājot 15 tālaika pašvaldībām. Šai dzelzceļa infrastruktūrai noteica aizsargjoslu.
* 2017. gada 31. janvārī Ministru prezidents [[Māris Kučinskis]] Tallinā parakstīja triju Baltijas valstu starpvaldību līgumu par ''Rail Baltica'' dzelzceļa izveidi. Līgums definēja, ka kopīgi uzbūvētā infrastruktūra pieder katrai valstij, kurā tā atrodas, un pārvaldītājam tiks nodrošināta nepieciešamā piekļuve.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/valdiba-atbalsta-triju-baltijas-valstu-starpvaldibu-liguma-projektu-par-rail-baltica.d?id=48441355|title=Valdība atbalsta triju Baltijas valstu starpvaldību līguma projektu par 'Rail Baltica'|last=Bizness|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2023-02-02|date=2017-01-24|language=lv}}
&lt;/ref&gt;
* 2017. gadā publicēja EY izstrādāto izmaksu-ieguvumu analīzi par projekta potenciālajiem ieguvumiem 16,2 miljardu eiro vērtībā un novērtēja izmaksas 5,8 miljardu eiro apmērā.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/rail-baltica-globala-projekta-izmaksu-un-ieguvumu-analize-projekts-ir-finansiali-un-ekonomiski-pamatots/|title=Rail Baltica Globālā projekta izmaksu un ieguvumu analīze: projekts ir finansiāli un ekonomiski pamatots {{!}} Rail Baltica|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* 2018. gada sākumā [[Kučinska valdība]] no Latvijas puses apstiprināja būvprojektēšanas vadlīnijas — obligātos vienotos standartus ''Rail Baltica'' infrastruktūras projektēšanai, būvniecībai un uzturēšanai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/par-projektu/vesture/|title=Projekta vēsture|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv|archive-date=2018-06-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20180614055056/http://www.railbaltica.org/lv/par-projektu/vesture/}}&lt;/ref&gt;
* 2018. gadā pabeidza ilgtermiņa biznesa un operacionālā plāna izstrādi, posma Kauņa — Lietuvas/Polijas robeža uzlabošanas iespēju izpēti, infrastruktūras pārvaldības izpēti, kā arī citus pētījumus, kas saistīti ar komercializāciju un materiālu nodrošināšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/annual-press-conference-of-the-rail-baltica-implementers-2/|title=Annual Press Conference of the Rail Baltica implementers {{!}} Rail Baltica|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=en}}&lt;/ref&gt;
* 2018. gada 20. martā normālplatuma dzelzceļa projekta ieviesējs Latvijā SIA &quot;Eiropas Dzelzceļa līnija&quot; noslēdza pirmo līgumu par ''Rail Baltica'' atzara projekta izstrādi 4,4 kilometru garam dzelzceļa savienojumam ar Starptautisko [[Rīgas starptautiskā lidosta|lidostu &quot;Rīga&quot;]], tā celtniecību bija plānots sākt 2020. gadā. Projekta izstrādi veica uzņēmumu apvienība &quot;Prosiv&quot; ([[Itālija]]s uzņēmums &quot;Sintagma&quot;, [[Slovākija]]s uzņēmums &quot;Prodex&quot; un Latvijas uzņēmums &quot;Vektors T&quot;). Projektēšanas cena bija 4,5 miljoni eiro, tajā bija iekļauta arī būvniecības autoruzraudzība līdz 2025. gadam, kad plānoja pabeigt jaunās dzelzceļa stacijas būvi lidostā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/paraksta-ligumu-par-rail-baltica-stacijas-projektesanu-lidosta-riga.a271951/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4% Paraksta līgumu par «Rail Baltica» stacijas projektēšanu lidostā «Rīga»] ''lsm.lv'' ziņu redakcija 2018. gada 20. martā&lt;/ref&gt;
* 2019. gadā sāka ''Rail Baltica'' [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|Rīgas dzelzceļa tilta]], uzbēruma un Rīgas Centrālās pasažieru stacijas kompleksā apbūves būvprojekta izstrādi, būvdarbus plānojot paveikt 2021. — 2022. gadā. Šī projekta aprēķinātās izmaksas bija tuvu 200 miljoniem [[eiro]].&lt;ref&gt;[http://edzl.lv/lv/aktualitates/projekta-jaunumi/uzsakta-rail-baltica-centralas-stacijas-iepirkuma-2-karta-un-parakstits-sadarbibas-memorands-ar-nvo.html Uzsākta Rail Baltica Centrālās stacijas iepirkuma 2. kārta un parakstīts sadarbības memorands ar NVO] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200813180055/http://edzl.lv/lv/aktualitates/projekta-jaunumi/uzsakta-rail-baltica-centralas-stacijas-iepirkuma-2-karta-un-parakstits-sadarbibas-memorands-ar-nvo.html |date={{dat|2020|08|13||bez}} }} edzl.lv 2018. gada 22. augustā&lt;/ref&gt;
* 2020. gada februārī SIA &quot;Eiropas Dzelzceļa līnijas&quot;, &quot;RB Rail&quot; un [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija]]s pārstāvji sāka kandidātu atlasi konkursā par Rīgas lidostas &quot;Rail Baltica&quot; stacijas un saistītās infrastruktūras izbūvi. Starptautiskajā konkursā bija saņemti 11 kandidātu pieteikumi no Latvijas, Vācijas, Itālijas, Spānijas, Igaunijas, Turcijas un Austrijas uzņēmumiem.&lt;ref name=&quot;lidosta&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/sak-kandidatu-atlasi-konkursa-par-rail-baltica-stacijas-un-saistitas-infrastrukturas-izbuvi.a347276/ Sāk kandidātu atlasi konkursā par «Rail Baltica» stacijas un saistītās infrastruktūras izbūvi] lsm.lv 2020. gada 5. februārī&lt;/ref&gt;
* 2020. gada aprīlī kļuva zināms, ka 94 km garā dzelzceļa posma no [[Vangaži]]em līdz [[Latvijas—Igaunijas robeža]]i projektēšanu 30 mēnešus veiks uzņēmumu apvienība ''INECO-ARDANUY'' (līguma summa 13 523 414 eiro), bet 45 km garo posmu no [[Misa (upe)|Misas]] līdz [[Latvijas—Lietuvas robeža]]i 24 mēnešus projektēs uzņēmumu apvienība ''IDOM, Consulting, Engineering, Architecture S.A.U.'' (līguma summa 6 903 802 eiro). Posmā no Vangažiem līdz Latvijas un Igaunijas valsts robežai paredzēti 13 tilti, 36 ceļu pārvadi, 3 dzelzceļa pārvadi, 119 caurtekas un 3 dzīvnieku pārejas, bet posmā no Misas līdz Latvijas un Lietuvas robežai paredzēti 4 tilti, 16 ceļu pārvadi, 4 dzelzceļa pārvadi, 54 caurtekas un 1 dzīvnieku pāreja.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/projektesanas-darbi-sakas-visa-rail-baltica-pamata-trase-latvija.d?id=52033503 Projektēšanas darbi sākas visā 'Rail Baltica' pamata trasē Latvijā] delfi.lv 06.04.2020.&lt;/ref&gt;
* 2022. gada 21. jūlijā ar svinīgu ceremoniju [[Nere]]s krastā sāka ''Rail Baltica'' būvniecību posmā no Kauņas līdz Latvijas—Lietuvas robežai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lietuva-sakusies-rail-baltica-buvnieciba-posma-lidz-latvijas-robezai.a466328/ Lietuvā sākusies «Rail Baltica» būvniecība posmā līdz Latvijas robežai] lsm.lv 2022. gada 21. jūlijā&lt;/ref&gt;
* 2022. gada 13. septembrī sāka 13 metru augstas un 2 km garas dzelzceļa estakādes būvniecību pie lidostas &quot;Rīga&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pie-lidostas-sakta-rail-baltica-dzelzcela-stacijas-estakades-buvnieciba.a473435/ Pie lidostas sākta «Rail Baltica» dzelzceļa stacijas estakādes būvniecība] lsm.lv 2022. gada 13. septembrī&lt;/ref&gt;
* 2024. gada 30. maijā Baltijas valstu satiksmes ministrus aicināja piedalīties ''Rail Baltica'' ātrgaitas dzelzceļa pamatakmens ielikšanas pasākumā [[Ilemiste (stacija)|Ilemistes stacijā]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/27.05.2024-rail-baltica-projekts-iestredzis-valdibas-gaitenos.a555623/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular «Rail Baltica» projekts iestrēdzis valdības gaiteņos] lsm.lv 2024. gada 28. maijā&lt;/ref&gt;
* 2025. gada 12. martā kļuva zināms, ka &quot;ERB Rail&quot; ir uzsācis pamattrases būvlaukuma iekārtošanu Iecavas infrastruktūras apkopes punkta teritorijā 10,5 km no Iecavas centra pie [[autoceļš V9|autoceļa V9]] [[Iecava]]—[[Baldone]]—[[Daugmale]]. Celtniecības kravu piegādēm izmantos arī [[autoceļš V5|autoceļu V5]] Piebalga—Dzelzāmurs—Ratstrauti un [[autoceļš P89|autoceļu P89]] [[Ķekava]]—[[Skaistkalne]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.03.2025-foto-iecava-gatavojas-rail-baltica-dzelzcela-pamattrases-buvdarbu-uzsaksanai.a591235/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Iecavā gatavojas «Rail Baltica» dzelzceļa pamattrases būvdarbu uzsākšanai] lsm.lv 2025. gada 12. martā&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

== Skatīt arī ==
* [[Vikiprojekts:Rail Baltica]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://edzl.lv/noderigi/rail-baltica-stacija-starptautiskaja-dzelzcela-stacija-riga Rail Baltica stacija starptautiskajā dzelzceļa stacijā Rīgā] (vizualizācija)
* [http://railbaltica.org/info/lv Informācija par Rail Baltica] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200117163007/http://www.railbaltica.org/info/lv |date={{dat|2020|01|17||bez}} }}
* [https://web.archive.org/web/20110826012039/http://ec.europa.eu/transport/infrastructure/maps/maps_en.htm Progresa ziņojums 2008. gadā (PDF fails)]
* [https://web.archive.org/web/20150201044903/http://www.irir.lv/2011/11/29/dzelzcels-rail-baltica Dzelzceļš &quot;Rail Baltica&quot; — ir.lv Dzīvie šķirkļi]
* [https://www.google.com/maps/d/u/0/viewer?mid=14ViyipBQg8vhbBP75jNHjf7N5pw&amp;ll=57.09481510016359%2C24.297019999999975&amp;z=8 Rail Baltica trase Latvijā — nodalījuma joslas koridors — Google maps]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Dzelzceļš]]
[[Kategorija:Dzelzceļš Igaunijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļš Latvijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļš Lietuvā]]
[[Kategorija:Rīga]]
[[Kategorija:Limbažu novads]]
[[Kategorija:Saulkrastu novads]]
[[Kategorija:Ropažu novads]]
[[Kategorija:Siguldas novads]]
[[Kategorija:Salaspils novads]]
[[Kategorija:Ķekavas novads]]
[[Kategorija:Mārupes novads]]
[[Kategorija:Olaines novads]]
[[Kategorija:Bauskas novads]]</text>
      <sha1>bu82in770tntow8d3ralsm77cuo8hmu</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530705</id>
      <parentid>4530698</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T17:33:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Hronoloģija */ samazināju liekvārdību</comment>
      <origin>4530705</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="66844" sha1="r44xnfwbhrie93wmv2uaigw0zdq8jk5" xml:space="preserve">[[Attēls:RBINFO.png|thumb|390px|''Rail Baltica'' kā daļa no Ziemeļjūras—Baltijas transporta koridora]]
[[Attēls:Rokai, geležinkelis.JPG|thumb|390px|Pabeigtais posms netālu no Kauņas Lietuvā (2020)]]

{{nosaukums slīprakstā}}
'''''Rail Baltica''''' ir [[normālplatuma dzelzceļš|normālplatuma dzelzceļa]] infrastruktūras projekts [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] integrēšanai Eiropas dzelzceļu tīklā. Tas ir viens no Eiropas Savienības transporta tīklu (''Trans-European Transport Networks'', TEN-T) prioritārajiem projektiem.

''Rail Baltica'' savienos [[Tallina|Tallinu]], [[Pērnava|Pērnavu]], [[Rīga|Rīgu]], [[Panevēža|Paņevežu]], [[Kauņa|Kauņu]], [[Viļņa|Viļņu]] ar [[Varšava|Varšavu]].
Latvijā dzelzceļš šķērsos [[Limbažu novads|Limbažu]], [[Saulkrastu novads|Saulkrastu]], [[Siguldas novads|Siguldas]], [[Ropažu novads|Ropažu]], [[Salaspils novads|Salaspils]], [[Ķekavas novads|Ķekavas]], [[Bauskas novads|Bauskas novadu]], kā arī Rīgas valstspilsētu, [[Mārupes novads|Mārupes]], [[Olaines novads|Olaines]] novadu (&quot;Rīgas loks&quot;)&lt;ref&gt;[http://www.db.lv/razosana/transports-logistika/var-izbraukt-rail-baltica-marsrutu-latvija-428486 Var «izbraukt» Rail Baltica maršrutu Latvijā] Db.lv, 2015. gada 3. martā&lt;/ref&gt; 263 km garumā.

Projektēšanas fāzi uzsāka 2016. gadā ar projektēšanas darbiem Rīgas Centrālajā Stacijā un Starptautiskajā lidostā &quot;Rīga&quot;. Pirmos celtniecības darbus Igaunijā sāka 2020. gada pavasarī, bet Latvijā — 2020. gada rudenī.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/igaunija-sakta-rail-baltica-buvnieciba-latvija-tas-gaidams-rudeni.a360800/ Igaunijā sākta Rail Baltica būvniecība] apmeklēts 2020. gada 19. septembrī&lt;/ref&gt;

2024. gada jūnijā ''Rail Baltica'' vadība paziņoja, ka projekta plānotās kopējās izmaksas pieaugušas no 5,8 līdz 23,8 miljardiem eiro, tādēļ starp Lietuvas-Polijas robežu un Tallinu līdz 2030. gadam divu sliežu ceļu vietā izveidos viensliežu ātrgaitas līnijas koridoru. Tādā veidā plānotās izmaksas sarukšot līdz 15,3 miljardiem eiro, no kuriem Latvijas daļa būs 6,4 miljardi eiro. [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas Centrālās stacijas]] un [[Lidosta &quot;Rīga&quot; (stacija)|lidostas &quot;Rīga&quot; stacijas]] izbūvē apsvēra piesaistīt privātos investorus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/10.06.2024-krasa-izmaksu-pieauguma-del-rail-baltica-projektu-lidz-2030-gadam-istenos-tikai-daleji.a557498/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Krasā izmaksu pieauguma dēļ «Rail Baltica» projektu līdz 2030. gadam īstenos tikai daļēji] lsm.lv 2024. gada 10. jūnijā&lt;/ref&gt;

== Pamatojums un solījumi ==
Projekta mērķis ir integrēt [[Baltijas valstis]] Eiropas dzelzceļu tīklā, jo Latvijā un pārējās Baltijas valstīs līdz šim saglabājies pēc [[Krievija]]s standartiem būvētais 1520 mm platsliežu dzelzceļš, bet vairumā pārējo Eiropas valstu ir 1435 mm [[normālplatuma dzelzceļš]]. Tādēļ esošais Baltijas dzelzceļa tīkls un ritošais sastāvs nav tehniski savietojams ar [[Polija]]s un [[Vācija]]s dzelzceļa tīklu un neiekļaujas vienotā Eiropas transporta tīklā.

Kaut arī sākotnēji uzskatīja, ka šo mērķu sasniegšanai pietiktu nomainīt patlaban esošās Krievijas standarta sliedes pret Eiropas platuma sliedēm esošajā dzelzceļa trasē maršrutā Tallina-Tartu-Rīga-Jelgava-Kauņa-Polijas robeža, šāda risinājuma nodrošināšana radītu lielākas celtniecības un uzturēšanas izmaksas, ilgāku ceļošanas laiku un lēnāku satiksmi, kas to padarītu ekonomiski neizdevīgu. Jau projekta plānošanas laikā visas trīs valstis vienojās par to, ka dzelzceļa līnijai nepieciešams būt pēc iespējas taisnākai, lai nodrošinātu maksimālos ieguvumus pie zema izmaksu līmeņa.
''Rail Baltica'' ticis dēvēts gan par Baltijas valstu simbolisku atgriešanos Eiropas sastāvā (līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] Rīgu ar Berlīni jau savienoja 1435 mm platas sliedes), gan arī par &quot;otro [[Baltijas ceļš|Baltijas ceļu]]&quot;.

Balstoties uz izmaksu-ieguvumu analīzi (2017), projektētāji lēsa, ka ''Rail Baltica'' būvniecība spēs sniegt 7,1 miljardu eiro ietaupījumus klimata izmaiņu rezultātā un trokšņu samazinājumu, kā arī nozīmīgu transporta plūsmas novirzīšanu uz dzelzceļiem (30—40%). Plānoja, ka būvniecības posmā tiks radītas {{sk|13000}} darba vietas, ietaupīti 5,3 miljoni stundu, līdz ar to 5,3 miljardi eiro ietaupīti pasažieru un kravas pārvadājumos, kā arī izglābtas 400 cilvēku dzīvības 29 gadu laikā. Vērtēja, ka IKP multiplikatora efekts sniegs papildus 2 miljardus eiro.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;

=== Raksturojums ===
''Rail Baltica'' ir paredzēta kā elektrificēta 1435 mm [[Normālplatuma dzelzceļš|normālplatuma dzelzceļa]] līnija, kuras maksimālais būvprojektētais ātrums pasažieru pārvadājumiem būs 249 km/h un kravas pārvadājumiem 120 km/h.
''Rail Baltica'' dzelzceļa trases Latvijas daļā plānoja būvēt tiltus pār [[Daugava|Daugavu]], [[Gauja|Gauju]] un citām upēm, divlīmeņu šķērsojumus ar autoceļiem, Rīgas ielām un 1520 mm platsliežu dzelzceļiem, viaduktus pār ielejām, gravām un citām pazeminātām teritorijām, dzīvnieku pārejas (zaļos tuneļus un tiltus) un citus šķērsojumus gājējiem, lauksaimniecības tehnikai, kā arī elektroapgādes apakšstacijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://edzl.lv/lv/projekta-norise/skaidrojosa-vardnica |title=Skaidrojam visbiežāk lietotos dzelzceļa projekta Rail Baltica terminus |access-date={{dat|2018|08|20||bez}} |archive-date={{dat|2020|02|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200208194534/http://edzl.lv/lv/projekta-norise/skaidrojosa-vardnica }}&lt;/ref&gt; Kopumā Latvijā paredzētas divas starptautiskās pasažieru stacijas ([[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas Centrālā stacija]] un [[Lidosta &quot;Rīga&quot; (stacija)|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]), viena kravas vilcienu stacija, piecas apdzīšanas stacijas, divi apkalpes punkti un viens intermodālais kravu terminālis Salaspilī.

Paredzēta arī trīs multimodālo termināļu — Mūgas (Igaunija), Salaspils (Latvija) un Kauņas (Lietuva) būve — veidojot sinerģiju ar jau esošo 1520 mm dzelzceļa tīkla infrastruktūru, septiņām starptautiskajām pasažieru stacijām ([[Tallina|Tallinā]], [[Pērnava|Pērnavā]], [[Rīga|Rīgā]], [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]], Paņevežā, Kauņā un Viļņā) ar potenciālām reģionālajām stacijām un savienojumiem ar lidostām un ostām.

Citi tehniskie parametri:

* maksimālais kravas pārvadājumu vilcienu garums — 1050 metri;
* maksimālā ass slodze — 25 tonnas;
* Rail Baltica infrastruktūrā nav pieļaujami viena līmeņa krustojumi ar autoceļiem un 1520 mm platsliežu dzelzceļiem, izņemot vietas, kur cita veida risinājumi nav iespējami;
* dzelzceļa uzturēšanas un ārkārtas gadījumu servisa pieejamība galvenajai dzelzceļa līnijai jānodrošina ik pēc diviem līdz trim kilometriem un īpašos punktos;
* dzelzceļam būs balasta sliežu ceļš;
* enerģētikas sistēma — 2x25kV;
* ETRMSL2 satiksmes vadība.&lt;ref name=&quot;railbaltica.org&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/apstiprinatas-rail-baltica-buvprojektesanas-vadlinijas/|title=Apstiprinātas Rail Baltica būvprojektēšanas vadlīnijas {{!}} Rail Baltica|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Priekšvēsture ==
[[Attēls:Nord Express Interwar period.svg|thumb|300px|Ekspresvilciena ''[[Nord-Express]]'' maršruti 1925. — 1939. gadā]]
[[Attēls:Nord-Express guļamvagons.jpg|thumb|300px|''Nord-Express'' guļamvagons pirms Otrā pasaules kara]]
1861. gadā tika atklāta [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils]], kas [[Daugavpils|Daugavpilī]] savienojās ar 1860. gadā izbūvēto [[dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līniju Pēterburga—Daugavpils]], ko 1862. gadā caur [[Viļņa|Viļņu]] pagarināja līdz [[Varšava]]i un savienoja ar Eiropas standarta platuma dzelzceļa līniju Varšava—Vīne. Dzelzceļa atzars [[Lentvare]]-[[Kauņa]]-[[Karaļauči|Kēnigsberga]] to savienoja ar [[Berlīne|Berlīni]]. 1896. gadā starptautiskā akciju sabiedrība ''Compagnie Internationale des Wagons-Lits'' uzsāka ekspresvilciena ''[[Nord-Express]]'' kustību maršrutā Parīze—Berlīne—Kēnigsberga—Kauņa—Viļņa—Daugavpils—Pēterburga ar īpašu Rīgas vagonu, ko atkabināja [[Daugavpils (stacija)|Daugavpils stacijā]]. Vilciens kursēja divas reizes nedēļā ar pārsēšanos [[Virbale]]s stacijā uz Vācijas un Krievijas Impēriju robežas, kopējais brauciens no Parīzes līdz Pēterburgai ilga 52 stundas (vairāk nekā divas diennaktis).&lt;ref&gt;Reichs-Kursbuch 1905, Nachdruck bei Ritzau Verlag Zeit und Eisenbahn, 2005&lt;/ref&gt;

Pirmā pasaules kara laikā [[Oberosts|Vācijas okupācijas iestādes]] uzbūvēja [[dzelzceļa līnija Jelgava—Šauļi—Tilzīte|dzelzceļa līniju Jelgava—Šauļi—Tilzīte]] ar Eiropas standarta sliežu platumu. Pēc kara beigām un neilgi pirms [[Rīgas miera līgums|Rīgas miera līguma]] parakstīšanas 1921. gada 15. februārī atjaunoja tiešo dzelzceļa satiksmi starp Rīgu un Virbali, bet tā paša gada 19. augustā pagarināja bezpārsēšanās vagonu kursēšanu līdz [[Parīze]]i un [[Ostende]]i, iekļaujot Rīgu kā galapunktu jaunajā ''Nord-Express'' maršrutā.
1923. gadā Rīgas-Berlīnes vilcienā sāka iekļaut arī Latvijas dzelzceļu, Lietuvas dzelzceļu un Vācijas dzelzceļu vagonus, jo šie pārvadājumi izrādījās ļoti pieprasīti.
1925. gadā pēc Latvijas dzelzceļu pasūtījuma [[Rīgas Vagonu rūpnīca|Rīgas rūpnīca &quot;Fēnikss&quot;]] uzsāka ražot guļamvagonus.
Vilciens, kurš no Latvijas kursēja pirms Otrā pasaules kara maršrutā Rīga—Jelgava—Kauņa—Kēnigsberga—Berlīne, sasniedza galamērķi 15 stundās un 19 minūtēs, atceļā pavadot pat mazāk — 14 stundas un 43 minūtes, un kļuva par ērtāko un ātrāko transporta līdzekli. Latvijas teritorijā tā vidējais komerciālais kustības ātrums bija 77,1 km/h, Lietuvā — 79,2 km/h, bet Vācijā — 80,4 km/h.

1949. gadā maršrutā Tallina-Rīga-Viļņa tika ieviesti Ungārijā ražoti dīzeļvilcieni, kas ceļu no Rīgas līdz Viļņai veica 8 stundās, bet līdz Kauņai brauca 6 stundas (1940. gadā Rīgas-Berlīnes ātrvilciens Kauņu sasniedza 4 stundu un 14 minūšu laikā).

Tiešā bezpārsēšanās starptautiskā satiksme uz Poliju un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] tika atjaunota 1970. gados, kad tika ieviesti tiešās satiksmes vagoni maršrutos Rīga—Varšava un Rīga—Berlīne. PSRS un Polijas robežstacijā Kuzņicā (tagadējā Baltkrievijas-Polijas robežstacijā) tika izveidots vagonu ratiņu maiņas punkts, jo PSRS sliežu platums (1520 mm) atšķīrās no citur Eiropā pieņemtā sliežu standartplatuma (1435 mm).
No Rīgas kursēja bezpārsēšanās vagoni maršrutos Rīga—Jelgava—Viļņa—Varšava—Berlīne (ceļā bija jāpavada 31 stunda 15 minūtes), Rīga—Varšava, Tallina—Varšava. Caur Rēzekni un Daugavpili kursēja Ļeņingradas—Varšavas un Ļeņingradas—Berlīnes vilcieni.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;Par Rail Baltic [http://edzl.lv/lv/par-rail-baltica/fakti fakti]&lt;/ref&gt;

== Projektēšana ==
[[Attēls:RB infografiki Karte PDF LV-1.png|thumb|300px|''Rail Baltica'' infografika ar RB maršrutu Baltijas valstīs (2017)]]
[[Attēls:Rail Baltica plāksnīte.JPG|thumb|300px|Plāksnīte, kas 2015. gadā bija uzstādīta pie [[Rīgas Pasažieru stacija]]s ēkas]]
[[Attēls:Rail Baltica projekta struktura.png|thumb|300px|''Rail Baltica'' projekta ieviesēju struktūra pirms Somijas ''Oy Suomen Rata'' AB iesaistīšanās 2019. gadā]]
[[Attēls:RB infografiks LV-1.png|thumb|300px|''Rail Baltica'' projekta reklāma]]
[[Attēls:RailBaltica-lv.svg|thumb|300px|''Rail Baltica'' sākotnējie varianti 2009. gadā. Vēlāk tika nolemts būvēt jaunu dzelzceļa līniju no Rīgas caur Panevēžu uz Kauņu.]]
Pēc ilgām diskusijām visas trīs Baltijas valstis 2011. gada martā vienojās, ka ''Rail Baltica'' būvēs pa īsāko maršrutu [[Tallina]]-[[Pērnava]]-[[Rīga]]-[[Panevēža]]-[[Kauņa]], lai nodrošinātu lielākos ieguvumus par zemākajām izmaksām. Šādu secinājumu izteica arī AECOM veiktais pētījums 2013. gadā, analizējot iespējamos maršrutus un sliežu ceļu atrašanās vietu visās trīs Baltijas valstīs.
2017. gadā visu Baltijas valstu ministrijas apstiprināja starpvaldību līgumu, kas nosaka ''Rail Baltica'' maršrutu no Tallinas caur Pērnavu, Rīgu, Panevēžu, Kauņu līdz Lietuvas/Polijas robežai ar Kauņa—Viļņa savienojumu kā daļu no kopējā projekta, un nosakot projektēšanas ātrumu 240 km/h pasažieru pārvadājumiem.
2018. gada aprīlī apstiprināja izstrādātās būvprojektēšanas vadlīnijas, kas nosaka maksimālo projektēto pasažieru vilcienu ātrumu 249 km/h, nodrošinot iespēju pārvietoties ar ātrumu līdz 234 km/h, un maksimālo kravas vilcienu kustības ātrumu — 120 km/h.&lt;ref name=&quot;railbaltica.org&quot;/&gt;

Kustību posmā no Tallinas līdz Helsinkiem nodrošinās, izmantojot esošos komercprāmjus. Nākotnē iespējama [[Tunelis Tallina–Helsinki|tuneļa Tallina—Helsinki]] izbūve, kas nodrošinātu dzelzceļa transportu abu pilsētu starpā. Paredzēts, ka dzelzceļš no Tallinas līdz Varšavai būs vismaz 950 km garš, taču posma garums Baltijas valstīs sasniegs 870 km.
Igaunijā paredzēja būvēt divas pasažieru dzelzceļa stacijas — Tallinas Centrālo staciju un Pērnavas staciju, Latvijā — [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas Centrālo staciju]] un Starptautiskās lidostas &quot;Rīga&quot; staciju, bet Lietuvā — Panevēžā, Palemonas staciju Kauņā un Viļņā.

Latvijā jaunā dzelzceļa līnija no Lietuvas robežas virzīsies garām [[Bauska]]i, kur paredzēta apdzīšanas stacija, Misai un [[Iecava]]i. Netālu no [[Baldone]]s atzarosies Rīgas dzelzceļa loks, bet pamattrase šķērsos [[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvi]] netālu no Salaspils, kur paredzēts uzbūvēt Salaspils intermodālo kravu termināli un apdzīšanas staciju. Pamattrase turpināsies gar [[Vangaži]]em, kur paredzēts infrastruktūras apkalpes punkts un apdzīšanas stacija, cauri [[Sējas pagasts|Sējas pagastam]], kur atradīsies kravas vilcienu stacija, un gar [[Zvejniekciems|Zvejniekciemu]], kur būs apdzīšanas stacija. Tālāk jaunais dzelzceļš virzīsies paralēli [[Eiropas autoceļš E67|Via Baltica]] līdz [[Salacgrīva]]i, kur atradīsies apdzīšanas stacija.

=== Rīgas loks ===
Sākotnēji plānoja būvēt īpašu Rīgas dzelzceļa loku, kas no pamattrases atdalītos pie [[Baldone]]s un vestu paralēli [[Rīgas apvedceļš|Rīgas apvedceļam]] līdz [[Lidosta &quot;Rīga&quot; (stacija)|lidostas &quot;Rīga&quot; stacijai]], tālāk caur [[Imanta (Rīga)|Imantu]], [[Zasulauks|Zasulauku]], [[Torņakalns|Torņakalnu]], pāri Daugavai pa jaunu tiltu blakus [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|Dzelzceļa tiltam]] līdz [[Rīgas Pasažieru stacija]]i. Izmantojot likvidētās [[dzelzceļa līnija Rīga—Ērgļi|dzelzceļa līnijas Rīga Preču—Ērgļi]] daļu, vilcieni brauktu garām pasažieru vilcienu apkalpes punktam [[Acone|Aconē]] līdz [[Upeslejas|Upeslejām]], kur savienotos ar ''Rail Baltica'' pamattrasi.
2017. gada 31. janvārī Tallinā parakstītajā triju Baltijas valstu starpvaldību līgumā par ''Rail Baltica'' dzelzceļa izveidi Rīgas dzelzceļa loks caur lidostu nebija pieminēts.&lt;ref&gt;[https://likumi.lv/ta/id/292029-par-igaunijas-republikas-valdibas-latvijas-republikas-valdibas-un-lietuvas-republikas-valdibas-ligumu-par-irail-balticrail-balticai-dzelzcela-savienojuma-izveidi Nosaukums: Par Igaunijas Republikas valdības, Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par Rail Baltic/Rail Baltica dzelzceļa savienojuma izveidi] pieņemts Saeimā 22.06.2017.&lt;/ref&gt;

Sakarā ar finansējuma trūkumu 2024. gada septembrī Satiksmes ministrija piedāvāja atteikties no sākotnējā Rīgas loka projekta un izveidot 1520 mm platsliežu dzelzceļa savienojumu no Rīgas Centrālās pasažieru stacijas līdz Rīgas lidostai, kā arī modernizēt esošo savienojumu līdz plānotajai multimodālajai pasažieru stacijai &quot;Daugavkrasti&quot; Salaspilī.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.09.2024-pirms-rail-baltica-ienaksanas-riga-piedava-buvet-esoso-sliezu-platuma-celu-starp-centru-un-lidostu.a567369/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Pirms «Rail Baltica» ienākšanas Rīgā piedāvā būvēt esošo sliežu platuma ceļu starp centru un lidostu] lsm.lv 2024. gada 3. septembrī&lt;/ref&gt;

=== Reģionālās stacijas ===

Atkarībā no pasažieru skaita, plānoti trīs ''Rail Baltica'' reģionālo staciju varianti — pamatstacija, paplašinātā stacija vai pieturvieta tikai ar peroniem, katrā stacijā un pieturvietā būs nodrošināta autostāvvieta, e-automašīnu uzlādes stacija, kā arī velosipēdu novietnes. Sākotnēji vilcienu kustības plāns paredzēja Igaunijā 12, Lietuvā 10 un Latvijā 15 reģionālās pieturas.
2021. gada oktobrī Latvijā norisinājās sabiedrības iesaistes kampaņa, kurā aicināja iedzīvotājus, apkaimju biedrības un pašvaldības piedalīties balsojumā, lai palīdzētu rast topošo Rail Baltica staciju nosaukumus 16 reģionālajiem mobilitātes punktiem: [[Salacgrīva]], [[Tūja (Liepupes pagasts)|Tūja]], [[Skulte (Skultes pagasts)|Skulte]], [[Vangaži]], [[Saurieši (Stopiņu pagasts)|Saurieši]], [[Slāvu tilts]], [[Torņakalns]], [[Zasulauks]], [[Imanta (Rīga)|Imanta]], [[Jaunmārupe]], [[Olaine]], [[Ķekava]], [[Salaspils]], [[Baldone]], [[Iecava]] un [[Bauska]] un vienai jaunai pieturvietai pie [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas]] uz esošā sliežu ceļa.&lt;ref&gt;[https://www.sam.gov.lv/lv/jaunums/ka-sauksi-ta-brauksi-sak-sabiedribas-balsojumu-rail-baltica-regionalo-staciju-nosaukumu-izveidei „Kā sauksi, tā brauksi” — sāk sabiedrības balsojumu Rail Baltica reģionālo staciju nosaukumu izveidei] Satiksmes ministrija, 2021&lt;/ref&gt;

Finansējuma trūkuma dēļ 2024. gadā samazināja plānoto staciju skaitu un martā apstiprināja šādus staciju nosaukumus Latvijā: Salacgrīva, [[Skultes muiža]], Vangaži, [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciems]], [[Daugavkrasti (Salaspils)]], Baldone, [[Lieliecava]], [[Mūsa (Bauska)]], Ķekava, [[Bērzpils (Jaunolaine)]], Jaunmārupe, [[Lidosta &quot;Rīga&quot; (stacija)|Lidosta &quot;Rīga&quot;]], Zasulauks, Saurieši.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120004619/doti-nosaukumi-rail-baltica-dzelzcela-stacijam-latvija Doti nosaukumi 'Rail Baltica' dzelzceļa stacijām Latvijā]&lt;/ref&gt;
2014. gada novembrī Mārupes&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.marupe.lv/marupes-pasvaldiba-neatbalsta-projekta-rail-baltica-iespejamos-trasejumus-novada-teritorija/ |title=Pašvaldība neatbalsta projekta „Rail Baltica” iespējamos trasējumus Mārupes teritorijā |access-date={{dat|2014|11|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20141120174742/http://www.marupe.lv/marupes-pasvaldiba-neatbalsta-projekta-rail-baltica-iespejamos-trasejumus-novada-teritorija/ |archivedate={{dat|2014|11|20||bez}} }}&lt;/ref&gt; un Babītes novadu pašvaldības kategoriski iebilda pret piedāvātajiem ''Rail Baltica'' savienojumu variantiem ar Rīgas lidostu un ostu Krievu salā, bet Babītes novada pašvaldība atsauca savu iebildumu, uzzinot, ka savienojums netiks būvēts Babītes novadā. 2015. gada janvārī ''Rail Baltica'' plānotajam maršrutam iebilda arī Rīgas,&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/temas/rail-baltica/|title=Rail Baltica|website=www.lsm.lv|access-date=2019-03-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; kā arī Ķekavas&lt;ref&gt;[http://financenet.tvnet.lv/viedokli/549524-kekavas_pasvaldiba_neredz_ieguvumus_no_rail_baltica_projekta Ķekavas pašvaldība neredz ieguvumus no «Rail Baltica» projekta] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150301170757/http://financenet.tvnet.lv/viedokli/549524-kekavas_pasvaldiba_neredz_ieguvumus_no_rail_baltica_projekta |date={{dat|2015|03|01||bez}} }}, TVnet, 2015. gada 26. februāris.&lt;/ref&gt; un Sējas&lt;ref&gt;[http://www.la.lv/sejas-novads-ar-rail-baltica-ii-marsrutu-rupji-parkaptas-iedzivotaju-intereses/ Sējas novads: Ar “Rail Baltica II” maršrutu rupji pārkāptas iedzīvotāju intereses], Latvijas Avīze, 2015. gada 24. februāris.
&lt;/ref&gt; novada pašvaldība, Limbažu&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/bizness/transports-logistika/limbazu-novada-iedzivotaji-satraukti-par-rail-baltica-projektu-dazi-to-salidzina-ar-monstru.d?id=45640636 Limbažu novada iedzīvotāji satraukti par 'Rail Baltica' projektu; daži to salīdzina ar monstru]. Delfi, [[LETA]], 2015. gada 2. marts&lt;/ref&gt; novada iedzīvotāji.

=== Rīgas Centrālā stacija ===

Sākotnēji plānoja izbūvēt divus jaunus normālplatuma (1435 mm) dzelzceļus 2,6 km garumā, 6 jaunus dzelzceļa pārvadus, dzelzceļa satiksmi organizējot pa estakādi un 1 km garu tiltu pāri Daugavai un [[Mazā Daugava (Rīga)|Mazajai Daugavai]].
''Rail Baltica'' Rīgas Centrālās pasažieru stacijas un tilta projektētājs un būvnieks bija personu apvienība ''BESIX RERE GROUP''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://info.railbaltica.org/lv/infrastruktura |title=info.railbaltica.org |access-date={{dat|2021|11|02||bez}} |archive-date={{dat|2021|11|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211102092715/https://info.railbaltica.org/lv/infrastruktura }}&lt;/ref&gt;

Jaunās Rīgas Centrālās stacijas būvi plānoja pabeigt 2025.—2026. gadā, bet finansējuma kavēšanās dēļ būvniecības pabeigšanu pārbīdīja līdz 2026.—2027. gadam.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/13.04.2023-rail-baltica-ievieseji-paslaik-finansejuma-piesaiste-netiek-lidzi-buvdarbiem.a504661/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article «Rail Baltica» ieviesēji: Pašlaik finansējuma piesaiste netiek līdzi būvdarbiem] lsm.lv 2023. gada 13. aprīlī&lt;/ref&gt;
Rīgas Centrālās stacijas izbūve no 200 miljoniem eiro 2017. gadā pieauga līdz 430 miljoniem 2019. gadā, tad līdz 566 miljoniem vai pat 888 miljoniem eiro 2024. gadā.&lt;ref name=&quot;LSM16NOV&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/15.09.2024-apsver-iespeju-rail-baltica-buvesanu-turpinat-pa-sakotneji-nesavienotiem-posmiem.a568853/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Apsver iespēju «Rail Baltica» būvēšanu turpināt pa sākotnēji nesavienotiem posmiem] lsm.lv 2024. gada 16. septembrī&lt;/ref&gt;
2025. gada 18. februārī Latvijas valdība nolēma pārdalīt 114 miljonus eiro no [[Eiropas Savienības Atveseļošanas fonds|Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda]] finansējuma. Centrālās stacijas dienvidu daļas celtniecību plānoja pabeigt līdz 2026. gada 31. augustam, ietverot stacijas ēkas uzgaidāmā stāva un jumta darbus, platformu apdari, kā arī piekļuves izveidi stacijas ēkai gan no stacijas laukuma puses, gan no Satiksmes ministrijas ēkas puses.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/18.02.2025-rigas-centralas-stacijas-buvniecibai-pardala-114-miljonus-eiro.a588324/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Rīgas Centrālās stacijas būvniecībai pārdala 114 miljonus eiro] lsm.lv 2025. gada 18. februārī&lt;/ref&gt;
Aprīlī &quot;Eiropas Dzelzceļa līnijas&quot; informēja, ka atsākti darbi Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļā un būtiskos darbus plānots pabeigt līdz 2026. gada rudenim.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/18.02.2025-rigas-centralas-stacijas-buvniecibai-pardala-114-miljonus-eiro.a588324/ Atsāk «Rail Baltica» Rīgas Centrālās stacijas būvniecību; ēku varētu izmantot 2027. gada vasarā] lsm.lv 2025. gada 16. aprīlī&lt;/ref&gt;

=== Rīgas lidostas dzelzceļa stacija ===
Jaunbūvējamo lidostas dzelzceļa staciju plānots pilnībā integrēt esošajā [[Rīgas lidosta|lidostas &quot;Rīga&quot;]] infrastruktūrā. Paredzams, ka pa jaunuzbūvēto dzelzceļu līdz [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas centrālajai dzelzceļa stacijai]] četras reizes dienā kursēs &quot;Rail Baltica&quot; ātrvilciens, un ik pa 15-30 minūtēm atspoles (''shuttle'') vilciens, ļaujot astoņās minūtēs nokļūt no lidostas galvaspilsētas centrā.

Kopumā būvniecības darbi plānoti vairākās kārtās: stacijas ēkas būve trijos līmeņos un piebraucamie ceļi ar saistīto infrastruktūru, stacijas ēkas fasādes izveide, estakādes uz Rīgu un Jaunmārupi izbūve. Dzelzceļa estakādes plānotais augstums ir apmēram 10 metri, pār K. Ulmaņa gatvi būvēs 113 m garu dzelzceļa pārvadu. Līdztekus &quot;Rail Baltica&quot; stacijas izbūvei plānota arī lidostas termināla paplašināšanas 6. kārta un jauna gaisa satiksmes vadības torņa būvniecība.&lt;ref name=&quot;lidosta&quot;/&gt;

''Rail Baltica'' stacijas būvniecību pie lidostas sāka 2021. gada 30. jūnijā, termināli bija plānots pabeigt 2023. gada sākumā, savukārt lidostas infrastruktūru kopumā — līdz 2025. gada beigām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/sak-rail-baltica-stacijas-buvniecibu-pie-lidostas.a411008/ Sāk «Rail Baltica» stacijas būvniecību pie lidostas] lsm.lv 2021. gada 30. jūnijā&lt;/ref&gt;
Lai gan 2023. gadā termināļa ēka nebija uzcelta, tomēr būvnieku konsorcijs ([[Austrija]]s uzņēmums ''Swietelsky AG'', Latvijas ceļu būves firma SIA Binders un AS ''LNK Industries'') solīja lidostas dzelzceļa stacijas būvdarbus paveikt piecos posmos līdz 2025. gada decembrim.&lt;ref&gt;[https://edzl.lv/noderigi/rail-baltica-stacija-starptautiskaja-lidosta-riga Rail Baltica stacija starptautiskajā lidostā &quot;Rīga&quot;]&lt;/ref&gt;

2023. gada septembrī kļuva zināms, ka ar tobrīd pieejamo finansējumu līdz 2025. gadam varēs pabeigt darbus ap Satiksmes ministriju un Centrāltirgu, turpināt iesākto ap lidostu un izbūvēt 13 kilometrus sliežu starp Iecavu un Bausku.
Lai Rīgā iesāktos darbus līdz 2027. gadam pabeigtu, pietrūka vairāk nekā 200 miljonu eiro, no tiem mazāk par pusi paredzēja Centrālās stacijas posmam, savukārt vairāk nekā simt miljoni eiro bija vajadzīgi, lai uzbūvētu 4,5 kilometrus garo sliežu ceļu no Jaunmārupes līdz Imantai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/26.09.2023-rail-baltica-darbiem-riga-pietrukst-200-miljonu-eiro-pirmie-vilcieni-latvija-varetu-sakt-kurset-agrak.a525297/ «Rail Baltica» darbiem Rīgā pietrūkst 200 miljonu eiro; pirmie vilcieni Latvijā varētu sākt kursēt agrāk] lsm.lv 2023. gada 26. septembrī&lt;/ref&gt;

&quot;Rail Baltica&quot; Lidostas stacijas (RIX) būvniecības izmaksas no sākotnēji nosolītajiem 237 miljoniem izauga līdz 399 miljoniem eiro 2024. gadā.&lt;ref name=&quot;LSM16NOV&quot;/&gt;
2025. gada jūlijā kļuva zināms, ka ir pabeigta dzelzceļa stacijas ēkas dzelzsbetona nesošo konstrukciju, pasažieru platformas un iekšējā viadukta posma izbūve, kā arī uzbūvēti 45 sliežu ceļa viadukta balsti 1,5 km garumā. Tālākajā posmā paredzēta 2,4 km dzelzceļa uzbēruma būvniecība un 115 metru gara pārvada izbūve pār [[Kārļa Ulmaņa gatve|Kārļa Ulmaņa gatvi]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.07.2025-pabeigta-rail-baltica-lidostas-stacijas-nesosas-konstrukcijas-un-pasazieru-platformas-izbuve.a605246/ Pabeigta «Rail Baltica» lidostas stacijas nesošās konstrukcijas un pasažieru platformas izbūve] lsm.lv 2025. gada 2. jūlijā&lt;/ref&gt;

=== Projekta ieviesēji ===

2014. gadā nodibināja projekta centrālo koordinatoru Baltijas valstu kopuzņēmumu ''[[RB Rail]]'', kura pārziņā ir dzelzceļa līnijas projektēšana, būvniecība un mārketinga aktivitāšu realizācija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/projekta-ievieseji/centralais-koordinators/|title=Centrālais koordinators|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv|archive-date=2018-06-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20180612180442/http://www.railbaltica.org/lv/projekta-ievieseji/centralais-koordinators/}}&lt;/ref&gt;
&quot;RB Rail&quot; padomi veido seši locekļi, kurus ievēlē uz trīs gadiem. Katrs akcionārs — Igaunija, Latvija, Lietuva — izvirza divus kandidātus, kurus apstiprina akcionāru pilnsapulcē. Akcionāru līgums nosaka, ka padomes priekšsēdētāja amatu katru gadu rotācijas kārtībā ieņem kopuzņēmuma pārstāvis no citas valsts.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.01.2025-rail-baltica-dzelzcela-projektam-draud-noraut-stopkranu-rb-rail-valstij-prasa-9-miljonus-eiro.a585341/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article «Rail Baltica» dzelzceļa projektam draud «noraut stopkrānu»; «RB Rail» valstij prasa 9 miljonus eiro] lsm.lv 2025. gada 27. janvārī&lt;/ref&gt;

Projekta nacionālie ieviesēji ir ''Rail Baltic Estonia'' OU un ''Estonian Technical Regulatory Authority'' Igaunijā, &quot;Eiropas Dzelzceļa līnijas&quot; SIA Latvijā, ''Rail Baltica statybe'' UAB un ''Lietuvos geležinkeliai'' JSC Lietuvā. Būvniecība, ko veic projekta ieviesēji, notiek ''RB RAIL'' AS pārraudzībā un atbilstoši vienotiem iepirkuma principiem un līgumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/implementing-bodies/|title=Implementing bodies|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv|archive-date=2018-06-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20180612180340/http://www.railbaltica.org/lv/implementing-bodies/}}&lt;/ref&gt;
2019. gada 1. februārī Somijas valdība pieņēma lēmumu dibināt sabiedrību ar ierobežotu atbildību ''Oy Suomen Rata'' AB, plānojot, ka tās apakšuzņēmums ''Rail Baltica company'' kļūs par ''Rail Baltica'' projekta kopuzņēmuma ''RB Rail'' AS akcionāru. Somija apņēmās sekmēt [[Ziemeļjūra]]s—Baltijas pamattīkla koridora izaugsmi arī uz ziemeļiem no Helsinkiem.&lt;ref&gt;[http://www.railbaltica.org/lv/somija-klus-par-rail-baltica-kopuznemuma-akcionariem/ Somija kļūs par Rail Baltica kopuzņēmuma akcionāriem] railbaltica.org, 05.02.2019&lt;/ref&gt;

2024. gada aprīlī no amata atkāpās uzņēmuma &quot;Eiropas Dzelzceļa līnijas&quot; valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris, kurš amata pienākumus sāka pildīt 2019. gada 1. augustā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.04.2024-eiropas-dzelzcela-liniju-valdes-vaditajs-atkapjas-no-amata.a551963/ «Eiropas Dzelzceļa līniju» valdes vadītājs atkāpjas no amata] lsm.lv 2024. gada 26. aprīlī&lt;/ref&gt;

== Finansēšanas problēmas ==
Sākotnējā AECOM analīze 2011. gadā paredzēja projekta izmaksas 3,6 miljardu apmērā un pierādīja, ka projekts ir ilgtspējīgs un nesīs ekonomiskos ieguvumus. Pēc AECOM analīzes projektu papildināja ar pasažieru staciju Starptautiskajā lidostā &quot;Rīga&quot; Latvijā, Kauņa—Viļņa savienojumu Lietuvā, tramvaja līniju [[Ilemiste (stacija)|Ilemiste]]—[[Tallinas lidosta]] Igaunijā.
Paredzēja, ka ''Rail Baltica'' projekts radīs arī vairākus nekvantificējamus ieguvumus, ko būs iespējams realizēt caur reģionu integrāciju, tūrisma attīstību, jaunām biznesa iespējām, ārvalstu tiešajām investīcijām, pieeju jauniem eksporta tirgiem, tehnoloģiju transfēru, inovācijām, u.c.
2017. gadā kopējās plānotās izmaksas ''Rail Baltica'' projektam bija 5,8 miljardi visās trīs Baltijas valstīs. Veiktā izmaksu-ieguvumu analīze pierādīja projekta ekonomisko ilgtspēju un sabiedrības ieguvumus, lai turpinātu projekta finansēšanu no ES un Baltijas valstu puses.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;

Projektu finansē iesaistītās valstis, Eiropas Savienības TEN-T budžets, kā arī Eiropas Savienības Struktūrfondi un Kohēzijas fondi. 2018. gada sākumā Baltijas valstis un RB Rail AS saņēma CEF 2 stipendijas Rail Baltica dzelzceļa līnijas būvniecībai, parakstot līgumu ar kopējo vērtību 765 miljoni eiro. 2018. gada 13. jūlijā tika parakstīts trešais CEF līdzfinansējuma līgums, kura kopējā vērtība sasniedza 130 miljonus eiro, no kuriem CEF ieguldījums bija 110 miljoni eiro jeb 85% no visiem attiecināmajiem izdevumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/parakstits-tresais-rail-baltica-globala-projekta-cef-lidzfinansejuma-ligums/|title=Parakstīts trešais Rail Baltica Globālā projekta CEF līdzfinansējuma līgums {{!}} Rail Baltica|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-07-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;
Finansiālais ieguldījums no CEF un Baltijas valstīm 2018. gada jūlijā bija aplēsts 824 miljonu eiro apjomā (Igaunija 235, Latvija 303, Lietuva 286).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/par-projektu/finansejums/|title=Projekta finansējums|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv|archive-date=2018-06-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20180607144212/http://www.railbaltica.org/lv/par-projektu/finansejums/}}&lt;/ref&gt;

Sākotnēji būvdarbus bija plānots pabeigt 2026. gadā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/video/rail-baltica-is-your-future/|title=Rail Baltica is your future {{!}} Rail Baltica|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=en|archive-date=2024-05-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20240505000658/https://www.railbaltica.org/video/rail-baltica-is-your-future/}}&lt;/ref&gt; taču tikai 2023. gada sākumā uzņēmuma &quot;RB Rail&quot; vadība pavēstīja, ka ir gatava sākt liela mēroga celtniecības darbus, solot jauno dzelzceļu pa posmiem pabeigt starp 2028. un 2030. gadu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/rail-baltica-koordinatore-pamattrases-celtniecibu-svarigi-pabeigt-lidz-2030-gadam.a494441/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article «Rail Baltica» koordinatore: Pamattrases celtniecību svarīgi pabeigt līdz 2030. gadam] lsm.lv 2023. gada 1. februārī&lt;/ref&gt;
2023. gada novembrī kļuva zināms, ka &quot;RB Rail&quot; kopā ar ekspertiem veido vairākus scenārijus dzelzceļa un ar to saistīto objektu būves dalīšanai vismaz divās kārtās, lai taupītu laiku un naudu. Diskutēja par variantiem, kuros līdz 2030. gadam jāuzbūvē vienīgi līniju, kas no Igaunijas puses caur Salaspili aiziet uz Iecavu un tālāk uz Lietuvu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/19.11.2023-rail-baltica-atrvilciens-var-paiet-garam-rigai.a532280/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular «Rail Baltica» ātrvilciens var paiet garām Rīgai] lsm.lv 2023. gada 19. novembrī&lt;/ref&gt;
2024. gada martā Satiksmes ministrija saskaņošanai iesniedza ziņojumu par projekta pirmās fāzes finansēšanu līdz 2030. gadam.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/24.03.2024-rail-baltica-cauri-visai-rigai-pirmaja-posma-visticamak-neies-trukst-ap-3-miljardiem-eiro.a547888/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular «Rail Baltica» cauri visai Rīgai pirmajā posmā, visticamāk, neies; trūkst ap 3 miljardiem eiro] lsm.lv 2024. gada 24. martā&lt;/ref&gt;

2024. gada 16. jūlijā Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta koordinācijas komiteja (EISI) nolēma projekta īstenošanai piešķirt papildu 346 miljonus eiro Latvijai,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sam.gov.lv/lv/jaunums/eiropas-komisija-pieskir-3461-miljonu-eiro-rail-baltica-projekta-istenosanai-latvija|title=Eiropas Komisija piešķir 346,1 miljonu eiro Rail Baltica projekta īstenošanai Latvijā {{!}} Satiksmes ministrija|website=www.sam.gov.lv|access-date=2025-10-06|language=lv}}&lt;/ref&gt; 370 miljonus eiro — Igaunijai un 458 miljonus eiro — Lietuvai. Šis finansējums Latvijas posmā paredzēts pamattrases būvniecībai aptuveni 27 km garumā no Misas līdz [[Latvijas—Lietuvas robeža]]i. Līdzfinansējums tiks saņemts arī dabasgāzes cauruļvada pārvietošanai posmā Vangaži—Misa, Iecavas augstsprieguma pieslēguma vietas izbūvei un Skultes būvobjektam, kas kalpos kā būvniecības loģistikas bāze Latvijas pamattrases ziemeļu posmam Igaunijas virzienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/17.07.2024-eiropas-komisija-rail-baltica-projekta-turpinasanai-pieskir-papildu-12-miljardus-eiro.a561781/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Eiropas Komisija «Rail Baltica» projekta turpināšanai piešķir papildu 1,2 miljardus eiro] lsm.lv 2024. gada 17. jūlijā&lt;/ref&gt;
27. augustā Latvijas valdība apstiprināja 61 miljona eiro nacionālo līdzfinansējumu pamattrases būvniecībai no Lietuvas robežas līdz [[Misa (stacija)|Misas stacijai]]. Parāds būvniekiem par jau padarītajiem darbiem augusta sākumā sasniedza 40 miljonus eiro. Līdz augusta beigām no valsts budžeta samaksāja 10 miljonus, bet līdz septembra beigām bija jāatrod vēl aptuveni 16 miljonus eiro.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/28.08.2024-parads-rail-baltica-buvniekiem-aptuveni-16-miljoni-eiro-kas-jaatrod-lidz-septembra-beigam.a566711/ Parāds «Rail Baltica» būvniekiem — aptuveni 16 miljoni eiro, kas jāatrod līdz septembra beigām] lsm.lv 2024. gada 28. augustā&lt;/ref&gt;

2025. gada rudenī projekta vadība pavēstīja, ka Latvija nodokļos pēdējos gados atgūst vairāk, nekā iemaksājusi projektā, jo visi projekta nodokļi tiek maksāti Latvijā, ieskaitot nodokļus no Igaunijas un Lietuvas finansējuma.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120090074/tris-eiro-pret-vienu-latvija-pat-nopelna-no-rb-rail-darbibas-apgalvo-amatpersonas|title=Trīs eiro pret vienu – Latvija pat nopelna no &quot;RB Rail&quot; darbības, apgalvo amatpersonas|website=Delfi|access-date=2025-10-06|date=2025-10-06|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Izmeklēšana Latvijā ===
2024. gada 13. decembra Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala ziņojumā bija minēts, ka būtiskākās kļūdas projekta plānošanas etapā pieļāva ministru prezidents [[Arturs Krišjānis Kariņš]], AS &quot;RB Rail&quot; stratēģiskais direktors [[Kaspars Briškens]] un satiksmes ministrs [[Tālis Linkaits]]. Kopumā komisijas gala ziņojumā ir ietverti 29 secinājumi, 16 priekšlikumi un nosauktas 18 personas, kuras komisijas ieskatā pieļāva kļūdas, apdraudēja projekta īstenošanu un nepieņēma pietiekami aktīvu pozīciju tā īstenošanā. Ziņojumā teikts, ka Krišjānis Kariņš pēc būtības neiedziļinājās &quot;Rail Baltica&quot; projekta īstenošanā, tostarp arī neizveidoja šim projektam nepieciešamo uzraudzības un institucionālās pārvaldības sistēmu. Kaspars Briškens bija atbildīgs par 2017. gada &quot;Rail Baltica&quot; projekta izmaksu un ieguvumu analīzi, kas ietvēra tās pasūtīšanu, izvērtēšanu un pieņemšanu, kas saturēja būtiskas kļūdas un neatbilda realitātei. Tālis Linkaits valdībai nesniedza objektīvu informāciju par &quot;Rail Baltica&quot; projekta patiesajām izmaksām, tostarp nekontrolējot projekta investīciju un ekspluatācijas izmaksas, sekmējot to, ka projekta izmaksu palielinājumu atbalstīja bez to pienācīgas izvērtēšanas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.12.2024-parlamentaras-izmeklesanas-komisija-butiskakas-kludas-rail-baltica-projekta-pielava-karins-briskens-un-linkaits.a580272/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Parlamentārās izmeklēšanas komisija: Būtiskākās kļūdas «Rail Baltica» projektā pieļāva Kariņš, Briškens un Linkaits] lsm.lv 2024. gada 13. decembrī&lt;/ref&gt;

2024. gada 10. decembrī [[Latvijas Republikas prokuratūra]]s Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta Personu un valsts tiesību aizsardzības koordinācijas nodaļa uzsāka kriminālprocesu par to, ka par &quot;Rail Baltica&quot; projekta ieviešanu atbildīgās valsts amatpersonas, iespējams, radījušas zaudējumus valsts budžetam lielā apmērā saistībā ar projekta infrastruktūras objektu būvniecību.
Kriminālprocess sākts par noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā, nevis pret konkrētām amatpersonām. Saskaņā ar ģenerālprokurora lēmumu kriminālprocesu nodeva izmeklēšanai [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.12.2024-sak-kriminalprocesu-par-parkapumiem-rail-baltica-projekta-ieviesana.a580770/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Sāk kriminālprocesu par pārkāpumiem «Rail Baltica» projekta ieviešanā] lsm.lv 2024. gada 18. decembrī&lt;/ref&gt;

==== Pirmās kārtas plāns Latvijā ====
2024. gada 28. oktobrī Satiksmes ministrija publiskoja informatīvo ziņojumu par plānoto ''Rail Baltica'' projekta pirmo kārtu, līdz 2030. gadam piedāvājot uzbūvēt vienu sliežu ceļu no Lietuvas robežas līdz Igaunijas robežai ar [[Bauska]]s, [[Salaspils]]/[[Daugavkrasti|Daugavkrastu]], [[Skulte (stacija)|Skultes muižas]] un [[Salacgrīva]]s reģionālajām stacijām, uzbūvēt sliežu ceļu no [[Imanta (stacija)|Imantas stacijas]] līdz Rīgas lidostai, pabeidzot darbus Rīgas lidostas stacijā un Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu daļā. Paredzēja ar privātās un publiskās partnerības finansējuma palīdzību uzbūvēt arī sliežu ceļu no [[Upeslejas|Upeslejām]] līdz Rīgas Centrālajai stacijai vai arī no Misas līdz lidostas stacijai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/28.10.2024-riga-savienota-tikai-no-vienas-puses-un-sliedem-uz-igauniju-naudu-vel-mekle-rail-baltica-sakotnejie-scenariji.a574278/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Rīga savienota tikai no vienas puses, un sliedēm uz Igauniju naudu vēl meklē — «Rail Baltica» sākotnējie scenāriji] lsm.lv 2024. gada 28. oktobrī&lt;/ref&gt;
6. novembrī &quot;RB Rail&quot; informēja, ka Latvijā projekta pirmās kārtas īstenošana 6,4 miljardu eiro vietā izmaksās 5 miljardus eiro. SIA &quot;Eiropas Dzelzceļa līnijas&quot; skaidroja, ka galvenais ietaupījums rodas, nebūvējot 900 miljonus eiro vērto tiešo savienojumu starp lidostu un Misu, kā arī 400 miljonus eiro vērtās trokšņu sienas un autoceļu šķērsojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/06.11.2024-par-15-miljardiem-letak-rail-baltica-pirmaja-karta-atrod-butisku-ietaupijumu.a575463/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Par 1,5 miljardiem lētāk — «Rail Baltica» pirmajā kārtā atrod būtisku ietaupījumu] lsm.lv 2024. gada 6. novembrī&lt;/ref&gt;

10. decembrī Latvijas valdība konceptuāli atbalstīja prioritāros uzdevumus:&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.12.2024-rail-baltica-projektam-noteiks-izmaksu-griestus-sapnis-par-rigas-ieklausanu-vel-nemirst.a579686/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme «Rail Baltica» projektam noteiks izmaksu griestus; sapnis par Rīgas iekļaušanu vēl nemirst] lsm.lv 2024. gada 11. decembrī&lt;/ref&gt;
# izveidot normālplatuma dzelzceļa maģistrāli Lietuvas robeža—Misa—Upeslejas—Vangaži—Igaunijas robeža, sākot būvdarbus posmā Lietuvas robeža—Misa;
# pabeigt būvdarbus ''Rail Baltica'' pasažieru stacijā &quot;Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;&quot; un dzelzceļa stacijas &quot;Rīgas Centrālā stacija&quot; dienvidu daļā;
# izveidot jaunu dzelzceļa savienojumu no Imantas stacijas uz Rīgas lidostu un uzbūvēt staciju &quot;Daugavkrasti&quot; Salaspilī, nodrošinot pārsēšanās iespēju starp ''Rail Baltica'' un esošo 1520 mm platsliežu dzelzceļa tīklu;
# izveidot kravu uzkraušanas/izkraušanas vietu abās Daugavas pusēs militārās mobilitātes vajadzībām, neuzņemoties papildu finansiālu segumu.

2025. gada 2. jūlijā Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) koordinācijas komiteja piešķīra papildu 153,5 miljonu eiro finansējumu ''Rail Baltica'' projekta Latvijas prioritārajām aktivitātēm, 47,1 miljonu eiro piešķīra Igaunijai un 94,9 miljonus eiro Lietuvai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/03.07.2025-eiropas-komisija-pieskir-latvijai-1535-miljonus-eiro-dzelzcela-projektam-rail-baltica.a605488/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Eiropas Komisija piešķir Latvijai 153,5 miljonus eiro dzelzceļa projektam «Rail Baltica»] lsm.lv 2025. gada 3. jūlijā&lt;/ref&gt;
11. jūlijā &quot;Eiropas Dzelzceļa līnijas&quot; un &quot;ERB Rail&quot; parakstīja aktus par plaša mēroga būvdarbu uzsākšanu ''Rail Baltica'' pamattrases dienvidu posmā Misa—Lietuvas robeža, kas iekļauj nesprāgušās munīcijas pārbaudes, dzelzceļa uzbēruma būvniecību, pievadceļu un pagaidu ceļu būvdarbus, kā arī jauna dzelzceļa pārvada un tilta pār [[Iecava (upe)|Iecavas upi]] būvniecību.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.07.2025-ar-pirmajiem-ligumiem-latvija-saks-plasus-rail-baltica-dzelzcela-pamattrases-buvdarbus.a606520/ Ar pirmajiem līgumiem Latvijā sāks plašus «Rail Baltica» dzelzceļa pamattrases būvdarbus] lsm.lv 2025. gada 11. jūlijā&lt;/ref&gt;

2026. gada 27. janvārī Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens brīdināja, ka līdz 2030. gadam pamattrasi pabeigt neizdosies, jo &quot;Rail Baltica&quot; pamattrases pabeigšanai trūkst 3—4 miljardu eiro.&lt;ref&gt;[https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/370575/intervija-ar-eiropas-dzelzcela-linijas-valdes-priekssedetaju-mari-dzelmi Intervija ar &quot;Eiropas Dzelzceļa līnijas&quot; valdes priekšsēdētāju Māri Dzelmi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20260129131805/https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/370575/intervija-ar-eiropas-dzelzcela-linijas-valdes-priekssedetaju-mari-dzelmi |date={{dat|2026|01|29||bez}} }} lsm.lv 28.01.2026&lt;/ref&gt; 2026. gada 22. septembrī Baltijas valstis vienojās par dzelzceļa projekta ''Rail Baltica'' pirmās kārtas termiņa pagarināšanu līdz 2034. gadam.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Kulbergs: Baltijas valstis vienojušās par «Rail Baltica» pirmās kārtas termiņa pagarināšanu līdz 2034. gadam |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/22.09.2026-kulbergs-baltijas-valstis-vienojusas-par-rail-baltica-pirmas-kartas-termina-pagarinasanu-lidz-2034-gadam.a664291/ |accessdate={{dat|2026|9|23||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2026|9|23||bez}}}}&lt;/ref&gt;
1. oktobrī valdība nolēma, ka ''Rail Baltica'' sliežu viena kilometra izmaksas būs ne vairāk kā 20 miljoni eiro.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/01.10.2026-valdiba-nosaka-20-miljonu-eiro-griestus-viena-rail-baltica-sliezu-kilometra-izbuvei.a665717/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Valdība nosaka 20 miljonu eiro griestus viena «Rail Baltica» sliežu kilometra izbūvei] lsm.lv 01.10.2026&lt;/ref&gt;

== Būvdarbu gaita ==

=== Polijā ===
[[Attēls:Rail Baltica.svg|thumb|''Rail Baltica'' (E75) Polijas daļas karte]]
&quot;Rail Baltica&quot; Polijas posmā esošo normālplatuma dzelzceļu sāka modernizēt pirms tā plānošanas sākuma Baltijas valstīs 2016. gadā. 400 km garo modernizējamo dzelzceļu sadalīja piecos posmos — no [[Varšava]]s līdz Sadovnei (''Sadowne Węgrowskie''), tālāk līdz [[Čiževa]]i, tad līdz [[Bjalistoka]]i (449. un 6. Polijas dzelzceļa līnijas), tālāk līdz [[Elka]]i (38. Polijas dzelzceļa līnija) un līdz Lietuvas robežai. Līdz 2025. gadam lielākajā daļā posmu darbi bija paveikti, bet pēdējo posmu caur [[Olecko]] (41. Polijas dzelzceļa līnija), [[Suvalki]]em (39. Polijas dzelzceļa līnija) līdz Trakiškiem (51. Polijas dzelzceļa līnija) plāno pabeigt īsi pēc 2030. gada, jo tam vajadzīga jauna sliežu ceļa izbūve ap divu miljardu eiro vērtībā. Brauciena ilgumu no Varšavas līdz Lietuvas robežai plānoja ap trim stundām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.02.2025-polija-darbi-pie-rail-baltica-rit-uz-prieksu-gaida-uz-ieviesanu-baltija.a588879/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Polijā darbi pie «Rail Baltica» rit uz priekšu; gaida uz ieviešanu Baltijā] lsm.lv 2025. gada 22. februārī&lt;/ref&gt;
&lt;gallery&gt;
07.05.18 Trakiszki SA133-019 (42085245382).jpg|Vilciens uz Bjalistoku Trakišķu stacijā (2018)
WK15 Suwałki (8) Lichen99.jpg|Vilciens uz Bjalistoku Suvalku stacijā (2015)
Ełk PKP 1.jpg|Elkas stacija (2018)
20240406 124923 April 2024 in Białystok.jpg|Modernizētā Bjalistokas stacija (2024) 
20241218 083011 December 2024 in Białystok.jpg|Vilciens uz Suvalkiem Bjalistokas stacijā (2024)
2020 PKP Czyzew 02.jpg|Čiževas stacija (2020)
&lt;/gallery&gt;

=== Lietuvā ===
2026. gada sākumā dzelzceļa būvdarbi Lietuvas daļā notika 114 kilometrus garā posmā Kauņa—Paņeveža un bija sākta sliežu ieklāšana, sliežu ceļa pamatnes izbūve bija pabeigta aptuveni 9 kilometrus garajā [[Jonava]]s posmā. 2026. gadā plānoja investēt ap 325 miljonus eiro (pamattrases būvniecībai 240 miljonus eiro, sliežu ieklāšanai 9,8 miljonus eiro), daļa no šīs naudas paredzēta projektēšanai un zemes atpirkšanai posmā no Polijas robežas līdz Kauņai.&lt;ref name=&quot;lsm19.02.2026&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/19.02.2026-kas-notiek-ar-rail-baltica-latvija-pamattrase-sogad-plano-ieguldit-32-lidz-46-reizes-mazak-neka-lietuva-un-igaunija.a635312/ Kas notiek ar «Rail Baltica»? Latvijā pamattrasē šogad plāno ieguldīt 3,2 līdz 4,6 reizes mazāk nekā Lietuvā un Igaunijā] lsm.lv 19.02.2026&lt;/ref&gt;

=== Latvijā ===
2026. gada sākumā dzelzceļa trases sagatavošanas darbi Latvijas daļā notika aptuveni 30 kilometrus garā posmā, bet galvenie darbi notika Rīgas Centrālajā un lidostas dzelzceļa stacijās. 2026. gadā plānoja investēt 260 miljonus eiro no Eiropas savienošanas instrumenta (''Connecting Europe Facility''), no ES Atveseļošanas fonda un Kohēzijas fonda un no Latvijas valsts budžeta finansējuma (120 miljonus eiro Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā un 52 miljonus eiro lidostas &quot;Rīga&quot; dzelzceļa stacijā, 75 miljonus eiro dzelzceļa pamattrases būvniecībai). 8 miljonus eiro plānoja izlietot trases posma Lietuvas robeža—Misa pārprojektēšanai, tostarp samazinot sākotnēji plānoto uzbēruma augstumu.&lt;ref name=&quot;lsm19.02.2026&quot;/&gt;

=== Igaunijā ===
2026. gada sākumā dzelzceļa trases sagatavošanas darbi Igaunijas daļā notika 103 kilometrus garā posmā. 2026. gada budžetā investīcijām &quot;Rail Baltica&quot; plānoja 435,7 miljonus eiro, no tiem 345 miljonus eiro pamattrases zemes darbiem, uzbērumiem, tiltiem, līmeņu atdalījumiem un saistītajām civilajām būvēm, bet sliežu ieklāšanu vēl neplānoja sākt.&lt;ref name=&quot;lsm19.02.2026&quot;/&gt;

== Hronoloģija ==
[[Attēls:Pan-European corridor I.svg|thumb|300px|Paneiropas 1. transporta koridors iezīmēts ar sarkanu]]
* Trīs pirmo Paneiropas transporta konferenču laikā Prāgā (1991), Krētā (1994) un Helsinkos (1997) apstiprināja Paneiropas transporta koridorus. Koridoru Nr. 1 veidoja ''[[Via Baltica]]'' autoceļš un dzelzceļa līnija ''Rail Baltica'' Helsinki-Tallina-Rīga-Viļņa-Varšava.
* 2001. gadā Baltijas valstu satiksmes ministri Pērnavā parakstīja sadarbības līgumu par sagatavošanas darbu uzsākšanu ''Rail Baltica ''dzelzceļa koridora attīstībai.
* 2004. gadā projektu ''Rail Baltica'' ar Eiropas Savienības Parlamenta un Padomes lēmumu iekļāva Eiropas transporta tīkla (''TEN-T'') koridoru sarakstā kā vienu no deviņiem TEN-T konvencionālā dzelzceļu tīkla koridoriem ar nosaukumu [[Ziemeļjūras-Baltijas koridors]], savienojot [[Roterdama|Roterdamu]] caur Berlīni un Varšavu ar Kauņu, Rīgu un Tallinu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://ec.europa.eu/transport/themes/infrastructure/ten-t-guidelines/corridors/index_en.htm |title=Infrastructure - TEN-T - Connecting Europe |access-date={{dat|2017|05|08||bez}} |archive-date={{dat|2016|10|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20161003092311/http://ec.europa.eu/transport/themes/infrastructure/ten-t-guidelines/corridors/index_en.htm }}&lt;/ref&gt;
* Lai izvērtētu projekta tehniski ekonomisko pamatojumu un rastu efektīvāko risinājumu jaunās transporta saiknes izveidošanai, 2005. gada beigās Dānijas uzņēmums ''COWI AS''  sāka priekšizpēti labākajai ''Rail Baltica'' maršruta, ātruma, izmantojamā sliežu platuma, vilces un citu tehnisko parametru izvēlei.
* 2007. gada janvārī ''COWI AS'' noslēguma ziņojumā ieteica vistaisnāko savienojumu starp Baltijas valstīm un Poliju, paredzot jaunas Eiropas standartiem atbilstošas dzelzceļa līnijas izbūvi visā ''Rail Baltica'' maršrutā. Balstoties uz ziņojumu, iesaistīto valstu atbildīgo nozaru ministri panāca vienošanos par ''Rail Baltica'' projekta 1. kārtas īstenošanu — esošā sliežu ceļa atjaunošanu posmā Kauņa—Rīga—Tallina, līdz 2013. gadam nodrošinot infrastruktūru pasažieru un kravu pārvadājumiem ar ātrumu vismaz 120 km/h visā ''Rail Baltica'' maršrutā.
* Lai nodrošinātu savstarpēji koordinētu projekta ieviešanu visās trīs Baltijas valstīs un Polijā, 2007. gada vasarā parakstīja saprašanās memorandus par esošās dzelzceļa infrastruktūras rekonstrukciju un tehniski-ekonomiskā pamatojuma izstrādi, kā arī projektu pieteikumu iesniegšanu Eiropas Komisijā finansējuma saņemšanai no Eiropas transporta tīkla (TEN-T) budžeta 2007.-2013. gada daudzgadu programmas.
* 2008. gadā [[Eiropas Komisija]] pieņēma lēmumu par ''TEN-T'' budžeta līdzfinansējumu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas projektu iesniegumiem.
* 2010. gada jūnijā Polijas, Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Somijas satiksmes ministriju pārstāvji parakstīja memorandu, kurā apliecināja politisko gribu turpināt ''Rail Baltica ''projekta īstenošanu, tai skaitā deklarēja, ka līgumslēdzējas puses apsvērs iespēju izveidot jaunu, kopēju pasažieru satiksmes līniju Tallina-Rīga-Kauņa-Varšava, izmantojot mūsdienīgas sliežu platuma maiņas iekārtas gan ritošam sastāvam, gan sliežu ceļam, lai nodrošinātu pakalpojumu, kas ir ātrs, ērts un maršrutā konkurētspējīgs ar autosatiksmi.
* 2010.—2011. gadā Apvienotās Karalistes uzņēmums ''AECOM Ltd'' veica priekšizpēti, izvērtējot jaunas 1435 mm dzelzceļa līnijas būvniecības tehniski ekonomisko pamatojumu.
* 2011. gada 10. novembrī [[Valdis Dombrovskis]] kopā ar citiem Baltijas valstu premjeriem Tallinā vienojās ''Rail Baltica'' projekta īstenošanai veidot atsevišķu uzņēmumu ar galveno biroju Rīgā.
* 2013. gada 11. aprīlī, apliecinot interesi un vēlmi turpināt attīstīt dzelzceļa projektu ''Rail Baltica Globālais projekts'', [[Anrijs Matīss]] kopā ar citu Baltijas valstu transporta ministriem Rīgā parakstīja deklarāciju par turpmāko sadarbību.
* 2014. gada aprīlī par uzvarētājiem konkursā par normālplatuma dzelzceļa līnijas ''Rail Baltica'' Latvijas posma detalizētu tehnisko izpēti un ietekmes uz vidi novērtējumu atzina apvienību SIA ''Konstruktionsgruppe Bauen Latvia'', SIA ''Grupa93'' un ''EPG Eisenbahn-und Bauplanungsgesellscaft mbH Erfurt'', kas nodibināja pilnsabiedrību ''RB Latvija''.
* 2014. gada 28. oktobrī, lai sekmīgi varētu realizēt ''Rail Baltica'' Eiropas standarta dzelzceļa līnijas Globālo projektu, nodibināja ''Rail Baltica Globālā projekta'' Baltijas valstu kopuzņēmumu, kuru 12. novembrī kā a/s ''RB Rail'' ierakstīja Latvijas Republikas uzņēmumu reģistrā. Uzņēmumam līdz 2015. gada 26. februārim bija jāiesniedz Baltijas valstu kopīgs pieteikums CEF Eiropas Savienības finansējuma saņemšanai ''Rail Baltica'' projekta īstenošanai.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://edzl.lv/|title=Rail Baltica tapšanas vēsture - Rail Baltica|website=edzl.lv|access-date=2019-03-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* 2015. gada 22. jūnijā Rīgā Latvijas Satiksmes ministrs, Somijas transporta ministre, Polijas infrastruktūras un attīstības ministre, Lietuvas transporta ministrs, Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministrs parakstīja ''Rail Baltica'' attīstības deklarāciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title=Rīgā paraksta deklarāciju par «Rail Baltica» attīstību | url=http://apollo.tvnet.lv/zinas/riga-paraksta-deklaraciju-par-rail-baltica-attistibu/695999 | publisher=Apollo | accessdate={{dat|2015|6|22}} | archive-date={{dat|2015|06|23||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20150623194536/http://apollo.tvnet.lv/zinas/riga-paraksta-deklaraciju-par-rail-baltica-attistibu/695999 }} {{lv ikona}}&lt;/ref&gt;
* 2015. gada 16. oktobrī atklāja vilcienu satiksmi posmā no [[Šestoka]]s līdz Kauņai pa normālplatuma dzelzceļa sliedēm. 2016. gada jūnijā sāka kursēt vilciens Kauņa-[[Bjalistoka]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Lithuanian, Polish railways to launch Kaunas-Bialystok passenger route in June|publisher=[[The Baltic Course]] |url= http://www.baltic-course.com/eng/good_for_business/?doc=121482 |date=31 May 2016}}&lt;/ref&gt;
* 2016. gada augustā [[Kučinska Ministru kabinets]] akceptēja Latvijas Satiksmes ministra [[Uldis Augulis|Ulda Auguļa]] piedāvāto ''Rail Baltica'' dzelzceļa līnijas trases izvietojumu Latvijas teritorijā. Valdība arī noteica nacionālo interešu objekta statusu normālplatuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai ''Rail Baltica,'' lai nodrošinātu projekta vienotu ieviešanu Baltijas valstīs un arī Latvijā, projekta ieviešanā vienoti strādājot 15 tālaika pašvaldībām. Šai dzelzceļa infrastruktūrai noteica aizsargjoslu.
* 2017. gada 31. janvārī Ministru prezidents [[Māris Kučinskis]] Tallinā parakstīja triju Baltijas valstu starpvaldību līgumu par ''Rail Baltica'' dzelzceļa izveidi. Līgums definēja, ka kopīgi uzbūvētā infrastruktūra pieder katrai valstij, kurā tā atrodas, un pārvaldītājam tiks nodrošināta nepieciešamā piekļuve.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/valdiba-atbalsta-triju-baltijas-valstu-starpvaldibu-liguma-projektu-par-rail-baltica.d?id=48441355|title=Valdība atbalsta triju Baltijas valstu starpvaldību līguma projektu par 'Rail Baltica'|last=Bizness|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2023-02-02|date=2017-01-24|language=lv}}
&lt;/ref&gt;
* 2017. gadā publicēja EY izstrādāto izmaksu-ieguvumu analīzi par projekta potenciālajiem ieguvumiem 16,2 miljardu eiro vērtībā un novērtēja izmaksas 5,8 miljardu eiro apmērā.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/rail-baltica-globala-projekta-izmaksu-un-ieguvumu-analize-projekts-ir-finansiali-un-ekonomiski-pamatots/|title=Rail Baltica Globālā projekta izmaksu un ieguvumu analīze: projekts ir finansiāli un ekonomiski pamatots {{!}} Rail Baltica|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* 2018. gada sākumā [[Kučinska valdība]] no Latvijas puses apstiprināja būvprojektēšanas vadlīnijas — obligātos vienotos standartus ''Rail Baltica'' infrastruktūras projektēšanai, būvniecībai un uzturēšanai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/par-projektu/vesture/|title=Projekta vēsture|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv|archive-date=2018-06-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20180614055056/http://www.railbaltica.org/lv/par-projektu/vesture/}}&lt;/ref&gt;
* 2018. gadā pabeidza ilgtermiņa biznesa un operacionālā plāna izstrādi, posma Kauņa — Lietuvas/Polijas robeža uzlabošanas iespēju izpēti, infrastruktūras pārvaldības izpēti, kā arī citus pētījumus, kas saistīti ar komercializāciju un materiālu nodrošināšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/annual-press-conference-of-the-rail-baltica-implementers-2/|title=Annual Press Conference of the Rail Baltica implementers {{!}} Rail Baltica|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=en}}&lt;/ref&gt;
* 2018. gada 20. martā normālplatuma dzelzceļa projekta ieviesējs Latvijā SIA &quot;Eiropas Dzelzceļa līnija&quot; noslēdza pirmo līgumu par ''Rail Baltica'' atzara projekta izstrādi 4,4 kilometru garam dzelzceļa savienojumam ar Starptautisko [[Rīgas starptautiskā lidosta|lidostu &quot;Rīga&quot;]], tā celtniecību bija plānots sākt 2020. gadā. Projekta izstrādi veica uzņēmumu apvienība &quot;Prosiv&quot; ([[Itālija]]s uzņēmums &quot;Sintagma&quot;, [[Slovākija]]s uzņēmums &quot;Prodex&quot; un Latvijas uzņēmums &quot;Vektors T&quot;). Projektēšanas cena bija 4,5 miljoni eiro, tajā bija iekļauta arī būvniecības autoruzraudzība līdz 2025. gadam, kad plānoja pabeigt jaunās dzelzceļa stacijas būvi lidostā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/paraksta-ligumu-par-rail-baltica-stacijas-projektesanu-lidosta-riga.a271951/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4% Paraksta līgumu par «Rail Baltica» stacijas projektēšanu lidostā «Rīga»] ''lsm.lv'' ziņu redakcija 2018. gada 20. martā&lt;/ref&gt;
* 2019. gadā sāka ''Rail Baltica'' [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|Rīgas dzelzceļa tilta]], uzbēruma un Rīgas Centrālās pasažieru stacijas kompleksā apbūves būvprojekta izstrādi, būvdarbus plānojot paveikt 2021. — 2022. gadā. Šī projekta aprēķinātās izmaksas bija tuvu 200 miljoniem [[eiro]].&lt;ref&gt;[http://edzl.lv/lv/aktualitates/projekta-jaunumi/uzsakta-rail-baltica-centralas-stacijas-iepirkuma-2-karta-un-parakstits-sadarbibas-memorands-ar-nvo.html Uzsākta Rail Baltica Centrālās stacijas iepirkuma 2. kārta un parakstīts sadarbības memorands ar NVO] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200813180055/http://edzl.lv/lv/aktualitates/projekta-jaunumi/uzsakta-rail-baltica-centralas-stacijas-iepirkuma-2-karta-un-parakstits-sadarbibas-memorands-ar-nvo.html |date={{dat|2020|08|13||bez}} }} edzl.lv 2018. gada 22. augustā&lt;/ref&gt;
* 2020. gada februārī SIA &quot;Eiropas Dzelzceļa līnijas&quot;, &quot;RB Rail&quot; un [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija]]s pārstāvji sāka kandidātu atlasi konkursā par Rīgas lidostas &quot;Rail Baltica&quot; stacijas un saistītās infrastruktūras izbūvi. Starptautiskajā konkursā bija saņemti 11 kandidātu pieteikumi no Latvijas, Vācijas, Itālijas, Spānijas, Igaunijas, Turcijas un Austrijas uzņēmumiem.&lt;ref name=&quot;lidosta&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/sak-kandidatu-atlasi-konkursa-par-rail-baltica-stacijas-un-saistitas-infrastrukturas-izbuvi.a347276/ Sāk kandidātu atlasi konkursā par «Rail Baltica» stacijas un saistītās infrastruktūras izbūvi] lsm.lv 2020. gada 5. februārī&lt;/ref&gt;
* 2020. gada aprīlī kļuva zināms, ka 94 km garā dzelzceļa posma no [[Vangaži]]em līdz [[Latvijas—Igaunijas robeža]]i projektēšanu 30 mēnešus veiks uzņēmumu apvienība ''INECO-ARDANUY'' (līguma summa 13 523 414 eiro), bet 45 km garo posmu no [[Misa (upe)|Misas]] līdz [[Latvijas—Lietuvas robeža]]i 24 mēnešus projektēs uzņēmumu apvienība ''IDOM, Consulting, Engineering, Architecture S.A.U.'' (līguma summa 6 903 802 eiro). Posmā no Vangažiem līdz Latvijas un Igaunijas valsts robežai paredzēti 13 tilti, 36 ceļu pārvadi, 3 dzelzceļa pārvadi, 119 caurtekas un 3 dzīvnieku pārejas, bet posmā no Misas līdz Latvijas un Lietuvas robežai paredzēti 4 tilti, 16 ceļu pārvadi, 4 dzelzceļa pārvadi, 54 caurtekas un 1 dzīvnieku pāreja.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/projektesanas-darbi-sakas-visa-rail-baltica-pamata-trase-latvija.d?id=52033503 Projektēšanas darbi sākas visā 'Rail Baltica' pamata trasē Latvijā] delfi.lv 06.04.2020.&lt;/ref&gt;
* 2022. gada 21. jūlijā ar svinīgu ceremoniju [[Nere]]s krastā sāka ''Rail Baltica'' būvniecību posmā no Kauņas līdz Latvijas—Lietuvas robežai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lietuva-sakusies-rail-baltica-buvnieciba-posma-lidz-latvijas-robezai.a466328/ Lietuvā sākusies «Rail Baltica» būvniecība posmā līdz Latvijas robežai] lsm.lv 2022. gada 21. jūlijā&lt;/ref&gt;
* 2022. gada 13. septembrī sāka 13 metru augstas un 2 km garas dzelzceļa estakādes būvniecību pie lidostas &quot;Rīga&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pie-lidostas-sakta-rail-baltica-dzelzcela-stacijas-estakades-buvnieciba.a473435/ Pie lidostas sākta «Rail Baltica» dzelzceļa stacijas estakādes būvniecība] lsm.lv 2022. gada 13. septembrī&lt;/ref&gt;
* 2024. gada 30. maijā Baltijas valstu satiksmes ministrus aicināja piedalīties ''Rail Baltica'' ātrgaitas dzelzceļa pamatakmens ielikšanas pasākumā [[Ilemiste (stacija)|Ilemistes stacijā]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/27.05.2024-rail-baltica-projekts-iestredzis-valdibas-gaitenos.a555623/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular «Rail Baltica» projekts iestrēdzis valdības gaiteņos] lsm.lv 2024. gada 28. maijā&lt;/ref&gt;
* 2025. gada 12. martā kļuva zināms, ka &quot;ERB Rail&quot; ir uzsācis pamattrases būvlaukuma iekārtošanu Iecavas infrastruktūras apkopes punkta teritorijā 10,5 km no Iecavas centra pie [[autoceļš V9|autoceļa V9]] [[Iecava]]—[[Baldone]]—[[Daugmale]]. Celtniecības kravu piegādēm izmantos arī [[autoceļš V5|autoceļu V5]] Piebalga—Dzelzāmurs—Ratstrauti un [[autoceļš P89|autoceļu P89]] [[Ķekava]]—[[Skaistkalne]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.03.2025-foto-iecava-gatavojas-rail-baltica-dzelzcela-pamattrases-buvdarbu-uzsaksanai.a591235/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Iecavā gatavojas «Rail Baltica» dzelzceļa pamattrases būvdarbu uzsākšanai] lsm.lv 2025. gada 12. martā&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

== Skatīt arī ==
* [[Vikiprojekts:Rail Baltica]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://edzl.lv/noderigi/rail-baltica-stacija-starptautiskaja-dzelzcela-stacija-riga Rail Baltica stacija starptautiskajā dzelzceļa stacijā Rīgā] (vizualizācija)
* [http://railbaltica.org/info/lv Informācija par Rail Baltica] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200117163007/http://www.railbaltica.org/info/lv |date={{dat|2020|01|17||bez}} }}
* [https://web.archive.org/web/20110826012039/http://ec.europa.eu/transport/infrastructure/maps/maps_en.htm Progresa ziņojums 2008. gadā (PDF fails)]
* [https://web.archive.org/web/20150201044903/http://www.irir.lv/2011/11/29/dzelzcels-rail-baltica Dzelzceļš &quot;Rail Baltica&quot; — ir.lv Dzīvie šķirkļi]
* [https://www.google.com/maps/d/u/0/viewer?mid=14ViyipBQg8vhbBP75jNHjf7N5pw&amp;ll=57.09481510016359%2C24.297019999999975&amp;z=8 Rail Baltica trase Latvijā — nodalījuma joslas koridors — Google maps]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Dzelzceļš]]
[[Kategorija:Dzelzceļš Igaunijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļš Latvijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļš Lietuvā]]
[[Kategorija:Rīga]]
[[Kategorija:Limbažu novads]]
[[Kategorija:Saulkrastu novads]]
[[Kategorija:Ropažu novads]]
[[Kategorija:Siguldas novads]]
[[Kategorija:Salaspils novads]]
[[Kategorija:Ķekavas novads]]
[[Kategorija:Mārupes novads]]
[[Kategorija:Olaines novads]]
[[Kategorija:Bauskas novads]]</text>
      <sha1>r44xnfwbhrie93wmv2uaigw0zdq8jk5</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530708</id>
      <parentid>4530705</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T17:37:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4530708</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="66839" sha1="lzlopt1efuk94b7o4fovlnsxm4nhrnp" xml:space="preserve">[[Attēls:RBINFO.png|thumb|390px|''Rail Baltica'' kā daļa no Ziemeļjūras—Baltijas transporta koridora]]
[[Attēls:Rokai, geležinkelis.JPG|thumb|390px|Pabeigtais posms netālu no Kauņas Lietuvā (2020)]]

{{nosaukums slīprakstā}}
'''''Rail Baltica''''' ir [[normālplatuma dzelzceļš|normālplatuma dzelzceļa]] infrastruktūras projekts [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] integrēšanai Eiropas dzelzceļu tīklā. Tas ir viens no Eiropas Savienības transporta tīklu (''Trans-European Transport Networks'', TEN-T) prioritārajiem projektiem.

''Rail Baltica'' savienos [[Tallina|Tallinu]], [[Pērnava|Pērnavu]], [[Rīga|Rīgu]], [[Panevēža|Paņevežu]], [[Kauņa|Kauņu]], [[Viļņa|Viļņu]] ar [[Varšava|Varšavu]].
Latvijā dzelzceļš šķērsos [[Limbažu novads|Limbažu]], [[Saulkrastu novads|Saulkrastu]], [[Siguldas novads|Siguldas]], [[Ropažu novads|Ropažu]], [[Salaspils novads|Salaspils]], [[Ķekavas novads|Ķekavas]], [[Bauskas novads|Bauskas novadu]], kā arī Rīgas valstspilsētu, [[Mārupes novads|Mārupes]], [[Olaines novads|Olaines]] novadu (&quot;Rīgas loks&quot;)&lt;ref&gt;[http://www.db.lv/razosana/transports-logistika/var-izbraukt-rail-baltica-marsrutu-latvija-428486 Var «izbraukt» Rail Baltica maršrutu Latvijā] Db.lv, 2015. gada 3. martā&lt;/ref&gt; 263 km garumā.

Projektēšanas fāzi uzsāka 2016. gadā ar projektēšanas darbiem Rīgas Centrālajā Stacijā un Starptautiskajā lidostā &quot;Rīga&quot;. Pirmos celtniecības darbus Igaunijā sāka 2020. gada pavasarī, bet Latvijā — 2020. gada rudenī.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/igaunija-sakta-rail-baltica-buvnieciba-latvija-tas-gaidams-rudeni.a360800/ Igaunijā sākta Rail Baltica būvniecība] apmeklēts 2020. gada 19. septembrī&lt;/ref&gt;

2024. gada jūnijā ''Rail Baltica'' vadība paziņoja, ka projekta plānotās kopējās izmaksas pieaugušas no 5,8 līdz 23,8 miljardiem eiro, tādēļ starp Lietuvas-Polijas robežu un Tallinu līdz 2030. gadam divu sliežu ceļu vietā izveidos viensliežu ātrgaitas līnijas koridoru. Tādā veidā plānotās izmaksas sarukšot līdz 15,3 miljardiem eiro, no kuriem Latvijas daļa būs 6,4 miljardi eiro. [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas Centrālās stacijas]] un [[Lidosta &quot;Rīga&quot; (stacija)|lidostas &quot;Rīga&quot; stacijas]] izbūvē apsvēra piesaistīt privātos investorus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/10.06.2024-krasa-izmaksu-pieauguma-del-rail-baltica-projektu-lidz-2030-gadam-istenos-tikai-daleji.a557498/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Krasā izmaksu pieauguma dēļ «Rail Baltica» projektu līdz 2030. gadam īstenos tikai daļēji] lsm.lv 2024. gada 10. jūnijā&lt;/ref&gt;

== Pamatojums un solījumi ==
Projekta mērķis ir integrēt [[Baltijas valstis]] Eiropas dzelzceļu tīklā, jo Latvijā un pārējās Baltijas valstīs līdz šim saglabājies pēc [[Krievija]]s standartiem būvētais 1520 mm platsliežu dzelzceļš, bet vairumā pārējo Eiropas valstu ir 1435 mm [[normālplatuma dzelzceļš]]. Tādēļ esošais Baltijas dzelzceļa tīkls un ritošais sastāvs nav tehniski savietojams ar [[Polija]]s un [[Vācija]]s dzelzceļa tīklu un neiekļaujas vienotā Eiropas transporta tīklā.

Kaut arī sākotnēji uzskatīja, ka šo mērķu sasniegšanai pietiktu nomainīt patlaban esošās Krievijas standarta sliedes pret Eiropas platuma sliedēm esošajā dzelzceļa trasē maršrutā Tallina-Tartu-Rīga-Jelgava-Kauņa-Polijas robeža, šāda risinājuma nodrošināšana radītu lielākas celtniecības un uzturēšanas izmaksas, ilgāku ceļošanas laiku un lēnāku satiksmi, kas to padarītu ekonomiski neizdevīgu. Jau projekta plānošanas laikā visas trīs valstis vienojās par to, ka dzelzceļa līnijai nepieciešams būt pēc iespējas taisnākai, lai nodrošinātu maksimālos ieguvumus pie zema izmaksu līmeņa.
''Rail Baltica'' ticis dēvēts gan par Baltijas valstu simbolisku atgriešanos Eiropas sastāvā (līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] Rīgu ar Berlīni jau savienoja 1435 mm platas sliedes), gan arī par &quot;otro [[Baltijas ceļš|Baltijas ceļu]]&quot;.

Balstoties uz izmaksu-ieguvumu analīzi (2017), projektētāji lēsa, ka ''Rail Baltica'' būvniecība spēs sniegt 7,1 miljardu eiro ietaupījumus klimata izmaiņu rezultātā un trokšņu samazinājumu, kā arī nozīmīgu transporta plūsmas novirzīšanu uz dzelzceļiem (30—40%). Plānoja, ka būvniecības posmā tiks radītas {{sk|13000}} darba vietas, ietaupīti 5,3 miljoni stundu, līdz ar to 5,3 miljardi eiro ietaupīti pasažieru un kravas pārvadājumos, kā arī izglābtas 400 cilvēku dzīvības 29 gadu laikā. Vērtēja, ka IKP multiplikatora efekts sniegs papildus 2 miljardus eiro.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;

=== Raksturojums ===
''Rail Baltica'' ir paredzēta kā elektrificēta 1435 mm [[Normālplatuma dzelzceļš|normālplatuma dzelzceļa]] līnija, kuras maksimālais būvprojektētais ātrums pasažieru pārvadājumiem būs 249 km/h un kravas pārvadājumiem 120 km/h.
''Rail Baltica'' dzelzceļa trases Latvijas daļā plānoja būvēt tiltus pār [[Daugava|Daugavu]], [[Gauja|Gauju]] un citām upēm, divlīmeņu šķērsojumus ar autoceļiem, Rīgas ielām un 1520 mm platsliežu dzelzceļiem, viaduktus pār ielejām, gravām un citām pazeminātām teritorijām, dzīvnieku pārejas (zaļos tuneļus un tiltus) un citus šķērsojumus gājējiem, lauksaimniecības tehnikai, kā arī elektroapgādes apakšstacijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://edzl.lv/lv/projekta-norise/skaidrojosa-vardnica |title=Skaidrojam visbiežāk lietotos dzelzceļa projekta Rail Baltica terminus |access-date={{dat|2018|08|20||bez}} |archive-date={{dat|2020|02|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200208194534/http://edzl.lv/lv/projekta-norise/skaidrojosa-vardnica }}&lt;/ref&gt; Kopumā Latvijā paredzētas divas starptautiskās pasažieru stacijas ([[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas Centrālā stacija]] un [[Lidosta &quot;Rīga&quot; (stacija)|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]), viena kravas vilcienu stacija, piecas apdzīšanas stacijas, divi apkalpes punkti un viens intermodālais kravu terminālis Salaspilī.

Paredzēta arī trīs multimodālo termināļu — Mūgas (Igaunija), Salaspils (Latvija) un Kauņas (Lietuva) būve — veidojot sinerģiju ar jau esošo 1520 mm dzelzceļa tīkla infrastruktūru, septiņām starptautiskajām pasažieru stacijām ([[Tallina|Tallinā]], [[Pērnava|Pērnavā]], [[Rīga|Rīgā]], [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]], Paņevežā, Kauņā un Viļņā) ar potenciālām reģionālajām stacijām un savienojumiem ar lidostām un ostām.

Citi tehniskie parametri:

* maksimālais kravas pārvadājumu vilcienu garums — 1050 metri;
* maksimālā ass slodze — 25 tonnas;
* Rail Baltica infrastruktūrā nav pieļaujami viena līmeņa krustojumi ar autoceļiem un 1520 mm platsliežu dzelzceļiem, izņemot vietas, kur cita veida risinājumi nav iespējami;
* dzelzceļa uzturēšanas un ārkārtas gadījumu servisa pieejamība galvenajai dzelzceļa līnijai jānodrošina ik pēc diviem līdz trim kilometriem un īpašos punktos;
* dzelzceļam būs balasta sliežu ceļš;
* enerģētikas sistēma — 2x25kV;
* ETRMSL2 satiksmes vadība.&lt;ref name=&quot;railbaltica.org&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/apstiprinatas-rail-baltica-buvprojektesanas-vadlinijas/|title=Apstiprinātas Rail Baltica būvprojektēšanas vadlīnijas {{!}} Rail Baltica|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Priekšvēsture ==
[[Attēls:Nord Express Interwar period.svg|thumb|300px|Ekspresvilciena ''[[Nord-Express]]'' maršruti 1925. — 1939. gadā]]
[[Attēls:Nord-Express guļamvagons.jpg|thumb|300px|''Nord-Express'' guļamvagons pirms Otrā pasaules kara]]
1861. gadā tika atklāta [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils]], kas [[Daugavpils|Daugavpilī]] savienojās ar 1860. gadā izbūvēto [[dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līniju Pēterburga—Daugavpils]], ko 1862. gadā caur [[Viļņa|Viļņu]] pagarināja līdz [[Varšava]]i un savienoja ar Eiropas standarta platuma dzelzceļa līniju Varšava—Vīne. Dzelzceļa atzars [[Lentvare]]-[[Kauņa]]-[[Karaļauči|Kēnigsberga]] to savienoja ar [[Berlīne|Berlīni]]. 1896. gadā starptautiskā akciju sabiedrība ''Compagnie Internationale des Wagons-Lits'' uzsāka ekspresvilciena ''[[Nord-Express]]'' kustību maršrutā Parīze—Berlīne—Kēnigsberga—Kauņa—Viļņa—Daugavpils—Pēterburga ar īpašu Rīgas vagonu, ko atkabināja [[Daugavpils (stacija)|Daugavpils stacijā]]. Vilciens kursēja divas reizes nedēļā ar pārsēšanos [[Virbale]]s stacijā uz Vācijas un Krievijas Impēriju robežas, kopējais brauciens no Parīzes līdz Pēterburgai ilga 52 stundas (vairāk nekā divas diennaktis).&lt;ref&gt;Reichs-Kursbuch 1905, Nachdruck bei Ritzau Verlag Zeit und Eisenbahn, 2005&lt;/ref&gt;

Pirmā pasaules kara laikā [[Oberosts|Vācijas okupācijas iestādes]] uzbūvēja [[dzelzceļa līnija Jelgava—Šauļi—Tilzīte|dzelzceļa līniju Jelgava—Šauļi—Tilzīte]] ar Eiropas standarta sliežu platumu. Pēc kara beigām un neilgi pirms [[Rīgas miera līgums|Rīgas miera līguma]] parakstīšanas 1921. gada 15. februārī atjaunoja tiešo dzelzceļa satiksmi starp Rīgu un Virbali, bet tā paša gada 19. augustā pagarināja bezpārsēšanās vagonu kursēšanu līdz [[Parīze]]i un [[Ostende]]i, iekļaujot Rīgu kā galapunktu jaunajā ''Nord-Express'' maršrutā.
1923. gadā Rīgas-Berlīnes vilcienā sāka iekļaut arī Latvijas dzelzceļu, Lietuvas dzelzceļu un Vācijas dzelzceļu vagonus, jo šie pārvadājumi izrādījās ļoti pieprasīti.
1925. gadā pēc Latvijas dzelzceļu pasūtījuma [[Rīgas Vagonu rūpnīca|Rīgas rūpnīca &quot;Fēnikss&quot;]] uzsāka ražot guļamvagonus.
Vilciens, kurš no Latvijas kursēja pirms Otrā pasaules kara maršrutā Rīga—Jelgava—Kauņa—Kēnigsberga—Berlīne, sasniedza galamērķi 15 stundās un 19 minūtēs, atceļā pavadot pat mazāk — 14 stundas un 43 minūtes, un kļuva par ērtāko un ātrāko transporta līdzekli. Latvijas teritorijā tā vidējais komerciālais kustības ātrums bija 77,1 km/h, Lietuvā — 79,2 km/h, bet Vācijā — 80,4 km/h.

1949. gadā maršrutā Tallina-Rīga-Viļņa tika ieviesti Ungārijā ražoti dīzeļvilcieni, kas ceļu no Rīgas līdz Viļņai veica 8 stundās, bet līdz Kauņai brauca 6 stundas (1940. gadā Rīgas-Berlīnes ātrvilciens Kauņu sasniedza 4 stundu un 14 minūšu laikā).

Tiešā bezpārsēšanās starptautiskā satiksme uz Poliju un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] tika atjaunota 1970. gados, kad tika ieviesti tiešās satiksmes vagoni maršrutos Rīga—Varšava un Rīga—Berlīne. PSRS un Polijas robežstacijā Kuzņicā (tagadējā Baltkrievijas-Polijas robežstacijā) tika izveidots vagonu ratiņu maiņas punkts, jo PSRS sliežu platums (1520 mm) atšķīrās no citur Eiropā pieņemtā sliežu standartplatuma (1435 mm).
No Rīgas kursēja bezpārsēšanās vagoni maršrutos Rīga—Jelgava—Viļņa—Varšava—Berlīne (ceļā bija jāpavada 31 stunda 15 minūtes), Rīga—Varšava, Tallina—Varšava. Caur Rēzekni un Daugavpili kursēja Ļeņingradas—Varšavas un Ļeņingradas—Berlīnes vilcieni.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;Par Rail Baltic [http://edzl.lv/lv/par-rail-baltica/fakti fakti]&lt;/ref&gt;

== Projektēšana ==
[[Attēls:RB infografiki Karte PDF LV-1.png|thumb|300px|''Rail Baltica'' infografika ar RB maršrutu Baltijas valstīs (2017)]]
[[Attēls:Rail Baltica plāksnīte.JPG|thumb|300px|Plāksnīte, kas 2015. gadā bija uzstādīta pie [[Rīgas Pasažieru stacija]]s ēkas]]
[[Attēls:Rail Baltica projekta struktura.png|thumb|300px|''Rail Baltica'' projekta ieviesēju struktūra pirms Somijas ''Oy Suomen Rata'' AB iesaistīšanās 2019. gadā]]
[[Attēls:RB infografiks LV-1.png|thumb|300px|''Rail Baltica'' projekta reklāma]]
Pēc ilgām diskusijām visas trīs Baltijas valstis 2011. gada martā vienojās, ka ''Rail Baltica'' būvēs pa īsāko maršrutu [[Tallina]]-[[Pērnava]]-[[Rīga]]-[[Panevēža]]-[[Kauņa]], lai nodrošinātu lielākos ieguvumus par zemākajām izmaksām. Šādu secinājumu izteica arī AECOM veiktais pētījums 2013. gadā, analizējot iespējamos maršrutus un sliežu ceļu atrašanās vietu visās trīs Baltijas valstīs.
2017. gadā visu Baltijas valstu ministrijas apstiprināja starpvaldību līgumu, kas nosaka ''Rail Baltica'' maršrutu no Tallinas caur Pērnavu, Rīgu, Panevēžu, Kauņu līdz Lietuvas/Polijas robežai ar Kauņa—Viļņa savienojumu kā daļu no kopējā projekta, un nosakot projektēšanas ātrumu 240 km/h pasažieru pārvadājumiem.
2018. gada aprīlī apstiprināja izstrādātās būvprojektēšanas vadlīnijas, kas nosaka maksimālo projektēto pasažieru vilcienu ātrumu 249 km/h, nodrošinot iespēju pārvietoties ar ātrumu līdz 234 km/h, un maksimālo kravas vilcienu kustības ātrumu — 120 km/h.&lt;ref name=&quot;railbaltica.org&quot;/&gt;

Kustību posmā no Tallinas līdz Helsinkiem nodrošinās, izmantojot esošos komercprāmjus. Nākotnē iespējama [[Tunelis Tallina–Helsinki|tuneļa Tallina—Helsinki]] izbūve, kas nodrošinātu dzelzceļa transportu abu pilsētu starpā. Paredzēts, ka dzelzceļš no Tallinas līdz Varšavai būs vismaz 950 km garš, taču posma garums Baltijas valstīs sasniegs 870 km.
Igaunijā paredzēja būvēt divas pasažieru dzelzceļa stacijas — Tallinas Centrālo staciju un Pērnavas staciju, Latvijā — [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas Centrālo staciju]] un Starptautiskās lidostas &quot;Rīga&quot; staciju, bet Lietuvā — Panevēžā, Palemonas staciju Kauņā un Viļņā.

Latvijā jaunā dzelzceļa līnija no Lietuvas robežas virzīsies garām [[Bauska]]i, kur paredzēta apdzīšanas stacija, Misai un [[Iecava]]i. Netālu no [[Baldone]]s atzarosies Rīgas dzelzceļa loks, bet pamattrase šķērsos [[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvi]] netālu no Salaspils, kur paredzēts uzbūvēt Salaspils intermodālo kravu termināli un apdzīšanas staciju. Pamattrase turpināsies gar [[Vangaži]]em, kur paredzēts infrastruktūras apkalpes punkts un apdzīšanas stacija, cauri [[Sējas pagasts|Sējas pagastam]], kur atradīsies kravas vilcienu stacija, un gar [[Zvejniekciems|Zvejniekciemu]], kur būs apdzīšanas stacija. Tālāk jaunais dzelzceļš virzīsies paralēli [[Eiropas autoceļš E67|Via Baltica]] līdz [[Salacgrīva]]i, kur atradīsies apdzīšanas stacija.

=== Rīgas loks ===
Sākotnēji plānoja būvēt īpašu Rīgas dzelzceļa loku, kas no pamattrases atdalītos pie [[Baldone]]s un vestu paralēli [[Rīgas apvedceļš|Rīgas apvedceļam]] līdz [[Lidosta &quot;Rīga&quot; (stacija)|lidostas &quot;Rīga&quot; stacijai]], tālāk caur [[Imanta (Rīga)|Imantu]], [[Zasulauks|Zasulauku]], [[Torņakalns|Torņakalnu]], pāri Daugavai pa jaunu tiltu blakus [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|Dzelzceļa tiltam]] līdz [[Rīgas Pasažieru stacija]]i. Izmantojot likvidētās [[dzelzceļa līnija Rīga—Ērgļi|dzelzceļa līnijas Rīga Preču—Ērgļi]] daļu, vilcieni brauktu garām pasažieru vilcienu apkalpes punktam [[Acone|Aconē]] līdz [[Upeslejas|Upeslejām]], kur savienotos ar ''Rail Baltica'' pamattrasi.
2017. gada 31. janvārī Tallinā parakstītajā triju Baltijas valstu starpvaldību līgumā par ''Rail Baltica'' dzelzceļa izveidi Rīgas dzelzceļa loks caur lidostu nebija pieminēts.&lt;ref&gt;[https://likumi.lv/ta/id/292029-par-igaunijas-republikas-valdibas-latvijas-republikas-valdibas-un-lietuvas-republikas-valdibas-ligumu-par-irail-balticrail-balticai-dzelzcela-savienojuma-izveidi Nosaukums: Par Igaunijas Republikas valdības, Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par Rail Baltic/Rail Baltica dzelzceļa savienojuma izveidi] pieņemts Saeimā 22.06.2017.&lt;/ref&gt;

Sakarā ar finansējuma trūkumu 2024. gada septembrī Satiksmes ministrija piedāvāja atteikties no sākotnējā Rīgas loka projekta un izveidot 1520 mm platsliežu dzelzceļa savienojumu no Rīgas Centrālās pasažieru stacijas līdz Rīgas lidostai, kā arī modernizēt esošo savienojumu līdz plānotajai multimodālajai pasažieru stacijai &quot;Daugavkrasti&quot; Salaspilī.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.09.2024-pirms-rail-baltica-ienaksanas-riga-piedava-buvet-esoso-sliezu-platuma-celu-starp-centru-un-lidostu.a567369/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Pirms «Rail Baltica» ienākšanas Rīgā piedāvā būvēt esošo sliežu platuma ceļu starp centru un lidostu] lsm.lv 2024. gada 3. septembrī&lt;/ref&gt;

=== Reģionālās stacijas ===

Atkarībā no pasažieru skaita, plānoti trīs ''Rail Baltica'' reģionālo staciju varianti — pamatstacija, paplašinātā stacija vai pieturvieta tikai ar peroniem, katrā stacijā un pieturvietā būs nodrošināta autostāvvieta, e-automašīnu uzlādes stacija, kā arī velosipēdu novietnes. Sākotnēji vilcienu kustības plāns paredzēja Igaunijā 12, Lietuvā 10 un Latvijā 15 reģionālās pieturas.
2021. gada oktobrī Latvijā norisinājās sabiedrības iesaistes kampaņa, kurā aicināja iedzīvotājus, apkaimju biedrības un pašvaldības piedalīties balsojumā, lai palīdzētu rast topošo Rail Baltica staciju nosaukumus 16 reģionālajiem mobilitātes punktiem: [[Salacgrīva]], [[Tūja (Liepupes pagasts)|Tūja]], [[Skulte (Skultes pagasts)|Skulte]], [[Vangaži]], [[Saurieši (Stopiņu pagasts)|Saurieši]], [[Slāvu tilts]], [[Torņakalns]], [[Zasulauks]], [[Imanta (Rīga)|Imanta]], [[Jaunmārupe]], [[Olaine]], [[Ķekava]], [[Salaspils]], [[Baldone]], [[Iecava]] un [[Bauska]] un vienai jaunai pieturvietai pie [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas]] uz esošā sliežu ceļa.&lt;ref&gt;[https://www.sam.gov.lv/lv/jaunums/ka-sauksi-ta-brauksi-sak-sabiedribas-balsojumu-rail-baltica-regionalo-staciju-nosaukumu-izveidei „Kā sauksi, tā brauksi” — sāk sabiedrības balsojumu Rail Baltica reģionālo staciju nosaukumu izveidei] Satiksmes ministrija, 2021&lt;/ref&gt;

Finansējuma trūkuma dēļ 2024. gadā samazināja plānoto staciju skaitu un martā apstiprināja šādus staciju nosaukumus Latvijā: Salacgrīva, [[Skultes muiža]], Vangaži, [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciems]], [[Daugavkrasti (Salaspils)]], Baldone, [[Lieliecava]], [[Mūsa (Bauska)]], Ķekava, [[Bērzpils (Jaunolaine)]], Jaunmārupe, [[Lidosta &quot;Rīga&quot; (stacija)|Lidosta &quot;Rīga&quot;]], Zasulauks, Saurieši.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120004619/doti-nosaukumi-rail-baltica-dzelzcela-stacijam-latvija Doti nosaukumi 'Rail Baltica' dzelzceļa stacijām Latvijā]&lt;/ref&gt;
2014. gada novembrī Mārupes&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.marupe.lv/marupes-pasvaldiba-neatbalsta-projekta-rail-baltica-iespejamos-trasejumus-novada-teritorija/ |title=Pašvaldība neatbalsta projekta „Rail Baltica” iespējamos trasējumus Mārupes teritorijā |access-date={{dat|2014|11|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20141120174742/http://www.marupe.lv/marupes-pasvaldiba-neatbalsta-projekta-rail-baltica-iespejamos-trasejumus-novada-teritorija/ |archivedate={{dat|2014|11|20||bez}} }}&lt;/ref&gt; un Babītes novadu pašvaldības kategoriski iebilda pret piedāvātajiem ''Rail Baltica'' savienojumu variantiem ar Rīgas lidostu un ostu Krievu salā, bet Babītes novada pašvaldība atsauca savu iebildumu, uzzinot, ka savienojums netiks būvēts Babītes novadā. 2015. gada janvārī ''Rail Baltica'' plānotajam maršrutam iebilda arī Rīgas,&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/temas/rail-baltica/|title=Rail Baltica|website=www.lsm.lv|access-date=2019-03-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; kā arī Ķekavas&lt;ref&gt;[http://financenet.tvnet.lv/viedokli/549524-kekavas_pasvaldiba_neredz_ieguvumus_no_rail_baltica_projekta Ķekavas pašvaldība neredz ieguvumus no «Rail Baltica» projekta] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150301170757/http://financenet.tvnet.lv/viedokli/549524-kekavas_pasvaldiba_neredz_ieguvumus_no_rail_baltica_projekta |date={{dat|2015|03|01||bez}} }}, TVnet, 2015. gada 26. februāris.&lt;/ref&gt; un Sējas&lt;ref&gt;[http://www.la.lv/sejas-novads-ar-rail-baltica-ii-marsrutu-rupji-parkaptas-iedzivotaju-intereses/ Sējas novads: Ar “Rail Baltica II” maršrutu rupji pārkāptas iedzīvotāju intereses], Latvijas Avīze, 2015. gada 24. februāris.
&lt;/ref&gt; novada pašvaldība, Limbažu&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/bizness/transports-logistika/limbazu-novada-iedzivotaji-satraukti-par-rail-baltica-projektu-dazi-to-salidzina-ar-monstru.d?id=45640636 Limbažu novada iedzīvotāji satraukti par 'Rail Baltica' projektu; daži to salīdzina ar monstru]. Delfi, [[LETA]], 2015. gada 2. marts&lt;/ref&gt; novada iedzīvotāji.

=== Rīgas Centrālā stacija ===

Sākotnēji plānoja izbūvēt divus jaunus normālplatuma (1435 mm) dzelzceļus 2,6 km garumā, 6 jaunus dzelzceļa pārvadus, dzelzceļa satiksmi organizējot pa estakādi un 1 km garu tiltu pāri Daugavai un [[Mazā Daugava (Rīga)|Mazajai Daugavai]].
''Rail Baltica'' Rīgas Centrālās pasažieru stacijas un tilta projektētājs un būvnieks bija personu apvienība ''BESIX RERE GROUP''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://info.railbaltica.org/lv/infrastruktura |title=info.railbaltica.org |access-date={{dat|2021|11|02||bez}} |archive-date={{dat|2021|11|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211102092715/https://info.railbaltica.org/lv/infrastruktura }}&lt;/ref&gt;

Jaunās Rīgas Centrālās stacijas būvi plānoja pabeigt 2025.—2026. gadā, bet finansējuma kavēšanās dēļ būvniecības pabeigšanu pārbīdīja līdz 2026.—2027. gadam.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/13.04.2023-rail-baltica-ievieseji-paslaik-finansejuma-piesaiste-netiek-lidzi-buvdarbiem.a504661/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article «Rail Baltica» ieviesēji: Pašlaik finansējuma piesaiste netiek līdzi būvdarbiem] lsm.lv 2023. gada 13. aprīlī&lt;/ref&gt;
Rīgas Centrālās stacijas izbūve no 200 miljoniem eiro 2017. gadā pieauga līdz 430 miljoniem 2019. gadā, tad līdz 566 miljoniem vai pat 888 miljoniem eiro 2024. gadā.&lt;ref name=&quot;LSM16NOV&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/15.09.2024-apsver-iespeju-rail-baltica-buvesanu-turpinat-pa-sakotneji-nesavienotiem-posmiem.a568853/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Apsver iespēju «Rail Baltica» būvēšanu turpināt pa sākotnēji nesavienotiem posmiem] lsm.lv 2024. gada 16. septembrī&lt;/ref&gt;
2025. gada 18. februārī Latvijas valdība nolēma pārdalīt 114 miljonus eiro no [[Eiropas Savienības Atveseļošanas fonds|Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda]] finansējuma. Centrālās stacijas dienvidu daļas celtniecību plānoja pabeigt līdz 2026. gada 31. augustam, ietverot stacijas ēkas uzgaidāmā stāva un jumta darbus, platformu apdari, kā arī piekļuves izveidi stacijas ēkai gan no stacijas laukuma puses, gan no Satiksmes ministrijas ēkas puses.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/18.02.2025-rigas-centralas-stacijas-buvniecibai-pardala-114-miljonus-eiro.a588324/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Rīgas Centrālās stacijas būvniecībai pārdala 114 miljonus eiro] lsm.lv 2025. gada 18. februārī&lt;/ref&gt;
Aprīlī &quot;Eiropas Dzelzceļa līnijas&quot; informēja, ka atsākti darbi Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļā un būtiskos darbus plānots pabeigt līdz 2026. gada rudenim.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/18.02.2025-rigas-centralas-stacijas-buvniecibai-pardala-114-miljonus-eiro.a588324/ Atsāk «Rail Baltica» Rīgas Centrālās stacijas būvniecību; ēku varētu izmantot 2027. gada vasarā] lsm.lv 2025. gada 16. aprīlī&lt;/ref&gt;

=== Rīgas lidostas dzelzceļa stacija ===
Jaunbūvējamo lidostas dzelzceļa staciju plānots pilnībā integrēt esošajā [[Rīgas lidosta|lidostas &quot;Rīga&quot;]] infrastruktūrā. Paredzams, ka pa jaunuzbūvēto dzelzceļu līdz [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas centrālajai dzelzceļa stacijai]] četras reizes dienā kursēs &quot;Rail Baltica&quot; ātrvilciens, un ik pa 15-30 minūtēm atspoles (''shuttle'') vilciens, ļaujot astoņās minūtēs nokļūt no lidostas galvaspilsētas centrā.

Kopumā būvniecības darbi plānoti vairākās kārtās: stacijas ēkas būve trijos līmeņos un piebraucamie ceļi ar saistīto infrastruktūru, stacijas ēkas fasādes izveide, estakādes uz Rīgu un Jaunmārupi izbūve. Dzelzceļa estakādes plānotais augstums ir apmēram 10 metri, pār K. Ulmaņa gatvi būvēs 113 m garu dzelzceļa pārvadu. Līdztekus &quot;Rail Baltica&quot; stacijas izbūvei plānota arī lidostas termināla paplašināšanas 6. kārta un jauna gaisa satiksmes vadības torņa būvniecība.&lt;ref name=&quot;lidosta&quot;/&gt;

''Rail Baltica'' stacijas būvniecību pie lidostas sāka 2021. gada 30. jūnijā, termināli bija plānots pabeigt 2023. gada sākumā, savukārt lidostas infrastruktūru kopumā — līdz 2025. gada beigām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/sak-rail-baltica-stacijas-buvniecibu-pie-lidostas.a411008/ Sāk «Rail Baltica» stacijas būvniecību pie lidostas] lsm.lv 2021. gada 30. jūnijā&lt;/ref&gt;
Lai gan 2023. gadā termināļa ēka nebija uzcelta, tomēr būvnieku konsorcijs ([[Austrija]]s uzņēmums ''Swietelsky AG'', Latvijas ceļu būves firma SIA Binders un AS ''LNK Industries'') solīja lidostas dzelzceļa stacijas būvdarbus paveikt piecos posmos līdz 2025. gada decembrim.&lt;ref&gt;[https://edzl.lv/noderigi/rail-baltica-stacija-starptautiskaja-lidosta-riga Rail Baltica stacija starptautiskajā lidostā &quot;Rīga&quot;]&lt;/ref&gt;

2023. gada septembrī kļuva zināms, ka ar tobrīd pieejamo finansējumu līdz 2025. gadam varēs pabeigt darbus ap Satiksmes ministriju un Centrāltirgu, turpināt iesākto ap lidostu un izbūvēt 13 kilometrus sliežu starp Iecavu un Bausku.
Lai Rīgā iesāktos darbus līdz 2027. gadam pabeigtu, pietrūka vairāk nekā 200 miljonu eiro, no tiem mazāk par pusi paredzēja Centrālās stacijas posmam, savukārt vairāk nekā simt miljoni eiro bija vajadzīgi, lai uzbūvētu 4,5 kilometrus garo sliežu ceļu no Jaunmārupes līdz Imantai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/26.09.2023-rail-baltica-darbiem-riga-pietrukst-200-miljonu-eiro-pirmie-vilcieni-latvija-varetu-sakt-kurset-agrak.a525297/ «Rail Baltica» darbiem Rīgā pietrūkst 200 miljonu eiro; pirmie vilcieni Latvijā varētu sākt kursēt agrāk] lsm.lv 2023. gada 26. septembrī&lt;/ref&gt;

&quot;Rail Baltica&quot; Lidostas stacijas (RIX) būvniecības izmaksas no sākotnēji nosolītajiem 237 miljoniem izauga līdz 399 miljoniem eiro 2024. gadā.&lt;ref name=&quot;LSM16NOV&quot;/&gt;
2025. gada jūlijā kļuva zināms, ka ir pabeigta dzelzceļa stacijas ēkas dzelzsbetona nesošo konstrukciju, pasažieru platformas un iekšējā viadukta posma izbūve, kā arī uzbūvēti 45 sliežu ceļa viadukta balsti 1,5 km garumā. Tālākajā posmā paredzēta 2,4 km dzelzceļa uzbēruma būvniecība un 115 metru gara pārvada izbūve pār [[Kārļa Ulmaņa gatve|Kārļa Ulmaņa gatvi]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.07.2025-pabeigta-rail-baltica-lidostas-stacijas-nesosas-konstrukcijas-un-pasazieru-platformas-izbuve.a605246/ Pabeigta «Rail Baltica» lidostas stacijas nesošās konstrukcijas un pasažieru platformas izbūve] lsm.lv 2025. gada 2. jūlijā&lt;/ref&gt;

=== Projekta ieviesēji ===

2014. gadā nodibināja projekta centrālo koordinatoru Baltijas valstu kopuzņēmumu ''[[RB Rail]]'', kura pārziņā ir dzelzceļa līnijas projektēšana, būvniecība un mārketinga aktivitāšu realizācija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/projekta-ievieseji/centralais-koordinators/|title=Centrālais koordinators|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv|archive-date=2018-06-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20180612180442/http://www.railbaltica.org/lv/projekta-ievieseji/centralais-koordinators/}}&lt;/ref&gt;
&quot;RB Rail&quot; padomi veido seši locekļi, kurus ievēlē uz trīs gadiem. Katrs akcionārs — Igaunija, Latvija, Lietuva — izvirza divus kandidātus, kurus apstiprina akcionāru pilnsapulcē. Akcionāru līgums nosaka, ka padomes priekšsēdētāja amatu katru gadu rotācijas kārtībā ieņem kopuzņēmuma pārstāvis no citas valsts.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.01.2025-rail-baltica-dzelzcela-projektam-draud-noraut-stopkranu-rb-rail-valstij-prasa-9-miljonus-eiro.a585341/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article «Rail Baltica» dzelzceļa projektam draud «noraut stopkrānu»; «RB Rail» valstij prasa 9 miljonus eiro] lsm.lv 2025. gada 27. janvārī&lt;/ref&gt;

Projekta nacionālie ieviesēji ir ''Rail Baltic Estonia'' OU un ''Estonian Technical Regulatory Authority'' Igaunijā, &quot;Eiropas Dzelzceļa līnijas&quot; SIA Latvijā, ''Rail Baltica statybe'' UAB un ''Lietuvos geležinkeliai'' JSC Lietuvā. Būvniecība, ko veic projekta ieviesēji, notiek ''RB RAIL'' AS pārraudzībā un atbilstoši vienotiem iepirkuma principiem un līgumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/implementing-bodies/|title=Implementing bodies|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv|archive-date=2018-06-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20180612180340/http://www.railbaltica.org/lv/implementing-bodies/}}&lt;/ref&gt;
2019. gada 1. februārī Somijas valdība pieņēma lēmumu dibināt sabiedrību ar ierobežotu atbildību ''Oy Suomen Rata'' AB, plānojot, ka tās apakšuzņēmums ''Rail Baltica company'' kļūs par ''Rail Baltica'' projekta kopuzņēmuma ''RB Rail'' AS akcionāru. Somija apņēmās sekmēt [[Ziemeļjūra]]s—Baltijas pamattīkla koridora izaugsmi arī uz ziemeļiem no Helsinkiem.&lt;ref&gt;[http://www.railbaltica.org/lv/somija-klus-par-rail-baltica-kopuznemuma-akcionariem/ Somija kļūs par Rail Baltica kopuzņēmuma akcionāriem] railbaltica.org, 05.02.2019&lt;/ref&gt;

2024. gada aprīlī no amata atkāpās uzņēmuma &quot;Eiropas Dzelzceļa līnijas&quot; valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris, kurš amata pienākumus sāka pildīt 2019. gada 1. augustā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.04.2024-eiropas-dzelzcela-liniju-valdes-vaditajs-atkapjas-no-amata.a551963/ «Eiropas Dzelzceļa līniju» valdes vadītājs atkāpjas no amata] lsm.lv 2024. gada 26. aprīlī&lt;/ref&gt;

== Finansēšanas problēmas ==
Sākotnējā AECOM analīze 2011. gadā paredzēja projekta izmaksas 3,6 miljardu apmērā un pierādīja, ka projekts ir ilgtspējīgs un nesīs ekonomiskos ieguvumus. Pēc AECOM analīzes projektu papildināja ar pasažieru staciju Starptautiskajā lidostā &quot;Rīga&quot; Latvijā, Kauņa—Viļņa savienojumu Lietuvā, tramvaja līniju [[Ilemiste (stacija)|Ilemiste]]—[[Tallinas lidosta]] Igaunijā.
Paredzēja, ka ''Rail Baltica'' projekts radīs arī vairākus nekvantificējamus ieguvumus, ko būs iespējams realizēt caur reģionu integrāciju, tūrisma attīstību, jaunām biznesa iespējām, ārvalstu tiešajām investīcijām, pieeju jauniem eksporta tirgiem, tehnoloģiju transfēru, inovācijām, u.c.
2017. gadā kopējās plānotās izmaksas ''Rail Baltica'' projektam bija 5,8 miljardi visās trīs Baltijas valstīs. Veiktā izmaksu-ieguvumu analīze pierādīja projekta ekonomisko ilgtspēju un sabiedrības ieguvumus, lai turpinātu projekta finansēšanu no ES un Baltijas valstu puses.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;

Projektu finansē iesaistītās valstis, Eiropas Savienības TEN-T budžets, kā arī Eiropas Savienības Struktūrfondi un Kohēzijas fondi. 2018. gada sākumā Baltijas valstis un RB Rail AS saņēma CEF 2 stipendijas Rail Baltica dzelzceļa līnijas būvniecībai, parakstot līgumu ar kopējo vērtību 765 miljoni eiro. 2018. gada 13. jūlijā tika parakstīts trešais CEF līdzfinansējuma līgums, kura kopējā vērtība sasniedza 130 miljonus eiro, no kuriem CEF ieguldījums bija 110 miljoni eiro jeb 85% no visiem attiecināmajiem izdevumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/parakstits-tresais-rail-baltica-globala-projekta-cef-lidzfinansejuma-ligums/|title=Parakstīts trešais Rail Baltica Globālā projekta CEF līdzfinansējuma līgums {{!}} Rail Baltica|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-07-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;
Finansiālais ieguldījums no CEF un Baltijas valstīm 2018. gada jūlijā bija aplēsts 824 miljonu eiro apjomā (Igaunija 235, Latvija 303, Lietuva 286).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/par-projektu/finansejums/|title=Projekta finansējums|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv|archive-date=2018-06-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20180607144212/http://www.railbaltica.org/lv/par-projektu/finansejums/}}&lt;/ref&gt;

Sākotnēji būvdarbus bija plānots pabeigt 2026. gadā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/video/rail-baltica-is-your-future/|title=Rail Baltica is your future {{!}} Rail Baltica|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=en|archive-date=2024-05-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20240505000658/https://www.railbaltica.org/video/rail-baltica-is-your-future/}}&lt;/ref&gt; taču tikai 2023. gada sākumā uzņēmuma &quot;RB Rail&quot; vadība pavēstīja, ka ir gatava sākt liela mēroga celtniecības darbus, solot jauno dzelzceļu pa posmiem pabeigt starp 2028. un 2030. gadu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/rail-baltica-koordinatore-pamattrases-celtniecibu-svarigi-pabeigt-lidz-2030-gadam.a494441/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article «Rail Baltica» koordinatore: Pamattrases celtniecību svarīgi pabeigt līdz 2030. gadam] lsm.lv 2023. gada 1. februārī&lt;/ref&gt;
2023. gada novembrī kļuva zināms, ka &quot;RB Rail&quot; kopā ar ekspertiem veido vairākus scenārijus dzelzceļa un ar to saistīto objektu būves dalīšanai vismaz divās kārtās, lai taupītu laiku un naudu. Diskutēja par variantiem, kuros līdz 2030. gadam jāuzbūvē vienīgi līniju, kas no Igaunijas puses caur Salaspili aiziet uz Iecavu un tālāk uz Lietuvu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/19.11.2023-rail-baltica-atrvilciens-var-paiet-garam-rigai.a532280/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular «Rail Baltica» ātrvilciens var paiet garām Rīgai] lsm.lv 2023. gada 19. novembrī&lt;/ref&gt;
2024. gada martā Satiksmes ministrija saskaņošanai iesniedza ziņojumu par projekta pirmās fāzes finansēšanu līdz 2030. gadam.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/24.03.2024-rail-baltica-cauri-visai-rigai-pirmaja-posma-visticamak-neies-trukst-ap-3-miljardiem-eiro.a547888/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular «Rail Baltica» cauri visai Rīgai pirmajā posmā, visticamāk, neies; trūkst ap 3 miljardiem eiro] lsm.lv 2024. gada 24. martā&lt;/ref&gt;

2024. gada 16. jūlijā Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta koordinācijas komiteja (EISI) nolēma projekta īstenošanai piešķirt papildu 346 miljonus eiro Latvijai,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sam.gov.lv/lv/jaunums/eiropas-komisija-pieskir-3461-miljonu-eiro-rail-baltica-projekta-istenosanai-latvija|title=Eiropas Komisija piešķir 346,1 miljonu eiro Rail Baltica projekta īstenošanai Latvijā {{!}} Satiksmes ministrija|website=www.sam.gov.lv|access-date=2025-10-06|language=lv}}&lt;/ref&gt; 370 miljonus eiro — Igaunijai un 458 miljonus eiro — Lietuvai. Šis finansējums Latvijas posmā paredzēts pamattrases būvniecībai aptuveni 27 km garumā no Misas līdz [[Latvijas—Lietuvas robeža]]i. Līdzfinansējums tiks saņemts arī dabasgāzes cauruļvada pārvietošanai posmā Vangaži—Misa, Iecavas augstsprieguma pieslēguma vietas izbūvei un Skultes būvobjektam, kas kalpos kā būvniecības loģistikas bāze Latvijas pamattrases ziemeļu posmam Igaunijas virzienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/17.07.2024-eiropas-komisija-rail-baltica-projekta-turpinasanai-pieskir-papildu-12-miljardus-eiro.a561781/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Eiropas Komisija «Rail Baltica» projekta turpināšanai piešķir papildu 1,2 miljardus eiro] lsm.lv 2024. gada 17. jūlijā&lt;/ref&gt;
27. augustā Latvijas valdība apstiprināja 61 miljona eiro nacionālo līdzfinansējumu pamattrases būvniecībai no Lietuvas robežas līdz [[Misa (stacija)|Misas stacijai]]. Parāds būvniekiem par jau padarītajiem darbiem augusta sākumā sasniedza 40 miljonus eiro. Līdz augusta beigām no valsts budžeta samaksāja 10 miljonus, bet līdz septembra beigām bija jāatrod vēl aptuveni 16 miljonus eiro.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/28.08.2024-parads-rail-baltica-buvniekiem-aptuveni-16-miljoni-eiro-kas-jaatrod-lidz-septembra-beigam.a566711/ Parāds «Rail Baltica» būvniekiem — aptuveni 16 miljoni eiro, kas jāatrod līdz septembra beigām] lsm.lv 2024. gada 28. augustā&lt;/ref&gt;

2025. gada rudenī projekta vadība pavēstīja, ka Latvija nodokļos pēdējos gados atgūst vairāk, nekā iemaksājusi projektā, jo visi projekta nodokļi tiek maksāti Latvijā, ieskaitot nodokļus no Igaunijas un Lietuvas finansējuma.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120090074/tris-eiro-pret-vienu-latvija-pat-nopelna-no-rb-rail-darbibas-apgalvo-amatpersonas|title=Trīs eiro pret vienu – Latvija pat nopelna no &quot;RB Rail&quot; darbības, apgalvo amatpersonas|website=Delfi|access-date=2025-10-06|date=2025-10-06|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Izmeklēšana Latvijā ===
2024. gada 13. decembra Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala ziņojumā bija minēts, ka būtiskākās kļūdas projekta plānošanas etapā pieļāva ministru prezidents [[Arturs Krišjānis Kariņš]], AS &quot;RB Rail&quot; stratēģiskais direktors [[Kaspars Briškens]] un satiksmes ministrs [[Tālis Linkaits]]. Kopumā komisijas gala ziņojumā ir ietverti 29 secinājumi, 16 priekšlikumi un nosauktas 18 personas, kuras komisijas ieskatā pieļāva kļūdas, apdraudēja projekta īstenošanu un nepieņēma pietiekami aktīvu pozīciju tā īstenošanā. Ziņojumā teikts, ka Krišjānis Kariņš pēc būtības neiedziļinājās &quot;Rail Baltica&quot; projekta īstenošanā, tostarp arī neizveidoja šim projektam nepieciešamo uzraudzības un institucionālās pārvaldības sistēmu. Kaspars Briškens bija atbildīgs par 2017. gada &quot;Rail Baltica&quot; projekta izmaksu un ieguvumu analīzi, kas ietvēra tās pasūtīšanu, izvērtēšanu un pieņemšanu, kas saturēja būtiskas kļūdas un neatbilda realitātei. Tālis Linkaits valdībai nesniedza objektīvu informāciju par &quot;Rail Baltica&quot; projekta patiesajām izmaksām, tostarp nekontrolējot projekta investīciju un ekspluatācijas izmaksas, sekmējot to, ka projekta izmaksu palielinājumu atbalstīja bez to pienācīgas izvērtēšanas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.12.2024-parlamentaras-izmeklesanas-komisija-butiskakas-kludas-rail-baltica-projekta-pielava-karins-briskens-un-linkaits.a580272/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Parlamentārās izmeklēšanas komisija: Būtiskākās kļūdas «Rail Baltica» projektā pieļāva Kariņš, Briškens un Linkaits] lsm.lv 2024. gada 13. decembrī&lt;/ref&gt;

2024. gada 10. decembrī [[Latvijas Republikas prokuratūra]]s Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta Personu un valsts tiesību aizsardzības koordinācijas nodaļa uzsāka kriminālprocesu par to, ka par &quot;Rail Baltica&quot; projekta ieviešanu atbildīgās valsts amatpersonas, iespējams, radījušas zaudējumus valsts budžetam lielā apmērā saistībā ar projekta infrastruktūras objektu būvniecību.
Kriminālprocess sākts par noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā, nevis pret konkrētām amatpersonām. Saskaņā ar ģenerālprokurora lēmumu kriminālprocesu nodeva izmeklēšanai [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.12.2024-sak-kriminalprocesu-par-parkapumiem-rail-baltica-projekta-ieviesana.a580770/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Sāk kriminālprocesu par pārkāpumiem «Rail Baltica» projekta ieviešanā] lsm.lv 2024. gada 18. decembrī&lt;/ref&gt;

==== Pirmās kārtas plāns Latvijā ====
2024. gada 28. oktobrī Satiksmes ministrija publiskoja informatīvo ziņojumu par plānoto ''Rail Baltica'' projekta pirmo kārtu, līdz 2030. gadam piedāvājot uzbūvēt vienu sliežu ceļu no Lietuvas robežas līdz Igaunijas robežai ar [[Bauska]]s, [[Salaspils]]/[[Daugavkrasti|Daugavkrastu]], [[Skulte (stacija)|Skultes muižas]] un [[Salacgrīva]]s reģionālajām stacijām, uzbūvēt sliežu ceļu no [[Imanta (stacija)|Imantas stacijas]] līdz Rīgas lidostai, pabeidzot darbus Rīgas lidostas stacijā un Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu daļā. Paredzēja ar privātās un publiskās partnerības finansējuma palīdzību uzbūvēt arī sliežu ceļu no [[Upeslejas|Upeslejām]] līdz Rīgas Centrālajai stacijai vai arī no Misas līdz lidostas stacijai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/28.10.2024-riga-savienota-tikai-no-vienas-puses-un-sliedem-uz-igauniju-naudu-vel-mekle-rail-baltica-sakotnejie-scenariji.a574278/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Rīga savienota tikai no vienas puses, un sliedēm uz Igauniju naudu vēl meklē — «Rail Baltica» sākotnējie scenāriji] lsm.lv 2024. gada 28. oktobrī&lt;/ref&gt;
6. novembrī &quot;RB Rail&quot; informēja, ka Latvijā projekta pirmās kārtas īstenošana 6,4 miljardu eiro vietā izmaksās 5 miljardus eiro. SIA &quot;Eiropas Dzelzceļa līnijas&quot; skaidroja, ka galvenais ietaupījums rodas, nebūvējot 900 miljonus eiro vērto tiešo savienojumu starp lidostu un Misu, kā arī 400 miljonus eiro vērtās trokšņu sienas un autoceļu šķērsojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/06.11.2024-par-15-miljardiem-letak-rail-baltica-pirmaja-karta-atrod-butisku-ietaupijumu.a575463/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Par 1,5 miljardiem lētāk — «Rail Baltica» pirmajā kārtā atrod būtisku ietaupījumu] lsm.lv 2024. gada 6. novembrī&lt;/ref&gt;

10. decembrī Latvijas valdība konceptuāli atbalstīja prioritāros uzdevumus:&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.12.2024-rail-baltica-projektam-noteiks-izmaksu-griestus-sapnis-par-rigas-ieklausanu-vel-nemirst.a579686/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme «Rail Baltica» projektam noteiks izmaksu griestus; sapnis par Rīgas iekļaušanu vēl nemirst] lsm.lv 2024. gada 11. decembrī&lt;/ref&gt;
# izveidot normālplatuma dzelzceļa maģistrāli Lietuvas robeža—Misa—Upeslejas—Vangaži—Igaunijas robeža, sākot būvdarbus posmā Lietuvas robeža—Misa;
# pabeigt būvdarbus ''Rail Baltica'' pasažieru stacijā &quot;Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;&quot; un dzelzceļa stacijas &quot;Rīgas Centrālā stacija&quot; dienvidu daļā;
# izveidot jaunu dzelzceļa savienojumu no Imantas stacijas uz Rīgas lidostu un uzbūvēt staciju &quot;Daugavkrasti&quot; Salaspilī, nodrošinot pārsēšanās iespēju starp ''Rail Baltica'' un esošo 1520 mm platsliežu dzelzceļa tīklu;
# izveidot kravu uzkraušanas/izkraušanas vietu abās Daugavas pusēs militārās mobilitātes vajadzībām, neuzņemoties papildu finansiālu segumu.

2025. gada 2. jūlijā Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) koordinācijas komiteja piešķīra papildu 153,5 miljonu eiro finansējumu ''Rail Baltica'' projekta Latvijas prioritārajām aktivitātēm, 47,1 miljonu eiro piešķīra Igaunijai un 94,9 miljonus eiro Lietuvai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/03.07.2025-eiropas-komisija-pieskir-latvijai-1535-miljonus-eiro-dzelzcela-projektam-rail-baltica.a605488/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Eiropas Komisija piešķir Latvijai 153,5 miljonus eiro dzelzceļa projektam «Rail Baltica»] lsm.lv 2025. gada 3. jūlijā&lt;/ref&gt;
11. jūlijā &quot;Eiropas Dzelzceļa līnijas&quot; un &quot;ERB Rail&quot; parakstīja aktus par plaša mēroga būvdarbu uzsākšanu ''Rail Baltica'' pamattrases dienvidu posmā Misa—Lietuvas robeža, kas iekļauj nesprāgušās munīcijas pārbaudes, dzelzceļa uzbēruma būvniecību, pievadceļu un pagaidu ceļu būvdarbus, kā arī jauna dzelzceļa pārvada un tilta pār [[Iecava (upe)|Iecavas upi]] būvniecību.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.07.2025-ar-pirmajiem-ligumiem-latvija-saks-plasus-rail-baltica-dzelzcela-pamattrases-buvdarbus.a606520/ Ar pirmajiem līgumiem Latvijā sāks plašus «Rail Baltica» dzelzceļa pamattrases būvdarbus] lsm.lv 2025. gada 11. jūlijā&lt;/ref&gt;

2026. gada 27. janvārī Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens brīdināja, ka līdz 2030. gadam pamattrasi pabeigt neizdosies, jo &quot;Rail Baltica&quot; pamattrases pabeigšanai trūkst 3—4 miljardu eiro.&lt;ref&gt;[https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/370575/intervija-ar-eiropas-dzelzcela-linijas-valdes-priekssedetaju-mari-dzelmi Intervija ar &quot;Eiropas Dzelzceļa līnijas&quot; valdes priekšsēdētāju Māri Dzelmi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20260129131805/https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/370575/intervija-ar-eiropas-dzelzcela-linijas-valdes-priekssedetaju-mari-dzelmi |date={{dat|2026|01|29||bez}} }} lsm.lv 28.01.2026&lt;/ref&gt; 2026. gada 22. septembrī Baltijas valstis vienojās par dzelzceļa projekta ''Rail Baltica'' pirmās kārtas termiņa pagarināšanu līdz 2034. gadam.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Kulbergs: Baltijas valstis vienojušās par «Rail Baltica» pirmās kārtas termiņa pagarināšanu līdz 2034. gadam |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/22.09.2026-kulbergs-baltijas-valstis-vienojusas-par-rail-baltica-pirmas-kartas-termina-pagarinasanu-lidz-2034-gadam.a664291/ |accessdate={{dat|2026|9|23||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2026|9|23||bez}}}}&lt;/ref&gt;
1. oktobrī valdība nolēma, ka ''Rail Baltica'' sliežu viena kilometra izmaksas būs ne vairāk kā 20 miljoni eiro.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/01.10.2026-valdiba-nosaka-20-miljonu-eiro-griestus-viena-rail-baltica-sliezu-kilometra-izbuvei.a665717/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Valdība nosaka 20 miljonu eiro griestus viena «Rail Baltica» sliežu kilometra izbūvei] lsm.lv 01.10.2026&lt;/ref&gt;

== Būvdarbu gaita ==

=== Polijā ===
[[Attēls:Rail Baltica.svg|thumb|''Rail Baltica'' (E75) Polijas daļas karte]]
&quot;Rail Baltica&quot; Polijas posmā esošo normālplatuma dzelzceļu sāka modernizēt pirms tā plānošanas sākuma Baltijas valstīs 2016. gadā. 400 km garo modernizējamo dzelzceļu sadalīja piecos posmos — no [[Varšava]]s līdz Sadovnei (''Sadowne Węgrowskie''), tālāk līdz [[Čiževa]]i, tad līdz [[Bjalistoka]]i (449. un 6. Polijas dzelzceļa līnijas), tālāk līdz [[Elka]]i (38. Polijas dzelzceļa līnija) un līdz Lietuvas robežai. Līdz 2025. gadam lielākajā daļā posmu darbi bija paveikti, bet pēdējo posmu caur [[Olecko]] (41. Polijas dzelzceļa līnija), [[Suvalki]]em (39. Polijas dzelzceļa līnija) līdz Trakiškiem (51. Polijas dzelzceļa līnija) plāno pabeigt īsi pēc 2030. gada, jo tam vajadzīga jauna sliežu ceļa izbūve ap divu miljardu eiro vērtībā. Brauciena ilgumu no Varšavas līdz Lietuvas robežai plānoja ap trim stundām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.02.2025-polija-darbi-pie-rail-baltica-rit-uz-prieksu-gaida-uz-ieviesanu-baltija.a588879/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Polijā darbi pie «Rail Baltica» rit uz priekšu; gaida uz ieviešanu Baltijā] lsm.lv 2025. gada 22. februārī&lt;/ref&gt;
&lt;gallery&gt;
07.05.18 Trakiszki SA133-019 (42085245382).jpg|Vilciens uz Bjalistoku Trakišķu stacijā (2018)
WK15 Suwałki (8) Lichen99.jpg|Vilciens uz Bjalistoku Suvalku stacijā (2015)
Ełk PKP 1.jpg|Elkas stacija (2018)
20240406 124923 April 2024 in Białystok.jpg|Modernizētā Bjalistokas stacija (2024) 
20241218 083011 December 2024 in Białystok.jpg|Vilciens uz Suvalkiem Bjalistokas stacijā (2024)
2020 PKP Czyzew 02.jpg|Čiževas stacija (2020)
&lt;/gallery&gt;

=== Lietuvā ===
2026. gada sākumā dzelzceļa būvdarbi Lietuvas daļā notika 114 kilometrus garā posmā Kauņa—Paņeveža un bija sākta sliežu ieklāšana, sliežu ceļa pamatnes izbūve bija pabeigta aptuveni 9 kilometrus garajā [[Jonava]]s posmā. 2026. gadā plānoja investēt ap 325 miljonus eiro (pamattrases būvniecībai 240 miljonus eiro, sliežu ieklāšanai 9,8 miljonus eiro), daļa no šīs naudas paredzēta projektēšanai un zemes atpirkšanai posmā no Polijas robežas līdz Kauņai.&lt;ref name=&quot;lsm19.02.2026&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/19.02.2026-kas-notiek-ar-rail-baltica-latvija-pamattrase-sogad-plano-ieguldit-32-lidz-46-reizes-mazak-neka-lietuva-un-igaunija.a635312/ Kas notiek ar «Rail Baltica»? Latvijā pamattrasē šogad plāno ieguldīt 3,2 līdz 4,6 reizes mazāk nekā Lietuvā un Igaunijā] lsm.lv 19.02.2026&lt;/ref&gt;

=== Latvijā ===
2026. gada sākumā dzelzceļa trases sagatavošanas darbi Latvijas daļā notika aptuveni 30 kilometrus garā posmā, bet galvenie darbi notika Rīgas Centrālajā un lidostas dzelzceļa stacijās. 2026. gadā plānoja investēt 260 miljonus eiro no Eiropas savienošanas instrumenta (''Connecting Europe Facility''), no ES Atveseļošanas fonda un Kohēzijas fonda un no Latvijas valsts budžeta finansējuma (120 miljonus eiro Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā un 52 miljonus eiro lidostas &quot;Rīga&quot; dzelzceļa stacijā, 75 miljonus eiro dzelzceļa pamattrases būvniecībai). 8 miljonus eiro plānoja izlietot trases posma Lietuvas robeža—Misa pārprojektēšanai, tostarp samazinot sākotnēji plānoto uzbēruma augstumu.&lt;ref name=&quot;lsm19.02.2026&quot;/&gt;

=== Igaunijā ===
2026. gada sākumā dzelzceļa trases sagatavošanas darbi Igaunijas daļā notika 103 kilometrus garā posmā. 2026. gada budžetā investīcijām &quot;Rail Baltica&quot; plānoja 435,7 miljonus eiro, no tiem 345 miljonus eiro pamattrases zemes darbiem, uzbērumiem, tiltiem, līmeņu atdalījumiem un saistītajām civilajām būvēm, bet sliežu ieklāšanu vēl neplānoja sākt.&lt;ref name=&quot;lsm19.02.2026&quot;/&gt;

== Hronoloģija ==
[[Attēls:Pan-European corridor I.svg|thumb|300px|Paneiropas 1. transporta koridors iezīmēts ar sarkanu]]
[[Attēls:RailBaltica-lv.svg|thumb|300px|''Rail Baltica'' sākotnējie varianti 2009. gadā. Vēlāk nolēma būvēt jaunu dzelzceļa līniju no Rīgas caur Panevēžu uz Kauņu.]]
* Trīs pirmo Paneiropas transporta konferenču laikā Prāgā (1991), Krētā (1994) un Helsinkos (1997) apstiprināja Paneiropas transporta koridorus. Koridoru Nr. 1 veidoja ''[[Via Baltica]]'' autoceļš un dzelzceļa līnija ''Rail Baltica'' Helsinki-Tallina-Rīga-Viļņa-Varšava.
* 2001. gadā Baltijas valstu satiksmes ministri Pērnavā parakstīja sadarbības līgumu par sagatavošanas darbu uzsākšanu ''Rail Baltica ''dzelzceļa koridora attīstībai.
* 2004. gadā projektu ''Rail Baltica'' ar Eiropas Savienības Parlamenta un Padomes lēmumu iekļāva Eiropas transporta tīkla (''TEN-T'') koridoru sarakstā kā vienu no deviņiem TEN-T konvencionālā dzelzceļu tīkla koridoriem ar nosaukumu [[Ziemeļjūras-Baltijas koridors]], savienojot [[Roterdama|Roterdamu]] caur Berlīni un Varšavu ar Kauņu, Rīgu un Tallinu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://ec.europa.eu/transport/themes/infrastructure/ten-t-guidelines/corridors/index_en.htm |title=Infrastructure - TEN-T - Connecting Europe |access-date={{dat|2017|05|08||bez}} |archive-date={{dat|2016|10|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20161003092311/http://ec.europa.eu/transport/themes/infrastructure/ten-t-guidelines/corridors/index_en.htm }}&lt;/ref&gt;
* Lai izvērtētu projekta tehniski ekonomisko pamatojumu un rastu efektīvāko risinājumu jaunās transporta saiknes izveidošanai, 2005. gada beigās Dānijas uzņēmums ''COWI AS''  sāka priekšizpēti labākajai ''Rail Baltica'' maršruta, ātruma, izmantojamā sliežu platuma, vilces un citu tehnisko parametru izvēlei.
* 2007. gada janvārī ''COWI AS'' noslēguma ziņojumā ieteica vistaisnāko savienojumu starp Baltijas valstīm un Poliju, paredzot jaunas Eiropas standartiem atbilstošas dzelzceļa līnijas izbūvi visā ''Rail Baltica'' maršrutā. Balstoties uz ziņojumu, iesaistīto valstu atbildīgo nozaru ministri panāca vienošanos par ''Rail Baltica'' projekta 1. kārtas īstenošanu — esošā sliežu ceļa atjaunošanu posmā Kauņa—Rīga—Tallina, līdz 2013. gadam nodrošinot infrastruktūru pasažieru un kravu pārvadājumiem ar ātrumu vismaz 120 km/h visā ''Rail Baltica'' maršrutā.
* Lai nodrošinātu savstarpēji koordinētu projekta ieviešanu visās trīs Baltijas valstīs un Polijā, 2007. gada vasarā parakstīja saprašanās memorandus par esošās dzelzceļa infrastruktūras rekonstrukciju un tehniski-ekonomiskā pamatojuma izstrādi, kā arī projektu pieteikumu iesniegšanu Eiropas Komisijā finansējuma saņemšanai no Eiropas transporta tīkla (TEN-T) budžeta 2007.-2013. gada daudzgadu programmas.
* 2008. gadā [[Eiropas Komisija]] pieņēma lēmumu par ''TEN-T'' budžeta līdzfinansējumu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas projektu iesniegumiem.
* 2010. gada jūnijā Polijas, Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Somijas satiksmes ministriju pārstāvji parakstīja memorandu, kurā apliecināja politisko gribu turpināt ''Rail Baltica ''projekta īstenošanu, tai skaitā deklarēja, ka līgumslēdzējas puses apsvērs iespēju izveidot jaunu, kopēju pasažieru satiksmes līniju Tallina-Rīga-Kauņa-Varšava, izmantojot mūsdienīgas sliežu platuma maiņas iekārtas gan ritošam sastāvam, gan sliežu ceļam, lai nodrošinātu pakalpojumu, kas ir ātrs, ērts un maršrutā konkurētspējīgs ar autosatiksmi.
* 2010.—2011. gadā Apvienotās Karalistes uzņēmums ''AECOM Ltd'' veica priekšizpēti, izvērtējot jaunas 1435 mm dzelzceļa līnijas būvniecības tehniski ekonomisko pamatojumu.
* 2011. gada 10. novembrī [[Valdis Dombrovskis]] kopā ar citiem Baltijas valstu premjeriem Tallinā vienojās ''Rail Baltica'' projekta īstenošanai veidot atsevišķu uzņēmumu ar galveno biroju Rīgā.
* 2013. gada 11. aprīlī, apliecinot interesi un vēlmi turpināt attīstīt dzelzceļa projektu ''Rail Baltica Globālais projekts'', [[Anrijs Matīss]] kopā ar citu Baltijas valstu transporta ministriem Rīgā parakstīja deklarāciju par turpmāko sadarbību.
* 2014. gada aprīlī par uzvarētājiem konkursā par normālplatuma dzelzceļa līnijas ''Rail Baltica'' Latvijas posma detalizētu tehnisko izpēti un ietekmes uz vidi novērtējumu atzina apvienību SIA ''Konstruktionsgruppe Bauen Latvia'', SIA ''Grupa93'' un ''EPG Eisenbahn-und Bauplanungsgesellscaft mbH Erfurt'', kas nodibināja pilnsabiedrību ''RB Latvija''.
* 2014. gada 28. oktobrī, lai sekmīgi varētu realizēt ''Rail Baltica'' Eiropas standarta dzelzceļa līnijas Globālo projektu, nodibināja ''Rail Baltica Globālā projekta'' Baltijas valstu kopuzņēmumu, kuru 12. novembrī kā a/s ''RB Rail'' ierakstīja Latvijas Republikas uzņēmumu reģistrā. Uzņēmumam līdz 2015. gada 26. februārim bija jāiesniedz Baltijas valstu kopīgs pieteikums CEF Eiropas Savienības finansējuma saņemšanai ''Rail Baltica'' projekta īstenošanai.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://edzl.lv/|title=Rail Baltica tapšanas vēsture - Rail Baltica|website=edzl.lv|access-date=2019-03-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* 2015. gada 22. jūnijā Rīgā Latvijas Satiksmes ministrs, Somijas transporta ministre, Polijas infrastruktūras un attīstības ministre, Lietuvas transporta ministrs, Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministrs parakstīja ''Rail Baltica'' attīstības deklarāciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title=Rīgā paraksta deklarāciju par «Rail Baltica» attīstību | url=http://apollo.tvnet.lv/zinas/riga-paraksta-deklaraciju-par-rail-baltica-attistibu/695999 | publisher=Apollo | accessdate={{dat|2015|6|22}} | archive-date={{dat|2015|06|23||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20150623194536/http://apollo.tvnet.lv/zinas/riga-paraksta-deklaraciju-par-rail-baltica-attistibu/695999 }} {{lv ikona}}&lt;/ref&gt;
* 2015. gada 16. oktobrī atklāja vilcienu satiksmi posmā no [[Šestoka]]s līdz Kauņai pa normālplatuma dzelzceļa sliedēm. 2016. gada jūnijā sāka kursēt vilciens Kauņa-[[Bjalistoka]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Lithuanian, Polish railways to launch Kaunas-Bialystok passenger route in June|publisher=[[The Baltic Course]] |url= http://www.baltic-course.com/eng/good_for_business/?doc=121482 |date=31 May 2016}}&lt;/ref&gt;
* 2016. gada augustā [[Kučinska Ministru kabinets]] akceptēja Latvijas Satiksmes ministra [[Uldis Augulis|Ulda Auguļa]] piedāvāto ''Rail Baltica'' dzelzceļa līnijas trases izvietojumu Latvijas teritorijā. Valdība arī noteica nacionālo interešu objekta statusu normālplatuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai ''Rail Baltica,'' lai nodrošinātu projekta vienotu ieviešanu Baltijas valstīs un arī Latvijā, projekta ieviešanā vienoti strādājot 15 tālaika pašvaldībām. Šai dzelzceļa infrastruktūrai noteica aizsargjoslu.
* 2017. gada 31. janvārī Ministru prezidents [[Māris Kučinskis]] Tallinā parakstīja triju Baltijas valstu starpvaldību līgumu par ''Rail Baltica'' dzelzceļa izveidi. Līgums definēja, ka kopīgi uzbūvētā infrastruktūra pieder katrai valstij, kurā tā atrodas, un pārvaldītājam tiks nodrošināta nepieciešamā piekļuve.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/valdiba-atbalsta-triju-baltijas-valstu-starpvaldibu-liguma-projektu-par-rail-baltica.d?id=48441355|title=Valdība atbalsta triju Baltijas valstu starpvaldību līguma projektu par 'Rail Baltica'|last=Bizness|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2023-02-02|date=2017-01-24|language=lv}}
&lt;/ref&gt;
* 2017. gadā publicēja EY izstrādāto izmaksu-ieguvumu analīzi par projekta potenciālajiem ieguvumiem 16,2 miljardu eiro vērtībā un novērtēja izmaksas 5,8 miljardu eiro apmērā.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/rail-baltica-globala-projekta-izmaksu-un-ieguvumu-analize-projekts-ir-finansiali-un-ekonomiski-pamatots/|title=Rail Baltica Globālā projekta izmaksu un ieguvumu analīze: projekts ir finansiāli un ekonomiski pamatots {{!}} Rail Baltica|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* 2018. gada sākumā [[Kučinska valdība]] no Latvijas puses apstiprināja būvprojektēšanas vadlīnijas — obligātos vienotos standartus ''Rail Baltica'' infrastruktūras projektēšanai, būvniecībai un uzturēšanai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/par-projektu/vesture/|title=Projekta vēsture|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv|archive-date=2018-06-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20180614055056/http://www.railbaltica.org/lv/par-projektu/vesture/}}&lt;/ref&gt;
* 2018. gadā pabeidza ilgtermiņa biznesa un operacionālā plāna izstrādi, posma Kauņa — Lietuvas/Polijas robeža uzlabošanas iespēju izpēti, infrastruktūras pārvaldības izpēti, kā arī citus pētījumus, kas saistīti ar komercializāciju un materiālu nodrošināšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/annual-press-conference-of-the-rail-baltica-implementers-2/|title=Annual Press Conference of the Rail Baltica implementers {{!}} Rail Baltica|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=en}}&lt;/ref&gt;
* 2018. gada 20. martā normālplatuma dzelzceļa projekta ieviesējs Latvijā SIA &quot;Eiropas Dzelzceļa līnija&quot; noslēdza pirmo līgumu par ''Rail Baltica'' atzara projekta izstrādi 4,4 kilometru garam dzelzceļa savienojumam ar Starptautisko [[Rīgas starptautiskā lidosta|lidostu &quot;Rīga&quot;]], tā celtniecību bija plānots sākt 2020. gadā. Projekta izstrādi veica uzņēmumu apvienība &quot;Prosiv&quot; ([[Itālija]]s uzņēmums &quot;Sintagma&quot;, [[Slovākija]]s uzņēmums &quot;Prodex&quot; un Latvijas uzņēmums &quot;Vektors T&quot;). Projektēšanas cena bija 4,5 miljoni eiro, tajā bija iekļauta arī būvniecības autoruzraudzība līdz 2025. gadam, kad plānoja pabeigt jaunās dzelzceļa stacijas būvi lidostā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/paraksta-ligumu-par-rail-baltica-stacijas-projektesanu-lidosta-riga.a271951/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4% Paraksta līgumu par «Rail Baltica» stacijas projektēšanu lidostā «Rīga»] ''lsm.lv'' ziņu redakcija 2018. gada 20. martā&lt;/ref&gt;
* 2019. gadā sāka ''Rail Baltica'' [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|Rīgas dzelzceļa tilta]], uzbēruma un Rīgas Centrālās pasažieru stacijas kompleksā apbūves būvprojekta izstrādi, būvdarbus plānojot paveikt 2021. — 2022. gadā. Šī projekta aprēķinātās izmaksas bija tuvu 200 miljoniem [[eiro]].&lt;ref&gt;[http://edzl.lv/lv/aktualitates/projekta-jaunumi/uzsakta-rail-baltica-centralas-stacijas-iepirkuma-2-karta-un-parakstits-sadarbibas-memorands-ar-nvo.html Uzsākta Rail Baltica Centrālās stacijas iepirkuma 2. kārta un parakstīts sadarbības memorands ar NVO] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200813180055/http://edzl.lv/lv/aktualitates/projekta-jaunumi/uzsakta-rail-baltica-centralas-stacijas-iepirkuma-2-karta-un-parakstits-sadarbibas-memorands-ar-nvo.html |date={{dat|2020|08|13||bez}} }} edzl.lv 2018. gada 22. augustā&lt;/ref&gt;
* 2020. gada februārī SIA &quot;Eiropas Dzelzceļa līnijas&quot;, &quot;RB Rail&quot; un [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija]]s pārstāvji sāka kandidātu atlasi konkursā par Rīgas lidostas &quot;Rail Baltica&quot; stacijas un saistītās infrastruktūras izbūvi. Starptautiskajā konkursā bija saņemti 11 kandidātu pieteikumi no Latvijas, Vācijas, Itālijas, Spānijas, Igaunijas, Turcijas un Austrijas uzņēmumiem.&lt;ref name=&quot;lidosta&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/sak-kandidatu-atlasi-konkursa-par-rail-baltica-stacijas-un-saistitas-infrastrukturas-izbuvi.a347276/ Sāk kandidātu atlasi konkursā par «Rail Baltica» stacijas un saistītās infrastruktūras izbūvi] lsm.lv 2020. gada 5. februārī&lt;/ref&gt;
* 2020. gada aprīlī kļuva zināms, ka 94 km garā dzelzceļa posma no [[Vangaži]]em līdz [[Latvijas—Igaunijas robeža]]i projektēšanu 30 mēnešus veiks uzņēmumu apvienība ''INECO-ARDANUY'' (līguma summa 13 523 414 eiro), bet 45 km garo posmu no [[Misa (upe)|Misas]] līdz [[Latvijas—Lietuvas robeža]]i 24 mēnešus projektēs uzņēmumu apvienība ''IDOM, Consulting, Engineering, Architecture S.A.U.'' (līguma summa 6 903 802 eiro). Posmā no Vangažiem līdz Latvijas un Igaunijas valsts robežai paredzēti 13 tilti, 36 ceļu pārvadi, 3 dzelzceļa pārvadi, 119 caurtekas un 3 dzīvnieku pārejas, bet posmā no Misas līdz Latvijas un Lietuvas robežai paredzēti 4 tilti, 16 ceļu pārvadi, 4 dzelzceļa pārvadi, 54 caurtekas un 1 dzīvnieku pāreja.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/projektesanas-darbi-sakas-visa-rail-baltica-pamata-trase-latvija.d?id=52033503 Projektēšanas darbi sākas visā 'Rail Baltica' pamata trasē Latvijā] delfi.lv 06.04.2020.&lt;/ref&gt;
* 2022. gada 21. jūlijā ar svinīgu ceremoniju [[Nere]]s krastā sāka ''Rail Baltica'' būvniecību posmā no Kauņas līdz Latvijas—Lietuvas robežai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lietuva-sakusies-rail-baltica-buvnieciba-posma-lidz-latvijas-robezai.a466328/ Lietuvā sākusies «Rail Baltica» būvniecība posmā līdz Latvijas robežai] lsm.lv 2022. gada 21. jūlijā&lt;/ref&gt;
* 2022. gada 13. septembrī sāka 13 metru augstas un 2 km garas dzelzceļa estakādes būvniecību pie lidostas &quot;Rīga&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pie-lidostas-sakta-rail-baltica-dzelzcela-stacijas-estakades-buvnieciba.a473435/ Pie lidostas sākta «Rail Baltica» dzelzceļa stacijas estakādes būvniecība] lsm.lv 2022. gada 13. septembrī&lt;/ref&gt;
* 2024. gada 30. maijā Baltijas valstu satiksmes ministrus aicināja piedalīties ''Rail Baltica'' ātrgaitas dzelzceļa pamatakmens ielikšanas pasākumā [[Ilemiste (stacija)|Ilemistes stacijā]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/27.05.2024-rail-baltica-projekts-iestredzis-valdibas-gaitenos.a555623/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular «Rail Baltica» projekts iestrēdzis valdības gaiteņos] lsm.lv 2024. gada 28. maijā&lt;/ref&gt;
* 2025. gada 12. martā kļuva zināms, ka &quot;ERB Rail&quot; ir uzsācis pamattrases būvlaukuma iekārtošanu Iecavas infrastruktūras apkopes punkta teritorijā 10,5 km no Iecavas centra pie [[autoceļš V9|autoceļa V9]] [[Iecava]]—[[Baldone]]—[[Daugmale]]. Celtniecības kravu piegādēm izmantos arī [[autoceļš V5|autoceļu V5]] Piebalga—Dzelzāmurs—Ratstrauti un [[autoceļš P89|autoceļu P89]] [[Ķekava]]—[[Skaistkalne]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.03.2025-foto-iecava-gatavojas-rail-baltica-dzelzcela-pamattrases-buvdarbu-uzsaksanai.a591235/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Iecavā gatavojas «Rail Baltica» dzelzceļa pamattrases būvdarbu uzsākšanai] lsm.lv 2025. gada 12. martā&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

== Skatīt arī ==
* [[Vikiprojekts:Rail Baltica]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://edzl.lv/noderigi/rail-baltica-stacija-starptautiskaja-dzelzcela-stacija-riga Rail Baltica stacija starptautiskajā dzelzceļa stacijā Rīgā] (vizualizācija)
* [http://railbaltica.org/info/lv Informācija par Rail Baltica] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200117163007/http://www.railbaltica.org/info/lv |date={{dat|2020|01|17||bez}} }}
* [https://web.archive.org/web/20110826012039/http://ec.europa.eu/transport/infrastructure/maps/maps_en.htm Progresa ziņojums 2008. gadā (PDF fails)]
* [https://web.archive.org/web/20150201044903/http://www.irir.lv/2011/11/29/dzelzcels-rail-baltica Dzelzceļš &quot;Rail Baltica&quot; — ir.lv Dzīvie šķirkļi]
* [https://www.google.com/maps/d/u/0/viewer?mid=14ViyipBQg8vhbBP75jNHjf7N5pw&amp;ll=57.09481510016359%2C24.297019999999975&amp;z=8 Rail Baltica trase Latvijā — nodalījuma joslas koridors — Google maps]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Dzelzceļš]]
[[Kategorija:Dzelzceļš Igaunijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļš Latvijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļš Lietuvā]]
[[Kategorija:Rīga]]
[[Kategorija:Limbažu novads]]
[[Kategorija:Saulkrastu novads]]
[[Kategorija:Ropažu novads]]
[[Kategorija:Siguldas novads]]
[[Kategorija:Salaspils novads]]
[[Kategorija:Ķekavas novads]]
[[Kategorija:Mārupes novads]]
[[Kategorija:Olaines novads]]
[[Kategorija:Bauskas novads]]</text>
      <sha1>lzlopt1efuk94b7o4fovlnsxm4nhrnp</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530721</id>
      <parentid>4530708</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T17:56:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Reģionālās stacijas */</comment>
      <origin>4530721</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="66833" sha1="3jj0kxkmaf3hqoxsnfijp22g90ystfu" xml:space="preserve">[[Attēls:RBINFO.png|thumb|390px|''Rail Baltica'' kā daļa no Ziemeļjūras—Baltijas transporta koridora]]
[[Attēls:Rokai, geležinkelis.JPG|thumb|390px|Pabeigtais posms netālu no Kauņas Lietuvā (2020)]]

{{nosaukums slīprakstā}}
'''''Rail Baltica''''' ir [[normālplatuma dzelzceļš|normālplatuma dzelzceļa]] infrastruktūras projekts [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] integrēšanai Eiropas dzelzceļu tīklā. Tas ir viens no Eiropas Savienības transporta tīklu (''Trans-European Transport Networks'', TEN-T) prioritārajiem projektiem.

''Rail Baltica'' savienos [[Tallina|Tallinu]], [[Pērnava|Pērnavu]], [[Rīga|Rīgu]], [[Panevēža|Paņevežu]], [[Kauņa|Kauņu]], [[Viļņa|Viļņu]] ar [[Varšava|Varšavu]].
Latvijā dzelzceļš šķērsos [[Limbažu novads|Limbažu]], [[Saulkrastu novads|Saulkrastu]], [[Siguldas novads|Siguldas]], [[Ropažu novads|Ropažu]], [[Salaspils novads|Salaspils]], [[Ķekavas novads|Ķekavas]], [[Bauskas novads|Bauskas novadu]], kā arī Rīgas valstspilsētu, [[Mārupes novads|Mārupes]], [[Olaines novads|Olaines]] novadu (&quot;Rīgas loks&quot;)&lt;ref&gt;[http://www.db.lv/razosana/transports-logistika/var-izbraukt-rail-baltica-marsrutu-latvija-428486 Var «izbraukt» Rail Baltica maršrutu Latvijā] Db.lv, 2015. gada 3. martā&lt;/ref&gt; 263 km garumā.

Projektēšanas fāzi uzsāka 2016. gadā ar projektēšanas darbiem Rīgas Centrālajā Stacijā un Starptautiskajā lidostā &quot;Rīga&quot;. Pirmos celtniecības darbus Igaunijā sāka 2020. gada pavasarī, bet Latvijā — 2020. gada rudenī.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/igaunija-sakta-rail-baltica-buvnieciba-latvija-tas-gaidams-rudeni.a360800/ Igaunijā sākta Rail Baltica būvniecība] apmeklēts 2020. gada 19. septembrī&lt;/ref&gt;

2024. gada jūnijā ''Rail Baltica'' vadība paziņoja, ka projekta plānotās kopējās izmaksas pieaugušas no 5,8 līdz 23,8 miljardiem eiro, tādēļ starp Lietuvas-Polijas robežu un Tallinu līdz 2030. gadam divu sliežu ceļu vietā izveidos viensliežu ātrgaitas līnijas koridoru. Tādā veidā plānotās izmaksas sarukšot līdz 15,3 miljardiem eiro, no kuriem Latvijas daļa būs 6,4 miljardi eiro. [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas Centrālās stacijas]] un [[Lidosta &quot;Rīga&quot; (stacija)|lidostas &quot;Rīga&quot; stacijas]] izbūvē apsvēra piesaistīt privātos investorus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/10.06.2024-krasa-izmaksu-pieauguma-del-rail-baltica-projektu-lidz-2030-gadam-istenos-tikai-daleji.a557498/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Krasā izmaksu pieauguma dēļ «Rail Baltica» projektu līdz 2030. gadam īstenos tikai daļēji] lsm.lv 2024. gada 10. jūnijā&lt;/ref&gt;

== Pamatojums un solījumi ==
Projekta mērķis ir integrēt [[Baltijas valstis]] Eiropas dzelzceļu tīklā, jo Latvijā un pārējās Baltijas valstīs līdz šim saglabājies pēc [[Krievija]]s standartiem būvētais 1520 mm platsliežu dzelzceļš, bet vairumā pārējo Eiropas valstu ir 1435 mm [[normālplatuma dzelzceļš]]. Tādēļ esošais Baltijas dzelzceļa tīkls un ritošais sastāvs nav tehniski savietojams ar [[Polija]]s un [[Vācija]]s dzelzceļa tīklu un neiekļaujas vienotā Eiropas transporta tīklā.

Kaut arī sākotnēji uzskatīja, ka šo mērķu sasniegšanai pietiktu nomainīt patlaban esošās Krievijas standarta sliedes pret Eiropas platuma sliedēm esošajā dzelzceļa trasē maršrutā Tallina-Tartu-Rīga-Jelgava-Kauņa-Polijas robeža, šāda risinājuma nodrošināšana radītu lielākas celtniecības un uzturēšanas izmaksas, ilgāku ceļošanas laiku un lēnāku satiksmi, kas to padarītu ekonomiski neizdevīgu. Jau projekta plānošanas laikā visas trīs valstis vienojās par to, ka dzelzceļa līnijai nepieciešams būt pēc iespējas taisnākai, lai nodrošinātu maksimālos ieguvumus pie zema izmaksu līmeņa.
''Rail Baltica'' ticis dēvēts gan par Baltijas valstu simbolisku atgriešanos Eiropas sastāvā (līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] Rīgu ar Berlīni jau savienoja 1435 mm platas sliedes), gan arī par &quot;otro [[Baltijas ceļš|Baltijas ceļu]]&quot;.

Balstoties uz izmaksu-ieguvumu analīzi (2017), projektētāji lēsa, ka ''Rail Baltica'' būvniecība spēs sniegt 7,1 miljardu eiro ietaupījumus klimata izmaiņu rezultātā un trokšņu samazinājumu, kā arī nozīmīgu transporta plūsmas novirzīšanu uz dzelzceļiem (30—40%). Plānoja, ka būvniecības posmā tiks radītas {{sk|13000}} darba vietas, ietaupīti 5,3 miljoni stundu, līdz ar to 5,3 miljardi eiro ietaupīti pasažieru un kravas pārvadājumos, kā arī izglābtas 400 cilvēku dzīvības 29 gadu laikā. Vērtēja, ka IKP multiplikatora efekts sniegs papildus 2 miljardus eiro.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;

=== Raksturojums ===
''Rail Baltica'' ir paredzēta kā elektrificēta 1435 mm [[Normālplatuma dzelzceļš|normālplatuma dzelzceļa]] līnija, kuras maksimālais būvprojektētais ātrums pasažieru pārvadājumiem būs 249 km/h un kravas pārvadājumiem 120 km/h.
''Rail Baltica'' dzelzceļa trases Latvijas daļā plānoja būvēt tiltus pār [[Daugava|Daugavu]], [[Gauja|Gauju]] un citām upēm, divlīmeņu šķērsojumus ar autoceļiem, Rīgas ielām un 1520 mm platsliežu dzelzceļiem, viaduktus pār ielejām, gravām un citām pazeminātām teritorijām, dzīvnieku pārejas (zaļos tuneļus un tiltus) un citus šķērsojumus gājējiem, lauksaimniecības tehnikai, kā arī elektroapgādes apakšstacijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://edzl.lv/lv/projekta-norise/skaidrojosa-vardnica |title=Skaidrojam visbiežāk lietotos dzelzceļa projekta Rail Baltica terminus |access-date={{dat|2018|08|20||bez}} |archive-date={{dat|2020|02|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200208194534/http://edzl.lv/lv/projekta-norise/skaidrojosa-vardnica }}&lt;/ref&gt; Kopumā Latvijā paredzētas divas starptautiskās pasažieru stacijas ([[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas Centrālā stacija]] un [[Lidosta &quot;Rīga&quot; (stacija)|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]), viena kravas vilcienu stacija, piecas apdzīšanas stacijas, divi apkalpes punkti un viens intermodālais kravu terminālis Salaspilī.

Paredzēta arī trīs multimodālo termināļu — Mūgas (Igaunija), Salaspils (Latvija) un Kauņas (Lietuva) būve — veidojot sinerģiju ar jau esošo 1520 mm dzelzceļa tīkla infrastruktūru, septiņām starptautiskajām pasažieru stacijām ([[Tallina|Tallinā]], [[Pērnava|Pērnavā]], [[Rīga|Rīgā]], [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]], Paņevežā, Kauņā un Viļņā) ar potenciālām reģionālajām stacijām un savienojumiem ar lidostām un ostām.

Citi tehniskie parametri:

* maksimālais kravas pārvadājumu vilcienu garums — 1050 metri;
* maksimālā ass slodze — 25 tonnas;
* Rail Baltica infrastruktūrā nav pieļaujami viena līmeņa krustojumi ar autoceļiem un 1520 mm platsliežu dzelzceļiem, izņemot vietas, kur cita veida risinājumi nav iespējami;
* dzelzceļa uzturēšanas un ārkārtas gadījumu servisa pieejamība galvenajai dzelzceļa līnijai jānodrošina ik pēc diviem līdz trim kilometriem un īpašos punktos;
* dzelzceļam būs balasta sliežu ceļš;
* enerģētikas sistēma — 2x25kV;
* ETRMSL2 satiksmes vadība.&lt;ref name=&quot;railbaltica.org&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/apstiprinatas-rail-baltica-buvprojektesanas-vadlinijas/|title=Apstiprinātas Rail Baltica būvprojektēšanas vadlīnijas {{!}} Rail Baltica|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Priekšvēsture ==
[[Attēls:Nord Express Interwar period.svg|thumb|300px|Ekspresvilciena ''[[Nord-Express]]'' maršruti 1925. — 1939. gadā]]
[[Attēls:Nord-Express guļamvagons.jpg|thumb|300px|''Nord-Express'' guļamvagons pirms Otrā pasaules kara]]
1861. gadā tika atklāta [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils]], kas [[Daugavpils|Daugavpilī]] savienojās ar 1860. gadā izbūvēto [[dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līniju Pēterburga—Daugavpils]], ko 1862. gadā caur [[Viļņa|Viļņu]] pagarināja līdz [[Varšava]]i un savienoja ar Eiropas standarta platuma dzelzceļa līniju Varšava—Vīne. Dzelzceļa atzars [[Lentvare]]-[[Kauņa]]-[[Karaļauči|Kēnigsberga]] to savienoja ar [[Berlīne|Berlīni]]. 1896. gadā starptautiskā akciju sabiedrība ''Compagnie Internationale des Wagons-Lits'' uzsāka ekspresvilciena ''[[Nord-Express]]'' kustību maršrutā Parīze—Berlīne—Kēnigsberga—Kauņa—Viļņa—Daugavpils—Pēterburga ar īpašu Rīgas vagonu, ko atkabināja [[Daugavpils (stacija)|Daugavpils stacijā]]. Vilciens kursēja divas reizes nedēļā ar pārsēšanos [[Virbale]]s stacijā uz Vācijas un Krievijas Impēriju robežas, kopējais brauciens no Parīzes līdz Pēterburgai ilga 52 stundas (vairāk nekā divas diennaktis).&lt;ref&gt;Reichs-Kursbuch 1905, Nachdruck bei Ritzau Verlag Zeit und Eisenbahn, 2005&lt;/ref&gt;

Pirmā pasaules kara laikā [[Oberosts|Vācijas okupācijas iestādes]] uzbūvēja [[dzelzceļa līnija Jelgava—Šauļi—Tilzīte|dzelzceļa līniju Jelgava—Šauļi—Tilzīte]] ar Eiropas standarta sliežu platumu. Pēc kara beigām un neilgi pirms [[Rīgas miera līgums|Rīgas miera līguma]] parakstīšanas 1921. gada 15. februārī atjaunoja tiešo dzelzceļa satiksmi starp Rīgu un Virbali, bet tā paša gada 19. augustā pagarināja bezpārsēšanās vagonu kursēšanu līdz [[Parīze]]i un [[Ostende]]i, iekļaujot Rīgu kā galapunktu jaunajā ''Nord-Express'' maršrutā.
1923. gadā Rīgas-Berlīnes vilcienā sāka iekļaut arī Latvijas dzelzceļu, Lietuvas dzelzceļu un Vācijas dzelzceļu vagonus, jo šie pārvadājumi izrādījās ļoti pieprasīti.
1925. gadā pēc Latvijas dzelzceļu pasūtījuma [[Rīgas Vagonu rūpnīca|Rīgas rūpnīca &quot;Fēnikss&quot;]] uzsāka ražot guļamvagonus.
Vilciens, kurš no Latvijas kursēja pirms Otrā pasaules kara maršrutā Rīga—Jelgava—Kauņa—Kēnigsberga—Berlīne, sasniedza galamērķi 15 stundās un 19 minūtēs, atceļā pavadot pat mazāk — 14 stundas un 43 minūtes, un kļuva par ērtāko un ātrāko transporta līdzekli. Latvijas teritorijā tā vidējais komerciālais kustības ātrums bija 77,1 km/h, Lietuvā — 79,2 km/h, bet Vācijā — 80,4 km/h.

1949. gadā maršrutā Tallina-Rīga-Viļņa tika ieviesti Ungārijā ražoti dīzeļvilcieni, kas ceļu no Rīgas līdz Viļņai veica 8 stundās, bet līdz Kauņai brauca 6 stundas (1940. gadā Rīgas-Berlīnes ātrvilciens Kauņu sasniedza 4 stundu un 14 minūšu laikā).

Tiešā bezpārsēšanās starptautiskā satiksme uz Poliju un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] tika atjaunota 1970. gados, kad tika ieviesti tiešās satiksmes vagoni maršrutos Rīga—Varšava un Rīga—Berlīne. PSRS un Polijas robežstacijā Kuzņicā (tagadējā Baltkrievijas-Polijas robežstacijā) tika izveidots vagonu ratiņu maiņas punkts, jo PSRS sliežu platums (1520 mm) atšķīrās no citur Eiropā pieņemtā sliežu standartplatuma (1435 mm).
No Rīgas kursēja bezpārsēšanās vagoni maršrutos Rīga—Jelgava—Viļņa—Varšava—Berlīne (ceļā bija jāpavada 31 stunda 15 minūtes), Rīga—Varšava, Tallina—Varšava. Caur Rēzekni un Daugavpili kursēja Ļeņingradas—Varšavas un Ļeņingradas—Berlīnes vilcieni.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;Par Rail Baltic [http://edzl.lv/lv/par-rail-baltica/fakti fakti]&lt;/ref&gt;

== Projektēšana ==
[[Attēls:RB infografiki Karte PDF LV-1.png|thumb|300px|''Rail Baltica'' infografika ar RB maršrutu Baltijas valstīs (2017)]]
[[Attēls:Rail Baltica plāksnīte.JPG|thumb|300px|Plāksnīte, kas 2015. gadā bija uzstādīta pie [[Rīgas Pasažieru stacija]]s ēkas]]
[[Attēls:Rail Baltica projekta struktura.png|thumb|300px|''Rail Baltica'' projekta ieviesēju struktūra pirms Somijas ''Oy Suomen Rata'' AB iesaistīšanās 2019. gadā]]
[[Attēls:RB infografiks LV-1.png|thumb|300px|''Rail Baltica'' projekta reklāma]]
Pēc ilgām diskusijām visas trīs Baltijas valstis 2011. gada martā vienojās, ka ''Rail Baltica'' būvēs pa īsāko maršrutu [[Tallina]]-[[Pērnava]]-[[Rīga]]-[[Panevēža]]-[[Kauņa]], lai nodrošinātu lielākos ieguvumus par zemākajām izmaksām. Šādu secinājumu izteica arī AECOM veiktais pētījums 2013. gadā, analizējot iespējamos maršrutus un sliežu ceļu atrašanās vietu visās trīs Baltijas valstīs.
2017. gadā visu Baltijas valstu ministrijas apstiprināja starpvaldību līgumu, kas nosaka ''Rail Baltica'' maršrutu no Tallinas caur Pērnavu, Rīgu, Panevēžu, Kauņu līdz Lietuvas/Polijas robežai ar Kauņa—Viļņa savienojumu kā daļu no kopējā projekta, un nosakot projektēšanas ātrumu 240 km/h pasažieru pārvadājumiem.
2018. gada aprīlī apstiprināja izstrādātās būvprojektēšanas vadlīnijas, kas nosaka maksimālo projektēto pasažieru vilcienu ātrumu 249 km/h, nodrošinot iespēju pārvietoties ar ātrumu līdz 234 km/h, un maksimālo kravas vilcienu kustības ātrumu — 120 km/h.&lt;ref name=&quot;railbaltica.org&quot;/&gt;

Kustību posmā no Tallinas līdz Helsinkiem nodrošinās, izmantojot esošos komercprāmjus. Nākotnē iespējama [[Tunelis Tallina–Helsinki|tuneļa Tallina—Helsinki]] izbūve, kas nodrošinātu dzelzceļa transportu abu pilsētu starpā. Paredzēts, ka dzelzceļš no Tallinas līdz Varšavai būs vismaz 950 km garš, taču posma garums Baltijas valstīs sasniegs 870 km.
Igaunijā paredzēja būvēt divas pasažieru dzelzceļa stacijas — Tallinas Centrālo staciju un Pērnavas staciju, Latvijā — [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas Centrālo staciju]] un Starptautiskās lidostas &quot;Rīga&quot; staciju, bet Lietuvā — Panevēžā, Palemonas staciju Kauņā un Viļņā.

Latvijā jaunā dzelzceļa līnija no Lietuvas robežas virzīsies garām [[Bauska]]i, kur paredzēta apdzīšanas stacija, Misai un [[Iecava]]i. Netālu no [[Baldone]]s atzarosies Rīgas dzelzceļa loks, bet pamattrase šķērsos [[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvi]] netālu no Salaspils, kur paredzēts uzbūvēt Salaspils intermodālo kravu termināli un apdzīšanas staciju. Pamattrase turpināsies gar [[Vangaži]]em, kur paredzēts infrastruktūras apkalpes punkts un apdzīšanas stacija, cauri [[Sējas pagasts|Sējas pagastam]], kur atradīsies kravas vilcienu stacija, un gar [[Zvejniekciems|Zvejniekciemu]], kur būs apdzīšanas stacija. Tālāk jaunais dzelzceļš virzīsies paralēli [[Eiropas autoceļš E67|Via Baltica]] līdz [[Salacgrīva]]i, kur atradīsies apdzīšanas stacija.

=== Rīgas loks ===
Sākotnēji plānoja būvēt īpašu Rīgas dzelzceļa loku, kas no pamattrases atdalītos pie [[Baldone]]s un vestu paralēli [[Rīgas apvedceļš|Rīgas apvedceļam]] līdz [[Lidosta &quot;Rīga&quot; (stacija)|lidostas &quot;Rīga&quot; stacijai]], tālāk caur [[Imanta (Rīga)|Imantu]], [[Zasulauks|Zasulauku]], [[Torņakalns|Torņakalnu]], pāri Daugavai pa jaunu tiltu blakus [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|Dzelzceļa tiltam]] līdz [[Rīgas Pasažieru stacija]]i. Izmantojot likvidētās [[dzelzceļa līnija Rīga—Ērgļi|dzelzceļa līnijas Rīga Preču—Ērgļi]] daļu, vilcieni brauktu garām pasažieru vilcienu apkalpes punktam [[Acone|Aconē]] līdz [[Upeslejas|Upeslejām]], kur savienotos ar ''Rail Baltica'' pamattrasi.
2017. gada 31. janvārī Tallinā parakstītajā triju Baltijas valstu starpvaldību līgumā par ''Rail Baltica'' dzelzceļa izveidi Rīgas dzelzceļa loks caur lidostu nebija pieminēts.&lt;ref&gt;[https://likumi.lv/ta/id/292029-par-igaunijas-republikas-valdibas-latvijas-republikas-valdibas-un-lietuvas-republikas-valdibas-ligumu-par-irail-balticrail-balticai-dzelzcela-savienojuma-izveidi Nosaukums: Par Igaunijas Republikas valdības, Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par Rail Baltic/Rail Baltica dzelzceļa savienojuma izveidi] pieņemts Saeimā 22.06.2017.&lt;/ref&gt;

Sakarā ar finansējuma trūkumu 2024. gada septembrī Satiksmes ministrija piedāvāja atteikties no sākotnējā Rīgas loka projekta un izveidot 1520 mm platsliežu dzelzceļa savienojumu no Rīgas Centrālās pasažieru stacijas līdz Rīgas lidostai, kā arī modernizēt esošo savienojumu līdz plānotajai multimodālajai pasažieru stacijai &quot;Daugavkrasti&quot; Salaspilī.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.09.2024-pirms-rail-baltica-ienaksanas-riga-piedava-buvet-esoso-sliezu-platuma-celu-starp-centru-un-lidostu.a567369/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Pirms «Rail Baltica» ienākšanas Rīgā piedāvā būvēt esošo sliežu platuma ceļu starp centru un lidostu] lsm.lv 2024. gada 3. septembrī&lt;/ref&gt;

=== Reģionālās stacijas ===

Atkarībā no pasažieru skaita, plānoti trīs ''Rail Baltica'' reģionālo staciju varianti — pamatstacija, paplašinātā stacija vai pieturvieta tikai ar peroniem, katrā stacijā un pieturvietā būs nodrošināta autostāvvieta, e-automašīnu uzlādes stacija, kā arī velosipēdu novietnes. Sākotnēji vilcienu kustības plāns paredzēja Igaunijā 12, Lietuvā 10 un Latvijā 15 reģionālās pieturas.
2021. gada oktobrī Latvijā norisinājās sabiedrības iesaistes kampaņa, kurā aicināja iedzīvotājus, apkaimju biedrības un pašvaldības piedalīties balsojumā, lai palīdzētu rast topošo Rail Baltica staciju nosaukumus 16 reģionālajiem mobilitātes punktiem: [[Salacgrīva]], [[Tūja (Liepupes pagasts)|Tūja]], [[Skulte (Skultes pagasts)|Skulte]], [[Vangaži]], [[Saurieši (Stopiņu pagasts)|Saurieši]], [[Slāvu tilts]], [[Torņakalns]], [[Zasulauks]], [[Imanta (Rīga)|Imanta]], [[Jaunmārupe]], [[Olaine]], [[Ķekava]], [[Salaspils]], [[Baldone]], [[Iecava]] un [[Bauska]] un vienai jaunai pieturvietai pie [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas]] uz esošā sliežu ceļa.&lt;ref&gt;[https://www.sam.gov.lv/lv/jaunums/ka-sauksi-ta-brauksi-sak-sabiedribas-balsojumu-rail-baltica-regionalo-staciju-nosaukumu-izveidei „Kā sauksi, tā brauksi” — sāk sabiedrības balsojumu Rail Baltica reģionālo staciju nosaukumu izveidei] Satiksmes ministrija, 2021&lt;/ref&gt;

Finansējuma trūkuma dēļ 2024. gadā samazināja plānoto staciju skaitu un martā apstiprināja šādus staciju nosaukumus Latvijā: Salacgrīva, [[Skultes muiža]], Vangaži, [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciems]], [[Daugavkrasti (Salaspils)]], Baldone, [[Lieliecava]], [[Mūsa (Bauska)]], Ķekava, [[Bērzpils (Jaunolaine)]], Jaunmārupe, [[Lidosta &quot;Rīga&quot; (stacija)|Lidosta &quot;Rīga&quot;]], Zasulauks, Saurieši.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120004619/doti-nosaukumi-rail-baltica-dzelzcela-stacijam-latvija Doti nosaukumi 'Rail Baltica' dzelzceļa stacijām Latvijā]&lt;/ref&gt;
2014. gada novembrī Mārupes&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.marupe.lv/marupes-pasvaldiba-neatbalsta-projekta-rail-baltica-iespejamos-trasejumus-novada-teritorija/ |title=Pašvaldība neatbalsta projekta „Rail Baltica” iespējamos trasējumus Mārupes teritorijā |access-date={{dat|2014|11|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20141120174742/http://www.marupe.lv/marupes-pasvaldiba-neatbalsta-projekta-rail-baltica-iespejamos-trasejumus-novada-teritorija/ |archivedate={{dat|2014|11|20||bez}} }}&lt;/ref&gt; un Babītes novadu pašvaldības kategoriski iebilda pret piedāvātajiem ''Rail Baltica'' savienojumu variantiem ar Rīgas lidostu un ostu Krievu salā, bet Babītes novada pašvaldība atsauca savu iebildumu, uzzinot, ka savienojumu nebūvēs Babītes novadā. 2015. gada janvārī ''Rail Baltica'' plānotajam maršrutam iebilda arī Rīgas,&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/temas/rail-baltica/|title=Rail Baltica|website=www.lsm.lv|access-date=2019-03-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; kā arī Ķekavas&lt;ref&gt;[http://financenet.tvnet.lv/viedokli/549524-kekavas_pasvaldiba_neredz_ieguvumus_no_rail_baltica_projekta Ķekavas pašvaldība neredz ieguvumus no «Rail Baltica» projekta] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150301170757/http://financenet.tvnet.lv/viedokli/549524-kekavas_pasvaldiba_neredz_ieguvumus_no_rail_baltica_projekta |date={{dat|2015|03|01||bez}} }}, TVnet, 2015. gada 26. februāris.&lt;/ref&gt; un Sējas&lt;ref&gt;[http://www.la.lv/sejas-novads-ar-rail-baltica-ii-marsrutu-rupji-parkaptas-iedzivotaju-intereses/ Sējas novads: Ar “Rail Baltica II” maršrutu rupji pārkāptas iedzīvotāju intereses], Latvijas Avīze, 2015. gada 24. februāris.
&lt;/ref&gt; novada pašvaldība, Limbažu&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/bizness/transports-logistika/limbazu-novada-iedzivotaji-satraukti-par-rail-baltica-projektu-dazi-to-salidzina-ar-monstru.d?id=45640636 Limbažu novada iedzīvotāji satraukti par 'Rail Baltica' projektu; daži to salīdzina ar monstru]. Delfi, [[LETA]], 2015. gada 2. marts&lt;/ref&gt; novada iedzīvotāji.

=== Rīgas Centrālā stacija ===

Sākotnēji plānoja izbūvēt divus jaunus normālplatuma (1435 mm) dzelzceļus 2,6 km garumā, 6 jaunus dzelzceļa pārvadus, dzelzceļa satiksmi organizējot pa estakādi un 1 km garu tiltu pāri Daugavai un [[Mazā Daugava (Rīga)|Mazajai Daugavai]].
''Rail Baltica'' Rīgas Centrālās pasažieru stacijas un tilta projektētājs un būvnieks bija personu apvienība ''BESIX RERE GROUP''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://info.railbaltica.org/lv/infrastruktura |title=info.railbaltica.org |access-date={{dat|2021|11|02||bez}} |archive-date={{dat|2021|11|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211102092715/https://info.railbaltica.org/lv/infrastruktura }}&lt;/ref&gt;

Jaunās Rīgas Centrālās stacijas būvi plānoja pabeigt 2025.—2026. gadā, bet finansējuma kavēšanās dēļ būvniecības pabeigšanu pārbīdīja līdz 2026.—2027. gadam.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/13.04.2023-rail-baltica-ievieseji-paslaik-finansejuma-piesaiste-netiek-lidzi-buvdarbiem.a504661/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article «Rail Baltica» ieviesēji: Pašlaik finansējuma piesaiste netiek līdzi būvdarbiem] lsm.lv 2023. gada 13. aprīlī&lt;/ref&gt;
Rīgas Centrālās stacijas izbūve no 200 miljoniem eiro 2017. gadā pieauga līdz 430 miljoniem 2019. gadā, tad līdz 566 miljoniem vai pat 888 miljoniem eiro 2024. gadā.&lt;ref name=&quot;LSM16NOV&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/15.09.2024-apsver-iespeju-rail-baltica-buvesanu-turpinat-pa-sakotneji-nesavienotiem-posmiem.a568853/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Apsver iespēju «Rail Baltica» būvēšanu turpināt pa sākotnēji nesavienotiem posmiem] lsm.lv 2024. gada 16. septembrī&lt;/ref&gt;
2025. gada 18. februārī Latvijas valdība nolēma pārdalīt 114 miljonus eiro no [[Eiropas Savienības Atveseļošanas fonds|Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda]] finansējuma. Centrālās stacijas dienvidu daļas celtniecību plānoja pabeigt līdz 2026. gada 31. augustam, ietverot stacijas ēkas uzgaidāmā stāva un jumta darbus, platformu apdari, kā arī piekļuves izveidi stacijas ēkai gan no stacijas laukuma puses, gan no Satiksmes ministrijas ēkas puses.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/18.02.2025-rigas-centralas-stacijas-buvniecibai-pardala-114-miljonus-eiro.a588324/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Rīgas Centrālās stacijas būvniecībai pārdala 114 miljonus eiro] lsm.lv 2025. gada 18. februārī&lt;/ref&gt;
Aprīlī &quot;Eiropas Dzelzceļa līnijas&quot; informēja, ka atsākti darbi Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļā un būtiskos darbus plānots pabeigt līdz 2026. gada rudenim.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/18.02.2025-rigas-centralas-stacijas-buvniecibai-pardala-114-miljonus-eiro.a588324/ Atsāk «Rail Baltica» Rīgas Centrālās stacijas būvniecību; ēku varētu izmantot 2027. gada vasarā] lsm.lv 2025. gada 16. aprīlī&lt;/ref&gt;

=== Rīgas lidostas dzelzceļa stacija ===
Jaunbūvējamo lidostas dzelzceļa staciju plānots pilnībā integrēt esošajā [[Rīgas lidosta|lidostas &quot;Rīga&quot;]] infrastruktūrā. Paredzams, ka pa jaunuzbūvēto dzelzceļu līdz [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas centrālajai dzelzceļa stacijai]] četras reizes dienā kursēs &quot;Rail Baltica&quot; ātrvilciens, un ik pa 15-30 minūtēm atspoles (''shuttle'') vilciens, ļaujot astoņās minūtēs nokļūt no lidostas galvaspilsētas centrā.

Kopumā būvniecības darbi plānoti vairākās kārtās: stacijas ēkas būve trijos līmeņos un piebraucamie ceļi ar saistīto infrastruktūru, stacijas ēkas fasādes izveide, estakādes uz Rīgu un Jaunmārupi izbūve. Dzelzceļa estakādes plānotais augstums ir apmēram 10 metri, pār K. Ulmaņa gatvi būvēs 113 m garu dzelzceļa pārvadu. Līdztekus &quot;Rail Baltica&quot; stacijas izbūvei plānota arī lidostas termināla paplašināšanas 6. kārta un jauna gaisa satiksmes vadības torņa būvniecība.&lt;ref name=&quot;lidosta&quot;/&gt;

''Rail Baltica'' stacijas būvniecību pie lidostas sāka 2021. gada 30. jūnijā, termināli bija plānots pabeigt 2023. gada sākumā, savukārt lidostas infrastruktūru kopumā — līdz 2025. gada beigām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/sak-rail-baltica-stacijas-buvniecibu-pie-lidostas.a411008/ Sāk «Rail Baltica» stacijas būvniecību pie lidostas] lsm.lv 2021. gada 30. jūnijā&lt;/ref&gt;
Lai gan 2023. gadā termināļa ēka nebija uzcelta, tomēr būvnieku konsorcijs ([[Austrija]]s uzņēmums ''Swietelsky AG'', Latvijas ceļu būves firma SIA Binders un AS ''LNK Industries'') solīja lidostas dzelzceļa stacijas būvdarbus paveikt piecos posmos līdz 2025. gada decembrim.&lt;ref&gt;[https://edzl.lv/noderigi/rail-baltica-stacija-starptautiskaja-lidosta-riga Rail Baltica stacija starptautiskajā lidostā &quot;Rīga&quot;]&lt;/ref&gt;

2023. gada septembrī kļuva zināms, ka ar tobrīd pieejamo finansējumu līdz 2025. gadam varēs pabeigt darbus ap Satiksmes ministriju un Centrāltirgu, turpināt iesākto ap lidostu un izbūvēt 13 kilometrus sliežu starp Iecavu un Bausku.
Lai Rīgā iesāktos darbus līdz 2027. gadam pabeigtu, pietrūka vairāk nekā 200 miljonu eiro, no tiem mazāk par pusi paredzēja Centrālās stacijas posmam, savukārt vairāk nekā simt miljoni eiro bija vajadzīgi, lai uzbūvētu 4,5 kilometrus garo sliežu ceļu no Jaunmārupes līdz Imantai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/26.09.2023-rail-baltica-darbiem-riga-pietrukst-200-miljonu-eiro-pirmie-vilcieni-latvija-varetu-sakt-kurset-agrak.a525297/ «Rail Baltica» darbiem Rīgā pietrūkst 200 miljonu eiro; pirmie vilcieni Latvijā varētu sākt kursēt agrāk] lsm.lv 2023. gada 26. septembrī&lt;/ref&gt;

&quot;Rail Baltica&quot; Lidostas stacijas (RIX) būvniecības izmaksas no sākotnēji nosolītajiem 237 miljoniem izauga līdz 399 miljoniem eiro 2024. gadā.&lt;ref name=&quot;LSM16NOV&quot;/&gt;
2025. gada jūlijā kļuva zināms, ka ir pabeigta dzelzceļa stacijas ēkas dzelzsbetona nesošo konstrukciju, pasažieru platformas un iekšējā viadukta posma izbūve, kā arī uzbūvēti 45 sliežu ceļa viadukta balsti 1,5 km garumā. Tālākajā posmā paredzēta 2,4 km dzelzceļa uzbēruma būvniecība un 115 metru gara pārvada izbūve pār [[Kārļa Ulmaņa gatve|Kārļa Ulmaņa gatvi]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.07.2025-pabeigta-rail-baltica-lidostas-stacijas-nesosas-konstrukcijas-un-pasazieru-platformas-izbuve.a605246/ Pabeigta «Rail Baltica» lidostas stacijas nesošās konstrukcijas un pasažieru platformas izbūve] lsm.lv 2025. gada 2. jūlijā&lt;/ref&gt;

=== Projekta ieviesēji ===

2014. gadā nodibināja projekta centrālo koordinatoru Baltijas valstu kopuzņēmumu ''[[RB Rail]]'', kura pārziņā ir dzelzceļa līnijas projektēšana, būvniecība un mārketinga aktivitāšu realizācija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/projekta-ievieseji/centralais-koordinators/|title=Centrālais koordinators|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv|archive-date=2018-06-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20180612180442/http://www.railbaltica.org/lv/projekta-ievieseji/centralais-koordinators/}}&lt;/ref&gt;
&quot;RB Rail&quot; padomi veido seši locekļi, kurus ievēlē uz trīs gadiem. Katrs akcionārs — Igaunija, Latvija, Lietuva — izvirza divus kandidātus, kurus apstiprina akcionāru pilnsapulcē. Akcionāru līgums nosaka, ka padomes priekšsēdētāja amatu katru gadu rotācijas kārtībā ieņem kopuzņēmuma pārstāvis no citas valsts.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.01.2025-rail-baltica-dzelzcela-projektam-draud-noraut-stopkranu-rb-rail-valstij-prasa-9-miljonus-eiro.a585341/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article «Rail Baltica» dzelzceļa projektam draud «noraut stopkrānu»; «RB Rail» valstij prasa 9 miljonus eiro] lsm.lv 2025. gada 27. janvārī&lt;/ref&gt;

Projekta nacionālie ieviesēji ir ''Rail Baltic Estonia'' OU un ''Estonian Technical Regulatory Authority'' Igaunijā, &quot;Eiropas Dzelzceļa līnijas&quot; SIA Latvijā, ''Rail Baltica statybe'' UAB un ''Lietuvos geležinkeliai'' JSC Lietuvā. Būvniecība, ko veic projekta ieviesēji, notiek ''RB RAIL'' AS pārraudzībā un atbilstoši vienotiem iepirkuma principiem un līgumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/implementing-bodies/|title=Implementing bodies|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv|archive-date=2018-06-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20180612180340/http://www.railbaltica.org/lv/implementing-bodies/}}&lt;/ref&gt;
2019. gada 1. februārī Somijas valdība pieņēma lēmumu dibināt sabiedrību ar ierobežotu atbildību ''Oy Suomen Rata'' AB, plānojot, ka tās apakšuzņēmums ''Rail Baltica company'' kļūs par ''Rail Baltica'' projekta kopuzņēmuma ''RB Rail'' AS akcionāru. Somija apņēmās sekmēt [[Ziemeļjūra]]s—Baltijas pamattīkla koridora izaugsmi arī uz ziemeļiem no Helsinkiem.&lt;ref&gt;[http://www.railbaltica.org/lv/somija-klus-par-rail-baltica-kopuznemuma-akcionariem/ Somija kļūs par Rail Baltica kopuzņēmuma akcionāriem] railbaltica.org, 05.02.2019&lt;/ref&gt;

2024. gada aprīlī no amata atkāpās uzņēmuma &quot;Eiropas Dzelzceļa līnijas&quot; valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris, kurš amata pienākumus sāka pildīt 2019. gada 1. augustā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.04.2024-eiropas-dzelzcela-liniju-valdes-vaditajs-atkapjas-no-amata.a551963/ «Eiropas Dzelzceļa līniju» valdes vadītājs atkāpjas no amata] lsm.lv 2024. gada 26. aprīlī&lt;/ref&gt;

== Finansēšanas problēmas ==
Sākotnējā AECOM analīze 2011. gadā paredzēja projekta izmaksas 3,6 miljardu apmērā un pierādīja, ka projekts ir ilgtspējīgs un nesīs ekonomiskos ieguvumus. Pēc AECOM analīzes projektu papildināja ar pasažieru staciju Starptautiskajā lidostā &quot;Rīga&quot; Latvijā, Kauņa—Viļņa savienojumu Lietuvā, tramvaja līniju [[Ilemiste (stacija)|Ilemiste]]—[[Tallinas lidosta]] Igaunijā.
Paredzēja, ka ''Rail Baltica'' projekts radīs arī vairākus nekvantificējamus ieguvumus, ko būs iespējams realizēt caur reģionu integrāciju, tūrisma attīstību, jaunām biznesa iespējām, ārvalstu tiešajām investīcijām, pieeju jauniem eksporta tirgiem, tehnoloģiju transfēru, inovācijām, u.c.
2017. gadā kopējās plānotās izmaksas ''Rail Baltica'' projektam bija 5,8 miljardi visās trīs Baltijas valstīs. Veiktā izmaksu-ieguvumu analīze pierādīja projekta ekonomisko ilgtspēju un sabiedrības ieguvumus, lai turpinātu projekta finansēšanu no ES un Baltijas valstu puses.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;

Projektu finansē iesaistītās valstis, Eiropas Savienības TEN-T budžets, kā arī Eiropas Savienības Struktūrfondi un Kohēzijas fondi. 2018. gada sākumā Baltijas valstis un RB Rail AS saņēma CEF 2 stipendijas Rail Baltica dzelzceļa līnijas būvniecībai, parakstot līgumu ar kopējo vērtību 765 miljoni eiro. 2018. gada 13. jūlijā tika parakstīts trešais CEF līdzfinansējuma līgums, kura kopējā vērtība sasniedza 130 miljonus eiro, no kuriem CEF ieguldījums bija 110 miljoni eiro jeb 85% no visiem attiecināmajiem izdevumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/parakstits-tresais-rail-baltica-globala-projekta-cef-lidzfinansejuma-ligums/|title=Parakstīts trešais Rail Baltica Globālā projekta CEF līdzfinansējuma līgums {{!}} Rail Baltica|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-07-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;
Finansiālais ieguldījums no CEF un Baltijas valstīm 2018. gada jūlijā bija aplēsts 824 miljonu eiro apjomā (Igaunija 235, Latvija 303, Lietuva 286).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/par-projektu/finansejums/|title=Projekta finansējums|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv|archive-date=2018-06-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20180607144212/http://www.railbaltica.org/lv/par-projektu/finansejums/}}&lt;/ref&gt;

Sākotnēji būvdarbus bija plānots pabeigt 2026. gadā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/video/rail-baltica-is-your-future/|title=Rail Baltica is your future {{!}} Rail Baltica|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=en|archive-date=2024-05-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20240505000658/https://www.railbaltica.org/video/rail-baltica-is-your-future/}}&lt;/ref&gt; taču tikai 2023. gada sākumā uzņēmuma &quot;RB Rail&quot; vadība pavēstīja, ka ir gatava sākt liela mēroga celtniecības darbus, solot jauno dzelzceļu pa posmiem pabeigt starp 2028. un 2030. gadu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/rail-baltica-koordinatore-pamattrases-celtniecibu-svarigi-pabeigt-lidz-2030-gadam.a494441/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article «Rail Baltica» koordinatore: Pamattrases celtniecību svarīgi pabeigt līdz 2030. gadam] lsm.lv 2023. gada 1. februārī&lt;/ref&gt;
2023. gada novembrī kļuva zināms, ka &quot;RB Rail&quot; kopā ar ekspertiem veido vairākus scenārijus dzelzceļa un ar to saistīto objektu būves dalīšanai vismaz divās kārtās, lai taupītu laiku un naudu. Diskutēja par variantiem, kuros līdz 2030. gadam jāuzbūvē vienīgi līniju, kas no Igaunijas puses caur Salaspili aiziet uz Iecavu un tālāk uz Lietuvu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/19.11.2023-rail-baltica-atrvilciens-var-paiet-garam-rigai.a532280/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular «Rail Baltica» ātrvilciens var paiet garām Rīgai] lsm.lv 2023. gada 19. novembrī&lt;/ref&gt;
2024. gada martā Satiksmes ministrija saskaņošanai iesniedza ziņojumu par projekta pirmās fāzes finansēšanu līdz 2030. gadam.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/24.03.2024-rail-baltica-cauri-visai-rigai-pirmaja-posma-visticamak-neies-trukst-ap-3-miljardiem-eiro.a547888/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular «Rail Baltica» cauri visai Rīgai pirmajā posmā, visticamāk, neies; trūkst ap 3 miljardiem eiro] lsm.lv 2024. gada 24. martā&lt;/ref&gt;

2024. gada 16. jūlijā Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta koordinācijas komiteja (EISI) nolēma projekta īstenošanai piešķirt papildu 346 miljonus eiro Latvijai,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sam.gov.lv/lv/jaunums/eiropas-komisija-pieskir-3461-miljonu-eiro-rail-baltica-projekta-istenosanai-latvija|title=Eiropas Komisija piešķir 346,1 miljonu eiro Rail Baltica projekta īstenošanai Latvijā {{!}} Satiksmes ministrija|website=www.sam.gov.lv|access-date=2025-10-06|language=lv}}&lt;/ref&gt; 370 miljonus eiro — Igaunijai un 458 miljonus eiro — Lietuvai. Šis finansējums Latvijas posmā paredzēts pamattrases būvniecībai aptuveni 27 km garumā no Misas līdz [[Latvijas—Lietuvas robeža]]i. Līdzfinansējums tiks saņemts arī dabasgāzes cauruļvada pārvietošanai posmā Vangaži—Misa, Iecavas augstsprieguma pieslēguma vietas izbūvei un Skultes būvobjektam, kas kalpos kā būvniecības loģistikas bāze Latvijas pamattrases ziemeļu posmam Igaunijas virzienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/17.07.2024-eiropas-komisija-rail-baltica-projekta-turpinasanai-pieskir-papildu-12-miljardus-eiro.a561781/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Eiropas Komisija «Rail Baltica» projekta turpināšanai piešķir papildu 1,2 miljardus eiro] lsm.lv 2024. gada 17. jūlijā&lt;/ref&gt;
27. augustā Latvijas valdība apstiprināja 61 miljona eiro nacionālo līdzfinansējumu pamattrases būvniecībai no Lietuvas robežas līdz [[Misa (stacija)|Misas stacijai]]. Parāds būvniekiem par jau padarītajiem darbiem augusta sākumā sasniedza 40 miljonus eiro. Līdz augusta beigām no valsts budžeta samaksāja 10 miljonus, bet līdz septembra beigām bija jāatrod vēl aptuveni 16 miljonus eiro.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/28.08.2024-parads-rail-baltica-buvniekiem-aptuveni-16-miljoni-eiro-kas-jaatrod-lidz-septembra-beigam.a566711/ Parāds «Rail Baltica» būvniekiem — aptuveni 16 miljoni eiro, kas jāatrod līdz septembra beigām] lsm.lv 2024. gada 28. augustā&lt;/ref&gt;

2025. gada rudenī projekta vadība pavēstīja, ka Latvija nodokļos pēdējos gados atgūst vairāk, nekā iemaksājusi projektā, jo visi projekta nodokļi tiek maksāti Latvijā, ieskaitot nodokļus no Igaunijas un Lietuvas finansējuma.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120090074/tris-eiro-pret-vienu-latvija-pat-nopelna-no-rb-rail-darbibas-apgalvo-amatpersonas|title=Trīs eiro pret vienu – Latvija pat nopelna no &quot;RB Rail&quot; darbības, apgalvo amatpersonas|website=Delfi|access-date=2025-10-06|date=2025-10-06|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Izmeklēšana Latvijā ===
2024. gada 13. decembra Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala ziņojumā bija minēts, ka būtiskākās kļūdas projekta plānošanas etapā pieļāva ministru prezidents [[Arturs Krišjānis Kariņš]], AS &quot;RB Rail&quot; stratēģiskais direktors [[Kaspars Briškens]] un satiksmes ministrs [[Tālis Linkaits]]. Kopumā komisijas gala ziņojumā ir ietverti 29 secinājumi, 16 priekšlikumi un nosauktas 18 personas, kuras komisijas ieskatā pieļāva kļūdas, apdraudēja projekta īstenošanu un nepieņēma pietiekami aktīvu pozīciju tā īstenošanā. Ziņojumā teikts, ka Krišjānis Kariņš pēc būtības neiedziļinājās &quot;Rail Baltica&quot; projekta īstenošanā, tostarp arī neizveidoja šim projektam nepieciešamo uzraudzības un institucionālās pārvaldības sistēmu. Kaspars Briškens bija atbildīgs par 2017. gada &quot;Rail Baltica&quot; projekta izmaksu un ieguvumu analīzi, kas ietvēra tās pasūtīšanu, izvērtēšanu un pieņemšanu, kas saturēja būtiskas kļūdas un neatbilda realitātei. Tālis Linkaits valdībai nesniedza objektīvu informāciju par &quot;Rail Baltica&quot; projekta patiesajām izmaksām, tostarp nekontrolējot projekta investīciju un ekspluatācijas izmaksas, sekmējot to, ka projekta izmaksu palielinājumu atbalstīja bez to pienācīgas izvērtēšanas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.12.2024-parlamentaras-izmeklesanas-komisija-butiskakas-kludas-rail-baltica-projekta-pielava-karins-briskens-un-linkaits.a580272/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Parlamentārās izmeklēšanas komisija: Būtiskākās kļūdas «Rail Baltica» projektā pieļāva Kariņš, Briškens un Linkaits] lsm.lv 2024. gada 13. decembrī&lt;/ref&gt;

2024. gada 10. decembrī [[Latvijas Republikas prokuratūra]]s Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta Personu un valsts tiesību aizsardzības koordinācijas nodaļa uzsāka kriminālprocesu par to, ka par &quot;Rail Baltica&quot; projekta ieviešanu atbildīgās valsts amatpersonas, iespējams, radījušas zaudējumus valsts budžetam lielā apmērā saistībā ar projekta infrastruktūras objektu būvniecību.
Kriminālprocess sākts par noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā, nevis pret konkrētām amatpersonām. Saskaņā ar ģenerālprokurora lēmumu kriminālprocesu nodeva izmeklēšanai [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.12.2024-sak-kriminalprocesu-par-parkapumiem-rail-baltica-projekta-ieviesana.a580770/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Sāk kriminālprocesu par pārkāpumiem «Rail Baltica» projekta ieviešanā] lsm.lv 2024. gada 18. decembrī&lt;/ref&gt;

==== Pirmās kārtas plāns Latvijā ====
2024. gada 28. oktobrī Satiksmes ministrija publiskoja informatīvo ziņojumu par plānoto ''Rail Baltica'' projekta pirmo kārtu, līdz 2030. gadam piedāvājot uzbūvēt vienu sliežu ceļu no Lietuvas robežas līdz Igaunijas robežai ar [[Bauska]]s, [[Salaspils]]/[[Daugavkrasti|Daugavkrastu]], [[Skulte (stacija)|Skultes muižas]] un [[Salacgrīva]]s reģionālajām stacijām, uzbūvēt sliežu ceļu no [[Imanta (stacija)|Imantas stacijas]] līdz Rīgas lidostai, pabeidzot darbus Rīgas lidostas stacijā un Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu daļā. Paredzēja ar privātās un publiskās partnerības finansējuma palīdzību uzbūvēt arī sliežu ceļu no [[Upeslejas|Upeslejām]] līdz Rīgas Centrālajai stacijai vai arī no Misas līdz lidostas stacijai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/28.10.2024-riga-savienota-tikai-no-vienas-puses-un-sliedem-uz-igauniju-naudu-vel-mekle-rail-baltica-sakotnejie-scenariji.a574278/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Rīga savienota tikai no vienas puses, un sliedēm uz Igauniju naudu vēl meklē — «Rail Baltica» sākotnējie scenāriji] lsm.lv 2024. gada 28. oktobrī&lt;/ref&gt;
6. novembrī &quot;RB Rail&quot; informēja, ka Latvijā projekta pirmās kārtas īstenošana 6,4 miljardu eiro vietā izmaksās 5 miljardus eiro. SIA &quot;Eiropas Dzelzceļa līnijas&quot; skaidroja, ka galvenais ietaupījums rodas, nebūvējot 900 miljonus eiro vērto tiešo savienojumu starp lidostu un Misu, kā arī 400 miljonus eiro vērtās trokšņu sienas un autoceļu šķērsojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/06.11.2024-par-15-miljardiem-letak-rail-baltica-pirmaja-karta-atrod-butisku-ietaupijumu.a575463/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Par 1,5 miljardiem lētāk — «Rail Baltica» pirmajā kārtā atrod būtisku ietaupījumu] lsm.lv 2024. gada 6. novembrī&lt;/ref&gt;

10. decembrī Latvijas valdība konceptuāli atbalstīja prioritāros uzdevumus:&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.12.2024-rail-baltica-projektam-noteiks-izmaksu-griestus-sapnis-par-rigas-ieklausanu-vel-nemirst.a579686/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme «Rail Baltica» projektam noteiks izmaksu griestus; sapnis par Rīgas iekļaušanu vēl nemirst] lsm.lv 2024. gada 11. decembrī&lt;/ref&gt;
# izveidot normālplatuma dzelzceļa maģistrāli Lietuvas robeža—Misa—Upeslejas—Vangaži—Igaunijas robeža, sākot būvdarbus posmā Lietuvas robeža—Misa;
# pabeigt būvdarbus ''Rail Baltica'' pasažieru stacijā &quot;Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;&quot; un dzelzceļa stacijas &quot;Rīgas Centrālā stacija&quot; dienvidu daļā;
# izveidot jaunu dzelzceļa savienojumu no Imantas stacijas uz Rīgas lidostu un uzbūvēt staciju &quot;Daugavkrasti&quot; Salaspilī, nodrošinot pārsēšanās iespēju starp ''Rail Baltica'' un esošo 1520 mm platsliežu dzelzceļa tīklu;
# izveidot kravu uzkraušanas/izkraušanas vietu abās Daugavas pusēs militārās mobilitātes vajadzībām, neuzņemoties papildu finansiālu segumu.

2025. gada 2. jūlijā Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) koordinācijas komiteja piešķīra papildu 153,5 miljonu eiro finansējumu ''Rail Baltica'' projekta Latvijas prioritārajām aktivitātēm, 47,1 miljonu eiro piešķīra Igaunijai un 94,9 miljonus eiro Lietuvai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/03.07.2025-eiropas-komisija-pieskir-latvijai-1535-miljonus-eiro-dzelzcela-projektam-rail-baltica.a605488/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Eiropas Komisija piešķir Latvijai 153,5 miljonus eiro dzelzceļa projektam «Rail Baltica»] lsm.lv 2025. gada 3. jūlijā&lt;/ref&gt;
11. jūlijā &quot;Eiropas Dzelzceļa līnijas&quot; un &quot;ERB Rail&quot; parakstīja aktus par plaša mēroga būvdarbu uzsākšanu ''Rail Baltica'' pamattrases dienvidu posmā Misa—Lietuvas robeža, kas iekļauj nesprāgušās munīcijas pārbaudes, dzelzceļa uzbēruma būvniecību, pievadceļu un pagaidu ceļu būvdarbus, kā arī jauna dzelzceļa pārvada un tilta pār [[Iecava (upe)|Iecavas upi]] būvniecību.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.07.2025-ar-pirmajiem-ligumiem-latvija-saks-plasus-rail-baltica-dzelzcela-pamattrases-buvdarbus.a606520/ Ar pirmajiem līgumiem Latvijā sāks plašus «Rail Baltica» dzelzceļa pamattrases būvdarbus] lsm.lv 2025. gada 11. jūlijā&lt;/ref&gt;

2026. gada 27. janvārī Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens brīdināja, ka līdz 2030. gadam pamattrasi pabeigt neizdosies, jo &quot;Rail Baltica&quot; pamattrases pabeigšanai trūkst 3—4 miljardu eiro.&lt;ref&gt;[https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/370575/intervija-ar-eiropas-dzelzcela-linijas-valdes-priekssedetaju-mari-dzelmi Intervija ar &quot;Eiropas Dzelzceļa līnijas&quot; valdes priekšsēdētāju Māri Dzelmi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20260129131805/https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/370575/intervija-ar-eiropas-dzelzcela-linijas-valdes-priekssedetaju-mari-dzelmi |date={{dat|2026|01|29||bez}} }} lsm.lv 28.01.2026&lt;/ref&gt; 2026. gada 22. septembrī Baltijas valstis vienojās par dzelzceļa projekta ''Rail Baltica'' pirmās kārtas termiņa pagarināšanu līdz 2034. gadam.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Kulbergs: Baltijas valstis vienojušās par «Rail Baltica» pirmās kārtas termiņa pagarināšanu līdz 2034. gadam |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/22.09.2026-kulbergs-baltijas-valstis-vienojusas-par-rail-baltica-pirmas-kartas-termina-pagarinasanu-lidz-2034-gadam.a664291/ |accessdate={{dat|2026|9|23||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2026|9|23||bez}}}}&lt;/ref&gt;
1. oktobrī valdība nolēma, ka ''Rail Baltica'' sliežu viena kilometra izmaksas būs ne vairāk kā 20 miljoni eiro.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/01.10.2026-valdiba-nosaka-20-miljonu-eiro-griestus-viena-rail-baltica-sliezu-kilometra-izbuvei.a665717/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Valdība nosaka 20 miljonu eiro griestus viena «Rail Baltica» sliežu kilometra izbūvei] lsm.lv 01.10.2026&lt;/ref&gt;

== Būvdarbu gaita ==

=== Polijā ===
[[Attēls:Rail Baltica.svg|thumb|''Rail Baltica'' (E75) Polijas daļas karte]]
&quot;Rail Baltica&quot; Polijas posmā esošo normālplatuma dzelzceļu sāka modernizēt pirms tā plānošanas sākuma Baltijas valstīs 2016. gadā. 400 km garo modernizējamo dzelzceļu sadalīja piecos posmos — no [[Varšava]]s līdz Sadovnei (''Sadowne Węgrowskie''), tālāk līdz [[Čiževa]]i, tad līdz [[Bjalistoka]]i (449. un 6. Polijas dzelzceļa līnijas), tālāk līdz [[Elka]]i (38. Polijas dzelzceļa līnija) un līdz Lietuvas robežai. Līdz 2025. gadam lielākajā daļā posmu darbi bija paveikti, bet pēdējo posmu caur [[Olecko]] (41. Polijas dzelzceļa līnija), [[Suvalki]]em (39. Polijas dzelzceļa līnija) līdz Trakiškiem (51. Polijas dzelzceļa līnija) plāno pabeigt īsi pēc 2030. gada, jo tam vajadzīga jauna sliežu ceļa izbūve ap divu miljardu eiro vērtībā. Brauciena ilgumu no Varšavas līdz Lietuvas robežai plānoja ap trim stundām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.02.2025-polija-darbi-pie-rail-baltica-rit-uz-prieksu-gaida-uz-ieviesanu-baltija.a588879/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Polijā darbi pie «Rail Baltica» rit uz priekšu; gaida uz ieviešanu Baltijā] lsm.lv 2025. gada 22. februārī&lt;/ref&gt;
&lt;gallery&gt;
07.05.18 Trakiszki SA133-019 (42085245382).jpg|Vilciens uz Bjalistoku Trakišķu stacijā (2018)
WK15 Suwałki (8) Lichen99.jpg|Vilciens uz Bjalistoku Suvalku stacijā (2015)
Ełk PKP 1.jpg|Elkas stacija (2018)
20240406 124923 April 2024 in Białystok.jpg|Modernizētā Bjalistokas stacija (2024) 
20241218 083011 December 2024 in Białystok.jpg|Vilciens uz Suvalkiem Bjalistokas stacijā (2024)
2020 PKP Czyzew 02.jpg|Čiževas stacija (2020)
&lt;/gallery&gt;

=== Lietuvā ===
2026. gada sākumā dzelzceļa būvdarbi Lietuvas daļā notika 114 kilometrus garā posmā Kauņa—Paņeveža un bija sākta sliežu ieklāšana, sliežu ceļa pamatnes izbūve bija pabeigta aptuveni 9 kilometrus garajā [[Jonava]]s posmā. 2026. gadā plānoja investēt ap 325 miljonus eiro (pamattrases būvniecībai 240 miljonus eiro, sliežu ieklāšanai 9,8 miljonus eiro), daļa no šīs naudas paredzēta projektēšanai un zemes atpirkšanai posmā no Polijas robežas līdz Kauņai.&lt;ref name=&quot;lsm19.02.2026&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/19.02.2026-kas-notiek-ar-rail-baltica-latvija-pamattrase-sogad-plano-ieguldit-32-lidz-46-reizes-mazak-neka-lietuva-un-igaunija.a635312/ Kas notiek ar «Rail Baltica»? Latvijā pamattrasē šogad plāno ieguldīt 3,2 līdz 4,6 reizes mazāk nekā Lietuvā un Igaunijā] lsm.lv 19.02.2026&lt;/ref&gt;

=== Latvijā ===
2026. gada sākumā dzelzceļa trases sagatavošanas darbi Latvijas daļā notika aptuveni 30 kilometrus garā posmā, bet galvenie darbi notika Rīgas Centrālajā un lidostas dzelzceļa stacijās. 2026. gadā plānoja investēt 260 miljonus eiro no Eiropas savienošanas instrumenta (''Connecting Europe Facility''), no ES Atveseļošanas fonda un Kohēzijas fonda un no Latvijas valsts budžeta finansējuma (120 miljonus eiro Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā un 52 miljonus eiro lidostas &quot;Rīga&quot; dzelzceļa stacijā, 75 miljonus eiro dzelzceļa pamattrases būvniecībai). 8 miljonus eiro plānoja izlietot trases posma Lietuvas robeža—Misa pārprojektēšanai, tostarp samazinot sākotnēji plānoto uzbēruma augstumu.&lt;ref name=&quot;lsm19.02.2026&quot;/&gt;

=== Igaunijā ===
2026. gada sākumā dzelzceļa trases sagatavošanas darbi Igaunijas daļā notika 103 kilometrus garā posmā. 2026. gada budžetā investīcijām &quot;Rail Baltica&quot; plānoja 435,7 miljonus eiro, no tiem 345 miljonus eiro pamattrases zemes darbiem, uzbērumiem, tiltiem, līmeņu atdalījumiem un saistītajām civilajām būvēm, bet sliežu ieklāšanu vēl neplānoja sākt.&lt;ref name=&quot;lsm19.02.2026&quot;/&gt;

== Hronoloģija ==
[[Attēls:Pan-European corridor I.svg|thumb|300px|Paneiropas 1. transporta koridors iezīmēts ar sarkanu]]
[[Attēls:RailBaltica-lv.svg|thumb|300px|''Rail Baltica'' sākotnējie varianti 2009. gadā. Vēlāk nolēma būvēt jaunu dzelzceļa līniju no Rīgas caur Panevēžu uz Kauņu.]]
* Trīs pirmo Paneiropas transporta konferenču laikā Prāgā (1991), Krētā (1994) un Helsinkos (1997) apstiprināja Paneiropas transporta koridorus. Koridoru Nr. 1 veidoja ''[[Via Baltica]]'' autoceļš un dzelzceļa līnija ''Rail Baltica'' Helsinki-Tallina-Rīga-Viļņa-Varšava.
* 2001. gadā Baltijas valstu satiksmes ministri Pērnavā parakstīja sadarbības līgumu par sagatavošanas darbu uzsākšanu ''Rail Baltica ''dzelzceļa koridora attīstībai.
* 2004. gadā projektu ''Rail Baltica'' ar Eiropas Savienības Parlamenta un Padomes lēmumu iekļāva Eiropas transporta tīkla (''TEN-T'') koridoru sarakstā kā vienu no deviņiem TEN-T konvencionālā dzelzceļu tīkla koridoriem ar nosaukumu [[Ziemeļjūras-Baltijas koridors]], savienojot [[Roterdama|Roterdamu]] caur Berlīni un Varšavu ar Kauņu, Rīgu un Tallinu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://ec.europa.eu/transport/themes/infrastructure/ten-t-guidelines/corridors/index_en.htm |title=Infrastructure - TEN-T - Connecting Europe |access-date={{dat|2017|05|08||bez}} |archive-date={{dat|2016|10|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20161003092311/http://ec.europa.eu/transport/themes/infrastructure/ten-t-guidelines/corridors/index_en.htm }}&lt;/ref&gt;
* Lai izvērtētu projekta tehniski ekonomisko pamatojumu un rastu efektīvāko risinājumu jaunās transporta saiknes izveidošanai, 2005. gada beigās Dānijas uzņēmums ''COWI AS''  sāka priekšizpēti labākajai ''Rail Baltica'' maršruta, ātruma, izmantojamā sliežu platuma, vilces un citu tehnisko parametru izvēlei.
* 2007. gada janvārī ''COWI AS'' noslēguma ziņojumā ieteica vistaisnāko savienojumu starp Baltijas valstīm un Poliju, paredzot jaunas Eiropas standartiem atbilstošas dzelzceļa līnijas izbūvi visā ''Rail Baltica'' maršrutā. Balstoties uz ziņojumu, iesaistīto valstu atbildīgo nozaru ministri panāca vienošanos par ''Rail Baltica'' projekta 1. kārtas īstenošanu — esošā sliežu ceļa atjaunošanu posmā Kauņa—Rīga—Tallina, līdz 2013. gadam nodrošinot infrastruktūru pasažieru un kravu pārvadājumiem ar ātrumu vismaz 120 km/h visā ''Rail Baltica'' maršrutā.
* Lai nodrošinātu savstarpēji koordinētu projekta ieviešanu visās trīs Baltijas valstīs un Polijā, 2007. gada vasarā parakstīja saprašanās memorandus par esošās dzelzceļa infrastruktūras rekonstrukciju un tehniski-ekonomiskā pamatojuma izstrādi, kā arī projektu pieteikumu iesniegšanu Eiropas Komisijā finansējuma saņemšanai no Eiropas transporta tīkla (TEN-T) budžeta 2007.-2013. gada daudzgadu programmas.
* 2008. gadā [[Eiropas Komisija]] pieņēma lēmumu par ''TEN-T'' budžeta līdzfinansējumu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas projektu iesniegumiem.
* 2010. gada jūnijā Polijas, Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Somijas satiksmes ministriju pārstāvji parakstīja memorandu, kurā apliecināja politisko gribu turpināt ''Rail Baltica ''projekta īstenošanu, tai skaitā deklarēja, ka līgumslēdzējas puses apsvērs iespēju izveidot jaunu, kopēju pasažieru satiksmes līniju Tallina-Rīga-Kauņa-Varšava, izmantojot mūsdienīgas sliežu platuma maiņas iekārtas gan ritošam sastāvam, gan sliežu ceļam, lai nodrošinātu pakalpojumu, kas ir ātrs, ērts un maršrutā konkurētspējīgs ar autosatiksmi.
* 2010.—2011. gadā Apvienotās Karalistes uzņēmums ''AECOM Ltd'' veica priekšizpēti, izvērtējot jaunas 1435 mm dzelzceļa līnijas būvniecības tehniski ekonomisko pamatojumu.
* 2011. gada 10. novembrī [[Valdis Dombrovskis]] kopā ar citiem Baltijas valstu premjeriem Tallinā vienojās ''Rail Baltica'' projekta īstenošanai veidot atsevišķu uzņēmumu ar galveno biroju Rīgā.
* 2013. gada 11. aprīlī, apliecinot interesi un vēlmi turpināt attīstīt dzelzceļa projektu ''Rail Baltica Globālais projekts'', [[Anrijs Matīss]] kopā ar citu Baltijas valstu transporta ministriem Rīgā parakstīja deklarāciju par turpmāko sadarbību.
* 2014. gada aprīlī par uzvarētājiem konkursā par normālplatuma dzelzceļa līnijas ''Rail Baltica'' Latvijas posma detalizētu tehnisko izpēti un ietekmes uz vidi novērtējumu atzina apvienību SIA ''Konstruktionsgruppe Bauen Latvia'', SIA ''Grupa93'' un ''EPG Eisenbahn-und Bauplanungsgesellscaft mbH Erfurt'', kas nodibināja pilnsabiedrību ''RB Latvija''.
* 2014. gada 28. oktobrī, lai sekmīgi varētu realizēt ''Rail Baltica'' Eiropas standarta dzelzceļa līnijas Globālo projektu, nodibināja ''Rail Baltica Globālā projekta'' Baltijas valstu kopuzņēmumu, kuru 12. novembrī kā a/s ''RB Rail'' ierakstīja Latvijas Republikas uzņēmumu reģistrā. Uzņēmumam līdz 2015. gada 26. februārim bija jāiesniedz Baltijas valstu kopīgs pieteikums CEF Eiropas Savienības finansējuma saņemšanai ''Rail Baltica'' projekta īstenošanai.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://edzl.lv/|title=Rail Baltica tapšanas vēsture - Rail Baltica|website=edzl.lv|access-date=2019-03-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* 2015. gada 22. jūnijā Rīgā Latvijas Satiksmes ministrs, Somijas transporta ministre, Polijas infrastruktūras un attīstības ministre, Lietuvas transporta ministrs, Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministrs parakstīja ''Rail Baltica'' attīstības deklarāciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title=Rīgā paraksta deklarāciju par «Rail Baltica» attīstību | url=http://apollo.tvnet.lv/zinas/riga-paraksta-deklaraciju-par-rail-baltica-attistibu/695999 | publisher=Apollo | accessdate={{dat|2015|6|22}} | archive-date={{dat|2015|06|23||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20150623194536/http://apollo.tvnet.lv/zinas/riga-paraksta-deklaraciju-par-rail-baltica-attistibu/695999 }} {{lv ikona}}&lt;/ref&gt;
* 2015. gada 16. oktobrī atklāja vilcienu satiksmi posmā no [[Šestoka]]s līdz Kauņai pa normālplatuma dzelzceļa sliedēm. 2016. gada jūnijā sāka kursēt vilciens Kauņa-[[Bjalistoka]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Lithuanian, Polish railways to launch Kaunas-Bialystok passenger route in June|publisher=[[The Baltic Course]] |url= http://www.baltic-course.com/eng/good_for_business/?doc=121482 |date=31 May 2016}}&lt;/ref&gt;
* 2016. gada augustā [[Kučinska Ministru kabinets]] akceptēja Latvijas Satiksmes ministra [[Uldis Augulis|Ulda Auguļa]] piedāvāto ''Rail Baltica'' dzelzceļa līnijas trases izvietojumu Latvijas teritorijā. Valdība arī noteica nacionālo interešu objekta statusu normālplatuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai ''Rail Baltica,'' lai nodrošinātu projekta vienotu ieviešanu Baltijas valstīs un arī Latvijā, projekta ieviešanā vienoti strādājot 15 tālaika pašvaldībām. Šai dzelzceļa infrastruktūrai noteica aizsargjoslu.
* 2017. gada 31. janvārī Ministru prezidents [[Māris Kučinskis]] Tallinā parakstīja triju Baltijas valstu starpvaldību līgumu par ''Rail Baltica'' dzelzceļa izveidi. Līgums definēja, ka kopīgi uzbūvētā infrastruktūra pieder katrai valstij, kurā tā atrodas, un pārvaldītājam tiks nodrošināta nepieciešamā piekļuve.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/valdiba-atbalsta-triju-baltijas-valstu-starpvaldibu-liguma-projektu-par-rail-baltica.d?id=48441355|title=Valdība atbalsta triju Baltijas valstu starpvaldību līguma projektu par 'Rail Baltica'|last=Bizness|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2023-02-02|date=2017-01-24|language=lv}}
&lt;/ref&gt;
* 2017. gadā publicēja EY izstrādāto izmaksu-ieguvumu analīzi par projekta potenciālajiem ieguvumiem 16,2 miljardu eiro vērtībā un novērtēja izmaksas 5,8 miljardu eiro apmērā.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/rail-baltica-globala-projekta-izmaksu-un-ieguvumu-analize-projekts-ir-finansiali-un-ekonomiski-pamatots/|title=Rail Baltica Globālā projekta izmaksu un ieguvumu analīze: projekts ir finansiāli un ekonomiski pamatots {{!}} Rail Baltica|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* 2018. gada sākumā [[Kučinska valdība]] no Latvijas puses apstiprināja būvprojektēšanas vadlīnijas — obligātos vienotos standartus ''Rail Baltica'' infrastruktūras projektēšanai, būvniecībai un uzturēšanai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/par-projektu/vesture/|title=Projekta vēsture|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv|archive-date=2018-06-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20180614055056/http://www.railbaltica.org/lv/par-projektu/vesture/}}&lt;/ref&gt;
* 2018. gadā pabeidza ilgtermiņa biznesa un operacionālā plāna izstrādi, posma Kauņa — Lietuvas/Polijas robeža uzlabošanas iespēju izpēti, infrastruktūras pārvaldības izpēti, kā arī citus pētījumus, kas saistīti ar komercializāciju un materiālu nodrošināšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/annual-press-conference-of-the-rail-baltica-implementers-2/|title=Annual Press Conference of the Rail Baltica implementers {{!}} Rail Baltica|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=en}}&lt;/ref&gt;
* 2018. gada 20. martā normālplatuma dzelzceļa projekta ieviesējs Latvijā SIA &quot;Eiropas Dzelzceļa līnija&quot; noslēdza pirmo līgumu par ''Rail Baltica'' atzara projekta izstrādi 4,4 kilometru garam dzelzceļa savienojumam ar Starptautisko [[Rīgas starptautiskā lidosta|lidostu &quot;Rīga&quot;]], tā celtniecību bija plānots sākt 2020. gadā. Projekta izstrādi veica uzņēmumu apvienība &quot;Prosiv&quot; ([[Itālija]]s uzņēmums &quot;Sintagma&quot;, [[Slovākija]]s uzņēmums &quot;Prodex&quot; un Latvijas uzņēmums &quot;Vektors T&quot;). Projektēšanas cena bija 4,5 miljoni eiro, tajā bija iekļauta arī būvniecības autoruzraudzība līdz 2025. gadam, kad plānoja pabeigt jaunās dzelzceļa stacijas būvi lidostā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/paraksta-ligumu-par-rail-baltica-stacijas-projektesanu-lidosta-riga.a271951/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4% Paraksta līgumu par «Rail Baltica» stacijas projektēšanu lidostā «Rīga»] ''lsm.lv'' ziņu redakcija 2018. gada 20. martā&lt;/ref&gt;
* 2019. gadā sāka ''Rail Baltica'' [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|Rīgas dzelzceļa tilta]], uzbēruma un Rīgas Centrālās pasažieru stacijas kompleksā apbūves būvprojekta izstrādi, būvdarbus plānojot paveikt 2021. — 2022. gadā. Šī projekta aprēķinātās izmaksas bija tuvu 200 miljoniem [[eiro]].&lt;ref&gt;[http://edzl.lv/lv/aktualitates/projekta-jaunumi/uzsakta-rail-baltica-centralas-stacijas-iepirkuma-2-karta-un-parakstits-sadarbibas-memorands-ar-nvo.html Uzsākta Rail Baltica Centrālās stacijas iepirkuma 2. kārta un parakstīts sadarbības memorands ar NVO] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200813180055/http://edzl.lv/lv/aktualitates/projekta-jaunumi/uzsakta-rail-baltica-centralas-stacijas-iepirkuma-2-karta-un-parakstits-sadarbibas-memorands-ar-nvo.html |date={{dat|2020|08|13||bez}} }} edzl.lv 2018. gada 22. augustā&lt;/ref&gt;
* 2020. gada februārī SIA &quot;Eiropas Dzelzceļa līnijas&quot;, &quot;RB Rail&quot; un [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija]]s pārstāvji sāka kandidātu atlasi konkursā par Rīgas lidostas &quot;Rail Baltica&quot; stacijas un saistītās infrastruktūras izbūvi. Starptautiskajā konkursā bija saņemti 11 kandidātu pieteikumi no Latvijas, Vācijas, Itālijas, Spānijas, Igaunijas, Turcijas un Austrijas uzņēmumiem.&lt;ref name=&quot;lidosta&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/sak-kandidatu-atlasi-konkursa-par-rail-baltica-stacijas-un-saistitas-infrastrukturas-izbuvi.a347276/ Sāk kandidātu atlasi konkursā par «Rail Baltica» stacijas un saistītās infrastruktūras izbūvi] lsm.lv 2020. gada 5. februārī&lt;/ref&gt;
* 2020. gada aprīlī kļuva zināms, ka 94 km garā dzelzceļa posma no [[Vangaži]]em līdz [[Latvijas—Igaunijas robeža]]i projektēšanu 30 mēnešus veiks uzņēmumu apvienība ''INECO-ARDANUY'' (līguma summa 13 523 414 eiro), bet 45 km garo posmu no [[Misa (upe)|Misas]] līdz [[Latvijas—Lietuvas robeža]]i 24 mēnešus projektēs uzņēmumu apvienība ''IDOM, Consulting, Engineering, Architecture S.A.U.'' (līguma summa 6 903 802 eiro). Posmā no Vangažiem līdz Latvijas un Igaunijas valsts robežai paredzēti 13 tilti, 36 ceļu pārvadi, 3 dzelzceļa pārvadi, 119 caurtekas un 3 dzīvnieku pārejas, bet posmā no Misas līdz Latvijas un Lietuvas robežai paredzēti 4 tilti, 16 ceļu pārvadi, 4 dzelzceļa pārvadi, 54 caurtekas un 1 dzīvnieku pāreja.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/projektesanas-darbi-sakas-visa-rail-baltica-pamata-trase-latvija.d?id=52033503 Projektēšanas darbi sākas visā 'Rail Baltica' pamata trasē Latvijā] delfi.lv 06.04.2020.&lt;/ref&gt;
* 2022. gada 21. jūlijā ar svinīgu ceremoniju [[Nere]]s krastā sāka ''Rail Baltica'' būvniecību posmā no Kauņas līdz Latvijas—Lietuvas robežai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lietuva-sakusies-rail-baltica-buvnieciba-posma-lidz-latvijas-robezai.a466328/ Lietuvā sākusies «Rail Baltica» būvniecība posmā līdz Latvijas robežai] lsm.lv 2022. gada 21. jūlijā&lt;/ref&gt;
* 2022. gada 13. septembrī sāka 13 metru augstas un 2 km garas dzelzceļa estakādes būvniecību pie lidostas &quot;Rīga&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pie-lidostas-sakta-rail-baltica-dzelzcela-stacijas-estakades-buvnieciba.a473435/ Pie lidostas sākta «Rail Baltica» dzelzceļa stacijas estakādes būvniecība] lsm.lv 2022. gada 13. septembrī&lt;/ref&gt;
* 2024. gada 30. maijā Baltijas valstu satiksmes ministrus aicināja piedalīties ''Rail Baltica'' ātrgaitas dzelzceļa pamatakmens ielikšanas pasākumā [[Ilemiste (stacija)|Ilemistes stacijā]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/27.05.2024-rail-baltica-projekts-iestredzis-valdibas-gaitenos.a555623/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular «Rail Baltica» projekts iestrēdzis valdības gaiteņos] lsm.lv 2024. gada 28. maijā&lt;/ref&gt;
* 2025. gada 12. martā kļuva zināms, ka &quot;ERB Rail&quot; ir uzsācis pamattrases būvlaukuma iekārtošanu Iecavas infrastruktūras apkopes punkta teritorijā 10,5 km no Iecavas centra pie [[autoceļš V9|autoceļa V9]] [[Iecava]]—[[Baldone]]—[[Daugmale]]. Celtniecības kravu piegādēm izmantos arī [[autoceļš V5|autoceļu V5]] Piebalga—Dzelzāmurs—Ratstrauti un [[autoceļš P89|autoceļu P89]] [[Ķekava]]—[[Skaistkalne]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.03.2025-foto-iecava-gatavojas-rail-baltica-dzelzcela-pamattrases-buvdarbu-uzsaksanai.a591235/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Iecavā gatavojas «Rail Baltica» dzelzceļa pamattrases būvdarbu uzsākšanai] lsm.lv 2025. gada 12. martā&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

== Skatīt arī ==
* [[Vikiprojekts:Rail Baltica]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://edzl.lv/noderigi/rail-baltica-stacija-starptautiskaja-dzelzcela-stacija-riga Rail Baltica stacija starptautiskajā dzelzceļa stacijā Rīgā] (vizualizācija)
* [http://railbaltica.org/info/lv Informācija par Rail Baltica] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200117163007/http://www.railbaltica.org/info/lv |date={{dat|2020|01|17||bez}} }}
* [https://web.archive.org/web/20110826012039/http://ec.europa.eu/transport/infrastructure/maps/maps_en.htm Progresa ziņojums 2008. gadā (PDF fails)]
* [https://web.archive.org/web/20150201044903/http://www.irir.lv/2011/11/29/dzelzcels-rail-baltica Dzelzceļš &quot;Rail Baltica&quot; — ir.lv Dzīvie šķirkļi]
* [https://www.google.com/maps/d/u/0/viewer?mid=14ViyipBQg8vhbBP75jNHjf7N5pw&amp;ll=57.09481510016359%2C24.297019999999975&amp;z=8 Rail Baltica trase Latvijā — nodalījuma joslas koridors — Google maps]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Dzelzceļš]]
[[Kategorija:Dzelzceļš Igaunijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļš Latvijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļš Lietuvā]]
[[Kategorija:Rīga]]
[[Kategorija:Limbažu novads]]
[[Kategorija:Saulkrastu novads]]
[[Kategorija:Ropažu novads]]
[[Kategorija:Siguldas novads]]
[[Kategorija:Salaspils novads]]
[[Kategorija:Ķekavas novads]]
[[Kategorija:Mārupes novads]]
[[Kategorija:Olaines novads]]
[[Kategorija:Bauskas novads]]</text>
      <sha1>3jj0kxkmaf3hqoxsnfijp22g90ystfu</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530727</id>
      <parentid>4530721</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T18:09:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Projektēšana */ saīsināju</comment>
      <origin>4530727</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="66105" sha1="agxo73723kdvghtaf4hmsutp5oc2i4q" xml:space="preserve">[[Attēls:RBINFO.png|thumb|390px|''Rail Baltica'' kā daļa no Ziemeļjūras—Baltijas transporta koridora]]
[[Attēls:Rokai, geležinkelis.JPG|thumb|390px|Pabeigtais posms netālu no Kauņas Lietuvā (2020)]]

{{nosaukums slīprakstā}}
'''''Rail Baltica''''' ir [[normālplatuma dzelzceļš|normālplatuma dzelzceļa]] infrastruktūras projekts [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] integrēšanai Eiropas dzelzceļu tīklā. Tas ir viens no Eiropas Savienības transporta tīklu (''Trans-European Transport Networks'', TEN-T) prioritārajiem projektiem.

''Rail Baltica'' savienos [[Tallina|Tallinu]], [[Pērnava|Pērnavu]], [[Rīga|Rīgu]], [[Panevēža|Paņevežu]], [[Kauņa|Kauņu]], [[Viļņa|Viļņu]] ar [[Varšava|Varšavu]].
Latvijā dzelzceļš šķērsos [[Limbažu novads|Limbažu]], [[Saulkrastu novads|Saulkrastu]], [[Siguldas novads|Siguldas]], [[Ropažu novads|Ropažu]], [[Salaspils novads|Salaspils]], [[Ķekavas novads|Ķekavas]], [[Bauskas novads|Bauskas novadu]], kā arī Rīgas valstspilsētu, [[Mārupes novads|Mārupes]], [[Olaines novads|Olaines]] novadu (&quot;Rīgas loks&quot;)&lt;ref&gt;[http://www.db.lv/razosana/transports-logistika/var-izbraukt-rail-baltica-marsrutu-latvija-428486 Var «izbraukt» Rail Baltica maršrutu Latvijā] Db.lv, 2015. gada 3. martā&lt;/ref&gt; 263 km garumā.

Projektēšanas fāzi uzsāka 2016. gadā ar projektēšanas darbiem Rīgas Centrālajā Stacijā un Starptautiskajā lidostā &quot;Rīga&quot;. Pirmos celtniecības darbus Igaunijā sāka 2020. gada pavasarī, bet Latvijā — 2020. gada rudenī.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/igaunija-sakta-rail-baltica-buvnieciba-latvija-tas-gaidams-rudeni.a360800/ Igaunijā sākta Rail Baltica būvniecība] apmeklēts 2020. gada 19. septembrī&lt;/ref&gt;

2024. gada jūnijā ''Rail Baltica'' vadība paziņoja, ka projekta plānotās kopējās izmaksas pieaugušas no 5,8 līdz 23,8 miljardiem eiro, tādēļ starp Lietuvas-Polijas robežu un Tallinu līdz 2030. gadam divu sliežu ceļu vietā izveidos viensliežu ātrgaitas līnijas koridoru. Tādā veidā plānotās izmaksas sarukšot līdz 15,3 miljardiem eiro, no kuriem Latvijas daļa būs 6,4 miljardi eiro. [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas Centrālās stacijas]] un [[Lidosta &quot;Rīga&quot; (stacija)|lidostas &quot;Rīga&quot; stacijas]] izbūvē apsvēra piesaistīt privātos investorus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/10.06.2024-krasa-izmaksu-pieauguma-del-rail-baltica-projektu-lidz-2030-gadam-istenos-tikai-daleji.a557498/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Krasā izmaksu pieauguma dēļ «Rail Baltica» projektu līdz 2030. gadam īstenos tikai daļēji] lsm.lv 2024. gada 10. jūnijā&lt;/ref&gt;

== Pamatojums un solījumi ==
Projekta mērķis ir integrēt [[Baltijas valstis]] Eiropas dzelzceļu tīklā, jo Latvijā un pārējās Baltijas valstīs līdz šim saglabājies pēc [[Krievija]]s standartiem būvētais 1520 mm platsliežu dzelzceļš, bet vairumā pārējo Eiropas valstu ir 1435 mm [[normālplatuma dzelzceļš]]. Tādēļ esošais Baltijas dzelzceļa tīkls un ritošais sastāvs nav tehniski savietojams ar [[Polija]]s un [[Vācija]]s dzelzceļa tīklu un neiekļaujas vienotā Eiropas transporta tīklā.

Kaut arī sākotnēji uzskatīja, ka šo mērķu sasniegšanai pietiktu nomainīt patlaban esošās Krievijas standarta sliedes pret Eiropas platuma sliedēm esošajā dzelzceļa trasē maršrutā Tallina-Tartu-Rīga-Jelgava-Kauņa-Polijas robeža, šāda risinājuma nodrošināšana radītu lielākas celtniecības un uzturēšanas izmaksas, ilgāku ceļošanas laiku un lēnāku satiksmi, kas to padarītu ekonomiski neizdevīgu. Jau projekta plānošanas laikā visas trīs valstis vienojās par to, ka dzelzceļa līnijai nepieciešams būt pēc iespējas taisnākai, lai nodrošinātu maksimālos ieguvumus pie zema izmaksu līmeņa.
''Rail Baltica'' ticis dēvēts gan par Baltijas valstu simbolisku atgriešanos Eiropas sastāvā (līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] Rīgu ar Berlīni jau savienoja 1435 mm platas sliedes), gan arī par &quot;otro [[Baltijas ceļš|Baltijas ceļu]]&quot;.

Balstoties uz izmaksu-ieguvumu analīzi (2017), projektētāji lēsa, ka ''Rail Baltica'' būvniecība spēs sniegt 7,1 miljardu eiro ietaupījumus klimata izmaiņu rezultātā un trokšņu samazinājumu, kā arī nozīmīgu transporta plūsmas novirzīšanu uz dzelzceļiem (30—40%). Plānoja, ka būvniecības posmā tiks radītas {{sk|13000}} darba vietas, ietaupīti 5,3 miljoni stundu, līdz ar to 5,3 miljardi eiro ietaupīti pasažieru un kravas pārvadājumos, kā arī izglābtas 400 cilvēku dzīvības 29 gadu laikā. Vērtēja, ka IKP multiplikatora efekts sniegs papildus 2 miljardus eiro.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;

=== Raksturojums ===
''Rail Baltica'' ir paredzēta kā elektrificēta 1435 mm [[Normālplatuma dzelzceļš|normālplatuma dzelzceļa]] līnija, kuras maksimālais būvprojektētais ātrums pasažieru pārvadājumiem būs 249 km/h un kravas pārvadājumiem 120 km/h.
''Rail Baltica'' dzelzceļa trases Latvijas daļā plānoja būvēt tiltus pār [[Daugava|Daugavu]], [[Gauja|Gauju]] un citām upēm, divlīmeņu šķērsojumus ar autoceļiem, Rīgas ielām un 1520 mm platsliežu dzelzceļiem, viaduktus pār ielejām, gravām un citām pazeminātām teritorijām, dzīvnieku pārejas (zaļos tuneļus un tiltus) un citus šķērsojumus gājējiem, lauksaimniecības tehnikai, kā arī elektroapgādes apakšstacijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://edzl.lv/lv/projekta-norise/skaidrojosa-vardnica |title=Skaidrojam visbiežāk lietotos dzelzceļa projekta Rail Baltica terminus |access-date={{dat|2018|08|20||bez}} |archive-date={{dat|2020|02|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200208194534/http://edzl.lv/lv/projekta-norise/skaidrojosa-vardnica }}&lt;/ref&gt; Kopumā Latvijā paredzētas divas starptautiskās pasažieru stacijas ([[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas Centrālā stacija]] un [[Lidosta &quot;Rīga&quot; (stacija)|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]), viena kravas vilcienu stacija, piecas apdzīšanas stacijas, divi apkalpes punkti un viens intermodālais kravu terminālis Salaspilī.

Paredzēta arī trīs multimodālo termināļu — Mūgas (Igaunija), Salaspils (Latvija) un Kauņas (Lietuva) būve — veidojot sinerģiju ar jau esošo 1520 mm dzelzceļa tīkla infrastruktūru, septiņām starptautiskajām pasažieru stacijām ([[Tallina|Tallinā]], [[Pērnava|Pērnavā]], [[Rīga|Rīgā]], [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]], Paņevežā, Kauņā un Viļņā) ar potenciālām reģionālajām stacijām un savienojumiem ar lidostām un ostām.

Citi tehniskie parametri:

* maksimālais kravas pārvadājumu vilcienu garums — 1050 metri;
* maksimālā ass slodze — 25 tonnas;
* Rail Baltica infrastruktūrā nav pieļaujami viena līmeņa krustojumi ar autoceļiem un 1520 mm platsliežu dzelzceļiem, izņemot vietas, kur cita veida risinājumi nav iespējami;
* dzelzceļa uzturēšanas un ārkārtas gadījumu servisa pieejamība galvenajai dzelzceļa līnijai jānodrošina ik pēc diviem līdz trim kilometriem un īpašos punktos;
* dzelzceļam būs balasta sliežu ceļš;
* enerģētikas sistēma — 2x25kV;
* ETRMSL2 satiksmes vadība.&lt;ref name=&quot;railbaltica.org&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/apstiprinatas-rail-baltica-buvprojektesanas-vadlinijas/|title=Apstiprinātas Rail Baltica būvprojektēšanas vadlīnijas {{!}} Rail Baltica|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Priekšvēsture ==
[[Attēls:Nord Express Interwar period.svg|thumb|300px|Ekspresvilciena ''[[Nord-Express]]'' maršruti 1925. — 1939. gadā]]
[[Attēls:Nord-Express guļamvagons.jpg|thumb|300px|''Nord-Express'' guļamvagons pirms Otrā pasaules kara]]
1861. gadā tika atklāta [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils]], kas [[Daugavpils|Daugavpilī]] savienojās ar 1860. gadā izbūvēto [[dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līniju Pēterburga—Daugavpils]], ko 1862. gadā caur [[Viļņa|Viļņu]] pagarināja līdz [[Varšava]]i un savienoja ar Eiropas standarta platuma dzelzceļa līniju Varšava—Vīne. Dzelzceļa atzars [[Lentvare]]-[[Kauņa]]-[[Karaļauči|Kēnigsberga]] to savienoja ar [[Berlīne|Berlīni]]. 1896. gadā starptautiskā akciju sabiedrība ''Compagnie Internationale des Wagons-Lits'' uzsāka ekspresvilciena ''[[Nord-Express]]'' kustību maršrutā Parīze—Berlīne—Kēnigsberga—Kauņa—Viļņa—Daugavpils—Pēterburga ar īpašu Rīgas vagonu, ko atkabināja [[Daugavpils (stacija)|Daugavpils stacijā]]. Vilciens kursēja divas reizes nedēļā ar pārsēšanos [[Virbale]]s stacijā uz Vācijas un Krievijas Impēriju robežas, kopējais brauciens no Parīzes līdz Pēterburgai ilga 52 stundas (vairāk nekā divas diennaktis).&lt;ref&gt;Reichs-Kursbuch 1905, Nachdruck bei Ritzau Verlag Zeit und Eisenbahn, 2005&lt;/ref&gt;

Pirmā pasaules kara laikā [[Oberosts|Vācijas okupācijas iestādes]] uzbūvēja [[dzelzceļa līnija Jelgava—Šauļi—Tilzīte|dzelzceļa līniju Jelgava—Šauļi—Tilzīte]] ar Eiropas standarta sliežu platumu. Pēc kara beigām un neilgi pirms [[Rīgas miera līgums|Rīgas miera līguma]] parakstīšanas 1921. gada 15. februārī atjaunoja tiešo dzelzceļa satiksmi starp Rīgu un Virbali, bet tā paša gada 19. augustā pagarināja bezpārsēšanās vagonu kursēšanu līdz [[Parīze]]i un [[Ostende]]i, iekļaujot Rīgu kā galapunktu jaunajā ''Nord-Express'' maršrutā.
1923. gadā Rīgas-Berlīnes vilcienā sāka iekļaut arī Latvijas dzelzceļu, Lietuvas dzelzceļu un Vācijas dzelzceļu vagonus, jo šie pārvadājumi izrādījās ļoti pieprasīti.
1925. gadā pēc Latvijas dzelzceļu pasūtījuma [[Rīgas Vagonu rūpnīca|Rīgas rūpnīca &quot;Fēnikss&quot;]] uzsāka ražot guļamvagonus.
Vilciens, kurš no Latvijas kursēja pirms Otrā pasaules kara maršrutā Rīga—Jelgava—Kauņa—Kēnigsberga—Berlīne, sasniedza galamērķi 15 stundās un 19 minūtēs, atceļā pavadot pat mazāk — 14 stundas un 43 minūtes, un kļuva par ērtāko un ātrāko transporta līdzekli. Latvijas teritorijā tā vidējais komerciālais kustības ātrums bija 77,1 km/h, Lietuvā — 79,2 km/h, bet Vācijā — 80,4 km/h.

1949. gadā maršrutā Tallina-Rīga-Viļņa tika ieviesti Ungārijā ražoti dīzeļvilcieni, kas ceļu no Rīgas līdz Viļņai veica 8 stundās, bet līdz Kauņai brauca 6 stundas (1940. gadā Rīgas-Berlīnes ātrvilciens Kauņu sasniedza 4 stundu un 14 minūšu laikā).

Tiešā bezpārsēšanās starptautiskā satiksme uz Poliju un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] tika atjaunota 1970. gados, kad tika ieviesti tiešās satiksmes vagoni maršrutos Rīga—Varšava un Rīga—Berlīne. PSRS un Polijas robežstacijā Kuzņicā (tagadējā Baltkrievijas-Polijas robežstacijā) tika izveidots vagonu ratiņu maiņas punkts, jo PSRS sliežu platums (1520 mm) atšķīrās no citur Eiropā pieņemtā sliežu standartplatuma (1435 mm).
No Rīgas kursēja bezpārsēšanās vagoni maršrutos Rīga—Jelgava—Viļņa—Varšava—Berlīne (ceļā bija jāpavada 31 stunda 15 minūtes), Rīga—Varšava, Tallina—Varšava. Caur Rēzekni un Daugavpili kursēja Ļeņingradas—Varšavas un Ļeņingradas—Berlīnes vilcieni.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;Par Rail Baltic [http://edzl.lv/lv/par-rail-baltica/fakti fakti]&lt;/ref&gt;

== Projektēšana ==
[[Attēls:RB infografiki Karte PDF LV-1.png|thumb|300px|''Rail Baltica'' infografika ar RB maršrutu Baltijas valstīs (2017)]]
[[Attēls:Rail Baltica plāksnīte.JPG|thumb|300px|Plāksnīte, kas 2015. gadā bija uzstādīta pie [[Rīgas Pasažieru stacija]]s ēkas]]
[[Attēls:Rail Baltica projekta struktura.png|thumb|300px|''Rail Baltica'' projekta ieviesēju struktūra pirms Somijas ''Oy Suomen Rata'' AB iesaistīšanās 2019. gadā]]
[[Attēls:RB infografiks LV-1.png|thumb|300px|''Rail Baltica'' projekta reklāma]]
Pēc ilgām diskusijām visas trīs Baltijas valstis 2011. gada martā vienojās, ka ''Rail Baltica'' būvēs pa īsāko maršrutu [[Tallina]]-[[Pērnava]]-[[Rīga]]-[[Panevēža]]-[[Kauņa]], lai nodrošinātu lielākos ieguvumus par zemākajām izmaksām. Šādu secinājumu izteica arī AECOM veiktais pētījums 2013. gadā, analizējot iespējamos maršrutus un sliežu ceļu atrašanās vietu visās trīs Baltijas valstīs.
2017. gadā visu Baltijas valstu ministrijas apstiprināja starpvaldību līgumu par ''Rail Baltica'' maršrutu no Tallinas caur Pērnavu, Rīgu, Panevēžu, Kauņu līdz Lietuvas/Polijas robežai ar Kauņas—Viļņas savienojumu kā daļu no kopējā projekta.
2018. gada aprīlī apstiprināja izstrādātās būvprojektēšanas vadlīnijas, kas noteica maksimālo projektēto pasažieru vilcienu ātrumu 249 km/h, nodrošinot iespēju pārvietoties ar ātrumu līdz 234 km/h, un maksimālo kravas vilcienu kustības ātrumu — 120 km/h.&lt;ref name=&quot;railbaltica.org&quot;/&gt;

Kustību posmā no Tallinas līdz Helsinkiem plānoja nodrošināt ar prāmjiem, pieļaujot arī [[Tunelis Tallina–Helsinki|tuneļa Tallina—Helsinki]] izbūvi.
Igaunijā paredzēja būvēt divas pasažieru dzelzceļa stacijas — Tallinas Centrālo staciju un Pērnavas staciju, Latvijā — [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas Centrālo staciju]] un Starptautiskās lidostas &quot;Rīga&quot; staciju, bet Lietuvā — Panevēžā, Palemonas staciju Kauņā un Viļņā.

Latvijā dzelzceļa līnija no Lietuvas robežas vedīs garām [[Bauska]]i, Misai un [[Iecava]]i, šķērsos [[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvi]] netālu no Salaspils, tad turpināsies gar [[Vangaži]]em, cauri [[Sējas pagasts|Sējas pagastam]], gar [[Zvejniekciems|Zvejniekciemu]], tālāk paralēli [[Eiropas autoceļš E67|Via Baltica]] līdz [[Salacgrīva]]i.

=== Rīgas loks ===
Sākotnēji plānoja būvēt īpašu Rīgas dzelzceļa loku, kas no pamattrases atdalītos pie [[Baldone]]s un vestu paralēli [[Rīgas apvedceļš|Rīgas apvedceļam]] līdz [[Lidosta &quot;Rīga&quot; (stacija)|lidostas &quot;Rīga&quot; stacijai]], tālāk caur [[Imanta (Rīga)|Imantu]], [[Zasulauks|Zasulauku]], [[Torņakalns|Torņakalnu]], pāri Daugavai pa jaunu tiltu blakus [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|Dzelzceļa tiltam]] līdz [[Rīgas Pasažieru stacija]]i. Izmantojot likvidētās [[dzelzceļa līnija Rīga—Ērgļi|dzelzceļa līnijas Rīga Preču—Ērgļi]] daļu, vilcieni brauktu garām pasažieru vilcienu apkalpes punktam [[Acone|Aconē]] līdz [[Upeslejas|Upeslejām]], kur savienotos ar ''Rail Baltica'' pamattrasi.
2017. gada 31. janvārī Tallinā parakstītajā triju Baltijas valstu starpvaldību līgumā par ''Rail Baltica'' dzelzceļa izveidi Rīgas dzelzceļa loks caur lidostu nebija pieminēts.&lt;ref&gt;[https://likumi.lv/ta/id/292029-par-igaunijas-republikas-valdibas-latvijas-republikas-valdibas-un-lietuvas-republikas-valdibas-ligumu-par-irail-balticrail-balticai-dzelzcela-savienojuma-izveidi Nosaukums: Par Igaunijas Republikas valdības, Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par Rail Baltic/Rail Baltica dzelzceļa savienojuma izveidi] pieņemts Saeimā 22.06.2017.&lt;/ref&gt;

Sakarā ar finansējuma trūkumu 2024. gada septembrī Satiksmes ministrija piedāvāja atteikties no sākotnējā Rīgas loka projekta un izveidot 1520 mm platsliežu dzelzceļa savienojumu no Rīgas Centrālās pasažieru stacijas līdz Rīgas lidostai, kā arī modernizēt esošo savienojumu līdz plānotajai multimodālajai pasažieru stacijai &quot;Daugavkrasti&quot; Salaspilī.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.09.2024-pirms-rail-baltica-ienaksanas-riga-piedava-buvet-esoso-sliezu-platuma-celu-starp-centru-un-lidostu.a567369/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Pirms «Rail Baltica» ienākšanas Rīgā piedāvā būvēt esošo sliežu platuma ceļu starp centru un lidostu] lsm.lv 2024. gada 3. septembrī&lt;/ref&gt;

=== Reģionālās stacijas ===

Atkarībā no pasažieru skaita, plānoti trīs ''Rail Baltica'' reģionālo staciju varianti — pamatstacija, paplašinātā stacija vai pieturvieta tikai ar peroniem, katrā stacijā un pieturvietā būs nodrošināta autostāvvieta, e-automašīnu uzlādes stacija, kā arī velosipēdu novietnes. Sākotnēji vilcienu kustības plāns paredzēja Igaunijā 12, Lietuvā 10 un Latvijā 15 reģionālās pieturas.
2021. gada oktobrī Latvijā norisinājās sabiedrības iesaistes kampaņa, kurā aicināja iedzīvotājus, apkaimju biedrības un pašvaldības piedalīties balsojumā, lai palīdzētu rast topošo Rail Baltica staciju nosaukumus 16 reģionālajiem mobilitātes punktiem: [[Salacgrīva]], [[Tūja (Liepupes pagasts)|Tūja]], [[Skulte (Skultes pagasts)|Skulte]], [[Vangaži]], [[Saurieši (Stopiņu pagasts)|Saurieši]], [[Slāvu tilts]], [[Torņakalns]], [[Zasulauks]], [[Imanta (Rīga)|Imanta]], [[Jaunmārupe]], [[Olaine]], [[Ķekava]], [[Salaspils]], [[Baldone]], [[Iecava]] un [[Bauska]] un vienai jaunai pieturvietai pie [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas]] uz esošā sliežu ceļa.&lt;ref&gt;[https://www.sam.gov.lv/lv/jaunums/ka-sauksi-ta-brauksi-sak-sabiedribas-balsojumu-rail-baltica-regionalo-staciju-nosaukumu-izveidei „Kā sauksi, tā brauksi” — sāk sabiedrības balsojumu Rail Baltica reģionālo staciju nosaukumu izveidei] Satiksmes ministrija, 2021&lt;/ref&gt;

Finansējuma trūkuma dēļ 2024. gadā samazināja plānoto staciju skaitu un martā apstiprināja šādus staciju nosaukumus Latvijā: Salacgrīva, [[Skultes muiža]], Vangaži, [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciems]], [[Daugavkrasti (Salaspils)]], Baldone, [[Lieliecava]], [[Mūsa (Bauska)]], Ķekava, [[Bērzpils (Jaunolaine)]], Jaunmārupe, [[Lidosta &quot;Rīga&quot; (stacija)|Lidosta &quot;Rīga&quot;]], Zasulauks, Saurieši.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120004619/doti-nosaukumi-rail-baltica-dzelzcela-stacijam-latvija Doti nosaukumi 'Rail Baltica' dzelzceļa stacijām Latvijā]&lt;/ref&gt;
2014. gada novembrī Mārupes&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.marupe.lv/marupes-pasvaldiba-neatbalsta-projekta-rail-baltica-iespejamos-trasejumus-novada-teritorija/ |title=Pašvaldība neatbalsta projekta „Rail Baltica” iespējamos trasējumus Mārupes teritorijā |access-date={{dat|2014|11|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20141120174742/http://www.marupe.lv/marupes-pasvaldiba-neatbalsta-projekta-rail-baltica-iespejamos-trasejumus-novada-teritorija/ |archivedate={{dat|2014|11|20||bez}} }}&lt;/ref&gt; un Babītes novadu pašvaldības kategoriski iebilda pret piedāvātajiem ''Rail Baltica'' savienojumu variantiem ar Rīgas lidostu un ostu Krievu salā, bet Babītes novada pašvaldība atsauca savu iebildumu, uzzinot, ka savienojumu nebūvēs Babītes novadā. 2015. gada janvārī ''Rail Baltica'' plānotajam maršrutam iebilda arī Rīgas,&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/temas/rail-baltica/|title=Rail Baltica|website=www.lsm.lv|access-date=2019-03-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; kā arī Ķekavas&lt;ref&gt;[http://financenet.tvnet.lv/viedokli/549524-kekavas_pasvaldiba_neredz_ieguvumus_no_rail_baltica_projekta Ķekavas pašvaldība neredz ieguvumus no «Rail Baltica» projekta] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150301170757/http://financenet.tvnet.lv/viedokli/549524-kekavas_pasvaldiba_neredz_ieguvumus_no_rail_baltica_projekta |date={{dat|2015|03|01||bez}} }}, TVnet, 2015. gada 26. februāris.&lt;/ref&gt; un Sējas&lt;ref&gt;[http://www.la.lv/sejas-novads-ar-rail-baltica-ii-marsrutu-rupji-parkaptas-iedzivotaju-intereses/ Sējas novads: Ar “Rail Baltica II” maršrutu rupji pārkāptas iedzīvotāju intereses], Latvijas Avīze, 2015. gada 24. februāris.
&lt;/ref&gt; novada pašvaldība, Limbažu&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/bizness/transports-logistika/limbazu-novada-iedzivotaji-satraukti-par-rail-baltica-projektu-dazi-to-salidzina-ar-monstru.d?id=45640636 Limbažu novada iedzīvotāji satraukti par 'Rail Baltica' projektu; daži to salīdzina ar monstru]. Delfi, [[LETA]], 2015. gada 2. marts&lt;/ref&gt; novada iedzīvotāji.

=== Rīgas Centrālā stacija ===

Sākotnēji plānoja izbūvēt divus jaunus normālplatuma (1435 mm) dzelzceļus 2,6 km garumā, 6 jaunus dzelzceļa pārvadus, dzelzceļa satiksmi organizējot pa estakādi un 1 km garu tiltu pāri Daugavai un [[Mazā Daugava (Rīga)|Mazajai Daugavai]].
''Rail Baltica'' Rīgas Centrālās pasažieru stacijas un tilta projektētājs un būvnieks bija personu apvienība ''BESIX RERE GROUP''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://info.railbaltica.org/lv/infrastruktura |title=info.railbaltica.org |access-date={{dat|2021|11|02||bez}} |archive-date={{dat|2021|11|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211102092715/https://info.railbaltica.org/lv/infrastruktura }}&lt;/ref&gt;

Jaunās Rīgas Centrālās stacijas būvi plānoja pabeigt 2025.—2026. gadā, bet finansējuma kavēšanās dēļ būvniecības pabeigšanu pārbīdīja līdz 2026.—2027. gadam.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/13.04.2023-rail-baltica-ievieseji-paslaik-finansejuma-piesaiste-netiek-lidzi-buvdarbiem.a504661/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article «Rail Baltica» ieviesēji: Pašlaik finansējuma piesaiste netiek līdzi būvdarbiem] lsm.lv 2023. gada 13. aprīlī&lt;/ref&gt;
Rīgas Centrālās stacijas izbūve no 200 miljoniem eiro 2017. gadā pieauga līdz 430 miljoniem 2019. gadā, tad līdz 566 miljoniem vai pat 888 miljoniem eiro 2024. gadā.&lt;ref name=&quot;LSM16NOV&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/15.09.2024-apsver-iespeju-rail-baltica-buvesanu-turpinat-pa-sakotneji-nesavienotiem-posmiem.a568853/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Apsver iespēju «Rail Baltica» būvēšanu turpināt pa sākotnēji nesavienotiem posmiem] lsm.lv 2024. gada 16. septembrī&lt;/ref&gt;
2025. gada 18. februārī Latvijas valdība nolēma pārdalīt 114 miljonus eiro no [[Eiropas Savienības Atveseļošanas fonds|Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda]] finansējuma. Centrālās stacijas dienvidu daļas celtniecību plānoja pabeigt līdz 2026. gada 31. augustam, ietverot stacijas ēkas uzgaidāmā stāva un jumta darbus, platformu apdari, kā arī piekļuves izveidi stacijas ēkai gan no stacijas laukuma puses, gan no Satiksmes ministrijas ēkas puses.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/18.02.2025-rigas-centralas-stacijas-buvniecibai-pardala-114-miljonus-eiro.a588324/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Rīgas Centrālās stacijas būvniecībai pārdala 114 miljonus eiro] lsm.lv 2025. gada 18. februārī&lt;/ref&gt;
Aprīlī &quot;Eiropas Dzelzceļa līnijas&quot; informēja, ka atsākti darbi Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļā un būtiskos darbus plānots pabeigt līdz 2026. gada rudenim.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/18.02.2025-rigas-centralas-stacijas-buvniecibai-pardala-114-miljonus-eiro.a588324/ Atsāk «Rail Baltica» Rīgas Centrālās stacijas būvniecību; ēku varētu izmantot 2027. gada vasarā] lsm.lv 2025. gada 16. aprīlī&lt;/ref&gt;

=== Rīgas lidostas dzelzceļa stacija ===
Jaunbūvējamo lidostas dzelzceļa staciju plānots pilnībā integrēt esošajā [[Rīgas lidosta|lidostas &quot;Rīga&quot;]] infrastruktūrā. Paredzams, ka pa jaunuzbūvēto dzelzceļu līdz [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas centrālajai dzelzceļa stacijai]] četras reizes dienā kursēs &quot;Rail Baltica&quot; ātrvilciens, un ik pa 15-30 minūtēm atspoles (''shuttle'') vilciens, ļaujot astoņās minūtēs nokļūt no lidostas galvaspilsētas centrā.

Kopumā būvniecības darbi plānoti vairākās kārtās: stacijas ēkas būve trijos līmeņos un piebraucamie ceļi ar saistīto infrastruktūru, stacijas ēkas fasādes izveide, estakādes uz Rīgu un Jaunmārupi izbūve. Dzelzceļa estakādes plānotais augstums ir apmēram 10 metri, pār K. Ulmaņa gatvi būvēs 113 m garu dzelzceļa pārvadu. Līdztekus &quot;Rail Baltica&quot; stacijas izbūvei plānota arī lidostas termināla paplašināšanas 6. kārta un jauna gaisa satiksmes vadības torņa būvniecība.&lt;ref name=&quot;lidosta&quot;/&gt;

''Rail Baltica'' stacijas būvniecību pie lidostas sāka 2021. gada 30. jūnijā, termināli bija plānots pabeigt 2023. gada sākumā, savukārt lidostas infrastruktūru kopumā — līdz 2025. gada beigām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/sak-rail-baltica-stacijas-buvniecibu-pie-lidostas.a411008/ Sāk «Rail Baltica» stacijas būvniecību pie lidostas] lsm.lv 2021. gada 30. jūnijā&lt;/ref&gt;
Lai gan 2023. gadā termināļa ēka nebija uzcelta, tomēr būvnieku konsorcijs ([[Austrija]]s uzņēmums ''Swietelsky AG'', Latvijas ceļu būves firma SIA Binders un AS ''LNK Industries'') solīja lidostas dzelzceļa stacijas būvdarbus paveikt piecos posmos līdz 2025. gada decembrim.&lt;ref&gt;[https://edzl.lv/noderigi/rail-baltica-stacija-starptautiskaja-lidosta-riga Rail Baltica stacija starptautiskajā lidostā &quot;Rīga&quot;]&lt;/ref&gt;

2023. gada septembrī kļuva zināms, ka ar tobrīd pieejamo finansējumu līdz 2025. gadam varēs pabeigt darbus ap Satiksmes ministriju un Centrāltirgu, turpināt iesākto ap lidostu un izbūvēt 13 kilometrus sliežu starp Iecavu un Bausku.
Lai Rīgā iesāktos darbus līdz 2027. gadam pabeigtu, pietrūka vairāk nekā 200 miljonu eiro, no tiem mazāk par pusi paredzēja Centrālās stacijas posmam, savukārt vairāk nekā simt miljoni eiro bija vajadzīgi, lai uzbūvētu 4,5 kilometrus garo sliežu ceļu no Jaunmārupes līdz Imantai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/26.09.2023-rail-baltica-darbiem-riga-pietrukst-200-miljonu-eiro-pirmie-vilcieni-latvija-varetu-sakt-kurset-agrak.a525297/ «Rail Baltica» darbiem Rīgā pietrūkst 200 miljonu eiro; pirmie vilcieni Latvijā varētu sākt kursēt agrāk] lsm.lv 2023. gada 26. septembrī&lt;/ref&gt;

&quot;Rail Baltica&quot; Lidostas stacijas (RIX) būvniecības izmaksas no sākotnēji nosolītajiem 237 miljoniem izauga līdz 399 miljoniem eiro 2024. gadā.&lt;ref name=&quot;LSM16NOV&quot;/&gt;
2025. gada jūlijā kļuva zināms, ka ir pabeigta dzelzceļa stacijas ēkas dzelzsbetona nesošo konstrukciju, pasažieru platformas un iekšējā viadukta posma izbūve, kā arī uzbūvēti 45 sliežu ceļa viadukta balsti 1,5 km garumā. Tālākajā posmā paredzēta 2,4 km dzelzceļa uzbēruma būvniecība un 115 metru gara pārvada izbūve pār [[Kārļa Ulmaņa gatve|Kārļa Ulmaņa gatvi]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.07.2025-pabeigta-rail-baltica-lidostas-stacijas-nesosas-konstrukcijas-un-pasazieru-platformas-izbuve.a605246/ Pabeigta «Rail Baltica» lidostas stacijas nesošās konstrukcijas un pasažieru platformas izbūve] lsm.lv 2025. gada 2. jūlijā&lt;/ref&gt;

=== Projekta ieviesēji ===

2014. gadā nodibināja projekta centrālo koordinatoru Baltijas valstu kopuzņēmumu ''[[RB Rail]]'', kura pārziņā ir dzelzceļa līnijas projektēšana, būvniecība un mārketinga aktivitāšu realizācija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/projekta-ievieseji/centralais-koordinators/|title=Centrālais koordinators|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv|archive-date=2018-06-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20180612180442/http://www.railbaltica.org/lv/projekta-ievieseji/centralais-koordinators/}}&lt;/ref&gt;
&quot;RB Rail&quot; padomi veido seši locekļi, kurus ievēlē uz trīs gadiem. Katrs akcionārs — Igaunija, Latvija, Lietuva — izvirza divus kandidātus, kurus apstiprina akcionāru pilnsapulcē. Akcionāru līgums nosaka, ka padomes priekšsēdētāja amatu katru gadu rotācijas kārtībā ieņem kopuzņēmuma pārstāvis no citas valsts.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.01.2025-rail-baltica-dzelzcela-projektam-draud-noraut-stopkranu-rb-rail-valstij-prasa-9-miljonus-eiro.a585341/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article «Rail Baltica» dzelzceļa projektam draud «noraut stopkrānu»; «RB Rail» valstij prasa 9 miljonus eiro] lsm.lv 2025. gada 27. janvārī&lt;/ref&gt;

Projekta nacionālie ieviesēji ir ''Rail Baltic Estonia'' OU un ''Estonian Technical Regulatory Authority'' Igaunijā, &quot;Eiropas Dzelzceļa līnijas&quot; SIA Latvijā, ''Rail Baltica statybe'' UAB un ''Lietuvos geležinkeliai'' JSC Lietuvā. Būvniecība, ko veic projekta ieviesēji, notiek ''RB RAIL'' AS pārraudzībā un atbilstoši vienotiem iepirkuma principiem un līgumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/implementing-bodies/|title=Implementing bodies|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv|archive-date=2018-06-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20180612180340/http://www.railbaltica.org/lv/implementing-bodies/}}&lt;/ref&gt;
2019. gada 1. februārī Somijas valdība pieņēma lēmumu dibināt sabiedrību ar ierobežotu atbildību ''Oy Suomen Rata'' AB, plānojot, ka tās apakšuzņēmums ''Rail Baltica company'' kļūs par ''Rail Baltica'' projekta kopuzņēmuma ''RB Rail'' AS akcionāru. Somija apņēmās sekmēt [[Ziemeļjūra]]s—Baltijas pamattīkla koridora izaugsmi arī uz ziemeļiem no Helsinkiem.&lt;ref&gt;[http://www.railbaltica.org/lv/somija-klus-par-rail-baltica-kopuznemuma-akcionariem/ Somija kļūs par Rail Baltica kopuzņēmuma akcionāriem] railbaltica.org, 05.02.2019&lt;/ref&gt;

2024. gada aprīlī no amata atkāpās uzņēmuma &quot;Eiropas Dzelzceļa līnijas&quot; valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris, kurš amata pienākumus sāka pildīt 2019. gada 1. augustā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.04.2024-eiropas-dzelzcela-liniju-valdes-vaditajs-atkapjas-no-amata.a551963/ «Eiropas Dzelzceļa līniju» valdes vadītājs atkāpjas no amata] lsm.lv 2024. gada 26. aprīlī&lt;/ref&gt;

== Finansēšanas problēmas ==
Sākotnējā AECOM analīze 2011. gadā paredzēja projekta izmaksas 3,6 miljardu apmērā un pierādīja, ka projekts ir ilgtspējīgs un nesīs ekonomiskos ieguvumus. Pēc AECOM analīzes projektu papildināja ar pasažieru staciju Starptautiskajā lidostā &quot;Rīga&quot; Latvijā, Kauņa—Viļņa savienojumu Lietuvā, tramvaja līniju [[Ilemiste (stacija)|Ilemiste]]—[[Tallinas lidosta]] Igaunijā.
Paredzēja, ka ''Rail Baltica'' projekts radīs arī vairākus nekvantificējamus ieguvumus, ko būs iespējams realizēt caur reģionu integrāciju, tūrisma attīstību, jaunām biznesa iespējām, ārvalstu tiešajām investīcijām, pieeju jauniem eksporta tirgiem, tehnoloģiju transfēru, inovācijām, u.c.
2017. gadā kopējās plānotās izmaksas ''Rail Baltica'' projektam bija 5,8 miljardi visās trīs Baltijas valstīs. Veiktā izmaksu-ieguvumu analīze pierādīja projekta ekonomisko ilgtspēju un sabiedrības ieguvumus, lai turpinātu projekta finansēšanu no ES un Baltijas valstu puses.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;

Projektu finansē iesaistītās valstis, Eiropas Savienības TEN-T budžets, kā arī Eiropas Savienības Struktūrfondi un Kohēzijas fondi. 2018. gada sākumā Baltijas valstis un RB Rail AS saņēma CEF 2 stipendijas Rail Baltica dzelzceļa līnijas būvniecībai, parakstot līgumu ar kopējo vērtību 765 miljoni eiro. 2018. gada 13. jūlijā tika parakstīts trešais CEF līdzfinansējuma līgums, kura kopējā vērtība sasniedza 130 miljonus eiro, no kuriem CEF ieguldījums bija 110 miljoni eiro jeb 85% no visiem attiecināmajiem izdevumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/parakstits-tresais-rail-baltica-globala-projekta-cef-lidzfinansejuma-ligums/|title=Parakstīts trešais Rail Baltica Globālā projekta CEF līdzfinansējuma līgums {{!}} Rail Baltica|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-07-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;
Finansiālais ieguldījums no CEF un Baltijas valstīm 2018. gada jūlijā bija aplēsts 824 miljonu eiro apjomā (Igaunija 235, Latvija 303, Lietuva 286).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/par-projektu/finansejums/|title=Projekta finansējums|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv|archive-date=2018-06-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20180607144212/http://www.railbaltica.org/lv/par-projektu/finansejums/}}&lt;/ref&gt;

Sākotnēji būvdarbus bija plānots pabeigt 2026. gadā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/video/rail-baltica-is-your-future/|title=Rail Baltica is your future {{!}} Rail Baltica|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=en|archive-date=2024-05-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20240505000658/https://www.railbaltica.org/video/rail-baltica-is-your-future/}}&lt;/ref&gt; taču tikai 2023. gada sākumā uzņēmuma &quot;RB Rail&quot; vadība pavēstīja, ka ir gatava sākt liela mēroga celtniecības darbus, solot jauno dzelzceļu pa posmiem pabeigt starp 2028. un 2030. gadu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/rail-baltica-koordinatore-pamattrases-celtniecibu-svarigi-pabeigt-lidz-2030-gadam.a494441/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article «Rail Baltica» koordinatore: Pamattrases celtniecību svarīgi pabeigt līdz 2030. gadam] lsm.lv 2023. gada 1. februārī&lt;/ref&gt;
2023. gada novembrī kļuva zināms, ka &quot;RB Rail&quot; kopā ar ekspertiem veido vairākus scenārijus dzelzceļa un ar to saistīto objektu būves dalīšanai vismaz divās kārtās, lai taupītu laiku un naudu. Diskutēja par variantiem, kuros līdz 2030. gadam jāuzbūvē vienīgi līniju, kas no Igaunijas puses caur Salaspili aiziet uz Iecavu un tālāk uz Lietuvu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/19.11.2023-rail-baltica-atrvilciens-var-paiet-garam-rigai.a532280/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular «Rail Baltica» ātrvilciens var paiet garām Rīgai] lsm.lv 2023. gada 19. novembrī&lt;/ref&gt;
2024. gada martā Satiksmes ministrija saskaņošanai iesniedza ziņojumu par projekta pirmās fāzes finansēšanu līdz 2030. gadam.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/24.03.2024-rail-baltica-cauri-visai-rigai-pirmaja-posma-visticamak-neies-trukst-ap-3-miljardiem-eiro.a547888/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular «Rail Baltica» cauri visai Rīgai pirmajā posmā, visticamāk, neies; trūkst ap 3 miljardiem eiro] lsm.lv 2024. gada 24. martā&lt;/ref&gt;

2024. gada 16. jūlijā Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta koordinācijas komiteja (EISI) nolēma projekta īstenošanai piešķirt papildu 346 miljonus eiro Latvijai,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sam.gov.lv/lv/jaunums/eiropas-komisija-pieskir-3461-miljonu-eiro-rail-baltica-projekta-istenosanai-latvija|title=Eiropas Komisija piešķir 346,1 miljonu eiro Rail Baltica projekta īstenošanai Latvijā {{!}} Satiksmes ministrija|website=www.sam.gov.lv|access-date=2025-10-06|language=lv}}&lt;/ref&gt; 370 miljonus eiro — Igaunijai un 458 miljonus eiro — Lietuvai. Šis finansējums Latvijas posmā paredzēts pamattrases būvniecībai aptuveni 27 km garumā no Misas līdz [[Latvijas—Lietuvas robeža]]i. Līdzfinansējums tiks saņemts arī dabasgāzes cauruļvada pārvietošanai posmā Vangaži—Misa, Iecavas augstsprieguma pieslēguma vietas izbūvei un Skultes būvobjektam, kas kalpos kā būvniecības loģistikas bāze Latvijas pamattrases ziemeļu posmam Igaunijas virzienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/17.07.2024-eiropas-komisija-rail-baltica-projekta-turpinasanai-pieskir-papildu-12-miljardus-eiro.a561781/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Eiropas Komisija «Rail Baltica» projekta turpināšanai piešķir papildu 1,2 miljardus eiro] lsm.lv 2024. gada 17. jūlijā&lt;/ref&gt;
27. augustā Latvijas valdība apstiprināja 61 miljona eiro nacionālo līdzfinansējumu pamattrases būvniecībai no Lietuvas robežas līdz [[Misa (stacija)|Misas stacijai]]. Parāds būvniekiem par jau padarītajiem darbiem augusta sākumā sasniedza 40 miljonus eiro. Līdz augusta beigām no valsts budžeta samaksāja 10 miljonus, bet līdz septembra beigām bija jāatrod vēl aptuveni 16 miljonus eiro.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/28.08.2024-parads-rail-baltica-buvniekiem-aptuveni-16-miljoni-eiro-kas-jaatrod-lidz-septembra-beigam.a566711/ Parāds «Rail Baltica» būvniekiem — aptuveni 16 miljoni eiro, kas jāatrod līdz septembra beigām] lsm.lv 2024. gada 28. augustā&lt;/ref&gt;

2025. gada rudenī projekta vadība pavēstīja, ka Latvija nodokļos pēdējos gados atgūst vairāk, nekā iemaksājusi projektā, jo visi projekta nodokļi tiek maksāti Latvijā, ieskaitot nodokļus no Igaunijas un Lietuvas finansējuma.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120090074/tris-eiro-pret-vienu-latvija-pat-nopelna-no-rb-rail-darbibas-apgalvo-amatpersonas|title=Trīs eiro pret vienu – Latvija pat nopelna no &quot;RB Rail&quot; darbības, apgalvo amatpersonas|website=Delfi|access-date=2025-10-06|date=2025-10-06|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Izmeklēšana Latvijā ===
2024. gada 13. decembra Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala ziņojumā bija minēts, ka būtiskākās kļūdas projekta plānošanas etapā pieļāva ministru prezidents [[Arturs Krišjānis Kariņš]], AS &quot;RB Rail&quot; stratēģiskais direktors [[Kaspars Briškens]] un satiksmes ministrs [[Tālis Linkaits]]. Kopumā komisijas gala ziņojumā ir ietverti 29 secinājumi, 16 priekšlikumi un nosauktas 18 personas, kuras komisijas ieskatā pieļāva kļūdas, apdraudēja projekta īstenošanu un nepieņēma pietiekami aktīvu pozīciju tā īstenošanā. Ziņojumā teikts, ka Krišjānis Kariņš pēc būtības neiedziļinājās &quot;Rail Baltica&quot; projekta īstenošanā, tostarp arī neizveidoja šim projektam nepieciešamo uzraudzības un institucionālās pārvaldības sistēmu. Kaspars Briškens bija atbildīgs par 2017. gada &quot;Rail Baltica&quot; projekta izmaksu un ieguvumu analīzi, kas ietvēra tās pasūtīšanu, izvērtēšanu un pieņemšanu, kas saturēja būtiskas kļūdas un neatbilda realitātei. Tālis Linkaits valdībai nesniedza objektīvu informāciju par &quot;Rail Baltica&quot; projekta patiesajām izmaksām, tostarp nekontrolējot projekta investīciju un ekspluatācijas izmaksas, sekmējot to, ka projekta izmaksu palielinājumu atbalstīja bez to pienācīgas izvērtēšanas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.12.2024-parlamentaras-izmeklesanas-komisija-butiskakas-kludas-rail-baltica-projekta-pielava-karins-briskens-un-linkaits.a580272/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Parlamentārās izmeklēšanas komisija: Būtiskākās kļūdas «Rail Baltica» projektā pieļāva Kariņš, Briškens un Linkaits] lsm.lv 2024. gada 13. decembrī&lt;/ref&gt;

2024. gada 10. decembrī [[Latvijas Republikas prokuratūra]]s Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta Personu un valsts tiesību aizsardzības koordinācijas nodaļa uzsāka kriminālprocesu par to, ka par &quot;Rail Baltica&quot; projekta ieviešanu atbildīgās valsts amatpersonas, iespējams, radījušas zaudējumus valsts budžetam lielā apmērā saistībā ar projekta infrastruktūras objektu būvniecību.
Kriminālprocess sākts par noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā, nevis pret konkrētām amatpersonām. Saskaņā ar ģenerālprokurora lēmumu kriminālprocesu nodeva izmeklēšanai [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.12.2024-sak-kriminalprocesu-par-parkapumiem-rail-baltica-projekta-ieviesana.a580770/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Sāk kriminālprocesu par pārkāpumiem «Rail Baltica» projekta ieviešanā] lsm.lv 2024. gada 18. decembrī&lt;/ref&gt;

==== Pirmās kārtas plāns Latvijā ====
2024. gada 28. oktobrī Satiksmes ministrija publiskoja informatīvo ziņojumu par plānoto ''Rail Baltica'' projekta pirmo kārtu, līdz 2030. gadam piedāvājot uzbūvēt vienu sliežu ceļu no Lietuvas robežas līdz Igaunijas robežai ar [[Bauska]]s, [[Salaspils]]/[[Daugavkrasti|Daugavkrastu]], [[Skulte (stacija)|Skultes muižas]] un [[Salacgrīva]]s reģionālajām stacijām, uzbūvēt sliežu ceļu no [[Imanta (stacija)|Imantas stacijas]] līdz Rīgas lidostai, pabeidzot darbus Rīgas lidostas stacijā un Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu daļā. Paredzēja ar privātās un publiskās partnerības finansējuma palīdzību uzbūvēt arī sliežu ceļu no [[Upeslejas|Upeslejām]] līdz Rīgas Centrālajai stacijai vai arī no Misas līdz lidostas stacijai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/28.10.2024-riga-savienota-tikai-no-vienas-puses-un-sliedem-uz-igauniju-naudu-vel-mekle-rail-baltica-sakotnejie-scenariji.a574278/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Rīga savienota tikai no vienas puses, un sliedēm uz Igauniju naudu vēl meklē — «Rail Baltica» sākotnējie scenāriji] lsm.lv 2024. gada 28. oktobrī&lt;/ref&gt;
6. novembrī &quot;RB Rail&quot; informēja, ka Latvijā projekta pirmās kārtas īstenošana 6,4 miljardu eiro vietā izmaksās 5 miljardus eiro. SIA &quot;Eiropas Dzelzceļa līnijas&quot; skaidroja, ka galvenais ietaupījums rodas, nebūvējot 900 miljonus eiro vērto tiešo savienojumu starp lidostu un Misu, kā arī 400 miljonus eiro vērtās trokšņu sienas un autoceļu šķērsojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/06.11.2024-par-15-miljardiem-letak-rail-baltica-pirmaja-karta-atrod-butisku-ietaupijumu.a575463/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Par 1,5 miljardiem lētāk — «Rail Baltica» pirmajā kārtā atrod būtisku ietaupījumu] lsm.lv 2024. gada 6. novembrī&lt;/ref&gt;

10. decembrī Latvijas valdība konceptuāli atbalstīja prioritāros uzdevumus:&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.12.2024-rail-baltica-projektam-noteiks-izmaksu-griestus-sapnis-par-rigas-ieklausanu-vel-nemirst.a579686/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme «Rail Baltica» projektam noteiks izmaksu griestus; sapnis par Rīgas iekļaušanu vēl nemirst] lsm.lv 2024. gada 11. decembrī&lt;/ref&gt;
# izveidot normālplatuma dzelzceļa maģistrāli Lietuvas robeža—Misa—Upeslejas—Vangaži—Igaunijas robeža, sākot būvdarbus posmā Lietuvas robeža—Misa;
# pabeigt būvdarbus ''Rail Baltica'' pasažieru stacijā &quot;Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;&quot; un dzelzceļa stacijas &quot;Rīgas Centrālā stacija&quot; dienvidu daļā;
# izveidot jaunu dzelzceļa savienojumu no Imantas stacijas uz Rīgas lidostu un uzbūvēt staciju &quot;Daugavkrasti&quot; Salaspilī, nodrošinot pārsēšanās iespēju starp ''Rail Baltica'' un esošo 1520 mm platsliežu dzelzceļa tīklu;
# izveidot kravu uzkraušanas/izkraušanas vietu abās Daugavas pusēs militārās mobilitātes vajadzībām, neuzņemoties papildu finansiālu segumu.

2025. gada 2. jūlijā Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) koordinācijas komiteja piešķīra papildu 153,5 miljonu eiro finansējumu ''Rail Baltica'' projekta Latvijas prioritārajām aktivitātēm, 47,1 miljonu eiro piešķīra Igaunijai un 94,9 miljonus eiro Lietuvai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/03.07.2025-eiropas-komisija-pieskir-latvijai-1535-miljonus-eiro-dzelzcela-projektam-rail-baltica.a605488/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Eiropas Komisija piešķir Latvijai 153,5 miljonus eiro dzelzceļa projektam «Rail Baltica»] lsm.lv 2025. gada 3. jūlijā&lt;/ref&gt;
11. jūlijā &quot;Eiropas Dzelzceļa līnijas&quot; un &quot;ERB Rail&quot; parakstīja aktus par plaša mēroga būvdarbu uzsākšanu ''Rail Baltica'' pamattrases dienvidu posmā Misa—Lietuvas robeža, kas iekļauj nesprāgušās munīcijas pārbaudes, dzelzceļa uzbēruma būvniecību, pievadceļu un pagaidu ceļu būvdarbus, kā arī jauna dzelzceļa pārvada un tilta pār [[Iecava (upe)|Iecavas upi]] būvniecību.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.07.2025-ar-pirmajiem-ligumiem-latvija-saks-plasus-rail-baltica-dzelzcela-pamattrases-buvdarbus.a606520/ Ar pirmajiem līgumiem Latvijā sāks plašus «Rail Baltica» dzelzceļa pamattrases būvdarbus] lsm.lv 2025. gada 11. jūlijā&lt;/ref&gt;

2026. gada 27. janvārī Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens brīdināja, ka līdz 2030. gadam pamattrasi pabeigt neizdosies, jo &quot;Rail Baltica&quot; pamattrases pabeigšanai trūkst 3—4 miljardu eiro.&lt;ref&gt;[https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/370575/intervija-ar-eiropas-dzelzcela-linijas-valdes-priekssedetaju-mari-dzelmi Intervija ar &quot;Eiropas Dzelzceļa līnijas&quot; valdes priekšsēdētāju Māri Dzelmi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20260129131805/https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/370575/intervija-ar-eiropas-dzelzcela-linijas-valdes-priekssedetaju-mari-dzelmi |date={{dat|2026|01|29||bez}} }} lsm.lv 28.01.2026&lt;/ref&gt; 2026. gada 22. septembrī Baltijas valstis vienojās par dzelzceļa projekta ''Rail Baltica'' pirmās kārtas termiņa pagarināšanu līdz 2034. gadam.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Kulbergs: Baltijas valstis vienojušās par «Rail Baltica» pirmās kārtas termiņa pagarināšanu līdz 2034. gadam |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/22.09.2026-kulbergs-baltijas-valstis-vienojusas-par-rail-baltica-pirmas-kartas-termina-pagarinasanu-lidz-2034-gadam.a664291/ |accessdate={{dat|2026|9|23||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2026|9|23||bez}}}}&lt;/ref&gt;
1. oktobrī valdība nolēma, ka ''Rail Baltica'' sliežu viena kilometra izmaksas būs ne vairāk kā 20 miljoni eiro.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/01.10.2026-valdiba-nosaka-20-miljonu-eiro-griestus-viena-rail-baltica-sliezu-kilometra-izbuvei.a665717/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Valdība nosaka 20 miljonu eiro griestus viena «Rail Baltica» sliežu kilometra izbūvei] lsm.lv 01.10.2026&lt;/ref&gt;

== Būvdarbu gaita ==

=== Polijā ===
[[Attēls:Rail Baltica.svg|thumb|''Rail Baltica'' (E75) Polijas daļas karte]]
&quot;Rail Baltica&quot; Polijas posmā esošo normālplatuma dzelzceļu sāka modernizēt pirms tā plānošanas sākuma Baltijas valstīs 2016. gadā. 400 km garo modernizējamo dzelzceļu sadalīja piecos posmos — no [[Varšava]]s līdz Sadovnei (''Sadowne Węgrowskie''), tālāk līdz [[Čiževa]]i, tad līdz [[Bjalistoka]]i (449. un 6. Polijas dzelzceļa līnijas), tālāk līdz [[Elka]]i (38. Polijas dzelzceļa līnija) un līdz Lietuvas robežai. Līdz 2025. gadam lielākajā daļā posmu darbi bija paveikti, bet pēdējo posmu caur [[Olecko]] (41. Polijas dzelzceļa līnija), [[Suvalki]]em (39. Polijas dzelzceļa līnija) līdz Trakiškiem (51. Polijas dzelzceļa līnija) plāno pabeigt īsi pēc 2030. gada, jo tam vajadzīga jauna sliežu ceļa izbūve ap divu miljardu eiro vērtībā. Brauciena ilgumu no Varšavas līdz Lietuvas robežai plānoja ap trim stundām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.02.2025-polija-darbi-pie-rail-baltica-rit-uz-prieksu-gaida-uz-ieviesanu-baltija.a588879/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Polijā darbi pie «Rail Baltica» rit uz priekšu; gaida uz ieviešanu Baltijā] lsm.lv 2025. gada 22. februārī&lt;/ref&gt;
&lt;gallery&gt;
07.05.18 Trakiszki SA133-019 (42085245382).jpg|Vilciens uz Bjalistoku Trakišķu stacijā (2018)
WK15 Suwałki (8) Lichen99.jpg|Vilciens uz Bjalistoku Suvalku stacijā (2015)
Ełk PKP 1.jpg|Elkas stacija (2018)
20240406 124923 April 2024 in Białystok.jpg|Modernizētā Bjalistokas stacija (2024) 
20241218 083011 December 2024 in Białystok.jpg|Vilciens uz Suvalkiem Bjalistokas stacijā (2024)
2020 PKP Czyzew 02.jpg|Čiževas stacija (2020)
&lt;/gallery&gt;

=== Lietuvā ===
2026. gada sākumā dzelzceļa būvdarbi Lietuvas daļā notika 114 kilometrus garā posmā Kauņa—Paņeveža un bija sākta sliežu ieklāšana, sliežu ceļa pamatnes izbūve bija pabeigta aptuveni 9 kilometrus garajā [[Jonava]]s posmā. 2026. gadā plānoja investēt ap 325 miljonus eiro (pamattrases būvniecībai 240 miljonus eiro, sliežu ieklāšanai 9,8 miljonus eiro), daļa no šīs naudas paredzēta projektēšanai un zemes atpirkšanai posmā no Polijas robežas līdz Kauņai.&lt;ref name=&quot;lsm19.02.2026&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/19.02.2026-kas-notiek-ar-rail-baltica-latvija-pamattrase-sogad-plano-ieguldit-32-lidz-46-reizes-mazak-neka-lietuva-un-igaunija.a635312/ Kas notiek ar «Rail Baltica»? Latvijā pamattrasē šogad plāno ieguldīt 3,2 līdz 4,6 reizes mazāk nekā Lietuvā un Igaunijā] lsm.lv 19.02.2026&lt;/ref&gt;

=== Latvijā ===
2026. gada sākumā dzelzceļa trases sagatavošanas darbi Latvijas daļā notika aptuveni 30 kilometrus garā posmā, bet galvenie darbi notika Rīgas Centrālajā un lidostas dzelzceļa stacijās. 2026. gadā plānoja investēt 260 miljonus eiro no Eiropas savienošanas instrumenta (''Connecting Europe Facility''), no ES Atveseļošanas fonda un Kohēzijas fonda un no Latvijas valsts budžeta finansējuma (120 miljonus eiro Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā un 52 miljonus eiro lidostas &quot;Rīga&quot; dzelzceļa stacijā, 75 miljonus eiro dzelzceļa pamattrases būvniecībai). 8 miljonus eiro plānoja izlietot trases posma Lietuvas robeža—Misa pārprojektēšanai, tostarp samazinot sākotnēji plānoto uzbēruma augstumu.&lt;ref name=&quot;lsm19.02.2026&quot;/&gt;

=== Igaunijā ===
2026. gada sākumā dzelzceļa trases sagatavošanas darbi Igaunijas daļā notika 103 kilometrus garā posmā. 2026. gada budžetā investīcijām &quot;Rail Baltica&quot; plānoja 435,7 miljonus eiro, no tiem 345 miljonus eiro pamattrases zemes darbiem, uzbērumiem, tiltiem, līmeņu atdalījumiem un saistītajām civilajām būvēm, bet sliežu ieklāšanu vēl neplānoja sākt.&lt;ref name=&quot;lsm19.02.2026&quot;/&gt;

== Hronoloģija ==
[[Attēls:Pan-European corridor I.svg|thumb|300px|Paneiropas 1. transporta koridors iezīmēts ar sarkanu]]
[[Attēls:RailBaltica-lv.svg|thumb|300px|''Rail Baltica'' sākotnējie varianti 2009. gadā. Vēlāk nolēma būvēt jaunu dzelzceļa līniju no Rīgas caur Panevēžu uz Kauņu.]]
* Trīs pirmo Paneiropas transporta konferenču laikā Prāgā (1991), Krētā (1994) un Helsinkos (1997) apstiprināja Paneiropas transporta koridorus. Koridoru Nr. 1 veidoja ''[[Via Baltica]]'' autoceļš un dzelzceļa līnija ''Rail Baltica'' Helsinki-Tallina-Rīga-Viļņa-Varšava.
* 2001. gadā Baltijas valstu satiksmes ministri Pērnavā parakstīja sadarbības līgumu par sagatavošanas darbu uzsākšanu ''Rail Baltica ''dzelzceļa koridora attīstībai.
* 2004. gadā projektu ''Rail Baltica'' ar Eiropas Savienības Parlamenta un Padomes lēmumu iekļāva Eiropas transporta tīkla (''TEN-T'') koridoru sarakstā kā vienu no deviņiem TEN-T konvencionālā dzelzceļu tīkla koridoriem ar nosaukumu [[Ziemeļjūras-Baltijas koridors]], savienojot [[Roterdama|Roterdamu]] caur Berlīni un Varšavu ar Kauņu, Rīgu un Tallinu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://ec.europa.eu/transport/themes/infrastructure/ten-t-guidelines/corridors/index_en.htm |title=Infrastructure - TEN-T - Connecting Europe |access-date={{dat|2017|05|08||bez}} |archive-date={{dat|2016|10|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20161003092311/http://ec.europa.eu/transport/themes/infrastructure/ten-t-guidelines/corridors/index_en.htm }}&lt;/ref&gt;
* Lai izvērtētu projekta tehniski ekonomisko pamatojumu un rastu efektīvāko risinājumu jaunās transporta saiknes izveidošanai, 2005. gada beigās Dānijas uzņēmums ''COWI AS''  sāka priekšizpēti labākajai ''Rail Baltica'' maršruta, ātruma, izmantojamā sliežu platuma, vilces un citu tehnisko parametru izvēlei.
* 2007. gada janvārī ''COWI AS'' noslēguma ziņojumā ieteica vistaisnāko savienojumu starp Baltijas valstīm un Poliju, paredzot jaunas Eiropas standartiem atbilstošas dzelzceļa līnijas izbūvi visā ''Rail Baltica'' maršrutā. Balstoties uz ziņojumu, iesaistīto valstu atbildīgo nozaru ministri panāca vienošanos par ''Rail Baltica'' projekta 1. kārtas īstenošanu — esošā sliežu ceļa atjaunošanu posmā Kauņa—Rīga—Tallina, līdz 2013. gadam nodrošinot infrastruktūru pasažieru un kravu pārvadājumiem ar ātrumu vismaz 120 km/h visā ''Rail Baltica'' maršrutā.
* Lai nodrošinātu savstarpēji koordinētu projekta ieviešanu visās trīs Baltijas valstīs un Polijā, 2007. gada vasarā parakstīja saprašanās memorandus par esošās dzelzceļa infrastruktūras rekonstrukciju un tehniski-ekonomiskā pamatojuma izstrādi, kā arī projektu pieteikumu iesniegšanu Eiropas Komisijā finansējuma saņemšanai no Eiropas transporta tīkla (TEN-T) budžeta 2007.-2013. gada daudzgadu programmas.
* 2008. gadā [[Eiropas Komisija]] pieņēma lēmumu par ''TEN-T'' budžeta līdzfinansējumu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas projektu iesniegumiem.
* 2010. gada jūnijā Polijas, Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Somijas satiksmes ministriju pārstāvji parakstīja memorandu, kurā apliecināja politisko gribu turpināt ''Rail Baltica ''projekta īstenošanu, tai skaitā deklarēja, ka līgumslēdzējas puses apsvērs iespēju izveidot jaunu, kopēju pasažieru satiksmes līniju Tallina-Rīga-Kauņa-Varšava, izmantojot mūsdienīgas sliežu platuma maiņas iekārtas gan ritošam sastāvam, gan sliežu ceļam, lai nodrošinātu pakalpojumu, kas ir ātrs, ērts un maršrutā konkurētspējīgs ar autosatiksmi.
* 2010.—2011. gadā Apvienotās Karalistes uzņēmums ''AECOM Ltd'' veica priekšizpēti, izvērtējot jaunas 1435 mm dzelzceļa līnijas būvniecības tehniski ekonomisko pamatojumu.
* 2011. gada 10. novembrī [[Valdis Dombrovskis]] kopā ar citiem Baltijas valstu premjeriem Tallinā vienojās ''Rail Baltica'' projekta īstenošanai veidot atsevišķu uzņēmumu ar galveno biroju Rīgā.
* 2013. gada 11. aprīlī, apliecinot interesi un vēlmi turpināt attīstīt dzelzceļa projektu ''Rail Baltica Globālais projekts'', [[Anrijs Matīss]] kopā ar citu Baltijas valstu transporta ministriem Rīgā parakstīja deklarāciju par turpmāko sadarbību.
* 2014. gada aprīlī par uzvarētājiem konkursā par normālplatuma dzelzceļa līnijas ''Rail Baltica'' Latvijas posma detalizētu tehnisko izpēti un ietekmes uz vidi novērtējumu atzina apvienību SIA ''Konstruktionsgruppe Bauen Latvia'', SIA ''Grupa93'' un ''EPG Eisenbahn-und Bauplanungsgesellscaft mbH Erfurt'', kas nodibināja pilnsabiedrību ''RB Latvija''.
* 2014. gada 28. oktobrī, lai sekmīgi varētu realizēt ''Rail Baltica'' Eiropas standarta dzelzceļa līnijas Globālo projektu, nodibināja ''Rail Baltica Globālā projekta'' Baltijas valstu kopuzņēmumu, kuru 12. novembrī kā a/s ''RB Rail'' ierakstīja Latvijas Republikas uzņēmumu reģistrā. Uzņēmumam līdz 2015. gada 26. februārim bija jāiesniedz Baltijas valstu kopīgs pieteikums CEF Eiropas Savienības finansējuma saņemšanai ''Rail Baltica'' projekta īstenošanai.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://edzl.lv/|title=Rail Baltica tapšanas vēsture - Rail Baltica|website=edzl.lv|access-date=2019-03-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* 2015. gada 22. jūnijā Rīgā Latvijas Satiksmes ministrs, Somijas transporta ministre, Polijas infrastruktūras un attīstības ministre, Lietuvas transporta ministrs, Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministrs parakstīja ''Rail Baltica'' attīstības deklarāciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title=Rīgā paraksta deklarāciju par «Rail Baltica» attīstību | url=http://apollo.tvnet.lv/zinas/riga-paraksta-deklaraciju-par-rail-baltica-attistibu/695999 | publisher=Apollo | accessdate={{dat|2015|6|22}} | archive-date={{dat|2015|06|23||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20150623194536/http://apollo.tvnet.lv/zinas/riga-paraksta-deklaraciju-par-rail-baltica-attistibu/695999 }} {{lv ikona}}&lt;/ref&gt;
* 2015. gada 16. oktobrī atklāja vilcienu satiksmi posmā no [[Šestoka]]s līdz Kauņai pa normālplatuma dzelzceļa sliedēm. 2016. gada jūnijā sāka kursēt vilciens Kauņa-[[Bjalistoka]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Lithuanian, Polish railways to launch Kaunas-Bialystok passenger route in June|publisher=[[The Baltic Course]] |url= http://www.baltic-course.com/eng/good_for_business/?doc=121482 |date=31 May 2016}}&lt;/ref&gt;
* 2016. gada augustā [[Kučinska Ministru kabinets]] akceptēja Latvijas Satiksmes ministra [[Uldis Augulis|Ulda Auguļa]] piedāvāto ''Rail Baltica'' dzelzceļa līnijas trases izvietojumu Latvijas teritorijā. Valdība arī noteica nacionālo interešu objekta statusu normālplatuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai ''Rail Baltica,'' lai nodrošinātu projekta vienotu ieviešanu Baltijas valstīs un arī Latvijā, projekta ieviešanā vienoti strādājot 15 tālaika pašvaldībām. Šai dzelzceļa infrastruktūrai noteica aizsargjoslu.
* 2017. gada 31. janvārī Ministru prezidents [[Māris Kučinskis]] Tallinā parakstīja triju Baltijas valstu starpvaldību līgumu par ''Rail Baltica'' dzelzceļa izveidi. Līgums definēja, ka kopīgi uzbūvētā infrastruktūra pieder katrai valstij, kurā tā atrodas, un pārvaldītājam tiks nodrošināta nepieciešamā piekļuve.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/valdiba-atbalsta-triju-baltijas-valstu-starpvaldibu-liguma-projektu-par-rail-baltica.d?id=48441355|title=Valdība atbalsta triju Baltijas valstu starpvaldību līguma projektu par 'Rail Baltica'|last=Bizness|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2023-02-02|date=2017-01-24|language=lv}}
&lt;/ref&gt;
* 2017. gadā publicēja EY izstrādāto izmaksu-ieguvumu analīzi par projekta potenciālajiem ieguvumiem 16,2 miljardu eiro vērtībā un novērtēja izmaksas 5,8 miljardu eiro apmērā.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/rail-baltica-globala-projekta-izmaksu-un-ieguvumu-analize-projekts-ir-finansiali-un-ekonomiski-pamatots/|title=Rail Baltica Globālā projekta izmaksu un ieguvumu analīze: projekts ir finansiāli un ekonomiski pamatots {{!}} Rail Baltica|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* 2018. gada sākumā [[Kučinska valdība]] no Latvijas puses apstiprināja būvprojektēšanas vadlīnijas — obligātos vienotos standartus ''Rail Baltica'' infrastruktūras projektēšanai, būvniecībai un uzturēšanai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/par-projektu/vesture/|title=Projekta vēsture|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv|archive-date=2018-06-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20180614055056/http://www.railbaltica.org/lv/par-projektu/vesture/}}&lt;/ref&gt;
* 2018. gadā pabeidza ilgtermiņa biznesa un operacionālā plāna izstrādi, posma Kauņa — Lietuvas/Polijas robeža uzlabošanas iespēju izpēti, infrastruktūras pārvaldības izpēti, kā arī citus pētījumus, kas saistīti ar komercializāciju un materiālu nodrošināšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/annual-press-conference-of-the-rail-baltica-implementers-2/|title=Annual Press Conference of the Rail Baltica implementers {{!}} Rail Baltica|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=en}}&lt;/ref&gt;
* 2018. gada 20. martā normālplatuma dzelzceļa projekta ieviesējs Latvijā SIA &quot;Eiropas Dzelzceļa līnija&quot; noslēdza pirmo līgumu par ''Rail Baltica'' atzara projekta izstrādi 4,4 kilometru garam dzelzceļa savienojumam ar Starptautisko [[Rīgas starptautiskā lidosta|lidostu &quot;Rīga&quot;]], tā celtniecību bija plānots sākt 2020. gadā. Projekta izstrādi veica uzņēmumu apvienība &quot;Prosiv&quot; ([[Itālija]]s uzņēmums &quot;Sintagma&quot;, [[Slovākija]]s uzņēmums &quot;Prodex&quot; un Latvijas uzņēmums &quot;Vektors T&quot;). Projektēšanas cena bija 4,5 miljoni eiro, tajā bija iekļauta arī būvniecības autoruzraudzība līdz 2025. gadam, kad plānoja pabeigt jaunās dzelzceļa stacijas būvi lidostā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/paraksta-ligumu-par-rail-baltica-stacijas-projektesanu-lidosta-riga.a271951/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4% Paraksta līgumu par «Rail Baltica» stacijas projektēšanu lidostā «Rīga»] ''lsm.lv'' ziņu redakcija 2018. gada 20. martā&lt;/ref&gt;
* 2019. gadā sāka ''Rail Baltica'' [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|Rīgas dzelzceļa tilta]], uzbēruma un Rīgas Centrālās pasažieru stacijas kompleksā apbūves būvprojekta izstrādi, būvdarbus plānojot paveikt 2021. — 2022. gadā. Šī projekta aprēķinātās izmaksas bija tuvu 200 miljoniem [[eiro]].&lt;ref&gt;[http://edzl.lv/lv/aktualitates/projekta-jaunumi/uzsakta-rail-baltica-centralas-stacijas-iepirkuma-2-karta-un-parakstits-sadarbibas-memorands-ar-nvo.html Uzsākta Rail Baltica Centrālās stacijas iepirkuma 2. kārta un parakstīts sadarbības memorands ar NVO] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200813180055/http://edzl.lv/lv/aktualitates/projekta-jaunumi/uzsakta-rail-baltica-centralas-stacijas-iepirkuma-2-karta-un-parakstits-sadarbibas-memorands-ar-nvo.html |date={{dat|2020|08|13||bez}} }} edzl.lv 2018. gada 22. augustā&lt;/ref&gt;
* 2020. gada februārī SIA &quot;Eiropas Dzelzceļa līnijas&quot;, &quot;RB Rail&quot; un [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija]]s pārstāvji sāka kandidātu atlasi konkursā par Rīgas lidostas &quot;Rail Baltica&quot; stacijas un saistītās infrastruktūras izbūvi. Starptautiskajā konkursā bija saņemti 11 kandidātu pieteikumi no Latvijas, Vācijas, Itālijas, Spānijas, Igaunijas, Turcijas un Austrijas uzņēmumiem.&lt;ref name=&quot;lidosta&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/sak-kandidatu-atlasi-konkursa-par-rail-baltica-stacijas-un-saistitas-infrastrukturas-izbuvi.a347276/ Sāk kandidātu atlasi konkursā par «Rail Baltica» stacijas un saistītās infrastruktūras izbūvi] lsm.lv 2020. gada 5. februārī&lt;/ref&gt;
* 2020. gada aprīlī kļuva zināms, ka 94 km garā dzelzceļa posma no [[Vangaži]]em līdz [[Latvijas—Igaunijas robeža]]i projektēšanu 30 mēnešus veiks uzņēmumu apvienība ''INECO-ARDANUY'' (līguma summa 13 523 414 eiro), bet 45 km garo posmu no [[Misa (upe)|Misas]] līdz [[Latvijas—Lietuvas robeža]]i 24 mēnešus projektēs uzņēmumu apvienība ''IDOM, Consulting, Engineering, Architecture S.A.U.'' (līguma summa 6 903 802 eiro). Posmā no Vangažiem līdz Latvijas un Igaunijas valsts robežai paredzēti 13 tilti, 36 ceļu pārvadi, 3 dzelzceļa pārvadi, 119 caurtekas un 3 dzīvnieku pārejas, bet posmā no Misas līdz Latvijas un Lietuvas robežai paredzēti 4 tilti, 16 ceļu pārvadi, 4 dzelzceļa pārvadi, 54 caurtekas un 1 dzīvnieku pāreja.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/projektesanas-darbi-sakas-visa-rail-baltica-pamata-trase-latvija.d?id=52033503 Projektēšanas darbi sākas visā 'Rail Baltica' pamata trasē Latvijā] delfi.lv 06.04.2020.&lt;/ref&gt;
* 2022. gada 21. jūlijā ar svinīgu ceremoniju [[Nere]]s krastā sāka ''Rail Baltica'' būvniecību posmā no Kauņas līdz Latvijas—Lietuvas robežai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lietuva-sakusies-rail-baltica-buvnieciba-posma-lidz-latvijas-robezai.a466328/ Lietuvā sākusies «Rail Baltica» būvniecība posmā līdz Latvijas robežai] lsm.lv 2022. gada 21. jūlijā&lt;/ref&gt;
* 2022. gada 13. septembrī sāka 13 metru augstas un 2 km garas dzelzceļa estakādes būvniecību pie lidostas &quot;Rīga&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pie-lidostas-sakta-rail-baltica-dzelzcela-stacijas-estakades-buvnieciba.a473435/ Pie lidostas sākta «Rail Baltica» dzelzceļa stacijas estakādes būvniecība] lsm.lv 2022. gada 13. septembrī&lt;/ref&gt;
* 2024. gada 30. maijā Baltijas valstu satiksmes ministrus aicināja piedalīties ''Rail Baltica'' ātrgaitas dzelzceļa pamatakmens ielikšanas pasākumā [[Ilemiste (stacija)|Ilemistes stacijā]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/27.05.2024-rail-baltica-projekts-iestredzis-valdibas-gaitenos.a555623/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular «Rail Baltica» projekts iestrēdzis valdības gaiteņos] lsm.lv 2024. gada 28. maijā&lt;/ref&gt;
* 2025. gada 12. martā kļuva zināms, ka &quot;ERB Rail&quot; ir uzsācis pamattrases būvlaukuma iekārtošanu Iecavas infrastruktūras apkopes punkta teritorijā 10,5 km no Iecavas centra pie [[autoceļš V9|autoceļa V9]] [[Iecava]]—[[Baldone]]—[[Daugmale]]. Celtniecības kravu piegādēm izmantos arī [[autoceļš V5|autoceļu V5]] Piebalga—Dzelzāmurs—Ratstrauti un [[autoceļš P89|autoceļu P89]] [[Ķekava]]—[[Skaistkalne]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.03.2025-foto-iecava-gatavojas-rail-baltica-dzelzcela-pamattrases-buvdarbu-uzsaksanai.a591235/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Iecavā gatavojas «Rail Baltica» dzelzceļa pamattrases būvdarbu uzsākšanai] lsm.lv 2025. gada 12. martā&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

== Skatīt arī ==
* [[Vikiprojekts:Rail Baltica]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://edzl.lv/noderigi/rail-baltica-stacija-starptautiskaja-dzelzcela-stacija-riga Rail Baltica stacija starptautiskajā dzelzceļa stacijā Rīgā] (vizualizācija)
* [http://railbaltica.org/info/lv Informācija par Rail Baltica] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200117163007/http://www.railbaltica.org/info/lv |date={{dat|2020|01|17||bez}} }}
* [https://web.archive.org/web/20110826012039/http://ec.europa.eu/transport/infrastructure/maps/maps_en.htm Progresa ziņojums 2008. gadā (PDF fails)]
* [https://web.archive.org/web/20150201044903/http://www.irir.lv/2011/11/29/dzelzcels-rail-baltica Dzelzceļš &quot;Rail Baltica&quot; — ir.lv Dzīvie šķirkļi]
* [https://www.google.com/maps/d/u/0/viewer?mid=14ViyipBQg8vhbBP75jNHjf7N5pw&amp;ll=57.09481510016359%2C24.297019999999975&amp;z=8 Rail Baltica trase Latvijā — nodalījuma joslas koridors — Google maps]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Dzelzceļš]]
[[Kategorija:Dzelzceļš Igaunijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļš Latvijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļš Lietuvā]]
[[Kategorija:Rīga]]
[[Kategorija:Limbažu novads]]
[[Kategorija:Saulkrastu novads]]
[[Kategorija:Ropažu novads]]
[[Kategorija:Siguldas novads]]
[[Kategorija:Salaspils novads]]
[[Kategorija:Ķekavas novads]]
[[Kategorija:Mārupes novads]]
[[Kategorija:Olaines novads]]
[[Kategorija:Bauskas novads]]</text>
      <sha1>agxo73723kdvghtaf4hmsutp5oc2i4q</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530728</id>
      <parentid>4530727</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T18:12:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Rīgas Centrālā stacija */ bilde</comment>
      <origin>4530728</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="66256" sha1="9cagkl0vm2aq1o0b71r5ar4d1r3hsyu" xml:space="preserve">[[Attēls:RBINFO.png|thumb|390px|''Rail Baltica'' kā daļa no Ziemeļjūras—Baltijas transporta koridora]]
[[Attēls:Rokai, geležinkelis.JPG|thumb|390px|Pabeigtais posms netālu no Kauņas Lietuvā (2020)]]

{{nosaukums slīprakstā}}
'''''Rail Baltica''''' ir [[normālplatuma dzelzceļš|normālplatuma dzelzceļa]] infrastruktūras projekts [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] integrēšanai Eiropas dzelzceļu tīklā. Tas ir viens no Eiropas Savienības transporta tīklu (''Trans-European Transport Networks'', TEN-T) prioritārajiem projektiem.

''Rail Baltica'' savienos [[Tallina|Tallinu]], [[Pērnava|Pērnavu]], [[Rīga|Rīgu]], [[Panevēža|Paņevežu]], [[Kauņa|Kauņu]], [[Viļņa|Viļņu]] ar [[Varšava|Varšavu]].
Latvijā dzelzceļš šķērsos [[Limbažu novads|Limbažu]], [[Saulkrastu novads|Saulkrastu]], [[Siguldas novads|Siguldas]], [[Ropažu novads|Ropažu]], [[Salaspils novads|Salaspils]], [[Ķekavas novads|Ķekavas]], [[Bauskas novads|Bauskas novadu]], kā arī Rīgas valstspilsētu, [[Mārupes novads|Mārupes]], [[Olaines novads|Olaines]] novadu (&quot;Rīgas loks&quot;)&lt;ref&gt;[http://www.db.lv/razosana/transports-logistika/var-izbraukt-rail-baltica-marsrutu-latvija-428486 Var «izbraukt» Rail Baltica maršrutu Latvijā] Db.lv, 2015. gada 3. martā&lt;/ref&gt; 263 km garumā.

Projektēšanas fāzi uzsāka 2016. gadā ar projektēšanas darbiem Rīgas Centrālajā Stacijā un Starptautiskajā lidostā &quot;Rīga&quot;. Pirmos celtniecības darbus Igaunijā sāka 2020. gada pavasarī, bet Latvijā — 2020. gada rudenī.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/igaunija-sakta-rail-baltica-buvnieciba-latvija-tas-gaidams-rudeni.a360800/ Igaunijā sākta Rail Baltica būvniecība] apmeklēts 2020. gada 19. septembrī&lt;/ref&gt;

2024. gada jūnijā ''Rail Baltica'' vadība paziņoja, ka projekta plānotās kopējās izmaksas pieaugušas no 5,8 līdz 23,8 miljardiem eiro, tādēļ starp Lietuvas-Polijas robežu un Tallinu līdz 2030. gadam divu sliežu ceļu vietā izveidos viensliežu ātrgaitas līnijas koridoru. Tādā veidā plānotās izmaksas sarukšot līdz 15,3 miljardiem eiro, no kuriem Latvijas daļa būs 6,4 miljardi eiro. [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas Centrālās stacijas]] un [[Lidosta &quot;Rīga&quot; (stacija)|lidostas &quot;Rīga&quot; stacijas]] izbūvē apsvēra piesaistīt privātos investorus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/10.06.2024-krasa-izmaksu-pieauguma-del-rail-baltica-projektu-lidz-2030-gadam-istenos-tikai-daleji.a557498/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Krasā izmaksu pieauguma dēļ «Rail Baltica» projektu līdz 2030. gadam īstenos tikai daļēji] lsm.lv 2024. gada 10. jūnijā&lt;/ref&gt;

== Pamatojums un solījumi ==
Projekta mērķis ir integrēt [[Baltijas valstis]] Eiropas dzelzceļu tīklā, jo Latvijā un pārējās Baltijas valstīs līdz šim saglabājies pēc [[Krievija]]s standartiem būvētais 1520 mm platsliežu dzelzceļš, bet vairumā pārējo Eiropas valstu ir 1435 mm [[normālplatuma dzelzceļš]]. Tādēļ esošais Baltijas dzelzceļa tīkls un ritošais sastāvs nav tehniski savietojams ar [[Polija]]s un [[Vācija]]s dzelzceļa tīklu un neiekļaujas vienotā Eiropas transporta tīklā.

Kaut arī sākotnēji uzskatīja, ka šo mērķu sasniegšanai pietiktu nomainīt patlaban esošās Krievijas standarta sliedes pret Eiropas platuma sliedēm esošajā dzelzceļa trasē maršrutā Tallina-Tartu-Rīga-Jelgava-Kauņa-Polijas robeža, šāda risinājuma nodrošināšana radītu lielākas celtniecības un uzturēšanas izmaksas, ilgāku ceļošanas laiku un lēnāku satiksmi, kas to padarītu ekonomiski neizdevīgu. Jau projekta plānošanas laikā visas trīs valstis vienojās par to, ka dzelzceļa līnijai nepieciešams būt pēc iespējas taisnākai, lai nodrošinātu maksimālos ieguvumus pie zema izmaksu līmeņa.
''Rail Baltica'' ticis dēvēts gan par Baltijas valstu simbolisku atgriešanos Eiropas sastāvā (līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] Rīgu ar Berlīni jau savienoja 1435 mm platas sliedes), gan arī par &quot;otro [[Baltijas ceļš|Baltijas ceļu]]&quot;.

Balstoties uz izmaksu-ieguvumu analīzi (2017), projektētāji lēsa, ka ''Rail Baltica'' būvniecība spēs sniegt 7,1 miljardu eiro ietaupījumus klimata izmaiņu rezultātā un trokšņu samazinājumu, kā arī nozīmīgu transporta plūsmas novirzīšanu uz dzelzceļiem (30—40%). Plānoja, ka būvniecības posmā tiks radītas {{sk|13000}} darba vietas, ietaupīti 5,3 miljoni stundu, līdz ar to 5,3 miljardi eiro ietaupīti pasažieru un kravas pārvadājumos, kā arī izglābtas 400 cilvēku dzīvības 29 gadu laikā. Vērtēja, ka IKP multiplikatora efekts sniegs papildus 2 miljardus eiro.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;

=== Raksturojums ===
''Rail Baltica'' ir paredzēta kā elektrificēta 1435 mm [[Normālplatuma dzelzceļš|normālplatuma dzelzceļa]] līnija, kuras maksimālais būvprojektētais ātrums pasažieru pārvadājumiem būs 249 km/h un kravas pārvadājumiem 120 km/h.
''Rail Baltica'' dzelzceļa trases Latvijas daļā plānoja būvēt tiltus pār [[Daugava|Daugavu]], [[Gauja|Gauju]] un citām upēm, divlīmeņu šķērsojumus ar autoceļiem, Rīgas ielām un 1520 mm platsliežu dzelzceļiem, viaduktus pār ielejām, gravām un citām pazeminātām teritorijām, dzīvnieku pārejas (zaļos tuneļus un tiltus) un citus šķērsojumus gājējiem, lauksaimniecības tehnikai, kā arī elektroapgādes apakšstacijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://edzl.lv/lv/projekta-norise/skaidrojosa-vardnica |title=Skaidrojam visbiežāk lietotos dzelzceļa projekta Rail Baltica terminus |access-date={{dat|2018|08|20||bez}} |archive-date={{dat|2020|02|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200208194534/http://edzl.lv/lv/projekta-norise/skaidrojosa-vardnica }}&lt;/ref&gt; Kopumā Latvijā paredzētas divas starptautiskās pasažieru stacijas ([[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas Centrālā stacija]] un [[Lidosta &quot;Rīga&quot; (stacija)|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]), viena kravas vilcienu stacija, piecas apdzīšanas stacijas, divi apkalpes punkti un viens intermodālais kravu terminālis Salaspilī.

Paredzēta arī trīs multimodālo termināļu — Mūgas (Igaunija), Salaspils (Latvija) un Kauņas (Lietuva) būve — veidojot sinerģiju ar jau esošo 1520 mm dzelzceļa tīkla infrastruktūru, septiņām starptautiskajām pasažieru stacijām ([[Tallina|Tallinā]], [[Pērnava|Pērnavā]], [[Rīga|Rīgā]], [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]], Paņevežā, Kauņā un Viļņā) ar potenciālām reģionālajām stacijām un savienojumiem ar lidostām un ostām.

Citi tehniskie parametri:

* maksimālais kravas pārvadājumu vilcienu garums — 1050 metri;
* maksimālā ass slodze — 25 tonnas;
* Rail Baltica infrastruktūrā nav pieļaujami viena līmeņa krustojumi ar autoceļiem un 1520 mm platsliežu dzelzceļiem, izņemot vietas, kur cita veida risinājumi nav iespējami;
* dzelzceļa uzturēšanas un ārkārtas gadījumu servisa pieejamība galvenajai dzelzceļa līnijai jānodrošina ik pēc diviem līdz trim kilometriem un īpašos punktos;
* dzelzceļam būs balasta sliežu ceļš;
* enerģētikas sistēma — 2x25kV;
* ETRMSL2 satiksmes vadība.&lt;ref name=&quot;railbaltica.org&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/apstiprinatas-rail-baltica-buvprojektesanas-vadlinijas/|title=Apstiprinātas Rail Baltica būvprojektēšanas vadlīnijas {{!}} Rail Baltica|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Priekšvēsture ==
[[Attēls:Nord Express Interwar period.svg|thumb|300px|Ekspresvilciena ''[[Nord-Express]]'' maršruti 1925. — 1939. gadā]]
[[Attēls:Nord-Express guļamvagons.jpg|thumb|300px|''Nord-Express'' guļamvagons pirms Otrā pasaules kara]]
1861. gadā tika atklāta [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils]], kas [[Daugavpils|Daugavpilī]] savienojās ar 1860. gadā izbūvēto [[dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līniju Pēterburga—Daugavpils]], ko 1862. gadā caur [[Viļņa|Viļņu]] pagarināja līdz [[Varšava]]i un savienoja ar Eiropas standarta platuma dzelzceļa līniju Varšava—Vīne. Dzelzceļa atzars [[Lentvare]]-[[Kauņa]]-[[Karaļauči|Kēnigsberga]] to savienoja ar [[Berlīne|Berlīni]]. 1896. gadā starptautiskā akciju sabiedrība ''Compagnie Internationale des Wagons-Lits'' uzsāka ekspresvilciena ''[[Nord-Express]]'' kustību maršrutā Parīze—Berlīne—Kēnigsberga—Kauņa—Viļņa—Daugavpils—Pēterburga ar īpašu Rīgas vagonu, ko atkabināja [[Daugavpils (stacija)|Daugavpils stacijā]]. Vilciens kursēja divas reizes nedēļā ar pārsēšanos [[Virbale]]s stacijā uz Vācijas un Krievijas Impēriju robežas, kopējais brauciens no Parīzes līdz Pēterburgai ilga 52 stundas (vairāk nekā divas diennaktis).&lt;ref&gt;Reichs-Kursbuch 1905, Nachdruck bei Ritzau Verlag Zeit und Eisenbahn, 2005&lt;/ref&gt;

Pirmā pasaules kara laikā [[Oberosts|Vācijas okupācijas iestādes]] uzbūvēja [[dzelzceļa līnija Jelgava—Šauļi—Tilzīte|dzelzceļa līniju Jelgava—Šauļi—Tilzīte]] ar Eiropas standarta sliežu platumu. Pēc kara beigām un neilgi pirms [[Rīgas miera līgums|Rīgas miera līguma]] parakstīšanas 1921. gada 15. februārī atjaunoja tiešo dzelzceļa satiksmi starp Rīgu un Virbali, bet tā paša gada 19. augustā pagarināja bezpārsēšanās vagonu kursēšanu līdz [[Parīze]]i un [[Ostende]]i, iekļaujot Rīgu kā galapunktu jaunajā ''Nord-Express'' maršrutā.
1923. gadā Rīgas-Berlīnes vilcienā sāka iekļaut arī Latvijas dzelzceļu, Lietuvas dzelzceļu un Vācijas dzelzceļu vagonus, jo šie pārvadājumi izrādījās ļoti pieprasīti.
1925. gadā pēc Latvijas dzelzceļu pasūtījuma [[Rīgas Vagonu rūpnīca|Rīgas rūpnīca &quot;Fēnikss&quot;]] uzsāka ražot guļamvagonus.
Vilciens, kurš no Latvijas kursēja pirms Otrā pasaules kara maršrutā Rīga—Jelgava—Kauņa—Kēnigsberga—Berlīne, sasniedza galamērķi 15 stundās un 19 minūtēs, atceļā pavadot pat mazāk — 14 stundas un 43 minūtes, un kļuva par ērtāko un ātrāko transporta līdzekli. Latvijas teritorijā tā vidējais komerciālais kustības ātrums bija 77,1 km/h, Lietuvā — 79,2 km/h, bet Vācijā — 80,4 km/h.

1949. gadā maršrutā Tallina-Rīga-Viļņa tika ieviesti Ungārijā ražoti dīzeļvilcieni, kas ceļu no Rīgas līdz Viļņai veica 8 stundās, bet līdz Kauņai brauca 6 stundas (1940. gadā Rīgas-Berlīnes ātrvilciens Kauņu sasniedza 4 stundu un 14 minūšu laikā).

Tiešā bezpārsēšanās starptautiskā satiksme uz Poliju un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] tika atjaunota 1970. gados, kad tika ieviesti tiešās satiksmes vagoni maršrutos Rīga—Varšava un Rīga—Berlīne. PSRS un Polijas robežstacijā Kuzņicā (tagadējā Baltkrievijas-Polijas robežstacijā) tika izveidots vagonu ratiņu maiņas punkts, jo PSRS sliežu platums (1520 mm) atšķīrās no citur Eiropā pieņemtā sliežu standartplatuma (1435 mm).
No Rīgas kursēja bezpārsēšanās vagoni maršrutos Rīga—Jelgava—Viļņa—Varšava—Berlīne (ceļā bija jāpavada 31 stunda 15 minūtes), Rīga—Varšava, Tallina—Varšava. Caur Rēzekni un Daugavpili kursēja Ļeņingradas—Varšavas un Ļeņingradas—Berlīnes vilcieni.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;Par Rail Baltic [http://edzl.lv/lv/par-rail-baltica/fakti fakti]&lt;/ref&gt;

== Projektēšana ==
[[Attēls:RB infografiki Karte PDF LV-1.png|thumb|300px|''Rail Baltica'' infografika ar RB maršrutu Baltijas valstīs (2017)]]
[[Attēls:Rail Baltica plāksnīte.JPG|thumb|300px|Plāksnīte, kas 2015. gadā bija uzstādīta pie [[Rīgas Pasažieru stacija]]s ēkas]]
[[Attēls:Rail Baltica projekta struktura.png|thumb|300px|''Rail Baltica'' projekta ieviesēju struktūra pirms Somijas ''Oy Suomen Rata'' AB iesaistīšanās 2019. gadā]]
[[Attēls:RB infografiks LV-1.png|thumb|300px|''Rail Baltica'' projekta reklāma]]
Pēc ilgām diskusijām visas trīs Baltijas valstis 2011. gada martā vienojās, ka ''Rail Baltica'' būvēs pa īsāko maršrutu [[Tallina]]-[[Pērnava]]-[[Rīga]]-[[Panevēža]]-[[Kauņa]], lai nodrošinātu lielākos ieguvumus par zemākajām izmaksām. Šādu secinājumu izteica arī AECOM veiktais pētījums 2013. gadā, analizējot iespējamos maršrutus un sliežu ceļu atrašanās vietu visās trīs Baltijas valstīs.
2017. gadā visu Baltijas valstu ministrijas apstiprināja starpvaldību līgumu par ''Rail Baltica'' maršrutu no Tallinas caur Pērnavu, Rīgu, Panevēžu, Kauņu līdz Lietuvas/Polijas robežai ar Kauņas—Viļņas savienojumu kā daļu no kopējā projekta.
2018. gada aprīlī apstiprināja izstrādātās būvprojektēšanas vadlīnijas, kas noteica maksimālo projektēto pasažieru vilcienu ātrumu 249 km/h, nodrošinot iespēju pārvietoties ar ātrumu līdz 234 km/h, un maksimālo kravas vilcienu kustības ātrumu — 120 km/h.&lt;ref name=&quot;railbaltica.org&quot;/&gt;

Kustību posmā no Tallinas līdz Helsinkiem plānoja nodrošināt ar prāmjiem, pieļaujot arī [[Tunelis Tallina–Helsinki|tuneļa Tallina—Helsinki]] izbūvi.
Igaunijā paredzēja būvēt divas pasažieru dzelzceļa stacijas — Tallinas Centrālo staciju un Pērnavas staciju, Latvijā — [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas Centrālo staciju]] un Starptautiskās lidostas &quot;Rīga&quot; staciju, bet Lietuvā — Panevēžā, Palemonas staciju Kauņā un Viļņā.

Latvijā dzelzceļa līnija no Lietuvas robežas vedīs garām [[Bauska]]i, Misai un [[Iecava]]i, šķērsos [[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvi]] netālu no Salaspils, tad turpināsies gar [[Vangaži]]em, cauri [[Sējas pagasts|Sējas pagastam]], gar [[Zvejniekciems|Zvejniekciemu]], tālāk paralēli [[Eiropas autoceļš E67|Via Baltica]] līdz [[Salacgrīva]]i.

=== Rīgas loks ===
Sākotnēji plānoja būvēt īpašu Rīgas dzelzceļa loku, kas no pamattrases atdalītos pie [[Baldone]]s un vestu paralēli [[Rīgas apvedceļš|Rīgas apvedceļam]] līdz [[Lidosta &quot;Rīga&quot; (stacija)|lidostas &quot;Rīga&quot; stacijai]], tālāk caur [[Imanta (Rīga)|Imantu]], [[Zasulauks|Zasulauku]], [[Torņakalns|Torņakalnu]], pāri Daugavai pa jaunu tiltu blakus [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|Dzelzceļa tiltam]] līdz [[Rīgas Pasažieru stacija]]i. Izmantojot likvidētās [[dzelzceļa līnija Rīga—Ērgļi|dzelzceļa līnijas Rīga Preču—Ērgļi]] daļu, vilcieni brauktu garām pasažieru vilcienu apkalpes punktam [[Acone|Aconē]] līdz [[Upeslejas|Upeslejām]], kur savienotos ar ''Rail Baltica'' pamattrasi.
2017. gada 31. janvārī Tallinā parakstītajā triju Baltijas valstu starpvaldību līgumā par ''Rail Baltica'' dzelzceļa izveidi Rīgas dzelzceļa loks caur lidostu nebija pieminēts.&lt;ref&gt;[https://likumi.lv/ta/id/292029-par-igaunijas-republikas-valdibas-latvijas-republikas-valdibas-un-lietuvas-republikas-valdibas-ligumu-par-irail-balticrail-balticai-dzelzcela-savienojuma-izveidi Nosaukums: Par Igaunijas Republikas valdības, Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par Rail Baltic/Rail Baltica dzelzceļa savienojuma izveidi] pieņemts Saeimā 22.06.2017.&lt;/ref&gt;

Sakarā ar finansējuma trūkumu 2024. gada septembrī Satiksmes ministrija piedāvāja atteikties no sākotnējā Rīgas loka projekta un izveidot 1520 mm platsliežu dzelzceļa savienojumu no Rīgas Centrālās pasažieru stacijas līdz Rīgas lidostai, kā arī modernizēt esošo savienojumu līdz plānotajai multimodālajai pasažieru stacijai &quot;Daugavkrasti&quot; Salaspilī.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.09.2024-pirms-rail-baltica-ienaksanas-riga-piedava-buvet-esoso-sliezu-platuma-celu-starp-centru-un-lidostu.a567369/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Pirms «Rail Baltica» ienākšanas Rīgā piedāvā būvēt esošo sliežu platuma ceļu starp centru un lidostu] lsm.lv 2024. gada 3. septembrī&lt;/ref&gt;

=== Reģionālās stacijas ===

Atkarībā no pasažieru skaita, plānoti trīs ''Rail Baltica'' reģionālo staciju varianti — pamatstacija, paplašinātā stacija vai pieturvieta tikai ar peroniem, katrā stacijā un pieturvietā būs nodrošināta autostāvvieta, e-automašīnu uzlādes stacija, kā arī velosipēdu novietnes. Sākotnēji vilcienu kustības plāns paredzēja Igaunijā 12, Lietuvā 10 un Latvijā 15 reģionālās pieturas.
2021. gada oktobrī Latvijā norisinājās sabiedrības iesaistes kampaņa, kurā aicināja iedzīvotājus, apkaimju biedrības un pašvaldības piedalīties balsojumā, lai palīdzētu rast topošo Rail Baltica staciju nosaukumus 16 reģionālajiem mobilitātes punktiem: [[Salacgrīva]], [[Tūja (Liepupes pagasts)|Tūja]], [[Skulte (Skultes pagasts)|Skulte]], [[Vangaži]], [[Saurieši (Stopiņu pagasts)|Saurieši]], [[Slāvu tilts]], [[Torņakalns]], [[Zasulauks]], [[Imanta (Rīga)|Imanta]], [[Jaunmārupe]], [[Olaine]], [[Ķekava]], [[Salaspils]], [[Baldone]], [[Iecava]] un [[Bauska]] un vienai jaunai pieturvietai pie [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas]] uz esošā sliežu ceļa.&lt;ref&gt;[https://www.sam.gov.lv/lv/jaunums/ka-sauksi-ta-brauksi-sak-sabiedribas-balsojumu-rail-baltica-regionalo-staciju-nosaukumu-izveidei „Kā sauksi, tā brauksi” — sāk sabiedrības balsojumu Rail Baltica reģionālo staciju nosaukumu izveidei] Satiksmes ministrija, 2021&lt;/ref&gt;

Finansējuma trūkuma dēļ 2024. gadā samazināja plānoto staciju skaitu un martā apstiprināja šādus staciju nosaukumus Latvijā: Salacgrīva, [[Skultes muiža]], Vangaži, [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciems]], [[Daugavkrasti (Salaspils)]], Baldone, [[Lieliecava]], [[Mūsa (Bauska)]], Ķekava, [[Bērzpils (Jaunolaine)]], Jaunmārupe, [[Lidosta &quot;Rīga&quot; (stacija)|Lidosta &quot;Rīga&quot;]], Zasulauks, Saurieši.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120004619/doti-nosaukumi-rail-baltica-dzelzcela-stacijam-latvija Doti nosaukumi 'Rail Baltica' dzelzceļa stacijām Latvijā]&lt;/ref&gt;
2014. gada novembrī Mārupes&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.marupe.lv/marupes-pasvaldiba-neatbalsta-projekta-rail-baltica-iespejamos-trasejumus-novada-teritorija/ |title=Pašvaldība neatbalsta projekta „Rail Baltica” iespējamos trasējumus Mārupes teritorijā |access-date={{dat|2014|11|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20141120174742/http://www.marupe.lv/marupes-pasvaldiba-neatbalsta-projekta-rail-baltica-iespejamos-trasejumus-novada-teritorija/ |archivedate={{dat|2014|11|20||bez}} }}&lt;/ref&gt; un Babītes novadu pašvaldības kategoriski iebilda pret piedāvātajiem ''Rail Baltica'' savienojumu variantiem ar Rīgas lidostu un ostu Krievu salā, bet Babītes novada pašvaldība atsauca savu iebildumu, uzzinot, ka savienojumu nebūvēs Babītes novadā. 2015. gada janvārī ''Rail Baltica'' plānotajam maršrutam iebilda arī Rīgas,&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/temas/rail-baltica/|title=Rail Baltica|website=www.lsm.lv|access-date=2019-03-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; kā arī Ķekavas&lt;ref&gt;[http://financenet.tvnet.lv/viedokli/549524-kekavas_pasvaldiba_neredz_ieguvumus_no_rail_baltica_projekta Ķekavas pašvaldība neredz ieguvumus no «Rail Baltica» projekta] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150301170757/http://financenet.tvnet.lv/viedokli/549524-kekavas_pasvaldiba_neredz_ieguvumus_no_rail_baltica_projekta |date={{dat|2015|03|01||bez}} }}, TVnet, 2015. gada 26. februāris.&lt;/ref&gt; un Sējas&lt;ref&gt;[http://www.la.lv/sejas-novads-ar-rail-baltica-ii-marsrutu-rupji-parkaptas-iedzivotaju-intereses/ Sējas novads: Ar “Rail Baltica II” maršrutu rupji pārkāptas iedzīvotāju intereses], Latvijas Avīze, 2015. gada 24. februāris.
&lt;/ref&gt; novada pašvaldība, Limbažu&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/bizness/transports-logistika/limbazu-novada-iedzivotaji-satraukti-par-rail-baltica-projektu-dazi-to-salidzina-ar-monstru.d?id=45640636 Limbažu novada iedzīvotāji satraukti par 'Rail Baltica' projektu; daži to salīdzina ar monstru]. Delfi, [[LETA]], 2015. gada 2. marts&lt;/ref&gt; novada iedzīvotāji.

=== Rīgas Centrālā stacija ===
[[Attēls:Construction of Riga Central Train Station - August 2026 08.jpg|thumb|250px|''Rail Baltica'' dzelzceļa stacijas ēkas dienvidu puse (2026)]]
Sākotnēji plānoja izbūvēt divus jaunus normālplatuma (1435 mm) dzelzceļus 2,6 km garumā, 6 jaunus dzelzceļa pārvadus, dzelzceļa satiksmi organizējot pa estakādi un 1 km garu tiltu pāri Daugavai un [[Mazā Daugava (Rīga)|Mazajai Daugavai]].
''Rail Baltica'' Rīgas Centrālās pasažieru stacijas un tilta projektētājs un būvnieks bija personu apvienība ''BESIX RERE GROUP''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://info.railbaltica.org/lv/infrastruktura |title=info.railbaltica.org |access-date={{dat|2021|11|02||bez}} |archive-date={{dat|2021|11|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211102092715/https://info.railbaltica.org/lv/infrastruktura }}&lt;/ref&gt;

Jaunās Rīgas Centrālās stacijas būvi plānoja pabeigt 2025.—2026. gadā, bet finansējuma kavēšanās dēļ būvniecības pabeigšanu pārbīdīja līdz 2026.—2027. gadam.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/13.04.2023-rail-baltica-ievieseji-paslaik-finansejuma-piesaiste-netiek-lidzi-buvdarbiem.a504661/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article «Rail Baltica» ieviesēji: Pašlaik finansējuma piesaiste netiek līdzi būvdarbiem] lsm.lv 2023. gada 13. aprīlī&lt;/ref&gt;
Rīgas Centrālās stacijas izbūve no 200 miljoniem eiro 2017. gadā pieauga līdz 430 miljoniem 2019. gadā, tad līdz 566 miljoniem vai pat 888 miljoniem eiro 2024. gadā.&lt;ref name=&quot;LSM16NOV&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/15.09.2024-apsver-iespeju-rail-baltica-buvesanu-turpinat-pa-sakotneji-nesavienotiem-posmiem.a568853/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Apsver iespēju «Rail Baltica» būvēšanu turpināt pa sākotnēji nesavienotiem posmiem] lsm.lv 2024. gada 16. septembrī&lt;/ref&gt;
2025. gada 18. februārī Latvijas valdība nolēma pārdalīt 114 miljonus eiro no [[Eiropas Savienības Atveseļošanas fonds|Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda]] finansējuma. Centrālās stacijas dienvidu daļas celtniecību plānoja pabeigt līdz 2026. gada 31. augustam, ietverot stacijas ēkas uzgaidāmā stāva un jumta darbus, platformu apdari, kā arī piekļuves izveidi stacijas ēkai gan no stacijas laukuma puses, gan no Satiksmes ministrijas ēkas puses.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/18.02.2025-rigas-centralas-stacijas-buvniecibai-pardala-114-miljonus-eiro.a588324/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Rīgas Centrālās stacijas būvniecībai pārdala 114 miljonus eiro] lsm.lv 2025. gada 18. februārī&lt;/ref&gt;
Aprīlī &quot;Eiropas Dzelzceļa līnijas&quot; informēja, ka atsākti darbi Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļā un būtiskos darbus plānots pabeigt līdz 2026. gada rudenim.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/18.02.2025-rigas-centralas-stacijas-buvniecibai-pardala-114-miljonus-eiro.a588324/ Atsāk «Rail Baltica» Rīgas Centrālās stacijas būvniecību; ēku varētu izmantot 2027. gada vasarā] lsm.lv 2025. gada 16. aprīlī&lt;/ref&gt;

=== Rīgas lidostas dzelzceļa stacija ===
Jaunbūvējamo lidostas dzelzceļa staciju plānots pilnībā integrēt esošajā [[Rīgas lidosta|lidostas &quot;Rīga&quot;]] infrastruktūrā. Paredzams, ka pa jaunuzbūvēto dzelzceļu līdz [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas centrālajai dzelzceļa stacijai]] četras reizes dienā kursēs &quot;Rail Baltica&quot; ātrvilciens, un ik pa 15-30 minūtēm atspoles (''shuttle'') vilciens, ļaujot astoņās minūtēs nokļūt no lidostas galvaspilsētas centrā.

Kopumā būvniecības darbi plānoti vairākās kārtās: stacijas ēkas būve trijos līmeņos un piebraucamie ceļi ar saistīto infrastruktūru, stacijas ēkas fasādes izveide, estakādes uz Rīgu un Jaunmārupi izbūve. Dzelzceļa estakādes plānotais augstums ir apmēram 10 metri, pār K. Ulmaņa gatvi būvēs 113 m garu dzelzceļa pārvadu. Līdztekus &quot;Rail Baltica&quot; stacijas izbūvei plānota arī lidostas termināla paplašināšanas 6. kārta un jauna gaisa satiksmes vadības torņa būvniecība.&lt;ref name=&quot;lidosta&quot;/&gt;

''Rail Baltica'' stacijas būvniecību pie lidostas sāka 2021. gada 30. jūnijā, termināli bija plānots pabeigt 2023. gada sākumā, savukārt lidostas infrastruktūru kopumā — līdz 2025. gada beigām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/sak-rail-baltica-stacijas-buvniecibu-pie-lidostas.a411008/ Sāk «Rail Baltica» stacijas būvniecību pie lidostas] lsm.lv 2021. gada 30. jūnijā&lt;/ref&gt;
Lai gan 2023. gadā termināļa ēka nebija uzcelta, tomēr būvnieku konsorcijs ([[Austrija]]s uzņēmums ''Swietelsky AG'', Latvijas ceļu būves firma SIA Binders un AS ''LNK Industries'') solīja lidostas dzelzceļa stacijas būvdarbus paveikt piecos posmos līdz 2025. gada decembrim.&lt;ref&gt;[https://edzl.lv/noderigi/rail-baltica-stacija-starptautiskaja-lidosta-riga Rail Baltica stacija starptautiskajā lidostā &quot;Rīga&quot;]&lt;/ref&gt;

2023. gada septembrī kļuva zināms, ka ar tobrīd pieejamo finansējumu līdz 2025. gadam varēs pabeigt darbus ap Satiksmes ministriju un Centrāltirgu, turpināt iesākto ap lidostu un izbūvēt 13 kilometrus sliežu starp Iecavu un Bausku.
Lai Rīgā iesāktos darbus līdz 2027. gadam pabeigtu, pietrūka vairāk nekā 200 miljonu eiro, no tiem mazāk par pusi paredzēja Centrālās stacijas posmam, savukārt vairāk nekā simt miljoni eiro bija vajadzīgi, lai uzbūvētu 4,5 kilometrus garo sliežu ceļu no Jaunmārupes līdz Imantai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/26.09.2023-rail-baltica-darbiem-riga-pietrukst-200-miljonu-eiro-pirmie-vilcieni-latvija-varetu-sakt-kurset-agrak.a525297/ «Rail Baltica» darbiem Rīgā pietrūkst 200 miljonu eiro; pirmie vilcieni Latvijā varētu sākt kursēt agrāk] lsm.lv 2023. gada 26. septembrī&lt;/ref&gt;

&quot;Rail Baltica&quot; Lidostas stacijas (RIX) būvniecības izmaksas no sākotnēji nosolītajiem 237 miljoniem izauga līdz 399 miljoniem eiro 2024. gadā.&lt;ref name=&quot;LSM16NOV&quot;/&gt;
2025. gada jūlijā kļuva zināms, ka ir pabeigta dzelzceļa stacijas ēkas dzelzsbetona nesošo konstrukciju, pasažieru platformas un iekšējā viadukta posma izbūve, kā arī uzbūvēti 45 sliežu ceļa viadukta balsti 1,5 km garumā. Tālākajā posmā paredzēta 2,4 km dzelzceļa uzbēruma būvniecība un 115 metru gara pārvada izbūve pār [[Kārļa Ulmaņa gatve|Kārļa Ulmaņa gatvi]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.07.2025-pabeigta-rail-baltica-lidostas-stacijas-nesosas-konstrukcijas-un-pasazieru-platformas-izbuve.a605246/ Pabeigta «Rail Baltica» lidostas stacijas nesošās konstrukcijas un pasažieru platformas izbūve] lsm.lv 2025. gada 2. jūlijā&lt;/ref&gt;

=== Projekta ieviesēji ===

2014. gadā nodibināja projekta centrālo koordinatoru Baltijas valstu kopuzņēmumu ''[[RB Rail]]'', kura pārziņā ir dzelzceļa līnijas projektēšana, būvniecība un mārketinga aktivitāšu realizācija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/projekta-ievieseji/centralais-koordinators/|title=Centrālais koordinators|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv|archive-date=2018-06-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20180612180442/http://www.railbaltica.org/lv/projekta-ievieseji/centralais-koordinators/}}&lt;/ref&gt;
&quot;RB Rail&quot; padomi veido seši locekļi, kurus ievēlē uz trīs gadiem. Katrs akcionārs — Igaunija, Latvija, Lietuva — izvirza divus kandidātus, kurus apstiprina akcionāru pilnsapulcē. Akcionāru līgums nosaka, ka padomes priekšsēdētāja amatu katru gadu rotācijas kārtībā ieņem kopuzņēmuma pārstāvis no citas valsts.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.01.2025-rail-baltica-dzelzcela-projektam-draud-noraut-stopkranu-rb-rail-valstij-prasa-9-miljonus-eiro.a585341/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article «Rail Baltica» dzelzceļa projektam draud «noraut stopkrānu»; «RB Rail» valstij prasa 9 miljonus eiro] lsm.lv 2025. gada 27. janvārī&lt;/ref&gt;

Projekta nacionālie ieviesēji ir ''Rail Baltic Estonia'' OU un ''Estonian Technical Regulatory Authority'' Igaunijā, &quot;Eiropas Dzelzceļa līnijas&quot; SIA Latvijā, ''Rail Baltica statybe'' UAB un ''Lietuvos geležinkeliai'' JSC Lietuvā. Būvniecība, ko veic projekta ieviesēji, notiek ''RB RAIL'' AS pārraudzībā un atbilstoši vienotiem iepirkuma principiem un līgumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/implementing-bodies/|title=Implementing bodies|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv|archive-date=2018-06-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20180612180340/http://www.railbaltica.org/lv/implementing-bodies/}}&lt;/ref&gt;
2019. gada 1. februārī Somijas valdība pieņēma lēmumu dibināt sabiedrību ar ierobežotu atbildību ''Oy Suomen Rata'' AB, plānojot, ka tās apakšuzņēmums ''Rail Baltica company'' kļūs par ''Rail Baltica'' projekta kopuzņēmuma ''RB Rail'' AS akcionāru. Somija apņēmās sekmēt [[Ziemeļjūra]]s—Baltijas pamattīkla koridora izaugsmi arī uz ziemeļiem no Helsinkiem.&lt;ref&gt;[http://www.railbaltica.org/lv/somija-klus-par-rail-baltica-kopuznemuma-akcionariem/ Somija kļūs par Rail Baltica kopuzņēmuma akcionāriem] railbaltica.org, 05.02.2019&lt;/ref&gt;

2024. gada aprīlī no amata atkāpās uzņēmuma &quot;Eiropas Dzelzceļa līnijas&quot; valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris, kurš amata pienākumus sāka pildīt 2019. gada 1. augustā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.04.2024-eiropas-dzelzcela-liniju-valdes-vaditajs-atkapjas-no-amata.a551963/ «Eiropas Dzelzceļa līniju» valdes vadītājs atkāpjas no amata] lsm.lv 2024. gada 26. aprīlī&lt;/ref&gt;

== Finansēšanas problēmas ==
Sākotnējā AECOM analīze 2011. gadā paredzēja projekta izmaksas 3,6 miljardu apmērā un pierādīja, ka projekts ir ilgtspējīgs un nesīs ekonomiskos ieguvumus. Pēc AECOM analīzes projektu papildināja ar pasažieru staciju Starptautiskajā lidostā &quot;Rīga&quot; Latvijā, Kauņa—Viļņa savienojumu Lietuvā, tramvaja līniju [[Ilemiste (stacija)|Ilemiste]]—[[Tallinas lidosta]] Igaunijā.
Paredzēja, ka ''Rail Baltica'' projekts radīs arī vairākus nekvantificējamus ieguvumus, ko būs iespējams realizēt caur reģionu integrāciju, tūrisma attīstību, jaunām biznesa iespējām, ārvalstu tiešajām investīcijām, pieeju jauniem eksporta tirgiem, tehnoloģiju transfēru, inovācijām, u.c.
2017. gadā kopējās plānotās izmaksas ''Rail Baltica'' projektam bija 5,8 miljardi visās trīs Baltijas valstīs. Veiktā izmaksu-ieguvumu analīze pierādīja projekta ekonomisko ilgtspēju un sabiedrības ieguvumus, lai turpinātu projekta finansēšanu no ES un Baltijas valstu puses.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;

Projektu finansē iesaistītās valstis, Eiropas Savienības TEN-T budžets, kā arī Eiropas Savienības Struktūrfondi un Kohēzijas fondi. 2018. gada sākumā Baltijas valstis un RB Rail AS saņēma CEF 2 stipendijas Rail Baltica dzelzceļa līnijas būvniecībai, parakstot līgumu ar kopējo vērtību 765 miljoni eiro. 2018. gada 13. jūlijā tika parakstīts trešais CEF līdzfinansējuma līgums, kura kopējā vērtība sasniedza 130 miljonus eiro, no kuriem CEF ieguldījums bija 110 miljoni eiro jeb 85% no visiem attiecināmajiem izdevumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/parakstits-tresais-rail-baltica-globala-projekta-cef-lidzfinansejuma-ligums/|title=Parakstīts trešais Rail Baltica Globālā projekta CEF līdzfinansējuma līgums {{!}} Rail Baltica|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-07-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;
Finansiālais ieguldījums no CEF un Baltijas valstīm 2018. gada jūlijā bija aplēsts 824 miljonu eiro apjomā (Igaunija 235, Latvija 303, Lietuva 286).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/par-projektu/finansejums/|title=Projekta finansējums|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv|archive-date=2018-06-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20180607144212/http://www.railbaltica.org/lv/par-projektu/finansejums/}}&lt;/ref&gt;

Sākotnēji būvdarbus bija plānots pabeigt 2026. gadā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/video/rail-baltica-is-your-future/|title=Rail Baltica is your future {{!}} Rail Baltica|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=en|archive-date=2024-05-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20240505000658/https://www.railbaltica.org/video/rail-baltica-is-your-future/}}&lt;/ref&gt; taču tikai 2023. gada sākumā uzņēmuma &quot;RB Rail&quot; vadība pavēstīja, ka ir gatava sākt liela mēroga celtniecības darbus, solot jauno dzelzceļu pa posmiem pabeigt starp 2028. un 2030. gadu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/rail-baltica-koordinatore-pamattrases-celtniecibu-svarigi-pabeigt-lidz-2030-gadam.a494441/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article «Rail Baltica» koordinatore: Pamattrases celtniecību svarīgi pabeigt līdz 2030. gadam] lsm.lv 2023. gada 1. februārī&lt;/ref&gt;
2023. gada novembrī kļuva zināms, ka &quot;RB Rail&quot; kopā ar ekspertiem veido vairākus scenārijus dzelzceļa un ar to saistīto objektu būves dalīšanai vismaz divās kārtās, lai taupītu laiku un naudu. Diskutēja par variantiem, kuros līdz 2030. gadam jāuzbūvē vienīgi līniju, kas no Igaunijas puses caur Salaspili aiziet uz Iecavu un tālāk uz Lietuvu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/19.11.2023-rail-baltica-atrvilciens-var-paiet-garam-rigai.a532280/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular «Rail Baltica» ātrvilciens var paiet garām Rīgai] lsm.lv 2023. gada 19. novembrī&lt;/ref&gt;
2024. gada martā Satiksmes ministrija saskaņošanai iesniedza ziņojumu par projekta pirmās fāzes finansēšanu līdz 2030. gadam.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/24.03.2024-rail-baltica-cauri-visai-rigai-pirmaja-posma-visticamak-neies-trukst-ap-3-miljardiem-eiro.a547888/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular «Rail Baltica» cauri visai Rīgai pirmajā posmā, visticamāk, neies; trūkst ap 3 miljardiem eiro] lsm.lv 2024. gada 24. martā&lt;/ref&gt;

2024. gada 16. jūlijā Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta koordinācijas komiteja (EISI) nolēma projekta īstenošanai piešķirt papildu 346 miljonus eiro Latvijai,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sam.gov.lv/lv/jaunums/eiropas-komisija-pieskir-3461-miljonu-eiro-rail-baltica-projekta-istenosanai-latvija|title=Eiropas Komisija piešķir 346,1 miljonu eiro Rail Baltica projekta īstenošanai Latvijā {{!}} Satiksmes ministrija|website=www.sam.gov.lv|access-date=2025-10-06|language=lv}}&lt;/ref&gt; 370 miljonus eiro — Igaunijai un 458 miljonus eiro — Lietuvai. Šis finansējums Latvijas posmā paredzēts pamattrases būvniecībai aptuveni 27 km garumā no Misas līdz [[Latvijas—Lietuvas robeža]]i. Līdzfinansējums tiks saņemts arī dabasgāzes cauruļvada pārvietošanai posmā Vangaži—Misa, Iecavas augstsprieguma pieslēguma vietas izbūvei un Skultes būvobjektam, kas kalpos kā būvniecības loģistikas bāze Latvijas pamattrases ziemeļu posmam Igaunijas virzienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/17.07.2024-eiropas-komisija-rail-baltica-projekta-turpinasanai-pieskir-papildu-12-miljardus-eiro.a561781/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Eiropas Komisija «Rail Baltica» projekta turpināšanai piešķir papildu 1,2 miljardus eiro] lsm.lv 2024. gada 17. jūlijā&lt;/ref&gt;
27. augustā Latvijas valdība apstiprināja 61 miljona eiro nacionālo līdzfinansējumu pamattrases būvniecībai no Lietuvas robežas līdz [[Misa (stacija)|Misas stacijai]]. Parāds būvniekiem par jau padarītajiem darbiem augusta sākumā sasniedza 40 miljonus eiro. Līdz augusta beigām no valsts budžeta samaksāja 10 miljonus, bet līdz septembra beigām bija jāatrod vēl aptuveni 16 miljonus eiro.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/28.08.2024-parads-rail-baltica-buvniekiem-aptuveni-16-miljoni-eiro-kas-jaatrod-lidz-septembra-beigam.a566711/ Parāds «Rail Baltica» būvniekiem — aptuveni 16 miljoni eiro, kas jāatrod līdz septembra beigām] lsm.lv 2024. gada 28. augustā&lt;/ref&gt;

2025. gada rudenī projekta vadība pavēstīja, ka Latvija nodokļos pēdējos gados atgūst vairāk, nekā iemaksājusi projektā, jo visi projekta nodokļi tiek maksāti Latvijā, ieskaitot nodokļus no Igaunijas un Lietuvas finansējuma.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120090074/tris-eiro-pret-vienu-latvija-pat-nopelna-no-rb-rail-darbibas-apgalvo-amatpersonas|title=Trīs eiro pret vienu – Latvija pat nopelna no &quot;RB Rail&quot; darbības, apgalvo amatpersonas|website=Delfi|access-date=2025-10-06|date=2025-10-06|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Izmeklēšana Latvijā ===
2024. gada 13. decembra Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala ziņojumā bija minēts, ka būtiskākās kļūdas projekta plānošanas etapā pieļāva ministru prezidents [[Arturs Krišjānis Kariņš]], AS &quot;RB Rail&quot; stratēģiskais direktors [[Kaspars Briškens]] un satiksmes ministrs [[Tālis Linkaits]]. Kopumā komisijas gala ziņojumā ir ietverti 29 secinājumi, 16 priekšlikumi un nosauktas 18 personas, kuras komisijas ieskatā pieļāva kļūdas, apdraudēja projekta īstenošanu un nepieņēma pietiekami aktīvu pozīciju tā īstenošanā. Ziņojumā teikts, ka Krišjānis Kariņš pēc būtības neiedziļinājās &quot;Rail Baltica&quot; projekta īstenošanā, tostarp arī neizveidoja šim projektam nepieciešamo uzraudzības un institucionālās pārvaldības sistēmu. Kaspars Briškens bija atbildīgs par 2017. gada &quot;Rail Baltica&quot; projekta izmaksu un ieguvumu analīzi, kas ietvēra tās pasūtīšanu, izvērtēšanu un pieņemšanu, kas saturēja būtiskas kļūdas un neatbilda realitātei. Tālis Linkaits valdībai nesniedza objektīvu informāciju par &quot;Rail Baltica&quot; projekta patiesajām izmaksām, tostarp nekontrolējot projekta investīciju un ekspluatācijas izmaksas, sekmējot to, ka projekta izmaksu palielinājumu atbalstīja bez to pienācīgas izvērtēšanas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.12.2024-parlamentaras-izmeklesanas-komisija-butiskakas-kludas-rail-baltica-projekta-pielava-karins-briskens-un-linkaits.a580272/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Parlamentārās izmeklēšanas komisija: Būtiskākās kļūdas «Rail Baltica» projektā pieļāva Kariņš, Briškens un Linkaits] lsm.lv 2024. gada 13. decembrī&lt;/ref&gt;

2024. gada 10. decembrī [[Latvijas Republikas prokuratūra]]s Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta Personu un valsts tiesību aizsardzības koordinācijas nodaļa uzsāka kriminālprocesu par to, ka par &quot;Rail Baltica&quot; projekta ieviešanu atbildīgās valsts amatpersonas, iespējams, radījušas zaudējumus valsts budžetam lielā apmērā saistībā ar projekta infrastruktūras objektu būvniecību.
Kriminālprocess sākts par noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā, nevis pret konkrētām amatpersonām. Saskaņā ar ģenerālprokurora lēmumu kriminālprocesu nodeva izmeklēšanai [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.12.2024-sak-kriminalprocesu-par-parkapumiem-rail-baltica-projekta-ieviesana.a580770/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Sāk kriminālprocesu par pārkāpumiem «Rail Baltica» projekta ieviešanā] lsm.lv 2024. gada 18. decembrī&lt;/ref&gt;

==== Pirmās kārtas plāns Latvijā ====
2024. gada 28. oktobrī Satiksmes ministrija publiskoja informatīvo ziņojumu par plānoto ''Rail Baltica'' projekta pirmo kārtu, līdz 2030. gadam piedāvājot uzbūvēt vienu sliežu ceļu no Lietuvas robežas līdz Igaunijas robežai ar [[Bauska]]s, [[Salaspils]]/[[Daugavkrasti|Daugavkrastu]], [[Skulte (stacija)|Skultes muižas]] un [[Salacgrīva]]s reģionālajām stacijām, uzbūvēt sliežu ceļu no [[Imanta (stacija)|Imantas stacijas]] līdz Rīgas lidostai, pabeidzot darbus Rīgas lidostas stacijā un Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu daļā. Paredzēja ar privātās un publiskās partnerības finansējuma palīdzību uzbūvēt arī sliežu ceļu no [[Upeslejas|Upeslejām]] līdz Rīgas Centrālajai stacijai vai arī no Misas līdz lidostas stacijai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/28.10.2024-riga-savienota-tikai-no-vienas-puses-un-sliedem-uz-igauniju-naudu-vel-mekle-rail-baltica-sakotnejie-scenariji.a574278/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Rīga savienota tikai no vienas puses, un sliedēm uz Igauniju naudu vēl meklē — «Rail Baltica» sākotnējie scenāriji] lsm.lv 2024. gada 28. oktobrī&lt;/ref&gt;
6. novembrī &quot;RB Rail&quot; informēja, ka Latvijā projekta pirmās kārtas īstenošana 6,4 miljardu eiro vietā izmaksās 5 miljardus eiro. SIA &quot;Eiropas Dzelzceļa līnijas&quot; skaidroja, ka galvenais ietaupījums rodas, nebūvējot 900 miljonus eiro vērto tiešo savienojumu starp lidostu un Misu, kā arī 400 miljonus eiro vērtās trokšņu sienas un autoceļu šķērsojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/06.11.2024-par-15-miljardiem-letak-rail-baltica-pirmaja-karta-atrod-butisku-ietaupijumu.a575463/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Par 1,5 miljardiem lētāk — «Rail Baltica» pirmajā kārtā atrod būtisku ietaupījumu] lsm.lv 2024. gada 6. novembrī&lt;/ref&gt;

10. decembrī Latvijas valdība konceptuāli atbalstīja prioritāros uzdevumus:&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.12.2024-rail-baltica-projektam-noteiks-izmaksu-griestus-sapnis-par-rigas-ieklausanu-vel-nemirst.a579686/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme «Rail Baltica» projektam noteiks izmaksu griestus; sapnis par Rīgas iekļaušanu vēl nemirst] lsm.lv 2024. gada 11. decembrī&lt;/ref&gt;
# izveidot normālplatuma dzelzceļa maģistrāli Lietuvas robeža—Misa—Upeslejas—Vangaži—Igaunijas robeža, sākot būvdarbus posmā Lietuvas robeža—Misa;
# pabeigt būvdarbus ''Rail Baltica'' pasažieru stacijā &quot;Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;&quot; un dzelzceļa stacijas &quot;Rīgas Centrālā stacija&quot; dienvidu daļā;
# izveidot jaunu dzelzceļa savienojumu no Imantas stacijas uz Rīgas lidostu un uzbūvēt staciju &quot;Daugavkrasti&quot; Salaspilī, nodrošinot pārsēšanās iespēju starp ''Rail Baltica'' un esošo 1520 mm platsliežu dzelzceļa tīklu;
# izveidot kravu uzkraušanas/izkraušanas vietu abās Daugavas pusēs militārās mobilitātes vajadzībām, neuzņemoties papildu finansiālu segumu.

2025. gada 2. jūlijā Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) koordinācijas komiteja piešķīra papildu 153,5 miljonu eiro finansējumu ''Rail Baltica'' projekta Latvijas prioritārajām aktivitātēm, 47,1 miljonu eiro piešķīra Igaunijai un 94,9 miljonus eiro Lietuvai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/03.07.2025-eiropas-komisija-pieskir-latvijai-1535-miljonus-eiro-dzelzcela-projektam-rail-baltica.a605488/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Eiropas Komisija piešķir Latvijai 153,5 miljonus eiro dzelzceļa projektam «Rail Baltica»] lsm.lv 2025. gada 3. jūlijā&lt;/ref&gt;
11. jūlijā &quot;Eiropas Dzelzceļa līnijas&quot; un &quot;ERB Rail&quot; parakstīja aktus par plaša mēroga būvdarbu uzsākšanu ''Rail Baltica'' pamattrases dienvidu posmā Misa—Lietuvas robeža, kas iekļauj nesprāgušās munīcijas pārbaudes, dzelzceļa uzbēruma būvniecību, pievadceļu un pagaidu ceļu būvdarbus, kā arī jauna dzelzceļa pārvada un tilta pār [[Iecava (upe)|Iecavas upi]] būvniecību.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.07.2025-ar-pirmajiem-ligumiem-latvija-saks-plasus-rail-baltica-dzelzcela-pamattrases-buvdarbus.a606520/ Ar pirmajiem līgumiem Latvijā sāks plašus «Rail Baltica» dzelzceļa pamattrases būvdarbus] lsm.lv 2025. gada 11. jūlijā&lt;/ref&gt;

2026. gada 27. janvārī Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens brīdināja, ka līdz 2030. gadam pamattrasi pabeigt neizdosies, jo &quot;Rail Baltica&quot; pamattrases pabeigšanai trūkst 3—4 miljardu eiro.&lt;ref&gt;[https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/370575/intervija-ar-eiropas-dzelzcela-linijas-valdes-priekssedetaju-mari-dzelmi Intervija ar &quot;Eiropas Dzelzceļa līnijas&quot; valdes priekšsēdētāju Māri Dzelmi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20260129131805/https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/370575/intervija-ar-eiropas-dzelzcela-linijas-valdes-priekssedetaju-mari-dzelmi |date={{dat|2026|01|29||bez}} }} lsm.lv 28.01.2026&lt;/ref&gt; 2026. gada 22. septembrī Baltijas valstis vienojās par dzelzceļa projekta ''Rail Baltica'' pirmās kārtas termiņa pagarināšanu līdz 2034. gadam.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Kulbergs: Baltijas valstis vienojušās par «Rail Baltica» pirmās kārtas termiņa pagarināšanu līdz 2034. gadam |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/22.09.2026-kulbergs-baltijas-valstis-vienojusas-par-rail-baltica-pirmas-kartas-termina-pagarinasanu-lidz-2034-gadam.a664291/ |accessdate={{dat|2026|9|23||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2026|9|23||bez}}}}&lt;/ref&gt;
1. oktobrī valdība nolēma, ka ''Rail Baltica'' sliežu viena kilometra izmaksas būs ne vairāk kā 20 miljoni eiro.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/01.10.2026-valdiba-nosaka-20-miljonu-eiro-griestus-viena-rail-baltica-sliezu-kilometra-izbuvei.a665717/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Valdība nosaka 20 miljonu eiro griestus viena «Rail Baltica» sliežu kilometra izbūvei] lsm.lv 01.10.2026&lt;/ref&gt;

== Būvdarbu gaita ==

=== Polijā ===
[[Attēls:Rail Baltica.svg|thumb|''Rail Baltica'' (E75) Polijas daļas karte]]
&quot;Rail Baltica&quot; Polijas posmā esošo normālplatuma dzelzceļu sāka modernizēt pirms tā plānošanas sākuma Baltijas valstīs 2016. gadā. 400 km garo modernizējamo dzelzceļu sadalīja piecos posmos — no [[Varšava]]s līdz Sadovnei (''Sadowne Węgrowskie''), tālāk līdz [[Čiževa]]i, tad līdz [[Bjalistoka]]i (449. un 6. Polijas dzelzceļa līnijas), tālāk līdz [[Elka]]i (38. Polijas dzelzceļa līnija) un līdz Lietuvas robežai. Līdz 2025. gadam lielākajā daļā posmu darbi bija paveikti, bet pēdējo posmu caur [[Olecko]] (41. Polijas dzelzceļa līnija), [[Suvalki]]em (39. Polijas dzelzceļa līnija) līdz Trakiškiem (51. Polijas dzelzceļa līnija) plāno pabeigt īsi pēc 2030. gada, jo tam vajadzīga jauna sliežu ceļa izbūve ap divu miljardu eiro vērtībā. Brauciena ilgumu no Varšavas līdz Lietuvas robežai plānoja ap trim stundām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.02.2025-polija-darbi-pie-rail-baltica-rit-uz-prieksu-gaida-uz-ieviesanu-baltija.a588879/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Polijā darbi pie «Rail Baltica» rit uz priekšu; gaida uz ieviešanu Baltijā] lsm.lv 2025. gada 22. februārī&lt;/ref&gt;
&lt;gallery&gt;
07.05.18 Trakiszki SA133-019 (42085245382).jpg|Vilciens uz Bjalistoku Trakišķu stacijā (2018)
WK15 Suwałki (8) Lichen99.jpg|Vilciens uz Bjalistoku Suvalku stacijā (2015)
Ełk PKP 1.jpg|Elkas stacija (2018)
20240406 124923 April 2024 in Białystok.jpg|Modernizētā Bjalistokas stacija (2024) 
20241218 083011 December 2024 in Białystok.jpg|Vilciens uz Suvalkiem Bjalistokas stacijā (2024)
2020 PKP Czyzew 02.jpg|Čiževas stacija (2020)
&lt;/gallery&gt;

=== Lietuvā ===
2026. gada sākumā dzelzceļa būvdarbi Lietuvas daļā notika 114 kilometrus garā posmā Kauņa—Paņeveža un bija sākta sliežu ieklāšana, sliežu ceļa pamatnes izbūve bija pabeigta aptuveni 9 kilometrus garajā [[Jonava]]s posmā. 2026. gadā plānoja investēt ap 325 miljonus eiro (pamattrases būvniecībai 240 miljonus eiro, sliežu ieklāšanai 9,8 miljonus eiro), daļa no šīs naudas paredzēta projektēšanai un zemes atpirkšanai posmā no Polijas robežas līdz Kauņai.&lt;ref name=&quot;lsm19.02.2026&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/19.02.2026-kas-notiek-ar-rail-baltica-latvija-pamattrase-sogad-plano-ieguldit-32-lidz-46-reizes-mazak-neka-lietuva-un-igaunija.a635312/ Kas notiek ar «Rail Baltica»? Latvijā pamattrasē šogad plāno ieguldīt 3,2 līdz 4,6 reizes mazāk nekā Lietuvā un Igaunijā] lsm.lv 19.02.2026&lt;/ref&gt;

=== Latvijā ===
2026. gada sākumā dzelzceļa trases sagatavošanas darbi Latvijas daļā notika aptuveni 30 kilometrus garā posmā, bet galvenie darbi notika Rīgas Centrālajā un lidostas dzelzceļa stacijās. 2026. gadā plānoja investēt 260 miljonus eiro no Eiropas savienošanas instrumenta (''Connecting Europe Facility''), no ES Atveseļošanas fonda un Kohēzijas fonda un no Latvijas valsts budžeta finansējuma (120 miljonus eiro Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā un 52 miljonus eiro lidostas &quot;Rīga&quot; dzelzceļa stacijā, 75 miljonus eiro dzelzceļa pamattrases būvniecībai). 8 miljonus eiro plānoja izlietot trases posma Lietuvas robeža—Misa pārprojektēšanai, tostarp samazinot sākotnēji plānoto uzbēruma augstumu.&lt;ref name=&quot;lsm19.02.2026&quot;/&gt;

=== Igaunijā ===
2026. gada sākumā dzelzceļa trases sagatavošanas darbi Igaunijas daļā notika 103 kilometrus garā posmā. 2026. gada budžetā investīcijām &quot;Rail Baltica&quot; plānoja 435,7 miljonus eiro, no tiem 345 miljonus eiro pamattrases zemes darbiem, uzbērumiem, tiltiem, līmeņu atdalījumiem un saistītajām civilajām būvēm, bet sliežu ieklāšanu vēl neplānoja sākt.&lt;ref name=&quot;lsm19.02.2026&quot;/&gt;

== Hronoloģija ==
[[Attēls:Pan-European corridor I.svg|thumb|300px|Paneiropas 1. transporta koridors iezīmēts ar sarkanu]]
[[Attēls:RailBaltica-lv.svg|thumb|300px|''Rail Baltica'' sākotnējie varianti 2009. gadā. Vēlāk nolēma būvēt jaunu dzelzceļa līniju no Rīgas caur Panevēžu uz Kauņu.]]
* Trīs pirmo Paneiropas transporta konferenču laikā Prāgā (1991), Krētā (1994) un Helsinkos (1997) apstiprināja Paneiropas transporta koridorus. Koridoru Nr. 1 veidoja ''[[Via Baltica]]'' autoceļš un dzelzceļa līnija ''Rail Baltica'' Helsinki-Tallina-Rīga-Viļņa-Varšava.
* 2001. gadā Baltijas valstu satiksmes ministri Pērnavā parakstīja sadarbības līgumu par sagatavošanas darbu uzsākšanu ''Rail Baltica ''dzelzceļa koridora attīstībai.
* 2004. gadā projektu ''Rail Baltica'' ar Eiropas Savienības Parlamenta un Padomes lēmumu iekļāva Eiropas transporta tīkla (''TEN-T'') koridoru sarakstā kā vienu no deviņiem TEN-T konvencionālā dzelzceļu tīkla koridoriem ar nosaukumu [[Ziemeļjūras-Baltijas koridors]], savienojot [[Roterdama|Roterdamu]] caur Berlīni un Varšavu ar Kauņu, Rīgu un Tallinu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://ec.europa.eu/transport/themes/infrastructure/ten-t-guidelines/corridors/index_en.htm |title=Infrastructure - TEN-T - Connecting Europe |access-date={{dat|2017|05|08||bez}} |archive-date={{dat|2016|10|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20161003092311/http://ec.europa.eu/transport/themes/infrastructure/ten-t-guidelines/corridors/index_en.htm }}&lt;/ref&gt;
* Lai izvērtētu projekta tehniski ekonomisko pamatojumu un rastu efektīvāko risinājumu jaunās transporta saiknes izveidošanai, 2005. gada beigās Dānijas uzņēmums ''COWI AS''  sāka priekšizpēti labākajai ''Rail Baltica'' maršruta, ātruma, izmantojamā sliežu platuma, vilces un citu tehnisko parametru izvēlei.
* 2007. gada janvārī ''COWI AS'' noslēguma ziņojumā ieteica vistaisnāko savienojumu starp Baltijas valstīm un Poliju, paredzot jaunas Eiropas standartiem atbilstošas dzelzceļa līnijas izbūvi visā ''Rail Baltica'' maršrutā. Balstoties uz ziņojumu, iesaistīto valstu atbildīgo nozaru ministri panāca vienošanos par ''Rail Baltica'' projekta 1. kārtas īstenošanu — esošā sliežu ceļa atjaunošanu posmā Kauņa—Rīga—Tallina, līdz 2013. gadam nodrošinot infrastruktūru pasažieru un kravu pārvadājumiem ar ātrumu vismaz 120 km/h visā ''Rail Baltica'' maršrutā.
* Lai nodrošinātu savstarpēji koordinētu projekta ieviešanu visās trīs Baltijas valstīs un Polijā, 2007. gada vasarā parakstīja saprašanās memorandus par esošās dzelzceļa infrastruktūras rekonstrukciju un tehniski-ekonomiskā pamatojuma izstrādi, kā arī projektu pieteikumu iesniegšanu Eiropas Komisijā finansējuma saņemšanai no Eiropas transporta tīkla (TEN-T) budžeta 2007.-2013. gada daudzgadu programmas.
* 2008. gadā [[Eiropas Komisija]] pieņēma lēmumu par ''TEN-T'' budžeta līdzfinansējumu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas projektu iesniegumiem.
* 2010. gada jūnijā Polijas, Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Somijas satiksmes ministriju pārstāvji parakstīja memorandu, kurā apliecināja politisko gribu turpināt ''Rail Baltica ''projekta īstenošanu, tai skaitā deklarēja, ka līgumslēdzējas puses apsvērs iespēju izveidot jaunu, kopēju pasažieru satiksmes līniju Tallina-Rīga-Kauņa-Varšava, izmantojot mūsdienīgas sliežu platuma maiņas iekārtas gan ritošam sastāvam, gan sliežu ceļam, lai nodrošinātu pakalpojumu, kas ir ātrs, ērts un maršrutā konkurētspējīgs ar autosatiksmi.
* 2010.—2011. gadā Apvienotās Karalistes uzņēmums ''AECOM Ltd'' veica priekšizpēti, izvērtējot jaunas 1435 mm dzelzceļa līnijas būvniecības tehniski ekonomisko pamatojumu.
* 2011. gada 10. novembrī [[Valdis Dombrovskis]] kopā ar citiem Baltijas valstu premjeriem Tallinā vienojās ''Rail Baltica'' projekta īstenošanai veidot atsevišķu uzņēmumu ar galveno biroju Rīgā.
* 2013. gada 11. aprīlī, apliecinot interesi un vēlmi turpināt attīstīt dzelzceļa projektu ''Rail Baltica Globālais projekts'', [[Anrijs Matīss]] kopā ar citu Baltijas valstu transporta ministriem Rīgā parakstīja deklarāciju par turpmāko sadarbību.
* 2014. gada aprīlī par uzvarētājiem konkursā par normālplatuma dzelzceļa līnijas ''Rail Baltica'' Latvijas posma detalizētu tehnisko izpēti un ietekmes uz vidi novērtējumu atzina apvienību SIA ''Konstruktionsgruppe Bauen Latvia'', SIA ''Grupa93'' un ''EPG Eisenbahn-und Bauplanungsgesellscaft mbH Erfurt'', kas nodibināja pilnsabiedrību ''RB Latvija''.
* 2014. gada 28. oktobrī, lai sekmīgi varētu realizēt ''Rail Baltica'' Eiropas standarta dzelzceļa līnijas Globālo projektu, nodibināja ''Rail Baltica Globālā projekta'' Baltijas valstu kopuzņēmumu, kuru 12. novembrī kā a/s ''RB Rail'' ierakstīja Latvijas Republikas uzņēmumu reģistrā. Uzņēmumam līdz 2015. gada 26. februārim bija jāiesniedz Baltijas valstu kopīgs pieteikums CEF Eiropas Savienības finansējuma saņemšanai ''Rail Baltica'' projekta īstenošanai.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://edzl.lv/|title=Rail Baltica tapšanas vēsture - Rail Baltica|website=edzl.lv|access-date=2019-03-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* 2015. gada 22. jūnijā Rīgā Latvijas Satiksmes ministrs, Somijas transporta ministre, Polijas infrastruktūras un attīstības ministre, Lietuvas transporta ministrs, Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministrs parakstīja ''Rail Baltica'' attīstības deklarāciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title=Rīgā paraksta deklarāciju par «Rail Baltica» attīstību | url=http://apollo.tvnet.lv/zinas/riga-paraksta-deklaraciju-par-rail-baltica-attistibu/695999 | publisher=Apollo | accessdate={{dat|2015|6|22}} | archive-date={{dat|2015|06|23||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20150623194536/http://apollo.tvnet.lv/zinas/riga-paraksta-deklaraciju-par-rail-baltica-attistibu/695999 }} {{lv ikona}}&lt;/ref&gt;
* 2015. gada 16. oktobrī atklāja vilcienu satiksmi posmā no [[Šestoka]]s līdz Kauņai pa normālplatuma dzelzceļa sliedēm. 2016. gada jūnijā sāka kursēt vilciens Kauņa-[[Bjalistoka]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Lithuanian, Polish railways to launch Kaunas-Bialystok passenger route in June|publisher=[[The Baltic Course]] |url= http://www.baltic-course.com/eng/good_for_business/?doc=121482 |date=31 May 2016}}&lt;/ref&gt;
* 2016. gada augustā [[Kučinska Ministru kabinets]] akceptēja Latvijas Satiksmes ministra [[Uldis Augulis|Ulda Auguļa]] piedāvāto ''Rail Baltica'' dzelzceļa līnijas trases izvietojumu Latvijas teritorijā. Valdība arī noteica nacionālo interešu objekta statusu normālplatuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai ''Rail Baltica,'' lai nodrošinātu projekta vienotu ieviešanu Baltijas valstīs un arī Latvijā, projekta ieviešanā vienoti strādājot 15 tālaika pašvaldībām. Šai dzelzceļa infrastruktūrai noteica aizsargjoslu.
* 2017. gada 31. janvārī Ministru prezidents [[Māris Kučinskis]] Tallinā parakstīja triju Baltijas valstu starpvaldību līgumu par ''Rail Baltica'' dzelzceļa izveidi. Līgums definēja, ka kopīgi uzbūvētā infrastruktūra pieder katrai valstij, kurā tā atrodas, un pārvaldītājam tiks nodrošināta nepieciešamā piekļuve.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/valdiba-atbalsta-triju-baltijas-valstu-starpvaldibu-liguma-projektu-par-rail-baltica.d?id=48441355|title=Valdība atbalsta triju Baltijas valstu starpvaldību līguma projektu par 'Rail Baltica'|last=Bizness|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2023-02-02|date=2017-01-24|language=lv}}
&lt;/ref&gt;
* 2017. gadā publicēja EY izstrādāto izmaksu-ieguvumu analīzi par projekta potenciālajiem ieguvumiem 16,2 miljardu eiro vērtībā un novērtēja izmaksas 5,8 miljardu eiro apmērā.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/rail-baltica-globala-projekta-izmaksu-un-ieguvumu-analize-projekts-ir-finansiali-un-ekonomiski-pamatots/|title=Rail Baltica Globālā projekta izmaksu un ieguvumu analīze: projekts ir finansiāli un ekonomiski pamatots {{!}} Rail Baltica|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* 2018. gada sākumā [[Kučinska valdība]] no Latvijas puses apstiprināja būvprojektēšanas vadlīnijas — obligātos vienotos standartus ''Rail Baltica'' infrastruktūras projektēšanai, būvniecībai un uzturēšanai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/par-projektu/vesture/|title=Projekta vēsture|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv|archive-date=2018-06-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20180614055056/http://www.railbaltica.org/lv/par-projektu/vesture/}}&lt;/ref&gt;
* 2018. gadā pabeidza ilgtermiņa biznesa un operacionālā plāna izstrādi, posma Kauņa — Lietuvas/Polijas robeža uzlabošanas iespēju izpēti, infrastruktūras pārvaldības izpēti, kā arī citus pētījumus, kas saistīti ar komercializāciju un materiālu nodrošināšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/annual-press-conference-of-the-rail-baltica-implementers-2/|title=Annual Press Conference of the Rail Baltica implementers {{!}} Rail Baltica|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=en}}&lt;/ref&gt;
* 2018. gada 20. martā normālplatuma dzelzceļa projekta ieviesējs Latvijā SIA &quot;Eiropas Dzelzceļa līnija&quot; noslēdza pirmo līgumu par ''Rail Baltica'' atzara projekta izstrādi 4,4 kilometru garam dzelzceļa savienojumam ar Starptautisko [[Rīgas starptautiskā lidosta|lidostu &quot;Rīga&quot;]], tā celtniecību bija plānots sākt 2020. gadā. Projekta izstrādi veica uzņēmumu apvienība &quot;Prosiv&quot; ([[Itālija]]s uzņēmums &quot;Sintagma&quot;, [[Slovākija]]s uzņēmums &quot;Prodex&quot; un Latvijas uzņēmums &quot;Vektors T&quot;). Projektēšanas cena bija 4,5 miljoni eiro, tajā bija iekļauta arī būvniecības autoruzraudzība līdz 2025. gadam, kad plānoja pabeigt jaunās dzelzceļa stacijas būvi lidostā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/paraksta-ligumu-par-rail-baltica-stacijas-projektesanu-lidosta-riga.a271951/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4% Paraksta līgumu par «Rail Baltica» stacijas projektēšanu lidostā «Rīga»] ''lsm.lv'' ziņu redakcija 2018. gada 20. martā&lt;/ref&gt;
* 2019. gadā sāka ''Rail Baltica'' [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|Rīgas dzelzceļa tilta]], uzbēruma un Rīgas Centrālās pasažieru stacijas kompleksā apbūves būvprojekta izstrādi, būvdarbus plānojot paveikt 2021. — 2022. gadā. Šī projekta aprēķinātās izmaksas bija tuvu 200 miljoniem [[eiro]].&lt;ref&gt;[http://edzl.lv/lv/aktualitates/projekta-jaunumi/uzsakta-rail-baltica-centralas-stacijas-iepirkuma-2-karta-un-parakstits-sadarbibas-memorands-ar-nvo.html Uzsākta Rail Baltica Centrālās stacijas iepirkuma 2. kārta un parakstīts sadarbības memorands ar NVO] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200813180055/http://edzl.lv/lv/aktualitates/projekta-jaunumi/uzsakta-rail-baltica-centralas-stacijas-iepirkuma-2-karta-un-parakstits-sadarbibas-memorands-ar-nvo.html |date={{dat|2020|08|13||bez}} }} edzl.lv 2018. gada 22. augustā&lt;/ref&gt;
* 2020. gada februārī SIA &quot;Eiropas Dzelzceļa līnijas&quot;, &quot;RB Rail&quot; un [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija]]s pārstāvji sāka kandidātu atlasi konkursā par Rīgas lidostas &quot;Rail Baltica&quot; stacijas un saistītās infrastruktūras izbūvi. Starptautiskajā konkursā bija saņemti 11 kandidātu pieteikumi no Latvijas, Vācijas, Itālijas, Spānijas, Igaunijas, Turcijas un Austrijas uzņēmumiem.&lt;ref name=&quot;lidosta&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/sak-kandidatu-atlasi-konkursa-par-rail-baltica-stacijas-un-saistitas-infrastrukturas-izbuvi.a347276/ Sāk kandidātu atlasi konkursā par «Rail Baltica» stacijas un saistītās infrastruktūras izbūvi] lsm.lv 2020. gada 5. februārī&lt;/ref&gt;
* 2020. gada aprīlī kļuva zināms, ka 94 km garā dzelzceļa posma no [[Vangaži]]em līdz [[Latvijas—Igaunijas robeža]]i projektēšanu 30 mēnešus veiks uzņēmumu apvienība ''INECO-ARDANUY'' (līguma summa 13 523 414 eiro), bet 45 km garo posmu no [[Misa (upe)|Misas]] līdz [[Latvijas—Lietuvas robeža]]i 24 mēnešus projektēs uzņēmumu apvienība ''IDOM, Consulting, Engineering, Architecture S.A.U.'' (līguma summa 6 903 802 eiro). Posmā no Vangažiem līdz Latvijas un Igaunijas valsts robežai paredzēti 13 tilti, 36 ceļu pārvadi, 3 dzelzceļa pārvadi, 119 caurtekas un 3 dzīvnieku pārejas, bet posmā no Misas līdz Latvijas un Lietuvas robežai paredzēti 4 tilti, 16 ceļu pārvadi, 4 dzelzceļa pārvadi, 54 caurtekas un 1 dzīvnieku pāreja.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/projektesanas-darbi-sakas-visa-rail-baltica-pamata-trase-latvija.d?id=52033503 Projektēšanas darbi sākas visā 'Rail Baltica' pamata trasē Latvijā] delfi.lv 06.04.2020.&lt;/ref&gt;
* 2022. gada 21. jūlijā ar svinīgu ceremoniju [[Nere]]s krastā sāka ''Rail Baltica'' būvniecību posmā no Kauņas līdz Latvijas—Lietuvas robežai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lietuva-sakusies-rail-baltica-buvnieciba-posma-lidz-latvijas-robezai.a466328/ Lietuvā sākusies «Rail Baltica» būvniecība posmā līdz Latvijas robežai] lsm.lv 2022. gada 21. jūlijā&lt;/ref&gt;
* 2022. gada 13. septembrī sāka 13 metru augstas un 2 km garas dzelzceļa estakādes būvniecību pie lidostas &quot;Rīga&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pie-lidostas-sakta-rail-baltica-dzelzcela-stacijas-estakades-buvnieciba.a473435/ Pie lidostas sākta «Rail Baltica» dzelzceļa stacijas estakādes būvniecība] lsm.lv 2022. gada 13. septembrī&lt;/ref&gt;
* 2024. gada 30. maijā Baltijas valstu satiksmes ministrus aicināja piedalīties ''Rail Baltica'' ātrgaitas dzelzceļa pamatakmens ielikšanas pasākumā [[Ilemiste (stacija)|Ilemistes stacijā]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/27.05.2024-rail-baltica-projekts-iestredzis-valdibas-gaitenos.a555623/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular «Rail Baltica» projekts iestrēdzis valdības gaiteņos] lsm.lv 2024. gada 28. maijā&lt;/ref&gt;
* 2025. gada 12. martā kļuva zināms, ka &quot;ERB Rail&quot; ir uzsācis pamattrases būvlaukuma iekārtošanu Iecavas infrastruktūras apkopes punkta teritorijā 10,5 km no Iecavas centra pie [[autoceļš V9|autoceļa V9]] [[Iecava]]—[[Baldone]]—[[Daugmale]]. Celtniecības kravu piegādēm izmantos arī [[autoceļš V5|autoceļu V5]] Piebalga—Dzelzāmurs—Ratstrauti un [[autoceļš P89|autoceļu P89]] [[Ķekava]]—[[Skaistkalne]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.03.2025-foto-iecava-gatavojas-rail-baltica-dzelzcela-pamattrases-buvdarbu-uzsaksanai.a591235/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Iecavā gatavojas «Rail Baltica» dzelzceļa pamattrases būvdarbu uzsākšanai] lsm.lv 2025. gada 12. martā&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

== Skatīt arī ==
* [[Vikiprojekts:Rail Baltica]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://edzl.lv/noderigi/rail-baltica-stacija-starptautiskaja-dzelzcela-stacija-riga Rail Baltica stacija starptautiskajā dzelzceļa stacijā Rīgā] (vizualizācija)
* [http://railbaltica.org/info/lv Informācija par Rail Baltica] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200117163007/http://www.railbaltica.org/info/lv |date={{dat|2020|01|17||bez}} }}
* [https://web.archive.org/web/20110826012039/http://ec.europa.eu/transport/infrastructure/maps/maps_en.htm Progresa ziņojums 2008. gadā (PDF fails)]
* [https://web.archive.org/web/20150201044903/http://www.irir.lv/2011/11/29/dzelzcels-rail-baltica Dzelzceļš &quot;Rail Baltica&quot; — ir.lv Dzīvie šķirkļi]
* [https://www.google.com/maps/d/u/0/viewer?mid=14ViyipBQg8vhbBP75jNHjf7N5pw&amp;ll=57.09481510016359%2C24.297019999999975&amp;z=8 Rail Baltica trase Latvijā — nodalījuma joslas koridors — Google maps]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Dzelzceļš]]
[[Kategorija:Dzelzceļš Igaunijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļš Latvijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļš Lietuvā]]
[[Kategorija:Rīga]]
[[Kategorija:Limbažu novads]]
[[Kategorija:Saulkrastu novads]]
[[Kategorija:Ropažu novads]]
[[Kategorija:Siguldas novads]]
[[Kategorija:Salaspils novads]]
[[Kategorija:Ķekavas novads]]
[[Kategorija:Mārupes novads]]
[[Kategorija:Olaines novads]]
[[Kategorija:Bauskas novads]]</text>
      <sha1>9cagkl0vm2aq1o0b71r5ar4d1r3hsyu</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530729</id>
      <parentid>4530728</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T18:14:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Rīgas Centrālā stacija */</comment>
      <origin>4530729</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="66255" sha1="5o4gs9m0kjnyg6mcosdt8nc2jeun1pu" xml:space="preserve">[[Attēls:RBINFO.png|thumb|390px|''Rail Baltica'' kā daļa no Ziemeļjūras—Baltijas transporta koridora]]
[[Attēls:Rokai, geležinkelis.JPG|thumb|390px|Pabeigtais posms netālu no Kauņas Lietuvā (2020)]]

{{nosaukums slīprakstā}}
'''''Rail Baltica''''' ir [[normālplatuma dzelzceļš|normālplatuma dzelzceļa]] infrastruktūras projekts [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] integrēšanai Eiropas dzelzceļu tīklā. Tas ir viens no Eiropas Savienības transporta tīklu (''Trans-European Transport Networks'', TEN-T) prioritārajiem projektiem.

''Rail Baltica'' savienos [[Tallina|Tallinu]], [[Pērnava|Pērnavu]], [[Rīga|Rīgu]], [[Panevēža|Paņevežu]], [[Kauņa|Kauņu]], [[Viļņa|Viļņu]] ar [[Varšava|Varšavu]].
Latvijā dzelzceļš šķērsos [[Limbažu novads|Limbažu]], [[Saulkrastu novads|Saulkrastu]], [[Siguldas novads|Siguldas]], [[Ropažu novads|Ropažu]], [[Salaspils novads|Salaspils]], [[Ķekavas novads|Ķekavas]], [[Bauskas novads|Bauskas novadu]], kā arī Rīgas valstspilsētu, [[Mārupes novads|Mārupes]], [[Olaines novads|Olaines]] novadu (&quot;Rīgas loks&quot;)&lt;ref&gt;[http://www.db.lv/razosana/transports-logistika/var-izbraukt-rail-baltica-marsrutu-latvija-428486 Var «izbraukt» Rail Baltica maršrutu Latvijā] Db.lv, 2015. gada 3. martā&lt;/ref&gt; 263 km garumā.

Projektēšanas fāzi uzsāka 2016. gadā ar projektēšanas darbiem Rīgas Centrālajā Stacijā un Starptautiskajā lidostā &quot;Rīga&quot;. Pirmos celtniecības darbus Igaunijā sāka 2020. gada pavasarī, bet Latvijā — 2020. gada rudenī.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/igaunija-sakta-rail-baltica-buvnieciba-latvija-tas-gaidams-rudeni.a360800/ Igaunijā sākta Rail Baltica būvniecība] apmeklēts 2020. gada 19. septembrī&lt;/ref&gt;

2024. gada jūnijā ''Rail Baltica'' vadība paziņoja, ka projekta plānotās kopējās izmaksas pieaugušas no 5,8 līdz 23,8 miljardiem eiro, tādēļ starp Lietuvas-Polijas robežu un Tallinu līdz 2030. gadam divu sliežu ceļu vietā izveidos viensliežu ātrgaitas līnijas koridoru. Tādā veidā plānotās izmaksas sarukšot līdz 15,3 miljardiem eiro, no kuriem Latvijas daļa būs 6,4 miljardi eiro. [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas Centrālās stacijas]] un [[Lidosta &quot;Rīga&quot; (stacija)|lidostas &quot;Rīga&quot; stacijas]] izbūvē apsvēra piesaistīt privātos investorus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/10.06.2024-krasa-izmaksu-pieauguma-del-rail-baltica-projektu-lidz-2030-gadam-istenos-tikai-daleji.a557498/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Krasā izmaksu pieauguma dēļ «Rail Baltica» projektu līdz 2030. gadam īstenos tikai daļēji] lsm.lv 2024. gada 10. jūnijā&lt;/ref&gt;

== Pamatojums un solījumi ==
Projekta mērķis ir integrēt [[Baltijas valstis]] Eiropas dzelzceļu tīklā, jo Latvijā un pārējās Baltijas valstīs līdz šim saglabājies pēc [[Krievija]]s standartiem būvētais 1520 mm platsliežu dzelzceļš, bet vairumā pārējo Eiropas valstu ir 1435 mm [[normālplatuma dzelzceļš]]. Tādēļ esošais Baltijas dzelzceļa tīkls un ritošais sastāvs nav tehniski savietojams ar [[Polija]]s un [[Vācija]]s dzelzceļa tīklu un neiekļaujas vienotā Eiropas transporta tīklā.

Kaut arī sākotnēji uzskatīja, ka šo mērķu sasniegšanai pietiktu nomainīt patlaban esošās Krievijas standarta sliedes pret Eiropas platuma sliedēm esošajā dzelzceļa trasē maršrutā Tallina-Tartu-Rīga-Jelgava-Kauņa-Polijas robeža, šāda risinājuma nodrošināšana radītu lielākas celtniecības un uzturēšanas izmaksas, ilgāku ceļošanas laiku un lēnāku satiksmi, kas to padarītu ekonomiski neizdevīgu. Jau projekta plānošanas laikā visas trīs valstis vienojās par to, ka dzelzceļa līnijai nepieciešams būt pēc iespējas taisnākai, lai nodrošinātu maksimālos ieguvumus pie zema izmaksu līmeņa.
''Rail Baltica'' ticis dēvēts gan par Baltijas valstu simbolisku atgriešanos Eiropas sastāvā (līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] Rīgu ar Berlīni jau savienoja 1435 mm platas sliedes), gan arī par &quot;otro [[Baltijas ceļš|Baltijas ceļu]]&quot;.

Balstoties uz izmaksu-ieguvumu analīzi (2017), projektētāji lēsa, ka ''Rail Baltica'' būvniecība spēs sniegt 7,1 miljardu eiro ietaupījumus klimata izmaiņu rezultātā un trokšņu samazinājumu, kā arī nozīmīgu transporta plūsmas novirzīšanu uz dzelzceļiem (30—40%). Plānoja, ka būvniecības posmā tiks radītas {{sk|13000}} darba vietas, ietaupīti 5,3 miljoni stundu, līdz ar to 5,3 miljardi eiro ietaupīti pasažieru un kravas pārvadājumos, kā arī izglābtas 400 cilvēku dzīvības 29 gadu laikā. Vērtēja, ka IKP multiplikatora efekts sniegs papildus 2 miljardus eiro.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;

=== Raksturojums ===
''Rail Baltica'' ir paredzēta kā elektrificēta 1435 mm [[Normālplatuma dzelzceļš|normālplatuma dzelzceļa]] līnija, kuras maksimālais būvprojektētais ātrums pasažieru pārvadājumiem būs 249 km/h un kravas pārvadājumiem 120 km/h.
''Rail Baltica'' dzelzceļa trases Latvijas daļā plānoja būvēt tiltus pār [[Daugava|Daugavu]], [[Gauja|Gauju]] un citām upēm, divlīmeņu šķērsojumus ar autoceļiem, Rīgas ielām un 1520 mm platsliežu dzelzceļiem, viaduktus pār ielejām, gravām un citām pazeminātām teritorijām, dzīvnieku pārejas (zaļos tuneļus un tiltus) un citus šķērsojumus gājējiem, lauksaimniecības tehnikai, kā arī elektroapgādes apakšstacijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://edzl.lv/lv/projekta-norise/skaidrojosa-vardnica |title=Skaidrojam visbiežāk lietotos dzelzceļa projekta Rail Baltica terminus |access-date={{dat|2018|08|20||bez}} |archive-date={{dat|2020|02|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200208194534/http://edzl.lv/lv/projekta-norise/skaidrojosa-vardnica }}&lt;/ref&gt; Kopumā Latvijā paredzētas divas starptautiskās pasažieru stacijas ([[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas Centrālā stacija]] un [[Lidosta &quot;Rīga&quot; (stacija)|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]), viena kravas vilcienu stacija, piecas apdzīšanas stacijas, divi apkalpes punkti un viens intermodālais kravu terminālis Salaspilī.

Paredzēta arī trīs multimodālo termināļu — Mūgas (Igaunija), Salaspils (Latvija) un Kauņas (Lietuva) būve — veidojot sinerģiju ar jau esošo 1520 mm dzelzceļa tīkla infrastruktūru, septiņām starptautiskajām pasažieru stacijām ([[Tallina|Tallinā]], [[Pērnava|Pērnavā]], [[Rīga|Rīgā]], [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]], Paņevežā, Kauņā un Viļņā) ar potenciālām reģionālajām stacijām un savienojumiem ar lidostām un ostām.

Citi tehniskie parametri:

* maksimālais kravas pārvadājumu vilcienu garums — 1050 metri;
* maksimālā ass slodze — 25 tonnas;
* Rail Baltica infrastruktūrā nav pieļaujami viena līmeņa krustojumi ar autoceļiem un 1520 mm platsliežu dzelzceļiem, izņemot vietas, kur cita veida risinājumi nav iespējami;
* dzelzceļa uzturēšanas un ārkārtas gadījumu servisa pieejamība galvenajai dzelzceļa līnijai jānodrošina ik pēc diviem līdz trim kilometriem un īpašos punktos;
* dzelzceļam būs balasta sliežu ceļš;
* enerģētikas sistēma — 2x25kV;
* ETRMSL2 satiksmes vadība.&lt;ref name=&quot;railbaltica.org&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/apstiprinatas-rail-baltica-buvprojektesanas-vadlinijas/|title=Apstiprinātas Rail Baltica būvprojektēšanas vadlīnijas {{!}} Rail Baltica|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Priekšvēsture ==
[[Attēls:Nord Express Interwar period.svg|thumb|300px|Ekspresvilciena ''[[Nord-Express]]'' maršruti 1925. — 1939. gadā]]
[[Attēls:Nord-Express guļamvagons.jpg|thumb|300px|''Nord-Express'' guļamvagons pirms Otrā pasaules kara]]
1861. gadā tika atklāta [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils]], kas [[Daugavpils|Daugavpilī]] savienojās ar 1860. gadā izbūvēto [[dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līniju Pēterburga—Daugavpils]], ko 1862. gadā caur [[Viļņa|Viļņu]] pagarināja līdz [[Varšava]]i un savienoja ar Eiropas standarta platuma dzelzceļa līniju Varšava—Vīne. Dzelzceļa atzars [[Lentvare]]-[[Kauņa]]-[[Karaļauči|Kēnigsberga]] to savienoja ar [[Berlīne|Berlīni]]. 1896. gadā starptautiskā akciju sabiedrība ''Compagnie Internationale des Wagons-Lits'' uzsāka ekspresvilciena ''[[Nord-Express]]'' kustību maršrutā Parīze—Berlīne—Kēnigsberga—Kauņa—Viļņa—Daugavpils—Pēterburga ar īpašu Rīgas vagonu, ko atkabināja [[Daugavpils (stacija)|Daugavpils stacijā]]. Vilciens kursēja divas reizes nedēļā ar pārsēšanos [[Virbale]]s stacijā uz Vācijas un Krievijas Impēriju robežas, kopējais brauciens no Parīzes līdz Pēterburgai ilga 52 stundas (vairāk nekā divas diennaktis).&lt;ref&gt;Reichs-Kursbuch 1905, Nachdruck bei Ritzau Verlag Zeit und Eisenbahn, 2005&lt;/ref&gt;

Pirmā pasaules kara laikā [[Oberosts|Vācijas okupācijas iestādes]] uzbūvēja [[dzelzceļa līnija Jelgava—Šauļi—Tilzīte|dzelzceļa līniju Jelgava—Šauļi—Tilzīte]] ar Eiropas standarta sliežu platumu. Pēc kara beigām un neilgi pirms [[Rīgas miera līgums|Rīgas miera līguma]] parakstīšanas 1921. gada 15. februārī atjaunoja tiešo dzelzceļa satiksmi starp Rīgu un Virbali, bet tā paša gada 19. augustā pagarināja bezpārsēšanās vagonu kursēšanu līdz [[Parīze]]i un [[Ostende]]i, iekļaujot Rīgu kā galapunktu jaunajā ''Nord-Express'' maršrutā.
1923. gadā Rīgas-Berlīnes vilcienā sāka iekļaut arī Latvijas dzelzceļu, Lietuvas dzelzceļu un Vācijas dzelzceļu vagonus, jo šie pārvadājumi izrādījās ļoti pieprasīti.
1925. gadā pēc Latvijas dzelzceļu pasūtījuma [[Rīgas Vagonu rūpnīca|Rīgas rūpnīca &quot;Fēnikss&quot;]] uzsāka ražot guļamvagonus.
Vilciens, kurš no Latvijas kursēja pirms Otrā pasaules kara maršrutā Rīga—Jelgava—Kauņa—Kēnigsberga—Berlīne, sasniedza galamērķi 15 stundās un 19 minūtēs, atceļā pavadot pat mazāk — 14 stundas un 43 minūtes, un kļuva par ērtāko un ātrāko transporta līdzekli. Latvijas teritorijā tā vidējais komerciālais kustības ātrums bija 77,1 km/h, Lietuvā — 79,2 km/h, bet Vācijā — 80,4 km/h.

1949. gadā maršrutā Tallina-Rīga-Viļņa tika ieviesti Ungārijā ražoti dīzeļvilcieni, kas ceļu no Rīgas līdz Viļņai veica 8 stundās, bet līdz Kauņai brauca 6 stundas (1940. gadā Rīgas-Berlīnes ātrvilciens Kauņu sasniedza 4 stundu un 14 minūšu laikā).

Tiešā bezpārsēšanās starptautiskā satiksme uz Poliju un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] tika atjaunota 1970. gados, kad tika ieviesti tiešās satiksmes vagoni maršrutos Rīga—Varšava un Rīga—Berlīne. PSRS un Polijas robežstacijā Kuzņicā (tagadējā Baltkrievijas-Polijas robežstacijā) tika izveidots vagonu ratiņu maiņas punkts, jo PSRS sliežu platums (1520 mm) atšķīrās no citur Eiropā pieņemtā sliežu standartplatuma (1435 mm).
No Rīgas kursēja bezpārsēšanās vagoni maršrutos Rīga—Jelgava—Viļņa—Varšava—Berlīne (ceļā bija jāpavada 31 stunda 15 minūtes), Rīga—Varšava, Tallina—Varšava. Caur Rēzekni un Daugavpili kursēja Ļeņingradas—Varšavas un Ļeņingradas—Berlīnes vilcieni.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;Par Rail Baltic [http://edzl.lv/lv/par-rail-baltica/fakti fakti]&lt;/ref&gt;

== Projektēšana ==
[[Attēls:RB infografiki Karte PDF LV-1.png|thumb|300px|''Rail Baltica'' infografika ar RB maršrutu Baltijas valstīs (2017)]]
[[Attēls:Rail Baltica plāksnīte.JPG|thumb|300px|Plāksnīte, kas 2015. gadā bija uzstādīta pie [[Rīgas Pasažieru stacija]]s ēkas]]
[[Attēls:Rail Baltica projekta struktura.png|thumb|300px|''Rail Baltica'' projekta ieviesēju struktūra pirms Somijas ''Oy Suomen Rata'' AB iesaistīšanās 2019. gadā]]
[[Attēls:RB infografiks LV-1.png|thumb|300px|''Rail Baltica'' projekta reklāma]]
Pēc ilgām diskusijām visas trīs Baltijas valstis 2011. gada martā vienojās, ka ''Rail Baltica'' būvēs pa īsāko maršrutu [[Tallina]]-[[Pērnava]]-[[Rīga]]-[[Panevēža]]-[[Kauņa]], lai nodrošinātu lielākos ieguvumus par zemākajām izmaksām. Šādu secinājumu izteica arī AECOM veiktais pētījums 2013. gadā, analizējot iespējamos maršrutus un sliežu ceļu atrašanās vietu visās trīs Baltijas valstīs.
2017. gadā visu Baltijas valstu ministrijas apstiprināja starpvaldību līgumu par ''Rail Baltica'' maršrutu no Tallinas caur Pērnavu, Rīgu, Panevēžu, Kauņu līdz Lietuvas/Polijas robežai ar Kauņas—Viļņas savienojumu kā daļu no kopējā projekta.
2018. gada aprīlī apstiprināja izstrādātās būvprojektēšanas vadlīnijas, kas noteica maksimālo projektēto pasažieru vilcienu ātrumu 249 km/h, nodrošinot iespēju pārvietoties ar ātrumu līdz 234 km/h, un maksimālo kravas vilcienu kustības ātrumu — 120 km/h.&lt;ref name=&quot;railbaltica.org&quot;/&gt;

Kustību posmā no Tallinas līdz Helsinkiem plānoja nodrošināt ar prāmjiem, pieļaujot arī [[Tunelis Tallina–Helsinki|tuneļa Tallina—Helsinki]] izbūvi.
Igaunijā paredzēja būvēt divas pasažieru dzelzceļa stacijas — Tallinas Centrālo staciju un Pērnavas staciju, Latvijā — [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas Centrālo staciju]] un Starptautiskās lidostas &quot;Rīga&quot; staciju, bet Lietuvā — Panevēžā, Palemonas staciju Kauņā un Viļņā.

Latvijā dzelzceļa līnija no Lietuvas robežas vedīs garām [[Bauska]]i, Misai un [[Iecava]]i, šķērsos [[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvi]] netālu no Salaspils, tad turpināsies gar [[Vangaži]]em, cauri [[Sējas pagasts|Sējas pagastam]], gar [[Zvejniekciems|Zvejniekciemu]], tālāk paralēli [[Eiropas autoceļš E67|Via Baltica]] līdz [[Salacgrīva]]i.

=== Rīgas loks ===
Sākotnēji plānoja būvēt īpašu Rīgas dzelzceļa loku, kas no pamattrases atdalītos pie [[Baldone]]s un vestu paralēli [[Rīgas apvedceļš|Rīgas apvedceļam]] līdz [[Lidosta &quot;Rīga&quot; (stacija)|lidostas &quot;Rīga&quot; stacijai]], tālāk caur [[Imanta (Rīga)|Imantu]], [[Zasulauks|Zasulauku]], [[Torņakalns|Torņakalnu]], pāri Daugavai pa jaunu tiltu blakus [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|Dzelzceļa tiltam]] līdz [[Rīgas Pasažieru stacija]]i. Izmantojot likvidētās [[dzelzceļa līnija Rīga—Ērgļi|dzelzceļa līnijas Rīga Preču—Ērgļi]] daļu, vilcieni brauktu garām pasažieru vilcienu apkalpes punktam [[Acone|Aconē]] līdz [[Upeslejas|Upeslejām]], kur savienotos ar ''Rail Baltica'' pamattrasi.
2017. gada 31. janvārī Tallinā parakstītajā triju Baltijas valstu starpvaldību līgumā par ''Rail Baltica'' dzelzceļa izveidi Rīgas dzelzceļa loks caur lidostu nebija pieminēts.&lt;ref&gt;[https://likumi.lv/ta/id/292029-par-igaunijas-republikas-valdibas-latvijas-republikas-valdibas-un-lietuvas-republikas-valdibas-ligumu-par-irail-balticrail-balticai-dzelzcela-savienojuma-izveidi Nosaukums: Par Igaunijas Republikas valdības, Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par Rail Baltic/Rail Baltica dzelzceļa savienojuma izveidi] pieņemts Saeimā 22.06.2017.&lt;/ref&gt;

Sakarā ar finansējuma trūkumu 2024. gada septembrī Satiksmes ministrija piedāvāja atteikties no sākotnējā Rīgas loka projekta un izveidot 1520 mm platsliežu dzelzceļa savienojumu no Rīgas Centrālās pasažieru stacijas līdz Rīgas lidostai, kā arī modernizēt esošo savienojumu līdz plānotajai multimodālajai pasažieru stacijai &quot;Daugavkrasti&quot; Salaspilī.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.09.2024-pirms-rail-baltica-ienaksanas-riga-piedava-buvet-esoso-sliezu-platuma-celu-starp-centru-un-lidostu.a567369/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Pirms «Rail Baltica» ienākšanas Rīgā piedāvā būvēt esošo sliežu platuma ceļu starp centru un lidostu] lsm.lv 2024. gada 3. septembrī&lt;/ref&gt;

=== Reģionālās stacijas ===

Atkarībā no pasažieru skaita, plānoti trīs ''Rail Baltica'' reģionālo staciju varianti — pamatstacija, paplašinātā stacija vai pieturvieta tikai ar peroniem, katrā stacijā un pieturvietā būs nodrošināta autostāvvieta, e-automašīnu uzlādes stacija, kā arī velosipēdu novietnes. Sākotnēji vilcienu kustības plāns paredzēja Igaunijā 12, Lietuvā 10 un Latvijā 15 reģionālās pieturas.
2021. gada oktobrī Latvijā norisinājās sabiedrības iesaistes kampaņa, kurā aicināja iedzīvotājus, apkaimju biedrības un pašvaldības piedalīties balsojumā, lai palīdzētu rast topošo Rail Baltica staciju nosaukumus 16 reģionālajiem mobilitātes punktiem: [[Salacgrīva]], [[Tūja (Liepupes pagasts)|Tūja]], [[Skulte (Skultes pagasts)|Skulte]], [[Vangaži]], [[Saurieši (Stopiņu pagasts)|Saurieši]], [[Slāvu tilts]], [[Torņakalns]], [[Zasulauks]], [[Imanta (Rīga)|Imanta]], [[Jaunmārupe]], [[Olaine]], [[Ķekava]], [[Salaspils]], [[Baldone]], [[Iecava]] un [[Bauska]] un vienai jaunai pieturvietai pie [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas]] uz esošā sliežu ceļa.&lt;ref&gt;[https://www.sam.gov.lv/lv/jaunums/ka-sauksi-ta-brauksi-sak-sabiedribas-balsojumu-rail-baltica-regionalo-staciju-nosaukumu-izveidei „Kā sauksi, tā brauksi” — sāk sabiedrības balsojumu Rail Baltica reģionālo staciju nosaukumu izveidei] Satiksmes ministrija, 2021&lt;/ref&gt;

Finansējuma trūkuma dēļ 2024. gadā samazināja plānoto staciju skaitu un martā apstiprināja šādus staciju nosaukumus Latvijā: Salacgrīva, [[Skultes muiža]], Vangaži, [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciems]], [[Daugavkrasti (Salaspils)]], Baldone, [[Lieliecava]], [[Mūsa (Bauska)]], Ķekava, [[Bērzpils (Jaunolaine)]], Jaunmārupe, [[Lidosta &quot;Rīga&quot; (stacija)|Lidosta &quot;Rīga&quot;]], Zasulauks, Saurieši.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120004619/doti-nosaukumi-rail-baltica-dzelzcela-stacijam-latvija Doti nosaukumi 'Rail Baltica' dzelzceļa stacijām Latvijā]&lt;/ref&gt;
2014. gada novembrī Mārupes&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.marupe.lv/marupes-pasvaldiba-neatbalsta-projekta-rail-baltica-iespejamos-trasejumus-novada-teritorija/ |title=Pašvaldība neatbalsta projekta „Rail Baltica” iespējamos trasējumus Mārupes teritorijā |access-date={{dat|2014|11|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20141120174742/http://www.marupe.lv/marupes-pasvaldiba-neatbalsta-projekta-rail-baltica-iespejamos-trasejumus-novada-teritorija/ |archivedate={{dat|2014|11|20||bez}} }}&lt;/ref&gt; un Babītes novadu pašvaldības kategoriski iebilda pret piedāvātajiem ''Rail Baltica'' savienojumu variantiem ar Rīgas lidostu un ostu Krievu salā, bet Babītes novada pašvaldība atsauca savu iebildumu, uzzinot, ka savienojumu nebūvēs Babītes novadā. 2015. gada janvārī ''Rail Baltica'' plānotajam maršrutam iebilda arī Rīgas,&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/temas/rail-baltica/|title=Rail Baltica|website=www.lsm.lv|access-date=2019-03-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; kā arī Ķekavas&lt;ref&gt;[http://financenet.tvnet.lv/viedokli/549524-kekavas_pasvaldiba_neredz_ieguvumus_no_rail_baltica_projekta Ķekavas pašvaldība neredz ieguvumus no «Rail Baltica» projekta] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150301170757/http://financenet.tvnet.lv/viedokli/549524-kekavas_pasvaldiba_neredz_ieguvumus_no_rail_baltica_projekta |date={{dat|2015|03|01||bez}} }}, TVnet, 2015. gada 26. februāris.&lt;/ref&gt; un Sējas&lt;ref&gt;[http://www.la.lv/sejas-novads-ar-rail-baltica-ii-marsrutu-rupji-parkaptas-iedzivotaju-intereses/ Sējas novads: Ar “Rail Baltica II” maršrutu rupji pārkāptas iedzīvotāju intereses], Latvijas Avīze, 2015. gada 24. februāris.
&lt;/ref&gt; novada pašvaldība, Limbažu&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/bizness/transports-logistika/limbazu-novada-iedzivotaji-satraukti-par-rail-baltica-projektu-dazi-to-salidzina-ar-monstru.d?id=45640636 Limbažu novada iedzīvotāji satraukti par 'Rail Baltica' projektu; daži to salīdzina ar monstru]. Delfi, [[LETA]], 2015. gada 2. marts&lt;/ref&gt; novada iedzīvotāji.

=== Rīgas Centrālā stacija ===
[[Attēls:Construction of Riga Central Train Station - August 2026 08.jpg|thumb|250px|''Rail Baltica'' dzelzceļa stacijas ēkas dienvidu puse (2026)]]
Sākotnēji plānoja izbūvēt divus jaunus normālplatuma (1435 mm) dzelzceļus 2,6 km garumā, 6 jaunus dzelzceļa pārvadus, dzelzceļa satiksmi organizējot pa estakādi un 1 km garu tiltu pāri Daugavai un [[Mazā Daugava (Rīga)|Mazajai Daugavai]].
''Rail Baltica'' Rīgas Centrālās pasažieru stacijas un tilta projektētājs un būvnieks bija personu apvienība ''BESIX RERE GROUP''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://info.railbaltica.org/lv/infrastruktura |title=info.railbaltica.org |access-date={{dat|2021|11|02||bez}} |archive-date={{dat|2021|11|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211102092715/https://info.railbaltica.org/lv/infrastruktura }}&lt;/ref&gt;

Jaunās Rīgas Centrālās stacijas būvi plānoja pabeigt 2025.—2026. gadā, bet finansējuma kavēšanās dēļ būvniecības pabeigšanu pārbīdīja līdz 2026.—2027. gadam.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/13.04.2023-rail-baltica-ievieseji-paslaik-finansejuma-piesaiste-netiek-lidzi-buvdarbiem.a504661/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article «Rail Baltica» ieviesēji: Pašlaik finansējuma piesaiste netiek līdzi būvdarbiem] lsm.lv 2023. gada 13. aprīlī&lt;/ref&gt;
Rīgas Centrālās stacijas izbūve no 200 miljoniem eiro 2017. gadā pieauga līdz 430 miljoniem 2019. gadā, tad līdz 566 miljoniem vai pat 888 miljoniem eiro 2024. gadā.&lt;ref name=&quot;LSM16NOV&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/15.09.2024-apsver-iespeju-rail-baltica-buvesanu-turpinat-pa-sakotneji-nesavienotiem-posmiem.a568853/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Apsver iespēju «Rail Baltica» būvēšanu turpināt pa sākotnēji nesavienotiem posmiem] lsm.lv 2024. gada 16. septembrī&lt;/ref&gt;
2025. gada 18. februārī Latvijas valdība nolēma pārdalīt 114 miljonus eiro no [[Eiropas Savienības Atveseļošanas fonds|Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda]] finansējuma. Centrālās stacijas dienvidu daļas celtniecību plānoja pabeigt līdz 2026. gada 31. augustam, ietverot stacijas ēkas uzgaidāmā stāva un jumta darbus, platformu apdari, kā arī piekļuves izveidi stacijas ēkai gan no stacijas laukuma puses, gan no Satiksmes ministrijas ēkas puses.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/18.02.2025-rigas-centralas-stacijas-buvniecibai-pardala-114-miljonus-eiro.a588324/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Rīgas Centrālās stacijas būvniecībai pārdala 114 miljonus eiro] lsm.lv 2025. gada 18. februārī&lt;/ref&gt;
Aprīlī &quot;Eiropas Dzelzceļa līnijas&quot; informēja, ka atsākti darbi Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļā, būtiskos darbus plānojot pabeigt līdz 2026. gada rudenim.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/18.02.2025-rigas-centralas-stacijas-buvniecibai-pardala-114-miljonus-eiro.a588324/ Atsāk «Rail Baltica» Rīgas Centrālās stacijas būvniecību; ēku varētu izmantot 2027. gada vasarā] lsm.lv 2025. gada 16. aprīlī&lt;/ref&gt;

=== Rīgas lidostas dzelzceļa stacija ===
Jaunbūvējamo lidostas dzelzceļa staciju plānots pilnībā integrēt esošajā [[Rīgas lidosta|lidostas &quot;Rīga&quot;]] infrastruktūrā. Paredzams, ka pa jaunuzbūvēto dzelzceļu līdz [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas centrālajai dzelzceļa stacijai]] četras reizes dienā kursēs &quot;Rail Baltica&quot; ātrvilciens, un ik pa 15-30 minūtēm atspoles (''shuttle'') vilciens, ļaujot astoņās minūtēs nokļūt no lidostas galvaspilsētas centrā.

Kopumā būvniecības darbi plānoti vairākās kārtās: stacijas ēkas būve trijos līmeņos un piebraucamie ceļi ar saistīto infrastruktūru, stacijas ēkas fasādes izveide, estakādes uz Rīgu un Jaunmārupi izbūve. Dzelzceļa estakādes plānotais augstums ir apmēram 10 metri, pār K. Ulmaņa gatvi būvēs 113 m garu dzelzceļa pārvadu. Līdztekus &quot;Rail Baltica&quot; stacijas izbūvei plānota arī lidostas termināla paplašināšanas 6. kārta un jauna gaisa satiksmes vadības torņa būvniecība.&lt;ref name=&quot;lidosta&quot;/&gt;

''Rail Baltica'' stacijas būvniecību pie lidostas sāka 2021. gada 30. jūnijā, termināli bija plānots pabeigt 2023. gada sākumā, savukārt lidostas infrastruktūru kopumā — līdz 2025. gada beigām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/sak-rail-baltica-stacijas-buvniecibu-pie-lidostas.a411008/ Sāk «Rail Baltica» stacijas būvniecību pie lidostas] lsm.lv 2021. gada 30. jūnijā&lt;/ref&gt;
Lai gan 2023. gadā termināļa ēka nebija uzcelta, tomēr būvnieku konsorcijs ([[Austrija]]s uzņēmums ''Swietelsky AG'', Latvijas ceļu būves firma SIA Binders un AS ''LNK Industries'') solīja lidostas dzelzceļa stacijas būvdarbus paveikt piecos posmos līdz 2025. gada decembrim.&lt;ref&gt;[https://edzl.lv/noderigi/rail-baltica-stacija-starptautiskaja-lidosta-riga Rail Baltica stacija starptautiskajā lidostā &quot;Rīga&quot;]&lt;/ref&gt;

2023. gada septembrī kļuva zināms, ka ar tobrīd pieejamo finansējumu līdz 2025. gadam varēs pabeigt darbus ap Satiksmes ministriju un Centrāltirgu, turpināt iesākto ap lidostu un izbūvēt 13 kilometrus sliežu starp Iecavu un Bausku.
Lai Rīgā iesāktos darbus līdz 2027. gadam pabeigtu, pietrūka vairāk nekā 200 miljonu eiro, no tiem mazāk par pusi paredzēja Centrālās stacijas posmam, savukārt vairāk nekā simt miljoni eiro bija vajadzīgi, lai uzbūvētu 4,5 kilometrus garo sliežu ceļu no Jaunmārupes līdz Imantai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/26.09.2023-rail-baltica-darbiem-riga-pietrukst-200-miljonu-eiro-pirmie-vilcieni-latvija-varetu-sakt-kurset-agrak.a525297/ «Rail Baltica» darbiem Rīgā pietrūkst 200 miljonu eiro; pirmie vilcieni Latvijā varētu sākt kursēt agrāk] lsm.lv 2023. gada 26. septembrī&lt;/ref&gt;

&quot;Rail Baltica&quot; Lidostas stacijas (RIX) būvniecības izmaksas no sākotnēji nosolītajiem 237 miljoniem izauga līdz 399 miljoniem eiro 2024. gadā.&lt;ref name=&quot;LSM16NOV&quot;/&gt;
2025. gada jūlijā kļuva zināms, ka ir pabeigta dzelzceļa stacijas ēkas dzelzsbetona nesošo konstrukciju, pasažieru platformas un iekšējā viadukta posma izbūve, kā arī uzbūvēti 45 sliežu ceļa viadukta balsti 1,5 km garumā. Tālākajā posmā paredzēta 2,4 km dzelzceļa uzbēruma būvniecība un 115 metru gara pārvada izbūve pār [[Kārļa Ulmaņa gatve|Kārļa Ulmaņa gatvi]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.07.2025-pabeigta-rail-baltica-lidostas-stacijas-nesosas-konstrukcijas-un-pasazieru-platformas-izbuve.a605246/ Pabeigta «Rail Baltica» lidostas stacijas nesošās konstrukcijas un pasažieru platformas izbūve] lsm.lv 2025. gada 2. jūlijā&lt;/ref&gt;

=== Projekta ieviesēji ===

2014. gadā nodibināja projekta centrālo koordinatoru Baltijas valstu kopuzņēmumu ''[[RB Rail]]'', kura pārziņā ir dzelzceļa līnijas projektēšana, būvniecība un mārketinga aktivitāšu realizācija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/projekta-ievieseji/centralais-koordinators/|title=Centrālais koordinators|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv|archive-date=2018-06-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20180612180442/http://www.railbaltica.org/lv/projekta-ievieseji/centralais-koordinators/}}&lt;/ref&gt;
&quot;RB Rail&quot; padomi veido seši locekļi, kurus ievēlē uz trīs gadiem. Katrs akcionārs — Igaunija, Latvija, Lietuva — izvirza divus kandidātus, kurus apstiprina akcionāru pilnsapulcē. Akcionāru līgums nosaka, ka padomes priekšsēdētāja amatu katru gadu rotācijas kārtībā ieņem kopuzņēmuma pārstāvis no citas valsts.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.01.2025-rail-baltica-dzelzcela-projektam-draud-noraut-stopkranu-rb-rail-valstij-prasa-9-miljonus-eiro.a585341/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article «Rail Baltica» dzelzceļa projektam draud «noraut stopkrānu»; «RB Rail» valstij prasa 9 miljonus eiro] lsm.lv 2025. gada 27. janvārī&lt;/ref&gt;

Projekta nacionālie ieviesēji ir ''Rail Baltic Estonia'' OU un ''Estonian Technical Regulatory Authority'' Igaunijā, &quot;Eiropas Dzelzceļa līnijas&quot; SIA Latvijā, ''Rail Baltica statybe'' UAB un ''Lietuvos geležinkeliai'' JSC Lietuvā. Būvniecība, ko veic projekta ieviesēji, notiek ''RB RAIL'' AS pārraudzībā un atbilstoši vienotiem iepirkuma principiem un līgumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/implementing-bodies/|title=Implementing bodies|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv|archive-date=2018-06-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20180612180340/http://www.railbaltica.org/lv/implementing-bodies/}}&lt;/ref&gt;
2019. gada 1. februārī Somijas valdība pieņēma lēmumu dibināt sabiedrību ar ierobežotu atbildību ''Oy Suomen Rata'' AB, plānojot, ka tās apakšuzņēmums ''Rail Baltica company'' kļūs par ''Rail Baltica'' projekta kopuzņēmuma ''RB Rail'' AS akcionāru. Somija apņēmās sekmēt [[Ziemeļjūra]]s—Baltijas pamattīkla koridora izaugsmi arī uz ziemeļiem no Helsinkiem.&lt;ref&gt;[http://www.railbaltica.org/lv/somija-klus-par-rail-baltica-kopuznemuma-akcionariem/ Somija kļūs par Rail Baltica kopuzņēmuma akcionāriem] railbaltica.org, 05.02.2019&lt;/ref&gt;

2024. gada aprīlī no amata atkāpās uzņēmuma &quot;Eiropas Dzelzceļa līnijas&quot; valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris, kurš amata pienākumus sāka pildīt 2019. gada 1. augustā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.04.2024-eiropas-dzelzcela-liniju-valdes-vaditajs-atkapjas-no-amata.a551963/ «Eiropas Dzelzceļa līniju» valdes vadītājs atkāpjas no amata] lsm.lv 2024. gada 26. aprīlī&lt;/ref&gt;

== Finansēšanas problēmas ==
Sākotnējā AECOM analīze 2011. gadā paredzēja projekta izmaksas 3,6 miljardu apmērā un pierādīja, ka projekts ir ilgtspējīgs un nesīs ekonomiskos ieguvumus. Pēc AECOM analīzes projektu papildināja ar pasažieru staciju Starptautiskajā lidostā &quot;Rīga&quot; Latvijā, Kauņa—Viļņa savienojumu Lietuvā, tramvaja līniju [[Ilemiste (stacija)|Ilemiste]]—[[Tallinas lidosta]] Igaunijā.
Paredzēja, ka ''Rail Baltica'' projekts radīs arī vairākus nekvantificējamus ieguvumus, ko būs iespējams realizēt caur reģionu integrāciju, tūrisma attīstību, jaunām biznesa iespējām, ārvalstu tiešajām investīcijām, pieeju jauniem eksporta tirgiem, tehnoloģiju transfēru, inovācijām, u.c.
2017. gadā kopējās plānotās izmaksas ''Rail Baltica'' projektam bija 5,8 miljardi visās trīs Baltijas valstīs. Veiktā izmaksu-ieguvumu analīze pierādīja projekta ekonomisko ilgtspēju un sabiedrības ieguvumus, lai turpinātu projekta finansēšanu no ES un Baltijas valstu puses.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;

Projektu finansē iesaistītās valstis, Eiropas Savienības TEN-T budžets, kā arī Eiropas Savienības Struktūrfondi un Kohēzijas fondi. 2018. gada sākumā Baltijas valstis un RB Rail AS saņēma CEF 2 stipendijas Rail Baltica dzelzceļa līnijas būvniecībai, parakstot līgumu ar kopējo vērtību 765 miljoni eiro. 2018. gada 13. jūlijā tika parakstīts trešais CEF līdzfinansējuma līgums, kura kopējā vērtība sasniedza 130 miljonus eiro, no kuriem CEF ieguldījums bija 110 miljoni eiro jeb 85% no visiem attiecināmajiem izdevumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/parakstits-tresais-rail-baltica-globala-projekta-cef-lidzfinansejuma-ligums/|title=Parakstīts trešais Rail Baltica Globālā projekta CEF līdzfinansējuma līgums {{!}} Rail Baltica|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-07-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;
Finansiālais ieguldījums no CEF un Baltijas valstīm 2018. gada jūlijā bija aplēsts 824 miljonu eiro apjomā (Igaunija 235, Latvija 303, Lietuva 286).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/par-projektu/finansejums/|title=Projekta finansējums|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv|archive-date=2018-06-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20180607144212/http://www.railbaltica.org/lv/par-projektu/finansejums/}}&lt;/ref&gt;

Sākotnēji būvdarbus bija plānots pabeigt 2026. gadā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/video/rail-baltica-is-your-future/|title=Rail Baltica is your future {{!}} Rail Baltica|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=en|archive-date=2024-05-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20240505000658/https://www.railbaltica.org/video/rail-baltica-is-your-future/}}&lt;/ref&gt; taču tikai 2023. gada sākumā uzņēmuma &quot;RB Rail&quot; vadība pavēstīja, ka ir gatava sākt liela mēroga celtniecības darbus, solot jauno dzelzceļu pa posmiem pabeigt starp 2028. un 2030. gadu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/rail-baltica-koordinatore-pamattrases-celtniecibu-svarigi-pabeigt-lidz-2030-gadam.a494441/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article «Rail Baltica» koordinatore: Pamattrases celtniecību svarīgi pabeigt līdz 2030. gadam] lsm.lv 2023. gada 1. februārī&lt;/ref&gt;
2023. gada novembrī kļuva zināms, ka &quot;RB Rail&quot; kopā ar ekspertiem veido vairākus scenārijus dzelzceļa un ar to saistīto objektu būves dalīšanai vismaz divās kārtās, lai taupītu laiku un naudu. Diskutēja par variantiem, kuros līdz 2030. gadam jāuzbūvē vienīgi līniju, kas no Igaunijas puses caur Salaspili aiziet uz Iecavu un tālāk uz Lietuvu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/19.11.2023-rail-baltica-atrvilciens-var-paiet-garam-rigai.a532280/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular «Rail Baltica» ātrvilciens var paiet garām Rīgai] lsm.lv 2023. gada 19. novembrī&lt;/ref&gt;
2024. gada martā Satiksmes ministrija saskaņošanai iesniedza ziņojumu par projekta pirmās fāzes finansēšanu līdz 2030. gadam.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/24.03.2024-rail-baltica-cauri-visai-rigai-pirmaja-posma-visticamak-neies-trukst-ap-3-miljardiem-eiro.a547888/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular «Rail Baltica» cauri visai Rīgai pirmajā posmā, visticamāk, neies; trūkst ap 3 miljardiem eiro] lsm.lv 2024. gada 24. martā&lt;/ref&gt;

2024. gada 16. jūlijā Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta koordinācijas komiteja (EISI) nolēma projekta īstenošanai piešķirt papildu 346 miljonus eiro Latvijai,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sam.gov.lv/lv/jaunums/eiropas-komisija-pieskir-3461-miljonu-eiro-rail-baltica-projekta-istenosanai-latvija|title=Eiropas Komisija piešķir 346,1 miljonu eiro Rail Baltica projekta īstenošanai Latvijā {{!}} Satiksmes ministrija|website=www.sam.gov.lv|access-date=2025-10-06|language=lv}}&lt;/ref&gt; 370 miljonus eiro — Igaunijai un 458 miljonus eiro — Lietuvai. Šis finansējums Latvijas posmā paredzēts pamattrases būvniecībai aptuveni 27 km garumā no Misas līdz [[Latvijas—Lietuvas robeža]]i. Līdzfinansējums tiks saņemts arī dabasgāzes cauruļvada pārvietošanai posmā Vangaži—Misa, Iecavas augstsprieguma pieslēguma vietas izbūvei un Skultes būvobjektam, kas kalpos kā būvniecības loģistikas bāze Latvijas pamattrases ziemeļu posmam Igaunijas virzienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/17.07.2024-eiropas-komisija-rail-baltica-projekta-turpinasanai-pieskir-papildu-12-miljardus-eiro.a561781/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Eiropas Komisija «Rail Baltica» projekta turpināšanai piešķir papildu 1,2 miljardus eiro] lsm.lv 2024. gada 17. jūlijā&lt;/ref&gt;
27. augustā Latvijas valdība apstiprināja 61 miljona eiro nacionālo līdzfinansējumu pamattrases būvniecībai no Lietuvas robežas līdz [[Misa (stacija)|Misas stacijai]]. Parāds būvniekiem par jau padarītajiem darbiem augusta sākumā sasniedza 40 miljonus eiro. Līdz augusta beigām no valsts budžeta samaksāja 10 miljonus, bet līdz septembra beigām bija jāatrod vēl aptuveni 16 miljonus eiro.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/28.08.2024-parads-rail-baltica-buvniekiem-aptuveni-16-miljoni-eiro-kas-jaatrod-lidz-septembra-beigam.a566711/ Parāds «Rail Baltica» būvniekiem — aptuveni 16 miljoni eiro, kas jāatrod līdz septembra beigām] lsm.lv 2024. gada 28. augustā&lt;/ref&gt;

2025. gada rudenī projekta vadība pavēstīja, ka Latvija nodokļos pēdējos gados atgūst vairāk, nekā iemaksājusi projektā, jo visi projekta nodokļi tiek maksāti Latvijā, ieskaitot nodokļus no Igaunijas un Lietuvas finansējuma.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120090074/tris-eiro-pret-vienu-latvija-pat-nopelna-no-rb-rail-darbibas-apgalvo-amatpersonas|title=Trīs eiro pret vienu – Latvija pat nopelna no &quot;RB Rail&quot; darbības, apgalvo amatpersonas|website=Delfi|access-date=2025-10-06|date=2025-10-06|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Izmeklēšana Latvijā ===
2024. gada 13. decembra Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala ziņojumā bija minēts, ka būtiskākās kļūdas projekta plānošanas etapā pieļāva ministru prezidents [[Arturs Krišjānis Kariņš]], AS &quot;RB Rail&quot; stratēģiskais direktors [[Kaspars Briškens]] un satiksmes ministrs [[Tālis Linkaits]]. Kopumā komisijas gala ziņojumā ir ietverti 29 secinājumi, 16 priekšlikumi un nosauktas 18 personas, kuras komisijas ieskatā pieļāva kļūdas, apdraudēja projekta īstenošanu un nepieņēma pietiekami aktīvu pozīciju tā īstenošanā. Ziņojumā teikts, ka Krišjānis Kariņš pēc būtības neiedziļinājās &quot;Rail Baltica&quot; projekta īstenošanā, tostarp arī neizveidoja šim projektam nepieciešamo uzraudzības un institucionālās pārvaldības sistēmu. Kaspars Briškens bija atbildīgs par 2017. gada &quot;Rail Baltica&quot; projekta izmaksu un ieguvumu analīzi, kas ietvēra tās pasūtīšanu, izvērtēšanu un pieņemšanu, kas saturēja būtiskas kļūdas un neatbilda realitātei. Tālis Linkaits valdībai nesniedza objektīvu informāciju par &quot;Rail Baltica&quot; projekta patiesajām izmaksām, tostarp nekontrolējot projekta investīciju un ekspluatācijas izmaksas, sekmējot to, ka projekta izmaksu palielinājumu atbalstīja bez to pienācīgas izvērtēšanas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.12.2024-parlamentaras-izmeklesanas-komisija-butiskakas-kludas-rail-baltica-projekta-pielava-karins-briskens-un-linkaits.a580272/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Parlamentārās izmeklēšanas komisija: Būtiskākās kļūdas «Rail Baltica» projektā pieļāva Kariņš, Briškens un Linkaits] lsm.lv 2024. gada 13. decembrī&lt;/ref&gt;

2024. gada 10. decembrī [[Latvijas Republikas prokuratūra]]s Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta Personu un valsts tiesību aizsardzības koordinācijas nodaļa uzsāka kriminālprocesu par to, ka par &quot;Rail Baltica&quot; projekta ieviešanu atbildīgās valsts amatpersonas, iespējams, radījušas zaudējumus valsts budžetam lielā apmērā saistībā ar projekta infrastruktūras objektu būvniecību.
Kriminālprocess sākts par noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā, nevis pret konkrētām amatpersonām. Saskaņā ar ģenerālprokurora lēmumu kriminālprocesu nodeva izmeklēšanai [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.12.2024-sak-kriminalprocesu-par-parkapumiem-rail-baltica-projekta-ieviesana.a580770/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Sāk kriminālprocesu par pārkāpumiem «Rail Baltica» projekta ieviešanā] lsm.lv 2024. gada 18. decembrī&lt;/ref&gt;

==== Pirmās kārtas plāns Latvijā ====
2024. gada 28. oktobrī Satiksmes ministrija publiskoja informatīvo ziņojumu par plānoto ''Rail Baltica'' projekta pirmo kārtu, līdz 2030. gadam piedāvājot uzbūvēt vienu sliežu ceļu no Lietuvas robežas līdz Igaunijas robežai ar [[Bauska]]s, [[Salaspils]]/[[Daugavkrasti|Daugavkrastu]], [[Skulte (stacija)|Skultes muižas]] un [[Salacgrīva]]s reģionālajām stacijām, uzbūvēt sliežu ceļu no [[Imanta (stacija)|Imantas stacijas]] līdz Rīgas lidostai, pabeidzot darbus Rīgas lidostas stacijā un Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu daļā. Paredzēja ar privātās un publiskās partnerības finansējuma palīdzību uzbūvēt arī sliežu ceļu no [[Upeslejas|Upeslejām]] līdz Rīgas Centrālajai stacijai vai arī no Misas līdz lidostas stacijai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/28.10.2024-riga-savienota-tikai-no-vienas-puses-un-sliedem-uz-igauniju-naudu-vel-mekle-rail-baltica-sakotnejie-scenariji.a574278/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Rīga savienota tikai no vienas puses, un sliedēm uz Igauniju naudu vēl meklē — «Rail Baltica» sākotnējie scenāriji] lsm.lv 2024. gada 28. oktobrī&lt;/ref&gt;
6. novembrī &quot;RB Rail&quot; informēja, ka Latvijā projekta pirmās kārtas īstenošana 6,4 miljardu eiro vietā izmaksās 5 miljardus eiro. SIA &quot;Eiropas Dzelzceļa līnijas&quot; skaidroja, ka galvenais ietaupījums rodas, nebūvējot 900 miljonus eiro vērto tiešo savienojumu starp lidostu un Misu, kā arī 400 miljonus eiro vērtās trokšņu sienas un autoceļu šķērsojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/06.11.2024-par-15-miljardiem-letak-rail-baltica-pirmaja-karta-atrod-butisku-ietaupijumu.a575463/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Par 1,5 miljardiem lētāk — «Rail Baltica» pirmajā kārtā atrod būtisku ietaupījumu] lsm.lv 2024. gada 6. novembrī&lt;/ref&gt;

10. decembrī Latvijas valdība konceptuāli atbalstīja prioritāros uzdevumus:&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.12.2024-rail-baltica-projektam-noteiks-izmaksu-griestus-sapnis-par-rigas-ieklausanu-vel-nemirst.a579686/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme «Rail Baltica» projektam noteiks izmaksu griestus; sapnis par Rīgas iekļaušanu vēl nemirst] lsm.lv 2024. gada 11. decembrī&lt;/ref&gt;
# izveidot normālplatuma dzelzceļa maģistrāli Lietuvas robeža—Misa—Upeslejas—Vangaži—Igaunijas robeža, sākot būvdarbus posmā Lietuvas robeža—Misa;
# pabeigt būvdarbus ''Rail Baltica'' pasažieru stacijā &quot;Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;&quot; un dzelzceļa stacijas &quot;Rīgas Centrālā stacija&quot; dienvidu daļā;
# izveidot jaunu dzelzceļa savienojumu no Imantas stacijas uz Rīgas lidostu un uzbūvēt staciju &quot;Daugavkrasti&quot; Salaspilī, nodrošinot pārsēšanās iespēju starp ''Rail Baltica'' un esošo 1520 mm platsliežu dzelzceļa tīklu;
# izveidot kravu uzkraušanas/izkraušanas vietu abās Daugavas pusēs militārās mobilitātes vajadzībām, neuzņemoties papildu finansiālu segumu.

2025. gada 2. jūlijā Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) koordinācijas komiteja piešķīra papildu 153,5 miljonu eiro finansējumu ''Rail Baltica'' projekta Latvijas prioritārajām aktivitātēm, 47,1 miljonu eiro piešķīra Igaunijai un 94,9 miljonus eiro Lietuvai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/03.07.2025-eiropas-komisija-pieskir-latvijai-1535-miljonus-eiro-dzelzcela-projektam-rail-baltica.a605488/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Eiropas Komisija piešķir Latvijai 153,5 miljonus eiro dzelzceļa projektam «Rail Baltica»] lsm.lv 2025. gada 3. jūlijā&lt;/ref&gt;
11. jūlijā &quot;Eiropas Dzelzceļa līnijas&quot; un &quot;ERB Rail&quot; parakstīja aktus par plaša mēroga būvdarbu uzsākšanu ''Rail Baltica'' pamattrases dienvidu posmā Misa—Lietuvas robeža, kas iekļauj nesprāgušās munīcijas pārbaudes, dzelzceļa uzbēruma būvniecību, pievadceļu un pagaidu ceļu būvdarbus, kā arī jauna dzelzceļa pārvada un tilta pār [[Iecava (upe)|Iecavas upi]] būvniecību.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.07.2025-ar-pirmajiem-ligumiem-latvija-saks-plasus-rail-baltica-dzelzcela-pamattrases-buvdarbus.a606520/ Ar pirmajiem līgumiem Latvijā sāks plašus «Rail Baltica» dzelzceļa pamattrases būvdarbus] lsm.lv 2025. gada 11. jūlijā&lt;/ref&gt;

2026. gada 27. janvārī Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens brīdināja, ka līdz 2030. gadam pamattrasi pabeigt neizdosies, jo &quot;Rail Baltica&quot; pamattrases pabeigšanai trūkst 3—4 miljardu eiro.&lt;ref&gt;[https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/370575/intervija-ar-eiropas-dzelzcela-linijas-valdes-priekssedetaju-mari-dzelmi Intervija ar &quot;Eiropas Dzelzceļa līnijas&quot; valdes priekšsēdētāju Māri Dzelmi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20260129131805/https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/370575/intervija-ar-eiropas-dzelzcela-linijas-valdes-priekssedetaju-mari-dzelmi |date={{dat|2026|01|29||bez}} }} lsm.lv 28.01.2026&lt;/ref&gt; 2026. gada 22. septembrī Baltijas valstis vienojās par dzelzceļa projekta ''Rail Baltica'' pirmās kārtas termiņa pagarināšanu līdz 2034. gadam.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Kulbergs: Baltijas valstis vienojušās par «Rail Baltica» pirmās kārtas termiņa pagarināšanu līdz 2034. gadam |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/22.09.2026-kulbergs-baltijas-valstis-vienojusas-par-rail-baltica-pirmas-kartas-termina-pagarinasanu-lidz-2034-gadam.a664291/ |accessdate={{dat|2026|9|23||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2026|9|23||bez}}}}&lt;/ref&gt;
1. oktobrī valdība nolēma, ka ''Rail Baltica'' sliežu viena kilometra izmaksas būs ne vairāk kā 20 miljoni eiro.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/01.10.2026-valdiba-nosaka-20-miljonu-eiro-griestus-viena-rail-baltica-sliezu-kilometra-izbuvei.a665717/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Valdība nosaka 20 miljonu eiro griestus viena «Rail Baltica» sliežu kilometra izbūvei] lsm.lv 01.10.2026&lt;/ref&gt;

== Būvdarbu gaita ==

=== Polijā ===
[[Attēls:Rail Baltica.svg|thumb|''Rail Baltica'' (E75) Polijas daļas karte]]
&quot;Rail Baltica&quot; Polijas posmā esošo normālplatuma dzelzceļu sāka modernizēt pirms tā plānošanas sākuma Baltijas valstīs 2016. gadā. 400 km garo modernizējamo dzelzceļu sadalīja piecos posmos — no [[Varšava]]s līdz Sadovnei (''Sadowne Węgrowskie''), tālāk līdz [[Čiževa]]i, tad līdz [[Bjalistoka]]i (449. un 6. Polijas dzelzceļa līnijas), tālāk līdz [[Elka]]i (38. Polijas dzelzceļa līnija) un līdz Lietuvas robežai. Līdz 2025. gadam lielākajā daļā posmu darbi bija paveikti, bet pēdējo posmu caur [[Olecko]] (41. Polijas dzelzceļa līnija), [[Suvalki]]em (39. Polijas dzelzceļa līnija) līdz Trakiškiem (51. Polijas dzelzceļa līnija) plāno pabeigt īsi pēc 2030. gada, jo tam vajadzīga jauna sliežu ceļa izbūve ap divu miljardu eiro vērtībā. Brauciena ilgumu no Varšavas līdz Lietuvas robežai plānoja ap trim stundām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.02.2025-polija-darbi-pie-rail-baltica-rit-uz-prieksu-gaida-uz-ieviesanu-baltija.a588879/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Polijā darbi pie «Rail Baltica» rit uz priekšu; gaida uz ieviešanu Baltijā] lsm.lv 2025. gada 22. februārī&lt;/ref&gt;
&lt;gallery&gt;
07.05.18 Trakiszki SA133-019 (42085245382).jpg|Vilciens uz Bjalistoku Trakišķu stacijā (2018)
WK15 Suwałki (8) Lichen99.jpg|Vilciens uz Bjalistoku Suvalku stacijā (2015)
Ełk PKP 1.jpg|Elkas stacija (2018)
20240406 124923 April 2024 in Białystok.jpg|Modernizētā Bjalistokas stacija (2024) 
20241218 083011 December 2024 in Białystok.jpg|Vilciens uz Suvalkiem Bjalistokas stacijā (2024)
2020 PKP Czyzew 02.jpg|Čiževas stacija (2020)
&lt;/gallery&gt;

=== Lietuvā ===
2026. gada sākumā dzelzceļa būvdarbi Lietuvas daļā notika 114 kilometrus garā posmā Kauņa—Paņeveža un bija sākta sliežu ieklāšana, sliežu ceļa pamatnes izbūve bija pabeigta aptuveni 9 kilometrus garajā [[Jonava]]s posmā. 2026. gadā plānoja investēt ap 325 miljonus eiro (pamattrases būvniecībai 240 miljonus eiro, sliežu ieklāšanai 9,8 miljonus eiro), daļa no šīs naudas paredzēta projektēšanai un zemes atpirkšanai posmā no Polijas robežas līdz Kauņai.&lt;ref name=&quot;lsm19.02.2026&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/19.02.2026-kas-notiek-ar-rail-baltica-latvija-pamattrase-sogad-plano-ieguldit-32-lidz-46-reizes-mazak-neka-lietuva-un-igaunija.a635312/ Kas notiek ar «Rail Baltica»? Latvijā pamattrasē šogad plāno ieguldīt 3,2 līdz 4,6 reizes mazāk nekā Lietuvā un Igaunijā] lsm.lv 19.02.2026&lt;/ref&gt;

=== Latvijā ===
2026. gada sākumā dzelzceļa trases sagatavošanas darbi Latvijas daļā notika aptuveni 30 kilometrus garā posmā, bet galvenie darbi notika Rīgas Centrālajā un lidostas dzelzceļa stacijās. 2026. gadā plānoja investēt 260 miljonus eiro no Eiropas savienošanas instrumenta (''Connecting Europe Facility''), no ES Atveseļošanas fonda un Kohēzijas fonda un no Latvijas valsts budžeta finansējuma (120 miljonus eiro Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā un 52 miljonus eiro lidostas &quot;Rīga&quot; dzelzceļa stacijā, 75 miljonus eiro dzelzceļa pamattrases būvniecībai). 8 miljonus eiro plānoja izlietot trases posma Lietuvas robeža—Misa pārprojektēšanai, tostarp samazinot sākotnēji plānoto uzbēruma augstumu.&lt;ref name=&quot;lsm19.02.2026&quot;/&gt;

=== Igaunijā ===
2026. gada sākumā dzelzceļa trases sagatavošanas darbi Igaunijas daļā notika 103 kilometrus garā posmā. 2026. gada budžetā investīcijām &quot;Rail Baltica&quot; plānoja 435,7 miljonus eiro, no tiem 345 miljonus eiro pamattrases zemes darbiem, uzbērumiem, tiltiem, līmeņu atdalījumiem un saistītajām civilajām būvēm, bet sliežu ieklāšanu vēl neplānoja sākt.&lt;ref name=&quot;lsm19.02.2026&quot;/&gt;

== Hronoloģija ==
[[Attēls:Pan-European corridor I.svg|thumb|300px|Paneiropas 1. transporta koridors iezīmēts ar sarkanu]]
[[Attēls:RailBaltica-lv.svg|thumb|300px|''Rail Baltica'' sākotnējie varianti 2009. gadā. Vēlāk nolēma būvēt jaunu dzelzceļa līniju no Rīgas caur Panevēžu uz Kauņu.]]
* Trīs pirmo Paneiropas transporta konferenču laikā Prāgā (1991), Krētā (1994) un Helsinkos (1997) apstiprināja Paneiropas transporta koridorus. Koridoru Nr. 1 veidoja ''[[Via Baltica]]'' autoceļš un dzelzceļa līnija ''Rail Baltica'' Helsinki-Tallina-Rīga-Viļņa-Varšava.
* 2001. gadā Baltijas valstu satiksmes ministri Pērnavā parakstīja sadarbības līgumu par sagatavošanas darbu uzsākšanu ''Rail Baltica ''dzelzceļa koridora attīstībai.
* 2004. gadā projektu ''Rail Baltica'' ar Eiropas Savienības Parlamenta un Padomes lēmumu iekļāva Eiropas transporta tīkla (''TEN-T'') koridoru sarakstā kā vienu no deviņiem TEN-T konvencionālā dzelzceļu tīkla koridoriem ar nosaukumu [[Ziemeļjūras-Baltijas koridors]], savienojot [[Roterdama|Roterdamu]] caur Berlīni un Varšavu ar Kauņu, Rīgu un Tallinu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://ec.europa.eu/transport/themes/infrastructure/ten-t-guidelines/corridors/index_en.htm |title=Infrastructure - TEN-T - Connecting Europe |access-date={{dat|2017|05|08||bez}} |archive-date={{dat|2016|10|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20161003092311/http://ec.europa.eu/transport/themes/infrastructure/ten-t-guidelines/corridors/index_en.htm }}&lt;/ref&gt;
* Lai izvērtētu projekta tehniski ekonomisko pamatojumu un rastu efektīvāko risinājumu jaunās transporta saiknes izveidošanai, 2005. gada beigās Dānijas uzņēmums ''COWI AS''  sāka priekšizpēti labākajai ''Rail Baltica'' maršruta, ātruma, izmantojamā sliežu platuma, vilces un citu tehnisko parametru izvēlei.
* 2007. gada janvārī ''COWI AS'' noslēguma ziņojumā ieteica vistaisnāko savienojumu starp Baltijas valstīm un Poliju, paredzot jaunas Eiropas standartiem atbilstošas dzelzceļa līnijas izbūvi visā ''Rail Baltica'' maršrutā. Balstoties uz ziņojumu, iesaistīto valstu atbildīgo nozaru ministri panāca vienošanos par ''Rail Baltica'' projekta 1. kārtas īstenošanu — esošā sliežu ceļa atjaunošanu posmā Kauņa—Rīga—Tallina, līdz 2013. gadam nodrošinot infrastruktūru pasažieru un kravu pārvadājumiem ar ātrumu vismaz 120 km/h visā ''Rail Baltica'' maršrutā.
* Lai nodrošinātu savstarpēji koordinētu projekta ieviešanu visās trīs Baltijas valstīs un Polijā, 2007. gada vasarā parakstīja saprašanās memorandus par esošās dzelzceļa infrastruktūras rekonstrukciju un tehniski-ekonomiskā pamatojuma izstrādi, kā arī projektu pieteikumu iesniegšanu Eiropas Komisijā finansējuma saņemšanai no Eiropas transporta tīkla (TEN-T) budžeta 2007.-2013. gada daudzgadu programmas.
* 2008. gadā [[Eiropas Komisija]] pieņēma lēmumu par ''TEN-T'' budžeta līdzfinansējumu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas projektu iesniegumiem.
* 2010. gada jūnijā Polijas, Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Somijas satiksmes ministriju pārstāvji parakstīja memorandu, kurā apliecināja politisko gribu turpināt ''Rail Baltica ''projekta īstenošanu, tai skaitā deklarēja, ka līgumslēdzējas puses apsvērs iespēju izveidot jaunu, kopēju pasažieru satiksmes līniju Tallina-Rīga-Kauņa-Varšava, izmantojot mūsdienīgas sliežu platuma maiņas iekārtas gan ritošam sastāvam, gan sliežu ceļam, lai nodrošinātu pakalpojumu, kas ir ātrs, ērts un maršrutā konkurētspējīgs ar autosatiksmi.
* 2010.—2011. gadā Apvienotās Karalistes uzņēmums ''AECOM Ltd'' veica priekšizpēti, izvērtējot jaunas 1435 mm dzelzceļa līnijas būvniecības tehniski ekonomisko pamatojumu.
* 2011. gada 10. novembrī [[Valdis Dombrovskis]] kopā ar citiem Baltijas valstu premjeriem Tallinā vienojās ''Rail Baltica'' projekta īstenošanai veidot atsevišķu uzņēmumu ar galveno biroju Rīgā.
* 2013. gada 11. aprīlī, apliecinot interesi un vēlmi turpināt attīstīt dzelzceļa projektu ''Rail Baltica Globālais projekts'', [[Anrijs Matīss]] kopā ar citu Baltijas valstu transporta ministriem Rīgā parakstīja deklarāciju par turpmāko sadarbību.
* 2014. gada aprīlī par uzvarētājiem konkursā par normālplatuma dzelzceļa līnijas ''Rail Baltica'' Latvijas posma detalizētu tehnisko izpēti un ietekmes uz vidi novērtējumu atzina apvienību SIA ''Konstruktionsgruppe Bauen Latvia'', SIA ''Grupa93'' un ''EPG Eisenbahn-und Bauplanungsgesellscaft mbH Erfurt'', kas nodibināja pilnsabiedrību ''RB Latvija''.
* 2014. gada 28. oktobrī, lai sekmīgi varētu realizēt ''Rail Baltica'' Eiropas standarta dzelzceļa līnijas Globālo projektu, nodibināja ''Rail Baltica Globālā projekta'' Baltijas valstu kopuzņēmumu, kuru 12. novembrī kā a/s ''RB Rail'' ierakstīja Latvijas Republikas uzņēmumu reģistrā. Uzņēmumam līdz 2015. gada 26. februārim bija jāiesniedz Baltijas valstu kopīgs pieteikums CEF Eiropas Savienības finansējuma saņemšanai ''Rail Baltica'' projekta īstenošanai.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://edzl.lv/|title=Rail Baltica tapšanas vēsture - Rail Baltica|website=edzl.lv|access-date=2019-03-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* 2015. gada 22. jūnijā Rīgā Latvijas Satiksmes ministrs, Somijas transporta ministre, Polijas infrastruktūras un attīstības ministre, Lietuvas transporta ministrs, Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministrs parakstīja ''Rail Baltica'' attīstības deklarāciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title=Rīgā paraksta deklarāciju par «Rail Baltica» attīstību | url=http://apollo.tvnet.lv/zinas/riga-paraksta-deklaraciju-par-rail-baltica-attistibu/695999 | publisher=Apollo | accessdate={{dat|2015|6|22}} | archive-date={{dat|2015|06|23||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20150623194536/http://apollo.tvnet.lv/zinas/riga-paraksta-deklaraciju-par-rail-baltica-attistibu/695999 }} {{lv ikona}}&lt;/ref&gt;
* 2015. gada 16. oktobrī atklāja vilcienu satiksmi posmā no [[Šestoka]]s līdz Kauņai pa normālplatuma dzelzceļa sliedēm. 2016. gada jūnijā sāka kursēt vilciens Kauņa-[[Bjalistoka]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Lithuanian, Polish railways to launch Kaunas-Bialystok passenger route in June|publisher=[[The Baltic Course]] |url= http://www.baltic-course.com/eng/good_for_business/?doc=121482 |date=31 May 2016}}&lt;/ref&gt;
* 2016. gada augustā [[Kučinska Ministru kabinets]] akceptēja Latvijas Satiksmes ministra [[Uldis Augulis|Ulda Auguļa]] piedāvāto ''Rail Baltica'' dzelzceļa līnijas trases izvietojumu Latvijas teritorijā. Valdība arī noteica nacionālo interešu objekta statusu normālplatuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai ''Rail Baltica,'' lai nodrošinātu projekta vienotu ieviešanu Baltijas valstīs un arī Latvijā, projekta ieviešanā vienoti strādājot 15 tālaika pašvaldībām. Šai dzelzceļa infrastruktūrai noteica aizsargjoslu.
* 2017. gada 31. janvārī Ministru prezidents [[Māris Kučinskis]] Tallinā parakstīja triju Baltijas valstu starpvaldību līgumu par ''Rail Baltica'' dzelzceļa izveidi. Līgums definēja, ka kopīgi uzbūvētā infrastruktūra pieder katrai valstij, kurā tā atrodas, un pārvaldītājam tiks nodrošināta nepieciešamā piekļuve.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/valdiba-atbalsta-triju-baltijas-valstu-starpvaldibu-liguma-projektu-par-rail-baltica.d?id=48441355|title=Valdība atbalsta triju Baltijas valstu starpvaldību līguma projektu par 'Rail Baltica'|last=Bizness|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2023-02-02|date=2017-01-24|language=lv}}
&lt;/ref&gt;
* 2017. gadā publicēja EY izstrādāto izmaksu-ieguvumu analīzi par projekta potenciālajiem ieguvumiem 16,2 miljardu eiro vērtībā un novērtēja izmaksas 5,8 miljardu eiro apmērā.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/rail-baltica-globala-projekta-izmaksu-un-ieguvumu-analize-projekts-ir-finansiali-un-ekonomiski-pamatots/|title=Rail Baltica Globālā projekta izmaksu un ieguvumu analīze: projekts ir finansiāli un ekonomiski pamatots {{!}} Rail Baltica|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* 2018. gada sākumā [[Kučinska valdība]] no Latvijas puses apstiprināja būvprojektēšanas vadlīnijas — obligātos vienotos standartus ''Rail Baltica'' infrastruktūras projektēšanai, būvniecībai un uzturēšanai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/par-projektu/vesture/|title=Projekta vēsture|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv|archive-date=2018-06-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20180614055056/http://www.railbaltica.org/lv/par-projektu/vesture/}}&lt;/ref&gt;
* 2018. gadā pabeidza ilgtermiņa biznesa un operacionālā plāna izstrādi, posma Kauņa — Lietuvas/Polijas robeža uzlabošanas iespēju izpēti, infrastruktūras pārvaldības izpēti, kā arī citus pētījumus, kas saistīti ar komercializāciju un materiālu nodrošināšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/annual-press-conference-of-the-rail-baltica-implementers-2/|title=Annual Press Conference of the Rail Baltica implementers {{!}} Rail Baltica|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=en}}&lt;/ref&gt;
* 2018. gada 20. martā normālplatuma dzelzceļa projekta ieviesējs Latvijā SIA &quot;Eiropas Dzelzceļa līnija&quot; noslēdza pirmo līgumu par ''Rail Baltica'' atzara projekta izstrādi 4,4 kilometru garam dzelzceļa savienojumam ar Starptautisko [[Rīgas starptautiskā lidosta|lidostu &quot;Rīga&quot;]], tā celtniecību bija plānots sākt 2020. gadā. Projekta izstrādi veica uzņēmumu apvienība &quot;Prosiv&quot; ([[Itālija]]s uzņēmums &quot;Sintagma&quot;, [[Slovākija]]s uzņēmums &quot;Prodex&quot; un Latvijas uzņēmums &quot;Vektors T&quot;). Projektēšanas cena bija 4,5 miljoni eiro, tajā bija iekļauta arī būvniecības autoruzraudzība līdz 2025. gadam, kad plānoja pabeigt jaunās dzelzceļa stacijas būvi lidostā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/paraksta-ligumu-par-rail-baltica-stacijas-projektesanu-lidosta-riga.a271951/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4% Paraksta līgumu par «Rail Baltica» stacijas projektēšanu lidostā «Rīga»] ''lsm.lv'' ziņu redakcija 2018. gada 20. martā&lt;/ref&gt;
* 2019. gadā sāka ''Rail Baltica'' [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|Rīgas dzelzceļa tilta]], uzbēruma un Rīgas Centrālās pasažieru stacijas kompleksā apbūves būvprojekta izstrādi, būvdarbus plānojot paveikt 2021. — 2022. gadā. Šī projekta aprēķinātās izmaksas bija tuvu 200 miljoniem [[eiro]].&lt;ref&gt;[http://edzl.lv/lv/aktualitates/projekta-jaunumi/uzsakta-rail-baltica-centralas-stacijas-iepirkuma-2-karta-un-parakstits-sadarbibas-memorands-ar-nvo.html Uzsākta Rail Baltica Centrālās stacijas iepirkuma 2. kārta un parakstīts sadarbības memorands ar NVO] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200813180055/http://edzl.lv/lv/aktualitates/projekta-jaunumi/uzsakta-rail-baltica-centralas-stacijas-iepirkuma-2-karta-un-parakstits-sadarbibas-memorands-ar-nvo.html |date={{dat|2020|08|13||bez}} }} edzl.lv 2018. gada 22. augustā&lt;/ref&gt;
* 2020. gada februārī SIA &quot;Eiropas Dzelzceļa līnijas&quot;, &quot;RB Rail&quot; un [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija]]s pārstāvji sāka kandidātu atlasi konkursā par Rīgas lidostas &quot;Rail Baltica&quot; stacijas un saistītās infrastruktūras izbūvi. Starptautiskajā konkursā bija saņemti 11 kandidātu pieteikumi no Latvijas, Vācijas, Itālijas, Spānijas, Igaunijas, Turcijas un Austrijas uzņēmumiem.&lt;ref name=&quot;lidosta&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/sak-kandidatu-atlasi-konkursa-par-rail-baltica-stacijas-un-saistitas-infrastrukturas-izbuvi.a347276/ Sāk kandidātu atlasi konkursā par «Rail Baltica» stacijas un saistītās infrastruktūras izbūvi] lsm.lv 2020. gada 5. februārī&lt;/ref&gt;
* 2020. gada aprīlī kļuva zināms, ka 94 km garā dzelzceļa posma no [[Vangaži]]em līdz [[Latvijas—Igaunijas robeža]]i projektēšanu 30 mēnešus veiks uzņēmumu apvienība ''INECO-ARDANUY'' (līguma summa 13 523 414 eiro), bet 45 km garo posmu no [[Misa (upe)|Misas]] līdz [[Latvijas—Lietuvas robeža]]i 24 mēnešus projektēs uzņēmumu apvienība ''IDOM, Consulting, Engineering, Architecture S.A.U.'' (līguma summa 6 903 802 eiro). Posmā no Vangažiem līdz Latvijas un Igaunijas valsts robežai paredzēti 13 tilti, 36 ceļu pārvadi, 3 dzelzceļa pārvadi, 119 caurtekas un 3 dzīvnieku pārejas, bet posmā no Misas līdz Latvijas un Lietuvas robežai paredzēti 4 tilti, 16 ceļu pārvadi, 4 dzelzceļa pārvadi, 54 caurtekas un 1 dzīvnieku pāreja.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/projektesanas-darbi-sakas-visa-rail-baltica-pamata-trase-latvija.d?id=52033503 Projektēšanas darbi sākas visā 'Rail Baltica' pamata trasē Latvijā] delfi.lv 06.04.2020.&lt;/ref&gt;
* 2022. gada 21. jūlijā ar svinīgu ceremoniju [[Nere]]s krastā sāka ''Rail Baltica'' būvniecību posmā no Kauņas līdz Latvijas—Lietuvas robežai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lietuva-sakusies-rail-baltica-buvnieciba-posma-lidz-latvijas-robezai.a466328/ Lietuvā sākusies «Rail Baltica» būvniecība posmā līdz Latvijas robežai] lsm.lv 2022. gada 21. jūlijā&lt;/ref&gt;
* 2022. gada 13. septembrī sāka 13 metru augstas un 2 km garas dzelzceļa estakādes būvniecību pie lidostas &quot;Rīga&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pie-lidostas-sakta-rail-baltica-dzelzcela-stacijas-estakades-buvnieciba.a473435/ Pie lidostas sākta «Rail Baltica» dzelzceļa stacijas estakādes būvniecība] lsm.lv 2022. gada 13. septembrī&lt;/ref&gt;
* 2024. gada 30. maijā Baltijas valstu satiksmes ministrus aicināja piedalīties ''Rail Baltica'' ātrgaitas dzelzceļa pamatakmens ielikšanas pasākumā [[Ilemiste (stacija)|Ilemistes stacijā]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/27.05.2024-rail-baltica-projekts-iestredzis-valdibas-gaitenos.a555623/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular «Rail Baltica» projekts iestrēdzis valdības gaiteņos] lsm.lv 2024. gada 28. maijā&lt;/ref&gt;
* 2025. gada 12. martā kļuva zināms, ka &quot;ERB Rail&quot; ir uzsācis pamattrases būvlaukuma iekārtošanu Iecavas infrastruktūras apkopes punkta teritorijā 10,5 km no Iecavas centra pie [[autoceļš V9|autoceļa V9]] [[Iecava]]—[[Baldone]]—[[Daugmale]]. Celtniecības kravu piegādēm izmantos arī [[autoceļš V5|autoceļu V5]] Piebalga—Dzelzāmurs—Ratstrauti un [[autoceļš P89|autoceļu P89]] [[Ķekava]]—[[Skaistkalne]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.03.2025-foto-iecava-gatavojas-rail-baltica-dzelzcela-pamattrases-buvdarbu-uzsaksanai.a591235/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Iecavā gatavojas «Rail Baltica» dzelzceļa pamattrases būvdarbu uzsākšanai] lsm.lv 2025. gada 12. martā&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

== Skatīt arī ==
* [[Vikiprojekts:Rail Baltica]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://edzl.lv/noderigi/rail-baltica-stacija-starptautiskaja-dzelzcela-stacija-riga Rail Baltica stacija starptautiskajā dzelzceļa stacijā Rīgā] (vizualizācija)
* [http://railbaltica.org/info/lv Informācija par Rail Baltica] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200117163007/http://www.railbaltica.org/info/lv |date={{dat|2020|01|17||bez}} }}
* [https://web.archive.org/web/20110826012039/http://ec.europa.eu/transport/infrastructure/maps/maps_en.htm Progresa ziņojums 2008. gadā (PDF fails)]
* [https://web.archive.org/web/20150201044903/http://www.irir.lv/2011/11/29/dzelzcels-rail-baltica Dzelzceļš &quot;Rail Baltica&quot; — ir.lv Dzīvie šķirkļi]
* [https://www.google.com/maps/d/u/0/viewer?mid=14ViyipBQg8vhbBP75jNHjf7N5pw&amp;ll=57.09481510016359%2C24.297019999999975&amp;z=8 Rail Baltica trase Latvijā — nodalījuma joslas koridors — Google maps]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Dzelzceļš]]
[[Kategorija:Dzelzceļš Igaunijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļš Latvijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļš Lietuvā]]
[[Kategorija:Rīga]]
[[Kategorija:Limbažu novads]]
[[Kategorija:Saulkrastu novads]]
[[Kategorija:Ropažu novads]]
[[Kategorija:Siguldas novads]]
[[Kategorija:Salaspils novads]]
[[Kategorija:Ķekavas novads]]
[[Kategorija:Mārupes novads]]
[[Kategorija:Olaines novads]]
[[Kategorija:Bauskas novads]]</text>
      <sha1>5o4gs9m0kjnyg6mcosdt8nc2jeun1pu</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530737</id>
      <parentid>4530729</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T18:31:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Hronoloģija */</comment>
      <origin>4530737</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="66257" sha1="gg9klvkwbfzzdnvwuvosn03dsv4d5g7" xml:space="preserve">[[Attēls:RBINFO.png|thumb|390px|''Rail Baltica'' kā daļa no Ziemeļjūras—Baltijas transporta koridora]]
[[Attēls:Rokai, geležinkelis.JPG|thumb|390px|Pabeigtais posms netālu no Kauņas Lietuvā (2020)]]

{{nosaukums slīprakstā}}
'''''Rail Baltica''''' ir [[normālplatuma dzelzceļš|normālplatuma dzelzceļa]] infrastruktūras projekts [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] integrēšanai Eiropas dzelzceļu tīklā. Tas ir viens no Eiropas Savienības transporta tīklu (''Trans-European Transport Networks'', TEN-T) prioritārajiem projektiem.

''Rail Baltica'' savienos [[Tallina|Tallinu]], [[Pērnava|Pērnavu]], [[Rīga|Rīgu]], [[Panevēža|Paņevežu]], [[Kauņa|Kauņu]], [[Viļņa|Viļņu]] ar [[Varšava|Varšavu]].
Latvijā dzelzceļš šķērsos [[Limbažu novads|Limbažu]], [[Saulkrastu novads|Saulkrastu]], [[Siguldas novads|Siguldas]], [[Ropažu novads|Ropažu]], [[Salaspils novads|Salaspils]], [[Ķekavas novads|Ķekavas]], [[Bauskas novads|Bauskas novadu]], kā arī Rīgas valstspilsētu, [[Mārupes novads|Mārupes]], [[Olaines novads|Olaines]] novadu (&quot;Rīgas loks&quot;)&lt;ref&gt;[http://www.db.lv/razosana/transports-logistika/var-izbraukt-rail-baltica-marsrutu-latvija-428486 Var «izbraukt» Rail Baltica maršrutu Latvijā] Db.lv, 2015. gada 3. martā&lt;/ref&gt; 263 km garumā.

Projektēšanas fāzi uzsāka 2016. gadā ar projektēšanas darbiem Rīgas Centrālajā Stacijā un Starptautiskajā lidostā &quot;Rīga&quot;. Pirmos celtniecības darbus Igaunijā sāka 2020. gada pavasarī, bet Latvijā — 2020. gada rudenī.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/igaunija-sakta-rail-baltica-buvnieciba-latvija-tas-gaidams-rudeni.a360800/ Igaunijā sākta Rail Baltica būvniecība] apmeklēts 2020. gada 19. septembrī&lt;/ref&gt;

2024. gada jūnijā ''Rail Baltica'' vadība paziņoja, ka projekta plānotās kopējās izmaksas pieaugušas no 5,8 līdz 23,8 miljardiem eiro, tādēļ starp Lietuvas-Polijas robežu un Tallinu līdz 2030. gadam divu sliežu ceļu vietā izveidos viensliežu ātrgaitas līnijas koridoru. Tādā veidā plānotās izmaksas sarukšot līdz 15,3 miljardiem eiro, no kuriem Latvijas daļa būs 6,4 miljardi eiro. [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas Centrālās stacijas]] un [[Lidosta &quot;Rīga&quot; (stacija)|lidostas &quot;Rīga&quot; stacijas]] izbūvē apsvēra piesaistīt privātos investorus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/10.06.2024-krasa-izmaksu-pieauguma-del-rail-baltica-projektu-lidz-2030-gadam-istenos-tikai-daleji.a557498/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Krasā izmaksu pieauguma dēļ «Rail Baltica» projektu līdz 2030. gadam īstenos tikai daļēji] lsm.lv 2024. gada 10. jūnijā&lt;/ref&gt;

== Pamatojums un solījumi ==
Projekta mērķis ir integrēt [[Baltijas valstis]] Eiropas dzelzceļu tīklā, jo Latvijā un pārējās Baltijas valstīs līdz šim saglabājies pēc [[Krievija]]s standartiem būvētais 1520 mm platsliežu dzelzceļš, bet vairumā pārējo Eiropas valstu ir 1435 mm [[normālplatuma dzelzceļš]]. Tādēļ esošais Baltijas dzelzceļa tīkls un ritošais sastāvs nav tehniski savietojams ar [[Polija]]s un [[Vācija]]s dzelzceļa tīklu un neiekļaujas vienotā Eiropas transporta tīklā.

Kaut arī sākotnēji uzskatīja, ka šo mērķu sasniegšanai pietiktu nomainīt patlaban esošās Krievijas standarta sliedes pret Eiropas platuma sliedēm esošajā dzelzceļa trasē maršrutā Tallina-Tartu-Rīga-Jelgava-Kauņa-Polijas robeža, šāda risinājuma nodrošināšana radītu lielākas celtniecības un uzturēšanas izmaksas, ilgāku ceļošanas laiku un lēnāku satiksmi, kas to padarītu ekonomiski neizdevīgu. Jau projekta plānošanas laikā visas trīs valstis vienojās par to, ka dzelzceļa līnijai nepieciešams būt pēc iespējas taisnākai, lai nodrošinātu maksimālos ieguvumus pie zema izmaksu līmeņa.
''Rail Baltica'' ticis dēvēts gan par Baltijas valstu simbolisku atgriešanos Eiropas sastāvā (līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] Rīgu ar Berlīni jau savienoja 1435 mm platas sliedes), gan arī par &quot;otro [[Baltijas ceļš|Baltijas ceļu]]&quot;.

Balstoties uz izmaksu-ieguvumu analīzi (2017), projektētāji lēsa, ka ''Rail Baltica'' būvniecība spēs sniegt 7,1 miljardu eiro ietaupījumus klimata izmaiņu rezultātā un trokšņu samazinājumu, kā arī nozīmīgu transporta plūsmas novirzīšanu uz dzelzceļiem (30—40%). Plānoja, ka būvniecības posmā tiks radītas {{sk|13000}} darba vietas, ietaupīti 5,3 miljoni stundu, līdz ar to 5,3 miljardi eiro ietaupīti pasažieru un kravas pārvadājumos, kā arī izglābtas 400 cilvēku dzīvības 29 gadu laikā. Vērtēja, ka IKP multiplikatora efekts sniegs papildus 2 miljardus eiro.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;

=== Raksturojums ===
''Rail Baltica'' ir paredzēta kā elektrificēta 1435 mm [[Normālplatuma dzelzceļš|normālplatuma dzelzceļa]] līnija, kuras maksimālais būvprojektētais ātrums pasažieru pārvadājumiem būs 249 km/h un kravas pārvadājumiem 120 km/h.
''Rail Baltica'' dzelzceļa trases Latvijas daļā plānoja būvēt tiltus pār [[Daugava|Daugavu]], [[Gauja|Gauju]] un citām upēm, divlīmeņu šķērsojumus ar autoceļiem, Rīgas ielām un 1520 mm platsliežu dzelzceļiem, viaduktus pār ielejām, gravām un citām pazeminātām teritorijām, dzīvnieku pārejas (zaļos tuneļus un tiltus) un citus šķērsojumus gājējiem, lauksaimniecības tehnikai, kā arī elektroapgādes apakšstacijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://edzl.lv/lv/projekta-norise/skaidrojosa-vardnica |title=Skaidrojam visbiežāk lietotos dzelzceļa projekta Rail Baltica terminus |access-date={{dat|2018|08|20||bez}} |archive-date={{dat|2020|02|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200208194534/http://edzl.lv/lv/projekta-norise/skaidrojosa-vardnica }}&lt;/ref&gt; Kopumā Latvijā paredzētas divas starptautiskās pasažieru stacijas ([[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas Centrālā stacija]] un [[Lidosta &quot;Rīga&quot; (stacija)|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]), viena kravas vilcienu stacija, piecas apdzīšanas stacijas, divi apkalpes punkti un viens intermodālais kravu terminālis Salaspilī.

Paredzēta arī trīs multimodālo termināļu — Mūgas (Igaunija), Salaspils (Latvija) un Kauņas (Lietuva) būve — veidojot sinerģiju ar jau esošo 1520 mm dzelzceļa tīkla infrastruktūru, septiņām starptautiskajām pasažieru stacijām ([[Tallina|Tallinā]], [[Pērnava|Pērnavā]], [[Rīga|Rīgā]], [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]], Paņevežā, Kauņā un Viļņā) ar potenciālām reģionālajām stacijām un savienojumiem ar lidostām un ostām.

Citi tehniskie parametri:

* maksimālais kravas pārvadājumu vilcienu garums — 1050 metri;
* maksimālā ass slodze — 25 tonnas;
* Rail Baltica infrastruktūrā nav pieļaujami viena līmeņa krustojumi ar autoceļiem un 1520 mm platsliežu dzelzceļiem, izņemot vietas, kur cita veida risinājumi nav iespējami;
* dzelzceļa uzturēšanas un ārkārtas gadījumu servisa pieejamība galvenajai dzelzceļa līnijai jānodrošina ik pēc diviem līdz trim kilometriem un īpašos punktos;
* dzelzceļam būs balasta sliežu ceļš;
* enerģētikas sistēma — 2x25kV;
* ETRMSL2 satiksmes vadība.&lt;ref name=&quot;railbaltica.org&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/apstiprinatas-rail-baltica-buvprojektesanas-vadlinijas/|title=Apstiprinātas Rail Baltica būvprojektēšanas vadlīnijas {{!}} Rail Baltica|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Priekšvēsture ==
[[Attēls:Nord Express Interwar period.svg|thumb|300px|Ekspresvilciena ''[[Nord-Express]]'' maršruti 1925. — 1939. gadā]]
[[Attēls:Nord-Express guļamvagons.jpg|thumb|300px|''Nord-Express'' guļamvagons pirms Otrā pasaules kara]]
1861. gadā tika atklāta [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils]], kas [[Daugavpils|Daugavpilī]] savienojās ar 1860. gadā izbūvēto [[dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līniju Pēterburga—Daugavpils]], ko 1862. gadā caur [[Viļņa|Viļņu]] pagarināja līdz [[Varšava]]i un savienoja ar Eiropas standarta platuma dzelzceļa līniju Varšava—Vīne. Dzelzceļa atzars [[Lentvare]]-[[Kauņa]]-[[Karaļauči|Kēnigsberga]] to savienoja ar [[Berlīne|Berlīni]]. 1896. gadā starptautiskā akciju sabiedrība ''Compagnie Internationale des Wagons-Lits'' uzsāka ekspresvilciena ''[[Nord-Express]]'' kustību maršrutā Parīze—Berlīne—Kēnigsberga—Kauņa—Viļņa—Daugavpils—Pēterburga ar īpašu Rīgas vagonu, ko atkabināja [[Daugavpils (stacija)|Daugavpils stacijā]]. Vilciens kursēja divas reizes nedēļā ar pārsēšanos [[Virbale]]s stacijā uz Vācijas un Krievijas Impēriju robežas, kopējais brauciens no Parīzes līdz Pēterburgai ilga 52 stundas (vairāk nekā divas diennaktis).&lt;ref&gt;Reichs-Kursbuch 1905, Nachdruck bei Ritzau Verlag Zeit und Eisenbahn, 2005&lt;/ref&gt;

Pirmā pasaules kara laikā [[Oberosts|Vācijas okupācijas iestādes]] uzbūvēja [[dzelzceļa līnija Jelgava—Šauļi—Tilzīte|dzelzceļa līniju Jelgava—Šauļi—Tilzīte]] ar Eiropas standarta sliežu platumu. Pēc kara beigām un neilgi pirms [[Rīgas miera līgums|Rīgas miera līguma]] parakstīšanas 1921. gada 15. februārī atjaunoja tiešo dzelzceļa satiksmi starp Rīgu un Virbali, bet tā paša gada 19. augustā pagarināja bezpārsēšanās vagonu kursēšanu līdz [[Parīze]]i un [[Ostende]]i, iekļaujot Rīgu kā galapunktu jaunajā ''Nord-Express'' maršrutā.
1923. gadā Rīgas-Berlīnes vilcienā sāka iekļaut arī Latvijas dzelzceļu, Lietuvas dzelzceļu un Vācijas dzelzceļu vagonus, jo šie pārvadājumi izrādījās ļoti pieprasīti.
1925. gadā pēc Latvijas dzelzceļu pasūtījuma [[Rīgas Vagonu rūpnīca|Rīgas rūpnīca &quot;Fēnikss&quot;]] uzsāka ražot guļamvagonus.
Vilciens, kurš no Latvijas kursēja pirms Otrā pasaules kara maršrutā Rīga—Jelgava—Kauņa—Kēnigsberga—Berlīne, sasniedza galamērķi 15 stundās un 19 minūtēs, atceļā pavadot pat mazāk — 14 stundas un 43 minūtes, un kļuva par ērtāko un ātrāko transporta līdzekli. Latvijas teritorijā tā vidējais komerciālais kustības ātrums bija 77,1 km/h, Lietuvā — 79,2 km/h, bet Vācijā — 80,4 km/h.

1949. gadā maršrutā Tallina-Rīga-Viļņa tika ieviesti Ungārijā ražoti dīzeļvilcieni, kas ceļu no Rīgas līdz Viļņai veica 8 stundās, bet līdz Kauņai brauca 6 stundas (1940. gadā Rīgas-Berlīnes ātrvilciens Kauņu sasniedza 4 stundu un 14 minūšu laikā).

Tiešā bezpārsēšanās starptautiskā satiksme uz Poliju un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] tika atjaunota 1970. gados, kad tika ieviesti tiešās satiksmes vagoni maršrutos Rīga—Varšava un Rīga—Berlīne. PSRS un Polijas robežstacijā Kuzņicā (tagadējā Baltkrievijas-Polijas robežstacijā) tika izveidots vagonu ratiņu maiņas punkts, jo PSRS sliežu platums (1520 mm) atšķīrās no citur Eiropā pieņemtā sliežu standartplatuma (1435 mm).
No Rīgas kursēja bezpārsēšanās vagoni maršrutos Rīga—Jelgava—Viļņa—Varšava—Berlīne (ceļā bija jāpavada 31 stunda 15 minūtes), Rīga—Varšava, Tallina—Varšava. Caur Rēzekni un Daugavpili kursēja Ļeņingradas—Varšavas un Ļeņingradas—Berlīnes vilcieni.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;Par Rail Baltic [http://edzl.lv/lv/par-rail-baltica/fakti fakti]&lt;/ref&gt;

== Projektēšana ==
[[Attēls:RB infografiki Karte PDF LV-1.png|thumb|300px|''Rail Baltica'' infografika ar RB maršrutu Baltijas valstīs (2017)]]
[[Attēls:Rail Baltica plāksnīte.JPG|thumb|300px|Plāksnīte, kas 2015. gadā bija uzstādīta pie [[Rīgas Pasažieru stacija]]s ēkas]]
[[Attēls:Rail Baltica projekta struktura.png|thumb|300px|''Rail Baltica'' projekta ieviesēju struktūra pirms Somijas ''Oy Suomen Rata'' AB iesaistīšanās 2019. gadā]]
[[Attēls:RB infografiks LV-1.png|thumb|300px|''Rail Baltica'' projekta reklāma]]
Pēc ilgām diskusijām visas trīs Baltijas valstis 2011. gada martā vienojās, ka ''Rail Baltica'' būvēs pa īsāko maršrutu [[Tallina]]-[[Pērnava]]-[[Rīga]]-[[Panevēža]]-[[Kauņa]], lai nodrošinātu lielākos ieguvumus par zemākajām izmaksām. Šādu secinājumu izteica arī AECOM veiktais pētījums 2013. gadā, analizējot iespējamos maršrutus un sliežu ceļu atrašanās vietu visās trīs Baltijas valstīs.
2017. gadā visu Baltijas valstu ministrijas apstiprināja starpvaldību līgumu par ''Rail Baltica'' maršrutu no Tallinas caur Pērnavu, Rīgu, Panevēžu, Kauņu līdz Lietuvas/Polijas robežai ar Kauņas—Viļņas savienojumu kā daļu no kopējā projekta.
2018. gada aprīlī apstiprināja izstrādātās būvprojektēšanas vadlīnijas, kas noteica maksimālo projektēto pasažieru vilcienu ātrumu 249 km/h, nodrošinot iespēju pārvietoties ar ātrumu līdz 234 km/h, un maksimālo kravas vilcienu kustības ātrumu — 120 km/h.&lt;ref name=&quot;railbaltica.org&quot;/&gt;

Kustību posmā no Tallinas līdz Helsinkiem plānoja nodrošināt ar prāmjiem, pieļaujot arī [[Tunelis Tallina–Helsinki|tuneļa Tallina—Helsinki]] izbūvi.
Igaunijā paredzēja būvēt divas pasažieru dzelzceļa stacijas — Tallinas Centrālo staciju un Pērnavas staciju, Latvijā — [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas Centrālo staciju]] un Starptautiskās lidostas &quot;Rīga&quot; staciju, bet Lietuvā — Panevēžā, Palemonas staciju Kauņā un Viļņā.

Latvijā dzelzceļa līnija no Lietuvas robežas vedīs garām [[Bauska]]i, Misai un [[Iecava]]i, šķērsos [[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvi]] netālu no Salaspils, tad turpināsies gar [[Vangaži]]em, cauri [[Sējas pagasts|Sējas pagastam]], gar [[Zvejniekciems|Zvejniekciemu]], tālāk paralēli [[Eiropas autoceļš E67|Via Baltica]] līdz [[Salacgrīva]]i.

=== Rīgas loks ===
Sākotnēji plānoja būvēt īpašu Rīgas dzelzceļa loku, kas no pamattrases atdalītos pie [[Baldone]]s un vestu paralēli [[Rīgas apvedceļš|Rīgas apvedceļam]] līdz [[Lidosta &quot;Rīga&quot; (stacija)|lidostas &quot;Rīga&quot; stacijai]], tālāk caur [[Imanta (Rīga)|Imantu]], [[Zasulauks|Zasulauku]], [[Torņakalns|Torņakalnu]], pāri Daugavai pa jaunu tiltu blakus [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|Dzelzceļa tiltam]] līdz [[Rīgas Pasažieru stacija]]i. Izmantojot likvidētās [[dzelzceļa līnija Rīga—Ērgļi|dzelzceļa līnijas Rīga Preču—Ērgļi]] daļu, vilcieni brauktu garām pasažieru vilcienu apkalpes punktam [[Acone|Aconē]] līdz [[Upeslejas|Upeslejām]], kur savienotos ar ''Rail Baltica'' pamattrasi.
2017. gada 31. janvārī Tallinā parakstītajā triju Baltijas valstu starpvaldību līgumā par ''Rail Baltica'' dzelzceļa izveidi Rīgas dzelzceļa loks caur lidostu nebija pieminēts.&lt;ref&gt;[https://likumi.lv/ta/id/292029-par-igaunijas-republikas-valdibas-latvijas-republikas-valdibas-un-lietuvas-republikas-valdibas-ligumu-par-irail-balticrail-balticai-dzelzcela-savienojuma-izveidi Nosaukums: Par Igaunijas Republikas valdības, Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par Rail Baltic/Rail Baltica dzelzceļa savienojuma izveidi] pieņemts Saeimā 22.06.2017.&lt;/ref&gt;

Sakarā ar finansējuma trūkumu 2024. gada septembrī Satiksmes ministrija piedāvāja atteikties no sākotnējā Rīgas loka projekta un izveidot 1520 mm platsliežu dzelzceļa savienojumu no Rīgas Centrālās pasažieru stacijas līdz Rīgas lidostai, kā arī modernizēt esošo savienojumu līdz plānotajai multimodālajai pasažieru stacijai &quot;Daugavkrasti&quot; Salaspilī.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.09.2024-pirms-rail-baltica-ienaksanas-riga-piedava-buvet-esoso-sliezu-platuma-celu-starp-centru-un-lidostu.a567369/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Pirms «Rail Baltica» ienākšanas Rīgā piedāvā būvēt esošo sliežu platuma ceļu starp centru un lidostu] lsm.lv 2024. gada 3. septembrī&lt;/ref&gt;

=== Reģionālās stacijas ===

Atkarībā no pasažieru skaita, plānoti trīs ''Rail Baltica'' reģionālo staciju varianti — pamatstacija, paplašinātā stacija vai pieturvieta tikai ar peroniem, katrā stacijā un pieturvietā būs nodrošināta autostāvvieta, e-automašīnu uzlādes stacija, kā arī velosipēdu novietnes. Sākotnēji vilcienu kustības plāns paredzēja Igaunijā 12, Lietuvā 10 un Latvijā 15 reģionālās pieturas.
2021. gada oktobrī Latvijā norisinājās sabiedrības iesaistes kampaņa, kurā aicināja iedzīvotājus, apkaimju biedrības un pašvaldības piedalīties balsojumā, lai palīdzētu rast topošo Rail Baltica staciju nosaukumus 16 reģionālajiem mobilitātes punktiem: [[Salacgrīva]], [[Tūja (Liepupes pagasts)|Tūja]], [[Skulte (Skultes pagasts)|Skulte]], [[Vangaži]], [[Saurieši (Stopiņu pagasts)|Saurieši]], [[Slāvu tilts]], [[Torņakalns]], [[Zasulauks]], [[Imanta (Rīga)|Imanta]], [[Jaunmārupe]], [[Olaine]], [[Ķekava]], [[Salaspils]], [[Baldone]], [[Iecava]] un [[Bauska]] un vienai jaunai pieturvietai pie [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas]] uz esošā sliežu ceļa.&lt;ref&gt;[https://www.sam.gov.lv/lv/jaunums/ka-sauksi-ta-brauksi-sak-sabiedribas-balsojumu-rail-baltica-regionalo-staciju-nosaukumu-izveidei „Kā sauksi, tā brauksi” — sāk sabiedrības balsojumu Rail Baltica reģionālo staciju nosaukumu izveidei] Satiksmes ministrija, 2021&lt;/ref&gt;

Finansējuma trūkuma dēļ 2024. gadā samazināja plānoto staciju skaitu un martā apstiprināja šādus staciju nosaukumus Latvijā: Salacgrīva, [[Skultes muiža]], Vangaži, [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciems]], [[Daugavkrasti (Salaspils)]], Baldone, [[Lieliecava]], [[Mūsa (Bauska)]], Ķekava, [[Bērzpils (Jaunolaine)]], Jaunmārupe, [[Lidosta &quot;Rīga&quot; (stacija)|Lidosta &quot;Rīga&quot;]], Zasulauks, Saurieši.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120004619/doti-nosaukumi-rail-baltica-dzelzcela-stacijam-latvija Doti nosaukumi 'Rail Baltica' dzelzceļa stacijām Latvijā]&lt;/ref&gt;
2014. gada novembrī Mārupes&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.marupe.lv/marupes-pasvaldiba-neatbalsta-projekta-rail-baltica-iespejamos-trasejumus-novada-teritorija/ |title=Pašvaldība neatbalsta projekta „Rail Baltica” iespējamos trasējumus Mārupes teritorijā |access-date={{dat|2014|11|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20141120174742/http://www.marupe.lv/marupes-pasvaldiba-neatbalsta-projekta-rail-baltica-iespejamos-trasejumus-novada-teritorija/ |archivedate={{dat|2014|11|20||bez}} }}&lt;/ref&gt; un Babītes novadu pašvaldības kategoriski iebilda pret piedāvātajiem ''Rail Baltica'' savienojumu variantiem ar Rīgas lidostu un ostu Krievu salā, bet Babītes novada pašvaldība atsauca savu iebildumu, uzzinot, ka savienojumu nebūvēs Babītes novadā. 2015. gada janvārī ''Rail Baltica'' plānotajam maršrutam iebilda arī Rīgas,&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/temas/rail-baltica/|title=Rail Baltica|website=www.lsm.lv|access-date=2019-03-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; kā arī Ķekavas&lt;ref&gt;[http://financenet.tvnet.lv/viedokli/549524-kekavas_pasvaldiba_neredz_ieguvumus_no_rail_baltica_projekta Ķekavas pašvaldība neredz ieguvumus no «Rail Baltica» projekta] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150301170757/http://financenet.tvnet.lv/viedokli/549524-kekavas_pasvaldiba_neredz_ieguvumus_no_rail_baltica_projekta |date={{dat|2015|03|01||bez}} }}, TVnet, 2015. gada 26. februāris.&lt;/ref&gt; un Sējas&lt;ref&gt;[http://www.la.lv/sejas-novads-ar-rail-baltica-ii-marsrutu-rupji-parkaptas-iedzivotaju-intereses/ Sējas novads: Ar “Rail Baltica II” maršrutu rupji pārkāptas iedzīvotāju intereses], Latvijas Avīze, 2015. gada 24. februāris.
&lt;/ref&gt; novada pašvaldība, Limbažu&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/bizness/transports-logistika/limbazu-novada-iedzivotaji-satraukti-par-rail-baltica-projektu-dazi-to-salidzina-ar-monstru.d?id=45640636 Limbažu novada iedzīvotāji satraukti par 'Rail Baltica' projektu; daži to salīdzina ar monstru]. Delfi, [[LETA]], 2015. gada 2. marts&lt;/ref&gt; novada iedzīvotāji.

=== Rīgas Centrālā stacija ===
[[Attēls:Construction of Riga Central Train Station - August 2026 08.jpg|thumb|250px|''Rail Baltica'' dzelzceļa stacijas ēkas dienvidu puse (2026)]]
Sākotnēji plānoja izbūvēt divus jaunus normālplatuma (1435 mm) dzelzceļus 2,6 km garumā, 6 jaunus dzelzceļa pārvadus, dzelzceļa satiksmi organizējot pa estakādi un 1 km garu tiltu pāri Daugavai un [[Mazā Daugava (Rīga)|Mazajai Daugavai]].
''Rail Baltica'' Rīgas Centrālās pasažieru stacijas un tilta projektētājs un būvnieks bija personu apvienība ''BESIX RERE GROUP''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://info.railbaltica.org/lv/infrastruktura |title=info.railbaltica.org |access-date={{dat|2021|11|02||bez}} |archive-date={{dat|2021|11|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211102092715/https://info.railbaltica.org/lv/infrastruktura }}&lt;/ref&gt;

Jaunās Rīgas Centrālās stacijas būvi plānoja pabeigt 2025.—2026. gadā, bet finansējuma kavēšanās dēļ būvniecības pabeigšanu pārbīdīja līdz 2026.—2027. gadam.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/13.04.2023-rail-baltica-ievieseji-paslaik-finansejuma-piesaiste-netiek-lidzi-buvdarbiem.a504661/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article «Rail Baltica» ieviesēji: Pašlaik finansējuma piesaiste netiek līdzi būvdarbiem] lsm.lv 2023. gada 13. aprīlī&lt;/ref&gt;
Rīgas Centrālās stacijas izbūve no 200 miljoniem eiro 2017. gadā pieauga līdz 430 miljoniem 2019. gadā, tad līdz 566 miljoniem vai pat 888 miljoniem eiro 2024. gadā.&lt;ref name=&quot;LSM16NOV&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/15.09.2024-apsver-iespeju-rail-baltica-buvesanu-turpinat-pa-sakotneji-nesavienotiem-posmiem.a568853/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Apsver iespēju «Rail Baltica» būvēšanu turpināt pa sākotnēji nesavienotiem posmiem] lsm.lv 2024. gada 16. septembrī&lt;/ref&gt;
2025. gada 18. februārī Latvijas valdība nolēma pārdalīt 114 miljonus eiro no [[Eiropas Savienības Atveseļošanas fonds|Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda]] finansējuma. Centrālās stacijas dienvidu daļas celtniecību plānoja pabeigt līdz 2026. gada 31. augustam, ietverot stacijas ēkas uzgaidāmā stāva un jumta darbus, platformu apdari, kā arī piekļuves izveidi stacijas ēkai gan no stacijas laukuma puses, gan no Satiksmes ministrijas ēkas puses.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/18.02.2025-rigas-centralas-stacijas-buvniecibai-pardala-114-miljonus-eiro.a588324/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Rīgas Centrālās stacijas būvniecībai pārdala 114 miljonus eiro] lsm.lv 2025. gada 18. februārī&lt;/ref&gt;
Aprīlī &quot;Eiropas Dzelzceļa līnijas&quot; informēja, ka atsākti darbi Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļā, būtiskos darbus plānojot pabeigt līdz 2026. gada rudenim.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/18.02.2025-rigas-centralas-stacijas-buvniecibai-pardala-114-miljonus-eiro.a588324/ Atsāk «Rail Baltica» Rīgas Centrālās stacijas būvniecību; ēku varētu izmantot 2027. gada vasarā] lsm.lv 2025. gada 16. aprīlī&lt;/ref&gt;

=== Rīgas lidostas dzelzceļa stacija ===
Jaunbūvējamo lidostas dzelzceļa staciju plānots pilnībā integrēt esošajā [[Rīgas lidosta|lidostas &quot;Rīga&quot;]] infrastruktūrā. Paredzams, ka pa jaunuzbūvēto dzelzceļu līdz [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas centrālajai dzelzceļa stacijai]] četras reizes dienā kursēs &quot;Rail Baltica&quot; ātrvilciens, un ik pa 15-30 minūtēm atspoles (''shuttle'') vilciens, ļaujot astoņās minūtēs nokļūt no lidostas galvaspilsētas centrā.

Kopumā būvniecības darbi plānoti vairākās kārtās: stacijas ēkas būve trijos līmeņos un piebraucamie ceļi ar saistīto infrastruktūru, stacijas ēkas fasādes izveide, estakādes uz Rīgu un Jaunmārupi izbūve. Dzelzceļa estakādes plānotais augstums ir apmēram 10 metri, pār K. Ulmaņa gatvi būvēs 113 m garu dzelzceļa pārvadu. Līdztekus &quot;Rail Baltica&quot; stacijas izbūvei plānota arī lidostas termināla paplašināšanas 6. kārta un jauna gaisa satiksmes vadības torņa būvniecība.&lt;ref name=&quot;lidosta&quot;/&gt;

''Rail Baltica'' stacijas būvniecību pie lidostas sāka 2021. gada 30. jūnijā, termināli bija plānots pabeigt 2023. gada sākumā, savukārt lidostas infrastruktūru kopumā — līdz 2025. gada beigām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/sak-rail-baltica-stacijas-buvniecibu-pie-lidostas.a411008/ Sāk «Rail Baltica» stacijas būvniecību pie lidostas] lsm.lv 2021. gada 30. jūnijā&lt;/ref&gt;
Lai gan 2023. gadā termināļa ēka nebija uzcelta, tomēr būvnieku konsorcijs ([[Austrija]]s uzņēmums ''Swietelsky AG'', Latvijas ceļu būves firma SIA Binders un AS ''LNK Industries'') solīja lidostas dzelzceļa stacijas būvdarbus paveikt piecos posmos līdz 2025. gada decembrim.&lt;ref&gt;[https://edzl.lv/noderigi/rail-baltica-stacija-starptautiskaja-lidosta-riga Rail Baltica stacija starptautiskajā lidostā &quot;Rīga&quot;]&lt;/ref&gt;

2023. gada septembrī kļuva zināms, ka ar tobrīd pieejamo finansējumu līdz 2025. gadam varēs pabeigt darbus ap Satiksmes ministriju un Centrāltirgu, turpināt iesākto ap lidostu un izbūvēt 13 kilometrus sliežu starp Iecavu un Bausku.
Lai Rīgā iesāktos darbus līdz 2027. gadam pabeigtu, pietrūka vairāk nekā 200 miljonu eiro, no tiem mazāk par pusi paredzēja Centrālās stacijas posmam, savukārt vairāk nekā simt miljoni eiro bija vajadzīgi, lai uzbūvētu 4,5 kilometrus garo sliežu ceļu no Jaunmārupes līdz Imantai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/26.09.2023-rail-baltica-darbiem-riga-pietrukst-200-miljonu-eiro-pirmie-vilcieni-latvija-varetu-sakt-kurset-agrak.a525297/ «Rail Baltica» darbiem Rīgā pietrūkst 200 miljonu eiro; pirmie vilcieni Latvijā varētu sākt kursēt agrāk] lsm.lv 2023. gada 26. septembrī&lt;/ref&gt;

&quot;Rail Baltica&quot; Lidostas stacijas (RIX) būvniecības izmaksas no sākotnēji nosolītajiem 237 miljoniem izauga līdz 399 miljoniem eiro 2024. gadā.&lt;ref name=&quot;LSM16NOV&quot;/&gt;
2025. gada jūlijā kļuva zināms, ka ir pabeigta dzelzceļa stacijas ēkas dzelzsbetona nesošo konstrukciju, pasažieru platformas un iekšējā viadukta posma izbūve, kā arī uzbūvēti 45 sliežu ceļa viadukta balsti 1,5 km garumā. Tālākajā posmā paredzēta 2,4 km dzelzceļa uzbēruma būvniecība un 115 metru gara pārvada izbūve pār [[Kārļa Ulmaņa gatve|Kārļa Ulmaņa gatvi]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.07.2025-pabeigta-rail-baltica-lidostas-stacijas-nesosas-konstrukcijas-un-pasazieru-platformas-izbuve.a605246/ Pabeigta «Rail Baltica» lidostas stacijas nesošās konstrukcijas un pasažieru platformas izbūve] lsm.lv 2025. gada 2. jūlijā&lt;/ref&gt;

=== Projekta ieviesēji ===

2014. gadā nodibināja projekta centrālo koordinatoru Baltijas valstu kopuzņēmumu ''[[RB Rail]]'', kura pārziņā ir dzelzceļa līnijas projektēšana, būvniecība un mārketinga aktivitāšu realizācija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/projekta-ievieseji/centralais-koordinators/|title=Centrālais koordinators|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv|archive-date=2018-06-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20180612180442/http://www.railbaltica.org/lv/projekta-ievieseji/centralais-koordinators/}}&lt;/ref&gt;
&quot;RB Rail&quot; padomi veido seši locekļi, kurus ievēlē uz trīs gadiem. Katrs akcionārs — Igaunija, Latvija, Lietuva — izvirza divus kandidātus, kurus apstiprina akcionāru pilnsapulcē. Akcionāru līgums nosaka, ka padomes priekšsēdētāja amatu katru gadu rotācijas kārtībā ieņem kopuzņēmuma pārstāvis no citas valsts.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.01.2025-rail-baltica-dzelzcela-projektam-draud-noraut-stopkranu-rb-rail-valstij-prasa-9-miljonus-eiro.a585341/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article «Rail Baltica» dzelzceļa projektam draud «noraut stopkrānu»; «RB Rail» valstij prasa 9 miljonus eiro] lsm.lv 2025. gada 27. janvārī&lt;/ref&gt;

Projekta nacionālie ieviesēji ir ''Rail Baltic Estonia'' OU un ''Estonian Technical Regulatory Authority'' Igaunijā, &quot;Eiropas Dzelzceļa līnijas&quot; SIA Latvijā, ''Rail Baltica statybe'' UAB un ''Lietuvos geležinkeliai'' JSC Lietuvā. Būvniecība, ko veic projekta ieviesēji, notiek ''RB RAIL'' AS pārraudzībā un atbilstoši vienotiem iepirkuma principiem un līgumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/implementing-bodies/|title=Implementing bodies|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv|archive-date=2018-06-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20180612180340/http://www.railbaltica.org/lv/implementing-bodies/}}&lt;/ref&gt;
2019. gada 1. februārī Somijas valdība pieņēma lēmumu dibināt sabiedrību ar ierobežotu atbildību ''Oy Suomen Rata'' AB, plānojot, ka tās apakšuzņēmums ''Rail Baltica company'' kļūs par ''Rail Baltica'' projekta kopuzņēmuma ''RB Rail'' AS akcionāru. Somija apņēmās sekmēt [[Ziemeļjūra]]s—Baltijas pamattīkla koridora izaugsmi arī uz ziemeļiem no Helsinkiem.&lt;ref&gt;[http://www.railbaltica.org/lv/somija-klus-par-rail-baltica-kopuznemuma-akcionariem/ Somija kļūs par Rail Baltica kopuzņēmuma akcionāriem] railbaltica.org, 05.02.2019&lt;/ref&gt;

2024. gada aprīlī no amata atkāpās uzņēmuma &quot;Eiropas Dzelzceļa līnijas&quot; valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris, kurš amata pienākumus sāka pildīt 2019. gada 1. augustā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.04.2024-eiropas-dzelzcela-liniju-valdes-vaditajs-atkapjas-no-amata.a551963/ «Eiropas Dzelzceļa līniju» valdes vadītājs atkāpjas no amata] lsm.lv 2024. gada 26. aprīlī&lt;/ref&gt;

== Finansēšanas problēmas ==
Sākotnējā AECOM analīze 2011. gadā paredzēja projekta izmaksas 3,6 miljardu apmērā un pierādīja, ka projekts ir ilgtspējīgs un nesīs ekonomiskos ieguvumus. Pēc AECOM analīzes projektu papildināja ar pasažieru staciju Starptautiskajā lidostā &quot;Rīga&quot; Latvijā, Kauņa—Viļņa savienojumu Lietuvā, tramvaja līniju [[Ilemiste (stacija)|Ilemiste]]—[[Tallinas lidosta]] Igaunijā.
Paredzēja, ka ''Rail Baltica'' projekts radīs arī vairākus nekvantificējamus ieguvumus, ko būs iespējams realizēt caur reģionu integrāciju, tūrisma attīstību, jaunām biznesa iespējām, ārvalstu tiešajām investīcijām, pieeju jauniem eksporta tirgiem, tehnoloģiju transfēru, inovācijām, u.c.
2017. gadā kopējās plānotās izmaksas ''Rail Baltica'' projektam bija 5,8 miljardi visās trīs Baltijas valstīs. Veiktā izmaksu-ieguvumu analīze pierādīja projekta ekonomisko ilgtspēju un sabiedrības ieguvumus, lai turpinātu projekta finansēšanu no ES un Baltijas valstu puses.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;

Projektu finansē iesaistītās valstis, Eiropas Savienības TEN-T budžets, kā arī Eiropas Savienības Struktūrfondi un Kohēzijas fondi. 2018. gada sākumā Baltijas valstis un RB Rail AS saņēma CEF 2 stipendijas Rail Baltica dzelzceļa līnijas būvniecībai, parakstot līgumu ar kopējo vērtību 765 miljoni eiro. 2018. gada 13. jūlijā tika parakstīts trešais CEF līdzfinansējuma līgums, kura kopējā vērtība sasniedza 130 miljonus eiro, no kuriem CEF ieguldījums bija 110 miljoni eiro jeb 85% no visiem attiecināmajiem izdevumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/parakstits-tresais-rail-baltica-globala-projekta-cef-lidzfinansejuma-ligums/|title=Parakstīts trešais Rail Baltica Globālā projekta CEF līdzfinansējuma līgums {{!}} Rail Baltica|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-07-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;
Finansiālais ieguldījums no CEF un Baltijas valstīm 2018. gada jūlijā bija aplēsts 824 miljonu eiro apjomā (Igaunija 235, Latvija 303, Lietuva 286).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/par-projektu/finansejums/|title=Projekta finansējums|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv|archive-date=2018-06-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20180607144212/http://www.railbaltica.org/lv/par-projektu/finansejums/}}&lt;/ref&gt;

Sākotnēji būvdarbus bija plānots pabeigt 2026. gadā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/video/rail-baltica-is-your-future/|title=Rail Baltica is your future {{!}} Rail Baltica|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=en|archive-date=2024-05-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20240505000658/https://www.railbaltica.org/video/rail-baltica-is-your-future/}}&lt;/ref&gt; taču tikai 2023. gada sākumā uzņēmuma &quot;RB Rail&quot; vadība pavēstīja, ka ir gatava sākt liela mēroga celtniecības darbus, solot jauno dzelzceļu pa posmiem pabeigt starp 2028. un 2030. gadu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/rail-baltica-koordinatore-pamattrases-celtniecibu-svarigi-pabeigt-lidz-2030-gadam.a494441/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article «Rail Baltica» koordinatore: Pamattrases celtniecību svarīgi pabeigt līdz 2030. gadam] lsm.lv 2023. gada 1. februārī&lt;/ref&gt;
2023. gada novembrī kļuva zināms, ka &quot;RB Rail&quot; kopā ar ekspertiem veido vairākus scenārijus dzelzceļa un ar to saistīto objektu būves dalīšanai vismaz divās kārtās, lai taupītu laiku un naudu. Diskutēja par variantiem, kuros līdz 2030. gadam jāuzbūvē vienīgi līniju, kas no Igaunijas puses caur Salaspili aiziet uz Iecavu un tālāk uz Lietuvu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/19.11.2023-rail-baltica-atrvilciens-var-paiet-garam-rigai.a532280/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular «Rail Baltica» ātrvilciens var paiet garām Rīgai] lsm.lv 2023. gada 19. novembrī&lt;/ref&gt;
2024. gada martā Satiksmes ministrija saskaņošanai iesniedza ziņojumu par projekta pirmās fāzes finansēšanu līdz 2030. gadam.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/24.03.2024-rail-baltica-cauri-visai-rigai-pirmaja-posma-visticamak-neies-trukst-ap-3-miljardiem-eiro.a547888/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular «Rail Baltica» cauri visai Rīgai pirmajā posmā, visticamāk, neies; trūkst ap 3 miljardiem eiro] lsm.lv 2024. gada 24. martā&lt;/ref&gt;

2024. gada 16. jūlijā Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta koordinācijas komiteja (EISI) nolēma projekta īstenošanai piešķirt papildu 346 miljonus eiro Latvijai,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sam.gov.lv/lv/jaunums/eiropas-komisija-pieskir-3461-miljonu-eiro-rail-baltica-projekta-istenosanai-latvija|title=Eiropas Komisija piešķir 346,1 miljonu eiro Rail Baltica projekta īstenošanai Latvijā {{!}} Satiksmes ministrija|website=www.sam.gov.lv|access-date=2025-10-06|language=lv}}&lt;/ref&gt; 370 miljonus eiro — Igaunijai un 458 miljonus eiro — Lietuvai. Šis finansējums Latvijas posmā paredzēts pamattrases būvniecībai aptuveni 27 km garumā no Misas līdz [[Latvijas—Lietuvas robeža]]i. Līdzfinansējums tiks saņemts arī dabasgāzes cauruļvada pārvietošanai posmā Vangaži—Misa, Iecavas augstsprieguma pieslēguma vietas izbūvei un Skultes būvobjektam, kas kalpos kā būvniecības loģistikas bāze Latvijas pamattrases ziemeļu posmam Igaunijas virzienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/17.07.2024-eiropas-komisija-rail-baltica-projekta-turpinasanai-pieskir-papildu-12-miljardus-eiro.a561781/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Eiropas Komisija «Rail Baltica» projekta turpināšanai piešķir papildu 1,2 miljardus eiro] lsm.lv 2024. gada 17. jūlijā&lt;/ref&gt;
27. augustā Latvijas valdība apstiprināja 61 miljona eiro nacionālo līdzfinansējumu pamattrases būvniecībai no Lietuvas robežas līdz [[Misa (stacija)|Misas stacijai]]. Parāds būvniekiem par jau padarītajiem darbiem augusta sākumā sasniedza 40 miljonus eiro. Līdz augusta beigām no valsts budžeta samaksāja 10 miljonus, bet līdz septembra beigām bija jāatrod vēl aptuveni 16 miljonus eiro.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/28.08.2024-parads-rail-baltica-buvniekiem-aptuveni-16-miljoni-eiro-kas-jaatrod-lidz-septembra-beigam.a566711/ Parāds «Rail Baltica» būvniekiem — aptuveni 16 miljoni eiro, kas jāatrod līdz septembra beigām] lsm.lv 2024. gada 28. augustā&lt;/ref&gt;

2025. gada rudenī projekta vadība pavēstīja, ka Latvija nodokļos pēdējos gados atgūst vairāk, nekā iemaksājusi projektā, jo visi projekta nodokļi tiek maksāti Latvijā, ieskaitot nodokļus no Igaunijas un Lietuvas finansējuma.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120090074/tris-eiro-pret-vienu-latvija-pat-nopelna-no-rb-rail-darbibas-apgalvo-amatpersonas|title=Trīs eiro pret vienu – Latvija pat nopelna no &quot;RB Rail&quot; darbības, apgalvo amatpersonas|website=Delfi|access-date=2025-10-06|date=2025-10-06|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Izmeklēšana Latvijā ===
2024. gada 13. decembra Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala ziņojumā bija minēts, ka būtiskākās kļūdas projekta plānošanas etapā pieļāva ministru prezidents [[Arturs Krišjānis Kariņš]], AS &quot;RB Rail&quot; stratēģiskais direktors [[Kaspars Briškens]] un satiksmes ministrs [[Tālis Linkaits]]. Kopumā komisijas gala ziņojumā ir ietverti 29 secinājumi, 16 priekšlikumi un nosauktas 18 personas, kuras komisijas ieskatā pieļāva kļūdas, apdraudēja projekta īstenošanu un nepieņēma pietiekami aktīvu pozīciju tā īstenošanā. Ziņojumā teikts, ka Krišjānis Kariņš pēc būtības neiedziļinājās &quot;Rail Baltica&quot; projekta īstenošanā, tostarp arī neizveidoja šim projektam nepieciešamo uzraudzības un institucionālās pārvaldības sistēmu. Kaspars Briškens bija atbildīgs par 2017. gada &quot;Rail Baltica&quot; projekta izmaksu un ieguvumu analīzi, kas ietvēra tās pasūtīšanu, izvērtēšanu un pieņemšanu, kas saturēja būtiskas kļūdas un neatbilda realitātei. Tālis Linkaits valdībai nesniedza objektīvu informāciju par &quot;Rail Baltica&quot; projekta patiesajām izmaksām, tostarp nekontrolējot projekta investīciju un ekspluatācijas izmaksas, sekmējot to, ka projekta izmaksu palielinājumu atbalstīja bez to pienācīgas izvērtēšanas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.12.2024-parlamentaras-izmeklesanas-komisija-butiskakas-kludas-rail-baltica-projekta-pielava-karins-briskens-un-linkaits.a580272/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Parlamentārās izmeklēšanas komisija: Būtiskākās kļūdas «Rail Baltica» projektā pieļāva Kariņš, Briškens un Linkaits] lsm.lv 2024. gada 13. decembrī&lt;/ref&gt;

2024. gada 10. decembrī [[Latvijas Republikas prokuratūra]]s Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta Personu un valsts tiesību aizsardzības koordinācijas nodaļa uzsāka kriminālprocesu par to, ka par &quot;Rail Baltica&quot; projekta ieviešanu atbildīgās valsts amatpersonas, iespējams, radījušas zaudējumus valsts budžetam lielā apmērā saistībā ar projekta infrastruktūras objektu būvniecību.
Kriminālprocess sākts par noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā, nevis pret konkrētām amatpersonām. Saskaņā ar ģenerālprokurora lēmumu kriminālprocesu nodeva izmeklēšanai [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.12.2024-sak-kriminalprocesu-par-parkapumiem-rail-baltica-projekta-ieviesana.a580770/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Sāk kriminālprocesu par pārkāpumiem «Rail Baltica» projekta ieviešanā] lsm.lv 2024. gada 18. decembrī&lt;/ref&gt;

==== Pirmās kārtas plāns Latvijā ====
2024. gada 28. oktobrī Satiksmes ministrija publiskoja informatīvo ziņojumu par plānoto ''Rail Baltica'' projekta pirmo kārtu, līdz 2030. gadam piedāvājot uzbūvēt vienu sliežu ceļu no Lietuvas robežas līdz Igaunijas robežai ar [[Bauska]]s, [[Salaspils]]/[[Daugavkrasti|Daugavkrastu]], [[Skulte (stacija)|Skultes muižas]] un [[Salacgrīva]]s reģionālajām stacijām, uzbūvēt sliežu ceļu no [[Imanta (stacija)|Imantas stacijas]] līdz Rīgas lidostai, pabeidzot darbus Rīgas lidostas stacijā un Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu daļā. Paredzēja ar privātās un publiskās partnerības finansējuma palīdzību uzbūvēt arī sliežu ceļu no [[Upeslejas|Upeslejām]] līdz Rīgas Centrālajai stacijai vai arī no Misas līdz lidostas stacijai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/28.10.2024-riga-savienota-tikai-no-vienas-puses-un-sliedem-uz-igauniju-naudu-vel-mekle-rail-baltica-sakotnejie-scenariji.a574278/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Rīga savienota tikai no vienas puses, un sliedēm uz Igauniju naudu vēl meklē — «Rail Baltica» sākotnējie scenāriji] lsm.lv 2024. gada 28. oktobrī&lt;/ref&gt;
6. novembrī &quot;RB Rail&quot; informēja, ka Latvijā projekta pirmās kārtas īstenošana 6,4 miljardu eiro vietā izmaksās 5 miljardus eiro. SIA &quot;Eiropas Dzelzceļa līnijas&quot; skaidroja, ka galvenais ietaupījums rodas, nebūvējot 900 miljonus eiro vērto tiešo savienojumu starp lidostu un Misu, kā arī 400 miljonus eiro vērtās trokšņu sienas un autoceļu šķērsojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/06.11.2024-par-15-miljardiem-letak-rail-baltica-pirmaja-karta-atrod-butisku-ietaupijumu.a575463/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Par 1,5 miljardiem lētāk — «Rail Baltica» pirmajā kārtā atrod būtisku ietaupījumu] lsm.lv 2024. gada 6. novembrī&lt;/ref&gt;

10. decembrī Latvijas valdība konceptuāli atbalstīja prioritāros uzdevumus:&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.12.2024-rail-baltica-projektam-noteiks-izmaksu-griestus-sapnis-par-rigas-ieklausanu-vel-nemirst.a579686/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme «Rail Baltica» projektam noteiks izmaksu griestus; sapnis par Rīgas iekļaušanu vēl nemirst] lsm.lv 2024. gada 11. decembrī&lt;/ref&gt;
# izveidot normālplatuma dzelzceļa maģistrāli Lietuvas robeža—Misa—Upeslejas—Vangaži—Igaunijas robeža, sākot būvdarbus posmā Lietuvas robeža—Misa;
# pabeigt būvdarbus ''Rail Baltica'' pasažieru stacijā &quot;Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;&quot; un dzelzceļa stacijas &quot;Rīgas Centrālā stacija&quot; dienvidu daļā;
# izveidot jaunu dzelzceļa savienojumu no Imantas stacijas uz Rīgas lidostu un uzbūvēt staciju &quot;Daugavkrasti&quot; Salaspilī, nodrošinot pārsēšanās iespēju starp ''Rail Baltica'' un esošo 1520 mm platsliežu dzelzceļa tīklu;
# izveidot kravu uzkraušanas/izkraušanas vietu abās Daugavas pusēs militārās mobilitātes vajadzībām, neuzņemoties papildu finansiālu segumu.

2025. gada 2. jūlijā Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) koordinācijas komiteja piešķīra papildu 153,5 miljonu eiro finansējumu ''Rail Baltica'' projekta Latvijas prioritārajām aktivitātēm, 47,1 miljonu eiro piešķīra Igaunijai un 94,9 miljonus eiro Lietuvai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/03.07.2025-eiropas-komisija-pieskir-latvijai-1535-miljonus-eiro-dzelzcela-projektam-rail-baltica.a605488/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Eiropas Komisija piešķir Latvijai 153,5 miljonus eiro dzelzceļa projektam «Rail Baltica»] lsm.lv 2025. gada 3. jūlijā&lt;/ref&gt;
11. jūlijā &quot;Eiropas Dzelzceļa līnijas&quot; un &quot;ERB Rail&quot; parakstīja aktus par plaša mēroga būvdarbu uzsākšanu ''Rail Baltica'' pamattrases dienvidu posmā Misa—Lietuvas robeža, kas iekļauj nesprāgušās munīcijas pārbaudes, dzelzceļa uzbēruma būvniecību, pievadceļu un pagaidu ceļu būvdarbus, kā arī jauna dzelzceļa pārvada un tilta pār [[Iecava (upe)|Iecavas upi]] būvniecību.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.07.2025-ar-pirmajiem-ligumiem-latvija-saks-plasus-rail-baltica-dzelzcela-pamattrases-buvdarbus.a606520/ Ar pirmajiem līgumiem Latvijā sāks plašus «Rail Baltica» dzelzceļa pamattrases būvdarbus] lsm.lv 2025. gada 11. jūlijā&lt;/ref&gt;

2026. gada 27. janvārī Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens brīdināja, ka līdz 2030. gadam pamattrasi pabeigt neizdosies, jo &quot;Rail Baltica&quot; pamattrases pabeigšanai trūkst 3—4 miljardu eiro.&lt;ref&gt;[https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/370575/intervija-ar-eiropas-dzelzcela-linijas-valdes-priekssedetaju-mari-dzelmi Intervija ar &quot;Eiropas Dzelzceļa līnijas&quot; valdes priekšsēdētāju Māri Dzelmi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20260129131805/https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/370575/intervija-ar-eiropas-dzelzcela-linijas-valdes-priekssedetaju-mari-dzelmi |date={{dat|2026|01|29||bez}} }} lsm.lv 28.01.2026&lt;/ref&gt; 2026. gada 22. septembrī Baltijas valstis vienojās par dzelzceļa projekta ''Rail Baltica'' pirmās kārtas termiņa pagarināšanu līdz 2034. gadam.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Kulbergs: Baltijas valstis vienojušās par «Rail Baltica» pirmās kārtas termiņa pagarināšanu līdz 2034. gadam |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/22.09.2026-kulbergs-baltijas-valstis-vienojusas-par-rail-baltica-pirmas-kartas-termina-pagarinasanu-lidz-2034-gadam.a664291/ |accessdate={{dat|2026|9|23||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2026|9|23||bez}}}}&lt;/ref&gt;
1. oktobrī valdība nolēma, ka ''Rail Baltica'' sliežu viena kilometra izmaksas būs ne vairāk kā 20 miljoni eiro.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/01.10.2026-valdiba-nosaka-20-miljonu-eiro-griestus-viena-rail-baltica-sliezu-kilometra-izbuvei.a665717/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Valdība nosaka 20 miljonu eiro griestus viena «Rail Baltica» sliežu kilometra izbūvei] lsm.lv 01.10.2026&lt;/ref&gt;

== Būvdarbu gaita ==

=== Polijā ===
[[Attēls:Rail Baltica.svg|thumb|''Rail Baltica'' (E75) Polijas daļas karte]]
&quot;Rail Baltica&quot; Polijas posmā esošo normālplatuma dzelzceļu sāka modernizēt pirms tā plānošanas sākuma Baltijas valstīs 2016. gadā. 400 km garo modernizējamo dzelzceļu sadalīja piecos posmos — no [[Varšava]]s līdz Sadovnei (''Sadowne Węgrowskie''), tālāk līdz [[Čiževa]]i, tad līdz [[Bjalistoka]]i (449. un 6. Polijas dzelzceļa līnijas), tālāk līdz [[Elka]]i (38. Polijas dzelzceļa līnija) un līdz Lietuvas robežai. Līdz 2025. gadam lielākajā daļā posmu darbi bija paveikti, bet pēdējo posmu caur [[Olecko]] (41. Polijas dzelzceļa līnija), [[Suvalki]]em (39. Polijas dzelzceļa līnija) līdz Trakiškiem (51. Polijas dzelzceļa līnija) plāno pabeigt īsi pēc 2030. gada, jo tam vajadzīga jauna sliežu ceļa izbūve ap divu miljardu eiro vērtībā. Brauciena ilgumu no Varšavas līdz Lietuvas robežai plānoja ap trim stundām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.02.2025-polija-darbi-pie-rail-baltica-rit-uz-prieksu-gaida-uz-ieviesanu-baltija.a588879/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Polijā darbi pie «Rail Baltica» rit uz priekšu; gaida uz ieviešanu Baltijā] lsm.lv 2025. gada 22. februārī&lt;/ref&gt;
&lt;gallery&gt;
07.05.18 Trakiszki SA133-019 (42085245382).jpg|Vilciens uz Bjalistoku Trakišķu stacijā (2018)
WK15 Suwałki (8) Lichen99.jpg|Vilciens uz Bjalistoku Suvalku stacijā (2015)
Ełk PKP 1.jpg|Elkas stacija (2018)
20240406 124923 April 2024 in Białystok.jpg|Modernizētā Bjalistokas stacija (2024) 
20241218 083011 December 2024 in Białystok.jpg|Vilciens uz Suvalkiem Bjalistokas stacijā (2024)
2020 PKP Czyzew 02.jpg|Čiževas stacija (2020)
&lt;/gallery&gt;

=== Lietuvā ===
2026. gada sākumā dzelzceļa būvdarbi Lietuvas daļā notika 114 kilometrus garā posmā Kauņa—Paņeveža un bija sākta sliežu ieklāšana, sliežu ceļa pamatnes izbūve bija pabeigta aptuveni 9 kilometrus garajā [[Jonava]]s posmā. 2026. gadā plānoja investēt ap 325 miljonus eiro (pamattrases būvniecībai 240 miljonus eiro, sliežu ieklāšanai 9,8 miljonus eiro), daļa no šīs naudas paredzēta projektēšanai un zemes atpirkšanai posmā no Polijas robežas līdz Kauņai.&lt;ref name=&quot;lsm19.02.2026&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/19.02.2026-kas-notiek-ar-rail-baltica-latvija-pamattrase-sogad-plano-ieguldit-32-lidz-46-reizes-mazak-neka-lietuva-un-igaunija.a635312/ Kas notiek ar «Rail Baltica»? Latvijā pamattrasē šogad plāno ieguldīt 3,2 līdz 4,6 reizes mazāk nekā Lietuvā un Igaunijā] lsm.lv 19.02.2026&lt;/ref&gt;

=== Latvijā ===
2026. gada sākumā dzelzceļa trases sagatavošanas darbi Latvijas daļā notika aptuveni 30 kilometrus garā posmā, bet galvenie darbi notika Rīgas Centrālajā un lidostas dzelzceļa stacijās. 2026. gadā plānoja investēt 260 miljonus eiro no Eiropas savienošanas instrumenta (''Connecting Europe Facility''), no ES Atveseļošanas fonda un Kohēzijas fonda un no Latvijas valsts budžeta finansējuma (120 miljonus eiro Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā un 52 miljonus eiro lidostas &quot;Rīga&quot; dzelzceļa stacijā, 75 miljonus eiro dzelzceļa pamattrases būvniecībai). 8 miljonus eiro plānoja izlietot trases posma Lietuvas robeža—Misa pārprojektēšanai, tostarp samazinot sākotnēji plānoto uzbēruma augstumu.&lt;ref name=&quot;lsm19.02.2026&quot;/&gt;

=== Igaunijā ===
2026. gada sākumā dzelzceļa trases sagatavošanas darbi Igaunijas daļā notika 103 kilometrus garā posmā. 2026. gada budžetā investīcijām &quot;Rail Baltica&quot; plānoja 435,7 miljonus eiro, no tiem 345 miljonus eiro pamattrases zemes darbiem, uzbērumiem, tiltiem, līmeņu atdalījumiem un saistītajām civilajām būvēm, bet sliežu ieklāšanu vēl neplānoja sākt.&lt;ref name=&quot;lsm19.02.2026&quot;/&gt;

== Hronoloģija ==
[[Attēls:Pan-European corridor I.svg|thumb|300px|Paneiropas 1. transporta koridors iezīmēts ar sarkanu]]
[[Attēls:RailBaltica-lv.svg|thumb|300px|''Rail Baltica'' sākotnējie varianti 2009. gadā. Vēlāk nolēma būvēt jaunu dzelzceļa līniju no Rīgas caur Panevēžu uz Kauņu.]]
* Trīs pirmo Paneiropas transporta konferenču laikā Prāgā (1991), Krētā (1994) un Helsinkos (1997) apstiprināja Paneiropas transporta koridorus. Koridoru Nr. 1 veidoja ''[[Via Baltica]]'' autoceļš un dzelzceļa līnija ''Rail Baltica'' Helsinki-Tallina-Rīga-Viļņa-Varšava.
* 2001. gadā Baltijas valstu satiksmes ministri Pērnavā parakstīja sadarbības līgumu par sagatavošanas darbu uzsākšanu ''Rail Baltica ''dzelzceļa koridora attīstībai.
* 2004. gadā projektu ''Rail Baltica'' ar Eiropas Savienības Parlamenta un Padomes lēmumu iekļāva Eiropas transporta tīkla (''TEN-T'') koridoru sarakstā kā vienu no deviņiem TEN-T konvencionālā dzelzceļu tīkla koridoriem ar nosaukumu [[Ziemeļjūras-Baltijas koridors]], savienojot [[Roterdama|Roterdamu]] caur Berlīni un Varšavu ar Kauņu, Rīgu un Tallinu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://ec.europa.eu/transport/themes/infrastructure/ten-t-guidelines/corridors/index_en.htm |title=Infrastructure - TEN-T - Connecting Europe |access-date={{dat|2017|05|08||bez}} |archive-date={{dat|2016|10|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20161003092311/http://ec.europa.eu/transport/themes/infrastructure/ten-t-guidelines/corridors/index_en.htm }}&lt;/ref&gt;
* Lai izvērtētu projekta tehniski ekonomisko pamatojumu un rastu efektīvāko risinājumu jaunās transporta saiknes izveidošanai, 2005. gada beigās Dānijas uzņēmums ''COWI AS''  sāka priekšizpēti labākajai ''Rail Baltica'' maršruta, ātruma, izmantojamā sliežu platuma, vilces un citu tehnisko parametru izvēlei.
* 2007. gada janvārī ''COWI AS'' noslēguma ziņojumā ieteica vistaisnāko savienojumu starp Baltijas valstīm un Poliju, paredzot jaunas Eiropas standartiem atbilstošas dzelzceļa līnijas izbūvi visā ''Rail Baltica'' maršrutā. Balstoties uz ziņojumu, iesaistīto valstu atbildīgo nozaru ministri panāca vienošanos par ''Rail Baltica'' projekta 1. kārtas īstenošanu — esošā sliežu ceļa atjaunošanu posmā Kauņa—Rīga—Tallina, līdz 2013. gadam nodrošinot infrastruktūru pasažieru un kravu pārvadājumiem ar ātrumu vismaz 120 km/h visā ''Rail Baltica'' maršrutā.
* Lai nodrošinātu savstarpēji koordinētu projekta ieviešanu visās trīs Baltijas valstīs un Polijā, 2007. gada vasarā parakstīja saprašanās memorandus par esošās dzelzceļa infrastruktūras rekonstrukciju un tehniski-ekonomiskā pamatojuma izstrādi, kā arī projektu pieteikumu iesniegšanu Eiropas Komisijā finansējuma saņemšanai no Eiropas transporta tīkla (TEN-T) budžeta 2007.-2013. gada daudzgadu programmas.
* 2008. gadā [[Eiropas Komisija]] pieņēma lēmumu par ''TEN-T'' budžeta līdzfinansējumu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas projektu iesniegumiem.
* 2010. gada jūnijā Polijas, Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Somijas satiksmes ministriju pārstāvji parakstīja memorandu, kurā apliecināja politisko gribu turpināt ''Rail Baltica ''projekta īstenošanu, tai skaitā deklarēja, ka līgumslēdzējas puses apsvērs iespēju izveidot jaunu, kopēju pasažieru satiksmes līniju Tallina-Rīga-Kauņa-Varšava, izmantojot mūsdienīgas sliežu platuma maiņas iekārtas gan ritošam sastāvam, gan sliežu ceļam, lai nodrošinātu pakalpojumu, kas ir ātrs, ērts un maršrutā konkurētspējīgs ar autosatiksmi.
* 2010.—2011. gadā Apvienotās Karalistes uzņēmums ''AECOM Ltd'' veica priekšizpēti, izvērtējot jaunas 1435 mm dzelzceļa līnijas būvniecības tehniski ekonomisko pamatojumu.
* 2011. gada 10. novembrī [[Valdis Dombrovskis]] kopā ar citiem Baltijas valstu premjeriem Tallinā vienojās ''Rail Baltica'' projekta īstenošanai veidot atsevišķu uzņēmumu ar galveno biroju Rīgā.
* 2013. gada 11. aprīlī, apliecinot interesi un vēlmi turpināt attīstīt dzelzceļa projektu ''Rail Baltica Globālais projekts'', [[Anrijs Matīss]] kopā ar citu Baltijas valstu transporta ministriem Rīgā parakstīja deklarāciju par turpmāko sadarbību.
* 2014. gada aprīlī par uzvarētājiem konkursā par normālplatuma dzelzceļa līnijas ''Rail Baltica'' Latvijas posma detalizētu tehnisko izpēti un ietekmes uz vidi novērtējumu atzina apvienību SIA ''Konstruktionsgruppe Bauen Latvia'', SIA ''Grupa93'' un ''EPG Eisenbahn-und Bauplanungsgesellscaft mbH Erfurt'', kas nodibināja pilnsabiedrību ''RB Latvija''.
* 2014. gada 28. oktobrī, lai sekmīgi varētu realizēt ''Rail Baltica'' Eiropas standarta dzelzceļa līnijas Globālo projektu, nodibināja ''Rail Baltica Globālā projekta'' Baltijas valstu kopuzņēmumu, kuru 12. novembrī kā a/s ''RB Rail'' ierakstīja Latvijas Republikas uzņēmumu reģistrā. Uzņēmumam līdz 2015. gada 26. februārim bija jāiesniedz Baltijas valstu kopīgs pieteikums CEF Eiropas Savienības finansējuma saņemšanai ''Rail Baltica'' projekta īstenošanai.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://edzl.lv/|title=Rail Baltica tapšanas vēsture - Rail Baltica|website=edzl.lv|access-date=2019-03-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* 2015. gada 22. jūnijā Rīgā Latvijas Satiksmes ministrs, Somijas transporta ministre, Polijas infrastruktūras un attīstības ministre, Lietuvas transporta ministrs, Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministrs parakstīja ''Rail Baltica'' attīstības deklarāciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title=Rīgā paraksta deklarāciju par «Rail Baltica» attīstību | url=http://apollo.tvnet.lv/zinas/riga-paraksta-deklaraciju-par-rail-baltica-attistibu/695999 | publisher=Apollo | accessdate={{dat|2015|6|22}} | archive-date={{dat|2015|06|23||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20150623194536/http://apollo.tvnet.lv/zinas/riga-paraksta-deklaraciju-par-rail-baltica-attistibu/695999 }} {{lv ikona}}&lt;/ref&gt;
* 2015. gada 16. oktobrī atklāja vilcienu satiksmi posmā no [[Šeštoki]]em līdz Kauņai pa normālplatuma dzelzceļa sliedēm. 2016. gada jūnijā sāka kursēt vilciens Kauņa-[[Bjalistoka]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Lithuanian, Polish railways to launch Kaunas-Bialystok passenger route in June|publisher=[[The Baltic Course]] |url= http://www.baltic-course.com/eng/good_for_business/?doc=121482 |date=31 May 2016}}&lt;/ref&gt;
* 2016. gada augustā [[Kučinska Ministru kabinets]] akceptēja Latvijas Satiksmes ministra [[Uldis Augulis|Ulda Auguļa]] piedāvāto ''Rail Baltica'' dzelzceļa līnijas trases izvietojumu Latvijas teritorijā. Valdība arī noteica nacionālo interešu objekta statusu normālplatuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai ''Rail Baltica,'' lai nodrošinātu projekta vienotu ieviešanu Baltijas valstīs un arī Latvijā, projekta ieviešanā vienoti strādājot 15 tālaika pašvaldībām. Šai dzelzceļa infrastruktūrai noteica aizsargjoslu.
* 2017. gada 31. janvārī Ministru prezidents [[Māris Kučinskis]] Tallinā parakstīja triju Baltijas valstu starpvaldību līgumu par ''Rail Baltica'' dzelzceļa izveidi. Līgums definēja, ka kopīgi uzbūvētā infrastruktūra pieder katrai valstij, kurā tā atrodas, un pārvaldītājam tiks nodrošināta nepieciešamā piekļuve.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/valdiba-atbalsta-triju-baltijas-valstu-starpvaldibu-liguma-projektu-par-rail-baltica.d?id=48441355|title=Valdība atbalsta triju Baltijas valstu starpvaldību līguma projektu par 'Rail Baltica'|last=Bizness|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2023-02-02|date=2017-01-24|language=lv}}
&lt;/ref&gt;
* 2017. gadā publicēja EY izstrādāto izmaksu-ieguvumu analīzi par projekta potenciālajiem ieguvumiem 16,2 miljardu eiro vērtībā un novērtēja izmaksas 5,8 miljardu eiro apmērā.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/rail-baltica-globala-projekta-izmaksu-un-ieguvumu-analize-projekts-ir-finansiali-un-ekonomiski-pamatots/|title=Rail Baltica Globālā projekta izmaksu un ieguvumu analīze: projekts ir finansiāli un ekonomiski pamatots {{!}} Rail Baltica|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* 2018. gada sākumā [[Kučinska valdība]] no Latvijas puses apstiprināja būvprojektēšanas vadlīnijas — obligātos vienotos standartus ''Rail Baltica'' infrastruktūras projektēšanai, būvniecībai un uzturēšanai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/par-projektu/vesture/|title=Projekta vēsture|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv|archive-date=2018-06-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20180614055056/http://www.railbaltica.org/lv/par-projektu/vesture/}}&lt;/ref&gt;
* 2018. gadā pabeidza ilgtermiņa biznesa un operacionālā plāna izstrādi, posma Kauņa — Lietuvas/Polijas robeža uzlabošanas iespēju izpēti, infrastruktūras pārvaldības izpēti, kā arī citus pētījumus, kas saistīti ar komercializāciju un materiālu nodrošināšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/annual-press-conference-of-the-rail-baltica-implementers-2/|title=Annual Press Conference of the Rail Baltica implementers {{!}} Rail Baltica|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=en}}&lt;/ref&gt;
* 2018. gada 20. martā normālplatuma dzelzceļa projekta ieviesējs Latvijā SIA &quot;Eiropas Dzelzceļa līnija&quot; noslēdza pirmo līgumu par ''Rail Baltica'' atzara projekta izstrādi 4,4 kilometru garam dzelzceļa savienojumam ar Starptautisko [[Rīgas starptautiskā lidosta|lidostu &quot;Rīga&quot;]], tā celtniecību bija plānots sākt 2020. gadā. Projekta izstrādi veica uzņēmumu apvienība &quot;Prosiv&quot; ([[Itālija]]s uzņēmums &quot;Sintagma&quot;, [[Slovākija]]s uzņēmums &quot;Prodex&quot; un Latvijas uzņēmums &quot;Vektors T&quot;). Projektēšanas cena bija 4,5 miljoni eiro, tajā bija iekļauta arī būvniecības autoruzraudzība līdz 2025. gadam, kad plānoja pabeigt jaunās dzelzceļa stacijas būvi lidostā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/paraksta-ligumu-par-rail-baltica-stacijas-projektesanu-lidosta-riga.a271951/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4% Paraksta līgumu par «Rail Baltica» stacijas projektēšanu lidostā «Rīga»] ''lsm.lv'' ziņu redakcija 2018. gada 20. martā&lt;/ref&gt;
* 2019. gadā sāka ''Rail Baltica'' [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|Rīgas dzelzceļa tilta]], uzbēruma un Rīgas Centrālās pasažieru stacijas kompleksā apbūves būvprojekta izstrādi, būvdarbus plānojot paveikt 2021. — 2022. gadā. Šī projekta aprēķinātās izmaksas bija tuvu 200 miljoniem [[eiro]].&lt;ref&gt;[http://edzl.lv/lv/aktualitates/projekta-jaunumi/uzsakta-rail-baltica-centralas-stacijas-iepirkuma-2-karta-un-parakstits-sadarbibas-memorands-ar-nvo.html Uzsākta Rail Baltica Centrālās stacijas iepirkuma 2. kārta un parakstīts sadarbības memorands ar NVO] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200813180055/http://edzl.lv/lv/aktualitates/projekta-jaunumi/uzsakta-rail-baltica-centralas-stacijas-iepirkuma-2-karta-un-parakstits-sadarbibas-memorands-ar-nvo.html |date={{dat|2020|08|13||bez}} }} edzl.lv 2018. gada 22. augustā&lt;/ref&gt;
* 2020. gada februārī SIA &quot;Eiropas Dzelzceļa līnijas&quot;, &quot;RB Rail&quot; un [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija]]s pārstāvji sāka kandidātu atlasi konkursā par Rīgas lidostas &quot;Rail Baltica&quot; stacijas un saistītās infrastruktūras izbūvi. Starptautiskajā konkursā bija saņemti 11 kandidātu pieteikumi no Latvijas, Vācijas, Itālijas, Spānijas, Igaunijas, Turcijas un Austrijas uzņēmumiem.&lt;ref name=&quot;lidosta&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/sak-kandidatu-atlasi-konkursa-par-rail-baltica-stacijas-un-saistitas-infrastrukturas-izbuvi.a347276/ Sāk kandidātu atlasi konkursā par «Rail Baltica» stacijas un saistītās infrastruktūras izbūvi] lsm.lv 2020. gada 5. februārī&lt;/ref&gt;
* 2020. gada aprīlī kļuva zināms, ka 94 km garā dzelzceļa posma no [[Vangaži]]em līdz [[Latvijas—Igaunijas robeža]]i projektēšanu 30 mēnešus veiks uzņēmumu apvienība ''INECO-ARDANUY'' (līguma summa 13 523 414 eiro), bet 45 km garo posmu no [[Misa (upe)|Misas]] līdz [[Latvijas—Lietuvas robeža]]i 24 mēnešus projektēs uzņēmumu apvienība ''IDOM, Consulting, Engineering, Architecture S.A.U.'' (līguma summa 6 903 802 eiro). Posmā no Vangažiem līdz Latvijas un Igaunijas valsts robežai paredzēti 13 tilti, 36 ceļu pārvadi, 3 dzelzceļa pārvadi, 119 caurtekas un 3 dzīvnieku pārejas, bet posmā no Misas līdz Latvijas un Lietuvas robežai paredzēti 4 tilti, 16 ceļu pārvadi, 4 dzelzceļa pārvadi, 54 caurtekas un 1 dzīvnieku pāreja.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/projektesanas-darbi-sakas-visa-rail-baltica-pamata-trase-latvija.d?id=52033503 Projektēšanas darbi sākas visā 'Rail Baltica' pamata trasē Latvijā] delfi.lv 06.04.2020.&lt;/ref&gt;
* 2022. gada 21. jūlijā ar svinīgu ceremoniju [[Nere]]s krastā sāka ''Rail Baltica'' būvniecību posmā no Kauņas līdz Latvijas—Lietuvas robežai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lietuva-sakusies-rail-baltica-buvnieciba-posma-lidz-latvijas-robezai.a466328/ Lietuvā sākusies «Rail Baltica» būvniecība posmā līdz Latvijas robežai] lsm.lv 2022. gada 21. jūlijā&lt;/ref&gt;
* 2022. gada 13. septembrī sāka 13 metru augstas un 2 km garas dzelzceļa estakādes būvniecību pie lidostas &quot;Rīga&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pie-lidostas-sakta-rail-baltica-dzelzcela-stacijas-estakades-buvnieciba.a473435/ Pie lidostas sākta «Rail Baltica» dzelzceļa stacijas estakādes būvniecība] lsm.lv 2022. gada 13. septembrī&lt;/ref&gt;
* 2024. gada 30. maijā Baltijas valstu satiksmes ministrus aicināja piedalīties ''Rail Baltica'' ātrgaitas dzelzceļa pamatakmens ielikšanas pasākumā [[Ilemiste (stacija)|Ilemistes stacijā]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/27.05.2024-rail-baltica-projekts-iestredzis-valdibas-gaitenos.a555623/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular «Rail Baltica» projekts iestrēdzis valdības gaiteņos] lsm.lv 2024. gada 28. maijā&lt;/ref&gt;
* 2025. gada 12. martā kļuva zināms, ka &quot;ERB Rail&quot; ir uzsācis pamattrases būvlaukuma iekārtošanu Iecavas infrastruktūras apkopes punkta teritorijā 10,5 km no Iecavas centra pie [[autoceļš V9|autoceļa V9]] [[Iecava]]—[[Baldone]]—[[Daugmale]]. Celtniecības kravu piegādēm izmantos arī [[autoceļš V5|autoceļu V5]] Piebalga—Dzelzāmurs—Ratstrauti un [[autoceļš P89|autoceļu P89]] [[Ķekava]]—[[Skaistkalne]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.03.2025-foto-iecava-gatavojas-rail-baltica-dzelzcela-pamattrases-buvdarbu-uzsaksanai.a591235/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Iecavā gatavojas «Rail Baltica» dzelzceļa pamattrases būvdarbu uzsākšanai] lsm.lv 2025. gada 12. martā&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

== Skatīt arī ==
* [[Vikiprojekts:Rail Baltica]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://edzl.lv/noderigi/rail-baltica-stacija-starptautiskaja-dzelzcela-stacija-riga Rail Baltica stacija starptautiskajā dzelzceļa stacijā Rīgā] (vizualizācija)
* [http://railbaltica.org/info/lv Informācija par Rail Baltica] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200117163007/http://www.railbaltica.org/info/lv |date={{dat|2020|01|17||bez}} }}
* [https://web.archive.org/web/20110826012039/http://ec.europa.eu/transport/infrastructure/maps/maps_en.htm Progresa ziņojums 2008. gadā (PDF fails)]
* [https://web.archive.org/web/20150201044903/http://www.irir.lv/2011/11/29/dzelzcels-rail-baltica Dzelzceļš &quot;Rail Baltica&quot; — ir.lv Dzīvie šķirkļi]
* [https://www.google.com/maps/d/u/0/viewer?mid=14ViyipBQg8vhbBP75jNHjf7N5pw&amp;ll=57.09481510016359%2C24.297019999999975&amp;z=8 Rail Baltica trase Latvijā — nodalījuma joslas koridors — Google maps]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Dzelzceļš]]
[[Kategorija:Dzelzceļš Igaunijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļš Latvijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļš Lietuvā]]
[[Kategorija:Rīga]]
[[Kategorija:Limbažu novads]]
[[Kategorija:Saulkrastu novads]]
[[Kategorija:Ropažu novads]]
[[Kategorija:Siguldas novads]]
[[Kategorija:Salaspils novads]]
[[Kategorija:Ķekavas novads]]
[[Kategorija:Mārupes novads]]
[[Kategorija:Olaines novads]]
[[Kategorija:Bauskas novads]]</text>
      <sha1>gg9klvkwbfzzdnvwuvosn03dsv4d5g7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Īrijas administratīvais iedalījums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>160995</id>
    <revision>
      <id>4530958</id>
      <parentid>4528065</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T10:53:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* Grāfistes */</comment>
      <origin>4530958</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12041" sha1="h57qloctuqkxjcr1rskumm2sn71fb2n" xml:space="preserve">[[Attēls:EU-Ireland.svg|250px|thumbnail|[[Īrija]]s novietojums]]
'''[[Īrija]]s administratīvo iedalījumu''' veido '''3 pilsētas''' ({{val|en|cities}}) un '''26 grāfistes''' ({{val|en|counties}}). Īriju veido arī 4 vēsturiskās provinces

== Administratīvo līmeņu shēma ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! 1. līmenis !! 2. līmenis
|-
| 3 pilsētas,&lt;br /&gt;26 grāfistes || 2 metropoļu distrikti,&lt;br /&gt;4 pilsētu distrikti,&lt;br /&gt;89 pašvaldību distrikti
|}

== Vēsturiskās provinces ==
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Karte !! Karogs !! Vēsturiskā province !! Nosaukums&lt;br /&gt;angļu valodā !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits&lt;br /&gt;(2011)&lt;ref name=&quot;2011 census&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Population of each County and City, 2011 |work=Census 2011 |publisher=[[Central Statistics Office (Ireland)|Central Statistics Office]] |year=2011 |url=http://www.cso.ie/multiquicktables/quickTables.aspx?id=cna23 |accessdate=29 March 2015 }}&lt;/ref&gt; !! Grāfistu&lt;br /&gt;skaits!! ISO 3166-2
|-
| [[Attēls:Connacht in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Connacht.svg|70px]] || '''[[Konahta]]''' || ''Connacht'' || {{nts|17788}} || {{nts|542547}} || 5 || IE-C
|-
| [[Attēls:Leinster in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Leinster.svg|70px]] || '''[[Lenstera]]''' || ''Leinster'' || {{nts|19800}} || {{nts|2504814}} || 14 || IE-L
|-
| [[Attēls:Munster in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Munster.svg|70px]] || '''[[Manstera]]''' || ''Munster'' || {{nts|24675}} || {{nts|1246088}} || 6 || IE-M
|-
| [[Attēls:Ulster in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Ulster.svg|70px]] || '''[[Olstera]]''' || ''Ulster'' || {{nts|21552}} || {{nts|2105666}} || 3/6 || IE-U
|}

== Pirmā līmeņa administratīvais iedalījums ==
{| width=400px align=center
|-
|
{{Image label begin|image=Ireland location map.svg|width=500|float=none}}
{{Image label small|x=0.20|y=0.20|scale=400|text=[[Danliera-Ratdauna|1 — Danliera-Ratdauna]]}}
{{Image label small|x=0.20|y=0.23|scale=400|text=[[Dienviddublina|2 — Dienviddublina]]}}
{{Image label small|x=0.20|y=0.26|scale=400|text=[[Fingala|3 — Fingala]]}}
{{Image label small|x=1.01|y=0.84|scale=400|text=[[Danliera-Ratdauna|1]]}}
{{Image label small|x=0.96|y=0.83|scale=400|text=[[Dienviddublina|2]]}}
{{Image label small|x=0.99|y=0.76|scale=400|text=[[Fingala|3]]}}
{{Image label small|x=0.60|y=0.26|scale=400|text=[[Donegolas grāfiste|Donegolas&lt;br /&gt;grāfiste]]}}
{{Image label small|x=0.99|y=0.80|scale=400|text=[[Dublina]]}}
{{Image label small|x=0.36|y=0.79|scale=400|text=[[Golvejas grāfiste]]}}
{{Image label small|x=0.37|y=0.83|scale=400|text=[[Golveja]]}}
{{Image label small|x=0.83|y=1.02|scale=400|text=[[Kārlovas grāfiste|Kārlovas&lt;br /&gt;grāfiste]]}}
{{Image label small|x=0.23|y=1.22|scale=400|text=[[Kerri grāfiste]]}}
{{Image label small|x=0.74|y=0.58|scale=400|text=[[Kevanas grāfiste|Kevanas&lt;br /&gt;grāfiste]]}}
{{Image label small|x=0.36|y=0.98|scale=400|text=[[Klēras grāfiste]]}}
{{Image label small|x=0.42|y=1.26|scale=400|text=[[Korkas grāfiste]]}}
{{Image label small|x=0.50|y=1.32|scale=400|text=[[Korka]]}}
{{Image label small|x=0.84|y=0.84|scale=400|text=[[Kildēras grāfiste|Kildēras&lt;br /&gt;grāfiste]]}}
{{Image label small|x=0.76|y=1.08|scale=400|text=[[Kilkeni grāfiste|Kilkeni&lt;br /&gt;grāfiste]]}}
{{Image label small|x=0.73|y=0.92|scale=400|text=[[Līšas grāfiste|Līšas&lt;br /&gt;grāfiste]]}}
{{Image label small|x=0.57|y=0.51|scale=400|text=[[Lītrimas grāfiste|Lītrimas&lt;br /&gt;grāfiste]]}}
{{Image label small|x=0.43|y=1.08|scale=400|text=[[Limerikas grāfiste|Limerikas&lt;br /&gt;grāfiste]]}}
{{Image label small|x=0.64|y=0.67|scale=400|text=[[Longfordas grāfiste|Longfordas&lt;br /&gt;grāfiste]]}}
{{Image label small|x=0.92|y=0.59|scale=400|text=[[Lautas grāfiste|Lautas&lt;br /&gt;grāfiste]]}}
{{Image label small|x=0.31|y=0.6|scale=400|text=[[Mejo grāfiste]]}}
{{Image label small|x=0.87|y=0.7|scale=400|text=[[Mītas grāfiste|Mītas&lt;br /&gt;grāfiste]]}}
{{Image label small|x=0.79|y=0.51|scale=400|text=[[Monahanas grāfiste|Monahanas&lt;br /&gt;grāfiste]]}}
{{Image label small|x=0.7|y=0.83|scale=400|text=[[Ofali grāfiste|Ofali&lt;br /&gt;grāfiste]]}}
{{Image label small|x=0.50|y=0.64|scale=400|text=[[Roskomonas grāfiste|Roskomonas&lt;br /&gt;grāfiste]]}}
{{Image label small|x=0.47|y=0.51|scale=400|text=[[Slaigo grāfiste|Slaigo&lt;br /&gt;grāfiste]]}}
{{Image label small|x=0.61|y=1.06|scale=400|text=[[Tiperēri grāfiste|Tiperēri&lt;br /&gt;grāfiste]]}}
{{Image label small|x=0.88|y=1.1|scale=400|text=[[Veksfordas grāfiste|Veksfordas&lt;br /&gt;grāfiste]]}}
{{Image label small|x=0.7|y=0.74|scale=400|text=[[Vestmītas grāfiste|Vestmītas&lt;br /&gt;grāfiste]]}}
{{Image label small|x=0.93|y=0.91|scale=400|text=[[Viklovas grāfiste|Viklovas&lt;br /&gt;grāfiste]]}}
{{Image label small|x=0.66|y=1.2|scale=400|text=[[Voterfordas grāfiste|Voterfordas&lt;br /&gt;grāfiste]]}}
{{Image label|x=0.77|y=0.79|scale=400|text='''[[Lenstera]]'''}}
{{Image label|x=0.4|y=0.72|scale=400|text='''[[Konahta]]'''}}
{{Image label|x=0.4|y=1.17|scale=400|text='''[[Manstera]]'''}}
{{Image label|x=0.7|y=0.35|scale=400|text='''[[Olstera]]'''}}
{{Image label end}}
|}

=== Pilsētas ===
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Karte !! Ģerbonis !! Pilsēta !! Nosaukums&lt;br /&gt;angļu valodā !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits&lt;br /&gt;(2011)&lt;ref name=&quot;2011 census&quot; /&gt; !! ISO 3166-2
|-
| [[Attēls:Dublin City in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Coat-of-arms-of-Dublin.svg|50px]] || '''[[Dublina]]''' || ''Dublin'' || {{nts|114.99}} || {{nts|527612}} ||
|-
| [[Attēls:Galway City in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Galway CoA.svg|50px]] || '''[[Golveja]]''' || ''Galway'' || {{nts|50.6}} || {{nts|75530}} ||
|-
| [[Attēls:Cork City in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Corkcitycouncil.png|50px]] || '''[[Korka]]''' || ''Cork'' || {{nts|37.3}} || {{nts|119230}} ||
|}

=== Grāfistes ===
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Karte !! Ģerbonis !! Grāfiste !! Nosaukums&lt;br /&gt;angļu valodā !! Administratīvais centrs !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits&lt;br /&gt;(2011)&lt;ref name=&quot;2011 census&quot; /&gt; !! ISO 3166-2
|-
| [[Attēls:Dun Laoghaire-Rathdown in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Dún Laoghaire-Rathdown COA.svg|50px]] || '''[[Danliera-Ratdauna|Danlīri-Retdauna]]''' || ''Dún Laoghaire—Rathdown'' || [[Danliera|Danlīri]] || {{nts|127.31}} || {{nts|206261}} ||
|-
| [[Attēls:South Dublin in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:South Dublin Coat of Arms.png|50px]] || '''[[Dienviddublina]]''' || ''South Dublin'' || [[Tala (Īrija)|Tela]] || {{nts|222.74}} || {{nts|265205}} ||
|-
| [[Attēls:Donegal in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Donegalcocologo.png|50px]] || '''[[Donegolas grāfiste]]''' || ''County Donegal'' || [[Liforda]] || {{nts|4861}} || {{nts|161137}} || IE-DL
|-
| [[Attēls:Fingal in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Fingal Coat of Arms.png|50px]] || '''[[Fingala|Fingola]]''' || ''Fingal'' || [[Sordsa|Svordsa]] || {{nts|454.60}} || {{nts|273051}} ||
|-
| [[Attēls:Galway in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Logogalwayco.png|50px]] || '''[[Golvejas grāfiste]]''' || ''County Galway'' || [[Golveja]] || {{nts|6149}} || {{nts|250541}} || IE-G
|-
| [[Attēls:Carlow in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Carlow County Crest.svg|50px]] || '''[[Kārlovas grāfiste]]''' || ''County Carlow'' || [[Kārlova]] || {{nts|897}} || {{nts|54612}} || IE-CW
|-
| [[Attēls:Kerry in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Kerrycocologo.svg|50px]] || '''[[Kerri grāfiste]]''' || ''County Kerry'' || [[Tralī]] || {{nts|4807}} || {{nts|145502}} || IE-KY
|-
| [[Attēls:Cavan in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Cavan crest.svg|50px]] || '''[[Kevanas grāfiste]]''' || ''County Cavan'' || [[Kevana]] || {{nts|1932}} || {{nts|73183}} || IE-CN
|-
| [[Attēls:Kildare in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Kildare couty arms.png|50px]] || '''[[Kildēras grāfiste]]''' || ''County Kildare'' || [[Neisa (Īrija)|Neisa]] || {{nts|1695}} || {{nts|210312}} || IE-KE
|-
| [[Attēls:Kilkenny in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:County Kilkenny arms.svg|50px]] || '''[[Kilkeni grāfiste]]''' || ''County Kilkenny'' || [[Kilkeni]] || {{nts|2073}} || {{nts|95419}} || IE-KK
|-
| [[Attēls:Clare in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:County Clare Crest.svg|50px]] || '''[[Klēras grāfiste]]''' || ''County Clare'' || [[Enisa (īrija)|Enisa]] || {{nts|3450}} || {{nts|117196}} || IE-CE
|-
| [[Attēls:Cork in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:County Cork arms.png|50px]] || '''[[Korkas grāfiste]]''' || ''County Cork'' || [[Korka]] || {{nts|7500}} || {{nts|518128}} || IE-CO
|-
| [[Attēls:Louth in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Louth Coat of Arms.png|50px]] || '''[[Lautas grāfiste]]''' || ''County Louth'' || [[Dandolka]] || {{nts|826}} || {{nts|122897}} || IE-LH
|-
| [[Attēls:Limerick in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Limerick county arms.png|50px]] || '''[[Limerikas grāfiste]]''' || ''County Limerick'' || [[Limerika]] || {{nts|2756}} || {{nts|191809}} || IE-LK
|-
| [[Attēls:Leitrim in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:County Leitrim arms.svg|50px]] || '''[[Lītrimas grāfiste]]''' || ''County Leitrim'' || [[Karika pie Šenonas]]|| {{nts|1590}} || {{nts|31798}} || IE-LM
|-
| [[Attēls:Laois in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Laoiscocologo.png|50px]] || '''[[Līšas grāfiste]]''' || ''County Laois'' || [[Portlišē]] || {{nts|1720}} || {{nts|80559}} || IE-LS
|-
| [[Attēls:Longford in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Longford county arms.png|50px]] || '''[[Longfordas grāfiste]]''' || ''County Longford'' || [[Longforda]] || {{nts|1091}} || {{nts|38970}} || IE-LD
|-
| [[Attēls:Mayo in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:County Mayo coat of arms.png|50px]] || '''[[Mejo grāfiste]]''' || ''County Mayo'' || [[Kāslbāra]] || {{nts|5586}} || {{nts|130638}} || IE-MO
|-
| [[Attēls:Meath in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Meath coa.svg|50px]] || '''[[Mītas grāfiste]]''' || ''County Meath'' || [[Navana]] || {{nts|2342}} || {{nts|184135}} || IE-MH
|-
| [[Attēls:Monaghan in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:County Monaghan CoA.png|50px]] || '''[[Monahanas grāfiste]]''' || ''County Monaghan'' || [[Monahana]] || {{nts|1295}} || {{nts|60483}} || IE-MN
|-
| [[Attēls:Offaly in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Offaly crest.svg|50px]] || '''[[Ofali grāfiste]]''' || ''County Offaly'' || [[Tulamora]]|| {{nts|2001}} || {{nts|76687}} || IE-OY
|-
| [[Attēls:Roscommon in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Logo-contea-Roscommon.png|50px]] || '''[[Roskomonas grāfiste]]''' || ''County Roscommon'' || [[Roskomona]] || {{nts|2548}} || {{nts|64065}} || IE-RN
|-
| [[Attēls:Sligo in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Sligococo.png|50px]] || '''[[Slaigo grāfiste]]''' || ''County Sligo'' || [[Slaigo]] || {{nts|1838}} || {{nts|65393}} || IE-SO
|-
| [[Attēls:Tipperary in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Tipperary COA.svg|50px]] || '''[[Tiperēri grāfiste]]''' || ''County Tipperary'' || [[Klonmela]]/[[Nīna (pilsēta)|Nīna]] || {{nts|4305}} || {{nts|158652}} || IE-TA
|-
| [[Attēls:Wexford in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:IRL COA County Wexford 3D.svg|50px]] || '''[[Veksfordas grāfiste]]''' || ''County Wexford'' || [[Veksforda]] || {{nts|2365}} || {{nts|145273}} || IE-WX
|-
| [[Attēls:Wicklow in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Wicklow county arms.png|50px]] || '''[[Viklovas grāfiste]]''' || ''County Wicklow'' || [[Viklova]] || {{nts|2027}} || {{nts|136448}} || IE-WW
|-
| [[Attēls:Westmeath in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:WestMeath Coat of Arms.png|50px]] || '''[[Vestmītas grāfiste]]''' || ''County Westmeath'' || [[Malingara]] || {{nts|1840}} || {{nts|86164}} || IE-WH
|-
| [[Attēls:Waterford in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:County Waterford Coat of Arms.png|50px]] || '''[[Voterfordas grāfiste]]''' || ''County Waterford'' || [[Voterforda]] || {{nts|1857}} || {{nts|113795}} || IE-WD
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Eiropas valstu administratīvie iedalījumi}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Īrijas ģeogrāfija|Administratīvais iedalījums]]
[[Kategorija:Valstu administratīvais iedalījums]]</text>
      <sha1>h57qloctuqkxjcr1rskumm2sn71fb2n</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Laura Rogule</title>
    <ns>0</ns>
    <id>162314</id>
    <revision>
      <id>4530515</id>
      <parentid>4495970</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T12:09:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Uldis s</username>
        <id>26307</id>
      </contributor>
      <comment>/* Nozīmīgākās sacensības */</comment>
      <origin>4530515</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9964" sha1="44ico1585at74watxdm2n9146h1tngh" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Laura Rogule
|     vārds_orig = 
|         attēls = Laura Rogule.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1988
|     dz_mēnesis = 2
|       dz_diena = 5
|       dz_vieta = [[Rīga]], [[Latvijas PSR]] {{USSR}}&lt;br /&gt;(tagad {{LAT}})
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{LAT}}
|   nodarbošanās = [[šahs|šahiste]]
|   dzimums = S
}}

'''Laura Rogule''' (dzimusi {{dat|1988|2|5}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Lielmeistars (šahs)|starptautiskā lielmeistare]] [[šahs|šahā]].
2002. gadā viņa uzvarēja Pasaules U-14 jauniešu šaha čempionātā [[Grieķija|Grieķijā]]. Laura Rogule ir trīspadsmit reizes uzvarējusi [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas sieviešu šaha čempionātos]] un daudzkārt sekmīgi pārstāvējusi Latvijas sieviešu izlasi šaha olimpiādēs. 2012. gada decembrī Laura Rogule izcīnīja dubultuzvaru [[Varšava|Varšavā]] notiekošajā Eiropas čempionātā ātrspēlē un ātrajā šahā. 2017. gadā ieņēmusi 2. vietu [[Latvijas čempionāts šaha kompozīciju risināšanā|Latvijas čempionātā šaha kompozīciju risināšanā]], bet 2018. gadā bijusi labākā Latvijas dalībniece šajās sacensībās. 2021. gada novembrī [[Rīga|Rīgā]] ierindojusies 34. vietā [[2021. gada &quot;FIDE Chess.com Grand Swiss&quot; turnīrs sievietēm|2021. gada &quot;FIDE Chess.com Grand Swiss&quot; turnīrā sievietēm]].&lt;ref&gt;[http://chess-results.com/tnr587231.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30 2021 FIDE Chess.com Women's Grand Swiss]&lt;/ref&gt; 2022. gada augustā bijusi labākā starp sievietēm [[Rīgas Tehniskās universitātes Open|RTU Open]] &quot;A&quot; turnīrā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://chess-results.com/tnr554041.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30|title=Chess-Results Server Chess-results.com - Riga Technical University Open 2022 - Tournament A|website=chess-results.com}}&lt;/ref&gt;

== Nozīmīgākās sacensības ==

* [[2001. gads|2001]]. gads, 2. vieta [[2001. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas sieviešu šaha čempionātā]].
* [[2001. gads|2001]]. gads, pārstāvējusi Latvijas sieviešu izlasi 4. Eiropas komandu šaha čempionātā [[Leona (Spānija)|Leonā]] pie rezerves galdiņa (+3, =2, -1).&lt;ref&gt;[http://www.olimpbase.org/2001u/2001lat.html OlimpBase :: 4th European Team Chess Championship (women), Leon 2001, Latvia&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt;]&lt;/ref&gt;
* [[2002]]. gads, 1. vieta Pasaules U-14 jauniešu šaha čempionātā.
* [[2003. gads|2003]]. gads, 1. vieta [[2003. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas sieviešu šaha čempionātā]].
* [[2004]]. gads, pārstāvējusi Latvijas sieviešu izlasi 36. šaha olimpiādē [[Kalvija|Kalvijā]] pie 3. galdiņa (+5, =1, -5).
* [[2005. gads|2005]]. gads, 1. vieta [[2005. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas sieviešu šaha čempionātā]].
* [[2006. gads|2006]]. gads, 1. vieta [[2006. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas sieviešu šaha čempionātā]].
* [[2006. gads|2006]]. gads, pārstāvējusi Latvijas sieviešu izlasi 37. šaha olimpiādē [[Turīna|Turīnā]] pie 2. galdiņa (+7, =2, -3).
* [[2008. gads|2008]]. gads, 3. vieta [[2008. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas sieviešu šaha čempionātā]].
* [[2008. gads|2008]]. gads, pārstāvējusi Latvijas sieviešu izlasi 38. šaha olimpiādē [[Drēzdene|Drēzdenē]] pie 1. galdiņa (+3, =4, -3).
* [[2009. gads|2009]]. gads, 1. vieta [[2009. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas sieviešu šaha čempionātā]].
* [[2010. gads|2010]]. gads, 1. vieta [[2010. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas sieviešu šaha čempionātā]].
* [[2010. gads|2010]]. gads, pārstāvējusi Latvijas sieviešu izlasi 39. šaha olimpiādē [[Hantimansijska|Hantimansijskā]] pie 2. galdiņa (+5, =1, -3).
* [[2011. gads|2011]]. gads, 1. vieta [[2011. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas sieviešu šaha čempionātā]].
* [[2012. gads|2012]]. gads, 2. vieta [[2012. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas sieviešu šaha čempionātā]].&lt;ref&gt;[http://www.chess-results.com/tnr70908.aspx?art=4&amp;lan=1 Chess-Results Server Chess-results.com - Tournament-Database&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt;]&lt;/ref&gt;
* [[2012. gads|2012]]. gads, pārstāvējusi Latvijas sieviešu izlasi 40. šaha olimpiādē [[Stambula|Stambulā]] pie 2. galdiņa (+5, =2, -2).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://results.chessolympiadistanbul.com//tnr77682.aspx?art=20&amp;fed=LAT&amp;lan=1&amp;flag=30 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2012|09|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120830200755/http://results.chessolympiadistanbul.com/tnr77682.aspx?art=20&amp;fed=LAT&amp;lan=1&amp;flag=30 |archivedate={{dat|2012|08|30||bez}} }}&lt;/ref&gt;
* [[2012]]. gads, 1. vieta Eiropas ātrspēles čempionātā.&lt;ref&gt;[http://www.parsportu.lv/articles/30/59515 Laura Rogule kļūst par Eiropas šaha čempioni ātrspēlē]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
* [[2012]]. gads, 1. vieta Eiropas ātrā šaha čempionātā.&lt;ref&gt;[http://www.parsportu.lv/articles/30/59540 Latviešiem zelta un bronzas medaļas Eiropas čempionātā ātrajā šahā]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
* [[2013. gads|2013]]. gads, 1. vieta [[2013. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas sieviešu šaha čempionātā]].
* [[2014. gads|2014]]. gads, 2. vieta [[2014. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas sieviešu šaha čempionātā]].
* [[2014. gads|2014]]. gads, pārstāvējusi Latvijas sieviešu izlasi 41. šaha olimpiādē [[Trumse|Trumsē]] pie 2. galdiņa (+6, =2, -2).
* [[2015. gads|2015]]. gads, 1. vieta [[2015. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas sieviešu šaha čempionātā]].
* [[2015. gads|2015]]. gads, pārstāvējusi Latvijas sieviešu izlasi [[Eiropas komandu šaha čempionāts|Eiropas komandu šaha čempionātā]] [[Reikjavika|Reikjavikā]] pie 2. galdiņa (+4, =3, -1).
* [[2016. gads|2016]]. gads, 1. vieta [[2016. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas sieviešu šaha čempionātā]].
* [[2016. gads|2016]]. gads, pārstāvējusi Latvijas sieviešu izlasi [[42. šaha olimpiāde|42. šaha olimpiādē]] [[Baku]] pie 2. galdiņa (+4, =4, -2).
* [[2018. gads|2018]]. gads, 3. vieta [[2018. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas sieviešu šaha čempionātā]].
* [[2018. gads|2018]]. gads, pārstāvējusi Latvijas sieviešu izlasi [[43. šaha olimpiāde|43. šaha olimpiādē]] [[Batumi]] pie 1. galdiņa (+3, =3, -3).&lt;ref&gt;[http://chess-results.com/tnr368909.aspx?lan=1&amp;art=20&amp;fed=LAT&amp;flag=30 43rd Olympiad Batumi 2018 Women]&lt;/ref&gt;
* [[2019. gads|2019]]. gads, 3. vieta [[2019. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas sieviešu šaha čempionātā]].
* [[2019. gads|2019]]. gads, pārstāvējusi Latvijas sieviešu izlasi [[Eiropas komandu šaha čempionāts|Eiropas komandu šaha čempionātā]] [[Batumi]] pie 2. galdiņa (+4, =1, -4).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sahafederacija.lv/raksti/1057/eiropas-komandu-cempionatu-latvija-nosledz-23vieta/ |title=Eiropas komandu čempionātu Latvija noslēdz 23.vietā |access-date={{dat|2019|11|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20191104062059/https://www.sahafederacija.lv/raksti/1057/eiropas-komandu-cempionatu-latvija-nosledz-23vieta/ |archivedate={{dat|2019|11|04||bez}} }}&lt;/ref&gt;
* [[2020. gads|2020]]. gads, 1. vieta [[2020. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas sieviešu šaha čempionātā]].
* [[2021. gads|2021]]. gads, 1. vieta [[2021. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas sieviešu šaha čempionātā]].
* [[2022. gads|2022]]. gads, 1. vieta [[2022. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas sieviešu šaha čempionātā]].
* [[2023. gads|2023]]. gads, 1. vieta [[2023. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas sieviešu šaha čempionātā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sahafederacija.lv/raksti/1894/par-latvijas-cempioniem-klust-toms-kantans-un-laura-rogule/ |title=Par Latvijas čempioniem kļūst Toms Kantāns un Laura Rogule |access-date={{dat|2023|05|07||bez}} |archive-date={{dat|2023|05|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230507154359/https://www.sahafederacija.lv/raksti/1894/par-latvijas-cempioniem-klust-toms-kantans-un-laura-rogule/ }}&lt;/ref&gt;
* [[2024. gads|2024]]. gads, 3. vieta [[2024. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas sieviešu šaha čempionātā]].&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr922792.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30 Latvijas 2024. gada sieviešu čempionāta fināls]&lt;/ref&gt;
* [[2024. gads|2024]]. gads, pārstāvējusi Latvijas sieviešu izlasi [[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]] [[Budapešta|Budapeštā]] pie 1. galdiņa (+7, =1, -3).&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr967172.aspx?lan=1&amp;art=20&amp;fed=LAT&amp;flag=30 45th Chess Olympiad Budapest 2024 Women]&lt;/ref&gt;
* [[2025. gads|2025]]. gads, 3. vieta [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas sieviešu šaha čempionātā]].&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr1151105.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30 Latvijas 2025.gada sieviešu čempionāts šahā]&lt;/ref&gt;
* [[2026. gads|2026]]. gads, 2. vieta [[2026. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas sieviešu šaha čempionātā]].&lt;ref&gt;[https://s3.chess-results.com/tnr1447490.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30&amp;SNode=S0 2026. gada Latvijas sieviešu čempionāts]&lt;/ref&gt;
* [[2026. gads|2026]]. gads, pārstāvējusi Latvijas sieviešu izlasi [[46. šaha olimpiāde|46. šaha olimpiādē]] [[Samarkanda|Samarkandā]] pie 1. galdiņa (+2, =3, -4).&lt;ref&gt;[https://s3.chess-results.com/tnr1469896.aspx?lan=1&amp;art=20&amp;fed=LAT&amp;turdet=YES&amp;flag=30&amp;SNode=S0 46th Chess Olympiad Samarkand 2026 Women]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Šaha ārējās saites| fide = 11601876 | chessgames = 88959 | 365chess = Laura_Rogule | olimpw = bjfpxdvd }}

{{DEFAULTSORT:Rogule, Laura}}
[[Kategorija:1988. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas šahisti]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]</text>
      <sha1>44ico1585at74watxdm2n9146h1tngh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Donalds Tramps</title>
    <ns>0</ns>
    <id>163708</id>
    <revision>
      <id>4530956</id>
      <parentid>4523514</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T10:50:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-53179-45</username>
        <id>151212</id>
      </contributor>
      <comment>/* Dzīvesgājums */</comment>
      <origin>4530956</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="22383" sha1="ij6uht018ld7yaeebhg2jcvzuciop22" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Donalds Tramps
| vārds_orģ = ''Donald Trump''
| attēls = Official_Presidential_Portrait_of_President_Donald_J._Trump_(2025).jpg
| att_izm = 250
| apraksts = Donalda Trampa oficiālais portrets
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;| amats = [[ASV prezidenti|47.]] [[ASV prezidents]]
| term_sākums = {{dat|2025|1|20|N|bez}}
| term_beigas = 
| viceprezidents = [[Džeimss Deivids Venss]]
| vicepremjers = 
| vietnieks = 
| prezidents = 
| premjers = 
| priekštecis = [[Džo Baidens]]
| pēctecis = &lt;!------ Otrais amats ------&gt;|&lt;!--amats2 = [[ASV prezidenti|47.]] [[ASV prezidents]]
| term_sākums2 = {{dat|2025|1|20|N|bez}}
| term_beigas2 = 
| viceprezidents2 = [[Džeimss Venss]]
| vicepremjers2 = 
| vietnieks2 = 
| prezidents2 = 
| premjers2 = 
| priekštecis2 = [[Džo Baidens]]
| pēctecis2 = --&gt; 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1946|6|14}}
| dzim_vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka|Kvīnsa}}
| dzīves_vieta = 
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = [[amerikānis]]
| partija = [[ASV Reformu partija|Reformu partija]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1999—2001)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
[[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātiskā partija]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(2001—2009)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
[[ASV Republikāniskā partija|Republikāniskā partija]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1987—1999, 2009—2011, 2012—tagad)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| apvienība = 
| dinastija = 
| tēvs = Freds Tramps&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20110409070650/http://www.foxnews.com/projects/pdf/20110328125536753.pdf Donalda Trampa dzimšanas apliecība] ''[[Fox News]]'' 2011. gada 9. aprīlī.&lt;/ref&gt;
| māte = Mērija Anna Maklauda Trampa
| dzīvesb = * [[Ivana Trampa]] (1977—1992)
* [[Marla Meiplza]] (1993—1999)
* [[Melānija Trampa]] (2005—pašlaik)
| bērni = 5
| profesija = 
| alma_mater = 
| reliģija = [[prezbiteriānisms]]
| paraksts = Donald Trump (Presidential signature).svg
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
| amats2 = [[ASV prezidenti|45.]] [[ASV prezidents]]
| term_sākums2 = {{dat|2017|1|20|N|bez}}
| viceprezidents2 = [[Maiks Penss]]
| term_beigas2 = {{dat|2021|1|20|N|bez}}
| pēctecis2 = [[Džo Baidens]]
| priekštecis2 = [[Baraks Obama]]
}}

'''Donalds Džons Tramps vecākais''' ({{val|en|Donald John Trump, Sr.}}; dzimis {{dat|1946|6|14}} [[Ņujorka|Ņujorkā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir 47. [[ASV prezidents]] uzņēmējs un politiķis. Bijis arī 45. [[ASV prezidents]], ievēlēts no [[ASV Republikāniskā partija|Republikāniskās partijas]]. Vienīgais ASV prezidents, kuru [[ASV Pārstāvju palāta|ASV Kongresa Pārstāvju palāta]] divas reizes mēģināja atstādināt, bet abas reizes [[ASV Senāts]] viņu attaisnoja.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/7179462/asv-senats-attaisno-trampu-impicmenta-prava ASV Senāts attaisno Trampu impīčmenta prāvā] TVNET/LETA 2021. gada 13. februārī&lt;/ref&gt; Trampu otrreiz ievēlēja par prezidentu [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada vēlēšanās]] un viņš atkārtoti amatā stājās 2025. gada 20. janvārī.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 67. gadā Ņujorkā vācu izcelsmes uzņēmēja Frederika Trampa un viņa skotu izcelsmes sievas Mērijas Annas, dzimušas Maklaudas, ģimenē. 1968. gadā viņš absolvēja [[Pensilvānijas Universitāte]]s Vārtonas biznesa skolu jau studiju laikā strādāja sava tēva Freda Trampa nekustamo īpašumu un celtniecības firmā.&lt;ref name=parade&gt;{{Ziņu atsauce |title=In Step With: Donald Trump |work=[[Parade (magazine)|Parade]] |date=November 14, 2004 |url=http://www.parade.com/articles/editions/2004/edition_11-14-2004/in_step_with_0 |archive-url=https://web.archive.org/web/20101014022222/http://www.parade.com/articles/editions/2004/edition_11-14-2004/in_step_with_0 |archive-date=October 14, 2010}}&lt;/ref&gt; 1973. gadā pārņēma vadību tēva uzņēmumā,&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce |last=Wooten |first=Sara McIntosh |date=2009 |title=Donald Trump: From Real Estate to Reality TV |url=https://archive.org/details/donaldtrumpfromr0000woot |page=[https://archive.org/details/donaldtrumpfromr0000woot/page/28 28] |isbn=0-7660-2890-9}}&lt;/ref&gt; pārdēvējot to par ''The Trump Organization''.&lt;ref name=hoovers&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=Hoover's coverage by Diane Ramirez |url=http://www.hoovers.com/the-trump-organization/--ID__40473--/freeuk-co-factsheet.xhtml |title=The Trump Organization information and related industry information from Hoover's United Kingdom (UK) |publisher=Hoovers.com |date=2008-01-02 |accessdate=2011-09-25}}&lt;/ref&gt; Nodibināja arī uzņēmumu ''Trump Entertainment Resorts'', kas darbojas izklaides jomā visā pasaulē, pārvaldot daudz viesnīcu, kazino, golfa laukumu u.c. Tramps atrodas finanšu žurnāla ''[[Forbes]]'' veidotajā pasaulē bagātāko cilvēku sarakstā. Viņa īpašumu vērtība 2016. gada maijā bija novērtēta 4,5 miljardu ASV dolāru apjomā. Trampa dzīvesveids viņu padarīja par slavenību. No 2004. līdz 2015. gadam viņš vadīja realitātes šovu ''The Apprentice''.

=== Politiskā darbība ===
Īsu brīdi bijis Reformu partijas kandidāts 2000. gada ASV prezidenta vēlēšanās. 2015. gada jūnijā Tramps paziņoja par kandidēšanu [[2016. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2016. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]. Priekšvēlēšanās bija viens no vadošajiem [[ASV Republikāniskā partija|Republikāniskās partijas]] kandidātiem. 2016. gada maijā, pēc pēdējo republikāņu kandidātu&amp;nbsp;— [[Teds Kruss|Teda Krusa]] un [[Džons Keisiks|Džona Keisika]]&amp;nbsp;— izstāšanās no priekšvēlēšanu cīņas, nodrošināja savu kandidatūru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/trampa-konkurenti-izstajas-no-cinas-par-asv-prezidenta-amatu.a181313/ |title=Trampa konkurenti izstājas no cīņas par ASV prezidenta amatu |author=Aigars Smiltnieks |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |accessdate={{dat|2016|5|5||bez}}}}&lt;/ref&gt; 19. jūlijā Republikāniskā partija oficiāli apstiprināja Trampu par savu kandidātu. Vēlēšanās viņš apsteidza savu konkurenti no [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātiskās partijas]]&amp;nbsp;— [[Hilarija Klintone|Hilariju Klintoni]].

Vēlēšanu kampaņas laikā Tramps vairākkārt solīja uzbūvēt mūri uz ASV un [[Meksika]]s robežas, lai samazinātu latīņamerikāņu imigrantu plūsmu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/arzemes/zinas/tramps-atkartoti-sola-buvet-muri-uz-robezas-ar-meksiku.a212774/ |title=Tramps atkārtoti sola būvēt mūri uz robežas ar Meksiku |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |accessdate={{dat|2016|12|6||bez}}}}&lt;/ref&gt; un ieviest [[musulmaņi|musulmaņu]] reģistru, kurā reģistrēt Savienotajās Valstīs dzīvojošos musulmaņus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/us-news/2016/nov/27/donald-trump-muslim-registry-policy-possibility|title=Trump and a Muslim registry: does he want one – and is it even possible?|publisher=[[The Guardian]]|accessdate={{dat|2016|12|6||bez}}|author=|language=angliski}}&lt;/ref&gt; Viņš apšaubīja [[klimata pārmaiņas]] un to saistību ar cilvēka darbību un ievēlēšanas gadījumā solīja izstāties no [[Parīzes nolīgums|Parīzes nolīguma]], bet vēlāk pēc tikšanās ar [[vides aktīvisms|vides aktīvistu]] un bijušo [[ASV viceprezidents|ASV viceprezidentu]] [[Els Gors|Elu Goru]] savu nostāju nedaudz mīkstināja un atzina, ka starp cilvēku darbību un klimata pārmaiņām varētu būt &quot;zināma saistība&quot;, tomēr joprojām pauda bažas par &quot;zaļo&quot; pasākumu ietekmi uz ASV uzņēmumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tvnet.lv/4609277/tramps-ar-goru-parspriedis-klimata-parmainu-jautajumu |accessdate={{dat|2016|12|6||bez}} |title=Tramps ar Goru pārspriedis klimata pārmaiņu jautājumu |website=[[tvnet.lv]] |agency=[[LETA]]/[[AFP]]}}&lt;/ref&gt;

[[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu kara]] risināšanai Tramps solīja sadarboties ar [[Sīrija]]s diktatoru [[Bašārs Asads|Bašāru Asadu]] cīņā pret [[Islāma valsts|Islāma valsti]] un nosodīja [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijas īstenoto Sīrijas nemiernieku bruņošanu, kura esot novedusi pie teroristisko organizāciju izplešanās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ibtimes.com/donald-trump-isis-defeating-islamic-state-not-assad-syria-part-proposed-presidential-2371781|title=Donald Trump On ISIS: Defeating Islamic State, Not Assad In Syria, Part Of Proposed Presidential Foreign Policy
|publisher=[[International Business Times]]|accessdate={{dat|2016|12|6||bez}}|author=|language=angliski}}&lt;/ref&gt;

=== Pirmā prezidentūra (2017–2021) ===
{{dat|2017|1|20}} [[Donalda Trampa inaugurācija|Trampu inaugurēja]] par 45. ASV prezidentu. Prezidentūru Tramps sāka kā pēdējo četrdesmit gadu visnepopulārākais prezidents&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/aptaujas-tramps-ir-pedejas-desmitgades-nepopularakais-jaunais-asv-prezidents.a219581/ |title=Aptaujas: Tramps ir pēdējās desmitgadēs nepopulārākais jaunais ASV prezidents |author=Aigars Smiltnieks |date={{dat|2017|1|18||bez}} |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |accessdate={{dat|2017|1|21||bez}}}}&lt;/ref&gt; un vecākais prezidents amatā stāšanās brīdī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/national/health-science/trumps-health-what-we-could-expect-with-the-oldest-incoming-president/2017/01/18/91f0f4f0-dc5a-11e6-918c-99ede3c8cafa_story.html|title=Trump’s health: What we could expect with the oldest incoming president|publisher=[[The Washington Post]]|accessdate={{dat|2017|1|21||bez}}|author=|language=angliski}}&lt;/ref&gt;

2019. gadā ASV parlamenta Pārstāvju palātas Izlūkošanas komiteja sagatavoja prezidenta Donalda Trampa impīčmenta izmeklēšanas ziņojumu, kurā konstatēts, ka prezidents Tramps aizkavējis militārās palīdzības sniegšanu Ukrainai, lai ar sava personīgā advokāta [[Rūdolfs Džuljāni|Rūdolfa Džuliāni]] palīdzību piespiestu jauno Ukrainas prezidentu [[Volodimirs Zelenskis|Volodimiru Zelenski]] sākt izmeklēšanu pret Trampa politisko konkurentu Džo Baidenu. Tramps apsūdzības kategoriski noraidīja, sakot, ka vēršanās pret viņu ir &quot;raganu medības&quot;. Demokrātu kontrolētā Amerikas Savienoto Valstu parlamenta Pārstāvju palāta 19. decembrī nobalsoja par prezidenta Donalda Trampa atstādināšanu no amata,&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-parstavju-palata-atbalsta-trampa-atstadinasanu-no-amata.a342255/ ASV Pārstāvju palāta atbalsta Trampa atstādināšanu no amata] lsm.lv 2019. gada 19. decembrī&lt;/ref&gt; tomēr 2020. gada 5. februārī Senāts prezidentu attaisnoja un viņš saglabāja savu amatu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/trampa-impicmenta-prava-senats-attaisno-asv-prezidentu.a347389/ Trampa impīčmenta prāvā Senāts attaisno ASV prezidentu] lsm.lv 2020. gada 5. februārī&lt;/ref&gt;

Trampa prezidentūra pārklājās ar globālo [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmiju]] un viņa darbību tās ierobežošanā vērtēja kā neefektīvu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/tramps-covid-19-krize-asv-klus-launaka-pirms-ta-klus-labaka.a368004/|title=Tramps: Covid-19 krīze ASV «kļūs ļaunāka, pirms tā kļūs labāka»|website=www.lsm.lv|access-date=2020-10-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2020. gada 2. oktobrī tika paziņots, ka pats Tramps saslimis ar [[COVID-19]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/trampam-atklaj-covid-19-asv-prezidents-ieveros-karantinu.a376494/|title=Trampam atklāj Covid-19; ASV prezidents ievēros karantīnu|website=www.lsm.lv|access-date=2020-10-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pēc triju dienu ārstēšanās militārajā hospitālī viņš atgriezās [[Baltais nams|Baltajā namā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/tramps-pec-izrakstisanas-no-slimnicas-apsauba-covid-19-bistamibu.a376926/|title=Tramps pēc izrakstīšanas no slimnīcas apšauba Covid-19 bīstamību|website=www.lsm.lv|access-date=2020-10-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2020. gada novembra vēlēšanās Tramps zaudēja [[Džo Baidens|Džo Baidenam]]. 2021. gada 6. janvārī štatu elektoru balsojums bija jāapstiprina ASV Kongresa balsojumā,&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/elektoru-kolegija-apstiprina-baidena-uzvaru-asv-prezidenta-velesanas.a385418/ Elektoru kolēģija apstiprina Baidena uzvaru ASV prezidenta vēlēšanās] lsm.lv 2020. gada 15. decembrī&lt;/ref&gt; pirms kura Tramps aicināja viceprezidentu Maiku Pensu neapstiprināt Džo Baidena uzvaru prezidenta vēlēšanās. Reaģējot uz Trampa sacīto, Penss paziņoja, ka neiejauksies, lai apturētu Baidena uzvaras apstiprināšanu Kongresā. Laikā, kad notika abu palātu kongresmeņu sesija, Trampu atbalstošajiem protestētājiem izdevās ielauzties Kapitolijā, pēc kā Kongresa sesija tika apturēta.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/trampa-atbalstitaju-un-policijas-sadursmju-del-slegta-kapitolija-eka.a387961/ Trampa atbalstītāju un policijas sadursmju dēļ slēgta Kapitolija ēka] lsm.lv 2021. gada 6. janvārī&lt;/ref&gt; Kad Kapitolija ēku atbrīvoja no protestētājiem, parlamenta deputāti atsāka sēdi, kurā naktī uz 7. janvāri apstiprināja demokrātu partijas pārstāvja Džo Baidena uzvaru prezidenta vēlēšanās.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-parlaments-pec-nemieriem-vasingtona-atsak-darbu-sadursmes-4-bojagajusie.a387971/ ASV parlaments pēc nemieriem Vašingtonā atsāk darbu; sadursmēs 4 bojāgājušie] lsm.lv 2021. gada 7. janvārī&lt;/ref&gt; Virkne ASV politiķu pieprasīja otrreizēju prezidenta Trampa atstādināšanas procedūras sākšanu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/tramps-sola-cinities-talak-demokrati-grib-vinu-atstadinat.a388095/ Tramps sola cīnīties tālāk; demokrāti grib viņu atstādināt] lsm.lv 2021. gada 7. janvārī&lt;/ref&gt; 13. janvārī Pārstāvju palātā par Trampa impīčmentu nobalsoja 232 pārstāvji: visi 222 Demokrātiskās partijas un 10 ASV Republikāniskās partijas deputāti, pret bija 197, bet nebalsoja 4 republikāņi. Tramps kļuva par pirmo ASV prezidentu, par kura atstādināšanu Pārstāvju palāta nobalsojusi divreiz.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-parstavju-palata-nobalso-par-trampa-impicmentu.a388835/ ASV Pārstāvju palāta nobalso par Trampa impīčmentu] 2021. gada 14. janvārī&lt;/ref&gt;

=== Otrā prezidentūra (kopš 2025) ===
{{dat|2025|1|20}} [[Donalda Trampa inaugurācija|Trampu inaugurēja]] par 47. ASV prezidentu. Inaugurācijas runā viņš skarbi kritizēja iepriekšējā prezidenta Baidena administrāciju, kā arī solīja celt ASV ekonomiku un politisko ietekmi visā pasaulē. Prezidents pasludināja jauna zelta laikmeta sākšanos ASV vēsturē, izsludināja ārkārtas stāvokli uz Meksikas robežas un ārkārtas stāvokli enerģētikas jomā, pieteica tarifu karu ārvalstīm un pavēstīja, ka apņemas atgūt ASV kontroli pār [[Panamas kanāls|Panamas kanālu]] un pārdēvēt [[Meksikas līcis|Meksikas līci]] par Amerikas līci.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.01.2025-tramps-inauguracijas-runa-sola-asv-zelta-laikmetu-un-nosauc-ambiciozus-merkus-arpolitika.a584442/ Tramps inaugurācijas runā sola ASV zelta laikmetu un nosauc ambiciozus mērķus ārpolitikā] lsm.lv 2025. gada 20. janvārī&lt;/ref&gt;
21. janvārī Tramps nekavējoties atcēla gandrīz 80 prezidenta Baidena parakstītus rīkojumus. Viens no viņa pirmajiem rīkojumiem bija par ASV izstāšanos no 2015. gadā Parīzē parakstītās [[ANO klimata vienošanās]], kuras mērķis ir ierobežot vidējās globālās temperatūras pieaugumu. Tramps arī parakstīja rīkojumu par ASV izstāšanos no [[Pasaules Veselības organizācija]]s (PVO) un attaisnoja notiesātos 2021. gada 6. janvāra Kapitolija grautiņu dalībniekus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.01.2025-asv-izstajas-no-ano-klimata-vienosanas-un-pasaules-veselibas-organizacijas.a584461/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular ASV izstājas no ANO klimata vienošanās un Pasaules Veselības organizācijas] lsm.lv 2025. gada 21. janvārī&lt;/ref&gt;

=== Apsūdzības noziegumos ===
Pēc iebrukuma ASV Kapitolijā pret Trampu sāka vairākas citas izmeklēšanas saistībā ar mēģinājumiem mainīt 2020. gada prezidenta vēlēšanu rezultātus un negodīgu biznesa praksi. ASV Federālie prokurori Trampu apsūdzēja arī par to, ka viņš nelikumīgi glabājis simtiem slepenu dokumentu par ASV kodolprogrammām un aizsardzības programmām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.06.2023-pret-trampu-slepeno-dokumentu-lieta-izvirzitas-37-apsudzibas-dokumentus-glabajis-ari-dusa.a512237/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Pret Trampu slepeno dokumentu lietā izvirzītas 37 apsūdzības; dokumentus glabājis arī dušā] lsm.lv 2023. gada 10. jūnijā&lt;/ref&gt;
2023. gada 24. augustā Trampu apcietināja par mēģinājumu ietekmēt [[2020. gada ASV prezidenta vēlēšanas]] Džordžijas štatā, bet pēc 200 000 ASV dolāru drošības naudas iemaksas viņu aptuveni 20 minūtes vēlāk atbrīvoja no Fultonas apgabala cietuma, kur tika uzņēmta ASV vēsturē pirmā pēcaresta fotogrāfija ar bijušo prezidentu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Tramps Džordžijā apcietināts un atbrīvots pret drošības naudu |date=2023. gada 25. augusts |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2023-tramps-dzordzija-apcietinats-un-atbrivots-pret-drosibas-naudu.a521478/ |accessdate=2023. gada 25. augustā}}&lt;/ref&gt; Pēc Trampa apcietinājuma no 47% līdz 52% pieauga republikāņu atbalsts Trampam kā partijas prezidenta kandidātam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Trampa reitings pēc apcietinājuma ir pieaudzis |date=2023. gada 26. augusts |website=[[Apollo (portāls)|Apollo]] |url=https://www.apollo.lv/7841958/trampa-reitings-pec-apcietinajuma-ir-pieaudzis |accessdate=2023. gada 26. augustā}}&lt;/ref&gt;

2024. gada 30. maijā Ņujorkas zvērināto tiesa atzina Donaldu Trampu par vainīgu biznesa dokumentu viltošanā. Viņš tika atzīts par vainīgu visos 34 apsūdzības punktos, kas saistīti ar [[klusēšanas nauda]]s maksāšanu [[pornozvaigzne]]i [[Stormija Danielsa|Stormijai Danielsai]], kļūstot par pirmo ASV prezidentu, kurš ir atzīts par vainīgu kādā noziegumā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.05.2024-asv-zverinato-tiesa-atzinusi-trampu-par-vainigu-biznesa-dokumentu-viltosana.a556111/ ASV zvērināto tiesa atzinusi Trampu par vainīgu biznesa dokumentu viltošanā] lsm.lv 2024. gada 31. maijā&lt;/ref&gt;

=== Atentāta mēģinājums pret Donaldu Trampu 2024. gadā ===
{{pamatraksts|Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā}}
Tramps tika ievainots ausī slepkavības mēģinājumā kampaņas mītiņā 2024. gada 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]]. Pēc apšaudes, [[ASV Slepenais dienests|Slepenajam dienestam]] viņu vedot nost no skatuves, Tramps pacēla gaisā dūri, parādīdams, ka viņam viss ir kārtība. Vēlāk Trampam tika sniegta medicīniskā palīdzība vietējā medicīnas iestādē, kur tika paziņots, ka viņa dzīvībai briesmas nedraud. Trampa virzienā izšautās lodes nāvējoši ievainoja vienu mītiņa dalībnieku, bet vēl divus mītiņa dalībniekus smagi ievainoja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Atentāts pret Donaldu Trampu. Bijušais ASV prezidents sašauts ausī |date=2024. gada 14. jūlijs |website=[[jauns.lv]] |url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/613132-atentats-pret-donaldu-trampu-bijusais-asv-prezidents-sasauts-ausi |accessdate=2024. gada 14. jūlijā}}&lt;/ref&gt; Slepenais dienests nogalināja uz blakus ēkas jumta esošo šāvēju. Amatpersonas paziņoja, ka apšaude tiek izmeklēta kā slepkavības mēģinājums. [[Federālais izmeklēšanas birojs]] identificēja uzbrucēju kā 20 gadus veco Tomasu Metjū Kruku (''Thomas Matthew Crook'') no Betelpārkas (''Betel Park''), Pensilvānijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Tramps ievainots ausī apšaudē priekšvēlēšanu mītiņā; noskaidrota šāvēja identitāte |author=Rihards Plūme |date=2024. gada 14. jūlijs |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.07.2024-tramps-ievainots-ausi-apsaude-prieksvelesanu-mitina-noskaidrota-saveja-identitate.a561348/ |accessdate=2024. gada 14. jūlijā}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=FIB ir identificējis Trampa uzbrucēju |date=2024. gada 14. jūlijs |website=[[jauns.lv]] |url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/613137-fib-ir-identificejis-trampa-uzbruceju |accessdate=2024. gada 14. jūlijā}}&lt;/ref&gt; Viens no atentāta aculieciniekiem apgalvoja, ka policija neesot pievērsusi uzmanību viņa un vairāku citu cilvēku brīdinājumiem par bruņota vīrieša rāpšanos uz blakus esošas mājas jumta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Policija ignorēja brīdinājumus par šāvēju uz jumta, apgalvo Trampa atentāta aculiecinieks |date=2024. gada 14. jūlijs |website=[[jauns.lv]] |url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/613144-policija-ignoreja-bridinajumus-par-saveju-uz-jumta-apgalvo-trampa-atentata-aculiecinieks |accessdate=2024. gada 14. jūlijā}}&lt;/ref&gt;

== Privātā dzīve ==
Precējies trīs reizes, ar [[Ivana Trampa|Ivanu Trampu]] (1977—1992), [[Marla Meiplza|Marlu Meiplzu]] (1993—1999) un [[Melānija Trampa|Melāniju Trampu]] (2005—pašlaik). Viņam ir pieci bērni.

== Skatīt arī ==
* [[Donalda Trampa filmogrāfija]]
* [[Trampisms]]

== Atsauces ==
{{Atsauces|30em}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{en ikona}}
* [http://www.trump.com/biography/ Biogrāfija ''Trump Organization'' mājaslapā] {{en ikona}}
{{aktieru ārējās saites}}
* {{Dmoz|Regional/North_America/United_States/Society_and_Culture/Politics/Candidates_and_Campaigns/President/Candidates/Donald_Trump}}

{{Cilvēks-aizmetnis}}
{{ASVprezidenti}}
{{G20 līderi}}
{{Gada cilvēks (Time) 2001—2025}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Tramps, Donalds}}
[[Kategorija:1946. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ņujorkā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV uzņēmēji]]
[[Kategorija:Amerikas Savienoto Valstu prezidenti]]
[[Kategorija:Pašreizējie valstu vadītāji]]</text>
      <sha1>ij6uht018ld7yaeebhg2jcvzuciop22</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530965</id>
      <parentid>4530956</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T11:17:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-53179-45|~2026-53179-45]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Meistars Joda</comment>
      <origin>4489921</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="22385" sha1="qaob0qrscsu403hloeu1263tngfg8cw" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Donalds Tramps
| vārds_orģ = ''Donald Trump''
| attēls = Official_Presidential_Portrait_of_President_Donald_J._Trump_(2025).jpg
| att_izm = 250
| apraksts = Donalda Trampa oficiālais portrets
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;| amats = [[ASV prezidenti|47.]] [[ASV prezidents]]
| term_sākums = {{dat|2025|1|20|N|bez}}
| term_beigas = 
| viceprezidents = [[Džeimss Deivids Venss]]
| vicepremjers = 
| vietnieks = 
| prezidents = 
| premjers = 
| priekštecis = [[Džo Baidens]]
| pēctecis = &lt;!------ Otrais amats ------&gt;|&lt;!--amats2 = [[ASV prezidenti|47.]] [[ASV prezidents]]
| term_sākums2 = {{dat|2025|1|20|N|bez}}
| term_beigas2 = 
| viceprezidents2 = [[Džeimss Venss]]
| vicepremjers2 = 
| vietnieks2 = 
| prezidents2 = 
| premjers2 = 
| priekštecis2 = [[Džo Baidens]]
| pēctecis2 = --&gt; 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1946|6|14}}
| dzim_vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka|Kvīnsa}}
| dzīves_vieta = 
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = [[amerikānis]]
| partija = [[ASV Reformu partija|Reformu partija]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1999—2001)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
[[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātiskā partija]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(2001—2009)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
[[ASV Republikāniskā partija|Republikāniskā partija]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1987—1999, 2009—2011, 2012—tagad)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| apvienība = 
| dinastija = 
| tēvs = Freds Tramps&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20110409070650/http://www.foxnews.com/projects/pdf/20110328125536753.pdf Donalda Trampa dzimšanas apliecība] ''[[Fox News]]'' 2011. gada 9. aprīlī.&lt;/ref&gt;
| māte = Mērija Anna Maklauda Trampa
| dzīvesb = * [[Ivana Trampa]] (1977—1992)
* [[Marla Meiplza]] (1993—1999)
* [[Melānija Trampa]] (2005—pašlaik)
| bērni = 5
| profesija = 
| alma_mater = 
| reliģija = [[prezbiteriānisms]]
| paraksts = Donald Trump (Presidential signature).svg
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
| amats2 = [[ASV prezidenti|45.]] [[ASV prezidents]]
| term_sākums2 = {{dat|2017|1|20|N|bez}}
| viceprezidents2 = [[Maiks Penss]]
| term_beigas2 = {{dat|2021|1|20|N|bez}}
| pēctecis2 = [[Džo Baidens]]
| priekštecis2 = [[Baraks Obama]]
}}

'''Donalds Džons Tramps vecākais''' ({{val|en|Donald John Trump, Sr.}}; dzimis {{dat|1946|6|14}} [[Ņujorka|Ņujorkā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir 47. [[ASV prezidents]] uzņēmējs un politiķis. Bijis arī 45. [[ASV prezidents]], ievēlēts no [[ASV Republikāniskā partija|Republikāniskās partijas]]. Vienīgais ASV prezidents, kuru [[ASV Pārstāvju palāta|ASV Kongresa Pārstāvju palāta]] divas reizes mēģināja atstādināt, bet abas reizes [[ASV Senāts]] viņu attaisnoja.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/7179462/asv-senats-attaisno-trampu-impicmenta-prava ASV Senāts attaisno Trampu impīčmenta prāvā] TVNET/LETA 2021. gada 13. februārī&lt;/ref&gt; Trampu otrreiz ievēlēja par prezidentu [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada vēlēšanās]] un viņš atkārtoti amatā stājās 2025. gada 20. janvārī.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1946. gadā Ņujorkā vācu izcelsmes uzņēmēja Frederika Trampa un viņa skotu izcelsmes sievas Mērijas Annas, dzimušas Maklaudas, ģimenē. 1968. gadā viņš absolvēja [[Pensilvānijas Universitāte]]s Vārtonas biznesa skolu jau studiju laikā strādāja sava tēva Freda Trampa nekustamo īpašumu un celtniecības firmā.&lt;ref name=parade&gt;{{Ziņu atsauce |title=In Step With: Donald Trump |work=[[Parade (magazine)|Parade]] |date=November 14, 2004 |url=http://www.parade.com/articles/editions/2004/edition_11-14-2004/in_step_with_0 |archive-url=https://web.archive.org/web/20101014022222/http://www.parade.com/articles/editions/2004/edition_11-14-2004/in_step_with_0 |archive-date=October 14, 2010}}&lt;/ref&gt; 1973. gadā pārņēma vadību tēva uzņēmumā,&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce |last=Wooten |first=Sara McIntosh |date=2009 |title=Donald Trump: From Real Estate to Reality TV |url=https://archive.org/details/donaldtrumpfromr0000woot |page=[https://archive.org/details/donaldtrumpfromr0000woot/page/28 28] |isbn=0-7660-2890-9}}&lt;/ref&gt; pārdēvējot to par ''The Trump Organization''.&lt;ref name=hoovers&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=Hoover's coverage by Diane Ramirez |url=http://www.hoovers.com/the-trump-organization/--ID__40473--/freeuk-co-factsheet.xhtml |title=The Trump Organization information and related industry information from Hoover's United Kingdom (UK) |publisher=Hoovers.com |date=2008-01-02 |accessdate=2011-09-25}}&lt;/ref&gt; Nodibināja arī uzņēmumu ''Trump Entertainment Resorts'', kas darbojas izklaides jomā visā pasaulē, pārvaldot daudz viesnīcu, kazino, golfa laukumu u.c. Tramps atrodas finanšu žurnāla ''[[Forbes]]'' veidotajā pasaulē bagātāko cilvēku sarakstā. Viņa īpašumu vērtība 2016. gada maijā bija novērtēta 4,5 miljardu ASV dolāru apjomā. Trampa dzīvesveids viņu padarīja par slavenību. No 2004. līdz 2015. gadam viņš vadīja realitātes šovu ''The Apprentice''.

=== Politiskā darbība ===
Īsu brīdi bijis Reformu partijas kandidāts 2000. gada ASV prezidenta vēlēšanās. 2015. gada jūnijā Tramps paziņoja par kandidēšanu [[2016. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2016. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]. Priekšvēlēšanās bija viens no vadošajiem [[ASV Republikāniskā partija|Republikāniskās partijas]] kandidātiem. 2016. gada maijā, pēc pēdējo republikāņu kandidātu&amp;nbsp;— [[Teds Kruss|Teda Krusa]] un [[Džons Keisiks|Džona Keisika]]&amp;nbsp;— izstāšanās no priekšvēlēšanu cīņas, nodrošināja savu kandidatūru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/trampa-konkurenti-izstajas-no-cinas-par-asv-prezidenta-amatu.a181313/ |title=Trampa konkurenti izstājas no cīņas par ASV prezidenta amatu |author=Aigars Smiltnieks |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |accessdate={{dat|2016|5|5||bez}}}}&lt;/ref&gt; 19. jūlijā Republikāniskā partija oficiāli apstiprināja Trampu par savu kandidātu. Vēlēšanās viņš apsteidza savu konkurenti no [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātiskās partijas]]&amp;nbsp;— [[Hilarija Klintone|Hilariju Klintoni]].

Vēlēšanu kampaņas laikā Tramps vairākkārt solīja uzbūvēt mūri uz ASV un [[Meksika]]s robežas, lai samazinātu latīņamerikāņu imigrantu plūsmu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/arzemes/zinas/tramps-atkartoti-sola-buvet-muri-uz-robezas-ar-meksiku.a212774/ |title=Tramps atkārtoti sola būvēt mūri uz robežas ar Meksiku |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |accessdate={{dat|2016|12|6||bez}}}}&lt;/ref&gt; un ieviest [[musulmaņi|musulmaņu]] reģistru, kurā reģistrēt Savienotajās Valstīs dzīvojošos musulmaņus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/us-news/2016/nov/27/donald-trump-muslim-registry-policy-possibility|title=Trump and a Muslim registry: does he want one – and is it even possible?|publisher=[[The Guardian]]|accessdate={{dat|2016|12|6||bez}}|author=|language=angliski}}&lt;/ref&gt; Viņš apšaubīja [[klimata pārmaiņas]] un to saistību ar cilvēka darbību un ievēlēšanas gadījumā solīja izstāties no [[Parīzes nolīgums|Parīzes nolīguma]], bet vēlāk pēc tikšanās ar [[vides aktīvisms|vides aktīvistu]] un bijušo [[ASV viceprezidents|ASV viceprezidentu]] [[Els Gors|Elu Goru]] savu nostāju nedaudz mīkstināja un atzina, ka starp cilvēku darbību un klimata pārmaiņām varētu būt &quot;zināma saistība&quot;, tomēr joprojām pauda bažas par &quot;zaļo&quot; pasākumu ietekmi uz ASV uzņēmumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tvnet.lv/4609277/tramps-ar-goru-parspriedis-klimata-parmainu-jautajumu |accessdate={{dat|2016|12|6||bez}} |title=Tramps ar Goru pārspriedis klimata pārmaiņu jautājumu |website=[[tvnet.lv]] |agency=[[LETA]]/[[AFP]]}}&lt;/ref&gt;

[[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu kara]] risināšanai Tramps solīja sadarboties ar [[Sīrija]]s diktatoru [[Bašārs Asads|Bašāru Asadu]] cīņā pret [[Islāma valsts|Islāma valsti]] un nosodīja [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijas īstenoto Sīrijas nemiernieku bruņošanu, kura esot novedusi pie teroristisko organizāciju izplešanās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ibtimes.com/donald-trump-isis-defeating-islamic-state-not-assad-syria-part-proposed-presidential-2371781|title=Donald Trump On ISIS: Defeating Islamic State, Not Assad In Syria, Part Of Proposed Presidential Foreign Policy
|publisher=[[International Business Times]]|accessdate={{dat|2016|12|6||bez}}|author=|language=angliski}}&lt;/ref&gt;

=== Pirmā prezidentūra (2017–2021) ===
{{dat|2017|1|20}} [[Donalda Trampa inaugurācija|Trampu inaugurēja]] par 45. ASV prezidentu. Prezidentūru Tramps sāka kā pēdējo četrdesmit gadu visnepopulārākais prezidents&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/aptaujas-tramps-ir-pedejas-desmitgades-nepopularakais-jaunais-asv-prezidents.a219581/ |title=Aptaujas: Tramps ir pēdējās desmitgadēs nepopulārākais jaunais ASV prezidents |author=Aigars Smiltnieks |date={{dat|2017|1|18||bez}} |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |accessdate={{dat|2017|1|21||bez}}}}&lt;/ref&gt; un vecākais prezidents amatā stāšanās brīdī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/national/health-science/trumps-health-what-we-could-expect-with-the-oldest-incoming-president/2017/01/18/91f0f4f0-dc5a-11e6-918c-99ede3c8cafa_story.html|title=Trump’s health: What we could expect with the oldest incoming president|publisher=[[The Washington Post]]|accessdate={{dat|2017|1|21||bez}}|author=|language=angliski}}&lt;/ref&gt;

2019. gadā ASV parlamenta Pārstāvju palātas Izlūkošanas komiteja sagatavoja prezidenta Donalda Trampa impīčmenta izmeklēšanas ziņojumu, kurā konstatēts, ka prezidents Tramps aizkavējis militārās palīdzības sniegšanu Ukrainai, lai ar sava personīgā advokāta [[Rūdolfs Džuljāni|Rūdolfa Džuliāni]] palīdzību piespiestu jauno Ukrainas prezidentu [[Volodimirs Zelenskis|Volodimiru Zelenski]] sākt izmeklēšanu pret Trampa politisko konkurentu Džo Baidenu. Tramps apsūdzības kategoriski noraidīja, sakot, ka vēršanās pret viņu ir &quot;raganu medības&quot;. Demokrātu kontrolētā Amerikas Savienoto Valstu parlamenta Pārstāvju palāta 19. decembrī nobalsoja par prezidenta Donalda Trampa atstādināšanu no amata,&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-parstavju-palata-atbalsta-trampa-atstadinasanu-no-amata.a342255/ ASV Pārstāvju palāta atbalsta Trampa atstādināšanu no amata] lsm.lv 2019. gada 19. decembrī&lt;/ref&gt; tomēr 2020. gada 5. februārī Senāts prezidentu attaisnoja un viņš saglabāja savu amatu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/trampa-impicmenta-prava-senats-attaisno-asv-prezidentu.a347389/ Trampa impīčmenta prāvā Senāts attaisno ASV prezidentu] lsm.lv 2020. gada 5. februārī&lt;/ref&gt;

Trampa prezidentūra pārklājās ar globālo [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmiju]] un viņa darbību tās ierobežošanā vērtēja kā neefektīvu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/tramps-covid-19-krize-asv-klus-launaka-pirms-ta-klus-labaka.a368004/|title=Tramps: Covid-19 krīze ASV «kļūs ļaunāka, pirms tā kļūs labāka»|website=www.lsm.lv|access-date=2020-10-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2020. gada 2. oktobrī tika paziņots, ka pats Tramps saslimis ar [[COVID-19]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/trampam-atklaj-covid-19-asv-prezidents-ieveros-karantinu.a376494/|title=Trampam atklāj Covid-19; ASV prezidents ievēros karantīnu|website=www.lsm.lv|access-date=2020-10-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pēc triju dienu ārstēšanās militārajā hospitālī viņš atgriezās [[Baltais nams|Baltajā namā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/tramps-pec-izrakstisanas-no-slimnicas-apsauba-covid-19-bistamibu.a376926/|title=Tramps pēc izrakstīšanas no slimnīcas apšauba Covid-19 bīstamību|website=www.lsm.lv|access-date=2020-10-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2020. gada novembra vēlēšanās Tramps zaudēja [[Džo Baidens|Džo Baidenam]]. 2021. gada 6. janvārī štatu elektoru balsojums bija jāapstiprina ASV Kongresa balsojumā,&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/elektoru-kolegija-apstiprina-baidena-uzvaru-asv-prezidenta-velesanas.a385418/ Elektoru kolēģija apstiprina Baidena uzvaru ASV prezidenta vēlēšanās] lsm.lv 2020. gada 15. decembrī&lt;/ref&gt; pirms kura Tramps aicināja viceprezidentu Maiku Pensu neapstiprināt Džo Baidena uzvaru prezidenta vēlēšanās. Reaģējot uz Trampa sacīto, Penss paziņoja, ka neiejauksies, lai apturētu Baidena uzvaras apstiprināšanu Kongresā. Laikā, kad notika abu palātu kongresmeņu sesija, Trampu atbalstošajiem protestētājiem izdevās ielauzties Kapitolijā, pēc kā Kongresa sesija tika apturēta.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/trampa-atbalstitaju-un-policijas-sadursmju-del-slegta-kapitolija-eka.a387961/ Trampa atbalstītāju un policijas sadursmju dēļ slēgta Kapitolija ēka] lsm.lv 2021. gada 6. janvārī&lt;/ref&gt; Kad Kapitolija ēku atbrīvoja no protestētājiem, parlamenta deputāti atsāka sēdi, kurā naktī uz 7. janvāri apstiprināja demokrātu partijas pārstāvja Džo Baidena uzvaru prezidenta vēlēšanās.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-parlaments-pec-nemieriem-vasingtona-atsak-darbu-sadursmes-4-bojagajusie.a387971/ ASV parlaments pēc nemieriem Vašingtonā atsāk darbu; sadursmēs 4 bojāgājušie] lsm.lv 2021. gada 7. janvārī&lt;/ref&gt; Virkne ASV politiķu pieprasīja otrreizēju prezidenta Trampa atstādināšanas procedūras sākšanu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/tramps-sola-cinities-talak-demokrati-grib-vinu-atstadinat.a388095/ Tramps sola cīnīties tālāk; demokrāti grib viņu atstādināt] lsm.lv 2021. gada 7. janvārī&lt;/ref&gt; 13. janvārī Pārstāvju palātā par Trampa impīčmentu nobalsoja 232 pārstāvji: visi 222 Demokrātiskās partijas un 10 ASV Republikāniskās partijas deputāti, pret bija 197, bet nebalsoja 4 republikāņi. Tramps kļuva par pirmo ASV prezidentu, par kura atstādināšanu Pārstāvju palāta nobalsojusi divreiz.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-parstavju-palata-nobalso-par-trampa-impicmentu.a388835/ ASV Pārstāvju palāta nobalso par Trampa impīčmentu] 2021. gada 14. janvārī&lt;/ref&gt;

=== Otrā prezidentūra (kopš 2025) ===
{{dat|2025|1|20}} [[Donalda Trampa inaugurācija|Trampu inaugurēja]] par 47. ASV prezidentu. Inaugurācijas runā viņš skarbi kritizēja iepriekšējā prezidenta Baidena administrāciju, kā arī solīja celt ASV ekonomiku un politisko ietekmi visā pasaulē. Prezidents pasludināja jauna zelta laikmeta sākšanos ASV vēsturē, izsludināja ārkārtas stāvokli uz Meksikas robežas un ārkārtas stāvokli enerģētikas jomā, pieteica tarifu karu ārvalstīm un pavēstīja, ka apņemas atgūt ASV kontroli pār [[Panamas kanāls|Panamas kanālu]] un pārdēvēt [[Meksikas līcis|Meksikas līci]] par Amerikas līci.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.01.2025-tramps-inauguracijas-runa-sola-asv-zelta-laikmetu-un-nosauc-ambiciozus-merkus-arpolitika.a584442/ Tramps inaugurācijas runā sola ASV zelta laikmetu un nosauc ambiciozus mērķus ārpolitikā] lsm.lv 2025. gada 20. janvārī&lt;/ref&gt;
21. janvārī Tramps nekavējoties atcēla gandrīz 80 prezidenta Baidena parakstītus rīkojumus. Viens no viņa pirmajiem rīkojumiem bija par ASV izstāšanos no 2015. gadā Parīzē parakstītās [[ANO klimata vienošanās]], kuras mērķis ir ierobežot vidējās globālās temperatūras pieaugumu. Tramps arī parakstīja rīkojumu par ASV izstāšanos no [[Pasaules Veselības organizācija]]s (PVO) un attaisnoja notiesātos 2021. gada 6. janvāra Kapitolija grautiņu dalībniekus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.01.2025-asv-izstajas-no-ano-klimata-vienosanas-un-pasaules-veselibas-organizacijas.a584461/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular ASV izstājas no ANO klimata vienošanās un Pasaules Veselības organizācijas] lsm.lv 2025. gada 21. janvārī&lt;/ref&gt;

=== Apsūdzības noziegumos ===
Pēc iebrukuma ASV Kapitolijā pret Trampu sāka vairākas citas izmeklēšanas saistībā ar mēģinājumiem mainīt 2020. gada prezidenta vēlēšanu rezultātus un negodīgu biznesa praksi. ASV Federālie prokurori Trampu apsūdzēja arī par to, ka viņš nelikumīgi glabājis simtiem slepenu dokumentu par ASV kodolprogrammām un aizsardzības programmām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.06.2023-pret-trampu-slepeno-dokumentu-lieta-izvirzitas-37-apsudzibas-dokumentus-glabajis-ari-dusa.a512237/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Pret Trampu slepeno dokumentu lietā izvirzītas 37 apsūdzības; dokumentus glabājis arī dušā] lsm.lv 2023. gada 10. jūnijā&lt;/ref&gt;
2023. gada 24. augustā Trampu apcietināja par mēģinājumu ietekmēt [[2020. gada ASV prezidenta vēlēšanas]] Džordžijas štatā, bet pēc 200 000 ASV dolāru drošības naudas iemaksas viņu aptuveni 20 minūtes vēlāk atbrīvoja no Fultonas apgabala cietuma, kur tika uzņēmta ASV vēsturē pirmā pēcaresta fotogrāfija ar bijušo prezidentu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Tramps Džordžijā apcietināts un atbrīvots pret drošības naudu |date=2023. gada 25. augusts |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2023-tramps-dzordzija-apcietinats-un-atbrivots-pret-drosibas-naudu.a521478/ |accessdate=2023. gada 25. augustā}}&lt;/ref&gt; Pēc Trampa apcietinājuma no 47% līdz 52% pieauga republikāņu atbalsts Trampam kā partijas prezidenta kandidātam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Trampa reitings pēc apcietinājuma ir pieaudzis |date=2023. gada 26. augusts |website=[[Apollo (portāls)|Apollo]] |url=https://www.apollo.lv/7841958/trampa-reitings-pec-apcietinajuma-ir-pieaudzis |accessdate=2023. gada 26. augustā}}&lt;/ref&gt;

2024. gada 30. maijā Ņujorkas zvērināto tiesa atzina Donaldu Trampu par vainīgu biznesa dokumentu viltošanā. Viņš tika atzīts par vainīgu visos 34 apsūdzības punktos, kas saistīti ar [[klusēšanas nauda]]s maksāšanu [[pornozvaigzne]]i [[Stormija Danielsa|Stormijai Danielsai]], kļūstot par pirmo ASV prezidentu, kurš ir atzīts par vainīgu kādā noziegumā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.05.2024-asv-zverinato-tiesa-atzinusi-trampu-par-vainigu-biznesa-dokumentu-viltosana.a556111/ ASV zvērināto tiesa atzinusi Trampu par vainīgu biznesa dokumentu viltošanā] lsm.lv 2024. gada 31. maijā&lt;/ref&gt;

=== Atentāta mēģinājums pret Donaldu Trampu 2024. gadā ===
{{pamatraksts|Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā}}
Tramps tika ievainots ausī slepkavības mēģinājumā kampaņas mītiņā 2024. gada 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]]. Pēc apšaudes, [[ASV Slepenais dienests|Slepenajam dienestam]] viņu vedot nost no skatuves, Tramps pacēla gaisā dūri, parādīdams, ka viņam viss ir kārtība. Vēlāk Trampam tika sniegta medicīniskā palīdzība vietējā medicīnas iestādē, kur tika paziņots, ka viņa dzīvībai briesmas nedraud. Trampa virzienā izšautās lodes nāvējoši ievainoja vienu mītiņa dalībnieku, bet vēl divus mītiņa dalībniekus smagi ievainoja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Atentāts pret Donaldu Trampu. Bijušais ASV prezidents sašauts ausī |date=2024. gada 14. jūlijs |website=[[jauns.lv]] |url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/613132-atentats-pret-donaldu-trampu-bijusais-asv-prezidents-sasauts-ausi |accessdate=2024. gada 14. jūlijā}}&lt;/ref&gt; Slepenais dienests nogalināja uz blakus ēkas jumta esošo šāvēju. Amatpersonas paziņoja, ka apšaude tiek izmeklēta kā slepkavības mēģinājums. [[Federālais izmeklēšanas birojs]] identificēja uzbrucēju kā 20 gadus veco Tomasu Metjū Kruku (''Thomas Matthew Crook'') no Betelpārkas (''Betel Park''), Pensilvānijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Tramps ievainots ausī apšaudē priekšvēlēšanu mītiņā; noskaidrota šāvēja identitāte |author=Rihards Plūme |date=2024. gada 14. jūlijs |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.07.2024-tramps-ievainots-ausi-apsaude-prieksvelesanu-mitina-noskaidrota-saveja-identitate.a561348/ |accessdate=2024. gada 14. jūlijā}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=FIB ir identificējis Trampa uzbrucēju |date=2024. gada 14. jūlijs |website=[[jauns.lv]] |url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/613137-fib-ir-identificejis-trampa-uzbruceju |accessdate=2024. gada 14. jūlijā}}&lt;/ref&gt; Viens no atentāta aculieciniekiem apgalvoja, ka policija neesot pievērsusi uzmanību viņa un vairāku citu cilvēku brīdinājumiem par bruņota vīrieša rāpšanos uz blakus esošas mājas jumta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Policija ignorēja brīdinājumus par šāvēju uz jumta, apgalvo Trampa atentāta aculiecinieks |date=2024. gada 14. jūlijs |website=[[jauns.lv]] |url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/613144-policija-ignoreja-bridinajumus-par-saveju-uz-jumta-apgalvo-trampa-atentata-aculiecinieks |accessdate=2024. gada 14. jūlijā}}&lt;/ref&gt;

== Privātā dzīve ==
Precējies trīs reizes, ar [[Ivana Trampa|Ivanu Trampu]] (1977—1992), [[Marla Meiplza|Marlu Meiplzu]] (1993—1999) un [[Melānija Trampa|Melāniju Trampu]] (2005—pašlaik). Viņam ir pieci bērni.

== Skatīt arī ==
* [[Donalda Trampa filmogrāfija]]
* [[Trampisms]]

== Atsauces ==
{{Atsauces|30em}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{en ikona}}
* [http://www.trump.com/biography/ Biogrāfija ''Trump Organization'' mājaslapā] {{en ikona}}
{{aktieru ārējās saites}}
* {{Dmoz|Regional/North_America/United_States/Society_and_Culture/Politics/Candidates_and_Campaigns/President/Candidates/Donald_Trump}}

{{Cilvēks-aizmetnis}}
{{ASVprezidenti}}
{{G20 līderi}}
{{Gada cilvēks (Time) 2001—2025}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Tramps, Donalds}}
[[Kategorija:1946. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ņujorkā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV uzņēmēji]]
[[Kategorija:Amerikas Savienoto Valstu prezidenti]]
[[Kategorija:Pašreizējie valstu vadītāji]]</text>
      <sha1>qaob0qrscsu403hloeu1263tngfg8cw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rejs Jūrijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>164082</id>
    <revision>
      <id>4530850</id>
      <parentid>4523704</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T05:40:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Personīgā dzīve un agrīnā karjera */</comment>
      <origin>4530850</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17698" sha1="s2vl5hy7jf7feig3e1juyqq4njgr11m" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Rejs Evrijs
 |       piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika
 |          vārds_orig = ''Raymond &quot;Ray&quot; Clarence Ewry''
 |              attēls = Ray Ewry 1908b.jpg
 |             att_izm = 200
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = Reimonds &quot;Rejs&quot; Klerenss Evrijs
 |              dz_dat = {{dat|1873|10|14}}
 |             dz_viet = {{vieta|ASV|Indiāna|Lafajete}}
 |             mir_dat = {{dat|1937|9|29}}
 |            mir_viet = {{vieta|ASV|Ņujorka|Longailenda}}
 |             tautība = amerikānis
 |              garums = 1.85 m
 |               svars = 79 kg
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{flaga|ASV|1891}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
 |        sporta veids = [[Vieglatlētika]]
 |          disciplīna = augstlēkšana, tāllēkšana un trīssoļlēkšana no vietas
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 3 ([[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900]], [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]] un [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908]]) un [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|''1906 (neof.)'']]
 |          os_medaļas = 8 zelta + ''2 zelta (1906 (neof.))''
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = [[ASV Olimpiskā slavas zāle]] &lt;br/&gt; [[Nacionālā vieglatlētikas slavas zāle]]
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
{{MedalCountry     | {{flaga|ASV}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]}} (USA)
{{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}}
{{MedalSport       | [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}}
{{MedalGold        | [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 1900]] | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]]}}
{{MedalGold        | [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 1900]] | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]]}}
{{MedalGold        | [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 1900]] | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]]}}
{{MedalGold        | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]]}}
{{MedalGold        | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]]}}
{{MedalGold        | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]]}}
{{MedalGold        | [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|Londona 1908]] | [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]]}}
{{MedalGold        | [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|Londona 1908]] | [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]]}}
{{MedalCompetition | Neoficiālās olimpiskās spēles}}
{{MedalSport       | [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}}
{{MedalGold        | [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|Atēnas 1906]] | [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]]}}
{{MedalGold        | [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|Atēnas 1906]] | [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]]}}
}}

'''Reimonds &quot;Rejs&quot; Klerenss Evrijs''' ({{val|en|Raymond &quot;Ray&quot; Clarence Ewry}}; dzimis {{dat|1873|10|14}}, miris {{dat|1937|9|29}}) bija amerikāņu [[vieglatlēts]], kurš [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] no 1900. līdz 1908. gadam ir izcīnījis 8 zelta medaļas un [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]] izcīnīja divas zelta medaļas. Ar astoņām zelta medaļām viņš ir viens no [[Daudzkārtējo olimpisko zelta medaļnieku uzskaitījums|veiksmīgākajiem olimpiskajiem medaļniekiem]] un otrajā vietā aiz [[Maikls Felpss|Maikla Felpsa]] izcīnīto zelta medaļu ziņā individuālajās disciplīnās.

== Personīgā dzīve un agrīnā karjera ==
Evrijs dzimis [[Indiāna]]s štata [[Lafajete]]s pilsētā. Jaunībā viņš slimoja ar [[poliomielīts|poliomielītu]]. Bērnībā viņš bieži izmantoja [[ratiņkrēsls|ratiņkrēslu]],&lt;ref&gt;{{cite web|title=RAY EWRY MEDALS|url=http://www.olympic.org/ray-ewry|website=Official website of the Olympic Movement|accessdate=23 June 2015}}&lt;/ref&gt; un bija bažas, ka var tikt paralizēts uz mūžu. Tomēr Evrijs, veicot treniņus un dažādus vingrinājumus, pārvarēja savu slimību.

No 1890. līdz 1897. gadam Evrijs mācījās [[Pedrū universitāte|Pedrū universitātē]], kur viņš bija [[vieglatlētika]]s komandas kapteinis, spēlēja [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbolu]] un kļuva par [[Sigma Nu]] brālības biedru. Pēc maģistra grāda iegūšanas mašīnbūvē Pedrū universitātē viņš pārcēlās uz dzīvi [[Ņujorka|Ņujorkā]], kur strādāja par hidraulikas inženieri un kļuva par [[Ņujorkas Sporta klubs|Ņujorkas sporta kluba]] biedru. Viņš specializējās pašlaik neaktīvās vieglatlētikas disciplīnās — [[augstlēkšana no vietas|augstlēkšanā no vietas]], [[tāllēkšana no vietas|tāllēkšanā no vietas]] un [[trīsoļlēkšana no vietas|trīssoļlēkšanā no vietas]]. Šīs disciplīnas ir līdzīgas mūsdienu, parastajām versijām, taču sportists lēca bez ieskrējiena.&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ew/ray-ewry-1.html|title=Ray Ewry|website=Sports-Reference.com|language=en|archive-url=https://web.archive.org/web/20200417051718/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ew/ray-ewry-1.html|archive-date=2020. gada 2. oktobris}}&lt;/ref&gt;

== Sportiskā karjera ==
Evrijs izrādījās labākais stāvlēcējs pasaulē.

Savās pirmajās [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas notika [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīzē 1900. gadā]], viņš izcīnīja zelta medaļas visās trijās lēkšanas no vietas disciplīnās. Visas šīs disciplīnas notika vienā dienā — 1900. gada 16. jūlijā. [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšanā no vietas]] viņa rezultāts bija 1.655 metri,&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/athletics/high-jump-standing-men|title=Paris 1900 Athletics — high jump standing men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}&lt;/ref&gt; [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|tāllēkšanā no vietas]] —  3.21 metri,&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/athletics/long-jump-standing-men|title=Paris 1900 Athletics — long jump standing men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}&lt;/ref&gt; bet [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|trīssoļlēkšanā no vietas]] — 10.58 metri.&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/athletics/triple-jump-standing-men|title=Paris 1900 Athletics — triple jump standing men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}&lt;/ref&gt;

[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] viņš aizstāvēja visus trīs čempiona titulus un ieguva vēl trīs olimpiskās zelta medaļas. Šoreiz viņa rezultāti disciplīnās bija: [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|augstlēkšanā no vietas]] viņa rezultāts bija 1.60 metri,&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/st-louis-1904/athletics/high-jump-standing-men|title=St Louis 1904 Athletics — high jump standing men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 2. oktobris}}&lt;/ref&gt; [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|tāllēkšanā no vietas]] — 3.47 metri,&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/st-louis-1904/athletics/long-jump-standing-men|title=St Louis 1904 Athletics — long jump standing men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 2. oktobris}}&lt;/ref&gt; bet [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|trīssoļlēkšanā no vietas]] — 10.54 metri.&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/st-louis-1904/athletics/triple-jump-standing-men|title=St Louis 1904 Athletics — triple jump standing men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 2. oktobris}}&lt;/ref&gt; Pēc šīm olimpiskajām spēlēm trīssoļlēkšana no vietas tika izņemta no oficiālās programmas.

[[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]] [[Atēnas|Atēnās]] viņš ieguva abās divās lēkšanas disciplīnās no vietas zelta medaļas. Viņa rezultāts [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|augstlēkšanā no vietas]] bija 1.560 metri,&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1906/ATH/mens-standing-high-jump.html |title=Athletics at the 1906 Athina Summer Games: Men's Standing High Jump |website=Sports-Reference.com|language=en|archive-url=https://web.archive.org/web/20200417050117/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1906/ATH/mens-standing-high-jump.html |archive-date=2020. gada 2. oktobris}}&lt;/ref&gt; bet [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|tāllēkšanā no vietas]] bija 3.30 metri.&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1906/ATH/mens-standing-long-jump.html |title=Athletics at the 1906 Athina Summer Games: Men's Standing Long Jump |website=Sports-Reference.com|language=en|archive-url=https://web.archive.org/web/20200417050115/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1906/ATH/mens-standing-long-jump.html |archive-date=2020. gada 2. oktobris}}&lt;/ref&gt; Tā kā [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] pašlaik oficiāli neatzīst šīs spēles,&lt;ref&gt;{{cite news|last=Rohde|first=John|title=Phelps is clearly No. 1 in career golds; Ewry should be No. 2|work=The Oklahoman|date=August 13, 2008|url=http://newsok.com/phelps-is-clearly-no.-1-in-career-golds-ewry-should-be-no.-2/article/3282724|accessdate=October 26, 2017}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; tad Evrija iegūtās medaļas pašlaik netiek ieskaitītas olimpisko medaļu komplektā.

[[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Londona|Londonā]] bija noslēdzošās olimpiskās spēles, kurās startēja Evrijs. Arī šajās spēlēs viņš izcīnīja zelta medaļas abās lēkšanas disciplīnās no vietas. [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|augstlēkšanā no vietas]] šoreiz viņa rezultāts bija 1.57 metri,&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/london-1908/athletics/high-jump-standing-men|title=London 1908 Athletics — high jump standing men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 2. oktobris}}&lt;/ref&gt; savukārt [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|tāllēkšanā no vietas]] — 3.33 metri.&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/london-1908/athletics/long-jump-standing-men|title=London 1908 Athletics — long jump standing men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 2. oktobris}}&lt;/ref&gt; Šīs bija pēdējās olimpiskās spēles, kad šīs abas divas vieglatlētikas disciplīnas bija iekļautas programmā.

Pasaules rekords tāllēkšanā no vietas (3,48 m) viņam piederēja arī brīdī, kad šī disciplīna tika izņemta no starptautisko sacensību aprites 1930. gados. 1974. gadā viņš tika uzņemts [[ASV Olimpiskā slavas zāle|ASV olimpiskajā slavas zālē]] un 1983. gadā [[Nacionālā vieglatlētikas slavas zāle|Nacionālajā vieglatlētikas slavas zālē]].&lt;ref name=r2&gt;[http://www.usatf.org/halloffame/TF/showBio.asp?HOFIDs=52 Ray Ewry]. usatf.org&lt;/ref&gt;

== Rezultāti ==
'''OR''' — olimpiskais rekords; &lt;br/&gt;
'''WR''' — pasaules rekords

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|- 
! Spēles !! Sporta veids !! Disciplīna !! Rezultāts !! Vieta  !! Piezīmes
|-
! rowspan=3 align=left|{{flaga|Francija}} [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900 Parīze]]
| rowspan=3 align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]] || 1.655 m || {{gold1}} || '''[[olimpiskie rekordi vieglatlētikā|OR]]'''
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || 3.21 m || {{gold1}} || '''[[olimpiskie rekordi vieglatlētikā|OR]]'''
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]] || 10.58 m || {{gold1}} || '''[[olimpiskie rekordi vieglatlētikā|OR]]'''
|-
! rowspan=3 align=left|{{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Sentluisa]]
| rowspan=3 align=left|{{osv|Vieglatlētika|1904|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]] || 1.60 m || {{gold1}} || 
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || 3.47 m || {{gold1}} || '''[[olimpiskie rekordi vieglatlētikā|OR]]'''
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]] || 10.54 m || {{gold1}} || 
|-
! rowspan=2 align=left|{{flaga|Grieķija|old}} [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906 Atēnas&lt;br/&gt;(neof.)]] 
| rowspan=2 align=left| [[Attēls:Athletics pictogram.svg|22px]] [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|Vieglatlētika]] || align=left|[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]] || 1.560 m || {{gold1}} || 
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || 3.30 m || {{gold1}} || 
|-
! rowspan=2 align=left|{{flaga|GBR}} [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908 Londona]]
| rowspan=2 align=left|{{osv|Vieglatlētika|1908|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]] || 1.57 m || {{gold1}} || 
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || 3.33 m || {{gold1}} || 
|}

== Skatīt arī ==
* [[Daudzkārtējo olimpisko zelta medaļnieku uzskaitījums]]

== Atsauces ==
{{commons category|Ray Ewry|Rejs Evrijs}}
{{atsauces}}

== Ārējās saites == 
* [https://www.olympic.org/ray-ewry Rejs Evrijs (SOK profils)] {{en ikona}}
* [https://www.olympedia.org/athletes/78385 Rejs Evrijs (''Olympedia'' profils)] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20200417051718/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ew/ray-ewry-1.html Rejs Evrijs (''Sports Reference'' profils)] {{en ikona}}

{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — lēkšana no vietas vīriešiem}}
{{ASV medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

{{DEFAULTSORT:Evrijs, Rejs}}
[[Kategorija:1873. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1937. gadā mirušie]]
[[Kategorija:ASV vieglatlēti]]
[[Kategorija:ASV sportisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:1908. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:1906. gada neoficiālo olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]]
[[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]]
[[Kategorija:Tāllēcēji]]
[[Kategorija:Augstlēcēji]]
[[Kategorija:Trīssoļlēcēji]]</text>
      <sha1>s2vl5hy7jf7feig3e1juyqq4njgr11m</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530869</id>
      <parentid>4530850</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T06:00:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4530869</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17712" sha1="sj5lamdknmr7wr3u3ban6ojiboemu6x" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Rejs Jūrijs
 |       piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika
 |          vārds_orig = ''Raymond &quot;Ray&quot; Clarence Ewry''
 |              attēls = Ray Ewry 1908b.jpg
 |             att_izm = 200
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = Reimonds &quot;Rejs&quot; Klerenss Jūrijs
 |              dz_dat = {{dat|1873|10|14}}
 |             dz_viet = {{vieta|ASV|Indiāna|Lafajete}}
 |             mir_dat = {{dat|1937|9|29}}
 |            mir_viet = {{vieta|ASV|Ņujorka|Longailenda}}
 |             tautība = amerikānis
 |              garums = 1.85 m
 |               svars = 79 kg
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{flaga|ASV|1891}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
 |        sporta veids = [[Vieglatlētika]]
 |          disciplīna = augstlēkšana, tāllēkšana un trīssoļlēkšana no vietas
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 3 ([[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900]], [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]] un [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908]]) un [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|''1906 (neof.)'']]
 |          os_medaļas = 8 zelta + ''2 zelta (1906 (neof.))''
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = [[ASV Olimpiskā slavas zāle]] &lt;br/&gt; [[Nacionālā vieglatlētikas slavas zāle]]
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
{{MedalCountry     | {{flaga|ASV}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]}} (USA)
{{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}}
{{MedalSport       | [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}}
{{MedalGold        | [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 1900]] | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]]}}
{{MedalGold        | [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 1900]] | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]]}}
{{MedalGold        | [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 1900]] | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]]}}
{{MedalGold        | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]]}}
{{MedalGold        | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]]}}
{{MedalGold        | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]]}}
{{MedalGold        | [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|Londona 1908]] | [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]]}}
{{MedalGold        | [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|Londona 1908]] | [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]]}}
{{MedalCompetition | Neoficiālās olimpiskās spēles}}
{{MedalSport       | [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}}
{{MedalGold        | [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|Atēnas 1906]] | [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]]}}
{{MedalGold        | [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|Atēnas 1906]] | [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]]}}
}}

'''Reimonds &quot;Rejs&quot; Klerenss Jūrijs''' ({{val|en|Raymond &quot;Ray&quot; Clarence Ewry}}; dzimis {{dat|1873|10|14}}, miris {{dat|1937|9|29}}) bija amerikāņu [[vieglatlēts]], kurš [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] no 1900. līdz 1908. gadam ir izcīnījis 8 zelta medaļas un [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]] izcīnīja divas zelta medaļas. Ar astoņām zelta medaļām viņš ir viens no [[Daudzkārtējo olimpisko zelta medaļnieku uzskaitījums|veiksmīgākajiem olimpiskajiem medaļniekiem]] un otrajā vietā aiz [[Maikls Felpss|Maikla Felpsa]] izcīnīto zelta medaļu ziņā individuālajās disciplīnās.

== Personīgā dzīve un agrīnā karjera ==
Jūrijs dzimis [[Indiāna]]s štata [[Lafajete]]s pilsētā. Jaunībā viņš slimoja ar [[poliomielīts|poliomielītu]]. Bērnībā viņš bieži izmantoja [[ratiņkrēsls|ratiņkrēslu]],&lt;ref&gt;{{cite web|title=RAY EWRY MEDALS|url=http://www.olympic.org/ray-ewry|website=Official website of the Olympic Movement|accessdate=23 June 2015}}&lt;/ref&gt; un bija bažas, ka var tikt paralizēts uz mūžu. Tomēr Jūrijs, veicot treniņus un dažādus vingrinājumus, pārvarēja savu slimību.

No 1890. līdz 1897. gadam Jūrijs mācījās [[Pedrū universitāte|Pedrū universitātē]], kur viņš bija [[vieglatlētika]]s komandas kapteinis, spēlēja [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbolu]] un kļuva par [[Sigma Nu]] brālības biedru. Pēc maģistra grāda iegūšanas mašīnbūvē Pedrū universitātē viņš pārcēlās uz dzīvi [[Ņujorka|Ņujorkā]], kur strādāja par hidraulikas inženieri un kļuva par [[Ņujorkas Sporta klubs|Ņujorkas sporta kluba]] biedru. Viņš specializējās pašlaik neaktīvās vieglatlētikas disciplīnās — [[augstlēkšana no vietas|augstlēkšanā no vietas]], [[tāllēkšana no vietas|tāllēkšanā no vietas]] un [[trīsoļlēkšana no vietas|trīssoļlēkšanā no vietas]]. Šīs disciplīnas ir līdzīgas mūsdienu, parastajām versijām, taču sportists lēca bez ieskrējiena.&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ew/ray-ewry-1.html|title=Ray Ewry|website=Sports-Reference.com|language=en|archive-url=https://web.archive.org/web/20200417051718/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ew/ray-ewry-1.html|archive-date=2020. gada 2. oktobris}}&lt;/ref&gt;

== Sportiskā karjera ==
Jūrijs izrādījās labākais stāvlēcējs pasaulē.

Savās pirmajās [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas notika [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīzē 1900. gadā]], viņš izcīnīja zelta medaļas visās trijās lēkšanas no vietas disciplīnās. Visas šīs disciplīnas notika vienā dienā — 1900. gada 16. jūlijā. [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšanā no vietas]] viņa rezultāts bija 1.655 metri,&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/athletics/high-jump-standing-men|title=Paris 1900 Athletics — high jump standing men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}&lt;/ref&gt; [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|tāllēkšanā no vietas]] —  3.21 metri,&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/athletics/long-jump-standing-men|title=Paris 1900 Athletics — long jump standing men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}&lt;/ref&gt; bet [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|trīssoļlēkšanā no vietas]] — 10.58 metri.&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/athletics/triple-jump-standing-men|title=Paris 1900 Athletics — triple jump standing men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}&lt;/ref&gt;

[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] viņš aizstāvēja visus trīs čempiona titulus un ieguva vēl trīs olimpiskās zelta medaļas. Šoreiz viņa rezultāti disciplīnās bija: [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|augstlēkšanā no vietas]] viņa rezultāts bija 1.60 metri,&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/st-louis-1904/athletics/high-jump-standing-men|title=St Louis 1904 Athletics — high jump standing men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 2. oktobris}}&lt;/ref&gt; [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|tāllēkšanā no vietas]] — 3.47 metri,&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/st-louis-1904/athletics/long-jump-standing-men|title=St Louis 1904 Athletics — long jump standing men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 2. oktobris}}&lt;/ref&gt; bet [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|trīssoļlēkšanā no vietas]] — 10.54 metri.&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/st-louis-1904/athletics/triple-jump-standing-men|title=St Louis 1904 Athletics — triple jump standing men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 2. oktobris}}&lt;/ref&gt; Pēc šīm olimpiskajām spēlēm trīssoļlēkšana no vietas tika izņemta no oficiālās programmas.

[[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]] [[Atēnas|Atēnās]] viņš ieguva abās divās lēkšanas disciplīnās no vietas zelta medaļas. Viņa rezultāts [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|augstlēkšanā no vietas]] bija 1.560 metri,&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1906/ATH/mens-standing-high-jump.html |title=Athletics at the 1906 Athina Summer Games: Men's Standing High Jump |website=Sports-Reference.com|language=en|archive-url=https://web.archive.org/web/20200417050117/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1906/ATH/mens-standing-high-jump.html |archive-date=2020. gada 2. oktobris}}&lt;/ref&gt; bet [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|tāllēkšanā no vietas]] bija 3.30 metri.&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1906/ATH/mens-standing-long-jump.html |title=Athletics at the 1906 Athina Summer Games: Men's Standing Long Jump |website=Sports-Reference.com|language=en|archive-url=https://web.archive.org/web/20200417050115/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1906/ATH/mens-standing-long-jump.html |archive-date=2020. gada 2. oktobris}}&lt;/ref&gt; Tā kā [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] pašlaik oficiāli neatzīst šīs spēles,&lt;ref&gt;{{cite news|last=Rohde|first=John|title=Phelps is clearly No. 1 in career golds; Ewry should be No. 2|work=The Oklahoman|date=August 13, 2008|url=http://newsok.com/phelps-is-clearly-no.-1-in-career-golds-ewry-should-be-no.-2/article/3282724|accessdate=October 26, 2017}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; tad Jūrija iegūtās medaļas pašlaik netiek ieskaitītas olimpisko medaļu komplektā.

[[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Londona|Londonā]] bija noslēdzošās olimpiskās spēles, kurās startēja Jūrijs. Arī šajās spēlēs viņš izcīnīja zelta medaļas abās lēkšanas disciplīnās no vietas. [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|augstlēkšanā no vietas]] šoreiz viņa rezultāts bija 1.57 metri,&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/london-1908/athletics/high-jump-standing-men|title=London 1908 Athletics — high jump standing men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 2. oktobris}}&lt;/ref&gt; savukārt [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|tāllēkšanā no vietas]] — 3.33 metri.&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/london-1908/athletics/long-jump-standing-men|title=London 1908 Athletics — long jump standing men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 2. oktobris}}&lt;/ref&gt; Šīs bija pēdējās olimpiskās spēles, kad šīs abas divas vieglatlētikas disciplīnas bija iekļautas programmā.

Pasaules rekords tāllēkšanā no vietas (3,48 m) viņam piederēja arī brīdī, kad šī disciplīna tika izņemta no starptautisko sacensību aprites 1930. gados. 1974. gadā viņš tika uzņemts [[ASV Olimpiskā slavas zāle|ASV olimpiskajā slavas zālē]] un 1983. gadā [[Nacionālā vieglatlētikas slavas zāle|Nacionālajā vieglatlētikas slavas zālē]].&lt;ref name=r2&gt;[http://www.usatf.org/halloffame/TF/showBio.asp?HOFIDs=52 Ray Ewry]. usatf.org&lt;/ref&gt;

== Rezultāti ==
'''OR''' — olimpiskais rekords; &lt;br/&gt;
'''WR''' — pasaules rekords

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|- 
! Spēles !! Sporta veids !! Disciplīna !! Rezultāts !! Vieta  !! Piezīmes
|-
! rowspan=3 align=left|{{flaga|Francija}} [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900 Parīze]]
| rowspan=3 align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]] || 1.655 m || {{gold1}} || '''[[olimpiskie rekordi vieglatlētikā|OR]]'''
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || 3.21 m || {{gold1}} || '''[[olimpiskie rekordi vieglatlētikā|OR]]'''
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]] || 10.58 m || {{gold1}} || '''[[olimpiskie rekordi vieglatlētikā|OR]]'''
|-
! rowspan=3 align=left|{{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Sentluisa]]
| rowspan=3 align=left|{{osv|Vieglatlētika|1904|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]] || 1.60 m || {{gold1}} || 
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || 3.47 m || {{gold1}} || '''[[olimpiskie rekordi vieglatlētikā|OR]]'''
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]] || 10.54 m || {{gold1}} || 
|-
! rowspan=2 align=left|{{flaga|Grieķija|old}} [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906 Atēnas&lt;br/&gt;(neof.)]] 
| rowspan=2 align=left| [[Attēls:Athletics pictogram.svg|22px]] [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|Vieglatlētika]] || align=left|[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]] || 1.560 m || {{gold1}} || 
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || 3.30 m || {{gold1}} || 
|-
! rowspan=2 align=left|{{flaga|GBR}} [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908 Londona]]
| rowspan=2 align=left|{{osv|Vieglatlētika|1908|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]] || 1.57 m || {{gold1}} || 
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || 3.33 m || {{gold1}} || 
|}

== Skatīt arī ==
* [[Daudzkārtējo olimpisko zelta medaļnieku uzskaitījums]]

== Atsauces ==
{{commons category|Ray Ewry|Rejs Jūrijs}}
{{atsauces}}

== Ārējās saites == 
* [https://www.olympic.org/ray-ewry Rejs Jūrijs (SOK profils)] {{en ikona}}
* [https://www.olympedia.org/athletes/78385 Rejs Jūrijs (''Olympedia'' profils)] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20200417051718/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ew/ray-ewry-1.html Rejs Jūrijs (''Sports Reference'' profils)] {{en ikona}}

{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — lēkšana no vietas vīriešiem}}
{{ASV medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

{{DEFAULTSORT:Jūrijs, Rejs}}
[[Kategorija:1873. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1937. gadā mirušie]]
[[Kategorija:ASV vieglatlēti]]
[[Kategorija:Tāllēcēji]]
[[Kategorija:Augstlēcēji]]
[[Kategorija:Trīssoļlēcēji]]
[[Kategorija:ASV sportisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:1908. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:1906. gada neoficiālo olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]]
[[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]]</text>
      <sha1>sj5lamdknmr7wr3u3ban6ojiboemu6x</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530870</id>
      <parentid>4530869</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T06:01:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Kleivas pārvietoja lapu [[Rejs Evrijs]] uz [[Rejs Jūrijs]]: uzvārds precizēts</comment>
      <origin>4530869</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17712" sha1="sj5lamdknmr7wr3u3ban6ojiboemu6x" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Rejs Jūrijs
 |       piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika
 |          vārds_orig = ''Raymond &quot;Ray&quot; Clarence Ewry''
 |              attēls = Ray Ewry 1908b.jpg
 |             att_izm = 200
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = Reimonds &quot;Rejs&quot; Klerenss Jūrijs
 |              dz_dat = {{dat|1873|10|14}}
 |             dz_viet = {{vieta|ASV|Indiāna|Lafajete}}
 |             mir_dat = {{dat|1937|9|29}}
 |            mir_viet = {{vieta|ASV|Ņujorka|Longailenda}}
 |             tautība = amerikānis
 |              garums = 1.85 m
 |               svars = 79 kg
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{flaga|ASV|1891}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
 |        sporta veids = [[Vieglatlētika]]
 |          disciplīna = augstlēkšana, tāllēkšana un trīssoļlēkšana no vietas
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 3 ([[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900]], [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]] un [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908]]) un [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|''1906 (neof.)'']]
 |          os_medaļas = 8 zelta + ''2 zelta (1906 (neof.))''
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = [[ASV Olimpiskā slavas zāle]] &lt;br/&gt; [[Nacionālā vieglatlētikas slavas zāle]]
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
{{MedalCountry     | {{flaga|ASV}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]}} (USA)
{{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}}
{{MedalSport       | [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}}
{{MedalGold        | [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 1900]] | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]]}}
{{MedalGold        | [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 1900]] | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]]}}
{{MedalGold        | [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 1900]] | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]]}}
{{MedalGold        | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]]}}
{{MedalGold        | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]]}}
{{MedalGold        | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]]}}
{{MedalGold        | [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|Londona 1908]] | [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]]}}
{{MedalGold        | [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|Londona 1908]] | [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]]}}
{{MedalCompetition | Neoficiālās olimpiskās spēles}}
{{MedalSport       | [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}}
{{MedalGold        | [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|Atēnas 1906]] | [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]]}}
{{MedalGold        | [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|Atēnas 1906]] | [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]]}}
}}

'''Reimonds &quot;Rejs&quot; Klerenss Jūrijs''' ({{val|en|Raymond &quot;Ray&quot; Clarence Ewry}}; dzimis {{dat|1873|10|14}}, miris {{dat|1937|9|29}}) bija amerikāņu [[vieglatlēts]], kurš [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] no 1900. līdz 1908. gadam ir izcīnījis 8 zelta medaļas un [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]] izcīnīja divas zelta medaļas. Ar astoņām zelta medaļām viņš ir viens no [[Daudzkārtējo olimpisko zelta medaļnieku uzskaitījums|veiksmīgākajiem olimpiskajiem medaļniekiem]] un otrajā vietā aiz [[Maikls Felpss|Maikla Felpsa]] izcīnīto zelta medaļu ziņā individuālajās disciplīnās.

== Personīgā dzīve un agrīnā karjera ==
Jūrijs dzimis [[Indiāna]]s štata [[Lafajete]]s pilsētā. Jaunībā viņš slimoja ar [[poliomielīts|poliomielītu]]. Bērnībā viņš bieži izmantoja [[ratiņkrēsls|ratiņkrēslu]],&lt;ref&gt;{{cite web|title=RAY EWRY MEDALS|url=http://www.olympic.org/ray-ewry|website=Official website of the Olympic Movement|accessdate=23 June 2015}}&lt;/ref&gt; un bija bažas, ka var tikt paralizēts uz mūžu. Tomēr Jūrijs, veicot treniņus un dažādus vingrinājumus, pārvarēja savu slimību.

No 1890. līdz 1897. gadam Jūrijs mācījās [[Pedrū universitāte|Pedrū universitātē]], kur viņš bija [[vieglatlētika]]s komandas kapteinis, spēlēja [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbolu]] un kļuva par [[Sigma Nu]] brālības biedru. Pēc maģistra grāda iegūšanas mašīnbūvē Pedrū universitātē viņš pārcēlās uz dzīvi [[Ņujorka|Ņujorkā]], kur strādāja par hidraulikas inženieri un kļuva par [[Ņujorkas Sporta klubs|Ņujorkas sporta kluba]] biedru. Viņš specializējās pašlaik neaktīvās vieglatlētikas disciplīnās — [[augstlēkšana no vietas|augstlēkšanā no vietas]], [[tāllēkšana no vietas|tāllēkšanā no vietas]] un [[trīsoļlēkšana no vietas|trīssoļlēkšanā no vietas]]. Šīs disciplīnas ir līdzīgas mūsdienu, parastajām versijām, taču sportists lēca bez ieskrējiena.&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ew/ray-ewry-1.html|title=Ray Ewry|website=Sports-Reference.com|language=en|archive-url=https://web.archive.org/web/20200417051718/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ew/ray-ewry-1.html|archive-date=2020. gada 2. oktobris}}&lt;/ref&gt;

== Sportiskā karjera ==
Jūrijs izrādījās labākais stāvlēcējs pasaulē.

Savās pirmajās [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas notika [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīzē 1900. gadā]], viņš izcīnīja zelta medaļas visās trijās lēkšanas no vietas disciplīnās. Visas šīs disciplīnas notika vienā dienā — 1900. gada 16. jūlijā. [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšanā no vietas]] viņa rezultāts bija 1.655 metri,&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/athletics/high-jump-standing-men|title=Paris 1900 Athletics — high jump standing men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}&lt;/ref&gt; [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|tāllēkšanā no vietas]] —  3.21 metri,&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/athletics/long-jump-standing-men|title=Paris 1900 Athletics — long jump standing men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}&lt;/ref&gt; bet [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|trīssoļlēkšanā no vietas]] — 10.58 metri.&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/athletics/triple-jump-standing-men|title=Paris 1900 Athletics — triple jump standing men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}&lt;/ref&gt;

[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] viņš aizstāvēja visus trīs čempiona titulus un ieguva vēl trīs olimpiskās zelta medaļas. Šoreiz viņa rezultāti disciplīnās bija: [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|augstlēkšanā no vietas]] viņa rezultāts bija 1.60 metri,&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/st-louis-1904/athletics/high-jump-standing-men|title=St Louis 1904 Athletics — high jump standing men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 2. oktobris}}&lt;/ref&gt; [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|tāllēkšanā no vietas]] — 3.47 metri,&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/st-louis-1904/athletics/long-jump-standing-men|title=St Louis 1904 Athletics — long jump standing men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 2. oktobris}}&lt;/ref&gt; bet [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|trīssoļlēkšanā no vietas]] — 10.54 metri.&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/st-louis-1904/athletics/triple-jump-standing-men|title=St Louis 1904 Athletics — triple jump standing men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 2. oktobris}}&lt;/ref&gt; Pēc šīm olimpiskajām spēlēm trīssoļlēkšana no vietas tika izņemta no oficiālās programmas.

[[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]] [[Atēnas|Atēnās]] viņš ieguva abās divās lēkšanas disciplīnās no vietas zelta medaļas. Viņa rezultāts [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|augstlēkšanā no vietas]] bija 1.560 metri,&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1906/ATH/mens-standing-high-jump.html |title=Athletics at the 1906 Athina Summer Games: Men's Standing High Jump |website=Sports-Reference.com|language=en|archive-url=https://web.archive.org/web/20200417050117/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1906/ATH/mens-standing-high-jump.html |archive-date=2020. gada 2. oktobris}}&lt;/ref&gt; bet [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|tāllēkšanā no vietas]] bija 3.30 metri.&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1906/ATH/mens-standing-long-jump.html |title=Athletics at the 1906 Athina Summer Games: Men's Standing Long Jump |website=Sports-Reference.com|language=en|archive-url=https://web.archive.org/web/20200417050115/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1906/ATH/mens-standing-long-jump.html |archive-date=2020. gada 2. oktobris}}&lt;/ref&gt; Tā kā [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] pašlaik oficiāli neatzīst šīs spēles,&lt;ref&gt;{{cite news|last=Rohde|first=John|title=Phelps is clearly No. 1 in career golds; Ewry should be No. 2|work=The Oklahoman|date=August 13, 2008|url=http://newsok.com/phelps-is-clearly-no.-1-in-career-golds-ewry-should-be-no.-2/article/3282724|accessdate=October 26, 2017}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; tad Jūrija iegūtās medaļas pašlaik netiek ieskaitītas olimpisko medaļu komplektā.

[[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Londona|Londonā]] bija noslēdzošās olimpiskās spēles, kurās startēja Jūrijs. Arī šajās spēlēs viņš izcīnīja zelta medaļas abās lēkšanas disciplīnās no vietas. [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|augstlēkšanā no vietas]] šoreiz viņa rezultāts bija 1.57 metri,&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/london-1908/athletics/high-jump-standing-men|title=London 1908 Athletics — high jump standing men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 2. oktobris}}&lt;/ref&gt; savukārt [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|tāllēkšanā no vietas]] — 3.33 metri.&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/london-1908/athletics/long-jump-standing-men|title=London 1908 Athletics — long jump standing men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 2. oktobris}}&lt;/ref&gt; Šīs bija pēdējās olimpiskās spēles, kad šīs abas divas vieglatlētikas disciplīnas bija iekļautas programmā.

Pasaules rekords tāllēkšanā no vietas (3,48 m) viņam piederēja arī brīdī, kad šī disciplīna tika izņemta no starptautisko sacensību aprites 1930. gados. 1974. gadā viņš tika uzņemts [[ASV Olimpiskā slavas zāle|ASV olimpiskajā slavas zālē]] un 1983. gadā [[Nacionālā vieglatlētikas slavas zāle|Nacionālajā vieglatlētikas slavas zālē]].&lt;ref name=r2&gt;[http://www.usatf.org/halloffame/TF/showBio.asp?HOFIDs=52 Ray Ewry]. usatf.org&lt;/ref&gt;

== Rezultāti ==
'''OR''' — olimpiskais rekords; &lt;br/&gt;
'''WR''' — pasaules rekords

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|- 
! Spēles !! Sporta veids !! Disciplīna !! Rezultāts !! Vieta  !! Piezīmes
|-
! rowspan=3 align=left|{{flaga|Francija}} [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900 Parīze]]
| rowspan=3 align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]] || 1.655 m || {{gold1}} || '''[[olimpiskie rekordi vieglatlētikā|OR]]'''
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || 3.21 m || {{gold1}} || '''[[olimpiskie rekordi vieglatlētikā|OR]]'''
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]] || 10.58 m || {{gold1}} || '''[[olimpiskie rekordi vieglatlētikā|OR]]'''
|-
! rowspan=3 align=left|{{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Sentluisa]]
| rowspan=3 align=left|{{osv|Vieglatlētika|1904|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]] || 1.60 m || {{gold1}} || 
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || 3.47 m || {{gold1}} || '''[[olimpiskie rekordi vieglatlētikā|OR]]'''
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]] || 10.54 m || {{gold1}} || 
|-
! rowspan=2 align=left|{{flaga|Grieķija|old}} [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906 Atēnas&lt;br/&gt;(neof.)]] 
| rowspan=2 align=left| [[Attēls:Athletics pictogram.svg|22px]] [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|Vieglatlētika]] || align=left|[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]] || 1.560 m || {{gold1}} || 
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || 3.30 m || {{gold1}} || 
|-
! rowspan=2 align=left|{{flaga|GBR}} [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908 Londona]]
| rowspan=2 align=left|{{osv|Vieglatlētika|1908|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]] || 1.57 m || {{gold1}} || 
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || 3.33 m || {{gold1}} || 
|}

== Skatīt arī ==
* [[Daudzkārtējo olimpisko zelta medaļnieku uzskaitījums]]

== Atsauces ==
{{commons category|Ray Ewry|Rejs Jūrijs}}
{{atsauces}}

== Ārējās saites == 
* [https://www.olympic.org/ray-ewry Rejs Jūrijs (SOK profils)] {{en ikona}}
* [https://www.olympedia.org/athletes/78385 Rejs Jūrijs (''Olympedia'' profils)] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20200417051718/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ew/ray-ewry-1.html Rejs Jūrijs (''Sports Reference'' profils)] {{en ikona}}

{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — lēkšana no vietas vīriešiem}}
{{ASV medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

{{DEFAULTSORT:Jūrijs, Rejs}}
[[Kategorija:1873. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1937. gadā mirušie]]
[[Kategorija:ASV vieglatlēti]]
[[Kategorija:Tāllēcēji]]
[[Kategorija:Augstlēcēji]]
[[Kategorija:Trīssoļlēcēji]]
[[Kategorija:ASV sportisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:1908. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:1906. gada neoficiālo olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]]
[[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]]</text>
      <sha1>sj5lamdknmr7wr3u3ban6ojiboemu6x</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Raimonds Gerkens</title>
    <ns>0</ns>
    <id>166284</id>
    <revision>
      <id>4530610</id>
      <parentid>4452526</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T15:20:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4530610</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7711" sha1="4twwfkrzo6sv6py81vcvvu2u7uhcbkl" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|             platums = 
|               vārds = Raimonds Gerkens
|          vārds_orig = 
|              attēls = Raimonds_Gerkens.jpg
|          att_izmērs = 
|       att_nosaukums = Pasākumā &quot;Rīgas Mākslas telpā&quot; Miervalža Poļa pop-up zoles turnīrā, 2008. gadā.
|          dz_dat_alt =
|             dz_gads = 1952
|          dz_mēnesis = 5
|            dz_diena = 8
|            dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Skrunda}}
|           m_dat_alt = 
|              m_gads = 
|           m_mēnesis = 
|             m_diena = 
|             m_vieta = 
|        dzīves_vieta = 
|           pilsonība = {{LAT}}
|        nodarbošanās = [[uzņēmējs]]  
|             tautība = 
|             dzimums =
|        dzīvesbiedrs = Velga Riekstiņa
|            paraksts =
|            piezīmes = 
|         kategorijas = [[Attēls:LVA Order of the Three Stars - Commander BAR.svg|100px]] [[Triju Zvaigžņu ordenis]] 
}}

'''Raimonds Gerkens''' (dzimis {{dat|1952|5|8}}) ir [[Latvija]]s [[uzņēmējs]], mecenāts. Viņš bija uzņēmumu SIA ''Gerkens un Co'', SIA ''Gerkens un partneri'' līdzīpašnieks, un mēbeļu tirdzniecības centra [[AS Mēbeļu nams]] līdzīpašnieks.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.latvijaslaudis.lv/users/gerkens_raimonds |title=Raimonds Gerkens |publisher=''Latvijas ļaudis'' |date=2003-10 |accessdate=2011-11-7 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20151107003829/http://www.latvijaslaudis.lv/users/gerkens_raimonds/ |archivedate=2015-11-07 }}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1952. gadā [[Skrunda|Skrundā]], astoņu bērnu ģimenē. Mācījās [[Skrundas pamatskola|Skrundas septiņgadīgajā skolā]], pēc tam [[Rīgas Finansu un kredītu tehnikums|Rīgas Finansu un kredītu tehnikumā]]. Sāka strādāt par apdrošināšanas aģentu valsts apdrošināšanas sabiedrībā,&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/kargins-varbut-pie-manis-nenak-bet-pilna-intervija-ar-raimondu-gerkenu-618456|title=Kargins varbūt pie manis nenāk, bet… Pilna intervija ar Raimondu Gerkenu|website=www.diena.lv|access-date=2022-11-06}}&lt;/ref&gt; vēlāk 20 gadus bija oficiants un bārmenis vairākos [[Rīga]]s un [[Jūrmala]]s [[Restorāns|restorānos]] un bāros. Bārmenis tolaik bija viens no labāk atalgotajiem amatiem,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://bar.lv/psrs-barmeni/|title=Zigmunds Ivaņinoks – PSRS bārmeņi, sistēma un labākie bāri (1960-1991) – Bar.lv|access-date=2022-11-06|language=lv|archive-date=2022-11-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20221106080728/https://bar.lv/psrs-barmeni/}}&lt;/ref&gt; pirmā Gerkena [[kafejnīca]] bija &quot;Venta&quot; [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša]] un [[Suvorova iela (Rīga)|Suvorova]] ielu krustojumā, pēc tam arī &quot;Mednieku bārs&quot; [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Kārļa Marksa ielā]].&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/6192069/gerkena-korupcijas-gaisa-puse|title=Gerkena korupcijas «gaišā puse»|website=Latvijā|access-date=2022-11-06|date=2004-11-12|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Iegūtie kontakti Gerkenam ļāva 1988. gadā iegūt vienu no pirmajām atļaujām veidot privātu kooperatīvu.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Līdzīgi, 1991. gadā Gerkens saņēma Latvijā pirmo eksperimentālo licenci privātkompānijai ar tikai vienu īpašnieku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4773995/5-serija-aiziesana-nekur|title=5. sērija. «Aiziešana nekur»|website=Brīvbrīdis|access-date=2022-11-08|date=2006-11-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;
1992. gada 3. jūnijā Gerkens nodibināja savu individuālo komercuzņēmumu [[IK Gerkens un Co]], ko vēlāk pārveidoja par nepārtikas veikalu tīklu ar 40 veikaliem visā Latvijā. Vēlāk uzņēmumu reorganizēja par [[SIA Gerkens un Co]], kurā Raimonds Gerkens bija viens no līdzīpašniekiem ar 50% kapitāldaļu.

Sākotnēji, preču deficīta apstākļos atjaunotajā Latvijā, Gerkena veikalu tīkls bija finansiāli ļoti veiksmīgs. Taču līdz ar konkurentu preču importa pieaugumu, Gerkena veikalu tīkla peļņa mazinājās. Par saviem investīciju lēmumiem Raimonds Gerkens izteica nožēlu jau 2004. gadā, paužot nožēlu, ka neklausījis politiķa [[Kārlis Leiškalns|Kārļa Leiškalna]] ieteikumiem &quot;par sviestmaizi&quot; iegādāties nekustamos īpašumus:&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;blockquote&gt;''Vienvārdsakot, ja es tolaik būtu nodarbojies ar nekustamajiem īpašumiem, šodien būtu ''Latio'' īpašnieks, nevis Gerkena &amp; Co. Un man puse Latvijas piederētu, bet tā - tikai pāris desmiti miljonu.''&lt;/blockquote&gt;Ja 1994. gadā Gerkens tika atzīts par 9. bagātāko miljonāru Latvijā, tad 2012. gadā viņš jau vairs neiekļuva pat starp 100 bagātākajiem miljonāriem Latvijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/bizness/136355-uznemejs-raimonds-gerkens-vairs-nav-miljonars|title=Uzņēmējs Raimonds Gerkens vairs nav miljonārs|last=Kas Jauns}}&lt;/ref&gt;

2021. gada augustā Gerkens pārdeva visas savas SIA Gerkens un Co kapitāldaļas biznesa partnerim, [[Tilde (uzņēmums)|SIA Tilde]] un citu uzņēmumu īpašniekam [[Andrejs Vasiļjevs|Andrejam Vasiļjevam]], kurš kļuva par 100% uzņēmuma kapitāldaļu īpašnieku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/ekonomika/latvija/357467-uznemejs-raimonds-gerkens-vairs-nav-lidzipasnieks-uznemuma-gerkens-un-co.htm|title=Uzņēmējs Raimonds Gerkens vairs nav līdzīpašnieks uzņēmumā &quot;Gerkens un Co&quot;|website=nra.lv|access-date=2022-11-06|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Uz 2022. gadu Raimonds Gerkens kopā ar Andreju Vasiļjevu un citiem mazākiem līdzīpašniekiem ir īpašnieks mēbeļu tirdzniecības centram [[AS Mēbeļu nams]] Purvciemā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Izmaiņas uzņēmumā, 23.05.2013. - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-11-06|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Personīgā dzīve ==
1977. gadā precējies ar Velgu Riekstiņu. Laulībā dzimusi meita Evita.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/55401386/bagatibai-nav-jegas-raimonds-gerkens-par-sava-biznesa-spozmi-un-norietu|title='Bagātībai nav jēgas' – Raimonds Gerkens par sava biznesa spozmi un norietu|last=Bogdanova|first=Aija|website=Delfi|access-date=2025-10-18|date=2023-04-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Citas aktivitātes ==
Gerkens ir pazīstams arī kā mecenāts, par ko 2001. gadā apbalvots ar V šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=603&amp;art_id=2279|title=2001. gada 3. maija preses relīze|publisher=Latvijas Valsts prezidenta kanceleja|work=|accessdate=2011-10-20|date=2001-05-03|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305015439/http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=603&amp;art_id=2279|archivedate=2016-03-05}}&lt;/ref&gt; Vairākus gadus finansējis Raimonda Gerkena un žurnāla &quot;[[Karogs (žurnāls)|Karogs]]&quot; romānu konkursu.

Tāpat Gerkens arī plaši zināms ar [[Zole (kāršu spēle)|zolītes]] spēles turnīru rīkošanu, ko aizsācis jau deviņdesmitajos gados. Tolaik Gerkenam piederēja pat [[kazino]] &quot;Gerkens&amp;Co&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pietiek.com/raksti/no_loterijas_lidz_pirmajiem_kazino/|title=Pietiek :: No loterijas līdz pirmajiem kazino|website=www.pietiek.com|access-date=2022-11-08}} {{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Cilvēks-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Gerkens, Raimonds}}
[[Kategorija:Skrundā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]]
[[Kategorija:Mākslas mecenāti Latvijā]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri]]
[[Kategorija:Padomju laika bārmeņi]]</text>
      <sha1>4twwfkrzo6sv6py81vcvvu2u7uhcbkl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ilze Bērziņa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>171523</id>
    <revision>
      <id>4530518</id>
      <parentid>4215502</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T12:15:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Uldis s</username>
        <id>26307</id>
      </contributor>
      <comment>/* Nozīmīgākās sacensības */</comment>
      <origin>4530518</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13238" sha1="t57bdz71sasvvarmfknxt93wksekcbs" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Ilze Bērziņa
|     vārds_orig = 
|         attēls = IlzeBerzina16.jpg
|     att_izmērs = 220px
|  att_nosaukums = Ilze Bērziņa 2016. gadā
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1984
|     dz_mēnesis = 1
|       dz_diena = 4
|       dz_vieta = [[Rīga]], [[Latvijas PSR]] {{USSR}}&lt;br /&gt;(tagad {{LAT}})
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = [[Rīga]]
|      pilsonība = {{LAT}}
|   nodarbošanās = [[šahs|šahiste]]
|   dzimums = S
}}
'''Ilze Bērziņa''' (dzimusi {{dat|1984|1|4}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvija]]s [[Lielmeistars (šahs)|starptautiskā lielmeistare]] [[šahs|šahā]] (2009).

== Biogrāfija ==
1996. gada septembrī Ilze Bērziņa uzsāka mācības [[Rīgas Valsts 1. ģimnāzija|Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā]], absolvējot vidusskolu 2002.gada jūnijā. Beigusi [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] inženierekonomikas un vadības fakultāti,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rtu.lv/content/view/3462/1669/lang,en/ |title=Aizvadīts RTU atklātais čempionāts šahā |access-date={{dat|2012|10|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140820085552/http://www.rtu.lv/content/view/3462/1669/lang,en/ |archivedate={{dat|2014|08|20||bez}} }}&lt;/ref&gt; kā arī [[Latvijas Universitāte]]s juridisko fakultāti.
Ilze Bērziņa ir piecas reizes uzvarējusi [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas sieviešu šaha čempionātos]] (2004, 2008, 2012, 2019, 2024), vairākkārt pārstāvējusi Latvijas komandu šaha olimpiādēs un Eiropas šaha komandu čempionātos. 2010. gadā 39. šaha olimpiādē [[Hantimansijska|Hantimansijskā]] izcīnījusi individuālo bronzas medaļu pie trešā galdiņa, kas ir labākais Latvijas individuālais panākums šaha olimpiādēs pēc neatkarības atjaunošanas 1991. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sahafederacija.lv/?p=13 |title=Latvijai bronzas medaļa šaha olimpiādē » LATVIJAS ŠAHA FEDERĀCIJA&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt; |access-date={{dat|2011|12|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120426030440/http://www.sahafederacija.lv/?p=13 |archivedate={{dat|2012|04|26||bez}} }}&lt;/ref&gt; Ilze Bērziņa ir bijusi Latvijas šaha federācijas ģenerālsekretāre.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sahafederacija.lv/?p=1767 |title=Šaha federācijas vadītāja amatā Šmidre vairos šaha popularitāti » LATVIJAS ŠAHA FEDERĀCIJA&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt; |access-date={{dat|2011|12|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120426023438/http://www.sahafederacija.lv/?p=1767 |archivedate={{dat|2012|04|26||bez}} }}&lt;/ref&gt; 

== Nozīmīgākās sacensības ==
* [[1996]]. gads, 4. vieta Pasaules jauniešu čempionātā (U-12). &lt;ref&gt;[http://www.365chess.com/tournaments/Wch_U12_Girls_1996/13141 Wch U12 Girls 1996 - 365Chess.com Tournaments&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt;]&lt;/ref&gt;
* [[1996]]. gads, 2.vieta Pasaules jauniešu ātrspēles čempionātā (U-12). &lt;ref&gt;[http://www.365chess.com/tournaments/Wch_U12_Disney_Girls_1996/13140 Wch U12 Disney Girls 1996 - 365Chess.com Tournaments&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt;]&lt;/ref&gt;
* [[1998]]. gads, 3. vieta Eiropas jauniešu čempionātā (U-14).&lt;ref&gt;[http://www.365chess.com/tournaments/EU-ch_U14_Girls_1998/10189 EU-ch U14 Girls 1998 - 365Chess.com Tournaments&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt;]&lt;/ref&gt;
* [[1998]]. gads, pārstāvējusi Latvijas sieviešu izlasi 33. šaha olimpiādē [[Elista|Elistā]] pie 1. rezerves galdiņa (+4, =1, -3).&lt;ref&gt;[http://www.olimpbase.org/1998w/1998lat.html OlimpBase :: 33rd Chess Olympiad (women), Elista 1998, Latvia&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt;]&lt;/ref&gt;
* [[1999]]. gads, 3. vieta [[1999. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas sieviešu šaha čempionātā]].
* [[1999]]. gads, pārstāvējusi Latvijas sieviešu izlasi 3. Eiropas komandu šaha čempionātā [[Batumi]] pie 2. galdiņa (+3, =2, -4).&lt;ref&gt;[http://www.olimpbase.org/1999u/1999lat.html OlimpBase :: 3rd European Team Chess Championship (women), Batumi 1999, Latvia&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt;]&lt;/ref&gt;
* [[2000. gads|2000]]. gads, pārstāvējusi Latvijas sieviešu izlasi 34. šaha olimpiādē [[Stambula|Stambulā]] pie 1. rezerves galdiņa (+5, =3, -2).&lt;ref&gt;[http://www.olimpbase.org/2000w/2000lat.html OlimpBase :: 34th Chess Olympiad (women), Istanbul 2000, Latvia&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt;]&lt;/ref&gt;
* [[2002]]. gads, 2. vieta [[2002. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas sieviešu šaha čempionātā]].
* [[2004]]. gads, 1. vieta [[2004. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas sieviešu šaha čempionātā]].
* [[2004]]. gads, pārstāvējusi Latvijas sieviešu izlasi 36. šaha olimpiādē [[Kalvija|Kalvijā]] pie 1. rezerves galdiņa (+7, =2, -3).&lt;ref&gt;[http://www.olimpbase.org/2004w/2004lat.html OlimpBase :: 36th Chess Olympiad (women), Calvia 2004, Latvia&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt;]&lt;/ref&gt;
* [[2005. gads|2005]]. gads, 3. vieta [[2005. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas sieviešu šaha čempionātā]].&lt;ref&gt;[http://www.365chess.com/tournaments/LAT-ch_(Women)_2005/34045 LAT-ch (Women) 2005 - 365Chess.com Tournaments&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt;]&lt;/ref&gt;
* [[2006. gads|2006]]. gads, 2. vieta [[2006. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas sieviešu šaha čempionātā]].
* [[2006. gads|2006]]. gads, pārstāvējusi Latvijas sieviešu izlasi 37. šaha olimpiādē [[Turīna|Turīnā]] pie 1. rezerves galdiņa (+7, =2, -3).&lt;ref&gt;[http://www.olimpbase.org/2006w/2006lat.html OlimpBase :: 37th Chess Olympiad (women), Turin 2006, Latvia&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt;]&lt;/ref&gt;
* [[2008. gads|2008]]. gads, 1. vieta [[2008. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas sieviešu šaha čempionātā]].
* [[2008. gads|2008]]. gads, pārstāvējusi Latvijas sieviešu izlasi 38. šaha olimpiādē [[Drēzdene|Drēzdenē]] pie 2. galdiņa (+6, =1, -4).&lt;ref&gt;[http://www.olimpbase.org/2008w/2008lat.html OlimpBase :: 38th Chess Olympiad (women), Dresden 2008, Latvia&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt;]&lt;/ref&gt;
* [[2009. gads|2009]]. gads, 2. vieta [[2009. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas sieviešu šaha čempionātā]].
* [[2010. gads|2010]]. gads, 2. vieta [[2010. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas sieviešu šaha čempionātā]].
* [[2010. gads|2010]]. gads, pārstāvējusi Latvijas sieviešu izlasi 39. šaha olimpiādē [[Hantimansijska|Hantimansijskā]] pie 3. galdiņa (+7, =4, -0).&lt;ref&gt;[http://www.olimpbase.org/2010w/2010lat.html OlimpBase :: 39th Chess Olympiad (women), Khanty-Mansiysk 2010, Latvia&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt;]&lt;/ref&gt;
* [[2011. gads|2011]]. gads, pārstāvējusi Latvijas sieviešu izlasi 9. Eiropas komandu šaha čempionātā [[Porto Karrasa|Porto Karrasā]] pie 2. galdiņa (+3, =2, -4).&lt;ref&gt;[http://www.olimpbase.org/2011u/2011lat.html OlimpBase :: 9th European Team Chess Championship (women), Porto Carras 2011, Latvia&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt;]&lt;/ref&gt;
* [[2012. gads|2012]]. gads, 1. vieta [[2012. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas sieviešu šaha čempionātā]].&lt;ref&gt;[http://www.chess-results.com/tnr70908.aspx?art=4&amp;lan=1 Chess-Results Server Chess-results.com - Tournament-Database&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt;]&lt;/ref&gt;
* [[2012. gads|2012]]. gads, pārstāvējusi Latvijas sieviešu izlasi 40. šaha olimpiādē [[Stambula|Stambulā]] pie 3. galdiņa (+5, =3, -2).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://results.chessolympiadistanbul.com//tnr77682.aspx?art=20&amp;fed=LAT&amp;lan=1&amp;flag=30 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2012|09|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120830200755/http://results.chessolympiadistanbul.com/tnr77682.aspx?art=20&amp;fed=LAT&amp;lan=1&amp;flag=30 |archivedate={{dat|2012|08|30||bez}} }}&lt;/ref&gt;
* [[2013. gads|2013]]. gads, 3. vieta [[2013. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas sieviešu šaha čempionātā]].
* [[2014. gads|2014]]. gads, 3. vieta [[2014. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas sieviešu šaha čempionātā]].
* [[2014. gads|2014]]. gads, pārstāvējusi Latvijas sieviešu izlasi 41. šaha olimpiādē [[Trumse|Trumsē]] pie 3. galdiņa (+4, =2, -4).
* [[2015. gads|2015]]. gads, 3. vieta [[2015. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas sieviešu šaha čempionātā]].
* [[2015. gads|2015]]. gads, pārstāvējusi Latvijas sieviešu izlasi [[Eiropas komandu šaha čempionāts|Eiropas komandu šaha čempionātā]] [[Reikjavika|Reikjavikā]] pie 3. galdiņa (+2, =2, -5).
* [[2016. gads|2016]]. gads, 3. vieta [[2016. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas sieviešu šaha čempionātā]].
* [[2016. gads|2016]]. gads, pārstāvējusi Latvijas sieviešu izlasi [[42. šaha olimpiāde|42. šaha olimpiādē]] [[Baku]] pie 3. galdiņa (+6, =3, -1).
* [[2017. gads|2017]]. gads, 2. vieta [[2017. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas sieviešu šaha čempionātā]].
* [[2018. gads|2018]]. gads, pārstāvējusi Latvijas sieviešu izlasi [[43. šaha olimpiāde|43. šaha olimpiādē]] [[Batumi]] pie 2. galdiņa (+4, =6, -0).&lt;ref&gt;[http://chess-results.com/tnr368909.aspx?lan=1&amp;art=20&amp;fed=LAT&amp;flag=30 43rd Olympiad Batumi 2018 Women]&lt;/ref&gt;
* [[2019. gads|2019]]. gads, 1. vieta [[2019. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas sieviešu šaha čempionātā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sahafederacija.lv/raksti/923/ilze-berzina-sogad-si-bija-pirma-loterija-kura-izvilku-laimigo-lozi/ |title=Ilze Bērziņa: &quot;Šogad šī bija pirmā loterija, kurā izvilku laimīgo lozi&quot; |access-date={{dat|2019|05|13||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190513051536/https://www.sahafederacija.lv/raksti/923/ilze-berzina-sogad-si-bija-pirma-loterija-kura-izvilku-laimigo-lozi/ }}&lt;/ref&gt;
* [[2019. gads|2019]]. gads, pārstāvējusi Latvijas sieviešu izlasi [[Eiropas komandu šaha čempionāts|Eiropas komandu šaha čempionātā]] [[Batumi]] pie 3. galdiņa (+2, =1, -4).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sahafederacija.lv/raksti/1057/eiropas-komandu-cempionatu-latvija-nosledz-23vieta/ |title=Eiropas komandu čempionātu Latvija noslēdz 23.vietā |access-date={{dat|2019|11|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20191104062059/https://www.sahafederacija.lv/raksti/1057/eiropas-komandu-cempionatu-latvija-nosledz-23vieta/ |archivedate={{dat|2019|11|04||bez}} }}&lt;/ref&gt;
* [[2022. gads|2022]]. gads, 2. vieta [[2022. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas sieviešu šaha čempionātā]].&lt;ref&gt;[http://chess-results.com/tnr626208.aspx?lan=1&amp;art=1&amp;rd=8&amp;fed=LAT Latvijas 2022. gada sieviešu čempionāts]&lt;/ref&gt;
* [[2024. gads|2024]]. gads, 1. vieta [[2024. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas sieviešu šaha čempionātā]].&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr922792.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30 Latvijas 2024.gada sieviešu čempionāta fināls]&lt;/ref&gt;
* [[2024. gads|2024]]. gads, pārstāvējusi Latvijas sieviešu izlasi [[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]] [[Budapešta|Budapeštā]] pie 2. galdiņa (+5, =1, -3).&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr967172.aspx?lan=1&amp;art=20&amp;fed=LAT&amp;flag=30 45th Chess Olympiad Budapest 2024 Women]&lt;/ref&gt;
* [[2026. gads|2026]]. gads, pārstāvējusi Latvijas sieviešu izlasi [[46. šaha olimpiāde|46. šaha olimpiādē]] [[Samarkanda|Samarkandā]] pie 4. galdiņa (+8, =1, -1) un izcīnījusi augsto 8. vietu pie sava galdiņa.&lt;ref&gt;[https://s3.chess-results.com/tnr1469896.aspx?lan=1&amp;art=20&amp;fed=LAT&amp;turdet=YES&amp;flag=30&amp;SNode=S0 46th Chess Olympiad Samarkand 2026 Women]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://s1.chess-results.com/tnr1469896.aspx?lan=1&amp;art=0&amp;turdet=YES&amp;flag=30&amp;SNode=S0 |title=46th Olympiad Samarkand 2026 Women – Board-prizes (Final Ranking after 11 Rounds)]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
* {{citation
 | title=Ilze Bērziņa
 | url=http://ratings.fide.com/card.phtml?event=11601345
 | nopp=false}} šahista profils vietnē fide.com
* {{citation
 | title=Ilze Bērziņa
 | url=http://www.chessgames.com/player/ilze_berzina.html
 | nopp=false}} šahista profils vietnē chessgames.com
* {{citation
 | title=Ilze Bērziņa
 | url=http://www.365chess.com/players/Ilze_Berzina
 | nopp=false}} šahista profils vietnē 365chess.com
* {{citation
 | title=Ilze Bērziņa
 | url=http://chesstempo.com/gamedb/player/21892
 | nopp=false
 }}{{Novecojusi saite}} šahista profils vietnē chesstempo.com
* {{citation
 | title=Ilze Bērziņa
 | url=http://www.olimpbase.org/playersw/7f77bbtd.html
 | nopp=false}} šahista profils vietnē olimpbase.org (Šaha olimpiādes)
* {{citation
 | title=Ilze Bērziņa
 | url=http://www.olimpbase.org/playersu/7f77bbtd.html
 | nopp=false}} šahista profils vietnē olimpbase.org (Eiropas komandu čempionāti)
*[https://www.sahafederacija.lv/raksti/2180/ilze-berzina-klut-par-latvijas-cempioni-man-vienmer-ir-svarigi-un-ipasi/ Intervija Latvijas Šaha federācijas mājaslapā]{{Novecojusi saite}}

{{DEFAULTSORT:Berzina, Ilze}}
[[Kategorija:1984. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas šahisti]]
[[Kategorija:Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas absolventi]]
[[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]</text>
      <sha1>t57bdz71sasvvarmfknxt93wksekcbs</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530519</id>
      <parentid>4530518</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T12:15:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Uldis s</username>
        <id>26307</id>
      </contributor>
      <origin>4530519</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13231" sha1="4r580p584lqalkzccly0j7vklw8u61m" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Ilze Bērziņa
|     vārds_orig = 
|         attēls = IlzeBerzina16.jpg
|     att_izmērs = 220px
|  att_nosaukums = Ilze Bērziņa 2016. gadā
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1984
|     dz_mēnesis = 1
|       dz_diena = 4
|       dz_vieta = [[Rīga]], [[Latvijas PSR]] {{USSR}}&lt;br /&gt;(tagad {{LAT}})
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = [[Rīga]]
|      pilsonība = {{LAT}}
|   nodarbošanās = [[šahs|šahiste]]
|   dzimums = S
}}
'''Ilze Bērziņa''' (dzimusi {{dat|1984|1|4}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvija]]s [[Lielmeistars (šahs)|starptautiskā lielmeistare]] [[šahs|šahā]] (2009).

== Biogrāfija ==
1996. gada septembrī Ilze Bērziņa uzsāka mācības [[Rīgas Valsts 1. ģimnāzija|Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā]], absolvējot vidusskolu 2002.gada jūnijā. Beigusi [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] inženierekonomikas un vadības fakultāti,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rtu.lv/content/view/3462/1669/lang,en/ |title=Aizvadīts RTU atklātais čempionāts šahā |access-date={{dat|2012|10|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140820085552/http://www.rtu.lv/content/view/3462/1669/lang,en/ |archivedate={{dat|2014|08|20||bez}} }}&lt;/ref&gt; kā arī [[Latvijas Universitāte]]s juridisko fakultāti.
Ilze Bērziņa ir piecas reizes uzvarējusi [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas sieviešu šaha čempionātos]] (2004, 2008, 2012, 2019, 2024), vairākkārt pārstāvējusi Latvijas komandu šaha olimpiādēs un Eiropas šaha komandu čempionātos. 2010. gadā 39. šaha olimpiādē [[Hantimansijska|Hantimansijskā]] izcīnījusi individuālo bronzas medaļu pie trešā galdiņa, kas ir labākais Latvijas individuālais panākums šaha olimpiādēs pēc neatkarības atjaunošanas 1991. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sahafederacija.lv/?p=13 |title=Latvijai bronzas medaļa šaha olimpiādē » LATVIJAS ŠAHA FEDERĀCIJA&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt; |access-date={{dat|2011|12|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120426030440/http://www.sahafederacija.lv/?p=13 |archivedate={{dat|2012|04|26||bez}} }}&lt;/ref&gt; Ilze Bērziņa ir bijusi Latvijas šaha federācijas ģenerālsekretāre.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sahafederacija.lv/?p=1767 |title=Šaha federācijas vadītāja amatā Šmidre vairos šaha popularitāti » LATVIJAS ŠAHA FEDERĀCIJA&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt; |access-date={{dat|2011|12|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120426023438/http://www.sahafederacija.lv/?p=1767 |archivedate={{dat|2012|04|26||bez}} }}&lt;/ref&gt; 

== Nozīmīgākās sacensības ==
* [[1996]]. gads, 4. vieta Pasaules jauniešu čempionātā (U-12). &lt;ref&gt;[http://www.365chess.com/tournaments/Wch_U12_Girls_1996/13141 Wch U12 Girls 1996 - 365Chess.com Tournaments&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt;]&lt;/ref&gt;
* [[1996]]. gads, 2.vieta Pasaules jauniešu ātrspēles čempionātā (U-12). &lt;ref&gt;[http://www.365chess.com/tournaments/Wch_U12_Disney_Girls_1996/13140 Wch U12 Disney Girls 1996 - 365Chess.com Tournaments&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt;]&lt;/ref&gt;
* [[1998]]. gads, 3. vieta Eiropas jauniešu čempionātā (U-14).&lt;ref&gt;[http://www.365chess.com/tournaments/EU-ch_U14_Girls_1998/10189 EU-ch U14 Girls 1998 - 365Chess.com Tournaments&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt;]&lt;/ref&gt;
* [[1998]]. gads, pārstāvējusi Latvijas sieviešu izlasi 33. šaha olimpiādē [[Elista|Elistā]] pie 1. rezerves galdiņa (+4, =1, -3).&lt;ref&gt;[http://www.olimpbase.org/1998w/1998lat.html OlimpBase :: 33rd Chess Olympiad (women), Elista 1998, Latvia&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt;]&lt;/ref&gt;
* [[1999]]. gads, 3. vieta [[1999. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas sieviešu šaha čempionātā]].
* [[1999]]. gads, pārstāvējusi Latvijas sieviešu izlasi 3. Eiropas komandu šaha čempionātā [[Batumi]] pie 2. galdiņa (+3, =2, -4).&lt;ref&gt;[http://www.olimpbase.org/1999u/1999lat.html OlimpBase :: 3rd European Team Chess Championship (women), Batumi 1999, Latvia&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt;]&lt;/ref&gt;
* [[2000. gads|2000]]. gads, pārstāvējusi Latvijas sieviešu izlasi 34. šaha olimpiādē [[Stambula|Stambulā]] pie 1. rezerves galdiņa (+5, =3, -2).&lt;ref&gt;[http://www.olimpbase.org/2000w/2000lat.html OlimpBase :: 34th Chess Olympiad (women), Istanbul 2000, Latvia&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt;]&lt;/ref&gt;
* [[2002]]. gads, 2. vieta [[2002. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas sieviešu šaha čempionātā]].
* [[2004]]. gads, 1. vieta [[2004. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas sieviešu šaha čempionātā]].
* [[2004]]. gads, pārstāvējusi Latvijas sieviešu izlasi 36. šaha olimpiādē [[Kalvija|Kalvijā]] pie 1. rezerves galdiņa (+7, =2, -3).&lt;ref&gt;[http://www.olimpbase.org/2004w/2004lat.html OlimpBase :: 36th Chess Olympiad (women), Calvia 2004, Latvia&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt;]&lt;/ref&gt;
* [[2005. gads|2005]]. gads, 3. vieta [[2005. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas sieviešu šaha čempionātā]].&lt;ref&gt;[http://www.365chess.com/tournaments/LAT-ch_(Women)_2005/34045 LAT-ch (Women) 2005 - 365Chess.com Tournaments&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt;]&lt;/ref&gt;
* [[2006. gads|2006]]. gads, 2. vieta [[2006. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas sieviešu šaha čempionātā]].
* [[2006. gads|2006]]. gads, pārstāvējusi Latvijas sieviešu izlasi 37. šaha olimpiādē [[Turīna|Turīnā]] pie 1. rezerves galdiņa (+7, =2, -3).&lt;ref&gt;[http://www.olimpbase.org/2006w/2006lat.html OlimpBase :: 37th Chess Olympiad (women), Turin 2006, Latvia&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt;]&lt;/ref&gt;
* [[2008. gads|2008]]. gads, 1. vieta [[2008. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas sieviešu šaha čempionātā]].
* [[2008. gads|2008]]. gads, pārstāvējusi Latvijas sieviešu izlasi 38. šaha olimpiādē [[Drēzdene|Drēzdenē]] pie 2. galdiņa (+6, =1, -4).&lt;ref&gt;[http://www.olimpbase.org/2008w/2008lat.html OlimpBase :: 38th Chess Olympiad (women), Dresden 2008, Latvia&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt;]&lt;/ref&gt;
* [[2009. gads|2009]]. gads, 2. vieta [[2009. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas sieviešu šaha čempionātā]].
* [[2010. gads|2010]]. gads, 2. vieta [[2010. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas sieviešu šaha čempionātā]].
* [[2010. gads|2010]]. gads, pārstāvējusi Latvijas sieviešu izlasi 39. šaha olimpiādē [[Hantimansijska|Hantimansijskā]] pie 3. galdiņa (+7, =4, -0).&lt;ref&gt;[http://www.olimpbase.org/2010w/2010lat.html OlimpBase :: 39th Chess Olympiad (women), Khanty-Mansiysk 2010, Latvia&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt;]&lt;/ref&gt;
* [[2011. gads|2011]]. gads, pārstāvējusi Latvijas sieviešu izlasi 9. Eiropas komandu šaha čempionātā [[Porto Karrasa|Porto Karrasā]] pie 2. galdiņa (+3, =2, -4).&lt;ref&gt;[http://www.olimpbase.org/2011u/2011lat.html OlimpBase :: 9th European Team Chess Championship (women), Porto Carras 2011, Latvia&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt;]&lt;/ref&gt;
* [[2012. gads|2012]]. gads, 1. vieta [[2012. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas sieviešu šaha čempionātā]].&lt;ref&gt;[http://www.chess-results.com/tnr70908.aspx?art=4&amp;lan=1 Chess-Results Server Chess-results.com - Tournament-Database&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt;]&lt;/ref&gt;
* [[2012. gads|2012]]. gads, pārstāvējusi Latvijas sieviešu izlasi 40. šaha olimpiādē [[Stambula|Stambulā]] pie 3. galdiņa (+5, =3, -2).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://results.chessolympiadistanbul.com//tnr77682.aspx?art=20&amp;fed=LAT&amp;lan=1&amp;flag=30 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2012|09|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120830200755/http://results.chessolympiadistanbul.com/tnr77682.aspx?art=20&amp;fed=LAT&amp;lan=1&amp;flag=30 |archivedate={{dat|2012|08|30||bez}} }}&lt;/ref&gt;
* [[2013. gads|2013]]. gads, 3. vieta [[2013. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas sieviešu šaha čempionātā]].
* [[2014. gads|2014]]. gads, 3. vieta [[2014. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas sieviešu šaha čempionātā]].
* [[2014. gads|2014]]. gads, pārstāvējusi Latvijas sieviešu izlasi 41. šaha olimpiādē [[Trumse|Trumsē]] pie 3. galdiņa (+4, =2, -4).
* [[2015. gads|2015]]. gads, 3. vieta [[2015. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas sieviešu šaha čempionātā]].
* [[2015. gads|2015]]. gads, pārstāvējusi Latvijas sieviešu izlasi [[Eiropas komandu šaha čempionāts|Eiropas komandu šaha čempionātā]] [[Reikjavika|Reikjavikā]] pie 3. galdiņa (+2, =2, -5).
* [[2016. gads|2016]]. gads, 3. vieta [[2016. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas sieviešu šaha čempionātā]].
* [[2016. gads|2016]]. gads, pārstāvējusi Latvijas sieviešu izlasi [[42. šaha olimpiāde|42. šaha olimpiādē]] [[Baku]] pie 3. galdiņa (+6, =3, -1).
* [[2017. gads|2017]]. gads, 2. vieta [[2017. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas sieviešu šaha čempionātā]].
* [[2018. gads|2018]]. gads, pārstāvējusi Latvijas sieviešu izlasi [[43. šaha olimpiāde|43. šaha olimpiādē]] [[Batumi]] pie 2. galdiņa (+4, =6, -0).&lt;ref&gt;[http://chess-results.com/tnr368909.aspx?lan=1&amp;art=20&amp;fed=LAT&amp;flag=30 43rd Olympiad Batumi 2018 Women]&lt;/ref&gt;
* [[2019. gads|2019]]. gads, 1. vieta [[2019. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas sieviešu šaha čempionātā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sahafederacija.lv/raksti/923/ilze-berzina-sogad-si-bija-pirma-loterija-kura-izvilku-laimigo-lozi/ |title=Ilze Bērziņa: &quot;Šogad šī bija pirmā loterija, kurā izvilku laimīgo lozi&quot; |access-date={{dat|2019|05|13||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190513051536/https://www.sahafederacija.lv/raksti/923/ilze-berzina-sogad-si-bija-pirma-loterija-kura-izvilku-laimigo-lozi/ }}&lt;/ref&gt;
* [[2019. gads|2019]]. gads, pārstāvējusi Latvijas sieviešu izlasi [[Eiropas komandu šaha čempionāts|Eiropas komandu šaha čempionātā]] [[Batumi]] pie 3. galdiņa (+2, =1, -4).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sahafederacija.lv/raksti/1057/eiropas-komandu-cempionatu-latvija-nosledz-23vieta/ |title=Eiropas komandu čempionātu Latvija noslēdz 23.vietā |access-date={{dat|2019|11|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20191104062059/https://www.sahafederacija.lv/raksti/1057/eiropas-komandu-cempionatu-latvija-nosledz-23vieta/ |archivedate={{dat|2019|11|04||bez}} }}&lt;/ref&gt;
* [[2022. gads|2022]]. gads, 2. vieta [[2022. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas sieviešu šaha čempionātā]].&lt;ref&gt;[http://chess-results.com/tnr626208.aspx?lan=1&amp;art=1&amp;rd=8&amp;fed=LAT Latvijas 2022. gada sieviešu čempionāts]&lt;/ref&gt;
* [[2024. gads|2024]]. gads, 1. vieta [[2024. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas sieviešu šaha čempionātā]].&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr922792.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30 Latvijas 2024.gada sieviešu čempionāta fināls]&lt;/ref&gt;
* [[2024. gads|2024]]. gads, pārstāvējusi Latvijas sieviešu izlasi [[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]] [[Budapešta|Budapeštā]] pie 2. galdiņa (+5, =1, -3).&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr967172.aspx?lan=1&amp;art=20&amp;fed=LAT&amp;flag=30 45th Chess Olympiad Budapest 2024 Women]&lt;/ref&gt;
* [[2026. gads|2026]]. gads, pārstāvējusi Latvijas sieviešu izlasi [[46. šaha olimpiāde|46. šaha olimpiādē]] [[Samarkanda|Samarkandā]] pie 4. galdiņa (+8, =1, -1) un izcīnījusi augsto 8. vietu pie sava galdiņa.&lt;ref&gt;[https://s3.chess-results.com/tnr1469896.aspx?lan=1&amp;art=20&amp;fed=LAT&amp;turdet=YES&amp;flag=30&amp;SNode=S0 46th Chess Olympiad Samarkand 2026 Women]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://s1.chess-results.com/tnr1469896.aspx?lan=1&amp;art=0&amp;turdet=YES&amp;flag=30&amp;SNode=S0 46th Olympiad Samarkand 2026 Women – Board-prizes (Final Ranking after 11 Rounds)]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
* {{citation
 | title=Ilze Bērziņa
 | url=http://ratings.fide.com/card.phtml?event=11601345
 | nopp=false}} šahista profils vietnē fide.com
* {{citation
 | title=Ilze Bērziņa
 | url=http://www.chessgames.com/player/ilze_berzina.html
 | nopp=false}} šahista profils vietnē chessgames.com
* {{citation
 | title=Ilze Bērziņa
 | url=http://www.365chess.com/players/Ilze_Berzina
 | nopp=false}} šahista profils vietnē 365chess.com
* {{citation
 | title=Ilze Bērziņa
 | url=http://chesstempo.com/gamedb/player/21892
 | nopp=false
 }}{{Novecojusi saite}} šahista profils vietnē chesstempo.com
* {{citation
 | title=Ilze Bērziņa
 | url=http://www.olimpbase.org/playersw/7f77bbtd.html
 | nopp=false}} šahista profils vietnē olimpbase.org (Šaha olimpiādes)
* {{citation
 | title=Ilze Bērziņa
 | url=http://www.olimpbase.org/playersu/7f77bbtd.html
 | nopp=false}} šahista profils vietnē olimpbase.org (Eiropas komandu čempionāti)
*[https://www.sahafederacija.lv/raksti/2180/ilze-berzina-klut-par-latvijas-cempioni-man-vienmer-ir-svarigi-un-ipasi/ Intervija Latvijas Šaha federācijas mājaslapā]{{Novecojusi saite}}

{{DEFAULTSORT:Berzina, Ilze}}
[[Kategorija:1984. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas šahisti]]
[[Kategorija:Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas absolventi]]
[[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]</text>
      <sha1>4r580p584lqalkzccly0j7vklw8u61m</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ford Model T</title>
    <ns>0</ns>
    <id>173456</id>
    <revision>
      <id>4530841</id>
      <parentid>4529808</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T05:15:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+ veidne......</comment>
      <origin>4530841</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4660" sha1="mj0z533uu6jhoojhg7fjjusiwynz1ld" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Automobiļa infokaste
| image = 1919 Ford Model T Highboy Coupe.jpg
| assembly = {{ubl|{{vieta|ASV|Detroita}}|{{vieta|ASV|Hailandpārka}}|{{vieta|ASV|Mineapolisa}}|{{vieta|Argentīna|Buenosairesa}}|{{vieta|Austrālija|Džīlonga}}|{{vieta|Brazīlija|Sanbernandu du Kampu}}|{{vieta|Kanāda|Ontārio|Toronto}}|{{vieta|Kanāda|Ontārio|Volkervile}}|{{vieta|Dānija|Kopenhāgena}}|{{vieta|Apvienotā Karaliste|Mančestra}}|{{vieta|Vācija|Berlīne}}|{{vieta|Īrija|Korka}}}}
| weight = {{nobr|540 kg}}
| fuel_capacity= {{nobr|38 l}}
| wheelbase = {{nobr|2515 mm}}
| length = {{nobr|3404 mm}}
| designer = [[Henrijs Fords]], Čaildijs Vils, Jozefs A. Galambs un Eužēnijs Farkass
| name = ''Ford Model T''
| manufacturer = ''[[Ford Motor Company]]''
| production = 1908—1927
| predecessor = ''[[Ford Model S]]''
| successor = ''[[Ford Model A (1927–1931)|Ford Model A]]''
| class = ekonomiskā klase
| body_style = 2 durvju tūrings (1909–11)&lt;br /&gt;3 durvju tūrings (1912–1925)&lt;br /&gt;4 durvju tūrings (1926–1927)&lt;br /&gt;bezdurvju [[rodsters]] (1909–11)&lt;br /&gt;viendurvju rodsters(1912–1925)&lt;br /&gt;2 durvju rodsters (1926–1927)&lt;br /&gt;rodsters [[pikaps]] (1925–1927)&lt;br /&gt;2 durvju [[Kupeja (virsbūve)|kupeja]] (1909–1912, 1917–1927)&lt;br /&gt;2 durvju ''Coupelet'' (1915–17)&lt;br /&gt;''Town car'' (1909–1918)&lt;br /&gt;''C-cab'' [[universālis]] (1912)&lt;br /&gt;2 (vidus) durvju [[sedans]] (1915–1923)&lt;br /&gt;2 durvju sedans (1924–1927)&lt;br /&gt;4 durvju sedans (1923–1927)&lt;br /&gt; atsevišķs rāmis neatkarīgajām [[Virsbūve|virsbūvju]] darbnīcām (1908—1927)
| engine = 2,9 l, 20 Zs [[I4]] 
| transmission = 2 pārnesumu
| layout = [[priekšpiedziņa]]
}}
'''''Ford Model T''''' (zināma arī kā &quot;Skārda Līzija&quot;, {{val|en|Tin Lizzie}}) ir [[automobilis]], ko no 1908. līdz 1927. gadam ražoja ''[[Ford Motor Company]]''. Tiek uzskatīts par pirmo plašākam patērētāju lokam pieejamo automobili, kas izlaists vairāk kā miljons eksemplāros. Automobilis tapa, iespējams, pateicoties arī Forda jaunievedumiem: konveijera līnijas ieviešanai un jaunai darbinieku atalgošanas sistēmai, kas bija proporcionāla automobiļa vērtībai. Pirmais ''Model T'' automobilis no konveijera noripoja {{dat|1908|9|27||bez}} [[Detroita]]s rūpnīcā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://library.thinkquest.org/27629/chronicle/1908.html |title=Chronicle of 1908 |access-date={{dat|2013|02|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130211154043/http://library.thinkquest.org/27629/chronicle/1908.html |archivedate={{dat|2013|02|11||bez}} }}&lt;/ref&gt;

''Model T'' neskatoties uz maksimāli vienkāršoto masveida ražošanai paredzēto konstrukciju, nemaz nebija mazs un nepraktisks, komforta un aprīkojuma ziņā, tas nepiekāpās pārējiem sava laika automobiļiem, bet izmēra ziņā pieskaitāms pie mūsdienu vidējās klases ([[garenbāze]] {{nobr|2515 mm}}).

Automobiļus aprīkoja ar {{nobr|2,9 l}} [[I4|četru cilindru dzinēju]], divu pārnesumu planetārā tipa pārnesumkārbu. Jaunievedumi automobiļa konstrukcijā: atsevišķa cilindru bloka galva un pārnesumu pārslēgšana ar pedāli.

Kad uzsāka ''Model T'' ražošanu, lielākā daļa ASV automobiļu maksāja no 1100 līdz 1700 [[ASV dolārs|dolāriem]]. Savukārt jaunais ''Ford'' iesākumā maksāja tikai 825—850 dolārus, kas bija gandrīz uz pusi lētāk nekā vidējās klases automobilis un gandrīz par trešdaļu lētāk par lētāko 1908.—1910. gadu automobili. Tajā laikā 400 dolāru atšķirība bija samērā liela nauda, jo viena strādnieka vidējā mēnešalga bija tikai 100 dolāri. No 1916. līdz 1917. gadam {{sk|785432}} automobiļus pārdeva par pazeminātu cenu — 350 dolāriem.

''Ford Model T'' bija arī pirmais automobilis, ko vienlaicīgi ražoja vairākās pasaules valstīs. ''Ford'' ražotnes atradās [[Vācija|Vācijā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Austrālija|Austrālijā]] un citās valstīs.
[[Attēls:Fordsidevalve.jpg|thumb|left|''Model T'' dzinējs]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.youtube.com/watch?v=QxfHMtgg2d8 &quot;My 1925 Ford Model T — How to Start &amp; How to Drive&quot; — Demonstrācijas video] portālā YouTube
* [http://www.mtfca.com Model T Ford Club of America (USA)] {{en ikona}}
* [http://www.modelt.org Model T Ford Club International]
* [https://web.archive.org/web/20111118232725/http://www.rarecarrelics.com/Model-T-Ford-Cinema.php Ford Model T videoklipi]
{{auto-aizmetnis}}

{{Ford}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Ford automobiļi]]
[[Kategorija:Pikapi]]</text>
      <sha1>mj0z533uu6jhoojhg7fjjusiwynz1ld</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530957</id>
      <parentid>4530841</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T10:51:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4530957</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4665" sha1="qvu38sqycosdzov3b8o8px8pm45x6ma" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Automobiļa infokaste
| image = 1919 Ford Model T Highboy Coupe.jpg
| assembly = {{ubl|{{vieta|ASV|Detroita}}|{{vieta|ASV|Hailandpārka}}|{{vieta|ASV|Mineapolisa}}|{{vieta|Argentīna|Buenosairesa}}|{{vieta|Austrālija|Džīlonga}}|{{vieta|Brazīlija|Sanbernandu du Kampu}}|{{vieta|Kanāda|Ontārio|Toronto}}|{{vieta|Kanāda|Ontārio|Volkervile}}|{{vieta|Dānija|Kopenhāgena}}|{{vieta|Apvienotā Karaliste|Mančestra}}|{{vieta|Vācija|Berlīne}}|{{vieta|Īrija|Korka}}}}
| weight = {{nobr|540 kg}}
| fuel_capacity= {{nobr|38 l}}
| wheelbase = {{nobr|2515 mm}}
| length = {{nobr|3404 mm}}
| designer = [[Henrijs Fords]], Čaildijs Vils, Jozefs A. Galambs un Eužēnijs Farkass
| name = ''Ford Model T''
| manufacturer = ''[[Ford Motor Company]]''
| production = 1908—1927
| predecessor = ''[[Ford Model S]]''
| successor = ''[[Ford Model A (1927–1931)|Ford Model A]]''
| class = ekonomiskā klase
| body_style = 2 durvju tūrings (1909–11)&lt;br /&gt;3 durvju tūrings (1912–1925)&lt;br /&gt;4 durvju tūrings (1926–1927)&lt;br /&gt;bezdurvju [[rodsters]] (1909–11)&lt;br /&gt;viendurvju rodsters(1912–1925)&lt;br /&gt;2 durvju rodsters (1926–1927)&lt;br /&gt;rodsters [[pikaps]] (1925–1927)&lt;br /&gt;2 durvju [[Kupeja (virsbūve)|kupeja]] (1909–1912, 1917–1927)&lt;br /&gt;2 durvju ''Coupelet'' (1915–17)&lt;br /&gt;''Town car'' (1909–1918)&lt;br /&gt;''C-cab'' [[universālis]] (1912)&lt;br /&gt;2 (vidus) durvju [[sedans]] (1915–1923)&lt;br /&gt;2 durvju sedans (1924–1927)&lt;br /&gt;4 durvju sedans (1923–1927)&lt;br /&gt; atsevišķs rāmis neatkarīgajām [[Virsbūve|virsbūvju]] darbnīcām (1908—1927)
| engine = 2,9 l, 20 Zs [[I4]] 
| transmission = 2 pārnesumu
| layout = [[priekšpiedziņa]]
}}
'''''Ford Model T''''' (zināma arī kā &quot;Skārda Līzija&quot;, {{val|en|Tin Lizzie}}) ir [[automobilis]], ko no 1908. līdz 1927. gadam ražoja ''[[Ford Motor Company]]''. Tiek uzskatīts par pirmo plašākam patērētāju lokam pieejamo automobili, kas izlaists vairāk kā miljons eksemplāros. Automobilis tapa, iespējams, pateicoties arī Forda jaunievedumiem: konveijera līnijas ieviešanai un jaunai darbinieku atalgošanas sistēmai, kas bija proporcionāla automobiļa vērtībai. Pirmais ''Model T'' automobilis no konveijera noripoja {{dat|1908|9|27||bez}} [[Detroita]]s rūpnīcā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://library.thinkquest.org/27629/chronicle/1908.html |title=Chronicle of 1908 |access-date={{dat|2013|02|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130211154043/http://library.thinkquest.org/27629/chronicle/1908.html |archivedate={{dat|2013|02|11||bez}} }}&lt;/ref&gt;

''Model T,'' neskatoties uz maksimāli vienkāršoto masveida ražošanai paredzēto konstrukciju, nemaz nebija mazs un nepraktisks. Komforta un aprīkojuma ziņā, tas nepiekāpās pārējiem sava laika automobiļiem, bet izmēra ziņā pieskaitāms pie mūsdienu vidējās klases ([[garenbāze]] {{nobr|2515 mm}}).

Automobiļus aprīkoja ar {{nobr|2,9 l}} [[I4|četru cilindru dzinēju]], divu pārnesumu planetārā tipa pārnesumkārbu. Jaunievedumi automobiļa konstrukcijā bija atsevišķa cilindru bloka galva un pārnesumu pārslēgšana ar pedāli.

Kad uzsāka ''Model T'' ražošanu, lielākā daļa ASV automobiļu maksāja no 1100 līdz 1700 [[ASV dolārs|dolāriem]]. Savukārt jaunais ''Ford'' iesākumā maksāja tikai 825—850 dolārus, kas bija gandrīz uz pusi lētāk nekā vidējās klases automobilis un gandrīz par trešdaļu lētāk par lētāko 1908.—1910. gadu automobili. Tajā laikā 400 dolāru atšķirība bija samērā liela nauda, jo viena strādnieka vidējā mēnešalga bija tikai 100 dolāri. No 1916. līdz 1917. gadam {{sk|785432}} automobiļus pārdeva par pazeminātu cenu — 350 dolāriem.

''Ford Model T'' bija arī pirmais automobilis, ko vienlaicīgi ražoja vairākās pasaules valstīs. ''Ford'' ražotnes atradās [[Vācija|Vācijā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Austrālija|Austrālijā]] un citās valstīs.
[[Attēls:Fordsidevalve.jpg|thumb|left|''Model T'' dzinējs]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.youtube.com/watch?v=QxfHMtgg2d8 &quot;My 1925 Ford Model T — How to Start &amp; How to Drive&quot; — Demonstrācijas video] portālā YouTube
* [http://www.mtfca.com Model T Ford Club of America (USA)] {{en ikona}}
* [http://www.modelt.org Model T Ford Club International]
* [https://web.archive.org/web/20111118232725/http://www.rarecarrelics.com/Model-T-Ford-Cinema.php Ford Model T videoklipi]
{{auto-aizmetnis}}

{{Ford}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Ford automobiļi]]
[[Kategorija:Pikapi]]</text>
      <sha1>qvu38sqycosdzov3b8o8px8pm45x6ma</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gērijs Betmens</title>
    <ns>0</ns>
    <id>203250</id>
    <revision>
      <id>4530760</id>
      <parentid>4489890</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T19:37:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4530760</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3330" sha1="9ay1qs8pxyust1bspkequ9bnerksema" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Gērijs Betmens
|     vārds_orig = ''Gary Bettman''
|         attēls = Bettman 3 30-2.jpg
|     att_izmērs = 180px
|  att_nosaukums = Gērijs Betmens 2023. gadā
|        dz_gads = 1952
|     dz_mēnesis = 6
|       dz_diena = 2
|       dz_vieta = [[Ņujorka]], {{USA}}
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
|        tautība = amerikānis
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
}}
'''Gērijs Betmens''' ({{val|en|Gary Bettman}}; dzimis [[1952]]. gada [[2. jūnijs|2. jūnijā]]) ir pašreizējais [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komisārs, šajā amatā strādā jau kopš [[1993]]. gada.

Pirms darba NHL Betmens strādāja [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]], savu karjeru sākot jau [[1981]]. gadā, darbojoties pārsvarā mārketinga un juridiskajās nodaļās, taču drīz vien Betmens kļuva jau par trešo ietekmīgāko NBA amatpersonu.

== NHL komisārs ==
Par NHL komisāru Betmens kļuva [[1993]]. gada [[1. februāris|1. februārī]]. Viņa darbības laikā ievērojami auguši līgas ienākumi — no 400 miljoniem [[ASV dolārs|dolāru]] 1993.—94. gada sezonā līdz vairāk nekā trim miljardiem [[2010-11 NHL sezona|2010.—11.]] gada sezonā.

Stājoties amatā, Betmenam tika uzdots popularizēt līgu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] tirgū, noslēgt līgas paplašināšanos, kā arī atrisināt nesaskaņas ar spēlētājiem. Jau viņa darbības pirmajos gados līgai pievienojās sešas jaunas komandas ([[Anahaimas &quot;Mighty Ducks&quot;]], [[Floridas &quot;Panthers&quot;]], [[Našvilas &quot;Predators&quot;]], [[Atlantas &quot;Thrashers&quot;]], [[Minesotas &quot;Wild&quot;]] un [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]). Tāpat četras komandas pārcēlās uz citām pilsētām.

Paplašināšanās periodā uzsvars tika likts uz attīstīšanos [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienviddaļas virzienā, kā arī vienmērīga komandu izvietojuma viscaur [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Kanāda]]i panākšanu. Šis solis tika plaši kritizēts, jo novārtā tika atstāta hokeja tradīcijām krietni bagātākā [[Kanāda]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ziemeļdaļa. Tiesa, atsevišķas jaunās komandas ātri guva panākumus, spējot izcīnīt pat [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], tāpat ASV dienviddaļā pieauga jauno hokejistu skaits.

Betmena darbības laikā NHL sezonas pārtrauca trīs [[lokauts|lokauti]], līgas vadībai un spēlētāju asociācijai nespējot vienoties par jauna kolektīvā līguma nosacījumiem.

== Ārējās saites ==
* [http://www.sportsecyclopedia.com/nhl/comish/bettman.html Sports E-cyclopedia profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110507085425/http://www.sportsecyclopedia.com/nhl/comish/bettman.html |date={{dat|2011|05|07||bez}} }} {{en ikona}}

{{Cilvēks-aizmetnis}}
{{Hokejs-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Betmens, Gerijs}}
[[Kategorija:1952. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV uzņēmēji]]
[[Kategorija:Nacionālā hokeja līga]]
[[Kategorija:Hokeja slavas zālē uzņemtie]]</text>
      <sha1>9ay1qs8pxyust1bspkequ9bnerksema</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veins Simondss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>204489</id>
    <revision>
      <id>4530791</id>
      <parentid>4136598</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T21:04:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4530791</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5234" sha1="c8unyv45vto7dz7oxfb0s0fjp65gs8f" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2
 |           vārds = Veins Simondss
 |      vārds_orig = ''Wayne Simmonds''
 |          attēls = Wayne Simmonds 2012-04-20.JPG
 |         att_izm = 
 |        paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1988|8|26}}
 |         dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Skārboro|2s=Skārboro (Kanāda)}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = 188 [[centimetrs|cm]]
 |           svars = 83 [[kilograms|kg]]
 |         iesauka = ''Wayne Train''&lt;ref name=Medina&gt;{{cite web |last=Medina |first=Mark |date=December 9, 2009 |url=https://www.latimes.com/sports/la-sp-kings-simmonds9-2009dec09,0,4319729.story |title=Kings' Wayne Simmonds steps into contributing role |work=[[Los Angeles Times]] |access-date=January 26, 2024}}&lt;/ref&gt;
 |             poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Malējais uzbrucējs]]
 |        tvēriens = Labais
 |         kar_sāk = 2008
 |        kar_beig = 2023
 |       izglītība = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = 
 |          numurs = 24
 |           amats = 
 |            līga = 
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          drafts = 61., 2. kārtā
 |         dr_gads = [[2007. gada NHL drafts|2007]]
 |         dr_līga = NHL
 |          dr_kom = [[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |      taut_sez 1 = 
 |          taut 1 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
*[[Marka Mesjē balva]] — 2019
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = v
 |       atjaunots = {{dat|2026|10|1||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
{{MedalCountry|{{karogs|Kanāda}}}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]}}
{{MedalSilver2|[[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā|Vācija 2017]]}}
}}
'''Veins Simondss''' ({{Val-en|Wayne Simmonds}}; dzimis [[1988]]. gada [[26. augusts|26. augustā]]) ir bijušais kanādiešu [[hokejs|hokejists]], [[Uzbrucējs (hokejs)|malējais uzbrucējs]]. Karjeras laikā Simondss pārstāvēja [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubus [[Losandželosas &quot;Kings&quot;]], [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]], [[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]], [[Našvilas &quot;Predators&quot;]], [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]], [[Bufalo &quot;Sabres&quot;]], [[Čehijas ekstralīga]]s komandā [[Liberecas &quot;Bílí Tygři&quot;]].

== Spēlētāja karjera ==
Pēc vairākām [[Ontārio hokeja līga|Ontārio hokeja līgā]] aizvadītām sezonām, Simondss profesionāļa karjeru uzsāka 2008.—09. gada sezonā, kurā spēlēja [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] kluba [[Losandželosas &quot;Kings&quot;]] sastāvā. &quot;Kings&quot; rindās viņš aizvadīja nākamās trīs sezonas, [[2011]]. gada vasarā tiekot aizmainīts uz [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]] vienību.

[[2012.—2013. gada NHL lokauts|2012.—2013. gada NHL lokauta]] laikā spēlēja [[Čehijas Ekstralīga]]s kluba [[Liberecas &quot;Bílí Tygři&quot;]] sastāvā. Turpmākajās sezonās Simondss nostiprinājās kā viens no vadošajiem &quot;Flyers&quot; uzbrucējiem. [[2019]]. gada februārī tika aizmainīts uz [[Našvilas &quot;Predators&quot;]], savukārt vasarā pievienojās [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]. Nākamā gada februārī uzbrucējs nonāca jau [[Bufalo &quot;Sabres&quot;]] sastāvā. Oktobrī noslēdza līgumu ar [[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]].

2024. gada 18. martā Simondss paziņoja par profesionālā hokejista karjeras beigām, lai gan jau janvārī bija norādījis, ka viņa karjera ir noslēgusies.&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://apnews.com/article/flyers-simmonds-retire-d3e27e5d86460508dff20cbbbf75ea70|title=Wayne Simmonds, a former Flyers star and NHL All-Star Game MVP, retires|website=apnews.com|date=March 18, 2024|access-date=March 18, 2024}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.cbc.ca/sports/hockey/nhl/wayne-simmonds-retirement-1.7096357 |title='I'm done': Bruising forward Wayne Simmonds calls time on NHL career after 15 seasons |work=CBC Sports |agency=The Canadian Press |date=January 26, 2024 |access-date=January 26, 2024}}&lt;/ref&gt; 12. aprīlī viņš parakstīja simbolisku vienas dienas līgumu, lai oficiāli noslēgtu karjeru kā [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]] spēlētājs.&lt;ref&gt;{{cite web |last1=Nolan |first1=Siobhan |title=Wayne Simmonds Officially Signs One-Day Contract With Flyers |url=https://thehockeynews.com/nhl/philadelphia-flyers/players/wayne-simmonds-officially-signs-one-day-contract-with-flyers |website=The Hockey News |access-date=April 14, 2023 |date=April 12, 2024}}&lt;/ref&gt;

[[Kanādas hokeja izlase|Kanādas hokeja izlases]] sastāvā spēlējis [[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā|2017. gada Pasaules čempionātā]].
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}


{{Kanāda-aizmetnis}}
{{hokejists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Simondss, Veins}}
[[Kategorija:1988. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kanādas hokejisti]]
[[Kategorija:Losandželosas &quot;Kings&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Filadelfijas &quot;Flyers&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Našvilas &quot;Predators&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Ņūdžersijas &quot;Devils&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Bufalo &quot;Sabres&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Toronto &quot;Maple Leafs&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Ontārio dzimušie]]</text>
      <sha1>c8unyv45vto7dz7oxfb0s0fjp65gs8f</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dž. Dž. Džilindžers</title>
    <ns>0</ns>
    <id>206926</id>
    <revision>
      <id>4530914</id>
      <parentid>4436987</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T08:43:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* Privātā dzīve */ atj.</comment>
      <origin>4530914</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7455" sha1="iwlgr4gfvdhh6qi20n010zii75zrlx5" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Dž. Dž. Džilindžers
| vārds_orig = Raimonds Rupeiks
| attēls = 
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_gads = 1966
| dz_mēnesis = 3
| dz_diena = 8
| dz_vieta = {{vieta|PSRS|Kazahijas PSR|Ļeņinska|3s=Baikonura|td=Kazahstāna}}
| m_dat_alt = 
| m_gads = 
| m_mēnesis = 
| m_diena = 
| m_vieta = 
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| pilsonība = {{LAT}}
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| nodarbošanās = [[teātris|teātra]] [[režisors]], [[aktieris]]
| darbības_gadi = 1997—pašlaik
| dzīvessbiedrs = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
| dzīvesbiedrs = &lt;br&gt;
:Maija Rupeika 
:Gunita Mežule (1987—1997)
:[[Dace Rukšāne-Ščipčinska|Dace Rukšāne]] (2001—2004)
:[[Binnija Ārberga]] (2006—2010)
:[[Elīna Maligina]] (2011—2014)
:Inga Grencberga (2016—2025)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/tautaruna/slavenibas/508142-dz-dz-dzilindzers-skiras-no-ingas-grencbergas-sesta-lauliba-gala.htm|title=Dž. Dž. Džilindžers šķiras no sestās sievas|website=nra.lv|access-date=2025-12-08|language=lv}}&lt;/ref&gt;
:Linda Kalniņa (kopš 2026)
}}

'''Dž. Dž. Džilindžers''' (īstajā vārdā '''Raimonds Rupeiks''',&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.spotnet.lv/profile/?id=9377 |title=Spotnet.lv Dž. Dž. Džilindžers |access-date={{dat|2012|11|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110831084022/http://www.spotnet.lv/profile/?id=9377 |archivedate={{dat|2011|08|31||bez}} }}&lt;/ref&gt; dzimis {{dat|1966|3|8|bez}} [[Kazahijas PSR]]&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/arhivs/varbut-jasak-aplaupit-bankas-10545496 Varbūt jāsāk aplaupīt bankas?] Diena.lv&lt;/ref&gt;) ir [[latvieši|latviešu]] [[teātris|teātra]] [[režisors]] un [[aktieris]]. Saņēmis &quot;[[Spēlmaņu nakts]]&quot; balvu kā Latvijas [[Spēlmaņu nakts 2005/2006|2006. gada]] [[Gada režisors (Spēlmaņu nakts)|režisors]].

== Biogrāfija ==
Dzimis latviešu virsnieka ģimenē [[Kazahijas PSR]] (tagad [[Kazahstāna|Kazahstānā]]). Tēvs Ilgonis Rupeiks pēc demobilizēšanās no armijas 1967. gadā ar ģimeni dzīvoja Jēkabpilī un līdz aiziešanai pensijā strādāja par projektētāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:1058936&amp;#124;article:DIVL213&amp;#124;query:Ilgonis%20Rupeiks%20|title=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1058936%7Carticle:DIVL213%7Cquery:Ilgonis%20Rupeiks|website=periodika.lv|access-date=2025-12-08}}&lt;/ref&gt; R.Rupeiks bērnību pavadījis [[Jēkabpils|Jēkabpilī]], mācījies pilsētas [[Jēkabpils 3. vidusskola|3. vidusskolā]]. [[Jēkabpils Sporta skola]]s šaha nodaļā apguvis šaha spēli pie trenera [[Jānis Mileika (1936—2010)|Jāņa Mileikas]]. 17 gadu vecumā devies uz Rīgu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/sievietem/112359-rezisora-dz-dz-dzilindzera-dzive-un-ipatnibas|title=Režisora Dž. Dž. Džilindžera dzīve un īpatnības|website=Jauns.lv|access-date=2019-10-07|language=lv}}&lt;/ref&gt; No 1984. līdz 1987. gadam studējis [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskajā institūtā]], kuru nav pabeidzis, no 1993. līdz 1997. gadam — [[Latvijas Kultūras akadēmija]]s Teātra režisoru un aktieru apvienotajā kursā.

Ilgstoši strādājis [[Dailes teātris|Dailes teātrī]] (no 1997. gada). Kopš 2010. gada bija Dailes teātra galvenais režisors, no 2012. gada decembra līdz 2019. gada oktobrim bija šī teātra mākslinieciskais vadītājs.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51527821|title=Džilindžers atkāpjas no amata un paziņo par turpmākas darbības pārtraukšanu Latvijas teātros|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2019-10-07|date=2019-10-07|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Vairākkārt darbojies arī [[Liepājas teātris|Liepājas teātrī]]. [[Spēlmaņu nakts 2011/2012|2012. gada &quot;Spēlmaņu nakts&quot;]] ceremonijā viņa režisētā izrāde &quot;Pūt vējiņi!&quot; Liepājas teātrī tika atzīta par gada labāko muzikālo izrādi. Iestudējis izrādes arī [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras Drāmas teātrī]], [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Rīgas Krievu teātrī]], [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]], [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālajā teātrī]] (D. Heira &quot;Jūdas skūpsts&quot; izrāde izvirzīta „[[Spēlmaņu nakts 2007/2008|Spēlmaņu nakts]]&quot; balvai nominācijā &quot;[[Gada režisors (Spēlmaņu nakts)|Gada režisors]]&quot; 2007./2008. gada sezonā), studijteātrī &quot;[[Skatuve (teātris)|Skatuve]]&quot;, A. Puškina teātrī Maskavā.

Vairākkārt pretendējis uz gada labākā režisora balvu un vienu reizi to arī saņēmis: atzīts par [[Gada režisors (Spēlmaņu nakts)|gada labāko režisoru]] [[Spēlmaņu nakts 2005/2006|2006. gada &quot;Spēlmaņu nakts&quot;]] ceremonijā (par Dailes teātra izrādi &quot;Kaligula&quot;).

2013. gadā saņēmis [[Eduards Smiļģis|Eduarda Smiļģa]] balvu.&lt;ref&gt;[http://m.dailesteatris.lv/home/daile/project/zinojumi/403/] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304221343/http://m.dailesteatris.lv/home/daile/project/zinojumi/403/|date={{dat|2016|03|04||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2019. gada 28. septembrī Dailes teātra aktieru pārstāvju grupa izplatīja paziņojumu, kurā tika izteikta neuzticība Džilindžeram kā teātra mākslinieciskajam vadītājam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.satori.lv/article/dailes-teatra-aktieri-atklata-vestule-skaidro-situaciju-ar-dz-dz-dzilindzeru |title=Dailes teātra aktieri atklātā vēstulē skaidro situāciju ar Dž. Dž. Džilindžeru |access-date={{dat|2019|09|29||bez}} |archive-date={{dat|2019|09|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190929054822/https://www.satori.lv/article/dailes-teatra-aktieri-atklata-vestule-skaidro-situaciju-ar-dz-dz-dzilindzeru }}&lt;/ref&gt; 7. oktobrī režisors atkāpās no amata un paziņoja, ka turpmāk vairs nesaistīs savu darbību ar teātra mākslu.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

2023. gadā iznāca Džilindžera pirmā spēlfilma &quot;[[Ekstāze (2023. gada filma)|Ekstāze]]&quot;, kura ir balstīta uz [[Karīna Gleitnere|Karīnas Gleitneres]] romānu ar to pašu nosaukumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/585854-foto-video-jautra-gaisotne-nosvin-dz-dz-dzilindzera-romantiskas-spelfilmas-ekstaze-pirmizradi|title=FOTO, VIDEO: jautrā gaisotnē nosvin Dž. Dž. Džilindžera romantiskās spēlfilmas “Ekstāze” pirmizrādi|website=Jauns.lv|access-date=2023-12-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Privātā dzīve ==
Precējies septiņas reizes (ar Maiju Rupeiku, Gunitu Mežuli, [[Dace Rukšāne|Daci Rukšāni]], [[Binnija Ārberga|Binniju Ārbergu]], [[Elīna Dzelme|Elīnu Dzelmi]], Ingu Grencbergu un Lindu Kalniņu). Ir divas meitas.&lt;ref&gt;[http://nra.lv/vakara-zinas/no-otras-puses/75617-dailes-teatrim-svetki-dzilindzeram-un-resetinam-meitinas.htm Dailes teātrim svētki — Džilindžeram un Rešetinam meitiņas] NRA.lv&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.dailesteatris.lv/rezisors/218/ Dž.Dž.Džilindžers] Dailes teātris
* [https://izrades.lv/persona/dz-dz-dzilindzers-7435 Dž. Dž. Džilindžers] izrades.lv

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Džilindžers, Dž. Dž.}}
[[Kategorija:1966. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu teātra režisori]]
[[Kategorija:Latvijas Kultūras akadēmijas absolventi]]
[[Kategorija:Kazahstānā dzimušie]]
[[Kategorija:Spēlmaņu nakts balvu ieguvēji]]
[[Kategorija:Latvijas šahisti]]</text>
      <sha1>iwlgr4gfvdhh6qi20n010zii75zrlx5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>LNK Group</title>
    <ns>0</ns>
    <id>208323</id>
    <revision>
      <id>4530558</id>
      <parentid>4390518</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T14:14:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-52940-67</username>
        <id>151174</id>
      </contributor>
      <comment>/* */ gramatiskas kļūdas labojums</comment>
      <origin>4530558</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11419" sha1="5pmpyn86z3vkqag8rb083q2aite8pe7" xml:space="preserve">{{Jāuzlabo}}
{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Uzņēmuma infokaste v2
| name             = ''LNK Group''
| logo             = LNK-Group-530.jpg
| caption          = 
| type             = 
| traded_as        = 
| genre            = 
| fate             = 
| predecessor      = 
| successor        = 
| foundation       = 1988. gads
| founder          = [[Aleksandrs Milovs]]
| defunct          = 
| location_city    = 
| location_country = 
| location         = {{flaga|Latvija}} [[Skanstes iela (Rīga)|Skanstes iela]] 27, [[Rīga]], [[Latvija]]
| locations        = 
| area_served      = 
| key_people       = [[Vadims Milovs (uzņēmējs)|Vadims Milovs]], [[Artjoms Milovs]]
| industry         = Būvniecība, ražošana, inženierija, aviācijas tehnikas izmēģinājumi un izstrādes darbi, nekustamo īpašumu attīstīšana
| products         = 
| services         = 
| revenue          = 
| operating_income = 
| net_income       = 
| aum              = 
| assets           = 
| equity           = 
| owner            = 
| num_employees    = Vairāk nekā 1000&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.db.lv/finanses/bankas/pieskir-4-5-miljonu-eiro-finansejumu-lnk-group-uznemumiem-380290/ |title=Portāls db.lv |access-date={{dat|2012|12|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121012011735/http://www.db.lv/finanses/bankas/pieskir-4-5-miljonu-eiro-finansejumu-lnk-group-uznemumiem-380290 |archivedate={{dat|2012|10|12||bez}} }}&lt;/ref&gt;
| parent           = 
| divisions        = ''LNK Industries'', ''LNK Aerospace'', ''LNK Property'', ''Charity fonds''
| subsid           = 
| homepage         = http://www.lnk.lv
| footnotes        = 
| intl             = 
}}

'''''LNK Group''''' ir 1988. gadā Rīgā, Latvijā dibināta [[pārvaldītājsabiedrība]]. Pārvaldītājsabiedrības sastāvā ietilpst uzņēmumi, kas darbojas trīs galvenajos virzienos: celtniecība un ražošana (''LNK Industries''), aviācijas tehnikas aprēķins, izmēģinājumi un apkalpošana (''LNK Aerospace'') un nekustamo īpašumu attīstība (''LNK Properties''). Darbinieku skaits ''LNK Group'' uzņēmumos šodien pārsniedz tūkstoti cilvēku.

== Vēsture ==
1988. gadā inženierzinātņu doktors Aleksandrs Milovs dibināja zinātniskās ražošanas uzņēmumu ''Латвнаучкомплекс'' (latv.— Latvijas Novitātes Komplekss), kas ir kļuvis par pamatu pārvaldītājsabiedrības ''LNK Group'' izveidei. Pārvaldītājsabiedrības darbinieku bagātā pieredze un zināšanas ļāvušas jau sākuma posmā organizēt speciālu izmēģinājumu kompleksu projektēšanu un ražošanu zinātniski pētnieciskajām laboratorijām, lietot jaunākās automatizācijas sistēmas un informācijas tehnoloģijas. Paralēli attīstījās būvniecības (pirmkārt, tiltu būvniecības) un citi inženierprojekti.
Pēc PSRS sagruvuma vajadzība pēc izmēģinājumu aprīkojuma strauji samazinājās, taču šajā laikā uzkrātā pārvaldītājsabiedrības pieredze ļāva tā uzņēmumiem pārslēgties uz citiem ražošanas veidiem.
Tādā veidā, jau 1991. gadā tika noteikti kā LNK darbības pamatvirzieni, kas eksistē un attīstās līdz šai dienai, tā arī pārvaldītājsabiedrības organizācijas struktūra.
Piecu gadu laikā noformējās pārvaldītājsabiedrības uzņēmumu pamatkodols. Ar laiku tika dibināti jauni un pilnveidoti esošie uzņēmumi.
Praktiski jau no pirmajām dienām galvenās ''LNK Group'' darbības prioritātes bija ražošana, celtniecība un inženiertehniskās izstrādes. Par projektu darba pamatu tika pieņemta kompleksas pieejas stratēģija. 25 gadu pastāvēšanas laikā ''LNK Group'' kļuvis par ievērojamāko Latvijas zinātnisko ražošanas pārvaldītājsabiedrību un būtiski paplašinājis savu objektu ģeogrāfiju, realizējot tos gan Eiropas valstīs, gan arī NVS teritorijā.
Turklāt, no 1972. gada līdz pat šai dienai ''LNK Group'' pārvalda vienīgo kompāniju ([http://www.aviatest.lv (Aviatest)], kas ir sertificēta (gan pēc ES standartiem, gan arī pēc KF standartiem) aviācijas tehnikas un tās komponentu laboratorijas stendu izmēģinājumu veikšanā.

2014. gada vasarā ''LNK'' meitas uzņēmums SIA ''JD 15'' par 10,5 miljoniem EUR nopirka bankrotējušās ''[[Latvijas Krājbanka]]'' bijušo centrālo ēku Rīgā, kas ir A klases biroju ēka. To pārdēvēja par ''LNK Centre'' un izmantos ''LNK Group'' uzņēmumi savām vajadzībām un iznomās citiem.&lt;ref name=&quot;TVNET 09.09.2014&quot; /&gt;

== Šobrīd ==
Pašlaik ''LNK Group'' strādājošo skaits ir vairāk nekā 1000 darbinieku, kuri strādā trīs galvenajos virzienos:

* Celtniecība un ražošana ([http://www.lnk-industries.lv ''LNK Industries''])
''LNK Industries'' ieņem vadošo pozīciju Baltijas valstīs kompleksu ražošanas un būvniecības projektu projektēšanā un realizēšanā. Kompānijas ilggadējā pieredze, plašais zināšanu loks un inovatīva pieeja ļauj piedāvāt efektīvus risinājumus un projektu realizēšanu no A līdz Z.

Uzņēmumu grupa ''LNK Industries'' specializējas sarežģītu daudzfunkcionālu objektu būvniecībā (piemēram, jūras termināļu, tiltu un tuneļu), civilās un industriālās būvniecības sfērā.

Būtiska ''LNK Industries'' priekšrocība ir tas, ka uzņēmumu grupa veic tiltu un būvniecības metālkonstrukciju, transportieru, kuģu iekraušanas tehnikas, kā arī cita sarežģīta tehniskā aprīkojuma projektēšanas un izgatavošanas darbus, lai apgādātu objektus ar nepieciešamo izmantojot tikai iekšējos resursus (uzņēmumi Latvijas tilti, Enfort, TTS).

* Aviācijas tehnikas aprēķins, izmēģinājumi un apkalpošana [http://www.aerospace.lv (LNK Aerospace)]{{Novecojusi saite}}

1972. gadā Aleksandra Milova vadībā Rīgā tika dibināta laboratorija, kas specializējas aviācijas tehnikas (lidmašīnu, helikopteru planieri un to agregāti) stiprības izmēģinājumu veikšanā. «Aviatest» laboratorija ir kļuvusi par pamatu aviācijas virziena LNK Aerospace izveidei. LNK Aerospace apvieno četrus uzņēmumus, kas sniedz plaša spektra pakalpojumus aviācijas sfērā:
[[Aviatest LNK, Zinātniski-pētnieciskais centrs|Aviatest]] realizē aviācijas tehnikas un tās komponentu laboratorijas un stendu izmēģinājumus;
AviaTechService veic aviācijas tehnikas apkalpošanu un biļetenu piestrādes;
Centre Composite veic aviācijas konstrukciju stiprības aprēķinus;
AviaTech Bureau sniedz sertifikācijas procesa organizācijas un uzturēšanas pakalpojumus vadoties pēc ES standartiem.

* Nekustamo īpašumu attīstība [http://www.lnk-properties.lv (LNK Properties)]
LNK Properties — zīmols, zem kura ''LNK Group'' nekustamo īpašumu projektu attīstības departaments pēdējo gadu laikā realizē industriālo, tirdzniecības, biroju un dzīvojamo ēku būvniecību un attīstību turpmākai to iznomāšanai un pārdošanai.

Projektu saraksts LNK Properties (pēdējais labojums 13.02.2014):
* Alojas Biznesa Centrs, Kr. Valdemāra iela 62, Rīga, Latvija (projekts saņēma zaļo sertifikātu par ēkas atbilstību ekoloģijas normām un enerģijas taupīšanu)
* Mūkusalas Biroji, Bieķensalas iela 6, Rīga, Latvija
* Dārzciema Biroji, Dārzciema iela 60, Rīga, Latvija
* Sporta Rezidence, Sporta iela 7, Rīga, Latvija (''LNK Group'' centrālais birojs)
* Alojas Rezidence, Alojas iela 6, Rīga, Latvija
* Dienvidu Vārti I, Dārzciema iela 74, Rīga, Latvija
* Dienvidu Vārti II, Rēzeknes iela 1, Rīga, Latvija (projektēšanas stadijā)
* T/C Alojas Kvartāls, Kr. Valdemāra iela 62а, Rīga, Latvija
* T/C Draudzība, Tilta iela 32а, Rīga, Latvija
* Baltijas Industriālais Parks, Piedrujas iela 7, Rīga, Latvija
* Baltijas Loģistikas Parks, Granīta iela 15, Stopiņu novads, Latvija
* Zaubes Nams, Zaubes iela 9, Rīga, Latvija
* Lielupes Nams, Lielupes iela 18, Jūrmala, Latvija
* Kalēju Nams, Kalēju iela 39, Jūrmala, Latvija
* Ģertrūdes Nams, Ģertrūdes iela 11, Jūrmala, Latvija
* Blueberry, Muižas iela 11, Jūrmala, Latvija
* Dārzciema Nams, Strautu iela 24, Rīga, Latvija (projektēšanas stadijā)
* Briāna Nams, Briāna iela 11, Rīga, Latvija (projektēšanas stadijā)
* Hanzas Rezidence, Hanzas iela 2а, Rīga, Latvija, LV-1010
* Heart of Hanza, Hanzas iela 3b, Rīga, Latvija, LV-1010

== Struktūra ==
[[Attēls:Latv str.jpg|thumb|''LNK Group'' pārvaldītājsabiedrības struktūra]]
''LNK Group'' uzņēmumam ir klasiska pārvaldītājsabiedrības struktūra, kurā vadošā kompānija ir ražošanas, servisa un kontrolējošo uzņēmumu īpašnieks un formē savus ienākumus uz to dividenžu rēķina.
Vertikāla biznesa integrācija, centralizēta koordinēšana un funkcionāla daudzpusība rada pamatu jauktu projekta grupu izveidei, kas nepieciešams, lai realizētu kompleksus projektus no A līdz Z.

== Labdarība ==
 
2010. gadā ''LNK Group'' dibināja labdarības fondu Charity.lv (''Charity Fund''), kura darbība virzīta uz atbalsta sniegšanu fiziskām personām, kā arī izglītības, kultūras, sporta, reliģiskajām kopienām, nacionālo mazākumu sabiedrībām un pensionāriem, kuri strādājuši celtniecības jomā.

== LU fonda mecenāts ==
LNK ir Latvijas Universitātes fonda sudraba mecenāts. Starp LNK Labdarības fonda (2010) prioritātēm ir kultūras, zinātnes, izglītības atbalsts un Latvijas pilsoniskās sabiedrības attīstība. Atbalsta LU kopš 2017.gada, ziedojot basketbola attīstībai. Atbalsta virziens ir pētniecība un mācību vides attīstība.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fonds.lv/lepojamies/mecenati/sudraba-mecenati/sia-lnk-un-lnk-labdaribas-fonds/|title=SIA &quot;LNK&quot; un LNK Labdarības fonds|website=www.fonds.lv|access-date=2020-04-16|archive-date=2020-10-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20201021081816/https://www.fonds.lv/lepojamies/mecenati/sudraba-mecenati/sia-lnk-un-lnk-labdaribas-fonds/}}&lt;/ref&gt;

== Pārvaldītājsabiedrības logotips ==
Astoņskaldnis — telpiska figūra, kas sastāv no astoņām skaldnēm vienādmalu trijstūra formā, kur katra no tām var kalpot par figūras pamatu. Oktaedrs simbolizē kompānijas daudzpusību, tās uzbūves precīzumu un iekšējo sakaru spēku, kas padara struktūru nesagraujamu.

== LNK Group devīze ==
In optima forma (latv.- vislabākajā veidā no iespējamiem)

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;TVNET 09.09.2014&quot;&gt;[http://financenet.tvnet.lv/zinas/525856-bijuso_krajbankas_centralo_biroju_par_105_miljoniem_eiro_iegadajusies_lnk_group Bijušo Krājbankas centrālo biroju par 10,5 miljoniem eiro iegādājusies «LNK Group»] TVNET, 09.09.2014&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
* http://www.lnk.lv/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130605163828/http://www.lnk.lv/ |date={{dat|2013|06|05||bez}} }}
* http://www.findtm.ru/card/8/86883.html
* http://www.lnk-industries.lv/lv/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140321031827/http://www.lnk-industries.lv/lv/ |date={{dat|2014|03|21||bez}} }}
* http://www.aerospace.lv/ru/site/main {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140317200025/http://www.aerospace.lv/ru/site/main |date={{dat|2014|03|17||bez}} }}
* http://www.lnk-properties.lv/lv/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140317194825/http://www.lnk-properties.lv/lv |date={{dat|2014|03|17||bez}} }}
* https://web.archive.org/web/20140317170625/https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/lnk

[[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]]</text>
      <sha1>5pmpyn86z3vkqag8rb083q2aite8pe7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Radamels Falkao</title>
    <ns>0</ns>
    <id>210445</id>
    <revision>
      <id>4530632</id>
      <parentid>4450111</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T16:27:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4530632</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6291" sha1="7m28ywqiztzcec5pbki7nnzd49mddg4" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Radamels Falkao
| image = Radamel Falcao García en Millonarios.jpg
| image_size = 
| caption = Radamels Falkao 2024. gadā
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1986|2|10}}
| birth_place = {{vieta|Kolumbija|Santamarta}}
| currentclub = 
| clubnumber = 
| height = 177
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| youthyears1 = 2001—2005
| youthclubs1 = {{flaga|Argentīna}} [[Club Atlético River Plate|River Plate]]
| years1 = 1999—2001
| clubs1 = {{flaga|Colombia}} [[Lanceros Boyacá]]
| caps1 = 8
| goals1 = 1
| years2 = 2005—2009
| clubs2 = {{flaga|Argentīna}} [[Club Atlético River Plate|River Plate]]
| caps2 = 90
| goals2 = 34
| years3 = 2009—2011
| clubs3 = {{flaga|Portugāle}} [[F.C. Porto|Porto]]
| caps3 = 51
| goals3 = 41
| years4 = 2011—2013
| clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides &quot;Atletico&quot;|Atlético Madrid]]
| caps4 = 68
| goals4 = 52
| years5 = 2013—
| clubs5 = {{flaga|Monako}} [[AS Monaco FC|Monaco]]
| caps5 = 107
| goals5 = 65
| years6 = 2014−2015
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Manchester United FC|Mančestras United]]
| caps6 = 26
| goals6 = 4
| nationalyears1 = 2007—2023
| nationalteam1 = {{fb|Colombia}}
| nationalcaps1 = 104
| nationalgoals1 = 36
| pcupdate = {{dat|2026|10|01|sk|bez}}
| caps7 = 10
| clubs7 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]]
| goals7 = 1
| years7 = 2015−2016
| caps8 = 34
| clubs8 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;]]
| goals8 = 19
| years8 = 2019−2021
| clubs9 = {{flaga|Spānija}} [[Rayo Vallecano]]
| years9 = 2021−2024
| caps9 = 71
| goals9 = 9
| clubs10 = {{flaga|Kolumbija}} [[Millonarios F.C.|Millonarios]]
| years10 = 2024—2026
| caps10 = 35
| goals10 = 12
}}
'''Radamels Falkao Garsija Sarate''' ({{val|es|Radamel Falcao García Zárate}}; dzimis {{dat|1986|2|10}}) ir kolumbiešu [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, [[Kolumbijas futbola izlase]]s dalībnieks.

Profesionāļa karjeru sācis dzimtajā Kolumbijā ''Lanceros Boyacá'' kluba sastāvā (aizvadīja tikai astoņas spēles, kurās guva vienus vārtus). 2005. gadā sāka karjeru Argentīnas klubā ''[[Club Atlético River Plate|River Plate]]'', 2008. gadā kluba sastāvā izcīnīja uzvaru Argentīnas ''Primera División'' turnīrā. 2009. gadā pārgāja uz Portugāles līgas ''[[F.C. Porto|Porto]]''. Tā sastāvā 2010.—2011. gada sezonā guva uzvaru Portugāles čempionātā, Portugāles kausa izcīņā (vēl šajā turnīrā uzvarēts 2009.—2010. gada sezonā), Portugāles Superkausa izcīņā (uzvarēts arī 2010. gadā), kā arī svinēta uzvara [[UEFA Eiropas līga|UEFA Eiropas līgā]]. 2011. gadā Falkao pārgāja uz Spānijas ''[[La Liga]]'' klubu [[Madrides &quot;Atletico&quot;]]. Tā sastāvā tika uzvarēts 2011.—2012. gada Eiropas līgā un 2012. gada UEFA Superkausā. Pēc 2012.—2013. gada sezonas pārgāja uz Francijas čempionāta klubu ''[[AS Monaco FC|Monaco]]''.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=http://www.asm-fc.com/en/news/team/agreement-with-atletico-madrid-for-radamel-falcao|title=Monaco agree deal with Atlético Madrid for Falcao|date=31 May 2013|accessdate=31 May 2013|publisher=AS Monaco|archiveurl=https://archive.today/20130615054640/http://www.asm-fc.com/en/news/team/agreement-with-atletico-madrid-for-radamel-falcao|archivedate={{dat|2013|06|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=http://www.espn.co.uk/football/sport/story/209948.html|title=Monaco confirm £50m Falcao signing|date=31 May 2013|accessdate=31 May 2013|publisher=ESPN.co.uk|archive-date={{dat|2013|10|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20131005001940/http://www.espn.co.uk/football/sport/story/209948.html}}&lt;/ref&gt;

Falkao divas sezonas pēc kārtas bijis Eiropas līgas rezultatīvākais spēlētājs (2011, 2012). 2010.—2011. gada sezonā pārspēja [[Jirgens Klinsmans|Jirgena Klinsmana]] rekordu (15 vārti) par vienā sezonā Eiropas mēroga sacensībās gūtajiem vārtiem (17 vārti). 2012. gadā ''[[The Guardian]]'' viņu ierindoja 6. vietā pasaules 100 labāko futbolistu sarakstā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.guardian.co.uk/football/datablog/2012/dec/24/world-best-footballers-top-100-list|title=The world's best footballers: the top 100 list|publisher=''[[The Guardian]]''|accessdate={{dat|2013|1|2||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Pirmajos gados ''River Plate'' komandā Falkao īslaicīgi studēja žurnālistiku [[Palermo Universitāte|Palermo Universitātē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eltiempo.com/archivo/documento/cms-7295310|title=En Colombia se vive la 'Falcaomanía'|last=Tiempo|first=Redaccion El|website=El Tiempo|access-date=2026-04-04|date=2010-02-20|language=spanish}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
'''Porto'''

* [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles Premjerlīga]]: 2010—11
* [[Portugāles kauss futbolā]]: 2009—10, 2010—11
* [[Supertaça Cândido de Oliveira]]: 2010, 2011
* [[UEFA Eiropas līga]]: 2010—11

'''Atlético Madrid'''

* [[Copa del Rey]]: 2012—13
* UEFA Eiropas līga: 2011—12
* [[UEFA Superkauss]]: 2012

'''Monaco'''

* [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līga]]: [[2016.—2017. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2016—17]]

'''Individuālie sasniegumi'''

* [[UEFA Eiropas līga]]s labākais vārtu guvējs: 2010—11, 2011—12

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
*[https://web.archive.org/web/20121103013845/http://www.clubatleticodemadrid.com/Web/gestion/Jugadores/FichaTecnica1_EN.php?jug=1023&amp;equ=200&amp;previo=1 Madrides &quot;Atletico&quot; profils]

{{Kolumbijas futbolists-aizmetnis}}
{{Kolumbijas futbola izlase - FIFA 2018}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Falkao, Radamels}}
[[Kategorija:1986. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kolumbijas futbolisti]]
[[Kategorija:Kolumbijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Porto spēlētāji]]
[[Kategorija:Madrides &quot;Atletico&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:AS Monaco FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Manchester United F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Galatasaray&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Rayo Vallecano spēlētāji]]
[[Kategorija:Buenosairesas &quot;River Plate&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>7m28ywqiztzcec5pbki7nnzd49mddg4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Azbests</title>
    <ns>0</ns>
    <id>212467</id>
    <revision>
      <id>4530784</id>
      <parentid>3535260</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T20:48:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */ vikisaite</comment>
      <origin>4530784</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6701" sha1="p4exsq61no40lsds67pfho1lfqlv9yq" xml:space="preserve">[[Attēls:Asbestos fibres.jpg|thumb|250px|Tremolīta azbesta šķiedras]]
'''Azbests''' ({{val|el|ἄσβεστος}}, ''asbestos'' — 'nepārtraukts', 'pastāvīgs')&lt;ref&gt;Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca. R:, Norden AB, 2001, 89. lpp. {{ISBN|9984-9383-5-2}}&lt;/ref&gt; ir [[silikāti|silikātu]] klases smalkšķiedrainu [[minerāls|minerālu]] grupa. Tiem ir dažāds ķīmiskais un mineraloģiskais sastāvs, bet visiem ir raksturīga [[šķiedra|šķiedraina]] struktūra, turklāt šķiedras viegli sašķeļas mazākās ļoti sīkās šķiedriņās ar diametru daži mikroni, bet garumu pat līdz vairākiem centimetriem.&lt;ref&gt;N. Ņikuļins. Elektrotehnisko materiālu mācība. R:, Zvaigzne, 1988, 80.—81. lpp.&lt;/ref&gt; Azbesta šķiedras ir higroskopiskas ([[ūdens]] tās [[slapināšana|slapina]]), kaut arī ūdeni azbests neuzsūc. Azbests kūst apmēram 1450 °C temperatūrā, taču jau pie 450 °C no azbesta sāk izdalīties ķīmiski saistītais ūdens, tādēļ azbesta šķiedras kļūst mehāniski neizturīgas. Azbestam līdzīgas minerālšķiedras var iegūt arī mākslīgi; tās var saturēt [[fluors|fluoru]].

== Iedalījums ==
=== Hrizotilazbests ===
Hrizotilazbests&lt;ref&gt;[http://termini.lza.lv/term.php?term=hrizotilazbests&amp;list=hrizotilazbests&amp;lang=LV Akadēmiskā terminu datubāze — hrizotilazbests]&lt;/ref&gt; (arī krizotila azbests vai baltais azbests; CAS Nr. 12001-29-5) pēc ķīmiskā sastāva ir [[magnija silikāts]] 3MgO·2SiO&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;·2H&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;O ([[hrizotils]]), kas pieder pie [[serpentīns|serpentīnu]] grupas minerāliem, tādēļ to sauc arī par serpentīna azbestu. Hrizotilazbests ir izturīgs sārmainās vidēs, bet skābā vidē pamazām sairst, veidojot amorfu [[silīcija dioksīds|silīcija dioksīdu]] — tas ierobežo šī azbesta pielietojumu. Agrāk (valstīs, kur azbesta lietošana ir atļauta, arī mūsdienās) tieši šo azbesta veidu plaši izmantoja ugunsizturīgu audumu un azbestcementa izstrādājumu (cauruļu, [[šīferis|šīfera]] lokšņu) izgatavošanai. Hrizotilazbestu sīkāk iedala α- un β-hrizotilazbestā (to sauc arī par kalnu liniem); pie hrizotilazbesta pieskaita arī reti sastopamo [[pikrolīts|pikrolītu]]. Arī [[Latvija|Latvijā]] dažādos izstrādājumos sastopamais azbests ir galvenokārt no [[Urāli]]em vai [[Kazahija]]s padomju laikā ievestais hrizotilazbests.

=== Amfibolazbesti ===
Šie azbesti ir sarežģīta sastāva silikāti ([[amfiboli|amfibolu]] grupas minerāli), kuru fiziskās un mehāniskās īpašības ir līdzīgas hrizotilazbesta īpašībām (parasti sliktākas), taču amfiboli ir izturīgi skābās vidēs. Amfibolazbesti daudz grūtāk izdalās no cilvēka organisma, ja ir tur nonākuši, tādēļ tie ir bīstamāki veselībai. Turklāt amfibolu putekļi satur daudz īsākas šķiedras, nekā hrizotila jeb serpentīna azbests, tādēļ tie vieglāk un dziļāk nonāk plaušās.

* [[krokidolīts|krokidolīta]] azbests (zilais azbests; CAS Nr. 12001-28-4). Pieder pie sārmainajiem amfiboliem, kas satur [[nātrijs|nātriju]]; pie tiem pieskaita arī [[redžikīts|redžikītu]], [[rodusīts|rodusītu]], dažus [[arfvedsonīts|arfvedsonīta]] paveidus.
* citi sārmus saturošie amfiboli ([[rihterīts]]).
* [[tremolīts|tremolīta]] azbests (tremolītazbests; CAS Nr. 77536-68-6)
* [[aktinolīts|aktinolīta]] azbests (aktinolītazbests; CAS Nr. 77536-66-4), [[bisolīts]]. Tremolīts un aktinolīts ir [[kalcijs|kalciju]] saturoši amfiboli.
* [[amozīts|amozīta]] azbests (brūnais azbests; CAS Nr. 12172-73-5).
* [[antofilīts|antofilīta]] azbests (antofilītazbests; CAS Nr. 77536-67-5). Amozīts un antofilīts ir [[magnijs|magniju]] un dažreiz arī [[dzelzs|dzelzi]] saturoši minerāli; pie šiem azbestiem pieder arī [[kumingtonīts]].

== Bioloģiskā iedarbība ==
[[Attēls:Anthophyllite asbestos SEM.jpg|thumb|250px|Antofilīta azbesta kristāli [[elektronu mikroskops|elektronu mikroskopā]]]]
Azbesta sīkās, trauslās šķiedras var nonākt organismā caur [[āda|ādu]] un izraisīt tā saucamās &quot;azbesta kārpas&quot;. Dzerot ūdeni, kas bijis kontaktā ar azbestu, [[kuņģis|kuņģī]] nonākušās šķiedras spēj izkļūt cauri tā sieniņai un nonākt [[asinis|asinīs]] un vēlāk citos orgānos. Tomēr visbīstamākā ir azbesta [[putekļi|putekļu]] ieelpošana, jo tie rada plaušu [[azbestoze|azbestozi]] un ilgākā laikā var izraisīt ļaundabīgus audzējus (ir kancerogēni).&lt;ref&gt;Вредные химические вещества. Неорганические соединения элементов I-IV групп. Справочник. Л., &quot;Химия&quot;, 1988, 380.—386. lpp {{ru ikona}}&lt;/ref&gt; Azbesta šķiedrainie putekļi, atšķirībā no citiem (sfēriskas formas) putekļiem, praktiski nespēj izdalīties no [[plaušas|plaušām]], uzkrājas tajās un ar [[limfa]]s plūsmu nonāk arī [[pleira]]s dobumā. Azbesta daļiņu fagocitoze ir neefektīva, jo asie kristāli caurdur [[fagocīts|fagocītu]] membrānas. Attīstoties azbestozei, plaušās veidojas tā saucamie azbesta ķermenīši, kas ir azbesta daļiņas, kuras iekapsulētas ar dzelzi bagātā želejveida substrātā. Šādā veidā organisms izolē azbesta agresīvās virsmas. Azbestoze paaugstina saslimšanas ar [[tuberkuloze|tuberkulozi]] risku. Ilgstošs kontakts ar azbestu (15—20 gadu laikā) paaugstina [[plaušu vēzis|plaušu vēža]] un citu orgānu ļaundabīgu audzēju attīstības risku. Sevišķi šo risku palielina vienlaicīga [[smēķēšana]]. Azbests (it sevišķi amfibolazbesti) veicina reta, ārkārtīgi  ļaundabīga audzēja — [[mezotelioma]]s — attīstību.

==Izmantošana ==
Izmanto par karstumizturīgu materiālu, no kura var izgatavot audumus, karstumizturīgas detaļas  vai pievienot citiem materiāliem celtniecībā (sk. [[azbestcements]]), automobiļu un raķešu būvē. Lieto arī par [[elektriskais izolators|izolācijas]] materiālu [[elektrotehnika|elektrotehnikā]] (galvenokārt hrizotilazbestu). [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] azbestu saturošu materiālu izmantošana aizliegta kopš {{dat|2005|01|01|Ģ}}.&lt;ref&gt;[http://www.vdi.lv/files/da_prasibas_darba_ar_azbestu.pdf Darba aizsardzības prasības darbā ar azbestu]&lt;/ref&gt;

== Ārējās saites ==
*[http://azbests.lv/ Azbests - mīti un fakti]
*[http://osha.lv/lv/publications/docs/azbests.pdf Azbests — draugs vai slēptais ienaidnieks?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160331122826/http://osha.lv/lv/publications/docs/azbests.pdf |date={{dat|2016|03|31||bez}} }}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{commonscat|Asbestos|azbesti}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Silikātu minerāli]]
[[Kategorija:Šķiedras]]</text>
      <sha1>p4exsq61no40lsds67pfho1lfqlv9yq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Suiti</title>
    <ns>0</ns>
    <id>218269</id>
    <revision>
      <id>4530913</id>
      <parentid>4484466</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T08:07:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4530913</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6460" sha1="lxt6dt2nvetk7j8je7niokp3ecjcew0" xml:space="preserve">{{Tautas infokaste
|attēls=[[Attēls:Suitu karogs.png|250px|border|Suitu karogs]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;[[Suitu karogs]]&lt;/small&gt;
|tauta= Suiti
|skaits=~2500
|vieta={{LVA}}
|valoda=[[latviešu valoda]]
|reliģija=[[katolicisms]]
|grupas=
|radi=
}}
'''Suiti''' ir [[Kurzeme]]s rietumos dzīvojoša [[latvieši|latviešu]] [[subetniskā grupa]]. Apdzīvo galvenokārt [[Ventspils novads|Ventspils novada]] [[Jūrkalnes pagasts|Jūrkalnes pagastu]], kā arī [[Kuldīgas novads|Kuldīgas novada]] [[Alsungas pagasts|Alsungas]] un [[Gudenieku pagasts|Gudenieku pagastu]]. Ticīgie suiti ir galvenokārt [[katolicisms|katoļi]]. Suitu kultūrtelpa 2008. gadā iekļauta [[Latvijas kultūras kanons|Latvijas kultūras kanonā]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Suitu kultūrtelpa |author= Anita Vaivade |publisher= [[Latvijas kultūras kanons]] |url= http://kulturaskanons.lv/lv/1/4/149/ |accessdate= 2018. gada 5. janvārī |archiveurl= https://web.archive.org/web/20170104025646/http://www.kulturaskanons.lv/lv/1/4/149 |archivedate= {{dat|2017|01|04||bez}} }}&lt;/ref&gt; bet 2009. gadā — [[UNESCO Nemateriālais kultūras mantojums|UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma]] sarakstā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Suitu kultūrtelpa |publisher= [[UNESCO]] |url= https://kulturaskanons.lv/archive/suitu-kulturtelpa/ |accessdate= 2015. gada 13. oktobrī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Suiti UNESCO pasaules mantojuma sarakstā |author=Imants Vīksne |date= 2009. gada 2. oktobris |publisher= [[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url= http://nra.lv/latvija/3776-suiti-unesco-pasaules-mantojuma-saraksta.htm |accessdate= 2015. gada 13. oktobrī}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Suitu kā [[etnogrāfija|etnogrāfiski]] un kulturāli atšķirīgas kopienas veidošanās saistāma ar [[Šverini|fon Šverinu]] dzimtu, kam no 1574. līdz 1738. gadam piederēja vairākas [[muiža]]s [[Alsungas draudzes novads|Alšvangas draudzes novadā]].&lt;ref&gt;[http://www.suitunovads.lv/lv/vesture/ Suitu novada vēsture]&lt;/ref&gt; 1623. gadā dzimtas mantinieks [[Johans Ulrihs fon Šverins]] [[Viļņa|Viļņā]] apprecējās ar [[Romas Katoļu baznīca|katoļu]] [[muižniecība|muižnieku]] meitu Barbaru Konarsku un pēc laulības nosacījumiem pārgāja katoļticībā. Johana Ulriha tēvs [[luterāņi|luterānis]] Jēkabs dēla pāriešanu citā konfesijā neatbalstīja un precētais pāris Alšvangā atgriezās tikai pēc tēva nāves 1632. gadā. Tā kā kopš 1617. gada Kurzemē atkal bija atļauti katoļu dievkalpojumi, Alšvangas mantinieks savu muižu iedzīvotājus un [[dzimtbūšana|dzimtcilvēkus]] intensīvi sāka pievērst katoļticībai. 1625. gadā uzceltā [[Alsungas Svētā Miķeļa Romas katoļu baznīca|Alšvangas baznīca]] tika atdota katoļiem, luterāņu mācītāji tika padzīti, uz Alšvangu palīgā tika uzaicināti [[jezuīti]]. Katoļticībai tika pievērsti iedzīvotāji visās fon Šverinam tajā laikā piederošajās muižās: [[Alšvanga|Alšvangā]] ''(Aliswanges)'', [[Adze|Adzē]] ''(Adze)'', [[Basu muiža|Basos]] ''(Bassen)'', Deksnē ''(Dexen)'', [[Gudenieki|Gudeniekos]] ''(Gudden)'', [[Grāveri (Alsungas novads)|Grāveros]] ''(Grawen)'', Dūrē ''(Duhren)'' un [[Jūrkalne|Jūrkalnē]] ''(Feliksberg)'', bet vēlāk arī [[Reģi|Reģu]] ''(Rese)'', [[Basi|Biržu]] ''(Byrszen)'' un [[Almāle]]s ''(Almalen)'' muižās, kas 17. gadsimtā Šveriniem vēl nepiederēja.

Citi muižnieki sākotnēji pret Šverina darbibu izturējušies iecietīgi, bet pēc mācītāju izraidīšanas strīds nonāca līdz [[Polijas karalis|Polijas]]-[[Lietuvas valsts vadītāji|Lietuvas]] karalim [[Vladislavs IV|Vladislavam IV]], kas gan Alšvangas, gan Feliksbergas baznīcas apstiprināja katoļiem. Naids starp Šveriniem un citiem muižniekiem luterāņiem kļuva tik liels, ka 1637. gada maijā apkārtējo muižu īpašnieki Johanu izvilināja uz Reģu pili, kur tam tika iedota inde. Johans mira pa ceļam uz Alšvangu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.suitunovads.lv/lv/celjotajiem/ciemos_pie_suitiem/ |title=Ciemos pie suitiem |access-date={{dat|2013|03|17||bez}} |archive-date={{dat|2021|01|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210125013128/https://www.suitunovads.lv/lv/celjotajiem/ciemos_pie_suitiem/ }}&lt;/ref&gt;

Apkārtējo luterāņu attieksme pret alšvangiešiem bija diezgan neiecietīga, un tās īpašnieka ļaudis tika saukti par „Šverina svītu”. Ar laiku šis apzīmējums tika attiecināts arī uz dzimtļaudīm un pakāpeniski kļuva par pašnosaukumu „suiti”. Arī vēlākos laikos, pašizolējoties no apkārtējiem luterāņu apvidiem, suitu apdzīvotajos pagastos tika saglabāts ļoti savdabīgs dzīvesveids ar savu unikālu kultūrvidi un identitāti. 19. gadsimta beigās notika [[Kurzeme]]s pašvaldību reforma, kuras gaitā [[Alsungas draudzes novads|Alšvangas draudzes novada]] muižu pagastus (Alšvangas, Fēliksbergas, Grāveru, Blintenes, Gudenieku, Jaunās muižas, Basu, Biržu, Almāles, Adzu, Reģu, Labraga un Stirnu muižas, kā arī Alšvangas pastorātu) apvienoja un izveidoja četrus: [[Alšvangas pagasts|Alšvangas]], [[Basu pagasts|Basu]], [[Pilsberģes pagasts|Pilsberģes]] un [[Gudenieku pagasts|Gudenieku]] pagastus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.suitunovads.lv/lv/suitu_novada_veidosana/ |title=Suitu novada veidošana |access-date={{dat|2013|03|17||bez}} |archive-date={{dat|2013|01|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130117200700/http://www.suitunovads.lv/lv/suitu_novada_veidosana/ }}&lt;/ref&gt; Mūsdienās suitu apdzīvotā teritorija ietver Alsungas, Jūrkalnes un Gudenieku pagastus.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20150218233203/http://www.suitunovads.lv/lv/vesture/senie_uzvardi/ Suitu novads] {{lv ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20150218182718/http://www.suitunovads.lv/lv/vesture/senie_vardi/ Senie suiti vārdi] {{lv ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20150218233203/http://www.suitunovads.lv/lv/vesture/senie_uzvardi/ Senie suiti uzvārdi] {{lv ikona}}
* Dace Ezera. [http://nra.lv/maja/152738-tur-svetu-suitu-godu.htm „Tur svētu suitu godu”] {{lv ikona}}. [[Neatkarīgā Rīta Avīze]]. 2015. gada 13. oktobris. Skatīts: 2015. gada 13. oktobrī.

{{tauta-aizmetnis}}
{{Latvijas kultūras kanons}}

[[Kategorija:Suiti]]
[[Kategorija:Latvijas kultūras kanonā ietvertās vērtības]]
[[Kategorija:Cilvēces nemateriālās kultūras mantojums]]
[[Kategorija:Kurzeme]]</text>
      <sha1>lxt6dt2nvetk7j8je7niokp3ecjcew0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Humpi Koneru</title>
    <ns>0</ns>
    <id>228800</id>
    <revision>
      <id>4530507</id>
      <parentid>4521438</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T12:01:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Uldis s</username>
        <id>26307</id>
      </contributor>
      <comment>/* Biogrāfija */</comment>
      <origin>4530507</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11580" sha1="lc2jf2dm94rqj39iuli80f7jfje5hle" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Humpi Koneru
|     vārds_orig = ''కోనేరు హంపీ''
|         attēls = Koneru Humpy.jpg
|     att_izmērs = 220px
|  att_nosaukums = Humpi Koneru 2006. gadā
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1987
|     dz_mēnesis = 03
|       dz_diena = 31
|       dz_vieta = {{vieta|Indija|Āndhra Pradēša}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{IND}}
|   nodarbošanās = [[šahs|šahiste]]
|        dzimums = S
}}

'''Humpi Koneru''' ({{val-te|కోనేరు హంపీ}}; {{val-en|Humpy Koneru}}; dzimusi {{dat|1987|03|31|L}}, [[Āndhra Pradēša|Āndhra Pradēšā]], [[Indija|Indijā]]) ir [[Indija]]s [[starptautiskais lielmeistars|starptautiskā lielmeistare]] [[šahs|šahā]] (GM 2002).

== Biogrāfija ==
Šahu iemācījusies spēlēt piecu gadu vecumā. Savas šahistes karjeras sākumā četras reizes uzvarējusi Pasaules junioru čempionātos šahā: U10 (1997), U12 (1998), U14 (2000) un U20 (2001) vecuma grupās. 2000. gadā uzvarējusi arī [[Āzija]]s junioru šaha čempionātos.

2002. gadā turnīrā [[Budapešta|Budapeštā]] izpildījusi vīriešu lielmeistara normu, kļūstot par visu laiku jaunāko sievieti, kurai piešķirts lielmeistara (GM) nosaukums.&lt;ref&gt;[http://www.chessbase.com/newsdetail.asp?newsid=333 Humpy beats Judit Polgar by three months]&lt;/ref&gt;.

2003. gadā [[Kalkuta|Kalkutā]] izcīnījusi [[Āzijas čempionāts šahā|Āzijas čempiones nosaukumu šahā]]. 2004. gadā [[Elista|Elistē]] piedalījusies [[2004. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules čempionātā šahā sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas]], kur tikusi līdz pusfinālam, kurā zaudējusi [[Jekaterina Kovaļevska|Jekaterinai Kovaļevskai]].&lt;ref&gt;[http://www.mark-weeks.com/chess/a4wo$wix.htm 2004 FIDE Knockout Matches]&lt;/ref&gt; Lielu panākumu guvusi 2005. gadā prestižajā [[FIDE]] turnīrā «Ziemeļu [[Urāli|Urālu]] kauss», kur apsteigusi tādas pazīstamas šahistes kā [[Sjui Juihua]], [[Aleksandra Kosteņuka]] un [[Antoaneta Stefanova]] un izcīnījusi 1. vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.chessbase.com/newsdetail.asp?newsid=2507 |title=North Urals Cup 2005: Humpy wins, Xu Yuhua second |access-date={{dat|2013|07|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121109015505/http://chessbase.com/newsdetail.asp?newsid=2507 |archivedate={{dat|2012|11|09||bez}} }}&lt;/ref&gt;

2008. gadā [[Naļčika|Naļčikā]] atkal iekļuvusi [[2008. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules čempionāta]] pusfinālā, kur zaudējusi [[Hou Jifaņa|Hou Jifaņai]].&lt;ref&gt;[http://www.mark-weeks.com/chess/a8wo$wix.htm 2008 FIDE Knockout Matches]&lt;/ref&gt; 2009. gadā uzvarējusi FIDE Grand Prix turnīru ciklā un izcīnījusi tiesības sacensties [[2011. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|mačā par Pasaules čempiones nosaukumu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.chessbase.com/newsdetail.asp?newsid=5301 |title=Istanbul: Humpy wins Women Grand Prix |access-date={{dat|2013|07|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121109191121/http://chessbase.com/newsdetail.asp?newsid=5301 |archivedate={{dat|2012|11|09||bez}} }}&lt;/ref&gt;
Šis mačs notika 2011. gadā [[Tirāna|Tirānā]] un beidzās ar toreizējās Pasaules čempiones Hou Jifaņas pārliecinošu uzvaru 5½ : 2½ (+3 -0 =5).&lt;ref&gt;[http://www.chessbase.com/newsdetail.asp?newsid=7700 WWCC R08: Draw, Hou Yifan retains World Championship title]&lt;/ref&gt;

2015. gadā [[Soči|Sočos]] [[2015. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules sieviešu šaha čempionātā pēc izslēgšanas sistēmas]] Humpi Koneru bija reitingfavorīte, tomēr ceturtdaļfinālā zaudēja [[Ukraina]]s šahistei [[Marija Muzičuka|Marijai Muzičukai]] ar 1½:2½. Šajā pašā gadā Indijas izlases sastāvā [[Pasaules komandu šaha čempionāts|Pasaules komandu šaha čempionātā]] [[Čendu]] pie 1. galdiņa izcīnījusi 5½ punktus no 9 iespējamajiem (+4, =3, -2).

2018. gadā [[Hantimansijska|Hantimansijskā]] [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (turnīrs)|Pasaules šaha čempionātā sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas]] 1. kārtā uzvarējusi [[Hajata Toubala|Hajatu Toubalu]], bet 2. kārtā zaudējusi [[Jolanta Zavadzka|Jolantai Zavadzkai]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://ugra2018.fide.com/pairings/ |title=Women’s World Championship 2018 |access-date={{dat|2018|11|07||bez}} |archive-date={{dat|2018|11|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181128122945/https://ugra2018.fide.com/pairings/ }}&lt;/ref&gt;

2019. gada septembrī Skolkovā ([[Maskavas apgabals]]) uzvarējusi FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://chesspro.ru/tournaments/women_grand_prix_skolkovo19 |title=ChessPro. Women's Grand Prix. Сколково, Россия 2019. Все о турнире |access-date={{dat|2019|09|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190823051712/https://chesspro.ru/tournaments/women_grand_prix_skolkovo19 |archivedate={{dat|2019|08|23||bez}} }}&lt;/ref&gt; 2019. gada decembrī [[Maskava|Maskavā]] uzvarējusi Pasaules sieviešu ātrā šaha čempionātā.&lt;ref&gt;[https://chesspro.ru/tournaments/world_rapid_blitz_ch19 ChessPro. Чемпионат мира по рапиду и блицу. Москва 2019. Все о турнире]&lt;/ref&gt; 2020. gada februārī [[Sentluisa|Sentluisā]] uzvarējusi starptautiskajā sieviešu šaha turnīrā ''Cairns Cup''.&lt;ref&gt;[https://www.chessgames.com/perl/chess.pl?tid=98600 Cairns Cup (2020)]&lt;/ref&gt;

Pārstāvējusi Indijas komandu [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādē]] un [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] izcīnījusi bronzas medaļu komandu vērtējumā.&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr653632.aspx?lan=1&amp;art=20&amp;fed=IND&amp;flag=30 44th Olympiad Chennai 2022 Open]&lt;/ref&gt;

2022. gada oktobrī [[Monako]] [[2023. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|ceturtdaļfināla pretendenšu mačā]] zaudējusi [[Anna Muzičuka|Annai Muzičukai]] ar rezultātu 3½:4½.&lt;ref&gt;[https://www.chess.com/events/2022-2023-fide-womens-candidates Women&amp;#039;s Candidates Tournament 2022-2023: All The Information - Chess.com]&lt;/ref&gt; 2022. gada decembrī [[Almati]] izcīnījusi 2. vietu Pasaules šaha ātrspēles čempionātā sievietēm.&lt;ref&gt;[http://chess-results.com/tnr706384.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;fed=KAZ&amp;flag=30 2022 FIDE World Rapid &amp; Blitz Championship Blitz Women]&lt;/ref&gt;

2023. gada februārī [[Minhene|Minhenē]] izcīnījusi 2. vietu FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.&lt;ref&gt;[http://chess-results.com/tnr724936.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;flag=30 FIDE Women GP Series 2022-23 - Munich]&lt;/ref&gt; 2023. gada aprīlī [[Ņūdeli|Ņūdelī]] ieņēmusi 6. vietu FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.&lt;ref&gt;[http://chess-results.com/tnr742706.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30 FIDE Women's Grand Prix 2022/23 - Third Leg, New Delhi]&lt;/ref&gt; 2023. gada augustā [[Baku]] piedalījusies FIDE Pasaules kausa izcīņā sievietēm, kurā 4. kārtā piekāpusies [[Bela Hotenašvili|Belai Hotenašvili]].&lt;ref&gt;[https://worldcup2023.fide.com/en/tree Women's Chess World Cup 2023]&lt;/ref&gt; 2023. gada decembrī [[Samarkanda|Samarkandā]] izcīnījusi 2. vietu Pasaules ātrā šaha čempionātā sievietēm.&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr864424.aspx?lan=1&amp;art=0&amp;turdet=YES 2023 World Rapid Womens]&lt;/ref&gt;

2024. gada aprīlī [[Toronto]] dalījusi 2.-4. vietu [[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempionāta pretendenšu turnīrā]] (pēc papildu rādītājiem bijusi otrā).&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr918852.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;flag=30 FIDE Women’s Candidates Tournament 2024]&lt;/ref&gt; 2024. gada novembrī [[Šimkenta|Šimkentā]] dalījusi 5.-6. vietu FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.&lt;ref&gt;[https://womengrandprix.fide.com/tpost/vbpz62rlz1-fide-wgp-shymkent-goryachkina-clinches-v FIDE WGP Shymkent: Goryachkina clinches victory]&lt;/ref&gt; 2024. gada decembrī [[Ņujorka|Ņujorkā]] uzvarējusi Pasaules ātrā šaha čempionātā sievietēm.&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr1074691.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30 FIDE Women’s World Rapid Championships 2024]&lt;/ref&gt;

2025. gada februārī [[Monako]] izcīnījusi 2. vietu FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr1099307.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;flag=30 FIDE Women's Grand Prix 2024/2025 - Monaco]&lt;/ref&gt; 2025. gada aprīlī [[Pune|Punē]] uzvarējusi FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.&lt;ref&gt;[https://www.chessgames.com/perl/chess.pl?tid=134313 Pune Women's Grand Prix (2025)]&lt;/ref&gt; 2025. gada jūnijā [[Sentluisa|Sentluisā]] izcīnījusi 5. vietu starptautiskajā lielmeistaru šaha turnīrā ''Cairns Cup''.&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr1196638.aspx?lan=1&amp;art=4 Cairns Cup 2025]&lt;/ref&gt; 2025. gada jūlijā [[Batumi]] izcīnījusi 2. vietu FIDE Pasaules kausa izcīņā sievietēm un iekļuvusi Pasaules šaha čempionāta pretendenšu turnīrā.&lt;ref&gt;[https://womenscup2025.fide.com/results/ Results &amp;#8211; FIDE Women&amp;#039;s World Cup 2025 &amp;#8211; Batumi, Georgia]&lt;/ref&gt; 2025. gada decembrī [[Doha|Dohā]] izcīnījusi 3. vietu Pasaules ātrā šaha čempionātā sievietēm.&lt;ref&gt;[https://s2.chess-results.com/tnr1313075.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30&amp;SNode=S0 FIDE Women’s World Rapid Championship 2025]&lt;/ref&gt;

2026. gada augustā [[Sentluisa|Sentluisā]] ierindojusies 8. vietā starptautiskajā lielmeistaru šaha turnīrā ''Cairns Cup''.&lt;ref&gt;[https://saintlouischessclub.org/event/2026-cairns-cup/ One of the strongest female super-tournaments in the world returns in 2026 with the sixth edition of the Cairns Cup!]&lt;/ref&gt;

2026. gada septembrī [[Samarkanda|Samarkandā]] Indijas izlases sastāvā izcīnījusi bronzas medaļu [[46. šaha olimpiāde|sieviešu šaha olimpiādē]] un individuālo bronzas medaļu pie 1. galdiņa.&lt;ref&gt;[https://s3.chess-results.com/tnr1469896.aspx?lan=1&amp;art=20&amp;fed=IND&amp;turdet=YES&amp;flag=30&amp;SNode=S0 46th Chess Olympiad Samarkand 2026 Women]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://s1.chess-results.com/tnr1469896.aspx?lan=1&amp;art=0&amp;turdet=YES&amp;flag=30&amp;SNode=S0 |title=46th Olympiad Chennai 2026 Women – Board-prizes (Final Ranking after 11 Rounds)]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
* {{citation
 | title=Humpi Koneru
 | url=http://ratings.fide.com/card.phtml?event=5008123
 | nopp=false}} šahista profils vietnē fide.com
* {{citation
 | title=Humpi Koneru
 | url=http://www.chessgames.com/perl/chessplayer?pid=49497
 | nopp=false}} šahista profils vietnē chessgames.com
* {{citation
 | title=Humpi Koneru
 | url=http://www.365chess.com/players/Koneru_Humpy
 | nopp=false}} šahista profils vietnē 365chess.com
* {{citation
 | title=Humpi Koneru
 | url=http://chesstempo.com/gamedb/player/107632
 | nopp=false
 | accessdate={{dat|2013|07|10||bez}}
 | archiveurl=https://web.archive.org/web/20191024175123/https://chesstempo.com/gamedb/player/107632
 | archivedate={{dat|2019|10|24||bez}}
 }} šahista profils vietnē chesstempo.com
* {{citation
 | title=Humpi Koneru
 | url=http://www.olimpbase.org/playersw/bjblhjjd.html
 | nopp=false}} šahista profils vietnē olimpbase.org (Pasaules šaha olimpiādes)
* {{citation
 | title=Humpi Koneru
 | url=http://www.olimpbase.org/playersv/bjblhjjd.html
 | nopp=false}} šahista profils vietnē olimpbase.org (Pasaules komandu šaha čempionāti)

{{DEFAULTSORT:Koneru, Humpi}}
[[Kategorija:1987. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Āndhrā Pradēšā dzimušie]]
[[Kategorija:Indijas šahisti]]</text>
      <sha1>lc2jf2dm94rqj39iuli80f7jfje5hle</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530524</id>
      <parentid>4530507</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T12:18:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Uldis s</username>
        <id>26307</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4530524</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11575" sha1="8drrp7g2qcqy81d6mkk6ntpcczrjtte" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Humpi Koneru
|     vārds_orig = ''కోనేరు హంపీ''
|         attēls = Koneru Humpy.jpg
|     att_izmērs = 220px
|  att_nosaukums = Humpi Koneru 2006. gadā
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1987
|     dz_mēnesis = 03
|       dz_diena = 31
|       dz_vieta = {{vieta|Indija|Āndhra Pradēša}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{IND}}
|   nodarbošanās = [[šahs|šahiste]]
|        dzimums = S
}}

'''Humpi Koneru''' ({{val-te|కోనేరు హంపీ}}; {{val-en|Humpy Koneru}}; dzimusi {{dat|1987|03|31|L}}, [[Āndhra Pradēša|Āndhra Pradēšā]], [[Indija|Indijā]]) ir [[Indija]]s [[starptautiskais lielmeistars|starptautiskā lielmeistare]] [[šahs|šahā]] (GM 2002).

== Biogrāfija ==
Šahu iemācījusies spēlēt piecu gadu vecumā. Savas šahistes karjeras sākumā četras reizes uzvarējusi Pasaules junioru čempionātos šahā: U10 (1997), U12 (1998), U14 (2000) un U20 (2001) vecuma grupās. 2000. gadā uzvarējusi arī [[Āzija]]s junioru šaha čempionātos.

2002. gadā turnīrā [[Budapešta|Budapeštā]] izpildījusi vīriešu lielmeistara normu, kļūstot par visu laiku jaunāko sievieti, kurai piešķirts lielmeistara (GM) nosaukums.&lt;ref&gt;[http://www.chessbase.com/newsdetail.asp?newsid=333 Humpy beats Judit Polgar by three months]&lt;/ref&gt;.

2003. gadā [[Kalkuta|Kalkutā]] izcīnījusi [[Āzijas čempionāts šahā|Āzijas čempiones nosaukumu šahā]]. 2004. gadā [[Elista|Elistē]] piedalījusies [[2004. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules čempionātā šahā sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas]], kur tikusi līdz pusfinālam, kurā zaudējusi [[Jekaterina Kovaļevska|Jekaterinai Kovaļevskai]].&lt;ref&gt;[http://www.mark-weeks.com/chess/a4wo$wix.htm 2004 FIDE Knockout Matches]&lt;/ref&gt; Lielu panākumu guvusi 2005. gadā prestižajā [[FIDE]] turnīrā «Ziemeļu [[Urāli|Urālu]] kauss», kur apsteigusi tādas pazīstamas šahistes kā [[Sjui Juihua]], [[Aleksandra Kosteņuka]] un [[Antoaneta Stefanova]] un izcīnījusi 1. vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.chessbase.com/newsdetail.asp?newsid=2507 |title=North Urals Cup 2005: Humpy wins, Xu Yuhua second |access-date={{dat|2013|07|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121109015505/http://chessbase.com/newsdetail.asp?newsid=2507 |archivedate={{dat|2012|11|09||bez}} }}&lt;/ref&gt;

2008. gadā [[Naļčika|Naļčikā]] atkal iekļuvusi [[2008. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules čempionāta]] pusfinālā, kur zaudējusi [[Hou Jifaņa|Hou Jifaņai]].&lt;ref&gt;[http://www.mark-weeks.com/chess/a8wo$wix.htm 2008 FIDE Knockout Matches]&lt;/ref&gt; 2009. gadā uzvarējusi FIDE Grand Prix turnīru ciklā un izcīnījusi tiesības sacensties [[2011. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|mačā par Pasaules čempiones nosaukumu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.chessbase.com/newsdetail.asp?newsid=5301 |title=Istanbul: Humpy wins Women Grand Prix |access-date={{dat|2013|07|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121109191121/http://chessbase.com/newsdetail.asp?newsid=5301 |archivedate={{dat|2012|11|09||bez}} }}&lt;/ref&gt;
Šis mačs notika 2011. gadā [[Tirāna|Tirānā]] un beidzās ar toreizējās Pasaules čempiones Hou Jifaņas pārliecinošu uzvaru 5½ : 2½ (+3 -0 =5).&lt;ref&gt;[http://www.chessbase.com/newsdetail.asp?newsid=7700 WWCC R08: Draw, Hou Yifan retains World Championship title]&lt;/ref&gt;

2015. gadā [[Soči|Sočos]] [[2015. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules sieviešu šaha čempionātā pēc izslēgšanas sistēmas]] Humpi Koneru bija reitingfavorīte, tomēr ceturtdaļfinālā zaudēja [[Ukraina]]s šahistei [[Marija Muzičuka|Marijai Muzičukai]] ar 1½:2½. Šajā pašā gadā Indijas izlases sastāvā [[Pasaules komandu šaha čempionāts|Pasaules komandu šaha čempionātā]] [[Čendu]] pie 1. galdiņa izcīnījusi 5½ punktus no 9 iespējamajiem (+4, =3, -2).

2018. gadā [[Hantimansijska|Hantimansijskā]] [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (turnīrs)|Pasaules šaha čempionātā sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas]] 1. kārtā uzvarējusi [[Hajata Toubala|Hajatu Toubalu]], bet 2. kārtā zaudējusi [[Jolanta Zavadzka|Jolantai Zavadzkai]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://ugra2018.fide.com/pairings/ |title=Women’s World Championship 2018 |access-date={{dat|2018|11|07||bez}} |archive-date={{dat|2018|11|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181128122945/https://ugra2018.fide.com/pairings/ }}&lt;/ref&gt;

2019. gada septembrī Skolkovā ([[Maskavas apgabals]]) uzvarējusi FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://chesspro.ru/tournaments/women_grand_prix_skolkovo19 |title=ChessPro. Women's Grand Prix. Сколково, Россия 2019. Все о турнире |access-date={{dat|2019|09|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190823051712/https://chesspro.ru/tournaments/women_grand_prix_skolkovo19 |archivedate={{dat|2019|08|23||bez}} }}&lt;/ref&gt; 2019. gada decembrī [[Maskava|Maskavā]] uzvarējusi Pasaules sieviešu ātrā šaha čempionātā.&lt;ref&gt;[https://chesspro.ru/tournaments/world_rapid_blitz_ch19 ChessPro. Чемпионат мира по рапиду и блицу. Москва 2019. Все о турнире]&lt;/ref&gt; 2020. gada februārī [[Sentluisa|Sentluisā]] uzvarējusi starptautiskajā sieviešu šaha turnīrā ''Cairns Cup''.&lt;ref&gt;[https://www.chessgames.com/perl/chess.pl?tid=98600 Cairns Cup (2020)]&lt;/ref&gt;

Pārstāvējusi Indijas komandu [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādē]] un [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] izcīnījusi bronzas medaļu komandu vērtējumā.&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr653632.aspx?lan=1&amp;art=20&amp;fed=IND&amp;flag=30 44th Olympiad Chennai 2022 Open]&lt;/ref&gt;

2022. gada oktobrī [[Monako]] [[2023. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|ceturtdaļfināla pretendenšu mačā]] zaudējusi [[Anna Muzičuka|Annai Muzičukai]] ar rezultātu 3½:4½.&lt;ref&gt;[https://www.chess.com/events/2022-2023-fide-womens-candidates Women&amp;#039;s Candidates Tournament 2022-2023: All The Information - Chess.com]&lt;/ref&gt; 2022. gada decembrī [[Almati]] izcīnījusi 2. vietu Pasaules šaha ātrspēles čempionātā sievietēm.&lt;ref&gt;[http://chess-results.com/tnr706384.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;fed=KAZ&amp;flag=30 2022 FIDE World Rapid &amp; Blitz Championship Blitz Women]&lt;/ref&gt;

2023. gada februārī [[Minhene|Minhenē]] izcīnījusi 2. vietu FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.&lt;ref&gt;[http://chess-results.com/tnr724936.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;flag=30 FIDE Women GP Series 2022-23 - Munich]&lt;/ref&gt; 2023. gada aprīlī [[Ņūdeli|Ņūdelī]] ieņēmusi 6. vietu FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.&lt;ref&gt;[http://chess-results.com/tnr742706.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30 FIDE Women's Grand Prix 2022/23 - Third Leg, New Delhi]&lt;/ref&gt; 2023. gada augustā [[Baku]] piedalījusies FIDE Pasaules kausa izcīņā sievietēm, kurā 4. kārtā piekāpusies [[Bela Hotenašvili|Belai Hotenašvili]].&lt;ref&gt;[https://worldcup2023.fide.com/en/tree Women's Chess World Cup 2023]&lt;/ref&gt; 2023. gada decembrī [[Samarkanda|Samarkandā]] izcīnījusi 2. vietu Pasaules ātrā šaha čempionātā sievietēm.&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr864424.aspx?lan=1&amp;art=0&amp;turdet=YES 2023 World Rapid Womens]&lt;/ref&gt;

2024. gada aprīlī [[Toronto]] dalījusi 2.-4. vietu [[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempionāta pretendenšu turnīrā]] (pēc papildu rādītājiem bijusi otrā).&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr918852.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;flag=30 FIDE Women’s Candidates Tournament 2024]&lt;/ref&gt; 2024. gada novembrī [[Šimkenta|Šimkentā]] dalījusi 5.-6. vietu FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.&lt;ref&gt;[https://womengrandprix.fide.com/tpost/vbpz62rlz1-fide-wgp-shymkent-goryachkina-clinches-v FIDE WGP Shymkent: Goryachkina clinches victory]&lt;/ref&gt; 2024. gada decembrī [[Ņujorka|Ņujorkā]] uzvarējusi Pasaules ātrā šaha čempionātā sievietēm.&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr1074691.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30 FIDE Women’s World Rapid Championships 2024]&lt;/ref&gt;

2025. gada februārī [[Monako]] izcīnījusi 2. vietu FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr1099307.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;flag=30 FIDE Women's Grand Prix 2024/2025 - Monaco]&lt;/ref&gt; 2025. gada aprīlī [[Pune|Punē]] uzvarējusi FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.&lt;ref&gt;[https://www.chessgames.com/perl/chess.pl?tid=134313 Pune Women's Grand Prix (2025)]&lt;/ref&gt; 2025. gada jūnijā [[Sentluisa|Sentluisā]] izcīnījusi 5. vietu starptautiskajā lielmeistaru šaha turnīrā ''Cairns Cup''.&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr1196638.aspx?lan=1&amp;art=4 Cairns Cup 2025]&lt;/ref&gt; 2025. gada jūlijā [[Batumi]] izcīnījusi 2. vietu FIDE Pasaules kausa izcīņā sievietēm un iekļuvusi Pasaules šaha čempionāta pretendenšu turnīrā.&lt;ref&gt;[https://womenscup2025.fide.com/results/ Results &amp;#8211; FIDE Women&amp;#039;s World Cup 2025 &amp;#8211; Batumi, Georgia]&lt;/ref&gt; 2025. gada decembrī [[Doha|Dohā]] izcīnījusi 3. vietu Pasaules ātrā šaha čempionātā sievietēm.&lt;ref&gt;[https://s2.chess-results.com/tnr1313075.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30&amp;SNode=S0 FIDE Women’s World Rapid Championship 2025]&lt;/ref&gt;

2026. gada augustā [[Sentluisa|Sentluisā]] ierindojusies 8. vietā starptautiskajā lielmeistaru šaha turnīrā ''Cairns Cup''.&lt;ref&gt;[https://saintlouischessclub.org/event/2026-cairns-cup/ One of the strongest female super-tournaments in the world returns in 2026 with the sixth edition of the Cairns Cup!]&lt;/ref&gt;

2026. gada septembrī [[Samarkanda|Samarkandā]] Indijas izlases sastāvā izcīnījusi bronzas medaļu [[46. šaha olimpiāde|sieviešu šaha olimpiādē]] un individuālo bronzas medaļu pie 1. galdiņa.&lt;ref&gt;[https://s3.chess-results.com/tnr1469896.aspx?lan=1&amp;art=20&amp;fed=IND&amp;turdet=YES&amp;flag=30&amp;SNode=S0 46th Chess Olympiad Samarkand 2026 Women]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://s1.chess-results.com/tnr1469896.aspx?lan=1&amp;art=0&amp;turdet=YES&amp;flag=30&amp;SNode=S0 46th Olympiad Samarkand 2026 Women – Board-prizes (Final Ranking after 11 Rounds)]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
* {{citation
 | title=Humpi Koneru
 | url=http://ratings.fide.com/card.phtml?event=5008123
 | nopp=false}} šahista profils vietnē fide.com
* {{citation
 | title=Humpi Koneru
 | url=http://www.chessgames.com/perl/chessplayer?pid=49497
 | nopp=false}} šahista profils vietnē chessgames.com
* {{citation
 | title=Humpi Koneru
 | url=http://www.365chess.com/players/Koneru_Humpy
 | nopp=false}} šahista profils vietnē 365chess.com
* {{citation
 | title=Humpi Koneru
 | url=http://chesstempo.com/gamedb/player/107632
 | nopp=false
 | accessdate={{dat|2013|07|10||bez}}
 | archiveurl=https://web.archive.org/web/20191024175123/https://chesstempo.com/gamedb/player/107632
 | archivedate={{dat|2019|10|24||bez}}
 }} šahista profils vietnē chesstempo.com
* {{citation
 | title=Humpi Koneru
 | url=http://www.olimpbase.org/playersw/bjblhjjd.html
 | nopp=false}} šahista profils vietnē olimpbase.org (Pasaules šaha olimpiādes)
* {{citation
 | title=Humpi Koneru
 | url=http://www.olimpbase.org/playersv/bjblhjjd.html
 | nopp=false}} šahista profils vietnē olimpbase.org (Pasaules komandu šaha čempionāti)

{{DEFAULTSORT:Koneru, Humpi}}
[[Kategorija:1987. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Āndhrā Pradēšā dzimušie]]
[[Kategorija:Indijas šahisti]]</text>
      <sha1>8drrp7g2qcqy81d6mkk6ntpcczrjtte</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jauktais koris &quot;Juventus&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>234114</id>
    <revision>
      <id>4530756</id>
      <parentid>4371867</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T19:31:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis Barbans</username>
        <id>41060</id>
      </contributor>
      <origin>4530756</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19535" sha1="b88pac1dtvknps4y78tqkqyu5nqc9pn" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Fons = klasiskās_mūzikas_ansamblis
| Vārds = Latvijas Universitātes jauktais koris &quot;Juventus&quot;
| Attēls = Youth Choir Juventus.jpg
| Apraksts = Koris Juventus 2005. gadā, Vācijā, Lindenholchauzenā
| Att_izm = 250px
| Vieta_dz = 
| Vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| Gadi = 1920. – pašlaik
| Mlapa = [http://www.juventus.lv/ www.juventus.lv]
}}

'''Latvijas Universitātes jauktais koris &quot;Juventus&quot;''' ir senākais Latvijas augstskolu koris.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tvnet.lv/muzika/klasika/581044-koris_juventus_svines_95_gadu_jubileju |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2016|12|04||bez}} |archive-date={{dat|2015|10|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20151028135211/http://www.tvnet.lv/muzika/klasika/581044-koris_juventus_svines_95_gadu_jubileju }}&lt;/ref&gt; Kopš dibināšanas 1920. gadā tas pastāvīgi ir bijis viens no spēcīgākajiem Latvijas amatieru koriem. Kolektīvs guvis nozīmīgus panākumus gan Latvijā, gan ārzemēs. Laika gaitā kori vadījuši tādi ievērojami diriģenti kā [[Haralds Mednis]], [[Daumants Gailis]] un [[Juris Kļaviņš]]. Kopš 2014. gada tā mākslinieciskais vadītājs ir [[Valdis Tomsons]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Korī strādā kormeistare Ieva Zvejniece un vokālā pedagoģe Agneta Otaņķe.

== Vēsture ==

=== Pirmskara un kara gadi ===
[[Attēls:LU koris Juventus pirms 1930.jpg|thumb|260px|LU koris &quot;Juventus&quot; (pirms 1930)]]
[[Latvijas Universitāte]]s jauktais koris &quot;Juventus&quot; tika dibināts 1920. gadā, un tā sākotnējais nosaukums bija &quot;Latvijas Augstskolas studentu koris&quot;.&lt;ref&gt;&quot;Iekšzeme&quot;, ''Latviju Muzika'', 1921. 1. aprīlis.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;&quot;Iekšzeme&quot;, ''Latviju Muzika'', 1921. 1. maijs.&lt;/ref&gt; Bijusi iecere saukt kolektīvu nodēvēt par &quot;Augstskolas akadēmisko studentu kori&quot;, bet pret to iebilduši Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes mācībspēki.&lt;ref name=&quot;Bobkovics, A 1930&quot;&gt;Bobkovics, A. &quot;Atmiņas no L.U. kora 10 gadu darbības&quot;, ''Studentu Dzīve'', 1930. 20. oktobris.&lt;/ref&gt; Kora dibināšanas galvenais iniciators un pirmais mākslinieciskais vadītājs bija diriģents [[Artūrs Bobkovics]]. Pirmā dziedātāju balsu pārbaude notika 1920. gada 18. oktobrī [[Rīgas Valsts 2. ģimnāzija|Rīgas 2. pilsētas vidusskolā]]. Pirmais dziesmu vakars tika sarīkots 1921. gada 30. aprīlī, bet plašāka koncertdarbība izvērsās 1924. gadā, kad koris saņēma Kultūras fonda pabalstu ārzemju ceļojumam.&lt;ref&gt;Stikāne, V. &quot;Latvijas Universitātes koris un LU mūzikas direktors Artūrs Bobkovics&quot;, ''Universitātes Avīze'', 1999. gada 15. aprīlis&lt;/ref&gt;

&quot;Latvijas Augstskolas studentu koris&quot; bija pirmais Latvijas koris, kas popularizēja neatkarīgās Latvijas kora mūziku ārzemēs, koncertējot [[Lietuva|Lietuvā]] un [[Igaunija|Igaunijā]].&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;''Juventus 90 gadi''. Rīga : Latvijas Universitāte, 2010. [[Special:BookSources/978-9984-823-17-1|ISBN]] 978-9984-823-17-1&lt;/ref&gt; 1925. gadā koristu vidū notika šķelšanās, kuras rezultātā tika nodibināta Latvijas Universitātes biedrība — koris &quot;[[Dziesmuvara]]&quot;. [[1930. gadi|1930. gados]] sekoja jauni ārzemju koncertbraucieni uz Lietuvu un [[Somija|Somiju]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Par spīti grūtībām, koris turpināja māksliniecisko darbību arī [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, lai gan koncerti notika ievērojami retāk. 1944. gadā kora vīriešu balsu skaits bija tiktāl samazinājies, ka Artūrs Bobkovics bija spiests iestudēt sieviešu koru repertuāru.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

=== Padomju laiks ===
Pēc kara beigām koris atsāka aktīvāku koncertdarbību, tomēr A. Bobkovics nevēlējās pielāgoties jaunajiem apstākļiem un palika uzticīgs latviskās kultūras vērtībām.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; 1950. gadā diriģents devās pensijā, un viņa vietā stājās [[Latvijas Nacionālā opera un balets|LPSR Valsts operas un baleta teātra]] kormeistars [[Haralds Mednis]]. Turpmākajos gados koris devās koncertbraucienos uz [[Lietuvas PSR|Lietuvas]], [[Igaunijas PSR|Igaunijas]] un [[Krievijas PFSR|Krievijas PSR]]. 1957. gada sākumā Haralds Mednis izpelnījās asu [[Latvijas Komunistiskā partija|Komunistiskās partijas]] nosodījumu par kāda koncerta repertuāru, turklāt Medņa vadītais Latvijas Universitātes vīru koris kādā koncertbraucienā uz [[Lubāna|Lubānu]] koris apmeklēja baznīcu un nodziedāja [[&quot;Svētceļnieku koris&quot;|&quot;Svētceļnieku kori&quot;]] no [[Rihards Vāgners|Riharda Vāgnera]] operas [[&quot;Tanheizers&quot;]]. Rezultātā diriģents tika atstādināts no amata. Viņa vietā stājās [[Valsts akadēmiskais koris Latvija|LPSR Valsts Akadēmiskā kora]] diriģents [[Daumants Gailis]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Daumanta Gaiļa vadībā koris sasniedza savus lielākos panākumus, kā arī 1969. ieguva pašreizējo nosaukumu &quot;Juventus&quot;. Tajā pašā gadā koris arī pirmo reizi devās koncertbraucienā ārpus [[Padomju Savienība|PSRS]] — uz [[Rostoka|Rostoku]] [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskajā Republikā]]. Četras reizes — 1970., 1973., 1977. un 1985. gadā — &quot;Juventus&quot; izcīnīja pirmo vietu [[Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki|Dziesmu svētku]] [[Koru kari|&quot;koru karos&quot;]]. 1988. gadā koris aktīvi iesaistījās [[Dziesmotā revolūcija|Dziesmotās revolūcijas]] notikumos, studentu dziesmu svētkos &quot;Gaudeamus&quot; [[Viļņa|Viļņā]] paceļot Latvijas karogu. Šajā pat gadā māksliniecisko vadītāju Daumantu Gaili nomainīja ilggadējais kora diriģents [[Juris Kļaviņš]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

=== Pēc neatkarības atjaunošanas ===
[[1990. gadi|1990. gados]] un 21. gadsimta sākumā &quot;Juventus&quot; aktīvi devās ārzemju koncertbraucienos, tostarp uz [[Japāna|Japānu]], [[Kanāriju salas|Kanāriju salām]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kā arī aktīvi piedalījās koru konkursos un festivālos. Šajā laikā sacerēta arī kora neoficiālā himna &quot;Es kādreiz dziedāju korī &quot;Juventus&quot;&quot; ar [[Imants Ziedonis|Imanta Ziedoņa]] vārdiem un Jura Kļaviņa mūziku.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; 2009. gadā Jura Kļaviņa vietā stājās [[Jānis Petrovskis]], kura vadībā koris 2011. gadā izcīnīja Grand Prix konkursā &quot;Sudraba zvani&quot; [[Daugavpils|Daugavpilī]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.daugavpils.lv/kultura/festivali/starptautiskais-daugavpils-garigas-muzikas-festivals/ix-starptautiskais-daugavpils-garigas-muzikas-festivals-sudraba-zvani |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2022|04|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20220418193341/https://www.daugavpils.lv/kultura/festivali/starptautiskais-daugavpils-garigas-muzikas-festivals/ix-starptautiskais-daugavpils-garigas-muzikas-festivals-sudraba-zvani |archivedate={{dat|2022|04|18||bez}} }}&lt;/ref&gt; 1. vietu pieaugušo jaukto koru kategorijā [[Ohrida]]s koru festivālā [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijā]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/kultura/news/music/lu-koris-juventus-iegust-pirmo-vietu-koru-festivala-makedonija.d?id=40433921 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2022|04|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20220418193904/https://www.delfi.lv/kultura/news/music/lu-koris-juventus-iegust-pirmo-vietu-koru-festivala-makedonija.d?id=40433921 |archivedate={{dat|2022|04|18||bez}} }}&lt;/ref&gt; un Grand Prix un 2. vietu jaukto koru kategorijā 18. starptautiskajā Staša Šimkus koru konkursā [[Klaipēda|Klaipēdā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/kultura/news/music/koris-juventus-sanem-grand-prix-starptautiska-konkursa-lietuva.d?id=41937658 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2022|04|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20220418194302/https://www.delfi.lv/kultura/news/music/koris-juventus-sanem-grand-prix-starptautiska-konkursa-lietuva.d?id=41937658 |archivedate={{dat|2022|04|18||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Pēc trim gadiem Jāni Petrovski nomainīja [[Mārcis Imants]]. Viņa vadībā koris 2013. gadā ieguva 1. vietu starptautiskajā koru konkursā &quot;Juventus&quot; [[Kauņa|Kauņā]]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Latvijas Universitātes koris «Juventus» uzstājas pirms došanās uz IX starptautisko jaukto koru konkursu «Juventus 2013» un konkursā iegūtās balvas |url=http://foto.lu.lv/arhiivs/2013/e_mai/12/index.html |accessdate={{dat|2025|5|23||bez}}}}&lt;/ref&gt; un 2. vietu Flandrijas—Māsmehelenas koru konkursā Māsmehelenā, [[Beļģija|Beļģijā]]. 2014. gadā koris ierakstīja kaverversiju [[Māris Šverns|Māra Šverna]] un grupas [[Baložu Pilni Pagalmi]] dziesmai &quot;Mans zirgs&quot;, kas izdota albumā &quot;Brāļi un māsas&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/kultura/news/music/noklausies-juventus-singlu-mans-zirgs-no-mara-sverna-kaverversiju-izlases.d?id=44463256 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2022|04|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20220418200105/https://www.delfi.lv/kultura/news/music/noklausies-juventus-singlu-mans-zirgs-no-mara-sverna-kaverversiju-izlases.d?id=44463256 |archivedate={{dat|2022|04|18||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Kopš 2014. gada kora mākslinieciskais vadītājs ir [[Valdis Tomsons]], kura vadībā koris 2015. gadā vēlreiz ieguvis pirmo vietu augstskolu koru konkursā &quot;Juventus&quot; Kauņā, bet 2017. gadā — &quot;Grand Prix&quot; 53. starptautiskajā Montrē koru konkursā Šveicē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.juventus.lv/kora-makslinieciskie-vaditaji-koncertmeistari-un-kormeistari/ |title=Kora mākslinieciskie vadītāji, koncertmeistari un kormeistari |access-date={{dat|2016|12|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150527024715/http://www.juventus.lv/kora-makslinieciskie-vaditaji-koncertmeistari-un-kormeistari/#more-' |archivedate={{dat|2015|05|27||bez}} }}&lt;/ref&gt; 2018. gadā koris uzvarēja konkursā &quot;Mundus Cantat&quot; [[Sopota|Sopotā]], [[Polija|Polijā]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.parmuziku.lv/muzikas-zinas/latvija/koris-juventus-gust-uzvaru-starptautiskaja-koru-konkursa-mundus-cantat-sopot-2018-polija-6656 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2022|04|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20220418200535/https://www.parmuziku.lv/muzikas-zinas/latvija/koris-juventus-gust-uzvaru-starptautiskaja-koru-konkursa-mundus-cantat-sopot-2018-polija-6656 |archivedate={{dat|2022|04|18||bez}} }}&lt;/ref&gt; bet 2019. gadā piedalījās starptautiskajā koru festivālā un simpozijā [[Čedžudo (sala)|Čedžudo]] salā [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.la.lv/koris-juventus-devies-uz-festivalu-koreja |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2022|04|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20220418200808/https://www.la.lv/koris-juventus-devies-uz-festivalu-koreja |archivedate={{dat|2022|04|18||bez}} }}&lt;/ref&gt; 2018. gada dziesmu svētku koru karos jaukto koru konkurencē &quot;Juventus&quot; ieguva 3. vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://jauns.lv/raksts/zinas/287317-dziesmu-karu-lielo-balvu-jaukto-koru-konkurence-iegust-kamer |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2022|04|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20220418201601/https://jauns.lv/raksts/zinas/287317-dziesmu-karu-lielo-balvu-jaukto-koru-konkurence-iegust-kamer |archivedate={{dat|2022|04|18||bez}} }}&lt;/ref&gt;

2023. gada XXVII Vispārējo Dziesmu un XVII Deju svētku koru konkursa finālā “Koru kari” ieguvis pirmo vietu jaukto koru grupā. 2022. gada nogalē JUVENTUS kā vienīgais pārstāvis no Latvijas saņēma ceļazīmi dalībai prestižajā 17. Starptautiskajā koru konkursā “Gallus Maribor” Mariborā (Slovēnijā) 2023. gada aprīlī, kas ir viens no sešiem Eiropas Kordziedāšanas asociācijas “Grand Prix” (EGP) biedriem. Sīvā cīņā ar augstākās raudzes amatierkolektīviem no visas pasaules JUVENTUS izcīnīja godpilno 5. vietu.

2024. gadā koris ieguvis 3. vietu 7. Starptautiskajā Baltijas jūru konkursā (EGP posms) Jūrmalā, kā arī bijis finālists Eiroradio koru konkursā “Let The Peoples Sing”. 2025. gadā koris &quot;Juventus&quot; koru konkursā Tamperes vokālās mūzikas festivālā izcīnīja zelta diplomu un ''Grand Prix''.

Koris &quot;Juventus&quot; ir piedalījies arī neakadēmiskos projektos, 2015. gadā kopā ar grupu [[DaGamba]] un orķestri [[Sinfonietta Rīga]] uzstājoties festivālā [[Positivus]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://positivusfestival.com/en/history/2015/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2022|04|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20220418201128/https://positivusfestival.com/en/history/2015/ |archivedate={{dat|2022|04|18||bez}} }}&lt;/ref&gt; un 2021. gadā atkārtojot sadarbību ar [[DaGamba]] festivālā &quot;Laivā&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/kultura/news/music/foto-uz-udens-un-sauszemes-atskats-uz-grandiozo-festivalu-laiva.d?id=53493397 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2022|04|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20220418201325/https://www.delfi.lv/kultura/news/music/foto-uz-udens-un-sauszemes-atskats-uz-grandiozo-festivalu-laiva.d?id=53493397 |archivedate={{dat|2022|04|18||bez}} }}&lt;/ref&gt; Koris vēl ir sadarbojies ar DJ Rudd, Donu, Valsts Akadēmisko kori “Latvija”, pūtēju orķestri “Rīga” un daudziem citiem.

=== Kora &quot;Juventus&quot; 100 gadu jubileja ===
2020. gada 18. oktobrī Latvijas Universitātes jauktais koris &quot;Juventus&quot; atzīmēja 100 gadu jubileju. Kopš šī datuma koris nedzīvoja klusumā, bet veidoja kolektīva skaistāko atjaunotni — “Jauns sākums”. Divarpus gadu garumā, spītējot pandēmijai, koris &quot;Juventus&quot; mākslinieciskā vadītāja Valda Tomsona vadībā strādāja mēģinājumos gan klātienē, gan attālināti un daudzas stundas pavadīja Latvijas Radio 1. studijā, lai 2022. gada 21. maijā 12 kora simtgadei veltītie jaundarbi, kurus radījuši 12 izcili latviešu komponisti, piedzīvotu pirmatskaņojumu un izlaistu albumu &quot;Jauns sākums&quot; populārākajās mūzikas straumēšanas vietnēs.

Simtgades svinību cikls tika noslēgts 2023. gada 21. oktobrī ar koncertu “Kopība”, kura pirmajā daļā tika atskaņota Kaspara Zemīša “Mesa”. Savukārt koncerta otrajā daļā pirmatskaņojumu piedzīvoja Riharda Zaļupes opuss “Kopība” ar Sondras Zaļupes tekstu.

== Mākslinieciskie vadītāji un galvenie diriģenti ==
* 1920.—1950. [[Artūrs Bobkovics]]
* 1950.—1957. [[Haralds Mednis]]
* 1957.—1988. [[Daumants Gailis]]
* 1988.—2009. [[Juris Kļaviņš]]
* 2009.—2012. [[Jānis Petrovskis]]
* 2012.—2014. [[Mārcis Imants]]
* 2014. [[Rūdolfs Krēsliņš]] (pienākumu izpildītājs)
* Kopš 2014. [[Valdis Tomsons]]&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.juventus.lv/makslinieciska-vadiba/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2015|05|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150411062406/http://www.juventus.lv/makslinieciska-vadiba/# |archivedate={{dat|2015|04|11||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Koncertmeistari ==

1978.—2018. [[Ilze Dzērve]]

== Godalgas ==

1970., 1973., 1977., 1985., 2023. — 1. vietas laureāts Dziesmu svētku &quot;koru karos&quot;&lt;br /&gt;
1965., 1980., 1990. — 2. vietas laureāts Dziesmu svētku &quot;koru karos&quot;&lt;br /&gt;
1993., 2018. — 3. vietas laureāts Dziesmu svētku &quot;koru karos&quot;&lt;br /&gt;
1967. — 2. vieta Tautas koru skatē Ventspilī&lt;br /&gt;
1983., 1997. — 1. vieta Kauņas starprepubliku augstskolu koru konkursos &quot;Juventus&quot;&lt;br /&gt;
1979. — 2. vieta Kauņas starprepubliku augstskolu koru konkursos &quot;Juventus&quot;&lt;br /&gt;
1992. — &quot;Grand Prix&quot; Starptautiskajā jauniešu koru konkursā Beļģijā&lt;br /&gt;
1997. — &quot;Grand Prix&quot; Šīenas starptautiskajā koru konkursā Norvēģijā&lt;br /&gt;
2005. — 2. vieta un zelta diploms Lindenholchauzenas koru konkursā &quot;Harmonie&quot; Vācijā&lt;br /&gt;
2007. — 4. vieta garīgās mūzikas un tautas mūzikas kategorijās E. Grīga starptautiskajā koru konkursā Bergenā, Norvēģijā&lt;br /&gt;
2011. — 1. vieta jaukto koru kategorijā un &quot;Grand Prix&quot; IX Starptautiskajā garīgās mūzikas festivālā &quot;Sudraba zvani&quot; Daugavpilī&lt;br /&gt;
2011. — 1. vieta jaukto koru kategorijā Ohridas starptautiskajā koru konkursā Maķedonijā&lt;br /&gt;
2011. — 2. vieta jaukto koru kategorijā un konkursa &quot;Grand Prix&quot; (''Grand Amber Prize'') S. Šimkus starptautiskajā koru konkursā Klaipēdā, Lietuvā&lt;br /&gt;
2013. — 1. vieta un speciālbalvas par labāko obligātā skaņdarba izpildījumu un interesantāko programmu augstskolu koru konkursā &quot;Juventus&quot;&lt;ref name=&quot;mirkli.lu.lv&quot;&gt;Ulmane, G. &quot;Jauktais koris &quot;Juventus&quot;&quot;, ''Pēc 6 mirkļiem 100 gadi'', 2013. 26. septembris. Pieejams: http://www.mirkli.lu.lv/kori/jauktais-koris-juventus/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131005052945/http://www.mirkli.lu.lv/kori/jauktais-koris-juventus/ |date={{dat|2013|10|05||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;
2013. — 2. vieta Māsmehelenas starptautiskajā koru konkursā Beļģijā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ikv-maasmechelen.be/2013/index1.php?pagina=koorwedstrijd%2Fuitslag&amp;lay=on&amp;lang=en |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2018|09|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304134515/http://www.ikv-maasmechelen.be/2013/index1.php?pagina=koorwedstrijd%2Fuitslag&amp;lay=on&amp;lang=en# |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;
2015. — 1. vieta un speciālbalvas par interesantāko programmu, labāko obligātā skaņdarba izpildījumu un labāko 20. — 21. gadsimta skaņdarba izpildījumu augstskolu koru konkursā &quot;Juventus&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.choras.lt/readarticle.php?article_id=2290 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2015|05|19||bez}} |archive-date={{dat|2022|06|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220626112727/http://www.choras.lt/readarticle.php?article_id=2290 }}&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;
2017. — &quot;Grand Prix&quot; un 1. vieta jaukto koru kategorijā 53. starptautiskajā koru festivālā Montrē Šveicē&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.choralfestival.ch/modules/news/article.php?storyid=42&amp;location_id=68 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170509091821/http://www.choralfestival.ch/modules/news/article.php?storyid=42&amp;location_id=68 |archivedate={{dat|2017|05|09||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;
2018. — &quot;Grand Prix&quot; un 1. vieta jaukto koru kategorijā 14. starptautiskajā koru konkursā &quot;Mundus Cantat&quot; Sopotā, Polijā&lt;br /&gt;
2023. — 5. vieta starptautiskajā koru konkursā &quot;Gallus Maribor&quot; Mariborā, Slovēnijā&lt;br /&gt;
2024. — 3. vieta 7. Starptautiskajā Baltijas jūras koru konkursā, Jūrmalā&lt;br /&gt;
2025. — &quot;Grand Prix&quot; un zelta diploms koru konkursā Tamperes vokālās mūzikas festivālā Tamperē, Somijā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tamperevocal.fi/en/news/tampere-vocal-music-festival-champions-value-based-singing/|title=Tampere Vocal Music Festival champions value-based singing|website=Tampere Vocal Music Festival|access-date=2025-09-10|date=2025-06-15|language=en-US}}&lt;/ref&gt;
20206. – 1. vieta un speciālbalvas par labāko 1945.–2000. gadā komponēta skaņdarba interpretāciju un labāko repertuāru, kā arī īpaša žūrijas atzinība diriģentei Ievai Zvejniecei koru konkursā &quot;Ave Verum&quot; Bādenē, Austrijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://aveverum.at/year-2026/results-2026/|title=Results 2026|website=Ave Verum|access-date=2026-10-01|date=2026-05-10|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Jauktais koris &quot;Juventus&quot;}}
[[Kategorija:Latvijas kori]]
[[Kategorija:Latvijas Universitāte]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes kori]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]]</text>
      <sha1>b88pac1dtvknps4y78tqkqyu5nqc9pn</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530757</id>
      <parentid>4530756</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T19:31:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis Barbans</username>
        <id>41060</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4530757</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19541" sha1="2bncws3hifarzovb769t2hjnw12j2pr" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Fons = klasiskās_mūzikas_ansamblis
| Vārds = Latvijas Universitātes jauktais koris &quot;Juventus&quot;
| Attēls = Youth Choir Juventus.jpg
| Apraksts = Koris Juventus 2005. gadā, Vācijā, Lindenholchauzenā
| Att_izm = 250px
| Vieta_dz = 
| Vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| Gadi = 1920. – pašlaik
| Mlapa = [http://www.juventus.lv/ www.juventus.lv]
}}

'''Latvijas Universitātes jauktais koris &quot;Juventus&quot;''' ir senākais Latvijas augstskolu koris.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tvnet.lv/muzika/klasika/581044-koris_juventus_svines_95_gadu_jubileju |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2016|12|04||bez}} |archive-date={{dat|2015|10|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20151028135211/http://www.tvnet.lv/muzika/klasika/581044-koris_juventus_svines_95_gadu_jubileju }}&lt;/ref&gt; Kopš dibināšanas 1920. gadā tas pastāvīgi ir bijis viens no spēcīgākajiem Latvijas amatieru koriem. Kolektīvs guvis nozīmīgus panākumus gan Latvijā, gan ārzemēs. Laika gaitā kori vadījuši tādi ievērojami diriģenti kā [[Haralds Mednis]], [[Daumants Gailis]] un [[Juris Kļaviņš]]. Kopš 2014. gada tā mākslinieciskais vadītājs ir [[Valdis Tomsons]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Korī strādā kormeistare Ieva Zvejniece un vokālā pedagoģe Agneta Otaņķe.

== Vēsture ==

=== Pirmskara un kara gadi ===
[[Attēls:LU koris Juventus pirms 1930.jpg|thumb|260px|LU koris &quot;Juventus&quot; (pirms 1930)]]
[[Latvijas Universitāte]]s jauktais koris &quot;Juventus&quot; tika dibināts 1920. gadā, un tā sākotnējais nosaukums bija &quot;Latvijas Augstskolas studentu koris&quot;.&lt;ref&gt;&quot;Iekšzeme&quot;, ''Latviju Muzika'', 1921. 1. aprīlis.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;&quot;Iekšzeme&quot;, ''Latviju Muzika'', 1921. 1. maijs.&lt;/ref&gt; Bijusi iecere saukt kolektīvu nodēvēt par &quot;Augstskolas akadēmisko studentu kori&quot;, bet pret to iebilduši Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes mācībspēki.&lt;ref name=&quot;Bobkovics, A 1930&quot;&gt;Bobkovics, A. &quot;Atmiņas no L.U. kora 10 gadu darbības&quot;, ''Studentu Dzīve'', 1930. 20. oktobris.&lt;/ref&gt; Kora dibināšanas galvenais iniciators un pirmais mākslinieciskais vadītājs bija diriģents [[Artūrs Bobkovics]]. Pirmā dziedātāju balsu pārbaude notika 1920. gada 18. oktobrī [[Rīgas Valsts 2. ģimnāzija|Rīgas 2. pilsētas vidusskolā]]. Pirmais dziesmu vakars tika sarīkots 1921. gada 30. aprīlī, bet plašāka koncertdarbība izvērsās 1924. gadā, kad koris saņēma Kultūras fonda pabalstu ārzemju ceļojumam.&lt;ref&gt;Stikāne, V. &quot;Latvijas Universitātes koris un LU mūzikas direktors Artūrs Bobkovics&quot;, ''Universitātes Avīze'', 1999. gada 15. aprīlis&lt;/ref&gt;

&quot;Latvijas Augstskolas studentu koris&quot; bija pirmais Latvijas koris, kas popularizēja neatkarīgās Latvijas kora mūziku ārzemēs, koncertējot [[Lietuva|Lietuvā]] un [[Igaunija|Igaunijā]].&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;''Juventus 90 gadi''. Rīga : Latvijas Universitāte, 2010. [[Special:BookSources/978-9984-823-17-1|ISBN]] 978-9984-823-17-1&lt;/ref&gt; 1925. gadā koristu vidū notika šķelšanās, kuras rezultātā tika nodibināta Latvijas Universitātes biedrība — koris &quot;[[Dziesmuvara]]&quot;. [[1930. gadi|1930. gados]] sekoja jauni ārzemju koncertbraucieni uz Lietuvu un [[Somija|Somiju]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Par spīti grūtībām, koris turpināja māksliniecisko darbību arī [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, lai gan koncerti notika ievērojami retāk. 1944. gadā kora vīriešu balsu skaits bija tiktāl samazinājies, ka Artūrs Bobkovics bija spiests iestudēt sieviešu koru repertuāru.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

=== Padomju laiks ===
Pēc kara beigām koris atsāka aktīvāku koncertdarbību, tomēr A. Bobkovics nevēlējās pielāgoties jaunajiem apstākļiem un palika uzticīgs latviskās kultūras vērtībām.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; 1950. gadā diriģents devās pensijā, un viņa vietā stājās [[Latvijas Nacionālā opera un balets|LPSR Valsts operas un baleta teātra]] kormeistars [[Haralds Mednis]]. Turpmākajos gados koris devās koncertbraucienos uz [[Lietuvas PSR|Lietuvas]], [[Igaunijas PSR|Igaunijas]] un [[Krievijas PFSR|Krievijas PSR]]. 1957. gada sākumā Haralds Mednis izpelnījās asu [[Latvijas Komunistiskā partija|Komunistiskās partijas]] nosodījumu par kāda koncerta repertuāru, turklāt Medņa vadītais Latvijas Universitātes vīru koris kādā koncertbraucienā uz [[Lubāna|Lubānu]] koris apmeklēja baznīcu un nodziedāja [[&quot;Svētceļnieku koris&quot;|&quot;Svētceļnieku kori&quot;]] no [[Rihards Vāgners|Riharda Vāgnera]] operas [[&quot;Tanheizers&quot;]]. Rezultātā diriģents tika atstādināts no amata. Viņa vietā stājās [[Valsts akadēmiskais koris Latvija|LPSR Valsts Akadēmiskā kora]] diriģents [[Daumants Gailis]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Daumanta Gaiļa vadībā koris sasniedza savus lielākos panākumus, kā arī 1969. ieguva pašreizējo nosaukumu &quot;Juventus&quot;. Tajā pašā gadā koris arī pirmo reizi devās koncertbraucienā ārpus [[Padomju Savienība|PSRS]] — uz [[Rostoka|Rostoku]] [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskajā Republikā]]. Četras reizes — 1970., 1973., 1977. un 1985. gadā — &quot;Juventus&quot; izcīnīja pirmo vietu [[Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki|Dziesmu svētku]] [[Koru kari|&quot;koru karos&quot;]]. 1988. gadā koris aktīvi iesaistījās [[Dziesmotā revolūcija|Dziesmotās revolūcijas]] notikumos, studentu dziesmu svētkos &quot;Gaudeamus&quot; [[Viļņa|Viļņā]] paceļot Latvijas karogu. Šajā pat gadā māksliniecisko vadītāju Daumantu Gaili nomainīja ilggadējais kora diriģents [[Juris Kļaviņš]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

=== Pēc neatkarības atjaunošanas ===
[[1990. gadi|1990. gados]] un 21. gadsimta sākumā &quot;Juventus&quot; aktīvi devās ārzemju koncertbraucienos, tostarp uz [[Japāna|Japānu]], [[Kanāriju salas|Kanāriju salām]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kā arī aktīvi piedalījās koru konkursos un festivālos. Šajā laikā sacerēta arī kora neoficiālā himna &quot;Es kādreiz dziedāju korī &quot;Juventus&quot;&quot; ar [[Imants Ziedonis|Imanta Ziedoņa]] vārdiem un Jura Kļaviņa mūziku.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; 2009. gadā Jura Kļaviņa vietā stājās [[Jānis Petrovskis]], kura vadībā koris 2011. gadā izcīnīja Grand Prix konkursā &quot;Sudraba zvani&quot; [[Daugavpils|Daugavpilī]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.daugavpils.lv/kultura/festivali/starptautiskais-daugavpils-garigas-muzikas-festivals/ix-starptautiskais-daugavpils-garigas-muzikas-festivals-sudraba-zvani |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2022|04|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20220418193341/https://www.daugavpils.lv/kultura/festivali/starptautiskais-daugavpils-garigas-muzikas-festivals/ix-starptautiskais-daugavpils-garigas-muzikas-festivals-sudraba-zvani |archivedate={{dat|2022|04|18||bez}} }}&lt;/ref&gt; 1. vietu pieaugušo jaukto koru kategorijā [[Ohrida]]s koru festivālā [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijā]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/kultura/news/music/lu-koris-juventus-iegust-pirmo-vietu-koru-festivala-makedonija.d?id=40433921 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2022|04|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20220418193904/https://www.delfi.lv/kultura/news/music/lu-koris-juventus-iegust-pirmo-vietu-koru-festivala-makedonija.d?id=40433921 |archivedate={{dat|2022|04|18||bez}} }}&lt;/ref&gt; un Grand Prix un 2. vietu jaukto koru kategorijā 18. starptautiskajā Staša Šimkus koru konkursā [[Klaipēda|Klaipēdā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/kultura/news/music/koris-juventus-sanem-grand-prix-starptautiska-konkursa-lietuva.d?id=41937658 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2022|04|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20220418194302/https://www.delfi.lv/kultura/news/music/koris-juventus-sanem-grand-prix-starptautiska-konkursa-lietuva.d?id=41937658 |archivedate={{dat|2022|04|18||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Pēc trim gadiem Jāni Petrovski nomainīja [[Mārcis Imants]]. Viņa vadībā koris 2013. gadā ieguva 1. vietu starptautiskajā koru konkursā &quot;Juventus&quot; [[Kauņa|Kauņā]]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Latvijas Universitātes koris «Juventus» uzstājas pirms došanās uz IX starptautisko jaukto koru konkursu «Juventus 2013» un konkursā iegūtās balvas |url=http://foto.lu.lv/arhiivs/2013/e_mai/12/index.html |accessdate={{dat|2025|5|23||bez}}}}&lt;/ref&gt; un 2. vietu Flandrijas—Māsmehelenas koru konkursā Māsmehelenā, [[Beļģija|Beļģijā]]. 2014. gadā koris ierakstīja kaverversiju [[Māris Šverns|Māra Šverna]] un grupas [[Baložu Pilni Pagalmi]] dziesmai &quot;Mans zirgs&quot;, kas izdota albumā &quot;Brāļi un māsas&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/kultura/news/music/noklausies-juventus-singlu-mans-zirgs-no-mara-sverna-kaverversiju-izlases.d?id=44463256 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2022|04|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20220418200105/https://www.delfi.lv/kultura/news/music/noklausies-juventus-singlu-mans-zirgs-no-mara-sverna-kaverversiju-izlases.d?id=44463256 |archivedate={{dat|2022|04|18||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Kopš 2014. gada kora mākslinieciskais vadītājs ir [[Valdis Tomsons]], kura vadībā koris 2015. gadā vēlreiz ieguvis pirmo vietu augstskolu koru konkursā &quot;Juventus&quot; Kauņā, bet 2017. gadā — &quot;Grand Prix&quot; 53. starptautiskajā Montrē koru konkursā Šveicē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.juventus.lv/kora-makslinieciskie-vaditaji-koncertmeistari-un-kormeistari/ |title=Kora mākslinieciskie vadītāji, koncertmeistari un kormeistari |access-date={{dat|2016|12|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150527024715/http://www.juventus.lv/kora-makslinieciskie-vaditaji-koncertmeistari-un-kormeistari/#more-' |archivedate={{dat|2015|05|27||bez}} }}&lt;/ref&gt; 2018. gadā koris uzvarēja konkursā &quot;Mundus Cantat&quot; [[Sopota|Sopotā]], [[Polija|Polijā]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.parmuziku.lv/muzikas-zinas/latvija/koris-juventus-gust-uzvaru-starptautiskaja-koru-konkursa-mundus-cantat-sopot-2018-polija-6656 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2022|04|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20220418200535/https://www.parmuziku.lv/muzikas-zinas/latvija/koris-juventus-gust-uzvaru-starptautiskaja-koru-konkursa-mundus-cantat-sopot-2018-polija-6656 |archivedate={{dat|2022|04|18||bez}} }}&lt;/ref&gt; bet 2019. gadā piedalījās starptautiskajā koru festivālā un simpozijā [[Čedžudo (sala)|Čedžudo]] salā [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.la.lv/koris-juventus-devies-uz-festivalu-koreja |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2022|04|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20220418200808/https://www.la.lv/koris-juventus-devies-uz-festivalu-koreja |archivedate={{dat|2022|04|18||bez}} }}&lt;/ref&gt; 2018. gada dziesmu svētku koru karos jaukto koru konkurencē &quot;Juventus&quot; ieguva 3. vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://jauns.lv/raksts/zinas/287317-dziesmu-karu-lielo-balvu-jaukto-koru-konkurence-iegust-kamer |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2022|04|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20220418201601/https://jauns.lv/raksts/zinas/287317-dziesmu-karu-lielo-balvu-jaukto-koru-konkurence-iegust-kamer |archivedate={{dat|2022|04|18||bez}} }}&lt;/ref&gt;

2023. gada XXVII Vispārējo Dziesmu un XVII Deju svētku koru konkursa finālā “Koru kari” ieguvis pirmo vietu jaukto koru grupā. 2022. gada nogalē JUVENTUS kā vienīgais pārstāvis no Latvijas saņēma ceļazīmi dalībai prestižajā 17. Starptautiskajā koru konkursā “Gallus Maribor” Mariborā (Slovēnijā) 2023. gada aprīlī, kas ir viens no sešiem Eiropas Kordziedāšanas asociācijas “Grand Prix” (EGP) biedriem. Sīvā cīņā ar augstākās raudzes amatierkolektīviem no visas pasaules JUVENTUS izcīnīja godpilno 5. vietu.

2024. gadā koris ieguvis 3. vietu 7. Starptautiskajā Baltijas jūru konkursā (EGP posms) Jūrmalā, kā arī bijis finālists Eiroradio koru konkursā “Let The Peoples Sing”. 2025. gadā koris &quot;Juventus&quot; koru konkursā Tamperes vokālās mūzikas festivālā izcīnīja zelta diplomu un ''Grand Prix''.

Koris &quot;Juventus&quot; ir piedalījies arī neakadēmiskos projektos, 2015. gadā kopā ar grupu [[DaGamba]] un orķestri [[Sinfonietta Rīga]] uzstājoties festivālā [[Positivus]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://positivusfestival.com/en/history/2015/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2022|04|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20220418201128/https://positivusfestival.com/en/history/2015/ |archivedate={{dat|2022|04|18||bez}} }}&lt;/ref&gt; un 2021. gadā atkārtojot sadarbību ar [[DaGamba]] festivālā &quot;Laivā&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/kultura/news/music/foto-uz-udens-un-sauszemes-atskats-uz-grandiozo-festivalu-laiva.d?id=53493397 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2022|04|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20220418201325/https://www.delfi.lv/kultura/news/music/foto-uz-udens-un-sauszemes-atskats-uz-grandiozo-festivalu-laiva.d?id=53493397 |archivedate={{dat|2022|04|18||bez}} }}&lt;/ref&gt; Koris vēl ir sadarbojies ar DJ Rudd, Donu, Valsts Akadēmisko kori “Latvija”, pūtēju orķestri “Rīga” un daudziem citiem.

=== Kora &quot;Juventus&quot; 100 gadu jubileja ===
2020. gada 18. oktobrī Latvijas Universitātes jauktais koris &quot;Juventus&quot; atzīmēja 100 gadu jubileju. Kopš šī datuma koris nedzīvoja klusumā, bet veidoja kolektīva skaistāko atjaunotni — “Jauns sākums”. Divarpus gadu garumā, spītējot pandēmijai, koris &quot;Juventus&quot; mākslinieciskā vadītāja Valda Tomsona vadībā strādāja mēģinājumos gan klātienē, gan attālināti un daudzas stundas pavadīja Latvijas Radio 1. studijā, lai 2022. gada 21. maijā 12 kora simtgadei veltītie jaundarbi, kurus radījuši 12 izcili latviešu komponisti, piedzīvotu pirmatskaņojumu un izlaistu albumu &quot;Jauns sākums&quot; populārākajās mūzikas straumēšanas vietnēs.

Simtgades svinību cikls tika noslēgts 2023. gada 21. oktobrī ar koncertu “Kopība”, kura pirmajā daļā tika atskaņota Kaspara Zemīša “Mesa”. Savukārt koncerta otrajā daļā pirmatskaņojumu piedzīvoja Riharda Zaļupes opuss “Kopība” ar Sondras Zaļupes tekstu.

== Mākslinieciskie vadītāji un galvenie diriģenti ==
* 1920.—1950. [[Artūrs Bobkovics]]
* 1950.—1957. [[Haralds Mednis]]
* 1957.—1988. [[Daumants Gailis]]
* 1988.—2009. [[Juris Kļaviņš]]
* 2009.—2012. [[Jānis Petrovskis]]
* 2012.—2014. [[Mārcis Imants]]
* 2014. [[Rūdolfs Krēsliņš]] (pienākumu izpildītājs)
* Kopš 2014. [[Valdis Tomsons]]&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.juventus.lv/makslinieciska-vadiba/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2015|05|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150411062406/http://www.juventus.lv/makslinieciska-vadiba/# |archivedate={{dat|2015|04|11||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Koncertmeistari ==

1978.—2018. [[Ilze Dzērve]]

== Godalgas ==

1970., 1973., 1977., 1985., 2023. — 1. vietas laureāts Dziesmu svētku &quot;koru karos&quot;&lt;br /&gt;
1965., 1980., 1990. — 2. vietas laureāts Dziesmu svētku &quot;koru karos&quot;&lt;br /&gt;
1993., 2018. — 3. vietas laureāts Dziesmu svētku &quot;koru karos&quot;&lt;br /&gt;
1967. — 2. vieta Tautas koru skatē Ventspilī&lt;br /&gt;
1983., 1997. — 1. vieta Kauņas starprepubliku augstskolu koru konkursos &quot;Juventus&quot;&lt;br /&gt;
1979. — 2. vieta Kauņas starprepubliku augstskolu koru konkursos &quot;Juventus&quot;&lt;br /&gt;
1992. — &quot;Grand Prix&quot; Starptautiskajā jauniešu koru konkursā Beļģijā&lt;br /&gt;
1997. — &quot;Grand Prix&quot; Šīenas starptautiskajā koru konkursā Norvēģijā&lt;br /&gt;
2005. — 2. vieta un zelta diploms Lindenholchauzenas koru konkursā &quot;Harmonie&quot; Vācijā&lt;br /&gt;
2007. — 4. vieta garīgās mūzikas un tautas mūzikas kategorijās E. Grīga starptautiskajā koru konkursā Bergenā, Norvēģijā&lt;br /&gt;
2011. — 1. vieta jaukto koru kategorijā un &quot;Grand Prix&quot; IX Starptautiskajā garīgās mūzikas festivālā &quot;Sudraba zvani&quot; Daugavpilī&lt;br /&gt;
2011. — 1. vieta jaukto koru kategorijā Ohridas starptautiskajā koru konkursā Maķedonijā&lt;br /&gt;
2011. — 2. vieta jaukto koru kategorijā un konkursa &quot;Grand Prix&quot; (''Grand Amber Prize'') S. Šimkus starptautiskajā koru konkursā Klaipēdā, Lietuvā&lt;br /&gt;
2013. — 1. vieta un speciālbalvas par labāko obligātā skaņdarba izpildījumu un interesantāko programmu augstskolu koru konkursā &quot;Juventus&quot;&lt;ref name=&quot;mirkli.lu.lv&quot;&gt;Ulmane, G. &quot;Jauktais koris &quot;Juventus&quot;&quot;, ''Pēc 6 mirkļiem 100 gadi'', 2013. 26. septembris. Pieejams: http://www.mirkli.lu.lv/kori/jauktais-koris-juventus/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131005052945/http://www.mirkli.lu.lv/kori/jauktais-koris-juventus/ |date={{dat|2013|10|05||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;
2013. — 2. vieta Māsmehelenas starptautiskajā koru konkursā Beļģijā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ikv-maasmechelen.be/2013/index1.php?pagina=koorwedstrijd%2Fuitslag&amp;lay=on&amp;lang=en |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2018|09|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304134515/http://www.ikv-maasmechelen.be/2013/index1.php?pagina=koorwedstrijd%2Fuitslag&amp;lay=on&amp;lang=en# |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;
2015. — 1. vieta un speciālbalvas par interesantāko programmu, labāko obligātā skaņdarba izpildījumu un labāko 20. — 21. gadsimta skaņdarba izpildījumu augstskolu koru konkursā &quot;Juventus&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.choras.lt/readarticle.php?article_id=2290 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2015|05|19||bez}} |archive-date={{dat|2022|06|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220626112727/http://www.choras.lt/readarticle.php?article_id=2290 }}&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;
2017. — &quot;Grand Prix&quot; un 1. vieta jaukto koru kategorijā 53. starptautiskajā koru festivālā Montrē Šveicē&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.choralfestival.ch/modules/news/article.php?storyid=42&amp;location_id=68 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170509091821/http://www.choralfestival.ch/modules/news/article.php?storyid=42&amp;location_id=68 |archivedate={{dat|2017|05|09||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;
2018. — &quot;Grand Prix&quot; un 1. vieta jaukto koru kategorijā 14. starptautiskajā koru konkursā &quot;Mundus Cantat&quot; Sopotā, Polijā&lt;br /&gt;
2023. — 5. vieta starptautiskajā koru konkursā &quot;Gallus Maribor&quot; Mariborā, Slovēnijā&lt;br /&gt;
2024. — 3. vieta 7. Starptautiskajā Baltijas jūras koru konkursā, Jūrmalā&lt;br /&gt;
2025. — &quot;Grand Prix&quot; un zelta diploms koru konkursā Tamperes vokālās mūzikas festivālā Tamperē, Somijā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tamperevocal.fi/en/news/tampere-vocal-music-festival-champions-value-based-singing/|title=Tampere Vocal Music Festival champions value-based singing|website=Tampere Vocal Music Festival|access-date=2025-09-10|date=2025-06-15|language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;
20206. – 1. vieta un speciālbalvas par labāko 1945.–2000. gadā komponēta skaņdarba interpretāciju un labāko repertuāru, kā arī īpaša žūrijas atzinība diriģentei Ievai Zvejniecei koru konkursā &quot;Ave Verum&quot; Bādenē, Austrijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://aveverum.at/year-2026/results-2026/|title=Results 2026|website=Ave Verum|access-date=2026-10-01|date=2026-05-10|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Jauktais koris &quot;Juventus&quot;}}
[[Kategorija:Latvijas kori]]
[[Kategorija:Latvijas Universitāte]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes kori]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]]</text>
      <sha1>2bncws3hifarzovb769t2hjnw12j2pr</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530758</id>
      <parentid>4530757</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T19:32:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis Barbans</username>
        <id>41060</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4530758</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19540" sha1="te8yi1h68vd9n9j7zd9a8ip3wxu42ov" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Fons = klasiskās_mūzikas_ansamblis
| Vārds = Latvijas Universitātes jauktais koris &quot;Juventus&quot;
| Attēls = Youth Choir Juventus.jpg
| Apraksts = Koris Juventus 2005. gadā, Vācijā, Lindenholchauzenā
| Att_izm = 250px
| Vieta_dz = 
| Vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| Gadi = 1920. – pašlaik
| Mlapa = [http://www.juventus.lv/ www.juventus.lv]
}}

'''Latvijas Universitātes jauktais koris &quot;Juventus&quot;''' ir senākais Latvijas augstskolu koris.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tvnet.lv/muzika/klasika/581044-koris_juventus_svines_95_gadu_jubileju |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2016|12|04||bez}} |archive-date={{dat|2015|10|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20151028135211/http://www.tvnet.lv/muzika/klasika/581044-koris_juventus_svines_95_gadu_jubileju }}&lt;/ref&gt; Kopš dibināšanas 1920. gadā tas pastāvīgi ir bijis viens no spēcīgākajiem Latvijas amatieru koriem. Kolektīvs guvis nozīmīgus panākumus gan Latvijā, gan ārzemēs. Laika gaitā kori vadījuši tādi ievērojami diriģenti kā [[Haralds Mednis]], [[Daumants Gailis]] un [[Juris Kļaviņš]]. Kopš 2014. gada tā mākslinieciskais vadītājs ir [[Valdis Tomsons]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Korī strādā kormeistare Ieva Zvejniece un vokālā pedagoģe Agneta Otaņķe.

== Vēsture ==

=== Pirmskara un kara gadi ===
[[Attēls:LU koris Juventus pirms 1930.jpg|thumb|260px|LU koris &quot;Juventus&quot; (pirms 1930)]]
[[Latvijas Universitāte]]s jauktais koris &quot;Juventus&quot; tika dibināts 1920. gadā, un tā sākotnējais nosaukums bija &quot;Latvijas Augstskolas studentu koris&quot;.&lt;ref&gt;&quot;Iekšzeme&quot;, ''Latviju Muzika'', 1921. 1. aprīlis.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;&quot;Iekšzeme&quot;, ''Latviju Muzika'', 1921. 1. maijs.&lt;/ref&gt; Bijusi iecere saukt kolektīvu nodēvēt par &quot;Augstskolas akadēmisko studentu kori&quot;, bet pret to iebilduši Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes mācībspēki.&lt;ref name=&quot;Bobkovics, A 1930&quot;&gt;Bobkovics, A. &quot;Atmiņas no L.U. kora 10 gadu darbības&quot;, ''Studentu Dzīve'', 1930. 20. oktobris.&lt;/ref&gt; Kora dibināšanas galvenais iniciators un pirmais mākslinieciskais vadītājs bija diriģents [[Artūrs Bobkovics]]. Pirmā dziedātāju balsu pārbaude notika 1920. gada 18. oktobrī [[Rīgas Valsts 2. ģimnāzija|Rīgas 2. pilsētas vidusskolā]]. Pirmais dziesmu vakars tika sarīkots 1921. gada 30. aprīlī, bet plašāka koncertdarbība izvērsās 1924. gadā, kad koris saņēma Kultūras fonda pabalstu ārzemju ceļojumam.&lt;ref&gt;Stikāne, V. &quot;Latvijas Universitātes koris un LU mūzikas direktors Artūrs Bobkovics&quot;, ''Universitātes Avīze'', 1999. gada 15. aprīlis&lt;/ref&gt;

&quot;Latvijas Augstskolas studentu koris&quot; bija pirmais Latvijas koris, kas popularizēja neatkarīgās Latvijas kora mūziku ārzemēs, koncertējot [[Lietuva|Lietuvā]] un [[Igaunija|Igaunijā]].&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;''Juventus 90 gadi''. Rīga : Latvijas Universitāte, 2010. [[Special:BookSources/978-9984-823-17-1|ISBN]] 978-9984-823-17-1&lt;/ref&gt; 1925. gadā koristu vidū notika šķelšanās, kuras rezultātā tika nodibināta Latvijas Universitātes biedrība — koris &quot;[[Dziesmuvara]]&quot;. [[1930. gadi|1930. gados]] sekoja jauni ārzemju koncertbraucieni uz Lietuvu un [[Somija|Somiju]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Par spīti grūtībām, koris turpināja māksliniecisko darbību arī [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, lai gan koncerti notika ievērojami retāk. 1944. gadā kora vīriešu balsu skaits bija tiktāl samazinājies, ka Artūrs Bobkovics bija spiests iestudēt sieviešu koru repertuāru.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

=== Padomju laiks ===
Pēc kara beigām koris atsāka aktīvāku koncertdarbību, tomēr A. Bobkovics nevēlējās pielāgoties jaunajiem apstākļiem un palika uzticīgs latviskās kultūras vērtībām.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; 1950. gadā diriģents devās pensijā, un viņa vietā stājās [[Latvijas Nacionālā opera un balets|LPSR Valsts operas un baleta teātra]] kormeistars [[Haralds Mednis]]. Turpmākajos gados koris devās koncertbraucienos uz [[Lietuvas PSR|Lietuvas]], [[Igaunijas PSR|Igaunijas]] un [[Krievijas PFSR|Krievijas PSR]]. 1957. gada sākumā Haralds Mednis izpelnījās asu [[Latvijas Komunistiskā partija|Komunistiskās partijas]] nosodījumu par kāda koncerta repertuāru, turklāt Medņa vadītais Latvijas Universitātes vīru koris kādā koncertbraucienā uz [[Lubāna|Lubānu]] koris apmeklēja baznīcu un nodziedāja [[&quot;Svētceļnieku koris&quot;|&quot;Svētceļnieku kori&quot;]] no [[Rihards Vāgners|Riharda Vāgnera]] operas [[&quot;Tanheizers&quot;]]. Rezultātā diriģents tika atstādināts no amata. Viņa vietā stājās [[Valsts akadēmiskais koris Latvija|LPSR Valsts Akadēmiskā kora]] diriģents [[Daumants Gailis]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Daumanta Gaiļa vadībā koris sasniedza savus lielākos panākumus, kā arī 1969. ieguva pašreizējo nosaukumu &quot;Juventus&quot;. Tajā pašā gadā koris arī pirmo reizi devās koncertbraucienā ārpus [[Padomju Savienība|PSRS]] — uz [[Rostoka|Rostoku]] [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskajā Republikā]]. Četras reizes — 1970., 1973., 1977. un 1985. gadā — &quot;Juventus&quot; izcīnīja pirmo vietu [[Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki|Dziesmu svētku]] [[Koru kari|&quot;koru karos&quot;]]. 1988. gadā koris aktīvi iesaistījās [[Dziesmotā revolūcija|Dziesmotās revolūcijas]] notikumos, studentu dziesmu svētkos &quot;Gaudeamus&quot; [[Viļņa|Viļņā]] paceļot Latvijas karogu. Šajā pat gadā māksliniecisko vadītāju Daumantu Gaili nomainīja ilggadējais kora diriģents [[Juris Kļaviņš]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

=== Pēc neatkarības atjaunošanas ===
[[1990. gadi|1990. gados]] un 21. gadsimta sākumā &quot;Juventus&quot; aktīvi devās ārzemju koncertbraucienos, tostarp uz [[Japāna|Japānu]], [[Kanāriju salas|Kanāriju salām]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kā arī aktīvi piedalījās koru konkursos un festivālos. Šajā laikā sacerēta arī kora neoficiālā himna &quot;Es kādreiz dziedāju korī &quot;Juventus&quot;&quot; ar [[Imants Ziedonis|Imanta Ziedoņa]] vārdiem un Jura Kļaviņa mūziku.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; 2009. gadā Jura Kļaviņa vietā stājās [[Jānis Petrovskis]], kura vadībā koris 2011. gadā izcīnīja Grand Prix konkursā &quot;Sudraba zvani&quot; [[Daugavpils|Daugavpilī]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.daugavpils.lv/kultura/festivali/starptautiskais-daugavpils-garigas-muzikas-festivals/ix-starptautiskais-daugavpils-garigas-muzikas-festivals-sudraba-zvani |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2022|04|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20220418193341/https://www.daugavpils.lv/kultura/festivali/starptautiskais-daugavpils-garigas-muzikas-festivals/ix-starptautiskais-daugavpils-garigas-muzikas-festivals-sudraba-zvani |archivedate={{dat|2022|04|18||bez}} }}&lt;/ref&gt; 1. vietu pieaugušo jaukto koru kategorijā [[Ohrida]]s koru festivālā [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijā]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/kultura/news/music/lu-koris-juventus-iegust-pirmo-vietu-koru-festivala-makedonija.d?id=40433921 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2022|04|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20220418193904/https://www.delfi.lv/kultura/news/music/lu-koris-juventus-iegust-pirmo-vietu-koru-festivala-makedonija.d?id=40433921 |archivedate={{dat|2022|04|18||bez}} }}&lt;/ref&gt; un Grand Prix un 2. vietu jaukto koru kategorijā 18. starptautiskajā Staša Šimkus koru konkursā [[Klaipēda|Klaipēdā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/kultura/news/music/koris-juventus-sanem-grand-prix-starptautiska-konkursa-lietuva.d?id=41937658 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2022|04|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20220418194302/https://www.delfi.lv/kultura/news/music/koris-juventus-sanem-grand-prix-starptautiska-konkursa-lietuva.d?id=41937658 |archivedate={{dat|2022|04|18||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Pēc trim gadiem Jāni Petrovski nomainīja [[Mārcis Imants]]. Viņa vadībā koris 2013. gadā ieguva 1. vietu starptautiskajā koru konkursā &quot;Juventus&quot; [[Kauņa|Kauņā]]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Latvijas Universitātes koris «Juventus» uzstājas pirms došanās uz IX starptautisko jaukto koru konkursu «Juventus 2013» un konkursā iegūtās balvas |url=http://foto.lu.lv/arhiivs/2013/e_mai/12/index.html |accessdate={{dat|2025|5|23||bez}}}}&lt;/ref&gt; un 2. vietu Flandrijas—Māsmehelenas koru konkursā Māsmehelenā, [[Beļģija|Beļģijā]]. 2014. gadā koris ierakstīja kaverversiju [[Māris Šverns|Māra Šverna]] un grupas [[Baložu Pilni Pagalmi]] dziesmai &quot;Mans zirgs&quot;, kas izdota albumā &quot;Brāļi un māsas&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/kultura/news/music/noklausies-juventus-singlu-mans-zirgs-no-mara-sverna-kaverversiju-izlases.d?id=44463256 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2022|04|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20220418200105/https://www.delfi.lv/kultura/news/music/noklausies-juventus-singlu-mans-zirgs-no-mara-sverna-kaverversiju-izlases.d?id=44463256 |archivedate={{dat|2022|04|18||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Kopš 2014. gada kora mākslinieciskais vadītājs ir [[Valdis Tomsons]], kura vadībā koris 2015. gadā vēlreiz ieguvis pirmo vietu augstskolu koru konkursā &quot;Juventus&quot; Kauņā, bet 2017. gadā — &quot;Grand Prix&quot; 53. starptautiskajā Montrē koru konkursā Šveicē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.juventus.lv/kora-makslinieciskie-vaditaji-koncertmeistari-un-kormeistari/ |title=Kora mākslinieciskie vadītāji, koncertmeistari un kormeistari |access-date={{dat|2016|12|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150527024715/http://www.juventus.lv/kora-makslinieciskie-vaditaji-koncertmeistari-un-kormeistari/#more-' |archivedate={{dat|2015|05|27||bez}} }}&lt;/ref&gt; 2018. gadā koris uzvarēja konkursā &quot;Mundus Cantat&quot; [[Sopota|Sopotā]], [[Polija|Polijā]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.parmuziku.lv/muzikas-zinas/latvija/koris-juventus-gust-uzvaru-starptautiskaja-koru-konkursa-mundus-cantat-sopot-2018-polija-6656 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2022|04|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20220418200535/https://www.parmuziku.lv/muzikas-zinas/latvija/koris-juventus-gust-uzvaru-starptautiskaja-koru-konkursa-mundus-cantat-sopot-2018-polija-6656 |archivedate={{dat|2022|04|18||bez}} }}&lt;/ref&gt; bet 2019. gadā piedalījās starptautiskajā koru festivālā un simpozijā [[Čedžudo (sala)|Čedžudo]] salā [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.la.lv/koris-juventus-devies-uz-festivalu-koreja |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2022|04|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20220418200808/https://www.la.lv/koris-juventus-devies-uz-festivalu-koreja |archivedate={{dat|2022|04|18||bez}} }}&lt;/ref&gt; 2018. gada dziesmu svētku koru karos jaukto koru konkurencē &quot;Juventus&quot; ieguva 3. vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://jauns.lv/raksts/zinas/287317-dziesmu-karu-lielo-balvu-jaukto-koru-konkurence-iegust-kamer |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2022|04|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20220418201601/https://jauns.lv/raksts/zinas/287317-dziesmu-karu-lielo-balvu-jaukto-koru-konkurence-iegust-kamer |archivedate={{dat|2022|04|18||bez}} }}&lt;/ref&gt;

2023. gada XXVII Vispārējo Dziesmu un XVII Deju svētku koru konkursa finālā “Koru kari” ieguvis pirmo vietu jaukto koru grupā. 2022. gada nogalē JUVENTUS kā vienīgais pārstāvis no Latvijas saņēma ceļazīmi dalībai prestižajā 17. Starptautiskajā koru konkursā “Gallus Maribor” Mariborā (Slovēnijā) 2023. gada aprīlī, kas ir viens no sešiem Eiropas Kordziedāšanas asociācijas “Grand Prix” (EGP) biedriem. Sīvā cīņā ar augstākās raudzes amatierkolektīviem no visas pasaules JUVENTUS izcīnīja godpilno 5. vietu.

2024. gadā koris ieguvis 3. vietu 7. Starptautiskajā Baltijas jūru konkursā (EGP posms) Jūrmalā, kā arī bijis finālists Eiroradio koru konkursā “Let The Peoples Sing”. 2025. gadā koris &quot;Juventus&quot; koru konkursā Tamperes vokālās mūzikas festivālā izcīnīja zelta diplomu un ''Grand Prix''.

Koris &quot;Juventus&quot; ir piedalījies arī neakadēmiskos projektos, 2015. gadā kopā ar grupu [[DaGamba]] un orķestri [[Sinfonietta Rīga]] uzstājoties festivālā [[Positivus]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://positivusfestival.com/en/history/2015/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2022|04|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20220418201128/https://positivusfestival.com/en/history/2015/ |archivedate={{dat|2022|04|18||bez}} }}&lt;/ref&gt; un 2021. gadā atkārtojot sadarbību ar [[DaGamba]] festivālā &quot;Laivā&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/kultura/news/music/foto-uz-udens-un-sauszemes-atskats-uz-grandiozo-festivalu-laiva.d?id=53493397 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2022|04|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20220418201325/https://www.delfi.lv/kultura/news/music/foto-uz-udens-un-sauszemes-atskats-uz-grandiozo-festivalu-laiva.d?id=53493397 |archivedate={{dat|2022|04|18||bez}} }}&lt;/ref&gt; Koris vēl ir sadarbojies ar DJ Rudd, Donu, Valsts Akadēmisko kori “Latvija”, pūtēju orķestri “Rīga” un daudziem citiem.

=== Kora &quot;Juventus&quot; 100 gadu jubileja ===
2020. gada 18. oktobrī Latvijas Universitātes jauktais koris &quot;Juventus&quot; atzīmēja 100 gadu jubileju. Kopš šī datuma koris nedzīvoja klusumā, bet veidoja kolektīva skaistāko atjaunotni — “Jauns sākums”. Divarpus gadu garumā, spītējot pandēmijai, koris &quot;Juventus&quot; mākslinieciskā vadītāja Valda Tomsona vadībā strādāja mēģinājumos gan klātienē, gan attālināti un daudzas stundas pavadīja Latvijas Radio 1. studijā, lai 2022. gada 21. maijā 12 kora simtgadei veltītie jaundarbi, kurus radījuši 12 izcili latviešu komponisti, piedzīvotu pirmatskaņojumu un izlaistu albumu &quot;Jauns sākums&quot; populārākajās mūzikas straumēšanas vietnēs.

Simtgades svinību cikls tika noslēgts 2023. gada 21. oktobrī ar koncertu “Kopība”, kura pirmajā daļā tika atskaņota Kaspara Zemīša “Mesa”. Savukārt koncerta otrajā daļā pirmatskaņojumu piedzīvoja Riharda Zaļupes opuss “Kopība” ar Sondras Zaļupes tekstu.

== Mākslinieciskie vadītāji un galvenie diriģenti ==
* 1920.—1950. [[Artūrs Bobkovics]]
* 1950.—1957. [[Haralds Mednis]]
* 1957.—1988. [[Daumants Gailis]]
* 1988.—2009. [[Juris Kļaviņš]]
* 2009.—2012. [[Jānis Petrovskis]]
* 2012.—2014. [[Mārcis Imants]]
* 2014. [[Rūdolfs Krēsliņš]] (pienākumu izpildītājs)
* Kopš 2014. [[Valdis Tomsons]]&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.juventus.lv/makslinieciska-vadiba/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2015|05|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150411062406/http://www.juventus.lv/makslinieciska-vadiba/# |archivedate={{dat|2015|04|11||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Koncertmeistari ==

1978.—2018. [[Ilze Dzērve]]

== Godalgas ==

1970., 1973., 1977., 1985., 2023. — 1. vietas laureāts Dziesmu svētku &quot;koru karos&quot;&lt;br /&gt;
1965., 1980., 1990. — 2. vietas laureāts Dziesmu svētku &quot;koru karos&quot;&lt;br /&gt;
1993., 2018. — 3. vietas laureāts Dziesmu svētku &quot;koru karos&quot;&lt;br /&gt;
1967. — 2. vieta Tautas koru skatē Ventspilī&lt;br /&gt;
1983., 1997. — 1. vieta Kauņas starprepubliku augstskolu koru konkursos &quot;Juventus&quot;&lt;br /&gt;
1979. — 2. vieta Kauņas starprepubliku augstskolu koru konkursos &quot;Juventus&quot;&lt;br /&gt;
1992. — &quot;Grand Prix&quot; Starptautiskajā jauniešu koru konkursā Beļģijā&lt;br /&gt;
1997. — &quot;Grand Prix&quot; Šīenas starptautiskajā koru konkursā Norvēģijā&lt;br /&gt;
2005. — 2. vieta un zelta diploms Lindenholchauzenas koru konkursā &quot;Harmonie&quot; Vācijā&lt;br /&gt;
2007. — 4. vieta garīgās mūzikas un tautas mūzikas kategorijās E. Grīga starptautiskajā koru konkursā Bergenā, Norvēģijā&lt;br /&gt;
2011. — 1. vieta jaukto koru kategorijā un &quot;Grand Prix&quot; IX Starptautiskajā garīgās mūzikas festivālā &quot;Sudraba zvani&quot; Daugavpilī&lt;br /&gt;
2011. — 1. vieta jaukto koru kategorijā Ohridas starptautiskajā koru konkursā Maķedonijā&lt;br /&gt;
2011. — 2. vieta jaukto koru kategorijā un konkursa &quot;Grand Prix&quot; (''Grand Amber Prize'') S. Šimkus starptautiskajā koru konkursā Klaipēdā, Lietuvā&lt;br /&gt;
2013. — 1. vieta un speciālbalvas par labāko obligātā skaņdarba izpildījumu un interesantāko programmu augstskolu koru konkursā &quot;Juventus&quot;&lt;ref name=&quot;mirkli.lu.lv&quot;&gt;Ulmane, G. &quot;Jauktais koris &quot;Juventus&quot;&quot;, ''Pēc 6 mirkļiem 100 gadi'', 2013. 26. septembris. Pieejams: http://www.mirkli.lu.lv/kori/jauktais-koris-juventus/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131005052945/http://www.mirkli.lu.lv/kori/jauktais-koris-juventus/ |date={{dat|2013|10|05||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;
2013. — 2. vieta Māsmehelenas starptautiskajā koru konkursā Beļģijā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ikv-maasmechelen.be/2013/index1.php?pagina=koorwedstrijd%2Fuitslag&amp;lay=on&amp;lang=en |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2018|09|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304134515/http://www.ikv-maasmechelen.be/2013/index1.php?pagina=koorwedstrijd%2Fuitslag&amp;lay=on&amp;lang=en# |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;
2015. — 1. vieta un speciālbalvas par interesantāko programmu, labāko obligātā skaņdarba izpildījumu un labāko 20. — 21. gadsimta skaņdarba izpildījumu augstskolu koru konkursā &quot;Juventus&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.choras.lt/readarticle.php?article_id=2290 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2015|05|19||bez}} |archive-date={{dat|2022|06|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220626112727/http://www.choras.lt/readarticle.php?article_id=2290 }}&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;
2017. — &quot;Grand Prix&quot; un 1. vieta jaukto koru kategorijā 53. starptautiskajā koru festivālā Montrē Šveicē&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.choralfestival.ch/modules/news/article.php?storyid=42&amp;location_id=68 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170509091821/http://www.choralfestival.ch/modules/news/article.php?storyid=42&amp;location_id=68 |archivedate={{dat|2017|05|09||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;
2018. — &quot;Grand Prix&quot; un 1. vieta jaukto koru kategorijā 14. starptautiskajā koru konkursā &quot;Mundus Cantat&quot; Sopotā, Polijā&lt;br /&gt;
2023. — 5. vieta starptautiskajā koru konkursā &quot;Gallus Maribor&quot; Mariborā, Slovēnijā&lt;br /&gt;
2024. — 3. vieta 7. Starptautiskajā Baltijas jūras koru konkursā, Jūrmalā&lt;br /&gt;
2025. — &quot;Grand Prix&quot; un zelta diploms koru konkursā Tamperes vokālās mūzikas festivālā Tamperē, Somijā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tamperevocal.fi/en/news/tampere-vocal-music-festival-champions-value-based-singing/|title=Tampere Vocal Music Festival champions value-based singing|website=Tampere Vocal Music Festival|access-date=2025-09-10|date=2025-06-15|language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;
2026. – 1. vieta un speciālbalvas par labāko 1945.–2000. gadā komponēta skaņdarba interpretāciju un labāko repertuāru, kā arī īpaša žūrijas atzinība diriģentei Ievai Zvejniecei koru konkursā &quot;Ave Verum&quot; Bādenē, Austrijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://aveverum.at/year-2026/results-2026/|title=Results 2026|website=Ave Verum|access-date=2026-10-01|date=2026-05-10|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Jauktais koris &quot;Juventus&quot;}}
[[Kategorija:Latvijas kori]]
[[Kategorija:Latvijas Universitāte]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes kori]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]]</text>
      <sha1>te8yi1h68vd9n9j7zd9a8ip3wxu42ov</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530759</id>
      <parentid>4530758</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T19:32:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis Barbans</username>
        <id>41060</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4530759</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19540" sha1="j0cnaube2vvepy5mhkzj2spch7om0xz" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Fons = klasiskās_mūzikas_ansamblis
| Vārds = Latvijas Universitātes jauktais koris &quot;Juventus&quot;
| Attēls = Youth Choir Juventus.jpg
| Apraksts = Koris Juventus 2005. gadā, Vācijā, Lindenholchauzenā
| Att_izm = 250px
| Vieta_dz = 
| Vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| Gadi = 1920. – pašlaik
| Mlapa = [http://www.juventus.lv/ www.juventus.lv]
}}

'''Latvijas Universitātes jauktais koris &quot;Juventus&quot;''' ir senākais Latvijas augstskolu koris.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tvnet.lv/muzika/klasika/581044-koris_juventus_svines_95_gadu_jubileju |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2016|12|04||bez}} |archive-date={{dat|2015|10|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20151028135211/http://www.tvnet.lv/muzika/klasika/581044-koris_juventus_svines_95_gadu_jubileju }}&lt;/ref&gt; Kopš dibināšanas 1920. gadā tas pastāvīgi ir bijis viens no spēcīgākajiem Latvijas amatieru koriem. Kolektīvs guvis nozīmīgus panākumus gan Latvijā, gan ārzemēs. Laika gaitā kori vadījuši tādi ievērojami diriģenti kā [[Haralds Mednis]], [[Daumants Gailis]] un [[Juris Kļaviņš]]. Kopš 2014. gada tā mākslinieciskais vadītājs ir [[Valdis Tomsons]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Korī strādā kormeistare Ieva Zvejniece un vokālā pedagoģe Agneta Otaņķe.

== Vēsture ==

=== Pirmskara un kara gadi ===
[[Attēls:LU koris Juventus pirms 1930.jpg|thumb|260px|LU koris &quot;Juventus&quot; (pirms 1930)]]
[[Latvijas Universitāte]]s jauktais koris &quot;Juventus&quot; tika dibināts 1920. gadā, un tā sākotnējais nosaukums bija &quot;Latvijas Augstskolas studentu koris&quot;.&lt;ref&gt;&quot;Iekšzeme&quot;, ''Latviju Muzika'', 1921. 1. aprīlis.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;&quot;Iekšzeme&quot;, ''Latviju Muzika'', 1921. 1. maijs.&lt;/ref&gt; Bijusi iecere saukt kolektīvu nodēvēt par &quot;Augstskolas akadēmisko studentu kori&quot;, bet pret to iebilduši Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes mācībspēki.&lt;ref name=&quot;Bobkovics, A 1930&quot;&gt;Bobkovics, A. &quot;Atmiņas no L.U. kora 10 gadu darbības&quot;, ''Studentu Dzīve'', 1930. 20. oktobris.&lt;/ref&gt; Kora dibināšanas galvenais iniciators un pirmais mākslinieciskais vadītājs bija diriģents [[Artūrs Bobkovics]]. Pirmā dziedātāju balsu pārbaude notika 1920. gada 18. oktobrī [[Rīgas Valsts 2. ģimnāzija|Rīgas 2. pilsētas vidusskolā]]. Pirmais dziesmu vakars tika sarīkots 1921. gada 30. aprīlī, bet plašāka koncertdarbība izvērsās 1924. gadā, kad koris saņēma Kultūras fonda pabalstu ārzemju ceļojumam.&lt;ref&gt;Stikāne, V. &quot;Latvijas Universitātes koris un LU mūzikas direktors Artūrs Bobkovics&quot;, ''Universitātes Avīze'', 1999. gada 15. aprīlis&lt;/ref&gt;

&quot;Latvijas Augstskolas studentu koris&quot; bija pirmais Latvijas koris, kas popularizēja neatkarīgās Latvijas kora mūziku ārzemēs, koncertējot [[Lietuva|Lietuvā]] un [[Igaunija|Igaunijā]].&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;''Juventus 90 gadi''. Rīga : Latvijas Universitāte, 2010. [[Special:BookSources/978-9984-823-17-1|ISBN]] 978-9984-823-17-1&lt;/ref&gt; 1925. gadā koristu vidū notika šķelšanās, kuras rezultātā tika nodibināta Latvijas Universitātes biedrība — koris &quot;[[Dziesmuvara]]&quot;. [[1930. gadi|1930. gados]] sekoja jauni ārzemju koncertbraucieni uz Lietuvu un [[Somija|Somiju]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Par spīti grūtībām, koris turpināja māksliniecisko darbību arī [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, lai gan koncerti notika ievērojami retāk. 1944. gadā kora vīriešu balsu skaits bija tiktāl samazinājies, ka Artūrs Bobkovics bija spiests iestudēt sieviešu koru repertuāru.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

=== Padomju laiks ===
Pēc kara beigām koris atsāka aktīvāku koncertdarbību, tomēr A. Bobkovics nevēlējās pielāgoties jaunajiem apstākļiem un palika uzticīgs latviskās kultūras vērtībām.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; 1950. gadā diriģents devās pensijā, un viņa vietā stājās [[Latvijas Nacionālā opera un balets|LPSR Valsts operas un baleta teātra]] kormeistars [[Haralds Mednis]]. Turpmākajos gados koris devās koncertbraucienos uz [[Lietuvas PSR|Lietuvas]], [[Igaunijas PSR|Igaunijas]] un [[Krievijas PFSR|Krievijas PSR]]. 1957. gada sākumā Haralds Mednis izpelnījās asu [[Latvijas Komunistiskā partija|Komunistiskās partijas]] nosodījumu par kāda koncerta repertuāru, turklāt Medņa vadītais Latvijas Universitātes vīru koris kādā koncertbraucienā uz [[Lubāna|Lubānu]] koris apmeklēja baznīcu un nodziedāja [[&quot;Svētceļnieku koris&quot;|&quot;Svētceļnieku kori&quot;]] no [[Rihards Vāgners|Riharda Vāgnera]] operas [[&quot;Tanheizers&quot;]]. Rezultātā diriģents tika atstādināts no amata. Viņa vietā stājās [[Valsts akadēmiskais koris Latvija|LPSR Valsts Akadēmiskā kora]] diriģents [[Daumants Gailis]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Daumanta Gaiļa vadībā koris sasniedza savus lielākos panākumus, kā arī 1969. ieguva pašreizējo nosaukumu &quot;Juventus&quot;. Tajā pašā gadā koris arī pirmo reizi devās koncertbraucienā ārpus [[Padomju Savienība|PSRS]] — uz [[Rostoka|Rostoku]] [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskajā Republikā]]. Četras reizes — 1970., 1973., 1977. un 1985. gadā — &quot;Juventus&quot; izcīnīja pirmo vietu [[Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki|Dziesmu svētku]] [[Koru kari|&quot;koru karos&quot;]]. 1988. gadā koris aktīvi iesaistījās [[Dziesmotā revolūcija|Dziesmotās revolūcijas]] notikumos, studentu dziesmu svētkos &quot;Gaudeamus&quot; [[Viļņa|Viļņā]] paceļot Latvijas karogu. Šajā pat gadā māksliniecisko vadītāju Daumantu Gaili nomainīja ilggadējais kora diriģents [[Juris Kļaviņš]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

=== Pēc neatkarības atjaunošanas ===
[[1990. gadi|1990. gados]] un 21. gadsimta sākumā &quot;Juventus&quot; aktīvi devās ārzemju koncertbraucienos, tostarp uz [[Japāna|Japānu]], [[Kanāriju salas|Kanāriju salām]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kā arī aktīvi piedalījās koru konkursos un festivālos. Šajā laikā sacerēta arī kora neoficiālā himna &quot;Es kādreiz dziedāju korī &quot;Juventus&quot;&quot; ar [[Imants Ziedonis|Imanta Ziedoņa]] vārdiem un Jura Kļaviņa mūziku.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; 2009. gadā Jura Kļaviņa vietā stājās [[Jānis Petrovskis]], kura vadībā koris 2011. gadā izcīnīja Grand Prix konkursā &quot;Sudraba zvani&quot; [[Daugavpils|Daugavpilī]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.daugavpils.lv/kultura/festivali/starptautiskais-daugavpils-garigas-muzikas-festivals/ix-starptautiskais-daugavpils-garigas-muzikas-festivals-sudraba-zvani |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2022|04|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20220418193341/https://www.daugavpils.lv/kultura/festivali/starptautiskais-daugavpils-garigas-muzikas-festivals/ix-starptautiskais-daugavpils-garigas-muzikas-festivals-sudraba-zvani |archivedate={{dat|2022|04|18||bez}} }}&lt;/ref&gt; 1. vietu pieaugušo jaukto koru kategorijā [[Ohrida]]s koru festivālā [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijā]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/kultura/news/music/lu-koris-juventus-iegust-pirmo-vietu-koru-festivala-makedonija.d?id=40433921 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2022|04|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20220418193904/https://www.delfi.lv/kultura/news/music/lu-koris-juventus-iegust-pirmo-vietu-koru-festivala-makedonija.d?id=40433921 |archivedate={{dat|2022|04|18||bez}} }}&lt;/ref&gt; un Grand Prix un 2. vietu jaukto koru kategorijā 18. starptautiskajā Staša Šimkus koru konkursā [[Klaipēda|Klaipēdā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/kultura/news/music/koris-juventus-sanem-grand-prix-starptautiska-konkursa-lietuva.d?id=41937658 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2022|04|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20220418194302/https://www.delfi.lv/kultura/news/music/koris-juventus-sanem-grand-prix-starptautiska-konkursa-lietuva.d?id=41937658 |archivedate={{dat|2022|04|18||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Pēc trim gadiem Jāni Petrovski nomainīja [[Mārcis Imants]]. Viņa vadībā koris 2013. gadā ieguva 1. vietu starptautiskajā koru konkursā &quot;Juventus&quot; [[Kauņa|Kauņā]]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Latvijas Universitātes koris «Juventus» uzstājas pirms došanās uz IX starptautisko jaukto koru konkursu «Juventus 2013» un konkursā iegūtās balvas |url=http://foto.lu.lv/arhiivs/2013/e_mai/12/index.html |accessdate={{dat|2025|5|23||bez}}}}&lt;/ref&gt; un 2. vietu Flandrijas—Māsmehelenas koru konkursā Māsmehelenā, [[Beļģija|Beļģijā]]. 2014. gadā koris ierakstīja kaverversiju [[Māris Šverns|Māra Šverna]] un grupas [[Baložu Pilni Pagalmi]] dziesmai &quot;Mans zirgs&quot;, kas izdota albumā &quot;Brāļi un māsas&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/kultura/news/music/noklausies-juventus-singlu-mans-zirgs-no-mara-sverna-kaverversiju-izlases.d?id=44463256 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2022|04|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20220418200105/https://www.delfi.lv/kultura/news/music/noklausies-juventus-singlu-mans-zirgs-no-mara-sverna-kaverversiju-izlases.d?id=44463256 |archivedate={{dat|2022|04|18||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Kopš 2014. gada kora mākslinieciskais vadītājs ir [[Valdis Tomsons]], kura vadībā koris 2015. gadā vēlreiz ieguvis pirmo vietu augstskolu koru konkursā &quot;Juventus&quot; Kauņā, bet 2017. gadā — &quot;Grand Prix&quot; 53. starptautiskajā Montrē koru konkursā Šveicē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.juventus.lv/kora-makslinieciskie-vaditaji-koncertmeistari-un-kormeistari/ |title=Kora mākslinieciskie vadītāji, koncertmeistari un kormeistari |access-date={{dat|2016|12|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150527024715/http://www.juventus.lv/kora-makslinieciskie-vaditaji-koncertmeistari-un-kormeistari/#more-' |archivedate={{dat|2015|05|27||bez}} }}&lt;/ref&gt; 2018. gadā koris uzvarēja konkursā &quot;Mundus Cantat&quot; [[Sopota|Sopotā]], [[Polija|Polijā]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.parmuziku.lv/muzikas-zinas/latvija/koris-juventus-gust-uzvaru-starptautiskaja-koru-konkursa-mundus-cantat-sopot-2018-polija-6656 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2022|04|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20220418200535/https://www.parmuziku.lv/muzikas-zinas/latvija/koris-juventus-gust-uzvaru-starptautiskaja-koru-konkursa-mundus-cantat-sopot-2018-polija-6656 |archivedate={{dat|2022|04|18||bez}} }}&lt;/ref&gt; bet 2019. gadā piedalījās starptautiskajā koru festivālā un simpozijā [[Čedžudo (sala)|Čedžudo]] salā [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.la.lv/koris-juventus-devies-uz-festivalu-koreja |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2022|04|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20220418200808/https://www.la.lv/koris-juventus-devies-uz-festivalu-koreja |archivedate={{dat|2022|04|18||bez}} }}&lt;/ref&gt; 2018. gada dziesmu svētku koru karos jaukto koru konkurencē &quot;Juventus&quot; ieguva 3. vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://jauns.lv/raksts/zinas/287317-dziesmu-karu-lielo-balvu-jaukto-koru-konkurence-iegust-kamer |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2022|04|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20220418201601/https://jauns.lv/raksts/zinas/287317-dziesmu-karu-lielo-balvu-jaukto-koru-konkurence-iegust-kamer |archivedate={{dat|2022|04|18||bez}} }}&lt;/ref&gt;

2023. gada XXVII Vispārējo Dziesmu un XVII Deju svētku koru konkursa finālā “Koru kari” ieguvis pirmo vietu jaukto koru grupā. 2022. gada nogalē JUVENTUS kā vienīgais pārstāvis no Latvijas saņēma ceļazīmi dalībai prestižajā 17. Starptautiskajā koru konkursā “Gallus Maribor” Mariborā (Slovēnijā) 2023. gada aprīlī, kas ir viens no sešiem Eiropas Kordziedāšanas asociācijas “Grand Prix” (EGP) biedriem. Sīvā cīņā ar augstākās raudzes amatierkolektīviem no visas pasaules JUVENTUS izcīnīja godpilno 5. vietu.

2024. gadā koris ieguvis 3. vietu 7. Starptautiskajā Baltijas jūru konkursā (EGP posms) Jūrmalā, kā arī bijis finālists Eiroradio koru konkursā “Let The Peoples Sing”. 2025. gadā koris &quot;Juventus&quot; koru konkursā Tamperes vokālās mūzikas festivālā izcīnīja zelta diplomu un ''Grand Prix''.

Koris &quot;Juventus&quot; ir piedalījies arī neakadēmiskos projektos, 2015. gadā kopā ar grupu [[DaGamba]] un orķestri [[Sinfonietta Rīga]] uzstājoties festivālā [[Positivus]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://positivusfestival.com/en/history/2015/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2022|04|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20220418201128/https://positivusfestival.com/en/history/2015/ |archivedate={{dat|2022|04|18||bez}} }}&lt;/ref&gt; un 2021. gadā atkārtojot sadarbību ar [[DaGamba]] festivālā &quot;Laivā&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/kultura/news/music/foto-uz-udens-un-sauszemes-atskats-uz-grandiozo-festivalu-laiva.d?id=53493397 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2022|04|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20220418201325/https://www.delfi.lv/kultura/news/music/foto-uz-udens-un-sauszemes-atskats-uz-grandiozo-festivalu-laiva.d?id=53493397 |archivedate={{dat|2022|04|18||bez}} }}&lt;/ref&gt; Koris vēl ir sadarbojies ar DJ Rudd, Donu, Valsts Akadēmisko kori “Latvija”, pūtēju orķestri “Rīga” un daudziem citiem.

=== Kora &quot;Juventus&quot; 100 gadu jubileja ===
2020. gada 18. oktobrī Latvijas Universitātes jauktais koris &quot;Juventus&quot; atzīmēja 100 gadu jubileju. Kopš šī datuma koris nedzīvoja klusumā, bet veidoja kolektīva skaistāko atjaunotni — “Jauns sākums”. Divarpus gadu garumā, spītējot pandēmijai, koris &quot;Juventus&quot; mākslinieciskā vadītāja Valda Tomsona vadībā strādāja mēģinājumos gan klātienē, gan attālināti un daudzas stundas pavadīja Latvijas Radio 1. studijā, lai 2022. gada 21. maijā 12 kora simtgadei veltītie jaundarbi, kurus radījuši 12 izcili latviešu komponisti, piedzīvotu pirmatskaņojumu un izlaistu albumu &quot;Jauns sākums&quot; populārākajās mūzikas straumēšanas vietnēs.

Simtgades svinību cikls tika noslēgts 2023. gada 21. oktobrī ar koncertu “Kopība”, kura pirmajā daļā tika atskaņota Kaspara Zemīša “Mesa”. Savukārt koncerta otrajā daļā pirmatskaņojumu piedzīvoja Riharda Zaļupes opuss “Kopība” ar Sondras Zaļupes tekstu.

== Mākslinieciskie vadītāji un galvenie diriģenti ==
* 1920.—1950. [[Artūrs Bobkovics]]
* 1950.—1957. [[Haralds Mednis]]
* 1957.—1988. [[Daumants Gailis]]
* 1988.—2009. [[Juris Kļaviņš]]
* 2009.—2012. [[Jānis Petrovskis]]
* 2012.—2014. [[Mārcis Imants]]
* 2014. [[Rūdolfs Krēsliņš]] (pienākumu izpildītājs)
* Kopš 2014. [[Valdis Tomsons]]&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.juventus.lv/makslinieciska-vadiba/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2015|05|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150411062406/http://www.juventus.lv/makslinieciska-vadiba/# |archivedate={{dat|2015|04|11||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Koncertmeistari ==

1978.—2018. [[Ilze Dzērve]]

== Godalgas ==

1970., 1973., 1977., 1985., 2023. — 1. vietas laureāts Dziesmu svētku &quot;koru karos&quot;&lt;br /&gt;
1965., 1980., 1990. — 2. vietas laureāts Dziesmu svētku &quot;koru karos&quot;&lt;br /&gt;
1993., 2018. — 3. vietas laureāts Dziesmu svētku &quot;koru karos&quot;&lt;br /&gt;
1967. — 2. vieta Tautas koru skatē Ventspilī&lt;br /&gt;
1983., 1997. — 1. vieta Kauņas starprepubliku augstskolu koru konkursos &quot;Juventus&quot;&lt;br /&gt;
1979. — 2. vieta Kauņas starprepubliku augstskolu koru konkursos &quot;Juventus&quot;&lt;br /&gt;
1992. — &quot;Grand Prix&quot; Starptautiskajā jauniešu koru konkursā Beļģijā&lt;br /&gt;
1997. — &quot;Grand Prix&quot; Šīenas starptautiskajā koru konkursā Norvēģijā&lt;br /&gt;
2005. — 2. vieta un zelta diploms Lindenholchauzenas koru konkursā &quot;Harmonie&quot; Vācijā&lt;br /&gt;
2007. — 4. vieta garīgās mūzikas un tautas mūzikas kategorijās E. Grīga starptautiskajā koru konkursā Bergenā, Norvēģijā&lt;br /&gt;
2011. — 1. vieta jaukto koru kategorijā un &quot;Grand Prix&quot; IX Starptautiskajā garīgās mūzikas festivālā &quot;Sudraba zvani&quot; Daugavpilī&lt;br /&gt;
2011. — 1. vieta jaukto koru kategorijā Ohridas starptautiskajā koru konkursā Maķedonijā&lt;br /&gt;
2011. — 2. vieta jaukto koru kategorijā un konkursa &quot;Grand Prix&quot; (''Grand Amber Prize'') S. Šimkus starptautiskajā koru konkursā Klaipēdā, Lietuvā&lt;br /&gt;
2013. — 1. vieta un speciālbalvas par labāko obligātā skaņdarba izpildījumu un interesantāko programmu augstskolu koru konkursā &quot;Juventus&quot;&lt;ref name=&quot;mirkli.lu.lv&quot;&gt;Ulmane, G. &quot;Jauktais koris &quot;Juventus&quot;&quot;, ''Pēc 6 mirkļiem 100 gadi'', 2013. 26. septembris. Pieejams: http://www.mirkli.lu.lv/kori/jauktais-koris-juventus/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131005052945/http://www.mirkli.lu.lv/kori/jauktais-koris-juventus/ |date={{dat|2013|10|05||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;
2013. — 2. vieta Māsmehelenas starptautiskajā koru konkursā Beļģijā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ikv-maasmechelen.be/2013/index1.php?pagina=koorwedstrijd%2Fuitslag&amp;lay=on&amp;lang=en |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2018|09|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304134515/http://www.ikv-maasmechelen.be/2013/index1.php?pagina=koorwedstrijd%2Fuitslag&amp;lay=on&amp;lang=en# |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;
2015. — 1. vieta un speciālbalvas par interesantāko programmu, labāko obligātā skaņdarba izpildījumu un labāko 20. — 21. gadsimta skaņdarba izpildījumu augstskolu koru konkursā &quot;Juventus&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.choras.lt/readarticle.php?article_id=2290 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2015|05|19||bez}} |archive-date={{dat|2022|06|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220626112727/http://www.choras.lt/readarticle.php?article_id=2290 }}&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;
2017. — &quot;Grand Prix&quot; un 1. vieta jaukto koru kategorijā 53. starptautiskajā koru festivālā Montrē Šveicē&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.choralfestival.ch/modules/news/article.php?storyid=42&amp;location_id=68 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170509091821/http://www.choralfestival.ch/modules/news/article.php?storyid=42&amp;location_id=68 |archivedate={{dat|2017|05|09||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;
2018. — &quot;Grand Prix&quot; un 1. vieta jaukto koru kategorijā 14. starptautiskajā koru konkursā &quot;Mundus Cantat&quot; Sopotā, Polijā&lt;br /&gt;
2023. — 5. vieta starptautiskajā koru konkursā &quot;Gallus Maribor&quot; Mariborā, Slovēnijā&lt;br /&gt;
2024. — 3. vieta 7. Starptautiskajā Baltijas jūras koru konkursā, Jūrmalā&lt;br /&gt;
2025. — &quot;Grand Prix&quot; un zelta diploms koru konkursā Tamperes vokālās mūzikas festivālā Tamperē, Somijā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tamperevocal.fi/en/news/tampere-vocal-music-festival-champions-value-based-singing/|title=Tampere Vocal Music Festival champions value-based singing|website=Tampere Vocal Music Festival|access-date=2025-09-10|date=2025-06-15|language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;
2026. — 1. vieta un speciālbalvas par labāko 1945.–2000. gadā komponēta skaņdarba interpretāciju un labāko repertuāru, kā arī īpaša žūrijas atzinība diriģentei Ievai Zvejniecei koru konkursā &quot;Ave Verum&quot; Bādenē, Austrijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://aveverum.at/year-2026/results-2026/|title=Results 2026|website=Ave Verum|access-date=2026-10-01|date=2026-05-10|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Jauktais koris &quot;Juventus&quot;}}
[[Kategorija:Latvijas kori]]
[[Kategorija:Latvijas Universitāte]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes kori]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]]</text>
      <sha1>j0cnaube2vvepy5mhkzj2spch7om0xz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ināra Ķemere</title>
    <ns>0</ns>
    <id>235874</id>
    <revision>
      <id>4530948</id>
      <parentid>4046525</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T10:27:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <origin>4530948</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3606" sha1="p3kfh3zugdhkychff29bv90zwyjrfzw" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Ināra Ķemere
|     vārds_orig = 
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1939
|     dz_mēnesis = 4
|       dz_diena = 23
|       dz_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 2013
|      m_mēnesis = 9
|        m_diena = 4
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[latviete]]
|        dzimums = S
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|   darba_vietas = 
|     alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
|        zinātne = filoloģija
|    pasniedzēji = 
|       studenti = 
|     sasniegumi = 
|    apbalvojumi = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
}}
'''Ināra Ķemere''' (dzimusi {{dat|1939|4|23}}, mirusi {{dat|2013|9|4}})&lt;ref name=&quot;diena&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.diena.lv/raksts/kd/literatura/muziba-aizgajusi-izcila-filologe-inara-kemere-14023559 |title=Mūžībā aizgājusi izcilā filoloģe Ināra Ķemere |date={{dat|2013|9|5||bez}} |publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]] |accessdate={{dat|2013|10|26||bez}}}}&lt;/ref&gt; bija [[latvieši|latviešu]] klasiskā [[filoloģe]] un pedagoģe.

1962. gadā absolvējusi [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Vēstures un filozofijas fakultāte|Vēstures un filozofijas fakultāti]].&lt;ref name=&quot;BankavsJansone2010&quot; /&gt; Mācījusies arī [[Latvijas konservatorija]]s klavieru klasē, [[Ļeņingradas Valsts universitāte]]s Klasiskās filoloģijas katedrā neklātienes aspirantūrā (1971—1974).&lt;ref name=&quot;BankavsJansone2010&quot; /&gt;

Strādājusi Latvijas Universitātes Klasiskās filoloģijas katedrā, pasniegusi kursus par grieķu un [[romiešu literatūra|romiešu literatūru]].&lt;ref name=&quot;BankavsJansone2010&quot; /&gt; Darbojusies pie jaunā [[Bībele]]s tulkojuma.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce  |url=https://satori.lv/article/muziba-aizgajusi-filologe-un-tulkotaja-inara-kemere-papildinats |title=Mūžībā aizgājusi filoloģe un tulkotāja Ināra Ķemere (papildināts) |publisher=[[Satori (interneta žurnāls)|Satori]] |accessdate={{dat|2013|10|26||bez}}}}&lt;/ref&gt; Tulkojusi dažādu sengrieķu autoru darbus.&lt;ref name=&quot;lu&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.hzf.lu.lv/zinas/t/22347/ |title=Sors tua mortalis; non est mortale, quod optas... (Ovidius) Ināra Ķemere (23.04.1939 – 04.09.2013) |publisher=LU.lv |accessdate={{dat|2013|10|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305021445/http://www.hzf.lu.lv/zinas/t/22347/ |archivedate=05.03.2016}}&lt;/ref&gt; Strādājusi pie Sengrieķu—latviešu un Latīņu—latviešu vārdnīcām.

== Atsauces ==
{{Atsauces |refs=
&lt;ref name=&quot;BankavsJansone2010&quot;&gt;{{cite book |author1=Andrejs Bankavs |author2=Ilga Jansone |title=Valodniecība Latvijā: fakti un biogrāfijas |url=http://books.google.com/books?id=elBCAQAAIAAJ |year=2010 |publisher=[[LU Akadēmiskais apgāds]] |isbn=978-9984-45-183-1 |page=170}}&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{Portāls|Cilvēki|Latvija|Zinātne}}
* [https://www.youtube.com/watch?v=T9nFC6dkRxU The Ināra effect | Natalie Cernecka | TEDxRiga] {{angliski}}

{{Zinātnieks-aizmetnis}}
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Ķemere, Ināra}}

[[Kategorija:1939. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:2013. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas tulkotāji]]
[[Kategorija:Latviešu valodnieki]]
[[Kategorija:Latvijas filologi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas zinātnieces]]</text>
      <sha1>p3kfh3zugdhkychff29bv90zwyjrfzw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Hamess Rodrigess</title>
    <ns>0</ns>
    <id>256279</id>
    <revision>
      <id>4530663</id>
      <parentid>4491858</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T16:52:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4530663</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6509" sha1="smwx44tg5f5zj572pi2vzszhxymj277" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Hamess Rodrigess
| image = Argentina - Colombia 2022 (28) (cropped 2).jpg
| image_size = 
| caption = Hamess Rodrigess 2022. gadā
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1991|7|12}}
| birth_place = {{vieta|Kolumbija|Kukuta}}
| height = 180
| currentclub = {{flaga|Kolumbija}} [[Atlético Nacional]]
| clubnumber = 23
| position = Pussargs
| youthyears1 = 1995—2007
| youthclubs1 = {{flaga|Kolumbija}} [[Envigado Fútbol Club|Envigado]]
| years1 = 2007—2008
| clubs1 = {{flaga|Kolumbija}} [[Envigado Fútbol Club|Envigado]]
| caps1 = 30
| goals1 = 9
| years2 = 2008—2010
| clubs2 = {{flaga|Argentīna}} [[Club Atlético Banfield|Banfield]]
| caps2 = 42
| goals2 = 5
| years3 = 2010—2013
| clubs3 = {{flaga|Portugāle}} [[F.C. Porto|Porto]]
| caps3 = 63
| goals3 = 25
| years4 = 2013—2014
| clubs4 = {{flaga|Francija}} [[AS Monaco FC|Monaco]]
| caps4 = 34
| goals4 = 11
| years5 = 2014—2020
| clubs5 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]]
| caps5 = 85
| goals5 = 29
| years6 = 2017—2019
| clubs6 = {{flaga|Vācija}} {{īre}} [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]]
| caps6 = 43
| goals6 = 14
| years7 = 2020—2021
| clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Everton F.C.|Everton]]
| caps7 = 23
| goals7 = 6
| years8 = 2021—2022
| clubs8 = {{flaga|Katara}} [[Al-Rayyan SC|Al-Rayyan]]
| caps8 = 13
| goals8 = 4
| years9 = 2022—2023
| clubs9 = {{flaga|Grieķija}} [[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]
| caps9 = 20
| goals9 = 5
| years10 = 2023—2024
| clubs10 = {{flaga|Brazīlija}} [[São Paulo FC|São Paulo]]
| caps10 = 18
| goals10 = 2
| clubs11 = {{flaga|Spānija}} [[Rayo Vallecano]]
| years11 = 2024—2025
| caps11 = 6
| goals11 = 0
| clubs12 = {{flaga|Meksika}} [[Club León]]
| years12 = 2025—2026
| caps12 = 31
| goals12 = 5
| clubs13 = {{flaga|ASV}} [[Minnesota United FC|Minnesota United]]
| years13 = 2026
| caps13 = 6
| goals13 = 0
| nationalyears1 = 2007
| nationalteam1 = {{flaga|Kolumbija}} Kolumbija U17
| nationalcaps1 = 11
| nationalgoals1 = 3
| nationalyears2 = 2011
| nationalteam2 = {{flaga|Kolumbija}} Kolumbija U20
| nationalcaps2 = 5
| nationalgoals2 = 3
| nationalyears3 = 2011—2026
| nationalteam3 = {{fb|Colombia}}
| nationalcaps3 = 131
| nationalgoals3 = 31
| club-update = {{dat|2026|10|01|sk|bez}}
| clubs14 = {{flaga|Kolumbija}} [[Atlético Nacional]]
| years14 = 2026—
| caps14 = 3
| goals14 = 0
}}
'''Hamess Davids Rodrigess Ruvio''' ({{val|es|James David Rodríguez Rubio}}; dzimis {{dat|1991|7|12}}) ir [[Kolumbija]]s [[futbolists]], spēlē [[pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Kolumbijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada Rodrigess spēlē Kolumbijas komandā ''[[Atlético Nacional]]''.

Karjeru sācis dzimtās Kolumbijas klubā ''[[Envigado F.C.]]'', pēc tam spēlējis Argentīnas klubā ''[[Club Atlético Banfield]]'', ar ko kļuva par Argentīnas čempionu. 2010. gadā uzsāka karjeru Eiropā, pirmos trīs gadus aizvadīja Portugāles klubā ''[[F.C. Porto|Porto]]'', ar ko trīs reizes kļuva par Portugāles čempionu un vienu reizi izcīnīja uzvaru Eiropas līgā. Pēc tam no 2013. līdz 2014. gadam spēlējis Francijas līgas klubā ''[[AS Monaco]]''. 2014. gadā pievienojies Spānijas līgas klubam [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]]. Tur viņš izcīnīja divus ''[[La Liga]]'' čempionu titulus, kā arī divus [[UEFA Čempionu līga]]s trofejas. No 2017. līdz 2019. gadam Rodrigess tika izīrēts [[Vācijas Bundeslīga]]s komandai [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]], kur viņš abās sezonās kļuva par Vācijas čempionu. 2020. gadā pievienojies [[Anglijas Premjerlīga]]s komandai ''[[Everton FC|Everton]]'', kur viņš pavadīja vienu sezonu. Nākamo sezonu Rodrigess pavadīja [[Kataras Zvaigžņu līga]]s komandā ''[[Al-Rayyan SC|Al-Rayyan]]'', bet pēc tam sezonu pavadījis [[Grieķijas Superlīga]]s komandā ''[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]''. Vēlāk spēlējis arī Brazīlijas komandā ''[[São Paulo FC|São Paulo]]'' un Spānijas komandā ''[[Rayo Vallecano]]''.

Kolumbijas izlasē spēlē kopš 2011. gada. Pārstāvējis izlasi {{futbPK|2014|l=l}}, kur bija turnīra rezultatīvākais spēlētājs ar 6 vārtiem. Spēlēja arī [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā.

== Sasniegumi ==
'''Porto'''

* [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles Premjerlīga]]: 2010–11, 2011–12, 2012–13
* [[Portugāles kauss futbolā]]: 2010, 2011
* [[Supertaça Cândido de Oliveira]]: 2012
* [[UEFA Eiropas līga]]: 2010–11

'''Real Madrid'''

* [[Spānijas La Liga]]: [[2016.—2017. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2016–17]], [[2019.—2020. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2019–20]]
* [[Spānijas Superkauss]]: 2019–20
* [[UEFA Čempionu līga]]: [[2015.—2016. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2015–16]], [[2016.—2017. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2016–17]]
* [[UEFA Superkauss]]: 2014, 2016
* [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2014, 2016

'''Bayern Munich'''

* [[Vācijas Bundeslīga]]: [[2017.—2018. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2017–18]], [[2018.—2019. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2018–19]]
* [[DFB Pokal]]: 2018–19
'''São Paulo'''

* [[Copa do Brasil]]: 2023

'''Individuālie sasniegumi'''

* ''[[AS Monaco]]'' gada labākais spēlētājs: 2013–14
* [[La Liga]] labākais pussargs: 2014–15

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{Kolumbijas futbolists-aizmetnis}}
{{Kolumbijas futbola izlase - FIFA 2018}}{{Kolumbijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Rodrigess, Hamess}}
[[Kategorija:1991. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kolumbijas futbolisti]]
[[Kategorija:Kolumbijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Porto spēlētāji]]
[[Kategorija:AS Monaco FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Madrides &quot;Real&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Minhenes &quot;Bayern&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Everton F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]]
[[Kategorija:Pirejas &quot;Olympiacos&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Club Atlético Banfield spēlētāji]]
[[Kategorija:Al-Rayyan SC spēlētāji]]
[[Kategorija:Rayo Vallecano spēlētāji]]
[[Kategorija:Club León spēlētāji]]
[[Kategorija:Minesotas &quot;United&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>smwx44tg5f5zj572pi2vzszhxymj277</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ališers Usmanovs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>261245</id>
    <revision>
      <id>4530839</id>
      <parentid>4527400</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T05:09:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>preciz.</comment>
      <origin>4530839</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10294" sha1="76pynrv2643nccmh1dxs1pw1qq43gyj" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Ališers Usmanovs
|     vārds_orig = ''Alisher Usmonov''
|         attēls = Alisher_Usmanov_podium_2013_Fencing_WCH_SMS-IN_t204812.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = Ališers Usmanovs 2013. gadā
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1953
|     dz_mēnesis = 9
|       dz_diena = 9
|       dz_vieta = {{vieta|PSRS|Uzbekijas PSR|Čusta|td=Uzbekistāna}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{RUS}}
|        tautība = [[uzbeki|uzbeks]]
|   nodarbošanās = [[uzņēmējs]]
|       ienākumi = 
|  darbības_gadi = 
|        dzimums = 
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = [[Irina Usmanova]]
|          bērni = Antons Viners (audžudēls)
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
|    citas daļas = 
}}

'''Ališers Usmanovs''' ({{val|uz|Alisher Usmonov}}, {{val|ru|Алишер Усманов}}; dzimis {{dat|1953|9|9}} [[Čusta|Čustā]], [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]) ir [[uzbeki|uzbeku]] [[uzņēmējs]], kuru uzskata par vienu no bagātākajiem cilvēkiem Krievijā. Kopš 2000. gada darbojas dažādos amatos [[dabasgāze|gāzes]] ieguves kompānijā ''[[Gazprom]]''. ''[[Forbes]]'' 2014. gadā viņa īpašumu vērtību lēsa ap 27 miljardiem [[ASV dolārs|dolāru]].&lt;ref&gt;[http://www.forbes.com/profile/alisher-usmanov/ #39 Alisher Usmanov] forbes.com&lt;/ref&gt; Īpašumi apvienoti [[pārvaldītājsabiedrība|pārvaldītājsabiedrībā]] ''USM Holdings''. A. Usmanovs atbalsta [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidenta]] [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] politiku un ir viņa draugs.

== Dzīvesɡājums ==
Dzimis 1953. gadā [[Uzbekistāna]]s mazpilsētā [[Čusta|Čustā]], [[Fergānas ieleja|Fergānas ielejā]], bet bērnību pavadīja [[Taškenta|Taškentā]], kur viņa tēvs bija [[prokurors]]. Nodarbojies ar [[Paukošana|paukošanu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forbes.com/forbes/2011/0328/billionaires-11-passions-alisher-usmanov-saber-rattling.html|title=Alisher Usmanov On Saber Rattling|last=Upbin|first=Bruce|website=Forbes|access-date=2026-09-25|language=en}}&lt;/ref&gt; Studēja Maskavas starptautisko attiecību institūtā, augstskolu beidza 1976. gadā ar grādu starptautiskajās tiesībās, bija [[PSKP]] biedrs. 1980. gadā apcietināts, apsūdzēts un notiesāts ar cietumsodu par [[izspiešana|izspiešanu]]. Līdz 1986. gadam atradās [[apcietinājums|apcietinājumā]]. 

Pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] 1994.—1998. gadā A. Usmanovs starpbanku investīciju un finanšu uzņēmuma ''Interfin'' vadībā piedzina parādus par gāzi. 1990. gadu beigās Usmanovs tikās ar Remu Vjahirevu, apvienojot finanses, ''[[Gazprom]]'' un ''Interfin'' ieguva kontrolpaketi [[Starijoskola|Oskolas]] elektrometalurģijas rūpnīcā (OEMK) un Ļebedinskas kalnrūpniecības un pārstrādes rūpnīcā [[Gubkina|Gubkinā]], apvienojot tās ''Gazmetall''. 2002. gadā Usmanova ''Interfin'' izpirka ''Gazprom'' akcijas šajā uzņēmumā un kļuva par vienīgo kontrolpaketes īpašnieku. 2005. gadā Usmanovs no [[Boriss Ivanišvili|Borisa Ivanišvili]] kopā ar Vasiliju Aņisimovu iegādājās Mihailovas kalnrūpniecības kombinātu. 2006. gadā viņi visus aktīvus konsolidēja ''Metalloinvest'', par tā līdzīpašniekiem kļuva Aņisimovs un Vladimirs Skočs.&lt;!--&lt;ref&gt;{{Netiviide|pealkiri=Андрей Скоч: бизнесмен, парламентарий, благотворитель. Россия и мир. JustMedia.ru|url=https://www.justmedia.ru/news/russiaandworld/andrey-skoch-biznesmen-parlamentariy-blagotvoritel|väljaanne=justmedia.ru|vaadatud=2023-06-18|keel=ru-RU}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Netiviide|pealkiri=Биография и карьера депутата Андрея Владимировича Скоча|url=https://abireg.ru/newsitem/91354|väljaanne=https://abireg.ru|vaadatud=2023-06-18|keel=ru}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Netiviide|pealkiri=Андрей Скоч: «Если хочешь быть счастливым — обязательно будь добрым»|url=https://www.business-vector.info/andrej-skoch-esli-hochesh-136683/|väljaanne=www.business-vector.info|kuupäev=2022-02-01|vaadatud=2023-06-18|keel=ru-RU|perekonnanimi=Бизнес-вектор}}&lt;/ref&gt; kopā ar Usmanovu (kuram akcijas tika nodotas 1999. gadā pēc viņa dēla Andreja Skoča&lt;ref&gt;{{Netiviide|pealkiri=Новости Чувашии {{!}} Новости Чебоксар и Новочебоксарска|url=https://pg21.ru/page66932|väljaanne=pg21.ru|vaadatud=2023-06-18|keel=ru}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Netiviide|pealkiri=Проверка пользователя|url=https://ktotakoj.ru/blagotvoritelnaja-dejatelnost-andreja-skocha/|väljaanne=ktotakoj.ru|vaadatud=2023-06-18}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Netiviide|pealkiri=Андрей Владимирович Скоч — депутат Госдумы, меценат и общественный деятель.|url=https://www.dp.ru/a/2023/06/07/skoch-andrej-vladimirovich|väljaanne=dp.ru|vaadatud=2023-06-18|keel=ru}}&lt;/ref&gt;. kļuva par Valsts domes deputātu) --&gt;

A. Usmanovs uzkrāja bagātību [[metalurģija]]s un [[kalnrūpniecība]]s jomās, tad kļuva par mobilā tīkla operatora ''MegaFon'' un izdevniecības ''Kommersant'' īpašnieku. Investēja arī moderno tehnoloģiju kompānijās ''[[Facebook|Facebook Inc.]]'' un ''[[Apple|Apple Inc.]]''.&lt;ref&gt;[http://www.bloomberg.com/news/2013-04-30/billionaire-usmanov-bets-on-apple-s-growth-after-facebook.html Billionaire Usmanov Bets on Apple’s Growth After Facebook ] bloomberg.com&lt;/ref&gt;

Pastāvīgi dzīvo [[Maskava]]s [[Rubļovka|Rubļovkā]] un savā [[Londona]]s rezidencē. Līdzīgi kā vairāki citi ietekmīgi Krievijas [[oligarhija|oligarhi]], arī A. Usmanovs ir iegādājies sporta klubu ārvalstīs — viņš ir viena no titulētākajiem [[Anglijas futbola Premjerlīga]]s [[futbola klubs|klubiem]] ''[[Arsenal FC]]'' līdzīpašnieks (ap 30% akciju). Viņš ir arī [[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]] (FIE) prezidents. Dzīvesbiedre [[Irina Usmanova]] (dzimusi Vinere) ir [[mākslas vingrošana]]s trenere, Krievijas nacionālās federācijas prezidente.

2014. gadā A. Usmanova ģimene par 3,9 miljoniem [[ASV dolārs|dolāru]] no [[Dzintars (uzņēmums)|AS &quot;Dzintars&quot;]] prezidenta [[Iļja Gerčikovs|Iļjas Gerčikova]] iegādājās nekustamo īpašumu [[Kāpu iela (Jūrmala)|Kāpu ielā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]].&lt;ref&gt;[http://apollo.tvnet.lv/zinas/putina-drauga-krievijas-bagataka-cilveka-gimene-noperk-maju-jurmala/666456 Putina drauga, Krievijas bagātākā cilvēka ģimene nopērk māju Jūrmalā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140924002334/http://apollo.tvnet.lv/zinas/putina-drauga-krievijas-bagataka-cilveka-gimene-noperk-maju-jurmala/666456 |date={{dat|2014|09|24||bez}} }} apollo.lv&lt;/ref&gt;

== Starptautiskās sankcijas  ==
Pret Ališeru Usmanovu sankcijas ir noteikušas [[Eiropas Savienība]], [[Amerikas Savienotās Valstis]], Apvienotā Karaliste, [[Kanāda]], [[Šveice]], [[Japāna]] un citas valstis. Viņš tika iekļauts ES sankciju sarakstā par atbalstu Krievijas valdības politikai [[Krievijas—Ukrainas karš|kara laikā pret Ukrainu]]. ES dokumentā Usmanovs tiek raksturots kā &quot;prokremlisks oligarhs&quot; un &quot;viens no [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] iemīļotākajiem oligarhiem&quot;.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://theins.ru/news/281222|title=Суд Гамбурга запретил называть Алишера Усманова владельцем яхты Dilbar — «Коммерсантъ»|website=The Insider|access-date=2025-05-12|language=ru}}&lt;/ref&gt; 2026. gada septembrī ES uz trim gadiem pagarināja sankcijas pret Krieviju, taču no sankcijām pakļauto personu saraksta svītroja Krievijas oligarhus Ališeru Usmanovu un [[Mihails Fridmans|Mihailu Fridmanu]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=EU officially extends sanctions against Russia — at cost of delisting 2 oligarchs in Putin's inner circle |url=https://kyivindependent.com/latvia-gives-in-to-frances-demands-to-lift-eu-sanctions-on-two-russian-oligarchs-diplomats-say/ |website=The Kyiv Independent |accessdate={{dat|2026|9|23||bez}}}}&lt;/ref&gt; Latvija bija pēdējā valsts, kas iebilda pret šo personu izņemšanas no sankciju saraksta, tomēr beigās piekrita kompromisam un balsojumā atturējās.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Latvija piekrīt kompromisam, Eiropas Savienība no sankciju saraksta svītro divus krievu oligarhus |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.09.2026-latvija-piekrit-kompromisam-eiropas-savieniba-no-sankciju-saraksta-svitro-divus-krievu-oligarhus.a664343/ |accessdate={{dat|2026|9|23||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2026|9|22||bez}}}}&lt;/ref&gt; Latvijas valdība 2026. gada 22. septembrī nacionālā mērogā noteica finanšu un ieceļošanas ierobežojumus abiem no sankcijām atbrīvotajiem krievu oligarhiem.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Latvija nosaka finanšu un ieceļošanas ierobežojumus krievu oligarhiem Fridmanam un Usmanovam |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/22.09.2026-latvija-nosaka-finansu-un-iecelosanas-ierobezojumus-krievu-oligarhiem-fridmanam-un-usmanovam.a664348/ |accessdate={{dat|2026|9|23||bez}} |agency=lsm.lv |date={{dat|2026|9|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2025. gadā Usmanovs uzvarēja tiesas procesā, aizliedzot sevi saukt par 156 metrus garās superjahtas &quot;Dilbar&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.superyachttimes.com/yacht-news/a-new-look-at-the-world-s-largest-yacht-dilbar|title=A new look at the world’s largest yacht: Dilbar|website=SYT|access-date=2025-05-12|date=2016-06-22}}&lt;/ref&gt; īpašnieku, jo šī jahta atrodas trastā (uzticētā īpašumā) Usmanova radītajā fondā mantojuma plānošanai.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Usmanovs, Alisers}}
[[Kategorija:1953. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Krievijas uzņēmēji]]
[[Kategorija:Uzbekistānas uzņēmēji]]
[[Kategorija:Ar Goda ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Aleksandra Ņevska ordeni apbalvotie (Krievija)]]</text>
      <sha1>76pynrv2643nccmh1dxs1pw1qq43gyj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sniegbaltīte</title>
    <ns>0</ns>
    <id>262301</id>
    <revision>
      <id>4530819</id>
      <parentid>3543995</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T04:34:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Brāļi Grimmi]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4530819</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2379" sha1="bp5hu3b373nxj2jgnxzyng3rosyf7fm" xml:space="preserve">[[Attēls:Schneewittchen2.jpg|thumb|&quot;Sniegbaltīte&quot;]]
{{citas nozīmes|pasaku|Sniegbaltīte (nozīmju atdalīšana)|Sniegbaltīte}}
'''&quot;Sniegbaltīte&quot;''' ({{val|de|Schneewittchen}}, oriģinālā: ''Sneewittchen'') ir [[19. gadsimts|19. gadsimta]] vācu [[pasaka]], kas ar laiku izplatījusies pārējā Eiropā, mūsdienās šī ir viena no pasaulē populārākajām pasakām.

Pasaka pirmoreiz tikusi publicēta 1812. gadā [[brāļi Grimmi|brāļu Grimmu]] pasaku kolekcijā. Grimmi savu pēdējo pasakas versiju publicēja 1854. gadā.

Pasaka ir par Sniegbaltīti, kas piedzima karalienei, kura pēc dzemdībām mira. Tā kā viņa pēc vairākiem gadiem pārspēja jauno karalieni skaistumā, tika likts Sniegbaltīti nogalināt. Tomēr Sniegbaltītei izdevās pierunāt nenogalināt viņu, pēc tam viņa devās dziļi mežā, kur apmetās pie septiņiem rūķīšiem. Vēlāk, uzzinājusi, ka Sniegbaltīte vēl ir dzīva, karaliene centās viņu nogalināt ar matu sukas palīdzību, tomēr neveiksmīgi. Vēlāk karaliene viņai iebaroja indīgu ābolu, pēc kura ieēšanas Sniegbaltīte mira. Sniegbaltīti ievietoja zārkā, kuru pēc kāda laika ievēroja princis, kas ieguva zārku savā īpašumā. Pēc zārka nesēju paklupšanas Sniegbaltīte atmodās, kad no mutes izkrita apēstais ābola gabals. Vēlāk notika Sniegbaltītes un prinča kāzas, uz kurām bija ieradusies arī ļaunā karaliene.

Stāsta oriģinālajā versijā Sniegbaltīti gribēja nogalināt viņas bioloģiskā māte, nevis pamāte, jo &quot;Sniegbaltīte bija vainojama pie tā, ka viņa vairs nebija skaistākā sieviete pasaulē&quot;.&lt;ref name=&quot;vēsture&quot;&gt;{{Laikraksta atsauce|last=Sitdži|first=Emrahs|title=Pasakas: tikai ne bērniem!|journal=[[Ilustrētā Pasaules Vēsture]]|volume=71|issue=2013. gada decembris|pages=36.—39|issn=1691-4732}}&lt;/ref&gt; Māte pavēlēja medniekam meiteni nogalināt un viņai atnest plaušas un aknas, lai varētu tās izvārīt un apēst.&lt;ref name=&quot;vēsture&quot; /&gt;

Pēc pasakas motīviem tika 1912. gadā iestudēta [[Brodvejas teātris|Brodvejas]] izrāde un 1937. gadā izdota filma &quot;[[Sniegbaltīte un septiņi rūķīši]]&quot;, tāpat ir tapuši vairāki citi darbi un dažādos darbos izmantots arī Sniegbaltītes tēls.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{literatūra-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Pasakas]]
[[Kategorija:Brāļi Grimmi]]</text>
      <sha1>bp5hu3b373nxj2jgnxzyng3rosyf7fm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pelnrušķīte</title>
    <ns>0</ns>
    <id>267223</id>
    <revision>
      <id>4530815</id>
      <parentid>4219145</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T04:33:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Brāļi Grimmi]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4530815</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="919" sha1="d2ryhxd163u2q7xn4ofmywybua4mwqk" xml:space="preserve">[[Attēls:Offterdinger Aschenbrodel (1).jpg|thumb|250px|Pelnrušķite kurpītes pielaikošanas brīdī]]
'''Pelnrušķīte''' ({{val|fr|Cendrillon}}, {{val|it|Cenerentola}}, {{val|de|Aschenputtel}}) ir franču, itāļu un vācu tautas [[pasaka]]. Pelnrušķīte ir viena no populārākajiem pasaku tēliem pasaulē. Pirmais, kas izdeva pasaku par Pelnrušķīti, bija [[Šarls Pero]], viņam sekoja [[brāļi Grimmi]].

Pelnrušķītei bija smagi jāstrādā, bet viņas pusmāsas tikai greznojās un izklaidējās. Labā [[feja]] vai burve dod Pelnrušķītei iespēju nokļūt pils ballē. Dažādos pasaku variantos feja veic atšķirīgas burvestības, bet visās pasakās Pelnrušķīte, steigdamās projām no balles, pazaudē kristāla vai zelta kurpīti.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}


{{literatūra-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Pasakas]]
[[Kategorija:Brāļi Grimmi]]</text>
      <sha1>d2ryhxd163u2q7xn4ofmywybua4mwqk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>267373</id>
    <revision>
      <id>4530544</id>
      <parentid>4476965</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T13:01:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-52707-89</username>
        <id>151142</id>
      </contributor>
      <comment>/* Pieturvietas */</comment>
      <origin>4530544</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5900" sha1="330tmcy62uk7zlie3nggqpzox6rgh1b" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 1. mikroautobusu maršruts
|fona krāsa        = #0070C6
|no                = [[Buļļuciems]]
|uz                = [[Lielupe (Jūrmala)|Lielupe]]
|karte             =
|valsts            = {{flag|Latvija}}
|pilsēta           = Jūrmala
|atklāts           = 
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 14,6 km&lt;br /&gt;(7,4 km / 7,2 km)
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 29&lt;br /&gt;(14 / 15)
|transporta vienīb = 1 (darbdienās)&lt;br /&gt;1 (brīvdienās)
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = 
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [https://satiksme.jurmala.lv satiksme.jurmala.lv]
|apakšveidne       = {{Jūrmalas autobusu apakšveidne}}
}}
'''1. mikroautobusu maršruts''' ir [[Autobusu satiksme Jūrmalā|mikroautobusu]] maršruts, kurā pasažieru pārvadājumi tiek nodrošināti no [[Buļļuciems|Buļļuciema]] līdz [[Lielupe (Jūrmala)|Lielupei]], veicot loku gar [[Lielupe (stacija)|Lielupes]] staciju un [[Bulduri|Bulduru]] tirgu.

== Maršruts ==
'''[[Buļļuciems]]''' — '''[[Lielupe (Jūrmala)|Lielupe]]''' mikroautobusi kursē šādās ielās: [[Lašu iela (Jūrmala)|Lašu iela]], [[Vikingu iela]], [[Jūrnieku iela (Jūrmala)|Jūrnieku iela]], [[Bulduru prospekts (Jūrmala)|Bulduru prospekts]], [[Oskara Kalpaka prospekts]], [[Vikingu iela]], [[Mastu iela (Jūrmala)|Mastu iela]], [[Paula Stradiņa iela (Jūrmala)|Paula Stradiņa iela]], [[Meža prospekts (Jūrmala)|Meža prospekts]], [[Vienības prospekts (Jūrmala)|Vienības prospekts]], [[Rīgas iela (Jūrmala)|Rīgas iela]], [[Muižas iela (Jūrmala)|Muižas iela]], [[Viestura iela (Jūrmala)|Viestura iela]].

'''[[Lielupe (Jūrmala)|Lielupe]]''' — '''[[Buļļuciems]]''' mikroautobusi kursē šādās ielās: [[Viestura iela (Jūrmala)|Viestura iela]], [[Vienības prospekts (Jūrmala)|Vienības prospekts]], [[Meža prospekts (Jūrmala)|Meža prospekts]], [[Paula Stradiņa iela (Jūrmala)|Paula Stradiņa iela]], [[Mastu iela (Jūrmala)|Mastu iela]], [[Vikingu iela]], [[Oskara Kalpaka prospekts]], [[Bulduru prospekts (Jūrmala)|Bulduru prospekts]], [[Jūrnieku iela (Jūrmala)|Jūrnieku iela]], [[Vikingu iela]], [[Lašu iela (Jūrmala)|Lašu iela]].

== Pieturvietas ==
1. mikroautobusu maršrutā pavisam kopā ir 29 pieturas. Maršrutā '''[[Buļļuciems]]''' — '''[[Lielupe (Jūrmala)|Lielupe]]''' ir 14 pieturas, bet maršrutā '''[[Lielupe (Jūrmala)|Lielupe]]''' — '''[[Buļļuciems]]''' ir 15 pieturas.
{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Buļļuciems]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| Brīvdabas muzejs
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Kuģu iela (Jūrmala)|Kuģu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| “Marienbāde”
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[23. līnija (Jūrmala)|23. līnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[21. līnija (Jūrmala)|21. līnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[18. līnija (Jūrmala)|18. līnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Vikingu iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Lielupe (stacija)|Lielupes stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Paula Stradiņa iela (Jūrmala)|Paula Stradiņa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[12. līnija (Jūrmala)|12. līnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Bulduri]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Jūrmalas slimnīca]]
|-
| align=&quot;center&quot; |
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Lielupe (Jūrmala)|Lielupe]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Lielupes “RIMI”
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Vienības prospekts (Jūrmala)|Vienības prospekts]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Jūrmalas slimnīca]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Bulduri]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[12. līnija (Jūrmala)|12. līnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Paula Stradiņa iela (Jūrmala)|Paula Stradiņa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Lielupe (stacija)|Lielupes stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Vikingu iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[18. līnija (Jūrmala)|18. līnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[21. līnija (Jūrmala)|21. līnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[23. līnija (Jūrmala)|23. līnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| “Marienbāde”
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[33. līnija (Jūrmala)|33. līnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Brīvdabas muzejs
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Buļļuciems]]
|-
|}
|}

== Vēsture == 
Padomju laikā 1. maršrutā kursēja autobusi no galapunkta Dubultos pie dzelzceļa pārbrauktuves (pretīm ugunsdzēsējiem, kur mūsdienās ir tirgus laukums), cauri Bulduriem, gar Lielupes staciju, pa Bulduru prospektu, līdz Buļļuciemam (toreizējā zvejnieku kolhoza „Uzvara” caurlaidei). 20. gadsimta 90.-to gadu sākumā maršruts tika saīsināts - no Buļļuciema („Uzvaras”) autobuss kursēja līdz Lielupes stacijai. Vēlāk maršruts tika mazliet pagarināts līdz Bulduriem un vēlreiz pagarināts līdz veikalam „Rimi” pie Lielupes tilta un maršrutā sāka izmantot mikroautobusu. 

No 2018. gada 12. februāra 1. maršruts tika apvienots ar agrāko [[7. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|7. maršrutu]] un pagarināts līdz Priedainei, taču, kad 2018. gada 1. jūnijā atjaunoja [[7. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|7. maršrutu]], 1. mikroautobuss atkal kursē līdz [[Lielupe (Jūrmala)|Lielupei]] (veikalam &quot;Rimi Lielupe&quot;).

== Skatīt arī ==
* [[Jūrmala]]
* [[Autobusu satiksme Jūrmalā]]

== Ārējās saites ==
* [http://satiksme.jurmala.lv satiksme.jurmala.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20250708102310/https://www.satiksme.jurmala.lv/ |date={{dat|2025|07|08||bez}} }}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Jūrmalā]]</text>
      <sha1>330tmcy62uk7zlie3nggqpzox6rgh1b</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530545</id>
      <parentid>4530544</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T13:04:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-52707-89</username>
        <id>151142</id>
      </contributor>
      <comment>/* Pieturvietas */</comment>
      <origin>4530545</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5865" sha1="3bxl75syumncaemer7f2a31s53nhou2" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 1. mikroautobusu maršruts
|fona krāsa        = #0070C6
|no                = [[Buļļuciems]]
|uz                = [[Lielupe (Jūrmala)|Lielupe]]
|karte             =
|valsts            = {{flag|Latvija}}
|pilsēta           = Jūrmala
|atklāts           = 
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 14,6 km&lt;br /&gt;(7,4 km / 7,2 km)
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 29&lt;br /&gt;(14 / 15)
|transporta vienīb = 1 (darbdienās)&lt;br /&gt;1 (brīvdienās)
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = 
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [https://satiksme.jurmala.lv satiksme.jurmala.lv]
|apakšveidne       = {{Jūrmalas autobusu apakšveidne}}
}}
'''1. mikroautobusu maršruts''' ir [[Autobusu satiksme Jūrmalā|mikroautobusu]] maršruts, kurā pasažieru pārvadājumi tiek nodrošināti no [[Buļļuciems|Buļļuciema]] līdz [[Lielupe (Jūrmala)|Lielupei]], veicot loku gar [[Lielupe (stacija)|Lielupes]] staciju un [[Bulduri|Bulduru]] tirgu.

== Maršruts ==
'''[[Buļļuciems]]''' — '''[[Lielupe (Jūrmala)|Lielupe]]''' mikroautobusi kursē šādās ielās: [[Lašu iela (Jūrmala)|Lašu iela]], [[Vikingu iela]], [[Jūrnieku iela (Jūrmala)|Jūrnieku iela]], [[Bulduru prospekts (Jūrmala)|Bulduru prospekts]], [[Oskara Kalpaka prospekts]], [[Vikingu iela]], [[Mastu iela (Jūrmala)|Mastu iela]], [[Paula Stradiņa iela (Jūrmala)|Paula Stradiņa iela]], [[Meža prospekts (Jūrmala)|Meža prospekts]], [[Vienības prospekts (Jūrmala)|Vienības prospekts]], [[Rīgas iela (Jūrmala)|Rīgas iela]], [[Muižas iela (Jūrmala)|Muižas iela]], [[Viestura iela (Jūrmala)|Viestura iela]].

'''[[Lielupe (Jūrmala)|Lielupe]]''' — '''[[Buļļuciems]]''' mikroautobusi kursē šādās ielās: [[Viestura iela (Jūrmala)|Viestura iela]], [[Vienības prospekts (Jūrmala)|Vienības prospekts]], [[Meža prospekts (Jūrmala)|Meža prospekts]], [[Paula Stradiņa iela (Jūrmala)|Paula Stradiņa iela]], [[Mastu iela (Jūrmala)|Mastu iela]], [[Vikingu iela]], [[Oskara Kalpaka prospekts]], [[Bulduru prospekts (Jūrmala)|Bulduru prospekts]], [[Jūrnieku iela (Jūrmala)|Jūrnieku iela]], [[Vikingu iela]], [[Lašu iela (Jūrmala)|Lašu iela]].

== Pieturvietas ==
1. mikroautobusu maršrutā pavisam kopā ir 29 pieturas. Maršrutā '''[[Buļļuciems]]''' — '''[[Lielupe (Jūrmala)|Lielupe]]''' ir 14 pieturas, bet maršrutā '''[[Lielupe (Jūrmala)|Lielupe]]''' — '''[[Buļļuciems]]''' ir 15 pieturas.
{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Buļļuciems]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| Brīvdabas muzejs
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Kuģu iela (Jūrmala)|Kuģu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| “Marienbāde”
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[23. līnija (Jūrmala)|23. līnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[21. līnija (Jūrmala)|21. līnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[18. līnija (Jūrmala)|18. līnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Vikingu iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Lielupe (stacija)|Lielupes stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Paula Stradiņa iela (Jūrmala)|Paula Stradiņa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[12. līnija (Jūrmala)|12. līnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Bulduri]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Jūrmalas slimnīca]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Lielupes “RIMI”
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Lielupes “RIMI”
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Vienības prospekts (Jūrmala)|Vienības prospekts]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Jūrmalas slimnīca]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Bulduri]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[12. līnija (Jūrmala)|12. līnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Paula Stradiņa iela (Jūrmala)|Paula Stradiņa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Lielupe (stacija)|Lielupes stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Vikingu iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[18. līnija (Jūrmala)|18. līnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[21. līnija (Jūrmala)|21. līnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[23. līnija (Jūrmala)|23. līnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| “Marienbāde”
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[33. līnija (Jūrmala)|33. līnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Brīvdabas muzejs
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Buļļuciems]]
|-
|}
|}

== Vēsture == 
Padomju laikā 1. maršrutā kursēja autobusi no galapunkta Dubultos pie dzelzceļa pārbrauktuves (pretīm ugunsdzēsējiem, kur mūsdienās ir tirgus laukums), cauri Bulduriem, gar Lielupes staciju, pa Bulduru prospektu, līdz Buļļuciemam (toreizējā zvejnieku kolhoza „Uzvara” caurlaidei). 20. gadsimta 90.-to gadu sākumā maršruts tika saīsināts - no Buļļuciema („Uzvaras”) autobuss kursēja līdz Lielupes stacijai. Vēlāk maršruts tika mazliet pagarināts līdz Bulduriem un vēlreiz pagarināts līdz veikalam „Rimi” pie Lielupes tilta un maršrutā sāka izmantot mikroautobusu. 

No 2018. gada 12. februāra 1. maršruts tika apvienots ar agrāko [[7. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|7. maršrutu]] un pagarināts līdz Priedainei, taču, kad 2018. gada 1. jūnijā atjaunoja [[7. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|7. maršrutu]], 1. mikroautobuss atkal kursē līdz [[Lielupe (Jūrmala)|Lielupei]] (veikalam &quot;Rimi Lielupe&quot;).

== Skatīt arī ==
* [[Jūrmala]]
* [[Autobusu satiksme Jūrmalā]]

== Ārējās saites ==
* [http://satiksme.jurmala.lv satiksme.jurmala.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20250708102310/https://www.satiksme.jurmala.lv/ |date={{dat|2025|07|08||bez}} }}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Jūrmalā]]</text>
      <sha1>3bxl75syumncaemer7f2a31s53nhou2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mehāniskie audi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>267901</id>
    <revision>
      <id>4530540</id>
      <parentid>4377805</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T12:41:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Šķiedras]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4530540</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9509" sha1="5r8r1o62mlmsxskxxpmd2vlu7a3cmx3" xml:space="preserve">'''Mehāniskie audi''' jeb '''balstaudi''' ir speciālas [[šūna]]s un [[audi]], kas [[augi|auga]] organismā izpilda mehānisko funkciju, t.i., padara to izturīgāku un elastīgāku. Mehānisko audu raksturīgākā īpatnība ir tā, ka mehānisko izturību tiem piedod uzbiezinātais [[šūnapvalks]]. Atkarībā no šūnu formas, šūnapvalka uzbiezinājuma veida un ķīmiskā sastāva mehāniskos audus iedala divās grupās – kolenhīmā, sklerenhīmā. Savukārt sklerenhīmu iedala sklerenhīmas šķiedrās un sklereīdās jeb akmensšūnās.&lt;ref name=&quot;kondratovics&quot;&gt;Kondratovičs R. Augu anatomijas praktikums. 1976. Rīga: Izdevniecība &quot;Zvaigzne&quot;, 130. - 146.lpp&lt;/ref&gt;

== Kolenhīma ==

[[Attēls:Plant_cell_type_collenchyma.png|thumb|Kolenhīmas šūnas šķērsgriezumā]]
Kolenhīma sastopama tikai kā primārie audi, un parasti mehānisko funkciju tā veic jaunos augošos orgānos, bet vēlāk tās šūnapvalki var uzbiezināties un lignificēties, pārveidojoties par sklerenhīmu.&lt;ref name=&quot;fahn&quot;&gt;Fahn A. 1990. Plant Anatomy. Oxford: Pergamon Press, 85. - 103.lpp, {{ISBN|075062843X}}, {{ISBN|978-0750628433}}&lt;/ref&gt; Kolenhīmas šūnas ir dzīvas ar neregulāri uzbiezinātiem primāriem šūnapvalkiem. Kolenhīmas šūnapvalki ir [[pektīnvielas|pektīnvielu]] un [[ūdens]] bagāti.&lt;ref name=&quot;dickison&quot;&gt;Dickison W.C. 2000. Integrative Plant Anatomy. USA: Harcourt Academic Press, 76. - 84.lpp, {{ISBN|978-0-12-215170-5}}&lt;/ref&gt; Šūnapvalki sastāv no mainīgiem slāņiem, kas ir bagāti ar [[celuloze|celulozi]] un nabadzīgi ar pektīnvielām vai nabadzīgi ar celulozi, bet bagāti ar pektīnvielām. Kolenhīmas šūnu izmērs un forma variē. Tās var būt īsas, prizmatiskas un līdzināties blakus esošajām [[parenhīma]]s šūnām, var būt arī garas un šķiedrām līdzīgas ar nosmailotiem galiem, bet var būt arī dažādas starpformas. Visgarākās kolenhīmas šūnas atrodamas tās centrālajā daļā, bet īsākās – perifērijā. Atrašanās vieta augos ir [[stumbrs|stumbri]], [[lapas]], [[zieds|ziedu]] daļas, [[auglis|augļi]] un pat [[saknes]]. Tā parasti veidojas uzreiz zem [[epiderma]]s, bet starp epidermu un kolenhīmu var būt arī 1 vai 2 parenhīmas slāņi.&lt;ref name=&quot;fahn&quot; /&gt;

Atkarībā no šūnapvalka uzbiezināšanās veida, izšķir 3 galvenos kolenhīmas tipus:
# Stūru kolenhīma ir izplatītākais kolenhīmas veids. Šūnapvalka uzbiezināšanās vērojama šūnu stūros visā to garumā. Šķērsgriezumā uzbiezinājumi redzami vietās, kur saskaras 3 vai vairāk šūnas. Tā visbiežāk sastopama [[parastais ķirbis|ķirbju]] stumbrā, [[begoniju ģints|begoniju]] lapu kātos, [[parastā biete|biešu]] lapu kātos, [[kaņepes|kaņepju]] un [[skābenes|skābeņu]] lāpu kātos un stumbros u.c.
# Plātņu kolenhīma augos sastopama retāk. Uzbiezinājumi vērojami uz šūnu tangenciālajām sienām. Plātņu kolenhīma atrodas [[plūškoki|plūškoku]] stumbrā, [[parastā kumeļpēda|kumeļpēdu]], [[rabarbers|rabarberu]] lapu kātos u.c.
# Irdenā kolenhīma augos sastopama samērā reti. Tās uzbiezinājumi redzami tajās šūnapvalka daļās, kas robežojas ar starpšūnu telpu. Plātņu kolenhīma sastopama [[ārstniecības salvija|salvijas]], [[malvu dzimta|malvu]] stumbros, [[parastā brūngalvīte|brūngalvīšu]] lapu kātos u.c.&lt;ref name=&quot;kondratovics&quot; /&gt;

== Sklerenhīma ==

Sklerenhīma ir visizplatītākā mehānisko audu grupa [[augi|augu valstī]]. Tie ir audi ar sekundārajiem šūnapvalkiem, kas parasti ir lignificēti.&lt;ref name=&quot;evert&quot;&gt;Evert R. F. 2006. Esau's Plant Anatomy 3rd edition. John Wiley &amp; Sons, Inc., 183. - 209. lpp, {{ISBN|978-0-471-73843-5}}&lt;/ref&gt; [[lignīns|Lignīna]] koncentrācija var variēt atkarībā no augu daļām un attīstības stadijām.&lt;ref name=&quot;dickison&quot;/&gt; Sklerenhīmas raksturīgākā pazīme ir vienmērīgi uzbiezināts šūnapvalks. Vispārīgi sklerenhīmu iedala sklerenhīmas šķiedrās un sklereīdās.&lt;ref name=&quot;kondratovics&quot;/&gt;

=== Sklerenhīmas šķiedras ===

[[Image:Plant_cell_type_sclerenchyma_fibers.png|thumb|Sklerenhīmas šķiedras šķērsgriezumā]]
Šķiedras ir kā atbalsta elementi auga daļās, kas vairs nepagarinās. Salīdzinot ar kolenhīmu, sklerenhīmas šķiedras nav bagātas ar ūdeni, tāpēc šie audi ir stingrāki un vairāk elastiski nekā plastiski.&lt;ref name=&quot;evert&quot;/&gt; Pēc šķiedru atrašanās vietas izšķir [[lūksne]]s un [[koksne]]s šķiedras.&lt;ref name=&quot;kondratovics&quot;/&gt; Lūksnes šķiedras parasti ir ļoti garas un šauras šūnas ar smailiem, reizēm zarotiem galiem. Garums ļoti variē: [[sējas kaņepe]]s šķiedras ir 0.5 – 5.5 cm garas, [[sējas lini|sējas linu]] šķiedras ir 0.8 – 6.9 cm garas, [[rāmija]]s (šķiedras, ko iegūst no ''Boehmeria'' ģints augiem) šķiedras var sasniegt 55 cm garumu, kas ir vienas no garākajām augstāko augu šūnām.&lt;ref name=&quot;fahn&quot;/&gt; Koksnes šķiedras nav tik garas kā lūksnes šķiedras. Pilnīgi noformējušās sklerenhīmas šūnas zaudē savu dzīvo saturu un atmirst; šūnas dobums piepildās ar [[gaiss|gaisu]].&lt;ref name=&quot;kondratovics&quot;/&gt; Sklerenhīmas šūnas atšķiras pēc formas, struktūras, izcelsmes un attīstības stadijas. Pastāv dažādas pārejas formas, tāpēc ir grūti klasificēt sklerenhīmas audus tipos.&lt;ref name=&quot;fahn&quot;/&gt; Neatkarīgi no sklerenhīmas šūnu lielās dažādības tām visām ir ļoti izturīgs šūnapvalks. Sklerenhīmas šūnapvalka [[stiepes izturība]] vienāda ar labāko [[tērauds|tērauda]] stieņu izturību. [[Lieces izturība]] ir daudzkārt lielāka par tērauda lieces izturību. Sklerenhīma sastopama gandrīz visu augstāko augu [[veģetatīvie orgāni|veģetatīvajos orgānos]]. Tā nav sastopama vai arī vāji attīstīta [[ūdensaugi|ūdensaugu]] zemūdens daļās.&lt;ref name=&quot;kondratovics&quot;/&gt;

=== Sklereīdas ===

[[Attēls:Plant_cell_type_sclerenchyma_sclereid.png|thumb|Sklereīda]]
Sklereīdas jeb akmensšūnas ir īsas šūnas ar stipri uzbiezinātu šūnapvalku, kurā ir izšķirami vairāki koncentriski slāņi un kuros atrodas poru kanāli. Sklereīdas tiek aprakstītas kā nedzīvas šūnas, kad tās ir nobriedušas, šūnas dobumu piepilda gaiss, retāk ūdens vai šūnas iekšējā satura brūnganas atliekas. Pilnīgi izveidotu sklereīdu šūnapvalks bieži vien satur dažādus [[kalcijs|kalcija]] un [[silīcijs|silīcija]] savienojumus. Tās veido vai nu akmesaudus vai arī izvietojušās pa vienai idioblastu veidā. Tās atrodas dažādās auga daļās un piešķir augu orgāniem lokālo izturību.&lt;ref name=&quot;kondratovics&quot;/&gt; Daži orgāni kā [[valrieksts|valrieksta]] čaula, [[auglis|augļu]] vai [[oga|ogu]] kauliņi un [[sēkla|sēklu]] apvalki ir veidoti viscaur no sklereīdām.&lt;ref name=&quot;fahn&quot;/&gt;

Ir četru veidu sklereīdas:
# brahisklereīdas ir visizplatītākais sklereīdu veids. Tās ir izodiametriskas formas šūnas. Šādas sklereīdas veido augļapvalku [[rieksts|riekstiem]], [[ozolzīle|zīlēm]], [[kirši|ķiršu]], [[plūme|plūmju]], [[aprikoze|aprikožu]] augļu kauliņus, [[ciedri|ciedru]] sēklapvalkus. Brahisklereīdas grupveidīgi akmensaudu veidā atrodas [[bumbieri|bumbieru]] un Japānas cidoniju mīkstumā. Tās ir arī [[mārrutks|mārrutku]] saknēs, [[peonijas|peoniju]], vizbulīšu sakneņu mizā u.c.
# makrosklereīdas ir nujiņveidīgas, iegareni cilindriskas sklereīdas. Tās sastopamas [[parastās pupiņas|pupiņu]] sēklapvalkā, [[kaņepes|kaņepju]] augļapvalkā, hinīnkoka mizā. Pākšaugu sēklās sklereīdas veido veselu akmensaudu slāni.
# osteosklereīdas ir kaulveida sklerīdas, kuru gali ir palielināti vai pat sazaroti. Tās atrodas [[dzivdīgļlapji|divdīgļlapju]] lapās un sēklapvalkos, taču daudz retāk nekā citi sklereīdu veidi.
# astrosklereīdas ir dažādi zarotas un bieži zvaigžņveida šūnas. Tās sastopamas galvenokārt divdīgļlapju ādainajās lapās, piemēram, [[kamēlija|kamēlijām]], [[tējas koks|tējas kokam]], kā arī [[lapegles|lapegļu]] un [[dižegle|dižegļu]] mizā.

Šie nav vienīgi sklereīdu veidi. Dabā ir daudz pārejas formu starp minētajiem sklereīdu veidiem. Tās ir tipiskas daudzām augu sugām, un tādēļ tām var būt taksonomiska nozīme.&lt;ref name=&quot;kondratovics&quot;/&gt;

=== Komerciālā nozīme ===
Rūpniecībā izmanto sklerenhīmas lūksnes šķiedras. Tās iedala 2 grupās: cietās un mīkstās. Cietajām šķiedrām šūnapvalkā ir augts lignīna saturs un tām ir spēcīga tekstūra. Tās tiek iegūtas no [[viendīgļlapji]]em. Mīkstās šķiedras var nesaturēt lignīnu, tās ir elastīgas un iegūtas no divdīgļlapjiem. Vislabāk pazīstamie augi, no kuriem iegūst cietās šķiedras, ir dažādas ''Agave'' sugas, īpaši ''[[Agave sisalana]]'', ''[[Tillandsia usneoides]]'', ''[[Musa textilis]]'', ''[[Furcraea gigantea]]'' un ''[[Phlormium teax]]''. Mīkstās šķiedras galvenokārt tiek iegūtas no ''[[Linum usitatissimum]]'' (sējas lini), ''[[Cannabis sativa]]'' (sējas kaņepes), ''[[Boehmeria nivea]]'', ''[[Corchorus capsularis]]'' (džuta), ''[[Hibiscus cannabinus]]'', ''[[Ceiba pentandra]]''. Šķiedras izmanto auduma, virvju, diegu, otu, suku, slotu, polsterējuma materiāla, drošības jostu, blīvējumu (mucu, cauruļveida sistēmu) u.c. produktu ražošanai. Industrijā no tehnoloģiskā viedokļa ir svarīga šķiedru šūnu forma, garums un šūnapvalka struktūra.&lt;ref name=&quot;fahn&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Augu anatomija]]
[[Kategorija:Audi]]
[[Kategorija:Šķiedras]]</text>
      <sha1>5r8r1o62mlmsxskxxpmd2vlu7a3cmx3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sigma (grupa)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>271234</id>
    <revision>
      <id>4530799</id>
      <parentid>4473727</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T03:01:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4530799</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19397" sha1="iqtpv4cashy9mfynh2hd0w1yp6wa4le" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|Vārds = Sigma
|Attēls = Grupa Sigma 2022.jpeg
|Att_izm = 
|Apraksts = Grupa Sigma
|Fons = grupa
|Vieta = {{flaga|Latvija}} [[Rīga]], [[Latvija]]
|Žanrs = [[indīroks]]
|Gadi = 2005—pašlaik
|Dalībnieki = [[Jānis Ozoliņš (mūziķis)|Jānis Ozoliņš]]&lt;br /&gt;Kaspars Lastovskis&lt;br /&gt;Uģis Eihvalds
}}

'''Sigma''' ir latviešu indīroka grupa, kas pastāv kopš 2005. gada. Tās sastāvā ir [[Jānis Ozoliņš (mūziķis)|Jānis Ozoliņš]] (balss, taustiņi), Kaspars Lastovskis (bass) un Uģis Eihvalds (sitamie instrumenti). Grupas albumi bijuši nominēti &quot;[[Zelta mikrofons|Zelta mikrofona]]&quot; balvai &quot;Gada albums&quot; un Austras balvai.

== Vēsture ==
===2005—2014===
Grupas dalībnieki J. Ozoliņš un U. Eihvalds (spēlē arī &quot;Flame &amp; The Rolltones&quot;) sadarbojās jau rokgrupā &quot;Punch&quot;, kura pēc balvas par labāko debiju festivālā &quot;Sinepes un Medus 2004&quot; un debijas singla &quot;Hiacints&quot; ierakstīšanas&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/6180008/punch-laidis-klaja-singlu-hiacints «Punch» laidīs klajā singlu «Hiacints»]&lt;/ref&gt; pēkšņi izjuka 2005. gada sākumā. Pieaicinājuši basģitāristu K. Lastovski (S.I.L.S.), trio sāka darbu jau citā stilā — viņu mūzikā līdzās alternatīvā roka un popmūzikas ietekmēm vērojamas arī minimālisma iezīmes. Turpmākajos gados grupa koncertēja dažādos Rīgas klubos, 2007. un 2011. gadā piedalījās festivālā &quot;[[Positivus]]&quot;,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.positivusfestival.com/lv/line-up-pos/2007/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2015|02|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20151130002056/https://www.positivusfestival.com/lv/line-up-pos/2007/# |archivedate={{dat|2015|11|30||bez}} }}&lt;/ref&gt; spēlēja arī festivālā &quot;Bildes&quot; un citur.&lt;ref name=&quot;lr2.lsm.lv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://lr2.lsm.lv/lv/raksts/muzikas-jaunumi/dzejas-dienu-atklajumam-grupai-sigma-jauna-dziesma.a43768/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2015|01|26||bez}} |archive-date={{dat|2019|12|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191215022500/https://lr2.lsm.lv/lv/raksts/muzikas-jaunumi/dzejas-dienu-atklajumam-grupai-sigma-jauna-dziesma.a43768/ }}&lt;/ref&gt; 2011. gada 2. decembrī grupa uzstājās Stokholmas latviešu publikai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://websoft.lv/zla_lapa/?p=759 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2015|01|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305024011/http://websoft.lv/zla_lapa/?p=759# |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}&lt;/ref&gt;

2012. gadā grupa izveidoja koncertuzvedumu &quot;Mūsu dienu skaņu celiņš&quot;, kurā piedalījās arī četri dzejnieki ([[Anna Auziņa]], [[Inga Gaile]], [[Kārlis Vērdiņš]] un [[Arvis Viguls]]), ar kuriem kopā notika uzstāšanās dažādās Latvijas pilsētās. Šajā laikā grupa sāka sacerēt un izpildīt arī dziesmas ar dzejnieku vārdiem, kuras tika pirmatskaņotas uzvedumā &quot;Dzejkoncerts&quot; ar septiņu dzejnieku un Olgas Žitluhinas dejotāju grupas piedalīšanos Rīgas Domā 2014. gada septembrī.&lt;ref&gt;http://www.delfi.lv/kultura/news/books/dzejas-dienas-2014-programma.d?id=44917056&amp;page=12&lt;/ref&gt;

2014. gadā grupa pievērsās arī teātra projektiem. 2014. gada 2. jūnijā notika pirmizrāde I. Gailes iestudētajai B. un A. Strugacku lugai &quot;Pēterpils pilsētas žīdi&quot;, tai mūziku sarakstījis J. Ozoliņš, viņš izrādē arī spēlēja klavieres.&lt;ref&gt;http://www.lsm.lv/lv/raksts/teatris-un-deja/kultura/ingas-gailes-izrade-peterpils-pilsetas-zhiidi--par-cilveka-un-va.a87276/&lt;/ref&gt; 2014. gada 28. novembrī teātrī &quot;[[Dirty Deal Teatro]]&quot; I. Gaile iestudēja sieviešu tiesībām veltītu izrādi &quot;Trauki&quot;, un J. Ozoliņš sarakstīja tai mūziku, kuru ieskaņoja &quot;Sigma&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tvnet.lv/izklaide/skatuve/534985-ddt_tiek_iestudets_ingas_gailes_sieviesu_tiesibu_variete_trauki |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2015|01|26||bez}} |archive-date={{dat|2015|04|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150415233854/http://www.tvnet.lv/izklaide/skatuve/534985-ddt_tiek_iestudets_ingas_gailes_sieviesu_tiesibu_variete_trauki }}&lt;/ref&gt;

===2015—2016, &quot;Sazaroto taku dārzs&quot; un &quot;Dzejkoncerts&quot;===
Grupas pirmais radio singls &quot;Dionīss&quot; no debijas albuma iznāca 2014. gada oktobrī. 2015. gada februārī nāca klajā otrais singls &quot;Sazaroto taku dārzs&quot;, kas radio &quot;Naba&quot; latviešu dziesmu top 10 iekļuva 4. vietā. Singla video gada nogalē tika iekļauts Rīgas starptautiskā kinofestivāla skatē &quot;Short Riga&quot;.&lt;ref&gt;[http://www.rigaiff.lv/2015/lv/category/films-cat/short-riga/ Rīgas starptautiskais kinofestivāls 2015 - Short Riga]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

2015. gada 11. martā nāca klajā grupas debijas albums &quot;Sazaroto taku dārzs&quot;.&lt;ref name=&quot;lr2.lsm.lv&quot;/&gt; Albums un tā prezentācijas koncerts Rīgā, Zirgu ielas koncertzālē guva labvēlīgas atsauksmes no kritiķiem.&lt;ref&gt;http://www.delfi.lv/kultura/news/music/gudru-cilveku-melahnolija-atskats-uz-grupas-sigma-albuma-sazaroto-taku-darzs-prezentaciju.d?id=45682560&lt;/ref&gt; Vasarā sekoja koncerti Rīgā, Kalnciema ielas kvartālā, &quot;Piena&quot; festivālā, festivālā &quot;Positivus&quot;, bet novembrī &quot;Sigma&quot; iesildīja grupu &quot;[[The Sound Poets]]&quot; koncertzālē &quot;Palladium&quot;. Gada nogalē albums tika nominēts jaundibinātajai [[Austras balva]]i kā pretendents uz gada labākā albuma nosaukumu,&lt;ref&gt;Pirmajai Austras balvai izvirzīti 10 pašmāju mūzikas ieraksti. ''Kulturasdiena.lv'', 2015. gada 20. novembris http://www.diena.lv/kd/maksla/pirmajai-austras-balvai-izvirziti-10-pasmaju-muzikas-ieraksti-14119926&lt;/ref&gt; 2016. gada martā tas ieguva [[Mūzikas ierakstu gada balva &quot;Zelta Mikrofons&quot;|Mūzikas ierakstu Gada balvu]] kā labākais alternatīvās un ''indie'' mūzikas albums.

Jūlijā tika izdots CD ar 2014. gada &quot;[[Dzejkoncerts (albums)|Dzejkoncerta]]&quot; ierakstu Rīgas Domā, kurā kopā ar septiņām &quot;Sigmas&quot; dziesmām ierakstīti arī septiņu autoru dzejas lasījumi. Septembrī sekoja &quot;Dzejkoncerta&quot; tūre pa Latvijas pilsētām.&lt;ref&gt;http://www.delfi.lv/kultura/news/music/grupa-sigma-ieskandina-dzejkoncerta-koncertturi-ar-audiogramatas-atklasanu.d?id=46239783&lt;/ref&gt; 16. septembrī ar koncertu Rīgā, Spīķeru kvartālā tika atzīmēta trešā singla &quot;Īzaks&quot; laišana klajā.&lt;ref&gt;Grupa &quot;Sigma&quot; piedāvā trešo singlu &quot;Īzaks&quot; no albuma &quot;Sazaroto taku dārzs&quot;. Satori, 2015, 16. septembris. http://www.satori.lv/raksts/9958 {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304133001/http://www.satori.lv/raksts/9958 |date={{dat|2016|03|04||bez}} }}&lt;/ref&gt; Singls radio &quot;Naba&quot; latviešu dziesmu top 10 sasniedza 3. vietu un radio gada topā iekļuva 69. vietā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.naba.lv/topi/top-100/2015-daughter/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2016|01|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305002251/http://www.naba.lv/topi/top-100/2015-daughter/ |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}&lt;/ref&gt;

2016. gada maijā pirmizrādi piedzīvoja [[Liene Laviņa|Lienes Laviņas-Kalnaellas]] dokumentālā filma &quot;Tev, Rūķi!&quot; par [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras Drāmas teātra]] aktrisi [[Ruta Birgere|Rutu Birgeri]], kurai mūziku komponējis J. Ozoliņš.&lt;ref&gt;[http://www.lielaiskristaps.lv/arhivs/2016/filmas/tev-ruki-61 &quot;Lielais Kristaps&quot; - &quot;Tev, Rūķi!&quot;]&lt;/ref&gt;

===2017—2018, &quot;Mitoloģijas&quot;===

2017. gada 28. novembrī tika publiskots pirmais singls &quot;Aiz naida&quot; no otrā albuma &quot;Mitoloģijas&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.youtube.com/watch?v=0KssRH_VIp0 Grupa Sigma - &quot;Aiz naida&quot;].&lt;/ref&gt; Dziesmas videoklipa režisore ir [[Inga Ungure|Inga Tropa]], tajā piedalās aktrise [[Guna Zariņa]]. Dziesma 2018. gada martā iekļuva Radio 5 Latviešu mūzikas Top 20.&lt;ref&gt;[http://www.pieci.lv/lv/lr5/raksts/latviesu-muzikas-tops/aizvaditaja-nedela-latviesu-muzikas-top-20-darija-blenas.a100623/ Aizvadītajā nedēļā &quot;Latviešu mūzikas TOP 20&quot; darīja blēņas] Pieci.lv, 2018, 2. marts.&lt;/ref&gt;

2018. gada 20. februārī nāca klajā otrs singls &quot;Kūku Marija&quot;, kas 15. martā iekļuva &quot;Muzikālās bankas&quot; topa 15. vietā.&lt;ref&gt;[https://www.facebook.com/MuzikalaBanka/photos/a.514983678586920.1073741828.510600442358577/1691652774253332/?type=3&amp;theater Muzikālā banka - Top 15, 15.03.-22.03.2018.]&lt;/ref&gt; Dziesmai tika uzņemts mākslinieces Katrīnas Neiburgas veidots videoklips, kura pamatā izmantots sens šamaņu rituāls. Dziesmas video iekļauts Rīgas starptautiskā kinofestivāla skatē &quot;Short Riga&quot;.&lt;ref&gt;[https://rigaiff.lv/2018/lv/kuku-marija/ SHORT RIGA - Kūku Marija].&lt;/ref&gt;

Albums &quot;Mitoloģijas&quot; iznāca 2018. gada martā, tam sekoja koncerti Rīgā. Aprīlī grupa Londonas grāmatu svētku ietvaros uzstājās Londonā,&lt;ref&gt;[https://www.latviesi.com/notikumi/skatit/7470-aprili-latviesu-grupa-sigma-uzstasies-londonas-koncerta-mythemes/ Latviešu grupa &quot;Sigma&quot; uztāsies Londonas koncertā &quot;Mythemes&quot;]{{Novecojusi saite}}. Latviesi.com&lt;/ref&gt; maijā notika uzstāšanās Tartu, un vasarā grupa uzstājās dažādās Latvijas pilsētās, kā arī festivālos &quot;Positivus&quot; un &quot;Laba daba&quot;. Albums tika nominēts Austras balvai, kā arī Zelta mikrofona balvai nominācijās &quot;Gada alternatīvās vai ''indie'' mūzikas albums&quot;&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/kultura/news/music/pazinoti-zelta-mikrofona-nominanti-prieksgala-izvirzas-instrumenti.d?id=50723525 Paziņoti 'Zelta Mikrofona' nominanti; priekšgalā izvirzās 'Instrumenti'] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190108195504/https://www.delfi.lv/kultura/news/music/pazinoti-zelta-mikrofona-nominanti-prieksgala-izvirzas-instrumenti.d?id=50723525 |date={{dat|2019|01|08||bez}} }}. Delfi, 2019, 8. janvāris.&lt;/ref&gt; un &quot;Gada albums&quot;.

2018. gadā grupa ierakstīja mūziku režisores Zanes Gargažinas dokumentālajai filmai &quot;Trillium&quot; par lībiešu kultūras darbinieku [[Valts Ernštreits|Valtu Ernštreitu]].&lt;ref&gt;[https://ltv.lsm.lv/lv/aktualitates/?id=1377 Paziņoti konkursa “Latvijas kods. Latvija šodien” filmu veidotāji]{{Novecojusi saite}}. 2018. gada 9. marts.&lt;/ref&gt;

=== 2019—2022, &quot;Ostinācijas&quot; ===

2019. gada 24. maijā grupa piedalījās dzejniecei [[Monta Kroma|Montai Kromai]] veltītā &quot;Punctum&quot; festivāla pasākumā &quot;Montas nakts&quot;, kurā pirmatskaņoja jaunu dziesmu &quot;Melnā māsa&quot; ar Kromas vārdiem. 2020. gada 16. septembrī grupa piedalījās pasākumā Tallinas ielas kvartālā kopā ar Jāni Rokpelni un pirmatskaņoja divas jaunas dziesmas ar viņa vārdiem.

2022. gada 14. aprīlī tiek laists klajā pirmais singls no trešā albuma &quot;Ir vēsas&quot; ar Montas Kromas tekstu. Dziesmas ierakstā piedalījusies arī [[Sniedze Prauliņa]].&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/kultura/news/music/noklausies-grupa-sigma-publice-jaunu-dziesmu-video-un-izzino-koncertus.d?id=54248046 Noklausies! Grupa Sigma publicē jaunu dziesmu, video un izziņo koncertus]&lt;/ref&gt; 27. aprīlī tiek laists klajā otrais singls &quot;Melnā māsa&quot; ar [[Ieva Kauliņa|Ievas Kauliņas]] veidotu video. 23. maijā iznāk trešais singls &quot;Vārti&quot;, kura video veidojusi Katrīna Neiburga, tajā piedalās aktieris [[Igors Šelegovskis]], kurš sava hiphopa projekta &quot;Indigo&quot; ietvaros piedalās arī albuma atklāšanas koncertā.

2022. gada 25. maijā izdots grupas trešais albums &quot;[[Ostinācijas (albums)|Ostinācijas]]&quot;, trīs atklāšanas koncerti notiek [[Latvijas Mākslas akadēmija|Latvijas Mākslas akadēmijā]]. Grupa uzstājas festivālā &quot;Positivus&quot;, kā arī sniedz koncertu Tartu kopā ar igauņu mūziķi Jalmaru Vabarnu. Ar koncertu restorānā &quot;Neiburgs&quot; 2022. gada decembrī tiek atzīmēts albuma vinila izdevums. 2023. gada &quot;Zelta mikrofona&quot; ceremonijā albums ir nominēts trīs kategorijās - kā gada albums, gada ''indie'' un alternatīvās mūzikas albums un kā labākais albuma dizains.

=== Kopš 2023 ===
2023. gada 21. oktobrī Rīgā, &quot;Hanzas peronā&quot; notika jauniešu kora &quot;Balsis&quot; un &quot;Sigmas&quot; koncerts &quot;CitāDs citāTs&quot;, kurā tika atskaņotas gan &quot;Sigmas&quot;, gan citu latviešu un ārzemju autoru dziesmas. Koncerts 2024. gada 20. janvārī ieguva jaundibināto Kormūzikas balvu nominācijā &quot;Gada kormūzikas koncerts, uzvedums, notikums Rīgā&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.dziesmusvetkubiedriba.lv/ Dziesmu svētku biedrība - Šonedēļ pasniegs Kormūzikas balvu.][https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/20.01.2024-pirmo-reizi-pasniegtas-kormuzikas-balvas-par-gada-kori-atzits-kamer.a539705/?fbclid=IwAR09Tvf2IpfN7jAxFNQYtkA_nh0hG0022xBTDhoFvW3y2YuME2Z3KHRLG8c Pirmo reizi pasniegtas kormūzikas balvas. LSM.lv.]&lt;/ref&gt;

2024. gada 6. decembrī teātrī &quot;[[Kvadrifrons]]&quot; pirmizrādi piedzīvoja izrāde &quot;Love is a Stranger&quot; (K. Meļļa dramaturģija, P. Pļavnieces režija), kurā &quot;Sigmas&quot; dziesmas izpilda J. Ozoliņš un aktieris Reinis Boters.

2025. gada 23. aprīlī Rīgā, mūzikas namā &quot;Daile&quot; notika grupas 20 gadu jubilejas koncerts, kurā piedalījās arī stīgu kvartets un pūtēju kvintets, pārsteiguma uzstāšanos sniedza jauniešu koris &quot;Balsis&quot;. Koncerts tika nominēts balvas &quot;Kilograms kultūras 2025&quot; pavasara balsojumam. 18. jūlijā šī programma kopā ar Filipa Glāsa klaviermūziku tika atskaņota arī [[Vidzemes koncertzāle &quot;Cēsis&quot;|Cēsu koncertzālē]], Cēsu mākslas festivāla atklāšanā. 2025. gada decembrī koncerta videoieraksts (režisors Emīls Alps) kļuva pieejams skatītājiem LMT viedtelevīzijā.&lt;ref&gt;[https://viedtelevizija.lv/skaties/sigma-koncertieraksts Sigma - Koncertieraksts. LMT] {{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Diskogrāfija ==
===Studijas albumi===
{| class=&quot;wikitable&quot;
!align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|Gads
!align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot; style=&quot;width:12em;&quot;|Albums
!align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot; style=&quot;width:12em;&quot;|
|-
|2015
|'''''[[Sazaroto taku dārzs]]''''' 
|
* Izdots 11. martā
* Izdevējs [[Biedrība HI]]
* CD, lejupielāde
|-
|2018
|'''''[[Mitoloģijas (albums)|Mitoloģijas]]''''' 
|
* Izdots 8. martā
* Izdevējs [[Biedrība HI]]
* CD, lejupielāde
|-
|2022
|'''''[[Ostinācijas (albums)|Ostinācijas]]''''' 
|
* Izdots 25. maijā
* Izdevējs [[Biedrība HI]]
* LP, lejupielāde
|-
|}

=== Koncertieraksti ===

{| class=&quot;wikitable&quot;
!align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|Gads
!align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot; style=&quot;width:12em;&quot;|Albums
!align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot; style=&quot;width:12em;&quot;|
|-
|2015
|'''''[[Dzejkoncerts (albums)|Dzejkoncerts]]''''' 
|
* Izdots 22. jūlijā
* Izdevējs Ascendum
* CD
|-
|2025
|'''''20. gadu jubilejas koncerts''''' 
|
* Izdots 19. decembrī (video), 31. decembrī (audio)
* LMT viedtelevīzija, lejupielāde
|-
|}

=== Singli un minialbumi ===

{| class=&quot;wikitable&quot;
!align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot; style=&quot;width:1em;&quot;|Gads
!align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot; style=&quot;width:8em;&quot;|Singls
!align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot; style=&quot;width:16em;&quot;|
|-
|2015
|'''''Dionīss''''' 
|
* Izdots 5. oktobrī
* Izdevējs [[Neputns]]
* CD singls &lt;small&gt;(komplektā ar K. Vērdiņa grāmatu &quot;[[Pieaugušie (dzejoļu krājums)|Pieaugušie]]&quot;)&lt;/small&gt;
|-
|2018
|'''''Mythemes''''' 
|
* Izdots 9. aprīlī
* Izdevējs [[Biedrība HI]]
* Vinila EP &lt;small&gt;(angļu un latviešu valodā)&lt;/small&gt;
|-
|2025
|'''''Kaut kas vaļā, kaut kas ciet''''' (Elvi Soulsystem remiksi)
|
* Izdots 14. oktobrī
* Izdevējs [[Biedrība HI]]
* Digitāls EP
|-
|}

=== Radio singli ===

{| class=&quot;wikitable&quot;
!align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|Gads
!align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot; style=&quot;width:12em;&quot;|Dziesma
!align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot; style=&quot;width:12em;&quot;|Albums 
|-
|2014
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Dionīss''
* Izdots 13. oktobrī
|rowspan=&quot;3&quot;|'''''Sazaroto taku dārzs'''''
|-
|rowspan=&quot;2&quot;|2015
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Sazaroto taku dārzs''
* Izdots 2. februārī
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Īzaks''
* Izdots 16. septembrī
|-
|rowspan=&quot;1&quot;|2017
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Aiz naida''
* Izdots 28. novembrī
|rowspan=&quot;2&quot;|'''''Mitoloģijas'''''
|-
|rowspan=&quot;1&quot;|2018
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Kūku Marija''
* Izdots 20. februārī
|-
|rowspan=&quot;3&quot;|2022
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Ir vēsas''
* Izdots 14. aprīlī
|rowspan=&quot;3&quot;|'''''Ostinācijas'''''
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Melnā māsa''
* Izdots 27. aprīlī
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Vārti''
* Izdots 23. maijā
|}

===Videoklipi===
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:10em;&quot;| Dziesma
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:16em;&quot;| Režisors
! Gads
|-
! scope=&quot;row&quot; | ''Sazaroto taku dārzs'' 
|rowspan=&quot;1&quot;| Rolands Briedis, Beatrise Gore
| 2015
|-
! scope=&quot;row&quot; | ''Aiz naida'' 
|rowspan=&quot;1&quot;| [[Inga Ungure|Inga Tropa]]
| 2017
|-
! scope=&quot;row&quot; | ''Kūku Marija'' 
|rowspan=&quot;1&quot;| [[Katrīna Neiburga]]
| 2018
|-
! scope=&quot;row&quot; | ''Ir vēsas'' 
|rowspan=&quot;1&quot;| Alise Urtāne
|rowspan=&quot;4&quot;| 2022
|-
! scope=&quot;row&quot; | ''Melnā māsa'' 
|rowspan=&quot;1&quot;| Ieva Kauliņa
|-
! scope=&quot;row&quot; | ''Vārti'' 
|rowspan=&quot;1&quot;| Katrīna Neiburga
|-
! scope=&quot;row&quot; | ''Dzalkstošiem'' 
|rowspan=&quot;1&quot;| Rute Marta Jansone
|-
|}

=== Dziesmas izlasēs ===
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:10em;&quot;| Dziesma
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:16em;&quot;| Izlase
! Gads
|-
! scope=&quot;row&quot; | ''Sazaroto taku dārzs'' 
|rowspan=&quot;1&quot;| &quot;Odekolons #15&quot;
| 2016
|}

== Nominācijas un balvas ==

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | Gads
! style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | Nominētais darbs
! style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | Balva
! style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | Rezultāts
|-
|rowspan=&quot;4&quot;|2015
|rowspan=&quot;4&quot;|''Sazaroto taku dārzs''
|  style=&quot;text-align:left; vertical-align:top;&quot;|[[Austras balva]]
|{{nom}}
|-
|  style=&quot;text-align:left; vertical-align:top;&quot;|[[Mūzikas ierakstu Gada balva]] - labākā debija
| {{nom}}
|-
|  style=&quot;text-align:left; vertical-align:top;&quot;|Mūzikas ierakstu Gada balva - alternatīvās un indie mūzikas albums
| {{won}}
|-
|  style=&quot;text-align:left; vertical-align:top;&quot;|Mūzikas ierakstu Gada balva - gada albums
| {{nom}}
|-
|rowspan=&quot;3&quot;|2018
|rowspan=&quot;3&quot;|''Mitoloģijas''
|  style=&quot;text-align:left; vertical-align:top;&quot;|[[Austras balva]]
|{{nom}}
|-
|  style=&quot;text-align:left; vertical-align:top;&quot;|Mūzikas ierakstu Gada balva - alternatīvās un indie mūzikas albums
| {{nom}}
|-
|  style=&quot;text-align:left; vertical-align:top;&quot;|Mūzikas ierakstu Gada balva - gada albums
| {{nom}}
|-
|rowspan=&quot;4&quot;|2022
|rowspan=&quot;4&quot;|''Ostinācijas''
|  style=&quot;text-align:left; vertical-align:top;&quot;|Balva &quot;Kilograms kultūras 2022&quot;, rudens balsojums
|{{nom}}
|-
|  style=&quot;text-align:left; vertical-align:top;&quot;|Mūzikas ierakstu Gada balva - alternatīvās un indie mūzikas albums
| {{nom}}
|-
|  style=&quot;text-align:left; vertical-align:top;&quot;|Mūzikas ierakstu Gada balva - labākais albuma dizains
| {{nom}}
|-
|  style=&quot;text-align:left; vertical-align:top;&quot;|Mūzikas ierakstu Gada balva - gada albums
| {{nom}}
|-
|rowspan=&quot;2&quot;|2024
|rowspan=&quot;2&quot;|Kora &quot;Balsis&quot; un grupas &quot;Sigma&quot; koncerts &quot;Citāds citāts&quot;
|  style=&quot;text-align:left; vertical-align:top;&quot;|Kormūzikas balva - Gada kormūzikas koncerts, uzvedums, notikums Rīgā
|{{won}}
|-
|  style=&quot;text-align:left; vertical-align:top;&quot;|Latvijas pasākumu foruma izcilības balva 2023 - Gada izcilākais notikums Rīgā
|{{nom}}
|-
|rowspan=&quot;1&quot;|2025
|rowspan=&quot;1&quot;|Grupas &quot;Sigma&quot; 20 gadu jubilejas koncerts
|  style=&quot;text-align:left; vertical-align:top;&quot;|Balva &quot;Kilograms kultūras 2025&quot;, pavasara balsojums
|{{nom}}
|-
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:Latvijas rokgrupas]]
[[Kategorija:Latvijas alternatīvā roka grupas]]</text>
      <sha1>iqtpv4cashy9mfynh2hd0w1yp6wa4le</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Šeremetjevs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>271826</id>
    <revision>
      <id>4530894</id>
      <parentid>4254110</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T06:49:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4530894</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="350" sha1="mt9pxg4aacb5fd5ssj94tj1rkzcph1w" xml:space="preserve">'''Šeremetjevs''' var būt:

* [[Boriss Šeremetjevs]] (''Бори́с Шереме́тев''; 1652—1719) — Krievijas caristes diplomāts un karavadonis;
* [[Pjotrs Šeremetjevs]] (''Пётр Шереметев''; 1713—1788) — Krievijas Impērijas grāfs.

== Skatīt arī ==
* [[Šeremetjevi]]

{{Uzvārds}}
[[Kategorija:Krievu uzvārdi]]</text>
      <sha1>mt9pxg4aacb5fd5ssj94tj1rkzcph1w</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Indra Roga</title>
    <ns>0</ns>
    <id>273803</id>
    <revision>
      <id>4530555</id>
      <parentid>4334019</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T13:37:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* Iestudētās teātra izrādes */</comment>
      <origin>4530555</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19745" sha1="dn9d3jayps82o90g1sve5e5xcl3k3ww" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Indra Roga
|     vārds_orig = 
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1968
|     dz_mēnesis = 03
|       dz_diena = 08
|       dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Jelgava|td=Latvija}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta =
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|   nodarbošanās = teātra režisore, aktrise
|        dzimums = S
|         vecāki = [[Uldis Roga|Uldis]] un Inta Roga
|          brāļi = [[Kaspars Roga]]
|          māsas = [[Inga Raudinga]]
|   dzīvesbiedrs = [[Mihails Gruzdovs]] 
|          bērni = Marta Marija
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
|    citas daļas = 
}}
'''Indra Roga''' (dzimusi 1968. gada 8. martā [[Jelgava|Jelgavā]]) ir latviešu teātra [[režisore]] un [[aktrise]].

Bija precējusies ar režisoru [[Mihails Gruzdovs|Mihailu Gruzdovu]]. 2004. gadā piedzima kopīga meita Marta Marija.

== Biogrāfija ==
1980. gados spēlējusi Jelgavas [[Alunāna teātris|Ādolfa Alunāna Tautas teātra studijā]] pie režisores [[Inta Alekse|Intas Alekses]] (1933—2009) un [[Lūcija Ņefedova|Lūcijas Ņefedovas]].

Absolvējusi [[Latvijas Valsts konservatorija]]s Daugavpils teātra kursu. 2002. gadā absolvējusi Latvijas Kultūras akadēmiju, iegūstot maģistra grādu režijā. No 2002. gada līdz 2004. gadam stažējusies režijā Sanktpēterburgas Teātra mākslas akadēmijā.

No 1992. gada līdz 1994. gadam strādājusi par aktrisi Daugavpils teātrī. Spēlējusi teātrī &quot;Skatuve&quot;. No 1995. gada strādājusi par aktrisi [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]]. No 2002. gada līdz 2017. gadam bija [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālā teātra]] režisore. No 2017. gada līdz 2019. gada 1. maijam bijusi [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras Drāmas teātra]] mākslinieciskā vadītāja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/ltv-indra-roga-atstaj-valmieras-teatra-makslinieciskas-vaditajas-amatu.a317617/|title=LTV: Indra Roga atstāj Valmieras teātra mākslinieciskās vadītājas amatu|website=www.lsm.lv|access-date=2019-04-30|language=lv}}&lt;/ref&gt; Strādā par pasniedzēju Latvijas Kultūras akadēmijā.

Saņēmusi [[Spēlmaņu nakts]] balvas nominācijā &quot;Labākā jaunā aktrise&quot; 1996. gadā par lomām izrādēs &quot;Ceplis&quot;, &quot;Emma Bovarī&quot;, &quot;Dēzija Millere&quot; un nominācijā &quot;Spilgtākā debija teātrī&quot; 2002. gadā par debiju režijā ar izrādi &quot;Amoks&quot;. 2008. gadā viņas iestudētā izrāde &quot;Smiltāju mantinieki&quot; saņēma balvu kategorijā &quot;Gada latviešu autora iestudējums&quot;. 2023. gadā viņas iestudētā izrāde &quot;Paolo un Frančeska&quot; saņēma balvu kategorijā &quot;Gada izrāde bērniem un/vai jauniešiem&quot;.

2015. gadā saņēmusi [[Eduarda Smiļģa balva|Eduarda Smiļģa balvu]] un [[Alfrēds Amtmanis-Briedītis|Alfrēda Amtmaņa-Briedīša]] prēmiju.

== Iestudētās teātra izrādes ==
{{div col}}
* [[Stefans Cveigs]] &quot;Amoks&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2001-2002/latvijas-nacionalais-teatris/amoks|title=Latvijas Nacionālais teātris - Amoks|website=Izrades.lv|access-date=2023-11-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (2002.01.26.);
* Aleksandrs Obrazcovs &quot;Divas sirdis&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2002-2003/latvijas-nacionalais-teatris/divas-sirdis|title=Latvijas Nacionālais teātris - Divas sirdis|website=Izrades.lv|access-date=2023-11-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (2003.01.30.);
* [[Henriks Ibsens]] &quot;Nora&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2004-2005/latvijas-nacionalais-teatris/nora-nac|title=Latvijas Nacionālais teātris - Nora|website=Izrades.lv|access-date=2023-11-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (2005.03.18.);
* [[Georgs Frīdrihs Hendelis]] &quot;Akīds un Galateja&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2004-2005/latvijas-nacionalais-teatris/akids-un-galateja|title=Latvijas Nacionālais teātris - Akīds un Galateja|website=Izrades.lv|access-date=2023-11-04|language=lv|archive-date=2023-11-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20231104165928/https://izrades.lv/2004-2005/latvijas-nacionalais-teatris/akids-un-galateja}}&lt;/ref&gt; [[Latvijas Nacionālā opera|Latvijas Nacionālajā operā]] (2005.04.29.);
* [[Aleksandrs Ostrovskis]] &quot;[[Līgava bez pūra]]&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2005-2006/latvijas-nacionalais-teatris/ligava-bez-pura|title=Latvijas Nacionālais teātris - Līgava bez pūra|website=Izrades.lv|access-date=2023-11-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (2005.12.09.);
* [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Karalis Līrs]]&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2006-2007/latvijas-nacionalais-teatris/karalis-lirs-nac|title=Latvijas Nacionālais teātris - Karalis Līrs|website=Izrades.lv|access-date=2023-11-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (2006.10.20.);
* [[Makss Frišs]] &quot;Santa Krusa. Romance par mīlētājiem. Variācija&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2006-2007/latvijas-nacionalais-teatris/santa-krusa-romance-par-miletajiem-variacija|title=Latvijas Nacionālais teātris - Santa Krusa. Romance par mīlētājiem.|website=Izrades.lv|access-date=2023-11-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (2007.04.26.);
* [[Lelde Stumbre]] &quot;Smiltāju mantinieki&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2007-2008/latvijas-nacionalais-teatris/smiltaju-mantinieki-majas|title=Latvijas Nacionālais teātris - Smiltāju mantinieki|website=Izrades.lv|access-date=2023-11-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; (&quot;Mājās&quot;) [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (2008.04.24.);
* [[Gunārs Janovskis]] &quot;Uz neatgriešanos&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2008-2009/latvijas-nacionalais-teatris/uz-neatgriesanos|title=Latvijas Nacionālais teātris - Uz neatgriešanos|website=Izrades.lv|access-date=2023-11-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (2009.01.08.);
* [[Māra Zālīte]] &quot;Lācis&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2009-2010/latvijas-nacionalais-teatris/lacis|title=Latvijas Nacionālais teātris - Lācis|website=Izrades.lv|access-date=2023-11-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (2009.11.14.);
* [[Volfgangs Amadejs Mocarts]] &quot;[[Figaro kāzas]]&quot; Tartu teātrī &quot;[[Vanemuine]]&quot; (2010.04.24.);
* [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;[[Skroderdienas Silmačos]]&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2009-2010/latvijas-nacionalais-teatris/skroderdienas-silmacos-nac-09|title=Latvijas Nacionālais teātris - Skroderdienas Silmačos|website=Izrades.lv|access-date=2023-11-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (2010.06.10.);
* Ādams Purmalis &quot;Ādama stāsts&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2010-2011/latvijas-nacionalais-teatris/adama-stasts|title=Latvijas Nacionālais teātris - Ādama stāsts|website=Izrades.lv|access-date=2023-11-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (2011.04.28.);
* Jaroslavs Ivaškēvičs &quot;Ideāls zaglis&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2011-2012/latvijas-nacionalais-teatris/ideals-zaglis|title=Latvijas Nacionālais teātris - Ideāls zaglis|website=Izrades.lv|access-date=2023-11-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (2012.02.09.);
* [[Zigmars Liepiņš]], [[Kaspars Dimiters]] &quot;[[Parīzes Dievmātes katedrāle (opera)|Parīzes Dievmātes katedrāle]]&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2011-2012/latvijas-nacionalais-teatris/parizes-dievmates-katedrale|title=Latvijas Nacionālais teātris - Parīzes Dievmātes katedrāle|website=Izrades.lv|access-date=2023-11-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (2012.05.17.);
* [[Mihails Bulgakovs]] &quot;Zojkina kvartira&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2012-2013/valmieras-dramas-teatris/zojkina-kvartira|title=Valmieras teātris - Zojkina kvartira|website=Izrades.lv|access-date=2023-11-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; (&quot;Zojas dzīvoklis&quot;) [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras Drāmas teātrī]] (2012.09.18.);
* [[Oskars Vailds]] &quot;Sieviete, kura nav uzmanības vērta&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2012-2013/latvijas-nacionalais-teatris/sieviete-kura-nav-uzmanibas-verta|title=Latvijas Nacionālais teātris - Sieviete, kura nav uzmanības vērta|website=Izrades.lv|access-date=2023-11-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (2013.03.07.);
* [[Boriss Pasternaks]] &quot;Doktors Živago&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2013-2014/valmieras-dramas-teatris/doktors-zivago|title=Valmieras teātris - Doktors Živago|website=Izrades.lv|access-date=2023-11-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras Drāmas teātrī]] (2013.09.22.);
* Džons Kenders, Freds Ebs, Džo Masterofs &quot;Kabarē&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2013-2014/latvijas-nacionalais-teatris/kabare|title=Latvijas Nacionālais teātris - Kabarē|website=Izrades.lv|access-date=2023-11-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (2014.05.29.);
* Migels de Unamuno &quot;Migla&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2014-2015/latvijas-nacionalais-teatris/migla|title=Latvijas Nacionālais teātris - Migla|website=Izrades.lv|access-date=2023-11-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (2014.11.05.);
* [[Mihails Bulgakovs]] &quot;[[Meistars un Margarita]]&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2015-2016/valmieras-dramas-teatris/meistars-un-margarita|title=Valmieras teātris - Meistars un Margarita|website=Izrades.lv|access-date=2023-11-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras Drāmas teātrī]] (2015.10.02.);
* [[Aleksandrs Ostrovskis]] &quot;Muiža kaņepēs&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2016-2017/valmieras-dramas-teatris/muiza-kanepes|title=Valmieras teātris - Muiža kaņepēs|website=Izrades.lv|access-date=2023-11-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; (pēc lugas &quot;Mežs&quot; motīviem) [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras Drāmas teātrī]] (2016.09.30.);
* [[Eižens Jonesko]] &quot;Plikpaurainā dziedone&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2016-2017/latvijas-nacionalais-teatris/plikpauraina-dziedone|title=Latvijas Nacionālais teātris - Plikpaurainā dziedone|website=Izrades.lv|access-date=2023-11-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (2017.03.08);
* [[Inga Ābele]] &quot;Klūgu mūks&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2017-2018/latvijas-nacionalais-teatris/klugu-muks|title=Latvijas Nacionālais teātris - Klūgu Mūks|website=Izrades.lv|access-date=2023-11-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (2017.09.14.);
* [[Rūdolfs Blaumanis]], Justīne Kļava &quot;Vidzemnieki&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2017-2018/valmieras-dramas-teatris/vidzemnieki|title=Valmieras teātris - Vidzemnieki|website=Izrades.lv|access-date=2023-11-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras Drāmas teātrī]] (2018.02.23.);
* [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Hamlets]]&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2018-2019/valmieras-dramas-teatris/hamlets-vdt|title=Valmieras teātris - Hamlets|website=Izrades.lv|access-date=2023-11-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras Drāmas teātrī]] (2019.04.12.);
* Dons Nigro &quot;Paolo un Frančeska&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2022-2023/valmieras-dramas-teatris/paolo-un-franceska|title=Valmieras teātris - Paolo un Frančeska|website=Izrades.lv|access-date=2023-11-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras Drāmas teātrī]] (2023.04.06.);
* [[Frīdrihs Dirrenmats]] &quot;Vecās dāmas vizīte&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2023-2024/mihaila-cehova-rigas-krievu-teatris/vecas-damas-vizite|title=Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris - Vecās dāmas vizīte|website=Izrades.lv|access-date=2025-06-01|language=lv}}&lt;/ref&gt; [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī]] (2023.12.01.);
* [[Frānsiss Skots Ficdžeralds]] &quot;[[Lielais Getsbijs|Lieliskais Getsbijs]]&quot; &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2024-2025/latvijas-nacionalais-teatris/lieliskais-getsbijs|title=Latvijas Nacionālais teātris - Lieliskais Getsbijs|website=Izrades.lv|access-date=2025-06-01|language=lv}}&lt;/ref&gt; [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (2024.12.05.);
* [[Rainis]] &quot;Indulis un Ārija&quot; &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/latvijas-nacionalais-teatris/indulis-un-arija|title=Latvijas Nacionālais teātris - Indulis un Ārija|website=Izrades.lv|access-date=2025-09-10|language=lv}}&lt;/ref&gt; [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (2025.09.20.);
* [[Bertolts Brehts]] &quot;Trešās impērijas bailes un posts&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2026-2027/valmieras-dramas-teatris/tresas-imperijas-bailes-un-posts|title=Valmieras teātris - Trešās impērijas bailes un posts|website=Izrades.lv|access-date=2026-10-01|language=lv}}&lt;/ref&gt; [[Valmieras teātris|Valmieras teātrī]] (2026.10.08.)
{{div col end}}

== Lomas teātrī ==
{{div col}}
* Kendeisija Kompsone / [[Viljams Folkners]] &quot;Vājprātīgā stāsts, pilns niknuma un trokšņa&quot; Daugavpils teātrī (1991);
* Marīna un galma dāma / [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Perikls, Tiras princis&quot; Daugavpils teātrī (1992);
* Leonardo sieva un Nāve ubadzes izskatā / [[Federiko Garsija Lorka]] &quot;Asiņainās kāzas&quot; Daugavpils teātrī (1992);
* Boila kundze / [[Agata Kristi]] &quot;Peļu slazds&quot; Daugavpils teātrī (1992);
* Alkmēna / [[Moljērs|Žans Batists Moljērs]] &quot;Amfitrions&quot; teātrī &quot;Skatuve&quot; (1994);
* Konstance Vēbere / [[Pīters Šefers]] &quot;Amadejs&quot; [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (1994);
* Konstance Bonasjē / [[Aleksandrs Dimā (tēvs)|Aleksandrs Dimā]] &quot;Trīs musketieri&quot; [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (1994);
* Dēzija Millere / [[Henrijs Džeimss]] &quot;Dēzija Millere&quot; teātrī &quot;Skatuve&quot; (1995);
* Abigaila Viljamsa / [[Arturs Millers]] &quot;Salemas raganas&quot; [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (1995);
* Donna Anna / Kristiāns Dītrihs Grabe &quot;Dons Huans un Fausts&quot; teātrī &quot;Skatuve&quot; (1995);
* Simona / [[Lelde Stumbre]] &quot;Svešinieki šeit&quot; [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (1995);
* Emma Bovarī / Pēc [[Gistavs Flobērs|Gistava Flobēra]] un [[Vudijs Allens|Vudija Allena]] darbu motīviem &quot;Emma Bovarī&quot; teātrī &quot;Skatuve&quot; (1995);
* Austra Zīle / [[Pāvils Rozītis]] &quot;Ceplis&quot; [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (1995);
* Marga / Alehandro Kasona &quot;Trešais vārds&quot; [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (1996);
* Viņa / Egīls Šņore &quot;Uzsmēķēt zāli&quot; [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (1996);
* Tonija Simonsa / [[Edgars Raiss Barouzs]] &quot;Kaktusa zieds&quot; [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (1996);
* Lavīnija / [[Jūdžīns O'Nīls]] &quot;Sēras piestāv Elektrai&quot; [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (1997);
* Joanna / Jaroslavs Ivaškēvičs &quot;Eņģeļu māte Joanna&quot; [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (1997);
* Anita / [[Vilis Lācis]] &quot;Zvejnieka dēls&quot; [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (1997);
* Rozenkrancs / [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Hamlets]]&quot; [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (1997);
* Lote / [[Lelde Stumbre]] &quot;Mīla — jā, mīla — nē&quot; [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (1998);
* Matilde / [[Augusts Deglavs]] &quot;Rīga&quot; [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (1998);
* Roksana / Edmons Rostāns &quot;Sirano de Beržeraks&quot; [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (1998);
* Titānija / [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Sapnis vasaras naktī&quot; [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (1999);
* Sesīlija, Sieviete B un Johanne / Astrīda Salbaha &quot;Rīts un vakars&quot; [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (1999);
* Ārija / [[Rainis]] &quot;Indulis un Ārija&quot; [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (1999);
* Emīlija / Ginters Betcs, Barbare Kapela &quot;Nebrīnies par tiem, kam sešdesmit&quot; [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (1999);
* Izabella / Žans Anuijs &quot;Ielūgums pilī&quot; [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (2000);
* Ņegina / [[Aleksandrs Ostrovskis]] &quot;Talanti un pielūdzēji&quot; [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (2000);
* Auda / [[Žils Verns]], [[Pavels Kohouts]] &quot;Astoņdesmit dienās apkārt zemeslodei&quot; [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (2001);
* Lēdija Breta Ešlija / [[Ernests Hemingvejs]] &quot;Fiesta&quot; [[Liepājas teātris|Liepājas teātrī]] (2001);
* Ella / Agneta Pleijele &quot;Un rīt būs atkal jauna diena&quot; [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (2001);
* Viņš / [[Stefans Cveigs]] &quot;Amoks&quot; [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (2002);
* Žozefīne — Šarlote / Žaks de Dekērs &quot;Magnolija&quot; [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (2002);
* Marija, Skotijas karaliene un Elizabete I, Anglijas karaliene / Roberts Bolts &quot;Vivat! Vivat, Regina!&quot; [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (2002);
* Loma izrādē / [[Arturs Maskats]], [[Horhe Luiss Borhess]] &quot;Tango&quot; [[Dailes teātris|Dailes teātrī]] (2004);
* Nora / [[Henriks Ibsens]] &quot;Nora. Leļļu nams&quot; [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (2005);
* Eva / Laršs Nurēns &quot;Rudens un ziema&quot; [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (2006);
* Elmīra / [[Moljērs|Žans Batists Moljērs]] &quot;Tartifs&quot; [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (2007);
* Anna Arkadjevna Kareņina / [[Ļevs Tolstojs]] &quot;[[Anna Kareņina]]&quot; [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (2010);
* Ida Langebrunna-Karima / [[Antons Hansens Tammsāre]] &quot;Zeme un mīlestība&quot; [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (2012);
* Diāna / [[Ēriks Emanuēls Šmits]] &quot;Jūtu tektonika&quot; [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (2014);
* Milonovs, Gurmižskas kaimiņš / [[Aleksandrs Ostrovskis]] &quot;Muiža kaņepēs&quot; (&quot;Mežs&quot;) [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras Drāmas teātrī]] (2018)
{{div col end}}

== Atsauces ==
{{div col}}
{{atsauces}}
{{div col end}}

== Ārējās saites ==
* [https://izrades.lv/persona/indra-roga-7949 Indra Roga] izrades.lv

{{DEFAULTSORT:Roga, Indra}}
[[Kategorija:1968. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu teātra režisori]]
[[Kategorija:Jelgavā dzimušie]]
[[Kategorija:Režisoru iestudēto teātra izrāžu saraksti]]</text>
      <sha1>dn9d3jayps82o90g1sve5e5xcl3k3ww</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mājas siers</title>
    <ns>0</ns>
    <id>275599</id>
    <revision>
      <id>4530954</id>
      <parentid>4237691</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T10:48:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-53179-45</username>
        <id>151212</id>
      </contributor>
      <comment>/* Marķēšana */</comment>
      <origin>4530954</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2142" sha1="qd5v35wqf637hoql2qn7b9i2njtkujf" xml:space="preserve">[[Attēls:Cottage Cheese from Lithuania and Estonia.jpg|thumb|300px|Dažādu [[Lietuva|Lietuvā]] un [[Igaunija|Igaunijā]] ražotu mājas sieru trauciņi]]

'''Mājas siers''' ir [[biezpiena izstrādājumi|biezpiena izstrādājums]], ko iegūst ar mezofilo [[pienskābes baktērijas|pienskābes baktēriju]] [[ieraugs|ieraugu]] un recināšanas fermentu preparātu sarecinot [[pasterizēšana|pasterizētu]] [[vājpiens|vājpienu]], novadot recināšanā radušās [[sūkalas]], iegūtos [[siers|siera]] graudus skalojot ar aukstu [[ūdens|ūdeni]] un tiem piemaisot klāt [[saldais krējums|saldo krējumu]], kam pievienots [[sāls]]. Izstrādājuma [[tauki|tauku]] saturs atkarīgs no ražotā mājas siera veida, bet žotajam mājas sieram tas parasti ir 4%, 6% vai 0,05%. Pēc siera graudu nosusināšanas mājas sieram var arī pievienot piedevas, piemēram, [[dilles]], [[ķimenes]] vai [[ievārījums|ievārījumu]].&lt;ref name=&quot;Ozola, Ciproviča&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Piena pārstrādes tehnoloģija |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?#panel:pp%7cissue:642955%7cpage:94 |author1=Lilita Ozola |author2=Inga Ciproviča |authorlink2=Inga Ciproviča |year=2002 |publisher=[[Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultāte|LLU PTF]] |location=Jelgava |isbn=9984-596-37-0 |pages=90.—92}}&lt;/ref&gt;

== Marķēšana ==

Saskaņā ar [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru Kabineta]] „Noteikumiem par klasifikācijas, kvalitātes un marķējuma prasībām piena produktiem un saliktiem piena produktiem”, lai pārdoto produktu varētu saukt par mājas sieru, tajā ūdens saturs nedrīkst būt lielāks par 80%, bet tauku saturs mazāks par 4%,&lt;ref&gt;[http://likumi.lv/doc.php?id=225278 Noteikumi par klasifikācijas, kvalitātes un marķējuma prasībām piena produktiem un saliktiem piena produktiem]. [[Ministru kabinets]]. Skatīts: 2015. gada 13. martā.&lt;/ref&gt; izņemot gadījumu, kad mājas sierā tauku saturs ir līdz 0,05% un tas marķēts kā „beztauku”.&lt;ref name=&quot;Ozola, Ciproviča&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{pārtika-aizmetnis}}

[[Kategorija:Piena produkti]]</text>
      <sha1>qd5v35wqf637hoql2qn7b9i2njtkujf</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530966</id>
      <parentid>4530954</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T11:17:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-53179-45|~2026-53179-45]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Bai-Bot</comment>
      <origin>4237691</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2157" sha1="kn3wpiggwnytg5cpbmblgvzn0boqe7a" xml:space="preserve">[[Attēls:Cottage Cheese from Lithuania and Estonia.jpg|thumb|300px|Dažādu [[Lietuva|Lietuvā]] un [[Igaunija|Igaunijā]] ražotu mājas sieru trauciņi]]

'''Mājas siers''' ir [[biezpiena izstrādājumi|biezpiena izstrādājums]], ko iegūst ar mezofilo [[pienskābes baktērijas|pienskābes baktēriju]] [[ieraugs|ieraugu]] un recināšanas fermentu preparātu sarecinot [[pasterizēšana|pasterizētu]] [[vājpiens|vājpienu]], novadot recināšanā radušās [[sūkalas]], iegūtos [[siers|siera]] graudus skalojot ar aukstu [[ūdens|ūdeni]] un tiem piemaisot klāt [[saldais krējums|saldo krējumu]], kam pievienots [[sāls]]. Izstrādājuma [[tauki|tauku]] saturs atkarīgs no ražotā mājas siera veida, bet rūpnieciski ražotajam mājas sieram tas parasti ir 4%, 6% vai 0,05%. Pēc siera graudu nosusināšanas mājas sieram var arī pievienot piedevas, piemēram, [[dilles]], [[ķimenes]] vai [[ievārījums|ievārījumu]].&lt;ref name=&quot;Ozola, Ciproviča&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Piena pārstrādes tehnoloģija |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?#panel:pp%7cissue:642955%7cpage:94 |author1=Lilita Ozola |author2=Inga Ciproviča |authorlink2=Inga Ciproviča |year=2002 |publisher=[[Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultāte|LLU PTF]] |location=Jelgava |isbn=9984-596-37-0 |pages=90.—92}}&lt;/ref&gt;

== Marķēšana ==

Saskaņā ar [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru Kabineta]] „Noteikumiem par klasifikācijas, kvalitātes un marķējuma prasībām piena produktiem un saliktiem piena produktiem”, lai pārdoto produktu varētu saukt par mājas sieru, tajā ūdens saturs nedrīkst būt lielāks par 80%, bet tauku saturs mazāks par 4%,&lt;ref&gt;[http://likumi.lv/doc.php?id=225278 Noteikumi par klasifikācijas, kvalitātes un marķējuma prasībām piena produktiem un saliktiem piena produktiem]. [[Ministru kabinets]]. Skatīts: 2015. gada 13. martā.&lt;/ref&gt; izņemot gadījumu, kad mājas sierā tauku saturs ir līdz 0,05% un tas marķēts kā „beztauku”.&lt;ref name=&quot;Ozola, Ciproviča&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{pārtika-aizmetnis}}

[[Kategorija:Piena produkti]]</text>
      <sha1>kn3wpiggwnytg5cpbmblgvzn0boqe7a</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Amerikāņu šausmu stāsts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>280538</id>
    <revision>
      <id>4530801</id>
      <parentid>4530161</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T03:18:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Stephan1000000</username>
        <id>83884</id>
      </contributor>
      <comment>13</comment>
      <origin>4530801</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2288" sha1="p5pa5hz88e22b82qiczkju4wwlnwhk8" xml:space="preserve">{{Televīzijas seriāla infokaste
| show_name = American Horror Story
| image = [[File:American Horror Story.svg|frameless|upright=1.1]]
| caption = 
| genre = *Šausmu seriāls
*Erotiskais trilleris&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.allmovie.com/movie/american-horror-story-tv-series-v554165|publisher=[[AllMovie]]|title=American Horror Story [TV Series (2011)]|accessdate=January 26, 2015|last=Droesch|first=Paul}}&lt;/ref&gt;
| runtime = 39–63 minūtes
| opentheme = 
| theme_music_composer = 
| composer = 
| creator = * [[Raiens Mērfijs]]
* [[Breds Falčuks]]
| developer = 
| director = 
| location = * [[Losandželosa]] &lt;small&gt;(1.–2. sezona)&lt;/small&gt;
* [[Ņūorleāna]] &lt;small&gt;(3. sezona–pašlaik)&lt;/small&gt;
| country = {{USA}}
| language = Angļu
| num_seasons = 13&lt;!-- Do not change season count until a new season has premiered.--&gt;
| num_episodes = 138&lt;!-- Do not change episode count until a new episode has aired.--&gt;
| list_episodes = 
| starring = 
| executive_producer = 
| producer = 
| cinematography = 
| camera = [[Single camera setup|Single camera]]
| company = *''[[20th Century Fox Television]]''
*''Ryan Murphy Productions''
*''Brad Falchuk Teley-Vision''
| network = [[FX (televīzija)|FX]]
| first_aired = {{dat|2011|10|5|N|bez}}
| last_aired = pašlaik
| related = ''[[American Crime Story]]''
| website = http://www.fxnetworks.com/ahs
| production_website = 
}}
'''&quot;Amerikāņu šausmu stāsts&quot;''' ({{val|en|American Horror Story}}) ir ASV televīzijas šausmu seriāls, kura autori ir [[Raiens Mērfijs]] un [[Breds Falčuks]]. Seriālu kopš {{dat|2011|10|5|Ģ|bez}} pārraida televīzijas kanāls FX. Tam kopumā ir iznākušas vienpadsmit sezonas un 123 sērijas.

Katrā sezonā ir sava darbības vieta, lielākā daļa aktieru un stāsts. Piemēram, pirmā sezona ir par ģimeni, kas ievācas mājā, kurā spokojas tās mirušie bijušie iedzīvotāji, un ceturtā sezona par vienu no pēdējiem frīku šoviem ASV. &quot;Amerikāņu šausmu stāsts&quot; ir guvis kritiķu atzinību, tas ir saņēmis vairākus apbalvojumus. Seriāls tiek izrādīts arī Latvijā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{Oficiālā tīmekļa vietne}}
{{Filmu ārējās saites}}

{{TV-aizmetnis}}

[[Kategorija:ASV televīzijas seriāli]]</text>
      <sha1>p5pa5hz88e22b82qiczkju4wwlnwhk8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Vai tu zināji/Sagatave</title>
    <ns>10</ns>
    <id>286204</id>
    <revision>
      <id>4530796</id>
      <parentid>4530486</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T02:10:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: faktu pievienošana Sākumlapai</comment>
      <origin>4530796</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4817" sha1="pvotllvbuo9uea8rmfmwctxs7ym7rgt" xml:space="preserve">{{#switch:{{{1|}}}
|2026-09-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]}}
* ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns?
* ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā &quot;Celtics&quot; spēļu komentētājs televīzijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem?
|2026-09-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[dīķgliemeži]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])&lt;/small&gt;}} ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s?
* ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''&quot;[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]&quot;''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai &quot;[[Nosferatu, šausmu simfonija]]&quot;, kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns &quot;[[Drakula (romāns)|Drakula]]&quot;?
|2026-10-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] &quot;par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu&quot;?
* ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām?
|2026-10-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?
|2026-10-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]}}
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
}}&lt;noinclude&gt;
{{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>pvotllvbuo9uea8rmfmwctxs7ym7rgt</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530807</id>
      <parentid>4530796</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T04:07:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4530807</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4809" sha1="ppcfoljutffl9mjyaz1uvryqwj3p1qf" xml:space="preserve">{{#switch:{{{1|}}}
|2026-09-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]}}
* ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns?
* ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā &quot;Celtics&quot; spēļu komentētājs televīzijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem?
|2026-09-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[dīķgliemeži]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])&lt;/small&gt;}} ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s?
* ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''&quot;[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]&quot;''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai &quot;[[Nosferatu, šausmu simfonija]]&quot;, kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns &quot;[[Drakula (romāns)|Drakula]]&quot;?
|2026-10-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] &quot;par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu&quot;?
* ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām?
|2026-10-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} no 1937. līdz 2020. gadam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?
|2026-10-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]}}
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
}}&lt;noinclude&gt;
{{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>ppcfoljutffl9mjyaz1uvryqwj3p1qf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>5. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>308511</id>
    <revision>
      <id>4530546</id>
      <parentid>4530307</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T13:09:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-52707-89</username>
        <id>151142</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <origin>4530546</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8623" sha1="630r536fe6nrh75alrwatmzfdwfulak" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 5. mikroautobusu maršruts
|fona krāsa        = #0070C6
|no                = [[Bulduri]]
|uz                = [[Ķemeri (stacija)|Ķemeru stacija]]
|karte             =
|valsts            = {{flag|Latvija}}
|pilsēta           = Jūrmala
|atklāts           = 2018. gada 12. februārī
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 57,9 km&lt;br /&gt;(29,0 km / 28,9 km)
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 43&lt;br /&gt;(22 / 21)
|transporta vienīb = 3 (darbdienās)&lt;br /&gt;3 (brīvdienās)
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = 
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [https://satiksme.jurmala.lv satiksme.jurmala.lv]
|apakšveidne       = {{Jūrmalas autobusu apakšveidne}}
}}
'''5. autobusu maršruts''' ir [[Autobusu satiksme Jūrmalā|mikroautobusu]] maršruts, kurā pasažieru pārvadājumi tiek nodrošināti no [[Bulduri]]em līdz [[Ķemeri (stacija)|Ķemeru stacijai]].

Maršruta kopējais garums sasniedz 57,9 km. Virziena '''Bulduri''' — '''Ķemeru stacija''' kopējais garums ir 29 km, bet virzienā '''Ķemeru stacija''' — '''Bulduri''' kopējais garums ir 28,9 km.

Darbdienās un brīvdienās pa 5. mikroautobusu maršrutu kursē 3 mikroautobusi. Tas ir vienīgais ekspreša maršruts Jūrmalā.

Daži reisi Ķemeros virzienā uz Ķemeru staciju tiek veikti pa Robežu un Jaņa Rozentāla ielām.

== Maršruts ==
'''[[Bulduri]]''' — '''[[Ķemeri (stacija)|Ķemeru stacija]]''' mikroautobusi kursē šādās ielās: [[Meža prospekts (Jūrmala)|Meža prospekts]], [[Lienes iela (Jūrmala)|Lienes iela]], [[Jomas iela (Jūrmala)|Jomas iela]], [[Zigfrīda Meierovica prospekts]], [[Dubultu prospekts (Jūrmala)|Dubultu prospekts]], [[Mellužu prospekts]], [[Asaru prospekts]], [[Talsu šoseja]], [[Mazā Nometņu iela (Jūrmala)|Mazā Nometņu iela]], [[Tallinas iela (Jūrmala)|Tallinas iela]], [[Artilērijas iela (Jūrmala)|Artilērijas iela]], [[Satiksmes iela (Jūrmala)|Satiksmes iela]], [[Skolas iela (Jūrmala)|Skolas iela]], [[Talsu šoseja]], [[Kolkas iela (Jūrmala)|Kolkas iela]], [[Jaunķemeru ceļš]], [[Tūristu iela (Jūrmala)|Tūristu iela]], [[Emīla Dārziņa iela (Jūrmala)|Emīla Dārziņa iela]], [[Tukuma iela (Jūrmala)|Tukuma iela]], Robežu iela, Jāņa Rozentāla iela, [[Brocēnu iela (Jūrmala)|Brocēnu iela]].

'''[[Ķemeri (stacija)|Ķemeru stacija]]''' — '''[[Bulduri]]''' mikroautobusi kursē šādās ielās: [[Brocēnu iela (Jūrmala)|Brocēnu iela]], [[Tukuma iela (Jūrmala)|Tukuma iela]], [[Emīla Dārziņa iela (Jūrmala)|Emīla Dārziņa iela]], [[Tūristu iela (Jūrmala)|Tūristu iela]], [[Jaunķemeru ceļš]], [[Kolkas iela (Jūrmala)|Kolkas iela]], [[Talsu šoseja]], [[Skolas iela (Jūrmala)|Skolas iela]], [[Satiksmes iela (Jūrmala)|Satiksmes iela]], [[Tallinas iela (Jūrmala)|Tallinas iela]], [[Mazā Nometņu iela (Jūrmala)|Mazā Nometņu iela]], [[Talsu šoseja]], [[Asaru prospekts]], [[Mellužu prospekts]], [[Strēlnieku prospekts (Jūrmala)|Strēlnieku prospekts]], [[Dubultu prospekts (Jūrmala)|Dubultu prospekts]], [[Zigfrīda Meierovica prospekts]], [[Jomas iela (Jūrmala)|Jomas iela]], [[Lienes iela (Jūrmala)|Lienes iela]], [[Meža prospekts (Jūrmala)|Meža prospekts]], [[Dikļu iela (Jūrmala)|Dikļu iela]], [[Edinburgas prospekts]], [[Indras iela (Jūrmala)|Indras iela]], [[Meža prospekts (Jūrmala)|Meža prospekts]].

== Pieturvietas ==
5. mikroautobusu maršrutā pavisam kopā ir 33 pieturas, kurās ekspersis apstājas. Pārējās pieturās apstājas pēc pieprasījuma. Maršrutā '''[[Bulduri]]''' — '''[[Ķemeri (stacija)|Ķemeru stacija]]''' ir 17 pieturas, bet maršrutā '''[[Ķemeri (stacija)|Ķemeru stacija]]''' — '''[[Bulduri]]''' ir 16 pieturas. 

Vasaras sezonā kursē mašruts “[[Ķemeru nacionālais parks|Ķemeru laipa]] - [[Buļļuciems]] kas kopā ir 21 pietura, bet mašrutā “[[Buļļuciems]] - [[Ķemeru nacionālais parks|Ķemeru laipa]]” kopā ir 22 pieturas. Kopā ir 43 pieturas 
{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot; |Nr.
! width=&quot;190&quot; |Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; |1*
|[[Buļļuciems]]
[Tikai Vasaras sezonā]
|-
| align=&quot;center&quot; |2*
|Brīvdabas muzejs 
[Tikai Vasaras sezonā]
|-
| align=&quot;center&quot; |3*
|[[18. līnija (Jūrmala)|18.līnija]] [Tikai Vasaras sezonā]
|-
| align=&quot;center&quot; |4*
|[[Lielupe (stacija)|Lielupes stacija]] 
[Tikai Vasaras sezonā]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Bulduri]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Dzintaru koncertzāle]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Majori (stacija)|Majoru stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Jūrmalas dome]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Dubulti (stacija)|Dubultu stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; |10
|[[Lielupes iela (Jūrmala)|Lielupes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Nacionālais rehabilitācijas centrs &quot;Vaivari&quot;|NRC &quot;Vaivari&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Ganību iela (Jūrmala)|Ganību iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Kauguri (Jūrmala)|Kauguri]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Rehabilitācija centrs “Jaunķemeri”
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Veršupīte]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| “Meža māja”
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| Ķemeru ūdensstornis
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Bišu iela (Jūrmala)|Bišu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Robežu iela (Jūrmala)|Robežu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Jaņa Rozentāla iela (Jūrmala)|Jāņa Rozentālā iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Ķemeri (stacija)|Ķemeru stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; |22*
|[[Ķemeru nacionālais parks|Ķemeru laipa]]
[Tikai Vasaras sezonā]
|}

| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot; |Nr.
! width=&quot;190&quot; |Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; |1*
|[[Ķemeru nacionālais parks|Ķemeru laipa]] 
[Tikai Vasaras sezonā]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Ķemeri (stacija)|Ķemeru stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Bišu iela (Jūrmala)|Bišu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Ķemeru ūdensstornis
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| “Meža māja”
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Vēršupīte]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Rehabilitācija centrs “Jaunķemeri”
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Kauguru tirdzniecības centrs
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Tirgus
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Lauku iela (Jūrmala)|Lauku iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Nacionālais rehabilitācijas centrs &quot;Vaivari&quot;|NRC “Vaivari”]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Lielupes iela (Jūrmala)|Lielupes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Dubulti (stacija)|Dubultu stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Jūrmalas dome]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Majori (stacija)|Majoru stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Dzintaru koncertzāle]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Bulduri]]
|-
| align=&quot;center&quot; |18*
|[[Lielupe (stacija)|Lielupes stacija]] 
[Tikai Vasaras sezonā]
|-
| align=&quot;center&quot; |19*
|[[18. līnija (Jūrmala)|18.līnija]]
[Tikai Vasaras sezonā]
|-
| align=&quot;center&quot; |20*
|Brīvdabas muzejs
[Tikai Vasaras sezonā]
|-
| align=&quot;center&quot; |21*
|[[Buļļuciems]]
[Tikai Vasaras sezonā]
|-
|-
|}
|}
'''Agrākie pieturvietas nosaukumi.'''

• Ķemeru laipa (agrāk - “Ķemeru kapi”)

• Ķemeru stacija (agrāk - “Dzelzceļa stacija “Ķemeri”)

• Ķemeru ūdensstornis (agrāk - “Sanatorija “Ķemeri””)

• Rehabilitācija centrs “Jaunķemeri” (agrāk - “Sanatorija “Jaunķemeri””)

• Kauguru tirdzniecības centrs (agrāk - “Kauguri 2”)

• Dubultu stacija (agrāk - “Dzelzceļa stacija “Dubulti””)

• Majoru stacija (agrāk - “Dzelzceļa stacija “Majori””)

• Bulduri (agrāk - “TC Bulduri”)

• Lielupes stacija (agrāk - “Dzelzceļa stacija “Lielupe””)

• Brīvdabas muzejs (agrāk - “Enkuru iela” un “Jūrnieku iela”)

== Vēsture ==
5. autobuss tika atklāts 2018. gada 12. februārī apvienojot 3 mikroautobusu maršrutus – [[10. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|10.]], [[10a. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|10a.]] un [[11. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|11.]]

Līdz 2005. gadam [[5. autobusu maršruts (Jūrmala, 1992—2005)|5. autobusu maršruts]] kursēja citā maršrutā [[Krastciems]] - AO Sloka, bet mazā pasažieru skaita dēļ tika slēgts.

No 2026.gada 1.jūnija. Tikusi veikts jaunā mašruts Vasaras sezonā. “Buļļuciems - Ķemeru laipa” un “Ķemeru laipa - Buļļuciems”

== Skatīt arī ==
* [[Jūrmala]]
* [[Autobusu satiksme Jūrmalā]]

[[Kategorija:Autobusu satiksme Jūrmalā]]</text>
      <sha1>630r536fe6nrh75alrwatmzfdwfulak</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530547</id>
      <parentid>4530546</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T13:10:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-52707-89</username>
        <id>151142</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <origin>4530547</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8623" sha1="bxhn4hsznv5bnrg22voajsfjfc3zl6p" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 5. mikroautobusu maršruts
|fona krāsa        = #0070C6
|no                = [[Bulduri]]
|uz                = [[Ķemeri (stacija)|Ķemeru stacija]]
|karte             =
|valsts            = {{flag|Latvija}}
|pilsēta           = Jūrmala
|atklāts           = 2018. gada 12. februārī
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 57,9 km&lt;br /&gt;(29,0 km / 28,9 km)
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 43&lt;br /&gt;(22 / 21)
|transporta vienīb = 3 (darbdienās)&lt;br /&gt;3 (brīvdienās)
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = 
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [https://satiksme.jurmala.lv satiksme.jurmala.lv]
|apakšveidne       = {{Jūrmalas autobusu apakšveidne}}
}}
'''5. autobusu maršruts''' ir [[Autobusu satiksme Jūrmalā|mikroautobusu]] maršruts, kurā pasažieru pārvadājumi tiek nodrošināti no [[Bulduri]]em līdz [[Ķemeri (stacija)|Ķemeru stacijai]].

Maršruta kopējais garums sasniedz 57,9 km. Virziena '''Bulduri''' — '''Ķemeru stacija''' kopējais garums ir 29 km, bet virzienā '''Ķemeru stacija''' — '''Bulduri''' kopējais garums ir 28,9 km.

Darbdienās un brīvdienās pa 5. mikroautobusu maršrutu kursē 3 mikroautobusi. Tas ir vienīgais ekspreša maršruts Jūrmalā.

Daži reisi Ķemeros virzienā uz Ķemeru staciju tiek veikti pa Robežu un Jaņa Rozentāla ielām.

== Maršruts ==
'''[[Bulduri]]''' — '''[[Ķemeri (stacija)|Ķemeru stacija]]''' mikroautobusi kursē šādās ielās: [[Meža prospekts (Jūrmala)|Meža prospekts]], [[Lienes iela (Jūrmala)|Lienes iela]], [[Jomas iela (Jūrmala)|Jomas iela]], [[Zigfrīda Meierovica prospekts]], [[Dubultu prospekts (Jūrmala)|Dubultu prospekts]], [[Mellužu prospekts]], [[Asaru prospekts]], [[Talsu šoseja]], [[Mazā Nometņu iela (Jūrmala)|Mazā Nometņu iela]], [[Tallinas iela (Jūrmala)|Tallinas iela]], [[Artilērijas iela (Jūrmala)|Artilērijas iela]], [[Satiksmes iela (Jūrmala)|Satiksmes iela]], [[Skolas iela (Jūrmala)|Skolas iela]], [[Talsu šoseja]], [[Kolkas iela (Jūrmala)|Kolkas iela]], [[Jaunķemeru ceļš]], [[Tūristu iela (Jūrmala)|Tūristu iela]], [[Emīla Dārziņa iela (Jūrmala)|Emīla Dārziņa iela]], [[Tukuma iela (Jūrmala)|Tukuma iela]], Robežu iela, Jāņa Rozentāla iela, [[Brocēnu iela (Jūrmala)|Brocēnu iela]].

'''[[Ķemeri (stacija)|Ķemeru stacija]]''' — '''[[Bulduri]]''' mikroautobusi kursē šādās ielās: [[Brocēnu iela (Jūrmala)|Brocēnu iela]], [[Tukuma iela (Jūrmala)|Tukuma iela]], [[Emīla Dārziņa iela (Jūrmala)|Emīla Dārziņa iela]], [[Tūristu iela (Jūrmala)|Tūristu iela]], [[Jaunķemeru ceļš]], [[Kolkas iela (Jūrmala)|Kolkas iela]], [[Talsu šoseja]], [[Skolas iela (Jūrmala)|Skolas iela]], [[Satiksmes iela (Jūrmala)|Satiksmes iela]], [[Tallinas iela (Jūrmala)|Tallinas iela]], [[Mazā Nometņu iela (Jūrmala)|Mazā Nometņu iela]], [[Talsu šoseja]], [[Asaru prospekts]], [[Mellužu prospekts]], [[Strēlnieku prospekts (Jūrmala)|Strēlnieku prospekts]], [[Dubultu prospekts (Jūrmala)|Dubultu prospekts]], [[Zigfrīda Meierovica prospekts]], [[Jomas iela (Jūrmala)|Jomas iela]], [[Lienes iela (Jūrmala)|Lienes iela]], [[Meža prospekts (Jūrmala)|Meža prospekts]], [[Dikļu iela (Jūrmala)|Dikļu iela]], [[Edinburgas prospekts]], [[Indras iela (Jūrmala)|Indras iela]], [[Meža prospekts (Jūrmala)|Meža prospekts]].

== Pieturvietas ==
5. mikroautobusu maršrutā pavisam kopā ir 33 pieturas, kurās ekspersis apstājas. Pārējās pieturās apstājas pēc pieprasījuma. Maršrutā '''[[Bulduri]]''' — '''[[Ķemeri (stacija)|Ķemeru stacija]]''' ir 17 pieturas, bet maršrutā '''[[Ķemeri (stacija)|Ķemeru stacija]]''' — '''[[Bulduri]]''' ir 16 pieturas. 

Vasaras sezonā kursē mašruts “[[Ķemeru nacionālais parks|Ķemeru laipa]] - [[Buļļuciems]] kas kopā ir 21 pietura, bet mašrutā “[[Buļļuciems]] - [[Ķemeru nacionālais parks|Ķemeru laipa]]” kopā ir 22 pieturas. Kopā ir 43 pieturas 
{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot; |Nr.
! width=&quot;190&quot; |Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; |1*
|[[Buļļuciems]]
[Tikai Vasaras sezonā]
|-
| align=&quot;center&quot; |2*
|Brīvdabas muzejs 
[Tikai Vasaras sezonā]
|-
| align=&quot;center&quot; |3*
|[[18. līnija (Jūrmala)|18.līnija]] [Tikai Vasaras sezonā]
|-
| align=&quot;center&quot; |4*
|[[Lielupe (stacija)|Lielupes stacija]] 
[Tikai Vasaras sezonā]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Bulduri]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Dzintaru koncertzāle]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Majori (stacija)|Majoru stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Jūrmalas dome]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Dubulti (stacija)|Dubultu stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; |10
|[[Lielupes iela (Jūrmala)|Lielupes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Nacionālais rehabilitācijas centrs &quot;Vaivari&quot;|NRC &quot;Vaivari&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Ganību iela (Jūrmala)|Ganību iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Kauguri (Jūrmala)|Kauguri]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Rehabilitācija centrs “Jaunķemeri”
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Veršupīte]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| “Meža māja”
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| Ķemeru ūdensstornis
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Bišu iela (Jūrmala)|Bišu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Robežu iela (Jūrmala)|Robežu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Jaņa Rozentāla iela (Jūrmala)|Jāņa Rozentālā iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Ķemeri (stacija)|Ķemeru stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; |22*
|[[Ķemeru nacionālais parks|Ķemeru laipa]]
[Tikai Vasaras sezonā]
|}

| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot; |Nr.
! width=&quot;190&quot; |Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; |1*
|[[Ķemeru nacionālais parks|Ķemeru laipa]] 
[Tikai Vasaras sezonā]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Ķemeri (stacija)|Ķemeru stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Bišu iela (Jūrmala)|Bišu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Ķemeru ūdensstornis
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| “Meža māja”
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Vēršupīte]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Rehabilitācija centrs “Jaunķemeri”
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Kauguru tirdzniecības centrs
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Tirgus
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Lauku iela (Jūrmala)|Lauku iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Nacionālais rehabilitācijas centrs &quot;Vaivari&quot;|NRC “Vaivari”]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Lielupes iela (Jūrmala)|Lielupes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Dubulti (stacija)|Dubultu stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Jūrmalas dome]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Majori (stacija)|Majoru stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Dzintaru koncertzāle]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Bulduri]]
|-
| align=&quot;center&quot; |18*
|[[Lielupe (stacija)|Lielupes stacija]] 
[Tikai Vasaras sezonā]
|-
| align=&quot;center&quot; |19*
|[[18. līnija (Jūrmala)|18.līnija]]
[Tikai Vasaras sezonā]
|-
| align=&quot;center&quot; |20*
|Brīvdabas muzejs
[Tikai Vasaras sezonā]
|-
| align=&quot;center&quot; |21*
|[[Buļļuciems]]
[Tikai Vasaras sezonā]
|-
|-
|}
|}
'''Agrākie pieturvietas nosaukumi.'''

• Ķemeru laipa (agrāk - “Ķemeru kapi”)

• Ķemeru stacija (agrāk - “Dzelzceļa stacija “Ķemeri”)

• Ķemeru ūdensstornis (agrāk - “Sanatorija “Ķemeri””)

• Rehabilitācija centrs “Jaunķemeri” (agrāk - “Sanatorija “Jaunķemeri””)

• Kauguru tirdzniecības centrs (agrāk - “Kauguri 2”)

• Dubultu stacija (agrāk - “Dzelzceļa stacija “Dubulti””)

• Majoru stacija (agrāk - “Dzelzceļa stacija “Majori””)

• Bulduri (agrāk - “TC Bulduri”)

• Lielupes stacija (agrāk - “Dzelzceļa stacija “Lielupe””)

• Brīvdabas muzejs (agrāk - “Enkuru iela” un “Jūrnieku iela”)

== Vēsture ==
5. autobuss tika atklāts 2018. gada 12. februārī apvienojot 3 mikroautobusu maršrutus – [[10. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|10.]], [[10a. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|10a.]] un [[11. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|11.]]

Līdz 2005. gadam [[5. autobusu maršruts (Jūrmala, 1992—2005)|5. autobusu maršruts]] kursēja citā maršrutā [[Krastciems]] - AO Sloka, bet mazā pasažieru skaita dēļ tika slēgts.

No 2026.gada 1.jūnija. Tikusi veikta jaunā mašruts Vasaras sezonā. “Buļļuciems - Ķemeru laipa” un “Ķemeru laipa - Buļļuciems”

== Skatīt arī ==
* [[Jūrmala]]
* [[Autobusu satiksme Jūrmalā]]

[[Kategorija:Autobusu satiksme Jūrmalā]]</text>
      <sha1>bxhn4hsznv5bnrg22voajsfjfc3zl6p</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>7. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>309303</id>
    <revision>
      <id>4530543</id>
      <parentid>4478076</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T12:58:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-52707-89</username>
        <id>151142</id>
      </contributor>
      <comment>/* Pieturvietas */</comment>
      <origin>4530543</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10548" sha1="ggb1zilezoolmbu7yx5wbcpay4nunhe" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 7. mikroautobusu maršruts
|fona krāsa        = #0070C6
|no                = [[Priedaine (Jūrmala)|Priedaine]]
|uz                = [[Druvciems]]
|karte             =
|valsts            = {{flag|Latvija}}
|pilsēta           = Jūrmala
|atklāts           = 
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 27,7 km&lt;br /&gt;(13,3 km / 14,4 km)
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 54&lt;br /&gt;(27 / 27)
|transporta vienīb = 2 (darbdienās)&lt;br /&gt;1 (brīvdienās)
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = 
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [https://satiksme.jurmala.lv  satiksme.jurmala.lv]
|apakšveidne       = {{Jūrmalas autobusu apakšveidne}}
}}
'''7. mikroautobusu maršruts''' ir [[Autobusu satiksme Jūrmalā|mikroautobusu]] maršruts, kurā pasažieru pārvadājumi tiek nodrošināti no [[Priedaine (Jūrmala)|Priedaines]] (galapunkts saucas [[Baldones iela (Jūrmala)|Baldones iela]]) līdz [[Druvciems|Druvciemam]].

Maršruta kopējais garums sasniedz 24,9 km. Virziena '''[[Priedaine (Jūrmala)|Priedaine]]''' — '''[[Druvciems]]''' kopējais garums ir 13,3 km, bet virziena '''[[Druvciems]]''' — '''[[Priedaine (Jūrmala)|Priedaine]]''' kopējais garums ir 14,4 km.

Darbdienās un brīvdienās pa 7. maršrutu kursē 1 mikroautobuss.

== Maršruts ==
'''[[Priedaine (Jūrmala)|Priedaine]]''' — '''[[Druvciems]]''' mikroautobusi kursē pa šādām ielām: [[Baldones iela (Jūrmala)|Baldones iela]], [[Vāveru iela (Jūrmala)|Vāveru iela]], [[Lielais prospekts (Jūrmala)|Lielais prospekts]], [[Babītes iela (Jūrmala)|Babītes iela]], [[Lielupes autotilts (Jūrmala)|Lielupes autotilts]], [[Viestura iela (Jūrmala)|Viestura iela]], [[Vienības prospekts]], [[Meža prospekts (Jūrmala)|Meža prospekts]], [[Mežaparka prospekts]], [[Piestātnes iela (Jūrmala)|Piestātnes iela]], [[Edinburgas prospekts]], [[Dikļu iela (Jūrmala)|Dikļu iela]], Dzintaru pārvads, [[Rīgas iela (Jūrmala)| Rīgas iela]], [[Promenādes iela (Jūrmala)|Promenādes iela]], [[Ķemeru iela (Jūrmala)|Ķemeru iela]], [[Emīlijas iela (Jūrmala)|Emīlijas iela]], [[Pētera iela (Jūrmala)|Pētera iela]], [[Ķemeru iela (Jūrmala)|Ķemeru iela]], [[Turaidas iela (Jūrmala)|Turaidas iela]], [[Palienes iela (Jūrmala)|Palienes iela]], [[Jāņa Pliekšāna iela (Jūrmala)|Jāņa Pliekšāna iela]], [[Rīgas iela (Jūrmala)| Rīgas iela]], [[Miera iela (Jūrmala)|Miera iela]], Dzintaru pārvads, [[Lienes iela (Jūrmala)|Lienes iela]], [[Jomas iela (Jūrmala)|Jomas iela]], [[Zigfrīda Meierovica prospekts]], [[Dubultu prospekts (Jūrmala)|Dubultu prospekts]], [[Strēlnieku prospekts (Jūrmala)|Strēlnieku prospekts]], [[Slokas iela (Jūrmala)|Slokas iela]].

'''[[Druvciems]]''' — '''[[Priedaine (Jūrmala)|Priedaine]]''' mikroautobusi kursē pa šādām ielām: [[Slokas iela (Jūrmala)|Slokas iela]], [[Strēlnieku prospekts (Jūrmala)|Strēlnieku prospekts]], [[Dubultu prospekts (Jūrmala)|Dubultu prospekts]], [[Zigfrīda Meierovica prospekts]], [[Jomas iela (Jūrmala)|Jomas iela]], [[Lienes iela (Jūrmala)|Lienes iela]], Dzintaru pārvads, [[Rīgas iela (Jūrmala)|Rīgas iela]], [[Jāņa Pliekšāna iela (Jūrmala)|Jāņa Pliekšāna iela]], [[Palienes iela (Jūrmala)|Palienes iela]], [[Turaidas iela (Jūrmala)|Turaidas iela]], [[Emīlijas iela (Jūrmala)|Emīlijas iela]], [[Ķemeru iela (Jūrmala)|Ķemeru iela]], [[Promenādes iela (Jūrmala)|Promenādes iela]], [[Rīgas iela (Jūrmala)| Rīgas iela]], [[Miera iela (Jūrmala)|Miera iela]], Dzintaru pārvads, [[Mežaparka prospekts]], [[Meža prospekts (Jūrmala)|Meža prospekts]], [[Vienības prospekts]], [[Rīgas iela (Jūrmala)|Rīgas iela]], [[Dārzkopības iela (Jūrmala)|Dārzkopības iela]], [[Pērkona iela (Jūrmala)|Pērkona iela]], [[Lielupes autotilts (Jūrmala)|Lielupes autotilts]], [[Babītes iela (Jūrmala)|Babītes iela]], [[Lielais prospekts (Jūrmala)|Lielais prospekts]], [[Dreiliņu iela (Jūrmala)|Dreiliņu iela]], [[Baldones iela (Jūrmala)|Baldones iela]].

== Pieturvietas ==
7. mikroautobusu maršrutā pavisam kopā ir 68 pieturas. Maršrutā '''[[Priedaine (Jūrmala)|Priedaine]]''' — '''[[Druvciems]]''' ir 35 pieturas, bet maršrutā '''[[Druvciems]]''' — '''[[Priedaine (Jūrmala)|Priedaine]]''' ir 33 pieturas.
{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Baldones iela (Jūrmala)|Baldones iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Zīlīšu iela (Jūrmala)|Zīlīšu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Olaines iela (Jūrmala)|Olaines iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Priedaine (stacija)|Priedaines stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Babītes iela (Jūrmala)|Babītes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Aizupes iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Lielupes “RIMI”
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Vienības prospekts (Jūrmala)|Vienības prospekts]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Jūrmalas slimnīca
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Bulduri (stacija)|Bulduru stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Krišjāņa Barona iela (Jūrmala)|Krišjāņa Barona iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Indras iela (Jūrmala)|Indras iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Miera iela (Jūrmala)|Miera iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Promenādes iela (Jūrmala)|Promenādes iela]] (uz Rīgas ielas)
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Ošu iela (Jūrmala)|Ošu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Ķemeru iela (Jūrmala)|Ķemeru iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Plūdu iela (Jūrmala)|Plūdu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Ormaņu iela (Jūrmala)|Ormaņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Turaidas iela (Jūrmala)|Turaidas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Promenādes iela (Jūrmala)|Promenādes iela]] 
[uz Promenādes ielas]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Miera iela (Jūrmala)|Miera iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Dzintaru koncertzāle]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Jāņa Pliekšāna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Smilšu iela (Jūrmala)|Smilšu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Majori (stacija)|Majoru stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Jūrmalas dome]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| Aspazijas muzejs
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Dubulti (stacija)|Dubultu stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| Dubultu poliklīnika 
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| Jaundubultu kapi
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| Jūrmalas siltums
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| SIVA koledža
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Salas iela (Jūrmala)|Salas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| CSDD
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| [[Druvciems]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Druvciems]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| CSDD
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Salas iela (Jūrmala)|Salas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| SIVA koledža
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Jūrmalas siltums
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Jaundubultu kapi
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Dubultu poliklīnika
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Dubulti (stacija)|Dubultu stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Aspazijas muzejs
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Jūrmalas dome]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Majori (stacija)|Majoru stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Smilšu iela (Jūrmala)|Smilšu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Jāņa Pliekšāna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Dzintaru koncertzāle]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Miera iela (Jūrmala)|Miera iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Pētera iela (Jūrmala)|Pētera iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Ormaņu iela (Jūrmala)|Ormaņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Plūdu iela (Jūrmala)|Plūdu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Emīlijas iela (Jūrmala)|Emīlijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Ošu iela (Jūrmala)|Ošu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Promenādes iela (Jūrmala)|Promenādes iela]] 
[uz Promenādes ielas]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Miera iela (Jūrmala)|Miera iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Krišjāņa Barona iela (Jūrmala)|Krišjāņa Barona iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Bulduri (stacija)|Bulduru stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| Jūrmalas slimnīca
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Rīgas iela (Jūrmala)|Rīgas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Lielupe (Jūrmala)|Lielupe]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| Aizupes iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Babītes iela (Jūrmala)|Babītes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Priedaine (stacija)|Priedaines stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Olaines iela (Jūrmala)|Olaines iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Zīlīšu iela (Jūrmala)|Zīlīšu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Baldones iela (Jūrmala)|Baldones iela]]
|-
|}
|}

=== Agrākie pieturu nosaukumi ===
*Aizupes iela (agrāk - Autoserviss)
*Jūrmalas slimnīca (agrāk - Kuldīgas iela)
*Ošu iela (agrāk - Autobusu parks)
*Smilšu iela (agrāk - Majoru tirgus)
*Aspazijas muzejs (agrāk - pansionāts &quot;Pribaltika&quot;)
*Jaundubultu kapi (agrāk - AS &quot;Jūrmalas celtnieks&quot;)
*Jūrmalas siltums (agrāk - Kokzāģētava)
*SIVA koledža (agrāk - RRC)
*Druvciems (agrāk - Druvu iela)

== Vēsture ==
Līdz 20. gadsimta 90. gadiem 7. maršrutā kursēja autobusi no Dubultu galapunkta pie dzelzceļa pārbrauktuves, cauri dzīvojamajam masīvam Majoros/Dzintaros pie upes, līdz Priedainei. Vēlāk maršruts tika izmainīts, autobusu vietā sāka kursēt mikroautobuss. Tas kursēja no Dubultiem, cauri Bulduriem, līdz Priedainei. Vēlāk maršruts tika pagarināts no Dubultiem līdz SIVA koledžai (tā saucamajam „Pentagona” rajonam). No 2018. gada 12. februāra 7. maršruts bija apvienots ar 1. maršrutu (turpmāk Buļļuciems - Bulduri - Priedaine) un tika likvidēts, bet pēc iedzīvotāju iniciatīvas no 2018. gada 1. jūnija atjaunots tā iepriekšējā maršrutā.&lt;ref&gt;https://www.jurmala.lv/lv/sabiedriba/jaunumi_aktuali/sabiedriba/59410-izmainas-sabiedriska-transporta-sarakstos{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 2025. gadā maršruts tika pagarināts līdz Druvu ielai Druvciemā. Kopš 2026. gada 1. jūnija 7. maršrutā atkal ir iekļauts dzīvojamais masīvs Majoros/Dzintaros pie upes.

== Skatīt arī ==
* [[Jūrmala]]
* [[Autobusu satiksme Jūrmalā]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://satiksme.jurmala.lv satiksme.jurmala.lv]{{Novecojusi saite}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Jūrmalā]]</text>
      <sha1>ggb1zilezoolmbu7yx5wbcpay4nunhe</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dobeles Valsts ģimnāzija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>325784</id>
    <revision>
      <id>4530716</id>
      <parentid>4352640</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T17:51:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-52769-00</username>
        <id>151187</id>
      </contributor>
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4530716</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11639" sha1="635rutmtnhtfn633xhgnsihufpvcywz" xml:space="preserve">{{Latvijas vidusskolas infokaste
|nosaukums    = Dobeles Valsts ģimnāzija
|attēla_nos   = Dobeles_Valsts_ģimnāzija_1.jpg
|att_izm      = 250px
|att_apraksts = Ģimnāzijas ēka ([[2023. gads|2023]])
|dibin        = 1922
|vieta        = Dzirnavu iela 2, [[Dobele]], {{LAT}}  
|tips         = Valsts ģimnāzija
|direktors    = Ilze Lesiņa&lt;ref&gt;[https://www.dvg.lv/lv/dvg-administracija DVĢ administrācija]&lt;/ref&gt;
|status       = Aktīva
|skolotāji    = 
|skoleni      = 394 (2024.09.01.)
|mlapa        = [http://www.dvg.lv/ Dobeles Valsts ģimnāzija]
}}

'''Dobeles Valsts ģimnāzija''' ir vispārējās [[Vidējā izglītība|vidējās izglītības]] iestāde, kas atrodas Dzirnavu ielā 2  [[Dobele|Dobelē]]. 2024./2025. mācību gadā ģimnāzijas 7.—12. klasēs mācības uzsāka 394 skolēni.

== Izglītības programmas ==
* pamatizglītības otrā posma (7.—9. klase) programma.
* vispārējās vidējās izglītības programma.

== Vēsture ==
Pirmās ziņas par izglītības iespējām Dobelē ir atrodamas jau 1664. gada skolu vizitācijas dokumentos.
19. gadsimta beigās uzcēla apriņķa skolas ēku Skolas ielā 2.
1921. gada 7. janvārī Dobeles pilsētas dome pieņēma lēmumu atvērt pilsētas vidusskolu, kas sāka darboties pēc 1922. gada 15. martā parakstītā līguma starp Izglītības Ministriju un Dobeles pilsētas valdi. Mācības uzsāka 17 jauniešu.
1927. gadā to pārdēvēja par pilsētas reālo ģimnāziju.
1938. gada 12. jūnijā iemūrēja pamatakmeni tagadējai ģimnāzijas ēkai Dzirnavu ielā 2. 15. jūnijā Dobeles 11. kājnieku pulks uzdāvināja skolai karogu.

Otrā pasaules kara gados jaunuzceltajā skolas ēkā vācu armija ierīkoja kara slimnīcu.
1944. gadā atjaunoja skolas darbību.
[[Latvijas PSR]] laikā skolā darbojās radiomezgls, dažādi pulciņi, dramatiskie kolektīvi. Vēlākajos gados skolēniem bija iespēja piedalīties arheoloģiskajos izrakumos Dobeles senkapos un zemgaļu senpilsētā.
1961. gadā Dobeles 1. vidusskolai pievienoja Dobeles astoņgadīgo skolu.

Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 1991. gada 24. maijā iesvētīja atjaunoto Dobeles ģimnāzijas karogu.
1997. gadā no ģimnāzijas atdalīja sākumskolas un pamatskolas klases, izveidojot Dobeles vidusskolu un Dobeles pilsētas ģimnāziju kā divas atsevišķas mācību iestādes.
2003. gadā 26. jūnijā skola ieguva Valsts ģimnāzijas statusu.

=== Skolas nosaukumu maiņa ===
* 1922.—1927. Dobeles pilsētas vidusskola.
* 1927.—1940. Dobeles pilsētas reālā ģimnāzija (saīsināti&amp;nbsp;— Dobeles pilsētas ģimnāzija).
* 1940.—1942. Dobeles valsts vidusskola.
* 1942.—1952. Dobeles valsts ģimnāzija.
* 1952.—1965. [[Dobeles 1. vidusskola]].
* 1965.—1990. [[Roberts Eihe|Roberta Eihes]] vispārizglītojošā politehniskā darba vidusskola ar ražošanas apmācību (saīsināti Dobeles R. Eihes vidusskola).
* 1990.—1995. Dobeles 1. vidusskola.
* 1995.—2003. Dobeles pilsētas ģimnāzija.
* no 2003. gada Dobeles Valsts ģimnāzija.

=== Direktori ===
* Jēkabs Kamols (1922—1926)
* Ernests Francmanis (1926—1935)
* [[Jānis Jirgens]] (1935—1946)
* Jānis Miesnieks (1946—1950)
* Erna Veiskate (1950—1953)
* Sigurds Ziemelis (1953)
* Žanis Zobens (1953—1961)
* Bruno Jansons (1961—1965)
* Jānis Skrupskis (1965—1967)
* Oļģerts Zanders (1967—1968)
* Valda Lasmane (1968—1974)
* Laimonis Kublinskis (1974—1985)
* Jānis Nemme (1985—1994)
* Guntis Safranovičs (1994—2003)
* Gundega Bicūze (2003—2008)
* Inese Didže (no 2008. gada)

== Sasniegumi ==
[[Latvijas skolu reitings|Latvijas skolu reitingā]] Dobeles Valsts ģimnāzijai centralizētajos eksāmenos&amp;nbsp;— 2016. gadā 69,1% (valstī&amp;nbsp;— 49,9%), kas bija 10. labākais rādītājs, [[Draudzīgā aicinājuma fonds|Draudzīgā aicinājuma fonda]] [[Latvijas skolu reitings|Skolu reitingā]] 2016. gadā tā ģimnāziju grupā ieguva 1. vietu Latvijā, laikraksta “Neatkarīgā” reitingā “Skola 100” tā ieguva 5. vietu.
2015. gadā [[Latvijas Universitāte]] tai piešķīra “Skolu balvu 2015”, bet 2016. gadā arī [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s izteica pateicību par izcili sagatavotiem, zinošiem un mērķtiecīgiem jaunajiem studentiem.
2014. gadā projektā ''Samsung'' Skola nākotnei piešķīra iedvesmojošākās komandas titulu un valsts izglītības satura centra Atzinības rakstu par piedāvātajiem inovatīvajiem risinājumiem mācību procesa daudzveidošanā.

== Ārpusklases nodarbības un interešu pulciņi ==
* Deju kolektīvi: “Solis” (10.—12.klases) un “Vērdiņš” (7.—9.klases).
* Kori: “Sadziedis” (10.—12.klases) un “Dzirkstele” (7.—9.klases).
* Ansambļi: KPTT (puiši), “Rota” un “Vēja spārni” (meitenes).
* Literāri projekti (dažādu vecumu skolēniem sniedz iespēju izkopt oratora mākslu un padziļināti apgūt latviešu un pasaules literatūru ar drāmas metodēm).
* Sporta spēles (puišiem un meitenēm 7.—12.klasēs).
* Ģitāristu ansamblis (gan iesācējiem, gan tādiem, kuri jau mācījušies vairākus gadus).
* Debates (10.—12.klasēm).
* Robotikas pulciņš (7.—9.klasēm).

Deju kolektīvs „Solis”&amp;nbsp;— augstākā pakāpe 2013. gada [[XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki|XXV Vispārējo Latviešu Dziesmu un XV Deju svētku]] deju kolektīvu skatē B1 grupā; I pakāpe Dobeles, Auces un Tērvetes novadu izglītības un kultūras iestāžu deju skatē gatavojoties 2015. gada [[XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki]]em; I pakāpe 2014. gada Dobeles deju apriņķa skatē, Auces novada pašvaldības Atzinības raksts par 2013. gada Dziesmu un Deju svētku ieskandināšanas koncertu; LR Kultūras ministrijas Pateicība par veikumu Dziesmu un Deju svētku tradīcijas stiprināšanā; I pakāpe Dobeles, Auces un Tērvetes novadu izglītības un kultūras iestāžu deju skatē, I pakāpe deju skatē, Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs, Tērvetes novada domes pateicība par piedalīšanos Zemgaļu svētku koncertā „Saule grieza zobentiņu” (2011); Auces novada domes pateicība par piedalīšanos Deju nakts koncertā (2011); I pakāpe deju skatē gatavojoties X Latvijas Skolu Jaunatnes Dziesmu un Deju svētkiem (2010); Latvijas Valsts Prezidenta pateicība (2010). JDK „Vērdiņš”&amp;nbsp;— I pakāpe Dobeles, Auces un Tērvetes novadu izglītības un kultūras iestāžu deju skatē (2014); I pakāpe Dobeles, Auces un Tērvetes novadu izglītības un kultūras iestāžu deju skatē (2013), vokālajam ansamblim&amp;nbsp;— augstākā pakāpe Vokālās mūzikas konkursā „Balsis” (2014), puišu ansamblis KPTT&amp;nbsp;— 3. vieta vīru vokālo ansambļu kategorijā Latvijas XXV VISPĀRĒJO LATVIEŠU DZIESMU UN XV DEJU svētku konkursā (2013), meiteņu vokālajam ansamblim&amp;nbsp;— I. pakāpe vokālās mūzikas konkursā „Balsis” (2012), 7.—9. klašu meiteņu vokālajam ansamblim&amp;nbsp;— I. pakāpe konkursā gatavojoties X Latvijas Skolu Jaunatnes Dziesmu un Deju svētkiem (2010), 10.—12. klašu meiteņu vokālajam ansamblim&amp;nbsp;— I. pakāpe konkursā gatavojoties X Latvijas Skolu Jaunatnes Dziesmu un Deju svētkiem (2010); 10.—12. klašu zēnu vokālajam ansamblim&amp;nbsp;— I. pakāpe konkursā gatavojoties X Latvijas Skolu Jaunatnes Dziesmu un Deju svētkiem (2010); JK “Sadziedis”&amp;nbsp;— Zelta diploms koru konkursā XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku ietvaros (2015), I. pakāpe Dobeles, Auces un Tērvetes novada izglītības iestāžu koru skatē (2013), I. pakāpe Dobeles apriņķa koru skatē (2012), I. pakāpe koru konkursā, gatavojoties X Latvijas Skolu Jaunatnes Dziesmu un Deju svētkiem (2010); 11. klases skolēniem&amp;nbsp;— II. pakāpe par literāro uzvedumu „Vienpadsmit par Latviju” Skatuves runas un literāro uzvedumu konkursā Zemgalē (2014); komandai&amp;nbsp;— II. vieta svešvalodu konkursā VĢ „Valstis un valodas” (2014), III. vieta Latvijā patriotiskajā spēlē „Jaunie Rīgas sargi” (2012); 9. klases skolēnam Jānim Skrebelam&amp;nbsp;— I. vieta „Dienas” erudīcikas konkursā „Kas notiek” (2010); 12. klases skolēns Reinis Vējiņš izvirzījās starptautiskajā finālā debatēs vācu valodā ''Jugend debattiert'' (2014), iznāca jauno autoru darbu grāmata&amp;nbsp;— almanahs „Jaunie spārni” (2014).

Par Zemgales reģiona Zinātniski pētnieciskās konferences laureātiem ar tiesībām studēt ārpus konkursa par valsts finansējumu Latvijas Lauksaimniecības universitātē ieguva D. Rudava, I. Pitkēviča, J.O. Darčiks, K. Eglītis, S. Baļa (2014), Elvisa Katrīna Lambrekse, Nils Meļķerts, Igors Smolkins.

== Tradīcijas ==
* Zinību diena
* Iesvētības
* Piedalīšanās Pirmās palīdzības sacensības
* Veco ļaužu diena (paciņu gādāšana)
* Pensionēto skolotāju sveikšana (apsveikumu gatavošana)
* Vispasaules putras diena ar putras vārīšanu (veselīga uztura popularizēšana)
* piedalīšanās spēlē “Gudrs, vēl gudrāks” (Prāta spēļu ietvaros)
* “Sargā savu tēvu zemi” militāri - patriotisks konkurss 10.klašu skolēniem
* Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienai veltīts koncerts (novembrī)
* Ziemassvētku pasākums un balle
* Ziemassvētku koncerti (koru koncerts, deju kolektīvu koncerts)
* Barikāžu piemiņas ugunskurs
* Žetonu vakars 12.klasēm un vecākiem
* Publiskās runas konkurss
* Teātra diena un pasākumi dažādu autoru piemiņai
* Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienas pasākumi
* Pēdējā zvana svētki
* Izlaidums
* Klašu mācību ekskursijas visa gada garumā
* Absolventu salidojums (ik pēc 5 gadiem)

=== Skolēnu Padomes (SP) organizētie pasākumi ===
* Sporta diena
* Skolotāju diena
* Halovīnu mošķu balle
* Ziemassvētku durvju rotāšana
* Modes skate
* Valentīndienas balle
* Eiropas diena

=== Atbalsts klasēm un skolēnu vecākiem ===
* Klašu mācību ekskursijas visa gada garumā
* Kultūras iestāžu apmeklējums, t.sk. programmas &quot;Skolas soma&quot; ievarā (teātri/koncerti u.tml.)
* Pārgājieni
* Darbs vides labiekārtošanai un sakopšanai (sadarbībā ar AS ''Latvijas valsts meži'' dabas parku Tērvetē).
* Klašu sadraudzības vakari
* DJIVC tematiskās nodarbības
* Tikšanās ar absolventiem un Latvijā pazīstamiem cilvēkiem
* Vecāku sapulces, lekcijas 
* Atvērto durvju dienas
* Tematisku dekoru izgatavošana
* Skolas padomes aktivitātes

=== Akcijas ===
* Atbalsts Ukrainai
* Makulatūras vākšana
* “Veco ļaužu diena” - labdarības pasākums
* Ziedojumi dzīvnieku patversmei
* Piedalīšanās apkārtnes sakopšanā /Lielā talka
* programma &quot;Atbalsts skolai&quot; - bezmaksas piens un augļi

== Cita svarīga informācija ==
=== Dalība starptautiskos projektos ===
2015.&amp;nbsp;— 2016. gadā ģimnāzija īsteno starptautiskus projektus:
* Comenius projekts “Save the Earth, Please!” [http://step-eu.blogspot.com blogs].
* Erasmus + projekts [https://thebigblackout2015.wordpress.com/ “The Big Blackout”].
* Erasmus+ projekts individuālā mācību mobilitāte skolu izglītības personālam (Learning Mobility of Individuals School education staff mobility) [http://www.ipcexeter.co.uk/ “Mēs mainīgajā pasaulē”]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.dvg.lv/ Dobeles Valsts ģimnāzijas mājaslapa]
* [https://www.facebook.com/dvgdobele Dobeles Valsts ģimnāzijas Facebook]

{{Dobeles novada skolas}}

[[Kategorija:Ģimnāzijas Latvijā]]
[[Kategorija:Skolas Dobelē]]
[[Kategorija:Skolas Latvijā]]
[[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Latvijā]]</text>
      <sha1>635rutmtnhtfn633xhgnsihufpvcywz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ford Cougar</title>
    <ns>0</ns>
    <id>329654</id>
    <revision>
      <id>4530927</id>
      <parentid>4530430</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T09:49:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>papildināts......</comment>
      <origin>4530927</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2624" sha1="o5v1ybd1fgsi2ugxkqmh0qreq94zfrf" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Automobiļa infokaste
| name = ''Ford Cougar''
| image = 2001 Ford Cougar 2 2.5 Front.jpg
| aka = ''[[Mercury Cougar]]'' (ASV)
| manufacturer = ''[[Ford Europe]]''
| designer = Darels Bēmers&lt;ref name=&quot;Swan&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last1=Swan |first1=Tony |title=1999 Mercury Cougar |url= https://www.caranddriver.com/reviews/a15140060/1999-mercury-cougar-long-term-road-test/ |work=Car &amp; Driver |access-date=5 August 2022 |archive-url= https://web.archive.org/web/20170914143642/http://www.caranddriver.com/reviews/1999-mercury-cougar-long-term-road-test |archive-date=14 September 2017 |dead-url=no}}&lt;/ref&gt;
| production = 1998—2002&lt;br /&gt;1998—2001 (Apvienotā Karaliste)
| model_years = 1999—2002
| assembly = {{vieta|Vācija|Ķelne}}&lt;br /&gt;{{vieta|ASV|Mičigana|Fletroka}}
| predecessor = ''[[Ford Probe]]''
| class = [[D klase]]
| body_style = trīs durvju [[Kupeja (virsbūve)|kupeja]]
| layout = priekšā novietots dzinējs, [[priekšpiedziņa]]
| engine = {{ubl|2,0 L ''Zetec'' [[četru cilindru dzinējs|I4]]|2,5 L ''Duratec'' [[V6 dzinējs|V6]]}}
| transmission = četru pārnesumu [[automātiskā transmisija]]&lt;br /&gt;piecu pārnesumu [[manuālā transmisija]]
| platform = 
| wheelbase = 2704 mm
| length = 4699 mm
| width = 1769 mm
| height = 1308 mm
| related = ''[[Ford Mondeo]]'' (pirmā paaudze)&lt;br /&gt;''[[Mercury Cougar]]'' (astotā paaudze)
}}
'''''Ford Cougar''''' ir [[D klase]]s [[vieglais automobilis]] ar [[kupeja (virsbūve)|kupejas]] virsbūvi, ko [[Eiropa]]s tirgū ražoja un tirgoja ''[[Ford Motor Company|Ford]]'' laikposmā no 1998. līdz 2002. gadam, savukārt [[Kanāda|Kanādā]] un [[Amerikas Savienības Valstis|ASV]] to pārdeva no 1999. līdz 2002. gadam kā astotās paaudzes ''[[Mercury Cougar]]''. Tas bija otrais kompānijas mēģinājums iespiesties Eiropas tirgū ar sporta kupeju. Tomēr modelis neattaisnoja uz sevi liktās cerības un tā pārdošanas rādītāji Eiropā bija zemi, kā vienu no iemesliem minēja neveiksmīgo dizainu.

Sākotnēji bija paredzēts, ka šis automobilis būs trešās paaudzes ''[[Ford Probe|Probe]]''. Tomēr pēc ASV pieejamo trīs kupeju modeļu klāsta racionalizēšanas no nosaukuma ''Probe'' atteicās par labu ''Cougar''.

Tehniski ''Ford Cougar'' bija būvēts uz ''[[Ford Mondeo]]'' bāzes. Tas bija pieejams ar {{nobr|2,0 L}} un {{nobr|2,5 L}} [[V6 dzinējs|V6 dzinējiem]], kas spēja attīstīt attiecīgi 128 un 168 [[zirgspēks|zirgspēku]] jaudu.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Ford}}

[[Kategorija:Ford automobiļi]]</text>
      <sha1>o5v1ybd1fgsi2ugxkqmh0qreq94zfrf</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530928</id>
      <parentid>4530927</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T09:51:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+ cita nozīme.....</comment>
      <origin>4530928</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2689" sha1="6cev9xbk4t8de1hkbos0zd8n9ph224h" xml:space="preserve">{{cita nozīme|Ford modeli|militāro transportlīdzekli|Cougar}}
{{nosaukums slīprakstā}}
{{Automobiļa infokaste
| name = ''Ford Cougar''
| image = 2001 Ford Cougar 2 2.5 Front.jpg
| aka = ''[[Mercury Cougar]]'' (ASV)
| manufacturer = ''[[Ford Europe]]''
| designer = Darels Bēmers&lt;ref name=&quot;Swan&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last1=Swan |first1=Tony |title=1999 Mercury Cougar |url= https://www.caranddriver.com/reviews/a15140060/1999-mercury-cougar-long-term-road-test/ |work=Car &amp; Driver |access-date=5 August 2022 |archive-url= https://web.archive.org/web/20170914143642/http://www.caranddriver.com/reviews/1999-mercury-cougar-long-term-road-test |archive-date=14 September 2017 |dead-url=no}}&lt;/ref&gt;
| production = 1998—2002&lt;br /&gt;1998—2001 (Apvienotā Karaliste)
| model_years = 1999—2002
| assembly = {{vieta|Vācija|Ķelne}}&lt;br /&gt;{{vieta|ASV|Mičigana|Fletroka}}
| predecessor = ''[[Ford Probe]]''
| class = [[D klase]]
| body_style = trīs durvju [[Kupeja (virsbūve)|kupeja]]
| layout = priekšā novietots dzinējs, [[priekšpiedziņa]]
| engine = {{ubl|2,0 L ''Zetec'' [[četru cilindru dzinējs|I4]]|2,5 L ''Duratec'' [[V6 dzinējs|V6]]}}
| transmission = četru pārnesumu [[automātiskā transmisija]]&lt;br /&gt;piecu pārnesumu [[manuālā transmisija]]
| platform = 
| wheelbase = 2704 mm
| length = 4699 mm
| width = 1769 mm
| height = 1308 mm
| related = ''[[Ford Mondeo]]'' (pirmā paaudze)&lt;br /&gt;''[[Mercury Cougar]]'' (astotā paaudze)
}}
'''''Ford Cougar''''' ir [[D klase]]s [[vieglais automobilis]] ar [[kupeja (virsbūve)|kupejas]] virsbūvi, ko [[Eiropa]]s tirgū ražoja un tirgoja ''[[Ford Motor Company|Ford]]'' laikposmā no 1998. līdz 2002. gadam, savukārt [[Kanāda|Kanādā]] un [[Amerikas Savienības Valstis|ASV]] to pārdeva no 1999. līdz 2002. gadam kā astotās paaudzes ''[[Mercury Cougar]]''. Tas bija otrais kompānijas mēģinājums iespiesties Eiropas tirgū ar sporta kupeju. Tomēr modelis neattaisnoja uz sevi liktās cerības un tā pārdošanas rādītāji Eiropā bija zemi, kā vienu no iemesliem minēja neveiksmīgo dizainu.

Sākotnēji bija paredzēts, ka šis automobilis būs trešās paaudzes ''[[Ford Probe|Probe]]''. Tomēr pēc ASV pieejamo trīs kupeju modeļu klāsta racionalizēšanas no nosaukuma ''Probe'' atteicās par labu ''Cougar''.

Tehniski ''Ford Cougar'' bija būvēts uz ''[[Ford Mondeo]]'' bāzes. Tas bija pieejams ar {{nobr|2,0 L}} un {{nobr|2,5 L}} [[V6 dzinējs|V6 dzinējiem]], kas spēja attīstīt attiecīgi 128 un 168 [[zirgspēks|zirgspēku]] jaudu.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Ford}}

[[Kategorija:Ford automobiļi]]</text>
      <sha1>6cev9xbk4t8de1hkbos0zd8n9ph224h</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Riebiņu pamatskola</title>
    <ns>0</ns>
    <id>347129</id>
    <revision>
      <id>4530678</id>
      <parentid>4354358</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T17:03:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4530678</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11312" sha1="q1ulzuhxgfrmi3d5ewvjtcb4ey9gxfk" xml:space="preserve">{{Latvijas vidusskolas infokaste
|nosaukums    = Riebiņu pamatskola
|attēla_nos   = 
|att_izm      = 
|att_apraksts = 
|dibin        = 1975 (1908)
|vieta        = Liepu iela 21, [[Riebiņi]], [[Riebiņu pagasts]], {{LAT}}  
|tips         = pamatskola
|direktors    = Ineta Anspoka
|skoleni      = 152 (2022)
|mlapa        = {{url|www.riebinuvidusskola.lv}}
}}
'''Riebiņu pamatskola''' ir [[Preiļu novads|Preiļu novada]] vispārējās izglītības iestāde, kas nodrošina [[Pamatizglītība|pamatizglītību]].

==Vēsture==
1908. gadā [[Riebiņi|Riebiņos]] kroga ēkā nodibināja trīsgadīgo pamatskolu. 1912. gadā skolu pārcēla uz [[Lejas Randari|Lejas Randariem]], Augusta Randara mājām. 1918. gadā [[Silajāņu pagasts|Silajāņu pagasta]] valde pēc agrārās reformas Riebiņu muižas ēkā izvietoja skolu.
1924. gadā skolu [[Riebiņu muiža]]s ēkā pārveidoja par sešgadīgo trīsplūsmu (latviešu, krievu, ebreju ) pamatskolu. 1975. gadā Riebiņos uzcēla skolas ēku, kurā mācības notika divās plūsmās (krievu un latviešu), bet vidusskolā tikai krieviski.

No 2000. gada vidusskolā mācībvaloda ir latviešu, un 2003. gadā notika pirmais izlaidums vidusskolā latviešu plūsmā. Skolas ēka renovēta un siltināta 2014. gadā.

2025. gadā Riebiņu vidusskola reorganizēta par Riebiņu pamatskolu.

===Direktori===
*Jānis Kampuss, dzimis 1878. gadā [[Vidzeme|Vidzemē]]. Beidzis skolotāju semināru. Riebiņos strādāja no 1920. līdz 1934. gadam. Pirmos desmit gadus bija skolas pārzinis, vēlāk slimības dēļ strādāja tikai par skolotāju.
	
*Jāzeps Reņķis, dzimis 1899. gadā 22. decembrī [[Rikava|Rikavā]], Rēzeknes apriņķī. Mācījies Viļānu pamatskolā, Rēzeknes pilsētas skolā. Riebiņu skolā strādāja no 1923. gada. Mācīja matemātiku, zīmēšanu un neilgu laiku arī dziedāšanu. No 1930. līdz 1940. gadam bija Riebiņu vidusskolas pārzinis.

*Kazimirs Apšinieks bijis Riebiņu vidusskolas direktors no 1940. gada līdz 1941. gadam.

*Pēteris Rižakovs, dzimis 1912. gadā. 1948. gadā beidzis [[Daugavpils Pedagoģiskais institūts|Daugavpils Pedagoģisko institūtu]] -  krievu valodas un literatūras fakultāti. Riebiņu skolā par direktoru strādāja no 1944. līdz 1948. gadam.

*Nikolajs Tarasovs, strādāja par direktoru no 1949. līdz 1952. gadam. Pēc tam pārcēlās uz [[Aglona|Aglonu]] un strādājis par direktoru Aglonas vidusskolā.

*Georgijs Bogačovs, dzimis 1916. gadā 25. novembrī Maskavā. Pēc profesijas vēsturnieks. No 1952. līdz 1953. gadam strādāja par Riebiņu vidusskolas direktoru.

*Anastasija Harlamova, dzimusi 1928. gada 20. decembrī. 1951. gadā beidza mācības Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā un ieguva krievu valodas, literatūras kvalifikāciju. Riebiņos strādāja no 1953. līdz 1989. gadam, no 1953. līdz 1956. gadam bija skolas direktore.

*Monika Daugaviete, dzimusi 1926. gada 28. decembrī [[Preiļu pagasts|Preiļu pagasta]] L. Určos. Mācījās Šaurupes pamatskolā, Preiļu pamatskolā, Jaunaglonas sieviešu ģimnāzijā un Preiļu latviešu vidusskolā. Par skolotāju sāka strādāt 1946. gadā. Strādāja [[Preiļu 1. pamatskola|Preiļu 1. pamatskolā]], Zaķīšu skolā, Skudrīšu skolā, bet no 1956. līdz 1958. gadam Riebiņu vidusskolā par direktori. No 1958. līdz 1966. gadam bija direktora vietniece.

*Ivans Staričenoks, dzimis 1927. gada 17. martā [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķī]]. Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā ieguva vēstures skolotāja kvalifikāciju. Sākumā strādāja Vārkavas astoņgadīgajā skolā, vēlāk Niedru astoņgadīgajā skolā un no 1960. gada Riebiņu skolā par skolas direktoru, Riebiņu vidusskolas dibinātājs 1975. gadā un pirmais tās direktors.

*Valentīna Mičāne, dzimusi 1935. gada 7. jūlijā [[Nautrēnu pagasts|Nautrēnu pagastā]]. Pēc studijām [[Latvijas Universitātes Vēstures fakultāte|Latvijas Universitātes Vēstures fakultātē]] no 40 darba gadiem 20 gadus strādāja skolvadībā. Strādājusi Kalnu skolā, [[Kārsavas vidusskola|Kārsavas vidusskolā]], Ārdavas skolā, bet no 1981. līdz 1986. gadam Riebiņu vidusskolā par skolas direktori un vēstures skolotāju.

*Sergejs Sadovņikovs, dzimis 1954. gada 21. jūlijā Krievijā. No 1983. gada dzīvoja Latvijā. Strādāja [[Preiļu 2. vidusskola|Preiļu 2. vidusskolā]], bet no 1986. līdz 1989. gadam bija Riebiņu vidusskolas direktors. 

*Romāns Petrovs, dzimis 1966. gada 15. februārī Preiļos. Mācījās Preiļu 2. vidusskolā un 1989. gadā beidzis [[Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūts|Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūtu]]. Riebiņu vidusskolas direktors no 1989. līdz 1998. gadam. Mācīja fizkultūru.

*Anda Mihailova, dzimusi 1958. gada 21. jūlijā [[Nautrēni|Nautrēnos]]. 1976. gadā beidza Nautrēnu vidusskolu, bet 1979. gadā - Rīgas Kooperatīvo tehnikumu.  Strādāja Preiļu arodvidusskolā par direktora vietnieci mācību un ražošanas darbā. Vēlāk absolvēja [[Daugavpils Universitāte]]s Vēstures fakultāti, ieguva pedagoģijas maģistra grādu. No 1998. līdz 2007. gadam strādāja Riebiņu vidusskolā par direktori. 

*Ineta Anspoka, dzimusi 1971. gada 28. augustā [[Saunas pagasts|Saunas pagasta]] Lielajos Anspokos. 1989. gadā beidza Preiļu 1.vidusskolu, bet 1993.gadā - Daugavpils Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāti. No 1993. gada strādāja Rušonas pamatskolā, mācot vācu valodu, matemātiku. No 1995. gada ieņēma direktora vietnieces izglītības jomā amatu. 2000. gadā ieguva maģistra grādu skolvadībā. Aktīvi darbojās [[Latvijas Sarkanais Krusts|Latvijas Sarkanā Krusta]] Preiļu rajona biedrībā, kopš 1996. gada bija tās valdes priekšsēdētāja. Biedrības &quot;Rušonieši, sanākam, domājam, darām&quot; dibinātāja (2006) un vadītāja. No 2007. gada augusta strādā Riebiņu vidusskolā par direktori. Saņēma  [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|IZM]] atzinības rakstu par nozīmīgu ieguldījumu izglītības sistēmas attīstībā un inovatīva mācību procesa īstenošanu un Sieviešu tiesību institūta Gada balvu par ieguldījumu cīņā pret nabadzību un [[Sociālā nevienlīdzība|sociālo nevienlīdzību]].

==Sasniegumi 2015.-2016.gadā==
*Skolotāja Mārīte Pokšāne konkursa „Gada sporta skolotājs 2016” uzvarētāju trijniekā. 
*Sanita Upeniece un Diāna Bravacka – R.Mūka muzeja organizētā aprakstu konkursa „ Mans skolotājs 2016”   uzvarētājas.    
*Skolotāja Diāna Bravacka - Nikodema Rancāna specbalvas 2016.gada laureāte nominācijā „Par inovācijām izglītības procesā (jaunu metožu, pieeju, stratēģiju, moderno tehnoloģiju pielietojums mācību un audzināšanas darbā, metodisku darbu izstrādnes, publikācijas, pieredzes popularizēšana, darbs ar vecākiem)”. 
*Rita Pudāne un Ārija Bergmane-Sprūdža – Latgales skolu atbalsta fonda “Veronika” goda titula “Gada skolotājs – 2015” ieguvējas.  
*Alla Solovjova un Inna Zenovjeva biedrības „Latvijas Sarkanais Krusts” Pateicības raksti par LSK ideju popularizēšanu un pašaizliedzīgu darbu sabiedrības labā 2015.gadā. 
*Natālija Smukša Riebiņu novada Atzinības raksts par profesionālu, pašaizliedzīgu pienākumu veikšanu darbā ar bērniem, sadarbībā ar vecākiem un izglītības politikas veidošanā Riebiņu novadā 2015.gadā.
*Sanita Upeniece – Riebiņu vidusskolas apbalvojums „Gada darbinieks 2015”.
*Riebiņu vidusskolas skolnieks Ernests Zalāns zinošākais skolēns Latgalē konkursā „Kas notiek?” 2015.gadā.
*Riebiņu vidusskolas skolnieks Juris Kokins – TV spēles &quot;Gudrs, vēl gudrāks 2015&quot; dalībnieks.
*Riebiņu vidusskolas skolniece, skolēnu pašpārvaldes prezidente Andra Struka – titula “Latgales gada aktīvākais jaunietis 2015” ieguvēja.

==Izglītības programmas Riebiņu vidusskolā ==
*Pamatizglītības programma 21011111 (V-5278 no 2012.gada 19.jūlija)
*Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma 31011011 (V-2586 no 2010.gada 3.augusta)
*Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma – vakarskola 31011012 (V-4217 no 2011.gada 14.aprīļa)
*Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma – neklātiene 31011013 (V-4218 no 2011.gada 14.aprīļa)
*Vispārējās vidējās izglītības profesionāli orientētā virziena programma 31014011 (V-4497 no 2011.gada 20.jūlija)

==Ārpusklases nodarbības un interešu pulciņi==
*'''Folkloras kopa''' „Jumalāni” Piedalīšanās X un XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos, bērnu un jauniešu folkloras kopu Nacionālajos sarīkojumos „Pulkā eimu, pulkā teku”
*'''Tautas deju kolektīvi''' Piedalīšanās X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos un tautas deju festivālos „Latvju bērni danci veda”
*'''Vokālie ansambļi''' Reģionālais vokālās mūzikas konkurss „Balsis”
*'''Sporta pulciņi''' Godalgotas vietas Latgales jaunatnes čempionātā futbolā; Daugavpils novada atklātajā čempionātā vieglatlētikā; Jelgavas atklātajās meistarsacīkstēs džudo, V starptautiskajā džudo turnīrā „Zelta rudens” (Ādaži), starptautiskajā džudo turnīrā Baltkrievijā; Latgales jaunatnes sacensībās telpu futbolā; „SATORI” karatē čempionātā u.c.
*'''Ceļu satiksmes noteikumi velosipēdistiem'''CSDD konkursi „Jauno ceļu satiksmes dalībnieku forums”, „Gribu būt mobils!”
*'''Latgaliešu valodas pulciņš'''6.starpnovadu zinātniski pētniecisko darbu konference
*'''Origami pulciņš''' Piedalīšanās XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos
*'''„Raibie darbi”'''	
*'''Ģitārspēles pulciņš'''	
*'''Kokapstrādes pulciņš'''	
*'''Skatuves runas pulciņš'''Reģionālais skolēnu skatuves runas un mazo formu uzvedumu konkurss. Kinorežisora Jāņa Streiča 80 gadu jubilejai veltītā konkursa „Jāņa Streiča kinopasaule – manai dvēselei un mūsu laikmetam” Latgales skolām noslēguma pasākums
*'''&quot;Krievu folklora”'''	
*'''Ekopulciņš''' Starptautiskais Zaļais karogs
*'''„Esi līderis!”'''Biznesa spēļu konkurss &quot;Ceļš uz bagātību!&quot;
*'''Autopulciņš''' Iespēja vidusskolēniem iegūt autovadītāja apliecību

==Tradīcijas==
*Zinību diena
*Vellorats (sacensības lieliem un maziem velosipēdistiem)
*Skolotāju diena
*Tēvzemes nedēļa ar tradicionālo Ierindas skati
*Pirmās Adventes sveces iedegšana
*100 dienas skolā (pirmklasniekiem)
*Čaklo rūķu skrējiens pēc piparkūkas (sportiska aktivitāte visai skolai – mazajiem kopā ar lielajiem)
*Baltais rīts (emocionāls un dvēselisks I semestra noslēgums, kurā piedalās skolas saime un vecāki)
*Tematiskas masku balles (pa klašu grupām)
*Žetonu vakars
*Pašdarbības kolektīvu atskaites koncerts, veltīts Mātes dienai 
*Pēdējais zvans
*Izlaidumi 9.un 12. Klasei

==Cita informācija==
Latvijas garo distanču skrējēja Anita Kažemāka mācījās Riebiņu vidusskolā.

==Ārējās saites==
*[http://www.riebinuvidusskola.lv/ Mājaslapa] {{Novecojusi saite}}
*[https://www.facebook.com/profile.php?id=100006315813713&amp;fref=ts Facebook]

{{Preiļu novada skolas}}

[[Kategorija:Pamatskolas Latvijā]]</text>
      <sha1>q1ulzuhxgfrmi3d5ewvjtcb4ey9gxfk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nord-Express</title>
    <ns>0</ns>
    <id>349755</id>
    <revision>
      <id>4530730</id>
      <parentid>4428980</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T18:20:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Pēcvēsture */</comment>
      <origin>4530730</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12273" sha1="fuukt3jjx3hgogvpw00unwkvt1e0r47" xml:space="preserve">{{Cita nozīme|ekpresvilcienu|2024. gada dokumentālo filmu|Nord Express (filma)}}[[Attēls:Nord-Express guļamvagons.jpg|thumb|300px|Nord-Express guļamvagons pirms Otrā pasaules kara]]
[[Attēls:Plakats Nord Express 1927.jpg|thumb|200px|''Art deko'' stila plakāts dzelzceļa satiksmei starp Parīzi/Londonu un Rīgu (1927)]]
{{nosaukums slīprakstā}}
'''''Nord-Express''''' (&quot;Ziemeļu ekspresis&quot;) bija starptautisks ekpresvilciens, kas savienoja [[Parīze|Parīzi]]/[[Londona|Londonu]] ar [[Berlīne|Berlīni]] un tālāk ar [[Sanktpēterburga|Pēterburgu]]/[[Rīga|Rīgu]] (1896-1914), pēc Pirmā pasaules kara ar Rīgu/[[Varšava|Varšavu]] (1921-1939), bet pēc Otrā pasaules kara tas kursēja uz [[Kopenhāgena|Kopenhāgenu]] (1946-2007).

== Priekšvēsture ==
1861. gadā tika atklāta [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils]], kas [[Daugavpils|Daugavpilī]] savienojās ar 1860. gadā izbūvēto [[dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līniju Pēterburga—Daugavpils]], ko 1862. gadā caur [[Viļņa|Viļņu]] pagarināja līdz [[Varšava]]i un savienoja ar [[normālplatuma dzelzceļš|Eiropas (normālā) platuma dzelzceļa līniju]] Varšava—Vīne. Dzelzceļa atzars [[Lentvare]]-[[Kauņa]]-[[Karaļauči|Kēnigsberga]] to savienoja ar [[Berlīne|Berlīni]].

== Vēsture ==
1896. gadā starptautiskā akciju sabiedrība ''Compagnie Internationale des Wagons-Lits'' uzsāka ekspresvilciena ''Nord-Express'' kustību maršrutā Parīze—Berlīne—Kēnigsberga—Daugavpils—Pēterburga ar īpašu Rīgas vagonu, ko atkabināja [[Daugavpils (stacija)|Daugavpils stacijā]]. Vilciens kursēja divas reizes nedēļā ar pārsēšanos [[Virbale]]s stacijā uz Vācijas un Krievijas Impēriju robežas, kopējais brauciens no Parīzes līdz Pēterburgai ilga 52 stundas (vairāk kā divas diennaktis).&lt;ref&gt;Reichs-Kursbuch 1905, Nachdruck bei Ritzau Verlag Zeit und Eisenbahn, 2005&lt;/ref&gt;

Pirmā pasaules kara laikā [[Oberosts|Vācijas okupācijas iestādes]] uzbūvēja [[dzelzceļa līnija Jelgava—Šauļi—Tilzīte|dzelzceļa līniju Jelgava—Šauļi—Tilzīte]] ar [[normālplatuma dzelzceļš|Eiropas standarta sliežu platumu]]. Pēc kara beigām un neilgi pirms [[Rīgas miera līgums|Rīgas miera līguma]] parakstīšanas 1921. gada 15. februārī atjaunoja tiešo dzelzceļa satiksmi starp Rīgu un Virbaļiem, bet tā paša gada 19. augustā pagarināja bezpārsēšanās vagonu kursēšanu līdz [[Parīze]]i un [[Ostende]]i, iekļaujot Rīgu kā galapunktu jaunajā ''Nord-Express'' maršrutā.
1923. gadā Rīgas-Berlīnes vilcienā sāka iekļaut arī Latvijas dzelzceļu, Lietuvas dzelzceļu un Vācijas dzelzceļu vagonus, jo šie pārvadājumi izrādījās ļoti pieprasīti.

1925. gadā pēc Latvijas dzelzceļu pasūtījuma [[Rīgas vagonbūves rūpnīca|Rīgas rūpnīca &quot;Fēnikss&quot;]] uzsāka ražot guļamvagonus.
Vilciens, kurš no Latvijas kursēja pirms Otrā pasaules kara maršrutā Rīga—Jelgava—Kēnigsberga—Berlīne, sasniedza galamērķi 15 stundās un 19 minūtēs, atceļā pavadot pat mazāk — 14 stundas un 43 minūtes, un kļuva par ērtāko un ātrāko transporta līdzekli. Latvijā tā vidējais komerciālais kustības ātrums bija 77,1 km/h, Lietuvā — 79,2 km/h, bet Vācijā — 80,4 km/h.

1934. gadā uzsāka kursēt vagons Ostende-Berlīne-[[Vroclava|Breslava]]-[[Krakova]]-[[Ļviva]]-[[Bukareste]].

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un [[Baltijas valstu okupācija|Baltijas valstu okupācijas]] dēļ vilciena kustība pārtrūka. Pēc kara beigām padomju okupācijas varas dzelzceļu pārvalde pārbūvēja visas Baltijas valstu standarta (normālplatuma) sliedes uz [[Platsliežu dzelzceļš|Krievijas platuma platsliežu ceļiem]]. Sākoties [[Dzelzs priekškars|dzelzs priekškara]] ērai, vilcienu 1951. gadā pārveidoja par standarta klases nakts maršrutu Parīze–[[Hamburga]]–[[Kopenhāgena]] ar atzariem uz [[Stokholma|Stokholmu]] un [[Oslo]], Vācijas pārvadātāja ''Deutsche Bahn'' (DB) ''D-Zug'' līnijas ietvaros. Pakāpeniski maršruts zaudēja popularitāti konkurencē ar lidojumiem un autotransportu. 1997. gadā posmā [[Āhene]]–Kopenhāgena ieviesa ''DB Nachtzug AG'' divstāvu vilcienus. 

2007. gada 9. decembrī ''Nord Express'' maršruts oficiāli beidza pastāvēt, kad to pārveidoja par DB ''CityNightLine'' pakalpojuma maršrutu CNL 40347/40348 &quot;''Borealis''&quot; ar sākumpunktu [[Amsterdama|Amsterdamā]]. 2016. gadā DB slēdza visus nakts vilcienu maršrutus.
&lt;gallery&gt;
Narvskaia chast SPb 000000009 1 m.jpg|Varšavas stacija Pēterburgā ap 1900. gadu.
Kārsavas dzelzceļa stacija Krievijas impērijas laikā.jpg|Kārsavas stacija.
St. Petersburg-Warsaw railway station in Daugavpils (1).jpg|Daugavpils dzelzceļa stacija.
Vilnius-train-station-1915-postcard.JPG|Viļņas dzelzceļa stacija ap 1915. gadu.
Stancija Veržbolovo1900.png|Robežstacija Virbale (Veržbolova).
ID003603 B037 Ostbahnhof.jpg|Kēnigsbergas dzelzceļa stacija.
Bundesarchiv Bild 102-01339, Berlin, Schlesischer Bahnhof, Speisewagen.jpg|Nord-Express restorāna vagons Berlīnes Silēzijas stacijā (1926)
Berlin Bahnhof Friedrichstrasse Schluetersteg 1900.jpg|Berlīnes Frīdriha ielas stacija.
Bahnhof Zoo - 1898.jpg|Berlīnes Zoodārza stacija.
Ernst-August-Platz Hannover Germany 1900.jpg|Hanoveres dzelzceļa stacija.
Kölner Hauptbahnhof um 1900.jpg|Ķelnes dzelzceļa stacija.
Gare Guillemins 1905.jpg|Ljēžas dzelzceļa stacija.
BF 218 - PARIS -Gare du Nord.jpg|Parīzes Ziemeļu stacija.
&lt;/gallery&gt;

=== Kustības saraksts (1914)&lt;ref&gt;Международное общество спальных вагонов и европейских скорых поездов Путеводитель / Под ред. Н.Н. Лендера (Путника). — СПб.: тип. т-ва А.С. Суворова - &quot;Новое время&quot;, 1914. — 312 с.&lt;/ref&gt; ===
[[Attēls:Nord Express Interwar period.svg|thumb|300px|Ekspresvilciena ''Nord-Express'' maršruti 1925. — 1997. gadā]]  
{| class=&quot;wikitable&quot;
!  
! atiet
! valsts
! stacija
! km ([[verstis]])
! atiet
! 
|-
| || 20:00 &lt;br&gt;(trešdien un &lt;br&gt;sestdien)|| Krievijas Impērija || [[Sanktpēterburga|Pēterburga]]&lt;br&gt;(Varšavas stacija) || 0 || 10:30 pienāk &lt;br&gt;(pirmdien un piektdien)
 || 
|-
||| 20:44 || Krievijas Impērija || [[Gatčina]] || 45&lt;br&gt;(42)|| 09:50 || 
|-
| || 22:02 || Krievijas Impērija || [[Luga]] || 140 (129) || 08:34 || 
|-
||| 00:09 || Krievijas Impērija || [[Pleskava]] || 273 (257) || 06:21 || 
|-
| || 02:14 || Krievijas Impērija || [[Kārsava]] || 393 (376) || 04:00 || 
|-
|piekabina &lt;br&gt;[[Rīga]]s vagonu || 04:19 || Krievijas Impērija || [[Daugavpils]] || 519 (497) || 01:49 || atkabina [[Rīga]]s vagonu 
|-
| || 07:03 || Krievijas Impērija || [[Viļņa]] || 704 (658)|| 22:58 || 
|-
| || 08:53 || Krievijas Impērija || [[Kauņa]] || 789 (755)|| 21:12 || 
|-
|pārsēšanās un muita || 11:20 || Krievijas Impērija || [[Virbale]] || 875 (837)|| 19:46 (+1 stunda) &lt;br&gt; ||muita un pārsēšanās
|-
|muita || 11:00 &lt;br&gt;(-1 stunda) || Vācijas Impērija || Eitkūni (''Eydtkuhnen'') || 877 || 17:55 || 
|-
| || 11:55 || Vācijas Impērija || [[Čerņahovska|Insterburga]] || 937 || - || 
|-
| || 13:23 || Vācijas Impērija || [[Karaļauči|Kēnigsberga]] || 964 || 15:56 || 
|-
| || 15:04 || Vācijas Impērija || [[Elblonga|Elbinga]] || 1081 || 14:23 || 
|-
| || 15:55 || Vācijas Impērija || [[Tčeva|Diršava]] (''Dirschau'') || 1110 || 13:46 || 
|-
| || 17:37 || Vācijas Impērija || [[Konica (Vācija)|Konica]] (''Conitz'') || 1206 || - || 
|-
| || 18:53 || Vācijas Impērija || [[Pila (Polija)|Šneidemīle]] (''Schneidemühl'') || 1290 || 11:24 || 
|-
| || 20:41 || Vācijas Impērija || [[Gožova Velkopolska|Landsberga]] || 1407 || - || 
|-
|sestdienās piekabina &lt;br&gt;[[Maskava]]s sastāvu || 22:45 || Vācijas Impērija || [[Berlīne]]&lt;br&gt;Silēzijas stacija || 1535 || 07:58 ||otrdienās &lt;br&gt;tālāk uz &lt;br&gt;Varšavu un Maskavu  
|-
| || 22:58 || Vācijas Impērija || [[Berlīne]]&lt;br&gt;Frīdriha iela || 1539 || 07:32 || 
|-
| || 23:10 || Vācijas Impērija || [[Berlīne]]&lt;br&gt;[[Berlīnes Zooloģiskais dārzs|Zooloģiskais dārzs]] || 1544 || 07:20 || 
|-
| || 00:53 || Vācijas Impērija || [[Štendāle]] (''Stendal'')  || 1639 || 05:50 || 
|-
| || 03:07 || Vācijas Impērija || [[Hannovere]] || 1793 || 03:57 || 
|-
| || 04:41 || Vācijas Impērija || [[Bīlefelde]] || 1902 || 02:20 || 
|-
| || 06:07 || Vācijas Impērija || [[Dortmunde]] || 2000 || 00:57 || 
|-
| || 06:41 || Vācijas Impērija || [[Esene]] || 2033 || 00:19 || 
|-
| || 07:04 || Vācijas Impērija || [[Dīsburga]] || 2056 || 23:56 || 
|-
| || 07:27 || Vācijas Impērija || [[Diseldorfa]] || 2071 || 23:35 || 
|-
| || 08:07 || Vācijas Impērija || [[Ķelne]] || 2119 || 22:58 || 
|-
| || 08:48 || Vācijas Impērija || Dīrene (''Düren'') || 2158 || 21:10 || 
|-
| || 09:23 || Vācijas Impērija || [[Āhene]] || 2189 || 21:39 || 
|-
| || 08:53 &lt;br&gt;(-1 stunda) || Vācijas Impērija || Herbeštāle (''Herbesthal'') || 2219 || 21:18 (+1 stunda) || 
|-
| || 09:05 || Beļģija || Velkenreda (''Welkenraedt'') || 2221 || - || 
|-
| || 09:23 || Beļģija || Vervjē (''Verviers'') || 2234 || 19:49 || 
|-
| 10:07&lt;br&gt;Londonas vagoni 
 || 10:15 || Beļģija || [[Ljēža]] || 2259 || 19:13 ||piekabina Londonas vagonus 
|-
| ↓ || 10:49 || Beļģija || Juī (''Huy'') || 2288 || 18:18 || ↑ 
|-
| ↓ || 11:21 || Beļģija || [[Namīra]] (''Namur'') || 2319 || 17:49 || ↑ 
|-
| ↓ || 12:06 || Beļģija || [[Šarlruā]] || 2356 || 17:10 || ↑ 
|-
| ↓ || 12:35 || Beļģija || Erkelina (''Erquelinnes'') || 2385 || 16:41 (muita) || ↑ 
|-
| ↓ || 13:02 || Francija || Žemona (''Jeumont'', robežkontrole) || 2387 || 16:21 || ↑ 
|-
| ↓ || 14:08 || Francija || [[Senkantēna]] || 2472 || 15:22 || ↑
|-
| ↓ || 16:00 &lt;br&gt;(pienāk) || Francija || [[Parīze]]&lt;br&gt;(Ziemeļu stacija) || 2624 || 13:45 || ↑ 
|-
| 11:37 || - || Beļģija || [[Brisele]]&lt;br&gt;(Ziemeļu stacija) || 2359 || - || 17:22
|-
| 12:25 || - || Beļģija || [[Gente]] || 2415 || - || 16:21 
|-
| 15:30 &lt;br&gt;(prāmis) || - || Beļģija || [[Ostende]] || 2477 || - || 15:32
|-
| 19:55 || - || Apvienotā Karaliste || [[Duvra]] || || - || 10:40 &lt;br&gt;(prāmis) 
|-
| 23:03 || - || Apvienotā Karaliste || [[Londona]] &lt;br&gt;(Čeringkrosas stacija) || || - || 09:00 
|}

== Pēcvēsture ==
Tiešā bezpārsēšanās starptautiskā satiksme šajā maršrutā ar PSRS vilcieniem tika atjaunota 1970. gados, kad PSRS un Polijas robežstacijā [[Kuzņica|Kuzņicā]] tika izveidots vagonu ratiņu maiņas punkts, jo PSRS sliežu platums (1520 mm) atšķīrās no Eiropā un citviet pasaulē pieņemtā sliežu platuma (1435 mm). 
No Rīgas kursēja bezpārsēšanās vagoni maršrutos Rīga-Jelgava-Viļņa-Varšava-Berlīne (ceļā bija jāpavada 31 stunda 15 minūtes), Rīga-Varšava, Tallina-Varšava. Caur Rēzekni un Daugavpili kursēja Ļeņingradas-Varšavas un Ļeņingradas-Berlīnes vilcieni.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://railbaltica.info/par-projektu/fakti/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|26||bez}} |archive-date={{dat|2017|05|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170501174853/http://railbaltica.info/par-projektu/fakti/ }}&lt;/ref&gt;
Pēc Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas atsākās tiešā dzelzceļa satiksme starp Lietuvu un Poliju ar pārsēšanos Šestoku stacijā, kas tika pārtraukta nepietiekamā pasažieru skaita dēļ. Pašlaik notiek dzelzceļa līnijas [[Rail Baltica]] izveide maršrutā Tallina-Rīga-Kauņa-[[Varšava]].
Par pirmo šī projekta fāzi uzskata normālplatuma sliežu atjaunošanu posmā no [[Šeštoki]]em līdz Kauņai (''Rail Baltica I''). 2016. gada jūnijā pa tām sāka kursēt bezpārsēšanās vilciens Kauņa-[[Bjalistoka]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Lithuanian, Polish railways to launch Kaunas-Bialystok passenger route in June|publisher=The Baltic Course |url= http://www.baltic-course.com/eng/good_for_business/?doc=121482 |date=31 May 2016}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Rail Baltica]]

[[Kategorija:Dzelzceļš]]
[[Kategorija:Dzelzceļš Vācijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļš Krievijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļš Latvijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļš Lietuvā]]</text>
      <sha1>fuukt3jjx3hgogvpw00unwkvt1e0r47</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530732</id>
      <parentid>4530730</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T18:21:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Pēcvēsture */</comment>
      <origin>4530732</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12248" sha1="j7nl5u6vws8wgz6cmefii3b4kogzl8k" xml:space="preserve">{{Cita nozīme|ekpresvilcienu|2024. gada dokumentālo filmu|Nord Express (filma)}}[[Attēls:Nord-Express guļamvagons.jpg|thumb|300px|Nord-Express guļamvagons pirms Otrā pasaules kara]]
[[Attēls:Plakats Nord Express 1927.jpg|thumb|200px|''Art deko'' stila plakāts dzelzceļa satiksmei starp Parīzi/Londonu un Rīgu (1927)]]
{{nosaukums slīprakstā}}
'''''Nord-Express''''' (&quot;Ziemeļu ekspresis&quot;) bija starptautisks ekpresvilciens, kas savienoja [[Parīze|Parīzi]]/[[Londona|Londonu]] ar [[Berlīne|Berlīni]] un tālāk ar [[Sanktpēterburga|Pēterburgu]]/[[Rīga|Rīgu]] (1896-1914), pēc Pirmā pasaules kara ar Rīgu/[[Varšava|Varšavu]] (1921-1939), bet pēc Otrā pasaules kara tas kursēja uz [[Kopenhāgena|Kopenhāgenu]] (1946-2007).

== Priekšvēsture ==
1861. gadā tika atklāta [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils]], kas [[Daugavpils|Daugavpilī]] savienojās ar 1860. gadā izbūvēto [[dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līniju Pēterburga—Daugavpils]], ko 1862. gadā caur [[Viļņa|Viļņu]] pagarināja līdz [[Varšava]]i un savienoja ar [[normālplatuma dzelzceļš|Eiropas (normālā) platuma dzelzceļa līniju]] Varšava—Vīne. Dzelzceļa atzars [[Lentvare]]-[[Kauņa]]-[[Karaļauči|Kēnigsberga]] to savienoja ar [[Berlīne|Berlīni]].

== Vēsture ==
1896. gadā starptautiskā akciju sabiedrība ''Compagnie Internationale des Wagons-Lits'' uzsāka ekspresvilciena ''Nord-Express'' kustību maršrutā Parīze—Berlīne—Kēnigsberga—Daugavpils—Pēterburga ar īpašu Rīgas vagonu, ko atkabināja [[Daugavpils (stacija)|Daugavpils stacijā]]. Vilciens kursēja divas reizes nedēļā ar pārsēšanos [[Virbale]]s stacijā uz Vācijas un Krievijas Impēriju robežas, kopējais brauciens no Parīzes līdz Pēterburgai ilga 52 stundas (vairāk kā divas diennaktis).&lt;ref&gt;Reichs-Kursbuch 1905, Nachdruck bei Ritzau Verlag Zeit und Eisenbahn, 2005&lt;/ref&gt;

Pirmā pasaules kara laikā [[Oberosts|Vācijas okupācijas iestādes]] uzbūvēja [[dzelzceļa līnija Jelgava—Šauļi—Tilzīte|dzelzceļa līniju Jelgava—Šauļi—Tilzīte]] ar [[normālplatuma dzelzceļš|Eiropas standarta sliežu platumu]]. Pēc kara beigām un neilgi pirms [[Rīgas miera līgums|Rīgas miera līguma]] parakstīšanas 1921. gada 15. februārī atjaunoja tiešo dzelzceļa satiksmi starp Rīgu un Virbaļiem, bet tā paša gada 19. augustā pagarināja bezpārsēšanās vagonu kursēšanu līdz [[Parīze]]i un [[Ostende]]i, iekļaujot Rīgu kā galapunktu jaunajā ''Nord-Express'' maršrutā.
1923. gadā Rīgas-Berlīnes vilcienā sāka iekļaut arī Latvijas dzelzceļu, Lietuvas dzelzceļu un Vācijas dzelzceļu vagonus, jo šie pārvadājumi izrādījās ļoti pieprasīti.

1925. gadā pēc Latvijas dzelzceļu pasūtījuma [[Rīgas vagonbūves rūpnīca|Rīgas rūpnīca &quot;Fēnikss&quot;]] uzsāka ražot guļamvagonus.
Vilciens, kurš no Latvijas kursēja pirms Otrā pasaules kara maršrutā Rīga—Jelgava—Kēnigsberga—Berlīne, sasniedza galamērķi 15 stundās un 19 minūtēs, atceļā pavadot pat mazāk — 14 stundas un 43 minūtes, un kļuva par ērtāko un ātrāko transporta līdzekli. Latvijā tā vidējais komerciālais kustības ātrums bija 77,1 km/h, Lietuvā — 79,2 km/h, bet Vācijā — 80,4 km/h.

1934. gadā uzsāka kursēt vagons Ostende-Berlīne-[[Vroclava|Breslava]]-[[Krakova]]-[[Ļviva]]-[[Bukareste]].

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un [[Baltijas valstu okupācija|Baltijas valstu okupācijas]] dēļ vilciena kustība pārtrūka. Pēc kara beigām padomju okupācijas varas dzelzceļu pārvalde pārbūvēja visas Baltijas valstu standarta (normālplatuma) sliedes uz [[Platsliežu dzelzceļš|Krievijas platuma platsliežu ceļiem]]. Sākoties [[Dzelzs priekškars|dzelzs priekškara]] ērai, vilcienu 1951. gadā pārveidoja par standarta klases nakts maršrutu Parīze–[[Hamburga]]–[[Kopenhāgena]] ar atzariem uz [[Stokholma|Stokholmu]] un [[Oslo]], Vācijas pārvadātāja ''Deutsche Bahn'' (DB) ''D-Zug'' līnijas ietvaros. Pakāpeniski maršruts zaudēja popularitāti konkurencē ar lidojumiem un autotransportu. 1997. gadā posmā [[Āhene]]–Kopenhāgena ieviesa ''DB Nachtzug AG'' divstāvu vilcienus. 

2007. gada 9. decembrī ''Nord Express'' maršruts oficiāli beidza pastāvēt, kad to pārveidoja par DB ''CityNightLine'' pakalpojuma maršrutu CNL 40347/40348 &quot;''Borealis''&quot; ar sākumpunktu [[Amsterdama|Amsterdamā]]. 2016. gadā DB slēdza visus nakts vilcienu maršrutus.
&lt;gallery&gt;
Narvskaia chast SPb 000000009 1 m.jpg|Varšavas stacija Pēterburgā ap 1900. gadu.
Kārsavas dzelzceļa stacija Krievijas impērijas laikā.jpg|Kārsavas stacija.
St. Petersburg-Warsaw railway station in Daugavpils (1).jpg|Daugavpils dzelzceļa stacija.
Vilnius-train-station-1915-postcard.JPG|Viļņas dzelzceļa stacija ap 1915. gadu.
Stancija Veržbolovo1900.png|Robežstacija Virbale (Veržbolova).
ID003603 B037 Ostbahnhof.jpg|Kēnigsbergas dzelzceļa stacija.
Bundesarchiv Bild 102-01339, Berlin, Schlesischer Bahnhof, Speisewagen.jpg|Nord-Express restorāna vagons Berlīnes Silēzijas stacijā (1926)
Berlin Bahnhof Friedrichstrasse Schluetersteg 1900.jpg|Berlīnes Frīdriha ielas stacija.
Bahnhof Zoo - 1898.jpg|Berlīnes Zoodārza stacija.
Ernst-August-Platz Hannover Germany 1900.jpg|Hanoveres dzelzceļa stacija.
Kölner Hauptbahnhof um 1900.jpg|Ķelnes dzelzceļa stacija.
Gare Guillemins 1905.jpg|Ljēžas dzelzceļa stacija.
BF 218 - PARIS -Gare du Nord.jpg|Parīzes Ziemeļu stacija.
&lt;/gallery&gt;

=== Kustības saraksts (1914)&lt;ref&gt;Международное общество спальных вагонов и европейских скорых поездов Путеводитель / Под ред. Н.Н. Лендера (Путника). — СПб.: тип. т-ва А.С. Суворова - &quot;Новое время&quot;, 1914. — 312 с.&lt;/ref&gt; ===
[[Attēls:Nord Express Interwar period.svg|thumb|300px|Ekspresvilciena ''Nord-Express'' maršruti 1925. — 1997. gadā]]  
{| class=&quot;wikitable&quot;
!  
! atiet
! valsts
! stacija
! km ([[verstis]])
! atiet
! 
|-
| || 20:00 &lt;br&gt;(trešdien un &lt;br&gt;sestdien)|| Krievijas Impērija || [[Sanktpēterburga|Pēterburga]]&lt;br&gt;(Varšavas stacija) || 0 || 10:30 pienāk &lt;br&gt;(pirmdien un piektdien)
 || 
|-
||| 20:44 || Krievijas Impērija || [[Gatčina]] || 45&lt;br&gt;(42)|| 09:50 || 
|-
| || 22:02 || Krievijas Impērija || [[Luga]] || 140 (129) || 08:34 || 
|-
||| 00:09 || Krievijas Impērija || [[Pleskava]] || 273 (257) || 06:21 || 
|-
| || 02:14 || Krievijas Impērija || [[Kārsava]] || 393 (376) || 04:00 || 
|-
|piekabina &lt;br&gt;[[Rīga]]s vagonu || 04:19 || Krievijas Impērija || [[Daugavpils]] || 519 (497) || 01:49 || atkabina [[Rīga]]s vagonu 
|-
| || 07:03 || Krievijas Impērija || [[Viļņa]] || 704 (658)|| 22:58 || 
|-
| || 08:53 || Krievijas Impērija || [[Kauņa]] || 789 (755)|| 21:12 || 
|-
|pārsēšanās un muita || 11:20 || Krievijas Impērija || [[Virbale]] || 875 (837)|| 19:46 (+1 stunda) &lt;br&gt; ||muita un pārsēšanās
|-
|muita || 11:00 &lt;br&gt;(-1 stunda) || Vācijas Impērija || Eitkūni (''Eydtkuhnen'') || 877 || 17:55 || 
|-
| || 11:55 || Vācijas Impērija || [[Čerņahovska|Insterburga]] || 937 || - || 
|-
| || 13:23 || Vācijas Impērija || [[Karaļauči|Kēnigsberga]] || 964 || 15:56 || 
|-
| || 15:04 || Vācijas Impērija || [[Elblonga|Elbinga]] || 1081 || 14:23 || 
|-
| || 15:55 || Vācijas Impērija || [[Tčeva|Diršava]] (''Dirschau'') || 1110 || 13:46 || 
|-
| || 17:37 || Vācijas Impērija || [[Konica (Vācija)|Konica]] (''Conitz'') || 1206 || - || 
|-
| || 18:53 || Vācijas Impērija || [[Pila (Polija)|Šneidemīle]] (''Schneidemühl'') || 1290 || 11:24 || 
|-
| || 20:41 || Vācijas Impērija || [[Gožova Velkopolska|Landsberga]] || 1407 || - || 
|-
|sestdienās piekabina &lt;br&gt;[[Maskava]]s sastāvu || 22:45 || Vācijas Impērija || [[Berlīne]]&lt;br&gt;Silēzijas stacija || 1535 || 07:58 ||otrdienās &lt;br&gt;tālāk uz &lt;br&gt;Varšavu un Maskavu  
|-
| || 22:58 || Vācijas Impērija || [[Berlīne]]&lt;br&gt;Frīdriha iela || 1539 || 07:32 || 
|-
| || 23:10 || Vācijas Impērija || [[Berlīne]]&lt;br&gt;[[Berlīnes Zooloģiskais dārzs|Zooloģiskais dārzs]] || 1544 || 07:20 || 
|-
| || 00:53 || Vācijas Impērija || [[Štendāle]] (''Stendal'')  || 1639 || 05:50 || 
|-
| || 03:07 || Vācijas Impērija || [[Hannovere]] || 1793 || 03:57 || 
|-
| || 04:41 || Vācijas Impērija || [[Bīlefelde]] || 1902 || 02:20 || 
|-
| || 06:07 || Vācijas Impērija || [[Dortmunde]] || 2000 || 00:57 || 
|-
| || 06:41 || Vācijas Impērija || [[Esene]] || 2033 || 00:19 || 
|-
| || 07:04 || Vācijas Impērija || [[Dīsburga]] || 2056 || 23:56 || 
|-
| || 07:27 || Vācijas Impērija || [[Diseldorfa]] || 2071 || 23:35 || 
|-
| || 08:07 || Vācijas Impērija || [[Ķelne]] || 2119 || 22:58 || 
|-
| || 08:48 || Vācijas Impērija || Dīrene (''Düren'') || 2158 || 21:10 || 
|-
| || 09:23 || Vācijas Impērija || [[Āhene]] || 2189 || 21:39 || 
|-
| || 08:53 &lt;br&gt;(-1 stunda) || Vācijas Impērija || Herbeštāle (''Herbesthal'') || 2219 || 21:18 (+1 stunda) || 
|-
| || 09:05 || Beļģija || Velkenreda (''Welkenraedt'') || 2221 || - || 
|-
| || 09:23 || Beļģija || Vervjē (''Verviers'') || 2234 || 19:49 || 
|-
| 10:07&lt;br&gt;Londonas vagoni 
 || 10:15 || Beļģija || [[Ljēža]] || 2259 || 19:13 ||piekabina Londonas vagonus 
|-
| ↓ || 10:49 || Beļģija || Juī (''Huy'') || 2288 || 18:18 || ↑ 
|-
| ↓ || 11:21 || Beļģija || [[Namīra]] (''Namur'') || 2319 || 17:49 || ↑ 
|-
| ↓ || 12:06 || Beļģija || [[Šarlruā]] || 2356 || 17:10 || ↑ 
|-
| ↓ || 12:35 || Beļģija || Erkelina (''Erquelinnes'') || 2385 || 16:41 (muita) || ↑ 
|-
| ↓ || 13:02 || Francija || Žemona (''Jeumont'', robežkontrole) || 2387 || 16:21 || ↑ 
|-
| ↓ || 14:08 || Francija || [[Senkantēna]] || 2472 || 15:22 || ↑
|-
| ↓ || 16:00 &lt;br&gt;(pienāk) || Francija || [[Parīze]]&lt;br&gt;(Ziemeļu stacija) || 2624 || 13:45 || ↑ 
|-
| 11:37 || - || Beļģija || [[Brisele]]&lt;br&gt;(Ziemeļu stacija) || 2359 || - || 17:22
|-
| 12:25 || - || Beļģija || [[Gente]] || 2415 || - || 16:21 
|-
| 15:30 &lt;br&gt;(prāmis) || - || Beļģija || [[Ostende]] || 2477 || - || 15:32
|-
| 19:55 || - || Apvienotā Karaliste || [[Duvra]] || || - || 10:40 &lt;br&gt;(prāmis) 
|-
| 23:03 || - || Apvienotā Karaliste || [[Londona]] &lt;br&gt;(Čeringkrosas stacija) || || - || 09:00 
|}

== Pēcvēsture ==
Tiešo bezpārsēšanās starptautisko satiksmi šajā maršrutā ar PSRS vilcieniem atjaunoja 1970. gados, kad PSRS un Polijas robežstacijā [[Kuzņica|Kuzņicā]] izveidoja vagonu ratiņu maiņas punktu, jo PSRS sliežu platums (1520 mm) atšķīrās no Eiropā pieņemtā sliežu normālplatuma (1435 mm). 
No Rīgas kursēja bezpārsēšanās vagoni maršrutos Rīga-Jelgava-Viļņa-Varšava-Berlīne (ceļā bija jāpavada 31 stunda 15 minūtes), Rīga-Varšava, Tallina-Varšava. Caur Rēzekni un Daugavpili kursēja Ļeņingradas-Varšavas un Ļeņingradas-Berlīnes vilcieni.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://railbaltica.info/par-projektu/fakti/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|26||bez}} |archive-date={{dat|2017|05|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170501174853/http://railbaltica.info/par-projektu/fakti/ }}&lt;/ref&gt;
Pēc Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas atsākās tiešā dzelzceļa satiksme starp Lietuvu un Poliju ar pārsēšanos Šestoku stacijā, kas tika pārtraukta nepietiekamā pasažieru skaita dēļ. Pašlaik notiek dzelzceļa līnijas [[Rail Baltica]] izveide maršrutā Tallina-Rīga-Kauņa-[[Varšava]].
Par pirmo šī projekta fāzi uzskata normālplatuma sliežu atjaunošanu posmā no [[Šeštoki]]em līdz Kauņai (''Rail Baltica I''). 2016. gada jūnijā pa tām sāka kursēt bezpārsēšanās vilciens Kauņa-[[Bjalistoka]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Lithuanian, Polish railways to launch Kaunas-Bialystok passenger route in June|publisher=The Baltic Course |url= http://www.baltic-course.com/eng/good_for_business/?doc=121482 |date=31 May 2016}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Rail Baltica]]

[[Kategorija:Dzelzceļš]]
[[Kategorija:Dzelzceļš Vācijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļš Krievijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļš Latvijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļš Lietuvā]]</text>
      <sha1>j7nl5u6vws8wgz6cmefii3b4kogzl8k</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530734</id>
      <parentid>4530732</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T18:23:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Pēcvēsture */</comment>
      <origin>4530734</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12241" sha1="7z18l6k44litt5f2c19oi4vl2y3t936" xml:space="preserve">{{Cita nozīme|ekpresvilcienu|2024. gada dokumentālo filmu|Nord Express (filma)}}[[Attēls:Nord-Express guļamvagons.jpg|thumb|300px|Nord-Express guļamvagons pirms Otrā pasaules kara]]
[[Attēls:Plakats Nord Express 1927.jpg|thumb|200px|''Art deko'' stila plakāts dzelzceļa satiksmei starp Parīzi/Londonu un Rīgu (1927)]]
{{nosaukums slīprakstā}}
'''''Nord-Express''''' (&quot;Ziemeļu ekspresis&quot;) bija starptautisks ekpresvilciens, kas savienoja [[Parīze|Parīzi]]/[[Londona|Londonu]] ar [[Berlīne|Berlīni]] un tālāk ar [[Sanktpēterburga|Pēterburgu]]/[[Rīga|Rīgu]] (1896-1914), pēc Pirmā pasaules kara ar Rīgu/[[Varšava|Varšavu]] (1921-1939), bet pēc Otrā pasaules kara tas kursēja uz [[Kopenhāgena|Kopenhāgenu]] (1946-2007).

== Priekšvēsture ==
1861. gadā tika atklāta [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils]], kas [[Daugavpils|Daugavpilī]] savienojās ar 1860. gadā izbūvēto [[dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līniju Pēterburga—Daugavpils]], ko 1862. gadā caur [[Viļņa|Viļņu]] pagarināja līdz [[Varšava]]i un savienoja ar [[normālplatuma dzelzceļš|Eiropas (normālā) platuma dzelzceļa līniju]] Varšava—Vīne. Dzelzceļa atzars [[Lentvare]]-[[Kauņa]]-[[Karaļauči|Kēnigsberga]] to savienoja ar [[Berlīne|Berlīni]].

== Vēsture ==
1896. gadā starptautiskā akciju sabiedrība ''Compagnie Internationale des Wagons-Lits'' uzsāka ekspresvilciena ''Nord-Express'' kustību maršrutā Parīze—Berlīne—Kēnigsberga—Daugavpils—Pēterburga ar īpašu Rīgas vagonu, ko atkabināja [[Daugavpils (stacija)|Daugavpils stacijā]]. Vilciens kursēja divas reizes nedēļā ar pārsēšanos [[Virbale]]s stacijā uz Vācijas un Krievijas Impēriju robežas, kopējais brauciens no Parīzes līdz Pēterburgai ilga 52 stundas (vairāk kā divas diennaktis).&lt;ref&gt;Reichs-Kursbuch 1905, Nachdruck bei Ritzau Verlag Zeit und Eisenbahn, 2005&lt;/ref&gt;

Pirmā pasaules kara laikā [[Oberosts|Vācijas okupācijas iestādes]] uzbūvēja [[dzelzceļa līnija Jelgava—Šauļi—Tilzīte|dzelzceļa līniju Jelgava—Šauļi—Tilzīte]] ar [[normālplatuma dzelzceļš|Eiropas standarta sliežu platumu]]. Pēc kara beigām un neilgi pirms [[Rīgas miera līgums|Rīgas miera līguma]] parakstīšanas 1921. gada 15. februārī atjaunoja tiešo dzelzceļa satiksmi starp Rīgu un Virbaļiem, bet tā paša gada 19. augustā pagarināja bezpārsēšanās vagonu kursēšanu līdz [[Parīze]]i un [[Ostende]]i, iekļaujot Rīgu kā galapunktu jaunajā ''Nord-Express'' maršrutā.
1923. gadā Rīgas-Berlīnes vilcienā sāka iekļaut arī Latvijas dzelzceļu, Lietuvas dzelzceļu un Vācijas dzelzceļu vagonus, jo šie pārvadājumi izrādījās ļoti pieprasīti.

1925. gadā pēc Latvijas dzelzceļu pasūtījuma [[Rīgas vagonbūves rūpnīca|Rīgas rūpnīca &quot;Fēnikss&quot;]] uzsāka ražot guļamvagonus.
Vilciens, kurš no Latvijas kursēja pirms Otrā pasaules kara maršrutā Rīga—Jelgava—Kēnigsberga—Berlīne, sasniedza galamērķi 15 stundās un 19 minūtēs, atceļā pavadot pat mazāk — 14 stundas un 43 minūtes, un kļuva par ērtāko un ātrāko transporta līdzekli. Latvijā tā vidējais komerciālais kustības ātrums bija 77,1 km/h, Lietuvā — 79,2 km/h, bet Vācijā — 80,4 km/h.

1934. gadā uzsāka kursēt vagons Ostende-Berlīne-[[Vroclava|Breslava]]-[[Krakova]]-[[Ļviva]]-[[Bukareste]].

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un [[Baltijas valstu okupācija|Baltijas valstu okupācijas]] dēļ vilciena kustība pārtrūka. Pēc kara beigām padomju okupācijas varas dzelzceļu pārvalde pārbūvēja visas Baltijas valstu standarta (normālplatuma) sliedes uz [[Platsliežu dzelzceļš|Krievijas platuma platsliežu ceļiem]]. Sākoties [[Dzelzs priekškars|dzelzs priekškara]] ērai, vilcienu 1951. gadā pārveidoja par standarta klases nakts maršrutu Parīze–[[Hamburga]]–[[Kopenhāgena]] ar atzariem uz [[Stokholma|Stokholmu]] un [[Oslo]], Vācijas pārvadātāja ''Deutsche Bahn'' (DB) ''D-Zug'' līnijas ietvaros. Pakāpeniski maršruts zaudēja popularitāti konkurencē ar lidojumiem un autotransportu. 1997. gadā posmā [[Āhene]]–Kopenhāgena ieviesa ''DB Nachtzug AG'' divstāvu vilcienus. 

2007. gada 9. decembrī ''Nord Express'' maršruts oficiāli beidza pastāvēt, kad to pārveidoja par DB ''CityNightLine'' pakalpojuma maršrutu CNL 40347/40348 &quot;''Borealis''&quot; ar sākumpunktu [[Amsterdama|Amsterdamā]]. 2016. gadā DB slēdza visus nakts vilcienu maršrutus.
&lt;gallery&gt;
Narvskaia chast SPb 000000009 1 m.jpg|Varšavas stacija Pēterburgā ap 1900. gadu.
Kārsavas dzelzceļa stacija Krievijas impērijas laikā.jpg|Kārsavas stacija.
St. Petersburg-Warsaw railway station in Daugavpils (1).jpg|Daugavpils dzelzceļa stacija.
Vilnius-train-station-1915-postcard.JPG|Viļņas dzelzceļa stacija ap 1915. gadu.
Stancija Veržbolovo1900.png|Robežstacija Virbale (Veržbolova).
ID003603 B037 Ostbahnhof.jpg|Kēnigsbergas dzelzceļa stacija.
Bundesarchiv Bild 102-01339, Berlin, Schlesischer Bahnhof, Speisewagen.jpg|Nord-Express restorāna vagons Berlīnes Silēzijas stacijā (1926)
Berlin Bahnhof Friedrichstrasse Schluetersteg 1900.jpg|Berlīnes Frīdriha ielas stacija.
Bahnhof Zoo - 1898.jpg|Berlīnes Zoodārza stacija.
Ernst-August-Platz Hannover Germany 1900.jpg|Hanoveres dzelzceļa stacija.
Kölner Hauptbahnhof um 1900.jpg|Ķelnes dzelzceļa stacija.
Gare Guillemins 1905.jpg|Ljēžas dzelzceļa stacija.
BF 218 - PARIS -Gare du Nord.jpg|Parīzes Ziemeļu stacija.
&lt;/gallery&gt;

=== Kustības saraksts (1914)&lt;ref&gt;Международное общество спальных вагонов и европейских скорых поездов Путеводитель / Под ред. Н.Н. Лендера (Путника). — СПб.: тип. т-ва А.С. Суворова - &quot;Новое время&quot;, 1914. — 312 с.&lt;/ref&gt; ===
[[Attēls:Nord Express Interwar period.svg|thumb|300px|Ekspresvilciena ''Nord-Express'' maršruti 1925. — 1997. gadā]]  
{| class=&quot;wikitable&quot;
!  
! atiet
! valsts
! stacija
! km ([[verstis]])
! atiet
! 
|-
| || 20:00 &lt;br&gt;(trešdien un &lt;br&gt;sestdien)|| Krievijas Impērija || [[Sanktpēterburga|Pēterburga]]&lt;br&gt;(Varšavas stacija) || 0 || 10:30 pienāk &lt;br&gt;(pirmdien un piektdien)
 || 
|-
||| 20:44 || Krievijas Impērija || [[Gatčina]] || 45&lt;br&gt;(42)|| 09:50 || 
|-
| || 22:02 || Krievijas Impērija || [[Luga]] || 140 (129) || 08:34 || 
|-
||| 00:09 || Krievijas Impērija || [[Pleskava]] || 273 (257) || 06:21 || 
|-
| || 02:14 || Krievijas Impērija || [[Kārsava]] || 393 (376) || 04:00 || 
|-
|piekabina &lt;br&gt;[[Rīga]]s vagonu || 04:19 || Krievijas Impērija || [[Daugavpils]] || 519 (497) || 01:49 || atkabina [[Rīga]]s vagonu 
|-
| || 07:03 || Krievijas Impērija || [[Viļņa]] || 704 (658)|| 22:58 || 
|-
| || 08:53 || Krievijas Impērija || [[Kauņa]] || 789 (755)|| 21:12 || 
|-
|pārsēšanās un muita || 11:20 || Krievijas Impērija || [[Virbale]] || 875 (837)|| 19:46 (+1 stunda) &lt;br&gt; ||muita un pārsēšanās
|-
|muita || 11:00 &lt;br&gt;(-1 stunda) || Vācijas Impērija || Eitkūni (''Eydtkuhnen'') || 877 || 17:55 || 
|-
| || 11:55 || Vācijas Impērija || [[Čerņahovska|Insterburga]] || 937 || - || 
|-
| || 13:23 || Vācijas Impērija || [[Karaļauči|Kēnigsberga]] || 964 || 15:56 || 
|-
| || 15:04 || Vācijas Impērija || [[Elblonga|Elbinga]] || 1081 || 14:23 || 
|-
| || 15:55 || Vācijas Impērija || [[Tčeva|Diršava]] (''Dirschau'') || 1110 || 13:46 || 
|-
| || 17:37 || Vācijas Impērija || [[Konica (Vācija)|Konica]] (''Conitz'') || 1206 || - || 
|-
| || 18:53 || Vācijas Impērija || [[Pila (Polija)|Šneidemīle]] (''Schneidemühl'') || 1290 || 11:24 || 
|-
| || 20:41 || Vācijas Impērija || [[Gožova Velkopolska|Landsberga]] || 1407 || - || 
|-
|sestdienās piekabina &lt;br&gt;[[Maskava]]s sastāvu || 22:45 || Vācijas Impērija || [[Berlīne]]&lt;br&gt;Silēzijas stacija || 1535 || 07:58 ||otrdienās &lt;br&gt;tālāk uz &lt;br&gt;Varšavu un Maskavu  
|-
| || 22:58 || Vācijas Impērija || [[Berlīne]]&lt;br&gt;Frīdriha iela || 1539 || 07:32 || 
|-
| || 23:10 || Vācijas Impērija || [[Berlīne]]&lt;br&gt;[[Berlīnes Zooloģiskais dārzs|Zooloģiskais dārzs]] || 1544 || 07:20 || 
|-
| || 00:53 || Vācijas Impērija || [[Štendāle]] (''Stendal'')  || 1639 || 05:50 || 
|-
| || 03:07 || Vācijas Impērija || [[Hannovere]] || 1793 || 03:57 || 
|-
| || 04:41 || Vācijas Impērija || [[Bīlefelde]] || 1902 || 02:20 || 
|-
| || 06:07 || Vācijas Impērija || [[Dortmunde]] || 2000 || 00:57 || 
|-
| || 06:41 || Vācijas Impērija || [[Esene]] || 2033 || 00:19 || 
|-
| || 07:04 || Vācijas Impērija || [[Dīsburga]] || 2056 || 23:56 || 
|-
| || 07:27 || Vācijas Impērija || [[Diseldorfa]] || 2071 || 23:35 || 
|-
| || 08:07 || Vācijas Impērija || [[Ķelne]] || 2119 || 22:58 || 
|-
| || 08:48 || Vācijas Impērija || Dīrene (''Düren'') || 2158 || 21:10 || 
|-
| || 09:23 || Vācijas Impērija || [[Āhene]] || 2189 || 21:39 || 
|-
| || 08:53 &lt;br&gt;(-1 stunda) || Vācijas Impērija || Herbeštāle (''Herbesthal'') || 2219 || 21:18 (+1 stunda) || 
|-
| || 09:05 || Beļģija || Velkenreda (''Welkenraedt'') || 2221 || - || 
|-
| || 09:23 || Beļģija || Vervjē (''Verviers'') || 2234 || 19:49 || 
|-
| 10:07&lt;br&gt;Londonas vagoni 
 || 10:15 || Beļģija || [[Ljēža]] || 2259 || 19:13 ||piekabina Londonas vagonus 
|-
| ↓ || 10:49 || Beļģija || Juī (''Huy'') || 2288 || 18:18 || ↑ 
|-
| ↓ || 11:21 || Beļģija || [[Namīra]] (''Namur'') || 2319 || 17:49 || ↑ 
|-
| ↓ || 12:06 || Beļģija || [[Šarlruā]] || 2356 || 17:10 || ↑ 
|-
| ↓ || 12:35 || Beļģija || Erkelina (''Erquelinnes'') || 2385 || 16:41 (muita) || ↑ 
|-
| ↓ || 13:02 || Francija || Žemona (''Jeumont'', robežkontrole) || 2387 || 16:21 || ↑ 
|-
| ↓ || 14:08 || Francija || [[Senkantēna]] || 2472 || 15:22 || ↑
|-
| ↓ || 16:00 &lt;br&gt;(pienāk) || Francija || [[Parīze]]&lt;br&gt;(Ziemeļu stacija) || 2624 || 13:45 || ↑ 
|-
| 11:37 || - || Beļģija || [[Brisele]]&lt;br&gt;(Ziemeļu stacija) || 2359 || - || 17:22
|-
| 12:25 || - || Beļģija || [[Gente]] || 2415 || - || 16:21 
|-
| 15:30 &lt;br&gt;(prāmis) || - || Beļģija || [[Ostende]] || 2477 || - || 15:32
|-
| 19:55 || - || Apvienotā Karaliste || [[Duvra]] || || - || 10:40 &lt;br&gt;(prāmis) 
|-
| 23:03 || - || Apvienotā Karaliste || [[Londona]] &lt;br&gt;(Čeringkrosas stacija) || || - || 09:00 
|}

== Pēcvēsture ==
Tiešo bezpārsēšanās starptautisko satiksmi šajā maršrutā ar PSRS vilcieniem atjaunoja 1970. gados, kad PSRS un Polijas robežstacijā [[Kuzņica|Kuzņicā]] izveidoja vagonu ratiņu maiņas punktu, jo PSRS sliežu platums (1520 mm) atšķīrās no Eiropā pieņemtā sliežu normālplatuma (1435 mm). 
No Rīgas kursēja bezpārsēšanās vagoni maršrutos Rīga-Jelgava-Viļņa-Varšava-Berlīne (ceļā bija jāpavada 31 stunda 15 minūtes), Rīga-Varšava, Tallina-Varšava. Caur Rēzekni un Daugavpili kursēja Ļeņingradas-Varšavas un Ļeņingradas-Berlīnes vilcieni.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://railbaltica.info/par-projektu/fakti/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|26||bez}} |archive-date={{dat|2017|05|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170501174853/http://railbaltica.info/par-projektu/fakti/ }}&lt;/ref&gt;
Pēc Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas atsākās tiešā dzelzceļa satiksme starp Lietuvu un Poliju ar pārsēšanos Šestoku stacijā, ko pārtrauca nepietiekamā pasažieru skaita dēļ. Pašlaik notiek dzelzceļa līnijas [[Rail Baltica]] izveide maršrutā Tallina-Rīga-Kauņa-[[Varšava]].
Par pirmo šī projekta fāzi uzskata normālplatuma sliežu atjaunošanu posmā no [[Šeštoki]]em līdz Kauņai (''Rail Baltica I''). 2016. gada jūnijā pa tām sāka kursēt bezpārsēšanās vilciens Kauņa-[[Bjalistoka]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Lithuanian, Polish railways to launch Kaunas-Bialystok passenger route in June|publisher=The Baltic Course |url= http://www.baltic-course.com/eng/good_for_business/?doc=121482 |date=31 May 2016}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Rail Baltica]]

[[Kategorija:Dzelzceļš]]
[[Kategorija:Dzelzceļš Vācijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļš Krievijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļš Latvijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļš Lietuvā]]</text>
      <sha1>7z18l6k44litt5f2c19oi4vl2y3t936</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rīdzenes sarunas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>353713</id>
    <revision>
      <id>4530743</id>
      <parentid>3761266</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T18:51:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-49215-95</username>
        <id>150183</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sarunu saturs */ Pieliku sarunu galvenos tematus</comment>
      <origin>4530743</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9935" sha1="azqq90pydi3ir2qvk6voew2x5g96ppi" xml:space="preserve">{{Vairāki attēli
| footer    = Galvenie sarunu dalībnieki — [[Aivars Lembergs]], [[Andris Šķēle]], [[Ainārs Šlesers]]
| image1    = Aivars Lembergs 2012.jpg
| alt1      = Aivars Lembergs
| width1    = 114
| image2    = Andris Šķēle, 10. Saeimas portrets.jpg
| alt2      = Andris Šķēle
| width2    = 100
| image3    = Flickr - Saeima - 10.Saeimas deputāts Ainārs Šlesers.jpg
| alt3      = Ainārs Šlesers
| width3    = 100
}}
'''Rīdzenes sarunas''' ir viesnīcā „[[Rīdzene (viesnīca)|Rīdzene]]” notikušās [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja]] (KNAB) noklausītās un 2017. gada jūnijā žurnāla ''[[Ir (žurnāls)|Ir]]'' publiskotās sarunas starp tā saucamajiem [[oligarhs|oligarhiem]] — [[Aivars Lembergs|Aivaru Lembergu]], [[Andris Šķēle|Andri Šķēli]], [[Ainārs Šlesers|Aināru Šleseru]] — un citiem ietekmīgiem [[Latvija]]s politiķiem un ierēdņiem — [[Jānis Dūklavs|Jāni Dūklavu]], [[Mārtiņš Bondars|Mārtiņu Bondaru]], [[Jānis Urbanovičs|Jāni Urbanoviču]], [[Andris Ameriks|Andri Ameriku]] u.c.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/criminal/kliegs-un-blaus-ka-tu-ar-politiku-taisiji-naudu-ir-publisko-ridzenes-sarunas.d?id=48955383|title=Kliegs un bļaus, ka tu ar politiku taisīji naudu – 'Ir' publisko 'Rīdzenes sarunas'|publisher=''[[Delfi (portāls)|Delfi]]''|accessdate={{dat|2017|6|25||bez}}|author=|language=}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://skaties.lv/zinas/latvija/politika/noklausitas-ridzenes-sarunas-turpina-atklat-ka-politiki-savulaik-aizkulises-bidijusi-lietas/|title=Noklausītās “Rīdzenes” sarunas turpina atklāt, kā politiķi savulaik aizkulisēs “bīdījuši” lietas|publisher=''[[Skaties.lv]]''|accessdate={{dat|2017|6|25||bez}}|author=|language=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170627125913/http://skaties.lv/zinas/latvija/politika/noklausitas-ridzenes-sarunas-turpina-atklat-ka-politiki-savulaik-aizkulises-bidijusi-lietas/|archivedate={{dat|2017|06|27||bez}}}}&lt;/ref&gt; Sarunas ierakstītas laikā no 2009. līdz 2011. gadam.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.irlv.lv/2017/6/21/lembergu-par-premjeru-blag|title=«Lembergu par premjeru, bļaģ»|publisher=''[[Ir (žurnāls)|Ir]]''|accessdate={{dat|2017|6|25||bez}}|author=|language=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170625082821/http://www.irlv.lv/2017/6/21/lembergu-par-premjeru-blag|archivedate={{dat|2017|06|25||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Sarunu saturs ==

Galvenie atklājumi

Ietekme uz medijiem: Sarunās tika apspriests plāns pakļaut un konsolidēt lielākos Latvijas medijus (piemēram, laikrakstus un TV kanālus), lai tos izmantotu savu politisko un biznesa mērķu sasniegšanai.

Valsts resursu izmantošana: Tika plānota valsts un pašvaldību uzņēmumu (piemēram, airBaltic, Lattelecom, Latvijas Dzelzceļš) finanšu un reklāmas līgumu izmantošana savas ietekmes un lojalitātes veidošanai.

Politiskās intrigas: Tika apspriesta valdības vājināšana, augstu valsts amatpersonu gāšana vai iecelšana amatos, kā arī ietekme uz valsts uzņēmumu vadītāju maiņu

== Sabiedrības reakcija ==
Partija „[[Progresīvie (partija)|Progresīvie]]” aicināja sabiedrību uz mītiņu 13. jūlijā plkst. 8.30 pretī Ģenerālprokuratūrai, kurā prasīja ģenerālprokurora [[Ēriks Kalnmeiers|Ērika Kalnmeiera]] atkāpšanos, bet „[[Jaunā konservatīvā partija]]” (JKP) plkst. 18.00 uz mītiņu pie [[Rīgas pils]], aicinot uz aktīvāku Valsts prezidenta [[Raimonds Vējonis|Raimonda Vējoņa]] darbību.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Kinca|first1=Aija|title=«Rīdzenes» sarunu» dēļ akcijās prasīs Kalnmeiera demisiju un aicinās Vējoni būt aktīvākam|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ridzenes-sarunu-del-akcijas-prasis-kalnmeiera-demisiju-un-aicinas-vejoni-but-aktivakam.a242201/|accessdate={{dat|2017|7|12||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|7|4||bez}}}}&lt;/ref&gt; Uz pirmo mītiņu ieradās nepilns simts cilvēku.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Mače|first1=Zane|title=Piketā prasa Kalnmeiera atkāpšanos un viņa vietā uzraksta simbolisku atlūgumu|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/piketa-prasa-kalnmeiera-atkapsanos-un-vina-vieta-uzraksta-simbolisku-atlugumu.a243149/|accessdate={{dat|2017|7|13||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|7|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Gailāne|first1=Gunita|title=Video: Kalnmeiera atkāpšanos 'Rīdzenes sarunu' dēļ piketā prasa aptuveni simts cilvēku|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/video-kalnmeiera-atkapsanos-ridzenes-sarunu-del-piketa-prasa-aptuveni-simts-cilveku.d?id=49041319|accessdate={{dat|2017|7|13||bez}}|work=[[Delfi (portāls)|Delfi.lv]]|date={{dat|2017|7|13||bez}}}}&lt;/ref&gt; Vakara mītiņā pulcējās vairāki simti cilvēku, izsvilpjot prezidentu.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Mača|first1=Zane|title=Tautas sapulcē par tiesiskumu izsvilpj prezidentu|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/piketetaji-pulcejas-pie-rigas-pils.a243230/|accessdate={{dat|2017|7|13||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|7|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Gailāne|first1=Gunita|title=Video: Kā pie Rīgas pils 'Rīdzenes sarunu' dēļ prasīja Vējonim būt dzirdīgākam|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/video-ka-pie-rigas-pils-ridzenes-sarunu-del-prasija-vejonim-but-dzirdigakam.d?id=49043995|accessdate={{dat|2017|7|13||bez}}|work=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|date={{dat|2017|7|13||bez}}}}&lt;/ref&gt; JKP organizētās tautas sapulces manifestu parakstīja ap 1200 dalībnieku.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=JKP tautas sapulces manifestu parakstījuši 1200, to iesniegs Valsts prezidentam|url=http://www.irlv.lv/2017/7/14/jkp-tautas-sapulces-manifestu-parakstijusi-1200-to-iesniegs-valsts-prezidentam|accessdate={{dat|2017|7|14||bez}}|work=[[irlv.lv]]|date={{dat|2017|7|14||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170717041844/http://www.irlv.lv/2017/7/14/jkp-tautas-sapulces-manifestu-parakstijusi-1200-to-iesniegs-valsts-prezidentam|archivedate={{dat|2017|07|17||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Biedrība „[[Sabiedrība par atklātību – Delna]]” publiskoja paziņojumu, kurā aicināja sarunās iesaistītos tā brīža ministrus — zemkopības ministru [[Jānis Dūklavs|Jāni Dūklavu]] un satiksmes ministru [[Uldis Augulis|Uldi Auguli]] atkāpties no amata.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=«Delna» aicina premjeru pieprasīt Dūklava un Auguļa demisiju|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/delna-aicina-premjeru-pieprasit-duklava-un-augula-demisiju.a242904/|accessdate={{dat|2017|7|12||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|7|11||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveide ===
Saeimā tika izveidota parlamentārās izmeklēšanas komisija, kuras sastāvā bija [[Andrejs Judins]] ([[Vienotība]]), [[Ritvars Jansons]] ([[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]]), [[Ainārs Mežulis]] ([[ZZS]]), [[Igors Pimenovs]] ([[Saskaņa]]), [[Mārtiņš Šics]] ([[Latvijas Reģionu apvienība]]), [[Inguna Sudraba]] ([[No sirds Latvijai]]).&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Barisa-Sermule|first1=Liene|title=Izvēlēti «oligarhu lietas» parlamentārās komisijas dalībnieki; par vadītāju vienprātības nav|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/izveleti-oligarhu-lietas-parlamentaras-komisijas-dalibnieki-par-vaditaju-vienpratibas-nav.a244508/|accessdate={{dat|2017|7|25||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|7|25||bez}}}}&lt;/ref&gt; Par komisijas vadītāju tika izvēlēta I. Sudraba,&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Klūga|first1=Māris|title=«Oligarhu sarunu» izmeklēšanas komisiju Saeimā vadīs Sudraba|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/oligarhu-sarunu-izmeklesanas-komisiju-saeima-vadis-sudraba.a244714/|accessdate={{dat|2017|8|2||bez}}|work=[[Latvijas Radio]]|date={{dat|2017|7|27||bez}}}}&lt;/ref&gt; kas izraisīja sabiedrības neapmierinātību, jo pati Sudraba bija minēta vairākos no publicētajiem ierakstiem.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Barisa-Sermule|first1=Liene|title=Prezidents aicina Saeimu izvērtēt Sudrabas atbilstību «oligarhu sarunu» komisijas vadītājas amatam|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/prezidents-aicina-saeimu-izvertet-sudrabas-atbilstibu-oligarhu-sarunu-komisijas-vaditajas-amatam.a244871/|accessdate={{dat|2017|8|2||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|7|28||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Barisa-Sermule|first1=Liene|title=NA rosinās atcelt Sudrabu no «oligarhu sarunu» izmeklēšanas komisijas vadītāja amata|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/na-rosinas-atcelt-sudrabu-no-oligarhu-sarunu-izmeklesanas-komisijas-vaditaja-amata.a244785/|accessdate={{dat|2017|8|2||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|7|28||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2018. gada janvārī komisija publicēja izmeklēšanas gala ziņojumu, kurš sabiedrībā un atsevišķiem komisijas locekļiem izraisīja neapmierinātību. Protestējot pret parlamentārās izmeklēšanas darba rezultātiem, komisijas izveides iniciators [[Andrejs Judins]] gala ziņojumam pievienoja savas atsevišķās domas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://titania.saeima.lv/LIVS12/saeimalivs_lmp.nsf/0/E8229D59C9FEB709C225821D0025523F?OpenDocument|title=Par atsevišķajām domām pie Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par valsts nozagšanas
pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr. 16870000911
galaziņojuma|last=Judins|first=Andrejs|access-date=01.09.2018|date=21.01.2018}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://izmeklekomisija.saeima.lv/ Parlamentārās izmeklēšanas komisijas mājaslapa]
* [https://web.archive.org/web/20170803080641/http://www.irlv.lv/ridzenessarunas/ Internetā publicētie žurnāla «ir» raksti par Rīdzenes sarunām]

{{Latvija-aizmetnis}}
{{Politika-aizmetnis}}

[[Kategorija:Latvijas politika]]
[[Kategorija:2017. gads Latvijā]]</text>
      <sha1>azqq90pydi3ir2qvk6voew2x5g96ppi</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530753</id>
      <parentid>4530743</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T19:04:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sarunu saturs */</comment>
      <origin>4530753</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9977" sha1="dhvxd8r7v0h8m02qqjtpm325m1zkngr" xml:space="preserve">{{Vairāki attēli
| footer    = Galvenie sarunu dalībnieki — [[Aivars Lembergs]], [[Andris Šķēle]], [[Ainārs Šlesers]]
| image1    = Aivars Lembergs 2012.jpg
| alt1      = Aivars Lembergs
| width1    = 114
| image2    = Andris Šķēle, 10. Saeimas portrets.jpg
| alt2      = Andris Šķēle
| width2    = 100
| image3    = Flickr - Saeima - 10.Saeimas deputāts Ainārs Šlesers.jpg
| alt3      = Ainārs Šlesers
| width3    = 100
}}
'''Rīdzenes sarunas''' ir viesnīcā „[[Rīdzene (viesnīca)|Rīdzene]]” notikušās [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja]] (KNAB) noklausītās un 2017. gada jūnijā žurnāla ''[[Ir (žurnāls)|Ir]]'' publiskotās sarunas starp tā saucamajiem [[oligarhs|oligarhiem]] — [[Aivars Lembergs|Aivaru Lembergu]], [[Andris Šķēle|Andri Šķēli]], [[Ainārs Šlesers|Aināru Šleseru]] — un citiem ietekmīgiem [[Latvija]]s politiķiem un ierēdņiem — [[Jānis Dūklavs|Jāni Dūklavu]], [[Mārtiņš Bondars|Mārtiņu Bondaru]], [[Jānis Urbanovičs|Jāni Urbanoviču]], [[Andris Ameriks|Andri Ameriku]] u.c.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/criminal/kliegs-un-blaus-ka-tu-ar-politiku-taisiji-naudu-ir-publisko-ridzenes-sarunas.d?id=48955383|title=Kliegs un bļaus, ka tu ar politiku taisīji naudu – 'Ir' publisko 'Rīdzenes sarunas'|publisher=''[[Delfi (portāls)|Delfi]]''|accessdate={{dat|2017|6|25||bez}}|author=|language=}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://skaties.lv/zinas/latvija/politika/noklausitas-ridzenes-sarunas-turpina-atklat-ka-politiki-savulaik-aizkulises-bidijusi-lietas/|title=Noklausītās “Rīdzenes” sarunas turpina atklāt, kā politiķi savulaik aizkulisēs “bīdījuši” lietas|publisher=''[[Skaties.lv]]''|accessdate={{dat|2017|6|25||bez}}|author=|language=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170627125913/http://skaties.lv/zinas/latvija/politika/noklausitas-ridzenes-sarunas-turpina-atklat-ka-politiki-savulaik-aizkulises-bidijusi-lietas/|archivedate={{dat|2017|06|27||bez}}}}&lt;/ref&gt; Sarunas ierakstītas laikā no 2009. līdz 2011. gadam.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.irlv.lv/2017/6/21/lembergu-par-premjeru-blag|title=«Lembergu par premjeru, bļaģ»|publisher=''[[Ir (žurnāls)|Ir]]''|accessdate={{dat|2017|6|25||bez}}|author=|language=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170625082821/http://www.irlv.lv/2017/6/21/lembergu-par-premjeru-blag|archivedate={{dat|2017|06|25||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Sarunu saturs ==
{{jāuzlabo|redzami MI ģenerēts teksts}}
Galvenie atklājumi

Ietekme uz medijiem: Sarunās tika apspriests plāns pakļaut un konsolidēt lielākos Latvijas medijus (piemēram, laikrakstus un TV kanālus), lai tos izmantotu savu politisko un biznesa mērķu sasniegšanai.

Valsts resursu izmantošana: Tika plānota valsts un pašvaldību uzņēmumu (piemēram, airBaltic, Lattelecom, Latvijas Dzelzceļš) finanšu un reklāmas līgumu izmantošana savas ietekmes un lojalitātes veidošanai.

Politiskās intrigas: Tika apspriesta valdības vājināšana, augstu valsts amatpersonu gāšana vai iecelšana amatos, kā arī ietekme uz valsts uzņēmumu vadītāju maiņu

== Sabiedrības reakcija ==
Partija „[[Progresīvie (partija)|Progresīvie]]” aicināja sabiedrību uz mītiņu 13. jūlijā plkst. 8.30 pretī Ģenerālprokuratūrai, kurā prasīja ģenerālprokurora [[Ēriks Kalnmeiers|Ērika Kalnmeiera]] atkāpšanos, bet „[[Jaunā konservatīvā partija]]” (JKP) plkst. 18.00 uz mītiņu pie [[Rīgas pils]], aicinot uz aktīvāku Valsts prezidenta [[Raimonds Vējonis|Raimonda Vējoņa]] darbību.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Kinca|first1=Aija|title=«Rīdzenes» sarunu» dēļ akcijās prasīs Kalnmeiera demisiju un aicinās Vējoni būt aktīvākam|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ridzenes-sarunu-del-akcijas-prasis-kalnmeiera-demisiju-un-aicinas-vejoni-but-aktivakam.a242201/|accessdate={{dat|2017|7|12||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|7|4||bez}}}}&lt;/ref&gt; Uz pirmo mītiņu ieradās nepilns simts cilvēku.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Mače|first1=Zane|title=Piketā prasa Kalnmeiera atkāpšanos un viņa vietā uzraksta simbolisku atlūgumu|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/piketa-prasa-kalnmeiera-atkapsanos-un-vina-vieta-uzraksta-simbolisku-atlugumu.a243149/|accessdate={{dat|2017|7|13||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|7|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Gailāne|first1=Gunita|title=Video: Kalnmeiera atkāpšanos 'Rīdzenes sarunu' dēļ piketā prasa aptuveni simts cilvēku|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/video-kalnmeiera-atkapsanos-ridzenes-sarunu-del-piketa-prasa-aptuveni-simts-cilveku.d?id=49041319|accessdate={{dat|2017|7|13||bez}}|work=[[Delfi (portāls)|Delfi.lv]]|date={{dat|2017|7|13||bez}}}}&lt;/ref&gt; Vakara mītiņā pulcējās vairāki simti cilvēku, izsvilpjot prezidentu.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Mača|first1=Zane|title=Tautas sapulcē par tiesiskumu izsvilpj prezidentu|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/piketetaji-pulcejas-pie-rigas-pils.a243230/|accessdate={{dat|2017|7|13||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|7|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Gailāne|first1=Gunita|title=Video: Kā pie Rīgas pils 'Rīdzenes sarunu' dēļ prasīja Vējonim būt dzirdīgākam|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/video-ka-pie-rigas-pils-ridzenes-sarunu-del-prasija-vejonim-but-dzirdigakam.d?id=49043995|accessdate={{dat|2017|7|13||bez}}|work=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|date={{dat|2017|7|13||bez}}}}&lt;/ref&gt; JKP organizētās tautas sapulces manifestu parakstīja ap 1200 dalībnieku.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=JKP tautas sapulces manifestu parakstījuši 1200, to iesniegs Valsts prezidentam|url=http://www.irlv.lv/2017/7/14/jkp-tautas-sapulces-manifestu-parakstijusi-1200-to-iesniegs-valsts-prezidentam|accessdate={{dat|2017|7|14||bez}}|work=[[irlv.lv]]|date={{dat|2017|7|14||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170717041844/http://www.irlv.lv/2017/7/14/jkp-tautas-sapulces-manifestu-parakstijusi-1200-to-iesniegs-valsts-prezidentam|archivedate={{dat|2017|07|17||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Biedrība „[[Sabiedrība par atklātību – Delna]]” publiskoja paziņojumu, kurā aicināja sarunās iesaistītos tā brīža ministrus — zemkopības ministru [[Jānis Dūklavs|Jāni Dūklavu]] un satiksmes ministru [[Uldis Augulis|Uldi Auguli]] atkāpties no amata.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=«Delna» aicina premjeru pieprasīt Dūklava un Auguļa demisiju|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/delna-aicina-premjeru-pieprasit-duklava-un-augula-demisiju.a242904/|accessdate={{dat|2017|7|12||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|7|11||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveide ===
Saeimā tika izveidota parlamentārās izmeklēšanas komisija, kuras sastāvā bija [[Andrejs Judins]] ([[Vienotība]]), [[Ritvars Jansons]] ([[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]]), [[Ainārs Mežulis]] ([[ZZS]]), [[Igors Pimenovs]] ([[Saskaņa]]), [[Mārtiņš Šics]] ([[Latvijas Reģionu apvienība]]), [[Inguna Sudraba]] ([[No sirds Latvijai]]).&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Barisa-Sermule|first1=Liene|title=Izvēlēti «oligarhu lietas» parlamentārās komisijas dalībnieki; par vadītāju vienprātības nav|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/izveleti-oligarhu-lietas-parlamentaras-komisijas-dalibnieki-par-vaditaju-vienpratibas-nav.a244508/|accessdate={{dat|2017|7|25||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|7|25||bez}}}}&lt;/ref&gt; Par komisijas vadītāju tika izvēlēta I. Sudraba,&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Klūga|first1=Māris|title=«Oligarhu sarunu» izmeklēšanas komisiju Saeimā vadīs Sudraba|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/oligarhu-sarunu-izmeklesanas-komisiju-saeima-vadis-sudraba.a244714/|accessdate={{dat|2017|8|2||bez}}|work=[[Latvijas Radio]]|date={{dat|2017|7|27||bez}}}}&lt;/ref&gt; kas izraisīja sabiedrības neapmierinātību, jo pati Sudraba bija minēta vairākos no publicētajiem ierakstiem.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Barisa-Sermule|first1=Liene|title=Prezidents aicina Saeimu izvērtēt Sudrabas atbilstību «oligarhu sarunu» komisijas vadītājas amatam|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/prezidents-aicina-saeimu-izvertet-sudrabas-atbilstibu-oligarhu-sarunu-komisijas-vaditajas-amatam.a244871/|accessdate={{dat|2017|8|2||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|7|28||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Barisa-Sermule|first1=Liene|title=NA rosinās atcelt Sudrabu no «oligarhu sarunu» izmeklēšanas komisijas vadītāja amata|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/na-rosinas-atcelt-sudrabu-no-oligarhu-sarunu-izmeklesanas-komisijas-vaditaja-amata.a244785/|accessdate={{dat|2017|8|2||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|7|28||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2018. gada janvārī komisija publicēja izmeklēšanas gala ziņojumu, kurš sabiedrībā un atsevišķiem komisijas locekļiem izraisīja neapmierinātību. Protestējot pret parlamentārās izmeklēšanas darba rezultātiem, komisijas izveides iniciators [[Andrejs Judins]] gala ziņojumam pievienoja savas atsevišķās domas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://titania.saeima.lv/LIVS12/saeimalivs_lmp.nsf/0/E8229D59C9FEB709C225821D0025523F?OpenDocument|title=Par atsevišķajām domām pie Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par valsts nozagšanas
pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr. 16870000911
galaziņojuma|last=Judins|first=Andrejs|access-date=01.09.2018|date=21.01.2018}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://izmeklekomisija.saeima.lv/ Parlamentārās izmeklēšanas komisijas mājaslapa]
* [https://web.archive.org/web/20170803080641/http://www.irlv.lv/ridzenessarunas/ Internetā publicētie žurnāla «ir» raksti par Rīdzenes sarunām]

{{Latvija-aizmetnis}}
{{Politika-aizmetnis}}

[[Kategorija:Latvijas politika]]
[[Kategorija:2017. gads Latvijā]]</text>
      <sha1>dhvxd8r7v0h8m02qqjtpm325m1zkngr</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530754</id>
      <parentid>4530753</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T19:04:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sarunu saturs */</comment>
      <origin>4530754</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9986" sha1="8kmd9whmfexk222ewidupw9hegoiy9q" xml:space="preserve">{{Vairāki attēli
| footer    = Galvenie sarunu dalībnieki — [[Aivars Lembergs]], [[Andris Šķēle]], [[Ainārs Šlesers]]
| image1    = Aivars Lembergs 2012.jpg
| alt1      = Aivars Lembergs
| width1    = 114
| image2    = Andris Šķēle, 10. Saeimas portrets.jpg
| alt2      = Andris Šķēle
| width2    = 100
| image3    = Flickr - Saeima - 10.Saeimas deputāts Ainārs Šlesers.jpg
| alt3      = Ainārs Šlesers
| width3    = 100
}}
'''Rīdzenes sarunas''' ir viesnīcā „[[Rīdzene (viesnīca)|Rīdzene]]” notikušās [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja]] (KNAB) noklausītās un 2017. gada jūnijā žurnāla ''[[Ir (žurnāls)|Ir]]'' publiskotās sarunas starp tā saucamajiem [[oligarhs|oligarhiem]] — [[Aivars Lembergs|Aivaru Lembergu]], [[Andris Šķēle|Andri Šķēli]], [[Ainārs Šlesers|Aināru Šleseru]] — un citiem ietekmīgiem [[Latvija]]s politiķiem un ierēdņiem — [[Jānis Dūklavs|Jāni Dūklavu]], [[Mārtiņš Bondars|Mārtiņu Bondaru]], [[Jānis Urbanovičs|Jāni Urbanoviču]], [[Andris Ameriks|Andri Ameriku]] u.c.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/criminal/kliegs-un-blaus-ka-tu-ar-politiku-taisiji-naudu-ir-publisko-ridzenes-sarunas.d?id=48955383|title=Kliegs un bļaus, ka tu ar politiku taisīji naudu – 'Ir' publisko 'Rīdzenes sarunas'|publisher=''[[Delfi (portāls)|Delfi]]''|accessdate={{dat|2017|6|25||bez}}|author=|language=}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://skaties.lv/zinas/latvija/politika/noklausitas-ridzenes-sarunas-turpina-atklat-ka-politiki-savulaik-aizkulises-bidijusi-lietas/|title=Noklausītās “Rīdzenes” sarunas turpina atklāt, kā politiķi savulaik aizkulisēs “bīdījuši” lietas|publisher=''[[Skaties.lv]]''|accessdate={{dat|2017|6|25||bez}}|author=|language=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170627125913/http://skaties.lv/zinas/latvija/politika/noklausitas-ridzenes-sarunas-turpina-atklat-ka-politiki-savulaik-aizkulises-bidijusi-lietas/|archivedate={{dat|2017|06|27||bez}}}}&lt;/ref&gt; Sarunas ierakstītas laikā no 2009. līdz 2011. gadam.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.irlv.lv/2017/6/21/lembergu-par-premjeru-blag|title=«Lembergu par premjeru, bļaģ»|publisher=''[[Ir (žurnāls)|Ir]]''|accessdate={{dat|2017|6|25||bez}}|author=|language=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170625082821/http://www.irlv.lv/2017/6/21/lembergu-par-premjeru-blag|archivedate={{dat|2017|06|25||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Sarunu saturs ==
{{jāuzlabo|Sadaļā redzami MI ģenerēts teksts}}
Galvenie atklājumi

Ietekme uz medijiem: Sarunās tika apspriests plāns pakļaut un konsolidēt lielākos Latvijas medijus (piemēram, laikrakstus un TV kanālus), lai tos izmantotu savu politisko un biznesa mērķu sasniegšanai.

Valsts resursu izmantošana: Tika plānota valsts un pašvaldību uzņēmumu (piemēram, airBaltic, Lattelecom, Latvijas Dzelzceļš) finanšu un reklāmas līgumu izmantošana savas ietekmes un lojalitātes veidošanai.

Politiskās intrigas: Tika apspriesta valdības vājināšana, augstu valsts amatpersonu gāšana vai iecelšana amatos, kā arī ietekme uz valsts uzņēmumu vadītāju maiņu

== Sabiedrības reakcija ==
Partija „[[Progresīvie (partija)|Progresīvie]]” aicināja sabiedrību uz mītiņu 13. jūlijā plkst. 8.30 pretī Ģenerālprokuratūrai, kurā prasīja ģenerālprokurora [[Ēriks Kalnmeiers|Ērika Kalnmeiera]] atkāpšanos, bet „[[Jaunā konservatīvā partija]]” (JKP) plkst. 18.00 uz mītiņu pie [[Rīgas pils]], aicinot uz aktīvāku Valsts prezidenta [[Raimonds Vējonis|Raimonda Vējoņa]] darbību.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Kinca|first1=Aija|title=«Rīdzenes» sarunu» dēļ akcijās prasīs Kalnmeiera demisiju un aicinās Vējoni būt aktīvākam|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ridzenes-sarunu-del-akcijas-prasis-kalnmeiera-demisiju-un-aicinas-vejoni-but-aktivakam.a242201/|accessdate={{dat|2017|7|12||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|7|4||bez}}}}&lt;/ref&gt; Uz pirmo mītiņu ieradās nepilns simts cilvēku.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Mače|first1=Zane|title=Piketā prasa Kalnmeiera atkāpšanos un viņa vietā uzraksta simbolisku atlūgumu|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/piketa-prasa-kalnmeiera-atkapsanos-un-vina-vieta-uzraksta-simbolisku-atlugumu.a243149/|accessdate={{dat|2017|7|13||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|7|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Gailāne|first1=Gunita|title=Video: Kalnmeiera atkāpšanos 'Rīdzenes sarunu' dēļ piketā prasa aptuveni simts cilvēku|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/video-kalnmeiera-atkapsanos-ridzenes-sarunu-del-piketa-prasa-aptuveni-simts-cilveku.d?id=49041319|accessdate={{dat|2017|7|13||bez}}|work=[[Delfi (portāls)|Delfi.lv]]|date={{dat|2017|7|13||bez}}}}&lt;/ref&gt; Vakara mītiņā pulcējās vairāki simti cilvēku, izsvilpjot prezidentu.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Mača|first1=Zane|title=Tautas sapulcē par tiesiskumu izsvilpj prezidentu|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/piketetaji-pulcejas-pie-rigas-pils.a243230/|accessdate={{dat|2017|7|13||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|7|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Gailāne|first1=Gunita|title=Video: Kā pie Rīgas pils 'Rīdzenes sarunu' dēļ prasīja Vējonim būt dzirdīgākam|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/video-ka-pie-rigas-pils-ridzenes-sarunu-del-prasija-vejonim-but-dzirdigakam.d?id=49043995|accessdate={{dat|2017|7|13||bez}}|work=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|date={{dat|2017|7|13||bez}}}}&lt;/ref&gt; JKP organizētās tautas sapulces manifestu parakstīja ap 1200 dalībnieku.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=JKP tautas sapulces manifestu parakstījuši 1200, to iesniegs Valsts prezidentam|url=http://www.irlv.lv/2017/7/14/jkp-tautas-sapulces-manifestu-parakstijusi-1200-to-iesniegs-valsts-prezidentam|accessdate={{dat|2017|7|14||bez}}|work=[[irlv.lv]]|date={{dat|2017|7|14||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170717041844/http://www.irlv.lv/2017/7/14/jkp-tautas-sapulces-manifestu-parakstijusi-1200-to-iesniegs-valsts-prezidentam|archivedate={{dat|2017|07|17||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Biedrība „[[Sabiedrība par atklātību – Delna]]” publiskoja paziņojumu, kurā aicināja sarunās iesaistītos tā brīža ministrus — zemkopības ministru [[Jānis Dūklavs|Jāni Dūklavu]] un satiksmes ministru [[Uldis Augulis|Uldi Auguli]] atkāpties no amata.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=«Delna» aicina premjeru pieprasīt Dūklava un Auguļa demisiju|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/delna-aicina-premjeru-pieprasit-duklava-un-augula-demisiju.a242904/|accessdate={{dat|2017|7|12||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|7|11||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveide ===
Saeimā tika izveidota parlamentārās izmeklēšanas komisija, kuras sastāvā bija [[Andrejs Judins]] ([[Vienotība]]), [[Ritvars Jansons]] ([[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]]), [[Ainārs Mežulis]] ([[ZZS]]), [[Igors Pimenovs]] ([[Saskaņa]]), [[Mārtiņš Šics]] ([[Latvijas Reģionu apvienība]]), [[Inguna Sudraba]] ([[No sirds Latvijai]]).&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Barisa-Sermule|first1=Liene|title=Izvēlēti «oligarhu lietas» parlamentārās komisijas dalībnieki; par vadītāju vienprātības nav|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/izveleti-oligarhu-lietas-parlamentaras-komisijas-dalibnieki-par-vaditaju-vienpratibas-nav.a244508/|accessdate={{dat|2017|7|25||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|7|25||bez}}}}&lt;/ref&gt; Par komisijas vadītāju tika izvēlēta I. Sudraba,&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Klūga|first1=Māris|title=«Oligarhu sarunu» izmeklēšanas komisiju Saeimā vadīs Sudraba|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/oligarhu-sarunu-izmeklesanas-komisiju-saeima-vadis-sudraba.a244714/|accessdate={{dat|2017|8|2||bez}}|work=[[Latvijas Radio]]|date={{dat|2017|7|27||bez}}}}&lt;/ref&gt; kas izraisīja sabiedrības neapmierinātību, jo pati Sudraba bija minēta vairākos no publicētajiem ierakstiem.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Barisa-Sermule|first1=Liene|title=Prezidents aicina Saeimu izvērtēt Sudrabas atbilstību «oligarhu sarunu» komisijas vadītājas amatam|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/prezidents-aicina-saeimu-izvertet-sudrabas-atbilstibu-oligarhu-sarunu-komisijas-vaditajas-amatam.a244871/|accessdate={{dat|2017|8|2||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|7|28||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Barisa-Sermule|first1=Liene|title=NA rosinās atcelt Sudrabu no «oligarhu sarunu» izmeklēšanas komisijas vadītāja amata|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/na-rosinas-atcelt-sudrabu-no-oligarhu-sarunu-izmeklesanas-komisijas-vaditaja-amata.a244785/|accessdate={{dat|2017|8|2||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|7|28||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2018. gada janvārī komisija publicēja izmeklēšanas gala ziņojumu, kurš sabiedrībā un atsevišķiem komisijas locekļiem izraisīja neapmierinātību. Protestējot pret parlamentārās izmeklēšanas darba rezultātiem, komisijas izveides iniciators [[Andrejs Judins]] gala ziņojumam pievienoja savas atsevišķās domas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://titania.saeima.lv/LIVS12/saeimalivs_lmp.nsf/0/E8229D59C9FEB709C225821D0025523F?OpenDocument|title=Par atsevišķajām domām pie Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par valsts nozagšanas
pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr. 16870000911
galaziņojuma|last=Judins|first=Andrejs|access-date=01.09.2018|date=21.01.2018}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://izmeklekomisija.saeima.lv/ Parlamentārās izmeklēšanas komisijas mājaslapa]
* [https://web.archive.org/web/20170803080641/http://www.irlv.lv/ridzenessarunas/ Internetā publicētie žurnāla «ir» raksti par Rīdzenes sarunām]

{{Latvija-aizmetnis}}
{{Politika-aizmetnis}}

[[Kategorija:Latvijas politika]]
[[Kategorija:2017. gads Latvijā]]</text>
      <sha1>8kmd9whmfexk222ewidupw9hegoiy9q</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Šķiedrvielas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>360950</id>
    <revision>
      <id>4530783</id>
      <parentid>4215099</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T20:45:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */ ir tomēr arī vēl šāda šķiedrviela</comment>
      <origin>4530783</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3922" sha1="0fkxz7fzc9vg6fro32fw9h2z4omuzd1" xml:space="preserve">[[Attēls:Fruit, Vegetables and Grain NCI Visuals Online.jpg|thumb|300px|Ar šķiedrvielām bagāta pārtika: [[augļi]], [[dārzeņi]] un [[grauds|graudu]] izstrādājumi]]

'''Šķiedrvielas''' jeb '''balastvielas'''&lt;ref name=&quot;LRVM&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Šķiedrvielas (balastvielas) |date= 2013. gada 7. februāris |publisher= [[Latvijas Republikas Veselības ministrija]] |url= http://www.vm.gov.lv/lv/tava_veseliba/veseligs_uzturs/skiedrvielas_balastvielas/ |accessdate= 2017. gada 17. septembrī |archive-date= 2017. gada 22. Septembris |archive-url= https://web.archive.org/web/20170922212001/http://www.vm.gov.lv/lv/tava_veseliba/veseligs_uzturs/skiedrvielas_balastvielas/ }}&lt;/ref&gt; ir [[pārtika|pārtikā]] esoši [[ķīmiskais savienojums|ķīmiski savienojumi]], ko nespēj [[hidrolīze|hidrolizēt]] cilvēka [[Gremošanas orgānu sistēma|gremošanas sistēmas]] [[fermenti]]. Šķiedrvielas pamatā ir [[polisaharīdi]] un [[lignīni]], taču ir arī cita veida savienojumi, kas gremošanu ietekmē tāpat kā šķiedrvielas, piemēram, [[Pektīnvielas|pektīns]], kas ķīmiski ir [[spirti|spirta]] [[polimērs]].&lt;ref name=&quot;Rozenbergs&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Uztura mācība |author=Viesturs Rozenbergs |year=2011 |publisher=[[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]] |location=Kandava |page=28 |isbn= 978-9984-867-13-7}}&lt;/ref&gt;

Par šķiedrvielu sauc arī [[šķiedra|šķiedru]] materiālu — galveno [[papīrrūpniecība]]s izejvielu.&lt;ref&gt;''Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca''. Rīga : Norden AB, 2001, 654. lpp. {{ISBN|9984-9383-5-2}}&lt;/ref&gt;

== Iedalījums ==

Pēc šķīdības ūdenī šķiedrvielas var sīkāk iedalīt ūdenī šķīstošajās šķiedrvielās ([[Pektīnvielas|pektīni]], [[oligosaharīdi]], [[rezistentā ciete]]) un ūdenī nešķīstošajās šķiedrvielās ([[celuloze]], [[hemiceluloze]], [[lignīns]]).&lt;ref name=&quot;LRVM&quot;/&gt; Vēl viens šķiedrvielu iedalījums ir viskozajās jeb [[fekālijas|fekāliju]] masu palielinošajās šķiedrvielās un fermentējamajās šķiedrvielās.&lt;ref name=&quot;Rozenbergs&quot;/&gt;

== Uzturā ==

Tā kā šķiedrvielas organismā netiek sašķeltas, tām nav [[uzturvērtība]]s, tomēr šķiedrvielas ir nozīmīga [[uzturs|uztura]] daļa, jo sekmē zarnu [[peristaltika|peristaltiku]], gremošanas sulu izdali un [[holesterīns|holesterīna]] izvadi no organisma, kā arī veicina zarnu mikrofloras darbību.&lt;ref name=&quot;LRVM&quot;/&gt; Dienā vidēji ieteicams uzņemt ap 10 gramiem šķiedrvielu uz 1000 kcal,&lt;ref name=&quot;Rozenbergs&quot;/&gt; ievērojot 3:1 nešķīstošo un šķīstošo šķiedrvielu attiecību.&lt;ref name=&quot;Rozenbergs&quot;/&gt;

Vienlaikus gan šķiedrvielas kavē arī citu [[tauki|taukvielu]] un organismam vajadzīgo [[minerālvielas|minerālvielu]] uzsūkšanos, turklāt daļa ūdenī nešķīstošo šķiedrvielu neveicina zarnu darbību, kā arī ir šķiedrvielas, kas zarnu darbību veicina maz, bet no kurām [[zarnu traktā]] veidojas [[gāze]]s un īsās [[taukskābes]].&lt;ref name=&quot;Rozenbergs&quot;/&gt;

Galvenie šķiedrvielu avoti ir dažādi [[grauds|graudu]] izstrādājumi ([[kvieši|kviešu]] [[klijas]], [[auzu pārslas]], pilngraudu [[maize]], kviešu [[putraimi]] u.c.), [[rieksti]] ([[parastā mandele|mandeles]], [[kokosrieksti]], [[zemesrieksti]], [[lazdu rieksti]], [[valrieksti]] u.c.), [[pākšaugi]] ([[baltās pupiņas]], [[sējas zirņi|zirņi]] u.c.), sēnes ([[baravikas]], [[gailenes]] u.c.), [[dārzeņi]] ([[selerija]]s sakne, [[burkāns|burkāni]], [[rabarberi]], [[dārza sīpoli|sīpoli]], [[ziedkāposti]], [[baltie galviņkāposti]], [[bietes]], [[kartupeļi]] u.c.), kā arī [[augļi]] un [[oga]]s — žāvētas [[vīģes]], žāvētas [[aprikozes]], [[upene]]s, [[parastā cidonija|cidonijas]], [[mellenes]], [[avenes]], [[Kivi (auglis)|kivi]], [[avokado]], [[āboli]], [[ērkšķogas]] u.c..&lt;ref name=&quot;LRVM&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{pārtika-aizmetnis}}

[[Kategorija:Uztura bagātinātāji]]</text>
      <sha1>0fkxz7fzc9vg6fro32fw9h2z4omuzd1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ērkšķrozīte</title>
    <ns>0</ns>
    <id>364214</id>
    <revision>
      <id>4530818</id>
      <parentid>4256886</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T04:33:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Brāļi Grimmi]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4530818</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1202" sha1="h5z42qlmdlv3n0lsijzbsxu1rjrarnv" xml:space="preserve">{{cita nozīme|pasaku|filmu|Apburtā princese (filma)}}
[[Attēls:Prince Florimund finds the Sleeping Beauty - Project Gutenberg etext 19993.jpg|thumbnail|upright=1.0|Apburtā princese]]
'''Ērkšķrozīte''', zināma arī kā '''Apburtā princese''', ir [[pasaka]] par princesi, kuru nobūrusi [[feja]], aizmidzinot uz simt gadiem. Pasaka stāsta par to, ka princese savā sešpadsmitajā dzimšanas dienā sadur pirkstu uz vārpstiņas un nomirtu, bet feja neļauj viņai nomirt, tā vietā princese aizmieg. Viņu var pamodināt tikai princis, kurš viņu iemīlēs un noskūpstīs. Par pasakas pirmsākumiem uzskata viduslaiku galmu romantisko stāstu ''[[Perceforest]]'' (publicēts 1528. gadā), bet tās motīvu savā pasakā ir izmantojis [[Šarls Pero]]. Savukārt [[brāļi Grimmi]] savā pasaku krājumā ir pārstāstījuši Šarla Pero versiju.

Pēc pasakas motīviem ir uzņemta [[Volts Disnejs|Volta Disneja]] 1959. gada animācijas filma “[[Apburtā princese (filma)|Apburtā princese]]”.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}


{{literatūra-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Pasakas]]
[[Kategorija:Brāļi Grimmi]]</text>
      <sha1>h5z42qlmdlv3n0lsijzbsxu1rjrarnv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>FC Santa Coloma</title>
    <ns>0</ns>
    <id>364307</id>
    <revision>
      <id>4530552</id>
      <parentid>4117865</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T13:24:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <origin>4530552</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4489" sha1="pgqim8dp58cj16klmnkrnroun73duda" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FF0000
| bg_color = #FFFFFF
| nos = FC Santa Coloma
| logo_links = Santa Coloma logo.png
| logo_izm = 220px
| pilns = ''Futbol Club Santa Coloma''
| iesauka = ''FCSC Colomencs Coloma (Dove), El Don (The Lord or Sir)''
| pilsēta = {{vieta|Andora|Andora la Velja}}
| līga = [[Andoras futbola līga]]
| sez = 2025.—2026.
| poz = 4. vieta
| dib = 1986
| dib_mēn = 
| dib_dat = 
| dib_com = 
| beidza_pastāvēt = 
| darbojās = 
| stad = ''[[Estadi Nacional]]''
| ietilp = 3 306
| krāsas = 
| īpašn = 
| prez = {{flaga|Andora}} Alēns Molnē Kiriks
| menedžeris = 
| tren = {{flaga|ARG}} Federiko Besone
| kapteinis = 
| mediji = {{URL|http://www.fclubsantacoloma.net}}
| sadarbojas = 
| current = 
| pattern_la1 = 
| pattern_b1 = _jomagrafity2b
| pattern_ra1 = 
| pattern_sh1 = 
| pattern_so1 = 
| leftarm1 = 000000
| body1 = 000000
| rightarm1 = 000000
| shorts1 = 000000
| socks1 = 000000
| pattern_la2 = 
| pattern_b2 = _jomagrafity2r
| pattern_ra2 = 
| pattern_sh2 = 
| pattern_so2 = 
| leftarm2 = FF0000
| body2 = FF0000
| rightarm2 = FF0000
| shorts2 = FF0000
| socks2 = FF0000
| pattern_la3 = 
| pattern_b3 = 
| pattern_ra3 = 
| pattern_sh3 = 
| pattern_so3 = 
| leftarm3 = 
| body3 = 
| rightarm3 = 
| shorts3 = 
| socks3 = 
}}

''[[FC Santa Coloma]]'' ir [[Andora]]s [[futbola klubs]], kas spēlē [[Andoras futbola līga|Andoras augstākajā futbola līgā]]. Klubs 13 reizes ir kļuvis par Andoras čempioniem.

== Sezonas ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- style=&quot;background:#EFEFEF&quot;
! Sezona
! Līga
! Vieta
! Spēles
! Uzvaras
! Neizšķirti
! Zaudējumi
! Vārti iesisti
! Vārti ielaisti
! Punkti
|-
|[[2011–12]]
|[[Andoras futbola līga|Primera Divisió]]
|style=&quot;background:silver&quot; align=center|'''2'''
|align=right|20||align=right|11||align=right|5||align=right|4
|align=right|56||align=right|17||align=right|'''38'''
|-
|[[2012–13]]
|[[Andoras futbola līga|Primera Divisió]]
|style=&quot;background:silver&quot; align=center|'''2'''
|align=right|20||align=right|10||align=right|9||align=right|1
|align=right|30||align=right|15||align=right|'''39'''
|-
|[[2013–14]]
|[[Andoras futbola līga|Primera Divisió]]
|style=&quot;background:gold&quot; align=center|'''1'''
|align=right|20||align=right|13||align=right|3||align=right|4
|align=right|50||align=right|12||align=right|'''42'''
|-
|[[2014–15]]
|[[Andoras futbola līga|Primera Divisió]]
|style=&quot;background:gold&quot; align=center|'''1'''
|align=right|20||align=right|13||align=right|3||align=right|4
|align=right|64||align=right|14||align=right|'''42'''
|-
|[[2015–16]]
|[[Andoras futbola līga|Primera Divisió]]
|style=&quot;background:gold&quot; align=center|'''1'''
|align=right|20||align=right|14||align=right|5||align=right|1
|align=right|44||align=right|8||align=right|'''47'''
|-
|[[2016–17]]
|[[Andoras futbola līga|Primera Divisió]]
|style=&quot;background:gold&quot; align=center|'''1'''
|align=right|27||align=right|18||align=right|6||align=right|3
|align=right|57||align=right|21||align=right|'''60'''
|-
|[[2017–18]]
|[[Andoras futbola līga|Primera Divisió]]
|style=&quot;background:gold&quot; align=center|'''1'''
|align=right|27||align=right|18||align=right|4||align=right|5
|align=right|62||align=right|20||align=right|'''58'''
|-
|[[2018–19]]
|[[Andoras futbola līga|Primera Divisió]]
|style=&quot;background:gold&quot; align=center|'''1'''
|align=right|27||align=right|15||align=right|9||align=right|3
|align=right|41||align=right|18||align=right|'''54'''
|-
|[[2019–20]]
|[[Andoras futbola līga|Primera Divisió]]
|style=&quot;background:silver&quot; align=center|'''2'''
|align=right|24||align=right|15||align=right|7||align=right|3
|align=right|48||align=right|12||align=right|'''51'''
|-
|[[2020–21]]
|[[Andoras futbola līga|Primera Divisió]]
|align=center|'''3'''
|align=right|20||align=right|8||align=right|8||align=right|4
|align=right|28||align=right|19||align=right|'''32'''
|-
|[[2021–22]]
|[[Andoras futbola līga|Primera Divisió]]
|align=center|'''5'''
|align=right|27||align=right|15||align=right|7||align=right|5
|align=right|64||align=right|34||align=right|'''52'''
|-
|[[2022–23]]
|[[Andoras futbola līga|Primera Divisió]]
|align=center|'''3'''
|align=right|28||align=right|15||align=right|8||align=right|5
|align=right|55||align=right|19||align=right|'''53'''
|}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā mājaslapa}}


{{īss-aizmetnis}}
{{futbols-aizmetnis}}

[[Kategorija:Andoras futbola klubi]]
[[Kategorija:FC Santa Coloma]]</text>
      <sha1>pgqim8dp58cj16klmnkrnroun73duda</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Slaideri</title>
    <ns>0</ns>
    <id>365102</id>
    <revision>
      <id>4530823</id>
      <parentid>4347506</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T04:35:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4530823</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6997" sha1="ocqpnde6aucv7km81t2hks34xhwf8yv" xml:space="preserve">{{Televīzijas seriāla infokaste
| bgcolour = 
| show_name = &quot;Slaideri&quot;
| color text = 
| image = Sliders title shot.jpg
| caption = 
| show_name_2 = ''Sliders''
| genre = [[zinātniskā fantastika]], [[fantāzija]]
| format = 
| creator = 
| developer = 
| writer = 
| director = 
| creative_director = 
| presenter = 
| starring = * [[Džerijs O'Konels]]
* [[Džons Riss Deviss]]
* [[Klīvents Deriks]]
* [[Sabrina Loida]]
* [[Roberts Floids]]
| judges = 
| voices = 
| narrated = 
| theme_music_composer = [[Denijs Lukss]]
| opentheme = 
| endtheme = 
| composer = 
| country = {{flaga|ASV}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
| language = [[angļu valoda|angļu]]
| num_seasons = 5
| num_episodes = 88
| list_episodes = 
| producer = 
| executive_producer = 
| location = 
| camera = 
| runtime = 44 minūtes
| editor = 
| cinematography = 
| company = ''St. Clare Entertainment''&lt;br /&gt;''Universal Television''
| distributor = ''NBCUniversal Television Distribution''
| channel = ''Fox Broadcasting Company'' (1.–3. sezona)&lt;br /&gt;''Sci Fi Channel'' (4-5)
| picture_format = 
| audio_format = 
| first_run = 
| first_aired = {{Date|1995|3|22}}
| last_aired = {{Date|2000|2|4}}
| status = 
| channel_LV = 
| preceded_by = 
| followed_by = 
| related = 
| website = 
| production_website = 
}}
'''«Slaideri»''' ({{val|en|Sliders}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] [[televīzijas seriāls|teleseriāls]] par ļaudīm, kas atraduši veidu, kā ceļot [[paralēlais Visums|paralēlajās pasaulēs]]. Tas sastāv no piecām sezonām un ietver 88 sērijas. Seriāls tika translēts no 1995. līdz 2000. gadam. Pirmās divas sezonas tika filmētas [[Vankūvera|Vankūverā]] ([[Kanāda|Kanādā]]), pārējās trīs — [[Losandželosa|Losandželosā]] (ASV).

Pirmās trīs sezonas tika translētas ''[[Fox Broadcasting Company|FoxNetwork]]'', pēdējās divas translēja ''[[Sci Fi Channel]]''. Pēdējā sērija tika parādīta 2000. gada 4. februārī.

== Sižets ==
Jaunais un talantīgais [[zinātnieks]] Kvīns Melorijs, savas mājas pagrabā būvējot [[antigravitācija]]s mašīnu, izgudro ierīci, kas, izmantojot uz t.s. [[Einšteina-Rozena tilts|Einšteina-Rozena tilta]] principa radītu [[tārpeja|tārpeju]], spēj savienot paralēlās pasaules. Cauri šādai tārpejai var nokļūt citā realitātē, kas dažkārt var ļoti atšķirties no mūsējās. Ceļotājs nezina, kādā no bezgalīgajām [[Visums|Visuma]] variācijām viņš nokļūs. Ierīcei ir laika atpakaļskaitīšanas [[taimeris]]. Kad iestatītais laiks pagājis, ceļotājs atgriežas savā realitātē. Tārpejas šķērsošana tika nosaukta par &quot;slīdēšanu&quot;, no kā arī radies seriāla nosaukums.

Kopā ar [[fizika]]s [[profesors|profesoru]] Maksimilianu Arturo un [[pPārdevējs|pārdevēju]]-konsultanti no kāda veikala [[elektronika]]s preču nodaļas Veidu Velsu Kvīns nolemj doties ceļojumā uz citu realitāti, iestatot taimeri uz 5 stundām. Lai tunelis spētu izturēt vairāku cilvēku pārvietošanos, Kvīns palielina ierīces jaudu, kas noved pie tā, ka tārpejā nejauši nokļūst [[dziedātājs]] Rembrants Brauns. Ceļotāji nokļūst pasaulē, kurā, iespējams, [[Zemes rotācijas ass]] izmaiņas dēļ valda mūžīga ziema. Varoņiem draud bojāeja stindzinošā [[virpuļviesulis|virpuļviesulī]], taču līdz pārvietošanai atpakaļ atlikušas vēl 4 stundas. Kvīns nolemj atcelt iestatīto laiku. Tas ļauj viņiem radīt tārpeju ātrāk, taču tiek pazaudētas īstās realitātes [[koordinātas]], un viņi nonāk kādā citā paralēlajā Visumā, nespējot atgriezties savā realitātē. Viņiem atliek tikai ceļot no pasaules uz pasauli, cerot, ka nākamais tunelis vedīs mājup. Vairākās sērijās viņi tur tiešām nonāk, taču dažādu iemeslu dēļ ceļu nākas turpināt.

Daudzas no pirmo sezonu sērijām tika balstītas uz [[alternatīvā vēsture|alternatīvās vēstures]] koncepciju, piemēram, attēlota pasaule, kurā nekad nav tikušas atklātas [[antibiotika]]s.&lt;ref&gt;{{Žurnāla atsauce| url=http://www.earth62.net/articles/articles98.htm#cult31| last=Bassom| first=David| title=Slide Away|journal=Cult Times|date=April 1998| pages=40–41| issue=31}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title= Imaginative 'Sliders' Is Great Fun|work= Orlando Sentinel|url= http://articles.orlandosentinel.com/1995-03-22/lifestyle/9503220598_1_quinn-mallory-sliders-cleavant-derricks|accessdate= 2010-10-11|archive-date= 2011-11-25|archive-url= https://web.archive.org/web/20111125233022/http://articles.orlandosentinel.com/1995-03-22/lifestyle/9503220598_1_quinn-mallory-sliders-cleavant-derricks}}&lt;/ref&gt;

== Seriāla liktenis ==
No sezonas uz sezonu dažādu iemeslu dēļ mainījās seriāla raksturs. Pēc pirmās sezonas beigšanās seriālu turpināt nebija plānots, taču pēc seriāla cienītāju protestiem ''Fox Nework'' nācās veidot otro sezonu. Sākotnēji seriāls bija stingri ieturēts [[piedzīvojumu filma|piedzīvojumu]] un [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] žanrā, otrajā sezonā parādījās sērija, kas bija veidota [[Paranormāla parādība|paranormālas]] [[mistika]]s žanrā. Trešās sezonas laikā seriālu atstāja profesora Arturo lomas atveidotājs&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.dimensionofcontinuity.com/bts.htm#cliff |title=Sliders DoC: Behind the Scenes |publisher=Dimensionofcontinuity.com |accessdate=2010-11-08 |archive-date=2017-01-29 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170129220909/http://dimensionofcontinuity.com/bts.htm#cliff }}&lt;/ref&gt;, radikāli mainījās seriāla stils, un drīz vien tā reitingi bija tik zemi, ka ''Fox Network'' seriāla veidošanu pārtrauca.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}
* Раздел для [https://web.archive.org/web/20141120115304/http://forums.syfy.com/index.php обсуждения телевизионного сериала] {{en ikona}} на [https://web.archive.org/web/20141120115304/http://forums.syfy.com/index.php официальном форуме] {{en ikona}} телевизионного канала ''Syfy'' {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20180802005732/https://www.hulu.com/sliders Телевизионный сериал «''Скользящие''» («''Sliders''»)] {{en ikona}} на видеопортале «''Hulu''» {{en ikona}}
* [https://Dailymotion.Com/group/Sliders Официальная группа телевизионного сериала] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20250221041151/https://www.dailymotion.com/group/Sliders |date={{dat|2025|02|21||bez}} }} на сервисе видеохостинга «''Dailymotion''» {{en ikona}}
* [http://AllMovie.Com/work/sliders-tv-series-306352 Скользящие] {{en ikona}} на сайте ''AllMovie'' {{en ikona}}

{{authority control}}

[[Kategorija:ASV filmas]]
[[Kategorija:Zinātniskās fantastikas filmas]]</text>
      <sha1>ocqpnde6aucv7km81t2hks34xhwf8yv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Huans Kvadrado</title>
    <ns>0</ns>
    <id>370823</id>
    <revision>
      <id>4530639</id>
      <parentid>4379720</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T16:36:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4530639</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4011" sha1="q7x3xrwh1qd8bzgtmhx6z3ma6jh70pj" xml:space="preserve">{{Infokaste futbolists
| playername = Huans Kvadrado
| image = Juan Cuadrado 2019 (cropped).jpg
| fullname = Huans Giljermo Kvadrado Beljo
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1988|5|26}}
| cityofbirth = {{vieta|Kolumbija|Nekokli}}
| height = 176
| currentclub = {{flaga|Kolumbija}} [[Millonarios]]
| clubnumber = 7
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| youthyears1 = 
| youthclubs1 = {{flaga|Kolumbija}} [[Medeljinas &quot;Independiente&quot;]]
| years1 = 2008—2009
| clubs1 = {{flaga|Kolumbija}} [[Medeljinas &quot;Independiente&quot;]]
| caps1 = 30
| goals1 = 2
| years2 = 2009—2012
| clubs2 = {{flaga|Itālija}} [[Udinese Calcio]]
| caps2 = 20
| goals2 = 0
| years3 = 2011—2012
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[U.S. Lecce]]
| caps3 = 33
| goals3 = 3
| years4 = 2012—2015
| clubs4 = {{flaga|Itālija}} [[ACF Fiorentina]]
| caps4 = 85
| goals4 = 20
| years5 = 2015—2017
| clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.]]
| caps5 = 13
| goals5 = 0
| years6 = 2015—2016
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]]
| caps6 = 28
| goals6 = 4
| years7 = 2016—2017
| clubs7 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]]
| caps7 = 30
| goals7 = 2
| years8 = 2017—2023
| clubs8 = {{flaga|Itālija}} [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]]
| caps8 = 166
| goals8 = 14
| nationalyears1 = 2010—2023
| nationalteam1 = {{fb|COL}}
| nationalcaps1 = 116
| nationalgoals1 = 11
| pcupdate = {{dat|2026|10|01|sk|bez}}
| name = 
| caption = 
| birth_date = 
| birth_place = 
| clubs9 = {{flaga|Itālija}} [[Internazionale]]
| years9 = 2023—2024
| caps9 = 10
| goals9 = 0
| clubs10 = {{flaga|Itālija}} [[Atalanta]]
| years10 = 2024—2025
| caps10 = 23
| goals10 = 0
| clubs11 = {{flaga|Itālija}} [[Pisa SC|Pisa]]
| years11 = 2025—2026
| caps11 = 19
| goals11 = 1
| clubs12 = {{flaga|Kolumbija}} [[Millonarios]]
| years12 = 2026—
| caps12 = 1
| goals12 = 0
}}

'''Huans Giljermo Kvadrado Beljo''' ({{val|es|Juan Guillermo Cuadrado Bello}}; dzimis {{dat|1988|5|26}}) ir [[Kolumbija]]s [[futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Kolumbijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada Kvadrado spēlē Kolumbijas komandā ''[[Millonarios F.C.|Millonarios]]''.

== Sasniegumi ==
'''Chelsea'''

* [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2014.—2015. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2014—15]]
* [[Anglijas Līgas kauss]]: 2014—15

'''Juventus'''

* [[Itālijas Serie A]]: [[2015.—2016. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2015—16]], [[2016.—2017. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2016—17]], [[2017.—2018. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2017—18]], [[2018.—2019. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2018—19]], [[2019.—2020. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2019—20]]
* [[Coppa Italia]]: 2015—16, 2016—17, 2017—18, 2020—21
* [[Supercoppa Italiana]]: 2018, 2020

'''Milānas Inter'''
* [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas čempionāts / A sērija]]: [[2023.—2024. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2023—24]]&lt;ref&gt;https://sportacentrs.com/futbols/italija/22042024-milanas_inter_uzvar_derbija_un_izcina_div&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}


{{Kolumbijas futbolists-aizmetnis}}
{{Kolumbijas futbola izlase - FIFA 2018}}

{{DEFAULTSORT:Kvadrado, Huans}}
[[Kategorija:1988. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kolumbijas futbolisti]]
[[Kategorija:Kolumbijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:ACF Fiorentina spēlētāji]]
[[Kategorija:Udinese Calcio spēlētāji]]
[[Kategorija:Turīnas &quot;Juventus&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:U.S. Lecce spēlētāji]]
[[Kategorija:Milānas &quot;Internazionale&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Bergamo &quot;Atalanta&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Pisa SC spēlētāji]]</text>
      <sha1>q7x3xrwh1qd8bzgtmhx6z3ma6jh70pj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Davinsons Sančess</title>
    <ns>0</ns>
    <id>370873</id>
    <revision>
      <id>4530665</id>
      <parentid>4482223</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T16:53:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4530665</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2993" sha1="ek5e1ekknlghmuww7xb83709xik5kib" xml:space="preserve">{{Infokaste futbolists
| playername = Davinsons Sančess
| image = Dávinson Sánchez, Colombia NT presidential send-off, Jun 2026.jpg
| image_size = 150
| fullname = Davinsons Sančess Mina
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1996|6|12}}
| cityofbirth = {{vieta|Kolumbija|Kaloto}}
| height = 187
| currentclub = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]
| clubnumber = 6
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| years1 = 2013—2016
| clubs1 = {{flaga|Kolumbija}} [[Atletico Nacional]]
| caps1 = 26
| goals1 = 0
| years2 = 2016—2017
| clubs2 = {{flaga|Nīderlande}} [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;|Ajax]]
| caps2 = 32
| goals2 = 6
| years3 = 2017—2023
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]
| caps3 = 143
| goals3 = 3
| years4 = 2023—
| clubs4 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]
| caps4 = 90
| goals4 = 7
| nationalyears1 = 2013
| nationalteam1 = {{flaga|Kolumbija}} Kolumbija U17
| nationalcaps1 = 2
| nationalgoals1 = 0
| nationalyears2 = 2014—2015
| nationalteam2 = {{flaga|Kolumbija}} Kolumbija U20
| nationalcaps2 = 13
| nationalgoals2 = 0
| nationalyears3 = 2016
| nationalteam3 = {{flaga|Kolumbija}} Kolumbija U23
| nationalcaps3 = 2
| nationalgoals3 = 0
| nationalyears4 = 2016—
| nationalteam4 = {{fb|COL}}
| nationalcaps4 = 85
| nationalgoals4 = 4
| pcupdate = {{dat|2025|04|27|SK|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|10|01|sk|bez}}
| caption = Davinsons Sančess 2026. gadā
}}

'''Davinsons Sančess Mina''' ({{val|es|Davinson Sánchez Mina}}; dzimis {{dat|1996|6|12}}) ir [[Kolumbija]]s [[futbolists]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]], [[Kolumbijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2023. gada spēlē [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]] kluba [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;]] sastāvā. Sančess sāka savu karjeru Kolumbijā klubā Atlético Nacional, kur viņš profesionāli debitēja 2013. gadā un izcīnīja četrus Categoría Primera A titulus, divas Copa Colombia trofejas (2012, 2013), 2016. gada Kolumbijas Superlīgā un 2016. gada Copa Libertadores.

== Sasniegumi ==
'''Atlético Naciona'''

* [[Copa Colombia]]: 2012, 2013
* [[Superliga Colombiana]]: 2016
* [[Copa Libertadores]]: 2016

'''Galatasaray'''

* [[Turcijas Superlīga]]: 2023—24, 2024—25, 2025—26
* [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kauss]]: 2024—25
* Turcijas Superkauss: 2023

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}


{{Kolumbijas futbolists-aizmetnis}}
{{Kolumbijas futbola izlase - FIFA 2018}}{{Kolumbijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Sančess, Davinsons}}
[[Kategorija:1996. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kolumbijas futbolisti]]
[[Kategorija:Kolumbijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Tottenham Hotspur F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Amsterdamas &quot;Ajax&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Galatasaray&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>ek5e1ekknlghmuww7xb83709xik5kib</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Davids Ospina</title>
    <ns>0</ns>
    <id>372227</id>
    <revision>
      <id>4530658</id>
      <parentid>4482201</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T16:49:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4530658</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3471" sha1="b6q8l1ujen8p0s6o3k90pkm9zn5igwa" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Davids Ospina
| image = David Ospina en 2026.jpg
| caption = Davids Ospina 2026. gadā
| fullname = Davids Ospina Ramiress
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1988|8|31}}
| birth_place = 
| countryofbirth = {{vieta|Kolumbija|Medeljina}}
| height = 183
| position = [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]]
| currentclub = 
| clubs1 = {{flaga|Kolumbija}} [[Atlético Nacional]]
| years1 = 2005—2008
| caps1 = 97
| goals1 = 0
| clubs2 = {{flaga|Francija}} [[OGC Nice|Nice]]
| years2 = 2008—2014
| caps2 = 189
| goals2 = 0
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal F.C.|Arsenal]]
| years3 = 2014—2019
| caps3 = 29
| goals3 = 0
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[SSC Napoli|Napoli]]
| years4 = 2018—2019
| caps4 = 17
| goals4 = 0
| years5 = 2019—2022
| clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[SSC Napoli|Napoli]]
| caps5 = 29
| goals5 = 0
| years6 = 2022—2024
| clubs6 = {{flaga|KSA}} [[Al Nassr]]
| caps6 = 24
| goals6 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Kolumbija}} Kolumbija U20
| nationalyears1 = 2005—2007
| nationalcaps1 = 12
| nationalgoals1 = 0
| nationalteam2 = {{fb|COL}}
| nationalyears2 = 2007—2026
| nationalcaps2 = 130
| nationalgoals2 = 0
| years7 = 2024—2026
| clubs7 = {{flaga|Kolumbija}} [[Atlético Nacional]]
| caps7 = 57
| goals7 = 0
}}
'''Davids Ospina Ramiress''' ({{Val|es|David Ospina Ramírez}}; dzimis {{Dat|1988|8|31}}) ir [[Kolumbija]]s bijušais [[futbolists]], [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]], pārstāvējis [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas futbola izlasi]].

Karjeru sāka Kolumbijas klubā ''[[Atlético Nacional]]''. 2008. gadā viņš pārcēlās uz ''[[Francijas futbola 1. līga|Ligue 1]]'' klubu ''[[OGC Nice]]''. 2014. gadā Ospina pievienojās ''[[Arsenal FC]]''.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.bbc.co.uk/sport/football/28508854|title=David Ospina: Arsenal sign Colombia goalkeeper from Nice|work=BBC Sport|access-date=2018-01-12|date=2014-07-27|language=en}}&lt;/ref&gt; 2018. gadā ''Arsenal''  Ospinu izīēja [[SSC Napoli]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/45227945|title=David Ospina: Arsenal goalkeeper joins Serie A club Napoli on loan|work=BBC Sport|access-date=2018-08-18|date=2018-08-17|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; Vēlāk pilnībā pārgāja uz ''Napoli'', spēlēja šajā klubā līdz 2022. gadam. 2022. gada jūlijā pārgāja uz [[Saūda Arābija]]s klubu ''[[Al Nassr]]''.

[[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas futbola izlasi]] ir pārstāvējis [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014.]] un   [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausā]].

== Sasniegumi ==
'''Arsenal'''

* [[FA kauss]]: 2014—15, 2016—17
* [[FA Community Shield]]: 2017

'''Napoli'''

* [[Coppa Italia]]: 2019—20

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{Kolumbijas futbolists-aizmetnis}}
{{Kolumbijas futbola izlase - FIFA 2018}}{{Kolumbijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Ospina, Davids}}
[[Kategorija:1988. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kolumbijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Kolumbijas futbolisti]]
[[Kategorija:Futbola vārtsargi]]
[[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:OGC Nice spēlētāji]]
[[Kategorija:Arsenal FC spēlētāji]]
[[Kategorija:SSC Napoli spēlētāji]]
[[Kategorija:Al Nassr FC spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>b6q8l1ujen8p0s6o3k90pkm9zn5igwa</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Karloss Sančess</title>
    <ns>0</ns>
    <id>373948</id>
    <revision>
      <id>4530666</id>
      <parentid>4268613</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T16:53:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4530666</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2859" sha1="nnbdn6sco5u6dnov7zpfqp327ku9b0y" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Karloss Sančess
| image = Hertha BSC vs. West Ham United 20190731 (157).jpg
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1986|2|6}}
| birth_place = {{vieta|Kolumbija|Kvibdo}}
| height = 182
| currentclub = 
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| youthyears1 = 2003—2005
| youthclubs1 = {{flaga|Urugvaja}} [[Danubio FC]]
| years1 = 2005—2007
| clubs1 = {{flaga|Urugvaja}} [[River Plate Montevideo]]
| caps1 = 40
| goals1 = 1
| years2 = 2007—2013
| clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Valenciennes FC|Valenciennes]]
| caps2 = 178
| goals2 = 10
| years3 = 2013—2014
| clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Elche CF]]
| caps3 = 30
| goals3 = 0
| years4 = 2014—2016
| clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa F.C.]]
| caps4 = 48
| goals4 = 1
| years5 = 2016—2017
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[ACF Fiorentina]]
| caps5 = 31
| goals5 = 1
| years8 = 2018—2020
| years7 = 2018
| years6 = 2017—2018
| goals6 = 1
| goals9 = 0
| goals8 = 0
| goals7 = 0
| caps9 = 9
| clubs9 = {{flaga|Anglija}} [[Watford F.C.|Watford]]
| clubs8 = {{flaga|Anglija}} [[West Ham United F.C.|West Ham United]]
| clubs7 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[RCD Espanyol|Espanyol]]
| clubs6 = {{flaga|Itālija}} [[ACF Fiorentina]]
| caps8 = 13
| caps7 = 14
| caps6 = 9
| years9 = 2021
| years10 = 2021—2023
| clubs10 = {{flaga|Kolumbija}} [[Independiente Santa Fe|Santa Fe]]
| caps10 = 51
| goals10 = 3
| years11 = 2023—2024
| clubs11 = {{flaga|Argentīna}} [[San Lorenzo de Almagro|San Lorenzo]]
| caps11 = 41
| goals11 = 0
| nationalyears1 = 2007—2018
| nationalteam1 = {{fb|COL}}
| nationalcaps1 = 88
| nationalgoals1 = 0
| clubs12 = {{flaga|Argentīna}} [[Barracas Central]]
| years12 = 2024
| caps12 = 11
| goals12 = 0
| totalcaps = 457
| totalgoals = 17
}}

'''Karloss Alverto Sančess Moreno''' ({{val|es|Carlos Alberto Sánchez Moreno}}; dzimis {{dat|1986|2|6}}) ir [[Kolumbija]]s bijušais [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], bijis [[Kolumbijas futbola izlase]]s dalībnieks.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}


{{Kolumbijas futbolists-aizmetnis}}
{{Kolumbijas futbola izlase - FIFA 2018}}

{{DEFAULTSORT:Sančess, Karloss}}
[[Kategorija:1986. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kolumbijas futbolisti]]
[[Kategorija:Kolumbijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Aston Villa F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:West Ham United F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:RCD Espanyol spēlētāji]]
[[Kategorija:ACF Fiorentina spēlētāji]]
[[Kategorija:Watford F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Elche CF spēlētāji]]
[[Kategorija:San Lorenzo de Almagro spēlētāji]]
[[Kategorija:Danubio F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Barracas Central spēlētāji]]</text>
      <sha1>nnbdn6sco5u6dnov7zpfqp327ku9b0y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Edvins Kardona</title>
    <ns>0</ns>
    <id>373949</id>
    <revision>
      <id>4530635</id>
      <parentid>4268572</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T16:29:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4530635</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2629" sha1="pr86qkq07c1zpssz5wnn7yh8n6zywh8" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Edvins Kardona
| image = 
| fullname = Edvins Andress Kardona Bedoja
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1992|12|8}}
| birth_place = {{vieta|Kolumbija|Medeljina}}
| height = 182
| currentclub = {{flaga|Kolumbija}} [[Atletico Nacional]]
| clubnumber = 10
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| youthyears1 = 2006—2009
| youthclubs1 = {{flaga|Kolumbija}} [[Atletico Nacional]]
| years1 = 2009—2014
| clubs1 = {{flaga|Kolumbija}} [[Atletico Nacional]]
| caps1 = 75
| goals1 = 19
| years2 = 2012
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Kolumbija}} [[Independiente Santa Fe]]
| caps2 = 34
| goals2 = 4
| years3 = 2013
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Kolumbija}} [[Junior Barranquilla]]
| caps3 = 37
| goals3 = 7
| years4 = 2015—2019
| clubs4 = {{flaga|Meksika}} [[CF Monterrey]]
| caps4 = 80
| goals4 = 31
| years5 = 2017—2018
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Argentīna}} [[Buenosairesas &quot;Boca Juniors&quot;]]
| caps5 = 31
| goals5 = 7
| nationalyears1 = 2009—2011
| nationalteam1 = {{flaga|Kolumbija}} Kolumbija U20
| nationalcaps1 = 16
| nationalgoals1 = 8
| nationalyears2 = 2014—2021
| nationalteam2 = {{fb|COL}}
| nationalcaps2 = 45
| nationalgoals2 = 6
| pcupdate = {{dat|2026|10|01|sk|bez}}
| caption = 
| caps6 = 32
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Meksika}} [[C.F. Pachuca|Pachuca]]
| goals6 = 8
| years6 = 2019
| caps7 = 5
| caps8 = 30
| clubs7 = {{flaga|Meksika}} [[Club Tijuana|Tijuana]]
| clubs8 = {{īre}} {{flaga|Argentīna}} [[Buenosairesas &quot;Boca Juniors&quot;]]
| goals7 = 0
| goals8 = 7
| years7 = 2020—2021
| years8 = 2020—2021
| clubs9 = {{flaga|Argentīna}} [[Racing Club de Avellaneda|Racing Club]]
| years9 = 2022—2023
| caps9 = 16
| goals9 = 2
| clubs10 = {{flaga|Kolumbija}} [[América de Cali]]
| years10 = 2023—2024
| caps10 = 29
| goals10 = 5
| clubs11 = {{flaga|Kolumbija}} [[Atletico Nacional]]
| caps11 = 64
| goals11 = 18
| years11 = 2024—
}}

'''Edvins Andress Kardona Bedoja''' ({{val|es|Edwin Andrés Cardona Bedoya}}; dzimis {{dat|1992|12|8}}) ir [[Kolumbija]]s [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Kolumbijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2024. gada Kardona spēlē Kolumbijas komandā ''[[Atlético Nacional]]''.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}


{{Kolumbijas futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Kardona, Edvins}}
[[Kategorija:1992. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kolumbijas futbolisti]]
[[Kategorija:Kolumbijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Buenosairesas &quot;Boca Juniors&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Racing Club de Avellaneda spēlētāji]]
[[Kategorija:C.F. Monterrey spēlētāji]]</text>
      <sha1>pr86qkq07c1zpssz5wnn7yh8n6zywh8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Šuvalova</title>
    <ns>0</ns>
    <id>374164</id>
    <revision>
      <id>4530919</id>
      <parentid>2960546</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T09:14:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4530919</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="411" sha1="mfc0lmwvmth0pd7s0j2arzps9iig72v" xml:space="preserve">'''Šuvalova''' ({{val|ru|Шува́лова}}; vīriešu dzimtē [[Šuvalovs]] (''Шува́лов'') ir [[krievu valoda|krievu]] cilmes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šo uzvārdu:

* [[Poļina Šuvalova]] (''Полина Шувалова''; 2001) — šahiste;
* [[Tekla Valentinoviča|Tekla Šuvalova]] (''Текла Шувалова''; 1801—1873) — grāfiene.

{{Uzvārds}}

[[Kategorija:Krievu uzvārdi]]</text>
      <sha1>mfc0lmwvmth0pd7s0j2arzps9iig72v</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Karloss Baka</title>
    <ns>0</ns>
    <id>374195</id>
    <revision>
      <id>4530626</id>
      <parentid>4268554</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T16:17:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4530626</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2972" sha1="96bzj6q2g9xc1gyp64ebbk2s1k146b8" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Karloss Baka
| image = FWC 2018 - Round of 16 - COL v ENG - Photo 125.jpg
| fullname = Karloss Arturo Baka Aumada
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1986|9|8}}
| birth_place = {{vieta|Kolumbija|Puerto}}
| height = 181
| currentclub = {{flaga|Kolumbija}} [[Deportivo Cali]]
| clubnumber = 70
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 2007—2011
| clubs1 = {{flaga|Kolumbija}} [[Junior Barranquilla]]
| caps1 = 97
| goals1 = 50
| years2 = 2007
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Kolumbija}} [[Barranquilla F.C.]]
| caps2 = 27
| goals2 = 12
| years3 = 2007—2008
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Venecuēla}} [[Minervén S.C.]]
| caps3 = 29
| goals3 = 12
| years4 = 2008
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Kolumbija}} [[Barranquilla F.C.]]
| caps4 = 19
| goals4 = 14
| years5 = 2012—2013
| clubs5 = {{flaga|Beļģija}} [[Club Brugge KV]]
| caps5 = 45
| goals5 = 28
| years6 = 2013—2015
| clubs6 = {{flaga|Spānija}} [[Sevilla FC]]
| caps6 = 72
| goals6 = 34
| years7 = 2015—2018
| clubs7 = {{flaga|Itālija}} [[AC Milan]]
| caps7 = 70
| goals7 = 31
| years8 = 2017—2018
| clubs8 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Villarreal CF]]
| caps8 = 35
| goals8 = 15
| caps9 = 75
| clubs9 = {{flaga|Spānija}} [[Villarreal CF]]
| goals9 = 13
| years9 = 2018—2021
| years10 = 2021—2022
| clubs10 = {{flaga|Spānija}} [[Granada CF]]
| caps10 = 17
| goals10 = 0
| years11 = 2022—2026
| clubs11 = {{flaga|Kolumbija}} [[Atlético Junior]]
| caps11 = 136
| goals11 = 53
| nationalyears1 = 2010—2018
| nationalteam1 = {{fb|COL}}
| nationalcaps1 = 54
| nationalgoals1 = 16
| pcupdate = {{dat|2026|10|01|sk|bez}}
| ntupdate = 
| caption = Karloss Baka 2018. gadā
| clubs12 = {{flaga|Kolumbija}} [[Deportivo Cali]]
| years12 = 2026—
| caps12 = 0
| goals12 = 0
}}

'''Karloss Baka''' ({{val|es|Carlos Bacca}}; dzimis {{dat|1986|9|8}}) ir [[Kolumbija]]s [[futbols|futbolists]], [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]], bijušais [[Kolumbijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada spēlē Kolumbijas kluba ''[[Deportivo Cali]]'' sastāvā.

== Sasniegumi ==
'''Sevilla'''

* [[UEFA Eiropas līga]]: 2013—14, 2014—15

'''Milan'''

* [[Supercoppa Italiana]]: 2016

'''Individuālie sasniegumi'''

* [[Beļģijas futbola Pro līga|Beļģijas Pro līgas]] labākais spēlētājs: 2012—13
* Beļģijas Pro līgas labākais vārtu guvējs: 2012—13

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}


{{Kolumbijas futbolists-aizmetnis}}
{{Kolumbijas futbola izlase - FIFA 2018}}

{{DEFAULTSORT:Baka, Karloss}}
[[Kategorija:1986. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kolumbijas futbolisti]]
[[Kategorija:Kolumbijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Club Brugge KV spēlētāji]]
[[Kategorija:Villarreal CF spēlētāji]]
[[Kategorija:AC Milan spēlētāji]]
[[Kategorija:Sevilla FC spēlētāji]]</text>
      <sha1>96bzj6q2g9xc1gyp64ebbk2s1k146b8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Huans Karloss Osorio</title>
    <ns>0</ns>
    <id>397435</id>
    <revision>
      <id>4530657</id>
      <parentid>4268604</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T16:48:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4530657</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4235" sha1="ih0hfbw471s13b7fkkxt1thv5bvmjk3" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Huans Karloss Osorio
| fullname = Huans Karloss Osorio Arvelaess
| image = Mex-Kor (6) (cropped) (cropped).jpg
| image_size = 
| caption = Huans Karloss Osorio 2018. gadā
| height = 176
| currentclub = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1961|6|8}}
| birth_place = {{vieta|Kolumbija|Santa Rosa de Kavala}}
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 1982—1984
| clubs1 = {{flaga|Kolumbija}} [[Deportivo Pereira]]
| caps1 = 
| goals1 = 
| years2 = 1984—1985
| clubs2 = {{flaga|Brazīlija}} [[Sport Club Internacional|Internacional]]
| caps2 = 
| goals2 = 
| years3 = 1986—1987
| clubs3 = {{flaga|Kolumbija}} [[Once Caldas]]
| caps3 = 
| goals3 = 
| manageryears1 = 2000—2001
| managerclubs1 = {{flaga|ASV}} [[MetroStars]] (asistents)
| manageryears2 = 2001—2005
| managerclubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] (asistents)
| manageryears3 = 2006—2007
| managerclubs3 = {{flaga|Kolumbija}} [[Millonarios F.C.|Millonarios]]
| manageryears4 = 2007
| managerclubs4 = {{flaga|ASV}} [[Chicago Fire Soccer Club|Chicago Fire]]
| manageryears5 = 2007—2009
| managerclubs5 = {{flaga|ASV}} [[New York Red Bulls]]
| manageryears6 = 2010—2011
| managerclubs6 = {{flaga|Kolumbija}} [[Once Caldas]]
| manageryears7 = 2011—2012
| managerclubs7 = {{flaga|Meksika}} [[Puebla F.C.|Puebla]]
| manageryears8 = 2012—2015
| managerclubs8 = {{flaga|Kolumbija}} [[Atlético Nacional]]
| manageryears9 = 2015
| managerclubs9 = {{flaga|Brazīlija}} [[São Paulo Futebol Clube|São Paulo]]
| manageryears10 = 2015—2018
| managerclubs10 = {{fb|MEX}}
| managerclubs11 = {{fb|PAR}}
| managerclubs12 = {{flaga|Kolumbija}} [[Atlético Nacional]]
| manageryears11 = 2018—2019
| manageryears12 = 2019—2020
| managerclubs13 = {{flaga|Kolumbija}} [[América de Cali]]
| manageryears13 = 2021—2022
| managerclubs14 = {{flaga|Ēģipte}} [[Zamalek SC|Zamalek]]
| manageryears14 = 2023
| managerclubs15 = {{flaga|Brazīlija}} [[Club Athletico Paranaense|Athletico Paranaense]]
| manageryears15 = 2024
| managerclubs16 = {{flaga|Meksika}} [[Club Tijuana|Tijuana]]
| manageryears16 = 2024—2025
| managerclubs17 = {{flaga|Brazīlija}} [[Clube do Remo|Remo]]
| manageryears17 = 2026
}}
'''Huans Karloss Osorio Arvelaess''' ({{val|es|Juan Carlos Osorio Arbeláez}}; dzimis {{dat|1961|6|8}}) ir kolumbiešu [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists, spēlējis [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā.

Spēlētāja karjeru sāka Kolumbijas klubā ''[[Deportivo Pereira]]'', vēlāk pārstāvēja [[Brazīlija]]s klubu ''[[SC Internacional|Internacional]]''. Futbolista karjeru traumas dēļ noslēdza 26 gadu vecumā klubā ''[[Once Caldas]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.milenio.com/deportes/las-10-cosas-que-no-sabias-de-juan-carlos-osorio |title=Las 10 cosas que no sabías de Juan Carlos Osorio |language=es |website=milenio.com |accessdate={{dat|2018|6|2||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Trenera karjeras sākumā strādāja kā trenera asistents vairākos klubos, tai skaitā ''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]''. 2006. gadā kļuva par Kolumbijas kluba ''[[Millonarios F.C.|Millonarios]]'' galveno treneri. Karjeras turpinājumā vadīja [[MLS]] klubus, bet 2010. gadā atgreizās Kolumbijā un ar ''Once Caldas'' izcīnīja līgas čempiontitulu. No 2011. gada decembra līdz 2012. gada martam bija [[Meksika]]s kluba ''[[Puebla F.C.|Puebla]]'' galvenais treneris. Pēc tam kā ''[[Atlético Nacional]]'' galvenais treneris trīs reizes kļuva par Kolumbijas čempionu. 2015. gadā neilgu laiku vadīja Brazīlijas klubu ''[[São Paulo Futebol Clube|São Paulo]]''.

2015. gada oktobrī tika apstiprināts par [[Meksikas futbola izlase]]s galveno treneri.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{Kolumbijas futbolists-aizmetnis}}
{{Meksikas futbola izlase - FIFA 2018}}

{{DEFAULTSORT:Osorio, Huans Karloss}}
[[Kategorija:1961. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kolumbijas futbolisti]]
[[Kategorija:Kolumbijas futbola treneri]]
[[Kategorija:Meksikas futbola izlases treneri]]
[[Kategorija:Paragvajas futbola izlases treneri]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa treneri]]</text>
      <sha1>ih0hfbw471s13b7fkkxt1thv5bvmjk3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kristjans Sapata</title>
    <ns>0</ns>
    <id>398116</id>
    <revision>
      <id>4530672</id>
      <parentid>4268621</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T16:55:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4530672</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2470" sha1="8z757nwsugu725pj8zqiuamq019g354" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Kristjans Sapata
| image = FWC 2018 - Round of 16 - COL v ENG - Photo 104 (cropped).jpg
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1986|9|30}}
| birth_place = {{vieta|Kolumbija}}
| height = 187
| currentclub = 
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| years1 = 2004—2005
| clubs1 = {{flaga|Kolumbija}} [[Deportivo Cali]]
| caps1 = 17
| goals1 = 0
| years2 = 2005—2011
| clubs2 = {{flaga|Itālija}} [[Udinese Calcio]]
| caps2 = 168
| goals2 = 5
| years3 = 2011—2012
| clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Villarreal CF]]
| caps3 = 28
| goals3 = 0
| years4 = 2012—2019
| clubs4 = {{flaga|Itālija}} [[AC Milan]]
| caps4 = 111
| goals4 = 3
| caps5 = 32
| clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[Genoa C.F.C.|Genoa]]
| goals5 = 1
| years5 = 2019—2021
| years6 = 2021—2022
| clubs6 = {{flaga|Argentīna}} [[San Lorenzo de Almagro|San Lorenzo]]
| caps6 = 38
| goals6 = 1
| years7 = 2023
| clubs7 = {{flaga|Kolumbija}} [[Atlético Nacional]]
| caps7 = 38
| goals7 = 0
| nationalyears1 = 2007—2019
| nationalteam1 = {{fb|COL}}
| nationalcaps1 = 58
| nationalgoals1 = 2
| caption = 
| clubs8 = {{flaga|Brazīlija}} [[EC Vitória|Vitória]]
| years8 = 2024
| caps8 = 2
| goals8 = 0
| clubs9 = {{flaga|Kolumbija}} [[Atlético Bucaramanga]]
| years9 = 2024—2025
| caps9 = 15
| goals9 = 1
}}

'''Kristjans Sapata''' ({{val|es|Cristián Zapata}}; dzimis {{dat|1986|9|30}}) ir [[Kolumbija]]s bijušais [[futbols|futbolists]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]], bijis [[Kolumbijas futbola izlase]]s dalībnieks.

Kolumbijas izlasi pārstāvēja [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014.]] un [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. . gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīros.

== Sasniegumi ==
'''Milan'''

* [[Supercoppa Italiana]]: 2016

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{īss-aizmetnis}}
{{Kolumbijas futbolists-aizmetnis}}
{{Kolumbijas futbola izlase - FIFA 2018}}

{{DEFAULTSORT:Sapata, Kristjans}}
[[Kategorija:1986. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kolumbijas futbolisti]]
[[Kategorija:Kolumbijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Udinese Calcio spēlētāji]]
[[Kategorija:Villarreal CF spēlētāji]]
[[Kategorija:AC Milan spēlētāji]]
[[Kategorija:Genoa C.F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:San Lorenzo de Almagro spēlētāji]]
[[Kategorija:EC Vitória spēlētāji]]</text>
      <sha1>8z757nwsugu725pj8zqiuamq019g354</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Santjago Arjass</title>
    <ns>0</ns>
    <id>398117</id>
    <revision>
      <id>4530625</id>
      <parentid>4482204</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T16:16:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4530625</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3312" sha1="tf731krp9c5sy2eumh4e7jmo5a5edx5" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Santjago Arjass
| image = Santiago Arias 2019.jpg
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1992|1|13}}
| birth_place = {{vieta|Kolumbija|Medeljina}}
| height = 177
| currentclub = {{flaga|Argentīna}} [[Club Atlético Independiente|Independiente]]
| clubnumber = 4
| position = [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]]
| years1 = 2009—2011
| clubs1 = {{flaga|Kolumbija}} [[La Equidad]]
| caps1 = 28
| goals1 = 0
| years2 = 2011—2013
| clubs2 = {{flaga|Portugāle}} [[Lisabonas &quot;Sporting&quot;]]
| caps2 = 7
| goals2 = 0
| years3 = 2012—2013
| clubs3 = {{flaga|Portugāle}} [[Lisabonas &quot;Sporting&quot;]] B
| caps3 = 28
| goals3 = 1
| years4 = 2013—2018
| clubs4 = {{flaga|Nīderlande}} [[PSV Eindhoven]]
| caps4 = 136
| goals4 = 9
| caps5 = 39
| clubs5 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides &quot;Atletico&quot;]]
| goals5 = 1
| years5 = 2018—2022
| caps6 = 1
| goals6 = 0
| years6 = 2020—2021
| clubs6 = {{īre}}{{flaga|Vācija}} [[Leverkūzenes &quot;Bayer&quot;]]
| years7 = 2021—2022
| clubs7 = {{īre}}{{flaga|Spānija}} [[Granada CF|Granada]]
| caps7 = 12
| goals7 = 1
| years8 = 2023
| clubs8 = {{flaga|ASV}} [[FC Cincinnati]]
| caps8 = 29
| goals8 = 2
| nationalyears1 = 2009
| nationalteam1 = {{flaga|Kolumbija}} Kolumbija U17
| nationalcaps1 = 6
| nationalgoals1 = 0
| nationalyears2 = 2011
| nationalteam2 = {{flaga|Kolumbija}} Kolumbija U20
| nationalcaps2 = 14
| nationalgoals2 = 1
| nationalyears3 = 2013—
| nationalteam3 = {{fb|COL}}
| nationalcaps3 = 69
| nationalgoals3 = 0
| pcupdate = {{dat|2026|10|01|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|10|01|sk|bez}}
| caption = Arjass 2019. gadā
| clubs9 = {{flaga|Brazīlija}} [[Esporte Clube Bahia|Bahia]]
| years9 = 2024—2026
| caps9 = 53
| goals9 = 1
| clubs10 = {{flaga|Argentīna}} [[Club Atlético Independiente|Independiente]]
| years10 = 2026—
| caps10 = 13
| goals10 = 0
}}

'''Santjago Arjass''' ({{val|es|Santiago Arias Naranjo}}; dzimis {{dat|1992|1|13}}) ir [[Kolumbija]]s [[futbols|futbolists]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]], [[Kolumbijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada Arjass pārstāv [[Argentīnas futbola pirmā divīzija|Argentīnas pirmās divīzijas]] komandu ''[[Club Atlético Independiente|Independiente]]''.

== Sasniegumi ==
'''PSV'''

* [[Eredivisie]]: 2014—15, 2015—16, 2017—18
* [[Johan Cruijff Schaal]]: 2015, 2016

'''Atlético Madrid'''

* [[UEFA Superkuass]]: 2018

'''Individuālie sasniegumi'''

* [[Eredivisie]] gada labākais spēlētājs: 2017—18

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{īss-aizmetnis}}
{{Kolumbijas futbolists-aizmetnis}}
{{Kolumbijas futbola izlase - FIFA 2018}}{{Kolumbijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Arjass, Santjago}}
[[Kategorija:1992. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kolumbijas futbolisti]]
[[Kategorija:Kolumbijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Sporting CP spēlētāji]]
[[Kategorija:PSV Eindhoven spēlētāji]]
[[Kategorija:Madrides &quot;Atletico&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Leverkūzenes &quot;Bayer&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Cincinnati spēlētāji]]
[[Kategorija:Club Atlético Independiente spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>tf731krp9c5sy2eumh4e7jmo5a5edx5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jerri Mina</title>
    <ns>0</ns>
    <id>398180</id>
    <revision>
      <id>4530649</id>
      <parentid>4482215</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T16:44:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4530649</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2693" sha1="h01gs231o3x3xjgxb5h29uoaqwyzcaa" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Jerri Mina
| image = Yerry Mina, Colombia NT presidential send-off, Jun 2026.jpg
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1994|9|23}}
| birth_place = {{vieta|Kolumbija}}
| height = 195
| currentclub = {{flaga|Itālija}} [[Cagliari Calcio|Cagliari]]
| clubnumber = 26
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| years1 = 2013
| clubs1 = {{flaga|Kolumbija}} [[Deportivo Pasto]]
| caps1 = 14
| goals1 = 1
| years2 = 2014—2016
| clubs2 = {{flaga|Kolumbija}} [[Independiente Santa Fe]]
| caps2 = 67
| goals2 = 7
| years3 = 2016—2017
| clubs3 = {{flaga|Brazīlija}} [[Sanpaulu &quot;Palmeiras&quot;]]
| caps3 = 28
| goals3 = 6
| years4 = 2018
| clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona]]
| caps4 = 5
| goals4 = 0
| nationalyears1 = 2016—
| nationalteam1 = {{fb|COL}}
| nationalcaps1 = 55
| nationalgoals1 = 8
| pcupdate = {{dat|2026|10|01|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|10|01|sk|bez}}
| caption = Jerri Mina 2026. gadā
| caps5 = 86
| clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Everton F.C.|Everton]]
| goals5 = 7
| years5 = 2018—2023
| clubs6 = {{flaga|Itālija}} [[ACF Fiorentina|Fiorentina]]
| years6 = 2023—2024
| caps6 = 4
| goals6 = 0
| clubs7 = {{flaga|Itālija}} [[Cagliari Calcio|Cagliari]]
| years7 = 2024—
| caps7 = 71
| goals7 = 5
}}
'''Jerri Mina''' ({{val|es|Yerry Fernando Mina González}}; dzimis {{dat|1994|9|23}}) ir [[Kolumbija]]s [[futbols|futbolists]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]], [[Kolumbijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2024. gada spēlē [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas futbola čempionāta A sērija]]s komandā ''[[Cagliari Calcio|Cagliari]]''.

== Sasniegumi ==
'''Santa Fe'''
* [[Copa Sudamericana]]: 2015
* [[Superliga Colombiana]]: 2015

'''Palmeiras'''
* [[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērija]]: 2016

'''Barcelona'''
* [[Spānijas La Liga]]: [[2017.—2018. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2017—18]]
* [[Copa del Rey]]: 2017—18

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}


{{īss-aizmetnis}}
{{Kolumbijas futbolists-aizmetnis}}
{{Kolumbijas futbola izlase - FIFA 2018}}{{Kolumbijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Mina, Jerri}}
[[Kategorija:1994. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kolumbijas futbolisti]]
[[Kategorija:Kolumbijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Everton F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]]
[[Kategorija:ACF Fiorentina spēlētāji]]
[[Kategorija:Cagliari Calcio spēlētāji]]
[[Kategorija:Sanpaulu &quot;Palmeiras&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>h01gs231o3x3xjgxb5h29uoaqwyzcaa</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džefersons Lerma</title>
    <ns>0</ns>
    <id>398512</id>
    <revision>
      <id>4530641</id>
      <parentid>4482216</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T16:40:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4530641</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3206" sha1="ijm48maxdt4fzse4ugzdqbwa1fm68zo" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Džefersons Lerma
| image = [[Attēls:Jefferson Lerma 2018.png|220px]]
| caption = Lerma 2018. gadā
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1994|10|25}}
| birth_place = {{vieta|Kolumbija|Elserrito}}
| height = 182
| currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]
| clubnumber = 8
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2013—2016
| clubs1 = {{flaga|Kolumbija}} [[Atlético Huila]]
| caps1 = 84
| goals1 = 6
| years2 = 2015—2016
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Levante UD]]
| caps2 = 33
| goals2 = 1
| years3 = 2016—2018
| clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Levante UD]]
| caps3 = 56
| goals3 = 1
| clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[A.F.C. Bournemouth|Bournemouth]]
| years4 = 2018—2023
| caps4 = 176
| goals4 = 12
| nationalyears1 = 2017—
| nationalteam1 = {{fb|COL}}
| nationalcaps1 = 70
| nationalgoals1 = 5
| pcupdate = {{dat|2026|10|01|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|10|01|sk|bez}}
| clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]
| years5 = 2023—
| caps5 = 93
| goals5 = 1
}}

'''Džefersons Lerma''' ({{val|es|Jefferson Lerma}}; dzimis {{dat|1994|10|25}}) ir [[Kolumbija]]s [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Kolumbijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2023. gada spēlē [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] kluba [[Crystal Palace FC|''Crystal Palace'']].
== Sasniegumi ==

'''Crystal Palace FC'''
* [[FA kauss]]: 2024—25&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/anglija/17052025-mancestras_city_ar_i_garu_degunu_i_paliek |title= Mančestras ″City″ ar garu degunu paliek arī FA kausa finālā|accessdate=2025-05-17 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}&lt;/ref&gt;
* [[FA Community Shield]]: 2025&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/anglija/10082025-hendersons_izcils_pecspelu_sitienos_un_pa |title=Hendersons izcils pēcspēļu sitienos un palīdz “Crystal Palace” izcīnīt pirmo &quot;Community Shield&quot; kausu |language= |accessdate={{dat|2025|8|10||bez}} |website=sportacentrs.com}}&lt;/ref&gt;
* [[UEFA Konferences līga]]: [[2025.—2026. gada UEFA Konferences līgas sezona|2025—26]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/27052026-pern_crystal_palace_pirmais_anglijas_kaus|title= Pērn &quot;Crystal Palace&quot; pirmais Anglijas kauss, šogad pirmā Eiropas trofeja|accessdate=2026-05-27 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{īss-aizmetnis}}
{{Kolumbijas futbolists-aizmetnis}}
{{Kolumbijas futbola izlase - FIFA 2018}}{{Kolumbijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Lerma, Džefersons}}
[[Kategorija:1994. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kolumbijas futbolisti]]
[[Kategorija:Kolumbijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:Levante UD spēlētāji]]
[[Kategorija:A.F.C. Bournemouth spēlētāji]]
[[Kategorija:Crystal Palace F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>ijm48maxdt4fzse4ugzdqbwa1fm68zo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vilmars Barrjoss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>398513</id>
    <revision>
      <id>4530627</id>
      <parentid>4389040</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T16:18:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4530627</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2186" sha1="r9c5hvqckynl4o8otc043qwg142zfve" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Vilmars Barrjoss
| image = Wílmar Barrios in Zenit, 2019.jpg
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1993|10|16}}
| birth_place = {{vieta|Kolumbija}}
| height = 178
| currentclub = {{flaga|Krievija}} [[Sanktpēterburgas &quot;Zenit&quot;]]
| clubnumber = 5
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2013—2016
| clubs1 = {{flaga|Kolumbija}} [[Deportes Tolima]]
| caps1 = 102
| goals1 = 3
| years2 = 2016—2019
| clubs2 = {{flaga|Argentīna}} [[Buenosairesas &quot;Boca Juniors&quot;]]
| caps2 = 48
| goals2 = 1
| nationalyears1 = 2016—2023
| nationalteam1 = {{fb|COL}}
| nationalcaps1 = 55
| nationalgoals1 = 1
| pcupdate = {{dat|2026|10|01|sk|bez}}
| caption = 
| caps3 = 213
| clubs3 = {{flaga|Krievija}} [[Sanktpēterburgas &quot;Zenit&quot;]]
| goals3 = 3
| years3 = 2019—
}}

'''Vilmars Barrjoss''' ({{val|es|Wílmar Enrique Barrios Terán}}; dzimis {{dat|1993|10|16}}) ir [[Kolumbija]]s [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Kolumbijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2019. gada spēlē [[Krievijas futbola Premjerlīga|Krievijas Premjerlīgas]] kluba [[Sanktpēterburgas &quot;Zenit&quot;]] sastāvā.

== Sasniegumi ==
'''Deportes Tolima'''

* [[Copa Colombia]]: 2014

'''Boca Juniors'''

* [[Argentīnas futbola pirmā divīzija|Argentīnas pirmā divīzija]]: 2016—17, 2017—18

'''Zenit'''

* [[Krievijas futbola Premjerlīga|Krievijas Premjerlīga]]: 2018—19, 2019—20, 2020—21, 2021—22, 2022—23, 2023—24, 2025—26
* [[Krievijas kauss futbolā|Krievijas kauss]]: 2019—20, 2023—24
* [[Krievijas Superkauss]]: 2020, 2022, 2023, 2024, 2026

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{īss-aizmetnis}}
{{Kolumbijas futbolists-aizmetnis}}
{{Kolumbijas futbola izlase - FIFA 2018}}

{{DEFAULTSORT:Barrjoss, Vilmars}}
[[Kategorija:1993. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kolumbijas futbolisti]]
[[Kategorija:Kolumbijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:Sanktpēterburgas &quot;Zenit&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Buenosairesas &quot;Boca Juniors&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>r9c5hvqckynl4o8otc043qwg142zfve</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Huans Fernando Kintero</title>
    <ns>0</ns>
    <id>398744</id>
    <revision>
      <id>4530637</id>
      <parentid>4482221</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T16:32:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4530637</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3671" sha1="2038jme8vx59x2vmgx4fk87na83tin3" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Huans Fernando Kintero
| image = [[Attēls:Juan Quintero Piverdière 16 mars 2016.jpg|220px]]
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1993|1|18}}
| birth_place = {{vieta|Kolumbija|Medeljina}}
| height = 168
| currentclub = {{flaga|Kolumbija}} [[Independiente Medellín]]
| clubnumber = 8
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2009—2011
| clubs1 = {{flaga|Kolumbija}} [[Envigado F.C.]]
| caps1 = 43
| goals1 = 5
| years2 = 2011—2012
| clubs2 = {{flaga|Kolumbija}} [[Atlético Nacional]]
| caps2 = 15
| goals2 = 2
| years3 = 2012—2013
| clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[Delfino Pescara 1936|Pescara]]
| caps3 = 17
| goals3 = 1
| years4 = 2013—2019
| clubs4 = {{flaga|Portugāle}} [[FC Porto]]
| caps4 = 42
| goals4 = 6
| years5 = 2013
| clubs5 = {{flaga|Portugāle}} [[FC Porto]] B
| caps5 = 1
| goals5 = 0
| years6 = 2015—2016
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[Stade Rennais F.C.|Rennes]]
| caps6 = 12
| goals6 = 1
| years7 = 2017
| clubs7 = {{īre}} {{flaga|Kolumbija}} [[Independiente Medellín]]
| caps7 = 25
| goals7 = 13
| years8 = 2018—2019
| clubs8 = {{īre}} {{flaga|Argentīna}}  [[Buenosairesas &quot;River Plate&quot;|River Plate]]
| caps8 = 20
| goals8 = 2
| caps9 = 21
| clubs10 = {{flaga|Ķīna}} [[Shenzhen F.C.|Shenzhen]]
| caps10 = 21
| clubs9 = {{flaga|Argentīna}}  [[Buenosairesas &quot;River Plate&quot;|River Plate]]
| goals9 = 6
| goals10 = 1
| years9 = 2019—2020
| years10 = 2021—2022
| years11 = 2022
| clubs11 = {{flaga|Argentīna}}  [[Buenosairesas &quot;River Plate&quot;|River Plate]]
| caps11 = 29
| goals11 = 5
| years12 = 2023
| clubs12 = {{flaga|Kolumbija}}  [[Atlético Junior]]
| caps12 = 6
| goals12 = 1
| years13 = 2023—2024
| clubs13 = {{flaga|Argentīna}}  [[Racing Club de Avellaneda|Racing]]
| caps13 = 40
| goals13 = 10
| nationalyears1 = 2013
| nationalteam1 = {{flaga|Kolumbija}} Kolumbija U20
| nationalcaps1 = 13
| nationalgoals1 = 8
| nationalyears2 = 2016
| nationalteam2 = {{flaga|Kolumbija}} Kolumbija U23
| nationalcaps2 = 4
| nationalgoals2 = 2
| nationalyears3 = 2012—2026
| nationalteam3 = {{fb|COL}}
| nationalcaps3 = 53
| nationalgoals3 = 6
| pcupdate = {{dat|2026|10|01|sk|bez}}
| caption = 
| clubs14 = {{flaga|Kolumbija}}  [[América de Cali]]
| years14 = 2025—2026
| caps14 = 28
| goals14 = 4
| clubs15 = {{flaga|Kolumbija}} [[Independiente Medellín]]
| years15 = 2026—
| caps15 = 0
| goals15 = 0
}}

'''Huans Fernando Kintero''' ({{val|es|Juan Fernando Quintero Paniagua}}; dzimis {{dat|1993|1|18}}) ir [[Kolumbija]]s [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Kolumbijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada spēlē Kolumbijas kluba ''[[Independiente Medellín]]'' sastāvā.

== Sasniegumi ==
'''Porto'''

* [[Supertaça Cândido de Oliveira]]: 2013

'''River Plate'''

* [[Supercopa Argentina]]: 2017
* [[Copa Libertadores]]: 2018

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{īss-aizmetnis}}
{{Kolumbijas futbolists-aizmetnis}}
{{Kolumbijas futbola izlase - FIFA 2018}}{{Kolumbijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Kintero, Huans}}
[[Kategorija:1993. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kolumbijas futbolisti]]
[[Kategorija:Kolumbijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Porto spēlētāji]]
[[Kategorija:Stade Rennais F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Delfino Pescara 1936 spēlētāji]]
[[Kategorija:Buenosairesas &quot;River Plate&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Racing Club de Avellaneda spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>2038jme8vx59x2vmgx4fk87na83tin3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Luiss Murjels</title>
    <ns>0</ns>
    <id>399158</id>
    <revision>
      <id>4530655</id>
      <parentid>4412084</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T16:47:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4530655</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2686" sha1="rom118wkudxp2qy24ergoq918vm3hrt" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Luiss Murjels
| image = FWC 2018 - Round of 16 - COL v ENG - Luis Muriel.jpg
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1991|4|16}}
| birth_place = {{vieta|Kolumbija}}
| height = 178
| currentclub = {{flaga|Kolumbija}} [[Atlético Junior]]
| clubnumber = 10
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 2009—2010
| clubs1 = {{flaga|Kolumbija}} [[Deportivo Cali]]
| caps1 = 11
| goals1 = 9
| years2 = 2010—2015
| clubs2 = {{flaga|Itālija}} [[Udinese Calcio]]
| caps2 = 57
| goals2 = 15
| years3 = 2010—2011
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Granada CF]]
| caps3 = 7
| goals3 = 0
| years4 = 2011—2012
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[U.S. Lecce]]
| caps4 = 29
| goals4 = 7
| years5 = 2015
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Dženovas &quot;Sampdoria&quot;]]
| caps5 = 63
| goals5 = 17
| years6 = 2017—2019
| clubs6 = {{flaga|Spānija}} [[Sevilla FC]]
| caps6 = 35
| goals6 = 8
| nationalyears1 = 2011
| nationalteam1 = {{flaga|Kolumbija}} Kolumbija U20
| nationalcaps1 = 5
| nationalgoals1 = 4
| nationalyears2 = 2012—2022
| nationalteam2 = {{fb|COL}}
| nationalcaps2 = 45
| nationalgoals2 = 8
| pcupdate = {{dat|2026|10|01|sk|bez}}
| caption = Murjels 2018. gadā
| caps7 = 19
| caps8 = 144
| clubs7 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[ACF Fiorentina|Fiorentina]]
| clubs8 = {{flaga|Itālija}} [[Bergamo &quot;Atalanta&quot;]]
| goals7 = 6
| goals8 = 54
| years7 = 2019
| years8 = 2019—2024
| clubs9 = {{flaga|ASV}} [[Orlando &quot;City&quot;]]
| years9 = 2024—2026
| caps9 = 66
| goals9 = 14
| clubs10 = {{flaga|Kolumbija}} [[Atlético Junior]]
| years10 = 2026—
| caps10 = 27
| goals10 = 14
}}

'''Luiss Murjels''' ({{val|es|Luis Fernando Muriel Fruto}}; dzimis {{dat|1991|4|16}}) ir [[Kolumbija]]s [[futbols|futbolists]], [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]], bijušais [[Kolumbijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada spēlē Kolumbijas kluba ''[[Atlético Junior]]'' sastāvā.
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{īss-aizmetnis}}
{{Kolumbijas futbolists-aizmetnis}}
{{Kolumbijas futbola izlase - FIFA 2018}}

{{DEFAULTSORT:Murjels, Luiss}}
[[Kategorija:1991. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kolumbijas futbolisti]]
[[Kategorija:Kolumbijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Udinese Calcio spēlētāji]]
[[Kategorija:Granada CF spēlētāji]]
[[Kategorija:Dženovas &quot;Sampdoria&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Sevilla FC spēlētāji]]
[[Kategorija:ACF Fiorentina spēlētāji]]
[[Kategorija:Bergamo &quot;Atalanta&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:U.S. Lecce spēlētāji]]
[[Kategorija:Orlando &quot;City&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>rom118wkudxp2qy24ergoq918vm3hrt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Hoans Mohika</title>
    <ns>0</ns>
    <id>399159</id>
    <revision>
      <id>4530651</id>
      <parentid>4507488</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T16:45:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4530651</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3303" sha1="m4hexm19sdmhhj2g7u3hd64yn06b9mk" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Hoans Mohika
| image = FWC 2018 - Round of 16 - COL v ENG - Photo 102 (cropped) 2.jpg
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1992|8|21}}
| birth_place = {{vieta|Kolumbija|Kali (pilsēta)}}
| height = 179
| currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Getafe CF|Getafe]]
| clubnumber = 22
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| years1 = 2011—2012
| clubs1 = {{flaga|Kolumbija}} [[Academia F.C.]]
| caps1 = 33
| goals1 = 0
| years2 = 2012—2014
| clubs2 = {{flaga|Kolumbija}} [[Llaneros F.C.]]
| caps2 = 17
| goals2 = 0
| years3 = 2013
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Kolumbija}} [[Deportivo Cali]]
| caps3 = 14
| goals3 = 0
| years4 = 2013—2014
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Rayo Vallecano]]
| caps4 = 12
| goals4 = 0
| years5 = 2014—2018
| clubs5 = {{flaga|Spānija}} [[Rayo Vallecano]]
| caps5 = 6
| goals5 = 0
| years6 = 2014—2016
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Real Valladolid]]
| caps6 = 66
| goals6 = 9
| years7 = 2017—2018
| clubs7 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Girona FC]]
| caps7 = 40
| goals7 = 0
| nationalyears1 = 2015—
| nationalteam1 = {{fb|COL}}
| nationalcaps1 = 49
| nationalgoals1 = 1
| pcupdate = {{dat|2026|08|15|SK|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|08|15|SK|bez}}
| caption = 
| caps8 = 34
| clubs8 = {{flaga|Spānija}} [[Girona FC]]
| goals8 = 0
| years8 = 2018—2021
| caps9 = 11
| caps10 = 17
| clubs9 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Atalanta B.C.|Atalanta]]
| clubs10 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Elche CF|Elche]]
| goals9 = 0
| goals10 = 0
| years9 = 2020—2021
| years10 = 2021
| clubs11 = {{flaga|Spānija}} [[Elche CF|Elche]]
| years11 = 2021—2022
| caps11 = 36
| goals11 = 2
| clubs12 = {{flaga|Spānija}} [[Villarreal CF|Villarreal]]
| years12 = 2022—2024
| caps12 = 17
| goals12 = 0
| clubs13 = {{īre}}{{flaga|Spānija}} [[CA Osasuna|Osasuna]]
| years13 = 2023—2024
| caps13 = 30
| goals13 = 0
| clubs14 = {{flaga|Spānija}} [[RCD Mallorca|Mallorca]]
| years14 = 2024—2026
| caps14 = 71
| goals14 = 1
| clubs15 = {{flaga|Spānija}} [[Getafe CF|Getafe]]
| years15 = 2026—
| caps15 = 0
| goals15 = 0
}}

'''Hoans Mohika''' ({{val|es|Johan Andrés Mojica Palacio}}; dzimis {{dat|1992|8|21}}) ir [[Kolumbija]]s [[futbols|futbolists]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]], [[Kolumbijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada spēlē [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|''La Liga'']] klubā ''[[Getafe CF|Getafe]]''.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{īss-aizmetnis}}
{{Kolumbijas futbolists-aizmetnis}}
{{Kolumbijas futbola izlase - FIFA 2018}}{{Kolumbijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Mohika, Hoans}}
[[Kategorija:1992. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kolumbijas futbolisti]]
[[Kategorija:Kolumbijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Rayo Vallecano spēlētāji]]
[[Kategorija:Real Valladolid spēlētāji]]
[[Kategorija:Girona FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Bergamo &quot;Atalanta&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Elche CF spēlētāji]]
[[Kategorija:Villarreal CF spēlētāji]]
[[Kategorija:CA Osasuna spēlētāji]]
[[Kategorija:RCD Mallorca spēlētāji]]
[[Kategorija:Getafe CF spēlētāji]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>m4hexm19sdmhhj2g7u3hd64yn06b9mk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dailes teātra izrāžu saraksts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>399584</id>
    <revision>
      <id>4530550</id>
      <parentid>4521110</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T13:19:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* 2026. gadā */</comment>
      <origin>4530550</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="103189" sha1="dn3x7cfc4a8q0qrhheqm5dtn5ogfa9f" xml:space="preserve">Sarakstā hronoloģiski apkopotas [[Dailes teātris|Dailes teātrī]] iestudētās izrādes kopš tā pastāvēšanas pirmsākumiem.
{{TOClimit|2}}

== Teātris Lāčplēša ielā 25 (1920—1977) ==

=== 1920. gadā ===
* 1920.11.19. [[Rainis]] &quot;Indulis un Ārija&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Jānis Plūme.
* 1920.12.03. [[Pedro Kalderons de la Barka]] &quot;Salameas tiesnesis&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1920.12.22. Jaroslavs Kvapila &quot;Pasaka par princesīti Pienenīti&quot;. Rež. Jānis Plūme.
* 1920.12.27. [[Oskars Vailds]] &quot;Salome&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Jānis Plūme.

=== 1921. gadā ===
* 1921.01.21. [[Aspazija]] &quot;Atriebēja&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Gustavs Žibalts]].
* 1921.02.04. Pāvils Gruzna &quot;Kad jūra krāc&quot;. Rež. [[Eduards Smiļģis]].
* 1921.02.23. [[Aspazija]] &quot;Sidraba šķidrauts&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Jānis Plūme.
* 1921.03.11. Edvards Šeldons &quot;Romāns&quot;. Rež. [[Eduards Smiļģis]].
* 1921.03.27. Pāvils Gruzna &quot;Sila balodītis&quot;. Rež. [[Gustavs Žibalts]].
* 1921.04.23. [[Rainis]] &quot;[[Uguns un nakts]]&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1921.09.15. [[Henriks Ibsens]] &quot;Pērs Gints&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1921.10.21. Ernsts Harts &quot;Nerrs Tantris&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1921.11.04. [[Aptons Sinklērs]] &quot;Mežonis&quot;. Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1921.11.26. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Divpadsmitā nakts&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1921.12.23. [[Moriss Meterlinks|Moriss Māterlinks]] &quot;Zilais putns&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].

=== 1922. gadā ===
* 1922.01.19. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Hamlets]]&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1922.02.09. [[Pjērs de Bomaršē]] &quot;Figaro kāzas&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1922.03.08. [[Moljērs]] &quot;Žoržs Dandēns&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1922.03.30. Nikolajs Jevreinovs &quot;Dzīve — arlekināde&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1922.04.20. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Sapnis vasaras naktī]]&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1922.05.11. Pāvils Gruzna &quot;Ziedu grava&quot;. Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1922.05.18. [[Karels Čapeks]] &quot;Cilvēces bojā iešana&quot; (&quot;R.U.R.&quot;). Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1922.09.21. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Otello]]&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1922.10.12. T. Barjers &quot;Bohēma&quot; (pēc Anrī Miržē romāna). Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1922.11.02. Karls Meinhards, Rūdolfs Bernauers &quot;Kapelmeistara Kreislera brīnišķīgie piedzīvojumi&quot; (pēc [[E. T. A. Hofmanis|E. T. A. Hofmaņa]] darbiem). Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1922.11.16. [[Viktors Igo]] &quot;[[Nožēlojamie]]&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1922.12.07. [[Jānis Akuraters]] &quot;Aptumšošanās&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1922.12.25. [[Ludvigs Tīks]] &quot;Runcis zābakos&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].

=== 1923. gadā ===
* 1923.01.25. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;[[Skroderdienas Silmačos]]&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1923.02.14. Renē Benžamēns &quot;Priecīgas nejaušības&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1923.03.01. Džordžs Kokrens Hazeltons, Džozefs Henrijs Benrimo &quot;Dzeltenais ģērbs&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1923.03.22. Frīdrihs Dīcenšmits &quot;Svētā Jēkaba ceļojums&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1923.04.06. [[Viktors Eglītis]] &quot;Lauku miljonārs&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1923.04.19. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Liela brēka, maza vilna&quot; (&quot;Daudz trokšņa par neko&quot;). Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1923.05.12. [[Hasinto Benavente]] &quot;Interešu spēle&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1923.08.31. [[Anna Brigadere]] &quot;Princese Gundega un karalis Brusubārda&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1923.09.27. [[Frīdrihs Šillers]] &quot;Fiesko sazvērestība Dženovā&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1923.10.18. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Seši mazi bundzenieki&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1923.11.01. Franks Vēdekinds &quot;Zemes gars&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1923.11.15. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Venēcijas tirgotājs&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1923.12.06. Karls Meinhards, Rūdolfs Bernauers &quot;Kreislera stūra logs&quot; (pēc [[E. T. A. Hofmanis|E. T. A. Hofmaņa]] darbiem). Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1923.12.25. Gustavs Rēders &quot;Turku spuldze jeb Aladīna burvju lampa&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].

=== 1924. gadā ===
* 1924.01.24. [[Francis Grillparcers]] &quot;Sapnis — dzīve&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1924.02.14. [[Fēlikss Cielēns]] &quot;Sarkanais nerrs&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1924.02.28. [[Karlo Goldoni]] &quot;Viesnīcniece&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1924.03.27. [[Aristofans]] &quot;Līsistrate&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1924.04.24. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Romeo un Džuljeta]]&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1924.05.15. Tristans Bernārs &quot;Divas pīles&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1924.05.25. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] &quot;Sapnis saulītē&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1924.09.03. [[Migels de Servantess]] &quot;[[Dons Kihots]]&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1924.10.02. [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte]]s &quot;[[Mērnieku laiki]]&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1924.10.23. [[Karlo Goldoni]] &quot;Pļāpīgās sievas&quot; (&quot;Sievu valodas&quot;). Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1924.11.20. [[Džordžs Bernards Šovs]] &quot;Cēzars un Kleopatra&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1924.12.11. Armāns de Kaijavē, Robērs de Flērs, Emanuels Arens &quot;Karalis&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1924.12.25. [[Anna Brigadere]] &quot;Sprīdītis&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].

=== 1925. gadā ===
* 1925.01.22. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Trīnes grēki&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1925.02.19. [[Georgs Bīhners]] &quot;Dantons&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1925.03.12. Tristans Bernārs &quot;Mazā kafejnīca&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1925.04.02. Moriss Magrs &quot;Sins&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1925.04.23. Hennings Bergers &quot;Plūdi&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1925.05.08. Karls Šternheims &quot;Friča mīlas dēkas&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1925.05.28. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Juku jukām&quot; (&quot;Kā jums tīk&quot;). Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1925.09.03. [[Frīdrihs Šillers]] &quot;Laupītāji&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1925.09.17. Moriss Ordons, Brandons Tomass &quot;Čarļa krustmāte&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1925.10.08. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Ļaunais gars&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1925.10.22. [[Luidži Pirandello]] &quot;Vīrs, zvērs un tikums&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1925.11.20. [[Kārlis Ābele]] &quot;Ligatūra&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1925.12.03. [[Karlo Goldoni]] &quot;Ziņkārīgās sinjoras&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1925.12.18. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Par velti mīlēts&quot; (&quot;Veltas pūles mīlā&quot;). Insc. [[Eduards Smiļģis]].

=== 1926. gadā ===
* 1926.01.21. [[Viktors Igo]] &quot;Ernani&quot; (&quot;Kastīliešu gods&quot;). Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1926.02.04. Emīls Fabrs &quot;Zelta karaļi&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1926.02.17. Eižens Labišs &quot;Itālijas salmu cepure&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1926.03.11. [[Andrejs Upīts]] &quot;Mirabo&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1926.03.25. [[Augusts Deglavs]] &quot;Rīga&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1926.04.10. Alfonss Dodē, Ādolfs Belo &quot;Safo&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1926.04.22. Žoržs Kurtelins &quot;Greizais spogulis&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1926.05.06. [[Edvards Vulfs]] &quot;Greizsirdība&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1926.05.21. [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]] &quot;[[Grāfs Monte-Kristo|Grāfs Monte Kristo]]&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1926.06.04. Gustavs Rēders &quot;Roberts un Bertrams&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1926.09.09. [[Rainis]] &quot;Spēlēju, dancoju&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1926.09.30. [[Ričards Brinslijs Šeridans]] &quot;Siržu divkauja&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1926.10.14. Džeimss Elrojs Flekers &quot;Hasans&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], [[Jānis Muncis]].
* 1926.10.29. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Džons Neilands&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1926.11.13. [[Moljērs]] &quot;Pilsonis muižniekos&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1926.12.02. [[Kārlis Ābele]] &quot;Stāsts par Gleihenes grāfu&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1926.12.16. Francis Arnolds, Ernests Bahs &quot;Spāniešu dejotāja&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1926.12.31. Jukums Palevičs &quot;Preilenīte&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1926.12.31. Artūrs Neirips &quot;Sapnis Jaungada naktī&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].

=== 1927. gadā ===
* 1927.01.20. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Gals labs — viss labs&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1927.02.10. Satons Vēns &quot;Uz nezināmo ostu&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1927.02.24. Pols Gavo, Giljemo &quot;Salmu sievas&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1927.03.12. [[Aspazija]] &quot;Madlienas baznīcas torņa cēlājs&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1927.03.24. [[Andrejs Upīts]] &quot;Cēloņi un sekas&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1927.04.13. Tristans Bernārs &quot;Ideāla ķēkša&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1927.04.30. S. Nikolss (N. Mišejevs) &quot;Karaliene Kofetua un nabagais&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1927.05.19. Rūdolfs Bernauers, Rūdolfs Osterreihers &quot;Ēdenes dārzs&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1927.06.09. Gustavs Kadelburgs, R. Skovroneks &quot;Jātnieku drudzis&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1927.09.03. [[Rainis]] &quot;[[Mīla stiprāka par nāvi]]&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1927.09.22. Francis un Pauls Šentani &quot;Skaistās sabīnietes&quot;. Rež. Jānis Simsons.
* 1927.10.08. [[Ferencs Molnārs]] &quot;Sarkanās dzirnavas&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1927.10.27. G. Vernons, G. Ouens &quot;Misters Vu&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1927.11.26. Žaks Devāls &quot;Ak, šīs mīlas mokas&quot; (&quot;Septembra roze&quot;). Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1927.12.03. [[Augusts Strindbergs]] &quot;Sapņu spēle&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1927.12.15. Franks Vēdekinds &quot;Mūzika&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1927.12.25. Nikolajs Škļars &quot;Bums un Atspolīte&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].

=== 1928. gadā ===
* 1928.01.12. [[Frīdrihs Šillers]] &quot;Vilhelms Tells&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1928.01.25. Francis Arnolds, Ernests Bahs &quot;Traks numurs&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1928.02.11. Simons Žantijons &quot;Maja&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1928.02.28. [[Kārlis Jēkabsons]] &quot;Sultāna harēms&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1928.03.17. Armāns de Kaijavē, Robērs de Flērs &quot;Buridāna ēzelis&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1928.04.01. Kārlis Ieviņš &quot;Mežābeles koka kastīte&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1928.04.19. [[Bens Džonsons (literāts)|Bens Džonsons]] &quot;Lielais Venēcijas blēdis&quot; (&quot;Volpone&quot;). Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1928.05.03. H. un J. Venceļi &quot;360 sievas&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1928.05.10. Pjērs Frondē &quot;Divas pasaules&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1928.05.24. Slings (Pauls Šlezingers) &quot;Trīskārt mirušais Pēteris&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1928.06.13. [[Jaroslavs Hašeks]] &quot;[[Krietnais kareivis Šveiks|Šveiks dzīvo sveiks]]&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1928.09.06. [[Frīdrihs Šillers]] &quot;Dons Karloss&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1928.09.18. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]], D. Koltons &quot;Sedija Tomsone&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1928.10.04. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Falstafs un princis Inga&quot; (&quot;Henrijs IV&quot;). Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1928.10.18. Vilhelms Meijers-Fosters &quot;Vecheidelberga&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1928.11.04. Karls Gorners &quot;Pelnrušķīte&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1928.11.08. Žoržs Bers, Luijs Verneijs &quot;Advokāte Bolbeka un viņas vīrs&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1928.11.30. [[Jaroslavs Hašeks]] &quot;[[Krietnais kareivis Šveiks|Šveiks frontē]]&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1928.12.13. Žaks Devāls &quot;Septembra roze&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1928.12.25. [[Žils Verns]], R. d’Ennerī &quot;Kapteiņa Granta bērni&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1928.12.30. A. Juhņevičs &quot;Lelles&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].

=== 1929. gadā ===
* 1929.01.12. [[Edvards Vulfs]] &quot;Svētki Skangalē&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1929.01.24. Kurts Gecs &quot;Hokus-pokus&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1929.01.31. [[Andrejs Upīts]] &quot;Apburtais loks&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1929.02.14. Ādolfs d’Enerī, Mass &quot;Māsas Žerāras&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1929.02.24. Fricis Jansons &quot;Drošais Dainis&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1929.03.07. Luijs Verneijs &quot;Raksts vai ērglis?&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1929.03.16. G. Levins-Bahvics &quot;Ženija startē&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1929.04.01. [[Jūlijs Lācis]] &quot;Mazā Daga&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1929.04.06. [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte]]s &quot;[[Mērnieku laiki]]&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1929.04.13. Nikolajs Jevreinovs &quot;Dzīves maskarāde&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1929.04.24. Kārena Bramsone &quot;Profesors Klenauss&quot;. Rež. Jānis Simsons.
* 1929.04.27. [[Žaks Ofenbahs]] &quot;Skaistā Helēna&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1929.05.15. [[Viktors Igo]] &quot;Parīzes Dievmātes katedrāle&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1929.06.01. Pāvils Gruzna &quot;Rautenfelda mīlas traģēdija&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1929.09.10. [[Arveds Švābe]] &quot;Piebaldzēni vēverīši&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1929.09.20. [[Karlo Goldoni]] &quot;Vēdeklis&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1929.10.04. Arnolds Ridlejs &quot;Spoku vilciens&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1929.10.18. [[Rainis]] &quot;[[Pūt, vējiņi! (luga)|Pūt, vējiņi!]]&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1929.11.03. Kārlis Ieviņš &quot;Zilās salas&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1929.11.08. Iļja Ērenburgs &quot;Lazika vētrainā dzīve&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1929.11.27. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Kas tie tādi, kas dziedāja&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1929.12.14. [[Francis Šūberts]], Alfrēds Vilners, Heincs Reiherts &quot;Trejmeitiņas&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1929.12.26. [[Herberts Dorbe]] &quot;Leiputrija&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1929.12.31. Francis Arnolds, Ernests Bahs &quot;Vecais Ādams&quot; (&quot;Grēku āzis&quot;). Insc. [[Eduards Smiļģis]].

=== 1930. gadā ===
* 1930.01.25. Sergejs Stepņaks-Kravčinskis &quot;Vētras putni&quot; (&quot;Andrejs Kožuhovs&quot;). Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1930.02.05. Leo Hercogs &quot;Zaļā jaunība&quot;. Rež. Emīls Mačs.
* 1930.02.20. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]], Ernests Leguvē &quot;Nekaro ar sievieti&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1930.03.21. [[Miķelis Valters]] &quot;Dievs un cilvēks&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1930.04.21. [[Leons Paegle]] &quot;Galdiņ, klājies! Zirdziņ, stiepies! Runga, iz maisa!&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1930.05.08. [[Ilfs un Petrovs|Iļja Ilfs, Jevgeņijs Petrovs]] &quot;[[Divpadsmit krēsli]]&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1930.05.20. Francis Arnolds, Ernests Bahs &quot;Amanulla Eiropā&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1930.06.05. Jānis Lejiņš &quot;Nebrauc tik dikti&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1930.09.05. [[Ansis Lerhis-Puškaitis]] &quot;Ojārs&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1930.10.02. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Amors uz drednauta&quot; (&quot;Liela brēka, maza vilna&quot;). Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1930.10.30. [[Ansis Gulbis]] &quot;Pēc simts gadiem&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1930.12.17. [[Rainis]] &quot;Indulis un Ārija&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1930.12.25. [[Valdis Grēviņš]] &quot;Pļevnas zaldāts&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].

=== 1931. gadā ===
* 1931.01.15. [[Elīna Zālīte]] &quot;Maldu Mildas sapņojums&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1931.02.12. [[Jānis Grots]] &quot;Steņka Razins&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1931.03.05. [[Arveds Mihelsons]] &quot;Dumpīgā Rīga&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1931.03.26. [[Fēlikss Cielēns]] &quot;Mitānija&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1931.04.18. Jānis Lejiņš &quot;Traki sirsnīgi&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1931.05.20. Oskars Štrauss &quot;Valša sapnis&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1931.06.12. Andrē Birabo, Ž. Dollejs &quot;Oranžu ziedi&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1931.09.17. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Sapnis vasaras naktī]]&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1931.10.16. Minna Dišlere &quot;Studentes vasara&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1931.11.08. Ralfs Benackis &quot;Mana māsa un es&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1931.11.24. [[Kārlis Ābele]] &quot;Tautas darbinieki un mīla&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1931.12.10. Hanss Klumbergs &quot;Verdenas brīnums&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1931.12.25. Žoržs Divāls, Robērs Šarvejs &quot;Pikvikklubs&quot; (pēc [[Čārlzs Dikenss|Čārlza Dikensa]]). Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1931.12.26. [[Rainis]] &quot;[[Zelta zirgs]]&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].

=== 1932. gadā ===
* 1932.01.21. Augusts Hinrihss &quot;Pats saviem spēkiem&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1932.02.11. Jēkabs Lošvics, Dollija Mince &quot;Nāve mašīnai&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1932.02.25. Menherts Lengjels &quot;Dejotāja&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1932.03.03. Maksis Mellers &quot;Mežsarga meitiņa&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1932.03.17. Bruno Franks &quot;Nīna Gallas&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1932.03.27. Šarls de Kostērs, [[Aspazija]] &quot;Pūcesspieģelis&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1932.04.23. Ralfs Benackis, Rūdolfs Šancers, Ernests Velišs &quot;Trīs musketieri&quot; (pēc [[Aleksandrs Dimā (tēvs)|Aleksandra Dimā (tēva)]]). Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1932.05.10. Jānis Vainovskis &quot;Kalnu saule&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1932.05.26. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Zagļi&quot;, [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Mucenieks un muceniece&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1932.06.11. Dario Nikodems &quot;Sieviete, par kuru runā&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1932.08.26. [[Oskars Lutss]] &quot;Kāpostgalva&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1932.09.02. [[Augusts Saulietis]] &quot;Pašam sava saimniecība&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1932.09.10. [[Bertolts Brehts]], [[Kurts Veils]] &quot;Trīsgrašu opera&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1932.09.29. [[Jānis Muncis]] &quot;Diktators”. Insc. [[Jānis Muncis]].
* 1932.10.20. [[Jēkabs Janševskis]] &quot;Dzimtene&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1932.11.05. [[Elīna Zālīte]] &quot;Pirktā laime&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1932.11.20. [[Aleksandrs Čaks]], [[Eriks Ādamsons]] &quot;Nagla, Tomāts un Plūmīte&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1932.12.01. Jānis Lejiņš &quot;Bij man vienas rozes dēļ&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1932.12.17. [[Francs Lehārs]] &quot;Dzejnieka mīla&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].

=== 1933. gadā ===
* 1933.01.18. Hermanis Ortners &quot;Antons Hits&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1933.02.11. [[Anna Brigadere]] &quot;Princese Gundega&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1933.02.24. [[Marsels Paņols]] &quot;Pie zelta enkura&quot; (&quot;Fannija&quot;). Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1933.03.23. [[Selma Lāgerlēva]] &quot;Gesta Berlings&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1933.04.08. [[Gerharts Hauptmanis]] &quot;Audēji&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1933.05.05. [[Francs Lehārs]] &quot;Paganīni&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1933.05.23. Ludvigs Nercs &quot;Māte vai meita?&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1933.06.09. Kārlis Kraujiņš &quot;Mīlas talka&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1933.09.09. [[Rihards Valdess]] &quot;Jūras vilki&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1933.09.28. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;[[Skroderdienas Silmačos]]&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1933.10.26. [[Rainis]] &quot;[[Jāzeps un viņa brāļi]]&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1933.11.25. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Divpadsmitā nakts&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1933.12.20. [[Marks Tvens]] &quot;Princis un ubaga zēns&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].

=== 1934. gadā ===
* 1934.01.18. [[Ivande Kaija]] &quot;Iedzimtais grēks&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1934.02.22. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] &quot;Mīla zem vīksnām&quot; (&quot;Mīla zem gobām&quot;). Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1934.03.01. Vasilijs Škvarkins &quot;Cita bērns&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1934.03.22. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] &quot;Invalīds un Ralla&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1934.04.18. Minna Dišlere &quot;Bagāta līgava&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1934.05.16. [[Imre Kalmans]] &quot;Monmartras vijolīte&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1934.09.12. Alfrēds Karaša &quot;Karogs aicina&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1934.10.03. Pauls Vulfiuss &quot;Ceļu jaunībai&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1934.11.18. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Jūlijs Cēzars&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1934.11.24. [[Knuts Hamsuns]] &quot;Augusts, pasaules braucējs&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1934.12.15. [[Aīda Niedra]] &quot;Pie Azandas upes&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1934.12.26. [[Voldemārs Zālītis|Valdis]] &quot;Staburaga bērni&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].

=== 1935. gadā ===
* 1935.01.30. [[Pjērs de Bomaršē]] &quot;Figaro kāzas&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1935.02.27. [[Aleksandrs Grīns]] &quot;Nameja gredzens&quot;. Insc. [[Jānis Muncis]].
* 1935.03.17. [[Ernests Birznieks-Upītis]] &quot;Poģīša nelaime&quot;. Rež. Emīls Mačs.
* 1935.03.21. A. Mellers, H. Lorencs &quot;Tu būsi mana&quot;. Insc. Kārlis Veics.
* 1935.04.05. [[Ādolfs Alunāns]], [[Jānis Kalniņš (komponists)|Jānis Kalniņš]] &quot;Seši mazi bundzinieki&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1935.04.22. [[Jūlijs Lācis]] &quot;Baltā dūja&quot;. Rež. Emīls Mačs.
* 1935.05.11. [[Aleksandrs Grīns]] &quot;Tobāgo&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1935.06.15. [[Francs Lehārs]] &quot;Fraskita&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1935.09.07. [[Karlo Goldoni]] &quot;Pļāpīgās sievas&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1935.09.11. [[Augusts Deglavs]], [[Burhards Sosārs]] &quot;Vecais pilskungs&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1935.10.30. Jānis Sārts &quot;Viss pa gaisu&quot;. Insc. Kārlis Veics.
* 1935.11.13. [[Vilis Lācis]] &quot;Tālais ceļš&quot;. Insc. [[Jānis Muncis]].
* 1935.12.14. Jūlijs Felekijs &quot;Nauda valda pasauli&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1935.12.17. Emīlija Prūsa &quot;Baltais jātnieks&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1935.12.26. [[Enida Blaitona]] &quot;Pauks un Šmauks&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].

=== 1936. gadā ===
* 1936.02.09. Nikolajs Lejaskalns &quot;Vasara Rožlejās&quot;, &quot;Pēteris un Miķelis&quot;. Insc. [[Herberts Līkums]], Emīls Mačs.
* 1936.02.15. [[Augusts Deglavs]] &quot;Rīga&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1936.03.08. Grabe, Forcāns &quot;Napoleons&quot;. Insc. [[Jānis Muncis]].
* 1936.04.16. [[Fricis Kreislers]] &quot;Zisija&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1936.05.08. Ištvans Zagons &quot;Romantika&quot;. Rež. [[Herberts Zommers]].
* 1936.05.28. Edmunds Niks, Pauls Ferhēfens &quot;Galma koncerts&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1936.09.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Pazudušais dēls&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1936.10.03. [[Jēkabs Janševskis]] &quot;Mežvidus ļaudis&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1936.10.30. [[Aleksandrs Grīns]] &quot;Karoga meklētāji&quot;. Insc. [[Jānis Muncis]].
* 1936.11.14. [[Alfreds de Misē]] &quot;Svečturis&quot;. Rež. Kārlis Veics.
* 1936.12.09. [[Jānis Grots]] &quot;Zelta atslēga&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].

=== 1937. gadā ===
* 1937.01.09. Jara Benešs &quot;Zaļā pļavā&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1937.02.05. Karlo Goldoni &quot;Jocīgs gadījums&quot;. Rež. Kārlis Veics.
* 1937.02.19. Juzefs Bļiziņskis &quot;Pans Damāzijs&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1937.03.19. [[Jānis Grots]], [[Burhards Sosārs]] &quot;Puškins&quot;. Insc. [[Jānis Muncis]].
* 1937.04.24. [[Viktors Igo]] &quot;Kastīliešu gods&quot; (&quot;Ernani&quot;). Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1937.05.21. Aldo de Benedeti &quot;Es tevi vairs nepazīstu&quot;. Rež. [[Herberts Zommers]].
* 1937.06.05. Moriss Ordons, Brandons Tomass &quot;Ak, šie studenti!&quot; (&quot;Čarla krustmāte&quot;). Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1937.09.24. [[Rainis]] &quot;Krauklītis&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1937.10.22. Valdemārs Zonbergs &quot;Jelgavas pils cēlējs&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1937.11.23. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Otello]]&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1937.12.15. [[Vilis Lācis]] &quot;Bāka uz salas&quot;. Insc. [[Jānis Muncis]].
* 1937.12.26. Pauls Abrahams &quot;Roksijas futbolkomanda&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].

=== 1938. gadā ===
* 1938.01.28. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Āksts&quot;. Insc. Kārlis Veics.
* 1938.03.02. [[Antons Hansens Tammsāre]] &quot;Zeme un mīlestība&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1938.04.07. [[Jānis Grots]], [[Burhards Sosārs]] &quot;Dzīves viļņos&quot;. Insc. [[Jānis Muncis]].
* 1938.05.17. Jānis Sārts, [[Burhards Sosārs]] &quot;Putna piens&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1938.06.03. [[Gerharts Hauptmanis]] &quot;Nogrimušais zvans&quot;. Insc. Kārlis Veics.
* 1938.09.24. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Ugunī&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1938.10.28. Rolfs Laukners &quot;Vadonis Munte&quot;. Insc. [[Jānis Muncis]].
* 1938.11.18. [[Aleksandrs Grīns]] &quot;Tēvuzeme&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1938.12.10. Valdemārs Zonbergs, Otto Karls &quot;Meldermeitiņa&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].

=== 1939. gadā ===
* 1939.03.04. [[Henriks Ibsens]] &quot;Pērs Gints&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1939.03.31. Lajošs Zilahi &quot;Pēdējā loma&quot;. Rež. [[Jānis Muncis]].
* 1939.04.29. [[Johans Štrauss I|Johans Štrauss (tēvs)]], [[Johans Štrauss II|Johans Štrauss (dēls)]], Alfrēds Vilners, Heincs Reiherts, Ernests Mariška &quot;Vīnes valsis&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1939.05.14. Valdemārs Zonbergs &quot;Lielkunga zābaki&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1939.06.08. [[Džordžs Bernards Šovs]] &quot;Pigmalions&quot;. Insc. Kārlis Veics.
* 1939.09.16. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Trakais Juris&quot;. Insc. Kārlis Veics.
* 1939.10.20. [[Viljams Šekspīrs]] “Spītnieces precības&quot; (&quot;Spītnieces savaldīšana&quot;). Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1939.11.22. [[Frīdrihs Šillers]] &quot;Orleānas jaunava&quot;. Insc. [[Jānis Muncis]].
* 1939.12.22. Valdemārs Zonbergs, [[Burhards Sosārs]] &quot;Ventas dziesma&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1939.12.31. Augusts Mitrēvics &quot;Jaungads Ventas krastos&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].

=== 1940. gadā ===
* 1940.01.24. Kazis Biņķis &quot;Jaunaudze&quot;. Insc. Kārlis Veics.
* 1940.02.08. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Tīreļpurvs&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1940.03.21. [[Johans Volfgangs Gēte]] &quot;Fausts&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1940.04.24. [[Aleksejs Tolstojs (1883 – 1945)|Aleksejs Tolstojs]] &quot;Mīlestības zelta grāmata&quot;. Insc. [[Jānis Muncis]].
* 1940.06.01. [[Eduards Kinneke]] &quot;Burvju liesma&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1940.09.08. [[Andrejs Upīts]] &quot;1905&quot;. Rež. [[Nikolajs Mūrnieks]].
* 1940.10.09. Vasilijs Škvarkins &quot;Vienkāršā meitene&quot;. Rež. Kārlis Veics.
* 1940.11.05. Ļevs Slavins &quot;Intervencija&quot;. Rež. [[Eduards Smiļģis]].
* 1940.12.31. [[Rainis]] &quot;[[Zelta zirgs]]&quot;. Rež. [[Eduards Smiļģis]].

=== 1941. gadā ===
* 1941.02.21. [[Nikolajs Gogolis]] &quot;[[Revidents (luga)|Revidents]]&quot;. Rež. Kārlis Veics.
* 1941.04.19. Vsevolods Ivanovs &quot;Bruņu vilciens 14-69&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1941.05.24. [[Aleksandrs Ostrovskis]], Nikolajs Solovjovs &quot;Belugina precības&quot;. Rež. [[Nikolajs Mūrnieks]].
* 1941.06.19. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Trīnes grēki&quot;. Rež. Kārlis Veics.
* 1941.09.18. [[Rihards Valdess]] &quot;Jūras vilki&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1941.10.30. [[Anna Brigadere]] &quot;[[Maija un Paija]]&quot;. Insc. Kārlis Veics.
* 1941.12.17. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Minhauzena precības&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].

=== 1942. gadā ===
* 1942.01.30. [[Rainis]] &quot;[[Mīla stiprāka par nāvi]]&quot;. Insc. Kārlis Veics.
* 1942.03.20. [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte]]s &quot;[[Mērnieku laiki]]&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1942.05.20. [[Valdis Grēviņš]], [[Marģeris Zariņš]] &quot;Dzejnieks un roze&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1942.06.17. Austra Mētere-Ozola &quot;Čiko&quot;. Insc. [[Pēteris Lūcis]].
* 1942.09.24. [[Gerharts Hauptmanis]] &quot;Elga&quot;. Insc. Kārlis Veics.
* 1942.11.06. [[Arveds Švābe]] &quot;Piebaldzēni — vēverīši&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1942.12.11. Augusts Melks &quot;Dienvidvējš&quot;. Insc. Kārlis Veics.

=== 1943. gadā ===
* 1943.02.19. [[Frīdrihs Šillers]] &quot;Marija Stjuarte&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1943.04.02. Karlo Goldoni &quot;Mirandolīna&quot;. Insc. Kārlis Veics.
* 1943.05.21. [[Edvards Vulfs]] &quot;Svētki Skangalē&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1943.10.14. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Romeo un Džuljeta&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1943.12.16. [[Anšlavs Eglītis]] &quot;Kosma simfonija&quot;. Insc. Kārlis Veics.

=== 1944. gadā ===
* 1944.03.09. [[Rūdolfs Blaumanis]], [[Marga Tetere]] &quot;Brīnumzālīte&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1944.04.27. [[Frīdrihs Šillers]] &quot;Fiesko sazvērestība Dženovā&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1944.06.21. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Vara&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1944.07.23. Elza Grava &quot;Atvase&quot;. Rež. Kārlis Veics.

=== 1945. gadā ===
* 1945.01.03. [[Rainis]] &quot;[[Zelta zirgs]]&quot; (II cēliens), [[Emīlija Bērziņa]] &quot;Metenis&quot; (Jaungada sarīkojums). Rež. Marga Tetere.
* 1945.02.18. [[Andrejs Upīts]] &quot;Spartaks&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Emīls Mačs.
* 1945.03.31. Nikolajs Pogodins &quot;Laiviniece&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Emīls Mačs.
* 1945.05.06. Leonīds Solovjovs, Viktors Vitkovičs &quot;Hodža Nasredins&quot;. Insc. rež. [[Aleksandrs Leimanis]].
* 1945.06.14. Vsevolods Višņevskis, Aleksandrs Krons, Vsevolods Azarovs &quot;Un viļņojas jūra&quot;. Insc. rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1945.07.29. [[Vilis Lācis]] &quot;Uzvara&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Emīls Mačs.
* 1945.09.30. [[Rainis]] &quot;Pūt, vējiņi!&quot;. Insc. rež. [[Felicita Ertnere]], Marga Tetere, rež. Emīls Mačs.
* 1945.11.07. [[Jūlijs Vanags]], [[Fricis Rokpelnis]] &quot;Ceļa cirtēji&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Emīls Mačs.

=== 1946. gadā ===
* 1946.01.31. [[Maksims Gorkijs]] &quot;Jegors Buličovs un citi&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Emīls Mačs.
* 1946.03.24. [[Vilis Lācis|Viļa Lāča]] darbu &quot;Zvejnieka dēls&quot;, &quot;Vanadziņš&quot;, &quot;Notikums jūrā&quot;, &quot;Uzvara&quot; fragmentu kompozīcija. Rež. [[Pēteris Lūcis]], Marga Tetere, [[Felicita Ertnere]].
* 1946.04.20. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Liela brēka, maza vilna&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1946.07.20. Aleksandrs Gladkovs &quot;Sendienās&quot;. Insc. rež. [[Aleksandrs Leimanis]].
* 1946.11.05. Boriss Lavreņovs &quot;Par tiem, kas jūrā&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]].

=== 1947. gadā ===
* 1947.01.24. [[Rainis]] &quot;[[Uguns un nakts]]&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1947.03.21. Margarita Aligere &quot;Pasaka par patiesību&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Marga Tetere.
* 1947.06.01. [[Lope de Vega]] &quot;Untumniece&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Marga Tetere.
* 1947.09.27. Boriss Čirskovs &quot;Lielais lūzums&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1947.11.07. [[Jūlijs Vanags]] &quot;Satikšanās krastā&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]].

=== 1948. gadā ===
* 1948.01.24. Džeimss Gous, Arno d’Jusso &quot;Dziļās saknes&quot;. Insc. rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1948.03.05. [[Anna Brodele]] &quot;Upesciema pavasaris&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Emīls Mačs.
* 1948.04.14. [[Aleksandrs Ostrovskis]] &quot;Sniegbaltīte&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1948.05.21. [[Elīna Zālīte]] &quot;Atgūtā dzimtene&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Marga Tetere]].
* 1948.06.12. [[Anna Brigadere]] &quot;Sprīdītis&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Emīls Mačs.
* 1948.06.27. Džons Flečers &quot;Savaldītāja savaldīšana&quot; (&quot;Sievu dumpis&quot;). Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1948.09.23. [[Fricis Rokpelnis]] &quot;Raiņa jaunība&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1948.11.07. Aleksandrs Šteins &quot;Goda likums&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1948.12.04. [[Arturs Millers]] &quot;Džo Kellers un viņa dēli&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Marga Tetere]].

=== 1949. gadā ===
* 1949.01.18. [[Ļevs Tolstojs]] &quot;[[Anna Kareņina]]&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1949.02.19. Anatolijs Sofronovs &quot;Maskaviešu raksturs&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Emīls Mačs.
* 1949.03.26. Nora Vētra &quot;Velna mācītājs&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Marga Tetere.
* 1949.04.14. Anna Brodele &quot;Zelta druva&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1949.06.04. [[Aleksandrs Puškins]] &quot;Dubrovskis&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1949.07.02. Pjērs de Bomaršē &quot;Figaro kāzas&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Marga Tetere.
* 1949.09.13. Georgijs Mdivani &quot;Kas vainīgs&quot;. Insc. [[Felicita Ertnere]].
* 1949.10.13. Brāļi Tūri &quot;Aiz sūtniecības logiem&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Marga Tetere.
* 1949.12.21. Vsevolods Višņevskis &quot;Neaizmirstamais 1919.&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1949.12.31. [[Janka Kupala]] &quot;Pauļinka&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Marga Tetere.

=== 1950. gadā ===
* 1950.02.25. [[Aleksandrs Ostrovskis]] &quot;Bez vainas vainīgie&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1950.03.10. Vladimirs Mihailovs, Ļevs Samoilovs &quot;Slepenais karš&quot;. Rež. [[Eduards Smiļģis]].
* 1950.04.30. Aleksandrs Suhovo-Kobiļins &quot;Krečinska kāzas&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Kārlis Pabriks.
* 1950.05.20. Leonīds Zorins &quot;Jaunība&quot;. Rež. [[Eduards Smiļģis]].
* 1950.07.05. [[Rainis]] &quot;Indulis un Ārija&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1950.07.21. [[Anna Brodele]] &quot;Marta&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Kārlis Pabriks.
* 1950.10.06. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]] &quot;Glāze ūdens&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1950.11.19. [[Elīna Zālīte]] &quot;Spēka avots&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Marga Tetere]].
* 1950.12.16. [[Aleksandrs Ostrovskis]] &quot;Pēdējais upuris&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]].

=== 1951. gadā ===
* 1951.01.12. Ahasmets Tokajevs &quot;Līgavaiņi&quot;. Rež. Marga Tetere.
* 1951.03.03. [[Džordžs Bernards Šovs]] &quot;Pigmalions&quot;. Rež. Marga Tetere.
* 1951.03.24. Anatolijs Surovs &quot;Ausma pār Maskavu&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1951.05.12. Arkādijs Pervencevs &quot;Jaunākais partneris&quot;. Rež. Marga Tetere.
* 1951.06.09. [[Antons Čehovs]] &quot;[[Trīs māsas]]&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1951.06.29. [[Ivans Krilovs]] &quot;Modes veikals&quot;. Rež. [[Aleksandrs Leimanis]].
* 1951.09.19. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Divpadsmitā nakts&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]], Marga Tetere, Osvalds Krēsliņš.
* 1951.11.03. Kondrats Krapiva &quot;Cīruļi dzied&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1951.12.02. [[Aleksandrs Ostrovskis]] &quot;Pašu ļaudis — gan izlīgsim&quot;. Rež. Emīls Mačs.
* 1951.12.30. Hauards Fāsts &quot;Trīsdesmit sudraba graši&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]].

=== 1952. gadā ===
* 1952.03.12. Abdula Kahars &quot;Zīda sjuzanē&quot; (&quot;Jaunā zeme&quot;). Rež. Emīls Mačs.
* 1952.03.28. [[Nikolajs Gogolis]] &quot;Mirušās dvēseles&quot;. Rež. [[Eduards Smiļģis]], [[Felicita Ertnere]].
* 1952.04.12. Pjērs de Bomaršē &quot;Figaro kāzas&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Marga Tetere.
* 1952.05.31. Nikolajs Virta &quot;Pēc trim gadiem&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1952.07.14. [[Mihails Ļermontovs]] &quot;Maskarāde&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1952.09.14. [[Onorē de Balzaks]] &quot;Pamāte&quot;. Rež. Kārlis Pabriks, Osvalds Krēsliņš.
* 1952.10.02. Karlo Goldoni &quot;Stulbeņi&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1952.11.08. Konstantīns Treņovs &quot;Ļubova Jarovaja&quot;. Rež. [[Eduards Smiļģis]].
* 1952.12.17. [[Lope de Vega]] &quot;Valensijas atraitne&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]].

=== 1953. gadā ===
* 1953.02.17. Jānis Grants, Voldemārs Sauleskalns &quot;Jūras vējos&quot;. Rež. [[Eduards Smiļģis]].
* 1953.03.10. Rožē Vaijans &quot;Pulkvedis Fosters atzīstas vainīgs&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1953.04.11. [[Maksims Gorkijs]] &quot;Vasarnieki&quot;. Rež. [[Pēteris Pētersons]].
* 1953.05.06. [[Andrejs Upīts]] &quot;Apburtais loks&quot;. Rež. [[Eduards Smiļģis]].
* 1953.06.24. [[Arvīds Grigulis]] &quot;Profesors iekārtojas&quot;. Rež. Vera Baļuna.
* 1953.09.17. [[Rainis]] &quot;Pūt, vējiņi!&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1953.10.24. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Romeo un Džuljeta]]&quot;. Rež. [[Eduards Smiļģis]].
* 1953.11.28. Marika Baratašvili &quot;Spārīte&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]], [[Pēteris Pētersons]].
* 1953.12.31. Afanasijs Salinskis &quot;Bīstamais līdzgaitnieks&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]].

=== 1954. gadā ===
* 1954.02.14. Mihails Saltikovs-Ščedrins &quot;Ēnas&quot;. Rež. [[Eduards Smiļģis]].
* 1954.03.18. Mārtiņš Zuntners, Artūrs Vilks &quot;Skabargas&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1954.05.12. Cezars Solodars &quot;Ceriņu dārzā&quot;. Rež. [[Pēteris Pētersons]].
* 1954.06.04. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Pazudušais dēls&quot;. Rež. [[Eduards Smiļģis]].
* 1954.09.18. Nikolajs Pogodins &quot;Pēc balles&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1954.12.14. [[Andrejs Upīts]] &quot;Ziedošais tuksnesis&quot;. Rež. [[Eduards Smiļģis]].

=== 1955. gadā ===
* 1955.02.03. [[Gunārs Priede]] &quot;Jaunākā brāļa vasara&quot;. Rež. [[Pēteris Pētersons]].
* 1955.06.14. [[Rainis]] &quot;Pūt, vējiņi!&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1955.10.28. Konstantīns Finns &quot;Annas kļūda&quot;. Rež. Osvalds Krēsliņš.
* 1955.11.07. [[Jūlijs Vanags]] &quot;Kuģis iziet jūrā&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Pēteris Pētersons]].

=== 1956. gadā ===
* 1956.01.20. Gabriela Zapoļska &quot;Panes Duļskas morāle&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1956.03.11. Heinars Kiphards &quot;Steidzīgi jāatrod Šekspīrs&quot;. Rež. [[Pēteris Pētersons]].
* 1956.04.06. [[Frīdrihs Šillers]] &quot;Marija Stjuarte&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1956.05.08. [[Gunārs Priede]] &quot;Lai arī rudens&quot;. Rež. [[Pēteris Pētersons]].
* 1956.05.31. Viktors Rozovs &quot;Mūžam dzīvie&quot;. Rež. [[Venta Vecumniece]].
* 1956.08.09. [[Andrejs Upīts]] &quot;Atraitnes vīrs&quot;. Rež. Nora Vētra-Muižniece.
* 1956.10.21. [[Nazims Hikmets]] &quot;Bija vai nebija Ivans Ivanovičs?&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Venta Vecumniece]].
* 1956.12.25. [[Rainis]] &quot;Spēlēju, dancoju&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]].

=== 1957. gadā ===
* 1957.01.30. [[Rainis]] &quot;Pūt, vējiņi!&quot;. Rež. [[Venta Vecumniece]].
* 1957.04.13. Valentīns Katajevs &quot;Riņķa kvadratūra&quot;. Rež. [[Pēteris Pētersons]].
* 1957.05.18. [[Roberts Apinis]], Konrāds Jokums &quot;Avantūra&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Venta Vecumniece]].
* 1957.09.11. Džons Bointons Prīstlijs &quot;Vai esam precēti?&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1957.10.30. Dmitrijs Ščeglovs &quot;Pasaules pilsonis&quot; (&quot;Kārlis Markss&quot;). Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], [[Venta Vecumniece]].

=== 1958. gadā ===
* 1958.01.23. [[Bertolts Brehts]] &quot;Krietnais cilvēks no Sečuanas&quot;. Rež. [[Pēteris Pētersons]].
* 1958.02.22. Eduardo de Filipo &quot;Stiljano ģimene&quot; (&quot;Mana ģimene&quot;). Rež. [[Venta Vecumniece]].
* 1958.03.25. [[Gunārs Priede]] &quot;Normunda meitene&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Nora Vētra-Muižniece, [[Venta Vecumniece]].
* 1958.08.21. [[Aspazija]] &quot;Vaidelote&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1958.09.18. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Minhauzena precības&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Nora Vētra-Muižniece.
* 1958.10.18. Jānis Lūsis &quot;Tā iesākās diena&quot;. Rež. [[Venta Vecumniece]].
* 1958.11.20. [[Selma Lāgerlēva]] &quot;Gesta Berlings&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Nora Vētra-Muižniece.

=== 1959. gadā ===
* 1959.02.13. [[Gunārs Priede]] &quot;Pozitīvais tēls&quot;. Rež. [[Pēteris Pētersons]].
* 1959.03.07. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Hamlets]]&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1959.04.07. Aurels Baranga &quot;Laimes recepte&quot;. Rež. [[Venta Vecumniece]].
* 1959.04.29. Valija Grundmane &quot;Osvalda Dukāta portrets&quot;. Rež. [[Pēteris Pētersons]].
* 1959.09.12. Venta Vīgante &quot;Palmas zaļo vienmēr&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1959.10.20. [[Hella Vuolijoki]] &quot;Justīne&quot;. Rež. [[Venta Vecumniece]].
* 1959.11.06. Jānis Lūsis &quot;Atrastā varavīksne&quot;. Rež. [[Pēteris Pētersons]].

=== 1960. gadā ===
* 1960.02.05. Nikolajs Pogodins &quot;Mazā studente&quot;. Rež. [[Venta Vecumniece]].
* 1960.03.30. [[Gunārs Priede]] &quot;Vikas pirmā balle&quot;. Rež. [[Pēteris Pētersons]].
* 1960.07.20. [[Vilis Lācis]] &quot;Vētra&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1960.11.30. [[Ļevs Tolstojs]] &quot;[[Karš un miers]]&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Nora Vētra-Muižniece.

=== 1961. gadā ===
* 1961.01.02. Liliāna Helmane &quot;Meža noslēpums&quot;. Rež. [[Pēteris Pētersons]].
* 1961.02.18. Jons Druce &quot;Kasa mare&quot;. Rež. Nora Vētra-Muižniece.
* 1961.03.23. Jānis Lūsis &quot;Sniega cilvēka bojā eja&quot;. Rež. [[Pēteris Pētersons]].
* 1961.06.04. [[Jaroslavs Hašeks]] &quot;[[Krietnais kareivis Šveiks|Šveiks]]”. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Nora Vētra-Muižniece, [[Luijs Šmits]].
* 1961.09.26. Aleksis Parniss &quot;Afrodītes sala&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]], [[Venta Vecumniece]].
* 1961.11.24. Arkādijs Stavickis &quot;Gājputni&quot;. Rež. [[Venta Vecumniece]].

=== 1962. gadā ===
* 1962.01.20. [[Rainis]] &quot;Ilja Muromietis&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1962.03.20. III studijas diplomdarba izrāde: [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Ugunī&quot;. Rež. Velta Krūze.
* 1962.03.24. [[Bertolts Brehts]] &quot;Lielkungs Puntila un viņa kalps Mati&quot;. Rež. [[Pēteris Pētersons]].
* 1962.04.24. Ardi Līvess &quot;Šaipus horizonta&quot;. Rež. Kārlis Pabriks.
* 1962.05.09. III studijas diplomdarba izrāde: [[Rainis]] &quot;Pūt, vējiņi!&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1962.05.22. III studijas diplomdarba izrāde: Īvs Žamiaks &quot;Pajumti Matuflu ģimenei&quot;. Rež. [[Pēteris Pētersons]].
* 1962.06.12. III studijas diplomdarba izrāde: [[Gunārs Priede]] &quot;Nāk dēli mājās&quot;. Rež. [[Pēteris Pētersons]].
* 1962.06.21. III studijas diplomdarba izrāde: Aleksandrs Fadejevs &quot;Jaunā gvarde&quot;. Rež. [[Venta Vecumniece]].
* 1962.06.29. III studijas diplomdarba izrāde: Pjērs de Bomaršē &quot;Figaro kāzas&quot; (2 cēlieni). Rež. [[Ērika Ferda]].
* 1962.10.18. Manfreds Rihters &quot;Dieva sala&quot;. Rež. [[Venta Vecumniece]].
* 1962.10.31. Venta Vīgante &quot;Diena sākās kā parasti&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1962.12.02. [[Andrejs Upīts]] &quot;Mirabo&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Ērika Ferda]], Nora Vētra-Muižniece, Velta Krūze.

=== 1963. gadā ===
* 1963.01.01. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Ugunī&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]], Velta Krūze.
* 1963.01.30. Elmārs Ansons &quot;Trīs jaunas māsas&quot;. Rež. [[Pēteris Pētersons]].
* 1963.04.10. Aleksejs Arbuzovs &quot;Mūs kaut kur gaida&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1963.05.10. [[Lesja Ukrainka]] &quot;Dons Žuans&quot; (&quot;Akmens namatēvs&quot;). Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Ērika Ferda]].
* 1963.11.04. Izidors Štoks &quot;Ļeņingradas prospekts&quot;. Rež. [[Venta Vecumniece]].
* 1963.12.13. [[Žils Verns]], [[Pavels Kohouts]] &quot;[[Astoņdesmit dienās ap zemeslodi|80 dienās ap zemeslodi]]&quot;. Rež. [[Pēteris Pētersons]].

=== 1964. gadā ===
* 1964.01.17. [[Čingizs Aitmatovs]] &quot;Cipresīte mana sarkanā lakatiņā&quot;. Rež. [[Aina Matīsa]].
* 1964.03.07. [[Henriks Ibsens]] &quot;Pērs Gints&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1964.03.31. Samuils Aļošins &quot;Galvenā loma&quot;. Rež. [[Venta Vecumniece]].
* 1964.04.17. Hermanis Rodigasts &quot;Noslēpumainais viesis&quot; (&quot;Tev nebūs nokaut&quot;). Rež. Ilmārs Sakss.
* 1964.05.14. [[Bruno Saulītis]] &quot;Līdz pēdējai taisnei&quot;. Rež. [[Pauls Putniņš]].
* 1964.10.23. Eduardo de Filipo &quot;Kad meliem garas kājas&quot;. Rež. [[Venta Vecumniece]].
* 1964.12.15. Vsevolods Višņevskis &quot;Optimistiskā traģēdija&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Pēteris Pētersons]], [[Pauls Putniņš]].

=== 1965. gadā ===
* 1965.01.21. Venta Vīgante &quot;Pēter, kur tavi dēli?&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1965.03.04. [[Gunārs Priede]] &quot;Pa valzivju ceļu&quot;. Rež. [[Pēteris Pētersons]].
* 1965.04.21. [[Miervaldis Birze]] &quot;Pie &quot;Melnā Medņa&quot;&quot;. Rež. [[Venta Vecumniece]].
* 1965.09.11. [[Rainis]] &quot;[[Uguns un nakts]]&quot;. Insc. [[Pēteris Pētersons]], rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1965.11.18. [[Makss Frišs]] &quot;Godavīrs un dedzinātāji&quot;. Rež. [[Pēteris Pētersons]].
* 1965.12.10. [[Juhans Smūls]] &quot;Pulkveža atraitne jeb Ārsti nezina nekā&quot;. Rež. [[Venta Vecumniece]].

=== 1966. gadā ===
* 1966.01.27. [[Miervaldis Birze]] &quot;Sākās ar melno kaķi&quot;. Rež. [[Pauls Putniņš]].
* 1966.03.11. Edvards Radzinskis &quot;Filma top...&quot;. Rež. [[Pēteris Pētersons]].
* 1966.05.05. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Ugunī&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]], Velta Krūze.
* 1966.10.04. [[Žans Anuijs]] &quot;Mežone&quot;. Rež. [[Pēteris Pētersons]].
* 1966.11.06. Aleksandrs Fadejevs &quot;Viņi dzīvo&quot; (&quot;Jaunā gvarde&quot;). Rež. [[Venta Vecumniece]].
* 1966.12.12. [[Džordžs Bernards Šovs]] &quot;Māja, kur sirdis lūst&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]].

=== 1967. gadā ===
* 1967.01.21. Arkādijs Arkanovs, Grigorijs Gorins &quot;Kāzas Eiropas mērogā&quot;. Rež. [[Pauls Putniņš]].
* 1967.03.30. [[Karels Čapeks]] &quot;Māte&quot;. Rež. [[Venta Vecumniece]].
* 1967.04.28. Mati Unts &quot;Kāda būsi, mana pasaule?&quot;. Rež. [[Juris Strenga]].
* 1967.09.29. [[Imants Ziedonis]], [[Pēteris Pētersons]] &quot;Motocikls&quot;. Rež. [[Pēteris Pētersons]].
* 1967.11.29. Jānis Lūsis &quot;Medus garša&quot;. Rež. [[Zigrīda Stungure]].

=== 1968. gadā ===
* 1968.01.17. [[Pauls Putniņš]] &quot;Kā dalīt Zelta dievieti?&quot;. Rež. [[Juris Strenga]].
* 1968.02.27. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Liela brēka, maza vilna&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1968.04.02. [[Pīters Ustinovs]] &quot;Fotofinišs&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1968.09.28. Veltījums latviešu teātra simtgadei &quot;Lai top!&quot;: [[Kārlis Gothards Elferfelds]] &quot;Tā dzimšanas diena&quot;, [[Johans Heinrihs Baumanis]] &quot;Lustīgais nerris uz tirgus plača&quot;, [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Seši mazi bundzinieki&quot;. Insc. [[Pēteris Pētersons]], rež. [[Venta Vecumniece]], [[Zigrīda Stungure]], [[Miervaldis Ozoliņš]].
* 1968.10.08. [[Anna Brigadere]] &quot;Raudupiete&quot;. Rež. Kārlis Pabriks.
* 1968.12.20. Mars Baidžijevs &quot;Divkauja&quot;. Rež. [[Juris Strenga]].

=== 1969. gadā ===
* 1969.03.04. Jurijs Oļeša &quot;Mans — nē, mans — jā&quot;. Rež. [[Venta Vecumniece]].
* 1969.05.08. [[Fjodors Dostojevskis]] &quot;Idiots&quot;. Rež. [[Pēteris Pētersons]].
* 1969.10.14. Aleksandrs Fredro &quot;Vienmēr joki, tikai joki&quot;. Rež. [[Juris Strenga]].
* 1969.11.20. Pāvels Pavlovskis &quot;Elēģija&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1969.12.29. [[Žans Anuijs]] &quot;Cīrulītis&quot;. Rež. [[Aina Matīsa]].

=== 1970. gadā ===
* 1970.02.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Indrāni&quot;. Rež. [[Juris Strenga]].
* 1970.03.30. [[Justīns Marcinkevičs]] &quot;Siena&quot;. Rež. [[Arnolds Liniņš]].
* 1970.09.28. [[Augusts Gailits]] &quot;Tomass Nipernādijs&quot;. Insc. [[Venta Vecumniece]], rež. [[Miervaldis Ozoliņš]].
* 1970.11.23. [[Pauls Putniņš]] &quot;Lauzīsim galvas dotajā virzienā&quot;. Rež. [[Pēteris Pētersons]].
* 1970.12.22. [[Edvards Vulfs]] &quot;Svētki Skangalē&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]].

=== 1971. gadā ===
* 1971.02.01. februāris. Jevgeņijs Gabrilovičs, Solomons Rozens &quot;Logi&quot;. Rež. [[Zigrīda Stungure]].
* 1971.02.16. IV studijas diplomdarba izrāde: [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Pazudušais dēls&quot;. Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]].
* 1971.03.05. Leonids Rahmanovs &quot;Nemierīgais vecums&quot;. Rež. Irmgarde Mitrēvice.
* 1971.03.30. IV studijas diplomdarba izrāde: Eižens Vēveris &quot;Iedēstiet rozes zemē nolādētā&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]], [[Arnolds Liniņš]].
* 1971.04.12. [[Arvīds Grigulis]] &quot;Uz kuru ostu?&quot;. Rež. [[Arnolds Liniņš]].
* 1971.04.29. [[Rainis]] &quot;Indulis un Ārija&quot;. Rež. insc. [[Edgars Zīle]], rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1971.05.07. IV studijas diplomdarba izrāde: [[Moljērs]] &quot;Iedomu slimnieks&quot;. Rež. [[Zigrīda Stungure]].
* 1971.05.30. IV studijas diplomdarba izrāde: Mati Unts &quot;Kāda būsi, mana pasaule?&quot;. Rež. [[Juris Strenga]].
* 1971.10.05. [[Žans Anuijs]] &quot;Ielūgums pilī&quot;. Rež. [[Juris Strenga]].
* 1971.10.26. Edvards Radzinskis &quot;Mazliet par sievieti&quot;. Rež. [[Arnolds Liniņš]].
* 1971.12.10. Rainers Kerndls &quot;Es satiku meiteni&quot;. Rež. [[Juris Strenga]].

=== 1972. gadā ===
* 1972.01.24. [[Pauls Putniņš]] &quot;Muļķis un pletētāji&quot;. Rež. [[Arnolds Liniņš]].
* 1972.03.31. [[Gunārs Priede]] &quot;Otīlija un viņas bērnubērni&quot;. Rež. [[Arnolds Liniņš]].
* 1972.04.25. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Ričards III&quot;. Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1972.05.21. Mikola Kulišs &quot;Patētiskā sonāte&quot;. Rež. [[Juris Strenga]].
* 1972.10.05. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] &quot;Apsolītā zeme&quot;. Rež. [[Juris Strenga]].
* 1972.11.04. Venta Vīgante &quot;Parastais 1x1&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1972.11.27. Jons Druce &quot;Mūsu jaunības putni&quot;. Rež. Aleksandrs Viļkins.

=== 1973. gadā ===
* 1973.01.19. [[Tenesijs Viljamss]] &quot;Leguānas nakts&quot;. Rež. [[Arnolds Liniņš]].
* 1973.03.09. Ekaterina Oproiju &quot;Es neesmu Eifeļa tornis&quot;. Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Juris Strenga]].
* 1973.03.15. V studijas mācību izrāde: Viktors Eftimiu &quot;Sveiks, tēvocīt!&quot; (&quot;Cilvēks, kurš redzēja nāvi&quot;). Rež. [[Aina Matīsa]], [[Arnolds Liniņš]].
* 1973.04.28. V studijas mācību izrāde: [[Žans Anuijs]] &quot;Antigone&quot;. Rež. [[Aina Matīsa]], [[Arnolds Liniņš]].
* 1973.05.16. Viktors Rozovs &quot;Situācija&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]], [[Arnolds Liniņš]].
* 1973.06.04. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Īsa pamācība mīlēšanā&quot;. Insc. [[Arnolds Liniņš]].
* 1973.09.21. Nellija Ozoliņa &quot;Jāatrod cilvēks&quot;. Rež. [[Juris Strenga]].
* 1973.10.22. [[Bens Džonsons (literāts)|Bens Džonsons]] &quot;Volpone jeb Viltīgais lapsa&quot;. Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]].
* 1973.12.28. [[Čingizs Aitmatovs]], Kaltajs Muhamedžanovs &quot;Uzkāpšana Fudzi kalnā&quot;. Rež. [[Arnolds Liniņš]].

=== 1974. gadā ===
* 1974.01.18. Ivans Bukovčans &quot;Pirms gailis dziedās&quot;. Rež. [[Juris Strenga]].
* 1974.03.05. V studijas diplomdarba izrāde: Leonīds Žuhovickis &quot;Orfejs&quot; (&quot;Leģenda par Ričardu Tiškovu&quot;). Rež. [[Aina Matīsa]].
* 1974.03.15. [[Aleksandrs Vampilovs]] &quot;Provinces anekdotes&quot;. Rež. [[Arnolds Liniņš]].
* 1974.04.29. [[Maksims Gorkijs]] &quot;Barbari&quot;. Rež. [[Arkādijs Kacs]].
* 1974.05.26. V studijas diplomdarba izrāde: Ričards Nešs &quot;Lietus pārdevējs&quot;. Rež. [[Dzidra Ritenberga]].
* 1974.06.28. [[Andrejs Dripe]] &quot;Pēdējā barjera&quot;. Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]].
* 1974.10.28. Rustams Ibrahimbekovs &quot;Pa savu ceļu&quot;. Rež. [[Arnolds Liniņš]], [[Felicita Ertnere]].
* 1974.11.28. [[Ričards Brinslijs Šeridans]] &quot;Atjautīgā aukle&quot;. Rež. Aleksandrs Viļkins.
* 1974.12.28. [[Edvards Olbijs]] &quot;Viss dārzā&quot;. Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Juris Strenga]].

=== 1975. gadā ===
* 1975.03.17. [[Miervaldis Birze]] &quot;Tā nebija pēdējā diena&quot;. Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1975.05.16. Enns Vetemā &quot;Svētā Zuzanna jeb Meistaru skola&quot;. Rež. [[Artūrs Dimiters]].
* 1975.09.25. [[Henriks Ibsens]] &quot;[[Brands]]&quot;. Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]].
* 1975.11.14. Ervīns Štritmaters &quot;Bišu Ole&quot;. Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]].
* 1975.12.03. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] &quot;Garas dienas ceļš uz nakti&quot;. Rež. [[Aina Matīsa]].

=== 1976. gadā ===
* 1976.01.13. [[Pauls Putniņš]] &quot;Šausmas, Janka sācis jau domāt&quot;. Rež. [[Tīna Hercberga]].
* 1976.03.06. Aleksandrs Gelmans &quot;Kādas sēdes protokols&quot;. Rež. [[Arnolds Liniņš]].
* 1976.04.08. Nikolass E. Baiers &quot;Incidents&quot;. Rež. [[Juris Strenga]].
* 1976.05.27. Zofija Nalkovska &quot;Sievu nams&quot;. Rež. [[Aina Matīsa]].
* 1976.12.07. [[Antons Čehovs]] &quot;Kaija&quot;. Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Kārlis Auškāps]].

=== 1977. gadā ===
* 1977.01.09. [[Gunārs Priede]] &quot;Nāc uz manām trepēm spēlēties!&quot; (&quot;Trīspadsmitā&quot;). Rež. [[Arnolds Liniņš]], [[Kārlis Auškāps]].
* 1977.04.18. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] &quot;Invalīds un Ralla&quot;. Rež. Arturs Bērziņš.
* 1977.06.21. VI studijas diplomdarba izrāde: [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Sapnis vasaras naktī]]&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].

== Teātris Brīvības ielā 75 (no 1977. gada) ==

=== 1977. gadā ===
* 1977.10.30. Jaunā Dailes teātra atklāšanas uzvedums &quot;Visu savu mūžu...&quot;. Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]].
* 1977.11.07. [[Egons Līvs]] &quot;Velnakaula dvīņi&quot;. Rež. [[Arnolds Liniņš]].

=== 1978. gadā ===
* 1978.03.30. [[Ārijs Geikins]] &quot;Putenī&quot;. Rež. [[Juris Strenga]].
* 1978.06.04. [[Gunārs Priede]] &quot;Tava labā slava&quot;. Rež. [[Arnolds Liniņš]].
* 1978.06.13. Aleksandrs Čhaidze &quot;Brīvais temats&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 1978.11.27. [[Fjodors Dostojevskis]] &quot;Stepančikovas ciems un tā iedzīvotāji&quot;. Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]].
* 1978.12.30. Enns Vetemā &quot;Rožu dārzs&quot;. Rež. [[Juris Strenga]].

=== 1979. gadā ===
* 1979.03.31. Ākošs Kērtess &quot;Atraitnes&quot;. Rež. [[Aina Matīsa]].
* 1979.05.19. Justīns Marcinkevičs &quot;Mindaugs&quot;. Rež. [[Arnolds Liniņš]].
* 1979.06.18. Aleksandrs Gelmans &quot;Mēs, apakšā parakstījušies...&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 1979.11.13. [[Arturs Konans Doils]], Viljams Džilets &quot;[[Šerloks Holmss]]&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].

=== 1980. gadā ===
* 1980.01.05. [[Lelde Stumbre]] &quot;Andersons un Millers&quot;. Rež. [[Juris Strenga]].
* 1980.01.20. [[Aspazija]]s, [[Vilis Plūdons|Viļa Plūdoņa]], [[Ojārs Vācietis|Ojāra Vācieša]] dzejas kompozīcija &quot;Punktiņš, punktiņš, komatiņš&quot;. Rež. [[Miervaldis Ozoliņš]].
* 1980.03.14. [[Gunārs Priede]] &quot;Vai mēs viņu pazīsim?&quot; (lugas lasījums). Rež. [[Arnolds Liniņš]].
* 1980.04.14. Mihails Šatrovs &quot;Zili zirgi sarkanā pļavā&quot;. Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 1980.05.08. [[Bruno Saulītis]] &quot;Ošu gatve&quot;. Rež. [[Jānis Vītoliņš (aktieris)|Jānis Vītoliņš]].
* 1980.06.20. Ferdinands Brukners &quot;Elizabete, Anglijas karaliene&quot;. Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Aina Matīsa]].
* 1980.10.08. [[Gunārs Priede]] &quot;Mācību trauksme&quot;. Rež. [[Arnolds Liniņš]].

=== 1981. gadā ===
* 1981.01.23. [[Pauls Putniņš]] &quot;Uzticības saldā nasta&quot;. Rež. [[Arnolds Liniņš]].
* 1981.02.01. VII studijas izrāde: Aleksandrs Volodins &quot;Iecelšana amatā&quot;. Rež. Arnis Ozols.
* 1981.02.03. Svens Ogords &quot;Freken Avseniusa&quot;. Rež. [[Jānis Vītoliņš (aktieris)|Jānis Vītoliņš]].
* 1981.04.06. [[Miervaldis Birze]] &quot;Baznīcas kalnā&quot;. Rež. [[Miervaldis Ozoliņš]].
* 1981.04.13. [[Hella Vuolijoki]] &quot;Niskavuori maize&quot;. Rež. [[Juris Strenga]], [[Kārlis Auškāps]].
* 1981.11.26. [[Rainis]] &quot;[[Jāzeps un viņa brāļi]]&quot;. Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Aina Matīsa]].

=== 1982. gadā ===
* 1982.01.02. [[Hermanis Hese]] &quot;Stepes vilks&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 1982.02.27. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Džons Neilands&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 1982.03.21. VII studijas diplomdarba izrāde: A. Kurgatņikovs &quot;Aspekti&quot;. Rež. [[Aina Matīsa]].
* 1982.04.20. [[Ivans Gončarovs]] &quot;Krauja&quot;. Rež. insc. [[Arkādijs Kacs]], rež. [[Juris Strenga]].
* 1982.06.05. VII studijas diplomdarba izrāde: [[Antons Čehovs]] &quot;Tēvocis Vaņa&quot;. Rež. [[Aina Matīsa]].
* 1982.06.20. VII studijas diplomdarba izrāde: [[Oskars Vailds]] &quot;Cik svarīgi būt nopietnam&quot;. Rež. Arnis Ozols.
* 1982.06.21. [[Gunārs Priede]] &quot;Zilā&quot;. Rež. [[Arnolds Liniņš]].
* 1982.10.21. [[Moriss Meterlinks|Moriss Māterlinks]] &quot;Zilais putns&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 1982.12.28. [[Alberts Kronenbergs]] &quot;Jērādiņa&quot;.

=== 1983. gadā ===
* 1983.01.20. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] &quot;Mēness likteņa pabērniem&quot;. Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]].
* 1983.02.12. Aleksandrs Gelmans &quot;Vieni un kopā ar visiem&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 1983.04.18. [[Bruno Saulītis]] &quot;Marta īdas&quot;. Rež. [[Miervaldis Ozoliņš]].
* 1983.04.21. Aurels Baranga &quot;Svētais Mitīke&quot;. Rež. Arnis Ozols.
* 1983.05.28. [[Austra Skujiņa]], Valdis Grēviņš &quot;Tik vien&quot;. Rež. [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]].
* 1983.09.12. [[Ojārs Vācietis]] &quot;Si minors&quot;.
* 1983.11.25. [[Zigmunds Skujiņš]] &quot;Jauna cilvēka memuāri&quot;. Rež. [[Jānis Vītoliņš (aktieris)|Jānis Vītoliņš]].
* 1983.12.18. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Pazudušais dēls&quot;. Rež. [[Varis Vētra]].

=== 1984. gadā ===
* 1984.03.07. [[Čingizs Aitmatovs]] &quot;Un garāka par mūžu diena ilgst&quot;. Rež. [[Arnolds Liniņš]].
* 1984.04.03. Aleksejs Dudarevs &quot;Vakars&quot;. Rež. insc. [[Aina Matīsa]], rež. [[Artūrs Dimiters]].
* 1984.05.11. [[Vilis Lācis]] &quot;Nomoda sapņi&quot;. Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]].
* 1984.10.29. [[Migels de Servantess]] &quot;[[Dons Kihots]]&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 1984.12.19. Aleksejs Dudarevs &quot;Ierindnieki&quot;. Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]].

=== 1985. gadā ===
* 1985.02.25. [[Džons Sings|Džons Millingtons Sings]] &quot;Rietumu piekrastes varonis&quot;. Rež. Aivars Līnis.
* 1985.03.21. Edvards Bonds &quot;Vasara&quot;. Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]].
* 1985.04.27. Ronalds Hārvuds &quot;Karalis un viņa ģērbējs&quot;. Rež. insc. [[Artūrs Dimiters]], rež. [[Aina Matīsa]].
* 1985.06.04. Mihails Abeļevs &quot;Desants&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 1985.09.14. [[Māra Zālīte]] &quot;Tiesa&quot;. Rež. [[Juris Strenga]], [[Varis Vētra]].
* 1985.10.31. Tautasdziesmu kompozīcija &quot;Avotā guni kūru&quot;. Rež. [[Ērika Ferda]].

=== 1986. gadā ===
* 1986.01.02. Klēra Būza &quot;Sievietes, sievietes...&quot;. Rež. insc. [[Aina Matīsa]].
* 1986.01.09. [[Sudrabu Edžus]] &quot;Dullais Dauka&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 1986.01.23. [[Pauls Putniņš]] &quot;Mūsu dēli&quot;. Rež. [[Arnolds Liniņš]].
* 1986.03.05. [[Māra Zālīte]] &quot;Sauciet to par teātri&quot;. Rež. Arnis Ozols.
* 1986.04.10. Aleksandrs Kozlovskis &quot;Kam vajadzīgs efekts?&quot;. Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]].
* 1986.05.17. [[Rabindranats Tagore]] &quot;Tumšā mitekļa valdnieks&quot;. Rež. insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. [[Juris Strenga]].
* 1986.09.03. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Kā jums tīk&quot;. Rež. [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]].
* 1986.12.18. Alonso Sastre &quot;Nolemtie&quot;. Rež. Arnis Ozols.

=== 1987. gadā ===
* 1987.02.12. [[Pēteris Pētersons]] &quot;Mirdzošais un tumši zilais&quot;. Rež. [[Pēteris Pētersons]].
* 1987.04.30. [[Rainis]] &quot;Indulis un Ārija&quot;. Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Aina Matīsa]].
* 1987.06.13. [[Augusts Strindbergs]] &quot;Nāves deja&quot;. Rež. insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. [[Juris Strenga]].
* 1987.09.09. [[Aleksandrs Ostrovskis]] &quot;Ienesīga vieta&quot;. Rež. Arnis Ozols.
* 1987.12.21. [[Aleksandrs Čaks]] &quot;Mūžības skartie&quot;. Rež. insc. [[Kārlis Auškāps]].

=== 1988. gadā ===
* 1988.01.29. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Minhauzena precības&quot;. [[Artūrs Dimiters|Artūra Dimitera]] rež. ieceri īstenojuši [[Ērika Ferda]], [[Miervaldis Ozoliņš]], [[Arnolds Liniņš]].
* 1988.02.10. Dzejas izrāde &quot;In memoriam&quot;. Rež. [[Varis Vētra]].
* 1988.02.12. [[Jānis Jurkāns (dramaturgs)|Jānis Jurkāns]] &quot;Jāzepiņš&quot;. Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]].
* 1988.04.15. [[Slavomirs Mrožeks]] &quot;Tango&quot;. Rež. Arnis Ozols.
* 1988.04.17. Nellija Ozoliņa &quot;Nepazīstamā&quot;. Rež. [[Miervaldis Ozoliņš]].
* 1988.05.04. [[Ērihs Kestners]] &quot;Lidojošā klase&quot;. Rež. [[Varis Vētra]].
* 1988.05.12. Stefans Canevs &quot;Sokrata pēdējā nakts&quot;. Rež. insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. [[Juris Strenga]].
* 1988.06.21. Alehandro Kasona &quot;Rītausmas dāma&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 1988.09.21. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Kāds, kura nav&quot;. Rež. [[Varis Vētra]].
* 1988.09.23. [[Andrejs Pumpurs]] &quot;[[Lāčplēsis (eposs)|Lāčplēsis]]&quot;. Rež. insc. [[Harijs Gerhards]], rež. Andris Jansons.
* 1988.10.29. Hermanis Paukšs &quot;Melnās krēpes&quot;. Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]].
* 1988.11.12. Patriks Zīskinds &quot;Kontrabass&quot;. Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]].
* 1988.12.18. [[Kobo Abe]] &quot;Draugi&quot;. Rež. Arnis Ozols.

=== 1989. gadā ===
* 1989.01.23. Peters Nādašs &quot;Satikšanās&quot;. Rež. [[Arnolds Liniņš]].
* 1989.02.26. [[Slavomirs Mrožeks]] &quot;Policisti&quot;. Rež. insc. [[Juris Strenga]], rež. [[Uldis Pūcītis]].
* 1989.04.13. [[Anšlavs Eglītis]] &quot;Kazanovas mētelis&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 1989.05.30. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Čūska&quot;. Rež. Arnis Ozols.
* 1989.06.14. [[Raimonds Staprāns]] &quot;Četras dienas jūnijā&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]], [[Varis Vētra]].
* 1989.10.01. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Venēcijas tirgotājs&quot;. Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]].
* 1989.12.05. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Trīnes grēki&quot;. Rež. [[Arnolds Liniņš]].

=== 1990. gadā ===
* 1990.01.20. [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] dzejas kompozīcija &quot;Dzīvība&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 1990.02.03. [[Frīdrihs Dirrenmats]] &quot;Hērakls un Augeja lopu laidars&quot;. Rež. Aivars Līnis.
* 1990.03.23. Atols Fugards &quot;Ceļš uz Meku&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]], [[Juris Strenga]].
* 1990.05.25. [[Arturs Šniclers]] &quot;Anatols&quot;. Rež. [[Zigrīda Stungure]].
* 1990.05.28. [[Rainis]] &quot;[[Zelta zirgs]]&quot;. Rež. Arnis Ozols.
* 1990.09.11. [[Rainis|Raiņa]] dzejas vakars &quot;Saule mūsu māte, sāpes mūsu aukle&quot;. Rež. Andris Jansons.
* 1990.09.26. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Kaļostro Vilcē&quot;. Rež. Arnis Ozols.
* 1990.10.28. Sems Šepards &quot;Prāta meli&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]], [[Juris Strenga]].
* 1990.11.14. [[Lelde Stumbre]] &quot;Tā, lai var redzēt ceļu&quot;. Rež. Andris Jansons.

=== 1991. gadā ===
* 1991.01.02. [[Selma Lāgerlēva]] &quot;Nilsa Holgersona brīnišķīgais ceļojums&quot;. Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]].
* 1991.03.12. [[Pīters Šefers]] &quot;Letisa un mīlašķis&quot;. Insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. Andris Jansons.
* 1991.04.18. [[Džordžs Bernards Šovs]] &quot;Kandida&quot;. Rež. [[Arnolds Liniņš]].
* 1991.05.15. [[Anšlavs Eglītis]] &quot;Galma gleznotājs&quot;. Rež. [[Varis Vētra]].
* 1991.06.06. [[Augusts Strindbergs]] &quot;Jūlijas jaunkundze&quot;. Rež. Arnis Ozols.
* 1991.06.18. Uģis Segliņš &quot;Gabalu gabals&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1991.11.17. [[Rutku Tēvs]] &quot;Vella kalpi&quot;. Rež. [[Arnolds Liniņš]], [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]].
* 1991.11.27. Alonso Alegrija &quot;Pāri Niagārai&quot;. Rež. Arnis Ozols.

=== 1992. gadā ===
* 1992.02.16. Žans Marsāns &quot;Publikai skatīties aizliegts&quot;. Rež. Arnis Ozols.
* 1992.03.02. [[Henriks Ibsens]] &quot;Rosmersholma&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1992.03.31. Vilss Evanzs, Artūrs Velentaina &quot;Kaudzēm naudas&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 1992.04.18. [[Tenesijs Viljamss]] &quot;Stikla zvērnīca&quot;. Rež. [[Zigrīda Stungure]].
* 1992.06.21. [[Anna Brigadere]] &quot;Sprīdītis&quot;. Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]].
* 1992.10.15. [[Oskars Vailds]] &quot;Lēdijas Vindermīres vēdeklis&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]], [[Juris Strenga]].
* 1992.11.27. Fernāns Krommelinks &quot;Burvīgais ragnesis&quot;. Rež. Arnis Ozols.
* 1992.12.26. Jevgēņijs Švarcs &quot;Sniega karaliene&quot;. Rež. Agris Krūmiņš.

=== 1993. gadā ===
* 1993.01.26. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] &quot;Mīla zem gobām&quot;. Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]].
* 1993.02.27. Braiens Frīls &quot;Dejas Lūnasas svētkos&quot;. Insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. [[Juris Strenga]].
* 1993.03.03. [[Jānis Dreslers]] &quot;Jefiņš saka: &quot;Akurāt, īstā laikā esmu klāt!&quot;&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 1993.03.06. [[Semjuels Bekets]] &quot;Gaidot Godo&quot;. Rež. Arnis Ozols.
* 1993.03.22. Liliāna Helmane &quot;Lapsiņas&quot;. Rež. [[Pēteris Gaudiņš]].
* 1993.04.30. [[Jaroslavs Hašeks]] &quot;Cīņa par dvēselēm&quot;. Rež. Pēteris Šiliņš.
* 1993.05.17. Džozefs Keselrings &quot;Arsēns un vecas mežģīnes&quot;. Rež. Andris Blekte.
* 1993.06.20. [[Karlo Goldoni]] &quot;Divu kungu kalps&quot;. Rež. Arnis Ozols.
* 1993.10.12. Robērs Tomā &quot;Astoņas mīlošas sievietes&quot;. Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]].
* 1993.11.17. [[Ārijs Geikins]] &quot;Saimnieks&quot;. Rež. [[Ārijs Geikins]].
* 1993.11.18. [[Selma Lāgerlēva]] &quot;Gesta Berlings&quot;. Rež. [[Harijs Liepiņš]].
* 1993.12.06. [[Henriks Ibsens]] &quot;Kad mēs, mirušie, mostamies&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].

=== 1994. gadā ===
* 1994.01.20. [[Ferencs Molnārs]] &quot;Pāvilielas zēni&quot;. Rež. [[Pēteris Gaudiņš]].
* 1994.02.16. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Tvans&quot;. Rež. Laimonis Siliņš.
* 1994.02.27. [[Ežēns Jonesko|Eižens Jonesko]] &quot;Degunradzis&quot;. Rež. Arnis Ozols.
* 1994.05.07. [[Augusts Strindbergs]] &quot;Kreditori&quot;. Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]].
* 1994.05.08. [[Vizma Belševica|Vizmas Belševicas]] dzejas komp. &quot;Visi koki Dieva doti&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 1994.06.08. [[Tenesijs Viljamss]] &quot;Zemes valstība&quot;. Rež. [[Pēteris Gaudiņš]].
* 1994.06.12. Žoržs Feido &quot;Pie galantās vāverītes&quot;. Rež. Andris Blekte.
* 1994.06.19. [[Guntars Godiņš]], [[Uģis Prauliņš]] &quot;Pilsēta&quot;. Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]].
* 1994.09.08. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Romeo un Džuljeta]]&quot;. Rež. insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. [[Zigrīda Stungure]].
* 1994.10.11. [[Deivids Memits|Deivids Meimets]] &quot;Pīļu variācijas&quot;. Rež. Arnis Ozols.
* 1994.10.23. Roberts Hārlings &quot;Dzelzs magnolijas&quot;. Rež. [[Pēteris Gaudiņš]].
* 1994.11.23. Ričards Nešs &quot;Lietus pārdevējs&quot;. Rež. Ints Sedlenieks.
* 1994.12.11. Georgs Tabori &quot;Veismans un Sarkanģīmis&quot;. Rež. Juris Grave.
* 1994.12.20. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Ugunī&quot;. Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]].

=== 1995. gadā ===
* 1995.01.26. [[Agata Kristi]] &quot;Peļu slazds&quot;. Rež. Aivars Līnis.
* 1995.03.02. [[Pjērs Korneijs]] &quot;Sids&quot;. Rež. [[Arnolds Liniņš]].
* 1995.03.20. [[Moljērs]] &quot;Žoržs Dandēns vai Piemuļķotais vīrs&quot;. Rež. Arnis Ozols.
* 1995.05.03. [[Gabriels Garsija Markess]] &quot;Isabelas monologs, nolūkojoties lietavās Makondo pilsētiņā&quot;. Rež. Viktors Jansons.
* 1995.05.28. [[Sofokls]] &quot;Oidips un Antigone&quot; (&quot;Valdnieks Oidips&quot;, &quot;Oidips Kolonā&quot;, &quot;Antigone&quot;). Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 1995.06.19. Francis Arnolds, Ernests Bahs &quot;Traks numurs&quot;. Rež. Juris Grave.
* 1995.09.30. Alberts Ramsdels Gērnijs (jun.) &quot;Mīlestības vēstules&quot;. Rež. [[Pēteris Gaudiņš]].
* 1995.10.10. [[Lelde Stumbre]] &quot;Spalvas&quot;. Rež. Ints Sedlenieks.
* 1995.10.24. Viktors Jansons &quot;Vientuļās vakariņas&quot; (pēc [[Aspazija|Aspazijas]] un [[Rainis|Raiņa]] darbiem). Rež. Viktors Jansons.
* 1995.11.15. [[Māra Zālīte]], [[Raimonds Pauls]] &quot;Meža gulbji&quot;. Rež. insc. Arnis Ozols.

=== 1996. gadā ===
* 1996.01.20. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Liela brēka, maza vilna&quot;. Rež. [[Arnolds Liniņš]].
* 1996.02.24. [[Emils Zolā]] &quot;Terēza Rakēna&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 1996.04.06. Kenets Greiems &quot;Vējš vītolos&quot;. Rež. Ģirts Nagainis.
* 1996.05.03. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] &quot;Dzejnieka dvēsele&quot;. Rež. [[Pēteris Gaudiņš]].
* 1996.05.11. [[Andra Neiburga]] &quot;Tille un Suņu vīrs&quot;. Rež. [[Arnolds Liniņš]], [[Aina Matīsa]].
* 1996.05.18. [[Aleksandrs Čaks]], [[Eriks Ādamsons]] &quot;Nagla, Tomāts un Plūmīte&quot;. Rež. [[Aivars Siliņš]].
* 1996.06.19. Kristofers Hemptons &quot;Bīstamie sakari&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 1996.06.30. Žoržs Feido &quot;Dāmu šuvējs&quot;. Rež. insc. Andris Blekte.
* 1996.09.29. Gotfrīds Gravstrēms &quot;Zāra Leandere&quot;. Rež. insc. [[Jānis Streičs]].
* 1996.10.21. Alans Eikborns &quot;Kā mīl tā otra puse&quot;. Rež. Arnis Ozols.
* 1996.11.03. Kens Ludvigs &quot;Aizdodiet man tenoru&quot;. Rež. Gunārs Vērenieks.
* 1996.12.14. Jevgēņijs Švarcs &quot;Pelnrušķīte&quot;. Rež. [[Pēteris Gaudiņš]].

=== 1997. gadā ===
* 1997.01.05. [[Kurts Vonnegūts]] &quot;Daudz laimes, Vanda Džūna!&quot;. Rež. Ints Sedlenieks, [[Kārlis Auškāps]].
* 1997.01.21. [[Dž. Dž. Džilindžers]] &quot;Trīs māsas. Ne Čehovs&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 1997.02.13. [[Džordžs Bernards Šovs]] &quot;Lauzto siržu nams&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 1997.03.13. [[Nikolo Makjavelli]] &quot;Mandragora&quot;. Rež. [[Pēteris Gaudiņš]].
* 1997.03.14. Mišels de Helderode &quot;Baraba&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 1997.04.16. [[Gunārs Priede]] &quot;Mēļš frotē dvielis&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 1997.04.18. [[Anna Brigadere|Annas Brigaderes]] piemiņai &quot;Baltā ceļa gājēja&quot;: &quot;Dievs, daba, darbs&quot;, &quot;Čaukstenes&quot;. Rež. [[Venta Vecumniece]], [[Oļģerts Šalkonis]].
* 1997.04.19. [[Pēteris Handke|Pēters Handke]] &quot;Vīrs, kurš pārjāja pāri Konstancas ezeram&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 1997.05.01. [[Zenta Mauriņa]] &quot;Sirdij ir spārni&quot;. Rež. Ģirts Nagainis.
* 1997.06.06. [[Bertolts Brehts]], [[Kurts Veils]] &quot;Trīsgrašu opera&quot;. Rež. Arnis Ozols.
* 1997.09.20. Robērs Tomā &quot;Fredijs&quot;. Rež. [[Arnolds Liniņš]].
* 1997.10.05. Aldo Nikolai &quot;Taurenīt, taurenīt...&quot;. Rež. Romans Kozaks.
* 1997.10.08. [[Leopolds fon Zahers-Mazohs]] &quot;Venēra kažokādās&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 1997.10.15. [[Oskars Vailds]] &quot;Ideāls vīrs&quot;. Rež. [[Zigrīda Stungure]].
* 1997.11.04. [[Moljērs]] &quot;Skopulis&quot;. Rež. Gunārs Vērenieks.
* 1997.11.05. Fransuāza Sagāna &quot;Pils Zviedrijā&quot;. Rež. [[Dainis Gaidelis]].
* 1997.12.03. [[Gundega Repše]] &quot;Stigma&quot;. Rež. [[Ausma Kantāne]].
* 1997.12.06. Fransiss Vebērs &quot;Viesības idiotiem&quot;. Rež. Arnis Ozols.
* 1997.12.19. [[Antons Čehovs]] &quot;Gulbja dziesma&quot;.
* 1997.12.20. Gustavs Rēders &quot;Aladīna burvju lampa&quot;. Rež. [[Aivars Siliņš]].
* 1997.12.21. [[Vilis Plūdons]], Pēteris Šiliņš &quot;Mazo rūķu lielā egle&quot;. Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]].

=== 1998. gadā ===
* 1998.01.19. Alberts Ramsdels Gērnijs (jun.) &quot;Silvija&quot;. Rež. [[Juris Strenga]].
* 1998.02.28. Raimonds Auškāps &quot;Prieka sapnis īss&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1998.03.07. [[Jaroslavs Hašeks]] &quot;[[Krietnais kareivis Šveiks|Šveiks]]&quot;. Rež. insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 1998.03.25. [[Antons Čehovs]] &quot;Ķiršu dārzs&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 1998.04.14. Hugo Klauss &quot;Mājas&quot;. Rež. Arnis Ozols.
* 1998.05.17. [[Mārtins Makdona]] &quot;Klibais no Inišmānas&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]], [[Dainis Gaidelis]].
* 1998.05.19. [[Augusts Strindbergs]] &quot;Spēle ar uguni&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 1998.06.05. [[Rainis]] &quot;Pūt, vējiņi!&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1998.06.11. Rejs Kūnijs &quot;Glābjas, kas var!&quot;. Rež. Ģirts Nagainis.
* 1998.09.25. [[Francs Lehārs]], [[Dž. Dž. Džilindžers]] &quot;Mana jautrā atraitne&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 1998.10.11. Terenss Maknelijs &quot;Meistarklase&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 1998.10.28. Džims Nikolss &quot;Akmens eņģelis&quot;. Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]].
* 1998.10.31. [[Frīdrihs Dirrenmats]] &quot;Avārija&quot;. Rež. Jānis Joma Bomis.
* 1998.11.05. Deivids Frīmens &quot;Pilna gulta ārzemnieku&quot;. Rež. Gunārs Vērenieks.
* 1998.12.05. [[Regnārs Vaivars]], [[Gatis Šmits]] &quot;Lidojums pāri savannai Mr.Spoguļa helikopterā&quot; (pēc [[Džeks Londons|Džeka Londona]]). Rež. [[Gatis Šmits]], [[Regnārs Vaivars]].
* 1998.12.09. [[Anna Brigadere]] &quot;Lolitas brīnumputns&quot;. Rež. Ģirts Nagainis.
* 1998.12.23. [[Alberts Kronenbergs]] &quot;Sprunguļmuižā gadatirgus&quot;. Rež. [[Aivars Siliņš]].

=== 1999. gadā ===
* 1999.01.27. Fransiss Vebērs &quot;Līgums jeb Pasūtījuma slepkavība&quot;. Rež. Arnis Ozols.
* 1999.02.20. [[Johans Volfgangs Gēte]], Andris Vilcāns &quot;Fausts. Deus ex machina&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 1999.03.18. [[Gijs de Mopasāns]] &quot;Mīlulis&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 1999.04.01. [[Kārlis Orfs|Karls Orfs]] &quot;Mistērijas&quot;. Rež. [[Dainis Gaidelis]].
* 1999.04.11. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Otello]]&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1999.05.15. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;No saldenās pudeles&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 1999.06.02. [[Enida Blaitona]] &quot;Pauks un Šmauks&quot;. Rež. Imants Jaunzems.
* 1999.06.17. Ričards Hariss &quot;Meitenes, mūsu uznāciens!&quot;. Rež. Andris Blekte, [[Dainis Gaidelis]].
* 1999.09.25. Fransuāza Sagāna &quot;Reizēm vijoles...&quot;. Rež. Arnis Ozols.
* 1999.10.14. Tankrēds Dorsts &quot;Fernando Krapa vēstule Jūlijai&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 1999.11.03. Torntons Vailders &quot;Kā tikt pie vīra&quot;. Rež. Gunārs Vērenieks.
* 1999.11.10. Pērs Ulovs Enkvists &quot;Tēlu meistari&quot;. Rež. [[Dainis Gaidelis]].
* 1999.12.12. [[Andrejs Upīts]] &quot;Sūnu ciema zēni&quot;. Rež. Ģirts Nagainis.

=== 2000. gadā ===
* 2000.01.08. [[Jaroslavs Hašeks]] &quot;[[Krietnais kareivis Šveiks|Šveika jaunās dēkas]]&quot;. Rež. insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2000.02.13. [[Tenesijs Viljamss]] &quot;[[Ilgu tramvajs]]&quot;. Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]].
* 2000.03.04. [[Nikolajs Gogolis]] &quot;Precības&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2000.04.08. Nikolajs Nosovs &quot;Nezinītis uz Mēness&quot;. Rež. [[Regnārs Vaivars]].
* 2000.05.17. Jurijs Skops &quot;Klāra šurp vairs neatlidos?&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2000.06.10. [[Raimonds Pauls]], [[Guntars Račs]] &quot;Leģenda par Zaļo Jumpravu&quot;. Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]].
* 2000.09.24. [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]] &quot;[[Grāfs Monte-Kristo|Grāfs Monte Kristo]]&quot;. Rež. Arnis Ozols.
* 2000.10.10. Rūta Mežavilka &quot;Dzeltenais eņģelis ar sakļautiem spārniem&quot;. Rež. [[Juris Rijnieks]].
* 2000.11.19. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Āksts&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 2000.12.10. [[Dž. Dž. Džilindžers]] &quot;Dons Žuāns X&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2000.12.18. [[Valdis Rūmnieks]], [[Andrejs Migla]] &quot;Runcis zābakos&quot;. Rež. [[Aivars Siliņš]].

=== 2001. gadā ===
* 2001.02.14. Alans Eikborns &quot;Mazs ģimenes bizness&quot;. Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]].
* 2001.03.07. Patriks Mārbers &quot;Nāc tuvāk!&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2001.03.14. [[Aleksandrs Ostrovskis]] &quot;Vēlā mīla&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2001.05.09. [[Lauris Gundars]] &quot;Siers un marmelāde&quot;. Rež. Imants Jaunzems.
* 2001.05.10. [[Dace Rukšāne]] &quot;Rīt atbrauks Florinda&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2001.05.16. Džons Čepmens, Rejs Kūnijs &quot;Ne šobrīd, sirsniņ!&quot;. Rež. Gunārs Vērenieks.
* 2001.09.02. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Īsa pamācība mīlēšanā&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 2001.09.09. [[Alberts Kronenbergs]] &quot;Ķēniņa Mikabikas raibie svārki&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 2001.10.23. [[Māra Zālīte]], [[Uldis Marhilēvičs]] &quot;Tobāgo!&quot;. Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]].
* 2001.10.28. Diplomdarba izrāde: [[Aleksandrs Čaks]] &quot;Ar savu sirdi delnā...&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 2001.10.29. [[Ernests Hemingvejs]], [[Dž. Dž. Džilindžers]] &quot;Ēdenes dārzs&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2001.11.10. Deivids Hērs &quot;Eimijas domas&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]], [[Juris Strenga]].
* 2001.12.12. [[Pjērs de Bomaršē]] &quot;Trakā diena jeb Figaro kāzas&quot;. Rež. Arnis Ozols.
* 2001.12.20. Dainis Grīnvalds &quot;Tonakt Betlēmē&quot;. Rež. Ģirts Nagainis.

=== 2002. gadā ===
* 2002.02.20. [[Astrida Lindgrēna]] &quot;Ronja — laupītāja meita&quot;. Rež. Ģirts Nagainis.
* 2002.02.26. [[Dž. Dž. Džilindžers]] &quot;Concerto grosso No 2&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2002.03.12. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Cenzūra&quot;. Rež. [[Juris Strenga]].
* 2002.03.14. [[Ivans Turgeņevs]] &quot;Liekēdis&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2002.05.15. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]] &quot;Kamēliju dāma&quot;. Rež. Arnis Ozols.
* 2002.05.23. [[Pauls Putniņš]] &quot;Labā tīrības sajūta&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2002.09.13. [[Oskars Vailds]] &quot;Cik svarīgi būt nopietnam&quot;. Rež. Mihails Mamedovs.
* 2002.09.17. Aleksandrs Obrazcovs, [[Juris Kaukulis]] &quot;Man arī būtu bail&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2002.11.07. [[Aleksandrs Čaks]], [[Zigmars Liepiņš]], [[Jānis Rokpelnis]] &quot;Meistars Aleksandrs&quot;. Rež. [[Pēteris Krilovs]].
* 2002.12.11. Žoržs Feido &quot;Kungs iet medīt...&quot;. Rež. Arnis Ozols.
* 2002.12.22. [[Māra Cielēna]], [[Georgs Pelēcis]] &quot;Debesu trepītes&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].

=== 2003. gadā ===
* 2003.01.14. Ričards Brotigans &quot;Aborts&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2003.02.07. [[Jānis Lūsēns]], [[Normunds Beļskis]], Dace Micāne-Zālīte &quot;Īkstīte&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]], Dace Micāne-Zālīte.
* 2003.02.26. Nikolajs Jakimčuks &quot;Trīs draugi — Hemingvejs, Selindžers, Bekets&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2003.03.11. Viljams Lūss &quot;Skaistā no Amherstas&quot;. Rež. [[Juris Strenga]].
* 2003.03.14. [[Anna Brigadere]] &quot;Raudupiete&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2003.04.24. [[Leonīds Andrejevs]] &quot;Mīli mani!&quot; (&quot;Mūsu mūža dienas&quot;). Rež. [[Mihails Gruzdovs]], rež. pedag. [[Indra Roga]].
* 2003.05.18. &quot;Šekspīrs. Soneti. Aktieri&quot;. Rež. [[Aina Matīsa]].
* 2003.05.28. [[Eriks Ādamsons]] &quot;Sapņu pīpe&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 2003.06.06. Džo Ortons &quot;Ķersim ķertos!&quot;. Rež. [[Oļegs Šapošņikovs]], [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2003.10.01. Karlo Goci &quot;Zaļais putniņš&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2003.10.01. Bernārs Ljegms &quot;Pārītis uz divriteņa&quot;. Rež. Arnis Ozols.
* 2003.10.01. Īva Enslere &quot;Vagīnas monologi&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2003.10.29. [[Māra Zālīte]] &quot;Zemes nodoklis&quot;. Rež. [[Juris Strenga]].
* 2003.11.04. [[Rainers Verners Fasbinders]] &quot;Petras fon Kantas rūgtās asaras&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2003.11.13. [[Ojārs Vācietis]], [[Arturs Maskats]] &quot;Vācietis. Novembris. Klavierkoncerts&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2003.12.12. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Hamlets&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2003.12.19. [[Juris Rubenis]], Māris Subačs &quot;Dīvainā karaļvalsts&quot;. Rež. Arnis Ozols.
* 2003.12.25. Betija Knepa &quot;Laimīgu ceļu, Kristofer Robin!&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].

=== 2004. gadā ===
* 2004.01.27. [[Arturs Maskats]], [[Horhe Luiss Borhess]] &quot;Tango&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2004.03.05. [[Margarita Perveņecka]] &quot;Ludviga prodžekts&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2004.03.20. [[Evita Sniedze]] &quot;Kreisais pagrieziens&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2004.04.01. [[Slavomirs Mrožeks]] &quot;Emigranti&quot;. Rež. [[Oļegs Šapošņikovs]].
* 2004.04.29. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Indrāni&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2004.05.22. Deivids Hērs &quot;Dzīves elpa&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 2004.09.17. [[Luidži Pirandello]] &quot;Tāpat kā agrāk, tikai labāk&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2004.10.05. [[Tenesijs Viljamss]], [[Uldis Marhilēvičs]], [[Kaspars Dimiters]] &quot;Klondaika&quot; (pēc lugas &quot;Ne jau par lakstīgalām&quot; motīviem). Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2004.10.13. Nikolajs Jakimčuks &quot;Piedzēries kuģis&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2004.11.04. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] &quot;Penelope un Diks&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2004.11.17. Jānis Jurkāns &quot;Dzīvīte, dzīvīte...&quot;. Rež. [[Juris Rijnieks]].
* 2004.12.09. Nikolass Raits &quot;Vinsents Brikstonā&quot;. Rež. Arnis Ozols.
* 2004.12.18. [[Valts Pūce]], [[Pēters Brūveris]] &quot;Burvis no Oza zemes&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].

=== 2005. gadā ===
* 2005.02.18. [[Emīls Dārziņš]], [[Raimonds Pauls]], Jānis Jurkāns &quot;Melanholiskais valsis&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2005.03.17. Džons Bointons Prīstlijs &quot;Viesnīcas noslēpums&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2005.04.15. Žans Klods Grambērs &quot;Netīrā veļa&quot;. Rež. Arnis Ozols.
* 2005.04.29. Dea Loere &quot;Klāras sakari&quot;. Rež. Gintars Varns.
* 2005.05.28. [[Dž. Dž. Džilindžers|Dž. Dž. Džilindžera]] parafrāze &quot;Striptīzs&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2005.09.16. [[Raimonds Pauls]], [[Māra Zālīte]] &quot;Meža gulbji&quot;. Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]], [[Rēzija Kalniņa]].
* 2005.09.30. Ronalds Hārvuds &quot;Kvartets&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 2005.10.14. [[Albērs Kamī]] &quot;Kaligula&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2005.11.04. [[Josifs Brodskis]] &quot;Marmors&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2005.11.15. [[Mārtins Makdona]] &quot;Spilvencilvēks&quot;. Rež. Jans Villems van den Boss.
* 2005.12.08. [[Staņislavs Ignācijs Vitkēvičs|Staņislavs I. Vitkēvičs]] &quot;Spoka sonāte&quot; (&quot;Mazajā muižiņā&quot;). Rež. Sauļus Varns.

=== 2006. gadā ===
* 2006.01.28. Braiens Frīls &quot;Filadelfija, te es nāku!&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 2006.02.16. [[Ēriks Emanuēls Šmits|Ēriks Emanuels Šmits]] &quot;Izvirtulis&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2006.03.04. Mārtins Krimps &quot;Noskūpsti mani vēlreiz&quot;. Rež. Didzis Jonovs.
* 2006.03.10. Deivids Harovers &quot;Naži vistās&quot;. Rež. [[Gatis Šmits]].
* 2006.04.06. Moss Hārts, Džordžs S. Kaufmens &quot;Mēs gaidījām jūs rītvakar!&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 2006.12.04. [[Raimonds Pauls]], [[Jānis Peters]] &quot;[[Šerloks Holmss|Cits Šerloks Holmss]]&quot; (pēc [[Arturs Konans Doils|Artura Konana Doila]] darbu motīviem). Rež. [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]].
* 2006.12.08. &quot;Ziņkārīgais zilonēns un citas pasakas&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].

=== 2007. gadā ===
* 2007.01.11. Denī Robērs &quot;Intim&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2007.02.17. [[Māra Zālīte]] &quot;Pērs Gints nav mājās&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2007.03.03. Robins Moems &quot;Kalpotājs&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 2007.03.15. [[Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)|Vladimirs Nabokovs]] &quot;[[Lolita (romāns)|Lolita]]”. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2007.04.20. [[Mārtins Makdona]] &quot;Līnenas skaistumkaraliene&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2007.04.27. [[Lelde Stumbre]] &quot;Laimīgā Blūmentāle&quot;. Rež. [[Juris Rijnieks]].
* 2007.05.18. Normunds Beļskis, grupas &quot;[[Jumprava (grupa)|Jumprava]]&quot; &quot;Izredzētais&quot;. Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]].
* 2007.09.25. [[Henrijs Millers]] &quot;Tas trakais, trakais Harijs&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2007.10.04. [[Vitolds Gombrovičs]] &quot;Ivonna, Burgundijas princese&quot;. Rež. Romans Kozaks.
* 2007.10.07. Jons Fose &quot;Sapnis par rudeni&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2007.10.28. Saimons Stīvenss &quot;Plašās pasaules krastā&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 2007.12.07. Andris Vilcāns, [[Ilmārs Šlāpins]] &quot;Drakula. Svešās asinis&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].

=== 2008. gadā ===
* 2008.01.31. [[Tomass Bernhards]] &quot;Varoņu laukums&quot;. Rež. [[Viesturs Kairišs]].
* 2008.02.12. IX studijas mācību izrāde: [[Staņislavs Vispjaņskis]] &quot;Kāzas&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]], [[Indra Roga]].
* 2008.02.23. [[Antons Čehovs]] &quot;Kaija&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2008.04.12. [[Endrū Loids Vebers|Endrū Loids Vēbers]], Tims Raiss &quot;Jāzeps un raibais brīnumsapņu mētelis&quot;. Rež. [[Baņuta Rubess]].
* 2008.04.26. Jānis Jurkāns &quot;Dzīvīte, dzīvīte... Otrā sērija&quot;. Rež. [[Juris Strenga]].
* 2008.05.09. Pjotrs Rozenfelds &quot;Lodes pār Brodveju&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2008.09.18. Rafijs Šarts &quot;Manu sievu sauc Moriss&quot;. Rež. Rolands Atkočūns.
* 2008.09.25. Gabriela Vitkopa &quot;Nekrofils&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2008.10.04. [[Mihails Bulgakovs]] &quot;[[Suņa sirds]]&quot;. Rež. [[Laura Groza]].
* 2008.10.08. Biļana Srbļanoviča &quot;Siseņi&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2008.10.31. Aleksejs Slapovskis &quot;Ne tāds kā visi citi&quot;. Rež. [[Anita Sproģe]].
* 2008.11.04. Ivans Viripajevs &quot;Jūlijs. Kāda maniaka stāsts&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2008.11.14. [[Tenesijs Viljamss]] &quot;Tas īsais pielāgošanās laiks&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 2008.11.28. Henrijs Satons &quot;Psihs&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].

=== 2009. gadā ===
* 2009.01.23. Marks Reivenhils &quot;Shopping &amp; Fucking&quot;. Rež. [[Laura Groza]].
* 2009.01.30. [[Fjodors Dostojevskis]] &quot;[[Spēlmanis (romāns)|Spēlmanis]]. Kūrorta piedzīvojumi&quot;. Rež. Romans Kozaks.
* 2009.04.11. [[Māra Zālīte]], [[Uldis Marhilēvičs]] &quot;Priekules Ikars&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2009.05.29. [[Ērihs Kestners]] &quot;Punktiņa un Antons&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2009.05.31. [[Fjodors Dostojevskis]] &quot;Idiots. Pēdējā nakts&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]], [[Indra Roga]].
* 2009.09.16. [[Ēriks Emanuēls Šmits|Ēriks Emanuels Šmits]] &quot;Mazie laulību noziegumi&quot;. Rež. Rolands Atkočūns.
* 2009.09.24. Rejs Kūnijs &quot;Ja mana sieva uzzinās...&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2009.09.25. Aleksejs Ščerbaks &quot;Pulkvedis Pilāts&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2009.10.09. Norms Fosters &quot;Kad citi jau guļ&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 2009.11.05. Miks Milliaho &quot;Vīrieši uz nervu sabrukuma robežas&quot;. Rež. Gundars Cauka.
* 2009.11.19. Dorota Maslovska &quot;Divi nabadzīgi rumāņi&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2009.11.20. Grigorijs Gorins &quot;Tils Pūcesspieģelis&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2009.12.05. Ištvans Erkēņs &quot;Kis kis — ņau ņau&quot;. Rež. [[Anita Sproģe]].
* 2009.12.19. &quot;Princešu stāsts&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2009.12.22. [[Alberts Kronenbergs]] &quot;Jērādiņa&quot;. Rež. [[Pēteris Liepiņš]].

=== 2010. gadā ===
* 2010.02.05. [[Valdis Grēviņš]] &quot;Gaisa grābekļi&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 2010.02.19. Milena Bogavaca &quot;Ka tavu tēti!&quot;. Rež. [[Laura Groza]].
* 2010.02.27. Marks Reivenhils &quot;Teroriste&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2010.04.09. [[Mihails Bulgakovs]] &quot;Versaļas kods&quot;. Rež. Rolands Atkočūns.
* 2010.04.22. [[Nora Ikstena]] &quot;Regīna&quot;. Rež. [[Laura Groza]].
* 2010.05.07. [[Džons Apdaiks]] &quot;Īstvikas raganas&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2010.05.20. Mario Frati &quot;Rīt manas kāzas&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2010.08.25. &quot;Brīvības 36&quot;. Rež. [[Laura Groza]].
* 2010.09.17. [[Frīdrihs Šillers]] &quot;Marija Stjuarte&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2010.09.24. Oto Eskins &quot;Duets&quot;. Rež. [[Ģirts Ēcis]].
* 2010.10.01. &quot;Aija pēc Jaunsudrabiņa&quot;. Rež. [[Regnārs Vaivars]].
* 2010.11.05. [[Jānis Lūsēns]], Egīls Zirnis &quot;Ceplis&quot;. Rež. Rolands Atkočūns.
* 2010.11.26. [[Nora Ikstena]] &quot;Amour fou&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2010.12.03. [[Aleksandrs Vampilovs]] &quot;Atvadas jūnijā&quot;. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].

=== 2011. gadā ===
* 2011.01.21. Rejs Kūnijs, Džons Čepmens &quot;Ar vīru nav viegli&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2011.01.28. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Zagļi&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 2011.03.04. [[Knuts Hamsuns]] &quot;Ābels un Olga&quot; (&quot;Loks noslēdzies&quot;). Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2011.03.18. [[Lauris Gundars]] &quot;Vārnu ielas republika&quot; (pēc [[Jānis Grīziņš|Jāņa Grīziņa]] romāna motīviem). Rež. [[Laura Groza]].
* 2011.04.29. Glorija Montero &quot;Es — Frīda Kalo&quot;. Rež. [[Laura Groza]].
* 2011.05.05. Mihails Sebastians &quot;Noslēpumainā zvaigzne&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2011.05.11. [[Pīters Šefers]] &quot;Amadejs&quot;. Rež. Jans Villems van den Boss.
* 2011.09.16. Kens Ludvigs &quot;Primadonnas&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2011.09.20. Harijs Gulbis &quot;Cīrulīši&quot;. Rež. [[Lauris Gundars]].
* 2011.09.30. Entonijs Šefers &quot;Trilleris&quot;. Rež. [[Laura Groza]].
* 2011.10.09. Gundars Cauka &quot;Vīrietis Smiļģis&quot;. Rež. Gundars Cauka.
* 2011.11.15. [[Raimonds Staprāns]] &quot;Gūsteknis pilī&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 2011.11.16. &quot;Dullais&quot; (pēc [[Sudrabu Edžus]] darba motīviem). Rež. [[Mārtiņš Eihe]], [[Krista Burāne]].
* 2011.11.26. [[Raimonds Pauls]], Evita Mamaja, [[Leons Briedis]] &quot;Marlēna&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2011.12.21. [[Evita Sniedze]] &quot;Pasaka par vērdiņu — 2012&quot; (pēc [[Kārlis Skalbe|Kārļa Skalbes]] pasakas motīviem). Rež. [[Pauls Timrots]].

=== 2012. gadā ===
* 2012.01.25. Ēriks Hānbergs &quot;Pirmā grēka līcis&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 2012.01.27. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Romeo un Džuljeta]]&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2012.03.14. [[Lauris Gundars]], Jānis Balodis, Ansels Kaugers, Ivo Briedis &quot;12. diena&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2012.03.16. &quot;Trīnes grēki&quot; (pēc [[Rūdolfs Blaumanis|Rūdolfa Blaumaņa]] komēdijas motīviem). Rež. Rolands Atkočūns.
* 2012.03.21. Pāvels Sanajevs &quot;Apglabājiet mani zem grīdas&quot;. Rež. [[Regnārs Vaivars]].
* 2012.05.10. Džeimss Metjū Berijs &quot;Mana lēdija Nikotīna&quot;. Rež. [[Laura Groza]].
* 2012.05.11. Džims Tompsons &quot;Mežonīgā pilsēta&quot;. Rež. [[Gatis Šmits]].
* 2012.05.16. [[Toms Stopards]] &quot;Tas īstais, tā īstā&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2012.05.24. [[Dž. Dž. Džilindžers]], [[Dārta Daneviča]], [[Dainis Grūbe]] &quot;Neprātīgā Zelda&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2012.06.10. [[Ādolfs Alunāns]], [[Raimonds Pauls]] &quot;Džons Neilands&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 2012.09.14. Nikolajs Erdmans &quot;Finita la comedia!&quot; (&quot;Pašnāvnieks&quot;). Rež. [[Aleksandrs Morfovs]].
* 2012.09.19. Kurcio Malaparte &quot;Arī sievietes zaudēja karā&quot;. Rež. Rolands Atkočūns.
* 2012.10.05. [[Tenesijs Viljamss]] &quot;Tetovētā roze&quot;. Rež. [[Jurijs Djakonovs]].
* 2012.11.03. Fransiss Vēbers &quot;Ļaujiet izšaut!&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2012.11.16. [[Rasa Bugavičute-Pēce]], [[Elmārs Seņkovs]], [[Rēzija Kalniņa]] &quot;Es par Rēziju&quot;. Rež. [[Elmārs Seņkovs]].
* 2012.11.19. Vladimirs Kļimenko &quot;Mēdeja. Teātris&quot;. Rež. [[Laura Groza]].
* 2012.12.05. Tonijs Kušners &quot;Eņģeļi Amerikā&quot;. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2012.12.07. Petrs Zelenka &quot;Vau!!!&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2012.12.21. [[Andrejs Upīts]] &quot;Sūnu ciema zēni&quot;. Izrādes radošā grupa Indra Merca, Iveta Šurma, [[Dž. Dž. Džilindžers]], [[Liene Grava]], Mārtiņš Kudiņš.

=== 2013. gadā ===
* 2013.02.05. [[Mārtins Makdona]] &quot;Vienrocis no Spokānas&quot;. Rež. [[Jurijs Djakonovs]].
* 2013.02.22. [[Kārlis Lācis]], [[Jānis Elsbergs]], Evita Mamaja &quot;[[Jevgeņijs Oņegins|Oņegins]]&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2013.02.23. Džeroms Kiltijs &quot;Mīļais melis&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 2013.02.24. [[Oskars Vailds]] &quot;Salome&quot;. Rež. [[Laura Groza]].
* 2013.04.19. [[Mārgarita Mičela]] &quot;[[Vējiem līdzi (grāmata)|Vējiem līdzi]]&quot;. Rež. Jans Villems van den Boss.
* 2013.05.16. [[Sofokls]] &quot;Antigone&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2013.06.04. Jukums Palevičs &quot;Preilenīte&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 2013.06.12. &quot;Sabojātie&quot; (pēc Sāras Keinas lugas motīviem). Rež. Viesturs Roziņš.
* 2013.09.17. Konors Makfērsons &quot;Slazdā&quot;. Rež. Jans Villems van den Boss.
* 2013.09.19. [[Rasa Bugavičute-Pēce]] &quot;Biedre Zariņa&quot;. Rež. [[Dmitrijs Petrenko]].
* 2013.09.20. Nils Labuts &quot;Šeipings&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2013.09.22. Pīters Stroens &quot;Kauli&quot;. Rež. [[Gundars Silakaktiņš]].
* 2013.11.06. [[Pauls Timrots]] &quot;Prezentācija&quot;. Rež. [[Pauls Timrots]].
* 2013.11.08. Deivids Henrijs Hvangs &quot;M.Butterfly&quot;. Rež. [[Laura Groza]].

=== 2014. gadā ===
* 2014.01.08. Mia Kouto &quot;Dieva indes un velna zāles&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2014.01.09. &quot;Nakts vēl nav galā&quot; (pēc Meisijas Tadjedinas filmas &quot;Pagājusī nakts&quot; motīviem). Rež. [[Intars Rešetins-Pētersons|Intars Rešetins]].
* 2014.01.10. Marjus Ivaškevičs &quot;Izraidītie&quot;. Rež. Oskars Koršunovs.
* 2014.01.29. Ēriks Hānbergs &quot;Plikie un pusplikie&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 2014.03.07. [[Ēriks Emanuēls Šmits|Ēriks Emanuels Šmits]] &quot;Milēdija&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2014.03.09. Hanohs Levins &quot;Vecpuiši un vecmeitas&quot;. Rež. [[Regnārs Vaivars]].
* 2014.05.14. Braiens Makavera &quot;Pikaso sievietes&quot;. Rež. [[Laura Groza]].
* 2014.05.16. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Ričards III&quot;. Rež. [[Viesturs Meikšāns]].
* 2014.06.07. [[Kaspars Roga]] &quot;Skudru sprints&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2014.08.31. Džeimss Metjū Berijs &quot;[[Pīters Pens]]&quot;. Rež. [[Laura Groza]].
* 2014.09.19. Lī Hols &quot;Vakariņas ar Elvisu&quot;. Rež. Jans Villems van den Boss.
* 2014.09.21. Genādijs Ostrovskis &quot;Divi kapteiņi&quot;. Rež. Genādijs Ostrovskis.
* 2014.11.05. &quot;Lēnprātīgā&quot; (pēc [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] stāsta). Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2014.11.14. [[Gistavs Flobērs]] &quot;[[Bovarī kundze]]&quot;. Rež. Rolands Atkočūns.
* 2014.11.16. Kristofers Durengs &quot;Vaņa un Soņa un Maša un Spaiks&quot;. Rež. [[Gundars Silakaktiņš]].
* 2014.11.19. Justīne Kļava &quot;Visas viņas grāmatas&quot;. Rež. [[Dmitrijs Petrenko]].

=== 2015. gadā ===
* 2015.01.07. Aleksandrs Molčanovs &quot;Pusslepkava&quot;. Rež. [[Regnārs Vaivars]].
* 2015.01.08. Važdi Muavads &quot;Ugunsgrēki&quot;. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2015.01.09. [[Maksims Gorkijs]] &quot;Saules bērni&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2015.03.18. Aleksandrs Jugovs &quot;Čuhņas jociņi&quot;. Rež. [[Dmitrijs Petrenko]].
* 2015.03.20. [[Kens Kīzijs]] &quot;[[Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu]]&quot;. Rež. [[Aleksandrs Morfovs]].
* 2015.03.22. [[Lelde Stumbre]] &quot;Droši kā tankā&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2015.05.13. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Rīga dimd&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 2015.05.15. Rejs Kūnijs, Maikls Kūnijs &quot;Reāli sliktie puiši&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2015.05.17. [[Pīters Šefers]] &quot;Equus&quot;. Rež. [[Laura Groza]].
* 2015.09.11. [[Ēriks Emanuēls Šmits|Ēriks Emanuels Šmits]] &quot;Oskars un Rozā dāma&quot;. Rež. [[Viesturs Meikšāns]].
* 2015.09.18. Niks Dīrs &quot;[[Frankenšteins]]&quot;. Rež. [[Laura Groza]].
* 2015.09.30. Florians Zellers &quot;Ja tevis vairs nebūtu&quot;. Rež. [[Intars Rešetins-Pētersons|Intars Rešetins]].
* 2015.10.16. Nikolā Bijons &quot;Ziloņa dziesma&quot;. Rež. [[Andrejs Žagars]].
* 2015.10.21. Florids Buļakovs &quot;Svēta lieta&quot;. Rež. [[Pauls Timrots]].
* 2015.11.29. &quot;Amerika jeb Bez vēsts pazudušais&quot; (pēc [[Francs Kafka|Franca Kafkas]] darbu motīviem). Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2015.12.10. [[Ēriks Hānbergs]] &quot;Ērtas dzīvošanas mirklīši&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 2015.12.16. &quot;Koncerts, kura nebija&quot; (Aleksandra Vertinska dzīve romancēs). Rež. [[Dmitrijs Petrenko]].

=== 2016. gadā ===
* 2016.01.29. [[Kārlis Lācis]], [[Jānis Elsbergs]], Evita Mamaja, [[Dž. Dž. Džilindžers]] &quot;Žanna d’Arka&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2016.02.16. Pauls Barcs &quot;Iespējamā tikšanās&quot;. Rež. [[Dmitrijs Petrenko]].
* 2016.03.23. Agota Kristofa &quot;Lielā melu burtnīca&quot;. Rež. [[Pēteris Krilovs]].
* 2016.03.24. [[Antons Čehovs]] &quot;[[Trīs māsas]]&quot;. Rež. [[Andrejs Žagars]].
* 2016.05.01. Ādams Peks &quot;Bonija un Klaids&quot;. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2016.05.18. [[Aleksandrs Kuprins]] &quot;Granātu krāsas aproce&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2016.05.20. [[Ingmars Bergmans]] &quot;Laulības dzīves ainas&quot;. Rež. [[Regnārs Vaivars]].
* 2016.08.31. [[Marks Tvens]] &quot;Toma Sojera piedzīvojumi&quot;. Rež. [[Dmitrijs Petrenko]].
* 2016.09.18. Genādijs Ostrovskis &quot;Mīļākais&quot;. Rež. Genādijs Ostrovskis.
* 2016.09.21. Robērs Tomā &quot;8 mīlošas sievietes&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2016.11.17. Jons Sapdaru &quot;Klusā daba ar resno puisēnu&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2016.11.30. Gerijs Ouvens &quot;Brutāls un dēls&quot;. Rež. [[Dmitrijs Petrenko]].
* 2016.12.02. [[Mihails Kuzmins]] &quot;Peldošie — ceļojošie. II daļa&quot;. Rež. [[Vladislavs Nastavševs]].

=== 2017. gadā ===
* 2017.02.03. [[Oskars Vailds]] &quot;Doriana Greja portrets&quot;. Rež. [[Laura Groza]].
* 2017.02.05. [[Jānis Balodis (dramaturgs)|Jānis Balodis]] &quot;Mana māsa&quot;. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2017.03.30. Šons Grenans &quot;Liec Dievam pasmieties&quot;. Rež. [[Rēzija Kalniņa]].
* 2017.03.31. [[Niks Keivs]] &quot;Bannija Manro nāve&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2017.04.02. Ēriks Asuss &quot;Mūsējās&quot;. Rež. [[Intars Rešetins-Pētersons|Intars Rešetins]].
* 2017.05.14. Vents Vīnbergs &quot;Pielūdzēja Nr.1&quot;. Rež. [[Gundars Silakaktiņš]].
* 2017.05.25. [[Tenesijs Viljamss]] &quot;Kaķis uz nokaitēta skārda jumta&quot;. Rež. [[Laura Groza]].
* 2017.05.26. &quot;Karmena&quot; (pēc [[Prospērs Merimē|Prospēra Merimē]] un Dmitrija Minčonoka darbu motīviem). Rež. Rolands Atkočūns.
* 2017.05.28. Ivo Briedis &quot;Uzvarēt var tikai viens&quot;. Rež. Franks Hoiels.
* 2017.09.20. [[Tomass Vinterbergs]], Mogenss Rukovs &quot;Svinības&quot;. Rež. [[Aleksandrs Morfovs]].
* 2017.09.22. Ella Hiksona &quot;Zēni&quot;. Rež. [[Dmitrijs Petrenko]].
* 2017.10.10. [[Edvards Olbijs]] &quot;Kam no Vilka kundzes bail?&quot;. Rež. [[Toms Treinis]].
* 2017.11.16. Kolins Higinss &quot;Harolds un Moda&quot;. Rež. [[Pauls Timrots]].
* 2017.11.17. Jasmīna Rezā &quot;ART&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2017.12.12. Ēriks Kūlis &quot;Niķa un Riķa stiķi&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].

=== 2018. gadā ===
* 2018.01.26. Džezs Batervērts &quot;Jeruzaleme&quot;. Rež. [[Laura Groza]].
* 2018.01.28. Beta Henlija &quot;Sirds noziegumi&quot;. Rež. Rolands Atkočūns.
* 2018.03.22. Justīne Kļava &quot;Atzīšanās&quot;. Rež. [[Dmitrijs Petrenko]].
* 2018.03.23. [[Aina Renda]] &quot;Būt Kejai Gondai&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2018.03.25. Patriks Mārbers &quot;Pēc Jūlijas jaunkundzes&quot;. Rež. [[Laura Groza]].
* 2018.05.18. [[Antons Čehovs]] &quot;Ivanovs!&quot;. Rež. [[Regnārs Vaivars]].
* 2018.05.20. Aleksejs Ščerbaks &quot;Balta vārna melnā krāsā&quot;. Rež. [[Intars Rešetins-Pētersons|Intars Rešetins]].
* 2018.05.31. Lote Fēkemansa &quot;Inde&quot;. Rež. [[Rēzija Kalniņa]].
* 2018.09.01. Justīne Kļava &quot;Planēta Nr. 85&quot;. Rež. [[Dmitrijs Petrenko]].
* 2018.09.19. [[Tenesijs Viljamss]] &quot;Kaisles vilciens&quot; (&quot;[[Ilgu tramvajs]]&quot;). Rež. [[Regnārs Vaivars]].
* 2018.09.21. Franks Vēdekinds &quot;Lulū&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2018.10.11. Donalds Lī Koburns &quot;Kāršu spēle&quot;. Rež. Laura Upeniece.
* 2018.11.15. Mārša Normena &quot;Ar labu nakti, māt&quot;. Rež. Rolands Atkočūns.
* 2018.11.29. Gilberts Adērs &quot;Sapņotāji&quot;. Rež. [[Laura Groza]].
* 2018.11.30. Džeimss Goldmens &quot;Lauva ziemā&quot;. Rež. [[Aleksandrs Morfovs]].

=== 2019. gadā ===
* 2019.01.30. Jana Dobreva &quot;Smilšu cilvēciņi&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2019.02.01. [[Arturs Millers]] &quot;Salemas raganas&quot;. Rež. [[Laura Groza]].
* 2019.02.02. Šons Grenans &quot;Alvas sieviete&quot;. Rež. [[Rēzija Kalniņa]].
* 2019.03.27. [[Žans Ženē]] &quot;Kalpones&quot;. Rež. [[Viesturs Meikšāns]].
* 2019.03.29. Vasīlijs Sigarevs &quot;Kareņins&quot;. Rež. Dž.Dž.Džilindžers.
* 2019.03.31. Mariuss fon Maienburgs &quot;Neglītenis&quot;. Rež. [[Gundars Silakaktiņš]].
* 2019.05.22. [[Artūrs Dīcis]] &quot;Purva bērni&quot;. Rež. [[Toms Treinis]].
* 2019.05.24. Kristofers Hemptons &quot;Bīstamie sakari&quot; (pēc Pjēra Šoderlo de Laklo romāna motīviem). Rež. Jans Villems van den Boss.
* 2019.05.25. Florians Zellers &quot;Dēls&quot;. Rež. [[Intars Rešetins-Pētersons|Intars Rešetins]].
* 2019.09.18. Ivans Viripajevs &quot;Nepanesami ilgi apskāvieni&quot;. Rež. Rolands Atkočūns.
* 2019.09.20. Rejs Kūnijs &quot;Neiespējamā misija&quot;. Rež. Dž.Dž.Džilindžers.
* 2019.09.22. Luidži Lunari &quot;Trīs šūpolēs&quot;. Rež. Nikolajs Korobovs.
* 2019.11.27. Pjērs Gripari &quot;Inspektors Tutū&quot;. Rež. Intars Rešetins.
* 2019.11.30. Lī Hols &quot;Iemīlējies Šekspīrs&quot; (pēc Marka Normena un [[Toms Stopards|Toma Stoparda]] kinoscenārija). Rež. Rolands Atkočūns.

=== 2020. gadā ===
* 2020.01.29. Florians Zellers &quot;Māte&quot;. Rež. Intars Rešetins.
* 2020.01.31. Filisa Nādža &quot;Talantīgais misters Riplijs&quot; (pēc Patrīcijas Haismitas romāna motīviem). Rež. Laura Groza.
* 2020.02.02. Andžejs Saramonovičs &quot;Testosterons&quot;. Rež. Oļegs Šapošņikovs.
* 2020.07.01. Artūrs Dīcis &quot;Blokmājas DONS KIHOTS&quot;. Rež. Gundars Silakaktiņš.
* 2020.07.15. Dankans Makmillans &quot;Elpa&quot;. Rež. Dmitrijs Petrenko.
* 2020.07.23. Justīne Kļava &quot;Sidraba šķidrums&quot;. Rež. Paula Pļavniece. (Sadarbībā ar teātra trupu KVADRIFRONS).
* 2020.09.18. Roberts Aiks &quot;Ārsts&quot;. Rež. Gatis Šmits.
* 2020.10.09. Dankans Makmillans &quot;Monstrs&quot;. Rež. Dmitrijs Petrenko.

=== 2021. gadā ===
* 2021.08.05. Regīna Ezera &quot;Zemdegas&quot;. Rež. Dmitrijs Petrenko.
* 2021.08.12. Nīna Reina &quot;Piekrišana&quot;. Rež. Laura Groza.
* 2021.08.27. [[Māra Zālīte]] &quot;Smiļģis&quot;. Rež. [[Viesturs Kairišs]].
* 2021.09.09. [[Ežēns Jonesko]] &quot;Degunradži&quot;. Rež. Ildiko Gāšpāra.
* 2021.10.01. Patriks Zīskinds &quot;Kontrabass&quot;. Rež. Henrijs Arājs.
* 2021.10.01. Džoanna Mureja Smita &quot;Dziesmas tukšai vietai&quot;. Rež. Laura Upeniece.
* 2021.10.02. [[Ērihs Marija Remarks]], Regnārs Vaivars &quot;Trīs draugi&quot;. Rež. Regnārs Vaivars.
* 2021.11.16. Fransuāza Sagāna/Klāvs Mellis &quot;Esiet sveicinātas, skumjas&quot;. Rež. Klāvs Mellis.

=== 2022. gadā ===
* 2022.01.12. [[Oskars Lutss]] &quot;Pavasaris&quot;. Rež. Prīts Pedajass.
* 2022.01.26. Henrijs Luiss, Džonatans Seiers, Henrijs Šīlds &quot;Izrāde, kas saiet sviestā&quot;. Rež. Eimija Mārčanta.
* 2022.02.01. Elīna Gediņa, Rūdolfs Gediņš, Krista Dzudzilo, Reinis Dzudzilo &quot;Ļoti labas minūtes&quot; (kustību izrāde).
* 2022.03.12. Anka Herbuta &quot;Rotkho&quot;. Rež. Lukašs Tvarkovskis.
* 2022.03.17. Romāns Dolžanskis &quot;Spēles ar Jūliju&quot; (pēc Augusta Strindberga). Rež. Viesturs Meikšāns.
* 2022.05.24. [[Džeks Keruaks]] &quot;Keruaka ceļš&quot; (pēc romāna &quot;Ceļā&quot;). Rež. Laura Groza.
* 2022.05.28. Bernārs Marī Koltess &quot;Kokvilnas lauku vientulībā&quot;. Rež. Timofejs Kuļabins.
* 2022.09.18. Klēra van Kampena &quot;Farinelli un karalis&quot;. Rež. Viesturs Kairišs.
* 2022.10.09. Stīvens Adlijs Girgis &quot;Pusnakts šovs ar Jūdu Iskariotu&quot;. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2022.10.19. [[Mārtins Makdona]] &quot;Īru miroņgalva&quot;. Rež. Eimija Mārčanta.
* 2022.11.16. [[Anna Auziņa]] &quot;Mājoklis. komentāri&quot; (diptihs). Rež. [[Laura Groza]].
* 2022.12.17. Maikls Vinns &quot;Retrīts&quot;. Rež. [[Gatis Šmits]].

=== 2023. gadā ===
* 2023.01.06. [[Matīss Gricmanis]] pēc [[Raimonds Staprāns|Raimonda Staprāna]] &quot;Kur pazuda valsts&quot;. Rež. [[Toms Treinis]].
* 2023.01.27. [[Henriks Ibsens]] &quot;[[Brands]]&quot;. Rež. [[Viesturs Kairišs]].
* 2023.02.10. Deniss Kellijs &quot;Zēni nav meitenes&quot;. Rež. Diāna Kaijaka.
* 2023.03.24. [[Bertolts Brehts]] &quot;Kaukāziešu krīta aplis&quot;. Rež. Data Tavadze.
* 2023.05.24. [[Ferencs Molnārs]] &quot;Lilioms&quot;. Rež. Ildiko Gāšpāra.
* 2023.09.15. [[Toms Stopards]] &quot;Leopoldštate&quot;. Rež. [[Džons Malkovičs]].
* 2023.09.27. Deniss Kellijs &quot;Krietnā puiša rituāla nokaušana&quot;. Rež. Eimija Milbērna.
* 2023.11.15. Sāra Rūla &quot;Eiridīke&quot;. Rež. Anna Abalikhina.
* 2023.11.16. Pēc [[Rainis|Raiņa]] / [[Matīss Gricmanis]] &quot;Spīdolas nakts&quot;. Rež. [[Viesturs Kairišs]].
* 2023.12.01. [[Rainis]] &quot;Čūsku vārdi&quot;. Rež. [[Juris Jonelis]].

=== 2024. gadā ===
* 2024.01.17. Alistērs Makdauels &quot;Visas viņas&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2024.01.19. Henrijs Luiss, Džonatans Seiers, Henrijs Šīlds &quot;Pīters Pens saiet sviestā&quot;. Rež. Ādams Megido, deleģētais rež. Freds Grejs.
* 2024.03.22. Pēc [[Mihails Bulgakovs|Mihaila Bulgakova]] &quot;[[Meistars un Margarita]]&quot;. Rež. Tīts Ojaso, Ene-Līsa Sempere.
* 2024.05.23. Pēc [[Viljams Šekspīrs|Viljama Šekspīra]] &quot;Wintera stāsts&quot; (pēc &quot;Ziemas pasaka&quot; motīviem). Rež. Džefs Džeimss.
* 2024.08.28. [[Čārlzs Bukovskis]] &quot;Kodiens&quot;. Rež. [[Juris Jonelis]].
* 2024.09.13. Jons Tertelis &quot;Zilā lapsa&quot;. Rež. Jons Tertelis.
* 2024.09.14. Lūsija Prebla &quot;Efekts&quot;. Rež. Diāna Kaijaka.
* 2024.11.29. [[Māra Zālīte]], [[Raimonds Pauls]] &quot;Meža gulbji&quot;. Rež. [[Klāvs Mellis]].

=== 2025. gadā ===
* 2025.01.31. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Sapnis vasaras naktī]]&quot;. Rež. [[Viesturs Kairišs]].
* 2025.03.21. Džezs Batervērts &quot;Kalifornijas pakalni&quot;. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2025.04.04. [[Olga Tokarčuka]] &quot;Dzen savu arklu pār mirušo kauliem&quot;. Rež. Ola Mafālani.
* 2025.09.05. Mariuss fon Maienburgs &quot;Nachtland&quot;. Rež. [[Toms Treinis]].
* 2025.09.19. Anka Herbuta &quot;Orākuls&quot;. Rež. Lukašs Tvarkovskis.
* 2025.09.20. [[Dario Fo]], Franka Rame &quot;Anarhista nejaušā nāve&quot;. Rež. [[Matīss Kaža]].
* 2025.10.03. Ferdinands fon Šīrahs &quot;Viņš teica, viņa teica&quot;. Rež. [[Dmitrijs Petrenko]].
* 2025.10.24. [[Tomass Vinterbergs]], Klauss Fligārs &quot;Vēl pa vienam&quot;. Rež. [[Gatis Šmits]].
* 2025.11.28. Ariels Dorfmans &quot;Nāve un meitene&quot;. Rež. [[Niklāvs Kurpnieks]].

=== 2026. gadā ===
* 2026.01.29. Marks Rozenblats &quot;Milzis&quot;. Rež. [[Gatis Šmits]].
* 2026.01.30. Saimons Stīvenss, Daniels Ragets, pēc [[Arturs Šniclers|Artura Šniclera]] &quot;Sapņu novele&quot;. Rež. Daniels Ragets.
* 2026.03.20. [[Jānis Lūsēns]] &quot;Runcis zābakos&quot; (pēc Dž. F. Straparolas un [[Šarls Pero|Šarla Pero]] motīviem). Rež. [[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]].
* 2026.04.16. [[Aina Renda]] &quot;Pirmavots&quot;. Rež. [[Viesturs Kairišs]].
* 2026.06.12. [[Matīss Gricmanis]] &quot;Rīkojums Nr. 2&quot;. Rež. [[Valters Sīlis]].
* 2026.09.11. [[Maikls Freins]] &quot;Mazliet par skaļu&quot;. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2026.09.12. Konors Makfērsons &quot;Mirdzošā pilsēta&quot;. Rež. [[Dmitrijs Petrenko]].
* 2026.10.04. [[Sems Šepards]] &quot;Īsti rietumi&quot;. Rež. Mateušs Staņaks.

[[Kategorija:Dailes teātris]]</text>
      <sha1>dn3x7cfc4a8q0qrhheqm5dtn5ogfa9f</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jaunā Rīgas teātra izrāžu saraksts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>400023</id>
    <revision>
      <id>4530553</id>
      <parentid>4501618</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T13:28:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* 2026. gadā */</comment>
      <origin>4530553</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="22955" sha1="r94szacr6dv9ac476nfw1gbya6968q0" xml:space="preserve">Sarakstā hronoloģiski apkopotas [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]] iestudētās izrādes kopš tā pastāvēšanas pirmsākumiem.

== 1993. gadā ==
* 1993.01.20. Stīvens Soderbergs &quot;Kā lēna un mierīga upe ir atgriešanās&quot; (pēc filmas &quot;Sekss, meli un video&quot; scenārija). Rež. [[Alvis Hermanis]].
* 1993.03.24. [[Aleksandrs Čaks]] &quot;Matīss – kausu bajārs&quot;. Rež. [[Juris Rijnieks]].
* 1993.04.29. [[Bernārs Marī Koltess]] &quot;Roberto Zuko&quot;. Rež. [[Pēteris Pētersons]].
* 1993.09.28. [[Jukio Mišima]] &quot;Marķīze de Sada&quot;. Rež. Alvis Hermanis.
* 1993.10.01. [[Harolds Pinters]] &quot;Mēmais viesmīlis&quot;. Rež. Juris Rijnieks.
* 1993.11.07. [[Gunārs Priede]] &quot;Pārventas hetēra&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1993.11.11. Ireniušs Irediņskis &quot;Iemiesošanās&quot;. Rež. [[Māris Andersons]].
* 1993.12.01. Hanss Bertilsons &quot;Kādas ielasmeitas stāsts&quot;. Rež. Hanss Bertilsons.

== 1994. gadā ==
* 1994.01.14. [[Gunārs Priede]] &quot;Auseklītis virs Betlēmes&quot;. Rež. [[Jānis Vītoliņš (aktieris)|Jānis Vītoliņš]].
* 1994.01.19. Margarita Dirā &quot;Slepenas bildes&quot; (pēc stāsta &quot;Slims ar nāvi&quot; motīviem). Rež. [[Alvis Hermanis]].
* 1994.03.01. Pīters Nikolss &quot;Kaislību spēle&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1994.03.06. [[Harolds Pinters]] &quot;Nodevība&quot;. Rež. [[Juris Rijnieks]].
* 1994.03.30. [[Oskars Vailds]] &quot;Doriana Greja ģīmetne&quot;. Rež. Alvis Hermanis.
* 1994.04.05. [[Viktors Igo]] &quot;Lukrēcija Bordžija&quot;. Rež. Nora Vētra-Muižniece.
* 1994.05.25. Abats Prevo &quot;Stāsts par kavalieri de Grijē un Manonu Lesko&quot;. Rež. [[Pēteris Krilovs]].
* 1994.06.02. [[Semjuels Bekets]] &quot;Beigu spēle&quot;. Rež. Arnis Ozols.
* 1994.09.08. [[Georgs Bīhners]] &quot;Voiceks&quot;. Rež. Kristīne Vusa.
* 1994.09.29. &quot;[[Rutes grāmata]]&quot; (versija par Bībeles sižetu). Rež. Māra Ķimele.
* 1994.10.26. Šarls Ferdinands Ramizs, [[Igors Stravinskis]] &quot;Pasaka par zaldātu&quot;. Rež. Markuss Coners.
* 1994.11.09. [[Žans Anuijs]] &quot;Cīrulītis&quot;. Rež. Markuss Coners.
* 1994.12.17. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Karalis Līrs]]&quot;. Rež. Māra Ķimele.

== 1995. gadā ==
* 1995.02.14. Franks Vēdekinds &quot;Pavasara atmoda&quot;. Rež. [[Juris Rijnieks]].
* 1995.03.27. Pērs Ulovs Enkvists &quot;Lūša stundā&quot;. Rež. Aivars Helds.
* 1995.04.10. Antonio Buero Valjeho &quot;Liesmojošā tumsa&quot;. Rež. [[Alvis Hermanis]].
* 1995.04.29. Maikls Vaits &quot;Ārprātīgās piezīmes&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1995.04.29. &quot;Prieki virtuvē&quot;. Rež. Aivars Helds.
* 1995.05.19. Hermanis Paukšs &quot;Brālīša Trusīša rotaļas&quot;. Rež. Uģis Tīrums.
* 1995.08.16. &quot;Tranzīta sistēma 2000&quot;. Rež. Alvis Hermanis.
* 1995.09.21. [[Henrijs Pērsels]] &quot;Feju karaliene&quot;. Rež. Māra Ķimele, Maikls Fīlds.
* 1995.10.11. [[Frīdrihs Dirrenmats]] &quot;Vecās dāmas vizīte&quot;. Rež. Markuss Coners.
== 1996. gadā ==
* 1996.01.21. Frenks Čērčils, [[Juris Kulakovs]] &quot;Trīs sivēntiņi un vilks&quot;. Rež. [[Juris Rijnieks]].
* 1996.02.04. [[Viljams Šekspīrs|Viljama Šekspīra]] soneti &quot;Mani mīl Šekspīrs&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1996.03.30. [[Pēteris Pētersons]] &quot;Neviena paša vārda&quot;. Rež. Pēteris Pētersons.
* 1996.05.26. [[Māra Zālīte]] &quot;Laimes krekls&quot;. Rež. Uģis Brikmanis.
* 1996.09.24. [[Antons Čehovs]] &quot;Kaija&quot;. Rež. [[Alvis Hermanis]].
* 1996.10.09. Sergejs Naidjonovs &quot;Meitas un dēli&quot; (&quot;Vaņušina bērni&quot;). Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1996.10.22. &quot;Kā lēna un mierīga balss&quot; (pēc Nikolsona Beikera romāna &quot;Vox&quot; motīviem). Rež. Alvis Hermanis.
* 1996.11.04. &quot;Pēdējais tramvajs&quot;. Rež. [[Raimonda Vazdika]].
* 1996.12.01. Svens Oge Madsens &quot;Pēdējā nopūta&quot;. Rež. Māra Ķimele.
== 1997. gadā ==
* 1997.01.29. Egīls Šņore, [[Juris Rijnieks]] &quot;Livonijas sapņi&quot;. Rež. Juris Rijnieks.
* 1997.03.11. [[Bertolts Brehts]] &quot;Kaukāza krīta aplis&quot;. Rež. Astra Kacena.
* 1997.05.19. Elita Franciska Cimare &quot;Apsolītā zeme&quot;. Rež. Juris Rijnieks.
* 1997.09.12. Džeimss Kriss &quot;Tims Tālers jeb Pārdotie smiekli&quot;. Rež. [[Alvis Hermanis]].
* 1997.09.17. Aleksejs Arbuzovs &quot;Mans nabaga Marats&quot;. Rež. Alvis Hermanis.
* 1997.09.25. Ernesto Sabato &quot;Tunelis&quot;. Rež. [[Viesturs Kairišs]].
* 1997.09.26. Kārlis Brikners &quot;Sarkangalvīte un vilks&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1997.10.10. [[Mirča Eliade]] &quot;Jaunava Kristīna&quot;. Rež. Viesturs Kairišs.
* 1997.10.31. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Kurpurrū&quot;. Rež. Juris Rijnieks.
* 1997.11.07. Aira Levina &quot;Rozmarijas bērns&quot;. Rež. [[Gatis Šmits]].
* 1997.12.04. [[Īzaks Baševiss Zingers]] &quot;Muzikants un prostitūta&quot; (pēc romāna &quot;Šoša&quot; motīviem). Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].

== 1998. gadā ==
* 1998.01.10. [[Oskars Vailds]] &quot;Salome&quot;. Rež. [[Regnārs Vaivars]].
* 1998.02.20. [[Aleksejs Tolstojs (1883—1945)|Aleksejs Tolstojs]] &quot;Buratino piedzīvojumi&quot;. Rež. Diāna Romanoviča.
* 1998.03.13. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;[[Skroderdienas Silmačos]]&quot;. Rež. [[Viesturs Kairišs]].
* 1998.05.08. [[Aleksandrs Puškins]] &quot;Pīķa dāma&quot;. Rež. [[Alvis Hermanis]].
* 1998.05.27. &quot;43. mēness virs horizonta&quot; ([[Antons Čehovs|Antona Čehova]] lugu fragmenti). Rež. Ivans Panteļejevs.
* 1998.10.14. [[Toms Stopards]] &quot;Arkādija&quot;. Rež. Alvis Hermanis.
* 1998.12.23. [[Bertolts Brehts]] &quot;Krietnais cilvēks no Sečuānas&quot;. Rež. [[Zane Kreicberga]].
== 1999. gadā ==
* 1999.01.05. Jasmīna Rezā &quot;Māksla&quot;. Rež. [[Alvis Hermanis]].
* 1999.01.21. &quot;Parsifāls jeb Sv. Grālu meklējot&quot; (pēc Volframa fon Ešenbaha romāna &quot;Parsifāls&quot;). Rež. [[Maija Apine]].
* 1999.02.18. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] &quot;Verters&quot;. Rež. [[Pēteris Krilovs]].
* 1999.05.14. [[Fjodors Dostojevskis]] &quot;Idiots&quot;. Rež. [[Viesturs Kairišs]].
* 1999.09.16. &quot;XX gadsimts. Поезд – призрак. Vision Express&quot;. Rež. Alvis Hermanis.
* 1999.10.09. [[Arvis Kolmanis]] &quot;Kā rīsa lauks, tik liela pasaule&quot;. Rež. Maija Apine.
* 1999.11.04. [[Stendāls]] &quot;Traktāts par mīlestību&quot;. Rež. Alvis Hermanis.
== 2000. gadā ==
* 2000.01.22. [[Mirča Eliade]] &quot;Čūska&quot;. Rež. [[Viesturs Kairišs]].
* 2000.02.25. Valdemārs Kārkliņš &quot;Sarkanvīns&quot;. Rež. [[Arvīds Krievs]].
* 2000.03.26. [[Arturs Šniclers]], [[Andra Neiburga]] &quot;Rondo&quot;. Rež. [[Baņuta Rubess]].
* 2000.09.08. Jāns Tete &quot;Brīvais kritiens&quot;. Rež. [[Alvis Hermanis]].
* 2000.09.22. Jaroslavs Ivaškēvičs &quot;Vilkumuižas jaunkundzes&quot;. Rež. Alvis Hermanis.
* 2000.10.01. [[Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)|Vladimirs Nabokovs]] &quot;Aicinājums uz nāvessodu&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2000.12.21. [[Luidži Pirandello]] &quot;Heinrihs IV&quot;. Rež. [[Pēteris Krilovs]].
== 2001. gadā ==
* 2001.01.26. [[Gunārs Priede]] &quot;Jaunākā brāļa vasara&quot;. Rež. [[Lauris Gundars]].
* 2001.02.25. Jevgeņijs Griškovecs &quot;Pilsēta&quot;. Rež. [[Alvis Hermanis]].
* 2001.03.16. [[Māra Zālīte]] &quot;Margarēta&quot;. Rež. [[Viesturs Kairišs]].
* 2001.05.10. Kerola Čērčila &quot;Zelta meitenes&quot;. Rež. [[Baņuta Rubess]].
* 2001.09.14. Jevgeņijs Griškovecs &quot;Pēc Po&quot;. Rež. Jevgeņijs Griškovecs.
* 2001.09.15. [[Inga Ābele]] &quot;Tumšie brieži&quot;. Rež. Viesturs Kairišs.
* 2001.11.16. [[Aleksandrs Puškins]] &quot;Dzīres mēra laikā&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
== 2002. gadā ==
* 2002.02.14. [[Nikolajs Gogolis]] &quot;[[Revidents (luga)|Revidents]]&quot;. Rež. [[Alvis Hermanis]].
* 2002.09.18. Kļims &quot;Viņš, viņa un Francis&quot; (pēc [[Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)|Vladimira Nabokova]] darba &quot;Karalis, dāma un kalps&quot; motīviem). Rež. [[Gaļina Poliščuka]].
* 2002.11.08. Karola Dīra &quot;Stāsts par Kasparu Hauzeru&quot;. Rež. Alvis Hermanis.

== 2003. gadā ==
* 2003.01.16. [[Vladimirs Sorokins]] &quot;Dostoevsky – trip&quot;. Rež. [[Ģirts Ēcis]].
* 2003.03.20. [[Tenesijs Viljamss]] &quot;Stikla zvērnīca&quot;. Rež. [[Gaļina Poliščuka]].
* 2003.03.27. [[Henriks Ibsens]] &quot;Nora&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 2003.05.14. Džons Maitons &quot;Iespējamās pasaules&quot;. Rež. [[Baņuta Rubess]].
* 2003.11.20. Ivo Briedis, Dace Vanaga &quot;Daudz laimes, lāci!&quot;. Rež. Elīna Cērpa.
* 2003.12.09. &quot;Garā dzīve&quot;. Rež. [[Alvis Hermanis]].
== 2004. gadā ==
* 2004.01.02. &quot;Tālāk&quot; (pēc [[Maksims Gorkijs|Maksima Gorkija]] lugas &quot;Dibenā&quot; motīviem). Rež. [[Alvis Hermanis]].
* 2004.02.19. [[Augusts Strindbergs]] &quot;Jūlijas jaunkundze&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 2004.04.22. [[Gilberts Kīts Čestertons]] &quot;Cilvēks, kurš bija Ceturtdiena&quot;. Rež. [[Maija Apine]].
* 2004.09.09. Vasīlijs Sigarevs &quot;Plastilīns&quot;. Rež. [[Andrejs Jarovojs]].
* 2004.10.01. Majgula Akselsone &quot;Līze Luīze&quot;. Rež. Māra Ķimele.
* 2004.10.12. un 13. &quot;Latviešu stāsti&quot;. Rež. Alvis Hermanis.
* 2004.11.10. [[Antons Čehovs]] &quot;Laime&quot;. Rež. Ilze Olingere.
== 2005. gadā ==
* 2005.02.10. [[Ivans Turgeņevs]] &quot;Mēnesis uz laukiem&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 2005.03.10. [[Aspazija]] &quot;Sidraba šķidrauts&quot;. Rež. [[Baņuta Rubess]].
* 2005.09.16. &quot;Ledus. Kolektīva grāmatas lasīšana ar iztēles palīdzību Rīgā&quot; (pēc [[Vladimirs Sorokins|Vladimira Sorokina]] romāna &quot;Ledus&quot; motīviem). Rež. [[Alvis Hermanis]].
* 2005.11.03. [[Antons Čehovs]] &quot;[[Trīs māsas]]&quot;. Rež. Māra Ķimele.
* 2005.11.30. [[Inga Gaile]], [[Andrejs Jarovojs]] &quot;LV&quot;. Rež. Andrejs Jarovojs.
== 2006. gadā ==
* 2006.01.13. Jevgeņijs Griškovecs &quot;Drednauti. Uz visām jūrām&quot;. Rež. [[Alvis Hermanis]].
* 2006.03.24. &quot;Maigums&quot; (pēc [[Horhe Luiss Borhess|Horhes Luisa Borhesa]] stāsta &quot;La Intrusa&quot; motīviem). Rež. Elīna Cērpa.
* 2006.04.11. Tatjana Tolstaja &quot;Soņa&quot;. Rež. Alvis Hermanis.
* 2006.04.21. [[Lauris Gundars]] &quot;Gatavs valkāšanai&quot;. Rež. Lauris Gundars.
* 2006.05.10. [[Mārtins Makdona]] &quot;Izrāde, kas nav par latviešiem. Vientulīgie rietumi&quot;. Rež. Alvis Hermanis.
* 2006.05.11. [[Ilmārs Šlāpins]] &quot;Nakts tarifs&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 2006.09.15. &quot;Latviešu mīlestība&quot;. Rež. Alvis Hermanis.
* 2006.09.28. [[Nikolajs Gogolis]] &quot;Deguns&quot;. Rež. [[Varis Piņķis]].
* 2006.10.11. Aleksandrs Stings &quot;Dārznieks Kamals&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2006.10.19. Adams Rapps &quot;Cēlgāzes&quot;. Rež. Ilze Olingere.
* 2006.12.14. &quot;[[Fricis Bārda]]. Dzeja. Ambients&quot;. Rež. Alvis Hermanis.

== 2007. gadā ==
* 2007.01.19. Jans Neimanis &quot;Viencīņa&quot;. Rež. Jans Neimanis.
* 2007.02.03. Tims Oksers &quot;Multene&quot;. Rež. Elīna Cērpa.
* 2007.03.14. &quot;Tas notika ar viņiem&quot;. Rež. [[Gatis Šmits]].
* 2007.03.29. Sāra Rūla &quot;Tīrā māja&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 2007.09.14. [[Inese Zandere]], [[Jēkabs Nīmanis (mūziķis)|Jēkabs Nīmanis]] &quot;Ja tu esi sivēns&quot;. Rež. [[Varis Piņķis]], [[Inga Alsiņa-Lasmane]].
* 2007.10.09. Mihails Zoščenko &quot;Amizants gadījums&quot;. Rež. Māra Ķimele.
* 2007.11.09., Berlīne, 11.22., Rīga. &quot;Klusuma skaņas&quot;. Rež. [[Alvis Hermanis]].
* 2007.12.12. [[Hanss Kristians Andersens]] &quot;Sniega karaliene&quot;. Rež. [[Baņuta Rubess]].
== 2008. gadā ==
* 2008.02.13. Adams Rapps &quot;Sarkano lukturu ziema&quot;. Rež. Ilze Olingere.
* 2008.03.05. [[Ļevs Tolstojs]] &quot;Dzīvais mironis&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 2008.03.18. &quot;Ūdens atmiņas&quot; (pēc [[Eiripīds|Eiripīda]] lugas &quot;[[Mēdeja]]&quot; motīviem). Rež. Elīna Cērpa.
* 2008.09.03. Juha Jokela &quot;Fundamentālists&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2008.10.09. Verners Švābs &quot;Prezidentes&quot;. Rež. [[Liena Šmukste]].
* 2008.10.23. Džons Osborns &quot;Atskaties naidā&quot;. Rež. [[Varis Piņķis]].

== 2009. gadā ==
* 2009.01.16. &quot;Vectēvs&quot;. Rež. [[Alvis Hermanis]].
* 2009.02.11. Aleksejs Ščerbaks &quot;Puspietura&quot;. Rež. Ilze Olingere.
* 2009.02.26. &quot;[[Zilākalna Marta]]&quot; (pēc Arvīda Jāņa Plauža grāmatas motīviem). Rež. Alvis Hermanis.
* 2009.02.28. [[Inga Ābele]] &quot;Sala&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 2009.04.22. [[Fjodors Dostojevskis]] &quot;Piezīmes no pagrīdes&quot;. Rež. Ilze Olingere.
* 2009.05.15. Dāvis Kaņepe, Regnārs Vaivars &quot;Bračkas&quot;. Rež. [[Regnārs Vaivars]].
* 2009.09.11. Juns Fose &quot;Rambuku&quot;. Rež. Romāns Birmanis.
* 2009.09.23. [[Klāvs Elsbergs]] &quot;Klāvs&quot;. Rež. [[Varis Piņķis]].
* 2009.10.24. Aleksandrs Volodins &quot;Pieci vakari&quot;. Rež. Māra Ķimele.
* 2009.12.10. Oļegs un Vladimirs Presņakovi &quot;Spēlējot upuri&quot;. Rež. Ilze Olingere.
== 2010. gadā ==
* 2010.02.10. Jasmīna Rezā &quot;Slaktiņa dievs&quot;. Rež. Ilze Olingere.
* 2010.03.18. &quot;Jāņonkulis&quot; ([[Antons Čehovs]] &quot;Tēvocis Vaņa&quot;). Rež. [[Māra Ķimele]].
* 2010.04.08. &quot;Melnais piens&quot;. Rež. [[Alvis Hermanis]].
* 2010.04.14. &quot;Ziedonis un Visums&quot;. Rež. Alvis Hermanis.
* 2010.05.14. &quot;Skolotājs Jāps un klase&quot; (pēc Žaka Frīnsa stāstu motīviem).
* 2010.05.16., Vīne, 08.28., Rīga. &quot;Kapusvētki&quot;. Rež. Alvis Hermanis.
* 2010.10.15. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Otello]]&quot;. Rež. Māra Ķimele.
* 2010.11.10. Ivans Viripajevs &quot;Deli deja&quot;. Rež. Ilze Olingere.
== 2011. gadā ==
* 2011.02.25. [[Maikls Freins]] &quot;Kopenhāgena&quot;. Rež. Ilze Olingere.
* 2011.03.30. &quot;Smagais metāls&quot; (pēc [[Gundega Repše|Gundegas Repšes]] romāna &quot;Alvas kliedziens&quot; motīviem). Rež. [[Inese Mičule]].
* 2011.04.14. &quot;Vajātājs&quot; (pēc [[Hulio Kortasars|Hulio Kortāsara]] stāsta motīviem). Rež. [[Varis Piņķis]].
* 2011.08.30. [[Ivans Gončarovs]] &quot;Oblomovs&quot;. Rež. [[Alvis Hermanis]].
* 2011.09.09. &quot;Nijaramas pasakas&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 2011.09.29. Moriss Paničs &quot;Vigīlija. Sapnis par nomodu&quot;. Rež. [[Ģirts Ēcis]].
* 2011.10.01. &quot;Pasakas par zvēriem&quot;. Rež. Māra Ķimele.
* 2011.10.05. Annija Beikere &quot;Drāmas kursi pieaugušajiem&quot;. Rež. [[Gatis Šmits]].
* 2011.10.11. &quot;Boms pret Boru&quot;. Rež. [[Maija Apine]].
== 2012. gadā ==
* 2012.01.14. Aleksandrs Vampilovs &quot;Čulimska. Pašu cilvēki&quot;. Rež. [[Regnārs Vaivars]].
* 2012.03.03. &quot;Muša&quot; (pēc Sofi Oksanenas romāna &quot;Attīrīšanās&quot;). Rež. [[Inese Mičule]].
* 2012.03.23. &quot;[[Noziegums un sods|Noziegums/sods]]&quot; (pēc [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]]). Rež. [[Māra Ķimele]].
* 2012.04.05. &quot;[[Jevgeņijs Oņegins|Oņegins]]. Komentāri&quot; (pēc [[Aleksandrs Puškins|Aleksandra Puškina]]). Rež. [[Alvis Hermanis]].
* 2012.06.01. Gunita Groša &quot;Sapņi kažokos&quot;. Rež. [[Liena Šmukste]].
* 2012.09.01. Žordi Galserāns &quot;Grenholma metode&quot;. Rež. [[Ģirts Ēcis]].
* 2012.09.27. [[Īzaks Baševiss Zingers]] &quot;Kabalas noslēpumi&quot;. Rež. Alvis Hermanis.
* 2012.10.02. [[Ivans Buņins]] &quot;Tumšās alejas&quot;. Rež. [[Vladislavs Nastavševs]].

== 2013. gadā ==
* 2013.01.19. [[Augusts Strindbergs]] &quot;Tēvs&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 2013.02.13. &quot;Pirmie aplausi&quot;. Rež. [[Gatis Šmits]].
* 2013.05.14. &quot;Tautas ienaidnieks&quot; (pēc [[Henriks Ibsens|Henrika Ibsena]]). Rež. [[Alvis Hermanis]].
* 2013.05.16. [[Pērla Baka]] &quot;Austrumvējš rietumvējš&quot;. Rež. Māra Ķimele.
* 2013.09.12. [[Tenesijs Viljamss]] &quot;[[Ilgu tramvajs]]&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2013.10.31. Džeiks Džepsons &quot;Rupucis&quot;. Rež. [[Lauris Gundars]].
* 2013.11.06. Agnese Rutkēviča &quot;Dukši&quot;. Rež. Gatis Šmits.
* 2013.11.12. &quot;Gaismotāji. Pēc žurnāla &quot;Rīgas Laiks&quot; motīviem&quot;. Rež. [[Anna Viduleja]].
== 2014. gadā ==
* 2014.01.29. [[Mihails Kuzmins]] &quot;Peldošie – ceļojošie&quot;. Rež. [[Vladislavs Nastavševs]].
* 2014.03.01. &quot;Dzeja&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 2014.05.08. [[Andra Neiburga]] &quot;Stum, Stum&quot;. Rež. [[Ģirts Ēcis]].
* 2014.09.03. [[Ļevs Tolstojs]] &quot;Tumsas vara&quot;. Rež. [[Gatis Šmits]].
* 2014.10.01. [[Aleksandrs Vampilovs]] &quot;Provinces anekdotes&quot;. Rež. Boriss Frumins.
* 2014.11.05. &quot;Mīļais melis. Ne šovs&quot;. Rež. [[Maija Apine]].
* 2014.12.07. Iļja Ilfs, Jevgeņijs Petrovs &quot;[[Divpadsmit krēsli]]&quot;. Rež. [[Alvis Hermanis]].
* 2014.12.12. Patriks Zīskinds &quot;Kontrabass&quot;. Rež. Ģirts Ēcis.

== 2015. gadā ==
* 2015.03.18. [[Inga Ābele]] &quot;Aspazija. Personīgi&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 2015.03.26. Mariuss fon Maienburgs &quot;Māceklis&quot;. Rež. [[Viesturs Meikšāns]].
* 2015.06.05. &quot;Cerību ezers&quot;. Rež. [[Vladislavs Nastavševs]].
* 2015.09.16. Alla Sokolova &quot;Farjatjeva fantāzijas&quot;. Rež. [[Gatis Šmits]].
* 2015.09.24. &quot;Reiz bijanebija&quot;. Rež. Māra Ķimele.
* 2015.10.15. [[Josifs Brodskis]] &quot;Brodskis/Barišņikovs&quot;. Rež. [[Alvis Hermanis]].
* 2015.10.30. Kunio Simidzu &quot;Grimētava: beigās viss aizgājušais pārvēršas dārgās atmiņās...&quot;. Rež. [[Ģirts Ēcis]].
* 2015.11.17. [[Platons]] &quot;Mielasts&quot; (pēc dialoga &quot;Dzīres&quot;). Rež. Uldis Tīrons.
== 2016. gadā ==
* 2016.01.07. [[Ingmars Bergmans]] &quot;Rudens sonāte&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 2016.01.22. [[Māra Zālīte]] &quot;Pilna Māras istabiņa&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2016.03.23. Žeralds Sibleirass &quot;Lidojošā klusuma darbnīca&quot;. Rež. [[Ģirts Ēcis]].
* 2016.04.02. &quot;Īsumā par Visumu&quot;. Rež. [[Gatis Šmits]].
* 2016.05.09. [[Jānis Joņevs]], [[Mārcis Lācis]] &quot;Rīga. Urbānie mīti&quot;. Rež. Mārcis Lācis.
* 2016.09.09. [[Mišels Velbeks]] &quot;Pakļaušanās&quot;. Rež. [[Alvis Hermanis]].
* 2016.11.04. [[Agata Kristi]] &quot;Lakstīgalu māja&quot;. Rež. [[Kristīne Krūze-Hermane|Kristīne Krūze]].
* 2016.12.07. &quot;Kārkli&quot;. Rež. Gatis Šmits.
== 2017. gadā ==
* 2017.01.17. [[Gunārs Priede]] &quot;Saniknotā slieka&quot;. Rež. [[Ģirts Ēcis]].
* 2017.03.29. [[Henriks Ibsens]] &quot;Nora&quot; (&quot;Leļļu māja&quot;). Rež. [[Māra Ķimele]].
* 2017.05.24. Anatolijs Marienhofs &quot;Ciniķi&quot;. Rež. [[Vladislavs Nastavševs]].
* 2017.09.01. [[Jukio Mišima]] &quot;Marķīze de Sada&quot;. Rež. [[Alvis Hermanis]].
* 2017.10.20. &quot;Pēdējā Ļeņina eglīte&quot; (pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] sanitāru 1923. gada piezīmēm un dienasgrāmatām). Rež. Uldis Tīrons.
== 2018. gadā ==
* 2018.01.18. [[Francs Kafka]] &quot;[[Process (romāns)|Process]]&quot;. Rež. [[Mārcis Lācis]].
* 2018.01.26. &quot;Cerību ezers aizsalis&quot;. Rež. [[Vladislavs Nastavševs]].
* 2018.03.10. [[Aivars Neibarts]] &quot;Dieviņš pillā&quot;. Rež. [[Alvis Hermanis]].
* 2018.04.12. Edvards Olbijs &quot;Kas ir Silvija?&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 2018.09.01. Treisijs Letss &quot;Linda Vista&quot;. Rež. Alvis Hermanis.
* 2018.09.09. &quot;Latviešu laupītāji&quot; (pēc [[Frīdrihs Šillers|Frīdriha Šillera]] lugas &quot;Laupītāji&quot;). Rež. Gecs Leinevēbers.
* 2018.11.17. &quot;Kalpa zēna vasara. Sākums&quot; (pēc [[Jānis Akuraters|Jāņa Akuratera]] &quot;Kalpa zēna vasara&quot;). Rež. Alvis Hermanis.
* 2018.12.05. [[Tenesijs Viljamss]] &quot;Jaunības putns ar saldo balsi&quot;. Rež. Vladislavs Nastavševs.
== 2019. gadā ==
* 2019.01.04. &quot;Apmānītā&quot; (pēc [[Tomass Manns|Tomasa Manna]] stāsta motīviem). Rež. Uldis Tīrons.
* 2019.03.01. &quot;Atnāc mani vēl satikt&quot; (veltīta 20. gadsimta latviešu dzejniecēm). Rež. [[Alvis Hermanis]].
* 2019.04.02. &quot;Vēstures izpētes komisija&quot;. Rež. Alvis Hermanis.
* 2019.09.12. [[Īzaks Baševiss Zingers]] &quot;Vēlā mīla&quot; (izmantoti īsie stāsti &quot;Seanss&quot; un &quot;Vēlā mīla&quot;). Rež. Alvis Hermanis.
* 2019.10.31. &quot;Meklējot Spēlmani&quot; (dramaturģija: Justīne Kļava). Rež. Gatis Šmits.
* 2019.11.21. &quot;Baltais helikopters&quot; (par pāvestu Benediktu XVI). Rež. Alvis Hermanis.
* 2019.12.04. &quot;Bītlu jaunais albums&quot;. Rež. Alvis Hermanis.
* 2019.12.18. &quot;Svaigās asinis&quot;. Rež. Alvis Hermanis.
== 2020. gadā ==
* 2020.01.16. &quot;Zalkša līgava&quot; (pēc Aspazijas lugas &quot;Zalša līgava&quot;). Rež. Inga Tropa-Fišere.

== 2021. gadā ==
* 2021.07.09. &quot;Krizantēmas&quot; (pēc Barbaras Pimas romāna). Rež. Gatis Šmits.
* 2021.08.28. &quot;Klāvas tantes skūpsts&quot; (pēc Venedikta Jerofejeva poēmas [[Maskava—Gailīši|&quot;Maskava – Gailīši&quot;]] motīviem). Rež. Uldis Tīrons.
* 2021.09.10. &quot;Dublinieši Miera ielā&quot; (izmantoti Džeimsa Džoisa darbu motīvi). Rež. Pēteris Krilovs.
* 2021.09.20. &quot;Sievietes un vīrieši&quot; (pēc Majas Cades lugas motīviem). Rež. Alvis Hermanis.
* 2021.11.24.,26.,28. &quot;Jaunie Latviešu stāsti&quot;. Rež. Vilis Daudziņš.

== 2022. gadā ==
* 2022.03.03. Justīne Kļava &quot;Desmit iemeslu apciemot Kauci&quot;. Rež. Gatis Šmits.
* 2022.03.11. Margarita Zieda &quot;Viss zem debesīm&quot;. Rež. Alvis Hermanis.
* 2022.03.16. Ekspedīcija &quot;Jāzeps&quot; (pēc Raiņa lugas &quot;Jāzeps un viņa brāļi&quot;). Rež. Inga Tropa-Fišere.
* 2022.06.10. Natālija (Natalka) Vorožbita &quot;Sliktie ceļi&quot;. Rež. Kristīne Krūze.
* 2022.06.15. &quot;Post Scriptum&quot;. Rež. Alvis Hermanis.
* 2022.09.09. &quot;Es atgriežos no tālienes&quot; (Klodīnes Galeā luga un Elitas Kļaviņas dokumentālā filma &quot;Iļģuciema māsas&quot;). Rež. [[Elita Kļaviņa]].
* 2022.09.30. Jaele Ronena, Dimitrijs Šaads &quot;(R)Evolūcija&quot;. Rež. Gatis Šmits.
* 2022.10.11. &quot;Žižeks. Pītersons. Gadsimta duelis&quot;. Rež. Alvis Hermanis.
* 2022.10.21. Jaele Ronena, Dimitrijs Šaads &quot;Operācija &quot;Mindfuck&quot;&quot;. Rež. Alvis Hermanis.
* 2022.10.28. Maja Cade &quot;Runāšanās par seksu&quot;. Rež. Kristīne Krūze.
* 2022.11.30. Noa Haidls &quot;Dzimšanas dienas kūka&quot;. Rež. Alvis Hermanis.
* 2022.12.15. &quot;Kordēlijas zeme&quot; (izrāde par Viljama Šekspīra lugu &quot;Karalis Līrs&quot;). Rež. Pēteris Krilovs.

== 2023. gadā ==
* 2023.09.08. Gerds Lapoška, Matīss Ozols &quot;Pelēka vasara, saulaina ziema&quot;. Rež. Gerds Lapoška.
* 2023.09.15. &quot;Milžu cīņas&quot;. Rež. [[Marija Linarte]].
* 2023.10.11. &quot;Pelikāni un vīnogas&quot; (pēc Reksa Piketa lugas &quot;Sānceļi&quot;). Rež. Alvis Hermanis.
* 2023.10.20. Justīne Kļava &quot;Fēlikss, Anatolijs un Ilona&quot;. Rež. [[Aiks Karapetjans]].
* 2023.11.14. Renata Ļitvinova, Valerijs Todorovskis &quot;Kurlmēmo zeme&quot;. Rež. Alvis Hermanis.

== 2024. gadā ==
* 2024.03.19. &quot;Sapņu tulkotāju sekta&quot; (pēc [[Milorads Pavičs|Milorada Paviča]] romāna &quot;Hazāru vārdnīca&quot;). Rež. Alvis Hermanis.
* 2024.04.10. &quot;Melnais gulbis&quot; (pēc [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] romāna &quot;Idiots&quot; fragmentiem). Rež. Alvis Hermanis.
* 2024.04.13. &quot;Bilžu vakars ar Sprīdīti&quot;. Rež. [[Jēkabs Nīmanis (mūziķis)|Jēkabs Nīmanis]].
* 2024.09.20. [[Mārtins Makdona]] &quot;Lai Dievs stāv Tev klāt, Tu, nabaga cietēj!&quot; (&quot;Bendes&quot;). Rež. Alvis Hermanis.
* 2024.09.24. &quot;Verters&quot; (pēc [[Johans Volfgangs fon Gēte|Johana Volfganga fon Gētes]] romāna). Rež. Kristīne Vītola.
* 2024.09.27. &quot;Melnais piens/2024&quot;. Rež. Alvis Hermanis.
* 2024.11.22. [[Toms Stopards]] &quot;Arkādija&quot;. Rež. Alvis Hermanis.
* 2024.11.29. Justīne Kļava &quot;Mīlas straume&quot;. Rež. [[Gatis Šmits]].

== 2025. gadā ==
* 2025.02.21. Liliana Helmane &quot;Mazās lapsas&quot;. Rež. [[Kristīne Krūze-Hermane|Kristīne Krūze]].
* 2025.02.28. Justīne Kļava &quot;Pēdējā maltīte&quot;. Rež. [[Aiks Karapetjans]].
* 2025.03.28. &quot;Karaļu spēle&quot; (pēc [[Stefans Cveigs|Stefana Cveiga]] &quot;Šaha novele&quot;). Rež. Linda Zaharova.
* 2025.04.25. Matiass Hartmans &quot;Stāsts par Parsifalu&quot;. Rež. Matiass Hartmans.
* 2025.04.29. [[Tenesijs Viljamss]] &quot;[[Stikla zvērnīca]]&quot;. Rež. [[Juris Rijnieks]].
* 2025.09.02. [[Dāvids Pētersons]] &quot;Ledus garša&quot;. Rež. [[Vilis Daudziņš]].
* 2025.10.24. Joahims Meierhofs &quot;Kritiens augšup&quot;. Rež. [[Alvis Hermanis]].
* 2025.10.31. Juha Jokela &quot;Docentes&quot;. Rež. Linda Zaharova.
* 2025.11.25. Margarita Zieda, Alvis Hermanis &quot;Ābeļziedi upē&quot;. Rež. Alvis Hermanis.

== 2026. gadā ==
* 2026.02.03. [[Migels de Servantess]] &quot;[[Dons Kihots]]&quot;. Rež. [[Ādolfs Šapiro]].
* 2026.02.05. [[Pīters Bruks]], Marī Elēna Estjēna, Aleksandrs Lurija &quot;Apbrīnas ieleja&quot;. Rež. [[Matīss Kaža]].
* 2026.05.20. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Indrāni&quot;. Rež. Gerds Lapoška.
* 2026.05.29. Kristīne Vītola &quot;Nezināms objekts ir piezemējies&quot;. Rež. Kristīne Vītola.
* 2026.10.06. [[Inga Ābele]] &quot;Vējdzirnavas&quot;. Rež. Alvis Hermanis.

[[Kategorija:Jaunais Rīgas teātris]]</text>
      <sha1>r94szacr6dv9ac476nfw1gbya6968q0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Austrumu konference (NHL)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>402937</id>
    <revision>
      <id>4530772</id>
      <parentid>4286331</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T20:14:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>/* Divīzijas */</comment>
      <origin>4530772</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1764" sha1="14dxjgrla9mwgy18ywqsv448kz1cdr6" xml:space="preserve">{{Infobox Sports conference
| title = Austrumu konference
| logo = 
| pixels = 
| caption = 
| league = [[Nacionālā hokeja līga]]
| sport = [[Hokejs]]
| founded = [[1974]] (Kā Velsas prinča konference)
| teams = 16
| champion = [[Floridas Panthers]] ([[2024.—2025. gada NHL sezona|2025]])
}}
'''Austrumu konference''' ([[Angļu valoda|angļu]]: ''Eastern Conference'', [[Franču valoda|franču]]: ''Conférence de l'Est'') ir viena no divām konferencēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālā hokeja līgā]] (NHL), ko izmanto, lai sadalītu komandas. Agrāk pazīstama kā Velsas prinča konference (vai kādreiz Velsas konference), tā tika izveidota 1974. gadā, kad NHL pārveidoja savas komandas divās konferencēs un četrās divīzijās.

== Divīzijas ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=&quot;50%&quot; | [[Atlantijas okeāna divīzija]]
! width=&quot;50%&quot; | Metropolitēna divīzija
|-
| [[Bostonas &quot;Bruins&quot;|Boston Bruins]] || [[Karolīnas &quot;Hurricanes&quot;|Carolina Hurricanes]]
|-
| [[Bufalo &quot;Sabres&quot;|Buffalo Sabres]] || [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;|Columbus Blue Jackets]]
|-
| [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;|Detroit Red Wings]] || [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;|New Jersey Devils]]
|-
| [[Floridas &quot;Panthers&quot;|Florida Panthers]] || [[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;|New York Islanders]]
|-
| [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;|Montreal Canadiens]] || [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;|New York Rangers]]
|-
| [[Otavas &quot;Senators&quot;|Ottawa Senators]] || [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;|Philadelphia Flyers]]
|-
| [[Tampabejas &quot;Lightning&quot;|Tampa Bay Lightning]] || [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;|Pittsburgh Penguins]]
|-
| [[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;|Toronto Maple Leafs]] || [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;|Washington Capitals]]
|-
|}

{{NHL}}

[[Kategorija:Nacionālā hokeja līga]]
[[Kategorija:Hokejs ASV]]
[[Kategorija:Hokejs Kanādā]]</text>
      <sha1>14dxjgrla9mwgy18ywqsv448kz1cdr6</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530773</id>
      <parentid>4530772</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T20:15:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>/* Divīzijas */</comment>
      <origin>4530773</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1799" sha1="4bbfe6rny6qaamfh63634zolaji09bi" xml:space="preserve">{{Infobox Sports conference
| title = Austrumu konference
| logo = 
| pixels = 
| caption = 
| league = [[Nacionālā hokeja līga]]
| sport = [[Hokejs]]
| founded = [[1974]] (Kā Velsas prinča konference)
| teams = 16
| champion = [[Floridas Panthers]] ([[2024.—2025. gada NHL sezona|2025]])
}}
'''Austrumu konference''' ([[Angļu valoda|angļu]]: ''Eastern Conference'', [[Franču valoda|franču]]: ''Conférence de l'Est'') ir viena no divām konferencēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālā hokeja līgā]] (NHL), ko izmanto, lai sadalītu komandas. Agrāk pazīstama kā Velsas prinča konference (vai kādreiz Velsas konference), tā tika izveidota 1974. gadā, kad NHL pārveidoja savas komandas divās konferencēs un četrās divīzijās.

== Divīzijas ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=&quot;50%&quot; | [[Atlantijas okeāna divīzija (NHL)|Atlantijas okeāna divīzija]]
! width=&quot;50%&quot; | Metropolitēna divīzija
|-
| [[Bostonas &quot;Bruins&quot;|Boston Bruins]] || [[Karolīnas &quot;Hurricanes&quot;|Carolina Hurricanes]]
|-
| [[Bufalo &quot;Sabres&quot;|Buffalo Sabres]] || [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;|Columbus Blue Jackets]]
|-
| [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;|Detroit Red Wings]] || [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;|New Jersey Devils]]
|-
| [[Floridas &quot;Panthers&quot;|Florida Panthers]] || [[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;|New York Islanders]]
|-
| [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;|Montreal Canadiens]] || [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;|New York Rangers]]
|-
| [[Otavas &quot;Senators&quot;|Ottawa Senators]] || [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;|Philadelphia Flyers]]
|-
| [[Tampabejas &quot;Lightning&quot;|Tampa Bay Lightning]] || [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;|Pittsburgh Penguins]]
|-
| [[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;|Toronto Maple Leafs]] || [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;|Washington Capitals]]
|-
|}

{{NHL}}

[[Kategorija:Nacionālā hokeja līga]]
[[Kategorija:Hokejs ASV]]
[[Kategorija:Hokejs Kanādā]]</text>
      <sha1>4bbfe6rny6qaamfh63634zolaji09bi</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530774</id>
      <parentid>4530773</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T20:17:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4530774</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1805" sha1="c6vlb8ru5h65ajinnpn8rmoauqrao54" xml:space="preserve">{{Infobox Sports conference
| title = Austrumu konference
| logo = 
| pixels = 
| caption = 
| league = [[Nacionālā hokeja līga]]
| sport = [[Hokejs]]
| founded = [[1974]] (Kā Velsas prinča konference)
| teams = 16
| champion = [[Karolīnas &quot;Hurricanes&quot;]] ([[2025.—2026. gada NHL sezona|2026]])
}}
'''Austrumu konference''' ([[Angļu valoda|angļu]]: ''Eastern Conference'', [[Franču valoda|franču]]: ''Conférence de l'Est'') ir viena no divām konferencēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālā hokeja līgā]] (NHL), ko izmanto, lai sadalītu komandas. Agrāk pazīstama kā Velsas prinča konference (vai kādreiz Velsas konference), tā tika izveidota 1974. gadā, kad NHL pārveidoja savas komandas divās konferencēs un četrās divīzijās.

== Divīzijas ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=&quot;50%&quot; | [[Atlantijas okeāna divīzija (NHL)|Atlantijas okeāna divīzija]]
! width=&quot;50%&quot; | Metropolitēna divīzija
|-
| [[Bostonas &quot;Bruins&quot;|Boston Bruins]] || [[Karolīnas &quot;Hurricanes&quot;|Carolina Hurricanes]]
|-
| [[Bufalo &quot;Sabres&quot;|Buffalo Sabres]] || [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;|Columbus Blue Jackets]]
|-
| [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;|Detroit Red Wings]] || [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;|New Jersey Devils]]
|-
| [[Floridas &quot;Panthers&quot;|Florida Panthers]] || [[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;|New York Islanders]]
|-
| [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;|Montreal Canadiens]] || [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;|New York Rangers]]
|-
| [[Otavas &quot;Senators&quot;|Ottawa Senators]] || [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;|Philadelphia Flyers]]
|-
| [[Tampabejas &quot;Lightning&quot;|Tampa Bay Lightning]] || [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;|Pittsburgh Penguins]]
|-
| [[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;|Toronto Maple Leafs]] || [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;|Washington Capitals]]
|-
|}

{{NHL}}

[[Kategorija:Nacionālā hokeja līga]]
[[Kategorija:Hokejs ASV]]
[[Kategorija:Hokejs Kanādā]]</text>
      <sha1>c6vlb8ru5h65ajinnpn8rmoauqrao54</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valmieras teātra izrāžu saraksts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>403848</id>
    <revision>
      <id>4530554</id>
      <parentid>4514988</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T13:33:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* 2026. gadā */</comment>
      <origin>4530554</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="74673" sha1="7o0g32163ppndy8m285e5868lwlaq37" xml:space="preserve">Sarakstā hronoloģiski apkopotas [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras teātrī]] iestudētās izrādes kopš tā pastāvēšanas pirmsākumiem.

== Valmieras Dramatiskais teātris (1923—1930) ==

=== 1923. gadā ===
* 1923.11.25. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Kas tie tādi, kas dziedāja&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1923.12.26. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Ļaunais gars&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.

=== 1924. gadā ===
* 1924. [[Frīdrihs Šillers]] &quot;Mīla un viltus&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1924. [[Jānis Akuraters]] &quot;Tautas darbinieki&quot;.
* 1924. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Trīnes grēki&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1924. [[Anna Brigadere]] &quot;Sievu kari ar Belcebulu&quot;.
* 1924.01.08. Artūrs Jerviluoms &quot;Ziemeļnieki&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1924.01.20. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] &quot;Zvēru dīdītājs&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1924.02. [[Anna Brigadere]] &quot;Sprīdītis&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1924.02.09. [[Moljērs]] &quot;Skapēna nedarbi&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1924.02.24. Aleksandrs Bisons &quot;Nezināmā&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1924.03.02. [[Jānis Akuraters]] &quot;Lāča bērni&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1924.03.08. D-D &quot;Vecmāmiņa&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1924.03.09. [[Karlo Goldoni]] &quot;Viesnīcniece&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1924.04.06. [[Anna Brigadere]] &quot;Hetēras mantojums&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1924.05.03. Maksis Halbe &quot;Straume&quot;. Rež. Gustavs Amols.
* 1924.05.18. [[Edvards Vulfs]] &quot;Sensācija&quot;. Rež. Jānis Einbergs.
* 1924.08.31. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Indrāni&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1924.09.21. Emīls Rozenovs &quot;Pakrēšļa ļaudis&quot;. Rež. Ludvigs Laus.
* 1924.10.05. [[Edvards Vulfs]] &quot;Svētki Skangalē&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1924.10.09. O. Švarcs &quot;Sportisti&quot;. Rež. Ludvigs Laus.
* 1924.10.12. Emīls Verharns &quot;Filips II&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1924.10.26. [[Frīdrihs Šillers]] &quot;Laupītāji&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1924.11. [[Andrejs Upīts]] &quot;Peldētāja Zuzanna&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1924.11.23. [[Jūlijs Pētersons]] &quot;Prāta cilvēki&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1924.12.14. [[Aspazija]] &quot;Sidraba šķidrauts&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1924.12.31. [[Rainis]] &quot;[[Zelta zirgs]]&quot;. Rež. Augusts Kokalis.

=== 1925. gadā ===
* 1925.02. [[Augusts Saulietis]] &quot;Sirdskaite&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1925.02.01. [[Rainis]] &quot;Indulis un Ārija&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1925.02.26. Luidži Kamoleti &quot;Aiz klostera mūriem&quot;. Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]].
* 1925.03.01. [[Gerharts Hauptmanis]] &quot;Nogrimušais zvans&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1925.03.15. [[Aspazija]] &quot;Ragana&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1925.03.22. Viencēlieni: [[Andrejs Upīts]] &quot;Privātīpašums&quot;, [[Edvards Vulfs]] &quot;Sasistais spogulis&quot;.
* 1925.04. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Mūsu senči&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1925.04.14. [[Pjērs de Bomaršē]] &quot;Figaro kāzas jeb Trakā diena&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1925.05.01. [[Jūlijs Pētersons]] &quot;Seklā, pelēkā ikdiena&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1925.05.03. Ludvigs Fulda &quot;Vulkāns&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1925.08.09. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Seši mazi bundzenieki&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1925.09.06. Voldemārs Zonbergs &quot;Krusts un pērkons&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1925.09.20. [[Henriks Ibsens]] &quot;Ziemeļu varoņi&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1925.10.04. Tristans Bernārs &quot;Divas pīles&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1925.10.18. Ludvigs Holbergs &quot;[[Žūpu Bērtulis]]&quot;.
* 1925.10.29. Margareta Maijo &quot;Luteklīši&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1925.11.01. [[Frīdrihs Šillers]] &quot;Vilhelms Tells&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1925.12. Viktors Riškovs &quot;Čūskulēns&quot;.
* 1925.11.06. Anrī Bernšteins &quot;Zaglis&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1925.12.13. [[Rainis]] &quot;Krauklītis&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1925.12.17. [[Romēns Rolāns]] &quot;Mīlas un nāves spēle&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1925.12.25. Jaroslavs Kvapila &quot;Karalis, ubags un princese&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1925.12.26. Moriss Ordons, Brandons Tomass &quot;Čarļa krustmāte&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1925.12.31. Viencēlieni: &quot;Hipnozes briesmās&quot;, V. Biļibins &quot;Dārgais skūpsts&quot;.

=== 1926. gadā ===
* 1926.01.07. [[Augusts Strindbergs]] &quot;Tēvs&quot;.
* 1926.01.31. Sidnejs Gariks &quot;Atzīšanās&quot;.
* 1926.02.07. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] &quot;Jo pliks, jo traks&quot;.
* 1926.02.20. [[Jūlijs Pētersons]] &quot;Diplomāti&quot;.
* 1926.03.14. [[Johans Volfgangs Gēte]] &quot;Fausts&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1926.04.04. [[Edvards Vulfs]] &quot;Meli&quot;.
* 1926.04.05. E. Rejs &quot;Skaistas sievietes&quot;.
* 1926.04.18. Roberts Valters &quot;Tornī&quot;.
* 1926.04.24. [[Ferencs Molnārs]] &quot;Velns&quot;.
* 1926.05.09. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]] &quot;Kamēliju dāma&quot;.
* 1926.05.24. [[Aspazija]] &quot;Vaidelote&quot;.
* 1926.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;No saldenās pudeles&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1926.09.19. [[Aspazija]] &quot;Boass un Rute&quot;.
* 1926.10.24. [[Aleksejs Tolstojs (1883 – 1945)|Aleksejs Tolstojs]], Pāvels Ščogoļevs &quot;Carienes sazvērestība&quot;.
* 1926.10.31. Menherts Lengjels &quot;Nakts serenāde&quot;.
* 1926.12. Viencēlieni: Jānis Jēps-Baldzēns &quot;Brāļu sieva&quot;, Jurijs Jurjins &quot;Varonis aiz pārpratums&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1926.12.12. Lindulis &quot;Gaigalu dzimta&quot;.

=== 1927. gadā ===
* 1927.01. Francis Arnolds, Ernests Bahs &quot;Spāniešu muša&quot;.
* 1927.01.02. Gabriels Dregeli &quot;Labi pašūta fraka&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1927.01.16. [[Andrejs Upīts]] &quot;Kaijas lidojums&quot;.
* 1927.02. Oskars Lutss &quot;Sasteigtās precības&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1927.03.20. Kārlis Ieviņš &quot;Putras Dauķa precības&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1927.04.22. M. Reimanis &quot;Mīlas diplomāti&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1927.04.24. Armāns Kaijavē, Robērs de Flērs &quot;Iekarotā laime&quot;.
* 1927.11. [[Rainis]] &quot;[[Mīla stiprāka par nāvi]]&quot;. Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]].

=== 1928. gadā ===
* 1928.04. [[Leons Paegle]] &quot;Par un pret&quot;.
* 1928.04.09. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] &quot;Atjautīgā sieviete&quot;. Rež. [[Ernests Feldmanis]].

=== 1929. gadā ===
* 1929.01.06. Francis Arnolds, Ernests Bahs &quot;Deja ap mīlu&quot;.
* 1929.01.20. [[Augusts Deglavs]] &quot;Vecais pilskungs&quot;.
* 1929.02.26. Luidži Kamoleti &quot;Aiz klostera mūriem&quot;. Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]].
* 1929.03.17. [[Jānis Akuraters]] &quot;Priecīgais saimnieks&quot;. Rež. Voldemārs Ronis.
* 1929.04.14. Vilhelms Meijers-Fersters &quot;Vecheidelberga&quot;. Rež. Voldemārs Ronis.
* 1929.05.12. [[Andrejs Upīts]] &quot;Apburtais loks&quot;. Rež. Gustavs Žibalts.
* 1929.08.18. Jānis Lejiņš &quot;Nebrauc tik dikti&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1929.09.15. Minna Dišlere &quot;Ozolnieka meita&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1929.09.22. M. Reimanis &quot;Vecpuišu ģimene&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1929.10.06. [[Leonīds Andrejevs]] &quot;Mūsu mūža dienas&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1929.10.27. [[Rainis]] &quot;Ģirts Vilks&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1929.11.03. [[Arturs Šniclers]] &quot;Kāzu rīts&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1929.12. [[Hugo Teodors Krūmiņš]] &quot;Priekšzīmīga saimniecība&quot;.
* 1929.12.12. Engelberts Humperdinks &quot;Ansītis un Grietiņa&quot;.
* 1929.12.26. Francis Arnolds, Ernests Bahs &quot;Traks numurs&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.

=== 1930. gadā ===
* 1930.02.02. Bajards Veijers &quot;Mērijas Duganes prāva&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1930.03.09. [[Anna Brigadere]] &quot;Kad sievas spēkojas&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1930.04. Jukums Palevičs &quot;Lauztā sirds&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1930.04.21. Ladislavs Fodors &quot;Plika kā baznīcas žurka&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1930.04.22. [[Anna Brigadere]] &quot;Sprīdītis&quot;.

== Ziemeļlatvijas teātris (1930—1944) ==

=== 1930. gadā ===
* 1930.10.05. [[Aspazija]] &quot;Torņa cēlājs&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1930.10.26. Francis Arnolds, Ernests Bahs &quot;Pie Sloku ezera&quot; (&quot;Atpūta &quot;Paradīzē&quot;&quot;). Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1930.11.23. L. Ganhofers, Marko Brosiners &quot;Čigāniete Zanda&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1930.12.26. Gustavs Mozers &quot;Mūža rente&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1930.12.31. [[Hugo Teodors Krūmiņš]] &quot;Sāncenši&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.

=== 1931. gadā ===
* 1931.01.06. [[Vilhelms Bušs]] &quot;Makss un Morics&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1931.02.22. [[Jūdžīns O'Nīls]] &quot;Anna Kristi&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1931.03.20. [[Viktorjēns Sardū]], Emils Moro &quot;Madame Sans-Gene&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1931.04.06. Pauls Aldre &quot;Līdumnieki&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1931.08.30. [[Elīna Zālīte]] &quot;Maldu Mildas sapņojums&quot;.
* 1931.09.12. Jānis Lejiņš &quot;Traki sirsnīgi&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1931.12.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Pazudušais dēls&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1931.12.26. Milda Priedulāja &quot;Veco dzirnavu noslēpums&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1931.12.31. Pēteris Brikmanis &quot;Laimes vērpēja&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.

=== 1932. gadā ===
* 1932.01.24. Minna Dišlere &quot;Studentes vasara&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1932.02.14. Arnolds Ridlejs &quot;Spoku vilciens&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1932.02.28. Moriss Rostāns &quot;Cilvēks, kuru es nonāvēju&quot;. Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]].
* 1932.03.28. Francis Arnolds, Ernests Bahs &quot;Taupības kurators&quot;.
* 1932.08.15. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Visi mani radi raud&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1932.10.01. [[Jūlijs Pētersons]] &quot;Pieklīdušais kaķēns&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1932.10.23. Ludvigs Fulda &quot;Vīrietis, kuru jāprec&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1932.11.05. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Divpadsmitā nakts&quot;. Rež. Gustavs Amols.
* 1932.11.27. [[Henriks Ibsens]] &quot;Tautas naidnieks&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1932.12.16. Jānis Lejiņš &quot;Bij’ man vienas rozes dēļ&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1932.12.26. E. Lesters &quot;Mīla un gods&quot;. Rež. Pēteris Treicis.
* 1932.12.27. N. Sobolščikovs-Samarins &quot;Runcis zābakos&quot;.
* 1932.12.31. E. Adeniss &quot;Tauera&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.

=== 1933. gadā ===
* 1933.01.08. Robērs de Flērs, Armāns Kaijavē &quot;Zelta rudens&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1933.02.09. [[Rainis]] &quot;Jāzeps un viņa brāļi&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1933.04.02. [[Kārlis Rabācs]] &quot;Ādama ābols&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1933.04.17. [[Aleksandrs Ostrovskis]], Nikolajs Solovjovs &quot;Neuzticīgo sievu skola&quot; (&quot;Belugina precības&quot;). Rež. Alfrēds Zommers.
* 1933.06.02. Frederiks Dalgrēns &quot;Vermlandieši&quot;. Rež. Gustavs Amols.
* 1933.06.11. [[Jānis Akuraters]] &quot;Viesturs&quot;. Rež. Pēteris Treicis.
* 1933.09.23. [[Anna Brigadere]] &quot;Karaliene Jāna&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1933.10.08. [[Jēkabs Janševskis]] &quot;Dzimtene&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1933.10.20. Augusts Laiviņš &quot;Kauguru dumpis&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1933.11.26. [[Džeroms K. Džeroms]] &quot;Šīs dienas leģenda&quot; (&quot;Aizmirstais draugs&quot;). Rež. Alfrēds Zommers.
* 1933.12.26. Esmonds &quot;Sieviete drēbēs&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1933.12.27. Kārlis Brikners &quot;Ērkšķrozīte&quot;. Rež. Jānis Einbergs.
* 1933.12.27. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Zelta zeme&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.

=== 1934. gadā ===
* 1934.02.08. Zeiboltu Jēkabs &quot;Dullais barons Bunduls&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1934.03. Kārlis Brikners &quot;Sarkangalvīte&quot;. Rež. Jānis Einbergs.
* 1934.03.10. Eduards Vilde &quot;Laimes pūķis&quot;. Rež. Roberts Brīvmanis.
* 1934.03.17. [[Roberts Kroders]] &quot;Pēdējais tilts&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1934.04. Klabunds &quot;X.Y.Z.&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1934.09.02. [[Jēkabs Janševskis]] &quot;Laimes bērns&quot;. Rež. Eižens Kalniņš.
* 1934.10.12. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] &quot;Negudrā Ģertrūde&quot;. Rež. Eižens Kalniņš.
* 1934.12.26. Edvards Knoblauhs &quot;Fauns&quot;.
* 1934.12.27. [[Jānis Akuraters]] &quot;Sidraba birzs&quot;. Rež. Jānis Einbergs.
* 1934.12.27. [[Vilis Jānis Lapenieks]] &quot;Karogs aicina&quot;.

=== 1935. gadā ===
* 1935.04.12. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Seši mazi bundzenieki&quot;. Rež. Eižens Kalniņš.
* 1935.09.22. [[Doku Atis]] &quot;Krišus Laksts&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1935.10. [[Imre Kalmans]] &quot;Silva&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1935.10.18. [[Rainis]] &quot;Pūt, vējiņi!&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1935.12.26. Gustavs Rēders &quot;Aladins&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1935.12.26. Aleksandrs Lestjāns, Jene Vašari &quot;Cepelīna zaķis&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1935.12.31. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Mucenieks un muceniece&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.

=== 1936. gadā ===
* 1936.01. [[Anna Brigadere]] &quot;Maija un Paija&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1936.04.21. Pauls Ābrahams &quot;Pavasara mīla&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1936.05.15. [[Vilis Lācis]] &quot;Tālais ceļš&quot;.
* 1936.05.15. [[Ernests Brastiņš]] &quot;Latvijas zvaigznes&quot;.
* 1936.09.15. Minna Dišlere &quot;Ozolnieka meita&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1936.09.19. [[Līgotņu Jēkabs]] &quot;Bierantos&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1936.11.18. [[Pāvils Rozītis]] &quot;Valmieras puikas&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1936.12.26. Menherts Lengjels &quot;Nakts serenāde&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.

=== 1937. gadā ===
* 1937.02.26. [[Jānis Grots]] &quot;Zelta atslēga&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1937.04.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Trīnes grēki&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1937.05. E. Mārs &quot;Slinkais dēls&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1937. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Tīreļpurvs&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1937. [[Aleksandrs Grīns]] &quot;Nameja gredzens&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1937.09.18. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Ugunī&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1937.10.23. Aime un Ferencs Stjuarti &quot;Meitene Irēne&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1937.11.18. [[Jānis Purapuķe]] &quot;Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes&quot;. Rež. Antons Titāns.
* 1937.12.26. [[Vilis Lācis]] &quot;Jaunā maiņa&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1937.12.31. Edvards Vulfs &quot;Līnis murdā&quot;. Rež. Antons Titāns.
* 1937.12.31. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Bagātā brūte&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.

=== 1938. gadā ===
* 1938.02.11. Jānis Sārts &quot;Gredzens&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1938.04.18. Ralfs Benackis &quot;Princese uz trepēm&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1938.05.29. [[Jūlijs Lācis]] &quot;Tēvoča joks&quot;. Rež. Arnolds Stubavs.
* 1938.09.24. [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte|Matīss]] Kaudzītes &quot;[[Mērnieku laiki]]&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1938.10.28. [[Džeroms K. Džeroms]] &quot;Hobsa jaunkundze&quot;. Rež. [[Herberts Zommers]].
* 1938.11.18. [[Aleksandrs Grīns]] &quot;Tēvu zeme&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1938.12.26. [[Elīna Zālīte]] &quot;Mūžīgi vīrišķais&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.

=== 1939. gadā ===
* 1939.03.25. [[Frīdrihs Šillers]] &quot;Mīla un viltus&quot;. Rež. Alfrēds Alksnis.
* 1939.03.25. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Sestdienas vakars&quot;.
* 1939.03.30. [[Anna Brigadere]] &quot;Raudupiete&quot;. Rež. Emīls Mačs.
* 1939.04.10. Pjērs de Bomaršē &quot;Figaro kāzas&quot;. Rež. Žanis Kopštāls.
* 1939.04.27. [[Čārlzs Dikenss]] &quot;Circenītis aizkrāsnē&quot;. Rež. Ģirts Bumbieris.
* 1939.05. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Partizāni&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1939.09.16. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;[[Skroderdienas Silmačos]]&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1939.10.21. Valdemārs Zonbergs &quot;Kurzemes hercogs Jēkabs&quot;. Rež. Alfrēds Alksnis.
* 1939.11.30. [[Elīna Zālīte]] &quot;Rudens rozes&quot;. Rež. Ģirts Bumbieris.
* 1939.12.31. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] &quot;Jo pliks, jo traks&quot;.

=== 1940. gadā ===
* 1940.03.23. Olga Zvirgzdiņa &quot;Uzvara&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1940.04.27. Jānis Lejiņš &quot;Skabarga sirdī&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1940.09.29. [[Rainis]] &quot;Ģirts Vilks&quot;.
* 1940.11.07. [[Andrejs Upīts]] &quot;1905&quot;. Rež. Ģirts Bumbieris.
* 1940.12. Ģirts Salnājs &quot;Gubernatora sekretārs&quot;. Rež. Jānis Einbergs.
* 1940.12.08. A. Rentovičs &quot;Traktoristi&quot;. Rež. Ženija Skalbe-Ozoliņa.

=== 1941. gadā ===
* 1941.02.09. Vasilijs Škvarkins &quot;Vienkāršā meitene&quot;. Rež. Jānis Einbergs.
* 1941.12.26. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Pazudušais dēls&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.

=== 1942. gadā ===
* 1942. Kuri-Berijs &quot;Viena vasara&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1942.01.24. Augusts Hinrihss &quot;Kad gailis dzied&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1942.02.28. Alfrēds Karaša &quot;Karogs aicina&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1942.04.18. Francs Lehārs &quot;Grāfs Luksemburgs&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1942.05.24. Konstance Miķelsone &quot;Slinkā sieva&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1942.10.29. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;No saldenās pudeles&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.

=== 1943. gadā ===
* 1943.01.02. Augusts Melks &quot;Dienvidvējš&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1943.02.07. [[Gerharts Hauptmanis]] &quot;Nogrimušais zvans&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1943.03.13. Minna Dišlere &quot;Studentes vasara&quot;. Rež. Jānis Einbergs.
* 1943.04.20. Austra Mētere-Ozola &quot;Čiko&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1943.05.09. Kārlis Brikners &quot;Ērkšķrozīte&quot;. Rež. Jānis Einbergs.
* 1943.06.18. [[Elīna Zālīte]] &quot;Bīstamais vecums&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1943.09.25. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Indrāni&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1943.10.23. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Mucenieks un muceniece&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1943.12.17. [[Anna Brigadere]] &quot;Maija un Paija&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].

=== 1944. gadā ===
* 1944.02.04. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Visi mani radi raud&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1944.03.17. [[Elīna Zālīte]] &quot;Rudens rozes&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1944.05.06. [[Rainis]] &quot;Pūt, vējiņi!&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1944.06.02. Barijs Konnors &quot;Ērikas gudrības grāmata&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].

== LPSR Valmieras drāmas teātris (1944—1953) ==

=== 1944. gadā ===
* 1944.11.07. [[Rainis]] &quot;Pūt, vējiņi!&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.

=== 1945. gadā ===
* 1945.04.04. [[Andrejs Upīts]] &quot;Peldētāja Zuzanna&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1945.06.21. Aleksandrs Korneičuks &quot;Mistera Pērkinsa misija boļševiku zemē&quot;. Rež. Antons Titāns.
* 1945.07.27. Vladimirs Mass, Mihails Červinskis &quot;Kaut kur Maskavā&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.

=== 1946. gadā ===
* 1946. V. Iļjenkovs &quot;Ziedu laukums&quot;. Rež. Antons Titāns.
* 1946.05.01. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Ugunī&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1946.06.28. Aleksandrs Ostrovskis &quot;Belugina precības&quot;. Rež. Antons Titāns.
* 1946.11.23. [[Vilis Lācis]] &quot;Zvejnieka dēls&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.

=== 1947. gadā ===
* 1947.02.11. Leonīds Rahmanovs &quot;Nemierīgais vecums&quot;. Rež. Antons Titāns.
* 1947.05.04. [[Arvīds Grigulis]] &quot;Kā Garpēteros vēsturi taisīja&quot;. Rež. Antons Titāns.
* 1947.06.29. [[Konstantīns Simonovs]] &quot;Divas Amerika&quot; (&quot;Viņu jautājums&quot;). Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1947.11.04. [[Konstantīns Simonovs]] &quot;Zem Prāgas kastaņām&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1947.12.28. Aleksandrs Korneičuks &quot;Platons Krečets&quot;. Rež. Antons Titāns.

=== 1948. gadā ===
* 1948.02.28. [[Leons Paegle]] &quot;Runga, iz maisa!&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1948.05.27. [[Arvīds Grigulis]] &quot;Māls un porcelāns&quot;. Rež. Antons Titāns.
* 1948.07.06. Aleksejs Arbuzovs &quot;Satikšanās ar jaunību&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1948.09.04. [[Rainis]] &quot;Pūt, vējiņi!&quot;. Rež. Antons Titāns.
* 1948.11.07. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Divpadsmitā nakts&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1948.12.19. Anna Brodele &quot;Skolotājs Straume&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].

=== 1949. gadā ===
* 1949.03.10. Aleksandrs Afinogenovs &quot;Mašeņka&quot;. Rež. Antons Titāns.
* 1949.05.02. Elmārs Grīns &quot;Vējš no dienvidiem&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1949.06.09. Aleksandrs Ostrovskis &quot;Ienesīga vieta&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1949.10.25. Pjotrs Pavļenko &quot;Laime&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1949.12.08. Karlo Goldoni &quot;Divu kungu kalps&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].

=== 1950. gadā ===
* 1950.02.18. Boriss Lavreņovs &quot;Amerikas balss&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1950.04.20. [[Moljērs]] &quot;Ārsts pašam negribot&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1950.04.28. Aleksejs Arbuzovs &quot;Seši mīļi cilvēki&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1950.06.09. [[Arvīds Grigulis]] &quot;Kramā ir uguns&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1950.11.22. Thai Djan Čuns &quot;Dienvidos no 38. paralēles&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1950.12.13. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]] &quot;Glāze ūdens&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].

=== 1951. gadā ===
* 1951.02.17. Sergejs Mihalkovs &quot;Zaudētā māja&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1951.03.17. [[Nikolajs Gogolis]] &quot;Precības&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1951.04.14. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Divpadsmitā nakts&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1951.06.16. Augusts Jakobsons &quot;Trīs kapteiņi&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1951.07.13. [[Andrejs Upīts]] &quot;Stāsti par mācītājiem&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1951.10.21. Anna Brodele &quot;Dedzīgās sirdis&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1951.12.16. [[Tirso de Molina]] &quot;Tikumīgā Marta&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].

=== 1952. gadā ===
* 1952.03.09. [[Nikolajs Gogolis]] &quot;[[Revidents (luga)|Revidents]]&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1952.09.03. Hovards Fāsts &quot;Trīsdesmit sudraba graši&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1952.09.16. Aleksejs Arbuzovs &quot;Taņa&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1952.11.25. Karlo Goldoni &quot;Jocīgs gadījums&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1952.12.25. Gaļina Nikolajeva &quot;Augstais vilnis&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].

=== 1953. gadā ===
* 1953.03.26. Andrejs Uspenskis, Ļevs Ošaņins “Tava personīgā lieta”. Rež. Taisija Baboliņa.
* 1953.04.08. Aleksandrs Ostrovskis &quot;Mežs&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1953.06.30. A. Ļiperovskis &quot;Sārtais ziediņš&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.

== Leona Paegles Valsts Valmieras drāmas teātris (1953—1991) ==

=== 1953. gadā ===
* 1953.08.11. Augusts Jakobsons &quot;Šakāļi&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1953.12.30. Kondrats Krapiva &quot;Kas smejas pēdējais&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].

=== 1954. gadā ===
* 1954.01.10. [[Andrejs Upīts]] &quot;Ziņģu Ješkas uzvara&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1954.02.28. Eduards Vilde &quot;Laimes pūķis&quot;. Rež. Vilis Bergs.
* 1954.05.15. [[Antons Čehovs]] &quot;Tēvocis Vaņa&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1954.06.05. [[Rainis]] &quot;Mīla stiprāka par nāvi&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1954.10.28. Andrejs Makajonoks &quot;Atvainojiet, lūdzami!&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1954.11.13. V. Dihovičnijs, Moriss Slobodskojs &quot;Kur ir tā iela, kur ir tas nams&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].

=== 1955. gadā ===
* 1955.03.22. [[Henriks Ibsens]] &quot;Spoki&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1955.04.22. [[Vilis Lācis]] &quot;Uz jauno krastu&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1955.08.21. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Seši mazi bundzinieki&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1955.09.30. Aleksandrs Afinogenovs &quot;Savu bērnu māte&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1955.11.30. Anna Brodele &quot;Dace meklē laimi&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].

=== 1956. gadā ===
* 1956.03.10. Gaļina Nikolajeva, Sergejs Radzinskis &quot;Pirmais pavasaris&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1956.05.19. Ježijs Jurandots &quot;Tādi laiki&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1956.08.23. [[Leons Paegle]] &quot;Runga, iz maisa!&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1956.12.22. [[Henriks Ibsens]] &quot;Heda Gablere&quot;. Rež. Bernhards Reihs.

=== 1957. gadā ===
* 1957.01.26. [[Vilis Lācis]] &quot;Ciems pie jūras&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1957.03.30. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Ķīnas vāze&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1957.04.12. Mihails Sebastians &quot;Zvaigzne bez vārda&quot; (&quot;Nezināmā zvaigzne&quot;). Rež. [[Oļģerts Dunkers]].
* 1957.04.24. [[Gotholds Efraims Lesings]] &quot;Emīlija Galoti&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1957.10.25. [[Pāvils Rozītis]] &quot;Valmieras puikas&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1957.11.30. Giljermo Figeiredo &quot;Lapsa un vīnogas&quot;. Rež. [[Oļģerts Dunkers]].

=== 1958. gadā ===
* 1958.03.08. Alehandro Kasona &quot;Septiņi kliedzieni okeāna vidū&quot;. Rež. [[Oļģerts Dunkers]].
* 1958.04.12. Anatolijs Sofronovs &quot;Atvaļināts cilvēks&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1958.06.26. Kārlis Kalnarājs ([[Kārlis Pamše]]) &quot;Kuģi taujā ostas&quot;. Rež. [[Oļģerts Dunkers]].
* 1958.08.20. [[Hella Vuolijoki]] &quot;Akmens ligzda&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1958.11.23. Nikolajs Zarudnijs &quot;Laimes vārti&quot; (&quot;Varavīksne&quot;). Rež. [[Pēteris Lūcis]].

=== 1959. gadā ===
* 1959.03.11. Andrejs Uspenskis &quot;Dzīvoja trīs draugi&quot;. Rež. Ēvalds Mercs.
* 1959.04.11. Olga Andžāne-Zvirgzdiņa &quot;Dārgais prieks&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1959.04.19. Egons Rannets &quot;Pazudušais dēls&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1959.05.22. Tudors Mušatesku &quot;Titanika valsis&quot;. Rež. Ēvalds Mercs.
* 1959.10.08. Valentīna Ļevidova &quot;Trīs minūšu saruna&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1959.11.18. Genadijs Mazins &quot;Šodien un vienmēr&quot;. Rež. Ēvalds Mercs.
* 1959.12.26. Hanss Pfeifers &quot;Laternu svētki&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].

=== 1960. gadā ===
* 1960.01.30. [[Antons Čehovs]] viencēlieni &quot;Lācis&quot;, &quot;Jubileja&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1960.02.11. [[Anna Brigadere]] &quot;Maija un Paija&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1960.05.01. Vsevolods Kočetovs &quot;Brāļi Jeršovi&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]], Ēvalds Mercs.
* 1960.05.21. Harijs Gulbis &quot;Mans cilvēks&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1960.11.07. Marija Smirnova, Marija Kraindele &quot;Četri zem viena jumta&quot;. Rež. Ēvalds Mercs.
* 1960.11.27. [[Vilis Lācis]] &quot;Putni bez spārniem&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].

=== 1961. gadā ===
* 1961.03.10. Vratislavs Blažeks &quot;Svētku vakars&quot;. Rež. [[Ēriks Lācis]], [[Jānis Streičs]].
* 1961.03.25. [[Maksims Gorkijs]] &quot;Saules bērni&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1961.06.14. Venta Vīgante &quot;Kad rūsa plaiksnās&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1961.06.17. Haralds Hauzers &quot;Baltās asinis&quot;. Rež. [[Aina Matīsa]], [[Mihails Kublinskis]].
* 1961.09.16. Viktors Lavrentjevs &quot;Sava tuvākā dēļ&quot; (&quot;Ivana Budanceva mantinieki&quot;). Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1961.12.08. Viktors Miļūns &quot;Kaijas pavada&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1961.12.29. Augusts Kicbergs &quot;Vilkate&quot;. Rež. Alekss Satss.

=== 1962. gadā ===
* 1962.01.19. Ivans Soboļevs &quot;Saimnieks&quot;. Rež. Rūdolfs Baltaisvilks.
* 1962.04.18. Vadims Korostiļovs &quot;Ticu tev&quot;. Rež. Rūdolfs Baltaisvilks.
* 1962.05.01. Nikolajs Pogodins &quot;Zilā rapsodija&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1962.05.12. [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte|Matīss]] Kaudzītes &quot;[[Mērnieku laiki]]&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1962.11.07. Nikolajs Pogodins &quot;Uzticība&quot; (&quot;Melnie putni&quot;). Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1962.11.23. Anna Lupāne &quot;Sausās ielejas joki&quot; (&quot;Viss kārtībā&quot;). Rež. Rūdolfs Baltaisvilks.
* 1962.12.26. [[Pēteris Pētersons]] &quot;Man trīsdesmit gadu&quot;. Rež. [[Arnolds Liniņš]].

=== 1963. gadā ===
* 1963.04.11. [[Tenesijs Viljamss]] &quot;Orfejs nokāpj ellē&quot;. Rež. Rūdolfs Baltaisvilks.
* 1963.04.20. Aleksejs Arbuzovs &quot;Mūs kaut kur gaida&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1963.05.08. Marsels Emē &quot;Trešā galva&quot;. Rež. Ņina Leimane.
* 1963.12.13. [[Vilis Lācis]] &quot;Zvejnieka dēls&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1963.12.20. [[Ilze Indrāne]] &quot;Lazdu laipa&quot;. Rež. Rūdolfs Baltaisvilks.

=== 1964. gadā ===
* 1964.04.12. Lidija Obuhova &quot;Cēlsirdība&quot;. Rež. [[Ēriks Lācis]].
* 1964.05.02. Viktors Rozovs &quot;Kāzu dienā&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1964.09.02. Etele Liliāna Voiniča &quot;Dundurs&quot;. Rež. Rūdolfs Baltaisvilks.
* 1964.10.02. Aleksejs Arbuzovs &quot;Taņa&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1964.12.04. Edvards Radzinskis &quot;104 lappuses par mīlestību&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1964.12.29. [[Hella Vuolijoki]] &quot;Niskavuori maize&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].

=== 1965. gadā ===
* 1965.01.10. Aleksandrs Fredro &quot;Vīrs un sieva&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1965.05.16. [[Ilze Indrāne]] &quot;Sudraba avots&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1965.05.02. Aleksejs Arbuzovs &quot;Mans nabaga Marats&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1965.06.02. [[Andrejs Upīts]] &quot;Zaļā zeme&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1965.11.07. Horia Lovinesku &quot;Tēlnieks un nāve&quot; (&quot;Visgarākā nakts&quot;). Rež. [[Aleksandrs Leimanis]].
* 1965.11.20. Voldemārs Sauleskalns &quot;Māras Silenieces dienasgrāmata&quot;. Rež. Osvalds Krēsliņš.
* 1965.12.18. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Trīnes grēki&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].

=== 1966. gadā ===
* 1966.05.01. [[Vilis Lācis]] &quot;Vainīgie&quot;. Rež. [[Ņina Leimane]].
* 1966.05.15. Viktors Rozovs &quot;Bez mīlestības nedzīvojiet&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1966.05.28. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Romeo un Džuljeta]]&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1966.11.19. [[Arvīds Grigulis]] &quot;Cilvēki dārzā&quot;. Rež. Austra Skudra.
* 1966.12.16. Roalds Nazarovs &quot;Tikai divpadsmit stundas&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1966.12.27. [[Pavels Kohouts]] &quot;Māja, kurā esam dzimušas&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].

=== 1967. gadā ===
* 1967.04.22. Viktors Rozovs &quot;Kāda jauna cilvēka dzīves stāsts&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1967.05.20. Samuils Aļošins &quot;Viss paliek cilvēkiem&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1967.06.15. [[Frīdrihs Šillers]] &quot;Mīla un viltus&quot;. Rež. [[Ņina Leimane]].
* 1967.07.13. Leonīds Zorins &quot;Varšavas melodijas&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1967.11.05. Boriss Lavreņovs &quot;Par tiem, kas jūrā&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1967.11.18. Aleksandrs Volodins &quot;Komēdija&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].

=== 1968. gadā ===
* 1968.02.03. [[Hella Vuolijoki]] &quot;Ardievu, Niskavuori!&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1968.05.13. [[Jēkabs Janševskis]] &quot;Dzimtene&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1968.05.24. Romualds Narečonis &quot;Sentimentālais stāsts&quot;. Rež. Viktors Zvaigzne.
* 1968.06.10. [[Maksims Gorkijs]] &quot;Zikovi&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1968.12.14. Šeila Dileinija &quot;Iemīlējies lauva&quot;. Rež. Uldis Koškins.
* 1968.12.18. [[Enida Blaitona]] &quot;Pauks un Šmauks&quot;. Rež. Andris Vidiņš.
* 1968.12.26. Dragomirs Asjonovs &quot;Trīs rozes katru rītu&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].

=== 1969. gadā ===
* 1969.01.25. [[Leons Paegle]] &quot;Dievi un cilvēki&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1969.05.18. [[Vilis Lācis]] &quot;Cilvēki maskās&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1969.06.30. Samuils Aļošins &quot;Seviļas siržu lauzējs&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1969.08.21. Frenks Džilrojs &quot;Es tevi mīlu, tēt!&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]], Gunārs Treimanis.
* 1969.11.22. Viktors Rozovs &quot;No vakara līdz pusdienai&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1969.12.19. Genadijs Mamļins &quot;Ei, tu, panāc šurp!&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].

=== 1970. gadā ===
* 1970.01.24. [[Dagnija Zigmonte]] &quot;Raganas māju remontē&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1970.02.15. [[Aleksejs Tolstojs (1883—1945)|Aleksejs Tolstojs]] &quot;Sāpju ceļi&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1970.06.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Pazudušais dēls&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1970.09.02. Zofija Posmiša &quot;Pasažiere&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1970.09.05. Arčibalds Džozefs Kronins &quot;Broudija pils&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1970.12.12. [[Nikolajs Gogolis]] &quot;Precības&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1970.12.26. Vija Venta ([[Venta Vecumniece]]) &quot;Teikuma vidū punktu neliek&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].

=== 1971. gadā ===
* 1971.01.26. Valentīns Ježovs &quot;Lakstīgalu nakts&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1971.05.09. Miklošs Ģārfašs &quot;Mosties un dziedi&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1971.05.22. [[Agata Kristi]] &quot;Peļu slazds&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1971.06.06. Aleksandrs Volodins &quot;Pieci vakari&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1971.10.02. Viktors Zeba (Balfurs Ferbers) &quot;Sevi meklējot&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1971.10.23. Otars Joseliani &quot;Kamēr rati vēl ripo&quot;. Rež. Uldis Koškins.

=== 1972. gadā ===
* 1972.01.16. Nikolajs Matukovskis &quot;Amnestija&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1972.02.02. [[Rainis]] &quot;Mušu ķēniņš&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1972.03.05. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Hamlets|Traģisks stāsts par Hamletu, Dānijas princi]]&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1972.05.27. [[Anna Brigadere]] &quot;Sievu kari ar Belcebulu&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1972.06.03. [[Zigmunds Skujiņš]] &quot;Brunču medības&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1972.07.26. Džordže Mihails Zamfiresku &quot;Sapņu elks&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].

=== 1973. gadā ===
* 1973.01.19. [[Ilze Indrāne]] &quot;Cepure ar kastaņiem&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1973.02.02. Akims Tarazi &quot;Aug buciņš – lauž radziņus&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1973.02.12. [[Aleksandrs Ostrovskis]] &quot;Arī sievietes pārskatās&quot; (&quot;Verdzenes&quot;). Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1973.09.28. [[Pīters Šefers]] &quot;Smiekli tumsā&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1973.10.07. [[Hella Vuolijoki]] &quot;Niskavuori saimnieces jaunība&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1973.10.19. Ardi Līvess &quot;Par visiem dārgākā&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1973.11.21. [[Ārijs Geikins]] &quot;Leģenda par Kaupo&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].

=== 1974. gadā ===
* 1974.05.18. [[Aleksandrs Vampilovs]] “Vasaras rītā”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1974.05.31. [[Ādolfs Alunāns]] “Kas tie tādi, kas dziedāja”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1974.06.12. Aleksejs Arbuzovs “Esi sveicināta, mīlestība!”. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1974.06.27. [[Gunārs Priede]] “Udmurtijas vijolīte”. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1974.09.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] “No saldenās pudeles”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1974.10.27. Ilze Binde, Andris Bergmanis “Kamēr saule vēl nenoriet...” (dzejas kompoz.). Rež. [[Dzintra Klētniece]].
* 1974.11.05. Aurēlijs Busujoks “Vienatnē ar mīlestību”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1974.11.08. Aleksejs Kolomijecs “Zilie brieži”. Rež. [[Dzidra Ritenberga]].
* 1974.11.21. [[Hella Vuolijoki]] “Niskavuori Heta”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1974.12.27. [[Antons Čehovs]] “[[Trīs māsas]]”. Rež. [[Oļģerts Kroders]], [[Māra Ķimele]].

=== 1975. gadā ===
* 1975.03.27. Margarita Meijo, Moriss Ennekens &quot;Mana sieva – mele!&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1975.04.09. [[Žans Anuijs]] &quot;Mēdeja&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1975.05.21. Nikolajs Matukovskis &quot;Ja dzīvi varētu kā dziesmu no jauna sākt&quot;. Rež. [[Aleksandrs Leimanis]].
* 1975.05.29. Harijs Gulbis &quot;Cīrulīši&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1975.07.08. Sauļus Šaltenis, Leonīds Jacinevičs &quot;Uguns medības ar dzinējiem&quot;. Rež. Modris Tenisons.
* 1975.11.13. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] &quot;Lietus&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].

=== 1976. gadā ===
* 1976.05.10. Ella Foņakova &quot;...un laimi personiskajā dzīvē&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1976.05.26. Anatolijs Grebņevs &quot;Skolas direktora dienasgrāmata&quot;. Rež. Modris Tenisons.
* 1976.06.04. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Seši mazi bundzenieki&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1976.06.10. Viljams Sarojans &quot;Ei, jūs tur!&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1976.09.06. [[Gunārs Priede]] &quot;Zilā&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1976.09.07. Alla Sokolova &quot;Fantāzijas&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1976.10.12. Jons Druce &quot;Vissvētākā&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1976.11.13. [[Hella Vuolijoki]] &quot;Akmens ligzda&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].

=== 1977. gadā ===
* 1977.04.28. [[Viljams Šekspīrs]] “Spītnieces savaldīšana”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1977.05.26. Jozs Grušs “Pijs nebija prātīgs”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]
* 1977.06.11. [[Gerharts Hauptmanis]] “Pirms saules rieta”. Rež. [[Oļģerts Dunkers]].
* 1977.10.22. Boriss Lavreņovs “Četrdesmit pirmais”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1977.11.25. [[Andrejs Upīts]] “Pieci nerātni smaidi”. Rež. Ņina Leimane.
* 1977.12.01. Kšištofs Hoiņskis “Notikums naktī”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1977.12.30. Valentīns Katajevs “Riņķa kvadratūra”. Rež. [[Edmunds Freibergs]].

=== 1978. gadā ===
* 1978.01.18. Arčibalds Džozefs Kronins “Trīs mīlestības”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1978.02.25. [[Pīters Šefers]] “Jūs esat zaudējis, ser!”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1978.05.20. [[Pauls Putniņš]] “Pasaulīt, tu ļaužu ēka...”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1978.05.27. Ēvalds Hermakila “Žūpu Bērtulis” (komp.). Rež. Ēvalds Hermakila.
* 1978.06.08. [[Vilis Lācis]] “Zeme un jūra”. Rež. Ņina Leimane.
* 1978.06.19. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Ugunī”. Rež. [[Imants Adermanis]].
* 1978.06.20. [[Žans Anuijs]] “Eiridike”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1978.06.25. [[Maksims Gorkijs]] “Dibenā”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1978.06.26. “Trīs musketieri” (pēc [[Aleksandrs Dimā (tēvs)|Aleksandra Dimā (tēva)]] romāna motīviem). Rež. [[Valdis Lūriņš]].
* 1978.09.09. Kolins Higinss “Harolds un Moda”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1978.10.23. Jevgeņijs Švarcs “Pasaka par apburtajiem kokiem”. Rež. Andris Vidiņš.
* 1978.11.11. [[Gunārs Priede]] “Žagatas dziesma”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1978.12.01. [[Vladimirs Majakovskis]] “Pirts”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1978.12.13. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Indrāni”. Rež. [[Māra Ķimele]].

=== 1979. gadā ===
* 1979.02.20. [[Rejs Bredberijs]] “[[451 grāds pēc Fārenheita]]”. Rež. Haralds Šēnknehts.
* 1979.02.26. “Edith Piaf”. Rež. [[Agris Māsēns]]
* 1979.05.25. [[Jēkabs Janševskis]] “Bandavā”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1979.06.01. Kazis Saja “O, Klemens!”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1979.06.27. Jene Heltaji “Mēmais bruņinieks”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1979.11.05. Viktors Rozovs “Medņa ligzda”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1979.11.09. Kazis Saja “Liesmojošā bumbiere”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1979.11.30. [[Roberts Luiss Stīvensons]] “[[Bagātību sala]]”. Rež. [[Alvis Birkovs]].

=== 1980. gadā ===
* 1980.04.19. Voldemārs Sauleskalns “Meldermeitiņa”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1980.05.16. [[Pauls Putniņš]] “Pusdūša”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1980.06.20. Murejs Šizgals “Mīlēšanās”. Rež. Ēvalds Hermakila.
* 1980.09.06. Vasīlijs Šukšins “Līdz trešajiem gaiļiem”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1980.09.10. [[Gunārs Priede]] “Vai mēs viņu pazīsim?”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1980.11.08. Azats Abduļins “Trīspadsmitais priekšsēdētājs”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1980.11.26. [[Bertolts Brehts]] “Vīrs paliek vīrs”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1980.12.25. Samuils Aļošins “Tēma ar variācijām”. Rež. [[Agris Māsēns]].

=== 1981. gadā ===
* 1981.01.20. Edvards Radzinskis “Sieviete ārpus mīlestības un nāves”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1981.02.01. Jukums Palevičs “Preilenīte”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1981.05.29. [[Rainis]] “Spēlēju, dancoju”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1981.08.29. Olevs Antons “Kūts lirika”. Rež. Ēvalds Hermakila.
* 1981.09.07. [[Moljērs]] “Skopulis”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].

=== 1982. gadā ===
* 1982.03.27. Austra Skudra “Lielais gadatirgus”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1982.05.04. [[Henriks Ibsens]] “Mazais Eijolfs”. Rež. [[Agris Māsēns]].
* 1982.05.12. [[Anna Brigadere]] “Sprīdītis”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1982.11.05. Arčibalds Džozefs Kronins “Kamēr tu pie manis”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1982.11.14. Viktors Astafjevs “Piedod man!”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1982.11.19. Samuils Maršaks “Kaķu nams”. Rež. Andris Vidiņš.

=== 1983. gadā ===
* 1983.01.21. [[Pedro Kalderons de la Barka]] “Dāma – spoks”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1983.03.05. Aleksandrs Gelmans “Vieni un kopā ar visiem”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1983.05.30. Broņislavs Nušičs “BESB – Belgradas emancipēto sieviešu biedrība”. Rež. Ņina Leimane.
* 1983.06.03. Augusts Kicbergs “Ciema skroderis un viņa laimīgā loze”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1983.06.18. [[Antons Čehovs]] “Tēvocis Vaņa”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1983.11.08. Vladimirs Arro “Piecas romances vecā mājā”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1983.12.04. [[Rainis]] “[[Mīla stiprāka par nāvi]]”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].

=== 1984. gadā ===
* 1984.01.25. Alehandro Kasona “Koki mirst stāvus”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1984.05.20. Aleksejs Dudarevs “Vakars”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1984.05.27. [[Vilis Lācis]] “Zvejnieka dēls”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1984.09.14. Kens Kīzijs, Deils Vosermans “Kur dzeguze ligzdu vij”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1984.09.22. [[Radjards Kiplings]] “Kaķis, kas staigāja, kur pašam patīk”. Rež. Andris Vidiņš.
* 1984.12.05. Jiri Tūliks “Tā precas abrukieši”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1984.12.15. [[Lelde Stumbre]] “Jānis”. Rež. [[Māra Ķimele]].

=== 1985. gadā ===
* 1985.01.09. Jāns Krūsvalls “Mākoņu krāsas”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1985.01.26. Lali Roseba “Provinces aktieri”. Rež. [[Agris Māsēns]].
* 1985.05.10. [[Rainis]] “Pūt, vējiņi!”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1985.05.24. Hugo Raudseps “Mārtiņciems”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1985.08.27. Edmons Rostāns “Sirano de Beržeraks”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1985.12.30. Pēteris Millers “Atvadu izrāde”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].

=== 1986. gadā ===
* 1986.01.17. [[Ilze Indrāne]] “Zemesvēzi dzirdēt”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1986.02.28. [[Rabindranats Tagore]] “Čitra”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1986.05.10. [[Anna Brigadere]] “Sievu kari ar Belcebulu”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1986.05.23. [[Antons Čehovs]] “Ķiršu dārzs”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1986.09.13. Viktors Rozovs “Pie jūras”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1986.11.22. [[Gunārs Priede]] “Mācību trauksme”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].

=== 1987. gadā ===
* 1987.04.04. “Jautro paradoksu vakars”. Rež. Andris Vidiņš.
* 1987.05.09. [[Augusts Deglavs]] “Rīga”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1987.05.23. Mihails Šatrovs “Sirdsapziņas diktatūra”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1987.06.20. Alans Eikborns “Normena uzvaras”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1987.12.05. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Ugunī”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1987.12.29. Džons Kenders, Freds Ebs, Džo Masterofs “Kabarē”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].

=== 1988. gadā ===
* 1988.01.29. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] “Jo pliks, jo traks”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1988.05.21. [[Mārtiņš Zīverts]] “Ķīnas vāze”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1988.06.12. [[Lelde Stumbre]] “Nākošpavasar”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1988.06.19. [[Rainis]] “Daugava”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1988.12.16. [[Mārtiņš Zīverts]] “Tīreļpurvs”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1988.12.28. Mihails Šatrovs “Tālāk, tālāk, tālāk...”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].

=== 1989. gadā ===
* 1989.02.11. [[Anna Brigadere]] &quot;Princese Gundega un karalis Brusubārda&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1989.06.21. Minna Dišlere &quot;Kraujēnu mantinieki&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1989.10.28. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Romeo un Džuljeta]]&quot;. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1989.12.16. &quot;Viesnīca sievietēm&quot; ([[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžīna O'Nīla]], [[Žans Kokto|Žana Kokto]], Fransuāzas Sagānas darbu montāža). Rež. Uģis Brikmanis.

=== 1990. gadā ===
* 1990.02.18. Gāzbors Pressers “Bēniņi”. Rež. Romāns Grabovskis.
* 1990.03.11. Edvards Vulfs “Svētki Skangalē”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1990.06.16. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Pazudušais dēls”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1990.06.21. Torntons Vailders “Mūsu pilsētiņa”. Rež. Uģis Brikmanis.
* 1990.10.26. [[Anšlavs Eglītis]] “Pēc kaut kā cēla, nezināma”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1990.11.17. [[Pauls Putniņš]] “Žēlojiet mūs!”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1990.12.11. Nils Saimons “Pēdējais kvēlais mīlnieks”. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1990.12.15. Alfrēds Žerī “Sestais stāvs”. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].

== Valmieras Drāmas teātris (1991) ==

=== 1991. gadā ===
* 1991.03.08. Voldemārs Sauleskalna “Meldermeitiņa”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1991.04.10. [[Mārtiņš Zīverts]] “Pēdējā laiva”. Rež. [[Aigars Vilims]].
* 1991.05.24. [[Kārlis Skalbe]] “Kaķīša dzirnaviņas”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1991.06.02. Kustā Artūrs Jerviluoma “Ziemeļnieki”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1991.08.28. Klods Manjē “Blēzs”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1991.11.03. Mati Unts “Krustmāte no Brazīlijas”. Rež. [[Varis Brasla]]
* 1991.11.24. Zofija Nalkovska “Celīnas Beļskas māja”. Rež. Aivars Helde.

=== 1992. gadā ===
* 1992.01.16. [[Leonīds Andrejevs]] “Anatēma”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1992.03.01. [[Žans Pols Sartrs]] “Veltījums Tai Dāmai”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 1992.05.26. [[Arturs Šniclers]] “Riņķa dancis”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1992.06.02. [[Greiems Grīns]] “Desmitais”. Rež. [[Pēteris Krilovs]].
* 1992.11.02. Džons Patriks “Dārgā Pamela”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1992.11.03. [[Gunārs Priede]] “Jāņu nakti negulēju” (“Jāņi slimnīcā”). Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1992.11.22. Fransuāza Sagāna “Mēs mīlam un mēs dzīvojam”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 1992.12.13. [[Lelde Stumbre]] “Rozes”. Rež. [[Aigars Vilims]].

=== 1993. gadā ===
* 1993.03.20. [[Fjodors Dostojevskis]] “Burvīgais sapnis”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1993.03.27. [[Māra Zālīte]] “Eža kažociņš”. Rež. [[Aigars Vilims]].
* 1993.04.16. [[Arturs Millers]] “Pēc grēkā krišanas”. Rež. Pēteris Sūcis.
* 1993.06.17. [[Jānis Kārkliņš (dzejnieks)|Jānis Kārkliņš]] “Šanas virsaitis”. Rež. [[Agris Māsēns]].
* 1993.06.28. Mārša Normena “Ar labu nakti, māt!”. Rež. Pēteris Sūcis.
* 1993.08.24. [[Knuts Hamsuns]] “Juhana Nāgela mistērijas”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 1993.11.14. [[Gunars Janovskis]] “Sola”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1993.12.19. [[Gerharts Hauptmanis]] “Nogrimušais zvans”. Rež. [[Aigars Vilims]].
* 1993.12.29. Mišels Fermo “Krīt klaudzot durvis”. Rež. Pēteris Sūcis.

=== 1994. gadā ===
* 1994.03.01. Nils Saimons “Apartaments “Plaza” viesnīcā”. Rež. [[Ārijs Geikins]].
* 1994.03.12. [[Augusts Strindbergs]] “Spoku sonāte”. Rež. Ints Sedlenieks.
* 1994.03.26. [[Henriks Ibsens]] “Leļļu nams”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1994.05.07. Viljams Gibsons “Baltas rozes, rozā ziloņi...”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1994.05.15. Maijo Saimons “Izdzīvošanas ābece vecākām kundzēm”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1994.05.22. [[Albērs Kamī]] “[[Svešinieks (romāns)|Svešinieks]]”. Rež. Pēteris Sūcis.
* 1994.06.04. Mirjama Ēberga “Kalpone Gustava, Juhana meita”. Rež. Vibeke Voigta.
* 1994.06.15. “Par ko tāds posts mums uzkritis?” (pēc [[Antons Čehovs|Antona Čehova]] stāstiem). Rež. [[Aigars Vilims]].
* 1994.08.02. [[Ingmars Bergmans]] “Rudens sonāte”. Rež. [[Ārijs Geikins]].
* 1994.09.15. Ručello Anibale “Ferdinando”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 1994.12.04. Džons Bointons Prīstlijs “Zelta aunāda”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1994.12.17. [[Gunars Janovskis]] “Izdedži”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1994.12.22. Georgijs Landau “Sniegbaltītes skola”. Rež. [[Agris Māsēns]].
* 1994.12.23. Haralds Millers “Klusa nakts”. Rež. Pēteris Sūcis.

=== 1995. gadā ===
* 1995.01.21. Alans Eikborns &quot;Izklaidīgie draugi&quot;. Rež. [[Aigars Vilims]].
* 1995.02.25. [[Gerharts Hauptmanis]] &quot;Vientuļie&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1995.04.30. [[Ārijs Geikins]] &quot;Ogles sirds&quot;. Rež. [[Ārijs Geikins]].
* 1995.05.20. Eduardo de Filipo &quot;Filumena Marturano&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1995.06.04. Nils Saimons &quot;Kāpēc tas tā, Mel?&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1995.06.27. Ņina Kasiana &quot;Ninigra un Aligru&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1995.08.19. [[Luidži Pirandello]] &quot;[[Seši tēli meklē autoru|Sešas personas meklē autoru]]&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1995.11.21. &quot;Edīte Piafa&quot; (Agra Māsēna komp. pēc [[Edīte Piafa|Edītes Piafas]] &quot;Mana dzīve&quot;, Simonas Berto &quot;Edīte Piafa&quot;). Rež. [[Agris Māsēns]].
* 1995.12.16. [[Pavels Kohouts]] &quot;Tāda mīla&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].

=== 1996. gadā ===
* 1996.02.03. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Ļaunais gars”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1996.03.16. Terenss Retigans “Dāma bez kamēlijām”. Rež. Pēteris Sūcis.
* 1996.04.06. Jānis Širmanis “Zaķu lieldienas”. Rež. [[Agris Māsēns]].
* 1996.04.20. [[Ļevs Tolstojs]] “[[Anna Kareņina]]”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1996.04.27. [[Jalmārs Sēderberjs|Jalmārs Sēderbergs]] “Doktors Glāss”. Rež. Vibeke Voigta.
* 1996.05.24. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]] “Glāze ūdens”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1996.06.18. Zeiboltu Jēkabs “Mājas naids”. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1996.10.19. Viljams Gibsons “Spēlmaņa kliedziens”. Rež. Ģirts Sils.
* 1996.11.22. Ģula Urbans “Visām pelēm garšo siers”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1996.12.10. Nezināma 16. gadsimta autora luga “Venēciete”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 1996.12.29. [[Augusts Deglavs]] “Rīga”. [[Pēteris Lūcis|Pētera Lūča]] iestud. atjaunojis rež. [[Felikss Deičs]].

=== 1997. gadā ===
* 1997.02.22. [[Jēkabs Janševskis]] “Varkaļu pagasta skolotājs”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1997.03.19. Olvena Bouena “Klāra Klukste”. Rež. Andris Vidiņš.
* 1997.04.18. Harijs Gulbis “Kamīnā klusi dzied vējš”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1997.05.18. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Trīnes grēki”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1997.06.10. [[Rejs Bredberijs]] “Pieneņu vīns”. Rež. [[Māris Liniņš]].
* 1997.09.24. [[Antons Čehovs]] “Ivanovs”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1997.12.12. [[Federiko Garsija Lorka]] “Dona Perlimplina mīlestība”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 1997.12.16. “Snip, Snap, Snurre” (pēc [[Hanss Kristians Andersens|Hansa Kristiana Andersena]] pasakas “Sniega karaliene”). Rež. Andris Vidiņš.

=== 1998. gadā ===
* 1998.01.16. Voldemārs Sauleskalns “Meldermeitiņa”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1998.03.13. [[Mārtiņš Zīverts]] “Minhauzena precības”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1998.04.05. Gerhards Holcs-Baumerts “Alfons Trīcvaidziņš”. Rež. [[Juris Rijnieks]].
* 1998.04.23. Aleksejs Arbuzovs “Vecmodīgā komēdija”. Rež. [[Māris Andersons]].
* 1998.05.15. [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte|Matīss]] Kaudzītes “[[Mērnieku laiki]]”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1998.05.29. [[Vizma Belševica]] “Tās dullās Paulīnes dēļ”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1998.08.20. Francs Ksavers Kreics “Brauciens pēc laimes”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 1998.10.03. [[Henriks Ibsens]] “Jūns Gabriels Borkmanis”. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1998.10.30. [[Augusts Kicbergs]] “Vilkate”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1998.12.19. Antonio Gala “Ak, laimīgās, zeltītās dieniņas...”. Rež. [[Felikss Deičs]].

=== 1999. gadā ===
* 1999.01.22. Ākošs Kērtess “Atraitnes”. Rež. Jānis Joma.
* 1999.03.05. Atols Fugards “Stundu pēc pusnakts”. Rež. [[Ivars Lūsis]].
* 1999.03.19. [[Ļevs Tolstojs]] “Dzīvais mironis”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1999.08.13. “Pelnrušķīte”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1999.09.24. [[Žaks Prevērs]], Igors Pavlovs “Paradīzes bērni”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 1999.10.15. [[Henriks Ibsens]] “Spoki”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1999.12.17. Egīls Šņore “Savējie sapratīs”. Rež. [[Māra Ķimele]].

=== 2000. gadā ===
* 2000.01.21. [[Maksims Gorkijs]] “Vasaras ļaudis” (“Vasarnieki”). Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2000.02.25. [[Ādolfs Alunāns]] “Draudzes bazārs”. Rež. Pēteris Sūcis.
* 2000.05.06. Žans Puarē “Tikumības komēdija”. Rež. [[Ivars Lūsis]].
* 2000.05.12. Pamela Lindona Treversa “Mērija Popinsa”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2000.09.29. Jans Tette “Krustojums ar galveno ceļu”. Rež. Andres Noormets
* 2000.10.13. [[Edvards Olbijs]] “Amerikāņu sapnis”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2000.10.17. Mihails Barteņevs “Zaķa mīlestība”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2000.12.15. Nadežda Ptuškina “Ziemassvētku sapņi”. Rež. [[Varis Brasla]].

=== 2001. gadā ===
* 2001.02.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Baltais”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2001.04.11. “Lieldienu lustes Lielmežā”. Rež. [[Agris Māsēns]].
* 2001.05.18. [[Ārijs Geikins]] “Dona Žuana savaldīšana”. Rež. [[Ārijs Geikins]].
* 2001.08.31. [[Antons Čehovs]] “Kaija”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 2001.10.12. [[Anšlavs Eglītis]] “Kazanovas mētelis”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2001.12.13. “Buratīno”. Rež. [[Agris Māsēns]].
* 2001.12.20. [[Inga Ābele]] “Tumšie brieži”. Rež. [[Māra Ķimele]].

=== 2002. gadā ===
* 2002.03.09. Broņislavs Nušičs “Ministrienes kundze”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2002.03.28. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Potivāra nams”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2002.04.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Pazudušais dēls”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 2002.06.10. [[Fjodors Dostojevskis]] “Spēlmanis”. Rež. [[Pēteris Krilovs]].
* 2002.06.29. [[Tenesijs Viljamss]] “Vasara un dūmi”. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2002.09.27. Rūta Mežavilka “Stiprs ziemeļrietumu vējš”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2002.11.08. Robērs Tomā “Lamatas”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2002.12.06. Hermanis Paukšs “Godīgā meitene”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 2002.12.17. Kārlis Brikners &quot;Sarkangalvīte&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].

=== 2003. gadā ===
* 2003.01.22. [[Antons Čehovs]] “Tēvocis Vaņa”. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2003.02.21. [[Evita Sniedze]] “Smilšu kaste”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2003.03.27. Nils Saimons “Basām kājām pa parku”. Rež. Imants Jaunzems.
* 2003.04.11. [[Lelde Stumbre]] “Letiņi”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2003.10.19. Aleksandrs Vampilovs “Pīļu medības”. Rež. [[Pēteris Krilovs]].
* 2003.11.01. [[Jāns Kross]] “Ķeizara trakais”. Rež. [[Gatis Gāga]].
* 2003.11.13. [[Evita Sniedze]] &quot;Tie paši oši&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2003.12.11. [[Anna Brigadere]] &quot;[[Maija un Paija]]&quot;. Rež. [[Ivars Lūsis]].

=== 2004. gadā ===
* 2004.01.23. [[Henriks Ibsens]] &quot;Jūras meita&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2004.02.29. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Sādžu dakteris&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2004.03.26. [[Pīters Šefers]] &quot;Letisa un mīlašķis&quot;. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 2004.04.27. [[Rainis]] &quot;Krauklītis&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 2004.06.21. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;[[Skroderdienas Silmačos]]&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2004.10.15. [[Bertolts Brehts]] &quot;Lielkungs Puntila un viņa kalps Mati&quot;. Rež. Agris Krūmiņš.
* 2004.11.05. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Aizbirušais avots&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].

=== 2005. gadā ===
* 2005.01.11. [[Īnida Blaitone|Enida Blaitone]] &quot;Pauks un Šmauks&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2005.01.28. Rodnijs Eklends &quot;Dzīve trijatā&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2005.02.11. Herberts Bergers &quot;Vēl viens Džeksons&quot;. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 2005.03.18. [[Henriks Ibsens]] &quot;Heda Gablere&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2005.04.17. [[Jānis Jurkāns (dramaturgs)|Jānis Jurkāns]] &quot;Ku-kū&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2005.09.09. Nils Saimons &quot;Dīvainais pāris&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2005.09.23. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Vindzorieši&quot; (&quot;Jautrās vindzorieties&quot;). Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2005.11.03. [[Marks Tvens]] &quot;Toms Sojers&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2005.12.01. [[Mārtins Makdona]] &quot;Spilvencilvēks&quot;. Rež. [[Jānis Vingris]].

=== 2006. gadā ===
* 2006.02.10. [[Aleksandrs Ostrovskis]] &quot;Bez vainas vainīgie&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2006.03.10. [[Fjodors Dostojevskis]] &quot;Idiots&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2006.04.12. [[Ērihs Marija Remarks]] &quot;[[Trīs draugi]]&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2006.05.19. Šeila Dileinija &quot;Medus garša&quot;. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2006.05.28. [[Antons Čehovs]] &quot;Ķiršu dārzs&quot;. Rež. Franks Hoiels.
* 2006.09.29. Karlo Goldoni &quot;Mirandolīna&quot; (&quot;Viesnīcniece&quot;). Rež. [[Varis Brasla]].
* 2006.10.27. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Karalis Līrs]]&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2006.12.14. [[Andruss Kivirehks]] &quot;Igauņu bēres&quot;. Rež. Andress Lepiks.

=== 2007. gadā ===
* 2007.01.19. [[Antons Čehovs]] &quot;[[Trīs māsas]]. Versija&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2007.02.16. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Nāves ēnā&quot;. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2007.03.16. Nikolajs Nosovs &quot;Nezinīša piedzīvojumi&quot;. Rež. Zane Kreicberga.
* 2007.04.07. Ivans Viripajevs &quot;Valentīndiena&quot;. Rež. Ilze Rudzīte.
* 2007.04.20. [[Hella Vuolijoki]] &quot;Akmens ligzda jeb Niskavuori sievietes&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2007.05.15. Juris Helds &quot;Nomales bildītes&quot;. Rež. [[Aigars Vilims]].
* 2007.09.07. [[Vilis Plūdons]] &quot;Eža kažociņš&quot;. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2007.09.21. [[Bjērnstjerne Bjērnsons|Bjernstjerne Bjernsons]] &quot;Bankrots&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2007.09.27. [[Boriss Viāns|Boriss Vians]] &quot;[[Dienu putas]]&quot;. Rež. Florians fon Hoermans.
* 2007.11.01. [[Inese Zandere]] &quot;Ineses tantes mīklainie panti&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].

=== 2008. gadā ===
* 2008.01.27. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Hamlets]]&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2008.03.07. Benjamins Leberts &quot;Crazy&quot;. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2008.04.04. Aleksandrs Ostrovskis &quot;Mežs&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2008.05.17. [[Alvis Lapiņš]] &quot;Atvari&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2008.09.11. Vasilijs Sigarevs &quot;Fantomsāpes&quot;. Rež. [[Viesturs Meikšāns]].
* 2008.08.14. [[Evita Sniedze]] &quot;Līdz pavasarim&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2008.09.27. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]], Ernests Leguvē &quot;Kas patīk dāmām&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2008.10.15. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Indrāni&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 2008.12.07. [[Ingmars Bergmans]] &quot;Marionetes&quot;. Rež. [[Viesturs Meikšāns]].

=== 2009. gadā ===
* 2009.01.16. [[Gunars Janovskis]] &quot;Gredzens uz tilta&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2009.02.13. [[Antons Čehovs]] &quot;Ķiršu dārzs&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2009.04.30. [[Viljams Šekspīrs]] “Divpadsmitā nakts”. Rež. Andress Lepiks.
* 2009.05.14. [[Mārtiņš Zīverts]] “Klauns Fiasko”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2009.06.09. [[Harolds Pinters]] “Mājās pārnākušie”. Rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]].
* 2009.06.20. [[Lauris Gundars]] “Latviešu laiks”. Rež. [[Viesturs Meikšāns]].
* 2009.09.11. Otari Bagaturija “Karalis Līrs nabagmājā”. Rež. Otari Bagaturija.
* 2009.10.16. [[Rainis]] “[[Zelta zirgs]]”. Rež. [[Viesturs Meikšāns]].
* 2009.11.20. [[Agata Kristi]] “Peļu slazds”. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2009.12.10. [[Ērihs Kestners]] “Emīls un Berlīnes zēni”. Rež. [[Varis Brasla]].

=== 2010. gadā ===
* 2010.02.05. “Vīns un nezāles” (pēc kinofilmas “[[Amerikāņu skaistums]]” motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]].
* 2010.03.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] “No saldenās pudeles”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2010.04.30. [[Alvis Lapiņš]] “Eldorado”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2010.05.20. [[Frīdrihs Šillers]] “Marija Stjuarte”. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2010.06.06. [[Edvarts Virza]] “Plūdi un saulgrieži Straumēnu skaņās”. Rež. [[Viesturs Meikšāns]].
* 2010.09.10. [[Jānis Lūsēns]] “Agrā rūsa” (sadarbībā ar apvienību Ars Nova). Rež. [[Juris Jonelis]].
* 2010.10.29. Brendons Tomass “Krustmāte no Brazīlijas”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2010.11.24. [[Henriks Ibsens]] “Dr. Stokmanis” (“Tautas ienaidnieks”). Rež. [[Felikss Deičs]].

=== 2011. gadā ===
* 2011.01.22. “Krāsainās pasakas” (pēc [[Imants Ziedonis|Imanta Ziedoņa]] pasaku motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]].
* 2011.03.08. [[Evita Sniedze]] “Mākoņains, iespējams skaidrosies”. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2011.03.31. “KIN DZA DZA” (pēc Rezo Gabriadzes un [[Georgijs Danelija|Georgija Danelijas]] scenārija motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]].
* 2011.04.30. Vadims Ļevanovs “Gribu, bet baidos” (“Gorkija vārdā nosauktais Kultūras parks”). Rež. [[Anita Sproģe]].
* 2011.05.14. “Baltā kamielēna sapnītis” (pēc mongoļu tautas pasaku motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]].
* 2011.05.29. Īvs Žamiaks “Acālija”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2011.10.14. [[Tenesijs Viljamss]] “Orfejs pazemē”. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2011.10.21. [[Lauris Gundars]] “Trio”. Rež. [[Lauris Gundars]].

=== 2012. gadā ===
* 2012.01.07. [[Anšlavs Eglītis]] “Bezkaunīgie veči”. Rež. [[Reinis Suhanovs]], [[Jānis Znotiņš]].
* 2012.01.13. [[Lauris Gundars]] “Advents Silmačos”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2012.04.03. [[Jaroslavs Hašeks]] “[[Krietnais kareivis Šveiks|Šveiks]]”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2012.05.02. “Egoisti” (pēc [[Maksims Gorkijs|Maksima Gorkija]] lugas “Sīkpilsoņi” motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]].
* 2012.05.26. [[Augusts Strindbergs]] “Jūlijas jaunkundze”. Rež. [[Vladislavs Nastavševs]].
* 2012.06.20. [[Aleksandrs Ostrovskis]] “[[Līgava bez pūra]]”. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2012.09.18. [[Mihails Bulgakovs]] “Zojkina kvartira/Zojas dzīvoklis”. Rež. [[Indra Roga]].
* 2012.10.25. [[Antons Čehovs]] “Mežainis”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2012.11.15. Aleksandrs Mardaņs “Mātes un meitas”. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2012.12.01. [[Alvis Lapiņš]] “Klaidoņa lūgšana”. Rež. [[Varis Brasla]].

=== 2013. gadā ===
* 2013.01.10. Kenets Greiems “Vējš vītolos”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2013.02.07. [[Rūdolfs Blaumanis]] “[[Raudupiete]]”. Rež. [[Elmārs Seņkovs]].
* 2013.02.28. Patriks Hamiltons “Virve”. Rež. [[Jānis Znotiņš]].
* 2013.03.21. [[Rainis]], [[Mārtiņš Brauns]] “Daugava”. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2013.04.27. [[Viljams Šekspīrs]] “[[Makbets]]”. Rež. [[Vladislavs Nastavševs]].
* 2013.06.13. Roberto Kavozi “Aprēķina laulības”. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2013.08.14. Leonards Geršs “Taureņi ir brīvi”. Rež. [[Reinis Suhanovs]].
* 2013.09.22. [[Boriss Pasternaks]] “Doktors Živago”. Rež. [[Indra Roga]].
* 2013.10.18. [[Maksims Gorkijs]] “Dzimta” (“Vasa Žeļeznova”). Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2013.10.25. [[Regnārs Vaivars]], [[Rihards Jakovels]] “Bask@bols.lv”. Rež. [[Regnārs Vaivars]].
* 2013.12.08. [[Ērihs Marija Remarks]] “Triumfa arka”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2013.12.15. Pērs Ulovs Enkvists “Lūša stundā”. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].

=== 2014. gadā ===
* 2014.01.16. [[Tenesijs Viljamss]] “Stikla zvērnīca”. Rež. [[Dmitrijs Petrenko]].
* 2014.02.07. Rolāns Topors “Ziema zem galda”. Rež. [[Ģirts Ēcis]].
* 2014.03.06. Ģula Urbans “Visām pelēm garšo siers”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2014.04.13. [[Maikls Freins]] “Klusumu! Notiek izrāde!”. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2014.05.18. [[Aleksandrs Vampilovs]] “Provinces anekdotes”. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2014.06.05. Džons Logans “Sarkans”. Rež. [[Reinis Suhanovs]].
* 2014.06.17. [[Harolds Pinters]] “Siltumnīca”. Rež. [[Jānis Znotiņš]].
* 2014.09.20. [[Lauris Gundars]] “Vienādas asinis”. Rež. [[Mārtiņš Vilkārsis]].
* 2014.10.08. Džons Marells “Saules pelni”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2014.10.26. [[Viljams Šekspīrs]] “[[Romeo un Džuljeta]]”. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2014.11.21. Mariuss fon Maienburgs “Apjukums”. Rež. [[Viesturs Meikšāns]].
* 2014.12.19. [[Lauris Gundars]] “Balle būs”. Rež. [[Reinis Suhanovs]].

=== 2015. gadā ===
* 2015.01.23. [[Augusts Strindbergs]] “Nāves deja”. Rež. [[Elmārs Seņkovs]].
* 2015.03.01. [[Lauris Gundars]] “Lattia”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2015.03.19. [[Ēriks Vilsons]] “Debesis ir mums”. Rež. [[Jānis Znotiņš]].
* 2015.04.26. [[Anna Brigadere]] “Maija un Paija”. Rež. [[Reinis Suhanovs]].
* 2015.05.30. Rezo Gabriadze “Sudraba gaisma”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2015.08.01. “Eņģeļa kreisais spārns” (pēc Ž. Lorensas romāna “Garie gadi” un V. Delmāras kinoscenārija “Dodiet ceļu rītdienai” motīviem). Rež. [[Inese Mičule]].
* 2015.09.11. “Bērns vārdā Rainis”. Rež. [[Reinis Suhanovs]].
* 2015.10.02. [[Mihails Bulgakovs]] “[[Meistars un Margarita]]”. Rež. [[Indra Roga]].
* 2015.10.15. [[Aspazija]] “Sarkanās puķes”. Rež. [[Reinis Suhanovs]].
* 2015.10.30. Aivons Menčels “Rudenīgais blūzs”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2015.12.01. [[Rainis]] “Vētras sēja”. Rež. [[Reinis Suhanovs]].
* 2015.12.17. [[Gunārs Priede]] “Smaržo sēnes”. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].

=== 2016. gadā ===
* 2016.01.22. [[Maksims Gorkijs]] &quot;Zikovi&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2016.02.19. [[Harijs Gulbis]] &quot;Medību pils&quot;. Rež. [[Jānis Znotiņš]].
* 2016.03.24. [[Aspazija]] &quot;Vaidelote&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2016.04.15. [[Henriks Ibsens]] &quot;Celtnieks Sūlness&quot;. Rež. Dāvis Auškāps.
* 2016.05.21. &quot;Razpļujeva sapņi&quot; (pēc [[Aleksandrs Suhovo-Kobiļins|Aleksandra Suhovo-Kobiļina]] lugu &quot;Tarelkina nāve&quot; un &quot;Krečinska kāzas&quot; motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]].
* 2016.05.21. &quot;Kāpēc es nogalināju sievu&quot; (pēc [[Ļevs Tolstojs|Ļeva Tolstoja]] stāsta &quot;Kreicera sonāte&quot; motīviem). Rež. [[Krišjānis Salmiņš]].
* 2016.09.30. [[Aleksandrs Ostrovskis]] &quot;Muiža kaņepēs&quot; (pēc lugas &quot;Mežs&quot; motīviem). Rež. [[Indra Roga]].
* 2016.12.02. &quot;Emmijas laime&quot; (pēc [[Rainers Verners Fasbinders|Rainera Vernera Fasbindera]] &quot;Bailes saēd dvēseli&quot; scenārija motīviem). Rež. [[Māra Ķimele]].
* 2016.12.15. [[Šarlote Brontē]] &quot;[[Džeina Eira]]&quot;. Rež. [[Reinis Suhanovs]].

=== 2017. gadā ===
* 2017.01.12. [[Žils Verns]] &quot;80 dienās apkārt zemeslodei&quot;. Rež. [[Viesturs Roziņš]].
* 2017.02.10. [[Augusts Strindbergs]] &quot;Pelikāns&quot;. Rež. [[Inese Pudža]].
* 2017.02.24. [[Voldemārs Zālītis|Valdis]] &quot;Staburaga bērni&quot;. Rež. [[Jānis Znotiņš]].
* 2017.03.03. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Pazudušais dēls&quot;. Rež. [[Reinis Suhanovs]].
* 2017.04.13. [[Alvis Lapiņš]] &quot;Nepabeigtās kāzas&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2017.05.12. Ivans Viripajevs &quot;Klusa nakts, dzēra nakts&quot; (&quot;Apskurbušie&quot;). Rež. [[Regnārs Vaivars]].
* 2017.05.26. [[Albērs Kamī]] &quot;Pārpratums&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2017.08.18. Elīna Cērpa &quot;Lūcis&quot;. Rež. Elīna Cērpa.
* 2017.09.22. [[Aleksandrs Puškins]] &quot;Mazās traģēdijas&quot;. Rež. Sergejs Ščipicins.
* 2017.10.20. [[Žans Anuijs]] &quot;Eiridīke&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 2017.11.17. [[Tenesijs Viljamss]] &quot;Kaķis uz nokaitēta skārda jumta&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].

=== 2018. gadā ===
* 2018.01.12. [[Sanita Reinsone]] &quot;Meža meitas&quot;. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2018.01.26. Edvards Radzinskis &quot;104 lappuses par mīlestību&quot;. Rež. [[Georgijs Surkovs]].
* 2018.02.23. [[Rūdolfs Blaumanis]], Justīne Kļava &quot;Vidzemnieki&quot;. Rež. [[Indra Roga]].
* 2018.03.09. [[Semjuels Bekets]] &quot;Laimīgās dienas&quot;. Rež. [[Inese Pudža]].
* 2018.04.07. [[Pavels Kohouts|Pāvels Kohouts]] &quot;Mīlestības testaments&quot; (&quot;Eross&quot;). Rež. [[Varis Brasla]].
* 2018.05.12. [[Juliušs Slovackis]] &quot;Baladīna&quot;. Rež. [[Viesturs Kairišs]].
* 2018.05.25. [[Anna Brigadere]] &quot;Dievs. Daba. Darbs&quot;. Rež. [[Jānis Znotiņš]].
* 2018.06.15. Deivids Berijs &quot;Augusta vaļi&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2018.09.27. [[Rejs Bredberijs]] &quot;Fantočini noslēpums&quot;. Rež. Jekaterina Polovceva.
* 2018.10.12. Deivids Aivss &quot;Venēra kažokādā&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2018.11.09. Jurijs Trifonovs &quot;Apmaiņa&quot;. Rež. Jegors Peregudovs.
* 2018.11.30. &quot;Nekas&quot; (pēc Jannes Telleres gāmatas &quot;Nekas&quot; motīviem). Rež. [[Jānis Znotiņš]].
* 2018.12.20. [[Džordžs Bernards Šovs]] &quot;Pigmalions&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].

=== 2019. gadā ===
* 2019.02.15. [[Ēriks Emanuēls Šmits]] &quot;Voloņas nakts&quot;. Rež. [[Rolands Atkočūns]].
* 2019.04.12. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Hamlets]]&quot;. Rež. [[Indra Roga]].
* 2019.05.11. Anna Zvaigzne &quot;Stubenhocker: Velta Kalniņa istabā&quot;. Rež. [[Pēteris Krilovs]].
* 2019.05.24. &quot;Mārtins Īdens&quot; (pēc [[Džeks Londons|Džeka Londona]] romāna motīviem). Rež. [[Klāvs Mellis]].
* 2019.09.07. &quot;Viktorija&quot; (pēc [[Knuts Hamsuns|Knuta Hamsuna]] stāsta motīviem). Rež. [[Indra Roga]], [[Mihails Gruzdovs]].
* 2019.09.20. &quot;731. solis&quot; (pēc [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] romāna &quot;[[Noziegums un sods]]&quot; motīviem). Rež. [[Indra Roga]], [[Mihails Gruzdovs]].
* 2019.09.26. [[Inese Zandere]] &quot;Smieklu sasaukšanās&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2019.10.18. Īvs Žamiaks &quot;Uz Akapulko, kundze!&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 2019.11.29. [[Ernests Hemingvejs]] &quot;Ardievas ieročiem&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].

=== 2020. gadā ===
* 2020.01.11. [[Henriks Ibsens]] &quot;Alvinga kundze&quot; (&quot;Spoki&quot;). Rež. [[Māra Ķimele]].
* 2020.02.06. &quot;Cilvēkam vajag suni&quot; (pēc [[Regīna Ezera|Regīnas Ezeras]] stāstu motīviem). Rež. [[Jānis Znotiņš]].
* 2020.03.05. &quot;Slinkums&quot;. Rež. [[Toms Treinis]].
* 2020.05.29. Dankans Makmillans &quot;Visas labās lietas&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2020.07.31. &quot;Paliec sveiks, draugs…&quot; (pēc franču filmas &quot;La Femme de mon pote&quot; motīviem). Rež. [[Krišjānis Salmiņš]].
* 2020.08.05. &quot;Tilti&quot; (pēc Roberta Džeimsa Vollera romāna &quot;Medisonas apgabala tilti&quot;). Rež. [[Georgijs Surkovs]].
* 2020.09.18. Stīvens Karams &quot;Ģimene&quot;. Rež. [[Reinis Suhanovs]].
* 2020.10.02. [[Gunārs Priede]] &quot;Jaunākā brāļa vasara&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2020.10.09. [[Mārtins Makdona]] &quot;Inišmoras leitnants&quot;. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].

=== 2021. gadā ===
* 2021.06.15. Treisijs Letss &quot;Osedžas zeme&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2021.06.19. [[Tenesijs Viljamss]] &quot;Ilgu tramvajs&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 2021.06.20. &quot;Latvijas lepnums. Un aizspriedumi&quot;. Rež. [[Reinis Boters]].
* 2021.06.27. [[Māra Zālīte]] &quot;Dzīvais ūdens&quot;. Rež. [[Ilze Bloka]].
* 2021.07.02. [[Lelde Stumbre]] &quot;Nākošpavasar&quot;. Rež. [[Toms Treinis]].
* 2021.07.03. Deivids Lindsijs-Ebērs &quot;Labie cilvēki&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2021.09.20. [[Bertolts Brehts]] &quot;Lepnās kāzas&quot;. Rež. [[Indra Roga]], [[Mihails Gruzdovs]].
* 2021.12.05. [[Artūrs Dīcis]] &quot;Meklētāji&quot;. Rež. [[Indra Roga]].

=== 2022. gadā ===
* 2022.01.07. Kērena Klimovska &quot;Mans tēvs - Pīters Pens&quot;. Rež. [[Henrijs Arājs]].
* 2022.01.24. [[Alvis Lapiņš]] &quot;Es neesmu klaviernieks&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2022.02.12. Antonio Buero Valjeho &quot;Liesmojošā tumsa&quot;. Rež. [[Toms Treinis]].
* 2022.02.19. [[Edvards Olbijs]] &quot;Kam bail no Virdžīnijas Vulfas?&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2022.03.15. [[Ance Muižniece]] &quot;Mēs, roks, sekss un PSRS&quot;. Rež. [[Jānis Znotiņš]].
* 2022.04.12. [[Andris Kalnozols]] &quot;Kalendārs mani sauc&quot;. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2022.04.28. [[Aleksandrs Ostrovskis]] &quot;Vēlā mīla&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 2022.05.07. [[Deivids Memits|Deivids Mamets]] &quot;Amerikāņu bizons&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2022.09.16. Justīne Kļava &quot;Nelabie. Pēc Dostojevska&quot; (pēc [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] romāna &quot;[[Velni]]&quot;). Rež. [[Elmārs Seņkovs]].
* 2022.10.06. [[Rasa Bugavičute-Pēce]] &quot;Rinda&quot;. Rež. [[Toms Treinis]].
* 2022.11.04. [[Linda Rudene]] &quot;SIA Ģimenes romāns&quot; (pēc [[Verners Hercogs|Vernera Hercoga]] filmas motīviem). Rež. [[Toms Treinis]].
* 2022.12.04. Petri Tamminens &quot;Kā sagaidīt citplanētieti&quot;. Radošā komanda Ilze Bloka, Linda Rudene, Katrīna Ieva, Niks Cipruss, Arvis Kantiševs, Linda Mīļā.
* 2022.12.21. &quot;Koens. Atāls. Kurtuve&quot;. Rež. [[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]].

=== 2023. gadā ===
* 2023.01.20. [[Juns Fose]] &quot;Vārds&quot;. Rež. [[Reinis Suhanovs]].
* 2023.02.25. [[Jūdžīns O'Nīls]] &quot;Sēras piestāv Elektrai&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2023.04.06. Dons Nigro &quot;Paolo un Frančeska&quot;. Rež. [[Indra Roga]].
* 2023.04.28. Regnārs Vaivars &quot;Burbulis&quot;. Rež. [[Regnārs Vaivars]].
* 2023.06.14. [[Henriks Ibsens]] &quot;Kad mēs mostamies&quot; (&quot;Kad mēs, mirušie, mostamies&quot;). Rež. [[Toms Treinis]].
* 2023.08.03. &quot;Es arī te, kas man ir jādara&quot;. Rež. [[Endīne Bērziņa]].
* 2023.08.04. Kersti Heinlo &quot;Manas domas grib ar mani parunāt&quot;. Rež. Kersti Heinloo.
* 2023.10.05. [[Rainis]] &quot;[[Jāzeps un viņa brāļi]]&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2023.10.27. Pēc [[Vilis Plūdons|Viļa Plūdoņa]] &quot;Atraitnes dēls&quot;. Rež. [[Viesturs Roziņš]].
* 2023.11.30. &quot;One hundred&quot;. Rad. kom. [[Aigars Apinis (aktieris)|Aigars Apinis]], [[Ilze Vītoliņa]], Oskars Pauliņš, Emīls Zilberts, Dāvis Burmeisters.

=== 2024. gadā ===
* 2024.01.05. [[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]] &quot;Daliņš&quot; (par soļotāju [[Jānis Daliņš|Jāni Daliņu]]). Rež. [[Toms Treinis]].
* 2024.02.02. Justīne Kļava &quot;Konsuela Sent-Ekziperī&quot;. Rež. Henrijs Arājs.
* 2024.03.14. &quot;Valmieras puikas&quot; (pēc [[Pāvils Rozītis|Pāvila Rozīša]] romāna motīviem). Rež. [[Jānis Znotiņš]].
* 2024.04.25. Pēc [[Vizma Belševica|Vizmas Belševicas]] stāstu motīviem &quot;Tu saki?&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2024.05.22. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Pazudušais dēls&quot;. Rež. [[Reinis Suhanovs]].
* 2024.09.10. [[Krista Burāne]] &quot;Izdzīvošanas piezīmes&quot;. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2024.10.04. Otts Kilusks &quot;Cosmopolitan&quot;. Rež. Andress Noormets.
* 2024.10.25. Patriks Mārbers &quot;Tuvāk&quot;. Rež. [[Toms Treinis]].
* 2024.11.15. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Romeo un Džuljeta]]&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2024.12.15. [[Gunārs Priede]] &quot;Zilā&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].

=== 2025. gadā ===
* 2025.01.24. [[Anna Brigadere]] &quot;Sprīdītis&quot;. Rež. [[Reinis Suhanovs]].
* 2025.03.14. [[Gunārs Priede]] &quot;Četri balti krekli&quot; (&quot;Trīspadsmitā&quot;). Rež. [[Jānis Znotiņš]].
* 2025.04.11. Pēc [[Tomass Manns|Tomasa Manna]] &quot;Burvju kalns&quot;. Rež. [[Toms Treinis]].
* 2025.04.30. [[Harolds Pinters]] &quot;Nodevība&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2025.05.30. Pēc Miko Rimminena &quot;Diena projām palēja&quot;. Rež. [[Aigars Apinis (aktieris)|Aigars Apinis]].
* 2025.06.06. [[Federiko Garsija Lorka]] &quot;Dona Perlimplina mīlestība&quot;. Rež. [[Linda Kalniņa]].
* 2025.08.29. [[Mārtins Makdona]] &quot;Inišmoras leitnants&quot;. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2025.10.02. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Ļaunais gars&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2025.10.31. &quot;Telma un Luīze&quot; (pēc filmas &quot;[[Telma un Luīze]]&quot; motīviem). Rež. [[Juris Rijnieks]].
* 2025.12.05. &quot;Vai tu atceries, kā piedzima tava vecmāmiņa?&quot;. [[Ieva Puķe|Ievas Puķes]] autordarbs.
* 2025.12.12. [[Eiripīds]] &quot;Mēdeja&quot;. Rež. [[Reinis Suhanovs]].

=== 2026. gadā ===
* 2026.01.18. Pēc [[Ērihs Kestners|Ēriha Kestnera]] romāna motīviem &quot;Mazais cilvēks&quot;. Rež. [[Toms Treinis]].
* 2026.01.30. Pēc Justa Terteļa lugas motīviem &quot;Sākums&quot;. Rež. [[Elmārs Seņkovs]].
* 2026.02.20. [[Artūrs Dīcis]] &quot;Egomaniaki&quot;. Rež. [[Reinis Suhanovs]].
* 2026.03.20. [[Ance Muižniece]] &quot;Tu būsi mana!&quot;. Rež. [[Jānis Znotiņš]].
* 2026.04.17. Džons Patriks Šenlijs &quot;Šaubas&quot;. Rež. [[Toms Treinis]].
* 2026.05.08. Ronalds Kītons &quot;Čērčils&quot;. Rež. Reinis Suhanovs.
* 2026.05.23. [[Tenesijs Viljamss]] &quot;[[Stikla zvērnīca]]&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2026.06.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;[[Skroderdienas Silmačos]]&quot;. Rež. [[Elmārs Seņkovs]].
* 2026.08.21. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]] &quot;Laipotāji&quot;. Rež. Kārlis Krūmiņš.
* 2026.08.29. Keita Atvela &quot;Tīkli&quot;. Rež. Džefs Džeimss.
* 2026.10.08. [[Bertolts Brehts]] &quot;Trešās impērijas bailes un posts&quot;. Rež. [[Indra Roga]].

[[Kategorija:Valmieras Drāmas teātris|Izrādes]]</text>
      <sha1>7o0g32163ppndy8m285e5868lwlaq37</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Reifi (tēls)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>406219</id>
    <revision>
      <id>4530624</id>
      <parentid>4526722</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T16:16:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4530624</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2463" sha1="g8lbsf0blnowpbaenp3se72m6d4w95s" xml:space="preserve">[[Attēls:Steve the Wraith (Stargate).jpg|thumb|right|250px|Reifs]]
[[zinātniskā fantastika|Zinātniskās fantastikas]] [[televīzija]]s seriālā &quot;[[Zvaigžņu Vārti: Atlantīda]]&quot; '''reifi''' ({{val|en|wraith}}) ir būtnes, kuras [[Eksperiments|eksperimentu]] rezultātā radījuši [[Senie (tēls)|Senie]]. Tie ir dominējošais spēks [[Pegazs (zvaigznājs)|Pegaza galaktikā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=John Dempsey|publisher=Variety|title=Sci Fi renews Stargate Atlantis|date=Oct 23, 2007|url=http://www.variety.com/article/VR1117974591.html?categoryid=14&amp;cs=1&amp;query=stargate+atlantis|accessdate=2010-06-25|archive-date=2009-07-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20090714001749/http://www.variety.com/article/VR1117974591.html?categoryid=14&amp;cs=1&amp;query=stargate+atlantis}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=Laura Urbani|publisher=TribLive News|title=Stargate Atlantis: Great spinoff of a successful series|date=July 16, 2004|url=http://www.pittsburghlive.com/x/pittsburghtrib/s_203600.html|accessdate=2010-06-25|deadurl=yes|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090714122411/http://www.pittsburghlive.com/x/pittsburghtrib/s_203600.html|archivedate=July 14, 2009|df=}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=Hal Erikson|publisher=allmovie|title=Stargate Atlantis|url=http://www.allmovie.com/work/stargate-atlantis-tv-series-312306|accessdate=2010-06-25}}&lt;/ref&gt; Reifi ir apveltīti ar [[Telepātija|telepātiskām]] spējām, tie barojas no cilvēka &quot;dzīvības spēka&quot;. Seriāla pirmajā sezonā tā varoņi meklē ceļu, kā izdzīvot reifu uzbrukumā. Kaut arī nākamajās sezonās parādās jauni ienaidnieki, reifi joprojām ir spēcīgs un bīstams drauds Atlantīdas ekspedīcijai. Vairumu reifu seriālā spēlēja vieni un tie paši aktieri. 

[[Ģenētika|Ģenētiski]] reifi ir tuvi [[Kukaiņi|kukaiņiem]], kaut arī tie ir līdzīgi cilvēkiem. Tie radušies, Seno radītas cilvēku populācijas [[Dezoksiribonukleīnskābe|DNS]] saplūstot ar kukaiņu — ''Iratus'' vaboļu DNS, kuras spēj uzņemt cilvēka dzīvību, lai dziedinātu sevi. 

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20120324233430/http://stargate-wiki.org/ Reifu]&lt;/span&gt; apraksts &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[https://web.archive.org/web/20120324233430/http://stargate-wiki.org/ ''Stargate'' Wiki]&lt;/span&gt;


{{kino-aizmetnis}}
{{īss aizmetnis}}

[[Kategorija:Zvaigžņu Vārti]]
[[Kategorija:Zinātniskā fantastika]]</text>
      <sha1>g8lbsf0blnowpbaenp3se72m6d4w95s</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Brāļi Grimmi (filma)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>411425</id>
    <revision>
      <id>4530822</id>
      <parentid>4129450</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T04:35:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Brāļi Grimmi]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4530822</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2712" sha1="q9mrjl40yynsgfjwbs5hmby5mol4zlu" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums latviski = Brāļi Grimmi
| attēls = Brothers grimm movie poster.jpg
| att_izm = 
| paraksts = 
| nosaukums oriģinālvalodā = ''The Brothers Grimm''
| žanrs = piedzīvojumu filma, fantāzija
| režisors = [[Terijs Giljams]]
| producents = * [[Čārlzs Rovens]]
* [[Daniels Bobkers]]
| scenārija autors = [[Ērens Krīgers]]
| galvenajās lomās = * [[Hīts Ledžers]]
* [[Mets Deimons]]
* [[Pīters Stormars]]
* [[Lena Hedija]]
* [[Džonatans Praiss]]
* [[Monika Belluči]]
| mūzika = [[Darjo Marjanelli]]
| operators = 
| montāža = 
| studija = * ''[[Mosaic Media Group]]''
* ''[[Daniel Bobker Productions]]''
* ''[[Metro-Goldwyn-Mayer]]''
| izplatītājs = ''[[Dimension Films]]''
| izdošanas laiks = {{Filmas datums|2005|8|26|ASV|2005|11|4|Apvienotā Karaliste|2005|11|11|Čehija|}}
| ilgums = 114 minūtes&lt;ref name=&quot;BBFC&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bbfc.co.uk/releases/brothers-grimm-2005|title=The Brothers Grimm|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]|accessdate=November 1, 2018|archive-date={{dat|2018|10|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181022115346/http://www.bbfc.co.uk/releases/brothers-grimm-2005}}&lt;/ref&gt;
| valsts = * {{USA}}
* {{GBR}}
* {{CZE}}
| valoda = * [[Angļu valoda|angļu]]
* [[Franču valoda|franču]]
* [[Vācu valoda|vācu]]
* [[Itāļu valoda|itāļu]]
| budžets = {{ASV dolārs|88 miljoni}}&lt;ref name=&quot;BOM&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=brothersgrimm.htm|title=The Brothers Grimm (2005) |publisher=[[Box Office Mojo]] ([[Amazon|Amazon.com]]) |accessdate= November 1, 2018}}&lt;/ref&gt;
| ienākumi = {{ASV dolārs|105,3 miljoni}}&lt;ref name=&quot;BOM&quot; /&gt;
| iepriekšējā = 
| nākošā = 
| imdb = 
}}
'''&quot;Brāļi Grimmi&quot;''' ({{val|en|The Brothers Grimm}}) ir 2005. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un [[Čehija]]s [[piedzīvojumu filma]], kuras režisors ir [[Terijs Giljams]]. Galvenās lomas atveido [[Hīts Ledžers]], [[Mets Deimons]], [[Pīters Stormars]], [[Lena Hedija]], [[Džonatans Praiss]] un [[Monika Belluči]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2005|8|26||bez}} ASV.

Filmā pasaku vācēji [[brāļi Grimmi]] (šeit Vils un Džeiks Grimmi) ir ceļojoši mākslinieki, kuri saskaras ar kādu īstu pasaku lāstu.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}


{{Filma-aizmetnis}}
{{Terijs Giljams}}
[[Kategorija:2005. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV filmas]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes filmas]]
[[Kategorija:Čehijas filmas]]
[[Kategorija:Piedzīvojumu filmas]]
[[Kategorija:Terija Giljama filmas]]
[[Kategorija:Metro-Goldwyn-Mayer filmas]]
[[Kategorija:Brāļi Grimmi]]</text>
      <sha1>q9mrjl40yynsgfjwbs5hmby5mol4zlu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Dzēšanai izvirzītās lapas</title>
    <ns>10</ns>
    <id>413574</id>
    <revision>
      <id>4530725</id>
      <parentid>4530212</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T18:01:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>upd</comment>
      <origin>4530725</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2020" sha1="afj4dmv8azo1b29zjrhmsidtk2ni0d9" xml:space="preserve">&lt;div style=&quot;float:right;&quot;&gt;{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}&lt;/div&gt;
Atjaunināts: 2026-10-01 18:01:30{{clear}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš
|-
| {{page-multi|page=ZAAO|t|h|d}} || 2026-09-21 21:44:19 || 9 || {{U|Egilus}} || &lt;nowiki&gt;{{Dzēst|Teksts tukšvārdīgas reklāmas stilā, kas turklāt pamatā pārkopēta no ZAAO saita|due=15|due_date=07.10.2026}}&lt;/nowiki&gt; || Teksts tukšvārdīgas reklāmas stilā, kas turklāt pamatā pārkopēta no ZAAO saita || 15 (07.10.2026)
|-
| {{page-multi|page=Anastastija (1997)|t|h|d}} || 2026-09-30 22:02:05 || 0 || {{U|Egilus}} || &lt;nowiki&gt;Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/CallahanKieranKiki420|CallahanKieranKiki420]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Egilus&lt;/nowiki&gt; || Juceklīgs mašīntulkojums, salabot vai izdzēst || 15 (15.10.2026)
|-
| {{page-multi|page=Leninade|t|h|d}} || 2026-09-30 23:01:46 || 0 || {{U|Egilus}} || &lt;nowiki&gt;Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/CallahanKieranKiki420|CallahanKieranKiki420]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Egilus&lt;/nowiki&gt; || Juceklīgs mašīntulkojums, salabot vai izdzēst || 15 (15.10.2026)
|-
| {{page-multi|page=Jana Rāga|t|h|d}} || 2026-10-01 03:48:56 || 0 || {{U|Biafra}} || &lt;nowiki&gt;raksts izvirzīts uz dzēšanu&lt;/nowiki&gt; || maznozīmīgs; termiņš: 16.10.2026 || 
|-
| {{page-multi|page=Ēvalds Ribulis|t|h|d}} || 2026-10-01 07:21:49 || 0 || {{U|Meistars Joda}} || &lt;nowiki&gt;Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-52669-14|~2026-52669-14]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Votre Provocateur&lt;/nowiki&gt; || Nav redzama enciklopēdiskā nozīmība, nepareizi noformēts || 15 (30.09.2026)
|-
| {{page-multi|page=Diskusija:Gīzas piramīdas|t|h|d}} || 2026-10-01 17:44:15 || 0 || {{U|Pristome}} || &lt;nowiki&gt;Requesting deletion&lt;/nowiki&gt; || Test page || 
|-
|}&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>afj4dmv8azo1b29zjrhmsidtk2ni0d9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:Dalībnieku uzskaitījums pēc labojumu skaita</title>
    <ns>4</ns>
    <id>415707</id>
    <revision>
      <id>4530723</id>
      <parentid>4530211</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T18:01:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: atjaunināta tabula</comment>
      <origin>4530723</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16986" sha1="03zgct6q4f2l4omhnrig0pj25ly600p" xml:space="preserve">Šajā sarakstā iekļauti dalībnieki, kas [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]] veikuši vairāk nekā 5000 labojumus ([[Vikipēdija:Boti|boti]] nav iekļauti). Papildu norādīti arī katra dalībnieka pēdējo 365 dienu laikā veikto labojumu skaits, izveidoto rakstu skaits, kā arī pirmā un pēdējā labojuma datums. Jāņem vērā, ka labojumu skaits nav pilnībā objektīva dalībnieku devuma mēraukla, jo netiek ierēķināts labojumu izmērs un citi rādītāji.

== Statistika ==
&lt;!-- TABLE_START --&gt;
Saraksts pēdējo reizi atjaunināts {{dat|2026|10|01||bez}}.

{| class='wikitable sortable'
! Nr.
! Dalībnieks
! Labojumu skaits
! Labojumi pēdējās&lt;br /&gt;365 dienās
! Rakstu skaits
! Pirmais labojums
! Pēdējais labojums
|-
| 1.
| {{u|Edgars2007}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edgars2007 {{formatnum:200319}}]
| {{formatnum:1685}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edgars2007 {{formatnum:13745}}]
| 2009-02-13
| 2026-10-01
|-
| 2.
| {{u|Pirags}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Pirags {{formatnum:175735}}]
| {{formatnum:9766}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Pirags {{formatnum:8118}}]
| 2007-12-03
| 2026-10-01
|-
| 3.
| {{u|Feens}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Feens {{formatnum:122917}}]
| {{formatnum:771}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Feens {{formatnum:14822}}]
| 2004-11-07
| 2026-08-19
|-
| 4.
| {{u|Biafra}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Biafra {{formatnum:116150}}]
| {{formatnum:10562}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Biafra {{formatnum:1955}}]
| 2009-10-02
| 2026-10-01
|-
| 5.
| {{u|Kikos}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kikos {{formatnum:115460}}]
| {{formatnum:8233}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kikos {{formatnum:9989}}]
| 2007-11-24
| 2026-10-01
|-
| 6.
| {{u|Treisijs}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Treisijs {{formatnum:89499}}]
| {{formatnum:8203}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Treisijs {{formatnum:6799}}]
| 2005-10-30
| 2026-10-01
|-
| 7.
| {{u|Baisulis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Baisulis {{formatnum:73520}}]
| {{formatnum:9878}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Baisulis {{formatnum:2188}}]
| 2009-05-24
| 2026-10-01
|-
| 8.
| {{u|Papuass}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Papuass {{formatnum:68987}}]
| {{formatnum:1600}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Papuass {{formatnum:3276}}]
| 2005-07-26
| 2026-09-30
|-
| 9.
| {{u|ScAvenger}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ScAvenger {{formatnum:58852}}]
| {{formatnum:509}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ScAvenger {{formatnum:815}}]
| 2006-11-23
| 2026-10-01
|-
| 10.
| {{u|Bendžamins}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Bendžamins {{formatnum:53702}}]
| {{formatnum:7561}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Bendžamins {{formatnum:6592}}]
| 2018-06-22
| 2026-10-01
|-
| 11.
| {{u|Meistars Joda}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Meistars_Joda {{formatnum:50319}}]
| {{formatnum:5771}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Meistars_Joda {{formatnum:398}}]
| 2007-01-07
| 2026-10-01
|-
| 12.
| {{u|Kleivas}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kleivas {{formatnum:49970}}]
| {{formatnum:5849}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kleivas {{formatnum:3186}}]
| 2007-04-26
| 2026-10-01
|-
| 13.
| {{u|Dainis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dainis {{formatnum:49361}}]
| {{formatnum:1393}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dainis {{formatnum:3550}}]
| 2006-05-03
| 2026-10-01
|-
| 14.
| {{u|Vylks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Vylks {{formatnum:45490}}]
| {{formatnum:5890}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Vylks {{formatnum:1655}}]
| 2015-03-11
| 2026-09-30
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 15.
| {{u|Ingii}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingii {{formatnum:44891}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingii {{formatnum:1780}}]
| 2008-11-29
| 2024-03-22
|-
| 16.
| {{u|Turaids}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Turaids {{formatnum:42432}}]
| {{formatnum:1476}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Turaids {{formatnum:580}}]
| 2009-01-14
| 2026-10-01
|-
| 17.
| {{u|Lasks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lasks {{formatnum:39361}}]
| {{formatnum:3972}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lasks {{formatnum:786}}]
| 2013-03-30
| 2026-09-28
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 18.
| {{u|Ludis21345}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ludis21345 {{formatnum:33151}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ludis21345 {{formatnum:1514}}]
| 2015-03-03
| 2025-08-23
|-
| 19.
| {{u|Votre Provocateur}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Votre_Provocateur {{formatnum:32812}}]
| {{formatnum:10124}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur {{formatnum:5151}}]
| 2023-01-18
| 2026-10-01
|-
| 20.
| {{u|ZANDMANIS}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ZANDMANIS {{formatnum:32560}}]
| {{formatnum:3980}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ZANDMANIS {{formatnum:682}}]
| 2020-05-10
| 2026-10-01
|-
| 21.
| {{u|GreenZeb}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/GreenZeb {{formatnum:29755}}]
| {{formatnum:11}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/GreenZeb {{formatnum:1261}}]
| 2006-12-21
| 2026-03-26
|-
| 22.
| {{u|SpeedKing}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/SpeedKing {{formatnum:28835}}]
| {{formatnum:5}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/SpeedKing {{formatnum:1209}}]
| 2005-11-25
| 2026-01-10
|-
| 23.
| {{u|Egilus}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Egilus {{formatnum:27241}}]
| {{formatnum:4654}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Egilus {{formatnum:938}}]
| 2015-08-30
| 2026-09-30
|-
| 24.
| {{u|Laurijs}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Laurijs {{formatnum:26840}}]
| {{formatnum:31}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Laurijs {{formatnum:596}}]
| 2006-02-02
| 2026-06-29
|-
| 25.
| {{u|Dark Eagle}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dark_Eagle {{formatnum:23795}}]
| {{formatnum:18}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dark_Eagle {{formatnum:881}}]
| 2007-11-05
| 2026-09-04
|-
| 26.
| {{u|Gragox}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gragox {{formatnum:23732}}]
| {{formatnum:40}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gragox {{formatnum:1940}}]
| 2006-07-03
| 2026-08-26
|-
| 27.
| {{u|Spnq}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Spnq {{formatnum:19356}}]
| {{formatnum:1289}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Spnq {{formatnum:1361}}]
| 2022-01-17
| 2026-08-15
|-
| 28.
| {{u|Xil}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Xil {{formatnum:18702}}]
| {{formatnum:1}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Xil {{formatnum:312}}]
| 2005-09-19
| 2026-05-01
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 29.
| {{u|Prieditis2012}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Prieditis2012 {{formatnum:16717}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Prieditis2012 {{formatnum:1}}]
| 2013-07-26
| 2025-01-11
|-
| 30.
| {{u|Makenzis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Makenzis {{formatnum:16061}}]
| {{formatnum:1357}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Makenzis {{formatnum:240}}]
| 2016-04-12
| 2026-10-01
|-
| 31.
| {{u|Olgerts V}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Olgerts_V {{formatnum:15604}}]
| {{formatnum:3086}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Olgerts_V {{formatnum:1410}}]
| 2014-07-27
| 2026-10-01
|-
| 32.
| {{u|Jānis U.}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Jānis_U. {{formatnum:15204}}]
| {{formatnum:2386}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Jānis_U. {{formatnum:2005}}]
| 2005-07-30
| 2026-09-30
|-
| 33.
| {{u|Uldis s}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Uldis_s {{formatnum:14568}}]
| {{formatnum:467}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Uldis_s {{formatnum:2349}}]
| 2011-08-03
| 2026-10-01
|-
| 34.
| {{u|MC2013}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/MC2013 {{formatnum:14256}}]
| {{formatnum:583}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/MC2013 {{formatnum:234}}]
| 2013-06-21
| 2026-09-29
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 35.
| {{u|Zemgalietis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Zemgalietis {{formatnum:13585}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Zemgalietis {{formatnum:801}}]
| 2007-07-05
| 2024-10-06
|-
| 36.
| {{u|CommonsDelinker}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/CommonsDelinker {{formatnum:13484}}]
| {{formatnum:860}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/CommonsDelinker {{formatnum:0}}]
| 2006-09-25
| 2026-09-30
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 37.
| {{u|Varg~lvwiki}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Varg~lvwiki {{formatnum:11167}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Varg~lvwiki {{formatnum:4}}]
| 2009-04-10
| 2010-06-02
|-
| 38.
| {{u|Gaujmalnieks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gaujmalnieks {{formatnum:11091}}]
| {{formatnum:34}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gaujmalnieks {{formatnum:248}}]
| 2008-10-28
| 2026-09-13
|-
| 39.
| {{u|Tankists}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tankists {{formatnum:11045}}]
| {{formatnum:1769}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tankists {{formatnum:428}}]
| 2021-07-27
| 2026-09-30
|-
| 40.
| {{u|Edis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edis {{formatnum:10657}}]
| {{formatnum:270}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edis {{formatnum:672}}]
| 2011-10-13
| 2026-10-01
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 41.
| {{u|Montenois}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Montenois {{formatnum:10382}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Montenois {{formatnum:0}}]
| 2022-01-26
| 2025-01-07
|-
| 42.
| {{u|DJ EV}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/DJ_EV {{formatnum:10235}}]
| {{formatnum:353}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/DJ_EV {{formatnum:380}}]
| 2012-05-17
| 2026-09-30
|-
| 43.
| {{u|OskarsC}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/OskarsC {{formatnum:9612}}]
| {{formatnum:189}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/OskarsC {{formatnum:181}}]
| 2013-03-14
| 2026-09-27
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 44.
| {{u|Romanskolduns}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Romanskolduns {{formatnum:8982}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Romanskolduns {{formatnum:1122}}]
| 2008-05-28
| 2022-03-15
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 45.
| {{u|Daarznieks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Daarznieks {{formatnum:8576}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Daarznieks {{formatnum:909}}]
| 2006-08-22
| 2018-08-24
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 46.
| {{u|Lidingo11}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lidingo11 {{formatnum:8470}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lidingo11 {{formatnum:704}}]
| 2010-05-22
| 2017-04-22
|-
| 47.
| {{u|Yyy}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Yyy {{formatnum:8407}}]
| {{formatnum:1}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Yyy {{formatnum:503}}]
| 2005-05-12
| 2026-02-11
|-
| 48.
| {{u|Juzeris}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juzeris {{formatnum:8366}}]
| {{formatnum:14}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juzeris {{formatnum:197}}]
| 2004-09-16
| 2026-08-11
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 49.
| {{u|Lieeeneee}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lieeeneee {{formatnum:7880}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lieeeneee {{formatnum:2993}}]
| 2017-10-06
| 2020-10-22
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 50.
| {{u|IndulisMX}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/IndulisMX {{formatnum:7649}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/IndulisMX {{formatnum:74}}]
| 2012-03-07
| 2023-08-13
|-
| 51.
| {{u|Maranello Prime}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Maranello_Prime {{formatnum:7319}}]
| {{formatnum:76}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Maranello_Prime {{formatnum:84}}]
| 2015-01-30
| 2026-09-14
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 52.
| {{u|Mrom}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Mrom {{formatnum:7139}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Mrom {{formatnum:840}}]
| 2006-01-14
| 2011-10-25
|-
| 53.
| {{u|Silraks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Silraks {{formatnum:6763}}]
| {{formatnum:232}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Silraks {{formatnum:134}}]
| 2013-01-07
| 2026-10-01
|-
| 54.
| {{u|Algonkins}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Algonkins {{formatnum:6635}}]
| {{formatnum:42}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Algonkins {{formatnum:284}}]
| 2012-04-01
| 2026-02-22
|-
| 55.
| {{u|Tttoooxxx}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tttoooxxx {{formatnum:6532}}]
| {{formatnum:497}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tttoooxxx {{formatnum:120}}]
| 2017-05-11
| 2026-09-06
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 56.
| {{u|Anonīms}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Anonīms {{formatnum:6422}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Anonīms {{formatnum:450}}]
| 2007-12-18
| 2023-07-20
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 57.
| {{u|Driver24}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Driver24 {{formatnum:6229}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Driver24 {{formatnum:261}}]
| 2010-02-01
| 2025-06-29
|-
| 58.
| {{u|Ingarix}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingarix {{formatnum:6207}}]
| {{formatnum:34}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingarix {{formatnum:579}}]
| 2006-05-12
| 2026-08-03
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 59.
| {{u|Krishjaanis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Krishjaanis {{formatnum:5947}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Krishjaanis {{formatnum:399}}]
| 2006-02-13
| 2014-09-15
|-
| 60.
| {{u|Kaamis007}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kaamis007 {{formatnum:5610}}]
| {{formatnum:83}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kaamis007 {{formatnum:123}}]
| 2017-08-15
| 2026-09-10
|-
| 61.
| {{u|Kasp2008}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kasp2008 {{formatnum:5497}}]
| {{formatnum:8}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kasp2008 {{formatnum:247}}]
| 2010-04-25
| 2026-02-20
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 62.
| {{u|Voll}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Voll {{formatnum:5302}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Voll {{formatnum:359}}]
| 2013-03-17
| 2020-11-30
|-
| 63.
| {{u|Otovi}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Otovi {{formatnum:5251}}]
| {{formatnum:81}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Otovi {{formatnum:391}}]
| 2020-12-20
| 2026-09-05
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 64.
| {{u|Juristiltins}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juristiltins {{formatnum:5248}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juristiltins {{formatnum:325}}]
| 2006-12-07
| 2010-01-08
|-
| 65.
| {{u|Dukts}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dukts {{formatnum:5039}}]
| {{formatnum:157}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dukts {{formatnum:286}}]
| 2013-04-16
| 2026-09-27
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 66.
| {{u|Standfest}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Standfest {{formatnum:5030}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Standfest {{formatnum:288}}]
| 2008-05-21
| 2017-02-01
|}
&lt;!-- TABLE_END --&gt;

{{legend|#EEEEEE|Neaktīvs dalībnieks}}

== Ārējās saites ==
*[https://xtools.wmflabs.org/ec/?uselang=lv Statistika par veiktajiem labojumiem]
*[https://xtools.wmflabs.org/pages/?uselang=lv Statistika par izveidotajiem rakstiem]
*[http://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLV.htm Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā līdz 2019. gadam]
*[http://lv.wikiscan.org/users Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā]

[[Kategorija:Vikipēdijas statistika]]</text>
      <sha1>03zgct6q4f2l4omhnrig0pj25ly600p</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Majorovs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>422105</id>
    <revision>
      <id>4530921</id>
      <parentid>3479217</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T09:23:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <origin>4530921</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="476" sha1="1rzny2rgfujhdzorad0479jptyijmto" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2021. gada septembris}}
'''Majorovs''' ({{val|ru|Майо́ров}}; sieviešu dzimtē [[Majorova]] (''Майо́рова'')) ir [[krievu valoda|krievu]] cilmes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šo uzvārdu:

* [[Boriss Majorovs]] (''Бори́с Алекса́ндрович Майо́ров''; 1938) — krievu hokejists;
* [[Maksims Majorovs]] (''Макси́м Майо́ров''; 1989) — krievu hokejists.

{{uzvārds}}

[[Kategorija:Krievu uzvārdi]]</text>
      <sha1>1rzny2rgfujhdzorad0479jptyijmto</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Viktors Vanjama</title>
    <ns>0</ns>
    <id>431402</id>
    <revision>
      <id>4530617</id>
      <parentid>4265867</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T16:05:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4530617</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2869" sha1="si5kzknjjwrch40hxwmxc6z7qf99r3s" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1991|6|25}}
| birth_place = 
| caps1 = 51
| caps2 = 61
| caps3 = 85
| caps4 = 69
| clubs1 = {{flaga|Beļģija}} [[Beerschot A.C.|Beerschot]]
| clubs2 = {{flaga|Skotija}} [[Celtic F.C.|Celtic]]
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Southampton F.C.|Southampton]]
| clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]
| countryofbirth = {{vieta|Kenija|Nairobi}}
| currentclub = 
| goals1 = 2
| goals2 = 10
| goals3 = 4
| goals4 = 6
| height = 188
| image = Victor Wanyama 20170820.jpg
| caption = Vanjama 2017. gadā
| nationalgoals1 = 7
| nationalteam1 = {{fb|Kenija}}
| nationalyears1 = 2007—2020
| nationalcaps1 = 64
| name = 
| playername = Viktors Vanjama
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2008—2011
| years2 = 2011—2013
| years3 = 2013—2016
| years4 = 2016—2020
| caps5 = 117
| clubs5 = {{flaga|Kanāda}} [[CF Monreālas|CF Montréal]]
| goals5 = 5
| years5 = 2020—2024
| clubs6 = {{flaga|Skotija}} [[Dunfermline Athletic FC|Dunfermline Athletic]]
| years6 = 2025
| caps6 = 4
| goals6 = 0
}}'''Viktors Vanjama''' ({{Val|en|Victor Wanyama}}, dzimis {{Dat|1991|6|25}}) ir [[Kenija|Kenijas]] bijušais [[futbolists]], kurš spēlēja [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāvēja [[Kenijas futbola izlase|Kenijas futbola izlasi]].

== Karjera ==
Vanjama savu karjeru sāka [[Beļģijas futbola Pro līga|Beļģijas Pro līgas]] komandā [[Beerschot A.C.|''Beerschot A.C.'']] 2011. gadā viņš pievienojās [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīgas]] komandai [[Glāzgovas &quot;Celtic&quot;]]. 2013. gadā Vanjama pievienojās [[Southampton FC|''Southampton FC'']] komandai, kur nospēlēja trīs sezonas. 2016. gadā pievienojās [[Tottenham Hotspur F.C.|''Tottenham Hotspur F.C.'']]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tottenhamhotspur.com/may-article-import/2016/wanyama-transfer-completed/|title=Wanyama transfer completed|website=Tottenham Hotspur|access-date=2019-06-04|language=en|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190604125323/https://www.tottenhamhotspur.com/may-article-import/2016/wanyama-transfer-completed/|archivedate=2019-06-04}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
'''Celtic'''

* [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīga]]: 2011—12, 2012—13
* [[Skotijas kauss futbolā|Skotijas kauss]]: 2012—13

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
&lt;br /&gt;

[[Kategorija:1991. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kenijas futbolisti]]
[[Kategorija:Celtic F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Southampton FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Tottenham Hotspur F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Kenijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Helsingborgs IF spēlētāji]]
[[Kategorija:CF Montréal spēlētāji]]
{{DEFAULTSORT:Vanjama, Viktors}}
[[Kategorija:Dunfermline Athletic FC spēlētāji]]</text>
      <sha1>si5kzknjjwrch40hxwmxc6z7qf99r3s</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Duvans Sapata</title>
    <ns>0</ns>
    <id>435850</id>
    <revision>
      <id>4530668</id>
      <parentid>4268619</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T16:54:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4530668</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4654" sha1="nn9lj2sr49r25wgjqpxt1de6cf1oaka" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1991|4|1}}
| birth_place = 
| caps1 = 38
| caps2 = 44
| caps3 = 37
| caps4 = 63
| clubnumber = 91
| clubs1 = {{flaga|Kolumbija}} [[América de Cali]]
| clubs2 = {{flaga|Argentīna}} [[Estudiantes de La Plata|Estudiantes]]
| clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[SSC Napoli|Napoli]]
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Udinese Calcio|Udinese]]
| countryofbirth = {{vieta|Kolumbija|Padilla}}
| currentclub = {{flaga|Itālija}} [[Torino F.C.|Torino]]
| goals1 = 7
| goals2 = 19
| goals3 = 11
| goals4 = 18
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[U.C. Sampdoria|Sampdoria]]
| years5 = 2017—2018
| caps5 = 31
| goals5 = 11
| height = 189
| image = Barça - Napoli - 20140806 - 14 - Duvan Zapata.jpg
| caption = 
| nationalcaps2 = 34
| nationalgoals1 = 1
| nationalgoals2 = 4
| nationalteam1 = {{flaga|Kolumbija}} Kolumbijas U20
| nationalteam2 = {{fb|COL}}
| nationalyears2 = 2017—2021
| nationalyears1 = 2011
| nationalcaps1 = 5
| pcupdate = {{dat|2026|10|01|sk|bez}}
| name = 
| playername = Duvans Sapata
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 2008—2011
| years2 = 2011—2013
| years3 = 2013—2018
| years4 = 2015—2017
| caps6 = 0
| caps7 = 46
| goals6 = 0
| goals7 = 29
| clubs6 = {{flaga|Itālija}} [[U.C. Sampdoria|Sampdoria]]
| clubs7 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Bergamo &quot;Atalanta&quot;]]
| years6 = 2018—2020
| years7 = 2018—2020
| caps8 = 107
| clubs8 = {{flaga|Itālija}} [[Bergamo &quot;Atalanta&quot;]]
| goals8 = 40
| years8 = 2020—2024
| clubs9 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Torino F.C.|Torino]]
| years9 = 2023—2024
| caps9 = 35
| goals9 = 12
| clubs10 = {{flaga|Itālija}} [[Torino F.C.|Torino]]
| years10 = 2024—
| caps10 = 35
| goals10 = 6
}}'''Duvans Sapata''' ({{Val|es|Duván Zapata}}, dzimis {{Dat|1991|4|1}}) ir [[Kolumbija]]s [[futbolists]], spēle [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, pārstāv [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas futbola izlasi]]. Kopš 2024. gada Sapata pārstāv ''[[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Serie A]]'' komandu ''[[Torino F.C.|Torino]]''.

== Karjera ==
Savu karjeru sāka [[Kolumbija|Kolumbijā]], bet 2011. gada pārcēlās uz [[Argentīna]]s komandu [[Laplatas &quot;Estudiantes&quot;]]. 2013. gadā Sapata pievienojās [[SSC Napoli]], bet daudz tur nespēlēja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://global.espn.com/football/news/story/_/id/1533720|title=Napoli sign Estudiantes striker Zapata|website=ESPN.com|access-date=2019-06-19|date=2013-08-25|language=en|archive-date=2022-05-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20220517013655/https://global.espn.com/football/news/story/_/id/1533720}}&lt;/ref&gt; Ticis īrēts citiem [[Itālija]]s komandām [[Udinese Calcio|Udinese]] un [[Dženovas &quot;Sampdoria&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sscnapoli.it/static/news/Allan-al-Napoli-5767.aspx|title=Allan al Napoli|website=www.sscnapoli.it|access-date=2019-06-19|archive-date=2019-07-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20190714193707/https://www.sscnapoli.it/static/news/Allan-al-Napoli-5767.aspx}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sampdoria.it/zapata-e-blucerchiato-temporaneo-con-obbligo-di-riscatto/|title=Zapata è blucerchiato: temporaneo con obbligo di riscatto|website=U.C. Sampdoria|access-date=2019-06-19|date=2017-08-31|language=it-IT}}&lt;/ref&gt; 2018. gada pievienojās ''Sampdoria'', bet uzreiz viņu izīrēja [[Bergamo &quot;Atalanta&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tuttomercatoweb.com/serie-a/ufficiale-sampdoria-duvan-zapata-passa-all-atalanta-1133600|title=UFFICIALE: Sampdoria, Duvan Zapata passa all'Atalanta - TUTTOmercatoWEB.com|website=www.tuttomercatoweb.com|access-date=2019-06-19|language=it|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181005020313/https://www.tuttomercatoweb.com/serie-a/ufficiale-sampdoria-duvan-zapata-passa-all-atalanta-1133600|archivedate=2018-10-05}}&lt;/ref&gt;

[[Kolumbijas futbola izlase]]s sastāvā debitēja {{Dat|2017|3|23|5=bez}} spēlē pret [[Bolīvijas futbola izlase|Bolīviju]].

== Sasniegumi ==
'''Napoli'''

* [[Coppa Italia]]: 2013—14
* [[Supercoppa Italiana]]: 2014

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Kolumbijas futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Sapata, Duvans}}
[[Kategorija:1991. gadā dzimušie]]

[[Kategorija:Kolumbijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Kolumbijas futbolisti]]
[[Kategorija:SSC Napoli spēlētāji]]
[[Kategorija:Udinese Calcio spēlētāji]]
[[Kategorija:Dženovas &quot;Sampdoria&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Bergamo &quot;Atalanta&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Torino F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Laplatas &quot;Estudiantes&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>nn9lj2sr49r25wgjqpxt1de6cf1oaka</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Šuvalovs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>437920</id>
    <revision>
      <id>4530866</id>
      <parentid>3092306</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T05:59:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>pap</comment>
      <origin>4530866</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="207" sha1="7girv87p5n0g9454sgvswcjvm24sq3e" xml:space="preserve">'''Šuvalovs''' var būt:
* [[Pēteris Šuvalovs]];
* [[Andrejs Šuvalovs (galminieks)]];
* [[Andrejs Šuvalovs (ģenerālmajors)]].

== Skatīt arī ==
* [[Šuvalovi]]

{{uzvārds}}

[[Kategorija:Uzvārdi]]</text>
      <sha1>7girv87p5n0g9454sgvswcjvm24sq3e</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530918</id>
      <parentid>4530866</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T09:13:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <origin>4530918</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="731" sha1="5amyjiihumabc2mldnpnav10aek2mr9" xml:space="preserve">'''Šuvalovs''' ({{val|ru|Шува́лов}}; sieviešu dzimtē [[Šuvalova]] (''Шува́лова'')) ir [[krievu valoda|krievu]] cilmes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šo uzvārdu:

* [[Pēteris Šuvalovs]] (''Пётр Андреевич Шувалов''; 1827—1889) — Krievijas Impērijas virsnieks, ierēdnis un diplomāts;
* [[Andrejs Šuvalovs (galminieks)|Andrejs Šuvalovs]] (''Андрей Петрович Шувалов''; 1802—1873) — Krievijas impērijas diplomāts;
* [[Andrejs Šuvalovs (ģenerālmajors)|Andrejs Šuvalovs]] (''Андре́й Петро́вич Шува́лов'', 1865—1928) — Krievijas Impērijas virsnieks.

== Skatīt arī ==
* [[Šuvalovi]]

{{uzvārds}}

[[Kategorija:Krievu uzvārdi]]</text>
      <sha1>5amyjiihumabc2mldnpnav10aek2mr9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pasažieru vilciens</title>
    <ns>0</ns>
    <id>440570</id>
    <revision>
      <id>4530923</id>
      <parentid>4523915</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T09:35:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-53011-16</username>
        <id>151210</id>
      </contributor>
      <comment>/* Elektrovilcienu maršruti */</comment>
      <origin>4530923</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23155" sha1="pokzk9b9o79604h3x8qaw414gofe6x0" xml:space="preserve">{{Uzņēmuma infokaste v2
| name = Pasažieru vilciens (Vivi)
| native_name = 
| logo = Vivi Latvia (2023).png
| logo_size = 150px
| logo_caption = Zīmola ''Vivi'' logotips
| image = Škoda 16Ev.jpg
| image_size = 
| image_caption = [[Škoda 16Ev]] elektrovilciens 2022. gada 15. decembrī
| type = 
| traded_as = 
| genre = [[akciju sabiedrība]]
| fate = 
| predecessor = Latvijas dzelzceļš
| successor = 
| foundation = 2001. gads
| founder = 
| defunct = 
| location_city = 
| location_country = 
| location = Pērses iela 8, [[Rīga]], {{LAT}}
| locations = 
| area_served = 
| key_people = 
| industry = [[transports]]
| products = 
| services = Sabiedriskā transporta pakalpojumi, transporta pakalpojumi
| revenue = 
| operating_income = 
| net_income = 
| aum = 
| assets = 
| equity = 
| owner = 
| num_employees = 1001-5000 (2024)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=AS Pasažieru Vilciens News, Hiring, Layoffs, Competitors, CEO, Fundraising Insights |url=https://rivalsense.co/intel/as-pasazieru-vilciens/ |website=RivalSense |access-date=28 October 2024}}&lt;/ref&gt;
| parent = 
| divisions = 
| subsid = 
| homepage = {{URL|www.vivi.lv}}
| footnotes = 
| intl = 
}}
{{Vivi elektrovilcienu maršruti}}
'''AS &quot;Pasažieru vilciens&quot;''' ([[zīmols]] &quot;'''Vivi'''&quot;) ir uzņēmums, kas veic iekšzemes sabiedriskā transporta pakalpojumus, pārvadājot pasažierus pa [[dzelzceļš|dzelzceļu]] visā [[Latvija]]s teritorijā.

Latvijas valstij pieder 100% &quot;Pasažieru vilciens&quot; kapitāla daļu, un to turētājs ir [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrija]]. AS &quot;Pasažieru vilciens&quot; meitas sabiedrība ir AS &quot;VRC Zasulauks&quot; (51% līdzdalības daļu kapitālā).

== Vēsture ==

Uzņēmumu izveidoja 2001. gadā agrāko VAS &quot;[[Latvijas dzelzceļš]]&quot; struktūrvienību Pasažieru Pārvadājumu uzņēmuma (PPU) &quot;Elektrovilciens&quot; un PPU &quot;Dīzeļvilciens&quot; vietā.
No 2008. gada oktobra AS &quot;Pasažieru vilciens&quot; ir patstāvīgs valsts īpašumā esošs uzņēmums.&lt;ref&gt;[https://www.pv.lv/lv/par-mums/ Par mums]&lt;/ref&gt;

2019. gadā uzņēmuma rīcībā bija 26 elektrovilcienu sastāvi ar kopējo sēdvietu skaitu ap 10 000.

2023. gada 29. novembrī &quot;Pasažieru vilciens&quot; paziņoja par zīmola maiņu uz &quot;Vivi&quot;, kas ir aizgūts no zilbēm frāzē &quot;Vienā Vilcienā&quot;. Kopā ar zīmola maiņu, uzņēmums izveidoja jaunu mājaslapu un lietotni.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pv.lv/lv/izmainas-un-jaunumi/jaunumi/12997/pasazieru-vilciens-nakama-pietura-vivi/|title=“Pasažieru vilciens”. Nākamā pietura – “Vivi”|website=AS Pasažieru vilciens|access-date=2024-01-07}}&lt;/ref&gt;
&lt;gallery&gt;
Pasažieru vilciens logo.png|AS &quot;Pasažieru vilciens&quot; iepriekšējais logo
&lt;/gallery&gt;

=== Elektrovilcienu iepirkums ===
{{dat|2012|4|2||bez}} tika noslēgts 34 elektrovilcienu un 7 dīzeļvilcienu iepirkuma un to ritošā sastāva uzturēšanas līgums ar Spānijas kompāniju &quot;[[Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles|CAF]]&quot;. Tomēr Nila Freivalda vadītās &quot;Pasažieru vilciena&quot; (&quot;PV&quot;) valdes parakstītais līgums neatbilda sākotnējam iepirkuma nolikumam, kas apdraudēja ES fondu finansējuma darījumu. Maijā tika nokomplektēta jauna &quot;PV&quot; valde, kas aicināja &quot;CAF&quot; uz sarunām par līguma grozīšanu, taču līdz paredzētajam termiņam — {{dat|2012|10|2||bez}} — vienošanās netika panākta, tāpēc &quot;CAF&quot; Stokholmas Tirdzniecības palātā uzsāka mediācijas procesu, kas {{dat|2013|3|29||bez}} noslēdzās neveiksmīgi, tāpēc {{dat|2013|4|1||bez}} tika uzsākta tiesvedība,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Mediācijas sarunas par vērienīgo vilcienu iepirkumu noslēgušās; CAF vēršas tiesā pret PV| publisher = lsm.lv | date = {{dat|2013|4|1||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/mediacijas-sarunas-par-verienigo-vilcienu-iepirkumu-noslegusas-caf-versas-tiesa-pret-pv.a53924/}}&lt;/ref&gt; kas {{dat|2019|5|9||bez}} par vainīgu atzina &quot;PV&quot; valdi.

Tikmēr par 5 mēnešiem kavējās arī jaunā vilcienu iepirkuma sagatavošana,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Jaunais vilcienu iepirkums kavējas; ievilksies līdz rudenim | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2013|6|26||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/jaunais-vilcienu-iepirkums-kavejas-ievilksies-lidz-rudenim.a61920/}}&lt;/ref&gt; un tas tika izsludināts vien {{dat|2013|11|25||bez}}. Tajā piedalījās &quot;Stadler&quot; un &quot;Hyundai&quot;, kas tika izslēgts no konkursa tehnisku iemeslu dēļ. Tā kā iepirkums kavējās, tad pēc Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) pārbaudes par &quot;CAF&quot; sūdzību&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = IUB atļauj turpināt vērienīgo vilcienu nomas konkursu | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2014|5|27||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/iub-atlauj-turpinat-verienigo-vilcienu-nomas-konkursu.a86780/}}&lt;/ref&gt; {{dat|2014|7|1||bez}} tika noslēgts līgums ar &quot;Stadler&quot; par 25 elektrovilcienu nomu uz 15 gadiem. Noslēgts līgums par 6 dīzeļvilcienu modernizāciju.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Ministrs pieļauj PV valdes atlaišanu ieilguša konkursa gadījumā | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2014|2|9||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/ministrs-pielauj-pv-valdes-atlaisanu-ieilgusa-konkursa-gadijuma.a77031/}}&lt;/ref&gt; Uzņemdamies atbildību par &quot;PV&quot; budžeta deficītu, amatu atstāja tā valdes loceklis Aigars Štokenbergs.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Jaunos vilcienus «Pasažieru vilciens» nomās no «Stadler» (19:40)| publisher = lsm.lv | date = {{dat|2014|7|1||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/jaunos-vilcienus-pasazieru-vilciens-nomas-no-stadler-1940.a90114/}}&lt;/ref&gt; Pēc vairākkārtējām pretendentu sūdzībām un &quot;PV&quot; finanšu pārskata izskatīšanas, {{dat|2014|7|23||bez}}, tika pārtraukta arī otrā iepirkuma procedūra un {{dat|2014|7|7||bez}} atkal atlaista &quot;PV&quot; valde.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Jaunie vilcieni attālinās – «Pasažieru vilciens» pārtrauc iepirkumu| publisher = lsm.lv | date = {{dat|2014|7|23||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/jaunie-vilcieni-attalinas--pasazieru-vilciens-partrauc-iepirkumu.a92309/}}&lt;/ref&gt;

{{dat|2015|9|14||bez}} &quot;PV&quot; izsludināja trešo elektrovilcienu iepirkumu. Nekvalitatīvi atjaunotos dīzeļvilcienus &quot;PV&quot; saņēma pēc noteiktā termiņa — {{dat|2016|9|19||bez}}, tāpēc darbu veicējiem tika piemērots līgumsods un uzsākts kriminālprocess.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Modernizētajiem vilcieniem īsā laikā jau 57 garantijas remonti | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2016|10|2||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/modernizetajiem-vilcieniem-isa-laika-jau-57-garantijas-remonti.a203532/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Par dīzeļvilcienu modernizāciju ierosina kriminālprocesu | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2016|10|31||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/par-dizelvilcienu-modernizaciju-ierosina-kriminalprocesu.a208011/}}&lt;/ref&gt; {{dat|2017|6|6||bez}} SM publicēja ziņojumu, kurā pausts, ka elektrovilcienu iepirkums negatīvi skars valsts budžetu 165,2 mlj. eiro apmērā laika periodā no 2019 līdz 2023. gadam.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = «Pasažieru vilciena» elektrovilcienu iepirkums tomēr ietekmēs valsts budžetu | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2017|6|6||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/pasazieru-vilciena-elektrovilcienu-iepirkums-tomer-ietekmes-valsts-budzetu.a239107/}}&lt;/ref&gt; {{dat|2018|11|21||bez}} &quot;PV&quot; paziņoja par 32 elektrovilcienu iegādi un uzturēšanu no &quot;Talgo&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = «Pasažieru vilciens» jaunos elektrovilcienus pirks no Spānijas «Talgo» | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2018|11|21||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/pasazieru-vilciens-jaunos-elektrovilcienus-pirks-no-spanijas-talgo.a300388/}}&lt;/ref&gt; Vēl pirms tam &quot;Stadler&quot; sūdzējās IUB par &quot;Talgo&quot; neatbilstību konkursa noteikumiem,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Vilcienu iepirkuma konkursa «Stadler» sūdzas par spāņu «Talgo» neatbilstību nolikumam | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2018|9|20||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/vilcienu-iepirkuma-konkursa-stadler-sudzas-par-spanu-talgo-neatbilstibu-nolikumam.a293036/}}&lt;/ref&gt; bet pēc tam iepirkuma rezultātus IUB apstrīdēja &quot;Škoda Vagonka&quot; un &quot;CAF&quot;, kas {{dat|2018|1|28||bez}} aizliedza &quot;PV&quot; slēgt līgumu ar &quot;Talgo&quot;, un &quot;PV&quot; pēc atkārtota izvērtējuma par konkursa uzvarētāju atzina &quot;[[Škoda Vagonka]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = «Pasažieru vilciens» pēc atkārtota izvērtējuma nolemj vilcienus pirkt no «Škoda Vagonka» | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2019|2|15||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/pasazieru-vilciens-pec-atkartota-izvertejuma-nolemj-vilcienus-pirkt-no-skoda-vagonka.a309666/}}&lt;/ref&gt; Aizbildinoties ar iepirkumā neparedzētu kritēriju ņemšanu vērā, Talgo {{dat|2019|2|22||bez}} apstrīdēja IUB lēmumu, un uz sūdzības izskatīšanas laiku &quot;PV&quot; tika aizliegts slēgt līgumu arī ar &quot;Škoda Vagonka&quot;. Pēc IUB atzinuma par &quot;Talgo&quot; sūdzībām kā nepamatotām, trešajā piegājienā par konkursa uzvarētāju atkal atzina &quot;Škoda Vagonka&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = «Pasažieru vilcienam» atļauj slēgt līgumu ar «Škoda Vagonka» par vilcienu iegādi | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2019|7|3||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/pasazieru-vilcienam-atlauj-slegt-ligumu-ar-skoda-vagonka-par-vilcienu-iegadi.a324483/}}&lt;/ref&gt; Līgums &quot;PV&quot; un &quot;Škoda Vagonka&quot; starpā noslēgts {{dat|2019|7|30||bez}},&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Paraksta līgumu par 32 jaunu elektrovilcienu piegādi līdz 2023. gada beigām | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2019|7|30||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/paraksta-ligumu-par-32-jaunu-elektrovilcienu-piegadi-lidz-2023-gada-beigam.a327185/}}&lt;/ref&gt; taču finansējuma avoti joprojām nebija skaidri. Lai finansētu vilcienu iepirkumu, {{dat|2019|10|8||bez}} pieņēma lēmumu piesaistīt neizdevušos Skanstes tramvaja projekta 70 mlj. €.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Skanstes tramvaja projektam paredzētos 70 miljonus eiro novirza vilcienu iegādei | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2019|10|8||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/skanstes-tramvaja-projektam-paredzetos-70-miljonus-eiro-novirza-vilcienu-iegadei.a334473/}}&lt;/ref&gt;

2019. gada 30. jūlijā AS &quot;Pasažieru vilciens&quot; un Čehijas uzņēmums &quot;Škoda Vagonka a.s.&quot; parakstīja līgumu par 32 jaunu elektrovilcienu piegādi līdz 2023. gada beigām. Jaunie elektrovilcieni sastāv no četriem vagoniem katrs. Katrā vilcienā paredzētas sēdvietas 436 pasažieriem, un kopējais sēdvietu skaits jaunajos elektrovilcienos būs 13 952.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/stajies-speka-ligums-par-elektrovilcienu-piegadi.d?id=51415067 Stājies spēkā līgums par elektrovilcienu piegādi] DELFI Bizness 2019. gada 29. augustā&lt;/ref&gt;

Sakarā ar [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukumu Ukrainā]] vilcienu piegādes sākumu atlika līdz 2023. gadam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/jauni-elektrovilcieni-sogad-vel-nekurses-visus-piegadas-lidz-2023-gada-beigam.d?id=54325832|title=Jauni elektrovilcieni šogad vēl nekursēs, visus piegādās līdz 2023. gada beigām|last=Bizness|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2022-12-04|date=2022-05-09|language=lv}}&lt;/ref&gt;
2023. gada augusta beigās Rīgā ieradās &quot;Škoda Group&quot; pārstāvji, kas 23 vilcienus solīja piegādāt līdz gada beigām. Viņi norādīja, ka uzbūvēti ir 15 vilcieni, un noslēgumam tuvojas vilciena tipa sertificēšana.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/20.08.2023-kavejumu-del-risks-zaudet-es-naudu-jauno-vilcienu-un-dzelzcela-projektos.a520851/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Kavējumu dēļ risks zaudēt ES naudu jauno vilcienu un dzelzceļa projektos] lsm.lv 2023. gada 20. augustā&lt;/ref&gt;
2023. gada septembra beigās kļuva zināms, ka līdz gada beigām noslēgsies vilcienu sertifikācija, bet jaunie vilcieni dzelzceļa elektrificētajā zonā sāks kursēt 2024. gadā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.09.2023-satiksmes-ministrs-jaunie-pasazieru-vilcieni-visticamak-tomer-saks-kurset-tikai-nakamgad.a525648/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Satiksmes ministrs: Jaunie pasažieru vilcieni, visticamāk, tomēr sāks kursēt tikai nākamgad] lsm.lv 2023. gada 28. septembrī&lt;/ref&gt;

2023. gada 15. decembrī, ekspluatācijā nododot pirmos 3 vilcienu sastāvus, tika uzsākti pirmie pārvadājumi ar Čehijā ražotiem [[Škoda 16Ev]] elektrovilcieniem. Pirmais vilciena sastāvs devās maršrutā Rīga—Dubulti, veicot kopumā 13 reisus [[Aizkraukle]]s, [[Skultes pagasts|Skultes]] un [[Tukums|Tukuma]] virzienos, kamēr pārvadājumi uz [[Jelgava|Jelgavu]] sākās dienu vēlāk.&lt;ref&gt;[https://nra.lv/latvija/438035-jaunie-elektrovilcieni-zinams-kad-un-kura-marsruta-bus-pirmais-reiss.htm Jaunie elektrovilcieni: Zināms, kad un kurā maršrutā būs pirmais reiss] nra.lv 2023. gada 29. novembrī&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2023-12-14 |title=Pirmajā dienā pasažierus pārvadās trīs jaunie elektrovilcieni |url=https://www.sam.gov.lv/lv/jaunums/pirmaja-diena-pasazierus-parvadas-tris-jaunie-elektrovilcieni |access-date=2023-12-14 |website=sam.gov.lv |language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2023-12-14 |title=Pirmajā dienā pasažierus pārvadās trīs jaunie elektrovilcieni |url=https://www.vivi.lv/lv/izmainas-un-jaunumi/jaunumi/78/pirmaja-diena-pasazierus-parvadas-tris-jaunie-elektrovilcieni/ |access-date=2023-12-14 |website=vivi.lv |language=lv}}&lt;/ref&gt;

2024. gada janvārī pieci jaunpiegādātie Škoda 16Ev elektrovilcieni pārstāja kursēt pēc vairākām tehniskām problēmām. 2. janvārī sastāvs maršrutā Saulkrasti—Rīga apstājās stacijā [[Garciems (stacija)|Garciems]] pēc tam, kad vilcienam bija nolaidies strāvas noņēmējs jeb pantogrāfs un pārstājusi darboties salona apsilde.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.01.2024-pieciem-jaunajiem-elektrovilcieniem-konstatetas-dazadas-nepilnibas.a537385/|title=Pieciem jaunajiem elektrovilcieniem konstatētas dažādas nepilnības|website=www.lsm.lv|access-date=2024-01-07|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pēc vairākiem citiem atkārtotiem incidentiem ar jaunajiem vilcienu sastāviem, satiksmes ministrs [[Kaspars Briškens]] un &quot;Vivi&quot; pieprasīja paskaidrojumus no &quot;Škoda Vagonka&quot; par radušajiem defektiem un 5. janvārī informēja pasažierus par iespējām pieprasīt kompensāciju atceltu reisu gadījumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://x.com/ViviVilciens/status/1743266366684049444?s=20|title=Vivi|access-date=07.01.2024}}&lt;/ref&gt;

2024. gada 25. janvārī uzņēmuma padomes locekļi paziņoja par amatu atstāšanu, jo “Škoda Vagonka” elektrovilcienu radītās krīzes risināšana ir ārpus padomes funkcijām un tvēruma.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.01.2024-jauno-vilcienu-nedienu-del-amatus-zaude-pasazieru-vilciens-padome.a540208/|title=Jauno vilcienu nedienu dēļ amatus zaudē «Pasažieru vilciens» padome|website=www.lsm.lv|access-date=2024-01-28|language=lv}}&lt;/ref&gt; Vēlāk Satiksmes ministrija informēja, ka tās vietā ir iecelta pagaidu padome.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/25.01.2024-pasazieru-vilcienam-iecel-pagaidu-padomi.a540370/|title=«Pasažieru vilcienam» ieceļ pagaidu padomi|website=www.lsm.lv|access-date=2024-01-28|language=lv}}&lt;/ref&gt; Savukārt 26. janvārī satiksmes ministrs paziņoja, ka tiek apsvērts atgriezt jauno vilcienu sastāvus atpakaļ ražotājam kā brāķi un prasīt valdībai naudu veco vilcienu kapitālajam remontam.&lt;ref name=&quot;Briškena 'plāns B' – pieļauj atgriezt jaunos vilcienus 'Škoda' un prasīt valdībai naudu veco remontam&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Briškena 'plāns B' – pieļauj atgriezt jaunos vilcienus 'Škoda' un prasīt valdībai naudu veco remontam |url=https://www.delfi.lv/video/53950177/spried-ar-delfi/56299388/briskena-plans-b-pielauj-atgriezt-jaunos-vilcienus-skoda-un-prasit-valdibai-naudu-veco-remontam |publisher=delfi.lv |accessdate={{dat|2024|1|26||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Tomēr vēlāk tehniskās problēmas tika risinātas un “Škoda Vagonka” ražotie elektrovilcieni pilnībā nomainīja visus agrāk izmantotos RVR ražojuma elektrovilcienus.

=== Bateriju elektrovilcienu iepirkums ===
2022. gada aprīlī VSIA &quot;Autotransporta direkcija&quot; (ATD) izsludināja iepirkumu bateriju elektrovilcienu (BEMU) iepirkumam. Konkurence pirmajā kārtā bija relatīvi liela — piedalījās ''Škoda'' (Čehija), ''Stadler'' (Polija) un ''CAF'' (Spānija). Tomēr 2023. gada novembrī izsludinātajā konkursa otrajā posmā ''Stadler'' un ''CAF'' neiesniedza vērtējamus piedāvājumus — tādējādi no reāli atbilstošajiem piedāvājumiem palika tikai ''Škoda''.

Iepirkuma gaitā ir bijusi neskaidrība par finansējuma avotu — sākotnēji bija plānots, ka iepirkumu finansētu no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda un Atveseļošanās fonda līdzekļiem. No šiem avotiem attiecīgi bija pieejami 92,5 un 74,7 miljoni eiro. Tomēr 2024. gada septembrī šos līdzekļus tika nolemts pārdalīt projektiem ar augstāku gatavības pakāpi — ar ''Rail Baltica'' saistīto Rīgas Centrālās Stacijas būvdarbu pabeigšanai un esošā dzelzceļa tīkla attīstībai. Tika rosināta nepieciešamība iepirkumu pārtraukt, pamatojot, ka bateriju vilcienu ekspluatācijai nepieciešami ievērojami ieguldījumi infrastruktūrā — kam nepietika ne finansējuma, ne iespēja to nodrošināt fondu finansējuma pieejamības termiņos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/04.09.2024-rosina-partraukt-bateriju-vilcienu-iegades-projektu-tam-paredzeto-es-naudu-piedava-novirzit-rail-baltica.a567528/|title=Rosina pārtraukt bateriju vilcienu iegādes projektu; tam paredzēto ES naudu piedāvā novirzīt «Rail Baltica»|website=www.lsm.lv|access-date=2025-12-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Gadu vēlāk, 2025. gada 9. septembrī, iepirkuma virzība tika atsākta. Tam tika atrasts finansējums 123 miljonu eiro apmērā — no kā vairāk nekā 104 miljoni ir Kohēzijas fonda finansējums un vairāk nekā 18 miljoni nacionālais finansējums. Paralēli vilcienu iepirkumam plānots, ka VSIA &quot;Latvijas dzelzceļš&quot; veiks nepieciešamās infrastruktūras izbūvi. 2025. gada 11. decembrī tika noslēgts līgums par 9 bateriju elektrovilcienu iegādi, ar iespēju iegādāties vēl 7 vilcienus. Līguma summa ir 89 409 387 eiro, vilcienu piegāde ir plānota līdz 2029. gadam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iepirkumi.lv/lv/akademija/aktualitates/26025/latvija-lidz-2029-gadam-par-123-miljoniem-eiro-iegadasies-vismaz-devinus-bateriju-elektrovilcienus/|title=Latvija līdz 2029. gadam par 123 miljoniem eiro iegādāsies vismaz deviņus bateriju elektrovilcienus|website=www.iepirkumi.lv|access-date=2025-12-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;atd.lv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.atd.lv/lv/jaunumi/atd-nosl%C4%93dz-l%C4%ABgumu-par-akumulatoru-bateriju-elektrovilcienu-ieg%C4%81di|title=ATD noslēdz līgumu par akumulatoru bateriju elektrovilcienu iegādi {{!}} Autotransporta direkcija|website=www.atd.lv|access-date=2025-12-15|archive-date=2026-02-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20260210022522/https://www.atd.lv/lv/jaunumi/atd-nosl%C4%93dz-l%C4%ABgumu-par-akumulatoru-bateriju-elektrovilcienu-ieg%C4%81di}}&lt;/ref&gt;

Mērķis bateriju elektrovilcieniem (BEMU) ir pakāpeniski aizvietot pašlaik novecojošos RVR ražotos dīzeļvilcienus, kas tiek lietoti neelektrificētajās dzelzceļa līnijās. Vilcieniem būs 2 vagoni ar 188 sēdvietām, no kurām 24 ir pirmajā klasē. Maksimālais ātrums vilcienam būtu 160 km/h zem kontakttīkla un 120 km/h bateriju režīmā. Ievērojami straujāks paātrinājums un paaugstināts maksimālais ātrums pašreizējos vilcienu reisus ļautu saīsināt par 15 — 25 minūtēm. Plānots, ka bateriju vilciens ar vienu uzlādi varēs nobraukt līdz 100 kilometriem, uzlāde pa ceļam ilgtu ap 10 minūtes. Sākotnēji bateriju vilcienus plānots lietot dzelzceļa maršrutos no Rīgas uz Cēsīm un Daugavpili, nākotnē arī maršrutos uz Valmieru un Rēzekni.&lt;ref name=&quot;atd.lv&quot;/&gt;

== Pasažieru pārvadājumu maršruti ==

{{Col-begin|width=85%}}
{{Col-2}}

=== Elektrovilcienu maršruti ===
* Rīga—Skulte
* Rīga—Aizkraukle
* Rīga—Tukums
* Rīga—Jelgava
* Rīga-Bolderāja* (plānots uzsākt 2026. gada beigās)
{{Col-2}}

=== Dīzeļvilcienu maršruti ===
* Rīga—Krustpils—Daugavpils—Krāslava—Indra
* Rīga—Madona—Gulbene
* Rīga—Sigulda—Valmiera—Lugaži—Valga
* Rīga—Rēzekne—Zilupe
* Rīga—Dobele—Liepāja
* Rīga—Aglona*{{Col-end}}(''Uz galapunktiem, kas atzīmēti ar '''*''', vilcieni kursē tikai pēc atsevišķa rīkojuma'')

== Ritošais sastāvs ==
Pašlaik (2026.) pasažieru pārvadāšanā tiek izmantoti [[Rīgas Vagonbūves Rūpnīca|Rīgas Vagonbūves Rūpnīcā]] ražotie un Latvijā atjaunotie dīzeļvilcienu sastāvi, un Čehijas uzņēmumā &quot;Škoda Vagonka a.s.&quot; ražotie elektrovilcieni.
Lielākā daļa dīzeļvilcienu krāsoti pelēkā un dzeltenā krāsā, bet 2016. gadā modernizētie dīzeļvilcieni  — sarkanā un sudraba. Atsevišķiem dīzeļvilcieniem vēl saglabājies vecais zili-dzeltenais krāsojums. Elektrovilcieni krāsoti dzeltenā un melnā krāsā.

{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Klase
! Tips
! Skaits
! Ražošanas/modernizācijas gads
! Ekspluatācijā no
! Ražotājs
! Piezīmes
|-
| [[DR1]]AC
| DMU
| 6&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pv.lv/lv/izmainas-un-jaunumi/jaunumi/11724/nosledzies-dizelvilcienu-modernizacijas-projekts/|title=Noslēdzies dīzeļvilcienu modernizācijas projekts}}&lt;/ref&gt;
| 1973-1990/2016
| 1973-1990
| [[Rīgas Vagonbūves Rūpnīca|RVR]] / RVR un [[DMU vilcieni]]
| Visi ražoti līdz 1990. gadam, vēlāk modernizēti 2016. gadā
|-
| [[DR1#DR1AM|DR1AM]]
| DMU
| 13
| 1973-1990/1998
| 1973-1990
| [[Rīgas Vagonbūves Rūpnīca|RVR]]
| Visi ražoti līdz 1990. gadam, vēlāk modernizēti līdz 1998. gadam.
|-
| [[Škoda 16Ev|Škoda 7Ev (16Ev)]]
| EMU
| 32
| 2022-2024
| 2023
| [[Škoda Transportation|Škoda Vagonka]] (Škoda Transportation)
|-
|}

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery&gt;
ER2-1342-09, Zasulauks.JPG|Elektrovilciens ER2-1342-09 Zasulaukā
DR1A-290.JPG|DR1A-290 Gulbenes stacijā
DR1AC-187 Daugavpils.jpg|DR1AC-187.3 [[Daugavpils (stacija)|Daugavpils stacijā]]
Dīzeļvilciens pie Glūdas.jpg|Modernizētais dīzeļvilciens DR1AC reisā uz Liepāju pie [[Glūda (stacija)|Glūdas stacijas]]
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* ''[[Rail Baltica]]''

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Dzelzceļš Latvijā]]
[[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]]
[[Kategorija:Latvijas valsts kapitālsabiedrības]]</text>
      <sha1>pokzk9b9o79604h3x8qaw414gofe6x0</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530924</id>
      <parentid>4530923</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T09:36:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-53011-16</username>
        <id>151210</id>
      </contributor>
      <comment>/* Elektrovilcienu maršruti */</comment>
      <origin>4530924</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23159" sha1="lvlc6eoak57tw570c7wolydup2nwl2s" xml:space="preserve">{{Uzņēmuma infokaste v2
| name = Pasažieru vilciens (Vivi)
| native_name = 
| logo = Vivi Latvia (2023).png
| logo_size = 150px
| logo_caption = Zīmola ''Vivi'' logotips
| image = Škoda 16Ev.jpg
| image_size = 
| image_caption = [[Škoda 16Ev]] elektrovilciens 2022. gada 15. decembrī
| type = 
| traded_as = 
| genre = [[akciju sabiedrība]]
| fate = 
| predecessor = Latvijas dzelzceļš
| successor = 
| foundation = 2001. gads
| founder = 
| defunct = 
| location_city = 
| location_country = 
| location = Pērses iela 8, [[Rīga]], {{LAT}}
| locations = 
| area_served = 
| key_people = 
| industry = [[transports]]
| products = 
| services = Sabiedriskā transporta pakalpojumi, transporta pakalpojumi
| revenue = 
| operating_income = 
| net_income = 
| aum = 
| assets = 
| equity = 
| owner = 
| num_employees = 1001-5000 (2024)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=AS Pasažieru Vilciens News, Hiring, Layoffs, Competitors, CEO, Fundraising Insights |url=https://rivalsense.co/intel/as-pasazieru-vilciens/ |website=RivalSense |access-date=28 October 2024}}&lt;/ref&gt;
| parent = 
| divisions = 
| subsid = 
| homepage = {{URL|www.vivi.lv}}
| footnotes = 
| intl = 
}}
{{Vivi elektrovilcienu maršruti}}
'''AS &quot;Pasažieru vilciens&quot;''' ([[zīmols]] &quot;'''Vivi'''&quot;) ir uzņēmums, kas veic iekšzemes sabiedriskā transporta pakalpojumus, pārvadājot pasažierus pa [[dzelzceļš|dzelzceļu]] visā [[Latvija]]s teritorijā.

Latvijas valstij pieder 100% &quot;Pasažieru vilciens&quot; kapitāla daļu, un to turētājs ir [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrija]]. AS &quot;Pasažieru vilciens&quot; meitas sabiedrība ir AS &quot;VRC Zasulauks&quot; (51% līdzdalības daļu kapitālā).

== Vēsture ==

Uzņēmumu izveidoja 2001. gadā agrāko VAS &quot;[[Latvijas dzelzceļš]]&quot; struktūrvienību Pasažieru Pārvadājumu uzņēmuma (PPU) &quot;Elektrovilciens&quot; un PPU &quot;Dīzeļvilciens&quot; vietā.
No 2008. gada oktobra AS &quot;Pasažieru vilciens&quot; ir patstāvīgs valsts īpašumā esošs uzņēmums.&lt;ref&gt;[https://www.pv.lv/lv/par-mums/ Par mums]&lt;/ref&gt;

2019. gadā uzņēmuma rīcībā bija 26 elektrovilcienu sastāvi ar kopējo sēdvietu skaitu ap 10 000.

2023. gada 29. novembrī &quot;Pasažieru vilciens&quot; paziņoja par zīmola maiņu uz &quot;Vivi&quot;, kas ir aizgūts no zilbēm frāzē &quot;Vienā Vilcienā&quot;. Kopā ar zīmola maiņu, uzņēmums izveidoja jaunu mājaslapu un lietotni.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pv.lv/lv/izmainas-un-jaunumi/jaunumi/12997/pasazieru-vilciens-nakama-pietura-vivi/|title=“Pasažieru vilciens”. Nākamā pietura – “Vivi”|website=AS Pasažieru vilciens|access-date=2024-01-07}}&lt;/ref&gt;
&lt;gallery&gt;
Pasažieru vilciens logo.png|AS &quot;Pasažieru vilciens&quot; iepriekšējais logo
&lt;/gallery&gt;

=== Elektrovilcienu iepirkums ===
{{dat|2012|4|2||bez}} tika noslēgts 34 elektrovilcienu un 7 dīzeļvilcienu iepirkuma un to ritošā sastāva uzturēšanas līgums ar Spānijas kompāniju &quot;[[Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles|CAF]]&quot;. Tomēr Nila Freivalda vadītās &quot;Pasažieru vilciena&quot; (&quot;PV&quot;) valdes parakstītais līgums neatbilda sākotnējam iepirkuma nolikumam, kas apdraudēja ES fondu finansējuma darījumu. Maijā tika nokomplektēta jauna &quot;PV&quot; valde, kas aicināja &quot;CAF&quot; uz sarunām par līguma grozīšanu, taču līdz paredzētajam termiņam — {{dat|2012|10|2||bez}} — vienošanās netika panākta, tāpēc &quot;CAF&quot; Stokholmas Tirdzniecības palātā uzsāka mediācijas procesu, kas {{dat|2013|3|29||bez}} noslēdzās neveiksmīgi, tāpēc {{dat|2013|4|1||bez}} tika uzsākta tiesvedība,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Mediācijas sarunas par vērienīgo vilcienu iepirkumu noslēgušās; CAF vēršas tiesā pret PV| publisher = lsm.lv | date = {{dat|2013|4|1||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/mediacijas-sarunas-par-verienigo-vilcienu-iepirkumu-noslegusas-caf-versas-tiesa-pret-pv.a53924/}}&lt;/ref&gt; kas {{dat|2019|5|9||bez}} par vainīgu atzina &quot;PV&quot; valdi.

Tikmēr par 5 mēnešiem kavējās arī jaunā vilcienu iepirkuma sagatavošana,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Jaunais vilcienu iepirkums kavējas; ievilksies līdz rudenim | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2013|6|26||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/jaunais-vilcienu-iepirkums-kavejas-ievilksies-lidz-rudenim.a61920/}}&lt;/ref&gt; un tas tika izsludināts vien {{dat|2013|11|25||bez}}. Tajā piedalījās &quot;Stadler&quot; un &quot;Hyundai&quot;, kas tika izslēgts no konkursa tehnisku iemeslu dēļ. Tā kā iepirkums kavējās, tad pēc Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) pārbaudes par &quot;CAF&quot; sūdzību&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = IUB atļauj turpināt vērienīgo vilcienu nomas konkursu | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2014|5|27||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/iub-atlauj-turpinat-verienigo-vilcienu-nomas-konkursu.a86780/}}&lt;/ref&gt; {{dat|2014|7|1||bez}} tika noslēgts līgums ar &quot;Stadler&quot; par 25 elektrovilcienu nomu uz 15 gadiem. Noslēgts līgums par 6 dīzeļvilcienu modernizāciju.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Ministrs pieļauj PV valdes atlaišanu ieilguša konkursa gadījumā | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2014|2|9||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/ministrs-pielauj-pv-valdes-atlaisanu-ieilgusa-konkursa-gadijuma.a77031/}}&lt;/ref&gt; Uzņemdamies atbildību par &quot;PV&quot; budžeta deficītu, amatu atstāja tā valdes loceklis Aigars Štokenbergs.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Jaunos vilcienus «Pasažieru vilciens» nomās no «Stadler» (19:40)| publisher = lsm.lv | date = {{dat|2014|7|1||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/jaunos-vilcienus-pasazieru-vilciens-nomas-no-stadler-1940.a90114/}}&lt;/ref&gt; Pēc vairākkārtējām pretendentu sūdzībām un &quot;PV&quot; finanšu pārskata izskatīšanas, {{dat|2014|7|23||bez}}, tika pārtraukta arī otrā iepirkuma procedūra un {{dat|2014|7|7||bez}} atkal atlaista &quot;PV&quot; valde.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Jaunie vilcieni attālinās – «Pasažieru vilciens» pārtrauc iepirkumu| publisher = lsm.lv | date = {{dat|2014|7|23||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/jaunie-vilcieni-attalinas--pasazieru-vilciens-partrauc-iepirkumu.a92309/}}&lt;/ref&gt;

{{dat|2015|9|14||bez}} &quot;PV&quot; izsludināja trešo elektrovilcienu iepirkumu. Nekvalitatīvi atjaunotos dīzeļvilcienus &quot;PV&quot; saņēma pēc noteiktā termiņa — {{dat|2016|9|19||bez}}, tāpēc darbu veicējiem tika piemērots līgumsods un uzsākts kriminālprocess.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Modernizētajiem vilcieniem īsā laikā jau 57 garantijas remonti | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2016|10|2||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/modernizetajiem-vilcieniem-isa-laika-jau-57-garantijas-remonti.a203532/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Par dīzeļvilcienu modernizāciju ierosina kriminālprocesu | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2016|10|31||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/par-dizelvilcienu-modernizaciju-ierosina-kriminalprocesu.a208011/}}&lt;/ref&gt; {{dat|2017|6|6||bez}} SM publicēja ziņojumu, kurā pausts, ka elektrovilcienu iepirkums negatīvi skars valsts budžetu 165,2 mlj. eiro apmērā laika periodā no 2019 līdz 2023. gadam.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = «Pasažieru vilciena» elektrovilcienu iepirkums tomēr ietekmēs valsts budžetu | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2017|6|6||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/pasazieru-vilciena-elektrovilcienu-iepirkums-tomer-ietekmes-valsts-budzetu.a239107/}}&lt;/ref&gt; {{dat|2018|11|21||bez}} &quot;PV&quot; paziņoja par 32 elektrovilcienu iegādi un uzturēšanu no &quot;Talgo&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = «Pasažieru vilciens» jaunos elektrovilcienus pirks no Spānijas «Talgo» | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2018|11|21||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/pasazieru-vilciens-jaunos-elektrovilcienus-pirks-no-spanijas-talgo.a300388/}}&lt;/ref&gt; Vēl pirms tam &quot;Stadler&quot; sūdzējās IUB par &quot;Talgo&quot; neatbilstību konkursa noteikumiem,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Vilcienu iepirkuma konkursa «Stadler» sūdzas par spāņu «Talgo» neatbilstību nolikumam | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2018|9|20||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/vilcienu-iepirkuma-konkursa-stadler-sudzas-par-spanu-talgo-neatbilstibu-nolikumam.a293036/}}&lt;/ref&gt; bet pēc tam iepirkuma rezultātus IUB apstrīdēja &quot;Škoda Vagonka&quot; un &quot;CAF&quot;, kas {{dat|2018|1|28||bez}} aizliedza &quot;PV&quot; slēgt līgumu ar &quot;Talgo&quot;, un &quot;PV&quot; pēc atkārtota izvērtējuma par konkursa uzvarētāju atzina &quot;[[Škoda Vagonka]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = «Pasažieru vilciens» pēc atkārtota izvērtējuma nolemj vilcienus pirkt no «Škoda Vagonka» | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2019|2|15||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/pasazieru-vilciens-pec-atkartota-izvertejuma-nolemj-vilcienus-pirkt-no-skoda-vagonka.a309666/}}&lt;/ref&gt; Aizbildinoties ar iepirkumā neparedzētu kritēriju ņemšanu vērā, Talgo {{dat|2019|2|22||bez}} apstrīdēja IUB lēmumu, un uz sūdzības izskatīšanas laiku &quot;PV&quot; tika aizliegts slēgt līgumu arī ar &quot;Škoda Vagonka&quot;. Pēc IUB atzinuma par &quot;Talgo&quot; sūdzībām kā nepamatotām, trešajā piegājienā par konkursa uzvarētāju atkal atzina &quot;Škoda Vagonka&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = «Pasažieru vilcienam» atļauj slēgt līgumu ar «Škoda Vagonka» par vilcienu iegādi | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2019|7|3||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/pasazieru-vilcienam-atlauj-slegt-ligumu-ar-skoda-vagonka-par-vilcienu-iegadi.a324483/}}&lt;/ref&gt; Līgums &quot;PV&quot; un &quot;Škoda Vagonka&quot; starpā noslēgts {{dat|2019|7|30||bez}},&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Paraksta līgumu par 32 jaunu elektrovilcienu piegādi līdz 2023. gada beigām | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2019|7|30||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/paraksta-ligumu-par-32-jaunu-elektrovilcienu-piegadi-lidz-2023-gada-beigam.a327185/}}&lt;/ref&gt; taču finansējuma avoti joprojām nebija skaidri. Lai finansētu vilcienu iepirkumu, {{dat|2019|10|8||bez}} pieņēma lēmumu piesaistīt neizdevušos Skanstes tramvaja projekta 70 mlj. €.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Skanstes tramvaja projektam paredzētos 70 miljonus eiro novirza vilcienu iegādei | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2019|10|8||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/skanstes-tramvaja-projektam-paredzetos-70-miljonus-eiro-novirza-vilcienu-iegadei.a334473/}}&lt;/ref&gt;

2019. gada 30. jūlijā AS &quot;Pasažieru vilciens&quot; un Čehijas uzņēmums &quot;Škoda Vagonka a.s.&quot; parakstīja līgumu par 32 jaunu elektrovilcienu piegādi līdz 2023. gada beigām. Jaunie elektrovilcieni sastāv no četriem vagoniem katrs. Katrā vilcienā paredzētas sēdvietas 436 pasažieriem, un kopējais sēdvietu skaits jaunajos elektrovilcienos būs 13 952.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/stajies-speka-ligums-par-elektrovilcienu-piegadi.d?id=51415067 Stājies spēkā līgums par elektrovilcienu piegādi] DELFI Bizness 2019. gada 29. augustā&lt;/ref&gt;

Sakarā ar [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukumu Ukrainā]] vilcienu piegādes sākumu atlika līdz 2023. gadam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/jauni-elektrovilcieni-sogad-vel-nekurses-visus-piegadas-lidz-2023-gada-beigam.d?id=54325832|title=Jauni elektrovilcieni šogad vēl nekursēs, visus piegādās līdz 2023. gada beigām|last=Bizness|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2022-12-04|date=2022-05-09|language=lv}}&lt;/ref&gt;
2023. gada augusta beigās Rīgā ieradās &quot;Škoda Group&quot; pārstāvji, kas 23 vilcienus solīja piegādāt līdz gada beigām. Viņi norādīja, ka uzbūvēti ir 15 vilcieni, un noslēgumam tuvojas vilciena tipa sertificēšana.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/20.08.2023-kavejumu-del-risks-zaudet-es-naudu-jauno-vilcienu-un-dzelzcela-projektos.a520851/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Kavējumu dēļ risks zaudēt ES naudu jauno vilcienu un dzelzceļa projektos] lsm.lv 2023. gada 20. augustā&lt;/ref&gt;
2023. gada septembra beigās kļuva zināms, ka līdz gada beigām noslēgsies vilcienu sertifikācija, bet jaunie vilcieni dzelzceļa elektrificētajā zonā sāks kursēt 2024. gadā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.09.2023-satiksmes-ministrs-jaunie-pasazieru-vilcieni-visticamak-tomer-saks-kurset-tikai-nakamgad.a525648/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Satiksmes ministrs: Jaunie pasažieru vilcieni, visticamāk, tomēr sāks kursēt tikai nākamgad] lsm.lv 2023. gada 28. septembrī&lt;/ref&gt;

2023. gada 15. decembrī, ekspluatācijā nododot pirmos 3 vilcienu sastāvus, tika uzsākti pirmie pārvadājumi ar Čehijā ražotiem [[Škoda 16Ev]] elektrovilcieniem. Pirmais vilciena sastāvs devās maršrutā Rīga—Dubulti, veicot kopumā 13 reisus [[Aizkraukle]]s, [[Skultes pagasts|Skultes]] un [[Tukums|Tukuma]] virzienos, kamēr pārvadājumi uz [[Jelgava|Jelgavu]] sākās dienu vēlāk.&lt;ref&gt;[https://nra.lv/latvija/438035-jaunie-elektrovilcieni-zinams-kad-un-kura-marsruta-bus-pirmais-reiss.htm Jaunie elektrovilcieni: Zināms, kad un kurā maršrutā būs pirmais reiss] nra.lv 2023. gada 29. novembrī&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2023-12-14 |title=Pirmajā dienā pasažierus pārvadās trīs jaunie elektrovilcieni |url=https://www.sam.gov.lv/lv/jaunums/pirmaja-diena-pasazierus-parvadas-tris-jaunie-elektrovilcieni |access-date=2023-12-14 |website=sam.gov.lv |language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2023-12-14 |title=Pirmajā dienā pasažierus pārvadās trīs jaunie elektrovilcieni |url=https://www.vivi.lv/lv/izmainas-un-jaunumi/jaunumi/78/pirmaja-diena-pasazierus-parvadas-tris-jaunie-elektrovilcieni/ |access-date=2023-12-14 |website=vivi.lv |language=lv}}&lt;/ref&gt;

2024. gada janvārī pieci jaunpiegādātie Škoda 16Ev elektrovilcieni pārstāja kursēt pēc vairākām tehniskām problēmām. 2. janvārī sastāvs maršrutā Saulkrasti—Rīga apstājās stacijā [[Garciems (stacija)|Garciems]] pēc tam, kad vilcienam bija nolaidies strāvas noņēmējs jeb pantogrāfs un pārstājusi darboties salona apsilde.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.01.2024-pieciem-jaunajiem-elektrovilcieniem-konstatetas-dazadas-nepilnibas.a537385/|title=Pieciem jaunajiem elektrovilcieniem konstatētas dažādas nepilnības|website=www.lsm.lv|access-date=2024-01-07|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pēc vairākiem citiem atkārtotiem incidentiem ar jaunajiem vilcienu sastāviem, satiksmes ministrs [[Kaspars Briškens]] un &quot;Vivi&quot; pieprasīja paskaidrojumus no &quot;Škoda Vagonka&quot; par radušajiem defektiem un 5. janvārī informēja pasažierus par iespējām pieprasīt kompensāciju atceltu reisu gadījumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://x.com/ViviVilciens/status/1743266366684049444?s=20|title=Vivi|access-date=07.01.2024}}&lt;/ref&gt;

2024. gada 25. janvārī uzņēmuma padomes locekļi paziņoja par amatu atstāšanu, jo “Škoda Vagonka” elektrovilcienu radītās krīzes risināšana ir ārpus padomes funkcijām un tvēruma.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.01.2024-jauno-vilcienu-nedienu-del-amatus-zaude-pasazieru-vilciens-padome.a540208/|title=Jauno vilcienu nedienu dēļ amatus zaudē «Pasažieru vilciens» padome|website=www.lsm.lv|access-date=2024-01-28|language=lv}}&lt;/ref&gt; Vēlāk Satiksmes ministrija informēja, ka tās vietā ir iecelta pagaidu padome.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/25.01.2024-pasazieru-vilcienam-iecel-pagaidu-padomi.a540370/|title=«Pasažieru vilcienam» ieceļ pagaidu padomi|website=www.lsm.lv|access-date=2024-01-28|language=lv}}&lt;/ref&gt; Savukārt 26. janvārī satiksmes ministrs paziņoja, ka tiek apsvērts atgriezt jauno vilcienu sastāvus atpakaļ ražotājam kā brāķi un prasīt valdībai naudu veco vilcienu kapitālajam remontam.&lt;ref name=&quot;Briškena 'plāns B' – pieļauj atgriezt jaunos vilcienus 'Škoda' un prasīt valdībai naudu veco remontam&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Briškena 'plāns B' – pieļauj atgriezt jaunos vilcienus 'Škoda' un prasīt valdībai naudu veco remontam |url=https://www.delfi.lv/video/53950177/spried-ar-delfi/56299388/briskena-plans-b-pielauj-atgriezt-jaunos-vilcienus-skoda-un-prasit-valdibai-naudu-veco-remontam |publisher=delfi.lv |accessdate={{dat|2024|1|26||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Tomēr vēlāk tehniskās problēmas tika risinātas un “Škoda Vagonka” ražotie elektrovilcieni pilnībā nomainīja visus agrāk izmantotos RVR ražojuma elektrovilcienus.

=== Bateriju elektrovilcienu iepirkums ===
2022. gada aprīlī VSIA &quot;Autotransporta direkcija&quot; (ATD) izsludināja iepirkumu bateriju elektrovilcienu (BEMU) iepirkumam. Konkurence pirmajā kārtā bija relatīvi liela — piedalījās ''Škoda'' (Čehija), ''Stadler'' (Polija) un ''CAF'' (Spānija). Tomēr 2023. gada novembrī izsludinātajā konkursa otrajā posmā ''Stadler'' un ''CAF'' neiesniedza vērtējamus piedāvājumus — tādējādi no reāli atbilstošajiem piedāvājumiem palika tikai ''Škoda''.

Iepirkuma gaitā ir bijusi neskaidrība par finansējuma avotu — sākotnēji bija plānots, ka iepirkumu finansētu no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda un Atveseļošanās fonda līdzekļiem. No šiem avotiem attiecīgi bija pieejami 92,5 un 74,7 miljoni eiro. Tomēr 2024. gada septembrī šos līdzekļus tika nolemts pārdalīt projektiem ar augstāku gatavības pakāpi — ar ''Rail Baltica'' saistīto Rīgas Centrālās Stacijas būvdarbu pabeigšanai un esošā dzelzceļa tīkla attīstībai. Tika rosināta nepieciešamība iepirkumu pārtraukt, pamatojot, ka bateriju vilcienu ekspluatācijai nepieciešami ievērojami ieguldījumi infrastruktūrā — kam nepietika ne finansējuma, ne iespēja to nodrošināt fondu finansējuma pieejamības termiņos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/04.09.2024-rosina-partraukt-bateriju-vilcienu-iegades-projektu-tam-paredzeto-es-naudu-piedava-novirzit-rail-baltica.a567528/|title=Rosina pārtraukt bateriju vilcienu iegādes projektu; tam paredzēto ES naudu piedāvā novirzīt «Rail Baltica»|website=www.lsm.lv|access-date=2025-12-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Gadu vēlāk, 2025. gada 9. septembrī, iepirkuma virzība tika atsākta. Tam tika atrasts finansējums 123 miljonu eiro apmērā — no kā vairāk nekā 104 miljoni ir Kohēzijas fonda finansējums un vairāk nekā 18 miljoni nacionālais finansējums. Paralēli vilcienu iepirkumam plānots, ka VSIA &quot;Latvijas dzelzceļš&quot; veiks nepieciešamās infrastruktūras izbūvi. 2025. gada 11. decembrī tika noslēgts līgums par 9 bateriju elektrovilcienu iegādi, ar iespēju iegādāties vēl 7 vilcienus. Līguma summa ir 89 409 387 eiro, vilcienu piegāde ir plānota līdz 2029. gadam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iepirkumi.lv/lv/akademija/aktualitates/26025/latvija-lidz-2029-gadam-par-123-miljoniem-eiro-iegadasies-vismaz-devinus-bateriju-elektrovilcienus/|title=Latvija līdz 2029. gadam par 123 miljoniem eiro iegādāsies vismaz deviņus bateriju elektrovilcienus|website=www.iepirkumi.lv|access-date=2025-12-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;atd.lv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.atd.lv/lv/jaunumi/atd-nosl%C4%93dz-l%C4%ABgumu-par-akumulatoru-bateriju-elektrovilcienu-ieg%C4%81di|title=ATD noslēdz līgumu par akumulatoru bateriju elektrovilcienu iegādi {{!}} Autotransporta direkcija|website=www.atd.lv|access-date=2025-12-15|archive-date=2026-02-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20260210022522/https://www.atd.lv/lv/jaunumi/atd-nosl%C4%93dz-l%C4%ABgumu-par-akumulatoru-bateriju-elektrovilcienu-ieg%C4%81di}}&lt;/ref&gt;

Mērķis bateriju elektrovilcieniem (BEMU) ir pakāpeniski aizvietot pašlaik novecojošos RVR ražotos dīzeļvilcienus, kas tiek lietoti neelektrificētajās dzelzceļa līnijās. Vilcieniem būs 2 vagoni ar 188 sēdvietām, no kurām 24 ir pirmajā klasē. Maksimālais ātrums vilcienam būtu 160 km/h zem kontakttīkla un 120 km/h bateriju režīmā. Ievērojami straujāks paātrinājums un paaugstināts maksimālais ātrums pašreizējos vilcienu reisus ļautu saīsināt par 15 — 25 minūtēm. Plānots, ka bateriju vilciens ar vienu uzlādi varēs nobraukt līdz 100 kilometriem, uzlāde pa ceļam ilgtu ap 10 minūtes. Sākotnēji bateriju vilcienus plānots lietot dzelzceļa maršrutos no Rīgas uz Cēsīm un Daugavpili, nākotnē arī maršrutos uz Valmieru un Rēzekni.&lt;ref name=&quot;atd.lv&quot;/&gt;

== Pasažieru pārvadājumu maršruti ==

{{Col-begin|width=85%}}
{{Col-2}}

=== Elektrovilcienu maršruti ===
* Rīga—Skulte
* Rīga—Aizkraukle
* Rīga—Tukums 2
* Rīga—Jelgava
* Rīga—Bolderāja* (plānots uzsākt 2026. gada beigās)
{{Col-2}}

=== Dīzeļvilcienu maršruti ===
* Rīga—Krustpils—Daugavpils—Krāslava—Indra
* Rīga—Madona—Gulbene
* Rīga—Sigulda—Valmiera—Lugaži—Valga
* Rīga—Rēzekne—Zilupe
* Rīga—Dobele—Liepāja
* Rīga—Aglona*{{Col-end}}(''Uz galapunktiem, kas atzīmēti ar '''*''', vilcieni kursē tikai pēc atsevišķa rīkojuma'')

== Ritošais sastāvs ==
Pašlaik (2026.) pasažieru pārvadāšanā tiek izmantoti [[Rīgas Vagonbūves Rūpnīca|Rīgas Vagonbūves Rūpnīcā]] ražotie un Latvijā atjaunotie dīzeļvilcienu sastāvi, un Čehijas uzņēmumā &quot;Škoda Vagonka a.s.&quot; ražotie elektrovilcieni.
Lielākā daļa dīzeļvilcienu krāsoti pelēkā un dzeltenā krāsā, bet 2016. gadā modernizētie dīzeļvilcieni  — sarkanā un sudraba. Atsevišķiem dīzeļvilcieniem vēl saglabājies vecais zili-dzeltenais krāsojums. Elektrovilcieni krāsoti dzeltenā un melnā krāsā.

{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Klase
! Tips
! Skaits
! Ražošanas/modernizācijas gads
! Ekspluatācijā no
! Ražotājs
! Piezīmes
|-
| [[DR1]]AC
| DMU
| 6&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pv.lv/lv/izmainas-un-jaunumi/jaunumi/11724/nosledzies-dizelvilcienu-modernizacijas-projekts/|title=Noslēdzies dīzeļvilcienu modernizācijas projekts}}&lt;/ref&gt;
| 1973-1990/2016
| 1973-1990
| [[Rīgas Vagonbūves Rūpnīca|RVR]] / RVR un [[DMU vilcieni]]
| Visi ražoti līdz 1990. gadam, vēlāk modernizēti 2016. gadā
|-
| [[DR1#DR1AM|DR1AM]]
| DMU
| 13
| 1973-1990/1998
| 1973-1990
| [[Rīgas Vagonbūves Rūpnīca|RVR]]
| Visi ražoti līdz 1990. gadam, vēlāk modernizēti līdz 1998. gadam.
|-
| [[Škoda 16Ev|Škoda 7Ev (16Ev)]]
| EMU
| 32
| 2022-2024
| 2023
| [[Škoda Transportation|Škoda Vagonka]] (Škoda Transportation)
|-
|}

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery&gt;
ER2-1342-09, Zasulauks.JPG|Elektrovilciens ER2-1342-09 Zasulaukā
DR1A-290.JPG|DR1A-290 Gulbenes stacijā
DR1AC-187 Daugavpils.jpg|DR1AC-187.3 [[Daugavpils (stacija)|Daugavpils stacijā]]
Dīzeļvilciens pie Glūdas.jpg|Modernizētais dīzeļvilciens DR1AC reisā uz Liepāju pie [[Glūda (stacija)|Glūdas stacijas]]
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* ''[[Rail Baltica]]''

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Dzelzceļš Latvijā]]
[[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]]
[[Kategorija:Latvijas valsts kapitālsabiedrības]]</text>
      <sha1>lvlc6eoak57tw570c7wolydup2nwl2s</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530933</id>
      <parentid>4530924</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T09:55:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-53011-16|~2026-53011-16]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Baisulis</comment>
      <origin>4523915</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23097" sha1="1wjizowqw4es3ioxrzslfnokxzvnxrb" xml:space="preserve">{{Uzņēmuma infokaste v2
| name = Pasažieru vilciens (Vivi)
| native_name = 
| logo = Vivi Latvia (2023).png
| logo_size = 150px
| logo_caption = Zīmola ''Vivi'' logotips
| image = Škoda 16Ev.jpg
| image_size = 
| image_caption = [[Škoda 16Ev]] elektrovilciens 2022. gada 15. decembrī
| type = 
| traded_as = 
| genre = [[akciju sabiedrība]]
| fate = 
| predecessor = Latvijas dzelzceļš
| successor = 
| foundation = 2001. gads
| founder = 
| defunct = 
| location_city = 
| location_country = 
| location = Pērses iela 8, [[Rīga]], {{LAT}}
| locations = 
| area_served = 
| key_people = 
| industry = [[transports]]
| products = 
| services = Sabiedriskā transporta pakalpojumi, transporta pakalpojumi
| revenue = 
| operating_income = 
| net_income = 
| aum = 
| assets = 
| equity = 
| owner = 
| num_employees = 1001-5000 (2024)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=AS Pasažieru Vilciens News, Hiring, Layoffs, Competitors, CEO, Fundraising Insights |url=https://rivalsense.co/intel/as-pasazieru-vilciens/ |website=RivalSense |access-date=28 October 2024}}&lt;/ref&gt;
| parent = 
| divisions = 
| subsid = 
| homepage = {{URL|www.vivi.lv}}
| footnotes = 
| intl = 
}}
{{Vivi elektrovilcienu maršruti}}
'''AS &quot;Pasažieru vilciens&quot;''' ([[zīmols]] &quot;'''Vivi'''&quot;) ir uzņēmums, kas veic iekšzemes sabiedriskā transporta pakalpojumus, pārvadājot pasažierus pa [[dzelzceļš|dzelzceļu]] visā [[Latvija]]s teritorijā.

Latvijas valstij pieder 100% &quot;Pasažieru vilciens&quot; kapitāla daļu, un to turētājs ir [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrija]]. AS &quot;Pasažieru vilciens&quot; meitas sabiedrība ir AS &quot;VRC Zasulauks&quot; (51% līdzdalības daļu kapitālā).

== Vēsture ==

Uzņēmumu izveidoja 2001. gadā agrāko VAS &quot;[[Latvijas dzelzceļš]]&quot; struktūrvienību Pasažieru Pārvadājumu uzņēmuma (PPU) &quot;Elektrovilciens&quot; un PPU &quot;Dīzeļvilciens&quot; vietā.
No 2008. gada oktobra AS &quot;Pasažieru vilciens&quot; ir patstāvīgs valsts īpašumā esošs uzņēmums.&lt;ref&gt;[https://www.pv.lv/lv/par-mums/ Par mums]&lt;/ref&gt;

2019. gadā uzņēmuma rīcībā bija 26 elektrovilcienu sastāvi ar kopējo sēdvietu skaitu ap 10 000.

2023. gada 29. novembrī &quot;Pasažieru vilciens&quot; paziņoja par zīmola maiņu uz &quot;Vivi&quot;, kas ir aizgūts no zilbēm frāzē &quot;Vienā Vilcienā&quot;. Kopā ar zīmola maiņu, uzņēmums izveidoja jaunu mājaslapu un lietotni.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pv.lv/lv/izmainas-un-jaunumi/jaunumi/12997/pasazieru-vilciens-nakama-pietura-vivi/|title=“Pasažieru vilciens”. Nākamā pietura – “Vivi”|website=AS Pasažieru vilciens|access-date=2024-01-07}}&lt;/ref&gt;
&lt;gallery&gt;
Pasažieru vilciens logo.png|AS &quot;Pasažieru vilciens&quot; iepriekšējais logo
&lt;/gallery&gt;

=== Elektrovilcienu iepirkums ===
{{dat|2012|4|2||bez}} tika noslēgts 34 elektrovilcienu un 7 dīzeļvilcienu iepirkuma un to ritošā sastāva uzturēšanas līgums ar Spānijas kompāniju &quot;[[Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles|CAF]]&quot;. Tomēr Nila Freivalda vadītās &quot;Pasažieru vilciena&quot; (&quot;PV&quot;) valdes parakstītais līgums neatbilda sākotnējam iepirkuma nolikumam, kas apdraudēja ES fondu finansējuma darījumu. Maijā tika nokomplektēta jauna &quot;PV&quot; valde, kas aicināja &quot;CAF&quot; uz sarunām par līguma grozīšanu, taču līdz paredzētajam termiņam — {{dat|2012|10|2||bez}} — vienošanās netika panākta, tāpēc &quot;CAF&quot; Stokholmas Tirdzniecības palātā uzsāka mediācijas procesu, kas {{dat|2013|3|29||bez}} noslēdzās neveiksmīgi, tāpēc {{dat|2013|4|1||bez}} tika uzsākta tiesvedība,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Mediācijas sarunas par vērienīgo vilcienu iepirkumu noslēgušās; CAF vēršas tiesā pret PV| publisher = lsm.lv | date = {{dat|2013|4|1||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/mediacijas-sarunas-par-verienigo-vilcienu-iepirkumu-noslegusas-caf-versas-tiesa-pret-pv.a53924/}}&lt;/ref&gt; kas {{dat|2019|5|9||bez}} par vainīgu atzina &quot;PV&quot; valdi.

Tikmēr par 5 mēnešiem kavējās arī jaunā vilcienu iepirkuma sagatavošana,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Jaunais vilcienu iepirkums kavējas; ievilksies līdz rudenim | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2013|6|26||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/jaunais-vilcienu-iepirkums-kavejas-ievilksies-lidz-rudenim.a61920/}}&lt;/ref&gt; un tas tika izsludināts vien {{dat|2013|11|25||bez}}. Tajā piedalījās &quot;Stadler&quot; un &quot;Hyundai&quot;, kas tika izslēgts no konkursa tehnisku iemeslu dēļ. Tā kā iepirkums kavējās, tad pēc Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) pārbaudes par &quot;CAF&quot; sūdzību&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = IUB atļauj turpināt vērienīgo vilcienu nomas konkursu | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2014|5|27||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/iub-atlauj-turpinat-verienigo-vilcienu-nomas-konkursu.a86780/}}&lt;/ref&gt; {{dat|2014|7|1||bez}} tika noslēgts līgums ar &quot;Stadler&quot; par 25 elektrovilcienu nomu uz 15 gadiem. Noslēgts līgums par 6 dīzeļvilcienu modernizāciju.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Ministrs pieļauj PV valdes atlaišanu ieilguša konkursa gadījumā | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2014|2|9||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/ministrs-pielauj-pv-valdes-atlaisanu-ieilgusa-konkursa-gadijuma.a77031/}}&lt;/ref&gt; Uzņemdamies atbildību par &quot;PV&quot; budžeta deficītu, amatu atstāja tā valdes loceklis Aigars Štokenbergs.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Jaunos vilcienus «Pasažieru vilciens» nomās no «Stadler» (19:40)| publisher = lsm.lv | date = {{dat|2014|7|1||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/jaunos-vilcienus-pasazieru-vilciens-nomas-no-stadler-1940.a90114/}}&lt;/ref&gt; Pēc vairākkārtējām pretendentu sūdzībām un &quot;PV&quot; finanšu pārskata izskatīšanas, {{dat|2014|7|23||bez}}, tika pārtraukta arī otrā iepirkuma procedūra un {{dat|2014|7|7||bez}} atkal atlaista &quot;PV&quot; valde.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Jaunie vilcieni attālinās – «Pasažieru vilciens» pārtrauc iepirkumu| publisher = lsm.lv | date = {{dat|2014|7|23||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/jaunie-vilcieni-attalinas--pasazieru-vilciens-partrauc-iepirkumu.a92309/}}&lt;/ref&gt;

{{dat|2015|9|14||bez}} &quot;PV&quot; izsludināja trešo elektrovilcienu iepirkumu. Nekvalitatīvi atjaunotos dīzeļvilcienus &quot;PV&quot; saņēma pēc noteiktā termiņa — {{dat|2016|9|19||bez}}, tāpēc darbu veicējiem tika piemērots līgumsods un uzsākts kriminālprocess.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Modernizētajiem vilcieniem īsā laikā jau 57 garantijas remonti | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2016|10|2||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/modernizetajiem-vilcieniem-isa-laika-jau-57-garantijas-remonti.a203532/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Par dīzeļvilcienu modernizāciju ierosina kriminālprocesu | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2016|10|31||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/par-dizelvilcienu-modernizaciju-ierosina-kriminalprocesu.a208011/}}&lt;/ref&gt; {{dat|2017|6|6||bez}} SM publicēja ziņojumu, kurā pausts, ka elektrovilcienu iepirkums negatīvi skars valsts budžetu 165,2 mlj. eiro apmērā laika periodā no 2019 līdz 2023. gadam.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = «Pasažieru vilciena» elektrovilcienu iepirkums tomēr ietekmēs valsts budžetu | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2017|6|6||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/pasazieru-vilciena-elektrovilcienu-iepirkums-tomer-ietekmes-valsts-budzetu.a239107/}}&lt;/ref&gt; {{dat|2018|11|21||bez}} &quot;PV&quot; paziņoja par 32 elektrovilcienu iegādi un uzturēšanu no &quot;Talgo&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = «Pasažieru vilciens» jaunos elektrovilcienus pirks no Spānijas «Talgo» | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2018|11|21||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/pasazieru-vilciens-jaunos-elektrovilcienus-pirks-no-spanijas-talgo.a300388/}}&lt;/ref&gt; Vēl pirms tam &quot;Stadler&quot; sūdzējās IUB par &quot;Talgo&quot; neatbilstību konkursa noteikumiem,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Vilcienu iepirkuma konkursa «Stadler» sūdzas par spāņu «Talgo» neatbilstību nolikumam | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2018|9|20||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/vilcienu-iepirkuma-konkursa-stadler-sudzas-par-spanu-talgo-neatbilstibu-nolikumam.a293036/}}&lt;/ref&gt; bet pēc tam iepirkuma rezultātus IUB apstrīdēja &quot;Škoda Vagonka&quot; un &quot;CAF&quot;, kas {{dat|2018|1|28||bez}} aizliedza &quot;PV&quot; slēgt līgumu ar &quot;Talgo&quot;, un &quot;PV&quot; pēc atkārtota izvērtējuma par konkursa uzvarētāju atzina &quot;[[Škoda Vagonka]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = «Pasažieru vilciens» pēc atkārtota izvērtējuma nolemj vilcienus pirkt no «Škoda Vagonka» | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2019|2|15||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/pasazieru-vilciens-pec-atkartota-izvertejuma-nolemj-vilcienus-pirkt-no-skoda-vagonka.a309666/}}&lt;/ref&gt; Aizbildinoties ar iepirkumā neparedzētu kritēriju ņemšanu vērā, Talgo {{dat|2019|2|22||bez}} apstrīdēja IUB lēmumu, un uz sūdzības izskatīšanas laiku &quot;PV&quot; tika aizliegts slēgt līgumu arī ar &quot;Škoda Vagonka&quot;. Pēc IUB atzinuma par &quot;Talgo&quot; sūdzībām kā nepamatotām, trešajā piegājienā par konkursa uzvarētāju atkal atzina &quot;Škoda Vagonka&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = «Pasažieru vilcienam» atļauj slēgt līgumu ar «Škoda Vagonka» par vilcienu iegādi | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2019|7|3||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/pasazieru-vilcienam-atlauj-slegt-ligumu-ar-skoda-vagonka-par-vilcienu-iegadi.a324483/}}&lt;/ref&gt; Līgums &quot;PV&quot; un &quot;Škoda Vagonka&quot; starpā noslēgts {{dat|2019|7|30||bez}},&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Paraksta līgumu par 32 jaunu elektrovilcienu piegādi līdz 2023. gada beigām | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2019|7|30||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/paraksta-ligumu-par-32-jaunu-elektrovilcienu-piegadi-lidz-2023-gada-beigam.a327185/}}&lt;/ref&gt; taču finansējuma avoti joprojām nebija skaidri. Lai finansētu vilcienu iepirkumu, {{dat|2019|10|8||bez}} pieņēma lēmumu piesaistīt neizdevušos Skanstes tramvaja projekta 70 mlj. €.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Skanstes tramvaja projektam paredzētos 70 miljonus eiro novirza vilcienu iegādei | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2019|10|8||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/skanstes-tramvaja-projektam-paredzetos-70-miljonus-eiro-novirza-vilcienu-iegadei.a334473/}}&lt;/ref&gt;

2019. gada 30. jūlijā AS &quot;Pasažieru vilciens&quot; un Čehijas uzņēmums &quot;Škoda Vagonka a.s.&quot; parakstīja līgumu par 32 jaunu elektrovilcienu piegādi līdz 2023. gada beigām. Jaunie elektrovilcieni sastāv no četriem vagoniem katrs. Katrā vilcienā paredzētas sēdvietas 436 pasažieriem, un kopējais sēdvietu skaits jaunajos elektrovilcienos būs 13 952.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/stajies-speka-ligums-par-elektrovilcienu-piegadi.d?id=51415067 Stājies spēkā līgums par elektrovilcienu piegādi] DELFI Bizness 2019. gada 29. augustā&lt;/ref&gt;

Sakarā ar [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukumu Ukrainā]] vilcienu piegādes sākumu atlika līdz 2023. gadam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/jauni-elektrovilcieni-sogad-vel-nekurses-visus-piegadas-lidz-2023-gada-beigam.d?id=54325832|title=Jauni elektrovilcieni šogad vēl nekursēs, visus piegādās līdz 2023. gada beigām|last=Bizness|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2022-12-04|date=2022-05-09|language=lv}}&lt;/ref&gt;
2023. gada augusta beigās Rīgā ieradās &quot;Škoda Group&quot; pārstāvji, kas 23 vilcienus solīja piegādāt līdz gada beigām. Viņi norādīja, ka uzbūvēti ir 15 vilcieni, un noslēgumam tuvojas vilciena tipa sertificēšana.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/20.08.2023-kavejumu-del-risks-zaudet-es-naudu-jauno-vilcienu-un-dzelzcela-projektos.a520851/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Kavējumu dēļ risks zaudēt ES naudu jauno vilcienu un dzelzceļa projektos] lsm.lv 2023. gada 20. augustā&lt;/ref&gt;
2023. gada septembra beigās kļuva zināms, ka līdz gada beigām noslēgsies vilcienu sertifikācija, bet jaunie vilcieni dzelzceļa elektrificētajā zonā sāks kursēt 2024. gadā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.09.2023-satiksmes-ministrs-jaunie-pasazieru-vilcieni-visticamak-tomer-saks-kurset-tikai-nakamgad.a525648/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Satiksmes ministrs: Jaunie pasažieru vilcieni, visticamāk, tomēr sāks kursēt tikai nākamgad] lsm.lv 2023. gada 28. septembrī&lt;/ref&gt;

2023. gada 15. decembrī, ekspluatācijā nododot pirmos 3 vilcienu sastāvus, tika uzsākti pirmie pārvadājumi ar Čehijā ražotiem [[Škoda 16Ev]] elektrovilcieniem. Pirmais vilciena sastāvs devās maršrutā Rīga—Dubulti, veicot kopumā 13 reisus [[Aizkraukle]]s, [[Skultes pagasts|Skultes]] un [[Tukums|Tukuma]] virzienos, kamēr pārvadājumi uz [[Jelgava|Jelgavu]] sākās dienu vēlāk.&lt;ref&gt;[https://nra.lv/latvija/438035-jaunie-elektrovilcieni-zinams-kad-un-kura-marsruta-bus-pirmais-reiss.htm Jaunie elektrovilcieni: Zināms, kad un kurā maršrutā būs pirmais reiss] nra.lv 2023. gada 29. novembrī&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2023-12-14 |title=Pirmajā dienā pasažierus pārvadās trīs jaunie elektrovilcieni |url=https://www.sam.gov.lv/lv/jaunums/pirmaja-diena-pasazierus-parvadas-tris-jaunie-elektrovilcieni |access-date=2023-12-14 |website=sam.gov.lv |language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2023-12-14 |title=Pirmajā dienā pasažierus pārvadās trīs jaunie elektrovilcieni |url=https://www.vivi.lv/lv/izmainas-un-jaunumi/jaunumi/78/pirmaja-diena-pasazierus-parvadas-tris-jaunie-elektrovilcieni/ |access-date=2023-12-14 |website=vivi.lv |language=lv}}&lt;/ref&gt;

2024. gada janvārī pieci jaunpiegādātie Škoda 16Ev elektrovilcieni pārstāja kursēt pēc vairākām tehniskām problēmām. 2. janvārī sastāvs maršrutā Saulkrasti—Rīga apstājās stacijā [[Garciems (stacija)|Garciems]] pēc tam, kad vilcienam bija nolaidies strāvas noņēmējs jeb pantogrāfs un pārstājusi darboties salona apsilde.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.01.2024-pieciem-jaunajiem-elektrovilcieniem-konstatetas-dazadas-nepilnibas.a537385/|title=Pieciem jaunajiem elektrovilcieniem konstatētas dažādas nepilnības|website=www.lsm.lv|access-date=2024-01-07|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pēc vairākiem citiem atkārtotiem incidentiem ar jaunajiem vilcienu sastāviem, satiksmes ministrs [[Kaspars Briškens]] un &quot;Vivi&quot; pieprasīja paskaidrojumus no &quot;Škoda Vagonka&quot; par radušajiem defektiem un 5. janvārī informēja pasažierus par iespējām pieprasīt kompensāciju atceltu reisu gadījumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://x.com/ViviVilciens/status/1743266366684049444?s=20|title=Vivi|access-date=07.01.2024}}&lt;/ref&gt;

2024. gada 25. janvārī uzņēmuma padomes locekļi paziņoja par amatu atstāšanu, jo “Škoda Vagonka” elektrovilcienu radītās krīzes risināšana ir ārpus padomes funkcijām un tvēruma.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.01.2024-jauno-vilcienu-nedienu-del-amatus-zaude-pasazieru-vilciens-padome.a540208/|title=Jauno vilcienu nedienu dēļ amatus zaudē «Pasažieru vilciens» padome|website=www.lsm.lv|access-date=2024-01-28|language=lv}}&lt;/ref&gt; Vēlāk Satiksmes ministrija informēja, ka tās vietā ir iecelta pagaidu padome.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/25.01.2024-pasazieru-vilcienam-iecel-pagaidu-padomi.a540370/|title=«Pasažieru vilcienam» ieceļ pagaidu padomi|website=www.lsm.lv|access-date=2024-01-28|language=lv}}&lt;/ref&gt; Savukārt 26. janvārī satiksmes ministrs paziņoja, ka tiek apsvērts atgriezt jauno vilcienu sastāvus atpakaļ ražotājam kā brāķi un prasīt valdībai naudu veco vilcienu kapitālajam remontam.&lt;ref name=&quot;Briškena 'plāns B' – pieļauj atgriezt jaunos vilcienus 'Škoda' un prasīt valdībai naudu veco remontam&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Briškena 'plāns B' – pieļauj atgriezt jaunos vilcienus 'Škoda' un prasīt valdībai naudu veco remontam |url=https://www.delfi.lv/video/53950177/spried-ar-delfi/56299388/briskena-plans-b-pielauj-atgriezt-jaunos-vilcienus-skoda-un-prasit-valdibai-naudu-veco-remontam |publisher=delfi.lv |accessdate={{dat|2024|1|26||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Tomēr vēlāk tehniskās problēmas tika risinātas un “Škoda Vagonka” ražotie elektrovilcieni pilnībā nomainīja visus agrāk izmantotos RVR ražojuma elektrovilcienus.

=== Bateriju elektrovilcienu iepirkums ===
2022. gada aprīlī VSIA &quot;Autotransporta direkcija&quot; (ATD) izsludināja iepirkumu bateriju elektrovilcienu (BEMU) iepirkumam. Konkurence pirmajā kārtā bija relatīvi liela — piedalījās ''Škoda'' (Čehija), ''Stadler'' (Polija) un ''CAF'' (Spānija). Tomēr 2023. gada novembrī izsludinātajā konkursa otrajā posmā ''Stadler'' un ''CAF'' neiesniedza vērtējamus piedāvājumus — tādējādi no reāli atbilstošajiem piedāvājumiem palika tikai ''Škoda''.

Iepirkuma gaitā ir bijusi neskaidrība par finansējuma avotu — sākotnēji bija plānots, ka iepirkumu finansētu no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda un Atveseļošanās fonda līdzekļiem. No šiem avotiem attiecīgi bija pieejami 92,5 un 74,7 miljoni eiro. Tomēr 2024. gada septembrī šos līdzekļus tika nolemts pārdalīt projektiem ar augstāku gatavības pakāpi — ar ''Rail Baltica'' saistīto Rīgas Centrālās Stacijas būvdarbu pabeigšanai un esošā dzelzceļa tīkla attīstībai. Tika rosināta nepieciešamība iepirkumu pārtraukt, pamatojot, ka bateriju vilcienu ekspluatācijai nepieciešami ievērojami ieguldījumi infrastruktūrā — kam nepietika ne finansējuma, ne iespēja to nodrošināt fondu finansējuma pieejamības termiņos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/04.09.2024-rosina-partraukt-bateriju-vilcienu-iegades-projektu-tam-paredzeto-es-naudu-piedava-novirzit-rail-baltica.a567528/|title=Rosina pārtraukt bateriju vilcienu iegādes projektu; tam paredzēto ES naudu piedāvā novirzīt «Rail Baltica»|website=www.lsm.lv|access-date=2025-12-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Gadu vēlāk, 2025. gada 9. septembrī, iepirkuma virzība tika atsākta. Tam tika atrasts finansējums 123 miljonu eiro apmērā — no kā vairāk nekā 104 miljoni ir Kohēzijas fonda finansējums un vairāk nekā 18 miljoni nacionālais finansējums. Paralēli vilcienu iepirkumam plānots, ka VSIA &quot;Latvijas dzelzceļš&quot; veiks nepieciešamās infrastruktūras izbūvi. 2025. gada 11. decembrī tika noslēgts līgums par 9 bateriju elektrovilcienu iegādi, ar iespēju iegādāties vēl 7 vilcienus. Līguma summa ir 89 409 387 eiro, vilcienu piegāde ir plānota līdz 2029. gadam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iepirkumi.lv/lv/akademija/aktualitates/26025/latvija-lidz-2029-gadam-par-123-miljoniem-eiro-iegadasies-vismaz-devinus-bateriju-elektrovilcienus/|title=Latvija līdz 2029. gadam par 123 miljoniem eiro iegādāsies vismaz deviņus bateriju elektrovilcienus|website=www.iepirkumi.lv|access-date=2025-12-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;atd.lv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.atd.lv/lv/jaunumi/atd-nosl%C4%93dz-l%C4%ABgumu-par-akumulatoru-bateriju-elektrovilcienu-ieg%C4%81di|title=ATD noslēdz līgumu par akumulatoru bateriju elektrovilcienu iegādi {{!}} Autotransporta direkcija|website=www.atd.lv|access-date=2025-12-15|archive-date=2026-02-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20260210022522/https://www.atd.lv/lv/jaunumi/atd-nosl%C4%93dz-l%C4%ABgumu-par-akumulatoru-bateriju-elektrovilcienu-ieg%C4%81di}}&lt;/ref&gt;

Mērķis bateriju elektrovilcieniem (BEMU) ir pakāpeniski aizvietot pašlaik novecojošos RVR ražotos dīzeļvilcienus, kas tiek lietoti neelektrificētajās dzelzceļa līnijās. Vilcieniem būs 2 vagoni ar 188 sēdvietām, no kurām 24 ir pirmajā klasē. Maksimālais ātrums vilcienam būtu 160 km/h zem kontakttīkla un 120 km/h bateriju režīmā. Ievērojami straujāks paātrinājums un paaugstināts maksimālais ātrums pašreizējos vilcienu reisus ļautu saīsināt par 15 — 25 minūtēm. Plānots, ka bateriju vilciens ar vienu uzlādi varēs nobraukt līdz 100 kilometriem, uzlāde pa ceļam ilgtu ap 10 minūtes. Sākotnēji bateriju vilcienus plānots lietot dzelzceļa maršrutos no Rīgas uz Cēsīm un Daugavpili, nākotnē arī maršrutos uz Valmieru un Rēzekni.&lt;ref name=&quot;atd.lv&quot;/&gt;

== Pasažieru pārvadājumu maršruti ==

{{Col-begin|width=85%}}
{{Col-2}}

=== Elektrovilcienu maršruti ===
* Rīga—Skulte
* Rīga—Aizkraukle
* Rīga—Tukums
* Rīga—Jelgava
{{Col-2}}

=== Dīzeļvilcienu maršruti ===
* Rīga—Krustpils—Daugavpils—Krāslava—Indra
* Rīga—Madona—Gulbene
* Rīga—Sigulda—Valmiera—Lugaži—Valga
* Rīga—Rēzekne—Zilupe
* Rīga—Dobele—Liepāja
* Rīga—Aglona*{{Col-end}}(''Uz galapunktiem, kas atzīmēti ar '''*''', vilcieni kursē tikai pēc atsevišķa rīkojuma'')

== Ritošais sastāvs ==
Pašlaik (2026.) pasažieru pārvadāšanā tiek izmantoti [[Rīgas Vagonbūves Rūpnīca|Rīgas Vagonbūves Rūpnīcā]] ražotie un Latvijā atjaunotie dīzeļvilcienu sastāvi, un Čehijas uzņēmumā &quot;Škoda Vagonka a.s.&quot; ražotie elektrovilcieni.
Lielākā daļa dīzeļvilcienu krāsoti pelēkā un dzeltenā krāsā, bet 2016. gadā modernizētie dīzeļvilcieni  — sarkanā un sudraba. Atsevišķiem dīzeļvilcieniem vēl saglabājies vecais zili-dzeltenais krāsojums. Elektrovilcieni krāsoti dzeltenā un melnā krāsā.

{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Klase
! Tips
! Skaits
! Ražošanas/modernizācijas gads
! Ekspluatācijā no
! Ražotājs
! Piezīmes
|-
| [[DR1]]AC
| DMU
| 6&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pv.lv/lv/izmainas-un-jaunumi/jaunumi/11724/nosledzies-dizelvilcienu-modernizacijas-projekts/|title=Noslēdzies dīzeļvilcienu modernizācijas projekts}}&lt;/ref&gt;
| 1973-1990/2016
| 1973-1990
| [[Rīgas Vagonbūves Rūpnīca|RVR]] / RVR un [[DMU vilcieni]]
| Visi ražoti līdz 1990. gadam, vēlāk modernizēti 2016. gadā
|-
| [[DR1#DR1AM|DR1AM]]
| DMU
| 13
| 1973-1990/1998
| 1973-1990
| [[Rīgas Vagonbūves Rūpnīca|RVR]]
| Visi ražoti līdz 1990. gadam, vēlāk modernizēti līdz 1998. gadam.
|-
| [[Škoda 16Ev|Škoda 7Ev (16Ev)]]
| EMU
| 32
| 2022-2024
| 2023
| [[Škoda Transportation|Škoda Vagonka]] (Škoda Transportation)
|-
|}

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery&gt;
ER2-1342-09, Zasulauks.JPG|Elektrovilciens ER2-1342-09 Zasulaukā
DR1A-290.JPG|DR1A-290 Gulbenes stacijā
DR1AC-187 Daugavpils.jpg|DR1AC-187.3 [[Daugavpils (stacija)|Daugavpils stacijā]]
Dīzeļvilciens pie Glūdas.jpg|Modernizētais dīzeļvilciens DR1AC reisā uz Liepāju pie [[Glūda (stacija)|Glūdas stacijas]]
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* ''[[Rail Baltica]]''

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Dzelzceļš Latvijā]]
[[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]]
[[Kategorija:Latvijas valsts kapitālsabiedrības]]</text>
      <sha1>1wjizowqw4es3ioxrzslfnokxzvnxrb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Stožices stadions</title>
    <ns>0</ns>
    <id>441566</id>
    <revision>
      <id>4530860</id>
      <parentid>3110818</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T05:49:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>pap.</comment>
      <origin>4530860</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3438" sha1="7x0yn4csl9t3xeg16rwpukv6u4w0h81" xml:space="preserve">{{Sporta būves infokaste
| name                = Stožices stadions
| native_name         = ''Stadion Stožice''
| nickname            = 
| logo_image          = 
| logo_caption        = 
| image               = Stožice (31523159192).jpg
| image_size          = 250px
| caption             = 
| UEFA_rating         = 
| fullname            = 
| former names        = 
| location            = {{vieta|Slovēnija|Ļubļana}}
| map_type            = 
| map_caption         = 
| map_alt             = 
| map_size            = 
| latd  =46  | latm  =04  | lats  =50  | latNS  =N 
| longd =14  | longm =31  | longs =27  | longEW =E 
| coordinates_type    = landmark
| coordinates_region  = Slovenia
| coordinates_display = 
| coordinates_format  = 
| coordinates         =
| broke_ground        = 2009. gadā
| built               = 
| opened              = {{dat|2010|8|11}}
| renovated           = 
| expanded            = 
| closed              = 
| demolished          = 
| owner               = 
| operator            = 
| surface             = zāle
| scoreboard          = 
| cost                = 
| architect           =
| architect_b         = ''Sadar Vuga architects d.o.o''
| project_manager     = 
| structural engineer = 
| services engineer   = 
| general_contractor  = 
| main_contractors    = 
| capacity            = 
| objects             = 
| suites              = 
| record_attendance   =
| dimensions          = 105 x 68 m
| acreage             = 
| tenants             = [[Slovēnijas futbola izlase]]&lt;br&gt;''[[NK Olimpija Ljubljana|NK Olimpija]]''
| cap_concert         = 23 000
| cap_athletics       = 
| cap_football        = 16 038
| cap_basketball      = 
| cap_hockey          = 
| cap_cricket         = 
| cap_baseball        = 
| cap_amfootball      = 
| cap_other_label     = 
| cap_other           = 
| embedded            = 
| website             = 
| publictransit       = 
}}

'''Stožices stadions''' ({{val|sl|Stadion Stožice}}) ir [[futbols|futbola]] [[stadions]] [[Ļubļana|Ļubļanā]], [[Slovēnija|Slovēnijā]]. Tajā savas mājas spēles aizvada Ļubļanas futbola klubs ''[[NK Olimpija Ljubljana|Olimpija]]'' un [[Slovēnijas futbola izlase]]. Stadiona ietilpība ir 16&amp;nbsp;038 vietas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sport-ljubljana.si/Center_Stozice_Stadion_Stozice/ |title=Stadion Stožice |language=sl|website=sport-ljubljana.si |accessdate={{dat|2019|9|15||bez}}}}&lt;/ref&gt; Tas atrodas Stožices Sporta parkā, kurā ietilpst arī daudzfunkcionālā halle ''[[Arena Stožice]]''. Stadionā tiek aizvadīti arī [[koncerts|koncerti]] un citi pasākumi.

Stožices stadions tika atklāts {{dat|2010|8|11||bez}} ar futbola spēli starp Slovēnijas un [[Austrālijas futbola izlase|Austrālijas]] izlasēm, kurā Slovēnija uzvarēja ar 2:0.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zurnal24.si/sport/nogomet/zlata-slovenca-zabila-za-zmago-91359 |title=&quot;Zlata&quot; Slovenca zabila za zmago |language=sl |date={{dat|2010|8|11||bez}} |website=zurnal24.si |accessdate={{dat|2019|9|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.nkolimpija.si/stadion Stadions Ļubļanas &quot;Olimpija&quot; vietnē]
* [https://www.stadiumguide.com/stadion-stozice/ Stadiona profils ''stadiumguide.com''] {{en ikona}}


{{futbols-aizmetnis}}
{{Slovēnija-aizmetnis}}
{{Arhitektūra-aizmetnis}}

[[Kategorija:Futbola stadioni Slovēnijā]]
[[Kategorija:Ļubļana]]</text>
      <sha1>7x0yn4csl9t3xeg16rwpukv6u4w0h81</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem</title>
    <ns>0</ns>
    <id>456721</id>
    <revision>
      <id>4530566</id>
      <parentid>4318927</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T14:38:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4530566</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9284" sha1="7ycf6st3u9sjwhe82gnpqm6c0y1ccv4" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event = Maratons vīriešiem
|games = 1896. gada vasaras
|image = Louis entering Kallimarmaron at the 1896 Athens Olympics.jpg
|image_size = 250
|caption = [[Spiridons Luiss]] ieskrien [[Panatinaiko stadions|Panatinaiko stadionā]].
|venue = [[Maratona]] – [[Atēnas]], [[Panatinaiko stadions]]
|date = 10. aprīlis
|competitors = 17
|nations = 5
|gold= [[Spiridons Luiss]]
|goldNOC = GRE
|silver= [[Harilajs Vasilaks]]
|silverNOC = GRE
|bronze = [[Ģula Kellners]]
|bronzeNOC = HUN
|win_value=
|prev = 
|next = {{flaga|Francija}} [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīrieši, maratons|1900 Parīze]]
}}
{{Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''Maratons vīriešiem''' bija viena no [[vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] disciplīnām, kas bija iekļautas [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada vasaras olimpisko spēļu]] programmā. Šī bija vienīgā šosejas skriešanas disciplīna [[vieglatlētika|vieglatlētikā]].

Maratona sacensības notika 10. aprīlī. To starta vieta bija [[Maratona]]s pilsēta, bet finiša līnija [[Panatinaiko stadions]], [[Atēnas|Atēnās]]. Maratona distances garums bija apmēram 40 kilometri (25 jūdzes).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.arrs.run/HP_OlyMa.htm |title=Olympic Marathon |access-date={{dat|2020|04|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180917181650/https://arrs.run/HP_OlyMa.htm |archivedate={{dat|2018|09|17||bez}} }}&lt;/ref&gt; Sacensībās startēja 17 sportisti no 5 valstīm.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1896/ATH/mens-marathon.html|title=Athletics at the 1896 Athina Summer Games: Men's Marathon|work=Sports Reference|access-date={{dat|2020|04|13||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200417173724/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1896/ATH/mens-marathon.html|archivedate={{dat|2020|04|17||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Par pirmo [[olimpiskie čempioni vieglatlētikā|olimpisko čempionu]] maratona distancē kļuva [[Grieķija 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Grieķijas]] sportists [[Spiridons Luiss]]. [[Konstantīns I (Grieķija)|Grieķijas kroņprincis Konstantīns]], priecādamies par maratona uzvarētāja grieķa Spiridona Luisa panākumiem, kopā ar viņu noskrēja pēdējos metrus līdz finišam. Arī sudraba medaļu izcīnīja Grieķijas sportists [[Harilajs Vasilaks]], bet bronzas medaļu izcīnīja [[Ungārija 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ungārijas]] sportists [[Ģula Kellners]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/athens-1896/athletics/marathon-men|title=Athens 1896 Marathon Men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja}}&lt;/ref&gt; No 15 sportistiem, kas startēja šajā distancē, finišēja tikai 9 sportisti.

Šīs medaļas piešķīra [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] ar atpakaļejošu datumu. Spēļu laikā uzvarētājiem tika pasniegtas sudraba un bronzas medaļas.

== Rekordi ==
Par [[olimpiskie rekordi vieglatlētikā|olimpisko rekordu]] maratona distancē kļuva [[Grieķija 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Grieķijas]] sportista [[Spiridons Luiss|Spiridona Luisa]] rezultāts. Viņš maratonu veica 2 stundās 58 minūtēs un 50 sekundēs.

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:95%;&quot;
|- 
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1896. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot; align=center|''Nav zināms''
|-
! colspan=&quot;5&quot;| Labotie/Uzstādītie rekordi pēc 1896. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Olimpiskais rekords''' ||  align=center|'''2:58:50''' || {{Valsts OS sportists|[[Spiridons Luiss]]|GRE|1896. gada vasaras}} || {{flaga|Grieķija|old}} [[Atēnas]], [[Grieķija]] || 1896. gada 10. aprīlis 
|}

== Kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! 10. aprīlis &lt;br /&gt; (Piektdiena) 
|-
| style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''Medaļu izcīņa'''
|}

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:Spyridon Louis 1896.jpg|75px]] &lt;br /&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Spiridons Luiss]]|GRE|1896. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Harilajs Vasilaks]]|GRE|1896. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Ģula Kellners]]|HUN|1896. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
| '''OR''' || Olimpiskais rekords
|}

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes
|-
| {{gold1}} || align=left|[[Spiridons Luiss]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1896. gada vasaras}} || 2:58:50 || '''[[Olimpiskie rekordi vieglatlētikā|OR]]'''
|-
| {{silver2}} || align=left|[[Harilajs Vasilaks]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1896. gada vasaras}} || 3:06:03 ||
|-
| {{bronze3}} || align=left|[[Ģula Kellners]] || align=left|{{ValstsOS|HUN|1896. gada vasaras}} || 3:06:35 ||
|-
| 4 || align=left|[[Joannis Vrets]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1896. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 5 || align=left| [[Elefterijs Papasimeons]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1896. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 6 || align=left|[[Dimitrijs Delijannis]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1896. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 7 || align=left|[[Evangels Gerakeris]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1896. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 8 || align=left|[[Stamatis Masuris]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1896. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| – || align=left|[[Edvīns Fleks]] || align=left|{{ValstsOS|AUS|1896. gada vasaras}} || ''Nefinišēja (37 km)'' ||
|-
| – || align=left|[[Albēns Lermuzū]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1896. gada vasaras}} || ''Nefinišēja (32 km)'' ||
|-
| – || align=left|[[Joannis Lavrentis]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1896. gada vasaras}} || ''Nefinišēja (24 km)'' ||
|-
| – || align=left|[[Georgijs Grigoriu]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1896. gada vasaras}} || ''Nefinišēja (24 km)'' ||
|-
| – || align=left|[[Artūrs Bleiks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1896. gada vasaras}} || ''Nefinišēja (23 km)'' ||
|-
| – || align=left|[[Iliass Kafecis]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1896. gada vasaras}} || ''Nefinišēja (9 km)'' ||
|-
| – || align=left|[[Sokratis Lagudakis]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1896. gada vasaras}} || ''Nefinišēja (? km)'' ||
|- 
| – || align=left| [[Dimitrijs Hristopuls]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1896. gada vasaras}} || ''Nefinišēja (? km)'' ||
|-
| – || align=left| [[Spiridons Beloks]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1896. gada vasaras}} || 3:06:30 || ''Diskvalificēts''
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
=== Valstis ===
Iekavās norādīts sportistu skaits no attiecīgās valsts.
* {{flagIOC|USA|1896. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|AUS|1896. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|FRA|1896. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|GRE|1896. gada vasaras|11}}
* {{flagIOC|HUN|1896. gada vasaras|1}}

=== Sportisti ===
{{pamatraksts|Sportistu uzskaitījums 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs#Vieglatlētika}}

== Atsauces ==
{{Commons category|Athletics at the 1896 Summer Olympics|Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{grāmatas atsauce |author= Lambros, S. P. |author2= Polites, N.G. |author3= De Coubertin, Pierre |author4= Philemon, Timoleon J. |author5= Anninos, C. |title= The Olympic Games: BC 776 &amp;ndash; AD 1896 |url= http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1896/1896.pdf |location= Athens and London |publisher= Charles Beck; H. Grevel |year= 1896–1897 |oclc= 64612505 |access-date= {{dat|2020|04|13||bez}} |archive-date= {{dat|2008|05|27||bez}} |archive-url= https://web.archive.org/web/20080527211831/http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1896/1896.pdf }}
* {{grāmatas atsauce | author=Mallon, Bill | author2=Widlund, Ture | title=The 1896 Olympic Games: Results for All Competitors in All Events, with Commentary | location=Jefferson, NC | publisher=McFarland | year=1998 | isbn=978-0-7864-0379-0| url=https://archive.org/details/resultsofearlymo00mall }} Excerpt available at [http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/Mallon/1896.pdf] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080411091042/http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/Mallon/1896.pdf |date={{dat|2008|04|11||bez}} }}.
* {{grāmatas atsauce |last= Smith |first= Michael Llewellyn | title= Olympics in Athens 1896: The Invention of the Modern Olympic Games |url= https://archive.org/details/olympicsinathens0000smit |location= London |publisher= Profile Books | year = 2004 |isbn= 978-1-86197-342-9 }}

{{Maratona skriešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — maratons vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Maratons]]</text>
      <sha1>7ycf6st3u9sjwhe82gnpqm6c0y1ccv4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem</title>
    <ns>0</ns>
    <id>456769</id>
    <revision>
      <id>4530642</id>
      <parentid>3753698</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T16:40:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4530642</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7313" sha1="ihecz0yoovhzy2f8acfn9s5q4sk9w4i" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event = Augstlēkšana vīriešiem
|games = 1896. gada vasaras
|image = Men's high jump event in 1896 Summer Olympics.jpg
|image_size = 250
|caption = Skats no augstlēkšanas sacensībām.
|venue = [[Panatinaiko stadions]]
|date = 10. aprīlis
|competitors = 5
|nations = 3
|gold= [[Ellerijs Klārks]]
|goldNOC = USA
|silver= [[Roberts Garets]]
|silverNOC = USA
|silver2 = [[Džeimss Konolijs]]
|silverNOC2 = USA
|win_value=
|prev = 
|next = {{flaga|Francija}} [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1900 Parīze]]
}}
{{Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''Augstlēkšana vīriešiem''' bija viena no [[vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] disciplīnām, kas bija iekļautas [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada vasaras olimpisko spēļu]] programmā. Šī bija viena no sešām laukuma disciplīnām un viena no četrām lēkšanas disciplīnām [[vieglatlētika|vieglatlētikā]].

Augstlēkšanas sacensības tika aizvadītas 10. aprīlī [[Panatinaiko stadions|Panatinaiko stadionā]]. Tajās startēja 5 sportisti no 3 valstīm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1896/ATH/mens-high-jump.html |title=Athletics at the 1896 Athens Summer Games: Men's High Jump |work=sports-reference.com |access-date={{dat|2020|04|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200417172753/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1896/ATH/mens-high-jump.html |archivedate={{dat|2020|04|17||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Šī bija viena no divām disciplīnām, kurās visas olimpiskās medaļas izcīnīja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sportisti. Zelta medaļu ieguva [[Ellerijs Klārks]], bet sudraba medaļas ieguva [[Roberts Garets]] un [[Džeimss Konolijs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/athens-1896/athletics/high-jump-men|title=Athens 1896 High Jump Men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja}}&lt;/ref&gt;

Šīs medaļas piešķīra [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] ar atpakaļejošu datumu. Spēļu laikā uzvarētājiem tika pasniegtas sudraba un bronzas medaļas.

== Rekordi ==
Par [[olimpiskie rekordi vieglatlētikā|olimpisko rekordu]] augstlēkšanā kļuva [[ASV 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportista Ellerija Klārka rezultāts. Viņa rezultāts bija 1 metrs un 81 centimetrs. Šis rekords pastāvēja līdz nākamajām [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada Parīzes vasaras olimpiskajām spēlēm]].

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1896. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Augstums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || align=center|'''1.97 m'''* || {{flaga|USA}} [[Maikls Svīnijs]] &lt;small&gt; (USA)&lt;/small&gt; || {{vieta|ASV|Ņujorka}} || 1895. gada 21. septembris
|-
! colspan=&quot;5&quot;| Labotie/Uzstādītie rekordi pēc 1896. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Augstums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''1.81 m''' || {{Valsts OS sportists|[[Ellerijs Klārks]]|USA|1896. gada vasaras}} || {{flaga|Grieķija|old}} [[Atēnas]], [[Grieķija]] || 1896. gada 10. aprīlis
|}
(*) — neoficiālais pasaules rekords.

== Kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! 10. aprīlis &lt;br /&gt; (Piektdiena)
|-
| style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''Medaļu izcīņa'''
|}

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:Elleryclark.jpg|50px]] &lt;br /&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Ellerijs Klārks]]|USA|1896. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:BASA-3K-7-422-22-Robert Garrett throwing the discus at 1896 Summer Olympics.jpg|75px]] &lt;br /&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Garets]]|USA|1896. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:James Brendan Connolly, 1906 1.JPG|75px]] &lt;br /&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džeimss Konolijs]]|USA|1896. gada vasaras}}'''
| ''Netika pasniegta''
|}

== Rezultāti ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
| '''OR''' || Olimpiskais rekords
|}

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Augstums !! Piezīmes
|-
| {{gold1}} || align=left|[[Ellerijs Klārks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1896. gada vasaras}} || 1.81 m || '''[[Olimpiskie rekordi vieglatlētikā|OR]]'''
|-
| {{silver2}} || align=left|[[Roberts Garets]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1896. gada vasaras}} || 1.65 m ||
|-
| {{silver2}} || align=left|[[Džeimss Konolijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1896. gada vasaras}} || 1.65 m ||
|-
| 4 || align=left|[[Henriks Šēbergs]] || align=left|{{ValstsOS|SWE|1896. gada vasaras}} || 1.60 m ||
|-
| 5 || align=left|[[Fricis Hofmanis]] || align=left|{{ValstsOS|GER|1896. gada vasaras}} || 1.55 m ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==

=== Valstis ===
Iekavās norādīts sportistu skaits no attiecīgās valsts.
* {{flagIOC|USA|1896. gada vasaras|3}}
* {{flagIOC|GER|1896. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|SWE|1896. gada vasaras|1}}

=== Sportisti ===
{{main|Sportistu uzskaitījums 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs#Vieglatlētika}}

== Atsauces ==
{{Commons category|Athletics at the 1896 Summer Olympics|Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{grāmatas atsauce |author= Lambros, S. P. |author2= Polites, N.G. |author3= De Coubertin, Pierre |author4= Philemon, Timoleon J. |author5= Anninos, C. |title= The Olympic Games: BC 776 &amp;ndash; AD 1896 |url= http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1896/1896.pdf |location= Athens and London |publisher= Charles Beck; H. Grevel |year= 1896–1897 |oclc= 64612505 |access-date= {{dat|2020|04|13||bez}} |archive-date= {{dat|2008|05|27||bez}} |archive-url= https://web.archive.org/web/20080527211831/http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1896/1896.pdf }}
* {{grāmatas atsauce | author=Mallon, Bill | author2=Widlund, Ture | title=The 1896 Olympic Games: Results for All Competitors in All Events, with Commentary | location=Jefferson, NC | publisher=McFarland | year=1998 | isbn=978-0-7864-0379-0| url=https://archive.org/details/resultsofearlymo00mall }} Excerpt available at [http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/Mallon/1896.pdf] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080411091042/http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/Mallon/1896.pdf |date={{dat|2008|04|11||bez}} }}.
* {{grāmatas atsauce |last= Smith |first= Michael Llewellyn | title= Olympics in Athens 1896: The Invention of the Modern Olympic Games |url= https://archive.org/details/olympicsinathens0000smit |location= London |publisher= Profile Books | year = 2004 |isbn= 978-1-86197-342-9 }}

{{Lēkšanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — augstlēkšana vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Augstlēkšana]]</text>
      <sha1>ihecz0yoovhzy2f8acfn9s5q4sk9w4i</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem</title>
    <ns>0</ns>
    <id>456781</id>
    <revision>
      <id>4530646</id>
      <parentid>3753195</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T16:43:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4530646</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7851" sha1="kz5o70i3vy48f0l7hzoqfrazqca8vvk" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event = Tāllēkšana vīriešiem
|games = 1896. gada vasaras
|image = Panathinaiko Stadion, az 1896-os olimpiai játékok helyszíne. Fortepan 92951.jpg
|image_size = 250
|caption = Sacensību norises vieta — [[Panatinaiko stadions]].
|venue = [[Panatinaiko stadions]]
|date = 7. aprīlis
|competitors = 9
|nations = 7
|gold= [[Ellerijs Klārks]]
|goldNOC = USA
|silver= [[Roberts Garets]]
|silverNOC = USA
|bronze = [[Džeimss Konolijs]]
|bronzeNOC = USA
|win_value=
|prev = 
|next = {{flaga|Francija}} [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1900 Parīze]]
}}
{{Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''Tāllēkšana vīriešiem''' bija viena no [[vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] disciplīnām, kas bija iekļautas [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada vasaras olimpisko spēļu]] programmā. Šī bija viena no sešām laukuma disciplīnām un viena no četrām lēkšanas disciplīnām.

Sacensības tika aizvadītas 7. aprīlī [[Panatinaiko stadions|Panatinaiko stadionā]]. Tajās startēja 9 sportisti no 7 valstīm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1896/ATH/mens-long-jump.html |title=Athletics at the 1896 Athens Summer Games: Men's Long Jump |work=sports-reference.com |access-date={{dat|2020|04|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200417174724/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1896/ATH/mens-long-jump.html |archivedate={{dat|2020|04|17||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Visas olimpiskās medaļas šajā disciplīnā izcīnīja [[ASV 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Par pirmo [[olimpiskie čempioni vieglatlētikā|olimpisko čempionu]] kļuva [[Ellerijs Klārks]]. Šī bija viena no divām zelta medaļām, ko viņš izcīnīja šajās olimpiskajās spēlēs vieglatlētikā. Sudraba medaļu izcīnīja [[Roberts Garets]], bet bronzas medaļu ieguva [[Džeimss Konolijs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/athens-1896/athletics/long-jump-men|title=Athens 1896 Long Jump Men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja}}&lt;/ref&gt;

Šīs medaļas piešķīra [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] ar atpakaļejošu datumu. Spēļu laikā uzvarētājiem tika pasniegtas sudraba un bronzas medaļas.

== Rekordi ==
Par [[olimpiskie rekordi vieglatlētikā|olimpisko rekordu]] tāllēkšanā kļuva [[ASV 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportista [[Ellerijs Klārks|Ellerija Klārkas]] rezultāts. Viņa rezultāts bija 6 metri un 35 centimetri. Šis rekords pastāvēja līdz nākamajām [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada Parīzes vasaras olimpiskajām spēlēm]].

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1896. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Distance !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot; align=center|''Nav zināms''
|-
! colspan=&quot;5&quot;| Labotie/Uzstādītie rekordi pēc 1896. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Distance !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Olimpiskais rekords''' ||  align=center|'''6.35 m''' || {{Valsts OS sportists|[[Ellerijs Klārks]]|USA|1896. gada vasaras}} || {{flaga|Grieķija|old}} [[Atēnas]], [[Grieķija]] || 1896. gada 7. aprīlis
|}

== Kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! 7. aprīlis &lt;br /&gt; (Otrdiena)
|-
| style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''Medaļu izcīņa'''
|}

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:Elleryclark.jpg|50px]] &lt;br /&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Ellerijs Klārks]]|USA|1896. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:BASA-3K-7-422-22-Robert Garrett throwing the discus at 1896 Summer Olympics.jpg|75px]] &lt;br /&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Garets]]|USA|1896. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:James Brendan Connolly, 1906 1.JPG|75px]] &lt;br /&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džeimss Konolijs]]|USA|1896. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
| '''OR''' || Olimpiskais rekords
|}

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Distance !! Piezīmes
|-
| {{gold1}} || align=left|[[Ellerijs Klārks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1896. gada vasaras}} || 6.35 m || '''[[Olimpiskie rekordi vieglatlētikā|OR]]'''
|-
| {{silver2}} || align=left|[[Roberts Garets]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1896. gada vasaras}} || 6.18 m ||
|-
| {{bronze3}} || align=left|[[Džeimss Konolijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1896. gada vasaras}} || 6.11 m ||
|-
| 4 || align=left|[[Aleksandrs Tifērs]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1896. gada vasaras}} || 5.98 m ||
|-
| 5 || align=left|[[Alfonss Grizels]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1896. gada vasaras}} || 5.83 m ||
|-
| 6 || align=left|[[Henriks Šēbergs]] || align=left|{{ValstsOS|SWE|1896. gada vasaras}} || 5.80 m ||
|-
| 7 || align=left|[[Aleksandrs Halkokondilis]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1896. gada vasaras}} || 5.74 m ||
|-
| 8 || align=left|[[Kārlis Šūmanis]] || align=left|{{ValstsOS|GER|1896. gada vasaras}} || 5.70 m ||
|-
| 9 || align=left| [[Atanasijs Skalcojannis]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1896. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==

=== Valstis ===
Iekavās norādīts sportistu skaits no attiecīgās valsts.
* {{flagIOC|USA|1896. gada vasaras|3}}
* {{flagIOC|FRA|1896. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|GRE|1896. gada vasaras|2}}
* {{flagIOC|GER|1896. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|SWE|1896. gada vasaras|1}}

=== Sportisti ===
{{main|Sportistu uzskaitījums 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs#Vieglatlētika}}

== Atsauces ==
{{Commons category|Athletics at the 1896 Summer Olympics|Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{grāmatas atsauce |author= Lambros, S. P. |author2= Polites, N.G. |author3= De Coubertin, Pierre |author4= Philemon, Timoleon J. |author5= Anninos, C. |title= The Olympic Games: BC 776 &amp;ndash; AD 1896 |url= http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1896/1896.pdf |location= Athens and London |publisher= Charles Beck; H. Grevel |year= 1896–1897 |oclc= 64612505 |access-date= {{dat|2020|04|13||bez}} |archive-date= {{dat|2008|05|27||bez}} |archive-url= https://web.archive.org/web/20080527211831/http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1896/1896.pdf }}
* {{grāmatas atsauce | author=Mallon, Bill | author2=Widlund, Ture | title=The 1896 Olympic Games: Results for All Competitors in All Events, with Commentary | location=Jefferson, NC | publisher=McFarland | year=1998 | isbn=978-0-7864-0379-0| url=https://archive.org/details/resultsofearlymo00mall }} Excerpt available at [http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/Mallon/1896.pdf] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080411091042/http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/Mallon/1896.pdf |date={{dat|2008|04|11||bez}} }}.
* {{grāmatas atsauce |last= Smith |first= Michael Llewellyn | title= Olympics in Athens 1896: The Invention of the Modern Olympic Games |url= https://archive.org/details/olympicsinathens0000smit |location= London |publisher= Profile Books | year = 2004 |isbn= 978-1-86197-342-9 }}

{{Lēkšanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — tāllēkšana vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Tāllēkšana]]</text>
      <sha1>kz5o70i3vy48f0l7hzoqfrazqca8vvk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem</title>
    <ns>0</ns>
    <id>456862</id>
    <revision>
      <id>4530654</id>
      <parentid>3753990</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T16:46:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4530654</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8126" sha1="o3rfjc95ydyl6n7ms1bh1pvqbw7cf89" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event = Trīssoļlēkšana vīriešiem
|games = 1896. gada vasaras
|image = Panathinaiko Stadion, az 1896-os olimpiai játékok helyszíne. Fortepan 92951.jpg
|image_size = 250
|caption = Sacensību norises vieta — [[Panatinaiko stadions]].
|venue = [[Panatinaiko stadions]]
|date = 6. aprīlis
|competitors = 7
|nations = 5
|gold= [[Džeimss Konolijs]]
|goldNOC = USA
|silver= [[Aleksandrs Tifērs]]
|silverNOC = FRA
|bronze = [[Joannis Persakis]]
|bronzeNOC = GRE
|win_value=
|prev = 
|next = {{flaga|Francija}} [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1900 Parīze]]
}}
{{Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''Trīssoļlēkšana vīriešiem''' bija viena no [[vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] disciplīnām, kas bija iekļautas [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada vasaras olimpisko spēļu]] programmā. Šī bija viena no sešām laukuma disciplīnām un viena no četrām lēkšanas disciplīnām.

Sacensības tika aizvadītas 6. aprīlī [[Panatinaiko stadions|Panatinaiko stadionā]]. Tās ir pirmās sacensības mūsdienu [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kurās tika sadalītas olimpiskās medaļas. Tajās startēja 7 sportisti no 5 valstīm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1896/ATH/mens-triple-jump.html |title=Athletics at the 1896 Athens Summer Games: Men's Triple Jump |work=sports-reference.com |access-date={{dat|2020|04|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200417174818/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1896/ATH/mens-triple-jump.html |archivedate={{dat|2020|04|17||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Par pirmo [[olimpiskie čempioni vieglatlētikā|olimpisko čempionu]] šajā disciplīnā kļuva [[ASV 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportists [[Džeimss Konolijs]]. Viņš ir arī pirmais olimpiskais čempions mūsdienu olimpiskajās spēlēs. Sudraba medaļu izcīnīja [[Francija 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Francijas]] sportists [[Aleksandrs Tifērs]], bet bronzas medaļu ieguva [[Grieķija 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Grieķijas]] sportists [[Joannis Persakis]]. Visām šīm trim valstīm tās bija pirmās [[olimpiskā medaļa|olimpiskās medaļas]] mūsdienu olimpiskajās spēlēs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/athens-1896/athletics/triple-jump-men|title=Athens 1896 Triple Jump Men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja}}&lt;/ref&gt;

Šīs medaļas piešķīra [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] ar atpakaļejošu datumu. Spēļu laikā uzvarētājiem tika pasniegtas sudraba un bronzas medaļas.
== Rekordi ==
Par [[olimpiskie rekordi vieglatlētikā|olimpisko rekordu]] trīssoļlēkšanā kļuva [[ASV 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportista [[Džeimss Konolijs|Džeimsa Konolija]] rezultāts. Viņš rezultāts bija 13 metri un 71 centimetrs. Šis rekords pastāvēja līdz nākamajām [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada Parīzes vasaras olimpiskajām spēlēm]]. Neoficiālais pasaules rekords trīssoļēkšanā bija 15 metri un 26 centimetri.

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1896. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Augstums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || align=center|'''15.26 m''' || {{flaga|Lielbritānija}} [[Metjū Rozeingruē]] &lt;small&gt;(Lielbritānija)&lt;/small&gt; || {{vieta|Apvienotā Karaliste|Gorta}} || 1895. gada 15. augusts
|-
! colspan=&quot;5&quot;| Labotie/Uzstādītie rekordi pēc 1896. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Distance !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''13.71 m''' || {{Valsts OS sportists|[[Džeimss Konolijs]]|USA|1896. gada vasaras}} || {{flaga|Grieķija|old}} [[Atēnas]], [[Grieķija]] || 1896. gada 6. aprīlis
|}

== Kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! 6. aprīlis &lt;br /&gt; (Pirmdiena)
|-
| style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''Medaļu izcīņa'''
|}

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:BASA-3K-7-422-18-1896 Summer Olympics.jpg|75px]] &lt;br /&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džeimss Konolijs]]|USA|1896. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Aleksandrs Tifērs]]|FRA|1896. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Joannis Persakis]]|GRE|1896. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
| '''OR''' || Olimpiskais rekords
|}

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Attālums !! Piezīmes
|-
| {{gold1}} || align=left|[[Džeimss Konolijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1896. gada vasaras}} || 13.71 m || '''[[Olimpiskie rekordi vieglatlētikā|OR]]'''
|-
| {{silver2}} || align=left|[[Aleksandrs Tifērs]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1896. gada vasaras}} || 12.70 m ||
|-
| {{bronze3}} || align=left|[[Joannis Persakis]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1896. gada vasaras}} || 12.52 m ||
|-
| 4 || align=left|[[Alajošs Sokoji]] || align=left|{{ValstsOS|HUN|1896. gada vasaras}} || 11.26 m ||
|-
| 5 || align=left|[[Kārlis Šūmanis]] || align=left|{{ValstsOS|GER|1896. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| rowspan=&quot;2&quot;| 6/7 || align=left| [[Fricis Hofmanis]] || align=left|{{ValstsOS|GER|1896. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| align=left|[[Hrists Zumis]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1896. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==

=== Valstis ===
Iekavās norādīts sportistu skaits no attiecīgās valsts.
* {{flagIOC|USA|1896. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|FRA|1896. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|GRE|1896. gada vasaras|2}}
* {{flagIOC|HUN|1896. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|GER|1896. gada vasaras|2}}

=== Sportisti ===
{{main|Sportistu uzskaitījums 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs#Vieglatlētika}}

== Atsauces ==
{{Commons category|Athletics at the 1896 Summer Olympics|Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{grāmatas atsauce |author= Lambros, S. P. |author2= Polites, N.G. |author3= De Coubertin, Pierre |author4= Philemon, Timoleon J. |author5= Anninos, C. |title= The Olympic Games: BC 776 &amp;ndash; AD 1896 |url= http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1896/1896.pdf |location= Athens and London |publisher= Charles Beck; H. Grevel |year= 1896–1897 |oclc= 64612505 |access-date= {{dat|2020|04|14||bez}} |archive-date= {{dat|2008|05|27||bez}} |archive-url= https://web.archive.org/web/20080527211831/http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1896/1896.pdf }}
* {{grāmatas atsauce | author=Mallon, Bill | author2=Widlund, Ture | title=The 1896 Olympic Games: Results for All Competitors in All Events, with Commentary | location=Jefferson, NC | publisher=McFarland | year=1998 | isbn=978-0-7864-0379-0| url=https://archive.org/details/resultsofearlymo00mall }} Excerpt available at [http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/Mallon/1896.pdf] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080411091042/http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/Mallon/1896.pdf |date={{dat|2008|04|11||bez}} }}.
* {{grāmatas atsauce |last= Smith |first= Michael Llewellyn | title= Olympics in Athens 1896: The Invention of the Modern Olympic Games |url= https://archive.org/details/olympicsinathens0000smit |location= London |publisher= Profile Books | year = 2004 |isbn= 978-1-86197-342-9 }}

{{Lēkšanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — trīssoļlēkšana vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Trīssoļlēkšana]]</text>
      <sha1>o3rfjc95ydyl6n7ms1bh1pvqbw7cf89</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem</title>
    <ns>0</ns>
    <id>456864</id>
    <revision>
      <id>4530671</id>
      <parentid>3753720</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T16:55:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4530671</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7352" sha1="7kknwti1v98k7knnyng15sfj9fy7433" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event = Kārtslēkšana vīriešiem
|games = 1896. gada vasaras
|image = Panathinaiko Stadion, az 1896-os olimpiai játékok helyszíne. Fortepan 92951.jpg
|image_size = 250
|caption = Sacensību norises vieta — [[Panatinaiko stadions]].
|venue = [[Panatinaiko stadions]]
|date = 10. aprīlis
|competitors = 5
|nations = 2
|gold= [[Viljams Hoits]]
|goldNOC = USA
|silver= [[Alberts Tailers]]
|silverNOC = USA
|bronze = [[Evangels Damasks]]
|bronzeNOC = GRE
|bronze2 = [[Joannis Teodoropuls]]
|bronzeNOC2 = GRE
|win_value=
|prev = 
|next = {{flaga|Francija}} [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1900 Parīze]]
}}
{{Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''Kārtslēkšana vīriešiem''' bija viena no [[vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] disciplīnām, kas bija iekļautas [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada vasaras olimpisko spēļu]] programmā. Šī bija viena no sešām laukuma disciplīnām un viena no četrām lēkšanas disciplīnām.

Sacensības tika aizvadītas 10. aprīlī [[Panatinaiko stadions|Panatinaiko stadionā]]. Tajās startēja 5 sportisti no 2 valstīm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1896/ATH/mens-pole-vault.html |title=Athletics at the 1896 Athens Summer Games: Men's Pole Vault |work=sports-reference.com |access-date={{dat|2020|04|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200417173859/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1896/ATH/mens-pole-vault.html |archivedate={{dat|2020|04|17||bez}} }}&lt;/ref&gt;

[[Olimpiskā medaļa|Olimpiskās medaļas]] ieguva četri no pieciem sportistiem, kas startēja šajā disciplīnā. Par pirmo [[olimpiskie čempioni vieglatlētikā|olimpisko čempionu]] kļuva [[ASV 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportists [[Viljams Hoits]], arī sudraba medaļu ieguva ASV sportists — [[Alberts Tailers]], bet bronzas medaļas izcīnīja [[Grieķija 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Grieķijas]] sportisti [[Evangels Damasks]] un [[Joannis Teodoropuls]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/athens-1896/athletics/pole-vault-men|title=Athens 1896 Pole Vault Men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja}}&lt;/ref&gt;

Šīs medaļas piešķīra [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] ar atpakaļejošu datumu. Spēļu laikā uzvarētājiem tika pasniegtas sudraba un bronzas medaļas.

== Rekordi ==
Par [[olimpiskie rekordi vieglatlētikā|olimpisko rekordu]] kārtslēkšanā kļuva [[ASV 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportista [[Viljams Hoits|Viljama Hoita]] rezultāts. Tas bija 3 metri un 30 centimetri. Šis rekords pastāvēja līdz [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas vasaras olimpiskajām spēlēm]].

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1896. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Augstums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot; align=center|''Nav zināms''
|-
! colspan=&quot;5&quot;| Labotie/Uzstādītie rekordi pēc 1896. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Augstums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Olimpiskais rekords''' ||  align=center|'''3.30 m''' || {{Valsts OS sportists|[[Viljams Hoits]]|USA|1896. gada vasaras}} || {{flaga|Grieķija|old}} [[Atēnas]], [[Grieķija]] || 1896. gada 10. aprīlis
|}

== Kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! 10. aprīlis &lt;br /&gt; (Piektdiena)
|-
| style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''Medaļu izcīņa'''
|}

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hoits]]|USA|1896. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Albert Tyler 1896 (cropped).jpg|75px]] &lt;br /&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Alberts Tailers]]|USA|1896. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Evangels Damasks]]|GRE|1896. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Joannis Teodoropuls]]|GRE|1896. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
| '''OR''' || Olimpiskais rekords
|}

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Augstums !! Piezīmes
|-
| {{gold1}} || align=left|[[Viljams Hoits]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1896. gada vasaras}} || 3.30 m || '''[[Olimpiskie rekordi vieglatlētikā|OR]]'''
|-
| {{silver2}} || align=left|[[Alberts Tailers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1896. gada vasaras}} || 3.20 m ||
|-
| {{bronze3}} || align=left|[[Evangels Damasks]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1896. gada vasaras}} || 2.60 m ||
|-
| {{bronze3}} || align=left|[[Joannis Teodoropuls]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1896. gada vasaras}} || 2.60 m ||
|-
| 5 || align=left| [[Vasilijs Ksīds]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1896. gada vasaras}} || 2.40 m ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==

=== Valstis ===
Iekavās norādīts sportistu skaits no attiecīgās valsts.
* {{flagIOC|USA|1896. gada vasaras|2}}
* {{flagIOC|GRE|1896. gada vasaras|3}}

=== Sportisti ===
{{main|Sportistu uzskaitījums 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs#Vieglatlētika}}

== Atsauces ==
{{Commons category|Athletics at the 1896 Summer Olympics|Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{grāmatas atsauce |author= Lambros, S. P. |author2= Polites, N.G. |author3= De Coubertin, Pierre |author4= Philemon, Timoleon J. |author5= Anninos, C. |title= The Olympic Games: BC 776 &amp;ndash; AD 1896 |url= http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1896/1896.pdf |location= Athens and London |publisher= Charles Beck; H. Grevel |year= 1896–1897 |oclc= 64612505 |access-date= {{dat|2020|04|14||bez}} |archive-date= {{dat|2008|05|27||bez}} |archive-url= https://web.archive.org/web/20080527211831/http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1896/1896.pdf }}
* {{grāmatas atsauce | author=Mallon, Bill | author2=Widlund, Ture | title=The 1896 Olympic Games: Results for All Competitors in All Events, with Commentary | location=Jefferson, NC | publisher=McFarland | year=1998 | isbn=978-0-7864-0379-0| url=https://archive.org/details/resultsofearlymo00mall }} Excerpt available at [http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/Mallon/1896.pdf] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080411091042/http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/Mallon/1896.pdf |date={{dat|2008|04|11||bez}} }}.
* {{grāmatas atsauce |last= Smith |first= Michael Llewellyn | title= Olympics in Athens 1896: The Invention of the Modern Olympic Games |url= https://archive.org/details/olympicsinathens0000smit |location= London |publisher= Profile Books | year = 2004 |isbn= 978-1-86197-342-9 }}

{{Lēkšanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — kārtslēkšana vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kārtslēkšana]]</text>
      <sha1>7kknwti1v98k7knnyng15sfj9fy7433</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem</title>
    <ns>0</ns>
    <id>456936</id>
    <revision>
      <id>4530971</id>
      <parentid>3753915</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T11:30:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4530971</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9036" sha1="5vgugrx74g90qt5z0mo7fcvge6e3m16" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event = Diska mešana vīriešiem
|games = 1896. gada vasaras
|image = BASA-3K-7-422-22-Robert Garrett throwing the discus at 1896 Summer Olympics.jpg
|image_size = 175
|caption = ASV sportists [[Roberts Garets]] veic metienu
|venue = [[Panatinaiko stadions]]
|date = 6. aprīlis
|competitors = 9
|nations = 6
|gold= [[Roberts Garets]]
|goldNOC = USA
|silver= [[Panajotis Paraskevopuls]]
|silverNOC = GRE
|bronze = [[Sotirijs Versis]]
|bronzeNOC = GRE
|win_value=
|prev = 
|next = {{flaga|Francija}} [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1900 Parīze]]
}}
{{Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''Diska mešana vīriešiem''' bija viena no [[vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] disciplīnām, kas bija iekļautas [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada vasaras olimpisko spēļu]] programmā. Šī bija viena no sešām laukuma disciplīnām un viena no divām mešanas disciplīnām [[vieglatlētika|vieglatlētikā]].

Sacensības tika aizvadītas 6. aprīlī [[Panatinaiko stadions|Panatinaiko stadionā]]. Tajās startēja 9 sportisti no 6 valstīm.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1896/ATH/mens-discus-throw.html |title=Athletics at the 1896 Athens Summer Games: Men's Discus Throw |work=sports-reference.com |access-date={{dat|2020|04|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200417175220/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1896/ATH/mens-discus-throw.html |archivedate={{dat|2020|04|17||bez}} }}&lt;/ref&gt; Šī bija pirmā reize, kad [[diska mešana]] tika aizvadīta starptautiskās sacensībās. Visi sportisti disku varēja mest 3 reizes, bet trīs labāko rezultātu īpašnieki to varēja mest vēl divas reizes.

Diska mešana bija otrās sacensības, kurās tika sadalītas [[olimpiskā medaļa|olimpiskās medaļas]] mūsdienu [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]. Par pirmo [[olimpiskie čempioni vieglatlētikā|olimpisko čempionu]] šajā disciplīnā kļuva [[ASV 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportists [[Roberts Garets]]. Sudraba medaļu izcīnīja [[Grieķija 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Grieķijas]] sportists [[Panajotis Paraskevopuls]], bet bronzas medaļu ieguva Grieķijas sportists [[Sotirijs Versis]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/athens-1896/athletics/discus-throw-men|title=Athens 1896 Discus Throw Men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja}}&lt;/ref&gt;

Šīs medaļas piešķīra [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] ar atpakaļejošu datumu. Spēļu laikā uzvarētājiem tika pasniegtas sudraba un bronzas medaļas.

== Rekordi ==
Par [[olimpiskie rekordi vieglatlētikā|olimpisko rekordu]] diska mešanā kļuva [[ASV 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportista [[Roberts Garets|Roberta Gareta]] rezultāts. Tas bija 29 metri un 15 centimetri. Šis rekords pastāvēja līdz [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada Parīzes vasaras olimpiskajām spēlēm]].

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:95%;&quot;
|- 
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1896. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Augstums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot; align=center|''Nav zināms''
|-
! colspan=&quot;5&quot;| Labotie/Uzstādītie rekordi pēc 1896. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Augstums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Olimpiskais rekords''' ||  align=center|'''29.15 m ''' || {{Valsts OS sportists|[[Roberts Garets]]|USA|1896. gada vasaras}} || {{flaga|Grieķija|old}} [[Atēnas]], [[Grieķija]] || 1896. gada 6. aprīlis 
|}

== Kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! 6. aprīlis &lt;br/&gt; (Pirmdiena)
|-
| style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''Medaļu izcīņa'''
|}

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:BASA-3K-7-422-22-Robert Garrett throwing the discus at 1896 Summer Olympics.jpg|75px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Garets]]|USA|1896. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Panagiotis paraskevopoulos.jpg|50px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Panajotis Paraskevopuls]]|GRE|1896. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Sotiris Versis.JPG|60px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Sotirijs Versis]]|GRE|1896. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
| '''OR''' || Olimpiskais rekords
|}

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! rowspan=&quot;2&quot;|Vieta !! rowspan=&quot;2&quot;|Sportists !! rowspan=&quot;2&quot;|Valsts !! colspan=&quot;5&quot;| Mēģinājumi !! rowspan=&quot;2&quot;|Rezultāts !! rowspan=&quot;2&quot;|Piezīmes
|-
! 1. !! 2. !! 3. !! 4. !! 5.
|-
| {{gold1}} || align=left|[[Roberts Garets]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1896. gada vasaras}} || 27.53 m || colspan=&quot;2&quot;|''Nav zināms'' || 28.72 m || '''29.15 m''' || '''29.15 m''' || '''[[Olimpiskie rekordi vieglatlētikā|OR]]'''
|-
| {{silver2}} || align=left| [[Panajotis Paraskevopuls]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1896. gada vasaras}} || 28.51 m || colspan=&quot;2&quot;|''Nav zināms'' || 28.88 m || '''28.95 m''' || '''28.95 m''' ||
|- 
| {{bronze3}} || align=left|[[Sotirijs Versis]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1896. gada vasaras}} || colspan=&quot;3&quot;|''Nav zināms'' || colspan=&quot;2&quot;|''Nav zināms'' || '''27.78 m''' || 
|-
|colspan=10 bgcolor=black|
|-
| 4 || align=left|[[Džordžs Stjuarts Robertsons]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1896. gada vasaras}} || colspan=&quot;3&quot;|''Nav zināms'' || colspan=&quot;2&quot; bgcolor=lightgray| || '''25.20 m'''
| 
|-
| rowspan=&quot;5&quot;| 5/9 || align=left|[[Alfonss Grizels]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1896. gada vasaras}} || colspan=&quot;3&quot;|''Nav zināms'' || colspan=&quot;2&quot; bgcolor=lightgray| || ''Nav zināms'' ||
|-
| align=left|[[Vigo Jensens]] || align=left|{{ValstsOS|DEN|1896. gada vasaras}} || colspan=&quot;3&quot;|''Nav zināms'' || colspan=&quot;2&quot; bgcolor=lightgray| || ''Nav zināms'' ||
|-
| align=left|[[Holgers Nīlsens]] || align=left|{{ValstsOS|DEN|1896. gada vasaras}} || colspan=&quot;3&quot;|''Nav zināms'' || colspan=&quot;2&quot; bgcolor=lightgray| || ''Nav zināms'' ||
|-
| align=left|[[Georgijs Papasideris]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1896. gada vasaras}} || colspan=&quot;3&quot;|''Nav zināms'' || colspan=&quot;2&quot; bgcolor=lightgray| || ''Nav zināms'' ||
|-
| align=left|[[Henriks Šēbergs]] || align=left|{{ValstsOS|SWE|1896. gada vasaras}} || colspan=&quot;3&quot;|''Nav zināms'' || colspan=&quot;2&quot; bgcolor=lightgray| || ''Nav zināms'' ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
=== Valstis ===
Iekavās norādīts sportistu skaits no attiecīgās valsts.
* {{flagIOC|USA|1896. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|DEN|1896. gada vasaras|2}}
* {{flagIOC|FRA|1896. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|GRE|1896. gada vasaras|3}}
* {{flagIOC|GBR|1896. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|SWE|1896. gada vasaras|1}}

=== Sportisti ===
{{main|Sportistu uzskaitījums 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs#Vieglatlētika}}

== Atsauces ==
{{Commons category|Athletics at the 1896 Summer Olympics|Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{grāmatas atsauce |author= Lambros, S. P. |author2= Polites, N.G. |author3= De Coubertin, Pierre |author4= Philemon, Timoleon J. |author5= Anninos, C. |title= The Olympic Games: BC 776 &amp;ndash; AD 1896 |url= http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1896/1896.pdf |location= Athens and London |publisher= Charles Beck; H. Grevel |year= 1896–1897 |oclc= 64612505 |access-date= {{dat|2020|04|15||bez}} |archive-date= {{dat|2008|05|27||bez}} |archive-url= https://web.archive.org/web/20080527211831/http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1896/1896.pdf }}
* {{grāmatas atsauce | author=Mallon, Bill | author2=Widlund, Ture | title=The 1896 Olympic Games: Results for All Competitors in All Events, with Commentary | location=Jefferson, NC | publisher=McFarland | year=1998 | isbn=978-0-7864-0379-0| url=https://archive.org/details/resultsofearlymo00mall }} Excerpt available at [http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/Mallon/1896.pdf] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080411091042/http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/Mallon/1896.pdf |date={{dat|2008|04|11||bez}} }}.
* {{grāmatas atsauce |last= Smith |first= Michael Llewellyn | title= Olympics in Athens 1896: The Invention of the Modern Olympic Games |url= https://archive.org/details/olympicsinathens0000smit |location= London |publisher= Profile Books | year = 2004 |isbn= 978-1-86197-342-9 }}

{{Mešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — diska mešana vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Diska mešana]]</text>
      <sha1>5vgugrx74g90qt5z0mo7fcvge6e3m16</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem</title>
    <ns>0</ns>
    <id>456944</id>
    <revision>
      <id>4530987</id>
      <parentid>3753980</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T11:53:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4530987</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7544" sha1="iab1horszv0sqpnvznrwpj2tnvo6tg5" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event = Lodes grūšana vīriešiem
|games = 1896. gada vasaras
|image = 1896 Summer Olympics - Shot put.jpg
|image_size = 175
|caption = Skats no lūdes grūšanas sacensībām.
|venue = [[Panatinaiko stadions]]
|date = 7. aprīlis
|competitors = 7
|nations = 4
|gold= [[Roberts Garets]]
|goldNOC = USA
|silver= [[Miltiadis Gusks]]
|silverNOC = GRE
|bronze = [[Georgijs Papasideris]]
|bronzeNOC = GRE
|win_value=
|prev = 
|next = {{flaga|Francija}} [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1900 Parīze]]
}}
{{Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''Lodes grūšana vīriešiem''' bija viena no [[vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] disciplīnām, kas bija iekļautas [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada vasaras olimpisko spēļu]] programmā. Šī bija viena no sešām laukuma disciplīnām un viena no divām mešanas disciplīnām [[vieglatlētika|vieglatlētikā]].

Sacensības tika aizvadītas 7. aprīlī [[Panatinaiko stadions|Panatinaiko stadionā]]. Tajās startēja 7 sportisti no 5 valstīm.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1896/ATH/mens-shot-put.html |title=Athletics at the 1896 Athens Summer Games: Men's Shot Put |work=sports-reference.com |access-date={{dat|2020|04|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200417174526/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1896/ATH/mens-shot-put.html |archivedate={{dat|2020|04|17||bez}} }}&lt;/ref&gt; Lodes grūšana bija jāveic no divus metru liela laukuma.

Par pirmo [[olimpiskie čempioni vieglatlētikā|olimpisko čempionu]] lodes grūšanā kļuva [[ASV 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportists [[Roberts Garets]]. Šī viņam bija otrā zelta medaļa šajās olimpiskajās spēlēs. Sudraba medaļu ieguva [[Grieķija 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Grieķijas]] sportists [[Miltiadis Gusks]], arī bronzas medaļu izcīnīja Grieķijas sportists [[Georgijs Papasideris]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/athens-1896/athletics/shot-put-men|title=Athens 1896 Shot Put Men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja}}&lt;/ref&gt;

Šīs medaļas piešķīra [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] ar atpakaļejošu datumu. Spēļu laikā uzvarētājiem tika pasniegtas sudraba un bronzas medaļas.

== Rekordi ==
Par [[olimpiskie rekordi vieglatlētikā|olimpisko rekordu]] lodes grūšanā kļuva [[ASV 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportista [[Roberts Garets|Roberta Gareta]] rezultāts. Tas bija 11 metri un 22 centimetri. Šis rekords pastāvēja līdz [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada Parīzes vasaras olimpiskajām spēlēm]].

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:95%;&quot;
|- 
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1896. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Augstums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot; align=center|''Nav zināms''
|-
! colspan=&quot;5&quot;| Labotie/Uzstādītie rekordi pēc 1896. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Augstums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Olimpiskais rekords''' ||  align=center|'''11.22 m''' || {{Valsts OS sportists|[[Roberts Garets]]|USA|1896. gada vasaras}} || {{flaga|Grieķija|old}} [[Atēnas]], [[Grieķija]] || 1896. gada 7. aprīlis 
|}

== Kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! 7. aprīlis &lt;br/&gt; (Otrdiena)
|-
| style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''Medaļu izcīņa'''
|}

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:BASA-3K-7-422-22-Robert Garrett throwing the discus at 1896 Summer Olympics.jpg|75px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Garets]]|USA|1896. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Miltiadis Gusks]]|GRE|1896. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Georgijs Papasideris]]|GRE|1896. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
| '''OR''' || Olimpiskais rekords
|}

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Attālums !! Piezīmes
|-
| {{gold1}} || align=left|[[Roberts Garets]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1896. gada vasaras}} || 11.22 m || '''[[Olimpiskie rekordi vieglatlētikā|OR]]'''
|-
| {{silver2}} || align=left|[[Miltiadis Gusks]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1896. gada vasaras}} || 11.03 m ||
|-
| {{bronze3}} || align=left| [[Georgijs Papasideris]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1896. gada vasaras}} || 10.36 m || 
|-
| 4 || align=left|[[Vigo Jensens]] || align=left|{{ValstsOS|DEN|1896. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| rowspan=&quot;3&quot;| 5/7 || align=left|[[Ellerijs Klārks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1896. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| align=left|[[Fricis Hofmanis]] || align=left|{{ValstsOS|GER|1896. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
|align=left| [[Kārlis Šūmanis]] || align=left|{{ValstsOS|GER|1896. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
=== Valstis ===
Iekavās norādīts sportistu skaits no attiecīgās valsts.
* {{flagIOC|USA|1896. gada vasaras|2}}
* {{flagIOC|DEN|1896. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|GRE|1896. gada vasaras|2}}
* {{flagIOC|GER|1896. gada vasaras|2}}

=== Sportisti ===
{{main|Sportistu uzskaitījums 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs#Vieglatlētika}}

== Atsauces ==
{{Commons category|Athletics at the 1896 Summer Olympics|Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{grāmatas atsauce |author= Lambros, S. P. |author2= Polites, N.G. |author3= De Coubertin, Pierre |author4= Philemon, Timoleon J. |author5= Anninos, C. |title= The Olympic Games: BC 776 &amp;ndash; AD 1896 |url= http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1896/1896.pdf |location= Athens and London |publisher= Charles Beck; H. Grevel |year= 1896–1897 |oclc= 64612505 |access-date= {{dat|2020|04|15||bez}} |archive-date= {{dat|2008|05|27||bez}} |archive-url= https://web.archive.org/web/20080527211831/http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1896/1896.pdf }}
* {{grāmatas atsauce | author=Mallon, Bill | author2=Widlund, Ture | title=The 1896 Olympic Games: Results for All Competitors in All Events, with Commentary | location=Jefferson, NC | publisher=McFarland | year=1998 | isbn=978-0-7864-0379-0| url=https://archive.org/details/resultsofearlymo00mall }} Excerpt available at [http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/Mallon/1896.pdf] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080411091042/http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/Mallon/1896.pdf |date={{dat|2008|04|11||bez}} }}.
* {{grāmatas atsauce |last= Smith |first= Michael Llewellyn | title= Olympics in Athens 1896: The Invention of the Modern Olympic Games |url= https://archive.org/details/olympicsinathens0000smit |location= London |publisher= Profile Books | year = 2004 |isbn= 978-1-86197-342-9 }}

{{Mešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — lodes grūšana vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lodes grūšana]]</text>
      <sha1>iab1horszv0sqpnvznrwpj2tnvo6tg5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Forum di Milano</title>
    <ns>0</ns>
    <id>459238</id>
    <revision>
      <id>4530849</id>
      <parentid>4457601</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T05:39:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4530849</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2550" sha1="fnb35a4uw6qqq6rm5zr0bre7k1texei" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Sporta būves infokaste
| name                = ''Forum di Milano''
| native_name         = 
| nickname            = 
| logo_image          = 
| logo_caption        = 
| image               = Forum Assago Parquet 2.jpg
| caption             = 
| location            = {{vieta|Itālija|Milānas Metropoles pilsēta|Asago}}
| map_type            = Itālija#Eiropa
| latd  = 45.4 | latNS  = N
| longd = 9.133333 | longEW = E
| broke_ground        = 
| built               =  
| opened              = 1990. gads
| renovated           =
| expanded            = 
| closed              = 
| owner               = 
| operator            = 
| surface             = 
| scoreboard          = 
| cost                = 
| architect           = 
| architect_b         = 
| project_manager     = 
| structural engineer = 
| services engineer   = 
| general_contractor  = 
| main_contractors    = 
| capacity            = 12 700
| objects             = 
| suites              = 
| record_attendance   = 
| dimensions          = 
| acreage             = 
| tenants             = 
| cap_concert         = 
| cap_basketball      = 
| cap_other           = 
| embedded            = 
| website             = {{URL|http://www.mediolanumforum.it/}}
| publictransit       = 
}}

'''''Forum di Milano''''' (oficiālais nosaukums pēc sponsorēšanas līguma — '''''Unipol Forum'''''; iepriekš — '''''FilaForum''''', '''''DatchForum''''' un '''''Mediolanum Forum''''') ir 1990. gadā atklāta daudzfunkcionālā arēna [[Itālija]]s ziemeļos, [[Lombardija|Lombardijā]], [[Asago]] pilsētā uz dienvidrietumiem no [[Milāna]]s (faktiski līdzās lielpilsētai). Galvenokārt izmantota [[basketbols|basketbolam]], [[hokejs|hokejam]], [[teniss|tenisam]] un koncertiem.

Šeit bāzējas basketbola komanda [[Milānas &quot;Olimpia&quot;]], kas spēlē [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]]. Arēnā notika {{oss|Z=2026|L=G}} [[Daiļslidošana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|daiļslidošanas]] un [[Šorttreks 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|šorttreka]] sacensības.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://milanocortina2026.coni.it/en/schedule/venues/impianto/77:Milano_Ice_Skating_Arena.html |title=Milano Ice Skating Arena |language=en |access-date={{dat|2026|1|25||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}


{{Itālija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Daudzfunkcionālās halles Itālijā]]
[[Kategorija:2026. gada ziemas olimpisko spēļu norises vietas]]</text>
      <sha1>fnb35a4uw6qqq6rm5zr0bre7k1texei</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ahnas &quot;Ethnikos&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>460961</id>
    <revision>
      <id>4530944</id>
      <parentid>4289530</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T10:17:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <origin>4530944</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3187" sha1="ly9tj3rrh9k41l9fe1vdh08edhxwvra" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste
 | text_color      = #FFFFFF
 | bg_color        = #68ACFA
 | nos             = ''Ethnikos''
 | logo_links      = Ethnikos Achna.png
 | logo_izm        = 150px
 | pilns           = ''Εθνικός Άχνας''
 | iesauka         = 
 | pilsēta         = {{vieta|Kipra|Ahna}}
 | līga            = [[Kipras futbola Pirmā divīzija|Kipras Pirmā divīzija]]
 | sez             = 2025.—2026.
 | poz             = {{decrease}} 13. vieta, [[Kipras futbola Pirmā divīzija|Kipras Pirmā divīzija]]
 | dib             = 1968
 | dib_mēn         = 
 | dib_dat         = 
 | dib_com         = 
 | beidza_pastāvēt = 
 | darbojās        = 
 | stad            = Dasaki stadions
 | ietilp          = 7000
 | krāsas          = 
 | īpašn           = 
 | prez            = {{flaga|Kipra}} Kikis Filipu
 | menedžeris      = 
 | tren            = {{flaga|Horvātija}} Deans Klafuričs
 | kapteinis       = 
 | mediji          = {{URL|https://www.ethnikosachnasfc.com/}}
 | sadarbojas      = 
 | current         = 
| pattern_la1 = 
| pattern_b1  = _lamia1819h
| pattern_ra1 = 
| pattern_sh1 = _nikewhite
| pattern_so1 = _nikewhite
| leftarm1    = 68ACFA
| body1       = FFFFFF
| rightarm1   = 68ACFA
| shorts1     = 68ACFA
| socks1      = 68ACFA
| pattern_la2 =
| pattern_b2  = _academica1213h
| pattern_ra2 =
| pattern_sh2 = _nikewhite
| pattern_so2 = _nikewhite
| leftarm2    = 000000
| body2       = 000000
| rightarm2   = 000000
| shorts2     = 000000
| socks2      = 000000
}}
'''Ahnas &quot;Ethnikos&quot;''' ({{val|el|Εθνικός Άχνας}}) ir profesionāls [[Kipra]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Ahna]]s. Tas ir dibināts 1968. gadā. Pašlaik spēlē Kipras futbola augstākajā līgā — [[Kipras futbola Pirmā divīzija|Pirmajā divīzijā]]. Komanda mājas spēles aizvada Dasaki stadionā. ''Ethnikos'' futbolisti 2002. gadā spēleja [[Kipras kauss futbolā|Kipras kausa]] izcīņas finālā. 2006. gadā bija vieni no [[UEFA Intertoto kauss|UEFA Intertoto kausa]] uzvarētājiem.

== Sasniegumi ==
* '''Kipras kauss'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesc/cypcuphist.html |title=Cyprus - List of Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|28||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Finālisti (1): 2001–02
* '''Kipras Otrā divīzija'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesc/cyp2champ.html |title=Cyprus - List of Cypriot Second Division Champions |language=en |accessdate={{dat|2020|5|28||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Uzvarētāji (3): 1985–86, 1991–92, 2018–19
* '''[[UEFA Intertoto kauss]]'''
** Uzvarētāji (1): 2006

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{Oficiālā tīmekļa vietne}} {{el ikona}}
* [https://int.soccerway.com/teams/cyprus/ethnikos-achnas/521/ ''Soccerway'' profils] {{en ikona}}
* [https://www.transfermarkt.com/ethnikos-achnas/startseite/verein/4590/ ''Transfermarkt'' kluba profils] {{en ikona}}
* [https://www.uefa.com/teamsandplayers/teams/club=3306/profile/index.html Kluba profils UEFA vietnē] {{en ikona}}


{{Futbols-aizmetnis}}
{{Kipra-aizmetnis}}

[[Kategorija:Kipras futbola klubi]]
[[Kategorija:Ahnas &quot;Ethnikos&quot;]]</text>
      <sha1>ly9tj3rrh9k41l9fe1vdh08edhxwvra</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530945</id>
      <parentid>4530944</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T10:18:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <origin>4530945</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3150" sha1="3y0sfwblxgqfsir88tbk6266jvdrydk" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste
 | text_color      = #FFFFFF
 | bg_color        = #68ACFA
 | nos             = ''Ethnikos''
 | logo_links      = Ethnikos Achna.png
 | logo_izm        = 150px
 | pilns           = ''Εθνικός Άχνας''
 | iesauka         = 
 | pilsēta         = {{vieta|Kipra|Ahna}}
 | līga            = Kipras Otrā divīzija
 | sez             = 2025.—2026.
 | poz             = {{decrease}} 13. vieta, [[Kipras futbola Pirmā divīzija|Kipras Pirmā divīzija]]
 | dib             = 1968
 | dib_mēn         = 
 | dib_dat         = 
 | dib_com         = 
 | beidza_pastāvēt = 
 | darbojās        = 
 | stad            = Dasaki stadions
 | ietilp          = 7000
 | krāsas          = 
 | īpašn           = 
 | prez            = {{flaga|Kipra}} Kikis Filipu
 | menedžeris      = 
 | tren            = {{flaga|Horvātija}} Deans Klafuričs
 | kapteinis       = 
 | mediji          = {{URL|https://www.ethnikosachnasfc.com/}}
 | sadarbojas      = 
 | current         = 
| pattern_la1 = 
| pattern_b1  = _lamia1819h
| pattern_ra1 = 
| pattern_sh1 = _nikewhite
| pattern_so1 = _nikewhite
| leftarm1    = 68ACFA
| body1       = FFFFFF
| rightarm1   = 68ACFA
| shorts1     = 68ACFA
| socks1      = 68ACFA
| pattern_la2 =
| pattern_b2  = _academica1213h
| pattern_ra2 =
| pattern_sh2 = _nikewhite
| pattern_so2 = _nikewhite
| leftarm2    = 000000
| body2       = 000000
| rightarm2   = 000000
| shorts2     = 000000
| socks2      = 000000
}}
'''Ahnas &quot;Ethnikos&quot;''' ({{val|el|Εθνικός Άχνας}}) ir profesionāls [[Kipra]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Ahna]]s. Tas ir dibināts 1968. gadā. Pašlaik spēlē Kipras futbola augstākajā līgā — [[Kipras futbola Pirmā divīzija|Pirmajā divīzijā]]. Komanda mājas spēles aizvada Dasaki stadionā. ''Ethnikos'' futbolisti 2002. gadā spēleja [[Kipras kauss futbolā|Kipras kausa]] izcīņas finālā. 2006. gadā bija vieni no [[UEFA Intertoto kauss|UEFA Intertoto kausa]] uzvarētājiem.

== Sasniegumi ==
* '''Kipras kauss'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesc/cypcuphist.html |title=Cyprus - List of Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|28||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Finālisti (1): 2001–02
* '''Kipras Otrā divīzija'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesc/cyp2champ.html |title=Cyprus - List of Cypriot Second Division Champions |language=en |accessdate={{dat|2020|5|28||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Uzvarētāji (3): 1985–86, 1991–92, 2018–19
* '''[[UEFA Intertoto kauss]]'''
** Uzvarētāji (1): 2006

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{Oficiālā tīmekļa vietne}} {{el ikona}}
* [https://int.soccerway.com/teams/cyprus/ethnikos-achnas/521/ ''Soccerway'' profils] {{en ikona}}
* [https://www.transfermarkt.com/ethnikos-achnas/startseite/verein/4590/ ''Transfermarkt'' kluba profils] {{en ikona}}
* [https://www.uefa.com/teamsandplayers/teams/club=3306/profile/index.html Kluba profils UEFA vietnē] {{en ikona}}


{{Futbols-aizmetnis}}
{{Kipra-aizmetnis}}

[[Kategorija:Kipras futbola klubi]]
[[Kategorija:Ahnas &quot;Ethnikos&quot;]]</text>
      <sha1>3y0sfwblxgqfsir88tbk6266jvdrydk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — diska mešana vīriešiem</title>
    <ns>10</ns>
    <id>463258</id>
    <revision>
      <id>4530960</id>
      <parentid>3504500</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T11:10:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4530960</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5620" sha1="5dxaqa4dobr69ubrvqvmyk0s3kmyctt" xml:space="preserve">{{Navbox
| name = Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — diska mešana vīriešiem 
| title = [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|30px]] Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — diska mešana vīriešiem [[Attēls:Athletics pictogram.svg|20px]]
| titlestyle = background:gold;
| basestyle  = background:gold;
| state= {{{state|autocollapse}}}
| liststyle = text-align:left;
| listclass = plainlist

|list1 = {{colbegin|colwidth=25em}}
* [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1896]] — {{Valsts OS sportists|[[Roberts Garets]]|USA|1896. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1900]] — {{Valsts OS sportists|[[Rūdolfs Bauers]]|HUN|1900. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1904]] — {{Valsts OS sportists|[[Martins Šeridans]]|USA|1904. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1908]] — {{Valsts OS sportists|[[Martins Šeridans]]|USA|1908. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1912]] — {{Valsts OS sportists|[[Armass Taipale]]|FIN|1912. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1920]] — {{Valsts OS sportists|[[Elmers Niklanders]]|FIN|1920. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1924]] — {{Valsts OS sportists|[[Bads Hauzers]]|USA|1924. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1928]] — {{Valsts OS sportists|[[Bads Hauzers]]|USA|1928. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1932]] — {{Valsts OS sportists|[[Džons Andersons]]|USA|1932. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1936]] — {{Valsts OS sportists|[[Kens Karpenters]]|USA|1936. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1948]] — {{Valsts OS sportists|[[Adolfo Konsolīni]]|ITA|1948. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1952]] — {{Valsts OS sportists|[[Sims Ainess]]|USA|1952. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1956]] — {{Valsts OS sportists|[[Els Orters]]|USA|1956. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1960]] — {{Valsts OS sportists|[[Els Orters]]|USA|1960. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1964]] — {{Valsts OS sportists|[[Els Orters]]|USA|1964. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1968]] — {{Valsts OS sportists|[[Els Orters]]|USA|1968. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1972]] — {{Valsts OS sportists|[[Ludvigs Daneks]]|TCH|1972. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1976]] — {{Valsts OS sportists|[[Meks Vilkinss]]|USA|1976. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1980]] — {{Valsts OS sportists|[[Viktors Raščupkins]]|URS|1980. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1984]] — {{Valsts OS sportists|[[Ralfs Dannebergs]]|FRG|1984. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1988]] — {{Valsts OS sportists|[[Jirgens Šulcs]]|GDR|1988. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1992]] — {{Valsts OS sportists|[[Roms Ubarts]]|LTU|1992. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1996]] — {{Valsts OS sportists|[[Larss Rīdels]]|GER|1996. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|2000]] — {{Valsts OS sportists|[[Virgīlijs Alekna]]|LTU|2000. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|2004]] — {{Valsts OS sportists|[[Virgīlijs Alekna]]|LTU|2004. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|2008]] — {{Valsts OS sportists|[[Gerds Kanters]]|EST|2008. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|2012]] — {{Valsts OS sportists|[[Roberts Hartings]]|GER|2012. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|2016]] — {{Valsts OS sportists|[[Kristofs Hartings]]|GER|2016. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|2020]] — {{Valsts OS sportists|[[Dāniels Stols]]|SWE|2020. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|2024]] — {{Valsts OS sportists|[[Rožē Stona]]|JAM|2024. gada vasaras}}
{{colend}}

}}&lt;noinclude&gt;
{{Collapsible option}}

[[Kategorija:Vieglatlētikas olimpiskās veidnes|olimpiskie čempioni]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>5dxaqa4dobr69ubrvqvmyk0s3kmyctt</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530967</id>
      <parentid>4530960</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T11:18:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4530967</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6135" sha1="n1ecagn41h498atxtnx80m1mqgulcq5" xml:space="preserve">{{Navbox
| name = Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — diska mešana vīriešiem 
| title = [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|30px]] Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — diska mešana vīriešiem [[Attēls:Athletics pictogram.svg|20px]]
| titlestyle = background:gold;
| basestyle  = background:gold;
| state= {{{state|autocollapse}}}
| liststyle = text-align:left;
| listclass = plainlist

|list1 = {{colbegin|colwidth=25em}}
* [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1896]] — {{Valsts OS sportists|[[Roberts Garets]]|USA|1896. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1900]] — {{Valsts OS sportists|[[Rūdolfs Bauers]]|HUN|1900. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1904]] — {{Valsts OS sportists|[[Martins Šeridans]]|USA|1904. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1908]] — {{Valsts OS sportists|[[Martins Šeridans]]|USA|1908. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1912]] — {{Valsts OS sportists|[[Armass Taipale]]|FIN|1912. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1920]] — {{Valsts OS sportists|[[Elmers Niklanders]]|FIN|1920. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1924]] — {{Valsts OS sportists|[[Bads Hauzers]]|USA|1924. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1928]] — {{Valsts OS sportists|[[Bads Hauzers]]|USA|1928. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1932]] — {{Valsts OS sportists|[[Džons Andersons]]|USA|1932. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1936]] — {{Valsts OS sportists|[[Kens Karpenters]]|USA|1936. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1948]] — {{Valsts OS sportists|[[Adolfo Konsolīni]]|ITA|1948. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1952]] — {{Valsts OS sportists|[[Sims Ainess]]|USA|1952. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1956]] — {{Valsts OS sportists|[[Els Orters]]|USA|1956. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1960]] — {{Valsts OS sportists|[[Els Orters]]|USA|1960. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1964]] — {{Valsts OS sportists|[[Els Orters]]|USA|1964. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1968]] — {{Valsts OS sportists|[[Els Orters]]|USA|1968. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1972]] — {{Valsts OS sportists|[[Ludvigs Daneks]]|TCH|1972. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1976]] — {{Valsts OS sportists|[[Meks Vilkinss]]|USA|1976. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1980]] — {{Valsts OS sportists|[[Viktors Raščupkins]]|URS|1980. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1984]] — {{Valsts OS sportists|[[Ralfs Dannebergs]]|FRG|1984. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1988]] — {{Valsts OS sportists|[[Jirgens Šulcs]]|GDR|1988. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1992]] — {{Valsts OS sportists|[[Roms Ubarts]]|LTU|1992. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1996]] — {{Valsts OS sportists|[[Larss Rīdels]]|GER|1996. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|2000]] — {{Valsts OS sportists|[[Virgīlijs Alekna]]|LTU|2000. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|2004]] — {{Valsts OS sportists|[[Virgīlijs Alekna]]|LTU|2004. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|2008]] — {{Valsts OS sportists|[[Gerds Kanters]]|EST|2008. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|2012]] — {{Valsts OS sportists|[[Roberts Hartings]]|GER|2012. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|2016]] — {{Valsts OS sportists|[[Kristofs Hartings]]|GER|2016. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|2020]] — {{Valsts OS sportists|[[Dāniels Stols]]|SWE|2020. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|2024]] — {{Valsts OS sportists|[[Rožē Stona]]|JAM|2024. gada vasaras}}
{{colend}}

|group2 = Diska mešana ar divām rokām
|list2 =
* [[Vieglatlētika 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana ar divām rokām vīriešiem|1912]] — {{Valsts OS sportists|[[Armass Taipale]]|SWE|1912. gada vasaras}}

|group3 = Neoficiālās olimpiskās spēles
|list3 =
* [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1906]] — {{flaga|USA}} [[Martins Šeridans]] &lt;small&gt;([[ASV 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|ASV]])&lt;/small&gt;

}}&lt;noinclude&gt;
{{Collapsible option}}

[[Kategorija:Vieglatlētikas olimpiskās veidnes|olimpiskie čempioni]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>n1ecagn41h498atxtnx80m1mqgulcq5</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530969</id>
      <parentid>4530967</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T11:26:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4530969</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6705" sha1="gpwx8qmjzf7v9amsffkasm51nls8hub" xml:space="preserve">{{Navbox
| name = Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — diska mešana vīriešiem 
| title = [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|30px]] Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — diska mešana vīriešiem [[Attēls:Athletics pictogram.svg|20px]]
| titlestyle = background:gold;
| basestyle  = background:gold;
| state= {{{state|autocollapse}}}
| liststyle = text-align:left;
| listclass = plainlist

|list1 = {{colbegin|colwidth=25em}}
* [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1896]] — {{Valsts OS sportists|[[Roberts Garets]]|USA|1896. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1900]] — {{Valsts OS sportists|[[Rūdolfs Bauers]]|HUN|1900. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1904]] — {{Valsts OS sportists|[[Martins Šeridans]]|USA|1904. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1908]] — {{Valsts OS sportists|[[Martins Šeridans]]|USA|1908. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1912]] — {{Valsts OS sportists|[[Armass Taipale]]|FIN|1912. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1920]] — {{Valsts OS sportists|[[Elmers Niklanders]]|FIN|1920. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1924]] — {{Valsts OS sportists|[[Bads Hauzers]]|USA|1924. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1928]] — {{Valsts OS sportists|[[Bads Hauzers]]|USA|1928. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1932]] — {{Valsts OS sportists|[[Džons Andersons]]|USA|1932. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1936]] — {{Valsts OS sportists|[[Kens Karpenters]]|USA|1936. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1948]] — {{Valsts OS sportists|[[Adolfo Konsolīni]]|ITA|1948. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1952]] — {{Valsts OS sportists|[[Sims Ainess]]|USA|1952. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1956]] — {{Valsts OS sportists|[[Els Orters]]|USA|1956. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1960]] — {{Valsts OS sportists|[[Els Orters]]|USA|1960. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1964]] — {{Valsts OS sportists|[[Els Orters]]|USA|1964. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1968]] — {{Valsts OS sportists|[[Els Orters]]|USA|1968. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1972]] — {{Valsts OS sportists|[[Ludvigs Daneks]]|TCH|1972. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1976]] — {{Valsts OS sportists|[[Meks Vilkinss]]|USA|1976. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1980]] — {{Valsts OS sportists|[[Viktors Raščupkins]]|URS|1980. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1984]] — {{Valsts OS sportists|[[Ralfs Dannebergs]]|FRG|1984. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1988]] — {{Valsts OS sportists|[[Jirgens Šulcs]]|GDR|1988. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1992]] — {{Valsts OS sportists|[[Roms Ubarts]]|LTU|1992. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1996]] — {{Valsts OS sportists|[[Larss Rīdels]]|GER|1996. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|2000]] — {{Valsts OS sportists|[[Virgīlijs Alekna]]|LTU|2000. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|2004]] — {{Valsts OS sportists|[[Virgīlijs Alekna]]|LTU|2004. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|2008]] — {{Valsts OS sportists|[[Gerds Kanters]]|EST|2008. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|2012]] — {{Valsts OS sportists|[[Roberts Hartings]]|GER|2012. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|2016]] — {{Valsts OS sportists|[[Kristofs Hartings]]|GER|2016. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|2020]] — {{Valsts OS sportists|[[Dāniels Stols]]|SWE|2020. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|2024]] — {{Valsts OS sportists|[[Rožē Stona]]|JAM|2024. gada vasaras}}
{{colend}}

|group2 = Diska mešana grieķu stilā
|list2 =
* [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana grieķu stilā vīriešiem|1908]] — {{Valsts OS sportists|[[Martins Šeridans]]|USA|1908. gada vasaras}}

|group3 = Diska mešana ar divām rokām
|list3 =
* [[Vieglatlētika 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana ar divām rokām vīriešiem|1912]] — {{Valsts OS sportists|[[Armass Taipale]]|FIN|1912. gada vasaras}}

|group4 = Neoficiālās olimpiskās spēles
|list4 = {{colbegin|colwidth=30em}}
* [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1906 (klasiskais stils)]] — {{flaga|USA}} [[Martins Šeridans]] &lt;small&gt;([[ASV 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|ASV]])&lt;/small&gt;
* [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — diska mešana grieķu stilā vīriešiem|1906 (grieķu stils)]] — {{flaga|Krievijas Impērija}} [[Verners Jarvinens]] &lt;small&gt;([[Somija 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|Somija]])&lt;/small&gt;
{{colend}}

}}&lt;noinclude&gt;
{{Collapsible option}}

[[Kategorija:Vieglatlētikas olimpiskās veidnes|olimpiskie čempioni]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>gpwx8qmjzf7v9amsffkasm51nls8hub</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>466560</id>
    <revision>
      <id>4530877</id>
      <parentid>4509364</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T06:06:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4530877</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="37208" sha1="fnlhnvkfdz2t2akcrhibx00fhcqnd58" xml:space="preserve">{{Olimpisko spēļu sacensību infokaste
| event       = Vieglatlētika
| games       = 1900. gada vasaras
| image       = [[Attēls:Olympic rings.svg|120px]] [[Attēls:Athletics pictogram.svg|120px]]
| caption     = 
| venue       = {{vieta|Francija|Parīze|Buloņas mežs|Kruakatelāns}}
| dates       = 1900. gada 14. — 22. jūlijs
| num_events  = 23 (visas vīriešu)
| competitors = 118 (visi vīrieši)
| nations     = 15
| teams       = 
| prev        = '''[[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1896 Atēnas]]'''
| next        = '''[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1904 Sentluisa]]'''
}}
{{Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''[[Vieglatlētika]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no 20 oficiālajiem [[olimpiskie sporta veidi|olimpiskajiem sporta veidiem]]. Vieglatlētikā kopā startēja 118 [[vieglatlēti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|sportisti]] no 15 valstīm. Sacensības notika no 1900. gada 14. jūlija ([[Bastīlijas diena]]) līdz 22. jūlijam. Vieglatlētikas sacensību norises vieta bija [[Kruakatelāns]], [[Buloņas mežs|Buloņas meža]] teritorijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417050328/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/ |work=Sports Reference|archive-date=2020. gada 7. septembris|title=Athletics at the 1900 Paris Summer Games|accessdate=2020. gada 7. septembris}}&lt;/ref&gt;

Salīdzinot ar [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|iepiekšējo olimpisko spēļu vieglatlētikas sacensībām]] šajās olimpiskajās spēlēs sacensību apstākļi bija sliktāki. Sacensības tika aizvadīts uz zāles laukuma, kas bija iezīmēts ar kokiem un bija nevienmērīgi augsts. Sacensību sākums bija 14. jūlijā (Bastīlijas diena), kas Francijā bija brīvdiena. Nākamā diena pēc tam bija svētdiena, kurā vairāki amerikāņi atteicās startēt. Lai neietekmētu rezultātus un medaļu sadalījumu organizatori nolēma 16. jūlijā, pirmdienā, notiekošos finālus ieskaitīt pie 15. jūlija, svētdienas, rezultātiem.

Medaļas tika sadalītas 23 dažādās [[vieglatlētika]]s disciplīnās, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā iepriekšējās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada Atēnu olimpiskajās spēlēs]]. Pirmo reizi olimpiskās medaļas tika sadalītas šādās skrejceļa disciplīnās: [[60 metri|60 metru]] un [[200 metri|200 metru]] skriešanā, 200 metru un 400 metru barjerskrējienos, 2500 metru un 4000 metru šķēršļu skrējienā un 5000 metru komandas skrējienā; kā arī šādās laukuma disciplīnās: [[augstlēkšana|augstlēkšanā]], [[tāllēkšana|tāllēkšanā]] un [[trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]] no vietas un [[vesera mešana|vesera mešanā]]. No šīm disciplīnām gandrīz visās vēlākajās olimpiskajās spēlēs līdz pat mūsdienām ir notikušas sacensības 200 metru skriešanā, 400 metru barjerskrējienā un vesera mešana.

No visām 15 vieglatlētikā pārstāvētajām valstīm olimpiskās medaļas izcīnīja 12 valstis, no tām 5 vismaz vienu zelta medaļu. Visvairāk medaļu izcīnīja [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti, kopumā 39 olimpiskās medaļas (16 zelta, 13 sudraba un 10 bronzas). ASV sportisti izcīnīja pilnīgi visas medaļas [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējienā]], [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|augstlēkšanā]] un [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|trīssoļlēkšanā no vietas]], [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|lodes grūšanā]] un [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|vesera mešanā]], bet [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|4000 metru šķēršļu skrējienā]] visas medaļas izcīnīja [[Lielbritānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritānijas]] sportisti. Pirmās olimpiskās medaļas vieglatlētikā izcīnīja [[Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Bohēmijas]], [[Dānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Dānijas]], [[Indija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Indijas]], [[Kanāda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanādas]], [[Norvēģija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Norvēģijas]] un [[Zviedrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Zviedrijas]] sportisti. Savukārt Francija, Kanāda, Lielbritānija un [[Ungārija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ungārija]] izcīnīja pirmās zelta medaļas vieglatlētikā olimpiskajās spēlēs. ASV sportisti [[Ērvings Baksters]] un [[Volters Tjūksberijs]], katrs izcīnīja pa 5 olimpiskajām medaļām vieglatlētikā, bet cits amerikānis [[Alvins Krencleins]] bija vienīgais, kurš izcīnīja 4 zelta medaļas.

Vieglatlētikas sacensību laikā tika laboti gandrīz visi iepriekšējās olimpiskajās spēlēs uzstādītie [[olimpiskie rekordi vieglatlētikā|olimpiskie rekordi]]. Veiksmīgākais sportists, kurš laboja četrus olimpiskos rekordus, bija amerikānis Alvins Krencleins.

== Sacensību kalendārs ==
{{Color box|#bbf3bb| ● |border=darkgray}} — Sacensības; {{Color box|#FFDF80| '''F''' |border=darkgray}} — fināls (medaļu izcīņa)

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! Disciplīna !! 14. jūlijs &lt;br /&gt; (Sest.) !! 15. jūlijs &lt;br /&gt; (Svēt.) !! 16. jūlijs &lt;br /&gt; (Pirm.) !! 17. jūlijs &lt;br /&gt; (Otr.) !! 18. jūlijs &lt;br /&gt; (Treš.) !! 19. jūlijs &lt;br /&gt; (Ceturt.) !! 20. jūlijs &lt;br /&gt;(Piekt.) !! 21. jūlijs &lt;br /&gt; (Sest.) !! 22. jūlijs &lt;br /&gt; (Svēt.)
|-
! colspan=30| Skrejceļa disciplīnas
|-
| align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || || style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || || || || || || || 
|-
| align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]] || style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || || || || || || || ||
|-
| align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || || || || || || || || || style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F'''
|-
| align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || style=&quot;background-color:#bbf3bb;text-align:center;&quot;| ● ||  style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F'''|| || || || || || || 
|-
| align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || style=&quot;background-color:#bbf3bb;text-align:center;&quot;| ● || || style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F'''|| || || || || || 
|-
| align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || || style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F'''|| || || || || || || 
|-
| align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]] || style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F'''|| || || || || || || ||
|-
| align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || || || style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F'''|| || || || || || 
|-
| align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]] || style=&quot;background-color:#bbf3bb;text-align:center;&quot;| ● ||  style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F'''|| || || || || || || 
|-
| align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2500 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2500 metru šķēršļu skrējiens]] || || style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F'''|| || || || || || || 
|-
| align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|4000 metru šķēršļu skrējiens]] || || || style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F'''|| || || || || || 
|-
| align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējiens]] || || || || || || || || || style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F'''
|-
! colspan=30| Šosejas disciplīnas
|-
| align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]] || || || || || || style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F'''|| || || 
|-
! colspan=30| Laukuma disciplīnas
|-
| align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]] || || style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F'''|| || || || || || || 
|-
| align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || style=&quot;background-color:#bbf3bb;text-align:center;&quot;| ● ||  style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F'''|| || || || || || || 
|-
| align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]] || || || style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F'''|| || || || || || 
|-
| align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]] || || || style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F'''|| || || || || || 
|-
| align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || || || style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F'''|| || || || || || 
|-
| align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]] || || || style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F'''|| || || || || || 
|-
| align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]] || || style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F'''|| || || || || || || 
|-
| align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || style=&quot;background-color:#bbf3bb;text-align:center;&quot;| ● ||  style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F'''|| || || || || || || 
|-
| align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]] || style=&quot;background-color:#bbf3bb;text-align:center;&quot;| ● ||  style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F'''|| || || || || || || 
|-
| align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]] || || || style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F'''|| || || || || || 
|}

== Medaļu ieguvēji ==
=== Medaļnieki ===
[[Attēls:800m final 1900.jpg|200px|thumb|Skats no [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metru]] fināla skrējiena.]]
[[Attēls:2500 meters steeplechase finish at the 1900 Olympic Games.jpg|200px|thumb|Skats no [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2500 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2500 metru šķēršļu skrējiena]] fināla.]]
[[Attēls:Marathon 1900.jpg|200px|thumb|Skats no [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|maratona]] skrējiena.]]
[[Attēls:Irving Baxter, champion olympique de saut en hauteur en 1900 (1m90).jpg|200px|thumb|Skats no [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|augstlēkšanas]] sacensībām.]]
[[Attēls:Meredith Colket, deuxième du saut à la perche aux JO 1900.jpg|200px|thumb|Skats no [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|kārtslēkšanas]] sacensībām.]]

;Skrejceļa disciplīnas
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} !! Atsauce  
|-
| '''60 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Alvins Krencleins]]|USA|1900. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Volters Tjūksberijs]]|USA|1900. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Stens Roulijs]]|AUS|1900. gada vasaras}} 
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/60m-men|title=Paris 1900 Athletics — 60m men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}&lt;/ref&gt;
|-
| '''100 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Džerviss]]|USA|1900. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Volters Tjūksberijs]]|USA|1900. gada vasaras}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Stens Roulijs]]|AUS|1900. gada vasaras}}
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/100m-men|title=Paris 1900 Athletics — 100m men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}&lt;/ref&gt;
|-
| '''200 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Volters Tjūksberijs]]|USA|1900. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Normens Pričards]]|IND|1900. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Stens Roulijs]]|AUS|1900. gada vasaras}}
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/200m-men|title=Paris 1900 Athletics — 200m men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}&lt;/ref&gt;
|-
| '''400 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Maksvels Longs]]|USA|1900. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Holands]]|USA|1900. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ernsts Šulcs]]|DEN|1900. gada vasaras}}
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/400m-men|title=Paris 1900 Athletics — 400m men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}&lt;/ref&gt;
|-
| '''800 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Alfrēds Tisē]]|GBR|1900. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Kregans]]|USA|1900. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Deivids Hols]]|USA|1900. gada vasaras}}
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/800m-men|title=Paris 1900 Athletics — 800m men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}&lt;/ref&gt;
|-
| '''1500 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Benets]]|GBR|1900. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Anrī Deložs]]|FRA|1900. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Brejs]]|USA|1900. gada vasaras}}
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/1500m-men|title=Paris 1900 Athletics — 1500m men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}&lt;/ref&gt;
|-
| '''110 metru barjerskrējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Alvins Krencleins]]|USA|1900. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Maklīns]]|USA|1900. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frederiks Molonijs]]|USA|1900. gada vasaras}} 
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/110m-hurdles-men|title=Paris 1900 Athletics — 110m hurdles men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}&lt;/ref&gt;
|-
| '''200 metru barjerskrējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Alvins Krencleins]]|USA|1900. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Normens Pričards]]|IND|1900. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Volters Tjūksberijs]]|USA|1900. gada vasaras}}
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/200m-hurdles-men|title=Paris 1900 Athletics — 200m hurdles men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}&lt;/ref&gt;
|-
| '''400 metru barjerskrējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Volters Tjūksberijs]]|USA|1900. gada vasaras}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Anrī Tozēns]]|FRA|1900. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Ortons]]|USA|1900. gada vasaras}} 
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/400m-hurdles-men|title=Paris 1900 Athletics — 400m hurdles men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}&lt;/ref&gt;
|-
| '''2500 metru šķēršļu skrējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2500 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Ortons]]|USA|1900. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Sidnijs Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Žans Šastanjē]]|FRA|1900. gada vasaras}}
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/3000m-steeplechase-men|title=Paris 1900 Athletics — 2500m (3000m) hurdles men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}&lt;/ref&gt;
|-
| '''4000 metru šķēršļu skrējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Rimmers]]|GBR|1900. gada vasaras}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Benets]]|GBR|1900. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Sidnijs Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} 
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/4000m-steeplechase-men|title=Paris 1900 Athletics — 4000m hurdles men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}&lt;/ref&gt;
|-
| '''5000 metru komandu skrējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem}}
| {{flagIOC|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br&gt; [[Čārlzs Benets]] &lt;br&gt; [[Džons Rimmers]] &lt;br&gt; [[Sidnijs Robinsons]] &lt;br&gt; [[Alfrēds Tisē]] &lt;br/&gt; [[Stens Roulijs]]&lt;ref&gt;Lai gan Stens Roulijs citās vieglatlētikas disciplīnās startēja kā Austrālijas sportists, komandu skrējienā viņš tiek ieskaitīts Lielbritānijas komandā.&lt;/ref&gt;
| {{flagIOC|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br&gt; [[Anrī Deložs]] &lt;br&gt; [[Gastons Rageno]] &lt;br&gt; [[Žans Šastanjē]] &lt;br&gt; [[Andrē Kastaņē]]&lt;br&gt; [[Albērs Šampudrī]]
| ''Netika pasniegta''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/5000m-team-men|title=Paris 1900 Athletics — 5000m team men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}&lt;/ref&gt;
|}

;Šosejas disciplīnas
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} !! Atsauce  
|-
| '''Maratons''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Mišels Teato]]|FRA|1900. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Emīls Šampions]]|FRA|1900. gada vasaras}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ernsts Fasts]]|SWE|1900. gada vasaras}}
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/marathon-men|title=Paris 1900 Athletics — marathon men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}&lt;/ref&gt;
|}

;Laukuma disciplīnas
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} !! Atsauce  
|-
| '''Augstlēkšana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ērvings Baksters]]|USA|1900. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Patriks Līhijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Lajošs Genči]]|HUN|1900. gada vasaras}}
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/high-jump-men|title=Paris 1900 Athletics — high jump men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}&lt;/ref&gt;
|-
| '''Tāllēkšana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Alvins Krencleins]]|USA|1900. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1900. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Patriks Līhijs]]|GBR|1900. gada vasaras}}
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/long-jump-men|title=Paris 1900 Athletics — long jump men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}&lt;/ref&gt;
|-
| '''Trīssoļlēkšana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1900. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džeimss Konolijs]]|USA|1900. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Luiss Šeldons]]|USA|1900. gada vasaras}}
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/triple-jump-men|title=Paris 1900 Athletics — triple jump men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}&lt;/ref&gt;
|-
| '''Augstlēkšana no vietas''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ērvings Baksters]]|USA|1900. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Luiss Šeldons]]|USA|1900. gada vasaras}} 
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/high-jump-standing-men|title=Paris 1900 Athletics — high jump standing men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}&lt;/ref&gt;
|-
| '''Tāllēkšana no vietas''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ērvings Baksters]]|USA|1900. gada vasaras}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Emīls Toršbēfs]]|FRA|1900. gada vasaras}} 
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/long-jump-standing-men|title=Paris 1900 Athletics — long jump standing men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}&lt;/ref&gt;
|-
| '''Trīssoļlēkšana no vietas''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ērvings Baksters]]|USA|1900. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Garets]]|USA|1900. gada vasaras}} 
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/triple-jump-standing-men|title=Paris 1900 Athletics — triple jump standing men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}&lt;/ref&gt;
|-
| '''Kārtslēkšana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ērvings Baksters]]|USA|1900. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Meredits Kolkets]]|USA|1900. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Karls Alberts Andersens]]|NOR|1900. gada vasaras}} 
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/pole-vault-men|title=Paris 1900 Athletics — pole vault men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}&lt;/ref&gt;
|-
| '''Diska mešana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Rūdolfs Bauers]]|HUN|1900. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Františeks Janda-Suks]]|BOH|1900. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ričards Šeldons]]|USA|1900. gada vasaras}} 
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/discus-throw-men|title=Paris 1900 Athletics — discus throw men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}&lt;/ref&gt;
|-
| '''Lodes grūšana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ričards Šeldons]]|USA|1900. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džosija Makrakens]]|USA|1900. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Garets]]|USA|1900. gada vasaras}} 
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/shot-put-men|title=Paris 1900 Athletics — shot put men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}&lt;/ref&gt;
|-
| '''Vesera mešana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Flenegens]]|USA|1900. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Trakstans Heirs]]|USA|1900. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džosija Makrakens]]|USA|1900. gada vasaras}} 
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/hammer-throw-men|title=Paris 1900 Athletics — hammer throw men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}&lt;/ref&gt;
|}

=== Sportisti ar vairākām medaļām ===
[[Attēls:Kraenzlein Hurdling.jpg|200px|thumb|[[Alvins Krencleins]] bija vienīgais no sportistiem, kurš šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja 4 zelta medaļas vieglatlētikā.]]

{| class=&quot;wikitable sortable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align: center&quot;
|-
!scope=&quot;col&quot; | Vieta
!scope=&quot;col&quot; | Valsts
!scope=&quot;col&quot; style=&quot;background-color:gold; width:6em;&quot; | Zelts
!scope=&quot;col&quot; style=&quot;background-color:silver; width:6em;&quot; | Sudrabs
!scope=&quot;col&quot; style=&quot;background-color:#cc9966; width:6em;&quot; | Bronza
!scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:6em;&quot; | Kopā
|- 
| align=left| [[Alvins Krencleins]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 4 || — || — || 4
|- 
| align=left| [[Rejs Jūrijs]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 3 || — || — || 3
|- 
| align=left| [[Ērvings Baksters]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 2 || 3 || — || 5
|- 
| align=left| [[Volters Tjūksberijs]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 2 || 2 || 1 || 5
|- 
| align=left| [[Čārlzs Benets]] || align=left| {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || 2 || — || 1 || 3
|- 
| align=left| [[Sidnijs Robinsons]] || align=left| {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || 1 || 1 || 1 || 3
|- 
| align=left| [[Maiers Prinšteins]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 1 || 1 || — || 2
|- 
| align=left| [[Stens Roulijs]] || align=left| {{ValstsOS|AUS|1900. gada vasaras}} || 1 || — || 3 || 4
|- 
| align=left| [[Džordžs Ortons]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 1 || — || 1 || 2
|- 
| align=left| [[Ričards Šeldons]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 1 || — || 1 || 2
|- 
| align=left| [[Anrī Deložs]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || 2 || — || 2
|- 
| align=left| [[Normens Pričards]] || align=left| {{ValstsOS|IND|1900. gada vasaras}} || — || 2 || — || 2
|- 
| align=left| [[Patriks Līhijs]] || align=left| {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || — || 1 || 1 || 2
|- 
| align=left| [[Džosija Makrakens]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || — || 1 || 1 || 2
|- 
| align=left| [[Žans Šastanjē]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || 1 || 1 || 2
|- 
| align=left| [[Roberts Garets]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || — || — || 2 || 2
|- 
| align=left| [[Luiss Šeldons]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || — || — || 2 || 2
|}

=== Medaļu sadalījums starp valstīm ===
{{legend2|#ccccff|Pirmās valstij izcīnītās olimpiskās medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} &lt;br/&gt;{{legend2|#FFEB7F|Pirmās valstij izcīnītās zelta medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} &lt;br/&gt;{{legend2|#E0E0E0|Pirmās valstij izcīnītās sudraba medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} &lt;br/&gt;{{legend2|#E6CCB2|Pirmās valstij izcīnītās bronzas medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}}

{| class=&quot;wikitable sortable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align: center&quot;
|-
!scope=&quot;col&quot; | Vieta
!scope=&quot;col&quot; | Valsts
!scope=&quot;col&quot; style=&quot;background-color:gold; width:6em;&quot; | Zelts
!scope=&quot;col&quot; style=&quot;background-color:silver; width:6em;&quot; | Sudrabs
!scope=&quot;col&quot; style=&quot;background-color:#cc9966; width:6em;&quot; | Bronza
!scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:6em;&quot; | Kopā
|- 
| 1 || align=left| {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 17 || 13 || 11 || '''41'''
|-
| 2 || align=left| {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|4 || 3 || 2 || '''9'''
|-
| 3 || align=left| {{ValstsOS|HUN|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|1 || — || 1 || '''2'''
|-
| 4 || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|1 || 4 || 2 || '''7'''
|-
| 5 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|IND|1900. gada vasaras}} || — || bgcolor=E0E0E0|2 || — || '''2'''
|-
| 6 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|BOH|1900. gada vasaras}} || — || bgcolor=E0E0E0|2 || — || '''2'''
|-
| 7 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|AUS|1900. gada vasaras}} || — || — || bgcolor=E6CCB2|3 || '''3'''
|-
| rowspan=3| 8/10 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}} || — || — || bgcolor=E6CCB2|1 || '''1'''
|-
| align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|NOR|1900. gada vasaras}} || — || — || bgcolor=E6CCB2|1 || '''1'''
|-
| align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|SWE|1900. gada vasaras}} || — || — || bgcolor=E6CCB2|1 || '''1'''
|- class=&quot;sortbottom&quot;
! colspan=2| Kopā (10 valstis): || 23 || 23 || 22 || 68
|}

== Labotie un uzstādītie olimpiskie rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Disciplīna !! Rezultāts !! Sportists (valsts)
|-
| 60 metri || align=center|'''7.0''' || {{Valsts OS sportists|[[Alvins Krencleins]]|USA|1900. gada vasaras}}
|-
| 100 metri || align=center|'''10.8''' || {{Valsts OS sportists|[[Frenks Džerviss]]|USA|1900. gada vasaras}} / {{Valsts OS sportists|[[Volters Tjūksberijs]]|USA|1900. gada vasaras}}
|-
| 200 metri || align=center|'''22.2''' || {{Valsts OS sportists|[[Volters Tjūksberijs]]|USA|1900. gada vasaras}}
|-
| 400 metri || align=center|'''49.4''' || {{Valsts OS sportists|[[Maksvels Longs]]|USA|1900. gada vasaras}}
|-
| 800 metri || align=center|'''1:59.0''' || {{Valsts OS sportists|[[Deivids Hols]]|USA|1900. gada vasaras}}
|-
| 1500 metri || align=center|'''4:06.2''' || {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Benets]]|GBR|1900. gada vasaras}}
|-
| 110 metru barjerskrējiens || align=center|'''15.4''' || {{Valsts OS sportists|[[Alvins Krencleins]]|USA|1900. gada vasaras}}
|-
| 200 metru barjerskrējiens || align=center|'''25.4''' || {{Valsts OS sportists|[[Alvins Krencleins]]|USA|1900. gada vasaras}}
|-
| 400 metru barjerskrējiens || align=center|'''57.6''' || {{Valsts OS sportists|[[Volters Tjūksberijs]]|USA|1900. gada vasaras}}
|-
| 2500 metru šķēršļu skrējiens || align=center|'''7:34.4''' || {{Valsts OS sportists|[[Džordžs Ortons]]|USA|1900. gada vasaras}}
|-
| 4000 metru šķēršļu skrējiens || align=center|'''12:58.4''' || {{Valsts OS sportists|[[Džons Rimmers]]|GBR|1900. gada vasaras}}
|-
| Augstlēkšana || align=center|'''1.90 m''' || {{Valsts OS sportists|[[Ērvings Baksters]]|USA|1900. gada vasaras}}
|-
| Tāllēkšana || align=center|'''7.185 m''' || {{Valsts OS sportists|[[Alvins Krencleins]]|USA|1900. gada vasaras}}
|-
| Trīssoļlēkšana || align=center|'''14.47 m''' || {{Valsts OS sportists|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1900. gada vasaras}}
|-
| Augstlēkšana no vietas || align=center|'''1.655 m''' || {{Valsts OS sportists|[[Rejs Jūrijs]]|GBR|1900. gada vasaras}}
|-
| Tāllēkšana no vietas || align=center|'''3.21 m''' || {{Valsts OS sportists|[[Rejs Jūrijs]]|GBR|1900. gada vasaras}}
|-
| Trīssoļlēkšana no vietas || align=center|'''10.58 m''' || {{Valsts OS sportists|[[Rejs Jūrijs]]|GBR|1900. gada vasaras}}
|-
| Kārtslēkšana || align=center|'''3.30 m''' || {{Valsts OS sportists|[[Viljams Hoits]]|USA|1896. gada vasaras}} / {{Valsts OS sportists|[[Ērvings Baksters]]|USA|1900. gada vasaras}}
|-
| Diska mešana || align=center|'''36.04 m''' || {{Valsts OS sportists|[[Rūdolfs Bauers]]|HUN|1900. gada vasaras}}
|-
| Lodes grūšana || align=center|'''14.10 m''' || {{Valsts OS sportists|[[Ričards Šeldons]]|USA|1900. gada vasaras}}
|-
| Vesera mešana || align=center|'''51.01 m''' || {{Valsts OS sportists|[[Džons Flenegens]]|USA|1900. gada vasaras}}
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{main|Vieglatlēti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vienglatlētikas sacensībās startēja 117 sportisti no 15 valstīm. Visvairāk sportistu vieglatlētikā bija no ASV — 43 sportisti. Pirmoreiz vieglatlētikā bija pārstāvēta Austrālija, Bohēmija, Indija, Itālija, Kanāda, Itālija un Norvēģija.

''Iekavās uzrādīts sportistu skaits no valsts.''

{{colbegin|4}}
* {{flagIOC|USA|1900. gada vasaras|43}}
* {{flagIOC|AUS|1900. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|AUT|1900. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|BOH|1900. gada vasaras|4}}
* {{flagIOC|DEN|1900. gada vasaras|4}}
* {{flagIOC|FRA|1900. gada vasaras|22}}
* {{flagIOC|GRE|1900. gada vasaras|2}}
* {{flagIOC|IND|1900. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|ITA|1900. gada vasaras|2}}
* {{flagIOC|CAN|1900. gada vasaras|2}}
* {{flagIOC|GBR|1900. gada vasaras|9}}
* {{flagIOC|NOR|1900. gada vasaras|2}}
* {{flagIOC|HUN|1900. gada vasaras|9}}
* {{flagIOC|GER|1900. gada vasaras|6}}
* {{flagIOC|SWE|1900. gada vasaras|8}}
{{colend}}

== Atsauces ==
{{Commons category|Athletics at the 1900 Summer Olympics|Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417050328/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/ Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/editions/2/sports/ATH Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}}
* De Wael, Herman. ''Herman's Full Olympians'': &quot;Athletics 1900&quot;. Accessed 18 March 2006. Available electronically at [http://users.skynet.be/hermandw/olymp/ath1900.html ] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060211154257/http://users.skynet.be/hermandw/olymp/ath1900.html |date={{dat|2006|02|11||bez}} }}.
* {{grāmatas atsauce | author = Mallon, Bill | year = 1998 | title = The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary | publisher = McFarland &amp; Company, Inc., Publishers | location = Jefferson, North Carolina | isbn = 0-7864-0378-0 | url = https://archive.org/details/1900olympicgames00mall }}

{{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi]]
[[Kategorija:Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs| ]]
[[Kategorija:Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|1900]]</text>
      <sha1>fnlhnvkfdz2t2akcrhibx00fhcqnd58</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem</title>
    <ns>0</ns>
    <id>466971</id>
    <revision>
      <id>4530988</id>
      <parentid>3753946</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T11:53:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4530988</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9789" sha1="7jugdexbaifimbb3z86viumv06x74rh" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        Lodes grūšana vīriešiem
|games =        1900. gada Vasaras
|image =        Émile Torchebœuf, champion de France de lancer de poids en 1900.jpg
|image_size =   250
|caption =      
|venue =        {{vieta|Francija|Parīze|Buloņas mežs|Kruakatelāns}}
|date =         1900. gada 14. un 15. jūlijs
|competitors =  11
|nations =      5
|gold=          [[Ričards Šeldons]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Džosija Makrakens]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       [[Roberts Garets]]
|bronzeNOC =    USA
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1896 Atēnas]]
|next =        [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1904 Sentluisa]]
}}
{{Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''Lodes grūšana vīriešiem''' bija viena no 23 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensības ietvaros [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]. Sacensības notika 1900. gada 14. jūlijā un 15. jūlijā [[Kruakatelāns|Kruakatelānā]], [[Buloņas mežs|Buloņas meža]] teritorijā. Tajās startēja 11 sportisti no piecām valstīm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/mens-shot-put.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417052232/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/mens-shot-put.html |work=Sports Reference|archive-date=2020. gada 15. septembris|title=Athletics at the 1900 Paris Summer Games: Men's Shot Put|accessdate=2020. gada 15. septembris}}&lt;/ref&gt;

Lodes grūšanas sacensības bija sadalītas divās kārtās. Pirmā kārta bija kvalifikācija, kas tika aizvadīta 14. jūlijā, startēja 15 sportisti. Fināla kārtai, kas tika aizvadīta 15. jūlijā, kvalificējās 5 labākie sportisti.

Lodes grūšana bija viena no 5 disciplīnām, kurā visas olimpiskās medaļas izcīnīja [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu ar fināla rezultātu 14,10 metri (kvalifikācijā — 13,80 metri) izcīnīja [[Ričards Šeldons]], sudraba medaļu ar rezultātu 12,85 metri ieguva [[Džosija Makrakens]], bet bronzas medaļu ieguva iepriekšējo olimpisko spēļu [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|lodes grūšanas]] čempions [[Roberts Garets]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/athletics/shot-put-men|title=Paris 1900 Athletics — shot put men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}&lt;/ref&gt;

Zelta medaļas ieguvējs ASV sportists Ričards Šeldons divas reizes laboja [[olimpiskie rekordi vieglatlētikā|olimpisko rekordu]] šajā disciplīnā. Sākotnēji viņš kvalifikācijas kārtā uzstādīja rezultātu 13,80 metri, bet fināla kārtā to uzlaboja uz 14,10 metriem.

Pirmoreiz lodes grūšanas sacensībās olimpiskajās spēlēs bija pārstāvēta [[Ungārija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ungārija]] un [[Zviedrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Zviedrija]].

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Attālums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || align=center|'''14.75 m*''' || {{flaga|CAN|1868}} [[Džordžs Grejs (sportists)|Džordžs Grejs]] &lt;small&gt; (Kanāda)&lt;/small&gt; || {{flaga|CAN|1868}} [[Otava]], [[Kanāda]] || 1898. gada 1. augusts
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''11.22 m''' || {{Valsts OS sportists|[[Roberts Garets]]|USA|1896. gada vasaras}} || {{flaga|GRE|old}} [[Atēnas]], [[Grieķija]] || 1896. gada 7. aprīlis
|-
! colspan=&quot;5&quot;| Labotie/Uzstādītie rekordi pēc 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Attālums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| rowspan=&quot;2&quot;| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''13.80 m''' || rowspan=&quot;2&quot;| {{Valsts OS sportists|[[Ričards Šeldons]]|USA|1900. gada vasaras}} || rowspan=&quot;2&quot;| {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 14. jūlijs
|-
| align=center|'''14.10 m''' || 1900. gada 15. jūlijs
|}
''(*) — neoficiālais pasaules rekords''

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:Sheldon 1900.jpg|50px]] &lt;br /&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Ričards Šeldons]]|USA|1900. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Mccracken.jpg|30px]] &lt;br /&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džosija Makrakens]]|USA|1900. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:BASA-3K-7-422-22-Robert Garrett throwing the discus at 1896 Summer Olympics.jpg|70px]] &lt;br /&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Garets]]|USA|1900. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
|bgcolor=#cfc| '''Q''' || Kvalifikācija fināla kārtai
|-
| '''OR''' || Olimpiskais rekords
|}

=== Kvalifikācija ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Attālums !! Piezīmes
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Ričards Šeldons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 13.80 m || '''Q'''; '''[[Olimpiskie rekordi vieglatlētikā|OR]]'''
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 2 || align=left|[[Džosija Makrakens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 12.85 m || '''Q'''
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 3 || align=left|[[Roberts Garets]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 12.37 m || '''Q'''
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 4 || align=left|[[Režē Kretjērs]] || align=left|{{ValstsOS|HUN|1900. gada vasaras}} || 11.58 m || '''Q'''
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 5 || align=left|[[Panajotis Paraskevopuls]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1900. gada vasaras}} || 11.29 m || '''Q'''
|-
| 6 || align=left|[[Gustavs Sēderstrēms]] || align=left|{{ValstsOS|SWE|1900. gada vasaras}} || 11.18 m ||
|-
| 7 || align=left|[[Artūrs Korajs]] || align=left|{{ValstsOS|HUN|1900. gada vasaras}} || 11.13 m ||
|-
| 8 || align=left|[[Trakstans Heirs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 10.92 m ||
|-
| 9 || align=left|[[Augusts Nilsons]] || align=left|{{ValstsOS|SWE|1900. gada vasaras}} || 10.86 m ||
|-
| 10 || align=left|[[Čārlzs Vinklers]] || align=left|{{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}} || 10.76 m ||
|-
| — || align=left|[[Sotirijs Versis]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1900. gada vasaras}} || ''Nav rezultāta'' ||
|-
|}

=== Fināls ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Fināla &lt;br /&gt; rezultāts !! Kvalifikācijas &lt;br /&gt; rezultāts !! Piezīmes
|-
| {{gold1}} || align=left|[[Ričards Šeldons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || '''14.10 m''' || 13.80 m || '''[[Olimpiskie rekordi vieglatlētikā|OR]]'''
|-
| {{silver2}} || align=left|[[Džosija Makrakens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || ''Nav rezultāta'' || '''12.85 m''' ||
|-
| {{bronze3}} || align=left|[[Roberts Garets]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || ''Nav rezultāta'' || '''12.37 m''' ||
|-
| 4 || align=left|[[Režē Kretjērs]] || align=left|{{ValstsOS|HUN|1900. gada vasaras}} || '''12.75 m''' || 11.58 m ||
|-
| 5 || align=left|[[Panajotis Paraskevopuls]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1900. gada vasaras}} || '''11.52 m''' || 11.29 m ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{main|Vieglatlēti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
Lodes grūšanā startēja 11 sportisti no 5 valstīm. Ungārija un Zviedrija pirmo reizi bija pārsrāvētas augstlēkšanas sacensībās.

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{flagIOC|USA|1900. gada vasaras|4}} 
* {{flagIOC|DEN|1900. gada vasaras|1}} 
* {{flagIOC|GRE|1900. gada vasaras|2}}
* {{flagIOC|HUN|1900. gada vasaras|2}} 
* {{flagIOC|SWE|1900. gada vasaras|2}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417052232/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/mens-shot-put.html Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56102 Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/shot-put-men Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem (''Olympics'')] {{en}}
* De Wael, Herman. ''Herman's Full Olympians'': &quot;Athletics 1900&quot;. Accessed 18 March 2006. Available electronically at [http://users.skynet.be/hermandw/olymp/ath1900.html ] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060211154257/http://users.skynet.be/hermandw/olymp/ath1900.html |date={{dat|2006|02|11||bez}} }}.
* {{grāmatas atsauce | author = Mallon, Bill | year = 1998 | title = The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary | publisher = McFarland &amp; Company, Inc., Publishers | location = Jefferson, North Carolina | isbn = 0-7864-0378-0 | url = https://archive.org/details/1900olympicgames00mall }}

{{Mešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — lodes grūšana vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lodes grūšana]]</text>
      <sha1>7jugdexbaifimbb3z86viumv06x74rh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem</title>
    <ns>0</ns>
    <id>467025</id>
    <revision>
      <id>4530972</id>
      <parentid>3753914</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T11:30:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4530972</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10216" sha1="4ajjiolunesvwzu9424o6xkgrcle9ag" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        Diska mešana vīriešiem
|games =        1900. gada Vasaras
|image =        
|image_size =   250
|caption =      
|venue =        {{vieta|Francija|Parīze|Buloņas mežs|Kruakatelāns}}
|date =         1900. gada 14. un 15. jūlijs
|competitors =  17
|nations =      9
|gold=          [[Rūdolfs Bauers]]
|goldNOC =      HUN
|silver=        [[Františeks Janda-Suks]]
|silverNOC =    BOH
|bronze =       [[Ričards Šeldons]]
|bronzeNOC =    USA
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1896 Atēnas]]
|next =        [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1904 Sentluisa]]
}}
{{Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''Diska mešana vīriešiem''' bija viena no 23 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]. Sacensības notika 1900. gada 14. jūlijā un 15. jūlijā [[Kruakatelāns|Kruakatelānā]], [[Buloņas mežs|Buloņas meža]] teritorijā. Tajās startēja 17 sportisti no deviņām valstīm.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/mens-discus-throw.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417172818/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/mens-discus-throw.html |work=Sports Reference|archive-date=2020. gada 16. septembris|title=Athletics at the 1900 Paris Summer Games: Men's Discus Throw|accessdate=2020. gada 16. septembris}}&lt;/ref&gt;

Diska mešanas sacensības bija sadalītas divās kārtās. Pirmā kārta bija kvalifikācija, kas tika aizvadīta 14. jūlijā, startēja 16 sportisti. Fināla kārtai, kas tika aizvadīta 15. jūlijā, kvalificējās 5 labākie sportisti.

Diska mešanā zelta medaļu izcīnīja [[Ungārija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ungārijas]] sportists [[Rūdolfs Bauers]] ar rezultātu 36.04 metri. Sudraba medaļu ieguva [[Bohēmijas]] sportists [[Františeks Janda-Suks]]. Viņa rezultāts bija 35.14 metri. Savukārt bronzas medaļu ieguva [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportists [[Ričards Šeldons]] ar rezultātu 34.60 metri.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/athletics/discus-throw-men|title=Paris 1900 Athletics — discus throw men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}&lt;/ref&gt; Ungārijai šī bija pirmā zelta medaļa, ko tā izcīnīja [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā olimpiskajās spēlēs]], savukārt Bohēmijai tā bija vispār pirmā olimpiskā medaļa vieglatlētikā. Sacensībās startēja arī iepriekšējo olimpisko spēļu, [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada Atēnu]], sudraba medaļas ieguvējs [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|diska mešanā]], [[Grieķija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Grieķijas]] sportists [[Panajotis Paraskevopuls]]. Šajā reizē viņš ar rezultātu 34.50 metri patika ceturtajā vietā. Savukārt iepriekšējo spēļu diska mešanas čempions amerikānis [[Roberts Garets]] šoreiz palika bez rezultāta diska mešanā.

Zelta medaļas ieguvējs, Ungārijas sportists Rūdolfs Bauers ar rezultātu 36.04 metri laboja [[olimpiskie rekordi vieglatlētikā|olimpisko rekordu]] šajā disciplīnā.

Pirmoreiz diska mešanas sacensībās olimpiskajās spēlēs bija pārstāvēta Bohēmija un Ungārija.
== Kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! 14. jūlijs &lt;br/&gt; (Sestdiena) !! 15. jūlijs &lt;br/&gt; (Svētdiena) 
|-
| style=&quot;background-color:#00cc33;text-align:center;&quot;| '''Kvalifikācija''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;text-align:center;&quot;| '''Fināls'''
|}

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:Rudolf Bauer 1900.jpg|70px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Rūdolfs Bauers]]|HUN|1900. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:František Janda-Suk.jpg|80px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Františeks Janda-Suks]]|BOH|1900. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Sheldon 1900.jpg|60px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Ričards Šeldons]]|USA|1900. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
|bgcolor=#cfc| '''Q''' || Kvalifikācija fināla kārtai
|-
| '''OR''' || Olimpiskais rekords
|}

=== Kvalifikācijas kārta ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Attālums !! Piezīmes
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Rūdolfs Bauers]] || align=left|{{ValstsOS|HUN|1900. gada vasaras}} || 36.04 m || '''Q'''; '''[[Olimpiskie rekordi vieglatlētikā|OR]]'''
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 2 || align=left|[[Františeks Janda-Suks]] || align=left|{{ValstsOS|BOH|1900. gada vasaras}} || 35.04 m || '''Q'''
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 3 || align=left|[[Ričards Šeldons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 34.10 m || '''Q'''
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 4 || align=left|[[Panajotis Paraskevopuls]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1900. gada vasaras}} || 34.04 m || '''Q'''
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 5 || align=left|[[Režē Kretjērs]] || align=left|{{ValstsOS|HUN|1900. gada vasaras}} || 33.65 m || '''Q'''
|- 
| 6 || align=left|[[Gustavs Sēderstrēms]] || align=left|{{ValstsOS|SWE|1900. gada vasaras}} || 33.07 m ||
|- 
| 7 || align=left|[[Džons Flenegens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 33.00 m ||
|-
| rowspan=&quot;2&quot;| 8/9 || align=left|[[Ēriks Lemmings]] || align=left|{{ValstsOS|SWE|1900. gada vasaras}} || 32.50 m ||
|-
| align=left|[[Čārlzs Vinklers]] || align=left|{{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}} || 32.50 m ||
|-
| 10 || align=left| [[Džosija Makrakens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 32.00 m || 
|-
| rowspan=&quot;2&quot;| 11/12 || align=left|[[Artūrs Korajs]] || align=left|{{ValstsOS|HUN|1900. gada vasaras}} || 31.00 m ||
|-
| align=left|[[Lonsestons Eliots]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || 31.00 m ||
|- 
| 13 || align=left|[[Emīls Gontjē]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 30.00 m ||
|- 
| 14 || align=left|[[Ģula Štrauss]] || align=left|{{ValstsOS|HUN|1900. gada vasaras}} || 29.80 m ||
|- 
| — || align=left|[[Kornēliuss fon Luboveckis]] || align=left|{{ValstsOS|AUT|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| rowspan=&quot;2&quot;|  — || align=left|[[Roberts Garets]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || ''Nav rezultāta'' ||
|- 
| align=left|[[Trakstans Heirs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || ''Nav rezultāta'' ||
|}

=== Fināls ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Fināla &lt;br/&gt; rezultāts !! Kvalifikācijas &lt;br/&gt; rezultāts !! Piezīmes
|-
| {{gold1}} || align=left|[[Rūdolfs Bauers]] || align=left|{{ValstsOS|HUN|1900. gada vasaras}} || ''Nav rezultāta'' ||  '''36.04 m''' || '''[[Olimpiskie rekordi vieglatlētikā|OR]]'''
|-
| {{silver2}} || align=left|[[Františeks Janda-Suks]] || align=left|{{ValstsOS|BOH|1900. gada vasaras}} || '''35.14 m''' ||  35.04 m ||
|-
| {{bronze3}} || align=left|[[Ričards Šeldons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || '''34.60 m ''' || 34.10 m  ||
|- 
| 4 || align=left|[[Panajotis Paraskevopuls]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1900. gada vasaras}} || '''34.50 m ''' || 34.04 m ||
|-
| 5 || align=left|[[Režē Kretjērs]] || align=left|{{ValstsOS|HUN|1900. gada vasaras}} || ''Nav rezultāta'' || '''33.65 m ''' ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{main|Vieglatlēti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
Diska mešanas sacensībās startēja 17 sportisti no deviņām valstīm. Austrija, Bohēmija, Dānija un Ungārija bija pirmo reizi pārstāvētas šajā disciplīnā.

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
{{colbegin|3}}
* {{flagIOC|USA|1900. gada vasaras|5}} 
* {{flagIOC|AUT|1900. gada vasaras|1}} 
* {{flagIOC|BOH|1900. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|DEN|1900. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|FRA|1900. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|GRE|1900. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|GBR|1900. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|HUN|1900. gada vasaras|4}}
* {{flagIOC|SWE|1900. gada vasaras|2}}
{{colend}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417050638/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/mens-discus-throw.html Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56105 Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/discus-throw-men Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem (''Olympics'')] {{en}}
* De Wael, Herman. ''Herman's Full Olympians'': &quot;Athletics 1900&quot;.  Accessed 18 March 2006. Available electronically at [http://users.skynet.be/hermandw/olymp/ath1900.html ] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060211154257/http://users.skynet.be/hermandw/olymp/ath1900.html |date={{dat|2006|02|11||bez}} }}.
* {{grāmatas atsauce | author = Mallon, Bill | year = 1998 | title = The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary | publisher = McFarland &amp; Company, Inc., Publishers | location = Jefferson, North Carolina | isbn = 0-7864-0378-0 | url = https://archive.org/details/1900olympicgames00mall }}

{{Mešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — diska mešana vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Diska mešana]]</text>
      <sha1>4ajjiolunesvwzu9424o6xkgrcle9ag</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem</title>
    <ns>0</ns>
    <id>467035</id>
    <revision>
      <id>4530670</id>
      <parentid>3753947</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T16:55:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4530670</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8051" sha1="2n2avnz9p1qthdrs2rmhzbxqydcc4pm" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        Kārtslēkšana vīriešiem
|games =        1900. gada Vasaras
|image =        Meredith Colket, deuxième du saut à la perche aux JO 1900.jpg
|image_size =   250
|caption =      
|venue =        {{vieta|Francija|Parīze|Buloņas mežs|Kruakatelāns}}
|date =         1900. gada 15. jūlijs
|competitors =  8
|nations =      5
|gold=          [[Ērvings Baksters]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Meredits Kolkets]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       [[Karls Alberts Andersens]]
|bronzeNOC =    NOR
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1896 Atēnas]]
|next =        [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1904 Sentluisa]]
}}
{{Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''Kārtslēkšana vīriešiem''' bija viena no 23 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]. Sacensības notika 1900. gada 15. jūlijā [[Kruakatelāns|Kruakatelānā]], [[Buloņas mežs|Buloņas meža]] teritorijā. Tajās startēja 8 sportisti no piecām valstīm.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/mens-pole-vault.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417050645/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/mens-pole-vault.html |work=Sports Reference|archive-date=2020. gada 16. septembris|title=Athletics at the 1900 Paris Summer Games: Men's Pole Vault|accessdate=2020. gada 16. septembris}}&lt;/ref&gt;

[[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] komanda protestēja pret šo notikumu, jo tas notika svētdien, un trim no viņu labākajiem kārtslēcējiem tika paziņots, ka viņi varēs startēt nākamajā dienā, lai viņu rezultāti tiktu ieskaitīti. Francijas organizatori 14. jūlijā tomēr nolēma, ka svētdienas sacensību rezultāti būs galīgie. Amerikāņu kārtslēcēji par šo lēmumu uzzināja tikai pēc disciplīnas.

Zelta medaļu ar rezultātu 3.30 metri ieguva amerikāņu sportists [[Ērvings Baksters]], arī sudraba medaļu izcīnīja amerikānis — [[Meredits Kolkets]]. Viņa rezultāts bija 3.25 metri. Savukārt bronzas medaļu ieguva [[Norvēģija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Norvēģijas]] sportists [[Karls Alberts Andersens]], kura rezultāts bija 3.20 metri.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/athletics/pole-vault-men|title=Paris 1900 Athletics — pole vault men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}&lt;/ref&gt; Šī bija [[Norvēģija olimpiskajās spēlēs|Norvēģijas]] pirmā olimpiskā medaļa olimpiskajās spēlēs.

Pirmoreiz kārtslēkšanas sacensībās olimpiskajās spēlēs bija pārstāvēta [[Ungārija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ungārija]].

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:95%;&quot;
|- 
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Augstums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || align=center|'''3.62 m*''' || {{flaga|USA}} [[Reimonds Kleps]] &lt;small&gt; (ASV)&lt;/small&gt; || {{vieta|ASV|Čikāga}} || 1898. gada 16. jūnijs
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''3.30 m ''' || {{Valsts OS sportists|[[Viljams Hoits]]|USA|1896. gada vasaras}} || {{flaga|GRE|old}} [[Atēnas]], [[Grieķija]] || 1896. gada 10. aprīlis
|-
! colspan=&quot;5&quot;| Labotie/Uzstādītie rekordi pēc 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Augstums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| rowspan=&quot;2&quot;| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''3.30 m''' || {{Valsts OS sportists|[[Viljams Hoits]]|USA|1896. gada vasaras}} || {{flaga|GRE|old}} [[Atēnas]], [[Grieķija]] || 1896. gada 10. aprīlis
|-
| align=center|'''3.30 m''' || {{Valsts OS sportists|[[Ērvings Baksters]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 15. jūlijs
|}
''(*) — neoficiālais pasaules rekords''

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:Irving baxter.jpg|45px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Ērvings Baksters]]|USA|1900. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Colket.jpg|60px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Meredits Kolkets]]|USA|1900. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Karls Alberts Andersens]]|NOR|1900. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
| '''OR''' || Olimpiskais rekords
|}

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Augstums !! Piezīmes
|-
| {{gold1}} || align=left|[[Ērvings Baksters]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 3.30 m || '''[[Olimpiskie rekordi vieglatlētikā|OR]]'''
|-
| {{silver2}} || align=left|[[Meredits Kolkets]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 3.25 m ||
|-
| {{bronze3}} || align=left|[[Karls Alberts Andersens]] || align=left|{{ValstsOS|NOR|1900. gada vasaras}} || 3.20 m ||
|- 
| rowspan=&quot;3&quot;| 4/6 || align=left|[[Emīls Gontjē]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 3.10 m || 
|-
| align=left|[[Jākabs Kauzers]] || align=left|{{ValstsOS|HUN|1900. gada vasaras}} || 3.10 m || 
|-
| align=left|[[Ēriks Lemmings]] || align=left|{{ValstsOS|SWE|1900. gada vasaras}} || 3.10 m || 
|- 
| 7 || align=left|[[Kārlis Štāfs]] || align=left|{{ValstsOS|SWE|1900. gada vasaras}} || 2.80 m || 
|- 
| 8 || align=left|[[Augusts Nilsons]] || align=left|{{ValstsOS|SWE|1900. gada vasaras}} || 2.60 m || 
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{main|Vieglatlēti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
Kārtslēkšana sacensībās startēja 8 sportisti no 5 valstīm. Francija, Norvēģija un Ungārija pirmo reizi bija pārstāvētas šajā disciplīnā.

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{flagIOC|USA|1900. gada vasaras|2}} 
* {{flagIOC|FRA|1900. gada vasaras|1}} 
* {{flagIOC|NOR|1900. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|HUN|1900. gada vasaras|1}} 
* {{flagIOC|SWE|1900. gada vasaras|3}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417050645/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/mens-pole-vault.html Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56095 Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/pole-vault-men Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem (''Olympics'')] {{en}}
* De Wael, Herman. ''Herman's Full Olympians'': &quot;Athletics 1900&quot;.  Accessed 18 March 2006. Available electronically at [http://users.skynet.be/hermandw/olymp/ath1900.html ] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060211154257/http://users.skynet.be/hermandw/olymp/ath1900.html |date={{dat|2006|02|11||bez}} }}.
* {{grāmatas atsauce | author = Mallon, Bill | year = 1998 | title = The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary | publisher = McFarland &amp; Company, Inc., Publishers | location = Jefferson, North Carolina | isbn = 0-7864-0378-0 | url = https://archive.org/details/1900olympicgames00mall }}

{{Lēkšanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — kārtslēkšana vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kārtslēkšana]]</text>
      <sha1>2n2avnz9p1qthdrs2rmhzbxqydcc4pm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem</title>
    <ns>0</ns>
    <id>467083</id>
    <revision>
      <id>4530659</id>
      <parentid>3753948</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T16:49:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4530659</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6751" sha1="n6xy0v8hb5pcr6vhu4rd0ekeewis9o0" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        Trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem
|games =        1900. gada Vasaras
|image =        
|image_size =   250
|caption =      
|venue =        {{vieta|Francija|Parīze|Buloņas mežs|Kruakatelāns}}
|date =         1900. gada 16. jūlijs
|competitors =  10
|nations =      4
|gold=          [[Rejs Evrijs]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Ērvings Baksters]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       [[Roberts Garets]]
|bronzeNOC =    USA
|win_value=
|prev =        
|next =        [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|1904 Sentluisa]]
}}
{{Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''Trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem''' bija viena no 23 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]. Sacensības notika 1900. gada 16. jūlijā [[Kruakatelāns|Kruakatelānā]], [[Buloņas mežs|Buloņas meža]] teritorijā. Tajās startēja 10 sportisti no četrām valstīm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/mens-standing-triple-jump.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417051719/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/mens-standing-triple-jump.html |work=Sports Reference|archive-date=2020. gada 17. septembris|title=Athletics at the 1900 Paris Summer Games:Men's Standing Triple Jump|accessdate=2020. gada 17. septembris}}&lt;/ref&gt;

Trīssoļlēkšana no vietas bija viena no 5 disciplīnām, kurā visas olimpiskās medaļas izcīnīja [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu ar rezultātu 10,58 metri izcīnīja [[Rejs Evrijs]], sudraba medaļu ar rezultātu 9,95 metri ieguva [[Ērvings Baksters]], bet bronzas medaļu ar rezultātu 9,50 metri ieguva [[Roberts Garets]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/athletics/triple-jump-standing-men|title=Paris 1900 Athletics — triple jump standing men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}&lt;/ref&gt;

Zelta medaļas ieguvējs Rejs Evrijs ar rezultātu 10,58 metri uzstādīja olimpisko rekordu šajā disciplīnā.

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Attālums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot; align=center| ''Nav zināms''
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || colspan=&quot;4&quot; align=center| ''Nebija''
|-
! colspan=&quot;5&quot;| Labotie/Uzstādītie rekordi pēc 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Attālums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''10.58 m''' || {{Valsts OS sportists|[[Rejs Evrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 16. jūlijs
|}

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:Ray Ewry 1908b.jpg|50px]] &lt;br /&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Evrijs]]|USA|1900. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Irving baxter.jpg|50px]] &lt;br /&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Ērvings Baksters]]|USA|1900. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:BASA-3K-7-422-22-Robert Garrett throwing the discus at 1896 Summer Olympics.jpg|75px]] &lt;br /&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Garets]]|USA|1900. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
| '''OR''' || Olimpiskais rekords
|}

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Attālums !! Piezīmes
|-
| {{gold1}} || align=left|[[Rejs Evrijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 10.58 m || '''[[Olimpiskie rekordi vieglatlētikā|OR]]'''
|-
| {{silver2}} || align=left|[[Ērvings Baksters]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 9.95 m ||
|-
| {{bronze3}} || align=left|[[Roberts Garets]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 9.50 m ||
|-
| 4 || align=left|[[Luiss Šeldons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 9.45 m ||
|-
| rowspan=&quot;6&quot;| 5/10 || align=left|[[Denjels Hortons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| align=left|[[Frenks Džerviss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| align=left|[[Pāls Kopāns]] || align=left|{{ValstsOS|HUN|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| align=left|[[Džons Maklīns]] || align=left|{{ValstsOS|HUN|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| align=left|[[Kārlis Štāfs]] || align=left|{{ValstsOS|SWE|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| align=left|[[Valdemārs Štefens]] || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{main|Vieglatlēti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
Augstlēkšanas sacensībās startēja 10 sportisti no 4 valstīm.

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{flagIOC|USA|1900. gada vasaras|6}} 
* {{flagIOC|HUN|1900. gada vasaras|2}}
* {{flagIOC|GER|1900. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|SWE|1900. gada vasaras|1}}

== Skatī arī ==
* [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://olympic.org/uk/athletes/results/search_r_uk.asp Olimpisko medaļu iegubēju datubāze] Starptautiskā Olimpiskā komiteja
* De Wael, Herman. ''Herman's Full Olympians'': &quot;Athletics 1900&quot;. Accessed 18 March 2006. Available electronically at [http://users.skynet.be/hermandw/olymp/ath1900.html ] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060211154257/http://users.skynet.be/hermandw/olymp/ath1900.html |date={{dat|2006|02|11||bez}} }}.
* {{grāmatas atsauce | author = Mallon, Bill | year = 1998 | title = The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary | publisher = McFarland &amp; Company, Inc., Publishers | location = Jefferson, North Carolina | isbn = 0-7864-0378-0 | url = https://archive.org/details/1900olympicgames00mall }}

{{Lēkšanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — lēkšana no vietas vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Trīssoļlēkšana no vietas]]</text>
      <sha1>n6xy0v8hb5pcr6vhu4rd0ekeewis9o0</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530876</id>
      <parentid>4530659</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T06:05:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4530876</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6757" sha1="an2tb9qvjonjqx9zh79ewd23gppc3tu" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        Trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem
|games =        1900. gada Vasaras
|image =        
|image_size =   250
|caption =      
|venue =        {{vieta|Francija|Parīze|Buloņas mežs|Kruakatelāns}}
|date =         1900. gada 16. jūlijs
|competitors =  10
|nations =      4
|gold=          [[Rejs Jūrijs]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Ērvings Baksters]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       [[Roberts Garets]]
|bronzeNOC =    USA
|win_value=
|prev =        
|next =        [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|1904 Sentluisa]]
}}
{{Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''Trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem''' bija viena no 23 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]. Sacensības notika 1900. gada 16. jūlijā [[Kruakatelāns|Kruakatelānā]], [[Buloņas mežs|Buloņas meža]] teritorijā. Tajās startēja 10 sportisti no četrām valstīm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/mens-standing-triple-jump.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417051719/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/mens-standing-triple-jump.html |work=Sports Reference|archive-date=2020. gada 17. septembris|title=Athletics at the 1900 Paris Summer Games:Men's Standing Triple Jump|accessdate=2020. gada 17. septembris}}&lt;/ref&gt;

Trīssoļlēkšana no vietas bija viena no 5 disciplīnām, kurā visas olimpiskās medaļas izcīnīja [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu ar rezultātu 10,58 metri izcīnīja [[Rejs Jūrijs]], sudraba medaļu ar rezultātu 9,95 metri ieguva [[Ērvings Baksters]], bet bronzas medaļu ar rezultātu 9,50 metri ieguva [[Roberts Garets]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/athletics/triple-jump-standing-men|title=Paris 1900 Athletics — triple jump standing men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}&lt;/ref&gt;

Zelta medaļas ieguvējs Rejs Jūrijs ar rezultātu 10,58 metri uzstādīja olimpisko rekordu šajā disciplīnā.

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Attālums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot; align=center| ''Nav zināms''
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || colspan=&quot;4&quot; align=center| ''Nebija''
|-
! colspan=&quot;5&quot;| Labotie/Uzstādītie rekordi pēc 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Attālums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''10.58 m''' || {{Valsts OS sportists|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 16. jūlijs
|}

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:Ray Ewry 1908b.jpg|50px]] &lt;br /&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1900. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Irving baxter.jpg|50px]] &lt;br /&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Ērvings Baksters]]|USA|1900. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:BASA-3K-7-422-22-Robert Garrett throwing the discus at 1896 Summer Olympics.jpg|75px]] &lt;br /&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Garets]]|USA|1900. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
| '''OR''' || Olimpiskais rekords
|}

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Attālums !! Piezīmes
|-
| {{gold1}} || align=left|[[Rejs Jūrijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 10.58 m || '''[[Olimpiskie rekordi vieglatlētikā|OR]]'''
|-
| {{silver2}} || align=left|[[Ērvings Baksters]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 9.95 m ||
|-
| {{bronze3}} || align=left|[[Roberts Garets]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 9.50 m ||
|-
| 4 || align=left|[[Luiss Šeldons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 9.45 m ||
|-
| rowspan=&quot;6&quot;| 5/10 || align=left|[[Denjels Hortons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| align=left|[[Frenks Džerviss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| align=left|[[Pāls Kopāns]] || align=left|{{ValstsOS|HUN|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| align=left|[[Džons Maklīns]] || align=left|{{ValstsOS|HUN|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| align=left|[[Kārlis Štāfs]] || align=left|{{ValstsOS|SWE|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| align=left|[[Valdemārs Štefens]] || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{main|Vieglatlēti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
Augstlēkšanas sacensībās startēja 10 sportisti no 4 valstīm.

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{flagIOC|USA|1900. gada vasaras|6}} 
* {{flagIOC|HUN|1900. gada vasaras|2}}
* {{flagIOC|GER|1900. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|SWE|1900. gada vasaras|1}}

== Skatī arī ==
* [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://olympic.org/uk/athletes/results/search_r_uk.asp Olimpisko medaļu iegubēju datubāze] Starptautiskā Olimpiskā komiteja
* De Wael, Herman. ''Herman's Full Olympians'': &quot;Athletics 1900&quot;. Accessed 18 March 2006. Available electronically at [http://users.skynet.be/hermandw/olymp/ath1900.html ] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060211154257/http://users.skynet.be/hermandw/olymp/ath1900.html |date={{dat|2006|02|11||bez}} }}.
* {{grāmatas atsauce | author = Mallon, Bill | year = 1998 | title = The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary | publisher = McFarland &amp; Company, Inc., Publishers | location = Jefferson, North Carolina | isbn = 0-7864-0378-0 | url = https://archive.org/details/1900olympicgames00mall }}

{{Lēkšanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — lēkšana no vietas vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Trīssoļlēkšana no vietas]]</text>
      <sha1>an2tb9qvjonjqx9zh79ewd23gppc3tu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem</title>
    <ns>0</ns>
    <id>467103</id>
    <revision>
      <id>4530667</id>
      <parentid>3753949</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T16:53:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4530667</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6160" sha1="6d10rlhbr57gnsh9dd743x4t2jhe6er" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        Augstlēkšana no vietas vīriešiem
|games =        1900. gada Vasaras
|image =        Ray Ewry vainqueur du saut en hauteur sans élan aux JO de 1900 (1m65 - WR).jpg
|image_size =   250
|caption =      
|venue =        {{vieta|Francija|Parīze|Buloņas mežs|Kruakatelāns}}
|date =         1900. gada 16. jūlijs
|competitors =  3
|nations =      1
|gold=          [[Rejs Evrijs]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Ērvings Baksters]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       [[Luiss Šeldons]]
|bronzeNOC =    USA
|win_value=
|prev =        
|next =        [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|1904 Sentluisa]]
}}
{{Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''Augstlēkšana no vietas vīriešiem''' bija viena no 23 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]. Sacensības notika 1900. gada 16. jūlijā [[Kruakatelāns|Kruakatelānā]], [[Buloņas mežs|Buloņas meža]] teritorijā. Tajās startēja 3 sportisti, visi no [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/mens-standing-high-jump.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417051719/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/mens-standing-high-jump.html |work=Sports Reference|archive-date=2020. gada 17. septembris|title=Athletics at the 1900 Paris Summer Games:Men's Standing High Jump|accessdate=2020. gada 17. septembris}}&lt;/ref&gt;

Zelta medaļu, ar rezultātu 1.655 metri, izcīnīja [[Rejs Evrijs]]. Sudraba medaļu, ar rezultātu 1.525 metri, ieguva [[Ērvings Baksters]]. Savukārt bronzas medaļu, ar rezultātu 1.50 metri, ieguva [[Luiss Šeldons]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/athletics/high-jump-standing-men|title=Paris 1900 Athletics — high jump standing men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}&lt;/ref&gt;

Zelta medaļas ieguvējs Rejs Evrijs, ar rezultātu 1.655 metri, uzstādīja olimpisko rekordu šajā disciplīnā.

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:95%;&quot;
|- 
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Augstums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot; align=center| ''Nav zināms''
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || colspan=&quot;4&quot; align=center| ''Nebija''
|-
! colspan=&quot;5&quot;| Labotie/Uzstādītie rekordi pēc 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Attālums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''1.655 m''' || {{Valsts OS sportists|[[Rejs Evrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 16. jūlijs
|}

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:Ray Ewry 1908b.jpg|50px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Evrijs]]|USA|1900. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Irving baxter.jpg|50px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Ērvings Baksters]]|USA|1900. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Lewis Sheldon.jpg|60px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Luiss Šeldons]]|USA|1900. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
| '''OR''' || Olimpiskais rekords
|}

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Augstums !! Piezīmes
|-
| {{gold1}} || align=left|[[Rejs Evrijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 1.655 m || '''[[Olimpiskie rekordi vieglatlētikā|OR]]'''
|-
| {{silver2}} || align=left|[[Ērvings Baksters]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 1.525 m ||
|-
| {{bronze3}} || align=left|[[Luiss Šeldons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 1.500 m ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{main|Vieglatlēti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
Augstlēkšanas sacensībās startēja 3 sportisti no 1 valstīm.

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{flagIOC|USA|1900. gada vasaras|3}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417051719/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/mens-standing-high-jump.html Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56094 Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/high-jump-standing-men Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem (''Olympics'')] {{en}}
* De Wael, Herman. ''Herman's Full Olympians'': &quot;Athletics 1900&quot;.  Accessed 18 March 2006. Available electronically at [http://users.skynet.be/hermandw/olymp/ath1900.html ] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060211154257/http://users.skynet.be/hermandw/olymp/ath1900.html |date={{dat|2006|02|11||bez}} }}.
* {{grāmatas atsauce | author = Mallon, Bill | year = 1998 | title = The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary | publisher = McFarland &amp; Company, Inc., Publishers | location = Jefferson, North Carolina | isbn = 0-7864-0378-0 | url = https://archive.org/details/1900olympicgames00mall }}

{{Lēkšanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — lēkšana no vietas vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Augstlēkšana no vietas]]</text>
      <sha1>6d10rlhbr57gnsh9dd743x4t2jhe6er</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530874</id>
      <parentid>4530667</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T06:04:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4530874</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6166" sha1="nm5auxi608mx4blp8312lmvljs6jyrv" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        Augstlēkšana no vietas vīriešiem
|games =        1900. gada Vasaras
|image =        Ray Ewry vainqueur du saut en hauteur sans élan aux JO de 1900 (1m65 - WR).jpg
|image_size =   250
|caption =      
|venue =        {{vieta|Francija|Parīze|Buloņas mežs|Kruakatelāns}}
|date =         1900. gada 16. jūlijs
|competitors =  3
|nations =      1
|gold=          [[Rejs Jūrijs]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Ērvings Baksters]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       [[Luiss Šeldons]]
|bronzeNOC =    USA
|win_value=
|prev =        
|next =        [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|1904 Sentluisa]]
}}
{{Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''Augstlēkšana no vietas vīriešiem''' bija viena no 23 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]. Sacensības notika 1900. gada 16. jūlijā [[Kruakatelāns|Kruakatelānā]], [[Buloņas mežs|Buloņas meža]] teritorijā. Tajās startēja 3 sportisti, visi no [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/mens-standing-high-jump.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417051719/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/mens-standing-high-jump.html |work=Sports Reference|archive-date=2020. gada 17. septembris|title=Athletics at the 1900 Paris Summer Games:Men's Standing High Jump|accessdate=2020. gada 17. septembris}}&lt;/ref&gt;

Zelta medaļu, ar rezultātu 1.655 metri, izcīnīja [[Rejs Jūrijs]]. Sudraba medaļu, ar rezultātu 1.525 metri, ieguva [[Ērvings Baksters]]. Savukārt bronzas medaļu, ar rezultātu 1.50 metri, ieguva [[Luiss Šeldons]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/athletics/high-jump-standing-men|title=Paris 1900 Athletics — high jump standing men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}&lt;/ref&gt;

Zelta medaļas ieguvējs Rejs Jūrijs, ar rezultātu 1.655 metri, uzstādīja olimpisko rekordu šajā disciplīnā.

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:95%;&quot;
|- 
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Augstums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot; align=center| ''Nav zināms''
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || colspan=&quot;4&quot; align=center| ''Nebija''
|-
! colspan=&quot;5&quot;| Labotie/Uzstādītie rekordi pēc 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Attālums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''1.655 m''' || {{Valsts OS sportists|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 16. jūlijs
|}

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:Ray Ewry 1908b.jpg|50px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1900. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Irving baxter.jpg|50px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Ērvings Baksters]]|USA|1900. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Lewis Sheldon.jpg|60px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Luiss Šeldons]]|USA|1900. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
| '''OR''' || Olimpiskais rekords
|}

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Augstums !! Piezīmes
|-
| {{gold1}} || align=left|[[Rejs Jūrijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 1.655 m || '''[[Olimpiskie rekordi vieglatlētikā|OR]]'''
|-
| {{silver2}} || align=left|[[Ērvings Baksters]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 1.525 m ||
|-
| {{bronze3}} || align=left|[[Luiss Šeldons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 1.500 m ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{main|Vieglatlēti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
Augstlēkšanas sacensībās startēja 3 sportisti no 1 valstīm.

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{flagIOC|USA|1900. gada vasaras|3}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417051719/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/mens-standing-high-jump.html Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56094 Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/high-jump-standing-men Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem (''Olympics'')] {{en}}
* De Wael, Herman. ''Herman's Full Olympians'': &quot;Athletics 1900&quot;.  Accessed 18 March 2006. Available electronically at [http://users.skynet.be/hermandw/olymp/ath1900.html ] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060211154257/http://users.skynet.be/hermandw/olymp/ath1900.html |date={{dat|2006|02|11||bez}} }}.
* {{grāmatas atsauce | author = Mallon, Bill | year = 1998 | title = The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary | publisher = McFarland &amp; Company, Inc., Publishers | location = Jefferson, North Carolina | isbn = 0-7864-0378-0 | url = https://archive.org/details/1900olympicgames00mall }}

{{Lēkšanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — lēkšana no vietas vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Augstlēkšana no vietas]]</text>
      <sha1>nm5auxi608mx4blp8312lmvljs6jyrv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem</title>
    <ns>0</ns>
    <id>467107</id>
    <revision>
      <id>4530660</id>
      <parentid>3756288</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T16:50:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4530660</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6021" sha1="i3bl6sbuktlqp11mr7iz86r1c2lunup" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        Tāllēkšana no vietas vīriešiem
|games =        1900. gada Vasaras
|image =        Paris JO 1900 - Ray Ewry au saut en longueur sans élan.jpg
|image_size =   250
|caption =      
|venue =        {{vieta|Francija|Parīze|Buloņas mežs|Kruakatelāns}}
|date =         1900. gada 16. jūlijs
|competitors =  4
|nations =      2
|gold=          [[Rejs Evrijs]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Ērvings Baksters]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       [[Emīls Toršbēfs]]
|bronzeNOC =    FRA
|win_value=
|prev =        
|next =        [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|1904 Sentluisa]]
}}
{{Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''Tāllēkšana no vietas vīriešiem''' bija viena no 23 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]. Sacensības notika 1900. gada 16. jūlijā [[Kruakatelāns|Kruakatelānā]], [[Buloņas mežs|Buloņas meža]] teritorijā. Tajās startēja 4 sportisti no divām valstīm.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/mens-standing-long-jump.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417051719/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/mens-standing-long-jump.html |work=Sports Reference|archive-date=2020. gada 17. septembris|title=Athletics at the 1900 Paris Summer Games:Men's Standing Long Jump|accessdate=2020. gada 17. septembris}}&lt;/ref&gt;

Zelta medaļu, ar rezultātu 3.21 metri, izcīnīja [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportists [[Rejs Evrijs]]. Sudraba medaļu, ar rezultātu 3.135 metri, ieguva ASV sportists [[Ērvings Baksters]]. Savukārt bronzas medaļu, ar rezultātu 3.03 metri, ieguva [[Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Francijas]] sportists [[Emīls Toršbēfs]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/athletics/long-jump-standing-men|title=Paris 1900 Athletics — long jump standing men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}&lt;/ref&gt;

Zelta medaļas ieguvējs Rejs Evrijs, ar rezultātu 3.21 metri, uzstādīja olimpisko rekordu šajā disciplīnā.

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:95%;&quot;
|- 
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Augstums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot; align=center| ''Nav zināms''
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || colspan=&quot;4&quot; align=center| ''Nebija''
|-
! colspan=&quot;5&quot;| Labotie/Uzstādītie rekordi pēc 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Attālums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''3.21 m''' || {{Valsts OS sportists|[[Rejs Evrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 16. jūlijs
|}

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:Ray Ewry 1908b.jpg|50px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Evrijs]]|USA|1900. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Irving baxter.jpg|50px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Ērvings Baksters]]|USA|1900. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Émile Torchebœuf, champion de France de lancer de poids en 1900.jpg|105px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Emīls Toršbēfs]]|FRA|1900. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
| '''OR''' || Olimpiskais rekords
|}

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Augstums !! Piezīmes
|-
| {{gold1}} || align=left|[[Rejs Evrijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 3.21 m || '''[[Olimpiskie rekordi vieglatlētikā|OR]]'''
|-
| {{silver2}} || align=left|[[Ērvings Baksters]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 3.135 m ||
|-
| {{bronze3}} || align=left|[[Emīls Toršbēfs]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 3.03 m ||
|-
| 4 || align=left|[[Luiss Šeldons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 3.02 m ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{main|Vieglatlēti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
Augstlēkšanas sacensībās startēja 4 sportisti no 2 valstīm.

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{flagIOC|USA|1900. gada vasaras|3}} 
* {{flagIOC|FRA|1900. gada vasaras|1}}

== Skatī arī ==
* [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://olympic.org/uk/athletes/results/search_r_uk.asp Olimpisko medaļu iegubēju datubāze] Starptautiskā Olimpiskā komiteja
* De Wael, Herman. ''Herman's Full Olympians'': &quot;Athletics 1900&quot;.  Accessed 18 March 2006. Available electronically at [http://users.skynet.be/hermandw/olymp/ath1900.html ] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060211154257/http://users.skynet.be/hermandw/olymp/ath1900.html |date={{dat|2006|02|11||bez}} }}.
* {{grāmatas atsauce | author = Mallon, Bill | year = 1998 | title = The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary | publisher = McFarland &amp; Company, Inc., Publishers | location = Jefferson, North Carolina | isbn = 0-7864-0378-0 | url = https://archive.org/details/1900olympicgames00mall }}

{{Lēkšanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — lēkšana no vietas vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Tāllēkšana no vietas]]</text>
      <sha1>i3bl6sbuktlqp11mr7iz86r1c2lunup</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530875</id>
      <parentid>4530660</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T06:05:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4530875</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6027" sha1="nq6njl7t4seoitun993ju5oxiv3fr8v" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        Tāllēkšana no vietas vīriešiem
|games =        1900. gada Vasaras
|image =        Paris JO 1900 - Ray Ewry au saut en longueur sans élan.jpg
|image_size =   250
|caption =      
|venue =        {{vieta|Francija|Parīze|Buloņas mežs|Kruakatelāns}}
|date =         1900. gada 16. jūlijs
|competitors =  4
|nations =      2
|gold=          [[Rejs Jūrijs]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Ērvings Baksters]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       [[Emīls Toršbēfs]]
|bronzeNOC =    FRA
|win_value=
|prev =        
|next =        [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|1904 Sentluisa]]
}}
{{Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''Tāllēkšana no vietas vīriešiem''' bija viena no 23 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]. Sacensības notika 1900. gada 16. jūlijā [[Kruakatelāns|Kruakatelānā]], [[Buloņas mežs|Buloņas meža]] teritorijā. Tajās startēja 4 sportisti no divām valstīm.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/mens-standing-long-jump.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417051719/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/mens-standing-long-jump.html |work=Sports Reference|archive-date=2020. gada 17. septembris|title=Athletics at the 1900 Paris Summer Games:Men's Standing Long Jump|accessdate=2020. gada 17. septembris}}&lt;/ref&gt;

Zelta medaļu, ar rezultātu 3.21 metri, izcīnīja [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportists [[Rejs Jūrijs]]. Sudraba medaļu, ar rezultātu 3.135 metri, ieguva ASV sportists [[Ērvings Baksters]]. Savukārt bronzas medaļu, ar rezultātu 3.03 metri, ieguva [[Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Francijas]] sportists [[Emīls Toršbēfs]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/athletics/long-jump-standing-men|title=Paris 1900 Athletics — long jump standing men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}&lt;/ref&gt;

Zelta medaļas ieguvējs Rejs Jūrijs, ar rezultātu 3.21 metri, uzstādīja olimpisko rekordu šajā disciplīnā.

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:95%;&quot;
|- 
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Augstums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot; align=center| ''Nav zināms''
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || colspan=&quot;4&quot; align=center| ''Nebija''
|-
! colspan=&quot;5&quot;| Labotie/Uzstādītie rekordi pēc 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Attālums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''3.21 m''' || {{Valsts OS sportists|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 16. jūlijs
|}

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:Ray Ewry 1908b.jpg|50px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1900. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Irving baxter.jpg|50px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Ērvings Baksters]]|USA|1900. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Émile Torchebœuf, champion de France de lancer de poids en 1900.jpg|105px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Emīls Toršbēfs]]|FRA|1900. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
| '''OR''' || Olimpiskais rekords
|}

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Augstums !! Piezīmes
|-
| {{gold1}} || align=left|[[Rejs Jūrijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 3.21 m || '''[[Olimpiskie rekordi vieglatlētikā|OR]]'''
|-
| {{silver2}} || align=left|[[Ērvings Baksters]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 3.135 m ||
|-
| {{bronze3}} || align=left|[[Emīls Toršbēfs]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 3.03 m ||
|-
| 4 || align=left|[[Luiss Šeldons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 3.02 m ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{main|Vieglatlēti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
Augstlēkšanas sacensībās startēja 4 sportisti no 2 valstīm.

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{flagIOC|USA|1900. gada vasaras|3}} 
* {{flagIOC|FRA|1900. gada vasaras|1}}

== Skatī arī ==
* [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://olympic.org/uk/athletes/results/search_r_uk.asp Olimpisko medaļu iegubēju datubāze] Starptautiskā Olimpiskā komiteja
* De Wael, Herman. ''Herman's Full Olympians'': &quot;Athletics 1900&quot;.  Accessed 18 March 2006. Available electronically at [http://users.skynet.be/hermandw/olymp/ath1900.html ] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060211154257/http://users.skynet.be/hermandw/olymp/ath1900.html |date={{dat|2006|02|11||bez}} }}.
* {{grāmatas atsauce | author = Mallon, Bill | year = 1998 | title = The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary | publisher = McFarland &amp; Company, Inc., Publishers | location = Jefferson, North Carolina | isbn = 0-7864-0378-0 | url = https://archive.org/details/1900olympicgames00mall }}

{{Lēkšanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — lēkšana no vietas vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Tāllēkšana no vietas]]</text>
      <sha1>nq6njl7t4seoitun993ju5oxiv3fr8v</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — lēkšana no vietas vīriešiem</title>
    <ns>10</ns>
    <id>467109</id>
    <revision>
      <id>4530867</id>
      <parentid>3643293</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T05:59:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4530867</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3162" sha1="adfttx7c65f7hwu9hwmobz2rplt45vo" xml:space="preserve">{{Navbox
| name = Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — lēkšana no vietas vīriešiem 
| title = [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|30px]] Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — lēkšana no vietas vīriešiem  [[Attēls:Athletics pictogram.svg|20px]]
| titlestyle = background:gold;
| basestyle  = background:gold;
| state= {{{state|autocollapse}}}
| liststyle = text-align:left;
| listclass = plainlist

|group1 = Augstlēkšana no vietas
|list1 = {{colbegin|colwidth=20em}}
* [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|1900]] — {{Valsts OS sportists|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1900. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|1904]] — {{Valsts OS sportists|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|1908]] — {{Valsts OS sportists|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1908. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|1912]] — {{Valsts OS sportists|[[Pets Adamss]]|USA|1912. gada vasaras}}
{{colend}}

|group2 = Tāllēkšana no vietas
|list2 = {{colbegin|colwidth=20em}}
* [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|1900]] — {{Valsts OS sportists|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1900. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|1904]] — {{Valsts OS sportists|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|1908]] — {{Valsts OS sportists|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1908. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|1912]] — {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Ciklitirs]]|GRE|1912. gada vasaras}}
{{colend}}

|group3 = Trīssoļlēkšana no vietas
|list3 = {{colbegin|colwidth=20em}}
* [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|1900]] — {{Valsts OS sportists|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1900. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|1904]] — {{Valsts OS sportists|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}}
{{colend}}

|group4 = Neoficiālās olimpiskās spēles
|list4 = {{colbegin|colwidth=30em}}
* [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana no vietas (1906)]] — {{flaga|USA}} [[Rejs Jūrijs]] &lt;small&gt;([[ASV 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|ASV]])&lt;/small&gt;
* [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana no vietas (1906)]] — {{flaga|USA}} [[Rejs Jūrijs]] &lt;small&gt;([[ASV 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|ASV]])&lt;/small&gt;
{{colend}}

}}&lt;noinclude&gt;
{{Collapsible option}}

[[Kategorija:Vieglatlētikas olimpiskās veidnes|olimpiskie čempioni]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>adfttx7c65f7hwu9hwmobz2rplt45vo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem</title>
    <ns>0</ns>
    <id>467194</id>
    <revision>
      <id>4530653</id>
      <parentid>3753951</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T16:46:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4530653</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8397" sha1="kxjeg1kafoigo3naggiu8ytreqsrfhb" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        Trīssoļlēkšana vīriešiem
|games =        1900. gada Vasaras
|image =       
|image_size =   
|caption =      
|venue =        {{vieta|Francija|Parīze|Buloņas mežs|Kruakatelāns}}
|date =         1900. gada 16. jūlijs
|competitors =  13
|nations =      6
|gold=          [[Maiers Prinšteins]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Džeimss Konolijs]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       [[Luiss Šeldons]]
|bronzeNOC =    USA
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1896 Atēnas]]
|next =        [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1904 Sentluisa]]
}}
{{Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''Trīssoļlēkšana vīriešiem''' bija viena no 23 disciplīnām, kas tika aizvadītas [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]. Sacensības notika 1900. gada 16. jūlijā [[Kruakatelāns|Kruakatelānā]], [[Buloņas mežs|Buloņas meža]] teritorijā. Tajās startēja 13 sportisti no sešām valstīm.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/mens-triple-jump.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417050640/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/mens-triple-jump.html |work=Sports Reference|archive-date=2020. gada 19. septembris|title=Athletics at the 1900 Paris Summer Games: Men's Triple Jump|accessdate=2020. gada 19. septembris}}&lt;/ref&gt;

Trīssoļlēkšana bija viena no 5 disciplīnām, kurā visas olimpiskās medaļas izcīnīja [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu ar rezultātu 14,47 metri ieguva [[Maiers Prinšteins]]. Sudraba medaļu ieguva [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|iepriekšējo olimpisko spēļu trīssoļlēkšanas]] čempions [[Džeimss Konolijs]], kura rezultāts bija 13,97 metri. Savukārt bronzas medaļu ar rezultātu 13,64 metri izcīnīja [[Luiss Šeldons]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/athletics/triple-jump-men|title=Paris 1900 Athletics — triple jump men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}&lt;/ref&gt;

Zelta medaļas ieguvējs Maiers Prinšteins ar rezultātu 14,47 metri uzstādīja jaunu [[olimpiskie rekordi vieglatlētikā|olimpisko rekordu]] šajā disciplīnā.

Pirmoreiz trīssoļlēkšanas sacensībās olimpiskajās spēlēs bija pārstāvēta [[Zviedrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Zviedrija]].

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:95%;&quot;
|- 
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Attālums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || align=center|'''15.26 m*''' || {{flaga|GBR}} [[Metjū Rozengrē]] &lt;small&gt; (Lielbritānija)&lt;/small&gt; || {{vieta|Lielbritānija|Gorta|td=Īrija}} || 1900. gada 28. aprīlis
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''13.71 m ''' || {{Valsts OS sportists|[[Džeimss Konolijs]]|USA|1896. gada vasaras}} || {{flaga|GRE|old}} [[Atēnas]], [[Grieķija]] || 1896. gada 6. aprīlis
|-
! colspan=&quot;5&quot;| Labotie/Uzstādītie rekordi pēc 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Augstums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''14.47 m ''' || {{Valsts OS sportists|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 16. jūlijs 
|}
''(*) — neoficiālais pasaules rekords''

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:Prinstein cropped.jpg|80px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1900. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:James Brendan Connolly, 1906 1.JPG|75px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džeimss Konolijs]]|USA|1900. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Lewis Sheldon.jpg|60px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Luiss Šeldons]]|USA|1900. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
| '''OR''' || Olimpiskais rekords
|}

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Attālums !! Piezīmes
|-
| {{gold1}} || align=left|[[Maiers Prinšteins]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 14.47 m || '''[[Olimpiskie rekordi vieglatlētikā|OR]]'''
|-
| {{silver2}} || align=left|[[Džeimss Konolijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 13.97 m ||
|-
| {{bronze3}} || align=left|[[Luiss Šeldons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 13.64 m ||
|- 
| 4 || align=left|[[Patriks Līhijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|- 
| 5 || align=left|[[Alberts Delanuā]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|-
| 6 || align=left|[[Aleksandrs Tifērs]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|-
| rowspan=&quot;7&quot;| 7/13 || align=left|[[Denjels Hortons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|-
| align=left|[[Frenks Džerviss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| align=left|[[Pāls Kopāns]] || align=left|{{ValstsOS|HUN|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| align=left|[[Ēriks Lemmings]] || align=left|{{ValstsOS|SWE|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| align=left|[[Džons Maklīns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| align=left|[[Kārlis Štāfs]] || align=left|{{ValstsOS|SWE|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| align=left|[[Valdemārs Štefens]] || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{main|Vieglatlēti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
Trīssoļlēkšanas sacensībās startēja 13 sportisti no 6 valstīm. Lielbritānija un Zviedrija pirmo reizi bija pārsrāvētas trīssoļlēkšanas sacensībās.

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
{{colbegin|2}}
* {{flagIOC|USA|1900. gada vasaras|6}} 
* {{flagIOC|FRA|1900. gada vasaras|2}} 
* {{flagIOC|GBR|1900. gada vasaras|1}} 
* {{flagIOC|HUN|1900. gada vasaras|1}} 
* {{flagIOC|GER|1900. gada vasaras|1}} 
* {{flagIOC|SWE|1900. gada vasaras|2}} 
{{colend}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417050640/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/mens-triple-jump.html Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56100 Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/triple-jump-men Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem (''Olympics'')] {{en}}
* De Wael, Herman. ''Herman's Full Olympians'': &quot;Athletics 1900&quot;.  Accessed 18 March 2006. Available electronically at [http://users.skynet.be/hermandw/olymp/ath1900.html ] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060211154257/http://users.skynet.be/hermandw/olymp/ath1900.html |date={{dat|2006|02|11||bez}} }}.
* {{grāmatas atsauce | author = Mallon, Bill | year = 1998 | title = The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary | publisher = McFarland &amp; Company, Inc., Publishers | location = Jefferson, North Carolina | isbn = 0-7864-0378-0 | url = https://archive.org/details/1900olympicgames00mall }}

{{Lēkšanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — trīssoļlēkšana vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Trīsoļlēkšana]]</text>
      <sha1>kxjeg1kafoigo3naggiu8ytreqsrfhb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Lodes grūšana vieglatlētikā olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>10</ns>
    <id>467200</id>
    <revision>
      <id>4530989</id>
      <parentid>3643338</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T11:55:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Aizvieto lapas saturu ar '{{dzēst|Visas mešanas disciplīnas apvienotas vienā veidnē}}'</comment>
      <origin>4530989</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="64" sha1="k7btlmrjkxew5ds6vgyzr1vpvquvvpi" xml:space="preserve">{{dzēst|Visas mešanas disciplīnas apvienotas vienā veidnē}}</text>
      <sha1>k7btlmrjkxew5ds6vgyzr1vpvquvvpi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Diska mešana vieglatlētikā olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>10</ns>
    <id>467201</id>
    <revision>
      <id>4530973</id>
      <parentid>3643319</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T11:36:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Aizvieto lapas saturu ar '{{dzēst|visas mešanas disciplīnas apvienotas vienā veidnē}}'</comment>
      <origin>4530973</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="64" sha1="amqb4b1oiyc1cxpyejv5mfqugdmeori" xml:space="preserve">{{dzēst|visas mešanas disciplīnas apvienotas vienā veidnē}}</text>
      <sha1>amqb4b1oiyc1cxpyejv5mfqugdmeori</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem</title>
    <ns>0</ns>
    <id>467252</id>
    <revision>
      <id>4530647</id>
      <parentid>3753952</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T16:43:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4530647</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9549" sha1="3u6g4yly290q8k7mrz1hmkt0fczcu1j" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        Trīssoļlēkšana vīriešiem
|games =        1900. gada Vasaras
|image =        
|image_size =   250
|caption =      
|venue =        {{vieta|Francija|Parīze|Buloņas mežs|Kruakatelāns}}
|date =         1900. gada 14. un 15. jūlijs
|competitors =  12
|nations =      6
|gold=          [[Alvins Krencleins]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Maiers Prinšteins]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       [[Patriks Līhijs]]
|bronzeNOC =    GBR
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1896 Atēnas]]
|next =        [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1904 Sentluisa]]
}}
{{Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''Tāllēkšana vīriešiem''' bija viena no 23 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]. Sacensības notika 1900. gada 14. un 15. jūlijā [[Kruakatelāns|Kruakatelānā]], [[Buloņas mežs|Buloņas meža]] teritorijā. Tajās startēja 12 sportisti no sešām valstīm.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/mens-long-jump.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417050638/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/mens-long-jump.html |work=Sports Reference|archive-date=2020. gada 19. septembris|title=Athletics at the 1900 Paris Summer Games: Men's Long Jump|accessdate=2020. gada 19. septembris}}&lt;/ref&gt;

Sacensības tika sadalītas divās kārtās. 14. jūlijā tika aizvadīta kvalifikācijas kārta, kurā startēja 12 sportisti, no kuriem 5 labākie kvalificējās fināla kārtai. Fināla kārta notika 15. jūlijā.

Zelta medaļu, ar rezultātu 7,185 metri, ieguva [[Alvins Krencleins]]. Sudraba medaļu, ar rezultātu 7,175 metri ieguva [[Maiers Prinšteins]], bet bronzas medaļu izcīnīja [[Patriks Līhijs]], kura rezultāts bija 6,950 metri.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/athletics/long-jump-men|title=Paris 1900 Athletics — long jump men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}&lt;/ref&gt;

Sacensību laikā divas reizes tika labots [[olimpiskie rekordi vieglatlētikā|olimpiskais rekords]] šajā disciplīnā. Sākotnēji to kvalifikācijas kārtā izdarīja ASV sportists Maiers Prinšteins, ar rezultātu 7,175 metri. Vēlāk, finālā, šo rezultātu uzlaboja Alvins Krencleins, viņa fināla rezultāts un jaunais olimpiskais rekords bija 7,185 metri.

Pirmoreiz tāllēkšanas sacensībās olimpiskajās spēlēs bija pārstāvēta Lielbritānija un [[Ungārija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ungārija]].

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:95%;&quot;
|- 
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Attālums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || align=center|'''7.50 m*''' || {{flaga|USA}} [[Maiers Prinšteins]] &lt;small&gt; (ASV)&lt;/small&gt; || {{vieta|ASV|Filadelfija}} || 1900. gada 28. aprīlis
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''6.35 m''' || {{Valsts OS sportists|[[Ellerijs Klārks]]|USA|1896. gada vasaras}} || {{flaga|Grieķija|old}} [[Atēnas]], [[Grieķija]] || 1896. gada 7. aprīlis 
|-
! colspan=&quot;5&quot;| Labotie/Uzstādītie rekordi pēc 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Attālums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| rowspan=&quot;2&quot;| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''7.175 m ''' || {{Valsts OS sportists|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 14. jūlijs 
|-
| align=center|'''7.185 m ''' || {{Valsts OS sportists|[[Alvins Krencleins]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 15. jūlijs 
|}
''(*) — neoficiālais pasaules rekords''

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:Alvin Kraenzlein vainqueur du saut en longueur aux JO 1900.jpg|70px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Alvins Krencleins]]|USA|1900. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Prinstein cropped.jpg|70px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1900. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Patriks Līhijs]]|GBR|1900. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
|bgcolor=#cfc| '''Q''' || Kvalifikācija fināla kārtai
|-
| '''OR''' || Olimpiskais rekords
|}

=== Kvalifikācija ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Attālums !! Piezīmes
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Maiers Prinšteins]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 7.175 m || '''Q'''; '''[[Olimpiskie rekordi vieglatlētikā|OR]]'''
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 2 || align=left|[[Alvins Krencleins]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 6.930 m || '''Q'''
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 3 || align=left|[[Alberts Delanuā]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 6.755 m || '''Q'''
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 4 || align=left|[[Viljams Remingtons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 6.725 m || '''Q'''
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 5 || align=left|[[Patriks Līhijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || 6.710 m || '''Q'''
|- 
| 6 || align=left|[[Džons Maklīns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 6.655 m ||
|- 
| 7 || align=left|[[Tadeuss Makkleins]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 6.435 m ||
|-
| 8 || align=left|[[Valdemārs Štefens]] || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || 6.300 m ||
|-
| 9 || align=left|[[Ernē Šūberts]] || align=left|{{ValstsOS|HUN|1900. gada vasaras}} || 6.050 m ||
|-
| 10 || align=left|[[Ģula Štrauss]] || align=left|{{ValstsOS|HUN|1900. gada vasaras}} || 6.010 m ||
|-
| 11 || align=left|[[Tore Bloms]] || align=left|{{ValstsOS|SWE|1900. gada vasaras}} || 5.770 m ||
|-
| 12 || align=left|[[Ēriks Lemmings]] || align=left|{{ValstsOS|SWE|1900. gada vasaras}} || 5.500 m ||
|}

=== Fināls ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Fināla &lt;br/&gt; rezultāts !! Kvalifikācijas &lt;br/&gt; rezultāts !! Piezīmes
|- 
| {{gold1}} || align=left|[[Alvins Krencleins]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || '''7.185 m''' || 6.930 m || '''[[Olimpiskie rekordi vieglatlētikā|OR]]'''
|- 
| {{silver2}} || align=left|[[Maiers Prinšteins]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || ''Nestartēja'' || '''7.175 m'''|| 
|- 
| {{bronze3}} || align=left|[[Patriks Līhijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || '''6.950 m''' || 6.710 m || 
|-
| 4 || align=left|[[Viljams Remingtons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || '''6.825 m''' || 6.725 m || 
|- 
| 5 || align=left|[[Alberts Delanuā]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || '''6.755 m''' || 
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{main|Vieglatlēti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
Tāllēkšanas sacensībās startēja 12 sportisti no 6 valstīm. Lielbritānija un Ungārija pirmo reizi bija pārsrāvētas tāllēkšanas sacensībās.

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
{{colbegin|2}}
* {{flagIOC|USA|1900. gada vasaras|5}} 
* {{flagIOC|FRA|1900. gada vasaras|1}} 
* {{flagIOC|GBR|1900. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|HUN|1900. gada vasaras|2}} 
* {{flagIOC|GER|1900. gada vasaras|1}} 
* {{flagIOC|SWE|1900. gada vasaras|2}} 
{{colend}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417050638/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/mens-long-jump.html Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56096 Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/long-jump-men Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem (''Olympics'')] {{en}}
* De Wael, Herman. ''Herman's Full Olympians'': &quot;Athletics 1900&quot;.  Accessed 18 March 2006. Available electronically at [http://users.skynet.be/hermandw/olymp/ath1900.html ] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060211154257/http://users.skynet.be/hermandw/olymp/ath1900.html |date={{dat|2006|02|11||bez}} }}.
* {{grāmatas atsauce | author = Mallon, Bill | year = 1998 | title = The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary | publisher = McFarland &amp; Company, Inc., Publishers | location = Jefferson, North Carolina | isbn = 0-7864-0378-0 | url = https://archive.org/details/1900olympicgames00mall }}

{{Lēkšanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — tāllēkšana vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Tāllēkšana]]</text>
      <sha1>3u6g4yly290q8k7mrz1hmkt0fczcu1j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem</title>
    <ns>0</ns>
    <id>467276</id>
    <revision>
      <id>4530622</id>
      <parentid>3753953</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T16:13:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Rekordi */</comment>
      <origin>4530622</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8709" sha1="cevhp27ugo6nat6410xlvwbqmkmwuc2" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        Augstlēkšana vīriešiem
|games =        1900. gada Vasaras
|image =        Irving Baxter, champion olympique de saut en hauteur en 1900 (1m90).jpg
|image_size =   200
|caption =      
|venue =        {{vieta|Francija|Parīze|Buloņas mežs|Kruakatelāns}}
|date =         1900. gada 15. jūlijs
|competitors =  8
|nations =      7
|gold=          [[Ērvings Baksters]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Patriks Līhijs]]
|silverNOC =    GBR
|bronze =       [[Lajošs Genči]]
|bronzeNOC =    HUN
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1896 Atēnas]]
|next =        [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1904 Sentluisa]]
}}
{{Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''Augstlēkšana vīriešiem''' bija viena no 23 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]. Sacensības notika 1900. gada 15. jūlijā [[Kruakatelāns|Kruakatelānā]], [[Buloņas mežs|Buloņas meža]] teritorijā. Tajās startēja 8 sportisti no septiņām valstīm.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/mens-high-jump.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417050628/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/mens-high-jump.html |work=Sports Reference|archive-date=2020. gada 20. septembris|title=Athletics at the 1900 Paris Summer Games: Men's High Jump|accessdate=2020. gada 20. septembris}}&lt;/ref&gt;

Sportistu izejas augstums sacensībās bija 1.50 metri. Kad uzvarētājs bija palicis viens, viņš varēja izvēlēties augstumu kurā leks.&lt;ref name=Olympedia&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/results/56090 |work=Olympedia |title=High Jump, Men |accessdate=3 September 2020}}&lt;/ref&gt;

Zelta medaļu ar rezultātu 1.90 metri ieguva [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportists [[Ērvings Baksters]]. Sudraba medaļu, ar rezultātu 1.78 metri, izcīnīja [[Lielbritānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritānijas]] sportists [[Patriks Līhijs]]. Savukārt bronzas medaļu ieguva [[Ungārija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ungārijas]] sportists [[Lajošs Genči]]. Viņa rezultāts bija 1.75 metri.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/athletics/high-jump-men|title=Paris 1900 Athletics — high jump men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}&lt;/ref&gt;

Zelta medaļas ieguvējs Ērvings Baksters, ar rezultātu 1.90 metri, uzstādīja jaunu [[olimpiskie rekordi vieglatlētikā|olimpisko rekordu]] šajā disciplīnā.

Pirmoreiz augstlēkšanas sacensībās olimpiskajās spēlēs bija pārstāvēta [[Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Francija]], [[Lielbritānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritānija]], [[Norvēģija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Norvēģija]] un Ungārija.

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:95%;&quot;
|- 
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Augstums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || align=center|'''1.97 m*''' || {{flaga|USA}} [[Maikls Svīnijs]] &lt;small&gt; (ASV)&lt;/small&gt; || {{vieta|ASV|Ņujorka}} || 1895. gada 21. septembris
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''1.81 m ''' || {{Valsts OS sportists|[[Ellerijs Klārks]]|USA|1896. gada vasaras}} || {{flaga|GRE|old}} [[Atēnas]], [[Grieķija]] || 1896. gada 10. aprīlis
|-
! colspan=&quot;5&quot;| Labotie/Uzstādītie rekordi pēc 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Augstums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''1.90 m''' || {{Valsts OS sportists|[[Ērvings Baksters]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 15. jūlijs
|}
''(*) — neoficiālais pasaules rekords''

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:Irving baxter.jpg|45px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Ērvings Baksters]]|USA|1900. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Patriks Līhijs]]|GBR|1900. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Lajošs Genči]]|HUN|1900. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
| '''o''' || Augstums veikts veiksmīgi
|-
| '''x''' || Augstums netika veikts
|-
| '''OR''' || Olimpiskais rekords
|}

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! 1.50 m !! 1.60 m !! 1.70 m !! 1.75 m !! 1.78 m !! 1.80 m !! 1.85 m !! 1.90 m !! 1.98 m !! Augstums !! Piezīmes 
|- 
| {{gold1}} || align=left|[[Ērvings Baksters]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || o || o || o || o || o || o || o || '''o''' || xxx || '''1.90 m''' || '''[[Olimpiskie rekordi vieglatlētikā|OR]]''' 	
|- 
| {{silver2}} || align=left|[[Patriks Līhijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || o || o || o || o || '''o''' || x || colspan=3 {{n/a}} || '''1.78 m''' || 
|- 
| {{bronze3}} || align=left|[[Lajošs Genči]] || align=left|{{ValstsOS|HUN|1900. gada vasaras}} || o || o || o || '''o''' || x || colspan=4 {{n/a}} || '''1.75 m''' || 
|- 
| rowspan=&quot;3&quot;| 4/6 || align=left|[[Karls Alberts Andersens]] || align=left|{{ValstsOS|NOR|1900. gada vasaras}} || o || o || '''o''' || x || colspan=5 {{n/a}} || '''1.70 m''' ||
|-
| align=left|[[Ēriks Lemmings]] || align=left|{{ValstsOS|SWE|1900. gada vasaras}} || o || o || '''o''' || x || colspan=5 {{n/a}} || '''1.70 m''' ||
|-
| align=left|[[Valdemārs Štefens]] || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || o || o || '''o''' || x || colspan=5 {{n/a}} || '''1.70 m''' ||
|- 
| 7 || align=left|[[Luijs Monjē]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || o || '''o''' || x || colspan=6 {{n/a}} || '''1.60 m''' ||
|-
| 8 || align=left|[[Tore Bloms]] || align=left|{{ValstsOS|SWE|1900. gada vasaras}} || '''o''' || x || colspan=7 {{n/a}} || '''1.50 m''' ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{main|Vieglatlēti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
Augstlēkšanas sacensībās startēja 8 sportisti no 7 valstīm. Francija, Lielbritānija, Norvēģija un Ungārija pirmo reizi bija pārsrāvētas augstlēkšanas sacensībās.

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
{{colbegin|2}}
* {{flagIOC|USA|1900. gada vasaras|1}} 
* {{flagIOC|FRA|1900. gada vasaras|1}} 
* {{flagIOC|GBR|1900. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|NOR|1900. gada vasaras|1}} 
* {{flagIOC|HUN|1900. gada vasaras|1}} 
* {{flagIOC|GER|1900. gada vasaras|1}} 
* {{flagIOC|SWE|1900. gada vasaras|2}} 
{{colend}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417050628/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/mens-high-jump.html Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56090 Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/high-jump-men Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem (''Olympics'')] {{en}}
* De Wael, Herman. ''Herman's Full Olympians'': &quot;Athletics 1900&quot;.  Accessed 18 March 2006. Available electronically at [http://users.skynet.be/hermandw/olymp/ath1900.html ] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060211154257/http://users.skynet.be/hermandw/olymp/ath1900.html |date={{dat|2006|02|11||bez}} }}.
* {{grāmatas atsauce | author = Mallon, Bill | year = 1998 | title = The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary | publisher = McFarland &amp; Company, Inc., Publishers | location = Jefferson, North Carolina | isbn = 0-7864-0378-0 | url = https://archive.org/details/1900olympicgames00mall }}

{{Augstlēkšana vieglatlētikā olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — augstlēkšana vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Augstlēkšana]]</text>
      <sha1>cevhp27ugo6nat6410xlvwbqmkmwuc2</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530643</id>
      <parentid>4530622</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T16:41:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4530643</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8702" sha1="pds7vjs89ig713nvaq6s35oj3zzngwx" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        Augstlēkšana vīriešiem
|games =        1900. gada Vasaras
|image =        Irving Baxter, champion olympique de saut en hauteur en 1900 (1m90).jpg
|image_size =   200
|caption =      
|venue =        {{vieta|Francija|Parīze|Buloņas mežs|Kruakatelāns}}
|date =         1900. gada 15. jūlijs
|competitors =  8
|nations =      7
|gold=          [[Ērvings Baksters]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Patriks Līhijs]]
|silverNOC =    GBR
|bronze =       [[Lajošs Genči]]
|bronzeNOC =    HUN
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1896 Atēnas]]
|next =        [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1904 Sentluisa]]
}}
{{Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''Augstlēkšana vīriešiem''' bija viena no 23 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]. Sacensības notika 1900. gada 15. jūlijā [[Kruakatelāns|Kruakatelānā]], [[Buloņas mežs|Buloņas meža]] teritorijā. Tajās startēja 8 sportisti no septiņām valstīm.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/mens-high-jump.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417050628/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/mens-high-jump.html |work=Sports Reference|archive-date=2020. gada 20. septembris|title=Athletics at the 1900 Paris Summer Games: Men's High Jump|accessdate=2020. gada 20. septembris}}&lt;/ref&gt;

Sportistu izejas augstums sacensībās bija 1.50 metri. Kad uzvarētājs bija palicis viens, viņš varēja izvēlēties augstumu kurā leks.&lt;ref name=Olympedia&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/results/56090 |work=Olympedia |title=High Jump, Men |accessdate=3 September 2020}}&lt;/ref&gt;

Zelta medaļu ar rezultātu 1.90 metri ieguva [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportists [[Ērvings Baksters]]. Sudraba medaļu, ar rezultātu 1.78 metri, izcīnīja [[Lielbritānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritānijas]] sportists [[Patriks Līhijs]]. Savukārt bronzas medaļu ieguva [[Ungārija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ungārijas]] sportists [[Lajošs Genči]]. Viņa rezultāts bija 1.75 metri.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/athletics/high-jump-men|title=Paris 1900 Athletics — high jump men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}&lt;/ref&gt;

Zelta medaļas ieguvējs Ērvings Baksters, ar rezultātu 1.90 metri, uzstādīja jaunu [[olimpiskie rekordi vieglatlētikā|olimpisko rekordu]] šajā disciplīnā.

Pirmoreiz augstlēkšanas sacensībās olimpiskajās spēlēs bija pārstāvēta [[Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Francija]], [[Lielbritānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritānija]], [[Norvēģija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Norvēģija]] un Ungārija.

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:95%;&quot;
|- 
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Augstums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || align=center|'''1.97 m*''' || {{flaga|USA}} [[Maikls Svīnijs]] &lt;small&gt; (ASV)&lt;/small&gt; || {{vieta|ASV|Ņujorka}} || 1895. gada 21. septembris
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''1.81 m ''' || {{Valsts OS sportists|[[Ellerijs Klārks]]|USA|1896. gada vasaras}} || {{flaga|GRE|old}} [[Atēnas]], [[Grieķija]] || 1896. gada 10. aprīlis
|-
! colspan=&quot;5&quot;| Labotie/Uzstādītie rekordi pēc 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Augstums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''1.90 m''' || {{Valsts OS sportists|[[Ērvings Baksters]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 15. jūlijs
|}
''(*) — neoficiālais pasaules rekords''

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:Irving baxter.jpg|45px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Ērvings Baksters]]|USA|1900. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Patriks Līhijs]]|GBR|1900. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Lajošs Genči]]|HUN|1900. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
| '''o''' || Augstums veikts veiksmīgi
|-
| '''x''' || Augstums netika veikts
|-
| '''OR''' || Olimpiskais rekords
|}

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! 1.50 m !! 1.60 m !! 1.70 m !! 1.75 m !! 1.78 m !! 1.80 m !! 1.85 m !! 1.90 m !! 1.98 m !! Augstums !! Piezīmes 
|- 
| {{gold1}} || align=left|[[Ērvings Baksters]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || o || o || o || o || o || o || o || '''o''' || xxx || '''1.90 m''' || '''[[Olimpiskie rekordi vieglatlētikā|OR]]''' 	
|- 
| {{silver2}} || align=left|[[Patriks Līhijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || o || o || o || o || '''o''' || x || colspan=3 {{n/a}} || '''1.78 m''' || 
|- 
| {{bronze3}} || align=left|[[Lajošs Genči]] || align=left|{{ValstsOS|HUN|1900. gada vasaras}} || o || o || o || '''o''' || x || colspan=4 {{n/a}} || '''1.75 m''' || 
|- 
| rowspan=&quot;3&quot;| 4/6 || align=left|[[Karls Alberts Andersens]] || align=left|{{ValstsOS|NOR|1900. gada vasaras}} || o || o || '''o''' || x || colspan=5 {{n/a}} || '''1.70 m''' ||
|-
| align=left|[[Ēriks Lemmings]] || align=left|{{ValstsOS|SWE|1900. gada vasaras}} || o || o || '''o''' || x || colspan=5 {{n/a}} || '''1.70 m''' ||
|-
| align=left|[[Valdemārs Štefens]] || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || o || o || '''o''' || x || colspan=5 {{n/a}} || '''1.70 m''' ||
|- 
| 7 || align=left|[[Luijs Monjē]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || o || '''o''' || x || colspan=6 {{n/a}} || '''1.60 m''' ||
|-
| 8 || align=left|[[Tore Bloms]] || align=left|{{ValstsOS|SWE|1900. gada vasaras}} || '''o''' || x || colspan=7 {{n/a}} || '''1.50 m''' ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{main|Vieglatlēti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
Augstlēkšanas sacensībās startēja 8 sportisti no 7 valstīm. Francija, Lielbritānija, Norvēģija un Ungārija pirmo reizi bija pārsrāvētas augstlēkšanas sacensībās.

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
{{colbegin|2}}
* {{flagIOC|USA|1900. gada vasaras|1}} 
* {{flagIOC|FRA|1900. gada vasaras|1}} 
* {{flagIOC|GBR|1900. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|NOR|1900. gada vasaras|1}} 
* {{flagIOC|HUN|1900. gada vasaras|1}} 
* {{flagIOC|GER|1900. gada vasaras|1}} 
* {{flagIOC|SWE|1900. gada vasaras|2}} 
{{colend}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417050628/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/mens-high-jump.html Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56090 Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/high-jump-men Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem (''Olympics'')] {{en}}
* De Wael, Herman. ''Herman's Full Olympians'': &quot;Athletics 1900&quot;.  Accessed 18 March 2006. Available electronically at [http://users.skynet.be/hermandw/olymp/ath1900.html ] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060211154257/http://users.skynet.be/hermandw/olymp/ath1900.html |date={{dat|2006|02|11||bez}} }}.
* {{grāmatas atsauce | author = Mallon, Bill | year = 1998 | title = The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary | publisher = McFarland &amp; Company, Inc., Publishers | location = Jefferson, North Carolina | isbn = 0-7864-0378-0 | url = https://archive.org/details/1900olympicgames00mall }}

{{Lēkšanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — augstlēkšana vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Augstlēkšana]]</text>
      <sha1>pds7vjs89ig713nvaq6s35oj3zzngwx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem</title>
    <ns>0</ns>
    <id>467309</id>
    <revision>
      <id>4530567</id>
      <parentid>4508172</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T14:38:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4530567</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9454" sha1="hiai4n38r0x4jej8ytwi2dnburfon3d" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        Maratons vīriešiem
|games =        1900. gada Vasaras
|image =        Marathon 1900.jpg
|image_size =   250
|caption =      
|venue =        {{vieta|Francija|Parīze}}
|date =         1900. gada 19. jūlijs
|competitors =  13
|nations =      4
|gold=          [[Mišels Teato]]
|goldNOC =      FRA
|silver=        [[Emīls Šampions]]
|silverNOC =    FRA
|bronze =       [[Ernsts Fasts]]
|bronzeNOC =    SWE
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1896 Atēnas]]
|next =        [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1904 Sentluisa]]
}}
{{Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''Maratons vīriešiem''' bija viena no 23 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]. Sacensības notika 1900. gada 19. jūlijā. Starta vieta bija [[Kruakatelāns|Kruakatelānā]], [[Buloņas mežs|Buloņas meža]] teritorijā, kur sportisti veica četru apļus pa stadionu un vēlāk devās [[Parīze]]s ielās. Maratonā startēja 13 sportisti no četrām valstīm.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/mens-marathon.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417051439/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/mens-marathon.html |work=Sports Reference|archive-date=2020. gada 21. septembris|title=Athletics at the 1900 Paris Summer Games: Men's Marathon |accessdate=2020. gada 21. septembris}}&lt;/ref&gt;

Maratona sacensības sākās pulksten 14:30 dienā, kad gaisa temperatūra pilsētā sasniedza gandrīz 40 °C.&lt;ref name=&quot;USATF1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.usatf.org/events/2004/OlympicTrials-Marathon-Men/mediaInfo/MensMarathonMediaGuide_part2.pdf |title=2004 USA Olympic Team Trials: Men’s Marathon Media Guide Supplement |first= |last= |author=USA Track &amp; Field |authorlink= |coauthors= |date= |month= |year=2004 |work= |publisher=USA Track &amp; Field |location=Santa Barbara, California |page= |pages=11 |at= |language= |trans-title=|format=pdf |doi= |archiveurl= |archivedate= |accessdate=February 21, 2011 |quote= |ref= |separator= |postscript=}}&lt;/ref&gt; Sacensības uzsāka 13 sportisti, taču tikai 7 sportistiem izdevās veikt pilnu distanci. Atšķirībā no iepriekšējām olimpiskajām spēlēm šoreiz maratona distances garums bija nevis 40,26 kilometri, bet gan 42,195 kilometri.&lt;ref name=Olympedia&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/results/56066 |work=Olympedia |title=Marathon, Men |accessdate=23 August 2020}}&lt;/ref&gt;

Maratona disciplīna bija viena no divām vieglatlētikas disciplīnām, kur medaļas neizcīnīja kāds no [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] komandas sportistiem. Zelta medaļu ieguva Francijas sportists [[Mišels Teato]]. Viņa rezultāts bija 2.59:45. Mišels tiek uzskatīts par [[Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Franciju]] pārstāvošu sportistu, jo bija [[Luksemburga]]s iedzīvotājs, kas dzīvoja Parīzē. Vēlāk pēc viņa patiesās valstspiederības noteikšanas, Luksemburgas Lielhercogiste iesniedza oficiālu sūdzību [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskajā Olimpiskajā komitejā]] un iesniedza lūgumu mainīt Teato piederību. 2004. gadā oficiāli šī sūdzība tika noraidīta.&lt;ref name=&quot;michel&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Michel THEATO (1878-1919)|url=http://www.pierrelagrue-jo.com/michel-theato-1878-1919/|website=pierrelagrue-jo.com|accessdate=20 April 2017}}&lt;/ref&gt; Joprojām tiek uzskatīts, ka Mišels Teato ir Francijas sportists un, ka šī ir pirmā Francijas uzvara [[maratons olimpiskajās spēlēs|olimpiskajā maratona]] distancē. Sudraba medaļu, ar rezultātu 3.04:17 ieguva Francijas sportists [[Emīls Šampions]], bet bronzas medaļu ar rezultātu 3.37:14 izcīnīja [[Zviedrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Zviedrijas]] sportists [[Ernsts Fasts]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/athletics/marathon-men|title=Paris 1900 Athletics — marathon men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}&lt;/ref&gt; Šī bija [[Zviedrija olimpiskajās spēlēs|Zviedrijas]] pirmā medaļa olimpiskajās spēlēs.

Pirmoreiz maratona sacensībās olimpiskajās spēlēs bija pārstāvēta [[Kanāda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanāda]], Lielbritānija un Zviedrija.

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:95%;&quot;
|- 
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot; align=center|''Nav zināms''
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''2:58:50*''' || {{Valsts OS sportists|[[Spiridons Luiss]]|GRE|1896. gada vasaras}} || {{flaga|GRE|old}} [[Atēnas]], [[Grieķija]] || 1896. gada 10. aprīlis
|}
(*) — ''distance bija 40 kilometri.''

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:Theato Michel 1900.jpg|90px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Mišels Teato]]|FRA|1900. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Champion Emile 1900.jpg|40px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Emīls Šampions]]|FRA|1900. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Fast 1900.jpg|70px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Ernsts Fasts]]|SWE|1900. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes
|-
| {{gold1}} || align=left|[[Mišels Teato]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 2:59:45 ||
|-
| {{silver2}} || align=left|[[Emīls Šampions]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 3:04:17 ||
|-
| {{bronze3}} || align=left|[[Ernsts Fasts]] || align=left|{{ValstsOS|SWE|1900. gada vasaras}} || 3:37:14 ||
|-
| 4 || align=left|[[Ežēns Bess]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 4:00:43 ||
|-
| 5 || align=left|[[Artūrs Lī Ņūtons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 4:04:12 ||
|- 
| rowspan=&quot;2&quot;| 6/7 || align=left|[[Diks Grānts]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| align=left|[[Ronalds Makdonalds]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|- 
| rowspan=&quot;6&quot;| 8/13 || align=left|[[Ogists Maršē]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Johans Nīstrems]] || align=left|{{ValstsOS|SWE|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Ernests Jons Pūls]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Frederiks Rendells]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Viljams Savards]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Žoržs Tukē-Donī]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{main|Vieglatlēti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
Maratona sacensībās startēja 13 sportisti no 4 valstīm. Kanāda, Lielbritānija un Zviedrija pirmo reizi bija pārsrāvētas maratona sacensībās.

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
{{colbegin|2}}
* {{flagIOC|USA|1900. gada vasaras|3}} 
* {{flagIOC|FRA|1900. gada vasaras|5}} 
* {{flagIOC|GBR|1900. gada vasaras|3}} 
* {{flagIOC|SWE|1900. gada vasaras|2}} 
{{colend}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417051439/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/mens-marathon.html Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56066 Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/marathon-men Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem (''Olympics'')] {{en}}
* De Wael, Herman. ''Herman's Full Olympians'': &quot;Athletics 1900&quot;.  Accessed 18 March 2006. Available electronically at [http://users.skynet.be/hermandw/olymp/ath1900.html ] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060211154257/http://users.skynet.be/hermandw/olymp/ath1900.html |date={{dat|2006|02|11||bez}} }}.
* {{grāmatas atsauce | author = Mallon, Bill | year = 1998 | title = The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary | publisher = McFarland &amp; Company, Inc., Publishers | location = Jefferson, North Carolina | isbn = 0-7864-0378-0 | url = https://archive.org/details/1900olympicgames00mall }}

{{Maratona skriešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — maratons vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Maratons]]</text>
      <sha1>hiai4n38r0x4jej8ytwi2dnburfon3d</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Maratona skriešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>10</ns>
    <id>467311</id>
    <revision>
      <id>4530563</id>
      <parentid>3643167</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T14:38:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4530563</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4650" sha1="9h40xj8tmnkwrp6ni8ssancu4sbs5ed" xml:space="preserve">{{Navbox
| name = Maratona skriešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs
| title = [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|30px]] Maratona skriešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs [[Attēls:Athletics pictogram.svg|20px]]
| titlestyle = background:#BFD7FF
| basestyle = background:#DDEBFF
| abovestyle = background: #D5E6FF
| belowstyle = background: #D5E6FF
| image =
| bodyclass = hlist
| state = {{{state|autocollapse}}}

| group1 = Maratons &lt;br/&gt; (42,195 km)
| list1  = {{Navbox|subgroup
| basestyle = background:#D5E6FF;
| group1 = Vīrieši
| list1 = 
* [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1896]]
* [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1900]]
* [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1904]]
* ''[[Vieglatlētika 1908. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1906 (neof.)]]''
* [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1908]]
* [[Vieglatlētika 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1912]]
* [[Vieglatlētika 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1920]]
* [[Vieglatlētika 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1924]]
* [[Vieglatlētika 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1928]]
* [[Vieglatlētika 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1932]]
* [[Vieglatlētika 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1936]]
* [[Vieglatlētika 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1948]]
* [[Vieglatlētika 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1952]]
* [[Vieglatlētika 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1956]]
* [[Vieglatlētika 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1960]]
* [[Vieglatlētika 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1964]]
* [[Vieglatlētika 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1968]]
* [[Vieglatlētika 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1972]]
* [[Vieglatlētika 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1976]]
* [[Vieglatlētika 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1980]]
* [[Vieglatlētika 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1984]]
* [[Vieglatlētika 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1988]]
* [[Vieglatlētika 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1992]]
* [[Vieglatlētika 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1996]]
* [[Vieglatlētika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|2000]]
* [[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|2004]]
* [[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|2008]]
* [[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|2012]]
* [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|2016]]
* [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|2020]]
* [[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|2024]]
| group2 = Sievietes
| list2 = 
* {{Color|#AAA|1896 — 1980}}
* [[Vieglatlētika 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons sievietēm|1984]]
* [[Vieglatlētika 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons sievietēm|1988]]
* [[Vieglatlētika 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons sievietēm|1992]]
* [[Vieglatlētika 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons sievietēm|1996]]
* [[Vieglatlētika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons sievietēm|2000]]
* [[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons sievietēm|2004]]
* [[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons sievietēm|2008]]
* [[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons sievietēm|2012]]
* [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons sievietēm|2016]]
* [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons sievietēm|2020]]
* [[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons sievietēm|2024]]
}}

}}&lt;noinclude&gt;
{{collapsible option}}

[[Kategorija:Vieglatlētikas olimpiskās veidnes]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>9h40xj8tmnkwrp6ni8ssancu4sbs5ed</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530564</id>
      <parentid>4530563</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T14:38:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Kleivas pārvietoja lapu [[Veidne:Maratons vieglatlētikā olimpiskajās spēlēs]] uz [[Veidne:Maratona skriešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs]]</comment>
      <origin>4530563</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4650" sha1="9h40xj8tmnkwrp6ni8ssancu4sbs5ed" xml:space="preserve">{{Navbox
| name = Maratona skriešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs
| title = [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|30px]] Maratona skriešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs [[Attēls:Athletics pictogram.svg|20px]]
| titlestyle = background:#BFD7FF
| basestyle = background:#DDEBFF
| abovestyle = background: #D5E6FF
| belowstyle = background: #D5E6FF
| image =
| bodyclass = hlist
| state = {{{state|autocollapse}}}

| group1 = Maratons &lt;br/&gt; (42,195 km)
| list1  = {{Navbox|subgroup
| basestyle = background:#D5E6FF;
| group1 = Vīrieši
| list1 = 
* [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1896]]
* [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1900]]
* [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1904]]
* ''[[Vieglatlētika 1908. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1906 (neof.)]]''
* [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1908]]
* [[Vieglatlētika 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1912]]
* [[Vieglatlētika 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1920]]
* [[Vieglatlētika 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1924]]
* [[Vieglatlētika 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1928]]
* [[Vieglatlētika 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1932]]
* [[Vieglatlētika 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1936]]
* [[Vieglatlētika 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1948]]
* [[Vieglatlētika 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1952]]
* [[Vieglatlētika 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1956]]
* [[Vieglatlētika 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1960]]
* [[Vieglatlētika 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1964]]
* [[Vieglatlētika 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1968]]
* [[Vieglatlētika 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1972]]
* [[Vieglatlētika 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1976]]
* [[Vieglatlētika 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1980]]
* [[Vieglatlētika 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1984]]
* [[Vieglatlētika 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1988]]
* [[Vieglatlētika 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1992]]
* [[Vieglatlētika 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1996]]
* [[Vieglatlētika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|2000]]
* [[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|2004]]
* [[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|2008]]
* [[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|2012]]
* [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|2016]]
* [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|2020]]
* [[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|2024]]
| group2 = Sievietes
| list2 = 
* {{Color|#AAA|1896 — 1980}}
* [[Vieglatlētika 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons sievietēm|1984]]
* [[Vieglatlētika 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons sievietēm|1988]]
* [[Vieglatlētika 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons sievietēm|1992]]
* [[Vieglatlētika 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons sievietēm|1996]]
* [[Vieglatlētika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons sievietēm|2000]]
* [[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons sievietēm|2004]]
* [[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons sievietēm|2008]]
* [[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons sievietēm|2012]]
* [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons sievietēm|2016]]
* [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons sievietēm|2020]]
* [[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons sievietēm|2024]]
}}

}}&lt;noinclude&gt;
{{collapsible option}}

[[Kategorija:Vieglatlētikas olimpiskās veidnes]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>9h40xj8tmnkwrp6ni8ssancu4sbs5ed</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Babotes pilskalns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>467462</id>
    <revision>
      <id>4530811</id>
      <parentid>4411238</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T04:24:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Pilskalni Zemgalē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4530811</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3119" sha1="qdea28cr5yd31isg8emeqduls6cbbdw" xml:space="preserve">[[Attēls:Brastiņš Kartavu pilskalna uzmērojums 1923.jpg|thumb|270px|Kartavu pilskalna uzmērojums ([[Brastiņš]], 1923).]]
'''Babotes pilskalns''' ir [[Atskaņu hronika]]s vēstījumā par [[Uzbrukumi Dobelei (1280)|1280. gada uzbrukumiem Dobelei]] pieminēts [[pilskalns]] uz [[Kursa (valsts)|Kursas]] un [[Zemgale (valsts)|Zemgales]] robežas.
Pie Babotes pils notika kauja, par kuru hronists rakstīja: ''Par Baboti bij nosaukta tā pils, kas kādreiz nodega, tur bija mežs un lauks it jauks - tas tagad kļuva karalauks''.&lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/A/AT/atskanu_hronika/hronikas_teksts/09037_10042.htm |title=Atskaņu hronika (09093. - 09096.) |access-date={{dat|2020|09|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120207142505/http://www.historia.lv/alfabets/A/AT/atskanu_hronika/hronikas_teksts/09037_10042.htm |archivedate={{dat|2012|02|07||bez}} }}&lt;/ref&gt;
== Vēsture ==

[[Kuldīgas komturi|Kuldīgas fogts]] [[Johans no Ohtenhauzenes]] [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā 1280. gadā kopā ar četriem ordeņa bruņiniekiem sapulcināja [[kurši|kuršu]] karaspēku un &quot;caur purvu, meža biezokni&quot; devās karagājienā uz [[Dobele (zeme)|Dobeles zemi]]. 
Kad viņi sasniedza aizžogu (''hagen''), kas bija uzcelts uz Zemgales robežas, fogts ar kuršu karaspēku, kurā bija piecdesmit jātnieku, atdalījās no citiem un devās uzbrukumā [[Dobeles pilskalns|Dobeles pilskalnam]]. Uzbrucēji cieta neveiksmi un ar smagi ievainoto Kuldīgas fogtu uz nestuvēm atkāpās no pils.

Par to uzzināja zemgaļu ķēniņš [[Nameisis]], kas izraudzījās labākos dobeliešu jātniekus un devās vajāt Kuldīgas fogta karapulku. Pēc vairākām dienām viņi pie [[Babotes pilskalns|Babotes]] panāca kuršus, kas izrādīja niknu pretestību un kaujā nogalināja 50 zemgaliešu. Nameisis pieņēma lēmumu atkāpties atpakaļ uz savu zemi. 

== Lokalizācija ==
[[Ernests Brastiņš]] uzskatīja, ka Babotes pilskalns atrodas „Kartavu kalnos” pie vēlākās [[Jaunpils pils]]. Starp gravu un upītes krastu esošais pakalna rags apmēram 100 metrus no gala pārrakts ar dziļu grāvi. Grāvja zemes uzmestas 7 metru augstā uzbedumā, kas aizsargā plakuma dienvidgalu. Ap metru augsts uzbedums apjož visapkārt arī pārējās plakuma malas. Tā radies plakumam iedobts veids, kas pašā vidū izbeidzas ar bedri. Ieeja vērojama gar uzbeduma rietummalu.
Savukārt [[Augusts Bīlenšteins]] 1868. gadā apmeklējis šo pilskalnu, bet atturējies no kādiem slēdzieniem par tā varbūtējo vēsturisko nosaukumu. Babotes pili viņš mēģinājis lokalizēt Cepures kalnā pie [[Slagūne]]s Cibēnu mājām.&lt;ref&gt;[https://www.latvijas-pilskalni.lv/karatavu-kalns/ latvijas-pilskalni.lv]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Livonijas krusta kari]]

{{Latvijas pilskalni}}
[[Kategorija:Militārās operācijas Livonijas krusta karos]]
[[Kategorija:Kaujas ar zemgaļu piedalīšanos]]
[[Kategorija:Kaujas ar Livonijas ordeņa piedalīšanos]]
[[Kategorija:1281. gads]]
[[Kategorija:Pilskalni Zemgalē]]</text>
      <sha1>qdea28cr5yd31isg8emeqduls6cbbdw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Maiers Prinšteins</title>
    <ns>0</ns>
    <id>468770</id>
    <revision>
      <id>4530733</id>
      <parentid>4529315</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T18:22:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4530733</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13724" sha1="551v1rfznu8pse70aqn1uxg9gbl7ww3" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Maiers Prinšteins
 |       piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika
 |          vārds_orig = ''Myer Prinstein''
 |              attēls = Prinstein cropped.jpg
 |             att_izm = 200
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds =
 |              dz_dat = {{dat|1878|12|22}}
 |             dz_viet = {{vieta|Krievijas Impērija|Ščučina|td=Polija|2s=Ščučina (Polija)}}
 |             mir_dat = {{dat|1925|3|10}}
 |            mir_viet = {{vieta|ASV|Ņujorka}}
 |             tautība =
 |              garums = 
 |               svars = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{flaga|USA}} [[ASV]]
 |        sporta veids = [[vieglatlētika]]
 |          disciplīna = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 2 ([[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900]] un [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) un ''[[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906 (neof.)]]''
 |          os_medaļas = 4 (3 zelta un 1 sudraba) + ''1 zelta (1906 (neof.)''
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = [[Starptautiskā ebreju sporta slavas zāle]]
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
{{MedalCountry     | {{flaga|USA}} [[ASV]]}} (USA)
{{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}}
{{MedalSport       | [[Attēls:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}}
{{MedalGold        | [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 1900]] | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]]}}
{{MedalGold        | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]]}}
{{MedalGold        | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]]}}
{{MedalSilver       | [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 1900]] | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]]}}
{{MedalCompetition | Neoficiālās olimpiskās spēles}}
{{MedalSport       | [[Attēls:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}}
{{MedalGold        | [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|Atēnas 1906]] | [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]]}}
}}

'''Maiers Prinšteins''' (dzimis kā '''Meiers Prinšteins'''; {{val|en|Myer Prinstein}}, {{val|pl|Mejer Prinsztejn}}; dzimis {{dat|1878|12|22}}, miris {{dat|1925|3|10}}) bija [[Polija]]s [[Ebreji|ebreju]] izcelsmes amerikāņu [[vieglatlēts]], divkārtējs olimpiskais čempions [[trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]] un olimpiskais čempions [[tāllēkšana|tāllēkšanā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/pr/meyer-prinstein-1.html |title=Meyer Prinstein |website=Sports-Reference.com |language=en |archive-url=https://web.archive.org/web/20161203202011/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/pr/meyer-prinstein-1.html |archive-date=2020. gada 17. oktobris}}&lt;/ref&gt;

== Bērnība un jaunība ==
Prinšteins bija [[ebrejs]], dzimis tajā laikā [[Krievijas Impērija|Krievijas]] kontrolētajā [[Polija]]s pilsētā [[Ščučina (Polija)|Ščučinā]].&lt;ref name=Taylor&gt;Paul Taylor, [https://books.google.com/books?id=t0KzECrIQDQC&amp;pg=PA239#v=onepage&amp;q&amp;f=false Jews and the Olympic Games: The Clash Between Sport and Politics], Sussex Academic Press, 2004, {{ISBN|1903900883}}, pp. 239-40&lt;/ref&gt; Viņa vecāki bija Džeikobs un Džūlija Prinšteini (dzimuši kā Jankiels Prinšteins un Džūda Rubinšteina). 1870. gadā emigrēja uz [[Ņujorka|Ņujorku]]. 1883. gadā viņi pārcēlās uz dzīvi [[Sirakūzas|Sirakūzās]], kur tika audzināts Maiers. Viņiem bija piecas meitas un četri dēli; Džeikobs bija pārtikas preču tirgotājs un maiznieks. Maiers bija viņu trešais bērns.

Prinšteins bija Sirakūzu Universitātes [[vieglatlētika]]s komandas kapteinis un šo universitāti absolvēja ar jurista grādu.

== Pasaules rekords ==
Maiers Prinšteins 1898. gada 11. jūnijā [[Ņujorka|Ņujorkā]] uzstādīja jaunu [[pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] [[tāllēkšana|tāllēkšanā]] — 7,235 metri. Tomēr viņa rekordu drīz pārspēja, vispirms Īrijas pārstāvis [[Viljams Ņūbērns]] 1898. gada 18. jūnijā un pēc tam [[Alvins Krencleins]] 1899. gada 26. maijā. 1900. gada 28. aprīlī Prinšteins uzstādīja jaunu rekordu tāllēkšanā, tas bija 7,50 metri.&lt;ref name=Taylor/&gt; Četrus mēnešus vēlāk, 1900. gada 29. augustā, šo rekordu pārspēja īru sportists [[Pīters O'Konors]].

== Olimpiskās spēles ==
[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] Prinšteins startēja divās [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] disciplīnās. Abās disciplīnās viņš ieguva arī olimpiskās medaļas. Zelta medaļu, ar rezultātu 14,47 metri, viņš ieguva [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|trīssoļlēkšanā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/athletics/triple-jump-men|title=Paris 1900 Athletics — triple jump men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}&lt;/ref&gt; Viņa uzstādītais rezultāts kļuva par jauno [[olimpiskie rekordi vieglatlētikā|olimpisko rekordu]] šajā disciplīnā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/mens-triple-jump.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417050640/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/mens-triple-jump.html |work=Sports Reference|archive-date=2020. gada 19. septembris|title=Athletics at the 1900 Paris Summer Games: Men's Triple Jump|accessdate=2020. gada 19. septembris}}&lt;/ref&gt; Savukārt sudraba medaļu viņš ieguva [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|tāllēkšanā]], kur viņa rezultāts bija 7,175 metri. Šajā disciplīnā viņš piekāpās [[Alvins Krencleins|Alvinam Krencleinam]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/athletics/long-jump-men|title=Paris 1900 Athletics — long jump men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}&lt;/ref&gt;

Pēc četriem gadiem Prinšteins startēja [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] atkal vairākās [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] disciplīnās. Šajās olimpiskajās spēlēs viņš izcīnīja divas zelta medaļas. Viņš šajās olimpiskajās spēlēs aizstāvēja savu iegūto olimpiskā čempiona titulu [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|trīssoļlēkšanā]]. Šoreiz viņa rezultāts bija 14,35 metri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/st-louis-1904/athletics/triple-jump-men|title=St Louis 1904 Athletics — triple jump men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 17. oktobris}}&lt;/ref&gt; Otru zelta medaļu viņš izcīnīja [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Tāllēkšana vīriešiem|tāllēkšanā]]. Šeit viņa rezultāts bija 7,34 metri,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/st-louis-1904/athletics/long-jump-men|title=St Louis 1904 Athletics — long jump men|publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|accessdate=2020. gada 17. oktobris}}&lt;/ref&gt; kas kļuva arī par jauno olimpisko rekordu. Šajās olimpiskajās spēlēs viņš startēja arī trijās vieglatlētikas skriešanas disciplīnās, kur labākos rezultātus viņš ieguva [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metru]] un [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metru]] skriešanas distancēs. Šajās abās disciplīnās viņš fināla kārtā izcīnīja 5. vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/st-louis-1904/athletics/60m-men|title=St Louis 1904 Athletics — 60m men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 17. oktobris}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/st-louis-1904/athletics/400m-men|title=St Louis 1904 Athletics — 400m men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 17. oktobris}}&lt;/ref&gt; Viņš startēja arī [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metru]] disciplīnā. Taču šajā disciplīnā viņš startēja tikai priekšskrējienā.

[[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]] [[Atēnas|Atēnās]] viņš startēja trijās [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] disciplīnās. Šoreiz viņš zelta medaļu izcīnīja tikai [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|tāllēkšanas]] disciplīnā, kur viņa iegūtais rezultāts bija 7,20 metri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1906/ATH/mens-long-jump.html |title=Athletics at the 1906 Athina Summer Games: Men's Long Jump |website=Sports-Reference.com |language=en |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417050116/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1906/ATH/mens-long-jump.html |archive-date=2020. gada 17. oktobris}}&lt;/ref&gt; Savukārt [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|trīssoļlēkšanā]] šajās spēlēs viņš ieguva tikai 11. vietu, ar rezultātu 12,270 metri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1906/ATH/mens-triple-jump.html |title=Athletics at the 1906 Athina Summer Games: Men's Triple Jump |website=Sports-Reference.com |language=en |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417050115/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1906/ATH/mens-triple-jump.html |archive-date=2020. gada 17. oktobris}}&lt;/ref&gt; Viņš startēja arī [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metru]] skriešanas disciplīnā. Šajā disciplīnā viņš piedalījās gan pirmās kārtas, gan arī pusfināla skrējienā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1906/ATH/mens-100-metres.html |title=Athletics at the 1906 Athina Summer Games: Men's 100 metres |website=Sports-Reference.com |language=en |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417050115/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1906/ATH/mens-100-metres.html |archive-date=2020. gada 17. oktobris}}&lt;/ref&gt;

== Vēlākā dzīve ==
Pēc 1906. gada neoficiālajām olimpiskajām spēlēm Prinšteins vairs nestartēja starptautiskās sacensībās. Viņš praktizējās kā advokāts [[Ņujorka]]s rajonā [[Kvīnsa|Kvīnsā]], vēlāk kļuva arī par uzņēmēju.

Prinšteins mira 1925. gada 10. martā, 46 gadu vecumā, no sirdskaites [[Sīnaja kalna slimnīca|Sīnaja kalna slimnīcā]] Ņujorkā.

1982. gadā viņš tika iekļauts [[Starptautiskā ebreju sporta slavas zāle|Starptautiskajā ebreju sporta slavas zālē]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Sporta ārējās saites}}
* [https://www.olympic.org/meyer-prinstein Maiers Prinšteins (SOK profils)] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20161203202011/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/pr/meyer-prinstein-1.html Maiers Prinšteins (''Sports Reference'' profils)] {{en ikona}}

{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — tāllēkšana vīriešiem}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — trīssoļlēkšana vīriešiem}}
{{ASV medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

{{DEFAULTSORT:Prinšteins, Maiers}}
[[Kategorija:1878. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1925. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Podlases vojevodistē dzimušie]]
[[Kategorija:Polijas ebreji]]
[[Kategorija:Krievijas ebreji]]
[[Kategorija:ASV vieglatlēti]]
[[Kategorija:ASV sportisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:ASV sportisti 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:1906. gada neoficiālo olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]]
[[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki vieglatlētikā]]
[[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]]
[[Kategorija:ASV olimpiskie sudraba medaļnieki]]
[[Kategorija:Tāllēcēji]]
[[Kategorija:Trīssoļlēcēji]]</text>
      <sha1>551v1rfznu8pse70aqn1uxg9gbl7ww3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pumpēni (Lietuva)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>477359</id>
    <revision>
      <id>4530542</id>
      <parentid>4445975</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T12:46:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4530542</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8239" sha1="roskuelra261puijgivri3l5byt7yjv" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
|name                    = Pumpēni
|official_name           = ''Pumpėnai''
|settlement_type        = Miests
| pushpin_map = Lithuania#Pasvales rajons
| pushpin_label_position = 
 | image_flag   = {{#property:P41}}
 | image_shield = {{#property:P94}}
 | shield_size  = 75px
|image_skyline          = Pumpenai1.jpg
|image_caption          = Pumpēni 2008. gadā
|subdivision_type       = Valsts
|subdivision_name       = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Apriņķis
| subdivision_name1 = [[Panevēžas apriņķis]]
| subdivision_type2 = Pašvaldība
| subdivision_name2 = [[Pasvales rajona pašvaldība|Pasvales rajons]]
| subdivision_type3 = Seņūnija
| subdivision_name3 = [[Pumpēnu seņūnija]]
|established_title      = Pirmoreiz minēta
|established_date       = 1556&lt;ref name=&quot;JewGen&quot;&gt;[https://www.jewishgen.org/yizkor/Lithuania6/Lit6_214.html JewishGen: Pumpėnai (Pumpyan)]&lt;/ref&gt;
|established_title2     = 
|established_date2      = 
|established_title3     = 
|population_total       = 661
|population_as_of       = 2021
|population_footnotes   =&lt;ref&gt;[http://statistics.bookdesign.lt/table_125_06.htm?lang=en &quot;2011 census&quot;. Statistikos Departamentas (Lithuania).]&lt;/ref&gt;
| population_density_km2 = auto
|area_total_km2         = 3.36
|timezone               = [[Eastern European Time|EET]]
|utc_offset             = +2
|timezone_DST           = [[Eastern European Summer Time|EEST]]
|utc_offset_DST         = +3
|latd  = 55 |latm  = 55 |lats  = 59|latNS  = N
|longd = 24 |longm = 20 |longs = 31|longEW = E
|coordinates_display= inline,title
|coordinates_type =region:LT_type:city(355000)
|website = 
}}

'''Pumpēni''' ({{val|lt|Pumpėnai}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]],  [[Panevēžas apriņķis|Panevēžas apriņķa]] [[Pasvales rajona pašvaldība|Pasvales rajonā]], seņūnijas centrs. Tā atrodas pie autoceļa [[Via Baltica]] (Lietuvas teritorijā: A10 [[Panevēža]]—Latvijas robeža), 40 kilometrus uz dienvidiem no [[Latvija]]s robežas, 26 km uz ziemeļiem no Panevēžas un 14 km uz dienvidiem no [[Pasvale]]s, Istras upītes abos krastos.&lt;ref&gt;[http://dir.icm.edu.pl/pl/Slownik_geograficzny/Tom_XV_cz.2/492 Pompiany, ''Słownik geograficzny Królestwa Polskiego''], t. XV, cz. 2, Warszawa 1902, s. 492.&lt;/ref&gt; 

Miestā ir 1818. gadā celta baznīca, bijušā karmelītu klostera ēka, ģimnāzija, bibliotēka, pasts, ambulance, bijušās vējdzirnavas (valsts tehnikas piemineklis).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pasvalia.lt/gidas/en/objects/56-pumpenai-windmill |title=Pasvalia.lt: Pumpėnai Windmill |access-date={{dat|2021|02|08||bez}} |archive-date={{dat|2021|02|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210208044411/http://www.pasvalia.lt/gidas/en/objects/56-pumpenai-windmill}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==

Apdzīvota vieta pirmoreiz pieminēta 1556. gadā un attīstījās līdz ar karmelītu klostera izveidi 17. gadsimtā. Pirmā baznīca Pumpēnos uzcelta, pēc vienas versijas, ne vēlāk kā 1638. gadā, jo ar šo gadu marķēts viens no tās zvaniem,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pasvalia.lt/gidas/en/objects/50-ensemble-of-the-st-rosary-virgin-mary-church-the-bell-tower-and-the-monastery-in-pumpenai |title=Pasvalia.lt: Ensemble of the St. Rosary Virgin Mary Church, the bell tower and the monastery in Pumpėnai |access-date={{dat|2021|02|08||bez}} |archive-date={{dat|2019|09|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190920101655/http://www.pasvalia.lt/gidas/en/objects/50-ensemble-of-the-st-rosary-virgin-mary-church-the-bell-tower-and-the-monastery-in-pumpenai}}&lt;/ref&gt; vai 1665. gadā.&lt;ref name=&quot;VLE&quot;&gt;[https://www.vle.lt/straipsnis/pumpenai/ Visuotinę lietuvių enciklopediją: Pumpėnai]&lt;/ref&gt; 1770. gadā koka klosteris nodega, un 1797. gadā tas atkārtojās, 1827. gadā tika uzbūvēta vienstāva ķieģeļu ēka.

1782. gadā tika atvērta draudzes skola. 1792. gadā miests saņēma [[Magdeburgas tiesības|Magdeburgas pilsētas tiesības]].

17. gadsimta vidū Pumpēnos sāka apmesties arī [[ebreji]], izveidojot tur vienu no vecākajām viņu apmetnēm Lietuvā. 19. gadsimta sākumā ebrejus apvainoja rituālā kristiešu zēna slepkavībā, un rabīns, lai glābtu citus nepamatoti aizdomās turamos, pieteicās par vainīgo un tika dzīvs sadedzināts.&lt;ref name=&quot;JewGen&quot; /&gt;&lt;ref&gt;[https://iajgscemetery.org/eastern-europe/lithuania/pumpenai International Jewish Cemetery Project, PUMPENAI: Kovno]&lt;/ref&gt;

Pēc 1831. gada [[Novembra sacelšanās|poļu sacelšanās]] apspiešanas [[Krievijas Impērija|Krievijas]] valdība atņēma klosterim piederošo Baņoņu muižu un slēdza klosteri.

Pilsētiņa vairākkārt cieta ugunsgrēkos — 1846., 1856., 1881. and 1915. gadā.&lt;ref name=&quot;VLE&quot; /&gt;

1897.—1898. gadā pilsētā no 1480 iedzīvotājiem 67% bija ebreji,&lt;ref name=&quot;JewGen&quot; /&gt; bija ebreju skola un divas nabagmājas.&lt;ref name=&quot;BunE&quot; /&gt; Smago ekonomisko apstākļu dēļ daudzi jaunieši emigrēja, galvenokārt uz [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfriku]].&lt;ref name=&quot;JewGen&quot; /&gt;

Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Pumpēni bija smagi cietuši, daudzas mājas bija nodedzinātas. Pēc kara bēgļu atgriešanās sekoja jauns to emigrācijas vilnis uz karā necietušajiem kontinentiem.&lt;ref name=&quot;JewGen&quot; /&gt;

1919. gadā teritoriālās reformas rezultātā Pumpēni kļuva par pagasta centru Pasvales apriņķī. Starpkaru periodā tie tika saukti par Pumpeniem ({{val|lt|Pumpenai}}). 1923. gadā Pumpenos bija 110 mājas un 1139 iedzīvotāji, no tiem 33% ebreju. 1924. gadā no sarkanajiem ķieģeļiem tika uzceltas 12 m augstas vējdzirnavas. 1939. gadā iedzīvotāju skaits sasniedza 1400. Bija 2 ādas darbnīcas, 3 zāģētavas, elektrostacija, ķieģeļnīca, sierotava.&lt;ref name=&quot;VLE&quot; /&gt;

1941. gada jūlijā visi pilsētas ebreji tika sadzīti geto un 26. augustā nogalināti.

Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] padomju okupācijas gados no 1946. līdz 1953. gadam Pumpēnos un to apkaimē tika veiktas lielas masu deportācijas, no pagasta tika izsūtīti ap 400 cilvēku.&lt;ref name=&quot;VLE&quot; /&gt; Šajā laikā apkaimē darbojās Lietuvas partizānu Aļģimanta kara apriņķa Zaļā komanda Vītauta Česnakaviča, vēlāk Jona Janiševiča vadībā.

== Iedzīvotāji ==

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! 1868&lt;ref&gt;Помпяны. ''Географическо-статистический словарь Российской империи'', T. 4. СПб, 1868, 182 lpp&lt;/ref&gt; !! 1898&lt;ref name=&quot;BunE&quot;&gt;[http://gatchina3000.ru/brockhaus-and-efron-encyclopedic-dictionary/081/81604.htm ''Энциклопедический словарь Брокгауза и Ефрона''], Т. 24А (48) С.-Петербургъ, 1898., 518 lpp.&lt;/ref&gt; !! 1923&lt;ref&gt;[https://www.epaveldas.lt/recordDescription/LNB/C1B0002365127 ''Lietuvos apgyventos vietos: pirmojo visuotinojo Lietuvos gyventojų 1923 m. surašymo duomenys''. Kaunas: Finansų ministerija. Centralinis statistikos biūras, 1925.]&lt;/ref&gt; !! 1989&lt;ref&gt;[https://knyga.lietuvai.lt/w/images/4/43/Lietuvos_gyventoj%C5%B3_sura%C5%A1ymas_1989.pdf ''Kaimo gyvenamosios vietovės'' (1989 metų Visuotinio gyventojų surašymo duomenys)]. Vilnius: Lietuvos Respublikos Statistikos departamentas, 1993.&lt;/ref&gt; !! 2011&lt;ref&gt;[http://statistics.bookdesign.lt/dalis_10.pdf ''Gyventojai gyvenamosiose vietovėse: Lietuvos Respublikos 2011 metų gyventojų ir būstų surašymo rezultatai'']. Vilnius: Statistikos departamentas, 2013.&lt;/ref&gt;
|-
| 793 || 1471 || 1139 || 953 || 855
|}

=== Ievērojami cilvēki ===

* Felicijons Lelis (1870–1949), garīdznieks
* Aleksandrs Balčausks (1907–1952), protestantu garīdznieks
* Česlovs Kavalausks (1923–1997), teologs un garīdznieks
* Petrs Abukevičs (1928–1997), kino režisors un operators

== Galerija ==
&lt;gallery perrow=&quot;4&quot;&gt;
Buves Karmelitu vienuolyno pastatas Pumpenuose.jpg|Karmelītu klostera ēka
Pumpėnų bažnyčia, galinė dalis.JPG|Baznīca
Pumpėnai, vėjo malūnas.JPG|Vējdzirnavas
Pumpėnai. Gimnazija.JPG|Ģimnāzija
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lietuvas miesti]]
[[Kategorija:Pasvales rajona pašvaldība]]</text>
      <sha1>roskuelra261puijgivri3l5byt7yjv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Serveru šifrēšana</title>
    <ns>0</ns>
    <id>492718</id>
    <revision>
      <id>4530798</id>
      <parentid>3484140</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T02:30:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4530798</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6681" sha1="d77rkda1gco4he7vpjpb3irdarfi6q2" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2021. gada augusts}}
'''Serveru''' '''šifrēšana''' ir saziņas sistēma, kurā ziņojumus var lasīt tikai saņēmējs un sūtītājs. Tas neļauj potenciālajiem noklausītājiem — tostarp telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējiem, interneta pakalpojumu sniedzējiem un pat sakaru pakalpojuma sniedzējam — piekļūt sarunas [[Šifrēšana|atšifrēšanai]] nepieciešamajām kriptogrāfiskajām atslēgām.&lt;ref name=&quot;Wired Lexicon&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2014-11-25|title=Hacker Lexicon: What Is End-to-End Encryption?|url=https://www.wired.com/2014/11/hacker-lexicon-end-to-end-encryption/|journal=WIRED|language=en-US|archive-url=https://web.archive.org/web/20151223002912/http://www.wired.com/2014/11/hacker-lexicon-end-to-end-encryption/|archive-date=23 December 2015|access-date=22 December 2015}}&lt;/ref&gt;

Servera [[šifrēšana]] ir paredzēta, lai novērstu datu lasīšanu vai slepenu pārveidošanu, izņemot sūtītāju un saņēmēju (-us). Sūtītājs ziņojumus šifrē, bet cilvēkiem, kuri noklausās, nav iespēju tos atšifrēt un tie tiek glabāti šifrēti. Saņēmēji iegūst šifrētos datus un paši tos atšifrē.

Tā kā neviens kurš noklausās nevar atšifrēt paziņoto vai uzglabāto informāciju, piemēram, uzņēmumi, kas nodrošina servera šifrēšanu, nevar nodot iestādēm savu klientu ziņojumu tekstus.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://theintercept.com/2015/12/21/democratic-debate-spawns-fantasy-talk-on-encryption/|title=Democratic Debate Spawns Fantasy Talk on Encryption|work=The Intercept|date=21 December 2015|last=McLaughlin|first=Jenna}}&lt;/ref&gt;

== Mūsdienu pielietojums ==
Kopš 2016. gada&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cryptologie.net/article/487/a-history-of-end-to-end-encryption-and-the-death-of-pgp/|title=A history of end-to-end encryption and the death of PGP|website=www.cryptologie.net|access-date=2020-10-30}}&lt;/ref&gt; ikdienas [[Serveris|serveru]] sakaru sistēmās nav iekļauta serveru šifrēšana.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Nabeel|first=Mohamed|date=2017-06-23|title=The Many Faces of End-to-End Encryption and Their Security Analysis|url=http://dx.doi.org/10.1109/ieee.edge.2017.47|journal=2017 IEEE International Conference on Edge Computing (EDGE)|publisher=IEEE|pages=252–259|doi=10.1109/ieee.edge.2017.47|isbn=978-1-5386-2017-5}}&lt;/ref&gt; Šīs sistēmas var garantēt tikai komunikāciju aizsardzību starp [[Klients (skaitļošana)|klientiem]] un [[Serveris|serveriem]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gbnews.ch/what-is-end-to-end-encryption-e2ee/|title=What is End-to-end encryption (E2EE) ?|website=Geneva Business News {{!}} Actualités: Emploi, RH, économie, entreprises, Genève, Suisse.|access-date=2020-11-05|date=2016-02-19|language=fr-FR|archive-date=2022-12-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20221206144943/https://www.gbnews.ch/what-is-end-to-end-encryption-e2ee/}}&lt;/ref&gt; kas nozīmē, ka lietotājiem ir jāuzticas trešajai personai, kura vada serverus ar sensitīvu saturu. Serveru šifrēšana tiek uzskatīta par drošāku&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Bai|first=Wei|last2=Pearson|first2=Michael|last3=Kelley|first3=Patrick Gage|last4=Mazurek|first4=Michelle L.|date=September 2020|title=Improving Non-Experts' Understanding of End-to-End Encryption: An Exploratory Study|url=https://ieeexplore.ieee.org/document/9229664|journal=2020 IEEE European Symposium on Security and Privacy Workshops (EuroS&amp;PW)|location=Genoa, Italy|publisher=IEEE|pages=210–219|doi=10.1109/EuroSPW51379.2020.00036|isbn=978-1-7281-8597-2}}&lt;/ref&gt; jo tā samazina to pušu skaitu, kuras varētu traucēt vai pārtraukt šifrēšanu.&lt;ref name=&quot;ssdeef&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ssd.eff.org/en/glossary/end-end-encryption|title=End-to-End Encryption|publisher=Electronic Frontier Foundation|website=EFF Surveillance Self-Defense Guide|access-date=2 February 2016}}&lt;/ref&gt; Ziņojumapmaiņas gadījumā lietotāji var pielietot programmatūru, lai ieviestu pilnīgu šifrēšanas shēmu, izmantojot citādi ne [[:en:End-to-end_encryption|E2EE]] protokolu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ssd.eff.org/en/module/how-use-otr-windows|title=How to: Use OTR for Windows|publisher=Electronic Frontier Foundation|website=EEF Surveillance Self-Defence Guide|access-date=2 February 2016|archive-date={{dat|2016|01|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160120015142/https://ssd.eff.org/en/module/how-use-otr-windows}}&lt;/ref&gt;

Dažas sistēmas, kas nav E2EE, piemēram, ''Lavabit'' un ''Hushmail'', ir aprakstījušas sevi kā tādas, kas arī piedāvā servera šifrēšanu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.wired.com/2015/10/mr-robot-uses-protonmail-still-isnt-fully-secure/|title=Mr. Robot Uses ProtonMail, But It Still Isn't Fully Secure|work=WIRED|last=Grauer|first=Yael|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Citas sistēmas, piemēram, [[Telegram]] un Google Allo, ir kritizētas par to, ka pēc noklusējuma nav iespējota to piedāvātā servera šifrēšana. Telegram pēc noklusējuma neieslēdza šifrēšanu Balss pāri internetam zvanos, kamēr lietotāji izmantoja darbvirsmas programmatūras versiju, taču šī problēma tika ātri atrisināta.&lt;ref name=&quot;cpj-2016-05-31&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://cpj.org/blog/2016/05/why-telegrams-security-flaws-may-put-irans-journal.php|title=Why Telegram's security flaws may put Iran's journalists at risk|publisher=Committee to Protect Journalists|access-date=23 September 2016|date=31 May 2016}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://fortune.com/2016/05/21/google-allo-privacy-2/|title=Here's Why Privacy Savants Are Blasting Google Allo|last=Hackett|first=Robert|publisher=Time Inc.|website=Fortune|access-date=23 September 2016|date=21 May 2016}}&lt;/ref&gt; Tomēr kopš 2020. gada Telegram joprojām pēc noklusējuma nav servera šifrēšanas; grupu tērzēšanas šifrēšana nav pabeigta, un stacionāro datoru klientiem nav pieejama servera šifrēšana.

Daži šifrēti [[dublēšana]]s un [[failu koplietošana]]s pakalpojumi nodrošina [[Šifrēšana klienta pusē|klienta puses šifrēšanu]] . Viņu piedāvātā šifrēšana šeit netiek saukta par servera šifrēšanu, jo pakalpojumi nav paredzēti ziņojumu kopīgošanai starp lietotājiem. Tomēr termins &quot;servera šifrēšana&quot; dažreiz tiek nepareizi lietots, lai aprakstītu klienta puses šifrēšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.researchgate.net/publication/342621891|title=Improving Non-Experts' Understanding of End-to-End Encryption: An Exploratory Study|website=ResearchGate|access-date=2020-11-05|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Telesakari]]
[[Kategorija:Kriptogrāfija]]</text>
      <sha1>d77rkda1gco4he7vpjpb3irdarfi6q2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:ASV medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>10</ns>
    <id>496860</id>
    <revision>
      <id>4530868</id>
      <parentid>4508150</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T05:59:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4530868</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2876" sha1="dycy3zuhwxr85tibh143tsuj2ug36pw" xml:space="preserve">{{Navbox
|name = ASV medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs 
|title = {{flaga|ASV}} [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
| bodyclass= hlist
| image =
| titlestyle = background:#BFD7FF
| basestyle = background:#DDEBFF
| abovestyle = background: #D5E6FF
| belowstyle = background: #D5E6FF
| state = autocollapse

| group1 = [[File:Gold medal.svg|16px]] Zelta medaļa
| list1  = {{Navbox|subgroup
| basestyle = background:#D5E6FF;
 | group1 = {{osv|Airēšana|1900|vasaras|image=yes}}
 | list1 =
* [[Lūiss Ābels]]
* [[Harijs Debeks]]
* [[Džeimss Džuvenals]]
* [[Džons Ekslijs]]
* [[Džons Geigers]]
* [[Edvīns Hedlijs]]
* [[Viljams Karrs]]
* [[Rosko Lokvuds]]
* [[Edvards Māršs]]
 | group2 = {{osv|Golfs|1900|vasaras|image=yes}}
 | list2 = {{Navbox|subgroup
 | basestyle = background:#D5E6FF;
 | group1 = Vīrieši
 | list1 =
* [[Čārlzs Sendss]]
 | group2 = Sievietes
 | list2 =
* [[Margareta Ebota]]
}}
 | group3 = {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras|image=yes}}
 | list3 =
* [[Ērvings Baksters]]
* [[Frenks Džerviss]]
* [[Rejs Jūrijs]]
* [[Džons Flenegens]]
* [[Alvins Krencleins]]
* [[Maksvels Longs]]
* [[Džordžs Ortons]]
* [[Maiers Prinšteins]]
* [[Ričards Šeldons]]
* [[Volters Tjūksberijs]]
}}

| group2 = [[File:Silver medal.svg|16px]] Sudraba medaļa
| list2  = {{Navbox|subgroup
| basestyle = background:#D5E6FF;
 | group1 = {{osv|Golfs|1900|vasaras|image=yes}}
 | list1 = 
* [[Polīna Vitjēra]]
 | group2 = {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras|image=yes}}
 | list2 = 
* [[Ērvings Baksters]]
* [[Trakstans Heirs]]
* [[Viljams Holands]]
* [[Meredits Kolkets]]
* [[Džeimss Konolijs]]
* [[Džons Kregans]]
* [[Džosija Makrakens]]
* [[Džons Maklīns]]
* [[Maiers Prinšteins]]
* [[Volters Tjūksberijs]]
}}

| group3 = [[File:Bronze medal.svg|16px]] Bronzas medaļa
| list3  = {{Navbox|subgroup
| basestyle = background:#D5E6FF;
 | group1 = {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}}
 | list1 = 
* [[Harijs Van Bergens]]
* [[H. Makhenrijs]]
 | group2 = {{osv|Golfs|1900|vasaras|image=yes}}
 | list2 = 
* [[Darja Preta]]
 | group3 = {{osv|Riteņbraukšana|1900|vasaras|image=yes}}
 | list3 = 
* [[Džons Henrijs Leiks]]
 | group4 = {{osv|Teniss|1900|vasaras|image=yes}}
 | list4 = 
* [[Meriona Džonsa Farkuara]]
 | group5 = {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras|image=yes}}
 | list5 = 
* [[Džons Brejs]]
* [[Roberts Garets]]
* [[Deivids Hols]]
* [[Džosija Makrakens]]
* [[Frederiks Molonijs]]
* [[Džordžs Ortons]]
* [[Luiss Šeldons]]
* [[Ričards Šeldons]]
* [[Volters Tjūksberijs]]
}}

}}&lt;noinclude&gt;
{{Collapsible option}}
[[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki|*]]
[[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu veidnes]]
[[Kategorija:ASV olimpiskās veidnes|Medaļnieki 1900]]
[[Kategorija:ASV olimpiskie medaļnieki|1900]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>dycy3zuhwxr85tibh143tsuj2ug36pw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Meruerta Kamalidenova</title>
    <ns>0</ns>
    <id>496983</id>
    <revision>
      <id>4530506</id>
      <parentid>4369612</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T11:59:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Uldis s</username>
        <id>26307</id>
      </contributor>
      <comment>/* Biogrāfija */</comment>
      <origin>4530506</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3925" sha1="c8o0sv9b2iu4bv8go4n393a68xohl0v" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Meruerta Kamalidenova
|     vārds_orig = ''Меруерт Камалиденова''
|         attēls = MeruertKamalidenova23.jpg
|     att_izmērs = 220px
|  att_nosaukums = Meruerta Kamalidenova 2023. gadā
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 2005
|     dz_mēnesis = 8
|       dz_diena = 3
|       dz_vieta = 
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{KAZ}}
|   nodarbošanās = [[šahs|šahiste]]
|   dzimums = S
}}

'''Meruerta Kamalidenova''' ({{val|kk|Меруерт Камалиденова}}; dzimusi {{dat|2005|8|3}}) ir [[Kazahstāna]]s [[lielmeistars (šahs)|starptautiskā lielmeistare]] (WGM) [[šahs|šahā]] (2023).

== Biogrāfija ==
Daudzkārtējā Kazahstānas jauniešu šaha čempionātu uzvarētāja dažādās vecuma grupās. Vairākārt pārstāvējusi Kazahstānu Pasaules un Āzijas jauniešu šaha čempionātos dažādās vecuma grupās, kurās izcīnījusi uzvaras Pasaules meiteņu šaha čempionātā U14 vecuma grupā (2019),&lt;ref&gt;[http://chess-results.com/tnr470706.aspx?lan=1&amp;art=1&amp;turdet=YES&amp;flag=30 World Youth Chess Championship 2019 - Girls U14]&lt;/ref&gt; Āzijas meiteņu šaha čempionātā U12 vecuma grupā (2017)&lt;ref&gt;[http://chess-results.com/tnr270989.aspx?lan=1&amp;art=1&amp;flag=30 Asian Youth Chess Championship 2017-U12G]&lt;/ref&gt; un Āzijas meiteņu šaha čempionātā U14 vecuma grupā.&lt;ref&gt;[http://chess-results.com/tnr343039.aspx?lan=1&amp;art=1&amp;turdet=YES&amp;flag=30 Asian Youth Chess Championships 2018 - G14 Standard]&lt;/ref&gt;

2021. gada novembrī [[Rīga|Rīgā]] ierindojusies 31. vietā [[2021. gada &quot;FIDE Chess.com Grand Swiss&quot; turnīrs sievietēm|2021. gada &quot;FIDE Chess.com Grand Swiss&quot; turnīrā sievietēm]].&lt;ref&gt;[http://chess-results.com/tnr587231.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30 2021 FIDE Chess.com Women's Grand Swiss]&lt;/ref&gt;

2023. gada septembrī Kazahstānas izlases sastāvā izcīnījusi sudraba medaļu Pasaules komandu šaha čempionātā.

2023. gada novembrī [[Daglasa|Daglasā]] ierindojusies 15. vietā &quot;FIDE Women's Grand Swiss&quot; turnīrā sievietēm.&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr793017.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;flag=30 023 FIDE Women's Grand Swiss]&lt;/ref&gt;

2024. gada septembrī uzvarējusi [[Karaghandi apgabals|Karaghandi apgabala]] atklātā čempionāta &quot;A&quot; turnīrā vīriešu konkurencē.&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr974280.aspx?lan=1&amp;art=4 1 Открытый Кубок Акима Карагандинской области]&lt;/ref&gt;

2025. gada septembrī [[Samarkanda|Samarkandā]] ierindojusies 19. vietā &quot;FIDE Women's Grand Swiss&quot; turnīrā sievietēm.&lt;ref&gt;[https://s1.chess-results.com/tnr1246286.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30&amp;SNode=S0 FIDE Grand Swiss Tournament 2025 Women]&lt;/ref&gt;

[[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]] Kazahstānas izlases sastāvā izcīnījusi sudraba medaļu komandu vērtējumā [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]].&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr967172.aspx?lan=1&amp;art=0&amp;flag=30 45th Chess Olympiad Budapest 2024 Women]&lt;/ref&gt;

2026. gada septembrī [[Samarkanda|Samarkandā]] Kazahstānas izlases sastāvā izcīnījusi sudraba medaļu [[46. šaha olimpiāde|sieviešu šaha olimpiādē]].&lt;ref&gt;[https://s3.chess-results.com/tnr1469896.aspx?lan=1&amp;art=20&amp;fed=KAZ&amp;turdet=YES&amp;flag=30&amp;SNode=S0 46th Chess Olympiad Samarkand 2026 Women]&lt;/ref&gt;

Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2021. gadā viņai piešķīrusi starptautiskās meistares (WIM) nosaukumu, bet 2023. gadā starptautiskās lielmeistares (WGM) nosaukumu. 2024. gadā kļuvusi arī par starptautisko meistaru (IM).

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Šaha ārējās saites| fide = 13712802 | chessgames = 156182 | 365chess = Meruert_Kamalidenova }}

{{DEFAULTSORT:Kamalidenova, Meruerta}}
[[Kategorija:2005. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kazahstānas šahisti]]</text>
      <sha1>c8o0sv9b2iu4bv8go4n393a68xohl0v</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nodirbeks Jakubojevs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>497828</id>
    <revision>
      <id>4530991</id>
      <parentid>4368290</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T11:55:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Uldis s</username>
        <id>26307</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4530991</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6801" sha1="tl3a8s80tmc5a55spieqh9xwm80hg3w" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| vārds = Nodirbeks Jakubojevs
| vārds_orig = ''Nodirbek Yoqubboev''
| attēls = Nodirbek Yoqubboyev.jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 2002
| dz_mēnesis = 1
| dz_diena = 23
| dz_vieta = {{vieta|Uzbekistāna|Taškenta}}
| m_dat_alt = 
| m_gads = 
| m_mēnesis = 
| m_diena = 
| m_vieta = 
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = {{UZB}}
| nodarbošanās = [[šahs|šahists]]
}}

'''Nodirbeks Jakubojevs''' ({{val|uz|Nodirbek Yoqubboev}}; dzimis {{dat|2002|1|23|L}}, [[Taškenta|Taškentā]]) ir [[Uzbekistāna]]s [[Lielmeistars (šahs)|starptautiskais lielmeistars]] [[šahs|šahā]] (2019).

== Biogrāfija ==
2016. gadā izcīnījis bronzas medaļu Pasaules jauniešu šaha čempionātā U14 vecuma grupā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://wy2016.fide.com/standings/open-girl-14/ |title=Open U14 |access-date={{dat|2021|11|29||bez}} |archive-date={{dat|2021|11|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211129125519/http://wy2016.fide.com/standings/open-girl-14/ }}&lt;/ref&gt; un pirmo reizi uzvarējis Uzbekistānas šaha čempionātā.&lt;ref&gt;[https://theweekinchess.com/html/twic1115.html#7 ch-UZB 2016]&lt;/ref&gt; 2017. gadā uzvarējis Āzijas jauniešu šaha čempionātā U16 vecuma grupā.&lt;ref&gt;[http://chess-results.com/tnr270992.aspx?lan=1&amp;art=1&amp;rd=9&amp;flag=30 Asian Youth Chess Championship 2017-U16O]&lt;/ref&gt; 2018. gadā otro reizi uzvarējis Uzbekistānas šaha čempionātā,&lt;ref&gt;[http://chess-results.com/tnr350723.aspx?lan=1&amp;art=4 Uzbekistan Men Championship (Final) 2018]&lt;/ref&gt; bet 2020. gadā izcīnījis savu trešo Uzbekistānas šaha čempiona titulu.&lt;ref&gt;[http://chess-results.com/tnr524317.aspx?lan=16&amp;art=1&amp;turdet=YES|titolo=Uzbekistan Men Championship (Final) 2020]&lt;/ref&gt; 2021. gadā bijis otrais Āzijas zonas šaha turnīrā un izcīnījis tiesības piedalīties FIDE Pasaules kausa izcīņā pēc izslēgšanas sistēmas, kurā 2. kārtā piekāpies čehu lielmeistaram [[Davids Navara|Davidam Navaram]].&lt;ref&gt;[https://fide.com/news/1084 Nodirbek Abdusattorov wins Zone 3.4 Open Championship]&lt;/ref&gt;

Četras reizes pārstāvējis Uzbekistānas komandu [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs]] (2018,&lt;ref&gt;[http://chess-results.com/tnr368908.aspx?lan=1&amp;art=21&amp;flag=30 43rd Olympiad Batumi 2018 Open]&lt;/ref&gt; 2022, 2024, 2026). [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] uzvarējis komandu vērtējumā.&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr653631.aspx?lan=1&amp;art=20&amp;fed=UZB&amp;flag=30 44th Olympiad Chennai 2022 Open]&lt;/ref&gt; [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]] [[Budapešta|Budapeštā]] izcīnījis bronzas medaļu komandu vērtējumā.&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr967173.aspx?lan=1 45th Chess Olympiad Budapest 2024 Open]&lt;/ref&gt; [[46. šaha olimpiāde|46. šaha olimpiādē]] [[Samarkanda|Samarkandā]] uzvarējis komandu vērtējumā un izcīnījis individuālo sudraba medaļu pie trešā galdiņa.&lt;ref&gt;[https://s2.chess-results.com/tnr1469895.aspx?lan=1&amp;art=20&amp;fed=UZB&amp;turdet=YES&amp;flag=30&amp;SNode=S0 46th Chess Olympiad Samarkand 2026 Open]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://s1.chess-results.com/tnr1469895.aspx?lan=1&amp;art=21&amp;fed=UZB&amp;turdet=YES&amp;flag=30&amp;SNode=S0 Board-prizes (Final Ranking after 11 Rounds) - Open]&lt;/ref&gt;

2021. gada novembrī [[Rīga|Rīgā]] ierindojies 54. vietā [[2021. gada &quot;FIDE Chess.com Grand Swiss&quot; turnīrs|2021. gada &quot;FIDE Chess.com Grand Swiss&quot; turnīrā]].&lt;ref&gt;[http://chess-results.com/tnr587230.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;flag=30 2021 FIDE Chess.com Grand Swiss]&lt;/ref&gt;

2023. gada oktobrī [[Katara|Katarā]] uzvarējis starptautiskajā šaha turnīrā ''Qatar Masters Open''.&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr831193.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30 Qatar Masters Open 2023]&lt;/ref&gt; 2023. gada novembrī [[Daglasa|Daglasā]] ierindojies 14. vietā &quot;FIDE Grand Swiss&quot; turnīrā.&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr793016.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30 2023 FIDE Grand Swiss]&lt;/ref&gt;

2025. gada februārī Veikanzē (Nīderlande) izcīnījis 4. vietu ''Tata Steel Challengers'' šaha turnīrā.&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr1101618.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES Tata Steel Chess Tournament 2025 : Challengers]&lt;/ref&gt; Turnīra laikā Jakubojevs atteicās paspiest roku vairākām pretiniecēm-sievietēm &quot;reliģisku iemeslu dēļ&quot;,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://timesofindia.indiatimes.com/sports/chess/uzbek-gm-nodirbek-yakubboev-declines-hand-shake-with-indian-gm-r-vaishali-due-to-religious-reasons-apologises-later/articleshow/117596197.cms|title=Uzbek GM Nodirbek Yakubboev declines hand-shake with Indian GM R Vaishali due to religious reasons; apologises later|work=The Times of India|access-date=2025-02-08|date=2025-01-27|issn=0971-8257}}&lt;/ref&gt; taču agrāk tas viņam bijis pieņemami.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://economictimes.indiatimes.com/news/sports/uzbek-gm-who-caused-huge-furore-by-refusing-to-shake-indian-gm-vaishalis-hand-for-religious-reasons-says-sorry/articleshow/117774746.cms|title=Uzbek chess GM who caused huge furore by refusing to shake Indian GM Vaishali's hand &quot;for religious reasons&quot; says sorry|work=The Economic Times|access-date=2025-02-08|date=2025-01-31|issn=0013-0389}}&lt;/ref&gt;

2025. gada martā uzvarējis [[Prāga]]s šaha festivāla izaicinājuma turnīrā.&lt;ref&gt;[https://praguechessfestival.com/en/2025/vysledek?id=B&amp;idmenu=262 Results | Prague Chess Festival 2025]&lt;/ref&gt;

2025. gada novembrī [[Goa]] izcīnījis 4. vietu Pasaules kausa izcīņā šahā.&lt;ref&gt;[https://worldcup2025.fide.com/results/ Results – FIDE World Cup 2025, Goa India, World Chess Cup]&lt;/ref&gt;

Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2017. gadā viņam piešķīrusi starptautiskā meistara (IM),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&amp;id=14203987&amp;title=IM&amp;pb=49&amp;reff=0 |title=2nd quarter Presidential Board Meeting 2017 by written resolution |access-date={{dat|2021|11|29||bez}} |archive-date={{dat|2021|11|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211129130100/https://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&amp;id=14203987&amp;title=IM&amp;pb=49&amp;reff=0 }}&lt;/ref&gt; bet 2019. gadā - starptautiskā lielmeistara (GM) nosaukumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&amp;id=14203987&amp;title=GM&amp;pb=56&amp;reff=0 |title=2nd quarter PB 2019, 27-30 June, Baku, Azerbaijan |access-date={{dat|2021|11|29||bez}} |archive-date={{dat|2021|11|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211129130259/https://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&amp;id=14203987&amp;title=GM&amp;pb=56&amp;reff=0 }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{Šaha ārējās saites| fide = 14203987 | chessgames = 154820 | 365chess = Nodirbek_Yakubboev }}

{{DEFAULTSORT:Jakubojevs, Nodirbeks}}
[[Kategorija:2002. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Uzbekistānas šahisti]]</text>
      <sha1>tl3a8s80tmc5a55spieqh9xwm80hg3w</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nodirbeks Abdusatorovs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>497834</id>
    <revision>
      <id>4530985</id>
      <parentid>4407303</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T11:51:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Uldis s</username>
        <id>26307</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4530985</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5228" sha1="8co3yfn4vwbz0no53ezlcqqiz067lff" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Nodirbeks Abdusatorovs
|     vārds_orig = ''Nodirbek Abdusattorov''
|         attēls = NodirbekAbdusattorov19.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = Nodirbeks Abdusatorovs 2020. gadā
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 2004
|     dz_mēnesis = 9
|       dz_diena = 18
|       dz_vieta = {{vieta|Uzbekistāna|Taškenta}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{UZB}}
|   nodarbošanās = [[šahs|šahists]]
}}

'''Nodirbeks Abdusatorovs''' ({{val|uz|Nodirbek Abdusattorov}}; dzimis {{dat|2004|9|18|L}}, [[Taškenta|Taškentā]]) ir [[Uzbekistāna]]s [[Lielmeistars (šahs)|starptautiskais lielmeistars]] [[šahs|šahā]] (2018).

== Biogrāfija ==
2012. gadā uzvarējis Pasaules jauniešu šaha čempionātā U8 vecuma grupā. 2015. gadā izcīnījis 4. vietu Pasaules jauniešu šaha čempionātā U12 vecuma grupā. 2017. gadā [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] izcīnījis 3. vietu [[Mihails Čigorins|Mihaila Čigorina]] memoriālā. 2019. gadā uzvarējis Centrālās Āzijas valstu junioru šaha čempionātā. 2021. gada maijā uzvarējis Āzijas zonas turnīrā.&lt;ref&gt;[https://fide.com/news/1084 Nodirbek Abdusattorov wins Zone 3.4 Open Championship]&lt;/ref&gt;

2021. gada novembrī [[Rīga|Rīgā]] ierindojies 56. vietā [[2021. gada &quot;FIDE Chess.com Grand Swiss&quot; turnīrs|2021. gada &quot;FIDE Chess.com Grand Swiss&quot; turnīrā]].&lt;ref&gt;[http://chess-results.com/tnr587230.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;flag=30 2021 FIDE Chess.com Grand Swiss]&lt;/ref&gt; 2021. gada decembrī [[Varšava|Varšavā]] uzvarējis Pasaules ātrā šaha čempionātā, papildu mačā par 1. vietu uzvarot Krievijas lielmeistaru [[Jans Ņepomņaščijs|Janu Ņepomņaščiju]].&lt;ref&gt;[http://chess-results.com/tnr600852.aspx?lan=11&amp;art=4&amp;flag=30 World Rapid Chess Championship 2021 — Open]&lt;/ref&gt;

Pārstāvējis Uzbekistānas komandu [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs]] un [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] uzvarējis komandu vērtējumā.&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr653631.aspx?lan=1&amp;art=20&amp;fed=UZB&amp;flag=30 44th Olympiad Chennai 2022 Open]&lt;/ref&gt; [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]] [[Budapešta|Budapeštā]] izcīnījis bronzas medaļu komandu vērtējumā, kā arī sudraba medaļu individuālā vērtējumā.&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr967173.aspx?lan=1 45th Chess Olympiad Budapest 2024 Open]&lt;/ref&gt; [[46. šaha olimpiāde|46. šaha olimpiādē]] [[Samarkanda|Samarkandā]] uzvarējis komandu vērtējumā un individuālā vērtējumā pie pirmā galdiņa.&lt;ref&gt;[https://s2.chess-results.com/tnr1469895.aspx?lan=1&amp;art=20&amp;fed=UZB&amp;turdet=YES&amp;flag=30&amp;SNode=S0 46th Chess Olympiad Samarkand 2026 Open]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://s1.chess-results.com/tnr1469895.aspx?lan=1&amp;art=21&amp;fed=UZB&amp;turdet=YES&amp;flag=30&amp;SNode=S0 Board-prizes (Final Ranking after 11 Rounds) - Open]&lt;/ref&gt;

2023. gada oktobrī [[Katara|Katarā]] izcīnījis 2. vietu starptautiskajā šaha turnīrā ''Qatar Masters Open''.&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr831193.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30 Qatar Masters Open 2023]&lt;/ref&gt; 2023. gada novembrī [[Daglasa|Daglasā]] ierindojies 12. vietā &quot;FIDE Grand Swiss&quot; turnīrā.&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr793016.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30 2023 FIDE Grand Swiss]&lt;/ref&gt;

2025. gada februārī Veikanzē (Nīderlande) izcīnījis 3. vietu ''Tata Steel'' meistaru šaha turnīrā.&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr1101638.aspx?lan=1&amp;art=4 Tata Steel Chess Tournament 2025 : Masters]&lt;/ref&gt; 2025. gada septembrī [[Samarkanda|Samarkandā]] izcīnījis 10. vietu &quot;FIDE Grand Swiss&quot; turnīrā.&lt;ref&gt;[https://s3.chess-results.com/tnr1246285.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30&amp;SNode=S0 FIDE Grand Swiss Tournament 2025 Open]&lt;/ref&gt; 2025. gada decembrī [[Doha|Dohā]] izcīnījis 2. vietu Pasaules šaha ātrspēles čempionātā.&lt;ref&gt;[https://s2.chess-results.com/tnr1326033.aspx?lan=1&amp;art=29&amp;rd=2&amp;turdet=YES&amp;flag=30&amp;SNode=S0 FIDE World Blitz Championship 2025 - Stage 2]&lt;/ref&gt;

2026. gada februārī Veikanzē (Nīderlande) uzvarējis ''Tata Steel'' meistaru šaha turnīrā.&lt;ref&gt;[https://s3.chess-results.com/tnr1328218.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;flag=30&amp;turdet=YES&amp;SNode=S0 Tata Steel Chess Tournament - Masters 2026]&lt;/ref&gt;

Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2017. gadā viņam piešķīrusi starptautiskā meistara (IM), bet 2018. gadā — starptautiskā lielmeistara (GM) nosaukumu. Lielmeistara nosaukumu ieguvis 13 gadu, 1 mēneša un 11 dienu vecumā, kas 2018. gadā bijis otrs agrākais sasniegums aiz [[Sergejs Karjakins|Sergeja Karjakina]].&lt;ref&gt;[http://en.chessbase.com/post/suspense-will-nodirbek-make-it Abdusattorov second youngest GM ever]&lt;/ref&gt; 2021. gada janvārī bijis piektais visu laiku jaunākais lielmeistars šaha vēsturē.&lt;ref&gt;[https://www.chess.com/article/view/youngest-chess-grandmasters The Youngest Chess Grandmasters In History]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Šaha ārējās saites| fide = 14204118 | chessgames = 149949 | 365chess = Nodirbek_Abdusattorov }}

{{DEFAULTSORT:Abdusatorovs, Nodirbeks}}
[[Kategorija:2004. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Uzbekistānas šahisti]]</text>
      <sha1>8co3yfn4vwbz0no53ezlcqqiz067lff</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Javohirs Sindarovs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>497841</id>
    <revision>
      <id>4530986</id>
      <parentid>4455105</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T11:53:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Uldis s</username>
        <id>26307</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4530986</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5214" sha1="hknnruxazh0x44aou17iugqdsbui3nz" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Javohirs Sindarovs
|     vārds_orig = ''Javohir Sindarov''
|         attēls = JavohirSindarov1.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 2005
|     dz_mēnesis = 12
|       dz_diena = 8
|       dz_vieta = {{vieta|Uzbekistāna|Taškenta}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{UZB}}
|   nodarbošanās = [[šahs|šahists]]
}}

'''Javohirs Sindarovs''' ({{val|uz|Javohir Sindarov}}; dzimis {{dat|2005|12|8|L}}, [[Taškenta|Taškentā]]) ir [[Uzbekistāna]]s [[Lielmeistars (šahs)|starptautiskais lielmeistars]] [[šahs|šahā]] (2018).

== Biogrāfija ==
2017. gadā izcīnijis sudraba medaļu Pasaules jauniešu šaha čempionātā U12 vecuma grupā.&lt;ref&gt;[http://chess-results.com/tnr295100.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=yes&amp;flag=30 World Cadets Chess Championship 2017 U12 open]&lt;/ref&gt; 2019. gadā uzvarējis Uzbekistānas šaha čempionātā. 2021. gadā izcīnijis sudraba medaļu Uzbekistāna šaha čempionātā.
2021. gada FIDE Pasaules kausa izcīņā 2. kārtā pieveicis turnīra 8. reitinga numuru [[Alīreza Fīrūzdža|Alīrezu Fīrūzdžu]], bet 4. kārtā piekāpies Polijas lielmeistaram [[Kacpers Pjoruns|Kacperam Pjorunam]].&lt;ref&gt;[https://chess24.com/en/read/news/fide-world-cup-2-3-sindarov-knocks-out-firouzja FIDE World Cup 2.3: Sindarov knocks out Firouzja]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://worldcup-results.fide.com/results |title=Tournament tree — FIDE World Cup 2021 |access-date={{dat|2021|11|29||bez}} |archive-date={{dat|2021|08|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210812195433/https://worldcup-results.fide.com/results }}&lt;/ref&gt;

2021. gada novembrī [[Rīga|Rīgā]] ierindojies 62. vietā [[2021. gada &quot;FIDE Chess.com Grand Swiss&quot; turnīrs|2021. gada &quot;FIDE Chess.com Grand Swiss&quot; turnīrā]].&lt;ref&gt;[http://chess-results.com/tnr587230.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;flag=30 2021 FIDE Chess.com Grand Swiss]&lt;/ref&gt;

Pārstāvējis Uzbekistānas komandu [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs]] un [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] uzvarējis komandu vērtējumā.&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr653631.aspx?lan=1&amp;art=20&amp;fed=UZB&amp;flag=30 44th Olympiad Chennai 2022 Open]&lt;/ref&gt; [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]] [[Budapešta|Budapeštā]] izcīnījis bronzas medaļu komandu vērtējumā.&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr967173.aspx?lan=1 45th Chess Olympiad Budapest 2024 Open]&lt;/ref&gt; [[46. šaha olimpiāde|46. šaha olimpiādē]] [[Samarkanda|Samarkandā]] uzvarējis komandu vērtējumā un izcīnījis individuālo bronzas medaļu pie trešā galdiņa.&lt;ref&gt;[https://s2.chess-results.com/tnr1469895.aspx?lan=1&amp;art=20&amp;fed=UZB&amp;turdet=YES&amp;flag=30&amp;SNode=S0 46th Chess Olympiad Samarkand 2026 Open]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://s1.chess-results.com/tnr1469895.aspx?lan=1&amp;art=21&amp;fed=UZB&amp;turdet=YES&amp;flag=30&amp;SNode=S0 Board-prizes (Final Ranking after 11 Rounds) - Open]&lt;/ref&gt;

2023. gada novembrī [[Daglasa|Daglasā]] izcīnījis 8. vietu &quot;FIDE Grand Swiss&quot; turnīrā.&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr793016.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30 2023 FIDE Grand Swiss]&lt;/ref&gt;

2025. gada septembrī [[Samarkanda|Samarkandā]] ierindojies 24. vietā &quot;FIDE Grand Swiss&quot; turnīrā.&lt;ref&gt;[https://s3.chess-results.com/tnr1246285.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30&amp;SNode=S0 FIDE Grand Swiss Tournament 2025 Open]&lt;/ref&gt;

2025. gada novembrī [[Goa]] uzvarējis Pasaules kausa izcīņā šahā un nodrošinājis vietu pretendentu turnīrā.&lt;ref&gt;[https://worldcup2025.fide.com/results/ Results – FIDE World Cup 2025, Goa India, World Chess Cup]&lt;/ref&gt;

2026. gada februārī Veikanzē (Nīderlande) izcīnījis 2. vietu ''Tata Steel'' meistaru šaha turnīrā.&lt;ref&gt;[https://s3.chess-results.com/tnr1328218.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;flag=30&amp;turdet=YES&amp;SNode=S0 Tata Steel Chess Tournament - Masters 2026]&lt;/ref&gt;

2026. gada aprīlī Kiprā uzvarējis Pasaules šaha čempionāta pretendentu turnīrā un izcīnījis tiesības cīnīties par Pasaules šaha čempiona titulu ar [[Dommaradžu Gukešs|Dommaradžu Gukešu]].&lt;ref&gt;[https://www.chess.com/news/view/2026-fide-candidates-tournament-round-14  Vaishali Wins Women's Candidates; Sindarov Breaks Record]&lt;/ref&gt;

Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā Šaha federācija|FIDE]] 2017. gadā viņam piešķīrusi starptautiskā meistara (IM), bet 2019. gadā - starptautiskā lielmeistara (GM) nosaukumu. Lielmeistara nosaukumu ieguvis 12 gadu, 10 mēnešu un 8 dienu vecumā, kas 2018. gadā bijis otrs agrākais sasniegums aiz [[Sergejs Karjakins|Sergeja Karjakina]].&lt;ref&gt;[https://en.chessbase.com/post/javokhir-sindarov-second-youngest-gm-ever Sindarov, second younger GM ever]&lt;/ref&gt; 2021. gada janvārī bijis trešais visu laiku jaunākais lielmeistars šaha vēsturē.&lt;ref&gt;[https://www.chess.com/article/view/youngest-chess-grandmasters The Youngest Chess Grandmasters In History]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Šaha ārējās saites| fide = 14205483 | chessgames = 155744 | 365chess = Javokhir_Sindarov }}

{{DEFAULTSORT:Sindarovs, Javohirs}}
[[Kategorija:2005. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Uzbekistānas šahisti]]</text>
      <sha1>hknnruxazh0x44aou17iugqdsbui3nz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530992</id>
      <parentid>4530986</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T11:55:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Uldis s</username>
        <id>26307</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Biogrāfija */</comment>
      <origin>4530992</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5212" sha1="nv33eku2x3jv0r5hv9hwe0mp5ycodhm" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Javohirs Sindarovs
|     vārds_orig = ''Javohir Sindarov''
|         attēls = JavohirSindarov1.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 2005
|     dz_mēnesis = 12
|       dz_diena = 8
|       dz_vieta = {{vieta|Uzbekistāna|Taškenta}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{UZB}}
|   nodarbošanās = [[šahs|šahists]]
}}

'''Javohirs Sindarovs''' ({{val|uz|Javohir Sindarov}}; dzimis {{dat|2005|12|8|L}}, [[Taškenta|Taškentā]]) ir [[Uzbekistāna]]s [[Lielmeistars (šahs)|starptautiskais lielmeistars]] [[šahs|šahā]] (2018).

== Biogrāfija ==
2017. gadā izcīnijis sudraba medaļu Pasaules jauniešu šaha čempionātā U12 vecuma grupā.&lt;ref&gt;[http://chess-results.com/tnr295100.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=yes&amp;flag=30 World Cadets Chess Championship 2017 U12 open]&lt;/ref&gt; 2019. gadā uzvarējis Uzbekistānas šaha čempionātā. 2021. gadā izcīnijis sudraba medaļu Uzbekistāna šaha čempionātā.
2021. gada FIDE Pasaules kausa izcīņā 2. kārtā pieveicis turnīra 8. reitinga numuru [[Alīreza Fīrūzdža|Alīrezu Fīrūzdžu]], bet 4. kārtā piekāpies Polijas lielmeistaram [[Kacpers Pjoruns|Kacperam Pjorunam]].&lt;ref&gt;[https://chess24.com/en/read/news/fide-world-cup-2-3-sindarov-knocks-out-firouzja FIDE World Cup 2.3: Sindarov knocks out Firouzja]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://worldcup-results.fide.com/results |title=Tournament tree — FIDE World Cup 2021 |access-date={{dat|2021|11|29||bez}} |archive-date={{dat|2021|08|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210812195433/https://worldcup-results.fide.com/results }}&lt;/ref&gt;

2021. gada novembrī [[Rīga|Rīgā]] ierindojies 62. vietā [[2021. gada &quot;FIDE Chess.com Grand Swiss&quot; turnīrs|2021. gada &quot;FIDE Chess.com Grand Swiss&quot; turnīrā]].&lt;ref&gt;[http://chess-results.com/tnr587230.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;flag=30 2021 FIDE Chess.com Grand Swiss]&lt;/ref&gt;

Pārstāvējis Uzbekistānas komandu [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs]] un [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] uzvarējis komandu vērtējumā.&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr653631.aspx?lan=1&amp;art=20&amp;fed=UZB&amp;flag=30 44th Olympiad Chennai 2022 Open]&lt;/ref&gt; [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]] [[Budapešta|Budapeštā]] izcīnījis bronzas medaļu komandu vērtējumā.&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr967173.aspx?lan=1 45th Chess Olympiad Budapest 2024 Open]&lt;/ref&gt; [[46. šaha olimpiāde|46. šaha olimpiādē]] [[Samarkanda|Samarkandā]] uzvarējis komandu vērtējumā un izcīnījis individuālo bronzas medaļu pie otrā galdiņa.&lt;ref&gt;[https://s2.chess-results.com/tnr1469895.aspx?lan=1&amp;art=20&amp;fed=UZB&amp;turdet=YES&amp;flag=30&amp;SNode=S0 46th Chess Olympiad Samarkand 2026 Open]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://s1.chess-results.com/tnr1469895.aspx?lan=1&amp;art=21&amp;fed=UZB&amp;turdet=YES&amp;flag=30&amp;SNode=S0 Board-prizes (Final Ranking after 11 Rounds) - Open]&lt;/ref&gt;

2023. gada novembrī [[Daglasa|Daglasā]] izcīnījis 8. vietu &quot;FIDE Grand Swiss&quot; turnīrā.&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr793016.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30 2023 FIDE Grand Swiss]&lt;/ref&gt;

2025. gada septembrī [[Samarkanda|Samarkandā]] ierindojies 24. vietā &quot;FIDE Grand Swiss&quot; turnīrā.&lt;ref&gt;[https://s3.chess-results.com/tnr1246285.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30&amp;SNode=S0 FIDE Grand Swiss Tournament 2025 Open]&lt;/ref&gt;

2025. gada novembrī [[Goa]] uzvarējis Pasaules kausa izcīņā šahā un nodrošinājis vietu pretendentu turnīrā.&lt;ref&gt;[https://worldcup2025.fide.com/results/ Results – FIDE World Cup 2025, Goa India, World Chess Cup]&lt;/ref&gt;

2026. gada februārī Veikanzē (Nīderlande) izcīnījis 2. vietu ''Tata Steel'' meistaru šaha turnīrā.&lt;ref&gt;[https://s3.chess-results.com/tnr1328218.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;flag=30&amp;turdet=YES&amp;SNode=S0 Tata Steel Chess Tournament - Masters 2026]&lt;/ref&gt;

2026. gada aprīlī Kiprā uzvarējis Pasaules šaha čempionāta pretendentu turnīrā un izcīnījis tiesības cīnīties par Pasaules šaha čempiona titulu ar [[Dommaradžu Gukešs|Dommaradžu Gukešu]].&lt;ref&gt;[https://www.chess.com/news/view/2026-fide-candidates-tournament-round-14  Vaishali Wins Women's Candidates; Sindarov Breaks Record]&lt;/ref&gt;

Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā Šaha federācija|FIDE]] 2017. gadā viņam piešķīrusi starptautiskā meistara (IM), bet 2019. gadā - starptautiskā lielmeistara (GM) nosaukumu. Lielmeistara nosaukumu ieguvis 12 gadu, 10 mēnešu un 8 dienu vecumā, kas 2018. gadā bijis otrs agrākais sasniegums aiz [[Sergejs Karjakins|Sergeja Karjakina]].&lt;ref&gt;[https://en.chessbase.com/post/javokhir-sindarov-second-youngest-gm-ever Sindarov, second younger GM ever]&lt;/ref&gt; 2021. gada janvārī bijis trešais visu laiku jaunākais lielmeistars šaha vēsturē.&lt;ref&gt;[https://www.chess.com/article/view/youngest-chess-grandmasters The Youngest Chess Grandmasters In History]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Šaha ārējās saites| fide = 14205483 | chessgames = 155744 | 365chess = Javokhir_Sindarov }}

{{DEFAULTSORT:Sindarovs, Javohirs}}
[[Kategorija:2005. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Uzbekistānas šahisti]]</text>
      <sha1>nv33eku2x3jv0r5hv9hwe0mp5ycodhm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Šamsidins Vohidovs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>497846</id>
    <revision>
      <id>4530993</id>
      <parentid>4336923</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T11:56:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Uldis s</username>
        <id>26307</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4530993</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3664" sha1="bpzsxbaz702vq5rvnwrjurdhzn34qq1" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Šamsidins Vohidovs
|     vārds_orig = ''Shamsiddin Vohidov''
|         attēls = ShamsiddinVokhidov23.jpg
|     att_izmērs = 220px
|  att_nosaukums = Šamsidins Vohidovs 2023. gadā
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 2002
|     dz_mēnesis = 1
|       dz_diena = 11
|       dz_vieta = 
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{UZB}}
|   nodarbošanās = [[šahs|šahists]]
}}

'''Šamsidins Vohidovs''' ({{val|uz|Shamsiddin Vohidov}}; dzimis {{dat|2002|1|11|L}}) ir [[Uzbekistāna]]s [[Lielmeistars (šahs)|starptautiskais lielmeistars]] [[šahs|šahā]] (2020).

== Biogrāfija ==
2015. gadā uzvarējis Pasaules jauniešu šaha čempionātā U14 vecuma grupā. 2018. gadā Pasaules ātrā šaha čempionātā izcīnījis sensacionālu uzvaru pār Pasaules čempionu šahā [[Mangnuss Kārlsens|Magnusu Karlsenu]]. 2021. gadā uzvarējis Āzijas šaha tiešsaites čempionātā un izcīnījis tiesības piedalīties FIDE Pasaules kausā pēc izslēgšanas sistēmas.&lt;ref&gt;[https://www.fide.com/news/1109 Shamsiddin Vokhidov clinches Asian Hybrid Championship title]&lt;/ref&gt;

2021. gada novembrī [[Rīga|Rīgā]] ierindojies 89. vietā [[2021. gada &quot;FIDE Chess.com Grand Swiss&quot; turnīrs|2021. gada &quot;FIDE Chess.com Grand Swiss&quot; turnīrā]].&lt;ref&gt;[http://chess-results.com/tnr587230.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;flag=30 2021 FIDE Chess.com Grand Swiss]&lt;/ref&gt;

Pārstāvējis Uzbekistānas komandu [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs]] un [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] uzvarējis komandu vērtējumā.&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr653631.aspx?lan=1&amp;art=20&amp;fed=UZB&amp;flag=30 44th Olympiad Chennai 2022 Open]&lt;/ref&gt; [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]] [[Budapešta|Budapeštā]] izcīnījis bronzas medaļu komandu vērtējumā, kā arī individuālo zelta medaļu.&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr967173.aspx?lan=1 45th Chess Olympiad Budapest 2024 Open]&lt;/ref&gt; [[46. šaha olimpiāde|46. šaha olimpiādē]] [[Samarkanda|Samarkandā]] uzvarējis komandu vērtējumā.&lt;ref&gt;[https://s2.chess-results.com/tnr1469895.aspx?lan=1&amp;art=20&amp;fed=UZB&amp;turdet=YES&amp;flag=30&amp;SNode=S0 46th Chess Olympiad Samarkand 2026 Open]&lt;/ref&gt;

2023. gada jūnijā [[Almati|Almatī]] uzvarējis [[Āzijas čempionāts šahā|Āzijas individuālajā šaha čempionātā]].&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr766715.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30 Asian Continental Men Chess Championship 2023]&lt;/ref&gt;

2023. gada novembrī [[Daglasa|Daglasā]] ierindojies 75. vietā &quot;FIDE Grand Swiss&quot; turnīrā.&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr793016.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30 2023 FIDE Grand Swiss]&lt;/ref&gt;

2025. gada maijā izcīnījis 3. vietu [[Āzijas čempionāts šahā|Āzijas individuālajā šaha čempionātā]].&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr1162719.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;flag=30 Asian Individual Men's Chess Championships 2025]&lt;/ref&gt; 2025. gada septembrī [[Samarkanda|Samarkandā]] ierindojies 50. vietā &quot;FIDE Grand Swiss&quot; turnīrā.&lt;ref&gt;[https://s3.chess-results.com/tnr1246285.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30&amp;SNode=S0 FIDE Grand Swiss Tournament 2025 Open]&lt;/ref&gt;

Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2016. gadā viņam piešķīrusi starptautiskā meistara (IM), bet 2020. gadā - starptautiskā lielmeistara (GM) nosaukumu.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Šaha ārējās saites| fide = 14204223 | chessgames = 149948 | 365chess = Shamsiddin_Vokhidov }}

{{DEFAULTSORT:Vohidovs, Šamsidins}}
[[Kategorija:2002. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Uzbekistānas šahisti]]</text>
      <sha1>bpzsxbaz702vq5rvnwrjurdhzn34qq1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vaišali Ramešbābu</title>
    <ns>0</ns>
    <id>497969</id>
    <revision>
      <id>4530508</id>
      <parentid>4515657</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T12:02:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Uldis s</username>
        <id>26307</id>
      </contributor>
      <comment>/* Biogrāfija */</comment>
      <origin>4530508</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6505" sha1="ervhold3rqg9es7md91j3qpe7y5dpqc" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| vārds = Vaišali Ramēšbābu
| vārds_orig = வைசாலி இரமேசுபாபு
| attēls = Vaishali R.jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 2001
| dz_mēnesis = 6
| dz_diena = 21
| dz_vieta = {{vieta|Indija|Tamilnāda|Čennai}}
| m_dat_alt = 
| m_gads = 
| m_mēnesis = 
| m_diena = 
| m_vieta = 
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = {{IND}}
| nodarbošanās = [[šahs|šahiste]]
| dzimums = S
}}

'''Vaišali Ramēšbābu''' ({{val|ta|வைசாலி இரமேசுபாபு}}; dzimusi {{dat|2001|6|21}} [[Čennai]]) ir [[Indija]]s [[lielmeistars (šahs)|starptautiskā lielmeistare]] [[šahs|šahā]] (2018).

== Biogrāfija ==
Pasaules jauniešu šaha čempionāta uzvarētāja dažādās meiteņu vecuma grupās: U12 (2012), U14 (2015).&lt;ref&gt;[https://celebrityxyz.com/chess-player/praggnanandhaa-r Rameshbabu Praggnanandhaaa celebrity xyz page]&lt;/ref&gt; 2018. gadā [[Rīga|Rīgā]] [[Rīgas Tehniskās universitātes Open|RTU Open]] šaha festivāla ''A'' turnīrā izpildījusi lielmeistares normu.&lt;ref&gt;[https://sportstar.thehindu.com/chess/r-vaishali-woman-grandmaster-praggnanandhaa/article24676965.ece R. Vaishali becomes Grand Master]&lt;/ref&gt;

2021. gada novembrī [[Rīga|Rīgā]] ierindojusies 29. vietā [[2021. gada &quot;FIDE Chess.com Grand Swiss&quot; turnīrs sievietēm|2021. gada &quot;FIDE Chess.com Grand Swiss&quot; turnīrā sievietēm]].&lt;ref&gt;[http://chess-results.com/tnr587231.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30 2021 FIDE Chess.com Women's Grand Swiss]&lt;/ref&gt; 2022. gada septembrī [[Astana|Astanā]] ierindojusies 6. vietā FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.&lt;ref&gt;[http://chess-results.com/tnr676619.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;flag=30 FIDE Women's Grand Prix Series 2022-2023 - 1st Leg - Nur-Sultan (Astana) KAZ]&lt;/ref&gt; 2023. gada aprīlī [[Ņūdeli|Ņūdelī]] ierindojusies 10. vietā FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.&lt;ref&gt;[http://chess-results.com/tnr742706.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30 FIDE Women's Grand Prix 2022/23 - Third Leg, New Delhi]&lt;/ref&gt;

Pārstāvējusi Indijas komandu [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs]] un [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] izcīnījusi bronzas medaļu komandu vērtējumā.&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr653632.aspx?lan=1&amp;art=20&amp;fed=IND&amp;flag=30 44th Olympiad Chennai 2022 Open]&lt;/ref&gt; [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]] [[Budapešta|Budapeštā]] izcīnījusi zelta medaļu komandu vērtējumā.&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr967172.aspx?lan=1&amp;art=0&amp;flag=30 45th Chess Olympiad Budapest 2024 Women]&lt;/ref&gt;

2023. gada novembrī [[Daglasa|Daglasā]] uzvarējusi &quot;FIDE Women's Grand Swiss&quot; turnīrā sievietēm un iekļuvusi 2024. gada FIDE Pretendenšu turnīrā.&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr793017.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;flag=30 023 FIDE Women's Grand Swiss]&lt;/ref&gt; 2024. gada aprīlī [[Toronto]] dalījusi 2.-4. vietu [[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempionāta pretendenšu turnīrā]] (pēc papildu rādītājiem bijusi ceturtā). Pretendenšu turnīrā izcēlusies ar bezkompromisa spēli, jo pēc četru zaudējumu sērijas finišā izcīnījusi piecu uzvaru sēriju.&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr918852.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;flag=30 FIDE Women’s Candidates Tournament 2024]&lt;/ref&gt;

2024. gada augustā [[Tbilisi]] ierindojusies 7. vietā FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr972809.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30 FIDE Women's Grand Prix 2024/25 - First Leg, Tbilisi]&lt;/ref&gt; 2024. gada decembrī [[Ņujorka|Ņujorkā]] dalījusi 3.-4. vietu Pasaules šaha ātrspēles čempionātā sievietēm.&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr1092671.aspx?lan=1&amp;art=29&amp;rd=2&amp;turdet=YES&amp;flag=30 FIDE Women’s World Blitz Championships 2024 - Knockout]&lt;/ref&gt; 2025. gada februārī Veikanzē (Nīderlande) ierindojusies 8. vietā ''Tata Steel Challengers'' šaha turnīrā.&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr1101618.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES Tata Steel Chess Tournament 2025 : Challengers]&lt;/ref&gt; 2025. gada aprīlī [[Pune|Punē]] ierindojusies 6. vietā FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.&lt;ref&gt;[https://www.chessgames.com/perl/chess.pl?tid=134313 Pune Women's Grand Prix (2025)]&lt;/ref&gt; 2025. gada maijā [[Austrija|Austrijā]] izcīnījusi 4. vietu FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr1169613.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;flag=30 FIDE Women's Grand Prix 2024/25 - 6th leg, Austria]&lt;/ref&gt;

2025. gada septembrī [[Samarkanda|Samarkandā]] otru reizi pēc kārtas uzvarējusi &quot;FIDE Women's Grand Swiss&quot; turnīrā sievietēm un iekļuvusi 2026. gada FIDE Pretendenšu turnīrā.&lt;ref&gt;[https://s1.chess-results.com/tnr1246286.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30&amp;SNode=S0 FIDE Grand Swiss Tournament 2025 Women]&lt;/ref&gt;

2026. gada aprīlī Kiprā uzvarējusi [[2026. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempionāta pretendenšu turnīrā]] un izcīnījusi tiesības uz maču par Pasaules šaha čempiona nosaukumu ar [[Dzjui Veņdzjuņa|Dzjui Veņdzjuņu]].&lt;ref&gt;[https://www.chess.com/news/view/2026-fide-candidates-tournament-round-14  Vaishali Wins Women's Candidates; Sindarov Breaks Record]&lt;/ref&gt;

2026. gada augustā [[Sentluisa|Sentluisā]] palikusi pēdējā, 10. vietā starptautiskajā lielmeistaru šaha turnīrā ''Cairns Cup''.&lt;ref&gt;[https://saintlouischessclub.org/event/2026-cairns-cup/ One of the strongest female super-tournaments in the world returns in 2026 with the sixth edition of the Cairns Cup!]&lt;/ref&gt;

2026. gada septembrī [[Samarkanda|Samarkandā]] Indijas izlases sastāvā izcīnījusi bronzas medaļu [[46. šaha olimpiāde|sieviešu šaha olimpiādē]].&lt;ref&gt;[https://s3.chess-results.com/tnr1469896.aspx?lan=1&amp;art=20&amp;fed=IND&amp;turdet=YES&amp;flag=30&amp;SNode=S0 46th Chess Olympiad Samarkand 2026 Women]&lt;/ref&gt;

Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2016. gadā viņai piešķīrusi starptautiskās meistares (WIM), bet 2018. gadā - starptautiskās lielmeistares (WGM) nosaukumu. 2021. gadā saņēmusi arī vīriešu starptautiskā meistara (IM) nosaukumu.

Viņas jaunākais brālis ir šaha lielmeistars [[Ramešbābu Pragnanandhā|Ramēšbābu Pragnanandhā]].

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{Šaha ārējās saites| fide = 5091756 | chessgames = 151571 | 365chess = Vaishali_R }}

{{DEFAULTSORT:Ramešbābu, Vaišali}}
[[Kategorija:2001. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Tamilnādā dzimušie]]
[[Kategorija:Indijas šahisti]]</text>
      <sha1>ervhold3rqg9es7md91j3qpe7y5dpqc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Divja Dešmuka</title>
    <ns>0</ns>
    <id>498035</id>
    <revision>
      <id>4530509</id>
      <parentid>4515653</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T12:03:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Uldis s</username>
        <id>26307</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4530509</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6749" sha1="lrlicrlyvuv22tse0eq3egxu5vtoywk" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| vārds = Divja Dešmuka
| vārds_orig = दिव्या देशमुख
| attēls = Divya Deshmukh at the Tata Steel Chess Tournament 2024.jpg
| att_izmērs = 220px
| att_nosaukums = Divja Dešmuka 2024. gadā
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 2005
| dz_mēnesis = 12
| dz_diena = 9
| dz_vieta = {{vieta|Indija|Mahārāštra|Nāgpura}}
| m_dat_alt = 
| m_gads = 
| m_mēnesis = 
| m_diena = 
| m_vieta = 
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = {{IND}}
| nodarbošanās = [[šahs|šahiste]]
| dzimums = S
}}

'''Divja Dešmuka''' ({{val|mr|दिव्या देशमुख}}; dzimusi {{dat|2005|12|9|L}} [[Nāgpura|Nāgpurā]]) ir [[Indija]]s [[lielmeistars (šahs)|starptautiskā lielmeistare]] [[šahs|šahā]] (2021).

== Biogrāfija ==
Pasaules jauniešu šaha čempionāta uzvarētāja dažādās meiteņu vecuma grupās: U10 (2014),&lt;ref&gt;[http://chess-results.com/tnr144245.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=yes&amp;flag=30&amp;wi=984 World Youth Chess Championships 2014 u10 Girls]&lt;/ref&gt; U12 (2017).&lt;ref&gt;[http://chess-results.com/tnr295101.aspx?lan=1&amp;art=1&amp;turdet=yes&amp;flag=30 World Cadets Chess Championship 2017 U12 girls]&lt;/ref&gt; 2016. gadā ieņēmusi 3. vietu Pasaules jauniešu šaha čempionātā U12 meiteņu vecuma grupā.&lt;ref&gt;[http://chess-results.com/tnr238138.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30&amp;wi=984 World Cadets U8, U10, U12 Championships 2016 Girls U12]&lt;/ref&gt;

2020. gadā Indijas izlases sastāvā uzvarējusi FIDE tiešsaistes šaha olimpiādē.&lt;ref&gt;[http://chess-results.com/tnr533591.aspx?lan=1&amp;art=20&amp;flag=30&amp;snr=1 2020 FIDE Online Olympiad Final Duel XI]&lt;/ref&gt;

2021. gada novembrī [[Rīga|Rīgā]] ierindojusies 46. vietā [[2021. gada &quot;FIDE Chess.com Grand Swiss&quot; turnīrs sievietēm|2021. gada &quot;FIDE Chess.com Grand Swiss&quot; turnīrā sievietēm]].&lt;ref&gt;[http://chess-results.com/tnr587231.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30 2021 FIDE Chess.com Women's Grand Swiss]&lt;/ref&gt;

2022. gada novembrī izcīnījusi bronzas medaļu [[Āzijas čempionāts šahā|Āzijas individuālajā šaha čempionātā sievietēm]].&lt;ref&gt;[http://chess-results.com/tnr677435.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30 Asian Continental Women Chess Championship-2022]&lt;/ref&gt; 2023. gada jūnijā [[Almati|Almatī]] uzvarējusi [[Āzijas čempionāts šahā|Āzijas individuālajā šaha čempionātā sievietēm]].&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr767500.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30 Asian Continental Women Chess Championship 2023]&lt;/ref&gt; 2023. gada novembrī [[Daglasa|Daglasā]] ierindojusies 18. vietā &quot;FIDE Women's Grand Swiss&quot; turnīrā sievietēm.&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr793017.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;flag=30 023 FIDE Women's Grand Swiss]&lt;/ref&gt; 2024. gada jūnijā uzvarējusi Pasaules šaha čempionātā juniorēm (vecuma grupā U20).&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr945385.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30 FIDE World Junior Open Chess Championship 2024]&lt;/ref&gt; 2024. gada novembrī [[Šimkenta|Šimkentā]] dalījusi 5.-6. vietu FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.&lt;ref&gt;[https://womengrandprix.fide.com/tpost/vbpz62rlz1-fide-wgp-shymkent-goryachkina-clinches-v FIDE WGP Shymkent: Goryachkina clinches victory]&lt;/ref&gt;

[[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]] [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] [[Budapešta|Budapeštā]] izcīnījusi zelta medaļu gan komandu, gan individuālā vērtējumā.&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr967172.aspx?lan=1&amp;art=0&amp;flag=30 45th Chess Olympiad Budapest 2024 Women]&lt;/ref&gt;

2025. gada februārī Veikanzē (Nīderlande) ierindojusies 13. vietā ''Tata Steel Challengers'' šaha turnīrā.&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr1101618.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES Tata Steel Chess Tournament 2025 : Challengers]&lt;/ref&gt; 2025. gada martā ierindojusies 7. vietā [[Prāga]]s šaha festivāla izaicinājuma turnīrā.&lt;ref&gt;[https://praguechessfestival.com/en/2025/vysledek?id=B&amp;idmenu=262 Results | Prague Chess Festival 2025]&lt;/ref&gt; 2025. gada martā [[Nikosija|Nikosijā]] ierindojusies 7. vietā FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr1136814.aspx?lan=1&amp;art=4 2025 Cyprus FIDE Women's Grand Prix 14-25 March 2025, Nicosia, Cyprus]&lt;/ref&gt; 2025. gada aprīlī [[Pune|Punē]] izcīnījusi 3. vietu FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.&lt;ref&gt;[https://www.chessgames.com/perl/chess.pl?tid=134313 Pune Women's Grand Prix (2025)]&lt;/ref&gt;

2025. gada jūlijā [[Batumi]] uzvarējusi FIDE Pasaules kausa izcīņā sievietēm un iekļuvusi Pasaules šaha čempionāta pretendenšu turnīrā.&lt;ref&gt;[https://womenscup2025.fide.com/results/ Results &amp;#8211; FIDE Women&amp;#039;s World Cup 2025 &amp;#8211; Batumi, Georgia]&lt;/ref&gt;

2025. gada septembrī [[Samarkanda|Samarkandā]] ierindojusies 81. vietā &quot;FIDE Grand Swiss&quot; vīriešu turnīrā.&lt;ref&gt;[https://s3.chess-results.com/tnr1246285.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30&amp;SNode=S0 FIDE Grand Swiss Tournament 2025 Open]&lt;/ref&gt;

2026. gada aprīlī Kiprā ierindojusies 7. vietā  [[2026. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempionāta pretendenšu turnīrā]].&lt;ref&gt;[https://www.chess.com/news/view/2026-fide-candidates-tournament-round-14  Vaishali Wins Women's Candidates; Sindarov Breaks Record]&lt;/ref&gt; 2026. gada augustā [[Sentluisa|Sentluisā]] ierindojusies 6. vietā starptautiskajā lielmeistaru šaha turnīrā ''Cairns Cup''.&lt;ref&gt;[https://saintlouischessclub.org/event/2026-cairns-cup/ One of the strongest female super-tournaments in the world returns in 2026 with the sixth edition of the Cairns Cup!]&lt;/ref&gt;

2026. gada septembrī [[Samarkanda|Samarkandā]] Indijas izlases sastāvā izcīnījusi bronzas medaļu [[46. šaha olimpiāde|sieviešu šaha olimpiādē]] un individuālo sudraba medaļu pie 3. galdiņa.&lt;ref&gt;[https://s3.chess-results.com/tnr1469896.aspx?lan=1&amp;art=20&amp;fed=IND&amp;turdet=YES&amp;flag=30&amp;SNode=S0 46th Chess Olympiad Samarkand 2026 Women]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://s1.chess-results.com/tnr1469896.aspx?lan=1&amp;art=0&amp;turdet=YES&amp;flag=30&amp;SNode=S0 |title=46th Olympiad Chennai 2026 Women – Board-prizes (Final Ranking after 11 Rounds)]&lt;/ref&gt;

Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2018. gadā viņai piešķīrusi starptautiskās meistares (WIM), bet 2021. gadā - starptautiskās lielmeistares (WGM) nosaukumu.&lt;ref&gt;[https://timesofindia.indiatimes.com/sports/chess/divya-deshmukh-is-indias-22nd-wgm/articleshow/87035397.cms Divya Deshmukh is India’s 22nd WGM]&lt;/ref&gt; 2023. gadā ieguvusi arī vīriešu starptautiskā meistara (IM) nosaukumu.

== Atsauces == 
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{Šaha ārējās saites| fide = 35006916 | chessgames = 156163 | 365chess = Deshmukh_Divya }}

{{DEFAULTSORT:Dešmuka, Divja}}
[[Kategorija:2005. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Mahārāštrā dzimušie]]
[[Kategorija:Indijas šahisti]]</text>
      <sha1>lrlicrlyvuv22tse0eq3egxu5vtoywk</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530523</id>
      <parentid>4530509</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T12:17:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Uldis s</username>
        <id>26307</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4530523</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6744" sha1="f7zagbw4izwnhdfdiph4c4xx57g0tl9" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| vārds = Divja Dešmuka
| vārds_orig = दिव्या देशमुख
| attēls = Divya Deshmukh at the Tata Steel Chess Tournament 2024.jpg
| att_izmērs = 220px
| att_nosaukums = Divja Dešmuka 2024. gadā
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 2005
| dz_mēnesis = 12
| dz_diena = 9
| dz_vieta = {{vieta|Indija|Mahārāštra|Nāgpura}}
| m_dat_alt = 
| m_gads = 
| m_mēnesis = 
| m_diena = 
| m_vieta = 
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = {{IND}}
| nodarbošanās = [[šahs|šahiste]]
| dzimums = S
}}

'''Divja Dešmuka''' ({{val|mr|दिव्या देशमुख}}; dzimusi {{dat|2005|12|9|L}} [[Nāgpura|Nāgpurā]]) ir [[Indija]]s [[lielmeistars (šahs)|starptautiskā lielmeistare]] [[šahs|šahā]] (2021).

== Biogrāfija ==
Pasaules jauniešu šaha čempionāta uzvarētāja dažādās meiteņu vecuma grupās: U10 (2014),&lt;ref&gt;[http://chess-results.com/tnr144245.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=yes&amp;flag=30&amp;wi=984 World Youth Chess Championships 2014 u10 Girls]&lt;/ref&gt; U12 (2017).&lt;ref&gt;[http://chess-results.com/tnr295101.aspx?lan=1&amp;art=1&amp;turdet=yes&amp;flag=30 World Cadets Chess Championship 2017 U12 girls]&lt;/ref&gt; 2016. gadā ieņēmusi 3. vietu Pasaules jauniešu šaha čempionātā U12 meiteņu vecuma grupā.&lt;ref&gt;[http://chess-results.com/tnr238138.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30&amp;wi=984 World Cadets U8, U10, U12 Championships 2016 Girls U12]&lt;/ref&gt;

2020. gadā Indijas izlases sastāvā uzvarējusi FIDE tiešsaistes šaha olimpiādē.&lt;ref&gt;[http://chess-results.com/tnr533591.aspx?lan=1&amp;art=20&amp;flag=30&amp;snr=1 2020 FIDE Online Olympiad Final Duel XI]&lt;/ref&gt;

2021. gada novembrī [[Rīga|Rīgā]] ierindojusies 46. vietā [[2021. gada &quot;FIDE Chess.com Grand Swiss&quot; turnīrs sievietēm|2021. gada &quot;FIDE Chess.com Grand Swiss&quot; turnīrā sievietēm]].&lt;ref&gt;[http://chess-results.com/tnr587231.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30 2021 FIDE Chess.com Women's Grand Swiss]&lt;/ref&gt;

2022. gada novembrī izcīnījusi bronzas medaļu [[Āzijas čempionāts šahā|Āzijas individuālajā šaha čempionātā sievietēm]].&lt;ref&gt;[http://chess-results.com/tnr677435.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30 Asian Continental Women Chess Championship-2022]&lt;/ref&gt; 2023. gada jūnijā [[Almati|Almatī]] uzvarējusi [[Āzijas čempionāts šahā|Āzijas individuālajā šaha čempionātā sievietēm]].&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr767500.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30 Asian Continental Women Chess Championship 2023]&lt;/ref&gt; 2023. gada novembrī [[Daglasa|Daglasā]] ierindojusies 18. vietā &quot;FIDE Women's Grand Swiss&quot; turnīrā sievietēm.&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr793017.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;flag=30 023 FIDE Women's Grand Swiss]&lt;/ref&gt; 2024. gada jūnijā uzvarējusi Pasaules šaha čempionātā juniorēm (vecuma grupā U20).&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr945385.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30 FIDE World Junior Open Chess Championship 2024]&lt;/ref&gt; 2024. gada novembrī [[Šimkenta|Šimkentā]] dalījusi 5.-6. vietu FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.&lt;ref&gt;[https://womengrandprix.fide.com/tpost/vbpz62rlz1-fide-wgp-shymkent-goryachkina-clinches-v FIDE WGP Shymkent: Goryachkina clinches victory]&lt;/ref&gt;

[[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]] [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] [[Budapešta|Budapeštā]] izcīnījusi zelta medaļu gan komandu, gan individuālā vērtējumā.&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr967172.aspx?lan=1&amp;art=0&amp;flag=30 45th Chess Olympiad Budapest 2024 Women]&lt;/ref&gt;

2025. gada februārī Veikanzē (Nīderlande) ierindojusies 13. vietā ''Tata Steel Challengers'' šaha turnīrā.&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr1101618.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES Tata Steel Chess Tournament 2025 : Challengers]&lt;/ref&gt; 2025. gada martā ierindojusies 7. vietā [[Prāga]]s šaha festivāla izaicinājuma turnīrā.&lt;ref&gt;[https://praguechessfestival.com/en/2025/vysledek?id=B&amp;idmenu=262 Results | Prague Chess Festival 2025]&lt;/ref&gt; 2025. gada martā [[Nikosija|Nikosijā]] ierindojusies 7. vietā FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr1136814.aspx?lan=1&amp;art=4 2025 Cyprus FIDE Women's Grand Prix 14-25 March 2025, Nicosia, Cyprus]&lt;/ref&gt; 2025. gada aprīlī [[Pune|Punē]] izcīnījusi 3. vietu FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.&lt;ref&gt;[https://www.chessgames.com/perl/chess.pl?tid=134313 Pune Women's Grand Prix (2025)]&lt;/ref&gt;

2025. gada jūlijā [[Batumi]] uzvarējusi FIDE Pasaules kausa izcīņā sievietēm un iekļuvusi Pasaules šaha čempionāta pretendenšu turnīrā.&lt;ref&gt;[https://womenscup2025.fide.com/results/ Results &amp;#8211; FIDE Women&amp;#039;s World Cup 2025 &amp;#8211; Batumi, Georgia]&lt;/ref&gt;

2025. gada septembrī [[Samarkanda|Samarkandā]] ierindojusies 81. vietā &quot;FIDE Grand Swiss&quot; vīriešu turnīrā.&lt;ref&gt;[https://s3.chess-results.com/tnr1246285.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30&amp;SNode=S0 FIDE Grand Swiss Tournament 2025 Open]&lt;/ref&gt;

2026. gada aprīlī Kiprā ierindojusies 7. vietā  [[2026. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempionāta pretendenšu turnīrā]].&lt;ref&gt;[https://www.chess.com/news/view/2026-fide-candidates-tournament-round-14  Vaishali Wins Women's Candidates; Sindarov Breaks Record]&lt;/ref&gt; 2026. gada augustā [[Sentluisa|Sentluisā]] ierindojusies 6. vietā starptautiskajā lielmeistaru šaha turnīrā ''Cairns Cup''.&lt;ref&gt;[https://saintlouischessclub.org/event/2026-cairns-cup/ One of the strongest female super-tournaments in the world returns in 2026 with the sixth edition of the Cairns Cup!]&lt;/ref&gt;

2026. gada septembrī [[Samarkanda|Samarkandā]] Indijas izlases sastāvā izcīnījusi bronzas medaļu [[46. šaha olimpiāde|sieviešu šaha olimpiādē]] un individuālo sudraba medaļu pie 3. galdiņa.&lt;ref&gt;[https://s3.chess-results.com/tnr1469896.aspx?lan=1&amp;art=20&amp;fed=IND&amp;turdet=YES&amp;flag=30&amp;SNode=S0 46th Chess Olympiad Samarkand 2026 Women]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://s1.chess-results.com/tnr1469896.aspx?lan=1&amp;art=0&amp;turdet=YES&amp;flag=30&amp;SNode=S0 46th Olympiad Samarkand 2026 Women – Board-prizes (Final Ranking after 11 Rounds)]&lt;/ref&gt;

Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2018. gadā viņai piešķīrusi starptautiskās meistares (WIM), bet 2021. gadā - starptautiskās lielmeistares (WGM) nosaukumu.&lt;ref&gt;[https://timesofindia.indiatimes.com/sports/chess/divya-deshmukh-is-indias-22nd-wgm/articleshow/87035397.cms Divya Deshmukh is India’s 22nd WGM]&lt;/ref&gt; 2023. gadā ieguvusi arī vīriešu starptautiskā meistara (IM) nosaukumu.

== Atsauces == 
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{Šaha ārējās saites| fide = 35006916 | chessgames = 156163 | 365chess = Deshmukh_Divya }}

{{DEFAULTSORT:Dešmuka, Divja}}
[[Kategorija:2005. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Mahārāštrā dzimušie]]
[[Kategorija:Indijas šahisti]]</text>
      <sha1>f7zagbw4izwnhdfdiph4c4xx57g0tl9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vantika Agravala</title>
    <ns>0</ns>
    <id>498042</id>
    <revision>
      <id>4530510</id>
      <parentid>4336508</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T12:04:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Uldis s</username>
        <id>26307</id>
      </contributor>
      <comment>/* Biogrāfija */</comment>
      <origin>4530510</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4453" sha1="asoiy7o2zf6zg15nhdd2gbx5ud905kk" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| vārds = Vantika Agravala
| vārds_orig = ''Vantika Agrawal''
| attēls = The_President_of_India,_Shri_Pranab_Mukherjee_presenting_the_National_Child_Award_to_Miss_Vantika_Agrawal_on_the_occasion_of_Children's_Day,_at_Rashtrapati_Bhavan.jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = Agravala saņem apbalvojumu no Indijas prezidenta
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 2002
| dz_mēnesis = 9
| dz_diena = 28
| dz_vieta = 
| m_dat_alt = 
| m_gads = 
| m_mēnesis = 
| m_diena = 
| m_vieta = 
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = {{IND}}
| nodarbošanās = [[šahs|šahiste]]
| dzimums = S
}}

'''Vantika Agravala''' ({{val|en|Vantika Agrawal}}; dzimusi {{dat|2002|9|28|L}}) ir [[Indija]]s [[lielmeistars (šahs)|starptautiskā lielmeistare]] [[šahs|šahā]] (2021).

== Biogrāfija ==
2016. gadā ieņēmusi 3. vietu Pasaules jauniešu šaha čempionātā U14 meiteņu vecuma grupā.&lt;ref&gt;[http://chess-results.com/tnr239748.aspx?lan=1&amp;art=1&amp;rd=11&amp;flag=30&amp;wi=821 World Youth Chess Championships 2016 G14]&lt;/ref&gt;

2020. gadā Indijas izlases sastāvā uzvarējusi FIDE tiešsaistes šaha olimpiādē.&lt;ref&gt;[https://chessbase.in/news/India-wins-the-FIDE-Online-Chess-Olympiad-2020-alongside-Russia- The Triumph of the twelve brave Olympians]&lt;/ref&gt;

2021. gadā izcīnījusi sudraba medaļu Indijas junioru tiešsaistes šaha čempionātā&lt;ref&gt;[https://chessbase.in/news/Savitha-Shri-wins-AICF-National-Junior-Girls-Online-2021 Savitha Shri wins AICF National Junior Girls Online 2021]&lt;/ref&gt; un uzvarējusi Indijas sieviešu tiešsaites šaha čempionātā.&lt;ref&gt;[https://chessbase.in/news/Vantika-Agrawal-wins-AICF-National-Senior-Women-Online-2021 Vantika Agrawal wins AICF National Senior Women Online 2021]&lt;/ref&gt; 2021. gadā kļuvusi par FIDE ''[[Binance]]'' Biznesa skolu superkausa izcīņas uzvarētāju.&lt;ref&gt;[https://chessbase.in/news/SRCC-clinches-FIDE-Binance-Business-Schools-Super-Cup-2021 SRCC clinches FIDE Binance Business Schools Super Cup 2021]&lt;/ref&gt;

2021. gada novembrī [[Rīga|Rīgā]] ierindojusies 14. vietā [[2021. gada &quot;FIDE Chess.com Grand Swiss&quot; turnīrs sievietēm|2021. gada &quot;FIDE Chess.com Grand Swiss&quot; turnīrā sievietēm]].&lt;ref&gt;[http://chess-results.com/tnr587231.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30 2021 FIDE Chess.com Women's Grand Swiss]&lt;/ref&gt;

2023. gada novembrī [[Daglasa|Daglasā]] ierindojusies 31. vietā &quot;FIDE Women's Grand Swiss&quot; turnīrā sievietēm.&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr793017.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;flag=30 023 FIDE Women's Grand Swiss]&lt;/ref&gt;

[[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]] [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] [[Budapešta|Budapeštā]] izcīnījusi zelta medaļu gan komandu, gan individuālā vērtējumā.&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr967172.aspx?lan=1&amp;art=0&amp;flag=30 45th Chess Olympiad Budapest 2024 Women]&lt;/ref&gt;

2025. gada maijā izcīnījusi 4. vietu [[Āzijas čempionāts šahā|Āzijas čempionātā šahā sievietēm]].&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr1162721.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30 Asian Individual Women's Chess Championships 2025]&lt;/ref&gt;

2025. gada septembrī [[Samarkanda|Samarkandā]] ierindojusies 36. vietā &quot;FIDE Women's Grand Swiss&quot; turnīrā sievietēm.&lt;ref&gt;[https://s1.chess-results.com/tnr1246286.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30&amp;SNode=S0 FIDE Grand Swiss Tournament 2025 Women]&lt;/ref&gt;

2026. gada septembrī [[Samarkanda|Samarkandā]] Indijas izlases sastāvā izcīnījusi bronzas medaļu [[46. šaha olimpiāde|sieviešu šaha olimpiādē]] un individuālo bronzas medaļu pie 4. galdiņa.&lt;ref&gt;[https://s3.chess-results.com/tnr1469896.aspx?lan=1&amp;art=20&amp;fed=IND&amp;turdet=YES&amp;flag=30&amp;SNode=S0 46th Chess Olympiad Samarkand 2026 Women]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://s1.chess-results.com/tnr1469896.aspx?lan=1&amp;art=0&amp;turdet=YES&amp;flag=30&amp;SNode=S0 |title=46th Olympiad Chennai 2026 Women – Board-prizes (Final Ranking after 11 Rounds)]&lt;/ref&gt;

Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā Šaha federācija|FIDE]] 2017. gadā viņai piešķīrusi starptautiskās meistares (WIM), bet 2021. gadā — starptautiskās lielmeistares (WGM) nosaukumu.&lt;ref&gt;[https://www.chessbase.in/news/Vantika-Agrawal-becomes-the-21st-Woman-Grandmaster-of-India Vantika Agrawal becomes the 21st Woman Grandmaster of India]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Šaha ārējās saites| fide = 25050389 | chessgames = 151570 | 365chess = Vantika_Agrawal }}

{{DEFAULTSORT:Agravala, Vantika}}
[[Kategorija:2002. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Indijas šahisti]]</text>
      <sha1>asoiy7o2zf6zg15nhdd2gbx5ud905kk</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530522</id>
      <parentid>4530510</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T12:16:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Uldis s</username>
        <id>26307</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4530522</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4448" sha1="la8nhtjavp7wnfjipkzmjsh3fsxlig2" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| vārds = Vantika Agravala
| vārds_orig = ''Vantika Agrawal''
| attēls = The_President_of_India,_Shri_Pranab_Mukherjee_presenting_the_National_Child_Award_to_Miss_Vantika_Agrawal_on_the_occasion_of_Children's_Day,_at_Rashtrapati_Bhavan.jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = Agravala saņem apbalvojumu no Indijas prezidenta
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 2002
| dz_mēnesis = 9
| dz_diena = 28
| dz_vieta = 
| m_dat_alt = 
| m_gads = 
| m_mēnesis = 
| m_diena = 
| m_vieta = 
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = {{IND}}
| nodarbošanās = [[šahs|šahiste]]
| dzimums = S
}}

'''Vantika Agravala''' ({{val|en|Vantika Agrawal}}; dzimusi {{dat|2002|9|28|L}}) ir [[Indija]]s [[lielmeistars (šahs)|starptautiskā lielmeistare]] [[šahs|šahā]] (2021).

== Biogrāfija ==
2016. gadā ieņēmusi 3. vietu Pasaules jauniešu šaha čempionātā U14 meiteņu vecuma grupā.&lt;ref&gt;[http://chess-results.com/tnr239748.aspx?lan=1&amp;art=1&amp;rd=11&amp;flag=30&amp;wi=821 World Youth Chess Championships 2016 G14]&lt;/ref&gt;

2020. gadā Indijas izlases sastāvā uzvarējusi FIDE tiešsaistes šaha olimpiādē.&lt;ref&gt;[https://chessbase.in/news/India-wins-the-FIDE-Online-Chess-Olympiad-2020-alongside-Russia- The Triumph of the twelve brave Olympians]&lt;/ref&gt;

2021. gadā izcīnījusi sudraba medaļu Indijas junioru tiešsaistes šaha čempionātā&lt;ref&gt;[https://chessbase.in/news/Savitha-Shri-wins-AICF-National-Junior-Girls-Online-2021 Savitha Shri wins AICF National Junior Girls Online 2021]&lt;/ref&gt; un uzvarējusi Indijas sieviešu tiešsaites šaha čempionātā.&lt;ref&gt;[https://chessbase.in/news/Vantika-Agrawal-wins-AICF-National-Senior-Women-Online-2021 Vantika Agrawal wins AICF National Senior Women Online 2021]&lt;/ref&gt; 2021. gadā kļuvusi par FIDE ''[[Binance]]'' Biznesa skolu superkausa izcīņas uzvarētāju.&lt;ref&gt;[https://chessbase.in/news/SRCC-clinches-FIDE-Binance-Business-Schools-Super-Cup-2021 SRCC clinches FIDE Binance Business Schools Super Cup 2021]&lt;/ref&gt;

2021. gada novembrī [[Rīga|Rīgā]] ierindojusies 14. vietā [[2021. gada &quot;FIDE Chess.com Grand Swiss&quot; turnīrs sievietēm|2021. gada &quot;FIDE Chess.com Grand Swiss&quot; turnīrā sievietēm]].&lt;ref&gt;[http://chess-results.com/tnr587231.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30 2021 FIDE Chess.com Women's Grand Swiss]&lt;/ref&gt;

2023. gada novembrī [[Daglasa|Daglasā]] ierindojusies 31. vietā &quot;FIDE Women's Grand Swiss&quot; turnīrā sievietēm.&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr793017.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;flag=30 023 FIDE Women's Grand Swiss]&lt;/ref&gt;

[[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]] [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] [[Budapešta|Budapeštā]] izcīnījusi zelta medaļu gan komandu, gan individuālā vērtējumā.&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr967172.aspx?lan=1&amp;art=0&amp;flag=30 45th Chess Olympiad Budapest 2024 Women]&lt;/ref&gt;

2025. gada maijā izcīnījusi 4. vietu [[Āzijas čempionāts šahā|Āzijas čempionātā šahā sievietēm]].&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr1162721.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30 Asian Individual Women's Chess Championships 2025]&lt;/ref&gt;

2025. gada septembrī [[Samarkanda|Samarkandā]] ierindojusies 36. vietā &quot;FIDE Women's Grand Swiss&quot; turnīrā sievietēm.&lt;ref&gt;[https://s1.chess-results.com/tnr1246286.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30&amp;SNode=S0 FIDE Grand Swiss Tournament 2025 Women]&lt;/ref&gt;

2026. gada septembrī [[Samarkanda|Samarkandā]] Indijas izlases sastāvā izcīnījusi bronzas medaļu [[46. šaha olimpiāde|sieviešu šaha olimpiādē]] un individuālo bronzas medaļu pie 4. galdiņa.&lt;ref&gt;[https://s3.chess-results.com/tnr1469896.aspx?lan=1&amp;art=20&amp;fed=IND&amp;turdet=YES&amp;flag=30&amp;SNode=S0 46th Chess Olympiad Samarkand 2026 Women]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://s1.chess-results.com/tnr1469896.aspx?lan=1&amp;art=0&amp;turdet=YES&amp;flag=30&amp;SNode=S0 46th Olympiad Samarkand 2026 Women – Board-prizes (Final Ranking after 11 Rounds)]&lt;/ref&gt;

Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā Šaha federācija|FIDE]] 2017. gadā viņai piešķīrusi starptautiskās meistares (WIM), bet 2021. gadā — starptautiskās lielmeistares (WGM) nosaukumu.&lt;ref&gt;[https://www.chessbase.in/news/Vantika-Agrawal-becomes-the-21st-Woman-Grandmaster-of-India Vantika Agrawal becomes the 21st Woman Grandmaster of India]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Šaha ārējās saites| fide = 25050389 | chessgames = 151570 | 365chess = Vantika_Agrawal }}

{{DEFAULTSORT:Agravala, Vantika}}
[[Kategorija:2002. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Indijas šahisti]]</text>
      <sha1>la8nhtjavp7wnfjipkzmjsh3fsxlig2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Renamed user d22b5c1fa9ed10120b5eb666682de5ef</title>
    <ns>3</ns>
    <id>505617</id>
    <revision>
      <id>4530940</id>
      <parentid>3577027</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T10:11:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Syunsyunminmin</username>
        <id>105974</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Syunsyunminmin pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Katikatipan]] uz [[Dalībnieka diskusija:Renamed user d22b5c1fa9ed10120b5eb666682de5ef]], neatstājot pāradresāciju: Automatically moved page while renaming the user &quot;[[Special:CentralAuth/Katikatipan|Katikatipan]]&quot; to &quot;[[Special:CentralAuth/Renamed user d22b5c1fa9ed10120b5eb666682de5ef|Renamed user d22b5c1fa9ed10120b5eb666682de5ef]]&quot;</comment>
      <origin>3577027</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="175" sha1="3dj4j7rh57u77724squp4onx38pboha" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Katikatipan}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 7. marts, plkst. 05.58 (EET)</text>
      <sha1>3dj4j7rh57u77724squp4onx38pboha</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džeisons Muriljo</title>
    <ns>0</ns>
    <id>508012</id>
    <revision>
      <id>4530652</id>
      <parentid>4437465</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T16:45:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4530652</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3998" sha1="i7k2ofnzfs6ylanqw3njtrqookqgols" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| playername = Džeisons Muriljo
| caps8 = 1
| years8 = 2018—2020
| clubs8 = {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF|Valencia]]
| birth_place = 
| birth_date = 
| caption = Muriljo 2017. gadā
| name = 
| pcupdate = {{dat|2026|10|01|sk|bez}}
| clubs9 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]]
| nationalgoals3 = 1
| nationalcaps3 = 32
| nationalteam3 = {{fb|COL}}
| nationalyears3 = 2014—2020
| nationalgoals2 = 0
| nationalcaps2 = 4
| nationalteam2 = {{flaga|Kolumbija}} Kolumbija U20
| goals8 = 0
| years9 = 2019
| nationalgoals1 = 1
| years11 = 2020—2023
| goals12 = 3
| caps13 = 19
| caps12 = 49
| years13 = 2021—2022
| years12 = 2020—2021
| clubs13 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Bigo &quot;Celta&quot;|Celta Vigo]]
| clubs12 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Bigo &quot;Celta&quot;|Celta Vigo]]
| goals11 = 0
| caps9 = 2
| clubs11 = {{flaga|Itālija}} [[Dženovas &quot;Sampdoria&quot;|Sampdoria]]
| caps11 = 20
| years10 = 2019
| goals10 = 0
| clubs10 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Dženovas &quot;Sampdoria&quot;|Sampdoria]]
| caps10 = 10
| goals9 = 0
| nationalyears2 = 2011
| nationalcaps1 = 6
| image = Jeison Murillo USA vs COL (45272402752) (cropped).jpg
| clubs1 = {{flaga|Itālija}} [[Udinese Calcio|Udinese]]
| years3 = 2011—2015
| goals2 = 2
| caps2 = 22
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Granada CF|Granada B]]
| years2 = 2010—2011
| goals1 = 0
| caps1 = 0
| years1 = 2010—2011
| caps3 = 51
| position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]]
| clubnumber = 24
| currentclub = {{flaga|Katara}} [[Al-Shamal SC|Al-Shamal]]
| height = 184
| cityofbirth = {{vieta|Kolumbija|Kali|2s=Kali (pilsēta)}}
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1992|5|27}}
| fullname = 
| clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Granada CF|Granada]]
| goals3 = 1
| nationalteam1 = {{flaga|Kolumbija}} Kolumbija U17
| clubs6 = {{flaga|Itālija}} [[Inter Milan]]
| nationalyears1 = 2009
| goals7 = 1
| caps7 = 17
| clubs7 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF|Valencia]]
| years7 = 2017—2018
| goals6 = 2
| caps6 = 61
| years6 = 2015—2018
| years4 = 2011—2012
| goals5 = 3
| caps5 = 37
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[UD Las Palmas|Las Palmas]]
| years5 = 2012—2013
| goals4 = 3
| caps4 = 27
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Cádiz CF|Cádiz]]
| goals13 = 0
| clubs14 = {{flaga|Katara}} [[Al-Shamal SC|Al-Shamal]]
| years14 = 2023—
| caps14 = 59
| goals14 = 1
}}'''Džeisons Fabians Muriljo Serons''' ({{Val|es|Jeison Fabián Murillo Cerón}}, dzimis {{Dat|1992|5|27}}) ir [[Kolumbija]]s [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, [[Kolumbijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2023. gada Muriljo pārstāv [[Kataras Zvaigžņu līga]]s klubu ''[[Al-Shamal SC|Al-Shamal]]''.

Iepriekš spēlējis [[Itālija]]s komandās [[Udinese Calcio|''Udinese'']] un ''[[Inter Milan]]'', kā arī [[Spānija]]s komandās [[Granada CF|''Granada'']], [[Cádiz CF|''Cádiz'']], [[UD Las Palmas|''Las Palmas'']], [[Valencia CF|''Valencia'']] un [[FC Barcelona|''Barcelona'']].

Kolumbijas futbola izlases sastāvā debitējis 2014. gadā. Piedalījies [[2015. gada Copa América]].

== Sasniegumi ==
'''Barcelona'''

* [[La Liga]]: [[2018.—2019. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2018—19]]

'''Valencia'''

* [[Spānijas Karaļa kauss]]: 2018—19

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Kolumbijas futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Muriljo, Džeisons}}
[[Kategorija:1992. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kolumbijas futbolisti]]
[[Kategorija:Kolumbijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Udinese Calcio spēlētāji]]
[[Kategorija:Granada CF spēlētāji]]
[[Kategorija:UD Las Palmas spēlētāji]]
[[Kategorija:Milānas &quot;Internazionale&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Valencia CF spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]]
[[Kategorija:Dženovas &quot;Sampdoria&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Bigo &quot;Celta&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Cádiz CF spēlētāji]]
[[Kategorija:Al-Shamal SC spēlētāji]]</text>
      <sha1>i7k2ofnzfs6ylanqw3njtrqookqgols</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Luiss Diass</title>
    <ns>0</ns>
    <id>508488</id>
    <revision>
      <id>4530629</id>
      <parentid>4482210</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T16:22:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4530629</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4949" sha1="ift5xdn73mwal4b273pdrwvha78xlmi" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| playername = Luiss Diass
| nationalyears2 = 2018—
| clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Liverpool FC|Liverpool]]
| caps4 = 103
| goals4 = 29
| nationalyears1 = 2017
| nationalteam1 = {{flaga|Kolumbija}} Kolumbija U20
| nationalcaps1 = 5
| nationalgoals1 = 0
| nationalteam2 = {{fb|COL}}
| goals3 = 26
| nationalcaps2 = 79
| nationalgoals2 = 23
| pcupdate = {{dat|2026|10|01|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|10|01|sk|bez}}
| name = 
| caption = Luiss Diass 2026. gadā
| birth_date = 
| years4 = 2022—2025
| caps3 = 77
| image = FC RB Salzburg gegen FC Bayern München (2026-01-06 Testspiel) 40 (Luiz Díaz).jpg
| years1 = 2016—2017
| fullname = 
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1997|1|13}}
| cityofbirth = {{vieta|Kolumbija|Barrankasa}}
| height = 178
| currentclub = {{flaga|Vācija}} [[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]
| clubnumber = 14
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| clubs1 = {{flaga|Kolumbija}} [[Barranquilla F.C.|Barranquilla]]
| clubs3 = {{flaga|Portugāle}} [[FC Porto|Porto]]
| caps1 = 34
| goals1 = 3
| years2 = 2017—2019
| clubs2 = {{flaga|Kolumbija}} [[Atlético Junior]]
| caps2 = 67
| goals2 = 15
| years3 = 2019—2022
| birth_place = 
| clubs5 = {{flaga|Vācija}} [[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]
| years5 = 2025—
| caps5 = 36
| goals5 = 16
}}'''Luiss Fernando Diass Marulanda''' ({{Val|en|Luis Fernando Díaz Marulanda}}; dzimis {{Dat|1997|1|13}}) ir [[Kolumbija]]s [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, [[Kolumbijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2025. gada Diass pārstāv [[Vācijas Bundeslīga]]s komandu [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]].

Savu karjeru sācis Kolumbijas komandās [[Barranquilla F.C.|''Barranquilla'']] un ''[[Atletico Junior]]''. 2019. gadā viņš par 7 miljoniem [[eiro]] pievienojās [[Portugāle]]s komandai [[FC Porto|''Porto'']]. ''Porto'' sastāvā viņš izcīnīja vienu [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles Premjerlīgas]] titulu. Pēc 14 vārtiem 18 mačos 2021—22. gada sezonas pirmajā pusē, Diass par 45 miljoniem [[eiro]] pievienojās [[Anglijas Premjerlīga]]s komandai [[Liverpool FC|''Liverpool'']].

Kolumbijas futbola izlases sastāvā debitējis 2018. gadā. Piedalījies divos ''[[Copa América]]'' turnīros. [[2021. gada Copa América]] kļuvis par dalīti labāko vārtu guvēju.

== Sasniegumi ==
'''Junior'''

* [[Categoría Primera A]]: 2018
* [[Copa Colombia]]: 2017
* [[Superliga Colombiana]]: 2019

'''Porto'''

* [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles Premjerlīga]]: 2019—20
* [[Portugāles kauss futbolā]]: 2019—20
* [[Supertaça Cândido de Oliveira]]: 2020

'''Liverpool'''

* [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024–25]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/liverpool-grauj-hotspur-un-nodrosina-anglijas-cempionu-titulu/ |title=“Liverpool” grauj “Hotspur” un nodrošina Anglijas čempionu titulu |language= |accessdate={{dat|2025|4|27||bez}} |website=sportazinas.com}}&lt;/ref&gt;
* [[Anglijas Līgas kauss]]: 2021—22, 2023—24&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/anglija/25022024-kapteinis_van_deiks_pagarinajuma_sniedz_l|title=Kapteinis Van Deiks pagarinājumā sniedz &quot;Liverpool&quot; sezonas pirmo trofeju|date=2024. gada 25. febr.|website=Sportacentrs.com}}&lt;/ref&gt;
* [[FA kauss]]: 2021—22&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/liverpool-triumfe-fa-kausa-chelsea-klust-par-pirmo-komandu-kas-zaudejusi-tris-gadus-pec-kartas/|title=“Liverpool” triumfē FA kausā, “Chelsea” kļūst par pirmo komandu, kas zaudējusi trīs gadus pēc kārtas &amp;#124; Sportazinas.com|date=2022. gada 14. maijs|website=www.sportazinas.com}}&lt;/ref&gt;
* [[FA Community Shield|FA Charity/Community Shield]]:2022
'''Minhenes Bayern'''
* [[Vācijas Bundeslīga]]: [[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2025—26]]
* [[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kauss]]: 2025—26&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/vacija/23052026-keinam_i_hat_trick_i_bayern_pec_sesu_gadu |title= Keinam hat-trick, ''Bayern'' pēc sešu gadu pauzes triumfē Vācijas kausā|language=lv |accessdate={{dat|2026|5|23||bez}} |website=sportacentrs.com}}&lt;/ref&gt;
* [[Vācijas Superkauss]]: 2025, 2026
'''Individuālie sasniegumi'''

* ''[[Copa América]]'' labākais vārtu guvējs: [[2021. gada Copa América|2021]] (dalīti)

== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Kolumbijas futbolists-aizmetnis}}

{{Liverpool FC spēlētāji}}{{Kolumbijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Diass, Luiss}}
[[Kategorija:1997. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kolumbijas futbolisti]]
[[Kategorija:Kolumbijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:FC Porto spēlētāji]]
[[Kategorija:Liverpool FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Minhenes &quot;Bayern&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>ift5xdn73mwal4b273pdrwvha78xlmi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Huans Kamilo Sunjiga</title>
    <ns>0</ns>
    <id>509189</id>
    <revision>
      <id>4530673</id>
      <parentid>3999863</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T16:56:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4530673</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2508" sha1="b7cukrv8002swwfzjib7clxux9eh55r" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| playername = Huans Kamilo Sunjiga
| nationalteam1 = {{flaga|Kolumbija}} Kolumbija U20
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Watford FC|Watford]]
| caps5 = 21
| goals5 = 1
| years6 = 2018
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Kolumbija}} [[Atlético Nacional]]
| caps6 = 4
| goals6 = 0
| nationalyears1 = 2005
| nationalcaps1 = 4
| goals4 = 0
| nationalgoals1 = 0
| nationalyears2 = 2005—2015
| nationalteam2 = {{fb|COL}}
| nationalcaps2 = 61
| nationalgoals2 = 1
| name = 
| caption = Sunjiga 2009. gadā
| birth_date = 
| years5 = 2016—2017
| caps4 = 9
| image = Juan Camilo Zúñiga - SSC Neapel (1).jpg
| caps1 = 121
| fullname = 
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1985|12|14}}
| cityofbirth = {{vieta|Kolumbija|Čigorodo}}
| height = 172
| currentclub = 
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| years1 = 2002—2008
| clubs1 = {{flaga|Kolumbija}} [[Atlético Nacional]]
| goals1 = 9
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Bologna F.C. 1909|Bologna]]
| years2 = 2008—2009
| clubs2 = {{flaga|Itālija}} [[A.C.N. Siena 1904|Siena]]
| caps2 = 28
| goals2 = 0
| years3 = 2009—2018
| clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[SSC Napoli|Napoli]]
| caps3 = 125
| goals3 = 4
| years4 = 2016
| birth_place = 
| totalcaps = 307
| totalgoals = 14
}}'''Huans Kamilo Sunjiga Moskvera''' ({{Val|es|Juan Camilo Zúñiga Mosquera}}, dzimis {{Dat|1985|12|14}}) ir bijušais [[Kolumbija]]s [[futbolists]], spēlēja [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, bijis [[Kolumbijas futbola izlase]]s dalībnieks.

Vislabāk pazīstams no laika [[Itālija]]s komandā [[SSC Napoli|''Napoli'']], kur pavadījis sešas sezonas, kuru laikā ieguvis divus [[Itālijas kauss futbolā|Itālijas kausus]].

Kolumbijas futbola izlases sastāvā debitējis 2005. gadā. Piedalījies [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]] un trīs ''[[Copa América]]'' turnīros.

== Sasniegumi ==
'''Atletico Nacional'''

* [[Categoría Primera A]]: 2005-I, 2007-I, 2007-II

'''Napoli'''

* [[Itālijas kauss futbolā|Itālijas kauss]]: 2011—12, 2013—14

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Kolumbijas futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Sunjiga, Huans Kamilo}}
[[Kategorija:1985. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kolumbijas futbolisti]]
[[Kategorija:Kolumbijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:SSC Napoli spēlētāji]]
[[Kategorija:Bologna F.C. 1909 spēlētāji]]
[[Kategorija:Watford F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>b7cukrv8002swwfzjib7clxux9eh55r</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dzīpars</title>
    <ns>0</ns>
    <id>517061</id>
    <revision>
      <id>4530537</id>
      <parentid>4401282</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T12:40:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Šķiedras]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4530537</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1368" sha1="nxuldq6gwmxmd78pe8x2s6idboah0q0" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2022. gada jūlijs}}
'''Dzīpars''' ir šķeterēta, parasti arī krāsota [[vilna]]s [[dzija]], ko lieto ielokiem, [[adījumi]]em, izšuvumiem vai audumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/dz%C4%ABpars|title=dzīpars {{!}} Tēzaurs|website=tezaurs.lv|access-date=2022-07-14}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vardnica.lv/svesvardu-vardnica/d/dzipars|title=Кас ir Dzīpars? {{!}} Terminu un Svešvārdu vārdnīca {{!}} Vardnica.lv|website=www.vardnica.lv|access-date=2022-07-14}}&lt;/ref&gt; Dažādu tautu ticējumos apsiets sarkans dzīpara pavediens ticis uzskatīts par veiksmes un aizsardzības [[Talismans|talismanu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/sarkanais-dzipars-veiksmei-un-aizsardzibai-ka-to-pareizi-apsiet|title=Sarkanais dzīpars veiksmei un aizsardzībai. Kā to pareizi apsiet?|website=LA.LV|access-date=2022-07-14|language=lv}}&lt;/ref&gt; Arī citām krāsām un to kombinācijām mūsdienu ticējumos pievienota katrai sava nozīme.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/48630975|title=Dzīpars ap plaukstas locītavu – kā šis amulets darbojas?|last=Austruma|first=Aija|website=delfi.lv|access-date=2022-07-14|date=2017-04-06|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{īss-aizmetnis}}

[[Kategorija:Audumi]]
[[Kategorija:Tekstilmāksla]]
[[Kategorija:Šķiedras]]</text>
      <sha1>nxuldq6gwmxmd78pe8x2s6idboah0q0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dublinas grāfiste</title>
    <ns>0</ns>
    <id>523231</id>
    <revision>
      <id>4530916</id>
      <parentid>4030654</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T08:49:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <origin>4530916</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2846" sha1="fxy49bwbvbexuev6oi5s5982gylsjz3" xml:space="preserve">{{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste
|name=Dublinas grāfiste
|official_name=''Contae Bhaile Átha Cliath''&lt;br/&gt;''County Dublin''
|other_name=
|settlement_type=Grāfiste
|image_skyline=
|imagesize=
|image_caption=
|image_flag=
|flag_size=
|image_shield=Dublin crest.svg
|shield_size=100px
|image_seal=
|seal_size=
|nickname=
|motto=
|anthem=
|capital=[[Dublina]]
|largest_city=
|official_language=
|spoken_language=
|image_map=Island of Ireland location map Dublin.svg
|mapsize=
|map_caption=
|subdivision_type=[[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]]
|subdivision_name={{Karogs|Īrija}}
|subdivision_type2=[[Īrijas administratīvais iedalījums|Province]]
|subdivision_name2=[[Lenstera]]
|leader_party=
|leader_title=
|leader_name=
|area_footnotes=
|area_magnitude=
|area_total_km2=922
|area_land_km2=
|area_water_km2=
|area_water_percent=
|area_rank=
|elevation_max_m=757
|population_footnotes=
|population_total=1458154
|population_as_of=2022
|population_rank=
|population_density_km2=auto
|population_blank1_title=
|population_blank1=
|population_blank2_title=
|population_blank2=
|timezone=[[Rietumeiropas laiks|WET]]
|utc_offset=+0
|timezone_DST=[[Rietumeiropas vasaras laiks|WEST]]
|utc_offset_DST=+1
|website=
|footnotes=
|blank_name=ISO 3166 kods
|blank_info=IE-D
|blank1_name=
|blank1_info=
|established_title=Dibināta|established_date=12. gadsimts|established_title1=Likvidēta|established_date1=1994. gads}}

'''Dublinas grāfiste''' ({{Val|en|County Dublin}}, {{Val|ga|Contae Bhaile Átha Cliath}}) ir vēsturiska [[grāfiste]] [[Īrija|Īrijā]], [[Lenstera|Lenseras provincē]]. Atrodas valsts austrumos Īrijas jūras krastā, robežojas ar Mītu ziemeļos un ziemeļrietumos, Kildēru – dienvidrietumos un Viklovu – dienvidos. Grāfistes galvenā pilsēta un lielākā apdzīvotā vieta ir [[Dublina]]. Administratīvi grāfiste ir sadalīta Dublinas lielpilsētā, kā arī [[Danliera-Ratdauna|Danlīri-Retdauna]]s, [[Fingala|Fingola]]s un [[Dienviddublina]]s grāfistēs.

Dublinas grāfiste ir senākā Īrijas grāfiste, kas dibināta 1190. gados. Kopš 13. gadsimta Dublinas pilsēta tiek pārvaldīta atsevišķi no pārējās grāfistes. 1898. gada Īrijas pašvaldību likumā noteiktas Dublinas administratīvā grāfiste un Dublinas lielpilsētas boro kā patstāvīgi pašvaldību apgabali. 1994. gadā Dublinas administratīvā grāfiste tika sadalīta trijās grāfistēs – [[Danliera-Ratdauna|Danlīri-Retdauna]]s, [[Fingala|Fingola]]s un [[Dienviddublina]]. Vēsturiskajās robežās Dublinas grāfiste turpina funkcionēt kā tiesu apgabals ar savu šerifu.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Īrija-aizmetnis}}{{Īrijas grāfistes}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Nepabeigti raksti par Īriju]]
[[Kategorija:Īrijas grāfistes]]</text>
      <sha1>fxy49bwbvbexuev6oi5s5982gylsjz3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Danlīri-Retdauna</title>
    <ns>0</ns>
    <id>523292</id>
    <revision>
      <id>4530514</id>
      <parentid>4530481</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T12:08:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <origin>4530514</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2752" sha1="97xca5hqbg3uk367b1629ug5l8xxy0u" xml:space="preserve">{{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste
|name=Danlīri-Retdauna
|official_name=''Dún Laoghaire–Ráth an Dúin''&lt;br/&gt;''Dún Laoghaire–Rathdown''
|other_name=
|settlement_type=Grāfiste
|image_skyline=
|imagesize=
|image_caption=
|image_flag=
|flag_size=
|image_shield=Dún Laoghaire-Rathdown COA.svg
|shield_size=100px
|image_seal=
|seal_size=
|nickname=
|motto=
|anthem=
|capital=[[Danlīri]]
|largest_city=
|official_language=
|spoken_language=
|image_map=Island of Ireland location map Dun Laoghaire–Rathdown.svg
|mapsize=
|map_caption=
|subdivision_type=[[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]]
|subdivision_name={{Karogs|Īrija}}
|subdivision_type2=[[Īrijas administratīvais iedalījums|Province]]
|subdivision_name2=[[Lenstera]]
|subdivision_type3=Vēsturiskā grāfiste
|subdivision_name3=[[Dublinas grāfiste|Dublina]]
|established_title=Dibināta
|established_date=1994
|leader_party=
|leader_title=
|leader_name=
|area_footnotes=
|area_magnitude=
|area_total_km2=125.8
|area_land_km2=
|area_water_km2=
|area_water_percent=
|area_rank=
|elevation_max_m=536
|population_footnotes=
|population_total=233860
|population_as_of=2022
|population_rank=
|population_density_km2=auto
|population_blank1_title=
|population_blank1=
|population_blank2_title=
|population_blank2=
|timezone=[[Rietumeiropas laiks|WET]]
|utc_offset=+0
|timezone_DST=[[Rietumeiropas vasaras laiks|WEST]]
|utc_offset_DST=+1
|website={{url|https://www.dlrcoco.ie/}}
|footnotes=
|blank_name=
|blank_info=
|blank1_name=
|blank1_info=
}}

'''Danliera-Retdauna''' ({{Val|en|Dún Laoghaire–Rathdown}}, {{Val|ga|Dún Laoghaire–Ráth an Dúin}}) ir administratīva [[grāfiste]] [[Īrija|Īrijā]], [[Lenstera|Lensteras provincē]]. Atrodas valsts austrumos, [[Īrijas jūra|Īrijas jūras]] piekrastē. Robežojas ziemeļos ar [[Dublina]]s lielpilsētu, dienvidos – ar [[Viklovas grāfiste|Viklovas grāfisti]], bet rietumos – ar [[Dienviddublina|Dienviddublinas grāfisti]]. Izveidota 1994. gadā, sadalot trijās daļās [[Dublinas grāfiste|Dublinas grāfisti]]. Grāfistes administratīvais centrs un lielākā pilsēta ir [[Danlīri]] ({{Sk|30889}} iedzīvotāji), bet citas lielākās apdzīvotās vietas ir [[Dandrama]] ({{Sk|24353}} iedzīvotāji), [[Blekroka]] ({{Sk|17072}} iedzīvotāji) un [[Kebintili]] ({{Sk|15885}} iedzīvotāji). Grāfistes nosaukums veidots no tās centra Danlīri pilsētas un vēsturiskās Retdaunas baronijas, kas pastāvēja lielākajā daļā tagadējās grāfistes teritorijas.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Īrija-aizmetnis}}

{{Īrijas administratīvais iedalījums}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Īrijas grāfistes]]</text>
      <sha1>97xca5hqbg3uk367b1629ug5l8xxy0u</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Fingola</title>
    <ns>0</ns>
    <id>523293</id>
    <revision>
      <id>4530512</id>
      <parentid>4530422</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T12:06:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */</comment>
      <origin>4530512</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2643" sha1="6qle8vgq18u6mbpgdmap7fqutnjp5nt" xml:space="preserve">{{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste
|name=Fingola
|official_name=''Fine Gall''&lt;br/&gt;''Fingal''
|other_name=
|settlement_type=Grāfiste
|image_skyline=
|imagesize=
|image_caption=
|image_flag=
|flag_size=
|image_shield=Fingal Coat of Arms.png
|shield_size=100px
|image_seal=
|seal_size=
|nickname=
|motto=
|anthem=
|capital=[[Svordsa]]
|largest_city=
|official_language=
|spoken_language=
|image_map=Island of Ireland location map Fingal.svg
|mapsize=
|map_caption=
|subdivision_type=[[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]]
|subdivision_name={{Karogs|Īrija}}
|subdivision_type2=[[Īrijas administratīvais iedalījums|Province]]
|subdivision_name2=[[Lenstera]]
|subdivision_type3=Vēsturiskā grāfiste
|subdivision_name3=[[Dublinas grāfiste|Dublina]]
|leader_party=
|leader_title=
|leader_name=
|area_footnotes=
|area_magnitude=
|area_total_km2=456
|area_land_km2=
|area_water_km2=
|area_water_percent=
|area_rank=
|elevation_max_m=
|population_footnotes=
|population_total=330506
|population_as_of=2022
|population_rank=
|population_density_km2=auto
|population_blank1_title=
|population_blank1=
|population_blank2_title=
|population_blank2=
|timezone=[[Rietumeiropas laiks|WET]]
|utc_offset=+0
|timezone_DST=[[Rietumeiropas vasaras laiks|WEST]]
|utc_offset_DST=+1
|website={{url|http://www.fingal.ie/}}
|footnotes=
|blank_name=
|blank_info=
|blank1_name=
|blank1_info=
|established_title=Dibināta
|established_date=1994
}}
'''Fingola''' ({{Val|en|Fingal}}, {{Val|ga|Fine Gall}}) ir administratīva [[grāfiste]] [[Īrija|Īrijā]], [[Lenstera|Lensteras provincē]]. Atrodas valsts austrumos, [[Īrijas jūra|Īrijas jūras]] piekrastē, robežojas ziemeļos un rietumos ar [[Mītas grāfiste|Mītas grāfisti]], dienvidrietumos – ar [[Kildēras grāfiste|Kildēras grāfisti]], bet dienvidos – ar [[Dienviddublina|Dienviddublinas]] grāfisti un [[Dublina|Dublinas]] lielpilsētu. Izveidota 1994. gadā, sadalot trijās daļās [[Dublinas grāfiste|Dublinas grāfisti]]. Grāfistes administratīvais centrs un lielākā pilsēta ir [[Svordsa]] ({{Sk|40776}} iedzīvotāji), bet citas lielākās pilsētas ir [[Belbrigana]] ({{Sk|24322}} iedzīvotāji) un [[Melahaida]] ({{Sk|18608}} iedzīvotāji). Grāfistes nosaukums cēlies no īru valodas ''Fine Gall'' – ‘svešzemnieku cilts’, ar ko apzīmēja salā ieceļojušos [[Skandināvija|skandināvu]] apmetni.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{Īrija-aizmetnis}}

{{Īrijas administratīvais iedalījums}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Nepabeigti raksti par Īriju]]
[[Kategorija:Īrijas grāfistes]]</text>
      <sha1>6qle8vgq18u6mbpgdmap7fqutnjp5nt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bezrūpīgais braucējs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>527545</id>
    <revision>
      <id>4530947</id>
      <parentid>4474946</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T10:23:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4530947</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11582" sha1="7uxube0w01nx3spja1sq327s0p2i1ur" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums = Bezrūpīgais braucējs
| operators = * [[Lāslo Kovāčs]]
* [[Bērts Braiants]]
| attēls = EasyRider.jpg
| att_izm = 
| paraksts = 
| žanrs = drāma
| režisors = [[Deniss Hopers]]
| producents = * [[Pīters Fonda]]
* Raians Džonsons
| scenārijs = * Pīters Fonda
* Deniss Hopers
* [[Terijs Souterns]]
| aktieri = * Pīters Fonda
* Deniss Hopers
* [[Džeks Nikolsons]]
| mūzika = 
| oriģinālnos = ''Easy Rider''
| studija = * ''Pando Company Inc.''
* ''Raybert Productions''
| montāža = 
| izplatītājs = ''[[Columbia Pictures]]''
| izdošana = {{Filmas datums|1969|7|14}}
| ilgums = 96 minūtes
| valsts = {{USA}}
| valoda = [[Angļu valoda|angļu]]
| budžets = {{ASV dolārs|360–400 tūkstoši}}
| ienākumi = {{ASV dolārs|60 miljoni}}&lt;ref name=&quot;BOM&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://worldwideboxoffice.com/movie.cgi?title=Easy%20Rider&amp;year=1969 |title=Easy Rider, Worldwide Box Office Gross. |publisher=Worldwide Box Office |accessdate={{dat|2025|4|3||bez}} |archive-date={{dat|2025|05|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250505065221/https://worldwideboxoffice.com/movie.cgi?title=Easy%20Rider&amp;year=1969 }}&lt;/ref&gt;
| iepriekšējā = 
| nākamā = 
| imdb = 
}}'''&quot;Bezrūpīgais braucējs&quot;''' ({{Val|en|Easy Rider}}) ir 1969. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Neatkarīgā filma|neatkarīgā]] [[drāmas filma]], kuras režisors ir [[Deniss Hopers]], bet scenārija autori Hopers, [[Pīters Fonda]] un [[Terijs Souterns]]. Filmā galvenās lomas atveido Hopers, Fonda un [[Džeks Nikolsons]].

Hopers un Fonda attēlo divus motociklistus, kuri ceļo pa Amerikas dienvidiem ar lielu naudas summu, kas iegūta, pārdodot kokaīnu.

Tā kļuva par nozīmīgu 1960. gadu &quot;kontrkultūras&quot; filmu, kas attēloja ASV sabiedrību, problēmas, [[Hipiji|hipiju]] kustības pieaugumu un narkotiku izmantošanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://boingboing.net/2007/09/16/peter-fondas-easy-ri.html|title=Peter Fonda's Easy Rider auction|last=Pescovitz|first=David|website=Boing Boing|access-date=2022-12-04|date=2007-09-16|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Ainās, kurās redzama marihuānas un citu vielu lietošana, lietoja īstas narkotikas.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Easy Rider: Shaking the Cage|url=https://www.imdb.com/title/tt0345169/|publisher=Columbia TriStar Home Video|date=1999-12-07|accessdate=2022-12-04|first=Charles|last=Kiselyak}}&lt;/ref&gt;

Filmas panākumi iezīmēja &quot;[[Jaunā Holivuda|Jaunās Holivudas]]&quot; (''New Hollywood'') jeb &quot;amerikāņu jaunā viļņa&quot; sākumu, kas turpinājās 1970. gados. Filmas &quot;Bezrūpīgais braucējs&quot; pirmizrāde notika {{Dat|1969|7|14|5=bez}}. Tā nopelnīja 60 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 400 tūkstošu liela budžeta. Filma nominēta divām [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]] kategorijās &quot;[[Labākais oriģinālscenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais oriģinālscenārijs]]&quot; un &quot;[[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris otrā plāna lomā]]&quot; (Nikolsons). 1998. gadā filma iekļauta ASV [[Kongresa bibliotēka]]s [[Nacionālais kino reģistrs|Nacionālajā kino reģistrā]] kā &quot;kulturāli, vēsturiski vai estētiski nozīmīga filma&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.loc.gov/programs/national-film-preservation-board/film-registry/complete-national-film-registry-listing/|title=Complete National Film Registry Listing {{!}} Film Registry {{!}} National Film Preservation Board {{!}} Programs {{!}} Library of Congress|website=Library of Congress, Washington, D.C. 20540 USA|access-date=2022-12-04}}&lt;/ref&gt;

== Sižets ==
{{Filmas satura brīdinājums}}
Vaiats un Billijs ir motociklisti. Viņi pārdod lielu daudzumu kokaīna, ko atveduši no Meksikas uz [[Losandželosa|Losandželosu]], saņemot lielu naudas summu. Paslēpuši naudu Vaiata motocikla degvielas tvertnē, viņi dodas uz austrumiem, lai sasniegtu [[Ņūorleāna|Ņūorleānu]] ''[[Madri Gras]]'' festivāla laikā.

Brauciena laikā Vaiats un Billijs apstājas, lai lauku sētā Arizonā nomainītu Vaiata motocikla cauro riepu. Viņi ietur maltīti kopā ar zemnieku un viņa ģimeni. Vēlāk Vaiats paņem līdzi hipiju stopētāju , kurš uzaicina viņus uz savu komūnu, kur viņi pavada atlikušo dienas daļu.Tur viņi iepazīstas ar Līzu un Sāru, kuras šķietami sāk pievērst abiem uzmanību. Abiem dodoties prom, stopētājs iedod Vaiatam [[Lizergīnskābes dietilamīds|LSD]].

Vēlāk, braucot kopā ar parādi Ņūmeksikā, pāris tiek arestēts par &quot;piedalīšanos parādē bez atļaujas&quot; un tiek ieslodzīts cietumā. Tur viņi sadraudzējas ar advokātu Džordžu Hansonu, kurš pavadījis nakti cietumā pēc pārmērīgas alkohola lietošanas. Pieminējis darbu, Džordžs palīdz motociklistiem izkļūt no cietuma un nolemj doties viņiem līdzi uz Ņūorleānu. Tajā vakarā viņi iepazīstina Džordžu ar marihuānu. Džordžs, būdams alkoholiķis, nevēlas to izmēģināt, baidoties kļūt atkarīgs, tomēr ātri padodas.

Apstājoties paēst Luiziānas mazpilsētas ēdnīcā, trijotne piesaista vietējo uzmanību. Meitenes restorānā uzskata viņus par izskatīgiem, taču vietējie vīrieši viņus uzskata par nepiederošiem. Vaiats, Billijs un Džordžs nolemj doties prom un izveido nometni ārpus pilsētas. Nakts vidū vietējo iedzīvotāju grupa uzbrūk guļošajai trijotnei, sitot tos ar nūjām. Billijs ar nazi uzbrucējus aizbiedē. Vaiats un Billijs gūst nelielus ievainojumus, bet Džordžs ir piekauts līdz nāvei. Vaiats un Billijs ietin Džordža ķermeni viņa guļammaisā, savāc viņa mantas un apņemas atdot tās viņa ģimenei.

Viņi dodas uz Ņūorleānu un atrod bordeli, par kuru Džordžs viņiem stāstīja. Kopā ar prostitūtām Kārenu un Mēriju Vaiats un Billijs klīst pa ''Mardi Gras'' svētku parādes pilnajām ielām. Viņi nonāk franču kvartāla kapsētā, kur visi četri lieto LSD.

Nākamajā rītā abus uz lauku ceļa apdzen vietējie vīrieši pikapā. Pikapa pasažieris mutiski provocē Billiju un piedraud viņam ar ieroci. Kad Billijs atbild ar vidējo pirkstu, pasažieris izšauj un viņš piedzīvo avāriju. Vaiats atrod Billiju asiņainu guļam ceļa malā. Vaiats saka Billijam, ka brauks meklēt palīdzību un aizsedz Billija brūci ar viņa paša ādas jaku. Tikmēr pasažieris vēlreiz izšauj, šoreiz uz Vaiatu. Motocikls nokrīt ceļmalā un uzsprāgst.

== Lomās ==
* [[Pīters Fonda]] — Vaiats &quot;Kapteinis Amerika&quot;
* [[Deniss Hopers]] — Billijs
* [[Džeks Nikolsons]] — Džordžs Hensons
* [[Lūks Eskevs]] — svešinieks uz lielceļa
* [[Fils Spektors]] — narkodīlers
* [[Tonija Bezila]] — Mērija
* [[Kārena Bleka]] — Kārena

== Darbs pie filmas ==
Hopers un Fonda filmu izveidoja tikai ar 400 tūkstošu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu. Hopers un Fonda jau iepriekš kopā darbojās tēmas ziņā līdzīgā filmā ''[[The Trip]]'' (1967).&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=The Road Story and the Rebel|url=https://books.google.lv/books?id=_0HiZgR4HaQC&amp;pg=PA122&amp;redir_esc=y|publisher=SIU Press|isbn=978-0-8093-8817-2}}&lt;/ref&gt; Fonda jau pirms filmas bija kļuvis par ASV &quot;kontrkultūras&quot; ikonu, pēc piedalīšanās filmā ''[[The Wild Angels]]'' (1966).&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Driving Visions: Exploring the Road Movie|url=https://books.google.lv/books?id=JisxuNctrxsC&amp;pg=PT43&amp;redir_esc=y#v=onepage&amp;q&amp;f=false|publisher=University of Texas Press|date=2010-01-01|isbn=978-0-292-77790-3|first=David|last=Laderman}}&lt;/ref&gt; Filmēšana notika 1968. gada vasarā. Darbs pie filmas bija ļoti grūts. Papildus tam, ka Hopers bija nepieredzējis režisors, tajā brīdī viņš daudz lietoja alkoholu un narkotikas. Dažās ainās arī filmā izmantoja īstas narkotikas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://faroutmagazine.co.uk/the-true-story-behind-the-drugs-used-in-easy-rider/|title=The true story behind the drugs used in 'Easy Rider'|website=faroutmagazine.co.uk|access-date=2022-12-04|date=2021-08-11|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Filmēšanas laukumā valdīja anarhija, scenāriju atkārtoti pārrakstīja un ainas atkāroti pārfilmēja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ranker.com/list/easy-rider-behind-the-scenes-stories/erin-mccann|title=The Making Of 'Easy Rider' Was Just As Wild As The Film Itself|website=Ranker|access-date=2022-12-04|language=en}}&lt;/ref&gt;

Filmā izmantoti populāru rokgrupu ''[[The Band]]'', ''[[The Byrds]]'', ''[[The Jimi Hendrix Experience]]'' un ''[[Steppenwolf]]'' skaņdarbi.

== Vērtējums ==
Lai gan filmu pabeidza 1968. gada pirmajā pusē, filmu neizlaida līdz pat 1969. gada vasarai. To izrādīja arī 1969. gada [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā sacentās par [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]]. Hopers saņēma festivāla balvu par &quot;labāko pirmo filmu&quot;.

Filma saņēma pozitīvas kritiķu atsauksmes. Kritiķi īpaši atzinuši aktierspēli, režiju, scenāriju, mūzikas celiņu un vizuālos efektus. Kritiķis [[Rodžers Īberts]] 2004. gadā filmu iekļāva savā ''Great Movies'' sarakstā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rogerebert.com/reviews/great-movie-easy-rider-1969|title=Easy Rider movie review &amp;amp; film summary (1969) {{!}} Roger Ebert|last=Ebert|first=Roger|website=https://www.rogerebert.com/|access-date=2022-12-04|language=en}}&lt;/ref&gt; Tīmekļa vietnē ''[[Rotten Tomatoes]]'' filmai ir 84% vērtējums.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rottentomatoes.com/m/easy_rider|title=Easy Rider (1969)|website=[[Rotten Tomatoes]]|access-date=04.12.2022}}&lt;/ref&gt;

Filma guva arī ievērojamus finansiālos panākumus, kopumā nopelnot 60 miljonu ASV dolāru. Tā kļuva par ceturto ienesīgāko 1969. gada filmu.

== Ietekme ==
Kopā ar filmām &quot;[[Bonija un Klaids (filma)|Bonija un Klaids]]&quot; (''Bonnie and Clyde'', 1967) un &quot;[[Absolvents (filma)|Absolvents]]&quot; (1967), &quot;Bezrūpīgais braucējs&quot; palīdzēja iesākt &quot;[[Jaunā Holivuda|Jaunās Holivudas]]&quot; ēru 1960. gadu beigās un 1970. gados.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/1969/07/15/archives/easy-rider-a-statement-on-film.html|title=Easy Rider': A Statement on Film|work=The New York Times|access-date=2022-12-04|date=1969-07-15|last=Canby|first=Vincent|issn=0362-4331|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Lielās studijas saprata, ka naudu var nopelnīt no [[Avangards (māksla)|avangardisku]] režisoru mazbudžeta filmām. Tā sauktās &quot;postklasiskās Holivudas&quot; filmas, ko lielā mērā ietekmēja [[franču jaunais vilnis]], pārstāvēja to paaudzi, kas arvien vairāk bija vīlusies savā valdībā, kā arī par valdības ietekmi uz pasauli kopumā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Lai gan Džeks Nikolsons parādās tikai kā otrā plāna aktieris, viņa izcilais sniegums liecināja par viņa nākotnes kinozvaigznes statusu.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; ASV viceprezidents [[Spiro Agņū]] kritizēja filmu &quot;Bezrūpīgais braucējs&quot;, kopā ar grupu ''[[Jefferson Airplane]]'', nosaucot tos par piemēriem 1960. gadu &quot;kontrkultūras&quot; visatļautībai.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Grand Expectations: The United States, 1945-1974|url=https://books.google.lv/books?id=-bE23kRusDkC&amp;pg=PP780&amp;redir_esc=y#v=onepage&amp;q&amp;f=false|publisher=Oxford University Press|date=1996|isbn=978-0-19-507680-6|first=James T.|last=Patterson}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}

[[Kategorija:1969. gada filmas]]
[[Kategorija:Drāmas]]
[[Kategorija:Columbia Pictures filmas]]
[[Kategorija:Nacionālajā kino reģistrā iekļautās filmas]]
[[Kategorija:Neatkarīgās filmas]]</text>
      <sha1>7uxube0w01nx3spja1sq327s0p2i1ur</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Svetlana Čulkova</title>
    <ns>0</ns>
    <id>530985</id>
    <revision>
      <id>4530533</id>
      <parentid>4483157</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T12:35:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>pap</comment>
      <origin>4530533</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2813" sha1="cfzh7l3m4t3etzmrtynhzgdd1krzjjq" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Svetlana Čulkova
| vārds_orģ = 
| attēls = Svetlana Čulkova 2023 (cropped).jpg
| att_izm = 
| apraksts = Svetlana Čulkova 2023. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;| amats = [[14. Saeima]]s deputāte
| term_sākums = {{dat|2022|11|1|N|bez}}
| term_beigas = 
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| prezidents = * [[Egils Levits]]
* [[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
* [[Evika Siliņa]]
* [[Andris Kulbergs]]
| priekštecis = 
| pēctecis = 
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1989|5|3}}
| dzim_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| dzīves_vieta = 
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = krieviete
| partija = [[Tautas varas spēks|Alternative]]&lt;br&gt; [[Stabilitātei!]]
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = Dmitrijs Čulkovs
| bērni = divas meitas
| profesija = uzņēmēja
| alma_mater = [[Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}

'''Svetlana Čulkova''' (dzimusi '''Svetlana Kolunova''' {{dat|1989|5|3}}) ir [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] uzņēmēja un politiķe. [[14. Saeima]]s deputāte no partijas &quot;[[Stabilitātei!]]&quot; saraksta.

== Dzīvesɡājums ==
Dzimusi 1989. gadā Rīgā Valērija un Irinas Kolunovu ģimenē. Mācījās [[Rīgas 63. pamatskola|Rīgas 63. vidusskolā]], 2013. gadā absolvēja [[Rīgas Ziemeļvalstu augstskola|Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolu]], iegūstot tūrisma uzņēmējdarbības vadītāja profesionālo kvalifikāciju.

Strādāja SIA &quot;Lapa&quot;, darbojās partijā &quot;[[Tautas varas spēks|Alternative]]&quot;, tad partijā &quot;Stabilitātei!&quot; un divās sabiedriskajās organizācijās: biedrībā &quot;Baltic seafarer's community&quot; un biedrībā &quot;Stabilitātei-JĀ!&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidati/svetlana-culkova|title=14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2022-12-16}}&lt;/ref&gt;

2022. gadā viņu [[14. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja]] par [[14. Saeima]]s deputāti, 2025. gadā par partijas &quot;[[Stabilitātei!]]&quot; Saeimas frakcijas vadītāju. Pēc tam, kad partijas &quot;Stabilitātei!&quot; priekšsēdētājs [[Aleksejs Rosļikovs]] atkāpās no partijas priekšsēdētāja amata un izstājās no partijas, ievēlēta par partijas priekšsēdētāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=9qQMnRXWm0g|title=Rosļikova aizbraukšana sašūpo &quot;Stabilitātei!&quot; un saasina cīņu par krievvalodīgo vēlētāju|website=youtube.com|access-date=2026-04-21}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas politiķis-aizmetnis}}
{{14. Saeima}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Čulkova, Svetlana}}
[[Kategorija:1989. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:14. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas krievi]]</text>
      <sha1>cfzh7l3m4t3etzmrtynhzgdd1krzjjq</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530541</id>
      <parentid>4530533</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T12:44:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Dzīvesɡājums */</comment>
      <origin>4530541</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2817" sha1="cto381xppevj9gukgvlgsj09mdsdesp" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Svetlana Čulkova
| vārds_orģ = 
| attēls = Svetlana Čulkova 2023 (cropped).jpg
| att_izm = 
| apraksts = Svetlana Čulkova 2023. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;| amats = [[14. Saeima]]s deputāte
| term_sākums = {{dat|2022|11|1|N|bez}}
| term_beigas = 
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| prezidents = * [[Egils Levits]]
* [[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
* [[Evika Siliņa]]
* [[Andris Kulbergs]]
| priekštecis = 
| pēctecis = 
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1989|5|3}}
| dzim_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| dzīves_vieta = 
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = krieviete
| partija = [[Tautas varas spēks|Alternative]]&lt;br&gt; [[Stabilitātei!]]
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = Dmitrijs Čulkovs
| bērni = divas meitas
| profesija = uzņēmēja
| alma_mater = [[Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}

'''Svetlana Čulkova''' (dzimusi '''Svetlana Kolunova''' {{dat|1989|5|3}}) ir [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] uzņēmēja un politiķe. [[14. Saeima]]s deputāte no partijas &quot;[[Stabilitātei!]]&quot; saraksta.

== Dzīvesɡājums ==
Dzimusi 1989. gadā Rīgā Valērija un Irinas Kolunovu ģimenē. Mācījās [[Rīgas 63. pamatskola|Rīgas 63. vidusskolā]], 2013. gadā absolvēja [[Rīgas Ziemeļvalstu augstskola|Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolu]], iegūstot tūrisma uzņēmējdarbības vadītāja profesionālo kvalifikāciju.

Strādāja SIA &quot;Lapa&quot;, darbojās partijā &quot;[[Tautas varas spēks|Alternative]]&quot;, tad partijā &quot;Stabilitātei!&quot; un divās sabiedriskajās organizācijās: biedrībā &quot;''Baltic seafarer's community''&quot; un biedrībā &quot;Stabilitātei-JĀ!&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidati/svetlana-culkova|title=14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2022-12-16}}&lt;/ref&gt;

2022. gadā viņu [[14. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja]] par [[14. Saeima]]s deputāti, 2025. gadā par partijas &quot;[[Stabilitātei!]]&quot; Saeimas frakcijas vadītāju. Pēc tam, kad partijas &quot;Stabilitātei!&quot; priekšsēdētājs [[Aleksejs Rosļikovs]] atkāpās no partijas priekšsēdētāja amata un izstājās no partijas, ievēlēta par partijas priekšsēdētāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=9qQMnRXWm0g|title=Rosļikova aizbraukšana sašūpo &quot;Stabilitātei!&quot; un saasina cīņu par krievvalodīgo vēlētāju|website=youtube.com|access-date=2026-04-21}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas politiķis-aizmetnis}}
{{14. Saeima}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Čulkova, Svetlana}}
[[Kategorija:1989. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:14. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas krievi]]</text>
      <sha1>cto381xppevj9gukgvlgsj09mdsdesp</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530735</id>
      <parentid>4530541</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T18:27:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>noformējums saskaņā ar kopienas balsojumu</comment>
      <origin>4530735</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2862" sha1="f4x6yjk3pz9712fejdh9373s7tk6soe" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Svetlana Čulkova
| vārds_orģ = 
| attēls = Svetlana Čulkova 2023 (cropped).jpg
| att_izm = 
| apraksts = Svetlana Čulkova 2023. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[14. Saeima]]s deputāte
| term_sākums = {{dat|2022|11|1|N|bez}}
| term_beigas = 
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| prezidents = * [[Egils Levits]]
* [[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
* [[Evika Siliņa]]
* [[Andris Kulbergs]]
| priekštecis = 
| pēctecis = 
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1989|5|3}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} 
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = krieviete
| partija = [[Tautas varas spēks|Alternative]]&lt;br&gt; [[Stabilitātei!]]
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = Dmitrijs Čulkovs
| bērni = divas meitas
| profesija = uzņēmēja
| alma_mater = [[Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}

'''Svetlana Čulkova''' (dzimusi '''Svetlana Kolunova''' {{dat|1989|5|3}}) ir [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] uzņēmēja un politiķe. [[14. Saeima]]s deputāte no partijas &quot;[[Stabilitātei!]]&quot; saraksta.

== Dzīvesɡājums ==
Dzimusi 1989. gadā Rīgā Valērija un Irinas Kolunovu ģimenē. Mācījās [[Rīgas 63. pamatskola|Rīgas 63. vidusskolā]], 2013. gadā absolvēja [[Rīgas Ziemeļvalstu augstskola|Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolu]], iegūstot tūrisma uzņēmējdarbības vadītāja profesionālo kvalifikāciju.

Strādāja SIA &quot;Lapa&quot;, darbojās partijā &quot;[[Tautas varas spēks|Alternative]]&quot;, tad partijā &quot;Stabilitātei!&quot; un divās sabiedriskajās organizācijās: biedrībā &quot;''Baltic seafarer's community''&quot; un biedrībā &quot;Stabilitātei-JĀ!&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidati/svetlana-culkova|title=14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2022-12-16}}&lt;/ref&gt;

2022. gadā viņu [[14. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja]] par [[14. Saeima]]s deputāti, 2025. gadā par partijas &quot;[[Stabilitātei!]]&quot; Saeimas frakcijas vadītāju. Pēc tam, kad partijas &quot;Stabilitātei!&quot; priekšsēdētājs [[Aleksejs Rosļikovs]] atkāpās no partijas priekšsēdētāja amata un izstājās no partijas, ievēlēta par partijas priekšsēdētāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=9qQMnRXWm0g|title=Rosļikova aizbraukšana sašūpo &quot;Stabilitātei!&quot; un saasina cīņu par krievvalodīgo vēlētāju|website=youtube.com|access-date=2026-04-21}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{14. Saeima}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Čulkova, Svetlana}}
[[Kategorija:1989. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:14. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas krievi]]</text>
      <sha1>f4x6yjk3pz9712fejdh9373s7tk6soe</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Agnesa Stepania Ter-Avetisjana</title>
    <ns>0</ns>
    <id>531092</id>
    <revision>
      <id>4530517</id>
      <parentid>4359785</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T12:12:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Uldis s</username>
        <id>26307</id>
      </contributor>
      <comment>/* Biogrāfija */</comment>
      <origin>4530517</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10926" sha1="0ge8edl1uozn5nq5v9h2r6rqhty3yky" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Agnesa Stepania Ter-Avetisjana
|     vārds_orig = 
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 2007
|     dz_mēnesis = 11
|       dz_diena = 30
|       dz_vieta = 
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{LAT}}
|   nodarbošanās = [[šahs|šahiste]]
|   dzimums = S
}}

'''Agnesa Stepania Ter-Avetisjana''' (dzimusi {{dat|2007|11|30}}) ir [[Latvija]]s [[starptautiskais meistars|starptautiskā meistare]] [[šahs|šahā]] (WIM, 2025).

== Biogrāfija ==
Rīgas šaha skolas un [[Bērnu un jauniešu centrs &quot;Daugmale&quot;|Bērnu un jauniešu centra &quot;Daugmale&quot;]] treneres Poļinas Ni audzēkne. Daudzkārtējā Latvijas jauniešu šaha čempionātu uzvarētāja dažādās meiteņu vecuma grupās: 2017. gadā M10 vecuma grupā, 2018. gadā M12 vecuma grupā, 2020. gadā M14 vecuma grupā, 2022. gadā M16 vecuma grupā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sahafederacija.lv/speletaji/11614900/#statistika |title=Latvijas Šaha Federācija |access-date={{dat|2023|01|13||bez}} |archive-date={{dat|2023|01|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230113132232/https://www.sahafederacija.lv/speletaji/11614900/#statistika }}&lt;/ref&gt; Vairākkārt pārstāvējusi Latviju Pasaules un [[Eiropas jauniešu šaha čempionāts|Eiropas jauniešu šaha čempionātos]], kuros labāko rezultātu sasniegusi 2023. gadā, kad uzvarējusi Eiropas jauniešu čempionātā meiteņu M16 vecuma grupā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sahafederacija.lv/raksti/1987/agnesa-stepania-ter-avetisjana-klust-par-eiropas-cempioni/ |title=Agnesa Stepania Ter-Avetisjana kļūst par Eiropas čempioni |access-date={{dat|2023|09|15||bez}} |archive-date={{dat|2023|09|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230926195430/https://www.sahafederacija.lv/raksti/1987/agnesa-stepania-ter-avetisjana-klust-par-eiropas-cempioni/ }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr793420.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30 European Youth Chess Championship 2023 — Girls 16]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.europechess.org/european-youth-chess-champions-2023-crowned-in-mamaia-romania/ European Youth Chess Champions 2023 crowned in Mamaia, Romania — European Chess Union]&lt;/ref&gt; 2023. gada oktobrī Meksikā piedalījusies Pasaules junioru šaha čempionātā, kur meiteņu konkurencē ierindojusies 24. vietā.&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr809139.aspx?lan=1&amp;art=9&amp;fedb=LAT&amp;fed=LAT&amp;turdet=YES&amp;flag=30&amp;snr=19 FIDE World Junior Chess Championship “México 2023” GIRL]&lt;/ref&gt; 2025. gada oktobrī [[Duresi]] ierindojusies 14. vietā Pasaules jauniešu šaha čempionāta meiteņu G18 vecuma grupā.&lt;ref&gt;[https://s2.chess-results.com/tnr1265988.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;fedb=LAT&amp;turdet=YES&amp;flag=30&amp;SNode=S0 World Youth U14, U16 &amp; U18 Championships 2025 - G18]&lt;/ref&gt;

Kopš 2017. gada regulāri piedalījusies [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas sieviešu šaha čempionātos]]. Labu rezultātu šajās sacensībās sasniegusi 2021. gadā, kad izcīnījusi 3. vietu.&lt;ref&gt;[http://chess-results.com/tnr576589.aspx?lan=1&amp;art=4 Latvijas 2021. gada čempionāts šahā sievietēm]&lt;/ref&gt; Pēc šī panākuma 2022. gada sākumā saņēmusi nacionālās meistares nosaukumu.&lt;ref&gt;[https://sahaskola.lv/nacionalie-meistari-agnesa-stephania-ter-avetisjana-un-edgars-ungurs/ Nacionālie meistari — Agnesa Stephania Ter-Avetisjana un Edgars Ungurs — Rīgas Šaha skola]&lt;/ref&gt; 2025. gadā izcīnījusi 2. vietu.&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr1151105.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30 Latvijas 2025.gada sieviešu čempionāts šahā]&lt;/ref&gt;

[[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] 14 gadu vecumā pārstāvējusi Latvijas komandu [[šaha olimpiāde|Pasaules sieviešu šaha olimpiādē]].&lt;ref&gt;[http://chess-results.com/tnr653632.aspx?lan=1&amp;art=20&amp;fed=LAT&amp;flag=30 44th Chess Olympiad 2022 Women]&lt;/ref&gt; Ar sekmīgu sniegumu šaha olimpiādē nopelnījusi FIDE meistares (WFM) titulu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sahafederacija.lv/raksti/1750/ter-avetisjana-un-ungurs-tikusi-pie-saviem-olimpiade-nopelnitajiem-tituliem/ |title=Ter-Avetisjana un Ungurs tikuši pie saviem olimpiādē nopelnītajiem tituliem |access-date={{dat|2023|01|13||bez}} |archive-date={{dat|2023|01|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230112130445/https://www.sahafederacija.lv/raksti/1750/ter-avetisjana-un-ungurs-tikusi-pie-saviem-olimpiade-nopelnitajiem-tituliem/ }}&lt;/ref&gt;

2023. gadā [[Melnkalne|Melnkalnē]] piedalījusies [[Eiropas individuālais šaha čempionāts|Eiropas individuālajā šaha čempionātā sievietēm]], kurā ierindojusies 101. vietā.&lt;ref&gt;[http://chess-results.com/tnr723980.aspx?lan=1&amp;art=9&amp;fedb=LAT&amp;fed=LAT&amp;turdet=YES&amp;flag=30&amp;snr=110 23rd European Women Chess Championship]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sahafederacija.lv/raksti/1866/latvijas-sahistem-atzistams-sniegums-eiropas-sieviesu-cempionata/ |title=Latvijas šahistēm atzīstams sniegums Eiropas sieviešu čempionātā |access-date={{dat|2023|04|06||bez}} |archive-date={{dat|2023|04|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230406114312/https://www.sahafederacija.lv/raksti/1866/latvijas-sahistem-atzistams-sniegums-eiropas-sieviesu-cempionata/ }}&lt;/ref&gt;

2024. gada martā ierindojusies 23. vietā starptautiskā sieviešu šaha turnīrā [[Taškenta|Taškentā]].&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr892756.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES 2nd International Women's Chess Championship Festival &quot;A&quot;]&lt;/ref&gt; 2024. gada augustā [[Prāga|Prāgā]] izcīnījusi 8. vietu Eiropas jauniešu čempionātā meiteņu M18 vecuma grupā.&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr977140.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30 European Youth Chess Championship 2024 - Girls U18]&lt;/ref&gt; 2024. gada septembrī [[Budapešta|Budapeštā]] pārstāvējusi Latvijas sieviešu izlasi [[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]  pie 3. galdiņa (+6, =2, -2).&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr967172.aspx?lan=1&amp;art=20&amp;fed=LAT&amp;flag=30 45th Chess Olympiad Budapest 2024 Women]&lt;/ref&gt; 2024. gada novembrī [[Floriānopolisa|Floriānopolisā]] izcīnījusi 4. vietu Pasaules jauniešu čempionātā meiteņu M18 vecuma grupā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sahafederacija.lv/raksti/2258/florianapolisa-brazilija-nosledzies-pasaules-jauniesu-cempionats/ |title=Florianapolisā, Brazīlijā  noslēdzies Pasaules jauniešu čempionāts |access-date={{dat|2024|11|11||bez}} |archive-date={{dat|2024|11|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20241111130626/https://www.sahafederacija.lv/raksti/2258/florianapolisa-brazilija-nosledzies-pasaules-jauniesu-cempionats/ }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr1049140.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30 FIDE World Youth Chess Championships 2024 - Girls 18]&lt;/ref&gt; 2024. gada decembrī izcīnījusi 2. vietu Rīgas [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] šaha festivāla starptautiskās meistares normas turnīrā.&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr1062254.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30 Riga Christmas Chess Festival 2024- WIM norm tournament]&lt;/ref&gt;

2025. gada martā [[Melnkalne]]s pilsētā Petrovacā ierindojusies 62. vietā Pasaules junioru šaha čempionātā meiteņu U20 grupā.&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr1123045.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30 FIDE World Junior Chess Championship 2025 - Girls]&lt;/ref&gt; 2025. gada martā uzvarējusi Latvijas meiteņu šaha čempionātā M18 vecuma grupā.&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr1116462.aspx?lan=1&amp;art=1&amp;turdet=YES&amp;flag=30 Latvijas 2025. gada jauniešu čempionāta fināls G-18]&lt;/ref&gt; 2025. gada aprīlī [[Roda|Rodā]] ierindojusies 37. vietā [[Eiropas individuālais šaha čempionāts|Eiropas individuālajā sieviešu šaha čempionātā]] ar rezultātu 6½ punkti no 11 iespējamiem, kas bija pēdējo gadu labākais rezultāts starp Latvijas šahistēm.&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr1135872.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30 25th European Women's Chess Championship 2025]&lt;/ref&gt; Šajā turnīrā Agnesa izpildīja otro starptautiskās meistares (WIM) normu.&lt;ref&gt;[https://sahafederacija.lv/zinas/raksts?slug=nosledzies-eiropas-cempionats-sievietem-5f4f38b4-2ecc-4f04-890c-a9acc970e8ae Noslēdzies Eiropas čempionāts sievietēm]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://sportacentrs.com/citi/12042025-latvijas_sahistei_ter_avetisjanai_37_viet Latvijas šahistei Ter-Avetisjanai 37.vieta Eiropas čempionātā]&lt;/ref&gt; Pēc Eiropas individuālā sieviešu šaha čempionātā turpat Rodā piedalījusies Pasaules čempionātos ātrajā šahā un šaha ātrspēlē meiteņu M18 vecuma grupā, kuros izcīnījusi 4. un 7. vietu.&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr1145465.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30 FIDE World Cadet &amp; Youth Rapid &amp; Blitz Championships 2025 - Rapid G18]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr1145806.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30 FIDE World Cadet &amp; Youth Rapid &amp; Blitz Championships 2025 - Blitz G18]&lt;/ref&gt; 2025. gada novembrī [[Budva|Budvā]] visu turnīru biju starp līderēm Eiropas jauniešu čempionātā meiteņu M18 vecuma grupā, taču zaudējums pēdējā kārtā ļāvis ieņemt tikai 9. vietu.&lt;ref&gt;[https://s3.chess-results.com/tnr1282632.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;fedb=LAT&amp;turdet=YES&amp;flag=30&amp;SNode=S0 European Youth Chess Championship 2025 - G18]&lt;/ref&gt;

2026. gada septembrī [[Samarkanda|Samarkandā]] pārstāvējusi Latvijas izlasi [[46. šaha olimpiāde|sieviešu šaha olimpiādē]] pie 3. galdiņa (+6, =1, -3).&lt;ref&gt;[https://s3.chess-results.com/tnr1469896.aspx?lan=1&amp;art=20&amp;fed=LAT&amp;turdet=YES&amp;flag=30&amp;SNode=S0 46th Chess Olympiad Samarkand 2026 Women]&lt;/ref&gt;

Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā Šaha federācija|FIDE]] 2025. gadā Ter-Avetisjanai piešķīra starptautiskās meistares (WIM) nosaukumu.&lt;ref&gt;[https://www.sahafederacija.lv/zinas/raksts?slug=agnesa-stepania-ter-avetisjana-kluvusi-par-sieviesu-starptautisko-meistari-wim-3d07e19a-ebfa-40dc-8fc0-0661a84b1898 Agnesa Stepania Ter-Avetisjana kļuvusi par Sieviešu starptautisko meistari (WIM)]&lt;/ref&gt;

== Vietas Latvijas šaha čempionātā ==
* [[2017. gada Latvijas čempionāts šahā|2017. gads]] — 13. vieta.
* [[2018. gada Latvijas čempionāts šahā|2018. gads]] — 19. vieta.
* [[2019. gada Latvijas čempionāts šahā|2019. gads]] — 11. vieta.
* [[2020. gada Latvijas čempionāts šahā|2020. gads]] — 10. vieta.
* [[2021. gada Latvijas čempionāts šahā|2021. gads]] — 3. vieta.
* [[2022. gada Latvijas čempionāts šahā|2022. gads]] — 4. vieta.
* [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gads]] — 2. vieta.

== Ārējās saites ==
{{Šaha ārējās saites| fide = 11614900 | chessgames = 156469 | 365chess = Agnesa_Stepania_Ter-Avetisjana }}

== Atsauces ==
{{atsauces|3}}

{{DEFAULTSORT:Ter-Avetisjana, Agnesa Stepania}}
[[Kategorija:2007. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas šahisti]]</text>
      <sha1>0ge8edl1uozn5nq5v9h2r6rqhty3yky</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jānis Gailītis (basketbolists)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>535350</id>
    <revision>
      <id>4530964</id>
      <parentid>4507509</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T11:14:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4530964</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10696" sha1="o76n6i1knfmgurb4xio074djc6h977q" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Jānis Gailītis
 |       vārds_orig = 
 |           attēls = 2025-04-30 ALBA Berlin gegen Syntainics MBC (Basketball-Bundesliga 2024-25) by Sandro Halank–022.jpg
 |          att_izm = 
 |         paraksts = Jānis Gailītis 2025. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1985|4|23}}
 |          dz_viet = {{Vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = [[latvieši|latvietis]]
 |           garums = 191 [[Centimetrs|cm]]
 |            svars = 
 |              poz = [[saspēles vadītājs]]
 |          kar_sāk = 2002
 |         kar_beig = 2010
 |             alga = 
 |          iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = [[Rīgas Valsts 1. ģimnāzija|Rīgas 1. ģimnāzija]]
 |          koledža = 
 |       augstskola = 
 |     universitāte = [[Rīgas Tehniskā universitāte]]
 |       izgl iest1 = 
 |   izgl iest1_nos = 
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = {{flaga|Francija}} ''[[Strasbourg SIG]]''&lt;br /&gt;{{bk|LAT}}
 |           numurs = 
 |            amats = galvenais treneris
 |             līga = 
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = 
 |          dr_gads = 
 |          dr_līga = 
 |           dr_kom = 
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = 2002—2004
 |          klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[BK Skonto]]
 |         kl_sez 2 = 2004—2007
 |          klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[ASK Rīga]]
 |         kl_sez 3 = 2007—2011
 |          klubs 3 = {{flaga|Latvija}} [[VEF Rīga]]
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 
 |           taut 1 = 
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 |   tr_klubs_sez 1 = 2010—2015
 |       tr_klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[VEF Rīga]] (asistents)
 |   tr_klubs_sez 2 = 2015—2024
 |       tr_klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[VEF Rīga]]
 |   tr_klubs_sez 3 = 2021—2025
 |       tr_klubs 3 = {{Bk|Latvija}} (asistents)
 |   tr_klubs_sez 4 = 2024—2025
 |       tr_klubs 4 = {{flaga|Vācija}} ''[[Veisenfelses &quot;Mitteldeutscher BC&quot;|Mitteldeutscher BC]]''
 |   tr_klubs_sez 5 = 2025—pašlaik
 |       tr_klubs 5 = {{flaga|Francija}} ''[[Strasbourg SIG]]''
 |   tr_klubs_sez 6 = 2026—pašlaik
 |       tr_klubs 6 = {{bk|LAT}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
* [[Latvijas Basketbola līga|Latvijas]] čempions &lt;small&gt;([[2010.—2011. gada LBL sezona|2011]])&lt;/small&gt;
;Kā treneris
* Vācijas kausa ieguvējs &lt;small&gt;(2025)&lt;/small&gt;
* [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions &lt;small&gt;(2022)&lt;/small&gt;
* 7× [[Latvijas Basketbola līga|Latvijas]] čempions &lt;small&gt;([[2016.—2017. gada LBL sezona|2017]], [[2018.—2019. gada LBL sezona|2019]]—[[2023.—2024. gada LBL sezona|2024]])&lt;/small&gt;
* 3× [[Latvijas Basketbola kauss|Latvijas kausa]] ieguvējs &lt;small&gt;(2022—2024)&lt;/small&gt;
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = 
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = 
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
}}
'''Jānis Gailītis''' (dzimis {{dat|1985|4|23}} [[Rīga|Rīgā]]) ir bijušais [[latvieši|latviešu]] [[basketbols|basketbolists]], spēlēja [[Saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā. Pēc karjeras beigām kļuvis par treneri. 2025. gadā [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas līgas]] kluba ''[[Strasbourg SIG]]'' galvenais treneris. Kopš 2026. gada ir [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlases]] galvenais treneris. Pirms tam bija Latvijas basketbola izlases galvenā trenera asistents. Līdz tam daudzas sezonas vadīja [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) klubu [[VEF Rīga]]. Kā VEF komandas vadītājs J. Gailītis ar septiņiem Latvijas čempionu tituliem ir sekmīgākais treneris Latvijas klubu basketbolā (seši LBL čempiona tituli ir [[Kārlis Muižnieks|Kārlim Muižniekam]]). Pēc darbības VEF J. Gailītis vienu sezonu bija [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] kluba [[Veisenfelses &quot;Mitteldeutscher BC&quot;]] galvenais treneris.

Basketbola treneris ir arī J. Gailīša brālis [[Gunārs Gailītis]], vairākus gadus bijis [[Latvijas Universitāte (vīriešu basketbola klubs)|BK Latvijas Universitāte]] galvenais treneris.

J. Gailītis ir pabeidzis [[Rīgas Valsts 1. ģimnāzija|Rīgas Valsts 1. ģimnāziju]], ieguvis augstāko izglītību uzņēmējdarbības vadībā [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskajā universitātē]]. Pabeidzis [[LSPA]] treneru skolu.

== Karjera ==
Spēlētāja karjeras laikā pārstāvējis sava laika vadošos Rīgas klubus: [[BK Skonto]], kura sastāvā 2002. gadā debitēja pieaugušo basketbolā, [[ASK Rīga]] (ASK Juniors) un [[VEF Rīga]] (no 2007. gada). 2011. gadā VEF sastāvā kļuvis par Latvijas čempionu, kad VEF pirmo reizi uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga|Latvijas Basketbola līgā]] (LBL). Spēlējis arī [[ASK-Buki/Gulbene]] un [[RNS-D/Līvāni]]. 

J. Gailītis ir pārstāvējis Latvijas U-16 izlasi [[2001. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā|2001. gada Eiropas čempionātā]], kur komandas līderi bija garie spēlētāji [[Andris Biedriņš]] un [[Kaspars Bērziņš]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/22847/janis-gailitis|title=Janis Gailitis, Basketball Player|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2023-03-03|language=en}}&lt;/ref&gt; Spēlējis arī U-18 izlasē.

=== Trenera karjera ===
Pēc karjeras beigām kļuvis par treneri. Jau no 2007. gada līdztekus spēlēšanai iesaistījies komandas darbā kā treneris. Strādājis kā bērnu treneris BS Rīga Juglas nodaļā un VEF skolā. Kopš 2010. gada J. Gailītis bija [[VEF Rīga]] galvenā trenera asistents, bet 2015. gada decembrī kļuva par komandas galveno treneri, stājoties [[Spānija]]s speciālista [[Karloss Frade|Karlosa Frades]] vietā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/EurobasketNews/status/675772921508327424|title=https://twitter.com/EurobasketNews/status/675772921508327424|website=Twitter|access-date=2023-03-03|language=en}}&lt;/ref&gt;

Kā VEF komandas vadītājs J. Gailītis ir viens no sekmīgākajiem treneriem Latvijas klubu basketbolā. Viņš ir septiņkārtējs [[Latvijas Basketbola līga]]s čempions (2017, 2019—2023), uzvarējis [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas Basketbola līgā]] (2022; vēl trīsreiz spēlējis finālā (2019, 2021, 2023)), trīskārtējs [[Latvijas kauss basketbolā|Latvijas kausa]] ieguvējs (2022—2024). Divas reizes J. Gailīša vadītajai komandai izdevās sasniegt [[VTB līga]]s ceturtdaļfinālu.

Pēc septītā Latvijas čempiontitula izcīnīšanas tika izplatīta informācija, ka J. Gailītis varētu pamest VEF vadību. 2024. gada jūnijā viņš kļuva par [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] kluba [[Veisenfelses &quot;Mitteldeutscher BC&quot;]] galveno treneri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/legionari/03062024-oficiali_gailitis_kluvis_par_bundesligas_|title=Oficiāli: Gailītis kļuvis par Bundeslīgas komandas MBC galveno treneri|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-06-03|date=2024-06-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; Ar komandu, kurai bija mazākais budžets starp Bundeslīgas komandām J. Gailītim sezonas gaitā izdevās izcīnīt vairākas ievērojamas uzvaras, bet februārī komanda viņa vadībā pirmo reizi pastāvēšanas vēsturē izcīnīja Vācijas kausu.

2025. gada vasarā J. Gailītis tika izraudzīts par [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas līgas]] kluba ''[[Strasbourg SIG]]'' galveno treneri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/11062025-oficiali_janis_gailitis_trenera_karjeru_t|title=Oficiāli: Jānis Gailītis trenera karjeru turpinās Francijā|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-06-12|date=2025-06-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;

===== Latvijas izlases =====
Vairākkārt vadījis Latvijas jaunatnes izlases gan kā asistents, gan kā galvenais treneris. 2014. gadā ar Latvijas U-16 jauniešu izlasi sasniedzis Eiropas čempionāta finālu, kur piekāpās Francijai. No 2021. līdz 2025. gadam J. Gailītis bija [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenā trenera [[Luka Banki|Lukas Banki]] asistents (kopā ar [[Artūrs Visockis-Rubenis|Artūru Visocki-Rubeni]]). 2024. gada novembrī L. Banki prombūtnē vadīja Latvijas izlasi kā galvenais treneris uzvarētā spēlē pret [[Beļģijas basketbola izlase|Beļģiju]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/izlases/25112024-arturs_visockis_rubenis_apliecinajam_latv|title=Artūrs Visockis-Rubenis: &quot;Apliecinājām Latvijas piederību basketbola elitei&quot;|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-11-26|date=2024-11-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2026. gada 24. martā apstiprināts par Latvijas basketbola izlases galveno treneri, stājoties Spānijas speciālista [[Sito Alonso]] vietā..&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/17012608/basketbols/120111925/alonso-atlaists-no-latvijas-basketbola-izlases-galvena-trenera-amata-vieta-gailitis|title=Latvijas basketbola izlasē galvenā trenera maiņa – Sito Alonso vietā stājas Jānis Gailītis|website=delfi.lv|access-date=2026-03-24|date=2026-03-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sporta ārējās saites}}


{{kastes sākums}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais treneris
 | periods    = {{dat|2026|||N|bez}} — pašlaik
 | pirms      = [[Sito Alonso]]
 | pēc        = amatā
}}
{{kastes beigas}}


{{navboxes
|title=Latvijas izlase
| titlestyle = background:maroon; color:white;
|list=
{{LV sastāvs Eurobasket 2025}}
{{LV sastāvs Pasaules kauss 2023}}
{{Latvija vir basket 2015 U-18}}
{{Latvija vir basket 2014 U-16}}
{{Latvija vir basket 2001 U-16}}
}}
{{navboxes|title=[[Latvijas Basketbola līga]]s čempions|list=
{{VEF 2024}}
{{VEF 2023}}
{{VEF 2022}}
{{VEF 2021}}
{{VEF 2020}}
{{VEF 2019}}
{{VEF 2017}}
{{VEF 2011}}
}}

{{DEFAULTSORT:Gailītis, Jānis}}
[[Kategorija:1985. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas basketbolisti]]
[[Kategorija:Saspēles vadītāji]]
[[Kategorija:Latvijas basketbola treneri]]
[[Kategorija:Latvijas basketbola izlases galvenie treneri]]</text>
      <sha1>o76n6i1knfmgurb4xio074djc6h977q</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kamilo Mena</title>
    <ns>0</ns>
    <id>536402</id>
    <revision>
      <id>4530648</id>
      <parentid>4268578</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T16:43:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4530648</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2691" sha1="j7r8a0tl0e1x9tu3n7hu4mo1zb7jqbp" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2002|10|1}}
| birth_place = 
| caps1 = 40
| caps2 = 9
| caps3 = 63
| clubnumber = 30
| clubs1 = {{flaga|Kolumbija}} [[Tigres F.C.|Tigres]]
| clubs2 = {{flaga|Kolumbija}} [[Deportivo Pereira]]
| clubs3 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera FC|Valmiera]]
| countryofbirth = {{vieta|Kolumbija|Konkordija|2s=Konkordija (Kolumbija)}}
| currentclub = {{īre}} {{flaga|Polija}} [[Kelces &quot;Korona&quot;]]
| goals1 = 7
| goals2 = 0
| goals3 = 16
| height = 175
| image = 
| caption = 
| nationalgoals1 = 
| nationalteam1 = {{flaga|Kolumbija}} Kolumbijas U15
| nationalyears1 = 2017
| nationalcaps1 = 
| pcupdate = {{dat|2026|10|01|sk|bez}}
| ntupdate = 
| name = 
| playername = Kamilo Mena
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 2018—2019
| years2 = 2020
| years3 = 2021—2023
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Polija}} [[Jagiellonia Białystok]]
| years4 = 2023
| caps4 = 7
| goals4 = 0
| clubs5 = {{flaga|Polija}} [[Lechia Gdańsk]]
| years5 = 2023—
| caps5 = 91
| goals5 = 15
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Polija}} [[Kelces &quot;Korona&quot;]]
| years6 = 2026—
| caps6 = 3
| goals6 = 1
}}'''Kamilo Andress Mena Markess''' ({{Val|es|Camilo Andrés Mena Márquez}}, dzimis {{Dat|2002|10|1}}) ir [[Kolumbija]]s [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā. Kopš 2026. gada Mena pārstāv [[Polija]]s ''[[Ekstraklasa]]'' komandu [[Kelces &quot;Korona&quot;]], kas viņu īrē no [[Gdaņskas &quot;Lechia&quot;]]''.''

2019. gada Mena tika iekļauts ''[[The Guardian]]'' 60 labāko jaunu talantu sarakstā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.theguardian.com/football/ng-interactive/2019/oct/10/next-generation-2019-60-of-the-best-young-talents-in-world-football|title=Next Generation 2019: 60 of the best young talents in world football|last=Christenson|first=Marcus|last2=Powell|first2=Jim|website=the Guardian|access-date=2023-03-17|language=en|last3=Blight|first3=Garry}}&lt;/ref&gt; 2021. gadā Mena pievienojās [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandai [[Valmiera FC]], kuras rindās uzvarējis [[2022. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2022. gada Virslīgas sezonā]].

== Sasniegumi ==
'''Valmiera FC'''

* [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]: [[2022. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2022]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Kolumbijas futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Mena, Kamilo}}
[[Kategorija:2002. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kolumbijas futbolisti]]
[[Kategorija:Valmiera FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Bjalistokas &quot;Jagiellonia&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Gdaņskas &quot;Lechia&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Kelces &quot;Korona&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>j7r8a0tl0e1x9tu3n7hu4mo1zb7jqbp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bruknas pilskalns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>539796</id>
    <revision>
      <id>4530812</id>
      <parentid>4415746</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T04:24:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noņēmu [[Kategorija:Pilskalni Bauskas novadā]]; pievienoju [[Kategorija:Pilskalni Zemgalē]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4530812</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1643" sha1="sgjecj4yu7qrqq27r99roatrcrhj3gr" xml:space="preserve">{{Senvietas infokaste
| name           = Bruknas pilskalns
| alternate_name = 
| image          = Bruknas pilskalns.jpg
| image_size     = 250px
| caption        = Bruknas pilskalna plakums
| map            = Latvija
| relief         = jā
| latd           = 56.466319
| longd          = 24.438657
| location       = {{vieta|Latvija|Bauskas novads|Dāviņu pagasts|Brukna}}
| type           = 
| part_of        = 
| length         = 
| width          = 
| area           = 
| height         = 5 m.
| builder        = 
| material       = 
| built          = 
| abandoned      = 
| cultures       = 
| excavations    = 
| archaeologists = 
| condition      = 
| ownership      = 
| management     = 
| public_access  = 
| website        = 
| notes          = 
| embedded       = 
{{VAKP objekta infokaste
|       embed = yes
|    ofic_nos = Bruknas pilskalns
|      numurs = 324
|       grupa = Reģiona nozīmes kultūras piemineklis
| tipol_grupa = Arheoloģija
|   vēstnesis = {{dat|1998|12|16|N|bez}}
}}
}}

'''Bruknas pilskalns''' atrodas [[Zemgale|Zemgalē]], [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Dāviņu pagasts|Dāviņu pagasta]] [[Brukna|Bruknā]]. Reģiona nozīmes kultūras piemineklis.

Tas ir savrups, ovāls, apmēram 5 metrus augsts paugurs, ko no visām pusēm apņem purvs, uzskatāms par patvēruma pilskalnu. Pilskalna datējums — vidējais/vēlais [[dzelzs laikmets]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Latvijas pilskalni}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Dāviņu pagasts]]
[[Kategorija:Pilskalni Zemgalē]]
[[Kategorija:Arheoloģiskie pieminekļi Latvijā]]</text>
      <sha1>sgjecj4yu7qrqq27r99roatrcrhj3gr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sporta pils dārzi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>545743</id>
    <revision>
      <id>4530861</id>
      <parentid>4502828</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T05:51:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4530861</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7259" sha1="nuciqu2nc1i8xuiwah1mb2tudksulus" xml:space="preserve">{{Parka infokaste
| name = Sporta pils dārzi
| photo = SportaPilsDārzi12.jpg
| photo_width = 200px
| photo_caption = Sporta pils dārzi ar skatu uz [[Lielgabalu iela (Rīga)|Lielgabalu ielas]] un [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas ielas]] stūri
| location = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| area = 2 ha
| map = Rīga
| lat_NS = N
| latd = 56
| latm = 57
| lats = 32.3604
| long_EW = E
| longd = 24
| longm = 8
| longs = 9.1494
| website = {{URL|http://sportapilsdarzi.lv/}}
}}

'''Sporta pils dārzi''' ir bezpeļņas [[Dārzkopība|dārzniecības]] un [[pilsētvide]]s projekts, kura ietvaros laika posmā no 2020. līdz 2025.&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/investejot-120-miljonus-eiro-nakamgad-uzsaks-buvniecibas-darbus-sporta-pils-teritorija-518608|title=Investējot 120 miljonus eiro, nākamgad uzsāks būvniecības darbus Sporta pils teritorijā|website=Dienas Bizness|access-date=2025-01-25|language=lv}}&lt;/ref&gt; gadam bijušās [[Rīgas Sporta pils]] teritorijā ir izvietoti īrei pieejami mazdārziņi, kā arī ziedu [[pļava]]s dažādām kultūras un izglītības aktivitātēm.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportapilsdarzi.lv/lv/about|title=Sporta Pils Dārzi / Par projektu|website=sportapilsdarzi.lv|access-date=2023-07-10|archive-date=2023-07-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20230710152127/https://sportapilsdarzi.lv/lv/about}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
2007. gadā tika slēgta Rīgas Sporta pils un 2008. gada maijā tā tika nojaukta,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.leta.lv/photo/album/CF28B4F0-96F4-41CD-A878-C82DC5BB7EFC|title=Rīgas Sporta pils nojaukšana (foto)|publisher=LETA|access-date=10.07.2032}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; lai tās vietā celtu biznesa zonu, taču [[2007.—2010. gada globālā finanšu krīze|2008. gada finanšu krīzes]] dēļ būvprojekts aizkavējās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/267031-kartejo-reizi-sola-apbuvet-nojauktas-rigas-sporta-pils-pamesto-laukumu|title=Kārtējo reizi sola apbūvēt nojauktās Rīgas Sporta pils pamesto laukumu|website=Jauns.lv|access-date=2023-07-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fold.lv/2021/03/parverst-nekurieni-vieta-sporta-pils-darzi/|title=Pārvērst nekurieni vietā — Sporta pils dārzi ← FOLD|website=FOLD|access-date=2023-07-10|archive-date=2023-07-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20230710152130/https://www.fold.lv/2021/03/parverst-nekurieni-vieta-sporta-pils-darzi/}}&lt;/ref&gt;

2020. gadā tika izveidota rīdzinieku grupas projekta iniciatīva Sporta pils teritorijā ierīkot pagaidu pilsētas dārzus un ziedu pļavas, lai neizmantoto teritoriju nodotu pilsētnieku lietošanā kā pilsētvides projektu, kura mērķis būtu veicināt [[Rīga]]s iedzīvotāju pašorganizēšanos un iesaisti pilsētas labiekārtošanā, kā arī popularizēt veselīgu, izglītojošu un laikmetīgu brīvā laika pavadīšanas veidu.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leta.lv/home/important/065C8783-AB7C-4632-916B-AA7BBE10E6B5/|title=Iedzīvotājiem liela interese par mazdārziņu ierīkošanu bijušās Rīgas Sporta pils teritorijā|website=LETA|access-date=10.07.2023|date=19.09.2020|archive-date=20.10.2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201020004334/https://www.leta.lv/home/important/065C8783-AB7C-4632-916B-AA7BBE10E6B5/}}&lt;/ref&gt; Teritorijas īpašnieks SIA &quot;''Rotermann Latvia''&quot; nodeva teritoriju bezatlīdzības īrē uz trim gadiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/403329-foto-sporta-pils-teritorija-riga-tiks-ierikoti-mazdarzini|title=FOTO. Sporta pils teritorijā Rīgā tiks ierīkoti mazdārziņi|website=Jauns.lv|access-date=2023-07-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2024. gada sākumā tika paziņots, ka būvdarbi teritorijā varētu sākties tikai 2024. gada nogalē vai 2025. gada sākumā, tādēļ teritorijas īres līgums tika pagarināts vēl uz gadu. 2024. gadā tika slēgti dārziņi [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas ielas]] un [[Lielgabalu iela (Rīga)|Lielgabala ielas]] pusē, kā arī tika slēgta piekļuve ieplakai, taču joprojām bija pieejami [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona ielas]] pusē.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.03.2024-sporta-pils-kvartala-buvdarbi-varetu-sakties-vien-gada-nogale-ari-sovasar-bus-mazdarzini.a546762/|title=Sporta pils kvartālā būvdarbi varētu sākties vien gada nogalē; arī šovasar būs mazdārziņi|website=www.lsm.lv|access-date=2024-06-02|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pēc Tērbatas ielas puses slēgšanas sociālajos medijos bijušais diplomāts [[Rūdolfs Brēmanis]] un bijusī Saeimas deputāte [[Glorija Grevcova]] īslaicīgi izplatīja [[Dezinformācija|dezinformāciju]], apgalvojot, ka Sporta pils dārzi ir pamesti vai arī nemaz nav bijuši iekopti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/52061569/atmaskots/120036893/faktu-parbaude-vai-sporta-pils-darzi-ir-butaforija-un-tiem-ir-sakars-ar-ghetto-games-nakotni-grizinkalna|title=Faktu pārbaude: Vai Sporta pils dārzi ir butaforija un tiem ir sakars ar &quot;Ghetto Games&quot; nākotni Grīziņkalnā?|website=www.delfi.lv|access-date=2025-01-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Ir plānots, ka 2025. gada pirmajā ceturksnī tiks uzsākta būvniecība Sporta pils dārzu teritorijā.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt; Dārziņi teritorijā pastāvēja līdz 2025. gadam, kad februārī atsākās kvartāla &quot;Tērbatas dārzs&quot; izbūves darbi SIA &quot;Estera Development&quot; vadībā ar plānu tos pabeigt līdz 2026. gada pēdējam ceturksnim.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://db.lv/zinas/uzsaks-terbatas-darzs-pirmas-ekas-buvniecibu|title=Uzsāks Tērbatas dārzs pirmās ēkas būvniecību|website=Dienas Bizness|access-date=2026-08-05|date=2025-02-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Apraksts ==
Teritorija ir divus hektārus liela. Ieplakā, kurā kādreiz atradās Sporta pils ēka, ir zaļa atpūtas zona,&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; kurā ir kafejnīca, un ielas līmenī, kas aizņem kvartāla perimetru, atrodas 150 urbānie dārzi.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/sporta-pils-darzi-no-gruvesiem-par-oazi|title=Sporta pils dārzi: no drūmiem gruvešiem par oāzi, kur saimnieko rīdzinieki|website=LA.LV|access-date=2023-07-10|language=lv}}&lt;/ref&gt; Sporta pils dārzos ir ierīkoti dārzi, kuri ir pieejami [[Invaliditāte|cilvēkiem ar īpašām vajadzībām]], un, meklējot īrniekus, īpaša prioritāte tika dota [[Vecumdienas|senioriem]]. Teritorijā ir pieejamas arī publiskas dobes, par kurām atbildīga visa kopiena, kā arī [[Komposts|komposta]] vietas.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

2022. gadā Sporta pils dārzu projekts kļuva par vienu no [[Eiropa]]s pilsētu publiskās telpas balvas &quot;''Public Space''&quot; finālistiem.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7567444/projekts-sporta-pils-darzi-ieklauts-starp-prestizas-eiropas-pilsetu-publiskas-telpas-balvas-finalistiem|title=Projekts &quot;Sporta pils dārzi&quot; iekļauts starp prestižās Eiropas pilsētu publiskās telpas balvas finālistiem|website=Klimats|access-date=2023-07-10|date=2022-07-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:Rīgas dārzi un parki]]
[[Kategorija:Centra rajons]]</text>
      <sha1>nuciqu2nc1i8xuiwah1mb2tudksulus</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tahits Čongs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>546548</id>
    <revision>
      <id>4530621</id>
      <parentid>4480192</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T16:13:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4530621</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3880" sha1="5x6r7h6miypsl5kya34dnjj5b4hy21d" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1999|12|4}}
| birth_place = 
| caps1 = 5
| caps2 = 13
| caps3 = 10
| clubnumber = 24
| clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester United]]
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Beļģija}} [[Club Brugge KV|Club Brugge]]
| countryofbirth = {{vieta|Kirasao|Vilemstade}}
| currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Sheffield United F.C.|Sheffield United]]
| goals1 = 0
| goals2 = 0
| goals3 = 0
| height = 185
| image = Tahith Chong (38487929362).jpg
| caption = Tahits Čongs 2017. gadā
| nationalcaps2 = 11
| nationalgoals1 = 1
| nationalgoals2 = 1
| nationalteam1 = {{flaga|Nīderlande}} Nīderlandes U15
| nationalteam2 = {{flaga|Nīderlande}} Nīderlandes U16
| nationalyears2 = 2014—2015
| nationalyears1 = 2013—2014
| nationalcaps1 = 4
| pcupdate = {{dat|2026|10|01|sk|bez}}
| name = 
| playername = Tahits Čongs
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2019—2022
| years2 = 2020—2021
| years3 = 2021
| nationalcaps3 = 15
| nationalcaps4 = 7
| nationalcaps5 = 4
| nationalcaps6 = 6
| nationalgoals3 = 2
| nationalgoals4 = 0
| nationalgoals5 = 1
| nationalgoals6 = 0
| nationalteam3 = {{flaga|Nīderlande}} Nīderlandes U17
| nationalteam4 = {{flaga|Nīderlande}} Nīderlandes U19
| nationalteam5 = {{flaga|Nīderlande}} Nīderlandes U20
| nationalteam6 = {{flaga|Nīderlande}} Nīderlandes U21
| nationalyears3 = 2015—2016
| nationalyears4 = 2016
| nationalyears5 = 2018
| nationalyears6 = 2018—2019
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Birmingham City F.C.|Birmingham City]]
| years4 = 2021—2022
| caps4 = 20
| goals4 = 1
| clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Birmingham City F.C.|Birmingham City]]
| years5 = 2022—2023
| caps5 = 38
| goals5 = 4
| clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Luton Town F.C.|Luton Town]]
| years6 = 2023—2025
| caps6 = 63
| goals6 = 6
| clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Sheffield United F.C.|Sheffield United]]
| years7 = 2025—
| caps7 = 23
| goals7 = 0
| ntupdate = {{dat|2026|10|01|sk|bez}}
| nationalteam7 = {{fb|CUW}}
| nationalyears7 = 2025—
| nationalcaps7 = 9
| nationalgoals7 = 3
}}'''Tahits Čongs''' ({{Val|nl|Tahith Chong}}, dzimis {{Dat|1999|12|4}}) ir [[Kirasao]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Kirasao futbola izlase|Kirasao futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Čongs pārstāv [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāta]] komandu ''[[Sheffield United F.C.|Sheffield United]]''.

Iepriekš Čongs ir spēlējis Anglijas komandās [[Manchester United|''Manchester United'']], [[Birmingham City FC|''Birmingham City'']] un [[Luton Town F.C.|''Luton Town'']], Vācijas komandā [[SV Werder Bremen|''Werder Bremen'']] un Beļģijas komandā [[Club Brugge KV|''Club Brugge'']].

Čongs vairāk nekā 40 mačus ir aizvadījis dažādu vecumu Nīderlandes jauniešu izlasēs. Čongs 2025. gadā debitēja [[Kirasao futbola izlase|Kirasao futbola izlases]] rindās. Piedalījies [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]].

== Sasniegumi ==
'''Club Brugge'''

* [[Beļģijas futbola Pro līga|Beļģijas A divīzija]]: 2020—21

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Nīderlandes futbolists-aizmetnis}}{{Kirasao futbola izlase - FIFA 2026}}
[[Kategorija:1999. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kirasao dzimušie]]
[[Kategorija:Nīderlandes futbolisti]]
[[Kategorija:Kirasao futbolisti]]
[[Kategorija:Kirasao izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Manchester United F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Brēmenes &quot;Werder&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Club Brugge KV spēlētāji]]
[[Kategorija:Birmingham City F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Luton Town F.C. spēlētāji]]
{{DEFAULTSORT:Čongs, Tahits}}
[[Kategorija:Sheffield United F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>5x6r7h6miypsl5kya34dnjj5b4hy21d</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sarkangalvīte</title>
    <ns>0</ns>
    <id>546576</id>
    <revision>
      <id>4530816</id>
      <parentid>4043025</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T04:33:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Brāļi Grimmi]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4530816</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1010" sha1="9m7htzzo920l1vpxm35buo3nhirisqi" xml:space="preserve">[[Attēls:Little Red Riding Hood - J. W. Smith.jpg|thumbnail|upright=1.0|Pasakas “Sarkangalvīte” ilustrācija]]
'''“Sarkangalvīte”''', arī '''“Sarkangalvīte un vilks”''', ir eiropiešu [[tautas pasaka|tautu pasaka]] par mazu [[meitene|meiteni]] un viltīgu [[pelēkais vilks|vilku]]. Tā izcelsme tiek saistīta ar vairākām Eiropas tautām pirms 17. gadsimta, bet vislabāk zināmās versijas ir franču rakstnieka [[Šarls Pero|Šarla Pero]] (''Le Petit Chaperon rouge'', 1697) un vāciešu rakstnieku [[brāļi Grimmi|brāļu Grimmu]] (''Rotkäppchen'', 1812) stāsti par Sarkangalvīti un vilku. Dažādos pasakas variantos sižets ir mazliet atšķirīgs, bet pasakas galvenā doma ir par to, ka maza meitenīte Sarkangalvīte dodas apciemot vecmāmiņu, bet viņa sastopas ar Lielo ļauno vilku.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{literatūra-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Pasakas]]
[[Kategorija:Brāļi Grimmi]]</text>
      <sha1>9m7htzzo920l1vpxm35buo3nhirisqi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Cougar</title>
    <ns>0</ns>
    <id>549938</id>
    <revision>
      <id>4530929</id>
      <parentid>4493119</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T09:52:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */ + cita nozīme.....</comment>
      <origin>4530929</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14325" sha1="j18x3pc1lt7mp4qwcjdh7fncr2srkvg" xml:space="preserve">{{cita nozīme|militāro transportlīdzekli|Ford modeli|Ford Cougar}}
{{nosaukums slīprakstā}}
{{Bruņu mašīnas infokaste
|      nosaukums= ''Cougar''
|        attēls= [[attēls:U.S.Marine Cougar H EOD.jpg|300px]]
|    virsraksts= ''Cougar'' ASV jūras kājnieku vienībā dienesta laikā Irākā
|       apkalpe= 2+4 cilvēki&lt;ref&gt;https://web.archive.org/web/20070813020644/http://www.forceprotection.net/models/cougar/specs/cougar4x4_spec.pdf&lt;/ref&gt;
|        garums= 5,91 m
|       platums= 2,74 m
|      augstums= 2,64 m
|          masa= 17,2 t
|        bruņas= klasificēta informācija
|     primārais= Izvēles tālvadības ieroču stacija (''Common Remotely Operated Weapon System II'')
|   sekundārais= Izvēles šaušanas porti
|       dzinējs= ''Caterpillar C-7''  dīzeļdzinējs I6
| dzinēja_jauda= 330 Zs (243 kW)
|ātrums_uz ceļa= 105 km/h (maksimālais ātrums)
| zs_koeficents= 
|maks. attālums= 966 km
}}
'''''Cougar''''' ir [[ASV]] smagā riteņu [[bruņumašīna]] ar uzlabotu pretmīnu aizsardzību ([[MRAP]] — {{val|en|Mine-Resistant Ambush Protected}}). Ražots un izstrādāts ASV kompānijā ''[[Force Protection Inc.]]'' [[britu armija|Britu armijā]] tiek izmantotas ar nosaukumu ''Mastiff''.

== Ražošanas vēsture ==
2000. gadu sākumā ASV saskārās ar paaugstinātiem slēpņu un ceļmalas bumbu draudiem militāro operāciju laikā [[Irāka|Irākā]] un [[Afganistāna|Afganistānā]]. Sprādzienbīstamas ierīces nodarīja ievērojamus bojājumus tehnikai un militārpersonām, kas dienesta laikā pārvietojās ar parastajiem transportlīdzekļiem. Bija nepieciešamas bruņumašīnas, kas spētu aizsargāt militārpersonas no sprādzieniem un nodrošināt viņiem lielāku drošību.

Reaģējot uz šiem draudiem, ''[[Force Protection Industries]]'' izstrādāja ''Cougar'' (MRAP) bruņumašīnu. Tās pamatā bija civilā [[kravas automašīna]], kas sākotnēji ražota [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]]. ''Cougar'' ir modernizēts un pastiprināts, lai uzlabotu aizsardzību pret sprādzienbīstamajām ierīcēm. Projekta galvenais mērķis bija izveidot bruņumašīnu, kas spēj efektīvi aizsargāt militārpersonas no mīnām un sprādzieniem.

Pēc veiksmīgiem testiem un tā efektivitātes demonstrējumiem ''Cougar'' iekļāva [[ASV Armija]]s bruņojumā. 2004. gadā parakstīja līgumu starp ''Force Protection Industries'' un ASV Armiju par pirmo ''Cougar'' bruņumašīnu piegādi armijai un līguma ietvaros uzsāka šī transportlīdzekļa masveida ražošanu ASV Armijas vajadzībām.

''Cougar'' bija viens no populārākajiem un visplašāk izmantotajiem transportlīdzekļiem ASV MRAP (''Mine-Resistant Ambush Protected'') programmā. MRAP programmu uzsāka, lai nodrošinātu augstāku militārpersonu aizsardzības līmeni pret sprādzieniem un slēpņiem operāciju laikā Irākā un [[Karš Afganistānā (2001—2014)|Afganistānā]]. Izstrādāti un ražoti daudz dažādi MRAP modeļi, tostarp ''Cougar'', ''[[Buffalo MPV|Buffalo]]'', ''[[MaxxPro]]'' un citi.

Bruņumašīnas bruņojumu un aizsardzības līmeni attīstīja un pilnveidoja militāro operāciju laikā. Izlaisti dažādi ''Cougar'' varianti ar dažādām bruņām, uzlabotām sakaru sistēmām un citiem uzlabojumiem, lai labāk atbilstu prasībām un mainīgajiem apstākļiem kaujas laukā. ''Cougar'' (MRAP) izmantošana ievērojami samazinājusi upuru skaitu militārpersonu vidū, kas ar šo transportlīdzekli pārvietojas pa ceļiem.

''Cougar'' būtiski ietekmējis tālāko militārā aprīkojuma attīstību, nodrošinot militārpersonām efektīvus pārvietošanās un aizsardzības līdzekļus. Mašīna demonstrēja tehnoloģiju un izstrādņu pielāgošanas īpašo kaujas operāciju apstākļiem nozīmi un uzsvēra militārā personāla aizsardzības nozīmi mūsdienu militārajā stratēģijā.

== Uzbūve ==
''Cougar'' izgatavots uz 4x4 un 6x6 riteņu piekares šasijas. Tam ir V formas grīda, kas aizvada sprādziena viļņa enerģiju no sprāgstvielu eksplozijas prom no mašīnas ekipāžas.

Bruņu korpuss sadalīts divās daļās: ekipāžas nodalījums un dzinēja nodalījums. Iekšpusē pieejama vieta 9 cilvēku ekipāžai: trīs priekšā un vēl seši aizmugurē atsevišķos sēdekļos. Sānos katrā pusē ir trīs novērošanas logi, kā arī porti šaušanai ar kājnieku šaujamieročiem, neatstājot mašīnu.

Vienots stiprinājums uz atvērta torņa ļauj izmantot [[HK GMG]] automātisko smago [[granātmetējs|granātmetēju]] 40 mm vai parastā liela kalibra ložmetēju, piemēram, 7,62 mm [[viengabala ložmetēju]] vai 12,7 mm smago ložmetēju. Papildu tēmēšanas ierīču un šaušanas automātikas līdzekļu izmantošanu bruņumašīnas dizains un konstrukcija neparedz.

== Valstu apbruņojumā ==
* {{karogs|Azerbaidžāna}} [[Azerbaidžāna]] — 4 izmanto miera uzturētāju vienības{{nepieciešama atsauce}}
* {{karogs|Burundija}} — ziedotas Burundi armijai Somālijā.&lt;ref name=&quot;DW&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.defenceweb.co.za/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=46098:burundi-getting-more-cougars&amp;catid=50:Land&amp;Itemid=105|title=Burundi getting more Cougars – defenceWeb|first=Guy|last=Martin|website=www.defenceweb.co.za|date=30 November 2016}}&lt;/ref&gt;
* {{CMR}} — 6 mašīnas dienestā&lt;ref name=IISS&gt;{{grāmatas atsauce |last=[[International Institute for Strategic Studies]]|date=2021|title=The Military Balance|page=455|isbn=9781032012278}}&lt;/ref&gt;
* {{CAN}} — priekš [[Kanādas bruņotajiem spēkiem]]&lt;ref&gt;[http://www.forceprotection.net/news/news_article.html?id=177 Force Protection, Inc. — In the News] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070813020421/http://www.forceprotection.net/news/news_article.html?id=177 |date=2007-08-13 }}&lt;/ref&gt; — 40 ''Cougar'' JERRV&lt;ref&gt;[http://www.casr.ca/101-army-eroc-cougar.htm Canadian Forces Armour — EROC Cougar Route-Opening Vehicle] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110903071244/http://www.casr.ca/101-army-eroc-cougar.htm |date=2011-09-03 }}&lt;/ref&gt;
* {{CRO}} — 4+ ASV Armija atdeva ''Cougar'' MRAPs [[Horvātijas bruņotajiem spēkiem]] Afganistānā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.slobodnadalmacija.hr/Hrvatska/tabid/66/articleType/ArticleView/articleId/97695/Default.aspx|title=SAD poslala Hrvatskoj vozila koja se prelako prevrću|date=3 May 2010}}&lt;/ref&gt;
* {{karogs|Dānija}} [[Dānija]] — 41 ''Cougar'' īrētas no ASV, izmantotas Afganistānā.&lt;ref&gt;[http://forsvaret.dk/HOK/Nyt%20og%20Presse/ISAF/Pages/20MRAPkøretøjeroverdragestilstyrkeniAfghanistan.aspx] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140219124101/http://forsvaret.dk/HOK/Nyt%20og%20Presse/ISAF/Pages/20MRAPk%C3%B8ret%C3%B8jeroverdragestilstyrkeniAfghanistan.aspx|date=2014-02-19}}&lt;/ref&gt;
* {{DJI}} — 12 lieto [[Džibuti bruņotie spēki]];&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.janes.com/article/40216/djibouti-parades-new-armour|title=Djibouti parades new armour}}&lt;/ref&gt;
* {{GEO}} — 10 izmanto [[Gruzijas bruņotie spēki]].
* {{HUN}} — 3+10 ''Cougar'' pasūtītas&lt;ref&gt;[http://www.defpro.com/news/details/6651/ Hungarian Military Orders MRAPs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091018071844/http://www.defpro.com/news/details/6651 |date=2009-10-18 }}, defpro.com&lt;/ref&gt;
* {{IRQ}} — [[Iraqi Light Armored Vehicle|Badger]] — 378 pasūtītas 2007. gadā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.strategypage.com/htmw/htarm/articles/20070415.aspx|title=Armor: Cougars Cousin Badger Arrives in Baghdad|website=www.strategypage.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.blackanthem.com/News/Allies_20/Badgers_headed_for_Baghdad5666.shtml |title=Badgers headed for Baghdad |publisher=Blackanthem.com |date= |accessdate=2021-03-09}}&lt;/ref&gt;vēl 865 pasūtītas 2011. gadā{{Citation needed|date=January 2012}}
* {{ITA}} — ''Cougar'' HE Itālijas armija izmantoja Afganistānā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.upi.com/Business_News/Security-Industry/2008/02/25/Italian-Defense-awards-contract-for-MRAPs/UPI-67001203992177/|title=Italian Defense awards contract for MRAPs}}&lt;/ref&gt;
* {{MAR}}&lt;ref&gt;Julio Maíz Sanz, 2 de marzo de 2017 (2017-03-02). &quot;Marruecos se ha dotado de vehículos protegidos&quot;. Defensa.com. Retrieved 2021-03-09.&lt;/ref&gt;
* {{PAK}} — 20 ''Cougar'' JERRV (''Buffalo Explosive Ordnance Disposal'' versija) saņemtas no ASV 2010. gadā&lt;ref name=&quot;SIPRI&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://armstrade.sipri.org/arms_trade/trade_register.php|title=Trade Registers|website=armstrade.sipri.org|access-date={{dat|2023|09|05||bez}}|archive-date={{dat|2009|08|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20090805014045/http://armstrade.sipri.org/arms_trade/trade_register.php}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://fpc.state.gov/documents/organization/196190.pdf|title=Major U.S. Arms Sales and Grants to Pakistan Since 2001}}&lt;/ref&gt;
* {{POL}} — izīrēja ''Cougar'' H no 2008. gada , vēlāk 300 nopirktas, un piegādātas 2022. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.armyrecognition.com/defense_news_june_2022_global_security_army_industry/first_batch_of_70_gdls_cougar_mraps_delivered_to_poland.html|title=First batch of 70 GDLS Cougar MRAPs delivered to Poland|website=armyrecognition.com|date=22 June 2022|access-date={{dat|2023|09|05||bez}}|archive-date={{dat|2023|09|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230905220428/https://www.armyrecognition.com/defense_news_june_2022_global_security_army_industry/first_batch_of_70_gdls_cougar_mraps_delivered_to_poland.html}}&lt;/ref&gt;
* {{ROM}} — 4 mašīnas izmanto [[Rumānijas bruņotie spēki]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.roxanaciuhulescu.com/2016/12/13/mrap-soldatul-universal/|title=MRAP: Soldatul universal!|language=ro|website=roxanaciuhulescu.com|author=Roxana Ciuhulescu|date=13 December 2016}}&lt;/ref&gt;
* {{SVN}} — 7 izmanto [[Slovēnijas bruņotie spēki]] kopš 2017. gada.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last1=Bozinovski|first1=Igor|title=Slovenia upgrades MRAP-JERRV vehicles|url=http://www.janes.com/article/76554|website=IHS Jane's 360|access-date=26 December 2017|archive-url=https://archive.today/20171226172838/http://www.janes.com/article/76554/slovenia-upgrades-mrap-jerrv-vehicles|archive-date=26 December 2017|date=20 December 2017}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last1=Bozinovski|first1=Igor|title=Slovenia upgrades MRAP-JERRV vehicles|url=http://www.janes.com/article/76554|website=IHS Jane's 360|access-date=26 December 2017|archive-url=https://archive.today/20171226172838/http://www.janes.com/article/76554/slovenia-upgrades-mrap-jerrv-vehicles|archive-date=26 December 2017|date=20 December 2017|dead-url=yes}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=KOV EOD – GDLS Jerry 6x6 Engineer variant |url=http://www.slovenskavojska.si/oborozitev-in-oprema/oklepne-enote/kov-eod-gdls-jerry-6x6-engineer-variant/ |website=www.slovenskavojska.si |language=sl |access-date={{dat|2023|09|05||bez}} |archive-date={{dat|2021|04|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210422060321/http://www.slovenskavojska.si/oborozitev-in-oprema/oklepne-enote/kov-eod-gdls-jerry-6x6-engineer-variant/ }}&lt;/ref&gt;
* {{karogs|Uganda}} — ziedotas Ugandas armijai Somālijā.
* {{karogs|Ukraina}} [[Ukraina]] — izmanto 20 mašīnas.{{nepieciešama atsauce}} Briti ziedoja noteiktu skaitu ''Mastiff'' [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] laikā 2022. gada aprīlī.&lt;ref name=&quot;ukrainemastiff&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |title=Boris Johnson announces more weapons for Ukraine |url=https://www.bbc.co.uk/news/uk-61038122 |access-date=8 April 2022 |work=[[BBC News]] |date=8 April 2022}}&lt;/ref&gt;
* {{GBR}} — 400 ''Mastiff'', 125 ''Wolfhounds'' un 160 ''Ridgbacks''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.janes.com/article/31717/uk-firms-up-uor-to-core-vehicle-numbers|title=UK firms up UOR to core vehicle numbers|publisher=www.janes.com|date=16 December 2013|access-date=18 December 2013}}&lt;/ref&gt;
* {{USA}}
** [[Blackwater ASV]]&lt;ref&gt;[http://www.forceprotection.net/news/news_article.html?id=21 In the News] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070927095006/http://www.forceprotection.net/news/news_article.html?id=21 |date=2007-09-27 }}. Force Protection, Inc.&lt;/ref&gt;
** [[ASV Armija]]
* {{karogs|Uzbekistāna}} [[Uzbekistāna]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.oryxspioenkop.com/2023/09/samarqand-steel-uzbekistans-fighting.html|title=Uzbekistan’s Fighting Vehicles}}&lt;/ref&gt;
* {{YEM}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1=Mitzer |first1=Stijn |last2=Oliemans |first2=Joost |title=The Oryx Handbook of Pre-war Yemeni Fighting Vehicles |url=https://www.oryxspioenkop.com/2015/09/pre-war-yemeni-fighting-vehicles_20.html |website=Oryx |date=20 September 2015}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.army.mod.uk/equipment/23248.aspx &quot;Mastiff&quot;] British Army website
* [https://web.archive.org/web/20061013150456/http://www.forceprotection.net/models/cougar/ Cougar series] Force Protection
* [http://www.armyrecognition.com/Amerique_du_nord/Etats_Unis/vehicules_a_roues/cougar/Cougar_mine_protected_armoured_patrol_vehicle_united_states_army_description_identification_pictures.htm Cougar MRAP H 4x4 Technical data sheet and pictures] Army Recognition
* [http://www.armyrecognition.com/Amerique_du_nord/Etats_Unis/vehicules_a_roues/Cougar_6x6/Cougar_HE_mine_protected_armoured_patrol_vehicle_united_states_army_description_identification_pictures.htm Cougar MRAP HE 6x6 Technical data sheet and pictures] Army Recognition
* [http://www.globalsecurity.org/military/systems/ground/cougar-hev.htm Cougar] GlobalSecurity.org
* [http://www.deagel.com/Tactical-Vehicles/Cougar-H-Series-4x4_a000070001.aspx Cougar 4x4] and [http://www.deagel.com/Tactical-Vehicles/Cougar-H-Series-6x6_a000070002.aspx Cougar 6x6] deagel.com
* [https://web.archive.org/web/20061017093658/http://www.defense-update.com/products/c/cougar.htm News about Cougar] Defense-Update
* [http://armour.ws/cougar-ppv/ Cougar H/HE] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110707024910/http://armour.ws/cougar-ppv/ |date={{dat|2011|07|07||bez}} }} Armour.ws
* [http://www.armedforces.co.uk/army/listings/l0026.html Mastiff Force Protection Vehicle] Armedforces.co.uk

[[Kategorija:Bruņuautomobiļi]]
[[Kategorija:Smagie bruņuautomobiļi]]
[[Kategorija:ASV bruņuautomobiļi]]</text>
      <sha1>j18x3pc1lt7mp4qwcjdh7fncr2srkvg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Klusā okeāna divīzija (NHL)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>551036</id>
    <revision>
      <id>4530776</id>
      <parentid>4264549</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T20:22:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4530776</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3314" sha1="9j8ffupfj0j7i9wae3lllnod0n32zci" xml:space="preserve">{{Infobox Sports conference
| title           = Klusā okeāna divīzija
| conference      = [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konference]]
| league          = [[Nacionālā hokeja līga]]
| sport           = hokejs
| inaugural       = {{nhly|1993|full}}
| teams           = 8
| champion        = [[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]] (5. tituls)
| most_champs     = [[Anaheimas &quot;Ducks&quot;]] un [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]] (6 tituli)
}}
'''Klusā okeāna divīzija''' (angļu: Pacific Division) ir viena no Nacionālās hokeja līgas Rietumu konferences divīzijām. Pašreizējais divīzijas sastāvs ir kopš 2021.—2022. gada NHL sezonas. Pašreizējie (2026) divīzijas čempioni ir [[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]].

== Divīzijas sastāvs ==
=== 2021–pašlaik ===
[[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]&lt;br&gt;[[Kalgari &quot;Flames&quot;]]&lt;br&gt;[[Edmontonas &quot;Oilers&quot;]]&lt;br&gt;[[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]&lt;br&gt;[[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]&lt;br&gt;[[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]&lt;br&gt;[[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]&lt;br&gt;[[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]]

== Divīzijas čempioni ==

* 1994 – [[Kalgari &quot;Flames&quot;]] (42–29–13, 97 punkti)
* 1995 – [[Kalgari &quot;Flames&quot;]] (24–17–7, 55 punkti)
* 1996 – [[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]] (47–25–10, 104 punkti)
* 1997 – [[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]] (49–24–9, 107 punkti)
* 1998 – [[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]] (39–26–17, 95 punkti)
* 1999 – [[Dalasas &quot;Stars&quot;]] (51–19–12, 114 punkti)
* 2000 – [[Dalasas &quot;Stars&quot;]] (43–23–10–6, 102 punkti)
* 2001 – [[Dalasas &quot;Stars&quot;]] (48–24–8–2, 106 punkti)
* 2002 – [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]] (44–27–8–3, 99 punkti)
* 2003 – [[Dalasas &quot;Stars&quot;]] (46–17–15–4, 111 punkti)
* 2004 – [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]] (43–21–12–6, 104 punkti)
* 2005 – sezona nenotika ([[2004.—2005. gada NHL lokauts]])
* 2006 – [[Dalasas &quot;Stars&quot;]] (53–23–6, 112 punkti)
* 2007 – [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] (48–20–14, 110 punkti)
* 2008 – [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]] (49–23–10, 108 punkti)
* 2009 – [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]] (53–18–11, 117 punkti)
* 2010 – [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]] (51–20–11, 113 punkti)
* 2011 – [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]] (48–25–9, 105 punkti)
* 2012 – [[Fīniksas &quot;Coyotes&quot;]] (42–27–13, 97 punkti)
* 2013 – [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] (30–12–6, 66 punkti)
* 2014 – [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] (54–20–8, 116 punkti)
* 2015 – [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] (51–24–7, 109 punkti)
* 2016 – [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] (46–25–11, 103 punkti)
* 2017 – [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] (46–23–13, 105 punkti)
* 2018 – [[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]] (51–24–7, 109 punkti)
* 2019 – [[Kalgari &quot;Flames&quot;]] (50–25–7, 107 punkti)
* 2020 – [[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]] (39–24–8, 86 punkti)
* 2021 – Divīzija apturēta uz sezonu
* 2022 – [[Kalgari &quot;Flames&quot;]] (50–21–11, 111 punkti)
* 2023 – [[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]] (51–22–9, 111 punkti)
* 2024 – [[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]] (50–23–9, 109 punkti)
* 2025 – [[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]] (50–22–10, 110 punkti)
* 2026 – [[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]] (39–26–17, 95 punkti)
== Stenlija kausa ieguvēji ==
* 1996 – [[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]]
* 1999 – [[Dalasas &quot;Stars&quot;]]
* 2007 – [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
* 2012 – [[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
* 2014 – [[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
* 2023 – [[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]]

{{Hokejs-aizmetnis}}
{{NHL}}

[[Kategorija:Nacionālā hokeja līga]]</text>
      <sha1>9j8ffupfj0j7i9wae3lllnod0n32zci</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Anna Heinrihsone</title>
    <ns>0</ns>
    <id>556542</id>
    <revision>
      <id>4530556</id>
      <parentid>4501633</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T13:39:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* Kostīmu māksliniece teātra izrādēm */</comment>
      <origin>4530556</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19944" sha1="b70o059n01q1ujr0hmxd31a6rynelcg" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
 |        bgcolour = 
 |            name = Anna Heinrihsone
 |       name_orig = 
 |           image = 
 |       imagesize = 
 |         caption = 
 |       birthname = 
 |       birthdate = {{dat|1970|7|30}}
 |        location = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
 |       deathdate =
 |      deathplace = 
 |          places = 
 |     nationality = [[latvieši|latviete]]
 |           field = 
 |        training = 
 |        movement = 
 |    famous works = 
 |        paraksts = 
 |         patrons = 
 |   influenced by = 
 |        teachers = 
 |          pupils = 
 |      influenced = 
 |          awards = 
 |         dzimums = S
}}
'''Anna Heinrihsone''' (dzimusi {{dat|1970|7|30}} Rīgā) ir [[latvieši|latviešu]] māksliniece, kostīmu māksliniece un scenogrāfe.

Vecāki — gleznotāji [[Ivars Heinrihsons]] un [[Helēna Heinrihsone]].

No 1981. līdz 1989. gadam mācījusies [[Jaņa Rozentāla Mākslas skola|J. Rozentāla mākslas vidusskolā]]. 1996. gadā absolvējusi [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s Scenogrāfijas nodaļu.

Kopš 1995. gada radījusi scenogrāfiju un kostīmus ap 100 izrādēm Latvijā, Igaunijā, Krievijā. Sarīkojusi vairākas personālizstādes. Kā māksliniece veidojusi vizuālo koncepciju vairākām izstādēm un ekspozīcijām.

2000. un 2012. gadā saņēmusi [[Spēlmaņu nakts]] [[Gada kostīmu mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada kostīmu mākslinieka]] balvas par kostīmiem izrādēm &quot;Precības&quot;, &quot;Ideāls zaglis&quot;, &quot;Sudraba slidas&quot; un &quot;Tas īstais, tā īstā&quot;.

== Ārējās saites ==
* [https://anna-heinrihsone.com/ Oficiālā mājaslapa]
* [https://izrades.lv/persona/anna-heinrihsone-7643 Anna Heinrihsone] izrades.lv
{{aktieru ārējās saites}}

== Kostīmu māksliniece teātra izrādēm ==
{{div col}}
* [[Anna Brigadere]] &quot;[[Maija un Paija]]&quot; [[Liepājas teātris|Liepājas teātrī]], rež. Haralds Ulmanis (1989.12.26.) (scenogrāfe un kostīmu māksliniece, kopā ar Helēnu Heinrihsoni);
* &quot;Skaistule un briesmonis&quot; Jaunatnes teātrī, rež. [[Maija Apine]] (1994.12.17.) (arī scenogrāfe);
* [[Frederiks Šopēns]], [[Ferencs Lists]] &quot;Noktirne mīlestībai&quot; [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas Nacionālajā operā un baletā]], horeogr. Lita Beiris (1995.05.02.) (arī scenogrāfe);
* [[Lelde Stumbre]] &quot;Spalvas&quot; [[Dailes teātris|Dailes teātrī]], rež. Ints Sedlenieks (1995.10.10.);
* [[Pēteris Pētersons]] &quot;Neviena paša vārda&quot; [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]], rež. Pēteris Pētersons (1996.03.30.);
* [[Makss Frišs]] &quot;Bīdermans un dedzinātāji&quot; [[Skatuve (teātris)|teātrī &quot;Skatuve&quot;]], rež. Lūkass Tālis Rozītis (1996.04.11.) (scenogrāfe un kostīmu māksliniece; LMA diplomdarba izrāde);
* Egīls Šņore &quot;Uzsmēķēt zāli&quot; [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]], rež. [[Mihails Kublinskis]] (1996.04.18.);
* [[Kurts Vonnegūts]] &quot;Daudz laimes, Vanda Džūna!&quot; Dailes teātrī, rež. Ints Sedlenieks, [[Kārlis Auškāps]] (1997.01.05.);
* [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Cilvēks grib dzīvot&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. [[Valdis Lūriņš]] (1997.06.04.) (arī scenogrāfe);
* [[Rejs Bredberijs]] &quot;Pieneņu vīns&quot; [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras Drāmas teātrī]], rež. [[Māris Liniņš]] (1997.06.10.);
* &quot;Parsifāls jeb Sv. Grālu meklējot&quot; (pēc Volframa fon Ešenbaha romāna) Jaunajā Rīgas teātrī, rež. Maija Apine (1999.01.21.) (arī scenogrāfe);
* [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Sapnis vasaras naktī]]&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. [[Māra Ķimele]] (1999.02.19.);
* [[Gijs de Mopasāns]] &quot;Mīlulis&quot; Dailes teātrī, rež. [[Mihails Gruzdovs]] (1999.03.18.);
* Ronalds Hārvuds &quot;Laiki mainās&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Mihails Kublinskis (2000.02.15.);
* [[Nikolajs Gogolis]] &quot;Precības&quot; Dailes teātrī, rež. Mihails Gruzdovs (2000.03.04.);
* [[Nikolajs Nosovs]] &quot;Nezinītis uz Mēness&quot; Dailes teātrī, rež. [[Regnārs Vaivars]] (2000.04.08.);
* [[Aleksandrs Vampilovs]] &quot;Vasaras rītā&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Regnārs Vaivars (2000.11.17.);
* Mērija Meipsa-Dodža &quot;[[Sudraba slidas]]&quot; teātrī &quot;Skatuve&quot; (2000.12.09.) (māksliniece, kopā ar Bruno Rozi);
* [[Antons Čehovs]] &quot;Kaija&quot; Valmieras Drāmas teātrī, rež. Māra Ķimele (2001.08.31.);
* [[Māra Zālīte]], [[Jānis Lūsēns]] &quot;Sfinksa&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. insc. [[Edmunds Freibergs]], rež. Regnārs Vaivars (2001.10.11.);
* [[Aleksandrs Puškins]] &quot;Dzīres mēra laikā&quot; Jaunajā Rīgas teātrī, rež. Mihails Gruzdovs (2001.11.16.);
* Aleksandrs Obrazcovs, Juris Kaukulis &quot;Man arī būtu bail&quot; Dailes teātrī, rež. Mihails Gruzdovs (2002.09.17.) (arī scenogrāfe);
* [[Aleksandrs Čaks]], [[Zigmars Liepiņš]], [[Jānis Rokpelnis]] &quot;Meistars Aleksandrs&quot; Dailes teātrī, rež. [[Pēteris Krilovs]] (2002.11.07.);
* [[Arturs Maskats]], [[Horhe Luiss Borhess]] &quot;Tango&quot; Dailes teātrī, rež. Mihails Gruzdovs (2004.01.27.) (arī scenogrāfe);
* [[Jānis Jurkāns (dramaturgs)|Jānis Jurkāns]] &quot;Dzīvīte, dzīvīte...&quot; Dailes teātrī, rež. [[Juris Rijnieks]] (2004.11.17.) (arī scenogrāfe);
* Džans Karlo Menoti &quot;Amāls un nakts viesi&quot; Latvijas Nacionālajā operā un baletā, rež. Ilze Rudzīte (2005.12.16.) (arī scenogrāfe);
* Viljams Šekspīrs &quot;[[Karalis Līrs]]&quot;, Valmieras Drāmas teātrī, rež. [[Oļģerts Kroders]] (2006.10.27.);
* Regnārs Vaivars &quot;Leļļu pavēlnieks&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Regnārs Vaivars, Diāna Romanoviča (2007.02.15.);
* Sāra Rūla &quot;Tīrā māja&quot; Jaunajā Rīgas teātrī, rež. Māra Ķimele (2007.03.29.) (scenogrāfe);
* Jānis Lūsēns, [[Pēters Brūveris]] &quot;Agrā rūsa&quot; Liepājas teātrī, rež. [[Ivars Lūsis]] (2007.10.04.) (arī scenogrāfe);
* Miro Gavrans &quot;Viss par vīriešiem&quot; Liepājas teātrī, rež. [[Rolands Atkočūns]] (2007.12.14.) (arī scenogrāfe);
* Viljams Šekspīrs &quot;[[Hamlets]]&quot; Valmieras Drāmas teātrī, rež. Oļģerts Kroders (2008.01.27.);
* Antons Čehovs &quot;Kaija&quot; Dailes teātrī, rež. Mihails Gruzdovs (2008.02.23.);
* Benjamins Leberts &quot;Crazy&quot; Valmieras Drāmas teātrī, rež. [[Mārtiņš Eihe]] (2008.03.07.);
* Jānis Jurkāns &quot;Dzīvīte, dzīvīte... Otrā sērija&quot; Dailes teātrī, rež. [[Juris Strenga]] (2008.04.26.) (arī scenogrāfe);
* [[Evita Sniedze]] &quot;Līdz pavasarim&quot; Valmieras Drāmas teātrī, rež. Oļģerts Kroders (2008.08.14.);
* Biļana Srbļanoviča &quot;Siseņi&quot; Dailes teātrī, rež. Mihails Gruzdovs (2008.10.08.);
* Koncerts &quot;Ziemassvētku noktirne&quot; Valmieras Drāmas teātrī, rež. [[Viesturs Meikšāns]] (2008.12.20.);
* [[Andrejs Upīts]] &quot;Hipnotiskais brauciens&quot; (pēc &quot;Sūnu ciema zēni&quot; motīviem) Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. [[Viesturs Kairišs]] (2009.02.05.);
* Māra Zālīte, [[Uldis Marhilēvičs]] &quot;Priekules Ikars&quot; Dailes teātrī, rež. Mihails Gruzdovs (2009.04.11.) (kā scenogrāfe);
* &quot;Piezīmes no pagrīdes&quot; (pēc [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] darba motīviem) Jaunajā Rīgas teātrī, rež. Ilze Olingere (2009.04.22.);
* Viljams Šekspīrs &quot;Divpadsmitā nakts&quot; Valmieras Drāmas teātrī, rež. Andress Lepiks (2009.04.30.);
* [[Lauris Gundars]] &quot;Latviešu laiks&quot; Valmieras Drāmas teātrī, rež. Viesturs Meikšāns (2009.06.20.);
* Otari Bagaturija &quot;Karalis Līrs nabagmājā&quot; Valmieras Drāmas teātrī, rež. Otari Bagaturija (2009.08.08.);
* [[Vilhelms Bušs]] &quot;Makss un Morics&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Regnārs Vaivars (2009.10.16.);
* Māra Zālīte &quot;Lācis&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. [[Indra Roga]] (2009.11.14.);
* Jasmīna Rezā &quot;Slaktiņa dievs&quot; Jaunajā Rīgas teātrī, rež. Ilze Olingere (2010.02.10.) (arī scenogrāfe);
* [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;No saldenās pudeles&quot; Valmieras Drāmas teātrī, rež. [[Felikss Deičs]] (2010.03.12.);
* [[Mihails Bulgakovs]] &quot;Versaļas kods&quot; Dailes teātrī, rež. Rolands Atkočūns (2010.04.09.);
* [[Volfgangs Amadejs Mocarts]] &quot;[[Figaro kāzas]]&quot; Tartu teātrī &quot;[[Vanemuine]]&quot;, rež. Indra Roga (2010.04.24.);
* [[Frīdrihs Šillers]] &quot;Marija Stjuarte&quot; Valmieras Drāmas teātrī, rež. Oļģerts Kroders (2010.05.20.);
* [[Edvarts Virza]] &quot;Plūdi un saulgrieži Straumēnu skaņās&quot; Valmieras Drāmas teātrī, rež. Viesturs Meikšāns (2010.06.06.);
* Jānis Lūsēns, Pēters Brūveris &quot;Agrā rūsa&quot; Valmieras Drāmas teātrī, rež. [[Juris Jonelis]] (2010.09.10.);
* [[Johans Volfgangs fon Gēte]] &quot;Septiņi Fausti&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Viesturs Meikšāns (2010.10.07.);
* &quot;Krāsainās pasakas&quot; (pēc [[Imants Ziedonis|Imanta Ziedoņa]] pasaku motīviem) Valmieras Drāmas teātrī, rež. Viesturs Meikšāns (2011.01.22.);
* Margarita Dirasa &quot;Augu dienu koku paēnā&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Felikss Deičs (2011.02.25.);
* Maikls Freins &quot;Kopenhāgena&quot; Jaunajā Rīgas teātrī, rež. Ilze Olingere (2011.02.25.) (arī scenogrāfe);
* Evita Sniedze &quot;Mākoņains, iespējams skaidrosies&quot; Valmieras Drāmas teātrī, rež. Oļģerts Kroders (2011.03.08.);
* Lauris Gundars &quot;Vārnu ielas republika&quot; Dailes teātrī, rež. [[Laura Groza]] (2011.03.18.);
* &quot;KIN DZA DZA&quot; (pēc Rezo Gabriadzes un [[Georgijs Danelija|Georgija Danelijas]] scenārija motīviem) Valmieras Drāmas teātrī, rež. Viesturs Meikšāns (2011.03.31.);
* Ādams Purmalis &quot;Ādama stāsts&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Indra Roga (2011.04.28.);
* &quot;Vajātājs&quot; (pēc [[Hulio Kortāsars|Hulio Kortāsara]] stāsta motīviem) Jaunajā Rīgas teātrī, rež. [[Varis Piņķis]] (2011.05.14.) (arī scenogrāfe);
* Vilnis Vējš &quot;Īsie zibsnīgie mirkļi&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. [[Ģirts Šolis]] (2011.05.31.);
* Oļģerta Krodera jubilejas vakars &quot;Ir tikai teātris&quot; Valmieras Drāmas teātrī, rež. Indra Roga (2011.09.10.);
* [[Harijs Gulbis]] &quot;Cīrulīši&quot; Dailes teātrī, rež. Lauris Gundars (2011.09.20.);
* [[Tenesijs Viljamss]] &quot;Orfejs pazemē&quot; Valmieras Drāmas teātrī, rež. [[Oļģerts Kroders]] (2011.10.14.);
* Mērija Meipsa-Dodža &quot;Sudraba slidas&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Edmunds Freibergs (2011.12.08.);
* Koncertuzvedums &quot;Tavas saknes tavā zemē&quot; Valmieras Drāmas teātrī, rež. [[Reinis Suhanovs]], [[Jānis Znotiņš]] (2011.12.16.);
* Vasilijs Sigarevs &quot;Kareņins&quot; A. Čehova Maskavas Dailes teātrī, rež. Viesturs Meikšāns (2012.02.04.);
* Jaroslavs Ivaškēvičs &quot;Ideāls zaglis&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Indra Roga (2012.02.09.);
* Pāvels Sanajevs &quot;Apglabājiet mani zem grīdas&quot; Dailes teātrī, rež. Regnārs Vaivars (2012.03.21.);
* [[Toms Stopards]] &quot;Tas īstais, tā īstā&quot; Dailes teātrī, rež. Mihails Gruzdovs (2012.05.16.);
* Zigmars Liepiņš, [[Kaspars Dimiters]] &quot;[[Parīzes Dievmātes katedrāle (opera)|Parīzes Dievmātes katedrāle]]&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Indra Roga (2012.05.17.);
* &quot;Hamlets&quot; (pēc Viljama Šekspīra darba motīviem) Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Reinis Suhanovs (2012.06.12.);
* Mihails Bulgakovs &quot;Zojkina kvartira&quot; Valmieras Drāmas teātrī, rež. Indra Roga (2012.09.18.);
* Antons Čehovs &quot;Mežainis&quot; Valmieras Drāmas teātrī, rež. Felikss Deičs (2012.10.25.);
* Petrs Zelenka &quot;Vau!!!&quot; Dailes teātrī, rež. Mihails Gruzdovs (2012.12.07.);
* Aleksandrs Suhovo-Kobiļins &quot;Krečinska kāzas&quot; A. Čehova Maskavas Dailes teātrī, rež. Viesturs Meikšāns (2012.12.11.);
* [[Leonards Bernstains]] &quot;Mesa&quot; Novosibirskas akadēmiskajā Operas un baleta teātrī, rež. [[Rēzija Kalniņa]] (2013.01.29.);
* Ferencs Molnārs &quot;Lilioms&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Edmunds Freibergs (2013.04.28.);
* Koncerts &quot;Ziedonis. Lācis. Sievietes&quot; Dailes teātrī, rež. [[Artūrs Skrastiņš]] (2013.05.03.);
* Leonards Geršs &quot;Taureņi ir brīvi&quot; Valmieras Drāmas teātrī, rež. Reinis Suhanovs (2013.08.14.);
* [[Boriss Pasternaks]] &quot;Doktors Živago&quot; Valmieras Drāmas teātrī, rež. Indra Roga (2013.09.22.);
* [[Maksims Gorkijs]] &quot;Dzimta&quot; (&quot;Vasa Žeļeznova&quot;) Valmieras Drāmas teātrī, rež. Felikss Deičs (2013.10.18.);
* [[Ērihs Marija Remarks]] &quot;Triumfa arka&quot; Valmieras Drāmas teātrī, rež. [[Varis Brasla]] (2013.12.08.);
* [[Ēriks Emanuēls Šmits]] &quot;Jūtu tektonika&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Mihails Gruzdovs (2014.01.23.);
* [[Džuzepe Verdi]] &quot;Traviata&quot; Novosibirskas akadēmiskajā Operas un baleta teātrī, rež. Rēzija Kalniņa (2014.04.25);
* Džons Kenders, Freds Ebs, Džo Masterofs &quot;Kabarē&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Indra Roga (2014.05.29.);
* Džons Logans &quot;Sarkans&quot; Valmieras Drāmas teātrī, rež. Reinis Suhanovs (2014.06.05.);
* Lauris Gundars &quot;Vienādas asinis&quot; Valmieras Drāmas teātrī, rež. [[Mārtiņš Vilkārsis]] (2014.09.20.);
* Genādijs Ostrovskis &quot;Divi kapteiņi&quot; Dailes teātrī, rež. Genādijs Ostrovskis (2014.09.21.);
* Migels de Unamuno &quot;Migla&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Indra Roga (2014.11.05.);
* Lauris Gundars &quot;Balle būs&quot; Valmieras Drāmas teātrī, rež. Reinis Suhanovs (2014.12.19.);
* Lauris Gundars &quot;Lattia&quot; Valmieras Drāmas teātrī, rež. Varis Brasla (2015.03.01.);
* Anna Brigadere &quot;Maija un Paija&quot; Valmieras Drāmas teātrī, rež. Reinis Suhanovs (2015.04.26.);
* Rezo Gabriadze &quot;Sudraba gaisma&quot; Valmieras Drāmas teātrī, rež. Mihails Gruzdovs (2015.05.30.);
* Mihails Bulgakovs &quot;[[Meistars un Margarita]]&quot; Valmieras Drāmas teātrī, rež. Indra Roga (2015.10.02.);
* [[Aspazija]] &quot;Sarkanās puķes&quot; Valmieras Drāmas teātrī, rež. Reinis Suhanovs (2015.10.15.);
* [[Tomass Manns]] &quot;Avantūrista grēksūdze&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Mihails Gruzdovs (2015.10.22.);
* [[Viktors Igo]], [[Imants Kalniņš]], [[Viktors Kalniņš (rakstnieks)|Viks]] &quot;Cilvēks, kas smejas&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Rēzija Kalniņa (2015.12.03.);
* Pauls Barcs &quot;Iespējamā tikšanās&quot; Dailes teātrī, rež. [[Dmitrijs Petrenko]] (2016.02.16.) (arī scenogrāfe);
* Žeralds Sibleirass &quot;Lidojošā klusuma darbnīca&quot; Jaunajā Rīgas teātrī, rež. [[Ģirts Ēcis]] (2016.03.23.);
* [[Henriks Ibsens]] &quot;Celtnieks Sūlness&quot; Valmieras Drāmas teātrī, rež. Dāvis Auškāps (2016.04.15.) (arī scenogrāfe);
* [[Aleksandrs Kuprins]] &quot;Granātu krāsas aproce&quot; Dailes teātrī, rež. Mihails Gruzdovs (2016.05.18.);
* [[Rainis]], [[Iļģi]] &quot;Spēlēju, dancoju&quot; Valmieras vasaras teātra festivālā, rež. Mārtiņš Eihe (2016.08.05.);
* Genādijs Ostrovskis &quot;Mīļākais&quot; Dailes teātrī, rež. Genādijs Ostrovskis (2016.09.18.) (arī scenogrāfe);
* [[Aleksandrs Ostrovskis]] &quot;Muiža kaņepēs&quot; (&quot;Mežs&quot;) Valmieras Drāmas teātrī, rež. Indra Roga (2016.09.30.);
* Sergejs Rube &quot;Iemīlējās muļķis muļķītē&quot; [[Daugavpils teātris|Daugavpils teātrī]], rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]] (2016.12.01.);
* Vecgada koncerts &quot;Silta sirds&quot; Dailes teātrī, rež. Herberts Laukšteins (2016.12.16.);
* Koncerts &quot;Versijas. Vecgada koncerts&quot; Valmieras Drāmas teātrī, rež. [[Krišjānis Salmiņš]] (2016.12.28.);
* [[Gunārs Priede]] &quot;Saniknotā slieka&quot; Jaunajā Rīgas teātrī, rež. Ģirts Ēcis (2017.01.17.);
* Lote Eglīte, Laura Čaupale &quot;Otrā pusē&quot; [[Dirty Deal Teatro]], rež. Laura Čaupale (2017.01.28.) (arī scenogrāfe);
* Rūdolfs Blaumanis &quot;Pazudušais dēls&quot; Valmieras Drāmas teātrī, rež. Reinis Suhanovs (2017.03.03.);
* [[Eižens Jonesko]] &quot;Plikpaurainā dziedone&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Indra Roga (2017.03.08.);
* Nikola Makolifa &quot;Juveliera jubileja&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Ģirts Ēcis (2017.04.06.);
* Antons Čehovs &quot;Platonovs un viņa sievietes&quot; Liepājas teātrī, rež. Dž. Dž. Džilindžers (2017.05.27.);
* Koncerts &quot;Spanovska ballīte – 3. sērija (ie)svētības&quot; Dailes teātrī, rež. [[Intars Rešetins-Pētersons|Intars Rešetins]] (2017.06.15.);
* Jasmīna Rezā &quot;Bella Figura&quot; Liepājas teātrī, rež. Dž. Dž. Džilindžers (2017.09.09.);
* [[Inga Ābele]] &quot;Klūgu mūks&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Indra Roga (2017.09.14.);
* [[Žans Anuijs]] &quot;Eiridīke&quot; Valmieras Drāmas teātrī, rež. Māra Ķimele (2017.10.20.);
* Gadumijas koncerts &quot;Latviešu romantiķi&quot; Valmieras Drāmas teātrī, rež. Indra Roga (2017.12.21.);
* Vecgada koncerts &quot;Daudz, daudz laimītes!&quot; Dailes teātrī, rež. Intars Rešetins (2017.12.22.);
* Olga Tuhaņina &quot;Hantele killeram&quot; Daugavpils teātrī, rež. Dž. Dž. Džilindžers (2018.01.25.);
* Beta Henlija &quot;Sirds noziegumi&quot; Dailes teātrī, rež. Rolands Atkočūns (2018.01.28.);
* Rūdolfs Blaumanis, Justīne Kļava &quot;Vidzemnieki&quot; Valmieras Drāmas teātrī, rež. Indra Roga (2018.02.23.) (arī scenogrāfe);
* [[Juris Karlsons (komponists)|Juris Karlsons]] &quot;Antonija #Silmači&quot; Latvijas Nacionālajā operā un baletā, horeogr. [[Aivars Leimanis]] (2018.04.13.);
* Jurijs Trifonovs &quot;Apmaiņa&quot; Valmieras Drāmas teātrī, rež. Jegors Peregudovs (2018.11.09.);
* Tomass Manns &quot;Apmānītā&quot; Jaunajā Rīgas teātrī, rež. Uldis Tīrons (2019.01.04.) (arī scenogrāfe);
* Viljams Šekspīrs &quot;Hamlets&quot; Valmieras Drāmas teātrī, rež. Indra Roga (2019.04.12.);
* &quot;731. solis&quot; (pēc Fjodora Dostojevska romāna &quot;[[Noziegums un sods]]&quot; motīviem) Valmieras Drāmas teātrī, rež. Indra Roga, Mihails Gruzdovs (2019.09.20.);
* Īvs Žamiaks &quot;Uz Akapulko, kundze!&quot; Valmieras Drāmas teātrī, rež. Edmunds Freibergs (2019.10.18.);
* [[Artūrs Dīcis]] &quot;Meklētāji&quot; Valmieras Drāmas teātrī, rež. Indra Roga (2021.03.13.);
* [[Bertolts Brehts]] &quot;Lepnās kāzas&quot; Valmieras Drāmas teātrī, rež. Indra Roga, Mihails Gruzdovs (2021.09.20.);
* Viljams Šekspīrs &quot;Sapnis vasaras naktī&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. [[Elmārs Seņkovs]] (2021.09.30.) (kopā ar Vladislav Ogay);
* [[Edvards Olbijs]] &quot;Kam bail no Virdžīnijas Vulfas?&quot; Valmieras Drāmas teātrī, rež. [[Inese Mičule]] (2022.02.19.);
* Aleksandrs Ostrovskis &quot;Vēlā mīla&quot; Valmieras Drāmas teātrī, rež. Māra Ķimele (2022.04.28.);
* [[Anna Auziņa]] &quot;Mājoklis. komentāri&quot; (diptihs) Dailes teātrī, rež. Laura Groza (2022.11.16.);
* &quot;Aizsācēji un iesācēji&quot; Latvijas Kultūras akadēmija, horeogr. Ramona Galkina (2023.03.11.) (arī scenogrāfe);
* Dons Nigro &quot;Paolo un Frančeska&quot; Valmieras Drāmas teātrī, rež. Indra Roga (2023.04.06.) (arī scenogrāfe);
* [[Nora Ikstena]] &quot;Ansis Cīrulis. Ģēnijs. Latvietis&quot; Dzintaru koncertzālē, rež. Pēteris Krilovs (2023.11.04.) (scenogrāfe);
* [[Frīdrihs Dirrenmats]] &quot;Vecās dāmas vizīte&quot; [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī]], rež. Indra Roga (2023.12.01.);
* Henriks Ibsens &quot;Heda Gablere. Atgriešanās&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Edmunds Freibergs (2024.03.06.);
* Rūdolfs Blaumanis &quot;Pazudušais dēls&quot; Valmieras Drāmas teātrī, rež. Reinis Suhanovs (2024.05.22.);
* Džuzepe Verdi &quot;Traviata&quot; Siguldas opermūzikas svētkos, rež. Anta Priedīte (2024.07.27.);
* [[Broņislava Martuževa]], [[Imants Kalniņš]] &quot;Tu stipru mani sauc&quot; mūzikas namā &quot;Daile&quot;, rež. Māra Ķimele (2024.10.31.) (koncertuzvedums; māksliniece);
* [[Frānsiss Skots Ficdžeralds]] &quot;[[Lielais Getsbijs|Lieliskais Getsbijs]]&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Indra Roga (2024.12.05.);
* Anna Brigadere &quot;Sprīdītis&quot; Valmieras Drāmas teātrī, rež. Reinis Suhanovs (2025.01.24.);
* Rainis &quot;Indulis un Ārija&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Indra Roga (2025.09.20.);
* [[Agata Kristi]] &quot;[[Austrumu ekspresis (grāmata)|Slepkavība Austrumu ekspresī]]&quot; Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, rež. Laura Groza (2025.11.08.);
* Bertolts Brehts &quot;Trešās impērijas bailes un posts&quot; Valmieras teātrī, rež. Indra Roga (2026.10.08.)
{{div col end}}

{{DEFAULTSORT:Heinrihsone, Anna}}
[[Kategorija:1970. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas mākslinieki]]
[[Kategorija:Latviešu kostīmu mākslinieki]]
[[Kategorija:Latvijas Mākslas akadēmijas absolventi]]
[[Kategorija:Latviešu scenogrāfi]]
[[Kategorija:Spēlmaņu nakts balvu ieguvēji]]</text>
      <sha1>b70o059n01q1ujr0hmxd31a6rynelcg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pjotrs Šeremetjevs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>559926</id>
    <revision>
      <id>4530896</id>
      <parentid>3989268</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T07:04:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4530896</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1662" sha1="e4v7offfw9ovh53o1cguc0n1lhttdii" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Pjotrs Šeremetjevs
|     vārds_orig =
|         attēls = P.B.Sheremetev_by_I.Argunov_(1760,_Ostankino).jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1713
|     dz_mēnesis = 2
|       dz_diena = 26
|       dz_vieta = [[Roslavļa]], [[Smoļenskas guberņa]], [[Krievijas Impērija]] (tagad {{vieta|Krievija|Smoļenskas apgabals}})
|         m_gads = 1788
|      m_mēnesis = 11
|        m_diena = 30
|        m_vieta = [[Maskava]], [[Krievijas Impērija]] (tagad {{vieta|Krievija}})
|      m_dat_alt = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|   nodarbošanās = valsts darbinieks
|        dzimums = V
|         vecāki =
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs =
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
|    citas daļas = 
}}

'''Pjotrs Šeremetjevs''' ({{val|ru|Пётр Борисович Шереметев}}; dzimis {{dat|1713|2|26}}, miris {{dat|1788|11|30}}) bija [[Krievijas Impērija]]s grāfs, [[ģenerālanšefs]] un galma virskambarkunɡs ķeizaru [[Pēteris III|Pētera III]] un [[Katrīna Lielā|Katrīnas Lielās]] laikā. [[Pēteris I|Pētera I]] līdzgaitnieka [[Boriss Šeremetjevs|Borisa Šeremetjeva]] dēls. Kļuva par vienu no bagātākajiem cilvēkiem impērijā, izveidoja mākslas un baleta skolas, kā arī dzimtcilvēku teātri. [[Piebalgas muiža]]s īpašnieks.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Krievija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Šeretjevs, Pjotrs}}
[[Kategorija:Vidzemes vēsture]]</text>
      <sha1>e4v7offfw9ovh53o1cguc0n1lhttdii</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sems Šepards</title>
    <ns>0</ns>
    <id>562844</id>
    <revision>
      <id>4530793</id>
      <parentid>4503121</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T23:21:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Raippa-Valli</username>
        <id>150932</id>
      </contributor>
      <comment>File</comment>
      <origin>4530793</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3716" sha1="79t3ys7mt5fhp5y078w5e6fk4vyhekt" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Sems Šepards
| vārds_orig = ''Sam Shepard''
| attēls = Sam Shepard Stealth cropped.JPG
| attēla izmērs = 
| komentārs = Sems Šepards 2004. gadā
| dz. vārds = 
| dz. datums = {{dat|1943|11|5}}
| dz. vieta = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Fortšeridana}}
| miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|2017|7|27|1943|11|5}}
| miršanas vieta = {{vieta|ASV|Kentuki|Midveja|3s=Midveja (Kentuki)}}
| citi vārdi = 
| nodarbošanās = aktieris, dramaturgs, rakstnieks, režisors, scenārists
| darbības gadi = 1963—2017
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 3
| paraksts = 
| mājaslapa = 
| akadēmijasbalva = 
| afibalva = 
| arielabalva = 
| BFTMAbalva = 
| cēzarabalva = 
| emibalva = 
| filmfarebalva = 
| geminibalva = 
| zeltapalmaszars = 
| zeltateļabalva = 
| zeltaglobusabalva = 
| zeltaavenesbalva = 
| gojasbalva = 
| gremībalva = 
| iftbalva = 
| lorensaolivjēbalva = 
| NAACPbalva = 
| nacionālāsfilmasbalva = 
| SAGbalva = 
| tonijasbalva = 
| apbalvojumi = 
| dzimums = V
}}
[[File:Sam Shepard.jpg|thumb|Sam Shepard (1964)]]

'''Semjuels Šepards Rodžerss III''' ({{Val|en|Samuel Shepard Rogers III}}; dzimis {{Dat|1943|11|5}}, miris {{Dat|2017|7|27}}) bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]], [[dramaturgs]], [[rakstnieks]], [[režisors]] un [[scenārists]]. Šepards tiek uzskatīts par vienu no visizcilākajiem savas paaudzes amerikāņu dramaturgiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://books.google.com/books?id=VuUCAAAAMBAJ&amp;q=%22why+is+sam+shepard+virtually%22&amp;pg=PA20|title=The Genius of Sam Shepard|last=Wetzsteon|first=Ross|website=New York|access-date=2024-02-06|date=1984-11-11}}&lt;/ref&gt;

Savas karjeras laikā sarakstījis 58 lugas, kā arī vairākus īsos stāstus, esejas un memuārus. Saņēmis [[Pulicera balva|Pulicera balvu]] par 1979. gada lugu ''[[Buried Child]]'', kā arī nominēts [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā &quot;[[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris otrā plāna lomā]]&quot; par filmu ''[[The Right Stuff]]'' (1983). Par scenāriju [[Vims Venderss|Vima Vensersa]] filmai &quot;[[Parīze, Teksasa]]&quot; (1984) Šepardu nominēja [[BAFTA kino balva]]i kategorijā &quot;[[Labākais adaptētais scenārijs (BAFTA kino balva)|Labākais adaptētais scenārijs]]&quot;. Bijis arī viens no scenāristiem [[Mikelandželo Antonioni]] filmai ''[[Zabriskie Point (filma)|Zabriskie Point]]'' (1970).

Šepards atveidojis lomas tādās filmās kā &quot;[[Debesu dienas]]&quot; (''Days of Heaven'', 1978), &quot;[[Dzelzs magnolijas]]&quot; (1989), &quot;[[Indiāņa sirds]]&quot; (''Thunderheart'', 1992), &quot;[[Pelikānu lieta]]&quot; (1993), &quot;[[Solījums]]&quot; (''The Pledge'', 2001), &quot;[[Zobenzivs (filma)|Zobenzivs]]&quot; (''Swordfish'', 2001), &quot;[[Melnais vanags notriekts]]&quot; (''Black Hawk Down'', 2001), &quot;[[Atmiņu klade]]&quot; (2004), &quot;[[Džesija Džeimsa slepkavība no gļēvuļa Roberta Forda rokas]]&quot; (2007), &quot;[[Brāļi (filma)|Brāļi]]&quot; (''Brothers'', 2009), &quot;[[Kazino aplaupīšana]]&quot; (''Killing Them Softly'', 2012), &quot;[[Slepenā mītne]]&quot; (2012), &quot;[[Mads (filma)|Mads]]&quot; (2012), &quot;[[Augusts: Osedžas zeme]]&quot; (2013), ''[[Out of the Furnace]]'' (2013) un ''[[Midnight Special]]'' (2016).

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Aktieru ārējās saites}}
{{Filma-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Šepards, Sems}}
[[Kategorija:1943. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2017. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]]
[[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]]
[[Kategorija:ASV dramaturgi]]
[[Kategorija:Amerikāņu rakstnieki]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinorežisori]]
[[Kategorija:ASV scenāristi]]
[[Kategorija:Ilinoisā dzimušie]]
[[Kategorija:Pulicera balvas ieguvēji]]</text>
      <sha1>79t3ys7mt5fhp5y078w5e6fk4vyhekt</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530936</id>
      <parentid>4530793</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T10:00:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/Raippa-Valli|Raippa-Valli]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Edgars2007</comment>
      <origin>4503121</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3664" sha1="an81x04nqoj6he99fqr3ys65xzglx74" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Sems Šepards
| vārds_orig = ''Sam Shepard''
| attēls = Sam Shepard Stealth cropped.JPG
| attēla izmērs = 
| komentārs = Sems Šepards 2004. gadā
| dz. vārds = 
| dz. datums = {{dat|1943|11|5}}
| dz. vieta = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Fortšeridana}}
| miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|2017|7|27|1943|11|5}}
| miršanas vieta = {{vieta|ASV|Kentuki|Midveja|3s=Midveja (Kentuki)}}
| citi vārdi = 
| nodarbošanās = aktieris, dramaturgs, rakstnieks, režisors, scenārists
| darbības gadi = 1963—2017
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 3
| paraksts = 
| mājaslapa = 
| akadēmijasbalva = 
| afibalva = 
| arielabalva = 
| BFTMAbalva = 
| cēzarabalva = 
| emibalva = 
| filmfarebalva = 
| geminibalva = 
| zeltapalmaszars = 
| zeltateļabalva = 
| zeltaglobusabalva = 
| zeltaavenesbalva = 
| gojasbalva = 
| gremībalva = 
| iftbalva = 
| lorensaolivjēbalva = 
| NAACPbalva = 
| nacionālāsfilmasbalva = 
| SAGbalva = 
| tonijasbalva = 
| apbalvojumi = 
| dzimums = V
}}'''Semjuels Šepards Rodžerss III''' ({{Val|en|Samuel Shepard Rogers III}}; dzimis {{Dat|1943|11|5}}, miris {{Dat|2017|7|27}}) bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]], [[dramaturgs]], [[rakstnieks]], [[režisors]] un [[scenārists]]. Šepards tiek uzskatīts par vienu no visizcilākajiem savas paaudzes amerikāņu dramaturgiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://books.google.com/books?id=VuUCAAAAMBAJ&amp;q=%22why+is+sam+shepard+virtually%22&amp;pg=PA20|title=The Genius of Sam Shepard|last=Wetzsteon|first=Ross|website=New York|access-date=2024-02-06|date=1984-11-11}}&lt;/ref&gt;

Savas karjeras laikā sarakstījis 58 lugas, kā arī vairākus īsos stāstus, esejas un memuārus. Saņēmis [[Pulicera balva|Pulicera balvu]] par 1979. gada lugu ''[[Buried Child]]'', kā arī nominēts [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā &quot;[[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris otrā plāna lomā]]&quot; par filmu ''[[The Right Stuff]]'' (1983). Par scenāriju [[Vims Venderss|Vima Vensersa]] filmai &quot;[[Parīze, Teksasa]]&quot; (1984) Šepardu nominēja [[BAFTA kino balva]]i kategorijā &quot;[[Labākais adaptētais scenārijs (BAFTA kino balva)|Labākais adaptētais scenārijs]]&quot;. Bijis arī viens no scenāristiem [[Mikelandželo Antonioni]] filmai ''[[Zabriskie Point (filma)|Zabriskie Point]]'' (1970).

Šepards atveidojis lomas tādās filmās kā &quot;[[Debesu dienas]]&quot; (''Days of Heaven'', 1978), &quot;[[Dzelzs magnolijas]]&quot; (1989), &quot;[[Indiāņa sirds]]&quot; (''Thunderheart'', 1992), &quot;[[Pelikānu lieta]]&quot; (1993), &quot;[[Solījums]]&quot; (''The Pledge'', 2001), &quot;[[Zobenzivs (filma)|Zobenzivs]]&quot; (''Swordfish'', 2001), &quot;[[Melnais vanags notriekts]]&quot; (''Black Hawk Down'', 2001), &quot;[[Atmiņu klade]]&quot; (2004), &quot;[[Džesija Džeimsa slepkavība no gļēvuļa Roberta Forda rokas]]&quot; (2007), &quot;[[Brāļi (filma)|Brāļi]]&quot; (''Brothers'', 2009), &quot;[[Kazino aplaupīšana]]&quot; (''Killing Them Softly'', 2012), &quot;[[Slepenā mītne]]&quot; (2012), &quot;[[Mads (filma)|Mads]]&quot; (2012), &quot;[[Augusts: Osedžas zeme]]&quot; (2013), ''[[Out of the Furnace]]'' (2013) un ''[[Midnight Special]]'' (2016).

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Aktieru ārējās saites}}
{{Filma-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Šepards, Sems}}
[[Kategorija:1943. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2017. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]]
[[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]]
[[Kategorija:ASV dramaturgi]]
[[Kategorija:Amerikāņu rakstnieki]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinorežisori]]
[[Kategorija:ASV scenāristi]]
[[Kategorija:Ilinoisā dzimušie]]
[[Kategorija:Pulicera balvas ieguvēji]]</text>
      <sha1>an81x04nqoj6he99fqr3ys65xzglx74</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Samali</title>
    <ns>0</ns>
    <id>566059</id>
    <revision>
      <id>4530795</id>
      <parentid>4473631</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T23:56:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4530795</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5973" sha1="5ofoj7o3h174uad143rgpvl9pzcbq7h" xml:space="preserve">{{Tautas infokaste
|tauta           = Samali
|attēls          = [[Attēls:Sabah West Coast Bajau women in traditional dress.jpg|250px]]
|image_caption   = Samalu sievietes [[Sabaha]]s štatā [[Malaizija|Malaizijā]]
|native_name     = ''A'a Sama''
|skaits          = 1 450 000 (2020)
|vieta           = {{PHL}}&lt;br/&gt;{{MYS}}&lt;Br/&gt;{{IDN}}&lt;br/&gt;{{BRN}}
|valoda          = [[samalu-badžavu valodas]]&lt;br/&gt;[[filipīniešu valoda]]&lt;br /&gt;[[malajiešu valoda]]&lt;br/&gt;[[angļu valoda]]
|reliģija        = [[islāms]]
|grupas          = 
|radi            = [[jakani]], [[tausūgi]]
}}
'''Samali''' vai '''sama''' (pašnosaukums: ''A'a Sama''), arī '''badžavi''' (''bajau'', ''bajao'', ''bajaw'', ''badjao'') ir [[austronēzieši|austronēziešu]] tauta [[Malajas arhipelāgs|Malajas arhipelāga]] ziemeļaustrumos, apdzīvo salu piekrastes [[Filipīnas|Filipīnās]], [[Malaizija|Malaizijā]], [[Indonēzija|Indonēzijā]] un [[Bruneja|Brunejā]]. Pēc konfesionālās piederības lielākā daļa ir [[musulmaņi]] [[sunnīti]] un Filipīnās tiek pieskaitīti [[moro (tauta)|moro]] tautām.&lt;ref&gt;{{PZT|664|Sulusamali}}&lt;/ref&gt; Kopskaits tiek lēsts ap 1,4 miljoniem. Samalus reizēm dēvē par «jūras [[čigāni]]em» — tie piekopj [[nomadi|pusnomadu]] dzīvesveidu, laivās migrējot starp sava apdzīvotības areāla salu ciemiem, bet pēdējās desmitgadēs pāriet uz nometnieku dzīvesveidu.&lt;ref&gt;[https://sabah.gov.my/en/content/people-history Sabah's People and History]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://ncca.gov.ph/about-culture-and-arts/culture-profile/glimpses-peoples-of-the-philippines/sama/ |title=Peoples of the Philippines: Sama |access-date={{dat|2024|03|10||bez}} |archive-date={{dat|2022|07|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220723144530/https://ncca.gov.ph/about-culture-and-arts/culture-profile/glimpses-peoples-of-the-philippines/sama/ }}&lt;/ref&gt;

== Etnonīms ==
Samali faktiski ir nehomogēna etnosu grupa ar vienotu identitāti un dzīvesveidu; tie runā 9 radniecīgās valodās, kas savukārt dalās vairākos desmitos dialektu.&lt;ref&gt;[https://glottolog.org/resource/languoid/id/sama1302 Glottolog. Family: Sama-Bajaw]&lt;/ref&gt; Tautas kopīgais pašnosaukums ir «sama» un nereti tas tiek papildināts ar salas nosaukumu vai runāto dialektu, kas precīzāk identificē samalu kopienas; piemēram, jūras nomadi dod priekšroku pašnosaukumam ''Sama Dilaut'' — ‘jūras sama’.

Vārds «sama» cēlies no [[austronēziešu valodas|austronēziešu]] saknes ''sama'', kas nozīmē ‘kopīgi’, ‘tādi paši’, ‘cilts’. Vārds «samali» vēsturiski cēlies no [[spāņu valoda]]s ''samales''. Badžavi ir eksoetnonīms, ko paši samali pašidentificēšanai nelieto nelieto, bet tas ir oficiāls tautas apzīmējums Malaizijā (''bajau'') un Indonēzijā (''badjao''). Filipīnās tautas oficiālais nosaukums ir «sama» un termins «badžavi» tiek uzskatīts par [[pejoratīvs|pejoratīvu]].&lt;ref name=sama&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sinama.org/about-sama-people/the-bajau-and-sama-people/ |title=The Bajau, the Badjao, the Samals, and the Sama People |access-date={{dat|2024|03|10||bez}} |archive-date={{dat|2024|03|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240310181928/https://sinama.org/about-sama-people/the-bajau-and-sama-people/}}&lt;/ref&gt;

== Apdzīvotības areāls ==
[[Attēls:Sea Nomads distribution map.jpg|thumb|left|250px|Jūras nomadu tautu apdzīvotās teritorijas Dienvidaustrumāzijā; samalu areāls zaļā krāsā]]
Samali apdzīvo Malajas arhipelāga ziemeļaustrumu un centrālās daļas salu piekrastes, galvenokārt [[Kalimantāna]]s ziemeļaustrumos, [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] un [[Sulavesi]] piekrastes saliņās.

Filipīnās dzīvo 0,67 miljoni samalu, galvenokārt [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāga]] salās, [[Zamboangas pussala]]s dienvidos un [[Mindanao]] dienvidos.&lt;ref&gt;[http://www.ethnicgroupsphilippines.com/ethnic-groups-in-the-philippines/sama/ Ethnic Groups of the Philippines. Sama]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; [[Tavitavi]] provincē samali veido iedzīvotāju vairākumu (226 416 cilvēki, 51,6 % no kopskaita). Nozīmīgas samalu kopienas dzīvo arī [[Zamboanga]]s (87 692, 9,0 %) un [[Isabela (Basilana)|Isabelas]] (21 370, 16,4 %) pilsētās un [[Sulu]] (119 772, 12 %), [[Ziemeļdavao]] [[Basilana (province)|Basilanas]] un [[Palavana (province)|Palavanas]] provincēs.&lt;ref&gt;[https://psa.gov.ph/system/files/phcd/Ethnicity_Statistical%20Table.xlsx Philippine Statistics Authority. Ethnicity Statistical tables]&lt;/ref&gt;

Malaizijā samalu (badžavu) skaits tiek lēsts ap 437 tūktošiem; tie apdzīvo galvenokārt [[Kalimantāna]]s ziemeļaustrumu piekrasti [[Sabaha]]s štatā, kur tie ir otra lielākā etniskā kopiena un veido 16,5 % no iedzīvotāju kopskaita. Tradicionāli dalās rietumu krasta badžavos, kas ir nometnieki un slaveni ar [[zirgkopība|zirgkopību]], un austrumu krasta badžavos, kas dzīvo jūras krastā. Pēdējos 50 gados no Filipīnām uz Sabahu dēļ ieilgušā Mindanao militārā konflikta pārcēlušies daudzi Filipīnu samali.&lt;ref name=sama/&gt;

[[Attēls:Bajo Village, Wakatobi.jpg|thumb|250px|Tradicionāls samalu (badžavu) ciems Vakatobi nacionālajā parkā [[Dienvidaustrumu Sulavesi]]]]
Indonēzijā dzīvo ap 345 tūkstošiem samalu (badžavu vai badžo).&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20111117103949/http://igitur-archive.library.uu.nl/student-theses/2010-0303-200346/Kemkens%20Lotte.pdf Lotte Kemkens. Living on Boundaries: The Orang Bajo of Tinakin Laut, Indonesia]&lt;/ref&gt; Tie apdzīvo piekrasti [[Kalimantāna]]s austrumos, [[Sulavesi]] piekrastes salās, [[Mazās Zunda salas|Mazajās Zunda salās]] un citur.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Filipīnu tautas]]
[[Kategorija:Moro]]
[[Kategorija:Sulu arhipelāgs]]
[[Kategorija:Malaizijas tautas]]
[[Kategorija:Indonēzijas tautas]]</text>
      <sha1>5ofoj7o3h174uad143rgpvl9pzcbq7h</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Smiltenes lidlauks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>566323</id>
    <revision>
      <id>4530834</id>
      <parentid>4516320</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T04:55:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4530834</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2739" sha1="la0vi7v5chq14w3v60aamhwtmsp4zvc" xml:space="preserve">{{Lidostas infokaste
| box-width                  = 250px
| nosaukums                  = Smiltenes lidlauks
| nosaukums_originalvaloda   = 
| nosaukums_originalvaloda-a =
| nosaukums_originalvaloda-r =
| attels                     =
| attela-platums             = 
| paraksts                   = 
| paraksts2                  =
| IATA                       = 
| ICAO                       =
|lat_deg=57|lat_min=26|lat_sec=26.5|lat_dir=N
|lon_deg=25|lon_min=52|lon_sec=32.9|lon_dir=E
| karte                      = Latvia
| kartes_paraksts            = Lidlauka atrašanās vieta Latvijā
| paraksta_novietojums       = top
| lidostas_tips              = privāts
| ipasnieks-operators        = Rožkalni
| ipasnieks                  = 
| atrasanas_vieta            = [[Smiltenes pagasts]], [[Smiltenes novads]]
| elevation-f                = 320
| elevation-m                = 97
| metric-rwy                 = y
| r1-number                  = 12/30
| r1-length-f                = 
| r1-length-m                = 350
| r1-surface                 = zāle
| pasazieru_skaits           = 
| lidojumu_skaits            = 
| majas_lapa                 = 
}}
'''Smiltenes lidlauks''', '''Grotūža lidlauks''' jeb '''Rožkalnu lidlauks''' ir privāts un nesertificēts [[lidlauks]], kas atrodas [[Smiltenes pagasts|Smiltenes pagastā]], [[Smiltenes novads|Smiltenes novadā]] starp autoceļiem [[P18]] un [[P25]] ar 350 metru garu un 18 metru platu zāles segumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aviofoto.lv/?c=bilde&amp;id=26419|title=(lidostas) - -|website=www.aviofoto.lv|access-date=2024-06-02|archive-date=2024-03-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20240313143251/https://www.aviofoto.lv/?c=bilde&amp;id=26419}}&lt;/ref&gt; Lidlauka teritorija pašreiz ir privāta, lidlauks pieder privātpersonai, kas veic lidojumus ar privātu ''FK9 ELA'' [[lidmašīna|lidmašīnu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aviofoto.lv/?c=bilde&amp;id=20174|title=(privāta) - FK9 ELA|website=www.aviofoto.lv|access-date=2024-06-02|archive-date=2024-03-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20240313143048/https://www.aviofoto.lv/?c=bilde&amp;id=20174}}&lt;/ref&gt; Lidlaukā ar pieteikšanos var veikt lidojums ar [[Motoparaplāns|motoparaplānu]] tandēmā ar profesionālu pilotu virs [[Smiltene]]s.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://visit.smiltenesnovads.lv/lidojums-ar-motoparaplanu/|title=Lidojums ar motoparaplānu|last=v2|first=Olegs Boldirevs v1, Emils Brass|website=Smiltene VISIT|access-date=2024-06-02|language=lv|archive-date=2024-06-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20240624210722/https://visit.smiltenesnovads.lv/lidojums-ar-motoparaplanu/}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas lidostas}}

[[Kategorija:Smiltenes pagasts]]</text>
      <sha1>la0vi7v5chq14w3v60aamhwtmsp4zvc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tajs Domi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>568837</id>
    <revision>
      <id>4530920</id>
      <parentid>4301800</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T09:22:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4530920</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13882" sha1="ogcmmukt2pxx0645grrg31jz10z82uo" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste
| vārds = Tajs Domi
| izglītība = &lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
| att_izm = 
| paraksts = Tajs Domi 2016. gadā
| pilns vārds = 
| dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1969|11|1}}
| dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Ontārio|Vindzora|3s=Vindzora (Ontārio)}}
| mir_viet = 
| garums = 178 [[centimetrs|cm]]
| mir_dat = 
| svars = 97 [[kilograms|kg]]
| iesauka = 
| poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Labās malas uzbrucējs]]
| tvēriens = Labais
| kar_sāk = 1989
| kar_beig = 2006
| attēls = Tie Domi 1462810555.jpg
| vārds_orig = ''Tie Domi''
| dzimums = v
| atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;| līga = &lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
| taut_sez 1 = 
| taut 1 = &lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
| balv = 
| slavz = 
| aģenti = 
| numurs = 
| kom =
| rādīt_medaļas = 
| headercolor = 
| medaltemplates = 
| dr_gads = [[1988. gada NHL drafts|1988]]
| dr_kom = [[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]]
| dr_līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]]
| amats = [[Policists (hokejs)|Policists]]
| drafts = 27., 2. kārtā
}}

'''Tahirs &quot;Tajs&quot; Domi''' ({{val|en|Tahir &quot;Tie&quot; Domi}}; dzimis {{dat|1969|11|1}}, [[Vindzora (Ontārio)|Vindzorā]], [[Kanāda|Kanādā]]) ir bijušais [[Kanāda]]s [[hokejists]]. Pazīstams kā [[Policists (hokejs)|hokeja policists]], 16 gadus ilgās [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] (NHL) karjeras laikā viņš spēlēja [[Toronto Maple Leafs|Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]], [[Ņujorkas Rangers|Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]] un [[Vinipegas Jets|Vinipegas &quot;Jets&quot;]] sastāvā. Viņš ir &quot;Maple Leafs&quot; visu laiku līderis soda minūtēs franšīzes vēsturē, kā arī trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm NHL vēsturē. Viņš ir arī spēlētājs, kurš NHL vēsturē ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sportscasting.com/news/this-player-has-the-most-fighting-majors-in-nhl-history/|title=This Player Has the Most Fighting Majors in NHL History|first=Darrelle|last=Thompson|date=2019. gada 12. jūl.}}&lt;/ref&gt;

== Karjera ==

=== Toronto &quot;Maple Leafs&quot; ===
1995. gadā Domi tika aizmainīts uz [[Toronto Maple Leafs]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://tulsaworld.com/archive/leafs-obtain-jennings-domi/article_985bad3a-81b7-5597-8aea-2919f708359a.html|title=Leafs Obtain Jennings, Domi|date=1995. gada 8. apr.|website=Tulsa World}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā gadā viņš ar vieglu sitienu pa seju nokautēja [[Ņujorkas Rangers]] aizsargu [[Ulfs Sāmuelsons|Ulfu Sāmuelsonu]]. Domi tika diskvalificēts uz 8 spēlēm un tika sodīts ar lielu [[Naudas sods|naudas sodu]] par incidentu, ko daži ir nodēvējuši par vienu no nicināmākajiem sitieniem NHL vēsturē.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://sports.ca.msn.com/nhl/photos/gallery.aspx?cp-documentid=23350398&amp;page=8|title=Tie Domi on Ulf Samuelsson - The NHL’s cheapest shots (and dirtiest players?)|date=2014. gada 31. marts|website=web.archive.org|access-date=2024. gada 13. Aprīlis|archive-date=2014. gada 31. Marts|archive-url=https://web.archive.org/web/20140331192014/http://sports.ca.msn.com/nhl/photos/gallery.aspx?cp-documentid=23350398&amp;page=8}}&lt;/ref&gt; Domi uzstāja, ka Sāmuelsons izprovocēja sitienu, vairākkārt nosaucot viņu par &quot;bubuli&quot;.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.tiedomi.com/dreger-sucker-punch-considered-among-the-most-dangerous/|title=DREGER: SUCKER-PUNCH CONSIDERED AMONG THE MOST DANGEROUS|first=Tie|last=Domi|date=2011. gada 16. febr.|website=Tie Domi}}&lt;/ref&gt; 1997.—1998. gada sezonā Domi sakrāja 365 soda minūtes, uzstādot Toronto rekordu, kas iepriekš piederēja Taigeram Viljamsam 1977.—1978. gada sezonā.

2000.—2001. gada sezonā Domi bija iesaistīts incidentā ar līdzjutēju izbraukuma spēlē pret [[Filadelfijas Flyers]] 2001. gada 29. martā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.cbsnews.com/philadelphia/news/tie-domi-flyers-fan/|title=Tie Domi Talks With The Flyers Fan He Fought In 2001 - CBS Philadelphia|date=2015. gada 20. nov.|website=www.cbsnews.com}}&lt;/ref&gt; Sēžot uz soda soliņa, Domi apsmidzināja [[hekleru]] ar ūdens pudeli, pamudinot citu Filadelfijas fanu Kristoferu Falkonu uz viņu kliegt un uzkāpt uz norobežojošā stikla. Stikls ielūza, un Falkons uzkrita uz soda soliņa, kur Domi satvēra līdzjutēju un vairākas reizes iesita viņam. Intervijā pēc spēles Domi sacīja: &quot;Manuprāt, ir patīkami redzēt līdzjutējus, kas iesaistās spēlē.&quot;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://books.google.lv/books?id=bQ2uAwAAQBAJ&amp;pg=PT64&amp;redir_esc=y#v=onepage&amp;q&amp;f=false|title=Fan-tastic Sporting Stories: 300 True Tales of Fans Who Stole the Limelight|first=Graham|last=Sharpe|date=2013. gada 4. dec.|publisher=Biteback Publishing|via=Google Books}}&lt;/ref&gt; Domi tika sodīts ar naudas sodu 1000 ASV dolāru apmērā (maksimālais pieļaujamais [[NHLPA]] darba koplīguma piemērojamais sods tajā laikā), bet netika atstādināts no spēlēm.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.theglobeandmail.com/sports/hockey/domi-fined-1000-for-squirt/article760462/|title=Domi fined $1,000 for squirt|date=2001. gada 31. marts|via=www.theglobeandmail.com}}&lt;/ref&gt;

2001. gada 3. maijā Austrumu konferences pusfināla 4. spēles pēdējās sekundēs Domi ar elkoni iesita galvā [[Ņūdžersijas Devils]] aizsargam [[Skots Nīdermaijers|Skotam Nīdermaijeram]], novedot viņu bezsamaņā. Nākamajā dienā līga uz atlikušajām izslēgšanas spēlēm atstādināja Domi ar nosacījumu, ka gadījumā, ja Toronto neiekļūst nākamajā kārtā, viņam būs jāizlaiž pirmās 8 spēles no nākamās sezonas izslēgšanas spēlēm. Toronto zaudēja sēriju ar Ņūdžersiju 7. spēlē, un Domi diskvalifikācija pēc tam tika pārnesta uz nākamo sezonu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.pressreader.com/canada/national-post-latest-edition/20090219/282737697733209|title=PressReader.com - Digital Newspaper &amp; Magazine Subscriptions|website=www.pressreader.com}}&lt;/ref&gt;

2002. gada 30. jūnijā, pirms Domi kļuva par neierobežoti brīvo aģentu, viņa tiesības tika aizmainītas uz [[Našvilas &quot;Predators&quot;]] apmaiņā pret 2003. gada NHL drafta 8. kārtas izvēli (Šons Landolts). Našvila nespēja viņu parakstīt, un 2002. gada 13. jūlijā Domi no jauna parakstīja līgumu ar Toronto kā brīvais aģents.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.theglobeandmail.com/sports/tie-is-our-guy-domi-returns-to-leafs/article25300573/|title='Tie is our guy,' Domi returns to Leafs|date=2002. gada 13. jūl.|via=www.theglobeandmail.com}}&lt;/ref&gt; 2002./2003. gada sezona bija Domi labākā NHL snieguma ziņā — 15 vārti un 29 punkti.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/nhl/columns/story?id=1711837|title=Burnside: The perfect role model|date=2004. gada 18. janv.|website=ESPN.com}}&lt;/ref&gt;

2005.—2006. gada sezonā, kas viņam izrādījās pēdējā, Domi guva savus 100. NHL vārtus.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.thescore.com/nhl/news/582376|title=This Day in Hockey History|first=Justin|last=Cuthbert|date=2014. gada 19. sept.|website=theScore.com}}&lt;/ref&gt; Turklāt 2006. gada 3. martā viņš aizvadīja savu 1000. NHL spēli pret [[Bufalo Sabres]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://buffalonews.com/news/sabres-leafs-to-get-friendly-with-five-games-down-stretch-intensity-increases-as-rivals-battle/article_23b8de5e-40d3-53ba-aae1-7fc06582696f.html|title=Sabres, Leafs to get 'friendly' with five games down stretch Intensity increases as rivals battle for postseason berths|first=Tim|last=Graham|date=2006. gada 3. marts|website=Buffalo News|access-date=2024. gada 13. Aprīlis|archive-date=2023. gada 12. Oktobris|archive-url=https://web.archive.org/web/20231012051018/https://buffalonews.com/news/sabres-leafs-to-get-friendly-with-five-games-down-stretch-intensity-increases-as-rivals-battle/article_23b8de5e-40d3-53ba-aae1-7fc06582696f.html}}&lt;/ref&gt; Septiņas dienas vēlāk, Domi publiski paziņoja, ka ir neapmierināts ar situāciju, ko uzsvēra fakts, ka viņš palika savā viesnīcas numurā un neieradās uz spēli līdz otrā perioda beigām, kas tika plaši uzskatīts par cēloni komandas lēmumam izpirkt viņa līgumu.

2006. gada 30. jūnijā Toronto nolēma izpirkt Domi līguma pēdējo gadu. Viņš kļuva par brīvo aģentu 2006. gada 1. jūlijā.&lt;ref&gt;https://www.cbc.ca/sports/hockey/maple-leafs-cut-belfour-domi-1.577166&lt;/ref&gt; Domi par karjeras noslēgšanu paziņoja 19. septembrī, vairākus mēnešus būdams bez līguma.&lt;ref&gt;https://www.cbc.ca/sports/hockey/tie-domi-retires-from-nhl-1.577164&lt;/ref&gt;

== Ģimene ==
Domi ir trīs bērni no laulības ar bijušo sievu Linu: meitas Karlīna un Eiverija-Rouza, kā arī dēls [[Makss Domi|Makss]], kurš šobrīd arī ir NHL spēlētājs.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://thehockeynews.com/news/tie-domi-speaks-out-and-accepts-blame-for-failed-marriage|title=Tie Domi speaks out and accepts blame for failed marriage|first=The Canadian|last=Press|date=2006. gada 28. sept.|website=The Hockey News}}&lt;/ref&gt; Domi 13 gadus ilgā laulība beidzās ar šķiršanos 2006. gadā. 2017. gadā viņš apprecējās otrreiz ar Heteri Makdonu, pāris dzīvo [[Ņujorka|Ņujorkā]].&lt;ref&gt;https://www.windsorpubliclibrary.com/?page_id=63539&lt;/ref&gt;

== Karjeras statistika ==
&lt;small&gt;'''Treknrakstā''' norādīta vadošā līga&lt;/small&gt;

{| border=&quot;0&quot; cellpadding=&quot;1&quot; cellspacing=&quot;0&quot; style=&quot;text-align:center; width:60em&quot;
|- bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot;
! colspan=&quot;3&quot; bgcolor=&quot;#ffffff&quot;|
! rowspan=&quot;99&quot; bgcolor=&quot;#ffffff&quot;|
! colspan=&quot;5&quot;|Regulārā sezona
! rowspan=&quot;99&quot; bgcolor=&quot;#ffffff&quot;|
! colspan=&quot;5&quot;|Izslēgšanas spēles
|- bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot;
! [[Sezona]]
! Komanda
! Līga
! Spēles
! [[Vārti]]
! RP
! P-ti
! SM
! Spēles
! V
! RP
! P-ti
! SM
|-
| 1984—85
| [[Belle River Canadiens]]
| [[Great Lakes Junior C hokeja līga|GLJHL]]
| 28 || 7|| 5|| 12|| 98|| —|| —|| —|| —|| —
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 1985—86
| [[LaSalle Vipers|Windsor Royals]]
| [[Rietumu Ontario hokeja līga|WOHL]]
| 42|| 8|| 17|| 25|| 346|| —|| —|| —|| —|| —|
|-
| 1986—87
| [[Peterborough Roadrunners]]
| [[Metro Junior A hokeja līga|MetJHL]]
| 2|| 0|| 0|| 0|| 10|| —|| —|| —|| —|| —
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| [[1986–87 OHL season|1986—87]]
| [[Peterborough Petes]]
| [[Ontario Hockey League|OHL]]
| 18|| 1|| 1|| 2|| 79|| 10|| 0|| 0|| 0|| 20
|-
| [[1987–88 OHL season|1987—88]]
| Peterborough Petes
| OHL
| 60|| 22|| 21|| 43|| 292|| 12|| 3|| 9|| 12|| 24
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| [[1988–89 OHL season|1988—89]]
| Peterborough Petes
| OHL
| 43|| 14|| 16|| 30|| 175|| 17|| 10|| 9|| 19|| 70
|-
| [[1989 Memorial Cup|1988—89]]
| Peterborough Petes
| [[Memorial Cup|MC]]
| —|| —|| —| —|| —|| 5|| 2|| 0|| 2|| 26
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| [[1989–90 AHL season|1989—90]]
| [[Newmarket Saints]]
| [[American Hockey League|AHL]]
| 57|| 14|| 11|| 25|| 285|| —|| —|| —|| —|| —
|-
| [[1989–90 NHL season|1989—90]]
| [[Toronto Maple Leafs]]
| [[National Hockey League|NHL]]
| 2|| 0|| 0|| 0| 0|| 42|| —|| —| —|| —
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| [[1990–91 AHL season|1990—91]]
| [[Binghamton Rangers]]
| AHL
| 25|| 11|| 6|| 17|| 219|| 7|| 3|| 2|| 5|| 16
|-
| [[1990–91 NHL season|1990—91]]
| [[New York Rangers]]
| NHL
| 28|| 1|| 0|| 1|| 185|| —|| —|| —|| —|| —
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| [[1991–92 NHL season|1991—92]]
| New York Rangers
| NHL
| 42|| 2|| 4|| 6|| 246|| 6|| 1|| 1|| 2|| 32
|-
| [[1992–93 NHL season|1992—93]]
| New York Rangers
| NHL
| 12|| 2|| 0|| 2|| 95|| —|| —|| —|| —|| —
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 1992—93
| [[Winnipeg Jets (1972–96)|Winnipeg Jets]]
| NHL
| 49|| 3|| 10|| 13|| 249|| 6|| 1|| 0|| 1|| 23
|-
| [[1993–94 NHL season|1993—94]]
| Winnipeg Jets
| NHL
| 81|| 8|| 11|| 19|| '''347'''|| —|| —|| —|| —|| —
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| [[1994–95 NHL season|1994—95]]
| Winnipeg Jets
| NHL
| 31|| 4|| 4|| 8|| 128|| —|| —|| —|| —|| —
|-
| 1994—95
| Toronto Maple Leafs
| NHL
| 9|| 0|| 1|| 1|| 31|| 7|| 1|| 0|| 1|| 0
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| [[1995–96 NHL season|1995—96]]
| Toronto Maple Leafs
| NHL
| 72|| 7|| 6|| 13|| 297|| 6|| 0|| 2|| 2|| 4
|-
| [[1996–97 NHL season|1996—97]]
| Toronto Maple Leafs
| NHL
| 80|| 11|| 17|| 28|| 275|| —|| —|| —|| —|| —
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| [[1997–98 NHL season|1997—98]]
| Toronto Maple Leafs
| NHL
| 80|| 4|| 10|| 14|| 365|| —|| —|| —|| —|| —
|-
| [[1998–99 NHL season|1998—99]]
| Toronto Maple Leafs
| NHL
| 72|| 8|| 14|| 22|| 198|| 14|| 0|| 2|| 2|| 24
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| [[1999–2000 NHL season|1999—2000]]
| Toronto Maple Leafs
| NHL
| 70|| 5|| 9|| 14|| 198|| 12|| 0|| 1|| 1|| 20
|-
| [[2000–01 NHL season|2000—01]]
| Toronto Maple Leafs
| NHL
| 82|| 13|| 7|| 20|| 214|| 8|| 0|| 1|| 1|| 20
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| [[2001–02 NHL season|2001—02]]
| Toronto Maple Leafs
| NHL
| 74|| 9|| 10|| 19|| 157|| 19|| 1|| 3|| 4|| 61
|-
| [[2002–03 NHL season|2002—03]]
| Toronto Maple Leafs
| NHL
| 79|| 15|| 14|| 29|| 171|| 7|| 1|| 0|| 1|| 13
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| [[2003–04 NHL season|2003—04]]
| Toronto Maple Leafs
| NHL
| 80|| 7|| 13|| 20|| 208|| 13|| 2|| 2|| 4|| 41
|-
| [[2005–06 NHL season|2005—06]]
| Toronto Maple Leafs
| NHL
| 77|| 5|| 11|| 16|| 109|| —|| —|| —|| —|| —
|- bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot;
! colspan=&quot;3&quot; | NHL kopā
! 1020!! 104!! 141!! 245!! 3515!! 98!! 7!! 12!! 19!! 238
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.eliteprospects.com/player/9138/tie-domi Tie Domi — Stats, Contract, Salary &amp; More]
* [http://espn.go.com/magazine/vol4no22domi.html ESPN The Magazine profile on Domi]
* {{IMDB name | id=0231423 | name=Tie Domi}}
{{Kanāda-aizmetnis}}
{{hokejists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Domi, Tajs}}
[[Kategorija:1969. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ontārio dzimušie]]
[[Kategorija:Toronto &quot;Maple Leafs&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Ņujorkas &quot;Rangers&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Vinipegas &quot;Jets&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>ogcmmukt2pxx0645grrg31jz10z82uo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Igors Šuvajevs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>568907</id>
    <revision>
      <id>4530970</id>
      <parentid>4454431</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T11:27:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <origin>4530970</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3937" sha1="m3xywzoxjc9v91s1klq7707l6vkvkjj" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Igors Šuvajevs
| vārds_orig = 
| attēls = 
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1963
| dz_mēnesis = 4
| dz_diena = 7
| dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Priekule|td=Latvija}}
| m_dat_alt = 
| m_gads = 2024
| m_mēnesis = 4
| m_diena = 12
| m_vieta = 
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = 
| nodarbošanās = [[filosofs]], pasniedzējs
| ienākumi = 
| darbības_gadi = 
| dzimums = V
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = [[Andžela Šuvajeva]]
| bērni = [[Andris Šuvajevs]], [[Katrīna Vītola]], [[Anna Āboliņa]]
| alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
| paraksts = 
| paraksts_plat = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
| citas daļas = 
}}
'''Igors Šuvajevs''' (1963—2024) bija latviešu [[filosofs]] un pasniedzējs, [[Latvijas Universitāte]]s [[profesors]], [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenie locekļi|īstenais loceklis]] (2017).

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1963. gada 7. aprīlī [[Priekule|Priekulē]].
Studēja filosofiju [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] (LU). 1995. gadā viņš aizstāvēja ''Dr. phil.'' grādu, 1998. gadā kļuva par [[LU FSI]] vadošo pētnieku.
2006. gadā viņu ievēlēja par LU profesoru.

Viņa dēls [[Andris Šuvajevs]] ir [[antropologs]], ekonomikas pētnieks un [[politiķis]]. Igoram ir arī divas meitas — Katrīna Vītola (angļu valodas skolotāja) un Anna Āboliņa (tekstu redaktore un korektore). 

Miris 2024. gada 12. aprīlī.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.04.2024-muziba-devies-filosofs-igors-suvajevs.a550282/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Mūžībā devies filosofs Igors Šuvajevs] lsm.lv 2024. gada 13. aprīlī&lt;/ref&gt;

== Darbi ==
Igors Šuvajevs sastādījis, tulkojis un komentējis vairāk par 50 grāmatām (Kanta, Šopenhauera, Nīčes, Gadamera, Benjamina, Zimmela, Jaspersa, Šmida u.&amp;nbsp;c. darbus), izdevis komentētus psihoanalīzes klasiķu (Freida, Junga, Ādlera, Ranka) darbus un publicējis 16 monogrāfijas:

* Psihoanalīze Latvijā. Rīga: Zinātne, 2024. 576 lpp.

* Marginālijas. Rīga: Neputns, 2023. 207 lpp.
* Rūpēs par dvēseli. Vērtību likteņi. Rīga: Zinātne, 2019. 318 lpp.
* Individuālpsiholoģija Latvijā. Rīga: Zinātne, 2019. 399 lpp. (Dzīļu psiholoģija Latvijā II)
* Krievijas ''homo imperii''. Ģenealoģiskas piezīmes. Rīga: FSI, 2015. 94 lpp.
* Laika raksturojums. Vērtību un identitātes meklējumos. Rīga: FSI, 2013. 2., papild. izd. 351 lpp.
* Psihoanalīze: idejas, to izvērsumi un konteksti. Rīga: Zinātne, 2012. 326 lpp.
* Psihoanalīzes pēdas Latvijā. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2012. 251 lpp. (Dzīļu psiholoģija Latvijā I)
* Laika raksturojums. Vērtību un identitātes meklējumos. Rīga: FSI, 2012. 303 lpp.
* Filosofija kā dzīvesmāksla. Rīga: Zvaigzne ABC, 2007. 152 lpp. (2010. e-grāmata)
* Freids. Rīga: Zvaigzne ABC, 2003. 112 lpp. (2010. e-grāmata)
* Dzīļu psiholoģija. Personas, idejas un risinājumi. Rīga: Zvaigzne ABC, 2002. 335 lpp. 2. izd. — 2006.
* Sarunas par filosofiju. 2. d. Rīga: Zvaigzne ABC, 2000. 173 lpp.
* Sarunas par filosofiju. 1. d. Rīga: Zvaigzne ABC, 1999. 157 lpp.
* Prelūdijas. Kultūrvēsturiskas un filosofiskas studijas. Rīga: Intelekts, 1998. 197 lpp.
* Psihoanalīze un dzīves māksla. Rīga: Intelekts, 1998. 2. izd. 247 lpp.

== Apgalvojumi un pagodinājumi ==
* Eiropas Zinātņu un mākslas akadēmijas balva “Felix” (2001)
* Austrijas Goda krusts zinātnē un mākslā (2015)
* LZA Teodora Celma vārdbalva filosofijā (2024)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Šuvajevs, Igors}}
[[Kategorija:1963. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Priekulē dzimušie]]
[[Kategorija:2024. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas filozofi]]
[[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenie locekļi]]</text>
      <sha1>m3xywzoxjc9v91s1klq7707l6vkvkjj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:ブラックめんだこ</title>
    <ns>3</ns>
    <id>574057</id>
    <revision>
      <id>4530938</id>
      <parentid>4077408</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T10:10:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Syunsyunminmin</username>
        <id>105974</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Syunsyunminmin pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:かりめら]] uz [[Dalībnieka diskusija:ブラックめんだこ]]: Automatically moved page while renaming the user &quot;[[Special:CentralAuth/かりめら|かりめら]]&quot; to &quot;[[Special:CentralAuth/ブラックめんだこ|ブラックめんだこ]]&quot;</comment>
      <origin>4077408</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="180" sha1="dl17vfhxhjzur7lmt90iviwnn7r1mwy" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=かりめら}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2024. gada 21. jūnijs, plkst. 05.28 (EEST)</text>
      <sha1>dl17vfhxhjzur7lmt90iviwnn7r1mwy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>JFC Viola</title>
    <ns>0</ns>
    <id>575238</id>
    <revision>
      <id>4530930</id>
      <parentid>4461343</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T09:54:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ainartam</username>
        <id>100926</id>
      </contributor>
      <comment>/* JFC Viola meistarkomandas sasniegumi Latvijas kausa izcīņā */</comment>
      <origin>4530930</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9444" sha1="a7u4grjqezzo6ykdtg284i4csbiokqw" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color = #a5262b
| nos = JFC Viola
| logo = 
| logo_izm = 163px
| pilns = Futbola klubs &quot;JFC Viola&quot;
| pilsēta = {{Vieta|Latvija|Jelgava}}
| dib = 1996
| stad = [[Zemgales Olimpiskais centrs]]
| ietilp = 1560
| prez = {{flaga|Latvija}} [[Ainārs Tamisārs]]
| tren = {{flaga|Latvija}} [[Aldis Trukšāns]]
| kapteinis = {{flaga|Latvija}} [[Edgars Fjodorovs]]
| līga = Latvijas futbola 2.līga
| sez = [[2023.gada Rietumu Līgas sezona|2023.]]
| poz = 2.vieta Latvijas futbola 3.līgā
| mediji = [http://www.jfcviola.lv/ Oficiālā vietne]
| pattern_la1 = 
| pattern_b1 = 
| pattern_ra1 = 
| leftarm1 = a5262b
| body1 = a5262b
| rightarm1 = a5262b
| shorts1 = a5262b
| socks1 = a5262b
| pattern_la2 = #FFFFFF
| pattern_b2 = #FFFFFF
| pattern_ra2 = #FFFFFF
| leftarm2 = #FFFFFF
| body2 = #FFFFFF
| rightarm2 = #FFFFFF
| shorts2 = #FFFFFF
| socks2 = #FFFFFF
}}
 
'''JFC Viola''' ir [[Latvija]]s [[futbols|futbola]] klubs, kas dibināts 1996. gadā. Līdz 2012. gadam piedalījās Latvijas jaunatnes čempionātā (dažādās vecuma grupās), bet pēc tam nodeva visas saistības un arī futbolistus [[FK Jelgava]], tajā apvienojot gan jauniešu komandas, gan Latvijas futbola Virslīgā spēlējošo pieaugušo komandu (meistarkomandu). No 2021. gada sākuma JFC Viola darbība ir atjaunota (ar nosaukumu JFC Jelgava) un līdz 2023. gadam tam bija viena amatieru futbola komanda, kas startēja Rietumu Līgā ([[Latvijas futbola 3. līga]]s Rietumu zonas čempionātā) un [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa futbolā]] izcīņā.

No 2024. gada JFC Viola startē Latvijas futbola 2.līgā (Altero LIIGā) un 2024. gada maijā darbību ir uzsākusi JFC Viola Futbola skola ar 4 treniņu grupām (2019., 2018., 2017. un 2016. gadā dzimušiem futbolistiem un futbolistēm).

== JFC Viola vēsture ==

=== FK &quot;Viola&quot; 1996.—2006 ===
Kluba dibinātājs ir [[Dainis Kazakevičs]] un FK &quot;Viola&quot; pamazām auga un attīstījās, izveidojot arvien jaunas treniņgrupas. 2004. gadā, apvienojoties FK &quot;Viola&quot; galvenajai komandai (U-18) un FK &quot;RAF&quot;, tika izveidots futbola klubs &quot;Jelgava&quot;.

=== Jaunatnes futbola kluba &quot;Jelgava&quot; 2006.—2012 ===
No 2006. līdz 2012. gadam JFC Jelgava bija tipiska jaunatnes futbola skola un piedalījās Latvijas jaunatnes čempionātā. Treneri šai posmā bija [[Dainis Kazakevičs]], [[Kaspars Tiltiņš]], [[Gints Freimanis]], [[Jānis Čaplinskis]]. Pēc tam, kad JFC saistības un spēlētāji pārgāja uz FK Jelgava, biedrība no 2013. līdz 2021. gada janvārim bija neaktīva.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jfcjelgava.lv/archives/4207|title=Atdzimšana 2021 – JFC Jelgava|last=Tamisārs|first=Ainārs|access-date=2023-05-07|language=en|archive-date=2023-05-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20230507122515/https://jfcjelgava.lv/archives/4207}}&lt;/ref&gt;

=== Amatieru futbola atjaunošana 2021. gadā ===
2021. gada sākumā, kad kļuva skaidrs, ka FK Jelgava Virslīgā nestartēs, tika nolemts atjaunot JFC Jelgava darbību, šoreiz kā amatieru futbola klubam, kurā trenējas un spēlē futbolisti savā brīvajā laikā, no tā gūstot prieku un ar futbola spēlēm un citiem pasākumiem dodot prieku pārējiem (skatītājiem, Jelgavas iedzīvotājiem un citiem). Klubs pieteica komandu dalībai 3. līgā un par galveno treneri amatā iecēla Antonu Dresmani.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

=== Futbola skolas atjaunošana 2024. gadā ===
2023. gada beigās Dainis Kazakevičs (JFC Viola dibinātājs) zaudēja Latvijas Nacionālās izlases galvenā trenera amatu un nolēma nevis uzreiz pieņemt kāda profesionāla futbola kluba galvenā trenera posteni, bet atjaunot JFC Viola Futbola skolu, izstrādājot īpašu treniņu metodiku, sapulcinot jaunu treneru korpusu un izsludinot audzēkņu uzņemšanu divās treniņgrupās ar treniņu vietu Zemgales olimpiskajā centrā. Septembrī tika atvērtas vēl 2 treniņu grupas (2019., 2018., 2017. un 2016. gadā dzimušiem futbolistiem un futbolistēm) un 2024. gada oktobrī paredzēta vēl vienas treniņu grupas atvēršana Jelgavas Centra pamatskolā.

=== Jelgavas un Rietumzemgales futbola čempionāta rīkošana ===
JFC Viola kopš 2021. gada ir oficiālais [[Jelgavas pilsētas dome]]s partneris Jelgavas futbola čempionātu (JFČ) rīkošanā. 2021. gada decembrī notika &quot;JFČ Ziema 2021&quot;, kur piedalījās 6 komandas un zeltu izcīnīja komanda FK LLU ([[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]]), 2022. gada septembrī — oktobrī notika &quot;JFČ Rudens 2022&quot;, bet 2022. gada decembrī un 2023. gada janvārī JFC Jelgava bija &quot;JFČ Ziema 2022&quot; galvenais organizētājs. Noorganizēti arī Jelgavas futbola čempionāti &quot;Ziema 2023&quot;, &quot;Ziema 2024&quot;.

Kopš 2025.gada kopā ar Dobeles Sporta pārvaldi un biedrību &quot;Rada Divi&quot; divu pilsētas čempionātu (Dobeles un Jelgavas) vietā tiek rīkots viens, daudz vērienīgāks Rietumzemgales futbola čempionāts.

== Futbola kluba nosaukumu vēsture ==
* 1996 — 2005: FK Viola
* 2006 — 2021: Jaunatnes futbola centrs Jelgava
* 2021 — 2023: JFC Jelgava
* 2024 —         : Jelgavas futbola centrs Viola (JFC Viola)

== JFC Viola meistarkomandas sasniegumi Latvijas kausa izcīņā ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
!Sezona
!Sasniegtā kārta vai tituls
|-
|2021.
|1/16 fināls
|-
|2022.
|1/32 fināls
|-
|2023.
|1/64 fināls
|-
|2024.
|1/128 fināls
|-
|2025.
|1/64 fināls
|-
|2026.
|1/32 fināls
|-
|}

== JFC Viola meistarkomandas sasniegumi Latvijas čempionātā ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
!Sezona
!Vieta / čempionāts
|-
|2021.
|4.vieta / Rietumu Līga (3.līgas Rietumu zona)
|-
|2022.
|4.vieta / Rietumu Līga (3.līgas Rietumu zona)
|-
|2023.
|1.vieta / Rietumu Līga (3.līgas Rietumu zona)
|-
|2024.
|6.vieta / Latvijas futbola 2.līga
|-
|2025.
|11.vieta / Latvijas futbola 2.līga
|-
|
|
|}

== Meistarkomandas sastāvs (2026. gada sezona) ==
: ''{{dat|2021|9|6||bez}}.''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/jfc-jelgava-36049/?cid=10400312|title=JFC Jelgava|website=lff.lv|access-date={{dat|2021|9|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;
{{Fs start}}
{{Fs player | no= 1|nat=LAT| pos=GK |  name=[[Emīls Dobrājs]]}}
{{Fs player | no= 3|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Dāgs Apsītis]]}}
{{Fs player | no= 4|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Jurijs Ivanovs]]}}
{{Fs player | no= 5|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Ričards Jirgensons]]}}
{{Fs player | no= 6|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Andrejs Dementjevs]]}}
{{Fs player | no= 7|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Mareks Plonis]]}}
{{Fs player | no= 8|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Mārtiņš Pivarovičs]]}}
{{Fs player | no= 9|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Zigmunds Rubīns]]}}
{{Fs player | no= 10|nat=LAT| pos=FW |  name=[[Matīss Baškevics]]}}
{{Fs player | no= 11|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Helvijs Staļģis]]}}
{{Fs player | no= 12|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Māris Dūrējs]]}}
{{Fs player | no= 13|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Vitālijs Abramovs]]}}
{{Fs player | no= 14|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Aldis Trukšāns]]}}
{{Fs player | no= 15|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Svajunas Fokas]]}}
{{Fs player | no= 16|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Aksels Grosfogels]]}}
{{Fs player | no= 17|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Edgars Fjodorovs]]}}
{{Fs player | no= 18|nat=LAT| pos=FW |  name=[[Mareks Rudakovs]]}}
{{Fs player | no= 19|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Rihards Antoņevičs]]}}
{{Fs mid}}
{{Fs player | no=20|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Elvijs Brahmanis]]}}
{{Fs player | no=21|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Jēkabs Šteinburgs]]}}
{{Fs player | no=22|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Antons Dresmanis]]}}
{{Fs player | no=71|nat=LAT| pos=GK |  name=[[Kaspars Sondors]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Mārtiņš Tamisārs]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Jānis Dūrējs]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=FW |  name=[[Gustavs Riekstiņš]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Kārlis Vītoliņš]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Edijs Jurušs]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Eduards Zecmanis]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=GK |  name=[[Rolands Garkuļ-Gurevičs]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=GK |  name=[[Ivo Jurševics]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Pauls Rozenvalds]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Miks Vīķis]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Artis Staļģis]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Arvis Krūmiņš]]}}
{{Fs end}}

== Meistarkomandā spēlējuši (2021. -2025) ==
:
{{Fs start}}
{{Fs player | no= 28|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Artis Lazdiņš]]}}

== Meistarkomandas personāls ==
[[Latvijas kauss futbolā|atvijas kauss futbolā]]
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Vārds, uzvārds
|-
| Galvenais treneris
| {{flaga|Latvija}} [[Marks Dresmanis|Aldis Trukšāns]]
|-
| Kluba prezidents
| {{flaga|Latvija}} [[Ainārs Tamisārs]]
|-
|}

== Meistarkomandas galvenie treneri ==
* {{flaga|Latvija}} [[Antons Dresmanis]] (2021)
* {{flaga|Latvija}} [[Antons Dresmanis|Marks Dresmanis]] (03.2022 — 06.2022)
* {{flaga|Latvija}} [[Antons Dresmanis|Aldis Trukšāns]] (07.2022 —)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.jfcviola.lv jfcviola.lv]{{Novecojusi saite}}
* http://www.cemp.jfcviola.lv {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220701142844/https://cemp.jfcviola.lv/ |date={{dat|2022|07|01||bez}} }}

{{DEFAULTSORT:JFC Jelgava}}
[[Kategorija:Latvijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Sports Jelgavā]]</text>
      <sha1>a7u4grjqezzo6ykdtg284i4csbiokqw</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530934</id>
      <parentid>4530930</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T09:56:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ainartam</username>
        <id>100926</id>
      </contributor>
      <comment>/* Futbola skolas atjaunošana 2024. gadā */</comment>
      <origin>4530934</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9410" sha1="ok7w2bi2ct9z4r32mk51p5n6e3frbxe" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color = #a5262b
| nos = JFC Viola
| logo = 
| logo_izm = 163px
| pilns = Futbola klubs &quot;JFC Viola&quot;
| pilsēta = {{Vieta|Latvija|Jelgava}}
| dib = 1996
| stad = [[Zemgales Olimpiskais centrs]]
| ietilp = 1560
| prez = {{flaga|Latvija}} [[Ainārs Tamisārs]]
| tren = {{flaga|Latvija}} [[Aldis Trukšāns]]
| kapteinis = {{flaga|Latvija}} [[Edgars Fjodorovs]]
| līga = Latvijas futbola 2.līga
| sez = [[2023.gada Rietumu Līgas sezona|2023.]]
| poz = 2.vieta Latvijas futbola 3.līgā
| mediji = [http://www.jfcviola.lv/ Oficiālā vietne]
| pattern_la1 = 
| pattern_b1 = 
| pattern_ra1 = 
| leftarm1 = a5262b
| body1 = a5262b
| rightarm1 = a5262b
| shorts1 = a5262b
| socks1 = a5262b
| pattern_la2 = #FFFFFF
| pattern_b2 = #FFFFFF
| pattern_ra2 = #FFFFFF
| leftarm2 = #FFFFFF
| body2 = #FFFFFF
| rightarm2 = #FFFFFF
| shorts2 = #FFFFFF
| socks2 = #FFFFFF
}}
 
'''JFC Viola''' ir [[Latvija]]s [[futbols|futbola]] klubs, kas dibināts 1996. gadā. Līdz 2012. gadam piedalījās Latvijas jaunatnes čempionātā (dažādās vecuma grupās), bet pēc tam nodeva visas saistības un arī futbolistus [[FK Jelgava]], tajā apvienojot gan jauniešu komandas, gan Latvijas futbola Virslīgā spēlējošo pieaugušo komandu (meistarkomandu). No 2021. gada sākuma JFC Viola darbība ir atjaunota (ar nosaukumu JFC Jelgava) un līdz 2023. gadam tam bija viena amatieru futbola komanda, kas startēja Rietumu Līgā ([[Latvijas futbola 3. līga]]s Rietumu zonas čempionātā) un [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa futbolā]] izcīņā.

No 2024. gada JFC Viola startē Latvijas futbola 2.līgā (Altero LIIGā) un 2024. gada maijā darbību ir uzsākusi JFC Viola Futbola skola ar 4 treniņu grupām (2019., 2018., 2017. un 2016. gadā dzimušiem futbolistiem un futbolistēm).

== JFC Viola vēsture ==

=== FK &quot;Viola&quot; 1996.—2006 ===
Kluba dibinātājs ir [[Dainis Kazakevičs]] un FK &quot;Viola&quot; pamazām auga un attīstījās, izveidojot arvien jaunas treniņgrupas. 2004. gadā, apvienojoties FK &quot;Viola&quot; galvenajai komandai (U-18) un FK &quot;RAF&quot;, tika izveidots futbola klubs &quot;Jelgava&quot;.

=== Jaunatnes futbola kluba &quot;Jelgava&quot; 2006.—2012 ===
No 2006. līdz 2012. gadam JFC Jelgava bija tipiska jaunatnes futbola skola un piedalījās Latvijas jaunatnes čempionātā. Treneri šai posmā bija [[Dainis Kazakevičs]], [[Kaspars Tiltiņš]], [[Gints Freimanis]], [[Jānis Čaplinskis]]. Pēc tam, kad JFC saistības un spēlētāji pārgāja uz FK Jelgava, biedrība no 2013. līdz 2021. gada janvārim bija neaktīva.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jfcjelgava.lv/archives/4207|title=Atdzimšana 2021 – JFC Jelgava|last=Tamisārs|first=Ainārs|access-date=2023-05-07|language=en|archive-date=2023-05-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20230507122515/https://jfcjelgava.lv/archives/4207}}&lt;/ref&gt;

=== Amatieru futbola atjaunošana 2021. gadā ===
2021. gada sākumā, kad kļuva skaidrs, ka FK Jelgava Virslīgā nestartēs, tika nolemts atjaunot JFC Jelgava darbību, šoreiz kā amatieru futbola klubam, kurā trenējas un spēlē futbolisti savā brīvajā laikā, no tā gūstot prieku un ar futbola spēlēm un citiem pasākumiem dodot prieku pārējiem (skatītājiem, Jelgavas iedzīvotājiem un citiem). Klubs pieteica komandu dalībai 3. līgā un par galveno treneri amatā iecēla Antonu Dresmani.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

=== Futbola skolas atjaunošana 2024. gadā ===
2023. gada beigās Dainis Kazakevičs (JFC Viola dibinātājs) zaudēja Latvijas Nacionālās izlases galvenā trenera amatu un nolēma nevis uzreiz pieņemt kāda profesionāla futbola kluba galvenā trenera posteni, bet atjaunot JFC Viola Futbola skolu, izstrādājot īpašu treniņu metodiku, sapulcinot jaunu treneru korpusu un izsludinot audzēkņu uzņemšanu divās treniņgrupās ar treniņu vietu Zemgales olimpiskajā centrā. Septembrī tika atvērtas vēl 2 treniņu grupas (2019., 2018., 2017. un 2016. gadā dzimušiem futbolistiem un futbolistēm). Katru gadu tiek atvērta jauna treniņgrupa 5-gadīgiem censoņiem.

=== Jelgavas un Rietumzemgales futbola čempionāta rīkošana ===
JFC Viola kopš 2021. gada ir oficiālais [[Jelgavas pilsētas dome]]s partneris Jelgavas futbola čempionātu (JFČ) rīkošanā. 2021. gada decembrī notika &quot;JFČ Ziema 2021&quot;, kur piedalījās 6 komandas un zeltu izcīnīja komanda FK LLU ([[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]]), 2022. gada septembrī — oktobrī notika &quot;JFČ Rudens 2022&quot;, bet 2022. gada decembrī un 2023. gada janvārī JFC Jelgava bija &quot;JFČ Ziema 2022&quot; galvenais organizētājs. Noorganizēti arī Jelgavas futbola čempionāti &quot;Ziema 2023&quot;, &quot;Ziema 2024&quot;.

Kopš 2025.gada kopā ar Dobeles Sporta pārvaldi un biedrību &quot;Rada Divi&quot; divu pilsētas čempionātu (Dobeles un Jelgavas) vietā tiek rīkots viens, daudz vērienīgāks Rietumzemgales futbola čempionāts.

== Futbola kluba nosaukumu vēsture ==
* 1996 — 2005: FK Viola
* 2006 — 2021: Jaunatnes futbola centrs Jelgava
* 2021 — 2023: JFC Jelgava
* 2024 —         : Jelgavas futbola centrs Viola (JFC Viola)

== JFC Viola meistarkomandas sasniegumi Latvijas kausa izcīņā ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
!Sezona
!Sasniegtā kārta vai tituls
|-
|2021.
|1/16 fināls
|-
|2022.
|1/32 fināls
|-
|2023.
|1/64 fināls
|-
|2024.
|1/128 fināls
|-
|2025.
|1/64 fināls
|-
|2026.
|1/32 fināls
|-
|}

== JFC Viola meistarkomandas sasniegumi Latvijas čempionātā ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
!Sezona
!Vieta / čempionāts
|-
|2021.
|4.vieta / Rietumu Līga (3.līgas Rietumu zona)
|-
|2022.
|4.vieta / Rietumu Līga (3.līgas Rietumu zona)
|-
|2023.
|1.vieta / Rietumu Līga (3.līgas Rietumu zona)
|-
|2024.
|6.vieta / Latvijas futbola 2.līga
|-
|2025.
|11.vieta / Latvijas futbola 2.līga
|-
|
|
|}

== Meistarkomandas sastāvs (2026. gada sezona) ==
: ''{{dat|2021|9|6||bez}}.''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/jfc-jelgava-36049/?cid=10400312|title=JFC Jelgava|website=lff.lv|access-date={{dat|2021|9|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;
{{Fs start}}
{{Fs player | no= 1|nat=LAT| pos=GK |  name=[[Emīls Dobrājs]]}}
{{Fs player | no= 3|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Dāgs Apsītis]]}}
{{Fs player | no= 4|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Jurijs Ivanovs]]}}
{{Fs player | no= 5|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Ričards Jirgensons]]}}
{{Fs player | no= 6|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Andrejs Dementjevs]]}}
{{Fs player | no= 7|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Mareks Plonis]]}}
{{Fs player | no= 8|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Mārtiņš Pivarovičs]]}}
{{Fs player | no= 9|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Zigmunds Rubīns]]}}
{{Fs player | no= 10|nat=LAT| pos=FW |  name=[[Matīss Baškevics]]}}
{{Fs player | no= 11|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Helvijs Staļģis]]}}
{{Fs player | no= 12|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Māris Dūrējs]]}}
{{Fs player | no= 13|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Vitālijs Abramovs]]}}
{{Fs player | no= 14|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Aldis Trukšāns]]}}
{{Fs player | no= 15|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Svajunas Fokas]]}}
{{Fs player | no= 16|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Aksels Grosfogels]]}}
{{Fs player | no= 17|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Edgars Fjodorovs]]}}
{{Fs player | no= 18|nat=LAT| pos=FW |  name=[[Mareks Rudakovs]]}}
{{Fs player | no= 19|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Rihards Antoņevičs]]}}
{{Fs mid}}
{{Fs player | no=20|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Elvijs Brahmanis]]}}
{{Fs player | no=21|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Jēkabs Šteinburgs]]}}
{{Fs player | no=22|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Antons Dresmanis]]}}
{{Fs player | no=71|nat=LAT| pos=GK |  name=[[Kaspars Sondors]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Mārtiņš Tamisārs]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Jānis Dūrējs]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=FW |  name=[[Gustavs Riekstiņš]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Kārlis Vītoliņš]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Edijs Jurušs]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Eduards Zecmanis]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=GK |  name=[[Rolands Garkuļ-Gurevičs]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=GK |  name=[[Ivo Jurševics]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Pauls Rozenvalds]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Miks Vīķis]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Artis Staļģis]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Arvis Krūmiņš]]}}
{{Fs end}}

== Meistarkomandā spēlējuši (2021. -2025) ==
:
{{Fs start}}
{{Fs player | no= 28|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Artis Lazdiņš]]}}

== Meistarkomandas personāls ==
[[Latvijas kauss futbolā|atvijas kauss futbolā]]
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Vārds, uzvārds
|-
| Galvenais treneris
| {{flaga|Latvija}} [[Marks Dresmanis|Aldis Trukšāns]]
|-
| Kluba prezidents
| {{flaga|Latvija}} [[Ainārs Tamisārs]]
|-
|}

== Meistarkomandas galvenie treneri ==
* {{flaga|Latvija}} [[Antons Dresmanis]] (2021)
* {{flaga|Latvija}} [[Antons Dresmanis|Marks Dresmanis]] (03.2022 — 06.2022)
* {{flaga|Latvija}} [[Antons Dresmanis|Aldis Trukšāns]] (07.2022 —)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.jfcviola.lv jfcviola.lv]{{Novecojusi saite}}
* http://www.cemp.jfcviola.lv {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220701142844/https://cemp.jfcviola.lv/ |date={{dat|2022|07|01||bez}} }}

{{DEFAULTSORT:JFC Jelgava}}
[[Kategorija:Latvijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Sports Jelgavā]]</text>
      <sha1>ok7w2bi2ct9z4r32mk51p5n6e3frbxe</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530935</id>
      <parentid>4530934</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T09:59:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ainartam</username>
        <id>100926</id>
      </contributor>
      <comment>/* Amatieru futbola atjaunošana 2021. gadā */</comment>
      <origin>4530935</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9718" sha1="sys3rifuu1depvwvykn7aw9z4puj8tt" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color = #a5262b
| nos = JFC Viola
| logo = 
| logo_izm = 163px
| pilns = Futbola klubs &quot;JFC Viola&quot;
| pilsēta = {{Vieta|Latvija|Jelgava}}
| dib = 1996
| stad = [[Zemgales Olimpiskais centrs]]
| ietilp = 1560
| prez = {{flaga|Latvija}} [[Ainārs Tamisārs]]
| tren = {{flaga|Latvija}} [[Aldis Trukšāns]]
| kapteinis = {{flaga|Latvija}} [[Edgars Fjodorovs]]
| līga = Latvijas futbola 2.līga
| sez = [[2023.gada Rietumu Līgas sezona|2023.]]
| poz = 2.vieta Latvijas futbola 3.līgā
| mediji = [http://www.jfcviola.lv/ Oficiālā vietne]
| pattern_la1 = 
| pattern_b1 = 
| pattern_ra1 = 
| leftarm1 = a5262b
| body1 = a5262b
| rightarm1 = a5262b
| shorts1 = a5262b
| socks1 = a5262b
| pattern_la2 = #FFFFFF
| pattern_b2 = #FFFFFF
| pattern_ra2 = #FFFFFF
| leftarm2 = #FFFFFF
| body2 = #FFFFFF
| rightarm2 = #FFFFFF
| shorts2 = #FFFFFF
| socks2 = #FFFFFF
}}
 
'''JFC Viola''' ir [[Latvija]]s [[futbols|futbola]] klubs, kas dibināts 1996. gadā. Līdz 2012. gadam piedalījās Latvijas jaunatnes čempionātā (dažādās vecuma grupās), bet pēc tam nodeva visas saistības un arī futbolistus [[FK Jelgava]], tajā apvienojot gan jauniešu komandas, gan Latvijas futbola Virslīgā spēlējošo pieaugušo komandu (meistarkomandu). No 2021. gada sākuma JFC Viola darbība ir atjaunota (ar nosaukumu JFC Jelgava) un līdz 2023. gadam tam bija viena amatieru futbola komanda, kas startēja Rietumu Līgā ([[Latvijas futbola 3. līga]]s Rietumu zonas čempionātā) un [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa futbolā]] izcīņā.

No 2024. gada JFC Viola startē Latvijas futbola 2.līgā (Altero LIIGā) un 2024. gada maijā darbību ir uzsākusi JFC Viola Futbola skola ar 4 treniņu grupām (2019., 2018., 2017. un 2016. gadā dzimušiem futbolistiem un futbolistēm).

== JFC Viola vēsture ==

=== FK &quot;Viola&quot; 1996.—2006 ===
Kluba dibinātājs ir [[Dainis Kazakevičs]] un FK &quot;Viola&quot; pamazām auga un attīstījās, izveidojot arvien jaunas treniņgrupas. 2004. gadā, apvienojoties FK &quot;Viola&quot; galvenajai komandai (U-18) un FK &quot;RAF&quot;, tika izveidots futbola klubs &quot;Jelgava&quot;.

=== Jaunatnes futbola kluba &quot;Jelgava&quot; 2006.—2012 ===
No 2006. līdz 2012. gadam JFC Jelgava bija tipiska jaunatnes futbola skola un piedalījās Latvijas jaunatnes čempionātā. Treneri šai posmā bija [[Dainis Kazakevičs]], [[Kaspars Tiltiņš]], [[Gints Freimanis]], [[Jānis Čaplinskis]]. Pēc tam, kad JFC saistības un spēlētāji pārgāja uz FK Jelgava, biedrība no 2013. līdz 2021. gada janvārim bija neaktīva.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jfcjelgava.lv/archives/4207|title=Atdzimšana 2021 – JFC Jelgava|last=Tamisārs|first=Ainārs|access-date=2023-05-07|language=en|archive-date=2023-05-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20230507122515/https://jfcjelgava.lv/archives/4207}}&lt;/ref&gt;

=== Amatieru futbola atjaunošana 2021. gadā ===
2021.gada sākumā, kad kļuva skaidrs, ka FK Jelgava Virslīgā nestartēs, tika nolemts atjaunot JFC Jelgava darbību, šoreiz kā amatieru futbola klubam, kurā trenējas un spēlē futbolisti savā brīvajā laikā, no tā gūstot prieku un ar futbola spēlēm un citiem pasākumiem dodot prieku pārējiem (skatītājiem, Jelgavas iedzīvotājiem un citiem). Klubs pieteica komandu dalībai 3.līgā un par galveno treneri amatā piesaistīja Antonu Dresmani.

Pēc tam komandu trenēja Marks Dresmanis, bet lielāko &quot;uzrāvienu&quot; JFC Viola ieguva tad, kad pie trenēšanas ķērās Aldis Trukšāns, kurš vada komandu arī šobrīd.

JFC Viola 2021.-2023.gadam spēlēja Latvijas futbola 3.līgā, 2024.-2026.gada sezonas pavadītas jau Latvijas futbola 2.līgā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

=== Futbola skolas atjaunošana 2024. gadā ===
2023. gada beigās Dainis Kazakevičs (JFC Viola dibinātājs) zaudēja Latvijas Nacionālās izlases galvenā trenera amatu un nolēma nevis uzreiz pieņemt kāda profesionāla futbola kluba galvenā trenera posteni, bet atjaunot JFC Viola Futbola skolu, izstrādājot īpašu treniņu metodiku, sapulcinot jaunu treneru korpusu un izsludinot audzēkņu uzņemšanu divās treniņgrupās ar treniņu vietu Zemgales olimpiskajā centrā. Septembrī tika atvērtas vēl 2 treniņu grupas (2019., 2018., 2017. un 2016. gadā dzimušiem futbolistiem un futbolistēm). Katru gadu tiek atvērta jauna treniņgrupa 5-gadīgiem censoņiem.

=== Jelgavas un Rietumzemgales futbola čempionāta rīkošana ===
JFC Viola kopš 2021. gada ir oficiālais [[Jelgavas pilsētas dome]]s partneris Jelgavas futbola čempionātu (JFČ) rīkošanā. 2021. gada decembrī notika &quot;JFČ Ziema 2021&quot;, kur piedalījās 6 komandas un zeltu izcīnīja komanda FK LLU ([[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]]), 2022. gada septembrī — oktobrī notika &quot;JFČ Rudens 2022&quot;, bet 2022. gada decembrī un 2023. gada janvārī JFC Jelgava bija &quot;JFČ Ziema 2022&quot; galvenais organizētājs. Noorganizēti arī Jelgavas futbola čempionāti &quot;Ziema 2023&quot;, &quot;Ziema 2024&quot;.

Kopš 2025.gada kopā ar Dobeles Sporta pārvaldi un biedrību &quot;Rada Divi&quot; divu pilsētas čempionātu (Dobeles un Jelgavas) vietā tiek rīkots viens, daudz vērienīgāks Rietumzemgales futbola čempionāts.

== Futbola kluba nosaukumu vēsture ==
* 1996 — 2005: FK Viola
* 2006 — 2021: Jaunatnes futbola centrs Jelgava
* 2021 — 2023: JFC Jelgava
* 2024 —         : Jelgavas futbola centrs Viola (JFC Viola)

== JFC Viola meistarkomandas sasniegumi Latvijas kausa izcīņā ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
!Sezona
!Sasniegtā kārta vai tituls
|-
|2021.
|1/16 fināls
|-
|2022.
|1/32 fināls
|-
|2023.
|1/64 fināls
|-
|2024.
|1/128 fināls
|-
|2025.
|1/64 fināls
|-
|2026.
|1/32 fināls
|-
|}

== JFC Viola meistarkomandas sasniegumi Latvijas čempionātā ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
!Sezona
!Vieta / čempionāts
|-
|2021.
|4.vieta / Rietumu Līga (3.līgas Rietumu zona)
|-
|2022.
|4.vieta / Rietumu Līga (3.līgas Rietumu zona)
|-
|2023.
|1.vieta / Rietumu Līga (3.līgas Rietumu zona)
|-
|2024.
|6.vieta / Latvijas futbola 2.līga
|-
|2025.
|11.vieta / Latvijas futbola 2.līga
|-
|
|
|}

== Meistarkomandas sastāvs (2026. gada sezona) ==
: ''{{dat|2021|9|6||bez}}.''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/jfc-jelgava-36049/?cid=10400312|title=JFC Jelgava|website=lff.lv|access-date={{dat|2021|9|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;
{{Fs start}}
{{Fs player | no= 1|nat=LAT| pos=GK |  name=[[Emīls Dobrājs]]}}
{{Fs player | no= 3|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Dāgs Apsītis]]}}
{{Fs player | no= 4|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Jurijs Ivanovs]]}}
{{Fs player | no= 5|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Ričards Jirgensons]]}}
{{Fs player | no= 6|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Andrejs Dementjevs]]}}
{{Fs player | no= 7|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Mareks Plonis]]}}
{{Fs player | no= 8|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Mārtiņš Pivarovičs]]}}
{{Fs player | no= 9|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Zigmunds Rubīns]]}}
{{Fs player | no= 10|nat=LAT| pos=FW |  name=[[Matīss Baškevics]]}}
{{Fs player | no= 11|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Helvijs Staļģis]]}}
{{Fs player | no= 12|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Māris Dūrējs]]}}
{{Fs player | no= 13|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Vitālijs Abramovs]]}}
{{Fs player | no= 14|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Aldis Trukšāns]]}}
{{Fs player | no= 15|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Svajunas Fokas]]}}
{{Fs player | no= 16|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Aksels Grosfogels]]}}
{{Fs player | no= 17|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Edgars Fjodorovs]]}}
{{Fs player | no= 18|nat=LAT| pos=FW |  name=[[Mareks Rudakovs]]}}
{{Fs player | no= 19|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Rihards Antoņevičs]]}}
{{Fs mid}}
{{Fs player | no=20|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Elvijs Brahmanis]]}}
{{Fs player | no=21|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Jēkabs Šteinburgs]]}}
{{Fs player | no=22|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Antons Dresmanis]]}}
{{Fs player | no=71|nat=LAT| pos=GK |  name=[[Kaspars Sondors]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Mārtiņš Tamisārs]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Jānis Dūrējs]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=FW |  name=[[Gustavs Riekstiņš]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Kārlis Vītoliņš]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Edijs Jurušs]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Eduards Zecmanis]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=GK |  name=[[Rolands Garkuļ-Gurevičs]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=GK |  name=[[Ivo Jurševics]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Pauls Rozenvalds]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Miks Vīķis]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Artis Staļģis]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Arvis Krūmiņš]]}}
{{Fs end}}

== Meistarkomandā spēlējuši (2021. -2025) ==
:
{{Fs start}}
{{Fs player | no= 28|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Artis Lazdiņš]]}}

== Meistarkomandas personāls ==
[[Latvijas kauss futbolā|atvijas kauss futbolā]]
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Vārds, uzvārds
|-
| Galvenais treneris
| {{flaga|Latvija}} [[Marks Dresmanis|Aldis Trukšāns]]
|-
| Kluba prezidents
| {{flaga|Latvija}} [[Ainārs Tamisārs]]
|-
|}

== Meistarkomandas galvenie treneri ==
* {{flaga|Latvija}} [[Antons Dresmanis]] (2021)
* {{flaga|Latvija}} [[Antons Dresmanis|Marks Dresmanis]] (03.2022 — 06.2022)
* {{flaga|Latvija}} [[Antons Dresmanis|Aldis Trukšāns]] (07.2022 —)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.jfcviola.lv jfcviola.lv]{{Novecojusi saite}}
* http://www.cemp.jfcviola.lv {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220701142844/https://cemp.jfcviola.lv/ |date={{dat|2022|07|01||bez}} }}

{{DEFAULTSORT:JFC Jelgava}}
[[Kategorija:Latvijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Sports Jelgavā]]</text>
      <sha1>sys3rifuu1depvwvykn7aw9z4puj8tt</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530943</id>
      <parentid>4530935</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T10:17:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>stils</comment>
      <origin>4530943</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9706" sha1="b5vvo9e001gc4u5ig5v1lgf4j3rzczm" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color = #a5262b
| nos = JFC Viola
| logo = 
| logo_izm = 163px
| pilns = Futbola klubs &quot;JFC Viola&quot;
| pilsēta = {{Vieta|Latvija|Jelgava}}
| dib = 1996
| stad = [[Zemgales Olimpiskais centrs]]
| ietilp = 1560
| prez = {{flaga|Latvija}} [[Ainārs Tamisārs]]
| tren = {{flaga|Latvija}} [[Aldis Trukšāns]]
| kapteinis = {{flaga|Latvija}} [[Edgars Fjodorovs]]
| līga = Latvijas futbola 2.līga
| sez = [[2023.gada Rietumu Līgas sezona|2023.]]
| poz = 2.vieta Latvijas futbola 3.līgā
| mediji = [http://www.jfcviola.lv/ Oficiālā vietne]
| pattern_la1 = 
| pattern_b1 = 
| pattern_ra1 = 
| leftarm1 = a5262b
| body1 = a5262b
| rightarm1 = a5262b
| shorts1 = a5262b
| socks1 = a5262b
| pattern_la2 = #FFFFFF
| pattern_b2 = #FFFFFF
| pattern_ra2 = #FFFFFF
| leftarm2 = #FFFFFF
| body2 = #FFFFFF
| rightarm2 = #FFFFFF
| shorts2 = #FFFFFF
| socks2 = #FFFFFF
}}
 
'''JFC Viola''' ir [[Latvija]]s [[futbols|futbola]] klubs, kas dibināts 1996. gadā. Līdz 2012. gadam piedalījās Latvijas jaunatnes čempionātā (dažādās vecuma grupās), bet pēc tam nodeva visas saistības un arī futbolistus [[FK Jelgava]], tajā apvienojot gan jauniešu komandas, gan Latvijas futbola Virslīgā spēlējošo pieaugušo komandu (meistarkomandu). No 2021. gada sākuma JFC Viola darbība ir atjaunota (ar nosaukumu JFC Jelgava) un līdz 2023. gadam tam bija viena amatieru futbola komanda, kas startēja Rietumu Līgā ([[Latvijas futbola 3. līga]]s Rietumu zonas čempionātā) un [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa futbolā]] izcīņā.

No 2024. gada JFC Viola startē Latvijas futbola 2.līgā (Altero LIIGā) un 2024. gada maijā darbību ir uzsākusi JFC Viola Futbola skola ar 4 treniņu grupām (2019., 2018., 2017. un 2016. gadā dzimušiem futbolistiem un futbolistēm).

== JFC Viola vēsture ==

=== FK &quot;Viola&quot; 1996.—2006 ===
Kluba dibinātājs ir [[Dainis Kazakevičs]] un FK &quot;Viola&quot; pamazām auga un attīstījās, izveidojot arvien jaunas treniņgrupas. 2004. gadā, apvienojoties FK &quot;Viola&quot; galvenajai komandai (U-18) un FK &quot;RAF&quot;, tika izveidots futbola klubs &quot;Jelgava&quot;.

=== Jaunatnes futbola kluba &quot;Jelgava&quot; 2006.—2012 ===
No 2006. līdz 2012. gadam JFC Jelgava bija tipiska jaunatnes futbola skola un piedalījās Latvijas jaunatnes čempionātā. Treneri šai posmā bija [[Dainis Kazakevičs]], [[Kaspars Tiltiņš]], [[Gints Freimanis]], [[Jānis Čaplinskis]]. Pēc tam, kad JFC saistības un spēlētāji pārgāja uz FK Jelgava, biedrība no 2013. līdz 2021. gada janvārim bija neaktīva.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jfcjelgava.lv/archives/4207|title=Atdzimšana 2021 – JFC Jelgava|last=Tamisārs|first=Ainārs|access-date=2023-05-07|language=en|archive-date=2023-05-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20230507122515/https://jfcjelgava.lv/archives/4207}}&lt;/ref&gt;

=== Amatieru futbola atjaunošana 2021. gadā ===
2021.gada sākumā, kad kļuva skaidrs, ka FK Jelgava Virslīgā nestartēs, tika nolemts atjaunot JFC Jelgava darbību, šoreiz kā amatieru futbola klubam, kurā trenējas un spēlē futbolisti savā brīvajā laikā, no tā gūstot prieku un ar futbola spēlēm un citiem pasākumiem dodot prieku pārējiem (skatītājiem, Jelgavas iedzīvotājiem un citiem). Klubs pieteica komandu dalībai 3.līgā un par galveno treneri amatā piesaistīja Antonu Dresmani.

Pēc tam komandu trenēja Marks Dresmanis, bet lielākas sekmes JFC Viola ieguva tad, kad par treneri kļuva Aldis Trukšāns, kurš vada komandu arī šobrīd.

JFC Viola 2021.-2023.gadam spēlēja Latvijas futbola 3.līgā, 2024.-2026.gada sezonas pavadītas jau Latvijas futbola 2.līgā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

=== Futbola skolas atjaunošana 2024. gadā ===
2023. gada beigās Dainis Kazakevičs (JFC Viola dibinātājs) zaudēja Latvijas Nacionālās izlases galvenā trenera amatu un nolēma nevis uzreiz pieņemt kāda profesionāla futbola kluba galvenā trenera posteni, bet atjaunot JFC Viola Futbola skolu, izstrādājot īpašu treniņu metodiku, sapulcinot jaunu treneru korpusu un izsludinot audzēkņu uzņemšanu divās treniņgrupās ar treniņu vietu Zemgales olimpiskajā centrā. Septembrī tika atvērtas vēl 2 treniņu grupas (2019., 2018., 2017. un 2016. gadā dzimušiem futbolistiem un futbolistēm). Katru gadu tiek atvērta jauna treniņgrupa 5-gadīgiem censoņiem.

=== Jelgavas un Rietumzemgales futbola čempionāta rīkošana ===
JFC Viola kopš 2021. gada ir oficiālais [[Jelgavas pilsētas dome]]s partneris Jelgavas futbola čempionātu (JFČ) rīkošanā. 2021. gada decembrī notika &quot;JFČ Ziema 2021&quot;, kur piedalījās 6 komandas un zeltu izcīnīja komanda FK LLU ([[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]]), 2022. gada septembrī — oktobrī notika &quot;JFČ Rudens 2022&quot;, bet 2022. gada decembrī un 2023. gada janvārī JFC Jelgava bija &quot;JFČ Ziema 2022&quot; galvenais organizētājs. Noorganizēti arī Jelgavas futbola čempionāti &quot;Ziema 2023&quot;, &quot;Ziema 2024&quot;.

Kopš 2025.gada kopā ar Dobeles Sporta pārvaldi un biedrību &quot;Rada Divi&quot; divu pilsētas čempionātu (Dobeles un Jelgavas) vietā tiek rīkots viens, daudz vērienīgāks Rietumzemgales futbola čempionāts.

== Futbola kluba nosaukumu vēsture ==
* 1996 — 2005: FK Viola
* 2006 — 2021: Jaunatnes futbola centrs Jelgava
* 2021 — 2023: JFC Jelgava
* 2024 —         : Jelgavas futbola centrs Viola (JFC Viola)

== JFC Viola meistarkomandas sasniegumi Latvijas kausa izcīņā ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
!Sezona
!Sasniegtā kārta vai tituls
|-
|2021.
|1/16 fināls
|-
|2022.
|1/32 fināls
|-
|2023.
|1/64 fināls
|-
|2024.
|1/128 fināls
|-
|2025.
|1/64 fināls
|-
|2026.
|1/32 fināls
|-
|}

== JFC Viola meistarkomandas sasniegumi Latvijas čempionātā ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
!Sezona
!Vieta / čempionāts
|-
|2021.
|4.vieta / Rietumu Līga (3.līgas Rietumu zona)
|-
|2022.
|4.vieta / Rietumu Līga (3.līgas Rietumu zona)
|-
|2023.
|1.vieta / Rietumu Līga (3.līgas Rietumu zona)
|-
|2024.
|6.vieta / Latvijas futbola 2.līga
|-
|2025.
|11.vieta / Latvijas futbola 2.līga
|-
|
|
|}

== Meistarkomandas sastāvs (2026. gada sezona) ==
: ''{{dat|2021|9|6||bez}}.''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/jfc-jelgava-36049/?cid=10400312|title=JFC Jelgava|website=lff.lv|access-date={{dat|2021|9|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;
{{Fs start}}
{{Fs player | no= 1|nat=LAT| pos=GK |  name=[[Emīls Dobrājs]]}}
{{Fs player | no= 3|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Dāgs Apsītis]]}}
{{Fs player | no= 4|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Jurijs Ivanovs]]}}
{{Fs player | no= 5|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Ričards Jirgensons]]}}
{{Fs player | no= 6|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Andrejs Dementjevs]]}}
{{Fs player | no= 7|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Mareks Plonis]]}}
{{Fs player | no= 8|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Mārtiņš Pivarovičs]]}}
{{Fs player | no= 9|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Zigmunds Rubīns]]}}
{{Fs player | no= 10|nat=LAT| pos=FW |  name=[[Matīss Baškevics]]}}
{{Fs player | no= 11|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Helvijs Staļģis]]}}
{{Fs player | no= 12|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Māris Dūrējs]]}}
{{Fs player | no= 13|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Vitālijs Abramovs]]}}
{{Fs player | no= 14|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Aldis Trukšāns]]}}
{{Fs player | no= 15|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Svajunas Fokas]]}}
{{Fs player | no= 16|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Aksels Grosfogels]]}}
{{Fs player | no= 17|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Edgars Fjodorovs]]}}
{{Fs player | no= 18|nat=LAT| pos=FW |  name=[[Mareks Rudakovs]]}}
{{Fs player | no= 19|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Rihards Antoņevičs]]}}
{{Fs mid}}
{{Fs player | no=20|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Elvijs Brahmanis]]}}
{{Fs player | no=21|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Jēkabs Šteinburgs]]}}
{{Fs player | no=22|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Antons Dresmanis]]}}
{{Fs player | no=71|nat=LAT| pos=GK |  name=[[Kaspars Sondors]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Mārtiņš Tamisārs]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Jānis Dūrējs]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=FW |  name=[[Gustavs Riekstiņš]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Kārlis Vītoliņš]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Edijs Jurušs]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Eduards Zecmanis]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=GK |  name=[[Rolands Garkuļ-Gurevičs]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=GK |  name=[[Ivo Jurševics]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Pauls Rozenvalds]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Miks Vīķis]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Artis Staļģis]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Arvis Krūmiņš]]}}
{{Fs end}}

== Meistarkomandā spēlējuši (2021. -2025) ==
:
{{Fs start}}
{{Fs player | no= 28|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Artis Lazdiņš]]}}

== Meistarkomandas personāls ==
[[Latvijas kauss futbolā|atvijas kauss futbolā]]
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Vārds, uzvārds
|-
| Galvenais treneris
| {{flaga|Latvija}} [[Marks Dresmanis|Aldis Trukšāns]]
|-
| Kluba prezidents
| {{flaga|Latvija}} [[Ainārs Tamisārs]]
|-
|}

== Meistarkomandas galvenie treneri ==
* {{flaga|Latvija}} [[Antons Dresmanis]] (2021)
* {{flaga|Latvija}} [[Antons Dresmanis|Marks Dresmanis]] (03.2022 — 06.2022)
* {{flaga|Latvija}} [[Antons Dresmanis|Aldis Trukšāns]] (07.2022 —)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.jfcviola.lv jfcviola.lv]{{Novecojusi saite}}
* http://www.cemp.jfcviola.lv {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220701142844/https://cemp.jfcviola.lv/ |date={{dat|2022|07|01||bez}} }}

{{DEFAULTSORT:JFC Jelgava}}
[[Kategorija:Latvijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Sports Jelgavā]]</text>
      <sha1>b5vvo9e001gc4u5ig5v1lgf4j3rzczm</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530974</id>
      <parentid>4530943</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T11:39:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ainartam</username>
        <id>100926</id>
      </contributor>
      <comment>/* JFC Viola meistarkomandas sasniegumi Latvijas čempionātā */</comment>
      <origin>4530974</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9776" sha1="dcziceajwt1sa67iukyvkj6o6ruywtu" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color = #a5262b
| nos = JFC Viola
| logo = 
| logo_izm = 163px
| pilns = Futbola klubs &quot;JFC Viola&quot;
| pilsēta = {{Vieta|Latvija|Jelgava}}
| dib = 1996
| stad = [[Zemgales Olimpiskais centrs]]
| ietilp = 1560
| prez = {{flaga|Latvija}} [[Ainārs Tamisārs]]
| tren = {{flaga|Latvija}} [[Aldis Trukšāns]]
| kapteinis = {{flaga|Latvija}} [[Edgars Fjodorovs]]
| līga = Latvijas futbola 2.līga
| sez = [[2023.gada Rietumu Līgas sezona|2023.]]
| poz = 2.vieta Latvijas futbola 3.līgā
| mediji = [http://www.jfcviola.lv/ Oficiālā vietne]
| pattern_la1 = 
| pattern_b1 = 
| pattern_ra1 = 
| leftarm1 = a5262b
| body1 = a5262b
| rightarm1 = a5262b
| shorts1 = a5262b
| socks1 = a5262b
| pattern_la2 = #FFFFFF
| pattern_b2 = #FFFFFF
| pattern_ra2 = #FFFFFF
| leftarm2 = #FFFFFF
| body2 = #FFFFFF
| rightarm2 = #FFFFFF
| shorts2 = #FFFFFF
| socks2 = #FFFFFF
}}
 
'''JFC Viola''' ir [[Latvija]]s [[futbols|futbola]] klubs, kas dibināts 1996. gadā. Līdz 2012. gadam piedalījās Latvijas jaunatnes čempionātā (dažādās vecuma grupās), bet pēc tam nodeva visas saistības un arī futbolistus [[FK Jelgava]], tajā apvienojot gan jauniešu komandas, gan Latvijas futbola Virslīgā spēlējošo pieaugušo komandu (meistarkomandu). No 2021. gada sākuma JFC Viola darbība ir atjaunota (ar nosaukumu JFC Jelgava) un līdz 2023. gadam tam bija viena amatieru futbola komanda, kas startēja Rietumu Līgā ([[Latvijas futbola 3. līga]]s Rietumu zonas čempionātā) un [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa futbolā]] izcīņā.

No 2024. gada JFC Viola startē Latvijas futbola 2.līgā (Altero LIIGā) un 2024. gada maijā darbību ir uzsākusi JFC Viola Futbola skola ar 4 treniņu grupām (2019., 2018., 2017. un 2016. gadā dzimušiem futbolistiem un futbolistēm).

== JFC Viola vēsture ==

=== FK &quot;Viola&quot; 1996.—2006 ===
Kluba dibinātājs ir [[Dainis Kazakevičs]] un FK &quot;Viola&quot; pamazām auga un attīstījās, izveidojot arvien jaunas treniņgrupas. 2004. gadā, apvienojoties FK &quot;Viola&quot; galvenajai komandai (U-18) un FK &quot;RAF&quot;, tika izveidots futbola klubs &quot;Jelgava&quot;.

=== Jaunatnes futbola kluba &quot;Jelgava&quot; 2006.—2012 ===
No 2006. līdz 2012. gadam JFC Jelgava bija tipiska jaunatnes futbola skola un piedalījās Latvijas jaunatnes čempionātā. Treneri šai posmā bija [[Dainis Kazakevičs]], [[Kaspars Tiltiņš]], [[Gints Freimanis]], [[Jānis Čaplinskis]]. Pēc tam, kad JFC saistības un spēlētāji pārgāja uz FK Jelgava, biedrība no 2013. līdz 2021. gada janvārim bija neaktīva.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jfcjelgava.lv/archives/4207|title=Atdzimšana 2021 – JFC Jelgava|last=Tamisārs|first=Ainārs|access-date=2023-05-07|language=en|archive-date=2023-05-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20230507122515/https://jfcjelgava.lv/archives/4207}}&lt;/ref&gt;

=== Amatieru futbola atjaunošana 2021. gadā ===
2021.gada sākumā, kad kļuva skaidrs, ka FK Jelgava Virslīgā nestartēs, tika nolemts atjaunot JFC Jelgava darbību, šoreiz kā amatieru futbola klubam, kurā trenējas un spēlē futbolisti savā brīvajā laikā, no tā gūstot prieku un ar futbola spēlēm un citiem pasākumiem dodot prieku pārējiem (skatītājiem, Jelgavas iedzīvotājiem un citiem). Klubs pieteica komandu dalībai 3.līgā un par galveno treneri amatā piesaistīja Antonu Dresmani.

Pēc tam komandu trenēja Marks Dresmanis, bet lielākas sekmes JFC Viola ieguva tad, kad par treneri kļuva Aldis Trukšāns, kurš vada komandu arī šobrīd.

JFC Viola 2021.-2023.gadam spēlēja Latvijas futbola 3.līgā, 2024.-2026.gada sezonas pavadītas jau Latvijas futbola 2.līgā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

=== Futbola skolas atjaunošana 2024. gadā ===
2023. gada beigās Dainis Kazakevičs (JFC Viola dibinātājs) zaudēja Latvijas Nacionālās izlases galvenā trenera amatu un nolēma nevis uzreiz pieņemt kāda profesionāla futbola kluba galvenā trenera posteni, bet atjaunot JFC Viola Futbola skolu, izstrādājot īpašu treniņu metodiku, sapulcinot jaunu treneru korpusu un izsludinot audzēkņu uzņemšanu divās treniņgrupās ar treniņu vietu Zemgales olimpiskajā centrā. Septembrī tika atvērtas vēl 2 treniņu grupas (2019., 2018., 2017. un 2016. gadā dzimušiem futbolistiem un futbolistēm). Katru gadu tiek atvērta jauna treniņgrupa 5-gadīgiem censoņiem.

=== Jelgavas un Rietumzemgales futbola čempionāta rīkošana ===
JFC Viola kopš 2021. gada ir oficiālais [[Jelgavas pilsētas dome]]s partneris Jelgavas futbola čempionātu (JFČ) rīkošanā. 2021. gada decembrī notika &quot;JFČ Ziema 2021&quot;, kur piedalījās 6 komandas un zeltu izcīnīja komanda FK LLU ([[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]]), 2022. gada septembrī — oktobrī notika &quot;JFČ Rudens 2022&quot;, bet 2022. gada decembrī un 2023. gada janvārī JFC Jelgava bija &quot;JFČ Ziema 2022&quot; galvenais organizētājs. Noorganizēti arī Jelgavas futbola čempionāti &quot;Ziema 2023&quot;, &quot;Ziema 2024&quot;.

Kopš 2025.gada kopā ar Dobeles Sporta pārvaldi un biedrību &quot;Rada Divi&quot; divu pilsētas čempionātu (Dobeles un Jelgavas) vietā tiek rīkots viens, daudz vērienīgāks Rietumzemgales futbola čempionāts.

== Futbola kluba nosaukumu vēsture ==
* 1996 — 2005: FK Viola
* 2006 — 2021: Jaunatnes futbola centrs Jelgava
* 2021 — 2023: JFC Jelgava
* 2024 —         : Jelgavas futbola centrs Viola (JFC Viola)

== JFC Viola meistarkomandas sasniegumi Latvijas kausa izcīņā ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
!Sezona
!Sasniegtā kārta vai tituls
|-
|2021.
|1/16 fināls
|-
|2022.
|1/32 fināls
|-
|2023.
|1/64 fināls
|-
|2024.
|1/128 fināls
|-
|2025.
|1/64 fināls
|-
|2026.
|1/32 fināls
|-
|}

== JFC Viola meistarkomandas sasniegumi Latvijas čempionātā ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
!Sezona
!Vieta / čempionāts
|-
|2021.
|4.vieta / Rietumu Līga (3.līgas Rietumu zona)
|-
|2022.
|4.vieta / Rietumu Līga (3.līgas Rietumu zona)
|-
|2023.
|1.vieta / Rietumu Līga (3.līgas Rietumu zona)
|-
|2024.
|6.vieta / Latvijas futbola 2.līga
|-
|2025.
|11.vieta / Latvijas futbola 2.līga
|-
|2026.
|7.-8.vieta / Latvijas futbola 2.līga (4.v. 2.līgas A grupā)
|-
|}

== Meistarkomandas sastāvs (2026. gada sezona) ==
: ''{{dat|2021|9|6||bez}}.''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/jfc-jelgava-36049/?cid=10400312|title=JFC Jelgava|website=lff.lv|access-date={{dat|2021|9|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;
{{Fs start}}
{{Fs player | no= 1|nat=LAT| pos=GK |  name=[[Emīls Dobrājs]]}}
{{Fs player | no= 3|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Dāgs Apsītis]]}}
{{Fs player | no= 4|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Jurijs Ivanovs]]}}
{{Fs player | no= 5|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Ričards Jirgensons]]}}
{{Fs player | no= 6|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Andrejs Dementjevs]]}}
{{Fs player | no= 7|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Mareks Plonis]]}}
{{Fs player | no= 8|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Mārtiņš Pivarovičs]]}}
{{Fs player | no= 9|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Zigmunds Rubīns]]}}
{{Fs player | no= 10|nat=LAT| pos=FW |  name=[[Matīss Baškevics]]}}
{{Fs player | no= 11|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Helvijs Staļģis]]}}
{{Fs player | no= 12|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Māris Dūrējs]]}}
{{Fs player | no= 13|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Vitālijs Abramovs]]}}
{{Fs player | no= 14|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Aldis Trukšāns]]}}
{{Fs player | no= 15|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Svajunas Fokas]]}}
{{Fs player | no= 16|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Aksels Grosfogels]]}}
{{Fs player | no= 17|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Edgars Fjodorovs]]}}
{{Fs player | no= 18|nat=LAT| pos=FW |  name=[[Mareks Rudakovs]]}}
{{Fs player | no= 19|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Rihards Antoņevičs]]}}
{{Fs mid}}
{{Fs player | no=20|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Elvijs Brahmanis]]}}
{{Fs player | no=21|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Jēkabs Šteinburgs]]}}
{{Fs player | no=22|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Antons Dresmanis]]}}
{{Fs player | no=71|nat=LAT| pos=GK |  name=[[Kaspars Sondors]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Mārtiņš Tamisārs]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Jānis Dūrējs]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=FW |  name=[[Gustavs Riekstiņš]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Kārlis Vītoliņš]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Edijs Jurušs]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Eduards Zecmanis]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=GK |  name=[[Rolands Garkuļ-Gurevičs]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=GK |  name=[[Ivo Jurševics]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Pauls Rozenvalds]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Miks Vīķis]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Artis Staļģis]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Arvis Krūmiņš]]}}
{{Fs end}}

== Meistarkomandā spēlējuši (2021. -2025) ==
:
{{Fs start}}
{{Fs player | no= 28|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Artis Lazdiņš]]}}

== Meistarkomandas personāls ==
[[Latvijas kauss futbolā|atvijas kauss futbolā]]
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Vārds, uzvārds
|-
| Galvenais treneris
| {{flaga|Latvija}} [[Marks Dresmanis|Aldis Trukšāns]]
|-
| Kluba prezidents
| {{flaga|Latvija}} [[Ainārs Tamisārs]]
|-
|}

== Meistarkomandas galvenie treneri ==
* {{flaga|Latvija}} [[Antons Dresmanis]] (2021)
* {{flaga|Latvija}} [[Antons Dresmanis|Marks Dresmanis]] (03.2022 — 06.2022)
* {{flaga|Latvija}} [[Antons Dresmanis|Aldis Trukšāns]] (07.2022 —)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.jfcviola.lv jfcviola.lv]{{Novecojusi saite}}
* http://www.cemp.jfcviola.lv {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220701142844/https://cemp.jfcviola.lv/ |date={{dat|2022|07|01||bez}} }}

{{DEFAULTSORT:JFC Jelgava}}
[[Kategorija:Latvijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Sports Jelgavā]]</text>
      <sha1>dcziceajwt1sa67iukyvkj6o6ruywtu</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530975</id>
      <parentid>4530974</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T11:41:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ainartam</username>
        <id>100926</id>
      </contributor>
      <comment>/* Meistarkomandā spēlējuši (2021. -2025) */</comment>
      <origin>4530975</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9694" sha1="r7jvb4dyjl3etdo0fndzr5j8290e4bt" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color = #a5262b
| nos = JFC Viola
| logo = 
| logo_izm = 163px
| pilns = Futbola klubs &quot;JFC Viola&quot;
| pilsēta = {{Vieta|Latvija|Jelgava}}
| dib = 1996
| stad = [[Zemgales Olimpiskais centrs]]
| ietilp = 1560
| prez = {{flaga|Latvija}} [[Ainārs Tamisārs]]
| tren = {{flaga|Latvija}} [[Aldis Trukšāns]]
| kapteinis = {{flaga|Latvija}} [[Edgars Fjodorovs]]
| līga = Latvijas futbola 2.līga
| sez = [[2023.gada Rietumu Līgas sezona|2023.]]
| poz = 2.vieta Latvijas futbola 3.līgā
| mediji = [http://www.jfcviola.lv/ Oficiālā vietne]
| pattern_la1 = 
| pattern_b1 = 
| pattern_ra1 = 
| leftarm1 = a5262b
| body1 = a5262b
| rightarm1 = a5262b
| shorts1 = a5262b
| socks1 = a5262b
| pattern_la2 = #FFFFFF
| pattern_b2 = #FFFFFF
| pattern_ra2 = #FFFFFF
| leftarm2 = #FFFFFF
| body2 = #FFFFFF
| rightarm2 = #FFFFFF
| shorts2 = #FFFFFF
| socks2 = #FFFFFF
}}
 
'''JFC Viola''' ir [[Latvija]]s [[futbols|futbola]] klubs, kas dibināts 1996. gadā. Līdz 2012. gadam piedalījās Latvijas jaunatnes čempionātā (dažādās vecuma grupās), bet pēc tam nodeva visas saistības un arī futbolistus [[FK Jelgava]], tajā apvienojot gan jauniešu komandas, gan Latvijas futbola Virslīgā spēlējošo pieaugušo komandu (meistarkomandu). No 2021. gada sākuma JFC Viola darbība ir atjaunota (ar nosaukumu JFC Jelgava) un līdz 2023. gadam tam bija viena amatieru futbola komanda, kas startēja Rietumu Līgā ([[Latvijas futbola 3. līga]]s Rietumu zonas čempionātā) un [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa futbolā]] izcīņā.

No 2024. gada JFC Viola startē Latvijas futbola 2.līgā (Altero LIIGā) un 2024. gada maijā darbību ir uzsākusi JFC Viola Futbola skola ar 4 treniņu grupām (2019., 2018., 2017. un 2016. gadā dzimušiem futbolistiem un futbolistēm).

== JFC Viola vēsture ==

=== FK &quot;Viola&quot; 1996.—2006 ===
Kluba dibinātājs ir [[Dainis Kazakevičs]] un FK &quot;Viola&quot; pamazām auga un attīstījās, izveidojot arvien jaunas treniņgrupas. 2004. gadā, apvienojoties FK &quot;Viola&quot; galvenajai komandai (U-18) un FK &quot;RAF&quot;, tika izveidots futbola klubs &quot;Jelgava&quot;.

=== Jaunatnes futbola kluba &quot;Jelgava&quot; 2006.—2012 ===
No 2006. līdz 2012. gadam JFC Jelgava bija tipiska jaunatnes futbola skola un piedalījās Latvijas jaunatnes čempionātā. Treneri šai posmā bija [[Dainis Kazakevičs]], [[Kaspars Tiltiņš]], [[Gints Freimanis]], [[Jānis Čaplinskis]]. Pēc tam, kad JFC saistības un spēlētāji pārgāja uz FK Jelgava, biedrība no 2013. līdz 2021. gada janvārim bija neaktīva.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jfcjelgava.lv/archives/4207|title=Atdzimšana 2021 – JFC Jelgava|last=Tamisārs|first=Ainārs|access-date=2023-05-07|language=en|archive-date=2023-05-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20230507122515/https://jfcjelgava.lv/archives/4207}}&lt;/ref&gt;

=== Amatieru futbola atjaunošana 2021. gadā ===
2021.gada sākumā, kad kļuva skaidrs, ka FK Jelgava Virslīgā nestartēs, tika nolemts atjaunot JFC Jelgava darbību, šoreiz kā amatieru futbola klubam, kurā trenējas un spēlē futbolisti savā brīvajā laikā, no tā gūstot prieku un ar futbola spēlēm un citiem pasākumiem dodot prieku pārējiem (skatītājiem, Jelgavas iedzīvotājiem un citiem). Klubs pieteica komandu dalībai 3.līgā un par galveno treneri amatā piesaistīja Antonu Dresmani.

Pēc tam komandu trenēja Marks Dresmanis, bet lielākas sekmes JFC Viola ieguva tad, kad par treneri kļuva Aldis Trukšāns, kurš vada komandu arī šobrīd.

JFC Viola 2021.-2023.gadam spēlēja Latvijas futbola 3.līgā, 2024.-2026.gada sezonas pavadītas jau Latvijas futbola 2.līgā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

=== Futbola skolas atjaunošana 2024. gadā ===
2023. gada beigās Dainis Kazakevičs (JFC Viola dibinātājs) zaudēja Latvijas Nacionālās izlases galvenā trenera amatu un nolēma nevis uzreiz pieņemt kāda profesionāla futbola kluba galvenā trenera posteni, bet atjaunot JFC Viola Futbola skolu, izstrādājot īpašu treniņu metodiku, sapulcinot jaunu treneru korpusu un izsludinot audzēkņu uzņemšanu divās treniņgrupās ar treniņu vietu Zemgales olimpiskajā centrā. Septembrī tika atvērtas vēl 2 treniņu grupas (2019., 2018., 2017. un 2016. gadā dzimušiem futbolistiem un futbolistēm). Katru gadu tiek atvērta jauna treniņgrupa 5-gadīgiem censoņiem.

=== Jelgavas un Rietumzemgales futbola čempionāta rīkošana ===
JFC Viola kopš 2021. gada ir oficiālais [[Jelgavas pilsētas dome]]s partneris Jelgavas futbola čempionātu (JFČ) rīkošanā. 2021. gada decembrī notika &quot;JFČ Ziema 2021&quot;, kur piedalījās 6 komandas un zeltu izcīnīja komanda FK LLU ([[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]]), 2022. gada septembrī — oktobrī notika &quot;JFČ Rudens 2022&quot;, bet 2022. gada decembrī un 2023. gada janvārī JFC Jelgava bija &quot;JFČ Ziema 2022&quot; galvenais organizētājs. Noorganizēti arī Jelgavas futbola čempionāti &quot;Ziema 2023&quot;, &quot;Ziema 2024&quot;.

Kopš 2025.gada kopā ar Dobeles Sporta pārvaldi un biedrību &quot;Rada Divi&quot; divu pilsētas čempionātu (Dobeles un Jelgavas) vietā tiek rīkots viens, daudz vērienīgāks Rietumzemgales futbola čempionāts.

== Futbola kluba nosaukumu vēsture ==
* 1996 — 2005: FK Viola
* 2006 — 2021: Jaunatnes futbola centrs Jelgava
* 2021 — 2023: JFC Jelgava
* 2024 —         : Jelgavas futbola centrs Viola (JFC Viola)

== JFC Viola meistarkomandas sasniegumi Latvijas kausa izcīņā ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
!Sezona
!Sasniegtā kārta vai tituls
|-
|2021.
|1/16 fināls
|-
|2022.
|1/32 fināls
|-
|2023.
|1/64 fināls
|-
|2024.
|1/128 fināls
|-
|2025.
|1/64 fināls
|-
|2026.
|1/32 fināls
|-
|}

== JFC Viola meistarkomandas sasniegumi Latvijas čempionātā ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
!Sezona
!Vieta / čempionāts
|-
|2021.
|4.vieta / Rietumu Līga (3.līgas Rietumu zona)
|-
|2022.
|4.vieta / Rietumu Līga (3.līgas Rietumu zona)
|-
|2023.
|1.vieta / Rietumu Līga (3.līgas Rietumu zona)
|-
|2024.
|6.vieta / Latvijas futbola 2.līga
|-
|2025.
|11.vieta / Latvijas futbola 2.līga
|-
|2026.
|7.-8.vieta / Latvijas futbola 2.līga (4.v. 2.līgas A grupā)
|-
|}

== Meistarkomandas sastāvs (2026. gada sezona) ==
: ''{{dat|2021|9|6||bez}}.''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/jfc-jelgava-36049/?cid=10400312|title=JFC Jelgava|website=lff.lv|access-date={{dat|2021|9|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;
{{Fs start}}
{{Fs player | no= 1|nat=LAT| pos=GK |  name=[[Emīls Dobrājs]]}}
{{Fs player | no= 3|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Dāgs Apsītis]]}}
{{Fs player | no= 4|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Jurijs Ivanovs]]}}
{{Fs player | no= 5|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Ričards Jirgensons]]}}
{{Fs player | no= 6|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Andrejs Dementjevs]]}}
{{Fs player | no= 7|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Mareks Plonis]]}}
{{Fs player | no= 8|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Mārtiņš Pivarovičs]]}}
{{Fs player | no= 9|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Zigmunds Rubīns]]}}
{{Fs player | no= 10|nat=LAT| pos=FW |  name=[[Matīss Baškevics]]}}
{{Fs player | no= 11|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Helvijs Staļģis]]}}
{{Fs player | no= 12|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Māris Dūrējs]]}}
{{Fs player | no= 13|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Vitālijs Abramovs]]}}
{{Fs player | no= 14|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Aldis Trukšāns]]}}
{{Fs player | no= 15|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Svajunas Fokas]]}}
{{Fs player | no= 16|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Aksels Grosfogels]]}}
{{Fs player | no= 17|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Edgars Fjodorovs]]}}
{{Fs player | no= 18|nat=LAT| pos=FW |  name=[[Mareks Rudakovs]]}}
{{Fs player | no= 19|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Rihards Antoņevičs]]}}
{{Fs mid}}
{{Fs player | no=20|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Elvijs Brahmanis]]}}
{{Fs player | no=21|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Jēkabs Šteinburgs]]}}
{{Fs player | no=22|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Antons Dresmanis]]}}
{{Fs player | no=71|nat=LAT| pos=GK |  name=[[Kaspars Sondors]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Mārtiņš Tamisārs]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Jānis Dūrējs]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=FW |  name=[[Gustavs Riekstiņš]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Kārlis Vītoliņš]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Edijs Jurušs]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Eduards Zecmanis]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=GK |  name=[[Rolands Garkuļ-Gurevičs]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=GK |  name=[[Ivo Jurševics]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Pauls Rozenvalds]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Miks Vīķis]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Artis Staļģis]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Arvis Krūmiņš]]}}
{{Fs end}}

== Meistarkomandā spēlējuši (2021. -2025) ==

== Meistarkomandas personāls ==
[[Latvijas kauss futbolā|atvijas kauss futbolā]]
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Vārds, uzvārds
|-
| Galvenais treneris
| {{flaga|Latvija}} [[Marks Dresmanis|Aldis Trukšāns]]
|-
| Kluba prezidents
| {{flaga|Latvija}} [[Ainārs Tamisārs]]
|-
|}

== Meistarkomandas galvenie treneri ==
* {{flaga|Latvija}} [[Antons Dresmanis]] (2021)
* {{flaga|Latvija}} [[Antons Dresmanis|Marks Dresmanis]] (03.2022 — 06.2022)
* {{flaga|Latvija}} [[Antons Dresmanis|Aldis Trukšāns]] (07.2022 —)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.jfcviola.lv jfcviola.lv]{{Novecojusi saite}}
* http://www.cemp.jfcviola.lv {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220701142844/https://cemp.jfcviola.lv/ |date={{dat|2022|07|01||bez}} }}

{{DEFAULTSORT:JFC Jelgava}}
[[Kategorija:Latvijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Sports Jelgavā]]</text>
      <sha1>r7jvb4dyjl3etdo0fndzr5j8290e4bt</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530977</id>
      <parentid>4530975</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T11:46:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ainartam</username>
        <id>100926</id>
      </contributor>
      <comment>/* Meistarkomandā spēlējuši (2021. -2025) */</comment>
      <origin>4530977</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10724" sha1="r5gtfikzq1bj3vbmpj1l3ihr2knenu9" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color = #a5262b
| nos = JFC Viola
| logo = 
| logo_izm = 163px
| pilns = Futbola klubs &quot;JFC Viola&quot;
| pilsēta = {{Vieta|Latvija|Jelgava}}
| dib = 1996
| stad = [[Zemgales Olimpiskais centrs]]
| ietilp = 1560
| prez = {{flaga|Latvija}} [[Ainārs Tamisārs]]
| tren = {{flaga|Latvija}} [[Aldis Trukšāns]]
| kapteinis = {{flaga|Latvija}} [[Edgars Fjodorovs]]
| līga = Latvijas futbola 2.līga
| sez = [[2023.gada Rietumu Līgas sezona|2023.]]
| poz = 2.vieta Latvijas futbola 3.līgā
| mediji = [http://www.jfcviola.lv/ Oficiālā vietne]
| pattern_la1 = 
| pattern_b1 = 
| pattern_ra1 = 
| leftarm1 = a5262b
| body1 = a5262b
| rightarm1 = a5262b
| shorts1 = a5262b
| socks1 = a5262b
| pattern_la2 = #FFFFFF
| pattern_b2 = #FFFFFF
| pattern_ra2 = #FFFFFF
| leftarm2 = #FFFFFF
| body2 = #FFFFFF
| rightarm2 = #FFFFFF
| shorts2 = #FFFFFF
| socks2 = #FFFFFF
}}
 
'''JFC Viola''' ir [[Latvija]]s [[futbols|futbola]] klubs, kas dibināts 1996. gadā. Līdz 2012. gadam piedalījās Latvijas jaunatnes čempionātā (dažādās vecuma grupās), bet pēc tam nodeva visas saistības un arī futbolistus [[FK Jelgava]], tajā apvienojot gan jauniešu komandas, gan Latvijas futbola Virslīgā spēlējošo pieaugušo komandu (meistarkomandu). No 2021. gada sākuma JFC Viola darbība ir atjaunota (ar nosaukumu JFC Jelgava) un līdz 2023. gadam tam bija viena amatieru futbola komanda, kas startēja Rietumu Līgā ([[Latvijas futbola 3. līga]]s Rietumu zonas čempionātā) un [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa futbolā]] izcīņā.

No 2024. gada JFC Viola startē Latvijas futbola 2.līgā (Altero LIIGā) un 2024. gada maijā darbību ir uzsākusi JFC Viola Futbola skola ar 4 treniņu grupām (2019., 2018., 2017. un 2016. gadā dzimušiem futbolistiem un futbolistēm).

== JFC Viola vēsture ==

=== FK &quot;Viola&quot; 1996.—2006 ===
Kluba dibinātājs ir [[Dainis Kazakevičs]] un FK &quot;Viola&quot; pamazām auga un attīstījās, izveidojot arvien jaunas treniņgrupas. 2004. gadā, apvienojoties FK &quot;Viola&quot; galvenajai komandai (U-18) un FK &quot;RAF&quot;, tika izveidots futbola klubs &quot;Jelgava&quot;.

=== Jaunatnes futbola kluba &quot;Jelgava&quot; 2006.—2012 ===
No 2006. līdz 2012. gadam JFC Jelgava bija tipiska jaunatnes futbola skola un piedalījās Latvijas jaunatnes čempionātā. Treneri šai posmā bija [[Dainis Kazakevičs]], [[Kaspars Tiltiņš]], [[Gints Freimanis]], [[Jānis Čaplinskis]]. Pēc tam, kad JFC saistības un spēlētāji pārgāja uz FK Jelgava, biedrība no 2013. līdz 2021. gada janvārim bija neaktīva.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jfcjelgava.lv/archives/4207|title=Atdzimšana 2021 – JFC Jelgava|last=Tamisārs|first=Ainārs|access-date=2023-05-07|language=en|archive-date=2023-05-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20230507122515/https://jfcjelgava.lv/archives/4207}}&lt;/ref&gt;

=== Amatieru futbola atjaunošana 2021. gadā ===
2021.gada sākumā, kad kļuva skaidrs, ka FK Jelgava Virslīgā nestartēs, tika nolemts atjaunot JFC Jelgava darbību, šoreiz kā amatieru futbola klubam, kurā trenējas un spēlē futbolisti savā brīvajā laikā, no tā gūstot prieku un ar futbola spēlēm un citiem pasākumiem dodot prieku pārējiem (skatītājiem, Jelgavas iedzīvotājiem un citiem). Klubs pieteica komandu dalībai 3.līgā un par galveno treneri amatā piesaistīja Antonu Dresmani.

Pēc tam komandu trenēja Marks Dresmanis, bet lielākas sekmes JFC Viola ieguva tad, kad par treneri kļuva Aldis Trukšāns, kurš vada komandu arī šobrīd.

JFC Viola 2021.-2023.gadam spēlēja Latvijas futbola 3.līgā, 2024.-2026.gada sezonas pavadītas jau Latvijas futbola 2.līgā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

=== Futbola skolas atjaunošana 2024. gadā ===
2023. gada beigās Dainis Kazakevičs (JFC Viola dibinātājs) zaudēja Latvijas Nacionālās izlases galvenā trenera amatu un nolēma nevis uzreiz pieņemt kāda profesionāla futbola kluba galvenā trenera posteni, bet atjaunot JFC Viola Futbola skolu, izstrādājot īpašu treniņu metodiku, sapulcinot jaunu treneru korpusu un izsludinot audzēkņu uzņemšanu divās treniņgrupās ar treniņu vietu Zemgales olimpiskajā centrā. Septembrī tika atvērtas vēl 2 treniņu grupas (2019., 2018., 2017. un 2016. gadā dzimušiem futbolistiem un futbolistēm). Katru gadu tiek atvērta jauna treniņgrupa 5-gadīgiem censoņiem.

=== Jelgavas un Rietumzemgales futbola čempionāta rīkošana ===
JFC Viola kopš 2021. gada ir oficiālais [[Jelgavas pilsētas dome]]s partneris Jelgavas futbola čempionātu (JFČ) rīkošanā. 2021. gada decembrī notika &quot;JFČ Ziema 2021&quot;, kur piedalījās 6 komandas un zeltu izcīnīja komanda FK LLU ([[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]]), 2022. gada septembrī — oktobrī notika &quot;JFČ Rudens 2022&quot;, bet 2022. gada decembrī un 2023. gada janvārī JFC Jelgava bija &quot;JFČ Ziema 2022&quot; galvenais organizētājs. Noorganizēti arī Jelgavas futbola čempionāti &quot;Ziema 2023&quot;, &quot;Ziema 2024&quot;.

Kopš 2025.gada kopā ar Dobeles Sporta pārvaldi un biedrību &quot;Rada Divi&quot; divu pilsētas čempionātu (Dobeles un Jelgavas) vietā tiek rīkots viens, daudz vērienīgāks Rietumzemgales futbola čempionāts.

== Futbola kluba nosaukumu vēsture ==
* 1996 — 2005: FK Viola
* 2006 — 2021: Jaunatnes futbola centrs Jelgava
* 2021 — 2023: JFC Jelgava
* 2024 —         : Jelgavas futbola centrs Viola (JFC Viola)

== JFC Viola meistarkomandas sasniegumi Latvijas kausa izcīņā ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
!Sezona
!Sasniegtā kārta vai tituls
|-
|2021.
|1/16 fināls
|-
|2022.
|1/32 fināls
|-
|2023.
|1/64 fināls
|-
|2024.
|1/128 fināls
|-
|2025.
|1/64 fināls
|-
|2026.
|1/32 fināls
|-
|}

== JFC Viola meistarkomandas sasniegumi Latvijas čempionātā ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
!Sezona
!Vieta / čempionāts
|-
|2021.
|4.vieta / Rietumu Līga (3.līgas Rietumu zona)
|-
|2022.
|4.vieta / Rietumu Līga (3.līgas Rietumu zona)
|-
|2023.
|1.vieta / Rietumu Līga (3.līgas Rietumu zona)
|-
|2024.
|6.vieta / Latvijas futbola 2.līga
|-
|2025.
|11.vieta / Latvijas futbola 2.līga
|-
|2026.
|7.-8.vieta / Latvijas futbola 2.līga (4.v. 2.līgas A grupā)
|-
|}

== Meistarkomandas sastāvs (2026. gada sezona) ==
: ''{{dat|2021|9|6||bez}}.''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/jfc-jelgava-36049/?cid=10400312|title=JFC Jelgava|website=lff.lv|access-date={{dat|2021|9|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;
{{Fs start}}
{{Fs player | no= 1|nat=LAT| pos=GK |  name=[[Emīls Dobrājs]]}}
{{Fs player | no= 3|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Dāgs Apsītis]]}}
{{Fs player | no= 4|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Jurijs Ivanovs]]}}
{{Fs player | no= 5|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Ričards Jirgensons]]}}
{{Fs player | no= 6|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Andrejs Dementjevs]]}}
{{Fs player | no= 7|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Mareks Plonis]]}}
{{Fs player | no= 8|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Mārtiņš Pivarovičs]]}}
{{Fs player | no= 9|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Zigmunds Rubīns]]}}
{{Fs player | no= 10|nat=LAT| pos=FW |  name=[[Matīss Baškevics]]}}
{{Fs player | no= 11|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Helvijs Staļģis]]}}
{{Fs player | no= 12|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Māris Dūrējs]]}}
{{Fs player | no= 13|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Vitālijs Abramovs]]}}
{{Fs player | no= 14|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Aldis Trukšāns]]}}
{{Fs player | no= 15|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Svajunas Fokas]]}}
{{Fs player | no= 16|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Aksels Grosfogels]]}}
{{Fs player | no= 17|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Edgars Fjodorovs]]}}
{{Fs player | no= 18|nat=LAT| pos=FW |  name=[[Mareks Rudakovs]]}}
{{Fs player | no= 19|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Rihards Antoņevičs]]}}
{{Fs mid}}
{{Fs player | no=20|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Elvijs Brahmanis]]}}
{{Fs player | no=21|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Jēkabs Šteinburgs]]}}
{{Fs player | no=22|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Antons Dresmanis]]}}
{{Fs player | no=71|nat=LAT| pos=GK |  name=[[Kaspars Sondors]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Mārtiņš Tamisārs]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Jānis Dūrējs]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=FW |  name=[[Gustavs Riekstiņš]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Kārlis Vītoliņš]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Edijs Jurušs]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Eduards Zecmanis]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=GK |  name=[[Rolands Garkuļ-Gurevičs]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=GK |  name=[[Ivo Jurševics]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Pauls Rozenvalds]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Miks Vīķis]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Artis Staļģis]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Arvis Krūmiņš]]}}
{{Fs end}}

== Meistarkomandā spēlējuši (2021. -2025) ==
: ''{{dat|2021|9|6||bez}}.''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://https://lff.lv/klubi/jfc-viola-37873/?cid=23536781|title=JFC Viola|website=lff.lv|access-date={{dat|2026|10|2||bez}}}}&lt;/ref&gt;
{{Fs start}}
{{Fs player | no= 4|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Jurijs Ivanovs]]}}
{{Fs player | no= 5|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Ričards Jirgensons]]}}
{{Fs player | no= 10|nat=LAT| pos=FW |  name=[[Matīss Baškevics]]}}
{{Fs player | no= 15|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Svajunas Fokas]]}}
{{Fs player | no=22|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Antons Dresmanis]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=FW |  name=[[Gustavs Riekstiņš]]}}

{{Fs mid}}

{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Kārlis Vītoliņš]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=GK |  name=[[Rolands Garkuļ-Gurevičs]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=GK |  name=[[Ivo Jurševics]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Pauls Rozenvalds]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Miks Vīķis]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Arvis Krūmiņš]]}}

{{Fs end}}

== Meistarkomandas personāls ==
[[Latvijas kauss futbolā|atvijas kauss futbolā]]
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Vārds, uzvārds
|-
| Galvenais treneris
| {{flaga|Latvija}} [[Marks Dresmanis|Aldis Trukšāns]]
|-
| Kluba prezidents
| {{flaga|Latvija}} [[Ainārs Tamisārs]]
|-
|}

== Meistarkomandas galvenie treneri ==
* {{flaga|Latvija}} [[Antons Dresmanis]] (2021)
* {{flaga|Latvija}} [[Antons Dresmanis|Marks Dresmanis]] (03.2022 — 06.2022)
* {{flaga|Latvija}} [[Antons Dresmanis|Aldis Trukšāns]] (07.2022 —)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.jfcviola.lv jfcviola.lv]{{Novecojusi saite}}
* http://www.cemp.jfcviola.lv {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220701142844/https://cemp.jfcviola.lv/ |date={{dat|2022|07|01||bez}} }}

{{DEFAULTSORT:JFC Jelgava}}
[[Kategorija:Latvijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Sports Jelgavā]]</text>
      <sha1>r5gtfikzq1bj3vbmpj1l3ihr2knenu9</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530978</id>
      <parentid>4530977</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T11:47:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ainartam</username>
        <id>100926</id>
      </contributor>
      <comment>/* Meistarkomandā spēlējuši (2021. -2025) */</comment>
      <origin>4530978</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10725" sha1="d1z1uyz2ndxmli0czfjb2o3bklprzb6" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color = #a5262b
| nos = JFC Viola
| logo = 
| logo_izm = 163px
| pilns = Futbola klubs &quot;JFC Viola&quot;
| pilsēta = {{Vieta|Latvija|Jelgava}}
| dib = 1996
| stad = [[Zemgales Olimpiskais centrs]]
| ietilp = 1560
| prez = {{flaga|Latvija}} [[Ainārs Tamisārs]]
| tren = {{flaga|Latvija}} [[Aldis Trukšāns]]
| kapteinis = {{flaga|Latvija}} [[Edgars Fjodorovs]]
| līga = Latvijas futbola 2.līga
| sez = [[2023.gada Rietumu Līgas sezona|2023.]]
| poz = 2.vieta Latvijas futbola 3.līgā
| mediji = [http://www.jfcviola.lv/ Oficiālā vietne]
| pattern_la1 = 
| pattern_b1 = 
| pattern_ra1 = 
| leftarm1 = a5262b
| body1 = a5262b
| rightarm1 = a5262b
| shorts1 = a5262b
| socks1 = a5262b
| pattern_la2 = #FFFFFF
| pattern_b2 = #FFFFFF
| pattern_ra2 = #FFFFFF
| leftarm2 = #FFFFFF
| body2 = #FFFFFF
| rightarm2 = #FFFFFF
| shorts2 = #FFFFFF
| socks2 = #FFFFFF
}}
 
'''JFC Viola''' ir [[Latvija]]s [[futbols|futbola]] klubs, kas dibināts 1996. gadā. Līdz 2012. gadam piedalījās Latvijas jaunatnes čempionātā (dažādās vecuma grupās), bet pēc tam nodeva visas saistības un arī futbolistus [[FK Jelgava]], tajā apvienojot gan jauniešu komandas, gan Latvijas futbola Virslīgā spēlējošo pieaugušo komandu (meistarkomandu). No 2021. gada sākuma JFC Viola darbība ir atjaunota (ar nosaukumu JFC Jelgava) un līdz 2023. gadam tam bija viena amatieru futbola komanda, kas startēja Rietumu Līgā ([[Latvijas futbola 3. līga]]s Rietumu zonas čempionātā) un [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa futbolā]] izcīņā.

No 2024. gada JFC Viola startē Latvijas futbola 2.līgā (Altero LIIGā) un 2024. gada maijā darbību ir uzsākusi JFC Viola Futbola skola ar 4 treniņu grupām (2019., 2018., 2017. un 2016. gadā dzimušiem futbolistiem un futbolistēm).

== JFC Viola vēsture ==

=== FK &quot;Viola&quot; 1996.—2006 ===
Kluba dibinātājs ir [[Dainis Kazakevičs]] un FK &quot;Viola&quot; pamazām auga un attīstījās, izveidojot arvien jaunas treniņgrupas. 2004. gadā, apvienojoties FK &quot;Viola&quot; galvenajai komandai (U-18) un FK &quot;RAF&quot;, tika izveidots futbola klubs &quot;Jelgava&quot;.

=== Jaunatnes futbola kluba &quot;Jelgava&quot; 2006.—2012 ===
No 2006. līdz 2012. gadam JFC Jelgava bija tipiska jaunatnes futbola skola un piedalījās Latvijas jaunatnes čempionātā. Treneri šai posmā bija [[Dainis Kazakevičs]], [[Kaspars Tiltiņš]], [[Gints Freimanis]], [[Jānis Čaplinskis]]. Pēc tam, kad JFC saistības un spēlētāji pārgāja uz FK Jelgava, biedrība no 2013. līdz 2021. gada janvārim bija neaktīva.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jfcjelgava.lv/archives/4207|title=Atdzimšana 2021 – JFC Jelgava|last=Tamisārs|first=Ainārs|access-date=2023-05-07|language=en|archive-date=2023-05-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20230507122515/https://jfcjelgava.lv/archives/4207}}&lt;/ref&gt;

=== Amatieru futbola atjaunošana 2021. gadā ===
2021.gada sākumā, kad kļuva skaidrs, ka FK Jelgava Virslīgā nestartēs, tika nolemts atjaunot JFC Jelgava darbību, šoreiz kā amatieru futbola klubam, kurā trenējas un spēlē futbolisti savā brīvajā laikā, no tā gūstot prieku un ar futbola spēlēm un citiem pasākumiem dodot prieku pārējiem (skatītājiem, Jelgavas iedzīvotājiem un citiem). Klubs pieteica komandu dalībai 3.līgā un par galveno treneri amatā piesaistīja Antonu Dresmani.

Pēc tam komandu trenēja Marks Dresmanis, bet lielākas sekmes JFC Viola ieguva tad, kad par treneri kļuva Aldis Trukšāns, kurš vada komandu arī šobrīd.

JFC Viola 2021.-2023.gadam spēlēja Latvijas futbola 3.līgā, 2024.-2026.gada sezonas pavadītas jau Latvijas futbola 2.līgā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

=== Futbola skolas atjaunošana 2024. gadā ===
2023. gada beigās Dainis Kazakevičs (JFC Viola dibinātājs) zaudēja Latvijas Nacionālās izlases galvenā trenera amatu un nolēma nevis uzreiz pieņemt kāda profesionāla futbola kluba galvenā trenera posteni, bet atjaunot JFC Viola Futbola skolu, izstrādājot īpašu treniņu metodiku, sapulcinot jaunu treneru korpusu un izsludinot audzēkņu uzņemšanu divās treniņgrupās ar treniņu vietu Zemgales olimpiskajā centrā. Septembrī tika atvērtas vēl 2 treniņu grupas (2019., 2018., 2017. un 2016. gadā dzimušiem futbolistiem un futbolistēm). Katru gadu tiek atvērta jauna treniņgrupa 5-gadīgiem censoņiem.

=== Jelgavas un Rietumzemgales futbola čempionāta rīkošana ===
JFC Viola kopš 2021. gada ir oficiālais [[Jelgavas pilsētas dome]]s partneris Jelgavas futbola čempionātu (JFČ) rīkošanā. 2021. gada decembrī notika &quot;JFČ Ziema 2021&quot;, kur piedalījās 6 komandas un zeltu izcīnīja komanda FK LLU ([[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]]), 2022. gada septembrī — oktobrī notika &quot;JFČ Rudens 2022&quot;, bet 2022. gada decembrī un 2023. gada janvārī JFC Jelgava bija &quot;JFČ Ziema 2022&quot; galvenais organizētājs. Noorganizēti arī Jelgavas futbola čempionāti &quot;Ziema 2023&quot;, &quot;Ziema 2024&quot;.

Kopš 2025.gada kopā ar Dobeles Sporta pārvaldi un biedrību &quot;Rada Divi&quot; divu pilsētas čempionātu (Dobeles un Jelgavas) vietā tiek rīkots viens, daudz vērienīgāks Rietumzemgales futbola čempionāts.

== Futbola kluba nosaukumu vēsture ==
* 1996 — 2005: FK Viola
* 2006 — 2021: Jaunatnes futbola centrs Jelgava
* 2021 — 2023: JFC Jelgava
* 2024 —         : Jelgavas futbola centrs Viola (JFC Viola)

== JFC Viola meistarkomandas sasniegumi Latvijas kausa izcīņā ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
!Sezona
!Sasniegtā kārta vai tituls
|-
|2021.
|1/16 fināls
|-
|2022.
|1/32 fināls
|-
|2023.
|1/64 fināls
|-
|2024.
|1/128 fināls
|-
|2025.
|1/64 fināls
|-
|2026.
|1/32 fināls
|-
|}

== JFC Viola meistarkomandas sasniegumi Latvijas čempionātā ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
!Sezona
!Vieta / čempionāts
|-
|2021.
|4.vieta / Rietumu Līga (3.līgas Rietumu zona)
|-
|2022.
|4.vieta / Rietumu Līga (3.līgas Rietumu zona)
|-
|2023.
|1.vieta / Rietumu Līga (3.līgas Rietumu zona)
|-
|2024.
|6.vieta / Latvijas futbola 2.līga
|-
|2025.
|11.vieta / Latvijas futbola 2.līga
|-
|2026.
|7.-8.vieta / Latvijas futbola 2.līga (4.v. 2.līgas A grupā)
|-
|}

== Meistarkomandas sastāvs (2026. gada sezona) ==
: ''{{dat|2021|9|6||bez}}.''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/jfc-jelgava-36049/?cid=10400312|title=JFC Jelgava|website=lff.lv|access-date={{dat|2021|9|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;
{{Fs start}}
{{Fs player | no= 1|nat=LAT| pos=GK |  name=[[Emīls Dobrājs]]}}
{{Fs player | no= 3|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Dāgs Apsītis]]}}
{{Fs player | no= 4|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Jurijs Ivanovs]]}}
{{Fs player | no= 5|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Ričards Jirgensons]]}}
{{Fs player | no= 6|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Andrejs Dementjevs]]}}
{{Fs player | no= 7|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Mareks Plonis]]}}
{{Fs player | no= 8|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Mārtiņš Pivarovičs]]}}
{{Fs player | no= 9|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Zigmunds Rubīns]]}}
{{Fs player | no= 10|nat=LAT| pos=FW |  name=[[Matīss Baškevics]]}}
{{Fs player | no= 11|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Helvijs Staļģis]]}}
{{Fs player | no= 12|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Māris Dūrējs]]}}
{{Fs player | no= 13|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Vitālijs Abramovs]]}}
{{Fs player | no= 14|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Aldis Trukšāns]]}}
{{Fs player | no= 15|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Svajunas Fokas]]}}
{{Fs player | no= 16|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Aksels Grosfogels]]}}
{{Fs player | no= 17|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Edgars Fjodorovs]]}}
{{Fs player | no= 18|nat=LAT| pos=FW |  name=[[Mareks Rudakovs]]}}
{{Fs player | no= 19|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Rihards Antoņevičs]]}}
{{Fs mid}}
{{Fs player | no=20|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Elvijs Brahmanis]]}}
{{Fs player | no=21|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Jēkabs Šteinburgs]]}}
{{Fs player | no=22|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Antons Dresmanis]]}}
{{Fs player | no=71|nat=LAT| pos=GK |  name=[[Kaspars Sondors]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Mārtiņš Tamisārs]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Jānis Dūrējs]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=FW |  name=[[Gustavs Riekstiņš]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Kārlis Vītoliņš]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Edijs Jurušs]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Eduards Zecmanis]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=GK |  name=[[Rolands Garkuļ-Gurevičs]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=GK |  name=[[Ivo Jurševics]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Pauls Rozenvalds]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Miks Vīķis]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Artis Staļģis]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Arvis Krūmiņš]]}}
{{Fs end}}

== Meistarkomandā spēlējuši (2021. -2025) ==
: ''{{dat|2026|10|2||bez}}.''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://https://lff.lv/klubi/jfc-viola-37873/?cid=23536781|title=JFC Viola|website=lff.lv|access-date={{dat|2026|10|2||bez}}}}&lt;/ref&gt;
{{Fs start}}
{{Fs player | no= 4|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Jurijs Ivanovs]]}}
{{Fs player | no= 5|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Ričards Jirgensons]]}}
{{Fs player | no= 10|nat=LAT| pos=FW |  name=[[Matīss Baškevics]]}}
{{Fs player | no= 15|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Svajunas Fokas]]}}
{{Fs player | no=22|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Antons Dresmanis]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=FW |  name=[[Gustavs Riekstiņš]]}}

{{Fs mid}}

{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Kārlis Vītoliņš]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=GK |  name=[[Rolands Garkuļ-Gurevičs]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=GK |  name=[[Ivo Jurševics]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Pauls Rozenvalds]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Miks Vīķis]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Arvis Krūmiņš]]}}

{{Fs end}}

== Meistarkomandas personāls ==
[[Latvijas kauss futbolā|atvijas kauss futbolā]]
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Vārds, uzvārds
|-
| Galvenais treneris
| {{flaga|Latvija}} [[Marks Dresmanis|Aldis Trukšāns]]
|-
| Kluba prezidents
| {{flaga|Latvija}} [[Ainārs Tamisārs]]
|-
|}

== Meistarkomandas galvenie treneri ==
* {{flaga|Latvija}} [[Antons Dresmanis]] (2021)
* {{flaga|Latvija}} [[Antons Dresmanis|Marks Dresmanis]] (03.2022 — 06.2022)
* {{flaga|Latvija}} [[Antons Dresmanis|Aldis Trukšāns]] (07.2022 —)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.jfcviola.lv jfcviola.lv]{{Novecojusi saite}}
* http://www.cemp.jfcviola.lv {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220701142844/https://cemp.jfcviola.lv/ |date={{dat|2022|07|01||bez}} }}

{{DEFAULTSORT:JFC Jelgava}}
[[Kategorija:Latvijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Sports Jelgavā]]</text>
      <sha1>d1z1uyz2ndxmli0czfjb2o3bklprzb6</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530979</id>
      <parentid>4530978</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T11:47:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ainartam</username>
        <id>100926</id>
      </contributor>
      <comment>/* Meistarkomandas personāls */</comment>
      <origin>4530979</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10675" sha1="a7zn0ctid8djmn9mpvgaqcg2yphpxvr" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color = #a5262b
| nos = JFC Viola
| logo = 
| logo_izm = 163px
| pilns = Futbola klubs &quot;JFC Viola&quot;
| pilsēta = {{Vieta|Latvija|Jelgava}}
| dib = 1996
| stad = [[Zemgales Olimpiskais centrs]]
| ietilp = 1560
| prez = {{flaga|Latvija}} [[Ainārs Tamisārs]]
| tren = {{flaga|Latvija}} [[Aldis Trukšāns]]
| kapteinis = {{flaga|Latvija}} [[Edgars Fjodorovs]]
| līga = Latvijas futbola 2.līga
| sez = [[2023.gada Rietumu Līgas sezona|2023.]]
| poz = 2.vieta Latvijas futbola 3.līgā
| mediji = [http://www.jfcviola.lv/ Oficiālā vietne]
| pattern_la1 = 
| pattern_b1 = 
| pattern_ra1 = 
| leftarm1 = a5262b
| body1 = a5262b
| rightarm1 = a5262b
| shorts1 = a5262b
| socks1 = a5262b
| pattern_la2 = #FFFFFF
| pattern_b2 = #FFFFFF
| pattern_ra2 = #FFFFFF
| leftarm2 = #FFFFFF
| body2 = #FFFFFF
| rightarm2 = #FFFFFF
| shorts2 = #FFFFFF
| socks2 = #FFFFFF
}}
 
'''JFC Viola''' ir [[Latvija]]s [[futbols|futbola]] klubs, kas dibināts 1996. gadā. Līdz 2012. gadam piedalījās Latvijas jaunatnes čempionātā (dažādās vecuma grupās), bet pēc tam nodeva visas saistības un arī futbolistus [[FK Jelgava]], tajā apvienojot gan jauniešu komandas, gan Latvijas futbola Virslīgā spēlējošo pieaugušo komandu (meistarkomandu). No 2021. gada sākuma JFC Viola darbība ir atjaunota (ar nosaukumu JFC Jelgava) un līdz 2023. gadam tam bija viena amatieru futbola komanda, kas startēja Rietumu Līgā ([[Latvijas futbola 3. līga]]s Rietumu zonas čempionātā) un [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa futbolā]] izcīņā.

No 2024. gada JFC Viola startē Latvijas futbola 2.līgā (Altero LIIGā) un 2024. gada maijā darbību ir uzsākusi JFC Viola Futbola skola ar 4 treniņu grupām (2019., 2018., 2017. un 2016. gadā dzimušiem futbolistiem un futbolistēm).

== JFC Viola vēsture ==

=== FK &quot;Viola&quot; 1996.—2006 ===
Kluba dibinātājs ir [[Dainis Kazakevičs]] un FK &quot;Viola&quot; pamazām auga un attīstījās, izveidojot arvien jaunas treniņgrupas. 2004. gadā, apvienojoties FK &quot;Viola&quot; galvenajai komandai (U-18) un FK &quot;RAF&quot;, tika izveidots futbola klubs &quot;Jelgava&quot;.

=== Jaunatnes futbola kluba &quot;Jelgava&quot; 2006.—2012 ===
No 2006. līdz 2012. gadam JFC Jelgava bija tipiska jaunatnes futbola skola un piedalījās Latvijas jaunatnes čempionātā. Treneri šai posmā bija [[Dainis Kazakevičs]], [[Kaspars Tiltiņš]], [[Gints Freimanis]], [[Jānis Čaplinskis]]. Pēc tam, kad JFC saistības un spēlētāji pārgāja uz FK Jelgava, biedrība no 2013. līdz 2021. gada janvārim bija neaktīva.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jfcjelgava.lv/archives/4207|title=Atdzimšana 2021 – JFC Jelgava|last=Tamisārs|first=Ainārs|access-date=2023-05-07|language=en|archive-date=2023-05-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20230507122515/https://jfcjelgava.lv/archives/4207}}&lt;/ref&gt;

=== Amatieru futbola atjaunošana 2021. gadā ===
2021.gada sākumā, kad kļuva skaidrs, ka FK Jelgava Virslīgā nestartēs, tika nolemts atjaunot JFC Jelgava darbību, šoreiz kā amatieru futbola klubam, kurā trenējas un spēlē futbolisti savā brīvajā laikā, no tā gūstot prieku un ar futbola spēlēm un citiem pasākumiem dodot prieku pārējiem (skatītājiem, Jelgavas iedzīvotājiem un citiem). Klubs pieteica komandu dalībai 3.līgā un par galveno treneri amatā piesaistīja Antonu Dresmani.

Pēc tam komandu trenēja Marks Dresmanis, bet lielākas sekmes JFC Viola ieguva tad, kad par treneri kļuva Aldis Trukšāns, kurš vada komandu arī šobrīd.

JFC Viola 2021.-2023.gadam spēlēja Latvijas futbola 3.līgā, 2024.-2026.gada sezonas pavadītas jau Latvijas futbola 2.līgā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

=== Futbola skolas atjaunošana 2024. gadā ===
2023. gada beigās Dainis Kazakevičs (JFC Viola dibinātājs) zaudēja Latvijas Nacionālās izlases galvenā trenera amatu un nolēma nevis uzreiz pieņemt kāda profesionāla futbola kluba galvenā trenera posteni, bet atjaunot JFC Viola Futbola skolu, izstrādājot īpašu treniņu metodiku, sapulcinot jaunu treneru korpusu un izsludinot audzēkņu uzņemšanu divās treniņgrupās ar treniņu vietu Zemgales olimpiskajā centrā. Septembrī tika atvērtas vēl 2 treniņu grupas (2019., 2018., 2017. un 2016. gadā dzimušiem futbolistiem un futbolistēm). Katru gadu tiek atvērta jauna treniņgrupa 5-gadīgiem censoņiem.

=== Jelgavas un Rietumzemgales futbola čempionāta rīkošana ===
JFC Viola kopš 2021. gada ir oficiālais [[Jelgavas pilsētas dome]]s partneris Jelgavas futbola čempionātu (JFČ) rīkošanā. 2021. gada decembrī notika &quot;JFČ Ziema 2021&quot;, kur piedalījās 6 komandas un zeltu izcīnīja komanda FK LLU ([[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]]), 2022. gada septembrī — oktobrī notika &quot;JFČ Rudens 2022&quot;, bet 2022. gada decembrī un 2023. gada janvārī JFC Jelgava bija &quot;JFČ Ziema 2022&quot; galvenais organizētājs. Noorganizēti arī Jelgavas futbola čempionāti &quot;Ziema 2023&quot;, &quot;Ziema 2024&quot;.

Kopš 2025.gada kopā ar Dobeles Sporta pārvaldi un biedrību &quot;Rada Divi&quot; divu pilsētas čempionātu (Dobeles un Jelgavas) vietā tiek rīkots viens, daudz vērienīgāks Rietumzemgales futbola čempionāts.

== Futbola kluba nosaukumu vēsture ==
* 1996 — 2005: FK Viola
* 2006 — 2021: Jaunatnes futbola centrs Jelgava
* 2021 — 2023: JFC Jelgava
* 2024 —         : Jelgavas futbola centrs Viola (JFC Viola)

== JFC Viola meistarkomandas sasniegumi Latvijas kausa izcīņā ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
!Sezona
!Sasniegtā kārta vai tituls
|-
|2021.
|1/16 fināls
|-
|2022.
|1/32 fināls
|-
|2023.
|1/64 fināls
|-
|2024.
|1/128 fināls
|-
|2025.
|1/64 fināls
|-
|2026.
|1/32 fināls
|-
|}

== JFC Viola meistarkomandas sasniegumi Latvijas čempionātā ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
!Sezona
!Vieta / čempionāts
|-
|2021.
|4.vieta / Rietumu Līga (3.līgas Rietumu zona)
|-
|2022.
|4.vieta / Rietumu Līga (3.līgas Rietumu zona)
|-
|2023.
|1.vieta / Rietumu Līga (3.līgas Rietumu zona)
|-
|2024.
|6.vieta / Latvijas futbola 2.līga
|-
|2025.
|11.vieta / Latvijas futbola 2.līga
|-
|2026.
|7.-8.vieta / Latvijas futbola 2.līga (4.v. 2.līgas A grupā)
|-
|}

== Meistarkomandas sastāvs (2026. gada sezona) ==
: ''{{dat|2021|9|6||bez}}.''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/jfc-jelgava-36049/?cid=10400312|title=JFC Jelgava|website=lff.lv|access-date={{dat|2021|9|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;
{{Fs start}}
{{Fs player | no= 1|nat=LAT| pos=GK |  name=[[Emīls Dobrājs]]}}
{{Fs player | no= 3|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Dāgs Apsītis]]}}
{{Fs player | no= 4|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Jurijs Ivanovs]]}}
{{Fs player | no= 5|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Ričards Jirgensons]]}}
{{Fs player | no= 6|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Andrejs Dementjevs]]}}
{{Fs player | no= 7|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Mareks Plonis]]}}
{{Fs player | no= 8|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Mārtiņš Pivarovičs]]}}
{{Fs player | no= 9|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Zigmunds Rubīns]]}}
{{Fs player | no= 10|nat=LAT| pos=FW |  name=[[Matīss Baškevics]]}}
{{Fs player | no= 11|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Helvijs Staļģis]]}}
{{Fs player | no= 12|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Māris Dūrējs]]}}
{{Fs player | no= 13|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Vitālijs Abramovs]]}}
{{Fs player | no= 14|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Aldis Trukšāns]]}}
{{Fs player | no= 15|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Svajunas Fokas]]}}
{{Fs player | no= 16|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Aksels Grosfogels]]}}
{{Fs player | no= 17|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Edgars Fjodorovs]]}}
{{Fs player | no= 18|nat=LAT| pos=FW |  name=[[Mareks Rudakovs]]}}
{{Fs player | no= 19|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Rihards Antoņevičs]]}}
{{Fs mid}}
{{Fs player | no=20|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Elvijs Brahmanis]]}}
{{Fs player | no=21|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Jēkabs Šteinburgs]]}}
{{Fs player | no=22|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Antons Dresmanis]]}}
{{Fs player | no=71|nat=LAT| pos=GK |  name=[[Kaspars Sondors]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Mārtiņš Tamisārs]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Jānis Dūrējs]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=FW |  name=[[Gustavs Riekstiņš]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Kārlis Vītoliņš]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Edijs Jurušs]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Eduards Zecmanis]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=GK |  name=[[Rolands Garkuļ-Gurevičs]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=GK |  name=[[Ivo Jurševics]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Pauls Rozenvalds]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Miks Vīķis]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Artis Staļģis]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Arvis Krūmiņš]]}}
{{Fs end}}

== Meistarkomandā spēlējuši (2021. -2025) ==
: ''{{dat|2026|10|2||bez}}.''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://https://lff.lv/klubi/jfc-viola-37873/?cid=23536781|title=JFC Viola|website=lff.lv|access-date={{dat|2026|10|2||bez}}}}&lt;/ref&gt;
{{Fs start}}
{{Fs player | no= 4|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Jurijs Ivanovs]]}}
{{Fs player | no= 5|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Ričards Jirgensons]]}}
{{Fs player | no= 10|nat=LAT| pos=FW |  name=[[Matīss Baškevics]]}}
{{Fs player | no= 15|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Svajunas Fokas]]}}
{{Fs player | no=22|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Antons Dresmanis]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=FW |  name=[[Gustavs Riekstiņš]]}}

{{Fs mid}}

{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Kārlis Vītoliņš]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=GK |  name=[[Rolands Garkuļ-Gurevičs]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=GK |  name=[[Ivo Jurševics]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Pauls Rozenvalds]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Miks Vīķis]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Arvis Krūmiņš]]}}

{{Fs end}}

== Meistarkomandas personāls ==

{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Vārds, uzvārds
|-
| Galvenais treneris
| {{flaga|Latvija}} [[Marks Dresmanis|Aldis Trukšāns]]
|-
| Kluba prezidents
| {{flaga|Latvija}} [[Ainārs Tamisārs]]
|-
|}

== Meistarkomandas galvenie treneri ==
* {{flaga|Latvija}} [[Antons Dresmanis]] (2021)
* {{flaga|Latvija}} [[Antons Dresmanis|Marks Dresmanis]] (03.2022 — 06.2022)
* {{flaga|Latvija}} [[Antons Dresmanis|Aldis Trukšāns]] (07.2022 —)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.jfcviola.lv jfcviola.lv]{{Novecojusi saite}}
* http://www.cemp.jfcviola.lv {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220701142844/https://cemp.jfcviola.lv/ |date={{dat|2022|07|01||bez}} }}

{{DEFAULTSORT:JFC Jelgava}}
[[Kategorija:Latvijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Sports Jelgavā]]</text>
      <sha1>a7zn0ctid8djmn9mpvgaqcg2yphpxvr</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530990</id>
      <parentid>4530979</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T11:55:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ainartam</username>
        <id>100926</id>
      </contributor>
      <comment>/* Meistarkomandas sastāvs (2026. gada sezona) */</comment>
      <origin>4530990</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10555" sha1="d121ob9bhu0acn6m6n1utq7tg3b31r0" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color = #a5262b
| nos = JFC Viola
| logo = 
| logo_izm = 163px
| pilns = Futbola klubs &quot;JFC Viola&quot;
| pilsēta = {{Vieta|Latvija|Jelgava}}
| dib = 1996
| stad = [[Zemgales Olimpiskais centrs]]
| ietilp = 1560
| prez = {{flaga|Latvija}} [[Ainārs Tamisārs]]
| tren = {{flaga|Latvija}} [[Aldis Trukšāns]]
| kapteinis = {{flaga|Latvija}} [[Edgars Fjodorovs]]
| līga = Latvijas futbola 2.līga
| sez = [[2023.gada Rietumu Līgas sezona|2023.]]
| poz = 2.vieta Latvijas futbola 3.līgā
| mediji = [http://www.jfcviola.lv/ Oficiālā vietne]
| pattern_la1 = 
| pattern_b1 = 
| pattern_ra1 = 
| leftarm1 = a5262b
| body1 = a5262b
| rightarm1 = a5262b
| shorts1 = a5262b
| socks1 = a5262b
| pattern_la2 = #FFFFFF
| pattern_b2 = #FFFFFF
| pattern_ra2 = #FFFFFF
| leftarm2 = #FFFFFF
| body2 = #FFFFFF
| rightarm2 = #FFFFFF
| shorts2 = #FFFFFF
| socks2 = #FFFFFF
}}
 
'''JFC Viola''' ir [[Latvija]]s [[futbols|futbola]] klubs, kas dibināts 1996. gadā. Līdz 2012. gadam piedalījās Latvijas jaunatnes čempionātā (dažādās vecuma grupās), bet pēc tam nodeva visas saistības un arī futbolistus [[FK Jelgava]], tajā apvienojot gan jauniešu komandas, gan Latvijas futbola Virslīgā spēlējošo pieaugušo komandu (meistarkomandu). No 2021. gada sākuma JFC Viola darbība ir atjaunota (ar nosaukumu JFC Jelgava) un līdz 2023. gadam tam bija viena amatieru futbola komanda, kas startēja Rietumu Līgā ([[Latvijas futbola 3. līga]]s Rietumu zonas čempionātā) un [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa futbolā]] izcīņā.

No 2024. gada JFC Viola startē Latvijas futbola 2.līgā (Altero LIIGā) un 2024. gada maijā darbību ir uzsākusi JFC Viola Futbola skola ar 4 treniņu grupām (2019., 2018., 2017. un 2016. gadā dzimušiem futbolistiem un futbolistēm).

== JFC Viola vēsture ==

=== FK &quot;Viola&quot; 1996.—2006 ===
Kluba dibinātājs ir [[Dainis Kazakevičs]] un FK &quot;Viola&quot; pamazām auga un attīstījās, izveidojot arvien jaunas treniņgrupas. 2004. gadā, apvienojoties FK &quot;Viola&quot; galvenajai komandai (U-18) un FK &quot;RAF&quot;, tika izveidots futbola klubs &quot;Jelgava&quot;.

=== Jaunatnes futbola kluba &quot;Jelgava&quot; 2006.—2012 ===
No 2006. līdz 2012. gadam JFC Jelgava bija tipiska jaunatnes futbola skola un piedalījās Latvijas jaunatnes čempionātā. Treneri šai posmā bija [[Dainis Kazakevičs]], [[Kaspars Tiltiņš]], [[Gints Freimanis]], [[Jānis Čaplinskis]]. Pēc tam, kad JFC saistības un spēlētāji pārgāja uz FK Jelgava, biedrība no 2013. līdz 2021. gada janvārim bija neaktīva.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jfcjelgava.lv/archives/4207|title=Atdzimšana 2021 – JFC Jelgava|last=Tamisārs|first=Ainārs|access-date=2023-05-07|language=en|archive-date=2023-05-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20230507122515/https://jfcjelgava.lv/archives/4207}}&lt;/ref&gt;

=== Amatieru futbola atjaunošana 2021. gadā ===
2021.gada sākumā, kad kļuva skaidrs, ka FK Jelgava Virslīgā nestartēs, tika nolemts atjaunot JFC Jelgava darbību, šoreiz kā amatieru futbola klubam, kurā trenējas un spēlē futbolisti savā brīvajā laikā, no tā gūstot prieku un ar futbola spēlēm un citiem pasākumiem dodot prieku pārējiem (skatītājiem, Jelgavas iedzīvotājiem un citiem). Klubs pieteica komandu dalībai 3.līgā un par galveno treneri amatā piesaistīja Antonu Dresmani.

Pēc tam komandu trenēja Marks Dresmanis, bet lielākas sekmes JFC Viola ieguva tad, kad par treneri kļuva Aldis Trukšāns, kurš vada komandu arī šobrīd.

JFC Viola 2021.-2023.gadam spēlēja Latvijas futbola 3.līgā, 2024.-2026.gada sezonas pavadītas jau Latvijas futbola 2.līgā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

=== Futbola skolas atjaunošana 2024. gadā ===
2023. gada beigās Dainis Kazakevičs (JFC Viola dibinātājs) zaudēja Latvijas Nacionālās izlases galvenā trenera amatu un nolēma nevis uzreiz pieņemt kāda profesionāla futbola kluba galvenā trenera posteni, bet atjaunot JFC Viola Futbola skolu, izstrādājot īpašu treniņu metodiku, sapulcinot jaunu treneru korpusu un izsludinot audzēkņu uzņemšanu divās treniņgrupās ar treniņu vietu Zemgales olimpiskajā centrā. Septembrī tika atvērtas vēl 2 treniņu grupas (2019., 2018., 2017. un 2016. gadā dzimušiem futbolistiem un futbolistēm). Katru gadu tiek atvērta jauna treniņgrupa 5-gadīgiem censoņiem.

=== Jelgavas un Rietumzemgales futbola čempionāta rīkošana ===
JFC Viola kopš 2021. gada ir oficiālais [[Jelgavas pilsētas dome]]s partneris Jelgavas futbola čempionātu (JFČ) rīkošanā. 2021. gada decembrī notika &quot;JFČ Ziema 2021&quot;, kur piedalījās 6 komandas un zeltu izcīnīja komanda FK LLU ([[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]]), 2022. gada septembrī — oktobrī notika &quot;JFČ Rudens 2022&quot;, bet 2022. gada decembrī un 2023. gada janvārī JFC Jelgava bija &quot;JFČ Ziema 2022&quot; galvenais organizētājs. Noorganizēti arī Jelgavas futbola čempionāti &quot;Ziema 2023&quot;, &quot;Ziema 2024&quot;.

Kopš 2025.gada kopā ar Dobeles Sporta pārvaldi un biedrību &quot;Rada Divi&quot; divu pilsētas čempionātu (Dobeles un Jelgavas) vietā tiek rīkots viens, daudz vērienīgāks Rietumzemgales futbola čempionāts.

== Futbola kluba nosaukumu vēsture ==
* 1996 — 2005: FK Viola
* 2006 — 2021: Jaunatnes futbola centrs Jelgava
* 2021 — 2023: JFC Jelgava
* 2024 —         : Jelgavas futbola centrs Viola (JFC Viola)

== JFC Viola meistarkomandas sasniegumi Latvijas kausa izcīņā ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
!Sezona
!Sasniegtā kārta vai tituls
|-
|2021.
|1/16 fināls
|-
|2022.
|1/32 fināls
|-
|2023.
|1/64 fināls
|-
|2024.
|1/128 fināls
|-
|2025.
|1/64 fināls
|-
|2026.
|1/32 fināls
|-
|}

== JFC Viola meistarkomandas sasniegumi Latvijas čempionātā ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
!Sezona
!Vieta / čempionāts
|-
|2021.
|4.vieta / Rietumu Līga (3.līgas Rietumu zona)
|-
|2022.
|4.vieta / Rietumu Līga (3.līgas Rietumu zona)
|-
|2023.
|1.vieta / Rietumu Līga (3.līgas Rietumu zona)
|-
|2024.
|6.vieta / Latvijas futbola 2.līga
|-
|2025.
|11.vieta / Latvijas futbola 2.līga
|-
|2026.
|7.-8.vieta / Latvijas futbola 2.līga (4.v. 2.līgas A grupā)
|-
|}

== Meistarkomandas sastāvs (2026. gada sezona) ==
: ''{{dat|2021|9|6||bez}}.''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/jfc-jelgava-36049/?cid=10400312|title=JFC Jelgava|website=lff.lv|access-date={{dat|2021|9|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;

{{Fs start}}
{{Fs player | no= 1|nat=LAT| pos=GK |  name=[[Emīls Dobrājs]]}}
{{Fs player | no= 3|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Dāgs Apsītis]]}}
{{Fs player | no= 5|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Ričards Jirgensons]]}}
{{Fs player | no= 6|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Andrejs Dementjevs]]}}
{{Fs player | no= 7|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Mareks Plonis]]}}
{{Fs player | no= 8|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Mārtiņš Pivarovičs]]}}
{{Fs player | no= 9|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Zigmunds Rubīns]]}}
{{Fs player | no= 11|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Helvijs Staļģis]]}}
{{Fs player | no= 12|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Māris Dūrējs]]}}
{{Fs player | no= 13|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Vitālijs Abramovs]]}}
{{Fs player | no= 14|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Aldis Trukšāns]]}}
{{Fs player | no= 16|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Aksels Grosfogels]]}}
{{Fs player | no= 17|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Edgars Fjodorovs]]}}
{{Fs player | no= 18|nat=LAT| pos=FW |  name=[[Mareks Rudakovs]]}}
{{Fs player | no= 19|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Rihards Antoņevičs]]}}
{{Fs player | no= 4|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Bruno Vanags]]}}

{{Fs mid}}

{{Fs player | no=20|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Elvijs Brahmanis]]}}
{{Fs player | no=21|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Jēkabs Šteinburgs]]}}
{{Fs player | no=1|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Artūrs Štefenhāgens]]}}
{{Fs player | no=99|nat=LAT| pos=GK |  name=[[Kaspars Sondors]]}}
{{Fs player | no=13|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Mārtiņš Tamisārs]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Jānis Dūrējs]]}}
{{Fs player | no=9|nat=LAT| pos=FW |  name=[[Kristens Knope]]}}
{{Fs player | no=11|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Raivi Minkevičs]]}}
{{Fs player | no=23|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Edijs Jurušs]]}}
{{Fs player | no=15|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Eduards Zecmanis]]}}
{{Fs player | no=17|nat=LAT| pos=GK |  name=[[Kristofers Zviņģelis]]}}
{{Fs player | no=24|nat=LAT| pos=GK |  name=[[Roberts Purmalis]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Regnārs Gasners]]}}
{{Fs player | no=19|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Vladislavs Žihs]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Artis Staļģis]]}}
{{Fs player | no=99|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Emīls Emulovs]]}}
{{Fs end}}

== Meistarkomandā spēlējuši (2021. -2025) ==
: ''{{dat|2026|10|2||bez}}.''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://https://lff.lv/klubi/jfc-viola-37873/?cid=23536781|title=JFC Viola|website=lff.lv|access-date={{dat|2026|10|2||bez}}}}&lt;/ref&gt;
{{Fs start}}
{{Fs player | no= 4|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Jurijs Ivanovs]]}}
{{Fs player | no= 5|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Ričards Jirgensons]]}}
{{Fs player | no= 10|nat=LAT| pos=FW |  name=[[Matīss Baškevics]]}}
{{Fs player | no= 15|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Svajunas Fokas]]}}
{{Fs player | no=22|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Antons Dresmanis]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=FW |  name=[[Gustavs Riekstiņš]]}}

{{Fs mid}}

{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Kārlis Vītoliņš]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=GK |  name=[[Rolands Garkuļ-Gurevičs]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=GK |  name=[[Ivo Jurševics]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Pauls Rozenvalds]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Miks Vīķis]]}}
{{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Arvis Krūmiņš]]}}

{{Fs end}}

== Meistarkomandas personāls ==

{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Vārds, uzvārds
|-
| Galvenais treneris
| {{flaga|Latvija}} [[Marks Dresmanis|Aldis Trukšāns]]
|-
| Kluba prezidents
| {{flaga|Latvija}} [[Ainārs Tamisārs]]
|-
|}

== Meistarkomandas galvenie treneri ==
* {{flaga|Latvija}} [[Antons Dresmanis]] (2021)
* {{flaga|Latvija}} [[Antons Dresmanis|Marks Dresmanis]] (03.2022 — 06.2022)
* {{flaga|Latvija}} [[Antons Dresmanis|Aldis Trukšāns]] (07.2022 —)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.jfcviola.lv jfcviola.lv]{{Novecojusi saite}}
* http://www.cemp.jfcviola.lv {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220701142844/https://cemp.jfcviola.lv/ |date={{dat|2022|07|01||bez}} }}

{{DEFAULTSORT:JFC Jelgava}}
[[Kategorija:Latvijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Sports Jelgavā]]</text>
      <sha1>d121ob9bhu0acn6m6n1utq7tg3b31r0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džons Durans</title>
    <ns>0</ns>
    <id>581488</id>
    <revision>
      <id>4530630</id>
      <parentid>4411464</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T16:25:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4530630</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4641" sha1="a6kzv2o0t05z0iard1pcphjc7cdst83" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2003|12|13}}
| birth_place = 
| caps1 = 47
| caps2 = 27
| caps3 = 2
| clubnumber = 22
| clubs1 = {{flaga|Kolumbija}} [[Envigado F.C.|Envigado]]
| clubs2 = {{flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Fire&quot;|Chicago Fire]]
| clubs3 = {{flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Fire&quot;|Chicago Fire]] II
| countryofbirth = {{vieta|Kolumbija|Saragosa|2s=Saragosa (Kolumbija)}}
| currentclub = {{īre}} {{flaga|Portugāle}} [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;|Benfica]]
| goals1 = 9
| goals2 = 8
| goals3 = 0
| height = 185
| image = Jhon Durán, Esteghlal FC vs Al-Nassr FC (ACLElite); 3 Mar 2025.png
| caption = Džons Durans 2025. gadā
| nationalcaps2 = 17
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 3
| nationalteam1 = {{flaga|Kolumbija}} Kolumbija U17
| nationalteam2 = {{fb|Kolumbija}}
| nationalyears2 = 2022—
| nationalyears1 = 2019
| nationalcaps1 = 2
| pcupdate = {{dat|2026|10|01|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|10|01|sk|bez}}
| name = 
| playername = Džons Durans
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 2019—2021
| years2 = 2022—2023
| years3 = 2022
| years4 = 2023—2025
| caps4 = 55
| clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa FC|Aston Villa]]
| goals4 = 12
| clubs5 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Nassr]]
| goals5 = 8
| years5 = 2025—
| caps5 = 13
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Fenerbahçe S.K.|Fenerbahçe]]
| years6 = 2025—2026
| caps6 = 10
| goals6 = 3
| clubs7 = {{īre}} {{flaga|Krievija}} [[FC Zenit St. Petersburg|Zenit St. Petersburg]]
| years7 = 2026
| caps7 = 6
| goals7 = 1
| clubs8 = {{īre}} {{flaga|Portugāle}} [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;|Benfica]]
| years8 = 2026—
| caps8 = 6
| goals8 = 1
}}
'''Džons Haders Durans Palasjo''' ({{Val|es|Jhon Jader Durán Palacio}}; dzimis {{Dat|2003|12|13}}) ir [[Kolumbija]]s [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, pārstāv [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Durans spēlē [[Portugāles Premjerlīga|Portugāles Premjerlīgas]] komandā [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]], kas viņu īrē no ''[[Al Nassr]]''.

Iepriekš pārstāvējis Kolumbijas komandu ''[[Envigado F.C.|Envigado]]'', [[ASV augstākā futbola līga|ASV augstākās futbola līgas]] komandu ''[[Čikāgas &quot;Fire&quot;|Chicago Fire]]'', [[Anglijas Premjerlīga]]s klubu [[Aston Villa FC|Aston Villa]], [[Turcijas Superlīga]]s komandu [[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;]] un [[Krievijas Premjerlīga]]s komandu ''[[FK Zenit Sanktpēterburga|Zenit St. Petersburg]]''.

2025. gada 31. janvārī Durans pievienojās [[Saūda Arābijas profesionālā līga|Saūda Arābijas Pro līgas]] klubam &quot;[[Al Nassr]]&quot; no &quot;Aston Villa&quot; kluba par summu 64 miljoniem mārciņu plus papildus bonusiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Club |first=Aston Villa Football |date=2025-01-31 |title=Jhon Durán completes Al-Nassr move |url=https://www.avfc.co.uk/news/2025/january/31/duran-completes-al-nassr-move/ |access-date=2025-01-31 |website=Aston Villa Football Club}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2025-01-31 |title=Jhon Durán joins Ronaldo at Al Nassr from Villa |url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/43624548/jhon-duran-completes-move-al-nassr-aston-villa |access-date=2025-01-31 |website=ESPN.com |language=en}}&lt;/ref&gt; Saūda Arābijas Pro līgas debijā 7. februārī viņš guva divus vārtus, mājas spēlē ar 3:0 uzvarā pret [[Al-Fayha FC]] klubu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.espn.com/soccer/report/_/gameId/716092 |title=Cristiano Ronaldo goal; Jhon Duran double helps Al Nassr to win |publisher=ESPN |date=8 February 2025 }}&lt;/ref&gt; Viņš kļuva par pirmo spēlētāju, kurš &quot;Al-Nassr&quot; klubā debijas spēlē guvis divus vārtus līgas vēsturē kopš tās zīmola maiņas 2008. gadā.

[[Kolumbijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2022. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2024. gada Copa América]].

== Sasniegumi ==
'''Fenerbahçe'''

* [[Turcijas Superkauss]]: 2025

'''Zenit Saint Petersburg'''

* [[Krievijas Premjerlīga]]: 2025—26

'''Kolumbija'''

* [[Copa América|Copa America]] finālists: [[2024. gada Copa América|2024]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Kolumbijas futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Durans, Džons}}
[[Kategorija:2003. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kolumbijas futbolisti]]
[[Kategorija:Kolumbijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Čikāgas &quot;Fire&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Aston Villa F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Al Nassr FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Sanktpēterburgas &quot;Zenit&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Lisabonas &quot;Benfica&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>a6kzv2o0t05z0iard1pcphjc7cdst83</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alise Lī</title>
    <ns>0</ns>
    <id>581752</id>
    <revision>
      <id>4530513</id>
      <parentid>4515649</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T12:07:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Uldis s</username>
        <id>26307</id>
      </contributor>
      <comment>/* Biogrāfija */</comment>
      <origin>4530513</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5852" sha1="lt56eygunp5i341ddza689tnd7prmvd" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Alise Lī
|     vārds_orig = ''Alice Lee''
|         attēls = AliceLee23.jpg
|     att_izmērs = 220px
|  att_nosaukums = Alise Lī 2023. gadā
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 2009
|     dz_mēnesis = 10
|       dz_diena = 13
|       dz_vieta = {{vieta|ASV|Minesota|Mineapolisa}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{USA}}
|   nodarbošanās = [[šahs|šahiste]]
|   dzimums = S
}}

'''Alise Teresa Lī''' ({{val|en|Alice Teresa Lee}}; dzimusi {{dat|2009|10|13}} [[Mineapolisa|Mineapolisā]]) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[lielmeistars (šahs)|starptautiskā lielmeistare]] [[šahs|šahā]] (2023), [[45. šaha olimpiāde]]s (2024) laureāte.

== Biogrāfija ==
Šahu sākusi spēlēt sešu gadu vecumā. Trīs reizes uzvarējusi Pasaules jauniešu šaha čempionātos meitenēm (2019. gadā U10 vecuma grupā; 2020. un 2021. gadā U12 vecuma grupā).&lt;ref&gt;[https://new.uschess.org/news/newsflash-liran-zhou-alice-lee-earn-gold-china-bronze-li-yan Newsflash: Liran Zhou And Alice Lee Earn Gold In China, Bronze For Li And Yan]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.chesskid.com/learn/articles/2020-fide-world-youth-alice-lee-part1 My Adventurous Gold Medal Run]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.chesskid.com/learn/articles/2021-super-final-champion-third-time-is-a-charm 2021 Super Final Champion: Third Time is a Charm!]&lt;/ref&gt; 2021. gadā uzvarējusi Pasaules jauniešu ātrā šaha čempionātā meiteņu U12 vecuma grupā.&lt;ref&gt;[https://new.uschess.org/news/christopher-yoo-alice-lee-win-2021-fide-online-cadets-rapid-world-cup Christopher Yoo, Alice Lee Win 2021 FIDE Online Cadets Rapid World Cup]&lt;/ref&gt; Divas reizes pēc kārtas uzvarējusi ASV junioru šaha čempionātos meitenēm (2023, 2024).&lt;ref&gt;[https://new.uschess.org/news/lee-and-khachiyan-clinch-titles-junior-grabs-after-action-packed-turn Lee and Khachiyan clinch titles, Junior Up for Grabs After Action-Packed Turn]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.chess.com/news/view/akopian-lee-yoo-win-us-junior-girls-senior-championships Akopian, Lee, Yoo Winners At U.S. National Championships]&lt;/ref&gt;

Kopš 2021. gada regulāri piedalījusies ASV sieviešu šaha čempionāta finālos. 2023. gadā šajā turnīrā izcīnījusi bronzas medaļu.&lt;ref&gt;[https://en.chessbase.com/post/us-championships-2023-r11 Carissa Yip grabs second U.S. women’s title after dramatic final round]&lt;/ref&gt; 2024. gada oktobrī [[Sentluisa|Sentluisā]] izcīnījusi 3. vietu ASV sieviešu šaha čempionātā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://uschesschamps.com/pgn/2024USChampionships/Women/SMWSite/index.html |title=2024 US Women's Championship |access-date={{dat|2024|10|24||bez}} |archive-date={{dat|2024|11|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20241127155526/https://uschesschamps.com/pgn/2024USChampionships/Women/SMWSite/index.html }}&lt;/ref&gt;

2023. gadā pārstāvējusi ASV sieviešu izlasi [[Pasaules komandu šaha čempionāts|Pasaules komandu šaha čempionātā sievietēm]] un izcīnījusi individuālo zelta medaļu pie 1. galdiņa.&lt;ref&gt;[https://new.uschess.org/news/usa-finishes-fourth-fide-womens-world-team-championship USA Finishes Fourth in FIDE Women's World Team Championship]&lt;/ref&gt;

2024. gada jūnijā Sentluisā dalījusi 7.—8. vietu starptautiskajā lielmeistaru šaha turnīrā ''Cairns Cup''.&lt;ref&gt;[https://www.washingtontimes.com/news/2024/jun/25/alice-lee-impresses-but-tan-zhongyi-takes-top-priz/ Lee impresses, but Tan takes the top prize in chess at hard-fought Cairns Cup]&lt;/ref&gt; 2025. gada jūnijā [[Sentluisa|Sentluisā]] izcīnījusi 2. vietu starptautiskajā lielmeistaru šaha turnīrā ''Cairns Cup''.&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr1196638.aspx?lan=1&amp;art=4 Cairns Cup 2025]&lt;/ref&gt; 2025. gada oktobrī [[Sentluisa|Sentluisā]] izcīnījusi 4. vietu ASV sieviešu šaha čempionātā.&lt;ref&gt;[https://s1.chess-results.com/tnr1270488.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;SNode=S0 2025 US Women's Championship]&lt;/ref&gt;

2026. gada augustā [[Sentluisa|Sentluisā]] otro gadu pēc kārtas izcīnījusi 2. vietu starptautiskajā lielmeistaru šaha turnīrā ''Cairns Cup''.&lt;ref&gt;[https://saintlouischessclub.org/event/2026-cairns-cup/ One of the strongest female super-tournaments in the world returns in 2026 with the sixth edition of the Cairns Cup!]&lt;/ref&gt;

Alise Lī pārstāvējusi ASV [[šaha olimpiāde|sieviešu šaha olimpiādēs]]:
* [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]] [[Budapešta|Budapeštā]] pie 4. galdiņa (+6, =4, -0) un komandu vērtējumā izcīnījusi bronzas medaļu, bet individuālā vērtējumā — sudraba medaļu.&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr967172.aspx?lan=1&amp;art=20&amp;fed=USA&amp;flag=30 45th Chess Olympiad Budapest 2024 Women]&lt;/ref&gt;
* [[46. šaha olimpiāde|2026. gadā]] [[Samarkanda|Samarkandā]] pie 2. galdiņa (+7, =3, -0) un komandu vērtējumā izcīnījusi 4. vietu, bet individuālā vērtējumā — zelta medaļu.&lt;ref&gt;[https://s3.chess-results.com/tnr1469896.aspx?lan=1&amp;art=20&amp;fed=USA&amp;turdet=YES&amp;flag=30&amp;SNode=S0 46th Chess Olympiad Samarkand 2026 Women]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://s1.chess-results.com/tnr1469896.aspx?lan=1&amp;art=0&amp;turdet=YES&amp;flag=30&amp;SNode=S0 |title=46th Olympiad Chennai 2026 Women – Board-prizes (Final Ranking after 11 Rounds)]&lt;/ref&gt;

Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2021. gadā viņai piešķīrusi starptautiskās meistares (WIM), bet 2023. gadā — starptautiskās lielmeistares (WGM) nosaukumu. 2023. gadā saņēmusi arī vīriešu starptautiskā meistara (IM) nosaukumu.

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{Šaha ārējās saites| fide = 30941822 | chessgames = 165700 | 365chess = Alice_Lee }}

{{DEFAULTSORT:Lī, Alise}}
[[Kategorija:2009. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Minesotā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV šahisti]]</text>
      <sha1>lt56eygunp5i341ddza689tnd7prmvd</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530520</id>
      <parentid>4530513</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T12:16:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Uldis s</username>
        <id>26307</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4530520</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5847" sha1="24rj7vp1oxwbassfcvzxkrgrk0v500u" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Alise Lī
|     vārds_orig = ''Alice Lee''
|         attēls = AliceLee23.jpg
|     att_izmērs = 220px
|  att_nosaukums = Alise Lī 2023. gadā
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 2009
|     dz_mēnesis = 10
|       dz_diena = 13
|       dz_vieta = {{vieta|ASV|Minesota|Mineapolisa}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{USA}}
|   nodarbošanās = [[šahs|šahiste]]
|   dzimums = S
}}

'''Alise Teresa Lī''' ({{val|en|Alice Teresa Lee}}; dzimusi {{dat|2009|10|13}} [[Mineapolisa|Mineapolisā]]) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[lielmeistars (šahs)|starptautiskā lielmeistare]] [[šahs|šahā]] (2023), [[45. šaha olimpiāde]]s (2024) laureāte.

== Biogrāfija ==
Šahu sākusi spēlēt sešu gadu vecumā. Trīs reizes uzvarējusi Pasaules jauniešu šaha čempionātos meitenēm (2019. gadā U10 vecuma grupā; 2020. un 2021. gadā U12 vecuma grupā).&lt;ref&gt;[https://new.uschess.org/news/newsflash-liran-zhou-alice-lee-earn-gold-china-bronze-li-yan Newsflash: Liran Zhou And Alice Lee Earn Gold In China, Bronze For Li And Yan]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.chesskid.com/learn/articles/2020-fide-world-youth-alice-lee-part1 My Adventurous Gold Medal Run]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.chesskid.com/learn/articles/2021-super-final-champion-third-time-is-a-charm 2021 Super Final Champion: Third Time is a Charm!]&lt;/ref&gt; 2021. gadā uzvarējusi Pasaules jauniešu ātrā šaha čempionātā meiteņu U12 vecuma grupā.&lt;ref&gt;[https://new.uschess.org/news/christopher-yoo-alice-lee-win-2021-fide-online-cadets-rapid-world-cup Christopher Yoo, Alice Lee Win 2021 FIDE Online Cadets Rapid World Cup]&lt;/ref&gt; Divas reizes pēc kārtas uzvarējusi ASV junioru šaha čempionātos meitenēm (2023, 2024).&lt;ref&gt;[https://new.uschess.org/news/lee-and-khachiyan-clinch-titles-junior-grabs-after-action-packed-turn Lee and Khachiyan clinch titles, Junior Up for Grabs After Action-Packed Turn]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.chess.com/news/view/akopian-lee-yoo-win-us-junior-girls-senior-championships Akopian, Lee, Yoo Winners At U.S. National Championships]&lt;/ref&gt;

Kopš 2021. gada regulāri piedalījusies ASV sieviešu šaha čempionāta finālos. 2023. gadā šajā turnīrā izcīnījusi bronzas medaļu.&lt;ref&gt;[https://en.chessbase.com/post/us-championships-2023-r11 Carissa Yip grabs second U.S. women’s title after dramatic final round]&lt;/ref&gt; 2024. gada oktobrī [[Sentluisa|Sentluisā]] izcīnījusi 3. vietu ASV sieviešu šaha čempionātā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://uschesschamps.com/pgn/2024USChampionships/Women/SMWSite/index.html |title=2024 US Women's Championship |access-date={{dat|2024|10|24||bez}} |archive-date={{dat|2024|11|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20241127155526/https://uschesschamps.com/pgn/2024USChampionships/Women/SMWSite/index.html }}&lt;/ref&gt;

2023. gadā pārstāvējusi ASV sieviešu izlasi [[Pasaules komandu šaha čempionāts|Pasaules komandu šaha čempionātā sievietēm]] un izcīnījusi individuālo zelta medaļu pie 1. galdiņa.&lt;ref&gt;[https://new.uschess.org/news/usa-finishes-fourth-fide-womens-world-team-championship USA Finishes Fourth in FIDE Women's World Team Championship]&lt;/ref&gt;

2024. gada jūnijā Sentluisā dalījusi 7.—8. vietu starptautiskajā lielmeistaru šaha turnīrā ''Cairns Cup''.&lt;ref&gt;[https://www.washingtontimes.com/news/2024/jun/25/alice-lee-impresses-but-tan-zhongyi-takes-top-priz/ Lee impresses, but Tan takes the top prize in chess at hard-fought Cairns Cup]&lt;/ref&gt; 2025. gada jūnijā [[Sentluisa|Sentluisā]] izcīnījusi 2. vietu starptautiskajā lielmeistaru šaha turnīrā ''Cairns Cup''.&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr1196638.aspx?lan=1&amp;art=4 Cairns Cup 2025]&lt;/ref&gt; 2025. gada oktobrī [[Sentluisa|Sentluisā]] izcīnījusi 4. vietu ASV sieviešu šaha čempionātā.&lt;ref&gt;[https://s1.chess-results.com/tnr1270488.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;SNode=S0 2025 US Women's Championship]&lt;/ref&gt;

2026. gada augustā [[Sentluisa|Sentluisā]] otro gadu pēc kārtas izcīnījusi 2. vietu starptautiskajā lielmeistaru šaha turnīrā ''Cairns Cup''.&lt;ref&gt;[https://saintlouischessclub.org/event/2026-cairns-cup/ One of the strongest female super-tournaments in the world returns in 2026 with the sixth edition of the Cairns Cup!]&lt;/ref&gt;

Alise Lī pārstāvējusi ASV [[šaha olimpiāde|sieviešu šaha olimpiādēs]]:
* [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]] [[Budapešta|Budapeštā]] pie 4. galdiņa (+6, =4, -0) un komandu vērtējumā izcīnījusi bronzas medaļu, bet individuālā vērtējumā — sudraba medaļu.&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr967172.aspx?lan=1&amp;art=20&amp;fed=USA&amp;flag=30 45th Chess Olympiad Budapest 2024 Women]&lt;/ref&gt;
* [[46. šaha olimpiāde|2026. gadā]] [[Samarkanda|Samarkandā]] pie 2. galdiņa (+7, =3, -0) un komandu vērtējumā izcīnījusi 4. vietu, bet individuālā vērtējumā — zelta medaļu.&lt;ref&gt;[https://s3.chess-results.com/tnr1469896.aspx?lan=1&amp;art=20&amp;fed=USA&amp;turdet=YES&amp;flag=30&amp;SNode=S0 46th Chess Olympiad Samarkand 2026 Women]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://s1.chess-results.com/tnr1469896.aspx?lan=1&amp;art=0&amp;turdet=YES&amp;flag=30&amp;SNode=S0 46th Olympiad Samarkand 2026 Women – Board-prizes (Final Ranking after 11 Rounds)]&lt;/ref&gt;

Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2021. gadā viņai piešķīrusi starptautiskās meistares (WIM), bet 2023. gadā — starptautiskās lielmeistares (WGM) nosaukumu. 2023. gadā saņēmusi arī vīriešu starptautiskā meistara (IM) nosaukumu.

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{Šaha ārējās saites| fide = 30941822 | chessgames = 165700 | 365chess = Alice_Lee }}

{{DEFAULTSORT:Lī, Alise}}
[[Kategorija:2009. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Minesotā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV šahisti]]</text>
      <sha1>24rj7vp1oxwbassfcvzxkrgrk0v500u</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Marija Kuzņecova</title>
    <ns>0</ns>
    <id>599736</id>
    <revision>
      <id>4530516</id>
      <parentid>4502895</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T12:11:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Uldis s</username>
        <id>26307</id>
      </contributor>
      <comment>/* Biogrāfija */</comment>
      <origin>4530516</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6464" sha1="3disygpx6567dxepfbhed3bpypx0ivj" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| vārds = Marija Kuzņecova
| vārds_orig = 
| attēls = MK.jpeg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = Marija Kuzņecova
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 2010
| dz_mēnesis = 
| dz_diena = 
| dz_vieta = 
| m_dat_alt = 
| m_gads = 
| m_mēnesis = 
| m_diena = 
| m_vieta = 
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = {{LAT}}
| nodarbošanās = [[šahs|šahiste]]
| dzimums = S
}}

'''Marija Kuzņecova''' (dzimusi 2010. gadā) ir [[Latvija]]s [[Starptautiskā Šaha federācija|FIDE]] meistare [[šahs|šahā]] (FM, 2025), [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas sieviešu šaha čempionāta]] uzvarētāja (2025, 2026).

== Biogrāfija ==
Rīgas šaha skolas audzēkne. Daudzkārtējā Latvijas jauniešu šaha čempionātu uzvarētāja dažādās meiteņu vecuma grupās: 2019. gadā M10 vecuma grupā,&lt;ref&gt;[https://archive.chess-results.com/tnr419085.aspx?lan=1&amp;art=4 Latvian Youth Chess Championship G-10 2019]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 2020. gadā M10 vecuma grupā,&lt;ref&gt;[https://archive.chess-results.com/tnr530637.aspx?lan=1&amp;art=4 Latvijas 2020. gada jauniešu čempionāta fināls G-10]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 2024. gadā M14 vecuma grupā,&lt;ref&gt;[https://archive.chess-results.com/tnr896785.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;flag=30 Latvijas 2024. gada jauniešu čempionāta fināls G-14]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 2025. gadā M16 vecuma grupā.&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr1116469.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;flag=30 Latvijas 2025. gada jauniešu čempionāta fināls G-16]&lt;/ref&gt;

Vairākkārt pārstāvējusi Latviju Pasaules un [[Eiropas jauniešu šaha čempionāts|Eiropas jauniešu šaha čempionātos]]. 2018. gadā Pasaules jauniešu čempionātā meiteņu M8 vecuma grupā izcīnījusi 7. vietu.&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/mazajai-sahistei-marijai-kuznecovai-septita-vieta-pasaules-cempionata-kadetiem Mazajai šahistei Marijai Kuzņecovai septītā vieta pasaules čempionātā kadetiem]&lt;/ref&gt; Tajā pašā gadā [[Rīga|Rīgā]] notikušajā [[2018. gada Eiropas jauniešu šaha čempionāts|Eiropas jauniešu čempionātā]] ieņēmusi augstāko vietu no visiem Latvijas dalībniekiem, kad ierindojusies 14. vietā meiteņu M8 vecuma grupā.&lt;ref&gt;[https://archive.chess-results.com/tnr367940.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30 European Youth Chess Championship G-08 - 2018]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 2019. gadā ierindojusies 15. vietā Pasaules jauniešu čempionātā meiteņu M10 vecuma grupā.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/sports/19493909/other/51379539/jaunajai-sahistei-marijai-kuznecovai-15-vieta-pasaules-cempionata Jaunajai šahistei Marijai Kuzņecovai 15. vieta pasaules čempionātā]&lt;/ref&gt; 2024. gadā bijusi 9. vietā Eiropas jauniešu čempionātā meiteņu M14 vecuma grupā.&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr977138.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;flag=30 European Youth Chess Championship 2024 - Girls U14]&lt;/ref&gt; 2025. gada oktobrī [[Duresi]] izcīnījusi sudraba medaļu Pasaules jauniešu šaha čempionāta meiteņu G16 vecuma grupā.&lt;ref&gt;[https://s1.chess-results.com/tnr1265990.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;fedb=LAT&amp;turdet=YES&amp;flag=30&amp;SNode=S0 World Youth U14, U16 &amp; U18 Championships 2025 - G16]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.sahafederacija.lv/zinas/raksts?slug=marija-kuznecova-iegust-sudrabu-pasaules-cempionata-jauniesiem-cff856c5-3327-4269-bf2f-b93267b83857 Marija Kuzņecova iegūst sudrabu Pasaules čempionātā jauniešiem]&lt;/ref&gt; 2026. gada jūnijā Itālijas pilsētā [[Montesilvāno]] Pasaules jauniešu čempionātā meiteņu M16 vecuma grupā ierindojusies 14. vietā, sasniedzot augstāko vietu starp visiem Latvijas pārstāvjiem visās vecuma grupās.&lt;ref&gt;[https://s2.chess-results.com/tnr1438701.aspx?lan=1&amp;art=25&amp;fedb=LAT&amp;flag=30&amp;SNode=S0 World Youth Chess Championship 2026 Open under 18]&lt;/ref&gt;

Kopš 2019. gada regulāri piedalījusies [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas sieviešu šaha čempionātos]], kuros pēc debijas reizes vienmēr ierindojusies pirmajā astotniekā. Labāko rezultātu šajās sacensībās sasniegusi 2025. gadā, kad kļuvusi par jaunāko uzvarētāju Latvijas šaha čempionātu vēsturē.&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr1151105.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30 Latvijas 2025. gada sieviešu čempionāts šahā]&lt;/ref&gt; 2026. gadā ar lielisku rezultātu 8½ punkti no 9 iespējamiem atkārtoti uzvarējusi Latvijas šaha čempionātā.&lt;ref&gt;[https://s3.chess-results.com/tnr1447490.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30&amp;SNode=S0 2026. gada Latvijas sieviešu čempionāts]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://sahaskola.lv/marija-kuznecova-latvijas-cempione-jau-otro-gadu-pec-kartas/ Marija Kuzņecova - Latvijas čempione jau otro gadu pēc kārtas! - Rīgas Šaha skola]&lt;/ref&gt;

2026. gada septembrī [[Samarkanda|Samarkandā]] pārstāvējusi Latvijas izlasi [[46. šaha olimpiāde|sieviešu šaha olimpiādē]] pie 2. galdiņa (+2, =3, -4).&lt;ref&gt;[https://s3.chess-results.com/tnr1469896.aspx?lan=1&amp;art=20&amp;fed=LAT&amp;turdet=YES&amp;flag=30&amp;SNode=S0 46th Chess Olympiad Samarkand 2026 Women]&lt;/ref&gt;

2023. gadā 13 gadu vecumā kļuvusi par pirmo FIDE meistarkandidāti sievietēm (WCM) Latvijā.&lt;ref&gt;[https://sahaskola.lv/5855-2/ Apsveicam Mariju Kuzņecovu ar WCM titula iegūšanu!]&lt;/ref&gt; Gadu vēlāk 14 gadu vecumā kļuvusi par FIDE meistari sievietēm (WFM).&lt;ref&gt;[https://sahaskola.lv/apsveicam-mariju-kuznecovu-ar-wfm-titula-iegusanu/ Apsveicam Mariju Kuzņecovu ar WFM titula iegūšanu!]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://play.sahafederacija.lv/news-details?slug=marija-kuz%C5%86ecova-k%C4%BCuvusi-par-desmito-sievie%C5%A1u-fide-meistari-latvij%C4%81 Marija Kuzņecova kļuvusi par desmito sieviešu FIDE meistari Latvijā]&lt;/ref&gt; 2025. gadā kļuvusi par FIDE meistari (FM).

== Vietas Latvijas šaha čempionātā ==
* [[2019. gada Latvijas čempionāts šahā|2019. gads]] — 17. vieta.
* [[2020. gada Latvijas čempionāts šahā|2020. gads]] — 6. vieta.
* [[2021. gada Latvijas čempionāts šahā|2021. gads]] — 8. vieta.
* [[2022. gada Latvijas čempionāts šahā|2022. gads]] — 6. vieta.
* [[2023. gada Latvijas čempionāts šahā|2023. gads]] — 7. vieta.
* [[2024. gada Latvijas čempionāts šahā|2024. gads]] — 5. vieta.
* [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gads]] — 1. vieta.
* [[2026. gada Latvijas čempionāts šahā|2026. gads]] — 1. vieta.

== Ārējās saites ==
{{Šaha ārējās saites| fide = 11618736 | chessgames = 202684 | 365chess = Marija_Kuznecova }}

== Atsauces ==
{{atsauces|3}}

{{DEFAULTSORT:Kuzņecova, Marija}}
[[Kategorija:2010. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas šahisti]]</text>
      <sha1>3disygpx6567dxepfbhed3bpypx0ivj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rimatara</title>
    <ns>0</ns>
    <id>605794</id>
    <revision>
      <id>4530706</id>
      <parentid>4516577</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T17:34:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4530706</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4826" sha1="mgvafl1ftoj69qtnr263tjsq6d1tr58" xml:space="preserve">{{Salu infokaste
|nosaukums           = Rimatara
|attēls              = Rimatara ISS002.jpg
|attēla paraksts     = Rimataras satelītattēls
|attēla izmērs       = 
|vietas karte               = 
|vietaskarte         = Franču Polinēzija#Tubuai salas#Klusais okeāns
|reljefa_karte       = jā
|alt karte           = &lt;!-- cita VietasKarte versija; faila nosaukums --&gt;
|mapwidth            = 260px&lt;!-- kartes platums, atšķirīgs no 250 --&gt;
|label               = &lt;!-- ja atšķirīgs no &quot;nosaukums&quot; --&gt;
|position            = 
|mark                = &lt;!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --&gt;
|caption             = 
|vietējais nosaukums = ''Rimatara''
|izvietojums         = [[Klusais okeāns]]
|latd= 22 |latm= 39 |lats= |latNS= S 
|longd= 152 |longm= 48 |longs= |longEW= W
|arhipelāgs          = [[Tubuai salas]]
|salu skaits         = 
|galvenās salas      = 
|platība             = 8,6
|garums              = 3,4
|platums             = 3,3&lt;!-- tikai skaitli km --&gt;
|lagūna              = 
|krasta līnija       = 11&lt;!-- tikai skaitli km --&gt;
|augstākais kalns    = Uahu
|augstums            = 83
|valsts                            = 
|valsts adm vienības tips          = Valsts
|valsts adm vienība                = {{FRA}}
|valsts adm vienības tips1         = Aizjūras teritorija
|valsts adm vienība1               = {{PYF}}
|valsts adm vienības tips2         = Komūna&lt;!-- 3.pakāpes adm. iedalījuma sugas vārds --&gt;
|valsts adm vienība2               = Rimatara&lt;!-- 3.pakāpes adm. vienību uzskaitījums --&gt;
|valsts galvaspilsēta              = 
|valsts lielpilsēta                =
|valsts ciems                      = Mutuaura&lt;!-- ja lielākā apdzīvotā vieta nav pilsēta --&gt;
|valsts lielpilsētas iedzīvotāji   = 
|valsts vadoņa tituls              = 
|valsts vadoņa vārds               = 
|iedzīvotāji      = 893
|iedzīvotāju gads = 2022&lt;ref&gt;[https://www.ispf.pf/content//uploads/RP_2022_Decret_n_2022_1592_du_20_decembre_2022_authentifiant_les_resultats_du_recensement_de_la_population_2022_JOPF_778cd9be0e.pdf &quot;Les résultats du recensement de la population 2022 de Polynésie française&quot; (ISPF)]&lt;/ref&gt;
|blīvums          = 103,8
|pamatiedzīvotāji = tubuajieši
|citas daļas      = 
| piezīme          = 
}}
'''Rimatara''' ({{val|fr|Rimatara}}) ir koraļļu sala [[Tubuai salas|Tubuai salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]]. Administratīvi pieder [[Franču Polinēzija]]i, kur kopā ar neapdzīvoto [[Marijas sala|Marijas]] atolu ({{nobr|1,3 km²}}) veido Rimataras komūnu. Atola pamatiedzīvotāji ir [[polinēzieši|polinēziešu]] tauta tubuajieši, kas runā [[rimatariešu valoda|rimatariešu valodā]]. Lielākā apdzīvotā vieta ir Mutuaura dienvidu krastā; citas apdzīvotās vietas ir komūnas centrs Amaru austrumu krastā un Anaporo rietumu krastā.

== Ģeogrāfija ==
Rimatara atrodas Tubuai salu rietumos, tuvākā cietzeme ir {{nobr|147 km}} attālās [[Rurutu]] ziemeļaustrumos. Sala veidojusies kā piepacelts [[koraļļu atols]] bez centrālās [[Lagūna|lagūnas]], kas izveidojies zemūdens vulkāna virsotnē; salu ieskauj 11 km garš [[koraļļu rifs]]. Reljefā viļņots līdzenums, augstākais paugurs ir Uahu ({{nobr|83 m}} vjl) salas centrā. Krasta līnija līdzena, neliels līcis dienviddaļā, pie kura atrodas Mutuauras ciems.

== Vēsture ==
Pirmais no eiropiešiem salu 1811. gadā apmeklēja britu kapteinis Semjuels Pinders Henrijs. 1821. gadā divi protestantu misionāri uz salas izveidoja misiju.

Pēdējā Rimataras salas valdniece, karaliene Tamaeva V (1830–1923), kāpa tronī pēc savas brāļameitas Tamaevas IV nāves 1892. gadā un valdīja 1889. gadā nodibinātā [[Francija]]s protektorāta pakļautībā. 1901. gadā Rimatara tika pievienota Francijas valdījumiem Polinēzijā, kas izbeidza Rimataras Tamaevu dinastijas valdīšanu.

== Saimniecība ==
Salas ziemeļos no 2006. gada darbojas Rimataras lidosta ar {{nobr|1400 m}} garu skrejceļu, kas ar regulāriem reisiem savienota ar [[Taiti]] un citām Franču Polinēzijas salām&lt;ref&gt;[https://www.flightradar24.com/data/airports/rmt/routes Rimatara routes and destinations. ''flightradar24.com'']&lt;/ref&gt; un gadā apkalpo ap 9—12 tūkstošiem pasažieru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.aeroport.fr/uploads/Rapport%20d'activit%C3%A9%20final.pdf |title=&quot;Résultats d'activité des aéroports français 2018&quot;. ''aeroport.fr'' |access-date={{dat|2025|07|23||bez}} |archive-date={{dat|2021|01|31||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210131155637/https://www.aeroport.fr/uploads/Rapport%20d%27activit%C3%A9%20final.pdf}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Franču Polinēzija]]
[[Kategorija:Tubuai salas]]</text>
      <sha1>mgvafl1ftoj69qtnr263tjsq6d1tr58</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rurutu</title>
    <ns>0</ns>
    <id>605810</id>
    <revision>
      <id>4530763</id>
      <parentid>4516736</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T19:42:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4530763</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6190" sha1="bzyfsqc3izzc06592zxxpbywfwifodn" xml:space="preserve">{{Salu infokaste
|nosaukums           = Rurutu
|attēls              = Rurutu.jpg
|attēla paraksts     = Rurutu satelītattēls
|attēla izmērs       = 
|vietas karte               = 
|vietaskarte         = Franču Polinēzija#Tubuai salas#Klusais okeāns
|reljefa_karte       = jā
|alt karte           = &lt;!-- cita VietasKarte versija; faila nosaukums --&gt;
|mapwidth            = 260px&lt;!-- kartes platums, atšķirīgs no 250 --&gt;
|label               = &lt;!-- ja atšķirīgs no &quot;nosaukums&quot; --&gt;
|position            = 
|mark                = &lt;!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --&gt;
|caption             = 
|vietējais nosaukums = ''Rurutu''
|izvietojums         = [[Klusais okeāns]]
|latd= 22 |latm= 28 |lats=15 |latNS= S 
|longd= 151 |longm= 20 |longs=20 |longEW= W
|arhipelāgs          = [[Tubuai salas]]
|salu skaits         = 
|galvenās salas      = 
|platība             = 32,75
|garums              = 10,4
|platums             = 3,5&lt;!-- tikai skaitli km --&gt;
|lagūna              = 
|krasta līnija       = 30&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20190402183727/http://islands.unep.ch/IKM.htm#1166 UNEP Islands Directory]&lt;/ref&gt;&lt;!-- tikai skaitli km --&gt;
|augstākais kalns    = Manureva
|augstums            = 398
|valsts                            = 
|valsts adm vienības tips          = Valsts
|valsts adm vienība                = {{FRA}}
|valsts adm vienības tips1         = Aizjūras teritorija
|valsts adm vienība1               = {{PYF}}
|valsts adm vienības tips2         = Komūna&lt;!-- 3.pakāpes adm. iedalījuma sugas vārds --&gt;
|valsts adm vienība2               = Rurutu&lt;!-- 3.pakāpes adm. vienību uzskaitījums --&gt;
|valsts galvaspilsēta              = 
|valsts lielpilsēta                =
|valsts ciems                      = Moerai&lt;!-- ja lielākā apdzīvotā vieta nav pilsēta --&gt;
|valsts lielpilsētas iedzīvotāji   = 
|valsts vadoņa tituls              = 
|valsts vadoņa vārds               = 
|iedzīvotāji      = 2163
|iedzīvotāju gads = 2022&lt;ref&gt;[https://www.ispf.pf/content//uploads/RP_2022_Decret_n_2022_1592_du_20_decembre_2022_authentifiant_les_resultats_du_recensement_de_la_population_2022_JOPF_778cd9be0e.pdf &quot;Les résultats du recensement de la population 2022 de Polynésie française&quot; (ISPF)]&lt;/ref&gt;
|blīvums          = 66,0
|pamatiedzīvotāji = tubuajieši
|citas daļas      = 
| piezīme          = 
}}
'''Rurutu''' ({{val|fr|Rurutu}}) ir vulkāniska sala [[Tubuai salas|Tubuai salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]]. Administratīvi pieder [[Franču Polinēzija]]i, kur veido atsevišķu Rurutu komūnu. Atola pamatiedzīvotāji ir [[polinēzieši|polinēziešu]] tauta tubuajieši. Lielākā apdzīvotā vieta ir komūnas centrs Moerai ziemeļaustrumu krastā; citas apdzīvotās vietas ir Hauti dienvidaustrumu krastā un Avera un Narui rietumu krastā.

== Ģeogrāfija ==
[[File:Rurutu BaieAvera.jpg|thumb|left|Salas piekraste ar Averas ciemu]]
Rurutu atrodas Tubuai salu rietumu daļā, tuvākā cietzeme ir {{nobr|147 km}} attālā [[Rimatara]] dienvidrietumos. 

Ģeoloģiski Rurutu sākotnēji izveidojās pirms 12 miljoniem gadu tā sauktajā Makdonalda hotspotā. Nākamo 10 miljonu gadu laikā erozijas rezultātā sala saruka, līdz tā kļuva gandrīz par [[atols|atolu]]. Pēc tam, pirms nedaudz vairāk kā miljona gadu, Rurutu šķērsoja Arago hotspotu, kas to pacēla aptuveni par 150 metriem. Tagad salu lielākoties ieskauj stāvas jūras klintis no seniem koraļļiem, ko sauc par makateām. Klintīs daudz alu, kas piepildītas ar konkrēcijām, un Rurutu ir unikāla Franču Polinēzijas salu vidū, jo tās vēsturiskie iedzīvotāji dzīvojuši alās. 

Reljefs paugurains, augstākais kalns ir Manureva ({{nobr|398 m}} vjl) salas ziemeļrietumos. Krasta līnija līdzena, to ieskauj koraļļu rifs.

Valda subtropu okeāna klimats, dominējot austrumu [[pasāts|pasātiem]]. No janvāra līdz martam nokrišņi ir bagātīgi un gandrīz katru dienu.

== Vēsture ==
Saskaņā ar mutvārdu tradīciju «Ati Aairi» salu starp 10. un 13. gadsimtu kolonizēja ieceļotāji no [[Tonga]]s. Vēlākos gadsimtos salu centās iekarot iebrucēji no [[Samoa]]s, [[Maupiti]], [[Šuahine]]s un [[Raivavae]]s, bet 16. gadsimtā salu centās pakļaut [[Tubuai]] vadonis. 

Pirmais no eiropiešiem salu 1769. gada 13. augustā atklāja britu jūrasbraucējs [[Džeimss Kuks]], bet nespēja izkāpt krastā piestāšanas grūtību un iedzīvotāju naidīgās attieksmes dēļ. 1821. gadā salā protestantu misiju nodibināja Londonas Misionāru biedrības [[misionāri]]. No 1862. līdz 1889. gadam salā pastāvēja neatkarīga Rurutu karaliste. 1889. gadā tā nonāca [[Francija|Francijas]] [[Protektorāts|protektorātā]], bet 1900. gadā Francija to iekļāva savos Polinēzijas valdījumos.

== Saimniecība ==
Rurutu Franču Polinēzijā ir slavena ar saviem [[amatniecība]]s izstrādājumiem, grozu pīšanu un jo īpaši [[Pandāns|pandāna]] šķiedras apstrādi, kas daudzām salas ģimenēm nodrošina ievērojamus ienākumus. Nozīmīgas nozares ir lauksaimniecība un zveja; nelielos apjomos tiek audzēta [[kafija]]. Tiek attīstīts tūrisms, sevišķi [[vaļi|vaļu]] vērošana, kas apkārtējos ūdeņos ierodas vairoties no jūlija līdz oktobrim.

Salas ziemeļos darbojas Rurutu lidosta ar {{nobr|1450 m}} garu skrejceļu, kas ar regulāriem reisiem savienota ar [[Taiti]] un citām Franču Polinēzijas salām&lt;ref&gt;[https://www.flightradar24.com/data/airports/rur/routes Rurutu routes and destinations. ''flightradar24.com'']&lt;/ref&gt; un gadā apkalpo ap 18—22 tūkstošiem pasažieru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.aeroport.fr/uploads/Rapport%20d'activit%C3%A9%20final.pdf |title=&quot;Résultats d'activité des aéroports français 2018&quot;. ''aeroport.fr'' |access-date={{dat|2025|07|23||bez}} |archive-date={{dat|2021|01|31||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210131155637/https://www.aeroport.fr/uploads/Rapport%20d%27activit%C3%A9%20final.pdf}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Franču Polinēzija]]
[[Kategorija:Tubuai salas]]</text>
      <sha1>bzyfsqc3izzc06592zxxpbywfwifodn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Raivavae</title>
    <ns>0</ns>
    <id>605866</id>
    <revision>
      <id>4530612</id>
      <parentid>4517571</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T15:32:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4530612</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7781" sha1="aiyd2ets7yzock36pfu2xhtmx4yee7h" xml:space="preserve">{{Salu infokaste
|nosaukums           = Raivavae
|attēls              = Raivavae ISS006 -1.jpg
|attēla paraksts     = Raivavaes satelītaina
|attēla izmērs       = 
|vietas karte               = 
|vietaskarte         = Franču Polinēzija#Tubuai salas#Klusais okeāns
|reljefa_karte       = jā
|alt karte           = &lt;!-- cita VietasKarte versija; faila nosaukums --&gt;
|mapwidth            = 260px&lt;!-- kartes platums, atšķirīgs no 250 --&gt;
|label               = &lt;!-- ja atšķirīgs no &quot;nosaukums&quot; --&gt;
|position            = 
|mark                = &lt;!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --&gt;
|caption             = 
|vietējais nosaukums = ''Raivavae''
|izvietojums         = [[Klusais okeāns]]
|latd= 23 |latm= 52 |lats=10 |latNS= S 
|longd= 147 |longm= 39 |longs=40 |longEW= W
|arhipelāgs          = [[Tubuai salas]]
|salu skaits         = ~25
|galvenās salas      = 
|platība             = 16
|garums              = 14
|platums             = 7,8&lt;!-- tikai skaitli km --&gt;
|lagūna              = 61
|krasta līnija       = 22,4&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20190402183727/http://islands.unep.ch/IKM.htm#1165 UNEP Islands Directory]&lt;/ref&gt;&lt;!-- tikai skaitli km --&gt;
|augstākais kalns    = Hiro
|augstums            = 437
|valsts                            = 
|valsts adm vienības tips          = Valsts
|valsts adm vienība                = {{FRA}}
|valsts adm vienības tips1         = Aizjūras teritorija
|valsts adm vienība1               = {{PYF}}
|valsts adm vienības tips2         = Komūna&lt;!-- 3.pakāpes adm. iedalījuma sugas vārds --&gt;
|valsts adm vienība2               = Raivavae&lt;!-- 3.pakāpes adm. vienību uzskaitījums --&gt;
|valsts galvaspilsēta              = 
|valsts lielpilsēta                =
|valsts ciems                      = Rairua-Mahanatoa&lt;!-- ja lielākā apdzīvotā vieta nav pilsēta --&gt;
|valsts lielpilsētas iedzīvotāji   = 
|valsts vadoņa tituls              = 
|valsts vadoņa vārds               = 
|iedzīvotāji      = 900
|iedzīvotāju gads = 2022&lt;ref&gt;[https://www.ispf.pf/content//uploads/RP_2022_Decret_n_2022_1592_du_20_decembre_2022_authentifiant_les_resultats_du_recensement_de_la_population_2022_JOPF_778cd9be0e.pdf &quot;Les résultats du recensement de la population 2022 de Polynésie française&quot; (ISPF)]&lt;/ref&gt;
|blīvums          = 56,3
|pamatiedzīvotāji = tubuajieši
|citas daļas      = 
| piezīme          = 
}}
'''Raivavae''' ([[franču valoda|franču]] un {{val|ty|Raivavae}}) ir [[koraļļu atols]] ar centrālo vulkānisko salu [[Tubuai salas|Tubuai salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]]. Administratīvi pieder [[Franču Polinēzija]]i, kur veido atsevišķu Raivavaes komūnu. Atola pamatiedzīvotāji ir [[polinēzieši|polinēziešu]] tauta tubuajieši. Lielākā apdzīvotā vieta ir komūnas centrs Rairua-Mahanatoa ziemeļrietumu krastā; citas apdzīvotās vietas ir Anatonu ziemeļaustrumu krastā un Vaiuru dienvidu krastā.

== Ģeogrāfija ==
[[File:L'île de Raivavae.jpg|thumb|left|Raivavaes lagūnas krasts]]
Raivavae atrodas Tubuai salu vidusdaļā, tuvākā cietzeme ir {{nobr|185 km}} attālā [[Tubuai]] ziemeļrietumos.  Sala ir sena vulkāna virsotne, ko ieskauj {{nobr|35 km}} garš [[koraļļu rifs]], kas iekļauj {{nobr|61 km²}} lielu [[Lagūna|lagūnu]] ar vienu kuģojamu savienojumu ar okeānu; uz rifa ap 20 [[motu]]. {{nobr|8,7 km}} garās un {{nobr|3,4 km}} platās centrālās salas reljefs paugurains, augstākais kalns ir Hiro ({{nobr|437 m}} vjl) salas austrumu daļā; dienvidu piekrastē plaši koraļļu sēkļi, uz tiem uzbērts Raivavaes lidlauks. 

Sala atrodas nedaudz uz dienvidiem no [[Dienvidu tropu loks|Dienvidu tropu loka]], valda subtropu okeāna klimats. Vidējā gaisa temperatūra ap {{nobr|25 °C}}.

== Vēsture ==
[[File:Smiling tiki on Raivavae island.jpg|thumb|left|Smaidoša tiki skulptūra]]
Nav pārliecinoši noteikts, kad Raivavaes sala pirmoreiz apdzīvota. Visticamāk, ka to kolonizēja izceļotāji no [[Biedrības salas|Biedrības salām]], [[Manareva]]s vai [[Kuka salas|Kuka salām]]. Mutvārdu ģenealoģija norāda uz radniecību starp [[Raiatea]]s, [[Tubuai]] un Raivavae dižciltīgajām ģimenēm.

Tāpat kā citur [[Polinēzija|Polinēzijā]], Raivavaē izveidojās cilšu kopienas, kas savukārt tika sadalītas atsevišķos klanos. Šādai sabiedrības formai bija labvēlīga ģeogrāfija. Ielejas, kas pavērās pret jūru, kādreiz veidoja neatkarīgas apmetnes vietas katrai ciltij. Ielejās, ko atdalīja akmeņainas grēdas, tika izveidotas apūdeņojamas un nosusināmas terases [[kolokāzija|taro]] audzēšanai. Pat mūsdienās var identificēt piecas galvenās kultivēšanas zonas, kas pieder bijušo cilšu vadoņiem. Raivavae – līdzās [[Havajas|Havaju salām]], [[Lieldienu sala]]i, [[Taiti]], [[Marķīza salas|Marķīza salām]] un [[Pitkērna]]i – ir viena no nedaudzajām Polinēzijas salām, kur tika uzstādītas monumentālas akmens statujas. Tās vienmēr bija saistītas ar tempļa platformu [[marae|marai]]. Kultūras uzplaukuma laikā salas iedzīvotāju skaits tiek lēsts ap 15—20 tūkstošiem.

Pirmais no eiropiešiem salu 1775. gada 5. februārī atklāja spāņu jūrasbraucējs Tomass de Gajangoss, kas to nodēvēja par ''Santa Rosa'' par godu Svētajai Rozai no [[Lima]]s. 1799. gada jūlijā salu apmeklēja britu kuģis ''Venus'' kapteiņa Džordža Basa vadībā, kas uzskatīja, ka ir salas pirmatklājējs un nodēvēja to par Lorda Boltona salu par godu savam biznesa partnerim [[Boltona]]s baronam Čārlzam Bišopam. 19. gadsimtā Raivavae bija zināma kā [[sandalkoks|sandalkoka]] ieguves vieta, kā arī to apmeklēja [[vaļu mednieki]] un piedzīvojumu meklētāji.

1829. gada aprīlī postoša epidēmija izplatījās no [[Tubuai]] uz Raivavai, dramatiski samazinot iedzīvotāju skaitu no aptuveni trim tūkstošiem līdz dažiem simtiem. Detalizēta tautas skaitīšana 1836. gadā parādīja, ka iedzīvotāju skaits ir tikai 409, no kuriem 241 bija vīrietis un 148 sievietes.

No 1819. gada līdz tam patstāvīgā Raivavae nonāca [[Taiti]] karaļa Pomares II valdījumā, bet no 1842. gada — [[Francija]]s protektorātā. 1880. gadā kopā ar Taiti Raivavae kļuva par Francijas koloniju.

== Saimniecība ==
Tāpat kā citās Tubuai salu salās, vēsāks klimats nekā pārējā Polinēzijā veicina tradicionālo [[Taro (augs)|taro]] bumbuļu (''Colocasia esculenta''), [[Kafijkoki|kafijas koku]], [[Mangokoki|mango koku]], [[Līčija|līčiju]] un [[Banānkoks|banānkoku]] audzēšanu dārzkopībā. Salā joprojām attīstīta amatniecība, un tajā tiek darinātas tradicionālās gliemežvāku kaklarotas, pītas cepures un darināti tifaifai. Turklāt Raivavae ir vienīgā sala Franču Polinēzijā, kur joprojām turpinās pīto kanoe būvēšana. Attīstās tūrisms.

Salas dienvidos jūrā uz koraļļu sēkļa izbūvēta Ravivae lidosta ar {{nobr|1400 m}} garu skrejceļu, kas ar regulāriem reisiem savienota ar [[Taiti]] un citām Franču Polinēzijas salām&lt;ref&gt;[https://www.flightradar24.com/data/airports/rvv/routes Raivavae routes and destinations. ''flightradar24.com'']&lt;/ref&gt; un gadā apkalpo ap 11 tūkstošiem pasažieru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.aeroport.fr/uploads/Rapport%20d'activit%C3%A9%20final.pdf |title=&quot;Résultats d'activité des aéroports français 2018&quot;. ''aeroport.fr'' |access-date={{dat|2025|07|24||bez}} |archive-date={{dat|2021|01|31||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210131155637/https://www.aeroport.fr/uploads/Rapport%20d%27activit%C3%A9%20final.pdf}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Franču Polinēzija]]
[[Kategorija:Tubuai salas]]</text>
      <sha1>aiyd2ets7yzock36pfu2xhtmx4yee7h</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>82. Venēcijas kinofestivāls</title>
    <ns>0</ns>
    <id>607719</id>
    <revision>
      <id>4530611</id>
      <parentid>4487715</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T15:30:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4530611</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10280" sha1="a1nsct35o5tiho8xmgdh0mueqti5nez" xml:space="preserve">{{Kinofestivāla infokaste
| name              = 82. Venēcijas kinofestivāls
| image             = 82nd Venice Film Festival poster.jpg
| image_size        = 
| image_alt         = 
| caption           = 
| opening           = &quot;[[Žēlastība (2025. gada filma)|Žēlastība]]&quot;
| closing           = &quot;[[Suns 51]]&quot;
| location          = {{vieta|Itālija|Venēcija}}
| founded           = {{dat|1932}}
| awardsreceived    = 
| awards            = [[Zelta lauva]]
| host              = [[Emanuela Fanelli]]
| artistic_director = [[Alberto Barbera]]
| date              = {{dat|2025|8|27|N|bez}} — {{dat|2025|9|6|N|bez}}
| website           = {{URL|https://www.labiennale.org/en/cinema}}
| previous          = [[81. Venēcijas kinofestivāls|81.]]
| next              = [[83. Venēcijas kinofestivāls|83.]]
| chronology        = Venēcijas kinofestivāla
}}
'''82. [[Venēcijas kinofestivāls]]''' norisinājās no 2025. gada 27. augusta līdz 6. septembrim [[Venēcija|Venēcijā]], [[Itālija|Itālijā]].

Galvenās konkursa žūrijas priekšsēdētājs bija amerikāņu kinorežisors [[Aleksandrs Peins]].&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2025-04-28 |title=Biennale Cinema 2025 {{!}} Alexander Payne President of the Venezia 82 international jury |url=https://www.labiennale.org/en/news/alexander-payne-president-venezia-82-international-jury |access-date=2025-04-28 |website=La Biennale di Venezia |language=en}}&lt;/ref&gt; Atklāšanas un noslēguma ceremoniju vadīja itāļu aktrise [[Emanuela Fanelli]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2025-07-01 |title=Biennale Cinema 2025 {{!}} Emanuela Fanelli to host the opening and closing nights of Venezia 82 |url=https://www.labiennale.org/en/news/emanuela-fanelli-host-opening-and-closing-nights-venezia-82 |access-date=2025-07-03 |website=La Biennale di Venezia |language=en}}&lt;/ref&gt;

[[Zelta lauva|Zelta lauvu]] piešķīra [[Džims Džārmušs|Džima Džārmuša]] filmai ''[[Father Mother Sister Brother]]''.&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Tartaglione |first=Nancy |date=2025-09-06 |title=Venice Film Festival – Jim Jarmusch’s ‘Father Mother Sister Brother’ Is Golden Lion Winner; ‘Voice Of Hind Rajab’ Takes Grand Jury Prize; Benny Safdie Best Director For ‘The Smashing Machine’ |url=https://deadline.com/2025/09/venice-film-festival-2025-awards-winners-full-list-1236510204/ |access-date=2025-09-06 |website=Deadline |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2025-09-06 |title=Biennale Cinema 2025 {{!}} Official awards of the 82nd Venice International Film Festival |url=https://www.labiennale.org/en/news/official-awards-82nd-venice-international-film-festival |access-date=2025-09-07 |website=La Biennale di Venezia |language=en}}&lt;/ref&gt; Vācu kinorežisoram [[Verners Hercogs|Verneram Hercogam]] un amerikāņu aktrisei [[Kima Novaka|Kimai Novakai]] festivāla laikā pasniedza Zelta lauvu par mūža ieguldījumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2025-04-08 |title=Biennale Cinema 2025 {{!}} Werner Herzog Golden Lion for Lifetime Achievement |url=https://www.labiennale.org/en/news/werner-herzog-golden-lion-lifetime-achievement |access-date=2025-04-28 |website=La Biennale di Venezia |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2025-06-09 |title=Biennale Cinema 2025 {{!}} Kim Novak Golden Lion for Lifetime Achievement |url=https://www.labiennale.org/en/news/kim-novak-golden-lion-lifetime-achievement |access-date=2025-06-09 |website=La Biennale di Venezia |language=en}}&lt;/ref&gt;

Pirms festivāla un tā laikā notika daudzas [[Palestīna]]s atbalsta demonstrācijas, kuras atbalstīja festivāla organizācija vai klātesošās zvaigznes,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author1=Rebecca Rubin |author2=Alex Ritman |date=2025-08-30 |title=Huge Gaza Protest Marches Toward Venice Film Festival as Thousands Attend Rally |url=https://variety.com/2025/film/festivals/gaza-protest-palestine-venice-film-festival-1236499404/ |access-date=2025-09-03 |website=Variety |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Goodfellow |first=Melanie |date=2025-08-25 |title=Gaza Set To Dominate Venice As August 30 March Gains Momentum &amp; Activists Call For Gerard Butler &amp; Gal Gadot Invites To Be Withdrawn |url=https://deadline.com/2025/08/gaza-venice-august-30-march-gerard-butler-gal-gadot-1236496630/ |access-date=2025-09-03 |website=Deadline |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last=Khomami |first=Nadia|date=2025-08-27 |title=Activists hope to shift Venice film festival focus on to crisis in Gaza |url=https://www.theguardian.com/film/2025/aug/27/activists-hope-to-shift-venice-film-festivals-focus-on-to-crisis-in-gaza |access-date=2025-09-03 |work=The Guardian |language=en |issn=0261-3077}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |date=2025-08-30 |title=Pro-Palestinian Protesters Raise Gaza War at the Venice Film Festival |url=https://www.nytimes.com/2025/08/30/arts/gaza-protest-venice-film-festival.html |access-date=2025-09-03 |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2025-09-05 |title=Palestine takes centre stage at the Venice Film Festival |url=https://cineuropa.org/en/newsdetail/483126/ |access-date=2025-09-05 |website=Cineuropa - the best of european cinema |language=en}}&lt;/ref&gt; īpaši [[Gazas josla|Gazas]] dokumentālās drāmas ''The Voice of Hind Rajab'' pasaules pirmizrādes laikā, kur notika turpmākas demonstrācijas, pieprasot izbeigt notiekošo vardarbību Gazā 23 minūšu ilgo stāvovāciju laikā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author1=Nancy Tartaglione |author2=Nada Aboul Kheir |date=2025-09-03 |title=Gaza Drama ‘The Voice Of Hind Rajab’ Gets Record 23-Minute-Plus Ovation At Venice World Premiere |url=https://deadline.com/2025/09/the-voice-of-hind-rajab-ovation-record-venice-1236505275/ |access-date=2025-09-03 |website=Deadline |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Brzeski |first=Patrick |date=2025-09-03 |title=Filmmakers Behind Gaza Drama ‘The Voice of Hind Rajab’ Make Plea for Peace in Venice: “Enough of the Mass Killing, Starvation, Dehumanization” |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/filmmakers-behind-gaza-drama-the-voice-of-hind-rajab-make-plea-for-peace-in-venice-enough-of-the-mass-killing-starvation-dehumanization-1236359898/ |access-date=2025-09-03 |website=The Hollywood Reporter |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Ritman |first=Alex |date=2025-09-03 |title=‘The Voice of Hind Rajab’ Stuns Venice With Its Longest Standing Ovation of 22 Minutes Amid Tears and ‘Free Palestine’ Chants |url=https://variety.com/2025/film/festivals/voice-of-hind-rajab-venice-premiere-standing-ovation-1236505878/ |access-date=2025-09-03 |website=Variety |language=en}}&lt;/ref&gt; Mākslinieciskais direktors Alberto Barbera atbalstīja jebkādas demonstrācijas, taču paziņoja, ka protestiem nevajadzētu traucēt festivāla programmu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Dalton |first=Ben |title=Venice head Alberto Barbera says festival won’t disinvite guests for political views |url=https://www.screendaily.com/news/venice-head-alberto-barbera-says-festival-wont-disinvite-guests-for-political-views/5208265.article |access-date=2025-09-03 |website=Screen |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1=Shoard |first1=Catherine |title=‘Humanity is facing a reckoning’: Venice film festival shrugs off the glamour to take aim at politics |url=https://www.theguardian.com/film/2025/sep/05/humanity-facing-reckoning-venice-film-festival-glamour-politics |website=The Guardian |access-date=6 September 2025 |language=en |date=5 September 2025}}&lt;/ref&gt;

Festivālu atklāja [[Paolo Sorrentīno]] filma &quot;[[Žēlastība (2025. gada filma)|Žēlastība]]&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2025-07-04 |title=Biennale Cinema 2025 {{!}} Paolo Sorrentino’ La Grazia is the Opening Film of the Biennale Cinema 2025 |url=https://www.labiennale.org/en/news/paolo-sorrentino%E2%80%99-la-grazia-opening-film-biennale-cinema-2025 |access-date=2025-07-04 |website=La Biennale di Venezia |language=en}}&lt;/ref&gt; un noslēdza [[Sedriks Himeness|Sedrika Himenesa]] filma &quot;[[Suns 51]]&quot;.

== Konkursa filmas ==
Par [[Zelta lauva|Zelta lauvu]] sacentās šādas filmas:
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:100%; margin-bottom:4px&quot;
!Filmas nosaukums
!Režisors
!Valsts
|-
|''[[À pied d'œuvre]]''
|[[Valerī Donzelli]]
|Francija
|-
|''[[Sotto le nuvole]]''
|[[Džanfranko Rosi]]
|Itālija
|-
|''[[Un film fatto per Bene]]''
|[[Franko Maresko]]
|Itālija
|-
|&quot;[[Bugonija]]&quot; (''Bugonia'')
|[[Jorgs Lantims]]
|Īrija, Dienvidkoreja, ASV
|-
|''[[Duse]]''
|[[Pjetro Marčello]]
|Itālija, Francija
|-
|''[[Elisa — Io la volevo uccidere]]''
|[[Lorenco Di Kostanco]]
|Itālija, Šveice
|- style=&quot;background:#FFDEAD;&quot;
|'''&quot;[[Tēvs māte māsa brālis]]&quot; (''Father Mother Sister Brother'')'''
|'''[[Džims Džārmušs]]'''
|'''ASV, Īrija, Francija'''
|-
|&quot;[[Frankenšteins (2025. gada filma)|Frankenšteins]]&quot; (''Frankenstein'')
|[[Giljermo del Toro]]
|ASV
|-
|''[[Girl (filma)|Girl]]''
|[[Šū Čī]]
|Taivāna, Ķīna
|-
|&quot;[[Žēlastība (2025. gada filma)|Žēlastība]]&quot; (''La grazia'')
|[[Paolo Sorrentīno]]
|Itālija
|-
|&quot;[[Dinamīta nams]]&quot; (''A House of Dynamite'')
|[[Ketrina Bigelova]]
|ASV
|-
|&quot;[[Džejs Kellijs]]&quot; (''Jay Kelly'')
|[[Noa Baumbaks]]
|Apvienotā Karaliste, ASV
|-
|&quot;[[Citas izvēles nav]]&quot; (''어쩔수가없다'')
|[[Paks Čhanuks]]
|Dienvidkoreja
|-
|&quot;[[Bārenis (filma)|Bārenis]]&quot; (''Árva'')
|[[Lāslo Nemešs]]
|Ungārija, Francija, Vācija, Apvienotā Karaliste
|-
|''[[Stille Freundin]]''
|[[Ildiko Enjedi]]
|Vācija, Francija, Ungārija
|-
|&quot;[[Triecienmašīna]]&quot; (''The Smashing Machine'')
|[[Benijs Safdijs]]
|ASV
|-
|''[[L'Étranger (2025. gada filma)|L'Étranger]]''
|[[Fransuā Ozons]]
|Francija
|-
|''[[The Sun Rises on Us All]]''
|[[Cai Šangjuns]]
|Ķīna
|-
|''[[The Testament of Ann Lee]]''
|[[Mona Fastvolda]]
|Apvienotā Karaliste, Zviedrija, Ungārija
|-
|&quot;[[Hindas Radžabas balss]]&quot; (صوت هند رجب)
|[[Kauters Ben Hanija]]
|Tunisija, Francija
|-
|&quot;[[Kremļa burvis]]&quot; (''Le mage du Kremlin'')
|[[Olivjē Asajass]]
|Francija, Apvienotā Karaliste, ASV
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}

[[Kategorija:2025. gada kinofestivāli|venēcijas]]
[[Kategorija:Venēcijas kinofestivāls]]</text>
      <sha1>a1nsct35o5tiho8xmgdh0mueqti5nez</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pēteris Viņķelis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>608220</id>
    <revision>
      <id>4530828</id>
      <parentid>4525659</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T04:38:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>pap.</comment>
      <origin>4530828</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2796" sha1="onqewdmmds7yysf0nh78xj1e7bnxjka" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               = Pēteris Viņķelis
| attēls              =
| amats               = [[Rīgas domes deputāts]]
| term_sākums         = 2013
| term_beigas         = 2015
| prezidents          = 
| premjers            = 
| priekštecis         = 
| pēctecis            = 
| dzim_dati           = {{dzimšanas datums un vecums|1966|12|27}}
| dzim_vieta          = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| mir_dati            =
| mir_vieta           =
| partija             = [[Vienotība]]&lt;br&gt;[[Kustība Par!]]
| dzīvesb             = 
| alma_mater          = [[Maskavas Valsts universitāte]]
| profesija           = [[psihologs]]
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            = 
}}
'''Pēteris Viņķelis''' (dzimis 1966. gada 27. decembrī [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[psihologs]] un politiķis. Bijis partijas &quot;[[Vienotība]]&quot; biedrs, [[Rīgas dome (2013—2017)|Rīgas domes deputāts]] (2013—2015). Pēc tam darbojies partijā &quot;[[Kustība Par!]]&quot;.

== Dzīvesgājums ==
P. Viņķelis ir dzimis Rīgā. Viņš ir ārsta un politiķa [[Juris Viņķelis|Jura Viņķeļa]] jaunākais brālis.

Studēja psiholoģiju [[Maskavas Valsts universitāte|Maskavas Valsts universitātē]], strādāja par [[Latvijas Radio]] korespondentu [[Maskava|Maskavā]], tad par [[Latvijas vēstnieks Krievijā|Latvijas vēstniecības Maskavā]] preses sekretāru un pirmo sekretāru. [[Akadēmiskā vienība &quot;Austrums&quot;|Akadēmiskās vienības &quot;Austrums&quot;]] loceklis.&lt;ref&gt;[https://austrums.lv/cilveki-austruma/peteris-vinkelis?pp= Akadēmiskā vienība &quot;Austrums&quot;]&lt;/ref&gt;

1995. gadā P. Viņķeli iecēla par [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]]s Starptautiskās drošības politikas departamenta vadītāju. No 1998. līdz 2002. gadam viņš bija padomnieks [[Latvijas vēstnieks ASV|Latvijas vēstniecībā Vašingtonā]], no 2001. līdz 2003. gadam [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Latvijas Ministru Prezidenta]] [[Einars Repše|Einara Repšes]] padomnieks. 2003. gadā kļuva par [[Fonds DOTS|Sorosa fonda — Latvijā]] direktora vietnieku.

No 2009. gada bija [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātes [[Sandra Kalniete|Sandras Kalnietes]] padomnieks.

2013. gada Rīgas domes vēlēšanās ievēlēts Rīgas domes no partijas &quot;[[Vienotība]]&quot; saraksta. Vēlāk mainījis partijisko piederību, bijis &quot;[[Kustība Par!]]&quot; padomes (2017) un valdes (2021) loceklis. No 2019. gada P. Viņķelis bija Eiropas Parlamenta deputāta [[Ivars Ijabs|Ivara Ijaba]] padomnieks.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Rīgas dome 2013}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Viņķelis, Pēteris}}
[[Kategorija:1966. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas psihologi]]</text>
      <sha1>onqewdmmds7yysf0nh78xj1e7bnxjka</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530829</id>
      <parentid>4530828</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T04:40:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4530829</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2794" sha1="4ynli3fcs59ou1jsidg661353xbs5t0" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               = Pēteris Viņķelis
| attēls              =
| amats               = [[Rīgas domes deputāts]]
| term_sākums         = 2013
| term_beigas         = 2015
| prezidents          = 
| premjers            = 
| priekštecis         = 
| pēctecis            = 
| dzim_dati           = {{dzimšanas datums un vecums|1966|12|27}}
| dzim_vieta          = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| mir_dati            =
| mir_vieta           =
| partija             = [[Vienotība]]&lt;br&gt;[[Kustība Par!]]
| dzīvesb             = 
| alma_mater          = [[Maskavas Valsts universitāte]]
| profesija           = [[psihologs]]
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            = 
}}
'''Pēteris Viņķelis''' (dzimis 1966. gada 27. decembrī [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[psihologs]] un politiķis. Bijis partijas &quot;[[Vienotība]]&quot; biedrs, [[Rīgas dome (2013—2017)|Rīgas domes deputāts]] (2013—2015). Pēc tam darbojies partijā &quot;[[Kustība Par!]]&quot;.

== Dzīvesgājums ==
P. Viņķelis ir dzimis Rīgā. Viņš ir ārsta un politiķa [[Juris Viņķelis|Jura Viņķeļa]] jaunākais brālis.

Studēja psiholoģiju [[Maskavas Valsts universitāte|Maskavas Valsts universitātē]], strādāja par [[Latvijas Radio]] korespondentu [[Maskava|Maskavā]], tad par [[Latvijas vēstnieks Krievijā|Latvijas vēstniecības Maskavā]] preses sekretāru un pirmo sekretāru. [[Akadēmiskā vienība &quot;Austrums&quot;|Akadēmiskās vienības &quot;Austrums&quot;]] loceklis.&lt;ref&gt;[https://austrums.lv/cilveki-austruma/peteris-vinkelis?pp= Akadēmiskā vienība &quot;Austrums&quot;]&lt;/ref&gt;

1995. gadā P. Viņķeli iecēla par [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]]s Starptautiskās drošības politikas departamenta vadītāju. No 1998. līdz 2002. gadam viņš bija padomnieks [[Latvijas vēstnieks ASV|Latvijas vēstniecībā Vašingtonā]], no 2001. līdz 2003. gadam [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Latvijas Ministru Prezidenta]] [[Einars Repše|Einara Repšes]] padomnieks. 2003. gadā kļuva par [[Fonds DOTS|Sorosa fonda — Latvijā]] direktora vietnieku.

No 2009. gada bija [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātes [[Sandra Kalniete|Sandras Kalnietes]] padomnieks.

2013. gada Rīgas domes vēlēšanās ievēlēts Rīgas domes no partijas &quot;[[Vienotība]]&quot; saraksta. Vēlāk mainījis partijisko piederību, bijis &quot;[[Kustība Par!]]&quot; padomes (2017) un valdes (2021) loceklis. No 2019. gada P. Viņķelis ir Eiropas Parlamenta deputāta [[Ivars Ijabs|Ivara Ijaba]] padomnieks.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Rīgas dome 2013}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Viņķelis, Pēteris}}
[[Kategorija:1966. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas psihologi]]</text>
      <sha1>4ynli3fcs59ou1jsidg661353xbs5t0</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530830</id>
      <parentid>4530829</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T04:40:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4530830</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2794" sha1="0rk4ecqthzjp0egdwofnvahut7ratbe" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               = Pēteris Viņķelis
| attēls              =
| amats               = [[Rīgas dome]]s deputāts
| term_sākums         = 2013
| term_beigas         = 2015
| prezidents          = 
| premjers            = 
| priekštecis         = 
| pēctecis            = 
| dzim_dati           = {{dzimšanas datums un vecums|1966|12|27}}
| dzim_vieta          = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| mir_dati            =
| mir_vieta           =
| partija             = [[Vienotība]]&lt;br&gt;[[Kustība Par!]]
| dzīvesb             = 
| alma_mater          = [[Maskavas Valsts universitāte]]
| profesija           = [[psihologs]]
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            = 
}}
'''Pēteris Viņķelis''' (dzimis 1966. gada 27. decembrī [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[psihologs]] un politiķis. Bijis partijas &quot;[[Vienotība]]&quot; biedrs, [[Rīgas dome (2013—2017)|Rīgas domes deputāts]] (2013—2015). Pēc tam darbojies partijā &quot;[[Kustība Par!]]&quot;.

== Dzīvesgājums ==
P. Viņķelis ir dzimis Rīgā. Viņš ir ārsta un politiķa [[Juris Viņķelis|Jura Viņķeļa]] jaunākais brālis.

Studēja psiholoģiju [[Maskavas Valsts universitāte|Maskavas Valsts universitātē]], strādāja par [[Latvijas Radio]] korespondentu [[Maskava|Maskavā]], tad par [[Latvijas vēstnieks Krievijā|Latvijas vēstniecības Maskavā]] preses sekretāru un pirmo sekretāru. [[Akadēmiskā vienība &quot;Austrums&quot;|Akadēmiskās vienības &quot;Austrums&quot;]] loceklis.&lt;ref&gt;[https://austrums.lv/cilveki-austruma/peteris-vinkelis?pp= Akadēmiskā vienība &quot;Austrums&quot;]&lt;/ref&gt;

1995. gadā P. Viņķeli iecēla par [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]]s Starptautiskās drošības politikas departamenta vadītāju. No 1998. līdz 2002. gadam viņš bija padomnieks [[Latvijas vēstnieks ASV|Latvijas vēstniecībā Vašingtonā]], no 2001. līdz 2003. gadam [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Latvijas Ministru Prezidenta]] [[Einars Repše|Einara Repšes]] padomnieks. 2003. gadā kļuva par [[Fonds DOTS|Sorosa fonda — Latvijā]] direktora vietnieku.

No 2009. gada bija [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātes [[Sandra Kalniete|Sandras Kalnietes]] padomnieks.

2013. gada Rīgas domes vēlēšanās ievēlēts Rīgas domes no partijas &quot;[[Vienotība]]&quot; saraksta. Vēlāk mainījis partijisko piederību, bijis &quot;[[Kustība Par!]]&quot; padomes (2017) un valdes (2021) loceklis. No 2019. gada P. Viņķelis ir Eiropas Parlamenta deputāta [[Ivars Ijabs|Ivara Ijaba]] padomnieks.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Rīgas dome 2013}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Viņķelis, Pēteris}}
[[Kategorija:1966. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas psihologi]]</text>
      <sha1>0rk4ecqthzjp0egdwofnvahut7ratbe</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Subates pamatskola</title>
    <ns>0</ns>
    <id>608923</id>
    <revision>
      <id>4530761</id>
      <parentid>4530327</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T19:40:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4530761</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3706" sha1="1kqe4j9dmp085y6jqc159vz2har542p" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
[[Attēls:Subates pamatskola.jpg|thumb|upright=1.0|Subates pamatskolas ēka (2010)]]
'''Subates pamatskola''' bija vispārizglītojoša pamatskola [[Sēlija|Sēlijā]], kas pastāvēja no 1682. līdz 2024. gadam. Tā atradās Tirgus laukumā 20, [[Subate|Subatē]].

== Vēsture ==
[[Attēls:Jaunsubates skolas dibināšanas dokuments 1682.jpg|thumb|upright=1.0|Jaunsubates skolas fonda izveidošanas dokuments (teksta pārlikums, 1682)]]
1682. gadā [[Prodes muiža]]s īpašnieks [[Ostenzakeni|Frīdrihs fon Osten-Zakens]] dāvāja divus tūkstošus [[dālderis|dālderu]] &quot;Jaunsubates skolas fondam&quot;, kas pārvaldīja Subates fonda skolu (''Stiftschule in Subbath''), kuru vadīja akadēmiski izglītots skolas rektors. Subates skolā vienu gadu mācījās Lašu draudzes mācītāja dēls [[Gothards Frīdrihs Stenders]] (1714—1796). 1769. gadā fonda apjoms pieauga līdz 3000 Alberta dālderiem. Subates skolu pēc 1804. gada skolu reformas pārveidoja par Jaunsubates fonda pamatskolu (''Stifts-Elementarschule in Neu-Subbath''), kurā mācījās arī Sēlijas latviešu zemnieku bērni. 1839. gadā fonda skolā sāka strādāt latviešu izcelsmes skolotājs [[Jānis Gerkāns]] (1811—1875),&lt;ref&gt;[http://www.libau-kurland-baltikum.de/Personen-2/Gerkan/gerkan.html Kurland um 1845: Personen] aus Mitauscher Taschenkalender für 1846, Mitau, S. 16-56 &lt;/ref&gt; pēc tam viņa dēls [[Nikolajs fon Gerkāns]] (1856—1931).
Skola darbojās līdz [[Baltijas pārkrievošana]]s izraisītajai skolu reformai 19. gadsimta beigās.&lt;ref&gt;[https://kpbc.umk.pl/Content/236501/PDF/Gromadzenie_POPC_017_73.pdf Die öffentlichen Schulen Kurlands zu herzoglicher Zeit 1567—1806] [[Gustavs Oto]], [[Jelgava]]ː 1904&lt;/ref&gt; Vēlāk Subatē pastāvēja četras atsevišķas skolas latviešu, lietuviešu, ebreju un krievu skolēniem.

Pēc Pirmā pasaules kara 1921. gadā izveidoja Subates vidusskolu, kas darbojās līdz 1932. gadam. Pēc Otrā pasaules kara Subatē darbojās divas atsevišķas skolas ar mācībām latviešu un krievu valodā: Subates 1. septiņgadīgā skola un Subates 2. septiņgadīgā skola. 1963. gadā skolas apvienoja divplūsmu Subates astoņgadīgajā skolā, bet mācības turpināja notikt vairākās ēkās. 1986. gadā uzcēla skolas ēku Tirgus laukumā 20.
2001. gadā skola pārgāja uz mācībām vienīgi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]].&lt;ref&gt;[https://old.ilukste.lv/izglitiba/izglitibas-iestades/subastes-pamatskola/ Izglītības programmu īstenošanas vieta Tirgus laukumā 20, Subates pilsētā]&lt;/ref&gt;

2024. gada 28. marta [[Augšdaugavas novada dome]] atbalstīja priekšlikumu par [[Ilūkstes Raiņa vidusskola]]s programmu īstenošanas vietas “Subate” likvidāciju ar 2024. gada 1. septembri. 2024./2025. mācību gadā skolā 1. klasi apmeklētu tikai viens bērns, 2. klasē būtu divi, 3. klasē trīs, 4. klasē arī trīs izglītojamie. Visā skolā kopā mācītos deviņi skolēni. Pirmsskolas izglītības posmu apmeklētu tikai astoņi bērni.&lt;ref&gt;[https://www.augsdaugavasnovads.lv/novads/aktualitates/jaunumi/skola-subate-beigs-pastavet/ Skola Subatē beigs pastāvēt] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20250719200051/https://www.augsdaugavasnovads.lv/novads/aktualitates/jaunumi/skola-subate-beigs-pastavet/ |date={{dat|2025|07|19||bez}} }} augsdaugavasnovads.lv 28.03.2024&lt;/ref&gt;

== Izglītības programmas ==
* pamatizglītības programma (kods 21011111);
* speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem, kuri integrēti vispārējās pamatizglītības iestādē (kods 21015811).

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Augšdaugavas novada skolas}}

[[Kategorija:Subate]]</text>
      <sha1>1kqe4j9dmp085y6jqc159vz2har542p</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Miskiti</title>
    <ns>0</ns>
    <id>608974</id>
    <revision>
      <id>4530764</id>
      <parentid>4330746</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T19:45:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>t.</comment>
      <origin>4530764</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4414" sha1="mp8fz9zrp9scff2fhskx91wmmhk6f5a" xml:space="preserve">{{Tautas infokaste
|attēls=[[File:Family of Miskito people along the Prinzapolka river, Nicaragua - c. 1957–1961.jpg|240px]]
Miskitu ģimene pie [[Prinsapolka]]s upes (1957)
|tauta          = Miskiti
|skaits         = 536 000&lt;small&gt;(2024)&lt;/small&gt;
|vieta          = {{NIC}}&lt;br/&gt;{{HND}}
|valoda         = [[miskitu valoda]], [[spāņu valoda]], [[angļu valoda]], [[Moskitu krasta kreols]]
|reliģija       = [[Brāļu draudze]], [[katolicisms]]
|grupas         =
|radi           = [[majaņni]], [[kakaoperi]], [[garifuni]]
}}
'''Miskiti''' (pašnosaukums: ''Miskitu uplica nani'')  ir [[indiāņi|indiāņu]] [[tauta]], kas apdzīvo [[Moskitu krasts|Moskitu krastu]] [[Karību jūra]]s piekrastē [[Nikaragva|Nikaragvā]] un [[Hondurasa|Hondurasā]].&lt;ref&gt;{{PZT|483|Miskiti}}&lt;/ref&gt; To kopējais skaits tiek lēsts ap 535 tūkstošiem &lt;small&gt;(2024)&lt;/small&gt;, no kuriem 450 tūkstoši dzīvo Nikaragvā, bet 80 tūkstoši — Hondurasā. Sadzīvē lielākā daļa miskitu lieto [[miskitu valoda|miskitu valodu]] vai [[Moskitu krasta kreols|Moskitu krasta kreolu]], oficiālajā saziņā — [[spāņu valoda|spāņu valodu]], bet lietišķajā saziņā — [[angļu valoda|angļu valodu]]. Miskiti ir dominējošais etnoss divos autonomajos reģionos Nikaragvas austrumos — [[Ziemeļu Karību Krasts|Ziemeļu]] un [[Dienvidu Karību Krasts|Dienvidu Karību Krastā]]. [[Grasjasadjosa]]s departamentā Hondurasas austrumos miskiti veido 81 % no iedzīvotāju skaita.&lt;ref&gt;[https://www.ine.gob.hn/V3/baseine/ Instituto Nacional de Estadística (INE), bases de datos en línea]&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[File:Miskito language.svg|thumb|260px|[[Miskitu valoda]]s izplatības areāls]]
Pirms eiropiešu ierašanās [[Moskitu krasts|Moskitu krastā]] 16. gadsimta sākumā, šī teritorija bija sadalīta daudzās nelielās egalitārās indiāņu grupās, kas runāja senajā miskitu valodā. Spāņi uzskaitīja 30 tautas Tagusgalpā un Tologalpā, kā spāņi izprata šī reģiona ģeogrāfiju. Liela daļa mūsdienu [[Nikaragva]]s un [[Hondurasa]]s [[Karību jūra]]s piekrastes 16. gadsimtā palika brīva no [[Spānija]]s varas. 17. gadsimta sākumā reģions kļuva par patvērumu [[Nīderlandieši|holandiešu]], [[Angļi|angļu]] un [[velsieši|velsiešu]] pirātiem.

17. gadsimta vidū Moskitu krastā ieradās afrikāņi no avarējušiem [[vergu tirdzniecība|vergu]] kuģiem. Šie cilvēki kopā ar izbēgušajiem vergiem no [[Providensijas sala]]s kolonijas apmetās ap [[Grasjasadjosa rags|Grasjasadjosa ragu]] un apprecējās ar pamatiedzīvotājiem. Spāņi šos jauktās rases pēctečus dēvēja par Moskitijas sambo. Mūsdienās Moskitijas sambo veido ievērojamu daļu no miskitu etnosa.

Angļu uzņēmēji, kas strādāja ar Providensas salas kompānijas starpniecību, noslēdza neformālas alianses ar miskitu tautu. Šie angļi sāka kronēt miskitu tautas vadītājus par karaļiem (vai virsaišiem); viņu teritoriju sauca par Moskitijas karalisti. 1699. gada aprakstā par karalisti tā tika aprakstīta kā izkaisīta dažādās kopienās gar piekrasti, bet neietverot pilnībā visu teritoriju. Vēl tika atzīmēts, ka karaļiem un viņa gubernatoriem nebija varas, izņemot kara laiku, pat tiesiskuma jautājumos. Citādi visi cilvēki bija vienlīdzīgi.

Vairāk vai mazāk neatkarīga miskitu valsts Moskitu krastā pastāvēja līdz pat 1894. gadam, kad tā tika iekļauta Nikaragvā kā viens no departamentiem. 1906. gadā miskitu zemes tika sadalītas starp Nikaragvu un Hondurasu, ziemeļu daļu ais [[Koko]] upes iekļaujot Hondurasā. Miskitu autonomija tika atjaunota 1987. gadā, izveidojot divus autonomos reģionus.

== Valoda ==
Lielākā daļa miskitu sadzīvē lieto vai nu [[miskitu valoda|miskitu valodu]] (ap 150 tūkstošiem runātāju dzimtās valodas līmenī), kas iedalās vairākās dialektu grupās, vai arī [[angļu valoda|angļu valodā]] bāzētajā [[Moskitu krasta kreols|Moskitu krasta kreolā]] (ap 100 tūkstošiem runātāju dzimtās valodas līmenī). Oficiālajā saziņā tiek lietota [[spāņu valoda]], bet lietišķajā saziņā tradicionāli tiek izmantota [[angļu valoda]]. 

== Atsauce ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Nikaragvas tautas]]
[[Kategorija:Hondurasas tautas]]
[[Kategorija:Indiāņi]]
[[Kategorija:Ziemeļamerikas tautas]]</text>
      <sha1>mp8fz9zrp9scff2fhskx91wmmhk6f5a</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bretaņas Karaliste</title>
    <ns>0</ns>
    <id>608979</id>
    <revision>
      <id>4530765</id>
      <parentid>4332432</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T19:51:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4530765</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1752" sha1="l2a1r79745zyomh2x2foqtcrz8y6zd5" xml:space="preserve">[[Attēls:Map Kingdom of Brittany 845-867-fr.svg|thumb|Bretaņas Karalistes izaugsme 845—67]]
'''Bretaņas Karaliste''' bija [[Viduslaiki|viduslaiku]] [[Ķelti|ķeltu]] valsts [[Gallija]]s ziemeļrietumos, kas izveidojās 9. gadsimtā pēc britu ķeltu pārcelšanās no [[Britu salas|Britu salām]]. Tā pastāvēja no apmēram 845. gada līdz 939. gadam, kad tika pārvērsta par [[Bretaņas hercogiste|Bretaņas hercogisti]].

== Vēsture ==
Pēc [[Romas impērija]]s sabrukuma 5. gadsimtā [[Britu salas|Britu salu]] ķeltu ciltis (īpaši no [[Velsa]]s un [[Kornvola]]s) pārcēlās uz [[Gallija]]s ziemeļrietumiem, kur nodibināja vairākas mazas valstis, kas pamazām apvienojās. Tieši šajā laikā reģions ieguva nosaukumu ''Britannia Minor'' (“Mazā Britānija”).

No 5. līdz 9. gadsimtam Bretaņa pastāvēja kā ķeltu karaļvalsts, kas sastāvēja no vairākām apvienotām hercogistēm un grāfistēm. Karaliste piedzīvoja uzplaukumu 9. gadsimtā, kad tā sasniedza lielāko teritoriālo platību, aptverot mūsdienu Bretaņu un daļu [[Normandija (vēsturisks reģions)|Normandijas]] un [[Anžū (grāfiste)|Anžū]].

No 10. gadsimta Bretaņas Karaliste pakāpeniski zaudēja neatkarību, jo pieauga [[Franki|franku]] un [[Normaņi|normāņu]] spiediens. 939. gadā pēc ilgām cīņām pret [[vikingi]]em un frankiem karaliste ''de facto'' beidza pastāvēt. Reģions tika pārveidots par [[Bretaņas hercogiste|Bretaņas hercogisti]], kas saglabāja [[Autonomija|autonomiju]], bet vairs nebija pilnīgi neatkarīga karaļvalsts.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{francija-aizmetnis}}
{{vēsture-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Francijas vēsture]]</text>
      <sha1>l2a1r79745zyomh2x2foqtcrz8y6zd5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Povils Plehavičs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>609032</id>
    <revision>
      <id>4530832</id>
      <parentid>4381732</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T04:50:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4530832</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4266" sha1="37kgh3fe4tq4o13q2ejs326gdgvvncw" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Povils Plehavičs
|     vārds_orig =
|         attēls = General_Povilas_Plechavicius_(1890-1973).jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1890
|     dz_mēnesis = 2
|       dz_diena = 1
|       dz_vieta = [[Bukanči]], [[Kauņas guberņa]], [[Krievijas Impērija]]&lt;br /&gt;(tagad {{vieta|Lietuva|Mažeiķu rajona pašvaldība}})
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1973
|      m_mēnesis = 12
|        m_diena = 19
|        m_vieta = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Čikāga}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|   nodarbošanās = karavīrs, politiķis
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
|    citas daļas = 
}}

'''Povils Plehavičs''' ({{val|lt|Povilas Plechavičius}}, dzimis {{dat|1890|2|1}}, miris {{dat|1973|12|19}}) bija [[Lietuva|lietuviešu]] [[ģenerālis]], viens no [[Lietuvas 1926. gada apvērsums|Lietuvas 1926. gada apvērsuma]] vadītājiem. Vācu okupācijas laikā — [[Lietuvas vietējā vienība|Lietuvas vietējās vienības]] (''Lietuvos vietinė rinktinė/Litauische Sonderverbände'') komandieris, vēlāk — [[Salaspils koncentrācijas nometne]]s ieslodzītais.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis Latvijas pierobežā, zemnieka un aristokrātes ģimenē. Dzīves laikā bez dzimtās lietuviešu valodas apguva latviešu, krievu, poļu un vācu valodu. 1908. gadā beidza ģimnāziju [[Maskava|Maskavā]], mācījās [[Maskavas komercinstitūts|Maskavas komercinstitūtā]], bet 1914. gadā pabeidza [[Orenburga]]s junkeru skolu. Pirmā pasaules kara laikā karoja vairākās frontēs. [[Oktobra revolūcija]]s laikā atradās Kaukāza frontē pret Osmaņu impēriju. [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]] piedalījās [[Baltā kustība|balto]] pusē. 1918. gada vasarā atgriezās dzimtenē. Piedalījās kaujās pret [[lielinieki]]em, [[bermontieši]]em un [[poļi]]em.

1924. gadā pabeidza [[Kauņa]]s augstākos virsnieku kursus. Plehavičs bija viens no [[Lietuvas 1926. gada apvērsums|Lietuvas 1926. gada apvērsuma]] vadītājiem, tomēr apvērsuma brīdī atradās 20 diennakšu arestā par kautiņu ar citu virsnieku. Apvērsuma gaitā tika atbrīvots un pasludināts par diktatoru, tomēr uzreiz piedāvāja [[Antans Smetona|Antanam Smetonam]] kļūt par Lietuvas prezidentu. 1929. gadā atvaļināts no armijas un pārcēlās uz savu lauku īpašumu. Sākoties PSRS okupācijai, Plehavičam izdevās evakuēties uz Vāciju.

Atgriezās Lietuvā līdz ar vācu armijas iebrukumu PSRS. 1944 gadā vācu varas iestādes nodibināja [[Lietuvas vietējā vienība|Lietuvas vietējo vienību]] — apmēram 20 000 lielu karaspēka formējumu, par kuras komandieri iecēla Plehaviču. Tās uzdevums bija teritoriālā aizsardzība un cīņa pret partizāniem. Vienības piedalījās cīņās pret ''[[Armia Krajowa]]'' [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabalā]]. Tomēr, kad [[Frīdrihs Jekelns]] Lietuvas vietējai vienībai pieprasīja tieši pakļauties militārai vadībai un zvērēt uzticību Hitleram, Plehavičs tam pretojās un izsludināja deklarāciju, kurā aicināja doties mežā ar ieročiem un uniformu. Vācu varas iestādes arestēja vai pārcēla uz citām karaspēka daļām vairākus tūkstošus vienības karavīru. Vairāk nekā 100 karavīru tika nošauti [[Panēri|Panēru]] mežā. Tie karavīri, kuriem izdevās izvairīties no aresta, pēc kara kļuva par Lietuvas pretpadomju partizānu kodolu.

Povils Plehavičs līdz ar 53 citiem lietuviešu virsniekiem tika ieslodzīts [[Salaspils koncentrācijas nometne|Salaspils koncentrācijas nometnē]], vēlāk tika atbrīvots, tomēr atradās [[gestapo]] uzraudzībā. Karam beidzoties, atradās britu zonā. Kaut arī PSRS varas iestādes pieprasīja Plehaviča izdošanu, pieprasījums tika ignorēts. Pēc kara sadarbojies ar [[MI6]], vēlāk [[CIP]]. Miris [[Čikāga|Čikāgā]] 1973. gadā.
  

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Plehavičs, Povils}}
[[Kategorija:Lietuvas militārā vēsture]]</text>
      <sha1>37kgh3fe4tq4o13q2ejs326gdgvvncw</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530833</id>
      <parentid>4530832</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T04:50:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4530833</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4263" sha1="g067dtlhhlhk5jo1hj4wo7sz7opoo1z" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Povils Plehavičs
|     vārds_orig =
|         attēls = General_Povilas_Plechavicius_(1890-1973).jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1890
|     dz_mēnesis = 2
|       dz_diena = 1
|       dz_vieta = [[Bukanči]], [[Kauņas guberņa]], [[Krievijas Impērija]]&lt;br /&gt;(tagad {{vieta|Lietuva|Mažeiķu rajona pašvaldība}})
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1973
|      m_mēnesis = 12
|        m_diena = 19
|        m_vieta = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Čikāga}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|   nodarbošanās = karavīrs, politiķis
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
|    citas daļas = 
}}

'''Povils Plehavičs''' ({{val|lt|Povilas Plechavičius}}, dzimis {{dat|1890|2|1}}, miris {{dat|1973|12|19}}) bija [[Lietuva|lietuviešu]] [[ģenerālis]], viens no [[Lietuvas 1926. gada apvērsums|Lietuvas 1926. gada apvērsuma]] vadītājiem. Vācu okupācijas laikā — [[Lietuvas vietējā vienība|Lietuvas vietējās vienības]] (''Lietuvos vietinė rinktinė/Litauische Sonderverbände'') komandieris, vēlāk — [[Salaspils koncentrācijas nometne]]s ieslodzītais.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis Latvijas pierobežā, zemnieka un aristokrātes ģimenē. Dzīves laikā bez dzimtās lietuviešu valodas apguva latviešu, krievu, poļu un vācu valodu. 1908. gadā beidza ģimnāziju [[Maskava|Maskavā]], mācījās [[Maskavas komercinstitūts|Maskavas komercinstitūtā]], bet 1914. gadā pabeidza [[Orenburga]]s junkeru skolu. Pirmā pasaules kara laikā karoja vairākās frontēs. [[Oktobra revolūcija]]s laikā atradās Kaukāza frontē pret Osmaņu impēriju. [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]] piedalījās [[Baltā kustība|balto]] pusē. 1918. gada vasarā atgriezās dzimtenē. Piedalījās kaujās pret [[lielinieki]]em, [[bermontieši]]em un [[poļi]]em.

1924. gadā pabeidza [[Kauņa]]s augstākos virsnieku kursus. Plehavičs bija viens no [[Lietuvas 1926. gada apvērsums|Lietuvas 1926. gada apvērsuma]] vadītājiem, tomēr apvērsuma brīdī atradās 20 diennakšu arestā par kautiņu ar citu virsnieku. Apvērsuma gaitā tika atbrīvots un pasludināts par diktatoru, tomēr uzreiz piedāvāja [[Antans Smetona|Antanam Smetonam]] kļūt par Lietuvas prezidentu. 1929. gadā atvaļināts no armijas un pārcēlās uz savu lauku īpašumu. Sākoties PSRS okupācijai, Plehavičam izdevās evakuēties uz Vāciju.

Atgriezās Lietuvā līdz ar vācu armijas iebrukumu PSRS. 1944 gadā vācu varas iestādes nodibināja [[Lietuvas vietējā vienība|Lietuvas vietējo vienību]] — apmēram 20 000 lielu karaspēka formējumu, par kuras komandieri iecēla Plehaviču. Tās uzdevums bija teritoriālā aizsardzība un cīņa pret partizāniem. Vienības piedalījās cīņās pret ''[[Armia Krajowa]]'' [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabalā]]. Tomēr, kad [[Frīdrihs Jekelns]] Lietuvas vietējai vienībai pieprasīja tieši pakļauties militārai vadībai un zvērēt uzticību Hitleram, Plehavičs tam pretojās un izsludināja deklarāciju, kurā aicināja doties mežā ar ieročiem un uniformu. Vācu varas iestādes arestēja vai pārcēla uz citām karaspēka daļām vairākus tūkstošus vienības karavīru. Vairāk nekā 100 karavīru tika nošauti [[Panēri|Panēru]] mežā. Tie karavīri, kuriem izdevās izvairīties no aresta, pēc kara kļuva par Lietuvas pretpadomju partizānu kodolu.

Povils Plehavičs līdz ar 53 citiem lietuviešu virsniekiem tika ieslodzīts [[Salaspils koncentrācijas nometne|Salaspils koncentrācijas nometnē]], vēlāk tika atbrīvots, tomēr atradās [[gestapo]] uzraudzībā. Karam beidzoties, atradās britu zonā. Kaut arī PSRS varas iestādes pieprasīja Plehaviča izdošanu, pieprasījums tika ignorēts. Pēc kara sadarbojies ar [[MI6]], vēlāk [[CIP]]. Miris [[Čikāga|Čikāgā]] 1973. gadā.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Plehavičs, Povils}}
[[Kategorija:Lietuvas militārā vēsture]]</text>
      <sha1>g067dtlhhlhk5jo1hj4wo7sz7opoo1z</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Terijs O'Kvīns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>610407</id>
    <revision>
      <id>4530949</id>
      <parentid>4460734</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T10:27:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4530949</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14323" sha1="0rp6uz50nnmq8u98f6xv0dfjzjg3vuf" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Terijs O'Kvīns
| vārds_orig = ''Terry O'Quinn''
| dz vārds = Terenss Kvīns
| attēls = Terry O'Quinn (2).jpg
| dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1952|07|15}}
| dz vieta = {{vieta|ASV|Mičigana|Sūseintmarī}}
| nodarbošanās = aktieris
| darbības gadi = 1980—pašlaik
| emibalva = 2007 — Labākā otrā plāna loma drāmas seriālā (&quot;[[Pazudušie]]&quot;)
| SAGbalva = 2006 — Labākā aktieru sastāva drāmas seriālā (&quot;Pazudušie&quot;)
| apbalvojumi = 2005 — [[Saturna balva]] kategorijā &quot;Labākā otrā plāna loma televīzijā&quot; (&quot;Pazudušie&quot;)
}}
'''Terenss Kvīns''' ({{val|en|Terence Quinn}}; dzimis {{dat|1952|7|15}}), profesionāli zināms kā '''Terijs O'Kvīns''' (''Terry O'Quinn''), ir [[amerikāņi|amerikāņu]] aktieris, kurš plašāk pazīstams kā Džons Loks seriālā &quot;[[Pazudušie]]&quot;, par ko viņš saņēma [[Emmy balva|''Emmy'']] un [[Saturna balva]]s. Viņš arī pazīstams pēc lomām seriālos ''[[The Walking Dead: The Ones Who Live]]'', &quot;[[Īpašo uzdevumu vienība Hawaii 5-0]]&quot; un ''[[666 Park Avenue]]'', kā arī filmās &quot;[[Tombstona]]&quot; (''Tombstone'', 1993) un &quot;[[Pirmatnējās bailes]]&quot; (1996). Aktieris ir arī [[Kriss Kārters|Krisa Kārtera]] draugs, tāpēc viņš filmējies &quot;[[X-faili. Slepenās lietas|X-faili]]&quot; visuma projektos.

== Dzīvesgājums ==
Terenss Kvīns piedzima 1952. gada 15. jūlijā [[Sūseintmarī]], [[Mičigana|Mičiganas štatā]], vienpadsmit bērnu ģimenē. Viņš ir [[Īri|īru]] izcelsmes. Vēlāk Terenss Kvīns kopā ar ģimeni pārcēlās uz [[Ņūberija|Ņūberiju]], kur, mācoties [[Augstskola|augstsskolā]], viņam radās interese par aktiermākslu.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.avclub.com/terry-o-quinn-on-gang-related-heaven-s-gate-and-insta-1798269292|title=Terry O’Quinn on Gang Related, Heaven’s Gate, and instantly accepting Lost|website=AV Club|access-date=2025-09-26|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ebsco.com/|title=Terry O'Quinn {{!}} Research Starters {{!}} EBSCO Research|website=EBSCO|access-date=2025-09-26|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://mabumbe.com/people/terry-oquinn-age-net-worth-relationships-biography/|title=Terry O'Quinn: Age, Net Worth, Relationships &amp; Biography|last=Samwel|first=Emanuela|website=Mabumbe|access-date=2025-09-26|date=2024-12-09|language=en|archive-date=2025-09-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20250927025738/https://mabumbe.com/people/terry-oquinn-age-net-worth-relationships-biography/}}&lt;/ref&gt;

Septiņdesmitajos gados Terenss Kvīns iestājās [[Centrālā Mičiganas universitāte|Centrālajā Mičiganas universitātē]], bet vēlāk pārgāja uz [[Aiovas Universitāte|Aiovas universitāti]]. Tur viņš pameta aktiermākslas programmu pēc trim semestriem, taču pēc drauga ieteikuma nolēma piedalīties teātra izrādē. Vēlāk viņš turpināja attīstīt savu aktiera karjeru teātros. Lai atšķirtos no aktiera Terija Kvīna, viņš savam uzvārdam pievienoja burtu &quot;O&quot;, kļūstot par Teriju O'Kvīnu.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.amomama.com/254541-terry-oquinns-life-lost-divorce-meeting.html|title=Terry O'Quinn's Life after 'Lost' Including Divorce and Meeting His New Love Kate Baldwin|last=Balogun|first=Oyin|website=news.amomama.com|access-date=2025-09-26|date=2021-03-05|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Karjera ==
Terija O'Kvīna karjera sākās ar [[Maikls Čimino|Maikla Čimino]] bēdīgi slaveno [[Vesterns|vesternu]] &quot;[[Debesu vārti]]&quot;. Kā stāsta O'Kvīns, viņš tobrīd uzstājās teātrī [[Baltimora|Baltimorā]], kad tika izvēlēts lomai šajā filmā. Viņš devās uz fermu, kur apguva [[jāšana]]s prasmes, un vairākus mēnešus gaidīja filmēšanas sākumu, jo to vairākkārt atlika. Kad filmēšana beidzot sākās, O'Kvīns, kā pats atceras, redzēja filmēšanas laukumā notiekam kaut ko nesaprotamu un jau tad saprata, ka tas viss ir pilnīga cilvēka darba un naudas izšķiešana.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Pēc tam Terijam O'Kvīnam bija nelielas lomas populārajos seriālos ''[[Miami Vice]]'' un &quot;[[Aģentūra Mēnessgaisma]]&quot; (''Moonlighting''), kā arī filmā ''[[Good Decisions]]'' kopā ar jauno [[Toms Krūzs|Tomu Krūzu]] un šausmu filmā &quot;[[Sudraba lode]]&quot; (''Silver Bullet''), kas balstīta uz [[Stīvens Kings|Stīvena Kinga]] grāmatu. 1987. gadā Terijs O'Kvīns spēlēja galveno lomu šausmu filmā ''[[The Stepfather]]'', kas viņam nodrošināja pirmo kritiķu atzinību un pirmo [[Saturna balva]]s nomināciju. Neskatoties uz to, ka viņa varoni nogalināja pirmās filmas beigās, Terijs O'Kvīns tomēr piekrita filmēties [[Stepfather II|otrajā filmā]], lai gan pats aktieris vēlāk atzina, ka tas bija nepareizs lēmums, un tāpēc viņš atteicās no trešās filmas.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.npr.org/2017/01/07/508599237/not-my-job-three-questions-for-actor-terry-oquinn-about-hair|title=Not My Job: Three Questions For Actor Terry O'Quinn About Hair|work=NPR|access-date=2025-09-26|date=2017-01-07|last=N|language=en}}&lt;/ref&gt;

1995. gadā Teriju O'Kvīnu izvēlējās vieslomas atveidei vienā no seriāla &quot;[[X-faili. Slepenās lietas|X-faili]]&quot; epizodēm, kur viņš iepazinās un vēlāk sadraudzējās ar seriāla veidotāju [[Kriss Kārters|Krisu Kārteru]]. Šī draudzība vēlāk noveda pie vēl vienas vieslomas seriālā, kā arī nelielas lomas filmā &quot;[[X-faili: Cīņa ar nākotni]]&quot;. Aktieris parādījās arī atvasinātajā seriālā ''[[Millennium (seriāls)|Millennium]]'', sākotnēji kā viesu varonis, bet galu galā kļūstot par galveno varoni un parādoties seriālā trīs gadus. Viņš piedalījās arī citā Krisa Kārtera seriālā ''[[Harsh Realm]]''.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://screenrant.com/xfiles-terry-oquinn-characters-roles-appearances-explained/|title=X-Files: All 4 Different Roles Played By Lost's Terry O'Quinn Explained|last=Kennedy|first=Michael|website=ScreenRant|access-date=2025-09-26|date=2022-04-24|language=en}}&lt;/ref&gt;

2002. gadā Terijam O'Kvīnam sākotnēji bija paredzēta viesloma seriālā ''[[Alias]]'', taču, pateicoties galvenajiem lomas atveidotājiem [[Dženifere Gārnere|Dženiferai Gārnerei]] un [[Maikls Vartans|Maiklam Vartanam]], viņš kļuva par regulāru viesaktieri. Tomēr seriāla producents [[Džefrijs Džeikobs Eibramss|Dž. Dž. Abramss]] 2004. gadā informēja O'Kvīnu, ka viņa varoni izņems no sižeta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cbr.com/lost-spoiled-john-locke-man-in-black-twist/|title=Lost Spoiled Its Big John Locke Twist in Season 1 (&amp; in the Last Place You'd Expect It)|last=Patton|first=Joshua M.|website=CBR|access-date=2025-09-26|date=2025-04-06|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš gan apsolīja atrast aktierim jaunu lomu kādā nākamajā projektā. Tā O'Kvīns ieguva Džona Loka lomu seriālā &quot;[[Pazudušie]]&quot;, kļūstot par vienu no retajiem aktieriem, kuru izraudzījās bez noklausīšanās. Sākotnēji O'Kvīns domāja, ka tā būs tikai vienas vai divu sēriju loma, taču tikai ceturtajā epizodē ar nosaukumu ''[[Walkabout (Pazudušie)|Walkabout]]'' viņam pateica, ka viņa varonim paredzēts daudz nozīmīgāks attīstības ceļš.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; O'Kvīns atveidoja Džona Loka lomu visās sešās sezonas, un šī loma viņam atnesa vislielāko atpazīstamību, kā arī vairākas balvas, tostarp Saturna un ''Emmy'' balvas.

Pēc seriāla &quot;Pazudušie&quot; beigām Terijs O'Kvīns no 2011. līdz 2018. gadam filmējās seriālā &quot;[[Īpašo uzdevumu vienība Hawaii 5-0]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://screenrant.com/hawaii-five-0-season-2-terry-o-quinn/|title='Lost' Star Terry O'Quinn Joins 'Hawaii Five-0' Season 2 Cast|last=Crider|first=Michael|website=ScreenRant|access-date=2025-09-26|date=2011-06-24|language=en}}&lt;/ref&gt; No 2012. līdz 2013. gadam viņš piedalījās seriālā ''[[666 Park Avenue]]'', kuru atcēla pēc pirmās sezonas zemo reitingu dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.upi.com/Entertainment_News/TV/2012/11/13/Lost-star-Terry-OQuinn-moves-into-666-Park-Avenue/21231352785320/|title='Lost' star Terry O'Quinn moves into '666 Park Avenue' - UPI.com|website=UPI|access-date=2025-09-26|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thewrap.com/666-park-avenue-pulled-abc-schedule-70601/|title='666 Park Avenue' Pulled From ABC Schedule|last=Kenneally|first=Tim|website=TheWrap|access-date=2025-09-26|date=2012-12-21|language=en}}&lt;/ref&gt; 2024. gadā O'Kvīns atveidoja galveno antagonistu seriāla &quot;[[Staigājošie miroņi]]&quot; turpinājumā ''[[The Walking Dead: The Ones Who Live]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ew.com/walking-dead-the-ones-who-live-terry-o-quinn-character-8421730|title=Terry O'Quinn shares intel on his 'Walking Dead: The Ones Who Live' character along with exclusive first photo|website=EW.com|access-date=2025-09-26|language=en}}&lt;/ref&gt; Savukārt no 2021. līdz 2025. gadam viņš filmējās [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] komēdijseriālā &quot;[[Vietējais citplanētietis]]&quot; (''Resident Alien'').

== Personīgā dzīve ==
Terijs O'Kvīns satika savu nākamo sievu Loriju 1979. gadā, kad ieradās fermā [[Mērilenda|Merilendā]], lai apgūtu jāšanas prasmes savas pirmās filmas &quot;Debesu vārti&quot; filmēšanai. Tā kā filmēšanu vairākkārt atlika, viņš kādu laiku dzīvoja Lorijas tēva šķūnī. 1979. gada novembrī Terijs un Lorija apprecējās, un viņu laulība ilga līdz 2012. gadam, kad pāris izšķīrās.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

== Izvēlēta filmogrāfija ==

=== Filma ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Gads
!Nosaukums
!Loma
|-
|1980
|&quot;[[Debesu vārti]]&quot; (''Heaven's Gate'')
|kapteinis Minardijs
|-
|1983
|''[[All the Right Moves]]''
|Frīmans Smits
|-
|1984
|''[[Places in the Heart]]''
|Badijs Kelsijs
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |1985
|&quot;[[Sudraba lode]]&quot; (''Silver Bullet'')
|šerifs Džo Helers
|-
|''[[Mischief]]''
|Klods Harboro
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |1987
|''[[The Stepfather]]''
|Džerijs Bleiks
|-
|''[[Black Widow (1987. gada filma)|Black Widow]]''
|Brūss
|-
|1988
|''[[Young Guns]]''
|Alekss Maksvins
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |1989
|''[[The Stepfather II]]''
|Džerijs Bleiks
|-
|''[[Blind Fury]]''
|Frenks Devero
|-
|1991
|''[[The Rocketeer]]''
|[[Hovards Hjūzs]]
|-
|1992
|''[[The Cutting Edge]]''
|Džeks Mozelijs
|-
|1993
|&quot;[[Tombstona]]&quot; (''Tombstone'')
|mērs Džons Klams
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |1996
|&quot;[[Pirmatnējās bailes]]&quot; (''Primal Fear'')
|Jansijs
|-
|&quot;[[Misisipi rēgi]]&quot; (''Ghosts of Mississippi'')
|tiesnesis Hilburns
|-
|1998
|&quot;[[X-faili: Cīņa par nākotni]]&quot; (''The X Files'')
|FBI aģents Dariuss Mišo
|-
|2001
|&quot;[[Ārpus likuma (2001. gada filma)|Ārpus likuma]]&quot; (''American Outlaws'')
|Rolins H. Parkers
|-
|2003
|&quot;[[Kā vecajos, labajos laikos]]&quot; (''Old School'')
|Goldbergs
|-
|2024
|&quot;[[Neapdziedātais varonis]]&quot; (''Unsung Hero'')
|vectēvs Džeimss
|}

=== Televīzija ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Gads
!Nosaukums
!Loma
!Piezīmes
|-
|1984
|''[[Miami Vice]]''
|Ričard Kains
|sērija: ''Give a Little, Take a Little''
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |1985
|&quot;[[Krēslas zona (1985. gada seriāls)|Krēslas zona]]&quot; (''The Twilight Zone'')
|doktors Kurts Lokridžs
|sērija: ''Chameleon''
|-
|&quot;[[Remingtons Stīls]]&quot; (''Remington Steele'')
|Čaks Makbraids
|sērija: ''Coffee, Tea or Steele''
|-
|1987
|&quot;[[Aģentūra Mēnessgaisma]]&quot; (''Moonlighting'')
|Braiants Vilborns
|sērija: ''Take a Left at the Altar''
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |1994
|''[[Star Trek: New Generation]]''
|admirālis Ēriks Presmans
|sērija: ''The Pegasus''
|-
|&quot;[[Metloka (1986. gada seriāls)|Metloka]]&quot; (''Matlock'')
|Malkolms Engls
|sērija: ''The Dare''
|-
|&quot;[[Kapeņu stāstiņi]]&quot; (''Tales from Crypt'')
|inspektors Mārtins Zelers
|sērija: ''The Bribe''
|-
|1996—1999
|''[[Millennium (seriāls)|Millennium]]''
|Pīters Votss
|galvenā loma; 41 sērijas
|-
|2001
|''[[Roswell (seriāls)|Roswell]]''
|Kārls
|sērija: ''Michael, the Guys, and the Great Snapple Caper''
|-
|1995; 2002
|&quot;[[X-faili. Slepenās lietas]]&quot; (''The X Files'')
|Braiens Tilmans/&quot;Ēnu cilvēks&quot;
|sērija: ''Aubrey''; sērija: ''Trust No 1''
|-
|1995—2002
|''[[JAG]]''
|admirālis Tomass Būns
|10 sērijas
|-
|2002—2004
|''[[Alias]]''
|FIB direktora palīgs Kendals
|18 sērijas
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2004
|&quot;[[Likums un kārtība (2001)|Likums un kartība]]&quot; (''Law &amp; Order: Criminal Intent'')
|Gordons Bušenans
|sērija:g ''Mis-Labeled''
|-
|&quot;[[NCIS: izmeklēšanas dienests]]&quot; (''NCIS'')
|pulkvedis Vills Raiens
|sērija: ''Enigma''
|-
|2004—2010
|&quot;[[Pazudušie]]&quot; (''Lost'')
|[[Seriāla &quot;Pazudušie&quot; varoņu saraksts|Džons Loks]]/Dūmu briesmonis
|galvenā loma; 100 sērijas
|-
|2012—2013
|''[[666 Park Avenue]]''
|Gevins Dorans
|galvenā loma; 13 sērijas
|-
|2012—2013
|&quot;[[Citplanētiešu iebrukums]]&quot; (''Falling Skies'')
|Artūrs Mančesters
|3 sērijas
|-
|2016
|&quot;[[Noslēpumi un meli]]&quot; (''Secrets and Lies'')
|Džons Vorners
|10 sērijas
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2017
|&quot;[[Melnais saraksts (seriāls)|Melnais saraksts]]&quot; (''The Blacklist'')
|Hovards Hargreivs
|sērija: ''Isabella Stone (No. 34)''
|-
|&quot;[[Melnais saraksts: Atpestīšana]]&quot; (''The Blacklist: Redemption'')
|Hovards Hargreivs
|otra plāna loma; 7 sērijas
|-
|2015—2018
|&quot;[[Patriots (seriāls)|Patriots]]&quot; (''Patriot'')
|Toms Tavners
|18 sērijas
|-
|2018
|''[[Castle Rock]]''
|Deils Leisijs
|4 sērijas
|-
|2011—2018
|&quot;[[Īpašo uzdevumu vienība Hawaii 5-0]]&quot; (''Hawaii 5-0'')
|Džo Vaits
|18 sērijas
|-
|2019
|''[[Emergence]]''
|Ričards Kindreds
|5 sērijas
|-
|2020—2022
|''[[FBI: Most Wanted]]''
|Bairons Lakrūa
|9 sērijas
|-
|2022
|''[[Pieces of Her]]''
|Mārtins Kvelers
|Otrā plāna loma; 6 sērijas
|-
|2024
|''[[The Walking Dead: The Ones Who Live]]''
|ģenerālmajors Džonatans Bils
|3 sērijas
|-
|2021—2025
|&quot;[[Vietējais citplanētietis]]&quot; (''Resident Alien'')
|Pīters Bačs
|13 sērijas
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{aktieru ārējās saites}}
{{Aktieris-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:O'Kvīns, Terijs}}
[[Kategorija:1952. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Mičiganā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]]
[[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]]</text>
      <sha1>0rp6uz50nnmq8u98f6xv0dfjzjg3vuf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nožņaugšana</title>
    <ns>0</ns>
    <id>613357</id>
    <revision>
      <id>4530745</id>
      <parentid>4374835</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T18:53:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <comment>Pārkārtoju ievadteikumu loģiskākā secībā, bet raksta sliktais tulkojums joprojām nav uzskatāms par atrisinātu.</comment>
      <origin>4530745</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2515" sha1="nvqo3pqhvlak1pfjbj1do2dw7u8rdqc" xml:space="preserve">{{slikts tulkojums}}
[[Attēls:Cheetah_with_impala.jpg|thumb|225x225px|[[Gepards]] žņaudz [[Impala|impalu]] Timbavati medību rezervātā, Dienvidāfrikā]]
'''Nožņaugšana''' ir [[kakls|kakla]] saspiešana, ierobežojot [[Skābeklis|skābekļa]] plūsmu caur [[elpvads|elpvadu]], kas rada arvien lielāku [[Hipoksija|hipoksisku]] stāvokli [[smadzenes|smadzenēs]] un var izraisīt [[bezsamaņa|bezsamaņu]] vai pat [[Nāve|nāvi]].&lt;ref name=&quot;ernoehazy&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.emedicine.com/emerg/topic227.htm|title=Hanging Injuries and Strangulation|last=Ernoehazy, William|last2=Ernoehazy, WS|website=emedicine.com|access-date=3 March 2006}}&lt;/ref&gt; Nāvējoša nožņaugšana parasti notiek vardarbības un negadījumu gadījumos, un tā ir viens no diviem galvenajiem veidiem, kā [[pakāršana]] izraisa nāvi (līdztekus upura kakla laušanai).

Nožņaugšana ir letāla darbība. Ierobežota vai pārtraukta neletāla [[žņaugšana]] tiek praktizēta erotiskajā asfiksijā, žņaugšanas spēlēs, kā arī tā ir būtiska tehnika daudzos cīņas sporta veidos un pašaizsardzības sistēmās.
Nožņaugšanu var iedalīt trīs vispārīgos veidos, atkarībā no izmantotā mehānisma:

* Pakāršana — piekarināšana pie auklas, kas aptīta ap kaklu
* Ligatūras nožņaugšana — nožņaugšana bez piekares, izmantojot kādu auklai līdzīgu priekšmetu (ligatūru), ko sauc par garrotu.
* Manuāla nožņaugšana — nožņaugšana, izmantojot pirkstus, rokas vai citas ekstremitātes.

[[Attēls:Gray513.png|left|thumb|288x288px|Kaklā ir vairāki neaizsargāti saspiešanas mērķi, tostarp miega artērijas]]
Nožņaugšana ietver vienu vai vairākus mehānismus, kas traucē normālu [[Skābeklis|skābekļa]] plūsmu smadzenēs.&lt;ref name=&quot;jones&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.forensicmed.co.uk/asphyxia.htm|title=Asphyxia|last=Jones, Richard|website=forensicmed.co.uk|date=26 February 2006|access-date={{dat|2025|11|04||bez}}|archive-date={{dat|2006|02|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20060226102952/http://www.forensicmed.co.uk/asphyxia.htm}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.forensicmed.co.uk/strangulation.htm|title=Strangulation|last=Jones, Richard|website=forensicmed.co.uk|access-date=30 April 2006|archive-date={{dat|2006|04|30||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20060430224427/http://www.forensicmed.co.uk/strangulation.htm}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Nāves cēloņi]]
[[Kategorija:Vardarbība]]</text>
      <sha1>nvqo3pqhvlak1pfjbj1do2dw7u8rdqc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tershelinga</title>
    <ns>0</ns>
    <id>615430</id>
    <revision>
      <id>4530712</id>
      <parentid>4379109</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T17:40:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Carsten Steger</username>
        <id>99852</id>
      </contributor>
      <comment>Aerial image of Terschelling inserted.</comment>
      <origin>4530712</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3485" sha1="dwsthh13nzewcego4ld0nm49cblqw55" xml:space="preserve">{{Salu infokaste
| nosaukums = Tershelinga
| attēls = Aerial image of Terschelling (view from the southwest).jpg
| attēla paraksts = 
| attēla izmērs = 
| vietaskarte = 
| reljefa_karte = 
| vietējais nosaukums = ''Schylge'', ''Terschelling''
| izvietojums = [[Rietumfrīzu salas]]
| arhipelāgs = 
| latd = 
| latm = 
| lats =
| latNS =
| longd = 
| longm = 
| longs = 
| longEW = 
| platība = 673.99
| garums = 
| platums = 
| krasta līnija = 
| augstākais kalns = 
| augstums = 
| valsts = Nīderlande
| valsts adm vienības tips =
| valsts adm vienība = 
| iedzīvotāji = 4 870&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=CBS StatLine - Bevolkingsontwikkeling; regio per maand|url=http://statline.cbs.nl/StatWeb/publication/?DM=SLNL&amp;PA=37230NED&amp;D1=17-18&amp;D2=101-619,621,624-632&amp;D3=l&amp;LA=EN&amp;HDR=T&amp;STB=G1,G2&amp;VW=T|website=statline.cbs.nl|access-date=2025-11-29}}&lt;/ref&gt;
| blīvums = 757
| pamatiedzīvotāji = [[frīzi]], [[nīderlandieši]]
| valsts ciems = 
| piezīme = 
}}
'''Tershelinga''' ({{Val|fy|Skylge}}, {{Val|nl|Terschelling}}) ir viena no [[Rietumfrīzu salas|Rietumfrīzu salām]], kas atrodas [[Nīderlande]]s ziemeļos, [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūrā]]. Sala ir atsevišķa pašvaldība [[Frīzlandes province|Frīzlandes provincē]]. Atrodas starp Vlīlandes un [[Amelande]]s salām.

Apkārt salai ir ļoti daudz avarējušu kuģu vraki — gan seni, gan mūsdienu. Uz pašas salas ir ļoti maz celtniecībā izmantojamu koku, tādēļ lielākā daļa ēku ir būvētas no krastā izskalotu kuģu atlūzām. Mūsdienās salā tiek bieži izskaloti Ziemeļjūrā no [[Konteinerkuģis|konteinerkuģu]] klājiem nokrituši konteineri.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Boxes of electronics wash ashore on Dutch island after accident involving cargo ship|url=https://www.youtube.com/watch?v=HATAda0pWeE|date=2019-01-02|accessdate=2025-12-09|last=Global News}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://northerntimes.nl/container-clean-up-underway-on-islands-and-in-wadden-sea/|title=Container clean up underway on islands and in Wadden Sea|website=The Northern Times|access-date=2025-12-09|date=2019-01-03|language=en}}&lt;/ref&gt;

[[Tūrisms]] ir salas galvenais ienākumu avots. Liela daļa salas ir [[dabas rezervāts]], tiek veikta arī [[lauksaimniecība]]. Salā jūnijā notiek ikgadējs teātra, mūzikas un vizuālās mākslas festivāls, kad izrādes un priekšnesumi tiek rīkoti visā salas teritorijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://oerol.nl/en/about-oerol/geschiedenis/|title=History|website=Oerol Festival|access-date=2025-12-09|language=en}}&lt;/ref&gt;

Tershelingu var apmeklēt ar regulārās satiksmes prāmi no Harlingenas pilsētas [[Nīderlande]]s pamatteritorijā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rederij-doeksen.nl/en/timetable/more-information|title=Rederij Doeksen - De veerdienst tussen Harlingen, Terschelling en Vlieland|website=www.rederij-doeksen.nl|access-date=2025-12-09|language=nl}}&lt;/ref&gt; vai vasarā ar ātrgaitas laivu &quot;Vatu taksometru&quot; no Vlīlandes salas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rederij-doeksen.nl/en/timetable/waddentaxi-zeehond|title=Rederij Doeksen - De veerdienst tussen Harlingen, Terschelling en Vlieland|website=www.rederij-doeksen.nl|access-date=2025-12-09|language=nl}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Salas]]
[[Kategorija:Nīderlande]]
[[Kategorija:Frīzlande]]</text>
      <sha1>dwsthh13nzewcego4ld0nm49cblqw55</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530741</id>
      <parentid>4530712</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T18:43:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Ja nu ļoti vajag iestūķēt tās avio miglas bildes, lai gan, manuprāt, tās vispār ir liekas</comment>
      <origin>4530741</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3612" sha1="lbnv1oqn0vybyr9fvhripaas9a7shok" xml:space="preserve">{{Salu infokaste
| nosaukums = Tershelinga
| attēls = Brandaris,_Terschelling_-_panoramio_(1).jpg
| attēla paraksts = Tershelingas bāka
| attēla izmērs = 
| vietaskarte = 
| reljefa_karte = 
| vietējais nosaukums = ''Schylge'', ''Terschelling''
| izvietojums = [[Rietumfrīzu salas]]
| arhipelāgs = 
| latd = 
| latm = 
| lats =
| latNS =
| longd = 
| longm = 
| longs = 
| longEW = 
| platība = 673.99
| garums = 
| platums = 
| krasta līnija = 
| augstākais kalns = 
| augstums = 
| valsts = Nīderlande
| valsts adm vienības tips =
| valsts adm vienība = 
| iedzīvotāji = 4 870&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=CBS StatLine - Bevolkingsontwikkeling; regio per maand|url=http://statline.cbs.nl/StatWeb/publication/?DM=SLNL&amp;PA=37230NED&amp;D1=17-18&amp;D2=101-619,621,624-632&amp;D3=l&amp;LA=EN&amp;HDR=T&amp;STB=G1,G2&amp;VW=T|website=statline.cbs.nl|access-date=2025-11-29}}&lt;/ref&gt;
| blīvums = 757
| pamatiedzīvotāji = [[frīzi]], [[nīderlandieši]]
| valsts ciems = 
| piezīme = 
}}
[[Attēls:Aerial image of Terschelling (view from the southwest).jpg|thumb|Gaisa skats uz Tershelingu no dienvidrietumiem]]
'''Tershelinga''' ({{Val|fy|Skylge}}, {{Val|nl|Terschelling}}) ir viena no [[Rietumfrīzu salas|Rietumfrīzu salām]], kas atrodas [[Nīderlande]]s ziemeļos, [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūrā]]. Sala ir atsevišķa pašvaldība [[Frīzlandes province|Frīzlandes provincē]]. Atrodas starp Vlīlandes un [[Amelande]]s salām.

Apkārt salai ir ļoti daudz avarējušu kuģu vraki — gan seni, gan mūsdienu. Uz pašas salas ir ļoti maz celtniecībā izmantojamu koku, tādēļ lielākā daļa ēku ir būvētas no krastā izskalotu kuģu atlūzām. Mūsdienās salā tiek bieži izskaloti Ziemeļjūrā no [[Konteinerkuģis|konteinerkuģu]] klājiem nokrituši konteineri.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Boxes of electronics wash ashore on Dutch island after accident involving cargo ship|url=https://www.youtube.com/watch?v=HATAda0pWeE|date=2019-01-02|accessdate=2025-12-09|last=Global News}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://northerntimes.nl/container-clean-up-underway-on-islands-and-in-wadden-sea/|title=Container clean up underway on islands and in Wadden Sea|website=The Northern Times|access-date=2025-12-09|date=2019-01-03|language=en}}&lt;/ref&gt;

[[Tūrisms]] ir salas galvenais ienākumu avots. Liela daļa salas ir [[dabas rezervāts]], tiek veikta arī [[lauksaimniecība]]. Salā jūnijā notiek ikgadējs teātra, mūzikas un vizuālās mākslas festivāls, kad izrādes un priekšnesumi tiek rīkoti visā salas teritorijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://oerol.nl/en/about-oerol/geschiedenis/|title=History|website=Oerol Festival|access-date=2025-12-09|language=en}}&lt;/ref&gt;

Tershelingu var apmeklēt ar regulārās satiksmes prāmi no Harlingenas pilsētas [[Nīderlande]]s pamatteritorijā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rederij-doeksen.nl/en/timetable/more-information|title=Rederij Doeksen - De veerdienst tussen Harlingen, Terschelling en Vlieland|website=www.rederij-doeksen.nl|access-date=2025-12-09|language=nl}}&lt;/ref&gt; vai vasarā ar ātrgaitas laivu &quot;Vatu taksometru&quot; no Vlīlandes salas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rederij-doeksen.nl/en/timetable/waddentaxi-zeehond|title=Rederij Doeksen - De veerdienst tussen Harlingen, Terschelling en Vlieland|website=www.rederij-doeksen.nl|access-date=2025-12-09|language=nl}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Salas]]
[[Kategorija:Nīderlande]]
[[Kategorija:Frīzlande]]</text>
      <sha1>lbnv1oqn0vybyr9fvhripaas9a7shok</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Austrālijas ieslodzījuma vietas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>618213</id>
    <revision>
      <id>4530840</id>
      <parentid>4383653</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T05:12:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4530840</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6216" sha1="rbjebc9rxx4l38re5lucftihg493ebz" xml:space="preserve">{{Infobox World Heritage Site
| Name         = Austrālijas ieslodzījuma vietas
| Image       = [[file:PortArthurPenitentiary.jpg|250px]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;[[Portartūra (Tasmānija)|Portartūra]]&lt;/small&gt;
| State Party = [[Austrālija]]
| Type        = Kultūra
| Criteria    = iv, vi
| ID          = 1306
| Region      = Āzija un Klusais okeāns
| Year        = 2010
| Session     = 34
| Link        = http://whc.unesco.org/en/list/1306
| RusName = 
|nocatcoord = 1
}}
'''Austrālijas ieslodzījuma vietas''' ir [[UNESCO Pasaules mantojuma objekts|Pasaules mantojuma objekts]], kas sastāv no 11 atlikušajām soda un nometinājuma vietām, kas sākotnēji tika uzceltas [[Britu impērija|Britu impērijā]] 18. un 19. gadsimtā auglīgajās [[Austrālija]]s piekrastes joslās pie [[Sidneja]]s, [[Tasmānija|Tasmānijā]], [[Norfolkas sala|Norfolkas salā]] un [[Fremantla|Fremantlā]]; tagad tās ir &quot;...labākie saglabājušies liela mēroga notiesāto transportēšanas un Eiropas lielvaru koloniālās ekspansijas piemēri, izmantojot notiesāto klātbūtni un darbu&quot;.

== Objektu saraksts ==
* Kingstonas un Artūra ielejas vēsturiskā zona (KAVHA) [[Norfolkas sala|Norfolkas salā]]&lt;ref&gt;{{cite web|url=http://www.environment.gov.au/heritage/places/national/kavha/index.html|title=National Heritage Places - Kingston and Arthurs Vale Historic Area (KAVHA)|first=Department of the Environment and|last=Energy|date=24 April 2008|website=www.environment.gov.au}}&lt;/ref&gt;
* Vecā valdības ēka un tai pieguļošā teritorija Jaundienvidvelsā&lt;ref&gt;{{cite web|url=http://www.environment.gov.au/heritage/places/national/old-government-house/index.html|title=National Heritage Places - Old Government House and Government Domain, Parramatta|first=Department of the Environment and|last=Energy|date=24 April 2008|website=www.environment.gov.au}}&lt;/ref&gt;
* Haidparka kazarmas Jaundienvidvelsā (Pirmās valdības ēkas vieta, Jaundienvidvelsa)&lt;ref&gt;{{cite web|url=http://www.environment.gov.au/heritage/places/national/hyde-park/index.html|title=National Heritage Places - Hyde Park Barracks|first=Department of the Environment and|last=Energy|date=24 April 2008|website=www.environment.gov.au}}&lt;/ref&gt;
* Brikendonas un Vulmersas muižas Tasmānijā&lt;ref&gt;{{cite web|url=http://www.environment.gov.au/heritage/places/national/brickendon-estate/index.html|title=National Heritage Places - Brickendon Estate|first=Department of the Environment and|last=Energy|date=24 April 2008|website=www.environment.gov.au}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite web|url=http://www.environment.gov.au/heritage/places/national/woolmers-estate/index.html|title=National Heritage Places - Woolmers Estate|first=Department of the Environment and|last=Energy|date=24 April 2008|website=www.environment.gov.au}}&lt;/ref&gt;
* Dārlingtonas probācijas stacija Marijas salas nacionālajā parkā, Tasmānijā&lt;ref&gt;{{cite web|url=http://www.environment.gov.au/heritage/places/national/darlington-probation-stn/index.html|title=National Heritage Places - Darlington Probation Station|first=Department of the Environment and|last=Energy|date=24 April 2008|website=www.environment.gov.au}}&lt;/ref&gt;
* Vecais Lielais Ziemeļu ceļš Jaundienvidvelsā&lt;ref&gt;{{cite web|url=http://www.environment.gov.au/heritage/places/national/north-road/index.html|title=National Heritage Places - Old Great North Road|first=Department of the Environment and|last=Energy|date=22 November 2013|website=www.environment.gov.au}}&lt;/ref&gt;
* Kaskādes sieviešu cietums Tasmānijā&lt;ref&gt;{{cite web |url=http://www.environment.gov.au/heritage/places/national/cascade-female-factory/index.html |title=Cascades Female Factory |work=National heritage places |date=15 May 2008 |access-date=29 April 2012 |publisher=Commonwealth of Australia: Department of Sustainability, Environment, Water, Population and Communities }}&lt;/ref&gt;
* Katordznieku cietums (Portartūras vēsturiskā vieta) Tasmānijā&lt;ref name=PortArthur&gt;{{cite web |url=http://www.environment.gov.au/heritage/places/national/port-arthur/index.html |title=Port Arthur: more information |date=15 May 2008 |access-date=7 September 2012 |publisher=Commonwealth of Australia: Department of Sustainability, Environment, Water, Population and Communities |work=National heritage places }}&lt;/ref&gt;
* Ogļraktuvju vēsturiskā vieta Tasmānijā&lt;ref&gt;{{cite web|url=http://www.environment.gov.au/heritage/places/national/coal-mines/index.html|title=National Heritage Places - Coal Mines Historic Site|first=Department of the Environment and|last=Energy|date=24 April 2008|website=www.environment.gov.au}}&lt;/ref&gt;
* Kakadū salas ieslodzījuma vieta [[Jaundienvidvelsa|Jaundienvidvelsā]]&lt;ref name=Cockatoo&gt;{{cite web |url=http://www.environment.gov.au/heritage/places/national/cockatoo-island/index.html |title=Cockatoo Island: more information |date=15 May 2008 |access-date=8 September 2012 |publisher=Commonwealth of Australia: Department of Sustainability, Environment, Water, Population and Communities |work=National heritage places }}&lt;/ref&gt;
* Frīmantlas cietums, Rietumaustrālija&lt;ref&gt;{{cite web|url=http://www.environment.gov.au/heritage/places/national/fremantle-prison/index.html|title=National Heritage Places - Fremantle Prison|first=Department of the Environment and|last=Energy|date=24 April 2008|website=www.environment.gov.au}}&lt;/ref&gt;

Šie objekti vispirms visi tika atsevišķi iekļauti Austrālijas Nacionālajā mantojuma sarakstā, pirms tie tika iekļauti Pasaules mantojuma sarakstā.

== Galerija ==
&lt;gallery&gt;
WoolmersEstateLongford.jpg|Vulmersas muiža
Commissariat Store 1825.jpg|Dārlingtonas probācijas stacija
Cutting devine hill.jpg|Vecais Lielais Ziemeļu ceļš
Cascades Female Factory.jpg|kaskādes sieviešu cietums
Port Arthur Seeseite.jpg|Portartūra (Tasmānija)
Saltwater Creek ruins 2.jpg|Tasmānijas ogļu šahtas
CockatooIslandPanorama.jpg|Каkadu sala
Fremantle prison main cellblock.JPG|Fremantlas cietums
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.dcceew.gov.au/parks-heritage/heritage/publications/australian-convict-sites-world%20heritage-nomination/ Dcceew.gov.au]


{{Austrālija-aizmetnis}}

{{Austrālija UNESCO}}

[[Kategorija:Pasaules mantojuma vietas Austrālijā un Okeānijā]]</text>
      <sha1>rbjebc9rxx4l38re5lucftihg493ebz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Avangarda džezs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>618249</id>
    <revision>
      <id>4530837</id>
      <parentid>4383865</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T05:07:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>wikisaites precizējums......</comment>
      <origin>4530837</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1788" sha1="s0zi7c1vpcdwxhwx9dg973qyjlygx4x" xml:space="preserve">{{Mūzikas žanra infokaste
| nosaukums              = Avangarda džezs
| krāsa                  = white
| fona_krāsa             = darkblue
| stila_izcelsme         = [[džezs]], [[brīvais džezs]], [[eksperimentālā mūzika]], [[modernā klasiskā mūzika]]
| kultūras_izcelsme      = 1950. gadu beigas / 1960. gadu sākums, [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| instrumenti            = saksofons, trompete, klavieres, kontrabass, bungas, dažādi pūšaminstrumenti
| popularitāte           = galvenokārt pagrīdes un akadēmiskās mūzikas aprindās
| atvasinātās_formas     = [[brīvais džezs]], [[eksperimentālais džezs]], ''[[fusion (džezs)|fusion]]''
}}
'''Avangarda džezs''' ir [[džezs|džeza]] virziens, kam raksturīga eksperimentāla pieeja improvizācijai, harmonijai, ritmam un muzikālajai struktūrai. Tas veidojās 1950. gadu beigās un 1960. gadu sākumā, cieši saistoties ar sociālajām un kultūras pārmaiņām [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].

Avangarda džeza mūziķi bieži atteicās no tradicionālajām džeza formām un harmoniskajām shēmām, izmantojot brīvu improvizāciju, netradicionālus skaņas paņēmienus un paplašinātas instrumentu tehnikas. Šis virziens bieži pārklājas ar [[brīvais džezs|brīvo džezu]], tomēr avangarda džezs var ietvert arī strukturētākas kompozīcijas un akadēmiskās mūzikas ietekmes.

Lai gan avangarda džezs nekļuva par komerciāli dominējošu žanru, tam ir būtiska nozīme mūsdienu džeza un eksperimentālās mūzikas attīstībā. Tā nozīmīgākie pārstāvji ir ietekmējuši gan džeza, gan laikmetīgās klasiskās mūzikas komponistus un izpildītājus.

{{mūzikas žanrs-aizmetnis}}

{{avangards}}

[[Kategorija:Džeza mūzikas žanri]]
[[Kategorija:Avangarda mūzika]]</text>
      <sha1>s0zi7c1vpcdwxhwx9dg973qyjlygx4x</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gada laikapstākļi Latvijā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>619435</id>
    <revision>
      <id>4530664</id>
      <parentid>4529450</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T16:52:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DrewAir</username>
        <id>91233</id>
      </contributor>
      <comment>/* Gada raksturojums pa mēnešiem */</comment>
      <origin>4530664</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="172077" sha1="etww7a11zh7e3aa3hw9ulodr8n325rv" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Latvijas dabas parādības}}
{{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2026. gads Latvijā|2026]]. gada laikapstākļi Latvijā 
|vid Lat     = 
|min Lat     = 
|max Lat     = 
|vid Rīga    = 
|min Rīga    = 
|max Rīga    = 

|nokrišņi gadā         =
Latvija:
|nokrišņi mēnesī       = 
|nokrišņi dekādē       = 
|nokrišņi diennaktī     =  
|sniega sega         = 
|vēja brāzmas        = 

|citi notikumi      =
}}

Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads Latvijā|2026. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].'''

== Gada raksturojums pa gadalaikiem ==
'''2025./2026. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,0 °C, kas ir 2,6 °C zem gadalaika normas (1991.–2020. gads). Tā bija aukstākā ziema kopš 2010./2011. gada ziemas. Zemākā gaisa temperatūra šoziem (−32,8 °C) tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet augstākā gaisa temperatūra novērota kalendārās ziemas pēdējā dienā: +10,9 °C Zīlānos 28. februārī. Ziema iesākās ar 5. siltāko decembri novērojumu vēsturē (dalīti ar 2011. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +2,1 °C jeb 3,2 °C virs normas. Decembrī reģistrēta lielākā daļa ziemas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Īpaši izcēlās 10. un 11. decembris – 10. decembrī rekordi sasniegti visās novērojumu stacijās, savukārt 11. decembrī rekords netika reģistrēts tikai Skultē. Decembra beigās vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, un, sākot ar 4. janvāri, Latvijā iestājās 50 dienu ilgs periods, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu. Viszemākā diennakts vidējā temperatūra bija 1. februārī, −18,3 °C jeb 14,6 °C zem šī datuma normas. Savukārt, apskatot periodus, kuros secīgās diennaktīs maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedz 0 °C, šajā ziemas sezonā (novembris–aprīlis) tas bija viens no garākajiem pēdējās desmitgadēs (49 diennaktis), kaut vēsturiskais rekords netika pārsniegts (60 diennaktis 1941./1942. gada ziemā). Ilgstošā aukstuma perioda ietekmē janvāra vidējā temperatūra −8,7 °C bija 5,7 °C zem normas, un tas ierindojās otrajā vietā kopš rekordaukstā 1987. gada – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Lai gan februāra pēdējā nedēļā gaisa temperatūra paaugstinājās un tika sasniegti arī daži diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, arī februāris kopumā bija 5,2 °C aukstāks par normu un viens no aukstākajiem šajā gadsimtā. Kopumā ziemā tika pārspēti 63 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 2 Latvijas diennakts rekordi, un 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 2 bija Latvijas diennakts rekordi un 1 stacijas dekādes rekords. Kopējais nokrišņu daudzums ziemā Latvijā bija 72,0 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (144,6 mm), līdz ar to šī ziema kļuva par 6. sausāko novērojumu vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Mērsragā (43,2 mm), kas ir 64% zem stacijas normas, bet nokrišņiem bagātākā ziema bija Rucavā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 135,2 mm (26% zem normas). Visi ziemas mēneši bija sausāki par normu un vieni no sausākajiem 21. gadsimtā. Decembris ar nokrišņu daudzumu 39,1 mm bija 27% sausāks par normu, janvāris bija 58% sausāks par normu, sasniedzot 21,2 mm. Savukārt februāris bija salīdzinoši vissausākais ar kopējo nokrišņu daudzumu 16,0 mm jeb 60% zem normas. Salīdzinoši sausie apstākļi, kas aizsākās jau rudenī, turpinājās arī ziemā. Decembris šoziem bija vismitrākais, ar visvairāk dienām ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm, bet tāpat visas mēneša dekādes bija sausākas par normu. Janvāra sākumā novērots vairāk nokrišņu, gada 1. dekādei esot mitrākai par normu Dienvidkurzemē un Dienvidlatgalē. Īpaši izcēlās 1. janvāris Pāvilostā ar diennakts nokrišņu daudzumu 22,9 mm, Liepājā – 20,5 mm, Rucavā 1.–2. janvārī kopā 32,1 mm. Turpmāko janvāri un februārī sausums turpinājās. Februāra 1. dekāde bija īpaši sausa, kopējam nokrišņu daudzumam Latvijā sasniedzot tikai 1,3 mm. Atsevišķas dienas bija mitrākas, piemēram, 13. februārī Lielpečos un Sīļos novēroti 12,6 un 12,2 mm. Neskatoties uz novērotajiem nokrišņiem, kopumā visās pašvaldībās ziemas laikā sausuma tendence tikai pastiprinājās. Šī ziema bija sniegaināka nekā normas periodā. Decembris ar vidējo sniega segas biezumu 0 cm bija mazāk sniegains par normu, taču janvārī un februārī Latvijas vidējais sniega segas biezums bija 15 un 25 cm, attiecīgi 7 un 15 cm vairāk nekā mēnešu normas. Decembra vidū daudzviet sniga, taču sniega sega bija īslaicīga, savukārt gada pēdējā nedēļā, gaisa temperatūrai pazeminoties, snigšana tika novērota visā Latvijā. Gada beidzamajā dienā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 5 cm, bet visbiezākā sniega sega vidēji diennaktī bija izveidojusies Alūksnē un Liepājā – 13 cm. Vienlaidu sniega sega Latvijas teritorijā noturējās visu janvāri un teju visu februāri. Piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā) un Rūjienā sniega sega bija plānāka, ziemas laikā sasniedzot 11–13 cm diennakts vidējo biezumu, savukārt biezākā sniega sega izveidojās Latgalē. Lielākais sniega segas biezums sasniegts Dagdā 14. februārī – diennaktī vidēji 60 cm, bet maksimāli 62 cm. Tā ir biezākā sniega sega, kas Latvija novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra beigās sākās atkusnis un sniega sega visur samazinājās, kaut ziemas pēdējā dienā daudzās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 51 cm, maksimāli 53 cm). Pilnībā izkususi sniega sega bija tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2025./2026. gada ziemā bija 3,5 m/s jeb vienāds ar normu. Decembris ar vidējo vēja ātrumu 4,0 m/s bija 0,4 m/s vējaināks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,3 un 3,1 m/s abi bija 0,2 m/s mazāk vējaini par konkrēto mēnešu normām. Šoziem maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, 4 no tām brāzmu ātrums sasniedza stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s), bet vienā dienā sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 29,1 m/s 30. decembrī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šoziem reģistrētās vēja brāzmas.

'''2026. gada pavasaris''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,1 °C, kas ir 1,2 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads), tādējādi kļūstot par 9. siltāko pavasari novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Zemākā gaisa temperatūra šopavasar (−8,4 °C) tika novērota 8. martā Daugavpilī, un arī augstākā gaisa temperatūra novērota Daugavpilī: +28,2 °C 4. maijā. Pavasaris iesākās ar siltāko martu novērojumu vēsturē (dalīti ar 2007. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +4,4 °C jeb 4,2 °C virs normas. Katru dienu Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, un martā reģistrēti arī gandrīz visi šī pavasara diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, turklāt no 7. līdz 16. martam bija 10 dienu periods, kad katru dienu vismaz kādā stacijā reģistrēts rekords. Salīdzinoši vēsāks marts bija Baltijas jūras piekrastē, taču arī tur tas ierindojās starp desmit siltākajiem martiem vēsturē. Aprīlī vidējā gaisa temperatūra bija mainīga ar periodiem gan siltākiem, gan vēsākiem par normu. Aprīļa beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas vairākas dienas, taču aprīlī netika reģistrēti ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopumā aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C bija 0,8 °C vēsāks par normu. Maija pirmās dienas bija siltas, daudzviet sasniegti +25,0 °C un vairāk, ieskaitot šī pavasara augstāko temperatūru: +28,2 °C Daugavpilī 4. maijā. Tomēr uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī turpmāko maiju vidējā gaisa temperatūra bija mainīga. Rezultātā maijs ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C bija 0,3 °C siltāks par normu. Kopā pavasarī tika pārspēti 135 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 5 Latvijas diennakts rekordi un 11 stacijas dekādes rekordi. Minimālās gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 61,2 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (123,1 mm), līdz ar to šis pavasaris kļuva par 2. sausāko novērojumu vēsturē aiz 1964. gada pavasara, kura nokrišņu daudzums bija 57,2 mm. Vismazāk nokrišņu bija Pāvilostā (28,5 mm), kas ir 73% zem stacijas normas, savukārt nokrišņiem bagātākais pavasaris bija Madonā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 118,3 mm, kas tāpat ir 9% zem stacijas normas. Visi pavasara mēneši bija sausāki par normu. Marts ar nokrišņu daudzumu 6,1 mm bija 83% sausāks par normu un kļuva par 4.  sausāko novērojumu vēsturē. Aprīlis bija 54% sausāks par normu, sasniedzot 16,6 mm, savukārt maijs bija mitrākais pavasara mēnesis ar nokrišņu daudzumu 38,6 mm, taču tāpat 23% sausāks par normu. Pavasarī turpinājās sausuma periods, kas aizsākās jau pagājušā gada rudenī un raksturoja arī 2025./2026. gada ziemu. Laika periods no pagājušā gada septembra līdz šim maijam ir bijis otrais sausākais novērojumu vēsturē. Marts bija vissausākais mēnesis – vidēji Latvijā tas bija 4. sausākais novērojumu vēsturē, bet vairākās stacijās (Daugavpilī, Dagdā, Zosēnos, Zīlānos, Skrīveros, Lielpečos un Jelgavā) pat vissausākais. Gan marta 1., gan 3. dekādē Latvijas kopējais nokrišņu daudzums nesasniedza 1 mm. Aprīlis un maijs bija mazliet mitrāki, it īpaši aprīļa 1. dekāde un maija 2. dekāde, turklāt maija 2. dekāde bija vienīgā dekāde šajā pavasarī, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija lielāks par normu, kaut tikai par 7%. Atsevišķas dienas izcēlās ar stipriem vai pat ļoti stipriem nokrišņiem, staciju diennakts nokrišņu daudzumam sasniedzot attiecīgi 10 mm vai 20 mm. Visvairāk vienas diennakts laikā nolija Madonā 18. maijā – 30,6 mm. Šis pavasaris bija mazāk sniegains nekā normas periodā – martā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 3 cm, kas ir 4 cm zem mēneša normas, savukārt aprīlī un maijā tas bija 0 cm. un maijā tas bija 0 cm. Pavasara sākumā sniega sega bija pilnībā izkususi tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē, bet daudzās citās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 47 cm, maksimāli 49 cm). Tomēr, paaugstinoties vidējai gaisa temperatūrai un atkusnim turpinoties, līdz marta vidum sniega sega pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Dagdā un Sīļos. Sniega sega pavasarī nekur vairāk neizveidojās, taču ik pa laikam kādā no stacijām novērota snigšana vēl aprīlī un arī maija sākumā (visvēlāk 7. maijā Alūksnē un Dagdā). Vidējais vēja ātrums Latvijā 2026. gada pavasarī bija 3,4 m/s, kas ir 0,3 m/s virs gadalaika normas. Visi pavasara mēneši bija vējaināki par normu. Marts ar vidējo vēja ātrumu 3,0 m/s bija 0,3 m/s vējaināks, maijs ar 3,2 m/s bija 0,4 m/s vējaināks, bet aprīlis bija visvējainākais ar vidējo vēja ātrumu 3,8 m/s jeb 0,7 m/s virs normas. Šopavasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 5 atsevišķās dienās, un vienā no tām brāzmu ātrums sasniedza arī stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s) – 24,7 m/s 6. aprīlī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šopavasar reģistrētās vēja brāzmas.

'''2026. gada vasara''', vidējã gaisa temperatūra Latvijā bija +17,1 °C, kas ir 0,4 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads). Zemākā gaisa temperatūra šovasar (+2,8 °C) tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, savukārt augstākā gaisa temperatūra novērota Mērsragā: +33,2 °C 28. jūnijā. Jūnijā Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija +16,9 °C jeb 1,7 °C virs normas, ierindojoties 9. vietā starp siltākajiem jūnijiem (dalot vietu ar 1995. un 2022. gadu). Vietām Kurzemē – Ventspilī, Pāvilostā – jūnijs bija 3. siltākais novērojumu vēsturē. Jūnijā reģistrēti teju visi šīs vasaras maksimālās gaisa temperatūras rekordi, īpaši siltas bija mēneša beigas, kad reģistrēta vasaras augstākā temperatūra, kā arī 2 tropiskās naktis. Naktī uz 29. jūniju minimālā gaisa temperatūra noturējās virs +20,0 °C Daugavgrīvā, Dobelē, Rīgā, Ventspilī un Zosēnos, bet naktī uz 30. jūniju – Daugavgrīvā, Dobelē, Liepājā un Ventspilī. Jūlijā gaisa temperatūra bija mainīga, mijoties periodiem vēsākiem un siltākiem par normu. Kopumā jūlijs bija vēsāks nekā ierasti, ar vidējo gaisa temperatūru +17,4 °C jeb 0,4 °C zem normas. Jūlija pēdējā diena bija siltākā mēnesī, gaisa temperatūrai daudzviet pārsniedzot +30,0 °C. Jelgavā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, bet Dobelē stacijas rekords tika atkārtots. Augusts arī bija mainīgs, gaisa temperatūrai nenoturoties virs vai zem normas ilgāk par dažām secīgām dienām, izņemot mēneša beigās. Rezultātā augusta vidējā gaisa temperatūra bija +17,0 °C jeb tikai 0,1 °C virs mēneša normas. Kopā vasarā tika pārspēti 12 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 1 stacijas mēneša rekords. Minimālās gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums vasarā Latvijā bija 288,1 mm, kas ir 29% virs gadalaika normas (222,6 mm), kļūstot par mitrāko vasaru kopš 2016. gada un 13. mitrāko vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Rēzeknē (198,5 mm), 11% zem stacijas normas, savukārt nokrišņiem bagātākā vasara bija Ventspilī, kur kopējais nokrišņu daudzums sasniedza gandrīz divas gadalaika normas – 376,1 mm jeb 99% virs normas. Vičakos novērotais nokrišņu daudzums 395,2 mm bija lielāks, taču šajā stacijā vasaras norma ir lielāka, rezultātā Vičakos vasara bija 88% mitrāka nekā ierasti. Visi vasaras mēneši bija mitrāki par normu. Jūnijs ar nokrišņu daudzumu 76,6 mm bija 9% mitrāks par normu un salīdzinoši sausākais vasaras mēnesis. Lai gan Latvijā vidēji tas neierindojās starp mitrākajiem, Vičakos tas bija 2. mitrākais stacijas novērojumu vēsturē (kopš 1945. gada), Kuldīgā – 3. mitrākais, Sīļos – 4. mitrākais. Jūlijs bija mitrākais vasaras mēnesis ar nokrišņu daudzumu 123,2 mm jeb 63% virs normas, kļūstot par 5. mitrāko Latvijas novērojumu vēsturē, kā arī pašu mitrāko vairāku staciju – Liepājas, Ventspils un Vičaku – vēsturēs. Savukārt augusts bija 19% mitrāks par normu, sasniedzot 91,5 mm. Līdz ar vasaras sākumu Latvijā noslēdzās sausuma periods, kas sākās 2025. gada rudenī. Šis periods bija otrais sausākais novērojumu vēsturē, savukārt vasarā laikapstākļi kļuva lietaināki. Visu vasaru lietaini periodi mijās ar sausākām dienām; sezonas laikā mitras dienas (nokrišņi vismaz 1 mm) visvairāk bija Piedrujā – 40 dienas, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī – 26 dienas, kas ir interesanti, jo tieši šīs stacijas izceļas ar kopējo nokrišņu daudzumu. Savukārt visvairāk dienu ar ļoti stipriem nokrišņiem (vismaz 20 mm) bija Vičakos – 9 dienas. Gandrīz visās stacijās vasaras laikā novērota kāda diena ar intensīvākiem nokrišņiem – virs 30 mm vai pat vairāk. Visvairāk vienas diennakts laikā nolija Kolkā – 102,9 mm 22. augustā –, kad Latviju šķērsoja ciklons Priska un tika novērota visspēcīgākā vasaras vētra novērojumu vēsturē. Vidēji Latvijā 22. augustā nolija 35,2 mm – tas ir lielākais vienas diennakts nokrišņu daudzums novērojumu vēsturē. Taču šī nebija vienīgā lietainā vasaras diena – īpaši izcēlās 20. un 8. jūlijs ar vidējo nokrišņu daudzumu attiecīgi 21,1 mm un 19,9 mm. Šajās dienās daudzās novērojumu stacijās nolija virs 10–30 mm, tostarp Stendē 20. jūlijā nolija 73,9 mm, gandrīz sasniedzot stacijas mēneša normu, un Ventspilī nolija 78,3 mm, kas ir vairāk nekā stacijas mēneša norma (63,5 mm). Arī 8. jūlijā Ventspilī nolija teju mēneša norma, liels nokrišņu daudzums novērots arī Pāvilostā, Liepājā un Rūjienā. Vasara kopumā bija pati mitrākā Bauskas, Ventspils un Vičaku novērojumu vēsturē, Stendē šī bija 4. mitrākā vasara, bet Kolkā 5. mitrākā. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2026. gada vasarā bija 2,8 m/s, kas ir 0,2 m/s virs gadalaika normas. Jūnijs ar vidējo vēja ātrumu 2,5 m/s bija 0,2 m/s mazāk vējains par normu, bet jūlijs un augusts ar 2,9 un 3,0 m/s bija 0,4 un 0,5 m/s vējaināki nekā ierasti. Šovasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, un divās no tām brāzmu ātrums sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 22. un 23. augustā, kad Latvija piedzīvoja visspēcīgāko vasaras vētru novērojumu vēsturē. Vētras laikā reģistrētas šīs vasaras stiprākās vēja brāzmas – 31,0 m/s Daugavgrīvā, bet kopumā 14 novērojumu stacijās novērotas vētras spēka brāzmas, turklāt 8 no tām – stipras vētras spēka brāzmas.

== Gada raksturojums pa mēnešiem ==
{{Latvijas temp un nokr infokaste 
|jan temp = –8,7 °C
|feb temp = –8,3 °C
|mar temp = +4,4 °C
|apr temp = +5,3 °C
|mai temp = +11,7 °C
|jūn temp = +16,9 °C
|jūl temp = +17,4 °C
|aug temp = +17,0 °C
|sep temp = +13,9 °C
|okt temp = 
|nov temp = 
|dec temp =

|jan nokr = 21,2 mm   
|feb nokr = 16,0 mm
|mar nokr = 6,1 mm
|apr nokr = 16,6 mm
|mai nokr = 38,6 mm
|jūn nokr = 76,6 mm
|jūl nokr = 123,2 mm
|aug nokr = 91,5 mm
|sep nokr = 100,6 mm
|okt nokr = 
|nov nokr = 
|dec nokr = 
}}

Ar vidējo gaisa temperatūru –8,7 °C '''2026. gada janvāris''' bija par 5,7 °C zem mēneša normas. Lai gan šis janvāris ierindojās 15. vietā (dalīti ar 1924. gadu) starp aukstākajiem janvāriem, tomēr tas bija otrais aukstākais kopš rekordaukstā 1987. gada janvāra – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā. Vidējā gaisa temperatūra visu janvāri, izņemot dažas dienas mēneša sākumā, bija zem normas. Neskatoties uz to, janvārī netika sasniegti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 21,2 mm, kas ir 58% zem mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (55,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 6,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 12 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Rūjienā – 3 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega, un daudzās tā sasniedza 10 un 20 cm. Sniega sega noturējās visu janvāra mēnesi, vidēji mēnesī plānākā tā bija piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā), bet biezākā – Dagdā, Rucavā un Piedrujā. Vislielāko biezumu sniega sega sasniedza mēneša beigās, kad 28.–29. janvārī vairākās novērojumu stacijās (Rucavā, Sīļos, Saldū, Daugavpilī, Piedrujā) tā bija 30 vai vairāk centimetru bieza, bet Dagdā sasniedza pat 46 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 85% – no 81% Rīgā līdz 88% Alūksnē, Gulbenē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −5,3 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −18,2 °C tika novērota 8. janvārī Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā un Liepājas ostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 16,2 mm, kas ir 12% zem dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (48,8 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 4,9 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 4,6  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 7 diennaktis, bet vismazāk Bauskā un Mērsragā – 2 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega. Visbiezākā diennakts maksimālā un diennakts vidējā sniega sega novērota Rucavā 5. janvārī (30 cm un 29 cm), un dekādes laikā arī citviet sniega sega bija vismaz 20 cm bieza – Piedrujā, Dagdā, Gulbenē, Sīļos, Siguldā, Zosēnos, Skrīveros, Liepājā, Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Stendē. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 87% – no 85% Kolkā, Mērsragā un Rūjienā līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 8,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −24,5 °C tika novērota 20. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −1,8 °C tika novērota 16. janvārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 1,8 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,3 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Skultē – 0,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos – 3 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Jelgavā, Madonā, Pāvilostā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 84% – no 81% Priekuļos un Rīgā līdz 88% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 14. janvārī Kolkā. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 6,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,5 °C tika novērota 21. janvārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 4,3 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (18,6 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 1,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 4 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Madonā, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā, Siguldā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 82% – no 78% Pāvilostā un Rīgā līdz 89% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,9 m/s) tika novērotas 28. janvārī Kolkā.

Ar vidējo gaisa temperatūru –8,3 °C '''2026. gada februāris''' bija par 5,2 °C zem mēneša normas, līdz ar to tas kļuva par vienu no aukstākajiem februāriem šajā gadsimtā aiz 2011. un 2012. gada februāriem. Visā novērojumu vēsturē šis februāris ierindojās 17. vietā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Gandrīz visu februāri vidējā gaisa temperatūra bija zem normas, tikai mēneša beidzamajā nedēļā, kad gaisa temperatūra paaugstinājās, tā atsevišķās dienās bija augstāka par normu. Februāra laikā reģistrēti kopā 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp divi Latvijas diennakts rekordi (−31,7 °C Jelgavā 2. februārī, −32,5 °C Daugavpilī 17. februārī) un viens stacijas dekādes rekords, un mēneša beigās novēroti arī 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 16,0 mm, kas ir 60% zem mēneša normas (40,3 mm), kļūstot par vienu no sausākajiem februāriem 21. gadsimtā (aiz 2021. un 2003. gada), bet visā novērojumu vēsturē par 14. sausāko. Visvairāk nokrišņu (38,0 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Stendē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 4,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 2 diennaktis. Februāra sākumā visās novērojumu stacijās joprojām bija pastāvīga sniega sega, biezākā tā bija Latgalē, īpaši Dagdā, savukārt plānākā Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos. Sniega sega līdz ar nokrišņiem mēneša vidū kļuva vēl biezāka, Dagdā sasniedzot maksimumu 14. februārī – 62 cm, kas ir biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra pēdējā nedēļā sākās atkusnis un, gaisa temperatūrai paaugstinoties, sniega sega visur samazinājās. Mēneša beigās sniega sega bija visbiezākā Dagdā (53 cm), bet piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē tā bija pilnībā nokususi. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 81% – no 76% Ainažos līdz 84% Alūksnē un Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −12,3 °C, kas ir 8,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −31,7 °C tika novērota 2. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,0 °C tika novērota 7. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 1,3 mm, kas ir 91% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (10,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Siguldā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 0,5  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 3 diennaktis, bet Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Priekuļos, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Februāra 1. dekādē visās NS joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visbiezākā dekādes laikā tā bija Dagdā – 46 cm, savukārt visplānākā Mērsragā un Kolkā – 6 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 81% – no 75% Ainažos līdz 85% Alūksnē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,4 m/s) tika novērotas 2. februārī Daugavgrīvā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −9,8 °C, kas ir 6,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +1,4 °C tika novērota 20. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (23,9 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos – 0,3 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 1,7  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rēzeknē un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Rūjienā, Skultē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādē visā valstī joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visplānākā tā joprojām bija Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos, savukārt visbiezākā – Dagdā, kur diennakts vidējais sniega segas biezums 14. februārī bija 60 cm, bet maksimālais biezums kādā brīdī šajā dienā sasniedza 62 cm. Šī bija biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, kad Alūksnē tā sasniedza 70 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 79% – no 72% Ainažos līdz 84% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,0 m/s) tika novērotas 13. februārī Kolkā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,5 °C, kas ir 1,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −16,6 °C tika novērota 23. februārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (17,3 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Dobelē – 2,8 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,6  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā un Sīļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 84% – no 81% Daugavpilī, Rēzeknē un Rūjienā līdz 86% Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +4,4 °C '''2026. gada marts''' bija par 4,2 °C virs mēneša normas, tādējādi kļūstot par vissiltāko martu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) dalīti ar 2007. gadu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Latvijas vidējā gaisa temperatūra visās marta dienās bija augstāka par normu, un kopā mēneša laikā sasniegti 123 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 11 bija staciju dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 6,1 mm, kas ir 83% zem mēneša normas (36,9 mm), un tas bija 4. sausākais marts novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (15,7 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Daugavpilī – 2,4 mm. Vidēji Latvijā martā bija 2,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 5 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Marta sākumā daudzās NS bija saglabājusies sniega sega – Latgalē, dažviet Vidzemē, Sēlijā. Marta 1. un 2. dekādē, gaisa temperatūrai paaugstinoties, tā pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Sīļos un Dagdā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 76% – no 69% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,7 °C, kas ir 3,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4 °C tika novērota 10. martā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 0,8 mm, kas ir 94% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,8 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Bauskā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Rīgā, Sīļos un Skrīveros, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 2 diennaktis, bet gandrīz visās pārējās stacijās – Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rucavā, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos – šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 79% – no 75% Rīgā līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,1 m/s) tika novērotas 3. martā Ventspilī. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 5,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,0 °C tika novērota 19. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,1 °C tika novērota 14. martā Liepājā un Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 4,7 mm, kas ir 63% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (12,5 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Zīlānos – 2,0 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 1,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Madonā, Priekuļos, Siguldā, Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 77% – no 67% Rēzeknē un Zīlānos līdz 86% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,8 m/s) tika novērotas 13. martā Pāvilostā. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 3,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,3 °C tika novērota 21. martā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 0,6 mm, kas ir 95% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (2,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Siguldā, Skrīveros un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Liepājā, Rucavā, Sīļos, Ventspilī un Vičakos – 1 diennakts, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Zīlānos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 72% – no 64% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C '''2026. gada aprīlis''' bija par 0,8 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. un 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra aprīlī bija mainīga, ar siltākiem periodiem, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, kā arī ar vēsākiem periodiem, kad tā bija zem normas. Mēneša beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas, taču aprīlī ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi netika reģistrēti. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 16,6 mm, kas ir 54% zem mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (39,4 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Dobelē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 4,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Kalnciemā, Mērsragā un Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 67% – no 61% Dagdā līdz 78% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,2 °C tika novērota 2. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 10,9 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (30,2 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Bauskā – 4,3 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 3,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Alūksnē, Liepājā, Madonā, Saldū, Siguldā un Zosēnos – 4 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 74% – no 65% Dagdā līdz 85% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,9 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 3,2 mm, kas ir 74% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (21,0 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 0,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Mērsragā, Rīgā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 64% – no 57% Rīgā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (13,9 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,1 °C, kas ir 3,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,8 °C tika novērota 30. aprīlī Skrīveros, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,2 °C tika novērota 22. aprīlī Bauskā un Dobelē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 2,4 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (10,4 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Liepājā un Piedrujā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 0,7  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos, Siguldā un Skultē – 2 diennaktis, bet Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē, Rucavā, Sīļos un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 64% – no 56% Dagdā un Daugavpilī līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,9 m/s) tika novērotas 26. aprīlī Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C '''2026. gada maijs''' bija par 0,3 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Vidējā gaisa temperatūra maijā bija mainīga. Mēneša sākumā tā bija vairākus grādus virs normas, un tad arī tika sasniegti vienīgie maija diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī visu turpmāko mēnesi vidējā gaisa temperatūra bija mainīga, mijoties siltākiem un vēsākiem periodiem. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 38,6 mm, kas ir 23% zem mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk nokrišņu (89,7 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 10,4 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 7,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī un Sīļos – 12 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 72% – no 67% Rīgā līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,7 °C, kas ir 0,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 6,6 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (42,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 1,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Piedrujā un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Pāvilostā, Rūjienā, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 64% – no 58% Rīgā, Rūjienā un Stendē līdz 70% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,5 m/s) tika novērotas 4. maijā Priekuļos. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,5 °C, kas ir 0,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,3 °C tika novērota 11. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,8 °C tika novērota 19. maijā Alūksnē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 20,5 mm, kas ir 7% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (52,2 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 5,4 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 3,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē un Rucavā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 79% – no 72% Rūjienā līdz 86% Kolkā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,0 m/s) tika novērotas 14. maijā Saldū. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,6 °C, kas ir 0,3 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,1 °C tika novērota 30. maijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,7 °C tika novērota 23. maijā Mērsragā un Rīgā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 11,4 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (33,0 mm) bija Madonā, bet vismazāk Skultē – 1,4 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Rēzeknē, Sīļos un Zosēnos – 5 diennaktis, bet Rucavā un Skultē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 75% – no 68% Dobelē līdz 82% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā.

Ar vidējo gaisa temperatūru +16,9 °C '''2026. gada jūnijs''' bija par 1,7 °C virs mēneša normas. Šis jūnijs vidēji Latvijā kļuva par 9. siltāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), dalot vietu ar 1995. un 2022. gadu, bet Pāvilostā un Ventspilī šis bijis 3. siltākais jūnijs vēsturē. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Vidējā gaisa temperatūra jūnijā bija augstāka par normu, izņemot periodu mēneša vidū, kad tā bija zemāka par normu. Kopā mēneša laikā sasniegti 11 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 2 diennakts rekordi atkārtoti, un reģistrēts arī 1 stacijas mēneša rekords. Mēneša beigās novērotas 2 tropiskās naktis. Naktī uz 29. jūniju minimālā gaisa temperatūra noturējās virs +20,0 °C Daugavgrīvā, Dobelē, Rīgā, Ventspilī un Zosēnos, bet naktī uz 30. jūniju – Daugavgrīvā, Dobelē, Liepājā un Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 76,6 mm, kas ir 9% virs mēneša normas (70,1 mm). Visvairāk nokrišņu (145,0 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Skultē – 39,0 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 9,5  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Piedrujā, Skrīveros un Zīlānos – 12 diennaktis, bet vismazāk Kolkā – 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnijā bija 77% – no 70% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,4 °C, kas ir 1,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,6 °C tika novērota 3. jūnijā Mērsragā un Skrīveros. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 34,8 mm, kas ir 125% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (72,6 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Mērsragā – 4,5 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 3,4  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Kuldīgā, Rīgā un Saldū – 5 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Mērsragā, Piedrujā, Rēzeknē un Vičakos – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 75% – no 66% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,5 m/s) tika novērotas 3. jūnijā Stendē. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,6 °C, kas ir 0,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,8 °C tika novērota 13. jūnijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,8 °C tika novērota 20. jūnijā Stendē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 37,0 mm, kas ir 32% virs dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (81,8 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Priekuļos – 15,6 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 4,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 8 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Kolkā, Priekuļos un Ventspilī – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 83% – no 77% Rīgā līdz 86% Kolkā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,8 °C, kas ir 4,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,2 °C tika novērota 24. jūnijā Daugavpilī un Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 4,6 mm, kas ir 83% zem dekādes normas (26,5 mm). Visvairāk nokrišņu (16,7 mm) bija Dobelē, bet vismazāk Rucavā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 1,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 4 diennaktis, bet Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Rucavā, Skultē, Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 73% – no 66% Rīgā līdz 82% Ainažos. Visstiprākās vēja brāzmas (13,4 m/s) tika novērotas 21. jūnijā Dobelē.

Ar vidējo gaisa temperatūru +17,4 °C '''2026. gada jūlijs''' bija par 0,4 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 23. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,6 °C tika novērota 31. jūlijā Jelgavā. Jūlija 1. un 3. dekādē vairums dienu bija izteikti vēsākas nekā norma, bet jūlija vidū - siltākas. Lai gan kopumā jūlijs bija vēsāks nekā ierasti, tas noslēdzās ar siltāko mēneša dienu, kad vienīgajā visās stacijās diennakts vidējā gaisa temperatūra bija ne mazāka kā +20 °C un kad tika sasniegti vienīgie gaisa temperatūras rekordi - Jelgavā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords (+32,6 °C), bet Dobelē stacijas rekords tika atkārtots (+31,8 °C). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlijā bija 123,2 mm, kas ir 63% virs mēneša normas (75,7 mm), un šis kļuva par 5. mitrāko jūliju novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Kurzemē, Latvijas vidienē un Rūjienā nokrišņu bija ievērojami vairāk nekā Latvijas austrumos, un atsevišķās stacijās - Liepājā, Ventspilī un Vičakos - jūlijs bija mitrākais novērojumu vēsturē, Bauskā - otrais mitrākais, Stendē - trešais mitrākais, bet vēl 10 citās stacijās 2026. gada jūlijs bija 10 mitrāko vidū (kopš 1945. gada). Visvairāk nokrišņu (222,3 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē (57,9 mm). Vidēji Latvijā jūlijā bija 13,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 17 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 10 diennaktis. Trešdaļu jūlija diennakts laikā tika sasniegti ļoti stipri nokrišņi (vismaz 20 mm) vismaz vienā no stacijām, bet vairāk nekā pusi mēneša (18 diennaktis) - tika sasniegts stipru nokrišņu slieksnis (10 mm). Lietainākā jūlija diena bija 20. datums, kad valstī vidējais nokrišņu daudzums bija 21,1 mm, turklāt nebija nevienas stacijas, kurā nokrišņi nebūtu novēroti. Vismazāk tajā dienā nolija Lielpečos (2,6 mm), bet visvairāk nolija Ventspilī - 78,3 mm, kas ir vairāk nekā visa mēneša norma -, un tālu neatpalika arī Stende, kur diennakts kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 73,9 mm jeb 95% no jūlija normas. Izteikti lietains bija arī 8. jūlijs, kad Latvijā vidējais nokrišņu daudzums sasniedza 19,9 mm - no 5,0 mm Dagdā līdz 62,8 mm Ventspilī. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlijā bija 81% – no 77% Alūksnē, Rīgā līdz 85% Kolkā, Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā. Jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 1,0 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,9 °C tika novērota 7. jūlijā Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,0 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 65,9 mm, kas ir 189% virs dekādes normas (22,8 mm). Visvairāk nokrišņu (112,8 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē – 15,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 1. dekādē bija 6,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Mērsragā un Rēzeknē – 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 82% – no 77% Rīgā līdz 85% Rucavā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā. Jūlija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,2 °C, kas ir 1,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,8 °C tika novērota 20. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +29,4 °C tika novērota 17. jūlijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 34,5 mm, kas ir 37% virs dekādes normas (25,1 mm). Visvairāk nokrišņu (91,4 mm) bija Stendē, bet vismazāk Priekuļos – 4,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 2. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē un Rūjienā – 5 diennaktis, bet vismazāk Priekuļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 81% – no 73% Alūksnē līdz 89% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,4 m/s) tika novērotas 12. jūlijā Rēzeknē. Jūlija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,1 °C, kas ir 1,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 23. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,6 °C tika novērota 31. jūlijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 23,8 mm, kas ir 14% zem dekādes normas (27,7 mm). Visvairāk nokrišņu (58,2 mm) bija Skrīveros, bet vismazāk Gulbenē – 4,1 mm. Vidēji Latvijā jūlija 3. dekādē bija 3,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā un Skrīveros – 6 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Gulbenē, Madonā, Kolkā, Mērsragā, Pāvilostā, Ventspilī, Vičakos, Saldū, un Stendē, – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 80% – no 75% Rīgā līdz 86% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (20,0 m/s) tika novērotas 21. jūlijā Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +17,0 °C '''2026. gada augusts''' bija par 0,1 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +5,5 °C tika novērota 26. augustā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,0 °C tika novērota 5. augustā Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra augustā bija mainīga, taču lielākoties tā bija zem normas. Mēneša laikā netika sasniegti ne maksimālās, ne minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augustā bija 91,5 mm, kas ir 19% virs mēneša normas (76,8 mm). Visvairāk nokrišņu (144,2 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Zīlānos – 51,2 mm. Vidēji Latvijā augustā bija 10,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Skrīveros – 15 diennaktis, bet vismazāk Ventspilī un Vičakos – 7 diennaktis. Mēneša otrajā pusē, 22.–23. augustā, Latviju šķērsoja ciklons Priska, izraisot visspēcīgāko vasaras vētru novērojumu vēsturē, ar nokrišņu un vēja rekordiem. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augustā bija 79% – no 74% Rīgā līdz 83% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (31,0 m/s) tika novērotas 22. augustā Daugavgrīvā. Augusta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,5 °C, kas ir 0,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,0 °C tika novērota 10. augustā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,0 °C tika novērota 5. augustā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 1. dekādē bija 14,8 mm, kas ir 32% zem dekādes normas (21,7 mm). Visvairāk nokrišņu (40,5 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Vičakos – 3,1 mm. Vidēji Latvijā augusta 1. dekādē bija 2,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Skrīveros – 5 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 1. dekādē bija 76% – no 69% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,2 m/s) tika novērotas 10. augustā Ventspilī. Augusta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,3 °C, kas ir 0,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +6,0 °C tika novērota 13. augustā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,7 °C tika novērota 15. augustā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 2. dekādē bija 15,9 mm, kas ir 40% zem dekādes normas (26,3 mm). Visvairāk nokrišņu (34,8 mm) bija Daugavpilī, bet vismazāk Vičakos – 5,3 mm. Vidēji Latvijā augusta 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rēzeknē – 6 diennaktis, bet vismazāk Ventspilī – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 2. dekādē bija 78% – no 71% Rīgā līdz 84% Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (19,3 m/s) tika novērotas 11. augustā Daugavgrīvā. Augusta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 0,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,5 °C tika novērota 26. augustā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +26,1 °C tika novērota 31. augustā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 3. dekādē bija 60,3 mm, kas ir 110% virs dekādes normas (28,7 mm). Visvairāk nokrišņu (130,7 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Dagdā – 10,7 mm. Vidēji Latvijā augusta 3. dekādē bija 4,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Jelgavā un Saldū – 7 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Kolkā, Rīgā, Siguldā, Stendē un Vičakos – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 3. dekādē bija 83% – no 79% Rīgā līdz 86% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (31,0 m/s) tika novērotas 22. augustā Daugavgrīvā.

Ar vidējo gaisa temperatūru +13,9 °C '''2026. gada septembris''' bija par 1,6 °C virs mēneša normas, ierindojot to kā 10. siltāko septembri (kopā ar 1938. un 1949. gadu). Mēneša minimālā gaisa temperatūra +1,8 °C tika novērota 28. septembrī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,4 °C novērota 9. septembrī Bauskā. Gandrīz visas septembra dienas vidējā gaisa temperatūra bija augstāka nekā norma, bet 9. septembris bija vienīgā diena ar jauniem siltuma rekordiem, kad 8 novērojumu stacijās tika pārspēti diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet Jelgavā iepriekšējais stacijas rekords tika atkārtots. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembrī bija 100,6 mm, kas ir 65% virs mēneša normas (60,9 mm). Visvairāk nokrišņu (178,5 mm) bija Priekuļos, vairāk nekā trīs reizes pārspējot stacijas mēneša normu, bet vismazāk Jelgavā – 43,9 mm (27% zem stacijas normas). Vidēji Latvijā septembrī bija 14,0 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Madonā, Priekuļos, Zosēnos – 17 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 10 diennaktis. Lai gan vidēji Latvijā 2026. gada septembris bija tikai mitrāko 20% vidū, Priekuļos un Kolkā tas kļuva par mitrāko stacijas novērojumu vēsturē, bet vēl 4 citās stacijās - Saldū, Dagdā, Mērsragā un Zosēnos - ierindojās starp 5 mitrākajiem septembriem. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembrī bija 86% – no 82% Liepājā un Ventspilī līdz 90% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (20,7 m/s) tika novērotas 20. septembrī Ventspilī. Septembra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +15,5 °C, kas ir 1,5 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,0 °C tika novērota 7. septembrī Rūjienā, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,4 °C tika novērota 9. septembrī Bauskā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 1. dekādē bija 55,8 mm, kas ir 147% virs dekādes normas (22,6 mm). Visvairāk nokrišņu (134,9 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Jelgavā – 17,5 mm. Vidēji Latvijā septembra 1. dekādē bija 6,1  diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Madonā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 4 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 1. dekādē bija 85% – no 82% Rīgā un Skultē līdz 90% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (20,0 m/s) tika novērotas 10. septembrī Liepājā. Septembra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,2 °C, kas ir 2,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +3,9 °C tika novērota 15. septembrī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +21,5 °C tika novērota turpat Mērsragā dienu vēlāk – 16. septembrī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 2. dekādē bija 16,0 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (20,5 mm). Visvairāk nokrišņu (30,7 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Rīgā – 6,6 mm. Vidēji Latvijā septembra 2. dekādē bija 3,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos – 6 diennaktis, bet vismazāk Kalnciemā un Rīgā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 2. dekādē bija 84% – no 80% Rīgā līdz 88% Madonā un Skrīveros. Visstiprākās vēja brāzmas (20,7 m/s) tika novērotas 20. septembrī Ventspilī. Septembra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,1 °C, kas ir 1,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +1,8 °C tika novērota 28. septembrī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +20,3 °C tika novērota 30. septembrī Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 3. dekādē bija 29,3 mm, kas ir 65% virs dekādes normas (17,8 mm). Visvairāk nokrišņu (68,7 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Rucavā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā septembra 3. dekādē bija 4,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Madonā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Zosēnos – 6 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā, Rucavā un Vičakos – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 3. dekādē bija 89% – no 81% Liepājā un Pāvilostā līdz 94% Madonā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 3. dekādē bija 89% – no 81% Liepājā un Pāvilostā līdz 94% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,7 m/s) tika novērotas 23. septembrī Ventspilī.

== Gada notikumi ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]] — gada pirmajā naktī vietām austrumu rajonos termometra stabiņš noslīdēja līdz –18 grādiem, valsts novērojumu stacijās zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], –17,8 °C, bet neoficiālajā meteostacijā [[Veclaicene|Veclaicenē]], netālu no [[Igaunija]]s, gaiss atdzisa līdz pat –22,3 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mbdvquh4w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|1|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/380813243 Jaunais gads Latvijā sācies ar salu un sniegu: vietām pat līdz -18°], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|1|SK}}&lt;/ref&gt; Tikmēr no rietumiem Latvijai pāri virzījās nokrišņu zona, atnesot [[sniegputenis|sniegputeni]], vakarpusē sniega segas biezums [[Rucava|Rucavā]] īslaicīgi paaugstinājās līdz 28 cm.
* [[3. janvāris]] — upēs sākās aktīvas [[ledus]] veidošanās un vižņu iešanas procesi, [[Gauja]]s lejtecē vižņu dēļ paaugstinājās ūdens līmenis, līdz ar to spēkā bija dzeltenais brīdinājums par zemāko vietu applūšanu. Arī [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]] [[Daugava|Daugavā]] turpinājās ledus un vižņu virzība, kas veicināja ledus blīvēšanos ūdenskrātuves augštecē un augšpus tās. Ūdenslīmeņa paaugstināšanās turpinājās [[Zeļķi|Zeļķos]], kā arī pie [[Jēkabpils]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8389771/latvijas-upes-turpinasies-viznu-iesana Latvijas upēs turpināsies vižņu iešana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|3|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[7. janvāris]] — valsts austrumu daļā un vietām citviet, nokrišņu zonai virzoties, ilgstoši mēreni sniga, dažviet sniega sega kļuva par 5 cm biezākā. Valsts lielāko daļu klāja 10–20 cm sniega, visdziļākais sniegs pārklāja [[Dagda|Dagdu]] un Rucavu (25 cm), bet vismazāk sniega bija [[Mērsrags|Mērsragā]] (5 cm), [[Kolka|Kolkā]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] (6 cm).&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8391913/tresdien-vietam-latvija-spides-saule Trešdien vietām Latvijā spīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|7|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. janvāris]] — diennakts laikā daudzviet sniga un puteņoja, īpaši stiprāk Kurzemē un Vidzemē, tur sliktas redzamības un aizputināto ceļu dēļ braukšanas apstākļi tika apgrūtināti (atsevišķos ceļu posmos ļoti apgrūtināti). Sniega segas biezums dienas vidū lielākajā valsts daļā bija caurmērā 15–30 cm, biezākais sniegs tika reģistrēts [[Stende]]s novērojumu stacijā — 30 cm, [[Piedruja|Piedrujā]] izveidojās līdz 28 cm bieza sniega sega, Dagdā un [[Gulbene|Gulbenē]] — līdz 27 cm. [[Rīga|Rīgā]] sniega sega diennaktī pieauga vidēji par 4 cm, no 10 līdz 14 cm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2010311902631465412 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. janvāris]] — Daugavpilī nakts stundās gaisa temperatūra pazeminājās līdz –18,5 °C, agri no rīta termometra stabiņš bija no –3,2 grādiem [[Ventspils|Ventspilī]], Pāvilostā un Liepājas ostā līdz –17,2 grādiem Daugavpils novērojumu stacijā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8394722/pirmdien-vietam-latvija-uzspides-saule Pirmdien vietām Latvijā uzspīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|12|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt vakarā, debesīm skaidrojoties, kļuva vēl aukstāks un [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Staļģene|Staļģenē]] gaisa temperatūra sasniedza –21,9 °C, pirmo reizi šajā ziemas sezonā tika sasniegta –20 grādu atzīme, turklāt pēc divu gadu pārtraukuma, jo pēdējo reizi tik auksts bija [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gada]] 17. janvārī.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2010783423863144555 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|12|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcbk7evne22s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|13|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. janvāris]] — kamēr Latgalē naktī debesis noskaidrojās un gaisa temperatūra noslīdēja zem –20 grādiem, [[Madona|Madonā]] un Dagdā termometra stabiņam pazeminoties līdz –21,7 °C, tikmēr jūras piekrastē Kurzemē pēcpusdienā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –2 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2011711053714112643 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|15|SK}}&lt;/ref&gt; Turpinoties sala periodam, ūdenstilpēs veidojās un nostiprinājās [[ledus]] sega.
* [[20. janvāris]]:
** Minimālā gaisa temperatūra daudzviet valsts austrumos un vietām valsts rietumu rajonos bija zem –20 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur gaiss atdzisa līdz –24,5 °C. Madonas novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –23,8 °C, [[Dobele]]s novērojumu stacijā līdz –22,0 °C, Dagdā tika reģistrēti –21,9 °C, Gulbenē un [[Skrīveri|Skrīveros]] –21,8 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Mērsragā –21,6 °C. –20 grādu sals tika fiksēts arī [[Stende|Stendē]] (–20,3 °C), Jelgavā (–20,1 °C) un Alūksnē (–20,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,9 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013515148686737718 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|20|SK}}&lt;/ref&gt;
** Sākoties spēcīgai ģeomagnētiskajai vētrai, vairākās vietās Latvijā (un ne tikai) tika novērota koša [[ziemeļblāzma]].&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8399876/foto-nakti-uz-otrdienu-daudzviet-fikseta-kosa-ziemelblazma FOTO ⟩ Naktī uz otrdienu daudzviet fiksēta koša ziemeļblāzma], tvnet.lv, {{dat|2026|1|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. janvāris]] — otro nakti pēc kārtas zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpils novērojumu stacijā, –24,7 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcvzftkb5c24 Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}&lt;/ref&gt; Arī citviet valsts austrumos un vietām Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja zem –20 grādiem, Madonā gaiss atdzisa līdz –23,7 °C, [[Jelgava|Jelgavā]] līdz –22,3 °C, [[Rēzekne|Rēzeknē]], Dagdā, Gulbenē, Zīlānos, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], Skrīveros un [[Bauska|Bauskā]] bija –20, –21 grāds. Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –15,4 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013862388987035793 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. janvāris]] — naktī valsts austrumu rajonos, līdzīgi kā citās aizvadītājās naktīs, zem skaidrām debesīm, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –20, –24 grādiem, viszemāk tā noslīdēja Madonā (–24,6 °C). Citviet [[Latgale]]s un [[Vidzeme]]s novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja līdz –19, –21 grādam, pārējā Latvijā bija –13, –18 grādu [[sals]], vienīgā vieta visā teritorijā, kur gaiss neatdzisa līdz –10 grādiem, bija [[Kolka]] (–7,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,3 °C.&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/384921966 Nākamās nedēļas pirmajā pusē daudzviet snigs], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. janvāris]] — dienvidu un centrālajos rajonos mēreni, bet ilgstoši sniga, kopš 27.01 pēcpusdienas (kad snigšana sākās) visvairāk uzsniga Zemgalē un Dienvidkurzemē, kur sniega segas biezums daudzviet pieauga par 9–10 cm. [[Jelgava|Jelgavā]] sniega sega pieauga par 10 cm (vidēji līdz 25 cm), diezgan līdzīgi arī Dobelē, [[Saldus|Saldū]] no 21 cm līdz 30 cm, [[Kalnciems|Kalnciemā]] no 17 cm līdz 24 cm, Bauskā no 12 cm līdz 22 cm. Rīgā no rīta [[sniega sega]]s biezums vidēji sasniedza 17 cm, bet Latgalē snigšana turpinājās vēl visu dienu, biezākais sniegs tika reģistrēts Dagdā, kur zemi klāja 45 cm bieza sniega kārta.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8404797/tresdien-specigak-snigs-latgale-selija-un-zemgales-dienvidos Trešdien spēcīgāk snigs Latgalē, Sēlijā un Zemgales dienvidos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2016407814420279615 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[30. janvāris]] — Latvijā pieņēmās spēkā aukstums un sākās spēcīgākais aukstuma vilnis 2025./2026. gada [[ziema|ziemas]] sezonā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2016566886306029705 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt; Lai gan –20 grādu atzīme tika novērota vien divās meteoroloģisko novērojumu stacijās, lielā daļā valsts gaiss atdzisa līdz –14, –19 grādiem, siltākā nakts tika aizvadītā Kolkā un [[Mērsrags|Mērsragā]], kur termometra stabiņš noslīdēja attiecīgi līdz –6,2 °C un –7,4 °C. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Zosēnu (–23,8 °C) un Daugavpils novērojumu stacijās, kur zem skaidrām debesīm un iestājoties bezvējam, gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, pašā pilsētas centrā bija par vairākiem grādiem siltāks.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mdmpg4xy7222 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|30|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[31. janvāris]] — Latviju skāra spēcīgākais sals pēdējo 14 gadu laikā.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/31.01.2026-latviju-skaris-stiprakais-sals-kops-2012-gada.a632512/ Latviju skāris stiprākais sals kopš 2012. gada], lsm.lv, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Jau ap pusnakti [[Daugavpils]] novērojumu stacijā, kas atrodas pie [[Ruģeļu ūdenskrātuve]]s, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem un nakts laikā tā turpināja kristies zemāk. Minimumu temperatūra sasniedza rītā pusē, kad termometra stabiņš tur noslīdēja līdz –32,8 °C, pirmo reizi pēdējo 5 gadu laikā (kopš [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] janvāra) gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem –30 grādiem, un Daugavpilī šī bija aukstākā nakts valstī kopš [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] [[5. februāris|5. februāra]].&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2017520048747827289 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; datiem uz [[A6]] šosejas netālu no [[Daugavpils lidlauks|Daugavpils lidlauka]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem, un tas ir lielākais sals, ko ceļu sensori fiksēja naktī un rītā. Savukārt [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu tīklā otrā zemākā gaisa temperatūra rīta agrumā tika reģistrēta [[Staļģene|Staļģenē]], kur atrodas meteoroloģiskā stacija &quot;Jelgava&quot;, –28,3 °C. Lielākajā Latvijas daļā gaiss atdzisa līdz –19, –24 grādiem, mazāks sals bija Kurzemē, Kolkā termometra stabiņš noslīdēja vien līdz –7 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017486051162329349 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā [[Latvijas Universitāte|LU]] novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –17,0 °C, [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] bija nepilni –20 grādi, bet Pierīgā valdīja aukstums līdz –25 grādiem.

=== Februāris ===
* [[1. februāris]]:
** Zemākā gaisa temperatūra naktī un no rīta tika reģistrēta [[Jelgava]]s novērojumu stacijā [[Staļģene|Staļgenē]], –30,6 °C, arī vietām citur gaisa temperatūra bija tuvu –30 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017892391194112312 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt; [[Daugavpils]] meteostacijā termometra stabiņš noslīdēja līdz –29,0 °C, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, bet [[Bauska]]s novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25,7 °C. Daudzviet citviet valsts teritorijā valdīja –20, –25 grādu sals, par dažiem grādiem siltāks bija vietām Kurzemē un Rīgā, savukārt [[Kolka|Kolkā]], [[Ventspils|Ventspilī]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –10, –13 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra no rīta sasniedza –18,6 °C, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] –18,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2017913649017368854 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt;
** Sāka aizsalt [[Rīgas līcis]], to lielāko daļu klāja peldoši ledus gabali, aizsala [[Pērnavas līcis]] [[Igaunija]]s piekrastē, un pilnībā aizsalusi jau kādu laiku bija arī [[Daugava]] Rīgā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8407494/foto-rigas-lica-lielako-dalu-klaj-peldosi-ledus-gabali FOTO ⟩ Rīgas līča lielāko daļu klāj peldoši ledus gabali], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[2. februāris]] — naktī un no rīta 12 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī nacionālais 2. februāra aukstuma rekords. Viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Jelgavas novada Staļģenē, '''–31,7 °C''', un tā ir zemākā temperatūra, kas Latvijā šajā datumā tika fiksēta, kopš veic meteoroloģijas novērojumus.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/02.02.2026-sasniegts-2-februara-aukstuma-rekords-diena-bus-saulaina.a632618/ Sasniegts 2. februāra aukstuma rekords; diena būs saulaina], lsm.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt; Iepriekšējais nacionālais rekords tika fiksēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]], kad Zosēnos bija –30,8 °C. Vietējas nozīmes rekordi tika pārspēti arī Dagdā (–23,4 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (–23,2 °C), Mērsragā (–21,7 °C), Liepājā (–23,7 °C), [[Stende|Stendē]] (–25,2 °C), Saldū (–25,0 °C), Skrīveros (–26,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (–27,2 °C), Dobelē (–27,0 °C), Bauskā (–30,4 °C) un Daugavpilī (–31,4 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2018222521082864093 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –19,6 °C, bet pie [[Rīgas lidosta|lidostas &quot;Rīga&quot;]] gaiss atdzisa līdz –26 grādiem, pārspējot rekordu — 2012. gadā reģistrētos –23,8 grādus. Tikmēr Daugavgrīvas novērojumu stacijā, sākot pūst mērenam ziemeļu [[vējš|vējam]] no jūras, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –9 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8407814/agra-pirmdienas-rita-gaisa-temperatura-rigas-lidosta-pazeminajas-lidz-26-gradiem Agrā pirmdienas rītā gaisa temperatūra Rīgas lidostā pazeminājās līdz -26 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. februāris]] — kārtējā aukstā nakts Latvijas teritorijā, no visām valsts meteoroloģisko novērojumu stacijām viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Daugavpilī (–28,9 °C). Balstoties uz &quot;[[Latvijas Valsts ceļi|Latvijas Valsts ceļu]]&quot; informāciju, naktī daudzviet [[Latgale|Latgalē]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25, –27 grādiem, vietām Vidzemē līdz –23, –25 grādiem. Gaisa kvalitāte svārstījās no labas [[Kurzeme|Kurzemē]] līdz īpaši sliktai [[Rēzekne|Rēzeknē]], kur aukstā laika, [[bezvējš|bezvēja]] un intensīvās apkurināšanas dēļ izveidojās [[smogs]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8409304/tresdienas-nakti-gaiss-dazviet-latvija-atdzisis-lidz-27-gradiem-rezekne-smogs Trešdienas naktī gaiss dažviet Latvijā atdzisis līdz –27 grādiem, Rēzeknē – smogs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. februāris]] — dziļākais sniegs Latvijā saglabājās Latgales dienvidu daļā, [[Dagda]]s novērojumu stacijā sniega segas biezums pieauga līdz 47 cm, kas ir biezākais sniegs valstī kopš [[2023. gada laikapstākļi Latvijā|2023. gada]] marta. Otrā biezākā sniega sega valsts novērojumu stacijās vidēji bija 41 cm [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Piedruja|Piedrujā]], Daugavpils novērojumu stacijā tika izmērīta 35 cm bieza sniega kārta, savukārt Rēzeknē un [[Līvāni|Līvānu]] novadā zemi sedza attiecīgi 30 un 32 cm sniega. Citās novērojumu stacijās sniega segas biezums bija no 6 cm Daugavgrīvā un Mērsragā līdz 28 cm Rucavā, novērojumu stacijā Rīgas centrā saglabājās 16 cm bieza sniega sega.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8411926/dzilakais-sniegs-valsti-saglabajas-latgales-dienvidu-dala Dziļākais sniegs valstī saglabājas Latgales dienvidu daļā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. februāris]] — debesīm kļūstot skaidrām, valsts austrumos un vietām Zemgalē no jauna pastiprinājās [[sals]], daudzviet gaiss atdzisa līdz –20, –25 grādiem, ārpus novērojumu stacijām līdz –27 grādiem, bet Daugavpils meteostacijā, kas atradās pilsētas nomalē, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –30 grādiem. Valsts rietumu pusē debesis bija apmākušās, tās apmācas arī Latvijas centrālajā daļā, vietām bija neliels sniegs, [[migla]] un sarma. Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –17 grādiem, lidostā valdīja aptuveni –20 grādu sals.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8412990/otrdiena-gaidama-auksta-un-sniegaina Otrdiena gaidāma auksta un sniegaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. februāris|13.]]—[[14. februāris]] — ap rītu Latvijas teritoriju no dienvidrietumiem šķērsoja ar aktīvu [[ciklons|ciklonu]] saistīta plaša nokrišņu zona, visā valstī atnesot ilgstošu un brīžiem stipru snigšanu. Rīta stundās ilgstoša snigšana sākās Kurzemes pusē, bet dienas gaitā tā aptvēra jau visu Latviju.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2021964336600650072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|12|SK}}&lt;/ref&gt; [[Sniegputenis]] daudzviet turpinājās līdz naktij, bet Latgales dienvidaustrumu daļā arī 14.02 nakts pirmajā pusē. Visā valstī, arī Rīgā, tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, veidojās sastrēgumi, līdz 13.02 vakaram tika fiksētas vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi visā Latvijā.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8415917/lidz-piektdienas-vakaram-latvija-registreti-vairak-neka-240-satiksmes-negadijumi Līdz piektdienas vakaram Latvijā reģistrēti vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi], tvnet.lv, {{dat|2026|2|13|SK}}&lt;/ref&gt; Biezākā sniega sega izveidojās Dagdas novērojumu stacijā — 62 cm sniega.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022569821959790768 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt; Tik daudz sniega valstī nebija kopš [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gada]] [[aprīlis|aprīļa]], kad [[Alūksne|Alūksnē]] sniega dziļums sasniedza 70 cm.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/14.02.2026-latviju-parklajis-dzilakais-sniegs-kops-2013-gada.a634635/ Latviju pārklājis dziļākais sniegs kopš 2013. gada], lsm.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt; Lielākās sniega segas biezuma izmaiņas — par 20 cm — tika reģistrētas novērojumu stacijā &quot;Sīļi&quot;, Līvānu novadā, kur sniega kārtas augstums pieauga no 38 līdz 58 cm, bet [[Gulbene]]s meteoroloģiskajā stacija sniega dziļums palielinājās par 18 cm — no 28 līdz 46 cm. Novērojumu stacijā Rīgas centrā sniega kārtas biezums palielinājās no 16 līdz 25 cm. Daudzviet valstī sniega sega kļuva par vairāk nekā 10 cm biezāka, bet daļā Kurzemes un Vidzemes ziemeļrietumos sniega sega nepieauga. 40 centimetru robeža tika pārsniegta novērojumu stacijās Gulbenē un Rēzeknē, tā sasniegta arī [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros, vairāk nekā pusmetra sniega bija Daugavpilī un Krāslavas novada Piedrujā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8415988/pat-62-centimetri-kur-sobrid-latvija-ir-visbiezaka-sniega-sega Pat 62 centimetri! Kur šobrīd Latvijā ir visbiezākā sniega sega?], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. februāris]] — trijās novērojumu stacijās no rīta tika laboti attiecīgā datuma aukstuma rekordi.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022952540619575411 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|15|SK}}&lt;/ref&gt; Debesīm skaidrojoties, Liepājā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –24,4 °C, Rucavā — līdz –25,7 °C, savukārt novērojumu stacijā &quot;Jelgava&quot;, kas atrodas Staļģenē, īsi pēc [[lēkts|saullēkta]] sals sasniedza –30,3 °C. Visas valsts aukstuma rekords gan palika nepārspēts — [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] Zosēnos reģistrētie –32,3 °C. Rīgā termometra stabiņš noslīdēja līdz –18,1 °C centrā un līdz –25 grādiem [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; informācija liecināja, kā vietām visos reģionos gaisa temperatūra noslīdēja zem –25 grādiem, lielākais sals gar autoceļiem bija –28 grādi uz [[A2]] šosejas pie [[Amata]]s upes.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2026-liepajas-rucavas-un-jelgavas-noverojumu-stacija-parspets-aukstuma-rekords.a634704/ Liepājas, Rucavas un Jelgavas novērojumu stacijā pārspēts aukstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|2|15|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Ziemas diena Valles pagasts 15feb2026.jpg|alt=Ziemas diena Valles pagastā, 2026. gada 15. februāris|thumb|220px|Ziemas diena [[Valles pagasts|Valles pagastā]], 15. februāris]]
* [[16. februāris]] — nakts pagāja ar temperatūras kontrastiem: valsts lielākajā daļā [[mākoņi|mākoņu]] dēļ nebija vēsāks par –7, –14 grādiem, tikmēr valsts dienvidos debesis bija skaidras, termometra stabiņš daudzviet bija zem –20 grādiem, Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās pat līdz –30,5 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mexhg5glqk2f Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|16|SK}}&lt;/ref&gt; Liepājā un [[Rucava|Rucavā]], ar attiecīgi –24,2 °C un –27,5 °C, tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, Rucavā tika pārspēts arī februāra 2. dekādes aukstuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2023296624127328278 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[17. februāris]] — tika aizvadīts ļoti auksts rīts, daļā valsts termometra stabiņš noslīdēja zem –25 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–27,2 °C), kur tika labots aukstuma rekords, Jelgavā (–27,6 °C) un Daugavpilī, kur bezvēja un skaidrā laika dēļ gaiss atdzisa līdz '''–32,5 °C''', labojot nacionālo 17. februāra aukstuma rekordu. Daugavpils meteostacija bija arī šī rīta aukstākā vieta visā [[Eiropa|Eiropā]]. Iepriekšējais aukstākais 17. februāris bija [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]] [[Mērsrags|Mērsragā]], kad bija –30,5 grādi.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/17.02.2026-sorit-daugavpils-puse-sals-sasniedzis-32-gradus-jauns-17-februara-rekords-latvija.a634986/ Šorīt Daugavpils pusē sals sasniedzis 32 grādus — jauns 17. februāra rekords Latvijā], lsm.lv, {{dat|2026|2|17|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. februāris]] — termometra stabiņš [[Kurzeme|Kurzemē]] paaugstinājās virs nulles, pirmo reizi kopš 7. janvāra tur netika reģistrēta negatīva gaisa temperatūra. Pavisam nedaudz virs nulles gaiss iesila arī Rīgā. Iepriekšējās sešās nedēļās pozitīva [[gaisa temperatūra]] Latvijā tika novērota tikai vienreiz – 12. februārī Daugavpilī gaiss iesila līdz +0,8 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/20.02.2026-piektdien-kurzeme-gaisa-temperatura-pakapsies-gradu-virs-nulles.a635541/ Piektdien Kurzemē gaisa temperatūra pakāpsies grādu virs nulles], lsm.lv, {{dat|2026|2|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[23. februāris]] — ziemeļaustrumu virzienā pāri valsts teritorijai virzījās plaša [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, atnesot sniegu, slapju sniegu, un sniega sega vietām rietumu un centrālajos rajonos kļuva par dažiem centimetriem biezāka. Šajos reģionos vakarpusē un naktī tika novērota arī [[atkala]], kas vietām turpinājās arī naktī.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8421246/pirmdien-latvijas-lielakaja-dala-gaidams-sniegs Pirmdien Latvijas lielākajā daļā gaidāms sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|23|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[27. februāris]]: 
** Visā valstī sākās atkusnis, gaisa temperatūra sasniedza +1, +6 grādus, līdz ar to visā Latvijā beidzās periods ar nepārtrauktu [[sals|salu]], kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, kas vidēji turpinājās 49 diennaktis. Visās novērojumu stacijās vienlaikus šāds periods ilga 35 dienas, bet garākais nepārtraukts periods, kad maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, tika reģistrēts Alūksnē — 62 diennaktis.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027349790950916508 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|27|SK}}&lt;/ref&gt; Arī vēsturiskais rekords pieder Alūksnei — 81 diennakts [[1984. gada laikapstākļi Latvijā|1984.]]/[[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985. gada]] ziemā. Dažās novērojumu stacijās šis sala periods bija viens no ilgākajiem vēsturē, piemērām, Rūjienā noslēgušais 54 dienu sala periods bija 2. garākais stabilais sals 21. gadsimtā un 3. garākais kopš [[1966. gads|1966.]]/[[1967. gads|1967. gada]] ziemas, bet Liepājā — garākais 21. gadsimtā un 2. garākais sala periods kopš [[1945. gads|1945. gada]], atpaliekot 8 dienas no rekorda.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LatvianNature/status/2027091731695485061 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|2|26|SK}}&lt;/ref&gt;
** Šī bija pirmā diennakts no piecām, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā paaugstinājās virs nulles — iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]].&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/04.03.2026-latvija-sacies-meteorologiskais-pavasaris.a637268/ Latvijā sācies meteoroloģiskais pavasaris], lsm.lv, {{dat|2026|3|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. februāris]] — Latvijas dienvidu daļā dienas laikā debesis skaidrojās un spoži spīdēja saule, kā rezultātā strauji paaugstinājās gaisa temperatūra. Daugavpilī un [[Zīlāni|Zīlānos]] termometra stabiņš sasniedza attiecīgi +10,1 °C un +10,9 °C, pirmo reizi kopš rudens gaisa temperatūra Latvijā pārsniedza +10 grādu atzīmi, uzstādot jaunus siltuma rekordus. Jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti arī Skrīveros (+9,5 °C), Rēzeknē (+9,4 °C), Dagdā (+8,5 °C) un Liepājā (+8,4 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027803570712531370 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|28|SK}}&lt;/ref&gt; Kopumā tika laboti seši siltuma rekordi — pirmie šajā gadā.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mfw7o5b4oc2s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|28|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
* [[1. marts]] — Rēzeknes, Daugavpils, [[Madona]]s, Skrīveru un Dagdas novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Līdzīgi kā aizvadītajā dienā uzspīdēja saule, un Dagdā gaiss iesila līdz +8,8 °C, Skrīveros līdz +10,6 °C, Madonā un Daugavpilī līdz +10,9 °C, bet Rēzeknē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +11,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|1|SK}}&lt;/ref&gt; Strauji sāka kust [[sniega sega]] un ledus kārta uz upēm un citām ūdenstilpēm.
* [[5. marts]] — lielākajā daļā Latvijas upju [[ūdens]] līmeņa kāpums kļuva straujāks, bet vietām Kurzemē līdz ar sniega nokušanu [[pali]] mazinājās. Daļā Kurzemes upju ūdens līmenis nepaaugstinājās vai sāka pazemināties, bet kāpums turpinājās lielākajās upēs [[Abava|Abavā]], [[Venta|Ventā]] un [[Bārta (upe)|Bārtā]], kur pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopumā cēlās par nepilniem diviem metriem. Arī Ziemeļvidzemes upēs [[Salaca|Salacā]], [[Rūja|Rūjā]] un [[Seda|Sedā]] ūdens līmenis dažos posmos pēdējās dienās nedaudz pazeminājās. Citos Latvijas reģionos ūdens līmenis upēs galvenokārt paaugstinājās ar pieaugošu intensitāti.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8427553/udens-limenis-latvija-strauji-kapj Ūdens līmenis Latvijā strauji kāpj], tvnet.lv, {{dat|2026|3|5|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. marts]] — nostiprinoties [[Anticiklons|anticiklona]] ietekmei, visā Latvijas teritorijā valdīja sauss, saulains un pavasarīgi silts laiks, valsts lielākajā daļā gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem un piecās novērojumu stacijās tika laboti šīs dienas siltuma rekordi: [[Liepāja|Liepājā]] (+9,8 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+11,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (+11,9 °C), [[Stende|Stendē]] (+13,0 °C) un [[Mērsrags|Mērsragā]] (+13,9 °C). Rīgā pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra pārsniedza +10 grādu atzīmi, sasniedzot +11,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2030680887679951006 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|8|SK}}&lt;/ref&gt; Daudzviet Kurzemē un Vidzemes ziemeļos sniega sega izzuda pavisam, bet visbiezākā sniega kārta saglabājās valsts austrumos, Dagdas novērojumu stacijā vēl bija 28 cm bieza sniega kārta.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/08.03.2026-no-pirmdienas-turpinasies-pavasarigs-laiks.a637942/ No pirmdienas turpināsies pavasarīgs laiks], lsm.lv, {{dat|2026|3|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. marts]]:
** Gaisa temperatūrai Kolkā paaugstinoties līdz '''+14,7 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais siltuma rekords, par precīzi grādu pārspējot [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gada]] rekordu. Kopā tika laboti 10 diennakts un 1 dekādes rekords (Kolkā), kā arī atkārtots 1 diennakts rekords ([[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]). Daudzviet gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem, nedaudz vēsāks bija piekrastes rajonos.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031061692029784490 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;
** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais gaisa temperatūras maksimums, '''+13,7 °C'''. Iepriekšējais rekorda tika fiksēts [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gadā]], kad bija +12,9 grādi.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/09.03.2026-pirmdiena-bus-saulaina-vietam-tiks-sasniegts-9-marta-siltuma-rekords.a637959/ Pirmdiena būs saulaina, vietām tiks sasniegts 9. marta siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. marts]] — siltākā diena kopš oktobra: Mērsraga novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +16,4 °C, uzstādot gan diennakts, gan marta 1. dekādes siltuma rekordu stacijā, pirmo reizi Latvijā šajā gadā tika fiksēts +15 grādu siltums. Vietējas nozīmes rekordi, kā arī dekādes rekordi tika arī uzstādīti [[Rūjiena|Rūjienā]] (+14,0 °C), [[Skrīveri|Skrīveros]] (+14,7 °C) un [[Stende|Stendē]] (+15,3 °C), un Kolkas novērojumu stacijā (+14,0 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031364736353222919 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. marts|11.]]—[[15. marts]] — turpinājās periods ar uzstādītiem siltuma rekordiem, kopā piecu dienu laikā tika uzstādīti 82 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī 6 dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. 11. martā tika laboti 11 siltuma rekordi, 12. datumā — 13 siltuma rekordi, arī nacionālais rekords ([[Gulbene|Gulbenē]] un Madonā '''+13,9 °C'''), 13. — 17 siltuma rekordi, 14. — visi 25 siltuma rekordi (visās novērojumu stacijās), tostarp visas Latvijas rekords (Liepājā un Pāvilostā '''+17,1 °C'''), 15. — 16 siltuma rekordi, atkārtojot arī nacionālo siltuma rekordu ([[Ainaži|Ainažos]] '''+14,3 °C'''), līdzīgā temperatūra bija arī [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gadā]] Mērsragā. Šajā laika posmā tika reģistrētas arī šī gada pirmās [[zibens]] izlādes — 12. martā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] un vietām Vidzemē.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031993984390774856 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|12|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[18. marts]] — laikapstākļus noteica anticiklons, bezvēja dēļ daudzviet valstī nakts laikā izveidojās bieza [[migla]], kas atsevišķos reģionos, īpaši piekrastē, noturējās līdz priekšpusdienai. Plkst. 5 rītā mazākā redzamība bija 140 metri Rīgas ziemeļos [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], kā arī 200 metri Rīgas centra meteostacijā un Alūksnē.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8435496/tresdien-saulainakais-un-siltakais-laiks-latvija-saglabasies-austrumu-novados Trešdien saulainākais un siltākais laiks Latvijā saglabāsies austrumu novados], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|18|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. marts]] — mazinājās ledus sastrēgums [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]], [[Pļaviņas|Pļaviņu]] pilsētā upe daļēji atbrīvojās no ledus. Ūdens līmenis [[Daugava|Daugavā]] pie Pļaviņām bija aptuveni divus metrus zemāks par 17. martā sasniegto maksimumu.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8437022/foto-plavinu-puse-mazinajies-ledus-sastregums FOTO ⟩ Pļaviņu pusē mazinājies ledus sastrēgums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|20|SK}}&lt;/ref&gt; Lielākajā daļā Latvijas upju mazinājās pali, turpinājās ūdens līmeņa pazemināšanās. Dažās upēs, tai skaitā [[Misa (upe)|Misā]] un [[Aiviekste|Aiviekstē]], saglabājās augsts ūdens līmenis un applūdušas [[paliene]]s.
* [[23. marts]] — gan [[Bauska]]s, gan [[Mērsrags|Mērsraga]] novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai paaugstinoties attiecīgi līdz +14,9 °C un +13,9 °C, tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Zīlāni|Zīlānu]] novērojumu stacijā termometra stabiņš sasniedza +14,9 °C, tika atkārtots [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]] uzstādītais siltuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|23|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. marts]] — neskatoties uz brāzmainu dienvidu, dienvidrietumu vēju un nelieliem nokrišņiem, tika aizvadīta ļoti silta diena, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12, +16 grādiem, [[Kolka]]s pusē pat līdz +17 grādiem. Trijās novērojumu stacijās valsts dienvidaustrumos tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+14,5 °C), Dagdā (+14,7 °C) un Daugavpilī (+15,9 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2036841326495306185 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|25|SK}}&lt;/ref&gt; Vēja brāzmas sasniedza 13–18 m/s, vietām piekrastes rajonos līdz 20 m/s, bet stiprākais [[vējš]] bija [[Ventspils|Ventspilī]] — brāzmās līdz 22 m/s.
* [[29. marts]] — tika novērota ļoti kontrastaina gaisa temperatūra: naktī, zem skaidrām debesīm, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –5 grādiem, tikmēr dienā Kurzemē un piekrastes rajonos mākoņu dēļ bija +5, +8 grādi, bet valsts austrumos, spīdot saulei, termometra stabiņš sasniedza +15, +17 grādus. Daugavpilī ar '''+17,9 °C''' tika uzstādīts gan diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, gan visas valsts mēroga rekords. Vēl [[Zīlāni|Zīlānos]] (+16,6 °C) tika labots siltuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2038281196178698480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|29|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* [[2. aprīlis]] — tikpat kā visā valstī gaisa temperatūra rīta stundās bija zem nulles, vietām [[Mērsrags|Mērsraga]], [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]], [[Ainaži|Ainažu]] pusē, kā arī pie [[Rīgas lidosta|lidostas &quot;Rīga&quot;]] sals pārsniedza –5 grādus, atbilstoši &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; informācijai arī vairākās vietās Vidzemē (galvenokārt uz [[A2]] šosejas) fiiksēts līdz –5, –6 grādiem. Vietām valdīja miglains laiks, kas dienu iepriekš skāra teju visus jūras piekrastes reģionus, tostarp arī Rīgu. Vēlāk vakarā [[migla]] izveidojās no jauna, ar redzamību līdz 200–500 metriem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8445064/ceturtdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Ceturtdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[6. aprīlis]] — ciklona aukstais sektors atradās virs Latvijas teritorijas, un tā ietekmē pūta brāzmains vējš un veidojās [[gubu lietusmākoņi]], kas atnesa nokrišņus — lietu, [[krusa]]s graudus un slapja sniega pārslas. Konvektīvo (gubu) mākoņu veidošanās aktivitāti pastiprināja īsviļņu ieplakas bāriskajā laukā, kas papildus veicināja gubu mākoņu attīstību.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2041105218650132795 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|6|SK}}&lt;/ref&gt; Ciklona ietekmē tika novērotas krasas vēja brāzmas, piekrastē līdz 20 m/s, bet stiprākais vējš tika fiksēts [[Ventspils|Ventspilī]], kur brāzmas pastiprinājās līdz 25 m/s, savukārt dienas reģistrētais nokrišņu daudzums vietām (piemērām, Zosēnu pusē) pietuvojās 10 mm.
* [[7. aprīlis]] — atsevišķos rajonos Vidzemes vidienē ([[Madona]]s, Zosēnu, [[Cēsis|Cēsu]] pusē) no rīta sniga slapjš sniegs, uz zemes izveidojot plānu, nelielu sniega kārtiņu, nesasniedzot pat 1 cm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2041441060409250177 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|7|SK}}&lt;/ref&gt; Citviet, līdzīgi kā iepriekšējā dienā, brīžiem lija, dažviet kopā ar krusas un [[sniegs|sniega]] graudiem. Saglabājās brāzmains ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, brāzmās [[piekraste|piekrastē]] līdz 18 m/s.
* [[10. aprīlis]] — tā kā laiks bija lielākoties skaidrs, visā teritorijā gaisa temperatūra nakts un rīta stundās pazeminājās līdz 0, –5 grādiem, aukstākais laiks valdīja [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē un jūras piekrastes rajonos (Mērsragā, [[Rucava|Rucavā]], [[Pāvilosta|Pāvilostā]]).&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=04&amp;day=10&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/10/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Gaisa relatīvais mitrums valsts austrumos pazeminājās līdz 15%.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mj6zov3ii22o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|4|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. aprīlis]] — visur valstī, izņemot atsevišķos rajonos Rīgas līča rietumu piekrastē, spīdot saulei, gaiss iesila līdz +14, +17 grādiem. Pūšot austrumu, ziemeļaustrumu vējam, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rīga|Rīgā]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Skrīveri|Skrīveros]] un dažviet Zemgalē. Diennakts vidēja gaisa temperatūra Rīgas centrā pārsniedza +11 grādus.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/15.04.2026-tresdien-gaidams-siltakais-laiks-sonedel.a642955/ Trešdien gaidāms siltākais laiks šonedēļ], lsm.lv, {{dat|2026|4|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[16. aprīlis]] — [[Liepāja|Liepājā]] nokrišņu daudzums līdz agram rītam (plkst. 5) kopš 15.04. vakara sasniedza 18 mm, kas ir 63% no visa mēneša normas, ņemot vērā, ka aprīlis [[Liepāja|Liepājā]] vēsturiski ir gada sausākais mēnesis. Rīta stundās nedaudz vai mēreni lija vietām Kurzemes dienvidrietumu daļā, kā arī Vidzemē, Latgalē un [[Sēlija|Sēlijā]], bet nokrišņu daudzums lielākoties nepārsniedza 10 mm atzīmi.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8453247/ceturtdien-latvija-gaidami-mainigi-laikapstakli Ceturtdien Latvijā gaidāmi mainīgi laikapstākļi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. aprīlis]] — skaidra laika ietekmē minimālā gaisa temperatūra ap pieciem rītā svārstījās no +3,5 grādiem Rīgas ziemeļu daļā [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] līdz –5 grādiem Zosēnos; teju visā valstī, izņemot piekrasti, termometra stabiņš noslīdēja zem nulles, Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz –2 grādiem [[lidosta]]s apkārtnē un +3 grādiem centrā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8455321/pirmdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Pirmdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. aprīlis]] — pāri valsts teritorijai virzījās [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, priekšpusdienā vietām, pēcpusdienā jau daudzviet uzlija, lokāli mēreni stipri, dažviet tika fiksētas slapja sniega pārslas, bet lielākoties  Vidzemē un Rīgas pievārtē tika reģistrētas arī [[zibens]] izlādes. Sākās vēja pastiprināšanās, iegriežoties vējam no rietumiem un ziemeļrietumiem, tas brāzmās pastiprinājās līdz 15–17 m/s.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/25.04.2026-sestdiena-bus-makonaina-un-vejaina.a644513/ Sestdiena būs mākoņaina un vējaina], lsm.lv, {{dat|2026|4|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[26. aprīlis]] — gar Latvijas austrumiem virzījās ciklons, kas [[Somija]]s dienvidos un daļā [[Igaunija]]s naktī un no rīta atnesa 10–15 cm sniega, bet Latvijas teritorijā tas atnesa epizodiskus nokrišņus, tostarp arī sniegu un krusas graudus, kā arī stipru ziemeļu, ziemeļrietumu vēju. Vietām visos reģionos īslaicīgi zeme nosniga balta, īpaši no rīta Kurzemē.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2048393959026610632 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|26|SK}}&lt;/ref&gt; Spēcīgākās vēja brāzmas rīta stundās tika novērotas Ventspilī un [[Kolka|Kolkā]] — 23 m/s, citviet piekrastē līdz 15–20 m/s, Rīgā, [[Bauska|Bauskā]], Rucavā, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Rēzekne|Rēzeknē]] pēcpusdienā tika novērotas vēja brāzmas līdz 20 m/s, pārējā valstī pārsvarā līdz 13–17 m/s. Stiprais vējš vietām lauza kokus un atrāva ēku konstrukcijas, glābēji līdz pēcpusdienai saņēma 37 izsaukumus saistībā ar vēja radītiem postījumiem, lielākoties Rīgā un Pierīgā.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8459710/visvairak-izsaukumu-uz-veja-postijumiem-sanemti-riga-un-pieriga Visvairāk izsaukumu uz vēja postījumiem saņemti Rīgā un Pierīgā], tvnet.lv, {{dat|2026|4|26|SK}}&lt;/ref&gt; Vēja ietekmē ap plkst. 15.00 elektroapgāde tika traucēta ap 9000 klientu, galvenokārt [[Bauskas novads|Bauskas]], [[Cēsu novads|Cēsu]] un [[Valmieras novads|Valmieras novadā]].
* [[27. aprīlis]] — vēja ātrums brāzmās Rīgā un [[Dagda|Dagdā]] sasniedza 19 m/s, diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā noslīdēja četrus līdz piecus grādus zem normas, dienu iepriekš, 26. aprīlī, pat sešus grādus zem normas.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8460588/ari-otrdien-putis-auksts-ziemelis Arī otrdien pūtīs auksts ziemelis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|28|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Maijs ===
* [[1. maijs]] — pirmo reizi 2026. gada pavasara sezonā un pirmo reizi kopš septembra gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +20 grādu atzīmi. Visaugstāk termometra stabiņš paaugstinājās [[Dobele|Dobelē]], kur bija +22,4 °C,&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2050281223981875710 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|1|SK}}&lt;/ref&gt; +20 grādu siltums tika sasniegts arī [[Stende|Stendē]] (+21,9 °C), [[Rīga|Rīgā]] (+21,0 °C), [[Saldus|Saldū]] (+20,8 °C) un [[Jelgava|Jelgavā]] (+20,5 °C). Pārējā valstī gaisa temperatūra svārstījās +13, +19 grādu robežās, vējam pūšot no jūras puses, vēsākais laiks bija piekrastes novados.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/01.05.2026-pirmo-reizi-saja-gada-gaisa-temperatura-latvija-pakapusies-virs-20-gradiem.a645388/ Pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra Latvijā pakāpusies virs +20 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|1|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs.jpg|alt=Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs|thumb|150px|[[Ķemeru nacionālais parks]], 2026. gada 2. maijs]]
* [[3. maijs]] — teritorijas lielākajā daļā šī bija pirmā vasarīgi siltā diena, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +20, +25 grādiem, bet [[Zemgale|Zemgalē]] un Rīgas apkārtnē pat līdz +26 grādiem. Piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Kolka|Kolkā]] (+20,8 °C), [[Madona|Madonā]] (+24,8 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+25,3 °C), [[Zīlāni|Zīlānos]] (+25,4 °C), [[Bauska|Bauskā]] (+26,9 °C, augstākā gaisa temperatūra valstī).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2050917564838969717 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|3|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā gaiss iesila līdz +26,2 °C, atkārtojot [[1996. gada laikapstākļi Latvijā|1996. gada]] uzstādīto rekordu. Paaugstinātas [[ozons|ozona]] koncentrācijas dēļ [[gaiss|gaisa]] kvalitāte Latvijā bija viduvēja, vietām — slikta.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/03.05.2026-pirmo-reizi-kops-septembra-gaiss-latvija-sasilis-lidz-25-gradiem.a645506/ Pirmo reizi kopš septembra gaiss Latvijā sasilis līdz 25 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|3|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. maijs]] — daudzviet [[Latgale|Latgalē]] un dažviet citur šī bija siltākā [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]] novērojumu vēsturē, septiņās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Daugavpils]] bija siltākā vieta Latvijā ar +28,2 °C, un līdz nacionālam 4. maija siltuma rekordam šeit pietrūka vien 0,2 grādi.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2051311808305156398 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}&lt;/ref&gt; Jauni siltuma rekordi tika uzstādīti arī Zīlānos (+26,7 °C), [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+26,2 °C), [[Dagda|Dagdā]] (+26,2 °C), Madonā (+25,5 °C), Bauskā (+25,4 °C) un [[Alūksne|Alūksnē]] (+24,1 °C). Citviet bija +19, +23 grādi, Kurzemes piekrastē nebija siltāks par +14, +16 grādiem, nedaudz īslaicīgi lija, [[Sēlija|Sēlijā]] un vietām [[Vidzeme|Vidzemē]] arī dārdēja pērkons.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2051305917052780868 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. maijs]] — pašos Latgales dienvidaustrumu rajonos visas dienas garumā ilgstoši un mēreni stipri lija, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nolija līdz 10 mm lietus, bet lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Piedruja|Piedrujā]] (pie [[Baltkrievija]]s pierobežas) — 26 mm.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mli2jjy2w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. maijs]] — lietum šķērsojot plašāku valsts teritorijas daļu, daudzviet lija, arī ilgstoši, austrumu rajonos reģistrētas arī [[lietusgāze]]s, kurus pavadīja arī [[pērkona negaiss]]. Visvairāk nokrišņu bija Alūksnē, kur diennaktī nolija 23,4 mm, kas ir 37% no visas mēneša normas.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8470613/ceturtdien-mainigs-makonu-daudzums-vietam-islaicigi-lis Ceturtdien mainīgs mākoņu daudzums, vietām īslaicīgi līs], tvnet.lv, {{dat|2026|5|14|SK}}&lt;/ref&gt; Madonas un Rēzeknes pusē nolija ap 12—14 mm, ap 10 mm nokrišņu tika fiksēts [[Ainaži|Ainažu]] un Daugavgrīvas novērojumu stacijās, citās novērojumu stacijās, pārsvarā zem 10 mm.
* [[17. maijs]] — atrodoties starp silta gaisa masu austrumos no Latvijas un vēsu gaisu rietumos, valstī tika fiksēti temperatūras kontrasti. Vairākās vietās Latgalē: Rēzeknes, Dagdas, Daugavpils pusē gaiss iesila līdz +22, +24 grādiem, tikmēr pie jūras esošos rajonos nebija siltāks par +11, +12 grādiem. Plašā valsts daļā gaisa temperatūra svārstījās +13, +17 grādu robežās.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=05&amp;day=17&amp;hora=18&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 05/17/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[18. maijs]]:
** No dienvidaustrumiem pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet nesot lietusgāzes un pērkona negaisu. Pēcpusdienā stiprākie nokrišņi skāra valsts austrumu daļu, kur tika reģistrētas arī dažas zibens izlādes, savukārt vēlā vakarā un nakts sākumā valsts centrālo daļu, arī Rīgas apkārtni, šķērsoja pirmais lielais vasarīgais negaiss.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2056464711877550581 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}&lt;/ref&gt; [[Ropaži|Ropažu]] apkārtnē tika fiksēta visai intensīva zibeņošana — sensoru sistēma fiksē ap 25 zibeņiem ik minūti. Tālāk šīs negaiss virzījās uz ziemeļiem, ziemeļrietumiem, [[Saulkrasti|Saulkrastu]] virzienā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2056476358847369393 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}&lt;/ref&gt;
** ESTOFEX jeb Eiropas Eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs iekļāva Latvijas austrumu daļu pirmajā, bet Latgales dienvidaustrumu daļu otrajā risku zonā saistībā ar iespējamiem stipriem [[negaiss|negaisiem]].&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mm4kt7a6622p Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|18|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[19. maijs]] — nokrišņu daudzums Madonas novērojumu stacijā diennakts laikā sasniedza 30,6 mm, Vičakos 25,6 mm, Rīgas centra meteostacijā — 21,2 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2056634685921304675 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|19|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. maijs]] — pāri Kurzemei un arī valsts centrālajiem rajoniem virzījās nelielas nokrišņu zonas, kā arī lielāki [[gubu mākoņi]], bet tie bija lielākoties mazaktīvi, tikai dažviet nesot lokālas, stiprākas lietusgāzes, Jelgavas apkārtnē tika reģistrēti arī zibens uzplaiksnījumi. Visstiprāk nolija Stendē, dažu stundu laikā nokrišņu daudzums šajā novērojumu stacijā sasniedza 21,4 mm,&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8475900/piektdien-latvija-islaicigi-lis-vietam-dardes-perkons Piektdien Latvijā īslaicīgi līs, vietām dārdēs pērkons], tvnet.lv, {{dat|2026|5|22|SK}}&lt;/ref&gt; citviet lietus daudzums bija krietni mazāks.
* [[27. maijs]] — pieņēmās spēkā ziemeļu-ziemeļrietumu vējš, kas daudzviet brāzmās sasniedza 15—20 m/s, Rīgā pat 22 m/s, arī ceļu sensors pie [[Kārsava]]s negaisā reģistrēja vēja brāzmas līdz 22,5 m/s.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mmt4ouwdbs2k Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|27|SK}}&lt;/ref&gt; No rīta Vidzemē sāka veidoties lietus un negaisa mākoņi, kas dienas gaitā virzījās pāri valsts austrumiem, nesot lokālas lietusgāzes, negaisu, dažviet arī krusu. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] līdz vakaram saņēma 111 izsaukumus saistībā ar stipro vēju. Lielākoties vējš uz ceļiem nogāza kokus, četros gadījumos Rīgā koks nokrita uz automašīnas, bet vienā gadījumā Rīgā dzīvojamai mājai atrāva jumta segumu. [[Preiļi|Preiļos]] koks nokrita uz automašīnas un dzīvojamās mājas. Visvairāk izsaukumu — 34, tika saņemti Rīgā, savukārt Rīgas reģionā — 29 (visvairāk [[Ropažu novads|Ropažu novadā]]), bet Latgalē saistībā ar vēja postījumiem tika saņemti 27 izsaukumi (lielākā daļa [[Preiļu novads|Preiļu novadā]]).&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8479337/foto-vugd-sanemis-111-izsaukumus-veja-postijumu-del FOTO ⟩ VUGD saņēmis 111 izsaukumus vēja postījumu dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|5|27|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. maijs]] — ļoti stiprā vēja ietekmē tika saņemti 39 izsaukumi par radītajiem postījumiem visā valstī, VUGD norādīja, ka lielākoties vējš uz ceļa braucamās daļas bija nogāzis [[koks|kokus]]. Visvairāk izsaukumu (16) tika saņemti Rīgā, kur arī fiksētas stiprākās vēja brāzmas — 18 m/s līdz 21 m/s.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8480107/speciga-veja-postijumu-del-ceturtdien-sanemti-39-izsaukumi Spēcīga vēja postījumu dēļ ceturtdien saņemti 39 izsaukumi], tvnet.lv, {{dat|2026|5|28|SK}}&lt;/ref&gt; Latvijas austrumiem pāri virzījās lietus mākoņi, nokrišņu daudzums Madonā pārsniedza 15 mm, tikmēr pārējā valsts teritorijā lielākoties spīdēja saule.
* [[30. maijs]] — naktī Ventspils un Liepājas lidostā termometra stabiņš noslīdēja līdz nullei, arī [[Rucava|Rucavā]] un dažviet Kurzemes centrālajā daļā gaisa temperatūra svarstījās ap nulli, vietām tika reģistrēta arī [[salna]].&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mn26uqlusc26 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|30|SK}}&lt;/ref&gt;
=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — līdz ar kalendāro vasaras sākumu Latvijā iestājās arī [[meteoroloģiskā vasara]] (tā sākas, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra sasniedz vismaz +15 grādus, un šī bija pirmā tāda diena).&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnbmtukjts2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|2|SK}}&lt;/ref&gt; 1. jūnijs ir arī vidējais datums, kurā Latvijā iestājas meteoroloģiskā vasara klimatiskās normas periodā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8482378/latvija-sakusies-meteorologiska-vasara Latvijā sākusies meteoroloģiskā vasara], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[3. jūnijs]] — [[Mērsrags|Mērsragā]] tika atkārtots [[1971. gada laikapstākļi Latvijā|1971. gadā]] uzstādītais diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, +25,6 °C.
* [[5. jūnijs|5.]]—[[6. jūnijs]] — ziemeļu virzienā no dienvidiem Latvijai pāri virzījās lietusgāzes, vietām kopā ar pērkona negaisu, spēcīgākie nokrišņi šķērsoja valsts centrālo daļu un Kurzemes rietumu daļu. Vēlā vakarā un nakts gaitā visvairāk nolija [[Kuldīga]]s un [[Bauska]]s pusē, dažu stundu laikā Bauskas novērojumu stacijā nokrišņu daudzums sasniedza 45 mm jeb 74% no mēneša normas (vienā stundā 27,2 mm), bet kopējais lietus daudzums (līdz 06.06. plkst. 13.00) sasniedza 51,8 mm, Kuldīgā — 48,2 mm.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnlbfhskm22z Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|6|SK}}&lt;/ref&gt; 6. jūnija pēcpusdienā lietus un negaiss bija valsts austrumu rajonos, bet citviet mākoņu sega pakāpeniski izklīda. Vēl spēcīgākie negaisi tika reģistrēti [[Lietuva|Lietuvā]], kuru laikā plosījās arī daži virpuļviesuļi, stiprākais no tiem bija [[Kauņa|Kauņā]], sasniedzot IF2 spēku.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2063246202292851125 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. jūnijs]] — pāri valsts teritorijai, īpaši austrumu rajoniem, virzījās plaša nokrišņu zona, atnesot ilgstošu un stipru lietu. Visstiprāk lija Latvijas dienvidaustrumos, [[Daugavpils]] novērojumu stacijā no lietus sākuma līdz pusnaktij nokrišņu daudzums sasniedza 50,2 mm (2/3 no mēneša normas). Reģionā no Sīļiem līdz [[Madona]]i nolija ap 15—25 mm, citur Vidzemē līdz 10 mm, pārējā valsts daļā 0—5 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2064086033554120932 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. jūnijs]] — naktī austrumu rajonos turpinājās [[lietus|lietavas]], kas vietām bija ļoti stipras; lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Sīļu novērojumu stacijā, kur diennakts laikā nolija 65 mm jeb 81% no jūnija normas (nakts sākumā vienā stundā nolija 26 mm), un Daugavpilī — 50,7 mm. Daudz nokrišņu bija arī [[Rūjiena|Rūjienā]] (36,5 mm), Zosēnos (38,6 mm), Madonā (33,8 mm) un [[Zīlāni|Zīlānos]] (28,7 mm). Pārējā Vidzemē un Latgalē lietus daudzums sasniedza 10—20 mm, bet citviet nokrišņu bija maz, vai nebija nemaz.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2064323203120464236 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. jūnijs]] — rītā no dienvidiem Latvijas teritoriju sasniedza neliels, bet izteikti aktīvs un dinamisks [[ciklons]], kas valsts austrumos uz brīdi ienesa siltu, mitru un nestabilu gaisa masu, radot ekstremāli labvēlīgu vidi spēcīgu negaisu attīstībai. Dienas pirmajā pusē pāri Latvijai virzījās plaša nokrišņu zona, Kurzemē un vietām valsts centrālajos rajonos stipri lija, bet pēcpusdienā un vakarpusē virs austrumu novadiem veidojās [[negaiss|negaisa]] mākoņi, nesot stipras lietusgāzes un vēja brāzmas, kas radīja postījumus. Sīļos stundas laikā nolija 19,2 mm, bet posmā no 4 pēcpusdienā līdz 10 vakarā — 21,2 mm,&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065149858332221924 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}&lt;/ref&gt; bet Kurzemē visvairāk nokrišņu bija [[Stende]]s novērojumu stacijā — 20,5 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065075465165971962 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}&lt;/ref&gt; [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]] spēcīgākās vēja brāzmas negaisā norāva daļu jumta [[Bebrenes katoļu baznīca]]i. Gaisa temperatūra svārstījās +13, +16 grādu robežās Kurzemē un +25, +26 grādu robežās Latgalē.
* [[13. jūnijs]] — nakts vidū valsts austrumu rajonos sasniedza plaša nokrišņu zona, nesot ilgstošu, brīžiem stipru lietu, īslaicīgas lietusgāzes ar pērkonu tika fiksētas arī citviet. Pāvilostā, [[Alūksne|Alūksnē]] un Madonā kopējais nokrišņu daudzums bija ap 11—13 mm, vietām starp novērojumu stacijām lija vēl vairāk.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=06&amp;day=13&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[19. jūnijs]] — Ventspils, Liepājas, [[Salacgrīva]]s un Skultes ostā ūdens temperatūra svārstījās ap +17 grādiem, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] tā bija par grādu zemāka, savukārt Rīgas līča Kurzemes piekrastē ūdens temperatūra bija aptuveni +14 grādi. Kopumā [[Ezers|ezeros]], upēs un jūrā ūdens temperatūra sasniedza +14, +19 grādus, ūdens temperatūra lielākajās upēs bija +16, +19 grādi, mazākajās upēs tā daudzviet svārstījās ap +15 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8494067/udens-temperatura-latvijas-peldvietas-neparsniedz-19-gradus Ūdens temperatūra Latvijas peldvietās nepārsniedz 19 grādus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|19|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. jūnijs]]:
** Nakts daļā Latvijas bija silta — minimālā gaisa temperatūra valsts centrālajos rajonos un piekrastes rajonos sasniedza +16, +19 grādus, siltākā nakts bija Rīgas centrā, gan trijos naktī, gan piecos no rīta termometra stabiņš sasniedza +19,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/laika-noverojumu-karte Operatīvā informācija], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|6|21|SK}}&lt;/ref&gt;
** Valsts lielākajā daļā diena bija ļoti silta un sutīga, daudzviet gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +25, +28 grādiem, vissiltākais bija [[Mērsrags|Mērsragā]] — +29,2 °C.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=06&amp;day=21&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/21/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Sutīga laika ietekmē veidojās lietus un negaisa mākoņi, jau no rīta, ap plkst. 10.00, Zemgali un Rīgas apkārtni šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa zibeņošanu un vietām stipru lietu, [[Dobele|Dobelē]] divās stundās nolija 15,3 mm.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3morsu5kh4k2d Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|21|SK}}&lt;/ref&gt; Dienas laikā jauni [[negaiss|negaisa]] mākoņi turpināja veidoties virs Rīgas un Jūrmalas apkārtnes, kā arī valsts austrumu rajoniem, nesot lokālas lietusgāzes, kas ilga aptuveni 15 minūtes.
* [[27. jūnijs]] — Latvijas teritorijai no [[Rietumeiropa]]s pietuvojās karstas gaisa masas, līdz ar to daļā valsts iestājās [[karstuma vilnis]] (izņēmums bija austrumi un ziemeļaustrumi, kur līdz pēcpusdienai bija daudz mākoņu un vietām lija, tur un arī dažviet piekrastē nebija siltāks par +22, +25 grādiem); gaisa temperatūra lielākoties svārstījās +26, +29 grādu robežās, siltākais laiks bija [[Bauska|Bauskā]] (+29,0 °C), Dobelē (+29,4 °C) un Stendē (+29,6 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2070901852187587005 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|27|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. jūnijs]] — visā valstī laiks bija sutīgs un karsts, termometra stabiņš nenoslīdēja zem +26 grādiem, un lielākajā daļā Latvijas gaiss sakarsa līdz +28, +32 grādiem, visaugstāko atzīmi sasniedzot Mērsragā (+33,2 °C). Četrās novērojumu stacijās Kurzemē tika uzstādīts jauns šīs dienas siltuma rekords ([[Saldus]] +31,4 °C, Stende +31,9 °C, [[Liepāja]] +32,1 °C, [[Rucava]] +32,9 °C), turklāt Rucavā tika uzstādīts arī jauns dekādes un mēneša rekords, bet Pāvilostā, termometra stabiņam arī paaugstinoties līdz +32,9 °C, tika atkārtots [[2022. gada laikapstākļi Latvijā|2022. gadā]] uzstādītais rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2071307203030425612 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|28|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā gaiss sakarsa līdz +31,1 °C, Daugavgrīvā līdz +31,6 °C, līdz ar to gan galvaspilsētā, gan valstī kopumā šī bija pirmā reize 2026. gada vasarā, kad gaisa temperatūra pārsniedza +30 grādu atzīmi.
* [[29. jūnijs]]:
** Neskatoties uz [[negaiss|pērkona negaisu]], Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +20,9 °C, līdzīgā temperatūra bija arī Daugavgrīvā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/Gints_photo/status/2071527634614243460 gintsm_photography], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}&lt;/ref&gt; Zem +20 grādiem termometra stabiņš nenoslīdēja Dobelē (+20,9 °C), Ventspilī (+20,1 °C), Zosēnos (+21,2 °C), [[Priekuļi|Priekuļos]] (+20,0 °C), Skrīveros (+20,0 °C) un Rēzeknē (+20,0 °C), līdz ar to daudzviet šī bija pirmā [[tropiskā nakts]] 2026. gada vasarā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071475171618152809 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}&lt;/ref&gt;
** Turpinoties karstumam, septiņās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] (+29,6 °C), Zīlānu (+29,8 °C), Dagdas (+30,0 °C), Dobeles (+30,3 °C), Madonas (+30,3 °C), Rēzeknes (+30,3 °C) un [[Daugavpils]] (+31,8 °C) novērojumu stacijās. Citviet valsts teritorijā gaisa temperatūra svārstījās +26, +29 grādu robežās, nedaudz vēsāks bija pie Daugavgrīvas un Vidzemes piekrastē, ap +23, +25 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071618229982667111 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[30. jūnijs]] — atsevišķos rajonos tika piedzīvota [[tropiskā nakts]] jeb gaisa temperatūra nenoslīdēja zem +20 grādiem, tā tika novērota Liepājā (+20,5 °C), Daugavgrīvā (+20,4 °C), Ventspilī (+20,2 °C), Dobelē (+20,1 °C) un [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+20,0 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +19,9 °C, pietrūka tikai 0,1 °C līdz tropiskai naktij.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071827436098965561 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|30|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Jūlijs ===
* [[3. jūlijs]] — nakts otrajā pusē Latviju sāka pakāpeniski ietekmēt ciklona darbība, no dienvidrietumiem pāri virzījās nokrišņu zona, aiz tās veidojās arī [[gubu lietusmākoņi]], vietām nesot stipru lietu un pērkonu, piekrastes rajonos arī brāzmainu vēju līdz 17 m/s. Stiprākos nokrišņus sagaidīja Kurzemes dienvidrietumi: Liepājā un Rucavā diennakts laikā nolija ap 20—22 mm, Kurzemes centrālajā daļā un [[Jelgava]]s pusē nokrišņu daudzums vidēji sasniedza 10—13 mm.&lt;ref&gt;[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=07&amp;day=03&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/03/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[4. jūlijs]] — tikpat kā visos valsts reģionos veidojās lietus un negaisa mākoņi, nesot īslaicīgas lietusgāzes, stiprākie negaisa mākoņi veidojās virs [[Rīgas līcis|Rīgas līča]]. Vēlā vakarā, pēc plkst. 22.30, Rīgā plosījās pērkona negaiss ar ļoti stiprām lietusgāzēm. Vienas stundas laikā (plkst. 23.00) [[Rīga]]s centra meteostacijā nolija 20,8 mm, kas atbilst ļoti stipram lietum.&lt;ref&gt;[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2073643540857475480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|5|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[5. jūlijs]]:
** Nokrišņu daudzums Rīgas centrā nakts laikā (no 04.07. plkst. 21.00 līdz 05.07. plkst. 8.00) sasniedza 37,7 mm jeb 47% no mēneša normas (79,5 mm).&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mpu7ezp53c2v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|5|SK}}&lt;/ref&gt; Ļoti stipras lietusgāzes skāra arī [[Sigulda|Siguldu]], kur naktī nolija 30,1 mm.
** Dienas gaitā turpināja veidoties lietus un negaisa mākoņi, vakarā pāri Rīgas apkārtnei, [[Jūrmala]]i un Zemgalei virzījās vairāki pērkona lietusgāžu mākoņi, dažviet, tostarp Tukuma un Mārupes novadā, negaisa laikā bira arī [[krusa]], bet intensīvas lietusgāzes Rīgā (Pārdaugavā) lokāli applūdināja ielas un ēku pagrabstāvus.&lt;ref&gt;[https://x.com/ltvzinas/status/2074057351028478113 LTV Ziņu Dienests], x.com, {{dat|2026|7|6|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Sliežu ceļi pie Zasulauka stacijas.jpg|alt=|thumb|220px|Lietus mākoņi [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], Rīgā ([[Zasulauks (stacija)|Zasulauka dzelzceļa stacija]]), 2026. gada 6. jūlijs]]
* [[6. jūlijs]] — trešo vakaru pēc kārtas Rīgas novērojumu stacijā novērots [[pērkona negaiss]].&lt;ref&gt;
[https://www.blitzortung.org/en/archive_data.php?stations_users=0&amp;selected_numbers=*&amp;end_date=1783296000&amp;end_time=86100&amp;start_date=1783296000&amp;start_time=60000&amp;north=90&amp;west=-180&amp;east=180&amp;south=-90&amp;rawdata_image=1&amp;map=11&amp;width_orig=640&amp;width_result=640&amp;png_gif=0&amp;agespan=60&amp;frames=12&amp;delay=100&amp;last_delay=1000&amp;show_result=1 Real time lightning map], blitzortung.org/en/archive, {{dat|2026|7|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. jūlijs]] — [[Baltijas valstis|Baltiju]] no dienvidrietumiem sasniedza aktīvs ciklons &quot;[[Bernadette]]&quot;, kas nesa sev līdzi ilgstošus un stiprus nokrišņus, piekrastes rajonos arī ļoti brāzmainu vēju. Naktī valsts teritoriju sāka šķērsot plaša lietus zona, spēcīgākos nokrišņus reģistrēja valsts rietumos, līdz plkst. 9.00, kopš lietus zona sasniedza Latviju, [[Ventspils|Ventspilī]] nokrišņu daudzums sasniedza 50 mm jeb 80% no mēneša normas.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq4idiw6js2a Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}&lt;/ref&gt; Dienā nokrišņi turpinājās galvenokārt Kurzemē un Vidzemes ziemeļos, bet [[ciklons|ciklonam]] griežoties uz vietas, vakarpusē no ziemeļaustrumiem arvien plašā teritorijā sākās ilgstošas un stipras lietavas. Aiz tās nokrišņu zonas dažviet veidojās arī gubu-lietus mākoņi, vietām, piemēram, Bauskā fiksēts arī pērkona negaiss ar intensīvu krusu.&lt;ref&gt;
[https://www.la.lv/video-bauska-plosas-specigs-negaiss-pilsetu-parklaj-pamatiga-krusa VIDEO. Bauskā plosās spēcīgs negaiss — pilsētu pārklāj pamatīga krusa], la.lv, {{dat|2026|7|8|SK}}&lt;/ref&gt; Līdz plkst. 18.00 vislielākais diennakts nokrišņu daudzums reģistrēts Ventspilī (78 mm), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (67 mm) un [[Liepāja|Liepājā]] (54 mm), stiprākās [[vējš|vēja]] brāzmas arī reģistrētas Ventspilī — līdz 22 m/s.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq5hogvqps2w Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. jūlijs]] — spēcīgai nokrišņu zonai šķērsojot valsti no ziemeļaustrumiem, Latvijas centrālajos rajonos un Vidzemes ziemeļos naktī ļoti stipri un ilgstoši lija. Zona ar ilgstošām un stiprām lietavām virzījās pāri [[Rūjiena]]s, Mērsraga, Jūrmalas, Rīgas, [[Kalnciems|Kalnciema]], Jelgavas un Bauskas apkārtnei, visā šajā posmā lokāli applūda zemākās vietas un ceļi.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2075149997264248862 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}&lt;/ref&gt; Diennakts [[nokrišņi|nokrišņu]] daudzums (08.07. plkst. 7.00 — 09.07. plkst. 7.00) iepriekš minētajos posmos sasniedza 45—60 mm, visvairāk nokrišņu (līdz 57—60 mm) bija Ventspils un Rūjienas novērojumu stacijās. Rīgas centrā šajā laika posmā nolija 32,9 mm, bet Daugavgrīvā 39 mm.&lt;ref&gt;[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2075095661653938198 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}&lt;/ref&gt; Summējot arī iepriekš fiksētus nokrišņus (kopš 07.07. vakara), lielākais lietus daudzums fiksēts Ventspilī 85 mm, Pāvilostā 70 mm, Rūjienā 68 mm, Kalnciemā 58 mm, Liepājā 57 mm, Vičakos ([[Irbene|Irbenē]]) 55 mm, Bauskā 52 mm, Jelgavā ([[Staļģene|Staļģenē]]) 51 mm, Mērsragā 48 mm, Daugavgrīvā 48 mm.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq6s7x4nb22v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. jūlijs]] — agrā pēcpusdienā lielai daļai Latgales un [[Sēlija]]s pāri virzījās negaiss ar stiprām lietusgāzēm un krasām vēja brāzmām, vēl viens negaiss šķērsoja Vidzemi — Smiltenes, [[Valmiera]]s un Cēsu apkārtni, bet tas bija vājāks. Spēcīgākais negaiss plosījās [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]], lokāli nesot ļoti brāzmainu vēju; [[Rēzekne]]s novērojumu stacijā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 21 m/s.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2076270082087436486 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|12|SK}}&lt;/ref&gt; Lai gan oficiāli nolija tikai 5 mm, Rēzeknē dažviet applūda ielas, bet stiprais vējš lauza kokus. Pērkona negaisa ietekmē valsts austrumos reģistrēti elektrotīkla bojājumi, ap plkst. 14.00 elektroapgāde traucēta ap {{sk|10000}} klientu, visvairāk — Rēzeknes, [[Preiļu novads|Preiļu]] un [[Ludzas novads|Ludzas novadā]].&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8507371/latvijas-austrumu-dala-perkona-negaisu-ietekme-registreti-elektrotikla-bojajumi Latvijas austrumu daļā pērkona negaisu ietekmē reģistrēti elektrotīkla bojājumi], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}&lt;/ref&gt; Laika posmā no plkst. 13 līdz plkst. 14.30 [[VUGD]] saņēma 28 izsaukumus, kur uz ceļa braucamām daļām bija uzkrituši koki, šādus izsaukumus saņēma Latgalē, visvairāk Rēzeknes novadā un pašā Rēzeknē — 21.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8507396/latgale-glabeji-sanemusi-daudz-izsaukumu-negaisa-kritusu-koku-del Latgalē glābēji saņēmuši daudz izsaukumu negaisā kritušu koku dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}&lt;/ref&gt; Vēlā vakarā cits pērkona negaiss ar stiprām lietusgāzēm un mēreni stipru zibeņošanu sasniedza Latgales dienvidaustrumu daļu.
* [[15. jūlijs]] — atklātas jūras krastā pie Liepājas un Pāvilostas ūdens temperatūra svārstījās ap +10 grādiem, Ventspils pludmalē ūdens atdzisa līdz pat +7 grādiem, tikmēr [[ūdens]] temperatūra Rīgas līcī galvenokārt bija +17, +20 grādi.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mqnoshxyzk2o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. jūlijs]] — Latviju no dienvidiem sasniedza aktīvs ciklons, kas daudzviet, īpaši Kurzemē, atnesa stipras lietusgāzes, dažviet ilgstošas, vietām arī negaisus. Visvairāk lija valsts rietumos, līdz plkst. 22.00 lielākais nokrišņu daudzums reģistrēts [[Stende]]s (72,4 mm) un [[Ventspils]] (70,3 mm) novērojumu stacijās, citviet Kurzemē un Zemgalē lietus daudzums sasniedza 25—45 mm. Ap plkst. 18.00 pāri Rīgai pārgāja [[negaiss]] ar stiprām lietusgāzēm, lietavu dēļ applūdināti [[Krasta iela (Rīga)|Krasta ielas]], [[Brīvības gatve]]s un [[Vesetas iela (Rīga)|Vesetas ielu]] posmi, bet [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielā]] applūduša sliežu ceļa dēļ apstājās 7. un 14. maršruta tramvaju kustība abos virzienos.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8512368/latgales-iela-appludusas-sliedes-apstajusies-7-un-14-marsruta-tramvaju-kustiba Latgales ielā applūdušas sliedes; apstājusies 7. un 14. maršruta tramvaju kustība], tvnet.lv, {{dat|2026|7|20|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt [[Talsu novads|Talsu novadā]] ļoti intensīvas lietusgāzes izraisīja zemāko vietu applūšanu un izskaloja grants ceļu posmā [[Dursupe]]—[[Oksle]], kā arī pārrauts Dursupes dzirnavezera aizsprosts, applūda apkārtējā teritorija un izskaloti vairāki ceļu posmi, tajā skaitā reģionālais ceļš [[Autoceļš P128|P128]] [[Jūrmala]]—[[Talsi]].&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2079294442050089122 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. jūlijs]] — diennakts nokrišņu daudzums Stendē sasniedza 74 mm, Ventspilī 82 mm, bet kopš mēneša sākuma Ventspils novērojumu stacijā [[lietus]] daudzums pārsniedza 200 mm jeb 315% no jūlija normas.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mr4r3fw7is2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|21|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[24. jūlijs]] — sākot no dienas vidus uz austrumiem no Rīgas veidojās gubu-lietus mākoņi, kas, pārsvarā Vidzemē un [[Sēlija|Sēlijā]], nesa īslaicīgas [[lietusgāzes]], dažviet ar pērkonu. Priekšpusdienā lokāls gubu-lietus mākonis daļai Rīgas atnesa īslaicīgu, stipru lietusgāzi, Rīgas [[Latvijas Universitāte|LU]] meteostacijā vienā stundā fiksēja 10,1 mm, bet kopā Rīgas centrā nolija 11 mm, kas bija lielākais dienas nokrišņu daudzums valsts novērojumu stacijās.&lt;ref&gt;[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=07&amp;day=24&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/24/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[27. jūlijs]] — daudzviet pāri virzījās nokrišņu zonas, nesot īslaicīgas lietusgāzes, krasas [[vējš|vēja]] brāzmas, austrumos arī pērkona negaisu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/27.07.2026-pirmdien-daudzviet-latvija-gaidams-lietus-un-negaiss.a656389/ Pirmdien daudzviet Latvijā gaidāms lietus un negaiss], lsm.lv, {{dat|2026|7|27|SK}}&lt;/ref&gt; Lokālas vēja brāzmas līdz 16 m/s novērotas [[Skrīveri|Skrīveros]] un Rīgā, arī visvairāk nokrišņu bija Skrīveru novērojumu stacijā, kur kopā nolija ap 15 mm.
* [[31. jūlijs]]:
** Valsti īslaicīgi piemeklēja ļoti karsts laiks, lielākajā Latvijas daļā gaisa temperatūra sasniedza +27, +32 grādus. Karstākais laiks valdīja Zemgalē un Rīgas apkārtnē. Bauskā un Jelgavā termometra stabiņš pārsniedza +32 grādu atzīmi, maksimumu sasniedzot [[Jelgava|Jelgavā]], +32,6 °C, kur labots arī 31.07. karstuma rekords.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mrxymazrls2f Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|8|1|SK}}&lt;/ref&gt; Trešā augstākā gaisa temperatūra fiksēta [[Dobele|Dobelē]] (+31,8 °C), kur atkārtots [[2003. gada laikapstākļi Latvijā|2003. gadā]] uzstādītais rekords. Savukārt Rīgā reģistrēta gada otrā augstākā gaisa temperatūra: +31,0 °C. +30 grādu atzīmi gaisa temperatūra nesasniedza valsts austrumos un Kurzemes piekrastes rajonos.
** Lielā karstuma un augstā gaisa mitruma ietekmē vakarpusē, galvenokārt valsts centrālajā daļā, veidojās pērkona negaisi ar stipru lietu, brāzmainu vēju un krusu. Uz aukstās atmosfēras frontes pirmie negaisa mākoņi izveidojās [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]], sasniedzot [[Saulkrasti|Saulkrastu]] un [[Zvejniekciems|Zvejniekciema]] apkārtni, atnesot lielgraudu krusu un krasas vēja brāzmas, vēlāk negaisi aizvirzījās tālāk uz [[Sigulda]]s pusi.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083206522427818072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083216026045391137 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}&lt;/ref&gt; Vakarā citi negaisa mākoņi izveidojās valsts vidienē, Bauskas un Jelgavas apkārtnē, vēlāk ap plkst. 21.00 tie sasniedza arī Rīgu, kur arī bija krusa un intensīvi zibeņoja.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083247895491256428 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}&lt;/ref&gt; Līdz pusnaktij tie atkal pārstaigāja Skultes un [[Saulkrasti|Saulkrastu]] apkārtni un devās tālāk ziemeļaustrumu virzienā. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] saņēma ap 20 izsaukumus, kur lūzuši koki bija aizšķērsojuši ceļu. Izsaukumus saņēma Cēsu, Valmieras, Saulkrastu, Siguldas, Bauskas, Limbažu un Ogres novados, kā arī Rīgā. [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Krimuldas pagasts|Krimuldas pagastā]] uz ceļa bija nogāzti desmit nolūzuši koki.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8519380/stipra-negaisa-del-glabeji-piektdien-devusies-uz-20-izsaukumiem Stiprā negaisa dēļ glābēji piektdien devušies uz 20 izsaukumiem], tvnet.lv, {{dat|2026|8|1|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* [[2. augusts]] — Latgales dienvidaustrumu daļu naktī šķērsoja pērkona negaiss ar stipru lietu, dažviet novērota arī krusa.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083645355506221408 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|8|1|SK}}&lt;/ref&gt; Šis negaiss ieradās no Lietuvas, kur, vietām [[Viļņa]]s apkārtnē atnesa vētru un stipras lietusgāzes, bet Latvijā tas nebija postošs. Daudzviet nolija 10—15 mm, [[Zīlāni|Zīlānos]] — 18 mm.
* [[5. augusts]] — termometra stabiņš [[LVĢMC]] novērojumu tīklā paaugstinājās līdz +23,2 grādiem [[Kolka|Kolkā]] un līdz +27, +30 grādiem pārējā valstī, savukārt [[Jelgava]]s novērojumu stacijā, kas atrodas [[Staļģene|Staļģenē]], gaiss sakarsa līdz pat +31 grādam; lai arī bija karsts laiks, neviens karstuma rekords netika pārspēts.&lt;ref&gt;[https://ciklons.tvnet.lv/8522169/ceturtdiena-bus-silta-tacu-vietam-lis-un-iespejams-ari-perkona-negaiss?_gl=1*1qi2g67*_gcl_au*NzIxNzcwODc2LjE3ODE0Mjg2NjA Ceturtdiena būs silta, taču vietām līs un iespējams arī pērkona negaiss], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[6. augusts]] — dienvidaustrumu pierobežas rajonus šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa spēcīgu lietu, diennakts nokrišņu daudzums [[Piedruja|Piedrujā]] sasniedza 27,5 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LatvianNature/status/2089075542528061516 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|8|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. augusts]] — oficiālajās Rīgas peldvietās ūdens temperatūra sasniedza +18, +22 grādus, siltākais ūdens bija [[Ķīšezers|Ķīšezerā]], [[Daugava|Daugavā]] pie [[Ķīpsala|Ķīpsalas]], [[Bolderājas karjera ūdenskrātuve|Bolderājas karjerā]]. Savukārt [[Daugava|Daugavā]] pie [[Lucavsala|Lucavsalas]] un [[Rumbula|Rumbulā]] ūdens temperatūra bija +21 grāds, bet jūras ūdens temperatūra [[Vecāķi|Vecāķos]] sasniedza +19 grādus, [[Vakarbuļļu peldvieta|Vakarbuļļu]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvas]] peldvietās — līdz +18 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8523656/rigas-peldvietas-udens-iesilis-lidz-22-gradiem Rīgas peldvietās ūdens iesilis līdz 22 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|8|SK}}&lt;/ref&gt; Citās valsts ūdenskrātuvēs ūdens temperatūra svarstījās +16, +25 grādu robežās, [[Baltijas jūra|Baltijas jūras]] un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē +17, +22 grādu robežās.
* [[11. augusts]] — brāzmaina vēja ietekmē, virs Rīgas līča ūdeņiem, kā arī iekšzemē veidojās [[gubu-lietus mākoņi]], daudzviet atnesot īslaicīgas lietusgāzes, pērkona negaisu un krusu. Krusa tika manīta [[Talsi|Talsu]], [[Tukums|Tukuma]], [[Ķekava|Ķekavas]] un [[Lielvārde|Lielvārdes]] apkārtnē un dažviet citur, tostarp arī Rīgā; [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] vējš brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8525706/tresdien-bus-salidzinosi-vess-un-vietam-islaicigi-lis Trešdien būs salīdzinoši vēss un vietām īslaicīgi līs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|12|SK}}&lt;/ref&gt; No LVĢMC novērojumu stacijām visvairāk nokrišņu bija Lielpečos, Skrīveros un Alūksnē, kur vietām nolija ap 10 mm.
* [[13. augusts]] — vēsākais rīts kopš jūnija vidus: zemākā gaisa temperatūra valsts novērojumu stacijās tika fiksēta [[Stende|Stendē]] — +6,0 °C, [[Madona|Madonā]] gaiss atdzisa līdz +6,6 °C. Citviet bija +7, +10 grādi, piekrastē izteikti siltāks, kur nebija vēsāks par +13 grādiem, piecos no rīta [[Liepāja|Liepājas]] ostā termometra stabiņš sasniedza +17,5 grādus.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=08&amp;day=13&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 08/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[15. augusts]] — gaisa temperatūra teju visā Latvijas teritorijā paaugstinājās līdz +24, +28 grādiem, karstākais laiks valdīja [[Jelgava|Jelgavas]] pusē, kur bija pat +29 grādi, +28 grādu atzīmi termometra stabiņš sasniedza Rīgā, Mērsragā un Bauskā. Karstuma sajūtu nedaudz mazināja mērens dienvidrietumu, rietumu puses vējš. Šī, iespējams, bija pēdējā karsta diena Latvijā šajā [[vasara|vasarā]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8527564/steidz-baudit-vasaru-sestdiena-bus-sis-nedelas-siltaka-diena Steidz baudīt vasaru! Sestdiena būs šīs nedēļas siltākā diena], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|14|SK}}&lt;/ref&gt; Arī vidējā diennakts gaisa temperatūra daudzviet valstī pārsniedza +20 grādu atzīmi, Ventspilī, Rīgā un [[Kolka|Kolkā]] sasniedzot pat +21 grādu.
[[Attēls:Kalnciema iela 20aug2026.jpg|alt=|thumb|220px|[[Varavīksne]] pēc lietus [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielā]], Rīgā, 2026. gada 20. augustā]]
* [[18. augusts]]:
** No rīta, daudzviet, galvenokārt valsts austrumos sabiezēja migla, [[Alūksne|Alūksnes]], Zosēnu un [[Rēzekne|Rēzeknes]] pusē, kā arī vietām citur redzamība miglā samazinājās līdz 150 metriem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8529173/otrdien-latgale-ilgstosi-lis-gaisa-temperatura-neparsniegs-21-gradu Otrdien Latgalē ilgstoši līs; gaisa temperatūra nepārsniegs +21 grādu], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|18|SK}}&lt;/ref&gt;
** Visas dienas garumā, pāri Latgales dienvidaustrumu daļai virzījās nokrišņu zona, kā rezultātā ilgstoši lija, stiprākie nokrišņi palika aiz Latvijas austrumiem. Visvairāk lietus mākoņi šķērsoja Daugavpils, Dagdas un [[Krāslava|Krāslavas]] novadu, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nokrišņu daudzums svastījās ap 8–9 mm, bet Piedrujā diennakts laikā nolija 16 mm.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8529909/tresdien-vietam-lis-gaidami-lidz-23-gradiem Trešdien vietām līs; gaidāmi līdz +23 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|19|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[22. augusts]]:
** [[2026. gada 22. augusta negaiss Latvijā|Latvijā plosījās vētra &quot;Priska&quot;]].&lt;ref&gt;[https://tv3.lv/zinas/latvija/put-vejini-dzen-laivinu-latvijai-savu-speku-radija-vetra-priska/ &quot;Pūt, vējiņi, dzen laiviņu!&quot; Latvijai savu spēku rādīja vētra &quot;Priska&quot;]{{Novecojusi saite}}, tv3.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Priekš vasaras spēcīgs [[ciklons]] ieradās valsts teritorijā no dienvidiem, sākumā no rīta un dienas pirmajā pusē šķērsoja plaša nokrišņu zona, daudzviet nesot ligstošu un intensīvu lietu. Laika posmā no plkst. 9.00 līdz plkst. 14.00 lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts centrālajos rajonos un Kurzemes dienvidrietumos, [[Dobele|Dobelē]] un [[Kalnciems|Kalnciemā]] nolija 43,7 mm, Rīgā 35 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091137654003786134 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|22|SK}}&lt;/ref&gt; Lietus dēļ Rīgā applūda brauktuves un zemākās vietas, tostarp posmu [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmalā]] zem [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilta]], līdzīgā situācija bija arī zem Salu tilta.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532110/riga-lietus-del-appludusas-brauktuves-zem-akmens-un-salu-tilta-apgrutinata-satiksme Rīgā lietus dēļ applūdušas brauktuves; zem Akmens un Salu tilta apgrūtināta satiksme], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}&lt;/ref&gt; Vēlāk lietavu zona aizvirzījās uz Kurzemi, kur vakarpusē sākās arī strauja vēja pastiprināšanās. Vakarā ciklona centrs atradās aptuveni virs Rīgas un stiprākās vēja brāzmas (līdz plkst. 21.00) tika fiksētas Ventspilī, [[Stende|Stendē]], Saldū, [[Jelgava|Jelgavā]], Bauskā un Rēzeknē — līdz 25–26 m/s.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091420315947585923 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Vēlā vakarā vētra sasniedza arī Rīgu, kur tika reģistrētas arī maksimālās vēja brāzmas valstī — 31 m/s [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], Rīgas centrā vējš brāzmās sasniedza 25,5 m/s.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091273747114111469 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Līdz pussnaktij elektroapgāde tika traucēta ap 254 000 mājsaimniecību visā Latvijā, padarot šo vētru par postošāko vismaz pēdējo 20 gadu laikā (vēlāk mājsaimniecību skaits ar traucētu eletroapgādi sasniedza 277 000), un postošāko pēdējās desmitgadēs Rīgā.&lt;ref&gt;[https://nra.lv/latvija/riga/528310-vetra-priska-pamatigi-izpostijusi-rigu Zināms, kādus postījums vētra “Priska” nodarījusi Rīgai; zoo būs slēgts arī pirmdien]{{Novecojusi saite}}, nra.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532207/video-elektroapgade-latvija-trauceta-aptuveni-254-000-majsaimniecibu VIDEO ⟩ Elektroapgāde Latvijā traucēta aptuveni 254 000 mājsaimniecību], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}&lt;/ref&gt; Vētras dēļ tika sagāzti simtiem koku gan Rīgā, gan daudzviet citur valstī, laikapstākļu dēļ vairāki ielidojošie reisi tika novirzīti no [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostas]] uz lidostām citās valstīs. Lielākais šīs dienas nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Kolka|Kolkas]] novērojumu stacijā — 72,4 mm, vairākās novērojumu stacijās nokrišņu daudzums pārsniedza 50 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091219477555765545 Meteo.lv], x.com,  {{dat|2026|8|22|SK}}&lt;/ref&gt;
** Rītā tika izplatīts sarkanais brīdinājums Latvijas rietumu un centrālajos rajonos par ilgstošu un ekstremāli stipru lietu, kā arī iespējamu [[pērkona negaiss|pērkona negaisu]] veidošanos, bet vēlāk par ļoti stipru vēju tika izplatīts [[Šūnapraide|šūnapraides]] paziņojums visā Latvijas teritorijā, izņemot Latgales dienvidus.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8532129/izplatits-sunapraides-pazinojums-par-loti-stipru-veju Izplatīts šūnapraides paziņojums par ļoti stipru vēju], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:22aug2026 vetras sekas Vienibas gatve BKUS.jpg|thumb|220px|22. augusta vētras gāzti koki [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca|Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas]] teritorijā, [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatvē]], [[Rīga|Rīgā]]]]
* [[23. augusts]]:
** Pēc vētras, kas daudzviet turpinājās nakts laikā ar pakāpeniska vēja samāzināšanas tendenci, uz rīta pusi joprojām bez elektrības saglabājās vairāk nekā 200 000 &quot;[[Sadales tīkls]]&quot; klientu visā Latvijā, līdz pusdienlaikam Siguldā, [[Allaži|Allažos]], Jēkabpilī un [[Bauska|Bauskā]] elektrība vēl pilnībā nebija atjaunota.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532447/sigulda-allazi-jekabpils-un-bauska-bez-elektribas Sigulda, Allaži, Jēkabpils un Bauska bez elektrības], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Līdz plkst. 7.00 uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 tika saņemti 1876 pieteikumi, kas saistīti ar spēcīgā vēja radītajiem postījumiem, visvairāk pieteikumu par vētras postījumiem saņemts Rīgā — 498, savukārt Rīgas reģionā saņemti 427 pieteikumi, no tiem 101 [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet dienas laikā to skaits vēl turpināja augt.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8532330/glabeji-sanemusi-gandriz-1900-pieteikumu-par-veja-postijumiem Glābēji saņēmuši gandrīz 1900 pieteikumu par vēja postījumiem], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Vējā lūzušu koku un bojātas infrastruktūras dēļ būtiski traucēta Rīgas sabiedriskā transporta kustība, vairākos maršrutos apturēta vilcienu satiksme, bet atsevišķi vilcieni kursēja ar ievērojamu kavēšanos.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532340/daudzviet-riga-butiski-trauceta-sabiedriska-transporta-kustiba Daudzviet Rīgā būtiski traucēta sabiedriskā transporta kustība], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532350/vairakas-linijas-aptureta-vilcienu-kustiba-jau-drizuma-ta-tiks-pakapeniski-atjaunota Vairākās līnijās apturēta vilcienu kustība; jau drīzumā tā tiks pakāpeniski atjaunota], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Saistībā ar elektroapgādes pārrāvumiem mobilie sakari bija traucēti visu sakaru operatoru klientiem. Pēc [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un mereoroloģijas centra]] informācijas, piedzīvotā vētra bija spēcīgākā vasaras vētra Latvijā vismaz kopš 1966. gada, kad uzsākti pilnvērtīgi vēja stipruma novērojumi. Vējš ar vismaz 20,7 m/s stiprām brāzmām tika fiksēts 14 novērojumu stacijās, bet astoņās vietās vēja brāzmas sasniedza stipras vētras spēku jeb vismaz 24,5 m/s.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.08.2026-latviju-skarusi-specigaka-vasaras-vetra-vismaz-kops-1966-gada-trauceta-elektroapgade-un-mobilie-sakari.a659938/ Latviju skārusi spēcīgākā vasaras vētra vismaz kopš 1966. gada; traucēta elektroapgāde un mobilie sakari], lsm.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt;
** [[Kolka|Kolkā]] diennakts laikā nokrišņu daudzums sasniedza 124 mm, kas ir aptuveni 1,5 mēnešu nokrišņu norma (augusta mēneša norma ir 82 mm), citviet [[Kurzeme|Kurzemē]] un centrālajos rajonos nolija no 40 līdz 80 mm.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532419/aizvaditas-diennakts-laika-kolka-nolijusi-124-milimetru-nokrisni Aizvadītās diennakts laikā Kolkā nolijuši 124 milimetru nokrišņi], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā vairāk nekā diennakts laikā nolija 54 mm, vismazāk nokrišņu (vien līdz 10 mm) bija Latgalē.
* [[24. augusts]] — vētras nesto nokrišņu ietekmē, pārsvarā valsts rietumos strauji paaugstinājās ūdenslīmenis upēs, spēkā bija dzeltenais brīdinājums par iespējamo upju palieņu un zemāko vietu applūšanu. [[Talsu novads|Talsu]] un [[Limbažu novads|Limbažu]] novados rītā stundās applūda vairāki vietējās nozīmes autoceļi, Talsu novadā satiksmei slēgts vietējās nozīmes autoceļš [[Pastende]]–[[Iliņi]]–[[Spāre (Ģibuļu pagasts)|Spāre]] (V1385), bet Limbažu novadā — [[Pāle]]–[[Pociems]] (V146).&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532950/talsu-un-limbazu-novados-pirmdienas-rita-appludusi-vietejas-nozimes-autoceli Talsu un Limbažu novados pirmdienas rītā applūduši vietējās nozīmes autoceļi], tvnet.lv, {{dat|2026|8|24|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[26. augusts]] — Zosēnos minimālā gaisa temperatūra sasniedza +5,5 °C, un tā bija zemākā temperatūra šajā mēnešī un trešā zemākā visā [[vasara|vasaras]] sezonā.
* [[31. augusts]] — uz dienvidiem-dienvidaustrumiem no Latvijas atrodoties karstākam gaisam, vietām [[Baltkrievija|Baltkrievijas]] dienvidos gaiss sakarsa līdz +30 grādiem, bet Latvijas teritorijā šo gaisa masu ietekmē siltākais laiks bija [[Latgale|Latgalē]], maksimālā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]] (+26,1 °C).&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8537461/sinoptiki-bridina-par-otrdien-gaidamajiem-laikapstakliem-latvija Sinoptiķi brīdina par otrdien gaidāmajiem laikapstākļiem Latvijā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|1|SK}}&lt;/ref&gt; Pārējā valstī gaiss lielākoties iesila līdz +19, +23 grādiem.

=== Septembris ===
* [[1. septembris]] — teju visos Latvijas reģionos, sākot no rietumiem veidojās pērkona negaisa mākoņi, atnesot [[lietusgāze]]s, krasas vēja brāzmas un dažviet arī [[Krusa|krusu]].&lt;ref&gt;[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2094643064849506407 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|9|1|SK}}&lt;/ref&gt; Priekšpusdienā [[Liepāja|Liepāju]] piemeklēja pērkona negaiss ar spēcīgām lietusgāzēm, apgrūtinot gājēju un transporta kustību.&lt;ref&gt;[https://www.liepajniekiem.lv/zinas/sabiedriba/foto-un-video-lidz-potitem-udeni-specigas-lietusgazes-1-septembri-appludina-liepajas-ielas/ Foto un video: Līdz potītēm ūdenī. Spēcīgās lietusgāzes 1. septembrī appludina Liepājas ielas], liepajniekiem.lv, {{dat|2026|9|1|SK}}&lt;/ref&gt; Vēlāk spēcīgākās pērkona lietusgāzes novērotas valsts centrālajā daļā un Vidzemē, [[Priekuļi|Priekuļos]] lija īpaši intensīvi, vienā stundā nolija 45 mm, dažās stundās 53 mm. Vietām applūda zemākās vietas un palienes.
* [[2. septembris]] — naktī Vidzemē turpinājās lietavas, lielākais diennakts nokrišņu daudzums reģistrēts Priekuļos, [[Cēsu novads|Cēsu novadā]] (79,3 mm jeb 136% no visa septembra normas).&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3muivfid2522h Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|9|2|SK}}&lt;/ref&gt; Lielāko daļu jeb 53 mm nokrišņu Priekuļos atnesa pērkona negaiss 1. septembra pievakarē, pārējais nolija vēlāk naktī. Otrais lielākais lietus daudzums fiksēts [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], sasniedzot 54,4 mm jeb 95% no mēneša normas. Vairāk nekā 20 mm diennakts laikā nolija arī [[Mērsrags|Mērsragā]], [[Saldus|Saldū]], [[Zvejniekciems|Zvejniekciemā]] un [[Madona|Madonā]]. Dažās mazākās upēs strauji pacēlās ūdens līmenis, [[LVĢMC]] arī izplatīja brīdinājumu par iespējamo zemāko vietu un palieņu applūšanu, ar plašāko risku Kurzemē un Vidzemē.&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/8538181/priekulos-diennakti-nolijusi-menesa-norma Priekuļos diennaktī nolijusi mēneša norma], apollo.lv, {{dat|2026|9|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. septembris]] — līdz ar nakts iestāšanos pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet, īpaši valsts ziemeļu rajonos atnesot lietusgāzes, dažviet fiksētas arī [[Pērkons (dabas parādība)|pērkona]] dārdi. Nokrišņu zonai aizejot tālāk uz ziemeļaustrumiem, pa dienu veidojās jauni gubu-lietus mākoņi, palaikam nesot stiprākās lietusgāzes arī citos reģionos. Dienas lielākais nokrišņu daudzums konstatēts [[Ainaži|Ainažu]] (31,8 mm), [[Rūjiena]]s (31,5 mm), Mērsraga (31,0 mm) un [[Ventspils]] (27,4 mm) novērojumu stacijās, bet kopš 03.09. pēcpusdienas Ventspilī nolija 34 mm, Rīgā nolija 22 mm.&lt;ref&gt;[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=09&amp;day=04&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 09/04/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Šie lietus mākoņi vēl vairāk šķērsoja [[Igaunija]]s dienvidu daļu, [[Pērnava|Pērnavā]] vairākkārt nesot intensīvu lietu, un diennakts nokrišņu summa tur sasniedza 122 mm, kas ir jauns diennakts rekords.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3muoojxjies2h Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|9|4|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Mezotnes pagasta 2026sept05.jpg|thumb|220px|Lietus mākoņi [[Mežotnes pagasts|Mežotnes pagastā]] 2026. gada 5. septembrī]]
* [[6. septembris]] — pirmajās mēneša sešās dienās daļā Vidzemes un atsevišķās vietās Kurzemē pārsniegta visa mēneša nokrišņu norma. Posmā no 01.09. līdz 06.09. [[Priekuļi|Priekuļos]] nolija 127 mm, kas ir pat divkārša mēneša norma. Vismazāk lija Zemgalē, kur šajās dienās nokrišņu daudzums sasniedza vien 9—15 mm.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2096558197502853444 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|9|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. septembris]] — Latvijā no dienvidiem uz īsu brīdi ieplūda ļoti silts gaiss, daudzviet laiks bija vasarīgs, termometra stabiņš vairākās vietās paaugstinājās līdz +24, +27 grādiem, astoņās novērojumu uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: Zosēnos (+25,6 °C), Mērsragā (+25,8 °C), Madonā (+26,1 °C), [[Gulbene|Gulbenē]] (+26,1 °C), Skrīveros (+26,4 °C), Rūjienā (+26,6 °C), Priekuļos (+26,8 °C) un [[Zīlāni|Zīlānos]] (+27,3 °C), bet [[Jelgava|Jelgavā]] atkārtots [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gada]] siltuma rekords (+27,3 °C).&lt;ref&gt;[https://ciklons.tvnet.lv/8542929/tresdien-latvija-parspeti-9-septembra-siltuma-rekordi Trešdien Latvijā pārspēti 9. septembra siltuma rekordi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|9|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt augstākā gaisa temperatūra fiksēta [[Bauska|Bauskā]], kur tā sasniedza +27,4 °C, tikmēr [[Kolka|Kolkā]] termometra stabiņš nepārsniedza +20 grādus, gaiss tur iesila līdz +19,9 °C.
* [[10. septembris]]:
** Pāri valsts teritorijai virzoties [[aukstā fronte|aukstai atmosfēras frontei]], pastiprinājās dienvidrietumu-rietumu puses vējš, kas vēlāk vietām pārgāja ziemeļrietumu vējā, un daudzviet lija, brīžiem stipri. [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] bija arī pērkona negaiss (atsevišķas [[zibens]] izlādes novērotas arī iekšzemē). Siguldā un Skrīveros dienas nokrišņu daudzums sasniedza 19 mm, bet Bauskā 25 mm. Vakarā Liepājas [[osta|ostā]] vējš brāzmās pastiprinājās līdz 20 m/s.&lt;ref&gt;[https://ciklons.tvnet.lv/8543920/darba-nedela-noslegsies-ar-itin-saulainu-laiku Darba nedēļa noslēgsies ar itin saulainu laiku], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|11|SK}}&lt;/ref&gt;
** Lielākajā valsts daļā iestājās meteoroloģiskais [[rudens]], šī bija pirmā diena no piecām, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par +15 grādiem. Sešās novērojumu stacijās meteoroloģiskais rudens iestājās jau augustā, [[Alūksne|Alūksnē]], Gulbenē, Saldū, [[Stende|Stendē]], Zosēnos tās sākās jau 22. augustā, savukārt Rēzeknē — 23. augustā.&lt;ref&gt;[https://ciklons.tvnet.lv/8546069/meteorologiskais-rudens-latvija-sogad-iestajies-10-septembri Meteoroloģiskais rudens Latvijā šogad iestājies 10. septembrī], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|15|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2099806294156689840 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|9|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. septembris]] — dzestrākais rīts kopš jūnija sākuma, daudzviet gaisa temperatūra pazeminājās līdz +6, +11 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Mērsragā (+3,9 °C), Stendē un Ainažos gaiss atdzisa līdz +4, +5 grādiem. Rīta stundās vairākās vietās izveidojās arī [[migla]], redzamības samazināšanās līdz 80—100 metriem naktī konstatēta Daugavpils un Rēzeknes novērojumu stacijā, piecos rītā sliktākā redzamība LVĢMC novērojumu tīklā bija 80 metri Daugavpilī, kā arī 140—240 metri Dagdā, Rēzeknē, [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8545937/otrdien-latvija-vietam-uzspides-saule-un-gaiss-iesils-lidz-20-gradiem Otrdien Latvijā vietām uzspīdēs saule un gaiss iesils līdz +20 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[17. septembris]] — Daugavpilī, Alūksnē un [[Rēzekne|Rēzeknē]] nokrišņu zonas dēļ dienas gaitā nolija 9—13 mm, savukārt vēlā vakarā Ventspilī un Liepājas ostā reģistrēta vēja pastiprināšanās līdz 18 m/s.&lt;ref&gt;[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=09&amp;day=17&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 09/17/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[21. septembris]] — virs Rīgas jūras līča ūdeņiem veidojās [[gubu lietusmākoņi]], dodoties dienvidaustrumu virzienā, daudzviet Kurzemē un valsts centrālajā daļā nesot lietusgāzes, kas vietām bija stipras, atsevišķos rajonos arī negaisu, dažviet novērota arī krusa. Visvairāk zibens izlāžu bija posmā starp [[Jūrmala]]s un [[Tukums|Tukuma]] apkārtni, Latvijas—Lietuvas pierobežas tuvumā, vakarā arī Kurzemes piekrastē.&lt;ref&gt;[https://www.blitzortung.org/en/archive_data.php?stations_users=0&amp;selected_numbers=*&amp;end_date=1789948800&amp;end_time=86100&amp;start_date=1789948800&amp;start_time=0&amp;north=90&amp;west=-180&amp;east=180&amp;south=-90&amp;rawdata_image=1&amp;map=11&amp;width_orig=640&amp;width_result=640&amp;png_gif=0&amp;agespan=60&amp;frames=12&amp;delay=100&amp;last_delay=1000&amp;show_result=1 Real time lightning map], blitzortung.org/en/archive, {{dat|2026|9|21|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt lielāko diennakts nokrišņu daudzumu reģistrēja Kolkā, kur nolija 41 mm.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8550273/valsts-lielakaja-dala-otrdiena-paies-bez-nokrisniem-gaidami-lidz-17-gradiem Valsts lielākajā daļā otrdiena paies bez nokrišņiem; gaidāmi līdz +17 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|22|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[23. septembris]] — no dienvidaustrumiem ciklona dēļ Latvijas teritoriju šķērsoja nokrišņu zona, naktī un no rīta daudzviet Latgalē, Sēlijā un Vidzemē mēreni un ilgstoši lija, vietām nokrišņi bija stipri, vēlāk no austrumiem lietus sasniedza Zemgali un valsts vidieni. Līdz pieciem rītā visvairāk nolija [[Daugavpils|Daugavpilī]] — 16 mm, Rēzeknē — 19 mm, [[Piedruja|Piedrujā]] — 27 mm un [[Dagda|Dagdā]] — 29 mm. Citviet lija mazāk, bet arī nokrišņu intensitāte pēc tam samazinājās.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8550954/sacies-astronomiskais-rudens-tresdiena-atnesis-lietu Sācies astronomiskais rudens; trešdiena atnesīs lietu], tvnet.lv, {{dat|2026|9|23|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. septembris]] — lielā daļā Latvijas ilgstoši lija, brīžiem mēreni stipri, vietām nokrišņi turpinājās visu dienu.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8552471/piektdien-riga-ilgstosi-lis-gaiss-sasils-lidz-13-gradiem Piektdien Rīgā ilgstoši līs, gaiss sasils līdz +13 grādiem], tvnet.lv, {{dat|2026|9|25|SK}}&lt;/ref&gt; Kolkas novērojumu stacijā kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 26,2 mm, [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultē]] 24,9 mm, [[Ainaži|Ainažos]] 22,7 mm. Rīgā dienas nokrišņu daudzums sasniedza 15,4 mm, bet Daugavgrīvā 16,8 mm.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=09&amp;day=25&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 09/25/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Piekrastes rajonos arī pūta brāzmains [[vējš]], Ventspils novērojumu stacijā no rīta tika fiksētas vēja brāzmas līdz 17 m/s.
* [[28. septembris]] — skaidrā laika un bezvēja dēļ Latvijā tika novērota zemākā gaisa temperatūra kopš maija: Vidzemē, Latgalē un Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja līdz +2, +5 grādiem, auskstākais laiks bija [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], kur gaiss atdzisa līdz +1,8 °C. Alūksnes novadā, kā arī vietām [[Balvi|Balvu]], Tukuma, Talsu un [[Saldus]] novadā zāles augstumā un uz virsmām tika reģistrēta pirmā rudens [[salna]].&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/28.09.2026-latvija-bijusi-pirma-rudens-salna-zales-augstuma.a665012/ Latvijā bijusi pirmā rudens salna zāles augstumā], lsm.lv, {{dat|2026|9|28|SK}}&lt;/ref&gt; Daudzviet izveidojās bieza migla, Dagdas novērojumu stacijā redzamība miglā naktī samazinājās līdz pat 10 metriem.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mwkeoodpyc22 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|9|28|SK}}&lt;/ref&gt;

== Gada pārskati ==
=== Gaisa temperatūra ===
[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm.

Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem.

{| class=&quot;wikitable collapsible&quot; style=&quot;font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;&quot;
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;19&quot; bgcolor=&quot;#DDDDDD&quot; | '''2026. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])'''
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #DDDDDD;height=20;&quot; | Mēnesis
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Marta klimats Latvijā|Marts]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]]
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | Dekāde
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais maksimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|4,1}}
| {{Temperatūras krāsa|–1,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–2,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–2,0}}
| {{Temperatūras krāsa|1,4}}
| {{Temperatūras krāsa|10,9}}
| {{Temperatūras krāsa|16,4}}
| {{Temperatūras krāsa|17,1}}
| {{Temperatūras krāsa|17,9}}
| {{Temperatūras krāsa|14,2}}
| {{Temperatūras krāsa|17,9}}
| {{Temperatūras krāsa|17,2}}
| {{Temperatūras krāsa|28,2}}
| {{Temperatūras krāsa|25,8}}
| {{Temperatūras krāsa|23,7}}
| {{Temperatūras krāsa|25,6}}
| {{Temperatūras krāsa|27,8}}
| {{Temperatūras krāsa|33,2}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Vidējā temperatūra ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|–5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–10,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–10,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–12,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–9,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–1,5}}
| {{Temperatūras krāsa|2,7}}
| {{Temperatūras krāsa|5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|3,8}}
| {{Temperatūras krāsa|6,9}}
| {{Temperatūras krāsa|5,1}}
| {{Temperatūras krāsa|10,7}}
| {{Temperatūras krāsa|11,5}}
| {{Temperatūras krāsa|12,6}}
| {{Temperatūras krāsa|16,4}}
| {{Temperatūras krāsa|14,6}}
| {{Temperatūras krāsa|19,8}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais minimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|–18,2}}
| {{Temperatūras krāsa|–24,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–32,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–31,7}}
| {{Temperatūras krāsa|–32,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–16,6}}
| {{Temperatūras krāsa|–8,4}}
| {{Temperatūras krāsa|–6,0}}
| {{Temperatūras krāsa|–6,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–5,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–5,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–3,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–3,1}}
| {{Temperatūras krāsa|0,3}}
| {{Temperatūras krāsa|0,1}}
| {{Temperatūras krāsa|2,8}}
| {{Temperatūras krāsa|4,8}}
| {{Temperatūras krāsa|8,2}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #DDDDDD;height=20&quot; | Mēnesis
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]]
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | Dekāde
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais maksimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|28,0}}
| {{Temperatūras krāsa|29,4}}
| {{Temperatūras krāsa|32,6}}
| {{Temperatūras krāsa|31,0}}
| {{Temperatūras krāsa|28,7}}
| {{Temperatūras krāsa|26,1}}
| {{Temperatūras krāsa|27,4}}
| {{Temperatūras krāsa|21,5}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Vidējā temperatūra ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|16,1}}
| {{Temperatūras krāsa|19,2}}
| {{Temperatūras krāsa|17,1}}
| {{Temperatūras krāsa|18,5}}
| {{Temperatūras krāsa|16,3}}
| {{Temperatūras krāsa|16,1}}
| {{Temperatūras krāsa|15,5}}
| {{Temperatūras krāsa|14,2}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais minimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|7,9}}
| {{Temperatūras krāsa|8,8}}
| {{Temperatūras krāsa|7,2}}
| {{Temperatūras krāsa|8,0}}
| {{Temperatūras krāsa|6,0}}
| {{Temperatūras krāsa|5,5}}
| {{Temperatūras krāsa|8,0}}
| {{Temperatūras krāsa|3,9}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|}

=== Gaisa temperatūras fakti Rīgā ===
{{Col-begin|width=50%}}
Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas &quot;Rīga—Universitāte&quot;.
{{Col-2}}
Zemākā gaisa temperatūra dienā:
* 
* 
* 
* 
* 

{{Col-2}}
Augstākā gaisa temperatūra naktī:
* +20,9&amp;nbsp;°C&amp;nbsp;— [[29. jūnijs]]
* +20,2&amp;nbsp;°C&amp;nbsp;— [[18. jūlijs]]
* +19,9&amp;nbsp;°C&amp;nbsp;— [[30. jūnijs]]
* +19,7&amp;nbsp;°C&amp;nbsp;— [[6. augusts]]
* +19,7&amp;nbsp;°C&amp;nbsp;— [[21. jūnijs]]

{{Col-end}}

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas klimats]]
* [[Rīgas klimats]]
* [[2026. gads Latvijā]]
== Piezīmes un atsauces ==

=== Piezīmes ===
{{atsauces|group=P}}

=== Atsauces ===
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{Meteo ārējā saite}}

{{Latvijas laikapstākļi}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latvijas klimats]]
[[Kategorija:2026. gads Latvijā]]</text>
      <sha1>etww7a11zh7e3aa3hw9ulodr8n325rv</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530669</id>
      <parentid>4530664</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T16:54:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DrewAir</username>
        <id>91233</id>
      </contributor>
      <comment>/* Gaisa temperatūra */</comment>
      <origin>4530669</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="172088" sha1="34ckqsog7doth2kblmf0tndcx12zdg3" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Latvijas dabas parādības}}
{{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2026. gads Latvijā|2026]]. gada laikapstākļi Latvijā 
|vid Lat     = 
|min Lat     = 
|max Lat     = 
|vid Rīga    = 
|min Rīga    = 
|max Rīga    = 

|nokrišņi gadā         =
Latvija:
|nokrišņi mēnesī       = 
|nokrišņi dekādē       = 
|nokrišņi diennaktī     =  
|sniega sega         = 
|vēja brāzmas        = 

|citi notikumi      =
}}

Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads Latvijā|2026. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].'''

== Gada raksturojums pa gadalaikiem ==
'''2025./2026. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,0 °C, kas ir 2,6 °C zem gadalaika normas (1991.–2020. gads). Tā bija aukstākā ziema kopš 2010./2011. gada ziemas. Zemākā gaisa temperatūra šoziem (−32,8 °C) tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet augstākā gaisa temperatūra novērota kalendārās ziemas pēdējā dienā: +10,9 °C Zīlānos 28. februārī. Ziema iesākās ar 5. siltāko decembri novērojumu vēsturē (dalīti ar 2011. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +2,1 °C jeb 3,2 °C virs normas. Decembrī reģistrēta lielākā daļa ziemas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Īpaši izcēlās 10. un 11. decembris – 10. decembrī rekordi sasniegti visās novērojumu stacijās, savukārt 11. decembrī rekords netika reģistrēts tikai Skultē. Decembra beigās vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, un, sākot ar 4. janvāri, Latvijā iestājās 50 dienu ilgs periods, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu. Viszemākā diennakts vidējā temperatūra bija 1. februārī, −18,3 °C jeb 14,6 °C zem šī datuma normas. Savukārt, apskatot periodus, kuros secīgās diennaktīs maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedz 0 °C, šajā ziemas sezonā (novembris–aprīlis) tas bija viens no garākajiem pēdējās desmitgadēs (49 diennaktis), kaut vēsturiskais rekords netika pārsniegts (60 diennaktis 1941./1942. gada ziemā). Ilgstošā aukstuma perioda ietekmē janvāra vidējā temperatūra −8,7 °C bija 5,7 °C zem normas, un tas ierindojās otrajā vietā kopš rekordaukstā 1987. gada – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Lai gan februāra pēdējā nedēļā gaisa temperatūra paaugstinājās un tika sasniegti arī daži diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, arī februāris kopumā bija 5,2 °C aukstāks par normu un viens no aukstākajiem šajā gadsimtā. Kopumā ziemā tika pārspēti 63 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 2 Latvijas diennakts rekordi, un 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 2 bija Latvijas diennakts rekordi un 1 stacijas dekādes rekords. Kopējais nokrišņu daudzums ziemā Latvijā bija 72,0 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (144,6 mm), līdz ar to šī ziema kļuva par 6. sausāko novērojumu vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Mērsragā (43,2 mm), kas ir 64% zem stacijas normas, bet nokrišņiem bagātākā ziema bija Rucavā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 135,2 mm (26% zem normas). Visi ziemas mēneši bija sausāki par normu un vieni no sausākajiem 21. gadsimtā. Decembris ar nokrišņu daudzumu 39,1 mm bija 27% sausāks par normu, janvāris bija 58% sausāks par normu, sasniedzot 21,2 mm. Savukārt februāris bija salīdzinoši vissausākais ar kopējo nokrišņu daudzumu 16,0 mm jeb 60% zem normas. Salīdzinoši sausie apstākļi, kas aizsākās jau rudenī, turpinājās arī ziemā. Decembris šoziem bija vismitrākais, ar visvairāk dienām ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm, bet tāpat visas mēneša dekādes bija sausākas par normu. Janvāra sākumā novērots vairāk nokrišņu, gada 1. dekādei esot mitrākai par normu Dienvidkurzemē un Dienvidlatgalē. Īpaši izcēlās 1. janvāris Pāvilostā ar diennakts nokrišņu daudzumu 22,9 mm, Liepājā – 20,5 mm, Rucavā 1.–2. janvārī kopā 32,1 mm. Turpmāko janvāri un februārī sausums turpinājās. Februāra 1. dekāde bija īpaši sausa, kopējam nokrišņu daudzumam Latvijā sasniedzot tikai 1,3 mm. Atsevišķas dienas bija mitrākas, piemēram, 13. februārī Lielpečos un Sīļos novēroti 12,6 un 12,2 mm. Neskatoties uz novērotajiem nokrišņiem, kopumā visās pašvaldībās ziemas laikā sausuma tendence tikai pastiprinājās. Šī ziema bija sniegaināka nekā normas periodā. Decembris ar vidējo sniega segas biezumu 0 cm bija mazāk sniegains par normu, taču janvārī un februārī Latvijas vidējais sniega segas biezums bija 15 un 25 cm, attiecīgi 7 un 15 cm vairāk nekā mēnešu normas. Decembra vidū daudzviet sniga, taču sniega sega bija īslaicīga, savukārt gada pēdējā nedēļā, gaisa temperatūrai pazeminoties, snigšana tika novērota visā Latvijā. Gada beidzamajā dienā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 5 cm, bet visbiezākā sniega sega vidēji diennaktī bija izveidojusies Alūksnē un Liepājā – 13 cm. Vienlaidu sniega sega Latvijas teritorijā noturējās visu janvāri un teju visu februāri. Piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā) un Rūjienā sniega sega bija plānāka, ziemas laikā sasniedzot 11–13 cm diennakts vidējo biezumu, savukārt biezākā sniega sega izveidojās Latgalē. Lielākais sniega segas biezums sasniegts Dagdā 14. februārī – diennaktī vidēji 60 cm, bet maksimāli 62 cm. Tā ir biezākā sniega sega, kas Latvija novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra beigās sākās atkusnis un sniega sega visur samazinājās, kaut ziemas pēdējā dienā daudzās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 51 cm, maksimāli 53 cm). Pilnībā izkususi sniega sega bija tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2025./2026. gada ziemā bija 3,5 m/s jeb vienāds ar normu. Decembris ar vidējo vēja ātrumu 4,0 m/s bija 0,4 m/s vējaināks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,3 un 3,1 m/s abi bija 0,2 m/s mazāk vējaini par konkrēto mēnešu normām. Šoziem maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, 4 no tām brāzmu ātrums sasniedza stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s), bet vienā dienā sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 29,1 m/s 30. decembrī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šoziem reģistrētās vēja brāzmas.

'''2026. gada pavasaris''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,1 °C, kas ir 1,2 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads), tādējādi kļūstot par 9. siltāko pavasari novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Zemākā gaisa temperatūra šopavasar (−8,4 °C) tika novērota 8. martā Daugavpilī, un arī augstākā gaisa temperatūra novērota Daugavpilī: +28,2 °C 4. maijā. Pavasaris iesākās ar siltāko martu novērojumu vēsturē (dalīti ar 2007. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +4,4 °C jeb 4,2 °C virs normas. Katru dienu Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, un martā reģistrēti arī gandrīz visi šī pavasara diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, turklāt no 7. līdz 16. martam bija 10 dienu periods, kad katru dienu vismaz kādā stacijā reģistrēts rekords. Salīdzinoši vēsāks marts bija Baltijas jūras piekrastē, taču arī tur tas ierindojās starp desmit siltākajiem martiem vēsturē. Aprīlī vidējā gaisa temperatūra bija mainīga ar periodiem gan siltākiem, gan vēsākiem par normu. Aprīļa beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas vairākas dienas, taču aprīlī netika reģistrēti ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopumā aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C bija 0,8 °C vēsāks par normu. Maija pirmās dienas bija siltas, daudzviet sasniegti +25,0 °C un vairāk, ieskaitot šī pavasara augstāko temperatūru: +28,2 °C Daugavpilī 4. maijā. Tomēr uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī turpmāko maiju vidējā gaisa temperatūra bija mainīga. Rezultātā maijs ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C bija 0,3 °C siltāks par normu. Kopā pavasarī tika pārspēti 135 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 5 Latvijas diennakts rekordi un 11 stacijas dekādes rekordi. Minimālās gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 61,2 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (123,1 mm), līdz ar to šis pavasaris kļuva par 2. sausāko novērojumu vēsturē aiz 1964. gada pavasara, kura nokrišņu daudzums bija 57,2 mm. Vismazāk nokrišņu bija Pāvilostā (28,5 mm), kas ir 73% zem stacijas normas, savukārt nokrišņiem bagātākais pavasaris bija Madonā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 118,3 mm, kas tāpat ir 9% zem stacijas normas. Visi pavasara mēneši bija sausāki par normu. Marts ar nokrišņu daudzumu 6,1 mm bija 83% sausāks par normu un kļuva par 4.  sausāko novērojumu vēsturē. Aprīlis bija 54% sausāks par normu, sasniedzot 16,6 mm, savukārt maijs bija mitrākais pavasara mēnesis ar nokrišņu daudzumu 38,6 mm, taču tāpat 23% sausāks par normu. Pavasarī turpinājās sausuma periods, kas aizsākās jau pagājušā gada rudenī un raksturoja arī 2025./2026. gada ziemu. Laika periods no pagājušā gada septembra līdz šim maijam ir bijis otrais sausākais novērojumu vēsturē. Marts bija vissausākais mēnesis – vidēji Latvijā tas bija 4. sausākais novērojumu vēsturē, bet vairākās stacijās (Daugavpilī, Dagdā, Zosēnos, Zīlānos, Skrīveros, Lielpečos un Jelgavā) pat vissausākais. Gan marta 1., gan 3. dekādē Latvijas kopējais nokrišņu daudzums nesasniedza 1 mm. Aprīlis un maijs bija mazliet mitrāki, it īpaši aprīļa 1. dekāde un maija 2. dekāde, turklāt maija 2. dekāde bija vienīgā dekāde šajā pavasarī, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija lielāks par normu, kaut tikai par 7%. Atsevišķas dienas izcēlās ar stipriem vai pat ļoti stipriem nokrišņiem, staciju diennakts nokrišņu daudzumam sasniedzot attiecīgi 10 mm vai 20 mm. Visvairāk vienas diennakts laikā nolija Madonā 18. maijā – 30,6 mm. Šis pavasaris bija mazāk sniegains nekā normas periodā – martā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 3 cm, kas ir 4 cm zem mēneša normas, savukārt aprīlī un maijā tas bija 0 cm. un maijā tas bija 0 cm. Pavasara sākumā sniega sega bija pilnībā izkususi tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē, bet daudzās citās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 47 cm, maksimāli 49 cm). Tomēr, paaugstinoties vidējai gaisa temperatūrai un atkusnim turpinoties, līdz marta vidum sniega sega pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Dagdā un Sīļos. Sniega sega pavasarī nekur vairāk neizveidojās, taču ik pa laikam kādā no stacijām novērota snigšana vēl aprīlī un arī maija sākumā (visvēlāk 7. maijā Alūksnē un Dagdā). Vidējais vēja ātrums Latvijā 2026. gada pavasarī bija 3,4 m/s, kas ir 0,3 m/s virs gadalaika normas. Visi pavasara mēneši bija vējaināki par normu. Marts ar vidējo vēja ātrumu 3,0 m/s bija 0,3 m/s vējaināks, maijs ar 3,2 m/s bija 0,4 m/s vējaināks, bet aprīlis bija visvējainākais ar vidējo vēja ātrumu 3,8 m/s jeb 0,7 m/s virs normas. Šopavasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 5 atsevišķās dienās, un vienā no tām brāzmu ātrums sasniedza arī stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s) – 24,7 m/s 6. aprīlī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šopavasar reģistrētās vēja brāzmas.

'''2026. gada vasara''', vidējã gaisa temperatūra Latvijā bija +17,1 °C, kas ir 0,4 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads). Zemākā gaisa temperatūra šovasar (+2,8 °C) tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, savukārt augstākā gaisa temperatūra novērota Mērsragā: +33,2 °C 28. jūnijā. Jūnijā Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija +16,9 °C jeb 1,7 °C virs normas, ierindojoties 9. vietā starp siltākajiem jūnijiem (dalot vietu ar 1995. un 2022. gadu). Vietām Kurzemē – Ventspilī, Pāvilostā – jūnijs bija 3. siltākais novērojumu vēsturē. Jūnijā reģistrēti teju visi šīs vasaras maksimālās gaisa temperatūras rekordi, īpaši siltas bija mēneša beigas, kad reģistrēta vasaras augstākā temperatūra, kā arī 2 tropiskās naktis. Naktī uz 29. jūniju minimālā gaisa temperatūra noturējās virs +20,0 °C Daugavgrīvā, Dobelē, Rīgā, Ventspilī un Zosēnos, bet naktī uz 30. jūniju – Daugavgrīvā, Dobelē, Liepājā un Ventspilī. Jūlijā gaisa temperatūra bija mainīga, mijoties periodiem vēsākiem un siltākiem par normu. Kopumā jūlijs bija vēsāks nekā ierasti, ar vidējo gaisa temperatūru +17,4 °C jeb 0,4 °C zem normas. Jūlija pēdējā diena bija siltākā mēnesī, gaisa temperatūrai daudzviet pārsniedzot +30,0 °C. Jelgavā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, bet Dobelē stacijas rekords tika atkārtots. Augusts arī bija mainīgs, gaisa temperatūrai nenoturoties virs vai zem normas ilgāk par dažām secīgām dienām, izņemot mēneša beigās. Rezultātā augusta vidējā gaisa temperatūra bija +17,0 °C jeb tikai 0,1 °C virs mēneša normas. Kopā vasarā tika pārspēti 12 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 1 stacijas mēneša rekords. Minimālās gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums vasarā Latvijā bija 288,1 mm, kas ir 29% virs gadalaika normas (222,6 mm), kļūstot par mitrāko vasaru kopš 2016. gada un 13. mitrāko vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Rēzeknē (198,5 mm), 11% zem stacijas normas, savukārt nokrišņiem bagātākā vasara bija Ventspilī, kur kopējais nokrišņu daudzums sasniedza gandrīz divas gadalaika normas – 376,1 mm jeb 99% virs normas. Vičakos novērotais nokrišņu daudzums 395,2 mm bija lielāks, taču šajā stacijā vasaras norma ir lielāka, rezultātā Vičakos vasara bija 88% mitrāka nekā ierasti. Visi vasaras mēneši bija mitrāki par normu. Jūnijs ar nokrišņu daudzumu 76,6 mm bija 9% mitrāks par normu un salīdzinoši sausākais vasaras mēnesis. Lai gan Latvijā vidēji tas neierindojās starp mitrākajiem, Vičakos tas bija 2. mitrākais stacijas novērojumu vēsturē (kopš 1945. gada), Kuldīgā – 3. mitrākais, Sīļos – 4. mitrākais. Jūlijs bija mitrākais vasaras mēnesis ar nokrišņu daudzumu 123,2 mm jeb 63% virs normas, kļūstot par 5. mitrāko Latvijas novērojumu vēsturē, kā arī pašu mitrāko vairāku staciju – Liepājas, Ventspils un Vičaku – vēsturēs. Savukārt augusts bija 19% mitrāks par normu, sasniedzot 91,5 mm. Līdz ar vasaras sākumu Latvijā noslēdzās sausuma periods, kas sākās 2025. gada rudenī. Šis periods bija otrais sausākais novērojumu vēsturē, savukārt vasarā laikapstākļi kļuva lietaināki. Visu vasaru lietaini periodi mijās ar sausākām dienām; sezonas laikā mitras dienas (nokrišņi vismaz 1 mm) visvairāk bija Piedrujā – 40 dienas, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī – 26 dienas, kas ir interesanti, jo tieši šīs stacijas izceļas ar kopējo nokrišņu daudzumu. Savukārt visvairāk dienu ar ļoti stipriem nokrišņiem (vismaz 20 mm) bija Vičakos – 9 dienas. Gandrīz visās stacijās vasaras laikā novērota kāda diena ar intensīvākiem nokrišņiem – virs 30 mm vai pat vairāk. Visvairāk vienas diennakts laikā nolija Kolkā – 102,9 mm 22. augustā –, kad Latviju šķērsoja ciklons Priska un tika novērota visspēcīgākā vasaras vētra novērojumu vēsturē. Vidēji Latvijā 22. augustā nolija 35,2 mm – tas ir lielākais vienas diennakts nokrišņu daudzums novērojumu vēsturē. Taču šī nebija vienīgā lietainā vasaras diena – īpaši izcēlās 20. un 8. jūlijs ar vidējo nokrišņu daudzumu attiecīgi 21,1 mm un 19,9 mm. Šajās dienās daudzās novērojumu stacijās nolija virs 10–30 mm, tostarp Stendē 20. jūlijā nolija 73,9 mm, gandrīz sasniedzot stacijas mēneša normu, un Ventspilī nolija 78,3 mm, kas ir vairāk nekā stacijas mēneša norma (63,5 mm). Arī 8. jūlijā Ventspilī nolija teju mēneša norma, liels nokrišņu daudzums novērots arī Pāvilostā, Liepājā un Rūjienā. Vasara kopumā bija pati mitrākā Bauskas, Ventspils un Vičaku novērojumu vēsturē, Stendē šī bija 4. mitrākā vasara, bet Kolkā 5. mitrākā. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2026. gada vasarā bija 2,8 m/s, kas ir 0,2 m/s virs gadalaika normas. Jūnijs ar vidējo vēja ātrumu 2,5 m/s bija 0,2 m/s mazāk vējains par normu, bet jūlijs un augusts ar 2,9 un 3,0 m/s bija 0,4 un 0,5 m/s vējaināki nekā ierasti. Šovasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, un divās no tām brāzmu ātrums sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 22. un 23. augustā, kad Latvija piedzīvoja visspēcīgāko vasaras vētru novērojumu vēsturē. Vētras laikā reģistrētas šīs vasaras stiprākās vēja brāzmas – 31,0 m/s Daugavgrīvā, bet kopumā 14 novērojumu stacijās novērotas vētras spēka brāzmas, turklāt 8 no tām – stipras vētras spēka brāzmas.

== Gada raksturojums pa mēnešiem ==
{{Latvijas temp un nokr infokaste 
|jan temp = –8,7 °C
|feb temp = –8,3 °C
|mar temp = +4,4 °C
|apr temp = +5,3 °C
|mai temp = +11,7 °C
|jūn temp = +16,9 °C
|jūl temp = +17,4 °C
|aug temp = +17,0 °C
|sep temp = +13,9 °C
|okt temp = 
|nov temp = 
|dec temp =

|jan nokr = 21,2 mm   
|feb nokr = 16,0 mm
|mar nokr = 6,1 mm
|apr nokr = 16,6 mm
|mai nokr = 38,6 mm
|jūn nokr = 76,6 mm
|jūl nokr = 123,2 mm
|aug nokr = 91,5 mm
|sep nokr = 100,6 mm
|okt nokr = 
|nov nokr = 
|dec nokr = 
}}

Ar vidējo gaisa temperatūru –8,7 °C '''2026. gada janvāris''' bija par 5,7 °C zem mēneša normas. Lai gan šis janvāris ierindojās 15. vietā (dalīti ar 1924. gadu) starp aukstākajiem janvāriem, tomēr tas bija otrais aukstākais kopš rekordaukstā 1987. gada janvāra – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā. Vidējā gaisa temperatūra visu janvāri, izņemot dažas dienas mēneša sākumā, bija zem normas. Neskatoties uz to, janvārī netika sasniegti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 21,2 mm, kas ir 58% zem mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (55,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 6,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 12 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Rūjienā – 3 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega, un daudzās tā sasniedza 10 un 20 cm. Sniega sega noturējās visu janvāra mēnesi, vidēji mēnesī plānākā tā bija piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā), bet biezākā – Dagdā, Rucavā un Piedrujā. Vislielāko biezumu sniega sega sasniedza mēneša beigās, kad 28.–29. janvārī vairākās novērojumu stacijās (Rucavā, Sīļos, Saldū, Daugavpilī, Piedrujā) tā bija 30 vai vairāk centimetru bieza, bet Dagdā sasniedza pat 46 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 85% – no 81% Rīgā līdz 88% Alūksnē, Gulbenē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −5,3 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −18,2 °C tika novērota 8. janvārī Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā un Liepājas ostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 16,2 mm, kas ir 12% zem dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (48,8 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 4,9 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 4,6  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 7 diennaktis, bet vismazāk Bauskā un Mērsragā – 2 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega. Visbiezākā diennakts maksimālā un diennakts vidējā sniega sega novērota Rucavā 5. janvārī (30 cm un 29 cm), un dekādes laikā arī citviet sniega sega bija vismaz 20 cm bieza – Piedrujā, Dagdā, Gulbenē, Sīļos, Siguldā, Zosēnos, Skrīveros, Liepājā, Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Stendē. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 87% – no 85% Kolkā, Mērsragā un Rūjienā līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 8,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −24,5 °C tika novērota 20. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −1,8 °C tika novērota 16. janvārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 1,8 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,3 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Skultē – 0,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos – 3 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Jelgavā, Madonā, Pāvilostā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 84% – no 81% Priekuļos un Rīgā līdz 88% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 14. janvārī Kolkā. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 6,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,5 °C tika novērota 21. janvārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 4,3 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (18,6 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 1,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 4 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Madonā, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā, Siguldā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 82% – no 78% Pāvilostā un Rīgā līdz 89% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,9 m/s) tika novērotas 28. janvārī Kolkā.

Ar vidējo gaisa temperatūru –8,3 °C '''2026. gada februāris''' bija par 5,2 °C zem mēneša normas, līdz ar to tas kļuva par vienu no aukstākajiem februāriem šajā gadsimtā aiz 2011. un 2012. gada februāriem. Visā novērojumu vēsturē šis februāris ierindojās 17. vietā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Gandrīz visu februāri vidējā gaisa temperatūra bija zem normas, tikai mēneša beidzamajā nedēļā, kad gaisa temperatūra paaugstinājās, tā atsevišķās dienās bija augstāka par normu. Februāra laikā reģistrēti kopā 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp divi Latvijas diennakts rekordi (−31,7 °C Jelgavā 2. februārī, −32,5 °C Daugavpilī 17. februārī) un viens stacijas dekādes rekords, un mēneša beigās novēroti arī 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 16,0 mm, kas ir 60% zem mēneša normas (40,3 mm), kļūstot par vienu no sausākajiem februāriem 21. gadsimtā (aiz 2021. un 2003. gada), bet visā novērojumu vēsturē par 14. sausāko. Visvairāk nokrišņu (38,0 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Stendē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 4,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 2 diennaktis. Februāra sākumā visās novērojumu stacijās joprojām bija pastāvīga sniega sega, biezākā tā bija Latgalē, īpaši Dagdā, savukārt plānākā Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos. Sniega sega līdz ar nokrišņiem mēneša vidū kļuva vēl biezāka, Dagdā sasniedzot maksimumu 14. februārī – 62 cm, kas ir biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra pēdējā nedēļā sākās atkusnis un, gaisa temperatūrai paaugstinoties, sniega sega visur samazinājās. Mēneša beigās sniega sega bija visbiezākā Dagdā (53 cm), bet piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē tā bija pilnībā nokususi. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 81% – no 76% Ainažos līdz 84% Alūksnē un Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −12,3 °C, kas ir 8,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −31,7 °C tika novērota 2. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,0 °C tika novērota 7. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 1,3 mm, kas ir 91% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (10,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Siguldā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 0,5  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 3 diennaktis, bet Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Priekuļos, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Februāra 1. dekādē visās NS joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visbiezākā dekādes laikā tā bija Dagdā – 46 cm, savukārt visplānākā Mērsragā un Kolkā – 6 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 81% – no 75% Ainažos līdz 85% Alūksnē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,4 m/s) tika novērotas 2. februārī Daugavgrīvā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −9,8 °C, kas ir 6,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +1,4 °C tika novērota 20. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (23,9 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos – 0,3 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 1,7  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rēzeknē un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Rūjienā, Skultē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādē visā valstī joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visplānākā tā joprojām bija Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos, savukārt visbiezākā – Dagdā, kur diennakts vidējais sniega segas biezums 14. februārī bija 60 cm, bet maksimālais biezums kādā brīdī šajā dienā sasniedza 62 cm. Šī bija biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, kad Alūksnē tā sasniedza 70 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 79% – no 72% Ainažos līdz 84% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,0 m/s) tika novērotas 13. februārī Kolkā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,5 °C, kas ir 1,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −16,6 °C tika novērota 23. februārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (17,3 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Dobelē – 2,8 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,6  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā un Sīļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 84% – no 81% Daugavpilī, Rēzeknē un Rūjienā līdz 86% Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +4,4 °C '''2026. gada marts''' bija par 4,2 °C virs mēneša normas, tādējādi kļūstot par vissiltāko martu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) dalīti ar 2007. gadu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Latvijas vidējā gaisa temperatūra visās marta dienās bija augstāka par normu, un kopā mēneša laikā sasniegti 123 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 11 bija staciju dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 6,1 mm, kas ir 83% zem mēneša normas (36,9 mm), un tas bija 4. sausākais marts novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (15,7 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Daugavpilī – 2,4 mm. Vidēji Latvijā martā bija 2,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 5 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Marta sākumā daudzās NS bija saglabājusies sniega sega – Latgalē, dažviet Vidzemē, Sēlijā. Marta 1. un 2. dekādē, gaisa temperatūrai paaugstinoties, tā pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Sīļos un Dagdā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 76% – no 69% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,7 °C, kas ir 3,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4 °C tika novērota 10. martā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 0,8 mm, kas ir 94% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,8 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Bauskā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Rīgā, Sīļos un Skrīveros, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 2 diennaktis, bet gandrīz visās pārējās stacijās – Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rucavā, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos – šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 79% – no 75% Rīgā līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,1 m/s) tika novērotas 3. martā Ventspilī. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 5,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,0 °C tika novērota 19. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,1 °C tika novērota 14. martā Liepājā un Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 4,7 mm, kas ir 63% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (12,5 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Zīlānos – 2,0 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 1,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Madonā, Priekuļos, Siguldā, Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 77% – no 67% Rēzeknē un Zīlānos līdz 86% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,8 m/s) tika novērotas 13. martā Pāvilostā. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 3,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,3 °C tika novērota 21. martā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 0,6 mm, kas ir 95% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (2,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Siguldā, Skrīveros un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Liepājā, Rucavā, Sīļos, Ventspilī un Vičakos – 1 diennakts, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Zīlānos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 72% – no 64% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C '''2026. gada aprīlis''' bija par 0,8 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. un 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra aprīlī bija mainīga, ar siltākiem periodiem, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, kā arī ar vēsākiem periodiem, kad tā bija zem normas. Mēneša beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas, taču aprīlī ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi netika reģistrēti. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 16,6 mm, kas ir 54% zem mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (39,4 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Dobelē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 4,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Kalnciemā, Mērsragā un Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 67% – no 61% Dagdā līdz 78% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,2 °C tika novērota 2. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 10,9 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (30,2 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Bauskā – 4,3 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 3,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Alūksnē, Liepājā, Madonā, Saldū, Siguldā un Zosēnos – 4 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 74% – no 65% Dagdā līdz 85% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,9 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 3,2 mm, kas ir 74% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (21,0 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 0,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Mērsragā, Rīgā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 64% – no 57% Rīgā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (13,9 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,1 °C, kas ir 3,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,8 °C tika novērota 30. aprīlī Skrīveros, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,2 °C tika novērota 22. aprīlī Bauskā un Dobelē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 2,4 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (10,4 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Liepājā un Piedrujā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 0,7  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos, Siguldā un Skultē – 2 diennaktis, bet Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē, Rucavā, Sīļos un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 64% – no 56% Dagdā un Daugavpilī līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,9 m/s) tika novērotas 26. aprīlī Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C '''2026. gada maijs''' bija par 0,3 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Vidējā gaisa temperatūra maijā bija mainīga. Mēneša sākumā tā bija vairākus grādus virs normas, un tad arī tika sasniegti vienīgie maija diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī visu turpmāko mēnesi vidējā gaisa temperatūra bija mainīga, mijoties siltākiem un vēsākiem periodiem. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 38,6 mm, kas ir 23% zem mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk nokrišņu (89,7 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 10,4 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 7,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī un Sīļos – 12 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 72% – no 67% Rīgā līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,7 °C, kas ir 0,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 6,6 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (42,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 1,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Piedrujā un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Pāvilostā, Rūjienā, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 64% – no 58% Rīgā, Rūjienā un Stendē līdz 70% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,5 m/s) tika novērotas 4. maijā Priekuļos. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,5 °C, kas ir 0,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,3 °C tika novērota 11. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,8 °C tika novērota 19. maijā Alūksnē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 20,5 mm, kas ir 7% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (52,2 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 5,4 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 3,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē un Rucavā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 79% – no 72% Rūjienā līdz 86% Kolkā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,0 m/s) tika novērotas 14. maijā Saldū. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,6 °C, kas ir 0,3 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,1 °C tika novērota 30. maijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,7 °C tika novērota 23. maijā Mērsragā un Rīgā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 11,4 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (33,0 mm) bija Madonā, bet vismazāk Skultē – 1,4 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Rēzeknē, Sīļos un Zosēnos – 5 diennaktis, bet Rucavā un Skultē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 75% – no 68% Dobelē līdz 82% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā.

Ar vidējo gaisa temperatūru +16,9 °C '''2026. gada jūnijs''' bija par 1,7 °C virs mēneša normas. Šis jūnijs vidēji Latvijā kļuva par 9. siltāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), dalot vietu ar 1995. un 2022. gadu, bet Pāvilostā un Ventspilī šis bijis 3. siltākais jūnijs vēsturē. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Vidējā gaisa temperatūra jūnijā bija augstāka par normu, izņemot periodu mēneša vidū, kad tā bija zemāka par normu. Kopā mēneša laikā sasniegti 11 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 2 diennakts rekordi atkārtoti, un reģistrēts arī 1 stacijas mēneša rekords. Mēneša beigās novērotas 2 tropiskās naktis. Naktī uz 29. jūniju minimālā gaisa temperatūra noturējās virs +20,0 °C Daugavgrīvā, Dobelē, Rīgā, Ventspilī un Zosēnos, bet naktī uz 30. jūniju – Daugavgrīvā, Dobelē, Liepājā un Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 76,6 mm, kas ir 9% virs mēneša normas (70,1 mm). Visvairāk nokrišņu (145,0 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Skultē – 39,0 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 9,5  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Piedrujā, Skrīveros un Zīlānos – 12 diennaktis, bet vismazāk Kolkā – 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnijā bija 77% – no 70% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,4 °C, kas ir 1,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,6 °C tika novērota 3. jūnijā Mērsragā un Skrīveros. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 34,8 mm, kas ir 125% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (72,6 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Mērsragā – 4,5 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 3,4  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Kuldīgā, Rīgā un Saldū – 5 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Mērsragā, Piedrujā, Rēzeknē un Vičakos – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 75% – no 66% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,5 m/s) tika novērotas 3. jūnijā Stendē. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,6 °C, kas ir 0,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,8 °C tika novērota 13. jūnijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,8 °C tika novērota 20. jūnijā Stendē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 37,0 mm, kas ir 32% virs dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (81,8 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Priekuļos – 15,6 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 4,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 8 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Kolkā, Priekuļos un Ventspilī – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 83% – no 77% Rīgā līdz 86% Kolkā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,8 °C, kas ir 4,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,2 °C tika novērota 24. jūnijā Daugavpilī un Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 4,6 mm, kas ir 83% zem dekādes normas (26,5 mm). Visvairāk nokrišņu (16,7 mm) bija Dobelē, bet vismazāk Rucavā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 1,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 4 diennaktis, bet Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Rucavā, Skultē, Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 73% – no 66% Rīgā līdz 82% Ainažos. Visstiprākās vēja brāzmas (13,4 m/s) tika novērotas 21. jūnijā Dobelē.

Ar vidējo gaisa temperatūru +17,4 °C '''2026. gada jūlijs''' bija par 0,4 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 23. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,6 °C tika novērota 31. jūlijā Jelgavā. Jūlija 1. un 3. dekādē vairums dienu bija izteikti vēsākas nekā norma, bet jūlija vidū - siltākas. Lai gan kopumā jūlijs bija vēsāks nekā ierasti, tas noslēdzās ar siltāko mēneša dienu, kad vienīgajā visās stacijās diennakts vidējā gaisa temperatūra bija ne mazāka kā +20 °C un kad tika sasniegti vienīgie gaisa temperatūras rekordi - Jelgavā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords (+32,6 °C), bet Dobelē stacijas rekords tika atkārtots (+31,8 °C). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlijā bija 123,2 mm, kas ir 63% virs mēneša normas (75,7 mm), un šis kļuva par 5. mitrāko jūliju novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Kurzemē, Latvijas vidienē un Rūjienā nokrišņu bija ievērojami vairāk nekā Latvijas austrumos, un atsevišķās stacijās - Liepājā, Ventspilī un Vičakos - jūlijs bija mitrākais novērojumu vēsturē, Bauskā - otrais mitrākais, Stendē - trešais mitrākais, bet vēl 10 citās stacijās 2026. gada jūlijs bija 10 mitrāko vidū (kopš 1945. gada). Visvairāk nokrišņu (222,3 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē (57,9 mm). Vidēji Latvijā jūlijā bija 13,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 17 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 10 diennaktis. Trešdaļu jūlija diennakts laikā tika sasniegti ļoti stipri nokrišņi (vismaz 20 mm) vismaz vienā no stacijām, bet vairāk nekā pusi mēneša (18 diennaktis) - tika sasniegts stipru nokrišņu slieksnis (10 mm). Lietainākā jūlija diena bija 20. datums, kad valstī vidējais nokrišņu daudzums bija 21,1 mm, turklāt nebija nevienas stacijas, kurā nokrišņi nebūtu novēroti. Vismazāk tajā dienā nolija Lielpečos (2,6 mm), bet visvairāk nolija Ventspilī - 78,3 mm, kas ir vairāk nekā visa mēneša norma -, un tālu neatpalika arī Stende, kur diennakts kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 73,9 mm jeb 95% no jūlija normas. Izteikti lietains bija arī 8. jūlijs, kad Latvijā vidējais nokrišņu daudzums sasniedza 19,9 mm - no 5,0 mm Dagdā līdz 62,8 mm Ventspilī. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlijā bija 81% – no 77% Alūksnē, Rīgā līdz 85% Kolkā, Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā. Jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 1,0 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,9 °C tika novērota 7. jūlijā Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,0 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 65,9 mm, kas ir 189% virs dekādes normas (22,8 mm). Visvairāk nokrišņu (112,8 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē – 15,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 1. dekādē bija 6,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Mērsragā un Rēzeknē – 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 82% – no 77% Rīgā līdz 85% Rucavā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā. Jūlija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,2 °C, kas ir 1,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,8 °C tika novērota 20. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +29,4 °C tika novērota 17. jūlijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 34,5 mm, kas ir 37% virs dekādes normas (25,1 mm). Visvairāk nokrišņu (91,4 mm) bija Stendē, bet vismazāk Priekuļos – 4,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 2. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē un Rūjienā – 5 diennaktis, bet vismazāk Priekuļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 81% – no 73% Alūksnē līdz 89% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,4 m/s) tika novērotas 12. jūlijā Rēzeknē. Jūlija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,1 °C, kas ir 1,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 23. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,6 °C tika novērota 31. jūlijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 23,8 mm, kas ir 14% zem dekādes normas (27,7 mm). Visvairāk nokrišņu (58,2 mm) bija Skrīveros, bet vismazāk Gulbenē – 4,1 mm. Vidēji Latvijā jūlija 3. dekādē bija 3,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā un Skrīveros – 6 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Gulbenē, Madonā, Kolkā, Mērsragā, Pāvilostā, Ventspilī, Vičakos, Saldū, un Stendē, – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 80% – no 75% Rīgā līdz 86% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (20,0 m/s) tika novērotas 21. jūlijā Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +17,0 °C '''2026. gada augusts''' bija par 0,1 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +5,5 °C tika novērota 26. augustā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,0 °C tika novērota 5. augustā Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra augustā bija mainīga, taču lielākoties tā bija zem normas. Mēneša laikā netika sasniegti ne maksimālās, ne minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augustā bija 91,5 mm, kas ir 19% virs mēneša normas (76,8 mm). Visvairāk nokrišņu (144,2 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Zīlānos – 51,2 mm. Vidēji Latvijā augustā bija 10,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Skrīveros – 15 diennaktis, bet vismazāk Ventspilī un Vičakos – 7 diennaktis. Mēneša otrajā pusē, 22.–23. augustā, Latviju šķērsoja ciklons Priska, izraisot visspēcīgāko vasaras vētru novērojumu vēsturē, ar nokrišņu un vēja rekordiem. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augustā bija 79% – no 74% Rīgā līdz 83% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (31,0 m/s) tika novērotas 22. augustā Daugavgrīvā. Augusta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,5 °C, kas ir 0,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,0 °C tika novērota 10. augustā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,0 °C tika novērota 5. augustā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 1. dekādē bija 14,8 mm, kas ir 32% zem dekādes normas (21,7 mm). Visvairāk nokrišņu (40,5 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Vičakos – 3,1 mm. Vidēji Latvijā augusta 1. dekādē bija 2,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Skrīveros – 5 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 1. dekādē bija 76% – no 69% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,2 m/s) tika novērotas 10. augustā Ventspilī. Augusta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,3 °C, kas ir 0,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +6,0 °C tika novērota 13. augustā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,7 °C tika novērota 15. augustā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 2. dekādē bija 15,9 mm, kas ir 40% zem dekādes normas (26,3 mm). Visvairāk nokrišņu (34,8 mm) bija Daugavpilī, bet vismazāk Vičakos – 5,3 mm. Vidēji Latvijā augusta 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rēzeknē – 6 diennaktis, bet vismazāk Ventspilī – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 2. dekādē bija 78% – no 71% Rīgā līdz 84% Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (19,3 m/s) tika novērotas 11. augustā Daugavgrīvā. Augusta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 0,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,5 °C tika novērota 26. augustā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +26,1 °C tika novērota 31. augustā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 3. dekādē bija 60,3 mm, kas ir 110% virs dekādes normas (28,7 mm). Visvairāk nokrišņu (130,7 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Dagdā – 10,7 mm. Vidēji Latvijā augusta 3. dekādē bija 4,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Jelgavā un Saldū – 7 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Kolkā, Rīgā, Siguldā, Stendē un Vičakos – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 3. dekādē bija 83% – no 79% Rīgā līdz 86% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (31,0 m/s) tika novērotas 22. augustā Daugavgrīvā.

Ar vidējo gaisa temperatūru +13,9 °C '''2026. gada septembris''' bija par 1,6 °C virs mēneša normas, ierindojot to kā 10. siltāko septembri (kopā ar 1938. un 1949. gadu). Mēneša minimālā gaisa temperatūra +1,8 °C tika novērota 28. septembrī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,4 °C novērota 9. septembrī Bauskā. Gandrīz visas septembra dienas vidējā gaisa temperatūra bija augstāka nekā norma, bet 9. septembris bija vienīgā diena ar jauniem siltuma rekordiem, kad 8 novērojumu stacijās tika pārspēti diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet Jelgavā iepriekšējais stacijas rekords tika atkārtots. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembrī bija 100,6 mm, kas ir 65% virs mēneša normas (60,9 mm). Visvairāk nokrišņu (178,5 mm) bija Priekuļos, vairāk nekā trīs reizes pārspējot stacijas mēneša normu, bet vismazāk Jelgavā – 43,9 mm (27% zem stacijas normas). Vidēji Latvijā septembrī bija 14,0 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Madonā, Priekuļos, Zosēnos – 17 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 10 diennaktis. Lai gan vidēji Latvijā 2026. gada septembris bija tikai mitrāko 20% vidū, Priekuļos un Kolkā tas kļuva par mitrāko stacijas novērojumu vēsturē, bet vēl 4 citās stacijās - Saldū, Dagdā, Mērsragā un Zosēnos - ierindojās starp 5 mitrākajiem septembriem. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembrī bija 86% – no 82% Liepājā un Ventspilī līdz 90% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (20,7 m/s) tika novērotas 20. septembrī Ventspilī. Septembra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +15,5 °C, kas ir 1,5 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,0 °C tika novērota 7. septembrī Rūjienā, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,4 °C tika novērota 9. septembrī Bauskā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 1. dekādē bija 55,8 mm, kas ir 147% virs dekādes normas (22,6 mm). Visvairāk nokrišņu (134,9 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Jelgavā – 17,5 mm. Vidēji Latvijā septembra 1. dekādē bija 6,1  diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Madonā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 4 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 1. dekādē bija 85% – no 82% Rīgā un Skultē līdz 90% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (20,0 m/s) tika novērotas 10. septembrī Liepājā. Septembra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,2 °C, kas ir 2,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +3,9 °C tika novērota 15. septembrī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +21,5 °C tika novērota turpat Mērsragā dienu vēlāk – 16. septembrī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 2. dekādē bija 16,0 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (20,5 mm). Visvairāk nokrišņu (30,7 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Rīgā – 6,6 mm. Vidēji Latvijā septembra 2. dekādē bija 3,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos – 6 diennaktis, bet vismazāk Kalnciemā un Rīgā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 2. dekādē bija 84% – no 80% Rīgā līdz 88% Madonā un Skrīveros. Visstiprākās vēja brāzmas (20,7 m/s) tika novērotas 20. septembrī Ventspilī. Septembra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,1 °C, kas ir 1,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +1,8 °C tika novērota 28. septembrī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +20,3 °C tika novērota 30. septembrī Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 3. dekādē bija 29,3 mm, kas ir 65% virs dekādes normas (17,8 mm). Visvairāk nokrišņu (68,7 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Rucavā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā septembra 3. dekādē bija 4,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Madonā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Zosēnos – 6 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā, Rucavā un Vičakos – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 3. dekādē bija 89% – no 81% Liepājā un Pāvilostā līdz 94% Madonā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 3. dekādē bija 89% – no 81% Liepājā un Pāvilostā līdz 94% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,7 m/s) tika novērotas 23. septembrī Ventspilī.

== Gada notikumi ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]] — gada pirmajā naktī vietām austrumu rajonos termometra stabiņš noslīdēja līdz –18 grādiem, valsts novērojumu stacijās zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], –17,8 °C, bet neoficiālajā meteostacijā [[Veclaicene|Veclaicenē]], netālu no [[Igaunija]]s, gaiss atdzisa līdz pat –22,3 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mbdvquh4w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|1|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/380813243 Jaunais gads Latvijā sācies ar salu un sniegu: vietām pat līdz -18°], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|1|SK}}&lt;/ref&gt; Tikmēr no rietumiem Latvijai pāri virzījās nokrišņu zona, atnesot [[sniegputenis|sniegputeni]], vakarpusē sniega segas biezums [[Rucava|Rucavā]] īslaicīgi paaugstinājās līdz 28 cm.
* [[3. janvāris]] — upēs sākās aktīvas [[ledus]] veidošanās un vižņu iešanas procesi, [[Gauja]]s lejtecē vižņu dēļ paaugstinājās ūdens līmenis, līdz ar to spēkā bija dzeltenais brīdinājums par zemāko vietu applūšanu. Arī [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]] [[Daugava|Daugavā]] turpinājās ledus un vižņu virzība, kas veicināja ledus blīvēšanos ūdenskrātuves augštecē un augšpus tās. Ūdenslīmeņa paaugstināšanās turpinājās [[Zeļķi|Zeļķos]], kā arī pie [[Jēkabpils]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8389771/latvijas-upes-turpinasies-viznu-iesana Latvijas upēs turpināsies vižņu iešana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|3|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[7. janvāris]] — valsts austrumu daļā un vietām citviet, nokrišņu zonai virzoties, ilgstoši mēreni sniga, dažviet sniega sega kļuva par 5 cm biezākā. Valsts lielāko daļu klāja 10–20 cm sniega, visdziļākais sniegs pārklāja [[Dagda|Dagdu]] un Rucavu (25 cm), bet vismazāk sniega bija [[Mērsrags|Mērsragā]] (5 cm), [[Kolka|Kolkā]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] (6 cm).&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8391913/tresdien-vietam-latvija-spides-saule Trešdien vietām Latvijā spīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|7|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. janvāris]] — diennakts laikā daudzviet sniga un puteņoja, īpaši stiprāk Kurzemē un Vidzemē, tur sliktas redzamības un aizputināto ceļu dēļ braukšanas apstākļi tika apgrūtināti (atsevišķos ceļu posmos ļoti apgrūtināti). Sniega segas biezums dienas vidū lielākajā valsts daļā bija caurmērā 15–30 cm, biezākais sniegs tika reģistrēts [[Stende]]s novērojumu stacijā — 30 cm, [[Piedruja|Piedrujā]] izveidojās līdz 28 cm bieza sniega sega, Dagdā un [[Gulbene|Gulbenē]] — līdz 27 cm. [[Rīga|Rīgā]] sniega sega diennaktī pieauga vidēji par 4 cm, no 10 līdz 14 cm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2010311902631465412 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. janvāris]] — Daugavpilī nakts stundās gaisa temperatūra pazeminājās līdz –18,5 °C, agri no rīta termometra stabiņš bija no –3,2 grādiem [[Ventspils|Ventspilī]], Pāvilostā un Liepājas ostā līdz –17,2 grādiem Daugavpils novērojumu stacijā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8394722/pirmdien-vietam-latvija-uzspides-saule Pirmdien vietām Latvijā uzspīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|12|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt vakarā, debesīm skaidrojoties, kļuva vēl aukstāks un [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Staļģene|Staļģenē]] gaisa temperatūra sasniedza –21,9 °C, pirmo reizi šajā ziemas sezonā tika sasniegta –20 grādu atzīme, turklāt pēc divu gadu pārtraukuma, jo pēdējo reizi tik auksts bija [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gada]] 17. janvārī.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2010783423863144555 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|12|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcbk7evne22s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|13|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. janvāris]] — kamēr Latgalē naktī debesis noskaidrojās un gaisa temperatūra noslīdēja zem –20 grādiem, [[Madona|Madonā]] un Dagdā termometra stabiņam pazeminoties līdz –21,7 °C, tikmēr jūras piekrastē Kurzemē pēcpusdienā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –2 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2011711053714112643 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|15|SK}}&lt;/ref&gt; Turpinoties sala periodam, ūdenstilpēs veidojās un nostiprinājās [[ledus]] sega.
* [[20. janvāris]]:
** Minimālā gaisa temperatūra daudzviet valsts austrumos un vietām valsts rietumu rajonos bija zem –20 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur gaiss atdzisa līdz –24,5 °C. Madonas novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –23,8 °C, [[Dobele]]s novērojumu stacijā līdz –22,0 °C, Dagdā tika reģistrēti –21,9 °C, Gulbenē un [[Skrīveri|Skrīveros]] –21,8 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Mērsragā –21,6 °C. –20 grādu sals tika fiksēts arī [[Stende|Stendē]] (–20,3 °C), Jelgavā (–20,1 °C) un Alūksnē (–20,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,9 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013515148686737718 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|20|SK}}&lt;/ref&gt;
** Sākoties spēcīgai ģeomagnētiskajai vētrai, vairākās vietās Latvijā (un ne tikai) tika novērota koša [[ziemeļblāzma]].&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8399876/foto-nakti-uz-otrdienu-daudzviet-fikseta-kosa-ziemelblazma FOTO ⟩ Naktī uz otrdienu daudzviet fiksēta koša ziemeļblāzma], tvnet.lv, {{dat|2026|1|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. janvāris]] — otro nakti pēc kārtas zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpils novērojumu stacijā, –24,7 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcvzftkb5c24 Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}&lt;/ref&gt; Arī citviet valsts austrumos un vietām Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja zem –20 grādiem, Madonā gaiss atdzisa līdz –23,7 °C, [[Jelgava|Jelgavā]] līdz –22,3 °C, [[Rēzekne|Rēzeknē]], Dagdā, Gulbenē, Zīlānos, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], Skrīveros un [[Bauska|Bauskā]] bija –20, –21 grāds. Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –15,4 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013862388987035793 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. janvāris]] — naktī valsts austrumu rajonos, līdzīgi kā citās aizvadītājās naktīs, zem skaidrām debesīm, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –20, –24 grādiem, viszemāk tā noslīdēja Madonā (–24,6 °C). Citviet [[Latgale]]s un [[Vidzeme]]s novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja līdz –19, –21 grādam, pārējā Latvijā bija –13, –18 grādu [[sals]], vienīgā vieta visā teritorijā, kur gaiss neatdzisa līdz –10 grādiem, bija [[Kolka]] (–7,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,3 °C.&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/384921966 Nākamās nedēļas pirmajā pusē daudzviet snigs], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. janvāris]] — dienvidu un centrālajos rajonos mēreni, bet ilgstoši sniga, kopš 27.01 pēcpusdienas (kad snigšana sākās) visvairāk uzsniga Zemgalē un Dienvidkurzemē, kur sniega segas biezums daudzviet pieauga par 9–10 cm. [[Jelgava|Jelgavā]] sniega sega pieauga par 10 cm (vidēji līdz 25 cm), diezgan līdzīgi arī Dobelē, [[Saldus|Saldū]] no 21 cm līdz 30 cm, [[Kalnciems|Kalnciemā]] no 17 cm līdz 24 cm, Bauskā no 12 cm līdz 22 cm. Rīgā no rīta [[sniega sega]]s biezums vidēji sasniedza 17 cm, bet Latgalē snigšana turpinājās vēl visu dienu, biezākais sniegs tika reģistrēts Dagdā, kur zemi klāja 45 cm bieza sniega kārta.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8404797/tresdien-specigak-snigs-latgale-selija-un-zemgales-dienvidos Trešdien spēcīgāk snigs Latgalē, Sēlijā un Zemgales dienvidos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2016407814420279615 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[30. janvāris]] — Latvijā pieņēmās spēkā aukstums un sākās spēcīgākais aukstuma vilnis 2025./2026. gada [[ziema|ziemas]] sezonā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2016566886306029705 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt; Lai gan –20 grādu atzīme tika novērota vien divās meteoroloģisko novērojumu stacijās, lielā daļā valsts gaiss atdzisa līdz –14, –19 grādiem, siltākā nakts tika aizvadītā Kolkā un [[Mērsrags|Mērsragā]], kur termometra stabiņš noslīdēja attiecīgi līdz –6,2 °C un –7,4 °C. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Zosēnu (–23,8 °C) un Daugavpils novērojumu stacijās, kur zem skaidrām debesīm un iestājoties bezvējam, gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, pašā pilsētas centrā bija par vairākiem grādiem siltāks.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mdmpg4xy7222 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|30|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[31. janvāris]] — Latviju skāra spēcīgākais sals pēdējo 14 gadu laikā.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/31.01.2026-latviju-skaris-stiprakais-sals-kops-2012-gada.a632512/ Latviju skāris stiprākais sals kopš 2012. gada], lsm.lv, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Jau ap pusnakti [[Daugavpils]] novērojumu stacijā, kas atrodas pie [[Ruģeļu ūdenskrātuve]]s, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem un nakts laikā tā turpināja kristies zemāk. Minimumu temperatūra sasniedza rītā pusē, kad termometra stabiņš tur noslīdēja līdz –32,8 °C, pirmo reizi pēdējo 5 gadu laikā (kopš [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] janvāra) gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem –30 grādiem, un Daugavpilī šī bija aukstākā nakts valstī kopš [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] [[5. februāris|5. februāra]].&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2017520048747827289 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; datiem uz [[A6]] šosejas netālu no [[Daugavpils lidlauks|Daugavpils lidlauka]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem, un tas ir lielākais sals, ko ceļu sensori fiksēja naktī un rītā. Savukārt [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu tīklā otrā zemākā gaisa temperatūra rīta agrumā tika reģistrēta [[Staļģene|Staļģenē]], kur atrodas meteoroloģiskā stacija &quot;Jelgava&quot;, –28,3 °C. Lielākajā Latvijas daļā gaiss atdzisa līdz –19, –24 grādiem, mazāks sals bija Kurzemē, Kolkā termometra stabiņš noslīdēja vien līdz –7 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017486051162329349 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā [[Latvijas Universitāte|LU]] novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –17,0 °C, [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] bija nepilni –20 grādi, bet Pierīgā valdīja aukstums līdz –25 grādiem.

=== Februāris ===
* [[1. februāris]]:
** Zemākā gaisa temperatūra naktī un no rīta tika reģistrēta [[Jelgava]]s novērojumu stacijā [[Staļģene|Staļgenē]], –30,6 °C, arī vietām citur gaisa temperatūra bija tuvu –30 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017892391194112312 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt; [[Daugavpils]] meteostacijā termometra stabiņš noslīdēja līdz –29,0 °C, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, bet [[Bauska]]s novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25,7 °C. Daudzviet citviet valsts teritorijā valdīja –20, –25 grādu sals, par dažiem grādiem siltāks bija vietām Kurzemē un Rīgā, savukārt [[Kolka|Kolkā]], [[Ventspils|Ventspilī]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –10, –13 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra no rīta sasniedza –18,6 °C, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] –18,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2017913649017368854 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt;
** Sāka aizsalt [[Rīgas līcis]], to lielāko daļu klāja peldoši ledus gabali, aizsala [[Pērnavas līcis]] [[Igaunija]]s piekrastē, un pilnībā aizsalusi jau kādu laiku bija arī [[Daugava]] Rīgā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8407494/foto-rigas-lica-lielako-dalu-klaj-peldosi-ledus-gabali FOTO ⟩ Rīgas līča lielāko daļu klāj peldoši ledus gabali], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[2. februāris]] — naktī un no rīta 12 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī nacionālais 2. februāra aukstuma rekords. Viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Jelgavas novada Staļģenē, '''–31,7 °C''', un tā ir zemākā temperatūra, kas Latvijā šajā datumā tika fiksēta, kopš veic meteoroloģijas novērojumus.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/02.02.2026-sasniegts-2-februara-aukstuma-rekords-diena-bus-saulaina.a632618/ Sasniegts 2. februāra aukstuma rekords; diena būs saulaina], lsm.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt; Iepriekšējais nacionālais rekords tika fiksēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]], kad Zosēnos bija –30,8 °C. Vietējas nozīmes rekordi tika pārspēti arī Dagdā (–23,4 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (–23,2 °C), Mērsragā (–21,7 °C), Liepājā (–23,7 °C), [[Stende|Stendē]] (–25,2 °C), Saldū (–25,0 °C), Skrīveros (–26,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (–27,2 °C), Dobelē (–27,0 °C), Bauskā (–30,4 °C) un Daugavpilī (–31,4 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2018222521082864093 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –19,6 °C, bet pie [[Rīgas lidosta|lidostas &quot;Rīga&quot;]] gaiss atdzisa līdz –26 grādiem, pārspējot rekordu — 2012. gadā reģistrētos –23,8 grādus. Tikmēr Daugavgrīvas novērojumu stacijā, sākot pūst mērenam ziemeļu [[vējš|vējam]] no jūras, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –9 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8407814/agra-pirmdienas-rita-gaisa-temperatura-rigas-lidosta-pazeminajas-lidz-26-gradiem Agrā pirmdienas rītā gaisa temperatūra Rīgas lidostā pazeminājās līdz -26 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. februāris]] — kārtējā aukstā nakts Latvijas teritorijā, no visām valsts meteoroloģisko novērojumu stacijām viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Daugavpilī (–28,9 °C). Balstoties uz &quot;[[Latvijas Valsts ceļi|Latvijas Valsts ceļu]]&quot; informāciju, naktī daudzviet [[Latgale|Latgalē]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25, –27 grādiem, vietām Vidzemē līdz –23, –25 grādiem. Gaisa kvalitāte svārstījās no labas [[Kurzeme|Kurzemē]] līdz īpaši sliktai [[Rēzekne|Rēzeknē]], kur aukstā laika, [[bezvējš|bezvēja]] un intensīvās apkurināšanas dēļ izveidojās [[smogs]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8409304/tresdienas-nakti-gaiss-dazviet-latvija-atdzisis-lidz-27-gradiem-rezekne-smogs Trešdienas naktī gaiss dažviet Latvijā atdzisis līdz –27 grādiem, Rēzeknē – smogs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. februāris]] — dziļākais sniegs Latvijā saglabājās Latgales dienvidu daļā, [[Dagda]]s novērojumu stacijā sniega segas biezums pieauga līdz 47 cm, kas ir biezākais sniegs valstī kopš [[2023. gada laikapstākļi Latvijā|2023. gada]] marta. Otrā biezākā sniega sega valsts novērojumu stacijās vidēji bija 41 cm [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Piedruja|Piedrujā]], Daugavpils novērojumu stacijā tika izmērīta 35 cm bieza sniega kārta, savukārt Rēzeknē un [[Līvāni|Līvānu]] novadā zemi sedza attiecīgi 30 un 32 cm sniega. Citās novērojumu stacijās sniega segas biezums bija no 6 cm Daugavgrīvā un Mērsragā līdz 28 cm Rucavā, novērojumu stacijā Rīgas centrā saglabājās 16 cm bieza sniega sega.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8411926/dzilakais-sniegs-valsti-saglabajas-latgales-dienvidu-dala Dziļākais sniegs valstī saglabājas Latgales dienvidu daļā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. februāris]] — debesīm kļūstot skaidrām, valsts austrumos un vietām Zemgalē no jauna pastiprinājās [[sals]], daudzviet gaiss atdzisa līdz –20, –25 grādiem, ārpus novērojumu stacijām līdz –27 grādiem, bet Daugavpils meteostacijā, kas atradās pilsētas nomalē, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –30 grādiem. Valsts rietumu pusē debesis bija apmākušās, tās apmācas arī Latvijas centrālajā daļā, vietām bija neliels sniegs, [[migla]] un sarma. Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –17 grādiem, lidostā valdīja aptuveni –20 grādu sals.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8412990/otrdiena-gaidama-auksta-un-sniegaina Otrdiena gaidāma auksta un sniegaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. februāris|13.]]—[[14. februāris]] — ap rītu Latvijas teritoriju no dienvidrietumiem šķērsoja ar aktīvu [[ciklons|ciklonu]] saistīta plaša nokrišņu zona, visā valstī atnesot ilgstošu un brīžiem stipru snigšanu. Rīta stundās ilgstoša snigšana sākās Kurzemes pusē, bet dienas gaitā tā aptvēra jau visu Latviju.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2021964336600650072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|12|SK}}&lt;/ref&gt; [[Sniegputenis]] daudzviet turpinājās līdz naktij, bet Latgales dienvidaustrumu daļā arī 14.02 nakts pirmajā pusē. Visā valstī, arī Rīgā, tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, veidojās sastrēgumi, līdz 13.02 vakaram tika fiksētas vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi visā Latvijā.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8415917/lidz-piektdienas-vakaram-latvija-registreti-vairak-neka-240-satiksmes-negadijumi Līdz piektdienas vakaram Latvijā reģistrēti vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi], tvnet.lv, {{dat|2026|2|13|SK}}&lt;/ref&gt; Biezākā sniega sega izveidojās Dagdas novērojumu stacijā — 62 cm sniega.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022569821959790768 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt; Tik daudz sniega valstī nebija kopš [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gada]] [[aprīlis|aprīļa]], kad [[Alūksne|Alūksnē]] sniega dziļums sasniedza 70 cm.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/14.02.2026-latviju-parklajis-dzilakais-sniegs-kops-2013-gada.a634635/ Latviju pārklājis dziļākais sniegs kopš 2013. gada], lsm.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt; Lielākās sniega segas biezuma izmaiņas — par 20 cm — tika reģistrētas novērojumu stacijā &quot;Sīļi&quot;, Līvānu novadā, kur sniega kārtas augstums pieauga no 38 līdz 58 cm, bet [[Gulbene]]s meteoroloģiskajā stacija sniega dziļums palielinājās par 18 cm — no 28 līdz 46 cm. Novērojumu stacijā Rīgas centrā sniega kārtas biezums palielinājās no 16 līdz 25 cm. Daudzviet valstī sniega sega kļuva par vairāk nekā 10 cm biezāka, bet daļā Kurzemes un Vidzemes ziemeļrietumos sniega sega nepieauga. 40 centimetru robeža tika pārsniegta novērojumu stacijās Gulbenē un Rēzeknē, tā sasniegta arī [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros, vairāk nekā pusmetra sniega bija Daugavpilī un Krāslavas novada Piedrujā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8415988/pat-62-centimetri-kur-sobrid-latvija-ir-visbiezaka-sniega-sega Pat 62 centimetri! Kur šobrīd Latvijā ir visbiezākā sniega sega?], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. februāris]] — trijās novērojumu stacijās no rīta tika laboti attiecīgā datuma aukstuma rekordi.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022952540619575411 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|15|SK}}&lt;/ref&gt; Debesīm skaidrojoties, Liepājā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –24,4 °C, Rucavā — līdz –25,7 °C, savukārt novērojumu stacijā &quot;Jelgava&quot;, kas atrodas Staļģenē, īsi pēc [[lēkts|saullēkta]] sals sasniedza –30,3 °C. Visas valsts aukstuma rekords gan palika nepārspēts — [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] Zosēnos reģistrētie –32,3 °C. Rīgā termometra stabiņš noslīdēja līdz –18,1 °C centrā un līdz –25 grādiem [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; informācija liecināja, kā vietām visos reģionos gaisa temperatūra noslīdēja zem –25 grādiem, lielākais sals gar autoceļiem bija –28 grādi uz [[A2]] šosejas pie [[Amata]]s upes.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2026-liepajas-rucavas-un-jelgavas-noverojumu-stacija-parspets-aukstuma-rekords.a634704/ Liepājas, Rucavas un Jelgavas novērojumu stacijā pārspēts aukstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|2|15|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Ziemas diena Valles pagasts 15feb2026.jpg|alt=Ziemas diena Valles pagastā, 2026. gada 15. februāris|thumb|220px|Ziemas diena [[Valles pagasts|Valles pagastā]], 15. februāris]]
* [[16. februāris]] — nakts pagāja ar temperatūras kontrastiem: valsts lielākajā daļā [[mākoņi|mākoņu]] dēļ nebija vēsāks par –7, –14 grādiem, tikmēr valsts dienvidos debesis bija skaidras, termometra stabiņš daudzviet bija zem –20 grādiem, Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās pat līdz –30,5 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mexhg5glqk2f Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|16|SK}}&lt;/ref&gt; Liepājā un [[Rucava|Rucavā]], ar attiecīgi –24,2 °C un –27,5 °C, tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, Rucavā tika pārspēts arī februāra 2. dekādes aukstuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2023296624127328278 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[17. februāris]] — tika aizvadīts ļoti auksts rīts, daļā valsts termometra stabiņš noslīdēja zem –25 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–27,2 °C), kur tika labots aukstuma rekords, Jelgavā (–27,6 °C) un Daugavpilī, kur bezvēja un skaidrā laika dēļ gaiss atdzisa līdz '''–32,5 °C''', labojot nacionālo 17. februāra aukstuma rekordu. Daugavpils meteostacija bija arī šī rīta aukstākā vieta visā [[Eiropa|Eiropā]]. Iepriekšējais aukstākais 17. februāris bija [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]] [[Mērsrags|Mērsragā]], kad bija –30,5 grādi.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/17.02.2026-sorit-daugavpils-puse-sals-sasniedzis-32-gradus-jauns-17-februara-rekords-latvija.a634986/ Šorīt Daugavpils pusē sals sasniedzis 32 grādus — jauns 17. februāra rekords Latvijā], lsm.lv, {{dat|2026|2|17|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. februāris]] — termometra stabiņš [[Kurzeme|Kurzemē]] paaugstinājās virs nulles, pirmo reizi kopš 7. janvāra tur netika reģistrēta negatīva gaisa temperatūra. Pavisam nedaudz virs nulles gaiss iesila arī Rīgā. Iepriekšējās sešās nedēļās pozitīva [[gaisa temperatūra]] Latvijā tika novērota tikai vienreiz – 12. februārī Daugavpilī gaiss iesila līdz +0,8 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/20.02.2026-piektdien-kurzeme-gaisa-temperatura-pakapsies-gradu-virs-nulles.a635541/ Piektdien Kurzemē gaisa temperatūra pakāpsies grādu virs nulles], lsm.lv, {{dat|2026|2|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[23. februāris]] — ziemeļaustrumu virzienā pāri valsts teritorijai virzījās plaša [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, atnesot sniegu, slapju sniegu, un sniega sega vietām rietumu un centrālajos rajonos kļuva par dažiem centimetriem biezāka. Šajos reģionos vakarpusē un naktī tika novērota arī [[atkala]], kas vietām turpinājās arī naktī.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8421246/pirmdien-latvijas-lielakaja-dala-gaidams-sniegs Pirmdien Latvijas lielākajā daļā gaidāms sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|23|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[27. februāris]]: 
** Visā valstī sākās atkusnis, gaisa temperatūra sasniedza +1, +6 grādus, līdz ar to visā Latvijā beidzās periods ar nepārtrauktu [[sals|salu]], kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, kas vidēji turpinājās 49 diennaktis. Visās novērojumu stacijās vienlaikus šāds periods ilga 35 dienas, bet garākais nepārtraukts periods, kad maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, tika reģistrēts Alūksnē — 62 diennaktis.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027349790950916508 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|27|SK}}&lt;/ref&gt; Arī vēsturiskais rekords pieder Alūksnei — 81 diennakts [[1984. gada laikapstākļi Latvijā|1984.]]/[[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985. gada]] ziemā. Dažās novērojumu stacijās šis sala periods bija viens no ilgākajiem vēsturē, piemērām, Rūjienā noslēgušais 54 dienu sala periods bija 2. garākais stabilais sals 21. gadsimtā un 3. garākais kopš [[1966. gads|1966.]]/[[1967. gads|1967. gada]] ziemas, bet Liepājā — garākais 21. gadsimtā un 2. garākais sala periods kopš [[1945. gads|1945. gada]], atpaliekot 8 dienas no rekorda.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LatvianNature/status/2027091731695485061 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|2|26|SK}}&lt;/ref&gt;
** Šī bija pirmā diennakts no piecām, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā paaugstinājās virs nulles — iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]].&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/04.03.2026-latvija-sacies-meteorologiskais-pavasaris.a637268/ Latvijā sācies meteoroloģiskais pavasaris], lsm.lv, {{dat|2026|3|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. februāris]] — Latvijas dienvidu daļā dienas laikā debesis skaidrojās un spoži spīdēja saule, kā rezultātā strauji paaugstinājās gaisa temperatūra. Daugavpilī un [[Zīlāni|Zīlānos]] termometra stabiņš sasniedza attiecīgi +10,1 °C un +10,9 °C, pirmo reizi kopš rudens gaisa temperatūra Latvijā pārsniedza +10 grādu atzīmi, uzstādot jaunus siltuma rekordus. Jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti arī Skrīveros (+9,5 °C), Rēzeknē (+9,4 °C), Dagdā (+8,5 °C) un Liepājā (+8,4 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027803570712531370 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|28|SK}}&lt;/ref&gt; Kopumā tika laboti seši siltuma rekordi — pirmie šajā gadā.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mfw7o5b4oc2s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|28|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
* [[1. marts]] — Rēzeknes, Daugavpils, [[Madona]]s, Skrīveru un Dagdas novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Līdzīgi kā aizvadītajā dienā uzspīdēja saule, un Dagdā gaiss iesila līdz +8,8 °C, Skrīveros līdz +10,6 °C, Madonā un Daugavpilī līdz +10,9 °C, bet Rēzeknē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +11,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|1|SK}}&lt;/ref&gt; Strauji sāka kust [[sniega sega]] un ledus kārta uz upēm un citām ūdenstilpēm.
* [[5. marts]] — lielākajā daļā Latvijas upju [[ūdens]] līmeņa kāpums kļuva straujāks, bet vietām Kurzemē līdz ar sniega nokušanu [[pali]] mazinājās. Daļā Kurzemes upju ūdens līmenis nepaaugstinājās vai sāka pazemināties, bet kāpums turpinājās lielākajās upēs [[Abava|Abavā]], [[Venta|Ventā]] un [[Bārta (upe)|Bārtā]], kur pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopumā cēlās par nepilniem diviem metriem. Arī Ziemeļvidzemes upēs [[Salaca|Salacā]], [[Rūja|Rūjā]] un [[Seda|Sedā]] ūdens līmenis dažos posmos pēdējās dienās nedaudz pazeminājās. Citos Latvijas reģionos ūdens līmenis upēs galvenokārt paaugstinājās ar pieaugošu intensitāti.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8427553/udens-limenis-latvija-strauji-kapj Ūdens līmenis Latvijā strauji kāpj], tvnet.lv, {{dat|2026|3|5|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. marts]] — nostiprinoties [[Anticiklons|anticiklona]] ietekmei, visā Latvijas teritorijā valdīja sauss, saulains un pavasarīgi silts laiks, valsts lielākajā daļā gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem un piecās novērojumu stacijās tika laboti šīs dienas siltuma rekordi: [[Liepāja|Liepājā]] (+9,8 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+11,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (+11,9 °C), [[Stende|Stendē]] (+13,0 °C) un [[Mērsrags|Mērsragā]] (+13,9 °C). Rīgā pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra pārsniedza +10 grādu atzīmi, sasniedzot +11,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2030680887679951006 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|8|SK}}&lt;/ref&gt; Daudzviet Kurzemē un Vidzemes ziemeļos sniega sega izzuda pavisam, bet visbiezākā sniega kārta saglabājās valsts austrumos, Dagdas novērojumu stacijā vēl bija 28 cm bieza sniega kārta.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/08.03.2026-no-pirmdienas-turpinasies-pavasarigs-laiks.a637942/ No pirmdienas turpināsies pavasarīgs laiks], lsm.lv, {{dat|2026|3|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. marts]]:
** Gaisa temperatūrai Kolkā paaugstinoties līdz '''+14,7 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais siltuma rekords, par precīzi grādu pārspējot [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gada]] rekordu. Kopā tika laboti 10 diennakts un 1 dekādes rekords (Kolkā), kā arī atkārtots 1 diennakts rekords ([[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]). Daudzviet gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem, nedaudz vēsāks bija piekrastes rajonos.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031061692029784490 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;
** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais gaisa temperatūras maksimums, '''+13,7 °C'''. Iepriekšējais rekorda tika fiksēts [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gadā]], kad bija +12,9 grādi.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/09.03.2026-pirmdiena-bus-saulaina-vietam-tiks-sasniegts-9-marta-siltuma-rekords.a637959/ Pirmdiena būs saulaina, vietām tiks sasniegts 9. marta siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. marts]] — siltākā diena kopš oktobra: Mērsraga novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +16,4 °C, uzstādot gan diennakts, gan marta 1. dekādes siltuma rekordu stacijā, pirmo reizi Latvijā šajā gadā tika fiksēts +15 grādu siltums. Vietējas nozīmes rekordi, kā arī dekādes rekordi tika arī uzstādīti [[Rūjiena|Rūjienā]] (+14,0 °C), [[Skrīveri|Skrīveros]] (+14,7 °C) un [[Stende|Stendē]] (+15,3 °C), un Kolkas novērojumu stacijā (+14,0 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031364736353222919 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. marts|11.]]—[[15. marts]] — turpinājās periods ar uzstādītiem siltuma rekordiem, kopā piecu dienu laikā tika uzstādīti 82 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī 6 dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. 11. martā tika laboti 11 siltuma rekordi, 12. datumā — 13 siltuma rekordi, arī nacionālais rekords ([[Gulbene|Gulbenē]] un Madonā '''+13,9 °C'''), 13. — 17 siltuma rekordi, 14. — visi 25 siltuma rekordi (visās novērojumu stacijās), tostarp visas Latvijas rekords (Liepājā un Pāvilostā '''+17,1 °C'''), 15. — 16 siltuma rekordi, atkārtojot arī nacionālo siltuma rekordu ([[Ainaži|Ainažos]] '''+14,3 °C'''), līdzīgā temperatūra bija arī [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gadā]] Mērsragā. Šajā laika posmā tika reģistrētas arī šī gada pirmās [[zibens]] izlādes — 12. martā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] un vietām Vidzemē.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031993984390774856 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|12|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[18. marts]] — laikapstākļus noteica anticiklons, bezvēja dēļ daudzviet valstī nakts laikā izveidojās bieza [[migla]], kas atsevišķos reģionos, īpaši piekrastē, noturējās līdz priekšpusdienai. Plkst. 5 rītā mazākā redzamība bija 140 metri Rīgas ziemeļos [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], kā arī 200 metri Rīgas centra meteostacijā un Alūksnē.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8435496/tresdien-saulainakais-un-siltakais-laiks-latvija-saglabasies-austrumu-novados Trešdien saulainākais un siltākais laiks Latvijā saglabāsies austrumu novados], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|18|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. marts]] — mazinājās ledus sastrēgums [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]], [[Pļaviņas|Pļaviņu]] pilsētā upe daļēji atbrīvojās no ledus. Ūdens līmenis [[Daugava|Daugavā]] pie Pļaviņām bija aptuveni divus metrus zemāks par 17. martā sasniegto maksimumu.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8437022/foto-plavinu-puse-mazinajies-ledus-sastregums FOTO ⟩ Pļaviņu pusē mazinājies ledus sastrēgums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|20|SK}}&lt;/ref&gt; Lielākajā daļā Latvijas upju mazinājās pali, turpinājās ūdens līmeņa pazemināšanās. Dažās upēs, tai skaitā [[Misa (upe)|Misā]] un [[Aiviekste|Aiviekstē]], saglabājās augsts ūdens līmenis un applūdušas [[paliene]]s.
* [[23. marts]] — gan [[Bauska]]s, gan [[Mērsrags|Mērsraga]] novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai paaugstinoties attiecīgi līdz +14,9 °C un +13,9 °C, tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Zīlāni|Zīlānu]] novērojumu stacijā termometra stabiņš sasniedza +14,9 °C, tika atkārtots [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]] uzstādītais siltuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|23|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. marts]] — neskatoties uz brāzmainu dienvidu, dienvidrietumu vēju un nelieliem nokrišņiem, tika aizvadīta ļoti silta diena, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12, +16 grādiem, [[Kolka]]s pusē pat līdz +17 grādiem. Trijās novērojumu stacijās valsts dienvidaustrumos tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+14,5 °C), Dagdā (+14,7 °C) un Daugavpilī (+15,9 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2036841326495306185 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|25|SK}}&lt;/ref&gt; Vēja brāzmas sasniedza 13–18 m/s, vietām piekrastes rajonos līdz 20 m/s, bet stiprākais [[vējš]] bija [[Ventspils|Ventspilī]] — brāzmās līdz 22 m/s.
* [[29. marts]] — tika novērota ļoti kontrastaina gaisa temperatūra: naktī, zem skaidrām debesīm, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –5 grādiem, tikmēr dienā Kurzemē un piekrastes rajonos mākoņu dēļ bija +5, +8 grādi, bet valsts austrumos, spīdot saulei, termometra stabiņš sasniedza +15, +17 grādus. Daugavpilī ar '''+17,9 °C''' tika uzstādīts gan diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, gan visas valsts mēroga rekords. Vēl [[Zīlāni|Zīlānos]] (+16,6 °C) tika labots siltuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2038281196178698480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|29|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* [[2. aprīlis]] — tikpat kā visā valstī gaisa temperatūra rīta stundās bija zem nulles, vietām [[Mērsrags|Mērsraga]], [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]], [[Ainaži|Ainažu]] pusē, kā arī pie [[Rīgas lidosta|lidostas &quot;Rīga&quot;]] sals pārsniedza –5 grādus, atbilstoši &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; informācijai arī vairākās vietās Vidzemē (galvenokārt uz [[A2]] šosejas) fiiksēts līdz –5, –6 grādiem. Vietām valdīja miglains laiks, kas dienu iepriekš skāra teju visus jūras piekrastes reģionus, tostarp arī Rīgu. Vēlāk vakarā [[migla]] izveidojās no jauna, ar redzamību līdz 200–500 metriem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8445064/ceturtdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Ceturtdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[6. aprīlis]] — ciklona aukstais sektors atradās virs Latvijas teritorijas, un tā ietekmē pūta brāzmains vējš un veidojās [[gubu lietusmākoņi]], kas atnesa nokrišņus — lietu, [[krusa]]s graudus un slapja sniega pārslas. Konvektīvo (gubu) mākoņu veidošanās aktivitāti pastiprināja īsviļņu ieplakas bāriskajā laukā, kas papildus veicināja gubu mākoņu attīstību.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2041105218650132795 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|6|SK}}&lt;/ref&gt; Ciklona ietekmē tika novērotas krasas vēja brāzmas, piekrastē līdz 20 m/s, bet stiprākais vējš tika fiksēts [[Ventspils|Ventspilī]], kur brāzmas pastiprinājās līdz 25 m/s, savukārt dienas reģistrētais nokrišņu daudzums vietām (piemērām, Zosēnu pusē) pietuvojās 10 mm.
* [[7. aprīlis]] — atsevišķos rajonos Vidzemes vidienē ([[Madona]]s, Zosēnu, [[Cēsis|Cēsu]] pusē) no rīta sniga slapjš sniegs, uz zemes izveidojot plānu, nelielu sniega kārtiņu, nesasniedzot pat 1 cm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2041441060409250177 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|7|SK}}&lt;/ref&gt; Citviet, līdzīgi kā iepriekšējā dienā, brīžiem lija, dažviet kopā ar krusas un [[sniegs|sniega]] graudiem. Saglabājās brāzmains ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, brāzmās [[piekraste|piekrastē]] līdz 18 m/s.
* [[10. aprīlis]] — tā kā laiks bija lielākoties skaidrs, visā teritorijā gaisa temperatūra nakts un rīta stundās pazeminājās līdz 0, –5 grādiem, aukstākais laiks valdīja [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē un jūras piekrastes rajonos (Mērsragā, [[Rucava|Rucavā]], [[Pāvilosta|Pāvilostā]]).&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=04&amp;day=10&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/10/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Gaisa relatīvais mitrums valsts austrumos pazeminājās līdz 15%.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mj6zov3ii22o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|4|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. aprīlis]] — visur valstī, izņemot atsevišķos rajonos Rīgas līča rietumu piekrastē, spīdot saulei, gaiss iesila līdz +14, +17 grādiem. Pūšot austrumu, ziemeļaustrumu vējam, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rīga|Rīgā]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Skrīveri|Skrīveros]] un dažviet Zemgalē. Diennakts vidēja gaisa temperatūra Rīgas centrā pārsniedza +11 grādus.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/15.04.2026-tresdien-gaidams-siltakais-laiks-sonedel.a642955/ Trešdien gaidāms siltākais laiks šonedēļ], lsm.lv, {{dat|2026|4|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[16. aprīlis]] — [[Liepāja|Liepājā]] nokrišņu daudzums līdz agram rītam (plkst. 5) kopš 15.04. vakara sasniedza 18 mm, kas ir 63% no visa mēneša normas, ņemot vērā, ka aprīlis [[Liepāja|Liepājā]] vēsturiski ir gada sausākais mēnesis. Rīta stundās nedaudz vai mēreni lija vietām Kurzemes dienvidrietumu daļā, kā arī Vidzemē, Latgalē un [[Sēlija|Sēlijā]], bet nokrišņu daudzums lielākoties nepārsniedza 10 mm atzīmi.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8453247/ceturtdien-latvija-gaidami-mainigi-laikapstakli Ceturtdien Latvijā gaidāmi mainīgi laikapstākļi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. aprīlis]] — skaidra laika ietekmē minimālā gaisa temperatūra ap pieciem rītā svārstījās no +3,5 grādiem Rīgas ziemeļu daļā [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] līdz –5 grādiem Zosēnos; teju visā valstī, izņemot piekrasti, termometra stabiņš noslīdēja zem nulles, Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz –2 grādiem [[lidosta]]s apkārtnē un +3 grādiem centrā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8455321/pirmdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Pirmdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. aprīlis]] — pāri valsts teritorijai virzījās [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, priekšpusdienā vietām, pēcpusdienā jau daudzviet uzlija, lokāli mēreni stipri, dažviet tika fiksētas slapja sniega pārslas, bet lielākoties  Vidzemē un Rīgas pievārtē tika reģistrētas arī [[zibens]] izlādes. Sākās vēja pastiprināšanās, iegriežoties vējam no rietumiem un ziemeļrietumiem, tas brāzmās pastiprinājās līdz 15–17 m/s.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/25.04.2026-sestdiena-bus-makonaina-un-vejaina.a644513/ Sestdiena būs mākoņaina un vējaina], lsm.lv, {{dat|2026|4|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[26. aprīlis]] — gar Latvijas austrumiem virzījās ciklons, kas [[Somija]]s dienvidos un daļā [[Igaunija]]s naktī un no rīta atnesa 10–15 cm sniega, bet Latvijas teritorijā tas atnesa epizodiskus nokrišņus, tostarp arī sniegu un krusas graudus, kā arī stipru ziemeļu, ziemeļrietumu vēju. Vietām visos reģionos īslaicīgi zeme nosniga balta, īpaši no rīta Kurzemē.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2048393959026610632 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|26|SK}}&lt;/ref&gt; Spēcīgākās vēja brāzmas rīta stundās tika novērotas Ventspilī un [[Kolka|Kolkā]] — 23 m/s, citviet piekrastē līdz 15–20 m/s, Rīgā, [[Bauska|Bauskā]], Rucavā, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Rēzekne|Rēzeknē]] pēcpusdienā tika novērotas vēja brāzmas līdz 20 m/s, pārējā valstī pārsvarā līdz 13–17 m/s. Stiprais vējš vietām lauza kokus un atrāva ēku konstrukcijas, glābēji līdz pēcpusdienai saņēma 37 izsaukumus saistībā ar vēja radītiem postījumiem, lielākoties Rīgā un Pierīgā.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8459710/visvairak-izsaukumu-uz-veja-postijumiem-sanemti-riga-un-pieriga Visvairāk izsaukumu uz vēja postījumiem saņemti Rīgā un Pierīgā], tvnet.lv, {{dat|2026|4|26|SK}}&lt;/ref&gt; Vēja ietekmē ap plkst. 15.00 elektroapgāde tika traucēta ap 9000 klientu, galvenokārt [[Bauskas novads|Bauskas]], [[Cēsu novads|Cēsu]] un [[Valmieras novads|Valmieras novadā]].
* [[27. aprīlis]] — vēja ātrums brāzmās Rīgā un [[Dagda|Dagdā]] sasniedza 19 m/s, diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā noslīdēja četrus līdz piecus grādus zem normas, dienu iepriekš, 26. aprīlī, pat sešus grādus zem normas.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8460588/ari-otrdien-putis-auksts-ziemelis Arī otrdien pūtīs auksts ziemelis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|28|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Maijs ===
* [[1. maijs]] — pirmo reizi 2026. gada pavasara sezonā un pirmo reizi kopš septembra gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +20 grādu atzīmi. Visaugstāk termometra stabiņš paaugstinājās [[Dobele|Dobelē]], kur bija +22,4 °C,&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2050281223981875710 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|1|SK}}&lt;/ref&gt; +20 grādu siltums tika sasniegts arī [[Stende|Stendē]] (+21,9 °C), [[Rīga|Rīgā]] (+21,0 °C), [[Saldus|Saldū]] (+20,8 °C) un [[Jelgava|Jelgavā]] (+20,5 °C). Pārējā valstī gaisa temperatūra svārstījās +13, +19 grādu robežās, vējam pūšot no jūras puses, vēsākais laiks bija piekrastes novados.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/01.05.2026-pirmo-reizi-saja-gada-gaisa-temperatura-latvija-pakapusies-virs-20-gradiem.a645388/ Pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra Latvijā pakāpusies virs +20 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|1|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs.jpg|alt=Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs|thumb|150px|[[Ķemeru nacionālais parks]], 2026. gada 2. maijs]]
* [[3. maijs]] — teritorijas lielākajā daļā šī bija pirmā vasarīgi siltā diena, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +20, +25 grādiem, bet [[Zemgale|Zemgalē]] un Rīgas apkārtnē pat līdz +26 grādiem. Piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Kolka|Kolkā]] (+20,8 °C), [[Madona|Madonā]] (+24,8 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+25,3 °C), [[Zīlāni|Zīlānos]] (+25,4 °C), [[Bauska|Bauskā]] (+26,9 °C, augstākā gaisa temperatūra valstī).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2050917564838969717 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|3|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā gaiss iesila līdz +26,2 °C, atkārtojot [[1996. gada laikapstākļi Latvijā|1996. gada]] uzstādīto rekordu. Paaugstinātas [[ozons|ozona]] koncentrācijas dēļ [[gaiss|gaisa]] kvalitāte Latvijā bija viduvēja, vietām — slikta.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/03.05.2026-pirmo-reizi-kops-septembra-gaiss-latvija-sasilis-lidz-25-gradiem.a645506/ Pirmo reizi kopš septembra gaiss Latvijā sasilis līdz 25 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|3|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. maijs]] — daudzviet [[Latgale|Latgalē]] un dažviet citur šī bija siltākā [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]] novērojumu vēsturē, septiņās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Daugavpils]] bija siltākā vieta Latvijā ar +28,2 °C, un līdz nacionālam 4. maija siltuma rekordam šeit pietrūka vien 0,2 grādi.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2051311808305156398 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}&lt;/ref&gt; Jauni siltuma rekordi tika uzstādīti arī Zīlānos (+26,7 °C), [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+26,2 °C), [[Dagda|Dagdā]] (+26,2 °C), Madonā (+25,5 °C), Bauskā (+25,4 °C) un [[Alūksne|Alūksnē]] (+24,1 °C). Citviet bija +19, +23 grādi, Kurzemes piekrastē nebija siltāks par +14, +16 grādiem, nedaudz īslaicīgi lija, [[Sēlija|Sēlijā]] un vietām [[Vidzeme|Vidzemē]] arī dārdēja pērkons.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2051305917052780868 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. maijs]] — pašos Latgales dienvidaustrumu rajonos visas dienas garumā ilgstoši un mēreni stipri lija, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nolija līdz 10 mm lietus, bet lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Piedruja|Piedrujā]] (pie [[Baltkrievija]]s pierobežas) — 26 mm.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mli2jjy2w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. maijs]] — lietum šķērsojot plašāku valsts teritorijas daļu, daudzviet lija, arī ilgstoši, austrumu rajonos reģistrētas arī [[lietusgāze]]s, kurus pavadīja arī [[pērkona negaiss]]. Visvairāk nokrišņu bija Alūksnē, kur diennaktī nolija 23,4 mm, kas ir 37% no visas mēneša normas.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8470613/ceturtdien-mainigs-makonu-daudzums-vietam-islaicigi-lis Ceturtdien mainīgs mākoņu daudzums, vietām īslaicīgi līs], tvnet.lv, {{dat|2026|5|14|SK}}&lt;/ref&gt; Madonas un Rēzeknes pusē nolija ap 12—14 mm, ap 10 mm nokrišņu tika fiksēts [[Ainaži|Ainažu]] un Daugavgrīvas novērojumu stacijās, citās novērojumu stacijās, pārsvarā zem 10 mm.
* [[17. maijs]] — atrodoties starp silta gaisa masu austrumos no Latvijas un vēsu gaisu rietumos, valstī tika fiksēti temperatūras kontrasti. Vairākās vietās Latgalē: Rēzeknes, Dagdas, Daugavpils pusē gaiss iesila līdz +22, +24 grādiem, tikmēr pie jūras esošos rajonos nebija siltāks par +11, +12 grādiem. Plašā valsts daļā gaisa temperatūra svārstījās +13, +17 grādu robežās.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=05&amp;day=17&amp;hora=18&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 05/17/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[18. maijs]]:
** No dienvidaustrumiem pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet nesot lietusgāzes un pērkona negaisu. Pēcpusdienā stiprākie nokrišņi skāra valsts austrumu daļu, kur tika reģistrētas arī dažas zibens izlādes, savukārt vēlā vakarā un nakts sākumā valsts centrālo daļu, arī Rīgas apkārtni, šķērsoja pirmais lielais vasarīgais negaiss.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2056464711877550581 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}&lt;/ref&gt; [[Ropaži|Ropažu]] apkārtnē tika fiksēta visai intensīva zibeņošana — sensoru sistēma fiksē ap 25 zibeņiem ik minūti. Tālāk šīs negaiss virzījās uz ziemeļiem, ziemeļrietumiem, [[Saulkrasti|Saulkrastu]] virzienā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2056476358847369393 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}&lt;/ref&gt;
** ESTOFEX jeb Eiropas Eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs iekļāva Latvijas austrumu daļu pirmajā, bet Latgales dienvidaustrumu daļu otrajā risku zonā saistībā ar iespējamiem stipriem [[negaiss|negaisiem]].&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mm4kt7a6622p Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|18|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[19. maijs]] — nokrišņu daudzums Madonas novērojumu stacijā diennakts laikā sasniedza 30,6 mm, Vičakos 25,6 mm, Rīgas centra meteostacijā — 21,2 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2056634685921304675 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|19|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. maijs]] — pāri Kurzemei un arī valsts centrālajiem rajoniem virzījās nelielas nokrišņu zonas, kā arī lielāki [[gubu mākoņi]], bet tie bija lielākoties mazaktīvi, tikai dažviet nesot lokālas, stiprākas lietusgāzes, Jelgavas apkārtnē tika reģistrēti arī zibens uzplaiksnījumi. Visstiprāk nolija Stendē, dažu stundu laikā nokrišņu daudzums šajā novērojumu stacijā sasniedza 21,4 mm,&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8475900/piektdien-latvija-islaicigi-lis-vietam-dardes-perkons Piektdien Latvijā īslaicīgi līs, vietām dārdēs pērkons], tvnet.lv, {{dat|2026|5|22|SK}}&lt;/ref&gt; citviet lietus daudzums bija krietni mazāks.
* [[27. maijs]] — pieņēmās spēkā ziemeļu-ziemeļrietumu vējš, kas daudzviet brāzmās sasniedza 15—20 m/s, Rīgā pat 22 m/s, arī ceļu sensors pie [[Kārsava]]s negaisā reģistrēja vēja brāzmas līdz 22,5 m/s.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mmt4ouwdbs2k Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|27|SK}}&lt;/ref&gt; No rīta Vidzemē sāka veidoties lietus un negaisa mākoņi, kas dienas gaitā virzījās pāri valsts austrumiem, nesot lokālas lietusgāzes, negaisu, dažviet arī krusu. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] līdz vakaram saņēma 111 izsaukumus saistībā ar stipro vēju. Lielākoties vējš uz ceļiem nogāza kokus, četros gadījumos Rīgā koks nokrita uz automašīnas, bet vienā gadījumā Rīgā dzīvojamai mājai atrāva jumta segumu. [[Preiļi|Preiļos]] koks nokrita uz automašīnas un dzīvojamās mājas. Visvairāk izsaukumu — 34, tika saņemti Rīgā, savukārt Rīgas reģionā — 29 (visvairāk [[Ropažu novads|Ropažu novadā]]), bet Latgalē saistībā ar vēja postījumiem tika saņemti 27 izsaukumi (lielākā daļa [[Preiļu novads|Preiļu novadā]]).&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8479337/foto-vugd-sanemis-111-izsaukumus-veja-postijumu-del FOTO ⟩ VUGD saņēmis 111 izsaukumus vēja postījumu dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|5|27|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. maijs]] — ļoti stiprā vēja ietekmē tika saņemti 39 izsaukumi par radītajiem postījumiem visā valstī, VUGD norādīja, ka lielākoties vējš uz ceļa braucamās daļas bija nogāzis [[koks|kokus]]. Visvairāk izsaukumu (16) tika saņemti Rīgā, kur arī fiksētas stiprākās vēja brāzmas — 18 m/s līdz 21 m/s.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8480107/speciga-veja-postijumu-del-ceturtdien-sanemti-39-izsaukumi Spēcīga vēja postījumu dēļ ceturtdien saņemti 39 izsaukumi], tvnet.lv, {{dat|2026|5|28|SK}}&lt;/ref&gt; Latvijas austrumiem pāri virzījās lietus mākoņi, nokrišņu daudzums Madonā pārsniedza 15 mm, tikmēr pārējā valsts teritorijā lielākoties spīdēja saule.
* [[30. maijs]] — naktī Ventspils un Liepājas lidostā termometra stabiņš noslīdēja līdz nullei, arī [[Rucava|Rucavā]] un dažviet Kurzemes centrālajā daļā gaisa temperatūra svarstījās ap nulli, vietām tika reģistrēta arī [[salna]].&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mn26uqlusc26 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|30|SK}}&lt;/ref&gt;
=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — līdz ar kalendāro vasaras sākumu Latvijā iestājās arī [[meteoroloģiskā vasara]] (tā sākas, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra sasniedz vismaz +15 grādus, un šī bija pirmā tāda diena).&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnbmtukjts2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|2|SK}}&lt;/ref&gt; 1. jūnijs ir arī vidējais datums, kurā Latvijā iestājas meteoroloģiskā vasara klimatiskās normas periodā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8482378/latvija-sakusies-meteorologiska-vasara Latvijā sākusies meteoroloģiskā vasara], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[3. jūnijs]] — [[Mērsrags|Mērsragā]] tika atkārtots [[1971. gada laikapstākļi Latvijā|1971. gadā]] uzstādītais diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, +25,6 °C.
* [[5. jūnijs|5.]]—[[6. jūnijs]] — ziemeļu virzienā no dienvidiem Latvijai pāri virzījās lietusgāzes, vietām kopā ar pērkona negaisu, spēcīgākie nokrišņi šķērsoja valsts centrālo daļu un Kurzemes rietumu daļu. Vēlā vakarā un nakts gaitā visvairāk nolija [[Kuldīga]]s un [[Bauska]]s pusē, dažu stundu laikā Bauskas novērojumu stacijā nokrišņu daudzums sasniedza 45 mm jeb 74% no mēneša normas (vienā stundā 27,2 mm), bet kopējais lietus daudzums (līdz 06.06. plkst. 13.00) sasniedza 51,8 mm, Kuldīgā — 48,2 mm.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnlbfhskm22z Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|6|SK}}&lt;/ref&gt; 6. jūnija pēcpusdienā lietus un negaiss bija valsts austrumu rajonos, bet citviet mākoņu sega pakāpeniski izklīda. Vēl spēcīgākie negaisi tika reģistrēti [[Lietuva|Lietuvā]], kuru laikā plosījās arī daži virpuļviesuļi, stiprākais no tiem bija [[Kauņa|Kauņā]], sasniedzot IF2 spēku.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2063246202292851125 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. jūnijs]] — pāri valsts teritorijai, īpaši austrumu rajoniem, virzījās plaša nokrišņu zona, atnesot ilgstošu un stipru lietu. Visstiprāk lija Latvijas dienvidaustrumos, [[Daugavpils]] novērojumu stacijā no lietus sākuma līdz pusnaktij nokrišņu daudzums sasniedza 50,2 mm (2/3 no mēneša normas). Reģionā no Sīļiem līdz [[Madona]]i nolija ap 15—25 mm, citur Vidzemē līdz 10 mm, pārējā valsts daļā 0—5 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2064086033554120932 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. jūnijs]] — naktī austrumu rajonos turpinājās [[lietus|lietavas]], kas vietām bija ļoti stipras; lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Sīļu novērojumu stacijā, kur diennakts laikā nolija 65 mm jeb 81% no jūnija normas (nakts sākumā vienā stundā nolija 26 mm), un Daugavpilī — 50,7 mm. Daudz nokrišņu bija arī [[Rūjiena|Rūjienā]] (36,5 mm), Zosēnos (38,6 mm), Madonā (33,8 mm) un [[Zīlāni|Zīlānos]] (28,7 mm). Pārējā Vidzemē un Latgalē lietus daudzums sasniedza 10—20 mm, bet citviet nokrišņu bija maz, vai nebija nemaz.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2064323203120464236 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. jūnijs]] — rītā no dienvidiem Latvijas teritoriju sasniedza neliels, bet izteikti aktīvs un dinamisks [[ciklons]], kas valsts austrumos uz brīdi ienesa siltu, mitru un nestabilu gaisa masu, radot ekstremāli labvēlīgu vidi spēcīgu negaisu attīstībai. Dienas pirmajā pusē pāri Latvijai virzījās plaša nokrišņu zona, Kurzemē un vietām valsts centrālajos rajonos stipri lija, bet pēcpusdienā un vakarpusē virs austrumu novadiem veidojās [[negaiss|negaisa]] mākoņi, nesot stipras lietusgāzes un vēja brāzmas, kas radīja postījumus. Sīļos stundas laikā nolija 19,2 mm, bet posmā no 4 pēcpusdienā līdz 10 vakarā — 21,2 mm,&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065149858332221924 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}&lt;/ref&gt; bet Kurzemē visvairāk nokrišņu bija [[Stende]]s novērojumu stacijā — 20,5 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065075465165971962 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}&lt;/ref&gt; [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]] spēcīgākās vēja brāzmas negaisā norāva daļu jumta [[Bebrenes katoļu baznīca]]i. Gaisa temperatūra svārstījās +13, +16 grādu robežās Kurzemē un +25, +26 grādu robežās Latgalē.
* [[13. jūnijs]] — nakts vidū valsts austrumu rajonos sasniedza plaša nokrišņu zona, nesot ilgstošu, brīžiem stipru lietu, īslaicīgas lietusgāzes ar pērkonu tika fiksētas arī citviet. Pāvilostā, [[Alūksne|Alūksnē]] un Madonā kopējais nokrišņu daudzums bija ap 11—13 mm, vietām starp novērojumu stacijām lija vēl vairāk.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=06&amp;day=13&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[19. jūnijs]] — Ventspils, Liepājas, [[Salacgrīva]]s un Skultes ostā ūdens temperatūra svārstījās ap +17 grādiem, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] tā bija par grādu zemāka, savukārt Rīgas līča Kurzemes piekrastē ūdens temperatūra bija aptuveni +14 grādi. Kopumā [[Ezers|ezeros]], upēs un jūrā ūdens temperatūra sasniedza +14, +19 grādus, ūdens temperatūra lielākajās upēs bija +16, +19 grādi, mazākajās upēs tā daudzviet svārstījās ap +15 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8494067/udens-temperatura-latvijas-peldvietas-neparsniedz-19-gradus Ūdens temperatūra Latvijas peldvietās nepārsniedz 19 grādus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|19|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. jūnijs]]:
** Nakts daļā Latvijas bija silta — minimālā gaisa temperatūra valsts centrālajos rajonos un piekrastes rajonos sasniedza +16, +19 grādus, siltākā nakts bija Rīgas centrā, gan trijos naktī, gan piecos no rīta termometra stabiņš sasniedza +19,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/laika-noverojumu-karte Operatīvā informācija], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|6|21|SK}}&lt;/ref&gt;
** Valsts lielākajā daļā diena bija ļoti silta un sutīga, daudzviet gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +25, +28 grādiem, vissiltākais bija [[Mērsrags|Mērsragā]] — +29,2 °C.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=06&amp;day=21&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/21/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Sutīga laika ietekmē veidojās lietus un negaisa mākoņi, jau no rīta, ap plkst. 10.00, Zemgali un Rīgas apkārtni šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa zibeņošanu un vietām stipru lietu, [[Dobele|Dobelē]] divās stundās nolija 15,3 mm.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3morsu5kh4k2d Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|21|SK}}&lt;/ref&gt; Dienas laikā jauni [[negaiss|negaisa]] mākoņi turpināja veidoties virs Rīgas un Jūrmalas apkārtnes, kā arī valsts austrumu rajoniem, nesot lokālas lietusgāzes, kas ilga aptuveni 15 minūtes.
* [[27. jūnijs]] — Latvijas teritorijai no [[Rietumeiropa]]s pietuvojās karstas gaisa masas, līdz ar to daļā valsts iestājās [[karstuma vilnis]] (izņēmums bija austrumi un ziemeļaustrumi, kur līdz pēcpusdienai bija daudz mākoņu un vietām lija, tur un arī dažviet piekrastē nebija siltāks par +22, +25 grādiem); gaisa temperatūra lielākoties svārstījās +26, +29 grādu robežās, siltākais laiks bija [[Bauska|Bauskā]] (+29,0 °C), Dobelē (+29,4 °C) un Stendē (+29,6 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2070901852187587005 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|27|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. jūnijs]] — visā valstī laiks bija sutīgs un karsts, termometra stabiņš nenoslīdēja zem +26 grādiem, un lielākajā daļā Latvijas gaiss sakarsa līdz +28, +32 grādiem, visaugstāko atzīmi sasniedzot Mērsragā (+33,2 °C). Četrās novērojumu stacijās Kurzemē tika uzstādīts jauns šīs dienas siltuma rekords ([[Saldus]] +31,4 °C, Stende +31,9 °C, [[Liepāja]] +32,1 °C, [[Rucava]] +32,9 °C), turklāt Rucavā tika uzstādīts arī jauns dekādes un mēneša rekords, bet Pāvilostā, termometra stabiņam arī paaugstinoties līdz +32,9 °C, tika atkārtots [[2022. gada laikapstākļi Latvijā|2022. gadā]] uzstādītais rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2071307203030425612 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|28|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā gaiss sakarsa līdz +31,1 °C, Daugavgrīvā līdz +31,6 °C, līdz ar to gan galvaspilsētā, gan valstī kopumā šī bija pirmā reize 2026. gada vasarā, kad gaisa temperatūra pārsniedza +30 grādu atzīmi.
* [[29. jūnijs]]:
** Neskatoties uz [[negaiss|pērkona negaisu]], Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +20,9 °C, līdzīgā temperatūra bija arī Daugavgrīvā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/Gints_photo/status/2071527634614243460 gintsm_photography], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}&lt;/ref&gt; Zem +20 grādiem termometra stabiņš nenoslīdēja Dobelē (+20,9 °C), Ventspilī (+20,1 °C), Zosēnos (+21,2 °C), [[Priekuļi|Priekuļos]] (+20,0 °C), Skrīveros (+20,0 °C) un Rēzeknē (+20,0 °C), līdz ar to daudzviet šī bija pirmā [[tropiskā nakts]] 2026. gada vasarā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071475171618152809 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}&lt;/ref&gt;
** Turpinoties karstumam, septiņās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] (+29,6 °C), Zīlānu (+29,8 °C), Dagdas (+30,0 °C), Dobeles (+30,3 °C), Madonas (+30,3 °C), Rēzeknes (+30,3 °C) un [[Daugavpils]] (+31,8 °C) novērojumu stacijās. Citviet valsts teritorijā gaisa temperatūra svārstījās +26, +29 grādu robežās, nedaudz vēsāks bija pie Daugavgrīvas un Vidzemes piekrastē, ap +23, +25 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071618229982667111 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[30. jūnijs]] — atsevišķos rajonos tika piedzīvota [[tropiskā nakts]] jeb gaisa temperatūra nenoslīdēja zem +20 grādiem, tā tika novērota Liepājā (+20,5 °C), Daugavgrīvā (+20,4 °C), Ventspilī (+20,2 °C), Dobelē (+20,1 °C) un [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+20,0 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +19,9 °C, pietrūka tikai 0,1 °C līdz tropiskai naktij.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071827436098965561 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|30|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Jūlijs ===
* [[3. jūlijs]] — nakts otrajā pusē Latviju sāka pakāpeniski ietekmēt ciklona darbība, no dienvidrietumiem pāri virzījās nokrišņu zona, aiz tās veidojās arī [[gubu lietusmākoņi]], vietām nesot stipru lietu un pērkonu, piekrastes rajonos arī brāzmainu vēju līdz 17 m/s. Stiprākos nokrišņus sagaidīja Kurzemes dienvidrietumi: Liepājā un Rucavā diennakts laikā nolija ap 20—22 mm, Kurzemes centrālajā daļā un [[Jelgava]]s pusē nokrišņu daudzums vidēji sasniedza 10—13 mm.&lt;ref&gt;[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=07&amp;day=03&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/03/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[4. jūlijs]] — tikpat kā visos valsts reģionos veidojās lietus un negaisa mākoņi, nesot īslaicīgas lietusgāzes, stiprākie negaisa mākoņi veidojās virs [[Rīgas līcis|Rīgas līča]]. Vēlā vakarā, pēc plkst. 22.30, Rīgā plosījās pērkona negaiss ar ļoti stiprām lietusgāzēm. Vienas stundas laikā (plkst. 23.00) [[Rīga]]s centra meteostacijā nolija 20,8 mm, kas atbilst ļoti stipram lietum.&lt;ref&gt;[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2073643540857475480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|5|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[5. jūlijs]]:
** Nokrišņu daudzums Rīgas centrā nakts laikā (no 04.07. plkst. 21.00 līdz 05.07. plkst. 8.00) sasniedza 37,7 mm jeb 47% no mēneša normas (79,5 mm).&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mpu7ezp53c2v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|5|SK}}&lt;/ref&gt; Ļoti stipras lietusgāzes skāra arī [[Sigulda|Siguldu]], kur naktī nolija 30,1 mm.
** Dienas gaitā turpināja veidoties lietus un negaisa mākoņi, vakarā pāri Rīgas apkārtnei, [[Jūrmala]]i un Zemgalei virzījās vairāki pērkona lietusgāžu mākoņi, dažviet, tostarp Tukuma un Mārupes novadā, negaisa laikā bira arī [[krusa]], bet intensīvas lietusgāzes Rīgā (Pārdaugavā) lokāli applūdināja ielas un ēku pagrabstāvus.&lt;ref&gt;[https://x.com/ltvzinas/status/2074057351028478113 LTV Ziņu Dienests], x.com, {{dat|2026|7|6|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Sliežu ceļi pie Zasulauka stacijas.jpg|alt=|thumb|220px|Lietus mākoņi [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], Rīgā ([[Zasulauks (stacija)|Zasulauka dzelzceļa stacija]]), 2026. gada 6. jūlijs]]
* [[6. jūlijs]] — trešo vakaru pēc kārtas Rīgas novērojumu stacijā novērots [[pērkona negaiss]].&lt;ref&gt;
[https://www.blitzortung.org/en/archive_data.php?stations_users=0&amp;selected_numbers=*&amp;end_date=1783296000&amp;end_time=86100&amp;start_date=1783296000&amp;start_time=60000&amp;north=90&amp;west=-180&amp;east=180&amp;south=-90&amp;rawdata_image=1&amp;map=11&amp;width_orig=640&amp;width_result=640&amp;png_gif=0&amp;agespan=60&amp;frames=12&amp;delay=100&amp;last_delay=1000&amp;show_result=1 Real time lightning map], blitzortung.org/en/archive, {{dat|2026|7|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. jūlijs]] — [[Baltijas valstis|Baltiju]] no dienvidrietumiem sasniedza aktīvs ciklons &quot;[[Bernadette]]&quot;, kas nesa sev līdzi ilgstošus un stiprus nokrišņus, piekrastes rajonos arī ļoti brāzmainu vēju. Naktī valsts teritoriju sāka šķērsot plaša lietus zona, spēcīgākos nokrišņus reģistrēja valsts rietumos, līdz plkst. 9.00, kopš lietus zona sasniedza Latviju, [[Ventspils|Ventspilī]] nokrišņu daudzums sasniedza 50 mm jeb 80% no mēneša normas.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq4idiw6js2a Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}&lt;/ref&gt; Dienā nokrišņi turpinājās galvenokārt Kurzemē un Vidzemes ziemeļos, bet [[ciklons|ciklonam]] griežoties uz vietas, vakarpusē no ziemeļaustrumiem arvien plašā teritorijā sākās ilgstošas un stipras lietavas. Aiz tās nokrišņu zonas dažviet veidojās arī gubu-lietus mākoņi, vietām, piemēram, Bauskā fiksēts arī pērkona negaiss ar intensīvu krusu.&lt;ref&gt;
[https://www.la.lv/video-bauska-plosas-specigs-negaiss-pilsetu-parklaj-pamatiga-krusa VIDEO. Bauskā plosās spēcīgs negaiss — pilsētu pārklāj pamatīga krusa], la.lv, {{dat|2026|7|8|SK}}&lt;/ref&gt; Līdz plkst. 18.00 vislielākais diennakts nokrišņu daudzums reģistrēts Ventspilī (78 mm), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (67 mm) un [[Liepāja|Liepājā]] (54 mm), stiprākās [[vējš|vēja]] brāzmas arī reģistrētas Ventspilī — līdz 22 m/s.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq5hogvqps2w Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. jūlijs]] — spēcīgai nokrišņu zonai šķērsojot valsti no ziemeļaustrumiem, Latvijas centrālajos rajonos un Vidzemes ziemeļos naktī ļoti stipri un ilgstoši lija. Zona ar ilgstošām un stiprām lietavām virzījās pāri [[Rūjiena]]s, Mērsraga, Jūrmalas, Rīgas, [[Kalnciems|Kalnciema]], Jelgavas un Bauskas apkārtnei, visā šajā posmā lokāli applūda zemākās vietas un ceļi.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2075149997264248862 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}&lt;/ref&gt; Diennakts [[nokrišņi|nokrišņu]] daudzums (08.07. plkst. 7.00 — 09.07. plkst. 7.00) iepriekš minētajos posmos sasniedza 45—60 mm, visvairāk nokrišņu (līdz 57—60 mm) bija Ventspils un Rūjienas novērojumu stacijās. Rīgas centrā šajā laika posmā nolija 32,9 mm, bet Daugavgrīvā 39 mm.&lt;ref&gt;[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2075095661653938198 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}&lt;/ref&gt; Summējot arī iepriekš fiksētus nokrišņus (kopš 07.07. vakara), lielākais lietus daudzums fiksēts Ventspilī 85 mm, Pāvilostā 70 mm, Rūjienā 68 mm, Kalnciemā 58 mm, Liepājā 57 mm, Vičakos ([[Irbene|Irbenē]]) 55 mm, Bauskā 52 mm, Jelgavā ([[Staļģene|Staļģenē]]) 51 mm, Mērsragā 48 mm, Daugavgrīvā 48 mm.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq6s7x4nb22v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. jūlijs]] — agrā pēcpusdienā lielai daļai Latgales un [[Sēlija]]s pāri virzījās negaiss ar stiprām lietusgāzēm un krasām vēja brāzmām, vēl viens negaiss šķērsoja Vidzemi — Smiltenes, [[Valmiera]]s un Cēsu apkārtni, bet tas bija vājāks. Spēcīgākais negaiss plosījās [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]], lokāli nesot ļoti brāzmainu vēju; [[Rēzekne]]s novērojumu stacijā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 21 m/s.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2076270082087436486 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|12|SK}}&lt;/ref&gt; Lai gan oficiāli nolija tikai 5 mm, Rēzeknē dažviet applūda ielas, bet stiprais vējš lauza kokus. Pērkona negaisa ietekmē valsts austrumos reģistrēti elektrotīkla bojājumi, ap plkst. 14.00 elektroapgāde traucēta ap {{sk|10000}} klientu, visvairāk — Rēzeknes, [[Preiļu novads|Preiļu]] un [[Ludzas novads|Ludzas novadā]].&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8507371/latvijas-austrumu-dala-perkona-negaisu-ietekme-registreti-elektrotikla-bojajumi Latvijas austrumu daļā pērkona negaisu ietekmē reģistrēti elektrotīkla bojājumi], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}&lt;/ref&gt; Laika posmā no plkst. 13 līdz plkst. 14.30 [[VUGD]] saņēma 28 izsaukumus, kur uz ceļa braucamām daļām bija uzkrituši koki, šādus izsaukumus saņēma Latgalē, visvairāk Rēzeknes novadā un pašā Rēzeknē — 21.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8507396/latgale-glabeji-sanemusi-daudz-izsaukumu-negaisa-kritusu-koku-del Latgalē glābēji saņēmuši daudz izsaukumu negaisā kritušu koku dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}&lt;/ref&gt; Vēlā vakarā cits pērkona negaiss ar stiprām lietusgāzēm un mēreni stipru zibeņošanu sasniedza Latgales dienvidaustrumu daļu.
* [[15. jūlijs]] — atklātas jūras krastā pie Liepājas un Pāvilostas ūdens temperatūra svārstījās ap +10 grādiem, Ventspils pludmalē ūdens atdzisa līdz pat +7 grādiem, tikmēr [[ūdens]] temperatūra Rīgas līcī galvenokārt bija +17, +20 grādi.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mqnoshxyzk2o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. jūlijs]] — Latviju no dienvidiem sasniedza aktīvs ciklons, kas daudzviet, īpaši Kurzemē, atnesa stipras lietusgāzes, dažviet ilgstošas, vietām arī negaisus. Visvairāk lija valsts rietumos, līdz plkst. 22.00 lielākais nokrišņu daudzums reģistrēts [[Stende]]s (72,4 mm) un [[Ventspils]] (70,3 mm) novērojumu stacijās, citviet Kurzemē un Zemgalē lietus daudzums sasniedza 25—45 mm. Ap plkst. 18.00 pāri Rīgai pārgāja [[negaiss]] ar stiprām lietusgāzēm, lietavu dēļ applūdināti [[Krasta iela (Rīga)|Krasta ielas]], [[Brīvības gatve]]s un [[Vesetas iela (Rīga)|Vesetas ielu]] posmi, bet [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielā]] applūduša sliežu ceļa dēļ apstājās 7. un 14. maršruta tramvaju kustība abos virzienos.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8512368/latgales-iela-appludusas-sliedes-apstajusies-7-un-14-marsruta-tramvaju-kustiba Latgales ielā applūdušas sliedes; apstājusies 7. un 14. maršruta tramvaju kustība], tvnet.lv, {{dat|2026|7|20|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt [[Talsu novads|Talsu novadā]] ļoti intensīvas lietusgāzes izraisīja zemāko vietu applūšanu un izskaloja grants ceļu posmā [[Dursupe]]—[[Oksle]], kā arī pārrauts Dursupes dzirnavezera aizsprosts, applūda apkārtējā teritorija un izskaloti vairāki ceļu posmi, tajā skaitā reģionālais ceļš [[Autoceļš P128|P128]] [[Jūrmala]]—[[Talsi]].&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2079294442050089122 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. jūlijs]] — diennakts nokrišņu daudzums Stendē sasniedza 74 mm, Ventspilī 82 mm, bet kopš mēneša sākuma Ventspils novērojumu stacijā [[lietus]] daudzums pārsniedza 200 mm jeb 315% no jūlija normas.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mr4r3fw7is2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|21|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[24. jūlijs]] — sākot no dienas vidus uz austrumiem no Rīgas veidojās gubu-lietus mākoņi, kas, pārsvarā Vidzemē un [[Sēlija|Sēlijā]], nesa īslaicīgas [[lietusgāzes]], dažviet ar pērkonu. Priekšpusdienā lokāls gubu-lietus mākonis daļai Rīgas atnesa īslaicīgu, stipru lietusgāzi, Rīgas [[Latvijas Universitāte|LU]] meteostacijā vienā stundā fiksēja 10,1 mm, bet kopā Rīgas centrā nolija 11 mm, kas bija lielākais dienas nokrišņu daudzums valsts novērojumu stacijās.&lt;ref&gt;[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=07&amp;day=24&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/24/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[27. jūlijs]] — daudzviet pāri virzījās nokrišņu zonas, nesot īslaicīgas lietusgāzes, krasas [[vējš|vēja]] brāzmas, austrumos arī pērkona negaisu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/27.07.2026-pirmdien-daudzviet-latvija-gaidams-lietus-un-negaiss.a656389/ Pirmdien daudzviet Latvijā gaidāms lietus un negaiss], lsm.lv, {{dat|2026|7|27|SK}}&lt;/ref&gt; Lokālas vēja brāzmas līdz 16 m/s novērotas [[Skrīveri|Skrīveros]] un Rīgā, arī visvairāk nokrišņu bija Skrīveru novērojumu stacijā, kur kopā nolija ap 15 mm.
* [[31. jūlijs]]:
** Valsti īslaicīgi piemeklēja ļoti karsts laiks, lielākajā Latvijas daļā gaisa temperatūra sasniedza +27, +32 grādus. Karstākais laiks valdīja Zemgalē un Rīgas apkārtnē. Bauskā un Jelgavā termometra stabiņš pārsniedza +32 grādu atzīmi, maksimumu sasniedzot [[Jelgava|Jelgavā]], +32,6 °C, kur labots arī 31.07. karstuma rekords.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mrxymazrls2f Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|8|1|SK}}&lt;/ref&gt; Trešā augstākā gaisa temperatūra fiksēta [[Dobele|Dobelē]] (+31,8 °C), kur atkārtots [[2003. gada laikapstākļi Latvijā|2003. gadā]] uzstādītais rekords. Savukārt Rīgā reģistrēta gada otrā augstākā gaisa temperatūra: +31,0 °C. +30 grādu atzīmi gaisa temperatūra nesasniedza valsts austrumos un Kurzemes piekrastes rajonos.
** Lielā karstuma un augstā gaisa mitruma ietekmē vakarpusē, galvenokārt valsts centrālajā daļā, veidojās pērkona negaisi ar stipru lietu, brāzmainu vēju un krusu. Uz aukstās atmosfēras frontes pirmie negaisa mākoņi izveidojās [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]], sasniedzot [[Saulkrasti|Saulkrastu]] un [[Zvejniekciems|Zvejniekciema]] apkārtni, atnesot lielgraudu krusu un krasas vēja brāzmas, vēlāk negaisi aizvirzījās tālāk uz [[Sigulda]]s pusi.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083206522427818072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083216026045391137 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}&lt;/ref&gt; Vakarā citi negaisa mākoņi izveidojās valsts vidienē, Bauskas un Jelgavas apkārtnē, vēlāk ap plkst. 21.00 tie sasniedza arī Rīgu, kur arī bija krusa un intensīvi zibeņoja.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083247895491256428 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}&lt;/ref&gt; Līdz pusnaktij tie atkal pārstaigāja Skultes un [[Saulkrasti|Saulkrastu]] apkārtni un devās tālāk ziemeļaustrumu virzienā. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] saņēma ap 20 izsaukumus, kur lūzuši koki bija aizšķērsojuši ceļu. Izsaukumus saņēma Cēsu, Valmieras, Saulkrastu, Siguldas, Bauskas, Limbažu un Ogres novados, kā arī Rīgā. [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Krimuldas pagasts|Krimuldas pagastā]] uz ceļa bija nogāzti desmit nolūzuši koki.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8519380/stipra-negaisa-del-glabeji-piektdien-devusies-uz-20-izsaukumiem Stiprā negaisa dēļ glābēji piektdien devušies uz 20 izsaukumiem], tvnet.lv, {{dat|2026|8|1|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* [[2. augusts]] — Latgales dienvidaustrumu daļu naktī šķērsoja pērkona negaiss ar stipru lietu, dažviet novērota arī krusa.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083645355506221408 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|8|1|SK}}&lt;/ref&gt; Šis negaiss ieradās no Lietuvas, kur, vietām [[Viļņa]]s apkārtnē atnesa vētru un stipras lietusgāzes, bet Latvijā tas nebija postošs. Daudzviet nolija 10—15 mm, [[Zīlāni|Zīlānos]] — 18 mm.
* [[5. augusts]] — termometra stabiņš [[LVĢMC]] novērojumu tīklā paaugstinājās līdz +23,2 grādiem [[Kolka|Kolkā]] un līdz +27, +30 grādiem pārējā valstī, savukārt [[Jelgava]]s novērojumu stacijā, kas atrodas [[Staļģene|Staļģenē]], gaiss sakarsa līdz pat +31 grādam; lai arī bija karsts laiks, neviens karstuma rekords netika pārspēts.&lt;ref&gt;[https://ciklons.tvnet.lv/8522169/ceturtdiena-bus-silta-tacu-vietam-lis-un-iespejams-ari-perkona-negaiss?_gl=1*1qi2g67*_gcl_au*NzIxNzcwODc2LjE3ODE0Mjg2NjA Ceturtdiena būs silta, taču vietām līs un iespējams arī pērkona negaiss], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[6. augusts]] — dienvidaustrumu pierobežas rajonus šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa spēcīgu lietu, diennakts nokrišņu daudzums [[Piedruja|Piedrujā]] sasniedza 27,5 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LatvianNature/status/2089075542528061516 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|8|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. augusts]] — oficiālajās Rīgas peldvietās ūdens temperatūra sasniedza +18, +22 grādus, siltākais ūdens bija [[Ķīšezers|Ķīšezerā]], [[Daugava|Daugavā]] pie [[Ķīpsala|Ķīpsalas]], [[Bolderājas karjera ūdenskrātuve|Bolderājas karjerā]]. Savukārt [[Daugava|Daugavā]] pie [[Lucavsala|Lucavsalas]] un [[Rumbula|Rumbulā]] ūdens temperatūra bija +21 grāds, bet jūras ūdens temperatūra [[Vecāķi|Vecāķos]] sasniedza +19 grādus, [[Vakarbuļļu peldvieta|Vakarbuļļu]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvas]] peldvietās — līdz +18 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8523656/rigas-peldvietas-udens-iesilis-lidz-22-gradiem Rīgas peldvietās ūdens iesilis līdz 22 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|8|SK}}&lt;/ref&gt; Citās valsts ūdenskrātuvēs ūdens temperatūra svarstījās +16, +25 grādu robežās, [[Baltijas jūra|Baltijas jūras]] un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē +17, +22 grādu robežās.
* [[11. augusts]] — brāzmaina vēja ietekmē, virs Rīgas līča ūdeņiem, kā arī iekšzemē veidojās [[gubu-lietus mākoņi]], daudzviet atnesot īslaicīgas lietusgāzes, pērkona negaisu un krusu. Krusa tika manīta [[Talsi|Talsu]], [[Tukums|Tukuma]], [[Ķekava|Ķekavas]] un [[Lielvārde|Lielvārdes]] apkārtnē un dažviet citur, tostarp arī Rīgā; [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] vējš brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8525706/tresdien-bus-salidzinosi-vess-un-vietam-islaicigi-lis Trešdien būs salīdzinoši vēss un vietām īslaicīgi līs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|12|SK}}&lt;/ref&gt; No LVĢMC novērojumu stacijām visvairāk nokrišņu bija Lielpečos, Skrīveros un Alūksnē, kur vietām nolija ap 10 mm.
* [[13. augusts]] — vēsākais rīts kopš jūnija vidus: zemākā gaisa temperatūra valsts novērojumu stacijās tika fiksēta [[Stende|Stendē]] — +6,0 °C, [[Madona|Madonā]] gaiss atdzisa līdz +6,6 °C. Citviet bija +7, +10 grādi, piekrastē izteikti siltāks, kur nebija vēsāks par +13 grādiem, piecos no rīta [[Liepāja|Liepājas]] ostā termometra stabiņš sasniedza +17,5 grādus.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=08&amp;day=13&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 08/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[15. augusts]] — gaisa temperatūra teju visā Latvijas teritorijā paaugstinājās līdz +24, +28 grādiem, karstākais laiks valdīja [[Jelgava|Jelgavas]] pusē, kur bija pat +29 grādi, +28 grādu atzīmi termometra stabiņš sasniedza Rīgā, Mērsragā un Bauskā. Karstuma sajūtu nedaudz mazināja mērens dienvidrietumu, rietumu puses vējš. Šī, iespējams, bija pēdējā karsta diena Latvijā šajā [[vasara|vasarā]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8527564/steidz-baudit-vasaru-sestdiena-bus-sis-nedelas-siltaka-diena Steidz baudīt vasaru! Sestdiena būs šīs nedēļas siltākā diena], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|14|SK}}&lt;/ref&gt; Arī vidējā diennakts gaisa temperatūra daudzviet valstī pārsniedza +20 grādu atzīmi, Ventspilī, Rīgā un [[Kolka|Kolkā]] sasniedzot pat +21 grādu.
[[Attēls:Kalnciema iela 20aug2026.jpg|alt=|thumb|220px|[[Varavīksne]] pēc lietus [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielā]], Rīgā, 2026. gada 20. augustā]]
* [[18. augusts]]:
** No rīta, daudzviet, galvenokārt valsts austrumos sabiezēja migla, [[Alūksne|Alūksnes]], Zosēnu un [[Rēzekne|Rēzeknes]] pusē, kā arī vietām citur redzamība miglā samazinājās līdz 150 metriem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8529173/otrdien-latgale-ilgstosi-lis-gaisa-temperatura-neparsniegs-21-gradu Otrdien Latgalē ilgstoši līs; gaisa temperatūra nepārsniegs +21 grādu], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|18|SK}}&lt;/ref&gt;
** Visas dienas garumā, pāri Latgales dienvidaustrumu daļai virzījās nokrišņu zona, kā rezultātā ilgstoši lija, stiprākie nokrišņi palika aiz Latvijas austrumiem. Visvairāk lietus mākoņi šķērsoja Daugavpils, Dagdas un [[Krāslava|Krāslavas]] novadu, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nokrišņu daudzums svastījās ap 8–9 mm, bet Piedrujā diennakts laikā nolija 16 mm.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8529909/tresdien-vietam-lis-gaidami-lidz-23-gradiem Trešdien vietām līs; gaidāmi līdz +23 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|19|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[22. augusts]]:
** [[2026. gada 22. augusta negaiss Latvijā|Latvijā plosījās vētra &quot;Priska&quot;]].&lt;ref&gt;[https://tv3.lv/zinas/latvija/put-vejini-dzen-laivinu-latvijai-savu-speku-radija-vetra-priska/ &quot;Pūt, vējiņi, dzen laiviņu!&quot; Latvijai savu spēku rādīja vētra &quot;Priska&quot;]{{Novecojusi saite}}, tv3.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Priekš vasaras spēcīgs [[ciklons]] ieradās valsts teritorijā no dienvidiem, sākumā no rīta un dienas pirmajā pusē šķērsoja plaša nokrišņu zona, daudzviet nesot ligstošu un intensīvu lietu. Laika posmā no plkst. 9.00 līdz plkst. 14.00 lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts centrālajos rajonos un Kurzemes dienvidrietumos, [[Dobele|Dobelē]] un [[Kalnciems|Kalnciemā]] nolija 43,7 mm, Rīgā 35 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091137654003786134 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|22|SK}}&lt;/ref&gt; Lietus dēļ Rīgā applūda brauktuves un zemākās vietas, tostarp posmu [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmalā]] zem [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilta]], līdzīgā situācija bija arī zem Salu tilta.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532110/riga-lietus-del-appludusas-brauktuves-zem-akmens-un-salu-tilta-apgrutinata-satiksme Rīgā lietus dēļ applūdušas brauktuves; zem Akmens un Salu tilta apgrūtināta satiksme], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}&lt;/ref&gt; Vēlāk lietavu zona aizvirzījās uz Kurzemi, kur vakarpusē sākās arī strauja vēja pastiprināšanās. Vakarā ciklona centrs atradās aptuveni virs Rīgas un stiprākās vēja brāzmas (līdz plkst. 21.00) tika fiksētas Ventspilī, [[Stende|Stendē]], Saldū, [[Jelgava|Jelgavā]], Bauskā un Rēzeknē — līdz 25–26 m/s.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091420315947585923 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Vēlā vakarā vētra sasniedza arī Rīgu, kur tika reģistrētas arī maksimālās vēja brāzmas valstī — 31 m/s [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], Rīgas centrā vējš brāzmās sasniedza 25,5 m/s.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091273747114111469 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Līdz pussnaktij elektroapgāde tika traucēta ap 254 000 mājsaimniecību visā Latvijā, padarot šo vētru par postošāko vismaz pēdējo 20 gadu laikā (vēlāk mājsaimniecību skaits ar traucētu eletroapgādi sasniedza 277 000), un postošāko pēdējās desmitgadēs Rīgā.&lt;ref&gt;[https://nra.lv/latvija/riga/528310-vetra-priska-pamatigi-izpostijusi-rigu Zināms, kādus postījums vētra “Priska” nodarījusi Rīgai; zoo būs slēgts arī pirmdien]{{Novecojusi saite}}, nra.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532207/video-elektroapgade-latvija-trauceta-aptuveni-254-000-majsaimniecibu VIDEO ⟩ Elektroapgāde Latvijā traucēta aptuveni 254 000 mājsaimniecību], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}&lt;/ref&gt; Vētras dēļ tika sagāzti simtiem koku gan Rīgā, gan daudzviet citur valstī, laikapstākļu dēļ vairāki ielidojošie reisi tika novirzīti no [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostas]] uz lidostām citās valstīs. Lielākais šīs dienas nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Kolka|Kolkas]] novērojumu stacijā — 72,4 mm, vairākās novērojumu stacijās nokrišņu daudzums pārsniedza 50 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091219477555765545 Meteo.lv], x.com,  {{dat|2026|8|22|SK}}&lt;/ref&gt;
** Rītā tika izplatīts sarkanais brīdinājums Latvijas rietumu un centrālajos rajonos par ilgstošu un ekstremāli stipru lietu, kā arī iespējamu [[pērkona negaiss|pērkona negaisu]] veidošanos, bet vēlāk par ļoti stipru vēju tika izplatīts [[Šūnapraide|šūnapraides]] paziņojums visā Latvijas teritorijā, izņemot Latgales dienvidus.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8532129/izplatits-sunapraides-pazinojums-par-loti-stipru-veju Izplatīts šūnapraides paziņojums par ļoti stipru vēju], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:22aug2026 vetras sekas Vienibas gatve BKUS.jpg|thumb|220px|22. augusta vētras gāzti koki [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca|Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas]] teritorijā, [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatvē]], [[Rīga|Rīgā]]]]
* [[23. augusts]]:
** Pēc vētras, kas daudzviet turpinājās nakts laikā ar pakāpeniska vēja samāzināšanas tendenci, uz rīta pusi joprojām bez elektrības saglabājās vairāk nekā 200 000 &quot;[[Sadales tīkls]]&quot; klientu visā Latvijā, līdz pusdienlaikam Siguldā, [[Allaži|Allažos]], Jēkabpilī un [[Bauska|Bauskā]] elektrība vēl pilnībā nebija atjaunota.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532447/sigulda-allazi-jekabpils-un-bauska-bez-elektribas Sigulda, Allaži, Jēkabpils un Bauska bez elektrības], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Līdz plkst. 7.00 uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 tika saņemti 1876 pieteikumi, kas saistīti ar spēcīgā vēja radītajiem postījumiem, visvairāk pieteikumu par vētras postījumiem saņemts Rīgā — 498, savukārt Rīgas reģionā saņemti 427 pieteikumi, no tiem 101 [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet dienas laikā to skaits vēl turpināja augt.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8532330/glabeji-sanemusi-gandriz-1900-pieteikumu-par-veja-postijumiem Glābēji saņēmuši gandrīz 1900 pieteikumu par vēja postījumiem], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Vējā lūzušu koku un bojātas infrastruktūras dēļ būtiski traucēta Rīgas sabiedriskā transporta kustība, vairākos maršrutos apturēta vilcienu satiksme, bet atsevišķi vilcieni kursēja ar ievērojamu kavēšanos.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532340/daudzviet-riga-butiski-trauceta-sabiedriska-transporta-kustiba Daudzviet Rīgā būtiski traucēta sabiedriskā transporta kustība], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532350/vairakas-linijas-aptureta-vilcienu-kustiba-jau-drizuma-ta-tiks-pakapeniski-atjaunota Vairākās līnijās apturēta vilcienu kustība; jau drīzumā tā tiks pakāpeniski atjaunota], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Saistībā ar elektroapgādes pārrāvumiem mobilie sakari bija traucēti visu sakaru operatoru klientiem. Pēc [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un mereoroloģijas centra]] informācijas, piedzīvotā vētra bija spēcīgākā vasaras vētra Latvijā vismaz kopš 1966. gada, kad uzsākti pilnvērtīgi vēja stipruma novērojumi. Vējš ar vismaz 20,7 m/s stiprām brāzmām tika fiksēts 14 novērojumu stacijās, bet astoņās vietās vēja brāzmas sasniedza stipras vētras spēku jeb vismaz 24,5 m/s.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.08.2026-latviju-skarusi-specigaka-vasaras-vetra-vismaz-kops-1966-gada-trauceta-elektroapgade-un-mobilie-sakari.a659938/ Latviju skārusi spēcīgākā vasaras vētra vismaz kopš 1966. gada; traucēta elektroapgāde un mobilie sakari], lsm.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt;
** [[Kolka|Kolkā]] diennakts laikā nokrišņu daudzums sasniedza 124 mm, kas ir aptuveni 1,5 mēnešu nokrišņu norma (augusta mēneša norma ir 82 mm), citviet [[Kurzeme|Kurzemē]] un centrālajos rajonos nolija no 40 līdz 80 mm.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532419/aizvaditas-diennakts-laika-kolka-nolijusi-124-milimetru-nokrisni Aizvadītās diennakts laikā Kolkā nolijuši 124 milimetru nokrišņi], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā vairāk nekā diennakts laikā nolija 54 mm, vismazāk nokrišņu (vien līdz 10 mm) bija Latgalē.
* [[24. augusts]] — vētras nesto nokrišņu ietekmē, pārsvarā valsts rietumos strauji paaugstinājās ūdenslīmenis upēs, spēkā bija dzeltenais brīdinājums par iespējamo upju palieņu un zemāko vietu applūšanu. [[Talsu novads|Talsu]] un [[Limbažu novads|Limbažu]] novados rītā stundās applūda vairāki vietējās nozīmes autoceļi, Talsu novadā satiksmei slēgts vietējās nozīmes autoceļš [[Pastende]]–[[Iliņi]]–[[Spāre (Ģibuļu pagasts)|Spāre]] (V1385), bet Limbažu novadā — [[Pāle]]–[[Pociems]] (V146).&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532950/talsu-un-limbazu-novados-pirmdienas-rita-appludusi-vietejas-nozimes-autoceli Talsu un Limbažu novados pirmdienas rītā applūduši vietējās nozīmes autoceļi], tvnet.lv, {{dat|2026|8|24|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[26. augusts]] — Zosēnos minimālā gaisa temperatūra sasniedza +5,5 °C, un tā bija zemākā temperatūra šajā mēnešī un trešā zemākā visā [[vasara|vasaras]] sezonā.
* [[31. augusts]] — uz dienvidiem-dienvidaustrumiem no Latvijas atrodoties karstākam gaisam, vietām [[Baltkrievija|Baltkrievijas]] dienvidos gaiss sakarsa līdz +30 grādiem, bet Latvijas teritorijā šo gaisa masu ietekmē siltākais laiks bija [[Latgale|Latgalē]], maksimālā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]] (+26,1 °C).&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8537461/sinoptiki-bridina-par-otrdien-gaidamajiem-laikapstakliem-latvija Sinoptiķi brīdina par otrdien gaidāmajiem laikapstākļiem Latvijā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|1|SK}}&lt;/ref&gt; Pārējā valstī gaiss lielākoties iesila līdz +19, +23 grādiem.

=== Septembris ===
* [[1. septembris]] — teju visos Latvijas reģionos, sākot no rietumiem veidojās pērkona negaisa mākoņi, atnesot [[lietusgāze]]s, krasas vēja brāzmas un dažviet arī [[Krusa|krusu]].&lt;ref&gt;[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2094643064849506407 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|9|1|SK}}&lt;/ref&gt; Priekšpusdienā [[Liepāja|Liepāju]] piemeklēja pērkona negaiss ar spēcīgām lietusgāzēm, apgrūtinot gājēju un transporta kustību.&lt;ref&gt;[https://www.liepajniekiem.lv/zinas/sabiedriba/foto-un-video-lidz-potitem-udeni-specigas-lietusgazes-1-septembri-appludina-liepajas-ielas/ Foto un video: Līdz potītēm ūdenī. Spēcīgās lietusgāzes 1. septembrī appludina Liepājas ielas], liepajniekiem.lv, {{dat|2026|9|1|SK}}&lt;/ref&gt; Vēlāk spēcīgākās pērkona lietusgāzes novērotas valsts centrālajā daļā un Vidzemē, [[Priekuļi|Priekuļos]] lija īpaši intensīvi, vienā stundā nolija 45 mm, dažās stundās 53 mm. Vietām applūda zemākās vietas un palienes.
* [[2. septembris]] — naktī Vidzemē turpinājās lietavas, lielākais diennakts nokrišņu daudzums reģistrēts Priekuļos, [[Cēsu novads|Cēsu novadā]] (79,3 mm jeb 136% no visa septembra normas).&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3muivfid2522h Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|9|2|SK}}&lt;/ref&gt; Lielāko daļu jeb 53 mm nokrišņu Priekuļos atnesa pērkona negaiss 1. septembra pievakarē, pārējais nolija vēlāk naktī. Otrais lielākais lietus daudzums fiksēts [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], sasniedzot 54,4 mm jeb 95% no mēneša normas. Vairāk nekā 20 mm diennakts laikā nolija arī [[Mērsrags|Mērsragā]], [[Saldus|Saldū]], [[Zvejniekciems|Zvejniekciemā]] un [[Madona|Madonā]]. Dažās mazākās upēs strauji pacēlās ūdens līmenis, [[LVĢMC]] arī izplatīja brīdinājumu par iespējamo zemāko vietu un palieņu applūšanu, ar plašāko risku Kurzemē un Vidzemē.&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/8538181/priekulos-diennakti-nolijusi-menesa-norma Priekuļos diennaktī nolijusi mēneša norma], apollo.lv, {{dat|2026|9|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. septembris]] — līdz ar nakts iestāšanos pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet, īpaši valsts ziemeļu rajonos atnesot lietusgāzes, dažviet fiksētas arī [[Pērkons (dabas parādība)|pērkona]] dārdi. Nokrišņu zonai aizejot tālāk uz ziemeļaustrumiem, pa dienu veidojās jauni gubu-lietus mākoņi, palaikam nesot stiprākās lietusgāzes arī citos reģionos. Dienas lielākais nokrišņu daudzums konstatēts [[Ainaži|Ainažu]] (31,8 mm), [[Rūjiena]]s (31,5 mm), Mērsraga (31,0 mm) un [[Ventspils]] (27,4 mm) novērojumu stacijās, bet kopš 03.09. pēcpusdienas Ventspilī nolija 34 mm, Rīgā nolija 22 mm.&lt;ref&gt;[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=09&amp;day=04&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 09/04/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Šie lietus mākoņi vēl vairāk šķērsoja [[Igaunija]]s dienvidu daļu, [[Pērnava|Pērnavā]] vairākkārt nesot intensīvu lietu, un diennakts nokrišņu summa tur sasniedza 122 mm, kas ir jauns diennakts rekords.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3muoojxjies2h Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|9|4|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Mezotnes pagasta 2026sept05.jpg|thumb|220px|Lietus mākoņi [[Mežotnes pagasts|Mežotnes pagastā]] 2026. gada 5. septembrī]]
* [[6. septembris]] — pirmajās mēneša sešās dienās daļā Vidzemes un atsevišķās vietās Kurzemē pārsniegta visa mēneša nokrišņu norma. Posmā no 01.09. līdz 06.09. [[Priekuļi|Priekuļos]] nolija 127 mm, kas ir pat divkārša mēneša norma. Vismazāk lija Zemgalē, kur šajās dienās nokrišņu daudzums sasniedza vien 9—15 mm.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2096558197502853444 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|9|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. septembris]] — Latvijā no dienvidiem uz īsu brīdi ieplūda ļoti silts gaiss, daudzviet laiks bija vasarīgs, termometra stabiņš vairākās vietās paaugstinājās līdz +24, +27 grādiem, astoņās novērojumu uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: Zosēnos (+25,6 °C), Mērsragā (+25,8 °C), Madonā (+26,1 °C), [[Gulbene|Gulbenē]] (+26,1 °C), Skrīveros (+26,4 °C), Rūjienā (+26,6 °C), Priekuļos (+26,8 °C) un [[Zīlāni|Zīlānos]] (+27,3 °C), bet [[Jelgava|Jelgavā]] atkārtots [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gada]] siltuma rekords (+27,3 °C).&lt;ref&gt;[https://ciklons.tvnet.lv/8542929/tresdien-latvija-parspeti-9-septembra-siltuma-rekordi Trešdien Latvijā pārspēti 9. septembra siltuma rekordi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|9|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt augstākā gaisa temperatūra fiksēta [[Bauska|Bauskā]], kur tā sasniedza +27,4 °C, tikmēr [[Kolka|Kolkā]] termometra stabiņš nepārsniedza +20 grādus, gaiss tur iesila līdz +19,9 °C.
* [[10. septembris]]:
** Pāri valsts teritorijai virzoties [[aukstā fronte|aukstai atmosfēras frontei]], pastiprinājās dienvidrietumu-rietumu puses vējš, kas vēlāk vietām pārgāja ziemeļrietumu vējā, un daudzviet lija, brīžiem stipri. [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] bija arī pērkona negaiss (atsevišķas [[zibens]] izlādes novērotas arī iekšzemē). Siguldā un Skrīveros dienas nokrišņu daudzums sasniedza 19 mm, bet Bauskā 25 mm. Vakarā Liepājas [[osta|ostā]] vējš brāzmās pastiprinājās līdz 20 m/s.&lt;ref&gt;[https://ciklons.tvnet.lv/8543920/darba-nedela-noslegsies-ar-itin-saulainu-laiku Darba nedēļa noslēgsies ar itin saulainu laiku], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|11|SK}}&lt;/ref&gt;
** Lielākajā valsts daļā iestājās meteoroloģiskais [[rudens]], šī bija pirmā diena no piecām, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par +15 grādiem. Sešās novērojumu stacijās meteoroloģiskais rudens iestājās jau augustā, [[Alūksne|Alūksnē]], Gulbenē, Saldū, [[Stende|Stendē]], Zosēnos tās sākās jau 22. augustā, savukārt Rēzeknē — 23. augustā.&lt;ref&gt;[https://ciklons.tvnet.lv/8546069/meteorologiskais-rudens-latvija-sogad-iestajies-10-septembri Meteoroloģiskais rudens Latvijā šogad iestājies 10. septembrī], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|15|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2099806294156689840 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|9|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. septembris]] — dzestrākais rīts kopš jūnija sākuma, daudzviet gaisa temperatūra pazeminājās līdz +6, +11 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Mērsragā (+3,9 °C), Stendē un Ainažos gaiss atdzisa līdz +4, +5 grādiem. Rīta stundās vairākās vietās izveidojās arī [[migla]], redzamības samazināšanās līdz 80—100 metriem naktī konstatēta Daugavpils un Rēzeknes novērojumu stacijā, piecos rītā sliktākā redzamība LVĢMC novērojumu tīklā bija 80 metri Daugavpilī, kā arī 140—240 metri Dagdā, Rēzeknē, [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8545937/otrdien-latvija-vietam-uzspides-saule-un-gaiss-iesils-lidz-20-gradiem Otrdien Latvijā vietām uzspīdēs saule un gaiss iesils līdz +20 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[17. septembris]] — Daugavpilī, Alūksnē un [[Rēzekne|Rēzeknē]] nokrišņu zonas dēļ dienas gaitā nolija 9—13 mm, savukārt vēlā vakarā Ventspilī un Liepājas ostā reģistrēta vēja pastiprināšanās līdz 18 m/s.&lt;ref&gt;[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=09&amp;day=17&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 09/17/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[21. septembris]] — virs Rīgas jūras līča ūdeņiem veidojās [[gubu lietusmākoņi]], dodoties dienvidaustrumu virzienā, daudzviet Kurzemē un valsts centrālajā daļā nesot lietusgāzes, kas vietām bija stipras, atsevišķos rajonos arī negaisu, dažviet novērota arī krusa. Visvairāk zibens izlāžu bija posmā starp [[Jūrmala]]s un [[Tukums|Tukuma]] apkārtni, Latvijas—Lietuvas pierobežas tuvumā, vakarā arī Kurzemes piekrastē.&lt;ref&gt;[https://www.blitzortung.org/en/archive_data.php?stations_users=0&amp;selected_numbers=*&amp;end_date=1789948800&amp;end_time=86100&amp;start_date=1789948800&amp;start_time=0&amp;north=90&amp;west=-180&amp;east=180&amp;south=-90&amp;rawdata_image=1&amp;map=11&amp;width_orig=640&amp;width_result=640&amp;png_gif=0&amp;agespan=60&amp;frames=12&amp;delay=100&amp;last_delay=1000&amp;show_result=1 Real time lightning map], blitzortung.org/en/archive, {{dat|2026|9|21|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt lielāko diennakts nokrišņu daudzumu reģistrēja Kolkā, kur nolija 41 mm.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8550273/valsts-lielakaja-dala-otrdiena-paies-bez-nokrisniem-gaidami-lidz-17-gradiem Valsts lielākajā daļā otrdiena paies bez nokrišņiem; gaidāmi līdz +17 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|22|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[23. septembris]] — no dienvidaustrumiem ciklona dēļ Latvijas teritoriju šķērsoja nokrišņu zona, naktī un no rīta daudzviet Latgalē, Sēlijā un Vidzemē mēreni un ilgstoši lija, vietām nokrišņi bija stipri, vēlāk no austrumiem lietus sasniedza Zemgali un valsts vidieni. Līdz pieciem rītā visvairāk nolija [[Daugavpils|Daugavpilī]] — 16 mm, Rēzeknē — 19 mm, [[Piedruja|Piedrujā]] — 27 mm un [[Dagda|Dagdā]] — 29 mm. Citviet lija mazāk, bet arī nokrišņu intensitāte pēc tam samazinājās.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8550954/sacies-astronomiskais-rudens-tresdiena-atnesis-lietu Sācies astronomiskais rudens; trešdiena atnesīs lietu], tvnet.lv, {{dat|2026|9|23|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. septembris]] — lielā daļā Latvijas ilgstoši lija, brīžiem mēreni stipri, vietām nokrišņi turpinājās visu dienu.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8552471/piektdien-riga-ilgstosi-lis-gaiss-sasils-lidz-13-gradiem Piektdien Rīgā ilgstoši līs, gaiss sasils līdz +13 grādiem], tvnet.lv, {{dat|2026|9|25|SK}}&lt;/ref&gt; Kolkas novērojumu stacijā kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 26,2 mm, [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultē]] 24,9 mm, [[Ainaži|Ainažos]] 22,7 mm. Rīgā dienas nokrišņu daudzums sasniedza 15,4 mm, bet Daugavgrīvā 16,8 mm.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=09&amp;day=25&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 09/25/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Piekrastes rajonos arī pūta brāzmains [[vējš]], Ventspils novērojumu stacijā no rīta tika fiksētas vēja brāzmas līdz 17 m/s.
* [[28. septembris]] — skaidrā laika un bezvēja dēļ Latvijā tika novērota zemākā gaisa temperatūra kopš maija: Vidzemē, Latgalē un Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja līdz +2, +5 grādiem, auskstākais laiks bija [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], kur gaiss atdzisa līdz +1,8 °C. Alūksnes novadā, kā arī vietām [[Balvi|Balvu]], Tukuma, Talsu un [[Saldus]] novadā zāles augstumā un uz virsmām tika reģistrēta pirmā rudens [[salna]].&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/28.09.2026-latvija-bijusi-pirma-rudens-salna-zales-augstuma.a665012/ Latvijā bijusi pirmā rudens salna zāles augstumā], lsm.lv, {{dat|2026|9|28|SK}}&lt;/ref&gt; Daudzviet izveidojās bieza migla, Dagdas novērojumu stacijā redzamība miglā naktī samazinājās līdz pat 10 metriem.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mwkeoodpyc22 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|9|28|SK}}&lt;/ref&gt;

== Gada pārskati ==
=== Gaisa temperatūra ===
[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm.

Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem.

{| class=&quot;wikitable collapsible&quot; style=&quot;font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;&quot;
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;19&quot; bgcolor=&quot;#DDDDDD&quot; | '''2026. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])'''
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #DDDDDD;height=20;&quot; | Mēnesis
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Marta klimats Latvijā|Marts]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]]
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | Dekāde
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais maksimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|4,1}}
| {{Temperatūras krāsa|–1,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–2,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–2,0}}
| {{Temperatūras krāsa|1,4}}
| {{Temperatūras krāsa|10,9}}
| {{Temperatūras krāsa|16,4}}
| {{Temperatūras krāsa|17,1}}
| {{Temperatūras krāsa|17,9}}
| {{Temperatūras krāsa|14,2}}
| {{Temperatūras krāsa|17,9}}
| {{Temperatūras krāsa|17,2}}
| {{Temperatūras krāsa|28,2}}
| {{Temperatūras krāsa|25,8}}
| {{Temperatūras krāsa|23,7}}
| {{Temperatūras krāsa|25,6}}
| {{Temperatūras krāsa|27,8}}
| {{Temperatūras krāsa|33,2}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Vidējā temperatūra ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|–5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–10,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–10,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–12,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–9,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–1,5}}
| {{Temperatūras krāsa|2,7}}
| {{Temperatūras krāsa|5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|3,8}}
| {{Temperatūras krāsa|6,9}}
| {{Temperatūras krāsa|5,1}}
| {{Temperatūras krāsa|10,7}}
| {{Temperatūras krāsa|11,5}}
| {{Temperatūras krāsa|12,6}}
| {{Temperatūras krāsa|16,4}}
| {{Temperatūras krāsa|14,6}}
| {{Temperatūras krāsa|19,8}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais minimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|–18,2}}
| {{Temperatūras krāsa|–24,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–32,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–31,7}}
| {{Temperatūras krāsa|–32,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–16,6}}
| {{Temperatūras krāsa|–8,4}}
| {{Temperatūras krāsa|–6,0}}
| {{Temperatūras krāsa|–6,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–5,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–5,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–3,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–3,1}}
| {{Temperatūras krāsa|0,3}}
| {{Temperatūras krāsa|0,1}}
| {{Temperatūras krāsa|2,8}}
| {{Temperatūras krāsa|4,8}}
| {{Temperatūras krāsa|8,2}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #DDDDDD;height=20&quot; | Mēnesis
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]]
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | Dekāde
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais maksimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|28,0}}
| {{Temperatūras krāsa|29,4}}
| {{Temperatūras krāsa|32,6}}
| {{Temperatūras krāsa|31,0}}
| {{Temperatūras krāsa|28,7}}
| {{Temperatūras krāsa|26,1}}
| {{Temperatūras krāsa|27,4}}
| {{Temperatūras krāsa|21,5}}
| {{Temperatūras krāsa|20,3}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Vidējā temperatūra ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|16,1}}
| {{Temperatūras krāsa|19,2}}
| {{Temperatūras krāsa|17,1}}
| {{Temperatūras krāsa|18,5}}
| {{Temperatūras krāsa|16,3}}
| {{Temperatūras krāsa|16,1}}
| {{Temperatūras krāsa|15,5}}
| {{Temperatūras krāsa|14,2}}
| {{Temperatūras krāsa|12,1}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais minimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|7,9}}
| {{Temperatūras krāsa|8,8}}
| {{Temperatūras krāsa|7,2}}
| {{Temperatūras krāsa|8,0}}
| {{Temperatūras krāsa|6,0}}
| {{Temperatūras krāsa|5,5}}
| {{Temperatūras krāsa|8,0}}
| {{Temperatūras krāsa|3,9}}
| {{Temperatūras krāsa|1,8}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|}

=== Gaisa temperatūras fakti Rīgā ===
{{Col-begin|width=50%}}
Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas &quot;Rīga—Universitāte&quot;.
{{Col-2}}
Zemākā gaisa temperatūra dienā:
* 
* 
* 
* 
* 

{{Col-2}}
Augstākā gaisa temperatūra naktī:
* +20,9&amp;nbsp;°C&amp;nbsp;— [[29. jūnijs]]
* +20,2&amp;nbsp;°C&amp;nbsp;— [[18. jūlijs]]
* +19,9&amp;nbsp;°C&amp;nbsp;— [[30. jūnijs]]
* +19,7&amp;nbsp;°C&amp;nbsp;— [[6. augusts]]
* +19,7&amp;nbsp;°C&amp;nbsp;— [[21. jūnijs]]

{{Col-end}}

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas klimats]]
* [[Rīgas klimats]]
* [[2026. gads Latvijā]]
== Piezīmes un atsauces ==

=== Piezīmes ===
{{atsauces|group=P}}

=== Atsauces ===
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{Meteo ārējā saite}}

{{Latvijas laikapstākļi}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latvijas klimats]]
[[Kategorija:2026. gads Latvijā]]</text>
      <sha1>34ckqsog7doth2kblmf0tndcx12zdg3</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530700</id>
      <parentid>4530669</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T17:24:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DrewAir</username>
        <id>91233</id>
      </contributor>
      <comment>/* Septembris */</comment>
      <origin>4530700</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="172147" sha1="3lc9tvlbhzmnrrv011gz08u8m9x4t72" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Latvijas dabas parādības}}
{{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2026. gads Latvijā|2026]]. gada laikapstākļi Latvijā 
|vid Lat     = 
|min Lat     = 
|max Lat     = 
|vid Rīga    = 
|min Rīga    = 
|max Rīga    = 

|nokrišņi gadā         =
Latvija:
|nokrišņi mēnesī       = 
|nokrišņi dekādē       = 
|nokrišņi diennaktī     =  
|sniega sega         = 
|vēja brāzmas        = 

|citi notikumi      =
}}

Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads Latvijā|2026. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].'''

== Gada raksturojums pa gadalaikiem ==
'''2025./2026. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,0 °C, kas ir 2,6 °C zem gadalaika normas (1991.–2020. gads). Tā bija aukstākā ziema kopš 2010./2011. gada ziemas. Zemākā gaisa temperatūra šoziem (−32,8 °C) tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet augstākā gaisa temperatūra novērota kalendārās ziemas pēdējā dienā: +10,9 °C Zīlānos 28. februārī. Ziema iesākās ar 5. siltāko decembri novērojumu vēsturē (dalīti ar 2011. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +2,1 °C jeb 3,2 °C virs normas. Decembrī reģistrēta lielākā daļa ziemas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Īpaši izcēlās 10. un 11. decembris – 10. decembrī rekordi sasniegti visās novērojumu stacijās, savukārt 11. decembrī rekords netika reģistrēts tikai Skultē. Decembra beigās vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, un, sākot ar 4. janvāri, Latvijā iestājās 50 dienu ilgs periods, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu. Viszemākā diennakts vidējā temperatūra bija 1. februārī, −18,3 °C jeb 14,6 °C zem šī datuma normas. Savukārt, apskatot periodus, kuros secīgās diennaktīs maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedz 0 °C, šajā ziemas sezonā (novembris–aprīlis) tas bija viens no garākajiem pēdējās desmitgadēs (49 diennaktis), kaut vēsturiskais rekords netika pārsniegts (60 diennaktis 1941./1942. gada ziemā). Ilgstošā aukstuma perioda ietekmē janvāra vidējā temperatūra −8,7 °C bija 5,7 °C zem normas, un tas ierindojās otrajā vietā kopš rekordaukstā 1987. gada – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Lai gan februāra pēdējā nedēļā gaisa temperatūra paaugstinājās un tika sasniegti arī daži diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, arī februāris kopumā bija 5,2 °C aukstāks par normu un viens no aukstākajiem šajā gadsimtā. Kopumā ziemā tika pārspēti 63 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 2 Latvijas diennakts rekordi, un 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 2 bija Latvijas diennakts rekordi un 1 stacijas dekādes rekords. Kopējais nokrišņu daudzums ziemā Latvijā bija 72,0 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (144,6 mm), līdz ar to šī ziema kļuva par 6. sausāko novērojumu vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Mērsragā (43,2 mm), kas ir 64% zem stacijas normas, bet nokrišņiem bagātākā ziema bija Rucavā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 135,2 mm (26% zem normas). Visi ziemas mēneši bija sausāki par normu un vieni no sausākajiem 21. gadsimtā. Decembris ar nokrišņu daudzumu 39,1 mm bija 27% sausāks par normu, janvāris bija 58% sausāks par normu, sasniedzot 21,2 mm. Savukārt februāris bija salīdzinoši vissausākais ar kopējo nokrišņu daudzumu 16,0 mm jeb 60% zem normas. Salīdzinoši sausie apstākļi, kas aizsākās jau rudenī, turpinājās arī ziemā. Decembris šoziem bija vismitrākais, ar visvairāk dienām ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm, bet tāpat visas mēneša dekādes bija sausākas par normu. Janvāra sākumā novērots vairāk nokrišņu, gada 1. dekādei esot mitrākai par normu Dienvidkurzemē un Dienvidlatgalē. Īpaši izcēlās 1. janvāris Pāvilostā ar diennakts nokrišņu daudzumu 22,9 mm, Liepājā – 20,5 mm, Rucavā 1.–2. janvārī kopā 32,1 mm. Turpmāko janvāri un februārī sausums turpinājās. Februāra 1. dekāde bija īpaši sausa, kopējam nokrišņu daudzumam Latvijā sasniedzot tikai 1,3 mm. Atsevišķas dienas bija mitrākas, piemēram, 13. februārī Lielpečos un Sīļos novēroti 12,6 un 12,2 mm. Neskatoties uz novērotajiem nokrišņiem, kopumā visās pašvaldībās ziemas laikā sausuma tendence tikai pastiprinājās. Šī ziema bija sniegaināka nekā normas periodā. Decembris ar vidējo sniega segas biezumu 0 cm bija mazāk sniegains par normu, taču janvārī un februārī Latvijas vidējais sniega segas biezums bija 15 un 25 cm, attiecīgi 7 un 15 cm vairāk nekā mēnešu normas. Decembra vidū daudzviet sniga, taču sniega sega bija īslaicīga, savukārt gada pēdējā nedēļā, gaisa temperatūrai pazeminoties, snigšana tika novērota visā Latvijā. Gada beidzamajā dienā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 5 cm, bet visbiezākā sniega sega vidēji diennaktī bija izveidojusies Alūksnē un Liepājā – 13 cm. Vienlaidu sniega sega Latvijas teritorijā noturējās visu janvāri un teju visu februāri. Piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā) un Rūjienā sniega sega bija plānāka, ziemas laikā sasniedzot 11–13 cm diennakts vidējo biezumu, savukārt biezākā sniega sega izveidojās Latgalē. Lielākais sniega segas biezums sasniegts Dagdā 14. februārī – diennaktī vidēji 60 cm, bet maksimāli 62 cm. Tā ir biezākā sniega sega, kas Latvija novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra beigās sākās atkusnis un sniega sega visur samazinājās, kaut ziemas pēdējā dienā daudzās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 51 cm, maksimāli 53 cm). Pilnībā izkususi sniega sega bija tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2025./2026. gada ziemā bija 3,5 m/s jeb vienāds ar normu. Decembris ar vidējo vēja ātrumu 4,0 m/s bija 0,4 m/s vējaināks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,3 un 3,1 m/s abi bija 0,2 m/s mazāk vējaini par konkrēto mēnešu normām. Šoziem maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, 4 no tām brāzmu ātrums sasniedza stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s), bet vienā dienā sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 29,1 m/s 30. decembrī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šoziem reģistrētās vēja brāzmas.

'''2026. gada pavasaris''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,1 °C, kas ir 1,2 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads), tādējādi kļūstot par 9. siltāko pavasari novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Zemākā gaisa temperatūra šopavasar (−8,4 °C) tika novērota 8. martā Daugavpilī, un arī augstākā gaisa temperatūra novērota Daugavpilī: +28,2 °C 4. maijā. Pavasaris iesākās ar siltāko martu novērojumu vēsturē (dalīti ar 2007. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +4,4 °C jeb 4,2 °C virs normas. Katru dienu Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, un martā reģistrēti arī gandrīz visi šī pavasara diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, turklāt no 7. līdz 16. martam bija 10 dienu periods, kad katru dienu vismaz kādā stacijā reģistrēts rekords. Salīdzinoši vēsāks marts bija Baltijas jūras piekrastē, taču arī tur tas ierindojās starp desmit siltākajiem martiem vēsturē. Aprīlī vidējā gaisa temperatūra bija mainīga ar periodiem gan siltākiem, gan vēsākiem par normu. Aprīļa beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas vairākas dienas, taču aprīlī netika reģistrēti ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopumā aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C bija 0,8 °C vēsāks par normu. Maija pirmās dienas bija siltas, daudzviet sasniegti +25,0 °C un vairāk, ieskaitot šī pavasara augstāko temperatūru: +28,2 °C Daugavpilī 4. maijā. Tomēr uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī turpmāko maiju vidējā gaisa temperatūra bija mainīga. Rezultātā maijs ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C bija 0,3 °C siltāks par normu. Kopā pavasarī tika pārspēti 135 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 5 Latvijas diennakts rekordi un 11 stacijas dekādes rekordi. Minimālās gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 61,2 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (123,1 mm), līdz ar to šis pavasaris kļuva par 2. sausāko novērojumu vēsturē aiz 1964. gada pavasara, kura nokrišņu daudzums bija 57,2 mm. Vismazāk nokrišņu bija Pāvilostā (28,5 mm), kas ir 73% zem stacijas normas, savukārt nokrišņiem bagātākais pavasaris bija Madonā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 118,3 mm, kas tāpat ir 9% zem stacijas normas. Visi pavasara mēneši bija sausāki par normu. Marts ar nokrišņu daudzumu 6,1 mm bija 83% sausāks par normu un kļuva par 4.  sausāko novērojumu vēsturē. Aprīlis bija 54% sausāks par normu, sasniedzot 16,6 mm, savukārt maijs bija mitrākais pavasara mēnesis ar nokrišņu daudzumu 38,6 mm, taču tāpat 23% sausāks par normu. Pavasarī turpinājās sausuma periods, kas aizsākās jau pagājušā gada rudenī un raksturoja arī 2025./2026. gada ziemu. Laika periods no pagājušā gada septembra līdz šim maijam ir bijis otrais sausākais novērojumu vēsturē. Marts bija vissausākais mēnesis – vidēji Latvijā tas bija 4. sausākais novērojumu vēsturē, bet vairākās stacijās (Daugavpilī, Dagdā, Zosēnos, Zīlānos, Skrīveros, Lielpečos un Jelgavā) pat vissausākais. Gan marta 1., gan 3. dekādē Latvijas kopējais nokrišņu daudzums nesasniedza 1 mm. Aprīlis un maijs bija mazliet mitrāki, it īpaši aprīļa 1. dekāde un maija 2. dekāde, turklāt maija 2. dekāde bija vienīgā dekāde šajā pavasarī, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija lielāks par normu, kaut tikai par 7%. Atsevišķas dienas izcēlās ar stipriem vai pat ļoti stipriem nokrišņiem, staciju diennakts nokrišņu daudzumam sasniedzot attiecīgi 10 mm vai 20 mm. Visvairāk vienas diennakts laikā nolija Madonā 18. maijā – 30,6 mm. Šis pavasaris bija mazāk sniegains nekā normas periodā – martā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 3 cm, kas ir 4 cm zem mēneša normas, savukārt aprīlī un maijā tas bija 0 cm. un maijā tas bija 0 cm. Pavasara sākumā sniega sega bija pilnībā izkususi tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē, bet daudzās citās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 47 cm, maksimāli 49 cm). Tomēr, paaugstinoties vidējai gaisa temperatūrai un atkusnim turpinoties, līdz marta vidum sniega sega pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Dagdā un Sīļos. Sniega sega pavasarī nekur vairāk neizveidojās, taču ik pa laikam kādā no stacijām novērota snigšana vēl aprīlī un arī maija sākumā (visvēlāk 7. maijā Alūksnē un Dagdā). Vidējais vēja ātrums Latvijā 2026. gada pavasarī bija 3,4 m/s, kas ir 0,3 m/s virs gadalaika normas. Visi pavasara mēneši bija vējaināki par normu. Marts ar vidējo vēja ātrumu 3,0 m/s bija 0,3 m/s vējaināks, maijs ar 3,2 m/s bija 0,4 m/s vējaināks, bet aprīlis bija visvējainākais ar vidējo vēja ātrumu 3,8 m/s jeb 0,7 m/s virs normas. Šopavasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 5 atsevišķās dienās, un vienā no tām brāzmu ātrums sasniedza arī stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s) – 24,7 m/s 6. aprīlī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šopavasar reģistrētās vēja brāzmas.

'''2026. gada vasara''', vidējã gaisa temperatūra Latvijā bija +17,1 °C, kas ir 0,4 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads). Zemākā gaisa temperatūra šovasar (+2,8 °C) tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, savukārt augstākā gaisa temperatūra novērota Mērsragā: +33,2 °C 28. jūnijā. Jūnijā Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija +16,9 °C jeb 1,7 °C virs normas, ierindojoties 9. vietā starp siltākajiem jūnijiem (dalot vietu ar 1995. un 2022. gadu). Vietām Kurzemē – Ventspilī, Pāvilostā – jūnijs bija 3. siltākais novērojumu vēsturē. Jūnijā reģistrēti teju visi šīs vasaras maksimālās gaisa temperatūras rekordi, īpaši siltas bija mēneša beigas, kad reģistrēta vasaras augstākā temperatūra, kā arī 2 tropiskās naktis. Naktī uz 29. jūniju minimālā gaisa temperatūra noturējās virs +20,0 °C Daugavgrīvā, Dobelē, Rīgā, Ventspilī un Zosēnos, bet naktī uz 30. jūniju – Daugavgrīvā, Dobelē, Liepājā un Ventspilī. Jūlijā gaisa temperatūra bija mainīga, mijoties periodiem vēsākiem un siltākiem par normu. Kopumā jūlijs bija vēsāks nekā ierasti, ar vidējo gaisa temperatūru +17,4 °C jeb 0,4 °C zem normas. Jūlija pēdējā diena bija siltākā mēnesī, gaisa temperatūrai daudzviet pārsniedzot +30,0 °C. Jelgavā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, bet Dobelē stacijas rekords tika atkārtots. Augusts arī bija mainīgs, gaisa temperatūrai nenoturoties virs vai zem normas ilgāk par dažām secīgām dienām, izņemot mēneša beigās. Rezultātā augusta vidējā gaisa temperatūra bija +17,0 °C jeb tikai 0,1 °C virs mēneša normas. Kopā vasarā tika pārspēti 12 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 1 stacijas mēneša rekords. Minimālās gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums vasarā Latvijā bija 288,1 mm, kas ir 29% virs gadalaika normas (222,6 mm), kļūstot par mitrāko vasaru kopš 2016. gada un 13. mitrāko vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Rēzeknē (198,5 mm), 11% zem stacijas normas, savukārt nokrišņiem bagātākā vasara bija Ventspilī, kur kopējais nokrišņu daudzums sasniedza gandrīz divas gadalaika normas – 376,1 mm jeb 99% virs normas. Vičakos novērotais nokrišņu daudzums 395,2 mm bija lielāks, taču šajā stacijā vasaras norma ir lielāka, rezultātā Vičakos vasara bija 88% mitrāka nekā ierasti. Visi vasaras mēneši bija mitrāki par normu. Jūnijs ar nokrišņu daudzumu 76,6 mm bija 9% mitrāks par normu un salīdzinoši sausākais vasaras mēnesis. Lai gan Latvijā vidēji tas neierindojās starp mitrākajiem, Vičakos tas bija 2. mitrākais stacijas novērojumu vēsturē (kopš 1945. gada), Kuldīgā – 3. mitrākais, Sīļos – 4. mitrākais. Jūlijs bija mitrākais vasaras mēnesis ar nokrišņu daudzumu 123,2 mm jeb 63% virs normas, kļūstot par 5. mitrāko Latvijas novērojumu vēsturē, kā arī pašu mitrāko vairāku staciju – Liepājas, Ventspils un Vičaku – vēsturēs. Savukārt augusts bija 19% mitrāks par normu, sasniedzot 91,5 mm. Līdz ar vasaras sākumu Latvijā noslēdzās sausuma periods, kas sākās 2025. gada rudenī. Šis periods bija otrais sausākais novērojumu vēsturē, savukārt vasarā laikapstākļi kļuva lietaināki. Visu vasaru lietaini periodi mijās ar sausākām dienām; sezonas laikā mitras dienas (nokrišņi vismaz 1 mm) visvairāk bija Piedrujā – 40 dienas, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī – 26 dienas, kas ir interesanti, jo tieši šīs stacijas izceļas ar kopējo nokrišņu daudzumu. Savukārt visvairāk dienu ar ļoti stipriem nokrišņiem (vismaz 20 mm) bija Vičakos – 9 dienas. Gandrīz visās stacijās vasaras laikā novērota kāda diena ar intensīvākiem nokrišņiem – virs 30 mm vai pat vairāk. Visvairāk vienas diennakts laikā nolija Kolkā – 102,9 mm 22. augustā –, kad Latviju šķērsoja ciklons Priska un tika novērota visspēcīgākā vasaras vētra novērojumu vēsturē. Vidēji Latvijā 22. augustā nolija 35,2 mm – tas ir lielākais vienas diennakts nokrišņu daudzums novērojumu vēsturē. Taču šī nebija vienīgā lietainā vasaras diena – īpaši izcēlās 20. un 8. jūlijs ar vidējo nokrišņu daudzumu attiecīgi 21,1 mm un 19,9 mm. Šajās dienās daudzās novērojumu stacijās nolija virs 10–30 mm, tostarp Stendē 20. jūlijā nolija 73,9 mm, gandrīz sasniedzot stacijas mēneša normu, un Ventspilī nolija 78,3 mm, kas ir vairāk nekā stacijas mēneša norma (63,5 mm). Arī 8. jūlijā Ventspilī nolija teju mēneša norma, liels nokrišņu daudzums novērots arī Pāvilostā, Liepājā un Rūjienā. Vasara kopumā bija pati mitrākā Bauskas, Ventspils un Vičaku novērojumu vēsturē, Stendē šī bija 4. mitrākā vasara, bet Kolkā 5. mitrākā. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2026. gada vasarā bija 2,8 m/s, kas ir 0,2 m/s virs gadalaika normas. Jūnijs ar vidējo vēja ātrumu 2,5 m/s bija 0,2 m/s mazāk vējains par normu, bet jūlijs un augusts ar 2,9 un 3,0 m/s bija 0,4 un 0,5 m/s vējaināki nekā ierasti. Šovasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, un divās no tām brāzmu ātrums sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 22. un 23. augustā, kad Latvija piedzīvoja visspēcīgāko vasaras vētru novērojumu vēsturē. Vētras laikā reģistrētas šīs vasaras stiprākās vēja brāzmas – 31,0 m/s Daugavgrīvā, bet kopumā 14 novērojumu stacijās novērotas vētras spēka brāzmas, turklāt 8 no tām – stipras vētras spēka brāzmas.

== Gada raksturojums pa mēnešiem ==
{{Latvijas temp un nokr infokaste 
|jan temp = –8,7 °C
|feb temp = –8,3 °C
|mar temp = +4,4 °C
|apr temp = +5,3 °C
|mai temp = +11,7 °C
|jūn temp = +16,9 °C
|jūl temp = +17,4 °C
|aug temp = +17,0 °C
|sep temp = +13,9 °C
|okt temp = 
|nov temp = 
|dec temp =

|jan nokr = 21,2 mm   
|feb nokr = 16,0 mm
|mar nokr = 6,1 mm
|apr nokr = 16,6 mm
|mai nokr = 38,6 mm
|jūn nokr = 76,6 mm
|jūl nokr = 123,2 mm
|aug nokr = 91,5 mm
|sep nokr = 100,6 mm
|okt nokr = 
|nov nokr = 
|dec nokr = 
}}

Ar vidējo gaisa temperatūru –8,7 °C '''2026. gada janvāris''' bija par 5,7 °C zem mēneša normas. Lai gan šis janvāris ierindojās 15. vietā (dalīti ar 1924. gadu) starp aukstākajiem janvāriem, tomēr tas bija otrais aukstākais kopš rekordaukstā 1987. gada janvāra – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā. Vidējā gaisa temperatūra visu janvāri, izņemot dažas dienas mēneša sākumā, bija zem normas. Neskatoties uz to, janvārī netika sasniegti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 21,2 mm, kas ir 58% zem mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (55,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 6,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 12 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Rūjienā – 3 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega, un daudzās tā sasniedza 10 un 20 cm. Sniega sega noturējās visu janvāra mēnesi, vidēji mēnesī plānākā tā bija piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā), bet biezākā – Dagdā, Rucavā un Piedrujā. Vislielāko biezumu sniega sega sasniedza mēneša beigās, kad 28.–29. janvārī vairākās novērojumu stacijās (Rucavā, Sīļos, Saldū, Daugavpilī, Piedrujā) tā bija 30 vai vairāk centimetru bieza, bet Dagdā sasniedza pat 46 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 85% – no 81% Rīgā līdz 88% Alūksnē, Gulbenē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −5,3 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −18,2 °C tika novērota 8. janvārī Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā un Liepājas ostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 16,2 mm, kas ir 12% zem dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (48,8 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 4,9 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 4,6  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 7 diennaktis, bet vismazāk Bauskā un Mērsragā – 2 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega. Visbiezākā diennakts maksimālā un diennakts vidējā sniega sega novērota Rucavā 5. janvārī (30 cm un 29 cm), un dekādes laikā arī citviet sniega sega bija vismaz 20 cm bieza – Piedrujā, Dagdā, Gulbenē, Sīļos, Siguldā, Zosēnos, Skrīveros, Liepājā, Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Stendē. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 87% – no 85% Kolkā, Mērsragā un Rūjienā līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 8,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −24,5 °C tika novērota 20. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −1,8 °C tika novērota 16. janvārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 1,8 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,3 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Skultē – 0,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos – 3 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Jelgavā, Madonā, Pāvilostā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 84% – no 81% Priekuļos un Rīgā līdz 88% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 14. janvārī Kolkā. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 6,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,5 °C tika novērota 21. janvārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 4,3 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (18,6 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 1,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 4 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Madonā, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā, Siguldā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 82% – no 78% Pāvilostā un Rīgā līdz 89% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,9 m/s) tika novērotas 28. janvārī Kolkā.

Ar vidējo gaisa temperatūru –8,3 °C '''2026. gada februāris''' bija par 5,2 °C zem mēneša normas, līdz ar to tas kļuva par vienu no aukstākajiem februāriem šajā gadsimtā aiz 2011. un 2012. gada februāriem. Visā novērojumu vēsturē šis februāris ierindojās 17. vietā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Gandrīz visu februāri vidējā gaisa temperatūra bija zem normas, tikai mēneša beidzamajā nedēļā, kad gaisa temperatūra paaugstinājās, tā atsevišķās dienās bija augstāka par normu. Februāra laikā reģistrēti kopā 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp divi Latvijas diennakts rekordi (−31,7 °C Jelgavā 2. februārī, −32,5 °C Daugavpilī 17. februārī) un viens stacijas dekādes rekords, un mēneša beigās novēroti arī 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 16,0 mm, kas ir 60% zem mēneša normas (40,3 mm), kļūstot par vienu no sausākajiem februāriem 21. gadsimtā (aiz 2021. un 2003. gada), bet visā novērojumu vēsturē par 14. sausāko. Visvairāk nokrišņu (38,0 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Stendē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 4,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 2 diennaktis. Februāra sākumā visās novērojumu stacijās joprojām bija pastāvīga sniega sega, biezākā tā bija Latgalē, īpaši Dagdā, savukārt plānākā Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos. Sniega sega līdz ar nokrišņiem mēneša vidū kļuva vēl biezāka, Dagdā sasniedzot maksimumu 14. februārī – 62 cm, kas ir biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra pēdējā nedēļā sākās atkusnis un, gaisa temperatūrai paaugstinoties, sniega sega visur samazinājās. Mēneša beigās sniega sega bija visbiezākā Dagdā (53 cm), bet piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē tā bija pilnībā nokususi. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 81% – no 76% Ainažos līdz 84% Alūksnē un Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −12,3 °C, kas ir 8,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −31,7 °C tika novērota 2. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,0 °C tika novērota 7. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 1,3 mm, kas ir 91% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (10,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Siguldā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 0,5  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 3 diennaktis, bet Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Priekuļos, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Februāra 1. dekādē visās NS joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visbiezākā dekādes laikā tā bija Dagdā – 46 cm, savukārt visplānākā Mērsragā un Kolkā – 6 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 81% – no 75% Ainažos līdz 85% Alūksnē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,4 m/s) tika novērotas 2. februārī Daugavgrīvā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −9,8 °C, kas ir 6,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +1,4 °C tika novērota 20. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (23,9 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos – 0,3 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 1,7  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rēzeknē un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Rūjienā, Skultē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādē visā valstī joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visplānākā tā joprojām bija Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos, savukārt visbiezākā – Dagdā, kur diennakts vidējais sniega segas biezums 14. februārī bija 60 cm, bet maksimālais biezums kādā brīdī šajā dienā sasniedza 62 cm. Šī bija biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, kad Alūksnē tā sasniedza 70 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 79% – no 72% Ainažos līdz 84% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,0 m/s) tika novērotas 13. februārī Kolkā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,5 °C, kas ir 1,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −16,6 °C tika novērota 23. februārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (17,3 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Dobelē – 2,8 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,6  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā un Sīļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 84% – no 81% Daugavpilī, Rēzeknē un Rūjienā līdz 86% Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +4,4 °C '''2026. gada marts''' bija par 4,2 °C virs mēneša normas, tādējādi kļūstot par vissiltāko martu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) dalīti ar 2007. gadu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Latvijas vidējā gaisa temperatūra visās marta dienās bija augstāka par normu, un kopā mēneša laikā sasniegti 123 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 11 bija staciju dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 6,1 mm, kas ir 83% zem mēneša normas (36,9 mm), un tas bija 4. sausākais marts novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (15,7 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Daugavpilī – 2,4 mm. Vidēji Latvijā martā bija 2,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 5 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Marta sākumā daudzās NS bija saglabājusies sniega sega – Latgalē, dažviet Vidzemē, Sēlijā. Marta 1. un 2. dekādē, gaisa temperatūrai paaugstinoties, tā pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Sīļos un Dagdā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 76% – no 69% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,7 °C, kas ir 3,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4 °C tika novērota 10. martā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 0,8 mm, kas ir 94% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,8 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Bauskā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Rīgā, Sīļos un Skrīveros, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 2 diennaktis, bet gandrīz visās pārējās stacijās – Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rucavā, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos – šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 79% – no 75% Rīgā līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,1 m/s) tika novērotas 3. martā Ventspilī. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 5,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,0 °C tika novērota 19. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,1 °C tika novērota 14. martā Liepājā un Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 4,7 mm, kas ir 63% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (12,5 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Zīlānos – 2,0 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 1,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Madonā, Priekuļos, Siguldā, Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 77% – no 67% Rēzeknē un Zīlānos līdz 86% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,8 m/s) tika novērotas 13. martā Pāvilostā. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 3,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,3 °C tika novērota 21. martā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 0,6 mm, kas ir 95% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (2,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Siguldā, Skrīveros un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Liepājā, Rucavā, Sīļos, Ventspilī un Vičakos – 1 diennakts, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Zīlānos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 72% – no 64% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C '''2026. gada aprīlis''' bija par 0,8 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. un 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra aprīlī bija mainīga, ar siltākiem periodiem, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, kā arī ar vēsākiem periodiem, kad tā bija zem normas. Mēneša beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas, taču aprīlī ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi netika reģistrēti. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 16,6 mm, kas ir 54% zem mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (39,4 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Dobelē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 4,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Kalnciemā, Mērsragā un Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 67% – no 61% Dagdā līdz 78% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,2 °C tika novērota 2. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 10,9 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (30,2 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Bauskā – 4,3 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 3,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Alūksnē, Liepājā, Madonā, Saldū, Siguldā un Zosēnos – 4 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 74% – no 65% Dagdā līdz 85% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,9 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 3,2 mm, kas ir 74% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (21,0 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 0,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Mērsragā, Rīgā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 64% – no 57% Rīgā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (13,9 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,1 °C, kas ir 3,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,8 °C tika novērota 30. aprīlī Skrīveros, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,2 °C tika novērota 22. aprīlī Bauskā un Dobelē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 2,4 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (10,4 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Liepājā un Piedrujā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 0,7  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos, Siguldā un Skultē – 2 diennaktis, bet Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē, Rucavā, Sīļos un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 64% – no 56% Dagdā un Daugavpilī līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,9 m/s) tika novērotas 26. aprīlī Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C '''2026. gada maijs''' bija par 0,3 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Vidējā gaisa temperatūra maijā bija mainīga. Mēneša sākumā tā bija vairākus grādus virs normas, un tad arī tika sasniegti vienīgie maija diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī visu turpmāko mēnesi vidējā gaisa temperatūra bija mainīga, mijoties siltākiem un vēsākiem periodiem. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 38,6 mm, kas ir 23% zem mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk nokrišņu (89,7 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 10,4 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 7,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī un Sīļos – 12 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 72% – no 67% Rīgā līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,7 °C, kas ir 0,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 6,6 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (42,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 1,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Piedrujā un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Pāvilostā, Rūjienā, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 64% – no 58% Rīgā, Rūjienā un Stendē līdz 70% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,5 m/s) tika novērotas 4. maijā Priekuļos. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,5 °C, kas ir 0,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,3 °C tika novērota 11. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,8 °C tika novērota 19. maijā Alūksnē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 20,5 mm, kas ir 7% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (52,2 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 5,4 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 3,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē un Rucavā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 79% – no 72% Rūjienā līdz 86% Kolkā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,0 m/s) tika novērotas 14. maijā Saldū. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,6 °C, kas ir 0,3 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,1 °C tika novērota 30. maijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,7 °C tika novērota 23. maijā Mērsragā un Rīgā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 11,4 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (33,0 mm) bija Madonā, bet vismazāk Skultē – 1,4 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Rēzeknē, Sīļos un Zosēnos – 5 diennaktis, bet Rucavā un Skultē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 75% – no 68% Dobelē līdz 82% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā.

Ar vidējo gaisa temperatūru +16,9 °C '''2026. gada jūnijs''' bija par 1,7 °C virs mēneša normas. Šis jūnijs vidēji Latvijā kļuva par 9. siltāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), dalot vietu ar 1995. un 2022. gadu, bet Pāvilostā un Ventspilī šis bijis 3. siltākais jūnijs vēsturē. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Vidējā gaisa temperatūra jūnijā bija augstāka par normu, izņemot periodu mēneša vidū, kad tā bija zemāka par normu. Kopā mēneša laikā sasniegti 11 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 2 diennakts rekordi atkārtoti, un reģistrēts arī 1 stacijas mēneša rekords. Mēneša beigās novērotas 2 tropiskās naktis. Naktī uz 29. jūniju minimālā gaisa temperatūra noturējās virs +20,0 °C Daugavgrīvā, Dobelē, Rīgā, Ventspilī un Zosēnos, bet naktī uz 30. jūniju – Daugavgrīvā, Dobelē, Liepājā un Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 76,6 mm, kas ir 9% virs mēneša normas (70,1 mm). Visvairāk nokrišņu (145,0 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Skultē – 39,0 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 9,5  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Piedrujā, Skrīveros un Zīlānos – 12 diennaktis, bet vismazāk Kolkā – 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnijā bija 77% – no 70% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,4 °C, kas ir 1,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,6 °C tika novērota 3. jūnijā Mērsragā un Skrīveros. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 34,8 mm, kas ir 125% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (72,6 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Mērsragā – 4,5 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 3,4  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Kuldīgā, Rīgā un Saldū – 5 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Mērsragā, Piedrujā, Rēzeknē un Vičakos – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 75% – no 66% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,5 m/s) tika novērotas 3. jūnijā Stendē. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,6 °C, kas ir 0,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,8 °C tika novērota 13. jūnijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,8 °C tika novērota 20. jūnijā Stendē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 37,0 mm, kas ir 32% virs dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (81,8 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Priekuļos – 15,6 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 4,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 8 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Kolkā, Priekuļos un Ventspilī – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 83% – no 77% Rīgā līdz 86% Kolkā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,8 °C, kas ir 4,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,2 °C tika novērota 24. jūnijā Daugavpilī un Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 4,6 mm, kas ir 83% zem dekādes normas (26,5 mm). Visvairāk nokrišņu (16,7 mm) bija Dobelē, bet vismazāk Rucavā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 1,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 4 diennaktis, bet Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Rucavā, Skultē, Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 73% – no 66% Rīgā līdz 82% Ainažos. Visstiprākās vēja brāzmas (13,4 m/s) tika novērotas 21. jūnijā Dobelē.

Ar vidējo gaisa temperatūru +17,4 °C '''2026. gada jūlijs''' bija par 0,4 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 23. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,6 °C tika novērota 31. jūlijā Jelgavā. Jūlija 1. un 3. dekādē vairums dienu bija izteikti vēsākas nekā norma, bet jūlija vidū - siltākas. Lai gan kopumā jūlijs bija vēsāks nekā ierasti, tas noslēdzās ar siltāko mēneša dienu, kad vienīgajā visās stacijās diennakts vidējā gaisa temperatūra bija ne mazāka kā +20 °C un kad tika sasniegti vienīgie gaisa temperatūras rekordi - Jelgavā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords (+32,6 °C), bet Dobelē stacijas rekords tika atkārtots (+31,8 °C). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlijā bija 123,2 mm, kas ir 63% virs mēneša normas (75,7 mm), un šis kļuva par 5. mitrāko jūliju novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Kurzemē, Latvijas vidienē un Rūjienā nokrišņu bija ievērojami vairāk nekā Latvijas austrumos, un atsevišķās stacijās - Liepājā, Ventspilī un Vičakos - jūlijs bija mitrākais novērojumu vēsturē, Bauskā - otrais mitrākais, Stendē - trešais mitrākais, bet vēl 10 citās stacijās 2026. gada jūlijs bija 10 mitrāko vidū (kopš 1945. gada). Visvairāk nokrišņu (222,3 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē (57,9 mm). Vidēji Latvijā jūlijā bija 13,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 17 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 10 diennaktis. Trešdaļu jūlija diennakts laikā tika sasniegti ļoti stipri nokrišņi (vismaz 20 mm) vismaz vienā no stacijām, bet vairāk nekā pusi mēneša (18 diennaktis) - tika sasniegts stipru nokrišņu slieksnis (10 mm). Lietainākā jūlija diena bija 20. datums, kad valstī vidējais nokrišņu daudzums bija 21,1 mm, turklāt nebija nevienas stacijas, kurā nokrišņi nebūtu novēroti. Vismazāk tajā dienā nolija Lielpečos (2,6 mm), bet visvairāk nolija Ventspilī - 78,3 mm, kas ir vairāk nekā visa mēneša norma -, un tālu neatpalika arī Stende, kur diennakts kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 73,9 mm jeb 95% no jūlija normas. Izteikti lietains bija arī 8. jūlijs, kad Latvijā vidējais nokrišņu daudzums sasniedza 19,9 mm - no 5,0 mm Dagdā līdz 62,8 mm Ventspilī. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlijā bija 81% – no 77% Alūksnē, Rīgā līdz 85% Kolkā, Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā. Jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 1,0 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,9 °C tika novērota 7. jūlijā Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,0 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 65,9 mm, kas ir 189% virs dekādes normas (22,8 mm). Visvairāk nokrišņu (112,8 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē – 15,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 1. dekādē bija 6,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Mērsragā un Rēzeknē – 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 82% – no 77% Rīgā līdz 85% Rucavā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā. Jūlija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,2 °C, kas ir 1,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,8 °C tika novērota 20. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +29,4 °C tika novērota 17. jūlijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 34,5 mm, kas ir 37% virs dekādes normas (25,1 mm). Visvairāk nokrišņu (91,4 mm) bija Stendē, bet vismazāk Priekuļos – 4,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 2. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē un Rūjienā – 5 diennaktis, bet vismazāk Priekuļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 81% – no 73% Alūksnē līdz 89% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,4 m/s) tika novērotas 12. jūlijā Rēzeknē. Jūlija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,1 °C, kas ir 1,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 23. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,6 °C tika novērota 31. jūlijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 23,8 mm, kas ir 14% zem dekādes normas (27,7 mm). Visvairāk nokrišņu (58,2 mm) bija Skrīveros, bet vismazāk Gulbenē – 4,1 mm. Vidēji Latvijā jūlija 3. dekādē bija 3,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā un Skrīveros – 6 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Gulbenē, Madonā, Kolkā, Mērsragā, Pāvilostā, Ventspilī, Vičakos, Saldū, un Stendē, – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 80% – no 75% Rīgā līdz 86% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (20,0 m/s) tika novērotas 21. jūlijā Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +17,0 °C '''2026. gada augusts''' bija par 0,1 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +5,5 °C tika novērota 26. augustā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,0 °C tika novērota 5. augustā Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra augustā bija mainīga, taču lielākoties tā bija zem normas. Mēneša laikā netika sasniegti ne maksimālās, ne minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augustā bija 91,5 mm, kas ir 19% virs mēneša normas (76,8 mm). Visvairāk nokrišņu (144,2 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Zīlānos – 51,2 mm. Vidēji Latvijā augustā bija 10,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Skrīveros – 15 diennaktis, bet vismazāk Ventspilī un Vičakos – 7 diennaktis. Mēneša otrajā pusē, 22.–23. augustā, Latviju šķērsoja ciklons Priska, izraisot visspēcīgāko vasaras vētru novērojumu vēsturē, ar nokrišņu un vēja rekordiem. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augustā bija 79% – no 74% Rīgā līdz 83% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (31,0 m/s) tika novērotas 22. augustā Daugavgrīvā. Augusta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,5 °C, kas ir 0,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,0 °C tika novērota 10. augustā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,0 °C tika novērota 5. augustā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 1. dekādē bija 14,8 mm, kas ir 32% zem dekādes normas (21,7 mm). Visvairāk nokrišņu (40,5 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Vičakos – 3,1 mm. Vidēji Latvijā augusta 1. dekādē bija 2,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Skrīveros – 5 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 1. dekādē bija 76% – no 69% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,2 m/s) tika novērotas 10. augustā Ventspilī. Augusta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,3 °C, kas ir 0,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +6,0 °C tika novērota 13. augustā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,7 °C tika novērota 15. augustā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 2. dekādē bija 15,9 mm, kas ir 40% zem dekādes normas (26,3 mm). Visvairāk nokrišņu (34,8 mm) bija Daugavpilī, bet vismazāk Vičakos – 5,3 mm. Vidēji Latvijā augusta 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rēzeknē – 6 diennaktis, bet vismazāk Ventspilī – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 2. dekādē bija 78% – no 71% Rīgā līdz 84% Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (19,3 m/s) tika novērotas 11. augustā Daugavgrīvā. Augusta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 0,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,5 °C tika novērota 26. augustā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +26,1 °C tika novērota 31. augustā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 3. dekādē bija 60,3 mm, kas ir 110% virs dekādes normas (28,7 mm). Visvairāk nokrišņu (130,7 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Dagdā – 10,7 mm. Vidēji Latvijā augusta 3. dekādē bija 4,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Jelgavā un Saldū – 7 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Kolkā, Rīgā, Siguldā, Stendē un Vičakos – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 3. dekādē bija 83% – no 79% Rīgā līdz 86% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (31,0 m/s) tika novērotas 22. augustā Daugavgrīvā.

Ar vidējo gaisa temperatūru +13,9 °C '''2026. gada septembris''' bija par 1,6 °C virs mēneša normas, ierindojot to kā 10. siltāko septembri (kopā ar 1938. un 1949. gadu). Mēneša minimālā gaisa temperatūra +1,8 °C tika novērota 28. septembrī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,4 °C novērota 9. septembrī Bauskā. Gandrīz visas septembra dienas vidējā gaisa temperatūra bija augstāka nekā norma, bet 9. septembris bija vienīgā diena ar jauniem siltuma rekordiem, kad 8 novērojumu stacijās tika pārspēti diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet Jelgavā iepriekšējais stacijas rekords tika atkārtots. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembrī bija 100,6 mm, kas ir 65% virs mēneša normas (60,9 mm). Visvairāk nokrišņu (178,5 mm) bija Priekuļos, vairāk nekā trīs reizes pārspējot stacijas mēneša normu, bet vismazāk Jelgavā – 43,9 mm (27% zem stacijas normas). Vidēji Latvijā septembrī bija 14,0 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Madonā, Priekuļos, Zosēnos – 17 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 10 diennaktis. Lai gan vidēji Latvijā 2026. gada septembris bija tikai mitrāko 20% vidū, Priekuļos un Kolkā tas kļuva par mitrāko stacijas novērojumu vēsturē, bet vēl 4 citās stacijās - Saldū, Dagdā, Mērsragā un Zosēnos - ierindojās starp 5 mitrākajiem septembriem. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembrī bija 86% – no 82% Liepājā un Ventspilī līdz 90% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (20,7 m/s) tika novērotas 20. septembrī Ventspilī. Septembra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +15,5 °C, kas ir 1,5 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,0 °C tika novērota 7. septembrī Rūjienā, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,4 °C tika novērota 9. septembrī Bauskā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 1. dekādē bija 55,8 mm, kas ir 147% virs dekādes normas (22,6 mm). Visvairāk nokrišņu (134,9 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Jelgavā – 17,5 mm. Vidēji Latvijā septembra 1. dekādē bija 6,1  diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Madonā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 4 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 1. dekādē bija 85% – no 82% Rīgā un Skultē līdz 90% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (20,0 m/s) tika novērotas 10. septembrī Liepājā. Septembra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,2 °C, kas ir 2,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +3,9 °C tika novērota 15. septembrī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +21,5 °C tika novērota turpat Mērsragā dienu vēlāk – 16. septembrī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 2. dekādē bija 16,0 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (20,5 mm). Visvairāk nokrišņu (30,7 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Rīgā – 6,6 mm. Vidēji Latvijā septembra 2. dekādē bija 3,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos – 6 diennaktis, bet vismazāk Kalnciemā un Rīgā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 2. dekādē bija 84% – no 80% Rīgā līdz 88% Madonā un Skrīveros. Visstiprākās vēja brāzmas (20,7 m/s) tika novērotas 20. septembrī Ventspilī. Septembra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,1 °C, kas ir 1,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +1,8 °C tika novērota 28. septembrī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +20,3 °C tika novērota 30. septembrī Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 3. dekādē bija 29,3 mm, kas ir 65% virs dekādes normas (17,8 mm). Visvairāk nokrišņu (68,7 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Rucavā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā septembra 3. dekādē bija 4,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Madonā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Zosēnos – 6 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā, Rucavā un Vičakos – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 3. dekādē bija 89% – no 81% Liepājā un Pāvilostā līdz 94% Madonā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 3. dekādē bija 89% – no 81% Liepājā un Pāvilostā līdz 94% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,7 m/s) tika novērotas 23. septembrī Ventspilī.

== Gada notikumi ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]] — gada pirmajā naktī vietām austrumu rajonos termometra stabiņš noslīdēja līdz –18 grādiem, valsts novērojumu stacijās zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], –17,8 °C, bet neoficiālajā meteostacijā [[Veclaicene|Veclaicenē]], netālu no [[Igaunija]]s, gaiss atdzisa līdz pat –22,3 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mbdvquh4w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|1|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/380813243 Jaunais gads Latvijā sācies ar salu un sniegu: vietām pat līdz -18°], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|1|SK}}&lt;/ref&gt; Tikmēr no rietumiem Latvijai pāri virzījās nokrišņu zona, atnesot [[sniegputenis|sniegputeni]], vakarpusē sniega segas biezums [[Rucava|Rucavā]] īslaicīgi paaugstinājās līdz 28 cm.
* [[3. janvāris]] — upēs sākās aktīvas [[ledus]] veidošanās un vižņu iešanas procesi, [[Gauja]]s lejtecē vižņu dēļ paaugstinājās ūdens līmenis, līdz ar to spēkā bija dzeltenais brīdinājums par zemāko vietu applūšanu. Arī [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]] [[Daugava|Daugavā]] turpinājās ledus un vižņu virzība, kas veicināja ledus blīvēšanos ūdenskrātuves augštecē un augšpus tās. Ūdenslīmeņa paaugstināšanās turpinājās [[Zeļķi|Zeļķos]], kā arī pie [[Jēkabpils]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8389771/latvijas-upes-turpinasies-viznu-iesana Latvijas upēs turpināsies vižņu iešana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|3|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[7. janvāris]] — valsts austrumu daļā un vietām citviet, nokrišņu zonai virzoties, ilgstoši mēreni sniga, dažviet sniega sega kļuva par 5 cm biezākā. Valsts lielāko daļu klāja 10–20 cm sniega, visdziļākais sniegs pārklāja [[Dagda|Dagdu]] un Rucavu (25 cm), bet vismazāk sniega bija [[Mērsrags|Mērsragā]] (5 cm), [[Kolka|Kolkā]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] (6 cm).&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8391913/tresdien-vietam-latvija-spides-saule Trešdien vietām Latvijā spīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|7|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. janvāris]] — diennakts laikā daudzviet sniga un puteņoja, īpaši stiprāk Kurzemē un Vidzemē, tur sliktas redzamības un aizputināto ceļu dēļ braukšanas apstākļi tika apgrūtināti (atsevišķos ceļu posmos ļoti apgrūtināti). Sniega segas biezums dienas vidū lielākajā valsts daļā bija caurmērā 15–30 cm, biezākais sniegs tika reģistrēts [[Stende]]s novērojumu stacijā — 30 cm, [[Piedruja|Piedrujā]] izveidojās līdz 28 cm bieza sniega sega, Dagdā un [[Gulbene|Gulbenē]] — līdz 27 cm. [[Rīga|Rīgā]] sniega sega diennaktī pieauga vidēji par 4 cm, no 10 līdz 14 cm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2010311902631465412 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. janvāris]] — Daugavpilī nakts stundās gaisa temperatūra pazeminājās līdz –18,5 °C, agri no rīta termometra stabiņš bija no –3,2 grādiem [[Ventspils|Ventspilī]], Pāvilostā un Liepājas ostā līdz –17,2 grādiem Daugavpils novērojumu stacijā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8394722/pirmdien-vietam-latvija-uzspides-saule Pirmdien vietām Latvijā uzspīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|12|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt vakarā, debesīm skaidrojoties, kļuva vēl aukstāks un [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Staļģene|Staļģenē]] gaisa temperatūra sasniedza –21,9 °C, pirmo reizi šajā ziemas sezonā tika sasniegta –20 grādu atzīme, turklāt pēc divu gadu pārtraukuma, jo pēdējo reizi tik auksts bija [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gada]] 17. janvārī.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2010783423863144555 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|12|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcbk7evne22s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|13|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. janvāris]] — kamēr Latgalē naktī debesis noskaidrojās un gaisa temperatūra noslīdēja zem –20 grādiem, [[Madona|Madonā]] un Dagdā termometra stabiņam pazeminoties līdz –21,7 °C, tikmēr jūras piekrastē Kurzemē pēcpusdienā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –2 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2011711053714112643 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|15|SK}}&lt;/ref&gt; Turpinoties sala periodam, ūdenstilpēs veidojās un nostiprinājās [[ledus]] sega.
* [[20. janvāris]]:
** Minimālā gaisa temperatūra daudzviet valsts austrumos un vietām valsts rietumu rajonos bija zem –20 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur gaiss atdzisa līdz –24,5 °C. Madonas novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –23,8 °C, [[Dobele]]s novērojumu stacijā līdz –22,0 °C, Dagdā tika reģistrēti –21,9 °C, Gulbenē un [[Skrīveri|Skrīveros]] –21,8 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Mērsragā –21,6 °C. –20 grādu sals tika fiksēts arī [[Stende|Stendē]] (–20,3 °C), Jelgavā (–20,1 °C) un Alūksnē (–20,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,9 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013515148686737718 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|20|SK}}&lt;/ref&gt;
** Sākoties spēcīgai ģeomagnētiskajai vētrai, vairākās vietās Latvijā (un ne tikai) tika novērota koša [[ziemeļblāzma]].&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8399876/foto-nakti-uz-otrdienu-daudzviet-fikseta-kosa-ziemelblazma FOTO ⟩ Naktī uz otrdienu daudzviet fiksēta koša ziemeļblāzma], tvnet.lv, {{dat|2026|1|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. janvāris]] — otro nakti pēc kārtas zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpils novērojumu stacijā, –24,7 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcvzftkb5c24 Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}&lt;/ref&gt; Arī citviet valsts austrumos un vietām Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja zem –20 grādiem, Madonā gaiss atdzisa līdz –23,7 °C, [[Jelgava|Jelgavā]] līdz –22,3 °C, [[Rēzekne|Rēzeknē]], Dagdā, Gulbenē, Zīlānos, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], Skrīveros un [[Bauska|Bauskā]] bija –20, –21 grāds. Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –15,4 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013862388987035793 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. janvāris]] — naktī valsts austrumu rajonos, līdzīgi kā citās aizvadītājās naktīs, zem skaidrām debesīm, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –20, –24 grādiem, viszemāk tā noslīdēja Madonā (–24,6 °C). Citviet [[Latgale]]s un [[Vidzeme]]s novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja līdz –19, –21 grādam, pārējā Latvijā bija –13, –18 grādu [[sals]], vienīgā vieta visā teritorijā, kur gaiss neatdzisa līdz –10 grādiem, bija [[Kolka]] (–7,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,3 °C.&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/384921966 Nākamās nedēļas pirmajā pusē daudzviet snigs], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. janvāris]] — dienvidu un centrālajos rajonos mēreni, bet ilgstoši sniga, kopš 27.01 pēcpusdienas (kad snigšana sākās) visvairāk uzsniga Zemgalē un Dienvidkurzemē, kur sniega segas biezums daudzviet pieauga par 9–10 cm. [[Jelgava|Jelgavā]] sniega sega pieauga par 10 cm (vidēji līdz 25 cm), diezgan līdzīgi arī Dobelē, [[Saldus|Saldū]] no 21 cm līdz 30 cm, [[Kalnciems|Kalnciemā]] no 17 cm līdz 24 cm, Bauskā no 12 cm līdz 22 cm. Rīgā no rīta [[sniega sega]]s biezums vidēji sasniedza 17 cm, bet Latgalē snigšana turpinājās vēl visu dienu, biezākais sniegs tika reģistrēts Dagdā, kur zemi klāja 45 cm bieza sniega kārta.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8404797/tresdien-specigak-snigs-latgale-selija-un-zemgales-dienvidos Trešdien spēcīgāk snigs Latgalē, Sēlijā un Zemgales dienvidos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2016407814420279615 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[30. janvāris]] — Latvijā pieņēmās spēkā aukstums un sākās spēcīgākais aukstuma vilnis 2025./2026. gada [[ziema|ziemas]] sezonā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2016566886306029705 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt; Lai gan –20 grādu atzīme tika novērota vien divās meteoroloģisko novērojumu stacijās, lielā daļā valsts gaiss atdzisa līdz –14, –19 grādiem, siltākā nakts tika aizvadītā Kolkā un [[Mērsrags|Mērsragā]], kur termometra stabiņš noslīdēja attiecīgi līdz –6,2 °C un –7,4 °C. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Zosēnu (–23,8 °C) un Daugavpils novērojumu stacijās, kur zem skaidrām debesīm un iestājoties bezvējam, gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, pašā pilsētas centrā bija par vairākiem grādiem siltāks.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mdmpg4xy7222 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|30|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[31. janvāris]] — Latviju skāra spēcīgākais sals pēdējo 14 gadu laikā.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/31.01.2026-latviju-skaris-stiprakais-sals-kops-2012-gada.a632512/ Latviju skāris stiprākais sals kopš 2012. gada], lsm.lv, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Jau ap pusnakti [[Daugavpils]] novērojumu stacijā, kas atrodas pie [[Ruģeļu ūdenskrātuve]]s, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem un nakts laikā tā turpināja kristies zemāk. Minimumu temperatūra sasniedza rītā pusē, kad termometra stabiņš tur noslīdēja līdz –32,8 °C, pirmo reizi pēdējo 5 gadu laikā (kopš [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] janvāra) gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem –30 grādiem, un Daugavpilī šī bija aukstākā nakts valstī kopš [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] [[5. februāris|5. februāra]].&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2017520048747827289 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; datiem uz [[A6]] šosejas netālu no [[Daugavpils lidlauks|Daugavpils lidlauka]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem, un tas ir lielākais sals, ko ceļu sensori fiksēja naktī un rītā. Savukārt [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu tīklā otrā zemākā gaisa temperatūra rīta agrumā tika reģistrēta [[Staļģene|Staļģenē]], kur atrodas meteoroloģiskā stacija &quot;Jelgava&quot;, –28,3 °C. Lielākajā Latvijas daļā gaiss atdzisa līdz –19, –24 grādiem, mazāks sals bija Kurzemē, Kolkā termometra stabiņš noslīdēja vien līdz –7 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017486051162329349 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā [[Latvijas Universitāte|LU]] novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –17,0 °C, [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] bija nepilni –20 grādi, bet Pierīgā valdīja aukstums līdz –25 grādiem.

=== Februāris ===
* [[1. februāris]]:
** Zemākā gaisa temperatūra naktī un no rīta tika reģistrēta [[Jelgava]]s novērojumu stacijā [[Staļģene|Staļgenē]], –30,6 °C, arī vietām citur gaisa temperatūra bija tuvu –30 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017892391194112312 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt; [[Daugavpils]] meteostacijā termometra stabiņš noslīdēja līdz –29,0 °C, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, bet [[Bauska]]s novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25,7 °C. Daudzviet citviet valsts teritorijā valdīja –20, –25 grādu sals, par dažiem grādiem siltāks bija vietām Kurzemē un Rīgā, savukārt [[Kolka|Kolkā]], [[Ventspils|Ventspilī]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –10, –13 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra no rīta sasniedza –18,6 °C, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] –18,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2017913649017368854 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt;
** Sāka aizsalt [[Rīgas līcis]], to lielāko daļu klāja peldoši ledus gabali, aizsala [[Pērnavas līcis]] [[Igaunija]]s piekrastē, un pilnībā aizsalusi jau kādu laiku bija arī [[Daugava]] Rīgā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8407494/foto-rigas-lica-lielako-dalu-klaj-peldosi-ledus-gabali FOTO ⟩ Rīgas līča lielāko daļu klāj peldoši ledus gabali], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[2. februāris]] — naktī un no rīta 12 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī nacionālais 2. februāra aukstuma rekords. Viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Jelgavas novada Staļģenē, '''–31,7 °C''', un tā ir zemākā temperatūra, kas Latvijā šajā datumā tika fiksēta, kopš veic meteoroloģijas novērojumus.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/02.02.2026-sasniegts-2-februara-aukstuma-rekords-diena-bus-saulaina.a632618/ Sasniegts 2. februāra aukstuma rekords; diena būs saulaina], lsm.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt; Iepriekšējais nacionālais rekords tika fiksēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]], kad Zosēnos bija –30,8 °C. Vietējas nozīmes rekordi tika pārspēti arī Dagdā (–23,4 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (–23,2 °C), Mērsragā (–21,7 °C), Liepājā (–23,7 °C), [[Stende|Stendē]] (–25,2 °C), Saldū (–25,0 °C), Skrīveros (–26,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (–27,2 °C), Dobelē (–27,0 °C), Bauskā (–30,4 °C) un Daugavpilī (–31,4 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2018222521082864093 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –19,6 °C, bet pie [[Rīgas lidosta|lidostas &quot;Rīga&quot;]] gaiss atdzisa līdz –26 grādiem, pārspējot rekordu — 2012. gadā reģistrētos –23,8 grādus. Tikmēr Daugavgrīvas novērojumu stacijā, sākot pūst mērenam ziemeļu [[vējš|vējam]] no jūras, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –9 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8407814/agra-pirmdienas-rita-gaisa-temperatura-rigas-lidosta-pazeminajas-lidz-26-gradiem Agrā pirmdienas rītā gaisa temperatūra Rīgas lidostā pazeminājās līdz -26 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. februāris]] — kārtējā aukstā nakts Latvijas teritorijā, no visām valsts meteoroloģisko novērojumu stacijām viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Daugavpilī (–28,9 °C). Balstoties uz &quot;[[Latvijas Valsts ceļi|Latvijas Valsts ceļu]]&quot; informāciju, naktī daudzviet [[Latgale|Latgalē]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25, –27 grādiem, vietām Vidzemē līdz –23, –25 grādiem. Gaisa kvalitāte svārstījās no labas [[Kurzeme|Kurzemē]] līdz īpaši sliktai [[Rēzekne|Rēzeknē]], kur aukstā laika, [[bezvējš|bezvēja]] un intensīvās apkurināšanas dēļ izveidojās [[smogs]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8409304/tresdienas-nakti-gaiss-dazviet-latvija-atdzisis-lidz-27-gradiem-rezekne-smogs Trešdienas naktī gaiss dažviet Latvijā atdzisis līdz –27 grādiem, Rēzeknē – smogs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. februāris]] — dziļākais sniegs Latvijā saglabājās Latgales dienvidu daļā, [[Dagda]]s novērojumu stacijā sniega segas biezums pieauga līdz 47 cm, kas ir biezākais sniegs valstī kopš [[2023. gada laikapstākļi Latvijā|2023. gada]] marta. Otrā biezākā sniega sega valsts novērojumu stacijās vidēji bija 41 cm [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Piedruja|Piedrujā]], Daugavpils novērojumu stacijā tika izmērīta 35 cm bieza sniega kārta, savukārt Rēzeknē un [[Līvāni|Līvānu]] novadā zemi sedza attiecīgi 30 un 32 cm sniega. Citās novērojumu stacijās sniega segas biezums bija no 6 cm Daugavgrīvā un Mērsragā līdz 28 cm Rucavā, novērojumu stacijā Rīgas centrā saglabājās 16 cm bieza sniega sega.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8411926/dzilakais-sniegs-valsti-saglabajas-latgales-dienvidu-dala Dziļākais sniegs valstī saglabājas Latgales dienvidu daļā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. februāris]] — debesīm kļūstot skaidrām, valsts austrumos un vietām Zemgalē no jauna pastiprinājās [[sals]], daudzviet gaiss atdzisa līdz –20, –25 grādiem, ārpus novērojumu stacijām līdz –27 grādiem, bet Daugavpils meteostacijā, kas atradās pilsētas nomalē, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –30 grādiem. Valsts rietumu pusē debesis bija apmākušās, tās apmācas arī Latvijas centrālajā daļā, vietām bija neliels sniegs, [[migla]] un sarma. Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –17 grādiem, lidostā valdīja aptuveni –20 grādu sals.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8412990/otrdiena-gaidama-auksta-un-sniegaina Otrdiena gaidāma auksta un sniegaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. februāris|13.]]—[[14. februāris]] — ap rītu Latvijas teritoriju no dienvidrietumiem šķērsoja ar aktīvu [[ciklons|ciklonu]] saistīta plaša nokrišņu zona, visā valstī atnesot ilgstošu un brīžiem stipru snigšanu. Rīta stundās ilgstoša snigšana sākās Kurzemes pusē, bet dienas gaitā tā aptvēra jau visu Latviju.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2021964336600650072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|12|SK}}&lt;/ref&gt; [[Sniegputenis]] daudzviet turpinājās līdz naktij, bet Latgales dienvidaustrumu daļā arī 14.02 nakts pirmajā pusē. Visā valstī, arī Rīgā, tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, veidojās sastrēgumi, līdz 13.02 vakaram tika fiksētas vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi visā Latvijā.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8415917/lidz-piektdienas-vakaram-latvija-registreti-vairak-neka-240-satiksmes-negadijumi Līdz piektdienas vakaram Latvijā reģistrēti vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi], tvnet.lv, {{dat|2026|2|13|SK}}&lt;/ref&gt; Biezākā sniega sega izveidojās Dagdas novērojumu stacijā — 62 cm sniega.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022569821959790768 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt; Tik daudz sniega valstī nebija kopš [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gada]] [[aprīlis|aprīļa]], kad [[Alūksne|Alūksnē]] sniega dziļums sasniedza 70 cm.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/14.02.2026-latviju-parklajis-dzilakais-sniegs-kops-2013-gada.a634635/ Latviju pārklājis dziļākais sniegs kopš 2013. gada], lsm.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt; Lielākās sniega segas biezuma izmaiņas — par 20 cm — tika reģistrētas novērojumu stacijā &quot;Sīļi&quot;, Līvānu novadā, kur sniega kārtas augstums pieauga no 38 līdz 58 cm, bet [[Gulbene]]s meteoroloģiskajā stacija sniega dziļums palielinājās par 18 cm — no 28 līdz 46 cm. Novērojumu stacijā Rīgas centrā sniega kārtas biezums palielinājās no 16 līdz 25 cm. Daudzviet valstī sniega sega kļuva par vairāk nekā 10 cm biezāka, bet daļā Kurzemes un Vidzemes ziemeļrietumos sniega sega nepieauga. 40 centimetru robeža tika pārsniegta novērojumu stacijās Gulbenē un Rēzeknē, tā sasniegta arī [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros, vairāk nekā pusmetra sniega bija Daugavpilī un Krāslavas novada Piedrujā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8415988/pat-62-centimetri-kur-sobrid-latvija-ir-visbiezaka-sniega-sega Pat 62 centimetri! Kur šobrīd Latvijā ir visbiezākā sniega sega?], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. februāris]] — trijās novērojumu stacijās no rīta tika laboti attiecīgā datuma aukstuma rekordi.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022952540619575411 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|15|SK}}&lt;/ref&gt; Debesīm skaidrojoties, Liepājā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –24,4 °C, Rucavā — līdz –25,7 °C, savukārt novērojumu stacijā &quot;Jelgava&quot;, kas atrodas Staļģenē, īsi pēc [[lēkts|saullēkta]] sals sasniedza –30,3 °C. Visas valsts aukstuma rekords gan palika nepārspēts — [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] Zosēnos reģistrētie –32,3 °C. Rīgā termometra stabiņš noslīdēja līdz –18,1 °C centrā un līdz –25 grādiem [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; informācija liecināja, kā vietām visos reģionos gaisa temperatūra noslīdēja zem –25 grādiem, lielākais sals gar autoceļiem bija –28 grādi uz [[A2]] šosejas pie [[Amata]]s upes.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2026-liepajas-rucavas-un-jelgavas-noverojumu-stacija-parspets-aukstuma-rekords.a634704/ Liepājas, Rucavas un Jelgavas novērojumu stacijā pārspēts aukstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|2|15|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Ziemas diena Valles pagasts 15feb2026.jpg|alt=Ziemas diena Valles pagastā, 2026. gada 15. februāris|thumb|220px|Ziemas diena [[Valles pagasts|Valles pagastā]], 15. februāris]]
* [[16. februāris]] — nakts pagāja ar temperatūras kontrastiem: valsts lielākajā daļā [[mākoņi|mākoņu]] dēļ nebija vēsāks par –7, –14 grādiem, tikmēr valsts dienvidos debesis bija skaidras, termometra stabiņš daudzviet bija zem –20 grādiem, Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās pat līdz –30,5 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mexhg5glqk2f Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|16|SK}}&lt;/ref&gt; Liepājā un [[Rucava|Rucavā]], ar attiecīgi –24,2 °C un –27,5 °C, tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, Rucavā tika pārspēts arī februāra 2. dekādes aukstuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2023296624127328278 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[17. februāris]] — tika aizvadīts ļoti auksts rīts, daļā valsts termometra stabiņš noslīdēja zem –25 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–27,2 °C), kur tika labots aukstuma rekords, Jelgavā (–27,6 °C) un Daugavpilī, kur bezvēja un skaidrā laika dēļ gaiss atdzisa līdz '''–32,5 °C''', labojot nacionālo 17. februāra aukstuma rekordu. Daugavpils meteostacija bija arī šī rīta aukstākā vieta visā [[Eiropa|Eiropā]]. Iepriekšējais aukstākais 17. februāris bija [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]] [[Mērsrags|Mērsragā]], kad bija –30,5 grādi.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/17.02.2026-sorit-daugavpils-puse-sals-sasniedzis-32-gradus-jauns-17-februara-rekords-latvija.a634986/ Šorīt Daugavpils pusē sals sasniedzis 32 grādus — jauns 17. februāra rekords Latvijā], lsm.lv, {{dat|2026|2|17|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. februāris]] — termometra stabiņš [[Kurzeme|Kurzemē]] paaugstinājās virs nulles, pirmo reizi kopš 7. janvāra tur netika reģistrēta negatīva gaisa temperatūra. Pavisam nedaudz virs nulles gaiss iesila arī Rīgā. Iepriekšējās sešās nedēļās pozitīva [[gaisa temperatūra]] Latvijā tika novērota tikai vienreiz – 12. februārī Daugavpilī gaiss iesila līdz +0,8 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/20.02.2026-piektdien-kurzeme-gaisa-temperatura-pakapsies-gradu-virs-nulles.a635541/ Piektdien Kurzemē gaisa temperatūra pakāpsies grādu virs nulles], lsm.lv, {{dat|2026|2|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[23. februāris]] — ziemeļaustrumu virzienā pāri valsts teritorijai virzījās plaša [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, atnesot sniegu, slapju sniegu, un sniega sega vietām rietumu un centrālajos rajonos kļuva par dažiem centimetriem biezāka. Šajos reģionos vakarpusē un naktī tika novērota arī [[atkala]], kas vietām turpinājās arī naktī.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8421246/pirmdien-latvijas-lielakaja-dala-gaidams-sniegs Pirmdien Latvijas lielākajā daļā gaidāms sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|23|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[27. februāris]]: 
** Visā valstī sākās atkusnis, gaisa temperatūra sasniedza +1, +6 grādus, līdz ar to visā Latvijā beidzās periods ar nepārtrauktu [[sals|salu]], kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, kas vidēji turpinājās 49 diennaktis. Visās novērojumu stacijās vienlaikus šāds periods ilga 35 dienas, bet garākais nepārtraukts periods, kad maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, tika reģistrēts Alūksnē — 62 diennaktis.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027349790950916508 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|27|SK}}&lt;/ref&gt; Arī vēsturiskais rekords pieder Alūksnei — 81 diennakts [[1984. gada laikapstākļi Latvijā|1984.]]/[[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985. gada]] ziemā. Dažās novērojumu stacijās šis sala periods bija viens no ilgākajiem vēsturē, piemērām, Rūjienā noslēgušais 54 dienu sala periods bija 2. garākais stabilais sals 21. gadsimtā un 3. garākais kopš [[1966. gads|1966.]]/[[1967. gads|1967. gada]] ziemas, bet Liepājā — garākais 21. gadsimtā un 2. garākais sala periods kopš [[1945. gads|1945. gada]], atpaliekot 8 dienas no rekorda.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LatvianNature/status/2027091731695485061 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|2|26|SK}}&lt;/ref&gt;
** Šī bija pirmā diennakts no piecām, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā paaugstinājās virs nulles — iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]].&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/04.03.2026-latvija-sacies-meteorologiskais-pavasaris.a637268/ Latvijā sācies meteoroloģiskais pavasaris], lsm.lv, {{dat|2026|3|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. februāris]] — Latvijas dienvidu daļā dienas laikā debesis skaidrojās un spoži spīdēja saule, kā rezultātā strauji paaugstinājās gaisa temperatūra. Daugavpilī un [[Zīlāni|Zīlānos]] termometra stabiņš sasniedza attiecīgi +10,1 °C un +10,9 °C, pirmo reizi kopš rudens gaisa temperatūra Latvijā pārsniedza +10 grādu atzīmi, uzstādot jaunus siltuma rekordus. Jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti arī Skrīveros (+9,5 °C), Rēzeknē (+9,4 °C), Dagdā (+8,5 °C) un Liepājā (+8,4 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027803570712531370 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|28|SK}}&lt;/ref&gt; Kopumā tika laboti seši siltuma rekordi — pirmie šajā gadā.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mfw7o5b4oc2s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|28|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
* [[1. marts]] — Rēzeknes, Daugavpils, [[Madona]]s, Skrīveru un Dagdas novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Līdzīgi kā aizvadītajā dienā uzspīdēja saule, un Dagdā gaiss iesila līdz +8,8 °C, Skrīveros līdz +10,6 °C, Madonā un Daugavpilī līdz +10,9 °C, bet Rēzeknē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +11,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|1|SK}}&lt;/ref&gt; Strauji sāka kust [[sniega sega]] un ledus kārta uz upēm un citām ūdenstilpēm.
* [[5. marts]] — lielākajā daļā Latvijas upju [[ūdens]] līmeņa kāpums kļuva straujāks, bet vietām Kurzemē līdz ar sniega nokušanu [[pali]] mazinājās. Daļā Kurzemes upju ūdens līmenis nepaaugstinājās vai sāka pazemināties, bet kāpums turpinājās lielākajās upēs [[Abava|Abavā]], [[Venta|Ventā]] un [[Bārta (upe)|Bārtā]], kur pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopumā cēlās par nepilniem diviem metriem. Arī Ziemeļvidzemes upēs [[Salaca|Salacā]], [[Rūja|Rūjā]] un [[Seda|Sedā]] ūdens līmenis dažos posmos pēdējās dienās nedaudz pazeminājās. Citos Latvijas reģionos ūdens līmenis upēs galvenokārt paaugstinājās ar pieaugošu intensitāti.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8427553/udens-limenis-latvija-strauji-kapj Ūdens līmenis Latvijā strauji kāpj], tvnet.lv, {{dat|2026|3|5|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. marts]] — nostiprinoties [[Anticiklons|anticiklona]] ietekmei, visā Latvijas teritorijā valdīja sauss, saulains un pavasarīgi silts laiks, valsts lielākajā daļā gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem un piecās novērojumu stacijās tika laboti šīs dienas siltuma rekordi: [[Liepāja|Liepājā]] (+9,8 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+11,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (+11,9 °C), [[Stende|Stendē]] (+13,0 °C) un [[Mērsrags|Mērsragā]] (+13,9 °C). Rīgā pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra pārsniedza +10 grādu atzīmi, sasniedzot +11,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2030680887679951006 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|8|SK}}&lt;/ref&gt; Daudzviet Kurzemē un Vidzemes ziemeļos sniega sega izzuda pavisam, bet visbiezākā sniega kārta saglabājās valsts austrumos, Dagdas novērojumu stacijā vēl bija 28 cm bieza sniega kārta.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/08.03.2026-no-pirmdienas-turpinasies-pavasarigs-laiks.a637942/ No pirmdienas turpināsies pavasarīgs laiks], lsm.lv, {{dat|2026|3|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. marts]]:
** Gaisa temperatūrai Kolkā paaugstinoties līdz '''+14,7 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais siltuma rekords, par precīzi grādu pārspējot [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gada]] rekordu. Kopā tika laboti 10 diennakts un 1 dekādes rekords (Kolkā), kā arī atkārtots 1 diennakts rekords ([[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]). Daudzviet gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem, nedaudz vēsāks bija piekrastes rajonos.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031061692029784490 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;
** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais gaisa temperatūras maksimums, '''+13,7 °C'''. Iepriekšējais rekorda tika fiksēts [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gadā]], kad bija +12,9 grādi.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/09.03.2026-pirmdiena-bus-saulaina-vietam-tiks-sasniegts-9-marta-siltuma-rekords.a637959/ Pirmdiena būs saulaina, vietām tiks sasniegts 9. marta siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. marts]] — siltākā diena kopš oktobra: Mērsraga novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +16,4 °C, uzstādot gan diennakts, gan marta 1. dekādes siltuma rekordu stacijā, pirmo reizi Latvijā šajā gadā tika fiksēts +15 grādu siltums. Vietējas nozīmes rekordi, kā arī dekādes rekordi tika arī uzstādīti [[Rūjiena|Rūjienā]] (+14,0 °C), [[Skrīveri|Skrīveros]] (+14,7 °C) un [[Stende|Stendē]] (+15,3 °C), un Kolkas novērojumu stacijā (+14,0 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031364736353222919 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. marts|11.]]—[[15. marts]] — turpinājās periods ar uzstādītiem siltuma rekordiem, kopā piecu dienu laikā tika uzstādīti 82 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī 6 dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. 11. martā tika laboti 11 siltuma rekordi, 12. datumā — 13 siltuma rekordi, arī nacionālais rekords ([[Gulbene|Gulbenē]] un Madonā '''+13,9 °C'''), 13. — 17 siltuma rekordi, 14. — visi 25 siltuma rekordi (visās novērojumu stacijās), tostarp visas Latvijas rekords (Liepājā un Pāvilostā '''+17,1 °C'''), 15. — 16 siltuma rekordi, atkārtojot arī nacionālo siltuma rekordu ([[Ainaži|Ainažos]] '''+14,3 °C'''), līdzīgā temperatūra bija arī [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gadā]] Mērsragā. Šajā laika posmā tika reģistrētas arī šī gada pirmās [[zibens]] izlādes — 12. martā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] un vietām Vidzemē.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031993984390774856 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|12|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[18. marts]] — laikapstākļus noteica anticiklons, bezvēja dēļ daudzviet valstī nakts laikā izveidojās bieza [[migla]], kas atsevišķos reģionos, īpaši piekrastē, noturējās līdz priekšpusdienai. Plkst. 5 rītā mazākā redzamība bija 140 metri Rīgas ziemeļos [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], kā arī 200 metri Rīgas centra meteostacijā un Alūksnē.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8435496/tresdien-saulainakais-un-siltakais-laiks-latvija-saglabasies-austrumu-novados Trešdien saulainākais un siltākais laiks Latvijā saglabāsies austrumu novados], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|18|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. marts]] — mazinājās ledus sastrēgums [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]], [[Pļaviņas|Pļaviņu]] pilsētā upe daļēji atbrīvojās no ledus. Ūdens līmenis [[Daugava|Daugavā]] pie Pļaviņām bija aptuveni divus metrus zemāks par 17. martā sasniegto maksimumu.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8437022/foto-plavinu-puse-mazinajies-ledus-sastregums FOTO ⟩ Pļaviņu pusē mazinājies ledus sastrēgums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|20|SK}}&lt;/ref&gt; Lielākajā daļā Latvijas upju mazinājās pali, turpinājās ūdens līmeņa pazemināšanās. Dažās upēs, tai skaitā [[Misa (upe)|Misā]] un [[Aiviekste|Aiviekstē]], saglabājās augsts ūdens līmenis un applūdušas [[paliene]]s.
* [[23. marts]] — gan [[Bauska]]s, gan [[Mērsrags|Mērsraga]] novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai paaugstinoties attiecīgi līdz +14,9 °C un +13,9 °C, tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Zīlāni|Zīlānu]] novērojumu stacijā termometra stabiņš sasniedza +14,9 °C, tika atkārtots [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]] uzstādītais siltuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|23|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. marts]] — neskatoties uz brāzmainu dienvidu, dienvidrietumu vēju un nelieliem nokrišņiem, tika aizvadīta ļoti silta diena, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12, +16 grādiem, [[Kolka]]s pusē pat līdz +17 grādiem. Trijās novērojumu stacijās valsts dienvidaustrumos tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+14,5 °C), Dagdā (+14,7 °C) un Daugavpilī (+15,9 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2036841326495306185 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|25|SK}}&lt;/ref&gt; Vēja brāzmas sasniedza 13–18 m/s, vietām piekrastes rajonos līdz 20 m/s, bet stiprākais [[vējš]] bija [[Ventspils|Ventspilī]] — brāzmās līdz 22 m/s.
* [[29. marts]] — tika novērota ļoti kontrastaina gaisa temperatūra: naktī, zem skaidrām debesīm, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –5 grādiem, tikmēr dienā Kurzemē un piekrastes rajonos mākoņu dēļ bija +5, +8 grādi, bet valsts austrumos, spīdot saulei, termometra stabiņš sasniedza +15, +17 grādus. Daugavpilī ar '''+17,9 °C''' tika uzstādīts gan diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, gan visas valsts mēroga rekords. Vēl [[Zīlāni|Zīlānos]] (+16,6 °C) tika labots siltuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2038281196178698480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|29|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* [[2. aprīlis]] — tikpat kā visā valstī gaisa temperatūra rīta stundās bija zem nulles, vietām [[Mērsrags|Mērsraga]], [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]], [[Ainaži|Ainažu]] pusē, kā arī pie [[Rīgas lidosta|lidostas &quot;Rīga&quot;]] sals pārsniedza –5 grādus, atbilstoši &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; informācijai arī vairākās vietās Vidzemē (galvenokārt uz [[A2]] šosejas) fiiksēts līdz –5, –6 grādiem. Vietām valdīja miglains laiks, kas dienu iepriekš skāra teju visus jūras piekrastes reģionus, tostarp arī Rīgu. Vēlāk vakarā [[migla]] izveidojās no jauna, ar redzamību līdz 200–500 metriem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8445064/ceturtdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Ceturtdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[6. aprīlis]] — ciklona aukstais sektors atradās virs Latvijas teritorijas, un tā ietekmē pūta brāzmains vējš un veidojās [[gubu lietusmākoņi]], kas atnesa nokrišņus — lietu, [[krusa]]s graudus un slapja sniega pārslas. Konvektīvo (gubu) mākoņu veidošanās aktivitāti pastiprināja īsviļņu ieplakas bāriskajā laukā, kas papildus veicināja gubu mākoņu attīstību.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2041105218650132795 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|6|SK}}&lt;/ref&gt; Ciklona ietekmē tika novērotas krasas vēja brāzmas, piekrastē līdz 20 m/s, bet stiprākais vējš tika fiksēts [[Ventspils|Ventspilī]], kur brāzmas pastiprinājās līdz 25 m/s, savukārt dienas reģistrētais nokrišņu daudzums vietām (piemērām, Zosēnu pusē) pietuvojās 10 mm.
* [[7. aprīlis]] — atsevišķos rajonos Vidzemes vidienē ([[Madona]]s, Zosēnu, [[Cēsis|Cēsu]] pusē) no rīta sniga slapjš sniegs, uz zemes izveidojot plānu, nelielu sniega kārtiņu, nesasniedzot pat 1 cm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2041441060409250177 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|7|SK}}&lt;/ref&gt; Citviet, līdzīgi kā iepriekšējā dienā, brīžiem lija, dažviet kopā ar krusas un [[sniegs|sniega]] graudiem. Saglabājās brāzmains ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, brāzmās [[piekraste|piekrastē]] līdz 18 m/s.
* [[10. aprīlis]] — tā kā laiks bija lielākoties skaidrs, visā teritorijā gaisa temperatūra nakts un rīta stundās pazeminājās līdz 0, –5 grādiem, aukstākais laiks valdīja [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē un jūras piekrastes rajonos (Mērsragā, [[Rucava|Rucavā]], [[Pāvilosta|Pāvilostā]]).&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=04&amp;day=10&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/10/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Gaisa relatīvais mitrums valsts austrumos pazeminājās līdz 15%.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mj6zov3ii22o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|4|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. aprīlis]] — visur valstī, izņemot atsevišķos rajonos Rīgas līča rietumu piekrastē, spīdot saulei, gaiss iesila līdz +14, +17 grādiem. Pūšot austrumu, ziemeļaustrumu vējam, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rīga|Rīgā]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Skrīveri|Skrīveros]] un dažviet Zemgalē. Diennakts vidēja gaisa temperatūra Rīgas centrā pārsniedza +11 grādus.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/15.04.2026-tresdien-gaidams-siltakais-laiks-sonedel.a642955/ Trešdien gaidāms siltākais laiks šonedēļ], lsm.lv, {{dat|2026|4|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[16. aprīlis]] — [[Liepāja|Liepājā]] nokrišņu daudzums līdz agram rītam (plkst. 5) kopš 15.04. vakara sasniedza 18 mm, kas ir 63% no visa mēneša normas, ņemot vērā, ka aprīlis [[Liepāja|Liepājā]] vēsturiski ir gada sausākais mēnesis. Rīta stundās nedaudz vai mēreni lija vietām Kurzemes dienvidrietumu daļā, kā arī Vidzemē, Latgalē un [[Sēlija|Sēlijā]], bet nokrišņu daudzums lielākoties nepārsniedza 10 mm atzīmi.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8453247/ceturtdien-latvija-gaidami-mainigi-laikapstakli Ceturtdien Latvijā gaidāmi mainīgi laikapstākļi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. aprīlis]] — skaidra laika ietekmē minimālā gaisa temperatūra ap pieciem rītā svārstījās no +3,5 grādiem Rīgas ziemeļu daļā [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] līdz –5 grādiem Zosēnos; teju visā valstī, izņemot piekrasti, termometra stabiņš noslīdēja zem nulles, Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz –2 grādiem [[lidosta]]s apkārtnē un +3 grādiem centrā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8455321/pirmdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Pirmdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. aprīlis]] — pāri valsts teritorijai virzījās [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, priekšpusdienā vietām, pēcpusdienā jau daudzviet uzlija, lokāli mēreni stipri, dažviet tika fiksētas slapja sniega pārslas, bet lielākoties  Vidzemē un Rīgas pievārtē tika reģistrētas arī [[zibens]] izlādes. Sākās vēja pastiprināšanās, iegriežoties vējam no rietumiem un ziemeļrietumiem, tas brāzmās pastiprinājās līdz 15–17 m/s.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/25.04.2026-sestdiena-bus-makonaina-un-vejaina.a644513/ Sestdiena būs mākoņaina un vējaina], lsm.lv, {{dat|2026|4|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[26. aprīlis]] — gar Latvijas austrumiem virzījās ciklons, kas [[Somija]]s dienvidos un daļā [[Igaunija]]s naktī un no rīta atnesa 10–15 cm sniega, bet Latvijas teritorijā tas atnesa epizodiskus nokrišņus, tostarp arī sniegu un krusas graudus, kā arī stipru ziemeļu, ziemeļrietumu vēju. Vietām visos reģionos īslaicīgi zeme nosniga balta, īpaši no rīta Kurzemē.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2048393959026610632 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|26|SK}}&lt;/ref&gt; Spēcīgākās vēja brāzmas rīta stundās tika novērotas Ventspilī un [[Kolka|Kolkā]] — 23 m/s, citviet piekrastē līdz 15–20 m/s, Rīgā, [[Bauska|Bauskā]], Rucavā, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Rēzekne|Rēzeknē]] pēcpusdienā tika novērotas vēja brāzmas līdz 20 m/s, pārējā valstī pārsvarā līdz 13–17 m/s. Stiprais vējš vietām lauza kokus un atrāva ēku konstrukcijas, glābēji līdz pēcpusdienai saņēma 37 izsaukumus saistībā ar vēja radītiem postījumiem, lielākoties Rīgā un Pierīgā.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8459710/visvairak-izsaukumu-uz-veja-postijumiem-sanemti-riga-un-pieriga Visvairāk izsaukumu uz vēja postījumiem saņemti Rīgā un Pierīgā], tvnet.lv, {{dat|2026|4|26|SK}}&lt;/ref&gt; Vēja ietekmē ap plkst. 15.00 elektroapgāde tika traucēta ap 9000 klientu, galvenokārt [[Bauskas novads|Bauskas]], [[Cēsu novads|Cēsu]] un [[Valmieras novads|Valmieras novadā]].
* [[27. aprīlis]] — vēja ātrums brāzmās Rīgā un [[Dagda|Dagdā]] sasniedza 19 m/s, diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā noslīdēja četrus līdz piecus grādus zem normas, dienu iepriekš, 26. aprīlī, pat sešus grādus zem normas.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8460588/ari-otrdien-putis-auksts-ziemelis Arī otrdien pūtīs auksts ziemelis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|28|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Maijs ===
* [[1. maijs]] — pirmo reizi 2026. gada pavasara sezonā un pirmo reizi kopš septembra gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +20 grādu atzīmi. Visaugstāk termometra stabiņš paaugstinājās [[Dobele|Dobelē]], kur bija +22,4 °C,&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2050281223981875710 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|1|SK}}&lt;/ref&gt; +20 grādu siltums tika sasniegts arī [[Stende|Stendē]] (+21,9 °C), [[Rīga|Rīgā]] (+21,0 °C), [[Saldus|Saldū]] (+20,8 °C) un [[Jelgava|Jelgavā]] (+20,5 °C). Pārējā valstī gaisa temperatūra svārstījās +13, +19 grādu robežās, vējam pūšot no jūras puses, vēsākais laiks bija piekrastes novados.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/01.05.2026-pirmo-reizi-saja-gada-gaisa-temperatura-latvija-pakapusies-virs-20-gradiem.a645388/ Pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra Latvijā pakāpusies virs +20 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|1|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs.jpg|alt=Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs|thumb|150px|[[Ķemeru nacionālais parks]], 2026. gada 2. maijs]]
* [[3. maijs]] — teritorijas lielākajā daļā šī bija pirmā vasarīgi siltā diena, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +20, +25 grādiem, bet [[Zemgale|Zemgalē]] un Rīgas apkārtnē pat līdz +26 grādiem. Piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Kolka|Kolkā]] (+20,8 °C), [[Madona|Madonā]] (+24,8 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+25,3 °C), [[Zīlāni|Zīlānos]] (+25,4 °C), [[Bauska|Bauskā]] (+26,9 °C, augstākā gaisa temperatūra valstī).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2050917564838969717 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|3|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā gaiss iesila līdz +26,2 °C, atkārtojot [[1996. gada laikapstākļi Latvijā|1996. gada]] uzstādīto rekordu. Paaugstinātas [[ozons|ozona]] koncentrācijas dēļ [[gaiss|gaisa]] kvalitāte Latvijā bija viduvēja, vietām — slikta.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/03.05.2026-pirmo-reizi-kops-septembra-gaiss-latvija-sasilis-lidz-25-gradiem.a645506/ Pirmo reizi kopš septembra gaiss Latvijā sasilis līdz 25 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|3|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. maijs]] — daudzviet [[Latgale|Latgalē]] un dažviet citur šī bija siltākā [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]] novērojumu vēsturē, septiņās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Daugavpils]] bija siltākā vieta Latvijā ar +28,2 °C, un līdz nacionālam 4. maija siltuma rekordam šeit pietrūka vien 0,2 grādi.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2051311808305156398 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}&lt;/ref&gt; Jauni siltuma rekordi tika uzstādīti arī Zīlānos (+26,7 °C), [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+26,2 °C), [[Dagda|Dagdā]] (+26,2 °C), Madonā (+25,5 °C), Bauskā (+25,4 °C) un [[Alūksne|Alūksnē]] (+24,1 °C). Citviet bija +19, +23 grādi, Kurzemes piekrastē nebija siltāks par +14, +16 grādiem, nedaudz īslaicīgi lija, [[Sēlija|Sēlijā]] un vietām [[Vidzeme|Vidzemē]] arī dārdēja pērkons.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2051305917052780868 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. maijs]] — pašos Latgales dienvidaustrumu rajonos visas dienas garumā ilgstoši un mēreni stipri lija, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nolija līdz 10 mm lietus, bet lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Piedruja|Piedrujā]] (pie [[Baltkrievija]]s pierobežas) — 26 mm.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mli2jjy2w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. maijs]] — lietum šķērsojot plašāku valsts teritorijas daļu, daudzviet lija, arī ilgstoši, austrumu rajonos reģistrētas arī [[lietusgāze]]s, kurus pavadīja arī [[pērkona negaiss]]. Visvairāk nokrišņu bija Alūksnē, kur diennaktī nolija 23,4 mm, kas ir 37% no visas mēneša normas.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8470613/ceturtdien-mainigs-makonu-daudzums-vietam-islaicigi-lis Ceturtdien mainīgs mākoņu daudzums, vietām īslaicīgi līs], tvnet.lv, {{dat|2026|5|14|SK}}&lt;/ref&gt; Madonas un Rēzeknes pusē nolija ap 12—14 mm, ap 10 mm nokrišņu tika fiksēts [[Ainaži|Ainažu]] un Daugavgrīvas novērojumu stacijās, citās novērojumu stacijās, pārsvarā zem 10 mm.
* [[17. maijs]] — atrodoties starp silta gaisa masu austrumos no Latvijas un vēsu gaisu rietumos, valstī tika fiksēti temperatūras kontrasti. Vairākās vietās Latgalē: Rēzeknes, Dagdas, Daugavpils pusē gaiss iesila līdz +22, +24 grādiem, tikmēr pie jūras esošos rajonos nebija siltāks par +11, +12 grādiem. Plašā valsts daļā gaisa temperatūra svārstījās +13, +17 grādu robežās.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=05&amp;day=17&amp;hora=18&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 05/17/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[18. maijs]]:
** No dienvidaustrumiem pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet nesot lietusgāzes un pērkona negaisu. Pēcpusdienā stiprākie nokrišņi skāra valsts austrumu daļu, kur tika reģistrētas arī dažas zibens izlādes, savukārt vēlā vakarā un nakts sākumā valsts centrālo daļu, arī Rīgas apkārtni, šķērsoja pirmais lielais vasarīgais negaiss.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2056464711877550581 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}&lt;/ref&gt; [[Ropaži|Ropažu]] apkārtnē tika fiksēta visai intensīva zibeņošana — sensoru sistēma fiksē ap 25 zibeņiem ik minūti. Tālāk šīs negaiss virzījās uz ziemeļiem, ziemeļrietumiem, [[Saulkrasti|Saulkrastu]] virzienā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2056476358847369393 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}&lt;/ref&gt;
** ESTOFEX jeb Eiropas Eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs iekļāva Latvijas austrumu daļu pirmajā, bet Latgales dienvidaustrumu daļu otrajā risku zonā saistībā ar iespējamiem stipriem [[negaiss|negaisiem]].&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mm4kt7a6622p Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|18|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[19. maijs]] — nokrišņu daudzums Madonas novērojumu stacijā diennakts laikā sasniedza 30,6 mm, Vičakos 25,6 mm, Rīgas centra meteostacijā — 21,2 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2056634685921304675 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|19|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. maijs]] — pāri Kurzemei un arī valsts centrālajiem rajoniem virzījās nelielas nokrišņu zonas, kā arī lielāki [[gubu mākoņi]], bet tie bija lielākoties mazaktīvi, tikai dažviet nesot lokālas, stiprākas lietusgāzes, Jelgavas apkārtnē tika reģistrēti arī zibens uzplaiksnījumi. Visstiprāk nolija Stendē, dažu stundu laikā nokrišņu daudzums šajā novērojumu stacijā sasniedza 21,4 mm,&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8475900/piektdien-latvija-islaicigi-lis-vietam-dardes-perkons Piektdien Latvijā īslaicīgi līs, vietām dārdēs pērkons], tvnet.lv, {{dat|2026|5|22|SK}}&lt;/ref&gt; citviet lietus daudzums bija krietni mazāks.
* [[27. maijs]] — pieņēmās spēkā ziemeļu-ziemeļrietumu vējš, kas daudzviet brāzmās sasniedza 15—20 m/s, Rīgā pat 22 m/s, arī ceļu sensors pie [[Kārsava]]s negaisā reģistrēja vēja brāzmas līdz 22,5 m/s.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mmt4ouwdbs2k Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|27|SK}}&lt;/ref&gt; No rīta Vidzemē sāka veidoties lietus un negaisa mākoņi, kas dienas gaitā virzījās pāri valsts austrumiem, nesot lokālas lietusgāzes, negaisu, dažviet arī krusu. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] līdz vakaram saņēma 111 izsaukumus saistībā ar stipro vēju. Lielākoties vējš uz ceļiem nogāza kokus, četros gadījumos Rīgā koks nokrita uz automašīnas, bet vienā gadījumā Rīgā dzīvojamai mājai atrāva jumta segumu. [[Preiļi|Preiļos]] koks nokrita uz automašīnas un dzīvojamās mājas. Visvairāk izsaukumu — 34, tika saņemti Rīgā, savukārt Rīgas reģionā — 29 (visvairāk [[Ropažu novads|Ropažu novadā]]), bet Latgalē saistībā ar vēja postījumiem tika saņemti 27 izsaukumi (lielākā daļa [[Preiļu novads|Preiļu novadā]]).&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8479337/foto-vugd-sanemis-111-izsaukumus-veja-postijumu-del FOTO ⟩ VUGD saņēmis 111 izsaukumus vēja postījumu dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|5|27|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. maijs]] — ļoti stiprā vēja ietekmē tika saņemti 39 izsaukumi par radītajiem postījumiem visā valstī, VUGD norādīja, ka lielākoties vējš uz ceļa braucamās daļas bija nogāzis [[koks|kokus]]. Visvairāk izsaukumu (16) tika saņemti Rīgā, kur arī fiksētas stiprākās vēja brāzmas — 18 m/s līdz 21 m/s.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8480107/speciga-veja-postijumu-del-ceturtdien-sanemti-39-izsaukumi Spēcīga vēja postījumu dēļ ceturtdien saņemti 39 izsaukumi], tvnet.lv, {{dat|2026|5|28|SK}}&lt;/ref&gt; Latvijas austrumiem pāri virzījās lietus mākoņi, nokrišņu daudzums Madonā pārsniedza 15 mm, tikmēr pārējā valsts teritorijā lielākoties spīdēja saule.
* [[30. maijs]] — naktī Ventspils un Liepājas lidostā termometra stabiņš noslīdēja līdz nullei, arī [[Rucava|Rucavā]] un dažviet Kurzemes centrālajā daļā gaisa temperatūra svarstījās ap nulli, vietām tika reģistrēta arī [[salna]].&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mn26uqlusc26 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|30|SK}}&lt;/ref&gt;
=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — līdz ar kalendāro vasaras sākumu Latvijā iestājās arī [[meteoroloģiskā vasara]] (tā sākas, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra sasniedz vismaz +15 grādus, un šī bija pirmā tāda diena).&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnbmtukjts2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|2|SK}}&lt;/ref&gt; 1. jūnijs ir arī vidējais datums, kurā Latvijā iestājas meteoroloģiskā vasara klimatiskās normas periodā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8482378/latvija-sakusies-meteorologiska-vasara Latvijā sākusies meteoroloģiskā vasara], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[3. jūnijs]] — [[Mērsrags|Mērsragā]] tika atkārtots [[1971. gada laikapstākļi Latvijā|1971. gadā]] uzstādītais diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, +25,6 °C.
* [[5. jūnijs|5.]]—[[6. jūnijs]] — ziemeļu virzienā no dienvidiem Latvijai pāri virzījās lietusgāzes, vietām kopā ar pērkona negaisu, spēcīgākie nokrišņi šķērsoja valsts centrālo daļu un Kurzemes rietumu daļu. Vēlā vakarā un nakts gaitā visvairāk nolija [[Kuldīga]]s un [[Bauska]]s pusē, dažu stundu laikā Bauskas novērojumu stacijā nokrišņu daudzums sasniedza 45 mm jeb 74% no mēneša normas (vienā stundā 27,2 mm), bet kopējais lietus daudzums (līdz 06.06. plkst. 13.00) sasniedza 51,8 mm, Kuldīgā — 48,2 mm.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnlbfhskm22z Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|6|SK}}&lt;/ref&gt; 6. jūnija pēcpusdienā lietus un negaiss bija valsts austrumu rajonos, bet citviet mākoņu sega pakāpeniski izklīda. Vēl spēcīgākie negaisi tika reģistrēti [[Lietuva|Lietuvā]], kuru laikā plosījās arī daži virpuļviesuļi, stiprākais no tiem bija [[Kauņa|Kauņā]], sasniedzot IF2 spēku.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2063246202292851125 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. jūnijs]] — pāri valsts teritorijai, īpaši austrumu rajoniem, virzījās plaša nokrišņu zona, atnesot ilgstošu un stipru lietu. Visstiprāk lija Latvijas dienvidaustrumos, [[Daugavpils]] novērojumu stacijā no lietus sākuma līdz pusnaktij nokrišņu daudzums sasniedza 50,2 mm (2/3 no mēneša normas). Reģionā no Sīļiem līdz [[Madona]]i nolija ap 15—25 mm, citur Vidzemē līdz 10 mm, pārējā valsts daļā 0—5 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2064086033554120932 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. jūnijs]] — naktī austrumu rajonos turpinājās [[lietus|lietavas]], kas vietām bija ļoti stipras; lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Sīļu novērojumu stacijā, kur diennakts laikā nolija 65 mm jeb 81% no jūnija normas (nakts sākumā vienā stundā nolija 26 mm), un Daugavpilī — 50,7 mm. Daudz nokrišņu bija arī [[Rūjiena|Rūjienā]] (36,5 mm), Zosēnos (38,6 mm), Madonā (33,8 mm) un [[Zīlāni|Zīlānos]] (28,7 mm). Pārējā Vidzemē un Latgalē lietus daudzums sasniedza 10—20 mm, bet citviet nokrišņu bija maz, vai nebija nemaz.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2064323203120464236 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. jūnijs]] — rītā no dienvidiem Latvijas teritoriju sasniedza neliels, bet izteikti aktīvs un dinamisks [[ciklons]], kas valsts austrumos uz brīdi ienesa siltu, mitru un nestabilu gaisa masu, radot ekstremāli labvēlīgu vidi spēcīgu negaisu attīstībai. Dienas pirmajā pusē pāri Latvijai virzījās plaša nokrišņu zona, Kurzemē un vietām valsts centrālajos rajonos stipri lija, bet pēcpusdienā un vakarpusē virs austrumu novadiem veidojās [[negaiss|negaisa]] mākoņi, nesot stipras lietusgāzes un vēja brāzmas, kas radīja postījumus. Sīļos stundas laikā nolija 19,2 mm, bet posmā no 4 pēcpusdienā līdz 10 vakarā — 21,2 mm,&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065149858332221924 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}&lt;/ref&gt; bet Kurzemē visvairāk nokrišņu bija [[Stende]]s novērojumu stacijā — 20,5 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065075465165971962 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}&lt;/ref&gt; [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]] spēcīgākās vēja brāzmas negaisā norāva daļu jumta [[Bebrenes katoļu baznīca]]i. Gaisa temperatūra svārstījās +13, +16 grādu robežās Kurzemē un +25, +26 grādu robežās Latgalē.
* [[13. jūnijs]] — nakts vidū valsts austrumu rajonos sasniedza plaša nokrišņu zona, nesot ilgstošu, brīžiem stipru lietu, īslaicīgas lietusgāzes ar pērkonu tika fiksētas arī citviet. Pāvilostā, [[Alūksne|Alūksnē]] un Madonā kopējais nokrišņu daudzums bija ap 11—13 mm, vietām starp novērojumu stacijām lija vēl vairāk.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=06&amp;day=13&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[19. jūnijs]] — Ventspils, Liepājas, [[Salacgrīva]]s un Skultes ostā ūdens temperatūra svārstījās ap +17 grādiem, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] tā bija par grādu zemāka, savukārt Rīgas līča Kurzemes piekrastē ūdens temperatūra bija aptuveni +14 grādi. Kopumā [[Ezers|ezeros]], upēs un jūrā ūdens temperatūra sasniedza +14, +19 grādus, ūdens temperatūra lielākajās upēs bija +16, +19 grādi, mazākajās upēs tā daudzviet svārstījās ap +15 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8494067/udens-temperatura-latvijas-peldvietas-neparsniedz-19-gradus Ūdens temperatūra Latvijas peldvietās nepārsniedz 19 grādus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|19|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. jūnijs]]:
** Nakts daļā Latvijas bija silta — minimālā gaisa temperatūra valsts centrālajos rajonos un piekrastes rajonos sasniedza +16, +19 grādus, siltākā nakts bija Rīgas centrā, gan trijos naktī, gan piecos no rīta termometra stabiņš sasniedza +19,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/laika-noverojumu-karte Operatīvā informācija], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|6|21|SK}}&lt;/ref&gt;
** Valsts lielākajā daļā diena bija ļoti silta un sutīga, daudzviet gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +25, +28 grādiem, vissiltākais bija [[Mērsrags|Mērsragā]] — +29,2 °C.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=06&amp;day=21&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/21/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Sutīga laika ietekmē veidojās lietus un negaisa mākoņi, jau no rīta, ap plkst. 10.00, Zemgali un Rīgas apkārtni šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa zibeņošanu un vietām stipru lietu, [[Dobele|Dobelē]] divās stundās nolija 15,3 mm.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3morsu5kh4k2d Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|21|SK}}&lt;/ref&gt; Dienas laikā jauni [[negaiss|negaisa]] mākoņi turpināja veidoties virs Rīgas un Jūrmalas apkārtnes, kā arī valsts austrumu rajoniem, nesot lokālas lietusgāzes, kas ilga aptuveni 15 minūtes.
* [[27. jūnijs]] — Latvijas teritorijai no [[Rietumeiropa]]s pietuvojās karstas gaisa masas, līdz ar to daļā valsts iestājās [[karstuma vilnis]] (izņēmums bija austrumi un ziemeļaustrumi, kur līdz pēcpusdienai bija daudz mākoņu un vietām lija, tur un arī dažviet piekrastē nebija siltāks par +22, +25 grādiem); gaisa temperatūra lielākoties svārstījās +26, +29 grādu robežās, siltākais laiks bija [[Bauska|Bauskā]] (+29,0 °C), Dobelē (+29,4 °C) un Stendē (+29,6 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2070901852187587005 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|27|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. jūnijs]] — visā valstī laiks bija sutīgs un karsts, termometra stabiņš nenoslīdēja zem +26 grādiem, un lielākajā daļā Latvijas gaiss sakarsa līdz +28, +32 grādiem, visaugstāko atzīmi sasniedzot Mērsragā (+33,2 °C). Četrās novērojumu stacijās Kurzemē tika uzstādīts jauns šīs dienas siltuma rekords ([[Saldus]] +31,4 °C, Stende +31,9 °C, [[Liepāja]] +32,1 °C, [[Rucava]] +32,9 °C), turklāt Rucavā tika uzstādīts arī jauns dekādes un mēneša rekords, bet Pāvilostā, termometra stabiņam arī paaugstinoties līdz +32,9 °C, tika atkārtots [[2022. gada laikapstākļi Latvijā|2022. gadā]] uzstādītais rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2071307203030425612 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|28|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā gaiss sakarsa līdz +31,1 °C, Daugavgrīvā līdz +31,6 °C, līdz ar to gan galvaspilsētā, gan valstī kopumā šī bija pirmā reize 2026. gada vasarā, kad gaisa temperatūra pārsniedza +30 grādu atzīmi.
* [[29. jūnijs]]:
** Neskatoties uz [[negaiss|pērkona negaisu]], Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +20,9 °C, līdzīgā temperatūra bija arī Daugavgrīvā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/Gints_photo/status/2071527634614243460 gintsm_photography], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}&lt;/ref&gt; Zem +20 grādiem termometra stabiņš nenoslīdēja Dobelē (+20,9 °C), Ventspilī (+20,1 °C), Zosēnos (+21,2 °C), [[Priekuļi|Priekuļos]] (+20,0 °C), Skrīveros (+20,0 °C) un Rēzeknē (+20,0 °C), līdz ar to daudzviet šī bija pirmā [[tropiskā nakts]] 2026. gada vasarā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071475171618152809 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}&lt;/ref&gt;
** Turpinoties karstumam, septiņās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] (+29,6 °C), Zīlānu (+29,8 °C), Dagdas (+30,0 °C), Dobeles (+30,3 °C), Madonas (+30,3 °C), Rēzeknes (+30,3 °C) un [[Daugavpils]] (+31,8 °C) novērojumu stacijās. Citviet valsts teritorijā gaisa temperatūra svārstījās +26, +29 grādu robežās, nedaudz vēsāks bija pie Daugavgrīvas un Vidzemes piekrastē, ap +23, +25 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071618229982667111 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[30. jūnijs]] — atsevišķos rajonos tika piedzīvota [[tropiskā nakts]] jeb gaisa temperatūra nenoslīdēja zem +20 grādiem, tā tika novērota Liepājā (+20,5 °C), Daugavgrīvā (+20,4 °C), Ventspilī (+20,2 °C), Dobelē (+20,1 °C) un [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+20,0 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +19,9 °C, pietrūka tikai 0,1 °C līdz tropiskai naktij.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071827436098965561 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|30|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Jūlijs ===
* [[3. jūlijs]] — nakts otrajā pusē Latviju sāka pakāpeniski ietekmēt ciklona darbība, no dienvidrietumiem pāri virzījās nokrišņu zona, aiz tās veidojās arī [[gubu lietusmākoņi]], vietām nesot stipru lietu un pērkonu, piekrastes rajonos arī brāzmainu vēju līdz 17 m/s. Stiprākos nokrišņus sagaidīja Kurzemes dienvidrietumi: Liepājā un Rucavā diennakts laikā nolija ap 20—22 mm, Kurzemes centrālajā daļā un [[Jelgava]]s pusē nokrišņu daudzums vidēji sasniedza 10—13 mm.&lt;ref&gt;[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=07&amp;day=03&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/03/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[4. jūlijs]] — tikpat kā visos valsts reģionos veidojās lietus un negaisa mākoņi, nesot īslaicīgas lietusgāzes, stiprākie negaisa mākoņi veidojās virs [[Rīgas līcis|Rīgas līča]]. Vēlā vakarā, pēc plkst. 22.30, Rīgā plosījās pērkona negaiss ar ļoti stiprām lietusgāzēm. Vienas stundas laikā (plkst. 23.00) [[Rīga]]s centra meteostacijā nolija 20,8 mm, kas atbilst ļoti stipram lietum.&lt;ref&gt;[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2073643540857475480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|5|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[5. jūlijs]]:
** Nokrišņu daudzums Rīgas centrā nakts laikā (no 04.07. plkst. 21.00 līdz 05.07. plkst. 8.00) sasniedza 37,7 mm jeb 47% no mēneša normas (79,5 mm).&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mpu7ezp53c2v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|5|SK}}&lt;/ref&gt; Ļoti stipras lietusgāzes skāra arī [[Sigulda|Siguldu]], kur naktī nolija 30,1 mm.
** Dienas gaitā turpināja veidoties lietus un negaisa mākoņi, vakarā pāri Rīgas apkārtnei, [[Jūrmala]]i un Zemgalei virzījās vairāki pērkona lietusgāžu mākoņi, dažviet, tostarp Tukuma un Mārupes novadā, negaisa laikā bira arī [[krusa]], bet intensīvas lietusgāzes Rīgā (Pārdaugavā) lokāli applūdināja ielas un ēku pagrabstāvus.&lt;ref&gt;[https://x.com/ltvzinas/status/2074057351028478113 LTV Ziņu Dienests], x.com, {{dat|2026|7|6|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Sliežu ceļi pie Zasulauka stacijas.jpg|alt=|thumb|220px|Lietus mākoņi [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], Rīgā ([[Zasulauks (stacija)|Zasulauka dzelzceļa stacija]]), 2026. gada 6. jūlijs]]
* [[6. jūlijs]] — trešo vakaru pēc kārtas Rīgas novērojumu stacijā novērots [[pērkona negaiss]].&lt;ref&gt;
[https://www.blitzortung.org/en/archive_data.php?stations_users=0&amp;selected_numbers=*&amp;end_date=1783296000&amp;end_time=86100&amp;start_date=1783296000&amp;start_time=60000&amp;north=90&amp;west=-180&amp;east=180&amp;south=-90&amp;rawdata_image=1&amp;map=11&amp;width_orig=640&amp;width_result=640&amp;png_gif=0&amp;agespan=60&amp;frames=12&amp;delay=100&amp;last_delay=1000&amp;show_result=1 Real time lightning map], blitzortung.org/en/archive, {{dat|2026|7|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. jūlijs]] — [[Baltijas valstis|Baltiju]] no dienvidrietumiem sasniedza aktīvs ciklons &quot;[[Bernadette]]&quot;, kas nesa sev līdzi ilgstošus un stiprus nokrišņus, piekrastes rajonos arī ļoti brāzmainu vēju. Naktī valsts teritoriju sāka šķērsot plaša lietus zona, spēcīgākos nokrišņus reģistrēja valsts rietumos, līdz plkst. 9.00, kopš lietus zona sasniedza Latviju, [[Ventspils|Ventspilī]] nokrišņu daudzums sasniedza 50 mm jeb 80% no mēneša normas.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq4idiw6js2a Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}&lt;/ref&gt; Dienā nokrišņi turpinājās galvenokārt Kurzemē un Vidzemes ziemeļos, bet [[ciklons|ciklonam]] griežoties uz vietas, vakarpusē no ziemeļaustrumiem arvien plašā teritorijā sākās ilgstošas un stipras lietavas. Aiz tās nokrišņu zonas dažviet veidojās arī gubu-lietus mākoņi, vietām, piemēram, Bauskā fiksēts arī pērkona negaiss ar intensīvu krusu.&lt;ref&gt;
[https://www.la.lv/video-bauska-plosas-specigs-negaiss-pilsetu-parklaj-pamatiga-krusa VIDEO. Bauskā plosās spēcīgs negaiss — pilsētu pārklāj pamatīga krusa], la.lv, {{dat|2026|7|8|SK}}&lt;/ref&gt; Līdz plkst. 18.00 vislielākais diennakts nokrišņu daudzums reģistrēts Ventspilī (78 mm), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (67 mm) un [[Liepāja|Liepājā]] (54 mm), stiprākās [[vējš|vēja]] brāzmas arī reģistrētas Ventspilī — līdz 22 m/s.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq5hogvqps2w Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. jūlijs]] — spēcīgai nokrišņu zonai šķērsojot valsti no ziemeļaustrumiem, Latvijas centrālajos rajonos un Vidzemes ziemeļos naktī ļoti stipri un ilgstoši lija. Zona ar ilgstošām un stiprām lietavām virzījās pāri [[Rūjiena]]s, Mērsraga, Jūrmalas, Rīgas, [[Kalnciems|Kalnciema]], Jelgavas un Bauskas apkārtnei, visā šajā posmā lokāli applūda zemākās vietas un ceļi.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2075149997264248862 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}&lt;/ref&gt; Diennakts [[nokrišņi|nokrišņu]] daudzums (08.07. plkst. 7.00 — 09.07. plkst. 7.00) iepriekš minētajos posmos sasniedza 45—60 mm, visvairāk nokrišņu (līdz 57—60 mm) bija Ventspils un Rūjienas novērojumu stacijās. Rīgas centrā šajā laika posmā nolija 32,9 mm, bet Daugavgrīvā 39 mm.&lt;ref&gt;[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2075095661653938198 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}&lt;/ref&gt; Summējot arī iepriekš fiksētus nokrišņus (kopš 07.07. vakara), lielākais lietus daudzums fiksēts Ventspilī 85 mm, Pāvilostā 70 mm, Rūjienā 68 mm, Kalnciemā 58 mm, Liepājā 57 mm, Vičakos ([[Irbene|Irbenē]]) 55 mm, Bauskā 52 mm, Jelgavā ([[Staļģene|Staļģenē]]) 51 mm, Mērsragā 48 mm, Daugavgrīvā 48 mm.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq6s7x4nb22v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. jūlijs]] — agrā pēcpusdienā lielai daļai Latgales un [[Sēlija]]s pāri virzījās negaiss ar stiprām lietusgāzēm un krasām vēja brāzmām, vēl viens negaiss šķērsoja Vidzemi — Smiltenes, [[Valmiera]]s un Cēsu apkārtni, bet tas bija vājāks. Spēcīgākais negaiss plosījās [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]], lokāli nesot ļoti brāzmainu vēju; [[Rēzekne]]s novērojumu stacijā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 21 m/s.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2076270082087436486 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|12|SK}}&lt;/ref&gt; Lai gan oficiāli nolija tikai 5 mm, Rēzeknē dažviet applūda ielas, bet stiprais vējš lauza kokus. Pērkona negaisa ietekmē valsts austrumos reģistrēti elektrotīkla bojājumi, ap plkst. 14.00 elektroapgāde traucēta ap {{sk|10000}} klientu, visvairāk — Rēzeknes, [[Preiļu novads|Preiļu]] un [[Ludzas novads|Ludzas novadā]].&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8507371/latvijas-austrumu-dala-perkona-negaisu-ietekme-registreti-elektrotikla-bojajumi Latvijas austrumu daļā pērkona negaisu ietekmē reģistrēti elektrotīkla bojājumi], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}&lt;/ref&gt; Laika posmā no plkst. 13 līdz plkst. 14.30 [[VUGD]] saņēma 28 izsaukumus, kur uz ceļa braucamām daļām bija uzkrituši koki, šādus izsaukumus saņēma Latgalē, visvairāk Rēzeknes novadā un pašā Rēzeknē — 21.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8507396/latgale-glabeji-sanemusi-daudz-izsaukumu-negaisa-kritusu-koku-del Latgalē glābēji saņēmuši daudz izsaukumu negaisā kritušu koku dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}&lt;/ref&gt; Vēlā vakarā cits pērkona negaiss ar stiprām lietusgāzēm un mēreni stipru zibeņošanu sasniedza Latgales dienvidaustrumu daļu.
* [[15. jūlijs]] — atklātas jūras krastā pie Liepājas un Pāvilostas ūdens temperatūra svārstījās ap +10 grādiem, Ventspils pludmalē ūdens atdzisa līdz pat +7 grādiem, tikmēr [[ūdens]] temperatūra Rīgas līcī galvenokārt bija +17, +20 grādi.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mqnoshxyzk2o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. jūlijs]] — Latviju no dienvidiem sasniedza aktīvs ciklons, kas daudzviet, īpaši Kurzemē, atnesa stipras lietusgāzes, dažviet ilgstošas, vietām arī negaisus. Visvairāk lija valsts rietumos, līdz plkst. 22.00 lielākais nokrišņu daudzums reģistrēts [[Stende]]s (72,4 mm) un [[Ventspils]] (70,3 mm) novērojumu stacijās, citviet Kurzemē un Zemgalē lietus daudzums sasniedza 25—45 mm. Ap plkst. 18.00 pāri Rīgai pārgāja [[negaiss]] ar stiprām lietusgāzēm, lietavu dēļ applūdināti [[Krasta iela (Rīga)|Krasta ielas]], [[Brīvības gatve]]s un [[Vesetas iela (Rīga)|Vesetas ielu]] posmi, bet [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielā]] applūduša sliežu ceļa dēļ apstājās 7. un 14. maršruta tramvaju kustība abos virzienos.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8512368/latgales-iela-appludusas-sliedes-apstajusies-7-un-14-marsruta-tramvaju-kustiba Latgales ielā applūdušas sliedes; apstājusies 7. un 14. maršruta tramvaju kustība], tvnet.lv, {{dat|2026|7|20|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt [[Talsu novads|Talsu novadā]] ļoti intensīvas lietusgāzes izraisīja zemāko vietu applūšanu un izskaloja grants ceļu posmā [[Dursupe]]—[[Oksle]], kā arī pārrauts Dursupes dzirnavezera aizsprosts, applūda apkārtējā teritorija un izskaloti vairāki ceļu posmi, tajā skaitā reģionālais ceļš [[Autoceļš P128|P128]] [[Jūrmala]]—[[Talsi]].&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2079294442050089122 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. jūlijs]] — diennakts nokrišņu daudzums Stendē sasniedza 74 mm, Ventspilī 82 mm, bet kopš mēneša sākuma Ventspils novērojumu stacijā [[lietus]] daudzums pārsniedza 200 mm jeb 315% no jūlija normas.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mr4r3fw7is2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|21|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[24. jūlijs]] — sākot no dienas vidus uz austrumiem no Rīgas veidojās gubu-lietus mākoņi, kas, pārsvarā Vidzemē un [[Sēlija|Sēlijā]], nesa īslaicīgas [[lietusgāzes]], dažviet ar pērkonu. Priekšpusdienā lokāls gubu-lietus mākonis daļai Rīgas atnesa īslaicīgu, stipru lietusgāzi, Rīgas [[Latvijas Universitāte|LU]] meteostacijā vienā stundā fiksēja 10,1 mm, bet kopā Rīgas centrā nolija 11 mm, kas bija lielākais dienas nokrišņu daudzums valsts novērojumu stacijās.&lt;ref&gt;[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=07&amp;day=24&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/24/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[27. jūlijs]] — daudzviet pāri virzījās nokrišņu zonas, nesot īslaicīgas lietusgāzes, krasas [[vējš|vēja]] brāzmas, austrumos arī pērkona negaisu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/27.07.2026-pirmdien-daudzviet-latvija-gaidams-lietus-un-negaiss.a656389/ Pirmdien daudzviet Latvijā gaidāms lietus un negaiss], lsm.lv, {{dat|2026|7|27|SK}}&lt;/ref&gt; Lokālas vēja brāzmas līdz 16 m/s novērotas [[Skrīveri|Skrīveros]] un Rīgā, arī visvairāk nokrišņu bija Skrīveru novērojumu stacijā, kur kopā nolija ap 15 mm.
* [[31. jūlijs]]:
** Valsti īslaicīgi piemeklēja ļoti karsts laiks, lielākajā Latvijas daļā gaisa temperatūra sasniedza +27, +32 grādus. Karstākais laiks valdīja Zemgalē un Rīgas apkārtnē. Bauskā un Jelgavā termometra stabiņš pārsniedza +32 grādu atzīmi, maksimumu sasniedzot [[Jelgava|Jelgavā]], +32,6 °C, kur labots arī 31.07. karstuma rekords.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mrxymazrls2f Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|8|1|SK}}&lt;/ref&gt; Trešā augstākā gaisa temperatūra fiksēta [[Dobele|Dobelē]] (+31,8 °C), kur atkārtots [[2003. gada laikapstākļi Latvijā|2003. gadā]] uzstādītais rekords. Savukārt Rīgā reģistrēta gada otrā augstākā gaisa temperatūra: +31,0 °C. +30 grādu atzīmi gaisa temperatūra nesasniedza valsts austrumos un Kurzemes piekrastes rajonos.
** Lielā karstuma un augstā gaisa mitruma ietekmē vakarpusē, galvenokārt valsts centrālajā daļā, veidojās pērkona negaisi ar stipru lietu, brāzmainu vēju un krusu. Uz aukstās atmosfēras frontes pirmie negaisa mākoņi izveidojās [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]], sasniedzot [[Saulkrasti|Saulkrastu]] un [[Zvejniekciems|Zvejniekciema]] apkārtni, atnesot lielgraudu krusu un krasas vēja brāzmas, vēlāk negaisi aizvirzījās tālāk uz [[Sigulda]]s pusi.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083206522427818072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083216026045391137 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}&lt;/ref&gt; Vakarā citi negaisa mākoņi izveidojās valsts vidienē, Bauskas un Jelgavas apkārtnē, vēlāk ap plkst. 21.00 tie sasniedza arī Rīgu, kur arī bija krusa un intensīvi zibeņoja.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083247895491256428 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}&lt;/ref&gt; Līdz pusnaktij tie atkal pārstaigāja Skultes un [[Saulkrasti|Saulkrastu]] apkārtni un devās tālāk ziemeļaustrumu virzienā. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] saņēma ap 20 izsaukumus, kur lūzuši koki bija aizšķērsojuši ceļu. Izsaukumus saņēma Cēsu, Valmieras, Saulkrastu, Siguldas, Bauskas, Limbažu un Ogres novados, kā arī Rīgā. [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Krimuldas pagasts|Krimuldas pagastā]] uz ceļa bija nogāzti desmit nolūzuši koki.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8519380/stipra-negaisa-del-glabeji-piektdien-devusies-uz-20-izsaukumiem Stiprā negaisa dēļ glābēji piektdien devušies uz 20 izsaukumiem], tvnet.lv, {{dat|2026|8|1|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* [[2. augusts]] — Latgales dienvidaustrumu daļu naktī šķērsoja pērkona negaiss ar stipru lietu, dažviet novērota arī krusa.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083645355506221408 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|8|1|SK}}&lt;/ref&gt; Šis negaiss ieradās no Lietuvas, kur, vietām [[Viļņa]]s apkārtnē atnesa vētru un stipras lietusgāzes, bet Latvijā tas nebija postošs. Daudzviet nolija 10—15 mm, [[Zīlāni|Zīlānos]] — 18 mm.
* [[5. augusts]] — termometra stabiņš [[LVĢMC]] novērojumu tīklā paaugstinājās līdz +23,2 grādiem [[Kolka|Kolkā]] un līdz +27, +30 grādiem pārējā valstī, savukārt [[Jelgava]]s novērojumu stacijā, kas atrodas [[Staļģene|Staļģenē]], gaiss sakarsa līdz pat +31 grādam; lai arī bija karsts laiks, neviens karstuma rekords netika pārspēts.&lt;ref&gt;[https://ciklons.tvnet.lv/8522169/ceturtdiena-bus-silta-tacu-vietam-lis-un-iespejams-ari-perkona-negaiss?_gl=1*1qi2g67*_gcl_au*NzIxNzcwODc2LjE3ODE0Mjg2NjA Ceturtdiena būs silta, taču vietām līs un iespējams arī pērkona negaiss], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[6. augusts]] — dienvidaustrumu pierobežas rajonus šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa spēcīgu lietu, diennakts nokrišņu daudzums [[Piedruja|Piedrujā]] sasniedza 27,5 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LatvianNature/status/2089075542528061516 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|8|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. augusts]] — oficiālajās Rīgas peldvietās ūdens temperatūra sasniedza +18, +22 grādus, siltākais ūdens bija [[Ķīšezers|Ķīšezerā]], [[Daugava|Daugavā]] pie [[Ķīpsala|Ķīpsalas]], [[Bolderājas karjera ūdenskrātuve|Bolderājas karjerā]]. Savukārt [[Daugava|Daugavā]] pie [[Lucavsala|Lucavsalas]] un [[Rumbula|Rumbulā]] ūdens temperatūra bija +21 grāds, bet jūras ūdens temperatūra [[Vecāķi|Vecāķos]] sasniedza +19 grādus, [[Vakarbuļļu peldvieta|Vakarbuļļu]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvas]] peldvietās — līdz +18 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8523656/rigas-peldvietas-udens-iesilis-lidz-22-gradiem Rīgas peldvietās ūdens iesilis līdz 22 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|8|SK}}&lt;/ref&gt; Citās valsts ūdenskrātuvēs ūdens temperatūra svarstījās +16, +25 grādu robežās, [[Baltijas jūra|Baltijas jūras]] un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē +17, +22 grādu robežās.
* [[11. augusts]] — brāzmaina vēja ietekmē, virs Rīgas līča ūdeņiem, kā arī iekšzemē veidojās [[gubu-lietus mākoņi]], daudzviet atnesot īslaicīgas lietusgāzes, pērkona negaisu un krusu. Krusa tika manīta [[Talsi|Talsu]], [[Tukums|Tukuma]], [[Ķekava|Ķekavas]] un [[Lielvārde|Lielvārdes]] apkārtnē un dažviet citur, tostarp arī Rīgā; [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] vējš brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8525706/tresdien-bus-salidzinosi-vess-un-vietam-islaicigi-lis Trešdien būs salīdzinoši vēss un vietām īslaicīgi līs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|12|SK}}&lt;/ref&gt; No LVĢMC novērojumu stacijām visvairāk nokrišņu bija Lielpečos, Skrīveros un Alūksnē, kur vietām nolija ap 10 mm.
* [[13. augusts]] — vēsākais rīts kopš jūnija vidus: zemākā gaisa temperatūra valsts novērojumu stacijās tika fiksēta [[Stende|Stendē]] — +6,0 °C, [[Madona|Madonā]] gaiss atdzisa līdz +6,6 °C. Citviet bija +7, +10 grādi, piekrastē izteikti siltāks, kur nebija vēsāks par +13 grādiem, piecos no rīta [[Liepāja|Liepājas]] ostā termometra stabiņš sasniedza +17,5 grādus.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=08&amp;day=13&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 08/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[15. augusts]] — gaisa temperatūra teju visā Latvijas teritorijā paaugstinājās līdz +24, +28 grādiem, karstākais laiks valdīja [[Jelgava|Jelgavas]] pusē, kur bija pat +29 grādi, +28 grādu atzīmi termometra stabiņš sasniedza Rīgā, Mērsragā un Bauskā. Karstuma sajūtu nedaudz mazināja mērens dienvidrietumu, rietumu puses vējš. Šī, iespējams, bija pēdējā karsta diena Latvijā šajā [[vasara|vasarā]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8527564/steidz-baudit-vasaru-sestdiena-bus-sis-nedelas-siltaka-diena Steidz baudīt vasaru! Sestdiena būs šīs nedēļas siltākā diena], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|14|SK}}&lt;/ref&gt; Arī vidējā diennakts gaisa temperatūra daudzviet valstī pārsniedza +20 grādu atzīmi, Ventspilī, Rīgā un [[Kolka|Kolkā]] sasniedzot pat +21 grādu.
[[Attēls:Kalnciema iela 20aug2026.jpg|alt=|thumb|220px|[[Varavīksne]] pēc lietus [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielā]], Rīgā, 2026. gada 20. augustā]]
* [[18. augusts]]:
** No rīta, daudzviet, galvenokārt valsts austrumos sabiezēja migla, [[Alūksne|Alūksnes]], Zosēnu un [[Rēzekne|Rēzeknes]] pusē, kā arī vietām citur redzamība miglā samazinājās līdz 150 metriem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8529173/otrdien-latgale-ilgstosi-lis-gaisa-temperatura-neparsniegs-21-gradu Otrdien Latgalē ilgstoši līs; gaisa temperatūra nepārsniegs +21 grādu], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|18|SK}}&lt;/ref&gt;
** Visas dienas garumā, pāri Latgales dienvidaustrumu daļai virzījās nokrišņu zona, kā rezultātā ilgstoši lija, stiprākie nokrišņi palika aiz Latvijas austrumiem. Visvairāk lietus mākoņi šķērsoja Daugavpils, Dagdas un [[Krāslava|Krāslavas]] novadu, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nokrišņu daudzums svastījās ap 8–9 mm, bet Piedrujā diennakts laikā nolija 16 mm.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8529909/tresdien-vietam-lis-gaidami-lidz-23-gradiem Trešdien vietām līs; gaidāmi līdz +23 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|19|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[22. augusts]]:
** [[2026. gada 22. augusta negaiss Latvijā|Latvijā plosījās vētra &quot;Priska&quot;]].&lt;ref&gt;[https://tv3.lv/zinas/latvija/put-vejini-dzen-laivinu-latvijai-savu-speku-radija-vetra-priska/ &quot;Pūt, vējiņi, dzen laiviņu!&quot; Latvijai savu spēku rādīja vētra &quot;Priska&quot;]{{Novecojusi saite}}, tv3.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Priekš vasaras spēcīgs [[ciklons]] ieradās valsts teritorijā no dienvidiem, sākumā no rīta un dienas pirmajā pusē šķērsoja plaša nokrišņu zona, daudzviet nesot ligstošu un intensīvu lietu. Laika posmā no plkst. 9.00 līdz plkst. 14.00 lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts centrālajos rajonos un Kurzemes dienvidrietumos, [[Dobele|Dobelē]] un [[Kalnciems|Kalnciemā]] nolija 43,7 mm, Rīgā 35 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091137654003786134 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|22|SK}}&lt;/ref&gt; Lietus dēļ Rīgā applūda brauktuves un zemākās vietas, tostarp posmu [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmalā]] zem [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilta]], līdzīgā situācija bija arī zem Salu tilta.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532110/riga-lietus-del-appludusas-brauktuves-zem-akmens-un-salu-tilta-apgrutinata-satiksme Rīgā lietus dēļ applūdušas brauktuves; zem Akmens un Salu tilta apgrūtināta satiksme], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}&lt;/ref&gt; Vēlāk lietavu zona aizvirzījās uz Kurzemi, kur vakarpusē sākās arī strauja vēja pastiprināšanās. Vakarā ciklona centrs atradās aptuveni virs Rīgas un stiprākās vēja brāzmas (līdz plkst. 21.00) tika fiksētas Ventspilī, [[Stende|Stendē]], Saldū, [[Jelgava|Jelgavā]], Bauskā un Rēzeknē — līdz 25–26 m/s.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091420315947585923 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Vēlā vakarā vētra sasniedza arī Rīgu, kur tika reģistrētas arī maksimālās vēja brāzmas valstī — 31 m/s [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], Rīgas centrā vējš brāzmās sasniedza 25,5 m/s.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091273747114111469 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Līdz pussnaktij elektroapgāde tika traucēta ap 254 000 mājsaimniecību visā Latvijā, padarot šo vētru par postošāko vismaz pēdējo 20 gadu laikā (vēlāk mājsaimniecību skaits ar traucētu eletroapgādi sasniedza 277 000), un postošāko pēdējās desmitgadēs Rīgā.&lt;ref&gt;[https://nra.lv/latvija/riga/528310-vetra-priska-pamatigi-izpostijusi-rigu Zināms, kādus postījums vētra “Priska” nodarījusi Rīgai; zoo būs slēgts arī pirmdien]{{Novecojusi saite}}, nra.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532207/video-elektroapgade-latvija-trauceta-aptuveni-254-000-majsaimniecibu VIDEO ⟩ Elektroapgāde Latvijā traucēta aptuveni 254 000 mājsaimniecību], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}&lt;/ref&gt; Vētras dēļ tika sagāzti simtiem koku gan Rīgā, gan daudzviet citur valstī, laikapstākļu dēļ vairāki ielidojošie reisi tika novirzīti no [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostas]] uz lidostām citās valstīs. Lielākais šīs dienas nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Kolka|Kolkas]] novērojumu stacijā — 72,4 mm, vairākās novērojumu stacijās nokrišņu daudzums pārsniedza 50 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091219477555765545 Meteo.lv], x.com,  {{dat|2026|8|22|SK}}&lt;/ref&gt;
** Rītā tika izplatīts sarkanais brīdinājums Latvijas rietumu un centrālajos rajonos par ilgstošu un ekstremāli stipru lietu, kā arī iespējamu [[pērkona negaiss|pērkona negaisu]] veidošanos, bet vēlāk par ļoti stipru vēju tika izplatīts [[Šūnapraide|šūnapraides]] paziņojums visā Latvijas teritorijā, izņemot Latgales dienvidus.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8532129/izplatits-sunapraides-pazinojums-par-loti-stipru-veju Izplatīts šūnapraides paziņojums par ļoti stipru vēju], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:22aug2026 vetras sekas Vienibas gatve BKUS.jpg|thumb|220px|22. augusta vētras gāzti koki [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca|Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas]] teritorijā, [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatvē]], [[Rīga|Rīgā]]]]
* [[23. augusts]]:
** Pēc vētras, kas daudzviet turpinājās nakts laikā ar pakāpeniska vēja samāzināšanas tendenci, uz rīta pusi joprojām bez elektrības saglabājās vairāk nekā 200 000 &quot;[[Sadales tīkls]]&quot; klientu visā Latvijā, līdz pusdienlaikam Siguldā, [[Allaži|Allažos]], Jēkabpilī un [[Bauska|Bauskā]] elektrība vēl pilnībā nebija atjaunota.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532447/sigulda-allazi-jekabpils-un-bauska-bez-elektribas Sigulda, Allaži, Jēkabpils un Bauska bez elektrības], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Līdz plkst. 7.00 uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 tika saņemti 1876 pieteikumi, kas saistīti ar spēcīgā vēja radītajiem postījumiem, visvairāk pieteikumu par vētras postījumiem saņemts Rīgā — 498, savukārt Rīgas reģionā saņemti 427 pieteikumi, no tiem 101 [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet dienas laikā to skaits vēl turpināja augt.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8532330/glabeji-sanemusi-gandriz-1900-pieteikumu-par-veja-postijumiem Glābēji saņēmuši gandrīz 1900 pieteikumu par vēja postījumiem], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Vējā lūzušu koku un bojātas infrastruktūras dēļ būtiski traucēta Rīgas sabiedriskā transporta kustība, vairākos maršrutos apturēta vilcienu satiksme, bet atsevišķi vilcieni kursēja ar ievērojamu kavēšanos.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532340/daudzviet-riga-butiski-trauceta-sabiedriska-transporta-kustiba Daudzviet Rīgā būtiski traucēta sabiedriskā transporta kustība], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532350/vairakas-linijas-aptureta-vilcienu-kustiba-jau-drizuma-ta-tiks-pakapeniski-atjaunota Vairākās līnijās apturēta vilcienu kustība; jau drīzumā tā tiks pakāpeniski atjaunota], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Saistībā ar elektroapgādes pārrāvumiem mobilie sakari bija traucēti visu sakaru operatoru klientiem. Pēc [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un mereoroloģijas centra]] informācijas, piedzīvotā vētra bija spēcīgākā vasaras vētra Latvijā vismaz kopš 1966. gada, kad uzsākti pilnvērtīgi vēja stipruma novērojumi. Vējš ar vismaz 20,7 m/s stiprām brāzmām tika fiksēts 14 novērojumu stacijās, bet astoņās vietās vēja brāzmas sasniedza stipras vētras spēku jeb vismaz 24,5 m/s.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.08.2026-latviju-skarusi-specigaka-vasaras-vetra-vismaz-kops-1966-gada-trauceta-elektroapgade-un-mobilie-sakari.a659938/ Latviju skārusi spēcīgākā vasaras vētra vismaz kopš 1966. gada; traucēta elektroapgāde un mobilie sakari], lsm.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt;
** [[Kolka|Kolkā]] diennakts laikā nokrišņu daudzums sasniedza 124 mm, kas ir aptuveni 1,5 mēnešu nokrišņu norma (augusta mēneša norma ir 82 mm), citviet [[Kurzeme|Kurzemē]] un centrālajos rajonos nolija no 40 līdz 80 mm.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532419/aizvaditas-diennakts-laika-kolka-nolijusi-124-milimetru-nokrisni Aizvadītās diennakts laikā Kolkā nolijuši 124 milimetru nokrišņi], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā vairāk nekā diennakts laikā nolija 54 mm, vismazāk nokrišņu (vien līdz 10 mm) bija Latgalē.
* [[24. augusts]] — vētras nesto nokrišņu ietekmē, pārsvarā valsts rietumos strauji paaugstinājās ūdenslīmenis upēs, spēkā bija dzeltenais brīdinājums par iespējamo upju palieņu un zemāko vietu applūšanu. [[Talsu novads|Talsu]] un [[Limbažu novads|Limbažu]] novados rītā stundās applūda vairāki vietējās nozīmes autoceļi, Talsu novadā satiksmei slēgts vietējās nozīmes autoceļš [[Pastende]]–[[Iliņi]]–[[Spāre (Ģibuļu pagasts)|Spāre]] (V1385), bet Limbažu novadā — [[Pāle]]–[[Pociems]] (V146).&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532950/talsu-un-limbazu-novados-pirmdienas-rita-appludusi-vietejas-nozimes-autoceli Talsu un Limbažu novados pirmdienas rītā applūduši vietējās nozīmes autoceļi], tvnet.lv, {{dat|2026|8|24|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[26. augusts]] — Zosēnos minimālā gaisa temperatūra sasniedza +5,5 °C, un tā bija zemākā temperatūra šajā mēnešī un trešā zemākā visā [[vasara|vasaras]] sezonā.
* [[31. augusts]] — uz dienvidiem-dienvidaustrumiem no Latvijas atrodoties karstākam gaisam, vietām [[Baltkrievija|Baltkrievijas]] dienvidos gaiss sakarsa līdz +30 grādiem, bet Latvijas teritorijā šo gaisa masu ietekmē siltākais laiks bija [[Latgale|Latgalē]], maksimālā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]] (+26,1 °C).&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8537461/sinoptiki-bridina-par-otrdien-gaidamajiem-laikapstakliem-latvija Sinoptiķi brīdina par otrdien gaidāmajiem laikapstākļiem Latvijā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|1|SK}}&lt;/ref&gt; Pārējā valstī gaiss lielākoties iesila līdz +19, +23 grādiem.

=== Septembris ===
* [[1. septembris]] — teju visos Latvijas reģionos, sākot no rietumiem veidojās pērkona negaisa mākoņi, atnesot [[lietusgāze]]s, krasas vēja brāzmas un dažviet arī [[Krusa|krusu]].&lt;ref&gt;[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2094643064849506407 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|9|1|SK}}&lt;/ref&gt; Priekšpusdienā [[Liepāja|Liepāju]] piemeklēja pērkona negaiss ar spēcīgām lietusgāzēm, apgrūtinot gājēju un transporta kustību.&lt;ref&gt;[https://www.liepajniekiem.lv/zinas/sabiedriba/foto-un-video-lidz-potitem-udeni-specigas-lietusgazes-1-septembri-appludina-liepajas-ielas/ Foto un video: Līdz potītēm ūdenī. Spēcīgās lietusgāzes 1. septembrī appludina Liepājas ielas], liepajniekiem.lv, {{dat|2026|9|1|SK}}&lt;/ref&gt; Vēlāk spēcīgākās pērkona lietusgāzes novērotas valsts centrālajā daļā un Vidzemē, [[Priekuļi|Priekuļos]] lija īpaši intensīvi, vienā stundā nolija 45 mm, dažās stundās 53 mm. Vietām applūda zemākās vietas un palienes.
* [[2. septembris]] — naktī Vidzemē turpinājās lietavas, lielākais diennakts nokrišņu daudzums reģistrēts Priekuļos, [[Cēsu novads|Cēsu novadā]] (79,3 mm jeb 136% no visa septembra normas).&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3muivfid2522h Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|9|2|SK}}&lt;/ref&gt; Lielāko daļu jeb 53 mm nokrišņu Priekuļos atnesa pērkona negaiss 1. septembra pievakarē, pārējais nolija vēlāk naktī. Otrais lielākais lietus daudzums fiksēts [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], sasniedzot 54,4 mm jeb 95% no mēneša normas. Vairāk nekā 20 mm diennakts laikā nolija arī [[Mērsrags|Mērsragā]], [[Saldus|Saldū]], [[Zvejniekciems|Zvejniekciemā]] un [[Madona|Madonā]]. Dažās mazākās upēs strauji pacēlās ūdens līmenis, [[LVĢMC]] arī izplatīja brīdinājumu par iespējamo zemāko vietu un palieņu applūšanu, ar plašāko risku Kurzemē un Vidzemē.&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/8538181/priekulos-diennakti-nolijusi-menesa-norma Priekuļos diennaktī nolijusi mēneša norma], apollo.lv, {{dat|2026|9|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. septembris]] — līdz ar nakts iestāšanos pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet, īpaši valsts ziemeļu rajonos atnesot lietusgāzes, dažviet fiksētas arī [[Pērkons (dabas parādība)|pērkona]] dārdi. Nokrišņu zonai aizejot tālāk uz ziemeļaustrumiem, pa dienu veidojās jauni gubu-lietus mākoņi, palaikam nesot stiprākās lietusgāzes arī citos reģionos. Dienas lielākais nokrišņu daudzums konstatēts [[Ainaži|Ainažu]] (31,8 mm), [[Rūjiena]]s (31,5 mm), Mērsraga (31,0 mm) un [[Ventspils]] (27,4 mm) novērojumu stacijās, bet kopš 03.09. pēcpusdienas Ventspilī nolija 34 mm, Rīgā nolija 22 mm.&lt;ref&gt;[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=09&amp;day=04&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 09/04/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Šie lietus mākoņi vēl vairāk šķērsoja [[Igaunija]]s dienvidu daļu, [[Pērnava|Pērnavā]] vairākkārt nesot intensīvu lietu, un diennakts nokrišņu summa tur sasniedza 122 mm, kas ir jauns diennakts rekords.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3muoojxjies2h Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|9|4|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Mezotnes pagasta 2026sept05.jpg|thumb|220px|Lietus mākoņi [[Mežotnes pagasts|Mežotnes pagastā]] 2026. gada 5. septembrī]]
* [[6. septembris]] — pirmajās mēneša sešās dienās daļā Vidzemes un atsevišķās vietās Kurzemē pārsniegta visa mēneša nokrišņu norma. Posmā no 01.09. līdz 06.09. [[Priekuļi|Priekuļos]] nolija 127 mm, kas ir pat divkārša mēneša norma. Vismazāk lija Zemgalē, kur šajās dienās nokrišņu daudzums sasniedza vien 9—15 mm.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2096558197502853444 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|9|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. septembris]] — Latvijā no dienvidiem uz īsu brīdi ieplūda ļoti silts gaiss, daudzviet laiks bija vasarīgs, termometra stabiņš vairākās vietās paaugstinājās līdz +24, +27 grādiem, astoņās novērojumu uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: Zosēnos (+25,6 °C), Mērsragā (+25,8 °C), Madonā (+26,1 °C), [[Gulbene|Gulbenē]] (+26,1 °C), Skrīveros (+26,4 °C), Rūjienā (+26,6 °C), Priekuļos (+26,8 °C) un [[Zīlāni|Zīlānos]] (+27,3 °C), bet [[Jelgava|Jelgavā]] atkārtots [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gada]] siltuma rekords (+27,3 °C).&lt;ref&gt;[https://ciklons.tvnet.lv/8542929/tresdien-latvija-parspeti-9-septembra-siltuma-rekordi Trešdien Latvijā pārspēti 9. septembra siltuma rekordi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|9|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt augstākā gaisa temperatūra fiksēta [[Bauska|Bauskā]], kur tā sasniedza +27,4 °C, tikmēr [[Kolka|Kolkā]] termometra stabiņš nepārsniedza +20 grādus, gaiss tur iesila līdz +19,9 °C.
* [[10. septembris]]:
** Pāri valsts teritorijai virzoties [[aukstā fronte|aukstai atmosfēras frontei]], pastiprinājās dienvidrietumu-rietumu puses vējš, kas vēlāk vietām pārgāja ziemeļrietumu vējā, un daudzviet lija, brīžiem stipri. [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] bija arī pērkona negaiss (atsevišķas [[zibens]] izlādes novērotas arī iekšzemē). Siguldā un Skrīveros dienas nokrišņu daudzums sasniedza 19 mm, bet Bauskā 25 mm. Vakarā Liepājas [[osta|ostā]] vējš brāzmās pastiprinājās līdz 20 m/s.&lt;ref&gt;[https://ciklons.tvnet.lv/8543920/darba-nedela-noslegsies-ar-itin-saulainu-laiku Darba nedēļa noslēgsies ar itin saulainu laiku], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|11|SK}}&lt;/ref&gt;
** Lielākajā valsts daļā iestājās meteoroloģiskais [[rudens]], šī bija pirmā diena no piecām, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par +15 grādiem. Sešās novērojumu stacijās meteoroloģiskais rudens iestājās jau augustā, [[Alūksne|Alūksnē]], Gulbenē, Saldū, [[Stende|Stendē]], Zosēnos tās sākās jau 22. augustā, savukārt Rēzeknē — 23. augustā.&lt;ref&gt;[https://ciklons.tvnet.lv/8546069/meteorologiskais-rudens-latvija-sogad-iestajies-10-septembri Meteoroloģiskais rudens Latvijā šogad iestājies 10. septembrī], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|15|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2099806294156689840 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|9|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. septembris]] — dzestrākais rīts kopš jūnija sākuma, daudzviet gaisa temperatūra pazeminājās līdz +6, +11 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Mērsragā (+3,9 °C), Stendē un Ainažos gaiss atdzisa līdz +4, +5 grādiem. Rīta stundās vairākās vietās izveidojās arī [[migla]], redzamības samazināšanās līdz 80—100 metriem naktī konstatēta Daugavpils un Rēzeknes novērojumu stacijā, piecos rītā sliktākā redzamība LVĢMC novērojumu tīklā bija 80 metri Daugavpilī, kā arī 140—240 metri Dagdā, Rēzeknē, [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8545937/otrdien-latvija-vietam-uzspides-saule-un-gaiss-iesils-lidz-20-gradiem Otrdien Latvijā vietām uzspīdēs saule un gaiss iesils līdz +20 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[17. septembris]] — Daugavpilī, Alūksnē un [[Rēzekne|Rēzeknē]] nokrišņu zonas dēļ dienas gaitā nolija 9—13 mm, savukārt vēlā vakarā Ventspilī un Liepājas ostā reģistrēta vēja pastiprināšanās līdz 18 m/s.&lt;ref&gt;[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=09&amp;day=17&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 09/17/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[21. septembris]] — virs Rīgas jūras līča ūdeņiem veidojās [[gubu lietusmākoņi]], dodoties dienvidaustrumu virzienā, daudzviet Kurzemē un valsts centrālajā daļā nesot lietusgāzes, kas vietām bija stipras, atsevišķos rajonos arī negaisu, dažviet novērota arī krusa. Visvairāk zibens izlāžu bija posmā starp [[Jūrmala]]s un [[Tukums|Tukuma]] apkārtni, Latvijas—Lietuvas pierobežas tuvumā, vakarā arī Kurzemes piekrastē.&lt;ref&gt;[https://www.blitzortung.org/en/archive_data.php?stations_users=0&amp;selected_numbers=*&amp;end_date=1789948800&amp;end_time=86100&amp;start_date=1789948800&amp;start_time=0&amp;north=90&amp;west=-180&amp;east=180&amp;south=-90&amp;rawdata_image=1&amp;map=11&amp;width_orig=640&amp;width_result=640&amp;png_gif=0&amp;agespan=60&amp;frames=12&amp;delay=100&amp;last_delay=1000&amp;show_result=1 Real time lightning map], blitzortung.org/en/archive, {{dat|2026|9|21|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt lielāko diennakts nokrišņu daudzumu reģistrēja Kolkā, kur nolija 41 mm.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8550273/valsts-lielakaja-dala-otrdiena-paies-bez-nokrisniem-gaidami-lidz-17-gradiem Valsts lielākajā daļā otrdiena paies bez nokrišņiem; gaidāmi līdz +17 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|22|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[23. septembris]] — no dienvidaustrumiem ciklona dēļ Latvijas teritoriju šķērsoja nokrišņu zona, naktī un no rīta daudzviet Latgalē, Sēlijā un Vidzemē mēreni un ilgstoši lija, vietām nokrišņi bija stipri, vēlāk no austrumiem lietus sasniedza Zemgali un valsts vidieni. Līdz pieciem rītā visvairāk nolija [[Daugavpils|Daugavpilī]] — 16 mm, Rēzeknē — 19 mm, [[Piedruja|Piedrujā]] — 27 mm un [[Dagda|Dagdā]] — 29 mm. Citviet lija mazāk, bet arī nokrišņu intensitāte pēc tam samazinājās.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8550954/sacies-astronomiskais-rudens-tresdiena-atnesis-lietu Sācies astronomiskais rudens; trešdiena atnesīs lietu], tvnet.lv, {{dat|2026|9|23|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. septembris]] — reģionā no Kurzemes ziemeļiem līdz Vidzemei, kā arī Rīgā ilgstoši lija, brīžiem mēreni stipri, vietām nokrišņi turpinājās visu dienu.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8552471/piektdien-riga-ilgstosi-lis-gaiss-sasils-lidz-13-gradiem Piektdien Rīgā ilgstoši līs, gaiss sasils līdz +13 grādiem], tvnet.lv, {{dat|2026|9|25|SK}}&lt;/ref&gt; Kolkas novērojumu stacijā kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 26,2 mm, [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultē]] 24,9 mm, [[Ainaži|Ainažos]] 22,7 mm. Rīgā dienas nokrišņu daudzums sasniedza 15,4 mm, bet Daugavgrīvā 16,8 mm.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=09&amp;day=25&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 09/25/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Piekrastes rajonos arī pūta brāzmains [[vējš]], Ventspils novērojumu stacijā no rīta tika fiksētas vēja brāzmas līdz 17 m/s.
* [[28. septembris]] — skaidrā laika un bezvēja dēļ Latvijā tika novērota zemākā gaisa temperatūra kopš maija: Vidzemē, Latgalē un Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja līdz +2, +5 grādiem, auskstākais laiks bija [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], kur gaiss atdzisa līdz +1,8 °C. Alūksnes novadā, kā arī vietām [[Balvi|Balvu]], Tukuma, Talsu un [[Saldus]] novadā zāles augstumā un uz virsmām tika reģistrēta pirmā rudens [[salna]].&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/28.09.2026-latvija-bijusi-pirma-rudens-salna-zales-augstuma.a665012/ Latvijā bijusi pirmā rudens salna zāles augstumā], lsm.lv, {{dat|2026|9|28|SK}}&lt;/ref&gt; Daudzviet izveidojās bieza migla, Dagdas novērojumu stacijā redzamība miglā naktī samazinājās līdz pat 10 metriem.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mwkeoodpyc22 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|9|28|SK}}&lt;/ref&gt;
=== Oktobris ===

== Gada pārskati ==
=== Gaisa temperatūra ===
[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm.

Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem.

{| class=&quot;wikitable collapsible&quot; style=&quot;font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;&quot;
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;19&quot; bgcolor=&quot;#DDDDDD&quot; | '''2026. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])'''
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #DDDDDD;height=20;&quot; | Mēnesis
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Marta klimats Latvijā|Marts]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]]
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | Dekāde
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais maksimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|4,1}}
| {{Temperatūras krāsa|–1,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–2,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–2,0}}
| {{Temperatūras krāsa|1,4}}
| {{Temperatūras krāsa|10,9}}
| {{Temperatūras krāsa|16,4}}
| {{Temperatūras krāsa|17,1}}
| {{Temperatūras krāsa|17,9}}
| {{Temperatūras krāsa|14,2}}
| {{Temperatūras krāsa|17,9}}
| {{Temperatūras krāsa|17,2}}
| {{Temperatūras krāsa|28,2}}
| {{Temperatūras krāsa|25,8}}
| {{Temperatūras krāsa|23,7}}
| {{Temperatūras krāsa|25,6}}
| {{Temperatūras krāsa|27,8}}
| {{Temperatūras krāsa|33,2}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Vidējā temperatūra ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|–5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–10,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–10,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–12,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–9,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–1,5}}
| {{Temperatūras krāsa|2,7}}
| {{Temperatūras krāsa|5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|3,8}}
| {{Temperatūras krāsa|6,9}}
| {{Temperatūras krāsa|5,1}}
| {{Temperatūras krāsa|10,7}}
| {{Temperatūras krāsa|11,5}}
| {{Temperatūras krāsa|12,6}}
| {{Temperatūras krāsa|16,4}}
| {{Temperatūras krāsa|14,6}}
| {{Temperatūras krāsa|19,8}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais minimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|–18,2}}
| {{Temperatūras krāsa|–24,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–32,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–31,7}}
| {{Temperatūras krāsa|–32,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–16,6}}
| {{Temperatūras krāsa|–8,4}}
| {{Temperatūras krāsa|–6,0}}
| {{Temperatūras krāsa|–6,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–5,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–5,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–3,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–3,1}}
| {{Temperatūras krāsa|0,3}}
| {{Temperatūras krāsa|0,1}}
| {{Temperatūras krāsa|2,8}}
| {{Temperatūras krāsa|4,8}}
| {{Temperatūras krāsa|8,2}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #DDDDDD;height=20&quot; | Mēnesis
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]]
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | Dekāde
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais maksimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|28,0}}
| {{Temperatūras krāsa|29,4}}
| {{Temperatūras krāsa|32,6}}
| {{Temperatūras krāsa|31,0}}
| {{Temperatūras krāsa|28,7}}
| {{Temperatūras krāsa|26,1}}
| {{Temperatūras krāsa|27,4}}
| {{Temperatūras krāsa|21,5}}
| {{Temperatūras krāsa|20,3}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Vidējā temperatūra ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|16,1}}
| {{Temperatūras krāsa|19,2}}
| {{Temperatūras krāsa|17,1}}
| {{Temperatūras krāsa|18,5}}
| {{Temperatūras krāsa|16,3}}
| {{Temperatūras krāsa|16,1}}
| {{Temperatūras krāsa|15,5}}
| {{Temperatūras krāsa|14,2}}
| {{Temperatūras krāsa|12,1}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais minimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|7,9}}
| {{Temperatūras krāsa|8,8}}
| {{Temperatūras krāsa|7,2}}
| {{Temperatūras krāsa|8,0}}
| {{Temperatūras krāsa|6,0}}
| {{Temperatūras krāsa|5,5}}
| {{Temperatūras krāsa|8,0}}
| {{Temperatūras krāsa|3,9}}
| {{Temperatūras krāsa|1,8}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|}

=== Gaisa temperatūras fakti Rīgā ===
{{Col-begin|width=50%}}
Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas &quot;Rīga—Universitāte&quot;.
{{Col-2}}
Zemākā gaisa temperatūra dienā:
* 
* 
* 
* 
* 

{{Col-2}}
Augstākā gaisa temperatūra naktī:
* +20,9&amp;nbsp;°C&amp;nbsp;— [[29. jūnijs]]
* +20,2&amp;nbsp;°C&amp;nbsp;— [[18. jūlijs]]
* +19,9&amp;nbsp;°C&amp;nbsp;— [[30. jūnijs]]
* +19,7&amp;nbsp;°C&amp;nbsp;— [[6. augusts]]
* +19,7&amp;nbsp;°C&amp;nbsp;— [[21. jūnijs]]

{{Col-end}}

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas klimats]]
* [[Rīgas klimats]]
* [[2026. gads Latvijā]]
== Piezīmes un atsauces ==

=== Piezīmes ===
{{atsauces|group=P}}

=== Atsauces ===
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{Meteo ārējā saite}}

{{Latvijas laikapstākļi}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latvijas klimats]]
[[Kategorija:2026. gads Latvijā]]</text>
      <sha1>3lc9tvlbhzmnrrv011gz08u8m9x4t72</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530701</id>
      <parentid>4530700</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T17:26:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DrewAir</username>
        <id>91233</id>
      </contributor>
      <comment>/* Oktobris */</comment>
      <origin>4530701</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="172785" sha1="0p800dzo57x68noyyu5ejxxeecb0gf4" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Latvijas dabas parādības}}
{{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2026. gads Latvijā|2026]]. gada laikapstākļi Latvijā 
|vid Lat     = 
|min Lat     = 
|max Lat     = 
|vid Rīga    = 
|min Rīga    = 
|max Rīga    = 

|nokrišņi gadā         =
Latvija:
|nokrišņi mēnesī       = 
|nokrišņi dekādē       = 
|nokrišņi diennaktī     =  
|sniega sega         = 
|vēja brāzmas        = 

|citi notikumi      =
}}

Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads Latvijā|2026. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].'''

== Gada raksturojums pa gadalaikiem ==
'''2025./2026. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,0 °C, kas ir 2,6 °C zem gadalaika normas (1991.–2020. gads). Tā bija aukstākā ziema kopš 2010./2011. gada ziemas. Zemākā gaisa temperatūra šoziem (−32,8 °C) tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet augstākā gaisa temperatūra novērota kalendārās ziemas pēdējā dienā: +10,9 °C Zīlānos 28. februārī. Ziema iesākās ar 5. siltāko decembri novērojumu vēsturē (dalīti ar 2011. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +2,1 °C jeb 3,2 °C virs normas. Decembrī reģistrēta lielākā daļa ziemas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Īpaši izcēlās 10. un 11. decembris – 10. decembrī rekordi sasniegti visās novērojumu stacijās, savukārt 11. decembrī rekords netika reģistrēts tikai Skultē. Decembra beigās vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, un, sākot ar 4. janvāri, Latvijā iestājās 50 dienu ilgs periods, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu. Viszemākā diennakts vidējā temperatūra bija 1. februārī, −18,3 °C jeb 14,6 °C zem šī datuma normas. Savukārt, apskatot periodus, kuros secīgās diennaktīs maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedz 0 °C, šajā ziemas sezonā (novembris–aprīlis) tas bija viens no garākajiem pēdējās desmitgadēs (49 diennaktis), kaut vēsturiskais rekords netika pārsniegts (60 diennaktis 1941./1942. gada ziemā). Ilgstošā aukstuma perioda ietekmē janvāra vidējā temperatūra −8,7 °C bija 5,7 °C zem normas, un tas ierindojās otrajā vietā kopš rekordaukstā 1987. gada – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Lai gan februāra pēdējā nedēļā gaisa temperatūra paaugstinājās un tika sasniegti arī daži diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, arī februāris kopumā bija 5,2 °C aukstāks par normu un viens no aukstākajiem šajā gadsimtā. Kopumā ziemā tika pārspēti 63 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 2 Latvijas diennakts rekordi, un 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 2 bija Latvijas diennakts rekordi un 1 stacijas dekādes rekords. Kopējais nokrišņu daudzums ziemā Latvijā bija 72,0 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (144,6 mm), līdz ar to šī ziema kļuva par 6. sausāko novērojumu vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Mērsragā (43,2 mm), kas ir 64% zem stacijas normas, bet nokrišņiem bagātākā ziema bija Rucavā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 135,2 mm (26% zem normas). Visi ziemas mēneši bija sausāki par normu un vieni no sausākajiem 21. gadsimtā. Decembris ar nokrišņu daudzumu 39,1 mm bija 27% sausāks par normu, janvāris bija 58% sausāks par normu, sasniedzot 21,2 mm. Savukārt februāris bija salīdzinoši vissausākais ar kopējo nokrišņu daudzumu 16,0 mm jeb 60% zem normas. Salīdzinoši sausie apstākļi, kas aizsākās jau rudenī, turpinājās arī ziemā. Decembris šoziem bija vismitrākais, ar visvairāk dienām ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm, bet tāpat visas mēneša dekādes bija sausākas par normu. Janvāra sākumā novērots vairāk nokrišņu, gada 1. dekādei esot mitrākai par normu Dienvidkurzemē un Dienvidlatgalē. Īpaši izcēlās 1. janvāris Pāvilostā ar diennakts nokrišņu daudzumu 22,9 mm, Liepājā – 20,5 mm, Rucavā 1.–2. janvārī kopā 32,1 mm. Turpmāko janvāri un februārī sausums turpinājās. Februāra 1. dekāde bija īpaši sausa, kopējam nokrišņu daudzumam Latvijā sasniedzot tikai 1,3 mm. Atsevišķas dienas bija mitrākas, piemēram, 13. februārī Lielpečos un Sīļos novēroti 12,6 un 12,2 mm. Neskatoties uz novērotajiem nokrišņiem, kopumā visās pašvaldībās ziemas laikā sausuma tendence tikai pastiprinājās. Šī ziema bija sniegaināka nekā normas periodā. Decembris ar vidējo sniega segas biezumu 0 cm bija mazāk sniegains par normu, taču janvārī un februārī Latvijas vidējais sniega segas biezums bija 15 un 25 cm, attiecīgi 7 un 15 cm vairāk nekā mēnešu normas. Decembra vidū daudzviet sniga, taču sniega sega bija īslaicīga, savukārt gada pēdējā nedēļā, gaisa temperatūrai pazeminoties, snigšana tika novērota visā Latvijā. Gada beidzamajā dienā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 5 cm, bet visbiezākā sniega sega vidēji diennaktī bija izveidojusies Alūksnē un Liepājā – 13 cm. Vienlaidu sniega sega Latvijas teritorijā noturējās visu janvāri un teju visu februāri. Piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā) un Rūjienā sniega sega bija plānāka, ziemas laikā sasniedzot 11–13 cm diennakts vidējo biezumu, savukārt biezākā sniega sega izveidojās Latgalē. Lielākais sniega segas biezums sasniegts Dagdā 14. februārī – diennaktī vidēji 60 cm, bet maksimāli 62 cm. Tā ir biezākā sniega sega, kas Latvija novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra beigās sākās atkusnis un sniega sega visur samazinājās, kaut ziemas pēdējā dienā daudzās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 51 cm, maksimāli 53 cm). Pilnībā izkususi sniega sega bija tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2025./2026. gada ziemā bija 3,5 m/s jeb vienāds ar normu. Decembris ar vidējo vēja ātrumu 4,0 m/s bija 0,4 m/s vējaināks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,3 un 3,1 m/s abi bija 0,2 m/s mazāk vējaini par konkrēto mēnešu normām. Šoziem maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, 4 no tām brāzmu ātrums sasniedza stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s), bet vienā dienā sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 29,1 m/s 30. decembrī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šoziem reģistrētās vēja brāzmas.

'''2026. gada pavasaris''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,1 °C, kas ir 1,2 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads), tādējādi kļūstot par 9. siltāko pavasari novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Zemākā gaisa temperatūra šopavasar (−8,4 °C) tika novērota 8. martā Daugavpilī, un arī augstākā gaisa temperatūra novērota Daugavpilī: +28,2 °C 4. maijā. Pavasaris iesākās ar siltāko martu novērojumu vēsturē (dalīti ar 2007. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +4,4 °C jeb 4,2 °C virs normas. Katru dienu Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, un martā reģistrēti arī gandrīz visi šī pavasara diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, turklāt no 7. līdz 16. martam bija 10 dienu periods, kad katru dienu vismaz kādā stacijā reģistrēts rekords. Salīdzinoši vēsāks marts bija Baltijas jūras piekrastē, taču arī tur tas ierindojās starp desmit siltākajiem martiem vēsturē. Aprīlī vidējā gaisa temperatūra bija mainīga ar periodiem gan siltākiem, gan vēsākiem par normu. Aprīļa beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas vairākas dienas, taču aprīlī netika reģistrēti ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopumā aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C bija 0,8 °C vēsāks par normu. Maija pirmās dienas bija siltas, daudzviet sasniegti +25,0 °C un vairāk, ieskaitot šī pavasara augstāko temperatūru: +28,2 °C Daugavpilī 4. maijā. Tomēr uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī turpmāko maiju vidējā gaisa temperatūra bija mainīga. Rezultātā maijs ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C bija 0,3 °C siltāks par normu. Kopā pavasarī tika pārspēti 135 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 5 Latvijas diennakts rekordi un 11 stacijas dekādes rekordi. Minimālās gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 61,2 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (123,1 mm), līdz ar to šis pavasaris kļuva par 2. sausāko novērojumu vēsturē aiz 1964. gada pavasara, kura nokrišņu daudzums bija 57,2 mm. Vismazāk nokrišņu bija Pāvilostā (28,5 mm), kas ir 73% zem stacijas normas, savukārt nokrišņiem bagātākais pavasaris bija Madonā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 118,3 mm, kas tāpat ir 9% zem stacijas normas. Visi pavasara mēneši bija sausāki par normu. Marts ar nokrišņu daudzumu 6,1 mm bija 83% sausāks par normu un kļuva par 4.  sausāko novērojumu vēsturē. Aprīlis bija 54% sausāks par normu, sasniedzot 16,6 mm, savukārt maijs bija mitrākais pavasara mēnesis ar nokrišņu daudzumu 38,6 mm, taču tāpat 23% sausāks par normu. Pavasarī turpinājās sausuma periods, kas aizsākās jau pagājušā gada rudenī un raksturoja arī 2025./2026. gada ziemu. Laika periods no pagājušā gada septembra līdz šim maijam ir bijis otrais sausākais novērojumu vēsturē. Marts bija vissausākais mēnesis – vidēji Latvijā tas bija 4. sausākais novērojumu vēsturē, bet vairākās stacijās (Daugavpilī, Dagdā, Zosēnos, Zīlānos, Skrīveros, Lielpečos un Jelgavā) pat vissausākais. Gan marta 1., gan 3. dekādē Latvijas kopējais nokrišņu daudzums nesasniedza 1 mm. Aprīlis un maijs bija mazliet mitrāki, it īpaši aprīļa 1. dekāde un maija 2. dekāde, turklāt maija 2. dekāde bija vienīgā dekāde šajā pavasarī, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija lielāks par normu, kaut tikai par 7%. Atsevišķas dienas izcēlās ar stipriem vai pat ļoti stipriem nokrišņiem, staciju diennakts nokrišņu daudzumam sasniedzot attiecīgi 10 mm vai 20 mm. Visvairāk vienas diennakts laikā nolija Madonā 18. maijā – 30,6 mm. Šis pavasaris bija mazāk sniegains nekā normas periodā – martā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 3 cm, kas ir 4 cm zem mēneša normas, savukārt aprīlī un maijā tas bija 0 cm. un maijā tas bija 0 cm. Pavasara sākumā sniega sega bija pilnībā izkususi tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē, bet daudzās citās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 47 cm, maksimāli 49 cm). Tomēr, paaugstinoties vidējai gaisa temperatūrai un atkusnim turpinoties, līdz marta vidum sniega sega pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Dagdā un Sīļos. Sniega sega pavasarī nekur vairāk neizveidojās, taču ik pa laikam kādā no stacijām novērota snigšana vēl aprīlī un arī maija sākumā (visvēlāk 7. maijā Alūksnē un Dagdā). Vidējais vēja ātrums Latvijā 2026. gada pavasarī bija 3,4 m/s, kas ir 0,3 m/s virs gadalaika normas. Visi pavasara mēneši bija vējaināki par normu. Marts ar vidējo vēja ātrumu 3,0 m/s bija 0,3 m/s vējaināks, maijs ar 3,2 m/s bija 0,4 m/s vējaināks, bet aprīlis bija visvējainākais ar vidējo vēja ātrumu 3,8 m/s jeb 0,7 m/s virs normas. Šopavasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 5 atsevišķās dienās, un vienā no tām brāzmu ātrums sasniedza arī stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s) – 24,7 m/s 6. aprīlī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šopavasar reģistrētās vēja brāzmas.

'''2026. gada vasara''', vidējã gaisa temperatūra Latvijā bija +17,1 °C, kas ir 0,4 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads). Zemākā gaisa temperatūra šovasar (+2,8 °C) tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, savukārt augstākā gaisa temperatūra novērota Mērsragā: +33,2 °C 28. jūnijā. Jūnijā Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija +16,9 °C jeb 1,7 °C virs normas, ierindojoties 9. vietā starp siltākajiem jūnijiem (dalot vietu ar 1995. un 2022. gadu). Vietām Kurzemē – Ventspilī, Pāvilostā – jūnijs bija 3. siltākais novērojumu vēsturē. Jūnijā reģistrēti teju visi šīs vasaras maksimālās gaisa temperatūras rekordi, īpaši siltas bija mēneša beigas, kad reģistrēta vasaras augstākā temperatūra, kā arī 2 tropiskās naktis. Naktī uz 29. jūniju minimālā gaisa temperatūra noturējās virs +20,0 °C Daugavgrīvā, Dobelē, Rīgā, Ventspilī un Zosēnos, bet naktī uz 30. jūniju – Daugavgrīvā, Dobelē, Liepājā un Ventspilī. Jūlijā gaisa temperatūra bija mainīga, mijoties periodiem vēsākiem un siltākiem par normu. Kopumā jūlijs bija vēsāks nekā ierasti, ar vidējo gaisa temperatūru +17,4 °C jeb 0,4 °C zem normas. Jūlija pēdējā diena bija siltākā mēnesī, gaisa temperatūrai daudzviet pārsniedzot +30,0 °C. Jelgavā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, bet Dobelē stacijas rekords tika atkārtots. Augusts arī bija mainīgs, gaisa temperatūrai nenoturoties virs vai zem normas ilgāk par dažām secīgām dienām, izņemot mēneša beigās. Rezultātā augusta vidējā gaisa temperatūra bija +17,0 °C jeb tikai 0,1 °C virs mēneša normas. Kopā vasarā tika pārspēti 12 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 1 stacijas mēneša rekords. Minimālās gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums vasarā Latvijā bija 288,1 mm, kas ir 29% virs gadalaika normas (222,6 mm), kļūstot par mitrāko vasaru kopš 2016. gada un 13. mitrāko vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Rēzeknē (198,5 mm), 11% zem stacijas normas, savukārt nokrišņiem bagātākā vasara bija Ventspilī, kur kopējais nokrišņu daudzums sasniedza gandrīz divas gadalaika normas – 376,1 mm jeb 99% virs normas. Vičakos novērotais nokrišņu daudzums 395,2 mm bija lielāks, taču šajā stacijā vasaras norma ir lielāka, rezultātā Vičakos vasara bija 88% mitrāka nekā ierasti. Visi vasaras mēneši bija mitrāki par normu. Jūnijs ar nokrišņu daudzumu 76,6 mm bija 9% mitrāks par normu un salīdzinoši sausākais vasaras mēnesis. Lai gan Latvijā vidēji tas neierindojās starp mitrākajiem, Vičakos tas bija 2. mitrākais stacijas novērojumu vēsturē (kopš 1945. gada), Kuldīgā – 3. mitrākais, Sīļos – 4. mitrākais. Jūlijs bija mitrākais vasaras mēnesis ar nokrišņu daudzumu 123,2 mm jeb 63% virs normas, kļūstot par 5. mitrāko Latvijas novērojumu vēsturē, kā arī pašu mitrāko vairāku staciju – Liepājas, Ventspils un Vičaku – vēsturēs. Savukārt augusts bija 19% mitrāks par normu, sasniedzot 91,5 mm. Līdz ar vasaras sākumu Latvijā noslēdzās sausuma periods, kas sākās 2025. gada rudenī. Šis periods bija otrais sausākais novērojumu vēsturē, savukārt vasarā laikapstākļi kļuva lietaināki. Visu vasaru lietaini periodi mijās ar sausākām dienām; sezonas laikā mitras dienas (nokrišņi vismaz 1 mm) visvairāk bija Piedrujā – 40 dienas, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī – 26 dienas, kas ir interesanti, jo tieši šīs stacijas izceļas ar kopējo nokrišņu daudzumu. Savukārt visvairāk dienu ar ļoti stipriem nokrišņiem (vismaz 20 mm) bija Vičakos – 9 dienas. Gandrīz visās stacijās vasaras laikā novērota kāda diena ar intensīvākiem nokrišņiem – virs 30 mm vai pat vairāk. Visvairāk vienas diennakts laikā nolija Kolkā – 102,9 mm 22. augustā –, kad Latviju šķērsoja ciklons Priska un tika novērota visspēcīgākā vasaras vētra novērojumu vēsturē. Vidēji Latvijā 22. augustā nolija 35,2 mm – tas ir lielākais vienas diennakts nokrišņu daudzums novērojumu vēsturē. Taču šī nebija vienīgā lietainā vasaras diena – īpaši izcēlās 20. un 8. jūlijs ar vidējo nokrišņu daudzumu attiecīgi 21,1 mm un 19,9 mm. Šajās dienās daudzās novērojumu stacijās nolija virs 10–30 mm, tostarp Stendē 20. jūlijā nolija 73,9 mm, gandrīz sasniedzot stacijas mēneša normu, un Ventspilī nolija 78,3 mm, kas ir vairāk nekā stacijas mēneša norma (63,5 mm). Arī 8. jūlijā Ventspilī nolija teju mēneša norma, liels nokrišņu daudzums novērots arī Pāvilostā, Liepājā un Rūjienā. Vasara kopumā bija pati mitrākā Bauskas, Ventspils un Vičaku novērojumu vēsturē, Stendē šī bija 4. mitrākā vasara, bet Kolkā 5. mitrākā. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2026. gada vasarā bija 2,8 m/s, kas ir 0,2 m/s virs gadalaika normas. Jūnijs ar vidējo vēja ātrumu 2,5 m/s bija 0,2 m/s mazāk vējains par normu, bet jūlijs un augusts ar 2,9 un 3,0 m/s bija 0,4 un 0,5 m/s vējaināki nekā ierasti. Šovasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, un divās no tām brāzmu ātrums sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 22. un 23. augustā, kad Latvija piedzīvoja visspēcīgāko vasaras vētru novērojumu vēsturē. Vētras laikā reģistrētas šīs vasaras stiprākās vēja brāzmas – 31,0 m/s Daugavgrīvā, bet kopumā 14 novērojumu stacijās novērotas vētras spēka brāzmas, turklāt 8 no tām – stipras vētras spēka brāzmas.

== Gada raksturojums pa mēnešiem ==
{{Latvijas temp un nokr infokaste 
|jan temp = –8,7 °C
|feb temp = –8,3 °C
|mar temp = +4,4 °C
|apr temp = +5,3 °C
|mai temp = +11,7 °C
|jūn temp = +16,9 °C
|jūl temp = +17,4 °C
|aug temp = +17,0 °C
|sep temp = +13,9 °C
|okt temp = 
|nov temp = 
|dec temp =

|jan nokr = 21,2 mm   
|feb nokr = 16,0 mm
|mar nokr = 6,1 mm
|apr nokr = 16,6 mm
|mai nokr = 38,6 mm
|jūn nokr = 76,6 mm
|jūl nokr = 123,2 mm
|aug nokr = 91,5 mm
|sep nokr = 100,6 mm
|okt nokr = 
|nov nokr = 
|dec nokr = 
}}

Ar vidējo gaisa temperatūru –8,7 °C '''2026. gada janvāris''' bija par 5,7 °C zem mēneša normas. Lai gan šis janvāris ierindojās 15. vietā (dalīti ar 1924. gadu) starp aukstākajiem janvāriem, tomēr tas bija otrais aukstākais kopš rekordaukstā 1987. gada janvāra – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā. Vidējā gaisa temperatūra visu janvāri, izņemot dažas dienas mēneša sākumā, bija zem normas. Neskatoties uz to, janvārī netika sasniegti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 21,2 mm, kas ir 58% zem mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (55,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 6,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 12 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Rūjienā – 3 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega, un daudzās tā sasniedza 10 un 20 cm. Sniega sega noturējās visu janvāra mēnesi, vidēji mēnesī plānākā tā bija piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā), bet biezākā – Dagdā, Rucavā un Piedrujā. Vislielāko biezumu sniega sega sasniedza mēneša beigās, kad 28.–29. janvārī vairākās novērojumu stacijās (Rucavā, Sīļos, Saldū, Daugavpilī, Piedrujā) tā bija 30 vai vairāk centimetru bieza, bet Dagdā sasniedza pat 46 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 85% – no 81% Rīgā līdz 88% Alūksnē, Gulbenē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −5,3 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −18,2 °C tika novērota 8. janvārī Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā un Liepājas ostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 16,2 mm, kas ir 12% zem dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (48,8 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 4,9 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 4,6  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 7 diennaktis, bet vismazāk Bauskā un Mērsragā – 2 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega. Visbiezākā diennakts maksimālā un diennakts vidējā sniega sega novērota Rucavā 5. janvārī (30 cm un 29 cm), un dekādes laikā arī citviet sniega sega bija vismaz 20 cm bieza – Piedrujā, Dagdā, Gulbenē, Sīļos, Siguldā, Zosēnos, Skrīveros, Liepājā, Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Stendē. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 87% – no 85% Kolkā, Mērsragā un Rūjienā līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 8,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −24,5 °C tika novērota 20. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −1,8 °C tika novērota 16. janvārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 1,8 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,3 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Skultē – 0,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos – 3 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Jelgavā, Madonā, Pāvilostā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 84% – no 81% Priekuļos un Rīgā līdz 88% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 14. janvārī Kolkā. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 6,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,5 °C tika novērota 21. janvārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 4,3 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (18,6 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 1,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 4 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Madonā, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā, Siguldā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 82% – no 78% Pāvilostā un Rīgā līdz 89% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,9 m/s) tika novērotas 28. janvārī Kolkā.

Ar vidējo gaisa temperatūru –8,3 °C '''2026. gada februāris''' bija par 5,2 °C zem mēneša normas, līdz ar to tas kļuva par vienu no aukstākajiem februāriem šajā gadsimtā aiz 2011. un 2012. gada februāriem. Visā novērojumu vēsturē šis februāris ierindojās 17. vietā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Gandrīz visu februāri vidējā gaisa temperatūra bija zem normas, tikai mēneša beidzamajā nedēļā, kad gaisa temperatūra paaugstinājās, tā atsevišķās dienās bija augstāka par normu. Februāra laikā reģistrēti kopā 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp divi Latvijas diennakts rekordi (−31,7 °C Jelgavā 2. februārī, −32,5 °C Daugavpilī 17. februārī) un viens stacijas dekādes rekords, un mēneša beigās novēroti arī 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 16,0 mm, kas ir 60% zem mēneša normas (40,3 mm), kļūstot par vienu no sausākajiem februāriem 21. gadsimtā (aiz 2021. un 2003. gada), bet visā novērojumu vēsturē par 14. sausāko. Visvairāk nokrišņu (38,0 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Stendē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 4,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 2 diennaktis. Februāra sākumā visās novērojumu stacijās joprojām bija pastāvīga sniega sega, biezākā tā bija Latgalē, īpaši Dagdā, savukārt plānākā Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos. Sniega sega līdz ar nokrišņiem mēneša vidū kļuva vēl biezāka, Dagdā sasniedzot maksimumu 14. februārī – 62 cm, kas ir biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra pēdējā nedēļā sākās atkusnis un, gaisa temperatūrai paaugstinoties, sniega sega visur samazinājās. Mēneša beigās sniega sega bija visbiezākā Dagdā (53 cm), bet piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē tā bija pilnībā nokususi. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 81% – no 76% Ainažos līdz 84% Alūksnē un Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −12,3 °C, kas ir 8,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −31,7 °C tika novērota 2. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,0 °C tika novērota 7. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 1,3 mm, kas ir 91% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (10,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Siguldā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 0,5  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 3 diennaktis, bet Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Priekuļos, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Februāra 1. dekādē visās NS joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visbiezākā dekādes laikā tā bija Dagdā – 46 cm, savukārt visplānākā Mērsragā un Kolkā – 6 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 81% – no 75% Ainažos līdz 85% Alūksnē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,4 m/s) tika novērotas 2. februārī Daugavgrīvā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −9,8 °C, kas ir 6,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +1,4 °C tika novērota 20. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (23,9 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos – 0,3 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 1,7  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rēzeknē un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Rūjienā, Skultē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādē visā valstī joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visplānākā tā joprojām bija Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos, savukārt visbiezākā – Dagdā, kur diennakts vidējais sniega segas biezums 14. februārī bija 60 cm, bet maksimālais biezums kādā brīdī šajā dienā sasniedza 62 cm. Šī bija biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, kad Alūksnē tā sasniedza 70 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 79% – no 72% Ainažos līdz 84% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,0 m/s) tika novērotas 13. februārī Kolkā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,5 °C, kas ir 1,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −16,6 °C tika novērota 23. februārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (17,3 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Dobelē – 2,8 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,6  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā un Sīļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 84% – no 81% Daugavpilī, Rēzeknē un Rūjienā līdz 86% Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +4,4 °C '''2026. gada marts''' bija par 4,2 °C virs mēneša normas, tādējādi kļūstot par vissiltāko martu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) dalīti ar 2007. gadu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Latvijas vidējā gaisa temperatūra visās marta dienās bija augstāka par normu, un kopā mēneša laikā sasniegti 123 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 11 bija staciju dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 6,1 mm, kas ir 83% zem mēneša normas (36,9 mm), un tas bija 4. sausākais marts novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (15,7 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Daugavpilī – 2,4 mm. Vidēji Latvijā martā bija 2,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 5 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Marta sākumā daudzās NS bija saglabājusies sniega sega – Latgalē, dažviet Vidzemē, Sēlijā. Marta 1. un 2. dekādē, gaisa temperatūrai paaugstinoties, tā pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Sīļos un Dagdā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 76% – no 69% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,7 °C, kas ir 3,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4 °C tika novērota 10. martā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 0,8 mm, kas ir 94% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,8 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Bauskā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Rīgā, Sīļos un Skrīveros, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 2 diennaktis, bet gandrīz visās pārējās stacijās – Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rucavā, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos – šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 79% – no 75% Rīgā līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,1 m/s) tika novērotas 3. martā Ventspilī. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 5,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,0 °C tika novērota 19. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,1 °C tika novērota 14. martā Liepājā un Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 4,7 mm, kas ir 63% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (12,5 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Zīlānos – 2,0 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 1,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Madonā, Priekuļos, Siguldā, Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 77% – no 67% Rēzeknē un Zīlānos līdz 86% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,8 m/s) tika novērotas 13. martā Pāvilostā. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 3,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,3 °C tika novērota 21. martā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 0,6 mm, kas ir 95% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (2,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Siguldā, Skrīveros un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Liepājā, Rucavā, Sīļos, Ventspilī un Vičakos – 1 diennakts, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Zīlānos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 72% – no 64% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C '''2026. gada aprīlis''' bija par 0,8 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. un 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra aprīlī bija mainīga, ar siltākiem periodiem, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, kā arī ar vēsākiem periodiem, kad tā bija zem normas. Mēneša beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas, taču aprīlī ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi netika reģistrēti. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 16,6 mm, kas ir 54% zem mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (39,4 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Dobelē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 4,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Kalnciemā, Mērsragā un Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 67% – no 61% Dagdā līdz 78% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,2 °C tika novērota 2. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 10,9 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (30,2 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Bauskā – 4,3 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 3,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Alūksnē, Liepājā, Madonā, Saldū, Siguldā un Zosēnos – 4 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 74% – no 65% Dagdā līdz 85% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,9 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 3,2 mm, kas ir 74% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (21,0 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 0,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Mērsragā, Rīgā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 64% – no 57% Rīgā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (13,9 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,1 °C, kas ir 3,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,8 °C tika novērota 30. aprīlī Skrīveros, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,2 °C tika novērota 22. aprīlī Bauskā un Dobelē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 2,4 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (10,4 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Liepājā un Piedrujā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 0,7  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos, Siguldā un Skultē – 2 diennaktis, bet Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē, Rucavā, Sīļos un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 64% – no 56% Dagdā un Daugavpilī līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,9 m/s) tika novērotas 26. aprīlī Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C '''2026. gada maijs''' bija par 0,3 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Vidējā gaisa temperatūra maijā bija mainīga. Mēneša sākumā tā bija vairākus grādus virs normas, un tad arī tika sasniegti vienīgie maija diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī visu turpmāko mēnesi vidējā gaisa temperatūra bija mainīga, mijoties siltākiem un vēsākiem periodiem. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 38,6 mm, kas ir 23% zem mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk nokrišņu (89,7 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 10,4 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 7,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī un Sīļos – 12 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 72% – no 67% Rīgā līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,7 °C, kas ir 0,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 6,6 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (42,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 1,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Piedrujā un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Pāvilostā, Rūjienā, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 64% – no 58% Rīgā, Rūjienā un Stendē līdz 70% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,5 m/s) tika novērotas 4. maijā Priekuļos. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,5 °C, kas ir 0,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,3 °C tika novērota 11. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,8 °C tika novērota 19. maijā Alūksnē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 20,5 mm, kas ir 7% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (52,2 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 5,4 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 3,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē un Rucavā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 79% – no 72% Rūjienā līdz 86% Kolkā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,0 m/s) tika novērotas 14. maijā Saldū. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,6 °C, kas ir 0,3 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,1 °C tika novērota 30. maijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,7 °C tika novērota 23. maijā Mērsragā un Rīgā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 11,4 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (33,0 mm) bija Madonā, bet vismazāk Skultē – 1,4 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Rēzeknē, Sīļos un Zosēnos – 5 diennaktis, bet Rucavā un Skultē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 75% – no 68% Dobelē līdz 82% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā.

Ar vidējo gaisa temperatūru +16,9 °C '''2026. gada jūnijs''' bija par 1,7 °C virs mēneša normas. Šis jūnijs vidēji Latvijā kļuva par 9. siltāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), dalot vietu ar 1995. un 2022. gadu, bet Pāvilostā un Ventspilī šis bijis 3. siltākais jūnijs vēsturē. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Vidējā gaisa temperatūra jūnijā bija augstāka par normu, izņemot periodu mēneša vidū, kad tā bija zemāka par normu. Kopā mēneša laikā sasniegti 11 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 2 diennakts rekordi atkārtoti, un reģistrēts arī 1 stacijas mēneša rekords. Mēneša beigās novērotas 2 tropiskās naktis. Naktī uz 29. jūniju minimālā gaisa temperatūra noturējās virs +20,0 °C Daugavgrīvā, Dobelē, Rīgā, Ventspilī un Zosēnos, bet naktī uz 30. jūniju – Daugavgrīvā, Dobelē, Liepājā un Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 76,6 mm, kas ir 9% virs mēneša normas (70,1 mm). Visvairāk nokrišņu (145,0 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Skultē – 39,0 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 9,5  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Piedrujā, Skrīveros un Zīlānos – 12 diennaktis, bet vismazāk Kolkā – 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnijā bija 77% – no 70% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,4 °C, kas ir 1,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,6 °C tika novērota 3. jūnijā Mērsragā un Skrīveros. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 34,8 mm, kas ir 125% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (72,6 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Mērsragā – 4,5 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 3,4  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Kuldīgā, Rīgā un Saldū – 5 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Mērsragā, Piedrujā, Rēzeknē un Vičakos – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 75% – no 66% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,5 m/s) tika novērotas 3. jūnijā Stendē. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,6 °C, kas ir 0,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,8 °C tika novērota 13. jūnijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,8 °C tika novērota 20. jūnijā Stendē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 37,0 mm, kas ir 32% virs dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (81,8 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Priekuļos – 15,6 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 4,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 8 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Kolkā, Priekuļos un Ventspilī – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 83% – no 77% Rīgā līdz 86% Kolkā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,8 °C, kas ir 4,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,2 °C tika novērota 24. jūnijā Daugavpilī un Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 4,6 mm, kas ir 83% zem dekādes normas (26,5 mm). Visvairāk nokrišņu (16,7 mm) bija Dobelē, bet vismazāk Rucavā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 1,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 4 diennaktis, bet Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Rucavā, Skultē, Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 73% – no 66% Rīgā līdz 82% Ainažos. Visstiprākās vēja brāzmas (13,4 m/s) tika novērotas 21. jūnijā Dobelē.

Ar vidējo gaisa temperatūru +17,4 °C '''2026. gada jūlijs''' bija par 0,4 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 23. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,6 °C tika novērota 31. jūlijā Jelgavā. Jūlija 1. un 3. dekādē vairums dienu bija izteikti vēsākas nekā norma, bet jūlija vidū - siltākas. Lai gan kopumā jūlijs bija vēsāks nekā ierasti, tas noslēdzās ar siltāko mēneša dienu, kad vienīgajā visās stacijās diennakts vidējā gaisa temperatūra bija ne mazāka kā +20 °C un kad tika sasniegti vienīgie gaisa temperatūras rekordi - Jelgavā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords (+32,6 °C), bet Dobelē stacijas rekords tika atkārtots (+31,8 °C). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlijā bija 123,2 mm, kas ir 63% virs mēneša normas (75,7 mm), un šis kļuva par 5. mitrāko jūliju novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Kurzemē, Latvijas vidienē un Rūjienā nokrišņu bija ievērojami vairāk nekā Latvijas austrumos, un atsevišķās stacijās - Liepājā, Ventspilī un Vičakos - jūlijs bija mitrākais novērojumu vēsturē, Bauskā - otrais mitrākais, Stendē - trešais mitrākais, bet vēl 10 citās stacijās 2026. gada jūlijs bija 10 mitrāko vidū (kopš 1945. gada). Visvairāk nokrišņu (222,3 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē (57,9 mm). Vidēji Latvijā jūlijā bija 13,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 17 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 10 diennaktis. Trešdaļu jūlija diennakts laikā tika sasniegti ļoti stipri nokrišņi (vismaz 20 mm) vismaz vienā no stacijām, bet vairāk nekā pusi mēneša (18 diennaktis) - tika sasniegts stipru nokrišņu slieksnis (10 mm). Lietainākā jūlija diena bija 20. datums, kad valstī vidējais nokrišņu daudzums bija 21,1 mm, turklāt nebija nevienas stacijas, kurā nokrišņi nebūtu novēroti. Vismazāk tajā dienā nolija Lielpečos (2,6 mm), bet visvairāk nolija Ventspilī - 78,3 mm, kas ir vairāk nekā visa mēneša norma -, un tālu neatpalika arī Stende, kur diennakts kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 73,9 mm jeb 95% no jūlija normas. Izteikti lietains bija arī 8. jūlijs, kad Latvijā vidējais nokrišņu daudzums sasniedza 19,9 mm - no 5,0 mm Dagdā līdz 62,8 mm Ventspilī. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlijā bija 81% – no 77% Alūksnē, Rīgā līdz 85% Kolkā, Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā. Jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 1,0 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,9 °C tika novērota 7. jūlijā Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,0 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 65,9 mm, kas ir 189% virs dekādes normas (22,8 mm). Visvairāk nokrišņu (112,8 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē – 15,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 1. dekādē bija 6,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Mērsragā un Rēzeknē – 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 82% – no 77% Rīgā līdz 85% Rucavā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā. Jūlija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,2 °C, kas ir 1,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,8 °C tika novērota 20. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +29,4 °C tika novērota 17. jūlijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 34,5 mm, kas ir 37% virs dekādes normas (25,1 mm). Visvairāk nokrišņu (91,4 mm) bija Stendē, bet vismazāk Priekuļos – 4,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 2. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē un Rūjienā – 5 diennaktis, bet vismazāk Priekuļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 81% – no 73% Alūksnē līdz 89% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,4 m/s) tika novērotas 12. jūlijā Rēzeknē. Jūlija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,1 °C, kas ir 1,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 23. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,6 °C tika novērota 31. jūlijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 23,8 mm, kas ir 14% zem dekādes normas (27,7 mm). Visvairāk nokrišņu (58,2 mm) bija Skrīveros, bet vismazāk Gulbenē – 4,1 mm. Vidēji Latvijā jūlija 3. dekādē bija 3,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā un Skrīveros – 6 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Gulbenē, Madonā, Kolkā, Mērsragā, Pāvilostā, Ventspilī, Vičakos, Saldū, un Stendē, – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 80% – no 75% Rīgā līdz 86% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (20,0 m/s) tika novērotas 21. jūlijā Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +17,0 °C '''2026. gada augusts''' bija par 0,1 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +5,5 °C tika novērota 26. augustā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,0 °C tika novērota 5. augustā Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra augustā bija mainīga, taču lielākoties tā bija zem normas. Mēneša laikā netika sasniegti ne maksimālās, ne minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augustā bija 91,5 mm, kas ir 19% virs mēneša normas (76,8 mm). Visvairāk nokrišņu (144,2 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Zīlānos – 51,2 mm. Vidēji Latvijā augustā bija 10,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Skrīveros – 15 diennaktis, bet vismazāk Ventspilī un Vičakos – 7 diennaktis. Mēneša otrajā pusē, 22.–23. augustā, Latviju šķērsoja ciklons Priska, izraisot visspēcīgāko vasaras vētru novērojumu vēsturē, ar nokrišņu un vēja rekordiem. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augustā bija 79% – no 74% Rīgā līdz 83% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (31,0 m/s) tika novērotas 22. augustā Daugavgrīvā. Augusta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,5 °C, kas ir 0,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,0 °C tika novērota 10. augustā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,0 °C tika novērota 5. augustā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 1. dekādē bija 14,8 mm, kas ir 32% zem dekādes normas (21,7 mm). Visvairāk nokrišņu (40,5 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Vičakos – 3,1 mm. Vidēji Latvijā augusta 1. dekādē bija 2,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Skrīveros – 5 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 1. dekādē bija 76% – no 69% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,2 m/s) tika novērotas 10. augustā Ventspilī. Augusta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,3 °C, kas ir 0,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +6,0 °C tika novērota 13. augustā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,7 °C tika novērota 15. augustā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 2. dekādē bija 15,9 mm, kas ir 40% zem dekādes normas (26,3 mm). Visvairāk nokrišņu (34,8 mm) bija Daugavpilī, bet vismazāk Vičakos – 5,3 mm. Vidēji Latvijā augusta 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rēzeknē – 6 diennaktis, bet vismazāk Ventspilī – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 2. dekādē bija 78% – no 71% Rīgā līdz 84% Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (19,3 m/s) tika novērotas 11. augustā Daugavgrīvā. Augusta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 0,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,5 °C tika novērota 26. augustā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +26,1 °C tika novērota 31. augustā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 3. dekādē bija 60,3 mm, kas ir 110% virs dekādes normas (28,7 mm). Visvairāk nokrišņu (130,7 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Dagdā – 10,7 mm. Vidēji Latvijā augusta 3. dekādē bija 4,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Jelgavā un Saldū – 7 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Kolkā, Rīgā, Siguldā, Stendē un Vičakos – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 3. dekādē bija 83% – no 79% Rīgā līdz 86% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (31,0 m/s) tika novērotas 22. augustā Daugavgrīvā.

Ar vidējo gaisa temperatūru +13,9 °C '''2026. gada septembris''' bija par 1,6 °C virs mēneša normas, ierindojot to kā 10. siltāko septembri (kopā ar 1938. un 1949. gadu). Mēneša minimālā gaisa temperatūra +1,8 °C tika novērota 28. septembrī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,4 °C novērota 9. septembrī Bauskā. Gandrīz visas septembra dienas vidējā gaisa temperatūra bija augstāka nekā norma, bet 9. septembris bija vienīgā diena ar jauniem siltuma rekordiem, kad 8 novērojumu stacijās tika pārspēti diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet Jelgavā iepriekšējais stacijas rekords tika atkārtots. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembrī bija 100,6 mm, kas ir 65% virs mēneša normas (60,9 mm). Visvairāk nokrišņu (178,5 mm) bija Priekuļos, vairāk nekā trīs reizes pārspējot stacijas mēneša normu, bet vismazāk Jelgavā – 43,9 mm (27% zem stacijas normas). Vidēji Latvijā septembrī bija 14,0 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Madonā, Priekuļos, Zosēnos – 17 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 10 diennaktis. Lai gan vidēji Latvijā 2026. gada septembris bija tikai mitrāko 20% vidū, Priekuļos un Kolkā tas kļuva par mitrāko stacijas novērojumu vēsturē, bet vēl 4 citās stacijās - Saldū, Dagdā, Mērsragā un Zosēnos - ierindojās starp 5 mitrākajiem septembriem. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembrī bija 86% – no 82% Liepājā un Ventspilī līdz 90% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (20,7 m/s) tika novērotas 20. septembrī Ventspilī. Septembra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +15,5 °C, kas ir 1,5 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,0 °C tika novērota 7. septembrī Rūjienā, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,4 °C tika novērota 9. septembrī Bauskā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 1. dekādē bija 55,8 mm, kas ir 147% virs dekādes normas (22,6 mm). Visvairāk nokrišņu (134,9 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Jelgavā – 17,5 mm. Vidēji Latvijā septembra 1. dekādē bija 6,1  diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Madonā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 4 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 1. dekādē bija 85% – no 82% Rīgā un Skultē līdz 90% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (20,0 m/s) tika novērotas 10. septembrī Liepājā. Septembra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,2 °C, kas ir 2,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +3,9 °C tika novērota 15. septembrī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +21,5 °C tika novērota turpat Mērsragā dienu vēlāk – 16. septembrī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 2. dekādē bija 16,0 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (20,5 mm). Visvairāk nokrišņu (30,7 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Rīgā – 6,6 mm. Vidēji Latvijā septembra 2. dekādē bija 3,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos – 6 diennaktis, bet vismazāk Kalnciemā un Rīgā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 2. dekādē bija 84% – no 80% Rīgā līdz 88% Madonā un Skrīveros. Visstiprākās vēja brāzmas (20,7 m/s) tika novērotas 20. septembrī Ventspilī. Septembra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,1 °C, kas ir 1,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +1,8 °C tika novērota 28. septembrī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +20,3 °C tika novērota 30. septembrī Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 3. dekādē bija 29,3 mm, kas ir 65% virs dekādes normas (17,8 mm). Visvairāk nokrišņu (68,7 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Rucavā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā septembra 3. dekādē bija 4,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Madonā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Zosēnos – 6 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā, Rucavā un Vičakos – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 3. dekādē bija 89% – no 81% Liepājā un Pāvilostā līdz 94% Madonā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 3. dekādē bija 89% – no 81% Liepājā un Pāvilostā līdz 94% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,7 m/s) tika novērotas 23. septembrī Ventspilī.

== Gada notikumi ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]] — gada pirmajā naktī vietām austrumu rajonos termometra stabiņš noslīdēja līdz –18 grādiem, valsts novērojumu stacijās zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], –17,8 °C, bet neoficiālajā meteostacijā [[Veclaicene|Veclaicenē]], netālu no [[Igaunija]]s, gaiss atdzisa līdz pat –22,3 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mbdvquh4w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|1|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/380813243 Jaunais gads Latvijā sācies ar salu un sniegu: vietām pat līdz -18°], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|1|SK}}&lt;/ref&gt; Tikmēr no rietumiem Latvijai pāri virzījās nokrišņu zona, atnesot [[sniegputenis|sniegputeni]], vakarpusē sniega segas biezums [[Rucava|Rucavā]] īslaicīgi paaugstinājās līdz 28 cm.
* [[3. janvāris]] — upēs sākās aktīvas [[ledus]] veidošanās un vižņu iešanas procesi, [[Gauja]]s lejtecē vižņu dēļ paaugstinājās ūdens līmenis, līdz ar to spēkā bija dzeltenais brīdinājums par zemāko vietu applūšanu. Arī [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]] [[Daugava|Daugavā]] turpinājās ledus un vižņu virzība, kas veicināja ledus blīvēšanos ūdenskrātuves augštecē un augšpus tās. Ūdenslīmeņa paaugstināšanās turpinājās [[Zeļķi|Zeļķos]], kā arī pie [[Jēkabpils]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8389771/latvijas-upes-turpinasies-viznu-iesana Latvijas upēs turpināsies vižņu iešana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|3|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[7. janvāris]] — valsts austrumu daļā un vietām citviet, nokrišņu zonai virzoties, ilgstoši mēreni sniga, dažviet sniega sega kļuva par 5 cm biezākā. Valsts lielāko daļu klāja 10–20 cm sniega, visdziļākais sniegs pārklāja [[Dagda|Dagdu]] un Rucavu (25 cm), bet vismazāk sniega bija [[Mērsrags|Mērsragā]] (5 cm), [[Kolka|Kolkā]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] (6 cm).&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8391913/tresdien-vietam-latvija-spides-saule Trešdien vietām Latvijā spīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|7|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. janvāris]] — diennakts laikā daudzviet sniga un puteņoja, īpaši stiprāk Kurzemē un Vidzemē, tur sliktas redzamības un aizputināto ceļu dēļ braukšanas apstākļi tika apgrūtināti (atsevišķos ceļu posmos ļoti apgrūtināti). Sniega segas biezums dienas vidū lielākajā valsts daļā bija caurmērā 15–30 cm, biezākais sniegs tika reģistrēts [[Stende]]s novērojumu stacijā — 30 cm, [[Piedruja|Piedrujā]] izveidojās līdz 28 cm bieza sniega sega, Dagdā un [[Gulbene|Gulbenē]] — līdz 27 cm. [[Rīga|Rīgā]] sniega sega diennaktī pieauga vidēji par 4 cm, no 10 līdz 14 cm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2010311902631465412 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. janvāris]] — Daugavpilī nakts stundās gaisa temperatūra pazeminājās līdz –18,5 °C, agri no rīta termometra stabiņš bija no –3,2 grādiem [[Ventspils|Ventspilī]], Pāvilostā un Liepājas ostā līdz –17,2 grādiem Daugavpils novērojumu stacijā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8394722/pirmdien-vietam-latvija-uzspides-saule Pirmdien vietām Latvijā uzspīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|12|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt vakarā, debesīm skaidrojoties, kļuva vēl aukstāks un [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Staļģene|Staļģenē]] gaisa temperatūra sasniedza –21,9 °C, pirmo reizi šajā ziemas sezonā tika sasniegta –20 grādu atzīme, turklāt pēc divu gadu pārtraukuma, jo pēdējo reizi tik auksts bija [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gada]] 17. janvārī.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2010783423863144555 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|12|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcbk7evne22s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|13|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. janvāris]] — kamēr Latgalē naktī debesis noskaidrojās un gaisa temperatūra noslīdēja zem –20 grādiem, [[Madona|Madonā]] un Dagdā termometra stabiņam pazeminoties līdz –21,7 °C, tikmēr jūras piekrastē Kurzemē pēcpusdienā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –2 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2011711053714112643 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|15|SK}}&lt;/ref&gt; Turpinoties sala periodam, ūdenstilpēs veidojās un nostiprinājās [[ledus]] sega.
* [[20. janvāris]]:
** Minimālā gaisa temperatūra daudzviet valsts austrumos un vietām valsts rietumu rajonos bija zem –20 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur gaiss atdzisa līdz –24,5 °C. Madonas novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –23,8 °C, [[Dobele]]s novērojumu stacijā līdz –22,0 °C, Dagdā tika reģistrēti –21,9 °C, Gulbenē un [[Skrīveri|Skrīveros]] –21,8 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Mērsragā –21,6 °C. –20 grādu sals tika fiksēts arī [[Stende|Stendē]] (–20,3 °C), Jelgavā (–20,1 °C) un Alūksnē (–20,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,9 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013515148686737718 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|20|SK}}&lt;/ref&gt;
** Sākoties spēcīgai ģeomagnētiskajai vētrai, vairākās vietās Latvijā (un ne tikai) tika novērota koša [[ziemeļblāzma]].&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8399876/foto-nakti-uz-otrdienu-daudzviet-fikseta-kosa-ziemelblazma FOTO ⟩ Naktī uz otrdienu daudzviet fiksēta koša ziemeļblāzma], tvnet.lv, {{dat|2026|1|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. janvāris]] — otro nakti pēc kārtas zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpils novērojumu stacijā, –24,7 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcvzftkb5c24 Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}&lt;/ref&gt; Arī citviet valsts austrumos un vietām Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja zem –20 grādiem, Madonā gaiss atdzisa līdz –23,7 °C, [[Jelgava|Jelgavā]] līdz –22,3 °C, [[Rēzekne|Rēzeknē]], Dagdā, Gulbenē, Zīlānos, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], Skrīveros un [[Bauska|Bauskā]] bija –20, –21 grāds. Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –15,4 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013862388987035793 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. janvāris]] — naktī valsts austrumu rajonos, līdzīgi kā citās aizvadītājās naktīs, zem skaidrām debesīm, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –20, –24 grādiem, viszemāk tā noslīdēja Madonā (–24,6 °C). Citviet [[Latgale]]s un [[Vidzeme]]s novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja līdz –19, –21 grādam, pārējā Latvijā bija –13, –18 grādu [[sals]], vienīgā vieta visā teritorijā, kur gaiss neatdzisa līdz –10 grādiem, bija [[Kolka]] (–7,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,3 °C.&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/384921966 Nākamās nedēļas pirmajā pusē daudzviet snigs], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. janvāris]] — dienvidu un centrālajos rajonos mēreni, bet ilgstoši sniga, kopš 27.01 pēcpusdienas (kad snigšana sākās) visvairāk uzsniga Zemgalē un Dienvidkurzemē, kur sniega segas biezums daudzviet pieauga par 9–10 cm. [[Jelgava|Jelgavā]] sniega sega pieauga par 10 cm (vidēji līdz 25 cm), diezgan līdzīgi arī Dobelē, [[Saldus|Saldū]] no 21 cm līdz 30 cm, [[Kalnciems|Kalnciemā]] no 17 cm līdz 24 cm, Bauskā no 12 cm līdz 22 cm. Rīgā no rīta [[sniega sega]]s biezums vidēji sasniedza 17 cm, bet Latgalē snigšana turpinājās vēl visu dienu, biezākais sniegs tika reģistrēts Dagdā, kur zemi klāja 45 cm bieza sniega kārta.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8404797/tresdien-specigak-snigs-latgale-selija-un-zemgales-dienvidos Trešdien spēcīgāk snigs Latgalē, Sēlijā un Zemgales dienvidos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2016407814420279615 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[30. janvāris]] — Latvijā pieņēmās spēkā aukstums un sākās spēcīgākais aukstuma vilnis 2025./2026. gada [[ziema|ziemas]] sezonā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2016566886306029705 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt; Lai gan –20 grādu atzīme tika novērota vien divās meteoroloģisko novērojumu stacijās, lielā daļā valsts gaiss atdzisa līdz –14, –19 grādiem, siltākā nakts tika aizvadītā Kolkā un [[Mērsrags|Mērsragā]], kur termometra stabiņš noslīdēja attiecīgi līdz –6,2 °C un –7,4 °C. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Zosēnu (–23,8 °C) un Daugavpils novērojumu stacijās, kur zem skaidrām debesīm un iestājoties bezvējam, gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, pašā pilsētas centrā bija par vairākiem grādiem siltāks.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mdmpg4xy7222 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|30|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[31. janvāris]] — Latviju skāra spēcīgākais sals pēdējo 14 gadu laikā.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/31.01.2026-latviju-skaris-stiprakais-sals-kops-2012-gada.a632512/ Latviju skāris stiprākais sals kopš 2012. gada], lsm.lv, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Jau ap pusnakti [[Daugavpils]] novērojumu stacijā, kas atrodas pie [[Ruģeļu ūdenskrātuve]]s, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem un nakts laikā tā turpināja kristies zemāk. Minimumu temperatūra sasniedza rītā pusē, kad termometra stabiņš tur noslīdēja līdz –32,8 °C, pirmo reizi pēdējo 5 gadu laikā (kopš [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] janvāra) gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem –30 grādiem, un Daugavpilī šī bija aukstākā nakts valstī kopš [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] [[5. februāris|5. februāra]].&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2017520048747827289 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; datiem uz [[A6]] šosejas netālu no [[Daugavpils lidlauks|Daugavpils lidlauka]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem, un tas ir lielākais sals, ko ceļu sensori fiksēja naktī un rītā. Savukārt [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu tīklā otrā zemākā gaisa temperatūra rīta agrumā tika reģistrēta [[Staļģene|Staļģenē]], kur atrodas meteoroloģiskā stacija &quot;Jelgava&quot;, –28,3 °C. Lielākajā Latvijas daļā gaiss atdzisa līdz –19, –24 grādiem, mazāks sals bija Kurzemē, Kolkā termometra stabiņš noslīdēja vien līdz –7 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017486051162329349 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā [[Latvijas Universitāte|LU]] novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –17,0 °C, [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] bija nepilni –20 grādi, bet Pierīgā valdīja aukstums līdz –25 grādiem.

=== Februāris ===
* [[1. februāris]]:
** Zemākā gaisa temperatūra naktī un no rīta tika reģistrēta [[Jelgava]]s novērojumu stacijā [[Staļģene|Staļgenē]], –30,6 °C, arī vietām citur gaisa temperatūra bija tuvu –30 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017892391194112312 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt; [[Daugavpils]] meteostacijā termometra stabiņš noslīdēja līdz –29,0 °C, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, bet [[Bauska]]s novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25,7 °C. Daudzviet citviet valsts teritorijā valdīja –20, –25 grādu sals, par dažiem grādiem siltāks bija vietām Kurzemē un Rīgā, savukārt [[Kolka|Kolkā]], [[Ventspils|Ventspilī]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –10, –13 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra no rīta sasniedza –18,6 °C, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] –18,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2017913649017368854 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt;
** Sāka aizsalt [[Rīgas līcis]], to lielāko daļu klāja peldoši ledus gabali, aizsala [[Pērnavas līcis]] [[Igaunija]]s piekrastē, un pilnībā aizsalusi jau kādu laiku bija arī [[Daugava]] Rīgā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8407494/foto-rigas-lica-lielako-dalu-klaj-peldosi-ledus-gabali FOTO ⟩ Rīgas līča lielāko daļu klāj peldoši ledus gabali], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[2. februāris]] — naktī un no rīta 12 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī nacionālais 2. februāra aukstuma rekords. Viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Jelgavas novada Staļģenē, '''–31,7 °C''', un tā ir zemākā temperatūra, kas Latvijā šajā datumā tika fiksēta, kopš veic meteoroloģijas novērojumus.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/02.02.2026-sasniegts-2-februara-aukstuma-rekords-diena-bus-saulaina.a632618/ Sasniegts 2. februāra aukstuma rekords; diena būs saulaina], lsm.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt; Iepriekšējais nacionālais rekords tika fiksēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]], kad Zosēnos bija –30,8 °C. Vietējas nozīmes rekordi tika pārspēti arī Dagdā (–23,4 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (–23,2 °C), Mērsragā (–21,7 °C), Liepājā (–23,7 °C), [[Stende|Stendē]] (–25,2 °C), Saldū (–25,0 °C), Skrīveros (–26,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (–27,2 °C), Dobelē (–27,0 °C), Bauskā (–30,4 °C) un Daugavpilī (–31,4 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2018222521082864093 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –19,6 °C, bet pie [[Rīgas lidosta|lidostas &quot;Rīga&quot;]] gaiss atdzisa līdz –26 grādiem, pārspējot rekordu — 2012. gadā reģistrētos –23,8 grādus. Tikmēr Daugavgrīvas novērojumu stacijā, sākot pūst mērenam ziemeļu [[vējš|vējam]] no jūras, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –9 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8407814/agra-pirmdienas-rita-gaisa-temperatura-rigas-lidosta-pazeminajas-lidz-26-gradiem Agrā pirmdienas rītā gaisa temperatūra Rīgas lidostā pazeminājās līdz -26 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. februāris]] — kārtējā aukstā nakts Latvijas teritorijā, no visām valsts meteoroloģisko novērojumu stacijām viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Daugavpilī (–28,9 °C). Balstoties uz &quot;[[Latvijas Valsts ceļi|Latvijas Valsts ceļu]]&quot; informāciju, naktī daudzviet [[Latgale|Latgalē]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25, –27 grādiem, vietām Vidzemē līdz –23, –25 grādiem. Gaisa kvalitāte svārstījās no labas [[Kurzeme|Kurzemē]] līdz īpaši sliktai [[Rēzekne|Rēzeknē]], kur aukstā laika, [[bezvējš|bezvēja]] un intensīvās apkurināšanas dēļ izveidojās [[smogs]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8409304/tresdienas-nakti-gaiss-dazviet-latvija-atdzisis-lidz-27-gradiem-rezekne-smogs Trešdienas naktī gaiss dažviet Latvijā atdzisis līdz –27 grādiem, Rēzeknē – smogs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. februāris]] — dziļākais sniegs Latvijā saglabājās Latgales dienvidu daļā, [[Dagda]]s novērojumu stacijā sniega segas biezums pieauga līdz 47 cm, kas ir biezākais sniegs valstī kopš [[2023. gada laikapstākļi Latvijā|2023. gada]] marta. Otrā biezākā sniega sega valsts novērojumu stacijās vidēji bija 41 cm [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Piedruja|Piedrujā]], Daugavpils novērojumu stacijā tika izmērīta 35 cm bieza sniega kārta, savukārt Rēzeknē un [[Līvāni|Līvānu]] novadā zemi sedza attiecīgi 30 un 32 cm sniega. Citās novērojumu stacijās sniega segas biezums bija no 6 cm Daugavgrīvā un Mērsragā līdz 28 cm Rucavā, novērojumu stacijā Rīgas centrā saglabājās 16 cm bieza sniega sega.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8411926/dzilakais-sniegs-valsti-saglabajas-latgales-dienvidu-dala Dziļākais sniegs valstī saglabājas Latgales dienvidu daļā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. februāris]] — debesīm kļūstot skaidrām, valsts austrumos un vietām Zemgalē no jauna pastiprinājās [[sals]], daudzviet gaiss atdzisa līdz –20, –25 grādiem, ārpus novērojumu stacijām līdz –27 grādiem, bet Daugavpils meteostacijā, kas atradās pilsētas nomalē, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –30 grādiem. Valsts rietumu pusē debesis bija apmākušās, tās apmācas arī Latvijas centrālajā daļā, vietām bija neliels sniegs, [[migla]] un sarma. Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –17 grādiem, lidostā valdīja aptuveni –20 grādu sals.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8412990/otrdiena-gaidama-auksta-un-sniegaina Otrdiena gaidāma auksta un sniegaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. februāris|13.]]—[[14. februāris]] — ap rītu Latvijas teritoriju no dienvidrietumiem šķērsoja ar aktīvu [[ciklons|ciklonu]] saistīta plaša nokrišņu zona, visā valstī atnesot ilgstošu un brīžiem stipru snigšanu. Rīta stundās ilgstoša snigšana sākās Kurzemes pusē, bet dienas gaitā tā aptvēra jau visu Latviju.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2021964336600650072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|12|SK}}&lt;/ref&gt; [[Sniegputenis]] daudzviet turpinājās līdz naktij, bet Latgales dienvidaustrumu daļā arī 14.02 nakts pirmajā pusē. Visā valstī, arī Rīgā, tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, veidojās sastrēgumi, līdz 13.02 vakaram tika fiksētas vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi visā Latvijā.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8415917/lidz-piektdienas-vakaram-latvija-registreti-vairak-neka-240-satiksmes-negadijumi Līdz piektdienas vakaram Latvijā reģistrēti vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi], tvnet.lv, {{dat|2026|2|13|SK}}&lt;/ref&gt; Biezākā sniega sega izveidojās Dagdas novērojumu stacijā — 62 cm sniega.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022569821959790768 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt; Tik daudz sniega valstī nebija kopš [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gada]] [[aprīlis|aprīļa]], kad [[Alūksne|Alūksnē]] sniega dziļums sasniedza 70 cm.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/14.02.2026-latviju-parklajis-dzilakais-sniegs-kops-2013-gada.a634635/ Latviju pārklājis dziļākais sniegs kopš 2013. gada], lsm.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt; Lielākās sniega segas biezuma izmaiņas — par 20 cm — tika reģistrētas novērojumu stacijā &quot;Sīļi&quot;, Līvānu novadā, kur sniega kārtas augstums pieauga no 38 līdz 58 cm, bet [[Gulbene]]s meteoroloģiskajā stacija sniega dziļums palielinājās par 18 cm — no 28 līdz 46 cm. Novērojumu stacijā Rīgas centrā sniega kārtas biezums palielinājās no 16 līdz 25 cm. Daudzviet valstī sniega sega kļuva par vairāk nekā 10 cm biezāka, bet daļā Kurzemes un Vidzemes ziemeļrietumos sniega sega nepieauga. 40 centimetru robeža tika pārsniegta novērojumu stacijās Gulbenē un Rēzeknē, tā sasniegta arī [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros, vairāk nekā pusmetra sniega bija Daugavpilī un Krāslavas novada Piedrujā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8415988/pat-62-centimetri-kur-sobrid-latvija-ir-visbiezaka-sniega-sega Pat 62 centimetri! Kur šobrīd Latvijā ir visbiezākā sniega sega?], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. februāris]] — trijās novērojumu stacijās no rīta tika laboti attiecīgā datuma aukstuma rekordi.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022952540619575411 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|15|SK}}&lt;/ref&gt; Debesīm skaidrojoties, Liepājā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –24,4 °C, Rucavā — līdz –25,7 °C, savukārt novērojumu stacijā &quot;Jelgava&quot;, kas atrodas Staļģenē, īsi pēc [[lēkts|saullēkta]] sals sasniedza –30,3 °C. Visas valsts aukstuma rekords gan palika nepārspēts — [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] Zosēnos reģistrētie –32,3 °C. Rīgā termometra stabiņš noslīdēja līdz –18,1 °C centrā un līdz –25 grādiem [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; informācija liecināja, kā vietām visos reģionos gaisa temperatūra noslīdēja zem –25 grādiem, lielākais sals gar autoceļiem bija –28 grādi uz [[A2]] šosejas pie [[Amata]]s upes.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2026-liepajas-rucavas-un-jelgavas-noverojumu-stacija-parspets-aukstuma-rekords.a634704/ Liepājas, Rucavas un Jelgavas novērojumu stacijā pārspēts aukstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|2|15|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Ziemas diena Valles pagasts 15feb2026.jpg|alt=Ziemas diena Valles pagastā, 2026. gada 15. februāris|thumb|220px|Ziemas diena [[Valles pagasts|Valles pagastā]], 15. februāris]]
* [[16. februāris]] — nakts pagāja ar temperatūras kontrastiem: valsts lielākajā daļā [[mākoņi|mākoņu]] dēļ nebija vēsāks par –7, –14 grādiem, tikmēr valsts dienvidos debesis bija skaidras, termometra stabiņš daudzviet bija zem –20 grādiem, Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās pat līdz –30,5 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mexhg5glqk2f Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|16|SK}}&lt;/ref&gt; Liepājā un [[Rucava|Rucavā]], ar attiecīgi –24,2 °C un –27,5 °C, tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, Rucavā tika pārspēts arī februāra 2. dekādes aukstuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2023296624127328278 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[17. februāris]] — tika aizvadīts ļoti auksts rīts, daļā valsts termometra stabiņš noslīdēja zem –25 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–27,2 °C), kur tika labots aukstuma rekords, Jelgavā (–27,6 °C) un Daugavpilī, kur bezvēja un skaidrā laika dēļ gaiss atdzisa līdz '''–32,5 °C''', labojot nacionālo 17. februāra aukstuma rekordu. Daugavpils meteostacija bija arī šī rīta aukstākā vieta visā [[Eiropa|Eiropā]]. Iepriekšējais aukstākais 17. februāris bija [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]] [[Mērsrags|Mērsragā]], kad bija –30,5 grādi.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/17.02.2026-sorit-daugavpils-puse-sals-sasniedzis-32-gradus-jauns-17-februara-rekords-latvija.a634986/ Šorīt Daugavpils pusē sals sasniedzis 32 grādus — jauns 17. februāra rekords Latvijā], lsm.lv, {{dat|2026|2|17|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. februāris]] — termometra stabiņš [[Kurzeme|Kurzemē]] paaugstinājās virs nulles, pirmo reizi kopš 7. janvāra tur netika reģistrēta negatīva gaisa temperatūra. Pavisam nedaudz virs nulles gaiss iesila arī Rīgā. Iepriekšējās sešās nedēļās pozitīva [[gaisa temperatūra]] Latvijā tika novērota tikai vienreiz – 12. februārī Daugavpilī gaiss iesila līdz +0,8 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/20.02.2026-piektdien-kurzeme-gaisa-temperatura-pakapsies-gradu-virs-nulles.a635541/ Piektdien Kurzemē gaisa temperatūra pakāpsies grādu virs nulles], lsm.lv, {{dat|2026|2|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[23. februāris]] — ziemeļaustrumu virzienā pāri valsts teritorijai virzījās plaša [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, atnesot sniegu, slapju sniegu, un sniega sega vietām rietumu un centrālajos rajonos kļuva par dažiem centimetriem biezāka. Šajos reģionos vakarpusē un naktī tika novērota arī [[atkala]], kas vietām turpinājās arī naktī.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8421246/pirmdien-latvijas-lielakaja-dala-gaidams-sniegs Pirmdien Latvijas lielākajā daļā gaidāms sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|23|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[27. februāris]]: 
** Visā valstī sākās atkusnis, gaisa temperatūra sasniedza +1, +6 grādus, līdz ar to visā Latvijā beidzās periods ar nepārtrauktu [[sals|salu]], kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, kas vidēji turpinājās 49 diennaktis. Visās novērojumu stacijās vienlaikus šāds periods ilga 35 dienas, bet garākais nepārtraukts periods, kad maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, tika reģistrēts Alūksnē — 62 diennaktis.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027349790950916508 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|27|SK}}&lt;/ref&gt; Arī vēsturiskais rekords pieder Alūksnei — 81 diennakts [[1984. gada laikapstākļi Latvijā|1984.]]/[[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985. gada]] ziemā. Dažās novērojumu stacijās šis sala periods bija viens no ilgākajiem vēsturē, piemērām, Rūjienā noslēgušais 54 dienu sala periods bija 2. garākais stabilais sals 21. gadsimtā un 3. garākais kopš [[1966. gads|1966.]]/[[1967. gads|1967. gada]] ziemas, bet Liepājā — garākais 21. gadsimtā un 2. garākais sala periods kopš [[1945. gads|1945. gada]], atpaliekot 8 dienas no rekorda.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LatvianNature/status/2027091731695485061 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|2|26|SK}}&lt;/ref&gt;
** Šī bija pirmā diennakts no piecām, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā paaugstinājās virs nulles — iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]].&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/04.03.2026-latvija-sacies-meteorologiskais-pavasaris.a637268/ Latvijā sācies meteoroloģiskais pavasaris], lsm.lv, {{dat|2026|3|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. februāris]] — Latvijas dienvidu daļā dienas laikā debesis skaidrojās un spoži spīdēja saule, kā rezultātā strauji paaugstinājās gaisa temperatūra. Daugavpilī un [[Zīlāni|Zīlānos]] termometra stabiņš sasniedza attiecīgi +10,1 °C un +10,9 °C, pirmo reizi kopš rudens gaisa temperatūra Latvijā pārsniedza +10 grādu atzīmi, uzstādot jaunus siltuma rekordus. Jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti arī Skrīveros (+9,5 °C), Rēzeknē (+9,4 °C), Dagdā (+8,5 °C) un Liepājā (+8,4 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027803570712531370 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|28|SK}}&lt;/ref&gt; Kopumā tika laboti seši siltuma rekordi — pirmie šajā gadā.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mfw7o5b4oc2s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|28|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
* [[1. marts]] — Rēzeknes, Daugavpils, [[Madona]]s, Skrīveru un Dagdas novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Līdzīgi kā aizvadītajā dienā uzspīdēja saule, un Dagdā gaiss iesila līdz +8,8 °C, Skrīveros līdz +10,6 °C, Madonā un Daugavpilī līdz +10,9 °C, bet Rēzeknē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +11,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|1|SK}}&lt;/ref&gt; Strauji sāka kust [[sniega sega]] un ledus kārta uz upēm un citām ūdenstilpēm.
* [[5. marts]] — lielākajā daļā Latvijas upju [[ūdens]] līmeņa kāpums kļuva straujāks, bet vietām Kurzemē līdz ar sniega nokušanu [[pali]] mazinājās. Daļā Kurzemes upju ūdens līmenis nepaaugstinājās vai sāka pazemināties, bet kāpums turpinājās lielākajās upēs [[Abava|Abavā]], [[Venta|Ventā]] un [[Bārta (upe)|Bārtā]], kur pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopumā cēlās par nepilniem diviem metriem. Arī Ziemeļvidzemes upēs [[Salaca|Salacā]], [[Rūja|Rūjā]] un [[Seda|Sedā]] ūdens līmenis dažos posmos pēdējās dienās nedaudz pazeminājās. Citos Latvijas reģionos ūdens līmenis upēs galvenokārt paaugstinājās ar pieaugošu intensitāti.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8427553/udens-limenis-latvija-strauji-kapj Ūdens līmenis Latvijā strauji kāpj], tvnet.lv, {{dat|2026|3|5|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. marts]] — nostiprinoties [[Anticiklons|anticiklona]] ietekmei, visā Latvijas teritorijā valdīja sauss, saulains un pavasarīgi silts laiks, valsts lielākajā daļā gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem un piecās novērojumu stacijās tika laboti šīs dienas siltuma rekordi: [[Liepāja|Liepājā]] (+9,8 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+11,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (+11,9 °C), [[Stende|Stendē]] (+13,0 °C) un [[Mērsrags|Mērsragā]] (+13,9 °C). Rīgā pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra pārsniedza +10 grādu atzīmi, sasniedzot +11,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2030680887679951006 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|8|SK}}&lt;/ref&gt; Daudzviet Kurzemē un Vidzemes ziemeļos sniega sega izzuda pavisam, bet visbiezākā sniega kārta saglabājās valsts austrumos, Dagdas novērojumu stacijā vēl bija 28 cm bieza sniega kārta.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/08.03.2026-no-pirmdienas-turpinasies-pavasarigs-laiks.a637942/ No pirmdienas turpināsies pavasarīgs laiks], lsm.lv, {{dat|2026|3|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. marts]]:
** Gaisa temperatūrai Kolkā paaugstinoties līdz '''+14,7 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais siltuma rekords, par precīzi grādu pārspējot [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gada]] rekordu. Kopā tika laboti 10 diennakts un 1 dekādes rekords (Kolkā), kā arī atkārtots 1 diennakts rekords ([[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]). Daudzviet gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem, nedaudz vēsāks bija piekrastes rajonos.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031061692029784490 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;
** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais gaisa temperatūras maksimums, '''+13,7 °C'''. Iepriekšējais rekorda tika fiksēts [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gadā]], kad bija +12,9 grādi.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/09.03.2026-pirmdiena-bus-saulaina-vietam-tiks-sasniegts-9-marta-siltuma-rekords.a637959/ Pirmdiena būs saulaina, vietām tiks sasniegts 9. marta siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. marts]] — siltākā diena kopš oktobra: Mērsraga novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +16,4 °C, uzstādot gan diennakts, gan marta 1. dekādes siltuma rekordu stacijā, pirmo reizi Latvijā šajā gadā tika fiksēts +15 grādu siltums. Vietējas nozīmes rekordi, kā arī dekādes rekordi tika arī uzstādīti [[Rūjiena|Rūjienā]] (+14,0 °C), [[Skrīveri|Skrīveros]] (+14,7 °C) un [[Stende|Stendē]] (+15,3 °C), un Kolkas novērojumu stacijā (+14,0 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031364736353222919 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. marts|11.]]—[[15. marts]] — turpinājās periods ar uzstādītiem siltuma rekordiem, kopā piecu dienu laikā tika uzstādīti 82 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī 6 dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. 11. martā tika laboti 11 siltuma rekordi, 12. datumā — 13 siltuma rekordi, arī nacionālais rekords ([[Gulbene|Gulbenē]] un Madonā '''+13,9 °C'''), 13. — 17 siltuma rekordi, 14. — visi 25 siltuma rekordi (visās novērojumu stacijās), tostarp visas Latvijas rekords (Liepājā un Pāvilostā '''+17,1 °C'''), 15. — 16 siltuma rekordi, atkārtojot arī nacionālo siltuma rekordu ([[Ainaži|Ainažos]] '''+14,3 °C'''), līdzīgā temperatūra bija arī [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gadā]] Mērsragā. Šajā laika posmā tika reģistrētas arī šī gada pirmās [[zibens]] izlādes — 12. martā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] un vietām Vidzemē.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031993984390774856 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|12|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[18. marts]] — laikapstākļus noteica anticiklons, bezvēja dēļ daudzviet valstī nakts laikā izveidojās bieza [[migla]], kas atsevišķos reģionos, īpaši piekrastē, noturējās līdz priekšpusdienai. Plkst. 5 rītā mazākā redzamība bija 140 metri Rīgas ziemeļos [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], kā arī 200 metri Rīgas centra meteostacijā un Alūksnē.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8435496/tresdien-saulainakais-un-siltakais-laiks-latvija-saglabasies-austrumu-novados Trešdien saulainākais un siltākais laiks Latvijā saglabāsies austrumu novados], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|18|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. marts]] — mazinājās ledus sastrēgums [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]], [[Pļaviņas|Pļaviņu]] pilsētā upe daļēji atbrīvojās no ledus. Ūdens līmenis [[Daugava|Daugavā]] pie Pļaviņām bija aptuveni divus metrus zemāks par 17. martā sasniegto maksimumu.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8437022/foto-plavinu-puse-mazinajies-ledus-sastregums FOTO ⟩ Pļaviņu pusē mazinājies ledus sastrēgums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|20|SK}}&lt;/ref&gt; Lielākajā daļā Latvijas upju mazinājās pali, turpinājās ūdens līmeņa pazemināšanās. Dažās upēs, tai skaitā [[Misa (upe)|Misā]] un [[Aiviekste|Aiviekstē]], saglabājās augsts ūdens līmenis un applūdušas [[paliene]]s.
* [[23. marts]] — gan [[Bauska]]s, gan [[Mērsrags|Mērsraga]] novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai paaugstinoties attiecīgi līdz +14,9 °C un +13,9 °C, tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Zīlāni|Zīlānu]] novērojumu stacijā termometra stabiņš sasniedza +14,9 °C, tika atkārtots [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]] uzstādītais siltuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|23|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. marts]] — neskatoties uz brāzmainu dienvidu, dienvidrietumu vēju un nelieliem nokrišņiem, tika aizvadīta ļoti silta diena, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12, +16 grādiem, [[Kolka]]s pusē pat līdz +17 grādiem. Trijās novērojumu stacijās valsts dienvidaustrumos tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+14,5 °C), Dagdā (+14,7 °C) un Daugavpilī (+15,9 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2036841326495306185 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|25|SK}}&lt;/ref&gt; Vēja brāzmas sasniedza 13–18 m/s, vietām piekrastes rajonos līdz 20 m/s, bet stiprākais [[vējš]] bija [[Ventspils|Ventspilī]] — brāzmās līdz 22 m/s.
* [[29. marts]] — tika novērota ļoti kontrastaina gaisa temperatūra: naktī, zem skaidrām debesīm, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –5 grādiem, tikmēr dienā Kurzemē un piekrastes rajonos mākoņu dēļ bija +5, +8 grādi, bet valsts austrumos, spīdot saulei, termometra stabiņš sasniedza +15, +17 grādus. Daugavpilī ar '''+17,9 °C''' tika uzstādīts gan diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, gan visas valsts mēroga rekords. Vēl [[Zīlāni|Zīlānos]] (+16,6 °C) tika labots siltuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2038281196178698480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|29|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* [[2. aprīlis]] — tikpat kā visā valstī gaisa temperatūra rīta stundās bija zem nulles, vietām [[Mērsrags|Mērsraga]], [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]], [[Ainaži|Ainažu]] pusē, kā arī pie [[Rīgas lidosta|lidostas &quot;Rīga&quot;]] sals pārsniedza –5 grādus, atbilstoši &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; informācijai arī vairākās vietās Vidzemē (galvenokārt uz [[A2]] šosejas) fiiksēts līdz –5, –6 grādiem. Vietām valdīja miglains laiks, kas dienu iepriekš skāra teju visus jūras piekrastes reģionus, tostarp arī Rīgu. Vēlāk vakarā [[migla]] izveidojās no jauna, ar redzamību līdz 200–500 metriem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8445064/ceturtdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Ceturtdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[6. aprīlis]] — ciklona aukstais sektors atradās virs Latvijas teritorijas, un tā ietekmē pūta brāzmains vējš un veidojās [[gubu lietusmākoņi]], kas atnesa nokrišņus — lietu, [[krusa]]s graudus un slapja sniega pārslas. Konvektīvo (gubu) mākoņu veidošanās aktivitāti pastiprināja īsviļņu ieplakas bāriskajā laukā, kas papildus veicināja gubu mākoņu attīstību.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2041105218650132795 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|6|SK}}&lt;/ref&gt; Ciklona ietekmē tika novērotas krasas vēja brāzmas, piekrastē līdz 20 m/s, bet stiprākais vējš tika fiksēts [[Ventspils|Ventspilī]], kur brāzmas pastiprinājās līdz 25 m/s, savukārt dienas reģistrētais nokrišņu daudzums vietām (piemērām, Zosēnu pusē) pietuvojās 10 mm.
* [[7. aprīlis]] — atsevišķos rajonos Vidzemes vidienē ([[Madona]]s, Zosēnu, [[Cēsis|Cēsu]] pusē) no rīta sniga slapjš sniegs, uz zemes izveidojot plānu, nelielu sniega kārtiņu, nesasniedzot pat 1 cm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2041441060409250177 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|7|SK}}&lt;/ref&gt; Citviet, līdzīgi kā iepriekšējā dienā, brīžiem lija, dažviet kopā ar krusas un [[sniegs|sniega]] graudiem. Saglabājās brāzmains ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, brāzmās [[piekraste|piekrastē]] līdz 18 m/s.
* [[10. aprīlis]] — tā kā laiks bija lielākoties skaidrs, visā teritorijā gaisa temperatūra nakts un rīta stundās pazeminājās līdz 0, –5 grādiem, aukstākais laiks valdīja [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē un jūras piekrastes rajonos (Mērsragā, [[Rucava|Rucavā]], [[Pāvilosta|Pāvilostā]]).&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=04&amp;day=10&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/10/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Gaisa relatīvais mitrums valsts austrumos pazeminājās līdz 15%.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mj6zov3ii22o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|4|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. aprīlis]] — visur valstī, izņemot atsevišķos rajonos Rīgas līča rietumu piekrastē, spīdot saulei, gaiss iesila līdz +14, +17 grādiem. Pūšot austrumu, ziemeļaustrumu vējam, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rīga|Rīgā]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Skrīveri|Skrīveros]] un dažviet Zemgalē. Diennakts vidēja gaisa temperatūra Rīgas centrā pārsniedza +11 grādus.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/15.04.2026-tresdien-gaidams-siltakais-laiks-sonedel.a642955/ Trešdien gaidāms siltākais laiks šonedēļ], lsm.lv, {{dat|2026|4|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[16. aprīlis]] — [[Liepāja|Liepājā]] nokrišņu daudzums līdz agram rītam (plkst. 5) kopš 15.04. vakara sasniedza 18 mm, kas ir 63% no visa mēneša normas, ņemot vērā, ka aprīlis [[Liepāja|Liepājā]] vēsturiski ir gada sausākais mēnesis. Rīta stundās nedaudz vai mēreni lija vietām Kurzemes dienvidrietumu daļā, kā arī Vidzemē, Latgalē un [[Sēlija|Sēlijā]], bet nokrišņu daudzums lielākoties nepārsniedza 10 mm atzīmi.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8453247/ceturtdien-latvija-gaidami-mainigi-laikapstakli Ceturtdien Latvijā gaidāmi mainīgi laikapstākļi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. aprīlis]] — skaidra laika ietekmē minimālā gaisa temperatūra ap pieciem rītā svārstījās no +3,5 grādiem Rīgas ziemeļu daļā [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] līdz –5 grādiem Zosēnos; teju visā valstī, izņemot piekrasti, termometra stabiņš noslīdēja zem nulles, Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz –2 grādiem [[lidosta]]s apkārtnē un +3 grādiem centrā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8455321/pirmdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Pirmdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. aprīlis]] — pāri valsts teritorijai virzījās [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, priekšpusdienā vietām, pēcpusdienā jau daudzviet uzlija, lokāli mēreni stipri, dažviet tika fiksētas slapja sniega pārslas, bet lielākoties  Vidzemē un Rīgas pievārtē tika reģistrētas arī [[zibens]] izlādes. Sākās vēja pastiprināšanās, iegriežoties vējam no rietumiem un ziemeļrietumiem, tas brāzmās pastiprinājās līdz 15–17 m/s.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/25.04.2026-sestdiena-bus-makonaina-un-vejaina.a644513/ Sestdiena būs mākoņaina un vējaina], lsm.lv, {{dat|2026|4|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[26. aprīlis]] — gar Latvijas austrumiem virzījās ciklons, kas [[Somija]]s dienvidos un daļā [[Igaunija]]s naktī un no rīta atnesa 10–15 cm sniega, bet Latvijas teritorijā tas atnesa epizodiskus nokrišņus, tostarp arī sniegu un krusas graudus, kā arī stipru ziemeļu, ziemeļrietumu vēju. Vietām visos reģionos īslaicīgi zeme nosniga balta, īpaši no rīta Kurzemē.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2048393959026610632 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|26|SK}}&lt;/ref&gt; Spēcīgākās vēja brāzmas rīta stundās tika novērotas Ventspilī un [[Kolka|Kolkā]] — 23 m/s, citviet piekrastē līdz 15–20 m/s, Rīgā, [[Bauska|Bauskā]], Rucavā, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Rēzekne|Rēzeknē]] pēcpusdienā tika novērotas vēja brāzmas līdz 20 m/s, pārējā valstī pārsvarā līdz 13–17 m/s. Stiprais vējš vietām lauza kokus un atrāva ēku konstrukcijas, glābēji līdz pēcpusdienai saņēma 37 izsaukumus saistībā ar vēja radītiem postījumiem, lielākoties Rīgā un Pierīgā.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8459710/visvairak-izsaukumu-uz-veja-postijumiem-sanemti-riga-un-pieriga Visvairāk izsaukumu uz vēja postījumiem saņemti Rīgā un Pierīgā], tvnet.lv, {{dat|2026|4|26|SK}}&lt;/ref&gt; Vēja ietekmē ap plkst. 15.00 elektroapgāde tika traucēta ap 9000 klientu, galvenokārt [[Bauskas novads|Bauskas]], [[Cēsu novads|Cēsu]] un [[Valmieras novads|Valmieras novadā]].
* [[27. aprīlis]] — vēja ātrums brāzmās Rīgā un [[Dagda|Dagdā]] sasniedza 19 m/s, diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā noslīdēja četrus līdz piecus grādus zem normas, dienu iepriekš, 26. aprīlī, pat sešus grādus zem normas.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8460588/ari-otrdien-putis-auksts-ziemelis Arī otrdien pūtīs auksts ziemelis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|28|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Maijs ===
* [[1. maijs]] — pirmo reizi 2026. gada pavasara sezonā un pirmo reizi kopš septembra gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +20 grādu atzīmi. Visaugstāk termometra stabiņš paaugstinājās [[Dobele|Dobelē]], kur bija +22,4 °C,&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2050281223981875710 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|1|SK}}&lt;/ref&gt; +20 grādu siltums tika sasniegts arī [[Stende|Stendē]] (+21,9 °C), [[Rīga|Rīgā]] (+21,0 °C), [[Saldus|Saldū]] (+20,8 °C) un [[Jelgava|Jelgavā]] (+20,5 °C). Pārējā valstī gaisa temperatūra svārstījās +13, +19 grādu robežās, vējam pūšot no jūras puses, vēsākais laiks bija piekrastes novados.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/01.05.2026-pirmo-reizi-saja-gada-gaisa-temperatura-latvija-pakapusies-virs-20-gradiem.a645388/ Pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra Latvijā pakāpusies virs +20 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|1|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs.jpg|alt=Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs|thumb|150px|[[Ķemeru nacionālais parks]], 2026. gada 2. maijs]]
* [[3. maijs]] — teritorijas lielākajā daļā šī bija pirmā vasarīgi siltā diena, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +20, +25 grādiem, bet [[Zemgale|Zemgalē]] un Rīgas apkārtnē pat līdz +26 grādiem. Piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Kolka|Kolkā]] (+20,8 °C), [[Madona|Madonā]] (+24,8 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+25,3 °C), [[Zīlāni|Zīlānos]] (+25,4 °C), [[Bauska|Bauskā]] (+26,9 °C, augstākā gaisa temperatūra valstī).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2050917564838969717 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|3|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā gaiss iesila līdz +26,2 °C, atkārtojot [[1996. gada laikapstākļi Latvijā|1996. gada]] uzstādīto rekordu. Paaugstinātas [[ozons|ozona]] koncentrācijas dēļ [[gaiss|gaisa]] kvalitāte Latvijā bija viduvēja, vietām — slikta.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/03.05.2026-pirmo-reizi-kops-septembra-gaiss-latvija-sasilis-lidz-25-gradiem.a645506/ Pirmo reizi kopš septembra gaiss Latvijā sasilis līdz 25 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|3|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. maijs]] — daudzviet [[Latgale|Latgalē]] un dažviet citur šī bija siltākā [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]] novērojumu vēsturē, septiņās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Daugavpils]] bija siltākā vieta Latvijā ar +28,2 °C, un līdz nacionālam 4. maija siltuma rekordam šeit pietrūka vien 0,2 grādi.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2051311808305156398 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}&lt;/ref&gt; Jauni siltuma rekordi tika uzstādīti arī Zīlānos (+26,7 °C), [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+26,2 °C), [[Dagda|Dagdā]] (+26,2 °C), Madonā (+25,5 °C), Bauskā (+25,4 °C) un [[Alūksne|Alūksnē]] (+24,1 °C). Citviet bija +19, +23 grādi, Kurzemes piekrastē nebija siltāks par +14, +16 grādiem, nedaudz īslaicīgi lija, [[Sēlija|Sēlijā]] un vietām [[Vidzeme|Vidzemē]] arī dārdēja pērkons.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2051305917052780868 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. maijs]] — pašos Latgales dienvidaustrumu rajonos visas dienas garumā ilgstoši un mēreni stipri lija, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nolija līdz 10 mm lietus, bet lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Piedruja|Piedrujā]] (pie [[Baltkrievija]]s pierobežas) — 26 mm.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mli2jjy2w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. maijs]] — lietum šķērsojot plašāku valsts teritorijas daļu, daudzviet lija, arī ilgstoši, austrumu rajonos reģistrētas arī [[lietusgāze]]s, kurus pavadīja arī [[pērkona negaiss]]. Visvairāk nokrišņu bija Alūksnē, kur diennaktī nolija 23,4 mm, kas ir 37% no visas mēneša normas.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8470613/ceturtdien-mainigs-makonu-daudzums-vietam-islaicigi-lis Ceturtdien mainīgs mākoņu daudzums, vietām īslaicīgi līs], tvnet.lv, {{dat|2026|5|14|SK}}&lt;/ref&gt; Madonas un Rēzeknes pusē nolija ap 12—14 mm, ap 10 mm nokrišņu tika fiksēts [[Ainaži|Ainažu]] un Daugavgrīvas novērojumu stacijās, citās novērojumu stacijās, pārsvarā zem 10 mm.
* [[17. maijs]] — atrodoties starp silta gaisa masu austrumos no Latvijas un vēsu gaisu rietumos, valstī tika fiksēti temperatūras kontrasti. Vairākās vietās Latgalē: Rēzeknes, Dagdas, Daugavpils pusē gaiss iesila līdz +22, +24 grādiem, tikmēr pie jūras esošos rajonos nebija siltāks par +11, +12 grādiem. Plašā valsts daļā gaisa temperatūra svārstījās +13, +17 grādu robežās.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=05&amp;day=17&amp;hora=18&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 05/17/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[18. maijs]]:
** No dienvidaustrumiem pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet nesot lietusgāzes un pērkona negaisu. Pēcpusdienā stiprākie nokrišņi skāra valsts austrumu daļu, kur tika reģistrētas arī dažas zibens izlādes, savukārt vēlā vakarā un nakts sākumā valsts centrālo daļu, arī Rīgas apkārtni, šķērsoja pirmais lielais vasarīgais negaiss.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2056464711877550581 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}&lt;/ref&gt; [[Ropaži|Ropažu]] apkārtnē tika fiksēta visai intensīva zibeņošana — sensoru sistēma fiksē ap 25 zibeņiem ik minūti. Tālāk šīs negaiss virzījās uz ziemeļiem, ziemeļrietumiem, [[Saulkrasti|Saulkrastu]] virzienā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2056476358847369393 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}&lt;/ref&gt;
** ESTOFEX jeb Eiropas Eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs iekļāva Latvijas austrumu daļu pirmajā, bet Latgales dienvidaustrumu daļu otrajā risku zonā saistībā ar iespējamiem stipriem [[negaiss|negaisiem]].&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mm4kt7a6622p Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|18|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[19. maijs]] — nokrišņu daudzums Madonas novērojumu stacijā diennakts laikā sasniedza 30,6 mm, Vičakos 25,6 mm, Rīgas centra meteostacijā — 21,2 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2056634685921304675 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|19|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. maijs]] — pāri Kurzemei un arī valsts centrālajiem rajoniem virzījās nelielas nokrišņu zonas, kā arī lielāki [[gubu mākoņi]], bet tie bija lielākoties mazaktīvi, tikai dažviet nesot lokālas, stiprākas lietusgāzes, Jelgavas apkārtnē tika reģistrēti arī zibens uzplaiksnījumi. Visstiprāk nolija Stendē, dažu stundu laikā nokrišņu daudzums šajā novērojumu stacijā sasniedza 21,4 mm,&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8475900/piektdien-latvija-islaicigi-lis-vietam-dardes-perkons Piektdien Latvijā īslaicīgi līs, vietām dārdēs pērkons], tvnet.lv, {{dat|2026|5|22|SK}}&lt;/ref&gt; citviet lietus daudzums bija krietni mazāks.
* [[27. maijs]] — pieņēmās spēkā ziemeļu-ziemeļrietumu vējš, kas daudzviet brāzmās sasniedza 15—20 m/s, Rīgā pat 22 m/s, arī ceļu sensors pie [[Kārsava]]s negaisā reģistrēja vēja brāzmas līdz 22,5 m/s.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mmt4ouwdbs2k Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|27|SK}}&lt;/ref&gt; No rīta Vidzemē sāka veidoties lietus un negaisa mākoņi, kas dienas gaitā virzījās pāri valsts austrumiem, nesot lokālas lietusgāzes, negaisu, dažviet arī krusu. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] līdz vakaram saņēma 111 izsaukumus saistībā ar stipro vēju. Lielākoties vējš uz ceļiem nogāza kokus, četros gadījumos Rīgā koks nokrita uz automašīnas, bet vienā gadījumā Rīgā dzīvojamai mājai atrāva jumta segumu. [[Preiļi|Preiļos]] koks nokrita uz automašīnas un dzīvojamās mājas. Visvairāk izsaukumu — 34, tika saņemti Rīgā, savukārt Rīgas reģionā — 29 (visvairāk [[Ropažu novads|Ropažu novadā]]), bet Latgalē saistībā ar vēja postījumiem tika saņemti 27 izsaukumi (lielākā daļa [[Preiļu novads|Preiļu novadā]]).&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8479337/foto-vugd-sanemis-111-izsaukumus-veja-postijumu-del FOTO ⟩ VUGD saņēmis 111 izsaukumus vēja postījumu dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|5|27|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. maijs]] — ļoti stiprā vēja ietekmē tika saņemti 39 izsaukumi par radītajiem postījumiem visā valstī, VUGD norādīja, ka lielākoties vējš uz ceļa braucamās daļas bija nogāzis [[koks|kokus]]. Visvairāk izsaukumu (16) tika saņemti Rīgā, kur arī fiksētas stiprākās vēja brāzmas — 18 m/s līdz 21 m/s.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8480107/speciga-veja-postijumu-del-ceturtdien-sanemti-39-izsaukumi Spēcīga vēja postījumu dēļ ceturtdien saņemti 39 izsaukumi], tvnet.lv, {{dat|2026|5|28|SK}}&lt;/ref&gt; Latvijas austrumiem pāri virzījās lietus mākoņi, nokrišņu daudzums Madonā pārsniedza 15 mm, tikmēr pārējā valsts teritorijā lielākoties spīdēja saule.
* [[30. maijs]] — naktī Ventspils un Liepājas lidostā termometra stabiņš noslīdēja līdz nullei, arī [[Rucava|Rucavā]] un dažviet Kurzemes centrālajā daļā gaisa temperatūra svarstījās ap nulli, vietām tika reģistrēta arī [[salna]].&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mn26uqlusc26 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|30|SK}}&lt;/ref&gt;
=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — līdz ar kalendāro vasaras sākumu Latvijā iestājās arī [[meteoroloģiskā vasara]] (tā sākas, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra sasniedz vismaz +15 grādus, un šī bija pirmā tāda diena).&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnbmtukjts2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|2|SK}}&lt;/ref&gt; 1. jūnijs ir arī vidējais datums, kurā Latvijā iestājas meteoroloģiskā vasara klimatiskās normas periodā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8482378/latvija-sakusies-meteorologiska-vasara Latvijā sākusies meteoroloģiskā vasara], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[3. jūnijs]] — [[Mērsrags|Mērsragā]] tika atkārtots [[1971. gada laikapstākļi Latvijā|1971. gadā]] uzstādītais diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, +25,6 °C.
* [[5. jūnijs|5.]]—[[6. jūnijs]] — ziemeļu virzienā no dienvidiem Latvijai pāri virzījās lietusgāzes, vietām kopā ar pērkona negaisu, spēcīgākie nokrišņi šķērsoja valsts centrālo daļu un Kurzemes rietumu daļu. Vēlā vakarā un nakts gaitā visvairāk nolija [[Kuldīga]]s un [[Bauska]]s pusē, dažu stundu laikā Bauskas novērojumu stacijā nokrišņu daudzums sasniedza 45 mm jeb 74% no mēneša normas (vienā stundā 27,2 mm), bet kopējais lietus daudzums (līdz 06.06. plkst. 13.00) sasniedza 51,8 mm, Kuldīgā — 48,2 mm.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnlbfhskm22z Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|6|SK}}&lt;/ref&gt; 6. jūnija pēcpusdienā lietus un negaiss bija valsts austrumu rajonos, bet citviet mākoņu sega pakāpeniski izklīda. Vēl spēcīgākie negaisi tika reģistrēti [[Lietuva|Lietuvā]], kuru laikā plosījās arī daži virpuļviesuļi, stiprākais no tiem bija [[Kauņa|Kauņā]], sasniedzot IF2 spēku.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2063246202292851125 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. jūnijs]] — pāri valsts teritorijai, īpaši austrumu rajoniem, virzījās plaša nokrišņu zona, atnesot ilgstošu un stipru lietu. Visstiprāk lija Latvijas dienvidaustrumos, [[Daugavpils]] novērojumu stacijā no lietus sākuma līdz pusnaktij nokrišņu daudzums sasniedza 50,2 mm (2/3 no mēneša normas). Reģionā no Sīļiem līdz [[Madona]]i nolija ap 15—25 mm, citur Vidzemē līdz 10 mm, pārējā valsts daļā 0—5 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2064086033554120932 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. jūnijs]] — naktī austrumu rajonos turpinājās [[lietus|lietavas]], kas vietām bija ļoti stipras; lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Sīļu novērojumu stacijā, kur diennakts laikā nolija 65 mm jeb 81% no jūnija normas (nakts sākumā vienā stundā nolija 26 mm), un Daugavpilī — 50,7 mm. Daudz nokrišņu bija arī [[Rūjiena|Rūjienā]] (36,5 mm), Zosēnos (38,6 mm), Madonā (33,8 mm) un [[Zīlāni|Zīlānos]] (28,7 mm). Pārējā Vidzemē un Latgalē lietus daudzums sasniedza 10—20 mm, bet citviet nokrišņu bija maz, vai nebija nemaz.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2064323203120464236 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. jūnijs]] — rītā no dienvidiem Latvijas teritoriju sasniedza neliels, bet izteikti aktīvs un dinamisks [[ciklons]], kas valsts austrumos uz brīdi ienesa siltu, mitru un nestabilu gaisa masu, radot ekstremāli labvēlīgu vidi spēcīgu negaisu attīstībai. Dienas pirmajā pusē pāri Latvijai virzījās plaša nokrišņu zona, Kurzemē un vietām valsts centrālajos rajonos stipri lija, bet pēcpusdienā un vakarpusē virs austrumu novadiem veidojās [[negaiss|negaisa]] mākoņi, nesot stipras lietusgāzes un vēja brāzmas, kas radīja postījumus. Sīļos stundas laikā nolija 19,2 mm, bet posmā no 4 pēcpusdienā līdz 10 vakarā — 21,2 mm,&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065149858332221924 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}&lt;/ref&gt; bet Kurzemē visvairāk nokrišņu bija [[Stende]]s novērojumu stacijā — 20,5 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065075465165971962 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}&lt;/ref&gt; [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]] spēcīgākās vēja brāzmas negaisā norāva daļu jumta [[Bebrenes katoļu baznīca]]i. Gaisa temperatūra svārstījās +13, +16 grādu robežās Kurzemē un +25, +26 grādu robežās Latgalē.
* [[13. jūnijs]] — nakts vidū valsts austrumu rajonos sasniedza plaša nokrišņu zona, nesot ilgstošu, brīžiem stipru lietu, īslaicīgas lietusgāzes ar pērkonu tika fiksētas arī citviet. Pāvilostā, [[Alūksne|Alūksnē]] un Madonā kopējais nokrišņu daudzums bija ap 11—13 mm, vietām starp novērojumu stacijām lija vēl vairāk.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=06&amp;day=13&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[19. jūnijs]] — Ventspils, Liepājas, [[Salacgrīva]]s un Skultes ostā ūdens temperatūra svārstījās ap +17 grādiem, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] tā bija par grādu zemāka, savukārt Rīgas līča Kurzemes piekrastē ūdens temperatūra bija aptuveni +14 grādi. Kopumā [[Ezers|ezeros]], upēs un jūrā ūdens temperatūra sasniedza +14, +19 grādus, ūdens temperatūra lielākajās upēs bija +16, +19 grādi, mazākajās upēs tā daudzviet svārstījās ap +15 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8494067/udens-temperatura-latvijas-peldvietas-neparsniedz-19-gradus Ūdens temperatūra Latvijas peldvietās nepārsniedz 19 grādus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|19|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. jūnijs]]:
** Nakts daļā Latvijas bija silta — minimālā gaisa temperatūra valsts centrālajos rajonos un piekrastes rajonos sasniedza +16, +19 grādus, siltākā nakts bija Rīgas centrā, gan trijos naktī, gan piecos no rīta termometra stabiņš sasniedza +19,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/laika-noverojumu-karte Operatīvā informācija], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|6|21|SK}}&lt;/ref&gt;
** Valsts lielākajā daļā diena bija ļoti silta un sutīga, daudzviet gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +25, +28 grādiem, vissiltākais bija [[Mērsrags|Mērsragā]] — +29,2 °C.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=06&amp;day=21&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/21/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Sutīga laika ietekmē veidojās lietus un negaisa mākoņi, jau no rīta, ap plkst. 10.00, Zemgali un Rīgas apkārtni šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa zibeņošanu un vietām stipru lietu, [[Dobele|Dobelē]] divās stundās nolija 15,3 mm.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3morsu5kh4k2d Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|21|SK}}&lt;/ref&gt; Dienas laikā jauni [[negaiss|negaisa]] mākoņi turpināja veidoties virs Rīgas un Jūrmalas apkārtnes, kā arī valsts austrumu rajoniem, nesot lokālas lietusgāzes, kas ilga aptuveni 15 minūtes.
* [[27. jūnijs]] — Latvijas teritorijai no [[Rietumeiropa]]s pietuvojās karstas gaisa masas, līdz ar to daļā valsts iestājās [[karstuma vilnis]] (izņēmums bija austrumi un ziemeļaustrumi, kur līdz pēcpusdienai bija daudz mākoņu un vietām lija, tur un arī dažviet piekrastē nebija siltāks par +22, +25 grādiem); gaisa temperatūra lielākoties svārstījās +26, +29 grādu robežās, siltākais laiks bija [[Bauska|Bauskā]] (+29,0 °C), Dobelē (+29,4 °C) un Stendē (+29,6 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2070901852187587005 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|27|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. jūnijs]] — visā valstī laiks bija sutīgs un karsts, termometra stabiņš nenoslīdēja zem +26 grādiem, un lielākajā daļā Latvijas gaiss sakarsa līdz +28, +32 grādiem, visaugstāko atzīmi sasniedzot Mērsragā (+33,2 °C). Četrās novērojumu stacijās Kurzemē tika uzstādīts jauns šīs dienas siltuma rekords ([[Saldus]] +31,4 °C, Stende +31,9 °C, [[Liepāja]] +32,1 °C, [[Rucava]] +32,9 °C), turklāt Rucavā tika uzstādīts arī jauns dekādes un mēneša rekords, bet Pāvilostā, termometra stabiņam arī paaugstinoties līdz +32,9 °C, tika atkārtots [[2022. gada laikapstākļi Latvijā|2022. gadā]] uzstādītais rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2071307203030425612 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|28|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā gaiss sakarsa līdz +31,1 °C, Daugavgrīvā līdz +31,6 °C, līdz ar to gan galvaspilsētā, gan valstī kopumā šī bija pirmā reize 2026. gada vasarā, kad gaisa temperatūra pārsniedza +30 grādu atzīmi.
* [[29. jūnijs]]:
** Neskatoties uz [[negaiss|pērkona negaisu]], Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +20,9 °C, līdzīgā temperatūra bija arī Daugavgrīvā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/Gints_photo/status/2071527634614243460 gintsm_photography], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}&lt;/ref&gt; Zem +20 grādiem termometra stabiņš nenoslīdēja Dobelē (+20,9 °C), Ventspilī (+20,1 °C), Zosēnos (+21,2 °C), [[Priekuļi|Priekuļos]] (+20,0 °C), Skrīveros (+20,0 °C) un Rēzeknē (+20,0 °C), līdz ar to daudzviet šī bija pirmā [[tropiskā nakts]] 2026. gada vasarā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071475171618152809 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}&lt;/ref&gt;
** Turpinoties karstumam, septiņās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] (+29,6 °C), Zīlānu (+29,8 °C), Dagdas (+30,0 °C), Dobeles (+30,3 °C), Madonas (+30,3 °C), Rēzeknes (+30,3 °C) un [[Daugavpils]] (+31,8 °C) novērojumu stacijās. Citviet valsts teritorijā gaisa temperatūra svārstījās +26, +29 grādu robežās, nedaudz vēsāks bija pie Daugavgrīvas un Vidzemes piekrastē, ap +23, +25 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071618229982667111 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[30. jūnijs]] — atsevišķos rajonos tika piedzīvota [[tropiskā nakts]] jeb gaisa temperatūra nenoslīdēja zem +20 grādiem, tā tika novērota Liepājā (+20,5 °C), Daugavgrīvā (+20,4 °C), Ventspilī (+20,2 °C), Dobelē (+20,1 °C) un [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+20,0 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +19,9 °C, pietrūka tikai 0,1 °C līdz tropiskai naktij.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071827436098965561 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|30|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Jūlijs ===
* [[3. jūlijs]] — nakts otrajā pusē Latviju sāka pakāpeniski ietekmēt ciklona darbība, no dienvidrietumiem pāri virzījās nokrišņu zona, aiz tās veidojās arī [[gubu lietusmākoņi]], vietām nesot stipru lietu un pērkonu, piekrastes rajonos arī brāzmainu vēju līdz 17 m/s. Stiprākos nokrišņus sagaidīja Kurzemes dienvidrietumi: Liepājā un Rucavā diennakts laikā nolija ap 20—22 mm, Kurzemes centrālajā daļā un [[Jelgava]]s pusē nokrišņu daudzums vidēji sasniedza 10—13 mm.&lt;ref&gt;[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=07&amp;day=03&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/03/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[4. jūlijs]] — tikpat kā visos valsts reģionos veidojās lietus un negaisa mākoņi, nesot īslaicīgas lietusgāzes, stiprākie negaisa mākoņi veidojās virs [[Rīgas līcis|Rīgas līča]]. Vēlā vakarā, pēc plkst. 22.30, Rīgā plosījās pērkona negaiss ar ļoti stiprām lietusgāzēm. Vienas stundas laikā (plkst. 23.00) [[Rīga]]s centra meteostacijā nolija 20,8 mm, kas atbilst ļoti stipram lietum.&lt;ref&gt;[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2073643540857475480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|5|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[5. jūlijs]]:
** Nokrišņu daudzums Rīgas centrā nakts laikā (no 04.07. plkst. 21.00 līdz 05.07. plkst. 8.00) sasniedza 37,7 mm jeb 47% no mēneša normas (79,5 mm).&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mpu7ezp53c2v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|5|SK}}&lt;/ref&gt; Ļoti stipras lietusgāzes skāra arī [[Sigulda|Siguldu]], kur naktī nolija 30,1 mm.
** Dienas gaitā turpināja veidoties lietus un negaisa mākoņi, vakarā pāri Rīgas apkārtnei, [[Jūrmala]]i un Zemgalei virzījās vairāki pērkona lietusgāžu mākoņi, dažviet, tostarp Tukuma un Mārupes novadā, negaisa laikā bira arī [[krusa]], bet intensīvas lietusgāzes Rīgā (Pārdaugavā) lokāli applūdināja ielas un ēku pagrabstāvus.&lt;ref&gt;[https://x.com/ltvzinas/status/2074057351028478113 LTV Ziņu Dienests], x.com, {{dat|2026|7|6|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Sliežu ceļi pie Zasulauka stacijas.jpg|alt=|thumb|220px|Lietus mākoņi [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], Rīgā ([[Zasulauks (stacija)|Zasulauka dzelzceļa stacija]]), 2026. gada 6. jūlijs]]
* [[6. jūlijs]] — trešo vakaru pēc kārtas Rīgas novērojumu stacijā novērots [[pērkona negaiss]].&lt;ref&gt;
[https://www.blitzortung.org/en/archive_data.php?stations_users=0&amp;selected_numbers=*&amp;end_date=1783296000&amp;end_time=86100&amp;start_date=1783296000&amp;start_time=60000&amp;north=90&amp;west=-180&amp;east=180&amp;south=-90&amp;rawdata_image=1&amp;map=11&amp;width_orig=640&amp;width_result=640&amp;png_gif=0&amp;agespan=60&amp;frames=12&amp;delay=100&amp;last_delay=1000&amp;show_result=1 Real time lightning map], blitzortung.org/en/archive, {{dat|2026|7|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. jūlijs]] — [[Baltijas valstis|Baltiju]] no dienvidrietumiem sasniedza aktīvs ciklons &quot;[[Bernadette]]&quot;, kas nesa sev līdzi ilgstošus un stiprus nokrišņus, piekrastes rajonos arī ļoti brāzmainu vēju. Naktī valsts teritoriju sāka šķērsot plaša lietus zona, spēcīgākos nokrišņus reģistrēja valsts rietumos, līdz plkst. 9.00, kopš lietus zona sasniedza Latviju, [[Ventspils|Ventspilī]] nokrišņu daudzums sasniedza 50 mm jeb 80% no mēneša normas.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq4idiw6js2a Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}&lt;/ref&gt; Dienā nokrišņi turpinājās galvenokārt Kurzemē un Vidzemes ziemeļos, bet [[ciklons|ciklonam]] griežoties uz vietas, vakarpusē no ziemeļaustrumiem arvien plašā teritorijā sākās ilgstošas un stipras lietavas. Aiz tās nokrišņu zonas dažviet veidojās arī gubu-lietus mākoņi, vietām, piemēram, Bauskā fiksēts arī pērkona negaiss ar intensīvu krusu.&lt;ref&gt;
[https://www.la.lv/video-bauska-plosas-specigs-negaiss-pilsetu-parklaj-pamatiga-krusa VIDEO. Bauskā plosās spēcīgs negaiss — pilsētu pārklāj pamatīga krusa], la.lv, {{dat|2026|7|8|SK}}&lt;/ref&gt; Līdz plkst. 18.00 vislielākais diennakts nokrišņu daudzums reģistrēts Ventspilī (78 mm), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (67 mm) un [[Liepāja|Liepājā]] (54 mm), stiprākās [[vējš|vēja]] brāzmas arī reģistrētas Ventspilī — līdz 22 m/s.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq5hogvqps2w Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. jūlijs]] — spēcīgai nokrišņu zonai šķērsojot valsti no ziemeļaustrumiem, Latvijas centrālajos rajonos un Vidzemes ziemeļos naktī ļoti stipri un ilgstoši lija. Zona ar ilgstošām un stiprām lietavām virzījās pāri [[Rūjiena]]s, Mērsraga, Jūrmalas, Rīgas, [[Kalnciems|Kalnciema]], Jelgavas un Bauskas apkārtnei, visā šajā posmā lokāli applūda zemākās vietas un ceļi.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2075149997264248862 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}&lt;/ref&gt; Diennakts [[nokrišņi|nokrišņu]] daudzums (08.07. plkst. 7.00 — 09.07. plkst. 7.00) iepriekš minētajos posmos sasniedza 45—60 mm, visvairāk nokrišņu (līdz 57—60 mm) bija Ventspils un Rūjienas novērojumu stacijās. Rīgas centrā šajā laika posmā nolija 32,9 mm, bet Daugavgrīvā 39 mm.&lt;ref&gt;[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2075095661653938198 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}&lt;/ref&gt; Summējot arī iepriekš fiksētus nokrišņus (kopš 07.07. vakara), lielākais lietus daudzums fiksēts Ventspilī 85 mm, Pāvilostā 70 mm, Rūjienā 68 mm, Kalnciemā 58 mm, Liepājā 57 mm, Vičakos ([[Irbene|Irbenē]]) 55 mm, Bauskā 52 mm, Jelgavā ([[Staļģene|Staļģenē]]) 51 mm, Mērsragā 48 mm, Daugavgrīvā 48 mm.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq6s7x4nb22v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. jūlijs]] — agrā pēcpusdienā lielai daļai Latgales un [[Sēlija]]s pāri virzījās negaiss ar stiprām lietusgāzēm un krasām vēja brāzmām, vēl viens negaiss šķērsoja Vidzemi — Smiltenes, [[Valmiera]]s un Cēsu apkārtni, bet tas bija vājāks. Spēcīgākais negaiss plosījās [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]], lokāli nesot ļoti brāzmainu vēju; [[Rēzekne]]s novērojumu stacijā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 21 m/s.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2076270082087436486 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|12|SK}}&lt;/ref&gt; Lai gan oficiāli nolija tikai 5 mm, Rēzeknē dažviet applūda ielas, bet stiprais vējš lauza kokus. Pērkona negaisa ietekmē valsts austrumos reģistrēti elektrotīkla bojājumi, ap plkst. 14.00 elektroapgāde traucēta ap {{sk|10000}} klientu, visvairāk — Rēzeknes, [[Preiļu novads|Preiļu]] un [[Ludzas novads|Ludzas novadā]].&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8507371/latvijas-austrumu-dala-perkona-negaisu-ietekme-registreti-elektrotikla-bojajumi Latvijas austrumu daļā pērkona negaisu ietekmē reģistrēti elektrotīkla bojājumi], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}&lt;/ref&gt; Laika posmā no plkst. 13 līdz plkst. 14.30 [[VUGD]] saņēma 28 izsaukumus, kur uz ceļa braucamām daļām bija uzkrituši koki, šādus izsaukumus saņēma Latgalē, visvairāk Rēzeknes novadā un pašā Rēzeknē — 21.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8507396/latgale-glabeji-sanemusi-daudz-izsaukumu-negaisa-kritusu-koku-del Latgalē glābēji saņēmuši daudz izsaukumu negaisā kritušu koku dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}&lt;/ref&gt; Vēlā vakarā cits pērkona negaiss ar stiprām lietusgāzēm un mēreni stipru zibeņošanu sasniedza Latgales dienvidaustrumu daļu.
* [[15. jūlijs]] — atklātas jūras krastā pie Liepājas un Pāvilostas ūdens temperatūra svārstījās ap +10 grādiem, Ventspils pludmalē ūdens atdzisa līdz pat +7 grādiem, tikmēr [[ūdens]] temperatūra Rīgas līcī galvenokārt bija +17, +20 grādi.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mqnoshxyzk2o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. jūlijs]] — Latviju no dienvidiem sasniedza aktīvs ciklons, kas daudzviet, īpaši Kurzemē, atnesa stipras lietusgāzes, dažviet ilgstošas, vietām arī negaisus. Visvairāk lija valsts rietumos, līdz plkst. 22.00 lielākais nokrišņu daudzums reģistrēts [[Stende]]s (72,4 mm) un [[Ventspils]] (70,3 mm) novērojumu stacijās, citviet Kurzemē un Zemgalē lietus daudzums sasniedza 25—45 mm. Ap plkst. 18.00 pāri Rīgai pārgāja [[negaiss]] ar stiprām lietusgāzēm, lietavu dēļ applūdināti [[Krasta iela (Rīga)|Krasta ielas]], [[Brīvības gatve]]s un [[Vesetas iela (Rīga)|Vesetas ielu]] posmi, bet [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielā]] applūduša sliežu ceļa dēļ apstājās 7. un 14. maršruta tramvaju kustība abos virzienos.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8512368/latgales-iela-appludusas-sliedes-apstajusies-7-un-14-marsruta-tramvaju-kustiba Latgales ielā applūdušas sliedes; apstājusies 7. un 14. maršruta tramvaju kustība], tvnet.lv, {{dat|2026|7|20|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt [[Talsu novads|Talsu novadā]] ļoti intensīvas lietusgāzes izraisīja zemāko vietu applūšanu un izskaloja grants ceļu posmā [[Dursupe]]—[[Oksle]], kā arī pārrauts Dursupes dzirnavezera aizsprosts, applūda apkārtējā teritorija un izskaloti vairāki ceļu posmi, tajā skaitā reģionālais ceļš [[Autoceļš P128|P128]] [[Jūrmala]]—[[Talsi]].&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2079294442050089122 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. jūlijs]] — diennakts nokrišņu daudzums Stendē sasniedza 74 mm, Ventspilī 82 mm, bet kopš mēneša sākuma Ventspils novērojumu stacijā [[lietus]] daudzums pārsniedza 200 mm jeb 315% no jūlija normas.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mr4r3fw7is2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|21|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[24. jūlijs]] — sākot no dienas vidus uz austrumiem no Rīgas veidojās gubu-lietus mākoņi, kas, pārsvarā Vidzemē un [[Sēlija|Sēlijā]], nesa īslaicīgas [[lietusgāzes]], dažviet ar pērkonu. Priekšpusdienā lokāls gubu-lietus mākonis daļai Rīgas atnesa īslaicīgu, stipru lietusgāzi, Rīgas [[Latvijas Universitāte|LU]] meteostacijā vienā stundā fiksēja 10,1 mm, bet kopā Rīgas centrā nolija 11 mm, kas bija lielākais dienas nokrišņu daudzums valsts novērojumu stacijās.&lt;ref&gt;[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=07&amp;day=24&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/24/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[27. jūlijs]] — daudzviet pāri virzījās nokrišņu zonas, nesot īslaicīgas lietusgāzes, krasas [[vējš|vēja]] brāzmas, austrumos arī pērkona negaisu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/27.07.2026-pirmdien-daudzviet-latvija-gaidams-lietus-un-negaiss.a656389/ Pirmdien daudzviet Latvijā gaidāms lietus un negaiss], lsm.lv, {{dat|2026|7|27|SK}}&lt;/ref&gt; Lokālas vēja brāzmas līdz 16 m/s novērotas [[Skrīveri|Skrīveros]] un Rīgā, arī visvairāk nokrišņu bija Skrīveru novērojumu stacijā, kur kopā nolija ap 15 mm.
* [[31. jūlijs]]:
** Valsti īslaicīgi piemeklēja ļoti karsts laiks, lielākajā Latvijas daļā gaisa temperatūra sasniedza +27, +32 grādus. Karstākais laiks valdīja Zemgalē un Rīgas apkārtnē. Bauskā un Jelgavā termometra stabiņš pārsniedza +32 grādu atzīmi, maksimumu sasniedzot [[Jelgava|Jelgavā]], +32,6 °C, kur labots arī 31.07. karstuma rekords.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mrxymazrls2f Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|8|1|SK}}&lt;/ref&gt; Trešā augstākā gaisa temperatūra fiksēta [[Dobele|Dobelē]] (+31,8 °C), kur atkārtots [[2003. gada laikapstākļi Latvijā|2003. gadā]] uzstādītais rekords. Savukārt Rīgā reģistrēta gada otrā augstākā gaisa temperatūra: +31,0 °C. +30 grādu atzīmi gaisa temperatūra nesasniedza valsts austrumos un Kurzemes piekrastes rajonos.
** Lielā karstuma un augstā gaisa mitruma ietekmē vakarpusē, galvenokārt valsts centrālajā daļā, veidojās pērkona negaisi ar stipru lietu, brāzmainu vēju un krusu. Uz aukstās atmosfēras frontes pirmie negaisa mākoņi izveidojās [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]], sasniedzot [[Saulkrasti|Saulkrastu]] un [[Zvejniekciems|Zvejniekciema]] apkārtni, atnesot lielgraudu krusu un krasas vēja brāzmas, vēlāk negaisi aizvirzījās tālāk uz [[Sigulda]]s pusi.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083206522427818072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083216026045391137 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}&lt;/ref&gt; Vakarā citi negaisa mākoņi izveidojās valsts vidienē, Bauskas un Jelgavas apkārtnē, vēlāk ap plkst. 21.00 tie sasniedza arī Rīgu, kur arī bija krusa un intensīvi zibeņoja.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083247895491256428 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}&lt;/ref&gt; Līdz pusnaktij tie atkal pārstaigāja Skultes un [[Saulkrasti|Saulkrastu]] apkārtni un devās tālāk ziemeļaustrumu virzienā. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] saņēma ap 20 izsaukumus, kur lūzuši koki bija aizšķērsojuši ceļu. Izsaukumus saņēma Cēsu, Valmieras, Saulkrastu, Siguldas, Bauskas, Limbažu un Ogres novados, kā arī Rīgā. [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Krimuldas pagasts|Krimuldas pagastā]] uz ceļa bija nogāzti desmit nolūzuši koki.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8519380/stipra-negaisa-del-glabeji-piektdien-devusies-uz-20-izsaukumiem Stiprā negaisa dēļ glābēji piektdien devušies uz 20 izsaukumiem], tvnet.lv, {{dat|2026|8|1|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* [[2. augusts]] — Latgales dienvidaustrumu daļu naktī šķērsoja pērkona negaiss ar stipru lietu, dažviet novērota arī krusa.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083645355506221408 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|8|1|SK}}&lt;/ref&gt; Šis negaiss ieradās no Lietuvas, kur, vietām [[Viļņa]]s apkārtnē atnesa vētru un stipras lietusgāzes, bet Latvijā tas nebija postošs. Daudzviet nolija 10—15 mm, [[Zīlāni|Zīlānos]] — 18 mm.
* [[5. augusts]] — termometra stabiņš [[LVĢMC]] novērojumu tīklā paaugstinājās līdz +23,2 grādiem [[Kolka|Kolkā]] un līdz +27, +30 grādiem pārējā valstī, savukārt [[Jelgava]]s novērojumu stacijā, kas atrodas [[Staļģene|Staļģenē]], gaiss sakarsa līdz pat +31 grādam; lai arī bija karsts laiks, neviens karstuma rekords netika pārspēts.&lt;ref&gt;[https://ciklons.tvnet.lv/8522169/ceturtdiena-bus-silta-tacu-vietam-lis-un-iespejams-ari-perkona-negaiss?_gl=1*1qi2g67*_gcl_au*NzIxNzcwODc2LjE3ODE0Mjg2NjA Ceturtdiena būs silta, taču vietām līs un iespējams arī pērkona negaiss], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[6. augusts]] — dienvidaustrumu pierobežas rajonus šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa spēcīgu lietu, diennakts nokrišņu daudzums [[Piedruja|Piedrujā]] sasniedza 27,5 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LatvianNature/status/2089075542528061516 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|8|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. augusts]] — oficiālajās Rīgas peldvietās ūdens temperatūra sasniedza +18, +22 grādus, siltākais ūdens bija [[Ķīšezers|Ķīšezerā]], [[Daugava|Daugavā]] pie [[Ķīpsala|Ķīpsalas]], [[Bolderājas karjera ūdenskrātuve|Bolderājas karjerā]]. Savukārt [[Daugava|Daugavā]] pie [[Lucavsala|Lucavsalas]] un [[Rumbula|Rumbulā]] ūdens temperatūra bija +21 grāds, bet jūras ūdens temperatūra [[Vecāķi|Vecāķos]] sasniedza +19 grādus, [[Vakarbuļļu peldvieta|Vakarbuļļu]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvas]] peldvietās — līdz +18 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8523656/rigas-peldvietas-udens-iesilis-lidz-22-gradiem Rīgas peldvietās ūdens iesilis līdz 22 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|8|SK}}&lt;/ref&gt; Citās valsts ūdenskrātuvēs ūdens temperatūra svarstījās +16, +25 grādu robežās, [[Baltijas jūra|Baltijas jūras]] un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē +17, +22 grādu robežās.
* [[11. augusts]] — brāzmaina vēja ietekmē, virs Rīgas līča ūdeņiem, kā arī iekšzemē veidojās [[gubu-lietus mākoņi]], daudzviet atnesot īslaicīgas lietusgāzes, pērkona negaisu un krusu. Krusa tika manīta [[Talsi|Talsu]], [[Tukums|Tukuma]], [[Ķekava|Ķekavas]] un [[Lielvārde|Lielvārdes]] apkārtnē un dažviet citur, tostarp arī Rīgā; [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] vējš brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8525706/tresdien-bus-salidzinosi-vess-un-vietam-islaicigi-lis Trešdien būs salīdzinoši vēss un vietām īslaicīgi līs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|12|SK}}&lt;/ref&gt; No LVĢMC novērojumu stacijām visvairāk nokrišņu bija Lielpečos, Skrīveros un Alūksnē, kur vietām nolija ap 10 mm.
* [[13. augusts]] — vēsākais rīts kopš jūnija vidus: zemākā gaisa temperatūra valsts novērojumu stacijās tika fiksēta [[Stende|Stendē]] — +6,0 °C, [[Madona|Madonā]] gaiss atdzisa līdz +6,6 °C. Citviet bija +7, +10 grādi, piekrastē izteikti siltāks, kur nebija vēsāks par +13 grādiem, piecos no rīta [[Liepāja|Liepājas]] ostā termometra stabiņš sasniedza +17,5 grādus.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=08&amp;day=13&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 08/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[15. augusts]] — gaisa temperatūra teju visā Latvijas teritorijā paaugstinājās līdz +24, +28 grādiem, karstākais laiks valdīja [[Jelgava|Jelgavas]] pusē, kur bija pat +29 grādi, +28 grādu atzīmi termometra stabiņš sasniedza Rīgā, Mērsragā un Bauskā. Karstuma sajūtu nedaudz mazināja mērens dienvidrietumu, rietumu puses vējš. Šī, iespējams, bija pēdējā karsta diena Latvijā šajā [[vasara|vasarā]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8527564/steidz-baudit-vasaru-sestdiena-bus-sis-nedelas-siltaka-diena Steidz baudīt vasaru! Sestdiena būs šīs nedēļas siltākā diena], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|14|SK}}&lt;/ref&gt; Arī vidējā diennakts gaisa temperatūra daudzviet valstī pārsniedza +20 grādu atzīmi, Ventspilī, Rīgā un [[Kolka|Kolkā]] sasniedzot pat +21 grādu.
[[Attēls:Kalnciema iela 20aug2026.jpg|alt=|thumb|220px|[[Varavīksne]] pēc lietus [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielā]], Rīgā, 2026. gada 20. augustā]]
* [[18. augusts]]:
** No rīta, daudzviet, galvenokārt valsts austrumos sabiezēja migla, [[Alūksne|Alūksnes]], Zosēnu un [[Rēzekne|Rēzeknes]] pusē, kā arī vietām citur redzamība miglā samazinājās līdz 150 metriem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8529173/otrdien-latgale-ilgstosi-lis-gaisa-temperatura-neparsniegs-21-gradu Otrdien Latgalē ilgstoši līs; gaisa temperatūra nepārsniegs +21 grādu], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|18|SK}}&lt;/ref&gt;
** Visas dienas garumā, pāri Latgales dienvidaustrumu daļai virzījās nokrišņu zona, kā rezultātā ilgstoši lija, stiprākie nokrišņi palika aiz Latvijas austrumiem. Visvairāk lietus mākoņi šķērsoja Daugavpils, Dagdas un [[Krāslava|Krāslavas]] novadu, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nokrišņu daudzums svastījās ap 8–9 mm, bet Piedrujā diennakts laikā nolija 16 mm.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8529909/tresdien-vietam-lis-gaidami-lidz-23-gradiem Trešdien vietām līs; gaidāmi līdz +23 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|19|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[22. augusts]]:
** [[2026. gada 22. augusta negaiss Latvijā|Latvijā plosījās vētra &quot;Priska&quot;]].&lt;ref&gt;[https://tv3.lv/zinas/latvija/put-vejini-dzen-laivinu-latvijai-savu-speku-radija-vetra-priska/ &quot;Pūt, vējiņi, dzen laiviņu!&quot; Latvijai savu spēku rādīja vētra &quot;Priska&quot;]{{Novecojusi saite}}, tv3.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Priekš vasaras spēcīgs [[ciklons]] ieradās valsts teritorijā no dienvidiem, sākumā no rīta un dienas pirmajā pusē šķērsoja plaša nokrišņu zona, daudzviet nesot ligstošu un intensīvu lietu. Laika posmā no plkst. 9.00 līdz plkst. 14.00 lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts centrālajos rajonos un Kurzemes dienvidrietumos, [[Dobele|Dobelē]] un [[Kalnciems|Kalnciemā]] nolija 43,7 mm, Rīgā 35 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091137654003786134 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|22|SK}}&lt;/ref&gt; Lietus dēļ Rīgā applūda brauktuves un zemākās vietas, tostarp posmu [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmalā]] zem [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilta]], līdzīgā situācija bija arī zem Salu tilta.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532110/riga-lietus-del-appludusas-brauktuves-zem-akmens-un-salu-tilta-apgrutinata-satiksme Rīgā lietus dēļ applūdušas brauktuves; zem Akmens un Salu tilta apgrūtināta satiksme], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}&lt;/ref&gt; Vēlāk lietavu zona aizvirzījās uz Kurzemi, kur vakarpusē sākās arī strauja vēja pastiprināšanās. Vakarā ciklona centrs atradās aptuveni virs Rīgas un stiprākās vēja brāzmas (līdz plkst. 21.00) tika fiksētas Ventspilī, [[Stende|Stendē]], Saldū, [[Jelgava|Jelgavā]], Bauskā un Rēzeknē — līdz 25–26 m/s.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091420315947585923 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Vēlā vakarā vētra sasniedza arī Rīgu, kur tika reģistrētas arī maksimālās vēja brāzmas valstī — 31 m/s [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], Rīgas centrā vējš brāzmās sasniedza 25,5 m/s.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091273747114111469 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Līdz pussnaktij elektroapgāde tika traucēta ap 254 000 mājsaimniecību visā Latvijā, padarot šo vētru par postošāko vismaz pēdējo 20 gadu laikā (vēlāk mājsaimniecību skaits ar traucētu eletroapgādi sasniedza 277 000), un postošāko pēdējās desmitgadēs Rīgā.&lt;ref&gt;[https://nra.lv/latvija/riga/528310-vetra-priska-pamatigi-izpostijusi-rigu Zināms, kādus postījums vētra “Priska” nodarījusi Rīgai; zoo būs slēgts arī pirmdien]{{Novecojusi saite}}, nra.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532207/video-elektroapgade-latvija-trauceta-aptuveni-254-000-majsaimniecibu VIDEO ⟩ Elektroapgāde Latvijā traucēta aptuveni 254 000 mājsaimniecību], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}&lt;/ref&gt; Vētras dēļ tika sagāzti simtiem koku gan Rīgā, gan daudzviet citur valstī, laikapstākļu dēļ vairāki ielidojošie reisi tika novirzīti no [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostas]] uz lidostām citās valstīs. Lielākais šīs dienas nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Kolka|Kolkas]] novērojumu stacijā — 72,4 mm, vairākās novērojumu stacijās nokrišņu daudzums pārsniedza 50 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091219477555765545 Meteo.lv], x.com,  {{dat|2026|8|22|SK}}&lt;/ref&gt;
** Rītā tika izplatīts sarkanais brīdinājums Latvijas rietumu un centrālajos rajonos par ilgstošu un ekstremāli stipru lietu, kā arī iespējamu [[pērkona negaiss|pērkona negaisu]] veidošanos, bet vēlāk par ļoti stipru vēju tika izplatīts [[Šūnapraide|šūnapraides]] paziņojums visā Latvijas teritorijā, izņemot Latgales dienvidus.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8532129/izplatits-sunapraides-pazinojums-par-loti-stipru-veju Izplatīts šūnapraides paziņojums par ļoti stipru vēju], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:22aug2026 vetras sekas Vienibas gatve BKUS.jpg|thumb|220px|22. augusta vētras gāzti koki [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca|Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas]] teritorijā, [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatvē]], [[Rīga|Rīgā]]]]
* [[23. augusts]]:
** Pēc vētras, kas daudzviet turpinājās nakts laikā ar pakāpeniska vēja samāzināšanas tendenci, uz rīta pusi joprojām bez elektrības saglabājās vairāk nekā 200 000 &quot;[[Sadales tīkls]]&quot; klientu visā Latvijā, līdz pusdienlaikam Siguldā, [[Allaži|Allažos]], Jēkabpilī un [[Bauska|Bauskā]] elektrība vēl pilnībā nebija atjaunota.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532447/sigulda-allazi-jekabpils-un-bauska-bez-elektribas Sigulda, Allaži, Jēkabpils un Bauska bez elektrības], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Līdz plkst. 7.00 uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 tika saņemti 1876 pieteikumi, kas saistīti ar spēcīgā vēja radītajiem postījumiem, visvairāk pieteikumu par vētras postījumiem saņemts Rīgā — 498, savukārt Rīgas reģionā saņemti 427 pieteikumi, no tiem 101 [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet dienas laikā to skaits vēl turpināja augt.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8532330/glabeji-sanemusi-gandriz-1900-pieteikumu-par-veja-postijumiem Glābēji saņēmuši gandrīz 1900 pieteikumu par vēja postījumiem], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Vējā lūzušu koku un bojātas infrastruktūras dēļ būtiski traucēta Rīgas sabiedriskā transporta kustība, vairākos maršrutos apturēta vilcienu satiksme, bet atsevišķi vilcieni kursēja ar ievērojamu kavēšanos.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532340/daudzviet-riga-butiski-trauceta-sabiedriska-transporta-kustiba Daudzviet Rīgā būtiski traucēta sabiedriskā transporta kustība], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532350/vairakas-linijas-aptureta-vilcienu-kustiba-jau-drizuma-ta-tiks-pakapeniski-atjaunota Vairākās līnijās apturēta vilcienu kustība; jau drīzumā tā tiks pakāpeniski atjaunota], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Saistībā ar elektroapgādes pārrāvumiem mobilie sakari bija traucēti visu sakaru operatoru klientiem. Pēc [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un mereoroloģijas centra]] informācijas, piedzīvotā vētra bija spēcīgākā vasaras vētra Latvijā vismaz kopš 1966. gada, kad uzsākti pilnvērtīgi vēja stipruma novērojumi. Vējš ar vismaz 20,7 m/s stiprām brāzmām tika fiksēts 14 novērojumu stacijās, bet astoņās vietās vēja brāzmas sasniedza stipras vētras spēku jeb vismaz 24,5 m/s.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.08.2026-latviju-skarusi-specigaka-vasaras-vetra-vismaz-kops-1966-gada-trauceta-elektroapgade-un-mobilie-sakari.a659938/ Latviju skārusi spēcīgākā vasaras vētra vismaz kopš 1966. gada; traucēta elektroapgāde un mobilie sakari], lsm.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt;
** [[Kolka|Kolkā]] diennakts laikā nokrišņu daudzums sasniedza 124 mm, kas ir aptuveni 1,5 mēnešu nokrišņu norma (augusta mēneša norma ir 82 mm), citviet [[Kurzeme|Kurzemē]] un centrālajos rajonos nolija no 40 līdz 80 mm.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532419/aizvaditas-diennakts-laika-kolka-nolijusi-124-milimetru-nokrisni Aizvadītās diennakts laikā Kolkā nolijuši 124 milimetru nokrišņi], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā vairāk nekā diennakts laikā nolija 54 mm, vismazāk nokrišņu (vien līdz 10 mm) bija Latgalē.
* [[24. augusts]] — vētras nesto nokrišņu ietekmē, pārsvarā valsts rietumos strauji paaugstinājās ūdenslīmenis upēs, spēkā bija dzeltenais brīdinājums par iespējamo upju palieņu un zemāko vietu applūšanu. [[Talsu novads|Talsu]] un [[Limbažu novads|Limbažu]] novados rītā stundās applūda vairāki vietējās nozīmes autoceļi, Talsu novadā satiksmei slēgts vietējās nozīmes autoceļš [[Pastende]]–[[Iliņi]]–[[Spāre (Ģibuļu pagasts)|Spāre]] (V1385), bet Limbažu novadā — [[Pāle]]–[[Pociems]] (V146).&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532950/talsu-un-limbazu-novados-pirmdienas-rita-appludusi-vietejas-nozimes-autoceli Talsu un Limbažu novados pirmdienas rītā applūduši vietējās nozīmes autoceļi], tvnet.lv, {{dat|2026|8|24|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[26. augusts]] — Zosēnos minimālā gaisa temperatūra sasniedza +5,5 °C, un tā bija zemākā temperatūra šajā mēnešī un trešā zemākā visā [[vasara|vasaras]] sezonā.
* [[31. augusts]] — uz dienvidiem-dienvidaustrumiem no Latvijas atrodoties karstākam gaisam, vietām [[Baltkrievija|Baltkrievijas]] dienvidos gaiss sakarsa līdz +30 grādiem, bet Latvijas teritorijā šo gaisa masu ietekmē siltākais laiks bija [[Latgale|Latgalē]], maksimālā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]] (+26,1 °C).&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8537461/sinoptiki-bridina-par-otrdien-gaidamajiem-laikapstakliem-latvija Sinoptiķi brīdina par otrdien gaidāmajiem laikapstākļiem Latvijā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|1|SK}}&lt;/ref&gt; Pārējā valstī gaiss lielākoties iesila līdz +19, +23 grādiem.

=== Septembris ===
* [[1. septembris]] — teju visos Latvijas reģionos, sākot no rietumiem veidojās pērkona negaisa mākoņi, atnesot [[lietusgāze]]s, krasas vēja brāzmas un dažviet arī [[Krusa|krusu]].&lt;ref&gt;[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2094643064849506407 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|9|1|SK}}&lt;/ref&gt; Priekšpusdienā [[Liepāja|Liepāju]] piemeklēja pērkona negaiss ar spēcīgām lietusgāzēm, apgrūtinot gājēju un transporta kustību.&lt;ref&gt;[https://www.liepajniekiem.lv/zinas/sabiedriba/foto-un-video-lidz-potitem-udeni-specigas-lietusgazes-1-septembri-appludina-liepajas-ielas/ Foto un video: Līdz potītēm ūdenī. Spēcīgās lietusgāzes 1. septembrī appludina Liepājas ielas], liepajniekiem.lv, {{dat|2026|9|1|SK}}&lt;/ref&gt; Vēlāk spēcīgākās pērkona lietusgāzes novērotas valsts centrālajā daļā un Vidzemē, [[Priekuļi|Priekuļos]] lija īpaši intensīvi, vienā stundā nolija 45 mm, dažās stundās 53 mm. Vietām applūda zemākās vietas un palienes.
* [[2. septembris]] — naktī Vidzemē turpinājās lietavas, lielākais diennakts nokrišņu daudzums reģistrēts Priekuļos, [[Cēsu novads|Cēsu novadā]] (79,3 mm jeb 136% no visa septembra normas).&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3muivfid2522h Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|9|2|SK}}&lt;/ref&gt; Lielāko daļu jeb 53 mm nokrišņu Priekuļos atnesa pērkona negaiss 1. septembra pievakarē, pārējais nolija vēlāk naktī. Otrais lielākais lietus daudzums fiksēts [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], sasniedzot 54,4 mm jeb 95% no mēneša normas. Vairāk nekā 20 mm diennakts laikā nolija arī [[Mērsrags|Mērsragā]], [[Saldus|Saldū]], [[Zvejniekciems|Zvejniekciemā]] un [[Madona|Madonā]]. Dažās mazākās upēs strauji pacēlās ūdens līmenis, [[LVĢMC]] arī izplatīja brīdinājumu par iespējamo zemāko vietu un palieņu applūšanu, ar plašāko risku Kurzemē un Vidzemē.&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/8538181/priekulos-diennakti-nolijusi-menesa-norma Priekuļos diennaktī nolijusi mēneša norma], apollo.lv, {{dat|2026|9|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. septembris]] — līdz ar nakts iestāšanos pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet, īpaši valsts ziemeļu rajonos atnesot lietusgāzes, dažviet fiksētas arī [[Pērkons (dabas parādība)|pērkona]] dārdi. Nokrišņu zonai aizejot tālāk uz ziemeļaustrumiem, pa dienu veidojās jauni gubu-lietus mākoņi, palaikam nesot stiprākās lietusgāzes arī citos reģionos. Dienas lielākais nokrišņu daudzums konstatēts [[Ainaži|Ainažu]] (31,8 mm), [[Rūjiena]]s (31,5 mm), Mērsraga (31,0 mm) un [[Ventspils]] (27,4 mm) novērojumu stacijās, bet kopš 03.09. pēcpusdienas Ventspilī nolija 34 mm, Rīgā nolija 22 mm.&lt;ref&gt;[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=09&amp;day=04&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 09/04/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Šie lietus mākoņi vēl vairāk šķērsoja [[Igaunija]]s dienvidu daļu, [[Pērnava|Pērnavā]] vairākkārt nesot intensīvu lietu, un diennakts nokrišņu summa tur sasniedza 122 mm, kas ir jauns diennakts rekords.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3muoojxjies2h Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|9|4|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Mezotnes pagasta 2026sept05.jpg|thumb|220px|Lietus mākoņi [[Mežotnes pagasts|Mežotnes pagastā]] 2026. gada 5. septembrī]]
* [[6. septembris]] — pirmajās mēneša sešās dienās daļā Vidzemes un atsevišķās vietās Kurzemē pārsniegta visa mēneša nokrišņu norma. Posmā no 01.09. līdz 06.09. [[Priekuļi|Priekuļos]] nolija 127 mm, kas ir pat divkārša mēneša norma. Vismazāk lija Zemgalē, kur šajās dienās nokrišņu daudzums sasniedza vien 9—15 mm.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2096558197502853444 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|9|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. septembris]] — Latvijā no dienvidiem uz īsu brīdi ieplūda ļoti silts gaiss, daudzviet laiks bija vasarīgs, termometra stabiņš vairākās vietās paaugstinājās līdz +24, +27 grādiem, astoņās novērojumu uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: Zosēnos (+25,6 °C), Mērsragā (+25,8 °C), Madonā (+26,1 °C), [[Gulbene|Gulbenē]] (+26,1 °C), Skrīveros (+26,4 °C), Rūjienā (+26,6 °C), Priekuļos (+26,8 °C) un [[Zīlāni|Zīlānos]] (+27,3 °C), bet [[Jelgava|Jelgavā]] atkārtots [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gada]] siltuma rekords (+27,3 °C).&lt;ref&gt;[https://ciklons.tvnet.lv/8542929/tresdien-latvija-parspeti-9-septembra-siltuma-rekordi Trešdien Latvijā pārspēti 9. septembra siltuma rekordi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|9|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt augstākā gaisa temperatūra fiksēta [[Bauska|Bauskā]], kur tā sasniedza +27,4 °C, tikmēr [[Kolka|Kolkā]] termometra stabiņš nepārsniedza +20 grādus, gaiss tur iesila līdz +19,9 °C.
* [[10. septembris]]:
** Pāri valsts teritorijai virzoties [[aukstā fronte|aukstai atmosfēras frontei]], pastiprinājās dienvidrietumu-rietumu puses vējš, kas vēlāk vietām pārgāja ziemeļrietumu vējā, un daudzviet lija, brīžiem stipri. [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] bija arī pērkona negaiss (atsevišķas [[zibens]] izlādes novērotas arī iekšzemē). Siguldā un Skrīveros dienas nokrišņu daudzums sasniedza 19 mm, bet Bauskā 25 mm. Vakarā Liepājas [[osta|ostā]] vējš brāzmās pastiprinājās līdz 20 m/s.&lt;ref&gt;[https://ciklons.tvnet.lv/8543920/darba-nedela-noslegsies-ar-itin-saulainu-laiku Darba nedēļa noslēgsies ar itin saulainu laiku], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|11|SK}}&lt;/ref&gt;
** Lielākajā valsts daļā iestājās meteoroloģiskais [[rudens]], šī bija pirmā diena no piecām, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par +15 grādiem. Sešās novērojumu stacijās meteoroloģiskais rudens iestājās jau augustā, [[Alūksne|Alūksnē]], Gulbenē, Saldū, [[Stende|Stendē]], Zosēnos tās sākās jau 22. augustā, savukārt Rēzeknē — 23. augustā.&lt;ref&gt;[https://ciklons.tvnet.lv/8546069/meteorologiskais-rudens-latvija-sogad-iestajies-10-septembri Meteoroloģiskais rudens Latvijā šogad iestājies 10. septembrī], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|15|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2099806294156689840 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|9|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. septembris]] — dzestrākais rīts kopš jūnija sākuma, daudzviet gaisa temperatūra pazeminājās līdz +6, +11 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Mērsragā (+3,9 °C), Stendē un Ainažos gaiss atdzisa līdz +4, +5 grādiem. Rīta stundās vairākās vietās izveidojās arī [[migla]], redzamības samazināšanās līdz 80—100 metriem naktī konstatēta Daugavpils un Rēzeknes novērojumu stacijā, piecos rītā sliktākā redzamība LVĢMC novērojumu tīklā bija 80 metri Daugavpilī, kā arī 140—240 metri Dagdā, Rēzeknē, [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8545937/otrdien-latvija-vietam-uzspides-saule-un-gaiss-iesils-lidz-20-gradiem Otrdien Latvijā vietām uzspīdēs saule un gaiss iesils līdz +20 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[17. septembris]] — Daugavpilī, Alūksnē un [[Rēzekne|Rēzeknē]] nokrišņu zonas dēļ dienas gaitā nolija 9—13 mm, savukārt vēlā vakarā Ventspilī un Liepājas ostā reģistrēta vēja pastiprināšanās līdz 18 m/s.&lt;ref&gt;[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=09&amp;day=17&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 09/17/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[21. septembris]] — virs Rīgas jūras līča ūdeņiem veidojās [[gubu lietusmākoņi]], dodoties dienvidaustrumu virzienā, daudzviet Kurzemē un valsts centrālajā daļā nesot lietusgāzes, kas vietām bija stipras, atsevišķos rajonos arī negaisu, dažviet novērota arī krusa. Visvairāk zibens izlāžu bija posmā starp [[Jūrmala]]s un [[Tukums|Tukuma]] apkārtni, Latvijas—Lietuvas pierobežas tuvumā, vakarā arī Kurzemes piekrastē.&lt;ref&gt;[https://www.blitzortung.org/en/archive_data.php?stations_users=0&amp;selected_numbers=*&amp;end_date=1789948800&amp;end_time=86100&amp;start_date=1789948800&amp;start_time=0&amp;north=90&amp;west=-180&amp;east=180&amp;south=-90&amp;rawdata_image=1&amp;map=11&amp;width_orig=640&amp;width_result=640&amp;png_gif=0&amp;agespan=60&amp;frames=12&amp;delay=100&amp;last_delay=1000&amp;show_result=1 Real time lightning map], blitzortung.org/en/archive, {{dat|2026|9|21|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt lielāko diennakts nokrišņu daudzumu reģistrēja Kolkā, kur nolija 41 mm.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8550273/valsts-lielakaja-dala-otrdiena-paies-bez-nokrisniem-gaidami-lidz-17-gradiem Valsts lielākajā daļā otrdiena paies bez nokrišņiem; gaidāmi līdz +17 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|22|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[23. septembris]] — no dienvidaustrumiem ciklona dēļ Latvijas teritoriju šķērsoja nokrišņu zona, naktī un no rīta daudzviet Latgalē, Sēlijā un Vidzemē mēreni un ilgstoši lija, vietām nokrišņi bija stipri, vēlāk no austrumiem lietus sasniedza Zemgali un valsts vidieni. Līdz pieciem rītā visvairāk nolija [[Daugavpils|Daugavpilī]] — 16 mm, Rēzeknē — 19 mm, [[Piedruja|Piedrujā]] — 27 mm un [[Dagda|Dagdā]] — 29 mm. Citviet lija mazāk, bet arī nokrišņu intensitāte pēc tam samazinājās.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8550954/sacies-astronomiskais-rudens-tresdiena-atnesis-lietu Sācies astronomiskais rudens; trešdiena atnesīs lietu], tvnet.lv, {{dat|2026|9|23|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. septembris]] — reģionā no Kurzemes ziemeļiem līdz Vidzemei, kā arī Rīgā ilgstoši lija, brīžiem mēreni stipri, vietām nokrišņi turpinājās visu dienu.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8552471/piektdien-riga-ilgstosi-lis-gaiss-sasils-lidz-13-gradiem Piektdien Rīgā ilgstoši līs, gaiss sasils līdz +13 grādiem], tvnet.lv, {{dat|2026|9|25|SK}}&lt;/ref&gt; Kolkas novērojumu stacijā kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 26,2 mm, [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultē]] 24,9 mm, [[Ainaži|Ainažos]] 22,7 mm. Rīgā dienas nokrišņu daudzums sasniedza 15,4 mm, bet Daugavgrīvā 16,8 mm.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=09&amp;day=25&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 09/25/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Piekrastes rajonos arī pūta brāzmains [[vējš]], Ventspils novērojumu stacijā no rīta tika fiksētas vēja brāzmas līdz 17 m/s.
* [[28. septembris]] — skaidrā laika un bezvēja dēļ Latvijā tika novērota zemākā gaisa temperatūra kopš maija: Vidzemē, Latgalē un Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja līdz +2, +5 grādiem, auskstākais laiks bija [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], kur gaiss atdzisa līdz +1,8 °C. Alūksnes novadā, kā arī vietām [[Balvi|Balvu]], Tukuma, Talsu un [[Saldus]] novadā zāles augstumā un uz virsmām tika reģistrēta pirmā rudens [[salna]].&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/28.09.2026-latvija-bijusi-pirma-rudens-salna-zales-augstuma.a665012/ Latvijā bijusi pirmā rudens salna zāles augstumā], lsm.lv, {{dat|2026|9|28|SK}}&lt;/ref&gt; Daudzviet izveidojās bieza migla, Dagdas novērojumu stacijā redzamība miglā naktī samazinājās līdz pat 10 metriem.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mwkeoodpyc22 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|9|28|SK}}&lt;/ref&gt;
=== Oktobris ===
* [[1. oktobris]] — anticiklona ietekmē valsts rietumu un centrālajos rajonos valdīja sauss, saulains un ļoti silts laiks, pūšot austrumu, dienvidaustrumu vējam, gaiss iesila līdz +16, +19 grādiem, Kurzemes piekrastē līdz +20 grādiem, savukārt [[Ventspils|Ventspilī]] termometra stabiņš sasniedza pat +21,6 °C, atkārtojot [[1975. gada laikapstākļi Latvijā|1975. gada]] siltuma rekordu.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2105678481258627542 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|10|1|SK}}&lt;/ref&gt; Austrumu rajonos bija pārsvarā mākoņains un vēsāks laiks, gaisa temperatūra daudzviet nepārsniedza +12, +16 grādus.

== Gada pārskati ==
=== Gaisa temperatūra ===
[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm.

Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem.

{| class=&quot;wikitable collapsible&quot; style=&quot;font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;&quot;
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;19&quot; bgcolor=&quot;#DDDDDD&quot; | '''2026. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])'''
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #DDDDDD;height=20;&quot; | Mēnesis
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Marta klimats Latvijā|Marts]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]]
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | Dekāde
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais maksimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|4,1}}
| {{Temperatūras krāsa|–1,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–2,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–2,0}}
| {{Temperatūras krāsa|1,4}}
| {{Temperatūras krāsa|10,9}}
| {{Temperatūras krāsa|16,4}}
| {{Temperatūras krāsa|17,1}}
| {{Temperatūras krāsa|17,9}}
| {{Temperatūras krāsa|14,2}}
| {{Temperatūras krāsa|17,9}}
| {{Temperatūras krāsa|17,2}}
| {{Temperatūras krāsa|28,2}}
| {{Temperatūras krāsa|25,8}}
| {{Temperatūras krāsa|23,7}}
| {{Temperatūras krāsa|25,6}}
| {{Temperatūras krāsa|27,8}}
| {{Temperatūras krāsa|33,2}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Vidējā temperatūra ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|–5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–10,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–10,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–12,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–9,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–1,5}}
| {{Temperatūras krāsa|2,7}}
| {{Temperatūras krāsa|5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|3,8}}
| {{Temperatūras krāsa|6,9}}
| {{Temperatūras krāsa|5,1}}
| {{Temperatūras krāsa|10,7}}
| {{Temperatūras krāsa|11,5}}
| {{Temperatūras krāsa|12,6}}
| {{Temperatūras krāsa|16,4}}
| {{Temperatūras krāsa|14,6}}
| {{Temperatūras krāsa|19,8}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais minimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|–18,2}}
| {{Temperatūras krāsa|–24,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–32,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–31,7}}
| {{Temperatūras krāsa|–32,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–16,6}}
| {{Temperatūras krāsa|–8,4}}
| {{Temperatūras krāsa|–6,0}}
| {{Temperatūras krāsa|–6,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–5,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–5,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–3,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–3,1}}
| {{Temperatūras krāsa|0,3}}
| {{Temperatūras krāsa|0,1}}
| {{Temperatūras krāsa|2,8}}
| {{Temperatūras krāsa|4,8}}
| {{Temperatūras krāsa|8,2}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #DDDDDD;height=20&quot; | Mēnesis
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]]
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | Dekāde
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais maksimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|28,0}}
| {{Temperatūras krāsa|29,4}}
| {{Temperatūras krāsa|32,6}}
| {{Temperatūras krāsa|31,0}}
| {{Temperatūras krāsa|28,7}}
| {{Temperatūras krāsa|26,1}}
| {{Temperatūras krāsa|27,4}}
| {{Temperatūras krāsa|21,5}}
| {{Temperatūras krāsa|20,3}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Vidējā temperatūra ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|16,1}}
| {{Temperatūras krāsa|19,2}}
| {{Temperatūras krāsa|17,1}}
| {{Temperatūras krāsa|18,5}}
| {{Temperatūras krāsa|16,3}}
| {{Temperatūras krāsa|16,1}}
| {{Temperatūras krāsa|15,5}}
| {{Temperatūras krāsa|14,2}}
| {{Temperatūras krāsa|12,1}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais minimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|7,9}}
| {{Temperatūras krāsa|8,8}}
| {{Temperatūras krāsa|7,2}}
| {{Temperatūras krāsa|8,0}}
| {{Temperatūras krāsa|6,0}}
| {{Temperatūras krāsa|5,5}}
| {{Temperatūras krāsa|8,0}}
| {{Temperatūras krāsa|3,9}}
| {{Temperatūras krāsa|1,8}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|}

=== Gaisa temperatūras fakti Rīgā ===
{{Col-begin|width=50%}}
Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas &quot;Rīga—Universitāte&quot;.
{{Col-2}}
Zemākā gaisa temperatūra dienā:
* 
* 
* 
* 
* 

{{Col-2}}
Augstākā gaisa temperatūra naktī:
* +20,9&amp;nbsp;°C&amp;nbsp;— [[29. jūnijs]]
* +20,2&amp;nbsp;°C&amp;nbsp;— [[18. jūlijs]]
* +19,9&amp;nbsp;°C&amp;nbsp;— [[30. jūnijs]]
* +19,7&amp;nbsp;°C&amp;nbsp;— [[6. augusts]]
* +19,7&amp;nbsp;°C&amp;nbsp;— [[21. jūnijs]]

{{Col-end}}

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas klimats]]
* [[Rīgas klimats]]
* [[2026. gads Latvijā]]
== Piezīmes un atsauces ==

=== Piezīmes ===
{{atsauces|group=P}}

=== Atsauces ===
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{Meteo ārējā saite}}

{{Latvijas laikapstākļi}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latvijas klimats]]
[[Kategorija:2026. gads Latvijā]]</text>
      <sha1>0p800dzo57x68noyyu5ejxxeecb0gf4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:2026. gada orbitālie starti</title>
    <ns>10</ns>
    <id>619615</id>
    <revision>
      <id>4530703</id>
      <parentid>4530270</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T17:30:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <origin>4530703</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10151" sha1="r1x0ypvi4iowiza9v00ikaj2wrj6lmc" xml:space="preserve">{{Gada orbitālie starti
| gads = 2026
| pavadoņi = [[CSG-3]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]{{,}} 3 × [[Hawk 13]]{{,}} 2 × [[ICEYE X]]{{,}} [[Umbra-12]]{{,}} 2 × [[Acadia (pavadonis)|Acadia]]{{,}} [[HyMS]]{{,}} 10 × [[AETHER]]{{,}} 8 × [[MINAS]]{{,}} [[Hydra-2]]{{,}} [[SPARCS]]{{,}} [[Flamingo 1]]{{,}} [[CarbSAR IOD]]{{,}} [[BlackCAT]]{{,}} [[Dcubed-1/Araqys-D1]]{{,}} 2 × [[Tomorrow S]]{{,}} 4 × [[Connecta IoT]] {{!}} &lt;!--
--&gt;&lt;s&gt;[[EOS-N1]]{{,}} [[KID]]{{,}} THEOS-2A{{,}} MOI-1{{,}} Aayulsat{{,}} DR-1{{,}} SR-2{{,}} Solaras-S4{{,}} CGUSat{{,}} DSAT-1{{,}} LACHIT{{,}} SanskarSat{{,}} Munal{{,}} AllToSpace{{,}} EduSat{{,}} UaiSat{{,}} Galaxy Explorer{{,}} Orbital Temple{{,}} Aldebaran-1&lt;/s&gt; &lt;!--
--&gt;{{!}} [[Yaogan-50 01]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[ALSAT-3A]] {{!}} 4 × [[Tianqi]] {{!}} &lt;s&gt;[[Shijian 32]]&lt;/s&gt; {{!}} &lt;s&gt;[[Zidingxiang 3]]&lt;/s&gt; {{!}} [[Starshield|USA-572 — USA-580]]{{,}} [[USA-581]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Open Constellation]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-574]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Neonsat-1A]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[AlSat-3B]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2600 — 2608 {{!}} [[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[PRSC-E02]] {{!}} [[Elektro-L № 5]]{{,}} [[Jam-e-Jam 1]] {{!}} [[USA-582]]{{,}} [[USA-583]]{{,}} [[USA-584]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} '''[[SpaceX Crew-12]]''' {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 28 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} &lt;s&gt;TATARA-1R{{,}} SC-Sat1a{{,}} HErO{{,}} AETS-1{{,}} NutSat-3&lt;/s&gt; {{!}} [[BlackSky Global|BlackSky Global 34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[EchoStar XXV]] {{!}} ICOR SV {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 2 × [[Shiyan 30]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Yaogan-50 02]] {{!}} [[Juntian-1 04A]]{{,}} 3 × [[Dongpo]]{{,}} [[Weitong 1-01]]{{,}} [[Xiguang-1 06]]{{,}} 2 × [[Yuxing-3]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-6]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Progress MS-33]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 10 × [[Weili Kongjian]] {{!}} 16 × [[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]] {{!}} 2 × [[Siwei Gaojing 2]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Shiyan 33]] {{!}} 2 × [[Celeste IOD]] {{!}} 2 × [[New March]]{{,}} [[TS 01]] &lt;!--
--&gt;{{!}} [[ION SCV]]{{,}} [[Vigoride 7]]{{,}} [[Spacevan-002]]{{,}} [[Winnebago-6]]{{,}} [[Acadia-10]]{{,}} [[FGN-100-d3 ]]{{,}} [[Gravitas]]{{,}} 3 × [[Hawk 14]]{{,}} [[HotSat-2]]{{,}} 6 × [[ICEYE X]]{{,}} 8 × [[IRIDE-MS1-EAGLET2]]{{,}} [[Mimir 1]]{{,}} 2 × [[NuSat]]{{,}} 3 × [[Vindlér 2.0]]{{,}} [[AE1a]]{{,}} [[AiglonSat-1]]{{,}} [[AISSat-4]]{{,}} [[BRO 19]]{{,}} [[Black Kite-2]]{{,}} [[COSMO]]{{,}} [[Decimal-Sat1]]{{,}} [[DISCO-2]]{{,}} [[EMISAR]]{{,}} 3 × [[ERMIS]]{{,}} [[FEMTO-1]]{{,}} 2 × [[Flylab]]{{,}} [[FOSSASat 2E25]]{{,}} [[GARAI B]]{{,}} [[GEMS2-Amethyst ]]{{,}} [[GENIE N1-ATLAS]]{{,}} [[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]{{,}} [[HADES-SA]]{{,}} [[Harbinger]]{{,}} [[Helloworld-1]]{{,}} [[Io-1]]{{,}} [[JACK-002]]{{,}} 9 × [[Lemur-2]]{{,}} [[Lilium-4]]{{,}} [[LUNA-2]]{{,}} [[OptiSat]]{{,}} [[Out Of The Box]]{{,}} [[PARUS-6U1]]{{,}} [[PeakSat]]{{,}} [[Phobos (pavadonis)|Phobos]]{{,}} [[Sharjah-Sat-2]]{{,}} [[SAL-E]]{{,}} [[SERT3]]{{,}} [[SM (pavadonis)|SM]]{{,}} [[SPOQC]]{{,}} [[T.MicroSat-2]]{{,}} [[TechEdSat 23|TES-23]]{{,}} 6 × [[ThinSat]]{{,}} [[TORO 3]]{{,}} [[TROOP-F3]]{{,}} 2 × [[Unicorn 2]]{{,}} [[VegaFly-1]]{{,}} 2 × [[VIREON]] &lt;!--
--&gt;{{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} '''[[Artemis II]]'''{{,}} [[ATENEA]]{{,}} [[K-Rad Cube]]{{,}} [[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]{{,}} [[TACHELES]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} &lt;s&gt;[[2026. gada nesējraķetes Tianlong 3 avārija|Tianlong 3 krava]]&lt;/s&gt; {{!}} [[Meridian-M № 11]] {{!}} 29 × [[LeoSat]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[STPSat-7]]{{,}} [[Rawhide]]{{,}} [[MAMBO]]{{,}} [[AggieSat-6]]{{,}} [[Auris]]{{,}} [[ASTRA-HyRAX]]{{,}} [[UNSA 16]]{{,}} [[MISR-C1]]{{,}} [[MOCI]]{{,}} [[INCA-2]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 5 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Guowang]] {{!}} [[NG-24|Cygnus NG-24]] (3 × [[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]{{,}} [[HUCSat]]{{,}} [[LEOPARDSat-1]]{{,}} [[Coconut]]) {{!}} 8 × [[Jilin-1 Gaofen]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2609 — 2616 {{!}} [[Daqi-2]] {{!}} ''[[BlueBird 7]]'' {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-585]] {{!}} [[MAGNARO-II]]{{,}} [[KOSEN-2R]]{{,}} [[FSI-SAT]]{{,}} [[ARICA-2]]{{,}} [[WASEDA-SAT-ZERO-II]]{{,}} [[Mono-Nikko]]{{,}} [[OrigamiSat-2]]{{,}} [[Prelude]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2617 — 2620 {{!}} 4 × [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} [[PRSC-EO3]] {{!}} [[Progress MS-34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[KuiperSat]] {{!}} [[ViaSat-3 APAC]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} 29 × [[Starlink]] &lt;!--
--&gt;{{!}} [[CAS500-2]]{{,}} [[BusanSat]]{{,}} [[Drishti]]{{,}} 6 × [[EarthDaily]]{{,}} [[Eycore-1]]{{,}} 2 × [[ICEYE-X]], 7 × [[IRIDE-MS2-HEO]], [[Jackal Autonomous Orbital Vehicle ]]{{,}} [[JEN-1]]{{,}} 2 × [[Lynk Tower]], 3 × [[NuLink]], 3 × [[Pelican (pavadonis)|Pelican]]{{,}} [[Balkan-2]]{{,}} [[BRO 21]]{{,}} 3 × [[BSLT]]{{,}} 4 × [[FOREST (pavadonis)|FOREST]]{{,}} [[FrontierSat]]{{,}} [[Gemini-Pollux]]{{,}}  [[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]{{,}} [[Hydra-3]]{{,}} [[ICARUS 2.0 - RAVEN]]{{,}} 2 × [[PEARL (pavadonis)|PEARL]]{{,}}  [[QUBE-II]]{{,}} [[SELENE (pavadonis)|SELENE]]{{,}} [[SNAPPY]] &lt;!--
--&gt;{{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianzhou 10]] {{!}} ? × [[Starshield]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} Dingzhihua Shiyan Zaihe {{!}} [[Jilin-1 Gaofen]]{{,}} [[Taijing-3-05A-B]]{{,}} [[Tianyan-27]]{{,}} [[Tianyi-50]] {{!}} [[SpaceX CRS-34]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} [[SMILE]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX]] {{!}} '''[[Shenzhou 23]]''' {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[TJSW-24]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[KuiperSat]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 4 × [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} 2 × [[Qianfan]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 21 × [[Starlink]]{{,}} [[Starshield|USA 608]]{{,}} [[Starshield|USA 609]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Qianfan]] DTC 01{{,}} [[China Mobile]] 02 {{!}} [[TJS-25]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[VEP-5]]{{,}} [[PETREL]]{{,}} [[STARS-X]]{{,}} [[BRO-22]]{{,}} 2 × [[HORN (pavadonis)|HORN]]{{,}} [[VERTECS]] {{!}} 29 × [[Starlink]]{{,}} 8 × [[Jilin-1 Gaofen]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Shijian-31]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 8 × [[Weili Kongjian]] {{!}} 3 × [[BlueBird]] {{!}} 36 × [[Amazon Leo]] {{!}} ? × [[Starshield|USA 610 — USA 618]] {{!}} [[VICTUS HAZE Puma]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[TJS-26A]] {{!}} [[Starfall Demo]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-8]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[SXM-11]] {{!}} [[Haiyang 2E]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Amazon Leo]] {{!}} [[Swift Boost Mission|LINK]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} [[CAS500-4]]{{,}} 7 × [[GRUS-3]]{{,}} 4 × [[ICEYE-X]]{{,}} [[PIRX-1]]{{,}} [[CyberCUBE]]{{,}} [[KOSTKA]]{{,}} [[Balkan-3]]{{,}} [[FOSSAST2E-26]]{{,}} [[BRO-31]]{{,}} [[MARINA (pavadonis)|MARINA]]{{,}} [[BOHR]]{{,}} 5 × [[Lemur-2]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} '''[[Sojuz MS-29]]''' {{!}} 21 × [[T1TL-E]] {{!}} [[SCOPE]]{{,}} [[SOLARAS S3]] {{!}} × [[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Mission Robotic Vehicle|MRV-1]]{{,}} 3 × [[Mission Extension Pod|MEP]] {{!}} 6 × [[Dongpo]]{{,}} [[Xiguang 2-01]]{{,}} [[Tianyi 49]]{{,}} [[Zidingxiang 3]] {{!}} [[Tianlian 2-06]] {{!}} [[Tianyi 48]]{{,}} [[Gande 1-01]]{{,}} [[Xiguang 2-03]]{{,}} [[Jitianxing A04]]{{,}} [[Yinglong Fengguang 1]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianlian 3-01]] {{!}} 2 × [[Tongxin Jishu Shiyan 27]] {{!}} [[USA 619]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 9 × [[SatNet LEO]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Lampung-1]]{{,}} [[Samarkand 2028]] {{!}} 3 × [[BlueBird]] {{!}} [[MIKURA-I]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} &lt;s&gt;[[Zhongxing 4B]]&lt;/s&gt; {{!}} [[Michibiki-7]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 8 × [[Globalstar-2R]] {{!}} [[Starshield|USA-620 — USA-642]] {{!}} 9 × [[SatNet LEO]] {{!}} [[Satellite for Earth Observation]] {{!}} [[Honghu 03]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[QPS-SAR-18]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} [[Kosmos-2619]] {{!}} [[BaYi-04]]{{,}} [[JingAn MengXiang-01]]{{,}} [[Lingzhi-09]]{{,}} 2 × [[Zhongke]]{{,}} 2 × [[Muduo]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} [[MTG-I2]] {{!}} [[Nancy Grace Roman Space Telescope]] {{!}} Zhishenxing 1 krava {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-9]] {{!}} [[EOS-05]] {{!}} [[CyBEEsat]]{{,}} [[FramSat-1]]{{,}} [[Platform 6]]{{,}} [[SpaceTeamSat1]]{{,}} [[TriSat-S]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} 6 × [[Yaogan]] {{!}} [[[[Starshield|USA-644 — USA-666]]]] {{!}} [[BlackSky Gen 3]] {{!}} 3 × [[O3b mPOWER]] {{!}} [[Sentinel-3C]]{{,}} [[FLEX]] {{!}} 10 × [[Qianfan]] {{!}} 8 × [[Qianfan]]{{,}} [[EUHT JSW]] {{!}} [[Progress MS-35]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} [[[[Starshield|USA-668 — USA-684]]]] {{!}} 2 × [[Tianyi]] {{!}} [[Kosmos-2620]] {{!}} [[StriX]] {{!}} 4 × [[PIESAT-2]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} [[Pengcheng Nanke-1]]{{,}} [[Chaozhisuan-1]]{{,}} 3 × [[Diting 01]]{{,}} 2 × [[Qinling]]{{,}} [[Yunxiao Tanluzhe]]{{,}} [[Pujiang-4]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 3 × [[Yaogan 40]] {{!}} [[StriX]] {{!}} [[USSF-385]] {{!}} 26 × [[Starlink]] {{!}} '''[[SpaceX Crew-13]]'''
}}&lt;noinclude&gt;
{{Documentation}}
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>r1x0ypvi4iowiza9v00ikaj2wrj6lmc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gads kosmonautikā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>619616</id>
    <revision>
      <id>4530702</id>
      <parentid>4530268</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T17:27:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <comment>/* Septembris */</comment>
      <origin>4530702</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="39612" sha1="s74tv7gj4mpx1suijwmm3j5bg9y3s4s" xml:space="preserve">{{Gadukaste-citi2|2026|kosmonautikā|kosmonautika}}
Šeit apkopoti '''[[2026. gads|2026]].''' gada nozīmīgākie notikumi '''[[kosmonautika|kosmonautikā]]'''.
{{TOClimit|limit=2}}
{{KGVT|2026}}

== Hronoloģija ==
=== Janvāris ===
* [[3. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[CSG-3]]''.
* [[4. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[9. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[11. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaistas orbitālās observatorijas ''[[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]'', ''[[SPARCS]]'', ''[[BlackCAT]]'', pavadoņi: 3 × ''[[Hawk 13]]'', 2 × ''[[ICEYE X]]'', ''[[Umbra-12]]'', 2 × ''[[Acadia (pavadonis)|Acadia]]'', ''[[HyMS]]'', 10 × ''[[AETHER]]'', 8 × ''[[MINAS]]'' (''Lemur-2''), ''[[Hydra-2]]'', ''[[Flamingo 1]]'', ''[[CarbSAR IOD]]'', ''[[Dcubed-1/Araqys-D1]]'', 2 × ''[[Tomorrow S]]'', 4 × ''[[Connecta IoT]]''.
* [[12. janvāris]]:
** nesējraķetes ''[[PSLV-XL]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''[[EOS-N1]]'' (''ANVESHA''), ''THEOS-2A'', ''MOI-1'', ''Aayulsat'', ''DR-1'', ''SR-2'', ''Solaras-S4'', ''CGUSat'', ''DSAT-1'', ''LACHIT'', ''SanskarSat'', ''Munal'', ''AllToSpace'', ''EduSat'', ''UaiSat'', ''Galaxy Explorer'', ''Orbital Temple'', ''Aldebaran-1'', nolaižamais aparāts ''[[KID]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[13. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 01]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''.
* [[14. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[15. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[ALSAT-3A]]'';
** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' nolaidās uz Zemes okeānā, apkalpe: [[Zena Kārdmena]], [[Maikls Finks]], [[Kimija Jui]], [[Oļegs Platonovs]];
** ar nesējraķeti ''[[Gushenxing 1S]]'' (''Ceres-1S'') palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Tianqi]]''.
* [[16. janvāris]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' avārijā zaudēts pavadonis ''[[Shijian 32]]''.
* [[16. janvāris]] (datums nav oficiāli apstiprināts) — no pavadoņa ''[[USA-554]]'' atvienots objekts ''[[USA571]]''.
* [[17. janvāris]]:
** nesējraķete ''[[Gushenxing 2]]'' (''Ceres-2'') avarēja pirmajā startā; zaudēts pavadonis ''[[Zidingxiang 3]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''USA-572'' — ''USA-580'' (''[[Starshield]]''; misija ''NROL-105'').
* [[18. janvāris]]:
** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''.
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[19. janvāris]]:
** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' bez apkalpes nolaidās uz Zemes;
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''.
* [[22. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 sakaru pavadoņi ''Open Constellation''.
* [[25. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[28. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-581]]'' (''GPS-III 09 Ellison Onizuka'').
* [[29. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[30. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Neonsat-1A]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[31. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[AlSat-3B]]''.

=== Februāris===
* [[2. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[5. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''Kosmos-2600 — 2608''.
* [[7. februāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/T]]'' palaists kosmoplāns ''[[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[11. februāris]]:
** pirmajā lidojumā palaista nesējraķetes ''[[Chang Zheng 10A]]'' pirmā pakāpe, nelielā augstumā izmēģinot kosmosa kuģa ''[[Mengzhou]]'' avārijas glābšanas sistēmu;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[12. februāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaists pavadonis ''[[PRSC-E02]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Proton-M / DM-03]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[Elektro-L № 5]]'' un pavadonis ''[[Jam-e-Jam 1]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Vulcan Centaur VC4S]]'' misijā ''USSF-87'' palaisti 2 militārie pavadoņi ''[[USA-582]]'' un ''[[USA-583]]'' (''GSSAP'' jeb ''Hornet''), kā arī ''[[USA-584]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' (versijas pirmais lidojums) palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''.
* [[13. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]''; apkalpe: [[Džesika Meira]], [[Džeks Hetvejs]], [[Sofija Adeno]], [[Andrejs Fedjajevs]].
* [[14. februāris]] — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[15. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[16. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[20. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[21. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[22. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[24. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[25. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[26. februāris]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[27. februāris]]:
** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' nolaidās uz Zemes okeānā;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.

=== Marts ===
* [[1. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[2. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[4. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[5. marts]]:
** nesējraķetes ''[[KAIROS]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''TATARA-1R'', ''SC-Sat1a'', ''HErO'', ''AETS-1'', ''NutSat-3'';
** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] moduļa, paliekot piestiprināts manipulatora galā;
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists pavadonis, iespējams, ''[[BlackSky Global|BlackSky Global 34]]''.
* [[6. marts]] — kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' palaists brīvā lidojumā, atvienojot to no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] manipulatora.
* [[8. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[10. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[EchoStar XXV]]''.
* [[11. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Firefly Alpha]]'' palaista derīga krava ''ICOR SV'';
** no kravas kuģa ''[[HTV-X1]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Ten-Koh2]]''.
* [[12. marts]]:
** kravas kuģis  ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]];
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Shiyan 30]]''.
* [[13. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[14. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** kravas kuģis  ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' nogāja no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
* [[15. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 02]]''.
* [[16. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti pavadoņi: ''[[Juntian-1 04A]]'' (''Hawkview 1'', ''Tianzhu 1''), 3 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Weitong 1-01]]'' (''Nanhu Gaoxin''), ''[[Xiguang-1 06]]'' (''Dafo''), ''[[Yuxing-3 05]]'' (''Kechuang 1''), ''[[Yuxing-3 06]]'' (''Xiyuan 0'', ''Kehuda 2'');
** kravas kuģis ''[[Progress MS-31]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
* [[17. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[18. marts]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Kristofers Viljamss]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[19. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[20. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-6]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[22. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 10 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''CentiSpace-1'', ''Xiangrikui'').
* [[23. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''.
* [[24. marts]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[25. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 2]]'' (''SuperView Neo 2'').
* [[26. marts]]:
** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[27. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C / YZ-1S]]'' palaists zinātniskais pavadonis ''[[Shiyan 33]]''.
* [[28. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 tehnoloģiju demonstrācijas pavadoņi ''[[Celeste IOD]]'' (''Pathfinder A'').
* [[30. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 2]]'' (''Kinetica 2'') palaisti pavadoņi: 2 × ''[[New March]]'', ''[[TS 01]]''.
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti orbitālie velkoņi ''[[ION SCV]] Astounding Alexandra'', ''[[Vigoride 7]]'', ''[[Spacevan-002]]'', nolaižamais aparāts ''[[Winnebago-6]]'', pavadoņi ''[[Acadia-10]]'', ''[[FGN-100-d3 ]]'', ''[[Gravitas]]'', 3 × ''[[Hawk 14]]'', ''[[HotSat-2]]'', 6 × ''[[ICEYE X]]'', 8 × ''[[IRIDE-MS1-EAGLET2]]'', ''[[Mimir 1]]'', 2 × ''[[NuSat]]'', 3 × ''[[Vindlér 2.0]]'', ''[[AE1a]]'', ''[[AiglonSat-1]]'', ''[[AISSat-4]]'', ''[[BRO 19]]'', ''[[Black Kite-2]]'', ''[[COSMO]]'', ''[[Decimal-Sat1]]'', ''[[DISCO-2]]'', ''[[EMISAR]]'', 3 × ''[[ERMIS]]'', ''[[FEMTO-1]]'' (''ARQSAT-1''), 2 × ''[[Flylab]]'', ''[[FOSSASat 2E25]]'', ''[[GARAI B]]'' (''Innosat Unamuno''), ''[[GEMS2-Amethyst ]]'', ''[[GENIE N1-ATLAS]]'', ''[[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]'', ''[[HADES-SA]]'' (''SpinnyONE''), ''[[Harbinger]]'', ''[[Helloworld-1]]'', ''[[Io-1]]'', ''[[JACK-002]]'', 9 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[Lilium-4]]'', ''[[LUNA-2]]'', ''[[OptiSat]]'', ''[[Out Of The Box]]'', ''[[PARUS-6U1]]'', ''[[PeakSat]]'', ''[[Phobos (pavadonis)|Phobos]]'', ''[[Sharjah-Sat-2]]'', ''[[SAL-E]]'', ''[[SERT3]]'', ''[[SM (pavadonis)|SM]]'', ''[[SPOQC]]'', ''[[T.MicroSat-2]]'', ''[[TechEdSat 23|TES-23]]'', 6 × ''[[ThinSat]]'' (''Dream Big Constellation''), ''[[TORO 3]]'', ''[[TROOP-F3]]'', 2 × ''[[Unicorn 2]]'', ''[[VegaFly-1]]'', 2 × ''[[VIREON]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.

=== Aprīlis ===
* [[1. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[SLS Block 1]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' (apkalpe [[Gregorijs Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]), kosmiskie aparāti ''[[ATENEA]]'', ''[[K-Rad Cube]]'', ''[[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]'', ''[[TACHELES]]''.
* [[2. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[3. aprīlis]]:
** pirmajā lidojumā avarēja nesējraķete ''[[Tianlong 3]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a / Fregat-M]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Meridian-M № 11]]''.
* [[4. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[LeoSat]]''.
* [[6. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' aplidoja Mēnesi.
* [[7. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Minotaur IV]]'' palaisti pavadoņi ''[[STPSat-7]]'', ''[[Rawhide]]'', ''[[MAMBO]]'', ''[[AggieSat-6]]'', ''[[Auris]]'', ''[[ASTRA-HyRAX]]'', ''[[UNSA 16]]'', ''[[MISR-C1]]'', ''[[MOCI]]'', ''[[INCA-2]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[8. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 5 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''.
* [[11. aprīlis]]:
** kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' nolaidās uz Zemes okeanā; apkalpe: [[Gregorijs Rīds Vaizmens|Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]];
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 2 eksperimentāli sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'', tā kravā arī nanopavadoņi: 3 × ''[[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]'', ''[[HUCSat]]'', ''[[LEOPARDSat-1]]'', ''[[Coconut]]''.
* [[13. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[14. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[15. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[16. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Volga]]'' palaisti 8 militārie pavadoņi ''Kosmos-2609 — 2616''.
* [[17. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Daqi-2]]'' (''AEMS'');
** [[Shenzhou 22|''Tiangong'' 10. ekspedīcija]]: [[Džans Lu]] un [[U Fei]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[19. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[New Glenn]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[BlueBird 7]]'', bet 2. pakāpes kļūmes dēļ ievadīts nepareizā orbītā;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[20. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[21. aprīlis]]:
** kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-585]]'' (''GPS III-10 Hedy Lamarr'').
* [[23. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti pavadoņi ''[[MAGNARO-II]]'', ''[[KOSEN-2R]]'', ''[[FSI-SAT]]'', ''[[ARICA-2]]'', ''[[WASEDA-SAT-ZERO-II]]'', ''[[Mono-Nikko]]'', ''[[OrigamiSat-2]]'', ''[[Prelude]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Angara-1.2]]'' palaisti 4 militārie pavadoņi ''Kosmos-2617 — 2620'' (''OO MKA'').
* [[24. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''.
* [[25. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[PRSC-EO3]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]''.
* [[26. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[28. aprīlis]]:
** kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]];
** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''.
* [[29. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[ViaSat-3 APAC]]''.
* [[30. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]'';
** suborbitālā lidojumā izmēģināta nesējraķete ''[[Sojuz-5 (nesējraķete)|Sojuz-5]]''.

=== Maijs ===
* [[1. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[3. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņi ''[[CAS500-2]]'', ''[[BusanSat]]'', ''[[Drishti]]'', 6 × ''[[EarthDaily]]'', ''[[Eycore-1]]'', 2 × ''[[ICEYE-X]]'', 7 × ''[[IRIDE-MS2-HEO]]'', ''[[Jackal Autonomous Orbital Vehicle]]'', ''[[JEN-1]]'', 2 × ''[[Lynk Tower]], 3 × ''[[NuLink]], 3 × ''[[Pelican (pavadonis)|Pelican]]'', ''[[Balkan-2]]'', ''[[BRO 21]]'', 3 × ''[[BSLT]]'', 4 × ''[[FOREST (pavadonis)|FOREST]]'', ''[[FrontierSat]]'', ''[[Gemini-Pollux]]'',  ''[[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]'', ''[[Hydra-3]]'', ''[[ICARUS 2.0 - RAVEN]]'', 2 × ''[[PEARL (pavadonis)|PEARL]]'',  ''[[QUBE-II]]'', ''[[SELENE (pavadonis)|SELENE]]'', ''[[SNAPPY]]''.
* [[6. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** kravas kuģis ''[[Tianzhou 9]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'', tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
* [[11. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7]]'' palaists kravas kuģis ''[[Tianzhou 10]]''; tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''.
* [[12. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[Starshield]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[14. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaists derīgās kravas makets ''Dingzhihua Shiyan Zaihe''.
* [[15. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen|Jilin-1 Gaofen 03D55]]'', ''[[Taijing-3-05A-B]]'' (''Rongcheng-1-01 - 02''), ''[[Tianyan-27]]'' (''Youxi''), ''[[Tianyi-50]]'' (''Dianjian-1'');
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]''.
* [[17. maijs]]:
** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]];
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[19. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Vega-C]]'' palaists Zemes magnetosfēras pētniecības pavadonis ''[[SMILE]]''.
* [[20. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[21. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[22. maijs]]:
** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX]]'';
** suborbitālā lidojumā palaists supersmagais nesējs ''[[Starship]] V3'' ar 20 ''[[Starlink]]'' maketiem un 2 ''Starlink'' demonstratoriem.
* [[24. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/G]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 23]]'' (apkalpe: [[Džu Jandžu]], [[Džans Džijuaņs]], [[Lī Dzjajina]]); tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''.
* [[25. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[26. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists pavadonis ''[[TJSW-24]]''.
* [[27. maijs]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Sergejs Kuds-Sverčkovs]] un [[Sergejs Mikajevs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[29. maijs]]:
** pirmsstarta izmēģinājumos starta laukumā ekspodēja nesējraķete ''[[New Glenn]]''; derīgā krava tai nebija uzstādīta;
** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 22]]'' (apkalpe: [[Džans Lu]], [[U Fei]], [[Džans Hundžans]]) atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'' un nolaidās uz Zemes;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''.
* [[30. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''.

=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 12B]]'' pirmajā startā palaisti 2 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[3. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[4. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[5. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[7. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]'' un 2 ''[[Starshield]]'' (''USA 608'' un ''USA 609'');
** zonde ''[[Tianwen 2]]'' iegāja asteroīda ''469219 Kamoʻoalewa'' orbītā.
* [[8. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[9. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaisti sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]] DTC 01'' un ''[[Zhongguo Yidong]] 02'' (''China Mobile 02'').
* [[11. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 5]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-25]]'';
** ar nesējraķeti ''[[HASTE]]'' palaists eksperimentāls aparāts ''[[CURVEBALL]]'', ar ko tika izmēģināta noiešana no orbītas un, iespējams, tas nolaidās uz Zemes;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[12. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[H3-30S]]'' (varianta pirmais starts) palaisti pavadoņi ''[[VEP-5]]'', ''[[PETREL]]'', ''[[STARS-X]]'', ''[[BRO-22]], 2 × ''[[HORN (pavadonis)|HORN]], ''[[VERTECS]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[15. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[16. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists pavadonis ''[[Shijian-31]]'';
** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[17. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti 8 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''Centispace'');
** ar nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[BlueBird]]'';
** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' nolaidās uz Zemes okeānā;
** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 36 sakaru pavadoņi ''[[Amazon Leo]]'' (''KuiperSat'').
* [[19. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 19 militārie pavadoņi ''[[Starshield]]'' (''USA 610'' — ''USA 618'');
** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Hokushin-1]]'';
** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists kosmisko objektu sekošanas pavadonis ''[[VICTUS HAZE Puma ]]'' (''TacRS-4'').
* [[21. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[23. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-26A]]''.
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists eksperimentāls nolaižamais aparāts ''[[Starfall Demo]]''; tas nolaidās okeānā.
* [[25. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[26. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-8]]''.
* [[28. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[29. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[SXM-11]]''.
* [[30. jūnijs]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Kristofers Viljamss]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4B]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Haiyang 2E]]'' (''Ocean 2E'').
* [[2. jūlijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Amazon Leo]]'';
** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaisti nanopavadoņi: 3 × ''[[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]'', ''[[HUCSat]]'', ''[[LEOPARDSat-1]]'', ''[[Coconut]]''.
* [[3. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Pegasus XL]]'' palaists pavadoņu apkalpošanas aparāts ''[[Swift Boost Mission|LINK]]''.
* [[4. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[5. jūlijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** zonde ''[[Hayabusa2]]'' veica asteroīda ''[[98943 Torifune]]'' pārlidojumu;
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 20 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[7. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' (misija ''Transporter-17'') palaisti pavadoņi ''[[CAS500-4]]'', 7 × ''[[GRUS-3]]'', 4 × ''[[ICEYE-X]]'', ''[[PIRX-1]]'', ''[[CyberCUBE]]'', ''[[KOSTKA]]'', ''[[Balkan-3]]'', ''[[FOSSAST2E-26]]'', ''[[BRO-31]]'', ''[[MARINA (pavadonis)|MARINA]]'', ''[[BOHR]]'', 5 × ''[[Lemur-2]]''.
* [[9. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[10. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 10B]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''; pirmo reizi veikta Ķīnas raķetes pirmās pakāpes nosēšanās.
* [[11. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[14. jūlijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-29]]'' (apkalpe: [[Pjotrs Dubrovs]], [[Anna Kikina]], [[Anils Menons]]); tas saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[16. jūlijs]]:
** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaists nanopavadonis: ''[[Pessoa]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 militāro sakaru pavadonis ''[[T1TL-E]]''.
* [[18. jūlijs]] — nesējraķetes ''[[Vikram-I]]'' pirmajā lidojumā palaisti pavadoņi ''[[SCOPE]]'', ''[[SOLARAS S3]]''.
* [[19. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''.
* [[21. jūlijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņu apkalpošanas aparāti ''[[Mission Robotic Vehicle|MRV-1]]'', 3 × ''[[Mission Extension Pod|MEP]]''.
* [[22. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Yinli 1]]'' (''Gravity-1'') palaisti pavadoņi: 6 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Xiguang 2-01]]'', ''[[Tianyi 49]]'', ''[[Zidingxiang 3]]''.
* [[23. jūlijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Tianlian 2-06]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi ''[[Tianyi 48]]'', ''[[Gande 1-01]]'', ''[[Xiguang 2-03]]'', ''[[Jitianxing A04]]'', ''[[Yinglong Fengguang 1]]''.
* [[24. jūlijs]] — suborbitālā trajektorijā veikts supersmagā nesēja ''[[Starship]] v3'' 13. izmēģinājumu lidojums, izlaisti 20 ''[[Starlink]]'' pavadoņi.
* [[25. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[26. jūlijs]] — kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-28]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] un nolaidās uz Zemes, apkalpe: [[Sergejs Kuds-Sverčkovs]], [[Sergejs Mikajevs]], [[Kristofers Viljamss]].
* [[29. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Tianlian 3-01]]''.
* [[30. jūlijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Tongxin Jishu Shiyan 27]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-619]]'' (''NROL-95'').

=== Augusts===
* [[1. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[4. augusts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[SatNet LEO]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[5. augusts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Lampung-1]]'' (''OSE HS-01''), ''[[Samarkand 2028]]'' (''OSE HS-02'');
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[BlueBird]]''.
* [[6. augusts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[MIKURA-I]]'' (''QPS-SAR 13'');
** [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]]: [[Džesika Meira]] un [[Anils Menons]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[8. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[10. augusts]]:
** nesējraķetes ''[[Chang Zheng 7A]]'' avārijā zaudēts sakaru pavadonis ''[[Zhongxing 4B]]'' (''ChinaSat 4B'');
** ar nesējraķeti ''[[H3-22S]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Michibiki-7]]'' (''QZS-7'').
* [[11. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[12. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[16. augusts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 8 sakaru pavadoņi ''[[Globalstar-2R]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 23 militārie pavadoņi ''[[Starshield|USA-620 — USA-642]]'' (''USSF-366'');
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[SatNet LEO]]''.
* [[17. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Satellite for Earth Observation]]''.
* [[18. augusts]]:
** [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]]: [[Anils Menons]] un [[Sofija Adeno]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]];
** ar nesējraķeti ''[[Zhuque 3]]'' palaists pavadonis ''[[Honghu 03]]''.
* [[19. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[20. augusts]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[QPS-SAR-18]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''.
* [[21. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[22. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[24. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2-1b / Fregat]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Kosmos-2619]]'' (''Uragan-K № 7'', ''GLONASS-K № 19L'').
* [[25. augusts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6C]]'' palaisti pavadoņi ''[[BaYi-04]]'', ''[[JingAn MengXiang-01]]'', ''[[Lingzhi-09]]'', 2 × ''[[Zhongke]]'', 2 × ''[[Muduo]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
* [[26. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[27. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Ariane 62]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[MTG-I2]]'' (''Meteosat-14'').
* [[28. augusts]] — [[Shenzhou 23|Tiangong 11. ekspedīcija]]: [[Džu Jandžu]] un [[Džans Džijuaņs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[30. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaista orbitālā observatorija ''[[Nancy Grace Roman Space Telescope]]''.

=== Septembris ===
* [[1. septembris]]:
** nesējraķetes ''[[Zhishenxing 1]]'' (''Pallas-1'') pirmajā izmēģinājumu lidojumā palaista demonstrācijas krava;
** [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]]: [[Sofija Adeno]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[2. septembris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-9]]''.
* [[3. septembris]]:
** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Cesario]]'';
** ar nesējraķeti ''[[GSLV Mk II]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[EOS-05]]'' (''GISAT-1A'').
* Septembra sākums — no militārā pavadoņa ''[[USA 584]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[USA 643]]''.
* [[5. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Spectrum]]'' palaisti pavadoņi ''[[CyBEEsat]]'', ''[[FramSat-1]]'', ''[[Platform 6]]'', ''[[SpaceTeamSat1]]'', ''[[TriSat-S]]''.
* [[6. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[7. septembris]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]], tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
* [[10. septembris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4B]]'' palaisti 6 militārie pavadoņi ''[[Yaogan]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' misijā ''USSF-153'' palaisti 18 militārie pavadoņi ''[[Starshield|USA-644 — USA-666]]'' (''Starshield Group 1-15'').
* [[11. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[BlackSky Gen 3]]''.
* Septembra vidus — no militārā pavadoņa ''[[USA 396]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[USA 667]]''.
* [[13. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[O3b mPOWER]]''.
* [[15. septembris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Vega-C]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Sentinel-3C]]'', ''[[FLEX]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaisti 10 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Yinli 1]]'' palaisti 8 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]'' un ''[[EUHT JSW]]''.
* [[16. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-35]]''.
* [[17. septembris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'' (''SatNet LEO Group 25'');
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' misijā ''USSF-259'' palaisti 17 militārie pavadoņi ''[[Starshield|USA-668 — USA-684]]'' (''Starshield Group 1-16'');
** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou]]'' palaisti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Tianyi]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz 2.1b / Fregat-M]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Kosmos-2620]]'' (''GLONASS-K'').
* [[19. septembris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[PIESAT-2]]'' (''Hongtu 2'');
** kravas kuģis ''[[Progress MS-35]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[20. septembris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi: ''[[Pengcheng Nanke-1]]'', ''[[Chaozhisuan-1]]'', 3 × ''[[Diting 01]]'', 2 × ''[[Qinling]]'', ''[[Yunxiao Tanluzhe]]'', ''[[Pujiang-4]]''.
* [[23. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'' (''SatNet LEO Group 26'').
* [[24. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 3 pavadoņi ''[[Yaogan 40]]''.
* [[26. septembris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USSF-385]]'' (''SBST R-3'').
* [[28. septembris]] — ar supersmago nesēju ''[[Starship]]'' palaisti 26 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.

=== Oktobris ===
* [[1. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-13]]''; apkalpe: [[Džesika Votkinsa]], [[Luks Deleinijs]], [[Džošua Kutriks]], [[Sergejs Teterjatņikovs]].

== Miruši ==
* [[21. maijs]] — [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā)
* [[17. jūnijs]] — [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Михайлович Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā)
* [[21. jūnijs]] — [[Abduls Ahads Momands]] (''Abdul Ahad Momand'', عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā)
* [[8. jūlijs]] — [[Vollija Fanka]] (''Wally Funk''), ASV lidotāja, kosmonaute, veikusi suborbitālu lidojumu (dzimusi 1939. gadā)
* [[10. jūlijs]] — [[Aleksandrs Aleksandrovs (kosmonauts)|Aleksandrs Aleksandrovs]] (''Александър Панайотов Александров''), Bulgārijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1951. gadā)
* [[26. augusts]] — [[Tojohiro Akijama]] (秋山 豊寛, ''Toyohiro Akiyama''), Japānas žurnālists, veicis lidojumu kosmosā (dzimis 1942. gadā)
* [[11. septembris]] — [[Vladimirs Bugrovs]] (''Владимир Евграфович Бугров''), PSRS, Krievijas inženieris, kosmonauts, nav lidojis kosmosā (dzimis 1933. gadā)


{{Kosmonautikas gadi|status=uncollapsed}}
{{2026. gada orbitālie starti|status=collapsed}}


[[Kategorija:2026. gads kosmonautikā| ]]</text>
      <sha1>s74tv7gj4mpx1suijwmm3j5bg9y3s4s</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tanja Reimonda</title>
    <ns>0</ns>
    <id>621562</id>
    <revision>
      <id>4530925</id>
      <parentid>4404590</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T09:38:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4530925</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9143" sha1="hkw5v328dr966omtoca7q8pfb6tidz1" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Tanja Reimonda
| vārds_orig = ''Tania Raymonde''
| attēls = Tania Raymonde 2017 (xwaKtuOkhX8).jpg
| komentārs = Tanja Reimonda 2017. gadā
| dz vārds = Tanja Reimonda Helēna Kaca
| dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1988|03|2}}
| dz vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}}
| nodarbošanās = aktrise
| darbības gadi = 2000—pašlaik
| dzimums = S
}}
'''Tanja Reimonda Helēna Kaca''' ({{val|en|Tania Raymonde Helen Katz}}; dzimusi {{dat|1988|3|2}}) ir [[amerikāņi|amerikāņu]] aktrise, kura plašāk pazīstama kā Aleksa Ruso seriālā &quot;[[Pazudušie]]&quot; un Britānija Golda seriālā &quot;[[Goliāts (seriāls)|Goliāts]]&quot; (''Goliath''). Arī pazīstama ar lomām seriālos &quot;[[Malkolms pa vidu]]&quot; (''Malcolm in the Middle''), &quot;[[90210]]&quot; un &quot;[[Čikāga liesmās]]&quot;.

== Dzīvesgājums ==
Tanja Reimonda piedzima 1988. gada 2. martā [[Losandželosa|Losandželosā]], [[Kalifornija|Kalifornijā]], Džonam un Anai Marijai Kaciem.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://mabumbe.com/people/tania-raymonde-age-net-worth-relationships-biography/|title=Tania Raymonde: Age, Net Worth, Relationships &amp; Biography|last=Samwel|first=Emanuela|website=Mabumbe|access-date=2026-01-28|date=2024-12-06|language=en|archive-date=2026-04-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20260430222944/https://mabumbe.com/people/tania-raymonde-age-net-worth-relationships-biography/}}&lt;/ref&gt; Viņas tēvs ir [[Ebreji|ebrejs]] ar [[Poļi|poļu]]—[[Krievi|krievu]] izcelsmi, bet māte ir [[Franči|franču]]—[[Korsikāņi|korsikāņu]] izcelsmes.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.celebsline.com/tania-raymonde/|title=Tania Raymonde Bio: Age, Height, Family, Boyfriend, Net Worth, Facts|last=Celebsline|website=Celebsline|access-date=2026-01-28|date=2024-03-22|language=en}}&lt;/ref&gt; Tanja Reimonda mācījās un absolvēja Losandželosas Franču liceju.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Tanjas Reimondas pirmais ieskats aktiermākslā bija jau skolas laikā, kad viņa aizstāja citu meiteni skolas izrādē.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.photobookmagazine.com/features/tania-raymonde|title=Tania Raymonde Talks About Her Iconic Role in Goliath and Growing up in The Industry|last=Seth|first=Kenisha|website=PhotoBook Magazine|access-date=2026-01-28|date=2021|language=en}}&lt;/ref&gt; Vēlāk, aptuveni desmit gadu vecumā, viņa sāka filmēties reklāmās.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

== Karjera ==
Tanja Reimonda debitēja televīzijā 12 gadu vecumā, 2000. gadā piedaloties seriāla ''[[Providence (seriāls)|Providence]]'' sērijā. Viņas izrāviena loma bija četru sēriju gara uzstāšanās populārajā seriālā &quot;[[Malkolms pa vidu]]&quot; (''Malcolm in the Middle''). Pēc tam 2006. gadā, 17 gadu vecumā, Tanja Reimonda parādījās trīs seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot; [[Pazudušie (2. sezona)|otrās sezonas]] sērijās, bet trešajā sezonā viņas loma tika ievērojami paplašināta. Viņa piedalījās arī nākamajās trīs sezonās, kopumā parādoties 20 sērijās. Aktrise atzinusi, ka filmēšanās šajā seriālā un loma tajā bijusi viena no viņas mīļākajām pieredzēm.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

No 2008. līdz 2009. gadam Tanja Reimonda piedalījās astoņās seriāla ''[[Cold Case]]'' sērijās. Viņai bija arī atkārtotas lomas seriālos &quot;[[90210]]&quot;, &quot;[[Čikāga liesmās]]&quot; un ''[[Switched at Birth]]''. Papildus televīzijas darbiem Tanja Reimonda filmējās arī mazbudžeta filmās ''[[Wild Cherry]]'', ''[[Chillerama]]'' un ''[[Elsewhere]]'', bet 2013. gadā viņa atveidoja otrā plāna lomu filmā ''[[Texas Chainsaw 3D]]''. 2012. gadā Tanija Reimonda atveidoja vienu no galvenajām lomām seriālā ''[[Death Valley]]'', taču seriālu atcēla pēc vienas sezonas.

No 2016. līdz 2021. gadam aktrise filmējās kopā ar [[Billijs Bobs Torntons|Billiju Bobu Torntonu]] seriālā &quot;[[Goliāts (seriāls)|Goliāts]]&quot; (''Goliath'').&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://dujour.com/life/tania-raymonde-goliath-travel-guide-los-angeles/|title=Tania Raymonde’s Guide to Los Angeles|last=Wolff|first=Natasha|website=DuJour|access-date=2026-01-28|date=2018-06-20|language=en}}&lt;/ref&gt; 2023. gadā Tanja Reimonda parādījās vienā seriāla ''[[For All Mankind]]'' sērijā un trīs seriāla &quot;[[Ielu advokāts (seriāls)|Ielu advokāts]]&quot; (''The Lincoln Lawyer'') sērijās.

== Personīgā dzīve ==
Pateicoties mācībām Losandželosas Franču licejā, Tanja Reimonda brīvi runā [[Franču valoda|franču valodu]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; 2018. gadā aktrise paziņoja par saderināšanos ar mākslinieku Cio Cigleru.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; 2025. gadā Tanja Reimonda sāka biežāk parādīties sabiedrībā kopā ar aktieri [[Natans Filjons|Natanu Filjonu]], lai gan neviens no viņiem publiski nav apstiprinājis attiecības.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hellomagazine.com/celebrities/847198/nathan-fillion-relationship-steps-up-a-notch-as-next-move-with-actress-girlfriend-tania-raymonde-is-revealed/|title=Nathan Fillion's relationship steps up a notch as next move with actress girlfriend Tania Raymonde is revealed|website=HELLO!|access-date=2026-01-28|date=2025-07-29|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.soapcentral.com/entertainment/nathan-fillion-seen-kissing-tania-raymonde-disneyland-sparks-romance-rumors|title=Nathan Fillion seen kissing Tania Raymonde at Disneyland, sparks romance rumors|last=Shaikh|first=Nida|website=www.soapcentral.com|access-date=2026-01-28|date=2025-07-29|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Filmogrāfija ==

=== Lomas filmās ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Gads
!Nosaukums
!Loma
|-
|2008
|''[[The Other Side of the Tracks]]''
|Amēlija
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2009
|''[[Wild Cherry]]''
|Helēna Maknikola
|-
|''[[Elsewhere]]''
|Džiliana
|-
|2011
|''[[Chillerama]]''
|Zelda
|-
|2012
|''[[Blue Like Jazz]]''
|Laurina
|-
|2013
|''[[Texas Chainsaw 3D]]''
|Nikija
|-
|2017
|''[[Dirty Lies]]''
|Ambera
|-
|2020
|&quot;[[Dzelme pekles dziļumā 3]]&quot; (''Deep Blue Sea 3'')
|Emma Kollinsa
|-
|2023
|''[[Walden (filma)|Walden]]''
|Salija Hanta
|-
|2024
|''[[Nutra Days]]''
|Nikola Čeisa
|}

=== Televīzija ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Gads
!Nosaukums
!Loma
!Piezīmes
|-
|2000
|''[[Providence (seriāls)|Providence]]''
|Elisa
|sērija: ''Syd in Wonderland''
|-
|2000
|''[[The Brothers Garcia]]''
|Nikola
|2 sērijas
|-
|2001—2002
|&quot;[[Malkolms pa vidu]]&quot; (''Malcolm in the Middle'')
|Sintija Sandersa
|4 sērijas
|-
|2003
|''[[The Guardian (seriāls)|The Guardian]]''
|Petra
|sērija: ''Big Coal''
|-
|2006
|''[[Medium]]''
|Teilora Grīna
|sērija: ''S.O.S.''
|-
|2008
|''[[The Cleaner]]''
|Nika
|sērija: ''Five Little Worlds''
|-
|2008
|&quot;[[CSi Ņujorka]]&quot; (''CSI NY'')
|Laura Romana
|sērija: ''The Cost of Living''
|-
|2009
|&quot;[[Nozieguma skelets]]&quot; (''Bones'')
|Leksija
|sērija: ''Mayhem on a Cross''
|-
|2008—2009
|''[[Cold Case]]''
|Frenkija Rafertija
|8 sērijas
|-
|2009
|&quot;[[Likums un kārtība (2001)|Likums un kārtība]]&quot; (''Law &amp; Order: Criminal Intent'')
|Šelija Smita/Berdžita Kaspersa
|sērija: ''Revolution''
|-
|2009
|''[[Crash (filma)|Crash]]''
|Roksana Taigpena
|2 sērijas
|-
|2010
|''[[The Forgotten]]''
|Sāra Pūla
|sērija: ''Mama Jane''
|-
|2006—2010
|&quot;[[Pazudušie]]&quot; (''Lost'')
|[[Seriāla &quot;Pazudušie&quot; varoņu saraksts|Aleksa Ruso]]
|20 sērijas
|-
|2010
|''[[Look (seriāls)|Look]]''
|Kortnija
|3 sērijas
|-
|2011
|&quot;[[Īpašo uzdevumu vienība Hawaii 5-0]]&quot; (''Hawaii Five-0'')
|Melānija Eirsa
|sērija: ''Clean''
|-
|2012
|''[[Death Valley]]''
|Kārla Rinaldija
|galvenā loma; 12 sērijas
|-
|2012
|&quot;[[90210]]&quot;
|Sonija Rīza
|3 sērijas
|-
|2012—2013
|''[[Switched at Birth]]''
|Zara
|8 sērijas
|-
|2013
|&quot;[[Čikāga liesmās]]&quot; (''Chicago Fire'')
|Nikola Sermonsa
|2 sērijas
|-
|2014
|''[[Intelligence]]''
|Emīlija Tinera
|sērija: ''Secrets of the Secret Service''
|-
|2014
|&quot;[[Lielā sprādziena teorija (seriāls)|Lielā sprādziena teorija]]&quot; (''Big Bang Theory'')
|Iveta
|sērija: ''The Locomotive Manipulation''
|-
|2015
|&quot;[[CSI Lasvegasa]]&quot; (''CSI'')
|Tina Elisa
|sērija: ''Hero to Zero''
|-
|2015—2016
|&quot;[[Pēdējais kuģis]]&quot; (''The Last Ship'')
|Valērija Reimonda
|4 sērijas
|-
|2016—2021
|&quot;[[Goliāts (seriāls)|Goliāts]]&quot; (''Goliath'')
|Britānija Golda
|galvenā loma; 30 sērijas
|-
|2023
|&quot;[[Speciālo uzdevumu vienība S.W.A.T. (seriāls)|Speciālo uzdevumu vienība S.W.A.T.]]&quot; (''S.W.A.T.'')
|Ebija
|sērija: ''Witness''
|-
|2005; 2023
|&quot;[[NCIS: izmeklēšanas dienests]]&quot; (''NCIS'')
|Hloja Marlena/Anna Reala
|sērija: ''An Eye for an Eye''; sērija: ''Evil Eye''
|-
|2023
|''[[For All Mankind]]''
|Atēna
|sērija: ''The Bear Hug''
|-
|2023
|&quot;[[Ielu advokāts (seriāls)|Ielu advokāts]]&quot; (''The Lincoln Lawyer'')
|Trina Rafertija
|3 sērijas
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{aktieru ārējās saites}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Reimonda, Tanja}}
[[Kategorija:1988. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]]
[[Kategorija:ASV televīzijas aktrises]]</text>
      <sha1>hkw5v328dr966omtoca7q8pfb6tidz1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Renamed user 3f7e17224d2ef824cc038cff02b31a7e</title>
    <ns>3</ns>
    <id>622200</id>
    <revision>
      <id>4530634</id>
      <parentid>4409075</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T16:28:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>AccountVanishRequests</username>
        <id>124732</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>AccountVanishRequests pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:DrMahnood]] uz [[Dalībnieka diskusija:Renamed user 3f7e17224d2ef824cc038cff02b31a7e]], neatstājot pāradresāciju: Automatically moved page while renaming the user &quot;[[Special:CentralAuth/DrMahnood|DrMahnood]]&quot; to &quot;[[Special:CentralAuth/Renamed user 3f7e17224d2ef824cc038cff02b31a7e|Renamed user 3f7e17224d2ef824cc038cff02b31a7e]]&quot;</comment>
      <origin>4409075</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="178" sha1="i8ev2e8g4v4olma8ykb7ta76sr757wp" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=DrMahnood}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 5. Februāris, plkst. 21.29 (EET)</text>
      <sha1>i8ev2e8g4v4olma8ykb7ta76sr757wp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Leandro Bakuna</title>
    <ns>0</ns>
    <id>622417</id>
    <revision>
      <id>4530618</id>
      <parentid>4480191</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T16:06:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4530618</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3445" sha1="dqs7bpfj248u3mk14ockox75zq2ezcb" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1991|8|21}}
| birth_place = 
| caps1 = 109
| caps2 = 116
| caps3 = 59
| clubnumber = 7
| clubs1 = {{flaga|Nīderlande}} [[FC Groningen|Groningen]]
| clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa FC|Aston Villa]]
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Reading FC|Reading]]
| countryofbirth = {{vieta|Nīderlande|Groningena}}
| currentclub = {{flaga|Turcija}} [[Iğdır F.K.|Iğdır]]
| goals1 = 14
| goals2 = 7
| goals3 = 4
| height = 187
| image = Leandro Bacuna.jpg
| caption = Leandro Bakuna 2016. gadā
| nationalcaps2 = 10
| nationalgoals1 = 3
| nationalgoals2 = 1
| nationalteam1 = {{flaga|Nīderlandes Antiļas}} Nīderlandes Antiļu U20
| nationalteam2 = {{flaga|Nīderlande}} Nīderlandes U19
| nationalyears2 = 2009—2010
| nationalyears1 = 2007—2008
| nationalcaps1 = 5
| pcupdate = {{dat|2026|10|01|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|10|01|sk|bez}}
| name = 
| playername = Leandro Bakuna
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2009—2013
| years2 = 2013—2017
| years3 = 2017—2019
| nationalcaps3 = 10
| nationalcaps4 = 77
| nationalgoals3 = 1
| nationalgoals4 = 17
| nationalteam3 = {{flaga|Nīderlande}} Nīderlandes U21
| nationalteam4 = {{fb|CUW}}
| nationalyears3 = 2011—2013
| nationalyears4 = 2016—
| years4 = 2019—2022
| caps4 = 111
| clubs4 = {{flaga|Velsa}} [[Cardiff City F.C.|Cardiff City]]
| goals4 = 4
| clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Watford FC|Watford]]
| years5 = 2022—2023
| caps5 = 14
| goals5 = 0
| years6 = 2023—2025
| clubs6 = {{flaga|Nīderlande}} [[FC Groningen|Groningen]]
| caps6 = 64
| goals6 = 5
| clubs7 = {{flaga|Turcija}} [[Bandırmaspor]]
| years7 = 2025
| caps7 = 19
| goals7 = 6
| clubs8 = {{flaga|Turcija}} [[Iğdır F.K.|Iğdır]]
| years8 = 2026—
| caps8 = 20
| goals8 = 1
}}
'''Leandro Bakuna''' ({{Val|nl|Leandro Bacuna}}; dzimis {{Dat|1991|8|21}}) ir [[Kirasao]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Kirasao futbola izlase|Kirasao futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Bakuna spēlē Turcijas komandā ''[[Iğdır F.K.|Iğdır]]''.

Savu karjeru sācis Nīderlandes komandā ''[[FC Groningen|Groningen]]''. 2013. gadā pievienojies [[Anglijas Premjerlīga]]s komandai ''[[Aston Villa FC|Aston Villa]]''. Vēlāk spēlējis arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāta]] komandās ''[[Reading FC|Reading]]'', ''[[Cardiff City F.C.|Cardiff City]]'' un ''[[Watford FC|Watford]]''. 2023. gadā atgriezies ''Groningen''. 2025. gadā pievienojies Turcijas komandai ''[[Bandırmaspor]]''.

[[Kirasao futbola izlase]]s rindās debitējis 2016. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trijos [[CONCACAF Zelta kauss|CONCACAF Zelta kausa turnīros]].

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Futbolists-aizmetnis}}{{Kirasao futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Bakuna, Leandro}}
[[Kategorija:1991. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Groningenas provincē dzimušie]]
[[Kategorija:Nīderlandes futbolisti]]
[[Kategorija:Kirasao futbolisti]]
[[Kategorija:Kirasao izlases futbolisti]]
[[Kategorija:FC Groningen spēlētāji]]
[[Kategorija:Aston Villa F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Reading FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Cardiff City F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Watford F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>dqs7bpfj248u3mk14ockox75zq2ezcb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kompleksais posttraumatiskā stresa sindroms</title>
    <ns>0</ns>
    <id>622775</id>
    <revision>
      <id>4530767</id>
      <parentid>4414545</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T19:54:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4530767</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2517" sha1="6b9yyc4j3oi81b0h5fsdtys8ubzd0nn" xml:space="preserve">{{Medicīniskais brīdinājums}}
'''Kompleksais posttraumatiskā stresa sindroms''' ir stāvoklis, kas attīstās ilgstošas, atkārtotas [[Psiholoģiska trauma|traumas]] rezultātā — situācijā, kurā cilvēkam ir maz vai nav nekādu izredžu pārtraukt traumējošo situāciju jeb no tās izrauties. Tas atšķiras no vienkāršā [[Posttraumatiskā stresa sindroms|posttraumatiskā stresa sindroma]] ar traumējošo apstākļu ilgstošo iedarbību.

Tas pieder, tāpat kā vienkāršais PTSS, pie [[psihiska slimība|psihiskajām slimībām]], bet tam ir cita diagnoze pēc [[starptautiskā statistiskā slimību un veselības problēmu klasifikācija|starptautiskās SSK-10 klasifikācijas]]) — F62.0 &quot;Ilgstoša personības izmaiņa pēc ekstrēmas slodzes&quot;. Tā ārstēšanai ir nepieciešama speciāli izglītota, uz šo sindromu specializēta [[psihoterapija|psihoterapeita]] palīdzība.

Vienkāršais PTSS pāriet kompleksajā PTSS tanī brīdī, kad indivīdam, papildus citiem pēctraumas [[Simptoms|simptomiem]], uzrodas [[Paštēls|pašvērtības]] zudums&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=КОМПЛЕКСНОЕ ПТСР: руководство по восстановлению от детской травмы / Пер. с англ. Иссмаил Т.А.|last=Уокер|first=П.|publisher=&quot;Диалектика&quot;|year=2020.|isbn=5-86375-102-9|location=Киев|pages=150. lpp (no 276)}}&lt;/ref&gt;. Tas tā mēdz notikt ilgstošas [[Seksuālā objektizācija|seksuālas]], psiholoģiskas vai fiziskas [[vardarbība]]s gadījumā, kā piemēram, ar [[Verdzība|verdzībā]] nonākušiem cilvēkiem, kuri spiesti strādāt smagos apstākļos, ar [[Karagūsteknis|kara gūstekņiem]], [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometņu]] ieslodzītajiem, ķīlniekiem, ar internātskolās vardarbīgi izmantotiem upuriem vai ar [[Ieslodzījums|ieslodzītajiem]], kuri ilgstoši turēti vieninieku kamerās. [[Bērns|Bērniem]] kompleksais PTSS mēdz izveidoties arī vecāku nevērības vai pārslodzes, resp. aprūpes trūkuma gadījumā.

Šāda veida traumas mēdz pāriet no [[Starppaaudžu trauma|paaudzes paaudzē]] un izraisīt komplekso PTSS arī (tiešā veidā cietušo) bērniem un bērnu bērniem.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{medicīna-aizmetnis}}

[[Kategorija:Psiholoģija]]
[[Kategorija:Psihiatrija]]
[[Kategorija:Vardarbība]]
[[Kategorija:Psihiski un uzvedības traucējumi]]
[[Kategorija:Sindromi]]</text>
      <sha1>6b9yyc4j3oi81b0h5fsdtys8ubzd0nn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rafaels Santoss Borre</title>
    <ns>0</ns>
    <id>622985</id>
    <revision>
      <id>4530628</id>
      <parentid>4413456</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T16:21:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4530628</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3600" sha1="tjsm3cmw92cjmn24u61fl9pgri2058l" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1995|9|15}}
| birth_place = 
| caps1 = 26
| caps2 = 0
| caps3 = 20
| clubnumber = 19
| clubs1 = {{flaga|Kolumbija}} [[Deportivo Cali]]
| clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Atlético Madrid]]
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Kolumbija}} [[Deportivo Cali]]
| countryofbirth = {{vieta|Kolumbija|Barrankilja}}
| currentclub = {{flaga|Argentīna}} [[River Plate]]
| goals1 = 14
| goals2 = 0
| goals3 = 6
| height = 174
| image = RAFAEL BORRE (cropped2).jpg
| caption = Rafaels Santoss Borre 2019. gadā
| nationalcaps2 = 1
| nationalgoals1 = 4
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Kolumbija}} Kolumbijas U20
| nationalteam2 = {{flaga|Kolumbija}} Kolumbijas olimpiskā izlase
| nationalyears2 = 2016
| nationalyears1 = 2014—2015
| nationalcaps1 = 15
| pcupdate = {{dat|2026|10|01|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|10|01|sk|bez}}
| name = 
| playername = Rafaels Santoss Borre
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 2013—2015
| years2 = 2015—2017
| years3 = 2015—2016
| nationalcaps3 = 44
| nationalgoals3 = 6
| nationalteam3 = {{fb|COL}}
| nationalyears3 = 2019—
| years4 = 2016—2017
| caps4 = 17
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Villarreal CF|Villarreal]]
| goals4 = 2
| clubs5 = {{flaga|Argentīna}} [[River Plate]]
| years5 = 2017—2021
| caps5 = 83
| goals5 = 32
| years6 = 2021—2024
| clubs6 = {{flaga|Vācija}} [[Eintracht Frankfurt]]
| caps6 = 63
| goals6 = 10
| clubs7 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]
| years7 = 2023—2024
| caps7 = 19
| goals7 = 4
| clubs8 = {{flaga|Brazīlija}} [[SC Internacional|Internacional]]
| years8 = 2024—2026
| caps8 = 87
| goals8 = 23
| clubs9 = {{flaga|Argentīna}} [[River Plate]]
| years9 = 2026—
| caps9 = 1
| goals9 = 0
}}
'''Rafaels Santoss Borre Maurijs''' ({{Val|es|Rafael Santos Borré Maury}}, dzimis {{Dat|1995|9|15}}) ir [[Kolumbija]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā un pārstāv [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Borre spēlē [[Argentīnas futbola pirmā divīzija|Argentīnas pirmās divīzijas]] komandā [[Buenosairesas &quot;River Plate&quot;]].

Iepriekš spēlējis Kolumbijas komandā ''[[Deportivo Cali]]'', Spānijas komandā ''[[Villarreal CF|Villarreal]]'', Vācijas komandās [[Frankfurtes &quot;Eintracht&quot;]] un [[Brēmenes &quot;Werder&quot;]] un Brazīlijas komandā ''[[SC Internacional|Internacional]]''.

[[Kolumbijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2019. gada. Pārstāvējis izlasi [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América]].

== Sasniegumi ==
'''Deportivo Cali'''

* [[Liga DIMAYOR|Kolumbijas augstākā līga]]: 2015 (Apertura)
* [[Superliga Colombiana]]: 2014

'''River Plate'''

* [[Copa Libertadores]]: 2018
* [[Recopa Sudamericana]]: 2019
* [[Copa Argentina]]: 2016—17, 2018—19
* [[Supercopa Argentina]]: 2017, 2019

'''Eintracht Frankfurt'''

* [[UEFA Eiropas līga]]: [[2021.—2022. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2021—22]]

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Kolumbijas futbolists-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Borre, Rafaels Santoss}}
[[Kategorija:1995. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kolumbijas futbolisti]]
[[Kategorija:Kolumbijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Madrides &quot;Atletico&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Villarreal CF spēlētāji]]
[[Kategorija:Buenosairesas &quot;River Plate&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Frankfurtes &quot;Eintracht&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Brēmenes &quot;Werder&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:SC Internacional spēlētāji]]</text>
      <sha1>tjsm3cmw92cjmn24u61fl9pgri2058l</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Teofilo Gutjerress</title>
    <ns>0</ns>
    <id>623135</id>
    <revision>
      <id>4530633</id>
      <parentid>4414245</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T16:28:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4530633</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4722" sha1="8ridhkvvofdfnc18trdj1lywfj2rcnq" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1985|5|17}}
| birth_place = 
| caps1 = 40
| caps2 = 75
| caps3 = 17
| clubnumber = 29
| clubs1 = {{flaga|Kolumbija}} [[Barranquilla F.C.|Barranquilla]]
| clubs2 = {{flaga|Kolumbija}} [[Atlético Junior]]
| clubs3 = {{flaga|Turcija}} [[Trabzonspor]]
| countryofbirth = {{vieta|Kolumbija|Barrankilja}}
| currentclub = {{flaga|Kolumbija}} [[Atlético Junior]]
| goals1 = 16
| goals2 = 42
| goals3 = 4
| height = 178
| image = Teófilo Gutiérrez (cropped).jpg
| caption = Teofilo Gutjerress 2016. gadā
| nationalcaps2 = 51
| nationalgoals1 = 4
| nationalgoals2 = 15
| nationalteam1 = {{flaga|Kolumbija}} Kolumbijas olimpiskā izlase
| nationalteam2 = {{fb|COL}}
| nationalyears2 = 2009—2017
| nationalyears1 = 2016
| nationalcaps1 = 6
| pcupdate = {{dat|2026|10|01|sk|bez}}
| name = 
| playername = Teofilo Gutjerress
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 2006
| years2 = 2007—2009
| years3 = 2010—2011
| years4 = 2011—2012
| caps4 = 40
| clubs4 = {{flaga|Argentīna}} [[Racing Club de Avellaneda|Racing Club]]
| goals4 = 20
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Argentīna}} [[Club Atlético Lanús|Lanús]]
| years5 = 2012
| caps5 = 0
| goals5 = 0
| years6 = 2012
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Kolumbija}} [[Atlético Junior]]
| caps6 = 18
| goals6 = 5
| clubs7 = {{flaga|Meksika}} [[Cruz Azul]]
| years7 = 2012—2013
| caps7 = 21
| goals7 = 6
| clubs8 = {{flaga|Argentīna}} [[River Plate]]
| years8 = 2013—2015
| caps8 = 47
| goals8 = 22
| clubs9 = {{flaga|Portugāle}} [[Sporting CP]]
| years9 = 2015—2017
| caps9 = 23
| goals9 = 11
| years10 = 2016—2017
| caps10 = 21
| clubs10 = {{īre}} {{flaga|Argentīna}} [[Rosario Central]]
| goals10 = 5
| clubs11 = {{flaga|Kolumbija}} [[Atlético Junior]]
| years11 = 2017—2021
| caps11 = 129
| goals11 = 30
| clubs12 = {{flaga|Kolumbija}} [[Deportivo Cali]]
| years12 = 2021—2022
| caps12 = 50
| clubs13 = {{flaga|Kolumbija}} [[Atlético Bucaramanga]]
| goals12 = 11
| caps13 = 13
| years13 = 2023
| goals13 = 0
| clubs14 = {{flaga|Kolumbija}} [[Deportivo Cali]]
| years14 = 2023
| caps14 = 17
| goals14 = 3
| clubs15 = {{flaga|Kolumbija}} [[Real Cartagena]]
| years15 = 2024
| caps15 = 23
| goals15 = 3
| clubs16 = {{flaga|Kolumbija}} [[Atlético Junior]]
| years16 = 2025—
| caps16 = 49
| goals16 = 6
}}
'''Teofilo Antonio Gutjerress Ronkansio''' ({{Val|es|Teófilo Antonio Gutiérrez Roncancio}}, dzimis {{Dat|1985|5|17}}) ir [[Kolumbija]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā un ir pārstāvējis [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Gutjerress spēlē Kolumbijas komandā ''[[Atlético Junior]]''.

Ārpus Kolumbijas spēlējis Turcijas komandā ''[[Trabzonspor]]'', Argentīnas komandās ''[[Racing Club de Avellaneda|Racing Club]]'', ''[[River Plate]]'' un ''[[Rosario Central]]'', Meksikas komandā ''[[Cruz Azul]]'' un Portugāles komandā ''[[Sporting CP]]''.

[[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas futbola izlasē]] spēlējis no 2009. gada līdz 2017. gadam. Pārstāvējis izlasi [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]], [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], kā arī [[2011. gada Copa América|2011.]] un [[2015. gada Copa América]].

== Sasniegumi ==
'''Trabzonspor'''

* [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kauss]]: 2009—10
* [[Turcijas Superkauss]]: 2010

'''Cruz Azul'''

* [[Copa MX]]: Clausura 2013

'''River Plate'''

* [[Argentīnas futbola pirmā divīzija|Argentīnas pirmā divīzija]]: Torneo Final 2014
* [[Copa Sudamericana]]: 2014
* [[Recopa Sudamericana]]: 2015
* [[Copa Libertadores]]: 2015

'''Sporting''' '''CP'''

* [[Supertaça Cândido de Oliveira]]: 2015

'''Junior'''

* [[Liga DIMAYOR|Kolumbijas līga]]: 2018–II, 2019–I
* [[Kolumbijas kauss futbolā|Kolumbijas kauss]]: 2017
* [[Superliga Colombiana]]: 2019, 2020

'''Deportivo Cali'''

* Kolumbijas līga: 2021–II

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Kolumbijas futbolists-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Gutjerress, Teofilo}}
[[Kategorija:1985. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kolumbijas futbolisti]]
[[Kategorija:Kolumbijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Trabzonspor spēlētāji]]
[[Kategorija:Racing Club de Avellaneda spēlētāji]]
[[Kategorija:Club Atlético Lanús spēlētāji]]
[[Kategorija:Cruz Azul spēlētāji]]
[[Kategorija:Buenosairesas &quot;River Plate&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Sporting CP spēlētāji]]
[[Kategorija:Rosario Central spēlētāji]]
[[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]</text>
      <sha1>8ridhkvvofdfnc18trdj1lywfj2rcnq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Atvara</title>
    <ns>0</ns>
    <id>623162</id>
    <revision>
      <id>4530976</id>
      <parentid>4492985</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T11:41:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-53069-82</username>
        <id>151215</id>
      </contributor>
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4530976</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4687" sha1="62xaxu1dl7f7xn7orv7s0mz3dcjvg1b" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Fons = soliste
| Vārds = Atvara
| Attēls = ESC 2026 Turquoise Carpet Event Atvara 001.jpg
| Att_izm = 
| Apraksts = 
| Dz_vārds = Liene Atvara
| Pseidonīms = Atvara
| Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1997|4|2}}
| Vieta_dz = {{vieta|Latvija|Liepāja}}
| Miris = 
| Vieta_mr = 
| Vieta = 
| Žanrs = [[popmūzika]]
| Nodarbošanās = dziedātāja, komponiste, influencere
| Instrumenti = [[balss]]
| Gadi = 
| Izdevējkompānija = 
| Darbojies_arī = 
| Mlapa = Atvara.lv
| Dalībnieki = 
| Bij_dalībnieki = 
| Dzimums = S
}}

'''Liene Atvara''',&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/raidijumi/x-faktors/gribas-ko-tiru-liene-sturmane-paskaidro-kapec-vinai-emocionali-tuva-ir-dziesma-lugums/|title=&quot;Gribas ko tīru!&quot; Liene Stūrmane paskaidro, kāpēc viņai emocionāli tuva ir dziesma &quot;Lūgums&quot;|website=tv3.lv|access-date=2026-03-30|date=2021-09-28|language=lv|archive-date=2026-02-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20260219124310/https://tv3.lv/raidijumi/x-faktors/gribas-ko-tiru-liene-sturmane-paskaidro-kapec-vinai-emocionali-tuva-ir-dziesma-lugums/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/tema/atvara-liene-sturmane/|title=Atvara (Liene Stūrmane)|website=tv3.lv|access-date=2026-03-30|date=2022-04-29|language=lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; skatuves vārdi '''Atvara''' (dzimusi {{dat|1997|4|2}} [[Liepāja|Liepājā]])&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2026/03/09/latvia-who-is-atvara/|title=🇱🇻 Latvia: Who Is Atvara?|last=Farren|first=Neil|website=Eurovoix|access-date=2026-04-02|date=2026-03-09|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; ir [[latvieši|latviešu]] dziedātāja, komponiste un influencere.

== Biogrāfija ==
Dzimusi 1993. gada 2. aprīlī [[Liepāja|Liepājā]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Mācījusies [[Emīla Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskola|Emīla Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskolā]]. Absolvējusi [[Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskola|Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolu]], kur apguvusi džeza un populārās mūzikas vokālu. Piedalījusies tādos šovos kā [[Dziedošās ģimenes]], [[Koru kari]] un [[X faktors (Latvija)|X faktors]]. Dziedātājas dziesma ''Pie manis tveries'' bijusi arī viena no seriāla &quot;[[Nelūgtie viesi (2023)|Nelūgtie viesi]]&quot; tituldziesmām.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | url= https://www.santa.lv/raksts/personibas/piedzivo-krizi-notieve-par-40-kg-un-uzraksta-hitu-kas-maina-dzivi.-lienes-atvaras-stasts-74247/ | title=Piedzīvo krīzi, notievē par 40 kg un uzraksta hitu, kas maina dzīvi. Lienes Atvaras stāsts |publisher=santa.lv | accessdate= 2026. gada 15. februārī}}&lt;/ref&gt; Viņas rakstītās dziesmas ir izskanējušas arī [[Supernova (konkurss)|Supernovas]] konkursā (2020. un 2024. gadā). [[Supernova 2026|2026. gada Supernovas]] konkursā viņa piedalījās ar dziesmu &quot;[[Ēnā]]&quot;. Konkursa finālā viņa uzvarēja gan skatītāju, gan žūrijas kopējā balsojumā un tādējādi ieguva iespēju pārstāvēt [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | url= https://www.apollo.lv/8415519/latviju-eirovizija-parstaves-atvara | title=Latviju Eirovīzijā pārstāvēs Atvara |publisher=apollo.lv | accessdate= 2026. gada 15. februārī}}&lt;/ref&gt; 

Dziedātājas skatuves vārds &quot;Atvara&quot; ir viņas tēva uzvārds. Pēc viņas pašas stāstītā, tēvs bijis alkoholiķis un saistīts ar noziedzīgo pasauli, taču ar vārda izvēli viņa ir vēlējusies tā negatīvo asociāciju vietā radīt pozitīvas.&lt;ref&gt;[https://www.latviesi.com/jaunumi/ari-aizkustinosas-balades-uzvar-muziki-diaspora-atzinigi-verte-latvijas-izveli-si-gada-eirovizijai Latvieši.com. Arī aizkustinošas balādes uzvar. Mūziķi diasporā atzinīgi vērtē Latvijas izvēli šī gada Eirovīzijai]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{mūziķis-aizmetnis}}
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}

{{kastes sākums}}
{{s-balvas}}
{{Amatu secība
| pirms = [[Tautumeitas]]&lt;br /&gt;ar dziesmu ''[[Bur man laimi]]''
| virsraksts = {{ESC|Latvija}}s pārstāve [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]&lt;br /&gt;ar dziesmu &quot;[[Ēnā]]&quot;
| periods = [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
| pēc = ''Tiks paziņots''
}}
{{kastes beigas}}

{{Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā}}
{{2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss}}

[[Kategorija:1993. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Liepājā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu dziedātāji]]
[[Kategorija:Supernovas dalībnieki]]
[[Kategorija:Latvijas Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]]
[[Kategorija:2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]]</text>
      <sha1>62xaxu1dl7f7xn7orv7s0mz3dcjvg1b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lubānas muiža</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628841</id>
    <revision>
      <id>4530891</id>
      <parentid>4453188</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T06:41:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <origin>4530891</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4443" sha1="76kzgb1o8mb8e5wd7i2pi0eugmbw1xi" xml:space="preserve">{{Ēkas infokaste
| name                = Lubānas muiža
| former_names        = ''Lubahn''
| status              = 
| image               = Lubānas muižas kungu māja 1927. gadā.jpg
| image_size          = 250px
| caption             = Lubānas muižas kungu māja 1927. gadā
| architectural_style = [[eklektika (arhitektūra)|eklektisms]]
| owner               = Privātīpašums
| location            = {{vieta|Latvija|Madonas novads|Lubāna}}
| pushpin_map         = Latvija
| latd  = 56.905315 | latNS  = N
| longd = 26.714898 | longEW = E
| groundbreaking_date = 
| start_date          = 16. gadsimts
| completion_date     = 19. gadsimta otrā puse
| renovation_date     = 
}}

'''Lubānas muiža''' ({{val|de|Lubahn}}) bija viena no [[Vidzeme]]s [[muiža|muižām]], kas atradās [[Aiviekste]]s labajā krastā. Ap muižu 20. gadsimtā izveidojās [[Lubāna]]s pilsēta.

== Vēsture ==
Viduslaikos Lubānā pastāvēja [[Rīgas arhibīskapija]]s [[Lubānas viduslaiku pils|viduslaiku pils]], kas kalpoja kā [[Lubānas draudzes novads|draudzes novada]] centrs. Domājams, ka pili nopostīja [[Livonijas—Maskavijas kari|Livonijas—Maskavijas kara]] laikā 1481. gada februārī.

1568. gadā zemi muižas izveidošanai piešķīra Kristofam Jackovam fon Bankovam ({{val|de|Bankow}}). 16.–18. gadsimta gaitā īpašums piederēja Baneriem, [[Mengdeni]]em, [[Šuvalovi]]em, [[Taubes|Taubēm]], Meinersiem, Kronšterniem un citām dižciltīgo dzimtām.&lt;ref name=&quot;Mašnovskis&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|first=Vitolds|last=Mašnovskis|title=Muižas Latvijā|volume=III (Ķ-M)|chapter=Lubānas muiža|location=Rīga|publisher=DUE|year=2020|isbn=978-9934-8479-9-8|page=203—205}}&lt;/ref&gt;

1780. gadā muižu nopirka [[Fītinghofi|Oto Hermans Fītinghofs-Šēls]]. 1792. gadā to mantoja viņa brālis Burhards.&lt;ref name=&quot;Mašnovskis&quot;/&gt;

Atbilstoši [[Herbords Kārlis Frīdrihs Bīnemans fon Bīnenštamms|Bīnenštama]] ievāktajām 1816. gada ziņām, Lubānas muižai piederēja 10 un 7/8 [[arkls (mērvienība)|arklu]] zemes, tai bija piederīgi 1216 [[dzimtbūšana|dzimtzemnieki]] vīrieši un 1119 sievietes.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|author=Bienestamm, H. von.|title=Geographischer Abriss der drei deutschen Ostsee-Provinzen Russlands, oder der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland|language=de|location=Riga|publisher=Deubner|year=1826|page=269}}&lt;/ref&gt;

1835. gadā par Lubānas muižas īpašnieku kļuva [[Volfi|Jozefs Oto Alberts fon Volfs]]. 1870. gadā muižu mantoja Rihards Emīls Leonhards fon Volfs, bet 1881. gadā — Jozefs Gotlībs Rihards fon Volfs ar sievu [[Felkerzāmi|Bertu fon Felkerzāmu]]. Tiek uzskatīts, ka līdz [[agrārā reforma Latvijā|agrārreformai]] Lubānas muižā saimniekoja pāra vecākā meita Aleksandrīne.&lt;ref name=&quot;Mašnovskis&quot;/&gt;

1912. gadā Lubānas muižai piederēja 27 553 [[hektārs|ha]] zemes, tostarp, 2 pusmuižas un 128 zemnieku saimniecības. Pirms tam vēl 6049 ha zemes bija pārdota vecsaimniekiem.&lt;ref name=&quot;Mašnovskis&quot;/&gt;

1920. gadā Lubānas muižas kungu mājā izvietoja [[Lubānas pilsētas pamatskola|Lubānas Valsts ģimnāziju]], ko audzēkņu trūkuma dēļ slēdza 1938. gadā. Pēc tam uz Lubānas muižu no [[Viļaka]]s pārcēla mežsaimniecības skolu ar kopmītni.&lt;ref&gt;[http://www.madonasmuzejs.lv/lv/lasiijumi-58937/lasiijumi-par-mezhsaimnieciibu-19145/mezhsaimnieciibas-skola-lubaanaa-1938-1944-19183 Mežsaimniecības skola Lubānā (1938—1944)]{{Novecojusi saite}} Indulis Zvirgzdiņš&lt;/ref&gt; Agrākās Lubānas muižas ēkas tika sagrautas 1944. gada augustā, kad [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|pie Lubānas risinājās sīvas kaujas]].

Kungu mājas vietā 1960. gadā uzcēla mežrūpniecības saimniecības administratīvo ēku.

== Raksturojums ==
Kungu māja celta 19. gadsimta otrajā pusē. Tā bija [[eklektika (arhitektūra)|eklektiska]] vienstāva garenbūve ar 11 logailu asīm un augstu divslīpju jumtu ar vairākiem [[rizalīts|rizalītiem]]. Gar pašreizējo [[Parka iela (Lubāna)|Parka ielu]] izvietojās plašais un bagātīgais saimniecības ēku ansamblis, no kura ir saglabājušās vairākas pārbūvētas celtnes, tostarp, [[klēts]], [[stallis|staļļi]] un pagrabi. Parks daļēji saglabājies.&lt;ref name=&quot;Mašnovskis&quot;/&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Madonas apriņķa muižu nosaukumi]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas muižu pilis vai kungu mājas}}

[[Kategorija:Muižas Latvijā]]
[[Kategorija:Lubāna]]</text>
      <sha1>76kzgb1o8mb8e5wd7i2pi0eugmbw1xi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Deivers Mačado</title>
    <ns>0</ns>
    <id>629239</id>
    <revision>
      <id>4530645</id>
      <parentid>4482222</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T16:42:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4530645</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3248" sha1="9i4pt7qyjzn88p1ybqfmjrihgb6po8v" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1993|9|2}}
| birth_place = 
| caps1 = 2
| caps2 = 24
| caps3 = 67
| clubnumber = 20
| clubs1 = {{flaga|Kolumbija}} [[Atlético Nacional]]
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Kolumbija}} [[Alianza Petrolera F.C.|Alianza Petrolera]]
| clubs3 = {{flaga|Kolumbija}} [[Millonarios F.C.|Millonarios]]
| countryofbirth = {{vieta|Kolumbija|Tado}}
| currentclub = {{flaga|Krievija}} [[FC Rodina Moscow|Rodina Moscow]]
| goals1 = 0
| goals2 = 0
| goals3 = 4
| height = 180
| image = Lens - Reims (12-05-2023) 33.jpg
| caption = Deivers Mačado 2023. gadā
| nationalcaps2 = 16
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Kolumbija}} Kolumbijas olimpiskā izlase
| nationalteam2 = {{fb|COL}}
| nationalyears2 = 2018—
| nationalyears1 = 2016
| nationalcaps1 = 6
| pcupdate = {{dat|2026|10|01|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|10|01|sk|bez}}
| name = 
| playername = Deivers Mačado
| position = [[Aizsargs (futbols)|Kreisās malas aizsargs]]
| years1 = 2013—2014
| years2 = 2014
| years3 = 2015—2017
| years4 = 2017—2018
| caps4 = 15
| clubs4 = {{flaga|Beļģija}} [[KAA Gent|Gent]]
| goals4 = 0
| clubs5 = {{flaga|Kolumbija}} [[Atlético Nacional]]
| years5 = 2018—2020
| caps5 = 27
| goals5 = 0
| years6 = 2020—2021
| clubs6 = {{flaga|Francija}} [[Toulouse FC|Toulouse]]
| caps6 = 32
| goals6 = 1
| clubs7 = {{flaga|Francija}} [[RC Lens|Lens]]
| years7 = 2021—2025
| caps7 = 117
| goals7 = 9
| clubs8 = {{flaga|Francija}} [[FC Nantes|Nantes]]
| years8 = 2025—2026
| caps8 = 14
| goals8 = 0
| clubs9 = {{flaga|Krievija}} [[FC Rodina Moscow|Rodina Moscow]]
| years9 = 2026—
| caps9 = 1
| goals9 = 1
}}
'''Deivers Andress Mačado Mena''' ({{Val|es|Deiver Andrés Machado Mena}}, dzimis {{Dat|1993|9|2}}) ir [[Kolumbieši|kolumbiešu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|kreisās malas aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Mačado spēlē [[Krievijas Premjerlīga]]s komandā ''[[FC Rodina Moscow|Rodina Moscow]]''.

Iepriekš spēlējis Kolumbijas komandās ''[[Atlético Nacional]]'', ''[[Alianza Petrolera F.C.|Alianza Petrolera]]'' un ''[[Millonarios F.C.|Millonarios]]'', Beļģijas komandā ''[[KAA Gent|Gent]]'' un Francijas komandās ''[[Toulouse FC|Toulouse]]'', ''[[RC Lens|Lens]]'' un ''[[FC Nantes|Nantes]]''.

[[Kolumbijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2018. gadā. Pārstāvējis Kolumbiju [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]], [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2024. gada Copa América]].

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Kolumbijas futbolists-aizmetnis}}{{Kolumbijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Mačado, Deivers}}
[[Kategorija:1993. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kolumbijas futbolisti]]
[[Kategorija:Kolumbijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:KAA Gent spēlētāji]]
[[Kategorija:Toulouse FC spēlētāji]]
[[Kategorija:RC Lens spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Nantes spēlētāji]]
[[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>9i4pt7qyjzn88p1ybqfmjrihgb6po8v</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ričards Rioss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>629247</id>
    <revision>
      <id>4530662</id>
      <parentid>4516926</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T16:50:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4530662</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2911" sha1="pspz7saq1x74s1vqdtl22qxt9eiun42" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|6|2}}
| birth_place = 
| caps1 = 7
| caps2 = 6
| caps3 = 20
| clubnumber = 5
| clubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[CR Flamengo|Flamengo]]
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Meksika}} [[Mazatlán F.C.|Mazatlán]]
| clubs3 = {{flaga|Brazīlija}} [[Guarani FC|Guarani]]
| countryofbirth = {{vieta|Kolumbija|Vegači}}
| currentclub = {{īre}} {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al-Ittihad Club|Al-Ittihad]]
| goals1 = 0
| goals2 = 0
| goals3 = 3
| height = 185
| image = Richard Rios 2026.jpg
| caption = Ričards Rioss 2026. gadā
| nationalgoals1 = 2
| nationalteam1 = {{fb|COL}}
| nationalyears1 = 2023—
| nationalcaps1 = 38
| pcupdate = {{dat|2026|10|01|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|10|01|sk|bez}}
| name = 
| playername = Ričards Rioss
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2020—2022
| years2 = 2021—2022
| years3 = 2022—2023
| years4 = 2023—2025
| caps4 = 99
| clubs4 = {{flaga|Brazīlija}} [[Palmeiras]]
| goals4 = 7
| clubs5 = {{flaga|Portugāle}} [[SL Benfica|Benfica]]
| years5 = 2025—
| caps5 = 29
| goals5 = 5
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al-Ittihad Club|Al-Ittihad]]
| years6 = 2026—
| caps6 = 3
| goals6 = 0
}}
'''Ričards Rioss Montoja''' ({{Val|es|Richard Ríos Montoya}}, dzimis {{Dat|2000|6|2}}) ir [[Kolumbieši|kolumbiešu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Rioss spēlē [[Saūda Arābijas profesionālā līga|Saūda Arābijas profesionālās līgas]] komandu [[Al-Ittihad Club|Al-Ittihad]], kas viņu īrē no [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]].

Iepriekš spēlējis Brazīlijas komandās [[Riodežaneiro &quot;Flamengo&quot;]], ''[[Guarani FC|Guarani]]'' un [[Sanpaulu &quot;Palmeiras&quot;]], kā arī Meksikas komandā ''[[Mazatlán F.C.|Mazatlán]]''.

[[Kolumbijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2023. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2024. gada Copa América]] un [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]].

== Sasniegumi ==
'''Flamengo'''

* [[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērija]]: 2020
* [[Campeonato Carioca]]: 2020, 2021

'''Palmeiras'''

* Brazīlijas A sērija: 2023
* [[Campeonato Paulista]]: 2024

'''Benfica'''

* [[Supertaça Cândido de Oliveira]]: 2025

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Kolumbijas futbolists-aizmetnis}}{{Kolumbijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Rioss, Ričards}}
[[Kategorija:2000. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kolumbijas futbolisti]]
[[Kategorija:Kolumbijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Riodežaneiro &quot;Flamengo&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Sanpaulu &quot;Palmeiras&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Lisabonas &quot;Benfica&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Al-Ittihad Club spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>pspz7saq1x74s1vqdtl22qxt9eiun42</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sintija Votrosa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>630980</id>
    <revision>
      <id>4530802</id>
      <parentid>4473737</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T03:40:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4530802</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12067" sha1="qnbbhrej8r6t5vafv6lbr30m1tuhn8d" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Sintija Votrosa
| vārds_orig = ''Cynthia Watros''
| attēls = Cynthia Watros Iraq 1.jpg
| komentārs = Sintija Votrosa 2008. gadā
| dz vārds = Sintija Mišela Votrosa
| dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1968|09|2}}
| dz vieta = {{vieta|ASV|Mičigana|Leikoriona}}
| nodarbošanās = aktrise
| darbības gadi = 1994—pašlaik
| emibalva = 1998: Labākā aktrise drāmas seriālā (&quot;[[Vaduguns]]&quot;)
| SAGbalva = 2006: Labākais aktieru sastāvs drāmas seriālā (&quot;[[Pazudušie]]&quot;)
| dzimums = S
}}
'''Sintija Mišela Votrosa''' ({{val|en|Cynthia Michele Watros}}; dzimusi {{dat|1968|9|2}}) ir [[amerikāņi|amerikāņu]] aktrise, kura plašāk pazīstama kā Libija Smita seriālā &quot;[[Pazudušie]]&quot; un Sema Kara seriālā &quot;[[Doktors Hauss]]&quot;. Pazīstama arī ar galvenajām lomās [[Ziepju opera|ziepju operās]] &quot;[[Vaduguns]]&quot; (''The Guiding Light'', 1994—1998), &quot;[[Jaunie un niemierīgie]]&quot; (''The Young and the Restless'', 2013—2015) un &quot;[[Galvenā slimnīca]]&quot; (''General Hospital'', 2019—pašlaik).

== Dzīvesgājums ==
Sintija Votrosa piedzima 1968. gada 2. septembrī [[Leikoriona|Leikorionā]], [[Mičigana|Mičiganā]], Brūsam Votrosam, elektroinženierim, un Nensijai Votrosai, sekretārei.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://mabumbe.com/people/cynthia-watros-age-net-worth-relationships-biography/|title=Cynthia Watros: Age, Net Worth, Relationships &amp; Biography|last=Lamare|first=Geoffrey|website=Mabumbe|access-date=2026-05-04|date=2024-12-07|language=en|archive-date=2025-08-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20250815165129/https://mabumbe.com/people/cynthia-watros-age-net-worth-relationships-biography/}}&lt;/ref&gt; Sintijai ir angļu, [[Poļi|poļu]], [[Velsieši|velsiešu]] un [[Itāļi|itāļu]] saknes, un viņai ir vecāks brālis Stīvens.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.imdb.com/name/nm0914475/bio/?ref_=nm_ov_ql_1|title=Cynthia Watros Bio|website=www.imdb.com|access-date=2026-05-04}}&lt;/ref&gt; Septiņu gadu vecumā viņas vecāki izšķīrās, atstājot māti vienu uzturēt divus bērnus.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvinsider.com/people/cynthia-watros/|title=Cynthia Watros - Actress|website=TV Insider|access-date=2026-05-04|date=2025-12-22|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://soaphub.com/general-hospital/five-fast-facts-general-hospital-star-cynthia-watros/|title=New Nina News: Five Fast Facts About Cynthia Watros|last=Brounstein|first=Diane|website=Soap Hub|access-date=2026-05-04|date=2019-06-13|language=en}}&lt;/ref&gt; Vidusskolā Sintijai diagnosticēja [[idiopātiska trombocitopēniska purpura|idiopātisko trombocitopēnisko purpuru]], kuras dēļ viņai bija nepieciešama trīs gadu ārstēšana, tostarp [[ķīmijterapija]], un vēlāk veikta arī [[splenektomija]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://soaps.sheknows.com/general-hospital/actors/cynthia-watros/|title=Cynthia Watros|website=Soaps.com|access-date=2026-05-04|date=2015-06-09|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Pēc vidusskolas beigšanas Sintija mācījās vietējā Makombas koledžā, kur sāka uzstāties teātra izrādēs. Pēc tam viņa iestājās [[Bostonas Universitāte|Bostonas Universitātē]], kur ieguva tēlotājmākslas maģistra grādu, un 1993. gadā devās uz [[Ņujorka|Ņujorku]], izmantojot universitātes stipendiju, kur kādu laiku strādāja par viesmīli.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lakeorionreview.com/articles/archives/watros-gets-lost/|title=Watros gets ‘Lost? - The Lake Orion Review|last=ohtadmin|website=The Lake Orion Review -|access-date=2026-05-04|date=2005-10-19}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Karjera ==
Sintija Votrosa kā aktrise debitēja ar nelielu lomu seriālā ''[[New York Undercover]]'' 1994. gadā. Tajā pašā gadā viņa ieguva galveno lomu populārajā ziepju operā &quot;[[Vaduguns]]&quot; (''The Guiding Light''). Šo lomu viņa atveidoja līdz 1998. gadam, kad nolēma neatjaunot līgumu un pameta seriālu, lai meklētu jaunas iespējas.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Par šo lomu viņa saņēma ''[[Emmy balva|Emmy]]'' balvu. 2000. gadā Votrosa ieguva galveno lomu seriālā ''[[Titus (seriāls)|Titus]]'', taču sākotnēji ''[[Fox Broadcasting Company|Fox]]'' vadība aktrisi noraidīja algas strīda dēļ. Vēlāk producenti panāca vienošanos, un aktrise pievienojās seriālam, ko filmēja līdz 2002. gadam.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

2002. gadā Votrosu izvēlējas vienai no galvenajām sieviešu lomām seriālā ''[[The Drew Carey Show]]''. Pēc tam, kad iepriekšējā aktrise [[Krista Millera]] pameta seriālu, veidotāji nolēma izvēlēties Votrosu, lai aizpildītu &quot;sieviešu tukšumu&quot; seriālā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Pēc seriāla beigām 2004. gadā Votrosu izvēlējās vienai no galvenajām sieviešu lomām seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot; [[Pazudušie (2. sezona)|otrajā sezonā]]. Pēc aktrises teiktā, noklausīšanās process bija ļoti konfidenciāls, un pēc lomas iegūšanas viņa kopā ar ģimeni pārcēlās uz [[Havaju salas|Havaju salām]], kur filmēja seriālu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.yahoo.com/entertainment/tv/articles/why-filming-lost-wasn-t-231149830.html|title=Why Filming ‘Lost’ Wasn’t Easy for This Actress|website=Yahoo Entertainment|access-date=2026-05-04|date=2025-10-09|language=en}}&lt;/ref&gt; Filmēšanas laikā [[Oahu|Oahu salā]], 2005. gadā, Votrosu arestēja par braukšanu reibumā, aptuveni 15 minūtes pēc viņas kolēģes [[Mišela Rodrigesa|Mišelas Rodrigesas]], kuru arī aizturēja par to pašu pārkāpumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cbsnews.com/news/lost-actresses-arraigned/|title='Lost' Actresses Arraigned - CBS News|website=www.cbsnews.com|access-date=2026-05-04|date=2005-12-02|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hawaiinewsnow.com/story/4356893/lost-actress-has-license-suspended|title=&quot;Lost&quot; Actress Has License Suspended|website=https://www.hawaiinewsnow.com|access-date=2026-05-04|date=2006-01-13|language=en}}&lt;/ref&gt; Abu aktrišu varones drīz vien nogalināja, radot aizdomas par iespējamu saistību ar arestiem. Tomēr, pēc scenāristu [[Karltons Kjūzs|Karltona Kjūza]] un [[Deimons Lindelofs|Deimona Lindelofa]] teiktā, Sintijas un Mišelas izslēgšana no seriāla un aresti bija tikai sakritība.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvguide.com/news/did-lost-kill-8218/|title=Why Did Lost Kill Ana Lucia? Lindelof/Cuse Tell All!|last=Ausiello|first=Michael|website=TVGuide.com|access-date=2026-05-04|language=en}}&lt;/ref&gt; Sintija, tāpat kā Mišela, atzina savu vainu.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; Neskatoties uz to, viņai bija paredzēts atkārtoti parādīties vairākās [[Pazudušie (4. sezona)|ceturtās sezonas]] sērijās, taču Amerikas Scenāristu ģildes streika dēļ sēriju skaitu samazināja, un Votrosa parādījās tikai vienā sērijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvguide.com/news/exclusive-lost-resurrects-8320/|title=Exclusive: Lost Resurrects Libby!|last=Ausiello|first=Michael|website=TVGuide.com|access-date=2026-05-04|language=en}}&lt;/ref&gt; Aktrise atgriezās arī [[Pazudušie (6. sezona)|sestajā sezonā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvguide.com/news/lost-harold-perrineau-1013608/|title=Lost: Harold Perrineau, Cynthia Watros to Return for Final Season|last=O'Connor|first=Mickey|website=TVGuide.com|access-date=2026-05-04|language=en}}&lt;/ref&gt;

2010. gadā Votrosa viesojās septiņās seriāla &quot;[[Doktors Hauss]]&quot; sērijās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvfanatic.com/cynthia-watros-coming-to-house/|title=Cynthia Watros: Coming to House|last=Staff|first=TV Fanatic|website=TV Fanatic|access-date=2026-05-04|date=2010-02-04|language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc tam viņa piedalījās arī seriālu &quot;[[Grejas anatomija]]&quot; un &quot;[[Bīstamās mājsaimnieces]]&quot; sērijās. No 2013. līdz 2015. gadam aktrise atveidoja vienu no galvenajām lomām ziepju operā &quot;[[Jaunie un nemierīgie]]&quot; (''The Young and the Restless'').&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://michaelfairmantv.com/breaking-news-cynthia-watros-joins-the-young-and-the-restless/2013/09/27/|title=Cynthia Watros Joins The Young and the Restless}}&lt;/ref&gt; 2019. gadā Votrosa aizstāja [[Mišelu Stefordu]] vienā no galvenajām lomām seriālā &quot;[[Galvenā slimnīca]]&quot; (''General Hospital''), jo Steforda atgriezās seriālā &quot;Jaunie un nemierīgie&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://people.com/cynthia-watros-convinced-she-was-going-be-fired-by-general-hospital-11795873|title=Cynthia Watros Convinced She Was Going To Be Fired By General Hospital}}&lt;/ref&gt; 

== Personīgā dzīve ==
1996. gadā Sintija Votrosa apprecējās ar [[Losandželosa|Losandželosas]] restorāna īpašnieku Kurtu Džililandu. 2001. gada jūlijā Sintijai piedzima dvīņu meitas Emma un Seidija. Sintija un Kurts izšķīrās 2020. gadā.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thelist.com/1392507/general-hospital-cynthia-watros-take-after-nina-twin-daughters/|title=General Hospital Star Cynthia Watros Takes After Nina With Her Twin Daughters|last=Emanuel|first=Bernice|website=The List|access-date=2026-05-04|date=2023-09-14|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Filmogrāfija ==

=== Lomas filmās ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Gads
!Nosaukums
!Loma
|-
|2000
|''[[Mercy Streets]]''
|Sema
|-
|2003
|''[[P.S. Your Cat Is Dead!]]''
|Keita
|-
|2007
|''[[Avenging Angel]]''
|Megija
|-
|2012
|''[[Electrick Children]]''
|Džeja Lina
|-
|2017
|''[[Destruction Los Angeles]]''
|Ketija Bensona
|}

=== Televīzija ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Gads
!Nosaukums
!Loma
!Piezīmes
|-
|1994
|''[[New York Undercover]]''
|reportiere
|sērija: ''Missing''
|-
|1997
|''[[Spin City]]''
|Džeilija
|sērija: ''Striptease''
|-
|1998
|''[[Profiler]]''
|Helēna Džefrisa
|sērija: ''Perfect Helen''
|-
|1994—1998
|&quot;[[Vaduguns]]&quot; (''The Guiding Light'')
|Enija Datona Benksa
|galvenā loma
|-
|2000—2002
|''[[Titus (seriāls)|Titus]]''
|Erina Ficpatrika
|galvenā loma; 54 sērijas
|-
|2002—2004
|''[[The Drew Carey Show]]''
|Kellija Ņjūmarka
|galvenā loma; 52 sērijas
|-
|2007
|&quot;[[Likums un kārtība (2001)|Likums un kārtība]]&quot; (''Law &amp; Order: Criminal Intent'')
|Beta Doila
|sērija: ''Offense''
|-
|2008
|''[[Fear Itself]]''
|Meredita Keina
|sērija: ''Spooked''
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2009
|&quot;[[CSI Lasvegasa]]&quot; (''CSI'')
|Barbija Obrija
|sērija: ''All In''
|-
|&quot;[[Noziedzīgie prāti]]&quot; (''Criminal Minds'')
|Hītera Vandervāla
|sērija: ''Reckoner''
|-
|''[[Men of a Certain Age]]''
|Erika
|sērija: ''Mind's Eye''
|-
|2005—2006; 2008; 2010
|&quot;[[Pazudušie]]&quot; (''Lost'')
|[[Seriāla &quot;Pazudušie&quot; varoņu saraksts|Libija Smita]]
|galvenā loma; 19 sērijas
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2010
|&quot;[[Doktors Hauss]]&quot; (''House M.D.'')
|Sema Kara
|7 sērijas
|-
|&quot;[[Bīstamās mājsaimnieces]]&quot; (''Desperate Housewifes'')
|Treisija Millera
|sērija: ''Pleasant Little Kingdom''
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2012
|&quot;[[Grejas anatomija|Grejas Anatomija]]&quot; (''Grey's Anatomy'')
|Liza Konora
|sērija: ''Let the Bad Times Roll''
|-
|&quot;[[Īpašo uzdevumu vienība Hawaii 5-0]]&quot; (''Hawaii Five-0'')
|Keitija Berdžesa
|sērija: ''Adrift''
|-
|2013
|&quot;[[Noliktava Nr. 13]]&quot; (''Warenouse 13'')
|Dženisa Meloja
|sērija: ''What Matters Most''
|-
|2013—2014
|''[[Video Games High School]]''
|Mērija Matriksa
|6 sērijas
|-
|2013—2015
|&quot;[[Jaunie un nemierīgie]]&quot; (''The Young and the Restless'')
|Kellija Endrūsa
|galvenā loma
|-
|2014—2015
|''[[Finding Carter]]''
|Elizabete Vilsona
|galvenā loma; 36 sērijas
|-
|2016
|''[[The Night Shift]]''
|Ribeka
|sērija: ''Three-Two-One''
|-
|2019—pašlaik
|&quot;[[Galvenā slimnīca]]&quot; (''General Hospital'')
|Nina Rīvsa
|galvenā loma
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{aktieru ārējās saites}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Votrosa, Sintija}}
[[Kategorija:1968. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]]
[[Kategorija:ASV teātra aktrises]]
[[Kategorija:ASV televīzijas aktrises]]</text>
      <sha1>qnbbhrej8r6t5vafv6lbr30m1tuhn8d</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jirgens Lokadija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>633159</id>
    <revision>
      <id>4530623</id>
      <parentid>4480190</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T16:14:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4530623</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4188" sha1="iaql15fde808kmkn8gh4kma5le9f6ay" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1993|11|7}}
| birth_place = 
| caps1 = 127
| caps2 = 35
| caps3 = 11
| clubnumber = 19
| clubs1 = {{flaga|Nīderlande}} [[PSV Eindhoven]]
| clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|Brighton &amp; Hove Albion]]
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[TSG 1899 Hoffenheim|Hoffenheim]]
| countryofbirth = {{vieta|Nīderlande|Emena}}
| currentclub = {{flaga|ASV}} [[Tampa Bay Rowdies]]
| goals1 = 45
| goals2 = 3
| goals3 = 4
| height = 185
| image = Jürgen Locadia, Persepolis v Havadar, 5 September 2022.jpg
| caption = Jirgens Lokadija 2022. gadā
| nationalcaps2 = 1
| nationalgoals1 = 8
| nationalgoals2 = 1
| nationalteam1 = {{flaga|Nīderlande}} Nīderlandes U17
| nationalteam2 = {{flaga|Nīderlande}} Nīderlandes U18
| nationalyears2 = 2010
| nationalyears1 = 2009—2011
| nationalcaps1 = 11
| pcupdate = {{dat|2026|10|01|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|10|01|sk|bez}}
| name = 
| playername = Jirgens Lokadija
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 2011—2018
| years2 = 2018—2022
| years3 = 2019—2020
| nationalcaps3 = 13
| nationalcaps4 = 3
| nationalcaps5 = 7
| nationalcaps6 = 18
| nationalgoals3 = 3
| nationalgoals4 = 0
| nationalgoals5 = 1
| nationalgoals6 = 2
| nationalteam3 = {{flaga|Nīderlande}} Nīderlandes U19
| nationalteam4 = {{flaga|Nīderlande}} Nīderlandes U20
| nationalteam5 = {{flaga|Nīderlande}} Nīderlandes U21
| nationalteam6 = {{fb|CUW}}
| nationalyears3 = 2010—2012
| nationalyears4 = 2012
| nationalyears5 = 2013—2014
| nationalyears6 = 2023—
| years4 = 2020—2021
| caps4 = 26
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|ASV}} [[FC Cincinnati]]
| goals4 = 2
| clubs5 = {{flaga|Vācija}} [[VfL Bochum|Bochum]]
| years5 = 2022
| caps5 = 11
| goals5 = 2
| years6 = 2022
| clubs6 = {{flaga|Irāna}} [[FK Persepolis|Persepolis]]
| caps6 = 9
| goals6 = 6
| clubs7 = {{flaga|Ķīna}} [[Cangzhou Mighty Lions F.C.|Cangzhou Mighty Lions]]
| years7 = 2023
| caps7 = 24
| goals7 = 7
| clubs8 = {{flaga|Spānija}} [[SD Amorebieta|Amorebieta]]
| years8 = 2024
| caps8 = 4
| goals8 = 0
| clubs9 = {{flaga|Spānija}} [[CF Intercity|Intercity]]
| years9 = 2024—2025
| caps9 = 24
| goals9 = 10
| clubs10 = {{flaga|ASV}} [[Miami FC]]
| years10 = 2026
| caps10 = 18
| goals10 = 8
| clubs11 = {{flaga|ASV}} [[Tampa Bay Rowdies]]
| years11 = 2026—
| caps11 = 2
| goals11 = 0
}}
'''Jirgens Leonardo Lokadija''' ({{Val|nl|Jürgen Leonardo Locadia}}, dzimis {{Dat|1993|11|7}}) ir [[Kirasao]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā un pārstāv [[Kirasao futbola izlase|Kirasao futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Lokadija spēlē ASV komandā ''[[Tampa Bay Rowdies]]''.

No 2011. gada līdz 2018. gadam spēlējis Nīderlandes komandā ''[[PSV Eindhoven]]'', ar ko izcīnījis divus ''[[Eredivisie]]'' čempionu titulus. Pārstāvējis arī [[Anglijas Premjerlīga]]s komandu ''[[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|Brighton &amp; Hove Albion]]'' un [[Vācijas Bundeslīga]]s komandas ''[[TSG 1899 Hoffenheim|Hoffenheim]]'' un ''[[VfL Bochum]]''.

Pārstāvējis dažādu vecumu Nīderlandes jauniešu izlases. 2023. gadā debitējis [[Kirasao futbola izlase]]s rindās. Iekļauts izlases sastāvā [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausam]].

== Sasniegumi ==
'''PSV Eindhoven'''

* [[Eredivisie]]: 2014—15, 2015—16
* [[Nīderlandes kauss futbolā|Nīderlandes kauss]]: 2011—12
* [[Johan Cruijff Schaal]]: 2015, 2016

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Nīderlandes futbolists-aizmetnis}}{{Kirasao futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Lokadija, Jirgens}}
[[Kategorija:1993. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Drentē dzimušie]]
[[Kategorija:Nīderlandes futbolisti]]
[[Kategorija:Kirasao futbolisti]]
[[Kategorija:Kirasao izlases futbolisti]]
[[Kategorija:PSV Eindhoven spēlētāji]]
[[Kategorija:Brighton &amp; Hove Albion F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:TSG 1899 Hoffenheim spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Cincinnati spēlētāji]]
[[Kategorija:VfL Bochum spēlētāji]]
[[Kategorija:FK Perspolis spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>iaql15fde808kmkn8gh4kma5le9f6ay</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kučo Ernandess</title>
    <ns>0</ns>
    <id>633846</id>
    <revision>
      <id>4530631</id>
      <parentid>4482220</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T16:26:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4530631</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3365" sha1="jxgsvceuz6h4uyahdyyos4iqchbczi6" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1999|4|20}}
| birth_place = 
| caps1 = 55
| caps2 = 0
| caps3 = 17
| clubnumber = 9
| clubs1 = {{flaga|Kolumbija}} [[Deportivo Pereira]]
| clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Granada CF|Granada]]
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Kolumbija}} [[América de Cali]]
| countryofbirth = {{vieta|Kolumbija|Pereira|2s=Pereira (Kolumbija)}}
| currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Real Betis]]
| goals1 = 23
| goals2 = 0
| goals3 = 1
| height = 175
| image = Cucho Hernández, Colombia NT presidential send-off, Jun 2026.jpg
| caption = Kučo Ernandess 2026. gadā
| nationalcaps2 = 11
| nationalgoals1 = 5
| nationalgoals2 = 2
| nationalteam1 = {{flaga|Kolumbija}} Kolumbijas U20
| nationalteam2 = {{fb|COL}}
| nationalyears2 = 2018—
| nationalyears1 = 2017—2019
| nationalcaps1 = 14
| pcupdate = {{dat|2026|10|01|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|10|01|sk|bez}}
| name = 
| playername = Kučo Ernandess
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 2015—2016
| years2 = 2017
| years3 = 2017
| years4 = 2017—2022
| caps4 = 25
| clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Watford F.C.|Watford]]
| goals4 = 5
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[SD Huesca|Huesca]]
| years5 = 2017—2019
| caps5 = 69
| goals5 = 20
| years6 = 2019—2020
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[RCD Mallorca|Mallorca]]
| caps6 = 22
| goals6 = 5
| clubs7 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Getafe CF|Getafe]]
| years7 = 2020—2021
| caps7 = 23
| goals7 = 2
| clubs8 = {{flaga|ASV}} [[Columbus Crew]]
| years8 = 2022—2025
| caps8 = 70
| goals8 = 44
| clubs9 = {{flaga|Spānija}} [[Real Betis]]
| years9 = 2025—
| caps9 = 54
| goals9 = 18
}}
'''Huans Kamilo Ernandess Svaress''' ({{Val|es|Juan Camilo Hernández Suárez}}, dzimis {{Dat|1999|4|20}}), pazīstams kā '''Kučo Ernandess''' (''Cucho Hernández''), ir [[Kolumbieši|kolumbiešu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā un pārstāv [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Ernandess spēlē [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas Pirmās divīzijas]] komandā [[Seviljas &quot;Real Betis&quot;]].

Iepriekš pārstāvējis Kolumbijas komandas ''[[Deportivo Pereira]]'' un ''[[América de Cali]]'', Spānijas komandas ''[[SD Huesca|Huesca]]'', ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' un ''[[Getafe Club de Fútbol|Getafe]]'', Anglijas komandu ''[[Watford FC|Watford]]'' un ASV komandu [[Kolumbusas &quot;Crew&quot;]].

[[Kolumbijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2018. gadā. Iekļauts izlases sastāvā [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausam]].

== Sasniegumi ==
'''Columbus Crew'''

* [[MLS Cup]]: 2023
* [[Leagues Cup]]: 2024

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Kolumbijas futbolists-aizmetnis}}{{Kolumbijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Ernandess, Kučo}}
[[Kategorija:1999. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kolumbijas futbolisti]]
[[Kategorija:Kolumbijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Granada CF spēlētāji]]
[[Kategorija:Watford F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:SD Huesca spēlētāji]]
[[Kategorija:RCD Mallorca spēlētāji]]
[[Kategorija:Getafe CF spēlētāji]]
[[Kategorija:Kolumbusas &quot;Crew&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Real Betis spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>jxgsvceuz6h4uyahdyyos4iqchbczi6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Savita Šri Baskara</title>
    <ns>0</ns>
    <id>633950</id>
    <revision>
      <id>4530511</id>
      <parentid>4479455</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T12:05:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Uldis s</username>
        <id>26307</id>
      </contributor>
      <comment>/* Biogrāfija */</comment>
      <origin>4530511</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3629" sha1="m5ff5t5u86u20tkpbvpclrhvjdmn5z1" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Savita Šri Baskara
|     vārds_orig = சவிதா சிறீ பாசுகர்
|         attēls = Savitha Shri B 2019 Karlsruhe.jpg
|     att_izmērs = 220px
|  att_nosaukums = Savita Šri Baskara 2019. gadā
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 2007
|     dz_mēnesis = 1
|       dz_diena = 25
|       dz_vieta = {{vieta|Indija|Tamilnāda|Čennai}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{IND}}
|   nodarbošanās = [[šahs|šahiste]]
|   dzimums = S
}}

'''Savita Šri Baskara''' ({{val|ta|சவிதா சிறீ பாசுகர்}}, dzimusi {{dat|2007|1|25}} [[Čennai]]) ir [[Indija]]s [[lielmeistars (šahs)|starptautiskā lielmeistare]] [[šahs|šahā]] (2023). [[Āzijas čempionāts šahā|Āzijas individuālā šaha čempionāta sievietēm]] uzvarētāja (2026).

== Biogrāfija ==
2017. gadā uzvarējusi Indijas jauniešu šaha čempionātā meiteņu M11 vecuma grupā un Āzijas jauniešu šaha čempionātā meitenēm M12 vecuma grupā. 2018. gadā uzvarējusi Pasaules jauniešu šaha čempionātā meiteņu M12 vecuma grupā.&lt;ref&gt;[https://chessbase.in/news/Savitha-s-sizzling-exploits-in-Spain Savitha's sizzling exploits in Spain]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.brasilbase.pro.br/w12g2018.htm Santiago de Compostela 2018  33° World Championship u12 (girls)  04 NOV / 15 NOV]&lt;/ref&gt;
2021. gadā uzvarējusi Āzijas junioru šaha čempionātā meiteņu grupā.&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr599044.aspx?lan=1&amp;art=1&amp;rd=9&amp;turdet=YES&amp;flag=30 Asian Juniors Girls' Chess Championship - 2021]&lt;/ref&gt;.
2022. gada Pasaules ātrā šaha čempionātā sievietēm izcīnījusi bronzas medaļu.&lt;ref&gt;[https://timesofindia.indiatimes.com/sports/chess/indias-savitha-shri-bags-bronze-in-world-rapid-chess/articleshow/96576036.cms India's Savitha Shri bags bronze in World Rapid Chess]&lt;/ref&gt;
2026. gada jūnijā [[Ulanbatora|Ulanbatorā]] uzvarējusi [[Āzijas čempionāts šahā|Āzijas individuālā šaha čempionāta sievietēm]].&lt;ref&gt;[https://s2.chess-results.com/tnr1399378.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30&amp;SNode=S0 Asian Women's Individual Chess Championships 2026]&lt;/ref&gt;

Pārstāvējusi Indijas komandu lielākajos komandu šaha turnīros:
* 2021. gadā piedalījusies FIDE Online šaha olimpiādē;
* Āzijas spēļu komandu šaha čempionātos sievietēm piedalījusies 2022. gadā un komandu vērtējumā izcīnījusi sudraba medaļu.

2026. gada septembrī [[Samarkanda|Samarkandā]] Indijas izlases sastāvā izcīnījusi bronzas medaļu [[46. šaha olimpiāde|sieviešu šaha olimpiādē]] un individuālo zelta medaļu pie rezerves galdiņa.&lt;ref&gt;[https://s3.chess-results.com/tnr1469896.aspx?lan=1&amp;art=20&amp;fed=IND&amp;turdet=YES&amp;flag=30&amp;SNode=S0 46th Chess Olympiad Samarkand 2026 Women]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://s1.chess-results.com/tnr1469896.aspx?lan=1&amp;art=0&amp;turdet=YES&amp;flag=30&amp;SNode=S0 |title=46th Olympiad Chennai 2026 Women – Board-prizes (Final Ranking after 11 Rounds)]&lt;/ref&gt;

Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2021. gadā viņai piešķīrusi starptautiskās meistares (WIM), bet 2023. gadā - starptautiskās lielmeistares (WGM) nosaukumu. 2025. gadā saņēmusi arī vīriešu starptautiskā meistara (IM) nosaukumu.

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{Šaha ārējās saites| fide = 35061887 | chessgames = 162626 | 365chess = Shri_B_Savitha }}

{{DEFAULTSORT:Baskara, Savita Šri}}
[[Kategorija:2007. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Tamilnādā dzimušie]]
[[Kategorija:Indijas šahisti]]</text>
      <sha1>m5ff5t5u86u20tkpbvpclrhvjdmn5z1</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530521</id>
      <parentid>4530511</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T12:16:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Uldis s</username>
        <id>26307</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4530521</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3624" sha1="j3t8ky2qe7ianjknx913smi8clq4lfz" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Savita Šri Baskara
|     vārds_orig = சவிதா சிறீ பாசுகர்
|         attēls = Savitha Shri B 2019 Karlsruhe.jpg
|     att_izmērs = 220px
|  att_nosaukums = Savita Šri Baskara 2019. gadā
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 2007
|     dz_mēnesis = 1
|       dz_diena = 25
|       dz_vieta = {{vieta|Indija|Tamilnāda|Čennai}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{IND}}
|   nodarbošanās = [[šahs|šahiste]]
|   dzimums = S
}}

'''Savita Šri Baskara''' ({{val|ta|சவிதா சிறீ பாசுகர்}}, dzimusi {{dat|2007|1|25}} [[Čennai]]) ir [[Indija]]s [[lielmeistars (šahs)|starptautiskā lielmeistare]] [[šahs|šahā]] (2023). [[Āzijas čempionāts šahā|Āzijas individuālā šaha čempionāta sievietēm]] uzvarētāja (2026).

== Biogrāfija ==
2017. gadā uzvarējusi Indijas jauniešu šaha čempionātā meiteņu M11 vecuma grupā un Āzijas jauniešu šaha čempionātā meitenēm M12 vecuma grupā. 2018. gadā uzvarējusi Pasaules jauniešu šaha čempionātā meiteņu M12 vecuma grupā.&lt;ref&gt;[https://chessbase.in/news/Savitha-s-sizzling-exploits-in-Spain Savitha's sizzling exploits in Spain]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.brasilbase.pro.br/w12g2018.htm Santiago de Compostela 2018  33° World Championship u12 (girls)  04 NOV / 15 NOV]&lt;/ref&gt;
2021. gadā uzvarējusi Āzijas junioru šaha čempionātā meiteņu grupā.&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr599044.aspx?lan=1&amp;art=1&amp;rd=9&amp;turdet=YES&amp;flag=30 Asian Juniors Girls' Chess Championship - 2021]&lt;/ref&gt;.
2022. gada Pasaules ātrā šaha čempionātā sievietēm izcīnījusi bronzas medaļu.&lt;ref&gt;[https://timesofindia.indiatimes.com/sports/chess/indias-savitha-shri-bags-bronze-in-world-rapid-chess/articleshow/96576036.cms India's Savitha Shri bags bronze in World Rapid Chess]&lt;/ref&gt;
2026. gada jūnijā [[Ulanbatora|Ulanbatorā]] uzvarējusi [[Āzijas čempionāts šahā|Āzijas individuālā šaha čempionāta sievietēm]].&lt;ref&gt;[https://s2.chess-results.com/tnr1399378.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30&amp;SNode=S0 Asian Women's Individual Chess Championships 2026]&lt;/ref&gt;

Pārstāvējusi Indijas komandu lielākajos komandu šaha turnīros:
* 2021. gadā piedalījusies FIDE Online šaha olimpiādē;
* Āzijas spēļu komandu šaha čempionātos sievietēm piedalījusies 2022. gadā un komandu vērtējumā izcīnījusi sudraba medaļu.

2026. gada septembrī [[Samarkanda|Samarkandā]] Indijas izlases sastāvā izcīnījusi bronzas medaļu [[46. šaha olimpiāde|sieviešu šaha olimpiādē]] un individuālo zelta medaļu pie rezerves galdiņa.&lt;ref&gt;[https://s3.chess-results.com/tnr1469896.aspx?lan=1&amp;art=20&amp;fed=IND&amp;turdet=YES&amp;flag=30&amp;SNode=S0 46th Chess Olympiad Samarkand 2026 Women]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://s1.chess-results.com/tnr1469896.aspx?lan=1&amp;art=0&amp;turdet=YES&amp;flag=30&amp;SNode=S0 46th Olympiad Samarkand 2026 Women – Board-prizes (Final Ranking after 11 Rounds)]&lt;/ref&gt;

Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2021. gadā viņai piešķīrusi starptautiskās meistares (WIM), bet 2023. gadā - starptautiskās lielmeistares (WGM) nosaukumu. 2025. gadā saņēmusi arī vīriešu starptautiskā meistara (IM) nosaukumu.

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{Šaha ārējās saites| fide = 35061887 | chessgames = 162626 | 365chess = Shri_B_Savitha }}

{{DEFAULTSORT:Baskara, Savita Šri}}
[[Kategorija:2007. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Tamilnādā dzimušie]]
[[Kategorija:Indijas šahisti]]</text>
      <sha1>j3t8ky2qe7ianjknx913smi8clq4lfz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kevins Kastanjo</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634492</id>
    <revision>
      <id>4530636</id>
      <parentid>4494376</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T16:30:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4530636</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2638" sha1="9pfhjcljvp18n3pnwh70tt1b90s03jz" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|9|29}}
| birth_place = 
| caps1 = 75
| caps2 = 13
| caps3 = 25
| clubnumber = 15
| clubs1 = {{flaga|Kolumbija}} [[Águilas DoradasII]]
| clubs2 = {{flaga|Meksika}} [[Cruz Azul]]
| clubs3 = {{flaga|Krievija}} [[FK Krasnodar|Krasnodar]]
| countryofbirth = {{vieta|Kolumbija|Itagvi}}
| currentclub = {{īre}} {{flaga|Brazīlija}} [[Beluorizonti &quot;Atletico Mineiro&quot;|Atletico Mineiro]]
| goals1 = 2
| goals2 = 0
| goals3 = 1
| height = 177
| image = Kevin Castaño, Colombia NT presidential send-off, Jun 2026.jpg
| caption = Kevins Kastanjo 2026. gadā
| nationalgoals1 = 0
| nationalteam1 = {{fb|COL}}
| nationalyears1 = 2023—
| nationalcaps1 = 28
| pcupdate = {{dat|2026|10|01|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|10|01|sk|bez}}
| name = 
| playername = Kevins Kastanjo
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2020—2023
| years2 = 2023—2024
| years3 = 2024—2025
| years4 = 2025—
| caps4 = 27
| clubs4 = {{flaga|Argentīna}} [[River Plate]]
| goals4 = 0
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Brazīlija}} [[Beluorizonti &quot;Atletico Mineiro&quot;|Atletico Mineiro]]
| years5 = 2026—
| caps5 = 5
| goals5 = 0
}}
'''Kevins Duvans Kastanjo Hils''' ({{Val|es|Kevin Duván Castaño Gil}}, dzimis {{Dat|2000|9|29}}) ir [[Kolumbieši|kolumbiešu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Kastanjo spēlē [[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērijas]] komandā [[Beluorizonti &quot;Atletico Mineiro&quot;]], kas viņu īrē no [[Buenosairesas &quot;River Plate&quot;]].

Iepriekš spēlējis Kolumbijas komandā ''[[Águilas Doradas]]'', Meksikas komandā ''[[Cruz Azul]]'' un Krievijas komandā ''[[FK Krasnodar|Krasnodar]]''.

[[Kolumbijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2023. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2024. gada Copa América]] un [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]].

== Sasniegumi ==
'''Krasnodar'''

* [[Krievijas Premjerlīga]]: 2024—25

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Kolumbijas futbolists-aizmetnis}}
{{Kolumbijas futbola izlase - FIFA 2026}}
{{DEFAULTSORT:Kastanjo, Kevins}}
[[Kategorija:2000. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kolumbijas futbolisti]]
[[Kategorija:Kolumbijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Cruz Azul spēlētāji]]
[[Kategorija:FK Krasnodar spēlētāji]]
[[Kategorija:Buenosairesas &quot;River Plate&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Beluorizonti &quot;Atletico Mineiro&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>9pfhjcljvp18n3pnwh70tt1b90s03jz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Svētās Marijas abatija (Munserats)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635016</id>
    <revision>
      <id>4530915</id>
      <parentid>4497899</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T08:44:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4530915</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21435" sha1="mn0ra8o7qj62s8pmzmcpcodvc8efj6h" xml:space="preserve">{{reliģiskas ēkas infokaste
| building_name = Munserata Svētās Marijas abatija
| native_name = ''Santa Maria de Montserrat''
| image = Abbey of Montserrat 02.jpg
| caption = Abatija [[Munserats|Munserata]] kalnā
| groundbreaking = {{dat|1025}}
| religious_affiliation = [[katoļticība]] ([[benediktiešu ordenis|benediktieši]])
| heritage_designation = ''[[Bien de Interés Cultural]]''
| location = {{vieta|Spānija|Katalonija|Munistrole de Munserata|Munserats}}
| map_type = Spānija#Katalonija
| latd  = 41 | latm  = 35 | lats  = 35.54 | latNS  = N
| longd = 1 | longm = 50 | longs = 13.70 | longEW = E
| website = {{URL|www.abadiamontserrat.cat}}
| other_info = 
}}
'''Munserata Svētās Marijas abatija''' ({{val|ca|Santa Maria de Montserrat}}) ir [[benediktiešu ordenis|benediktiešu ordeņa]] [[abatija]], kas atrodas [[Munserats|Munserata kalnā]], [[Munistrole de Munserata|Munistrole de Munseratā]], [[Katalonija|Katalonijā]], [[Spānija|Spānijā]]. Abatija ievērojama ar [[Munserata Jaunava]]s skulptūru. Abatija dibināta 1025. gadā un pārbūvēta laikā no 19. līdz 20. gadsimtam. Tajā dzīvo aptuveni 70 [[mūks|mūku]] un tā joprojām ir aktīva.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://abadiamontserrat.cat/en/history/ |title=&quot;History&quot;, Abadia de Montserrat |access-date={{dat|2026|07|02||bez}} |archive-date={{dat|2024|03|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240330073954/https://abadiamontserrat.cat/en/history/}}&lt;/ref&gt;

== Atrašanās vieta ==
Abatija atrodas 48 kilometrus uz ziemeļrietumiem no [[Barselona]]s, un tajā var nokļūt pa [[ceļš|autoceļu]], [[vilciens|vilcienu]] vai [[trošu vagoniņš|trošu vagoniņu]]. Abatijas dzelzceļa stacija, ko pārvalda [[Ferrocarrils de la Generalitat de Catalunya|FGC]], ir galapunkts [[zobratu dzelzceļš|zobratu dzelzceļam]], kas savieno ar Munistroli, un diviem [[funikulers|funikuleriem]], viens savieno ar ''Santa Cova'' (svētnīcu un kapelu kalna lejā), bet otrs [[Svētā Huana funikulers|savieno ar kalna augšējām nogāzēm]]. [[Munserats]] paceļas 1236 metrus virs jūras līmeņa. Tas ir [[Katalonija]]s zemienes augstākais punkts un atrodas Katalonijas apdzīvotākās daļas centrā. Munserata augstāko punktu, Svētā Hieronīma (''Sant Jeroni'') virsotni, var sasniegt pa gājēju takām, kas ved no abatijas. No Svētā Hieronīma virsotnies var redzēt gandrīz visu Kataloniju, un skaidrā dienā redzama arī [[Maļorka]]s sala.
[[Attēls:Monestir de Montserrat vista Roca de St. Jaume.jpg|thumb|left|Munserata abatija]]

== Apraksts ==
[[Attēls:Escolania de Montserrat.jpg|thumb|Bazilikas interjers]]
[[Attēls:Monistrol de Montserrat yeonu.jpg|thumb|Skats uz baziliku no ieejas]]
Munseratam, kura nosaukums nozīmē &quot;robains kalns&quot;, ir nozīmīga loma Katalonijas kultūras un garīgajā dzīvē. Tā ir Katalonijas nozīmīgākā reliģiskā atpūtas vieta, un jauniešu grupas no Barselonas un visas Katalonijas bieži dodas pārgājienos ar nakšņošanu, lai vērotu saullēktu no Munserata virsotnēm. [[Munserata Jaunava]] ir Katalonijas aizbildne, un tā atrodas ''Mare de Déu de Montserrat'' bazilikā, blakus benediktīniešu klosterim, kas atrodas kalna torņos un klintīs.

Parasti klosterī dzīvo aptuveni 80 mūku. Munserata zēnu koris ''Escolania'' ir viens no vecākajiem Eiropā un uzstājas reliģisko ceremoniju un kopīgu lūgšanu laikā [[bazilika|bazilikā]].

Bazilikā atrodas muzejs ar daudzu ievērojamu gleznotāju mākslas darbiem. Klosterī atrodas arī [[izdevniecība]] ''Publicacions de l'Abadia de Montserrat'', kas ir viena no vecākajām joprojām darbojošajām izdevniecībām pasaulē,&lt;ref&gt;[http://www.uoc.edu/lletra/editorials/montserrat/index.html ''La impremta a Montserrat'']. Manuel Llanas. Universitat de Vic, 2002.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;''Cinc-cents anys de Publicacions de l'Abadia de Montserrat''. Faulí, Josep, Francesc Xavier Altés i Aguiló &amp; Josep Massot i Muntaner. Publicacions de l'Abadia de Montserrat, 2005.&lt;/ref&gt; kas savu pirmo grāmatu publicēja 1499. gadā.

=== Munserata bazilika ===
[[Attēls:Montserrat monasterio.JPG|thumb|Jaunā fasāde]]
[[Attēls:Montserrat - ingresso 1090673.JPG|thumb|[[Plateresko]] stila fasāde]]
[[Attēls:Interior of the dome - Basílica de Montserrat - Montserrat 2014.JPG|thumb|Altāra kupols (ap 1928. gadu)]]
Munserata bazilikas sākotnējā celtniecība sākās 16. gadsimtā, un tās pilnīga rekonstrukcija sākās 1811. gadā pēc tam, kad to iznīcināja [[Pireneju karš|Pireneju karā]].

1881. gadā pāvests [[Leons XIII]] piešķīra tai mazās bazilikas statusu. Tas fasādi 1901. gadā veidoja Fransisko de Paula del Viljara i Karmona [[plateresko]] atmodas stilā ar Venanči un Agapita Vallmitjana i Barbani skulpturālajiem reljefiem.

Pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] (no 1942. līdz 1968. gadam) uzcēla jaunu baznīcas fasādi,&lt;ref name=&quot;official guide&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|last=Molas i Rifà|first=Jordi|title=Guía oficial de Montserrat|url=https://books.google.com/books?id=T7peOoMR3cAC&amp;pg=RA1-PR5|year=1998|publisher=L'Abadia de Montserrat|isbn=978-84-7826-956-3}}&lt;/ref&gt; ko veidoja Franseska Folžeras i Grasi darbi un kas rotāti ar Žoana Rebūla skulpturāliem reljefiem (Sv. Benedikts, Pija XII un Svētā Jura Marijas debesīs uzņemšanas dogmas pasludināšana, ar kara laikā kritušo mūku attēlojumu). Turklāt uz tās ir uzraksts ''Urbs Jerusalem Beata Dicta Pacis Visio'' (&quot;Svētītā Jeruzalemes pilsēta, saukta par miera vīziju&quot;). [[Frīze]]s apakšā ar Svētā Jura reljefu ir iegravēta frāze &quot;Katalonija būs kristīga vai nebūs&quot;, ko piedēvē bīskapam Žuzepam Torazam i Bažesam un tiek uzskatīta par katoļu sakņu politisku moto.

[[Fasāde]] atrodas pirms pašas baznīcas, kurai var piekļūt caur [[ātrijs|ātriju]]. Šeit atrodas 16. gadsimta [[Huans II de Riabagorsa|Huana II de Ribagorsas]] un Bernāta II no Vilamarī [[kapenes]].&lt;ref name=&quot;official guide&quot;/&gt; Ir arī vairākas skulptūras: Svētais Jānis Kristītājs un Svētais Jāzeps ([[Žūzeps Klāra]], 1952),&lt;ref name=&quot;official guide&quot;/&gt; Svētais Benedikts ([[Dumeneks Fite i Mulats]], 1962).&lt;ref name=&quot;official guide&quot;/&gt; Ir arī Franseska Fornelsa-Plā gleznas &quot;Katoļu monarhu vizīte Munseratā&quot; un &quot;Austrijas Dona Huana vizīte Munseratā&quot; (1921).&lt;ref name=&quot;official guide&quot;/&gt; Laukums, kas atrodas iepretim baznīcai (saukta par ''del Abat Argeric'', celts 18. gadsimtā),&lt;ref name=&quot;official guide&quot;/&gt; dekorēts ar Žūzepa Ubjūla i Palau un mūka Beneta Martinesa [[sgrafito]] (1956),&lt;ref name=&quot;official guide&quot;/&gt; kas atspoguļo Munserata un pasaules galveno baziliku vēsturi. Laukumā atrodas arī dažādas skulptūras: Svētā Antonija Marijas Klaretas skulptūra (Rafaels Solanīks, 1954);&lt;ref name=&quot;official guide&quot;/&gt; Huana I no Aragonas (1956) un Svētā Gregora Lielā skulptūra (1957) abas veidojis Fruduriks Maress;&lt;ref name=&quot;official guide&quot;/&gt; un Svētā Pija X skulptūra, ko veidojis F. Basass. Vienā pusē atrodas [[baptistērijs]] (1958) ar Šarla Kolē veidotu portālu un iekšpusē Santjago Padrosas (1918–1971) veidotu [[mozaīka|mozaīku]] un Žūzepa Vila-Arufata zīmējumu, kurā attēlota [[Jēzus Kristus|Jēzus]] [[kristības|kristīšana]].&lt;ref name=&quot;official guide&quot;/&gt; Blakus baptistērijam atrodas Svētā Ignācija no Lojolas skulptūra, kuras autors ir Rafaels Solanīks.

Baznīcai ir viens [[joms]], tas ir 68,32 metrus garš un 21,50 metrus plats, bet augstums – 33,33 metri. To balsta centrālās [[kolonna]]s, ko kokā izgrebis [[Žūzeps Limona]], attēlojot praviešus [[Jesaja|Jesaju]], [[Jeremija|Jeremiju]], [[Ecēhiēls|Ecēhiēlu]] un [[Daniēls (Bībeles personāžs)|Daniēlu]]. Augšgalā atrodas galvenais [[altāris]], kas dekorēts ar ''Montserrat Mainar'' [[emalja|emalju]] (1928) un kurā attēlotas dažādas [[Bībele]]s ainas, piemēram, &quot;Pēdējās vakarēdiens&quot;, &quot;Kāzas Kānā&quot; un &quot;Maizes un zivju pavairošana&quot;. 15. gadsimta krusts uz altāra ir [[Lorenco Žiberti]] darbs. Uz altāra atrodas [[astoņstūris|astoņstūra]] formas svētnīca un altāra daļā atrodas arī dažādu mākslinieku gleznas.

Tieši virs galvenā altāra atrodas Jaunavas istaba, kurā var iekļūt, šķērsojot [[alabastrs|alabastra]] portālu (''Porta Angèlica''), kurā attēlotas dažādas Bībeles ainas, autors Enriks Monjo (1954).&lt;ref name=&quot;official guide&quot;/&gt; Tālāk ir Troņa zāle (Fransesks Folžers, 1944–1954),&lt;ref name=&quot;official guide&quot;/&gt; kas dekorēta ar Žūzepa Ubjūla (&quot;Judīte, kas nocērt Holoferna galvu&quot;, &quot;Esteres kāzas ar persiešu karali Asuero&quot;) un [[Karlo Marata]]s (&quot;Jēzus dzimšana&quot;) gleznām. Šeit atrodas arī Jaunavas strūklaka ar Šarla Kolē reljefiem, kas attēlo Jēzus brīnumus. Jaunavas tronis veidots no sudraba, zeltkaļa Ramona Sunjēra darbs, ar diviem reljefiem, ko izgatavojis Alfonss Serahima un veidojis Žuakīms Ross i Bofarūls, un tie attēlo Kristus dzimšanu un apciemojumu, kā arī Žūzepa Granjēra Svētā Miķeļa attēlojums. Šeit atrodas 12. gadsimta [[Jaunava Marija|Jaunavas Marijas]] statuja, uz kuras novietoti eņģeļi, kas tur kroni, scepteri un Jaunavas liliju, Marti Laurado darbs,&lt;ref name=&quot;official guide&quot;/&gt; pārklāta ar [[baldahīns|baldahīnu]]. ''Sala del Cambril'' ir apaļa [[kapela]] ar trim [[apsīda (arhitektūra)|apsīdām]], ko laikā no 1876. līdz 1884. gadam uzcēla Viljars i Karmona sadarbībā ar savu asistentu, jauno [[Antoni Gaudī]]. [[Velve]]s rotājis Žuans Limona (&quot;Jaunava sagaida Romerus&quot;), bet eņģeļu figūras un [[Svētais Juris|Svētā Jura]] skulptūra ir Agapita Valmitjana darbs. Izeja no telpas ir caur ''Camí de l'Ave Maria'', kur parasti veic ziedojumus [[svece|sveču]] veidā.

Ap centrālo jomu atrodas vairākas kapelas. Labajā pusē atrodas [[Svētais Pēteris|Svētā Pētera]] kapela ar Svētā Pētera attēlu (1945), [[Ignācijs no Lojolas|Svētā Ignācija no Lojolas]] kapela ar Svētā Ignācija gleznu (1893); [[Svētais Mārtiņš|Svētā Mārtiņa no Tūras]] kapela ar Svētā Mārtiņa, Svētā Placīda un Svētā Maura attēliem (1898); [[Jāzeps Kalasancs|Svētā Jāzepa Kalasanca]] kapela ar altārgleznu (1891); un [[Nursijas Benedikts|Svētā Benedikta]] kapela ar benediktīniešu ordeņa dibinātāja gleznu (1980). Kreisajā pusē atrodas ''[[sholastika|Santa Escolàstica]]'' kapela ar skulptūrām (1886); ''del Santíssim'' kapela (1977), kas ir [[Žuzeps Marija Subirakss|Žuzepa Marijas Subiraksa]] darbs, ar atsevišķu Kristus attēlu negatīvā, kur redzama tikai seja, rokas un kājas, ar gaismu, kas apgaismo viņa seju; Svētās Ģimenes kapela ar gleznu &quot;Bēgšana uz Ēģipti&quot; (1904); ''Santo Cristo'' kapela ar gleznojumu (1896), kas vērsts pret gleznu ''The Pietà of Montserrat'' (1995); un ''[[Immaculada Concepció]]'' kapela (1910).

Baziliku no 1991. līdz 1995. gadam atjaunoja Arkadi Pla i Masmikjels. 2015. gadā [[Šons Skalijs]] pārveidoja Svētās Cecīlijas kapelu, kas atrodas līdzās abatijai.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|last1=Sharp|first1=Rob|title=Sean Scully Fills a Spanish Monastery With Bursts of Color|url=https://www.nytimes.com/2015/07/01/arts/international/sean-scully-painting-from-the-heart-to-the-heart.html?_r=1|access-date=22 July 2015|work=The New York Times|date=June 30, 2015}}&lt;/ref&gt;

==== Ērģeles ====
Munserata baznīcas [[ērģele]]s datējamas ar 1896. gadu un 1957. gadā tās pārvietoja uz [[prezbiterijs|prezbiteriju]]. Šīs ērģeles ir ļoti nolietotas. 2010. gadā atklāja jaunas ērģeles, kas veidotas pēc blakus baznīcai esošo katalāņu ērģeļu dizaina. Tas ir nozīmīgs katalāņu muzikālās meistarības darbs, kas abatiju izvirza starptautiskā muzikālā līmenī. Ērģeles projektējis Alberts Blankaforts, būvējis ''Blancafort, orgueners de Montserrat'', un tās finansētas ar tautas ziedojumiem un ''Caixa de Penedes'' sociālo darbu. Ērģeles atrodas joma sānos, kā tas ir tradicionāli Katalonijā, nodrošinot ļoti labu skaņu visā baznīcā.

=== Klosteris ===
Klostera ēku projektējis arhitekts [[Žūzeps Pudžs i Kadafalhs]] (1929). Tā ir divstāvu ēka, ko balsta akmens kolonnas. Apakšējais stāvs ir savienots ar [[dārzs|dārzu]], un tā centrālajā daļā atrodas [[strūklaka]]. Plašajā dārzā atrodas [[romānika]]s stila Svētās Iskles un Svētās Viktorijas kapela, piekļuve [[noviciāts|noviciāta]] un kora ēkām, kā arī vairākas skulptūras, piemēram, Manolo marmora skulptūra &quot;Labais gans&quot; vai dažas no Žūzepa de San Beneta 18. gadsimtā klostera zvanu tornim veidotās skulptūrās, kas tā arī nekad nav tornī uzstādītas.

=== Ēdnīca ===
Ēdnīca celta 17. gadsimtā, un to 1925. gadā pārbūvēja Žūzeps Pudžs i Kadafalhs. Tās centrālajā daļā atrodas mozaīka, kurā attēlots Kristus, savukārt pretējā daļā atrodas [[triptihs]] ar ainām no [[Nursijas Benedikts|Svētā Benedikta]] dzīves.

=== Muzejs ===
Abatijā atrodas arī muzejs, kas sadalīts trīs dažādās daļās:
* Modernā glezniecība ar Katalonijas mākslinieku, piemēram, [[Santjago Rusinjols|Santjago Rusinjols]], [[Ramons Kasass|Ramona Kasasa]], [[Isidre Nonels|Isidres Nonela]], [[Žoakims Mirs|Žoakima Mira]], [[Salvadors Dalī|Salvadora Dalī]], [[Žuans Miro|Žuana Miro]] un [[Antoni Tapjess|Antoni Tapjesa]], kā arī citu tautību mākslinieku, piemēram, [[Pablo Pikaso]] vai astūriešu gleznotāja [[Dario de Regojoss|Dario de Regojosa]], kurš bija vienīgais gleznotājs, kas saistīts ar Eiropas [[impresionisms|impresionisma]] un neoimpresionisma kustībām, darbiem; kā arī franču impresionisma pārstāvniecība ar tādiem autoriem kā [[Pjērs Ogists Renuārs]], [[Klods Monē]], [[Alfrēds Sisli]] un [[Edgars Degā]].
* Bībeles arheoloģija, kurā apskatāmi priekšmeti no [[Ēģipte]]s, [[Kipra]]s, [[Senā Divupe|Senās Divupes]] un [[Svētā zeme|Svētās zemes]].
* Senā glezniecība, kurā apskatāmi tādu mākslinieku kā [[El Greko]], [[Karavadžo]] (tostarp nozīmīgā Svētā Hieronīma), [[Luka Džordāno|Lukas Džordāno]], [[Džovanni Batista Tjepolo|Džovanni Batistas Tjepolo]] un [[Pedro Berugete]]s darbi.

Citas kolekcijas ietver Munseratas ikonogrāfiju un reliģisko zeltkaļu darbus.

== Vēsture ==
Leģenda vēsta, ka Munserata Jaunavas statujas atrašana datējama ar 880. gadu. Tad sākās Morenetas (''Moreneta'') jaunavas kults, kas materializējās četrās agrākajās ermitāžās 9. gadsimtā: ''Santa Maria'', ''Sant Iscle'', ''Sant Pere'' un ''Sant Martí''. Tomēr klostera izcelsme nav skaidra. Zināms, ka ap 1011. gadu kāds mūks no [[Ripole]]s Svētās Marijas (''Santa Maria de Ripoll'') klostera ieradās kalnā, lai pārņemtu Munserata Svētās Sesīlijas (''Santa Cecília de Montserrat'') klostera vadību, un pakļaujot klosteri Ripoles klostera [[abats|abatam]] [[Oliba]]m. Svētās Sesīlijasc klosteris nevēlējās pieņemt jauno vadību, tādēļ Oliba nolēma dibināt Svētās Marijas klosteri vietā, kur atradās veca tāda paša nosaukuma ermitāža (1025). Sākot ar 1082. gadu, Svētās Marijas ermitāža ieguva savu abatu un pārstāja būt atkarīga no Ripoles abata. Šī ermitāža bija kļuvusi par vissvarīgāko no visām [[Munserats|kalnā]] esošajām, pateicoties Jaunavas Marijas statujai, ko tajā godināja kopš 880. gada.

1811. un 1812. gadā, [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Pireneju karš|iebrukuma Spānijā]] laikā, abatiju divas reizes nodedzināja un izlaupīja Napoleona karaspēks, un daudzi tās dārgumi tika zaudēti. 1835. gadā abatiju slēdza līdz tās restaurācijai 1844. gadā.

1880. gadā Munserata abatija svinēja 1000 gadu pastāvēšanu. 1881. gada 11. septembrī, Katalonijas nacionālajā dienā, pāvests [[Leons XIII]] pasludināja Munserata Jaunavu par Katalonijas aizbildni.

=== Spānijas pilsoņu karš ===
[[Attēls:1 montserrat Santa Maria de Montserrat Abbey Funicular de Sant Joan 2014.jpg|thumb|Abatija, skatoties no [[Svētā Huana funikulers|Svētā Huana funikulera]]]]
[[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] laikā Munserata abatiju vardarbīgi apspieda. No 278 priesteriem un 583 reliģiskajiem vīriešiem un sievietēm, kurus Katalonijā nogalināja republikāņu spēki,&lt;ref&gt;[http://www.arqbcn.org/en/history/history Archdiocese of Barcelona website]&lt;/ref&gt; 22 bija Munserata abatijas mūki.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Don Quixote website, the Monastery of Montserrat |url=https://www.donquijote.org/blog/top-ten-inspiring-places-in-spanish-speaking-countries/ |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20230802103058/https://www.donquijote.org/blog/top-ten-inspiring-places-in-spanish-speaking-countries/ |archive-date=2 August 2023 |work=donQuijote}}&lt;/ref&gt; Spānijas republikāņu varas iestādes un Katalonijas [[ģenerālitāte]]s varas iestādes, piemēram, [[Luiss Kompaniss]], Ventura Gasols un Huans Kazanovass, centās apturēt [[klerikālisms|antiklerikālo]] vardarbību un palīdzēja daudziem priesteriem un reliģiskajiem cilvēkiem paslēpties un pamest valsti.&lt;ref&gt;Preston, Paul. The Spanish Holocaust, London, Harper Press, 2012.&lt;/ref&gt;

=== Franko periods ===
Lai gan [[Fransisko Franko]] nekad nepieņēma [[Ādolfs Hitlers|Hitlera]] uzaicinājumu pievienoties [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] [[ass valstis|ass valstu]] pusē, [[nacionālsociālisms|nacistu]] līderi regulāri apmeklēja [[Spānija|Spāniju]]. Vizītes laikā Spānijā 1940. gadā ''[[Schutzstaffel]]'' vadītājs [[Heinrihs Himlers]] izmantoja iespēju apmeklēt Svētās Marijas abatiju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.elconfidencial.com/cultura/2017-04-10/himmler-nazis-franquismo-montserrat-santo-grial_1359849/|title=Himmler, Montserrat y el Santo Grial: la factura de una visita desagradable|date=2017-05-24|website=El Confidencial|language=es|access-date=2019-05-19}}&lt;/ref&gt;

Fransisko Franko valdīšanas laikā Svētās Marijas abatiju uzskatīja par patvērumu zinātniekiem, māksliniekiem, politiķiem un studentiem. Franko ļaudis bieži gaidīja meklēšanā esošās personas nelielu ceļa posmu zemāk pirms abatijas.&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|url=https://books.google.com/books?id=6HHFAAAACAAJ&amp;q=wine+bible|title=MacNeil, Karen. ''The Wine Bible'', p. 466.|isbn=9781563054341|last1=MacNeil|first1=Karen|date=January 2001}}&lt;/ref&gt;

Sākot ar 1940. gadiem, Svētās Marijas abatiju bieži uzskatīta par [[katalaņu nacionalisms|katalāņu nacionālisma]] simbolu.&lt;ref name=&quot;dc&quot;&gt;Conversi, Daniele. ''The Basques, the Catalans, and Spain: Alternative Routes to Nationalist Mobilisation'' University of Nevada Press, 2000 {{ISBN|0874173620}}, (lpp. 126-127).&lt;/ref&gt; 1947. gada 27. aprīlī notika [[mise]] par godu [[Munserata Jaunava]]s tronēšanai, kurā piedalījās vairāk nekā {{sk|100000}} cilvēku.&lt;ref name=&quot;dc&quot; /&gt; Mises laikā publiskas lūgšanas teica [[katalāņu valoda|katalāņu valodā]], nepakļaujoties valdības valodas politikai.&lt;ref name=&quot;dc&quot; /&gt;

Līdztekus citām aktivitātēm Munserata abatijai bija ievērojamu lomu, turpinot izdot iespieddarbus katalāņu valodā. Cita starpā tā izveidoja un popularizēja dažus bērnu izdevumus (''L'Infantil'', ''Tretzevents'') un dažus kultūras un reliģiskos žurnālus (''Serra d'Or'', ''Questions de vida cristiana''). 1958. gadā abatija nodibināja ''Estela Press'', lai popularizētu reliģiskās grāmatas katalāņu valodā. 1971. gadā oficiāli dibināts ''PAM Press''. Abatija aktīvi darbojās arī, sniedzot patvērumu intelektuāļiem un slepeniem politiskajiem aktīvistiem no plaša politiskā spektra.&lt;ref&gt;Guibernau, Montserrat. ''NATIONALISM AND INTELLECTUALS IN NATIONS WITHOUT STATES: THE CATALAN CASE'', Political Studies. Dec2000, Vol. 48 Issue 5, p989. 17p.&lt;/ref&gt;

1970. gada decembrī 300 spāņu mākslinieki un akadēmiķi abatijā sarīkoja [[sēdošā demonstrācija|sēdošo demonstrāciju]], protestējot pret [[nāvessods|nāvessodiem]], ko [[Burgosa|Burgosā]] piesprieda 16 basku [[Euskadi Ta Askatasuna|ETA]] teroristiem. Atbildot uz to, policija slēdza klosteri.&lt;ref&gt;&quot;Basque Trial Protesters
Sealed Off&quot;, [[Associated Press]], in ''Press-Courier'', Dec 14, 1970, (pg. 9).&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Mcneill, Donald, ''Urban change and the European left: tales from the new Barcelona'', Routledge, 1999. {{ISBN|0415170621}}, (p. 142).&lt;/ref&gt; Protestētājus galu galā izveda no abatijas teritorijas, un viņu rīcība palīdzēja pārliecināt frankistu valdību mīkstināt nāvessodus.&lt;ref&gt;&quot;After the Burgos Trials&quot;, Juan Marchial, ''[[The Boston Globe]]'', December 30, 1970 (p.8).&lt;/ref&gt;

=== 21. gadsimts ===
2025. gadā Munserata abatija atzīmēja savu 1000 gadu jubileju ar dažādiem pasākumiem un svinībām, kurus organizēja ar devīzi ''Ora lege labora rege te ipsum in communitate''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2025-01-02 |title=Montserrat presenta el seu Mil·lenari – Abadia de Montserrat |url=https://abadiamontserrat.cat/montserrat-presenta-el-seu-mil%C2%B7lenari/ |access-date=2025-01-02 |language=ca |archive-date=2025-01-19 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250119040442/https://abadiamontserrat.cat/montserrat-presenta-el-seu-mil%C2%B7lenari/ }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Spānijas klosteri]]
[[Kategorija:Baznīcas Spānijā]]
[[Kategorija:Benediktiešu ordenis]]</text>
      <sha1>mn0ra8o7qj62s8pmzmcpcodvc8efj6h</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Neilons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635422</id>
    <revision>
      <id>4530538</id>
      <parentid>4492584</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T12:40:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Šķiedras]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4530538</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1605" sha1="afip6f10y5vxrxadwdkw1em6ca7tvum" xml:space="preserve">[[Attēls:Nylon6 and Nylon 66.png|thumbnail|upright=1.2|Neilons 6 un neilons 6,6]]
'''Neilons''' ir kopīgs nosaukums sintētisku [[polimēri|polimēru]] grupai, kas pieder pie [[poliamīdi]]em — savienojumiem, kuru molekulārā struktūra satur atkārtotas [[amīdi|amīdu]] grupas. To iegūst [[polimerizācija]]s ceļā no organiskajiem [[monomēri]]em. Neilons bija viens no pirmajiem rūpnieciski nozīmīgajiem sintētiskajiem [[šķiedra|šķiedru]] materiāliem un joprojām ir viens no plašāk izmantotajiem sintētisko šķiedru un inženierplastmasu materiāliem. Neiloniem raksturīga salīdzinoši augsta [[mehāniskā izturība]], [[elastība]], [[nodilumizturība]], laba ķīmiskā noturība, apstrādājamība un zems [[berzes koeficients]]. Šo īpašību dēļ neilonu plaši izmanto [[tekstilrūpniecība|tekstilrūpniecībā]] apģērbu, zeķu, paklāju, virvju, zvejas tīklu, zobu suku saru un citu šķiedru izstrādājumu ražošanā, kā arī iepakojuma materiālos, mašīnbūvē, autobūvē, elektrotehnikā un citās nozarēs. No neilona izgatavo arī dažādas tehniskas detaļas, piemēram, zobratus, gultņus, stiprinājumus, korpusus, elektriskos izolatorus un citus plastmasas izstrādājumus. Atkarībā no ķīmiskā sastāva un ražošanas paņēmiena neilons var būt šķiedras, plēves vai inženierplastmasas formā. Izplatītākie neilona veidi ir neilons 6 un neilons 6,6.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{ķīmija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Polimēri]]
[[Kategorija:Šķiedras]]</text>
      <sha1>afip6f10y5vxrxadwdkw1em6ca7tvum</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieku uzskaitījums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637493</id>
    <revision>
      <id>4530879</id>
      <parentid>4509861</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T06:08:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vīrieši */</comment>
      <origin>4530879</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="165601" sha1="6hgnpx9217p1i9dr8mkg30aohipzxww" xml:space="preserve">[[File:Olympic_medals_Paris_1900.jpg|thumb|Apzeltītas sudraba, sudraba un bronzas medaļas 1900. gada Olimpiskajām spēlēm Olimpiskā muzeja kolekcijā.]]
Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpisko spēļu]] medaļnieki'''. Tās bija '''II vasaras olimpiskās spēles''' un norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]].&lt;ref&gt;[https://www.olympics.com/en/olympic-games/paris-1900 Paris 1900], Starptautiskā Olimpiskā komiteja&lt;/ref&gt; 1900. gada spēlēs zelta medaļas netika pasniegtas.

Par pirmo vietu tika piešķirta sudraba medaļa, bet par otro vietu — bronzas medaļa. Starptautiskā Olimpiskā komiteja ir retrospektīvi piešķīrusi zelta, sudraba un bronzas medaļas sportistiem, kuri ieguva attiecīgi 1. , 2.  un 3. vietu, lai agrīnās olimpiskās spēles atbilstu pašreizējiem apbalvojumiem.&lt;ref&gt;{{cite book | author = Mallon, Bill | year = 1998 | title = The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary | publisher = McFarland &amp; Company, Inc., Publishers | location = Jefferson, North Carolina | isbn = 0-7864-0378-0 | url = https://archive.org/details/1900olympicgames00mall }}&lt;/ref&gt;

Olimpiskās medaļas 1900. gada spēlēs saņēma 465 vīrieši un 8 sievietes, iespējams medaļu ieguvēji varētu būt vairāk, jo atsevišķos sporta veidos nav identificēti visi medaļnieki. Amerikāņu vieglatlēti [[Ērvings Baksters]] un [[Alvins Krencleins]] bija medaļām bagātājie sportisti šajās olimpiskajās spēlēs, iegūstot katrs pa 5 olimpiskajām medaļām. Savukārt amerikānis [[Alvins Krencleins]] bija vienīgais sportists, kas izcīnīja četras zelta medaļas. 

== Medaļnieki ==
''Sportisti sakārtoti alfabētiskā secībā pēc uzvārda.''
=== Vīrieši ===
{| class=&quot;wikitable mw-datatable sortable&quot; style=&quot;text-align:center; &quot;
|-
! Sportists || Pārstāvētā valsts || Sporta veids || Disciplīnas, kurās &lt;br/&gt; izcīnīta medaļa !! [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] Zelts !! [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] Sudrabs !! [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] Bronza !! Kopā
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Albērs|Aijā}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga profesionāļiem, vīriešiem|Špaga, profesionāļi]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga amatieriem un profesionāļiem, vīriešiem|Špaga, amatieri – profesionāļi]] || 1 || — || —
|-
| align=left|{{sortname|Vladimirs|Aitofs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Ābels|Albērs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Ogists|Albērs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || — || 1 || 1 || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Pjērs|Almāns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Makss|Amermanis}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Hosē de|Amesola}} || align=left|{{ValstsOS|ESP|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Basku pelota|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Basku pelota 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Alberts|Amrheins}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Karls Alberts|Andersens}} || align=left|{{ValstsOS|NOR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Viljams|Andersons|Viljams Andersons (kriketists)}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Viktors|Aršenols}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jāšanas medības|Jāšanas medības]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Pauls van|Asbruks}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni trijās pozīcijās vīriešiem|Šautene, 300 metri, 3 pozīcijas]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Viljams|Atrils}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Anrī|Azbruks}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Lūiss|Ābels}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Luijs|Bahs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Klods|Bakenhems}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Žans de|Bakers}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Džordžs|Baklijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Volters|Bakmesters}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=5|{{sortname|Ērvings|Baksters}} || align=left rowspan=5|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=5|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]] || 1 || — || — || rowspan=5|'''5'''
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || 1 || — || —
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]] || — || 1 || —
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || — || 1 || —
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]] || — || 1 || —
|-
| align=left|{{sortname|Rožē de|Barbarēns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tranšeja ar bisi vīriešiem|Bise, tranšeja]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Hermanis|Barelē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vieninieki vīriešiem|Vieninieki (M1x)]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Remons|Basē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Luijs|Bastjēns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometri]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Rūdolfs|Bauers}} || align=left|{{ValstsOS|HUN|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Antoniuss|Bauvenss}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Noēls|Bā}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vingrošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa vīriešiem|Individuālā daudzcīņa]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Frenks|Beiliss}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=3|{{sortname|Čārlzs|Benets}} || align=left rowspan=3|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=3|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || 1 || — || — || rowspan=3|'''3'''
|-
| align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējiens]] || 1 || — || —
|-
| align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|4000 metru šķēršļu skrējiens]] || — || 1 || —
|-
| align=left|{{sortname|Frānsiss|Berčels}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Beresfords}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Solko van den|Bergs}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Toms|Beridžs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Žozefs|Bertrāns|Žozefs Bertrāns (peldētājs)}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Hugo|Betings}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Francis|Bēkli}} || align=left|{{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Tomass|Bērdžess}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Henrijs|Bērtlzs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Emīls|Bilārs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 10 līdz 20 tonnas|10 – 20 tonnas]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Leons|Binošs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Artūrs|Birkets}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Čārlzs|Bīčkrofts}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Frederiks|Blanšī}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 – 3 tonnas]] || 2 || — || — || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Alfrēds|Blohs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Lisjēns|Bodrjē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Žaks|Bodrjē}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5 – 1 tonna]] || — || 1 || 1 || rowspan=2|'''3'''
|-
| align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || — || — || 1
|-
| align=left|{{sortname|Alfrēds|Bovermens}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Fransuā|Brants}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki (M2+)]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || — || 1
|-
| align=left|{{sortname|Viljams|Braunings}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Breids}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Brejs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Prospērs|Brigemans}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=3|{{sortname|Hermanuss|Brokmans}} || align=left rowspan=3|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=3|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki (M2+)]] || 1 || — || — || rowspan=3|'''3'''
|-
| align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņu četrinieki (M4+)]] || — || 1 || —
|-
| align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || — || 1
|-
| align=left|{{sortname|Enriko|Brusoni}} || align=left|{{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — punktu brauciens vīriešiem|Punktu brauciens]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Anrī|Bukērs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Marsels|Bulenžē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete vīriešiem|Florete]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Žilbērs|Buņols}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga profesionāļiem, vīriešiem|Špaga, profesionāļi]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Alfrēds|Čalks}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Artūrs|Darbijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Viktors|De Bērs}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Žils|De Bišops}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Oskars|De Koks}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Harijs|Debeks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Albērs|Debelks}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Alfonss|Dekupērs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Makss|Dekužī}} || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} &lt;small&gt;({{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}})&lt;/small&gt; || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Lisjēns|Demanē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vingrošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa vīriešiem|Individuālā daudzcīņa]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left rowspan=3|{{sortname|Lorenss|Dohertijs}} || align=left rowspan=3|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=3|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|Vīriešu viensspēles]] || 1 || — || — || rowspan=3|'''3'''
|-
| align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || 1 || — || —
|-
| align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || — || — || 1 
|-
| align=left rowspan=3|{{sortname|Redžinalds|Dohertijs}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=3|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|Vīriešu vienspēles]] || — || — || 1 || rowspan=3|'''3'''
|-
| align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || 1 || — || —
|-
| align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} &lt;small&gt;({{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}}&lt;/small&gt;) || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || 1 || — || — 
|-
| align=left|{{sortname|Klements|Deikens}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Johanness van|Deiks}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Deniss|Deilijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Žans|Dekāzs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 10 līdz 20 tonnas|10 – 20 tonnas]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Anrī|Deložs}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || — || 1 || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējiens]] || — || 1 || —
|-
| align=left|{{sortname|Karloss|Deltūrs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki (M2+)]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Emīls|Delšambrs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Oskars|Desomvills}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Šarls|Devendevils}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|Zemūdens peldēšana]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Albērs|Dibosks}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Alfrēds|Dibuā}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas]] || — || 1 || 1 || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Žils|Dibuā}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas]] || — || 1 || 1 || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Luijs|Ditfuā}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Albērs|Divāls}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || — || 1 || 1 || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Ogists|Domēns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometri]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Ogists|Donni}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 – 3 tonnas]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Viljams|Donns}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Ernsts|Hopenbergs}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|Uz muguras, 200 metri]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Emīls|Druārs}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sur la Perche à la Herse vīriešiem|''Sur la Perche à la Herse'']] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Kārlis|Duils}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — punktu brauciens vīriešiem|Punktu brauciens]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Žaks|Dukē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 – 3 tonnas]] || — || 2 || — || '''2'''
|-
| align=left rowspan=3|{{sortname|Džons Artūrs|Džārviss}} || align=left rowspan=3|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1000 metri brīvajā stilā vīriešiem|Brīvais stils, 1000 metri]] || 1 || — || — || rowspan=3|'''3'''
|-
| align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|Brīvais stils, 4000 metri]] || 1 || — || —
|-
| align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || —
|-
| align=left|{{sortname|Harijs|Džefersons}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Frenks|Džerviss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Džeimss|Džonss}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Džeimss|Džuvenals}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Ekslijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Viljams|Eksšovs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 – 3 tonnas]] || 2 || — || — || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Anrī|Ells}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri Au Chapelet vīriešiem|''Au Chapelet'', 50 metri]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Konstantīns|Enrikess}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Artūrs|Eptons}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Anrī|Eruēns}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri Au Cordon Doré vīriešiem|''Au Cordon Doré'', 50 metri]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Championnat Du Monde vīriešiem|''Championnat Du Monde'']] || 1 || — || —
|-
| align=left|{{sortname|Žans|Ervē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Eustakiu de|Eskandons}} || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} &lt;small&gt;({{ValstsOS|MEX|1900. gada vasaras}}&lt;/small&gt;) || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Manuels de|Eskandons}} || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} &lt;small&gt;({{ValstsOS|MEX|1900. gada vasaras}}&lt;/small&gt;) || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Pablo de|Eskandons}} || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} &lt;small&gt;({{ValstsOS|MEX|1900. gada vasaras}}&lt;/small&gt;) || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left rowspan=4|{{sortname|Ūle|Estmo}} || align=left rowspan=4|{{ValstsOS|NOR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=4|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni stāvus pozīcijā vīriešiem|Šautene, 300 metri, stāvus pozīcijā]] || — || 1 || — || rowspan=4|'''4'''
|-
| align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || — || 1 || —
|-
| align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni stāvus pozīcijā vīriešiem|Šautene, 300 metri, guļus pozīcijā]] || — || — || 1 
|-
| align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni trijās pozīcijās vīriešiem|Šautene, 300 metri, 3 pozīcijas]] || — || — || 1 
|-
| align=left|{{sortname|Sentdžordžs|Ešs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vieninieki vīriešiem|Vieninieki (M1x)]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Žoržs de la|Falēzs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem|Zobens]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Aleksandrs|Faramons}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Žans|Fardels}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Ernsts|Fasts}} || align=left|{{ValstsOS|SWE|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|[[Favjē]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Fernāns|Feijarts}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Ernsts|Felle}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Oto|Fikkeizens}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Antuāns|Fiolē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Emīls|Fiso}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri Au Cordon Doré vīriešiem|''Au Cordon Doré'', 50 metri]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Flenegens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Zīgfrīds|Flešs}} || align=left|{{ValstsOS|AUT|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem|Zobens]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Ramons|Fonsts}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|CUB|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga vīriešiem|Špaga]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga amatieriem un profesionāļiem, vīriešiem|Špaga, amatieri un profesionāļi]] || — || 1 || —
|-
| align=left|{{sortname|Emīls Žans|Fontēns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 – 3 tonnas]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Ežēns|Fraiss}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Jūliuss|Frejs}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Olafs|Fridenlunds}} || align=left|{{ValstsOS|NOR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Frederiks|Frīks}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Emanuels|Fulons}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sur la Perche à la Herse vīriešiem|''Sur la Perche à la Herse'']] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Robērs|Furnjē-Sarlovēze}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Viržils|Gaijārs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Roberts|Garets}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]] || — || — || 1 || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]] || — || — || 1
|-
| align=left|{{sortname|Dominiks|Gardērs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana|Augstlēkšana]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Bezils de|Garmendija}} || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} &lt;small&gt;({{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}})&lt;/small&gt; || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Žoržs|Garnjē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Geigers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Pjērs|Gellē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Lajošs|Genči}} || align=left|{{ValstsOS|HUN|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Moriss|Giflē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas]] || — || 1 || 1 || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Robērs|Giflē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas]] || — || 1 || 1 || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Renē|Gijo}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tranšeja ar bisi vīriešiem|Bise, tranšeja]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Frederiks|Gills}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Dirks Būsts|Gipss}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Šarls|Girē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas]] || — || 1 || 1 || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Luijs|Glinē}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sur la Perche à la Pyramide|''Sur la Perche à la Pyramide'']] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Andrē|Godēns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vieninieki vīriešiem|Vieninieki (M1x)]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Ogists|Godinē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 – 3 tonnas]] || — || 2 || — || '''2'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Šarls|Gonduāns}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Turnīrs]] || — || 1 || —
|-
| align=left|{{sortname|Gustavs|Goslers}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Kārlis|Goslers}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Oskars|Goslers}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Viljams|Goslings}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Žans Gijs|Gotjē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Renē|Granžāns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Oskars|Greguārs}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Džons|Gretons}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Open klase|''Open'' klase]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5 – 1 tonna]] || 1 || — || —
|-
| align=left|{{sortname|Emīls|Grimjo}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sur la Perche à la Pyramide|''Sur la Perche à la Pyramide'']] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Alfrēds|Griters}} || align=left|{{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Makss|Hainle}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=3|{{sortname|Zoltāns|Halmai}} || align=left rowspan=3|{{ValstsOS|HUN|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=3|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|Brīvais stils, 200 metri]] || — || 1 || — || rowspan=3|'''3'''
|-
| align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|Brīvais stils, 4000 metri]] || — || 1 || —
|-
| align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1000 metri brīvajā stilā vīriešiem|Brīvais stils, 1000 metri]] || 1 || — || —
|-
| align=left|{{sortname|Emē|Hāgemans}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālais konkūrs|Individuālais konkūrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Edvīns|Hedlijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Trakstans|Heirs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Moriss|Hemelsūts}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Viljams|Henrijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Jakobs|Hermanis}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Helmers|Hermansens}} || align=left|{{ValstsOS|NOR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Henrijs|Heslems}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Hendriks van|Hēkelums}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Loids|Hildebrands}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometri]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Konrāds|Hībendāls}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Villijs|Hofmeisters}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Kriss|Hoijkāss}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Viljams|Holands}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Deivids|Hols}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Ernsts|Hopenbergs}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|Uz muguras, 200 metri]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || 1 || — || —
|-
| align=left|{{sortname|Roberts|Horns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Edvards|Hors}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 10 līdz 20 tonnas|10 – 20 tonnas]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Leslijs|Hūds}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Šarls|Igo}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || — || 1 || 1 || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Františeks|Janda-Suks}} || align=left|{{ValstsOS|BOH|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=3|{{sortname|Rejs|Jūrijs}} || align=left rowspan=3|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=3|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]] || 1 || — || — || rowspan=3|'''3'''
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || 1 || — || —
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]] || 1 || — || —
|-
| align=left|{{sortname|Valters|Kacenšteins}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Viktors|Kadē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Ogists|Kamelins}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Frederiks|Kamings}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Fernāns|Kanels}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Lorns|Karijs}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Open klase|''Open'' klase]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5 – 1 tonna]] || 1 || — || —
|-
| align=left|{{sortname|Viljams|Karrs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Vilhelms|Karstenss}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Selvins|Karverlijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 20+ tonnas|20+ tonnas]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Andrē|Kastaņē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandas skrējiens]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Ogists|Kavadīni}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Gastons|Kejo}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|Līdz 0,5 tonnnām]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Rauls|Kelekoms}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left rowspan=3|{{sortname|Emīls|Kellenbergers}} || align=left rowspan=3|{{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=3|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni trijās pozīcijās vīriešiem|Šautene, 300 metri, 3 pozīcijas]] || 1 || — || — || rowspan=3|'''3'''
|-
| align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || — || — || 1 
|-
| align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni pozīcijā uz ceļiem vīriešiem|Šautene, 300 metri, pozīcijā uz ceļiem]] || — || 1 || —
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Pīters|Kemps}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|Šķēršļu josla, 200 metri]] || — || — || 1
|-
| align=left|{{sortname|Džeimss|Kentions}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Jūliuss|Kerners}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Alfonss|Kiršhofers}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete profesionāļiem, vīriešiem|Florete, profesionāļi]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Fokshols|Kīns}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Žistinjēns de|Klarī}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tranšeja ar bisi vīriešiem|Bise, tranšeja]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Rūlofs|Kleins}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki (M2+)]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || — || 1
|-
| align=left|{{sortname|Žils|Kleveno}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Tomass|Ko}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Žans|Ko}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Anrī|Koens}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Žans|Kollā}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Turnīrs]] || — || 1 || —
|-
| align=left|{{sortname|Meredits|Kolkets}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Džeimss|Konolijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Antonio|Konte|Antonio Konte (paukotājs)}} || align=left|{{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem|Zobens, profesionāļi]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Harijs|Korners}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Emīls|Koste}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete vīriešiem|Florete]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Žilbērs de|Kotiņons}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 – 3 tonnas]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Kregans}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Hermanis|Kreicers|Hermanis Kreicers (regbists)}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=4|{{sortname|Alvins|Krencleins}} || align=left rowspan=4|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=4|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || 1 || — || — || rowspan=4|'''4'''
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]] || 1 || — || —
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || 1 || — || —
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || 1 || — || —
|-
| align=left|{{sortname|Francis|Krēverats}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Frederiks|Kristiāns}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Marsels van|Krombrigs}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Roberts|Krošovs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Ežēns|Kulons}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Sesils|Kventins}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 20+ tonnas|20+ tonnas]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Viljams|Kvošs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Hanss|Lača}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Marsels|Lambērs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Konstants van|Langendonks}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana|Tāllēkšana]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Alfrēds van|Landegems}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Arnolds|Landfoigts}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Viktors|Lardanšē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Žaks Le|Lavasjē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 – 3 tonnas]] || 2 || — || — || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Žans|Le Brē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5 – 1 tonna]] || — || 1 || 1 || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Marsels|Lebūts}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Ibērs|Lefēvrs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Žoržs|Leijē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Džons Henrijs|Leiks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešiem|Sprints]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Frederiks|Leins}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|Brīvais stils, 200 metri]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|Šķēršļu josla, 200 metri]] || 1 || — || —
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Moriss|Lekoks}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || — || 1 || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || — || — || 1 
|-
| align=left|{{sortname|Renē|Lerišs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Rūrds|Lēgstra}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Kārlis|Lēle}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Pēders|Likebergs}} || align=left|{{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|Zemūdens peldēšana]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Žoržs|Limps}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Viktors|Lindbergs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Robērs|Linzeljē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|Līdz 0,5 tonnnām]] || — || 1 || 1 || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Frīdrihs|Liti}} || align=left|{{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Patriks|Līhijs}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]] || — || 1 || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || — || — || 1
|-
| align=left|{{sortname|Luijs|Lofrē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|M. L.|Logans}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Rosko|Lokvuds}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Lisjēns|Londo}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Maksvels|Longs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Anrī|Lorāns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga profesionāļiem, vīriešiem|Špaga, profesionāļi]] || — || —|| 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Gērts|Lotsijs}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Pauls|Lotsijs}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Herberts|Lovets}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Ērihs|Ludvigs}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Rihards|Ludvigs}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Žans de|Madre}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Larss Jergens|Madsens}} || align=left|{{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni stāvus pozīcijā vīriešiem|Šautene, 300 metri, stāvus pozīcijā]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=3|{{sortname|Harolds|Mahoni}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=3|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|Vīriešu viensspēles]] || — || 1 || — || rowspan=3|'''3'''
|-
| align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || — || — || 1 
|-
| align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} &lt;small&gt;({{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}}&lt;/small&gt;) || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || — || 1 || — 
|-
| align=left|{{sortname|Moriss|Makērs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|H.|Makhenrijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Artūrs|Makīvojs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Džosija|Makrakens}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]] || — || 1 || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]] || — || — || 1 
|-
| align=left|{{sortname|Volters|Makrīrijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Frenks|Makkejs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Maklīns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Eduārs|Mantuā}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Fēlikss|Markots}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5 – 1 tonna]] || — || 1 || 1 || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Luijs|Marks}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left rowspan=3|{{sortname|Luijs|Martēns}} || align=left rowspan=3|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|Brīvais stils, 4000 metri]] || — || — || 1 || rowspan=3|'''3'''
|-
| align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || — || — || 1
|-
| align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1
|-
| align=left|{{sortname|Viljams|Martēns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5 – 1 tonna]] || — || 1 || 1 || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Lisjēns|Martinē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki (M2+)]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Anrī|Masons}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete vīriešiem|Florete]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Edvards|Māršs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Ādolfs|Mellers}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Marsels|Merāns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5 – 1 tonna]] || — || 1 || 1 || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Lisjēns|Meriņaks}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete profesionāļiem, vīriešiem|Florete, profesionāļi]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Emīls|Mersjē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri Au Chapelet vīriešiem|''Au Chapelet'', 50 metri]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Dezirē|Meršē}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || — || — || 1 || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1
|-
| align=left|{{sortname|Anrī|Mialarē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 – 3 tonnas]] || — || 2 || — || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Valters|Midelbergs}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Fricis|Millers}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Žans Batists|Mimjagē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete profesionāļiem, vīriešiem|Florete, profesionāļi]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Luijs Napoleons|Mirā}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jāšanas medības|Jāšanas medības]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Albērs|Mišāns}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Emīls|Mišelē}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Open klase|''Open'' klase]] || — || — || 1 || rowspan=2|'''3'''
|-
| align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5 – 1 tonna]] || — || 1 || 1
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Eldžernons|Modslijs}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Open klase|''Open'' klase]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5 – 1 tonna]] || 1 || — || —
|-
| align=left|{{sortname|Frederiks|Molonijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Anrī|Monno}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|Līdz 0,5 tonnnām]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Robērs de|Monteskjū}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jāšanas medības|Jāšanas medības]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Leons|Moro}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || — || 1 || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || — || — || 1
|-
| align=left|{{sortname|Ernests|Moro de Melēns}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Gustavs|Motss}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Ežēns|Mužēns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri Au Chapelet vīriešiem|''Au Chapelet'', 50 metri]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Žoržs|Nagelmakers}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pasta piegāde|Pasta piegāde]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Georgs|Naue}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Open klase|''Open'' klase]] || — || 1 || —
|-
| align=left|{{sortname|Žans de|Neflīzs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pasta piegāde|Pasta piegāde]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Milans|Neraličs}} || align=left|{{ValstsOS|AUT|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem|Zobens, profesionāļi]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Ežēns|Nēfss}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Nikolass}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Herberts|Nikols}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Augusts|Nilsons}} || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} &lt;small&gt;({{ValstsOS|SWE|1900. gada vasaras}})&lt;/small&gt; || align=left|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=3|{{sortname|Anderss Peters|Nīlsens}} || align=left rowspan=3|{{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=3|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni trijās pozīcijās vīriešiem|Šautene, 300 metri, 3 pozīcijas]] || — || 1 || — || rowspan=3|'''3'''
|-
| align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni guļus pozīcijā vīriešiem|Šautene, 300 metri, guļus pozīcijā]] || — || 1 || — 
|-
| align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni pozīcijā uz ceļiem vīriešiem|Šautene, 300 metri, pozīcijā uz ceļiem]] || — || 1 || —
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Artūrs|Noriss}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|Vīriešu viensspēles]] || — || — || 1 || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || — || — || 1 
|-
| align=left|{{sortname|Franks|Odbergs}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Hendriks|Oferhauss}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Luijs|Ogists-Dormijs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5 – 1 tonna]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Žozefs|Olivjē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Edgars|Obje}} || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} &lt;small&gt;({{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}})&lt;/small&gt; || align=left|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Gastons|Omuats}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Krokets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vienspēles ar vienu bumbu|Vienspēles ar vienu bumbu]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — dubultspēles|Dubultspēles]] || 1 || — || —
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Džordžs|Ortons}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2500 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2500 metru šķēršļu skrējiens]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]] || — || — || 1 
|-
| align=left|{{sortname|Moriss|Ošpjē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Viktors|Ošpjē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=4|{{sortname|Ahils|Parošs}} || align=left rowspan=4|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=4|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni guļus pozīcijā vīriešiem|Šautene, 300 metri, guļus pozīcijā]] || 1 || — || — || rowspan=4|'''4'''
|-
| align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešiem|Pistole, 50 metri, individuāli]] || — || 1 || —
|-
| align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || — || 1 || — 
|-
| align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || — || — || 1 
|-
| align=left|{{sortname|Gistavs|Pelgrimss}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Anrī|Pesljē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Ogists|Pesluā}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Rauls|Paoli}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki (M2+)]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Gastons|Peltjē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Šarls|Perēns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Pols|Perkē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 10 līdz 20 tonnas|10 – 20 tonnas]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Luijs|Perrē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga vīriešiem|Špaga]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Herberts fon|Petersdorfs}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Heinrihs|Peterss}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Open klase|''Open'' klase]] || — || 1 || —
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Šarls Frederiks|Petī}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 33 metri Au Chapelet vīriešiem|''Au Chapelet'', 33 metri]] || — || — || 1 || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 33 metri Au Cordon Doré vīriešiem|''Au Cordon Doré'', 33 metri]] || — || — || 1
|-
| align=left|{{sortname|Alfrēds|Polslends}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Eduards|Pope}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Andrē|Prevo}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}}) || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Normens|Pričards}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|IND|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || — || 1 || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || — || 1 || —
|-
| align=left|{{sortname|Žaks de|Prinelē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana|Tāllēkšana]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Maiers|Prinšteins}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || — || 1 || —
|-
| align=left|{{sortname|Pauls|Probsts}} || align=left|{{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Bernārs de|Purtalē}} || align=left|{{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || 1 || 1 || — || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Hermanis de|Purtalē}} || align=left|{{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || 1 || 1 || — || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Gastons|Rageno}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandas skrējiens]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Giljermo Heidens|Raits}} || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} &lt;small&gt;({{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}}&lt;/small&gt;) || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Moriss|Rauls-Duvāls}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Heinrihs|Reics}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Franss|Reišels}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Alfonss|Renjē}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Renē|Resežaks-Diparks}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Volters|Rezerfords}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Golfs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Karls|Rēderers}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešiem|Pistole, 50 metri, individuāli]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || 1 || — || —
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Džons|Rimmers}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|4000 metru šķēršļu skrējiens]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandas skrējiens]] || 1 || — || — 
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Luijs|Rišardē}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Pistole, 300 metri, komandas]] || 1 || — || —
|-
| align=left|{{sortname|Andrē|Rišmans}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Hugo|Rīsters}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Deivids|Robertsons}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Golfs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Duglass|Robinsons}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=3|{{sortname|Sidnijs|Robinsons}} || align=left rowspan=3|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=3|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandas skrējiens]] || 1 || — || — || rowspan=3|'''3'''
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2500 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2500 metru šķēršļu skrējiens]] || — || 1 || —
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|4000 metru šķēršļu skrējiens]] || — || — || 1 
|-
| align=left|{{sortname|Žozefs|Rofo}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Ipolits|Rokē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Žoržs|Romā}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Eduards de|Rotšilds}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left rowspan=4|{{sortname|Stens|Roulijs}} || align=left rowspan=3|{{ValstsOS|AUS|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=4|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || — || — || 1 || rowspan=4|'''4'''
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]] || — || — || 1
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || — || — || 1
|-
| align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metri, komandu skrējiens]] || 1 || — || —
|-
| align=left|{{sortname|Alfrēds|Roulinsons}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Karls|Ruberls}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|AUT|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|Uz muguras, 200 metri]] || — || 1 || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|Brīvais stils, 200 metri]] || — || — || 1
|-
| align=left|{{sortname|Andrē|Rūzvelts}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Saimss}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Emīls|Sakrē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|Līdz 0,5 tonnnām]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Gistavs|Sandrā}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vingrošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa vīriešiem|Individuālā daudzcīņa]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Italo|Santelli}} || align=left|{{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem|Zobens, profesionāļi]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Emīls|Sarāds}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Turnīrs]] || — || 1 || —
|-
| align=left|{{sortname|Fernāns|Sāns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešiem|Sprints]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Čārlzs|Sendss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Golfs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Gijoms|Serons}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Ogists|Serurjē}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sur la Perche à la Herse vīriešiem|''Sur la Perche à la Herse'']] || — || 1 || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sur la Perche à la Pyramide vīriešiem|''Sur la Perche à la Pyramide'']] || — || 1 || —
|-
| align=left|{{sortname|Ūle|Seters}} || align=left|{{ValstsOS|NOR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Leons|Sē}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga vīriešiem|Špaga]] || — || — || 1 || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga amatieriem un profesionāļiem, vīriešiem|Špaga, amatieri un profesionāļi]] || — || — || 1
|-
| align=left|{{sortname|Toms|Sēbergs}} || align=left|{{ValstsOS|NOR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Gustavs|Sēderstrēms}} || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} &lt;small&gt;({{ValstsOS|SWE|1900. gada vasaras}})&lt;/small&gt; || align=left|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Andrē|Siks}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|Zemūdens peldēšana]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Henriks|Sillems}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Leons|Sisē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 – 3 tonnas]] || — || 2 || — || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Valentīns|Smits}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Henri|Smulderss}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Viktors|Sonnemanss}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Žaks|Sotero}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krokets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vienspēles ar divām bumbām|Vienspēles ar divām bumbām]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Ilērs|Spanogs}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Freds|Spekmens}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Frederiks|Steipltons}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Daniels|Subērāns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Fransisko Enrikess de|Subirija}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Antoni|Sveiss}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Emīls|Šampions}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Albērs|Šampudrī}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējiens]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Luijs de|Šamsavēns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālais konkūrs|Individuālais konkūrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Žoržs de la|Šapels}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}}) || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Žans Batists|Šarko}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|Līdz 0,5 tonnnām]] || — || 1 || 1 || '''2'''
|-
| align=left|[[Šarlo (airētājs)|Šarlo]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Žans|Šastanjē}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējiens]] || — || 1 || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2500 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2500 metru šķēršļu skrējiens]] || — || — || 1 
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Luiss|Šeldons}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]] || — || — || 1 || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]] || — || — || 1
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Ričards|Šeldons}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || — || — || 1 
|-
| align=left|{{sortname|Makss|Šēne}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Ferdinands|Šlāters}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 – 3 tonnas]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Eižens|Šmits}} || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} &lt;small&gt;({{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}})&lt;/small&gt; || align=left|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Augusts|Šmīrers}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Alfrēds|Šneido}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Kārlis|Štāfs}} || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} &lt;small&gt;({{ValstsOS|SWE|1900. gada vasaras}})&lt;/small&gt; || align=left|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=4|{{sortname|Konrāds|Štēli}} || align=left rowspan=4|{{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=4|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || 1 || — || — || rowspan=4|'''4'''
|-
| align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni pozīcijā uz ceļiem vīriešiem|Šautene, 300 metri, pozīcijā uz ceļiem]] || 1 || — || —
|-
| align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || — || — || 1 
|-
| align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešiem|Pistole, 50 metri, individuāli]] || — || 1 || —
|-
| align=left|{{sortname|Ādolfs|Štokhauzens}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Ernsts|Šulcs}} || align=left|{{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|M. V.|Talbots}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Renē|Tartara}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Mišels|Teato}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Džons Hovards|Teilors}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Valters|Teisens}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Fransuā|Teksjē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|Līdz 0,5 tonnnām]] || — || 1 || 1 || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Ogists|Teksjē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|Līdz 0,5 tonnnām]] || — || 1 || 1 || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Albērs|Telandjē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešiem|Sprints]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Leons|Teljē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|Līdz 0,5 tonnnām]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Henrijs|Terijs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Johanness|Tervogts}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Ričards|Tērners}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Viktors|Tibo}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 33 metri Au Chapelet vīriešiem|''Au Chapelet'', 33 metri]] || — || 1 || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 33 metri Au Cordon Doré vīriešiem|''Au Cordon Doré'', 33 metri]] || — || 1 || —
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Alfrēds|Tisē}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējiens]] || 1 || — || —
|-
| align=left|{{sortname|Valdemārs|Tītgenss}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Leons|Tjēbo}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem|Zobens]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=5|{{sortname|Volters|Tjūksberijs}} || align=left rowspan=5|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=5|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || 1 || — || — || rowspan=5|'''5'''
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]] || 1 || — || —
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || — || 1 || —
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]] || — || 1 || —
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || — || — || 1 
|-
| align=left|{{sortname|Montagu|Tollers}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Renē|Tomā}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Filips|Tomelins}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Leons|Toms}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pasta piegāde|Pasta piegāde]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Ēriks|Torntons}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Emīls|Toršbēfs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Anrī|Tozēns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Šarls|Trefels}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Žils|Trinitē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Džans Džordžo|Trisīno}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana|Augstlēkšana]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana|Augstlēkšana]] || — || 1 || —
|-
| align=left|{{sortname|Henrikuss|Tromps}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Luijs|Truseljē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — punktu brauciens vīriešiem|Punktu brauciens]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Lisjēns|Uto}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Renē|Valefs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki (M2+)]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Žils|Valtons}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5 – 1 tonna]] || — || 1 || 1 || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Harijs|Van Bergens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 20+ tonnas|20+ tonnas]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Žoržs|Van der Pūls}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālais konkūrs|Individuālais konkūrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana|Augstlēkšana]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left rowspan=4|{{sortname|Hūberts|Van Inniss}} || align=left rowspan=4|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=4|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 33 metri Au Chapelet vīriešiem|''Au Chapelet'', 33 metri]] || 1 || — || — || rowspan=4|'''4'''
|-
| align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 33 metri Au Cordon Doré vīriešiem|''Au Cordon Doré'', 33 metri]] || 1 || — || —
|-
| align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri Au Cordon Doré vīriešiem|''Au Cordon Doré'', 50 metri]] || — || 1 || —
|-
| align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Championnat Du Monde vīriešiem|''Championnat Du Monde'']] || — || 1 || —
|-
| align=left|{{sortname|Pols|Vasērs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Oto|Vāle}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|AUT|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1000 metri brīvajā stilā vīriešiem|Brīvais stils, 1000 metri]] || — || 1 || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|Šķēršļu josla, 200 metri]] || — || 1 || —
|-
| align=left|{{sortname|Antuāns|Vedrēns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki (M2+)]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Emīls|Vegelēns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Kretjēns|Veideliks}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Krokets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vienspēles ar divām bumbām|Vienspēles ar divām bumbām]] || 1 || — || — || rowspan=2 |'''2'''
|-
| align=left|[[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vienspēles ar vienu bumbu|Vienspēles ar vienu bumbu]] || — || — || 1
|-
| align=left|{{sortname|Arijs van der|Veldens}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Otokārs|Veize}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Open klase|''Open'' klase]] || — || 1 || —
|-
| align=left|{{sortname|Georgs|Venderots}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Žils|Verbeks}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Moriss|Verdonks}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Šarls Pomjē di|Veržē}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni stāvus pozīcijā vīriešiem|Šautene, 300 metri, stāvus pozīcijā]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Fransuā|Vilamitjana}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || — || 1 || 1 || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Fransisko|Viljota}} || align=left|{{ValstsOS|ESP|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Basku pelota|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Basku pelota 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Hermanis|Vilkers}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Frēnsiss|Vilsons}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Čārlzs|Vinklers}} || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} &lt;small&gt;({{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}})&lt;/small&gt; || align=left|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Moriss|Viņero}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krokets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vienspēles ar divām bumbām|Vienspēles ar divām bumbām]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Klods|Vitindeils}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Reimons|Vitindeils}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Pauls|Vīzners}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Open klase|''Open'' klase]] || — || 1 || —
|-
| align=left|{{sortname|Džozefs|Voliss}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Arčibalds|Vordens}} || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} &lt;small&gt;({{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}})&lt;/small&gt; || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Džeks|Zīlijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Pjērs|Žervē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|Līdz 0,5 tonnnām]] || 1 || — || 1 || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Anrī|Žilardoni}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Ogists|Žirū}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Žoržs|Žoēns}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Krokets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vienspēles ar vienu bumbu|Vienspēles ar vienu bumbu]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — dubultspēles|Dubultspēles]] || 1 || — || —
|-
| align=left|{{sortname|Timotē|Žordāns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
|}

=== Sievietes ===
{| class=&quot;wikitable mw-datatable sortable&quot; style=&quot;text-align:center; &quot;
|-
! Sportists || Pārstāvētā valsts || Sporta veids || Disciplīnas, kurās &lt;br/&gt; izcīnīta medaļa !! [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] Zelts !! [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] Sudrabs !! [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] Bronza !! Kopā
|-
| align=left|{{sortname|Margareta|Ebota}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Golfs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|Sieviešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Meriona|Džonsa Farkuara}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|Sieviešu viensspēles]] || — || — || 1 || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} &lt;small&gt;({{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}})&lt;/small&gt; || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || — || — || 1 
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Šarlote|Kūpere}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|Sieviešu viensspēles]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || 1 || — || — 
|-
| align=left|{{sortname|Darja|Preta}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Golfs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|Sieviešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Ivonne|Prevo}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|Sieviešu viensspēles]] || — || 1 || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || — || 1 || — 
|-
| align=left|{{sortname|Helēna de|Purtalē}} || align=left|{{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || 1 || 1 || — || '''2'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Hedviga|Rozenbaumova}} || align=left|{{ValstsOS|BOH|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|Sieviešu viensspēles]] || — || — || 1 || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} &lt;small&gt;({{ValstsOS|BOH|1900. gada vasaras}})&lt;/small&gt; || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || — || — || 1 
|-
| align=left|{{sortname|Polīna|Vitjēra}} || align=left|{{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Golfs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|Sieviešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|}

== Skatīt arī ==
* [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula]]

== Atsauces un piezīmes ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.olympic.org/en/content/Olympic-Games/All-Past-Olympic-Games/Summer/Athens-1896/ Athens 1896 — Olympic.org] {{en ikona}}/{{fr ikona}}

{{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Olimpisko spēļu medaļnieki}}

[[Kategorija:1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Medaļnieki]]
[[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki| ]]
[[Kategorija:Vasaras olimpisko spēļu medaļnieku uzskaitījumi]]</text>
      <sha1>6hgnpx9217p1i9dr8mkg30aohipzxww</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Izidors Zabludovskis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638880</id>
    <revision>
      <id>4530810</id>
      <parentid>4526494</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T04:18:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4530810</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3897" sha1="t646n1dnpm3249o3jnyw9smq78f279b" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Izidors Zabluvodskis
|     vārds_orig = ''Isidor Zabludowski''
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|        dz_gads = 1876
|     dz_mēnesis = 08
|       dz_diena = 29
|       dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Grodņas guberņa|Bjalistoka|td=Polija}}
|         m_gads = 1943
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = {{vieta|Trešais reihs|Aušvica|2s=Osvencima|td=Polija}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|   nodarbošanās = [[šahs|šahists]], [[inženieris]]
|       ienākumi = 
|  darbības_gadi = 
|        dzimums = V
|     alma_mater = [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskais institūts]]
|       paraksts = 
|  paraksts_plat = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
|    citas daļas = 
}}
'''Izidors Zabluvodskis''' ({{val|pl|Isidor Zabludowski}}; dzimis {{dat|1876|08|29|}} [[Bjalistoka|Bjalistokā]]; nogalināts {{dat|1943}} [[Osvencima|Aušvicā]]) bija [[Ebreji|ebreju]] izcelsmes [[Krievija]]s un [[Polija]]s šahists&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.chessgames.com/perl/chessplayer?pid=99829|title=The chess games of Isidor Zabludowski|website=www.chessgames.com|access-date=2026-09-03}}&lt;/ref&gt; un inženieris.

== Biogrāfija ==
Dzimis [[Bjalistoka|Bjalistokā]] tirgotāja Geceļa Zabludovska ģimenē.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;Rīgas Politehniskā institūta studentu saraksts, LVVA 7175-1-1905, 95. lpp.&lt;/ref&gt; No 1899. gada mācījās inženierzinātnes [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskajā institūtā]], 1903. gadā ieguvis inženiera-tehnologa diplomu.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Kā RPI students Zabludovskis piedalījās [[1. Baltijas Šaha savienības kongress|1. Baltijas šaha kongresā]] 1899. gadā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Beidzis studijas, 1903.—1904. gadu pavadīja obligātajā karadienestā, pēc tā noslēguma strādāja [[Berlīne|Berlīnē]] [[AEG|Vispārējā elektrotehnikas uzņēmējsabiedrībā]], kā arī Jozefa Junka tehniskajā birojā. 1907. gadā pārcēlies uz [[Maskava|Maskavu]], bijis personīgā tehniskā uzņēmuma īpašnieks.&lt;ref name=&quot;Album&quot;&gt;[https://core.ac.uk/download/pdf/19900906.pdf Album Academicum des Polytechnikums zu Riga, 1862-1912. Nr. 5291.-398. lpp.] Riga: Jonck &amp; Poliewsky (1912)&lt;/ref&gt; Maskavā dzimuši viņa dēli Georgijs un Nikolajs.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Maskavā aizvadījis simultānspēles pret sava laikmeta izcilākajiem šahistiem [[Emanuels Laskers|Emanuelu Laskeru]] un [[Hosē Rauls Kapablanka|Hosē Raulu Kapablanku]]. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā Krievijas Impēriju atstāja, 1916. gadā caur [[Stokholma|Stokholmu]] nonāca [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kbharkiv.dk/brug-samlingerne/soeg-i-indtastede-kilder/post/17-1087848|title=Reģistrācijas kartīte Kopenhāgenā}}&lt;/ref&gt; Pēc Pirmā pasaules kara dzīvoja [[Berlīne|Berlīnē]], no turienes pēc nacistu nākšanas pie varas pārcēlās uz [[Francija|Franciju]]. 1940. gadā [[Parīze|Parīzē]] bija konsultants [[Osips Bernšteins|Osipa Bernšteina]] spēlē pret [[Aleksandrs Aļehins|Aleksandru Aļehinu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.chessgames.com/perl/chessgame?gid=1013424|title=Bernstein / I Zabludowski vs Alekhine J Bludowski|website=www.chessgames.com|access-date=2026-09-04}}&lt;/ref&gt;

1943. gadā deportēts uz Aušvicu&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ushmm.org/online/hsv/person_view.php?PersonId=5379756|title=Holokaustā izdzīvojušo un bojāgājušo datubāze|access-date=2026-09-04}}&lt;/ref&gt;, kur nogalināts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.findagrave.com/memorial/32086196/esydor-sabludowski|title=Holokausta memoriāls Parīzē}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Šahs-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT: Zabluvodskis, Izidors}}
[[Kategorija:Polijas šahisti]]</text>
      <sha1>t646n1dnpm3249o3jnyw9smq78f279b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sitiens (futbols)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>639501</id>
    <revision>
      <id>4530803</id>
      <parentid>4528269</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T03:46:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4530803</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6808" sha1="cqk9nvc9hu98mapjqqwr2cttaokzpjp" xml:space="preserve">[[Attēls:Liverpool footballer Steven Gerrard.jpg|thumb|Bijušais ''[[Liverpool FC|Liverpool]]'' kapteinis un kluba ikona [[Stīvens Džerards]] gatavojas izdarīt sitienu pa bumbu]]
[[Attēls:Cristiano Ronaldo Real Madrid.jpg|thumb| Futbola visu laiku rezultatīvākais vārtu guvējs [[Krištianu Ronaldu]], spēlējot [[Real Madrid CF|Madrides „Real”]] sastāvā, 2017. gadā]]

[[Futbols|Futbolā]] '''sitiens''' ir darbība, kurā spēlētājs sit pa bumbu, mēģinot gūt vārtus. Sitiens ir viena no galvenajām uzbrukuma prasmēm, un tas var tikt izpildīts spēles laikā, pēc standartsituācijas vai 11 metru soda sitiena laikā. Parasti sitiens tiek izdarīts ar kāju, taču spēlētāji var sist pa bumbu arī ar galvu ([[Sitiens ar galvu (futbols)|sitiens ar galvu]]), jo īpaši noslēdzot centrējumus vai gaisa piespēles.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;Hargreaves, Alan (1990). ''Skills and Strategies for Coaching Soccer''. Leisure Press. {{ISBN|0880113286}}&lt;/ref&gt;

'''Sitiens''' '''mērķī''' (saukts arī par '''sitienu''' '''vārtu rāmī''') ir tāds sitiens, kas nonāk vārtos vai būtu nonācis vārtos, ja to nebūtu atvairījis vārtsargs vai nobloķējis cits aizsardzības spēlētājs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dictionary.com/browse/shot-on-goal|title=SHOT ON GOAL Definition &amp; Meaning {{!}} Dictionary.com|website=www.dictionary.com|access-date=2026-09-12}}&lt;/ref&gt;

== Sitienu veidi ==
Futbolā sitienu tehnikas parasti iedala kategorijās pēc tās ķermeņa daļas, ar kuru tiek izdarīts sitiens pa bumbu, paredzētās bumbas kustības lidojuma laikā un bumbas stāvokļa sitiena izdarīšanas brīdī.

=== Pēc sitiena virsmas / ķermeņa daļas ===

* '''Sitiens ar pēdas virspusi''': Spēcīgs sitiens, kas tiek izdarīts ar pēdas virspusi (zonu, ko parasti dēvē par “šņorēm”). Šo paņēmienu bieži izmanto tālsitieniem un situācijās, kad nepieciešams panākt lielu bumbas ātrumu.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
* '''Sitiens ar pēdas iekšpusi''': Kontrolēts sitiens, kas tiek izdarīts ar pēdas iekšpusi. Parasti to izmanto, dodot priekšroku precizitātei, nevis maksimālam spēkam.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
* '''Sitiens ar pēdas ārpusi''' (tostarp ''[[trivela]]''): Sitiens, kas tiek izdarīts ar pēdas ārmalu. To bieži izmanto, lai maskētu sitiena virzienu vai panāktu bumbas novirzīšanos un izliektu trajektoriju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en-us/news/number-one-quaresma-drives-fans-wild-with-trivela-wonderstrike/1x39u5p8hl7hi1w5bcdcbtix46|title=Video: 'Number One' Quaresma drives fans wild with trivela wondergoal for Portugal vs Iran {{!}} Goal.com US|website=www.goal.com|access-date=2026-09-12|date=2018-06-25|language=en}}&lt;/ref&gt;
* '''[[Sitiens ar galvu (futbols)|Sitiens ar galvu]]''': Sitiens, kas tiek izdarīts ar galvu un ko parasti izmanto, noslēdzot centrējumus, stūra sitienus un citas gaisa piespēles.

=== Pēc bumbas kustības un rotācijas ===

* '''Grieztais sitiens''': Sitiens, kurā bumbai tiek piešķirta sānu rotācija, liekot tai lidojuma laikā izliekties. Grieztos sitienus bieži izmanto, lai apietu aizsargus vai mērķētu uz vārtu tālāko stūri.&lt;ref&gt;Hughes, Mike (2004). ''Notational Analysis of Sport: Systems for Better Coaching and Performance in Sport''. Routledge. {{ISBN|9780415311151}}&lt;/ref&gt;
* '''''Knuckleball'' sitiens''': Sitiens ar minimālu bumbas rotāciju, kas rada neregulāru un grūti prognozējamu lidojuma trajektoriju. Šo tehniku bieži izmanto tāliem tiešajiem brīvsitieniem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gazzetta.it/Calcio/Squadre/Juventus/22-01-2014/juventus-day-after-vucinic-si-allena-societa-attacca-202145047264.shtml|title=Juventus: Pirlo, ma che punizione hai tirato? La maledetta che sfida la fisica|website=La Gazzetta dello Sport - Tutto il rosa della vita|access-date=2026-09-12|date=2013-11-11|language=it}}&lt;/ref&gt;

=== Pēc bumbas stāvokļa (sitiena izdarīšanas brīža) ===

* '''[[Sitiens no gaisa (futbols)|Sitiens no gaisa]]''': Sitiens, kas tiek izdarīts, kamēr bumba atrodas gaisā, pirms tā ir pieskārusies zemei.
* '''Sitiens pēc atlēciena''': Sitiens, kas tiek izdarīts uzreiz pēc tam, kad bumba ir atsitusies pret zemi. Šādam sitienam bieži nepieciešama ļoti precīza laika izjūta un laba tehnika.

=== Situatīvie un specializētie sitieni ===

* '''[[Pārcēliens pāri vārtsargam (futbols)|Pārcēliens pāri vārtsargam]]''': sitiens, ar kuru bumba tiek pārcelta augstā lokveida trajektorijā pāri vārtsargam vai aizsardzības līnijai un nogādāta vārtos. Šī tehnika prasa labu sitiena izjūtu un precīzu vārtsarga pozīcijas novērtējumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://e01-marca.uecdn.es/en/football/international-football/2017/02/22/58adac0ae5fdea9b038b45d2.html|title=The art of the chip: Falcao matches Totti, Messi and Raul|last=Río|first=Joel del|last2=@jdelriomuradas|website=MARCA in English|access-date=2026-09-12|date=2017-02-22|language=en|last3=McTear|first3=Adapted by Euan|last4=@emctear}} {{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
* '''Sitiens ar purngalu''': ātrs sitiens, kas tiek izdarīts ar futbola zābaka purngalu. To parasti izmanto tuvas distances situācijās, jo īsais atvēziens samazina aizsargu un vārtsarga iespējas laikus paredzēt sitienu.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
* '''Sitiens ar papēdi''': sitiens, kas tiek izdarīts ar papēdi. To parasti izmanto neparedzētās situācijās, kad spēlētāja ķermeņa novietojums apgrūtina tradicionāla sitiena izdarīšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.90min.com/posts/6513529-8-of-the-best-ever-backheel-goals-in-football-history-ranked|title=8 of the Best Ever Backheel Goals in Football History - Ranked|website=90min.com|access-date=2026-09-12|date=2019-12-07|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== 11 metru soda sitienu tehnikas ===

* '''[[11 metru soda sitiens]]''': tiešs sitiens no 11 metru atzīmes, kas tiek izpildīts pēc pārkāpuma soda laukumā.
* '''''[[Panenka (11 metru soda sitiens)|Panenka]]''''': 11 metru soda sitiena tehnika, kurā bumba ar maigu pārcēlienu tiek raidīta vārtu centrā, kamēr vārtsargs metas uz vienu no sāniem.

=== Akrobātiskie un triku sitieni ===

* '''''[[Šķērīte (futbols)|Šķērīte]]''''': akrobātisks sitiens gaisā, kura laikā spēlētājs sit bumbu atpakaļgaitā pāri savai galvai.
* '''''[[Rabona]]''''': tehnika, kurā sitiena kāja tiek krustota aiz balsta kājas, lai izdarītu sitienu pa bumbu.
* [[Skorpiona sitiens (futbols)|'''Skorpiona sitiens''']]: rets, improvizēts sitiens, kurā spēlētājs, noliecoties vai krītot uz priekšu, ar papēžiem sit bumbu uz priekšu.

== Skatīt arī ==
* [[Piespēle (futbols)]]
* [[Brīvsitiens (futbols)]]

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:Futbola terminoloģija]]
[[Kategorija:Futbola tehniskie elementi]]</text>
      <sha1>cqk9nvc9hu98mapjqqwr2cttaokzpjp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Siguldas spieķis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>639524</id>
    <revision>
      <id>4530800</id>
      <parentid>4521208</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T03:09:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4530800</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4944" sha1="2ghd3dr2o2wlwflv7e58lsqzdiztt87" xml:space="preserve">[[Attēls:Sigulda, Siguldas novads - panoramio (19).jpg|thumb|Siguldas Spieķu parks]]'''Siguldas spieķis''' ir tradicionāls vietējo amatnieku darināts koka [[spieķis]], kurš sākotnēji bija radīts pastaigām pa [[Gaujas senieleja|Gaujas senleju]]. Senāk tas bija praktisks palīglīdzeklis pārgājienos pa stāvajām takām, bet laika gaitā kļuva par dekoratīvu priekšmetu un suvenīru. Spieķu darināšana attīstījās īpaši 19. gadsimta beigās, kad pēc [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Valkas dzelzceļa]] izbūves Siguldas [[Tūrisms|tūrisma]] nozīme strauji pieauga.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/tautas-maksla/siguldas-spieka-darinasana-nacionalaja-nemateriala-kulturas-mantojuma-saraksta.a261629/|title=Siguldas spieķa darināšana - Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā|website=www.lsm.lv|access-date=2026-09-12|language=lv}}&lt;/ref&gt; 19. gadsimta ceļvežos jau bija norādes, ka pastaigai pa [[Sigulda|Siguldas]] stāvajām gravām noderēs spieķis, ko var iegādāties no vietējiem pārdevējiem.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tourism.sigulda.lv/objects/spieku-darbnica/|title=Spieķu darbnīca|website=Sigulda aizrauj!|access-date=2026-09-12|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

Siguldas spieķis tūrisma industrijas mūsdienu attīstības rezultātā kļuvis par vienu no pazīstamākajiem Siguldas pilsētas un apkārtnes simboliem. 2017. gadā Siguldas spieķa darināšanas prasme tika iekļauta [[Latvijas Nemateriālais kultūras mantojums|Latvijas Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nematerialakultura.lv/Elementi/siguldas-spieka-darinasanas-prasmes-2017/|title=Siguldas spieķa darināšanas prasmes (2017) – Nematerialakultura.lv|access-date=2026-09-12|language=lv}}&lt;/ref&gt; Tādējādi valsts līmenī tika atzīts ne tik daudz pats spieķis kā [[suvenīrs]], bet galvenokārt zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas tā tradicionālai izgatavošanai. Spieķu izgatavošanas procesu tūristiem demonstrē [[Siguldas Jaunā pils|Siguldas pils]] kvartāla Spieķu darbnīcā, kur var arī izgatavot savus spieķus,&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tourism.sigulda.lv/objects/milestiba-zied-sigulda/|title=Mīlestība zied Siguldā|website=Sigulda aizrauj!|access-date=2026-09-12|language=lv}}&lt;/ref&gt; bet pašam simbolam veltīts arī 2007. gadā atklātais [[Spieķu parks]] [[Jāņa Poruka iela (Sigulda)|Jāņa Poruka ielas]] apkārtnē. [[Siguldas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Siguldas pašvaldība]] uzņēmusi [[Videofilma|videofilmu]] “Kā top Siguldas spieķis”, kurā parādīti darināšanas posmi un jauniešu apmācība meistara vadībā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sigulda.lv/radita-videofilma-ka-top-siguldas-spiekis/|title=Radīta videofilma “Kā top Siguldas spieķis” - sigulda.lv|access-date=2026-09-12|date=2024-01-05|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Tirdzniecības veicināšanai lieto saukli “Ja tev nav spieķīša, tu neesi bijis Siguldā!”.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

== Vēsture ==
Tradicionāli spieķus darināja no vietējās [[Koksne|koksnes]], to apstrādājot, vārot, mizojot, liecot, žāvējot un ornamentējot. Sākotnēji Siguldas spieķis nebija izsmalcināts suvenīrs. Tā bija vienkārša nūja ar tīri praktisku lietojumu. Agrīnajos aprakstos minēts, ka taisnai [[lazdas]] vai [[Krūkļi|krūkļa]] nūjai nomizoja un pēc vārīšanas izlieca vienu galu, izveidojot [[Rokturis|rokturi]], bet pārējo spieķa daļu atstāja nemizotu.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Amatniekiem konkurējot savā starpā, parādījās rūpīgāk nomizoti spieķi un vēlāk arī ar iededzinātiem [[Ornaments|ornamentiem]] un zīmējumiem rotāti darinājumi.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

20. gadsimta sākumā Sigulda arvien vairāk veidojās par pansiju un [[Vasarnīca|vasarnīcu]] centru. Kņaza [[Sergejs Kropotkins|Sergeja Kropotkina]] laikā tika ierīkotas pastaigu takas, kuras nosauca par “Alpu takām”. Tās padarīja Gaujas senlejas apskati ērtāku un veicināja pastaigu kultūru. Šajā laikā spieķu darināšana un pārdošana vietējiem zemniekiem kļuva par nozīmīgu papildu ienākumu avotu, bet pats spieķis par piemiņai paņemamu suvenīru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://old.tourism.sigulda.lv/spieku-darbnica-lv/|title=Spieķu darbnīca|website=old.tourism.sigulda.lv|access-date=2026-09-12|archive-date=2025-11-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20251108151130/https://old.tourism.sigulda.lv/spieku-darbnica-lv/}}&lt;/ref&gt;

Mūsdienās Siguldas takas ir tiktāl labiekārtotas, ka spieķi gandrīz zaudējuši savu praktisko nozīmi un tagad pastāv galvenokārt kā dekoratīvi suvenīri.

== Atsauces ==
{{atsauces}} 

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Latvijas kultūra]]
[[Kategorija:Sigulda]]
[[Kategorija:Tūrisms Latvijā]]</text>
      <sha1>2ghd3dr2o2wlwflv7e58lsqzdiztt87</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Prostitūcija Latvijā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>639680</id>
    <revision>
      <id>4530526</id>
      <parentid>4521946</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T12:20:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4530526</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19907" sha1="2yajq3iccqu7cg48cmbtalut3db9ad9" xml:space="preserve">'''Prostitūcija Latvijā''' ir [[Sekss|seksuālu]] pakalpojumu sniegšana par maksu, ko [[Latvija|Latvijā]] regulē īpaši [[Prostitūcija|prostitūcijas]] ierobežošanas noteikumi, LR Krimināllikums un citi normatīvie akti. Latvijā prostitūcija pati par sevi nav pilnībā aizliegta, taču tās praktizēšanai noteikti būtiski ierobežojumi. Aizliegta ir nepilngadīgo iesaistīšana prostitūcijā, personas piespiešana nodarboties ar prostitūciju, [[Suteners|sutenerisms]], [[Bordelis|bordeļu]] uzturēšana un citas trešo personu darbības, kas veicina prostitūciju.&lt;ref name=&quot;MK32&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url=https://likumi.lv/ta/id/169772-prostitucijas-ierobezosanas-noteikumi
 |title=Prostitūcijas ierobežošanas noteikumi
 |publisher=Likumi.lv
 |access-date=2026-09-14
}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;KL&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url=https://likumi.lv/ta/id/88966-kriminallikums
 |title=Krimināllikums
 |publisher=Likumi.lv
 |access-date=2026-09-14
}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Prostitūcija Latvijas teritorijā pastāvējusi dažādos vēsturiskajos periodos. 19. gadsimtā, kad Latvijas teritorija ietilpa [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]], prostitūcija lielākajās pilsētās, īpaši [[Rīga|Rīgā]], tika pakļauta policijas un medicīniskajai kontrolei. Tāpat kā citviet Krievijas Impērijā, varas iestāžu politika galvenokārt bija vērsta nevis uz prostitūcijas pilnīgu aizliegšanu, bet uz tās uzraudzīšanu un seksuāli transmisīvo slimību izplatības ierobežošanu.

Urbanizācija un Rīgas straujā industrializācija 19. gadsimta otrajā pusē veicināja iedzīvotāju skaita pieaugumu un sociālās struktūras pārmaiņas. Prostitūcija bija sastopama galvenokārt lielākajās pilsētās un ostās.

Pēc [[Latvijas Republika]]s nodibināšanas 1918. gadā prostitūcijas kontroles jautājumi tika saistīti ar sabiedrības veselības un sociālās politikas pasākumiem. Savukārt pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] un iekļaušanas [[Padomju Savienība|PSRS]] oficiālajā padomju ideoloģijā prostitūcija tika uzskatīta par kapitālistiskajai sabiedrībai raksturīgu parādību. Tā nepazuda, bet lielā mērā pastāvēja nelegālā un slēptā formā.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā prostitūcija kļuva ievērojami redzamāka. Pāreja uz tirgus ekonomiku, bezdarbs, sociālā nevienlīdzība un ekonomiskā nedrošība radīja vidi, kurā daļa sociāli ievainojamu personu tika iesaistītas prostitūcijā. Vienlaikus Latvija 1990. gados un 21. gadsimta sākumā saskārās ar cilvēku tirdzniecību seksuālās ekspluatācijas nolūkā.

1998. gadā tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr. 427 „Prostitūcijas ierobežošanas noteikumi”, kas definēja prostitūciju kā seksuālu pakalpojumu par naudu vai cita veida atlīdzību un paredzēja tās kontroli.&lt;ref name=&quot;MK1998&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url=https://likumi.lv/ta/id/50642-prostitucijas-ierobezosanas-noteikumi
 |title=Prostitūcijas ierobežošanas noteikumi
 |publisher=Likumi.lv
 |access-date=2026-09-14
}}&lt;/ref&gt; 2001. gadā tos aizstāja Ministru kabineta noteikumi Nr. 210, bet 2008. gadā tika pieņemti pašreizējā regulējuma pamatā esošie Ministru kabineta noteikumi Nr. 32.&lt;ref name=&quot;MK2001&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url=https://likumi.lv/ta/id/22190-prostitucijas-ierobezosanas-noteikumi
 |title=Prostitūcijas ierobežošanas noteikumi
 |publisher=Likumi.lv
 |access-date=2026-09-14
}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;MK32&quot; /&gt;

== Tiesiskais regulējums ==
Latvijā prostitūcija nav legalizēta kā parasta komercdarbības nozare, taču pilngadīgas personas veikta seksuālu pakalpojumu sniegšana par maksu pati par sevi nav vispārēji kriminalizēta. Tā vietā valsts izmanto ierobežojošu regulējumu.&lt;ref name=&quot;MK32&quot; /&gt;

Ministru kabineta noteikumi Nr. 32 definē prostitūciju kā seksuālo pakalpojumu sniegšanu par maksu. Ar prostitūciju aizliegts nodarboties nepilngadīgai personai.&lt;ref name=&quot;MK32&quot; /&gt;

Seksuālos pakalpojumus par maksu atļauts piedāvāt vai sniegt tikai dzīvojamā telpā, kas pieder pašai personai vai par kuru tā noslēgusi īres līgumu. Ar prostitūciju šādā telpā nedrīkst nodarboties, ja tā atrodas tuvāk par 100 metriem no izglītības iestādes vai baznīcas, ja telpā atrodas nepilngadīgais vai ja pret prostitūciju iebilst citas personas, kas dzīvo attiecīgajā telpā vai mājā.&lt;ref name=&quot;MK32&quot; /&gt;

Vairākām personām aizliegts apvienoties grupā, lai kopīgi piedāvātu vai sniegtu seksuālos pakalpojumus par maksu vai pieņemtu pasūtījumus šādiem pakalpojumiem. Izklaides un atpūtas iestāžu vadītājiem jānodrošina, lai to vadītajās iestādēs seksuālie pakalpojumi par maksu netiktu piedāvāti, sniegti vai saņemti.&lt;ref name=&quot;MK32&quot; /&gt;

Noteikumi ierobežo arī seksuālo pakalpojumu reklamēšanu — tos aizliegts piedāvāt un reklamēt internetā, presē un citos plašsaziņas līdzekļos, izņemot erotiska rakstura izdevumus, kā arī izmantojot citu personu starpniecību.&lt;ref name=&quot;MK32&quot; /&gt;

2015. gadā noteikumi tika būtiski grozīti. Tostarp tika atcelta agrāk pastāvošā veselības karšu sistēma un noteikts, ka cilvēku tirdzniecības upura un nepilngadīgas personas prostitūcijas izmantošana, kā arī jebkura trešās personas darbība, kas veicina prostitūciju, ir aizliegta.&lt;ref name=&quot;grozijumi2015&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url=https://likumi.lv/ta/id/275593
 |title=Grozījumi Ministru kabineta 2008. gada 22. janvāra noteikumos Nr. 32 „Prostitūcijas ierobežošanas noteikumi”
 |publisher=Likumi.lv
 |access-date=2026-09-14
}}&lt;/ref&gt;

== Kriminālatbildība ==
Vairākas ar prostitūciju saistītas darbības Latvijā ir krimināli sodāmas. Krimināllikuma 163.&lt;sup&gt;1&lt;/sup&gt; pants paredz atbildību par bordeļa izveidošanu, uzturēšanu, vadīšanu vai finansēšanu. Ar bordeli likuma izpratnē saprot neatļautu prostitūcijas pakalpojumu organizēšanas un sniegšanas vietu.&lt;ref name=&quot;KL&quot; /&gt;

Krimināllikuma 164. pants paredz kriminālatbildību par personas iesaistīšanu prostitūcijā. Stingrāks sods paredzēts par piespiešanu nodarboties ar prostitūciju, par personas iesaistīšanu, izmantojot viltu, uzticēšanos, atkarību vai bezpalīdzības stāvokli, kā arī par apzinātu cilvēku tirdzniecības upura prostitūcijas izmantošanu.&lt;ref name=&quot;KL&quot; /&gt;

Īpaši aizsargātas ir nepilngadīgas personas. Nepilngadīgā pamudināšana, iesaistīšana vai piespiešana nodarboties ar prostitūciju ir krimināli sodāma, tāpat kā nepilngadīgas personas prostitūcijas izmantošana. Par sešpadsmit gadu vecumu nesasniegušas personas iesaistīšanu vai piespiešanu paredzēta vēl smagāka atbildība.&lt;ref name=&quot;KL&quot; /&gt;

Krimināllikuma 165. pants kriminalizē [[sutenerisms|sutenerismu]] — personas, kura nodarbojas ar prostitūciju, izmantošanu iedzīvošanās nolūkā.&lt;ref name=&quot;KL&quot; /&gt;

== Prostitūcija un cilvēku tirdzniecība ==
Prostitūcija juridiski nav automātiski pielīdzināma cilvēku tirdzniecībai. Tomēr piespiedu prostitūcija un personas ekspluatācija prostitūcijā var būt cilvēku tirdzniecības forma.

Krimināllikuma 154.&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt; pants cilvēku tirdzniecības ekspluatācijas jēdzienā ietver personas iesaistīšanu prostitūcijā vai cita veida seksuālā izmantošanā, ja pastāv cilvēku tirdzniecībai raksturīgie apstākļi, piemēram, vardarbība, draudi, viltus, personas atkarības, ievainojamības vai bezpalīdzības izmantošana.&lt;ref name=&quot;KL&quot; /&gt;

Latvijas valsts institūcijas cilvēku tirdzniecību uzskata par smagu cilvēktiesību pārkāpumu, un prostitūcija tiek minēta kā viena no iespējamajām ekspluatācijas formām.&lt;ref name=&quot;AM&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url=https://www.mfa.gov.lv/lv/cilveku-tirdznieciba
 |title=Cilvēku tirdzniecība
 |publisher=Latvijas Republikas Ārlietu ministrija
 |access-date=2026-09-14
}}&lt;/ref&gt;

Iekšlietu ministrijas pārskatā par cilvēku tirdzniecības situāciju Latvijā 2022. gadā norādīts, ka cilvēku tirdzniecība seksuālās ekspluatācijas nolūkā jāvērtē kopā ar seksuālās izmantošanas un iesaistīšanas prostitūcijā gadījumiem. Pārskatā tika konstatēta tendence Latvijā prostitūcijā iesaistīt sievietes no [[Ukraina]]s, [[Krievija]]s un [[Moldova]]s. Vervēšanā un prostitūcijas organizēšanā arvien lielāka loma bija internetam, tostarp slēgtām sociālo tīklu un ziņapmaiņas platformu grupām.&lt;ref name=&quot;IeM2022&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url=https://www.iem.gov.lv/lv/media/12528/download?attachment=
 |title=Pārskats par cilvēku tirdzniecības situāciju Latvijā 2022. gadā
 |publisher=Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija
 |access-date=2026-09-14
}}&lt;/ref&gt;

Iekšlietu ministrija minējusi arī gadījumus, kad sievieti nodarboties ar prostitūciju piespiež viņas partneris.&lt;ref name=&quot;IeM2022&quot; /&gt;

== Personu vervēšana un interneta nozīme ==
Interneta un digitālo saziņas platformu attīstība ir mainījusi prostitūcijas organizēšanas un klientu piesaistīšanas mehānismus. Tradicionālo prostitūcijas piedāvāšanu publiskajā telpā daļēji aizstājusi saziņa tīmekļa vietnēs, sociālajos tīklos un ziņapmaiņas lietotnēs.&lt;ref name=&quot;IeM2022&quot; /&gt;

Centra ''MARTA'' pētījumā par vervēšanu cilvēku tirdzniecībai un prostitūcijai analizēta Latvijas un Igaunijas sieviešu iesaistīšana prostitūcijā Latvijā, Igaunijā un Apvienotajā Karalistē, interneta loma vervēšanā un apstākļi, kas palielina personu ievainojamību.&lt;ref name=&quot;Kompass&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url=https://marta.lv/files/research/Drosibas-Kompass_petijums_MARTA.pdf
 |title=Rekrutēšana cilvēku tirdzniecībai un prostitūcijai: vervēšanas mehānismi un sieviešu ievainojamība
 |publisher=Centrs MARTA
 |access-date=2026-09-14
 |archive-date=2023-12-15
 |archive-url=https://web.archive.org/web/20231215042706/https://marta.lv/files/research/Drosibas-Kompass_petijums_MARTA.pdf
}}&lt;/ref&gt;

Pētījumā prostitūcijas un seksuālās ekspluatācijas riski analizēti dzimumu nevienlīdzības un sociālās ievainojamības kontekstā. Tajā uzsvērts, ka sievietes dzimums ir būtisks faktors personu vervēšanā seksuālai ekspluatācijai, vienlaikus vervētāji var izmantot ekonomisko nedrošību, personiskās attiecības un citus ievainojamības apstākļus.&lt;ref name=&quot;Kompass&quot; /&gt;

== Sociālie un veselības aspekti ==
Prostitūcijas ierobežošanas politika Latvijā tradicionāli bijusi saistīta arī ar sabiedrības veselību. Pašreizējie Ministru kabineta noteikumi aizliedz personai nodarboties ar prostitūciju noteiktu infekcijas slimību ārstēšanas un medicīniskās novērošanas laikā.&lt;ref name=&quot;MK32&quot; /&gt;

Noteikumos minētas, cita starpā, gonokoku infekcija, sifiliss, hlamīdiju izraisītas seksuāli transmisīvās slimības un anoģenitālā herpes infekcija. Personām, kuru asinīs atklātas antivielas pret [[HIV]] vai kurām noteikta [[AIDS]] diagnoze, noteikumi paredz aizliegumu nodarboties ar prostitūciju.&lt;ref name=&quot;MK32&quot; /&gt;

Vienlaikus prostitūcijas problemātika tiek skatīta plašāk par infekciju profilaksi. Politikas dokumentos un nevalstisko organizāciju darbā tiek uzsvērta vardarbība, ekonomiskā atkarība, psiholoģiskās sekas, sociālā atstumtība un grūtības izkļūt no ekspluatējošām attiecībām.&lt;ref name=&quot;Kompass&quot; /&gt;

== Palīdzība un sociālā rehabilitācija ==
Personām, kuras atzītas par cilvēku tirdzniecības upuriem, Latvijā ir pieejama valsts apmaksāta sociālā rehabilitācija. To nodrošina specializēti pakalpojumu sniedzēji.

[[Centrs MARTA]] cilvēku tirdzniecībā cietušajiem nodrošina sociālā darbinieka, psihologa, jurista un citu speciālistu palīdzību. Organizācija norāda, ka cilvēku tirdzniecība var izpausties kā seksuālā ekspluatācija un piespiedu prostitūcija, bet cietušajiem sociālās rehabilitācijas pakalpojums var tikt nodrošināts līdz 180 dienām, nepieciešamības gadījumā to pagarinot.&lt;ref name=&quot;MARTAhelp&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url=https://www.marta.lv/pakalpojumi/no-cilvektirdzniec%C4%ABbas-cietusajiem
 |title=Palīdzība cilvēku tirdzniecībā cietušajiem
 |publisher=Centrs MARTA
 |access-date=2026-09-14
}}&lt;/ref&gt;

Valsts cilvēku tirdzniecības novēršanas politikā uzsvērta cietušo agrīna identificēšana, aizsardzība un rehabilitācija, jo ievainojamība un personas atkarība var apgrūtināt gan ekspluatācijas atpazīšanu, gan izkļūšanu no tās.&lt;ref name=&quot;AM&quot; /&gt;

== Diskusijas par regulējuma reformu ==
2010. gadu otrajā pusē Latvijā sākās diskusija par atsevišķa Prostitūcijas ierobežošanas likuma pieņemšanu. Viens no argumentiem bija tas, ka personu pamattiesības būtiski ierobežojošas normas būtu nosakāmas likumā, nevis tikai Ministru kabineta noteikumos.&lt;ref name=&quot;LV2017&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url=https://lvportals.lv/skaidrojumi/290645-prostituciju-ierobezos-ar-likumu-2017
 |title=Prostitūciju ierobežos ar likumu
 |author=Linda Balode
 |publisher=LV portāls
 |date=2017-10-19
 |access-date=2026-09-14
}}&lt;/ref&gt;

2017. gadā izstrādātais likumprojekts paredzēja ievērojami mainīt sistēmu. Starp apspriestajiem priekšlikumiem bija minimālā vecuma, no kura atļauts nodarboties ar prostitūciju, paaugstināšana līdz 25 gadiem, valsts finansētas sociālās rehabilitācijas ieviešana personām, kuras vēlas pārtraukt prostitūciju, kā arī uzvedības korekcijas programmas prostitūcijas izmantotājiem.&lt;ref name=&quot;LV2017&quot; /&gt;

Likumprojekta deklarētais mērķis bija samazināt prostitūciju un cilvēku tirdzniecības riskus, aizsargāt sabiedrības veselību un labklājību, nepieļaut bērnu un jauniešu iesaistīšanos prostitūcijā, samazināt pret prostitūcijā iesaistītajām personām vērstas vardarbības risku un veicināt izkļūšanu no prostitūcijas.&lt;ref name=&quot;LV2020&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url=https://lvportals.lv/norises/313631-vai-prostitucija-jaaizliedz-vai-jaierobezo-valdiba-nav-vienpratibas-2020
 |title=Vai prostitūcija jāaizliedz vai jāierobežo — valdībā nav vienprātības
 |publisher=LV portāls
 |date=2020
 |access-date=2026-09-14
}}&lt;/ref&gt;

Priekšlikumi izraisīja diskusijas par to, kāds prostitūcijas regulēšanas modelis Latvijai būtu piemērotākais. Tika apspriesta gan ierobežojošās sistēmas saglabāšana, gan tā sauktais Ziemeļvalstu jeb Zviedrijas modelis, kurā seksuālo pakalpojumu pārdošana netiek kriminalizēta, bet par to pirkšanu var piemērot sodu. Pret šādu modeli tika izteikti arī iebildumi, tostarp bažas, ka prostitūcija varētu kļūt grūtāk konstatējama un pāriet vēl vairāk slēptajā vidē.&lt;ref name=&quot;LV2017&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;LV2020&quot; /&gt;

2020. gada februārī Ministru kabinets nespēja panākt vienošanos par sagatavotā Prostitūcijas ierobežošanas likumprojekta virzīšanu uz [[Saeima|Saeimu]].&lt;ref name=&quot;LVadmin&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url=https://lvportals.lv/skaidrojumi/316369-administrativas-atbildibas-regulejumu-visas-jomas-pienemt-var-ari-nepagut-2020
 |title=Administratīvās atbildības regulējumu visās jomās pieņemt var arī nepagūt
 |publisher=LV portāls
 |date=2020
 |access-date=2026-09-14
}}&lt;/ref&gt; Likumprojekts ar identifikatoru 2020-TA-148 saglabājās tiesību aktu projektu sistēmā kā Iekšlietu ministrijas sagatavots projekts.&lt;ref name=&quot;TAP&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url=https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/d3737db8-9bb4-4813-bb44-7897427e1576
 |title=Likumprojekts „Prostitūcijas ierobežošanas likums”
 |publisher=Tiesību aktu projektu publiskais portāls
 |access-date=2026-09-14
}}&lt;/ref&gt;

== Starptautiskās saistības ==
Latvijai prostitūcijas un seksuālās ekspluatācijas apkarošanas politika saistīta arī ar starptautiskajām saistībām cilvēku tirdzniecības novēršanas jomā.

Latvijai ir saistoša [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] 1949. gada Konvencija par cilvēku tirdzniecības un prostitūcijas izmantošanas no trešo personu puses apkarošanu. Konvencija paredz sodīt personas, kas vervē vai ekspluatē citas personas prostitūcijā, kā arī personas, kas uztur vai finansē bordeļus.&lt;ref name=&quot;UNConvention&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/209443
 |title=Konvencija par cilvēku tirdzniecības un prostitūcijas izmantošanas no trešo personu puses apkarošanu
 |publisher=Latvijas Vēstnesis
 |access-date=2026-09-14
}}&lt;/ref&gt;

Cilvēku tirdzniecības apkarošanu regulē arī [[Eiropas Savienība]]s tiesību akti un [[Eiropas Padome]]s instrumenti. Latvijas Krimināllikuma cilvēku tirdzniecības definīcijā seksuālā ekspluatācija ir viena no ekspluatācijas formām.&lt;ref name=&quot;KL&quot; /&gt;

2026. gadā Latvijā tika pieņemti grozījumi Krimināllikumā, kas cita starpā paplašināja cilvēku tirdzniecības jēdzienu un pilnveidoja regulējumu attiecībā uz seksuāla rakstura noziedzīgiem nodarījumiem.&lt;ref name=&quot;TM2026&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url=https://www.tm.gov.lv/lv/jaunums/saeima-pienem-grozijumus-kriminallikuma-pagarinot-dzimumnoziegumu-noilgumu-un-stiprinot-atbildibu-par-seksualu-vardarbibu-digitalaja-vide
 |title=Saeima pieņem grozījumus Krimināllikumā, pagarinot dzimumnoziegumu noilgumu un stiprinot atbildību par seksuālu vardarbību digitālajā vidē
 |publisher=Latvijas Republikas Tieslietu ministrija
 |date=2026-03-19
 |access-date=2026-09-14
}}&lt;/ref&gt;

== Prostitūcijas apmēra novērtēšanas problēmas ==
Precīzu prostitūcijā iesaistīto personu skaitu Latvijā noteikt ir sarežģīti. Prostitūcija lielā mērā notiek privātās telpās un digitālajā vidē, turklāt daļa darbību neatbilst normatīvajos aktos noteiktajiem ierobežojumiem. Tāpēc policijas konstatēto gadījumu, cilvēku tirdzniecības upuru vai sociālo pakalpojumu saņēmēju skaits neatspoguļo visu prostitūcijas apjomu.

Interneta izmantošana ir vēl vairāk apgrūtinājusi statistisku uzskaiti. Iekšlietu ministrijas materiāli norāda uz vervēšanu un prostitūcijas organizēšanu sociālajos tīklos un slēgtās ziņapmaiņas platformu grupās.&lt;ref name=&quot;IeM2022&quot; /&gt; Līdz ar to prostitūcijas izplatības novērtējumi jānošķir no oficiāli identificēto cilvēku tirdzniecības vai seksuālās ekspluatācijas gadījumu statistikas.

== Sabiedriskā diskusija ==
Latvijā jautājumā par prostitūcijas regulējumu pastāv atšķirīgas pieejas. Viena pieeja uzsver personas autonomiju un nepieciešamību mazināt riskus personām, kas sniedz seksuālos pakalpojumus. Otra prostitūciju galvenokārt aplūko kā ar dzimumu nevienlīdzību, ekonomisko ievainojamību un vardarbību saistītu parādību un atbalsta pieprasījuma samazināšanu.

Nevalstiskās organizācijas, tostarp Centrs ''MARTA'', prostitūcijas problemātiku lielā mērā analizē cilvēku tirdzniecības, vardarbības un seksuālās ekspluatācijas kontekstā.&lt;ref name=&quot;Kompass&quot; /&gt; Savukārt diskusijās par normatīvo regulējumu izskanējuši arī argumenti, ka pārmērīga kriminalizācija varētu palielināt prostitūcijas slēpto raksturu un apgrūtināt iesaistīto personu sasniedzamību sociālajiem un veselības aprūpes dienestiem.&lt;ref name=&quot;LV2020&quot; /&gt;

Tādējādi Latvijas prostitūcijas politika atrodas starp vairākiem mērķiem — prostitūcijas un tās pieprasījuma samazināšanu, cilvēku tirdzniecības apkarošanu, nepilngadīgo aizsardzību, sabiedrības veselības nodrošināšanu un prostitūcijā iesaistīto personu sociālo un cilvēktiesību aizsardzību.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://likumi.lv/ta/id/169772-prostitucijas-ierobezosanas-noteikumi Ministru kabineta noteikumi Nr. 32 „Prostitūcijas ierobežošanas noteikumi”]
* [https://www.iem.gov.lv/lv/cilveku-tirdzniecibas-noversana Iekšlietu ministrijas informācija par cilvēku tirdzniecības novēršanu]
* [https://www.marta.lv/ Centrs MARTA]
[[Kategorija:Cilvēktiesības Latvijā]]</text>
      <sha1>2yajq3iccqu7cg48cmbtalut3db9ad9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rojas Jūras zvejniecības muzejs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>639789</id>
    <revision>
      <id>4530738</id>
      <parentid>4522544</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T18:35:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4530738</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1611" sha1="9ggsp5fg5zj14fqjzmaogxmobf35e7v" xml:space="preserve">'''Rojas Jūras zvejniecības muzejs''' ir pašvaldības muzejs [[Roja|Rojā]], [[Talsu novads|Talsu novadā]], kas veltīts [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes zvejniecības, jūrniecības un Rojas apkārtnes kultūrvēsturei.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Rojas Jūras zvejniecības muzejs |url=https://muzeji.lv/lv/muzeji-latvija/museum/rojas-juras-zvejniecibas-muzejs |publisher=Latvijas Muzeju biedrība |accessdate=2026. gada 15. septembrī}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Muzejs dibināts 1968. gadā. Tā krājumā apkopoti priekšmeti, dokumenti, fotogrāfijas un citi materiāli, kas raksturo Rojas piekrastes iedzīvotāju dzīvi, zvejniecības attīstību un jūrniecības tradīcijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Rojas Jūras zvejniecības muzejs |url=https://kulturasdati.lv/lv/muzeji/rojas-juras-zvejniecibas-muzejs |publisher=Kultūras dati |accessdate=2026. gada 15. septembrī}}&lt;/ref&gt;

Muzeja ekspozīcijas stāsta par piekrastes zvejnieku darbu, zvejas rīkiem, kuģubūvi, jūrniecību un Rojas zvejnieku kolhozu vēsturi. Atsevišķa uzmanība veltīta zvejnieku sadzīvei un piekrastes kultūrvidei.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Rojas Jūras zvejniecības muzejs |url=https://www.visit.roja.lv/lv/ko-redzet/rojas-juras-zvejniecibas-muzejs/ |publisher=Visit Roja |accessdate=2026. gada 15. septembrī}} {{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Pie muzeja apskatāma arī brīvdabas ekspozīcija ar vēsturiskām zvejas laivām, enkuriem un citiem ar zvejniecību saistītiem priekšmetiem.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Muzeji Latvijā]]
[[Kategorija:Roja]]
[[Kategorija:Talsu novads]]</text>
      <sha1>9ggsp5fg5zj14fqjzmaogxmobf35e7v</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ēvalds Ribulis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>639815</id>
    <revision>
      <id>4530785</id>
      <parentid>4530394</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T20:48:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Noformējums daļēji sakārtots, nozīmība joprojām apšaubāma, bet dzēšanas veidni mīkstinu uz apšaubīšanu.</comment>
      <origin>4530785</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4220" sha1="hqtt4ep4ilzvblc2ar6lyhmg0xmzndl" xml:space="preserve">{{maznozīmīgs}}

'''Ēvalds Ribulis''' (1936—2018) bija Latvijas dzelzceļa nozares un informātikas speciālists, viens no Latvijas dzelzceļa informatizācijas aizsācējiem un [[Latvijas dzelzceļš|Latvijas dzelzceļa]] Informatīvās skaitļošanas centra (ISC) izveides iniciatoriem. No 1996. līdz 2004. gadam viņš bija Latvijas Republikas [[Satiksmes ministrija]]s un VAS «Latvijas dzelzceļš» pilnvarotais pārstāvis Dzelzceļu sadarbības organizācijas (OSŽD) Komitejā [[Varšava|Varšavā]]. Ribulis nodarbojās arī ar novadpētniecību un bija grāmatu sērijas ''Laikmetu griežos'' autors.

== Darbība Latvijas dzelzceļā ==
1962. gadā Ribulis kopā ar Vasiliju Kovaļevu un Genādiju Antonovu izveidoja iniciatīvas grupu, kas sāka darbu pie skaitļošanas tehnoloģiju ieviešanas Latvijas dzelzceļā. Šī grupa vēlāk kļuva par pamatu Latvijas dzelzceļa Informatīvās skaitļošanas centra izveidei.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url=http://isc.ldz.lv/lv/1/7/
 |title=ISC vēsture
 |website=isc.ldz.lv
 |access-date=2026-09-15
}}&lt;/ref&gt;

1963. gadā iniciatīvas grupa izstrādāja pirmo programmu dzelzceļa vajadzībām. Tā kā Latvijas dzelzceļam tolaik vēl nebija savas elektroniskās skaitļojamās mašīnas (ESM), aprēķini sākotnēji tika veikti ar [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universitātes]] ESM BESM-4, bet vēlāk tika izmantota Rīgas Civilās aviācijas institūta ESM Minsk-22.&lt;ref name=&quot;ISC&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url=http://isc.ldz.lv/lv/1/7/
 |title=ISC vēsture
 |website=isc.ldz.lv
 |access-date=2026-09-15
}}&lt;/ref&gt;

Informatīvās skaitļošanas centrs tika oficiāli izveidots 1972. gada 17. aprīlī.&lt;ref name=&quot;ISC&quot; /&gt;

== Darbība Dzelzceļu sadarbības organizācijā ==
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Latvijas dzelzceļš iesaistījās [[Dzelzceļu sadarbības organizācija]]s (OSŽD) darbībā. Latvija organizācijas darbā piedalās kopš 1992. gada.&lt;ref name=&quot;LDZ2001&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce
 |title=Annual Report 2001
 |date=2001
 |url=https://www.ldz.lv/sites/default/files/3_8_9_2001.pdf
 |publisher=Latvijas dzelzceļš
}}&lt;/ref&gt;

No 1993. līdz 1996. gadam Latvijas pārstāvis OSŽD Komitejā Varšavā bija Edvīns Lazdiņš (1932—1996).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url=https://www.ldzb.lv/ldzb-goda-biedri
 |title=LDzB Goda biedri
 |website=Latvijas Dzelzceļnieku biedrība
 |access-date=2026-09-15
}}&lt;/ref&gt;

Pēc Lazdiņa Ribulis no 1996. līdz 2004. gadam bija Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas un VAS «Latvijas dzelzceļš» pilnvarotais pārstāvis OSŽD Komitejā Varšavā.&lt;ref name=&quot;LDZ2001&quot; /&gt;

== Novadpētniecība ==
Ribulis pievērsās arī [[Sēlija]]s un savas dzimtās puses vēstures pētniecībai. Viņš apkopoja vēsturiskas liecības, atmiņas un vietējo iedzīvotāju dzīvesstāstus.

Ribulis bija grāmatu sērijas ''Laikmetu griežos'' autors.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url=https://www.ogresnovads.lv/lv/galerija/iznakusi-evalda-ribula-gramata-laikmetu-griezos-i
 |title=Iznākusi Ēvalda Ribuļa grāmata «Laikmetu griežos I»
 |website=Ogres novada pašvaldība
 |access-date=2026-09-15
}}&lt;/ref&gt;

== Bibliogrāfija ==
* ''Laikmetu griežos I. Ormaņkalna stāsti'' — novadpētniecības darbs par Ormaņkalna apkārtnes un [[Lone]]s vēsturi un vietējo dzimtu likteņiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url=https://www.ogresnovads.lv/lv/galerija/iznakusi-evalda-ribula-gramata-laikmetu-griezos-i
 |title=Iznākusi Ēvalda Ribuļa grāmata «Laikmetu griežos I»
 |website=Ogres novada pašvaldība
 |access-date=2026-09-15
}}&lt;/ref&gt;
* ''Laikmetu griežos II. Sibīrijas stāsti'' — atmiņu un vēsturisko liecību apkopojums par politiski represēto un uz Sibīriju izsūtīto Latvijas iedzīvotāju dzīvesstāstiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url=https://www.ocb.lv/2016/10/31/e-ribula-gramata-laikmetu-griezos-ii-sibirijas-stasti-visas-ogres-novada-bibliotekas/
 |title=Ē. Ribuļa grāmata «Laikmetu griežos II. Sibīrijas stāsti» visās Ogres novada bibliotēkās
 |website=Ogres Centrālā bibliotēka
 |access-date=2026-09-15
}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Ribulis, Ēvalds}}
[[Kategorija:1936. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2018. gadā mirušie]]</text>
      <sha1>hqtt4ep4ilzvblc2ar6lyhmg0xmzndl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Ēvalds Ribulis</title>
    <ns>1</ns>
    <id>639839</id>
    <revision>
      <id>4530713</id>
      <parentid>4530401</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T17:42:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>/* Nozīmība... */ Atbilde</comment>
      <origin>4530713</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1137" sha1="i6ba5dbvcfxc6eecgi2c0xdystom472" xml:space="preserve">== Atsauces ==
Atsauces tika papildinātas [[Dalībnieks:Ribulisoskars|Ribulisoskars]] ([[Dalībnieka diskusija:Ribulisoskars|diskusija]]) 2026. gada 15. septembris, plkst. 20.41 (EEST)

== OSŽD ==
Īsti uz rakstu neattiecas, bet vai šī organizācija vispār vairs pastāv, ņemot vērā tagadējo ģeopolitiku? [https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1262 Likums] ir spēkā, bet [http://www.osjd.org mājaslapa] nedarbojas. Tad būtu jāraksta, ka Latvija piedalījās, nevis piedalās. [[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 1. oktobris, plkst. 10.20 (EEST)

== Nozīmība... ==
...diez kāda dižā jau nav, bet tomēr grāmatu autors un informātikas celmlauzis. Vienīgi Latvijas dzelzceļa tolaik nebija — bija &quot;Pribaltijskaja žeļeznaja doroga&quot;. [[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 1. oktobris, plkst. 10.30 (EEST)

:Nu palasīt bija interesanti. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 1. oktobris, plkst. 20.42 (EEST)</text>
      <sha1>i6ba5dbvcfxc6eecgi2c0xdystom472</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530746</id>
      <parentid>4530713</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T18:56:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>/* OSŽD */ Atbilde</comment>
      <origin>4530746</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1341" sha1="llbv4gs5nmypvxj2lp3nbocxs6nfviu" xml:space="preserve">== Atsauces ==
Atsauces tika papildinātas [[Dalībnieks:Ribulisoskars|Ribulisoskars]] ([[Dalībnieka diskusija:Ribulisoskars|diskusija]]) 2026. gada 15. septembris, plkst. 20.41 (EEST)

== OSŽD ==
Īsti uz rakstu neattiecas, bet vai šī organizācija vispār vairs pastāv, ņemot vērā tagadējo ģeopolitiku? [https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1262 Likums] ir spēkā, bet [http://www.osjd.org mājaslapa] nedarbojas. Tad būtu jāraksta, ka Latvija piedalījās, nevis piedalās. [[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 1. oktobris, plkst. 10.20 (EEST)

:No tavas saites neatvērās, bet [https://osjd.org/ caur gugli bez www] atvērās. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 1. oktobris, plkst. 21.56 (EEST)

== Nozīmība... ==
...diez kāda dižā jau nav, bet tomēr grāmatu autors un informātikas celmlauzis. Vienīgi Latvijas dzelzceļa tolaik nebija — bija &quot;Pribaltijskaja žeļeznaja doroga&quot;. [[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 1. oktobris, plkst. 10.30 (EEST)

:Nu palasīt bija interesanti. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 1. oktobris, plkst. 20.42 (EEST)</text>
      <sha1>llbv4gs5nmypvxj2lp3nbocxs6nfviu</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530778</id>
      <parentid>4530746</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T20:35:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <comment>/* OSŽD */</comment>
      <origin>4530778</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1635" sha1="oe1xju3aq2r6ne8sxl9pnqqufhpesiu" xml:space="preserve">== Atsauces ==
Atsauces tika papildinātas [[Dalībnieks:Ribulisoskars|Ribulisoskars]] ([[Dalībnieka diskusija:Ribulisoskars|diskusija]]) 2026. gada 15. septembris, plkst. 20.41 (EEST)

== OSŽD ==
Īsti uz rakstu neattiecas, bet vai šī organizācija vispār vairs pastāv, ņemot vērā tagadējo ģeopolitiku? [https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1262 Likums] ir spēkā, bet [http://www.osjd.org mājaslapa] nedarbojas. Tad būtu jāraksta, ka Latvija piedalījās, nevis piedalās. [[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 1. oktobris, plkst. 10.20 (EEST)

:No tavas saites neatvērās, bet [https://osjd.org/ caur gugli bez www] atvērās. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 1. oktobris, plkst. 21.56 (EEST)
::Skaidrs, es tikai likumā esošo saiti pamēģināju un ieraudzīju tur 404... Tur var svaigu atskaiti apskatīt un uz 01.09.2026 arī LDz tur figurē joprojām. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 1. oktobris, plkst. 23.35 (EEST)

== Nozīmība... ==
...diez kāda dižā jau nav, bet tomēr grāmatu autors un informātikas celmlauzis. Vienīgi Latvijas dzelzceļa tolaik nebija — bija &quot;Pribaltijskaja žeļeznaja doroga&quot;. [[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 1. oktobris, plkst. 10.30 (EEST)

:Nu palasīt bija interesanti. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 1. oktobris, plkst. 20.42 (EEST)</text>
      <sha1>oe1xju3aq2r6ne8sxl9pnqqufhpesiu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Teātra laukums (Varšava)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>639870</id>
    <revision>
      <id>4530952</id>
      <parentid>4524270</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T10:41:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 2 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4530952</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2375" sha1="hvkalsjxn6yzt2zyj53pd4kqjz63zcw" xml:space="preserve">[[Attēls:Warszawa plac Teatralny (dron).jpg|thumb|Teātra laukums (Varšava)]]
'''Teātra laukums''' ({{val|pl|Plac Teatralny}}) ir laukums [[Varšava]]s centrālajā daļā, [[Polija|Polijā]]. Tas atrodas netālu no [[Varšavas vecpilsēta]]s, un tā nozīmīgākā celtne ir [[Varšavas Lielais teātris|Lielais teātris — Nacionālā opera]].&lt;ref name=&quot;warsaw&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://go2warsaw.pl/en/theatre-square/ |title=Theatre Square |publisher=Warsaw Tourism Office |accessdate=2026. gada 16. septembrī}} {{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Laukums izveidojās 19. gadsimta sākumā. Tā pašreizējais raksturs lielā mērā izveidojās pēc monumentālās [[Varšavas Lielais teātris|Lielā teātra]] ēkas uzcelšanas pēc arhitekta Antonio Koraci projekta. Teātris tika atklāts 1833. gadā, un laukums kļuva par vienu no nozīmīgākajām Varšavas sabiedriskajām telpām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://teatrwielki.pl/en/the-theatre/history/ |title=History |publisher=Teatr Wielki – Opera Narodowa |accessdate=2026. gada 16. septembrī |archive-date=2024. gada 4. Marts |archive-url=https://web.archive.org/web/20240304013209/https://teatrwielki.pl/en/the-theatre/history/}}&lt;/ref&gt;

19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā Teātra laukums bija nozīmīgs Varšavas politiskās, kultūras un sabiedriskās dzīves centrs. Pie laukuma atradās arī [[Jablonovsku pils]] (''Pałac Jabłonowskich''), kas no 1818. gada kalpoja par Varšavas rātsnamu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.warszawa1939.pl/obiekt/jablonowskich |title=Pałac Jabłonowskich |publisher=Warszawa1939.pl |accessdate=2026. gada 16. septembrī}} {{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, īpaši pēc [[Varšavas sacelšanās]] 1944. gadā, laukuma apbūve tika smagi izpostīta. Pēckara gados Lielais teātris tika atjaunots, savukārt Jabłonovsku pils rekonstruēta 20. gadsimta 90. gados.&lt;ref name=&quot;warsaw&quot;/&gt;

Mūsdienās pie Teātra laukuma atrodas Lielais teātris — Nacionālā opera, [[Varšavas Nacionālais teātris]] un vairākas vēsturiskas ēkas. Laukums tiek izmantots arī publiskiem un kultūras pasākumiem.&lt;ref name=&quot;warsaw&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Varšava]]</text>
      <sha1>hvkalsjxn6yzt2zyj53pd4kqjz63zcw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pārcēliens pāri vārtsargam (futbols)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640079</id>
    <revision>
      <id>4530548</id>
      <parentid>4526650</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T13:11:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4530548</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4010" sha1="iz6eymx14tgfo8hxflnkydth40xmtr5" xml:space="preserve">[[Attēls:Saša Viciknez 2006 CSL quarterfinal goal.ogv|thumb|215px|Spēlētājs gūst vārtus pārceļot bumbu pāri vārtsargam]]
'''Pārcēliens pāri vārtsargam''' ir sitiens, kura laikā bumba tiek precīzi skarta no apakšas ar mazāku nekā maksimālo spēku, lai paceltu to augstu gaisā un pārraidītu pāri pretinieku galvām vai raidītu [[Vārtu gūšana futbolā|vārtos]] pāri [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]]. Šādiem sitieniem parasti ir atpakaļēja rotācija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.merriam-webster.com/dictionary/chip+shot|title=Definition of CHIP SHOT|website=www.merriam-webster.com|access-date=2026-09-18|date=2026-08-14|language=en}}&lt;/ref&gt;

Izpildot šo sitienu, spēlētājs sit bumbu ar pēdas priekšējo daļu, izmantojot pirkstgalu, lai paceltu bumbu gaisā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wikihow.com/Chip-a-Soccer-Ball|title=How to Chip a Soccer Ball: 12 Steps (with Pictures)|website=wikiHow|access-date=2026-09-18|language=en}}&lt;/ref&gt; Šo paņēmienu galvenokārt izmanto, lai gūtu vārtus. Galvenais ir pacelt bumbu tādā augstumā, lai vārtsargs to nevarētu aizsniegt, bet pēc tam tā nokristu vārtos. Šī paņēmiena izpilde prasa noteiktu tehniku un precizitāti, un tādi spēlētāji kā [[Karloss Vela]], [[Rauls Gonsaless]], [[Krištianu Ronaldu]], [[Radamels Falkao]], [[Ronaldiņu]], [[Roberto Badžo]], [[Romariu]], [[Frančesko Toti]], [[Alesandro Del Pjēro]] un [[Lionels Mesi]] šo paņēmienu ir padarījuši par savu raksturīgo &quot;firmas zīmi&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.soccer-training-guide.com/soccer-shooting.html|title=The Soccer Shooting Guide That Will Transform You Into a Scoring Machine!|website=www.soccer-training-guide.com|access-date=2026-09-18}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://e01-marca.uecdn.es/en/football/international-football/2017/02/22/58adac0ae5fdea9b038b45d2.html|title=The art of the chip: Falcao matches Totti, Messi and Raul|last=Río|first=Joel del|last2=@jdelriomuradas|website=MARCA in English|access-date=2026-09-18|date=2017-02-22|language=en|last3=McTear|first3=Adapted by Euan|last4=@emctear}} {{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.football-italia.net/48791/baggio%E2%80%99s-month-may|title=Baggio’s month of May {{!}} Football Italia|website=www.football-italia.net|access-date=2026-09-18}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.channel4.com/sport/football_italia/150issue/delpieroicon.html|title=Calcio Italia 150 issue, Calcio Icons, Del Piero|website=www.channel4.com|access-date=2026-09-18|archive-date=2009-01-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20090104150909/http://www.channel4.com/sport/football_italia/150issue/delpieroicon.html}}&lt;/ref&gt;

Ja spēlētājs šādu sitienu izmanto, izpildot [[11 metru soda sitiens|11 metru soda sitienu]], to sauc par ''[[Panenka (11 metru soda sitiens)|panenku]]''. Šis nosaukums radies par godu čehu futbolistam [[Antonīns Panenka|Antonīnam Panenkam]], kurš slavenā veidā šādi realizēja izšķirošo soda sitienu [[1976. gada Eiropas čempionāts futbolā|1976. gada UEFA Eiropas čempionāta]] fināla pēcspēles sitienu sērijā. Viņš pārspēja [[Vācijas futbola izlase|Rietumvācijas]] vārtsargu [[Zeps Maiers|Zepu Maieru]] un nodrošināja [[Čehoslovākijas futbola izlase|Čehoslovākijas]] izlasei čempionu titulu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2007/oct/31/theknowledge.sport|title=The footballers who have moves named after them|work=The Guardian|access-date=2026-09-18|date=2007-10-31|last=Bryant|first=Tom|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt; Arī ''[[rabona]]'' var tikt uzskatīts par šadu sitienu, ja tā trajektorija un atpakaļējā rotācija ir tāda pati kā pārcēliena pāri vārtsargam sitienam.

== Skatīt arī ==
* [[Sitiens no gaisa (futbols)|Sitiens no gaisa]]
* [[Sitiens (futbols)|Sitiens]]

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:Futbola tehniskie elementi]]
[[Kategorija:Futbola terminoloģija]]</text>
      <sha1>iz6eymx14tgfo8hxflnkydth40xmtr5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026.—2027. gada UEFA Nāciju līga</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640131</id>
    <revision>
      <id>4530898</id>
      <parentid>4529868</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T07:10:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* D līga */</comment>
      <origin>4530898</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="37472" sha1="nhwnvmzcp2kvznlqxb45vnx7s0tzhl5" xml:space="preserve">{{notiek sports|futbols}}
{{Starptautiska sporta turnīra infokaste
 |          nosaukums = UEFA Nāciju līga
 |     citi_nosaukumi = 
 |               gads = 2026.—2027. gada
 |       gads_pa_labi = 
 |             attēls = 
 |            att_izm = 
 |           apraksts = 
 |          mājaslapa = 
 |              laiks = '''Līgas posms:'''&lt;br /&gt;2026. gada 24. septembris — 2026. gada 17. novembris&lt;br /&gt;'''A līgas ceturtdaļfināli,'''&lt;br /&gt;'''A/B līgas pārspēles,'''&lt;br /&gt;'''B/C līgas pārspēles:'''&lt;br /&gt;2027. gada 25.—30. marts&lt;br /&gt;'''Finālturnīrs:'''&lt;br /&gt;2027. gada 9.—13. jūnijs
 |     komandu_skaits = 54
 |           čempioni = 
 |             tituls = 
 |              otrie = 
 |             trešie = 
 |           ceturtie = 
 |             spēles =
 |          skatītāji = 
 |    rezultatīvākais = 
 |                mvp = 
 |            pag_sez = [[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga|2024.—2025.]]
 |            nak_sez = ''[[2028.—2029. gada UEFA Nāciju līga|2028.—2029.]]''
}}

'''2026.—2027. gada UEFA Nāciju līga''' ir piektā [[UEFA Nāciju līga]]s sezona, kurā sacenšas 54 [[UEFA]] konfederācijas nacionālās vīriešu [[futbols|futbola]] izlases. Līgas posma spēles (grupu turnīri) notiks no 2026. gada 24. septembra līdz 17. novembrim. 2027. gada martā norisināsies A līgas ceturtdaļfināli un pārspēles par iekļūšanu vai vietas saglabāšanu A/B un B/C līgās. Finālturnīra spēles notiks 2027. gada jūnijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uefa.com/uefanationsleague/news/0298-1d6ef1acfaef-b54fcf1da859-1000--2026-27-uefa-nations-league-all-you-need-to-know/|title=2026/27 UEFA Nations League: All you need to know|date=18 September 2026 |website=uefa.com|language=en|access-date={{dat|2026|9|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Formāts ==
Visas izlases ir sadalītas četrās līgās, kur A, B un C līgā ir katrā pa 16 komandām, kas savukārt sadalītas četrās grupās pa četrām komandām. D līgā ir 6 komandas, kas sadalītas divās grupās pa trim komandām. Komandu sadalījums līgās ir balstīts uz [[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga]]s kopvērtējumu. Katra komanda savā grupā aizvada sešas spēles, izņemot D līgu, kur katrai komandai ir četras spēles, izmantojot divu apļu formātu ar spēlēm savā laukumā un izbraukumā.

A līgā katras grupas pirmo divu vietu ieguvējas kvalificējas ceturtdaļfinālam. Ceturtdaļfinālu uzvarētāji tiks noskaidroti divu spēļu summā (spēle savā laukumā un izbraukumā) un kvalificēsies UEFA Nācijas līgas finālturnīram. Finālturnīrā tiek izspēlēti pusfināli, spēle par 3. vietu un fināls.

2026. gada maijā [[UEFA]] nolēma mainīt sacensību formātu nākamajai (2028.—2029.) sezonai un pāriet uz trim līgām pa 18 komandām katrā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uefa.com/uefanationsleague/news/02a5-20abaa999b8a-b0a852eae001-1000--new-concept-for-men-s-national-team-competitions-as-of-202/|title=New concept for men's national team competitions as of 2028 approved|date=20 May 2026 |website=uefa.com|language=en|access-date={{dat|2026|9|19||bez}}}}&lt;/ref&gt; {{dat|2026|9|15||bez}} UEFA Izpildkomiteja apstiprināja izmaiņas komandu paaugstināšanā un pazemināšanā, lai īstenotu pāreju uz jauno formātu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uefa.com/uefanationsleague/news/02a9-219880a004d4-2948b70a545e-1000--new-promotion-relegation-system-for-uefa-nations-league-20/|title=New promotion/relegation system for UEFA Nations League 2026/27|date=15 September 2026 |website=uefa.com|language=en|access-date={{dat|2026|9|19||bez}}}}&lt;/ref&gt; A/B līgas pārspēlēs piedalīsies divas A līgā trešo vietu grupā ieņēmušās komandas ar sliktāko rezultātu un divas labākās A līgas ceturto vietu ieguvējas pret četrām komandām, kas B līgā ieņems otro vietu. B/C līgas pārspēlēs piedalīsies četras B līgas komandas, kas ieņems ceturto vietu grupā, pret četrām C līgas komandām, kas ieņems otro vietu.

Komandu pārcelšana starp līgām pirms nākamās sacensību sezonas notiek šādi:
* Četras B līgas grupu uzvarētājkomandas tiek pārceltas uz A līgu.
* Divas A līgas komandas, kas savās grupās ieņēmušas ceturto vietu un uzrādījušas sliktākos rezultātus, tiek pārceltas uz B līgu.
* Četras komandas, kas uzvarējušas A/B līgu pārspēlēs, spēlēs A līgā, bet četras zaudējušās komandas — B līgā.
* Četras C līgas grupu uzvarētājkomandas tiek pārceltas uz B līgu.
* Četras komandas, kas uzvarējušas B/C līgu pārspēlēs, spēlēs B līgā, bet četras zaudējušās komandas — C līgā.
* Tā kā D līga vairs nepastāvēs, visas D līgas komandas tiek pārceltas uz C līgu.&lt;ref name=&quot;reglaments&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://documents.uefa.com/r/Regulations-of-the-UEFA-Nations-League-2026/27-Online|title=Regulations of the UEFA Nations League|date=15 September 2026 |website=uefa.com|language=en|access-date={{dat|2026|9|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Kritēriji vietu sadalījumam grupā ===
Ja divām vai vairākām komandām ir vienāds punktu skaits grupā, vietu sadalījums tiek noteikts pēc šādiem kritērijiem:&lt;ref name=&quot;reglaments&quot;/&gt;
# lielāks punktu skaits savstarpējās spēlēs;
# labāka vārtu starpība savstarpējās spēlēs;
# lielāks gūto vārtu skaits savstarpējās spēlēs;
# ja pēc pirmo trīs kritēriju pielietošanas saglabājas komandas ar vienādiem rādītājiem, tad tos atkārto tikai komandām, kam tie joprojām ir vienādi, ja tas nedod rezultātu, pielieto nākamos kritērijus;
# labāka vārtu starpība visās grupas spēlēs;
# lielāks gūto vārtu skaits visās grupas spēlēs;
# lielāks gūto vārtu skaits izbraukumā visās grupas spēlēs;
# lielāks uzvaru skaits visās grupas spēlēs;
# lielāks uzvaru skaits izbraukumā visās grupas spēlēs;
# mazāks disciplīnas punktu skaits (1 punkts par dzelteno kartīti, 3 punkti par sarkano kartīti divu dzelteno kartīšu rezultātā, 3 punkti par tiešu sarkano kartīti, 4 punkti par dzelteno kartīti un tiešu sarkano kartīti vienas spēles laikā);
# vieta izsēšanas rangā (pēc iepriekšējās sezonas rezultātiem).

=== Kritēriji vietu sadalījumam līgā ===
Vieta līgā tiek noteikta pēc šādiem kritērijiem:&lt;ref name=&quot;reglaments&quot;/&gt;
# vieta grupā;
# punktu skaits;
# vārtu starpība;
# gūto vārtu skaits;
# gūto vārtu skaits izbraukuma spēlēs;
# uzvaru skaits;
# uzvaru skaits izbraukuma spēlēs;
# mazāks disciplīnas punktu skaits (1 punkts par dzelteno kartīti, 3 punkti par sarkano kartīti divu dzelteno kartīšu rezultātā, 3 punkti par tiešu sarkano kartīti, 4 punkti par dzelteno kartīti un tiešu sarkano kartīti vienas spēles laikā);
# vieta izsēšanas rangā (pēc iepriekšējās sezonas rezultātiem).

== Kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Posms
! Kārta
! Datumi
|-
| rowspan=&quot;6&quot; | '''Līgas posms'''
| 1. kārta
| 2026. gada 24.—26. septembris
|-
| 2. kārta
| 2026. gada 27.—29. septembris
|-
| 3. kārta
| 2026. gada 1.—3. oktobris
|-
| 4. kārta
| 2026. gada 4.—6. oktobris
|-
| 5. kārta
| 2026. gada 12.—14. novembris
|-
| 6. kārta
| 2026. gada 15.—17. novembris
|-
| rowspan=&quot;2&quot; | '''A līgas ceturtdaļfināli''',&lt;br /&gt;'''A/B līgas pārspēles''' un '''B/C līgas pārspēles'''
| 1. spēle
| 2027. gada 25.—27. marts
|-
| 2. spēle
| 2027. gada 28.—30. marts
|-
| rowspan=&quot;3&quot; | '''Finālturnīrs'''
| Pusfināli
| 2027. gada 9.—10. jūnijs
|-
| Spēle par 3. vietu
| rowspan=&quot;2&quot; | 2027. gada 13. jūnijs
|-
| Fināls
|}

UEFA apstiprināja līgas posma spēļu kalendāru 2026. gada 13. februārī — dienā pēc izlozes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uefa.com/uefanationsleague/news/02a2-1fea18abbcbc-456e846509e7-1000/|title=2026/27 UEFA Nations League: All the league phase fixtures|website=uefa.com|language=en|access-date={{dat|2026|9|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Komandas ==
[[Attēls:2026–27 UEFA Nations League map.svg|thumb|325px|Izlases pēc līgas, kurā tās piedalās 2024.—2025. gada sezonā.{{legend|#e61e2b|A līga}} {{legend|#2f89c7|B līga}} {{legend|#34a861|C līga}} {{legend|#f8c51e|D līga}} {{Legend|#000000|Izlase izslēgta no sacensībām}}]]

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:85%&quot;
|+ Apzīmējumu skaidrojums
|-
! {{increase}}
| Paaugstinātas pēc iepriekšējās sezonas
|-
! {{samazinājās}}
| Pazeminātas pēc iepriekšējās sezonas
|-
! *
| Piedalījās pārspēlēs
|}

{|
|- style=&quot;vertical-align:top&quot;
|
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|+ [[#A līga|A līga]]
|-
! Grozs
! style=&quot;width:190px&quot; | Izlase
! style=&quot;width:25px&quot; | {{piezīme|Izmaiņas|Izmaiņas ar iepriekšējo sezonu}}
! Rangs
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 1
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|POR}}
|
| 1
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|ESP}}
|
| 2
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|FRA}}
|
| 3
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|GER}}
|
| 4
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 2
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|ITA}}
|
| 5
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|NED}}
|
| 6
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|DEN}}
|
| 7
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|CRO}}
|
| 8
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 3
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|SRB}}
| *
| 9
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|BEL}}
| *
| 10
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|ENG}}
| {{increase}}
| 11
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|NOR}}
| {{increase}}
| 12
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 4
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|WAL}}
| {{increase}}
| 13
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|CZE}}
| {{increase}}
| 14
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|GRE}}
| {{increase}}*
| 15
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|TUR}}
| {{increase}}*
| 16
|}
|
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|+ [[#B līga|B līga]]
|-
! Grozs
! style=&quot;width:190px&quot; | Izlase
! style=&quot;width:25px&quot; | {{piezīme|Izmaiņas|Izmaiņas ar iepriekšējo sezonu}}
! Rangs
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 1
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|SCO}}
| {{samazinājās}}*
| 17
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|HUN}}
| {{samazinājās}}*
| 18
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|POL}}
| {{samazinājās}}
| 19
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|ISR}}
| {{samazinājās}}
| 20
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 2
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|SUI}}
| {{samazinājās}}
| 21
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|BIH}}
| {{samazinājās}}
| 22
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|AUT}}
| *
| 23
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|UKR}}
| *
| 24
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 3
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|SVN}}
| *
| 25
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|GEO}}
| *
| 26
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|IRL}}
| *
| 27
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|ROU}}
| {{increase}}
| 28
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 4
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|SWE}}
| {{increase}}
| 29
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|MKD}}
| {{increase}}
| 30
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|NIR}}
| {{increase}}
| 31
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|KOS}}
| {{increase}}*
| 32
|}
|- style=&quot;vertical-align:top&quot;
|
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|+ [[#C līga|C līga]]
|-
! Grozs
! style=&quot;width:190px&quot; | Izlase
! style=&quot;width:25px&quot; | {{piezīme|Izmaiņas|Izmaiņas ar iepriekšējo sezonu}}
! Rangs
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 1
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|ISL}}
| {{samazinājās}}*
| 33
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|ALB}}
| {{samazinājās}}
| 34
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|MNE}}
| {{samazinājās}}
| 35
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|KAZ}}
| {{samazinājās}}
| 36
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 2
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|FIN}}
| {{samazinājās}}
| 37
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|SVK}}
| *
| 38
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|BUL}}
| *
| 39
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|ARM}}
| *
| 40
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 3
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|BLR}}
|
| 41
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|FRO}}
|
| 42
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|CYP}}
|
| 43
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|EST}}
|
| 44
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 4
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|LVA}}{{efn|name=Play-offs-C-v-D|Izlozes laikā nebija zināmi C/D līgas pārspēļu uzvarētāji (Latvija — Gibraltārs un Luksemburga — Malta).}}
| *
| 45
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|LUX}}{{efn|name=Play-offs-C-v-D}}
| *
| 46
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|MDA}}
| {{increase}}
| 47
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|SMR}}
| {{increase}}
| 48
|}
|
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|+ [[#D līga|D līga]]
|-
! Grozs
! style=&quot;width:190px&quot; | Izlase
! style=&quot;width:25px&quot; | {{piezīme|Izmaiņas|Izmaiņas ar iepriekšējo sezonu}}
! Rangs
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 1
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|AZE}}
| {{samazinājās}}
| 49
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|LTU}}
| {{samazinājās}}
| 50
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|MLT}}{{efn|name=Play-offs-C-v-D}}
| *
| 51
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|GIB}}{{efn|name=Play-offs-C-v-D}}
| *
| 52
|-
| rowspan=&quot;2&quot; | 2
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|LIE}}
|
| 53
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|AND}}
|
| 54
|}
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|+ Izslēgta no sacensībām
|-
! style=&quot;width:310px&quot; | Izlase
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|RUS}}
|}
|}
{{notelist}}

== A līga ==
=== A1 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=FRA |team2=BEL |team3=ITA |team4=TUR

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|9|28||bez}}
|win_FRA=2 |draw_FRA=0 |loss_FRA=0 |gf_FRA=2 |ga_FRA=0
|win_ITA=1 |draw_ITA=0 |loss_ITA=1 |gf_ITA=4 |ga_ITA=3
|win_BEL=1 |draw_BEL=0 |loss_BEL=1 |gf_BEL=2 |ga_BEL=1
|win_TUR=0 |draw_TUR=0 |loss_TUR=2 |gf_TUR=1 |ga_TUR=5

|match_FRA_ITA={{small|2. okt.}}
|match_FRA_BEL={{small|5. okt.}}
|match_FRA_TUR={{small|15. nov.}}

|match_ITA_FRA={{small|12. nov.}}
|match_ITA_BEL=0–2
|match_ITA_TUR={{small|5. okt.}}

|match_BEL_FRA=0–1
|match_BEL_ITA={{small|15. nov.}}
|match_BEL_TUR={{small|2. okt.}}

|match_TUR_FRA=0–1
|match_TUR_ITA=1–4
|match_TUR_BEL={{small|12. nov.}}

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_FRA={{fb|FRA}} |short_FRA={{flaga|FRA}} |status_FRA=
|name_ITA={{fb|ITA}} |short_ITA={{flaga|ITA}} |status_ITA=
|name_BEL={{fb|BEL}} |short_BEL={{flaga|BEL}} |status_BEL=
|name_TUR={{fb|TUR}} |short_TUR={{flaga|TUR}} |status_TUR=

&lt;!--Qualification and relegation column definitions--&gt;
|res_col_header=QR
|result1=QF |result2=QF |result3=3rd |result4=4th
|col_QF=green1 |text_QF=Kvalificēšanās ceturtdaļfināliem
|col_3rd=red2  |text_3rd=Iespējamas A/B līgas pārspēles
|col_4th=red1  |text_4th=A/B līgas pārspēles vai pazemināšana uz B līgu
}}

=== A2 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=GRE |team2=NED |team3=GER |team4=SRB 

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|9|27||bez}}
|win_GER=0 |draw_GER=1 |loss_GER=1 |gf_GER=1 |ga_GER=2
|win_NED=1 |draw_NED=1 |loss_NED=0 |gf_NED=3 |ga_NED=2
|win_SRB=0 |draw_SRB=0 |loss_SRB=2 |gf_SRB=2 |ga_SRB=4
|win_GRE=2 |draw_GRE=0 |loss_GRE=0 |gf_GRE=3 |ga_GRE=1

|match_GER_NED={{small|16. nov.}}
|match_GER_SRB={{small|1. okt.}}
|match_GER_GRE=0–1

|match_NED_GER=1–1
|match_NED_SRB={{small|4. okt.}}
|match_NED_GRE={{small|13. nov.}}

|match_SRB_GER={{small|13. nov.}}
|match_SRB_NED=1–2
|match_SRB_GRE=1–2

|match_GRE_GER={{small|4. okt.}}
|match_GRE_NED={{small|1. okt.}}
|match_GRE_SRB={{small|16. nov.}}

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_GER={{fb|GER}} |short_GER={{flaga|GER}} |status_GER=
|name_NED={{fb|NED}} |short_NED={{flaga|NED}} |status_NED=
|name_SRB={{fb|SRB}} |short_SRB={{flaga|SRB}} |status_SRB=
|name_GRE={{fb|GRE}} |short_GRE={{flaga|GRE}} |status_GRE=

&lt;!--Qualification and relegation column definitions--&gt;
|res_col_header=QR
|result1=QF |result2=QF |result3=3rd |result4=4th
|col_QF=green1 |text_QF=Kvalificēšanās ceturtdaļfināliem
|col_3rd=red2  |text_3rd=Iespējamas A/B līgas pārspēles
|col_4th=red1  |text_4th=A/B līgas pārspēles vai pazemināšana uz B līgu
}}

=== A3 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=ESP |team2=ENG |team3=CRO |team4=CZE

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|9|29||bez}}
|win_ESP=2 |draw_ESP=0 |loss_ESP=0 |gf_ESP=7 |ga_ESP=3
|win_CRO=1 |draw_CRO=0 |loss_CRO=1 |gf_CRO=3 |ga_CRO=5
|win_ENG=1 |draw_ENG=0 |loss_ENG=1 |gf_ENG=4 |ga_ENG=3
|win_CZE=0 |draw_CZE=0 |loss_CZE=2 |gf_CZE=1 |ga_CZE=4

|match_ESP_CRO=4–1
|match_ESP_ENG={{small|15. nov.}}
|match_ESP_CZE={{small|3. okt.}}

|match_CRO_ESP={{small|6. okt.}}
|match_CRO_ENG={{small|3. okt.}}
|match_CRO_CZE={{small|15. nov.}}

|match_ENG_ESP=2–3
|match_ENG_CRO={{small|12. nov.}}
|match_ENG_CZE={{small|6. okt.}}

|match_CZE_ESP={{small|12. nov.}}
|match_CZE_CRO=1–2
|match_CZE_ENG=0–2

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ESP={{fb|ESP}} |short_ESP={{flaga|ESP}} |status_ESP=
|name_CRO={{fb|CRO}} |short_CRO={{flaga|CRO}} |status_CRO=
|name_ENG={{fb|ENG}} |short_ENG={{flaga|ENG}} |status_ENG=
|name_CZE={{fb|CZE}} |short_CZE={{flaga|CZE}} |status_CZE=

&lt;!--Qualification and relegation column definitions--&gt;
|res_col_header=QR
|result1=QF |result2=QF |result3=3rd |result4=4th
|col_QF=green1 |text_QF=Kvalificēšanās ceturtdaļfināliem
|col_3rd=red2  |text_3rd=Iespējamas A/B līgas pārspēles
|col_4th=red1  |text_4th=A/B līgas pārspēles vai pazemināšana uz B līgu
}}

=== A4 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=POR |team2=NOR |team3=DEN |team4=WAL

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|9|27||bez}}
|win_POR=2 |draw_POR=0 |loss_POR=0 |gf_POR=3 |ga_POR=1
|win_DEN=1 |draw_DEN=0 |loss_DEN=1 |gf_DEN=4 |ga_DEN=3
|win_NOR=1 |draw_NOR=0 |loss_NOR=1 |gf_NOR=4 |ga_NOR=4
|win_WAL=0 |draw_WAL=0 |loss_WAL=2 |gf_WAL=0 |ga_WAL=3

|match_POR_DEN={{small|14. nov.}}
|match_POR_NOR={{small|4. okt.}}
|match_POR_WAL=1–0

|match_DEN_POR={{small|1. okt.}}
|match_DEN_NOR={{small|17. nov.}}
|match_DEN_WAL=2–0

|match_NOR_POR=1–2
|match_NOR_DEN=3–2
|match_NOR_WAL={{small|14. nov.}}

|match_WAL_POR={{small|17. nov.}}
|match_WAL_DEN={{small|4. okt.}}
|match_WAL_NOR={{small|1. okt.}}

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_POR={{fb|POR}} |short_POR={{flaga|POR}} |status_POR=
|name_DEN={{fb|DEN}} |short_DEN={{flaga|DEN}} |status_DEN=
|name_NOR={{fb|NOR}} |short_NOR={{flaga|NOR}} |status_NOR=
|name_WAL={{fb|WAL}} |short_WAL={{flaga|WAL}} |status_WAL=

&lt;!--Qualification and relegation column definitions--&gt;
|res_col_header=QR
|result1=QF |result2=QF |result3=3rd |result4=4th
|col_QF=green1 |text_QF=Kvalificēšanās ceturtdaļfināliem
|col_3rd=red2  |text_3rd=Iespējamas A/B līgas pārspēles
|col_4th=red1  |text_4th=A/B līgas pārspēles vai pazemināšana uz B līgu
}}

=== 3. vietu rangs ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=Gr1 |team2=Gr4 |team4=Gr2 |team3=Gr3

&lt;!--Update team results below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|9|29||bez}}
|win_Gr1=1 |draw_Gr1=0 |loss_Gr1=1 |gf_Gr1=4 |ga_Gr1=3 |status_Gr1=
|win_Gr2=0 |draw_Gr2=1 |loss_Gr2=1 |gf_Gr2=1 |ga_Gr2=2 |status_Gr2=
|win_Gr3=1 |draw_Gr3=0 |loss_Gr3=1 |gf_Gr3=3 |ga_Gr3=5 |status_Gr3=
|win_Gr4=1 |draw_Gr4=0 |loss_Gr4=1 |gf_Gr4=4 |ga_Gr4=3 |status_Gr4=

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_Gr1={{fb|ITA}}
|name_Gr2={{fb|GER}}
|name_Gr3={{fb|CRO}}
|name_Gr4={{fb|DEN}}

&lt;!--Group definitions--&gt;
|show_groups=T
|group_Gr1=A1
|group_Gr2=A2
|group_Gr3=A3
|group_Gr4=A4

&lt;!--Qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=Q
|result3=RPO |result4=RPO
|col_RPO=red2 |text_RPO=A/B līgas pārspēles
}}

=== 4. vietu rangs ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team2=Gr3 |team1=Gr2 |team3=Gr4 |team4=Gr1

&lt;!--Update team results below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|9|29||bez}}
|win_Gr1=0 |draw_Gr1=0 |loss_Gr1=2 |gf_Gr1=1 |ga_Gr1=5 |status_Gr1=
|win_Gr2=0 |draw_Gr2=0 |loss_Gr2=2 |gf_Gr2=2 |ga_Gr2=4 |status_Gr2=
|win_Gr3=0 |draw_Gr3=0 |loss_Gr3=2 |gf_Gr3=1 |ga_Gr3=4 |status_Gr3=
|win_Gr4=0 |draw_Gr4=0 |loss_Gr4=2 |gf_Gr4=0 |ga_Gr4=3 |status_Gr4=

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_Gr1={{fb|TUR}}
|name_Gr2={{fb|SRB}}
|name_Gr3={{fb|CZE}}
|name_Gr4={{fb|WAL}}

&lt;!--Group definitions--&gt;
|show_groups=T
|group_Gr1=A1
|group_Gr2=A2
|group_Gr3=A3
|group_Gr4=A4

&lt;!--Qualification and relegation column definitions--&gt;
|res_col_header=QR
|result1=RPO |result2=RPO |result3=REL |result4=REL
|col_RPO=red2 |text_RPO=A/B līgas pārspēles
|col_REL=red1 |text_REL=Pazemināšana uz B līgu
}}

=== Ceturtdaļfināli ===
{{TwoLegStart}}
{{TwoLegResult|&lt;!--{{fb-rt|}}--&gt;A līgas grupas 2. vieta|||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A līgas grupas 1. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}}
{{TwoLegResult|&lt;!--{{fb-rt|}}--&gt;A līgas grupas 2. vieta|||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A līgas grupas 1. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}}
{{TwoLegResult|&lt;!--{{fb-rt|}}--&gt;A līgas grupas 2. vieta|||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A līgas grupas 1. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}}
{{TwoLegResult|&lt;!--{{fb-rt|}}--&gt;A līgas grupas 2. vieta|||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A līgas grupas 1. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}}
|}

=== Finālturnīrs ===
{{#invoke:RoundN|N4
|style=white-space:nowrap|widescore=yes|bold_winner=high|3rdplace=yes
|RD1=Pusfināli
|RD2=Fināls
|Consol=Spēle par 3. vietu
&lt;!-- Date-Place|Team 1|Score 1|Team 2|Score 2 --&gt;
&lt;!-- Semi-finals --&gt;
|2027. gada 9. jūnijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|2027. gada 10. jūnijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
&lt;!-- Final --&gt;
|2027. gada 13. jūnijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
&lt;!-- 3rd place --&gt;
|2027. gada 13. jūnijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
}}

== B līga ==
=== B1 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=SUI |team3=SCO |team2=SVN |team4=MKD

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|9|29||bez}}
|win_SCO=0 |draw_SCO=1 |loss_SCO=1 |gf_SCO=0 |ga_SCO=3
|win_SUI=2 |draw_SUI=0 |loss_SUI=0 |gf_SUI=6 |ga_SUI=0
|win_SVN=1 |draw_SVN=1 |loss_SVN=0 |gf_SVN=2 |ga_SVN=0
|win_MKD=0 |draw_MKD=0 |loss_MKD=2 |gf_MKD=0 |ga_MKD=5

|match_SCO_SUI=0–3
|match_SCO_SVN={{small|6. okt.}}
|match_SCO_MKD={{small|13. nov.}}

|match_SUI_SCO={{small|16. nov.}}
|match_SUI_SVN={{small|3. okt.}}
|match_SUI_MKD={{small|6. okt.}}

|match_SVN_SCO=0–0
|match_SVN_SUI={{small|13. nov.}}
|match_SVN_MKD=2–0

|match_MKD_SCO={{small|3. okt.}}
|match_MKD_SUI=0–3
|match_MKD_SVN={{small|16. nov.}}

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_SCO={{fb|SCO}} |short_SCO={{flaga|SCO}} |status_SCO=
|name_SUI={{fb|SUI}} |short_SUI={{flaga|SUI}} |status_SUI=
|name_SVN={{fb|SVN}} |short_SVN={{flaga|SVN}} |status_SVN=
|name_MKD={{fb|MKD}} |short_MKD={{flaga|MKD}} |status_MKD=

&lt;!--Promotion and qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=PQ
|result1=PRO |result2=PPO |result4=RPO
|col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz A līgu
|col_PPO=green2 |text_PPO=A/B līgas pārspēles
|col_RPO=red2  |text_RPO=B/C līgas pārspēles
}}

=== B2 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=NIR |team2=UKR |team3=GEO |team4=HUN

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|9|28||bez}}
|win_HUN=0 |draw_HUN=1 |loss_HUN=1 |gf_HUN=0 |ga_HUN=1
|win_UKR=1 |draw_UKR=1 |loss_UKR=0 |gf_UKR=1 |ga_UKR=0
|win_GEO=0 |draw_GEO=1 |loss_GEO=1 |gf_GEO=0 |ga_GEO=1
|win_NIR=1 |draw_NIR=1 |loss_NIR=0 |gf_NIR=1 |ga_NIR=0

|match_HUN_UKR=0–1
|match_HUN_GEO={{small|2. okt.}}
|match_HUN_NIR={{small|17. nov.}}

|match_UKR_HUN={{small|5. okt.}}
|match_UKR_GEO={{small|17. nov.}}
|match_UKR_NIR={{small|2. okt.}}

|match_GEO_HUN={{small|14. nov.}}
|match_GEO_UKR=0–0
|match_GEO_NIR=0–1

|match_NIR_HUN=0–0
|match_NIR_UKR={{small|14. nov.}}
|match_NIR_GEO={{small|5. okt.}}

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_HUN={{fb|HUN}} |short_HUN={{flaga|HUN}} |status_HUN=
|name_UKR={{fb|UKR}} |short_UKR={{flaga|UKR}} |status_UKR=
|name_GEO={{fb|GEO}} |short_GEO={{flaga|GEO}} |status_GEO=
|name_NIR={{fb|NIR}} |short_NIR={{flaga|NIR}} |status_NIR=

&lt;!--Promotion and qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=PQ
|result1=PRO |result2=PPO |result4=RPO
|col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz A līgu
|col_PPO=green2 |text_PPO=A/B līgas pārspēles
|col_RPO=red2  |text_RPO=B/C līgas pārspēles
}}

=== B3 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=AUT |team2=KOS |team3=IRL |team4=ISR

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|9|27||bez}}
|win_ISR=0 |draw_ISR=0 |loss_ISR=2 |gf_ISR=1 |ga_ISR=6
|win_AUT=2 |draw_AUT=0 |loss_AUT=0 |gf_AUT=6 |ga_AUT=2
|win_IRL=1 |draw_IRL=0 |loss_IRL=1 |gf_IRL=3 |ga_IRL=1
|win_KOS=1 |draw_KOS=0 |loss_KOS=1 |gf_KOS=2 |ga_KOS=3

|match_ISR_AUT={{small|17. nov.}}
|match_ISR_IRL=0–3
|match_ISR_KOS={{small|1. okt.}}

|match_AUT_ISR=3–1
|match_AUT_IRL={{small|14. nov.}}
|match_AUT_KOS=3–1

|match_IRL_ISR={{small|4. okt.}}
|match_IRL_AUT={{small|1. okt.}}
|match_IRL_KOS={{small|17. nov.}}

|match_KOS_ISR={{small|14. nov.}}
|match_KOS_AUT={{small|4. okt.}}
|match_KOS_IRL=1–0

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ISR={{fb|ISR}} |short_ISR={{flaga|ISR}} |status_ISR=
|name_AUT={{fb|AUT}} |short_AUT={{flaga|AUT}} |status_AUT=
|name_IRL={{fb|IRL}} |short_IRL={{flaga|IRL}} |status_IRL=
|name_KOS={{fb|KOS}} |short_KOS={{flaga|KOS}} |status_KOS=

&lt;!--Promotion and qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=PQ
|result1=PRO |result2=PPO |result4=RPO
|col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz A līgu
|col_PPO=green2 |text_PPO=A/B līgas pārspēles
|col_RPO=red2  |text_RPO=B/C līgas pārspēles
}}

=== B4 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=SWE |team2=BIH |team3=POL |team4=ROU

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|9|28||bez}}
|win_POL=0 |draw_POL=1 |loss_POL=1 |gf_POL=1 |ga_POL=3
|win_BIH=1 |draw_BIH=1 |loss_BIH=0 |gf_BIH=4 |ga_BIH=2
|win_ROU=0 |draw_ROU=0 |loss_ROU=2 |gf_ROU=3 |ga_ROU=6
|win_SWE=2 |draw_SWE=0 |loss_SWE=0 |gf_SWE=5 |ga_SWE=2

|match_POL_BIH=0–0
|match_POL_ROU={{small|2. okt.}}
|match_POL_SWE={{small|17. nov.}}

|match_BIH_POL={{small|5. okt.}}
|match_BIH_ROU={{small|17. nov.}}
|match_BIH_SWE={{small|2. okt.}}

|match_ROU_POL={{small|14. nov.}}
|match_ROU_BIH=2–4
|match_ROU_SWE={{small|5. okt.}}

|match_SWE_POL=3–1
|match_SWE_BIH={{small|14. nov.}}
|match_SWE_ROU=2–1

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_POL={{fb|POL}} |short_POL={{flaga|POL}} |status_POL=
|name_BIH={{fb|BIH}} |short_BIH={{flaga|BIH}} |status_BIH=
|name_ROU={{fb|ROU}} |short_ROU={{flaga|ROU}} |status_ROU=
|name_SWE={{fb|SWE}} |short_SWE={{flaga|SWE}} |status_SWE=

&lt;!--Promotion and qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=PQ
|result1=PRO |result2=PPO |result4=RPO
|col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz A līgu
|col_PPO=green2 |text_PPO=A/B līgas pārspēles
|col_RPO=red2  |text_RPO=B/C līgas pārspēles
}}

== C līga ==
=== C1 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team2=FIN |team1=ALB |team3=BLR |team4=SMR

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|9|29||bez}}
|win_ALB=2 |draw_ALB=0 |loss_ALB=0 |gf_ALB=5 |ga_ALB=0
|win_FIN=1 |draw_FIN=1 |loss_FIN=0 |gf_FIN=7 |ga_FIN=0
|win_BLR=0 |draw_BLR=1 |loss_BLR=1 |gf_BLR=0 |ga_BLR=2
|win_SMR=0 |draw_SMR=0 |loss_SMR=2 |gf_SMR=0 |ga_SMR=10

|match_ALB_FIN={{small|12. nov.}}
|match_ALB_BLR=2–0
|match_ALB_SMR={{small|6. okt.}}

|match_FIN_ALB={{small|3. okt.}}
|match_FIN_BLR=0–0
|match_FIN_SMR={{small|15. nov.}}

|match_BLR_ALB={{small|15. nov.}}
|match_BLR_FIN={{small|6. okt.}}
|match_BLR_SMR={{small|3. okt.}}

|match_SMR_ALB=0–3
|match_SMR_FIN=0–7
|match_SMR_BLR={{small|12. nov.}}

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ALB={{fb|ALB}} |short_ALB={{flaga|ALB}} |status_ALB=
|name_FIN={{fb|FIN}} |short_FIN={{flaga|FIN}} |status_FIN=
|name_BLR={{fb|BLR}} |short_BLR={{flaga|BLR}} |status_BLR=
|name_SMR={{fb|SMR}} |short_SMR={{flaga|SMR}} |status_SMR=

&lt;!--Promotion and qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=PQ
|result1=PRO |result2=PPO
|col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz B līgu
|col_PPO=green2 |text_PPO=B/C līgas pārspēles
}}

=== C2 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=MNE |team2=ARM |team3=CYP |team4=LVA

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|9|28||bez}}
|win_CYP=0 |draw_CYP=1 |loss_CYP=1 |gf_CYP=1 |ga_CYP=2
|win_MNE=2 |draw_MNE=0 |loss_MNE=0 |gf_MNE=5 |ga_MNE=3
|win_ARM=1 |draw_ARM=0 |loss_ARM=1 |gf_ARM=4 |ga_ARM=3
|win_LVA=0 |draw_LVA=1 |loss_LVA=1 |gf_LVA=0 |ga_LVA=2

|match_MNE_ARM={{small|5. okt.}}
|match_MNE_CYP=2–1
|match_MNE_LVA={{small|12. nov.}}

|match_ARM_MNE=2–3
|match_ARM_CYP={{small|12. nov.}}
|match_ARM_LVA=2–0

|match_CYP_MNE={{small|15. nov.}}
|match_CYP_ARM={{small|2. okt.}}
|match_CYP_LVA={{small|5. okt.}}

|match_LVA_MNE={{small|2. okt.}}
|match_LVA_ARM={{small|15. nov.}}
|match_LVA_CYP=0–0

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_MNE={{fb|MNE}} |short_MNE={{flaga|MNE}} |status_MNE=
|name_ARM={{fb|ARM}} |short_ARM={{flaga|ARM}} |status_ARM=
|name_CYP={{fb|CYP}} |short_CYP={{flaga|CYP}} |status_CYP=
|name_LVA={{fb|LVA}} |short_LVA={{flaga|LVA}} |status_LVA=

&lt;!--Promotion and qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=PQ
|result1=PRO |result2=PPO
|col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz B līgu
|col_PPO=green2 |text_PPO=B/C līgas pārspēles
}}

=== C3 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=SVK |team3=KAZ |team2=FRO |team4=MDA

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|9|29||bez}}
|win_FRO=0 |draw_FRO=2 |loss_FRO=0 |gf_FRO=2 |ga_FRO=2
|win_KAZ=0 |draw_KAZ=1 |loss_KAZ=1 |gf_KAZ=2 |ga_KAZ=3
|win_SVK=2 |draw_SVK=0 |loss_SVK=0 |gf_SVK=4 |ga_SVK=1
|win_MDA=0 |draw_MDA=1 |loss_MDA=1 |gf_MDA=1 |ga_MDA=3

|match_KAZ_SVK={{small|16. nov.}}
|match_KAZ_FRO={{small|6. okt.}}
|match_KAZ_MDA={{small|2. okt.}}

|match_SVK_KAZ=2–1
|match_SVK_FRO={{small|13. nov.}}
|match_SVK_MDA=2–0

|match_FRO_KAZ=1–1
|match_FRO_SVK={{small|2. okt.}}
|match_FRO_MDA={{small|16. nov.}}

|match_MDA_KAZ={{small|13. nov.}}
|match_MDA_SVK={{small|6. okt.}}
|match_MDA_FRO=1–1

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_KAZ={{fb|KAZ}} |short_KAZ={{flaga|KAZ}} |status_KAZ=
|name_SVK={{fb|SVK}} |short_SVK={{flaga|SVK}} |status_SVK=
|name_FRO={{fb|FRO}} |short_FRO={{flaga|FRO}} |status_FRO=
|name_MDA={{fb|MDA}} |short_MDA={{flaga|MDA}} |status_MDA=

&lt;!--Promotion and qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=PQ
|result1=PRO |result2=PPO
|col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz B līgu
|col_PPO=green2 |text_PPO=B/C līgas pārspēles
}}

=== C4 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team2=LUX|team3=EST |team1=ISL |team4=BUL 

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|9|29||bez}}
|win_ISL=1 |draw_ISL=1 |loss_ISL=0 |gf_ISL=4 |ga_ISL=1
|win_BUL=0 |draw_BUL=1 |loss_BUL=1 |gf_BUL=1 |ga_BUL=2
|win_EST=0 |draw_EST=2 |loss_EST=0 |gf_EST=1 |ga_EST=1
|win_LUX=1 |draw_LUX=0 |loss_LUX=1 |gf_LUX=2 |ga_LUX=4

|match_ISL_BUL={{small|3. okt.}}
|match_ISL_EST=1–1
|match_ISL_LUX={{small|16. nov.}}

|match_BUL_ISL={{small|13. nov.}}
|match_BUL_EST=0–0
|match_BUL_LUX=1–2

|match_EST_ISL={{small|6. okt.}}
|match_EST_BUL={{small|16. nov.}}
|match_EST_LUX={{small|3. okt.}}

|match_LUX_ISL=0–3
|match_LUX_BUL={{small|6. okt.}}
|match_LUX_EST={{small|13. nov.}}

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ISL={{fb|ISL}} |short_ISL={{flaga|ISL}} |status_ISL=
|name_BUL={{fb|BUL}} |short_BUL={{flaga|BUL}} |status_BUL=
|name_EST={{fb|EST}} |short_EST={{flaga|EST}} |status_EST=
|name_LUX={{fb|LUX}} |short_LUX={{flaga|LUX}} |status_LUX=

&lt;!--Promotion and qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=PQ
|result1=PRO |result2=PPO
|col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz B līgu
|col_PPO=green2 |text_PPO=B/C līgas pārspēles
}}

== D līga ==
=== D1 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=MLT |team2=GIB |team3=AND

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|10|1||bez}}
|win_GIB=0 |draw_GIB=2 |loss_GIB=0 |gf_GIB=1 |ga_GIB=1
|win_MLT=1 |draw_MLT=1 |loss_MLT=0 |gf_MLT=3 |ga_MLT=2
|win_AND=0 |draw_AND=1 |loss_AND=1 |gf_AND=1 |ga_AND=2

|match_GIB_MLT={{small|16. nov.}}
|match_GIB_AND=0–0

|match_MLT_GIB=1–1
|match_MLT_AND={{small|4. okt.}}

|match_AND_GIB={{small|13. nov.}}
|match_AND_MLT=1–2

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_GIB={{fb|GIB}} |short_GIB={{flaga|GIB}} |status_GIB=P
|name_MLT={{fb|MLT}} |short_MLT={{flaga|MLT}} |status_MLT=P
|name_AND={{fb|AND}} |short_AND={{flaga|AND}} |status_AND=P

&lt;!--Promotion column definitions--&gt;
|res_col_header=P
|result1=PRO |result2=PRO |result3=PRO
|col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz C līgu
}}

=== D2 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=LTU |team2=AZE |team3=LIE

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update=future{{dat|2026|9|27||bez}}
|win_AZE=0 |draw_AZE=2 |loss_AZE=0 |gf_AZE=1 |ga_AZE=1
|win_LTU=1 |draw_LTU=1 |loss_LTU=0 |gf_LTU=3 |ga_LTU=1
|win_LIE=0 |draw_LIE=1 |loss_LIE=1 |gf_LIE=0 |ga_LIE=2

|match_LTU_AZE=1–1
|match_LTU_LIE={{small|16. nov.}}

|match_AZE_LTU={{small|4. okt.}}
|match_AZE_LIE=0–0

|match_LIE_LTU=0–2
|match_LIE_AZE={{small|13. nov.}}

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_LTU={{fb|LTU}} |short_LTU={{flaga|LTU}} |status_LTU=P
|name_AZE={{fb|AZE}} |short_AZE={{flaga|AZE}} |status_AZE=P
|name_LIE={{fb|LIE}} |short_LIE={{flaga|LIE}} |status_LIE=P

&lt;!--Promotion column definitions--&gt;
|res_col_header=P
|result1=PRO |result2=PRO |result3=PRO
|col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz C līgu
}}

== Paaugstināšanas/pazemināšanas pārspēles ==
=== A/B līgas pārspēles ===
{{TwoLegStart}}
{{TwoLegResult|&lt;!--{{fb-rt|}}--&gt;B līgas grupas 2. vieta|||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A līgas grupas 3. vai 4. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}}
{{TwoLegResult|&lt;!--{{fb-rt|}}--&gt;B līgas grupas 2. vieta|||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A līgas grupas 3. vai 4. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}}
{{TwoLegResult|&lt;!--{{fb-rt|}}--&gt;B līgas grupas 2. vieta|||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A līgas grupas 3. vai 4. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}}
{{TwoLegResult|&lt;!--{{fb-rt|}}--&gt;B līgas grupas 2. vieta|||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A līgas grupas 3. vai 4. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}}
|}

=== B/C līgas pārspēles ===
{{TwoLegStart}}
{{TwoLegResult|&lt;!--{{fb-rt|}}--&gt;C līgas grupas 2. vieta|||&lt;!--{{fb|}}--&gt;B līgas grupas 4. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}}
{{TwoLegResult|&lt;!--{{fb-rt|}}--&gt;C līgas grupas 2. vieta|||&lt;!--{{fb|}}--&gt;B līgas grupas 4. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}}
{{TwoLegResult|&lt;!--{{fb-rt|}}--&gt;C līgas grupas 2. vieta|||&lt;!--{{fb|}}--&gt;B līgas grupas 4. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}}
{{TwoLegResult|&lt;!--{{fb-rt|}}--&gt;C līgas grupas 2. vieta|||&lt;!--{{fb|}}--&gt;B līgas grupas 4. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}}
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.uefa.com/uefanationsleague/index.html Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}}

{{UEFA Nāciju līga}}

[[Kategorija:UEFA Nāciju līga]]
[[Kategorija:2026. gads futbolā|UEFA Nāciju līga]]
[[Kategorija:2027. gads futbolā|UEFA Nāciju līga]]</text>
      <sha1>nhwnvmzcp2kvznlqxb45vnx7s0tzhl5</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530899</id>
      <parentid>4530898</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T07:12:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* B3 grupa */</comment>
      <origin>4530899</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="37448" sha1="e06dj3d3exzugkcgqnwr3qajgsqu0i8" xml:space="preserve">{{notiek sports|futbols}}
{{Starptautiska sporta turnīra infokaste
 |          nosaukums = UEFA Nāciju līga
 |     citi_nosaukumi = 
 |               gads = 2026.—2027. gada
 |       gads_pa_labi = 
 |             attēls = 
 |            att_izm = 
 |           apraksts = 
 |          mājaslapa = 
 |              laiks = '''Līgas posms:'''&lt;br /&gt;2026. gada 24. septembris — 2026. gada 17. novembris&lt;br /&gt;'''A līgas ceturtdaļfināli,'''&lt;br /&gt;'''A/B līgas pārspēles,'''&lt;br /&gt;'''B/C līgas pārspēles:'''&lt;br /&gt;2027. gada 25.—30. marts&lt;br /&gt;'''Finālturnīrs:'''&lt;br /&gt;2027. gada 9.—13. jūnijs
 |     komandu_skaits = 54
 |           čempioni = 
 |             tituls = 
 |              otrie = 
 |             trešie = 
 |           ceturtie = 
 |             spēles =
 |          skatītāji = 
 |    rezultatīvākais = 
 |                mvp = 
 |            pag_sez = [[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga|2024.—2025.]]
 |            nak_sez = ''[[2028.—2029. gada UEFA Nāciju līga|2028.—2029.]]''
}}

'''2026.—2027. gada UEFA Nāciju līga''' ir piektā [[UEFA Nāciju līga]]s sezona, kurā sacenšas 54 [[UEFA]] konfederācijas nacionālās vīriešu [[futbols|futbola]] izlases. Līgas posma spēles (grupu turnīri) notiks no 2026. gada 24. septembra līdz 17. novembrim. 2027. gada martā norisināsies A līgas ceturtdaļfināli un pārspēles par iekļūšanu vai vietas saglabāšanu A/B un B/C līgās. Finālturnīra spēles notiks 2027. gada jūnijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uefa.com/uefanationsleague/news/0298-1d6ef1acfaef-b54fcf1da859-1000--2026-27-uefa-nations-league-all-you-need-to-know/|title=2026/27 UEFA Nations League: All you need to know|date=18 September 2026 |website=uefa.com|language=en|access-date={{dat|2026|9|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Formāts ==
Visas izlases ir sadalītas četrās līgās, kur A, B un C līgā ir katrā pa 16 komandām, kas savukārt sadalītas četrās grupās pa četrām komandām. D līgā ir 6 komandas, kas sadalītas divās grupās pa trim komandām. Komandu sadalījums līgās ir balstīts uz [[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga]]s kopvērtējumu. Katra komanda savā grupā aizvada sešas spēles, izņemot D līgu, kur katrai komandai ir četras spēles, izmantojot divu apļu formātu ar spēlēm savā laukumā un izbraukumā.

A līgā katras grupas pirmo divu vietu ieguvējas kvalificējas ceturtdaļfinālam. Ceturtdaļfinālu uzvarētāji tiks noskaidroti divu spēļu summā (spēle savā laukumā un izbraukumā) un kvalificēsies UEFA Nācijas līgas finālturnīram. Finālturnīrā tiek izspēlēti pusfināli, spēle par 3. vietu un fināls.

2026. gada maijā [[UEFA]] nolēma mainīt sacensību formātu nākamajai (2028.—2029.) sezonai un pāriet uz trim līgām pa 18 komandām katrā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uefa.com/uefanationsleague/news/02a5-20abaa999b8a-b0a852eae001-1000--new-concept-for-men-s-national-team-competitions-as-of-202/|title=New concept for men's national team competitions as of 2028 approved|date=20 May 2026 |website=uefa.com|language=en|access-date={{dat|2026|9|19||bez}}}}&lt;/ref&gt; {{dat|2026|9|15||bez}} UEFA Izpildkomiteja apstiprināja izmaiņas komandu paaugstināšanā un pazemināšanā, lai īstenotu pāreju uz jauno formātu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uefa.com/uefanationsleague/news/02a9-219880a004d4-2948b70a545e-1000--new-promotion-relegation-system-for-uefa-nations-league-20/|title=New promotion/relegation system for UEFA Nations League 2026/27|date=15 September 2026 |website=uefa.com|language=en|access-date={{dat|2026|9|19||bez}}}}&lt;/ref&gt; A/B līgas pārspēlēs piedalīsies divas A līgā trešo vietu grupā ieņēmušās komandas ar sliktāko rezultātu un divas labākās A līgas ceturto vietu ieguvējas pret četrām komandām, kas B līgā ieņems otro vietu. B/C līgas pārspēlēs piedalīsies četras B līgas komandas, kas ieņems ceturto vietu grupā, pret četrām C līgas komandām, kas ieņems otro vietu.

Komandu pārcelšana starp līgām pirms nākamās sacensību sezonas notiek šādi:
* Četras B līgas grupu uzvarētājkomandas tiek pārceltas uz A līgu.
* Divas A līgas komandas, kas savās grupās ieņēmušas ceturto vietu un uzrādījušas sliktākos rezultātus, tiek pārceltas uz B līgu.
* Četras komandas, kas uzvarējušas A/B līgu pārspēlēs, spēlēs A līgā, bet četras zaudējušās komandas — B līgā.
* Četras C līgas grupu uzvarētājkomandas tiek pārceltas uz B līgu.
* Četras komandas, kas uzvarējušas B/C līgu pārspēlēs, spēlēs B līgā, bet četras zaudējušās komandas — C līgā.
* Tā kā D līga vairs nepastāvēs, visas D līgas komandas tiek pārceltas uz C līgu.&lt;ref name=&quot;reglaments&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://documents.uefa.com/r/Regulations-of-the-UEFA-Nations-League-2026/27-Online|title=Regulations of the UEFA Nations League|date=15 September 2026 |website=uefa.com|language=en|access-date={{dat|2026|9|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Kritēriji vietu sadalījumam grupā ===
Ja divām vai vairākām komandām ir vienāds punktu skaits grupā, vietu sadalījums tiek noteikts pēc šādiem kritērijiem:&lt;ref name=&quot;reglaments&quot;/&gt;
# lielāks punktu skaits savstarpējās spēlēs;
# labāka vārtu starpība savstarpējās spēlēs;
# lielāks gūto vārtu skaits savstarpējās spēlēs;
# ja pēc pirmo trīs kritēriju pielietošanas saglabājas komandas ar vienādiem rādītājiem, tad tos atkārto tikai komandām, kam tie joprojām ir vienādi, ja tas nedod rezultātu, pielieto nākamos kritērijus;
# labāka vārtu starpība visās grupas spēlēs;
# lielāks gūto vārtu skaits visās grupas spēlēs;
# lielāks gūto vārtu skaits izbraukumā visās grupas spēlēs;
# lielāks uzvaru skaits visās grupas spēlēs;
# lielāks uzvaru skaits izbraukumā visās grupas spēlēs;
# mazāks disciplīnas punktu skaits (1 punkts par dzelteno kartīti, 3 punkti par sarkano kartīti divu dzelteno kartīšu rezultātā, 3 punkti par tiešu sarkano kartīti, 4 punkti par dzelteno kartīti un tiešu sarkano kartīti vienas spēles laikā);
# vieta izsēšanas rangā (pēc iepriekšējās sezonas rezultātiem).

=== Kritēriji vietu sadalījumam līgā ===
Vieta līgā tiek noteikta pēc šādiem kritērijiem:&lt;ref name=&quot;reglaments&quot;/&gt;
# vieta grupā;
# punktu skaits;
# vārtu starpība;
# gūto vārtu skaits;
# gūto vārtu skaits izbraukuma spēlēs;
# uzvaru skaits;
# uzvaru skaits izbraukuma spēlēs;
# mazāks disciplīnas punktu skaits (1 punkts par dzelteno kartīti, 3 punkti par sarkano kartīti divu dzelteno kartīšu rezultātā, 3 punkti par tiešu sarkano kartīti, 4 punkti par dzelteno kartīti un tiešu sarkano kartīti vienas spēles laikā);
# vieta izsēšanas rangā (pēc iepriekšējās sezonas rezultātiem).

== Kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Posms
! Kārta
! Datumi
|-
| rowspan=&quot;6&quot; | '''Līgas posms'''
| 1. kārta
| 2026. gada 24.—26. septembris
|-
| 2. kārta
| 2026. gada 27.—29. septembris
|-
| 3. kārta
| 2026. gada 1.—3. oktobris
|-
| 4. kārta
| 2026. gada 4.—6. oktobris
|-
| 5. kārta
| 2026. gada 12.—14. novembris
|-
| 6. kārta
| 2026. gada 15.—17. novembris
|-
| rowspan=&quot;2&quot; | '''A līgas ceturtdaļfināli''',&lt;br /&gt;'''A/B līgas pārspēles''' un '''B/C līgas pārspēles'''
| 1. spēle
| 2027. gada 25.—27. marts
|-
| 2. spēle
| 2027. gada 28.—30. marts
|-
| rowspan=&quot;3&quot; | '''Finālturnīrs'''
| Pusfināli
| 2027. gada 9.—10. jūnijs
|-
| Spēle par 3. vietu
| rowspan=&quot;2&quot; | 2027. gada 13. jūnijs
|-
| Fināls
|}

UEFA apstiprināja līgas posma spēļu kalendāru 2026. gada 13. februārī — dienā pēc izlozes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uefa.com/uefanationsleague/news/02a2-1fea18abbcbc-456e846509e7-1000/|title=2026/27 UEFA Nations League: All the league phase fixtures|website=uefa.com|language=en|access-date={{dat|2026|9|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Komandas ==
[[Attēls:2026–27 UEFA Nations League map.svg|thumb|325px|Izlases pēc līgas, kurā tās piedalās 2024.—2025. gada sezonā.{{legend|#e61e2b|A līga}} {{legend|#2f89c7|B līga}} {{legend|#34a861|C līga}} {{legend|#f8c51e|D līga}} {{Legend|#000000|Izlase izslēgta no sacensībām}}]]

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:85%&quot;
|+ Apzīmējumu skaidrojums
|-
! {{increase}}
| Paaugstinātas pēc iepriekšējās sezonas
|-
! {{samazinājās}}
| Pazeminātas pēc iepriekšējās sezonas
|-
! *
| Piedalījās pārspēlēs
|}

{|
|- style=&quot;vertical-align:top&quot;
|
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|+ [[#A līga|A līga]]
|-
! Grozs
! style=&quot;width:190px&quot; | Izlase
! style=&quot;width:25px&quot; | {{piezīme|Izmaiņas|Izmaiņas ar iepriekšējo sezonu}}
! Rangs
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 1
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|POR}}
|
| 1
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|ESP}}
|
| 2
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|FRA}}
|
| 3
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|GER}}
|
| 4
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 2
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|ITA}}
|
| 5
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|NED}}
|
| 6
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|DEN}}
|
| 7
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|CRO}}
|
| 8
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 3
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|SRB}}
| *
| 9
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|BEL}}
| *
| 10
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|ENG}}
| {{increase}}
| 11
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|NOR}}
| {{increase}}
| 12
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 4
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|WAL}}
| {{increase}}
| 13
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|CZE}}
| {{increase}}
| 14
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|GRE}}
| {{increase}}*
| 15
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|TUR}}
| {{increase}}*
| 16
|}
|
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|+ [[#B līga|B līga]]
|-
! Grozs
! style=&quot;width:190px&quot; | Izlase
! style=&quot;width:25px&quot; | {{piezīme|Izmaiņas|Izmaiņas ar iepriekšējo sezonu}}
! Rangs
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 1
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|SCO}}
| {{samazinājās}}*
| 17
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|HUN}}
| {{samazinājās}}*
| 18
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|POL}}
| {{samazinājās}}
| 19
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|ISR}}
| {{samazinājās}}
| 20
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 2
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|SUI}}
| {{samazinājās}}
| 21
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|BIH}}
| {{samazinājās}}
| 22
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|AUT}}
| *
| 23
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|UKR}}
| *
| 24
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 3
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|SVN}}
| *
| 25
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|GEO}}
| *
| 26
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|IRL}}
| *
| 27
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|ROU}}
| {{increase}}
| 28
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 4
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|SWE}}
| {{increase}}
| 29
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|MKD}}
| {{increase}}
| 30
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|NIR}}
| {{increase}}
| 31
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|KOS}}
| {{increase}}*
| 32
|}
|- style=&quot;vertical-align:top&quot;
|
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|+ [[#C līga|C līga]]
|-
! Grozs
! style=&quot;width:190px&quot; | Izlase
! style=&quot;width:25px&quot; | {{piezīme|Izmaiņas|Izmaiņas ar iepriekšējo sezonu}}
! Rangs
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 1
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|ISL}}
| {{samazinājās}}*
| 33
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|ALB}}
| {{samazinājās}}
| 34
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|MNE}}
| {{samazinājās}}
| 35
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|KAZ}}
| {{samazinājās}}
| 36
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 2
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|FIN}}
| {{samazinājās}}
| 37
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|SVK}}
| *
| 38
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|BUL}}
| *
| 39
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|ARM}}
| *
| 40
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 3
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|BLR}}
|
| 41
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|FRO}}
|
| 42
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|CYP}}
|
| 43
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|EST}}
|
| 44
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 4
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|LVA}}{{efn|name=Play-offs-C-v-D|Izlozes laikā nebija zināmi C/D līgas pārspēļu uzvarētāji (Latvija — Gibraltārs un Luksemburga — Malta).}}
| *
| 45
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|LUX}}{{efn|name=Play-offs-C-v-D}}
| *
| 46
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|MDA}}
| {{increase}}
| 47
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|SMR}}
| {{increase}}
| 48
|}
|
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|+ [[#D līga|D līga]]
|-
! Grozs
! style=&quot;width:190px&quot; | Izlase
! style=&quot;width:25px&quot; | {{piezīme|Izmaiņas|Izmaiņas ar iepriekšējo sezonu}}
! Rangs
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 1
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|AZE}}
| {{samazinājās}}
| 49
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|LTU}}
| {{samazinājās}}
| 50
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|MLT}}{{efn|name=Play-offs-C-v-D}}
| *
| 51
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|GIB}}{{efn|name=Play-offs-C-v-D}}
| *
| 52
|-
| rowspan=&quot;2&quot; | 2
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|LIE}}
|
| 53
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|AND}}
|
| 54
|}
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|+ Izslēgta no sacensībām
|-
! style=&quot;width:310px&quot; | Izlase
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|RUS}}
|}
|}
{{notelist}}

== A līga ==
=== A1 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=FRA |team2=BEL |team3=ITA |team4=TUR

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|9|28||bez}}
|win_FRA=2 |draw_FRA=0 |loss_FRA=0 |gf_FRA=2 |ga_FRA=0
|win_ITA=1 |draw_ITA=0 |loss_ITA=1 |gf_ITA=4 |ga_ITA=3
|win_BEL=1 |draw_BEL=0 |loss_BEL=1 |gf_BEL=2 |ga_BEL=1
|win_TUR=0 |draw_TUR=0 |loss_TUR=2 |gf_TUR=1 |ga_TUR=5

|match_FRA_ITA={{small|2. okt.}}
|match_FRA_BEL={{small|5. okt.}}
|match_FRA_TUR={{small|15. nov.}}

|match_ITA_FRA={{small|12. nov.}}
|match_ITA_BEL=0–2
|match_ITA_TUR={{small|5. okt.}}

|match_BEL_FRA=0–1
|match_BEL_ITA={{small|15. nov.}}
|match_BEL_TUR={{small|2. okt.}}

|match_TUR_FRA=0–1
|match_TUR_ITA=1–4
|match_TUR_BEL={{small|12. nov.}}

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_FRA={{fb|FRA}} |short_FRA={{flaga|FRA}} |status_FRA=
|name_ITA={{fb|ITA}} |short_ITA={{flaga|ITA}} |status_ITA=
|name_BEL={{fb|BEL}} |short_BEL={{flaga|BEL}} |status_BEL=
|name_TUR={{fb|TUR}} |short_TUR={{flaga|TUR}} |status_TUR=

&lt;!--Qualification and relegation column definitions--&gt;
|res_col_header=QR
|result1=QF |result2=QF |result3=3rd |result4=4th
|col_QF=green1 |text_QF=Kvalificēšanās ceturtdaļfināliem
|col_3rd=red2  |text_3rd=Iespējamas A/B līgas pārspēles
|col_4th=red1  |text_4th=A/B līgas pārspēles vai pazemināšana uz B līgu
}}

=== A2 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=GRE |team2=NED |team3=GER |team4=SRB 

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|9|27||bez}}
|win_GER=0 |draw_GER=1 |loss_GER=1 |gf_GER=1 |ga_GER=2
|win_NED=1 |draw_NED=1 |loss_NED=0 |gf_NED=3 |ga_NED=2
|win_SRB=0 |draw_SRB=0 |loss_SRB=2 |gf_SRB=2 |ga_SRB=4
|win_GRE=2 |draw_GRE=0 |loss_GRE=0 |gf_GRE=3 |ga_GRE=1

|match_GER_NED={{small|16. nov.}}
|match_GER_SRB={{small|1. okt.}}
|match_GER_GRE=0–1

|match_NED_GER=1–1
|match_NED_SRB={{small|4. okt.}}
|match_NED_GRE={{small|13. nov.}}

|match_SRB_GER={{small|13. nov.}}
|match_SRB_NED=1–2
|match_SRB_GRE=1–2

|match_GRE_GER={{small|4. okt.}}
|match_GRE_NED={{small|1. okt.}}
|match_GRE_SRB={{small|16. nov.}}

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_GER={{fb|GER}} |short_GER={{flaga|GER}} |status_GER=
|name_NED={{fb|NED}} |short_NED={{flaga|NED}} |status_NED=
|name_SRB={{fb|SRB}} |short_SRB={{flaga|SRB}} |status_SRB=
|name_GRE={{fb|GRE}} |short_GRE={{flaga|GRE}} |status_GRE=

&lt;!--Qualification and relegation column definitions--&gt;
|res_col_header=QR
|result1=QF |result2=QF |result3=3rd |result4=4th
|col_QF=green1 |text_QF=Kvalificēšanās ceturtdaļfināliem
|col_3rd=red2  |text_3rd=Iespējamas A/B līgas pārspēles
|col_4th=red1  |text_4th=A/B līgas pārspēles vai pazemināšana uz B līgu
}}

=== A3 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=ESP |team2=ENG |team3=CRO |team4=CZE

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|9|29||bez}}
|win_ESP=2 |draw_ESP=0 |loss_ESP=0 |gf_ESP=7 |ga_ESP=3
|win_CRO=1 |draw_CRO=0 |loss_CRO=1 |gf_CRO=3 |ga_CRO=5
|win_ENG=1 |draw_ENG=0 |loss_ENG=1 |gf_ENG=4 |ga_ENG=3
|win_CZE=0 |draw_CZE=0 |loss_CZE=2 |gf_CZE=1 |ga_CZE=4

|match_ESP_CRO=4–1
|match_ESP_ENG={{small|15. nov.}}
|match_ESP_CZE={{small|3. okt.}}

|match_CRO_ESP={{small|6. okt.}}
|match_CRO_ENG={{small|3. okt.}}
|match_CRO_CZE={{small|15. nov.}}

|match_ENG_ESP=2–3
|match_ENG_CRO={{small|12. nov.}}
|match_ENG_CZE={{small|6. okt.}}

|match_CZE_ESP={{small|12. nov.}}
|match_CZE_CRO=1–2
|match_CZE_ENG=0–2

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ESP={{fb|ESP}} |short_ESP={{flaga|ESP}} |status_ESP=
|name_CRO={{fb|CRO}} |short_CRO={{flaga|CRO}} |status_CRO=
|name_ENG={{fb|ENG}} |short_ENG={{flaga|ENG}} |status_ENG=
|name_CZE={{fb|CZE}} |short_CZE={{flaga|CZE}} |status_CZE=

&lt;!--Qualification and relegation column definitions--&gt;
|res_col_header=QR
|result1=QF |result2=QF |result3=3rd |result4=4th
|col_QF=green1 |text_QF=Kvalificēšanās ceturtdaļfināliem
|col_3rd=red2  |text_3rd=Iespējamas A/B līgas pārspēles
|col_4th=red1  |text_4th=A/B līgas pārspēles vai pazemināšana uz B līgu
}}

=== A4 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=POR |team2=NOR |team3=DEN |team4=WAL

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|9|27||bez}}
|win_POR=2 |draw_POR=0 |loss_POR=0 |gf_POR=3 |ga_POR=1
|win_DEN=1 |draw_DEN=0 |loss_DEN=1 |gf_DEN=4 |ga_DEN=3
|win_NOR=1 |draw_NOR=0 |loss_NOR=1 |gf_NOR=4 |ga_NOR=4
|win_WAL=0 |draw_WAL=0 |loss_WAL=2 |gf_WAL=0 |ga_WAL=3

|match_POR_DEN={{small|14. nov.}}
|match_POR_NOR={{small|4. okt.}}
|match_POR_WAL=1–0

|match_DEN_POR={{small|1. okt.}}
|match_DEN_NOR={{small|17. nov.}}
|match_DEN_WAL=2–0

|match_NOR_POR=1–2
|match_NOR_DEN=3–2
|match_NOR_WAL={{small|14. nov.}}

|match_WAL_POR={{small|17. nov.}}
|match_WAL_DEN={{small|4. okt.}}
|match_WAL_NOR={{small|1. okt.}}

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_POR={{fb|POR}} |short_POR={{flaga|POR}} |status_POR=
|name_DEN={{fb|DEN}} |short_DEN={{flaga|DEN}} |status_DEN=
|name_NOR={{fb|NOR}} |short_NOR={{flaga|NOR}} |status_NOR=
|name_WAL={{fb|WAL}} |short_WAL={{flaga|WAL}} |status_WAL=

&lt;!--Qualification and relegation column definitions--&gt;
|res_col_header=QR
|result1=QF |result2=QF |result3=3rd |result4=4th
|col_QF=green1 |text_QF=Kvalificēšanās ceturtdaļfināliem
|col_3rd=red2  |text_3rd=Iespējamas A/B līgas pārspēles
|col_4th=red1  |text_4th=A/B līgas pārspēles vai pazemināšana uz B līgu
}}

=== 3. vietu rangs ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=Gr1 |team2=Gr4 |team4=Gr2 |team3=Gr3

&lt;!--Update team results below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|9|29||bez}}
|win_Gr1=1 |draw_Gr1=0 |loss_Gr1=1 |gf_Gr1=4 |ga_Gr1=3 |status_Gr1=
|win_Gr2=0 |draw_Gr2=1 |loss_Gr2=1 |gf_Gr2=1 |ga_Gr2=2 |status_Gr2=
|win_Gr3=1 |draw_Gr3=0 |loss_Gr3=1 |gf_Gr3=3 |ga_Gr3=5 |status_Gr3=
|win_Gr4=1 |draw_Gr4=0 |loss_Gr4=1 |gf_Gr4=4 |ga_Gr4=3 |status_Gr4=

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_Gr1={{fb|ITA}}
|name_Gr2={{fb|GER}}
|name_Gr3={{fb|CRO}}
|name_Gr4={{fb|DEN}}

&lt;!--Group definitions--&gt;
|show_groups=T
|group_Gr1=A1
|group_Gr2=A2
|group_Gr3=A3
|group_Gr4=A4

&lt;!--Qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=Q
|result3=RPO |result4=RPO
|col_RPO=red2 |text_RPO=A/B līgas pārspēles
}}

=== 4. vietu rangs ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team2=Gr3 |team1=Gr2 |team3=Gr4 |team4=Gr1

&lt;!--Update team results below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|9|29||bez}}
|win_Gr1=0 |draw_Gr1=0 |loss_Gr1=2 |gf_Gr1=1 |ga_Gr1=5 |status_Gr1=
|win_Gr2=0 |draw_Gr2=0 |loss_Gr2=2 |gf_Gr2=2 |ga_Gr2=4 |status_Gr2=
|win_Gr3=0 |draw_Gr3=0 |loss_Gr3=2 |gf_Gr3=1 |ga_Gr3=4 |status_Gr3=
|win_Gr4=0 |draw_Gr4=0 |loss_Gr4=2 |gf_Gr4=0 |ga_Gr4=3 |status_Gr4=

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_Gr1={{fb|TUR}}
|name_Gr2={{fb|SRB}}
|name_Gr3={{fb|CZE}}
|name_Gr4={{fb|WAL}}

&lt;!--Group definitions--&gt;
|show_groups=T
|group_Gr1=A1
|group_Gr2=A2
|group_Gr3=A3
|group_Gr4=A4

&lt;!--Qualification and relegation column definitions--&gt;
|res_col_header=QR
|result1=RPO |result2=RPO |result3=REL |result4=REL
|col_RPO=red2 |text_RPO=A/B līgas pārspēles
|col_REL=red1 |text_REL=Pazemināšana uz B līgu
}}

=== Ceturtdaļfināli ===
{{TwoLegStart}}
{{TwoLegResult|&lt;!--{{fb-rt|}}--&gt;A līgas grupas 2. vieta|||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A līgas grupas 1. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}}
{{TwoLegResult|&lt;!--{{fb-rt|}}--&gt;A līgas grupas 2. vieta|||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A līgas grupas 1. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}}
{{TwoLegResult|&lt;!--{{fb-rt|}}--&gt;A līgas grupas 2. vieta|||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A līgas grupas 1. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}}
{{TwoLegResult|&lt;!--{{fb-rt|}}--&gt;A līgas grupas 2. vieta|||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A līgas grupas 1. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}}
|}

=== Finālturnīrs ===
{{#invoke:RoundN|N4
|style=white-space:nowrap|widescore=yes|bold_winner=high|3rdplace=yes
|RD1=Pusfināli
|RD2=Fināls
|Consol=Spēle par 3. vietu
&lt;!-- Date-Place|Team 1|Score 1|Team 2|Score 2 --&gt;
&lt;!-- Semi-finals --&gt;
|2027. gada 9. jūnijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|2027. gada 10. jūnijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
&lt;!-- Final --&gt;
|2027. gada 13. jūnijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
&lt;!-- 3rd place --&gt;
|2027. gada 13. jūnijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
}}

== B līga ==
=== B1 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=SUI |team3=SCO |team2=SVN |team4=MKD

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|9|29||bez}}
|win_SCO=0 |draw_SCO=1 |loss_SCO=1 |gf_SCO=0 |ga_SCO=3
|win_SUI=2 |draw_SUI=0 |loss_SUI=0 |gf_SUI=6 |ga_SUI=0
|win_SVN=1 |draw_SVN=1 |loss_SVN=0 |gf_SVN=2 |ga_SVN=0
|win_MKD=0 |draw_MKD=0 |loss_MKD=2 |gf_MKD=0 |ga_MKD=5

|match_SCO_SUI=0–3
|match_SCO_SVN={{small|6. okt.}}
|match_SCO_MKD={{small|13. nov.}}

|match_SUI_SCO={{small|16. nov.}}
|match_SUI_SVN={{small|3. okt.}}
|match_SUI_MKD={{small|6. okt.}}

|match_SVN_SCO=0–0
|match_SVN_SUI={{small|13. nov.}}
|match_SVN_MKD=2–0

|match_MKD_SCO={{small|3. okt.}}
|match_MKD_SUI=0–3
|match_MKD_SVN={{small|16. nov.}}

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_SCO={{fb|SCO}} |short_SCO={{flaga|SCO}} |status_SCO=
|name_SUI={{fb|SUI}} |short_SUI={{flaga|SUI}} |status_SUI=
|name_SVN={{fb|SVN}} |short_SVN={{flaga|SVN}} |status_SVN=
|name_MKD={{fb|MKD}} |short_MKD={{flaga|MKD}} |status_MKD=

&lt;!--Promotion and qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=PQ
|result1=PRO |result2=PPO |result4=RPO
|col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz A līgu
|col_PPO=green2 |text_PPO=A/B līgas pārspēles
|col_RPO=red2  |text_RPO=B/C līgas pārspēles
}}

=== B2 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=NIR |team2=UKR |team3=GEO |team4=HUN

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|9|28||bez}}
|win_HUN=0 |draw_HUN=1 |loss_HUN=1 |gf_HUN=0 |ga_HUN=1
|win_UKR=1 |draw_UKR=1 |loss_UKR=0 |gf_UKR=1 |ga_UKR=0
|win_GEO=0 |draw_GEO=1 |loss_GEO=1 |gf_GEO=0 |ga_GEO=1
|win_NIR=1 |draw_NIR=1 |loss_NIR=0 |gf_NIR=1 |ga_NIR=0

|match_HUN_UKR=0–1
|match_HUN_GEO={{small|2. okt.}}
|match_HUN_NIR={{small|17. nov.}}

|match_UKR_HUN={{small|5. okt.}}
|match_UKR_GEO={{small|17. nov.}}
|match_UKR_NIR={{small|2. okt.}}

|match_GEO_HUN={{small|14. nov.}}
|match_GEO_UKR=0–0
|match_GEO_NIR=0–1

|match_NIR_HUN=0–0
|match_NIR_UKR={{small|14. nov.}}
|match_NIR_GEO={{small|5. okt.}}

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_HUN={{fb|HUN}} |short_HUN={{flaga|HUN}} |status_HUN=
|name_UKR={{fb|UKR}} |short_UKR={{flaga|UKR}} |status_UKR=
|name_GEO={{fb|GEO}} |short_GEO={{flaga|GEO}} |status_GEO=
|name_NIR={{fb|NIR}} |short_NIR={{flaga|NIR}} |status_NIR=

&lt;!--Promotion and qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=PQ
|result1=PRO |result2=PPO |result4=RPO
|col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz A līgu
|col_PPO=green2 |text_PPO=A/B līgas pārspēles
|col_RPO=red2  |text_RPO=B/C līgas pārspēles
}}

=== B3 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=AUT |team2=KOS |team3=IRL |team4=ISR

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|10|1||bez}}
|win_ISR=0 |draw_ISR=1 |loss_ISR=2 |gf_ISR=1 |ga_ISR=6
|win_AUT=2 |draw_AUT=1 |loss_AUT=0 |gf_AUT=8 |ga_AUT=4
|win_IRL=1 |draw_IRL=1 |loss_IRL=1 |gf_IRL=5 |ga_IRL=3
|win_KOS=1 |draw_KOS=1 |loss_KOS=1 |gf_KOS=2 |ga_KOS=3

|match_ISR_AUT={{small|17. nov.}}
|match_ISR_IRL=0–3
|match_ISR_KOS=0–0

|match_AUT_ISR=3–1
|match_AUT_IRL={{small|14. nov.}}
|match_AUT_KOS=3–1

|match_IRL_ISR={{small|4. okt.}}
|match_IRL_AUT=2–2
|match_IRL_KOS={{small|17. nov.}}

|match_KOS_ISR={{small|14. nov.}}
|match_KOS_AUT={{small|4. okt.}}
|match_KOS_IRL=1–0

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ISR={{fb|ISR}} |short_ISR={{flaga|ISR}} |status_ISR=
|name_AUT={{fb|AUT}} |short_AUT={{flaga|AUT}} |status_AUT=
|name_IRL={{fb|IRL}} |short_IRL={{flaga|IRL}} |status_IRL=
|name_KOS={{fb|KOS}} |short_KOS={{flaga|KOS}} |status_KOS=

&lt;!--Promotion and qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=PQ
|result1=PRO |result2=PPO |result4=RPO
|col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz A līgu
|col_PPO=green2 |text_PPO=A/B līgas pārspēles
|col_RPO=red2  |text_RPO=B/C līgas pārspēles
}}

=== B4 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=SWE |team2=BIH |team3=POL |team4=ROU

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|9|28||bez}}
|win_POL=0 |draw_POL=1 |loss_POL=1 |gf_POL=1 |ga_POL=3
|win_BIH=1 |draw_BIH=1 |loss_BIH=0 |gf_BIH=4 |ga_BIH=2
|win_ROU=0 |draw_ROU=0 |loss_ROU=2 |gf_ROU=3 |ga_ROU=6
|win_SWE=2 |draw_SWE=0 |loss_SWE=0 |gf_SWE=5 |ga_SWE=2

|match_POL_BIH=0–0
|match_POL_ROU={{small|2. okt.}}
|match_POL_SWE={{small|17. nov.}}

|match_BIH_POL={{small|5. okt.}}
|match_BIH_ROU={{small|17. nov.}}
|match_BIH_SWE={{small|2. okt.}}

|match_ROU_POL={{small|14. nov.}}
|match_ROU_BIH=2–4
|match_ROU_SWE={{small|5. okt.}}

|match_SWE_POL=3–1
|match_SWE_BIH={{small|14. nov.}}
|match_SWE_ROU=2–1

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_POL={{fb|POL}} |short_POL={{flaga|POL}} |status_POL=
|name_BIH={{fb|BIH}} |short_BIH={{flaga|BIH}} |status_BIH=
|name_ROU={{fb|ROU}} |short_ROU={{flaga|ROU}} |status_ROU=
|name_SWE={{fb|SWE}} |short_SWE={{flaga|SWE}} |status_SWE=

&lt;!--Promotion and qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=PQ
|result1=PRO |result2=PPO |result4=RPO
|col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz A līgu
|col_PPO=green2 |text_PPO=A/B līgas pārspēles
|col_RPO=red2  |text_RPO=B/C līgas pārspēles
}}

== C līga ==
=== C1 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team2=FIN |team1=ALB |team3=BLR |team4=SMR

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|9|29||bez}}
|win_ALB=2 |draw_ALB=0 |loss_ALB=0 |gf_ALB=5 |ga_ALB=0
|win_FIN=1 |draw_FIN=1 |loss_FIN=0 |gf_FIN=7 |ga_FIN=0
|win_BLR=0 |draw_BLR=1 |loss_BLR=1 |gf_BLR=0 |ga_BLR=2
|win_SMR=0 |draw_SMR=0 |loss_SMR=2 |gf_SMR=0 |ga_SMR=10

|match_ALB_FIN={{small|12. nov.}}
|match_ALB_BLR=2–0
|match_ALB_SMR={{small|6. okt.}}

|match_FIN_ALB={{small|3. okt.}}
|match_FIN_BLR=0–0
|match_FIN_SMR={{small|15. nov.}}

|match_BLR_ALB={{small|15. nov.}}
|match_BLR_FIN={{small|6. okt.}}
|match_BLR_SMR={{small|3. okt.}}

|match_SMR_ALB=0–3
|match_SMR_FIN=0–7
|match_SMR_BLR={{small|12. nov.}}

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ALB={{fb|ALB}} |short_ALB={{flaga|ALB}} |status_ALB=
|name_FIN={{fb|FIN}} |short_FIN={{flaga|FIN}} |status_FIN=
|name_BLR={{fb|BLR}} |short_BLR={{flaga|BLR}} |status_BLR=
|name_SMR={{fb|SMR}} |short_SMR={{flaga|SMR}} |status_SMR=

&lt;!--Promotion and qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=PQ
|result1=PRO |result2=PPO
|col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz B līgu
|col_PPO=green2 |text_PPO=B/C līgas pārspēles
}}

=== C2 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=MNE |team2=ARM |team3=CYP |team4=LVA

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|9|28||bez}}
|win_CYP=0 |draw_CYP=1 |loss_CYP=1 |gf_CYP=1 |ga_CYP=2
|win_MNE=2 |draw_MNE=0 |loss_MNE=0 |gf_MNE=5 |ga_MNE=3
|win_ARM=1 |draw_ARM=0 |loss_ARM=1 |gf_ARM=4 |ga_ARM=3
|win_LVA=0 |draw_LVA=1 |loss_LVA=1 |gf_LVA=0 |ga_LVA=2

|match_MNE_ARM={{small|5. okt.}}
|match_MNE_CYP=2–1
|match_MNE_LVA={{small|12. nov.}}

|match_ARM_MNE=2–3
|match_ARM_CYP={{small|12. nov.}}
|match_ARM_LVA=2–0

|match_CYP_MNE={{small|15. nov.}}
|match_CYP_ARM={{small|2. okt.}}
|match_CYP_LVA={{small|5. okt.}}

|match_LVA_MNE={{small|2. okt.}}
|match_LVA_ARM={{small|15. nov.}}
|match_LVA_CYP=0–0

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_MNE={{fb|MNE}} |short_MNE={{flaga|MNE}} |status_MNE=
|name_ARM={{fb|ARM}} |short_ARM={{flaga|ARM}} |status_ARM=
|name_CYP={{fb|CYP}} |short_CYP={{flaga|CYP}} |status_CYP=
|name_LVA={{fb|LVA}} |short_LVA={{flaga|LVA}} |status_LVA=

&lt;!--Promotion and qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=PQ
|result1=PRO |result2=PPO
|col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz B līgu
|col_PPO=green2 |text_PPO=B/C līgas pārspēles
}}

=== C3 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=SVK |team3=KAZ |team2=FRO |team4=MDA

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|9|29||bez}}
|win_FRO=0 |draw_FRO=2 |loss_FRO=0 |gf_FRO=2 |ga_FRO=2
|win_KAZ=0 |draw_KAZ=1 |loss_KAZ=1 |gf_KAZ=2 |ga_KAZ=3
|win_SVK=2 |draw_SVK=0 |loss_SVK=0 |gf_SVK=4 |ga_SVK=1
|win_MDA=0 |draw_MDA=1 |loss_MDA=1 |gf_MDA=1 |ga_MDA=3

|match_KAZ_SVK={{small|16. nov.}}
|match_KAZ_FRO={{small|6. okt.}}
|match_KAZ_MDA={{small|2. okt.}}

|match_SVK_KAZ=2–1
|match_SVK_FRO={{small|13. nov.}}
|match_SVK_MDA=2–0

|match_FRO_KAZ=1–1
|match_FRO_SVK={{small|2. okt.}}
|match_FRO_MDA={{small|16. nov.}}

|match_MDA_KAZ={{small|13. nov.}}
|match_MDA_SVK={{small|6. okt.}}
|match_MDA_FRO=1–1

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_KAZ={{fb|KAZ}} |short_KAZ={{flaga|KAZ}} |status_KAZ=
|name_SVK={{fb|SVK}} |short_SVK={{flaga|SVK}} |status_SVK=
|name_FRO={{fb|FRO}} |short_FRO={{flaga|FRO}} |status_FRO=
|name_MDA={{fb|MDA}} |short_MDA={{flaga|MDA}} |status_MDA=

&lt;!--Promotion and qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=PQ
|result1=PRO |result2=PPO
|col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz B līgu
|col_PPO=green2 |text_PPO=B/C līgas pārspēles
}}

=== C4 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team2=LUX|team3=EST |team1=ISL |team4=BUL 

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|9|29||bez}}
|win_ISL=1 |draw_ISL=1 |loss_ISL=0 |gf_ISL=4 |ga_ISL=1
|win_BUL=0 |draw_BUL=1 |loss_BUL=1 |gf_BUL=1 |ga_BUL=2
|win_EST=0 |draw_EST=2 |loss_EST=0 |gf_EST=1 |ga_EST=1
|win_LUX=1 |draw_LUX=0 |loss_LUX=1 |gf_LUX=2 |ga_LUX=4

|match_ISL_BUL={{small|3. okt.}}
|match_ISL_EST=1–1
|match_ISL_LUX={{small|16. nov.}}

|match_BUL_ISL={{small|13. nov.}}
|match_BUL_EST=0–0
|match_BUL_LUX=1–2

|match_EST_ISL={{small|6. okt.}}
|match_EST_BUL={{small|16. nov.}}
|match_EST_LUX={{small|3. okt.}}

|match_LUX_ISL=0–3
|match_LUX_BUL={{small|6. okt.}}
|match_LUX_EST={{small|13. nov.}}

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ISL={{fb|ISL}} |short_ISL={{flaga|ISL}} |status_ISL=
|name_BUL={{fb|BUL}} |short_BUL={{flaga|BUL}} |status_BUL=
|name_EST={{fb|EST}} |short_EST={{flaga|EST}} |status_EST=
|name_LUX={{fb|LUX}} |short_LUX={{flaga|LUX}} |status_LUX=

&lt;!--Promotion and qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=PQ
|result1=PRO |result2=PPO
|col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz B līgu
|col_PPO=green2 |text_PPO=B/C līgas pārspēles
}}

== D līga ==
=== D1 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=MLT |team2=GIB |team3=AND

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|10|1||bez}}
|win_GIB=0 |draw_GIB=2 |loss_GIB=0 |gf_GIB=1 |ga_GIB=1
|win_MLT=1 |draw_MLT=1 |loss_MLT=0 |gf_MLT=3 |ga_MLT=2
|win_AND=0 |draw_AND=1 |loss_AND=1 |gf_AND=1 |ga_AND=2

|match_GIB_MLT={{small|16. nov.}}
|match_GIB_AND=0–0

|match_MLT_GIB=1–1
|match_MLT_AND={{small|4. okt.}}

|match_AND_GIB={{small|13. nov.}}
|match_AND_MLT=1–2

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_GIB={{fb|GIB}} |short_GIB={{flaga|GIB}} |status_GIB=P
|name_MLT={{fb|MLT}} |short_MLT={{flaga|MLT}} |status_MLT=P
|name_AND={{fb|AND}} |short_AND={{flaga|AND}} |status_AND=P

&lt;!--Promotion column definitions--&gt;
|res_col_header=P
|result1=PRO |result2=PRO |result3=PRO
|col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz C līgu
}}

=== D2 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=LTU |team2=AZE |team3=LIE

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update=future{{dat|2026|9|27||bez}}
|win_AZE=0 |draw_AZE=2 |loss_AZE=0 |gf_AZE=1 |ga_AZE=1
|win_LTU=1 |draw_LTU=1 |loss_LTU=0 |gf_LTU=3 |ga_LTU=1
|win_LIE=0 |draw_LIE=1 |loss_LIE=1 |gf_LIE=0 |ga_LIE=2

|match_LTU_AZE=1–1
|match_LTU_LIE={{small|16. nov.}}

|match_AZE_LTU={{small|4. okt.}}
|match_AZE_LIE=0–0

|match_LIE_LTU=0–2
|match_LIE_AZE={{small|13. nov.}}

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_LTU={{fb|LTU}} |short_LTU={{flaga|LTU}} |status_LTU=P
|name_AZE={{fb|AZE}} |short_AZE={{flaga|AZE}} |status_AZE=P
|name_LIE={{fb|LIE}} |short_LIE={{flaga|LIE}} |status_LIE=P

&lt;!--Promotion column definitions--&gt;
|res_col_header=P
|result1=PRO |result2=PRO |result3=PRO
|col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz C līgu
}}

== Paaugstināšanas/pazemināšanas pārspēles ==
=== A/B līgas pārspēles ===
{{TwoLegStart}}
{{TwoLegResult|&lt;!--{{fb-rt|}}--&gt;B līgas grupas 2. vieta|||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A līgas grupas 3. vai 4. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}}
{{TwoLegResult|&lt;!--{{fb-rt|}}--&gt;B līgas grupas 2. vieta|||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A līgas grupas 3. vai 4. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}}
{{TwoLegResult|&lt;!--{{fb-rt|}}--&gt;B līgas grupas 2. vieta|||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A līgas grupas 3. vai 4. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}}
{{TwoLegResult|&lt;!--{{fb-rt|}}--&gt;B līgas grupas 2. vieta|||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A līgas grupas 3. vai 4. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}}
|}

=== B/C līgas pārspēles ===
{{TwoLegStart}}
{{TwoLegResult|&lt;!--{{fb-rt|}}--&gt;C līgas grupas 2. vieta|||&lt;!--{{fb|}}--&gt;B līgas grupas 4. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}}
{{TwoLegResult|&lt;!--{{fb-rt|}}--&gt;C līgas grupas 2. vieta|||&lt;!--{{fb|}}--&gt;B līgas grupas 4. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}}
{{TwoLegResult|&lt;!--{{fb-rt|}}--&gt;C līgas grupas 2. vieta|||&lt;!--{{fb|}}--&gt;B līgas grupas 4. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}}
{{TwoLegResult|&lt;!--{{fb-rt|}}--&gt;C līgas grupas 2. vieta|||&lt;!--{{fb|}}--&gt;B līgas grupas 4. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}}
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.uefa.com/uefanationsleague/index.html Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}}

{{UEFA Nāciju līga}}

[[Kategorija:UEFA Nāciju līga]]
[[Kategorija:2026. gads futbolā|UEFA Nāciju līga]]
[[Kategorija:2027. gads futbolā|UEFA Nāciju līga]]</text>
      <sha1>e06dj3d3exzugkcgqnwr3qajgsqu0i8</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530900</id>
      <parentid>4530899</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T07:17:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* A līga */</comment>
      <origin>4530900</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="37400" sha1="9rjm5hevqbbvn7i3ye80viopbt8ggbs" xml:space="preserve">{{notiek sports|futbols}}
{{Starptautiska sporta turnīra infokaste
 |          nosaukums = UEFA Nāciju līga
 |     citi_nosaukumi = 
 |               gads = 2026.—2027. gada
 |       gads_pa_labi = 
 |             attēls = 
 |            att_izm = 
 |           apraksts = 
 |          mājaslapa = 
 |              laiks = '''Līgas posms:'''&lt;br /&gt;2026. gada 24. septembris — 2026. gada 17. novembris&lt;br /&gt;'''A līgas ceturtdaļfināli,'''&lt;br /&gt;'''A/B līgas pārspēles,'''&lt;br /&gt;'''B/C līgas pārspēles:'''&lt;br /&gt;2027. gada 25.—30. marts&lt;br /&gt;'''Finālturnīrs:'''&lt;br /&gt;2027. gada 9.—13. jūnijs
 |     komandu_skaits = 54
 |           čempioni = 
 |             tituls = 
 |              otrie = 
 |             trešie = 
 |           ceturtie = 
 |             spēles =
 |          skatītāji = 
 |    rezultatīvākais = 
 |                mvp = 
 |            pag_sez = [[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga|2024.—2025.]]
 |            nak_sez = ''[[2028.—2029. gada UEFA Nāciju līga|2028.—2029.]]''
}}

'''2026.—2027. gada UEFA Nāciju līga''' ir piektā [[UEFA Nāciju līga]]s sezona, kurā sacenšas 54 [[UEFA]] konfederācijas nacionālās vīriešu [[futbols|futbola]] izlases. Līgas posma spēles (grupu turnīri) notiks no 2026. gada 24. septembra līdz 17. novembrim. 2027. gada martā norisināsies A līgas ceturtdaļfināli un pārspēles par iekļūšanu vai vietas saglabāšanu A/B un B/C līgās. Finālturnīra spēles notiks 2027. gada jūnijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uefa.com/uefanationsleague/news/0298-1d6ef1acfaef-b54fcf1da859-1000--2026-27-uefa-nations-league-all-you-need-to-know/|title=2026/27 UEFA Nations League: All you need to know|date=18 September 2026 |website=uefa.com|language=en|access-date={{dat|2026|9|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Formāts ==
Visas izlases ir sadalītas četrās līgās, kur A, B un C līgā ir katrā pa 16 komandām, kas savukārt sadalītas četrās grupās pa četrām komandām. D līgā ir 6 komandas, kas sadalītas divās grupās pa trim komandām. Komandu sadalījums līgās ir balstīts uz [[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga]]s kopvērtējumu. Katra komanda savā grupā aizvada sešas spēles, izņemot D līgu, kur katrai komandai ir četras spēles, izmantojot divu apļu formātu ar spēlēm savā laukumā un izbraukumā.

A līgā katras grupas pirmo divu vietu ieguvējas kvalificējas ceturtdaļfinālam. Ceturtdaļfinālu uzvarētāji tiks noskaidroti divu spēļu summā (spēle savā laukumā un izbraukumā) un kvalificēsies UEFA Nācijas līgas finālturnīram. Finālturnīrā tiek izspēlēti pusfināli, spēle par 3. vietu un fināls.

2026. gada maijā [[UEFA]] nolēma mainīt sacensību formātu nākamajai (2028.—2029.) sezonai un pāriet uz trim līgām pa 18 komandām katrā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uefa.com/uefanationsleague/news/02a5-20abaa999b8a-b0a852eae001-1000--new-concept-for-men-s-national-team-competitions-as-of-202/|title=New concept for men's national team competitions as of 2028 approved|date=20 May 2026 |website=uefa.com|language=en|access-date={{dat|2026|9|19||bez}}}}&lt;/ref&gt; {{dat|2026|9|15||bez}} UEFA Izpildkomiteja apstiprināja izmaiņas komandu paaugstināšanā un pazemināšanā, lai īstenotu pāreju uz jauno formātu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uefa.com/uefanationsleague/news/02a9-219880a004d4-2948b70a545e-1000--new-promotion-relegation-system-for-uefa-nations-league-20/|title=New promotion/relegation system for UEFA Nations League 2026/27|date=15 September 2026 |website=uefa.com|language=en|access-date={{dat|2026|9|19||bez}}}}&lt;/ref&gt; A/B līgas pārspēlēs piedalīsies divas A līgā trešo vietu grupā ieņēmušās komandas ar sliktāko rezultātu un divas labākās A līgas ceturto vietu ieguvējas pret četrām komandām, kas B līgā ieņems otro vietu. B/C līgas pārspēlēs piedalīsies četras B līgas komandas, kas ieņems ceturto vietu grupā, pret četrām C līgas komandām, kas ieņems otro vietu.

Komandu pārcelšana starp līgām pirms nākamās sacensību sezonas notiek šādi:
* Četras B līgas grupu uzvarētājkomandas tiek pārceltas uz A līgu.
* Divas A līgas komandas, kas savās grupās ieņēmušas ceturto vietu un uzrādījušas sliktākos rezultātus, tiek pārceltas uz B līgu.
* Četras komandas, kas uzvarējušas A/B līgu pārspēlēs, spēlēs A līgā, bet četras zaudējušās komandas — B līgā.
* Četras C līgas grupu uzvarētājkomandas tiek pārceltas uz B līgu.
* Četras komandas, kas uzvarējušas B/C līgu pārspēlēs, spēlēs B līgā, bet četras zaudējušās komandas — C līgā.
* Tā kā D līga vairs nepastāvēs, visas D līgas komandas tiek pārceltas uz C līgu.&lt;ref name=&quot;reglaments&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://documents.uefa.com/r/Regulations-of-the-UEFA-Nations-League-2026/27-Online|title=Regulations of the UEFA Nations League|date=15 September 2026 |website=uefa.com|language=en|access-date={{dat|2026|9|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Kritēriji vietu sadalījumam grupā ===
Ja divām vai vairākām komandām ir vienāds punktu skaits grupā, vietu sadalījums tiek noteikts pēc šādiem kritērijiem:&lt;ref name=&quot;reglaments&quot;/&gt;
# lielāks punktu skaits savstarpējās spēlēs;
# labāka vārtu starpība savstarpējās spēlēs;
# lielāks gūto vārtu skaits savstarpējās spēlēs;
# ja pēc pirmo trīs kritēriju pielietošanas saglabājas komandas ar vienādiem rādītājiem, tad tos atkārto tikai komandām, kam tie joprojām ir vienādi, ja tas nedod rezultātu, pielieto nākamos kritērijus;
# labāka vārtu starpība visās grupas spēlēs;
# lielāks gūto vārtu skaits visās grupas spēlēs;
# lielāks gūto vārtu skaits izbraukumā visās grupas spēlēs;
# lielāks uzvaru skaits visās grupas spēlēs;
# lielāks uzvaru skaits izbraukumā visās grupas spēlēs;
# mazāks disciplīnas punktu skaits (1 punkts par dzelteno kartīti, 3 punkti par sarkano kartīti divu dzelteno kartīšu rezultātā, 3 punkti par tiešu sarkano kartīti, 4 punkti par dzelteno kartīti un tiešu sarkano kartīti vienas spēles laikā);
# vieta izsēšanas rangā (pēc iepriekšējās sezonas rezultātiem).

=== Kritēriji vietu sadalījumam līgā ===
Vieta līgā tiek noteikta pēc šādiem kritērijiem:&lt;ref name=&quot;reglaments&quot;/&gt;
# vieta grupā;
# punktu skaits;
# vārtu starpība;
# gūto vārtu skaits;
# gūto vārtu skaits izbraukuma spēlēs;
# uzvaru skaits;
# uzvaru skaits izbraukuma spēlēs;
# mazāks disciplīnas punktu skaits (1 punkts par dzelteno kartīti, 3 punkti par sarkano kartīti divu dzelteno kartīšu rezultātā, 3 punkti par tiešu sarkano kartīti, 4 punkti par dzelteno kartīti un tiešu sarkano kartīti vienas spēles laikā);
# vieta izsēšanas rangā (pēc iepriekšējās sezonas rezultātiem).

== Kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Posms
! Kārta
! Datumi
|-
| rowspan=&quot;6&quot; | '''Līgas posms'''
| 1. kārta
| 2026. gada 24.—26. septembris
|-
| 2. kārta
| 2026. gada 27.—29. septembris
|-
| 3. kārta
| 2026. gada 1.—3. oktobris
|-
| 4. kārta
| 2026. gada 4.—6. oktobris
|-
| 5. kārta
| 2026. gada 12.—14. novembris
|-
| 6. kārta
| 2026. gada 15.—17. novembris
|-
| rowspan=&quot;2&quot; | '''A līgas ceturtdaļfināli''',&lt;br /&gt;'''A/B līgas pārspēles''' un '''B/C līgas pārspēles'''
| 1. spēle
| 2027. gada 25.—27. marts
|-
| 2. spēle
| 2027. gada 28.—30. marts
|-
| rowspan=&quot;3&quot; | '''Finālturnīrs'''
| Pusfināli
| 2027. gada 9.—10. jūnijs
|-
| Spēle par 3. vietu
| rowspan=&quot;2&quot; | 2027. gada 13. jūnijs
|-
| Fināls
|}

UEFA apstiprināja līgas posma spēļu kalendāru 2026. gada 13. februārī — dienā pēc izlozes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uefa.com/uefanationsleague/news/02a2-1fea18abbcbc-456e846509e7-1000/|title=2026/27 UEFA Nations League: All the league phase fixtures|website=uefa.com|language=en|access-date={{dat|2026|9|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Komandas ==
[[Attēls:2026–27 UEFA Nations League map.svg|thumb|325px|Izlases pēc līgas, kurā tās piedalās 2024.—2025. gada sezonā.{{legend|#e61e2b|A līga}} {{legend|#2f89c7|B līga}} {{legend|#34a861|C līga}} {{legend|#f8c51e|D līga}} {{Legend|#000000|Izlase izslēgta no sacensībām}}]]

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:85%&quot;
|+ Apzīmējumu skaidrojums
|-
! {{increase}}
| Paaugstinātas pēc iepriekšējās sezonas
|-
! {{samazinājās}}
| Pazeminātas pēc iepriekšējās sezonas
|-
! *
| Piedalījās pārspēlēs
|}

{|
|- style=&quot;vertical-align:top&quot;
|
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|+ [[#A līga|A līga]]
|-
! Grozs
! style=&quot;width:190px&quot; | Izlase
! style=&quot;width:25px&quot; | {{piezīme|Izmaiņas|Izmaiņas ar iepriekšējo sezonu}}
! Rangs
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 1
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|POR}}
|
| 1
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|ESP}}
|
| 2
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|FRA}}
|
| 3
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|GER}}
|
| 4
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 2
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|ITA}}
|
| 5
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|NED}}
|
| 6
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|DEN}}
|
| 7
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|CRO}}
|
| 8
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 3
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|SRB}}
| *
| 9
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|BEL}}
| *
| 10
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|ENG}}
| {{increase}}
| 11
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|NOR}}
| {{increase}}
| 12
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 4
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|WAL}}
| {{increase}}
| 13
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|CZE}}
| {{increase}}
| 14
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|GRE}}
| {{increase}}*
| 15
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|TUR}}
| {{increase}}*
| 16
|}
|
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|+ [[#B līga|B līga]]
|-
! Grozs
! style=&quot;width:190px&quot; | Izlase
! style=&quot;width:25px&quot; | {{piezīme|Izmaiņas|Izmaiņas ar iepriekšējo sezonu}}
! Rangs
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 1
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|SCO}}
| {{samazinājās}}*
| 17
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|HUN}}
| {{samazinājās}}*
| 18
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|POL}}
| {{samazinājās}}
| 19
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|ISR}}
| {{samazinājās}}
| 20
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 2
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|SUI}}
| {{samazinājās}}
| 21
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|BIH}}
| {{samazinājās}}
| 22
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|AUT}}
| *
| 23
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|UKR}}
| *
| 24
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 3
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|SVN}}
| *
| 25
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|GEO}}
| *
| 26
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|IRL}}
| *
| 27
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|ROU}}
| {{increase}}
| 28
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 4
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|SWE}}
| {{increase}}
| 29
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|MKD}}
| {{increase}}
| 30
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|NIR}}
| {{increase}}
| 31
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|KOS}}
| {{increase}}*
| 32
|}
|- style=&quot;vertical-align:top&quot;
|
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|+ [[#C līga|C līga]]
|-
! Grozs
! style=&quot;width:190px&quot; | Izlase
! style=&quot;width:25px&quot; | {{piezīme|Izmaiņas|Izmaiņas ar iepriekšējo sezonu}}
! Rangs
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 1
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|ISL}}
| {{samazinājās}}*
| 33
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|ALB}}
| {{samazinājās}}
| 34
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|MNE}}
| {{samazinājās}}
| 35
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|KAZ}}
| {{samazinājās}}
| 36
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 2
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|FIN}}
| {{samazinājās}}
| 37
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|SVK}}
| *
| 38
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|BUL}}
| *
| 39
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|ARM}}
| *
| 40
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 3
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|BLR}}
|
| 41
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|FRO}}
|
| 42
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|CYP}}
|
| 43
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|EST}}
|
| 44
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 4
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|LVA}}{{efn|name=Play-offs-C-v-D|Izlozes laikā nebija zināmi C/D līgas pārspēļu uzvarētāji (Latvija — Gibraltārs un Luksemburga — Malta).}}
| *
| 45
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|LUX}}{{efn|name=Play-offs-C-v-D}}
| *
| 46
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|MDA}}
| {{increase}}
| 47
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|SMR}}
| {{increase}}
| 48
|}
|
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|+ [[#D līga|D līga]]
|-
! Grozs
! style=&quot;width:190px&quot; | Izlase
! style=&quot;width:25px&quot; | {{piezīme|Izmaiņas|Izmaiņas ar iepriekšējo sezonu}}
! Rangs
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 1
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|AZE}}
| {{samazinājās}}
| 49
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|LTU}}
| {{samazinājās}}
| 50
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|MLT}}{{efn|name=Play-offs-C-v-D}}
| *
| 51
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|GIB}}{{efn|name=Play-offs-C-v-D}}
| *
| 52
|-
| rowspan=&quot;2&quot; | 2
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|LIE}}
|
| 53
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|AND}}
|
| 54
|}
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|+ Izslēgta no sacensībām
|-
! style=&quot;width:310px&quot; | Izlase
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|RUS}}
|}
|}
{{notelist}}

== A līga ==
=== A1 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=FRA |team2=BEL |team3=ITA |team4=TUR

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|9|28||bez}}
|win_FRA=2 |draw_FRA=0 |loss_FRA=0 |gf_FRA=2 |ga_FRA=0
|win_ITA=1 |draw_ITA=0 |loss_ITA=1 |gf_ITA=4 |ga_ITA=3
|win_BEL=1 |draw_BEL=0 |loss_BEL=1 |gf_BEL=2 |ga_BEL=1
|win_TUR=0 |draw_TUR=0 |loss_TUR=2 |gf_TUR=1 |ga_TUR=5

|match_FRA_ITA={{small|2. okt.}}
|match_FRA_BEL={{small|5. okt.}}
|match_FRA_TUR={{small|15. nov.}}

|match_ITA_FRA={{small|12. nov.}}
|match_ITA_BEL=0–2
|match_ITA_TUR={{small|5. okt.}}

|match_BEL_FRA=0–1
|match_BEL_ITA={{small|15. nov.}}
|match_BEL_TUR={{small|2. okt.}}

|match_TUR_FRA=0–1
|match_TUR_ITA=1–4
|match_TUR_BEL={{small|12. nov.}}

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_FRA={{fb|FRA}} |short_FRA={{flaga|FRA}} |status_FRA=
|name_ITA={{fb|ITA}} |short_ITA={{flaga|ITA}} |status_ITA=
|name_BEL={{fb|BEL}} |short_BEL={{flaga|BEL}} |status_BEL=
|name_TUR={{fb|TUR}} |short_TUR={{flaga|TUR}} |status_TUR=

&lt;!--Qualification and relegation column definitions--&gt;
|res_col_header=QR
|result1=QF |result2=QF |result3=3rd |result4=4th
|col_QF=green1 |text_QF=Kvalificēšanās ceturtdaļfināliem
|col_3rd=red2  |text_3rd=Iespējamas A/B līgas pārspēles
|col_4th=red1  |text_4th=A/B līgas pārspēles vai pazemināšana uz B līgu
}}

=== A2 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=GRE |team2=NED |team3=GER |team4=SRB 

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|10|1||bez}}
|win_GER=1 |draw_GER=1 |loss_GER=1 |gf_GER=3 |ga_GER=2
|win_NED=1 |draw_NED=2 |loss_NED=0 |gf_NED=5 |ga_NED=4
|win_SRB=0 |draw_SRB=0 |loss_SRB=3 |gf_SRB=2 |ga_SRB=6
|win_GRE=2 |draw_GRE=1 |loss_GRE=0 |gf_GRE=5 |ga_GRE=3

|match_GER_NED={{small|16. nov.}}
|match_GER_SRB=2–0
|match_GER_GRE=0–1

|match_NED_GER=1–1
|match_NED_SRB={{small|4. okt.}}
|match_NED_GRE={{small|13. nov.}}

|match_SRB_GER={{small|13. nov.}}
|match_SRB_NED=1–2
|match_SRB_GRE=1–2

|match_GRE_GER={{small|4. okt.}}
|match_GRE_NED=2–2
|match_GRE_SRB={{small|16. nov.}}

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_GER={{fb|GER}} |short_GER={{flaga|GER}} |status_GER=
|name_NED={{fb|NED}} |short_NED={{flaga|NED}} |status_NED=
|name_SRB={{fb|SRB}} |short_SRB={{flaga|SRB}} |status_SRB=
|name_GRE={{fb|GRE}} |short_GRE={{flaga|GRE}} |status_GRE=

&lt;!--Qualification and relegation column definitions--&gt;
|res_col_header=QR
|result1=QF |result2=QF |result3=3rd |result4=4th
|col_QF=green1 |text_QF=Kvalificēšanās ceturtdaļfināliem
|col_3rd=red2  |text_3rd=Iespējamas A/B līgas pārspēles
|col_4th=red1  |text_4th=A/B līgas pārspēles vai pazemināšana uz B līgu
}}

=== A3 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=ESP |team2=ENG |team3=CRO |team4=CZE

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|9|29||bez}}
|win_ESP=2 |draw_ESP=0 |loss_ESP=0 |gf_ESP=7 |ga_ESP=3
|win_CRO=1 |draw_CRO=0 |loss_CRO=1 |gf_CRO=3 |ga_CRO=5
|win_ENG=1 |draw_ENG=0 |loss_ENG=1 |gf_ENG=4 |ga_ENG=3
|win_CZE=0 |draw_CZE=0 |loss_CZE=2 |gf_CZE=1 |ga_CZE=4

|match_ESP_CRO=4–1
|match_ESP_ENG={{small|15. nov.}}
|match_ESP_CZE={{small|3. okt.}}

|match_CRO_ESP={{small|6. okt.}}
|match_CRO_ENG={{small|3. okt.}}
|match_CRO_CZE={{small|15. nov.}}

|match_ENG_ESP=2–3
|match_ENG_CRO={{small|12. nov.}}
|match_ENG_CZE={{small|6. okt.}}

|match_CZE_ESP={{small|12. nov.}}
|match_CZE_CRO=1–2
|match_CZE_ENG=0–2

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ESP={{fb|ESP}} |short_ESP={{flaga|ESP}} |status_ESP=
|name_CRO={{fb|CRO}} |short_CRO={{flaga|CRO}} |status_CRO=
|name_ENG={{fb|ENG}} |short_ENG={{flaga|ENG}} |status_ENG=
|name_CZE={{fb|CZE}} |short_CZE={{flaga|CZE}} |status_CZE=

&lt;!--Qualification and relegation column definitions--&gt;
|res_col_header=QR
|result1=QF |result2=QF |result3=3rd |result4=4th
|col_QF=green1 |text_QF=Kvalificēšanās ceturtdaļfināliem
|col_3rd=red2  |text_3rd=Iespējamas A/B līgas pārspēles
|col_4th=red1  |text_4th=A/B līgas pārspēles vai pazemināšana uz B līgu
}}

=== A4 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=POR |team2=DEN |team3=NOR |team4=WAL

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|10|1||bez}}
|win_POR=3 |draw_POR=0 |loss_POR=0 |gf_POR=7 |ga_POR=3
|win_DEN=1 |draw_DEN=0 |loss_DEN=2 |gf_DEN=6 |ga_DEN=7
|win_NOR=1 |draw_NOR=0 |loss_NOR=2 |gf_NOR=5 |ga_NOR=6
|win_WAL=1 |draw_WAL=0 |loss_WAL=2 |gf_WAL=2 |ga_WAL=4

|match_POR_DEN={{small|14. nov.}}
|match_POR_NOR={{small|4. okt.}}
|match_POR_WAL=1–0

|match_DEN_POR=2–4
|match_DEN_NOR={{small|17. nov.}}
|match_DEN_WAL=2–0

|match_NOR_POR=1–2
|match_NOR_DEN=3–2
|match_NOR_WAL={{small|14. nov.}}

|match_WAL_POR={{small|17. nov.}}
|match_WAL_DEN={{small|4. okt.}}
|match_WAL_NOR=2–1

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_POR={{fb|POR}} |short_POR={{flaga|POR}} |status_POR=
|name_DEN={{fb|DEN}} |short_DEN={{flaga|DEN}} |status_DEN=
|name_NOR={{fb|NOR}} |short_NOR={{flaga|NOR}} |status_NOR=
|name_WAL={{fb|WAL}} |short_WAL={{flaga|WAL}} |status_WAL=

&lt;!--Qualification and relegation column definitions--&gt;
|res_col_header=QR
|result1=QF |result2=QF |result3=3rd |result4=4th
|col_QF=green1 |text_QF=Kvalificēšanās ceturtdaļfināliem
|col_3rd=red2  |text_3rd=Iespējamas A/B līgas pārspēles
|col_4th=red1  |text_4th=A/B līgas pārspēles vai pazemināšana uz B līgu
}}

=== 3. vietu rangs ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team2=Gr1 |team3=Gr4 |team1=Gr2 |team4=Gr3

&lt;!--Update team results below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|10|1||bez}}
|win_Gr1=1 |draw_Gr1=0 |loss_Gr1=1 |gf_Gr1=4 |ga_Gr1=3 |status_Gr1=
|win_Gr2=1 |draw_Gr2=1 |loss_Gr2=1 |gf_Gr2=3 |ga_Gr2=2 |status_Gr2=
|win_Gr3=1 |draw_Gr3=0 |loss_Gr3=1 |gf_Gr3=3 |ga_Gr3=5 |status_Gr3=
|win_Gr4=1 |draw_Gr4=0 |loss_Gr4=2 |gf_Gr4=5 |ga_Gr4=6 |status_Gr4=

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_Gr1={{fb|ITA}}
|name_Gr2={{fb|GER}}
|name_Gr3={{fb|CRO}}
|name_Gr4={{fb|NOR}}

&lt;!--Group definitions--&gt;
|show_groups=T
|group_Gr1=A1
|group_Gr2=A2
|group_Gr3=A3
|group_Gr4=A4

&lt;!--Qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=Q
|result3=RPO |result4=RPO
|col_RPO=red2 |text_RPO=A/B līgas pārspēles
}}

=== 4. vietu rangs ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team2=Gr3 |team3=Gr2 |team1=Gr4 |team4=Gr1

&lt;!--Update team results below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|10|1||bez}}
|win_Gr1=0 |draw_Gr1=0 |loss_Gr1=2 |gf_Gr1=1 |ga_Gr1=5 |status_Gr1=
|win_Gr2=0 |draw_Gr2=0 |loss_Gr2=3 |gf_Gr2=2 |ga_Gr2=6 |status_Gr2=
|win_Gr3=0 |draw_Gr3=0 |loss_Gr3=2 |gf_Gr3=1 |ga_Gr3=4 |status_Gr3=
|win_Gr4=1 |draw_Gr4=0 |loss_Gr4=2 |gf_Gr4=2 |ga_Gr4=4 |status_Gr4=

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_Gr1={{fb|TUR}}
|name_Gr2={{fb|SRB}}
|name_Gr3={{fb|CZE}}
|name_Gr4={{fb|WAL}}

&lt;!--Group definitions--&gt;
|show_groups=T
|group_Gr1=A1
|group_Gr2=A2
|group_Gr3=A3
|group_Gr4=A4

&lt;!--Qualification and relegation column definitions--&gt;
|res_col_header=QR
|result1=RPO |result2=RPO |result3=REL |result4=REL
|col_RPO=red2 |text_RPO=A/B līgas pārspēles
|col_REL=red1 |text_REL=Pazemināšana uz B līgu
}}

=== Ceturtdaļfināli ===
{{TwoLegStart}}
{{TwoLegResult|&lt;!--{{fb-rt|}}--&gt;A līgas grupas 2. vieta|||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A līgas grupas 1. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}}
{{TwoLegResult|&lt;!--{{fb-rt|}}--&gt;A līgas grupas 2. vieta|||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A līgas grupas 1. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}}
{{TwoLegResult|&lt;!--{{fb-rt|}}--&gt;A līgas grupas 2. vieta|||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A līgas grupas 1. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}}
{{TwoLegResult|&lt;!--{{fb-rt|}}--&gt;A līgas grupas 2. vieta|||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A līgas grupas 1. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}}
|}

=== Finālturnīrs ===
{{#invoke:RoundN|N4
|style=white-space:nowrap|widescore=yes|bold_winner=high|3rdplace=yes
|RD1=Pusfināli
|RD2=Fināls
|Consol=Spēle par 3. vietu
&lt;!-- Date-Place|Team 1|Score 1|Team 2|Score 2 --&gt;
&lt;!-- Semi-finals --&gt;
|2027. gada 9. jūnijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|2027. gada 10. jūnijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
&lt;!-- Final --&gt;
|2027. gada 13. jūnijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
&lt;!-- 3rd place --&gt;
|2027. gada 13. jūnijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
}}

== B līga ==
=== B1 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=SUI |team3=SCO |team2=SVN |team4=MKD

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|9|29||bez}}
|win_SCO=0 |draw_SCO=1 |loss_SCO=1 |gf_SCO=0 |ga_SCO=3
|win_SUI=2 |draw_SUI=0 |loss_SUI=0 |gf_SUI=6 |ga_SUI=0
|win_SVN=1 |draw_SVN=1 |loss_SVN=0 |gf_SVN=2 |ga_SVN=0
|win_MKD=0 |draw_MKD=0 |loss_MKD=2 |gf_MKD=0 |ga_MKD=5

|match_SCO_SUI=0–3
|match_SCO_SVN={{small|6. okt.}}
|match_SCO_MKD={{small|13. nov.}}

|match_SUI_SCO={{small|16. nov.}}
|match_SUI_SVN={{small|3. okt.}}
|match_SUI_MKD={{small|6. okt.}}

|match_SVN_SCO=0–0
|match_SVN_SUI={{small|13. nov.}}
|match_SVN_MKD=2–0

|match_MKD_SCO={{small|3. okt.}}
|match_MKD_SUI=0–3
|match_MKD_SVN={{small|16. nov.}}

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_SCO={{fb|SCO}} |short_SCO={{flaga|SCO}} |status_SCO=
|name_SUI={{fb|SUI}} |short_SUI={{flaga|SUI}} |status_SUI=
|name_SVN={{fb|SVN}} |short_SVN={{flaga|SVN}} |status_SVN=
|name_MKD={{fb|MKD}} |short_MKD={{flaga|MKD}} |status_MKD=

&lt;!--Promotion and qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=PQ
|result1=PRO |result2=PPO |result4=RPO
|col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz A līgu
|col_PPO=green2 |text_PPO=A/B līgas pārspēles
|col_RPO=red2  |text_RPO=B/C līgas pārspēles
}}

=== B2 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=NIR |team2=UKR |team3=GEO |team4=HUN

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|9|28||bez}}
|win_HUN=0 |draw_HUN=1 |loss_HUN=1 |gf_HUN=0 |ga_HUN=1
|win_UKR=1 |draw_UKR=1 |loss_UKR=0 |gf_UKR=1 |ga_UKR=0
|win_GEO=0 |draw_GEO=1 |loss_GEO=1 |gf_GEO=0 |ga_GEO=1
|win_NIR=1 |draw_NIR=1 |loss_NIR=0 |gf_NIR=1 |ga_NIR=0

|match_HUN_UKR=0–1
|match_HUN_GEO={{small|2. okt.}}
|match_HUN_NIR={{small|17. nov.}}

|match_UKR_HUN={{small|5. okt.}}
|match_UKR_GEO={{small|17. nov.}}
|match_UKR_NIR={{small|2. okt.}}

|match_GEO_HUN={{small|14. nov.}}
|match_GEO_UKR=0–0
|match_GEO_NIR=0–1

|match_NIR_HUN=0–0
|match_NIR_UKR={{small|14. nov.}}
|match_NIR_GEO={{small|5. okt.}}

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_HUN={{fb|HUN}} |short_HUN={{flaga|HUN}} |status_HUN=
|name_UKR={{fb|UKR}} |short_UKR={{flaga|UKR}} |status_UKR=
|name_GEO={{fb|GEO}} |short_GEO={{flaga|GEO}} |status_GEO=
|name_NIR={{fb|NIR}} |short_NIR={{flaga|NIR}} |status_NIR=

&lt;!--Promotion and qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=PQ
|result1=PRO |result2=PPO |result4=RPO
|col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz A līgu
|col_PPO=green2 |text_PPO=A/B līgas pārspēles
|col_RPO=red2  |text_RPO=B/C līgas pārspēles
}}

=== B3 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=AUT |team2=KOS |team3=IRL |team4=ISR

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|10|1||bez}}
|win_ISR=0 |draw_ISR=1 |loss_ISR=2 |gf_ISR=1 |ga_ISR=6
|win_AUT=2 |draw_AUT=1 |loss_AUT=0 |gf_AUT=8 |ga_AUT=4
|win_IRL=1 |draw_IRL=1 |loss_IRL=1 |gf_IRL=5 |ga_IRL=3
|win_KOS=1 |draw_KOS=1 |loss_KOS=1 |gf_KOS=2 |ga_KOS=3

|match_ISR_AUT={{small|17. nov.}}
|match_ISR_IRL=0–3
|match_ISR_KOS=0–0

|match_AUT_ISR=3–1
|match_AUT_IRL={{small|14. nov.}}
|match_AUT_KOS=3–1

|match_IRL_ISR={{small|4. okt.}}
|match_IRL_AUT=2–2
|match_IRL_KOS={{small|17. nov.}}

|match_KOS_ISR={{small|14. nov.}}
|match_KOS_AUT={{small|4. okt.}}
|match_KOS_IRL=1–0

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ISR={{fb|ISR}} |short_ISR={{flaga|ISR}} |status_ISR=
|name_AUT={{fb|AUT}} |short_AUT={{flaga|AUT}} |status_AUT=
|name_IRL={{fb|IRL}} |short_IRL={{flaga|IRL}} |status_IRL=
|name_KOS={{fb|KOS}} |short_KOS={{flaga|KOS}} |status_KOS=

&lt;!--Promotion and qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=PQ
|result1=PRO |result2=PPO |result4=RPO
|col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz A līgu
|col_PPO=green2 |text_PPO=A/B līgas pārspēles
|col_RPO=red2  |text_RPO=B/C līgas pārspēles
}}

=== B4 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=SWE |team2=BIH |team3=POL |team4=ROU

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|9|28||bez}}
|win_POL=0 |draw_POL=1 |loss_POL=1 |gf_POL=1 |ga_POL=3
|win_BIH=1 |draw_BIH=1 |loss_BIH=0 |gf_BIH=4 |ga_BIH=2
|win_ROU=0 |draw_ROU=0 |loss_ROU=2 |gf_ROU=3 |ga_ROU=6
|win_SWE=2 |draw_SWE=0 |loss_SWE=0 |gf_SWE=5 |ga_SWE=2

|match_POL_BIH=0–0
|match_POL_ROU={{small|2. okt.}}
|match_POL_SWE={{small|17. nov.}}

|match_BIH_POL={{small|5. okt.}}
|match_BIH_ROU={{small|17. nov.}}
|match_BIH_SWE={{small|2. okt.}}

|match_ROU_POL={{small|14. nov.}}
|match_ROU_BIH=2–4
|match_ROU_SWE={{small|5. okt.}}

|match_SWE_POL=3–1
|match_SWE_BIH={{small|14. nov.}}
|match_SWE_ROU=2–1

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_POL={{fb|POL}} |short_POL={{flaga|POL}} |status_POL=
|name_BIH={{fb|BIH}} |short_BIH={{flaga|BIH}} |status_BIH=
|name_ROU={{fb|ROU}} |short_ROU={{flaga|ROU}} |status_ROU=
|name_SWE={{fb|SWE}} |short_SWE={{flaga|SWE}} |status_SWE=

&lt;!--Promotion and qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=PQ
|result1=PRO |result2=PPO |result4=RPO
|col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz A līgu
|col_PPO=green2 |text_PPO=A/B līgas pārspēles
|col_RPO=red2  |text_RPO=B/C līgas pārspēles
}}

== C līga ==
=== C1 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team2=FIN |team1=ALB |team3=BLR |team4=SMR

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|9|29||bez}}
|win_ALB=2 |draw_ALB=0 |loss_ALB=0 |gf_ALB=5 |ga_ALB=0
|win_FIN=1 |draw_FIN=1 |loss_FIN=0 |gf_FIN=7 |ga_FIN=0
|win_BLR=0 |draw_BLR=1 |loss_BLR=1 |gf_BLR=0 |ga_BLR=2
|win_SMR=0 |draw_SMR=0 |loss_SMR=2 |gf_SMR=0 |ga_SMR=10

|match_ALB_FIN={{small|12. nov.}}
|match_ALB_BLR=2–0
|match_ALB_SMR={{small|6. okt.}}

|match_FIN_ALB={{small|3. okt.}}
|match_FIN_BLR=0–0
|match_FIN_SMR={{small|15. nov.}}

|match_BLR_ALB={{small|15. nov.}}
|match_BLR_FIN={{small|6. okt.}}
|match_BLR_SMR={{small|3. okt.}}

|match_SMR_ALB=0–3
|match_SMR_FIN=0–7
|match_SMR_BLR={{small|12. nov.}}

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ALB={{fb|ALB}} |short_ALB={{flaga|ALB}} |status_ALB=
|name_FIN={{fb|FIN}} |short_FIN={{flaga|FIN}} |status_FIN=
|name_BLR={{fb|BLR}} |short_BLR={{flaga|BLR}} |status_BLR=
|name_SMR={{fb|SMR}} |short_SMR={{flaga|SMR}} |status_SMR=

&lt;!--Promotion and qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=PQ
|result1=PRO |result2=PPO
|col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz B līgu
|col_PPO=green2 |text_PPO=B/C līgas pārspēles
}}

=== C2 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=MNE |team2=ARM |team3=CYP |team4=LVA

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|9|28||bez}}
|win_CYP=0 |draw_CYP=1 |loss_CYP=1 |gf_CYP=1 |ga_CYP=2
|win_MNE=2 |draw_MNE=0 |loss_MNE=0 |gf_MNE=5 |ga_MNE=3
|win_ARM=1 |draw_ARM=0 |loss_ARM=1 |gf_ARM=4 |ga_ARM=3
|win_LVA=0 |draw_LVA=1 |loss_LVA=1 |gf_LVA=0 |ga_LVA=2

|match_MNE_ARM={{small|5. okt.}}
|match_MNE_CYP=2–1
|match_MNE_LVA={{small|12. nov.}}

|match_ARM_MNE=2–3
|match_ARM_CYP={{small|12. nov.}}
|match_ARM_LVA=2–0

|match_CYP_MNE={{small|15. nov.}}
|match_CYP_ARM={{small|2. okt.}}
|match_CYP_LVA={{small|5. okt.}}

|match_LVA_MNE={{small|2. okt.}}
|match_LVA_ARM={{small|15. nov.}}
|match_LVA_CYP=0–0

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_MNE={{fb|MNE}} |short_MNE={{flaga|MNE}} |status_MNE=
|name_ARM={{fb|ARM}} |short_ARM={{flaga|ARM}} |status_ARM=
|name_CYP={{fb|CYP}} |short_CYP={{flaga|CYP}} |status_CYP=
|name_LVA={{fb|LVA}} |short_LVA={{flaga|LVA}} |status_LVA=

&lt;!--Promotion and qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=PQ
|result1=PRO |result2=PPO
|col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz B līgu
|col_PPO=green2 |text_PPO=B/C līgas pārspēles
}}

=== C3 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=SVK |team3=KAZ |team2=FRO |team4=MDA

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|9|29||bez}}
|win_FRO=0 |draw_FRO=2 |loss_FRO=0 |gf_FRO=2 |ga_FRO=2
|win_KAZ=0 |draw_KAZ=1 |loss_KAZ=1 |gf_KAZ=2 |ga_KAZ=3
|win_SVK=2 |draw_SVK=0 |loss_SVK=0 |gf_SVK=4 |ga_SVK=1
|win_MDA=0 |draw_MDA=1 |loss_MDA=1 |gf_MDA=1 |ga_MDA=3

|match_KAZ_SVK={{small|16. nov.}}
|match_KAZ_FRO={{small|6. okt.}}
|match_KAZ_MDA={{small|2. okt.}}

|match_SVK_KAZ=2–1
|match_SVK_FRO={{small|13. nov.}}
|match_SVK_MDA=2–0

|match_FRO_KAZ=1–1
|match_FRO_SVK={{small|2. okt.}}
|match_FRO_MDA={{small|16. nov.}}

|match_MDA_KAZ={{small|13. nov.}}
|match_MDA_SVK={{small|6. okt.}}
|match_MDA_FRO=1–1

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_KAZ={{fb|KAZ}} |short_KAZ={{flaga|KAZ}} |status_KAZ=
|name_SVK={{fb|SVK}} |short_SVK={{flaga|SVK}} |status_SVK=
|name_FRO={{fb|FRO}} |short_FRO={{flaga|FRO}} |status_FRO=
|name_MDA={{fb|MDA}} |short_MDA={{flaga|MDA}} |status_MDA=

&lt;!--Promotion and qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=PQ
|result1=PRO |result2=PPO
|col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz B līgu
|col_PPO=green2 |text_PPO=B/C līgas pārspēles
}}

=== C4 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team2=LUX|team3=EST |team1=ISL |team4=BUL 

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|9|29||bez}}
|win_ISL=1 |draw_ISL=1 |loss_ISL=0 |gf_ISL=4 |ga_ISL=1
|win_BUL=0 |draw_BUL=1 |loss_BUL=1 |gf_BUL=1 |ga_BUL=2
|win_EST=0 |draw_EST=2 |loss_EST=0 |gf_EST=1 |ga_EST=1
|win_LUX=1 |draw_LUX=0 |loss_LUX=1 |gf_LUX=2 |ga_LUX=4

|match_ISL_BUL={{small|3. okt.}}
|match_ISL_EST=1–1
|match_ISL_LUX={{small|16. nov.}}

|match_BUL_ISL={{small|13. nov.}}
|match_BUL_EST=0–0
|match_BUL_LUX=1–2

|match_EST_ISL={{small|6. okt.}}
|match_EST_BUL={{small|16. nov.}}
|match_EST_LUX={{small|3. okt.}}

|match_LUX_ISL=0–3
|match_LUX_BUL={{small|6. okt.}}
|match_LUX_EST={{small|13. nov.}}

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ISL={{fb|ISL}} |short_ISL={{flaga|ISL}} |status_ISL=
|name_BUL={{fb|BUL}} |short_BUL={{flaga|BUL}} |status_BUL=
|name_EST={{fb|EST}} |short_EST={{flaga|EST}} |status_EST=
|name_LUX={{fb|LUX}} |short_LUX={{flaga|LUX}} |status_LUX=

&lt;!--Promotion and qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=PQ
|result1=PRO |result2=PPO
|col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz B līgu
|col_PPO=green2 |text_PPO=B/C līgas pārspēles
}}

== D līga ==
=== D1 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=MLT |team2=GIB |team3=AND

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|10|1||bez}}
|win_GIB=0 |draw_GIB=2 |loss_GIB=0 |gf_GIB=1 |ga_GIB=1
|win_MLT=1 |draw_MLT=1 |loss_MLT=0 |gf_MLT=3 |ga_MLT=2
|win_AND=0 |draw_AND=1 |loss_AND=1 |gf_AND=1 |ga_AND=2

|match_GIB_MLT={{small|16. nov.}}
|match_GIB_AND=0–0

|match_MLT_GIB=1–1
|match_MLT_AND={{small|4. okt.}}

|match_AND_GIB={{small|13. nov.}}
|match_AND_MLT=1–2

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_GIB={{fb|GIB}} |short_GIB={{flaga|GIB}} |status_GIB=P
|name_MLT={{fb|MLT}} |short_MLT={{flaga|MLT}} |status_MLT=P
|name_AND={{fb|AND}} |short_AND={{flaga|AND}} |status_AND=P

&lt;!--Promotion column definitions--&gt;
|res_col_header=P
|result1=PRO |result2=PRO |result3=PRO
|col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz C līgu
}}

=== D2 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=LTU |team2=AZE |team3=LIE

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update=future{{dat|2026|9|27||bez}}
|win_AZE=0 |draw_AZE=2 |loss_AZE=0 |gf_AZE=1 |ga_AZE=1
|win_LTU=1 |draw_LTU=1 |loss_LTU=0 |gf_LTU=3 |ga_LTU=1
|win_LIE=0 |draw_LIE=1 |loss_LIE=1 |gf_LIE=0 |ga_LIE=2

|match_LTU_AZE=1–1
|match_LTU_LIE={{small|16. nov.}}

|match_AZE_LTU={{small|4. okt.}}
|match_AZE_LIE=0–0

|match_LIE_LTU=0–2
|match_LIE_AZE={{small|13. nov.}}

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_LTU={{fb|LTU}} |short_LTU={{flaga|LTU}} |status_LTU=P
|name_AZE={{fb|AZE}} |short_AZE={{flaga|AZE}} |status_AZE=P
|name_LIE={{fb|LIE}} |short_LIE={{flaga|LIE}} |status_LIE=P

&lt;!--Promotion column definitions--&gt;
|res_col_header=P
|result1=PRO |result2=PRO |result3=PRO
|col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz C līgu
}}

== Paaugstināšanas/pazemināšanas pārspēles ==
=== A/B līgas pārspēles ===
{{TwoLegStart}}
{{TwoLegResult|&lt;!--{{fb-rt|}}--&gt;B līgas grupas 2. vieta|||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A līgas grupas 3. vai 4. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}}
{{TwoLegResult|&lt;!--{{fb-rt|}}--&gt;B līgas grupas 2. vieta|||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A līgas grupas 3. vai 4. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}}
{{TwoLegResult|&lt;!--{{fb-rt|}}--&gt;B līgas grupas 2. vieta|||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A līgas grupas 3. vai 4. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}}
{{TwoLegResult|&lt;!--{{fb-rt|}}--&gt;B līgas grupas 2. vieta|||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A līgas grupas 3. vai 4. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}}
|}

=== B/C līgas pārspēles ===
{{TwoLegStart}}
{{TwoLegResult|&lt;!--{{fb-rt|}}--&gt;C līgas grupas 2. vieta|||&lt;!--{{fb|}}--&gt;B līgas grupas 4. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}}
{{TwoLegResult|&lt;!--{{fb-rt|}}--&gt;C līgas grupas 2. vieta|||&lt;!--{{fb|}}--&gt;B līgas grupas 4. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}}
{{TwoLegResult|&lt;!--{{fb-rt|}}--&gt;C līgas grupas 2. vieta|||&lt;!--{{fb|}}--&gt;B līgas grupas 4. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}}
{{TwoLegResult|&lt;!--{{fb-rt|}}--&gt;C līgas grupas 2. vieta|||&lt;!--{{fb|}}--&gt;B līgas grupas 4. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}}
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.uefa.com/uefanationsleague/index.html Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}}

{{UEFA Nāciju līga}}

[[Kategorija:UEFA Nāciju līga]]
[[Kategorija:2026. gads futbolā|UEFA Nāciju līga]]
[[Kategorija:2027. gads futbolā|UEFA Nāciju līga]]</text>
      <sha1>9rjm5hevqbbvn7i3ye80viopbt8ggbs</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mihails Fridmans</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640351</id>
    <revision>
      <id>4530838</id>
      <parentid>4530176</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T05:08:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4530838</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14528" sha1="c1zz2bapqgduhwm21c9y5djovj2rcam" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Mihails Fridmans
|     vārds_orig = ''Михаил Фридман''
|         attēls = Фридман Михаил Маратович (cropped).jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = Mihails Fridmans 2015. gadā
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1964
|     dz_mēnesis = 4
|       dz_diena = 21
|       dz_vieta = {{vieta|PSRS|Ukrainas PSR|Ļviva|td=Ukraina}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{Unbulleted list|[[Krievija]]s&lt;ref name=&quot;Forbes Billionaires&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Forbes Profile: Mikhail Fridman |url= https://www.forbes.com/profile/mikhail-fridman/ |work=[[Forbes]] |date=25 June 2021|access-date=25 June 2021}}&lt;/ref&gt;|[[Izraēla]]s&lt;ref name=&quot;entrepreneur&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Betta |first=Weronika |date=3 November 2017 |title=Mikhail Fridman: What does it take to become an entrepreneur? |website=[[Jeila Universitāte|Yale University]]|url=http://russian-studies.yale.edu/news/mikhail-fridman-what-does-it-take-become-entrepreneur |access-date=1 December 2017 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;ynet4806556&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|script-title=he:המיליארדר היהודי לא מוריש לילדיו: &quot;שירוויחו בעצמם&quot;| url=http://m.ynet.co.il/Articles/4806556| work=[[Yedioth Ahronoth|Ynet]]| date= 23 May 2016| access-date= 9 September 2016}}&lt;/ref&gt;}}
|        tautība = 
|   nodarbošanās = [[uzņēmējs]]
|       ienākumi = 
|  darbības_gadi = 
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 4
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
|    citas daļas = 
}}
'''Mihails Fridmans''' ({{val|ru|Михаил Маратович Фридман}}; {{val|he|מיכאיל פרידמן}}; dzimis {{dat|1964|04|21}}) ir [[Ukraina]]s [[ebreji|ebreju]] izcelsmes&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Mikhail Fridman, Ukrainian-born Russian Billionaire, Tells Employees: 'War Can Never Be the Answer' |url=https://www.wsj.com/livecoverage/russia-ukraine-latest-news-2022-02-26/card/XP0cjWyHym4Y7OWnVPLR |access-date=2022-02-28 |website=WSJ |language=en}}&lt;/ref&gt; [[Krievija]]s un [[Izraēla]]s [[uzņēmējs]] un [[oligarhija|oligarhs]].&lt;ref name=&quot;50RichestJews&quot;&gt;{{Ziņu atsauce| title=The World's 50 Richest Jews: 1-10| url=https://www.jpost.com/Jewish-World/Jewish-Features/The-worlds-50-Richest-Jews-1-10| newspaper= [[Jerusalem Post]]| date=7 September 2010| access-date=11 January 2018}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;entrepreneur&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;ynet4806556&quot;/&gt; Viņš ir viens no Krievijas konglomerāta ''[[Alfa Group]]'' līdzdibinātājiem. Saskaņā ar ''[[Forbes]]'' datiem 2013. gadā viņš bija otrais bagātākais Krievijas uzņēmējs (16,5 miljardi ASV dolāru), bet 2023. gadā noslīdēja uz devīto vietu (12,6 miljardi ASV dolāru).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.forbes.ru/rating/200-bogateishih-biznesmenov-rossii-2013/2013 | title=200 богатейших бизнесменов России — 2013 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.forbes.ru/milliardery/487934-110-rossijskih-milliarderov-rejting-forbes-2023 | title=110 российских миллиардеров. Рейтинг Forbes — 2023 }}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar ''[[Bloomberg L.P.|Bloomberg]]'' miljardieru indeksu 2024. gadā Fridmana kopējo bagātību lēsa 13,1 miljarda ASV dolāru apmērā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | url=https://www.bloomberg.com/billionaires/ | title=Bloomberg Billionaires Index | newspaper=Bloomberg.com }}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesɡājums ==
Dzimis 1964. ɡadā [[Ļviva|Ļvivā]] inženiera Marata Fridmana ģimenē. 1986. ɡadā absolvēja studijas Maskavas Tērauda un sakausējumu institūtā un strādāja par metalurģijas inženieri [[Elektrostaļa]]s rūpnīcā Maskavas apgabalā. [[Perestroika]]s laikā 1988. gadā viņš organizēja kooperatīvu “Kurjer”, kas specializējās logu mazgāšanā. 1989. gadā viņš izveidoja uzņēmumu “Alfa-Foto”, kas pārdeva fotomateriālus un kopēšanas iekārtas. Tajā pašā gadā viņš nodibināja kopuzņēmumu “Alfa-Eco”, kas eksportēja naftas un metalurģijas produktus un uz tā bāzes izveidoja “Alfa Group”.

1991. gadā viņš kļuva par vienu no privātās bankas ''[[Alfa-Bank]]'' līdzdibinātājiem,&lt;ref name=&quot;giants&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|title=In the shadow of giants|url=https://www.economist.com/finance-and-economics/2011/02/17/in-the-shadow-of-giants|access-date=9 February 2018|newspaper=[[The Economist]]|date=17 February 2011}}&lt;/ref&gt; tad vadīja kopuzņēmumu ''TNK-BP''.&lt;ref name=&quot;LetterOne profile&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce| title=Mikhail Fridman (Co-founder of L1)| url=http://www.letterone.com/about-us/leadership-and-governance/board-members/mikhail-fridman| website=LetterOne| access-date=12 January 2018| archive-date=24 August 2017| archive-url=https://web.archive.org/web/20170824134154/http://www.letterone.com/about-us/leadership-and-governance/board-members/mikhail-fridman| dead-url=yes}}&lt;/ref&gt; 2013. gadā viņš pārdeva savu daļu uzņēmumā un līdzdibināja starptautisko investīciju kompāniju ''LetterOne'' (L1),&lt;ref name=&quot;Forbes Billionaires&quot;/&gt; bija ''Alfa Group'' konsorcija uzraudzības padomes priekšsēdētājs,&lt;ref name=&quot;Alfa Group Profile&quot;&gt;{{Ziņu atsauce
| title=Mikhail Fridman - Chairman of the Supervisory Board of Alfa Group Consortium| url=http://www.alfagroup.org/about-us/supervisory-board/member/mikhail-fridman/| publisher=[[Alfa Group]]| access-date=9 September 2016| archive-date=16 August 2021| archive-url=https://web.archive.org/web/20210816053431/http://www.alfagroup.org/about-us/supervisory-board/member/mikhail-fridman/| dead-url=yes}}&lt;/ref&gt; kā arī darbojās ''Alfa-Bank''&lt;ref name=&quot;Alfa-Bank Profile&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce| title=Mikhail Fridman| url=https://alfabank.com/investor/governance/directors/fridman/|website=[[Alfa-Bank]]| access-date=9 September 2016}}&lt;/ref&gt; un ''ABH Holdings''&lt;ref name=&quot;Alfa-Bank Profile&quot;/&gt; valdēs, uzņēmumu VEON (iepriekš ''Vimpelcom'')&lt;ref name=VEONboard&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Supervisory board|url=https://veon.com/whoweare/leadership/Supervisory-board/|website=[[Veon|VEON]]|access-date=7 February 2018|archive-date={{dat|2018|05|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180505020236/https://veon.com/whoweare/leadership/Supervisory-board/}}&lt;/ref&gt; un ''X5 Retail Group''&lt;ref name=&quot;Alfa Group Profile&quot;/&gt; uzraudzības padomēs. Viņš ir uzņēmuma ''DEA Deutsche Erdoel AG'', kas pieder ''LetterOne'', uzraudzības padomes loceklis.&lt;ref name=&quot;DEAsupervisory&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Supervisory Board|url=http://www.dea-group.com/en/about-dea/supervisory-board-0|website=[[DEA AG]]|access-date=6 February 2018}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;deagroup&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce| title=DEA Supervisory Board starts work| url=http://www.dea-group.com/en/dea-new-dea|website=DEA Group| access-date=11 January 2018}}&lt;/ref&gt; Fridmans darbojies vairākās sabiedriskās organizācijās un institūcijās, tostarp Krievijas Rūpnieku un uzņēmēju savienībā,&lt;ref name=&quot;Moscow Times profile&quot;&gt;{{Ziņu atsauce| title=Mikhail Fridman - Profile| url=http://www.themoscowtimes.com/mt_profile/mikhail_fridman/433919.html| archive-url=https://web.archive.org/web/20160530020429/http://www.themoscowtimes.com/mt_profile/mikhail_fridman/433919.html | newspaper= [[The Moscow Times]]| archive-date= 30 May 2016}}&lt;/ref&gt; Krievijas Sabiedriskajā palātā&lt;ref name=&quot;Alfa-Bank Profile&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Moscow Times profile&quot;/&gt; un Ārējo attiecību padomē.&lt;ref name=&quot;CFR IAB&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=International Advisory Board|url=https://www.cfr.org/content/about/annual_report/ar_2009/Intl_Advisory_Board2009.pdf|website=Council on Foreign Relations|access-date=6 February 2018|date=2009}}&lt;/ref&gt;

== Sankcijas ==
2022. gadā [[Eiropas Savienība]] (ES) noteica sankcijas Fridmanam, reaģējot uz [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukumu Ukrainā]]. Fridmans apgalvoja, ka ES izvirzītās apsūdzības ir nepatiesas un nomelnojošas. Vēlāk viņš nolēma atkāpties no ''LetterOne'' un ''Alfa Group'' valdes locekļa amatiem, lai šie uzņēmumi varētu izvairīties no sankcijām.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | url=https://www.ft.com/content/c1837a20-6147-45c5-876c-add96ee8432c |archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20221210/https://www.ft.com/content/c1837a20-6147-45c5-876c-add96ee8432c |archive-date=10 December 2022 |dead-url=no | title=Mikhail Fridman loses control of LetterOne after sanctions | newspaper=Financial Times | date=2 March 2022 }}&lt;/ref&gt; Kā ziņojuši vairāki plašsaziņas līdzekļi, Fridmans jau vismaz divas reizes ir vērsies tiesā, apstrīdot noteiktās sankcijas, piemēram, 2022. gada jūlijā&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.wsj.com/articles/roman-abramovich-other-sanctioned-russian-oligarchs-fight-back-in-court-11657978210|title=Roman Abramovich, Other Sanctioned Russian Oligarchs Fight Back in Court|first=Sara Ruberg and Max|last=Colchester|newspaper=Wall Street Journal|date=16 July 2022 |accessdate=26 February 2023}}&lt;/ref&gt; un 2022. gada decembrī.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2022-12-15/fridman-and-aven-sue-after-ultimatum-to-list-all-homes-and-accounts-in-six-weeks|title=Sanctioned Billionaires Sue After EU Ultimatum to Declare Their Luxury Villas|newspaper=Bloomberg |date=15 December 2022|accessdate=26 February 2023|via=www.bloomberg.com}}&lt;/ref&gt;

2026. gada septembrī ES uz trim gadiem pagarināja sankcijas pret Krieviju, taču no sankcijām pakļauto personu saraksta svītroja Krievijas oligarhus [[Ališers Usmanovs|Ališeru Usmanovu]] un Mihailu Fridmanu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=EU officially extends sanctions against Russia — at cost of delisting 2 oligarchs in Putin's inner circle |url=https://kyivindependent.com/latvia-gives-in-to-frances-demands-to-lift-eu-sanctions-on-two-russian-oligarchs-diplomats-say/ |website=The Kyiv Independent |accessdate={{dat|2026|9|23||bez}}}}&lt;/ref&gt; Latvija bija pēdējā valsts, kas iebilda pret šo personu izņemšanas no sankciju saraksta, tomēr beigās piekrita kompromisam un balsojumā atturējās.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Latvija piekrīt kompromisam, Eiropas Savienība no sankciju saraksta svītro divus krievu oligarhus |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.09.2026-latvija-piekrit-kompromisam-eiropas-savieniba-no-sankciju-saraksta-svitro-divus-krievu-oligarhus.a664343/ |accessdate={{dat|2026|9|23||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2026|9|22||bez}}}}&lt;/ref&gt; Latvijas valdība 2026. gada 22. septembrī nacionālā mērogā noteica finanšu un ieceļošanas ierobežojumus abiem no sankcijām atbrīvotajiem krievu oligarhiem.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Latvija nosaka finanšu un ieceļošanas ierobežojumus krievu oligarhiem Fridmanam un Usmanovam |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/22.09.2026-latvija-nosaka-finansu-un-iecelosanas-ierobezojumus-krievu-oligarhiem-fridmanam-un-usmanovam.a664348/ |accessdate={{dat|2026|9|23||bez}} |agency=lsm.lv |date={{dat|2026|9|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2022. gada decembrī Londonā Apvienotās Karalistes Nacionālā noziedzības apkarošanas aģentūra aizturēja vīrieti, kuru Krievijas valsts mediji identificēja kā Fridmanu, izvirzot apsūdzības [[naudas atmazgāšana|naudas atmazgāšanā]], sazvērestībā ar mērķi krāpnieciski maldināt Iekšlietu ministriju un sazvērestībā ar mērķi sniegt nepatiesas liecības.&lt;ref name=&quot;NCA_12/27/2022&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | title=Wealthy Russian businessman arrested on suspicion of multiple offences | website=National Crime Agency | url=https://www.nationalcrimeagency.gov.uk/news/wealthy-russian-businessman-arrested-on-suspicion-of-multiple-offences | access-date=27 December 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tass.ru/proisshestviya/16494771|title=Источник сообщил о задержании в Лондоне Михаила Фридмана|website=tass.ru|accessdate=26 February 2023}}&lt;/ref&gt; Aģentūra nenosauca aizturētā vārdu, vien norādot, ka &quot;daudzmiljonu vērtā mājoklī&quot; aizturēts 58 gadus vecs &quot;bagāts Krievijas uzņēmējs&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/uk/uk-crime-agency-arrests-wealthy-russian-over-money-laundering-2022-12-03/|title=UK crime agency arrests 'wealthy Russian' over money laundering|newspaper=Reuters |date=3 December 2022|accessdate=26 February 2023|via=www.reuters.com}}&lt;/ref&gt; Vēlāk viņu atbrīvoja pret drošības naudu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2022-12-03 |title=Fermato a Londra l'oligarca russo Mikhail Fridman - Ultima ora - Ansa.it |url=https://www.ansa.it/sito/notizie/topnews/2022/12/03/fermato-a-londra-loligarca-russo-mikhail-fridman_4427b0ca-3880-42ed-af2c-13c7ac7e2e53.html |access-date=2024-10-14 |website=Agenzia ANSA |language=it}}&lt;/ref&gt; Vēlāk aģentūra samazināja izmeklēšanas apjomu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.ft.com/content/132851c0-5a5c-4205-a621-518974a98838/|title=UK scales back probe into Mikhail Fridman four months after raid in London|newspaper=Financial Times |date=12 April 2023|accessdate=27 May 2023|via=www.ft.com}}&lt;/ref&gt; 2023. gada septembrī Nacionālā noziedzības apkarošanas aģentūra izmeklēšanu izbeidza.&lt;ref name=&quot;Bloomberg.com&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |date=2023-09-15 |title=UK Drops Probe Into Sanctioned Russian Billionaire Mikhail Fridman |language=en |work=Bloomberg.com |url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2023-09-15/uk-drops-probe-into-sanctioned-russian-billionaire-mikhail-fridman |access-date=2023-10-12}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;news.yahoo.com&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2023-09-16 |title=UK drops sanctions evasion probe into Russian billionaire Fridman |url=https://news.yahoo.com/uk-drops-sanctions-evasion-probe-192700595.html |access-date=2023-10-12 |website=Yahoo News |language=en}}&lt;/ref&gt;

2023. gada oktobrī Fridmans paziņoja par atgriešanos Krievijā.&lt;ref&gt;[https://en.thebell.io/fridman-heads-home-as-pro-war-lobby-push-for-punishments-against-emigrants/ ''Fridman heads home, as pro-war lobby push for punishments against emigrants''] (18 October 2023)&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Fridmans, Mihails}}
[[Kategorija:1964. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Krievijas inženieri]]
[[Kategorija:Krievijas uzņēmēji]]
[[Kategorija:Ukrainas ebreji]]</text>
      <sha1>c1zz2bapqgduhwm21c9y5djovj2rcam</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640435</id>
    <revision>
      <id>4530959</id>
      <parentid>4526868</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T11:08:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>papildināju un sakārtoju</comment>
      <origin>4530959</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7404" sha1="shnbsitxeklvfkcu437mgcoajompo78" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        Diska mešana vīriešiem
|games =        1904. gada Vasaras
|image =        Martin Sheridan throws the discus at the 1904 Summer Olympics.jpg
|image_size =   200
|caption =      [[Martins Šeridans]] veic metienu diska mešanas sacensībās.
|venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
|date =         1904. gada 3. septembris
|competitors =  6
|nations =      2
|gold=          [[Martins Šeridans]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Ralfs Rouzs]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       [[Nikolaoss Georgants]]
|bronzeNOC =    GRE
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1900 Parīze]]
|next =        ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1906 Atēnas (neof.)]]'' &lt;br/&gt; [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1908 Londona]]
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''Diska mešana vīriešiem''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 3. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56149 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 2. oktobris |title=Discus Throw, Men |accessdate=2026. gada 2. oktobris}}&lt;/ref&gt;

Disciplīnā startēja 6 sportisti no 2 valstīm. Šī bija trešā reize, kad diska mešana bija iekļauta olimpisko spēļu programmā. Neviens no 1900. gada spēļu dalībniekiem šajās sacensībās nepiedalījās. 

Šī bija viena no retajām vieglatlētikas disciplīnām, kur olimpiskās medaļas ieguva arī citu valstu pārstāvji, ne tikai [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]]. Zelta medaļu ieguva amerikānis [[Martins Šeridans]], sudraba medaļu ieguva amerikānis [[Ralfs Rouzs]], savukārt bronzas medaļu ieguva [[Grieķija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Grieķija]]s sportists [[Nikolaoss Georgants]]. Amerikāņu Martina Šeridana un Ralfa Rouza uzstādītais rezultāts, 39.28 m, kļuva par jauno olimpisko un pasaules rekordu šajā disciplīnā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-discus-throw.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171721/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-discus-throw.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 2. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Discus Throw |accessdate=2020. gada 2. oktobris}}&lt;/ref&gt;

== Sacensību formāts ==
Sacensību precīza norises gaita nav zināma, bet tiek uzskatīts, ka tika aizvadīta viena mešanas kārta, kurā katrs sportists varēja veikt sešus mēģinājumus. Toreiz nebija noteikumu, kas paredzētu vienādu rezultātu (neizšķirta) atrisināšanu, balstoties uz otro labāko metienu, tāpēc pirmās vietas dalītais rezultāts tika izšķirts papildu metienu sērijā, kurā katram dalībniekam bija trīs mēģinājumi.

== Sacensību kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! 3. septembris (Sestdiena)
|-
| style=&quot;background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)'''
|}

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Augstums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || align=center|'''43.21*''' || {{flaga|Francija}} [[Mariuss Einārs]] &lt;small&gt; (Francija)&lt;/small&gt; || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1903. gada 2. maijs
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''36.04''' || {{Valsts OS sportists|[[Rūdolfs Bauers]]|HUN|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 14. jūlijs
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;5&quot;|''netika labots''
|-
| rowspan=&quot;2&quot;| '''Olimpiskais rekords''' || rowspan=&quot;2&quot; align=center|'''39.28''' || {{Valsts OS sportists|[[Martins Šeridans]]|USA|1904. gada vasaras}} || rowspan=&quot;2&quot;|{{vieta|ASV|Sentluisa}} || rowspan=&quot;2&quot;|1904. gada 3. septembris
|-
| {{Valsts OS sportists|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}}
|}
''(*) — neoficiālais pasaules rekords''

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:Martin Sheridan throws the discus at the 1904 Summer Olympics.jpg|90px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Martins Šeridans]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Ralph Rose.jpg|150px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Nikolaos Georgantas, 1904 Olympics.jpg|100px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Nikolaoss Georgants]]|GRE|1904. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==
{{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || Attālums (m) || Pārmetiens (m) || Piezīmes 
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Martins Šeridans]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 39.28 || 38.97 || '''OR'''
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Ralfs Rouzs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 39.28 || 36.74 || '''OR'''
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Nikolaoss Georgants]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 37.68 || ||
|-
| 4 || align=left|[[Džons Flenegens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 36.14 || ||
|-
| 5 || align=left|[[Džons Billers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || || 
|-
| 6 || align=left|[[Džeimss Mičels]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || || 
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
Tāllēkšanas sacensībās startēja 6 sportisti no 2 valstīm.

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{valstsOS|USA|1904. gada vasaras|5}}
* {{valstsOS|GRE|1904. gada vasaras|1}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417171721/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-discus-throw.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56149 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}

{{Mešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — diska mešana vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Diska mešana]]</text>
      <sha1>shnbsitxeklvfkcu437mgcoajompo78</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640665</id>
    <revision>
      <id>4530587</id>
      <parentid>4530435</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T14:56:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4530587</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15937" sha1="mrd0gz2tdl9rkx55lm7v9hqgauj8c1f" xml:space="preserve">{{Olimpisko spēļu sacensību infokaste
| event       = Vieglatlētika
| games       = 1904. gada Vasaras
| image       = [[Attēls:Olympic rings.svg|120px]] [[Attēls:Athletics pictogram.svg|120px]]
| caption     = 
| venue       = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
| dates       = 1904. gada 29. augusts — 3. septembris
| num_events  = 25
| competitors = 233 (visi vīrieši)
| nations     = 9&lt;ref&gt;Atsevišķos avotos pastāv dažāds sportistu piederības (valstu) saraksts, taču šobrīd SOK uzskata, viegatlētikā bija pārstāvētas 9 valstis.&lt;/ref&gt;
| teams       = 
| prev        = '''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900 Parīze]]'''
| next        = '''''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|1906 Atēnas (neof.)]]'''''&lt;br /&gt;'''[[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908 Londona]]'''
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
[[Attēls:Francis Field 1904.jpg|250px|thumb|[[Frānsisa Olimpiskais laukums]] bija vieglatlētikas sacensību galvenā norises vieta.]]

'''[[Vieglatlētika]] [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Sentluisa|Sentluisā]] bija viens no 18 oficiālajiem sporta veidiem. Šī bija trešā reize, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētika]] bija iekļauta olimpisko spēļu programmā. Šajās olimpiskajās spēlēs sacensības notika 25 olimpiskās disciplīnās un 298 ne-olimpiskās disciplīnas, kurās startēja tikai vīrieši. Sacensības notika [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]] no 1904. gada 31. augusta līdz 3. septembrim.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 28. septembris| title=Athletics at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 28. septembris}}&lt;/ref&gt; 

Vieglatlētikā kopā startēja [[vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|233 sportisti]] no 9 valstīm. Lai gan sacensībās piedalījās daži ārvalstu sportisti, tās būtībā bija ASV čempionāts, tomēr olimpiskās sacensības nebija 1904. gada [[Amatieru sporta savienība]]s čempionāts. Arī tas notika Sentlūisā, bet agrāk vasarā — 4. jūnijā.&lt;ref name=&quot;sports-reference&quot;&gt;{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-date=2026. gada 28. septembris |title=Weightlifting at the 1904 St. Louis Summer Games |accessdate=2026. gada 28. septembris |work=sports-reference.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 23. augusts| title=St. Louis 1904 Athletics Results |accessdate=2026. gada 28. septembris}}&lt;/ref&gt; Visi tā laika plašsaziņas līdzekļi vieglatlētiku uzskatīja par olimpisko spēļu galveno notikumu. 

Visvairāk olimpisko medaļu 69 (23 zelta, 24 sudraba un 22 bronzas) izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. [[Lielbritānijas]] sportsti izcīnīja divas olimpiskās medaļas (1 zelta un 1 sudraba). Bet [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanādas]], [[Vācija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vācijas]] un [[Grieķija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Grieķijas]] sportisti izcīnīja pa vienai olimpiskajai medaļai. 

Skriešanas celiņš tika uzbūvēts īpaši olimpiskajām spēlēm un 1904. gadam bija ļoti moderns. Tā garums bija  536,44 metri (1⁄3 jūdzes = 586 pēdas un 2 pēdas) ar vienu ļoti garu taisni, četriem pagriezieniem un trim īsākām taisnēm. Celiņš tika izveidots [[Vašingtona universitāte Sentluisā|Vašingtona Universitātes pilsētiņā Sentlūisā]] un bija veidots no izdedžiem (līdz pat 20. gadsimta 80. gadu vidum skriešanas celiņš saglabājās tā sākotnējā izskatā, bet tagad Vašingtona Universitāte to ir aizstājusi ar sintētisko segumu).

== Disciplīnu kalendārs ==
{{Color box|#bbf3bb| ● |border=darkgray}} — Sacensības (kvalifikācija, atkārtojumi, pusfināli u.c.); {{Color box|#FFDF80| '''F''' |border=darkgray}} — fināls (medaļu izcīņa)

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! style=&quot;width:15em|Turnīrs || colspan=2|29. augusts &lt;br/&gt; (Pirmdiena) || colspan=2|30. augusts &lt;br/&gt; (Otrdiena) || colspan=2|31. augusts &lt;br/&gt; (Trešdiena) || colspan=2|1. septembris &lt;br/&gt; (Ceturtdiena) || colspan=2|2. septembris &lt;br/&gt; (Piektdiena) || colspan=2|3. septembris &lt;br/&gt; (Sestdiena)
|-
! colspan=13| Skrejceļa disciplīnas
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || style=&quot;background-color:#bbf3bb;text-align:center;&quot;| ● ||  style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F'''|| colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style=&quot;background-color:#bbf3bb;text-align:center;&quot;| ● ||  style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F'''
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || style=&quot;background-color:#bbf3bb;text-align:center;&quot;| ● ||  style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2|
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' 
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style=&quot;background-color:#bbf3bb;text-align:center;&quot;| ● ||  style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F'''
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2|
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]] || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| 
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' 
|-
! colspan=13| Šosejas disciplīnas
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]] || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| 
|-
|}

== Medaļu ieguvēji ==
=== Medaļnieki olimpiskajās disciplīnās ===
;Skrejceļa disciplīnas
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| '''60 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Fejs Moltons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''100 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Natanjels Kārtmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''200 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Natanjels Kārtmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''400 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hillmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Vollers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Hermans Gromens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''800 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Hovards Valentains]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Emīls Braitkreics]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''1500 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Verners]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Leisijs Hērns]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''110 metru barjerskrējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frederiks Šūle]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Tadeuss Šidlers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Leslijs Ešbērners]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''200 metru barjerskrējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Kāslmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Podžs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''400 metru barjerskrējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Volers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Podžs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''2590 metru šķēršļu krējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Deilijs]]|GBR|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''4 jūdžu komandu skrējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Andervuds]] &lt;br/&gt; [[Deivids Kērtiss Mensons]] &lt;br&gt; [[Artūrs Lī Ņūtons]] &lt;br/&gt; [[Pols Pilgrims]] &lt;br/&gt; [[Hovards Valentains]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Sidnijs Hačs]] &lt;br/&gt; [[Leisijs Hērns]] &lt;br/&gt; [[Alberts Korijs]] &lt;br/&gt; [[Džims Laitbodijs]] &lt;br/&gt; [[Frenks Verners]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| ''netika pasniegta''
|}

;Šosejas disciplīnas
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| '''Maratons''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Tomass Hikss]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Alberts Korijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|}
=== Sportisti ar vairākām medaļām ===

=== Medaļu sadalījums starp valstīm ===

== Labotie un uzstādītie olimpiskie rekordi ==
{| class=&quot;wikitable sortable plainrowheaders&quot;
|-
! Disciplīna !! Rezultāts !! Sportists (valsts) !! Datums
|-
| rowspan=3|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || align=center rowspan=3|7.0 || {{Valsts OS sportists|[[Klaids Blērs]]|USA|1904. gada vasaras}} || rowspan=3|1900. gada 29. augusts
|-
| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}}
|-
| {{Valsts OS sportists|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}}
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || align=center|21.6 || {{Valsts OS sportists|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1900. gada 31. augusts
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || align=center|49.2 || {{Valsts OS sportists|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1900. gada 29. augusts
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || align=center|1:56.0 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1900. gada 1. septembris
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || align=center|4:05.4 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1900. gada 3. septembris
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || align=center|24.6 || {{Valsts OS sportists|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1900. gada 1. septembris
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]] || align=center|7:39.6 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1900. gada 29. augusts
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Athletics at the 1904 Summer Olympics|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
* [https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}}

{{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi]]
[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]]
[[Kategorija:Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|1904]]</text>
      <sha1>mrd0gz2tdl9rkx55lm7v9hqgauj8c1f</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530613</id>
      <parentid>4530587</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T15:36:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4530613</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="20469" sha1="i97ax5q4n38n3kes1uhnywd8b50q1nd" xml:space="preserve">{{Olimpisko spēļu sacensību infokaste
| event       = Vieglatlētika
| games       = 1904. gada Vasaras
| image       = [[Attēls:Olympic rings.svg|120px]] [[Attēls:Athletics pictogram.svg|120px]]
| caption     = 
| venue       = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
| dates       = 1904. gada 29. augusts — 3. septembris
| num_events  = 25
| competitors = 233 (visi vīrieši)
| nations     = 9&lt;ref&gt;Atsevišķos avotos pastāv dažāds sportistu piederības (valstu) saraksts, taču šobrīd SOK uzskata, viegatlētikā bija pārstāvētas 9 valstis.&lt;/ref&gt;
| teams       = 
| prev        = '''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900 Parīze]]'''
| next        = '''''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|1906 Atēnas (neof.)]]'''''&lt;br /&gt;'''[[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908 Londona]]'''
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
[[Attēls:Francis Field 1904.jpg|250px|thumb|[[Frānsisa Olimpiskais laukums]] bija vieglatlētikas sacensību galvenā norises vieta.]]

'''[[Vieglatlētika]] [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Sentluisa|Sentluisā]] bija viens no 18 oficiālajiem sporta veidiem. Šī bija trešā reize, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētika]] bija iekļauta olimpisko spēļu programmā. Šajās olimpiskajās spēlēs sacensības notika 25 olimpiskās disciplīnās un 298 ne-olimpiskās disciplīnas, kurās startēja tikai vīrieši. Sacensības notika [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]] no 1904. gada 31. augusta līdz 3. septembrim.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 28. septembris| title=Athletics at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 28. septembris}}&lt;/ref&gt; 

Vieglatlētikā kopā startēja [[vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|233 sportisti]] no 9 valstīm. Lai gan sacensībās piedalījās daži ārvalstu sportisti, tās būtībā bija ASV čempionāts, tomēr olimpiskās sacensības nebija 1904. gada [[Amatieru sporta savienība]]s čempionāts. Arī tas notika Sentlūisā, bet agrāk vasarā — 4. jūnijā.&lt;ref name=&quot;sports-reference&quot;&gt;{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-date=2026. gada 28. septembris |title=Weightlifting at the 1904 St. Louis Summer Games |accessdate=2026. gada 28. septembris |work=sports-reference.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 23. augusts| title=St. Louis 1904 Athletics Results |accessdate=2026. gada 28. septembris}}&lt;/ref&gt; Visi tā laika plašsaziņas līdzekļi vieglatlētiku uzskatīja par olimpisko spēļu galveno notikumu. 

Visvairāk olimpisko medaļu 69 (23 zelta, 24 sudraba un 22 bronzas) izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. [[Lielbritānijas]] sportsti izcīnīja divas olimpiskās medaļas (1 zelta un 1 sudraba). Bet [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanādas]], [[Vācija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vācijas]] un [[Grieķija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Grieķijas]] sportisti izcīnīja pa vienai olimpiskajai medaļai. 

Skriešanas celiņš tika uzbūvēts īpaši olimpiskajām spēlēm un 1904. gadam bija ļoti moderns. Tā garums bija  536,44 metri (1⁄3 jūdzes = 586 pēdas un 2 pēdas) ar vienu ļoti garu taisni, četriem pagriezieniem un trim īsākām taisnēm. Celiņš tika izveidots [[Vašingtona universitāte Sentluisā|Vašingtona Universitātes pilsētiņā Sentlūisā]] un bija veidots no izdedžiem (līdz pat 20. gadsimta 80. gadu vidum skriešanas celiņš saglabājās tā sākotnējā izskatā, bet tagad Vašingtona Universitāte to ir aizstājusi ar sintētisko segumu).

== Disciplīnu kalendārs ==
{{Color box|#bbf3bb| ● |border=darkgray}} — Sacensības (kvalifikācija, atkārtojumi, pusfināli u.c.); {{Color box|#FFDF80| '''F''' |border=darkgray}} — fināls (medaļu izcīņa)

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! style=&quot;width:15em|Turnīrs || colspan=2|29. augusts &lt;br/&gt; (Pirmdiena) || colspan=2|30. augusts &lt;br/&gt; (Otrdiena) || colspan=2|31. augusts &lt;br/&gt; (Trešdiena) || colspan=2|1. septembris &lt;br/&gt; (Ceturtdiena) || colspan=2|2. septembris &lt;br/&gt; (Piektdiena) || colspan=2|3. septembris &lt;br/&gt; (Sestdiena)
|-
! colspan=13| Skrejceļa disciplīnas
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || style=&quot;background-color:#bbf3bb;text-align:center;&quot;| ● ||  style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F'''|| colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style=&quot;background-color:#bbf3bb;text-align:center;&quot;| ● ||  style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F'''
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || style=&quot;background-color:#bbf3bb;text-align:center;&quot;| ● ||  style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2|
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' 
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style=&quot;background-color:#bbf3bb;text-align:center;&quot;| ● ||  style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F'''
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2|
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]] || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| 
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' 
|-
! colspan=13| Šosejas disciplīnas
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]] || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| 
|-
! colspan=13| Laukuma disciplīnas
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]] || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2|
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2|
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' 
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' 
|-
|}

== Medaļu ieguvēji ==
=== Medaļnieki olimpiskajās disciplīnās ===
;Skrejceļa disciplīnas
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| '''60 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Fejs Moltons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''100 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Natanjels Kārtmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''200 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Natanjels Kārtmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''400 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hillmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Vollers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Hermans Gromens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''800 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Hovards Valentains]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Emīls Braitkreics]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''1500 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Verners]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Leisijs Hērns]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''110 metru barjerskrējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frederiks Šūle]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Tadeuss Šidlers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Leslijs Ešbērners]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''200 metru barjerskrējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Kāslmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Podžs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''400 metru barjerskrējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Volers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Podžs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''2590 metru šķēršļu krējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Deilijs]]|GBR|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''4 jūdžu komandu skrējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Andervuds]] &lt;br/&gt; [[Deivids Kērtiss Mensons]] &lt;br&gt; [[Artūrs Lī Ņūtons]] &lt;br/&gt; [[Pols Pilgrims]] &lt;br/&gt; [[Hovards Valentains]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Sidnijs Hačs]] &lt;br/&gt; [[Leisijs Hērns]] &lt;br/&gt; [[Alberts Korijs]] &lt;br/&gt; [[Džims Laitbodijs]] &lt;br/&gt; [[Frenks Verners]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| ''netika pasniegta''
|}

;Šosejas disciplīnas
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| '''Maratons''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Tomass Hikss]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Alberts Korijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|}

;Laukuma disciplīnas
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| '''Augstlēkšana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Denjels Frenks]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglengs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Tāllēkšana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Semjuels Džonss]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džarets Serviss]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Pauls Veinšteins]]|GER|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Trīssoļlēkšana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Freds Englharts]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglengs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Augstlēkšana no vietas''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džozefs Stadlers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglengs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Tāllēkšana no vietas''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Evrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Kings]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Lausons Robertsons]]|GER|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Trīssoļlēkšana no vietas''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Evrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Kings]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džozefs Stadlers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Kārtslēkšana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Dvoraks]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Lerojs Semss]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Lūiss Vilkinss]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|}

=== Sportisti ar vairākām medaļām ===

=== Medaļu sadalījums starp valstīm ===

== Labotie un uzstādītie olimpiskie rekordi ==
{| class=&quot;wikitable sortable plainrowheaders&quot;
|-
! Disciplīna !! Rezultāts !! Sportists (valsts) !! Datums
|-
| rowspan=3|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || align=center rowspan=3|7.0 || {{Valsts OS sportists|[[Klaids Blērs]]|USA|1904. gada vasaras}} || rowspan=3|1900. gada 29. augusts
|-
| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}}
|-
| {{Valsts OS sportists|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}}
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || align=center|21.6 || {{Valsts OS sportists|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1900. gada 31. augusts
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || align=center|49.2 || {{Valsts OS sportists|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1900. gada 29. augusts
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || align=center|1:56.0 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1900. gada 1. septembris
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || align=center|4:05.4 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1900. gada 3. septembris
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || align=center|24.6 || {{Valsts OS sportists|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1900. gada 1. septembris
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]] || align=center|7:39.6 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1900. gada 29. augusts
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Athletics at the 1904 Summer Olympics|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
* [https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}}

{{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi]]
[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]]
[[Kategorija:Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|1904]]</text>
      <sha1>i97ax5q4n38n3kes1uhnywd8b50q1nd</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530614</id>
      <parentid>4530613</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T15:41:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Medaļu ieguvēji */</comment>
      <origin>4530614</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="20501" sha1="1yrc5omsrz9fcwccnp22wuafzyhp6sb" xml:space="preserve">{{Olimpisko spēļu sacensību infokaste
| event       = Vieglatlētika
| games       = 1904. gada Vasaras
| image       = [[Attēls:Olympic rings.svg|120px]] [[Attēls:Athletics pictogram.svg|120px]]
| caption     = 
| venue       = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
| dates       = 1904. gada 29. augusts — 3. septembris
| num_events  = 25
| competitors = 233 (visi vīrieši)
| nations     = 9&lt;ref&gt;Atsevišķos avotos pastāv dažāds sportistu piederības (valstu) saraksts, taču šobrīd SOK uzskata, viegatlētikā bija pārstāvētas 9 valstis.&lt;/ref&gt;
| teams       = 
| prev        = '''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900 Parīze]]'''
| next        = '''''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|1906 Atēnas (neof.)]]'''''&lt;br /&gt;'''[[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908 Londona]]'''
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
[[Attēls:Francis Field 1904.jpg|250px|thumb|[[Frānsisa Olimpiskais laukums]] bija vieglatlētikas sacensību galvenā norises vieta.]]

'''[[Vieglatlētika]] [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Sentluisa|Sentluisā]] bija viens no 18 oficiālajiem sporta veidiem. Šī bija trešā reize, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētika]] bija iekļauta olimpisko spēļu programmā. Šajās olimpiskajās spēlēs sacensības notika 25 olimpiskās disciplīnās un 298 ne-olimpiskās disciplīnas, kurās startēja tikai vīrieši. Sacensības notika [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]] no 1904. gada 31. augusta līdz 3. septembrim.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 28. septembris| title=Athletics at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 28. septembris}}&lt;/ref&gt; 

Vieglatlētikā kopā startēja [[vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|233 sportisti]] no 9 valstīm. Lai gan sacensībās piedalījās daži ārvalstu sportisti, tās būtībā bija ASV čempionāts, tomēr olimpiskās sacensības nebija 1904. gada [[Amatieru sporta savienība]]s čempionāts. Arī tas notika Sentlūisā, bet agrāk vasarā — 4. jūnijā.&lt;ref name=&quot;sports-reference&quot;&gt;{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-date=2026. gada 28. septembris |title=Weightlifting at the 1904 St. Louis Summer Games |accessdate=2026. gada 28. septembris |work=sports-reference.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 23. augusts| title=St. Louis 1904 Athletics Results |accessdate=2026. gada 28. septembris}}&lt;/ref&gt; Visi tā laika plašsaziņas līdzekļi vieglatlētiku uzskatīja par olimpisko spēļu galveno notikumu. 

Visvairāk olimpisko medaļu 69 (23 zelta, 24 sudraba un 22 bronzas) izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. [[Lielbritānijas]] sportsti izcīnīja divas olimpiskās medaļas (1 zelta un 1 sudraba). Bet [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanādas]], [[Vācija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vācijas]] un [[Grieķija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Grieķijas]] sportisti izcīnīja pa vienai olimpiskajai medaļai. 

Skriešanas celiņš tika uzbūvēts īpaši olimpiskajām spēlēm un 1904. gadam bija ļoti moderns. Tā garums bija  536,44 metri (1⁄3 jūdzes = 586 pēdas un 2 pēdas) ar vienu ļoti garu taisni, četriem pagriezieniem un trim īsākām taisnēm. Celiņš tika izveidots [[Vašingtona universitāte Sentluisā|Vašingtona Universitātes pilsētiņā Sentlūisā]] un bija veidots no izdedžiem (līdz pat 20. gadsimta 80. gadu vidum skriešanas celiņš saglabājās tā sākotnējā izskatā, bet tagad Vašingtona Universitāte to ir aizstājusi ar sintētisko segumu).

== Disciplīnu kalendārs ==
{{Color box|#bbf3bb| ● |border=darkgray}} — Sacensības (kvalifikācija, atkārtojumi, pusfināli u.c.); {{Color box|#FFDF80| '''F''' |border=darkgray}} — fināls (medaļu izcīņa)

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! style=&quot;width:15em|Turnīrs || colspan=2|29. augusts &lt;br/&gt; (Pirmdiena) || colspan=2|30. augusts &lt;br/&gt; (Otrdiena) || colspan=2|31. augusts &lt;br/&gt; (Trešdiena) || colspan=2|1. septembris &lt;br/&gt; (Ceturtdiena) || colspan=2|2. septembris &lt;br/&gt; (Piektdiena) || colspan=2|3. septembris &lt;br/&gt; (Sestdiena)
|-
! colspan=13| Skrejceļa disciplīnas
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || style=&quot;background-color:#bbf3bb;text-align:center;&quot;| ● ||  style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F'''|| colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style=&quot;background-color:#bbf3bb;text-align:center;&quot;| ● ||  style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F'''
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || style=&quot;background-color:#bbf3bb;text-align:center;&quot;| ● ||  style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2|
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' 
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style=&quot;background-color:#bbf3bb;text-align:center;&quot;| ● ||  style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F'''
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2|
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]] || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| 
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' 
|-
! colspan=13| Šosejas disciplīnas
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]] || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| 
|-
! colspan=13| Laukuma disciplīnas
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]] || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2|
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2|
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' 
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' 
|-
|}

== Medaļu ieguvēji ==
=== Medaļnieki olimpiskajās disciplīnās ===
;Skrejceļa disciplīnas
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| '''60 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Fejs Moltons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''100 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Natanjels Kārtmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''200 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Natanjels Kārtmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''400 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hillmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Vollers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Hermans Gromens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''800 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Hovards Valentains]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Emīls Braitkreics]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''1500 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Verners]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Leisijs Hērns]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''110 metru barjerskrējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frederiks Šūle]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Tadeuss Šidlers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Leslijs Ešbērners]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''200 metru barjerskrējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Kāslmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Podžs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''400 metru barjerskrējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Volers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Podžs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''2590 metru šķēršļu krējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Deilijs]]|GBR|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''4 jūdžu komandu skrējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Andervuds]] &lt;br/&gt; [[Deivids Kērtiss Mensons]] &lt;br&gt; [[Artūrs Lī Ņūtons]] &lt;br/&gt; [[Pols Pilgrims]] &lt;br/&gt; [[Hovards Valentains]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Sidnijs Hačs]] &lt;br/&gt; [[Leisijs Hērns]] &lt;br/&gt; [[Alberts Korijs]] &lt;br/&gt; [[Džims Laitbodijs]] &lt;br/&gt; [[Frenks Verners]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| ''netika pasniegta''
|}

;Šosejas disciplīnas
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| '''Maratons''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Tomass Hikss]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Alberts Korijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|}

;Laukuma disciplīnas
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| '''Augstlēkšana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džarets Serviss]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Pauls Veinšteins]]|GER|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Tāllēkšana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Denjels Frenks]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglengs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Trīssoļlēkšana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Freds Englharts]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglengs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Augstlēkšana no vietas''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džozefs Stadlers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglengs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Tāllēkšana no vietas''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Evrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Kings]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Lausons Robertsons]]|GER|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Trīssoļlēkšana no vietas''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Evrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Kings]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džozefs Stadlers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Kārtslēkšana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Dvoraks]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Lerojs Semss]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Lūiss Vilkinss]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|}

=== Sportisti ar vairākām medaļām ===

=== Medaļu sadalījums starp valstīm ===

== Labotie un uzstādītie olimpiskie rekordi ==
{| class=&quot;wikitable sortable plainrowheaders&quot;
|-
! Disciplīna !! Rezultāts !! Sportists (valsts) !! Datums
|-
| rowspan=3|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || align=center rowspan=3|7.0 || {{Valsts OS sportists|[[Klaids Blērs]]|USA|1904. gada vasaras}} || rowspan=3|1900. gada 29. augusts
|-
| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}}
|-
| {{Valsts OS sportists|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}}
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || align=center|21.6 || {{Valsts OS sportists|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1900. gada 31. augusts
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || align=center|49.2 || {{Valsts OS sportists|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1900. gada 29. augusts
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || align=center|1:56.0 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1900. gada 1. septembris
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || align=center|4:05.4 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1900. gada 3. septembris
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || align=center|24.6 || {{Valsts OS sportists|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1900. gada 1. septembris
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]] || align=center|7:39.6 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1900. gada 29. augusts
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Athletics at the 1904 Summer Olympics|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
* [https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}}

{{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi]]
[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]]
[[Kategorija:Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|1904]]</text>
      <sha1>1yrc5omsrz9fcwccnp22wuafzyhp6sb</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530615</id>
      <parentid>4530614</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T15:46:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Disciplīnu kalendārs */</comment>
      <origin>4530615</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="20710" sha1="jlv6vtbec8eyhgfl1kv9pa9xf776yxx" xml:space="preserve">{{Olimpisko spēļu sacensību infokaste
| event       = Vieglatlētika
| games       = 1904. gada Vasaras
| image       = [[Attēls:Olympic rings.svg|120px]] [[Attēls:Athletics pictogram.svg|120px]]
| caption     = 
| venue       = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
| dates       = 1904. gada 29. augusts — 3. septembris
| num_events  = 25
| competitors = 233 (visi vīrieši)
| nations     = 9&lt;ref&gt;Atsevišķos avotos pastāv dažāds sportistu piederības (valstu) saraksts, taču šobrīd SOK uzskata, viegatlētikā bija pārstāvētas 9 valstis.&lt;/ref&gt;
| teams       = 
| prev        = '''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900 Parīze]]'''
| next        = '''''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|1906 Atēnas (neof.)]]'''''&lt;br /&gt;'''[[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908 Londona]]'''
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
[[Attēls:Francis Field 1904.jpg|250px|thumb|[[Frānsisa Olimpiskais laukums]] bija vieglatlētikas sacensību galvenā norises vieta.]]

'''[[Vieglatlētika]] [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Sentluisa|Sentluisā]] bija viens no 18 oficiālajiem sporta veidiem. Šī bija trešā reize, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētika]] bija iekļauta olimpisko spēļu programmā. Šajās olimpiskajās spēlēs sacensības notika 25 olimpiskās disciplīnās un 298 ne-olimpiskās disciplīnas, kurās startēja tikai vīrieši. Sacensības notika [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]] no 1904. gada 31. augusta līdz 3. septembrim.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 28. septembris| title=Athletics at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 28. septembris}}&lt;/ref&gt; 

Vieglatlētikā kopā startēja [[vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|233 sportisti]] no 9 valstīm. Lai gan sacensībās piedalījās daži ārvalstu sportisti, tās būtībā bija ASV čempionāts, tomēr olimpiskās sacensības nebija 1904. gada [[Amatieru sporta savienība]]s čempionāts. Arī tas notika Sentlūisā, bet agrāk vasarā — 4. jūnijā.&lt;ref name=&quot;sports-reference&quot;&gt;{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-date=2026. gada 28. septembris |title=Weightlifting at the 1904 St. Louis Summer Games |accessdate=2026. gada 28. septembris |work=sports-reference.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 23. augusts| title=St. Louis 1904 Athletics Results |accessdate=2026. gada 28. septembris}}&lt;/ref&gt; Visi tā laika plašsaziņas līdzekļi vieglatlētiku uzskatīja par olimpisko spēļu galveno notikumu. 

Visvairāk olimpisko medaļu 69 (23 zelta, 24 sudraba un 22 bronzas) izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. [[Lielbritānijas]] sportsti izcīnīja divas olimpiskās medaļas (1 zelta un 1 sudraba). Bet [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanādas]], [[Vācija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vācijas]] un [[Grieķija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Grieķijas]] sportisti izcīnīja pa vienai olimpiskajai medaļai. 

Skriešanas celiņš tika uzbūvēts īpaši olimpiskajām spēlēm un 1904. gadam bija ļoti moderns. Tā garums bija  536,44 metri (1⁄3 jūdzes = 586 pēdas un 2 pēdas) ar vienu ļoti garu taisni, četriem pagriezieniem un trim īsākām taisnēm. Celiņš tika izveidots [[Vašingtona universitāte Sentluisā|Vašingtona Universitātes pilsētiņā Sentlūisā]] un bija veidots no izdedžiem (līdz pat 20. gadsimta 80. gadu vidum skriešanas celiņš saglabājās tā sākotnējā izskatā, bet tagad Vašingtona Universitāte to ir aizstājusi ar sintētisko segumu).

== Disciplīnu kalendārs ==
{{Color box|#bbf3bb| ● |border=darkgray}} — Sacensības (kvalifikācija, atkārtojumi, pusfināli u.c.); {{Color box|#FFDF80| '''F''' |border=darkgray}} — fināls (medaļu izcīņa)

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! style=&quot;width:15em|Turnīrs || colspan=2|29. augusts &lt;br/&gt; (Pirmdiena) || colspan=2|30. augusts &lt;br/&gt; (Otrdiena) || colspan=2|31. augusts &lt;br/&gt; (Trešdiena) || colspan=2|1. septembris &lt;br/&gt; (Ceturtdiena) || colspan=2|2. septembris &lt;br/&gt; (Piektdiena) || colspan=2|3. septembris &lt;br/&gt; (Sestdiena)
|-
! colspan=13| Skrejceļa disciplīnas
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || style=&quot;background-color:#bbf3bb;text-align:center;&quot;| ● ||  style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F'''|| colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style=&quot;background-color:#bbf3bb;text-align:center;&quot;| ● ||  style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F'''
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || style=&quot;background-color:#bbf3bb;text-align:center;&quot;| ● ||  style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' 
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style=&quot;background-color:#bbf3bb;text-align:center;&quot;| ● ||  style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F'''
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]] || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| 
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' 
|-
! colspan=13| Šosejas disciplīnas
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]] || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| 
|-
! colspan=13| Laukuma disciplīnas
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]] || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' 
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' 
|-
|}

== Medaļu ieguvēji ==
=== Medaļnieki olimpiskajās disciplīnās ===
;Skrejceļa disciplīnas
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| '''60 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Fejs Moltons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''100 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Natanjels Kārtmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''200 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Natanjels Kārtmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''400 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hillmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Vollers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Hermans Gromens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''800 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Hovards Valentains]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Emīls Braitkreics]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''1500 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Verners]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Leisijs Hērns]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''110 metru barjerskrējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frederiks Šūle]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Tadeuss Šidlers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Leslijs Ešbērners]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''200 metru barjerskrējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Kāslmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Podžs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''400 metru barjerskrējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Volers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Podžs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''2590 metru šķēršļu krējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Deilijs]]|GBR|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''4 jūdžu komandu skrējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Andervuds]] &lt;br/&gt; [[Deivids Kērtiss Mensons]] &lt;br&gt; [[Artūrs Lī Ņūtons]] &lt;br/&gt; [[Pols Pilgrims]] &lt;br/&gt; [[Hovards Valentains]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Sidnijs Hačs]] &lt;br/&gt; [[Leisijs Hērns]] &lt;br/&gt; [[Alberts Korijs]] &lt;br/&gt; [[Džims Laitbodijs]] &lt;br/&gt; [[Frenks Verners]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| ''netika pasniegta''
|}

;Šosejas disciplīnas
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| '''Maratons''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Tomass Hikss]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Alberts Korijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|}

;Laukuma disciplīnas
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| '''Augstlēkšana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džarets Serviss]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Pauls Veinšteins]]|GER|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Tāllēkšana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Denjels Frenks]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglengs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Trīssoļlēkšana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Freds Englharts]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglengs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Augstlēkšana no vietas''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džozefs Stadlers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglengs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Tāllēkšana no vietas''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Evrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Kings]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Lausons Robertsons]]|GER|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Trīssoļlēkšana no vietas''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Evrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Kings]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džozefs Stadlers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Kārtslēkšana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Dvoraks]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Lerojs Semss]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Lūiss Vilkinss]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|}

=== Sportisti ar vairākām medaļām ===

=== Medaļu sadalījums starp valstīm ===

== Labotie un uzstādītie olimpiskie rekordi ==
{| class=&quot;wikitable sortable plainrowheaders&quot;
|-
! Disciplīna !! Rezultāts !! Sportists (valsts) !! Datums
|-
| rowspan=3|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || align=center rowspan=3|7.0 || {{Valsts OS sportists|[[Klaids Blērs]]|USA|1904. gada vasaras}} || rowspan=3|1900. gada 29. augusts
|-
| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}}
|-
| {{Valsts OS sportists|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}}
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || align=center|21.6 || {{Valsts OS sportists|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1900. gada 31. augusts
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || align=center|49.2 || {{Valsts OS sportists|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1900. gada 29. augusts
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || align=center|1:56.0 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1900. gada 1. septembris
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || align=center|4:05.4 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1900. gada 3. septembris
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || align=center|24.6 || {{Valsts OS sportists|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1900. gada 1. septembris
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]] || align=center|7:39.6 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1900. gada 29. augusts
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Athletics at the 1904 Summer Olympics|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
* [https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}}

{{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi]]
[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]]
[[Kategorija:Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|1904]]</text>
      <sha1>jlv6vtbec8eyhgfl1kv9pa9xf776yxx</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530709</id>
      <parentid>4530615</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T17:38:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Labotie un uzstādītie olimpiskie rekordi */</comment>
      <origin>4530709</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="20953" sha1="jn5p8xv5u12njjpcbq5vjrd1xss3c2y" xml:space="preserve">{{Olimpisko spēļu sacensību infokaste
| event       = Vieglatlētika
| games       = 1904. gada Vasaras
| image       = [[Attēls:Olympic rings.svg|120px]] [[Attēls:Athletics pictogram.svg|120px]]
| caption     = 
| venue       = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
| dates       = 1904. gada 29. augusts — 3. septembris
| num_events  = 25
| competitors = 233 (visi vīrieši)
| nations     = 9&lt;ref&gt;Atsevišķos avotos pastāv dažāds sportistu piederības (valstu) saraksts, taču šobrīd SOK uzskata, viegatlētikā bija pārstāvētas 9 valstis.&lt;/ref&gt;
| teams       = 
| prev        = '''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900 Parīze]]'''
| next        = '''''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|1906 Atēnas (neof.)]]'''''&lt;br /&gt;'''[[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908 Londona]]'''
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
[[Attēls:Francis Field 1904.jpg|250px|thumb|[[Frānsisa Olimpiskais laukums]] bija vieglatlētikas sacensību galvenā norises vieta.]]

'''[[Vieglatlētika]] [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Sentluisa|Sentluisā]] bija viens no 18 oficiālajiem sporta veidiem. Šī bija trešā reize, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētika]] bija iekļauta olimpisko spēļu programmā. Šajās olimpiskajās spēlēs sacensības notika 25 olimpiskās disciplīnās un 298 ne-olimpiskās disciplīnas, kurās startēja tikai vīrieši. Sacensības notika [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]] no 1904. gada 31. augusta līdz 3. septembrim.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 28. septembris| title=Athletics at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 28. septembris}}&lt;/ref&gt; 

Vieglatlētikā kopā startēja [[vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|233 sportisti]] no 9 valstīm. Lai gan sacensībās piedalījās daži ārvalstu sportisti, tās būtībā bija ASV čempionāts, tomēr olimpiskās sacensības nebija 1904. gada [[Amatieru sporta savienība]]s čempionāts. Arī tas notika Sentlūisā, bet agrāk vasarā — 4. jūnijā.&lt;ref name=&quot;sports-reference&quot;&gt;{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-date=2026. gada 28. septembris |title=Weightlifting at the 1904 St. Louis Summer Games |accessdate=2026. gada 28. septembris |work=sports-reference.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 23. augusts| title=St. Louis 1904 Athletics Results |accessdate=2026. gada 28. septembris}}&lt;/ref&gt; Visi tā laika plašsaziņas līdzekļi vieglatlētiku uzskatīja par olimpisko spēļu galveno notikumu. 

Visvairāk olimpisko medaļu 69 (23 zelta, 24 sudraba un 22 bronzas) izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. [[Lielbritānijas]] sportsti izcīnīja divas olimpiskās medaļas (1 zelta un 1 sudraba). Bet [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanādas]], [[Vācija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vācijas]] un [[Grieķija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Grieķijas]] sportisti izcīnīja pa vienai olimpiskajai medaļai. 

Skriešanas celiņš tika uzbūvēts īpaši olimpiskajām spēlēm un 1904. gadam bija ļoti moderns. Tā garums bija  536,44 metri (1⁄3 jūdzes = 586 pēdas un 2 pēdas) ar vienu ļoti garu taisni, četriem pagriezieniem un trim īsākām taisnēm. Celiņš tika izveidots [[Vašingtona universitāte Sentluisā|Vašingtona Universitātes pilsētiņā Sentlūisā]] un bija veidots no izdedžiem (līdz pat 20. gadsimta 80. gadu vidum skriešanas celiņš saglabājās tā sākotnējā izskatā, bet tagad Vašingtona Universitāte to ir aizstājusi ar sintētisko segumu).

== Disciplīnu kalendārs ==
{{Color box|#bbf3bb| ● |border=darkgray}} — Sacensības (kvalifikācija, atkārtojumi, pusfināli u.c.); {{Color box|#FFDF80| '''F''' |border=darkgray}} — fināls (medaļu izcīņa)

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! style=&quot;width:15em|Turnīrs || colspan=2|29. augusts &lt;br/&gt; (Pirmdiena) || colspan=2|30. augusts &lt;br/&gt; (Otrdiena) || colspan=2|31. augusts &lt;br/&gt; (Trešdiena) || colspan=2|1. septembris &lt;br/&gt; (Ceturtdiena) || colspan=2|2. septembris &lt;br/&gt; (Piektdiena) || colspan=2|3. septembris &lt;br/&gt; (Sestdiena)
|-
! colspan=13| Skrejceļa disciplīnas
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || style=&quot;background-color:#bbf3bb;text-align:center;&quot;| ● ||  style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F'''|| colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style=&quot;background-color:#bbf3bb;text-align:center;&quot;| ● ||  style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F'''
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || style=&quot;background-color:#bbf3bb;text-align:center;&quot;| ● ||  style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' 
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style=&quot;background-color:#bbf3bb;text-align:center;&quot;| ● ||  style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F'''
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]] || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| 
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' 
|-
! colspan=13| Šosejas disciplīnas
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]] || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| 
|-
! colspan=13| Laukuma disciplīnas
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]] || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' 
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' 
|-
|}

== Medaļu ieguvēji ==
=== Medaļnieki olimpiskajās disciplīnās ===
;Skrejceļa disciplīnas
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| '''60 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Fejs Moltons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''100 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Natanjels Kārtmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''200 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Natanjels Kārtmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''400 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hillmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Vollers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Hermans Gromens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''800 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Hovards Valentains]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Emīls Braitkreics]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''1500 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Verners]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Leisijs Hērns]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''110 metru barjerskrējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frederiks Šūle]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Tadeuss Šidlers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Leslijs Ešbērners]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''200 metru barjerskrējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Kāslmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Podžs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''400 metru barjerskrējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Volers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Podžs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''2590 metru šķēršļu krējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Deilijs]]|GBR|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''4 jūdžu komandu skrējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Andervuds]] &lt;br/&gt; [[Deivids Kērtiss Mensons]] &lt;br&gt; [[Artūrs Lī Ņūtons]] &lt;br/&gt; [[Pols Pilgrims]] &lt;br/&gt; [[Hovards Valentains]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Sidnijs Hačs]] &lt;br/&gt; [[Leisijs Hērns]] &lt;br/&gt; [[Alberts Korijs]] &lt;br/&gt; [[Džims Laitbodijs]] &lt;br/&gt; [[Frenks Verners]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| ''netika pasniegta''
|}

;Šosejas disciplīnas
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| '''Maratons''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Tomass Hikss]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Alberts Korijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|}

;Laukuma disciplīnas
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| '''Augstlēkšana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džarets Serviss]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Pauls Veinšteins]]|GER|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Tāllēkšana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Denjels Frenks]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglengs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Trīssoļlēkšana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Freds Englharts]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglengs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Augstlēkšana no vietas''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džozefs Stadlers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglengs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Tāllēkšana no vietas''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Evrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Kings]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Lausons Robertsons]]|GER|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Trīssoļlēkšana no vietas''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Evrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Kings]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džozefs Stadlers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Kārtslēkšana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Dvoraks]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Lerojs Semss]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Lūiss Vilkinss]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|}

=== Sportisti ar vairākām medaļām ===

=== Medaļu sadalījums starp valstīm ===

== Labotie un uzstādītie olimpiskie rekordi ==
{| class=&quot;wikitable sortable plainrowheaders&quot;
|-
! Disciplīna !! Rezultāts !! Sportists (valsts) !! Datums
|-
| rowspan=3|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || align=center rowspan=3|7.0 || {{Valsts OS sportists|[[Klaids Blērs]]|USA|1904. gada vasaras}} || rowspan=3|1900. gada 29. augusts
|-
| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}}
|-
| {{Valsts OS sportists|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}}
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || align=center|21.6 || {{Valsts OS sportists|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 31. augusts
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || align=center|49.2 || {{Valsts OS sportists|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || align=center|1:56.0 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || align=center|4:05.4 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 3. septembris
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || align=center|24.6 || {{Valsts OS sportists|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]] || align=center|7:39.6 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1900. gada 29. augusts
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana skrējiens]] || align=center|7.34 || {{Valsts OS sportists|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Athletics at the 1904 Summer Olympics|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
* [https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}}

{{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi]]
[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]]
[[Kategorija:Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|1904]]</text>
      <sha1>jn5p8xv5u12njjpcbq5vjrd1xss3c2y</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530710</id>
      <parentid>4530709</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T17:39:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Labotie un uzstādītie olimpiskie rekordi */</comment>
      <origin>4530710</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="20942" sha1="fdkier0q68f2s6wwxcl0pbngds88crm" xml:space="preserve">{{Olimpisko spēļu sacensību infokaste
| event       = Vieglatlētika
| games       = 1904. gada Vasaras
| image       = [[Attēls:Olympic rings.svg|120px]] [[Attēls:Athletics pictogram.svg|120px]]
| caption     = 
| venue       = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
| dates       = 1904. gada 29. augusts — 3. septembris
| num_events  = 25
| competitors = 233 (visi vīrieši)
| nations     = 9&lt;ref&gt;Atsevišķos avotos pastāv dažāds sportistu piederības (valstu) saraksts, taču šobrīd SOK uzskata, viegatlētikā bija pārstāvētas 9 valstis.&lt;/ref&gt;
| teams       = 
| prev        = '''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900 Parīze]]'''
| next        = '''''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|1906 Atēnas (neof.)]]'''''&lt;br /&gt;'''[[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908 Londona]]'''
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
[[Attēls:Francis Field 1904.jpg|250px|thumb|[[Frānsisa Olimpiskais laukums]] bija vieglatlētikas sacensību galvenā norises vieta.]]

'''[[Vieglatlētika]] [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Sentluisa|Sentluisā]] bija viens no 18 oficiālajiem sporta veidiem. Šī bija trešā reize, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētika]] bija iekļauta olimpisko spēļu programmā. Šajās olimpiskajās spēlēs sacensības notika 25 olimpiskās disciplīnās un 298 ne-olimpiskās disciplīnas, kurās startēja tikai vīrieši. Sacensības notika [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]] no 1904. gada 31. augusta līdz 3. septembrim.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 28. septembris| title=Athletics at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 28. septembris}}&lt;/ref&gt; 

Vieglatlētikā kopā startēja [[vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|233 sportisti]] no 9 valstīm. Lai gan sacensībās piedalījās daži ārvalstu sportisti, tās būtībā bija ASV čempionāts, tomēr olimpiskās sacensības nebija 1904. gada [[Amatieru sporta savienība]]s čempionāts. Arī tas notika Sentlūisā, bet agrāk vasarā — 4. jūnijā.&lt;ref name=&quot;sports-reference&quot;&gt;{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-date=2026. gada 28. septembris |title=Weightlifting at the 1904 St. Louis Summer Games |accessdate=2026. gada 28. septembris |work=sports-reference.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 23. augusts| title=St. Louis 1904 Athletics Results |accessdate=2026. gada 28. septembris}}&lt;/ref&gt; Visi tā laika plašsaziņas līdzekļi vieglatlētiku uzskatīja par olimpisko spēļu galveno notikumu. 

Visvairāk olimpisko medaļu 69 (23 zelta, 24 sudraba un 22 bronzas) izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. [[Lielbritānijas]] sportsti izcīnīja divas olimpiskās medaļas (1 zelta un 1 sudraba). Bet [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanādas]], [[Vācija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vācijas]] un [[Grieķija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Grieķijas]] sportisti izcīnīja pa vienai olimpiskajai medaļai. 

Skriešanas celiņš tika uzbūvēts īpaši olimpiskajām spēlēm un 1904. gadam bija ļoti moderns. Tā garums bija  536,44 metri (1⁄3 jūdzes = 586 pēdas un 2 pēdas) ar vienu ļoti garu taisni, četriem pagriezieniem un trim īsākām taisnēm. Celiņš tika izveidots [[Vašingtona universitāte Sentluisā|Vašingtona Universitātes pilsētiņā Sentlūisā]] un bija veidots no izdedžiem (līdz pat 20. gadsimta 80. gadu vidum skriešanas celiņš saglabājās tā sākotnējā izskatā, bet tagad Vašingtona Universitāte to ir aizstājusi ar sintētisko segumu).

== Disciplīnu kalendārs ==
{{Color box|#bbf3bb| ● |border=darkgray}} — Sacensības (kvalifikācija, atkārtojumi, pusfināli u.c.); {{Color box|#FFDF80| '''F''' |border=darkgray}} — fināls (medaļu izcīņa)

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! style=&quot;width:15em|Turnīrs || colspan=2|29. augusts &lt;br/&gt; (Pirmdiena) || colspan=2|30. augusts &lt;br/&gt; (Otrdiena) || colspan=2|31. augusts &lt;br/&gt; (Trešdiena) || colspan=2|1. septembris &lt;br/&gt; (Ceturtdiena) || colspan=2|2. septembris &lt;br/&gt; (Piektdiena) || colspan=2|3. septembris &lt;br/&gt; (Sestdiena)
|-
! colspan=13| Skrejceļa disciplīnas
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || style=&quot;background-color:#bbf3bb;text-align:center;&quot;| ● ||  style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F'''|| colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style=&quot;background-color:#bbf3bb;text-align:center;&quot;| ● ||  style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F'''
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || style=&quot;background-color:#bbf3bb;text-align:center;&quot;| ● ||  style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' 
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style=&quot;background-color:#bbf3bb;text-align:center;&quot;| ● ||  style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F'''
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]] || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| 
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' 
|-
! colspan=13| Šosejas disciplīnas
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]] || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| 
|-
! colspan=13| Laukuma disciplīnas
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]] || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' 
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' 
|-
|}

== Medaļu ieguvēji ==
=== Medaļnieki olimpiskajās disciplīnās ===
;Skrejceļa disciplīnas
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| '''60 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Fejs Moltons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''100 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Natanjels Kārtmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''200 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Natanjels Kārtmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''400 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hillmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Vollers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Hermans Gromens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''800 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Hovards Valentains]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Emīls Braitkreics]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''1500 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Verners]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Leisijs Hērns]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''110 metru barjerskrējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frederiks Šūle]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Tadeuss Šidlers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Leslijs Ešbērners]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''200 metru barjerskrējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Kāslmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Podžs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''400 metru barjerskrējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Volers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Podžs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''2590 metru šķēršļu krējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Deilijs]]|GBR|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''4 jūdžu komandu skrējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Andervuds]] &lt;br/&gt; [[Deivids Kērtiss Mensons]] &lt;br&gt; [[Artūrs Lī Ņūtons]] &lt;br/&gt; [[Pols Pilgrims]] &lt;br/&gt; [[Hovards Valentains]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Sidnijs Hačs]] &lt;br/&gt; [[Leisijs Hērns]] &lt;br/&gt; [[Alberts Korijs]] &lt;br/&gt; [[Džims Laitbodijs]] &lt;br/&gt; [[Frenks Verners]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| ''netika pasniegta''
|}

;Šosejas disciplīnas
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| '''Maratons''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Tomass Hikss]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Alberts Korijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|}

;Laukuma disciplīnas
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| '''Augstlēkšana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džarets Serviss]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Pauls Veinšteins]]|GER|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Tāllēkšana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Denjels Frenks]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglengs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Trīssoļlēkšana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Freds Englharts]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglengs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Augstlēkšana no vietas''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džozefs Stadlers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglengs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Tāllēkšana no vietas''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Evrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Kings]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Lausons Robertsons]]|GER|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Trīssoļlēkšana no vietas''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Evrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Kings]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džozefs Stadlers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Kārtslēkšana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Dvoraks]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Lerojs Semss]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Lūiss Vilkinss]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|}

=== Sportisti ar vairākām medaļām ===

=== Medaļu sadalījums starp valstīm ===

== Labotie un uzstādītie olimpiskie rekordi ==
{| class=&quot;wikitable sortable plainrowheaders&quot;
|-
! Disciplīna !! Rezultāts !! Sportists (valsts) !! Datums
|-
| rowspan=3|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || align=center rowspan=3|7.0 || {{Valsts OS sportists|[[Klaids Blērs]]|USA|1904. gada vasaras}} || rowspan=3|1900. gada 29. augusts
|-
| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}}
|-
| {{Valsts OS sportists|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}}
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || align=center|21.6 || {{Valsts OS sportists|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 31. augusts
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || align=center|49.2 || {{Valsts OS sportists|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || align=center|1:56.0 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || align=center|4:05.4 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 3. septembris
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || align=center|24.6 || {{Valsts OS sportists|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]] || align=center|7:39.6 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || align=center|7.34 || {{Valsts OS sportists|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Athletics at the 1904 Summer Olympics|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
* [https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}}

{{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi]]
[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]]
[[Kategorija:Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|1904]]</text>
      <sha1>fdkier0q68f2s6wwxcl0pbngds88crm</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530739</id>
      <parentid>4530710</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T18:38:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Labotie un uzstādītie olimpiskie rekordi */</comment>
      <origin>4530739</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21176" sha1="smxqolutemwcx6v7xwkw27797dvxzbh" xml:space="preserve">{{Olimpisko spēļu sacensību infokaste
| event       = Vieglatlētika
| games       = 1904. gada Vasaras
| image       = [[Attēls:Olympic rings.svg|120px]] [[Attēls:Athletics pictogram.svg|120px]]
| caption     = 
| venue       = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
| dates       = 1904. gada 29. augusts — 3. septembris
| num_events  = 25
| competitors = 233 (visi vīrieši)
| nations     = 9&lt;ref&gt;Atsevišķos avotos pastāv dažāds sportistu piederības (valstu) saraksts, taču šobrīd SOK uzskata, viegatlētikā bija pārstāvētas 9 valstis.&lt;/ref&gt;
| teams       = 
| prev        = '''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900 Parīze]]'''
| next        = '''''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|1906 Atēnas (neof.)]]'''''&lt;br /&gt;'''[[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908 Londona]]'''
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
[[Attēls:Francis Field 1904.jpg|250px|thumb|[[Frānsisa Olimpiskais laukums]] bija vieglatlētikas sacensību galvenā norises vieta.]]

'''[[Vieglatlētika]] [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Sentluisa|Sentluisā]] bija viens no 18 oficiālajiem sporta veidiem. Šī bija trešā reize, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētika]] bija iekļauta olimpisko spēļu programmā. Šajās olimpiskajās spēlēs sacensības notika 25 olimpiskās disciplīnās un 298 ne-olimpiskās disciplīnas, kurās startēja tikai vīrieši. Sacensības notika [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]] no 1904. gada 31. augusta līdz 3. septembrim.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 28. septembris| title=Athletics at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 28. septembris}}&lt;/ref&gt; 

Vieglatlētikā kopā startēja [[vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|233 sportisti]] no 9 valstīm. Lai gan sacensībās piedalījās daži ārvalstu sportisti, tās būtībā bija ASV čempionāts, tomēr olimpiskās sacensības nebija 1904. gada [[Amatieru sporta savienība]]s čempionāts. Arī tas notika Sentlūisā, bet agrāk vasarā — 4. jūnijā.&lt;ref name=&quot;sports-reference&quot;&gt;{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-date=2026. gada 28. septembris |title=Weightlifting at the 1904 St. Louis Summer Games |accessdate=2026. gada 28. septembris |work=sports-reference.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 23. augusts| title=St. Louis 1904 Athletics Results |accessdate=2026. gada 28. septembris}}&lt;/ref&gt; Visi tā laika plašsaziņas līdzekļi vieglatlētiku uzskatīja par olimpisko spēļu galveno notikumu. 

Visvairāk olimpisko medaļu 69 (23 zelta, 24 sudraba un 22 bronzas) izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. [[Lielbritānijas]] sportsti izcīnīja divas olimpiskās medaļas (1 zelta un 1 sudraba). Bet [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanādas]], [[Vācija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vācijas]] un [[Grieķija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Grieķijas]] sportisti izcīnīja pa vienai olimpiskajai medaļai. 

Skriešanas celiņš tika uzbūvēts īpaši olimpiskajām spēlēm un 1904. gadam bija ļoti moderns. Tā garums bija  536,44 metri (1⁄3 jūdzes = 586 pēdas un 2 pēdas) ar vienu ļoti garu taisni, četriem pagriezieniem un trim īsākām taisnēm. Celiņš tika izveidots [[Vašingtona universitāte Sentluisā|Vašingtona Universitātes pilsētiņā Sentlūisā]] un bija veidots no izdedžiem (līdz pat 20. gadsimta 80. gadu vidum skriešanas celiņš saglabājās tā sākotnējā izskatā, bet tagad Vašingtona Universitāte to ir aizstājusi ar sintētisko segumu).

== Disciplīnu kalendārs ==
{{Color box|#bbf3bb| ● |border=darkgray}} — Sacensības (kvalifikācija, atkārtojumi, pusfināli u.c.); {{Color box|#FFDF80| '''F''' |border=darkgray}} — fināls (medaļu izcīņa)

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! style=&quot;width:15em|Turnīrs || colspan=2|29. augusts &lt;br/&gt; (Pirmdiena) || colspan=2|30. augusts &lt;br/&gt; (Otrdiena) || colspan=2|31. augusts &lt;br/&gt; (Trešdiena) || colspan=2|1. septembris &lt;br/&gt; (Ceturtdiena) || colspan=2|2. septembris &lt;br/&gt; (Piektdiena) || colspan=2|3. septembris &lt;br/&gt; (Sestdiena)
|-
! colspan=13| Skrejceļa disciplīnas
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || style=&quot;background-color:#bbf3bb;text-align:center;&quot;| ● ||  style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F'''|| colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style=&quot;background-color:#bbf3bb;text-align:center;&quot;| ● ||  style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F'''
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || style=&quot;background-color:#bbf3bb;text-align:center;&quot;| ● ||  style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' 
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style=&quot;background-color:#bbf3bb;text-align:center;&quot;| ● ||  style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F'''
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]] || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| 
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' 
|-
! colspan=13| Šosejas disciplīnas
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]] || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| 
|-
! colspan=13| Laukuma disciplīnas
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]] || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' 
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' 
|-
|}

== Medaļu ieguvēji ==
=== Medaļnieki olimpiskajās disciplīnās ===
;Skrejceļa disciplīnas
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| '''60 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Fejs Moltons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''100 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Natanjels Kārtmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''200 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Natanjels Kārtmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''400 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hillmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Vollers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Hermans Gromens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''800 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Hovards Valentains]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Emīls Braitkreics]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''1500 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Verners]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Leisijs Hērns]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''110 metru barjerskrējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frederiks Šūle]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Tadeuss Šidlers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Leslijs Ešbērners]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''200 metru barjerskrējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Kāslmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Podžs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''400 metru barjerskrējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Volers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Podžs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''2590 metru šķēršļu krējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Deilijs]]|GBR|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''4 jūdžu komandu skrējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Andervuds]] &lt;br/&gt; [[Deivids Kērtiss Mensons]] &lt;br&gt; [[Artūrs Lī Ņūtons]] &lt;br/&gt; [[Pols Pilgrims]] &lt;br/&gt; [[Hovards Valentains]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Sidnijs Hačs]] &lt;br/&gt; [[Leisijs Hērns]] &lt;br/&gt; [[Alberts Korijs]] &lt;br/&gt; [[Džims Laitbodijs]] &lt;br/&gt; [[Frenks Verners]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| ''netika pasniegta''
|}

;Šosejas disciplīnas
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| '''Maratons''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Tomass Hikss]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Alberts Korijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|}

;Laukuma disciplīnas
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| '''Augstlēkšana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džarets Serviss]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Pauls Veinšteins]]|GER|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Tāllēkšana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Denjels Frenks]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglengs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Trīssoļlēkšana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Freds Englharts]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglengs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Augstlēkšana no vietas''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džozefs Stadlers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglengs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Tāllēkšana no vietas''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Evrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Kings]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Lausons Robertsons]]|GER|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Trīssoļlēkšana no vietas''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Evrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Kings]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džozefs Stadlers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Kārtslēkšana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Dvoraks]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Lerojs Semss]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Lūiss Vilkinss]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|}

=== Sportisti ar vairākām medaļām ===

=== Medaļu sadalījums starp valstīm ===

== Labotie un uzstādītie olimpiskie rekordi ==
{| class=&quot;wikitable sortable plainrowheaders&quot;
|-
! Disciplīna !! Rezultāts !! Sportists (valsts) !! Datums
|-
| rowspan=3|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || align=center rowspan=3|7.0 || {{Valsts OS sportists|[[Klaids Blērs]]|USA|1904. gada vasaras}} || rowspan=3|1900. gada 29. augusts
|-
| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}}
|-
| {{Valsts OS sportists|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}}
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || align=center|21.6 || {{Valsts OS sportists|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 31. augusts
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || align=center|49.2 || {{Valsts OS sportists|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || align=center|1:56.0 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || align=center|4:05.4 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 3. septembris
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || align=center|24.6 || {{Valsts OS sportists|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]] || align=center|7:39.6 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || align=center|7.34 || {{Valsts OS sportists|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšama]] || align=center|3.50 || {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Dvoraks]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 3. septembris
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Athletics at the 1904 Summer Olympics|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
* [https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}}

{{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi]]
[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]]
[[Kategorija:Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|1904]]</text>
      <sha1>smxqolutemwcx6v7xwkw27797dvxzbh</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530863</id>
      <parentid>4530739</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T05:55:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Labotie un uzstādītie olimpiskie rekordi */</comment>
      <origin>4530863</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21420" sha1="n00n62gnyw1f8jeyclr84sipc1dbyfu" xml:space="preserve">{{Olimpisko spēļu sacensību infokaste
| event       = Vieglatlētika
| games       = 1904. gada Vasaras
| image       = [[Attēls:Olympic rings.svg|120px]] [[Attēls:Athletics pictogram.svg|120px]]
| caption     = 
| venue       = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
| dates       = 1904. gada 29. augusts — 3. septembris
| num_events  = 25
| competitors = 233 (visi vīrieši)
| nations     = 9&lt;ref&gt;Atsevišķos avotos pastāv dažāds sportistu piederības (valstu) saraksts, taču šobrīd SOK uzskata, viegatlētikā bija pārstāvētas 9 valstis.&lt;/ref&gt;
| teams       = 
| prev        = '''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900 Parīze]]'''
| next        = '''''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|1906 Atēnas (neof.)]]'''''&lt;br /&gt;'''[[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908 Londona]]'''
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
[[Attēls:Francis Field 1904.jpg|250px|thumb|[[Frānsisa Olimpiskais laukums]] bija vieglatlētikas sacensību galvenā norises vieta.]]

'''[[Vieglatlētika]] [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Sentluisa|Sentluisā]] bija viens no 18 oficiālajiem sporta veidiem. Šī bija trešā reize, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētika]] bija iekļauta olimpisko spēļu programmā. Šajās olimpiskajās spēlēs sacensības notika 25 olimpiskās disciplīnās un 298 ne-olimpiskās disciplīnas, kurās startēja tikai vīrieši. Sacensības notika [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]] no 1904. gada 31. augusta līdz 3. septembrim.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 28. septembris| title=Athletics at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 28. septembris}}&lt;/ref&gt; 

Vieglatlētikā kopā startēja [[vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|233 sportisti]] no 9 valstīm. Lai gan sacensībās piedalījās daži ārvalstu sportisti, tās būtībā bija ASV čempionāts, tomēr olimpiskās sacensības nebija 1904. gada [[Amatieru sporta savienība]]s čempionāts. Arī tas notika Sentlūisā, bet agrāk vasarā — 4. jūnijā.&lt;ref name=&quot;sports-reference&quot;&gt;{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-date=2026. gada 28. septembris |title=Weightlifting at the 1904 St. Louis Summer Games |accessdate=2026. gada 28. septembris |work=sports-reference.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 23. augusts| title=St. Louis 1904 Athletics Results |accessdate=2026. gada 28. septembris}}&lt;/ref&gt; Visi tā laika plašsaziņas līdzekļi vieglatlētiku uzskatīja par olimpisko spēļu galveno notikumu. 

Visvairāk olimpisko medaļu 69 (23 zelta, 24 sudraba un 22 bronzas) izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. [[Lielbritānijas]] sportsti izcīnīja divas olimpiskās medaļas (1 zelta un 1 sudraba). Bet [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanādas]], [[Vācija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vācijas]] un [[Grieķija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Grieķijas]] sportisti izcīnīja pa vienai olimpiskajai medaļai. 

Skriešanas celiņš tika uzbūvēts īpaši olimpiskajām spēlēm un 1904. gadam bija ļoti moderns. Tā garums bija  536,44 metri (1⁄3 jūdzes = 586 pēdas un 2 pēdas) ar vienu ļoti garu taisni, četriem pagriezieniem un trim īsākām taisnēm. Celiņš tika izveidots [[Vašingtona universitāte Sentluisā|Vašingtona Universitātes pilsētiņā Sentlūisā]] un bija veidots no izdedžiem (līdz pat 20. gadsimta 80. gadu vidum skriešanas celiņš saglabājās tā sākotnējā izskatā, bet tagad Vašingtona Universitāte to ir aizstājusi ar sintētisko segumu).

== Disciplīnu kalendārs ==
{{Color box|#bbf3bb| ● |border=darkgray}} — Sacensības (kvalifikācija, atkārtojumi, pusfināli u.c.); {{Color box|#FFDF80| '''F''' |border=darkgray}} — fināls (medaļu izcīņa)

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! style=&quot;width:15em|Turnīrs || colspan=2|29. augusts &lt;br/&gt; (Pirmdiena) || colspan=2|30. augusts &lt;br/&gt; (Otrdiena) || colspan=2|31. augusts &lt;br/&gt; (Trešdiena) || colspan=2|1. septembris &lt;br/&gt; (Ceturtdiena) || colspan=2|2. septembris &lt;br/&gt; (Piektdiena) || colspan=2|3. septembris &lt;br/&gt; (Sestdiena)
|-
! colspan=13| Skrejceļa disciplīnas
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || style=&quot;background-color:#bbf3bb;text-align:center;&quot;| ● ||  style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F'''|| colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style=&quot;background-color:#bbf3bb;text-align:center;&quot;| ● ||  style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F'''
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || style=&quot;background-color:#bbf3bb;text-align:center;&quot;| ● ||  style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' 
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style=&quot;background-color:#bbf3bb;text-align:center;&quot;| ● ||  style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F'''
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]] || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| 
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' 
|-
! colspan=13| Šosejas disciplīnas
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]] || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| 
|-
! colspan=13| Laukuma disciplīnas
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]] || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' 
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' 
|-
|}

== Medaļu ieguvēji ==
=== Medaļnieki olimpiskajās disciplīnās ===
;Skrejceļa disciplīnas
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| '''60 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Fejs Moltons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''100 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Natanjels Kārtmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''200 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Natanjels Kārtmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''400 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hillmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Vollers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Hermans Gromens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''800 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Hovards Valentains]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Emīls Braitkreics]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''1500 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Verners]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Leisijs Hērns]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''110 metru barjerskrējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frederiks Šūle]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Tadeuss Šidlers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Leslijs Ešbērners]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''200 metru barjerskrējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Kāslmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Podžs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''400 metru barjerskrējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Volers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Podžs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''2590 metru šķēršļu krējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Deilijs]]|GBR|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''4 jūdžu komandu skrējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Andervuds]] &lt;br/&gt; [[Deivids Kērtiss Mensons]] &lt;br&gt; [[Artūrs Lī Ņūtons]] &lt;br/&gt; [[Pols Pilgrims]] &lt;br/&gt; [[Hovards Valentains]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Sidnijs Hačs]] &lt;br/&gt; [[Leisijs Hērns]] &lt;br/&gt; [[Alberts Korijs]] &lt;br/&gt; [[Džims Laitbodijs]] &lt;br/&gt; [[Frenks Verners]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| ''netika pasniegta''
|}

;Šosejas disciplīnas
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| '''Maratons''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Tomass Hikss]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Alberts Korijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|}

;Laukuma disciplīnas
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| '''Augstlēkšana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džarets Serviss]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Pauls Veinšteins]]|GER|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Tāllēkšana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Denjels Frenks]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglengs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Trīssoļlēkšana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Freds Englharts]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglengs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Augstlēkšana no vietas''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džozefs Stadlers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglengs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Tāllēkšana no vietas''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Evrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Kings]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Lausons Robertsons]]|GER|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Trīssoļlēkšana no vietas''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Evrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Kings]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džozefs Stadlers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Kārtslēkšana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Dvoraks]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Lerojs Semss]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Lūiss Vilkinss]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|}

=== Sportisti ar vairākām medaļām ===

=== Medaļu sadalījums starp valstīm ===

== Labotie un uzstādītie olimpiskie rekordi ==
{| class=&quot;wikitable sortable plainrowheaders&quot;
|-
! Disciplīna !! Rezultāts !! Sportists (valsts) !! Datums
|-
| rowspan=3|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || align=center rowspan=3|7.0 || {{Valsts OS sportists|[[Klaids Blērs]]|USA|1904. gada vasaras}} || rowspan=3|1900. gada 29. augusts
|-
| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}}
|-
| {{Valsts OS sportists|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}}
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || align=center|21.6 || {{Valsts OS sportists|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 31. augusts
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || align=center|49.2 || {{Valsts OS sportists|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || align=center|1:56.0 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || align=center|4:05.4 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 3. septembris
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || align=center|24.6 || {{Valsts OS sportists|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]] || align=center|7:39.6 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || align=center|7.34 || {{Valsts OS sportists|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšama]] || align=center|3.50 || {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Dvoraks]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 3. septembris
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || align=center|3.47 || {{Valsts OS sportists|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Athletics at the 1904 Summer Olympics|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
* [https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}}

{{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi]]
[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]]
[[Kategorija:Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|1904]]</text>
      <sha1>n00n62gnyw1f8jeyclr84sipc1dbyfu</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530865</id>
      <parentid>4530863</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T05:58:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Medaļu ieguvēji */</comment>
      <origin>4530865</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21422" sha1="achmxoluu139lx9iu87zu5uzcoynyco" xml:space="preserve">{{Olimpisko spēļu sacensību infokaste
| event       = Vieglatlētika
| games       = 1904. gada Vasaras
| image       = [[Attēls:Olympic rings.svg|120px]] [[Attēls:Athletics pictogram.svg|120px]]
| caption     = 
| venue       = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
| dates       = 1904. gada 29. augusts — 3. septembris
| num_events  = 25
| competitors = 233 (visi vīrieši)
| nations     = 9&lt;ref&gt;Atsevišķos avotos pastāv dažāds sportistu piederības (valstu) saraksts, taču šobrīd SOK uzskata, viegatlētikā bija pārstāvētas 9 valstis.&lt;/ref&gt;
| teams       = 
| prev        = '''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900 Parīze]]'''
| next        = '''''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|1906 Atēnas (neof.)]]'''''&lt;br /&gt;'''[[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908 Londona]]'''
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
[[Attēls:Francis Field 1904.jpg|250px|thumb|[[Frānsisa Olimpiskais laukums]] bija vieglatlētikas sacensību galvenā norises vieta.]]

'''[[Vieglatlētika]] [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Sentluisa|Sentluisā]] bija viens no 18 oficiālajiem sporta veidiem. Šī bija trešā reize, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētika]] bija iekļauta olimpisko spēļu programmā. Šajās olimpiskajās spēlēs sacensības notika 25 olimpiskās disciplīnās un 298 ne-olimpiskās disciplīnas, kurās startēja tikai vīrieši. Sacensības notika [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]] no 1904. gada 31. augusta līdz 3. septembrim.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 28. septembris| title=Athletics at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 28. septembris}}&lt;/ref&gt; 

Vieglatlētikā kopā startēja [[vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|233 sportisti]] no 9 valstīm. Lai gan sacensībās piedalījās daži ārvalstu sportisti, tās būtībā bija ASV čempionāts, tomēr olimpiskās sacensības nebija 1904. gada [[Amatieru sporta savienība]]s čempionāts. Arī tas notika Sentlūisā, bet agrāk vasarā — 4. jūnijā.&lt;ref name=&quot;sports-reference&quot;&gt;{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-date=2026. gada 28. septembris |title=Weightlifting at the 1904 St. Louis Summer Games |accessdate=2026. gada 28. septembris |work=sports-reference.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 23. augusts| title=St. Louis 1904 Athletics Results |accessdate=2026. gada 28. septembris}}&lt;/ref&gt; Visi tā laika plašsaziņas līdzekļi vieglatlētiku uzskatīja par olimpisko spēļu galveno notikumu. 

Visvairāk olimpisko medaļu 69 (23 zelta, 24 sudraba un 22 bronzas) izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. [[Lielbritānijas]] sportsti izcīnīja divas olimpiskās medaļas (1 zelta un 1 sudraba). Bet [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanādas]], [[Vācija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vācijas]] un [[Grieķija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Grieķijas]] sportisti izcīnīja pa vienai olimpiskajai medaļai. 

Skriešanas celiņš tika uzbūvēts īpaši olimpiskajām spēlēm un 1904. gadam bija ļoti moderns. Tā garums bija  536,44 metri (1⁄3 jūdzes = 586 pēdas un 2 pēdas) ar vienu ļoti garu taisni, četriem pagriezieniem un trim īsākām taisnēm. Celiņš tika izveidots [[Vašingtona universitāte Sentluisā|Vašingtona Universitātes pilsētiņā Sentlūisā]] un bija veidots no izdedžiem (līdz pat 20. gadsimta 80. gadu vidum skriešanas celiņš saglabājās tā sākotnējā izskatā, bet tagad Vašingtona Universitāte to ir aizstājusi ar sintētisko segumu).

== Disciplīnu kalendārs ==
{{Color box|#bbf3bb| ● |border=darkgray}} — Sacensības (kvalifikācija, atkārtojumi, pusfināli u.c.); {{Color box|#FFDF80| '''F''' |border=darkgray}} — fināls (medaļu izcīņa)

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! style=&quot;width:15em|Turnīrs || colspan=2|29. augusts &lt;br/&gt; (Pirmdiena) || colspan=2|30. augusts &lt;br/&gt; (Otrdiena) || colspan=2|31. augusts &lt;br/&gt; (Trešdiena) || colspan=2|1. septembris &lt;br/&gt; (Ceturtdiena) || colspan=2|2. septembris &lt;br/&gt; (Piektdiena) || colspan=2|3. septembris &lt;br/&gt; (Sestdiena)
|-
! colspan=13| Skrejceļa disciplīnas
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || style=&quot;background-color:#bbf3bb;text-align:center;&quot;| ● ||  style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F'''|| colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style=&quot;background-color:#bbf3bb;text-align:center;&quot;| ● ||  style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F'''
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || style=&quot;background-color:#bbf3bb;text-align:center;&quot;| ● ||  style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' 
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style=&quot;background-color:#bbf3bb;text-align:center;&quot;| ● ||  style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F'''
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]] || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| 
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' 
|-
! colspan=13| Šosejas disciplīnas
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]] || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| 
|-
! colspan=13| Laukuma disciplīnas
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]] || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' 
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' 
|-
|}

== Medaļu ieguvēji ==
=== Medaļnieki olimpiskajās disciplīnās ===
;Skrejceļa disciplīnas
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| '''60 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Fejs Moltons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''100 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Natanjels Kārtmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''200 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Natanjels Kārtmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''400 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hillmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Vollers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Hermans Gromens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''800 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Hovards Valentains]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Emīls Braitkreics]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''1500 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Verners]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Leisijs Hērns]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''110 metru barjerskrējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frederiks Šūle]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Tadeuss Šidlers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Leslijs Ešbērners]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''200 metru barjerskrējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Kāslmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Podžs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''400 metru barjerskrējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Volers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Podžs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''2590 metru šķēršļu krējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Deilijs]]|GBR|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''4 jūdžu komandu skrējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Andervuds]] &lt;br/&gt; [[Deivids Kērtiss Mensons]] &lt;br&gt; [[Artūrs Lī Ņūtons]] &lt;br/&gt; [[Pols Pilgrims]] &lt;br/&gt; [[Hovards Valentains]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Sidnijs Hačs]] &lt;br/&gt; [[Leisijs Hērns]] &lt;br/&gt; [[Alberts Korijs]] &lt;br/&gt; [[Džims Laitbodijs]] &lt;br/&gt; [[Frenks Verners]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| ''netika pasniegta''
|}

;Šosejas disciplīnas
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| '''Maratons''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Tomass Hikss]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Alberts Korijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|}

;Laukuma disciplīnas
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| '''Augstlēkšana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džarets Serviss]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Pauls Veinšteins]]|GER|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Tāllēkšana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Denjels Frenks]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglengs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Trīssoļlēkšana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Freds Englharts]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglengs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Augstlēkšana no vietas''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džozefs Stadlers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglengs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Tāllēkšana no vietas''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Kings]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Lausons Robertsons]]|GER|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Trīssoļlēkšana no vietas''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Kings]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džozefs Stadlers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Kārtslēkšana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Dvoraks]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Lerojs Semss]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Lūiss Vilkinss]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|}

=== Sportisti ar vairākām medaļām ===

=== Medaļu sadalījums starp valstīm ===

== Labotie un uzstādītie olimpiskie rekordi ==
{| class=&quot;wikitable sortable plainrowheaders&quot;
|-
! Disciplīna !! Rezultāts !! Sportists (valsts) !! Datums
|-
| rowspan=3|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || align=center rowspan=3|7.0 || {{Valsts OS sportists|[[Klaids Blērs]]|USA|1904. gada vasaras}} || rowspan=3|1900. gada 29. augusts
|-
| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}}
|-
| {{Valsts OS sportists|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}}
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || align=center|21.6 || {{Valsts OS sportists|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 31. augusts
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || align=center|49.2 || {{Valsts OS sportists|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || align=center|1:56.0 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || align=center|4:05.4 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 3. septembris
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || align=center|24.6 || {{Valsts OS sportists|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]] || align=center|7:39.6 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || align=center|7.34 || {{Valsts OS sportists|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšama]] || align=center|3.50 || {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Dvoraks]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 3. septembris
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || align=center|3.47 || {{Valsts OS sportists|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Athletics at the 1904 Summer Olympics|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
* [https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}}

{{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi]]
[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]]
[[Kategorija:Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|1904]]</text>
      <sha1>achmxoluu139lx9iu87zu5uzcoynyco</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530881</id>
      <parentid>4530865</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T06:12:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4530881</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21397" sha1="jrz2i9flxku4gyenf9o44gya8ct9gnp" xml:space="preserve">{{Olimpisko spēļu sacensību infokaste
| event       = Vieglatlētika
| games       = 1904. gada Vasaras
| image       = [[Attēls:Olympic rings.svg|120px]] [[Attēls:Athletics pictogram.svg|120px]]
| caption     = 
| venue       = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
| dates       = 1904. gada 29. augusts — 3. septembris
| num_events  = 25
| competitors = 233 (visi vīrieši)
| nations     = 9&lt;ref&gt;Atsevišķos avotos pastāv dažāds sportistu piederības (valstu) saraksts, taču šobrīd SOK uzskata, viegatlētikā bija pārstāvētas 9 valstis.&lt;/ref&gt;
| teams       = 
| prev        = '''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900 Parīze]]'''
| next        = '''''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|1906 Atēnas (neof.)]]'''''&lt;br /&gt;'''[[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908 Londona]]'''
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
[[Attēls:Francis Field 1904.jpg|250px|thumb|[[Frānsisa Olimpiskais laukums]] bija vieglatlētikas sacensību galvenā norises vieta.]]

'''[[Vieglatlētika]] [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Sentluisa|Sentluisā]] bija viens no 18 oficiālajiem sporta veidiem. Šī bija trešā reize, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētika]] bija iekļauta olimpisko spēļu programmā. Šajās olimpiskajās spēlēs sacensības notika 25 olimpiskās disciplīnās un 298 ne-olimpiskās disciplīnas, kurās startēja tikai vīrieši. Sacensības notika [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]] no 1904. gada 31. augusta līdz 3. septembrim.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 28. septembris| title=Athletics at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 28. septembris}}&lt;/ref&gt; 

Vieglatlētikā kopā startēja [[vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|233 sportisti]] no 9 valstīm. Lai gan sacensībās piedalījās daži ārvalstu sportisti, tās būtībā bija ASV čempionāts, tomēr olimpiskās sacensības nebija 1904. gada [[Amatieru sporta savienība]]s čempionāts. Arī tas notika Sentlūisā, bet agrāk vasarā — 4. jūnijā.&lt;ref name=&quot;sports-reference&quot;&gt;{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-date=2026. gada 28. septembris |title=Weightlifting at the 1904 St. Louis Summer Games |accessdate=2026. gada 28. septembris |work=sports-reference.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 23. augusts| title=St. Louis 1904 Athletics Results |accessdate=2026. gada 28. septembris}}&lt;/ref&gt; Visi tā laika plašsaziņas līdzekļi vieglatlētiku uzskatīja par olimpisko spēļu galveno notikumu. 

Visvairāk olimpisko medaļu 69 (23 zelta, 24 sudraba un 22 bronzas) izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. [[Lielbritānijas]] sportsti izcīnīja divas olimpiskās medaļas (1 zelta un 1 sudraba). Bet [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanādas]], [[Vācija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vācijas]] un [[Grieķija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Grieķijas]] sportisti izcīnīja pa vienai olimpiskajai medaļai. 

Skriešanas celiņš tika uzbūvēts īpaši olimpiskajām spēlēm un 1904. gadam bija ļoti moderns. Tā garums bija  536,44 metri (1⁄3 jūdzes) ar vienu ļoti garu taisni, četriem pagriezieniem un trim īsākām taisnēm. Celiņš tika izveidots [[Vašingtona universitāte Sentluisā|Vašingtona Universitātes pilsētiņā Sentlūisā]] un bija veidots no izdedžiem (līdz pat 20. gadsimta 80. gadu vidum skriešanas celiņš saglabājās tā sākotnējā izskatā, bet tagad Vašingtona Universitāte to ir aizstājusi ar sintētisko segumu).

== Disciplīnu kalendārs ==
{{Color box|#bbf3bb| ● |border=darkgray}} — Sacensības (kvalifikācija, atkārtojumi, pusfināli u.c.); {{Color box|#FFDF80| '''F''' |border=darkgray}} — fināls (medaļu izcīņa)

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! style=&quot;width:15em|Turnīrs || colspan=2|29. augusts &lt;br/&gt; (Pirmdiena) || colspan=2|30. augusts &lt;br/&gt; (Otrdiena) || colspan=2|31. augusts &lt;br/&gt; (Trešdiena) || colspan=2|1. septembris &lt;br/&gt; (Ceturtdiena) || colspan=2|2. septembris &lt;br/&gt; (Piektdiena) || colspan=2|3. septembris &lt;br/&gt; (Sestdiena)
|-
! colspan=13| Skrejceļa disciplīnas
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || style=&quot;background-color:#bbf3bb;text-align:center;&quot;| ● ||  style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F'''|| colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style=&quot;background-color:#bbf3bb;text-align:center;&quot;| ● ||  style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F'''
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || style=&quot;background-color:#bbf3bb;text-align:center;&quot;| ● ||  style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' 
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style=&quot;background-color:#bbf3bb;text-align:center;&quot;| ● ||  style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F'''
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]] || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| 
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' 
|-
! colspan=13| Šosejas disciplīnas
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]] || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| 
|-
! colspan=13| Laukuma disciplīnas
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]] || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' 
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' 
|-
|}

== Medaļu ieguvēji ==
=== Medaļnieki olimpiskajās disciplīnās ===
;Skrejceļa disciplīnas
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| '''60 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Fejs Moltons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''100 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Natanjels Kārtmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''200 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Natanjels Kārtmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''400 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hillmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Vollers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Hermans Gromens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''800 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Hovards Valentains]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Emīls Braitkreics]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''1500 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Verners]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Leisijs Hērns]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''110 metru barjerskrējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frederiks Šūle]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Tadeuss Šidlers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Leslijs Ešbērners]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''200 metru barjerskrējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Kāslmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Podžs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''400 metru barjerskrējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Volers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Podžs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''2590 metru šķēršļu krējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Deilijs]]|GBR|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''4 jūdžu komandu skrējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Andervuds]] &lt;br/&gt; [[Deivids Kērtiss Mensons]] &lt;br&gt; [[Artūrs Lī Ņūtons]] &lt;br/&gt; [[Pols Pilgrims]] &lt;br/&gt; [[Hovards Valentains]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Sidnijs Hačs]] &lt;br/&gt; [[Leisijs Hērns]] &lt;br/&gt; [[Alberts Korijs]] &lt;br/&gt; [[Džims Laitbodijs]] &lt;br/&gt; [[Frenks Verners]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| ''netika pasniegta''
|}

;Šosejas disciplīnas
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| '''Maratons''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Tomass Hikss]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Alberts Korijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|}

;Laukuma disciplīnas
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| '''Augstlēkšana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džarets Serviss]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Pauls Veinšteins]]|GER|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Tāllēkšana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Denjels Frenks]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglengs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Trīssoļlēkšana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Freds Englharts]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglengs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Augstlēkšana no vietas''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džozefs Stadlers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglengs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Tāllēkšana no vietas''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Kings]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Lausons Robertsons]]|GER|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Trīssoļlēkšana no vietas''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Kings]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džozefs Stadlers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Kārtslēkšana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Dvoraks]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Lerojs Semss]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Lūiss Vilkinss]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|}

=== Sportisti ar vairākām medaļām ===

=== Medaļu sadalījums starp valstīm ===

== Labotie un uzstādītie olimpiskie rekordi ==
{| class=&quot;wikitable sortable plainrowheaders&quot;
|-
! Disciplīna !! Rezultāts !! Sportists (valsts) !! Datums
|-
| rowspan=3|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || align=center rowspan=3|7.0 || {{Valsts OS sportists|[[Klaids Blērs]]|USA|1904. gada vasaras}} || rowspan=3|1900. gada 29. augusts
|-
| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}}
|-
| {{Valsts OS sportists|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}}
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || align=center|21.6 || {{Valsts OS sportists|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 31. augusts
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || align=center|49.2 || {{Valsts OS sportists|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || align=center|1:56.0 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || align=center|4:05.4 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 3. septembris
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || align=center|24.6 || {{Valsts OS sportists|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]] || align=center|7:39.6 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || align=center|7.34 || {{Valsts OS sportists|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšama]] || align=center|3.50 || {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Dvoraks]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 3. septembris
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || align=center|3.47 || {{Valsts OS sportists|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Athletics at the 1904 Summer Olympics|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
* [https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}}

{{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi]]
[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]]
[[Kategorija:Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|1904]]</text>
      <sha1>jrz2i9flxku4gyenf9o44gya8ct9gnp</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530963</id>
      <parentid>4530881</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T11:13:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Labotie un uzstādītie olimpiskie rekordi */</comment>
      <origin>4530963</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21730" sha1="3yhaadga2qnp4fayqof4yhzjhbu91qn" xml:space="preserve">{{Olimpisko spēļu sacensību infokaste
| event       = Vieglatlētika
| games       = 1904. gada Vasaras
| image       = [[Attēls:Olympic rings.svg|120px]] [[Attēls:Athletics pictogram.svg|120px]]
| caption     = 
| venue       = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
| dates       = 1904. gada 29. augusts — 3. septembris
| num_events  = 25
| competitors = 233 (visi vīrieši)
| nations     = 9&lt;ref&gt;Atsevišķos avotos pastāv dažāds sportistu piederības (valstu) saraksts, taču šobrīd SOK uzskata, viegatlētikā bija pārstāvētas 9 valstis.&lt;/ref&gt;
| teams       = 
| prev        = '''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900 Parīze]]'''
| next        = '''''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|1906 Atēnas (neof.)]]'''''&lt;br /&gt;'''[[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908 Londona]]'''
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
[[Attēls:Francis Field 1904.jpg|250px|thumb|[[Frānsisa Olimpiskais laukums]] bija vieglatlētikas sacensību galvenā norises vieta.]]

'''[[Vieglatlētika]] [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Sentluisa|Sentluisā]] bija viens no 18 oficiālajiem sporta veidiem. Šī bija trešā reize, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētika]] bija iekļauta olimpisko spēļu programmā. Šajās olimpiskajās spēlēs sacensības notika 25 olimpiskās disciplīnās un 298 ne-olimpiskās disciplīnas, kurās startēja tikai vīrieši. Sacensības notika [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]] no 1904. gada 31. augusta līdz 3. septembrim.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 28. septembris| title=Athletics at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 28. septembris}}&lt;/ref&gt; 

Vieglatlētikā kopā startēja [[vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|233 sportisti]] no 9 valstīm. Lai gan sacensībās piedalījās daži ārvalstu sportisti, tās būtībā bija ASV čempionāts, tomēr olimpiskās sacensības nebija 1904. gada [[Amatieru sporta savienība]]s čempionāts. Arī tas notika Sentlūisā, bet agrāk vasarā — 4. jūnijā.&lt;ref name=&quot;sports-reference&quot;&gt;{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-date=2026. gada 28. septembris |title=Weightlifting at the 1904 St. Louis Summer Games |accessdate=2026. gada 28. septembris |work=sports-reference.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 23. augusts| title=St. Louis 1904 Athletics Results |accessdate=2026. gada 28. septembris}}&lt;/ref&gt; Visi tā laika plašsaziņas līdzekļi vieglatlētiku uzskatīja par olimpisko spēļu galveno notikumu. 

Visvairāk olimpisko medaļu 69 (23 zelta, 24 sudraba un 22 bronzas) izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. [[Lielbritānijas]] sportsti izcīnīja divas olimpiskās medaļas (1 zelta un 1 sudraba). Bet [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanādas]], [[Vācija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vācijas]] un [[Grieķija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Grieķijas]] sportisti izcīnīja pa vienai olimpiskajai medaļai. 

Skriešanas celiņš tika uzbūvēts īpaši olimpiskajām spēlēm un 1904. gadam bija ļoti moderns. Tā garums bija  536,44 metri (1⁄3 jūdzes) ar vienu ļoti garu taisni, četriem pagriezieniem un trim īsākām taisnēm. Celiņš tika izveidots [[Vašingtona universitāte Sentluisā|Vašingtona Universitātes pilsētiņā Sentlūisā]] un bija veidots no izdedžiem (līdz pat 20. gadsimta 80. gadu vidum skriešanas celiņš saglabājās tā sākotnējā izskatā, bet tagad Vašingtona Universitāte to ir aizstājusi ar sintētisko segumu).

== Disciplīnu kalendārs ==
{{Color box|#bbf3bb| ● |border=darkgray}} — Sacensības (kvalifikācija, atkārtojumi, pusfināli u.c.); {{Color box|#FFDF80| '''F''' |border=darkgray}} — fināls (medaļu izcīņa)

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! style=&quot;width:15em|Turnīrs || colspan=2|29. augusts &lt;br/&gt; (Pirmdiena) || colspan=2|30. augusts &lt;br/&gt; (Otrdiena) || colspan=2|31. augusts &lt;br/&gt; (Trešdiena) || colspan=2|1. septembris &lt;br/&gt; (Ceturtdiena) || colspan=2|2. septembris &lt;br/&gt; (Piektdiena) || colspan=2|3. septembris &lt;br/&gt; (Sestdiena)
|-
! colspan=13| Skrejceļa disciplīnas
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || style=&quot;background-color:#bbf3bb;text-align:center;&quot;| ● ||  style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F'''|| colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style=&quot;background-color:#bbf3bb;text-align:center;&quot;| ● ||  style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F'''
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || style=&quot;background-color:#bbf3bb;text-align:center;&quot;| ● ||  style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' 
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style=&quot;background-color:#bbf3bb;text-align:center;&quot;| ● ||  style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F'''
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]] || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| 
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' 
|-
! colspan=13| Šosejas disciplīnas
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]] || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| 
|-
! colspan=13| Laukuma disciplīnas
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]] || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' 
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' 
|-
|}

== Medaļu ieguvēji ==
=== Medaļnieki olimpiskajās disciplīnās ===
;Skrejceļa disciplīnas
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| '''60 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Fejs Moltons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''100 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Natanjels Kārtmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''200 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Natanjels Kārtmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''400 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hillmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Vollers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Hermans Gromens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''800 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Hovards Valentains]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Emīls Braitkreics]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''1500 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Verners]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Leisijs Hērns]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''110 metru barjerskrējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frederiks Šūle]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Tadeuss Šidlers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Leslijs Ešbērners]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''200 metru barjerskrējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Kāslmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Podžs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''400 metru barjerskrējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Volers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Podžs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''2590 metru šķēršļu krējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Deilijs]]|GBR|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''4 jūdžu komandu skrējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Andervuds]] &lt;br/&gt; [[Deivids Kērtiss Mensons]] &lt;br&gt; [[Artūrs Lī Ņūtons]] &lt;br/&gt; [[Pols Pilgrims]] &lt;br/&gt; [[Hovards Valentains]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Sidnijs Hačs]] &lt;br/&gt; [[Leisijs Hērns]] &lt;br/&gt; [[Alberts Korijs]] &lt;br/&gt; [[Džims Laitbodijs]] &lt;br/&gt; [[Frenks Verners]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| ''netika pasniegta''
|}

;Šosejas disciplīnas
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| '''Maratons''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Tomass Hikss]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Alberts Korijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|}

;Laukuma disciplīnas
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| '''Augstlēkšana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džarets Serviss]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Pauls Veinšteins]]|GER|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Tāllēkšana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Denjels Frenks]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglengs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Trīssoļlēkšana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Freds Englharts]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglengs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Augstlēkšana no vietas''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džozefs Stadlers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglengs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Tāllēkšana no vietas''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Kings]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Lausons Robertsons]]|GER|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Trīssoļlēkšana no vietas''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Kings]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džozefs Stadlers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Kārtslēkšana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Dvoraks]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Lerojs Semss]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Lūiss Vilkinss]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|}

=== Sportisti ar vairākām medaļām ===

=== Medaļu sadalījums starp valstīm ===

== Labotie un uzstādītie olimpiskie rekordi ==
{| class=&quot;wikitable sortable plainrowheaders&quot;
|-
! Disciplīna !! Rezultāts !! Sportists (valsts) !! Datums
|-
| rowspan=3|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || align=center rowspan=3|7.0 || {{Valsts OS sportists|[[Klaids Blērs]]|USA|1904. gada vasaras}} || rowspan=3|1900. gada 29. augusts
|-
| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}}
|-
| {{Valsts OS sportists|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}}
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || align=center|21.6 || {{Valsts OS sportists|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 31. augusts
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || align=center|49.2 || {{Valsts OS sportists|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || align=center|1:56.0 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || align=center|4:05.4 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 3. septembris
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || align=center|24.6 || {{Valsts OS sportists|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]] || align=center|7:39.6 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || align=center|7.34 || {{Valsts OS sportists|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšama]] || align=center|3.50 || {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Dvoraks]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 3. septembris
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || align=center|3.47 || {{Valsts OS sportists|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts
|-
| rowspan=2|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || align=center rowspan=3|39.28 || {{Valsts OS sportists|[[Martins Šeridans]]|USA|1904. gada vasaras}} || rowspan=3|1904. gada 3. septembris
|-
| {{Valsts OS sportists|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}}
|-
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Athletics at the 1904 Summer Olympics|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
* [https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}}

{{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi]]
[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]]
[[Kategorija:Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|1904]]</text>
      <sha1>3yhaadga2qnp4fayqof4yhzjhbu91qn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Māris Ozoliņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640676</id>
    <revision>
      <id>4530777</id>
      <parentid>4529792</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T20:31:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-52261-43</username>
        <id>151099</id>
      </contributor>
      <comment>/* Privātā dzīve */</comment>
      <origin>4530777</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5019" sha1="ax6eebdi1hgr5x9rt9eirgnx3pp9oma" xml:space="preserve">{{maznozīmīgs}}
{{Personas infokaste
| vārds = Māris Ozoliņš
| attēls = &lt;!-- Ievieto faila nosaukumu, piemēram: Maris_Ozolins.jpg --&gt;
| attēla_izmērs = 250px
| attēla_paraksts = Māris Ozoliņš|
| dz_gads = 1979
| dz_mēnesis = 11
| dz_diena = 4
| dz_vieta = [[Jūrmala]], [[Latvija]]
| miršanas_datums = 
| miršanas_vieta = 
| dzīvesvieta = 
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| pilsonība = {{LAT}}
| nodarbošanās = portāla iAuto.lv redaktors, uzņēmējs, politiķis
| dzīvesbiedrs = Vita Ozoliņa
| bērni = 3
| alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
}}

'''Māris Ozoliņš''' (dzimis {{dat|1979|11|4||bez}} [[Jūrmala|Jūrmalā]]) ir interneta portāla ''iAuto.lv'' redaktors, uzņēmējs un politiķis. Pazīstams ar konkursa „[[Latvijas Gada auto]]” organizēšanu.

== Biogrāfija un izglītība ==
Māris Ozoliņš dzimis Jūrmalā. Pamatizglītību ieguvis Pumpuru vidusskolā (1986–1994). No 1992. līdz 1994. gadam apguvis mežraga spēli Jūrmalas bērnu mūzikas skolā. Vidējo izglītību ieguvis Rīgas 3. vidusskolā (1994–1997).

Studējis [[Latvijas Universitāte]]s Ekonomikas un vadības fakultātē, kur 2001. gadā ieguvis Sociālo zinātņu bakalaura grādu vadībzinātnē. Turpinājis studijas Latvijas Universitātes Tirgvedības un kvalitātes vadības institūtā, 2003. gadā iegūstot Sociālo zinātņu maģistra grādu vadībzinātnē.

== Profesionālā darbība ==
Profesionālo darbību sācis 1998. gadā uzņēmumā SIA „Telia Latvija”. No 1998. gada novembra līdz 1999. gada jūlijam ieņēmis klientu menedžera amatu SIA „Baltijas Realizācijas centrs”. No 1999. līdz 2004. gadam bijis projektu direktors tiešā mārketinga uzņēmumā SIA „EON”.

No 2004. gada septembra līdz 2009. gada jūnijam pildījis valdes locekļa pienākumus nekustamo īpašumu interneta medijā SIA „City24”. Viņa vadības laikā portāls ''city24.lv'' kļuva par vienu no apmeklētākajiem nozares resursiem Latvijā, un sadarbībā ar SIA „Mediju nams” tika izdots žurnāls „Īpašums un City24.lv”. Pēc 2009. gada pievienojies SIA „Jauni auto” kā stratēģisko projektu vadītājs.

Kopš 2012. gada M. Ozoliņš ir specializētā Latvijas auto nozares portāla ''iAuto.lv'' redaktors. 2012. gadā viņš pārņēma nacionālā mēroga konkursa „[[Latvijas Gada auto]]” organizēšanas tiesības un turpina šī konkursa vadīšanu. Vairākus gadus tika izdots ikgadējs žurnāls-katalogs &quot;Latvijas Gada auto&quot;. Kopš 2024. gada darbojas arī konkursa „Latvijas Gada motocikls” žūrijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://iauto.lv/zinas/latvija/14930-iauto-lv-veckais-un-jaunkais-latvij|title=iAuto.lv – vecākais un jaunākais Latvijā|website=iauto.lv|access-date=2026-09-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Kopš 2020.gada attīsta sludinājumu platformu ZIP.lv

== Politiskā darbība ==
Politisko darbību sācis 2010. gadā, iestājoties Ģirta Valda Kristovska vadītajā partijā „[[Pilsoniskā savienība]]”. Pēc partiju apvienošanās 2012. gadā kļuvis par partijas „[[Vienotība (partija)|Vienotība]]” biedru, no kuras vēlāk izstājies pēc paša vēlēšanās.

2026.gada 3.oktobrī kandidē [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanās]] no „[[Apvienotais saraksts]]” kā bezpartijiskais kandidāts ar Nr. 27.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apvienotaissaraksts.lv/velesanas|title=15. Saeimas vēlēšanu deputāta amata kandidāti|last=saraksts|first=Apvienotais|website=Apvienotais saraksts|access-date=2026-09-28}}&lt;/ref&gt;

== Sabiedriskā darbība ==
Kopš 1997. gada darbojas studentu korporācijā [[Lettgallia]], kur ieņēmis dažādus amatus, bet 2018.gadā izstājies pēc paša vēlēšanās.

Daudzu gadu garumā bija viens no ikgadējās [[Oskars Kalpaks|Oskara Kalpaka]] labdarības balles organizatoriem, nodrošinot sadarbību ar Aizsardzības ministriju, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un citām studentu organizācijām.

2011-2012. gadā aktīvi līdzdarbojās sabiedriskajā kampaņā pirms [[2012. gada referendums par grozījumiem Satversmē|tautas nobalsošanas par grozījumiem Satversmē]], aicinot pilsoņus piedalīties un balsot par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu.

== Privātā dzīve ==
Māris Ozoliņš ir dzimis ārsta, izgudrotāja un politiķa [[Leopolds Ozoliņš|Leopolda Ozoliņa]] un ārstes Ievas Ozoliņas (dzimusi Daugule) ģimenē. Vecvectēvs no tēva puses ir latviešu pedagogs, folkloras vācējs un pētnieks [[Dāvis Ozoliņš]], savukārt vectēvs no mātes puses ir farmaceits, bijušais [[Mazsalaca]]s mērs [[Nikolajs Daugulis]], kurš piedalījās Brīvības cīņās [[Atsevišķā studentu rota|Atsevišķās Studentu rotas]] sastāvā.

Māris Ozoliņš ir precējies ar Vitu Ozoliņu. Ģimenē aug trīs bērni.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==

* [http://www.iauto.lv/ iAuto.lv portāls]
* [http://www.gadaauto.lv/ Konkurss „Latvijas Gada auto”]

[[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]]</text>
      <sha1>ax6eebdi1hgr5x9rt9eirgnx3pp9oma</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530786</id>
      <parentid>4530777</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T20:49:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-52261-43|~2026-52261-43]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Egilus</comment>
      <origin>4529757</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4804" sha1="db9m5lgbconvabwseltng0qnhc280uw" xml:space="preserve">{{maznozīmīgs}}
{{Personas infokaste|vārds=Māris Ozoliņš|attēls=&lt;!-- Ievieto faila nosaukumu, piemēram: Maris_Ozolins.jpg --&gt;|attēla_izmērs=250px|attēla_paraksts=Māris Ozoliņš|| dz_gads = 1979| dz_mēnesis = 11
| dz_diena = 1|dz_vieta=[[Jūrmala]], [[Latvija]]|miršanas_datums=|miršanas_vieta=|dzīvesvieta=|tautība=[[latvieši|latvietis]]|pilsonība={{LAT}}|nodarbošanās=portāla iAuto.lv redaktors, uzņēmējs, politiķis|dzīvesbiedrs=Vita Ozoliņa|bērni=3|alma_mater=[[Latvijas Universitāte]]}}

'''Māris Ozoliņš''' (dzimis {{dat|1979|11|4||bez}} [[Jūrmala|Jūrmalā]]) ir interneta portāla ''iAuto.lv'' redaktors, uzņēmējs un politiķis. Pazīstams ar konkursa „[[Latvijas Gada auto]]” organizēšanu.

== Biogrāfija un izglītība ==
Māris Ozoliņš dzimis Jūrmalā. Pamatizglītību ieguvis Pumpuru vidusskolā (1986–1994). No 1992. līdz 1994. gadam apguvis mežraga spēli Jūrmalas bērnu mūzikas skolā. Vidējo izglītību ieguvis Rīgas 3. vidusskolā (1994–1997).

Studējis [[Latvijas Universitāte]]s Ekonomikas un vadības fakultātē, kur 2001. gadā ieguvis Sociālo zinātņu bakalaura grādu vadībzinātnē. Turpinājis studijas Latvijas Universitātes Tirgvedības un kvalitātes vadības institūtā, 2003. gadā iegūstot Sociālo zinātņu maģistra grādu vadībzinātnē.

== Profesionālā darbība ==
Profesionālo darbību sācis 1998. gadā uzņēmumā SIA „Telia Latvija”. No 1998. gada novembra līdz 1999. gada jūlijam ieņēmis klientu menedžera amatu SIA „Baltijas Realizācijas centrs”. No 1999. līdz 2004. gadam bijis projektu direktors tiešā mārketinga uzņēmumā SIA „EON”.

No 2004. gada septembra līdz 2009. gada jūnijam pildījis valdes locekļa un rīkotājdirektora pienākumus nekustamo īpašumu interneta medijā SIA „City24”. Viņa vadības laikā portāls ''city24.lv'' kļuva par vienu no apmeklētākajiem nozares resursiem Latvijā, un sadarbībā ar SIA „Mediju nams” tika izdots žurnāls „Īpašums un City24.lv”. Pēc 2009. gada pievienojies SIA „Jauni auto” kā stratēģisko projektu vadītājs.

Kopš 2012. gada M. Ozoliņš ir specializētā Latvijas auto nozares portāla ''iAuto.lv'' redaktors. 2012. gadā viņš pārņēma nacionālā mēroga konkursa „[[Latvijas Gada auto]]” organizēšanas tiesības no autožurnālista Ata Jansona un turpina šī konkursa vadīšanu. Kopš 2024. gada darbojas arī konkursa „Latvijas Gada motocikls” žūrijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://iauto.lv/zinas/latvija/14930-iauto-lv-veckais-un-jaunkais-latvij|title=iAuto.lv – vecākais un jaunākais Latvijā|website=iauto.lv|access-date=2026-09-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Kopš 2020.gada attīsta sludinājumu platformu ZIP.lv

== Politiskā darbība ==
Politisko darbību sācis 2010. gadā, iestājoties Ģirta Valda Kristovska vadītajā partijā „[[Pilsoniskā savienība]]”. Pēc partiju apvienošanās 2012. gadā kļuvis par partijas „[[Vienotība (partija)|Vienotība]]” biedru, no kuras vēlāk izstājies pēc paša vēlēšanās.

2026.gada kandidē [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanās]] no „[[Apvienotais saraksts]]” kā bezpartijiskais kandidāts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apvienotaissaraksts.lv/velesanas|title=15. Saeimas vēlēšanu deputāta amata kandidāti|last=saraksts|first=Apvienotais|website=Apvienotais saraksts|access-date=2026-09-28}}&lt;/ref&gt;

== Sabiedriskā darbība ==
Kopš 1997. gada darbojas studentu korporācijā [[Lettgallia]], kur ieņēmis dažādus amatus, bet 2018.gadā izstājies pēc paša vēlēšanās.

Daudzu gadu garumā bija viens no ikgadējās [[Oskars Kalpaks|Oskara Kalpaka]] labdarības balles organizatoriem, nodrošinot sadarbību ar Aizsardzības ministriju, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un citām studentu organizācijām.

2011-2012. gadā aktīvi līdzdarbojās sabiedriskajā kampaņā pirms [[2012. gada referendums par grozījumiem Satversmē|tautas nobalsošanas par grozījumiem Satversmē]], aicinot pilsoņus piedalīties un balsot par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu.

== Privātā dzīve ==
Māris Ozoliņš ir dzimis ārsta, izgudrotāja un politiķa [[Leopolds Ozoliņš|Leopolda Ozoliņa]] un ārstes Ievas Ozoliņas (dzimusi Daugule) ģimenē. Vecvectēvs no tēva puses ir latviešu pedagogs, folkloras vācējs un pētnieks [[Dāvis Ozoliņš]], savukārt vectēvs no mātes puses ir farmaceits, bikušais [[Mazsalaca]]s mērs [[Nikolajs Daugulis]].

Māris Ozoliņš ir precējies ar Vitu Ozoliņu. Ģimenē aug trīs bērni.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==

* [http://www.iauto.lv/ iAuto.lv portāls]
* [http://www.gadaauto.lv/ Konkurss „Latvijas Gada auto”]

[[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]]</text>
      <sha1>db9m5lgbconvabwseltng0qnhc280uw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vārtu guvuma svinības</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640682</id>
    <revision>
      <id>4530661</id>
      <parentid>4530339</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T16:50:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lietotaajs</username>
        <id>19361</id>
      </contributor>
      <origin>4530661</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24296" sha1="6xju3jpe7ynycsp6mdhck8hu67zaa5q" xml:space="preserve">{{Labošanā}}[[File:Cristiano Ronaldo 0876.jpg|thumb|upright|[[Krištianu Ronaldu]] izpilda savas slavenās ''Siuuu'' svinības, kas bieži tiek uzskatītas par vienām no ikoniskākajām un atpazīstamākajām vārtu guvumu svinībām sportā.&lt;ref&gt;{{Cite web | url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/43690266/cristiano-ronaldo-first-siuuu-celebration-was-invented | title=Cristiano Ronaldo's first Siuuu: When the celebration was invented | website=www.espn.com | access-date=1 June 2026 | archive-date=9 March 2026 | archive-url=https://web.archive.org/web/20260309080036/https://www.espn.com/soccer/story/_/id/43690266/cristiano-ronaldo-first-siuuu-celebration-was-invented }}&lt;/ref&gt;]]

Sportā '''vārtu guvuma svinības''' ir [[Vārtu gūšana futbolā|vārtu gūšanas]] atzīmēšana. Parasti to dara vārtu guvējs, un svinībās var iesaistīties arī viņa komandas biedri, treneris vai treneru korpuss, kā arī komandas līdzjutēji. Lai gan šis termins kopumā apzīmē vārtu guvuma svinības, tas var attiekties arī uz konkrētām darbībām, piemēram, spēlētāja krekla novilkšanu vai salto izpildīšanu.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Lev|first=Assaf|last2=Galily|first2=Yair|last3=Eldadi|first3=Omer|last4=Tenenbaum|first4=Gershon|date=2020|title=Deconstructing celebratory acts following goal scoring among elite professional football players|url=https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC7494092/|journal=PloS One|volume=15|issue=9|pages=e0238702|doi=10.1371/journal.pone.0238702|issn=1932-6203|pmc=7494092|pmid=32936807}}&lt;/ref&gt; Svinības parasti ir izteiktākas sporta veidos, kuros tiek gūts mazāk punktu vai vārtu, piemēram, [[Futbols|futbolā]] un [[Hokejs|hokejā]], jo katram vārtu guvumam ir lielāka nozīme.

Daudzas vārtu guvumu svinības ir kļuvušas leģendāras un iemūžinātas, piemēram, statujās ([[Tjerī Anrī]] un [[Bobijs Ors]]), reklāmās ([[Ronaldu]]), pastmarkās ([[Pelē]]), žurnālu vākos vai videospēlēs: [[Krištianu Ronaldu]], [[Gerets Beils]], [[Lionels Mesi]] un daudzi citi futbolisti ir attēloti ''[[FIFA (videospēļu sērija)|FIFA]]'' un ''[[EA Sports FC]]'' spēļu sērijās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mirror.co.uk/sport/football/news/fifa-14-celebrations-how-gareth-2268393|title=Fifa 14 celebrations: How to do Gareth Bale, Ronaldo, and Lionel Messi's signature moves|website=www.mirror.co.uk|access-date=2026-09-28}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://abcnews.com/ABC_Univision/ABC_Univision/evolution-ea-sports-fifa-14-video-game/story?id=20028621|title=EA Sport's FIFA 14 Video Game Adds Likeness of Big Name Players|last=News|first=A. B. C.|website=ABC News|access-date=2026-09-28|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fourfourtwo.com/features/8-new-celebrations-wed-love-see-fifa-18|title=8 new celebrations we'd love to see in FIFA 18|last=seasoning|first=Fraser Gilbert From Cristiano Ronaldo thinking to Danny Welbeck's liberal|last2=FIFA 18|first2=Fraser Gilbert serves up a selection of celebrations that deserve inclusion in EA's|website=FourFourTwo|access-date=2026-09-28|date=2017-06-29|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Svinības ==

=== Vārtu guvuma dziesma ===
[[File:ACMilanultras2006curvasud.jpg|thumb|upright|Papildus dziesmas “Jump” atskaņošanai, ''A.C. Milan'' stadionā ''[[Sansiro|San Siro]]'' dažkārt pēc vārtu guvuma tiek aizdedzinātas arī signālraķetes.]]
''Vārtu guvuma dziesma'' jeb ''vārtu guvuma svinību mūzika'' ir īss mūzikas skaņdarbs, kas tiek atskaņots tādos sporta veidos kā [[futbols]] vai [[hokejs]] pēc vārtu gūšanas. Pirms dziesmas atskaņošanas, īpaši [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] (NHL), dažkārt atskan arī īpašs vārtu signāls jeb sirēna.

Viena no šādām dziesmām ir [[Bellini (vācu grupa)|''Bellini'']] skaņdarbs “[[Samba de Janeiro]]”, kas tika izmantots kā vārtu guvuma dziesma ''[[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Euro 2008]]'' turnīrā. ''[[Van Halen]]'' dziesma “[[Jump (Van Halen dziesma)|Jump]]” tiek atskaņota ikreiz, kad [[A.C. Milan]] gūst vārtus savā [[Sansiro|''San Siro'']] stadionā.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20181010011105/https://www.dw.com/en/the-songs-of-soccer-from-stadium-anthems-to-ronaldos-solo/a-19313958|title=The songs of soccer, from stadium anthems to Ronaldo's solo {{!}} DW {{!}} 08.06.2016|last=(www.dw.com)|first=Deutsche Welle|website=DW.COM|access-date=2026-09-29|language=en}}&lt;/ref&gt; ''[[Blur]]'' dziesma “[[Song 2]]” tiek atskaņota dažos Vācijas un Austrijas klubos.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Ziemeļamerikā bieži tiek atskaņota ''[[Glitter Band]]'' dziesma “[[Rock and Roll (Part Two)]]”. Ukrainas futbola kluba [[Doneckas &quot;Šahtar&quot;|Doneckas “Shakhtar”]] mājas stadionā ''[[Donbas Arena]]'' pastāv tradīcija pēc katra mājinieku vārtu guvuma atskaņot mūziku, kas atbilst vārtu guvēja tautībai. Piemēram, kad vārtus guva armēņu futbolists [[Henriks Mhitarjans]], tika atskaņota viņa tautieša [[Arams Hačaturjans|Arama Hačaturjana]] “[[Sabre Dance]]”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20171011072244/http://ukrainianfootball1894.blogspot.co.uk/2012/08/sabre-dance-by-henrikh-mkhitaryan.html|title=Sabre Dance by Henrikh Mkhitaryan|website=ukrainianfootball1894.blogspot.co.uk|access-date=2026-09-29}}&lt;/ref&gt;{{Novecojusi saite}}&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/blog/2012/oct/22/henrik-mkhitaryan-shakhtar-donetsk|title=Henrik Mkhitaryan orchestrates Shakhtar Donetsk's great leap forward|work=The Guardian|access-date=2026-09-29|date=2012-10-22|last=Wilson|first=Jonathan|issn=0261-3077|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; Savukārt, kad [[Minhenes &quot;Bayern&quot;|Minhenes “Bayern”]] gūst vārtus ''[[Allianz Arena]]'' stadionā, tiek atskaņota [[Kankāns|kankāna]] mūzika.

Hokejā vārtu guvuma dziesmu izmantošana ir ļoti izplatīta. Līdz 2012. gadam pēc Nacionālās hokeja līgas (NHL) kluba [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;|Monreālas “Canadiens”]] vārtu guvuma [[Centre Bell|mājas spēlēs]] tika atskaņota ''[[U2]]'' dziesma “[[Vertigo (U2 dziesma)|Vertigo]]”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://fans.canadiens.nhl.com/community/topic/21263-habs-goal-song/|title=Habs Goal Song|website=Canadiens de Montreal|access-date=2026-09-29|language=en-US}}&lt;/ref&gt; [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;|Ņujorkas “Rangers”]] izmanto dziesmu “[[Slapshot]]”, ko sarakstījis [[Rejs Kastoldi]], ''[[Madison Square Garden]]'' mūzikas direktors. [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;|Čikāgas “Blackhawks”]] un [[Notingemas “Panthers”]] pēc katra mājas spēlē gūta vārtu guvuma atskaņo ''[[The Fratellis]]'' dziesmu “[[Chelsea Dagger]]”.

=== Biežākās svinības ===
[[File:Nolito after Goal.jpg|thumb|upright|right|[[Nolito]] svin gūtos vārtus, aizskrienot prom no saviem komandas biedriem.]]
[[File:Atlético de Madrid - 01.jpg|thumb|upright|right|[[Madrides &quot;Atletico&quot;|Madrides “Atlético”]] spēlētāji svin gūtos vārtus, visi kopā apskaujoties.]]
[[File:CINvCHI 2017-06-28 - Andrew Wiedeman celebrates (cropped).jpg|thumb|upright|right|[[Endrū Vīdemans]] pēc tam, kad novilka savu spēles kreklu]]
[[File:André Santos, Neymar and Ramires celebrate Neymars goal.jpg|upright|thumb|right|[[Neimars]], [[Ramiress]] un [[Andrē Santušs]] svin vārtu guvumu ar deju]]
[[File:ECUADOR VS ARGENTINA (36956136633).jpg|thumb|upright|right|Pēc &quot;krusta mešanas&quot; [[Lionels Mesi]] bieži svin vārtu guvumu ar pa vienam pirkstam no katras rokas rādot uz debesīm, tādējādi veltot vārtus savai mirušajai vecmāmiņai.&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt; Spēlētāji bieži rāda uz debesīm, lai pateiktos Dievam vai pieminētu kādu aizsaulē aizgājušu cilvēku.&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt;]]
* Spēlētāji grupā apskaujas laukumā, bet vārtu guvējs atrodas apakšā, vai arī spēlētāji lec cits citam uz pleciem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.huffingtonpost.com/2013/03/22/mario-balotelli-goal-brazil-italy_n_2933450.html?guccounter=1|title=Mario Balotelli Goal: Brazil, Italy Draw 2-2 (VIDEO)|website=Huffington Post|access-date=Sep 29, 2026|date=Mar 22, 2013|language=en}}&lt;/ref&gt;
* Vārtu guvējs skrien pie stūra karoga un, kliedzot, ar vienu roku turas pie karoga masta – līdzīgu svinību veidu, kad viņš spēlēja ''[[Fiorentina]]'', izmantoja [[Gabriels Batistuta]]. Tas iedvesmoja viņa dabiskā lieluma bronzas statujas izveidi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20190322104426/http://content.time.com/time/arts/article/0,8599,257149-2,00.html|title=Splitting a Pair|website=TIME.com|access-date=2026-09-29|language=en-us}}&lt;/ref&gt;
* Vārtu guvējs pieliek rādītājpirkstu pie lūpām, it kā liekot pretinieku līdzjutējiem un/vai kritiķiem apklust – [[Real Madrid CF|Madrides]] [[Real Madrid CF|&quot;Real&quot;]] uzbrucējs [[Rauls Gonsaless|Rauls]] šādā veidā iespaidīgi svinēja vārtu guvumu pret [[El Clásico|sīvākajiem konkurentiem]] ''[[FC Barcelona|Barcelona]]'' tās stadionā ''[[Camp Nou]]'', 1999. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://e01-marca.uecdn.es/en/football/barcelona/2017/04/24/58fe5ed8ca47413f548b461c.html|title=Real Madrid-Barcelona: Celebrations in enemy territory|last=Español|first=En|last2=Español|first2=En|website=MARCA in English|access-date=2026-09-29|date=2017-04-24|language=en|last3=Shared|last4=Shared}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.egypttoday.com/Article/8/39224/When-Raul-ended-Madrid%E2%80%99s-humiliation-silenced-Nou-Camp|title=When Raul ended Madrid’s humiliation, silenced Nou Camp|website=EgyptToday|access-date=2026-09-29|date=2018-01-03}}&lt;/ref&gt; Sākot ar [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausu]], [[Ronaldu]] izmantoja līdzīgu žestu, vicinot rādītājpirkstu pret skatītājiem, it kā norādot saviem kritiķiem, lai tie apklust.
* Vārtu guvējs izliekas, ka šauj ar ložmetēju, kā to darīja [[Gabriels Batistuta]] un [[Edinsons Kavani]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/blog/2015/dec/04/golden-goal-gabriel-batistuta-for-fiorentina-v-arsenal-1999|title=Golden Goal: Gabriel Batistuta for Fiorentina v Arsenal (1999)|work=The Guardian|access-date=2026-09-29|date=2015-12-04|last=Smyth|first=Rob|issn=0261-3077|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;
* Vārtu guvējs pagriež plaukstas locītavu pie auss, parasti to darot skriešanas laikā. Šo žestu daudzkārt, ja ne katru reizi, izmantoja [[Luka Toni]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20160610053753/http://it.uefa.com/news/newsid=337266.html|title=La mano di Toni sul Mondiale|website=it.uefa.com|access-date=Sep 29, 2026|date=Sep 9, 2005|language=it}}&lt;/ref&gt;

* Vārtu guvējs metās uz zālāja, izstiepjot rokas un kājas. Tiek uzskatīts, ka to pirmo reizi izdarīja [[Jirgens Klinsmans]] neilgi pēc pievienošanās ''[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]''. Patiesībā Klinsmans šādi svinēja vārtus, ironizējot par savu, viņaprāt, nepamatoto reputāciju par simulēšanu, lai iegūtu brīvsitienus un 11 metru soda sitienus. Šis vārtu svinēšanas veids kļuva pazīstams kā “Klinsmans”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20141129040300/http://www.fourfourtwo.com/features/j%C3%BCrgen-klinsmann-one-one|title=Jürgen Klinsmann: One-on-One|website=FourFourTwo|access-date=Sep 30, 2026|date=1 August 2004|language=en}}&lt;/ref&gt;
* Vārtu guvējs bezrūpīgi aiziet vai aizskrien prom, ar pašpārliecinātu smīnu sejā, it kā sakot: “Es esmu labākais, tas bija viegli utt.”
* [[Zlatans Ibrahimovičs|Ibrahimovičs]] popularizēja žestu, kurā abu roku pirksti tiek salikti sirds formā, svinot gūtos vārtus. Vēlāk šo žestu izmantoja arī [[Gerets Beils]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/finance/newsbysector/retailandconsumer/10042652/Gareth-Bale-plans-to-put-heart-goal-celebration-on-clothing-after-filing-trademark.html|title=Gareth Bale plans to put 'heart' goal celebration on clothing after filing trademark|website=telegraph.co.uk|access-date=Sep 30, 2026|date=7 May 2013|language=en}}&lt;/ref&gt; [[Anhels Di Marija]] un [[Lorenco Insinje]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20190522053550/https://www.calciomercato.com/en/news/napoli-insigne-i-dedicate-this-goal-to-my-wife-manchester-city-53825|title=Napoli, Insigne: &quot;I dedicate this goal to my wife. Manchester City?...&quot;|website=calciomercato.com|access-date=Sep 30, 2026|language=en}}&lt;/ref&gt;
* Vārtu guvējs noskūpsta zeltnesi, kā to vienmēr darīja Rauls.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://web.archive.org/web/20181012014455/https://www.fourfourtwo.com/features/how-do-12-new-fifa-18-celebrations-plus-more-our-favourites?page=0%2C1|title=How to do the 12 new FIFA 18 celebrations – plus more of our favourites|work=FourFourTwo|access-date=2026-09-30|date=2017-10-06|language=en}}&lt;/ref&gt; Precētie spēlētāji ar šo žestu sūta sveicienu savām dzīvesbiedrēm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20181011053735/https://in.news.yahoo.com/11-trademark-goal-celebrations-footballers-063602638.html|title=12 Trademark goal celebrations of footballers|website=in.news.yahoo.com|access-date=Sep 30, 2026|language=en}}&lt;/ref&gt; [[Rivaldu]] arī slaveni izmantoja šo vārtu svinēšanas veidu [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gada FIFA Pasaules kausa]] ceturtdaļfināla spēlē pret [[Dānijas futbola izlase|Dāniju]]. Līdzīgu žestu popularizēja [[Luiss Alverto Svaress|Luiss Svaress]], noskūpstot plaukstas locītavu un pirkstus par godu savai sievai un bērniem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://talksport.com/football/396001/why-luis-suarez-kiss-his-wrist-goal-celebration-atletico-madrid/|title=Why does Luis Suarez kiss his wrist when he celebrates a goal?|last=161385360554578|website=talkSPORT|access-date=2026-09-30|date=2022-12-02|language=en-gb}}&lt;/ref&gt;

* Vārtu guvējs noslīd uz ceļiem – šo vārtu svinēšanas veidu bieži izmantoja [[Didjē Drogba]] un [[Edens Azārs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fourfourtwo.com/features/didier-drogba-smashes-ridiculous-free-kick-phoenix-rising|title=Didier Drogba smashes in ridiculous free-kick for Phoenix Rising|last=Phoenix –|first=James Kilpatrick The Ivorian is loving life at|last2=Screamers|first2=He's Still Scoring|website=FourFourTwo|access-date=2026-09-30|date=2017-08-07|language=en}}&lt;/ref&gt;
* Vārtu guvējs izpleš abas rokas un skrien apkārt, mainot roku leņķi un atdarinot lidmašīnu. Šo žestu popularizēja bijušais Brazīlijas uzbrucējs [[Kareka]], bet vēlāk itāļu uzbrucējs [[Vinčenco Montella]] tā dēļ ieguva iesauku “mazā lidmašīna” (''l'aeroplanino'' itāļu valodā).&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://web.archive.org/web/20140129140314/http://www.uefa.com/memberassociations/news/newsid=2045764.html|title=European football's best nicknames|work=UEFA.com|access-date=2026-09-30|date=2014-01-27|last=uefa.com|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Vincenzo Montella {{!}} Best Serie A Goals {{!}} Throwback {{!}} Serie A TIM|url=https://www.youtube.com/watch?v=dBsyIJUTd-o|date=2020-03-18|accessdate=2026-09-30|last=Serie A}}&lt;/ref&gt;
* Vārtu guvējs izpleš abas rokas un skrien taisni uz priekšu. Brazīliešu uzbrucējs [[Ronaldu]] savas karjeras sākumā bieži svinēja vārtus šādā veidā. Šī vārtu svinēšana kļuva par pamatu ''[[Pirelli]]'' 1998. gada reklāmai, kurā viņš ''[[Inter Milan]]'' formā aizstāja [[Kristus Pestītājs (statuja)|Kristus Pestītāja statujā]] attēloto Kristu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.corriere.it/cultura/17_giugno_21/pubblicita-con-la-maiuscola-fondazione-pirelli-corraini-5efebe1c-569c-11e7-a35b-7a875278503a.shtml|title=Pirelli e le metamorfosi della pubblicità|last=COLIN|first=GIANLUIGI|website=Corriere della Sera|access-date=2026-09-30|date=2017-06-21|language=it}}&lt;/ref&gt; Zlatans Ibrahimovičs, kura elks bija Ronaldu, arī bieži svinēja vārtu guvumus ar abām izplestām rokām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://e01-marca.uecdn.es/en/football/international-football/2018/06/10/5b1d531e22601d2f1d8b45ba.html|title=LA Galaxy 3-0 Real Salt Lake: Ibrahimovic scores two headers and celebrates in customary fashion|last=Español|first=En|website=MARCA in English|access-date=2026-09-30|date=2018-06-10|language=en}}&lt;/ref&gt;
* Vārtu guvējs šūpo rokas no vienas puses uz otru, it kā šūpotu mazuli.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=The Kingfisher football encyclopedia|url=http://archive.org/details/kingfisherfootba0000giff|publisher=London : Kingfisher|date=2010|isbn=978-0-7534-1961-8|first=Clive|last=Gifford|page=29}}&lt;/ref&gt; Parasti tas nozīmē, ka vārtu guvējs nesen kļuvis par vecāku – neatkarīgi no tā, vai tas noticis pirmo reizi. Šo žestu pasaules uzmanībai pievērsa Brazīlijas uzbrucējs [[Bebetu]] (kopā ar komandas biedriem [[Romariu]] un [[Maziņu]]) [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada FIFA Pasaules kausa]] izcīņā pēc ceturtdaļfināla vārtu guvuma pret [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandi]]. Viņš šādi atzīmēja sava dēla [[Mateušs Oliveira|Mateuša]] piedzimšanu divas dienas iepriekš.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://soccernet.espn.go.com/world-cup/columns/story?id=790168&amp;cc=5739&amp;ver=global|title=First XI: World Cup celebrations|website=ESPN}}&lt;/ref&gt;{{Novecojusi saite}}
* Vārtu guvējs ieliek bumbu zem sava krekla, tādējādi norādot uz tuvinieces grūtniecību.

* Vārtu guvējs zīž īkšķi, tādējādi godinot savu bērnu(-us) vai simbolizējot to, ka gūtie vārti ir tikpat vienkārši kā bērnu spēle. Gadu gaitā tas ir kļuvis par leģendārā ''[[AS Roma|Roma]]'' futbolista [[Frančesko Toti]] &quot;firmas zīmi&quot; pēc gūtiem vārtiem, kā rezultātā viņš ieguva iesauku ''er Pupone'' (romiešu dialektā — „lielais bērns”).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20100113115443/http://www.footballitaliano.org/2626/tottis-goal-celebration-is-for-wife-blasi.html|title=Totti’s Goal Celebration Is For Wife Blasi  - Calcio|website=www.footballitaliano.org|access-date=2026-10-01|language=en-US}}&lt;/ref&gt; [[Brunu Fernandešs]] bieži pēc īkšķa zīšanas novieto rokas uz ausīm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://metro.co.uk/2021/03/07/bruno-fernandes-explains-goal-celebration-after-scoring-in-manchester-derby-14203915/|title=Bruno Fernandes explains goal celebration after scoring in Manchester derby|website=Metro|access-date=2026-10-01|date=2021-03-07|language=en}}&lt;/ref&gt;
* Vārtu guvējs rāda uz debesīm, lai izteiktu pateicību [[Dievs|Dievam]] vai pieminētu mirušu cilvēku. [[Kakā]] vienmēr pateicās Dievam.&lt;ref name=&quot;:6&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/12027/2374557/kaka-profile|title=Kaka profile|work=Sky Sports|access-date=2026-10-01|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; Arī [[Lionels Mesi]] svin vārtu guvumus līdzīgā veidā, veltot tos savai aizsaulē aizgājušajai vecmāmiņai.&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://bleacherreport.com/articles/2705366-the-story-behind-lionel-messis-5-most-iconic-barcelona-celebrations|title=The Story Behind Lionel Messi's 5 Most Iconic Barcelona Celebrations|last=Matchett|first=Karl|website=bleacherreport.com|access-date=2026-10-01|language=en}}&lt;/ref&gt;
* Vārtu guvējs paņem rokās kameru. [[Sons Hinmins]] pēc vārtu guvuma bieži izmanto šādu kameras imitācijas svinību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en/news/son-heung-min-celebration-what-is-the-meaning-behind-tottenham-stars-camera-gesture/1swct743e00az1jdg2eukkc4tt|title=Son Heung-min celebration: What is the meaning behind Tottenham star's camera gesture? {{!}} Goal.com|website=www.goal.com|access-date=2026-10-01|date=2022-04-09|language=en}}&lt;/ref&gt;
* Vārtu guvējs novieto rokas aiz ausīm, it kā censtos labāk sadzirdēt skatītāju reakciju.&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liverpoolecho.co.uk/sport/football/football-news/everton-fans-unhappy-romelu-lukakus-13634711|title=Everton fans unhappy with Romelu Lukaku's goal celebration|website=www.liverpoolecho.co.uk|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt; To parasti dara, kad spēlētāju spēles laikā izsvilpj un viņš pēc tam gūst vārtus, vai arī tad, kad spēlētājs atgriežas un gūst vārtus pret savu bijušo klubu. Tā, piemēram, [[Mančestras &quot;United&quot;|Mančestras „United”]] uzbrucējs [[Romelu Lukaku]] pēc vārtu guvuma pielika rokas pie ausīm pret ''[[Everton FC|Everton]]'' līdzjutējiem, kuri visas spēles laikā viņu bija izsvilpuši.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt; Retos gadījumos šāds žests tiek vērsts pret kluba personālu, spēlētājiem vai amatpersonām dažādu iekšēju iemeslu dēļ.
* Vārtu guvējs pēc vārtu guvuma izpilda kādu deju, kurai parasti pievienojas arī komandas biedri. Iespējams, pirmais spēlētājs, kurš ar šādu svinēšanas veidu ieguva pasaules mēroga slavu, bija [[Kamerūnas futbola izlase|Kamerūnas]] veterāns [[Rožē Milla]] [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausā]]. Viņš visus četrus savus vārtu guvumus atzīmēja, dejojot ap stūra karodziņu.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;{{Novecojusi saite}} [[Pīters Kraučs]] izpelnījās uzmanību ar savām robota dejām pēc vārtu gūšanas [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] izlases sastāvā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/5094114/Peter-Crouchs-robot-dance-and-the-10-funniest-goal-celebrations.html|title=Peter Crouch’s robot dance and the 10 funniest goal celebrations|website=telegraph.co.uk|access-date=Oct 1, 2026|date=2 April 2009|language=en}}&lt;/ref&gt; Pieci [[Dienvidāfrikas futbola izlase|Dienvidāfrikas]] („Bafana Bafana”) spēlētāji neaizmirstami nodejoja „Macarena” stilā pēc komandas pirmo vārtu gūšanas [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada Pasaules kausā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.indiatoday.in/sports/fifa-world-cup-2018/story/world-cup-2018-dazzling-goals-memorable-celebrations-and-the-dance-of-joy-1278096-2018-07-05|title=World Cup 2018: Dazzling goals, memorable celebrations and the dance of joy|last=Basu|first=Ritayan|website=India Today|access-date=2026-10-01|date=2018-07-05|language=en}}&lt;/ref&gt; [[Antuāns Griezmans|Antuāna Grīzmana]] vārtu svinību deja „Hotline Bling” stilā tika izmantota 2016. gada „[[Puma (uzņēmums)|Puma]]” reklāmā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en/news/dancing-his-way-to-man-utd-this-griezmann-advert-is-brilliant/v4owm7q46git1en6jz435ucs1|title=VIDEO: Dancing his way to Man Utd?! This Griezmann advert is brilliant {{!}} Goal.com|website=www.goal.com|access-date=2026-10-01|date=2016-11-25|language=en}}&lt;/ref&gt;
* Vārtu guvējs pēc vārtu guvuma izpilda kādu akrobātisku priekšnesumu. [[Meksikas futbola izlase|Meksikas]] izlases uzbrucējs [[Ugo Sančess]] bija pirmais ievērojamais futbolists, kurš kļuva pazīstams ar [[salto]] izpildīšanu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/sport/2006/nov/22/comment.gdnsport3|title=Bravo Bernardo, from duffer to dubber|work=The Guardian|access-date=2026-10-01|date=2006-11-22|last=Hattenstone|first=Simon|issn=0261-3077|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; Sieviešu futbolā ar vārtu svinēšanu, izpildot salto, pazīstama arī [[Austrālijas sieviešu futbola izlase|Austrālijas]] izlases spēlētāja [[Sema Kerra]]. [[Nigērijas futbola izlase|Nigērijas]] futbolisti arī ir labi pazīstami ar salto izpildīšanu pēc vārtu gūšanas; īpaši [[Obafemi Martinss]], kā arī ļoti slavenais [[Džūliuss Aghahova|Džūliusa Aghahovas]] salto [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausā]] pēc vārtu guvuma pret [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedriju]].&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; [[Lomana Luāluā]] savulaik tika aizliegts izpildīt salto savā toreizējā klubā ''[[Portsmouth FC|Portsmuth]]'' komandā pēc tam, kad vienā no vārtu svinībām viņš savainoja pēdu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/teams/p/portsmouth/4936354.stm|title=LuaLua faces scan on foot injury|access-date=2026-10-01|date=2006-04-23|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces|30em}}
[[Kategorija:Futbola terminoloģija]]
[[Kategorija:Futbola kultūra]]
[[Kategorija:Sporta kultūra]]</text>
      <sha1>6xju3jpe7ynycsp6mdhck8hu67zaa5q</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640686</id>
    <revision>
      <id>4530586</id>
      <parentid>4530119</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T14:55:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4530586</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13426" sha1="be9ua5whl4p7pn3uiiiqyj6frp1gyfp" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        60 metri vīriešiem
|games =        1904. gada Vasaras
|image =        Finish of 60 m running event during 1904 Summer Olympics.jpg
|image_size =   250
|caption =      Skats no 60 metru fināla finiša
|venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
|date =         1904. gada 29. augusts
|competitors =  12
|nations =      3
|gold=          [[Ārčijs Hāns]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Viljams Hogensons]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       [[Fejs Moltons]]
|bronzeNOC =    USA
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|1900 Parīze]]
|next =        [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|1908 Londona]]
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''60 metri vīriešiem''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskjās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Tā bija īsākā šo olimpisko spēļu skriešanas disciplīna.  Sacensības notika 1904. gada 29. augustā [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56109 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 28. septembris| title=60 metres, Men |accessdate=2026. gada 28. septembris}}&lt;/ref&gt;  

Disciplīnā startēja 12 sportisti no 3 valstīm. Šī bija otrā un pēdējā reize, kad šāda garuma disciplīna tika iekļauta olimpisko spēļu programmā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-60-metres.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417050301/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-60-metres.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 28. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's 60 metres |accessdate=2020. gada 28. septembris}}&lt;/ref&gt; [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanāda]] šajā disciplīnā debitēja. [[Ungārijs 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ungārija]] un ASV bija pārstāvētas otro reizi, kļūstot par vienīgajām divām valstīm, kas piedalījušās abās olimpiskajās 60 metru skriešanas sacensībās.

Visas olimpiskās medaļas izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu ieguva [[Ārčijs Hāns]], sudraba medaļu — [[Viljams Hogensons]], bet bronzas medaļu — [[Fejs Moltons]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/60m-men |title=St. Louis 1904 Athletics 60m men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2026. gada 28. septembris}}&lt;/ref&gt; Ārčīja Hāna uzstādītais rezultāts finālā, 7.0 sekundes, kļuva par jauno, laboto, olimpisko rekordu šajā disciplīnā.

Amerikānis [[Džordžs Podžs]], startējot šīs disciplīnas pirmajā kārtā, kļuva par pirmo tumšādaino sportistu, kurš piedalījies vieglatlētikas sacensībās olimpiskajās spēlēs. Vēlāk viņš kļuva arī par pirmo tumšādaino sportistu, kurš izcīnījis olimpisko medaļu vieglatlētikā, iegūstot bronzu gan [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru]], gan [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskriešanā]].

== Sacensību formāts ==
Sacensības veidoja trīs kārtas: pirmā kārta, gandarījuma skrējiens ''(repechage)'' un fināls. Katra pirmā kārtas skrējiena uzvarētājs kvalificējās tieši finālam. Katra pirmās kārtas otrās vietas ieguvējs startēja gandarījuma skrējienā, no kura divi labākie sportisti iekļuva finālā.

== Sacensību kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=3 style=&quot;width:25em; |29. augusts (Pirmdiena)
|-
| style=&quot;background:#D0A9F5&quot;|'''Pirmā kārta''' || style=&quot;background:#D0A9F5&quot;|'''Gandarījuma &lt;br/&gt; skrējiens''' || style=&quot;background-color:#FFDF80| '''Fināls &lt;br/&gt; (medaļu izcīņa)'''
|}

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot; align=center| ''Nav zināms''
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''7.0''' || {{Valsts OS sportists|[[Alvins Krencleins]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 15. jūlijs
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Labotie/Uzstādītie rekordi pēc 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| rowspan=&quot;3&quot;| '''Olimpiskais rekords''' || rowspan=&quot;3&quot; align=center|'''7.0''' || {{Valsts OS sportists|[[Klaids Blērs]]|USA|1904. gada vasaras}} || {{vieta|ASV|Sentluisa}} || 1904. gada 29. augusts
|-
|  {{Valsts OS sportists|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} || {{vieta|ASV|Sentluisa}} || 1904. gada 29. augusts
|-
| {{Valsts OS sportists|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} || {{vieta|ASV|Sentluisa}} || 1904. gada 29. augusts
|}

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:Archie Hahn.jpg|100px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:William Hogenson.jpg|100px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Fejs Moltons]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==

=== Pirmā kārta ===
{{Color box|#cfc |'''Q'''|border=darkgray}} Kvalifikācija finālam; &lt;br/&gt; {{Color box|#bbf3ff |'''R'''|border=darkgray}} Kvalifikācija gandarījuma kārtai; &lt;br/&gt; {{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords

;1. skrējiens
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Klaids Blērs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.0 || '''Q'''; '''OR'''
|- style=&quot;background:#bbf3ff;&quot;
| 2 || align=left|[[Maiers Prinšteins]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || '''R'''
|-
|rowspan=2| 3/4 || align=left|[[Viljams Hanters]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|-
| align=left|[[Džordžs Podžs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|}

;2. skrējiens
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Viljams Hogensons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.0 || '''Q'''; '''OR'''
|- style=&quot;background:#bbf3ff;&quot;
| 2 || align=left|[[Frenks Kāslmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || '''R'''
|}

;3. skrējiens
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Ārčijs Hāns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.2 || '''Q'''
|- style=&quot;background:#bbf3ff;&quot;
| 2 || align=left|[[Roberts Kers]] || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || '''R'''
|-
| 3 || align=left|[[Lausons Robertsons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|-
| 4 || align=left|[[Bēla Mezē]] || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|}

;4. skrējiens
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Fejs Moltons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.2 || '''Q'''
|- style=&quot;background:#bbf3ff;&quot;
| 2 || align=left|[[Natanjels Kārtmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || '''R'''
|}

=== Gandarījuma kārta ===
{{Color box|#cfc |'''Q'''|border=darkgray}} Kvalifikācija finālam
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Frenks Kāslmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.2 || '''Q'''
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 2 || align=left|[[Maiers Prinšteins]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.2 || '''Q'''
|-
| 3 || align=left|[[Natanjels Kārtmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|-
| 4 || align=left|[[Roberts Kers]] || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|}

=== Fināls (medaļu izcīņa) ===
{{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Piezīmes 
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Ārčijs Hāns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.0 || '''OR'''
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Viljams Hogensons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.2 || 
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[	Fejs Moltons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.2 || 
|-
| 4 || align=left|[[Klaids Blērs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.2 || 
|-
| 5 || align=left|[[Maiers Prinšteins]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|-
| 6 || align=left|[[Frenks Kāslmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|}

== Rezultātu kopsavilkums ==
{{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || Pirmā kārta || Gandarījuma kārta || Fināls
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Ārčijs Hāns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.2 || {{n/a|—}} || 7.0 '''(OR)'''
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Viljams Hogensons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.0 '''(OR)''' || {{n/a|—}} || 7.2
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Fejs Moltons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.2 || {{n/a|—}} || 7.2
|-
| 4 || align=left|[[Klaids Blērs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.0 '''(OR)''' || {{n/a|—}} || 7.2 
|-
| 5 || align=left|[[Maiers Prinšteins]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 7.2 || ''Nav zināms''
|-
| 6 || align=left|[[Frenks Kāslmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 7.2 || ''Nav zināms''
|-
|rowspan=2| 7/8 || align=left|[[Natanjels Kārtmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || ''Nav zināms'' || {{n/a|''Nekvalificējās''}}   
|-
| align=left|[[Roberts Kers]] || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || ''Nav zināms'' || {{n/a|''Nekvalificējās''}}
|-
|rowspan=4| 9/12 || align=left|[[Viljams Hanters]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}}
|-
| align=left|[[Džordžs Podžs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}}
|-
| align=left|[[Lausons Robertsons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}}
|-
| align=left|[[Bēla Mezē]] || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}}
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
60 metru disciplīnā startēja 12 sportisti no 3 valstīm. Kanāda šajā disciplīnā bija pārstāvēta pirmo reizi.

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|10}}
* {{flagIOC|CAN|1904. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|HUN|1904. gada vasaras|1}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417050301/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-60-metres.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56109 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/60m-men Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem (''Olympics'')] {{en}}

{{Sprinta skriešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 60 metri vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|60 metri]]</text>
      <sha1>be9ua5whl4p7pn3uiiiqyj6frp1gyfp</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530607</id>
      <parentid>4530586</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T15:08:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sacensību kalendārs */</comment>
      <origin>4530607</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13394" sha1="01lwk5ipq2vcr5thxfy19insm9i5n6s" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        60 metri vīriešiem
|games =        1904. gada Vasaras
|image =        Finish of 60 m running event during 1904 Summer Olympics.jpg
|image_size =   250
|caption =      Skats no 60 metru fināla finiša
|venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
|date =         1904. gada 29. augusts
|competitors =  12
|nations =      3
|gold=          [[Ārčijs Hāns]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Viljams Hogensons]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       [[Fejs Moltons]]
|bronzeNOC =    USA
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|1900 Parīze]]
|next =        [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|1908 Londona]]
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''60 metri vīriešiem''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskjās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Tā bija īsākā šo olimpisko spēļu skriešanas disciplīna.  Sacensības notika 1904. gada 29. augustā [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56109 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 28. septembris| title=60 metres, Men |accessdate=2026. gada 28. septembris}}&lt;/ref&gt;  

Disciplīnā startēja 12 sportisti no 3 valstīm. Šī bija otrā un pēdējā reize, kad šāda garuma disciplīna tika iekļauta olimpisko spēļu programmā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-60-metres.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417050301/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-60-metres.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 28. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's 60 metres |accessdate=2020. gada 28. septembris}}&lt;/ref&gt; [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanāda]] šajā disciplīnā debitēja. [[Ungārijs 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ungārija]] un ASV bija pārstāvētas otro reizi, kļūstot par vienīgajām divām valstīm, kas piedalījušās abās olimpiskajās 60 metru skriešanas sacensībās.

Visas olimpiskās medaļas izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu ieguva [[Ārčijs Hāns]], sudraba medaļu — [[Viljams Hogensons]], bet bronzas medaļu — [[Fejs Moltons]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/60m-men |title=St. Louis 1904 Athletics 60m men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2026. gada 28. septembris}}&lt;/ref&gt; Ārčīja Hāna uzstādītais rezultāts finālā, 7.0 sekundes, kļuva par jauno, laboto, olimpisko rekordu šajā disciplīnā.

Amerikānis [[Džordžs Podžs]], startējot šīs disciplīnas pirmajā kārtā, kļuva par pirmo tumšādaino sportistu, kurš piedalījies vieglatlētikas sacensībās olimpiskajās spēlēs. Vēlāk viņš kļuva arī par pirmo tumšādaino sportistu, kurš izcīnījis olimpisko medaļu vieglatlētikā, iegūstot bronzu gan [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru]], gan [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskriešanā]].

== Sacensību formāts ==
Sacensības veidoja trīs kārtas: pirmā kārta, gandarījuma skrējiens ''(repechage)'' un fināls. Katra pirmā kārtas skrējiena uzvarētājs kvalificējās tieši finālam. Katra pirmās kārtas otrās vietas ieguvējs startēja gandarījuma skrējienā, no kura divi labākie sportisti iekļuva finālā.

== Sacensību kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=3|29. augusts (Pirmdiena)
|-
| style=&quot;background:#D0A9F5&quot;|'''Pirmā kārta''' || style=&quot;background:#D0A9F5&quot;|'''Gandarījuma skrējiens''' || style=&quot;background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)'''
|}

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot; align=center| ''Nav zināms''
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''7.0''' || {{Valsts OS sportists|[[Alvins Krencleins]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 15. jūlijs
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Labotie/Uzstādītie rekordi pēc 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| rowspan=&quot;3&quot;| '''Olimpiskais rekords''' || rowspan=&quot;3&quot; align=center|'''7.0''' || {{Valsts OS sportists|[[Klaids Blērs]]|USA|1904. gada vasaras}} || {{vieta|ASV|Sentluisa}} || 1904. gada 29. augusts
|-
|  {{Valsts OS sportists|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} || {{vieta|ASV|Sentluisa}} || 1904. gada 29. augusts
|-
| {{Valsts OS sportists|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} || {{vieta|ASV|Sentluisa}} || 1904. gada 29. augusts
|}

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:Archie Hahn.jpg|100px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:William Hogenson.jpg|100px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Fejs Moltons]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==

=== Pirmā kārta ===
{{Color box|#cfc |'''Q'''|border=darkgray}} Kvalifikācija finālam; &lt;br/&gt; {{Color box|#bbf3ff |'''R'''|border=darkgray}} Kvalifikācija gandarījuma kārtai; &lt;br/&gt; {{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords

;1. skrējiens
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Klaids Blērs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.0 || '''Q'''; '''OR'''
|- style=&quot;background:#bbf3ff;&quot;
| 2 || align=left|[[Maiers Prinšteins]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || '''R'''
|-
|rowspan=2| 3/4 || align=left|[[Viljams Hanters]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|-
| align=left|[[Džordžs Podžs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|}

;2. skrējiens
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Viljams Hogensons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.0 || '''Q'''; '''OR'''
|- style=&quot;background:#bbf3ff;&quot;
| 2 || align=left|[[Frenks Kāslmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || '''R'''
|}

;3. skrējiens
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Ārčijs Hāns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.2 || '''Q'''
|- style=&quot;background:#bbf3ff;&quot;
| 2 || align=left|[[Roberts Kers]] || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || '''R'''
|-
| 3 || align=left|[[Lausons Robertsons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|-
| 4 || align=left|[[Bēla Mezē]] || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|}

;4. skrējiens
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Fejs Moltons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.2 || '''Q'''
|- style=&quot;background:#bbf3ff;&quot;
| 2 || align=left|[[Natanjels Kārtmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || '''R'''
|}

=== Gandarījuma kārta ===
{{Color box|#cfc |'''Q'''|border=darkgray}} Kvalifikācija finālam
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Frenks Kāslmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.2 || '''Q'''
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 2 || align=left|[[Maiers Prinšteins]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.2 || '''Q'''
|-
| 3 || align=left|[[Natanjels Kārtmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|-
| 4 || align=left|[[Roberts Kers]] || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|}

=== Fināls (medaļu izcīņa) ===
{{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Piezīmes 
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Ārčijs Hāns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.0 || '''OR'''
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Viljams Hogensons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.2 || 
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[	Fejs Moltons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.2 || 
|-
| 4 || align=left|[[Klaids Blērs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.2 || 
|-
| 5 || align=left|[[Maiers Prinšteins]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|-
| 6 || align=left|[[Frenks Kāslmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|}

== Rezultātu kopsavilkums ==
{{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || Pirmā kārta || Gandarījuma kārta || Fināls
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Ārčijs Hāns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.2 || {{n/a|—}} || 7.0 '''(OR)'''
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Viljams Hogensons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.0 '''(OR)''' || {{n/a|—}} || 7.2
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Fejs Moltons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.2 || {{n/a|—}} || 7.2
|-
| 4 || align=left|[[Klaids Blērs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.0 '''(OR)''' || {{n/a|—}} || 7.2 
|-
| 5 || align=left|[[Maiers Prinšteins]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 7.2 || ''Nav zināms''
|-
| 6 || align=left|[[Frenks Kāslmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 7.2 || ''Nav zināms''
|-
|rowspan=2| 7/8 || align=left|[[Natanjels Kārtmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || ''Nav zināms'' || {{n/a|''Nekvalificējās''}}   
|-
| align=left|[[Roberts Kers]] || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || ''Nav zināms'' || {{n/a|''Nekvalificējās''}}
|-
|rowspan=4| 9/12 || align=left|[[Viljams Hanters]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}}
|-
| align=left|[[Džordžs Podžs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}}
|-
| align=left|[[Lausons Robertsons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}}
|-
| align=left|[[Bēla Mezē]] || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}}
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
60 metru disciplīnā startēja 12 sportisti no 3 valstīm. Kanāda šajā disciplīnā bija pārstāvēta pirmo reizi.

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|10}}
* {{flagIOC|CAN|1904. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|HUN|1904. gada vasaras|1}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417050301/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-60-metres.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56109 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/60m-men Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem (''Olympics'')] {{en}}

{{Sprinta skriešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 60 metri vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|60 metri]]</text>
      <sha1>01lwk5ipq2vcr5thxfy19insm9i5n6s</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530694</id>
      <parentid>4530607</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T17:08:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Rekordi */</comment>
      <origin>4530694</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13394" sha1="my0pdhxhtk0h6wfahsv69enqlyw6cjj" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        60 metri vīriešiem
|games =        1904. gada Vasaras
|image =        Finish of 60 m running event during 1904 Summer Olympics.jpg
|image_size =   250
|caption =      Skats no 60 metru fināla finiša
|venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
|date =         1904. gada 29. augusts
|competitors =  12
|nations =      3
|gold=          [[Ārčijs Hāns]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Viljams Hogensons]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       [[Fejs Moltons]]
|bronzeNOC =    USA
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|1900 Parīze]]
|next =        [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|1908 Londona]]
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''60 metri vīriešiem''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskjās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Tā bija īsākā šo olimpisko spēļu skriešanas disciplīna.  Sacensības notika 1904. gada 29. augustā [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56109 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 28. septembris| title=60 metres, Men |accessdate=2026. gada 28. septembris}}&lt;/ref&gt;  

Disciplīnā startēja 12 sportisti no 3 valstīm. Šī bija otrā un pēdējā reize, kad šāda garuma disciplīna tika iekļauta olimpisko spēļu programmā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-60-metres.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417050301/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-60-metres.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 28. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's 60 metres |accessdate=2020. gada 28. septembris}}&lt;/ref&gt; [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanāda]] šajā disciplīnā debitēja. [[Ungārijs 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ungārija]] un ASV bija pārstāvētas otro reizi, kļūstot par vienīgajām divām valstīm, kas piedalījušās abās olimpiskajās 60 metru skriešanas sacensībās.

Visas olimpiskās medaļas izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu ieguva [[Ārčijs Hāns]], sudraba medaļu — [[Viljams Hogensons]], bet bronzas medaļu — [[Fejs Moltons]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/60m-men |title=St. Louis 1904 Athletics 60m men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2026. gada 28. septembris}}&lt;/ref&gt; Ārčīja Hāna uzstādītais rezultāts finālā, 7.0 sekundes, kļuva par jauno, laboto, olimpisko rekordu šajā disciplīnā.

Amerikānis [[Džordžs Podžs]], startējot šīs disciplīnas pirmajā kārtā, kļuva par pirmo tumšādaino sportistu, kurš piedalījies vieglatlētikas sacensībās olimpiskajās spēlēs. Vēlāk viņš kļuva arī par pirmo tumšādaino sportistu, kurš izcīnījis olimpisko medaļu vieglatlētikā, iegūstot bronzu gan [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru]], gan [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskriešanā]].

== Sacensību formāts ==
Sacensības veidoja trīs kārtas: pirmā kārta, gandarījuma skrējiens ''(repechage)'' un fināls. Katra pirmā kārtas skrējiena uzvarētājs kvalificējās tieši finālam. Katra pirmās kārtas otrās vietas ieguvējs startēja gandarījuma skrējienā, no kura divi labākie sportisti iekļuva finālā.

== Sacensību kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=3|29. augusts (Pirmdiena)
|-
| style=&quot;background:#D0A9F5&quot;|'''Pirmā kārta''' || style=&quot;background:#D0A9F5&quot;|'''Gandarījuma skrējiens''' || style=&quot;background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)'''
|}

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot; align=center| ''Nav zināms''
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''7.0''' || {{Valsts OS sportists|[[Alvins Krencleins]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 15. jūlijs
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Labotie/Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| rowspan=&quot;3&quot;| '''Olimpiskais rekords''' || rowspan=&quot;3&quot; align=center|'''7.0''' || {{Valsts OS sportists|[[Klaids Blērs]]|USA|1904. gada vasaras}} || {{vieta|ASV|Sentluisa}} || 1904. gada 29. augusts
|-
|  {{Valsts OS sportists|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} || {{vieta|ASV|Sentluisa}} || 1904. gada 29. augusts
|-
| {{Valsts OS sportists|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} || {{vieta|ASV|Sentluisa}} || 1904. gada 29. augusts
|}

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:Archie Hahn.jpg|100px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:William Hogenson.jpg|100px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Fejs Moltons]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==

=== Pirmā kārta ===
{{Color box|#cfc |'''Q'''|border=darkgray}} Kvalifikācija finālam; &lt;br/&gt; {{Color box|#bbf3ff |'''R'''|border=darkgray}} Kvalifikācija gandarījuma kārtai; &lt;br/&gt; {{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords

;1. skrējiens
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Klaids Blērs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.0 || '''Q'''; '''OR'''
|- style=&quot;background:#bbf3ff;&quot;
| 2 || align=left|[[Maiers Prinšteins]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || '''R'''
|-
|rowspan=2| 3/4 || align=left|[[Viljams Hanters]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|-
| align=left|[[Džordžs Podžs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|}

;2. skrējiens
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Viljams Hogensons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.0 || '''Q'''; '''OR'''
|- style=&quot;background:#bbf3ff;&quot;
| 2 || align=left|[[Frenks Kāslmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || '''R'''
|}

;3. skrējiens
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Ārčijs Hāns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.2 || '''Q'''
|- style=&quot;background:#bbf3ff;&quot;
| 2 || align=left|[[Roberts Kers]] || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || '''R'''
|-
| 3 || align=left|[[Lausons Robertsons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|-
| 4 || align=left|[[Bēla Mezē]] || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|}

;4. skrējiens
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Fejs Moltons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.2 || '''Q'''
|- style=&quot;background:#bbf3ff;&quot;
| 2 || align=left|[[Natanjels Kārtmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || '''R'''
|}

=== Gandarījuma kārta ===
{{Color box|#cfc |'''Q'''|border=darkgray}} Kvalifikācija finālam
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Frenks Kāslmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.2 || '''Q'''
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 2 || align=left|[[Maiers Prinšteins]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.2 || '''Q'''
|-
| 3 || align=left|[[Natanjels Kārtmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|-
| 4 || align=left|[[Roberts Kers]] || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|}

=== Fināls (medaļu izcīņa) ===
{{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Piezīmes 
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Ārčijs Hāns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.0 || '''OR'''
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Viljams Hogensons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.2 || 
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[	Fejs Moltons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.2 || 
|-
| 4 || align=left|[[Klaids Blērs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.2 || 
|-
| 5 || align=left|[[Maiers Prinšteins]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|-
| 6 || align=left|[[Frenks Kāslmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|}

== Rezultātu kopsavilkums ==
{{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || Pirmā kārta || Gandarījuma kārta || Fināls
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Ārčijs Hāns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.2 || {{n/a|—}} || 7.0 '''(OR)'''
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Viljams Hogensons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.0 '''(OR)''' || {{n/a|—}} || 7.2
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Fejs Moltons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.2 || {{n/a|—}} || 7.2
|-
| 4 || align=left|[[Klaids Blērs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.0 '''(OR)''' || {{n/a|—}} || 7.2 
|-
| 5 || align=left|[[Maiers Prinšteins]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 7.2 || ''Nav zināms''
|-
| 6 || align=left|[[Frenks Kāslmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 7.2 || ''Nav zināms''
|-
|rowspan=2| 7/8 || align=left|[[Natanjels Kārtmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || ''Nav zināms'' || {{n/a|''Nekvalificējās''}}   
|-
| align=left|[[Roberts Kers]] || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || ''Nav zināms'' || {{n/a|''Nekvalificējās''}}
|-
|rowspan=4| 9/12 || align=left|[[Viljams Hanters]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}}
|-
| align=left|[[Džordžs Podžs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}}
|-
| align=left|[[Lausons Robertsons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}}
|-
| align=left|[[Bēla Mezē]] || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}}
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
60 metru disciplīnā startēja 12 sportisti no 3 valstīm. Kanāda šajā disciplīnā bija pārstāvēta pirmo reizi.

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|10}}
* {{flagIOC|CAN|1904. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|HUN|1904. gada vasaras|1}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417050301/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-60-metres.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56109 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/60m-men Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem (''Olympics'')] {{en}}

{{Sprinta skriešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 60 metri vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|60 metri]]</text>
      <sha1>my0pdhxhtk0h6wfahsv69enqlyw6cjj</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530695</id>
      <parentid>4530694</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T17:08:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Rekordi */</comment>
      <origin>4530695</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13395" sha1="p5neap21nwn4chjo408o4e06jke7hmo" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        60 metri vīriešiem
|games =        1904. gada Vasaras
|image =        Finish of 60 m running event during 1904 Summer Olympics.jpg
|image_size =   250
|caption =      Skats no 60 metru fināla finiša
|venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
|date =         1904. gada 29. augusts
|competitors =  12
|nations =      3
|gold=          [[Ārčijs Hāns]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Viljams Hogensons]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       [[Fejs Moltons]]
|bronzeNOC =    USA
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|1900 Parīze]]
|next =        [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|1908 Londona]]
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''60 metri vīriešiem''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskjās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Tā bija īsākā šo olimpisko spēļu skriešanas disciplīna.  Sacensības notika 1904. gada 29. augustā [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56109 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 28. septembris| title=60 metres, Men |accessdate=2026. gada 28. septembris}}&lt;/ref&gt;  

Disciplīnā startēja 12 sportisti no 3 valstīm. Šī bija otrā un pēdējā reize, kad šāda garuma disciplīna tika iekļauta olimpisko spēļu programmā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-60-metres.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417050301/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-60-metres.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 28. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's 60 metres |accessdate=2020. gada 28. septembris}}&lt;/ref&gt; [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanāda]] šajā disciplīnā debitēja. [[Ungārijs 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ungārija]] un ASV bija pārstāvētas otro reizi, kļūstot par vienīgajām divām valstīm, kas piedalījušās abās olimpiskajās 60 metru skriešanas sacensībās.

Visas olimpiskās medaļas izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu ieguva [[Ārčijs Hāns]], sudraba medaļu — [[Viljams Hogensons]], bet bronzas medaļu — [[Fejs Moltons]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/60m-men |title=St. Louis 1904 Athletics 60m men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2026. gada 28. septembris}}&lt;/ref&gt; Ārčīja Hāna uzstādītais rezultāts finālā, 7.0 sekundes, kļuva par jauno, laboto, olimpisko rekordu šajā disciplīnā.

Amerikānis [[Džordžs Podžs]], startējot šīs disciplīnas pirmajā kārtā, kļuva par pirmo tumšādaino sportistu, kurš piedalījies vieglatlētikas sacensībās olimpiskajās spēlēs. Vēlāk viņš kļuva arī par pirmo tumšādaino sportistu, kurš izcīnījis olimpisko medaļu vieglatlētikā, iegūstot bronzu gan [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru]], gan [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskriešanā]].

== Sacensību formāts ==
Sacensības veidoja trīs kārtas: pirmā kārta, gandarījuma skrējiens ''(repechage)'' un fināls. Katra pirmā kārtas skrējiena uzvarētājs kvalificējās tieši finālam. Katra pirmās kārtas otrās vietas ieguvējs startēja gandarījuma skrējienā, no kura divi labākie sportisti iekļuva finālā.

== Sacensību kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=3|29. augusts (Pirmdiena)
|-
| style=&quot;background:#D0A9F5&quot;|'''Pirmā kārta''' || style=&quot;background:#D0A9F5&quot;|'''Gandarījuma skrējiens''' || style=&quot;background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)'''
|}

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot; align=center| ''Nav zināms''
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''7.0''' || {{Valsts OS sportists|[[Alvins Krencleins]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 15. jūlijs
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| rowspan=&quot;3&quot;| '''Olimpiskais rekords''' || rowspan=&quot;3&quot; align=center|'''7.0''' || {{Valsts OS sportists|[[Klaids Blērs]]|USA|1904. gada vasaras}} || {{vieta|ASV|Sentluisa}} || 1904. gada 29. augusts
|-
|  {{Valsts OS sportists|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} || {{vieta|ASV|Sentluisa}} || 1904. gada 29. augusts
|-
| {{Valsts OS sportists|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} || {{vieta|ASV|Sentluisa}} || 1904. gada 29. augusts
|}

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:Archie Hahn.jpg|100px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:William Hogenson.jpg|100px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Fejs Moltons]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==

=== Pirmā kārta ===
{{Color box|#cfc |'''Q'''|border=darkgray}} Kvalifikācija finālam; &lt;br/&gt; {{Color box|#bbf3ff |'''R'''|border=darkgray}} Kvalifikācija gandarījuma kārtai; &lt;br/&gt; {{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords

;1. skrējiens
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Klaids Blērs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.0 || '''Q'''; '''OR'''
|- style=&quot;background:#bbf3ff;&quot;
| 2 || align=left|[[Maiers Prinšteins]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || '''R'''
|-
|rowspan=2| 3/4 || align=left|[[Viljams Hanters]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|-
| align=left|[[Džordžs Podžs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|}

;2. skrējiens
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Viljams Hogensons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.0 || '''Q'''; '''OR'''
|- style=&quot;background:#bbf3ff;&quot;
| 2 || align=left|[[Frenks Kāslmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || '''R'''
|}

;3. skrējiens
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Ārčijs Hāns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.2 || '''Q'''
|- style=&quot;background:#bbf3ff;&quot;
| 2 || align=left|[[Roberts Kers]] || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || '''R'''
|-
| 3 || align=left|[[Lausons Robertsons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|-
| 4 || align=left|[[Bēla Mezē]] || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|}

;4. skrējiens
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Fejs Moltons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.2 || '''Q'''
|- style=&quot;background:#bbf3ff;&quot;
| 2 || align=left|[[Natanjels Kārtmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || '''R'''
|}

=== Gandarījuma kārta ===
{{Color box|#cfc |'''Q'''|border=darkgray}} Kvalifikācija finālam
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Frenks Kāslmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.2 || '''Q'''
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 2 || align=left|[[Maiers Prinšteins]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.2 || '''Q'''
|-
| 3 || align=left|[[Natanjels Kārtmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|-
| 4 || align=left|[[Roberts Kers]] || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|}

=== Fināls (medaļu izcīņa) ===
{{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Piezīmes 
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Ārčijs Hāns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.0 || '''OR'''
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Viljams Hogensons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.2 || 
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[	Fejs Moltons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.2 || 
|-
| 4 || align=left|[[Klaids Blērs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.2 || 
|-
| 5 || align=left|[[Maiers Prinšteins]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|-
| 6 || align=left|[[Frenks Kāslmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|}

== Rezultātu kopsavilkums ==
{{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || Pirmā kārta || Gandarījuma kārta || Fināls
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Ārčijs Hāns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.2 || {{n/a|—}} || 7.0 '''(OR)'''
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Viljams Hogensons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.0 '''(OR)''' || {{n/a|—}} || 7.2
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Fejs Moltons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.2 || {{n/a|—}} || 7.2
|-
| 4 || align=left|[[Klaids Blērs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.0 '''(OR)''' || {{n/a|—}} || 7.2 
|-
| 5 || align=left|[[Maiers Prinšteins]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 7.2 || ''Nav zināms''
|-
| 6 || align=left|[[Frenks Kāslmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 7.2 || ''Nav zināms''
|-
|rowspan=2| 7/8 || align=left|[[Natanjels Kārtmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || ''Nav zināms'' || {{n/a|''Nekvalificējās''}}   
|-
| align=left|[[Roberts Kers]] || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || ''Nav zināms'' || {{n/a|''Nekvalificējās''}}
|-
|rowspan=4| 9/12 || align=left|[[Viljams Hanters]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}}
|-
| align=left|[[Džordžs Podžs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}}
|-
| align=left|[[Lausons Robertsons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}}
|-
| align=left|[[Bēla Mezē]] || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}}
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
60 metru disciplīnā startēja 12 sportisti no 3 valstīm. Kanāda šajā disciplīnā bija pārstāvēta pirmo reizi.

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|10}}
* {{flagIOC|CAN|1904. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|HUN|1904. gada vasaras|1}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417050301/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-60-metres.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56109 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/60m-men Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem (''Olympics'')] {{en}}

{{Sprinta skriešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 60 metri vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|60 metri]]</text>
      <sha1>p5neap21nwn4chjo408o4e06jke7hmo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640714</id>
    <revision>
      <id>4530585</id>
      <parentid>4530122</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T14:53:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4530585</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13082" sha1="h6v8ibtu2u9uw83ifjovhoyd4zhnx9q" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        100 metri vīriešiem
|games =        1904. gada Vasaras
|image =        Archie Hahn of the Milwaukee Athletic Club finishing first during the final heat of the 100 meter run at the 1904 Olympics.jpg
|image_size =   250
|caption =      Skats no 100 metru fināla finiša
|venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
|date =         1904. gada 3. septembris
|competitors =  11
|nations =      3
|gold=          [[Ārčijs Hāns]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Natanjels Kārtmens]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       [[Viljams Hogensons]]
|bronzeNOC =    USA
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|1900 Parīze]]
|next =        ''[[Vieglatlētika 1908. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|1906 Atēnas (neof.)]]'' &lt;br/&gt; [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|1908 Londona]]
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''100 metri vīriešiem''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskjās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 3. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56117 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 29. septembris| title=100 metres, Men |accessdate=2026. gada 29. septembris}}&lt;/ref&gt; 

Disciplīnā startēja 11 sportisti no 3 valstīm. Šī bija trešā reize, kad šāda garuma disciplīna tika iekļauta olimpisko spēļu programmā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-100-metres.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417042050/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-100-metres.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 29. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's 100 metres |accessdate=2020. gada 29. septembris}}&lt;/ref&gt; [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanāda]] šajā disciplīnā tika pārstāvēta pirmo reizi. Neviens no iepriekšējo spēļu dalībniekiem 1904. gadā nepiedalījās. [[Ungārija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ungārija]] bija vienīgā cita valsts, neskaitot rīkotājvalsti, kas nosūtīja savu skrējēju.

Visas olimpiskās medaļas izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu ieguva [[Ārčijs Hāns]], sudraba medaļu — [[Natanjels Kārtmens]], bet bronzas medaļu — [[Viljams Hogensons]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/100m-men |title=St. Louis 1904 Athletics 100m men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2026. gada 29. septembris}}&lt;/ref&gt;

== Sacensību formāts ==
Tā kā dalībnieku skaits bija mazāk nekā [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]], sacensību kārtu skaits tika samazināts no četrām uz divām: kvalifikācijas kārta un fināls. Katra kvalifikācijas kārtas skrējiena divi labākie skrējēji kvalificējās finālam.

== Sacensību kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=2 style=&quot;width:20em; |3. septembris (Sestdiena)
|-
| style=&quot;background:#D0A9F5&quot;|'''Pirmā kārta''' ||  style=&quot;background-color:#FFDF80| '''Fināls &lt;br/&gt; (medaļu izcīņa)'''
|}

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| rowspan=&quot;16&quot;|'''Pasaules rekords''' || rowspan=&quot;16&quot; align=center|'''10.8*''' || {{flaga|ASV}} [[Luters Kerijs]] &lt;small&gt; (ASV)&lt;/small&gt; || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1891. gada 4. jūlijs 
|-
| {{flaga|BEL}} [[Etjēns De Re]] &lt;small&gt;(Beļģija)&lt;/small&gt; || {{vieta|Beļģija|Brisele}} || 1893. gada 4. augusts 
|-
| {{flaga|GBR}} [[Sesils Lī]] &lt;small&gt;(Beļģija)&lt;/small&gt; || {{vieta|Beļģija|Brisele}} || 1893. gada 25. septembris 
|-
| {{flaga|GBR}} [[L. Atčerlijs]] &lt;small&gt;(Lielbritānija)&lt;/small&gt; || {{vieta|Vācijas Impērija|Frankfurte pie Mainas}} || 1895. gada 13. aprīlis 
|-
| {{flaga|GBR}} [[Harijs Bītons]] &lt;small&gt;(Lielbritānija)&lt;/small&gt; || {{vieta|Nīderlande|Roterdama}} || 1895. gada 28. augusts 
|-
| {{flaga|SWE}} [[Haralds Andersons-Arbins]] &lt;small&gt;(Zviedrija)&lt;/small&gt; || {{vieta|Zviedrija|Helsingborga}} || 1896. gada 9. augusts 
|-
| {{flaga|SWE}} [[Īzaks Vestergrēns]] &lt;small&gt;(Zviedrija)&lt;/small&gt; || {{vieta|Zviedrija|Jēvle}} || 1896. gada 10. septembris 
|-
| {{flaga|SWE}} [[Īzaks Vestergrēns]] &lt;small&gt;(Zviedrija)&lt;/small&gt; || {{vieta|Zviedrija|Jēvle}} || 1896. gada 11. septembris 
|-
| {{flaga|USA}} [[Frenks Džārviss]] &lt;small&gt;(Francija)&lt;/small&gt; || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 14. jūlijs
|-
| {{flaga|USA}} [[Volters Tjūksberijs]] &lt;small&gt;(Francija)&lt;/small&gt; || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 14. jūlijs
|-
| {{flaga|SWE}} [[Karls Ljungs]] &lt;small&gt;(Zviedrija)&lt;/small&gt; || {{vieta|Zviedrija|Stokholma}} || 1900. gada 23. septembris
|-
| {{flaga|USA}} [[Volters Tjūksberijs]] &lt;small&gt;(Francija)&lt;/small&gt; || {{vieta|ASV|Filadelfija}} || 1900. gada 6. oktobris
|-
| {{flaga|FRA}} [[Andrē Pasā]] &lt;small&gt;(Francija)&lt;/small&gt; || {{vieta|Francija|Bordo}} || 1903. gada 14. jūnijs
|-
| {{flaga|SWE}} [[Luijs Kūns]] &lt;small&gt;(Šveice)&lt;/small&gt; || {{vieta|Francija|Bordo}} || 1903. gada 14. jūnijs
|-
| {{flaga|DEN}} [[Haralds Grēnfelts]] &lt;small&gt;(Dānija)&lt;/small&gt; || {{vieta|Dānija|Orhūsa}} || 1903. gada 5. jūlijs
|-
| {{flaga|SWE}} [[Ēriks Friks]] &lt;small&gt;(Zviedrija)&lt;/small&gt; || {{vieta|Zviedrija|Jenšēpinga}} || 1903. gada 9. augusts
|-
| rowspan=&quot;2&quot;|'''Olimpiskais rekords''' || rowspan=&quot;2&quot; align=center|'''10.8''' || {{Valsts OS sportists|[[Frenks Džārviss]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 14. jūlijs
|-
| {{Valsts OS sportists|[[Volters Tjūksberijs]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 14. jūlijs
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Labotie/Uzstādītie rekordi pēc 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots''
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots''
|}

''(*)'' — ''neoficiālais pasaules rekords''

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:Archie Hahn.jpg|100px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Nathaniel Cartmell 1908.jpg|70px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Natanjels Kārtmens]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:William Hogenson.jpg|100px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==

=== Pirmā kārta ===
{{Color box|#cfc |'''Q'''|border=darkgray}} Kvalifikācija finālam

;1. skrējiens
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Ārčijs Hāns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 11.4 || '''Q'''
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 2 || align=left|[[Lausons Robertsons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || '''Q'''
|-
| 3 || align=left|[[Bēla Mezē]] || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|}

;2. skrējiens
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Viljams Hogensons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 11.6 || '''Q'''
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 2 || align=left|[[Frederiks Hekvolfs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || '''Q'''
|-
| 3 || align=left|[[Roberts Kers]] || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|-
| 4 || align=left|[[Maiers Prinšteins]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|}

;3. skrējiens
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Natanjels Kārtmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 11.4 || '''Q'''
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 2 || align=left|[[Fejs Moltons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || '''Q'''
|-
| 3 || align=left|[[Klaids Blērs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|-
| 4 || align=left|[[Frenks Kāslmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|}

=== Fināls (medaļu izcīņa) ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Piezīmes 
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Ārčijs Hāns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 11.0 ||
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Natanjels Kārtmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 11.2 || 
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Viljams Hogensons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 11.2 || 
|-
| 4 || align=left|[[Fejs Moltons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|-
| 5 || align=left|[[Frederiks Hekvolfs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|-
| 6 || align=left|[[Lausons Robertsons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|}

== Rezultātu kopsavilkums ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || Pirmā kārta || Fināls
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Ārčijs Hāns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 11.4 || 11.0
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Natanjels Kārtmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 11.4 || 11.2
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Viljams Hogensons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 11.6 || 11.2
|-
| 4 || align=left|[[Fejs Moltons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || ''Nav zināms''
|-
| 5 || align=left|[[Frederiks Hekvolfs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || ''Nav zināms''
|-
| 6 || align=left|[[Lausons Robertsons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || ''Nav zināms''
|-
| rowspan=&quot;5&quot;| 7/11 || align=left|[[Klaids Blērs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || {{n/a|''Nekvalificējās''}}
|-
| align=left|[[Frenks Kāslmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || {{n/a|''Nekvalificējās''}}
|-
| align=left|[[Roberts Kers]] || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || {{n/a|''Nekvalificējās''}}
|-
| align=left|[[Bēla Mezē]] || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || {{n/a|''Nekvalificējās''}}
|-
| align=left|[[Maiers Prinšteins]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || {{n/a|''Nekvalificējās''}}
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
100 metru disciplīnā startēja 11 sportisti no 3 valstīm. Kanāda šajā disciplīnā bija pārstāvēta pirmo reizi.

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|9}}
* {{flagIOC|CAN|1904. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|HUN|1904. gada vasaras|1}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417042050/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-100-metres.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56117 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/100m-men Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem (''Olympics'')] {{en}}

{{Sprinta skriešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 100 metri vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|100 metri]]</text>
      <sha1>h6v8ibtu2u9uw83ifjovhoyd4zhnx9q</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530606</id>
      <parentid>4530585</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T15:08:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sacensību kalendārs */</comment>
      <origin>4530606</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13056" sha1="adrmypiwqa7w888g44rishcg7s9159q" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        100 metri vīriešiem
|games =        1904. gada Vasaras
|image =        Archie Hahn of the Milwaukee Athletic Club finishing first during the final heat of the 100 meter run at the 1904 Olympics.jpg
|image_size =   250
|caption =      Skats no 100 metru fināla finiša
|venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
|date =         1904. gada 3. septembris
|competitors =  11
|nations =      3
|gold=          [[Ārčijs Hāns]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Natanjels Kārtmens]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       [[Viljams Hogensons]]
|bronzeNOC =    USA
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|1900 Parīze]]
|next =        ''[[Vieglatlētika 1908. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|1906 Atēnas (neof.)]]'' &lt;br/&gt; [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|1908 Londona]]
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''100 metri vīriešiem''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskjās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 3. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56117 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 29. septembris| title=100 metres, Men |accessdate=2026. gada 29. septembris}}&lt;/ref&gt; 

Disciplīnā startēja 11 sportisti no 3 valstīm. Šī bija trešā reize, kad šāda garuma disciplīna tika iekļauta olimpisko spēļu programmā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-100-metres.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417042050/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-100-metres.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 29. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's 100 metres |accessdate=2020. gada 29. septembris}}&lt;/ref&gt; [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanāda]] šajā disciplīnā tika pārstāvēta pirmo reizi. Neviens no iepriekšējo spēļu dalībniekiem 1904. gadā nepiedalījās. [[Ungārija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ungārija]] bija vienīgā cita valsts, neskaitot rīkotājvalsti, kas nosūtīja savu skrējēju.

Visas olimpiskās medaļas izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu ieguva [[Ārčijs Hāns]], sudraba medaļu — [[Natanjels Kārtmens]], bet bronzas medaļu — [[Viljams Hogensons]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/100m-men |title=St. Louis 1904 Athletics 100m men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2026. gada 29. septembris}}&lt;/ref&gt;

== Sacensību formāts ==
Tā kā dalībnieku skaits bija mazāk nekā [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]], sacensību kārtu skaits tika samazināts no četrām uz divām: kvalifikācijas kārta un fināls. Katra kvalifikācijas kārtas skrējiena divi labākie skrējēji kvalificējās finālam.

== Sacensību kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=2|3. septembris (Sestdiena)
|-
| style=&quot;background:#D0A9F5&quot;|'''Pirmā kārta''' ||  style=&quot;background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)'''
|}

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| rowspan=&quot;16&quot;|'''Pasaules rekords''' || rowspan=&quot;16&quot; align=center|'''10.8*''' || {{flaga|ASV}} [[Luters Kerijs]] &lt;small&gt; (ASV)&lt;/small&gt; || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1891. gada 4. jūlijs 
|-
| {{flaga|BEL}} [[Etjēns De Re]] &lt;small&gt;(Beļģija)&lt;/small&gt; || {{vieta|Beļģija|Brisele}} || 1893. gada 4. augusts 
|-
| {{flaga|GBR}} [[Sesils Lī]] &lt;small&gt;(Beļģija)&lt;/small&gt; || {{vieta|Beļģija|Brisele}} || 1893. gada 25. septembris 
|-
| {{flaga|GBR}} [[L. Atčerlijs]] &lt;small&gt;(Lielbritānija)&lt;/small&gt; || {{vieta|Vācijas Impērija|Frankfurte pie Mainas}} || 1895. gada 13. aprīlis 
|-
| {{flaga|GBR}} [[Harijs Bītons]] &lt;small&gt;(Lielbritānija)&lt;/small&gt; || {{vieta|Nīderlande|Roterdama}} || 1895. gada 28. augusts 
|-
| {{flaga|SWE}} [[Haralds Andersons-Arbins]] &lt;small&gt;(Zviedrija)&lt;/small&gt; || {{vieta|Zviedrija|Helsingborga}} || 1896. gada 9. augusts 
|-
| {{flaga|SWE}} [[Īzaks Vestergrēns]] &lt;small&gt;(Zviedrija)&lt;/small&gt; || {{vieta|Zviedrija|Jēvle}} || 1896. gada 10. septembris 
|-
| {{flaga|SWE}} [[Īzaks Vestergrēns]] &lt;small&gt;(Zviedrija)&lt;/small&gt; || {{vieta|Zviedrija|Jēvle}} || 1896. gada 11. septembris 
|-
| {{flaga|USA}} [[Frenks Džārviss]] &lt;small&gt;(Francija)&lt;/small&gt; || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 14. jūlijs
|-
| {{flaga|USA}} [[Volters Tjūksberijs]] &lt;small&gt;(Francija)&lt;/small&gt; || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 14. jūlijs
|-
| {{flaga|SWE}} [[Karls Ljungs]] &lt;small&gt;(Zviedrija)&lt;/small&gt; || {{vieta|Zviedrija|Stokholma}} || 1900. gada 23. septembris
|-
| {{flaga|USA}} [[Volters Tjūksberijs]] &lt;small&gt;(Francija)&lt;/small&gt; || {{vieta|ASV|Filadelfija}} || 1900. gada 6. oktobris
|-
| {{flaga|FRA}} [[Andrē Pasā]] &lt;small&gt;(Francija)&lt;/small&gt; || {{vieta|Francija|Bordo}} || 1903. gada 14. jūnijs
|-
| {{flaga|SWE}} [[Luijs Kūns]] &lt;small&gt;(Šveice)&lt;/small&gt; || {{vieta|Francija|Bordo}} || 1903. gada 14. jūnijs
|-
| {{flaga|DEN}} [[Haralds Grēnfelts]] &lt;small&gt;(Dānija)&lt;/small&gt; || {{vieta|Dānija|Orhūsa}} || 1903. gada 5. jūlijs
|-
| {{flaga|SWE}} [[Ēriks Friks]] &lt;small&gt;(Zviedrija)&lt;/small&gt; || {{vieta|Zviedrija|Jenšēpinga}} || 1903. gada 9. augusts
|-
| rowspan=&quot;2&quot;|'''Olimpiskais rekords''' || rowspan=&quot;2&quot; align=center|'''10.8''' || {{Valsts OS sportists|[[Frenks Džārviss]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 14. jūlijs
|-
| {{Valsts OS sportists|[[Volters Tjūksberijs]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 14. jūlijs
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Labotie/Uzstādītie rekordi pēc 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots''
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots''
|}

''(*)'' — ''neoficiālais pasaules rekords''

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:Archie Hahn.jpg|100px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Nathaniel Cartmell 1908.jpg|70px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Natanjels Kārtmens]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:William Hogenson.jpg|100px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==

=== Pirmā kārta ===
{{Color box|#cfc |'''Q'''|border=darkgray}} Kvalifikācija finālam

;1. skrējiens
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Ārčijs Hāns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 11.4 || '''Q'''
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 2 || align=left|[[Lausons Robertsons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || '''Q'''
|-
| 3 || align=left|[[Bēla Mezē]] || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|}

;2. skrējiens
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Viljams Hogensons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 11.6 || '''Q'''
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 2 || align=left|[[Frederiks Hekvolfs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || '''Q'''
|-
| 3 || align=left|[[Roberts Kers]] || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|-
| 4 || align=left|[[Maiers Prinšteins]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|}

;3. skrējiens
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Natanjels Kārtmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 11.4 || '''Q'''
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 2 || align=left|[[Fejs Moltons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || '''Q'''
|-
| 3 || align=left|[[Klaids Blērs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|-
| 4 || align=left|[[Frenks Kāslmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|}

=== Fināls (medaļu izcīņa) ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Piezīmes 
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Ārčijs Hāns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 11.0 ||
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Natanjels Kārtmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 11.2 || 
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Viljams Hogensons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 11.2 || 
|-
| 4 || align=left|[[Fejs Moltons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|-
| 5 || align=left|[[Frederiks Hekvolfs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|-
| 6 || align=left|[[Lausons Robertsons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|}

== Rezultātu kopsavilkums ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || Pirmā kārta || Fināls
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Ārčijs Hāns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 11.4 || 11.0
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Natanjels Kārtmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 11.4 || 11.2
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Viljams Hogensons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 11.6 || 11.2
|-
| 4 || align=left|[[Fejs Moltons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || ''Nav zināms''
|-
| 5 || align=left|[[Frederiks Hekvolfs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || ''Nav zināms''
|-
| 6 || align=left|[[Lausons Robertsons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || ''Nav zināms''
|-
| rowspan=&quot;5&quot;| 7/11 || align=left|[[Klaids Blērs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || {{n/a|''Nekvalificējās''}}
|-
| align=left|[[Frenks Kāslmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || {{n/a|''Nekvalificējās''}}
|-
| align=left|[[Roberts Kers]] || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || {{n/a|''Nekvalificējās''}}
|-
| align=left|[[Bēla Mezē]] || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || {{n/a|''Nekvalificējās''}}
|-
| align=left|[[Maiers Prinšteins]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || {{n/a|''Nekvalificējās''}}
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
100 metru disciplīnā startēja 11 sportisti no 3 valstīm. Kanāda šajā disciplīnā bija pārstāvēta pirmo reizi.

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|9}}
* {{flagIOC|CAN|1904. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|HUN|1904. gada vasaras|1}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417042050/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-100-metres.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56117 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/100m-men Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem (''Olympics'')] {{en}}

{{Sprinta skriešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 100 metri vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|100 metri]]</text>
      <sha1>adrmypiwqa7w888g44rishcg7s9159q</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530693</id>
      <parentid>4530606</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T17:08:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Rekordi */</comment>
      <origin>4530693</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13057" sha1="3wrg1rf8jyp6b57hikkuux96p9zqncj" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        100 metri vīriešiem
|games =        1904. gada Vasaras
|image =        Archie Hahn of the Milwaukee Athletic Club finishing first during the final heat of the 100 meter run at the 1904 Olympics.jpg
|image_size =   250
|caption =      Skats no 100 metru fināla finiša
|venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
|date =         1904. gada 3. septembris
|competitors =  11
|nations =      3
|gold=          [[Ārčijs Hāns]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Natanjels Kārtmens]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       [[Viljams Hogensons]]
|bronzeNOC =    USA
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|1900 Parīze]]
|next =        ''[[Vieglatlētika 1908. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|1906 Atēnas (neof.)]]'' &lt;br/&gt; [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|1908 Londona]]
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''100 metri vīriešiem''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskjās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 3. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56117 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 29. septembris| title=100 metres, Men |accessdate=2026. gada 29. septembris}}&lt;/ref&gt; 

Disciplīnā startēja 11 sportisti no 3 valstīm. Šī bija trešā reize, kad šāda garuma disciplīna tika iekļauta olimpisko spēļu programmā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-100-metres.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417042050/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-100-metres.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 29. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's 100 metres |accessdate=2020. gada 29. septembris}}&lt;/ref&gt; [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanāda]] šajā disciplīnā tika pārstāvēta pirmo reizi. Neviens no iepriekšējo spēļu dalībniekiem 1904. gadā nepiedalījās. [[Ungārija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ungārija]] bija vienīgā cita valsts, neskaitot rīkotājvalsti, kas nosūtīja savu skrējēju.

Visas olimpiskās medaļas izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu ieguva [[Ārčijs Hāns]], sudraba medaļu — [[Natanjels Kārtmens]], bet bronzas medaļu — [[Viljams Hogensons]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/100m-men |title=St. Louis 1904 Athletics 100m men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2026. gada 29. septembris}}&lt;/ref&gt;

== Sacensību formāts ==
Tā kā dalībnieku skaits bija mazāk nekā [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]], sacensību kārtu skaits tika samazināts no četrām uz divām: kvalifikācijas kārta un fināls. Katra kvalifikācijas kārtas skrējiena divi labākie skrējēji kvalificējās finālam.

== Sacensību kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=2|3. septembris (Sestdiena)
|-
| style=&quot;background:#D0A9F5&quot;|'''Pirmā kārta''' ||  style=&quot;background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)'''
|}

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| rowspan=&quot;16&quot;|'''Pasaules rekords''' || rowspan=&quot;16&quot; align=center|'''10.8*''' || {{flaga|ASV}} [[Luters Kerijs]] &lt;small&gt; (ASV)&lt;/small&gt; || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1891. gada 4. jūlijs 
|-
| {{flaga|BEL}} [[Etjēns De Re]] &lt;small&gt;(Beļģija)&lt;/small&gt; || {{vieta|Beļģija|Brisele}} || 1893. gada 4. augusts 
|-
| {{flaga|GBR}} [[Sesils Lī]] &lt;small&gt;(Beļģija)&lt;/small&gt; || {{vieta|Beļģija|Brisele}} || 1893. gada 25. septembris 
|-
| {{flaga|GBR}} [[L. Atčerlijs]] &lt;small&gt;(Lielbritānija)&lt;/small&gt; || {{vieta|Vācijas Impērija|Frankfurte pie Mainas}} || 1895. gada 13. aprīlis 
|-
| {{flaga|GBR}} [[Harijs Bītons]] &lt;small&gt;(Lielbritānija)&lt;/small&gt; || {{vieta|Nīderlande|Roterdama}} || 1895. gada 28. augusts 
|-
| {{flaga|SWE}} [[Haralds Andersons-Arbins]] &lt;small&gt;(Zviedrija)&lt;/small&gt; || {{vieta|Zviedrija|Helsingborga}} || 1896. gada 9. augusts 
|-
| {{flaga|SWE}} [[Īzaks Vestergrēns]] &lt;small&gt;(Zviedrija)&lt;/small&gt; || {{vieta|Zviedrija|Jēvle}} || 1896. gada 10. septembris 
|-
| {{flaga|SWE}} [[Īzaks Vestergrēns]] &lt;small&gt;(Zviedrija)&lt;/small&gt; || {{vieta|Zviedrija|Jēvle}} || 1896. gada 11. septembris 
|-
| {{flaga|USA}} [[Frenks Džārviss]] &lt;small&gt;(Francija)&lt;/small&gt; || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 14. jūlijs
|-
| {{flaga|USA}} [[Volters Tjūksberijs]] &lt;small&gt;(Francija)&lt;/small&gt; || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 14. jūlijs
|-
| {{flaga|SWE}} [[Karls Ljungs]] &lt;small&gt;(Zviedrija)&lt;/small&gt; || {{vieta|Zviedrija|Stokholma}} || 1900. gada 23. septembris
|-
| {{flaga|USA}} [[Volters Tjūksberijs]] &lt;small&gt;(Francija)&lt;/small&gt; || {{vieta|ASV|Filadelfija}} || 1900. gada 6. oktobris
|-
| {{flaga|FRA}} [[Andrē Pasā]] &lt;small&gt;(Francija)&lt;/small&gt; || {{vieta|Francija|Bordo}} || 1903. gada 14. jūnijs
|-
| {{flaga|SWE}} [[Luijs Kūns]] &lt;small&gt;(Šveice)&lt;/small&gt; || {{vieta|Francija|Bordo}} || 1903. gada 14. jūnijs
|-
| {{flaga|DEN}} [[Haralds Grēnfelts]] &lt;small&gt;(Dānija)&lt;/small&gt; || {{vieta|Dānija|Orhūsa}} || 1903. gada 5. jūlijs
|-
| {{flaga|SWE}} [[Ēriks Friks]] &lt;small&gt;(Zviedrija)&lt;/small&gt; || {{vieta|Zviedrija|Jenšēpinga}} || 1903. gada 9. augusts
|-
| rowspan=&quot;2&quot;|'''Olimpiskais rekords''' || rowspan=&quot;2&quot; align=center|'''10.8''' || {{Valsts OS sportists|[[Frenks Džārviss]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 14. jūlijs
|-
| {{Valsts OS sportists|[[Volters Tjūksberijs]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 14. jūlijs
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots''
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots''
|}

''(*)'' — ''neoficiālais pasaules rekords''

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:Archie Hahn.jpg|100px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Nathaniel Cartmell 1908.jpg|70px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Natanjels Kārtmens]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:William Hogenson.jpg|100px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==

=== Pirmā kārta ===
{{Color box|#cfc |'''Q'''|border=darkgray}} Kvalifikācija finālam

;1. skrējiens
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Ārčijs Hāns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 11.4 || '''Q'''
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 2 || align=left|[[Lausons Robertsons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || '''Q'''
|-
| 3 || align=left|[[Bēla Mezē]] || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|}

;2. skrējiens
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Viljams Hogensons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 11.6 || '''Q'''
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 2 || align=left|[[Frederiks Hekvolfs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || '''Q'''
|-
| 3 || align=left|[[Roberts Kers]] || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|-
| 4 || align=left|[[Maiers Prinšteins]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|}

;3. skrējiens
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Natanjels Kārtmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 11.4 || '''Q'''
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 2 || align=left|[[Fejs Moltons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || '''Q'''
|-
| 3 || align=left|[[Klaids Blērs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|-
| 4 || align=left|[[Frenks Kāslmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|}

=== Fināls (medaļu izcīņa) ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Piezīmes 
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Ārčijs Hāns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 11.0 ||
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Natanjels Kārtmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 11.2 || 
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Viljams Hogensons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 11.2 || 
|-
| 4 || align=left|[[Fejs Moltons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|-
| 5 || align=left|[[Frederiks Hekvolfs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|-
| 6 || align=left|[[Lausons Robertsons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|}

== Rezultātu kopsavilkums ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || Pirmā kārta || Fināls
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Ārčijs Hāns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 11.4 || 11.0
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Natanjels Kārtmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 11.4 || 11.2
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Viljams Hogensons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 11.6 || 11.2
|-
| 4 || align=left|[[Fejs Moltons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || ''Nav zināms''
|-
| 5 || align=left|[[Frederiks Hekvolfs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || ''Nav zināms''
|-
| 6 || align=left|[[Lausons Robertsons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || ''Nav zināms''
|-
| rowspan=&quot;5&quot;| 7/11 || align=left|[[Klaids Blērs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || {{n/a|''Nekvalificējās''}}
|-
| align=left|[[Frenks Kāslmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || {{n/a|''Nekvalificējās''}}
|-
| align=left|[[Roberts Kers]] || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || {{n/a|''Nekvalificējās''}}
|-
| align=left|[[Bēla Mezē]] || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || {{n/a|''Nekvalificējās''}}
|-
| align=left|[[Maiers Prinšteins]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || {{n/a|''Nekvalificējās''}}
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
100 metru disciplīnā startēja 11 sportisti no 3 valstīm. Kanāda šajā disciplīnā bija pārstāvēta pirmo reizi.

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|9}}
* {{flagIOC|CAN|1904. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|HUN|1904. gada vasaras|1}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417042050/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-100-metres.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56117 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/100m-men Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem (''Olympics'')] {{en}}

{{Sprinta skriešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 100 metri vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|100 metri]]</text>
      <sha1>3wrg1rf8jyp6b57hikkuux96p9zqncj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640733</id>
    <revision>
      <id>4530582</id>
      <parentid>4530126</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T14:52:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4530582</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9153" sha1="76eggzcpb1pbu0l4hx7t27shtko2t8z" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        200 metri vīriešiem
|games =        1904. gada Vasaras
|image =        Archie Hahn of the Milwaukee Athletic Club, winner of the 60, 100, and 200 meter running events at the 1904 Olympics.jpg
|image_size =   250
|caption =      [[Ārčijs Hāns]] 200 metru disciplīnā izcīnīja zelta medaļu.
|venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
|date =         1904. gada 31. augusts
|competitors =  5
|nations =      2
|gold=          [[Ārčijs Hāns]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Natanjels Kārtmens]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       [[Viljams Hogensons]]
|bronzeNOC =    USA
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|1900 Parīze]]
|next =        [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|1908 Londona]]
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''200 metri vīriešiem''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensības ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskjās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 31. augustā [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56123 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 29. septembris| title=200 metres, Men |accessdate=2026. gada 29. septembris}}&lt;/ref&gt; 

Disciplīnā startēja 5 sportisti no 2 valstīm. Šī bija otrā reize, kad šāda garuma disciplīna tika iekļauta olimpisko spēļu programmā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-200-metres.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20090221201720/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-200-metres.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 29. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's 200 metres |accessdate=2020. gada 29. septembris}}&lt;/ref&gt; [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanāda]] šajā disciplīnā debitēja.

Visas olimpiskās medaļas izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu ieguva [[Ārčijs Hāns]], sudraba medaļu — [[Natanjels Kārtmens]], bet bronzas medaļu — [[Viljams Hogensons]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/200m-men |title=St. Louis 1904 Athletics 200m men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2026. gada 29. septembris}}&lt;/ref&gt;

== Sacensību formāts ==
Sacensības norisinājās divās kārtās: kvalifikācijas kārta un fināls. Katra no diviem kvalifikācijas kārtas skrējieniem divi ātrākie skrējēji kvalificējās finālam. Skriešanas celiņš bija 1⁄3 jūdzes garš izdedžu seguma celiņš, kurā viena no taisnēm bija garāka par pārējām trim.

== Sacensību kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=2 style=&quot;width:20em; |31. augusts (Trešdiena)
|-
| style=&quot;background:#D0A9F5&quot;|'''Pirmā kārta''' ||  style=&quot;background-color:#FFDF80| '''Fināls &lt;br/&gt; (medaļu izcīņa)'''
|}

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || align=center|'''21.4*''' || {{flaga|ASV}} [[Džims Mejberijs]] &lt;small&gt; (ASV)&lt;/small&gt; || {{vieta|ASV|Čikāga}} || 1897. gada 5. jūnijs 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''22.2''' || {{Valsts OS sportists|[[Volters Tjūksberijs]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 22. jūlijs
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Labotie/Uzstādītie rekordi pēc 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|-
| rowspan=&quot;2&quot;| '''Olimpiskais rekords''' || '''22.2''' || {{Valsts OS sportists|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} || {{vieta|ASV|Sentluisa}} || 1904. gada 31. augusts
|-
| '''21.6''' || {{Valsts OS sportists|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} || {{vieta|ASV|Sentluisa}} || 1904. gada 31. augusts
|}

''(*) — Neoficiālais pasaules rekords 220 jardos (201,17 m)''

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:Archie Hahn.jpg|100px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Nathaniel Cartmell 1908.jpg|70px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Natanjels Kārtmens]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:William Hogenson.jpg|100px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==

=== Pirmā kārta ===
{{Color box|#cfc |'''Q'''|border=darkgray}} Kvalifikācija finālam; &lt;br/&gt; {{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords

;1. skrējiens
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Ārčijs Hāns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22.2 || '''Q'''; '''OR'''
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 2 || align=left|[[Natanjels Kārtmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || '''Q'''
|}

;2. skrējiens
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Viljams Hogensons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22.8 || '''Q'''
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 2 || align=left|[[Fejs Moltons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || '''Q'''
|- 
| 3 || align=left|[[Roberts Kers]] || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|}

=== Fināls (medaļu izcīņa) ===
{{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Piezīmes 
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Ārčijs Hāns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21.6 || '''OR'''
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Natanjels Kārtmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21.9 || 
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Viljams Hogensons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|-
| 4 || align=left|[[Fejs Moltons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|}

== Rezultātu kopsavilkums ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || Pirmā kārta || Fināls
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Ārčijs Hāns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22.2 ('''OR''') || 21.6 ('''OR''')
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Natanjels Kārtmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 21.9
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Viljams Hogensons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22.8 || ''Nav zināms''
|-
| 4 || align=left|[[Fejs Moltons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || ''Nav zināms''
|-
| 5 || align=left|[[Roberts Kers]] || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || {{n/a|''Nekvalificējās''}}
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
200 metru disciplīnā startēja 5 sportisti no 2 valstīm. Kanāda šajā disciplīnā bija pārstāvēta pirmo reizi.

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|4}}
* {{flagIOC|CAN|1904. gada vasaras|1}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20090221201720/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-200-metres.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56123 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/200m-men Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem (''Olympics'')] {{en}}

{{Sprinta skriešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 200 metri vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|200 metri]]</text>
      <sha1>76eggzcpb1pbu0l4hx7t27shtko2t8z</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530584</id>
      <parentid>4530582</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T14:53:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4530584</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9152" sha1="gbjv7v7d1hf0w5c3d752gwhsqb9exxl" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        200 metri vīriešiem
|games =        1904. gada Vasaras
|image =        Archie Hahn of the Milwaukee Athletic Club, winner of the 60, 100, and 200 meter running events at the 1904 Olympics.jpg
|image_size =   250
|caption =      [[Ārčijs Hāns]] 200 metru disciplīnā izcīnīja zelta medaļu.
|venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
|date =         1904. gada 31. augusts
|competitors =  5
|nations =      2
|gold=          [[Ārčijs Hāns]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Natanjels Kārtmens]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       [[Viljams Hogensons]]
|bronzeNOC =    USA
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|1900 Parīze]]
|next =        [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|1908 Londona]]
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''200 metri vīriešiem''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskjās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 31. augustā [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56123 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 29. septembris| title=200 metres, Men |accessdate=2026. gada 29. septembris}}&lt;/ref&gt; 

Disciplīnā startēja 5 sportisti no 2 valstīm. Šī bija otrā reize, kad šāda garuma disciplīna tika iekļauta olimpisko spēļu programmā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-200-metres.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20090221201720/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-200-metres.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 29. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's 200 metres |accessdate=2020. gada 29. septembris}}&lt;/ref&gt; [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanāda]] šajā disciplīnā debitēja.

Visas olimpiskās medaļas izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu ieguva [[Ārčijs Hāns]], sudraba medaļu — [[Natanjels Kārtmens]], bet bronzas medaļu — [[Viljams Hogensons]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/200m-men |title=St. Louis 1904 Athletics 200m men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2026. gada 29. septembris}}&lt;/ref&gt;

== Sacensību formāts ==
Sacensības norisinājās divās kārtās: kvalifikācijas kārta un fināls. Katra no diviem kvalifikācijas kārtas skrējieniem divi ātrākie skrējēji kvalificējās finālam. Skriešanas celiņš bija 1⁄3 jūdzes garš izdedžu seguma celiņš, kurā viena no taisnēm bija garāka par pārējām trim.

== Sacensību kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=2 style=&quot;width:20em; |31. augusts (Trešdiena)
|-
| style=&quot;background:#D0A9F5&quot;|'''Pirmā kārta''' ||  style=&quot;background-color:#FFDF80| '''Fināls &lt;br/&gt; (medaļu izcīņa)'''
|}

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || align=center|'''21.4*''' || {{flaga|ASV}} [[Džims Mejberijs]] &lt;small&gt; (ASV)&lt;/small&gt; || {{vieta|ASV|Čikāga}} || 1897. gada 5. jūnijs 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''22.2''' || {{Valsts OS sportists|[[Volters Tjūksberijs]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 22. jūlijs
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Labotie/Uzstādītie rekordi pēc 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|-
| rowspan=&quot;2&quot;| '''Olimpiskais rekords''' || '''22.2''' || {{Valsts OS sportists|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} || {{vieta|ASV|Sentluisa}} || 1904. gada 31. augusts
|-
| '''21.6''' || {{Valsts OS sportists|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} || {{vieta|ASV|Sentluisa}} || 1904. gada 31. augusts
|}

''(*) — Neoficiālais pasaules rekords 220 jardos (201,17 m)''

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:Archie Hahn.jpg|100px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Nathaniel Cartmell 1908.jpg|70px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Natanjels Kārtmens]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:William Hogenson.jpg|100px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==

=== Pirmā kārta ===
{{Color box|#cfc |'''Q'''|border=darkgray}} Kvalifikācija finālam; &lt;br/&gt; {{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords

;1. skrējiens
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Ārčijs Hāns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22.2 || '''Q'''; '''OR'''
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 2 || align=left|[[Natanjels Kārtmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || '''Q'''
|}

;2. skrējiens
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Viljams Hogensons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22.8 || '''Q'''
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 2 || align=left|[[Fejs Moltons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || '''Q'''
|- 
| 3 || align=left|[[Roberts Kers]] || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|}

=== Fināls (medaļu izcīņa) ===
{{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Piezīmes 
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Ārčijs Hāns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21.6 || '''OR'''
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Natanjels Kārtmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21.9 || 
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Viljams Hogensons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|-
| 4 || align=left|[[Fejs Moltons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|}

== Rezultātu kopsavilkums ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || Pirmā kārta || Fināls
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Ārčijs Hāns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22.2 ('''OR''') || 21.6 ('''OR''')
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Natanjels Kārtmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 21.9
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Viljams Hogensons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22.8 || ''Nav zināms''
|-
| 4 || align=left|[[Fejs Moltons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || ''Nav zināms''
|-
| 5 || align=left|[[Roberts Kers]] || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || {{n/a|''Nekvalificējās''}}
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
200 metru disciplīnā startēja 5 sportisti no 2 valstīm. Kanāda šajā disciplīnā bija pārstāvēta pirmo reizi.

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|4}}
* {{flagIOC|CAN|1904. gada vasaras|1}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20090221201720/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-200-metres.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56123 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/200m-men Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem (''Olympics'')] {{en}}

{{Sprinta skriešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 200 metri vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|200 metri]]</text>
      <sha1>gbjv7v7d1hf0w5c3d752gwhsqb9exxl</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530605</id>
      <parentid>4530584</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T15:08:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sacensību kalendārs */</comment>
      <origin>4530605</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9126" sha1="ijhbb4waf8l5iue2cvx0iugogwrt5ft" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        200 metri vīriešiem
|games =        1904. gada Vasaras
|image =        Archie Hahn of the Milwaukee Athletic Club, winner of the 60, 100, and 200 meter running events at the 1904 Olympics.jpg
|image_size =   250
|caption =      [[Ārčijs Hāns]] 200 metru disciplīnā izcīnīja zelta medaļu.
|venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
|date =         1904. gada 31. augusts
|competitors =  5
|nations =      2
|gold=          [[Ārčijs Hāns]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Natanjels Kārtmens]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       [[Viljams Hogensons]]
|bronzeNOC =    USA
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|1900 Parīze]]
|next =        [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|1908 Londona]]
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''200 metri vīriešiem''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskjās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 31. augustā [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56123 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 29. septembris| title=200 metres, Men |accessdate=2026. gada 29. septembris}}&lt;/ref&gt; 

Disciplīnā startēja 5 sportisti no 2 valstīm. Šī bija otrā reize, kad šāda garuma disciplīna tika iekļauta olimpisko spēļu programmā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-200-metres.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20090221201720/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-200-metres.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 29. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's 200 metres |accessdate=2020. gada 29. septembris}}&lt;/ref&gt; [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanāda]] šajā disciplīnā debitēja.

Visas olimpiskās medaļas izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu ieguva [[Ārčijs Hāns]], sudraba medaļu — [[Natanjels Kārtmens]], bet bronzas medaļu — [[Viljams Hogensons]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/200m-men |title=St. Louis 1904 Athletics 200m men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2026. gada 29. septembris}}&lt;/ref&gt;

== Sacensību formāts ==
Sacensības norisinājās divās kārtās: kvalifikācijas kārta un fināls. Katra no diviem kvalifikācijas kārtas skrējieniem divi ātrākie skrējēji kvalificējās finālam. Skriešanas celiņš bija 1⁄3 jūdzes garš izdedžu seguma celiņš, kurā viena no taisnēm bija garāka par pārējām trim.

== Sacensību kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=2|31. augusts (Trešdiena)
|-
| style=&quot;background:#D0A9F5&quot;|'''Pirmā kārta''' ||  style=&quot;background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)'''
|}

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || align=center|'''21.4*''' || {{flaga|ASV}} [[Džims Mejberijs]] &lt;small&gt; (ASV)&lt;/small&gt; || {{vieta|ASV|Čikāga}} || 1897. gada 5. jūnijs 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''22.2''' || {{Valsts OS sportists|[[Volters Tjūksberijs]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 22. jūlijs
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Labotie/Uzstādītie rekordi pēc 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|-
| rowspan=&quot;2&quot;| '''Olimpiskais rekords''' || '''22.2''' || {{Valsts OS sportists|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} || {{vieta|ASV|Sentluisa}} || 1904. gada 31. augusts
|-
| '''21.6''' || {{Valsts OS sportists|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} || {{vieta|ASV|Sentluisa}} || 1904. gada 31. augusts
|}

''(*) — Neoficiālais pasaules rekords 220 jardos (201,17 m)''

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:Archie Hahn.jpg|100px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Nathaniel Cartmell 1908.jpg|70px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Natanjels Kārtmens]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:William Hogenson.jpg|100px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==

=== Pirmā kārta ===
{{Color box|#cfc |'''Q'''|border=darkgray}} Kvalifikācija finālam; &lt;br/&gt; {{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords

;1. skrējiens
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Ārčijs Hāns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22.2 || '''Q'''; '''OR'''
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 2 || align=left|[[Natanjels Kārtmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || '''Q'''
|}

;2. skrējiens
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Viljams Hogensons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22.8 || '''Q'''
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 2 || align=left|[[Fejs Moltons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || '''Q'''
|- 
| 3 || align=left|[[Roberts Kers]] || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|}

=== Fināls (medaļu izcīņa) ===
{{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Piezīmes 
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Ārčijs Hāns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21.6 || '''OR'''
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Natanjels Kārtmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21.9 || 
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Viljams Hogensons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|-
| 4 || align=left|[[Fejs Moltons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|}

== Rezultātu kopsavilkums ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || Pirmā kārta || Fināls
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Ārčijs Hāns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22.2 ('''OR''') || 21.6 ('''OR''')
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Natanjels Kārtmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 21.9
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Viljams Hogensons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22.8 || ''Nav zināms''
|-
| 4 || align=left|[[Fejs Moltons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || ''Nav zināms''
|-
| 5 || align=left|[[Roberts Kers]] || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || {{n/a|''Nekvalificējās''}}
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
200 metru disciplīnā startēja 5 sportisti no 2 valstīm. Kanāda šajā disciplīnā bija pārstāvēta pirmo reizi.

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|4}}
* {{flagIOC|CAN|1904. gada vasaras|1}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20090221201720/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-200-metres.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56123 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/200m-men Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem (''Olympics'')] {{en}}

{{Sprinta skriešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 200 metri vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|200 metri]]</text>
      <sha1>ijhbb4waf8l5iue2cvx0iugogwrt5ft</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530692</id>
      <parentid>4530605</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T17:07:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Rekordi */</comment>
      <origin>4530692</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9127" sha1="a6auszgzwz5vgj91phd1p3z34wc25o4" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        200 metri vīriešiem
|games =        1904. gada Vasaras
|image =        Archie Hahn of the Milwaukee Athletic Club, winner of the 60, 100, and 200 meter running events at the 1904 Olympics.jpg
|image_size =   250
|caption =      [[Ārčijs Hāns]] 200 metru disciplīnā izcīnīja zelta medaļu.
|venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
|date =         1904. gada 31. augusts
|competitors =  5
|nations =      2
|gold=          [[Ārčijs Hāns]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Natanjels Kārtmens]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       [[Viljams Hogensons]]
|bronzeNOC =    USA
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|1900 Parīze]]
|next =        [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|1908 Londona]]
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''200 metri vīriešiem''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskjās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 31. augustā [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56123 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 29. septembris| title=200 metres, Men |accessdate=2026. gada 29. septembris}}&lt;/ref&gt; 

Disciplīnā startēja 5 sportisti no 2 valstīm. Šī bija otrā reize, kad šāda garuma disciplīna tika iekļauta olimpisko spēļu programmā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-200-metres.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20090221201720/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-200-metres.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 29. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's 200 metres |accessdate=2020. gada 29. septembris}}&lt;/ref&gt; [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanāda]] šajā disciplīnā debitēja.

Visas olimpiskās medaļas izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu ieguva [[Ārčijs Hāns]], sudraba medaļu — [[Natanjels Kārtmens]], bet bronzas medaļu — [[Viljams Hogensons]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/200m-men |title=St. Louis 1904 Athletics 200m men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2026. gada 29. septembris}}&lt;/ref&gt;

== Sacensību formāts ==
Sacensības norisinājās divās kārtās: kvalifikācijas kārta un fināls. Katra no diviem kvalifikācijas kārtas skrējieniem divi ātrākie skrējēji kvalificējās finālam. Skriešanas celiņš bija 1⁄3 jūdzes garš izdedžu seguma celiņš, kurā viena no taisnēm bija garāka par pārējām trim.

== Sacensību kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=2|31. augusts (Trešdiena)
|-
| style=&quot;background:#D0A9F5&quot;|'''Pirmā kārta''' ||  style=&quot;background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)'''
|}

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || align=center|'''21.4*''' || {{flaga|ASV}} [[Džims Mejberijs]] &lt;small&gt; (ASV)&lt;/small&gt; || {{vieta|ASV|Čikāga}} || 1897. gada 5. jūnijs 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''22.2''' || {{Valsts OS sportists|[[Volters Tjūksberijs]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 22. jūlijs
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|-
| rowspan=&quot;2&quot;| '''Olimpiskais rekords''' || '''22.2''' || {{Valsts OS sportists|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} || {{vieta|ASV|Sentluisa}} || 1904. gada 31. augusts
|-
| '''21.6''' || {{Valsts OS sportists|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} || {{vieta|ASV|Sentluisa}} || 1904. gada 31. augusts
|}

''(*) — Neoficiālais pasaules rekords 220 jardos (201,17 m)''

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:Archie Hahn.jpg|100px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Nathaniel Cartmell 1908.jpg|70px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Natanjels Kārtmens]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:William Hogenson.jpg|100px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==

=== Pirmā kārta ===
{{Color box|#cfc |'''Q'''|border=darkgray}} Kvalifikācija finālam; &lt;br/&gt; {{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords

;1. skrējiens
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Ārčijs Hāns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22.2 || '''Q'''; '''OR'''
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 2 || align=left|[[Natanjels Kārtmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || '''Q'''
|}

;2. skrējiens
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Viljams Hogensons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22.8 || '''Q'''
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 2 || align=left|[[Fejs Moltons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || '''Q'''
|- 
| 3 || align=left|[[Roberts Kers]] || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|}

=== Fināls (medaļu izcīņa) ===
{{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Piezīmes 
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Ārčijs Hāns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21.6 || '''OR'''
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Natanjels Kārtmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21.9 || 
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Viljams Hogensons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|-
| 4 || align=left|[[Fejs Moltons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|}

== Rezultātu kopsavilkums ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || Pirmā kārta || Fināls
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Ārčijs Hāns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22.2 ('''OR''') || 21.6 ('''OR''')
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Natanjels Kārtmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 21.9
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Viljams Hogensons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22.8 || ''Nav zināms''
|-
| 4 || align=left|[[Fejs Moltons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || ''Nav zināms''
|-
| 5 || align=left|[[Roberts Kers]] || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || {{n/a|''Nekvalificējās''}}
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
200 metru disciplīnā startēja 5 sportisti no 2 valstīm. Kanāda šajā disciplīnā bija pārstāvēta pirmo reizi.

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|4}}
* {{flagIOC|CAN|1904. gada vasaras|1}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20090221201720/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-200-metres.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56123 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/200m-men Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem (''Olympics'')] {{en}}

{{Sprinta skriešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 200 metri vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|200 metri]]</text>
      <sha1>a6auszgzwz5vgj91phd1p3z34wc25o4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640734</id>
    <revision>
      <id>4530580</id>
      <parentid>4530129</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T14:52:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4530580</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7695" sha1="jcyz3cvr7e6ztm23nrf9ceziswnv59o" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        400 metri vīriešiem
|games =        1904. gada Vasaras
|image =        Finish of 400 m running event at the 1904 Summer Olympics.jpg
|image_size =   250
|caption =      Skats no 400 metru fināla finiša
|venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
|date =         1904. gada 29. augusts
|competitors =  12
|nations =      3
|gold=          [[Harijs Hilmens]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Frenks Volers]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       [[Hermans Gromens]]
|bronzeNOC =    USA
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|1900 Parīze]]
|next =        ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|1906 Atēnas (neof.)]]'' &lt;br/&gt; [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|1908 Londona]]
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''400 metri vīriešiem''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensības ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskjās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 29. augustā [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56128 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 29. septembris| title=400 metres, Men |accessdate=2026. gada 29. septembris}}&lt;/ref&gt;

Disciplīnā startēja 12 sportisti no 3 valstīm. Šī bija trešā reize, kad šāda garuma disciplīna tika iekļauta olimpisko spēļu programmā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-400-metres.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20100222122328/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-400-metres.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 29. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's 400 metres |accessdate=2020. gada 29. septembris}}&lt;/ref&gt; Neviens no 1900. gada spēļu skrējējiem šajās sacensībās nepiedalījās. [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanāda]] šajā disciplīnā debitēja.

Visas olimpiskās medaļas izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu ieguva [[Harijs Hilmens]], sudraba medaļu — [[Frenks Volers]], bet bronzas medaļu — [[Hermans Gromens]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/400m-men |title=St. Louis 1904 Athletics 400m men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2026. gada 29. septembris}}&lt;/ref&gt;

== Sacensību formāts ==
Sacensības veidoja viens skrējiens, kurā visi dalībnieki startēja reizē.

== Sacensību kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! 29. augusts (Pirmdiena)
|-
| style=&quot;background-color:#FFDF80| '''Fināls &lt;br/&gt; (medaļu izcīņa)'''
|}

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || align=center|'''47.8*''' || {{flaga|ASV}} [[Maksvels Longs]] &lt;small&gt; (ASV)&lt;/small&gt; || {{vieta|ASV|Ņujorka}} || 1900. gada 29. septembris
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''49.4''' || {{Valsts OS sportists|[[Maksvels Longs]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 14. jūlijs
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Labotie/Uzstādītie rekordi pēc 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || '''49.2''' || {{Valsts OS sportists|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} || {{vieta|ASV|Sentluisa}} || 1904. gada 29. augusts
|}
''(*) — Neoficiālais pasaules rekords 440 jardos (402,34 m)''

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:Harry Hillman.jpg|80px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Frank Waller.jpg|140px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Volers]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Herman Groman.jpg|140px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Hermans Gromens]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==
{{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Piezīmes 
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Harijs Hilmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 49.2 || '''OR'''
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Frenks Volers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 49.9 || 
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Hermans Gromens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 50.0 || 
|-
| 4 || align=left|[[Džozefs Flemings]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 5 || align=left|[[Maiers Prinšteins]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|- 
| 6 || align=left|[[Džordžs Podžs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| rowspan=&quot;6&quot;| 7/12 || align=left|[[Klaids Blērs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| align=left|[[Persivals Molsons]] || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| align=left|[[Pols Pilgrims]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| align=left|[[Johanness Runge]] || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| align=left|[[Džordžs Andervuds]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| align=left|[[Hovards Valentains]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
400 metru disciplīnā startēja 12 sportisti no 3 valstīm. Kanāda šajā disciplīnā bija pārstāvēta pirmo reizi.

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|10}}
* {{flagIOC|CAN|1904. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|GER|1904. gada vasaras|1}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20100222122328/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-400-metres.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56128 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/400m-men Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem (''Olympics'')] {{en}}

{{Sprinta skriešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 400 metri vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|400 metri]]</text>
      <sha1>jcyz3cvr7e6ztm23nrf9ceziswnv59o</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530583</id>
      <parentid>4530580</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T14:52:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4530583</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7694" sha1="0zr3xn9ug66bk34kno9l26ux4fnn6xb" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        400 metri vīriešiem
|games =        1904. gada Vasaras
|image =        Finish of 400 m running event at the 1904 Summer Olympics.jpg
|image_size =   250
|caption =      Skats no 400 metru fināla finiša
|venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
|date =         1904. gada 29. augusts
|competitors =  12
|nations =      3
|gold=          [[Harijs Hilmens]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Frenks Volers]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       [[Hermans Gromens]]
|bronzeNOC =    USA
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|1900 Parīze]]
|next =        ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|1906 Atēnas (neof.)]]'' &lt;br/&gt; [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|1908 Londona]]
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''400 metri vīriešiem''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskjās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 29. augustā [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56128 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 29. septembris| title=400 metres, Men |accessdate=2026. gada 29. septembris}}&lt;/ref&gt;

Disciplīnā startēja 12 sportisti no 3 valstīm. Šī bija trešā reize, kad šāda garuma disciplīna tika iekļauta olimpisko spēļu programmā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-400-metres.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20100222122328/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-400-metres.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 29. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's 400 metres |accessdate=2020. gada 29. septembris}}&lt;/ref&gt; Neviens no 1900. gada spēļu skrējējiem šajās sacensībās nepiedalījās. [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanāda]] šajā disciplīnā debitēja.

Visas olimpiskās medaļas izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu ieguva [[Harijs Hilmens]], sudraba medaļu — [[Frenks Volers]], bet bronzas medaļu — [[Hermans Gromens]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/400m-men |title=St. Louis 1904 Athletics 400m men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2026. gada 29. septembris}}&lt;/ref&gt;

== Sacensību formāts ==
Sacensības veidoja viens skrējiens, kurā visi dalībnieki startēja reizē.

== Sacensību kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! 29. augusts (Pirmdiena)
|-
| style=&quot;background-color:#FFDF80| '''Fināls &lt;br/&gt; (medaļu izcīņa)'''
|}

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || align=center|'''47.8*''' || {{flaga|ASV}} [[Maksvels Longs]] &lt;small&gt; (ASV)&lt;/small&gt; || {{vieta|ASV|Ņujorka}} || 1900. gada 29. septembris
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''49.4''' || {{Valsts OS sportists|[[Maksvels Longs]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 14. jūlijs
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Labotie/Uzstādītie rekordi pēc 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || '''49.2''' || {{Valsts OS sportists|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} || {{vieta|ASV|Sentluisa}} || 1904. gada 29. augusts
|}
''(*) — Neoficiālais pasaules rekords 440 jardos (402,34 m)''

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:Harry Hillman.jpg|80px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Frank Waller.jpg|140px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Volers]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Herman Groman.jpg|140px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Hermans Gromens]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==
{{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Piezīmes 
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Harijs Hilmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 49.2 || '''OR'''
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Frenks Volers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 49.9 || 
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Hermans Gromens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 50.0 || 
|-
| 4 || align=left|[[Džozefs Flemings]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 5 || align=left|[[Maiers Prinšteins]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|- 
| 6 || align=left|[[Džordžs Podžs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| rowspan=&quot;6&quot;| 7/12 || align=left|[[Klaids Blērs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| align=left|[[Persivals Molsons]] || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| align=left|[[Pols Pilgrims]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| align=left|[[Johanness Runge]] || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| align=left|[[Džordžs Andervuds]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| align=left|[[Hovards Valentains]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
400 metru disciplīnā startēja 12 sportisti no 3 valstīm. Kanāda šajā disciplīnā bija pārstāvēta pirmo reizi.

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|10}}
* {{flagIOC|CAN|1904. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|GER|1904. gada vasaras|1}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20100222122328/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-400-metres.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56128 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/400m-men Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem (''Olympics'')] {{en}}

{{Sprinta skriešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 400 metri vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|400 metri]]</text>
      <sha1>0zr3xn9ug66bk34kno9l26ux4fnn6xb</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530604</id>
      <parentid>4530583</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T15:07:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sacensību kalendārs */</comment>
      <origin>4530604</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7688" sha1="tpxi6qua7l0xodxxndszhe2qyhncjis" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        400 metri vīriešiem
|games =        1904. gada Vasaras
|image =        Finish of 400 m running event at the 1904 Summer Olympics.jpg
|image_size =   250
|caption =      Skats no 400 metru fināla finiša
|venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
|date =         1904. gada 29. augusts
|competitors =  12
|nations =      3
|gold=          [[Harijs Hilmens]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Frenks Volers]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       [[Hermans Gromens]]
|bronzeNOC =    USA
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|1900 Parīze]]
|next =        ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|1906 Atēnas (neof.)]]'' &lt;br/&gt; [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|1908 Londona]]
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''400 metri vīriešiem''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskjās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 29. augustā [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56128 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 29. septembris| title=400 metres, Men |accessdate=2026. gada 29. septembris}}&lt;/ref&gt;

Disciplīnā startēja 12 sportisti no 3 valstīm. Šī bija trešā reize, kad šāda garuma disciplīna tika iekļauta olimpisko spēļu programmā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-400-metres.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20100222122328/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-400-metres.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 29. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's 400 metres |accessdate=2020. gada 29. septembris}}&lt;/ref&gt; Neviens no 1900. gada spēļu skrējējiem šajās sacensībās nepiedalījās. [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanāda]] šajā disciplīnā debitēja.

Visas olimpiskās medaļas izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu ieguva [[Harijs Hilmens]], sudraba medaļu — [[Frenks Volers]], bet bronzas medaļu — [[Hermans Gromens]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/400m-men |title=St. Louis 1904 Athletics 400m men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2026. gada 29. septembris}}&lt;/ref&gt;

== Sacensību formāts ==
Sacensības veidoja viens skrējiens, kurā visi dalībnieki startēja reizē.

== Sacensību kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! 29. augusts (Pirmdiena)
|-
| style=&quot;background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)'''
|}

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || align=center|'''47.8*''' || {{flaga|ASV}} [[Maksvels Longs]] &lt;small&gt; (ASV)&lt;/small&gt; || {{vieta|ASV|Ņujorka}} || 1900. gada 29. septembris
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''49.4''' || {{Valsts OS sportists|[[Maksvels Longs]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 14. jūlijs
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Labotie/Uzstādītie rekordi pēc 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || '''49.2''' || {{Valsts OS sportists|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} || {{vieta|ASV|Sentluisa}} || 1904. gada 29. augusts
|}
''(*) — Neoficiālais pasaules rekords 440 jardos (402,34 m)''

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:Harry Hillman.jpg|80px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Frank Waller.jpg|140px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Volers]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Herman Groman.jpg|140px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Hermans Gromens]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==
{{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Piezīmes 
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Harijs Hilmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 49.2 || '''OR'''
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Frenks Volers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 49.9 || 
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Hermans Gromens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 50.0 || 
|-
| 4 || align=left|[[Džozefs Flemings]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 5 || align=left|[[Maiers Prinšteins]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|- 
| 6 || align=left|[[Džordžs Podžs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| rowspan=&quot;6&quot;| 7/12 || align=left|[[Klaids Blērs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| align=left|[[Persivals Molsons]] || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| align=left|[[Pols Pilgrims]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| align=left|[[Johanness Runge]] || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| align=left|[[Džordžs Andervuds]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| align=left|[[Hovards Valentains]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
400 metru disciplīnā startēja 12 sportisti no 3 valstīm. Kanāda šajā disciplīnā bija pārstāvēta pirmo reizi.

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|10}}
* {{flagIOC|CAN|1904. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|GER|1904. gada vasaras|1}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20100222122328/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-400-metres.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56128 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/400m-men Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem (''Olympics'')] {{en}}

{{Sprinta skriešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 400 metri vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|400 metri]]</text>
      <sha1>tpxi6qua7l0xodxxndszhe2qyhncjis</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530691</id>
      <parentid>4530604</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T17:07:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Rekordi */</comment>
      <origin>4530691</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7689" sha1="byfas4wj3n0ydru6xdfuytrj5r1ty8s" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        400 metri vīriešiem
|games =        1904. gada Vasaras
|image =        Finish of 400 m running event at the 1904 Summer Olympics.jpg
|image_size =   250
|caption =      Skats no 400 metru fināla finiša
|venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
|date =         1904. gada 29. augusts
|competitors =  12
|nations =      3
|gold=          [[Harijs Hilmens]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Frenks Volers]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       [[Hermans Gromens]]
|bronzeNOC =    USA
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|1900 Parīze]]
|next =        ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|1906 Atēnas (neof.)]]'' &lt;br/&gt; [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|1908 Londona]]
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''400 metri vīriešiem''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskjās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 29. augustā [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56128 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 29. septembris| title=400 metres, Men |accessdate=2026. gada 29. septembris}}&lt;/ref&gt;

Disciplīnā startēja 12 sportisti no 3 valstīm. Šī bija trešā reize, kad šāda garuma disciplīna tika iekļauta olimpisko spēļu programmā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-400-metres.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20100222122328/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-400-metres.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 29. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's 400 metres |accessdate=2020. gada 29. septembris}}&lt;/ref&gt; Neviens no 1900. gada spēļu skrējējiem šajās sacensībās nepiedalījās. [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanāda]] šajā disciplīnā debitēja.

Visas olimpiskās medaļas izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu ieguva [[Harijs Hilmens]], sudraba medaļu — [[Frenks Volers]], bet bronzas medaļu — [[Hermans Gromens]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/400m-men |title=St. Louis 1904 Athletics 400m men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2026. gada 29. septembris}}&lt;/ref&gt;

== Sacensību formāts ==
Sacensības veidoja viens skrējiens, kurā visi dalībnieki startēja reizē.

== Sacensību kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! 29. augusts (Pirmdiena)
|-
| style=&quot;background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)'''
|}

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || align=center|'''47.8*''' || {{flaga|ASV}} [[Maksvels Longs]] &lt;small&gt; (ASV)&lt;/small&gt; || {{vieta|ASV|Ņujorka}} || 1900. gada 29. septembris
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''49.4''' || {{Valsts OS sportists|[[Maksvels Longs]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 14. jūlijs
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || '''49.2''' || {{Valsts OS sportists|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} || {{vieta|ASV|Sentluisa}} || 1904. gada 29. augusts
|}
''(*) — Neoficiālais pasaules rekords 440 jardos (402,34 m)''

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:Harry Hillman.jpg|80px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Frank Waller.jpg|140px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Volers]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Herman Groman.jpg|140px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Hermans Gromens]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==
{{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Piezīmes 
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Harijs Hilmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 49.2 || '''OR'''
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Frenks Volers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 49.9 || 
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Hermans Gromens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 50.0 || 
|-
| 4 || align=left|[[Džozefs Flemings]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 5 || align=left|[[Maiers Prinšteins]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|- 
| 6 || align=left|[[Džordžs Podžs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| rowspan=&quot;6&quot;| 7/12 || align=left|[[Klaids Blērs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| align=left|[[Persivals Molsons]] || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| align=left|[[Pols Pilgrims]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| align=left|[[Johanness Runge]] || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| align=left|[[Džordžs Andervuds]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| align=left|[[Hovards Valentains]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
400 metru disciplīnā startēja 12 sportisti no 3 valstīm. Kanāda šajā disciplīnā bija pārstāvēta pirmo reizi.

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|10}}
* {{flagIOC|CAN|1904. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|GER|1904. gada vasaras|1}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20100222122328/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-400-metres.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56128 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/400m-men Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem (''Olympics'')] {{en}}

{{Sprinta skriešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 400 metri vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|400 metri]]</text>
      <sha1>byfas4wj3n0ydru6xdfuytrj5r1ty8s</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640736</id>
    <revision>
      <id>4530579</id>
      <parentid>4530112</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T14:51:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4530579</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8173" sha1="jxg1j42qbeplmwp1uu4rptihkvqz6an" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        800 metri vīriešiem
|games =        1904. gada Vasaras
|image =        James D. Lightbody of the Chicago Athletic Club running in fourth place during the final lap of the 800 meter run at the 1904 Olympics.jpg
|image_size =   250
|caption =      800 metru skrējiena pēdējais aplis. Zelta medaļas ieguvējs Džims Laitbodijs šajā brīdī atrodas ceturtajā vietā.
|venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
|date =         1904. gada 1. septembris
|competitors =  13
|nations =      3
|gold=          [[Džims Laitbodijs]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Hovards Valentains]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       [[Emīls Braitkreics]]
|bronzeNOC =    USA
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|1900 Parīze]]
|next =        ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|1906 Atēnas (neof.)]]'' &lt;br/&gt; [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|1908 Londona]]
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''800 metri vīriešiem''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensības ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskjās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 1. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56129 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 29. septembris| title=800 metres, Men |accessdate=2026. gada 29. septembris}}&lt;/ref&gt;

Disciplīnā startēja 13 sportisti no 3 valstīm. Šī bija trešā reize, kad šāda garuma disciplīna tika iekļauta olimpisko spēļu programmā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-800-metres.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20110726170149/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-800-metres.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 29. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's 800 metres |accessdate=2020. gada 29. septembris}}&lt;/ref&gt; Neviens no 1900. gada spēļu skrējējiem šajās sacensībās nepiedalījās. [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanāda]] šajā disciplīnā debitēja.

Visas olimpiskās medaļas izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu ieguva [[Džims Laitbodijs]], sudraba medaļu — [[Hovards Valentains]], bet bronzas medaļu — [[Emīls Braitkreics]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/800m-men |title=St. Louis 1904 Athletics 800m men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2026. gada 29. septembris}}&lt;/ref&gt;

== Sacensību formāts ==
Atšķirībā no iepriekšējām olimpiskajām spēlēm 800 metru sacensības veidoja viens skrējiens, nevis kvalifikācijas kārta un fināls. Skriešanas celiņš bija 1⁄3 jūdzes (536,448 m) garš izdedžu seguma celiņš ar vienu garu taisni.

== Sacensību kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! 1. septembris (Trešdiena)
|-
| style=&quot;background-color:#FFDF80| '''Fināls &lt;br/&gt; (medaļu izcīņa)'''
|}

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || align=center|'''1:53.4*''' || {{flaga|USA}} [[Čārlzs Kilpatriks]] &lt;small&gt;(ASV)&lt;/small&gt; || {{vieta|ASV|Ņujorka}} || 1895. gada 21. septembris
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''1:59.0''' || {{Valsts OS sportists|[[Deivids Hols]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 14. jūlijs 
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Labotie/Uzstādītie rekordi pēc 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || '''1:56.0''' || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || {{vieta|ASV|Sentluisa}} || 1904. gada 1. septembris
|}
''(*) — Neoficiālais pasaules rekords''

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:Jim Lightbody.jpg|90px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Hovards Valentains]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Emil Breitkreutz.jpg|120px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Emīls Braitkreics]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==
{{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Piezīmes 
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Džims Laitbodijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1:56.0 || '''OR'''
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Hovards Valentains]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1:56.3 || 
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Emīls Braitkreics]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1:56.4 || 
|-
| 4 || align=left|[[Džordžs Andervuds]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1:56.5 || ''Rezultāts aptuvens''
|-
| 5 || align=left|[[Johanness Runge]] || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || 1:57.1 || ''Rezultāts aptuvens''
|- 
| 6 || align=left|[[Frenks Verners]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| rowspan=&quot;7&quot;| 7/13 || align=left|[[Džordžs Bonegs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| align=left|[[Hārvijs Kons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| align=left|[[Pīters Dīrs]] || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| align=left|[[Leisijs Hērns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| align=left|[[Džons Džoiss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| align=left|[[Džeimss Peks]] || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| align=left|[[Pols Pilgrims]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
800 metru disciplīnā startēja 13 sportisti no 3 valstīm. Kanāda šajā disciplīnā bija pārstāvēta pirmo reizi.

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|10}}
* {{flagIOC|CAN|1904. gada vasaras|2}}
* {{flagIOC|GER|1904. gada vasaras|1}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20110726170149/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-800-metres.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56129 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/800m-men Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem (''Olympics'')] {{en}}

{{Vidējo distanču skriešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 800 metri vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|800 metri]]</text>
      <sha1>jxg1j42qbeplmwp1uu4rptihkvqz6an</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530603</id>
      <parentid>4530579</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T15:07:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sacensību kalendārs */</comment>
      <origin>4530603</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8167" sha1="oflefb257n0z55n9v07kwkijmv5z48c" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        800 metri vīriešiem
|games =        1904. gada Vasaras
|image =        James D. Lightbody of the Chicago Athletic Club running in fourth place during the final lap of the 800 meter run at the 1904 Olympics.jpg
|image_size =   250
|caption =      800 metru skrējiena pēdējais aplis. Zelta medaļas ieguvējs Džims Laitbodijs šajā brīdī atrodas ceturtajā vietā.
|venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
|date =         1904. gada 1. septembris
|competitors =  13
|nations =      3
|gold=          [[Džims Laitbodijs]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Hovards Valentains]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       [[Emīls Braitkreics]]
|bronzeNOC =    USA
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|1900 Parīze]]
|next =        ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|1906 Atēnas (neof.)]]'' &lt;br/&gt; [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|1908 Londona]]
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''800 metri vīriešiem''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensības ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskjās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 1. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56129 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 29. septembris| title=800 metres, Men |accessdate=2026. gada 29. septembris}}&lt;/ref&gt;

Disciplīnā startēja 13 sportisti no 3 valstīm. Šī bija trešā reize, kad šāda garuma disciplīna tika iekļauta olimpisko spēļu programmā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-800-metres.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20110726170149/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-800-metres.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 29. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's 800 metres |accessdate=2020. gada 29. septembris}}&lt;/ref&gt; Neviens no 1900. gada spēļu skrējējiem šajās sacensībās nepiedalījās. [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanāda]] šajā disciplīnā debitēja.

Visas olimpiskās medaļas izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu ieguva [[Džims Laitbodijs]], sudraba medaļu — [[Hovards Valentains]], bet bronzas medaļu — [[Emīls Braitkreics]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/800m-men |title=St. Louis 1904 Athletics 800m men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2026. gada 29. septembris}}&lt;/ref&gt;

== Sacensību formāts ==
Atšķirībā no iepriekšējām olimpiskajām spēlēm 800 metru sacensības veidoja viens skrējiens, nevis kvalifikācijas kārta un fināls. Skriešanas celiņš bija 1⁄3 jūdzes (536,448 m) garš izdedžu seguma celiņš ar vienu garu taisni.

== Sacensību kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! 1. septembris (Trešdiena)
|-
| style=&quot;background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)'''
|}

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || align=center|'''1:53.4*''' || {{flaga|USA}} [[Čārlzs Kilpatriks]] &lt;small&gt;(ASV)&lt;/small&gt; || {{vieta|ASV|Ņujorka}} || 1895. gada 21. septembris
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''1:59.0''' || {{Valsts OS sportists|[[Deivids Hols]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 14. jūlijs 
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Labotie/Uzstādītie rekordi pēc 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || '''1:56.0''' || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || {{vieta|ASV|Sentluisa}} || 1904. gada 1. septembris
|}
''(*) — Neoficiālais pasaules rekords''

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:Jim Lightbody.jpg|90px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Hovards Valentains]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Emil Breitkreutz.jpg|120px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Emīls Braitkreics]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==
{{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Piezīmes 
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Džims Laitbodijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1:56.0 || '''OR'''
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Hovards Valentains]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1:56.3 || 
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Emīls Braitkreics]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1:56.4 || 
|-
| 4 || align=left|[[Džordžs Andervuds]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1:56.5 || ''Rezultāts aptuvens''
|-
| 5 || align=left|[[Johanness Runge]] || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || 1:57.1 || ''Rezultāts aptuvens''
|- 
| 6 || align=left|[[Frenks Verners]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| rowspan=&quot;7&quot;| 7/13 || align=left|[[Džordžs Bonegs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| align=left|[[Hārvijs Kons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| align=left|[[Pīters Dīrs]] || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| align=left|[[Leisijs Hērns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| align=left|[[Džons Džoiss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| align=left|[[Džeimss Peks]] || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| align=left|[[Pols Pilgrims]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
800 metru disciplīnā startēja 13 sportisti no 3 valstīm. Kanāda šajā disciplīnā bija pārstāvēta pirmo reizi.

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|10}}
* {{flagIOC|CAN|1904. gada vasaras|2}}
* {{flagIOC|GER|1904. gada vasaras|1}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20110726170149/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-800-metres.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56129 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/800m-men Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem (''Olympics'')] {{en}}

{{Vidējo distanču skriešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 800 metri vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|800 metri]]</text>
      <sha1>oflefb257n0z55n9v07kwkijmv5z48c</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530619</id>
      <parentid>4530603</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T16:09:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4530619</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8168" sha1="6uvra589ho8m9pr17sjuuhfpvpqgwtn" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        800 metri vīriešiem
|games =        1904. gada Vasaras
|image =        James D. Lightbody of the Chicago Athletic Club running in fourth place during the final lap of the 800 meter run at the 1904 Olympics.jpg
|image_size =   250
|caption =      800 metru skrējiena pēdējais aplis. Zelta medaļas ieguvējs Džims Laitbodijs šajā brīdī atrodas ceturtajā vietā.
|venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
|date =         1904. gada 1. septembris
|competitors =  13
|nations =      3
|gold=          [[Džims Laitbodijs]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Hovards Valentains]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       [[Emīls Braitkreics]]
|bronzeNOC =    USA
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|1900 Parīze]]
|next =        ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|1906 Atēnas (neof.)]]'' &lt;br/&gt; [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|1908 Londona]]
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''800 metri vīriešiem''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensības ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 1. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56129 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 29. septembris| title=800 metres, Men |accessdate=2026. gada 29. septembris}}&lt;/ref&gt;

Disciplīnā startēja 13 sportisti no 3 valstīm. Šī bija trešā reize, kad šāda garuma disciplīna tika iekļauta olimpisko spēļu programmā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-800-metres.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20110726170149/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-800-metres.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 29. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's 800 metres |accessdate=2020. gada 29. septembris}}&lt;/ref&gt; Neviens no 1900. gada spēļu skrējējiem šajās sacensībās nepiedalījās. [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanāda]] šajā disciplīnā debitēja.

Visas olimpiskās medaļas izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu ieguva [[Džims Laitbodijs]], sudraba medaļu — [[Hovards Valentains]], bet bronzas medaļu — [[Emīls Braitkreics]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/800m-men |title=St. Louis 1904 Athletics 800m men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2026. gada 29. septembris}}&lt;/ref&gt;

== Sacensību formāts ==
Atšķirībā no iepriekšējām olimpiskajām spēlēm 800 metru sacensības veidoja viens skrējiens, nevis kvalifikācijas kārta un fināls. Skriešanas celiņš bija 1⁄3 jūdzes (536,448 m) garš izdedžu seguma celiņš ar vienu garu taisni.

== Sacensību kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! 1. septembris (Trešdiena)
|-
| style=&quot;background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)'''
|}

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || align=center|'''1:53.4*''' || {{flaga|USA}} [[Čārlzs Kilpatriks]] &lt;small&gt;(ASV)&lt;/small&gt; || {{vieta|ASV|Ņujorka}} || 1895. gada 21. septembris
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''1:59.0''' || {{Valsts OS sportists|[[Deivids Hols]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 14. jūlijs 
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Labotie/Uzstādītie rekordi pēc 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || '''1:56.0''' || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || {{vieta|ASV|Sentluisa}} || 1904. gada 1. septembris
|}
''(*) — Neoficiālais pasaules rekords''

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:Jim Lightbody.jpg|90px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Hovards Valentains]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Emil Breitkreutz.jpg|120px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Emīls Braitkreics]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==
{{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Piezīmes 
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Džims Laitbodijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1:56.0 || '''OR'''
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Hovards Valentains]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1:56.3 || 
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Emīls Braitkreics]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1:56.4 || 
|-
| 4 || align=left|[[Džordžs Andervuds]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1:56.5 || ''Rezultāts aptuvens''
|-
| 5 || align=left|[[Johanness Runge]] || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || 1:57.1 || ''Rezultāts aptuvens''
|- 
| 6 || align=left|[[Frenks Verners]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| rowspan=&quot;7&quot;| 7/13 || align=left|[[Džordžs Bonegs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| align=left|[[Hārvijs Kons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| align=left|[[Pīters Dīrs]] || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| align=left|[[Leisijs Hērns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| align=left|[[Džons Džoiss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| align=left|[[Džeimss Peks]] || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| align=left|[[Pols Pilgrims]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
800 metru disciplīnā startēja 13 sportisti no 3 valstīm. Kanāda šajā disciplīnā bija pārstāvēta pirmo reizi.

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|10}}
* {{flagIOC|CAN|1904. gada vasaras|2}}
* {{flagIOC|GER|1904. gada vasaras|1}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20110726170149/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-800-metres.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56129 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/800m-men Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem (''Olympics'')] {{en}}

{{Vidējo distanču skriešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 800 metri vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|800 metri]]</text>
      <sha1>6uvra589ho8m9pr17sjuuhfpvpqgwtn</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530620</id>
      <parentid>4530619</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T16:10:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4530620</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8167" sha1="eevhfsoaprye3mhh5yfeawoubgpyd78" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        800 metri vīriešiem
|games =        1904. gada Vasaras
|image =        James D. Lightbody of the Chicago Athletic Club running in fourth place during the final lap of the 800 meter run at the 1904 Olympics.jpg
|image_size =   250
|caption =      800 metru skrējiena pēdējais aplis. Zelta medaļas ieguvējs Džims Laitbodijs šajā brīdī atrodas ceturtajā vietā.
|venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
|date =         1904. gada 1. septembris
|competitors =  13
|nations =      3
|gold=          [[Džims Laitbodijs]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Hovards Valentains]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       [[Emīls Braitkreics]]
|bronzeNOC =    USA
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|1900 Parīze]]
|next =        ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|1906 Atēnas (neof.)]]'' &lt;br/&gt; [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|1908 Londona]]
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''800 metri vīriešiem''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 1. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56129 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 29. septembris| title=800 metres, Men |accessdate=2026. gada 29. septembris}}&lt;/ref&gt;

Disciplīnā startēja 13 sportisti no 3 valstīm. Šī bija trešā reize, kad šāda garuma disciplīna tika iekļauta olimpisko spēļu programmā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-800-metres.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20110726170149/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-800-metres.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 29. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's 800 metres |accessdate=2020. gada 29. septembris}}&lt;/ref&gt; Neviens no 1900. gada spēļu skrējējiem šajās sacensībās nepiedalījās. [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanāda]] šajā disciplīnā debitēja.

Visas olimpiskās medaļas izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu ieguva [[Džims Laitbodijs]], sudraba medaļu — [[Hovards Valentains]], bet bronzas medaļu — [[Emīls Braitkreics]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/800m-men |title=St. Louis 1904 Athletics 800m men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2026. gada 29. septembris}}&lt;/ref&gt;

== Sacensību formāts ==
Atšķirībā no iepriekšējām olimpiskajām spēlēm 800 metru sacensības veidoja viens skrējiens, nevis kvalifikācijas kārta un fināls. Skriešanas celiņš bija 1⁄3 jūdzes (536,448 m) garš izdedžu seguma celiņš ar vienu garu taisni.

== Sacensību kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! 1. septembris (Trešdiena)
|-
| style=&quot;background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)'''
|}

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || align=center|'''1:53.4*''' || {{flaga|USA}} [[Čārlzs Kilpatriks]] &lt;small&gt;(ASV)&lt;/small&gt; || {{vieta|ASV|Ņujorka}} || 1895. gada 21. septembris
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''1:59.0''' || {{Valsts OS sportists|[[Deivids Hols]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 14. jūlijs 
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Labotie/Uzstādītie rekordi pēc 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || '''1:56.0''' || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || {{vieta|ASV|Sentluisa}} || 1904. gada 1. septembris
|}
''(*) — Neoficiālais pasaules rekords''

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:Jim Lightbody.jpg|90px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Hovards Valentains]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Emil Breitkreutz.jpg|120px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Emīls Braitkreics]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==
{{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Piezīmes 
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Džims Laitbodijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1:56.0 || '''OR'''
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Hovards Valentains]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1:56.3 || 
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Emīls Braitkreics]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1:56.4 || 
|-
| 4 || align=left|[[Džordžs Andervuds]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1:56.5 || ''Rezultāts aptuvens''
|-
| 5 || align=left|[[Johanness Runge]] || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || 1:57.1 || ''Rezultāts aptuvens''
|- 
| 6 || align=left|[[Frenks Verners]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| rowspan=&quot;7&quot;| 7/13 || align=left|[[Džordžs Bonegs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| align=left|[[Hārvijs Kons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| align=left|[[Pīters Dīrs]] || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| align=left|[[Leisijs Hērns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| align=left|[[Džons Džoiss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| align=left|[[Džeimss Peks]] || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| align=left|[[Pols Pilgrims]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
800 metru disciplīnā startēja 13 sportisti no 3 valstīm. Kanāda šajā disciplīnā bija pārstāvēta pirmo reizi.

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|10}}
* {{flagIOC|CAN|1904. gada vasaras|2}}
* {{flagIOC|GER|1904. gada vasaras|1}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20110726170149/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-800-metres.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56129 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/800m-men Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem (''Olympics'')] {{en}}

{{Vidējo distanču skriešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 800 metri vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|800 metri]]</text>
      <sha1>eevhfsoaprye3mhh5yfeawoubgpyd78</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530690</id>
      <parentid>4530620</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T17:07:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Rekordi */</comment>
      <origin>4530690</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8168" sha1="sgxxv2e3ycewxfcnq0ybd9epxluyvgu" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        800 metri vīriešiem
|games =        1904. gada Vasaras
|image =        James D. Lightbody of the Chicago Athletic Club running in fourth place during the final lap of the 800 meter run at the 1904 Olympics.jpg
|image_size =   250
|caption =      800 metru skrējiena pēdējais aplis. Zelta medaļas ieguvējs Džims Laitbodijs šajā brīdī atrodas ceturtajā vietā.
|venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
|date =         1904. gada 1. septembris
|competitors =  13
|nations =      3
|gold=          [[Džims Laitbodijs]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Hovards Valentains]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       [[Emīls Braitkreics]]
|bronzeNOC =    USA
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|1900 Parīze]]
|next =        ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|1906 Atēnas (neof.)]]'' &lt;br/&gt; [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|1908 Londona]]
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''800 metri vīriešiem''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 1. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56129 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 29. septembris| title=800 metres, Men |accessdate=2026. gada 29. septembris}}&lt;/ref&gt;

Disciplīnā startēja 13 sportisti no 3 valstīm. Šī bija trešā reize, kad šāda garuma disciplīna tika iekļauta olimpisko spēļu programmā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-800-metres.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20110726170149/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-800-metres.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 29. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's 800 metres |accessdate=2020. gada 29. septembris}}&lt;/ref&gt; Neviens no 1900. gada spēļu skrējējiem šajās sacensībās nepiedalījās. [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanāda]] šajā disciplīnā debitēja.

Visas olimpiskās medaļas izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu ieguva [[Džims Laitbodijs]], sudraba medaļu — [[Hovards Valentains]], bet bronzas medaļu — [[Emīls Braitkreics]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/800m-men |title=St. Louis 1904 Athletics 800m men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2026. gada 29. septembris}}&lt;/ref&gt;

== Sacensību formāts ==
Atšķirībā no iepriekšējām olimpiskajām spēlēm 800 metru sacensības veidoja viens skrējiens, nevis kvalifikācijas kārta un fināls. Skriešanas celiņš bija 1⁄3 jūdzes (536,448 m) garš izdedžu seguma celiņš ar vienu garu taisni.

== Sacensību kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! 1. septembris (Trešdiena)
|-
| style=&quot;background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)'''
|}

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || align=center|'''1:53.4*''' || {{flaga|USA}} [[Čārlzs Kilpatriks]] &lt;small&gt;(ASV)&lt;/small&gt; || {{vieta|ASV|Ņujorka}} || 1895. gada 21. septembris
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''1:59.0''' || {{Valsts OS sportists|[[Deivids Hols]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 14. jūlijs 
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || '''1:56.0''' || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || {{vieta|ASV|Sentluisa}} || 1904. gada 1. septembris
|}
''(*) — Neoficiālais pasaules rekords''

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:Jim Lightbody.jpg|90px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Hovards Valentains]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Emil Breitkreutz.jpg|120px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Emīls Braitkreics]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==
{{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Piezīmes 
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Džims Laitbodijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1:56.0 || '''OR'''
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Hovards Valentains]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1:56.3 || 
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Emīls Braitkreics]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1:56.4 || 
|-
| 4 || align=left|[[Džordžs Andervuds]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1:56.5 || ''Rezultāts aptuvens''
|-
| 5 || align=left|[[Johanness Runge]] || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || 1:57.1 || ''Rezultāts aptuvens''
|- 
| 6 || align=left|[[Frenks Verners]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| rowspan=&quot;7&quot;| 7/13 || align=left|[[Džordžs Bonegs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| align=left|[[Hārvijs Kons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| align=left|[[Pīters Dīrs]] || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| align=left|[[Leisijs Hērns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| align=left|[[Džons Džoiss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| align=left|[[Džeimss Peks]] || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| align=left|[[Pols Pilgrims]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
800 metru disciplīnā startēja 13 sportisti no 3 valstīm. Kanāda šajā disciplīnā bija pārstāvēta pirmo reizi.

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|10}}
* {{flagIOC|CAN|1904. gada vasaras|2}}
* {{flagIOC|GER|1904. gada vasaras|1}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20110726170149/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-800-metres.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56129 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/800m-men Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem (''Olympics'')] {{en}}

{{Vidējo distanču skriešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 800 metri vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|800 metri]]</text>
      <sha1>sgxxv2e3ycewxfcnq0ybd9epxluyvgu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640738</id>
    <revision>
      <id>4530578</id>
      <parentid>4530185</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T14:51:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4530578</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7644" sha1="nweng9m9s93qh0pqyw4etklanl2vhx0" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        1500 metri vīriešiem
|games =        1904. gada Vasaras
|image =        James D. Lightbody of the Chicago Athletic Club winning the 1500 meter run at the 1904 Olympics.jpg
|image_size =   250
|caption =      Zelta medaļas ieguvējs Džims Laitbodijs pie finiša līnijas.
|venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
|date =         1904. gada 3. septembris
|competitors =  9
|nations =      3
|gold=          [[Džims Laitbodijs]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Frenks Verners]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       [[Leisijs Hērns]]
|bronzeNOC =    USA
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1900 Parīze]]
|next =        ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1906 Atēnas (neof.)]]'' &lt;br/&gt; [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1908 Londona]]
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''800 metri vīriešiem''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensības ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskjās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 3. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56130 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 29. septembris| title=1500 metres, Men |accessdate=2026. gada 29. septembris}}&lt;/ref&gt;

Disciplīnā startēja 9 sportisti no 3 valstīm. Šī bija trešā reize, kad šāda garuma disciplīna tika iekļauta olimpisko spēļu programmā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-1500-metres.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417050203/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-1500-metres.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 29. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's 1500 metres |accessdate=2020. gada 29. septembris}}&lt;/ref&gt; Neviens no 1900. gada spēļu skrējējiem šajās sacensībās nepiedalījās. [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanāda]] šajā disciplīnā debitēja.

Visas olimpiskās medaļas izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu ieguva [[Džims Laitbodijs]], sudraba medaļu — [[Frenks Verners]], bet bronzas medaļu — [[Leisijs Hērns]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/1500m-men |title=St. Louis 1904 Athletics 1500m men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2026. gada 29. septembris}}&lt;/ref&gt;

== Sacensību formāts ==
Sacensības veidoja viens skrējiens, kurā visi dalībnieki startēja reizē. Skriešanas celiņš bija 1⁄3 jūdzes (536,448 m) garš izdedžu seguma celiņš ar vienu garu taisni.

== Sacensību kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! 3. septembris (Sestdiena)
|-
| style=&quot;background-color:#FFDF80| '''Fināls &lt;br/&gt; (medaļu izcīņa)'''
|}

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || align=center|'''4:06.2''' || {{flaga|GBR}} [[Čārlzs Benets]] &lt;small&gt;(Lielbritānija)&lt;/small&gt; || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 15. jūlijs 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''4:06.2''' || {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Benets]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 15. jūlijs 
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Labotie/Uzstādītie rekordi pēc 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
| '''Pasaules rekords''' || '''4:05.4''' || {{flaga|USA}} [[Džims Laitbodijs]] &lt;small&gt;(ASV)&lt;/small&gt; || {{vieta|ASV|Sentluisa}} || 1904. gada 3. septembris
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || '''4:05.4''' || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || {{vieta|ASV|Sentluisa}} || 1904. gada 3. septembris
|}

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:Jim Lightbody.jpg|90px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Hovards Valentains]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Emīls Braitkreics]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==
{{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords; &lt;br/&gt; {{Color box| |'''WR'''|border=darkgray}} Pasaules rekords
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Piezīmes 
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Džims Laitbodijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 4:05.4 || '''OR'''; '''WR'''
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Frenks Verners]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 4:06.8 || 
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Leisijs Hērns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 4 || align=left|[[Deivids Mansons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 5 || align=left|[[Johanness Runge]] || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|- 
| 6 || align=left|[[Pīters Dīrs]] || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|- 
| 7 || align=left|[[Hovards Valentains]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|- 
| 8 || align=left|[[Hārvijs Kons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|- 
| 9 || align=left|[[Čārlzs Bēkons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
800 metru disciplīnā startēja 9 sportisti no 3 valstīm. Kanāda šajā disciplīnā bija pārstāvēta pirmo reizi.

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|7}}
* {{flagIOC|CAN|1904. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|GER|1904. gada vasaras|1}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417050203/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-1500-metres.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56130 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/1500m-men Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem (''Olympics'')] {{en}}

{{Vidējo distanču skriešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 1500 metri vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1500 metri]]</text>
      <sha1>nweng9m9s93qh0pqyw4etklanl2vhx0</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530602</id>
      <parentid>4530578</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T15:07:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sacensību kalendārs */</comment>
      <origin>4530602</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7638" sha1="m30kudv0rcuh4ylb2whtvd4tdq8qwuc" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        1500 metri vīriešiem
|games =        1904. gada Vasaras
|image =        James D. Lightbody of the Chicago Athletic Club winning the 1500 meter run at the 1904 Olympics.jpg
|image_size =   250
|caption =      Zelta medaļas ieguvējs Džims Laitbodijs pie finiša līnijas.
|venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
|date =         1904. gada 3. septembris
|competitors =  9
|nations =      3
|gold=          [[Džims Laitbodijs]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Frenks Verners]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       [[Leisijs Hērns]]
|bronzeNOC =    USA
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1900 Parīze]]
|next =        ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1906 Atēnas (neof.)]]'' &lt;br/&gt; [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1908 Londona]]
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''800 metri vīriešiem''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensības ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskjās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 3. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56130 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 29. septembris| title=1500 metres, Men |accessdate=2026. gada 29. septembris}}&lt;/ref&gt;

Disciplīnā startēja 9 sportisti no 3 valstīm. Šī bija trešā reize, kad šāda garuma disciplīna tika iekļauta olimpisko spēļu programmā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-1500-metres.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417050203/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-1500-metres.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 29. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's 1500 metres |accessdate=2020. gada 29. septembris}}&lt;/ref&gt; Neviens no 1900. gada spēļu skrējējiem šajās sacensībās nepiedalījās. [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanāda]] šajā disciplīnā debitēja.

Visas olimpiskās medaļas izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu ieguva [[Džims Laitbodijs]], sudraba medaļu — [[Frenks Verners]], bet bronzas medaļu — [[Leisijs Hērns]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/1500m-men |title=St. Louis 1904 Athletics 1500m men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2026. gada 29. septembris}}&lt;/ref&gt;

== Sacensību formāts ==
Sacensības veidoja viens skrējiens, kurā visi dalībnieki startēja reizē. Skriešanas celiņš bija 1⁄3 jūdzes (536,448 m) garš izdedžu seguma celiņš ar vienu garu taisni.

== Sacensību kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! 3. septembris (Sestdiena)
|-
| style=&quot;background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)'''
|}

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || align=center|'''4:06.2''' || {{flaga|GBR}} [[Čārlzs Benets]] &lt;small&gt;(Lielbritānija)&lt;/small&gt; || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 15. jūlijs 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''4:06.2''' || {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Benets]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 15. jūlijs 
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Labotie/Uzstādītie rekordi pēc 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
| '''Pasaules rekords''' || '''4:05.4''' || {{flaga|USA}} [[Džims Laitbodijs]] &lt;small&gt;(ASV)&lt;/small&gt; || {{vieta|ASV|Sentluisa}} || 1904. gada 3. septembris
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || '''4:05.4''' || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || {{vieta|ASV|Sentluisa}} || 1904. gada 3. septembris
|}

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:Jim Lightbody.jpg|90px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Hovards Valentains]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Emīls Braitkreics]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==
{{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords; &lt;br/&gt; {{Color box| |'''WR'''|border=darkgray}} Pasaules rekords
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Piezīmes 
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Džims Laitbodijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 4:05.4 || '''OR'''; '''WR'''
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Frenks Verners]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 4:06.8 || 
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Leisijs Hērns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 4 || align=left|[[Deivids Mansons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 5 || align=left|[[Johanness Runge]] || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|- 
| 6 || align=left|[[Pīters Dīrs]] || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|- 
| 7 || align=left|[[Hovards Valentains]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|- 
| 8 || align=left|[[Hārvijs Kons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|- 
| 9 || align=left|[[Čārlzs Bēkons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
800 metru disciplīnā startēja 9 sportisti no 3 valstīm. Kanāda šajā disciplīnā bija pārstāvēta pirmo reizi.

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|7}}
* {{flagIOC|CAN|1904. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|GER|1904. gada vasaras|1}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417050203/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-1500-metres.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56130 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/1500m-men Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem (''Olympics'')] {{en}}

{{Vidējo distanču skriešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 1500 metri vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1500 metri]]</text>
      <sha1>m30kudv0rcuh4ylb2whtvd4tdq8qwuc</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530689</id>
      <parentid>4530602</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T17:06:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Rekordi */</comment>
      <origin>4530689</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7639" sha1="0j1tti731kqs69tkfcsebnxsdhud8um" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        1500 metri vīriešiem
|games =        1904. gada Vasaras
|image =        James D. Lightbody of the Chicago Athletic Club winning the 1500 meter run at the 1904 Olympics.jpg
|image_size =   250
|caption =      Zelta medaļas ieguvējs Džims Laitbodijs pie finiša līnijas.
|venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
|date =         1904. gada 3. septembris
|competitors =  9
|nations =      3
|gold=          [[Džims Laitbodijs]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Frenks Verners]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       [[Leisijs Hērns]]
|bronzeNOC =    USA
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1900 Parīze]]
|next =        ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1906 Atēnas (neof.)]]'' &lt;br/&gt; [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1908 Londona]]
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''800 metri vīriešiem''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensības ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskjās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 3. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56130 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 29. septembris| title=1500 metres, Men |accessdate=2026. gada 29. septembris}}&lt;/ref&gt;

Disciplīnā startēja 9 sportisti no 3 valstīm. Šī bija trešā reize, kad šāda garuma disciplīna tika iekļauta olimpisko spēļu programmā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-1500-metres.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417050203/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-1500-metres.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 29. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's 1500 metres |accessdate=2020. gada 29. septembris}}&lt;/ref&gt; Neviens no 1900. gada spēļu skrējējiem šajās sacensībās nepiedalījās. [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanāda]] šajā disciplīnā debitēja.

Visas olimpiskās medaļas izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu ieguva [[Džims Laitbodijs]], sudraba medaļu — [[Frenks Verners]], bet bronzas medaļu — [[Leisijs Hērns]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/1500m-men |title=St. Louis 1904 Athletics 1500m men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2026. gada 29. septembris}}&lt;/ref&gt;

== Sacensību formāts ==
Sacensības veidoja viens skrējiens, kurā visi dalībnieki startēja reizē. Skriešanas celiņš bija 1⁄3 jūdzes (536,448 m) garš izdedžu seguma celiņš ar vienu garu taisni.

== Sacensību kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! 3. septembris (Sestdiena)
|-
| style=&quot;background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)'''
|}

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || align=center|'''4:06.2''' || {{flaga|GBR}} [[Čārlzs Benets]] &lt;small&gt;(Lielbritānija)&lt;/small&gt; || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 15. jūlijs 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''4:06.2''' || {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Benets]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 15. jūlijs 
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
| '''Pasaules rekords''' || '''4:05.4''' || {{flaga|USA}} [[Džims Laitbodijs]] &lt;small&gt;(ASV)&lt;/small&gt; || {{vieta|ASV|Sentluisa}} || 1904. gada 3. septembris
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || '''4:05.4''' || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || {{vieta|ASV|Sentluisa}} || 1904. gada 3. septembris
|}

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:Jim Lightbody.jpg|90px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Hovards Valentains]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Emīls Braitkreics]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==
{{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords; &lt;br/&gt; {{Color box| |'''WR'''|border=darkgray}} Pasaules rekords
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Piezīmes 
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Džims Laitbodijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 4:05.4 || '''OR'''; '''WR'''
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Frenks Verners]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 4:06.8 || 
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Leisijs Hērns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 4 || align=left|[[Deivids Mansons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 5 || align=left|[[Johanness Runge]] || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|- 
| 6 || align=left|[[Pīters Dīrs]] || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|- 
| 7 || align=left|[[Hovards Valentains]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|- 
| 8 || align=left|[[Hārvijs Kons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|- 
| 9 || align=left|[[Čārlzs Bēkons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
800 metru disciplīnā startēja 9 sportisti no 3 valstīm. Kanāda šajā disciplīnā bija pārstāvēta pirmo reizi.

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|7}}
* {{flagIOC|CAN|1904. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|GER|1904. gada vasaras|1}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417050203/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-1500-metres.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56130 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/1500m-men Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem (''Olympics'')] {{en}}

{{Vidējo distanču skriešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 1500 metri vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1500 metri]]</text>
      <sha1>0j1tti731kqs69tkfcsebnxsdhud8um</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640753</id>
    <revision>
      <id>4530577</id>
      <parentid>4530347</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T14:50:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4530577</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7994" sha1="fci6x9bvvhidn01lw6tjkhxmmxa4ty2" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        110 metru barjerskrējiens vīriešiem
|games =        1904. gada Vasaras
|image =        Frederick W. Schule of the Milwaukee Athletic Club winning the 110 meter hurdle race at the 1904 Olympics.jpg
|image_size =   250
|caption =      Skats no pirmā skrējiena kvalifikācijas kārtā.
|venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
|date =         1904. gada 3. septembris
|competitors =  6
|nations =      2
|gold=          [[Frederiks Šūle]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Tadeuss Šidlers]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       [[Leslijs Ešbērners]]
|bronzeNOC =    USA
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|1900 Parīze]]
|next =        [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|1908 Londona]]
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''110 metru barjerskrējiens vīriešiem''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskjās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 3. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56132 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 30. septembris| title=110 metres Hurdles, Men |accessdate=2026. gada 30. septembris}}&lt;/ref&gt;

Disciplīnā startēja 6 sportisti no 2 valstīm. Šī bija trešā reize, kad šāda garuma disciplīna tika iekļauta olimpisko spēļu programmā. Neviens no 1900. gada spēļu skrējējiem šajās sacensībās nepiedalījās. [[Austrālija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Austrālija]] šajā disciplīnā debitēja.

Visas olimpiskās medaļas izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu ieguva [[Frederiks Šūle]], sudraba medaļu — [[Tadeuss Šidlers]], bet bronzas medaļu — [[Leslijs Ešbērners]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-110-metres-hurdles.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171709/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-110-metres-hurdles.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 30. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's 110 metres Hurdles |accessdate=2020. gada 30. septembris}}&lt;/ref&gt;

== Sacensību formāts ==
Sacensības norisinājās divās kārtās: kvalifikācijas kārta un fināls. Katra no diviem kvalifikācijas kārtas skrējieniem divi ātrākie skrējēji kvalificējās finālam. 

== Sacensību kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=2 style=&quot;width:20em; |3. septembris (Sestdiena)
|-
| style=&quot;background:#D0A9F5&quot;|'''Pirmā kārta''' ||  style=&quot;background-color:#FFDF80| '''Fināls &lt;br/&gt; (medaļu izcīņa)'''
|}

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || align=center|'''15.0*''' || {{flaga|ASV}} [[Tadeuss Šidlers]] &lt;small&gt; (ASV)&lt;/small&gt; || {{vieta|ASV|Sentluisa}} || 1904. gada 11. jūnijs
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''15.4''' || {{Valsts OS sportists|[[Volters Tjūksberijs]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 14. jūlijs
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Labotie/Uzstādītie rekordi pēc 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|}

''(*) — Neoficiālais pasaules rekords 120 jardos (109,73 m)''

== Rezultāti ==
=== Pirmā kārta ===
{{Color box|#cfc |'''Q'''|border=darkgray}} Kvalifikācija finālam

;1. skrējiens
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Frederiks Šūle]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 16.2 || '''Q'''
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 2 || align=left|[[Leslijs Ešbērners]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || '''Q'''
|- 
| 3 || align=left|[[Vords Maklanahans]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|- 
| 4 || align=left|[[Korijs Gārdners]] || align=left|{{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras}} || 16.4 || 
|}

;2. skrējiens
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Frenks Kāslmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 16.2 || '''Q'''
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 2 || align=left|[[Tadeuss Šidlers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || '''Q'''
|}

=== Fināls (medaļu izcīņa) ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Piezīmes 
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Frederiks Šūle]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 16.0 ||
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Tadeuss Šidlers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 16.3 || 
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Leslijs Ešbērners]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 16.4 || 
|-
| 4 || align=left|[[Frenks Kāslmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|}

== Rezultātu kopsavilkums ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || Pirmā kārta || Fināls
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Frederiks Šūle]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 11.4 || 16.0
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Tadeuss Šidlers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 16.2
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Leslijs Ešbērners]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 16.4
|-
| 4 || align=left|[[Frenks Kāslmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 16.2 || ''Nav zināms''
|-
| 5 || align=left|[[Vords Maklanahans]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || {{n/a|''Nekvalificējās''}}
|-
| 6 || align=left|[[Korijs Gārdners]] || align=left|{{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras}} || 16.4 || {{n/a|''Nekvalificējās''}}
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
110 metru barjerskrējiena disciplīnā startēja 6 sportisti no 2 valstīm. Austrālija šajā disciplīnā bija pārstāvēta pirmo reizi.

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|5}}
* {{flagIOC|AUS|1904. gada vasaras|1}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417171709/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-110-metres-hurdles.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56132 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}

{{Barjerskrējiena disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|barjerskrējiens, 110 metrI]]</text>
      <sha1>fci6x9bvvhidn01lw6tjkhxmmxa4ty2</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530601</id>
      <parentid>4530577</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T15:07:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sacensību kalendārs */</comment>
      <origin>4530601</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7969" sha1="2aby6a20tdo0w1iqr91wyvdzamgeoyp" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        110 metru barjerskrējiens vīriešiem
|games =        1904. gada Vasaras
|image =        Frederick W. Schule of the Milwaukee Athletic Club winning the 110 meter hurdle race at the 1904 Olympics.jpg
|image_size =   250
|caption =      Skats no pirmā skrējiena kvalifikācijas kārtā.
|venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
|date =         1904. gada 3. septembris
|competitors =  6
|nations =      2
|gold=          [[Frederiks Šūle]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Tadeuss Šidlers]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       [[Leslijs Ešbērners]]
|bronzeNOC =    USA
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|1900 Parīze]]
|next =        [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|1908 Londona]]
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''110 metru barjerskrējiens vīriešiem''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskjās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 3. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56132 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 30. septembris| title=110 metres Hurdles, Men |accessdate=2026. gada 30. septembris}}&lt;/ref&gt;

Disciplīnā startēja 6 sportisti no 2 valstīm. Šī bija trešā reize, kad šāda garuma disciplīna tika iekļauta olimpisko spēļu programmā. Neviens no 1900. gada spēļu skrējējiem šajās sacensībās nepiedalījās. [[Austrālija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Austrālija]] šajā disciplīnā debitēja.

Visas olimpiskās medaļas izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu ieguva [[Frederiks Šūle]], sudraba medaļu — [[Tadeuss Šidlers]], bet bronzas medaļu — [[Leslijs Ešbērners]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-110-metres-hurdles.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171709/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-110-metres-hurdles.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 30. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's 110 metres Hurdles |accessdate=2020. gada 30. septembris}}&lt;/ref&gt;

== Sacensību formāts ==
Sacensības norisinājās divās kārtās: kvalifikācijas kārta un fināls. Katra no diviem kvalifikācijas kārtas skrējieniem divi ātrākie skrējēji kvalificējās finālam. 

== Sacensību kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=2|3. septembris (Sestdiena)
|-
| style=&quot;background:#D0A9F5&quot;|'''Pirmā kārta''' ||  style=&quot;background-color:#FFDF80| '''Fināls  (medaļu izcīņa)'''
|}

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || align=center|'''15.0*''' || {{flaga|ASV}} [[Tadeuss Šidlers]] &lt;small&gt; (ASV)&lt;/small&gt; || {{vieta|ASV|Sentluisa}} || 1904. gada 11. jūnijs
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''15.4''' || {{Valsts OS sportists|[[Volters Tjūksberijs]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 14. jūlijs
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Labotie/Uzstādītie rekordi pēc 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|}

''(*) — Neoficiālais pasaules rekords 120 jardos (109,73 m)''

== Rezultāti ==
=== Pirmā kārta ===
{{Color box|#cfc |'''Q'''|border=darkgray}} Kvalifikācija finālam

;1. skrējiens
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Frederiks Šūle]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 16.2 || '''Q'''
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 2 || align=left|[[Leslijs Ešbērners]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || '''Q'''
|- 
| 3 || align=left|[[Vords Maklanahans]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|- 
| 4 || align=left|[[Korijs Gārdners]] || align=left|{{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras}} || 16.4 || 
|}

;2. skrējiens
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Frenks Kāslmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 16.2 || '''Q'''
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 2 || align=left|[[Tadeuss Šidlers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || '''Q'''
|}

=== Fināls (medaļu izcīņa) ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Piezīmes 
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Frederiks Šūle]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 16.0 ||
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Tadeuss Šidlers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 16.3 || 
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Leslijs Ešbērners]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 16.4 || 
|-
| 4 || align=left|[[Frenks Kāslmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|}

== Rezultātu kopsavilkums ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || Pirmā kārta || Fināls
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Frederiks Šūle]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 11.4 || 16.0
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Tadeuss Šidlers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 16.2
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Leslijs Ešbērners]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 16.4
|-
| 4 || align=left|[[Frenks Kāslmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 16.2 || ''Nav zināms''
|-
| 5 || align=left|[[Vords Maklanahans]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || {{n/a|''Nekvalificējās''}}
|-
| 6 || align=left|[[Korijs Gārdners]] || align=left|{{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras}} || 16.4 || {{n/a|''Nekvalificējās''}}
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
110 metru barjerskrējiena disciplīnā startēja 6 sportisti no 2 valstīm. Austrālija šajā disciplīnā bija pārstāvēta pirmo reizi.

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|5}}
* {{flagIOC|AUS|1904. gada vasaras|1}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417171709/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-110-metres-hurdles.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56132 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}

{{Barjerskrējiena disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|barjerskrējiens, 110 metrI]]</text>
      <sha1>2aby6a20tdo0w1iqr91wyvdzamgeoyp</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530688</id>
      <parentid>4530601</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T17:06:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Rekordi */</comment>
      <origin>4530688</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7970" sha1="0xmgylsymfnmx0pt712fg7y7c07e7h0" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        110 metru barjerskrējiens vīriešiem
|games =        1904. gada Vasaras
|image =        Frederick W. Schule of the Milwaukee Athletic Club winning the 110 meter hurdle race at the 1904 Olympics.jpg
|image_size =   250
|caption =      Skats no pirmā skrējiena kvalifikācijas kārtā.
|venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
|date =         1904. gada 3. septembris
|competitors =  6
|nations =      2
|gold=          [[Frederiks Šūle]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Tadeuss Šidlers]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       [[Leslijs Ešbērners]]
|bronzeNOC =    USA
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|1900 Parīze]]
|next =        [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|1908 Londona]]
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''110 metru barjerskrējiens vīriešiem''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskjās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 3. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56132 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 30. septembris| title=110 metres Hurdles, Men |accessdate=2026. gada 30. septembris}}&lt;/ref&gt;

Disciplīnā startēja 6 sportisti no 2 valstīm. Šī bija trešā reize, kad šāda garuma disciplīna tika iekļauta olimpisko spēļu programmā. Neviens no 1900. gada spēļu skrējējiem šajās sacensībās nepiedalījās. [[Austrālija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Austrālija]] šajā disciplīnā debitēja.

Visas olimpiskās medaļas izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu ieguva [[Frederiks Šūle]], sudraba medaļu — [[Tadeuss Šidlers]], bet bronzas medaļu — [[Leslijs Ešbērners]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-110-metres-hurdles.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171709/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-110-metres-hurdles.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 30. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's 110 metres Hurdles |accessdate=2020. gada 30. septembris}}&lt;/ref&gt;

== Sacensību formāts ==
Sacensības norisinājās divās kārtās: kvalifikācijas kārta un fināls. Katra no diviem kvalifikācijas kārtas skrējieniem divi ātrākie skrējēji kvalificējās finālam. 

== Sacensību kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=2|3. septembris (Sestdiena)
|-
| style=&quot;background:#D0A9F5&quot;|'''Pirmā kārta''' ||  style=&quot;background-color:#FFDF80| '''Fināls  (medaļu izcīņa)'''
|}

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || align=center|'''15.0*''' || {{flaga|ASV}} [[Tadeuss Šidlers]] &lt;small&gt; (ASV)&lt;/small&gt; || {{vieta|ASV|Sentluisa}} || 1904. gada 11. jūnijs
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''15.4''' || {{Valsts OS sportists|[[Volters Tjūksberijs]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 14. jūlijs
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|}

''(*) — Neoficiālais pasaules rekords 120 jardos (109,73 m)''

== Rezultāti ==
=== Pirmā kārta ===
{{Color box|#cfc |'''Q'''|border=darkgray}} Kvalifikācija finālam

;1. skrējiens
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Frederiks Šūle]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 16.2 || '''Q'''
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 2 || align=left|[[Leslijs Ešbērners]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || '''Q'''
|- 
| 3 || align=left|[[Vords Maklanahans]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|- 
| 4 || align=left|[[Korijs Gārdners]] || align=left|{{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras}} || 16.4 || 
|}

;2. skrējiens
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Frenks Kāslmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 16.2 || '''Q'''
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 2 || align=left|[[Tadeuss Šidlers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || '''Q'''
|}

=== Fināls (medaļu izcīņa) ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Piezīmes 
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Frederiks Šūle]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 16.0 ||
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Tadeuss Šidlers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 16.3 || 
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Leslijs Ešbērners]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 16.4 || 
|-
| 4 || align=left|[[Frenks Kāslmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|}

== Rezultātu kopsavilkums ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || Pirmā kārta || Fināls
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Frederiks Šūle]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 11.4 || 16.0
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Tadeuss Šidlers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 16.2
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Leslijs Ešbērners]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 16.4
|-
| 4 || align=left|[[Frenks Kāslmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 16.2 || ''Nav zināms''
|-
| 5 || align=left|[[Vords Maklanahans]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || {{n/a|''Nekvalificējās''}}
|-
| 6 || align=left|[[Korijs Gārdners]] || align=left|{{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras}} || 16.4 || {{n/a|''Nekvalificējās''}}
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
110 metru barjerskrējiena disciplīnā startēja 6 sportisti no 2 valstīm. Austrālija šajā disciplīnā bija pārstāvēta pirmo reizi.

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|5}}
* {{flagIOC|AUS|1904. gada vasaras|1}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417171709/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-110-metres-hurdles.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56132 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}

{{Barjerskrējiena disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|barjerskrējiens, 110 metrI]]</text>
      <sha1>0xmgylsymfnmx0pt712fg7y7c07e7h0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640758</id>
    <revision>
      <id>4530575</id>
      <parentid>4530348</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T14:49:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4530575</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6339" sha1="9m2vevsxo2z3hi9bmtfpo5j59jd0fjg" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        200 metru barjerskrējiens
|games =        1904. gada Vasaras
|image =        Finish of the 200 meter hurdle race at the 1904 Olympics. H.L. Hillman, N.Y. Athletic Club, first; George Poage, Milwaukee Athletic Club, third.jpg
|image_size =   250
|caption =      Skats no skrējiena finiša
|venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
|date =         1900. gada 1. septembris
|competitors =  5
|nations =      1
|gold=          [[Harijs Hilmens]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Frenks Kāslmens]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       [[Džordžs Podžs]]
|bronzeNOC =    USA
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|1900 Parīze]]
|next =        
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''200 metru barjerskrējiens vīriešiem''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskjās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 1. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56137 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 30. septembris| title=200 metres Hurdles, Men |accessdate=2026. gada 30. septembris}}&lt;/ref&gt;

Disciplīnā startēja 5 sportisti, visi no [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]]. Šī bija otrā un arī pēdējā reize, kad disciplīna bija iekļauta olimpisko spēļu programmā. Neviens no 1900. gada spēļu skrējējiem šajās sacensībās nepiedalījās. 
 
Visas olimpiskās medaļas izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu ieguva [[Harijs Hillmens]], sudraba medaļu — [[Frenks Kāslmens]], bet bronzas medaļu — [[Džordžs Podžs]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-200-metres-hurdles.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20100222122247/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-200-metres-hurdles.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 30. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's 110 metres Hurdles |accessdate=2020. gada 30. septembris}}&lt;/ref&gt; 

== Sacensību formāts ==
Sacensības veidoja viens skrējiens, kurā visi dalībnieki startēja reizē.

== Sacensību kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! 1. septembris (Ceturtdiena)
|-
| style=&quot;background-color:#FFDF80| '''Fināls &lt;br/&gt; (medaļu izcīņa)'''
|}

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || align=center|'''23.8*''' || {{flaga|ASV}} [[Alvins Krencleins]] &lt;small&gt; (ASV)&lt;/small&gt; || {{vieta|ASV|Ņujorka}} || 1898. gada 28. maijs
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''25.4 ''' || {{Valsts OS sportists|[[Alvins Krencleins]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 16. jūlijs
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Labotie/Uzstādītie rekordi pēc 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || '''24.6''' || {{Valsts OS sportists|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} || {{vieta|ASV|Sentluisa}} || 1904. gada 1. septembris
|}
''(*) — Neoficiālais pasaules rekords 220 jardos (201,1 m)''

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:Harry Hillman.jpg|80px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Frank Castleman.jpg|140px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Kāslmens]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:George C Poage 1904.jpg|110px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Podžs]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==
{{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Piezīmes 
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Harijs Hilmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24.6 || '''OR'''
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Frenks Kāslmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24.9 || 
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Džordžs Podžs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 4 || align=left|[[Džordžs Varnels]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 5 || align=left|[[Frederils Šūle]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
200 metru barjerskrējiena disciplīnā startēja 5 sportisti no 1 valsts.

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|5}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20100222122247/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-200-metres-hurdles.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56137 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}

{{Barjerskrējiena disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|barjerskrējiens, 200 metri]]</text>
      <sha1>9m2vevsxo2z3hi9bmtfpo5j59jd0fjg</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530576</id>
      <parentid>4530575</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T14:49:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4530576</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6339" sha1="rlk9d9j8iqg9njr0szcaoxv8dj0em57" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        200 metru barjerskrējiens
|games =        1904. gada Vasaras
|image =        Finish of the 200 meter hurdle race at the 1904 Olympics. H.L. Hillman, N.Y. Athletic Club, first; George Poage, Milwaukee Athletic Club, third.jpg
|image_size =   250
|caption =      Skats no skrējiena finiša
|venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
|date =         1904. gada 1. septembris
|competitors =  5
|nations =      1
|gold=          [[Harijs Hilmens]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Frenks Kāslmens]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       [[Džordžs Podžs]]
|bronzeNOC =    USA
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|1900 Parīze]]
|next =        
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''200 metru barjerskrējiens vīriešiem''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskjās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 1. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56137 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 30. septembris| title=200 metres Hurdles, Men |accessdate=2026. gada 30. septembris}}&lt;/ref&gt;

Disciplīnā startēja 5 sportisti, visi no [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]]. Šī bija otrā un arī pēdējā reize, kad disciplīna bija iekļauta olimpisko spēļu programmā. Neviens no 1900. gada spēļu skrējējiem šajās sacensībās nepiedalījās. 
 
Visas olimpiskās medaļas izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu ieguva [[Harijs Hillmens]], sudraba medaļu — [[Frenks Kāslmens]], bet bronzas medaļu — [[Džordžs Podžs]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-200-metres-hurdles.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20100222122247/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-200-metres-hurdles.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 30. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's 110 metres Hurdles |accessdate=2020. gada 30. septembris}}&lt;/ref&gt; 

== Sacensību formāts ==
Sacensības veidoja viens skrējiens, kurā visi dalībnieki startēja reizē.

== Sacensību kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! 1. septembris (Ceturtdiena)
|-
| style=&quot;background-color:#FFDF80| '''Fināls &lt;br/&gt; (medaļu izcīņa)'''
|}

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || align=center|'''23.8*''' || {{flaga|ASV}} [[Alvins Krencleins]] &lt;small&gt; (ASV)&lt;/small&gt; || {{vieta|ASV|Ņujorka}} || 1898. gada 28. maijs
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''25.4 ''' || {{Valsts OS sportists|[[Alvins Krencleins]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 16. jūlijs
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Labotie/Uzstādītie rekordi pēc 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || '''24.6''' || {{Valsts OS sportists|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} || {{vieta|ASV|Sentluisa}} || 1904. gada 1. septembris
|}
''(*) — Neoficiālais pasaules rekords 220 jardos (201,1 m)''

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:Harry Hillman.jpg|80px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Frank Castleman.jpg|140px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Kāslmens]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:George C Poage 1904.jpg|110px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Podžs]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==
{{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Piezīmes 
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Harijs Hilmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24.6 || '''OR'''
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Frenks Kāslmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24.9 || 
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Džordžs Podžs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 4 || align=left|[[Džordžs Varnels]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 5 || align=left|[[Frederils Šūle]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
200 metru barjerskrējiena disciplīnā startēja 5 sportisti no 1 valsts.

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|5}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20100222122247/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-200-metres-hurdles.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56137 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}

{{Barjerskrējiena disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|barjerskrējiens, 200 metri]]</text>
      <sha1>rlk9d9j8iqg9njr0szcaoxv8dj0em57</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530600</id>
      <parentid>4530576</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T15:06:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sacensību kalendārs */</comment>
      <origin>4530600</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6333" sha1="7ckc6h51hpqtz3ah94lc5qgpsz1mwpw" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        200 metru barjerskrējiens
|games =        1904. gada Vasaras
|image =        Finish of the 200 meter hurdle race at the 1904 Olympics. H.L. Hillman, N.Y. Athletic Club, first; George Poage, Milwaukee Athletic Club, third.jpg
|image_size =   250
|caption =      Skats no skrējiena finiša
|venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
|date =         1904. gada 1. septembris
|competitors =  5
|nations =      1
|gold=          [[Harijs Hilmens]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Frenks Kāslmens]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       [[Džordžs Podžs]]
|bronzeNOC =    USA
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|1900 Parīze]]
|next =        
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''200 metru barjerskrējiens vīriešiem''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskjās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 1. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56137 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 30. septembris| title=200 metres Hurdles, Men |accessdate=2026. gada 30. septembris}}&lt;/ref&gt;

Disciplīnā startēja 5 sportisti, visi no [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]]. Šī bija otrā un arī pēdējā reize, kad disciplīna bija iekļauta olimpisko spēļu programmā. Neviens no 1900. gada spēļu skrējējiem šajās sacensībās nepiedalījās. 
 
Visas olimpiskās medaļas izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu ieguva [[Harijs Hillmens]], sudraba medaļu — [[Frenks Kāslmens]], bet bronzas medaļu — [[Džordžs Podžs]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-200-metres-hurdles.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20100222122247/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-200-metres-hurdles.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 30. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's 110 metres Hurdles |accessdate=2020. gada 30. septembris}}&lt;/ref&gt; 

== Sacensību formāts ==
Sacensības veidoja viens skrējiens, kurā visi dalībnieki startēja reizē.

== Sacensību kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! 1. septembris (Ceturtdiena)
|-
| style=&quot;background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)'''
|}

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || align=center|'''23.8*''' || {{flaga|ASV}} [[Alvins Krencleins]] &lt;small&gt; (ASV)&lt;/small&gt; || {{vieta|ASV|Ņujorka}} || 1898. gada 28. maijs
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''25.4 ''' || {{Valsts OS sportists|[[Alvins Krencleins]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 16. jūlijs
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Labotie/Uzstādītie rekordi pēc 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || '''24.6''' || {{Valsts OS sportists|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} || {{vieta|ASV|Sentluisa}} || 1904. gada 1. septembris
|}
''(*) — Neoficiālais pasaules rekords 220 jardos (201,1 m)''

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:Harry Hillman.jpg|80px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Frank Castleman.jpg|140px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Kāslmens]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:George C Poage 1904.jpg|110px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Podžs]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==
{{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Piezīmes 
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Harijs Hilmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24.6 || '''OR'''
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Frenks Kāslmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24.9 || 
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Džordžs Podžs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 4 || align=left|[[Džordžs Varnels]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 5 || align=left|[[Frederils Šūle]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
200 metru barjerskrējiena disciplīnā startēja 5 sportisti no 1 valsts.

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|5}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20100222122247/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-200-metres-hurdles.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56137 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}

{{Barjerskrējiena disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|barjerskrējiens, 200 metri]]</text>
      <sha1>7ckc6h51hpqtz3ah94lc5qgpsz1mwpw</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530687</id>
      <parentid>4530600</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T17:06:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Rekordi */</comment>
      <origin>4530687</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6334" sha1="fj38bcpc3sq2bjnu1s045yjgtgkmv45" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        200 metru barjerskrējiens
|games =        1904. gada Vasaras
|image =        Finish of the 200 meter hurdle race at the 1904 Olympics. H.L. Hillman, N.Y. Athletic Club, first; George Poage, Milwaukee Athletic Club, third.jpg
|image_size =   250
|caption =      Skats no skrējiena finiša
|venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
|date =         1904. gada 1. septembris
|competitors =  5
|nations =      1
|gold=          [[Harijs Hilmens]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Frenks Kāslmens]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       [[Džordžs Podžs]]
|bronzeNOC =    USA
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|1900 Parīze]]
|next =        
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''200 metru barjerskrējiens vīriešiem''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskjās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 1. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56137 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 30. septembris| title=200 metres Hurdles, Men |accessdate=2026. gada 30. septembris}}&lt;/ref&gt;

Disciplīnā startēja 5 sportisti, visi no [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]]. Šī bija otrā un arī pēdējā reize, kad disciplīna bija iekļauta olimpisko spēļu programmā. Neviens no 1900. gada spēļu skrējējiem šajās sacensībās nepiedalījās. 
 
Visas olimpiskās medaļas izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu ieguva [[Harijs Hillmens]], sudraba medaļu — [[Frenks Kāslmens]], bet bronzas medaļu — [[Džordžs Podžs]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-200-metres-hurdles.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20100222122247/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-200-metres-hurdles.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 30. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's 110 metres Hurdles |accessdate=2020. gada 30. septembris}}&lt;/ref&gt; 

== Sacensību formāts ==
Sacensības veidoja viens skrējiens, kurā visi dalībnieki startēja reizē.

== Sacensību kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! 1. septembris (Ceturtdiena)
|-
| style=&quot;background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)'''
|}

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || align=center|'''23.8*''' || {{flaga|ASV}} [[Alvins Krencleins]] &lt;small&gt; (ASV)&lt;/small&gt; || {{vieta|ASV|Ņujorka}} || 1898. gada 28. maijs
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''25.4 ''' || {{Valsts OS sportists|[[Alvins Krencleins]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 16. jūlijs
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || '''24.6''' || {{Valsts OS sportists|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} || {{vieta|ASV|Sentluisa}} || 1904. gada 1. septembris
|}
''(*) — Neoficiālais pasaules rekords 220 jardos (201,1 m)''

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:Harry Hillman.jpg|80px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Frank Castleman.jpg|140px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Kāslmens]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:George C Poage 1904.jpg|110px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Podžs]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==
{{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Piezīmes 
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Harijs Hilmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24.6 || '''OR'''
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Frenks Kāslmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24.9 || 
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Džordžs Podžs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 4 || align=left|[[Džordžs Varnels]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 5 || align=left|[[Frederils Šūle]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
200 metru barjerskrējiena disciplīnā startēja 5 sportisti no 1 valsts.

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|5}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20100222122247/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-200-metres-hurdles.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56137 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}

{{Barjerskrējiena disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|barjerskrējiens, 200 metri]]</text>
      <sha1>fj38bcpc3sq2bjnu1s045yjgtgkmv45</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640760</id>
    <revision>
      <id>4530572</id>
      <parentid>4530349</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T14:48:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4530572</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6490" sha1="btiw06fgab5yty04cinjjvm9afvt6uu" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        400 metru barjerskrējiens vīriešiem
|games =        1904. gada Vasaras
|image =        File:H.L Hillman of the New York Athletic Club winning the 400 meter hurdles at the 1904 Olympics.jpg
|image_size =   250
|caption =      Skats no finiša
|venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
|date =         1904. gada 31. augusts
|competitors =  4
|nations =      1
|gold=          [[Harijs Hilmens]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Frenks Volers]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       [[Džordžs Podžs]]
|bronzeNOC =    USA
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|1900 Parīze]]
|next =        
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''400 metru barjerskrējiens vīriešiem''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensības ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskjās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 1. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56138 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 30. septembris| title=400 metres Hurdles, Men |accessdate=2026. gada 30. septembris}}&lt;/ref&gt;

Disciplīnā startēja četri sportisti, visi no [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]]. Šī bija otrā reize, kad disciplīna bija iekļauta olimpisko spēļu programmā. Neviens no 1900. gada spēļu skrējējiem šajās sacensībās nepiedalījās. 

Visas olimpiskās medaļas izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu ieguva [[Harijs Hillmens]], sudraba medaļu — [[Frenks Volers]], bet bronzas medaļu — [[Džordžs Podžs]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-400-metres-hurdles.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171709/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-400-metres-hurdles.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 30. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's 110 metres Hurdles |accessdate=2020. gada 30. septembris}}&lt;/ref&gt; Līdz ar to Džordžs Podzš kļuva pr pirmo melnādaino cilvēku un pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāni]], kurš [[Vasaras olimpiskās spēles|Vasaras Olimpiskajās spēlēs]] izcīnīja medaļu. 

Harijs Hilmens distanci sveica 53 sekundēs, kas bija ātrāk par tā brīža olimpisko rekordu, taču viņš apgāza vienu barjeru, un pašas barjeras bija tikai 30 collas (76 cm) augstas. Šo iemeslu dēļ viņa sasniegtais rezultāts netiek uzskatīts par olimpiskā rekorda labošanu.

== Sacensību formāts ==
Sacensībās bija tikai viena kārta, kurā piedalījās četri barjerskrējēji. Skriešanai tika izmantotas zemās barjeras (2,5 pēdas jeb aptuveni 76 cm augstas), kas bija raksturīgas [[200 metru barkerskrējiens|200 metru barjerskrējienam]], nevis 3 pēdu (aptuveni 91,4 cm) barjeras, kas ir standarts [[400 metru barjerskrējiens|400 metru barjerskrējienā]].

== Sacensību kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! 31. augusts (Trešdiena)
|-
| style=&quot;background-color:#FFDF80| '''Fināls &lt;br/&gt; (medaļu izcīņa)'''
|}

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || align=center|'''56.4*''' || {{flaga|ASV}} [[Džeroms Beks]] &lt;small&gt; (ASV)&lt;/small&gt; || {{vieta|ASV|Ņujorka}} || 1896. gada 19. septembris
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''57.6''' || {{Valsts OS sportists|[[Volters Tjūksberijs]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 15. jūlijs
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Labotie/Uzstādītie rekordi pēc 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots**'' 
|}

''(*) — Neoficiālais pasaules rekords 440 jardos (402,34 m).''

''(**) — lai gan Harija Hilmena sacensību rezultāts bija 53.0 sekundes, kas bija ātrāk nekā esošais olimpiskais rekords. Taču ņemot vērā to, ka barjeru augstums nebija atbilstošs pieņemtajiem normatīviem šis rezultāts netiek vairs uzskatīts par pasaules rekordu.''

== Rezultāti ==
{{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Piezīmes 
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Harijs Hilmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 53.0 || ''Netiek uzskatīts par olimpisko rekordu.''
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Frenks Kāslmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 53.2 || 
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Džordžs Podžs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 56.8 ||
|-
| 4 || align=left|[[Džordžs Varnels]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
400 metru barjerskrējiena disciplīnā startēja 4 sportisti no 1 valsts.

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|4}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417171709/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-400-metres-hurdles.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56138 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}

{{Barjerskrējiena disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|barjerskrējiens, 400 metri]]</text>
      <sha1>btiw06fgab5yty04cinjjvm9afvt6uu</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530574</id>
      <parentid>4530572</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T14:49:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4530574</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6489" sha1="pf7kt3zum4kuws27ktduqpzb8q4mpfs" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        400 metru barjerskrējiens vīriešiem
|games =        1904. gada Vasaras
|image =        File:H.L Hillman of the New York Athletic Club winning the 400 meter hurdles at the 1904 Olympics.jpg
|image_size =   250
|caption =      Skats no finiša
|venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
|date =         1904. gada 31. augusts
|competitors =  4
|nations =      1
|gold=          [[Harijs Hilmens]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Frenks Volers]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       [[Džordžs Podžs]]
|bronzeNOC =    USA
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|1900 Parīze]]
|next =        
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''400 metru barjerskrējiens vīriešiem''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskjās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 1. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56138 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 30. septembris| title=400 metres Hurdles, Men |accessdate=2026. gada 30. septembris}}&lt;/ref&gt;

Disciplīnā startēja četri sportisti, visi no [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]]. Šī bija otrā reize, kad disciplīna bija iekļauta olimpisko spēļu programmā. Neviens no 1900. gada spēļu skrējējiem šajās sacensībās nepiedalījās. 

Visas olimpiskās medaļas izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu ieguva [[Harijs Hillmens]], sudraba medaļu — [[Frenks Volers]], bet bronzas medaļu — [[Džordžs Podžs]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-400-metres-hurdles.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171709/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-400-metres-hurdles.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 30. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's 110 metres Hurdles |accessdate=2020. gada 30. septembris}}&lt;/ref&gt; Līdz ar to Džordžs Podzš kļuva pr pirmo melnādaino cilvēku un pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāni]], kurš [[Vasaras olimpiskās spēles|Vasaras Olimpiskajās spēlēs]] izcīnīja medaļu. 

Harijs Hilmens distanci sveica 53 sekundēs, kas bija ātrāk par tā brīža olimpisko rekordu, taču viņš apgāza vienu barjeru, un pašas barjeras bija tikai 30 collas (76 cm) augstas. Šo iemeslu dēļ viņa sasniegtais rezultāts netiek uzskatīts par olimpiskā rekorda labošanu.

== Sacensību formāts ==
Sacensībās bija tikai viena kārta, kurā piedalījās četri barjerskrējēji. Skriešanai tika izmantotas zemās barjeras (2,5 pēdas jeb aptuveni 76 cm augstas), kas bija raksturīgas [[200 metru barkerskrējiens|200 metru barjerskrējienam]], nevis 3 pēdu (aptuveni 91,4 cm) barjeras, kas ir standarts [[400 metru barjerskrējiens|400 metru barjerskrējienā]].

== Sacensību kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! 31. augusts (Trešdiena)
|-
| style=&quot;background-color:#FFDF80| '''Fināls &lt;br/&gt; (medaļu izcīņa)'''
|}

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || align=center|'''56.4*''' || {{flaga|ASV}} [[Džeroms Beks]] &lt;small&gt; (ASV)&lt;/small&gt; || {{vieta|ASV|Ņujorka}} || 1896. gada 19. septembris
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''57.6''' || {{Valsts OS sportists|[[Volters Tjūksberijs]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 15. jūlijs
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Labotie/Uzstādītie rekordi pēc 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots**'' 
|}

''(*) — Neoficiālais pasaules rekords 440 jardos (402,34 m).''

''(**) — lai gan Harija Hilmena sacensību rezultāts bija 53.0 sekundes, kas bija ātrāk nekā esošais olimpiskais rekords. Taču ņemot vērā to, ka barjeru augstums nebija atbilstošs pieņemtajiem normatīviem šis rezultāts netiek vairs uzskatīts par pasaules rekordu.''

== Rezultāti ==
{{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Piezīmes 
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Harijs Hilmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 53.0 || ''Netiek uzskatīts par olimpisko rekordu.''
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Frenks Kāslmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 53.2 || 
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Džordžs Podžs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 56.8 ||
|-
| 4 || align=left|[[Džordžs Varnels]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
400 metru barjerskrējiena disciplīnā startēja 4 sportisti no 1 valsts.

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|4}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417171709/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-400-metres-hurdles.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56138 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}

{{Barjerskrējiena disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|barjerskrējiens, 400 metri]]</text>
      <sha1>pf7kt3zum4kuws27ktduqpzb8q4mpfs</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530599</id>
      <parentid>4530574</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T15:06:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sacensību kalendārs */</comment>
      <origin>4530599</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6483" sha1="s3e09nyk6kbmal1i91t17qchh7pt65b" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        400 metru barjerskrējiens vīriešiem
|games =        1904. gada Vasaras
|image =        File:H.L Hillman of the New York Athletic Club winning the 400 meter hurdles at the 1904 Olympics.jpg
|image_size =   250
|caption =      Skats no finiša
|venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
|date =         1904. gada 31. augusts
|competitors =  4
|nations =      1
|gold=          [[Harijs Hilmens]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Frenks Volers]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       [[Džordžs Podžs]]
|bronzeNOC =    USA
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|1900 Parīze]]
|next =        
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''400 metru barjerskrējiens vīriešiem''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskjās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 1. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56138 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 30. septembris| title=400 metres Hurdles, Men |accessdate=2026. gada 30. septembris}}&lt;/ref&gt;

Disciplīnā startēja četri sportisti, visi no [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]]. Šī bija otrā reize, kad disciplīna bija iekļauta olimpisko spēļu programmā. Neviens no 1900. gada spēļu skrējējiem šajās sacensībās nepiedalījās. 

Visas olimpiskās medaļas izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu ieguva [[Harijs Hillmens]], sudraba medaļu — [[Frenks Volers]], bet bronzas medaļu — [[Džordžs Podžs]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-400-metres-hurdles.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171709/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-400-metres-hurdles.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 30. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's 110 metres Hurdles |accessdate=2020. gada 30. septembris}}&lt;/ref&gt; Līdz ar to Džordžs Podzš kļuva pr pirmo melnādaino cilvēku un pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāni]], kurš [[Vasaras olimpiskās spēles|Vasaras Olimpiskajās spēlēs]] izcīnīja medaļu. 

Harijs Hilmens distanci sveica 53 sekundēs, kas bija ātrāk par tā brīža olimpisko rekordu, taču viņš apgāza vienu barjeru, un pašas barjeras bija tikai 30 collas (76 cm) augstas. Šo iemeslu dēļ viņa sasniegtais rezultāts netiek uzskatīts par olimpiskā rekorda labošanu.

== Sacensību formāts ==
Sacensībās bija tikai viena kārta, kurā piedalījās četri barjerskrējēji. Skriešanai tika izmantotas zemās barjeras (2,5 pēdas jeb aptuveni 76 cm augstas), kas bija raksturīgas [[200 metru barkerskrējiens|200 metru barjerskrējienam]], nevis 3 pēdu (aptuveni 91,4 cm) barjeras, kas ir standarts [[400 metru barjerskrējiens|400 metru barjerskrējienā]].

== Sacensību kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! 31. augusts (Trešdiena)
|-
| style=&quot;background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)'''
|}

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || align=center|'''56.4*''' || {{flaga|ASV}} [[Džeroms Beks]] &lt;small&gt; (ASV)&lt;/small&gt; || {{vieta|ASV|Ņujorka}} || 1896. gada 19. septembris
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''57.6''' || {{Valsts OS sportists|[[Volters Tjūksberijs]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 15. jūlijs
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Labotie/Uzstādītie rekordi pēc 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots**'' 
|}

''(*) — Neoficiālais pasaules rekords 440 jardos (402,34 m).''

''(**) — lai gan Harija Hilmena sacensību rezultāts bija 53.0 sekundes, kas bija ātrāk nekā esošais olimpiskais rekords. Taču ņemot vērā to, ka barjeru augstums nebija atbilstošs pieņemtajiem normatīviem šis rezultāts netiek vairs uzskatīts par pasaules rekordu.''

== Rezultāti ==
{{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Piezīmes 
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Harijs Hilmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 53.0 || ''Netiek uzskatīts par olimpisko rekordu.''
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Frenks Kāslmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 53.2 || 
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Džordžs Podžs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 56.8 ||
|-
| 4 || align=left|[[Džordžs Varnels]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
400 metru barjerskrējiena disciplīnā startēja 4 sportisti no 1 valsts.

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|4}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417171709/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-400-metres-hurdles.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56138 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}

{{Barjerskrējiena disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|barjerskrējiens, 400 metri]]</text>
      <sha1>s3e09nyk6kbmal1i91t17qchh7pt65b</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530686</id>
      <parentid>4530599</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T17:06:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Rekordi */</comment>
      <origin>4530686</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6484" sha1="j0guviakxurnwvn0n67pxm6ar7n876l" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        400 metru barjerskrējiens vīriešiem
|games =        1904. gada Vasaras
|image =        File:H.L Hillman of the New York Athletic Club winning the 400 meter hurdles at the 1904 Olympics.jpg
|image_size =   250
|caption =      Skats no finiša
|venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
|date =         1904. gada 31. augusts
|competitors =  4
|nations =      1
|gold=          [[Harijs Hilmens]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Frenks Volers]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       [[Džordžs Podžs]]
|bronzeNOC =    USA
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|1900 Parīze]]
|next =        
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''400 metru barjerskrējiens vīriešiem''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskjās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 1. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56138 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 30. septembris| title=400 metres Hurdles, Men |accessdate=2026. gada 30. septembris}}&lt;/ref&gt;

Disciplīnā startēja četri sportisti, visi no [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]]. Šī bija otrā reize, kad disciplīna bija iekļauta olimpisko spēļu programmā. Neviens no 1900. gada spēļu skrējējiem šajās sacensībās nepiedalījās. 

Visas olimpiskās medaļas izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu ieguva [[Harijs Hillmens]], sudraba medaļu — [[Frenks Volers]], bet bronzas medaļu — [[Džordžs Podžs]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-400-metres-hurdles.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171709/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-400-metres-hurdles.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 30. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's 110 metres Hurdles |accessdate=2020. gada 30. septembris}}&lt;/ref&gt; Līdz ar to Džordžs Podzš kļuva pr pirmo melnādaino cilvēku un pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāni]], kurš [[Vasaras olimpiskās spēles|Vasaras Olimpiskajās spēlēs]] izcīnīja medaļu. 

Harijs Hilmens distanci sveica 53 sekundēs, kas bija ātrāk par tā brīža olimpisko rekordu, taču viņš apgāza vienu barjeru, un pašas barjeras bija tikai 30 collas (76 cm) augstas. Šo iemeslu dēļ viņa sasniegtais rezultāts netiek uzskatīts par olimpiskā rekorda labošanu.

== Sacensību formāts ==
Sacensībās bija tikai viena kārta, kurā piedalījās četri barjerskrējēji. Skriešanai tika izmantotas zemās barjeras (2,5 pēdas jeb aptuveni 76 cm augstas), kas bija raksturīgas [[200 metru barkerskrējiens|200 metru barjerskrējienam]], nevis 3 pēdu (aptuveni 91,4 cm) barjeras, kas ir standarts [[400 metru barjerskrējiens|400 metru barjerskrējienā]].

== Sacensību kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! 31. augusts (Trešdiena)
|-
| style=&quot;background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)'''
|}

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || align=center|'''56.4*''' || {{flaga|ASV}} [[Džeroms Beks]] &lt;small&gt; (ASV)&lt;/small&gt; || {{vieta|ASV|Ņujorka}} || 1896. gada 19. septembris
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''57.6''' || {{Valsts OS sportists|[[Volters Tjūksberijs]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 15. jūlijs
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots**'' 
|}

''(*) — Neoficiālais pasaules rekords 440 jardos (402,34 m).''

''(**) — lai gan Harija Hilmena sacensību rezultāts bija 53.0 sekundes, kas bija ātrāk nekā esošais olimpiskais rekords. Taču ņemot vērā to, ka barjeru augstums nebija atbilstošs pieņemtajiem normatīviem šis rezultāts netiek vairs uzskatīts par pasaules rekordu.''

== Rezultāti ==
{{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Piezīmes 
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Harijs Hilmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 53.0 || ''Netiek uzskatīts par olimpisko rekordu.''
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Frenks Kāslmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 53.2 || 
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Džordžs Podžs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 56.8 ||
|-
| 4 || align=left|[[Džordžs Varnels]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
400 metru barjerskrējiena disciplīnā startēja 4 sportisti no 1 valsts.

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|4}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417171709/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-400-metres-hurdles.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56138 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}

{{Barjerskrējiena disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|barjerskrējiens, 400 metri]]</text>
      <sha1>j0guviakxurnwvn0n67pxm6ar7n876l</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Sprinta skriešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>10</ns>
    <id>640763</id>
    <revision>
      <id>4530640</id>
      <parentid>4530215</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T16:37:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4530640</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15557" sha1="lazvi1xmhkmhjbj1riyojfpuugaqfe7" xml:space="preserve">{{Navbox
| name = Sprinta skriešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs
| title = [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|30px]] Sprinta skriešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs [[Attēls:Athletics pictogram.svg|18px]]
| titlestyle = background:#BFD7FF
| basestyle = background:#DDEBFF
| abovestyle = background: #D5E6FF
| belowstyle = background: #D5E6FF
| image = 
| bodyclass = hlist
| state = {{{state|autocollapse}}}

| group1 = 60 metri
| list1  = {{Navbox|subgroup
| basestyle = background:#D5E6FF;
 | group1 = Vīrieši
 | list1 = 
* {{Color|#AAA|1896}}
* [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|1900]]
* [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|1904]]
* {{Color|#AAA|1908 — ''pašlaik''}}
}}

| group2 = 100 metri
| list2  = {{Navbox|subgroup
| basestyle = background:#D5E6FF;
 | group1 = Vīrieši
 | list1 = 
* [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|1896]]
* [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|1900]]
* [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|1904]]
* ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|1906 (neof.)]]''
* [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|1908]]
* [[Vieglatlētika 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|1912]]
* [[Vieglatlētika 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|1920]]
* [[Vieglatlētika 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|1924]]
* [[Vieglatlētika 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|1928]]
* [[Vieglatlētika 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|1932]]
* [[Vieglatlētika 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|1936]]
* [[Vieglatlētika 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|1948]]
* [[Vieglatlētika 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|1952]]
* [[Vieglatlētika 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|1956]]
* [[Vieglatlētika 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|1960]]
* [[Vieglatlētika 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|1964]]
* [[Vieglatlētika 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|1968]]
* [[Vieglatlētika 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|1972]]
* [[Vieglatlētika 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|1976]]
* [[Vieglatlētika 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|1980]]
* [[Vieglatlētika 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|1984]]
* [[Vieglatlētika 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|1988]]
* [[Vieglatlētika 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|1992]]
* [[Vieglatlētika 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|1996]]
* [[Vieglatlētika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|2000]]
* [[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|2004]]
* [[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|2008]]
* [[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|2012]]
* [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|2016]]
* [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|2020]]
* [[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|2024]]
| group2 = Sievietes
| list2 = 
* {{Color|#AAA|1896 — 1924}}
* [[Vieglatlētika 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri sievietēm|1928]]
* [[Vieglatlētika 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri sievietēm|1932]]
* [[Vieglatlētika 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri sievietēm|1936]]
* [[Vieglatlētika 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri sievietēm|1948]]
* [[Vieglatlētika 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri sievietēm|1952]]
* [[Vieglatlētika 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri sievietēm|1956]]
* [[Vieglatlētika 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri sievietēm|1960]]
* [[Vieglatlētika 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri sievietēm|1964]]
* [[Vieglatlētika 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri sievietēm|1968]]
* [[Vieglatlētika 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri sievietēm|1972]]
* [[Vieglatlētika 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri sievietēm|1976]]
* [[Vieglatlētika 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri sievietēm|1980]]
* [[Vieglatlētika 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri sievietēm|1984]]
* [[Vieglatlētika 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri sievietēm|1988]]
* [[Vieglatlētika 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri sievietēm|1992]]
* [[Vieglatlētika 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri sievietēm|1996]]
* [[Vieglatlētika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri sievietēm|2000]]
* [[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri sievietēm|2004]]
* [[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri sievietēm|2008]]
* [[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri sievietēm|2012]]
* [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri sievietēm|2016]]
* [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri sievietēm|2020]]
* [[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri sievietēm|2024]]
}}

| group3 = 200 metri
| list3  = {{Navbox|subgroup
| basestyle = background:#D5E6FF;
 | group1 = Vīrieši
 | list1 = 
* {{Color|#AAA|1896}}
* [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|1900]]
* [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|1904]]
* [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|1908]]
* [[Vieglatlētika 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|1912]]
* [[Vieglatlētika 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|1920]]
* [[Vieglatlētika 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|1924]]
* [[Vieglatlētika 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|1928]]
* [[Vieglatlētika 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|1932]]
* [[Vieglatlētika 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|1936]]
* [[Vieglatlētika 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|1948]]
* [[Vieglatlētika 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|1952]]
* [[Vieglatlētika 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|1956]]
* [[Vieglatlētika 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|1960]]
* [[Vieglatlētika 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|1964]]
* [[Vieglatlētika 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|1968]]
* [[Vieglatlētika 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|1972]]
* [[Vieglatlētika 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|1976]]
* [[Vieglatlētika 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|1980]]
* [[Vieglatlētika 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|1984]]
* [[Vieglatlētika 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|1988]]
* [[Vieglatlētika 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|1992]]
* [[Vieglatlētika 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|1996]]
* [[Vieglatlētika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|2000]]
* [[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|2004]]
* [[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|2008]]
* [[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|2012]]
* [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|2016]]
* [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|2020]]
* [[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|2024]]
| group2 = Sievietes
| list2 = 
* {{Color|#AAA|1896 — 1936}}
* [[Vieglatlētika 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri sievietēm|1948]]
* [[Vieglatlētika 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri sievietēm|1952]]
* [[Vieglatlētika 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri sievietēm|1956]]
* [[Vieglatlētika 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri sievietēm|1960]]
* [[Vieglatlētika 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri sievietēm|1964]]
* [[Vieglatlētika 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri sievietēm|1968]]
* [[Vieglatlētika 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri sievietēm|1972]]
* [[Vieglatlētika 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri sievietēm|1976]]
* [[Vieglatlētika 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri sievietēm|1980]]
* [[Vieglatlētika 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri sievietēm|1984]]
* [[Vieglatlētika 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri sievietēm|1988]]
* [[Vieglatlētika 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri sievietēm|1992]]
* [[Vieglatlētika 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri sievietēm|1996]]
* [[Vieglatlētika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri sievietēm|2000]]
* [[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri sievietēm|2004]]
* [[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri sievietēm|2008]]
* [[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri sievietēm|2012]]
* [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri sievietēm|2016]]
* [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri sievietēm|2020]]
* [[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri sievietēm|2024]]
}}

| group4 = 400 metri
| list4  = {{Navbox|subgroup
| basestyle = background:#D5E6FF;
| group1 = Vīrieši
| list1 = 
* [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|1896]]
* [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|1900]]
* [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|1904]]
* ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|1906 (neof.)]]''
* [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|1908]]
* [[Vieglatlētika 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|1912]]
* [[Vieglatlētika 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|1920]]
* [[Vieglatlētika 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|1924]]
* [[Vieglatlētika 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|1928]]
* [[Vieglatlētika 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|1932]]
* [[Vieglatlētika 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|1936]]
* [[Vieglatlētika 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|1948]]
* [[Vieglatlētika 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|1952]]
* [[Vieglatlētika 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|1956]]
* [[Vieglatlētika 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|1960]]
* [[Vieglatlētika 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|1964]]
* [[Vieglatlētika 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|1968]]
* [[Vieglatlētika 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|1972]]
* [[Vieglatlētika 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|1976]]
* [[Vieglatlētika 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|1980]]
* [[Vieglatlētika 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|1984]]
* [[Vieglatlētika 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|1988]]
* [[Vieglatlētika 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|1992]]
* [[Vieglatlētika 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|1996]]
* [[Vieglatlētika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|2000]]
* [[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|2004]]
* [[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|2008]]
* [[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|2012]]
* [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|2016]]
* [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|2020]]
* [[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|2024]]
| group2 = Sievietes
| list2 = 
* {{Color|#AAA|1896 — 1960}}
* [[Vieglatlētika 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri sievietēm|1964]]
* [[Vieglatlētika 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri sievietēm|1968]]
* [[Vieglatlētika 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri sievietēm|1972]]
* [[Vieglatlētika 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri sievietēm|1976]]
* [[Vieglatlētika 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri sievietēm|1980]]
* [[Vieglatlētika 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri sievietēm|1984]]
* [[Vieglatlētika 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri sievietēm|1988]]
* [[Vieglatlētika 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri sievietēm|1992]]
* [[Vieglatlētika 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri sievietēm|1996]]
* [[Vieglatlētika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri sievietēm|2000]]
* [[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri sievietēm|2004]]
* [[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri sievietēm|2008]]
* [[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri sievietēm|2012]]
* [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri sievietēm|2016]]
* [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri sievietēm|2020]]
* [[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri sievietēm|2024]]
}}
}}&lt;noinclude&gt;
{{collapsible option}}

[[Kategorija:Vieglatlētikas olimpiskās veidnes]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>lazvi1xmhkmhjbj1riyojfpuugaqfe7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640770</id>
    <revision>
      <id>4530571</id>
      <parentid>4530370</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T14:48:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4530571</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6794" sha1="nkqwxfkadli6xar5fl6fx1z7eptph59" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        2590 metru šķēršļu skrējiens
|games =        1904. gada Vasaras
|image =        
|image_size =   
|caption =      
|venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
|date =         1904. gada 29. augusts
|competitors =  7
|nations =      2
|gold=          [[Džims Laitbodijs]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Džons Deilijs]]
|silverNOC =    GBR
|bronze =       [[Artūrs Lī Ņūtons]]
|bronzeNOC =    USA
|win_value=
|prev =         [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2500 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|1900 Parīze (2500 m)]]
|next =        
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensības ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskjās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 1. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56139 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 30. septembris| title=Steeplechase (2,590 metres), Men |accessdate=2026. gada 30. septembris}}&lt;/ref&gt;

Disciplīnā startēja septiņi sportisti no divām valstīm. Šķēršļu skrējiena disciplīnas olimpiskajās spēlēs tika ieviestas 1900. gadā, kad [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīzes olimpiskajās spēlēs]] notika divas sacensības — [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2500 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2500 metru]] un [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|4000 metru]] distancē.

Visas olimpiskās medaļas izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu ieguva [[Džims Laitbodijs]], sudraba medaļu — [[Džons Deilijs]], bet bronzas medaļu — [[Artūrs Lī Ņūtons]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-2590-metres-steeplechase.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417050223/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-2590-metres-steeplechase.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 30. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's 2,590 metres Steeplechase |accessdate=2020. gada 30. septembris}}&lt;/ref&gt;

== Sacensību formāts ==
Sacensības veidoja viens skrējiens, kurā visi dalībnieki startēja reizē. Bija jāveic 2590 metru skrējiens, ar šķēršļiem un ūdens bedri.

== Sacensību kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! 29. augusts (Pirmdiena)
|-
| style=&quot;background-color:#FFDF80| '''Fināls &lt;br/&gt; (medaļu izcīņa)'''
|}

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''nebija'' 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''7:34.4*''' || {{Valsts OS sportists|[[Džordžs Ortons]]|CAN|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 15. jūlijs
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Labotie/Uzstādītie rekordi pēc 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''nebija'' 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || '''7:39.6**''' || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || {{vieta|ASV|Sentluisa}} || 1904. gada 29. augusts
|}

''(*) — Olimpiskais rekords 2500 metru distancē.'' &lt;br/&gt;
''(**) — Olimpiskais rekords 2590 metru distancē.''

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:Jim Lightbody.jpg|100px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:John Daly athlete.jpg|90px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Deilijs]]|GBR|1904. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Arthur Newton.jpg|140px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==
{{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Piezīmes 
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Džims Laitbodijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7:39.6 || '''OR'''
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Džons Deilijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 7:40.6 || 
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Artūrs Lī Ņūtons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7:45.6 ||
|-
| 4 || align=left|[[Frenks Verners]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| rowspan=&quot;3&quot;|5/7 || align=left|[[Hārvijs Kons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| align=left|[[Deivids Mansons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| align=left|[[Ričards Senfords]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
2590 metru šķēršļu skrējiena disciplīnā startēja 7 sportisti no 2 valsts.

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|6}}
* {{flagIOC|GBR|1904. gada vasaras|1}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417050223/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-2590-metres-steeplechase.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56139 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}

{{Šķēršļu skrējiena disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 3000 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Šķēršļu skrējiens, 2590 metri]]</text>
      <sha1>nkqwxfkadli6xar5fl6fx1z7eptph59</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530573</id>
      <parentid>4530571</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T14:49:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4530573</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6793" sha1="os6rjrt4kyjc43o1lvvsrymeynjzg40" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        2590 metru šķēršļu skrējiens
|games =        1904. gada Vasaras
|image =        
|image_size =   
|caption =      
|venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
|date =         1904. gada 29. augusts
|competitors =  7
|nations =      2
|gold=          [[Džims Laitbodijs]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Džons Deilijs]]
|silverNOC =    GBR
|bronze =       [[Artūrs Lī Ņūtons]]
|bronzeNOC =    USA
|win_value=
|prev =         [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2500 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|1900 Parīze (2500 m)]]
|next =        
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskjās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 1. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56139 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 30. septembris| title=Steeplechase (2,590 metres), Men |accessdate=2026. gada 30. septembris}}&lt;/ref&gt;

Disciplīnā startēja septiņi sportisti no divām valstīm. Šķēršļu skrējiena disciplīnas olimpiskajās spēlēs tika ieviestas 1900. gadā, kad [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīzes olimpiskajās spēlēs]] notika divas sacensības — [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2500 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2500 metru]] un [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|4000 metru]] distancē.

Visas olimpiskās medaļas izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu ieguva [[Džims Laitbodijs]], sudraba medaļu — [[Džons Deilijs]], bet bronzas medaļu — [[Artūrs Lī Ņūtons]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-2590-metres-steeplechase.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417050223/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-2590-metres-steeplechase.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 30. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's 2,590 metres Steeplechase |accessdate=2020. gada 30. septembris}}&lt;/ref&gt;

== Sacensību formāts ==
Sacensības veidoja viens skrējiens, kurā visi dalībnieki startēja reizē. Bija jāveic 2590 metru skrējiens, ar šķēršļiem un ūdens bedri.

== Sacensību kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! 29. augusts (Pirmdiena)
|-
| style=&quot;background-color:#FFDF80| '''Fināls &lt;br/&gt; (medaļu izcīņa)'''
|}

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''nebija'' 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''7:34.4*''' || {{Valsts OS sportists|[[Džordžs Ortons]]|CAN|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 15. jūlijs
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Labotie/Uzstādītie rekordi pēc 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''nebija'' 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || '''7:39.6**''' || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || {{vieta|ASV|Sentluisa}} || 1904. gada 29. augusts
|}

''(*) — Olimpiskais rekords 2500 metru distancē.'' &lt;br/&gt;
''(**) — Olimpiskais rekords 2590 metru distancē.''

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:Jim Lightbody.jpg|100px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:John Daly athlete.jpg|90px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Deilijs]]|GBR|1904. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Arthur Newton.jpg|140px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==
{{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Piezīmes 
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Džims Laitbodijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7:39.6 || '''OR'''
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Džons Deilijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 7:40.6 || 
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Artūrs Lī Ņūtons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7:45.6 ||
|-
| 4 || align=left|[[Frenks Verners]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| rowspan=&quot;3&quot;|5/7 || align=left|[[Hārvijs Kons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| align=left|[[Deivids Mansons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| align=left|[[Ričards Senfords]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
2590 metru šķēršļu skrējiena disciplīnā startēja 7 sportisti no 2 valsts.

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|6}}
* {{flagIOC|GBR|1904. gada vasaras|1}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417050223/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-2590-metres-steeplechase.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56139 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}

{{Šķēršļu skrējiena disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 3000 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Šķēršļu skrējiens, 2590 metri]]</text>
      <sha1>os6rjrt4kyjc43o1lvvsrymeynjzg40</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530598</id>
      <parentid>4530573</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T15:06:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sacensību kalendārs */</comment>
      <origin>4530598</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6787" sha1="i9sxdm0xjb5szuhcwurw5krr6v2dp1x" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        2590 metru šķēršļu skrējiens
|games =        1904. gada Vasaras
|image =        
|image_size =   
|caption =      
|venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
|date =         1904. gada 29. augusts
|competitors =  7
|nations =      2
|gold=          [[Džims Laitbodijs]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Džons Deilijs]]
|silverNOC =    GBR
|bronze =       [[Artūrs Lī Ņūtons]]
|bronzeNOC =    USA
|win_value=
|prev =         [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2500 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|1900 Parīze (2500 m)]]
|next =        
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskjās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 1. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56139 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 30. septembris| title=Steeplechase (2,590 metres), Men |accessdate=2026. gada 30. septembris}}&lt;/ref&gt;

Disciplīnā startēja septiņi sportisti no divām valstīm. Šķēršļu skrējiena disciplīnas olimpiskajās spēlēs tika ieviestas 1900. gadā, kad [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīzes olimpiskajās spēlēs]] notika divas sacensības — [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2500 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2500 metru]] un [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|4000 metru]] distancē.

Visas olimpiskās medaļas izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu ieguva [[Džims Laitbodijs]], sudraba medaļu — [[Džons Deilijs]], bet bronzas medaļu — [[Artūrs Lī Ņūtons]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-2590-metres-steeplechase.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417050223/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-2590-metres-steeplechase.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 30. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's 2,590 metres Steeplechase |accessdate=2020. gada 30. septembris}}&lt;/ref&gt;

== Sacensību formāts ==
Sacensības veidoja viens skrējiens, kurā visi dalībnieki startēja reizē. Bija jāveic 2590 metru skrējiens, ar šķēršļiem un ūdens bedri.

== Sacensību kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! 29. augusts (Pirmdiena)
|-
| style=&quot;background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)'''
|}

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''nebija'' 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''7:34.4*''' || {{Valsts OS sportists|[[Džordžs Ortons]]|CAN|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 15. jūlijs
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Labotie/Uzstādītie rekordi pēc 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''nebija'' 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || '''7:39.6**''' || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || {{vieta|ASV|Sentluisa}} || 1904. gada 29. augusts
|}

''(*) — Olimpiskais rekords 2500 metru distancē.'' &lt;br/&gt;
''(**) — Olimpiskais rekords 2590 metru distancē.''

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:Jim Lightbody.jpg|100px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:John Daly athlete.jpg|90px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Deilijs]]|GBR|1904. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Arthur Newton.jpg|140px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==
{{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Piezīmes 
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Džims Laitbodijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7:39.6 || '''OR'''
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Džons Deilijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 7:40.6 || 
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Artūrs Lī Ņūtons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7:45.6 ||
|-
| 4 || align=left|[[Frenks Verners]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| rowspan=&quot;3&quot;|5/7 || align=left|[[Hārvijs Kons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| align=left|[[Deivids Mansons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| align=left|[[Ričards Senfords]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
2590 metru šķēršļu skrējiena disciplīnā startēja 7 sportisti no 2 valsts.

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|6}}
* {{flagIOC|GBR|1904. gada vasaras|1}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417050223/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-2590-metres-steeplechase.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56139 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}

{{Šķēršļu skrējiena disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 3000 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Šķēršļu skrējiens, 2590 metri]]</text>
      <sha1>i9sxdm0xjb5szuhcwurw5krr6v2dp1x</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530685</id>
      <parentid>4530598</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T17:05:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Rekordi */</comment>
      <origin>4530685</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6788" sha1="szqffonmat55fu1rajfya71lf5jf8aa" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        2590 metru šķēršļu skrējiens
|games =        1904. gada Vasaras
|image =        
|image_size =   
|caption =      
|venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
|date =         1904. gada 29. augusts
|competitors =  7
|nations =      2
|gold=          [[Džims Laitbodijs]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Džons Deilijs]]
|silverNOC =    GBR
|bronze =       [[Artūrs Lī Ņūtons]]
|bronzeNOC =    USA
|win_value=
|prev =         [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2500 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|1900 Parīze (2500 m)]]
|next =        
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskjās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 1. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56139 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 30. septembris| title=Steeplechase (2,590 metres), Men |accessdate=2026. gada 30. septembris}}&lt;/ref&gt;

Disciplīnā startēja septiņi sportisti no divām valstīm. Šķēršļu skrējiena disciplīnas olimpiskajās spēlēs tika ieviestas 1900. gadā, kad [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīzes olimpiskajās spēlēs]] notika divas sacensības — [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2500 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2500 metru]] un [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|4000 metru]] distancē.

Visas olimpiskās medaļas izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu ieguva [[Džims Laitbodijs]], sudraba medaļu — [[Džons Deilijs]], bet bronzas medaļu — [[Artūrs Lī Ņūtons]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-2590-metres-steeplechase.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417050223/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-2590-metres-steeplechase.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 30. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's 2,590 metres Steeplechase |accessdate=2020. gada 30. septembris}}&lt;/ref&gt;

== Sacensību formāts ==
Sacensības veidoja viens skrējiens, kurā visi dalībnieki startēja reizē. Bija jāveic 2590 metru skrējiens, ar šķēršļiem un ūdens bedri.

== Sacensību kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! 29. augusts (Pirmdiena)
|-
| style=&quot;background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)'''
|}

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''nebija'' 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''7:34.4*''' || {{Valsts OS sportists|[[Džordžs Ortons]]|CAN|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 15. jūlijs
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''nebija'' 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || '''7:39.6**''' || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || {{vieta|ASV|Sentluisa}} || 1904. gada 29. augusts
|}

''(*) — Olimpiskais rekords 2500 metru distancē.'' &lt;br/&gt;
''(**) — Olimpiskais rekords 2590 metru distancē.''

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:Jim Lightbody.jpg|100px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:John Daly athlete.jpg|90px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Deilijs]]|GBR|1904. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Arthur Newton.jpg|140px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==
{{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Piezīmes 
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Džims Laitbodijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7:39.6 || '''OR'''
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Džons Deilijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 7:40.6 || 
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Artūrs Lī Ņūtons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7:45.6 ||
|-
| 4 || align=left|[[Frenks Verners]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| rowspan=&quot;3&quot;|5/7 || align=left|[[Hārvijs Kons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| align=left|[[Deivids Mansons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| align=left|[[Ričards Senfords]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
2590 metru šķēršļu skrējiena disciplīnā startēja 7 sportisti no 2 valsts.

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|6}}
* {{flagIOC|GBR|1904. gada vasaras|1}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417050223/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-2590-metres-steeplechase.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56139 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}

{{Šķēršļu skrējiena disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 3000 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Šķēršļu skrējiens, 2590 metri]]</text>
      <sha1>szqffonmat55fu1rajfya71lf5jf8aa</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640794</id>
    <revision>
      <id>4530570</id>
      <parentid>4530386</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T14:48:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4530570</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7709" sha1="mo39xy9xe9cts7r1jasm4o8hihs6vmj" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem
|games =        1904. gada Vasaras
|image =        
|image_size =   
|caption =      
|venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
|date =         1904. gada 3. septembris
|competitors =  10
|nations =      2
|teams =        2
|gold=          [[Džordžs Andervuds]] &lt;br/&gt; [[Deivids Mansons]] &lt;br/&gt; [[Artūrs Lī Ņūtons]] &lt;br/&gt; [[Pols Pilgrims]] &lt;br/&gt; [[Hovards Valentains]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Sidnijs Hačs]] &lt;br/&gt; [[Leisijs Hērns]] &lt;br/&gt; [[Alberts Korijs]] &lt;br/&gt; [[Džims Laitbodijs]] &lt;br/&gt; [[Frenks Verners]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       
|bronzeNOC =    
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|1900 Parīze (5000 metri)]]
|next =        [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|1908 Londona (3 jūdzes)]]
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensības ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskjās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 3. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56140 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Team Race (4 miles), Men |accessdate=2026. gada 1. oktobris}}&lt;/ref&gt;

Disciplīnā startēja divas komandas — ''New York AC'' un ''Chicago AA'' — katrā pa pieciem sportistiem. Visi sportisti bija no [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]]. 

Visas olimpiskās medaļas izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu izcīnīja ''New York AC'' sportisti [[Džordžs Andervuds]], [[Deivids Mansons]], [[Artūrs Lī Ņūtons]], [[Pols Pilgrims]] un [[Hovards Valentains]]. Savukārt sudraba medaļu ieguva ''Chicago AA'' sportisti [[Sidnijs Hačs]], [[Leisijs Hērns]], [[Alberts Korijs]], [[Džims Laitbodijs]] un [[Frenks Verners]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-4-mile-team.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417050246/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-4-mile-team.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's 4 mile, Team |accessdate=2020. gada 1. oktobris}}&lt;/ref&gt;

== Sacensību formāts ==
Disciplīnas distance bija 4 jūdzes. Sacensības veidoja viens skrējiens. Visi skrējēji startēja kopīgā masveida startā. Komandas rezultāts tika aprēķināts pēc sistēmas &quot;punkts par ieņemto vietu&quot; — pirmais skrējējs ieguva 1 punktu, otrais — 2 punktus un tā tālāk. Uzvarēja komanda ar zemāko kopējo punktu skaitu, saskaitot visu piecu komandas dalībnieku rezultātus.

== Sacensību kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! 3. septembris (Sestdiena)
|-
| style=&quot;background-color:#FFDF80| '''Fināls &lt;br/&gt; (medaļu izcīņa)'''
|}

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || align=center|'''20:12 4⁄5''' || {{flaga|ASV}} [[Volters Džordžs]] &lt;small&gt; (ASV)&lt;/small&gt; || {{vieta|Lielbritānija|Birmingema}} || 1884. gada 21. jūnijs
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''nebija'' 
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Labotie/Uzstādītie rekordi pēc 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''nebija'' 
|}

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Andervuds]] &lt;br/&gt; [[Deivids Mansons]] &lt;br/&gt; [[Artūrs Lī Ņūtons]] &lt;br/&gt; [[Pols Pilgrims]] &lt;br/&gt; [[Hovards Valentains]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Sidnijs Hačs]] &lt;br/&gt; [[Leisijs Hērns]] &lt;br/&gt; [[Alberts Korijs]] &lt;br/&gt; [[Džims Laitbodijs]] &lt;br/&gt; [[Frenks Verners]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| ''netika pasniegta''
|}

== Rezultāti == 
=== Individuālais vērtējums ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || Komanda || Laiks || Punkti || Piezīmes 
|-
| 1 || align=left|[[Artūrs Lī Ņūtons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''New York AC'' || 21:17.8 || 1 ||
|-
| 2 || align=left|[[Džims Laitbodijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Chicago AA'' || ''Nav zināms'' || 2 ||
|-
| 3 || align=left|[[Frenks Verners]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Chicago AA'' || ''Nav zināms'' || 3 ||
|-
| 4 || align=left|[[Leisijs Hērns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Chicago AA'' || ''Nav zināms'' || 4 ||
|-
| 5 || align=left|[[Džordžs Andervuds]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''New York AC'' || 21:17.8 || 5 ||
|-
| 6 || align=left|[[Pols Pilgrims]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''New York AC'' || 21:17.8 || 6 ||
|-
| 7 || align=left|[[Hovards Valentains]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''New York AC'' || 21:17.8 || 7 ||
|-
| 8 || align=left|[[Deivids Mansons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''New York AC'' || 21:17.8 || 8 ||
|-
| 9 || align=left|[[Alberts Korijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Chicago AA'' || ''Nav zināms'' || 9 ||
|-
| 10 || align=left|[[Sidnijs Hačs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Chicago AA'' || ''Nav zināms'' || 10 ||
|}

=== Komandu vērtējums ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta || Komanda || Valsts || Punkti || Piezīmes 
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''New York AC'' || 27 ||
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Chicago AA'' || 28 ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
4 jūdžu komandu skrējiena disciplīnā startēja 7 sportisti no 2 valsts.

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|10 (2 komandas)}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417050246/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-4-mile-team.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56140 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}

{{Komandu skrējiens olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — komandu sacensības vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Komandu skrējiens]]</text>
      <sha1>mo39xy9xe9cts7r1jasm4o8hihs6vmj</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530597</id>
      <parentid>4530570</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T15:06:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sacensību kalendārs */</comment>
      <origin>4530597</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7703" sha1="eh6n1ze29gyc2yx1a53cn2ssk71lt4m" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem
|games =        1904. gada Vasaras
|image =        
|image_size =   
|caption =      
|venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
|date =         1904. gada 3. septembris
|competitors =  10
|nations =      2
|teams =        2
|gold=          [[Džordžs Andervuds]] &lt;br/&gt; [[Deivids Mansons]] &lt;br/&gt; [[Artūrs Lī Ņūtons]] &lt;br/&gt; [[Pols Pilgrims]] &lt;br/&gt; [[Hovards Valentains]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Sidnijs Hačs]] &lt;br/&gt; [[Leisijs Hērns]] &lt;br/&gt; [[Alberts Korijs]] &lt;br/&gt; [[Džims Laitbodijs]] &lt;br/&gt; [[Frenks Verners]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       
|bronzeNOC =    
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|1900 Parīze (5000 metri)]]
|next =        [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|1908 Londona (3 jūdzes)]]
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensības ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskjās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 3. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56140 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Team Race (4 miles), Men |accessdate=2026. gada 1. oktobris}}&lt;/ref&gt;

Disciplīnā startēja divas komandas — ''New York AC'' un ''Chicago AA'' — katrā pa pieciem sportistiem. Visi sportisti bija no [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]]. 

Visas olimpiskās medaļas izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu izcīnīja ''New York AC'' sportisti [[Džordžs Andervuds]], [[Deivids Mansons]], [[Artūrs Lī Ņūtons]], [[Pols Pilgrims]] un [[Hovards Valentains]]. Savukārt sudraba medaļu ieguva ''Chicago AA'' sportisti [[Sidnijs Hačs]], [[Leisijs Hērns]], [[Alberts Korijs]], [[Džims Laitbodijs]] un [[Frenks Verners]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-4-mile-team.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417050246/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-4-mile-team.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's 4 mile, Team |accessdate=2020. gada 1. oktobris}}&lt;/ref&gt;

== Sacensību formāts ==
Disciplīnas distance bija 4 jūdzes. Sacensības veidoja viens skrējiens. Visi skrējēji startēja kopīgā masveida startā. Komandas rezultāts tika aprēķināts pēc sistēmas &quot;punkts par ieņemto vietu&quot; — pirmais skrējējs ieguva 1 punktu, otrais — 2 punktus un tā tālāk. Uzvarēja komanda ar zemāko kopējo punktu skaitu, saskaitot visu piecu komandas dalībnieku rezultātus.

== Sacensību kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! 3. septembris (Sestdiena)
|-
| style=&quot;background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)'''
|}

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || align=center|'''20:12 4⁄5''' || {{flaga|ASV}} [[Volters Džordžs]] &lt;small&gt; (ASV)&lt;/small&gt; || {{vieta|Lielbritānija|Birmingema}} || 1884. gada 21. jūnijs
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''nebija'' 
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Labotie/Uzstādītie rekordi pēc 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''nebija'' 
|}

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Andervuds]] &lt;br/&gt; [[Deivids Mansons]] &lt;br/&gt; [[Artūrs Lī Ņūtons]] &lt;br/&gt; [[Pols Pilgrims]] &lt;br/&gt; [[Hovards Valentains]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Sidnijs Hačs]] &lt;br/&gt; [[Leisijs Hērns]] &lt;br/&gt; [[Alberts Korijs]] &lt;br/&gt; [[Džims Laitbodijs]] &lt;br/&gt; [[Frenks Verners]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| ''netika pasniegta''
|}

== Rezultāti == 
=== Individuālais vērtējums ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || Komanda || Laiks || Punkti || Piezīmes 
|-
| 1 || align=left|[[Artūrs Lī Ņūtons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''New York AC'' || 21:17.8 || 1 ||
|-
| 2 || align=left|[[Džims Laitbodijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Chicago AA'' || ''Nav zināms'' || 2 ||
|-
| 3 || align=left|[[Frenks Verners]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Chicago AA'' || ''Nav zināms'' || 3 ||
|-
| 4 || align=left|[[Leisijs Hērns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Chicago AA'' || ''Nav zināms'' || 4 ||
|-
| 5 || align=left|[[Džordžs Andervuds]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''New York AC'' || 21:17.8 || 5 ||
|-
| 6 || align=left|[[Pols Pilgrims]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''New York AC'' || 21:17.8 || 6 ||
|-
| 7 || align=left|[[Hovards Valentains]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''New York AC'' || 21:17.8 || 7 ||
|-
| 8 || align=left|[[Deivids Mansons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''New York AC'' || 21:17.8 || 8 ||
|-
| 9 || align=left|[[Alberts Korijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Chicago AA'' || ''Nav zināms'' || 9 ||
|-
| 10 || align=left|[[Sidnijs Hačs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Chicago AA'' || ''Nav zināms'' || 10 ||
|}

=== Komandu vērtējums ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta || Komanda || Valsts || Punkti || Piezīmes 
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''New York AC'' || 27 ||
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Chicago AA'' || 28 ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
4 jūdžu komandu skrējiena disciplīnā startēja 7 sportisti no 2 valsts.

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|10 (2 komandas)}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417050246/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-4-mile-team.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56140 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}

{{Komandu skrējiens olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — komandu sacensības vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Komandu skrējiens]]</text>
      <sha1>eh6n1ze29gyc2yx1a53cn2ssk71lt4m</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530683</id>
      <parentid>4530597</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T17:05:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Rekordi */</comment>
      <origin>4530683</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7703" sha1="ktzqly8z28ckppd8khdmn0wsmogcio2" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem
|games =        1904. gada Vasaras
|image =        
|image_size =   
|caption =      
|venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
|date =         1904. gada 3. septembris
|competitors =  10
|nations =      2
|teams =        2
|gold=          [[Džordžs Andervuds]] &lt;br/&gt; [[Deivids Mansons]] &lt;br/&gt; [[Artūrs Lī Ņūtons]] &lt;br/&gt; [[Pols Pilgrims]] &lt;br/&gt; [[Hovards Valentains]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Sidnijs Hačs]] &lt;br/&gt; [[Leisijs Hērns]] &lt;br/&gt; [[Alberts Korijs]] &lt;br/&gt; [[Džims Laitbodijs]] &lt;br/&gt; [[Frenks Verners]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       
|bronzeNOC =    
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|1900 Parīze (5000 metri)]]
|next =        [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|1908 Londona (3 jūdzes)]]
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensības ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskjās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 3. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56140 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Team Race (4 miles), Men |accessdate=2026. gada 1. oktobris}}&lt;/ref&gt;

Disciplīnā startēja divas komandas — ''New York AC'' un ''Chicago AA'' — katrā pa pieciem sportistiem. Visi sportisti bija no [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]]. 

Visas olimpiskās medaļas izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu izcīnīja ''New York AC'' sportisti [[Džordžs Andervuds]], [[Deivids Mansons]], [[Artūrs Lī Ņūtons]], [[Pols Pilgrims]] un [[Hovards Valentains]]. Savukārt sudraba medaļu ieguva ''Chicago AA'' sportisti [[Sidnijs Hačs]], [[Leisijs Hērns]], [[Alberts Korijs]], [[Džims Laitbodijs]] un [[Frenks Verners]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-4-mile-team.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417050246/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-4-mile-team.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's 4 mile, Team |accessdate=2020. gada 1. oktobris}}&lt;/ref&gt;

== Sacensību formāts ==
Disciplīnas distance bija 4 jūdzes. Sacensības veidoja viens skrējiens. Visi skrējēji startēja kopīgā masveida startā. Komandas rezultāts tika aprēķināts pēc sistēmas &quot;punkts par ieņemto vietu&quot; — pirmais skrējējs ieguva 1 punktu, otrais — 2 punktus un tā tālāk. Uzvarēja komanda ar zemāko kopējo punktu skaitu, saskaitot visu piecu komandas dalībnieku rezultātus.

== Sacensību kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! 3. septembris (Sestdiena)
|-
| style=&quot;background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)'''
|}

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || align=center|'''20:12 4⁄5''' || {{flaga|ASV}} [[Volters Džordžs]] &lt;small&gt; (ASV)&lt;/small&gt; || {{vieta|Lielbritānija|Birmingema}} || 1884. gada 21. jūnijs
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''nebija'' 
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Labotie/Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''nebija'' 
|}

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Andervuds]] &lt;br/&gt; [[Deivids Mansons]] &lt;br/&gt; [[Artūrs Lī Ņūtons]] &lt;br/&gt; [[Pols Pilgrims]] &lt;br/&gt; [[Hovards Valentains]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Sidnijs Hačs]] &lt;br/&gt; [[Leisijs Hērns]] &lt;br/&gt; [[Alberts Korijs]] &lt;br/&gt; [[Džims Laitbodijs]] &lt;br/&gt; [[Frenks Verners]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| ''netika pasniegta''
|}

== Rezultāti == 
=== Individuālais vērtējums ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || Komanda || Laiks || Punkti || Piezīmes 
|-
| 1 || align=left|[[Artūrs Lī Ņūtons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''New York AC'' || 21:17.8 || 1 ||
|-
| 2 || align=left|[[Džims Laitbodijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Chicago AA'' || ''Nav zināms'' || 2 ||
|-
| 3 || align=left|[[Frenks Verners]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Chicago AA'' || ''Nav zināms'' || 3 ||
|-
| 4 || align=left|[[Leisijs Hērns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Chicago AA'' || ''Nav zināms'' || 4 ||
|-
| 5 || align=left|[[Džordžs Andervuds]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''New York AC'' || 21:17.8 || 5 ||
|-
| 6 || align=left|[[Pols Pilgrims]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''New York AC'' || 21:17.8 || 6 ||
|-
| 7 || align=left|[[Hovards Valentains]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''New York AC'' || 21:17.8 || 7 ||
|-
| 8 || align=left|[[Deivids Mansons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''New York AC'' || 21:17.8 || 8 ||
|-
| 9 || align=left|[[Alberts Korijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Chicago AA'' || ''Nav zināms'' || 9 ||
|-
| 10 || align=left|[[Sidnijs Hačs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Chicago AA'' || ''Nav zināms'' || 10 ||
|}

=== Komandu vērtējums ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta || Komanda || Valsts || Punkti || Piezīmes 
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''New York AC'' || 27 ||
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Chicago AA'' || 28 ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
4 jūdžu komandu skrējiena disciplīnā startēja 7 sportisti no 2 valsts.

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|10 (2 komandas)}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417050246/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-4-mile-team.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56140 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}

{{Komandu skrējiens olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — komandu sacensības vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Komandu skrējiens]]</text>
      <sha1>ktzqly8z28ckppd8khdmn0wsmogcio2</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530684</id>
      <parentid>4530683</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T17:05:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Rekordi */</comment>
      <origin>4530684</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7704" sha1="1sos7ku8bj0wklgxh1goltxmwg4nbl8" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem
|games =        1904. gada Vasaras
|image =        
|image_size =   
|caption =      
|venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
|date =         1904. gada 3. septembris
|competitors =  10
|nations =      2
|teams =        2
|gold=          [[Džordžs Andervuds]] &lt;br/&gt; [[Deivids Mansons]] &lt;br/&gt; [[Artūrs Lī Ņūtons]] &lt;br/&gt; [[Pols Pilgrims]] &lt;br/&gt; [[Hovards Valentains]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Sidnijs Hačs]] &lt;br/&gt; [[Leisijs Hērns]] &lt;br/&gt; [[Alberts Korijs]] &lt;br/&gt; [[Džims Laitbodijs]] &lt;br/&gt; [[Frenks Verners]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       
|bronzeNOC =    
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|1900 Parīze (5000 metri)]]
|next =        [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|1908 Londona (3 jūdzes)]]
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensības ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskjās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 3. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56140 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Team Race (4 miles), Men |accessdate=2026. gada 1. oktobris}}&lt;/ref&gt;

Disciplīnā startēja divas komandas — ''New York AC'' un ''Chicago AA'' — katrā pa pieciem sportistiem. Visi sportisti bija no [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]]. 

Visas olimpiskās medaļas izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu izcīnīja ''New York AC'' sportisti [[Džordžs Andervuds]], [[Deivids Mansons]], [[Artūrs Lī Ņūtons]], [[Pols Pilgrims]] un [[Hovards Valentains]]. Savukārt sudraba medaļu ieguva ''Chicago AA'' sportisti [[Sidnijs Hačs]], [[Leisijs Hērns]], [[Alberts Korijs]], [[Džims Laitbodijs]] un [[Frenks Verners]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-4-mile-team.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417050246/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-4-mile-team.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's 4 mile, Team |accessdate=2020. gada 1. oktobris}}&lt;/ref&gt;

== Sacensību formāts ==
Disciplīnas distance bija 4 jūdzes. Sacensības veidoja viens skrējiens. Visi skrējēji startēja kopīgā masveida startā. Komandas rezultāts tika aprēķināts pēc sistēmas &quot;punkts par ieņemto vietu&quot; — pirmais skrējējs ieguva 1 punktu, otrais — 2 punktus un tā tālāk. Uzvarēja komanda ar zemāko kopējo punktu skaitu, saskaitot visu piecu komandas dalībnieku rezultātus.

== Sacensību kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! 3. septembris (Sestdiena)
|-
| style=&quot;background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)'''
|}

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || align=center|'''20:12 4⁄5''' || {{flaga|ASV}} [[Volters Džordžs]] &lt;small&gt; (ASV)&lt;/small&gt; || {{vieta|Lielbritānija|Birmingema}} || 1884. gada 21. jūnijs
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''nebija'' 
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''nebija'' 
|}

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Andervuds]] &lt;br/&gt; [[Deivids Mansons]] &lt;br/&gt; [[Artūrs Lī Ņūtons]] &lt;br/&gt; [[Pols Pilgrims]] &lt;br/&gt; [[Hovards Valentains]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Sidnijs Hačs]] &lt;br/&gt; [[Leisijs Hērns]] &lt;br/&gt; [[Alberts Korijs]] &lt;br/&gt; [[Džims Laitbodijs]] &lt;br/&gt; [[Frenks Verners]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| ''netika pasniegta''
|}

== Rezultāti == 
=== Individuālais vērtējums ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || Komanda || Laiks || Punkti || Piezīmes 
|-
| 1 || align=left|[[Artūrs Lī Ņūtons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''New York AC'' || 21:17.8 || 1 ||
|-
| 2 || align=left|[[Džims Laitbodijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Chicago AA'' || ''Nav zināms'' || 2 ||
|-
| 3 || align=left|[[Frenks Verners]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Chicago AA'' || ''Nav zināms'' || 3 ||
|-
| 4 || align=left|[[Leisijs Hērns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Chicago AA'' || ''Nav zināms'' || 4 ||
|-
| 5 || align=left|[[Džordžs Andervuds]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''New York AC'' || 21:17.8 || 5 ||
|-
| 6 || align=left|[[Pols Pilgrims]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''New York AC'' || 21:17.8 || 6 ||
|-
| 7 || align=left|[[Hovards Valentains]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''New York AC'' || 21:17.8 || 7 ||
|-
| 8 || align=left|[[Deivids Mansons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''New York AC'' || 21:17.8 || 8 ||
|-
| 9 || align=left|[[Alberts Korijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Chicago AA'' || ''Nav zināms'' || 9 ||
|-
| 10 || align=left|[[Sidnijs Hačs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Chicago AA'' || ''Nav zināms'' || 10 ||
|}

=== Komandu vērtējums ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta || Komanda || Valsts || Punkti || Piezīmes 
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''New York AC'' || 27 ||
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Chicago AA'' || 28 ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
4 jūdžu komandu skrējiena disciplīnā startēja 7 sportisti no 2 valsts.

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|10 (2 komandas)}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417050246/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-4-mile-team.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56140 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}

{{Komandu skrējiens olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — komandu sacensības vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Komandu skrējiens]]</text>
      <sha1>1sos7ku8bj0wklgxh1goltxmwg4nbl8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Elnaza Kaliahmeta</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640810</id>
    <revision>
      <id>4530525</id>
      <parentid>4530502</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T12:18:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Uldis s</username>
        <id>26307</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4530525</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3105" sha1="51676m4ju07ai3dpn0m4xvi5r2la30w" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Elnaza Kaliahmeta
|     vārds_orig = ''Елназ Қалиахмет''
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 2010
|     dz_mēnesis = 
|       dz_diena = 
|       dz_vieta = 
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{KAZ}}
|   nodarbošanās = [[šahs|šahiste]]
|   dzimums = S
}}

'''Elnaza Kaliahmeta''' ({{val|kk|Елназ Қалиахмет}}; dzimusi 2010. gadā) ir [[Kazahstāna]]s [[starptautiskais meistars|starptautiskā meistare]] [[šahs|šahā]] (WIM, 2025). [[46. šaha olimpiāde]]s sudraba laureāte (2026).

== Biogrāfija ==
2023. gada novembrī izcīnījusi sudraba medaļu Pasaules jauniešu šaha čempionātā M14 meiteņu grupā.&lt;ref&gt;[https://en.chessbase.com/post/world-youth-championships-2023-montesilvano World Youth champions crowned in Montesilvano]&lt;/ref&gt; 2025. gada aprīlī ar divu punktu pārsvaru pār tuvāko sekotāju uzvarējusi Pasaules ātrā šaha jauniešu čempionātā M16 meiteņu grupā.&lt;ref&gt;[https://www.chessdom.com/elnaz-kaliakhmet-is-world-youth-rapid-chess-champion-u16-for-girls/ Elnaz Kaliakhmet is World Youth Rapid Chess Champion U16 for girls – Chessdom]&lt;/ref&gt;

2025. gada jūnijā 14 gadu vecumā kļuvusi par visu laiku jaunāko Kazahstānas sieviešu šaha čempionāta uzvarētāju.&lt;ref&gt;[https://qazinform.com/news/elnaz-kaliakhmet-and-kazybek-nogerbek-become-new-chess-champions-of-kazakhstan-3b0549 Elnaz Kaliakhmet and Kazybek Nogerbek become new chess champions of Kazakhstan]&lt;/ref&gt;

2025. gada Pasaules kausa šahā izcīņā sievietēm sekmīgi pārvarējusi pirmās divas kārtas, uzvarot lielmeistares [[Hanima Baladžajeva|Hanimu Baladžajevu]] un [[Nino Baciašvili]], un izstājusies tikai 3. kārtā.&lt;ref&gt;[https://womenscup2025.fide.com/2025/07/10/wfm-elnaz-kaliakhmet-born-in-2010-eliminates-local-gm-nino-batsiashvili/ WFM Elnaz Kaliakhmet (born in 2010) eliminates local GM Nino Batsiashvili! – FIDE Women's World Cup 2025 – Batumi, Georgia]&lt;/ref&gt;

2026. gada septembrī [[Samarkanda|Samarkandā]] Kazahstānas izlases sastāvā izcīnījusi sudraba medaļu [[46. šaha olimpiāde|sieviešu šaha olimpiādē]], kā arī uzrādījusi labāko individuālo rezultātu pie 4. galdiņa.&lt;ref&gt;[https://s3.chess-results.com/tnr1469896.aspx?lan=1&amp;art=20&amp;fed=KAZ&amp;turdet=YES&amp;flag=30&amp;SNode=S0 46th Chess Olympiad Samarkand 2026 Women]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://s1.chess-results.com/tnr1469896.aspx?lan=1&amp;art=0&amp;turdet=YES&amp;flag=30&amp;SNode=S0 46th Olympiad Samarkand 2026 Women – Board-prizes (Final Ranking after 11 Rounds)]&lt;/ref&gt;

Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2025. gadā viņai piešķīrusi starptautiskās meistares (WIM) nosaukumu.

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{Šaha ārējās saites| fide = 13730169 | chessgames = 162714 | 365chess = Elnaz_Kaliakhmet }}

{{DEFAULTSORT:Kaliahmeta, Elnaza}}
[[Kategorija:2010. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kazahstānas šahisti]]</text>
      <sha1>51676m4ju07ai3dpn0m4xvi5r2la30w</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Danlīri</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640818</id>
    <revision>
      <id>4530527</id>
      <timestamp>2026-10-01T12:24:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name                    = Danlīri | official_name            = ''Dún Laoghaire'' | settlement_type          = pilsēta | other_name               =  | nickname                 =  | motto                    =  | image_skyline            = {{Vairāki attēli | border                    = infobox | total_width               = 270 | image_style               = border | perrow                    = 1/2 | image1 = Dún Laoghaire - aerial - 2025-11-16...</comment>
      <origin>4530527</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6188" sha1="jxdu9iy4qz61ny6ovxq7uxv318mpo8n" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                    = Danlīri
| official_name            = ''Dún Laoghaire''
| settlement_type          = pilsēta
| other_name               = 
| nickname                 = 
| motto                    = 
| image_skyline            = {{Vairāki attēli
| border                    = infobox
| total_width               = 270
| image_style               = border
| perrow                    = 1/2
| image1 = Dún Laoghaire - aerial - 2025-11-16 05.jpg
| image2 = County Hall, Dun Laoghaire - 2018.jpg
| image3 = Mariners-church-dun-laoghaire-restored.jpg
}}
| image_caption            = Danlīri osta; Grāfistes administrācijas ēka; Īrijas Nacionālais Jūrniecības muzejs
| image_flag               = {{#property:P41}}
| image_shield             = {{#property:P94}}
| shield_size              = 75px
| pushpin_map              = Īrija
| latd  = 53| latm  = 17| lats  = 38 | latNS  = N
| longd = 06| longm = 08| longs = 09 | longEW = W
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_name         = {{IRL}}
| subdivision_type1        = Province
| subdivision_name1        = [[Lenstera]]
| subdivision_type2        = Grāfiste
| subdivision_name2        = [[Danlīri-Retdauna]]
| subdivision_type3        = Vēsturiskā grāfiste
| subdivision_name3        = [[Dublinas grāfiste|Dublina]]
| seat_type                = 
| seat                     = 
| leader_title             = 
| leader_name              = 
| area_footnotes           = 
| area_total_km2           = 
| area_water_percent       = 
| area_rank                = 
| population_footnotes     = 
| population_total         = 30889
| population_as_of         = 2022
| population_rank          = 
| population_density_km2   = 
| population_density_rank  = 
| elevation_m              = 24
| timezone                 = [[Griničas laiks|GMT]]
| utc_offset               = +0
| postal_code_type         = Eircode
| postal_code              = A96
| website                  = {{url|https://www.dlrcoco.ie/}}
| footnotes                = 
}}
'''Danlīri''' ([[angļu valoda|angļu]] un {{val|ga|Dún Laoghaire}}) ir pilsēta un osta [[Īrija|Īrijā]], [[Lenstera]]s provincē, [[Danlīri-Retdauna]]s grāfistes administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta. Tā atrodas valsts austrumu piekrastē, [[Dublinas līcis|Dublinas līča]] dienvidu krastā, aptuveni 12 kilometrus uz dienvidaustrumiem no [[Dublina]]s centra, un ietilpst Dublinas aglomerācijā.

Pilsētas nosaukums cēlies no īru valodas un tulkojumā nozīmē 'Līra cietoksnis'. Tas nosaukts par godu 5. gadsimta Īrijas augstākajam karalim Līram Maknīlam (''Lóegaire mac Néill''), kurš šo vietu izmantoja kā savu jūras cietoksni pirms iebrukumiem Lielbritānijā.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |last=Flanagan |first=Deirdre |title=Irish Place Names |publisher=Gill &amp; Macmillan |location=Dublin |year=1994 |page=88 |language=en}}&lt;/ref&gt; Līdz 1921. gadam pilsēta bija zināma angliski kā ''Dunleary''. No 1821. līdz 1920. gadam pilsētas oficiālais nosaukums par godu Lielbritānijas karalim [[Džordžs IV|Džordžam IV]] bija '''Kinstauna''' (''Kingstown''), bet kopš 1920. gada tās oficiālā nosaukuma forma angliski ir ''Dún Laoghaire''.

== Vēsture ==
Apdzīvotās vietas pirmsākumi saistīti ar 5. gadsimtu, kad šeit atradās karaļa Līra cietoksnis. Līdz 19. gadsimta sākumam tā bija neliels piekrastes zvejnieku ciems.

Strauja pilsētas attīstība sākās pēc 1807. gada, kad Dublinas līcī vētrā gāja bojā divi Lielbritānijas kara flotes kuģi ar vairākiem simtiem cilvēku. Lai nodrošinātu drošu patvērumu kuģiem pie Dublinas, 1817. gadā tika uzsākta apjomīga mākslīgās ostas izbūve ar diviem gariem akmens moliem. 1821. gadā, par godu karalim [[Džordžs IV|Džordžam IV]], kurš apmeklēja topošo ostu, pilsēta tika pārdēvēta par Kinstaunu — ‘Karaļa pilsētu’.

1834. gadā starp Dublinu un Kinstaunu tika atklāta pirmā dzelzceļa līnija Īrijā (''Dublin and Kingstown Railway''), kas veicināja pilsētas izaugsmi par svarīgu pasažieru ostu un iecienītu Dublinas iedzīvotāju atpūtas vietu. 1920. gadā Īrijas neatkarības cīņu laikā pilsētai tika atjaunots tās vēsturiskais īru nosaukums Danlīri.

1994. gadā, sadalot vēsturisko Dublinas grāfisti, Danlīri kļuva par jaundibinātās Danlīri-Retdaunas grāfistes administratīvo centru.

== Saimniecība un transports ==
Mūsdienās Danlīri ir nozīmīgs pakalpojumu, tūrisma, izglītības un jūras atpūtas centrs. Pilsētā atrodas Danlīri Mākslas, dizaina un tehnoloģiju institūts (''IADT''), kā arī DānDanlīri-Retaunas grāfistes padomes galvenā mītne.

Pilsētā atrodas viena no lielākajām jahtu ostām Lielbritānijā un Īrijā ar vairākiem vēsturiskiem jahtklubiem. Desmitgadēm ilgi Danlīri bija galvenā prāmju osta savienojumam ar [[Holiheda|Holihedu]] Velsā, taču prāmju satiksme tika pārtraukta 2014. gadā, novirzot kravu un pasažieru plūsmu uz Dublinas ostu.

Pilsēta ir integrēta Dublinas sabiedriskā transporta tīklā. Cauri pilsētai kursē Dublinas piepilsētas dzelzceļa vilcieni (''DART''), un to ar galvaspilsētu savieno arī regulāri autobusu maršruti.

== Ievērojamas vietas ==
* Danlīri osta un moli (''Dún Laoghaire Harbour'') — 19. gadsimta sākumā celta osta ar diviem gariem akmens moliem (austrumu un rietumu), kas ir populāra pilsētnieku un tūristu pastaigu vieta.
* Danlīri rātsnams (''Dún Laoghaire Town Hall'') — 1879. gadā celta neoromānikas stila pašvaldības ēka ar pulksteņa torni.
* Īrijas Nacionālais Jūrniecības muzejs (''National Maritime Museum of Ireland'') — izvietots bijušajā Jūrnieku baznīcā (''Mariners' Church''), atspoguļojot Īrijas bagāto jūrniecības vēsturi.
* ''dlr LexIcon'' — 2014. gadā atklāts mūsdienīgs, apjomīgs grāfistes bibliotēkas un kultūras centrs piejūras parkā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.dlrcoco.ie/ DānLīras-Retaunas grāfistes padomes vietne] (angliski)

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Īrijas pilsētas]]</text>
      <sha1>jxdu9iy4qz61ny6ovxq7uxv318mpo8n</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dunleary</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640819</id>
    <redirect title="Danlīri" />
    <revision>
      <id>4530529</id>
      <timestamp>2026-10-01T12:25:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Danlīri]]</comment>
      <origin>4530529</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="22" sha1="emf1tw8jwrkv3ih7v90gawt7rdwg7yx" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Danlīri]]</text>
      <sha1>emf1tw8jwrkv3ih7v90gawt7rdwg7yx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dún Laoghaire</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640820</id>
    <redirect title="Danlīri" />
    <revision>
      <id>4530530</id>
      <timestamp>2026-10-01T12:26:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Danlīri]]</comment>
      <origin>4530530</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="22" sha1="emf1tw8jwrkv3ih7v90gawt7rdwg7yx" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Danlīri]]</text>
      <sha1>emf1tw8jwrkv3ih7v90gawt7rdwg7yx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Danliera</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640821</id>
    <redirect title="Danlīri" />
    <revision>
      <id>4530531</id>
      <timestamp>2026-10-01T12:27:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Danlīri]]</comment>
      <origin>4530531</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="22" sha1="emf1tw8jwrkv3ih7v90gawt7rdwg7yx" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Danlīri]]</text>
      <sha1>emf1tw8jwrkv3ih7v90gawt7rdwg7yx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sordsa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640822</id>
    <redirect title="Svordsa" />
    <revision>
      <id>4530532</id>
      <timestamp>2026-10-01T12:27:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Svordsa]]</comment>
      <origin>4530532</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21" sha1="lhas9lqyqf251dcv01bcl2xi7kbhuih" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Svordsa]]</text>
      <sha1>lhas9lqyqf251dcv01bcl2xi7kbhuih</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Šķiedra</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640823</id>
    <revision>
      <id>4530534</id>
      <timestamp>2026-10-01T12:36:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauns aizmetnis par vielu</comment>
      <origin>4530534</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1702" sha1="dy733tkhd13n2lv42kjtf63x9b0zduq" xml:space="preserve">[[Attēls:Glass fiber bundle.jpg|thumbnail|upright=1.2|[[Stiklšķiedra|Stiklšķiedru]] kūlis. Stiklšķiedras ir neorganiskas rūpnieciski iegūtas šķiedras, ko plaši izmanto tehniskos materiālos un kompozītmateriālu armēšanai]]
'''Šķiedra''', arī '''šķiedrvielas''', ir dabiska vai mākslīgi iegūta [[materiāls|materiāla]] struktūra, kuras garums ir ievērojami lielāks par tās [[šķērsgriezums|šķērsgriezumu]]. Šķiedras var būt [[dabiskā šķiedra|dabiskas]] vai rūpnieciski ražotas un sastāvēt no dažādiem materiāliem, tostarp [[organiskās vielas|organiskiem polimēriem]], [[neorganiskās vielas|neorganiskiem materiāliem]] vai [[metāli]]em. Atkarībā no izcelsmes un īpašībām šķiedras plaši izmanto [[audums|tekstilizstrādājumos]], [[papīrs|papīrā]], [[virve|virvēs]], [[kompozītmateriāli|kompozītmateriālos]], [[siltumizolācija|siltumizolācijā]] un daudzās citās [[tehnoloģija|tehnoloģijās]]. Jēdziens ‘šķiedra’ ir plašāks par jēdzienu [[tekstilšķiedra]]. Par tekstilšķiedrām izmanto tikai tādas šķiedras, kuru fizikālās un mehāniskās īpašības, piemēram, pietiekama [[mehāniskā izturība|izturība]], [[lokanība]] un smalkums, ļauj tās pārstrādāt [[dzija|dzijā]], [[audums|audumos]] vai citos tekstilmateriālos. Savukārt citās nozarēs izmantotajām šķiedrām var būt pavisam citas prasības un funkcijas, piemēram, materiālu [[armēšana]], [[siltumizolācija]] vai elektrisko un optisko īpašību nodrošināšana.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{tehnoloģija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Šķiedras| ]]</text>
      <sha1>dy733tkhd13n2lv42kjtf63x9b0zduq</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530781</id>
      <parentid>4530534</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T20:42:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <comment>tas tomēr nav viens un tas pats</comment>
      <origin>4530781</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1716" sha1="ae20b19ety2xn49c1dxzz6t2q0vwcbr" xml:space="preserve">[[Attēls:Glass fiber bundle.jpg|thumbnail|upright=1.2|[[Stiklšķiedra|Stiklšķiedru]] kūlis. Stiklšķiedras ir neorganiskas rūpnieciski iegūtas šķiedras, ko plaši izmanto tehniskos materiālos un kompozītmateriālu armēšanai]]
'''Šķiedra''', ir dabiska vai mākslīgi iegūta [[materiāls|materiāla]] struktūra, kuras garums ir ievērojami lielāks par tās [[šķērsgriezums|šķērsgriezumu]]. Šķiedras var būt [[dabiskā šķiedra|dabiskas]] vai rūpnieciski ražotas un sastāvēt no dažādiem materiāliem, tostarp [[organiskās vielas|organiskiem polimēriem]], [[neorganiskās vielas|neorganiskiem materiāliem]] vai [[metāli]]em. Atkarībā no izcelsmes un īpašībām šķiedras plaši izmanto [[audums|tekstilizstrādājumos]], [[papīrs|papīrā]], [[virve|virvēs]], [[kompozītmateriāli|kompozītmateriālos]], [[siltumizolācija|siltumizolācijā]] un daudzās citās [[tehnoloģija|tehnoloģijās]]. Jēdziens ‘šķiedra’ ir plašāks par jēdzienu [[tekstilšķiedra]]. Par tekstilšķiedrām izmanto tikai tādas šķiedras, kuru fizikālās un mehāniskās īpašības, piemēram, pietiekama [[mehāniskā izturība|izturība]], [[lokanība]] un smalkums, ļauj tās pārstrādāt [[dzija|dzijā]], [[audums|audumos]] vai citos tekstilmateriālos. Savukārt citās nozarēs izmantotajām šķiedrām var būt pavisam citas prasības un funkcijas, piemēram, materiālu [[armēšana]], [[siltumizolācija]] vai elektrisko un optisko īpašību nodrošināšana.

== Skatīt arī ==
* [[Šķiedrvielas]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{tehnoloģija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Šķiedras| ]]</text>
      <sha1>ae20b19ety2xn49c1dxzz6t2q0vwcbr</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530782</id>
      <parentid>4530781</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T20:43:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */ typo</comment>
      <origin>4530782</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1715" sha1="o46o5s770z7orkzt9l9wsn6vt7cpivm" xml:space="preserve">[[Attēls:Glass fiber bundle.jpg|thumbnail|upright=1.2|[[Stiklšķiedra|Stiklšķiedru]] kūlis. Stiklšķiedras ir neorganiskas rūpnieciski iegūtas šķiedras, ko plaši izmanto tehniskos materiālos un kompozītmateriālu armēšanai]]
'''Šķiedra''' ir dabiska vai mākslīgi iegūta [[materiāls|materiāla]] struktūra, kuras garums ir ievērojami lielāks par tās [[šķērsgriezums|šķērsgriezumu]]. Šķiedras var būt [[dabiskā šķiedra|dabiskas]] vai rūpnieciski ražotas un sastāvēt no dažādiem materiāliem, tostarp [[organiskās vielas|organiskiem polimēriem]], [[neorganiskās vielas|neorganiskiem materiāliem]] vai [[metāli]]em. Atkarībā no izcelsmes un īpašībām šķiedras plaši izmanto [[audums|tekstilizstrādājumos]], [[papīrs|papīrā]], [[virve|virvēs]], [[kompozītmateriāli|kompozītmateriālos]], [[siltumizolācija|siltumizolācijā]] un daudzās citās [[tehnoloģija|tehnoloģijās]]. Jēdziens ‘šķiedra’ ir plašāks par jēdzienu [[tekstilšķiedra]]. Par tekstilšķiedrām izmanto tikai tādas šķiedras, kuru fizikālās un mehāniskās īpašības, piemēram, pietiekama [[mehāniskā izturība|izturība]], [[lokanība]] un smalkums, ļauj tās pārstrādāt [[dzija|dzijā]], [[audums|audumos]] vai citos tekstilmateriālos. Savukārt citās nozarēs izmantotajām šķiedrām var būt pavisam citas prasības un funkcijas, piemēram, materiālu [[armēšana]], [[siltumizolācija]] vai elektrisko un optisko īpašību nodrošināšana.

== Skatīt arī ==
* [[Šķiedrvielas]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{tehnoloģija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Šķiedras| ]]</text>
      <sha1>o46o5s770z7orkzt9l9wsn6vt7cpivm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Šķiedras</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640824</id>
    <redirect title="Šķiedra" />
    <revision>
      <id>4530535</id>
      <timestamp>2026-10-01T12:37:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Šķiedra]]</comment>
      <origin>4530535</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23" sha1="0r6k4wdbmrd5wo3knexootouw2b6ekn" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Šķiedra]]</text>
      <sha1>0r6k4wdbmrd5wo3knexootouw2b6ekn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Šķiedrviela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640825</id>
    <redirect title="Šķiedrvielas" />
    <revision>
      <id>4530536</id>
      <timestamp>2026-10-01T12:38:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Šķiedrvielas]]</comment>
      <origin>4530536</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28" sha1="7mkau2gmgk4b7e5cpqlx8lwxzurkgvk" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Šķiedrvielas]]</text>
      <sha1>7mkau2gmgk4b7e5cpqlx8lwxzurkgvk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640826</id>
    <revision>
      <id>4530559</id>
      <timestamp>2026-10-01T14:20:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event =        Maratons vīriešiem |games =        1904. gada Vasaras |image =        1904 Olympics- Runners lined up at start of Marathon Race, receiving instructions immediately prior to start.jpg |image_size =   250 |caption =      Skrējēji pulcējās tieši pirms sacensību sākuma |venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} (starts un finišs) |date =         1900. gada 30. augusts |competitors =  32 |na...</comment>
      <origin>4530559</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23891" sha1="ryw0lb6yo7m7k48r0108g2lghcnhudc" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        Maratons vīriešiem
|games =        1904. gada Vasaras
|image =        1904 Olympics- Runners lined up at start of Marathon Race, receiving instructions immediately prior to start.jpg
|image_size =   250
|caption =      Skrējēji pulcējās tieši pirms sacensību sākuma
|venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} (starts un finišs)
|date =         1900. gada 30. augusts
|competitors =  32
|nations =      4
|gold=          [[Tomass Hikss]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Alberts Korijs]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       [[Artūrs Lī Ņūtons]]
|bronzeNOC =    USA
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1900 Parīze]]
|next =        ''[[Vieglatlētika 1908. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1906 Atēnas (neof.)]]'' &lt;br/&gt; [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1908 Londona]]
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''Maratons vīriešiem''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensības ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskjās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1900. gada 3. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56131 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Marathon, Men |accessdate=2026. gada 1. oktobris}}&lt;/ref&gt; Maratona distances garums nija 24 jūdzes un 15 jardi (40 km). 

Maratona disciplīnā startēja 32 sportisti no 4 valstīm. Šī skriešanas disciplīna bija sportistu un valstu bagātākā disciplīna vieglatlētikas sacensībās 1904. gada Sentluisas spēlēs. Sacensības tika aizvadītas dienas karstākajā laikā pa putekļainiem lauku ceļiem ar ļoti ierobežotu ūdens pieejamību. Lai gan sacensībās startēja 32 sportisti, finiši sasniedza tikai 14 skrējēji. Sliktās organizācijas un tiesāšanas dēļ šīs sacīkstes izvērtās par īstu absurditāti.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-marathon.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171704/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-marathon.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Marathon |accessdate=2020. gada 1. oktobris}}&lt;/ref&gt; Šī bija trešā reize, kad olimpiskajās spēlēs tika rīkots [[maratons]]. Arturs Lī Ņūtons no [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] bija vienīgais [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1900. gada Parīzes olimpisko spēļu maratona]] dalībnieks, kurš startēja atkārtoti, savukārt starp citiem ievērojamiem amerikāņu skrējējiem bija pēdējo triju [[Bostonas maratons|Bostonas maratonu]] uzvarētāji: [[Semjuels Mellors]] (uzvaŗēja 1902. gadā), [[Džons Lordons]] (uzvaŗēja 1903. gadā) un [[Maikls Springs]] (uzvaŗēja 1904. gadā). [[Kuba 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kuba]] un [[Dienvidāfrika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Dienvidāfrika]] šajā disciplīnā bija pārstāvēta pirmo reizi, savukārt ASV bija vienīgā valsts, kuras skrējēji bija piedalījušies visos trijos pirmajos olimpiskajos maratonos.

Maratonā startēja arī pirmie divi tumšādainie sportisti [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē — divi [[cvani|cvanu]] tautības vīrieši [[Lens Taunjane]] un [[Jans Mašiani]], kuri Sentluisā bija ieradušies kā daļa no Dienvidāfrikas ekspozīcijas [[1904. gada Pasaules izstāde|1904. gada Pasaules izstādes]] ietvaros. Abi iepriekš bija strādājuši par tālbraucējiem, ziņnešiem nesen notikušajā [[Otrais būru karš|Otrajā būru karā]]. Lai gan dažos avotos minēts, ka abi skrējuši basām kājām, sacensību laikā uzņemtajās fotogrāfijās Mašiani ir redzams apavos.

Sākotnēji kā šķietamais uzvarētājs tika sveikts [[Frederiks Lorcs]], tomēr vēlāk viņu diskvalificēja, jo daļu distances viņš bija nobraucis ar automašīnu. Par faktisko uzvarētāju kļuva [[Tomass Hikss]], kurš distances beigās bija tuvu spēku izsīkumam un cieta no halucinācijām — tā bija blakusparādība tam, ka viņa treneri sportistam bija devuši [[brendijs|brendiju]], jēlas [[Ola (pārtika)|ola]]s un [[strihnīns|strihnīnu]]. Sudraba medaļu ieguva [[Alberts Korijs]], savukārt bronzas medaļu ieguva [[Artūrs Lī Ņūtons]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/marathon-men |title=St. Louis 1904 Athletics marathon men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2026. gada 1.oktobris}}&lt;/ref&gt; Veturtās vietas ieguvējs [[Andarīns Karvahals]] no Kubas sacensību laikā ieturēja pusdienlaika snaudu pēc tam, kad bija ieēdis sabojājušos [[ābols|ābolus]].

== Sacensību formāts ==
[[Attēls:Carte Marathon St-Louis-1904 EN.svg|thumb|Maratona distance|left]] Tajā laikā maratona distance vēl nebija standartizēta; Sentluisā trases garums bija 24 jūdzes un 1500 jardu (40 km). Organizatori maratona startu deva plkst. 15.00 pēcpusdienā, lai gan vairums mūsdienu maratonu sākas agri no rīta, lai izmantotu dienas vēsāko laiku.
Sacensību sākumā skrējēji veica piecus apļus jeb 1,67 jūdzes (2,68 km) pa [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskā laukuma]] skriešanas celiņu. Pārējā trases daļa veda pa putekļainiem lauku ceļiem, kur sacensību tiesneši brauca transportlīdzekļos tieši pirms un aiz skrējējiem: tas radīja putekļu mākoņus, kas vēl vairāk pasliktināja jau tā smagos karstuma un mitruma apstākļus, starta brīdī temperatūrai sasniedzot aptuveni 90 grādus pēc Fārenheita (32 grādus pēc Celsija). Maršrutu nācās mainīt pēdējā brīdī, jo ceļus [[Krīvkēra]]s apkārtnē bija izskalojušas lietavas.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot;&gt;{{cite magazine |last=Abbott |first=Karen |author-link=Karen Abbott |date=August 7, 2012 |title=The 1904 Olympic Marathon May Have Been The Strangest Ever |department=History |url=http://www.smithsonianmag.com/history/the-1904-olympic-marathon-may-have-been-the-strangest-ever-14910747 |url-status=live |magazine=[[Smithsonian (magazine)|Smithsonian]] |access-date=24 May 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140209105905/http://www.smithsonianmag.com/history/the-1904-olympic-marathon-may-have-been-the-strangest-ever-14910747/ |archive-date=February 9, 2014}}&lt;/ref&gt;

Tāpat trase maratona laikā netika atbrīvota no šķēršļiem; skrējējiem nācās izvairīties no pilsētas transporta plūsmas, piegādes ratiem, vilcieniem, tramvajiem un pat cilvēkiem, kuri staidzināja suņus.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot; /&gt;

== Sacensību kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! 30. augusts (Otrdiena)
|-
| style=&quot;background-color:#FFDF80| '''Fināls &lt;br/&gt; (medaļu izcīņa)'''
|}

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''nebija'' 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''2:58:50*''' || {{Valsts OS sportists|[[Spiridons Luiss]]|GRE|1896. gada vasaras}} || {{flaga|GRE|old}} [[Atēnas]], [[Grieķija]] || 1896. gada 10. aprīlis
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Labotie/Uzstādītie rekordi pēc 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|}

(*) — ''distances garums bija 40 kilometri.''

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:1904 Thomas J Hicks.jpg|100px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Tomass Hikss]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Albert Corey.jpg|140px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Alberts Korijs]]|GBR|1904. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Arthur Newton.jpg|140px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
|}

== Sacensību kopsavilkums ==
Maratona laikā [[Džons Lordons|Džonam Lordonam]], kurš bija uzvarējis [[1903. gada Bostonas maratons|1903. gada Bostonas maratonā]], pēc 10 jūdzēm (16 km) sākās spēcīga vemšana, un viņš izstājās. Arī [[1902. gada Bostonas maratons|1902. gada Bostonas maratona]] uzvarētāju [[Semjuels Mellors|Semiju Melloru]] pievārēja putekļi; par spīti tam, ka distances vidusdaļā viņš bija līderis, Mellors zaudēja orientāciju un galu galā izstājās pēc 14,5 jūdzēm (23,3 km). Vēl viens dalībnieks, kurš sacensību laikā bija tuvu nāvei, bija amerikānis [[Viljams Garsija]]. Viņu atrada bezsamaņā guļam uz maratona trases ceļa ar smagiem iekšējo orgānu bojājumiem, ko bija izraisījusi tiesnešu automašīnu pacelto putekļu mākoņu ieelpošana.&lt;ref name=&quot;CBOTO&quot;&gt;{{cite book |author=Wallechinsky, David |title=The Complete Book of the Olympics |publisher=Penguin Books |year=1984 |isbn=0140066322 |location=New York |pages=44–45}}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Fred Lorz Cartoon.png|thumb|1904. gada karikatūra, kurā attēlots Lorcs, braucot ar automašīnu maratona laikā|left]] Pirmais finišas līniju pēc trim stundām un 13 minutēm — vairāk nekā 13 minūtes lēnāk nekā 1900. gada uzvarētāja laiks — sasniedza [[Frederiks Lorcs]]. Pēc tam, kad viņš tika pasludināts par uzvarētāju, Lorcs nofotografējās kopā ar toreizējā ASV prezidenta [[Teodors Rūzvelts|Teodora Rūzvelta]] meitu Alisi Rūzveltu: viņa uzlika Lorcam galvā vainagu un jau gatavojās pasniegt zelta medaļu, kad skatītāji paziņoja, ka Lorcs nav noskrējis visu distanci. Patiesībā Lorcs krampju dēļ bija izstājies no sacensībām pēc devītās jūdzes un devies atpakaļ uz stadionu ar automašīnu, brauciena laikā mājot gan skatītājiem, gan pārējiem skrējējiem. Kad automašīna 19. jūdzē salūza, viņš atgriezās trasē un vieglā skējienā šķērsoja finiša līniju.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot; /&gt; Kad saniknotie sacensību tiesneši vērsās pie Lorca ar šīm apsūdzībām, viņš nekavējoties atzinās savā viltībā.  Viņam tika piespriesta mūža diskvalifikācija. Taču 1905. gada 19. februārī sods tika mīkstināts uz sešiem mēnešiem jo Lorss bija oficiāli atvainojies un tika secināts, ka viņam nebija nodoma veikt krāpšanu. Vēlāk, 1905. gadā, Lorcs uzvarēja Bostonas maratonā.

[[Attēls:1904 Olympics- Thomas J. Hicks, Boston, winner of the Marathon Race resting in a car after the finish.jpg|thumb|1904. gada karikatūra, kurā attēlots Lorcs, braucot ar automašīnu maratona laikā|right]] Par sacensību uzvarētāju galu galā kļuva [[Tomass Hikss]], lai gan viņš izmantoja dažāda veida palīdzību, kas mūsdienās būtu stingri aizliegta.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://olympics.com/ioc/1967-creation-of-the-ioc-medical-commission |title=1967: Creation of the IOC Medical Commission |website=olympics.com}}&lt;/ref&gt; 10 jūdzes (16 km) pirms finiša Hikss atradās vadībā ar 1,5 jūdžu (2,4 km) pārsvaru, taču viņa treneriem nācās viņu atturēt no apstāšanās un apgulšanās trasei malā. No tā brīža līdz pat sacīkšu beigām Hikss saņēma vairākas devas [[strihnīns|strihnīna]] (izplatīta žurku inde, kas nelielās devās stimulē nervu sistēmu), kas bija sajaukts ar [[brendijs|brendiju]] un [[ola (pārtika)|olas baltumu]]. Šis ir pirmais oficiāli zināmais veicinošu vielu ([[dopings|dopinga]]) lietošanas gadījums atjaunotajās olimpiskajās spēlēs.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot; /&gt; Viņš turpināja cīnīties uz priekšu, ciešot no halucinācijām, un lielāko daļu atlikušās distances spēja tikai soļot. Kad viņš sasniedza stadionu, atbalsta komanda viņu pārnesa pār finiša līnijai, turot gaisā, kamēr Hikss cilāja kājas, it kā joprojām skrietu. Hiksam bija nepieciešams nestuvēs, lai viņu nogādātu prom no skriešanas celiņa, un viņš stadionā varētu būt miris, ja viņam palīdzību nebūtu snieguši četri ārsti. Maratona laikā viņš zaudēja 8 mārciņas (3,6 kg) svara.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot; /&gt;

Maratonam pēdējā brīdī pievienojās arī kubiešu pastnieks [[Andarīns Karvahals]]. Viņš [[Ņūorleāna|Ņūorleānā]] azartspēlēs zaudējis visu savu naudu, viņš līdz [[Sentluisa]]i nokļuva ar autostopiem un bija spiests skriet parastās ikdienas drēbēs, kurām aprieza staras, lai pārvērstu tās par šortiem. Viņš skrienot maratona distanci bija piestājis pie kāda augļu dārza, lai paēstu ābolus, kas izrādījās sabojājušies. Sabojātie āboli viņam izraisīja spēcīgus [[kuņģis|kuņģa krampjus]], tāpēc viņam nācās apgulties un ieturēt pusdienlaika snaudu. Par spīti pašsajūtas traucējumiem un ieturētajai pauzei, Karvahalam tomēr izdevās finišēt ceturtajā vietā.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{cite book |last1=Martin |first1=David E. |last2=Gynn |first2=Roger W. H. |title=The Olympic Marathon |publisher=Human Kinetics |year=2000 |isbn=978-0-88011-969-6 |page=[https://archive.org/details/olympicmarathon00mart/page/50 50] |url=https://archive.org/details/olympicmarathon00mart |via=Internet Archive}}&lt;/ref&gt;

Dienvidāfrikas pārstāvji [[Lens Taunjane]] un [[Jans Mašiani]] finišēja attiecīgi devītajā un divpadsmitajā vietā. Taunjanem sasniegt labāku rezultātu traucēja suns, kurš viņu padzina aptuveni jūdzi nost no trases maršruta.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot; /&gt;

&lt;gallery mode=&quot;packed&quot; widths=&quot;150&quot; heights=&quot;195&quot;&gt;
Attēls:First runners leaving the stadium during the 1904 Olympic Marathon Race. (Mellor and Spring in front of referees' automobile).jpg|Pirmie skrējēji pamet stadionu (Mellors un Ņūtons priekšgalā tiesnešu automašīnai).
Attēls:Carvajal1904.jpg|kubietis [[Andarīns Karvahals]] ceļā uz ceturto vietu.
Attēls:1904 Olympic Marathon participants, Len Tau (left) and Jan Mashiani of the Tswana tribe of South Africa.jpg|Dienvidāfrikas pārstāvji [[Lens Taunjane]] un [[Jans Mašiani]] pirms skrējiena.
&lt;/gallery&gt;

=== Apsūdzības Hiksa veiktiem pārkāpumiem ===
Vēsturnieks Klemenss Žantī, balstoties uz saviem pētījumiem, ir izteicis viedokli, ka maratona galīgais vietējais sadalījums un rezultāti būtu jāpārskata. Atsaucoties uz diviem 1905. gada oficiālajiem ziņojumiem par sacensībām — sacensību direktora Čārlza Dž. P. Lūkasa ziņojumu un [[Džeimss Edvards Salivens|Džeimsa Edvarda Salivena]] ziņojumu izdevumam ''Spalding's Athletic Almanac'' —, Žantī apgalvo, ka Hiksam tika nodrošināts automašīnas pavadījums un divi tiesneši viņu fiziski nesuši distances pēdējā posma daļā. Tāpat viņam tika dots strihnīns, sajaukts ar olas baltumu un brendiju, lai gan sacensību organizatori pirms starta bija skaidri paziņojuši, ka nekāda palīdzība skrējējiem nebūs atļauta.&lt;ref name=&quot;genty-joh&quot;&gt;{{cite journal |last=Genty |first=Clément |title=The 1904 Olympic Marathon, an unfinished story? Nationalism at any price: from the media construction to the practical realization, the cheating at the Olympic Marathon in 1904 |journal=Journal of Olympic History |volume=31 |issue=3 |year=2023 |pages=28–32 |issn=1085-5165}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;genty-cbeh&quot;&gt;{{cite journal |last=Genty |first=Clément |title=Le Marathon olympique de 1904 : entre organisation hasardeuse et triche assumée, Albert Corey, Murisaltien pris dans l'étau de la diplomatie sportive |journal=Recueil des Travaux du CBEH |publisher=Centre Beaunois d'Études Historiques |volume=42 |year=2024 |issn=1623-4677}}&lt;/ref&gt;

Žantī velk paralēles ar Lorca diskvalifikāciju par līdzīgas palīdzības saņemšanu, kā arī ar [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1908. gada olimpiskās spēļu maratonu]], kurā amerikāņu pārstāvji iesniedza protestu par palīdzību, ko pirmais finišējušais [[Dorando Pjetri]] bija saņēmis no britu tiesnešiem, rezultātā par uzvarētāju pasludinot otrās vietas ieguvēju [[Džons Heipss|Džonu Heipsu]]. Žantī pretstata šo gadījumu 1904. gada situācijai, kurā paši amerikāņu pārstāvji sniedza palīdzību Hiksam un neviens protests netika apstiprināts, un uzskata, ka zelta medaļa būtu atpakaļejošā datumā piešķirama [[Alberts Korijs|Albertam Korijam]].

2023. gadā Žantī vērsās [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] Olimpisko studiju centrā ar lūgumu oficiāli pārskatīt sacensību rezultātus. Centrs atbildēja, ka tā kompetencē neietilpst sacensību norises vietā pieņemto lēmumu apstrīdēšana vai gandrīz pirms 120 gadiem notikušu sacensību rezultātu pārskatīšana. Kopš tā laika Žantī ir pieļāvis iespēju vērsties [[Sporta šķīrējtiesa|Sporta šķīrējtiesā]] (CAS) vai īstenot diplomātisku pieeju ar [[Francijas Nacionālā olimpiskā un sporta komiteja|Francijas Nacionālās olimpiskās un sporta komitejas]] starpniecību. Līdz 2026. gadam oficiālais sacensību rezultātu sadalījums nav ticis mainīts.

=== Dehidratācija ===
Vienīgais ūdens avots sacensību dalībniekiem bija aka aptuveni distances pusceļā (12 jūdžu un 750 jardu jeb 19,998 km atzīmē). Tiesa, Karvahalam izdevās tikt pie ūdens malka no ūdenstorņa aptuveni 6 jūdzes (9,7 km) no starta. [[Džeimss Edvards Salivens]] bija viens no galvenajiem olimpisko spēļu organizatoriem un nenodrošināja nekādus citus ūdens avotus visā 24 jūdžu un 1500 jardu garajā maratona trasē, lai gan sacensības notika 32 °C (90 °F) karstumā pa neasfaltētiem, biezu putekļu klātiem ceļiem. Viņa šķietamais iemesls bija veikt pētījumu par &quot;tīšu [[dehidratācija|dehidratāciju]]&quot; (atūdeņošanos); tas kopā ar slikto tiesāšanu noveda pie tā, ka šis maratons noslēdzās ar vissliktāko finišējušo un startējušo dalībnieku attiecību (14 no 32) un lēnāko uzvarētāja laiku — 3:28:53, kas bija tieši par 29 minūtēm lēnāks nekā otrs lēnākais uzvarētāja rezultāts olimpisko spēļu vēsturē.

== Rezultāti ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Piezīmes 
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Tomass Hikss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 3:28:53 ||
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Alberts Korijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 3:34:52 || 
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Artūrs Lī Ņūtons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 3:47:33 ||
|-
| 4 || align=left|[[Andarīns Karvahals]] || align=left|{{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 5 || align=left|[[Dimitrijs Velulis]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 6 || align=left|[[Deivids Knīlends]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 7 || align=left|[[Harijs Brolijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 8 || align=left|[[Sidnijs Hačs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 9 || align=left|[[Lens Taunjane]] || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 10 || align=left|[[Hristoss Cehuritis]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 11 || align=left|[[Harijs Devlins]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 12 || align=left|[[Jans Mašiani]] || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 13 || align=left|[[Džons Furla]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 14 || align=left|[[Andrejs Oikonomu]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| ''DSQ'' || align=left|[[Frederics Lozs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || &lt;del&gt;3:13:00&lt;/del&gt;|| ''Diskvalifikācija''
|-
| rowspan=&quot;17&quot;| — || align=left|[[Georgijs Dross]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Roberts Faulers (sportists)|Roberts Faulers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Džons Fojs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Viljams Garsija]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Bērijs Hariss]] || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Harilaoss Jannaks]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Edvards Karrs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Tomass Kenedijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Džons Lordons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Joannis Lungics]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Georgijs Lurids]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Semjuels Mellors]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Petrs Pipiless]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Frenks Pīrss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Gajs Porters]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Maikls Springs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Georgijs Vamkaitis]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
Maratona disciplīnā startēja 32 sportisti no 4 valstīm. Kuba un Dienvidāfrika šajā disciplīnā debitēja

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|19}}
* {{flagIOC|RSA|1904. gada vasaras|3}}
* {{flagIOC|GRE|1904. gada vasaras|9}}
* {{flagIOC|CUB|1904. gada vasaras|1}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417171704/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-marathon.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56131 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/marathon-men Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem (''Olympics'')] {{en}}

{{Garo distanču skriešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — maratons vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Maratons]]</text>
      <sha1>ryw0lb6yo7m7k48r0108g2lghcnhudc</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530561</id>
      <parentid>4530559</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T14:26:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4530561</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23900" sha1="hjs7u0kk59w9876en9rsip3pj02wmmu" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        Maratons vīriešiem
|games =        1904. gada Vasaras
|image =        1904 Olympics- Runners lined up at start of Marathon Race, receiving instructions immediately prior to start.jpg
|image_size =   250
|caption =      Skrējēji pulcējās tieši pirms sacensību sākuma
|venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} (starts un finišs)
|date =         1900. gada 30. augusts
|competitors =  32
|nations =      4
|gold=          [[Tomass Hikss]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Alberts Korijs]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       [[Artūrs Lī Ņūtons]]
|bronzeNOC =    USA
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1900 Parīze]]
|next =        ''[[Vieglatlētika 1908. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1906 Atēnas (neof.)]]'' &lt;br/&gt; [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1908 Londona]]
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''Maratons vīriešiem''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensības ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskjās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1900. gada 3. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56131 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Marathon, Men |accessdate=2026. gada 1. oktobris}}&lt;/ref&gt; Maratona distances garums nija 24 jūdzes un 15 jardi (40 km). 

Maratona disciplīnā startēja 32 sportisti no 4 valstīm. Šī skriešanas disciplīna bija sportistu un valstu bagātākā disciplīna vieglatlētikas sacensībās 1904. gada Sentluisas spēlēs. Sacensības tika aizvadītas dienas karstākajā laikā pa putekļainiem lauku ceļiem ar ļoti ierobežotu ūdens pieejamību. Lai gan sacensībās startēja 32 sportisti, finiši sasniedza tikai 14 skrējēji. Sliktās organizācijas un tiesāšanas dēļ šīs sacīkstes izvērtās par īstu absurditāti.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-marathon.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171704/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-marathon.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Marathon |accessdate=2020. gada 1. oktobris}}&lt;/ref&gt; Šī bija trešā reize, kad olimpiskajās spēlēs tika rīkots [[maratons]]. Arturs Lī Ņūtons no [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] bija vienīgais [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1900. gada Parīzes olimpisko spēļu maratona]] dalībnieks, kurš startēja atkārtoti, savukārt starp citiem ievērojamiem amerikāņu skrējējiem bija pēdējo triju [[Bostonas maratons|Bostonas maratonu]] uzvarētāji: [[Semjuels Mellors]] (uzvaŗēja 1902. gadā), [[Džons Lordons]] (uzvaŗēja 1903. gadā) un [[Maikls Springs]] (uzvaŗēja 1904. gadā). [[Kuba 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kuba]] un [[Dienvidāfrika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Dienvidāfrika]] šajā disciplīnā bija pārstāvēta pirmo reizi, savukārt ASV bija vienīgā valsts, kuras skrējēji bija piedalījušies visos trijos pirmajos olimpiskajos maratonos.

Maratonā startēja arī pirmie divi tumšādainie sportisti [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē — divi [[cvani|cvanu]] tautības vīrieši [[Lens Taunjane]] un [[Jans Mašiani]], kuri Sentluisā bija ieradušies kā daļa no Dienvidāfrikas ekspozīcijas [[1904. gada Pasaules izstāde|1904. gada Pasaules izstādes]] ietvaros. Abi iepriekš bija strādājuši par tālbraucējiem, ziņnešiem nesen notikušajā [[Otrais būru karš|Otrajā būru karā]]. Lai gan dažos avotos minēts, ka abi skrējuši basām kājām, sacensību laikā uzņemtajās fotogrāfijās Mašiani ir redzams apavos.

Sākotnēji kā šķietamais uzvarētājs tika sveikts [[Frederiks Lorcs]], tomēr vēlāk viņu diskvalificēja, jo daļu distances viņš bija nobraucis ar automašīnu. Par faktisko uzvarētāju kļuva [[Tomass Hikss]], kurš distances beigās bija tuvu spēku izsīkumam un cieta no halucinācijām — tā bija blakusparādība tam, ka viņa treneri sportistam bija devuši [[brendijs|brendiju]], jēlas [[Ola (pārtika)|ola]]s un [[strihnīns|strihnīnu]]. Sudraba medaļu ieguva [[Alberts Korijs]], savukārt bronzas medaļu ieguva [[Artūrs Lī Ņūtons]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/marathon-men |title=St. Louis 1904 Athletics marathon men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2026. gada 1.oktobris}}&lt;/ref&gt; Veturtās vietas ieguvējs [[Andarīns Karvahals]] no Kubas sacensību laikā ieturēja pusdienlaika snaudu pēc tam, kad bija ieēdis sabojājušos [[ābols|ābolus]].

== Sacensību formāts ==
[[Attēls:Carte Marathon St-Louis-1904 EN.svg|thumb|Maratona distance|left]] Tajā laikā maratona distance vēl nebija standartizēta; Sentluisā trases garums bija 24 jūdzes un 1500 jardu (40 km). Organizatori maratona startu deva plkst. 15.00 pēcpusdienā, lai gan vairums mūsdienu maratonu sākas agri no rīta, lai izmantotu dienas vēsāko laiku.
Sacensību sākumā skrējēji veica piecus apļus jeb 1,67 jūdzes (2,68 km) pa [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskā laukuma]] skriešanas celiņu. Pārējā trases daļa veda pa putekļainiem lauku ceļiem, kur sacensību tiesneši brauca transportlīdzekļos tieši pirms un aiz skrējējiem: tas radīja putekļu mākoņus, kas vēl vairāk pasliktināja jau tā smagos karstuma un mitruma apstākļus, starta brīdī temperatūrai sasniedzot aptuveni 90 grādus pēc Fārenheita (32 grādus pēc Celsija). Maršrutu nācās mainīt pēdējā brīdī, jo ceļus [[Krīvkēra]]s apkārtnē bija izskalojušas lietavas.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot;&gt;{{cite magazine |last=Abbott |first=Karen |author-link=Karen Abbott |date=August 7, 2012 |title=The 1904 Olympic Marathon May Have Been The Strangest Ever |department=History |url=http://www.smithsonianmag.com/history/the-1904-olympic-marathon-may-have-been-the-strangest-ever-14910747 |url-status=live |magazine=[[Smithsonian (magazine)|Smithsonian]] |access-date=24 May 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140209105905/http://www.smithsonianmag.com/history/the-1904-olympic-marathon-may-have-been-the-strangest-ever-14910747/ |archive-date=February 9, 2014}}&lt;/ref&gt;

Tāpat trase maratona laikā netika atbrīvota no šķēršļiem; skrējējiem nācās izvairīties no pilsētas transporta plūsmas, piegādes ratiem, vilcieniem, tramvajiem un pat cilvēkiem, kuri staidzināja suņus.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot; /&gt;

== Sacensību kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! 30. augusts (Otrdiena)
|-
| style=&quot;background-color:#FFDF80| '''Fināls &lt;br/&gt; (medaļu izcīņa)'''
|}

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''nebija'' 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''2:58:50*''' || {{Valsts OS sportists|[[Spiridons Luiss]]|GRE|1896. gada vasaras}} || {{flaga|GRE|old}} [[Atēnas]], [[Grieķija]] || 1896. gada 10. aprīlis
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Labotie/Uzstādītie rekordi pēc 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|}

(*) — ''distances garums bija 40 kilometri.''

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:1904 Thomas J Hicks.jpg|100px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Tomass Hikss]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Albert Corey.jpg|140px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Alberts Korijs]]|GBR|1904. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Arthur Newton.jpg|140px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
|}

== Sacensību kopsavilkums ==
Maratona laikā [[Džons Lordons|Džonam Lordonam]], kurš bija uzvarējis [[1903. gada Bostonas maratons|1903. gada Bostonas maratonā]], pēc 10 jūdzēm (16 km) sākās spēcīga vemšana, un viņš izstājās. Arī [[1902. gada Bostonas maratons|1902. gada Bostonas maratona]] uzvarētāju [[Semjuels Mellors|Semiju Melloru]] pievārēja putekļi; par spīti tam, ka distances vidusdaļā viņš bija līderis, Mellors zaudēja orientāciju un galu galā izstājās pēc 14,5 jūdzēm (23,3 km). Vēl viens dalībnieks, kurš sacensību laikā bija tuvu nāvei, bija amerikānis [[Viljams Garsija]]. Viņu atrada bezsamaņā guļam uz maratona trases ceļa ar smagiem iekšējo orgānu bojājumiem, ko bija izraisījusi tiesnešu automašīnu pacelto putekļu mākoņu ieelpošana.&lt;ref name=&quot;CBOTO&quot;&gt;{{cite book |author=Wallechinsky, David |title=The Complete Book of the Olympics |publisher=Penguin Books |year=1984 |isbn=0140066322 |location=New York |pages=44–45}}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Fred Lorz Cartoon.png|thumb|1904. gada karikatūra, kurā attēlots Lorcs, braucot ar automašīnu maratona laikā|left]] Pirmais finišas līniju pēc trim stundām un 13 minutēm — vairāk nekā 13 minūtes lēnāk nekā 1900. gada uzvarētāja laiks — sasniedza [[Frederiks Lorcs]]. Pēc tam, kad viņš tika pasludināts par uzvarētāju, Lorcs nofotografējās kopā ar toreizējā ASV prezidenta [[Teodors Rūzvelts|Teodora Rūzvelta]] meitu Alisi Rūzveltu: viņa uzlika Lorcam galvā vainagu un jau gatavojās pasniegt zelta medaļu, kad skatītāji paziņoja, ka Lorcs nav noskrējis visu distanci. Patiesībā Lorcs krampju dēļ bija izstājies no sacensībām pēc devītās jūdzes un devies atpakaļ uz stadionu ar automašīnu, brauciena laikā mājot gan skatītājiem, gan pārējiem skrējējiem. Kad automašīna 19. jūdzē salūza, viņš atgriezās trasē un vieglā skējienā šķērsoja finiša līniju.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot; /&gt; Kad saniknotie sacensību tiesneši vērsās pie Lorca ar šīm apsūdzībām, viņš nekavējoties atzinās savā viltībā.  Viņam tika piespriesta mūža diskvalifikācija. Taču 1905. gada 19. februārī sods tika mīkstināts uz sešiem mēnešiem jo Lorss bija oficiāli atvainojies un tika secināts, ka viņam nebija nodoma veikt krāpšanu. Vēlāk, 1905. gadā, Lorcs uzvarēja Bostonas maratonā.

[[Attēls:1904 Olympics- Thomas J. Hicks, Boston, winner of the Marathon Race resting in a car after the finish.jpg|thumb|1904. gada karikatūra, kurā attēlots Lorcs, braucot ar automašīnu maratona laikā|right]] Par sacensību uzvarētāju galu galā kļuva [[Tomass Hikss]], lai gan viņš izmantoja dažāda veida palīdzību, kas mūsdienās būtu stingri aizliegta.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://olympics.com/ioc/1967-creation-of-the-ioc-medical-commission |title=1967: Creation of the IOC Medical Commission |website=olympics.com}}&lt;/ref&gt; 10 jūdzes (16 km) pirms finiša Hikss atradās vadībā ar 1,5 jūdžu (2,4 km) pārsvaru, taču viņa treneriem nācās viņu atturēt no apstāšanās un apgulšanās trasei malā. No tā brīža līdz pat sacīkšu beigām Hikss saņēma vairākas devas [[strihnīns|strihnīna]] (izplatīta žurku inde, kas nelielās devās stimulē nervu sistēmu), kas bija sajaukts ar [[brendijs|brendiju]] un [[ola (pārtika)|olas baltumu]]. Šis ir pirmais oficiāli zināmais veicinošu vielu ([[dopings|dopinga]]) lietošanas gadījums atjaunotajās olimpiskajās spēlēs.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot; /&gt; Viņš turpināja cīnīties uz priekšu, ciešot no halucinācijām, un lielāko daļu atlikušās distances spēja tikai soļot. Kad viņš sasniedza stadionu, atbalsta komanda viņu pārnesa pār finiša līnijai, turot gaisā, kamēr Hikss cilāja kājas, it kā joprojām skrietu. Hiksam bija nepieciešams nestuvēs, lai viņu nogādātu prom no skriešanas celiņa, un viņš stadionā varētu būt miris, ja viņam palīdzību nebūtu snieguši četri ārsti. Maratona laikā viņš zaudēja 8 mārciņas (3,6 kg) svara.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot; /&gt;

Maratonam pēdējā brīdī pievienojās arī kubiešu pastnieks [[Andarīns Karvahals]]. Viņš [[Ņūorleāna|Ņūorleānā]] azartspēlēs zaudējis visu savu naudu, viņš līdz [[Sentluisa]]i nokļuva ar autostopiem un bija spiests skriet parastās ikdienas drēbēs, kurām aprieza staras, lai pārvērstu tās par šortiem. Viņš skrienot maratona distanci bija piestājis pie kāda augļu dārza, lai paēstu ābolus, kas izrādījās sabojājušies. Sabojātie āboli viņam izraisīja spēcīgus [[kuņģis|kuņģa krampjus]], tāpēc viņam nācās apgulties un ieturēt pusdienlaika snaudu. Par spīti pašsajūtas traucējumiem un ieturētajai pauzei, Karvahalam tomēr izdevās finišēt ceturtajā vietā.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{cite book |last1=Martin |first1=David E. |last2=Gynn |first2=Roger W. H. |title=The Olympic Marathon |publisher=Human Kinetics |year=2000 |isbn=978-0-88011-969-6 |page=[https://archive.org/details/olympicmarathon00mart/page/50 50] |url=https://archive.org/details/olympicmarathon00mart |via=Internet Archive}}&lt;/ref&gt;

Dienvidāfrikas pārstāvji [[Lens Taunjane]] un [[Jans Mašiani]] finišēja attiecīgi devītajā un divpadsmitajā vietā. Taunjanem sasniegt labāku rezultātu traucēja suns, kurš viņu padzina aptuveni jūdzi nost no trases maršruta.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot; /&gt;

&lt;gallery mode=&quot;packed&quot; widths=&quot;150&quot; heights=&quot;195&quot;&gt;
Attēls:First runners leaving the stadium during the 1904 Olympic Marathon Race. (Mellor and Spring in front of referees' automobile).jpg|Pirmie skrējēji pamet stadionu (Mellors un Ņūtons priekšgalā tiesnešu automašīnai).
Attēls:Carvajal1904.jpg|kubietis [[Andarīns Karvahals]] ceļā uz ceturto vietu.
Attēls:1904 Olympic Marathon participants, Len Tau (left) and Jan Mashiani of the Tswana tribe of South Africa.jpg|Dienvidāfrikas pārstāvji [[Lens Taunjane]] un [[Jans Mašiani]] pirms skrējiena.
&lt;/gallery&gt;

=== Apsūdzības Hiksa veiktiem pārkāpumiem ===
Vēsturnieks Klemenss Žantī, balstoties uz saviem pētījumiem, ir izteicis viedokli, ka maratona galīgais vietējais sadalījums un rezultāti būtu jāpārskata. Atsaucoties uz diviem 1905. gada oficiālajiem ziņojumiem par sacensībām — sacensību direktora Čārlza Dž. P. Lūkasa ziņojumu un [[Džeimss Edvards Salivens|Džeimsa Edvarda Salivena]] ziņojumu izdevumam ''Spalding's Athletic Almanac'' —, Žantī apgalvo, ka Hiksam tika nodrošināts automašīnas pavadījums un divi tiesneši viņu fiziski nesuši distances pēdējā posma daļā. Tāpat viņam tika dots strihnīns, sajaukts ar olas baltumu un brendiju, lai gan sacensību organizatori pirms starta bija skaidri paziņojuši, ka nekāda palīdzība skrējējiem nebūs atļauta.&lt;ref name=&quot;genty-joh&quot;&gt;{{cite journal |last=Genty |first=Clément |title=The 1904 Olympic Marathon, an unfinished story? Nationalism at any price: from the media construction to the practical realization, the cheating at the Olympic Marathon in 1904 |journal=Journal of Olympic History |volume=31 |issue=3 |year=2023 |pages=28–32 |issn=1085-5165}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;genty-cbeh&quot;&gt;{{cite journal |last=Genty |first=Clément |title=Le Marathon olympique de 1904 : entre organisation hasardeuse et triche assumée, Albert Corey, Murisaltien pris dans l'étau de la diplomatie sportive |journal=Recueil des Travaux du CBEH |publisher=Centre Beaunois d'Études Historiques |volume=42 |year=2024 |issn=1623-4677}}&lt;/ref&gt;

Žantī velk paralēles ar Lorca diskvalifikāciju par līdzīgas palīdzības saņemšanu, kā arī ar [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1908. gada olimpiskās spēļu maratonu]], kurā amerikāņu pārstāvji iesniedza protestu par palīdzību, ko pirmais finišējušais [[Dorando Pjetri]] bija saņēmis no britu tiesnešiem, rezultātā par uzvarētāju pasludinot otrās vietas ieguvēju [[Džons Heipss|Džonu Heipsu]]. Žantī pretstata šo gadījumu 1904. gada situācijai, kurā paši amerikāņu pārstāvji sniedza palīdzību Hiksam un neviens protests netika apstiprināts, un uzskata, ka zelta medaļa būtu atpakaļejošā datumā piešķirama [[Alberts Korijs|Albertam Korijam]].

2023. gadā Žantī vērsās [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] Olimpisko studiju centrā ar lūgumu oficiāli pārskatīt sacensību rezultātus. Centrs atbildēja, ka tā kompetencē neietilpst sacensību norises vietā pieņemto lēmumu apstrīdēšana vai gandrīz pirms 120 gadiem notikušu sacensību rezultātu pārskatīšana. Kopš tā laika Žantī ir pieļāvis iespēju vērsties [[Sporta šķīrējtiesa|Sporta šķīrējtiesā]] (CAS) vai īstenot diplomātisku pieeju ar [[Francijas Nacionālā olimpiskā un sporta komiteja|Francijas Nacionālās olimpiskās un sporta komitejas]] starpniecību. Līdz 2026. gadam oficiālais sacensību rezultātu sadalījums nav ticis mainīts.

=== Dehidratācija ===
Vienīgais ūdens avots sacensību dalībniekiem bija aka aptuveni distances pusceļā (12 jūdžu un 750 jardu jeb 19,998 km atzīmē). Tiesa, Karvahalam izdevās tikt pie ūdens malka no ūdenstorņa aptuveni 6 jūdzes (9,7 km) no starta. [[Džeimss Edvards Salivens]] bija viens no galvenajiem olimpisko spēļu organizatoriem un nenodrošināja nekādus citus ūdens avotus visā 24 jūdžu un 1500 jardu garajā maratona trasē, lai gan sacensības notika 32 °C (90 °F) karstumā pa neasfaltētiem, biezu putekļu klātiem ceļiem. Viņa šķietamais iemesls bija veikt pētījumu par &quot;tīšu [[dehidratācija|dehidratāciju]]&quot; (atūdeņošanos); tas kopā ar slikto tiesāšanu noveda pie tā, ka šis maratons noslēdzās ar vissliktāko finišējušo un startējušo dalībnieku attiecību (14 no 32) un lēnāko uzvarētāja laiku — 3:28:53, kas bija tieši par 29 minūtēm lēnāks nekā otrs lēnākais uzvarētāja rezultāts olimpisko spēļu vēsturē.

== Rezultāti ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Piezīmes 
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Tomass Hikss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 3:28:53 ||
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Alberts Korijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 3:34:52 || 
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Artūrs Lī Ņūtons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 3:47:33 ||
|-
| 4 || align=left|[[Andarīns Karvahals]] || align=left|{{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 5 || align=left|[[Dimitrijs Velulis]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 6 || align=left|[[Deivids Knīlends]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 7 || align=left|[[Harijs Brolijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 8 || align=left|[[Sidnijs Hačs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 9 || align=left|[[Lens Taunjane]] || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 10 || align=left|[[Hristoss Cehuritis]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 11 || align=left|[[Harijs Devlins]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 12 || align=left|[[Jans Mašiani]] || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 13 || align=left|[[Džons Furla]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 14 || align=left|[[Andrejs Oikonomu]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| ''DSQ'' || align=left|[[Frederics Lozs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || &lt;del&gt;3:13:00&lt;/del&gt;|| ''Diskvalifikācija''
|-
| rowspan=&quot;17&quot;| — || align=left|[[Georgijs Dross]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Roberts Faulers (sportists)|Roberts Faulers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Džons Fojs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Viljams Garsija]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Bērijs Hariss]] || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Harilaoss Jannaks]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Edvards Karrs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Tomass Kenedijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Džons Lordons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Joannis Lungics]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Georgijs Lurids]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Semjuels Mellors]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Petrs Pipiless]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Frenks Pīrss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Gajs Porters]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Maikls Springs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Georgijs Vamkaitis]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
Maratona disciplīnā startēja 32 sportisti no 4 valstīm. Kuba un Dienvidāfrika šajā disciplīnā debitēja

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|19}}
* {{flagIOC|RSA|1904. gada vasaras|3}}
* {{flagIOC|GRE|1904. gada vasaras|9}}
* {{flagIOC|CUB|1904. gada vasaras|1}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417171704/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-marathon.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56131 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/marathon-men Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem (''Olympics'')] {{en}}

{{Maratona un pusmaratona skriešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — maratons vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Maratons]]</text>
      <sha1>hjs7u0kk59w9876en9rsip3pj02wmmu</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530562</id>
      <parentid>4530561</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T14:34:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4530562</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23885" sha1="kidadc5ytmakwj2xwq69o3dj4pa1eq1" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        Maratons vīriešiem
|games =        1904. gada Vasaras
|image =        1904 Olympics- Runners lined up at start of Marathon Race, receiving instructions immediately prior to start.jpg
|image_size =   250
|caption =      Skrējēji pulcējās tieši pirms sacensību sākuma
|venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} (starts un finišs)
|date =         1900. gada 30. augusts
|competitors =  32
|nations =      4
|gold=          [[Tomass Hikss]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Alberts Korijs]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       [[Artūrs Lī Ņūtons]]
|bronzeNOC =    USA
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1900 Parīze]]
|next =        ''[[Vieglatlētika 1908. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1906 Atēnas (neof.)]]'' &lt;br/&gt; [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1908 Londona]]
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''Maratons vīriešiem''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensības ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskjās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1900. gada 3. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56131 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Marathon, Men |accessdate=2026. gada 1. oktobris}}&lt;/ref&gt; Maratona distances garums nija 24 jūdzes un 15 jardi (40 km). 

Maratona disciplīnā startēja 32 sportisti no 4 valstīm. Šī skriešanas disciplīna bija sportistu un valstu bagātākā disciplīna vieglatlētikas sacensībās 1904. gada Sentluisas spēlēs. Sacensības tika aizvadītas dienas karstākajā laikā pa putekļainiem lauku ceļiem ar ļoti ierobežotu ūdens pieejamību. Lai gan sacensībās startēja 32 sportisti, finiši sasniedza tikai 14 skrējēji. Sliktās organizācijas un tiesāšanas dēļ šīs sacīkstes izvērtās par īstu absurditāti.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-marathon.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171704/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-marathon.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Marathon |accessdate=2020. gada 1. oktobris}}&lt;/ref&gt; Šī bija trešā reize, kad olimpiskajās spēlēs tika rīkots [[maratons]]. Arturs Lī Ņūtons no [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] bija vienīgais [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1900. gada Parīzes olimpisko spēļu maratona]] dalībnieks, kurš startēja atkārtoti, savukārt starp citiem ievērojamiem amerikāņu skrējējiem bija pēdējo triju [[Bostonas maratons|Bostonas maratonu]] uzvarētāji: [[Semjuels Mellors]] (uzvaŗēja 1902. gadā), [[Džons Lordons]] (uzvaŗēja 1903. gadā) un [[Maikls Springs]] (uzvaŗēja 1904. gadā). [[Kuba 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kuba]] un [[Dienvidāfrika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Dienvidāfrika]] šajā disciplīnā bija pārstāvēta pirmo reizi, savukārt ASV bija vienīgā valsts, kuras skrējēji bija piedalījušies visos trijos pirmajos olimpiskajos maratonos.

Maratonā startēja arī pirmie divi tumšādainie sportisti [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē — divi [[cvani|cvanu]] tautības vīrieši [[Lens Taunjane]] un [[Jans Mašiani]], kuri Sentluisā bija ieradušies kā daļa no Dienvidāfrikas ekspozīcijas [[1904. gada Pasaules izstāde|1904. gada Pasaules izstādes]] ietvaros. Abi iepriekš bija strādājuši par tālbraucējiem, ziņnešiem nesen notikušajā [[Otrais būru karš|Otrajā būru karā]]. Lai gan dažos avotos minēts, ka abi skrējuši basām kājām, sacensību laikā uzņemtajās fotogrāfijās Mašiani ir redzams apavos.

Sākotnēji kā šķietamais uzvarētājs tika sveikts [[Frederiks Lorcs]], tomēr vēlāk viņu diskvalificēja, jo daļu distances viņš bija nobraucis ar automašīnu. Par faktisko uzvarētāju kļuva [[Tomass Hikss]], kurš distances beigās bija tuvu spēku izsīkumam un cieta no halucinācijām — tā bija blakusparādība tam, ka viņa treneri sportistam bija devuši [[brendijs|brendiju]], jēlas [[Ola (pārtika)|ola]]s un [[strihnīns|strihnīnu]]. Sudraba medaļu ieguva [[Alberts Korijs]], savukārt bronzas medaļu ieguva [[Artūrs Lī Ņūtons]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/marathon-men |title=St. Louis 1904 Athletics marathon men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2026. gada 1.oktobris}}&lt;/ref&gt; Veturtās vietas ieguvējs [[Andarīns Karvahals]] no Kubas sacensību laikā ieturēja pusdienlaika snaudu pēc tam, kad bija ieēdis sabojājušos [[ābols|ābolus]].

== Sacensību formāts ==
[[Attēls:Carte Marathon St-Louis-1904 EN.svg|thumb|Maratona distance|left]] Tajā laikā maratona distance vēl nebija standartizēta; Sentluisā trases garums bija 24 jūdzes un 1500 jardu (40 km). Organizatori maratona startu deva plkst. 15.00 pēcpusdienā, lai gan vairums mūsdienu maratonu sākas agri no rīta, lai izmantotu dienas vēsāko laiku.
Sacensību sākumā skrējēji veica piecus apļus jeb 1,67 jūdzes (2,68 km) pa [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskā laukuma]] skriešanas celiņu. Pārējā trases daļa veda pa putekļainiem lauku ceļiem, kur sacensību tiesneši brauca transportlīdzekļos tieši pirms un aiz skrējējiem: tas radīja putekļu mākoņus, kas vēl vairāk pasliktināja jau tā smagos karstuma un mitruma apstākļus, starta brīdī temperatūrai sasniedzot aptuveni 90 grādus pēc Fārenheita (32 grādus pēc Celsija). Maršrutu nācās mainīt pēdējā brīdī, jo ceļus [[Krīvkēra]]s apkārtnē bija izskalojušas lietavas.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot;&gt;{{cite magazine |last=Abbott |first=Karen |author-link=Karen Abbott |date=August 7, 2012 |title=The 1904 Olympic Marathon May Have Been The Strangest Ever |department=History |url=http://www.smithsonianmag.com/history/the-1904-olympic-marathon-may-have-been-the-strangest-ever-14910747 |url-status=live |magazine=[[Smithsonian (magazine)|Smithsonian]] |access-date=24 May 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140209105905/http://www.smithsonianmag.com/history/the-1904-olympic-marathon-may-have-been-the-strangest-ever-14910747/ |archive-date=February 9, 2014}}&lt;/ref&gt;

Tāpat trase maratona laikā netika atbrīvota no šķēršļiem; skrējējiem nācās izvairīties no pilsētas transporta plūsmas, piegādes ratiem, vilcieniem, tramvajiem un pat cilvēkiem, kuri staidzināja suņus.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot; /&gt;

== Sacensību kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! 30. augusts (Otrdiena)
|-
| style=&quot;background-color:#FFDF80| '''Fināls &lt;br/&gt; (medaļu izcīņa)'''
|}

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''nebija'' 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''2:58:50*''' || {{Valsts OS sportists|[[Spiridons Luiss]]|GRE|1896. gada vasaras}} || {{flaga|GRE|old}} [[Atēnas]], [[Grieķija]] || 1896. gada 10. aprīlis
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Labotie/Uzstādītie rekordi pēc 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|}

(*) — ''distances garums bija 40 kilometri.''

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:1904 Thomas J Hicks.jpg|100px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Tomass Hikss]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Albert Corey.jpg|140px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Alberts Korijs]]|GBR|1904. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Arthur Newton.jpg|140px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
|}

== Sacensību kopsavilkums ==
Maratona laikā [[Džons Lordons|Džonam Lordonam]], kurš bija uzvarējis [[1903. gada Bostonas maratons|1903. gada Bostonas maratonā]], pēc 10 jūdzēm (16 km) sākās spēcīga vemšana, un viņš izstājās. Arī [[1902. gada Bostonas maratons|1902. gada Bostonas maratona]] uzvarētāju [[Semjuels Mellors|Semiju Melloru]] pievārēja putekļi; par spīti tam, ka distances vidusdaļā viņš bija līderis, Mellors zaudēja orientāciju un galu galā izstājās pēc 14,5 jūdzēm (23,3 km). Vēl viens dalībnieks, kurš sacensību laikā bija tuvu nāvei, bija amerikānis [[Viljams Garsija]]. Viņu atrada bezsamaņā guļam uz maratona trases ceļa ar smagiem iekšējo orgānu bojājumiem, ko bija izraisījusi tiesnešu automašīnu pacelto putekļu mākoņu ieelpošana.&lt;ref name=&quot;CBOTO&quot;&gt;{{cite book |author=Wallechinsky, David |title=The Complete Book of the Olympics |publisher=Penguin Books |year=1984 |isbn=0140066322 |location=New York |pages=44–45}}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Fred Lorz Cartoon.png|thumb|1904. gada karikatūra, kurā attēlots Lorcs, braucot ar automašīnu maratona laikā|left]] Pirmais finišas līniju pēc trim stundām un 13 minutēm — vairāk nekā 13 minūtes lēnāk nekā 1900. gada uzvarētāja laiks — sasniedza [[Frederiks Lorcs]]. Pēc tam, kad viņš tika pasludināts par uzvarētāju, Lorcs nofotografējās kopā ar toreizējā ASV prezidenta [[Teodors Rūzvelts|Teodora Rūzvelta]] meitu Alisi Rūzveltu: viņa uzlika Lorcam galvā vainagu un jau gatavojās pasniegt zelta medaļu, kad skatītāji paziņoja, ka Lorcs nav noskrējis visu distanci. Patiesībā Lorcs krampju dēļ bija izstājies no sacensībām pēc devītās jūdzes un devies atpakaļ uz stadionu ar automašīnu, brauciena laikā mājot gan skatītājiem, gan pārējiem skrējējiem. Kad automašīna 19. jūdzē salūza, viņš atgriezās trasē un vieglā skējienā šķērsoja finiša līniju.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot; /&gt; Kad saniknotie sacensību tiesneši vērsās pie Lorca ar šīm apsūdzībām, viņš nekavējoties atzinās savā viltībā.  Viņam tika piespriesta mūža diskvalifikācija. Taču 1905. gada 19. februārī sods tika mīkstināts uz sešiem mēnešiem jo Lorss bija oficiāli atvainojies un tika secināts, ka viņam nebija nodoma veikt krāpšanu. Vēlāk, 1905. gadā, Lorcs uzvarēja Bostonas maratonā.

[[Attēls:1904 Olympics- Thomas J. Hicks, Boston, winner of the Marathon Race resting in a car after the finish.jpg|thumb|1904. gada karikatūra, kurā attēlots Lorcs, braucot ar automašīnu maratona laikā|right]] Par sacensību uzvarētāju galu galā kļuva [[Tomass Hikss]], lai gan viņš izmantoja dažāda veida palīdzību, kas mūsdienās būtu stingri aizliegta.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://olympics.com/ioc/1967-creation-of-the-ioc-medical-commission |title=1967: Creation of the IOC Medical Commission |website=olympics.com}}&lt;/ref&gt; 10 jūdzes (16 km) pirms finiša Hikss atradās vadībā ar 1,5 jūdžu (2,4 km) pārsvaru, taču viņa treneriem nācās viņu atturēt no apstāšanās un apgulšanās trasei malā. No tā brīža līdz pat sacīkšu beigām Hikss saņēma vairākas devas [[strihnīns|strihnīna]] (izplatīta žurku inde, kas nelielās devās stimulē nervu sistēmu), kas bija sajaukts ar [[brendijs|brendiju]] un [[ola (pārtika)|olas baltumu]]. Šis ir pirmais oficiāli zināmais veicinošu vielu ([[dopings|dopinga]]) lietošanas gadījums atjaunotajās olimpiskajās spēlēs.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot; /&gt; Viņš turpināja cīnīties uz priekšu, ciešot no halucinācijām, un lielāko daļu atlikušās distances spēja tikai soļot. Kad viņš sasniedza stadionu, atbalsta komanda viņu pārnesa pār finiša līnijai, turot gaisā, kamēr Hikss cilāja kājas, it kā joprojām skrietu. Hiksam bija nepieciešams nestuvēs, lai viņu nogādātu prom no skriešanas celiņa, un viņš stadionā varētu būt miris, ja viņam palīdzību nebūtu snieguši četri ārsti. Maratona laikā viņš zaudēja 8 mārciņas (3,6 kg) svara.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot; /&gt;

Maratonam pēdējā brīdī pievienojās arī kubiešu pastnieks [[Andarīns Karvahals]]. Viņš [[Ņūorleāna|Ņūorleānā]] azartspēlēs zaudējis visu savu naudu, viņš līdz [[Sentluisa]]i nokļuva ar autostopiem un bija spiests skriet parastās ikdienas drēbēs, kurām aprieza staras, lai pārvērstu tās par šortiem. Viņš skrienot maratona distanci bija piestājis pie kāda augļu dārza, lai paēstu ābolus, kas izrādījās sabojājušies. Sabojātie āboli viņam izraisīja spēcīgus [[kuņģis|kuņģa krampjus]], tāpēc viņam nācās apgulties un ieturēt pusdienlaika snaudu. Par spīti pašsajūtas traucējumiem un ieturētajai pauzei, Karvahalam tomēr izdevās finišēt ceturtajā vietā.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{cite book |last1=Martin |first1=David E. |last2=Gynn |first2=Roger W. H. |title=The Olympic Marathon |publisher=Human Kinetics |year=2000 |isbn=978-0-88011-969-6 |page=[https://archive.org/details/olympicmarathon00mart/page/50 50] |url=https://archive.org/details/olympicmarathon00mart |via=Internet Archive}}&lt;/ref&gt;

Dienvidāfrikas pārstāvji [[Lens Taunjane]] un [[Jans Mašiani]] finišēja attiecīgi devītajā un divpadsmitajā vietā. Taunjanem sasniegt labāku rezultātu traucēja suns, kurš viņu padzina aptuveni jūdzi nost no trases maršruta.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot; /&gt;

&lt;gallery mode=&quot;packed&quot; widths=&quot;150&quot; heights=&quot;195&quot;&gt;
Attēls:First runners leaving the stadium during the 1904 Olympic Marathon Race. (Mellor and Spring in front of referees' automobile).jpg|Pirmie skrējēji pamet stadionu (Mellors un Ņūtons priekšgalā tiesnešu automašīnai).
Attēls:Carvajal1904.jpg|kubietis [[Andarīns Karvahals]] ceļā uz ceturto vietu.
Attēls:1904 Olympic Marathon participants, Len Tau (left) and Jan Mashiani of the Tswana tribe of South Africa.jpg|Dienvidāfrikas pārstāvji [[Lens Taunjane]] un [[Jans Mašiani]] pirms skrējiena.
&lt;/gallery&gt;

=== Apsūdzības Hiksa veiktiem pārkāpumiem ===
Vēsturnieks Klemenss Žantī, balstoties uz saviem pētījumiem, ir izteicis viedokli, ka maratona galīgais vietējais sadalījums un rezultāti būtu jāpārskata. Atsaucoties uz diviem 1905. gada oficiālajiem ziņojumiem par sacensībām — sacensību direktora Čārlza Dž. P. Lūkasa ziņojumu un [[Džeimss Edvards Salivens|Džeimsa Edvarda Salivena]] ziņojumu izdevumam ''Spalding's Athletic Almanac'' —, Žantī apgalvo, ka Hiksam tika nodrošināts automašīnas pavadījums un divi tiesneši viņu fiziski nesuši distances pēdējā posma daļā. Tāpat viņam tika dots strihnīns, sajaukts ar olas baltumu un brendiju, lai gan sacensību organizatori pirms starta bija skaidri paziņojuši, ka nekāda palīdzība skrējējiem nebūs atļauta.&lt;ref name=&quot;genty-joh&quot;&gt;{{cite journal |last=Genty |first=Clément |title=The 1904 Olympic Marathon, an unfinished story? Nationalism at any price: from the media construction to the practical realization, the cheating at the Olympic Marathon in 1904 |journal=Journal of Olympic History |volume=31 |issue=3 |year=2023 |pages=28–32 |issn=1085-5165}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;genty-cbeh&quot;&gt;{{cite journal |last=Genty |first=Clément |title=Le Marathon olympique de 1904 : entre organisation hasardeuse et triche assumée, Albert Corey, Murisaltien pris dans l'étau de la diplomatie sportive |journal=Recueil des Travaux du CBEH |publisher=Centre Beaunois d'Études Historiques |volume=42 |year=2024 |issn=1623-4677}}&lt;/ref&gt;

Žantī velk paralēles ar Lorca diskvalifikāciju par līdzīgas palīdzības saņemšanu, kā arī ar [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1908. gada olimpiskās spēļu maratonu]], kurā amerikāņu pārstāvji iesniedza protestu par palīdzību, ko pirmais finišējušais [[Dorando Pjetri]] bija saņēmis no britu tiesnešiem, rezultātā par uzvarētāju pasludinot otrās vietas ieguvēju [[Džons Heipss|Džonu Heipsu]]. Žantī pretstata šo gadījumu 1904. gada situācijai, kurā paši amerikāņu pārstāvji sniedza palīdzību Hiksam un neviens protests netika apstiprināts, un uzskata, ka zelta medaļa būtu atpakaļejošā datumā piešķirama [[Alberts Korijs|Albertam Korijam]].

2023. gadā Žantī vērsās [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] Olimpisko studiju centrā ar lūgumu oficiāli pārskatīt sacensību rezultātus. Centrs atbildēja, ka tā kompetencē neietilpst sacensību norises vietā pieņemto lēmumu apstrīdēšana vai gandrīz pirms 120 gadiem notikušu sacensību rezultātu pārskatīšana. Kopš tā laika Žantī ir pieļāvis iespēju vērsties [[Sporta šķīrējtiesa|Sporta šķīrējtiesā]] (CAS) vai īstenot diplomātisku pieeju ar [[Francijas Nacionālā olimpiskā un sporta komiteja|Francijas Nacionālās olimpiskās un sporta komitejas]] starpniecību. Līdz 2026. gadam oficiālais sacensību rezultātu sadalījums nav ticis mainīts.

=== Dehidratācija ===
Vienīgais ūdens avots sacensību dalībniekiem bija aka aptuveni distances pusceļā (12 jūdžu un 750 jardu jeb 19,998 km atzīmē). Tiesa, Karvahalam izdevās tikt pie ūdens malka no ūdenstorņa aptuveni 6 jūdzes (9,7 km) no starta. [[Džeimss Edvards Salivens]] bija viens no galvenajiem olimpisko spēļu organizatoriem un nenodrošināja nekādus citus ūdens avotus visā 24 jūdžu un 1500 jardu garajā maratona trasē, lai gan sacensības notika 32 °C (90 °F) karstumā pa neasfaltētiem, biezu putekļu klātiem ceļiem. Viņa šķietamais iemesls bija veikt pētījumu par &quot;tīšu [[dehidratācija|dehidratāciju]]&quot; (atūdeņošanos); tas kopā ar slikto tiesāšanu noveda pie tā, ka šis maratons noslēdzās ar vissliktāko finišējušo un startējušo dalībnieku attiecību (14 no 32) un lēnāko uzvarētāja laiku — 3:28:53, kas bija tieši par 29 minūtēm lēnāks nekā otrs lēnākais uzvarētāja rezultāts olimpisko spēļu vēsturē.

== Rezultāti ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Piezīmes 
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Tomass Hikss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 3:28:53 ||
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Alberts Korijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 3:34:52 || 
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Artūrs Lī Ņūtons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 3:47:33 ||
|-
| 4 || align=left|[[Andarīns Karvahals]] || align=left|{{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 5 || align=left|[[Dimitrijs Velulis]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 6 || align=left|[[Deivids Knīlends]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 7 || align=left|[[Harijs Brolijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 8 || align=left|[[Sidnijs Hačs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 9 || align=left|[[Lens Taunjane]] || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 10 || align=left|[[Hristoss Cehuritis]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 11 || align=left|[[Harijs Devlins]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 12 || align=left|[[Jans Mašiani]] || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 13 || align=left|[[Džons Furla]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 14 || align=left|[[Andrejs Oikonomu]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| ''DSQ'' || align=left|[[Frederics Lozs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || &lt;del&gt;3:13:00&lt;/del&gt;|| ''Diskvalifikācija''
|-
| rowspan=&quot;17&quot;| — || align=left|[[Georgijs Dross]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Roberts Faulers (sportists)|Roberts Faulers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Džons Fojs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Viljams Garsija]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Bērijs Hariss]] || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Harilaoss Jannaks]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Edvards Karrs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Tomass Kenedijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Džons Lordons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Joannis Lungics]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Georgijs Lurids]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Semjuels Mellors]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Petrs Pipiless]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Frenks Pīrss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Gajs Porters]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Maikls Springs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Georgijs Vamkaitis]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
Maratona disciplīnā startēja 32 sportisti no 4 valstīm. Kuba un Dienvidāfrika šajā disciplīnā debitēja

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|19}}
* {{flagIOC|RSA|1904. gada vasaras|3}}
* {{flagIOC|GRE|1904. gada vasaras|9}}
* {{flagIOC|CUB|1904. gada vasaras|1}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417171704/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-marathon.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56131 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/marathon-men Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem (''Olympics'')] {{en}}

{{Maratona skriešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — maratons vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Maratons]]</text>
      <sha1>kidadc5ytmakwj2xwq69o3dj4pa1eq1</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530568</id>
      <parentid>4530562</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T14:43:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4530568</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23882" sha1="g3bptpa3yod6b73krz7fz46686i9nxa" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        Maratons vīriešiem
|games =        1904. gada Vasaras
|image =        1904 Olympics- Runners lined up at start of Marathon Race, receiving instructions immediately prior to start.jpg
|image_size =   250
|caption =      Skrējēji pulcējās tieši pirms sacensību sākuma
|venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} (starts un finišs)
|date =         1900. gada 30. augusts
|competitors =  32
|nations =      4
|gold=          [[Tomass Hikss]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Alberts Korijs]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       [[Artūrs Lī Ņūtons]]
|bronzeNOC =    USA
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1900 Parīze]]
|next =        ''[[Vieglatlētika 1908. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1906 Atēnas (neof.)]]'' &lt;br/&gt; [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1908 Londona]]
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''Maratons vīriešiem''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensības ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskjās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1900. gada 3. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56131 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Marathon, Men |accessdate=2026. gada 1. oktobris}}&lt;/ref&gt; Maratona distances garums nija 24 jūdzes un 15 jardi (40 km). 

Maratona disciplīnā startēja 32 sportisti no 4 valstīm. Šī skriešanas disciplīna bija sportistu un valstu bagātākā disciplīna vieglatlētikas sacensībās 1904. gada Sentluisas spēlēs. Sacensības tika aizvadītas dienas karstākajā laikā pa putekļainiem lauku ceļiem ar ļoti ierobežotu ūdens pieejamību. Lai gan sacensībās startēja 32 sportisti, finiši sasniedza tikai 14 skrējēji. Sliktās organizācijas un tiesāšanas dēļ šīs sacīkstes izvērtās par īstu absurditāti.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-marathon.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171704/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-marathon.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Marathon |accessdate=2020. gada 1. oktobris}}&lt;/ref&gt; Šī bija trešā reize, kad olimpiskajās spēlēs tika rīkots [[maratons]]. Arturs Lī Ņūtons no [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] bija vienīgais [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1900. gada Parīzes olimpisko spēļu maratona]] dalībnieks, kurš startēja atkārtoti, savukārt starp citiem ievērojamiem amerikāņu skrējējiem bija pēdējo triju [[Bostonas maratons|Bostonas maratonu]] uzvarētāji: [[Semjuels Mellors]] (uzvarēja 1902. gadā), [[Džons Lordons]] (uzvarēja 1903. gadā) un [[Maikls Springs]] (uzvarēja 1904. gadā). [[Kuba 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kuba]] un [[Dienvidāfrika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Dienvidāfrika]] šajā disciplīnā bija pārstāvēta pirmo reizi, savukārt ASV bija vienīgā valsts, kuras skrējēji bija piedalījušies visos trijos pirmajos olimpiskajos maratonos.

Maratonā startēja arī pirmie divi tumšādainie sportisti [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē — divi [[cvani|cvanu]] tautības vīrieši [[Lens Taunjane]] un [[Jans Mašiani]], kuri Sentluisā bija ieradušies kā daļa no Dienvidāfrikas ekspozīcijas [[1904. gada Pasaules izstāde|1904. gada Pasaules izstādes]] ietvaros. Abi iepriekš bija strādājuši par tālbraucējiem, ziņnešiem nesen notikušajā [[Otrais būru karš|Otrajā būru karā]]. Lai gan dažos avotos minēts, ka abi skrējuši basām kājām, sacensību laikā uzņemtajās fotogrāfijās Mašiani ir redzams apavos.

Sākotnēji kā šķietamais uzvarētājs tika sveikts [[Frederiks Lorcs]], tomēr vēlāk viņu diskvalificēja, jo daļu distances viņš bija nobraucis ar automašīnu. Par faktisko uzvarētāju kļuva [[Tomass Hikss]], kurš distances beigās bija tuvu spēku izsīkumam un cieta no halucinācijām — tā bija blakusparādība tam, ka viņa treneri sportistam bija devuši [[brendijs|brendiju]], jēlas [[Ola (pārtika)|ola]]s un [[strihnīns|strihnīnu]]. Sudraba medaļu ieguva [[Alberts Korijs]], savukārt bronzas medaļu ieguva [[Artūrs Lī Ņūtons]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/marathon-men |title=St. Louis 1904 Athletics marathon men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2026. gada 1.oktobris}}&lt;/ref&gt; Veturtās vietas ieguvējs [[Andarīns Karvahals]] no Kubas sacensību laikā ieturēja pusdienlaika snaudu pēc tam, kad bija ieēdis sabojājušos [[ābols|ābolus]].

== Sacensību formāts ==
[[Attēls:Carte Marathon St-Louis-1904 EN.svg|thumb|Maratona distance|left]] Tajā laikā maratona distance vēl nebija standartizēta; Sentluisā trases garums bija 24 jūdzes un 1500 jardu (40 km). Organizatori maratona startu deva plkst. 15.00 pēcpusdienā, lai gan vairums mūsdienu maratonu sākas agri no rīta, lai izmantotu dienas vēsāko laiku.
Sacensību sākumā skrējēji veica piecus apļus jeb 1,67 jūdzes (2,68 km) pa [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskā laukuma]] skriešanas celiņu. Pārējā trases daļa veda pa putekļainiem lauku ceļiem, kur sacensību tiesneši brauca transportlīdzekļos tieši pirms un aiz skrējējiem: tas radīja putekļu mākoņus, kas vēl vairāk pasliktināja jau tā smagos karstuma un mitruma apstākļus, starta brīdī temperatūrai sasniedzot aptuveni 90 grādus pēc Fārenheita (32 grādus pēc Celsija). Maršrutu nācās mainīt pēdējā brīdī, jo ceļus [[Krīvkēra]]s apkārtnē bija izskalojušas lietavas.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot;&gt;{{cite magazine |last=Abbott |first=Karen |author-link=Karen Abbott |date=August 7, 2012 |title=The 1904 Olympic Marathon May Have Been The Strangest Ever |department=History |url=http://www.smithsonianmag.com/history/the-1904-olympic-marathon-may-have-been-the-strangest-ever-14910747 |url-status=live |magazine=[[Smithsonian (magazine)|Smithsonian]] |access-date=24 May 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140209105905/http://www.smithsonianmag.com/history/the-1904-olympic-marathon-may-have-been-the-strangest-ever-14910747/ |archive-date=February 9, 2014}}&lt;/ref&gt;

Tāpat trase maratona laikā netika atbrīvota no šķēršļiem; skrējējiem nācās izvairīties no pilsētas transporta plūsmas, piegādes ratiem, vilcieniem, tramvajiem un pat cilvēkiem, kuri staidzināja suņus.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot; /&gt;

== Sacensību kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! 30. augusts (Otrdiena)
|-
| style=&quot;background-color:#FFDF80| '''Fināls &lt;br/&gt; (medaļu izcīņa)'''
|}

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''nebija'' 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''2:58:50*''' || {{Valsts OS sportists|[[Spiridons Luiss]]|GRE|1896. gada vasaras}} || {{flaga|GRE|old}} [[Atēnas]], [[Grieķija]] || 1896. gada 10. aprīlis
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Labotie/Uzstādītie rekordi pēc 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|}

(*) — ''distances garums bija 40 kilometri.''

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:1904 Thomas J Hicks.jpg|100px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Tomass Hikss]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Albert Corey.jpg|140px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Alberts Korijs]]|GBR|1904. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Arthur Newton.jpg|140px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
|}

== Sacensību kopsavilkums ==
Maratona laikā [[Džons Lordons|Džonam Lordonam]], kurš bija uzvarējis [[1903. gada Bostonas maratons|1903. gada Bostonas maratonā]], pēc 10 jūdzēm (16 km) sākās spēcīga vemšana, un viņš izstājās. Arī [[1902. gada Bostonas maratons|1902. gada Bostonas maratona]] uzvarētāju [[Semjuels Mellors|Semiju Melloru]] pievārēja putekļi; par spīti tam, ka distances vidusdaļā viņš bija līderis, Mellors zaudēja orientāciju un galu galā izstājās pēc 14,5 jūdzēm (23,3 km). Vēl viens dalībnieks, kurš sacensību laikā bija tuvu nāvei, bija amerikānis [[Viljams Garsija]]. Viņu atrada bezsamaņā guļam uz maratona trases ceļa ar smagiem iekšējo orgānu bojājumiem, ko bija izraisījusi tiesnešu automašīnu pacelto putekļu mākoņu ieelpošana.&lt;ref name=&quot;CBOTO&quot;&gt;{{cite book |author=Wallechinsky, David |title=The Complete Book of the Olympics |publisher=Penguin Books |year=1984 |isbn=0140066322 |location=New York |pages=44–45}}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Fred Lorz Cartoon.png|thumb|1904. gada karikatūra, kurā attēlots Lorcs, braucot ar automašīnu maratona laikā|left]] Pirmais finišas līniju pēc trim stundām un 13 minutēm — vairāk nekā 13 minūtes lēnāk nekā 1900. gada uzvarētāja laiks — sasniedza [[Frederiks Lorcs]]. Pēc tam, kad viņš tika pasludināts par uzvarētāju, Lorcs nofotografējās kopā ar toreizējā ASV prezidenta [[Teodors Rūzvelts|Teodora Rūzvelta]] meitu Alisi Rūzveltu: viņa uzlika Lorcam galvā vainagu un jau gatavojās pasniegt zelta medaļu, kad skatītāji paziņoja, ka Lorcs nav noskrējis visu distanci. Patiesībā Lorcs krampju dēļ bija izstājies no sacensībām pēc devītās jūdzes un devies atpakaļ uz stadionu ar automašīnu, brauciena laikā mājot gan skatītājiem, gan pārējiem skrējējiem. Kad automašīna 19. jūdzē salūza, viņš atgriezās trasē un vieglā skējienā šķērsoja finiša līniju.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot; /&gt; Kad saniknotie sacensību tiesneši vērsās pie Lorca ar šīm apsūdzībām, viņš nekavējoties atzinās savā viltībā.  Viņam tika piespriesta mūža diskvalifikācija. Taču 1905. gada 19. februārī sods tika mīkstināts uz sešiem mēnešiem jo Lorss bija oficiāli atvainojies un tika secināts, ka viņam nebija nodoma veikt krāpšanu. Vēlāk, 1905. gadā, Lorcs uzvarēja Bostonas maratonā.

[[Attēls:1904 Olympics- Thomas J. Hicks, Boston, winner of the Marathon Race resting in a car after the finish.jpg|thumb|1904. gada karikatūra, kurā attēlots Lorcs, braucot ar automašīnu maratona laikā|right]] Par sacensību uzvarētāju galu galā kļuva [[Tomass Hikss]], lai gan viņš izmantoja dažāda veida palīdzību, kas mūsdienās būtu stingri aizliegta.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://olympics.com/ioc/1967-creation-of-the-ioc-medical-commission |title=1967: Creation of the IOC Medical Commission |website=olympics.com}}&lt;/ref&gt; 10 jūdzes (16 km) pirms finiša Hikss atradās vadībā ar 1,5 jūdžu (2,4 km) pārsvaru, taču viņa treneriem nācās viņu atturēt no apstāšanās un apgulšanās trasei malā. No tā brīža līdz pat sacīkšu beigām Hikss saņēma vairākas devas [[strihnīns|strihnīna]] (izplatīta žurku inde, kas nelielās devās stimulē nervu sistēmu), kas bija sajaukts ar [[brendijs|brendiju]] un [[ola (pārtika)|olas baltumu]]. Šis ir pirmais oficiāli zināmais veicinošu vielu ([[dopings|dopinga]]) lietošanas gadījums atjaunotajās olimpiskajās spēlēs.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot; /&gt; Viņš turpināja cīnīties uz priekšu, ciešot no halucinācijām, un lielāko daļu atlikušās distances spēja tikai soļot. Kad viņš sasniedza stadionu, atbalsta komanda viņu pārnesa pār finiša līnijai, turot gaisā, kamēr Hikss cilāja kājas, it kā joprojām skrietu. Hiksam bija nepieciešams nestuvēs, lai viņu nogādātu prom no skriešanas celiņa, un viņš stadionā varētu būt miris, ja viņam palīdzību nebūtu snieguši četri ārsti. Maratona laikā viņš zaudēja 8 mārciņas (3,6 kg) svara.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot; /&gt;

Maratonam pēdējā brīdī pievienojās arī kubiešu pastnieks [[Andarīns Karvahals]]. Viņš [[Ņūorleāna|Ņūorleānā]] azartspēlēs zaudējis visu savu naudu, viņš līdz [[Sentluisa]]i nokļuva ar autostopiem un bija spiests skriet parastās ikdienas drēbēs, kurām aprieza staras, lai pārvērstu tās par šortiem. Viņš skrienot maratona distanci bija piestājis pie kāda augļu dārza, lai paēstu ābolus, kas izrādījās sabojājušies. Sabojātie āboli viņam izraisīja spēcīgus [[kuņģis|kuņģa krampjus]], tāpēc viņam nācās apgulties un ieturēt pusdienlaika snaudu. Par spīti pašsajūtas traucējumiem un ieturētajai pauzei, Karvahalam tomēr izdevās finišēt ceturtajā vietā.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{cite book |last1=Martin |first1=David E. |last2=Gynn |first2=Roger W. H. |title=The Olympic Marathon |publisher=Human Kinetics |year=2000 |isbn=978-0-88011-969-6 |page=[https://archive.org/details/olympicmarathon00mart/page/50 50] |url=https://archive.org/details/olympicmarathon00mart |via=Internet Archive}}&lt;/ref&gt;

Dienvidāfrikas pārstāvji [[Lens Taunjane]] un [[Jans Mašiani]] finišēja attiecīgi devītajā un divpadsmitajā vietā. Taunjanem sasniegt labāku rezultātu traucēja suns, kurš viņu padzina aptuveni jūdzi nost no trases maršruta.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot; /&gt;

&lt;gallery mode=&quot;packed&quot; widths=&quot;150&quot; heights=&quot;195&quot;&gt;
Attēls:First runners leaving the stadium during the 1904 Olympic Marathon Race. (Mellor and Spring in front of referees' automobile).jpg|Pirmie skrējēji pamet stadionu (Mellors un Ņūtons priekšgalā tiesnešu automašīnai).
Attēls:Carvajal1904.jpg|kubietis [[Andarīns Karvahals]] ceļā uz ceturto vietu.
Attēls:1904 Olympic Marathon participants, Len Tau (left) and Jan Mashiani of the Tswana tribe of South Africa.jpg|Dienvidāfrikas pārstāvji [[Lens Taunjane]] un [[Jans Mašiani]] pirms skrējiena.
&lt;/gallery&gt;

=== Apsūdzības Hiksa veiktiem pārkāpumiem ===
Vēsturnieks Klemenss Žantī, balstoties uz saviem pētījumiem, ir izteicis viedokli, ka maratona galīgais vietējais sadalījums un rezultāti būtu jāpārskata. Atsaucoties uz diviem 1905. gada oficiālajiem ziņojumiem par sacensībām — sacensību direktora Čārlza Dž. P. Lūkasa ziņojumu un [[Džeimss Edvards Salivens|Džeimsa Edvarda Salivena]] ziņojumu izdevumam ''Spalding's Athletic Almanac'' —, Žantī apgalvo, ka Hiksam tika nodrošināts automašīnas pavadījums un divi tiesneši viņu fiziski nesuši distances pēdējā posma daļā. Tāpat viņam tika dots strihnīns, sajaukts ar olas baltumu un brendiju, lai gan sacensību organizatori pirms starta bija skaidri paziņojuši, ka nekāda palīdzība skrējējiem nebūs atļauta.&lt;ref name=&quot;genty-joh&quot;&gt;{{cite journal |last=Genty |first=Clément |title=The 1904 Olympic Marathon, an unfinished story? Nationalism at any price: from the media construction to the practical realization, the cheating at the Olympic Marathon in 1904 |journal=Journal of Olympic History |volume=31 |issue=3 |year=2023 |pages=28–32 |issn=1085-5165}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;genty-cbeh&quot;&gt;{{cite journal |last=Genty |first=Clément |title=Le Marathon olympique de 1904 : entre organisation hasardeuse et triche assumée, Albert Corey, Murisaltien pris dans l'étau de la diplomatie sportive |journal=Recueil des Travaux du CBEH |publisher=Centre Beaunois d'Études Historiques |volume=42 |year=2024 |issn=1623-4677}}&lt;/ref&gt;

Žantī velk paralēles ar Lorca diskvalifikāciju par līdzīgas palīdzības saņemšanu, kā arī ar [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1908. gada olimpiskās spēļu maratonu]], kurā amerikāņu pārstāvji iesniedza protestu par palīdzību, ko pirmais finišējušais [[Dorando Pjetri]] bija saņēmis no britu tiesnešiem, rezultātā par uzvarētāju pasludinot otrās vietas ieguvēju [[Džons Heipss|Džonu Heipsu]]. Žantī pretstata šo gadījumu 1904. gada situācijai, kurā paši amerikāņu pārstāvji sniedza palīdzību Hiksam un neviens protests netika apstiprināts, un uzskata, ka zelta medaļa būtu atpakaļejošā datumā piešķirama [[Alberts Korijs|Albertam Korijam]].

2023. gadā Žantī vērsās [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] Olimpisko studiju centrā ar lūgumu oficiāli pārskatīt sacensību rezultātus. Centrs atbildēja, ka tā kompetencē neietilpst sacensību norises vietā pieņemto lēmumu apstrīdēšana vai gandrīz pirms 120 gadiem notikušu sacensību rezultātu pārskatīšana. Kopš tā laika Žantī ir pieļāvis iespēju vērsties [[Sporta šķīrējtiesa|Sporta šķīrējtiesā]] (CAS) vai īstenot diplomātisku pieeju ar [[Francijas Nacionālā olimpiskā un sporta komiteja|Francijas Nacionālās olimpiskās un sporta komitejas]] starpniecību. Līdz 2026. gadam oficiālais sacensību rezultātu sadalījums nav ticis mainīts.

=== Dehidratācija ===
Vienīgais ūdens avots sacensību dalībniekiem bija aka aptuveni distances pusceļā (12 jūdžu un 750 jardu jeb 19,998 km atzīmē). Tiesa, Karvahalam izdevās tikt pie ūdens malka no ūdenstorņa aptuveni 6 jūdzes (9,7 km) no starta. [[Džeimss Edvards Salivens]] bija viens no galvenajiem olimpisko spēļu organizatoriem un nenodrošināja nekādus citus ūdens avotus visā 24 jūdžu un 1500 jardu garajā maratona trasē, lai gan sacensības notika 32 °C (90 °F) karstumā pa neasfaltētiem, biezu putekļu klātiem ceļiem. Viņa šķietamais iemesls bija veikt pētījumu par &quot;tīšu [[dehidratācija|dehidratāciju]]&quot; (atūdeņošanos); tas kopā ar slikto tiesāšanu noveda pie tā, ka šis maratons noslēdzās ar vissliktāko finišējušo un startējušo dalībnieku attiecību (14 no 32) un lēnāko uzvarētāja laiku — 3:28:53, kas bija tieši par 29 minūtēm lēnāks nekā otrs lēnākais uzvarētāja rezultāts olimpisko spēļu vēsturē.

== Rezultāti ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Piezīmes 
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Tomass Hikss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 3:28:53 ||
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Alberts Korijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 3:34:52 || 
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Artūrs Lī Ņūtons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 3:47:33 ||
|-
| 4 || align=left|[[Andarīns Karvahals]] || align=left|{{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 5 || align=left|[[Dimitrijs Velulis]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 6 || align=left|[[Deivids Knīlends]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 7 || align=left|[[Harijs Brolijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 8 || align=left|[[Sidnijs Hačs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 9 || align=left|[[Lens Taunjane]] || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 10 || align=left|[[Hristoss Cehuritis]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 11 || align=left|[[Harijs Devlins]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 12 || align=left|[[Jans Mašiani]] || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 13 || align=left|[[Džons Furla]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 14 || align=left|[[Andrejs Oikonomu]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| ''DSQ'' || align=left|[[Frederics Lozs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || &lt;del&gt;3:13:00&lt;/del&gt;|| ''Diskvalifikācija''
|-
| rowspan=&quot;17&quot;| — || align=left|[[Georgijs Dross]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Roberts Faulers (sportists)|Roberts Faulers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Džons Fojs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Viljams Garsija]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Bērijs Hariss]] || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Harilaoss Jannaks]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Edvards Karrs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Tomass Kenedijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Džons Lordons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Joannis Lungics]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Georgijs Lurids]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Semjuels Mellors]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Petrs Pipiless]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Frenks Pīrss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Gajs Porters]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Maikls Springs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Georgijs Vamkaitis]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
Maratona disciplīnā startēja 32 sportisti no 4 valstīm. Kuba un Dienvidāfrika šajā disciplīnā debitēja

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|19}}
* {{flagIOC|RSA|1904. gada vasaras|3}}
* {{flagIOC|GRE|1904. gada vasaras|9}}
* {{flagIOC|CUB|1904. gada vasaras|1}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417171704/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-marathon.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56131 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/marathon-men Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem (''Olympics'')] {{en}}

{{Maratona skriešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — maratons vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Maratons]]</text>
      <sha1>g3bptpa3yod6b73krz7fz46686i9nxa</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530569</id>
      <parentid>4530568</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T14:43:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4530569</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23882" sha1="fgs8p06x6akdkyjhxcp097wjxqhv2ko" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        Maratons vīriešiem
|games =        1904. gada Vasaras
|image =        1904 Olympics- Runners lined up at start of Marathon Race, receiving instructions immediately prior to start.jpg
|image_size =   250
|caption =      Skrējēji pulcējās tieši pirms sacensību sākuma
|venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} (starts un finišs)
|date =         1900. gada 30. augusts
|competitors =  32
|nations =      4
|gold=          [[Tomass Hikss]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Alberts Korijs]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       [[Artūrs Lī Ņūtons]]
|bronzeNOC =    USA
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1900 Parīze]]
|next =        ''[[Vieglatlētika 1908. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1906 Atēnas (neof.)]]'' &lt;br/&gt; [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1908 Londona]]
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''Maratons vīriešiem''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensības ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskjās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1900. gada 3. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56131 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Marathon, Men |accessdate=2026. gada 1. oktobris}}&lt;/ref&gt; Maratona distances garums nija 24 jūdzes un 15 jardi (40 km). 

Maratona disciplīnā startēja 32 sportisti no 4 valstīm. Šī skriešanas disciplīna bija sportistu un valstu bagātākā disciplīna vieglatlētikas sacensībās 1904. gada Sentluisas spēlēs. Sacensības tika aizvadītas dienas karstākajā laikā pa putekļainiem lauku ceļiem ar ļoti ierobežotu ūdens pieejamību. Lai gan sacensībās startēja 32 sportisti, finiši sasniedza tikai 14 skrējēji. Sliktās organizācijas un tiesāšanas dēļ šīs sacīkstes izvērtās par īstu absurditāti.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-marathon.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171704/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-marathon.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Marathon |accessdate=2020. gada 1. oktobris}}&lt;/ref&gt; Šī bija trešā reize, kad olimpiskajās spēlēs tika rīkots [[maratons]]. Arturs Lī Ņūtons no [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] bija vienīgais [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1900. gada Parīzes olimpisko spēļu maratona]] dalībnieks, kurš startēja atkārtoti, savukārt starp citiem ievērojamiem amerikāņu skrējējiem bija pēdējo triju [[Bostonas maratons|Bostonas maratonu]] uzvarētāji: [[Semjuels Mellors]] (uzvarēja 1902. gadā), [[Džons Lordons]] (uzvarēja 1903. gadā) un [[Maikls Springs]] (uzvarēja 1904. gadā). [[Kuba 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kuba]] un [[Dienvidāfrika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Dienvidāfrika]] šajā disciplīnā bija pārstāvēta pirmo reizi, savukārt ASV bija vienīgā valsts, kuras skrējēji bija piedalījušies visos trijos pirmajos olimpiskajos maratonos.

Maratonā startēja arī pirmie divi tumšādainie sportisti [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē — divi [[cvani|cvanu]] tautības vīrieši [[Lens Taunjane]] un [[Jans Mašiani]], kuri Sentluisā bija ieradušies kā daļa no Dienvidāfrikas ekspozīcijas [[1904. gada Pasaules izstāde|1904. gada Pasaules izstādes]] ietvaros. Abi iepriekš bija strādājuši par tālbraucējiem, ziņnešiem nesen notikušajā [[Otrais būru karš|Otrajā būru karā]]. Lai gan dažos avotos minēts, ka abi skrējuši basām kājām, sacensību laikā uzņemtajās fotogrāfijās Mašiani ir redzams apavos.

Sākotnēji kā šķietamais uzvarētājs tika sveikts [[Frederiks Lorcs]], tomēr vēlāk viņu diskvalificēja, jo daļu distances viņš bija nobraucis ar automašīnu. Par faktisko uzvarētāju kļuva [[Tomass Hikss]], kurš distances beigās bija tuvu spēku izsīkumam un cieta no halucinācijām — tā bija blakusparādība tam, ka viņa treneri sportistam bija devuši [[brendijs|brendiju]], jēlas [[Ola (pārtika)|ola]]s un [[strihnīns|strihnīnu]]. Sudraba medaļu ieguva [[Alberts Korijs]], savukārt bronzas medaļu ieguva [[Artūrs Lī Ņūtons]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/marathon-men |title=St. Louis 1904 Athletics marathon men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2026. gada 1.oktobris}}&lt;/ref&gt; Ceturtās vietas ieguvējs [[Andarīns Karvahals]] no Kubas sacensību laikā ieturēja pusdienlaika snaudu pēc tam, kad bija ieēdis sabojājušos [[ābols|ābolus]].

== Sacensību formāts ==
[[Attēls:Carte Marathon St-Louis-1904 EN.svg|thumb|Maratona distance|left]] Tajā laikā maratona distance vēl nebija standartizēta; Sentluisā trases garums bija 24 jūdzes un 1500 jardu (40 km). Organizatori maratona startu deva plkst. 15.00 pēcpusdienā, lai gan vairums mūsdienu maratonu sākas agri no rīta, lai izmantotu dienas vēsāko laiku.
Sacensību sākumā skrējēji veica piecus apļus jeb 1,67 jūdzes (2,68 km) pa [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskā laukuma]] skriešanas celiņu. Pārējā trases daļa veda pa putekļainiem lauku ceļiem, kur sacensību tiesneši brauca transportlīdzekļos tieši pirms un aiz skrējējiem: tas radīja putekļu mākoņus, kas vēl vairāk pasliktināja jau tā smagos karstuma un mitruma apstākļus, starta brīdī temperatūrai sasniedzot aptuveni 90 grādus pēc Fārenheita (32 grādus pēc Celsija). Maršrutu nācās mainīt pēdējā brīdī, jo ceļus [[Krīvkēra]]s apkārtnē bija izskalojušas lietavas.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot;&gt;{{cite magazine |last=Abbott |first=Karen |author-link=Karen Abbott |date=August 7, 2012 |title=The 1904 Olympic Marathon May Have Been The Strangest Ever |department=History |url=http://www.smithsonianmag.com/history/the-1904-olympic-marathon-may-have-been-the-strangest-ever-14910747 |url-status=live |magazine=[[Smithsonian (magazine)|Smithsonian]] |access-date=24 May 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140209105905/http://www.smithsonianmag.com/history/the-1904-olympic-marathon-may-have-been-the-strangest-ever-14910747/ |archive-date=February 9, 2014}}&lt;/ref&gt;

Tāpat trase maratona laikā netika atbrīvota no šķēršļiem; skrējējiem nācās izvairīties no pilsētas transporta plūsmas, piegādes ratiem, vilcieniem, tramvajiem un pat cilvēkiem, kuri staidzināja suņus.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot; /&gt;

== Sacensību kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! 30. augusts (Otrdiena)
|-
| style=&quot;background-color:#FFDF80| '''Fināls &lt;br/&gt; (medaļu izcīņa)'''
|}

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''nebija'' 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''2:58:50*''' || {{Valsts OS sportists|[[Spiridons Luiss]]|GRE|1896. gada vasaras}} || {{flaga|GRE|old}} [[Atēnas]], [[Grieķija]] || 1896. gada 10. aprīlis
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Labotie/Uzstādītie rekordi pēc 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|}

(*) — ''distances garums bija 40 kilometri.''

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:1904 Thomas J Hicks.jpg|100px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Tomass Hikss]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Albert Corey.jpg|140px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Alberts Korijs]]|GBR|1904. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Arthur Newton.jpg|140px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
|}

== Sacensību kopsavilkums ==
Maratona laikā [[Džons Lordons|Džonam Lordonam]], kurš bija uzvarējis [[1903. gada Bostonas maratons|1903. gada Bostonas maratonā]], pēc 10 jūdzēm (16 km) sākās spēcīga vemšana, un viņš izstājās. Arī [[1902. gada Bostonas maratons|1902. gada Bostonas maratona]] uzvarētāju [[Semjuels Mellors|Semiju Melloru]] pievārēja putekļi; par spīti tam, ka distances vidusdaļā viņš bija līderis, Mellors zaudēja orientāciju un galu galā izstājās pēc 14,5 jūdzēm (23,3 km). Vēl viens dalībnieks, kurš sacensību laikā bija tuvu nāvei, bija amerikānis [[Viljams Garsija]]. Viņu atrada bezsamaņā guļam uz maratona trases ceļa ar smagiem iekšējo orgānu bojājumiem, ko bija izraisījusi tiesnešu automašīnu pacelto putekļu mākoņu ieelpošana.&lt;ref name=&quot;CBOTO&quot;&gt;{{cite book |author=Wallechinsky, David |title=The Complete Book of the Olympics |publisher=Penguin Books |year=1984 |isbn=0140066322 |location=New York |pages=44–45}}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Fred Lorz Cartoon.png|thumb|1904. gada karikatūra, kurā attēlots Lorcs, braucot ar automašīnu maratona laikā|left]] Pirmais finišas līniju pēc trim stundām un 13 minutēm — vairāk nekā 13 minūtes lēnāk nekā 1900. gada uzvarētāja laiks — sasniedza [[Frederiks Lorcs]]. Pēc tam, kad viņš tika pasludināts par uzvarētāju, Lorcs nofotografējās kopā ar toreizējā ASV prezidenta [[Teodors Rūzvelts|Teodora Rūzvelta]] meitu Alisi Rūzveltu: viņa uzlika Lorcam galvā vainagu un jau gatavojās pasniegt zelta medaļu, kad skatītāji paziņoja, ka Lorcs nav noskrējis visu distanci. Patiesībā Lorcs krampju dēļ bija izstājies no sacensībām pēc devītās jūdzes un devies atpakaļ uz stadionu ar automašīnu, brauciena laikā mājot gan skatītājiem, gan pārējiem skrējējiem. Kad automašīna 19. jūdzē salūza, viņš atgriezās trasē un vieglā skējienā šķērsoja finiša līniju.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot; /&gt; Kad saniknotie sacensību tiesneši vērsās pie Lorca ar šīm apsūdzībām, viņš nekavējoties atzinās savā viltībā.  Viņam tika piespriesta mūža diskvalifikācija. Taču 1905. gada 19. februārī sods tika mīkstināts uz sešiem mēnešiem jo Lorss bija oficiāli atvainojies un tika secināts, ka viņam nebija nodoma veikt krāpšanu. Vēlāk, 1905. gadā, Lorcs uzvarēja Bostonas maratonā.

[[Attēls:1904 Olympics- Thomas J. Hicks, Boston, winner of the Marathon Race resting in a car after the finish.jpg|thumb|1904. gada karikatūra, kurā attēlots Lorcs, braucot ar automašīnu maratona laikā|right]] Par sacensību uzvarētāju galu galā kļuva [[Tomass Hikss]], lai gan viņš izmantoja dažāda veida palīdzību, kas mūsdienās būtu stingri aizliegta.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://olympics.com/ioc/1967-creation-of-the-ioc-medical-commission |title=1967: Creation of the IOC Medical Commission |website=olympics.com}}&lt;/ref&gt; 10 jūdzes (16 km) pirms finiša Hikss atradās vadībā ar 1,5 jūdžu (2,4 km) pārsvaru, taču viņa treneriem nācās viņu atturēt no apstāšanās un apgulšanās trasei malā. No tā brīža līdz pat sacīkšu beigām Hikss saņēma vairākas devas [[strihnīns|strihnīna]] (izplatīta žurku inde, kas nelielās devās stimulē nervu sistēmu), kas bija sajaukts ar [[brendijs|brendiju]] un [[ola (pārtika)|olas baltumu]]. Šis ir pirmais oficiāli zināmais veicinošu vielu ([[dopings|dopinga]]) lietošanas gadījums atjaunotajās olimpiskajās spēlēs.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot; /&gt; Viņš turpināja cīnīties uz priekšu, ciešot no halucinācijām, un lielāko daļu atlikušās distances spēja tikai soļot. Kad viņš sasniedza stadionu, atbalsta komanda viņu pārnesa pār finiša līnijai, turot gaisā, kamēr Hikss cilāja kājas, it kā joprojām skrietu. Hiksam bija nepieciešams nestuvēs, lai viņu nogādātu prom no skriešanas celiņa, un viņš stadionā varētu būt miris, ja viņam palīdzību nebūtu snieguši četri ārsti. Maratona laikā viņš zaudēja 8 mārciņas (3,6 kg) svara.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot; /&gt;

Maratonam pēdējā brīdī pievienojās arī kubiešu pastnieks [[Andarīns Karvahals]]. Viņš [[Ņūorleāna|Ņūorleānā]] azartspēlēs zaudējis visu savu naudu, viņš līdz [[Sentluisa]]i nokļuva ar autostopiem un bija spiests skriet parastās ikdienas drēbēs, kurām aprieza staras, lai pārvērstu tās par šortiem. Viņš skrienot maratona distanci bija piestājis pie kāda augļu dārza, lai paēstu ābolus, kas izrādījās sabojājušies. Sabojātie āboli viņam izraisīja spēcīgus [[kuņģis|kuņģa krampjus]], tāpēc viņam nācās apgulties un ieturēt pusdienlaika snaudu. Par spīti pašsajūtas traucējumiem un ieturētajai pauzei, Karvahalam tomēr izdevās finišēt ceturtajā vietā.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{cite book |last1=Martin |first1=David E. |last2=Gynn |first2=Roger W. H. |title=The Olympic Marathon |publisher=Human Kinetics |year=2000 |isbn=978-0-88011-969-6 |page=[https://archive.org/details/olympicmarathon00mart/page/50 50] |url=https://archive.org/details/olympicmarathon00mart |via=Internet Archive}}&lt;/ref&gt;

Dienvidāfrikas pārstāvji [[Lens Taunjane]] un [[Jans Mašiani]] finišēja attiecīgi devītajā un divpadsmitajā vietā. Taunjanem sasniegt labāku rezultātu traucēja suns, kurš viņu padzina aptuveni jūdzi nost no trases maršruta.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot; /&gt;

&lt;gallery mode=&quot;packed&quot; widths=&quot;150&quot; heights=&quot;195&quot;&gt;
Attēls:First runners leaving the stadium during the 1904 Olympic Marathon Race. (Mellor and Spring in front of referees' automobile).jpg|Pirmie skrējēji pamet stadionu (Mellors un Ņūtons priekšgalā tiesnešu automašīnai).
Attēls:Carvajal1904.jpg|kubietis [[Andarīns Karvahals]] ceļā uz ceturto vietu.
Attēls:1904 Olympic Marathon participants, Len Tau (left) and Jan Mashiani of the Tswana tribe of South Africa.jpg|Dienvidāfrikas pārstāvji [[Lens Taunjane]] un [[Jans Mašiani]] pirms skrējiena.
&lt;/gallery&gt;

=== Apsūdzības Hiksa veiktiem pārkāpumiem ===
Vēsturnieks Klemenss Žantī, balstoties uz saviem pētījumiem, ir izteicis viedokli, ka maratona galīgais vietējais sadalījums un rezultāti būtu jāpārskata. Atsaucoties uz diviem 1905. gada oficiālajiem ziņojumiem par sacensībām — sacensību direktora Čārlza Dž. P. Lūkasa ziņojumu un [[Džeimss Edvards Salivens|Džeimsa Edvarda Salivena]] ziņojumu izdevumam ''Spalding's Athletic Almanac'' —, Žantī apgalvo, ka Hiksam tika nodrošināts automašīnas pavadījums un divi tiesneši viņu fiziski nesuši distances pēdējā posma daļā. Tāpat viņam tika dots strihnīns, sajaukts ar olas baltumu un brendiju, lai gan sacensību organizatori pirms starta bija skaidri paziņojuši, ka nekāda palīdzība skrējējiem nebūs atļauta.&lt;ref name=&quot;genty-joh&quot;&gt;{{cite journal |last=Genty |first=Clément |title=The 1904 Olympic Marathon, an unfinished story? Nationalism at any price: from the media construction to the practical realization, the cheating at the Olympic Marathon in 1904 |journal=Journal of Olympic History |volume=31 |issue=3 |year=2023 |pages=28–32 |issn=1085-5165}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;genty-cbeh&quot;&gt;{{cite journal |last=Genty |first=Clément |title=Le Marathon olympique de 1904 : entre organisation hasardeuse et triche assumée, Albert Corey, Murisaltien pris dans l'étau de la diplomatie sportive |journal=Recueil des Travaux du CBEH |publisher=Centre Beaunois d'Études Historiques |volume=42 |year=2024 |issn=1623-4677}}&lt;/ref&gt;

Žantī velk paralēles ar Lorca diskvalifikāciju par līdzīgas palīdzības saņemšanu, kā arī ar [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1908. gada olimpiskās spēļu maratonu]], kurā amerikāņu pārstāvji iesniedza protestu par palīdzību, ko pirmais finišējušais [[Dorando Pjetri]] bija saņēmis no britu tiesnešiem, rezultātā par uzvarētāju pasludinot otrās vietas ieguvēju [[Džons Heipss|Džonu Heipsu]]. Žantī pretstata šo gadījumu 1904. gada situācijai, kurā paši amerikāņu pārstāvji sniedza palīdzību Hiksam un neviens protests netika apstiprināts, un uzskata, ka zelta medaļa būtu atpakaļejošā datumā piešķirama [[Alberts Korijs|Albertam Korijam]].

2023. gadā Žantī vērsās [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] Olimpisko studiju centrā ar lūgumu oficiāli pārskatīt sacensību rezultātus. Centrs atbildēja, ka tā kompetencē neietilpst sacensību norises vietā pieņemto lēmumu apstrīdēšana vai gandrīz pirms 120 gadiem notikušu sacensību rezultātu pārskatīšana. Kopš tā laika Žantī ir pieļāvis iespēju vērsties [[Sporta šķīrējtiesa|Sporta šķīrējtiesā]] (CAS) vai īstenot diplomātisku pieeju ar [[Francijas Nacionālā olimpiskā un sporta komiteja|Francijas Nacionālās olimpiskās un sporta komitejas]] starpniecību. Līdz 2026. gadam oficiālais sacensību rezultātu sadalījums nav ticis mainīts.

=== Dehidratācija ===
Vienīgais ūdens avots sacensību dalībniekiem bija aka aptuveni distances pusceļā (12 jūdžu un 750 jardu jeb 19,998 km atzīmē). Tiesa, Karvahalam izdevās tikt pie ūdens malka no ūdenstorņa aptuveni 6 jūdzes (9,7 km) no starta. [[Džeimss Edvards Salivens]] bija viens no galvenajiem olimpisko spēļu organizatoriem un nenodrošināja nekādus citus ūdens avotus visā 24 jūdžu un 1500 jardu garajā maratona trasē, lai gan sacensības notika 32 °C (90 °F) karstumā pa neasfaltētiem, biezu putekļu klātiem ceļiem. Viņa šķietamais iemesls bija veikt pētījumu par &quot;tīšu [[dehidratācija|dehidratāciju]]&quot; (atūdeņošanos); tas kopā ar slikto tiesāšanu noveda pie tā, ka šis maratons noslēdzās ar vissliktāko finišējušo un startējušo dalībnieku attiecību (14 no 32) un lēnāko uzvarētāja laiku — 3:28:53, kas bija tieši par 29 minūtēm lēnāks nekā otrs lēnākais uzvarētāja rezultāts olimpisko spēļu vēsturē.

== Rezultāti ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Piezīmes 
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Tomass Hikss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 3:28:53 ||
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Alberts Korijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 3:34:52 || 
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Artūrs Lī Ņūtons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 3:47:33 ||
|-
| 4 || align=left|[[Andarīns Karvahals]] || align=left|{{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 5 || align=left|[[Dimitrijs Velulis]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 6 || align=left|[[Deivids Knīlends]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 7 || align=left|[[Harijs Brolijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 8 || align=left|[[Sidnijs Hačs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 9 || align=left|[[Lens Taunjane]] || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 10 || align=left|[[Hristoss Cehuritis]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 11 || align=left|[[Harijs Devlins]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 12 || align=left|[[Jans Mašiani]] || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 13 || align=left|[[Džons Furla]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 14 || align=left|[[Andrejs Oikonomu]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| ''DSQ'' || align=left|[[Frederics Lozs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || &lt;del&gt;3:13:00&lt;/del&gt;|| ''Diskvalifikācija''
|-
| rowspan=&quot;17&quot;| — || align=left|[[Georgijs Dross]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Roberts Faulers (sportists)|Roberts Faulers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Džons Fojs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Viljams Garsija]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Bērijs Hariss]] || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Harilaoss Jannaks]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Edvards Karrs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Tomass Kenedijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Džons Lordons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Joannis Lungics]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Georgijs Lurids]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Semjuels Mellors]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Petrs Pipiless]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Frenks Pīrss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Gajs Porters]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Maikls Springs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Georgijs Vamkaitis]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
Maratona disciplīnā startēja 32 sportisti no 4 valstīm. Kuba un Dienvidāfrika šajā disciplīnā debitēja

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|19}}
* {{flagIOC|RSA|1904. gada vasaras|3}}
* {{flagIOC|GRE|1904. gada vasaras|9}}
* {{flagIOC|CUB|1904. gada vasaras|1}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417171704/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-marathon.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56131 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/marathon-men Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem (''Olympics'')] {{en}}

{{Maratona skriešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — maratons vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Maratons]]</text>
      <sha1>fgs8p06x6akdkyjhxcp097wjxqhv2ko</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530581</id>
      <parentid>4530569</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T14:52:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4530581</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23907" sha1="9l0simz2g8qayjnmdbc814tlwfb2gje" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        Maratons vīriešiem
|games =        1904. gada Vasaras
|image =        1904 Olympics- Runners lined up at start of Marathon Race, receiving instructions immediately prior to start.jpg
|image_size =   250
|caption =      Skrējēji pulcējās tieši pirms sacensību sākuma
|venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} (starts un finišs)
|date =         1900. gada 30. augusts
|competitors =  32
|nations =      4
|gold=          [[Tomass Hikss]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Alberts Korijs]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       [[Artūrs Lī Ņūtons]]
|bronzeNOC =    USA
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1900 Parīze]]
|next =        ''[[Vieglatlētika 1908. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1906 Atēnas (neof.)]]'' &lt;br/&gt; [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1908 Londona]]
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''Maratons vīriešiem''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 3. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56131 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Marathon, Men |accessdate=2026. gada 1. oktobris}}&lt;/ref&gt; Maratona distances garums bija 24 jūdzes un 15 jardi (40 km). 

Maratona disciplīnā startēja 32 sportisti no 4 valstīm. Šī skriešanas disciplīna bija visplašāk pārstāvētā disciplīna (sportistu un valstu ziņā) vieglatlētikas sacensībās 1904. gada Sentluisas spēlēs. Sacensības tika aizvadītas dienas karstākajā laikā pa putekļainiem lauku ceļiem ar ļoti ierobežotu ūdens pieejamību. Lai gan sacensībās startēja 32 sportisti, finišu sasniedza tikai 14 skrējēji. Sliktās organizācijas un tiesāšanas dēļ šīs sacīkstes izvērtās par īstu absurditāti.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-marathon.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171704/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-marathon.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Marathon |accessdate=2020. gada 1. oktobris}}&lt;/ref&gt; Šī bija trešā reize, kad olimpiskajās spēlēs tika rīkots [[maratons]]. Arturs Lī Ņūtons no [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] bija vienīgais [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1900. gada Parīzes olimpisko spēļu maratona]] dalībnieks, kurš startēja atkārtoti, savukārt starp citiem ievērojamiem amerikāņu skrējējiem bija pēdējo triju [[Bostonas maratons|Bostonas maratonu]] uzvarētāji: [[Semjuels Mellors]] (uzvarēja 1902. gadā), [[Džons Lordons]] (uzvarēja 1903. gadā) un [[Maikls Springs]] (uzvarēja 1904. gadā). [[Kuba 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kuba]] un [[Dienvidāfrika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Dienvidāfrika]] šajā disciplīnā bija pārstāvētas pirmo reizi, savukārt ASV bija vienīgā valsts, kuras skrējēji bija piedalījušies visos trijos pirmajos olimpiskajos maratonos.

Maratonā startēja arī pirmie divi tumšādainie sportisti [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē — divi [[cvani|cvanu]] tautības vīrieši [[Lens Taunjane]] un [[Jans Mašiani]], kuri Sentluisā bija ieradušies kā daļa no Dienvidāfrikas ekspozīcijas [[1904. gada Pasaules izstāde|1904. gada Pasaules izstādes]] ietvaros. Abi iepriekš bija strādājuši par tālbraucējiem, ziņnešiem nesen notikušajā [[Otrais būru karš|Otrajā būru karā]]. Lai gan dažos avotos minēts, ka abi skrējuši basām kājām, sacensību laikā uzņemtajās fotogrāfijās Mašiani ir redzams apavos.

Sākotnēji kā šķietamais uzvarētājs tika sveikts [[Frederiks Lorcs]], tomēr vēlāk viņu diskvalificēja, jo daļu distances viņš bija nobraucis ar automašīnu. Par faktisko uzvarētāju kļuva [[Tomass Hikss]], kurš distances beigās bija tuvu spēku izsīkumam un cieta no halucinācijām — tā bija blakusparādība tam, ka viņa treneri sportistam bija devuši [[brendijs|brendiju]], jēlas [[Ola (pārtika)|ola]]s un [[strihnīns|strihnīnu]]. Sudraba medaļu ieguva [[Alberts Korijs]], savukārt bronzas medaļu ieguva [[Artūrs Lī Ņūtons]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/marathon-men |title=St. Louis 1904 Athletics marathon men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2026. gada 1.oktobris}}&lt;/ref&gt; Ceturtās vietas ieguvējs [[Andarīns Karvahals]] no Kubas sacensību laikā ieturēja pusdienlaika snaudu pēc tam, kad bija ieēdis sabojājušos [[ābols|ābolus]].

== Sacensību formāts ==
[[Attēls:Carte Marathon St-Louis-1904 EN.svg|thumb|Maratona distance|left]] Tajā laikā maratona distance vēl nebija standartizēta; Sentluisā trases garums bija 24 jūdzes un 1500 jardu (40 km). Organizatori maratona startu deva plkst. 15.00 pēcpusdienā, lai gan vairums mūsdienu maratonu sākas agri no rīta, lai izmantotu dienas vēsāko laiku.
Sacensību sākumā skrējēji veica piecus apļus jeb 1,67 jūdzes (2,68 km) pa [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskā laukuma]] skriešanas celiņu. Pārējā trases daļa veda pa putekļainiem lauku ceļiem, kur sacensību tiesneši brauca transportlīdzekļos tieši pirms un aiz skrējējiem: tas radīja putekļu mākoņus, kas vēl vairāk pasliktināja jau tā smagos karstuma un mitruma apstākļus, starta brīdī temperatūrai sasniedzot aptuveni 90 grādus pēc Fārenheita (32 grādus pēc Celsija). Maršrutu nācās mainīt pēdējā brīdī, jo ceļus [[Krīvkēra]]s apkārtnē bija izskalojušas lietavas.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot;&gt;{{cite magazine |last=Abbott |first=Karen |author-link=Karen Abbott |date=August 7, 2012 |title=The 1904 Olympic Marathon May Have Been The Strangest Ever |department=History |url=http://www.smithsonianmag.com/history/the-1904-olympic-marathon-may-have-been-the-strangest-ever-14910747 |url-status=live |magazine=[[Smithsonian (magazine)|Smithsonian]] |access-date=24 May 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140209105905/http://www.smithsonianmag.com/history/the-1904-olympic-marathon-may-have-been-the-strangest-ever-14910747/ |archive-date=February 9, 2014}}&lt;/ref&gt;

Tāpat trase maratona laikā netika atbrīvota no šķēršļiem; skrējējiem nācās izvairīties no pilsētas transporta plūsmas, piegādes ratiem, vilcieniem, tramvajiem un pat cilvēkiem, kuri staidzināja suņus.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot; /&gt;

== Sacensību kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! 30. augusts (Otrdiena)
|-
| style=&quot;background-color:#FFDF80| '''Fināls &lt;br/&gt; (medaļu izcīņa)'''
|}

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''nebija'' 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''2:58:50*''' || {{Valsts OS sportists|[[Spiridons Luiss]]|GRE|1896. gada vasaras}} || {{flaga|GRE|old}} [[Atēnas]], [[Grieķija]] || 1896. gada 10. aprīlis
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Labotie/Uzstādītie rekordi pēc 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|}

(*) — ''distances garums bija 40 kilometri.''

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:1904 Thomas J Hicks.jpg|100px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Tomass Hikss]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Albert Corey.jpg|140px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Alberts Korijs]]|GBR|1904. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Arthur Newton.jpg|140px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
|}

== Sacensību kopsavilkums ==
Maratona laikā [[Džons Lordons|Džonam Lordonam]], kurš bija uzvarējis [[1903. gada Bostonas maratons|1903. gada Bostonas maratonā]], pēc 10 jūdzēm (16 km) sākās spēcīga vemšana, un viņš izstājās. Arī [[1902. gada Bostonas maratons|1902. gada Bostonas maratona]] uzvarētāju [[Semjuels Mellors|Semiju Melloru]] pievārēja putekļi; par spīti tam, ka distances vidusdaļā viņš bija līderis, Mellors zaudēja orientāciju un galu galā izstājās pēc 14,5 jūdzēm (23,3 km). Vēl viens dalībnieks, kurš sacensību laikā bija tuvu nāvei, bija amerikānis [[Viljams Garsija]]. Viņu atrada bezsamaņā guļam uz maratona trases ceļa ar smagiem iekšējo orgānu bojājumiem, ko bija izraisījusi tiesnešu automašīnu pacelto putekļu mākoņu ieelpošana.&lt;ref name=&quot;CBOTO&quot;&gt;{{cite book |author=Wallechinsky, David |title=The Complete Book of the Olympics |publisher=Penguin Books |year=1984 |isbn=0140066322 |location=New York |pages=44–45}}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Fred Lorz Cartoon.png|thumb|1904. gada karikatūra, kurā attēlots Lorcs, braucot ar automašīnu maratona laikā|left]] Pirmais finišas līniju pēc trim stundām un 13 minutēm — vairāk nekā 13 minūtes lēnāk nekā 1900. gada uzvarētāja laiks — sasniedza [[Frederiks Lorcs]]. Pēc tam, kad viņš tika pasludināts par uzvarētāju, Lorcs nofotografējās kopā ar toreizējā ASV prezidenta [[Teodors Rūzvelts|Teodora Rūzvelta]] meitu Alisi Rūzveltu: viņa uzlika Lorcam galvā vainagu un jau gatavojās pasniegt zelta medaļu, kad skatītāji paziņoja, ka Lorcs nav noskrējis visu distanci. Patiesībā Lorcs krampju dēļ bija izstājies no sacensībām pēc devītās jūdzes un devies atpakaļ uz stadionu ar automašīnu, brauciena laikā mājot gan skatītājiem, gan pārējiem skrējējiem. Kad automašīna 19. jūdzē salūza, viņš atgriezās trasē un vieglā skējienā šķērsoja finiša līniju.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot; /&gt; Kad saniknotie sacensību tiesneši vērsās pie Lorca ar šīm apsūdzībām, viņš nekavējoties atzinās savā viltībā.  Viņam tika piespriesta mūža diskvalifikācija. Taču 1905. gada 19. februārī sods tika mīkstināts uz sešiem mēnešiem jo Lorss bija oficiāli atvainojies un tika secināts, ka viņam nebija nodoma veikt krāpšanu. Vēlāk, 1905. gadā, Lorcs uzvarēja Bostonas maratonā.

[[Attēls:1904 Olympics- Thomas J. Hicks, Boston, winner of the Marathon Race resting in a car after the finish.jpg|thumb|1904. gada karikatūra, kurā attēlots Lorcs, braucot ar automašīnu maratona laikā|right]] Par sacensību uzvarētāju galu galā kļuva [[Tomass Hikss]], lai gan viņš izmantoja dažāda veida palīdzību, kas mūsdienās būtu stingri aizliegta.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://olympics.com/ioc/1967-creation-of-the-ioc-medical-commission |title=1967: Creation of the IOC Medical Commission |website=olympics.com}}&lt;/ref&gt; 10 jūdzes (16 km) pirms finiša Hikss atradās vadībā ar 1,5 jūdžu (2,4 km) pārsvaru, taču viņa treneriem nācās viņu atturēt no apstāšanās un apgulšanās trasei malā. No tā brīža līdz pat sacīkšu beigām Hikss saņēma vairākas devas [[strihnīns|strihnīna]] (izplatīta žurku inde, kas nelielās devās stimulē nervu sistēmu), kas bija sajaukts ar [[brendijs|brendiju]] un [[ola (pārtika)|olas baltumu]]. Šis ir pirmais oficiāli zināmais veicinošu vielu ([[dopings|dopinga]]) lietošanas gadījums atjaunotajās olimpiskajās spēlēs.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot; /&gt; Viņš turpināja cīnīties uz priekšu, ciešot no halucinācijām, un lielāko daļu atlikušās distances spēja tikai soļot. Kad viņš sasniedza stadionu, atbalsta komanda viņu pārnesa pār finiša līnijai, turot gaisā, kamēr Hikss cilāja kājas, it kā joprojām skrietu. Hiksam bija nepieciešams nestuvēs, lai viņu nogādātu prom no skriešanas celiņa, un viņš stadionā varētu būt miris, ja viņam palīdzību nebūtu snieguši četri ārsti. Maratona laikā viņš zaudēja 8 mārciņas (3,6 kg) svara.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot; /&gt;

Maratonam pēdējā brīdī pievienojās arī kubiešu pastnieks [[Andarīns Karvahals]]. Viņš [[Ņūorleāna|Ņūorleānā]] azartspēlēs zaudējis visu savu naudu, viņš līdz [[Sentluisa]]i nokļuva ar autostopiem un bija spiests skriet parastās ikdienas drēbēs, kurām aprieza staras, lai pārvērstu tās par šortiem. Viņš skrienot maratona distanci bija piestājis pie kāda augļu dārza, lai paēstu ābolus, kas izrādījās sabojājušies. Sabojātie āboli viņam izraisīja spēcīgus [[kuņģis|kuņģa krampjus]], tāpēc viņam nācās apgulties un ieturēt pusdienlaika snaudu. Par spīti pašsajūtas traucējumiem un ieturētajai pauzei, Karvahalam tomēr izdevās finišēt ceturtajā vietā.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{cite book |last1=Martin |first1=David E. |last2=Gynn |first2=Roger W. H. |title=The Olympic Marathon |publisher=Human Kinetics |year=2000 |isbn=978-0-88011-969-6 |page=[https://archive.org/details/olympicmarathon00mart/page/50 50] |url=https://archive.org/details/olympicmarathon00mart |via=Internet Archive}}&lt;/ref&gt;

Dienvidāfrikas pārstāvji [[Lens Taunjane]] un [[Jans Mašiani]] finišēja attiecīgi devītajā un divpadsmitajā vietā. Taunjanem sasniegt labāku rezultātu traucēja suns, kurš viņu padzina aptuveni jūdzi nost no trases maršruta.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot; /&gt;

&lt;gallery mode=&quot;packed&quot; widths=&quot;150&quot; heights=&quot;195&quot;&gt;
Attēls:First runners leaving the stadium during the 1904 Olympic Marathon Race. (Mellor and Spring in front of referees' automobile).jpg|Pirmie skrējēji pamet stadionu (Mellors un Ņūtons priekšgalā tiesnešu automašīnai).
Attēls:Carvajal1904.jpg|kubietis [[Andarīns Karvahals]] ceļā uz ceturto vietu.
Attēls:1904 Olympic Marathon participants, Len Tau (left) and Jan Mashiani of the Tswana tribe of South Africa.jpg|Dienvidāfrikas pārstāvji [[Lens Taunjane]] un [[Jans Mašiani]] pirms skrējiena.
&lt;/gallery&gt;

=== Apsūdzības Hiksa veiktiem pārkāpumiem ===
Vēsturnieks Klemenss Žantī, balstoties uz saviem pētījumiem, ir izteicis viedokli, ka maratona galīgais vietējais sadalījums un rezultāti būtu jāpārskata. Atsaucoties uz diviem 1905. gada oficiālajiem ziņojumiem par sacensībām — sacensību direktora Čārlza Dž. P. Lūkasa ziņojumu un [[Džeimss Edvards Salivens|Džeimsa Edvarda Salivena]] ziņojumu izdevumam ''Spalding's Athletic Almanac'' —, Žantī apgalvo, ka Hiksam tika nodrošināts automašīnas pavadījums un divi tiesneši viņu fiziski nesuši distances pēdējā posma daļā. Tāpat viņam tika dots strihnīns, sajaukts ar olas baltumu un brendiju, lai gan sacensību organizatori pirms starta bija skaidri paziņojuši, ka nekāda palīdzība skrējējiem nebūs atļauta.&lt;ref name=&quot;genty-joh&quot;&gt;{{cite journal |last=Genty |first=Clément |title=The 1904 Olympic Marathon, an unfinished story? Nationalism at any price: from the media construction to the practical realization, the cheating at the Olympic Marathon in 1904 |journal=Journal of Olympic History |volume=31 |issue=3 |year=2023 |pages=28–32 |issn=1085-5165}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;genty-cbeh&quot;&gt;{{cite journal |last=Genty |first=Clément |title=Le Marathon olympique de 1904 : entre organisation hasardeuse et triche assumée, Albert Corey, Murisaltien pris dans l'étau de la diplomatie sportive |journal=Recueil des Travaux du CBEH |publisher=Centre Beaunois d'Études Historiques |volume=42 |year=2024 |issn=1623-4677}}&lt;/ref&gt;

Žantī velk paralēles ar Lorca diskvalifikāciju par līdzīgas palīdzības saņemšanu, kā arī ar [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1908. gada olimpiskās spēļu maratonu]], kurā amerikāņu pārstāvji iesniedza protestu par palīdzību, ko pirmais finišējušais [[Dorando Pjetri]] bija saņēmis no britu tiesnešiem, rezultātā par uzvarētāju pasludinot otrās vietas ieguvēju [[Džons Heipss|Džonu Heipsu]]. Žantī pretstata šo gadījumu 1904. gada situācijai, kurā paši amerikāņu pārstāvji sniedza palīdzību Hiksam un neviens protests netika apstiprināts, un uzskata, ka zelta medaļa būtu atpakaļejošā datumā piešķirama [[Alberts Korijs|Albertam Korijam]].

2023. gadā Žantī vērsās [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] Olimpisko studiju centrā ar lūgumu oficiāli pārskatīt sacensību rezultātus. Centrs atbildēja, ka tā kompetencē neietilpst sacensību norises vietā pieņemto lēmumu apstrīdēšana vai gandrīz pirms 120 gadiem notikušu sacensību rezultātu pārskatīšana. Kopš tā laika Žantī ir pieļāvis iespēju vērsties [[Sporta šķīrējtiesa|Sporta šķīrējtiesā]] (CAS) vai īstenot diplomātisku pieeju ar [[Francijas Nacionālā olimpiskā un sporta komiteja|Francijas Nacionālās olimpiskās un sporta komitejas]] starpniecību. Līdz 2026. gadam oficiālais sacensību rezultātu sadalījums nav ticis mainīts.

=== Dehidratācija ===
Vienīgais ūdens avots sacensību dalībniekiem bija aka aptuveni distances pusceļā (12 jūdžu un 750 jardu jeb 19,998 km atzīmē). Tiesa, Karvahalam izdevās tikt pie ūdens malka no ūdenstorņa aptuveni 6 jūdzes (9,7 km) no starta. [[Džeimss Edvards Salivens]] bija viens no galvenajiem olimpisko spēļu organizatoriem un nenodrošināja nekādus citus ūdens avotus visā 24 jūdžu un 1500 jardu garajā maratona trasē, lai gan sacensības notika 32 °C (90 °F) karstumā pa neasfaltētiem, biezu putekļu klātiem ceļiem. Viņa šķietamais iemesls bija veikt pētījumu par &quot;tīšu [[dehidratācija|dehidratāciju]]&quot; (atūdeņošanos); tas kopā ar slikto tiesāšanu noveda pie tā, ka šis maratons noslēdzās ar vissliktāko finišējušo un startējušo dalībnieku attiecību (14 no 32) un lēnāko uzvarētāja laiku — 3:28:53, kas bija tieši par 29 minūtēm lēnāks nekā otrs lēnākais uzvarētāja rezultāts olimpisko spēļu vēsturē.

== Rezultāti ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Piezīmes 
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Tomass Hikss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 3:28:53 ||
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Alberts Korijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 3:34:52 || 
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Artūrs Lī Ņūtons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 3:47:33 ||
|-
| 4 || align=left|[[Andarīns Karvahals]] || align=left|{{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 5 || align=left|[[Dimitrijs Velulis]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 6 || align=left|[[Deivids Knīlends]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 7 || align=left|[[Harijs Brolijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 8 || align=left|[[Sidnijs Hačs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 9 || align=left|[[Lens Taunjane]] || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 10 || align=left|[[Hristoss Cehuritis]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 11 || align=left|[[Harijs Devlins]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 12 || align=left|[[Jans Mašiani]] || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 13 || align=left|[[Džons Furla]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 14 || align=left|[[Andrejs Oikonomu]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| ''DSQ'' || align=left|[[Frederics Lozs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || &lt;del&gt;3:13:00&lt;/del&gt;|| ''Diskvalifikācija''
|-
| rowspan=&quot;17&quot;| — || align=left|[[Georgijs Dross]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Roberts Faulers (sportists)|Roberts Faulers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Džons Fojs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Viljams Garsija]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Bērijs Hariss]] || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Harilaoss Jannaks]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Edvards Karrs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Tomass Kenedijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Džons Lordons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Joannis Lungics]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Georgijs Lurids]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Semjuels Mellors]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Petrs Pipiless]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Frenks Pīrss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Gajs Porters]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Maikls Springs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Georgijs Vamkaitis]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
Maratona disciplīnā startēja 32 sportisti no 4 valstīm. Kuba un Dienvidāfrika šajā disciplīnā debitēja

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|19}}
* {{flagIOC|RSA|1904. gada vasaras|3}}
* {{flagIOC|GRE|1904. gada vasaras|9}}
* {{flagIOC|CUB|1904. gada vasaras|1}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417171704/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-marathon.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56131 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/marathon-men Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem (''Olympics'')] {{en}}

{{Maratona skriešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — maratons vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Maratons]]</text>
      <sha1>9l0simz2g8qayjnmdbc814tlwfb2gje</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530589</id>
      <parentid>4530581</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T14:57:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sacensību formāts */</comment>
      <origin>4530589</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23905" sha1="7vtyrk4lw3d1bj0shzinoan7ffcskt5" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        Maratons vīriešiem
|games =        1904. gada Vasaras
|image =        1904 Olympics- Runners lined up at start of Marathon Race, receiving instructions immediately prior to start.jpg
|image_size =   250
|caption =      Skrējēji pulcējās tieši pirms sacensību sākuma
|venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} (starts un finišs)
|date =         1900. gada 30. augusts
|competitors =  32
|nations =      4
|gold=          [[Tomass Hikss]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Alberts Korijs]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       [[Artūrs Lī Ņūtons]]
|bronzeNOC =    USA
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1900 Parīze]]
|next =        ''[[Vieglatlētika 1908. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1906 Atēnas (neof.)]]'' &lt;br/&gt; [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1908 Londona]]
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''Maratons vīriešiem''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 3. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56131 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Marathon, Men |accessdate=2026. gada 1. oktobris}}&lt;/ref&gt; Maratona distances garums bija 24 jūdzes un 15 jardi (40 km). 

Maratona disciplīnā startēja 32 sportisti no 4 valstīm. Šī skriešanas disciplīna bija visplašāk pārstāvētā disciplīna (sportistu un valstu ziņā) vieglatlētikas sacensībās 1904. gada Sentluisas spēlēs. Sacensības tika aizvadītas dienas karstākajā laikā pa putekļainiem lauku ceļiem ar ļoti ierobežotu ūdens pieejamību. Lai gan sacensībās startēja 32 sportisti, finišu sasniedza tikai 14 skrējēji. Sliktās organizācijas un tiesāšanas dēļ šīs sacīkstes izvērtās par īstu absurditāti.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-marathon.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171704/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-marathon.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Marathon |accessdate=2020. gada 1. oktobris}}&lt;/ref&gt; Šī bija trešā reize, kad olimpiskajās spēlēs tika rīkots [[maratons]]. Arturs Lī Ņūtons no [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] bija vienīgais [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1900. gada Parīzes olimpisko spēļu maratona]] dalībnieks, kurš startēja atkārtoti, savukārt starp citiem ievērojamiem amerikāņu skrējējiem bija pēdējo triju [[Bostonas maratons|Bostonas maratonu]] uzvarētāji: [[Semjuels Mellors]] (uzvarēja 1902. gadā), [[Džons Lordons]] (uzvarēja 1903. gadā) un [[Maikls Springs]] (uzvarēja 1904. gadā). [[Kuba 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kuba]] un [[Dienvidāfrika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Dienvidāfrika]] šajā disciplīnā bija pārstāvētas pirmo reizi, savukārt ASV bija vienīgā valsts, kuras skrējēji bija piedalījušies visos trijos pirmajos olimpiskajos maratonos.

Maratonā startēja arī pirmie divi tumšādainie sportisti [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē — divi [[cvani|cvanu]] tautības vīrieši [[Lens Taunjane]] un [[Jans Mašiani]], kuri Sentluisā bija ieradušies kā daļa no Dienvidāfrikas ekspozīcijas [[1904. gada Pasaules izstāde|1904. gada Pasaules izstādes]] ietvaros. Abi iepriekš bija strādājuši par tālbraucējiem, ziņnešiem nesen notikušajā [[Otrais būru karš|Otrajā būru karā]]. Lai gan dažos avotos minēts, ka abi skrējuši basām kājām, sacensību laikā uzņemtajās fotogrāfijās Mašiani ir redzams apavos.

Sākotnēji kā šķietamais uzvarētājs tika sveikts [[Frederiks Lorcs]], tomēr vēlāk viņu diskvalificēja, jo daļu distances viņš bija nobraucis ar automašīnu. Par faktisko uzvarētāju kļuva [[Tomass Hikss]], kurš distances beigās bija tuvu spēku izsīkumam un cieta no halucinācijām — tā bija blakusparādība tam, ka viņa treneri sportistam bija devuši [[brendijs|brendiju]], jēlas [[Ola (pārtika)|ola]]s un [[strihnīns|strihnīnu]]. Sudraba medaļu ieguva [[Alberts Korijs]], savukārt bronzas medaļu ieguva [[Artūrs Lī Ņūtons]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/marathon-men |title=St. Louis 1904 Athletics marathon men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2026. gada 1.oktobris}}&lt;/ref&gt; Ceturtās vietas ieguvējs [[Andarīns Karvahals]] no Kubas sacensību laikā ieturēja pusdienlaika snaudu pēc tam, kad bija ieēdis sabojājušos [[ābols|ābolus]].

== Sacensību formāts ==
[[Attēls:Carte Marathon St-Louis-1904 EN.svg|thumb|Maratona distance|left]] Tajā laikā maratona distance vēl nebija standartizēta; Sentluisā trases garums bija 24 jūdzes un 15 jardi (40 km). Organizatori maratona startu deva plkst. 15.00 pēcpusdienā, lai gan vairums mūsdienu maratonu sākas agri no rīta, lai izmantotu dienas vēsāko laiku.
Sacensību sākumā skrējēji veica piecus apļus jeb 1,67 jūdzes (2,68 km) pa [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskā laukuma]] skriešanas celiņu. Pārējā trases daļa veda pa putekļainiem lauku ceļiem, kur sacensību tiesneši brauca transportlīdzekļos tieši pirms un aiz skrējējiem: tas radīja putekļu mākoņus, kas vēl vairāk pasliktināja jau tā smagos karstuma un mitruma apstākļus, starta brīdī temperatūrai sasniedzot aptuveni 90 grādus pēc Fārenheita (32 grādus pēc Celsija). Maršrutu nācās mainīt pēdējā brīdī, jo ceļus [[Krīvkēra]]s apkārtnē bija izskalojušas lietavas.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot;&gt;{{cite magazine |last=Abbott |first=Karen |author-link=Karen Abbott |date=August 7, 2012 |title=The 1904 Olympic Marathon May Have Been The Strangest Ever |department=History |url=http://www.smithsonianmag.com/history/the-1904-olympic-marathon-may-have-been-the-strangest-ever-14910747 |url-status=live |magazine=[[Smithsonian (magazine)|Smithsonian]] |access-date=24 May 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140209105905/http://www.smithsonianmag.com/history/the-1904-olympic-marathon-may-have-been-the-strangest-ever-14910747/ |archive-date=February 9, 2014}}&lt;/ref&gt;

Tāpat trase maratona laikā netika atbrīvota no šķēršļiem; skrējējiem nācās izvairīties no pilsētas transporta plūsmas, piegādes ratiem, vilcieniem, tramvajiem un pat cilvēkiem, kuri staidzināja suņus.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot; /&gt;

== Sacensību kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! 30. augusts (Otrdiena)
|-
| style=&quot;background-color:#FFDF80| '''Fināls &lt;br/&gt; (medaļu izcīņa)'''
|}

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''nebija'' 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''2:58:50*''' || {{Valsts OS sportists|[[Spiridons Luiss]]|GRE|1896. gada vasaras}} || {{flaga|GRE|old}} [[Atēnas]], [[Grieķija]] || 1896. gada 10. aprīlis
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Labotie/Uzstādītie rekordi pēc 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|}

(*) — ''distances garums bija 40 kilometri.''

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:1904 Thomas J Hicks.jpg|100px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Tomass Hikss]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Albert Corey.jpg|140px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Alberts Korijs]]|GBR|1904. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Arthur Newton.jpg|140px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
|}

== Sacensību kopsavilkums ==
Maratona laikā [[Džons Lordons|Džonam Lordonam]], kurš bija uzvarējis [[1903. gada Bostonas maratons|1903. gada Bostonas maratonā]], pēc 10 jūdzēm (16 km) sākās spēcīga vemšana, un viņš izstājās. Arī [[1902. gada Bostonas maratons|1902. gada Bostonas maratona]] uzvarētāju [[Semjuels Mellors|Semiju Melloru]] pievārēja putekļi; par spīti tam, ka distances vidusdaļā viņš bija līderis, Mellors zaudēja orientāciju un galu galā izstājās pēc 14,5 jūdzēm (23,3 km). Vēl viens dalībnieks, kurš sacensību laikā bija tuvu nāvei, bija amerikānis [[Viljams Garsija]]. Viņu atrada bezsamaņā guļam uz maratona trases ceļa ar smagiem iekšējo orgānu bojājumiem, ko bija izraisījusi tiesnešu automašīnu pacelto putekļu mākoņu ieelpošana.&lt;ref name=&quot;CBOTO&quot;&gt;{{cite book |author=Wallechinsky, David |title=The Complete Book of the Olympics |publisher=Penguin Books |year=1984 |isbn=0140066322 |location=New York |pages=44–45}}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Fred Lorz Cartoon.png|thumb|1904. gada karikatūra, kurā attēlots Lorcs, braucot ar automašīnu maratona laikā|left]] Pirmais finišas līniju pēc trim stundām un 13 minutēm — vairāk nekā 13 minūtes lēnāk nekā 1900. gada uzvarētāja laiks — sasniedza [[Frederiks Lorcs]]. Pēc tam, kad viņš tika pasludināts par uzvarētāju, Lorcs nofotografējās kopā ar toreizējā ASV prezidenta [[Teodors Rūzvelts|Teodora Rūzvelta]] meitu Alisi Rūzveltu: viņa uzlika Lorcam galvā vainagu un jau gatavojās pasniegt zelta medaļu, kad skatītāji paziņoja, ka Lorcs nav noskrējis visu distanci. Patiesībā Lorcs krampju dēļ bija izstājies no sacensībām pēc devītās jūdzes un devies atpakaļ uz stadionu ar automašīnu, brauciena laikā mājot gan skatītājiem, gan pārējiem skrējējiem. Kad automašīna 19. jūdzē salūza, viņš atgriezās trasē un vieglā skējienā šķērsoja finiša līniju.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot; /&gt; Kad saniknotie sacensību tiesneši vērsās pie Lorca ar šīm apsūdzībām, viņš nekavējoties atzinās savā viltībā.  Viņam tika piespriesta mūža diskvalifikācija. Taču 1905. gada 19. februārī sods tika mīkstināts uz sešiem mēnešiem jo Lorss bija oficiāli atvainojies un tika secināts, ka viņam nebija nodoma veikt krāpšanu. Vēlāk, 1905. gadā, Lorcs uzvarēja Bostonas maratonā.

[[Attēls:1904 Olympics- Thomas J. Hicks, Boston, winner of the Marathon Race resting in a car after the finish.jpg|thumb|1904. gada karikatūra, kurā attēlots Lorcs, braucot ar automašīnu maratona laikā|right]] Par sacensību uzvarētāju galu galā kļuva [[Tomass Hikss]], lai gan viņš izmantoja dažāda veida palīdzību, kas mūsdienās būtu stingri aizliegta.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://olympics.com/ioc/1967-creation-of-the-ioc-medical-commission |title=1967: Creation of the IOC Medical Commission |website=olympics.com}}&lt;/ref&gt; 10 jūdzes (16 km) pirms finiša Hikss atradās vadībā ar 1,5 jūdžu (2,4 km) pārsvaru, taču viņa treneriem nācās viņu atturēt no apstāšanās un apgulšanās trasei malā. No tā brīža līdz pat sacīkšu beigām Hikss saņēma vairākas devas [[strihnīns|strihnīna]] (izplatīta žurku inde, kas nelielās devās stimulē nervu sistēmu), kas bija sajaukts ar [[brendijs|brendiju]] un [[ola (pārtika)|olas baltumu]]. Šis ir pirmais oficiāli zināmais veicinošu vielu ([[dopings|dopinga]]) lietošanas gadījums atjaunotajās olimpiskajās spēlēs.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot; /&gt; Viņš turpināja cīnīties uz priekšu, ciešot no halucinācijām, un lielāko daļu atlikušās distances spēja tikai soļot. Kad viņš sasniedza stadionu, atbalsta komanda viņu pārnesa pār finiša līnijai, turot gaisā, kamēr Hikss cilāja kājas, it kā joprojām skrietu. Hiksam bija nepieciešams nestuvēs, lai viņu nogādātu prom no skriešanas celiņa, un viņš stadionā varētu būt miris, ja viņam palīdzību nebūtu snieguši četri ārsti. Maratona laikā viņš zaudēja 8 mārciņas (3,6 kg) svara.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot; /&gt;

Maratonam pēdējā brīdī pievienojās arī kubiešu pastnieks [[Andarīns Karvahals]]. Viņš [[Ņūorleāna|Ņūorleānā]] azartspēlēs zaudējis visu savu naudu, viņš līdz [[Sentluisa]]i nokļuva ar autostopiem un bija spiests skriet parastās ikdienas drēbēs, kurām aprieza staras, lai pārvērstu tās par šortiem. Viņš skrienot maratona distanci bija piestājis pie kāda augļu dārza, lai paēstu ābolus, kas izrādījās sabojājušies. Sabojātie āboli viņam izraisīja spēcīgus [[kuņģis|kuņģa krampjus]], tāpēc viņam nācās apgulties un ieturēt pusdienlaika snaudu. Par spīti pašsajūtas traucējumiem un ieturētajai pauzei, Karvahalam tomēr izdevās finišēt ceturtajā vietā.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{cite book |last1=Martin |first1=David E. |last2=Gynn |first2=Roger W. H. |title=The Olympic Marathon |publisher=Human Kinetics |year=2000 |isbn=978-0-88011-969-6 |page=[https://archive.org/details/olympicmarathon00mart/page/50 50] |url=https://archive.org/details/olympicmarathon00mart |via=Internet Archive}}&lt;/ref&gt;

Dienvidāfrikas pārstāvji [[Lens Taunjane]] un [[Jans Mašiani]] finišēja attiecīgi devītajā un divpadsmitajā vietā. Taunjanem sasniegt labāku rezultātu traucēja suns, kurš viņu padzina aptuveni jūdzi nost no trases maršruta.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot; /&gt;

&lt;gallery mode=&quot;packed&quot; widths=&quot;150&quot; heights=&quot;195&quot;&gt;
Attēls:First runners leaving the stadium during the 1904 Olympic Marathon Race. (Mellor and Spring in front of referees' automobile).jpg|Pirmie skrējēji pamet stadionu (Mellors un Ņūtons priekšgalā tiesnešu automašīnai).
Attēls:Carvajal1904.jpg|kubietis [[Andarīns Karvahals]] ceļā uz ceturto vietu.
Attēls:1904 Olympic Marathon participants, Len Tau (left) and Jan Mashiani of the Tswana tribe of South Africa.jpg|Dienvidāfrikas pārstāvji [[Lens Taunjane]] un [[Jans Mašiani]] pirms skrējiena.
&lt;/gallery&gt;

=== Apsūdzības Hiksa veiktiem pārkāpumiem ===
Vēsturnieks Klemenss Žantī, balstoties uz saviem pētījumiem, ir izteicis viedokli, ka maratona galīgais vietējais sadalījums un rezultāti būtu jāpārskata. Atsaucoties uz diviem 1905. gada oficiālajiem ziņojumiem par sacensībām — sacensību direktora Čārlza Dž. P. Lūkasa ziņojumu un [[Džeimss Edvards Salivens|Džeimsa Edvarda Salivena]] ziņojumu izdevumam ''Spalding's Athletic Almanac'' —, Žantī apgalvo, ka Hiksam tika nodrošināts automašīnas pavadījums un divi tiesneši viņu fiziski nesuši distances pēdējā posma daļā. Tāpat viņam tika dots strihnīns, sajaukts ar olas baltumu un brendiju, lai gan sacensību organizatori pirms starta bija skaidri paziņojuši, ka nekāda palīdzība skrējējiem nebūs atļauta.&lt;ref name=&quot;genty-joh&quot;&gt;{{cite journal |last=Genty |first=Clément |title=The 1904 Olympic Marathon, an unfinished story? Nationalism at any price: from the media construction to the practical realization, the cheating at the Olympic Marathon in 1904 |journal=Journal of Olympic History |volume=31 |issue=3 |year=2023 |pages=28–32 |issn=1085-5165}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;genty-cbeh&quot;&gt;{{cite journal |last=Genty |first=Clément |title=Le Marathon olympique de 1904 : entre organisation hasardeuse et triche assumée, Albert Corey, Murisaltien pris dans l'étau de la diplomatie sportive |journal=Recueil des Travaux du CBEH |publisher=Centre Beaunois d'Études Historiques |volume=42 |year=2024 |issn=1623-4677}}&lt;/ref&gt;

Žantī velk paralēles ar Lorca diskvalifikāciju par līdzīgas palīdzības saņemšanu, kā arī ar [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1908. gada olimpiskās spēļu maratonu]], kurā amerikāņu pārstāvji iesniedza protestu par palīdzību, ko pirmais finišējušais [[Dorando Pjetri]] bija saņēmis no britu tiesnešiem, rezultātā par uzvarētāju pasludinot otrās vietas ieguvēju [[Džons Heipss|Džonu Heipsu]]. Žantī pretstata šo gadījumu 1904. gada situācijai, kurā paši amerikāņu pārstāvji sniedza palīdzību Hiksam un neviens protests netika apstiprināts, un uzskata, ka zelta medaļa būtu atpakaļejošā datumā piešķirama [[Alberts Korijs|Albertam Korijam]].

2023. gadā Žantī vērsās [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] Olimpisko studiju centrā ar lūgumu oficiāli pārskatīt sacensību rezultātus. Centrs atbildēja, ka tā kompetencē neietilpst sacensību norises vietā pieņemto lēmumu apstrīdēšana vai gandrīz pirms 120 gadiem notikušu sacensību rezultātu pārskatīšana. Kopš tā laika Žantī ir pieļāvis iespēju vērsties [[Sporta šķīrējtiesa|Sporta šķīrējtiesā]] (CAS) vai īstenot diplomātisku pieeju ar [[Francijas Nacionālā olimpiskā un sporta komiteja|Francijas Nacionālās olimpiskās un sporta komitejas]] starpniecību. Līdz 2026. gadam oficiālais sacensību rezultātu sadalījums nav ticis mainīts.

=== Dehidratācija ===
Vienīgais ūdens avots sacensību dalībniekiem bija aka aptuveni distances pusceļā (12 jūdžu un 750 jardu jeb 19,998 km atzīmē). Tiesa, Karvahalam izdevās tikt pie ūdens malka no ūdenstorņa aptuveni 6 jūdzes (9,7 km) no starta. [[Džeimss Edvards Salivens]] bija viens no galvenajiem olimpisko spēļu organizatoriem un nenodrošināja nekādus citus ūdens avotus visā 24 jūdžu un 1500 jardu garajā maratona trasē, lai gan sacensības notika 32 °C (90 °F) karstumā pa neasfaltētiem, biezu putekļu klātiem ceļiem. Viņa šķietamais iemesls bija veikt pētījumu par &quot;tīšu [[dehidratācija|dehidratāciju]]&quot; (atūdeņošanos); tas kopā ar slikto tiesāšanu noveda pie tā, ka šis maratons noslēdzās ar vissliktāko finišējušo un startējušo dalībnieku attiecību (14 no 32) un lēnāko uzvarētāja laiku — 3:28:53, kas bija tieši par 29 minūtēm lēnāks nekā otrs lēnākais uzvarētāja rezultāts olimpisko spēļu vēsturē.

== Rezultāti ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Piezīmes 
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Tomass Hikss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 3:28:53 ||
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Alberts Korijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 3:34:52 || 
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Artūrs Lī Ņūtons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 3:47:33 ||
|-
| 4 || align=left|[[Andarīns Karvahals]] || align=left|{{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 5 || align=left|[[Dimitrijs Velulis]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 6 || align=left|[[Deivids Knīlends]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 7 || align=left|[[Harijs Brolijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 8 || align=left|[[Sidnijs Hačs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 9 || align=left|[[Lens Taunjane]] || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 10 || align=left|[[Hristoss Cehuritis]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 11 || align=left|[[Harijs Devlins]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 12 || align=left|[[Jans Mašiani]] || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 13 || align=left|[[Džons Furla]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 14 || align=left|[[Andrejs Oikonomu]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| ''DSQ'' || align=left|[[Frederics Lozs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || &lt;del&gt;3:13:00&lt;/del&gt;|| ''Diskvalifikācija''
|-
| rowspan=&quot;17&quot;| — || align=left|[[Georgijs Dross]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Roberts Faulers (sportists)|Roberts Faulers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Džons Fojs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Viljams Garsija]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Bērijs Hariss]] || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Harilaoss Jannaks]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Edvards Karrs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Tomass Kenedijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Džons Lordons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Joannis Lungics]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Georgijs Lurids]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Semjuels Mellors]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Petrs Pipiless]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Frenks Pīrss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Gajs Porters]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Maikls Springs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Georgijs Vamkaitis]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
Maratona disciplīnā startēja 32 sportisti no 4 valstīm. Kuba un Dienvidāfrika šajā disciplīnā debitēja

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|19}}
* {{flagIOC|RSA|1904. gada vasaras|3}}
* {{flagIOC|GRE|1904. gada vasaras|9}}
* {{flagIOC|CUB|1904. gada vasaras|1}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417171704/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-marathon.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56131 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/marathon-men Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem (''Olympics'')] {{en}}

{{Maratona skriešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — maratons vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Maratons]]</text>
      <sha1>7vtyrk4lw3d1bj0shzinoan7ffcskt5</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530590</id>
      <parentid>4530589</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T14:57:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Dehidratācija */</comment>
      <origin>4530590</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23903" sha1="9wcas8c3y2adh6wycybeydc5101b1e7" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        Maratons vīriešiem
|games =        1904. gada Vasaras
|image =        1904 Olympics- Runners lined up at start of Marathon Race, receiving instructions immediately prior to start.jpg
|image_size =   250
|caption =      Skrējēji pulcējās tieši pirms sacensību sākuma
|venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} (starts un finišs)
|date =         1900. gada 30. augusts
|competitors =  32
|nations =      4
|gold=          [[Tomass Hikss]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Alberts Korijs]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       [[Artūrs Lī Ņūtons]]
|bronzeNOC =    USA
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1900 Parīze]]
|next =        ''[[Vieglatlētika 1908. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1906 Atēnas (neof.)]]'' &lt;br/&gt; [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1908 Londona]]
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''Maratons vīriešiem''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 3. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56131 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Marathon, Men |accessdate=2026. gada 1. oktobris}}&lt;/ref&gt; Maratona distances garums bija 24 jūdzes un 15 jardi (40 km). 

Maratona disciplīnā startēja 32 sportisti no 4 valstīm. Šī skriešanas disciplīna bija visplašāk pārstāvētā disciplīna (sportistu un valstu ziņā) vieglatlētikas sacensībās 1904. gada Sentluisas spēlēs. Sacensības tika aizvadītas dienas karstākajā laikā pa putekļainiem lauku ceļiem ar ļoti ierobežotu ūdens pieejamību. Lai gan sacensībās startēja 32 sportisti, finišu sasniedza tikai 14 skrējēji. Sliktās organizācijas un tiesāšanas dēļ šīs sacīkstes izvērtās par īstu absurditāti.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-marathon.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171704/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-marathon.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Marathon |accessdate=2020. gada 1. oktobris}}&lt;/ref&gt; Šī bija trešā reize, kad olimpiskajās spēlēs tika rīkots [[maratons]]. Arturs Lī Ņūtons no [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] bija vienīgais [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1900. gada Parīzes olimpisko spēļu maratona]] dalībnieks, kurš startēja atkārtoti, savukārt starp citiem ievērojamiem amerikāņu skrējējiem bija pēdējo triju [[Bostonas maratons|Bostonas maratonu]] uzvarētāji: [[Semjuels Mellors]] (uzvarēja 1902. gadā), [[Džons Lordons]] (uzvarēja 1903. gadā) un [[Maikls Springs]] (uzvarēja 1904. gadā). [[Kuba 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kuba]] un [[Dienvidāfrika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Dienvidāfrika]] šajā disciplīnā bija pārstāvētas pirmo reizi, savukārt ASV bija vienīgā valsts, kuras skrējēji bija piedalījušies visos trijos pirmajos olimpiskajos maratonos.

Maratonā startēja arī pirmie divi tumšādainie sportisti [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē — divi [[cvani|cvanu]] tautības vīrieši [[Lens Taunjane]] un [[Jans Mašiani]], kuri Sentluisā bija ieradušies kā daļa no Dienvidāfrikas ekspozīcijas [[1904. gada Pasaules izstāde|1904. gada Pasaules izstādes]] ietvaros. Abi iepriekš bija strādājuši par tālbraucējiem, ziņnešiem nesen notikušajā [[Otrais būru karš|Otrajā būru karā]]. Lai gan dažos avotos minēts, ka abi skrējuši basām kājām, sacensību laikā uzņemtajās fotogrāfijās Mašiani ir redzams apavos.

Sākotnēji kā šķietamais uzvarētājs tika sveikts [[Frederiks Lorcs]], tomēr vēlāk viņu diskvalificēja, jo daļu distances viņš bija nobraucis ar automašīnu. Par faktisko uzvarētāju kļuva [[Tomass Hikss]], kurš distances beigās bija tuvu spēku izsīkumam un cieta no halucinācijām — tā bija blakusparādība tam, ka viņa treneri sportistam bija devuši [[brendijs|brendiju]], jēlas [[Ola (pārtika)|ola]]s un [[strihnīns|strihnīnu]]. Sudraba medaļu ieguva [[Alberts Korijs]], savukārt bronzas medaļu ieguva [[Artūrs Lī Ņūtons]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/marathon-men |title=St. Louis 1904 Athletics marathon men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2026. gada 1.oktobris}}&lt;/ref&gt; Ceturtās vietas ieguvējs [[Andarīns Karvahals]] no Kubas sacensību laikā ieturēja pusdienlaika snaudu pēc tam, kad bija ieēdis sabojājušos [[ābols|ābolus]].

== Sacensību formāts ==
[[Attēls:Carte Marathon St-Louis-1904 EN.svg|thumb|Maratona distance|left]] Tajā laikā maratona distance vēl nebija standartizēta; Sentluisā trases garums bija 24 jūdzes un 15 jardi (40 km). Organizatori maratona startu deva plkst. 15.00 pēcpusdienā, lai gan vairums mūsdienu maratonu sākas agri no rīta, lai izmantotu dienas vēsāko laiku.
Sacensību sākumā skrējēji veica piecus apļus jeb 1,67 jūdzes (2,68 km) pa [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskā laukuma]] skriešanas celiņu. Pārējā trases daļa veda pa putekļainiem lauku ceļiem, kur sacensību tiesneši brauca transportlīdzekļos tieši pirms un aiz skrējējiem: tas radīja putekļu mākoņus, kas vēl vairāk pasliktināja jau tā smagos karstuma un mitruma apstākļus, starta brīdī temperatūrai sasniedzot aptuveni 90 grādus pēc Fārenheita (32 grādus pēc Celsija). Maršrutu nācās mainīt pēdējā brīdī, jo ceļus [[Krīvkēra]]s apkārtnē bija izskalojušas lietavas.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot;&gt;{{cite magazine |last=Abbott |first=Karen |author-link=Karen Abbott |date=August 7, 2012 |title=The 1904 Olympic Marathon May Have Been The Strangest Ever |department=History |url=http://www.smithsonianmag.com/history/the-1904-olympic-marathon-may-have-been-the-strangest-ever-14910747 |url-status=live |magazine=[[Smithsonian (magazine)|Smithsonian]] |access-date=24 May 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140209105905/http://www.smithsonianmag.com/history/the-1904-olympic-marathon-may-have-been-the-strangest-ever-14910747/ |archive-date=February 9, 2014}}&lt;/ref&gt;

Tāpat trase maratona laikā netika atbrīvota no šķēršļiem; skrējējiem nācās izvairīties no pilsētas transporta plūsmas, piegādes ratiem, vilcieniem, tramvajiem un pat cilvēkiem, kuri staidzināja suņus.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot; /&gt;

== Sacensību kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! 30. augusts (Otrdiena)
|-
| style=&quot;background-color:#FFDF80| '''Fināls &lt;br/&gt; (medaļu izcīņa)'''
|}

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''nebija'' 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''2:58:50*''' || {{Valsts OS sportists|[[Spiridons Luiss]]|GRE|1896. gada vasaras}} || {{flaga|GRE|old}} [[Atēnas]], [[Grieķija]] || 1896. gada 10. aprīlis
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Labotie/Uzstādītie rekordi pēc 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|}

(*) — ''distances garums bija 40 kilometri.''

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:1904 Thomas J Hicks.jpg|100px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Tomass Hikss]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Albert Corey.jpg|140px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Alberts Korijs]]|GBR|1904. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Arthur Newton.jpg|140px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
|}

== Sacensību kopsavilkums ==
Maratona laikā [[Džons Lordons|Džonam Lordonam]], kurš bija uzvarējis [[1903. gada Bostonas maratons|1903. gada Bostonas maratonā]], pēc 10 jūdzēm (16 km) sākās spēcīga vemšana, un viņš izstājās. Arī [[1902. gada Bostonas maratons|1902. gada Bostonas maratona]] uzvarētāju [[Semjuels Mellors|Semiju Melloru]] pievārēja putekļi; par spīti tam, ka distances vidusdaļā viņš bija līderis, Mellors zaudēja orientāciju un galu galā izstājās pēc 14,5 jūdzēm (23,3 km). Vēl viens dalībnieks, kurš sacensību laikā bija tuvu nāvei, bija amerikānis [[Viljams Garsija]]. Viņu atrada bezsamaņā guļam uz maratona trases ceļa ar smagiem iekšējo orgānu bojājumiem, ko bija izraisījusi tiesnešu automašīnu pacelto putekļu mākoņu ieelpošana.&lt;ref name=&quot;CBOTO&quot;&gt;{{cite book |author=Wallechinsky, David |title=The Complete Book of the Olympics |publisher=Penguin Books |year=1984 |isbn=0140066322 |location=New York |pages=44–45}}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Fred Lorz Cartoon.png|thumb|1904. gada karikatūra, kurā attēlots Lorcs, braucot ar automašīnu maratona laikā|left]] Pirmais finišas līniju pēc trim stundām un 13 minutēm — vairāk nekā 13 minūtes lēnāk nekā 1900. gada uzvarētāja laiks — sasniedza [[Frederiks Lorcs]]. Pēc tam, kad viņš tika pasludināts par uzvarētāju, Lorcs nofotografējās kopā ar toreizējā ASV prezidenta [[Teodors Rūzvelts|Teodora Rūzvelta]] meitu Alisi Rūzveltu: viņa uzlika Lorcam galvā vainagu un jau gatavojās pasniegt zelta medaļu, kad skatītāji paziņoja, ka Lorcs nav noskrējis visu distanci. Patiesībā Lorcs krampju dēļ bija izstājies no sacensībām pēc devītās jūdzes un devies atpakaļ uz stadionu ar automašīnu, brauciena laikā mājot gan skatītājiem, gan pārējiem skrējējiem. Kad automašīna 19. jūdzē salūza, viņš atgriezās trasē un vieglā skējienā šķērsoja finiša līniju.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot; /&gt; Kad saniknotie sacensību tiesneši vērsās pie Lorca ar šīm apsūdzībām, viņš nekavējoties atzinās savā viltībā.  Viņam tika piespriesta mūža diskvalifikācija. Taču 1905. gada 19. februārī sods tika mīkstināts uz sešiem mēnešiem jo Lorss bija oficiāli atvainojies un tika secināts, ka viņam nebija nodoma veikt krāpšanu. Vēlāk, 1905. gadā, Lorcs uzvarēja Bostonas maratonā.

[[Attēls:1904 Olympics- Thomas J. Hicks, Boston, winner of the Marathon Race resting in a car after the finish.jpg|thumb|1904. gada karikatūra, kurā attēlots Lorcs, braucot ar automašīnu maratona laikā|right]] Par sacensību uzvarētāju galu galā kļuva [[Tomass Hikss]], lai gan viņš izmantoja dažāda veida palīdzību, kas mūsdienās būtu stingri aizliegta.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://olympics.com/ioc/1967-creation-of-the-ioc-medical-commission |title=1967: Creation of the IOC Medical Commission |website=olympics.com}}&lt;/ref&gt; 10 jūdzes (16 km) pirms finiša Hikss atradās vadībā ar 1,5 jūdžu (2,4 km) pārsvaru, taču viņa treneriem nācās viņu atturēt no apstāšanās un apgulšanās trasei malā. No tā brīža līdz pat sacīkšu beigām Hikss saņēma vairākas devas [[strihnīns|strihnīna]] (izplatīta žurku inde, kas nelielās devās stimulē nervu sistēmu), kas bija sajaukts ar [[brendijs|brendiju]] un [[ola (pārtika)|olas baltumu]]. Šis ir pirmais oficiāli zināmais veicinošu vielu ([[dopings|dopinga]]) lietošanas gadījums atjaunotajās olimpiskajās spēlēs.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot; /&gt; Viņš turpināja cīnīties uz priekšu, ciešot no halucinācijām, un lielāko daļu atlikušās distances spēja tikai soļot. Kad viņš sasniedza stadionu, atbalsta komanda viņu pārnesa pār finiša līnijai, turot gaisā, kamēr Hikss cilāja kājas, it kā joprojām skrietu. Hiksam bija nepieciešams nestuvēs, lai viņu nogādātu prom no skriešanas celiņa, un viņš stadionā varētu būt miris, ja viņam palīdzību nebūtu snieguši četri ārsti. Maratona laikā viņš zaudēja 8 mārciņas (3,6 kg) svara.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot; /&gt;

Maratonam pēdējā brīdī pievienojās arī kubiešu pastnieks [[Andarīns Karvahals]]. Viņš [[Ņūorleāna|Ņūorleānā]] azartspēlēs zaudējis visu savu naudu, viņš līdz [[Sentluisa]]i nokļuva ar autostopiem un bija spiests skriet parastās ikdienas drēbēs, kurām aprieza staras, lai pārvērstu tās par šortiem. Viņš skrienot maratona distanci bija piestājis pie kāda augļu dārza, lai paēstu ābolus, kas izrādījās sabojājušies. Sabojātie āboli viņam izraisīja spēcīgus [[kuņģis|kuņģa krampjus]], tāpēc viņam nācās apgulties un ieturēt pusdienlaika snaudu. Par spīti pašsajūtas traucējumiem un ieturētajai pauzei, Karvahalam tomēr izdevās finišēt ceturtajā vietā.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{cite book |last1=Martin |first1=David E. |last2=Gynn |first2=Roger W. H. |title=The Olympic Marathon |publisher=Human Kinetics |year=2000 |isbn=978-0-88011-969-6 |page=[https://archive.org/details/olympicmarathon00mart/page/50 50] |url=https://archive.org/details/olympicmarathon00mart |via=Internet Archive}}&lt;/ref&gt;

Dienvidāfrikas pārstāvji [[Lens Taunjane]] un [[Jans Mašiani]] finišēja attiecīgi devītajā un divpadsmitajā vietā. Taunjanem sasniegt labāku rezultātu traucēja suns, kurš viņu padzina aptuveni jūdzi nost no trases maršruta.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot; /&gt;

&lt;gallery mode=&quot;packed&quot; widths=&quot;150&quot; heights=&quot;195&quot;&gt;
Attēls:First runners leaving the stadium during the 1904 Olympic Marathon Race. (Mellor and Spring in front of referees' automobile).jpg|Pirmie skrējēji pamet stadionu (Mellors un Ņūtons priekšgalā tiesnešu automašīnai).
Attēls:Carvajal1904.jpg|kubietis [[Andarīns Karvahals]] ceļā uz ceturto vietu.
Attēls:1904 Olympic Marathon participants, Len Tau (left) and Jan Mashiani of the Tswana tribe of South Africa.jpg|Dienvidāfrikas pārstāvji [[Lens Taunjane]] un [[Jans Mašiani]] pirms skrējiena.
&lt;/gallery&gt;

=== Apsūdzības Hiksa veiktiem pārkāpumiem ===
Vēsturnieks Klemenss Žantī, balstoties uz saviem pētījumiem, ir izteicis viedokli, ka maratona galīgais vietējais sadalījums un rezultāti būtu jāpārskata. Atsaucoties uz diviem 1905. gada oficiālajiem ziņojumiem par sacensībām — sacensību direktora Čārlza Dž. P. Lūkasa ziņojumu un [[Džeimss Edvards Salivens|Džeimsa Edvarda Salivena]] ziņojumu izdevumam ''Spalding's Athletic Almanac'' —, Žantī apgalvo, ka Hiksam tika nodrošināts automašīnas pavadījums un divi tiesneši viņu fiziski nesuši distances pēdējā posma daļā. Tāpat viņam tika dots strihnīns, sajaukts ar olas baltumu un brendiju, lai gan sacensību organizatori pirms starta bija skaidri paziņojuši, ka nekāda palīdzība skrējējiem nebūs atļauta.&lt;ref name=&quot;genty-joh&quot;&gt;{{cite journal |last=Genty |first=Clément |title=The 1904 Olympic Marathon, an unfinished story? Nationalism at any price: from the media construction to the practical realization, the cheating at the Olympic Marathon in 1904 |journal=Journal of Olympic History |volume=31 |issue=3 |year=2023 |pages=28–32 |issn=1085-5165}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;genty-cbeh&quot;&gt;{{cite journal |last=Genty |first=Clément |title=Le Marathon olympique de 1904 : entre organisation hasardeuse et triche assumée, Albert Corey, Murisaltien pris dans l'étau de la diplomatie sportive |journal=Recueil des Travaux du CBEH |publisher=Centre Beaunois d'Études Historiques |volume=42 |year=2024 |issn=1623-4677}}&lt;/ref&gt;

Žantī velk paralēles ar Lorca diskvalifikāciju par līdzīgas palīdzības saņemšanu, kā arī ar [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1908. gada olimpiskās spēļu maratonu]], kurā amerikāņu pārstāvji iesniedza protestu par palīdzību, ko pirmais finišējušais [[Dorando Pjetri]] bija saņēmis no britu tiesnešiem, rezultātā par uzvarētāju pasludinot otrās vietas ieguvēju [[Džons Heipss|Džonu Heipsu]]. Žantī pretstata šo gadījumu 1904. gada situācijai, kurā paši amerikāņu pārstāvji sniedza palīdzību Hiksam un neviens protests netika apstiprināts, un uzskata, ka zelta medaļa būtu atpakaļejošā datumā piešķirama [[Alberts Korijs|Albertam Korijam]].

2023. gadā Žantī vērsās [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] Olimpisko studiju centrā ar lūgumu oficiāli pārskatīt sacensību rezultātus. Centrs atbildēja, ka tā kompetencē neietilpst sacensību norises vietā pieņemto lēmumu apstrīdēšana vai gandrīz pirms 120 gadiem notikušu sacensību rezultātu pārskatīšana. Kopš tā laika Žantī ir pieļāvis iespēju vērsties [[Sporta šķīrējtiesa|Sporta šķīrējtiesā]] (CAS) vai īstenot diplomātisku pieeju ar [[Francijas Nacionālā olimpiskā un sporta komiteja|Francijas Nacionālās olimpiskās un sporta komitejas]] starpniecību. Līdz 2026. gadam oficiālais sacensību rezultātu sadalījums nav ticis mainīts.

=== Dehidratācija ===
Vienīgais ūdens avots sacensību dalībniekiem bija aka aptuveni distances pusceļā (12 jūdžu un 750 jardu jeb 19,998 km atzīmē). Tiesa, Karvahalam izdevās tikt pie ūdens malka no ūdenstorņa aptuveni 6 jūdzes (9,7 km) no starta. [[Džeimss Edvards Salivens]] bija viens no galvenajiem olimpisko spēļu organizatoriem un nenodrošināja nekādus citus ūdens avotus visā 24 jūdžu un 15 jardu garajā maratona trasē, lai gan sacensības notika 32 °C (90 °F) karstumā pa neasfaltētiem, biezu putekļu klātiem ceļiem. Viņa šķietamais iemesls bija veikt pētījumu par &quot;tīšu [[dehidratācija|dehidratāciju]]&quot; (atūdeņošanos); tas kopā ar slikto tiesāšanu noveda pie tā, ka šis maratons noslēdzās ar vissliktāko finišējušo un startējušo dalībnieku attiecību (14 no 32) un lēnāko uzvarētāja laiku — 3:28:53, kas bija tieši par 29 minūtēm lēnāks nekā otrs lēnākais uzvarētāja rezultāts olimpisko spēļu vēsturē.

== Rezultāti ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Piezīmes 
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Tomass Hikss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 3:28:53 ||
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Alberts Korijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 3:34:52 || 
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Artūrs Lī Ņūtons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 3:47:33 ||
|-
| 4 || align=left|[[Andarīns Karvahals]] || align=left|{{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 5 || align=left|[[Dimitrijs Velulis]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 6 || align=left|[[Deivids Knīlends]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 7 || align=left|[[Harijs Brolijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 8 || align=left|[[Sidnijs Hačs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 9 || align=left|[[Lens Taunjane]] || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 10 || align=left|[[Hristoss Cehuritis]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 11 || align=left|[[Harijs Devlins]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 12 || align=left|[[Jans Mašiani]] || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 13 || align=left|[[Džons Furla]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 14 || align=left|[[Andrejs Oikonomu]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| ''DSQ'' || align=left|[[Frederics Lozs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || &lt;del&gt;3:13:00&lt;/del&gt;|| ''Diskvalifikācija''
|-
| rowspan=&quot;17&quot;| — || align=left|[[Georgijs Dross]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Roberts Faulers (sportists)|Roberts Faulers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Džons Fojs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Viljams Garsija]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Bērijs Hariss]] || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Harilaoss Jannaks]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Edvards Karrs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Tomass Kenedijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Džons Lordons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Joannis Lungics]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Georgijs Lurids]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Semjuels Mellors]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Petrs Pipiless]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Frenks Pīrss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Gajs Porters]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Maikls Springs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Georgijs Vamkaitis]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
Maratona disciplīnā startēja 32 sportisti no 4 valstīm. Kuba un Dienvidāfrika šajā disciplīnā debitēja

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|19}}
* {{flagIOC|RSA|1904. gada vasaras|3}}
* {{flagIOC|GRE|1904. gada vasaras|9}}
* {{flagIOC|CUB|1904. gada vasaras|1}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417171704/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-marathon.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56131 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/marathon-men Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem (''Olympics'')] {{en}}

{{Maratona skriešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — maratons vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Maratons]]</text>
      <sha1>9wcas8c3y2adh6wycybeydc5101b1e7</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530592</id>
      <parentid>4530590</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T14:58:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sacensību formāts */</comment>
      <origin>4530592</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23865" sha1="b7rbw9v5o5eu6rj7i2cwe7rw6cfovyt" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        Maratons vīriešiem
|games =        1904. gada Vasaras
|image =        1904 Olympics- Runners lined up at start of Marathon Race, receiving instructions immediately prior to start.jpg
|image_size =   250
|caption =      Skrējēji pulcējās tieši pirms sacensību sākuma
|venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} (starts un finišs)
|date =         1900. gada 30. augusts
|competitors =  32
|nations =      4
|gold=          [[Tomass Hikss]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Alberts Korijs]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       [[Artūrs Lī Ņūtons]]
|bronzeNOC =    USA
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1900 Parīze]]
|next =        ''[[Vieglatlētika 1908. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1906 Atēnas (neof.)]]'' &lt;br/&gt; [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1908 Londona]]
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''Maratons vīriešiem''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 3. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56131 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Marathon, Men |accessdate=2026. gada 1. oktobris}}&lt;/ref&gt; Maratona distances garums bija 24 jūdzes un 15 jardi (40 km). 

Maratona disciplīnā startēja 32 sportisti no 4 valstīm. Šī skriešanas disciplīna bija visplašāk pārstāvētā disciplīna (sportistu un valstu ziņā) vieglatlētikas sacensībās 1904. gada Sentluisas spēlēs. Sacensības tika aizvadītas dienas karstākajā laikā pa putekļainiem lauku ceļiem ar ļoti ierobežotu ūdens pieejamību. Lai gan sacensībās startēja 32 sportisti, finišu sasniedza tikai 14 skrējēji. Sliktās organizācijas un tiesāšanas dēļ šīs sacīkstes izvērtās par īstu absurditāti.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-marathon.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171704/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-marathon.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Marathon |accessdate=2020. gada 1. oktobris}}&lt;/ref&gt; Šī bija trešā reize, kad olimpiskajās spēlēs tika rīkots [[maratons]]. Arturs Lī Ņūtons no [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] bija vienīgais [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1900. gada Parīzes olimpisko spēļu maratona]] dalībnieks, kurš startēja atkārtoti, savukārt starp citiem ievērojamiem amerikāņu skrējējiem bija pēdējo triju [[Bostonas maratons|Bostonas maratonu]] uzvarētāji: [[Semjuels Mellors]] (uzvarēja 1902. gadā), [[Džons Lordons]] (uzvarēja 1903. gadā) un [[Maikls Springs]] (uzvarēja 1904. gadā). [[Kuba 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kuba]] un [[Dienvidāfrika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Dienvidāfrika]] šajā disciplīnā bija pārstāvētas pirmo reizi, savukārt ASV bija vienīgā valsts, kuras skrējēji bija piedalījušies visos trijos pirmajos olimpiskajos maratonos.

Maratonā startēja arī pirmie divi tumšādainie sportisti [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē — divi [[cvani|cvanu]] tautības vīrieši [[Lens Taunjane]] un [[Jans Mašiani]], kuri Sentluisā bija ieradušies kā daļa no Dienvidāfrikas ekspozīcijas [[1904. gada Pasaules izstāde|1904. gada Pasaules izstādes]] ietvaros. Abi iepriekš bija strādājuši par tālbraucējiem, ziņnešiem nesen notikušajā [[Otrais būru karš|Otrajā būru karā]]. Lai gan dažos avotos minēts, ka abi skrējuši basām kājām, sacensību laikā uzņemtajās fotogrāfijās Mašiani ir redzams apavos.

Sākotnēji kā šķietamais uzvarētājs tika sveikts [[Frederiks Lorcs]], tomēr vēlāk viņu diskvalificēja, jo daļu distances viņš bija nobraucis ar automašīnu. Par faktisko uzvarētāju kļuva [[Tomass Hikss]], kurš distances beigās bija tuvu spēku izsīkumam un cieta no halucinācijām — tā bija blakusparādība tam, ka viņa treneri sportistam bija devuši [[brendijs|brendiju]], jēlas [[Ola (pārtika)|ola]]s un [[strihnīns|strihnīnu]]. Sudraba medaļu ieguva [[Alberts Korijs]], savukārt bronzas medaļu ieguva [[Artūrs Lī Ņūtons]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/marathon-men |title=St. Louis 1904 Athletics marathon men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2026. gada 1.oktobris}}&lt;/ref&gt; Ceturtās vietas ieguvējs [[Andarīns Karvahals]] no Kubas sacensību laikā ieturēja pusdienlaika snaudu pēc tam, kad bija ieēdis sabojājušos [[ābols|ābolus]].

== Sacensību formāts ==
[[Attēls:Carte Marathon St-Louis-1904 EN.svg|thumb|Maratona distance|left]] Tajā laikā maratona distance vēl nebija standartizēta; Sentluisā trases garums bija 24 jūdzes un 15 jardi (40 km). Organizatori maratona startu deva plkst. 15:00 pēcpusdienā, lai gan vairums mūsdienu maratonu sākas agri no rīta, lai izmantotu dienas vēsāko laiku.
Sacensību sākumā skrējēji veica piecus apļus jeb 1,67 jūdzes (2,68 km) pa [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskā laukuma]] skriešanas celiņu. Pārējā trases daļa veda pa putekļainiem lauku ceļiem, kur sacensību tiesneši brauca transportlīdzekļos tieši pirms un aiz skrējējiem: tas radīja putekļu mākoņus, kas vēl vairāk pasliktināja jau tā smagos karstuma un mitruma apstākļus, starta brīdī temperatūrai sasniedzot aptuveni 90 °F (32 °C). Maršrutu nācās mainīt pēdējā brīdī, jo ceļus [[Krīvkēra]]s apkārtnē bija izskalojušas lietavas.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot;&gt;{{cite magazine |last=Abbott |first=Karen |author-link=Karen Abbott |date=August 7, 2012 |title=The 1904 Olympic Marathon May Have Been The Strangest Ever |department=History |url=http://www.smithsonianmag.com/history/the-1904-olympic-marathon-may-have-been-the-strangest-ever-14910747 |url-status=live |magazine=[[Smithsonian (magazine)|Smithsonian]] |access-date=24 May 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140209105905/http://www.smithsonianmag.com/history/the-1904-olympic-marathon-may-have-been-the-strangest-ever-14910747/ |archive-date=February 9, 2014}}&lt;/ref&gt;

Tāpat trase maratona laikā netika atbrīvota no šķēršļiem; skrējējiem nācās izvairīties no pilsētas transporta plūsmas, piegādes ratiem, vilcieniem, tramvajiem un pat cilvēkiem, kuri staidzināja suņus.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot; /&gt;

== Sacensību kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! 30. augusts (Otrdiena)
|-
| style=&quot;background-color:#FFDF80| '''Fināls &lt;br/&gt; (medaļu izcīņa)'''
|}

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''nebija'' 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''2:58:50*''' || {{Valsts OS sportists|[[Spiridons Luiss]]|GRE|1896. gada vasaras}} || {{flaga|GRE|old}} [[Atēnas]], [[Grieķija]] || 1896. gada 10. aprīlis
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Labotie/Uzstādītie rekordi pēc 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|}

(*) — ''distances garums bija 40 kilometri.''

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:1904 Thomas J Hicks.jpg|100px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Tomass Hikss]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Albert Corey.jpg|140px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Alberts Korijs]]|GBR|1904. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Arthur Newton.jpg|140px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
|}

== Sacensību kopsavilkums ==
Maratona laikā [[Džons Lordons|Džonam Lordonam]], kurš bija uzvarējis [[1903. gada Bostonas maratons|1903. gada Bostonas maratonā]], pēc 10 jūdzēm (16 km) sākās spēcīga vemšana, un viņš izstājās. Arī [[1902. gada Bostonas maratons|1902. gada Bostonas maratona]] uzvarētāju [[Semjuels Mellors|Semiju Melloru]] pievārēja putekļi; par spīti tam, ka distances vidusdaļā viņš bija līderis, Mellors zaudēja orientāciju un galu galā izstājās pēc 14,5 jūdzēm (23,3 km). Vēl viens dalībnieks, kurš sacensību laikā bija tuvu nāvei, bija amerikānis [[Viljams Garsija]]. Viņu atrada bezsamaņā guļam uz maratona trases ceļa ar smagiem iekšējo orgānu bojājumiem, ko bija izraisījusi tiesnešu automašīnu pacelto putekļu mākoņu ieelpošana.&lt;ref name=&quot;CBOTO&quot;&gt;{{cite book |author=Wallechinsky, David |title=The Complete Book of the Olympics |publisher=Penguin Books |year=1984 |isbn=0140066322 |location=New York |pages=44–45}}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Fred Lorz Cartoon.png|thumb|1904. gada karikatūra, kurā attēlots Lorcs, braucot ar automašīnu maratona laikā|left]] Pirmais finišas līniju pēc trim stundām un 13 minutēm — vairāk nekā 13 minūtes lēnāk nekā 1900. gada uzvarētāja laiks — sasniedza [[Frederiks Lorcs]]. Pēc tam, kad viņš tika pasludināts par uzvarētāju, Lorcs nofotografējās kopā ar toreizējā ASV prezidenta [[Teodors Rūzvelts|Teodora Rūzvelta]] meitu Alisi Rūzveltu: viņa uzlika Lorcam galvā vainagu un jau gatavojās pasniegt zelta medaļu, kad skatītāji paziņoja, ka Lorcs nav noskrējis visu distanci. Patiesībā Lorcs krampju dēļ bija izstājies no sacensībām pēc devītās jūdzes un devies atpakaļ uz stadionu ar automašīnu, brauciena laikā mājot gan skatītājiem, gan pārējiem skrējējiem. Kad automašīna 19. jūdzē salūza, viņš atgriezās trasē un vieglā skējienā šķērsoja finiša līniju.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot; /&gt; Kad saniknotie sacensību tiesneši vērsās pie Lorca ar šīm apsūdzībām, viņš nekavējoties atzinās savā viltībā.  Viņam tika piespriesta mūža diskvalifikācija. Taču 1905. gada 19. februārī sods tika mīkstināts uz sešiem mēnešiem jo Lorss bija oficiāli atvainojies un tika secināts, ka viņam nebija nodoma veikt krāpšanu. Vēlāk, 1905. gadā, Lorcs uzvarēja Bostonas maratonā.

[[Attēls:1904 Olympics- Thomas J. Hicks, Boston, winner of the Marathon Race resting in a car after the finish.jpg|thumb|1904. gada karikatūra, kurā attēlots Lorcs, braucot ar automašīnu maratona laikā|right]] Par sacensību uzvarētāju galu galā kļuva [[Tomass Hikss]], lai gan viņš izmantoja dažāda veida palīdzību, kas mūsdienās būtu stingri aizliegta.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://olympics.com/ioc/1967-creation-of-the-ioc-medical-commission |title=1967: Creation of the IOC Medical Commission |website=olympics.com}}&lt;/ref&gt; 10 jūdzes (16 km) pirms finiša Hikss atradās vadībā ar 1,5 jūdžu (2,4 km) pārsvaru, taču viņa treneriem nācās viņu atturēt no apstāšanās un apgulšanās trasei malā. No tā brīža līdz pat sacīkšu beigām Hikss saņēma vairākas devas [[strihnīns|strihnīna]] (izplatīta žurku inde, kas nelielās devās stimulē nervu sistēmu), kas bija sajaukts ar [[brendijs|brendiju]] un [[ola (pārtika)|olas baltumu]]. Šis ir pirmais oficiāli zināmais veicinošu vielu ([[dopings|dopinga]]) lietošanas gadījums atjaunotajās olimpiskajās spēlēs.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot; /&gt; Viņš turpināja cīnīties uz priekšu, ciešot no halucinācijām, un lielāko daļu atlikušās distances spēja tikai soļot. Kad viņš sasniedza stadionu, atbalsta komanda viņu pārnesa pār finiša līnijai, turot gaisā, kamēr Hikss cilāja kājas, it kā joprojām skrietu. Hiksam bija nepieciešams nestuvēs, lai viņu nogādātu prom no skriešanas celiņa, un viņš stadionā varētu būt miris, ja viņam palīdzību nebūtu snieguši četri ārsti. Maratona laikā viņš zaudēja 8 mārciņas (3,6 kg) svara.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot; /&gt;

Maratonam pēdējā brīdī pievienojās arī kubiešu pastnieks [[Andarīns Karvahals]]. Viņš [[Ņūorleāna|Ņūorleānā]] azartspēlēs zaudējis visu savu naudu, viņš līdz [[Sentluisa]]i nokļuva ar autostopiem un bija spiests skriet parastās ikdienas drēbēs, kurām aprieza staras, lai pārvērstu tās par šortiem. Viņš skrienot maratona distanci bija piestājis pie kāda augļu dārza, lai paēstu ābolus, kas izrādījās sabojājušies. Sabojātie āboli viņam izraisīja spēcīgus [[kuņģis|kuņģa krampjus]], tāpēc viņam nācās apgulties un ieturēt pusdienlaika snaudu. Par spīti pašsajūtas traucējumiem un ieturētajai pauzei, Karvahalam tomēr izdevās finišēt ceturtajā vietā.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{cite book |last1=Martin |first1=David E. |last2=Gynn |first2=Roger W. H. |title=The Olympic Marathon |publisher=Human Kinetics |year=2000 |isbn=978-0-88011-969-6 |page=[https://archive.org/details/olympicmarathon00mart/page/50 50] |url=https://archive.org/details/olympicmarathon00mart |via=Internet Archive}}&lt;/ref&gt;

Dienvidāfrikas pārstāvji [[Lens Taunjane]] un [[Jans Mašiani]] finišēja attiecīgi devītajā un divpadsmitajā vietā. Taunjanem sasniegt labāku rezultātu traucēja suns, kurš viņu padzina aptuveni jūdzi nost no trases maršruta.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot; /&gt;

&lt;gallery mode=&quot;packed&quot; widths=&quot;150&quot; heights=&quot;195&quot;&gt;
Attēls:First runners leaving the stadium during the 1904 Olympic Marathon Race. (Mellor and Spring in front of referees' automobile).jpg|Pirmie skrējēji pamet stadionu (Mellors un Ņūtons priekšgalā tiesnešu automašīnai).
Attēls:Carvajal1904.jpg|kubietis [[Andarīns Karvahals]] ceļā uz ceturto vietu.
Attēls:1904 Olympic Marathon participants, Len Tau (left) and Jan Mashiani of the Tswana tribe of South Africa.jpg|Dienvidāfrikas pārstāvji [[Lens Taunjane]] un [[Jans Mašiani]] pirms skrējiena.
&lt;/gallery&gt;

=== Apsūdzības Hiksa veiktiem pārkāpumiem ===
Vēsturnieks Klemenss Žantī, balstoties uz saviem pētījumiem, ir izteicis viedokli, ka maratona galīgais vietējais sadalījums un rezultāti būtu jāpārskata. Atsaucoties uz diviem 1905. gada oficiālajiem ziņojumiem par sacensībām — sacensību direktora Čārlza Dž. P. Lūkasa ziņojumu un [[Džeimss Edvards Salivens|Džeimsa Edvarda Salivena]] ziņojumu izdevumam ''Spalding's Athletic Almanac'' —, Žantī apgalvo, ka Hiksam tika nodrošināts automašīnas pavadījums un divi tiesneši viņu fiziski nesuši distances pēdējā posma daļā. Tāpat viņam tika dots strihnīns, sajaukts ar olas baltumu un brendiju, lai gan sacensību organizatori pirms starta bija skaidri paziņojuši, ka nekāda palīdzība skrējējiem nebūs atļauta.&lt;ref name=&quot;genty-joh&quot;&gt;{{cite journal |last=Genty |first=Clément |title=The 1904 Olympic Marathon, an unfinished story? Nationalism at any price: from the media construction to the practical realization, the cheating at the Olympic Marathon in 1904 |journal=Journal of Olympic History |volume=31 |issue=3 |year=2023 |pages=28–32 |issn=1085-5165}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;genty-cbeh&quot;&gt;{{cite journal |last=Genty |first=Clément |title=Le Marathon olympique de 1904 : entre organisation hasardeuse et triche assumée, Albert Corey, Murisaltien pris dans l'étau de la diplomatie sportive |journal=Recueil des Travaux du CBEH |publisher=Centre Beaunois d'Études Historiques |volume=42 |year=2024 |issn=1623-4677}}&lt;/ref&gt;

Žantī velk paralēles ar Lorca diskvalifikāciju par līdzīgas palīdzības saņemšanu, kā arī ar [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1908. gada olimpiskās spēļu maratonu]], kurā amerikāņu pārstāvji iesniedza protestu par palīdzību, ko pirmais finišējušais [[Dorando Pjetri]] bija saņēmis no britu tiesnešiem, rezultātā par uzvarētāju pasludinot otrās vietas ieguvēju [[Džons Heipss|Džonu Heipsu]]. Žantī pretstata šo gadījumu 1904. gada situācijai, kurā paši amerikāņu pārstāvji sniedza palīdzību Hiksam un neviens protests netika apstiprināts, un uzskata, ka zelta medaļa būtu atpakaļejošā datumā piešķirama [[Alberts Korijs|Albertam Korijam]].

2023. gadā Žantī vērsās [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] Olimpisko studiju centrā ar lūgumu oficiāli pārskatīt sacensību rezultātus. Centrs atbildēja, ka tā kompetencē neietilpst sacensību norises vietā pieņemto lēmumu apstrīdēšana vai gandrīz pirms 120 gadiem notikušu sacensību rezultātu pārskatīšana. Kopš tā laika Žantī ir pieļāvis iespēju vērsties [[Sporta šķīrējtiesa|Sporta šķīrējtiesā]] (CAS) vai īstenot diplomātisku pieeju ar [[Francijas Nacionālā olimpiskā un sporta komiteja|Francijas Nacionālās olimpiskās un sporta komitejas]] starpniecību. Līdz 2026. gadam oficiālais sacensību rezultātu sadalījums nav ticis mainīts.

=== Dehidratācija ===
Vienīgais ūdens avots sacensību dalībniekiem bija aka aptuveni distances pusceļā (12 jūdžu un 750 jardu jeb 19,998 km atzīmē). Tiesa, Karvahalam izdevās tikt pie ūdens malka no ūdenstorņa aptuveni 6 jūdzes (9,7 km) no starta. [[Džeimss Edvards Salivens]] bija viens no galvenajiem olimpisko spēļu organizatoriem un nenodrošināja nekādus citus ūdens avotus visā 24 jūdžu un 15 jardu garajā maratona trasē, lai gan sacensības notika 32 °C (90 °F) karstumā pa neasfaltētiem, biezu putekļu klātiem ceļiem. Viņa šķietamais iemesls bija veikt pētījumu par &quot;tīšu [[dehidratācija|dehidratāciju]]&quot; (atūdeņošanos); tas kopā ar slikto tiesāšanu noveda pie tā, ka šis maratons noslēdzās ar vissliktāko finišējušo un startējušo dalībnieku attiecību (14 no 32) un lēnāko uzvarētāja laiku — 3:28:53, kas bija tieši par 29 minūtēm lēnāks nekā otrs lēnākais uzvarētāja rezultāts olimpisko spēļu vēsturē.

== Rezultāti ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Piezīmes 
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Tomass Hikss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 3:28:53 ||
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Alberts Korijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 3:34:52 || 
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Artūrs Lī Ņūtons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 3:47:33 ||
|-
| 4 || align=left|[[Andarīns Karvahals]] || align=left|{{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 5 || align=left|[[Dimitrijs Velulis]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 6 || align=left|[[Deivids Knīlends]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 7 || align=left|[[Harijs Brolijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 8 || align=left|[[Sidnijs Hačs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 9 || align=left|[[Lens Taunjane]] || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 10 || align=left|[[Hristoss Cehuritis]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 11 || align=left|[[Harijs Devlins]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 12 || align=left|[[Jans Mašiani]] || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 13 || align=left|[[Džons Furla]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 14 || align=left|[[Andrejs Oikonomu]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| ''DSQ'' || align=left|[[Frederics Lozs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || &lt;del&gt;3:13:00&lt;/del&gt;|| ''Diskvalifikācija''
|-
| rowspan=&quot;17&quot;| — || align=left|[[Georgijs Dross]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Roberts Faulers (sportists)|Roberts Faulers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Džons Fojs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Viljams Garsija]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Bērijs Hariss]] || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Harilaoss Jannaks]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Edvards Karrs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Tomass Kenedijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Džons Lordons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Joannis Lungics]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Georgijs Lurids]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Semjuels Mellors]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Petrs Pipiless]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Frenks Pīrss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Gajs Porters]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Maikls Springs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Georgijs Vamkaitis]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
Maratona disciplīnā startēja 32 sportisti no 4 valstīm. Kuba un Dienvidāfrika šajā disciplīnā debitēja

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|19}}
* {{flagIOC|RSA|1904. gada vasaras|3}}
* {{flagIOC|GRE|1904. gada vasaras|9}}
* {{flagIOC|CUB|1904. gada vasaras|1}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417171704/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-marathon.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56131 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/marathon-men Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem (''Olympics'')] {{en}}

{{Maratona skriešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — maratons vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Maratons]]</text>
      <sha1>b7rbw9v5o5eu6rj7i2cwe7rw6cfovyt</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530593</id>
      <parentid>4530592</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T15:01:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sacensību kopsavilkums */</comment>
      <origin>4530593</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23866" sha1="llj992t1j8cybj9jrof47932m09qdmc" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        Maratons vīriešiem
|games =        1904. gada Vasaras
|image =        1904 Olympics- Runners lined up at start of Marathon Race, receiving instructions immediately prior to start.jpg
|image_size =   250
|caption =      Skrējēji pulcējās tieši pirms sacensību sākuma
|venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} (starts un finišs)
|date =         1900. gada 30. augusts
|competitors =  32
|nations =      4
|gold=          [[Tomass Hikss]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Alberts Korijs]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       [[Artūrs Lī Ņūtons]]
|bronzeNOC =    USA
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1900 Parīze]]
|next =        ''[[Vieglatlētika 1908. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1906 Atēnas (neof.)]]'' &lt;br/&gt; [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1908 Londona]]
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''Maratons vīriešiem''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 3. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56131 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Marathon, Men |accessdate=2026. gada 1. oktobris}}&lt;/ref&gt; Maratona distances garums bija 24 jūdzes un 15 jardi (40 km). 

Maratona disciplīnā startēja 32 sportisti no 4 valstīm. Šī skriešanas disciplīna bija visplašāk pārstāvētā disciplīna (sportistu un valstu ziņā) vieglatlētikas sacensībās 1904. gada Sentluisas spēlēs. Sacensības tika aizvadītas dienas karstākajā laikā pa putekļainiem lauku ceļiem ar ļoti ierobežotu ūdens pieejamību. Lai gan sacensībās startēja 32 sportisti, finišu sasniedza tikai 14 skrējēji. Sliktās organizācijas un tiesāšanas dēļ šīs sacīkstes izvērtās par īstu absurditāti.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-marathon.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171704/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-marathon.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Marathon |accessdate=2020. gada 1. oktobris}}&lt;/ref&gt; Šī bija trešā reize, kad olimpiskajās spēlēs tika rīkots [[maratons]]. Arturs Lī Ņūtons no [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] bija vienīgais [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1900. gada Parīzes olimpisko spēļu maratona]] dalībnieks, kurš startēja atkārtoti, savukārt starp citiem ievērojamiem amerikāņu skrējējiem bija pēdējo triju [[Bostonas maratons|Bostonas maratonu]] uzvarētāji: [[Semjuels Mellors]] (uzvarēja 1902. gadā), [[Džons Lordons]] (uzvarēja 1903. gadā) un [[Maikls Springs]] (uzvarēja 1904. gadā). [[Kuba 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kuba]] un [[Dienvidāfrika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Dienvidāfrika]] šajā disciplīnā bija pārstāvētas pirmo reizi, savukārt ASV bija vienīgā valsts, kuras skrējēji bija piedalījušies visos trijos pirmajos olimpiskajos maratonos.

Maratonā startēja arī pirmie divi tumšādainie sportisti [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē — divi [[cvani|cvanu]] tautības vīrieši [[Lens Taunjane]] un [[Jans Mašiani]], kuri Sentluisā bija ieradušies kā daļa no Dienvidāfrikas ekspozīcijas [[1904. gada Pasaules izstāde|1904. gada Pasaules izstādes]] ietvaros. Abi iepriekš bija strādājuši par tālbraucējiem, ziņnešiem nesen notikušajā [[Otrais būru karš|Otrajā būru karā]]. Lai gan dažos avotos minēts, ka abi skrējuši basām kājām, sacensību laikā uzņemtajās fotogrāfijās Mašiani ir redzams apavos.

Sākotnēji kā šķietamais uzvarētājs tika sveikts [[Frederiks Lorcs]], tomēr vēlāk viņu diskvalificēja, jo daļu distances viņš bija nobraucis ar automašīnu. Par faktisko uzvarētāju kļuva [[Tomass Hikss]], kurš distances beigās bija tuvu spēku izsīkumam un cieta no halucinācijām — tā bija blakusparādība tam, ka viņa treneri sportistam bija devuši [[brendijs|brendiju]], jēlas [[Ola (pārtika)|ola]]s un [[strihnīns|strihnīnu]]. Sudraba medaļu ieguva [[Alberts Korijs]], savukārt bronzas medaļu ieguva [[Artūrs Lī Ņūtons]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/marathon-men |title=St. Louis 1904 Athletics marathon men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2026. gada 1.oktobris}}&lt;/ref&gt; Ceturtās vietas ieguvējs [[Andarīns Karvahals]] no Kubas sacensību laikā ieturēja pusdienlaika snaudu pēc tam, kad bija ieēdis sabojājušos [[ābols|ābolus]].

== Sacensību formāts ==
[[Attēls:Carte Marathon St-Louis-1904 EN.svg|thumb|Maratona distance|left]] Tajā laikā maratona distance vēl nebija standartizēta; Sentluisā trases garums bija 24 jūdzes un 15 jardi (40 km). Organizatori maratona startu deva plkst. 15:00 pēcpusdienā, lai gan vairums mūsdienu maratonu sākas agri no rīta, lai izmantotu dienas vēsāko laiku.
Sacensību sākumā skrējēji veica piecus apļus jeb 1,67 jūdzes (2,68 km) pa [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskā laukuma]] skriešanas celiņu. Pārējā trases daļa veda pa putekļainiem lauku ceļiem, kur sacensību tiesneši brauca transportlīdzekļos tieši pirms un aiz skrējējiem: tas radīja putekļu mākoņus, kas vēl vairāk pasliktināja jau tā smagos karstuma un mitruma apstākļus, starta brīdī temperatūrai sasniedzot aptuveni 90 °F (32 °C). Maršrutu nācās mainīt pēdējā brīdī, jo ceļus [[Krīvkēra]]s apkārtnē bija izskalojušas lietavas.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot;&gt;{{cite magazine |last=Abbott |first=Karen |author-link=Karen Abbott |date=August 7, 2012 |title=The 1904 Olympic Marathon May Have Been The Strangest Ever |department=History |url=http://www.smithsonianmag.com/history/the-1904-olympic-marathon-may-have-been-the-strangest-ever-14910747 |url-status=live |magazine=[[Smithsonian (magazine)|Smithsonian]] |access-date=24 May 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140209105905/http://www.smithsonianmag.com/history/the-1904-olympic-marathon-may-have-been-the-strangest-ever-14910747/ |archive-date=February 9, 2014}}&lt;/ref&gt;

Tāpat trase maratona laikā netika atbrīvota no šķēršļiem; skrējējiem nācās izvairīties no pilsētas transporta plūsmas, piegādes ratiem, vilcieniem, tramvajiem un pat cilvēkiem, kuri staidzināja suņus.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot; /&gt;

== Sacensību kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! 30. augusts (Otrdiena)
|-
| style=&quot;background-color:#FFDF80| '''Fināls &lt;br/&gt; (medaļu izcīņa)'''
|}

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''nebija'' 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''2:58:50*''' || {{Valsts OS sportists|[[Spiridons Luiss]]|GRE|1896. gada vasaras}} || {{flaga|GRE|old}} [[Atēnas]], [[Grieķija]] || 1896. gada 10. aprīlis
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Labotie/Uzstādītie rekordi pēc 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|}

(*) — ''distances garums bija 40 kilometri.''

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:1904 Thomas J Hicks.jpg|100px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Tomass Hikss]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Albert Corey.jpg|140px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Alberts Korijs]]|GBR|1904. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Arthur Newton.jpg|140px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
|}

== Sacensību kopsavilkums ==
Maratona laikā [[Džons Lordons|Džonam Lordonam]], kurš bija uzvarējis [[1903. gada Bostonas maratons|1903. gada Bostonas maratonā]], pēc 10 jūdzēm (16 km) sākās spēcīga vemšana, un viņš izstājās. Arī [[1902. gada Bostonas maratons|1902. gada Bostonas maratona]] uzvarētāju [[Semjuels Mellors|Semiju Melloru]] pievārēja putekļi; par spīti tam, ka distances vidusdaļā viņš bija līderis, Mellors zaudēja orientāciju un galu galā izstājās pēc 14,5 jūdzēm (23,3 km). Vēl viens dalībnieks, kurš sacensību laikā bija tuvu nāvei, bija amerikānis [[Viljams Garsija]]. Viņu atrada bezsamaņā guļam uz maratona trases ceļa ar smagiem iekšējo orgānu bojājumiem, ko bija izraisījusi tiesnešu automašīnu pacelto putekļu mākoņu ieelpošana.&lt;ref name=&quot;CBOTO&quot;&gt;{{cite book |author=Wallechinsky, David |title=The Complete Book of the Olympics |publisher=Penguin Books |year=1984 |isbn=0140066322 |location=New York |pages=44–45}}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Fred Lorz Cartoon.png|thumb|1904. gada karikatūra, kurā attēlots Lorcs, braucot ar automašīnu maratona laikā|left]] Pirmais finišas līniju pēc trim stundām un 13 minūtēm — vairāk nekā 13 minūtes lēnāk nekā 1900. gada uzvarētāja laiks — sasniedza [[Frederiks Lorcs]]. Pēc tam, kad viņš tika pasludināts par uzvarētāju, Lorcs nofotografējās kopā ar toreizējā ASV prezidenta [[Teodors Rūzvelts|Teodora Rūzvelta]] meitu Alisi Rūzveltu: viņa uzlika Lorcam galvā vainagu un jau gatavojās pasniegt zelta medaļu, kad skatītāji paziņoja, ka Lorcs nav noskrējis visu distanci. Patiesībā Lorcs krampju dēļ bija izstājies no sacensībām pēc devītās jūdzes un devies atpakaļ uz stadionu ar automašīnu, brauciena laikā mājot gan skatītājiem, gan pārējiem skrējējiem. Kad automašīna 19. jūdzē salūza, viņš atgriezās trasē un vieglā skrējienā šķērsoja finiša līniju.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot; /&gt; Kad saniknotie sacensību tiesneši vērsās pie Lorca ar šīm apsūdzībām, viņš nekavējoties atzinās savā viltībā.  Viņam tika piespriesta mūža diskvalifikācija. Taču 1905. gada 19. februārī sods tika mīkstināts uz sešiem mēnešiem jo Lorcs bija oficiāli atvainojies un tika secināts, ka viņam nebija nodoma veikt krāpšanu. Vēlāk, 1905. gadā, Lorcs uzvarēja Bostonas maratonā.

[[Attēls:1904 Olympics- Thomas J. Hicks, Boston, winner of the Marathon Race resting in a car after the finish.jpg|thumb|1904. gada karikatūra, kurā attēlots Lorcs, braucot ar automašīnu maratona laikā|right]] Par sacensību uzvarētāju galu galā kļuva [[Tomass Hikss]], lai gan viņš izmantoja dažāda veida palīdzību, kas mūsdienās būtu stingri aizliegta.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://olympics.com/ioc/1967-creation-of-the-ioc-medical-commission |title=1967: Creation of the IOC Medical Commission |website=olympics.com}}&lt;/ref&gt; 10 jūdzes (16 km) pirms finiša Hikss atradās vadībā ar 1,5 jūdžu (2,4 km) pārsvaru, taču viņa treneriem nācās viņu atturēt no apstāšanās un apgulšanās trases malā. No tā brīža līdz pat sacīkšu beigām Hikss saņēma vairākas devas [[strihnīns|strihnīna]] (izplatīta žurku inde, kas nelielās devās stimulē nervu sistēmu), kas bija sajaukts ar [[brendijs|brendiju]] un [[ola (pārtika)|olas baltumu]]. Šis ir pirmais oficiāli zināmais veicinošu vielu ([[dopings|dopinga]]) lietošanas gadījums atjaunotajās olimpiskajās spēlēs.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot; /&gt; Viņš turpināja cīnīties uz priekšu, ciešot no halucinācijām, un lielāko daļu atlikušās distances spēja tikai soļot. Kad viņš sasniedza stadionu, atbalsta komanda viņu pārnesa pār finiša līniju, turot gaisā, kamēr Hikss cilāja kājas, it kā joprojām skrietu. Hiksam bija nepieciešams nestuves, lai viņu nogādātu prom no skriešanas celiņa, un viņš stadionā varētu būt miris, ja viņam palīdzību nebūtu snieguši četri ārsti. Maratona laikā viņš zaudēja 8 mārciņas (3,6 kg) svara.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot; /&gt;

Maratonam pēdējā brīdī pievienojās arī kubiešu pastnieks [[Andarīns Karvahals]]. Viņš [[Ņūorleāna|Ņūorleānā]] azartspēlēs zaudējis visu savu naudu, viņš līdz [[Sentluisa]]i nokļuva ar autostopiem un bija spiests skriet parastās ikdienas drēbēs, kurām apgrieza staras, lai pārvērstu tās par šortiem. Viņš skrienot maratona distanci bija piestājis pie kāda augļu dārza, lai paēstu ābolus, kas izrādījās sabojājušies. Sabojātie āboli viņam izraisīja spēcīgus [[kuņģis|kuņģa krampjus]], tāpēc viņam nācās apgulties un ieturēt pusdienlaika snaudu. Par spīti pašsajūtas traucējumiem un ieturētajai pauzei, Karvahalam tomēr izdevās finišēt ceturtajā vietā.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{cite book |last1=Martin |first1=David E. |last2=Gynn |first2=Roger W. H. |title=The Olympic Marathon |publisher=Human Kinetics |year=2000 |isbn=978-0-88011-969-6 |page=[https://archive.org/details/olympicmarathon00mart/page/50 50] |url=https://archive.org/details/olympicmarathon00mart |via=Internet Archive}}&lt;/ref&gt;

Dienvidāfrikas pārstāvji [[Lens Taunjane]] un [[Jans Mašiani]] finišēja attiecīgi devītajā un divpadsmitajā vietā. Taunjanem sasniegt labāku rezultātu traucēja suns, kurš viņu padzina aptuveni jūdzi nost no trases maršruta.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot; /&gt;

&lt;gallery mode=&quot;packed&quot; widths=&quot;150&quot; heights=&quot;195&quot;&gt;
Attēls:First runners leaving the stadium during the 1904 Olympic Marathon Race. (Mellor and Spring in front of referees' automobile).jpg|Pirmie skrējēji pamet stadionu (Mellors un Ņūtons priekšgalā tiesnešu automašīnai).
Attēls:Carvajal1904.jpg|kubietis [[Andarīns Karvahals]] ceļā uz ceturto vietu.
Attēls:1904 Olympic Marathon participants, Len Tau (left) and Jan Mashiani of the Tswana tribe of South Africa.jpg|Dienvidāfrikas pārstāvji [[Lens Taunjane]] un [[Jans Mašiani]] pirms skrējiena.
&lt;/gallery&gt;

=== Apsūdzības Hiksa veiktiem pārkāpumiem ===
Vēsturnieks Klemenss Žantī, balstoties uz saviem pētījumiem, ir izteicis viedokli, ka maratona galīgais vietējais sadalījums un rezultāti būtu jāpārskata. Atsaucoties uz diviem 1905. gada oficiālajiem ziņojumiem par sacensībām — sacensību direktora Čārlza Dž. P. Lūkasa ziņojumu un [[Džeimss Edvards Salivens|Džeimsa Edvarda Salivena]] ziņojumu izdevumam ''Spalding's Athletic Almanac'' —, Žantī apgalvo, ka Hiksam tika nodrošināts automašīnas pavadījums un divi tiesneši viņu fiziski nesuši distances pēdējā posma daļā. Tāpat viņam tika dots strihnīns, sajaukts ar olas baltumu un brendiju, lai gan sacensību organizatori pirms starta bija skaidri paziņojuši, ka nekāda palīdzība skrējējiem nebūs atļauta.&lt;ref name=&quot;genty-joh&quot;&gt;{{cite journal |last=Genty |first=Clément |title=The 1904 Olympic Marathon, an unfinished story? Nationalism at any price: from the media construction to the practical realization, the cheating at the Olympic Marathon in 1904 |journal=Journal of Olympic History |volume=31 |issue=3 |year=2023 |pages=28–32 |issn=1085-5165}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;genty-cbeh&quot;&gt;{{cite journal |last=Genty |first=Clément |title=Le Marathon olympique de 1904 : entre organisation hasardeuse et triche assumée, Albert Corey, Murisaltien pris dans l'étau de la diplomatie sportive |journal=Recueil des Travaux du CBEH |publisher=Centre Beaunois d'Études Historiques |volume=42 |year=2024 |issn=1623-4677}}&lt;/ref&gt;

Žantī velk paralēles ar Lorca diskvalifikāciju par līdzīgas palīdzības saņemšanu, kā arī ar [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1908. gada olimpiskās spēļu maratonu]], kurā amerikāņu pārstāvji iesniedza protestu par palīdzību, ko pirmais finišējušais [[Dorando Pjetri]] bija saņēmis no britu tiesnešiem, rezultātā par uzvarētāju pasludinot otrās vietas ieguvēju [[Džons Heipss|Džonu Heipsu]]. Žantī pretstata šo gadījumu 1904. gada situācijai, kurā paši amerikāņu pārstāvji sniedza palīdzību Hiksam un neviens protests netika apstiprināts, un uzskata, ka zelta medaļa būtu atpakaļejošā datumā piešķirama [[Alberts Korijs|Albertam Korijam]].

2023. gadā Žantī vērsās [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] Olimpisko studiju centrā ar lūgumu oficiāli pārskatīt sacensību rezultātus. Centrs atbildēja, ka tā kompetencē neietilpst sacensību norises vietā pieņemto lēmumu apstrīdēšana vai gandrīz pirms 120 gadiem notikušu sacensību rezultātu pārskatīšana. Kopš tā laika Žantī ir pieļāvis iespēju vērsties [[Sporta šķīrējtiesa|Sporta šķīrējtiesā]] (CAS) vai īstenot diplomātisku pieeju ar [[Francijas Nacionālā olimpiskā un sporta komiteja|Francijas Nacionālās olimpiskās un sporta komitejas]] starpniecību. Līdz 2026. gadam oficiālais sacensību rezultātu sadalījums nav ticis mainīts.

=== Dehidratācija ===
Vienīgais ūdens avots sacensību dalībniekiem bija aka aptuveni distances pusceļā (12 jūdžu un 750 jardu jeb 19,998 km atzīmē). Tiesa, Karvahalam izdevās tikt pie ūdens malka no ūdenstorņa aptuveni 6 jūdzes (9,7 km) no starta. [[Džeimss Edvards Salivens]] bija viens no galvenajiem olimpisko spēļu organizatoriem un nenodrošināja nekādus citus ūdens avotus visā 24 jūdžu un 15 jardu garajā maratona trasē, lai gan sacensības notika 32 °C (90 °F) karstumā pa neasfaltētiem, biezu putekļu klātiem ceļiem. Viņa šķietamais iemesls bija veikt pētījumu par &quot;tīšu [[dehidratācija|dehidratāciju]]&quot; (atūdeņošanos); tas kopā ar slikto tiesāšanu noveda pie tā, ka šis maratons noslēdzās ar vissliktāko finišējušo un startējušo dalībnieku attiecību (14 no 32) un lēnāko uzvarētāja laiku — 3:28:53, kas bija tieši par 29 minūtēm lēnāks nekā otrs lēnākais uzvarētāja rezultāts olimpisko spēļu vēsturē.

== Rezultāti ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Piezīmes 
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Tomass Hikss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 3:28:53 ||
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Alberts Korijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 3:34:52 || 
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Artūrs Lī Ņūtons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 3:47:33 ||
|-
| 4 || align=left|[[Andarīns Karvahals]] || align=left|{{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 5 || align=left|[[Dimitrijs Velulis]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 6 || align=left|[[Deivids Knīlends]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 7 || align=left|[[Harijs Brolijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 8 || align=left|[[Sidnijs Hačs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 9 || align=left|[[Lens Taunjane]] || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 10 || align=left|[[Hristoss Cehuritis]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 11 || align=left|[[Harijs Devlins]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 12 || align=left|[[Jans Mašiani]] || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 13 || align=left|[[Džons Furla]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 14 || align=left|[[Andrejs Oikonomu]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| ''DSQ'' || align=left|[[Frederics Lozs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || &lt;del&gt;3:13:00&lt;/del&gt;|| ''Diskvalifikācija''
|-
| rowspan=&quot;17&quot;| — || align=left|[[Georgijs Dross]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Roberts Faulers (sportists)|Roberts Faulers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Džons Fojs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Viljams Garsija]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Bērijs Hariss]] || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Harilaoss Jannaks]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Edvards Karrs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Tomass Kenedijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Džons Lordons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Joannis Lungics]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Georgijs Lurids]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Semjuels Mellors]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Petrs Pipiless]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Frenks Pīrss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Gajs Porters]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Maikls Springs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Georgijs Vamkaitis]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
Maratona disciplīnā startēja 32 sportisti no 4 valstīm. Kuba un Dienvidāfrika šajā disciplīnā debitēja

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|19}}
* {{flagIOC|RSA|1904. gada vasaras|3}}
* {{flagIOC|GRE|1904. gada vasaras|9}}
* {{flagIOC|CUB|1904. gada vasaras|1}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417171704/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-marathon.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56131 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/marathon-men Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem (''Olympics'')] {{en}}

{{Maratona skriešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — maratons vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Maratons]]</text>
      <sha1>llj992t1j8cybj9jrof47932m09qdmc</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530594</id>
      <parentid>4530593</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T15:01:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Rezultāti */</comment>
      <origin>4530594</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23867" sha1="e6dl1rk7c6i0ashyhvn194my6a4jxzx" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        Maratons vīriešiem
|games =        1904. gada Vasaras
|image =        1904 Olympics- Runners lined up at start of Marathon Race, receiving instructions immediately prior to start.jpg
|image_size =   250
|caption =      Skrējēji pulcējās tieši pirms sacensību sākuma
|venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} (starts un finišs)
|date =         1900. gada 30. augusts
|competitors =  32
|nations =      4
|gold=          [[Tomass Hikss]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Alberts Korijs]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       [[Artūrs Lī Ņūtons]]
|bronzeNOC =    USA
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1900 Parīze]]
|next =        ''[[Vieglatlētika 1908. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1906 Atēnas (neof.)]]'' &lt;br/&gt; [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1908 Londona]]
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''Maratons vīriešiem''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 3. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56131 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Marathon, Men |accessdate=2026. gada 1. oktobris}}&lt;/ref&gt; Maratona distances garums bija 24 jūdzes un 15 jardi (40 km). 

Maratona disciplīnā startēja 32 sportisti no 4 valstīm. Šī skriešanas disciplīna bija visplašāk pārstāvētā disciplīna (sportistu un valstu ziņā) vieglatlētikas sacensībās 1904. gada Sentluisas spēlēs. Sacensības tika aizvadītas dienas karstākajā laikā pa putekļainiem lauku ceļiem ar ļoti ierobežotu ūdens pieejamību. Lai gan sacensībās startēja 32 sportisti, finišu sasniedza tikai 14 skrējēji. Sliktās organizācijas un tiesāšanas dēļ šīs sacīkstes izvērtās par īstu absurditāti.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-marathon.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171704/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-marathon.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Marathon |accessdate=2020. gada 1. oktobris}}&lt;/ref&gt; Šī bija trešā reize, kad olimpiskajās spēlēs tika rīkots [[maratons]]. Arturs Lī Ņūtons no [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] bija vienīgais [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1900. gada Parīzes olimpisko spēļu maratona]] dalībnieks, kurš startēja atkārtoti, savukārt starp citiem ievērojamiem amerikāņu skrējējiem bija pēdējo triju [[Bostonas maratons|Bostonas maratonu]] uzvarētāji: [[Semjuels Mellors]] (uzvarēja 1902. gadā), [[Džons Lordons]] (uzvarēja 1903. gadā) un [[Maikls Springs]] (uzvarēja 1904. gadā). [[Kuba 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kuba]] un [[Dienvidāfrika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Dienvidāfrika]] šajā disciplīnā bija pārstāvētas pirmo reizi, savukārt ASV bija vienīgā valsts, kuras skrējēji bija piedalījušies visos trijos pirmajos olimpiskajos maratonos.

Maratonā startēja arī pirmie divi tumšādainie sportisti [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē — divi [[cvani|cvanu]] tautības vīrieši [[Lens Taunjane]] un [[Jans Mašiani]], kuri Sentluisā bija ieradušies kā daļa no Dienvidāfrikas ekspozīcijas [[1904. gada Pasaules izstāde|1904. gada Pasaules izstādes]] ietvaros. Abi iepriekš bija strādājuši par tālbraucējiem, ziņnešiem nesen notikušajā [[Otrais būru karš|Otrajā būru karā]]. Lai gan dažos avotos minēts, ka abi skrējuši basām kājām, sacensību laikā uzņemtajās fotogrāfijās Mašiani ir redzams apavos.

Sākotnēji kā šķietamais uzvarētājs tika sveikts [[Frederiks Lorcs]], tomēr vēlāk viņu diskvalificēja, jo daļu distances viņš bija nobraucis ar automašīnu. Par faktisko uzvarētāju kļuva [[Tomass Hikss]], kurš distances beigās bija tuvu spēku izsīkumam un cieta no halucinācijām — tā bija blakusparādība tam, ka viņa treneri sportistam bija devuši [[brendijs|brendiju]], jēlas [[Ola (pārtika)|ola]]s un [[strihnīns|strihnīnu]]. Sudraba medaļu ieguva [[Alberts Korijs]], savukārt bronzas medaļu ieguva [[Artūrs Lī Ņūtons]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/marathon-men |title=St. Louis 1904 Athletics marathon men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2026. gada 1.oktobris}}&lt;/ref&gt; Ceturtās vietas ieguvējs [[Andarīns Karvahals]] no Kubas sacensību laikā ieturēja pusdienlaika snaudu pēc tam, kad bija ieēdis sabojājušos [[ābols|ābolus]].

== Sacensību formāts ==
[[Attēls:Carte Marathon St-Louis-1904 EN.svg|thumb|Maratona distance|left]] Tajā laikā maratona distance vēl nebija standartizēta; Sentluisā trases garums bija 24 jūdzes un 15 jardi (40 km). Organizatori maratona startu deva plkst. 15:00 pēcpusdienā, lai gan vairums mūsdienu maratonu sākas agri no rīta, lai izmantotu dienas vēsāko laiku.
Sacensību sākumā skrējēji veica piecus apļus jeb 1,67 jūdzes (2,68 km) pa [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskā laukuma]] skriešanas celiņu. Pārējā trases daļa veda pa putekļainiem lauku ceļiem, kur sacensību tiesneši brauca transportlīdzekļos tieši pirms un aiz skrējējiem: tas radīja putekļu mākoņus, kas vēl vairāk pasliktināja jau tā smagos karstuma un mitruma apstākļus, starta brīdī temperatūrai sasniedzot aptuveni 90 °F (32 °C). Maršrutu nācās mainīt pēdējā brīdī, jo ceļus [[Krīvkēra]]s apkārtnē bija izskalojušas lietavas.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot;&gt;{{cite magazine |last=Abbott |first=Karen |author-link=Karen Abbott |date=August 7, 2012 |title=The 1904 Olympic Marathon May Have Been The Strangest Ever |department=History |url=http://www.smithsonianmag.com/history/the-1904-olympic-marathon-may-have-been-the-strangest-ever-14910747 |url-status=live |magazine=[[Smithsonian (magazine)|Smithsonian]] |access-date=24 May 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140209105905/http://www.smithsonianmag.com/history/the-1904-olympic-marathon-may-have-been-the-strangest-ever-14910747/ |archive-date=February 9, 2014}}&lt;/ref&gt;

Tāpat trase maratona laikā netika atbrīvota no šķēršļiem; skrējējiem nācās izvairīties no pilsētas transporta plūsmas, piegādes ratiem, vilcieniem, tramvajiem un pat cilvēkiem, kuri staidzināja suņus.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot; /&gt;

== Sacensību kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! 30. augusts (Otrdiena)
|-
| style=&quot;background-color:#FFDF80| '''Fināls &lt;br/&gt; (medaļu izcīņa)'''
|}

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''nebija'' 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''2:58:50*''' || {{Valsts OS sportists|[[Spiridons Luiss]]|GRE|1896. gada vasaras}} || {{flaga|GRE|old}} [[Atēnas]], [[Grieķija]] || 1896. gada 10. aprīlis
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Labotie/Uzstādītie rekordi pēc 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|}

(*) — ''distances garums bija 40 kilometri.''

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:1904 Thomas J Hicks.jpg|100px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Tomass Hikss]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Albert Corey.jpg|140px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Alberts Korijs]]|GBR|1904. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Arthur Newton.jpg|140px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
|}

== Sacensību kopsavilkums ==
Maratona laikā [[Džons Lordons|Džonam Lordonam]], kurš bija uzvarējis [[1903. gada Bostonas maratons|1903. gada Bostonas maratonā]], pēc 10 jūdzēm (16 km) sākās spēcīga vemšana, un viņš izstājās. Arī [[1902. gada Bostonas maratons|1902. gada Bostonas maratona]] uzvarētāju [[Semjuels Mellors|Semiju Melloru]] pievārēja putekļi; par spīti tam, ka distances vidusdaļā viņš bija līderis, Mellors zaudēja orientāciju un galu galā izstājās pēc 14,5 jūdzēm (23,3 km). Vēl viens dalībnieks, kurš sacensību laikā bija tuvu nāvei, bija amerikānis [[Viljams Garsija]]. Viņu atrada bezsamaņā guļam uz maratona trases ceļa ar smagiem iekšējo orgānu bojājumiem, ko bija izraisījusi tiesnešu automašīnu pacelto putekļu mākoņu ieelpošana.&lt;ref name=&quot;CBOTO&quot;&gt;{{cite book |author=Wallechinsky, David |title=The Complete Book of the Olympics |publisher=Penguin Books |year=1984 |isbn=0140066322 |location=New York |pages=44–45}}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Fred Lorz Cartoon.png|thumb|1904. gada karikatūra, kurā attēlots Lorcs, braucot ar automašīnu maratona laikā|left]] Pirmais finišas līniju pēc trim stundām un 13 minūtēm — vairāk nekā 13 minūtes lēnāk nekā 1900. gada uzvarētāja laiks — sasniedza [[Frederiks Lorcs]]. Pēc tam, kad viņš tika pasludināts par uzvarētāju, Lorcs nofotografējās kopā ar toreizējā ASV prezidenta [[Teodors Rūzvelts|Teodora Rūzvelta]] meitu Alisi Rūzveltu: viņa uzlika Lorcam galvā vainagu un jau gatavojās pasniegt zelta medaļu, kad skatītāji paziņoja, ka Lorcs nav noskrējis visu distanci. Patiesībā Lorcs krampju dēļ bija izstājies no sacensībām pēc devītās jūdzes un devies atpakaļ uz stadionu ar automašīnu, brauciena laikā mājot gan skatītājiem, gan pārējiem skrējējiem. Kad automašīna 19. jūdzē salūza, viņš atgriezās trasē un vieglā skrējienā šķērsoja finiša līniju.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot; /&gt; Kad saniknotie sacensību tiesneši vērsās pie Lorca ar šīm apsūdzībām, viņš nekavējoties atzinās savā viltībā.  Viņam tika piespriesta mūža diskvalifikācija. Taču 1905. gada 19. februārī sods tika mīkstināts uz sešiem mēnešiem jo Lorcs bija oficiāli atvainojies un tika secināts, ka viņam nebija nodoma veikt krāpšanu. Vēlāk, 1905. gadā, Lorcs uzvarēja Bostonas maratonā.

[[Attēls:1904 Olympics- Thomas J. Hicks, Boston, winner of the Marathon Race resting in a car after the finish.jpg|thumb|1904. gada karikatūra, kurā attēlots Lorcs, braucot ar automašīnu maratona laikā|right]] Par sacensību uzvarētāju galu galā kļuva [[Tomass Hikss]], lai gan viņš izmantoja dažāda veida palīdzību, kas mūsdienās būtu stingri aizliegta.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://olympics.com/ioc/1967-creation-of-the-ioc-medical-commission |title=1967: Creation of the IOC Medical Commission |website=olympics.com}}&lt;/ref&gt; 10 jūdzes (16 km) pirms finiša Hikss atradās vadībā ar 1,5 jūdžu (2,4 km) pārsvaru, taču viņa treneriem nācās viņu atturēt no apstāšanās un apgulšanās trases malā. No tā brīža līdz pat sacīkšu beigām Hikss saņēma vairākas devas [[strihnīns|strihnīna]] (izplatīta žurku inde, kas nelielās devās stimulē nervu sistēmu), kas bija sajaukts ar [[brendijs|brendiju]] un [[ola (pārtika)|olas baltumu]]. Šis ir pirmais oficiāli zināmais veicinošu vielu ([[dopings|dopinga]]) lietošanas gadījums atjaunotajās olimpiskajās spēlēs.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot; /&gt; Viņš turpināja cīnīties uz priekšu, ciešot no halucinācijām, un lielāko daļu atlikušās distances spēja tikai soļot. Kad viņš sasniedza stadionu, atbalsta komanda viņu pārnesa pār finiša līniju, turot gaisā, kamēr Hikss cilāja kājas, it kā joprojām skrietu. Hiksam bija nepieciešams nestuves, lai viņu nogādātu prom no skriešanas celiņa, un viņš stadionā varētu būt miris, ja viņam palīdzību nebūtu snieguši četri ārsti. Maratona laikā viņš zaudēja 8 mārciņas (3,6 kg) svara.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot; /&gt;

Maratonam pēdējā brīdī pievienojās arī kubiešu pastnieks [[Andarīns Karvahals]]. Viņš [[Ņūorleāna|Ņūorleānā]] azartspēlēs zaudējis visu savu naudu, viņš līdz [[Sentluisa]]i nokļuva ar autostopiem un bija spiests skriet parastās ikdienas drēbēs, kurām apgrieza staras, lai pārvērstu tās par šortiem. Viņš skrienot maratona distanci bija piestājis pie kāda augļu dārza, lai paēstu ābolus, kas izrādījās sabojājušies. Sabojātie āboli viņam izraisīja spēcīgus [[kuņģis|kuņģa krampjus]], tāpēc viņam nācās apgulties un ieturēt pusdienlaika snaudu. Par spīti pašsajūtas traucējumiem un ieturētajai pauzei, Karvahalam tomēr izdevās finišēt ceturtajā vietā.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{cite book |last1=Martin |first1=David E. |last2=Gynn |first2=Roger W. H. |title=The Olympic Marathon |publisher=Human Kinetics |year=2000 |isbn=978-0-88011-969-6 |page=[https://archive.org/details/olympicmarathon00mart/page/50 50] |url=https://archive.org/details/olympicmarathon00mart |via=Internet Archive}}&lt;/ref&gt;

Dienvidāfrikas pārstāvji [[Lens Taunjane]] un [[Jans Mašiani]] finišēja attiecīgi devītajā un divpadsmitajā vietā. Taunjanem sasniegt labāku rezultātu traucēja suns, kurš viņu padzina aptuveni jūdzi nost no trases maršruta.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot; /&gt;

&lt;gallery mode=&quot;packed&quot; widths=&quot;150&quot; heights=&quot;195&quot;&gt;
Attēls:First runners leaving the stadium during the 1904 Olympic Marathon Race. (Mellor and Spring in front of referees' automobile).jpg|Pirmie skrējēji pamet stadionu (Mellors un Ņūtons priekšgalā tiesnešu automašīnai).
Attēls:Carvajal1904.jpg|kubietis [[Andarīns Karvahals]] ceļā uz ceturto vietu.
Attēls:1904 Olympic Marathon participants, Len Tau (left) and Jan Mashiani of the Tswana tribe of South Africa.jpg|Dienvidāfrikas pārstāvji [[Lens Taunjane]] un [[Jans Mašiani]] pirms skrējiena.
&lt;/gallery&gt;

=== Apsūdzības Hiksa veiktiem pārkāpumiem ===
Vēsturnieks Klemenss Žantī, balstoties uz saviem pētījumiem, ir izteicis viedokli, ka maratona galīgais vietējais sadalījums un rezultāti būtu jāpārskata. Atsaucoties uz diviem 1905. gada oficiālajiem ziņojumiem par sacensībām — sacensību direktora Čārlza Dž. P. Lūkasa ziņojumu un [[Džeimss Edvards Salivens|Džeimsa Edvarda Salivena]] ziņojumu izdevumam ''Spalding's Athletic Almanac'' —, Žantī apgalvo, ka Hiksam tika nodrošināts automašīnas pavadījums un divi tiesneši viņu fiziski nesuši distances pēdējā posma daļā. Tāpat viņam tika dots strihnīns, sajaukts ar olas baltumu un brendiju, lai gan sacensību organizatori pirms starta bija skaidri paziņojuši, ka nekāda palīdzība skrējējiem nebūs atļauta.&lt;ref name=&quot;genty-joh&quot;&gt;{{cite journal |last=Genty |first=Clément |title=The 1904 Olympic Marathon, an unfinished story? Nationalism at any price: from the media construction to the practical realization, the cheating at the Olympic Marathon in 1904 |journal=Journal of Olympic History |volume=31 |issue=3 |year=2023 |pages=28–32 |issn=1085-5165}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;genty-cbeh&quot;&gt;{{cite journal |last=Genty |first=Clément |title=Le Marathon olympique de 1904 : entre organisation hasardeuse et triche assumée, Albert Corey, Murisaltien pris dans l'étau de la diplomatie sportive |journal=Recueil des Travaux du CBEH |publisher=Centre Beaunois d'Études Historiques |volume=42 |year=2024 |issn=1623-4677}}&lt;/ref&gt;

Žantī velk paralēles ar Lorca diskvalifikāciju par līdzīgas palīdzības saņemšanu, kā arī ar [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1908. gada olimpiskās spēļu maratonu]], kurā amerikāņu pārstāvji iesniedza protestu par palīdzību, ko pirmais finišējušais [[Dorando Pjetri]] bija saņēmis no britu tiesnešiem, rezultātā par uzvarētāju pasludinot otrās vietas ieguvēju [[Džons Heipss|Džonu Heipsu]]. Žantī pretstata šo gadījumu 1904. gada situācijai, kurā paši amerikāņu pārstāvji sniedza palīdzību Hiksam un neviens protests netika apstiprināts, un uzskata, ka zelta medaļa būtu atpakaļejošā datumā piešķirama [[Alberts Korijs|Albertam Korijam]].

2023. gadā Žantī vērsās [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] Olimpisko studiju centrā ar lūgumu oficiāli pārskatīt sacensību rezultātus. Centrs atbildēja, ka tā kompetencē neietilpst sacensību norises vietā pieņemto lēmumu apstrīdēšana vai gandrīz pirms 120 gadiem notikušu sacensību rezultātu pārskatīšana. Kopš tā laika Žantī ir pieļāvis iespēju vērsties [[Sporta šķīrējtiesa|Sporta šķīrējtiesā]] (CAS) vai īstenot diplomātisku pieeju ar [[Francijas Nacionālā olimpiskā un sporta komiteja|Francijas Nacionālās olimpiskās un sporta komitejas]] starpniecību. Līdz 2026. gadam oficiālais sacensību rezultātu sadalījums nav ticis mainīts.

=== Dehidratācija ===
Vienīgais ūdens avots sacensību dalībniekiem bija aka aptuveni distances pusceļā (12 jūdžu un 750 jardu jeb 19,998 km atzīmē). Tiesa, Karvahalam izdevās tikt pie ūdens malka no ūdenstorņa aptuveni 6 jūdzes (9,7 km) no starta. [[Džeimss Edvards Salivens]] bija viens no galvenajiem olimpisko spēļu organizatoriem un nenodrošināja nekādus citus ūdens avotus visā 24 jūdžu un 15 jardu garajā maratona trasē, lai gan sacensības notika 32 °C (90 °F) karstumā pa neasfaltētiem, biezu putekļu klātiem ceļiem. Viņa šķietamais iemesls bija veikt pētījumu par &quot;tīšu [[dehidratācija|dehidratāciju]]&quot; (atūdeņošanos); tas kopā ar slikto tiesāšanu noveda pie tā, ka šis maratons noslēdzās ar vissliktāko finišējušo un startējušo dalībnieku attiecību (14 no 32) un lēnāko uzvarētāja laiku — 3:28:53, kas bija tieši par 29 minūtēm lēnāks nekā otrs lēnākais uzvarētāja rezultāts olimpisko spēļu vēsturē.

== Rezultāti ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Piezīmes 
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Tomass Hikss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 3:28:53 ||
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Alberts Korijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 3:34:52 || 
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Artūrs Lī Ņūtons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 3:47:33 ||
|-
| 4 || align=left|[[Andarīns Karvahals]] || align=left|{{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 5 || align=left|[[Dimitrijs Velulis]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 6 || align=left|[[Deivids Knīlends]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 7 || align=left|[[Harijs Brolijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 8 || align=left|[[Sidnijs Hačs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 9 || align=left|[[Lens Taunjane]] || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 10 || align=left|[[Hristoss Cehuritis]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 11 || align=left|[[Harijs Devlins]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 12 || align=left|[[Jans Mašiani]] || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 13 || align=left|[[Džons Furla]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 14 || align=left|[[Andrejs Oikonomu]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| ''DSQ'' || align=left|[[Frederics Lorcs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || &lt;del&gt;3:13:00&lt;/del&gt;|| ''Diskvalifikācija''
|-
| rowspan=&quot;17&quot;| — || align=left|[[Georgijs Dross]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Roberts Faulers (sportists)|Roberts Faulers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Džons Fojs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Viljams Garsija]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Bērijs Hariss]] || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Harilaoss Jannaks]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Edvards Karrs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Tomass Kenedijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Džons Lordons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Joannis Lungics]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Georgijs Lurids]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Semjuels Mellors]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Petrs Pipiless]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Frenks Pīrss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Gajs Porters]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Maikls Springs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Georgijs Vamkaitis]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
Maratona disciplīnā startēja 32 sportisti no 4 valstīm. Kuba un Dienvidāfrika šajā disciplīnā debitēja

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|19}}
* {{flagIOC|RSA|1904. gada vasaras|3}}
* {{flagIOC|GRE|1904. gada vasaras|9}}
* {{flagIOC|CUB|1904. gada vasaras|1}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417171704/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-marathon.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56131 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/marathon-men Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem (''Olympics'')] {{en}}

{{Maratona skriešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — maratons vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Maratons]]</text>
      <sha1>e6dl1rk7c6i0ashyhvn194my6a4jxzx</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530595</id>
      <parentid>4530594</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T15:03:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Apsūdzības Hiksa veiktiem pārkāpumiem */</comment>
      <origin>4530595</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23867" sha1="tcmr1od9ks8n8hzrdqdpykqb10khdnw" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        Maratons vīriešiem
|games =        1904. gada Vasaras
|image =        1904 Olympics- Runners lined up at start of Marathon Race, receiving instructions immediately prior to start.jpg
|image_size =   250
|caption =      Skrējēji pulcējās tieši pirms sacensību sākuma
|venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} (starts un finišs)
|date =         1900. gada 30. augusts
|competitors =  32
|nations =      4
|gold=          [[Tomass Hikss]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Alberts Korijs]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       [[Artūrs Lī Ņūtons]]
|bronzeNOC =    USA
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1900 Parīze]]
|next =        ''[[Vieglatlētika 1908. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1906 Atēnas (neof.)]]'' &lt;br/&gt; [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1908 Londona]]
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''Maratons vīriešiem''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 3. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56131 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Marathon, Men |accessdate=2026. gada 1. oktobris}}&lt;/ref&gt; Maratona distances garums bija 24 jūdzes un 15 jardi (40 km). 

Maratona disciplīnā startēja 32 sportisti no 4 valstīm. Šī skriešanas disciplīna bija visplašāk pārstāvētā disciplīna (sportistu un valstu ziņā) vieglatlētikas sacensībās 1904. gada Sentluisas spēlēs. Sacensības tika aizvadītas dienas karstākajā laikā pa putekļainiem lauku ceļiem ar ļoti ierobežotu ūdens pieejamību. Lai gan sacensībās startēja 32 sportisti, finišu sasniedza tikai 14 skrējēji. Sliktās organizācijas un tiesāšanas dēļ šīs sacīkstes izvērtās par īstu absurditāti.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-marathon.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171704/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-marathon.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Marathon |accessdate=2020. gada 1. oktobris}}&lt;/ref&gt; Šī bija trešā reize, kad olimpiskajās spēlēs tika rīkots [[maratons]]. Arturs Lī Ņūtons no [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] bija vienīgais [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1900. gada Parīzes olimpisko spēļu maratona]] dalībnieks, kurš startēja atkārtoti, savukārt starp citiem ievērojamiem amerikāņu skrējējiem bija pēdējo triju [[Bostonas maratons|Bostonas maratonu]] uzvarētāji: [[Semjuels Mellors]] (uzvarēja 1902. gadā), [[Džons Lordons]] (uzvarēja 1903. gadā) un [[Maikls Springs]] (uzvarēja 1904. gadā). [[Kuba 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kuba]] un [[Dienvidāfrika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Dienvidāfrika]] šajā disciplīnā bija pārstāvētas pirmo reizi, savukārt ASV bija vienīgā valsts, kuras skrējēji bija piedalījušies visos trijos pirmajos olimpiskajos maratonos.

Maratonā startēja arī pirmie divi tumšādainie sportisti [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē — divi [[cvani|cvanu]] tautības vīrieši [[Lens Taunjane]] un [[Jans Mašiani]], kuri Sentluisā bija ieradušies kā daļa no Dienvidāfrikas ekspozīcijas [[1904. gada Pasaules izstāde|1904. gada Pasaules izstādes]] ietvaros. Abi iepriekš bija strādājuši par tālbraucējiem, ziņnešiem nesen notikušajā [[Otrais būru karš|Otrajā būru karā]]. Lai gan dažos avotos minēts, ka abi skrējuši basām kājām, sacensību laikā uzņemtajās fotogrāfijās Mašiani ir redzams apavos.

Sākotnēji kā šķietamais uzvarētājs tika sveikts [[Frederiks Lorcs]], tomēr vēlāk viņu diskvalificēja, jo daļu distances viņš bija nobraucis ar automašīnu. Par faktisko uzvarētāju kļuva [[Tomass Hikss]], kurš distances beigās bija tuvu spēku izsīkumam un cieta no halucinācijām — tā bija blakusparādība tam, ka viņa treneri sportistam bija devuši [[brendijs|brendiju]], jēlas [[Ola (pārtika)|ola]]s un [[strihnīns|strihnīnu]]. Sudraba medaļu ieguva [[Alberts Korijs]], savukārt bronzas medaļu ieguva [[Artūrs Lī Ņūtons]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/marathon-men |title=St. Louis 1904 Athletics marathon men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2026. gada 1.oktobris}}&lt;/ref&gt; Ceturtās vietas ieguvējs [[Andarīns Karvahals]] no Kubas sacensību laikā ieturēja pusdienlaika snaudu pēc tam, kad bija ieēdis sabojājušos [[ābols|ābolus]].

== Sacensību formāts ==
[[Attēls:Carte Marathon St-Louis-1904 EN.svg|thumb|Maratona distance|left]] Tajā laikā maratona distance vēl nebija standartizēta; Sentluisā trases garums bija 24 jūdzes un 15 jardi (40 km). Organizatori maratona startu deva plkst. 15:00 pēcpusdienā, lai gan vairums mūsdienu maratonu sākas agri no rīta, lai izmantotu dienas vēsāko laiku.
Sacensību sākumā skrējēji veica piecus apļus jeb 1,67 jūdzes (2,68 km) pa [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskā laukuma]] skriešanas celiņu. Pārējā trases daļa veda pa putekļainiem lauku ceļiem, kur sacensību tiesneši brauca transportlīdzekļos tieši pirms un aiz skrējējiem: tas radīja putekļu mākoņus, kas vēl vairāk pasliktināja jau tā smagos karstuma un mitruma apstākļus, starta brīdī temperatūrai sasniedzot aptuveni 90 °F (32 °C). Maršrutu nācās mainīt pēdējā brīdī, jo ceļus [[Krīvkēra]]s apkārtnē bija izskalojušas lietavas.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot;&gt;{{cite magazine |last=Abbott |first=Karen |author-link=Karen Abbott |date=August 7, 2012 |title=The 1904 Olympic Marathon May Have Been The Strangest Ever |department=History |url=http://www.smithsonianmag.com/history/the-1904-olympic-marathon-may-have-been-the-strangest-ever-14910747 |url-status=live |magazine=[[Smithsonian (magazine)|Smithsonian]] |access-date=24 May 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140209105905/http://www.smithsonianmag.com/history/the-1904-olympic-marathon-may-have-been-the-strangest-ever-14910747/ |archive-date=February 9, 2014}}&lt;/ref&gt;

Tāpat trase maratona laikā netika atbrīvota no šķēršļiem; skrējējiem nācās izvairīties no pilsētas transporta plūsmas, piegādes ratiem, vilcieniem, tramvajiem un pat cilvēkiem, kuri staidzināja suņus.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot; /&gt;

== Sacensību kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! 30. augusts (Otrdiena)
|-
| style=&quot;background-color:#FFDF80| '''Fināls &lt;br/&gt; (medaļu izcīņa)'''
|}

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''nebija'' 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''2:58:50*''' || {{Valsts OS sportists|[[Spiridons Luiss]]|GRE|1896. gada vasaras}} || {{flaga|GRE|old}} [[Atēnas]], [[Grieķija]] || 1896. gada 10. aprīlis
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Labotie/Uzstādītie rekordi pēc 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|}

(*) — ''distances garums bija 40 kilometri.''

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:1904 Thomas J Hicks.jpg|100px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Tomass Hikss]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Albert Corey.jpg|140px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Alberts Korijs]]|GBR|1904. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Arthur Newton.jpg|140px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
|}

== Sacensību kopsavilkums ==
Maratona laikā [[Džons Lordons|Džonam Lordonam]], kurš bija uzvarējis [[1903. gada Bostonas maratons|1903. gada Bostonas maratonā]], pēc 10 jūdzēm (16 km) sākās spēcīga vemšana, un viņš izstājās. Arī [[1902. gada Bostonas maratons|1902. gada Bostonas maratona]] uzvarētāju [[Semjuels Mellors|Semiju Melloru]] pievārēja putekļi; par spīti tam, ka distances vidusdaļā viņš bija līderis, Mellors zaudēja orientāciju un galu galā izstājās pēc 14,5 jūdzēm (23,3 km). Vēl viens dalībnieks, kurš sacensību laikā bija tuvu nāvei, bija amerikānis [[Viljams Garsija]]. Viņu atrada bezsamaņā guļam uz maratona trases ceļa ar smagiem iekšējo orgānu bojājumiem, ko bija izraisījusi tiesnešu automašīnu pacelto putekļu mākoņu ieelpošana.&lt;ref name=&quot;CBOTO&quot;&gt;{{cite book |author=Wallechinsky, David |title=The Complete Book of the Olympics |publisher=Penguin Books |year=1984 |isbn=0140066322 |location=New York |pages=44–45}}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Fred Lorz Cartoon.png|thumb|1904. gada karikatūra, kurā attēlots Lorcs, braucot ar automašīnu maratona laikā|left]] Pirmais finišas līniju pēc trim stundām un 13 minūtēm — vairāk nekā 13 minūtes lēnāk nekā 1900. gada uzvarētāja laiks — sasniedza [[Frederiks Lorcs]]. Pēc tam, kad viņš tika pasludināts par uzvarētāju, Lorcs nofotografējās kopā ar toreizējā ASV prezidenta [[Teodors Rūzvelts|Teodora Rūzvelta]] meitu Alisi Rūzveltu: viņa uzlika Lorcam galvā vainagu un jau gatavojās pasniegt zelta medaļu, kad skatītāji paziņoja, ka Lorcs nav noskrējis visu distanci. Patiesībā Lorcs krampju dēļ bija izstājies no sacensībām pēc devītās jūdzes un devies atpakaļ uz stadionu ar automašīnu, brauciena laikā mājot gan skatītājiem, gan pārējiem skrējējiem. Kad automašīna 19. jūdzē salūza, viņš atgriezās trasē un vieglā skrējienā šķērsoja finiša līniju.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot; /&gt; Kad saniknotie sacensību tiesneši vērsās pie Lorca ar šīm apsūdzībām, viņš nekavējoties atzinās savā viltībā.  Viņam tika piespriesta mūža diskvalifikācija. Taču 1905. gada 19. februārī sods tika mīkstināts uz sešiem mēnešiem jo Lorcs bija oficiāli atvainojies un tika secināts, ka viņam nebija nodoma veikt krāpšanu. Vēlāk, 1905. gadā, Lorcs uzvarēja Bostonas maratonā.

[[Attēls:1904 Olympics- Thomas J. Hicks, Boston, winner of the Marathon Race resting in a car after the finish.jpg|thumb|1904. gada karikatūra, kurā attēlots Lorcs, braucot ar automašīnu maratona laikā|right]] Par sacensību uzvarētāju galu galā kļuva [[Tomass Hikss]], lai gan viņš izmantoja dažāda veida palīdzību, kas mūsdienās būtu stingri aizliegta.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://olympics.com/ioc/1967-creation-of-the-ioc-medical-commission |title=1967: Creation of the IOC Medical Commission |website=olympics.com}}&lt;/ref&gt; 10 jūdzes (16 km) pirms finiša Hikss atradās vadībā ar 1,5 jūdžu (2,4 km) pārsvaru, taču viņa treneriem nācās viņu atturēt no apstāšanās un apgulšanās trases malā. No tā brīža līdz pat sacīkšu beigām Hikss saņēma vairākas devas [[strihnīns|strihnīna]] (izplatīta žurku inde, kas nelielās devās stimulē nervu sistēmu), kas bija sajaukts ar [[brendijs|brendiju]] un [[ola (pārtika)|olas baltumu]]. Šis ir pirmais oficiāli zināmais veicinošu vielu ([[dopings|dopinga]]) lietošanas gadījums atjaunotajās olimpiskajās spēlēs.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot; /&gt; Viņš turpināja cīnīties uz priekšu, ciešot no halucinācijām, un lielāko daļu atlikušās distances spēja tikai soļot. Kad viņš sasniedza stadionu, atbalsta komanda viņu pārnesa pār finiša līniju, turot gaisā, kamēr Hikss cilāja kājas, it kā joprojām skrietu. Hiksam bija nepieciešams nestuves, lai viņu nogādātu prom no skriešanas celiņa, un viņš stadionā varētu būt miris, ja viņam palīdzību nebūtu snieguši četri ārsti. Maratona laikā viņš zaudēja 8 mārciņas (3,6 kg) svara.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot; /&gt;

Maratonam pēdējā brīdī pievienojās arī kubiešu pastnieks [[Andarīns Karvahals]]. Viņš [[Ņūorleāna|Ņūorleānā]] azartspēlēs zaudējis visu savu naudu, viņš līdz [[Sentluisa]]i nokļuva ar autostopiem un bija spiests skriet parastās ikdienas drēbēs, kurām apgrieza staras, lai pārvērstu tās par šortiem. Viņš skrienot maratona distanci bija piestājis pie kāda augļu dārza, lai paēstu ābolus, kas izrādījās sabojājušies. Sabojātie āboli viņam izraisīja spēcīgus [[kuņģis|kuņģa krampjus]], tāpēc viņam nācās apgulties un ieturēt pusdienlaika snaudu. Par spīti pašsajūtas traucējumiem un ieturētajai pauzei, Karvahalam tomēr izdevās finišēt ceturtajā vietā.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{cite book |last1=Martin |first1=David E. |last2=Gynn |first2=Roger W. H. |title=The Olympic Marathon |publisher=Human Kinetics |year=2000 |isbn=978-0-88011-969-6 |page=[https://archive.org/details/olympicmarathon00mart/page/50 50] |url=https://archive.org/details/olympicmarathon00mart |via=Internet Archive}}&lt;/ref&gt;

Dienvidāfrikas pārstāvji [[Lens Taunjane]] un [[Jans Mašiani]] finišēja attiecīgi devītajā un divpadsmitajā vietā. Taunjanem sasniegt labāku rezultātu traucēja suns, kurš viņu padzina aptuveni jūdzi nost no trases maršruta.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot; /&gt;

&lt;gallery mode=&quot;packed&quot; widths=&quot;150&quot; heights=&quot;195&quot;&gt;
Attēls:First runners leaving the stadium during the 1904 Olympic Marathon Race. (Mellor and Spring in front of referees' automobile).jpg|Pirmie skrējēji pamet stadionu (Mellors un Ņūtons priekšgalā tiesnešu automašīnai).
Attēls:Carvajal1904.jpg|kubietis [[Andarīns Karvahals]] ceļā uz ceturto vietu.
Attēls:1904 Olympic Marathon participants, Len Tau (left) and Jan Mashiani of the Tswana tribe of South Africa.jpg|Dienvidāfrikas pārstāvji [[Lens Taunjane]] un [[Jans Mašiani]] pirms skrējiena.
&lt;/gallery&gt;

=== Apsūdzības Hiksa veiktiem pārkāpumiem ===
Vēsturnieks Klemenss Žantī, balstoties uz saviem pētījumiem, ir izteicis viedokli, ka maratona galīgais vietu sadalījums un rezultāti būtu jāpārskata. Atsaucoties uz diviem 1905. gada oficiālajiem ziņojumiem par sacensībām — sacensību direktora Čārlza Dž. P. Lūkasa ziņojumu un [[Džeimss Edvards Salivens|Džeimsa Edvarda Salivena]] ziņojumu izdevumam ''Spalding's Athletic Almanac'' —, Žantī apgalvo, ka Hiksam tika nodrošināts automašīnas pavadījums un divi tiesneši viņu fiziski atbalstījuši (vai nesuši) distances pēdējā posmā. Tāpat viņam tika dots strihnīns, sajaukts ar olas baltumu un brendiju, lai gan sacensību organizatori pirms starta bija skaidri paziņojuši, ka nekāda palīdzība skrējējiem nebūs atļauta.&lt;ref name=&quot;genty-joh&quot;&gt;{{cite journal |last=Genty |first=Clément |title=The 1904 Olympic Marathon, an unfinished story? Nationalism at any price: from the media construction to the practical realization, the cheating at the Olympic Marathon in 1904 |journal=Journal of Olympic History |volume=31 |issue=3 |year=2023 |pages=28–32 |issn=1085-5165}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;genty-cbeh&quot;&gt;{{cite journal |last=Genty |first=Clément |title=Le Marathon olympique de 1904 : entre organisation hasardeuse et triche assumée, Albert Corey, Murisaltien pris dans l'étau de la diplomatie sportive |journal=Recueil des Travaux du CBEH |publisher=Centre Beaunois d'Études Historiques |volume=42 |year=2024 |issn=1623-4677}}&lt;/ref&gt;

Žantī velk paralēles ar Lorca diskvalifikāciju par līdzīgas palīdzības saņemšanu, kā arī ar [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1908. gada olimpisko spēļu maratonu]], kurā amerikāņu pārstāvji iesniedza protestu par palīdzību, ko pirmais finišējušais [[Dorando Pjetri]] bija saņēmis no britu tiesnešiem, kā rezultātā par uzvarētāju tika pasludināts otrās vietas ieguvējs [[Džons Heipss]]. Žantī pretstata šo gadījumu 1904. gada situācijai, kurā paši amerikāņu pārstāvji sniedza palīdzību Hiksam un neviens protests netika apstiprināts, un uzskata, ka zelta medaļa būtu atpakaļejošā datumā piešķirama [[Alberts Korijs|Albertam Korijam]].

2023. gadā Žantī vērsās [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] Olimpisko studiju centrā ar lūgumu oficiāli pārskatīt sacensību rezultātus. Centrs atbildēja, ka tā kompetencē neietilpst sacensību norises vietā pieņemto lēmumu apstrīdēšana vai gandrīz pirms 120 gadiem notikušu sacensību rezultātu pārskatīšana. Kopš tā laika Žantī ir pieļāvis iespēju vērsties [[Sporta šķīrējtiesa|Sporta šķīrējtiesā]] (CAS) vai īstenot diplomātisku pieeju ar [[Francijas Nacionālā olimpiskā un sporta komiteja|Francijas Nacionālās olimpiskās un sporta komitejas]] starpniecību. Līdz 2026. gadam oficiālais sacensību vietu sadalījums nav ticis mainīts.

=== Dehidratācija ===
Vienīgais ūdens avots sacensību dalībniekiem bija aka aptuveni distances pusceļā (12 jūdžu un 750 jardu jeb 19,998 km atzīmē). Tiesa, Karvahalam izdevās tikt pie ūdens malka no ūdenstorņa aptuveni 6 jūdzes (9,7 km) no starta. [[Džeimss Edvards Salivens]] bija viens no galvenajiem olimpisko spēļu organizatoriem un nenodrošināja nekādus citus ūdens avotus visā 24 jūdžu un 15 jardu garajā maratona trasē, lai gan sacensības notika 32 °C (90 °F) karstumā pa neasfaltētiem, biezu putekļu klātiem ceļiem. Viņa šķietamais iemesls bija veikt pētījumu par &quot;tīšu [[dehidratācija|dehidratāciju]]&quot; (atūdeņošanos); tas kopā ar slikto tiesāšanu noveda pie tā, ka šis maratons noslēdzās ar vissliktāko finišējušo un startējušo dalībnieku attiecību (14 no 32) un lēnāko uzvarētāja laiku — 3:28:53, kas bija tieši par 29 minūtēm lēnāks nekā otrs lēnākais uzvarētāja rezultāts olimpisko spēļu vēsturē.

== Rezultāti ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Piezīmes 
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Tomass Hikss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 3:28:53 ||
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Alberts Korijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 3:34:52 || 
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Artūrs Lī Ņūtons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 3:47:33 ||
|-
| 4 || align=left|[[Andarīns Karvahals]] || align=left|{{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 5 || align=left|[[Dimitrijs Velulis]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 6 || align=left|[[Deivids Knīlends]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 7 || align=left|[[Harijs Brolijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 8 || align=left|[[Sidnijs Hačs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 9 || align=left|[[Lens Taunjane]] || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 10 || align=left|[[Hristoss Cehuritis]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 11 || align=left|[[Harijs Devlins]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 12 || align=left|[[Jans Mašiani]] || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 13 || align=left|[[Džons Furla]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 14 || align=left|[[Andrejs Oikonomu]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| ''DSQ'' || align=left|[[Frederics Lorcs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || &lt;del&gt;3:13:00&lt;/del&gt;|| ''Diskvalifikācija''
|-
| rowspan=&quot;17&quot;| — || align=left|[[Georgijs Dross]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Roberts Faulers (sportists)|Roberts Faulers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Džons Fojs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Viljams Garsija]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Bērijs Hariss]] || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Harilaoss Jannaks]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Edvards Karrs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Tomass Kenedijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Džons Lordons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Joannis Lungics]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Georgijs Lurids]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Semjuels Mellors]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Petrs Pipiless]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Frenks Pīrss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Gajs Porters]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Maikls Springs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Georgijs Vamkaitis]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
Maratona disciplīnā startēja 32 sportisti no 4 valstīm. Kuba un Dienvidāfrika šajā disciplīnā debitēja

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|19}}
* {{flagIOC|RSA|1904. gada vasaras|3}}
* {{flagIOC|GRE|1904. gada vasaras|9}}
* {{flagIOC|CUB|1904. gada vasaras|1}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417171704/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-marathon.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56131 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/marathon-men Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem (''Olympics'')] {{en}}

{{Maratona skriešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — maratons vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Maratons]]</text>
      <sha1>tcmr1od9ks8n8hzrdqdpykqb10khdnw</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530596</id>
      <parentid>4530595</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T15:06:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sacensību kalendārs */</comment>
      <origin>4530596</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23861" sha1="6q2e34vuq49smktko28261vzkp6wi20" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        Maratons vīriešiem
|games =        1904. gada Vasaras
|image =        1904 Olympics- Runners lined up at start of Marathon Race, receiving instructions immediately prior to start.jpg
|image_size =   250
|caption =      Skrējēji pulcējās tieši pirms sacensību sākuma
|venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} (starts un finišs)
|date =         1900. gada 30. augusts
|competitors =  32
|nations =      4
|gold=          [[Tomass Hikss]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Alberts Korijs]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       [[Artūrs Lī Ņūtons]]
|bronzeNOC =    USA
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1900 Parīze]]
|next =        ''[[Vieglatlētika 1908. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1906 Atēnas (neof.)]]'' &lt;br/&gt; [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1908 Londona]]
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''Maratons vīriešiem''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 3. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56131 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Marathon, Men |accessdate=2026. gada 1. oktobris}}&lt;/ref&gt; Maratona distances garums bija 24 jūdzes un 15 jardi (40 km). 

Maratona disciplīnā startēja 32 sportisti no 4 valstīm. Šī skriešanas disciplīna bija visplašāk pārstāvētā disciplīna (sportistu un valstu ziņā) vieglatlētikas sacensībās 1904. gada Sentluisas spēlēs. Sacensības tika aizvadītas dienas karstākajā laikā pa putekļainiem lauku ceļiem ar ļoti ierobežotu ūdens pieejamību. Lai gan sacensībās startēja 32 sportisti, finišu sasniedza tikai 14 skrējēji. Sliktās organizācijas un tiesāšanas dēļ šīs sacīkstes izvērtās par īstu absurditāti.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-marathon.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171704/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-marathon.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Marathon |accessdate=2020. gada 1. oktobris}}&lt;/ref&gt; Šī bija trešā reize, kad olimpiskajās spēlēs tika rīkots [[maratons]]. Arturs Lī Ņūtons no [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] bija vienīgais [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1900. gada Parīzes olimpisko spēļu maratona]] dalībnieks, kurš startēja atkārtoti, savukārt starp citiem ievērojamiem amerikāņu skrējējiem bija pēdējo triju [[Bostonas maratons|Bostonas maratonu]] uzvarētāji: [[Semjuels Mellors]] (uzvarēja 1902. gadā), [[Džons Lordons]] (uzvarēja 1903. gadā) un [[Maikls Springs]] (uzvarēja 1904. gadā). [[Kuba 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kuba]] un [[Dienvidāfrika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Dienvidāfrika]] šajā disciplīnā bija pārstāvētas pirmo reizi, savukārt ASV bija vienīgā valsts, kuras skrējēji bija piedalījušies visos trijos pirmajos olimpiskajos maratonos.

Maratonā startēja arī pirmie divi tumšādainie sportisti [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē — divi [[cvani|cvanu]] tautības vīrieši [[Lens Taunjane]] un [[Jans Mašiani]], kuri Sentluisā bija ieradušies kā daļa no Dienvidāfrikas ekspozīcijas [[1904. gada Pasaules izstāde|1904. gada Pasaules izstādes]] ietvaros. Abi iepriekš bija strādājuši par tālbraucējiem, ziņnešiem nesen notikušajā [[Otrais būru karš|Otrajā būru karā]]. Lai gan dažos avotos minēts, ka abi skrējuši basām kājām, sacensību laikā uzņemtajās fotogrāfijās Mašiani ir redzams apavos.

Sākotnēji kā šķietamais uzvarētājs tika sveikts [[Frederiks Lorcs]], tomēr vēlāk viņu diskvalificēja, jo daļu distances viņš bija nobraucis ar automašīnu. Par faktisko uzvarētāju kļuva [[Tomass Hikss]], kurš distances beigās bija tuvu spēku izsīkumam un cieta no halucinācijām — tā bija blakusparādība tam, ka viņa treneri sportistam bija devuši [[brendijs|brendiju]], jēlas [[Ola (pārtika)|ola]]s un [[strihnīns|strihnīnu]]. Sudraba medaļu ieguva [[Alberts Korijs]], savukārt bronzas medaļu ieguva [[Artūrs Lī Ņūtons]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/marathon-men |title=St. Louis 1904 Athletics marathon men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2026. gada 1.oktobris}}&lt;/ref&gt; Ceturtās vietas ieguvējs [[Andarīns Karvahals]] no Kubas sacensību laikā ieturēja pusdienlaika snaudu pēc tam, kad bija ieēdis sabojājušos [[ābols|ābolus]].

== Sacensību formāts ==
[[Attēls:Carte Marathon St-Louis-1904 EN.svg|thumb|Maratona distance|left]] Tajā laikā maratona distance vēl nebija standartizēta; Sentluisā trases garums bija 24 jūdzes un 15 jardi (40 km). Organizatori maratona startu deva plkst. 15:00 pēcpusdienā, lai gan vairums mūsdienu maratonu sākas agri no rīta, lai izmantotu dienas vēsāko laiku.
Sacensību sākumā skrējēji veica piecus apļus jeb 1,67 jūdzes (2,68 km) pa [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskā laukuma]] skriešanas celiņu. Pārējā trases daļa veda pa putekļainiem lauku ceļiem, kur sacensību tiesneši brauca transportlīdzekļos tieši pirms un aiz skrējējiem: tas radīja putekļu mākoņus, kas vēl vairāk pasliktināja jau tā smagos karstuma un mitruma apstākļus, starta brīdī temperatūrai sasniedzot aptuveni 90 °F (32 °C). Maršrutu nācās mainīt pēdējā brīdī, jo ceļus [[Krīvkēra]]s apkārtnē bija izskalojušas lietavas.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot;&gt;{{cite magazine |last=Abbott |first=Karen |author-link=Karen Abbott |date=August 7, 2012 |title=The 1904 Olympic Marathon May Have Been The Strangest Ever |department=History |url=http://www.smithsonianmag.com/history/the-1904-olympic-marathon-may-have-been-the-strangest-ever-14910747 |url-status=live |magazine=[[Smithsonian (magazine)|Smithsonian]] |access-date=24 May 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140209105905/http://www.smithsonianmag.com/history/the-1904-olympic-marathon-may-have-been-the-strangest-ever-14910747/ |archive-date=February 9, 2014}}&lt;/ref&gt;

Tāpat trase maratona laikā netika atbrīvota no šķēršļiem; skrējējiem nācās izvairīties no pilsētas transporta plūsmas, piegādes ratiem, vilcieniem, tramvajiem un pat cilvēkiem, kuri staidzināja suņus.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot; /&gt;

== Sacensību kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! 30. augusts (Otrdiena)
|-
| style=&quot;background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)'''
|}

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''nebija'' 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''2:58:50*''' || {{Valsts OS sportists|[[Spiridons Luiss]]|GRE|1896. gada vasaras}} || {{flaga|GRE|old}} [[Atēnas]], [[Grieķija]] || 1896. gada 10. aprīlis
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Labotie/Uzstādītie rekordi pēc 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|}

(*) — ''distances garums bija 40 kilometri.''

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:1904 Thomas J Hicks.jpg|100px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Tomass Hikss]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Albert Corey.jpg|140px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Alberts Korijs]]|GBR|1904. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Arthur Newton.jpg|140px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
|}

== Sacensību kopsavilkums ==
Maratona laikā [[Džons Lordons|Džonam Lordonam]], kurš bija uzvarējis [[1903. gada Bostonas maratons|1903. gada Bostonas maratonā]], pēc 10 jūdzēm (16 km) sākās spēcīga vemšana, un viņš izstājās. Arī [[1902. gada Bostonas maratons|1902. gada Bostonas maratona]] uzvarētāju [[Semjuels Mellors|Semiju Melloru]] pievārēja putekļi; par spīti tam, ka distances vidusdaļā viņš bija līderis, Mellors zaudēja orientāciju un galu galā izstājās pēc 14,5 jūdzēm (23,3 km). Vēl viens dalībnieks, kurš sacensību laikā bija tuvu nāvei, bija amerikānis [[Viljams Garsija]]. Viņu atrada bezsamaņā guļam uz maratona trases ceļa ar smagiem iekšējo orgānu bojājumiem, ko bija izraisījusi tiesnešu automašīnu pacelto putekļu mākoņu ieelpošana.&lt;ref name=&quot;CBOTO&quot;&gt;{{cite book |author=Wallechinsky, David |title=The Complete Book of the Olympics |publisher=Penguin Books |year=1984 |isbn=0140066322 |location=New York |pages=44–45}}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Fred Lorz Cartoon.png|thumb|1904. gada karikatūra, kurā attēlots Lorcs, braucot ar automašīnu maratona laikā|left]] Pirmais finišas līniju pēc trim stundām un 13 minūtēm — vairāk nekā 13 minūtes lēnāk nekā 1900. gada uzvarētāja laiks — sasniedza [[Frederiks Lorcs]]. Pēc tam, kad viņš tika pasludināts par uzvarētāju, Lorcs nofotografējās kopā ar toreizējā ASV prezidenta [[Teodors Rūzvelts|Teodora Rūzvelta]] meitu Alisi Rūzveltu: viņa uzlika Lorcam galvā vainagu un jau gatavojās pasniegt zelta medaļu, kad skatītāji paziņoja, ka Lorcs nav noskrējis visu distanci. Patiesībā Lorcs krampju dēļ bija izstājies no sacensībām pēc devītās jūdzes un devies atpakaļ uz stadionu ar automašīnu, brauciena laikā mājot gan skatītājiem, gan pārējiem skrējējiem. Kad automašīna 19. jūdzē salūza, viņš atgriezās trasē un vieglā skrējienā šķērsoja finiša līniju.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot; /&gt; Kad saniknotie sacensību tiesneši vērsās pie Lorca ar šīm apsūdzībām, viņš nekavējoties atzinās savā viltībā.  Viņam tika piespriesta mūža diskvalifikācija. Taču 1905. gada 19. februārī sods tika mīkstināts uz sešiem mēnešiem jo Lorcs bija oficiāli atvainojies un tika secināts, ka viņam nebija nodoma veikt krāpšanu. Vēlāk, 1905. gadā, Lorcs uzvarēja Bostonas maratonā.

[[Attēls:1904 Olympics- Thomas J. Hicks, Boston, winner of the Marathon Race resting in a car after the finish.jpg|thumb|1904. gada karikatūra, kurā attēlots Lorcs, braucot ar automašīnu maratona laikā|right]] Par sacensību uzvarētāju galu galā kļuva [[Tomass Hikss]], lai gan viņš izmantoja dažāda veida palīdzību, kas mūsdienās būtu stingri aizliegta.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://olympics.com/ioc/1967-creation-of-the-ioc-medical-commission |title=1967: Creation of the IOC Medical Commission |website=olympics.com}}&lt;/ref&gt; 10 jūdzes (16 km) pirms finiša Hikss atradās vadībā ar 1,5 jūdžu (2,4 km) pārsvaru, taču viņa treneriem nācās viņu atturēt no apstāšanās un apgulšanās trases malā. No tā brīža līdz pat sacīkšu beigām Hikss saņēma vairākas devas [[strihnīns|strihnīna]] (izplatīta žurku inde, kas nelielās devās stimulē nervu sistēmu), kas bija sajaukts ar [[brendijs|brendiju]] un [[ola (pārtika)|olas baltumu]]. Šis ir pirmais oficiāli zināmais veicinošu vielu ([[dopings|dopinga]]) lietošanas gadījums atjaunotajās olimpiskajās spēlēs.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot; /&gt; Viņš turpināja cīnīties uz priekšu, ciešot no halucinācijām, un lielāko daļu atlikušās distances spēja tikai soļot. Kad viņš sasniedza stadionu, atbalsta komanda viņu pārnesa pār finiša līniju, turot gaisā, kamēr Hikss cilāja kājas, it kā joprojām skrietu. Hiksam bija nepieciešams nestuves, lai viņu nogādātu prom no skriešanas celiņa, un viņš stadionā varētu būt miris, ja viņam palīdzību nebūtu snieguši četri ārsti. Maratona laikā viņš zaudēja 8 mārciņas (3,6 kg) svara.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot; /&gt;

Maratonam pēdējā brīdī pievienojās arī kubiešu pastnieks [[Andarīns Karvahals]]. Viņš [[Ņūorleāna|Ņūorleānā]] azartspēlēs zaudējis visu savu naudu, viņš līdz [[Sentluisa]]i nokļuva ar autostopiem un bija spiests skriet parastās ikdienas drēbēs, kurām apgrieza staras, lai pārvērstu tās par šortiem. Viņš skrienot maratona distanci bija piestājis pie kāda augļu dārza, lai paēstu ābolus, kas izrādījās sabojājušies. Sabojātie āboli viņam izraisīja spēcīgus [[kuņģis|kuņģa krampjus]], tāpēc viņam nācās apgulties un ieturēt pusdienlaika snaudu. Par spīti pašsajūtas traucējumiem un ieturētajai pauzei, Karvahalam tomēr izdevās finišēt ceturtajā vietā.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{cite book |last1=Martin |first1=David E. |last2=Gynn |first2=Roger W. H. |title=The Olympic Marathon |publisher=Human Kinetics |year=2000 |isbn=978-0-88011-969-6 |page=[https://archive.org/details/olympicmarathon00mart/page/50 50] |url=https://archive.org/details/olympicmarathon00mart |via=Internet Archive}}&lt;/ref&gt;

Dienvidāfrikas pārstāvji [[Lens Taunjane]] un [[Jans Mašiani]] finišēja attiecīgi devītajā un divpadsmitajā vietā. Taunjanem sasniegt labāku rezultātu traucēja suns, kurš viņu padzina aptuveni jūdzi nost no trases maršruta.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot; /&gt;

&lt;gallery mode=&quot;packed&quot; widths=&quot;150&quot; heights=&quot;195&quot;&gt;
Attēls:First runners leaving the stadium during the 1904 Olympic Marathon Race. (Mellor and Spring in front of referees' automobile).jpg|Pirmie skrējēji pamet stadionu (Mellors un Ņūtons priekšgalā tiesnešu automašīnai).
Attēls:Carvajal1904.jpg|kubietis [[Andarīns Karvahals]] ceļā uz ceturto vietu.
Attēls:1904 Olympic Marathon participants, Len Tau (left) and Jan Mashiani of the Tswana tribe of South Africa.jpg|Dienvidāfrikas pārstāvji [[Lens Taunjane]] un [[Jans Mašiani]] pirms skrējiena.
&lt;/gallery&gt;

=== Apsūdzības Hiksa veiktiem pārkāpumiem ===
Vēsturnieks Klemenss Žantī, balstoties uz saviem pētījumiem, ir izteicis viedokli, ka maratona galīgais vietu sadalījums un rezultāti būtu jāpārskata. Atsaucoties uz diviem 1905. gada oficiālajiem ziņojumiem par sacensībām — sacensību direktora Čārlza Dž. P. Lūkasa ziņojumu un [[Džeimss Edvards Salivens|Džeimsa Edvarda Salivena]] ziņojumu izdevumam ''Spalding's Athletic Almanac'' —, Žantī apgalvo, ka Hiksam tika nodrošināts automašīnas pavadījums un divi tiesneši viņu fiziski atbalstījuši (vai nesuši) distances pēdējā posmā. Tāpat viņam tika dots strihnīns, sajaukts ar olas baltumu un brendiju, lai gan sacensību organizatori pirms starta bija skaidri paziņojuši, ka nekāda palīdzība skrējējiem nebūs atļauta.&lt;ref name=&quot;genty-joh&quot;&gt;{{cite journal |last=Genty |first=Clément |title=The 1904 Olympic Marathon, an unfinished story? Nationalism at any price: from the media construction to the practical realization, the cheating at the Olympic Marathon in 1904 |journal=Journal of Olympic History |volume=31 |issue=3 |year=2023 |pages=28–32 |issn=1085-5165}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;genty-cbeh&quot;&gt;{{cite journal |last=Genty |first=Clément |title=Le Marathon olympique de 1904 : entre organisation hasardeuse et triche assumée, Albert Corey, Murisaltien pris dans l'étau de la diplomatie sportive |journal=Recueil des Travaux du CBEH |publisher=Centre Beaunois d'Études Historiques |volume=42 |year=2024 |issn=1623-4677}}&lt;/ref&gt;

Žantī velk paralēles ar Lorca diskvalifikāciju par līdzīgas palīdzības saņemšanu, kā arī ar [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1908. gada olimpisko spēļu maratonu]], kurā amerikāņu pārstāvji iesniedza protestu par palīdzību, ko pirmais finišējušais [[Dorando Pjetri]] bija saņēmis no britu tiesnešiem, kā rezultātā par uzvarētāju tika pasludināts otrās vietas ieguvējs [[Džons Heipss]]. Žantī pretstata šo gadījumu 1904. gada situācijai, kurā paši amerikāņu pārstāvji sniedza palīdzību Hiksam un neviens protests netika apstiprināts, un uzskata, ka zelta medaļa būtu atpakaļejošā datumā piešķirama [[Alberts Korijs|Albertam Korijam]].

2023. gadā Žantī vērsās [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] Olimpisko studiju centrā ar lūgumu oficiāli pārskatīt sacensību rezultātus. Centrs atbildēja, ka tā kompetencē neietilpst sacensību norises vietā pieņemto lēmumu apstrīdēšana vai gandrīz pirms 120 gadiem notikušu sacensību rezultātu pārskatīšana. Kopš tā laika Žantī ir pieļāvis iespēju vērsties [[Sporta šķīrējtiesa|Sporta šķīrējtiesā]] (CAS) vai īstenot diplomātisku pieeju ar [[Francijas Nacionālā olimpiskā un sporta komiteja|Francijas Nacionālās olimpiskās un sporta komitejas]] starpniecību. Līdz 2026. gadam oficiālais sacensību vietu sadalījums nav ticis mainīts.

=== Dehidratācija ===
Vienīgais ūdens avots sacensību dalībniekiem bija aka aptuveni distances pusceļā (12 jūdžu un 750 jardu jeb 19,998 km atzīmē). Tiesa, Karvahalam izdevās tikt pie ūdens malka no ūdenstorņa aptuveni 6 jūdzes (9,7 km) no starta. [[Džeimss Edvards Salivens]] bija viens no galvenajiem olimpisko spēļu organizatoriem un nenodrošināja nekādus citus ūdens avotus visā 24 jūdžu un 15 jardu garajā maratona trasē, lai gan sacensības notika 32 °C (90 °F) karstumā pa neasfaltētiem, biezu putekļu klātiem ceļiem. Viņa šķietamais iemesls bija veikt pētījumu par &quot;tīšu [[dehidratācija|dehidratāciju]]&quot; (atūdeņošanos); tas kopā ar slikto tiesāšanu noveda pie tā, ka šis maratons noslēdzās ar vissliktāko finišējušo un startējušo dalībnieku attiecību (14 no 32) un lēnāko uzvarētāja laiku — 3:28:53, kas bija tieši par 29 minūtēm lēnāks nekā otrs lēnākais uzvarētāja rezultāts olimpisko spēļu vēsturē.

== Rezultāti ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Piezīmes 
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Tomass Hikss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 3:28:53 ||
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Alberts Korijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 3:34:52 || 
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Artūrs Lī Ņūtons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 3:47:33 ||
|-
| 4 || align=left|[[Andarīns Karvahals]] || align=left|{{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 5 || align=left|[[Dimitrijs Velulis]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 6 || align=left|[[Deivids Knīlends]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 7 || align=left|[[Harijs Brolijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 8 || align=left|[[Sidnijs Hačs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 9 || align=left|[[Lens Taunjane]] || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 10 || align=left|[[Hristoss Cehuritis]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 11 || align=left|[[Harijs Devlins]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 12 || align=left|[[Jans Mašiani]] || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 13 || align=left|[[Džons Furla]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 14 || align=left|[[Andrejs Oikonomu]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| ''DSQ'' || align=left|[[Frederics Lorcs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || &lt;del&gt;3:13:00&lt;/del&gt;|| ''Diskvalifikācija''
|-
| rowspan=&quot;17&quot;| — || align=left|[[Georgijs Dross]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Roberts Faulers (sportists)|Roberts Faulers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Džons Fojs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Viljams Garsija]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Bērijs Hariss]] || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Harilaoss Jannaks]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Edvards Karrs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Tomass Kenedijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Džons Lordons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Joannis Lungics]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Georgijs Lurids]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Semjuels Mellors]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Petrs Pipiless]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Frenks Pīrss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Gajs Porters]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Maikls Springs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Georgijs Vamkaitis]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
Maratona disciplīnā startēja 32 sportisti no 4 valstīm. Kuba un Dienvidāfrika šajā disciplīnā debitēja

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|19}}
* {{flagIOC|RSA|1904. gada vasaras|3}}
* {{flagIOC|GRE|1904. gada vasaras|9}}
* {{flagIOC|CUB|1904. gada vasaras|1}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417171704/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-marathon.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56131 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/marathon-men Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem (''Olympics'')] {{en}}

{{Maratona skriešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — maratons vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Maratons]]</text>
      <sha1>6q2e34vuq49smktko28261vzkp6wi20</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530608</id>
      <parentid>4530596</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T15:09:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Rezultāti */</comment>
      <origin>4530608</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23865" sha1="hjce3n0ow1xuen4uk7nfm52bqhr2l5y" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        Maratons vīriešiem
|games =        1904. gada Vasaras
|image =        1904 Olympics- Runners lined up at start of Marathon Race, receiving instructions immediately prior to start.jpg
|image_size =   250
|caption =      Skrējēji pulcējās tieši pirms sacensību sākuma
|venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} (starts un finišs)
|date =         1900. gada 30. augusts
|competitors =  32
|nations =      4
|gold=          [[Tomass Hikss]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Alberts Korijs]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       [[Artūrs Lī Ņūtons]]
|bronzeNOC =    USA
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1900 Parīze]]
|next =        ''[[Vieglatlētika 1908. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1906 Atēnas (neof.)]]'' &lt;br/&gt; [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1908 Londona]]
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''Maratons vīriešiem''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 3. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56131 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Marathon, Men |accessdate=2026. gada 1. oktobris}}&lt;/ref&gt; Maratona distances garums bija 24 jūdzes un 15 jardi (40 km). 

Maratona disciplīnā startēja 32 sportisti no 4 valstīm. Šī skriešanas disciplīna bija visplašāk pārstāvētā disciplīna (sportistu un valstu ziņā) vieglatlētikas sacensībās 1904. gada Sentluisas spēlēs. Sacensības tika aizvadītas dienas karstākajā laikā pa putekļainiem lauku ceļiem ar ļoti ierobežotu ūdens pieejamību. Lai gan sacensībās startēja 32 sportisti, finišu sasniedza tikai 14 skrējēji. Sliktās organizācijas un tiesāšanas dēļ šīs sacīkstes izvērtās par īstu absurditāti.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-marathon.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171704/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-marathon.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Marathon |accessdate=2020. gada 1. oktobris}}&lt;/ref&gt; Šī bija trešā reize, kad olimpiskajās spēlēs tika rīkots [[maratons]]. Arturs Lī Ņūtons no [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] bija vienīgais [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1900. gada Parīzes olimpisko spēļu maratona]] dalībnieks, kurš startēja atkārtoti, savukārt starp citiem ievērojamiem amerikāņu skrējējiem bija pēdējo triju [[Bostonas maratons|Bostonas maratonu]] uzvarētāji: [[Semjuels Mellors]] (uzvarēja 1902. gadā), [[Džons Lordons]] (uzvarēja 1903. gadā) un [[Maikls Springs]] (uzvarēja 1904. gadā). [[Kuba 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kuba]] un [[Dienvidāfrika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Dienvidāfrika]] šajā disciplīnā bija pārstāvētas pirmo reizi, savukārt ASV bija vienīgā valsts, kuras skrējēji bija piedalījušies visos trijos pirmajos olimpiskajos maratonos.

Maratonā startēja arī pirmie divi tumšādainie sportisti [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē — divi [[cvani|cvanu]] tautības vīrieši [[Lens Taunjane]] un [[Jans Mašiani]], kuri Sentluisā bija ieradušies kā daļa no Dienvidāfrikas ekspozīcijas [[1904. gada Pasaules izstāde|1904. gada Pasaules izstādes]] ietvaros. Abi iepriekš bija strādājuši par tālbraucējiem, ziņnešiem nesen notikušajā [[Otrais būru karš|Otrajā būru karā]]. Lai gan dažos avotos minēts, ka abi skrējuši basām kājām, sacensību laikā uzņemtajās fotogrāfijās Mašiani ir redzams apavos.

Sākotnēji kā šķietamais uzvarētājs tika sveikts [[Frederiks Lorcs]], tomēr vēlāk viņu diskvalificēja, jo daļu distances viņš bija nobraucis ar automašīnu. Par faktisko uzvarētāju kļuva [[Tomass Hikss]], kurš distances beigās bija tuvu spēku izsīkumam un cieta no halucinācijām — tā bija blakusparādība tam, ka viņa treneri sportistam bija devuši [[brendijs|brendiju]], jēlas [[Ola (pārtika)|ola]]s un [[strihnīns|strihnīnu]]. Sudraba medaļu ieguva [[Alberts Korijs]], savukārt bronzas medaļu ieguva [[Artūrs Lī Ņūtons]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/marathon-men |title=St. Louis 1904 Athletics marathon men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2026. gada 1.oktobris}}&lt;/ref&gt; Ceturtās vietas ieguvējs [[Andarīns Karvahals]] no Kubas sacensību laikā ieturēja pusdienlaika snaudu pēc tam, kad bija ieēdis sabojājušos [[ābols|ābolus]].

== Sacensību formāts ==
[[Attēls:Carte Marathon St-Louis-1904 EN.svg|thumb|Maratona distance|left]] Tajā laikā maratona distance vēl nebija standartizēta; Sentluisā trases garums bija 24 jūdzes un 15 jardi (40 km). Organizatori maratona startu deva plkst. 15:00 pēcpusdienā, lai gan vairums mūsdienu maratonu sākas agri no rīta, lai izmantotu dienas vēsāko laiku.
Sacensību sākumā skrējēji veica piecus apļus jeb 1,67 jūdzes (2,68 km) pa [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskā laukuma]] skriešanas celiņu. Pārējā trases daļa veda pa putekļainiem lauku ceļiem, kur sacensību tiesneši brauca transportlīdzekļos tieši pirms un aiz skrējējiem: tas radīja putekļu mākoņus, kas vēl vairāk pasliktināja jau tā smagos karstuma un mitruma apstākļus, starta brīdī temperatūrai sasniedzot aptuveni 90 °F (32 °C). Maršrutu nācās mainīt pēdējā brīdī, jo ceļus [[Krīvkēra]]s apkārtnē bija izskalojušas lietavas.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot;&gt;{{cite magazine |last=Abbott |first=Karen |author-link=Karen Abbott |date=August 7, 2012 |title=The 1904 Olympic Marathon May Have Been The Strangest Ever |department=History |url=http://www.smithsonianmag.com/history/the-1904-olympic-marathon-may-have-been-the-strangest-ever-14910747 |url-status=live |magazine=[[Smithsonian (magazine)|Smithsonian]] |access-date=24 May 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140209105905/http://www.smithsonianmag.com/history/the-1904-olympic-marathon-may-have-been-the-strangest-ever-14910747/ |archive-date=February 9, 2014}}&lt;/ref&gt;

Tāpat trase maratona laikā netika atbrīvota no šķēršļiem; skrējējiem nācās izvairīties no pilsētas transporta plūsmas, piegādes ratiem, vilcieniem, tramvajiem un pat cilvēkiem, kuri staidzināja suņus.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot; /&gt;

== Sacensību kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! 30. augusts (Otrdiena)
|-
| style=&quot;background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)'''
|}

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''nebija'' 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''2:58:50*''' || {{Valsts OS sportists|[[Spiridons Luiss]]|GRE|1896. gada vasaras}} || {{flaga|GRE|old}} [[Atēnas]], [[Grieķija]] || 1896. gada 10. aprīlis
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Labotie/Uzstādītie rekordi pēc 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|}

(*) — ''distances garums bija 40 kilometri.''

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:1904 Thomas J Hicks.jpg|100px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Tomass Hikss]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Albert Corey.jpg|140px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Alberts Korijs]]|GBR|1904. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Arthur Newton.jpg|140px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
|}

== Sacensību kopsavilkums ==
Maratona laikā [[Džons Lordons|Džonam Lordonam]], kurš bija uzvarējis [[1903. gada Bostonas maratons|1903. gada Bostonas maratonā]], pēc 10 jūdzēm (16 km) sākās spēcīga vemšana, un viņš izstājās. Arī [[1902. gada Bostonas maratons|1902. gada Bostonas maratona]] uzvarētāju [[Semjuels Mellors|Semiju Melloru]] pievārēja putekļi; par spīti tam, ka distances vidusdaļā viņš bija līderis, Mellors zaudēja orientāciju un galu galā izstājās pēc 14,5 jūdzēm (23,3 km). Vēl viens dalībnieks, kurš sacensību laikā bija tuvu nāvei, bija amerikānis [[Viljams Garsija]]. Viņu atrada bezsamaņā guļam uz maratona trases ceļa ar smagiem iekšējo orgānu bojājumiem, ko bija izraisījusi tiesnešu automašīnu pacelto putekļu mākoņu ieelpošana.&lt;ref name=&quot;CBOTO&quot;&gt;{{cite book |author=Wallechinsky, David |title=The Complete Book of the Olympics |publisher=Penguin Books |year=1984 |isbn=0140066322 |location=New York |pages=44–45}}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Fred Lorz Cartoon.png|thumb|1904. gada karikatūra, kurā attēlots Lorcs, braucot ar automašīnu maratona laikā|left]] Pirmais finišas līniju pēc trim stundām un 13 minūtēm — vairāk nekā 13 minūtes lēnāk nekā 1900. gada uzvarētāja laiks — sasniedza [[Frederiks Lorcs]]. Pēc tam, kad viņš tika pasludināts par uzvarētāju, Lorcs nofotografējās kopā ar toreizējā ASV prezidenta [[Teodors Rūzvelts|Teodora Rūzvelta]] meitu Alisi Rūzveltu: viņa uzlika Lorcam galvā vainagu un jau gatavojās pasniegt zelta medaļu, kad skatītāji paziņoja, ka Lorcs nav noskrējis visu distanci. Patiesībā Lorcs krampju dēļ bija izstājies no sacensībām pēc devītās jūdzes un devies atpakaļ uz stadionu ar automašīnu, brauciena laikā mājot gan skatītājiem, gan pārējiem skrējējiem. Kad automašīna 19. jūdzē salūza, viņš atgriezās trasē un vieglā skrējienā šķērsoja finiša līniju.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot; /&gt; Kad saniknotie sacensību tiesneši vērsās pie Lorca ar šīm apsūdzībām, viņš nekavējoties atzinās savā viltībā.  Viņam tika piespriesta mūža diskvalifikācija. Taču 1905. gada 19. februārī sods tika mīkstināts uz sešiem mēnešiem jo Lorcs bija oficiāli atvainojies un tika secināts, ka viņam nebija nodoma veikt krāpšanu. Vēlāk, 1905. gadā, Lorcs uzvarēja Bostonas maratonā.

[[Attēls:1904 Olympics- Thomas J. Hicks, Boston, winner of the Marathon Race resting in a car after the finish.jpg|thumb|1904. gada karikatūra, kurā attēlots Lorcs, braucot ar automašīnu maratona laikā|right]] Par sacensību uzvarētāju galu galā kļuva [[Tomass Hikss]], lai gan viņš izmantoja dažāda veida palīdzību, kas mūsdienās būtu stingri aizliegta.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://olympics.com/ioc/1967-creation-of-the-ioc-medical-commission |title=1967: Creation of the IOC Medical Commission |website=olympics.com}}&lt;/ref&gt; 10 jūdzes (16 km) pirms finiša Hikss atradās vadībā ar 1,5 jūdžu (2,4 km) pārsvaru, taču viņa treneriem nācās viņu atturēt no apstāšanās un apgulšanās trases malā. No tā brīža līdz pat sacīkšu beigām Hikss saņēma vairākas devas [[strihnīns|strihnīna]] (izplatīta žurku inde, kas nelielās devās stimulē nervu sistēmu), kas bija sajaukts ar [[brendijs|brendiju]] un [[ola (pārtika)|olas baltumu]]. Šis ir pirmais oficiāli zināmais veicinošu vielu ([[dopings|dopinga]]) lietošanas gadījums atjaunotajās olimpiskajās spēlēs.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot; /&gt; Viņš turpināja cīnīties uz priekšu, ciešot no halucinācijām, un lielāko daļu atlikušās distances spēja tikai soļot. Kad viņš sasniedza stadionu, atbalsta komanda viņu pārnesa pār finiša līniju, turot gaisā, kamēr Hikss cilāja kājas, it kā joprojām skrietu. Hiksam bija nepieciešams nestuves, lai viņu nogādātu prom no skriešanas celiņa, un viņš stadionā varētu būt miris, ja viņam palīdzību nebūtu snieguši četri ārsti. Maratona laikā viņš zaudēja 8 mārciņas (3,6 kg) svara.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot; /&gt;

Maratonam pēdējā brīdī pievienojās arī kubiešu pastnieks [[Andarīns Karvahals]]. Viņš [[Ņūorleāna|Ņūorleānā]] azartspēlēs zaudējis visu savu naudu, viņš līdz [[Sentluisa]]i nokļuva ar autostopiem un bija spiests skriet parastās ikdienas drēbēs, kurām apgrieza staras, lai pārvērstu tās par šortiem. Viņš skrienot maratona distanci bija piestājis pie kāda augļu dārza, lai paēstu ābolus, kas izrādījās sabojājušies. Sabojātie āboli viņam izraisīja spēcīgus [[kuņģis|kuņģa krampjus]], tāpēc viņam nācās apgulties un ieturēt pusdienlaika snaudu. Par spīti pašsajūtas traucējumiem un ieturētajai pauzei, Karvahalam tomēr izdevās finišēt ceturtajā vietā.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{cite book |last1=Martin |first1=David E. |last2=Gynn |first2=Roger W. H. |title=The Olympic Marathon |publisher=Human Kinetics |year=2000 |isbn=978-0-88011-969-6 |page=[https://archive.org/details/olympicmarathon00mart/page/50 50] |url=https://archive.org/details/olympicmarathon00mart |via=Internet Archive}}&lt;/ref&gt;

Dienvidāfrikas pārstāvji [[Lens Taunjane]] un [[Jans Mašiani]] finišēja attiecīgi devītajā un divpadsmitajā vietā. Taunjanem sasniegt labāku rezultātu traucēja suns, kurš viņu padzina aptuveni jūdzi nost no trases maršruta.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot; /&gt;

&lt;gallery mode=&quot;packed&quot; widths=&quot;150&quot; heights=&quot;195&quot;&gt;
Attēls:First runners leaving the stadium during the 1904 Olympic Marathon Race. (Mellor and Spring in front of referees' automobile).jpg|Pirmie skrējēji pamet stadionu (Mellors un Ņūtons priekšgalā tiesnešu automašīnai).
Attēls:Carvajal1904.jpg|kubietis [[Andarīns Karvahals]] ceļā uz ceturto vietu.
Attēls:1904 Olympic Marathon participants, Len Tau (left) and Jan Mashiani of the Tswana tribe of South Africa.jpg|Dienvidāfrikas pārstāvji [[Lens Taunjane]] un [[Jans Mašiani]] pirms skrējiena.
&lt;/gallery&gt;

=== Apsūdzības Hiksa veiktiem pārkāpumiem ===
Vēsturnieks Klemenss Žantī, balstoties uz saviem pētījumiem, ir izteicis viedokli, ka maratona galīgais vietu sadalījums un rezultāti būtu jāpārskata. Atsaucoties uz diviem 1905. gada oficiālajiem ziņojumiem par sacensībām — sacensību direktora Čārlza Dž. P. Lūkasa ziņojumu un [[Džeimss Edvards Salivens|Džeimsa Edvarda Salivena]] ziņojumu izdevumam ''Spalding's Athletic Almanac'' —, Žantī apgalvo, ka Hiksam tika nodrošināts automašīnas pavadījums un divi tiesneši viņu fiziski atbalstījuši (vai nesuši) distances pēdējā posmā. Tāpat viņam tika dots strihnīns, sajaukts ar olas baltumu un brendiju, lai gan sacensību organizatori pirms starta bija skaidri paziņojuši, ka nekāda palīdzība skrējējiem nebūs atļauta.&lt;ref name=&quot;genty-joh&quot;&gt;{{cite journal |last=Genty |first=Clément |title=The 1904 Olympic Marathon, an unfinished story? Nationalism at any price: from the media construction to the practical realization, the cheating at the Olympic Marathon in 1904 |journal=Journal of Olympic History |volume=31 |issue=3 |year=2023 |pages=28–32 |issn=1085-5165}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;genty-cbeh&quot;&gt;{{cite journal |last=Genty |first=Clément |title=Le Marathon olympique de 1904 : entre organisation hasardeuse et triche assumée, Albert Corey, Murisaltien pris dans l'étau de la diplomatie sportive |journal=Recueil des Travaux du CBEH |publisher=Centre Beaunois d'Études Historiques |volume=42 |year=2024 |issn=1623-4677}}&lt;/ref&gt;

Žantī velk paralēles ar Lorca diskvalifikāciju par līdzīgas palīdzības saņemšanu, kā arī ar [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1908. gada olimpisko spēļu maratonu]], kurā amerikāņu pārstāvji iesniedza protestu par palīdzību, ko pirmais finišējušais [[Dorando Pjetri]] bija saņēmis no britu tiesnešiem, kā rezultātā par uzvarētāju tika pasludināts otrās vietas ieguvējs [[Džons Heipss]]. Žantī pretstata šo gadījumu 1904. gada situācijai, kurā paši amerikāņu pārstāvji sniedza palīdzību Hiksam un neviens protests netika apstiprināts, un uzskata, ka zelta medaļa būtu atpakaļejošā datumā piešķirama [[Alberts Korijs|Albertam Korijam]].

2023. gadā Žantī vērsās [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] Olimpisko studiju centrā ar lūgumu oficiāli pārskatīt sacensību rezultātus. Centrs atbildēja, ka tā kompetencē neietilpst sacensību norises vietā pieņemto lēmumu apstrīdēšana vai gandrīz pirms 120 gadiem notikušu sacensību rezultātu pārskatīšana. Kopš tā laika Žantī ir pieļāvis iespēju vērsties [[Sporta šķīrējtiesa|Sporta šķīrējtiesā]] (CAS) vai īstenot diplomātisku pieeju ar [[Francijas Nacionālā olimpiskā un sporta komiteja|Francijas Nacionālās olimpiskās un sporta komitejas]] starpniecību. Līdz 2026. gadam oficiālais sacensību vietu sadalījums nav ticis mainīts.

=== Dehidratācija ===
Vienīgais ūdens avots sacensību dalībniekiem bija aka aptuveni distances pusceļā (12 jūdžu un 750 jardu jeb 19,998 km atzīmē). Tiesa, Karvahalam izdevās tikt pie ūdens malka no ūdenstorņa aptuveni 6 jūdzes (9,7 km) no starta. [[Džeimss Edvards Salivens]] bija viens no galvenajiem olimpisko spēļu organizatoriem un nenodrošināja nekādus citus ūdens avotus visā 24 jūdžu un 15 jardu garajā maratona trasē, lai gan sacensības notika 32 °C (90 °F) karstumā pa neasfaltētiem, biezu putekļu klātiem ceļiem. Viņa šķietamais iemesls bija veikt pētījumu par &quot;tīšu [[dehidratācija|dehidratāciju]]&quot; (atūdeņošanos); tas kopā ar slikto tiesāšanu noveda pie tā, ka šis maratons noslēdzās ar vissliktāko finišējušo un startējušo dalībnieku attiecību (14 no 32) un lēnāko uzvarētāja laiku — 3:28:53, kas bija tieši par 29 minūtēm lēnāks nekā otrs lēnākais uzvarētāja rezultāts olimpisko spēļu vēsturē.

== Rezultāti ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Piezīmes 
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Tomass Hikss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 3:28:53 ||
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Alberts Korijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 3:34:52 || 
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Artūrs Lī Ņūtons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 3:47:33 ||
|-
| 4 || align=left|[[Andarīns Karvahals]] || align=left|{{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 5 || align=left|[[Dimitrijs Velulis]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 6 || align=left|[[Deivids Knīlends]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 7 || align=left|[[Harijs Brolijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 8 || align=left|[[Sidnijs Hačs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 9 || align=left|[[Lens Taunjane]] || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 10 || align=left|[[Hristoss Cehuritis]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 11 || align=left|[[Harijs Devlins]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 12 || align=left|[[Jans Mašiani]] || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 13 || align=left|[[Džons Furla]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 14 || align=left|[[Andrejs Oikonomu]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| ''DSQ'' || align=left|[[Frederics Lorcs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || &lt;del&gt;3:13:00&lt;/del&gt;|| ''Diskvalifikācija''
|-
| rowspan=&quot;17&quot;| ''DNF'' || align=left|[[Georgijs Dross]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Roberts Faulers (sportists)|Roberts Faulers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Džons Fojs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Viljams Garsija]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Bērijs Hariss]] || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Harilaoss Jannaks]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Edvards Karrs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Tomass Kenedijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Džons Lordons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Joannis Lungics]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Georgijs Lurids]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Semjuels Mellors]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Petrs Pipiless]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Frenks Pīrss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Gajs Porters]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Maikls Springs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Georgijs Vamkaitis]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
Maratona disciplīnā startēja 32 sportisti no 4 valstīm. Kuba un Dienvidāfrika šajā disciplīnā debitēja

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|19}}
* {{flagIOC|RSA|1904. gada vasaras|3}}
* {{flagIOC|GRE|1904. gada vasaras|9}}
* {{flagIOC|CUB|1904. gada vasaras|1}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417171704/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-marathon.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56131 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/marathon-men Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem (''Olympics'')] {{en}}

{{Maratona skriešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — maratons vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Maratons]]</text>
      <sha1>hjce3n0ow1xuen4uk7nfm52bqhr2l5y</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530681</id>
      <parentid>4530608</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T17:04:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Rekordi */</comment>
      <origin>4530681</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23866" sha1="kcg2fguxlgkm62zforyuxscgzb216ou" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        Maratons vīriešiem
|games =        1904. gada Vasaras
|image =        1904 Olympics- Runners lined up at start of Marathon Race, receiving instructions immediately prior to start.jpg
|image_size =   250
|caption =      Skrējēji pulcējās tieši pirms sacensību sākuma
|venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} (starts un finišs)
|date =         1900. gada 30. augusts
|competitors =  32
|nations =      4
|gold=          [[Tomass Hikss]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Alberts Korijs]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       [[Artūrs Lī Ņūtons]]
|bronzeNOC =    USA
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1900 Parīze]]
|next =        ''[[Vieglatlētika 1908. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1906 Atēnas (neof.)]]'' &lt;br/&gt; [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1908 Londona]]
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''Maratons vīriešiem''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 3. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56131 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Marathon, Men |accessdate=2026. gada 1. oktobris}}&lt;/ref&gt; Maratona distances garums bija 24 jūdzes un 15 jardi (40 km). 

Maratona disciplīnā startēja 32 sportisti no 4 valstīm. Šī skriešanas disciplīna bija visplašāk pārstāvētā disciplīna (sportistu un valstu ziņā) vieglatlētikas sacensībās 1904. gada Sentluisas spēlēs. Sacensības tika aizvadītas dienas karstākajā laikā pa putekļainiem lauku ceļiem ar ļoti ierobežotu ūdens pieejamību. Lai gan sacensībās startēja 32 sportisti, finišu sasniedza tikai 14 skrējēji. Sliktās organizācijas un tiesāšanas dēļ šīs sacīkstes izvērtās par īstu absurditāti.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-marathon.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171704/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-marathon.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Marathon |accessdate=2020. gada 1. oktobris}}&lt;/ref&gt; Šī bija trešā reize, kad olimpiskajās spēlēs tika rīkots [[maratons]]. Arturs Lī Ņūtons no [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] bija vienīgais [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1900. gada Parīzes olimpisko spēļu maratona]] dalībnieks, kurš startēja atkārtoti, savukārt starp citiem ievērojamiem amerikāņu skrējējiem bija pēdējo triju [[Bostonas maratons|Bostonas maratonu]] uzvarētāji: [[Semjuels Mellors]] (uzvarēja 1902. gadā), [[Džons Lordons]] (uzvarēja 1903. gadā) un [[Maikls Springs]] (uzvarēja 1904. gadā). [[Kuba 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kuba]] un [[Dienvidāfrika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Dienvidāfrika]] šajā disciplīnā bija pārstāvētas pirmo reizi, savukārt ASV bija vienīgā valsts, kuras skrējēji bija piedalījušies visos trijos pirmajos olimpiskajos maratonos.

Maratonā startēja arī pirmie divi tumšādainie sportisti [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē — divi [[cvani|cvanu]] tautības vīrieši [[Lens Taunjane]] un [[Jans Mašiani]], kuri Sentluisā bija ieradušies kā daļa no Dienvidāfrikas ekspozīcijas [[1904. gada Pasaules izstāde|1904. gada Pasaules izstādes]] ietvaros. Abi iepriekš bija strādājuši par tālbraucējiem, ziņnešiem nesen notikušajā [[Otrais būru karš|Otrajā būru karā]]. Lai gan dažos avotos minēts, ka abi skrējuši basām kājām, sacensību laikā uzņemtajās fotogrāfijās Mašiani ir redzams apavos.

Sākotnēji kā šķietamais uzvarētājs tika sveikts [[Frederiks Lorcs]], tomēr vēlāk viņu diskvalificēja, jo daļu distances viņš bija nobraucis ar automašīnu. Par faktisko uzvarētāju kļuva [[Tomass Hikss]], kurš distances beigās bija tuvu spēku izsīkumam un cieta no halucinācijām — tā bija blakusparādība tam, ka viņa treneri sportistam bija devuši [[brendijs|brendiju]], jēlas [[Ola (pārtika)|ola]]s un [[strihnīns|strihnīnu]]. Sudraba medaļu ieguva [[Alberts Korijs]], savukārt bronzas medaļu ieguva [[Artūrs Lī Ņūtons]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/marathon-men |title=St. Louis 1904 Athletics marathon men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2026. gada 1.oktobris}}&lt;/ref&gt; Ceturtās vietas ieguvējs [[Andarīns Karvahals]] no Kubas sacensību laikā ieturēja pusdienlaika snaudu pēc tam, kad bija ieēdis sabojājušos [[ābols|ābolus]].

== Sacensību formāts ==
[[Attēls:Carte Marathon St-Louis-1904 EN.svg|thumb|Maratona distance|left]] Tajā laikā maratona distance vēl nebija standartizēta; Sentluisā trases garums bija 24 jūdzes un 15 jardi (40 km). Organizatori maratona startu deva plkst. 15:00 pēcpusdienā, lai gan vairums mūsdienu maratonu sākas agri no rīta, lai izmantotu dienas vēsāko laiku.
Sacensību sākumā skrējēji veica piecus apļus jeb 1,67 jūdzes (2,68 km) pa [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskā laukuma]] skriešanas celiņu. Pārējā trases daļa veda pa putekļainiem lauku ceļiem, kur sacensību tiesneši brauca transportlīdzekļos tieši pirms un aiz skrējējiem: tas radīja putekļu mākoņus, kas vēl vairāk pasliktināja jau tā smagos karstuma un mitruma apstākļus, starta brīdī temperatūrai sasniedzot aptuveni 90 °F (32 °C). Maršrutu nācās mainīt pēdējā brīdī, jo ceļus [[Krīvkēra]]s apkārtnē bija izskalojušas lietavas.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot;&gt;{{cite magazine |last=Abbott |first=Karen |author-link=Karen Abbott |date=August 7, 2012 |title=The 1904 Olympic Marathon May Have Been The Strangest Ever |department=History |url=http://www.smithsonianmag.com/history/the-1904-olympic-marathon-may-have-been-the-strangest-ever-14910747 |url-status=live |magazine=[[Smithsonian (magazine)|Smithsonian]] |access-date=24 May 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140209105905/http://www.smithsonianmag.com/history/the-1904-olympic-marathon-may-have-been-the-strangest-ever-14910747/ |archive-date=February 9, 2014}}&lt;/ref&gt;

Tāpat trase maratona laikā netika atbrīvota no šķēršļiem; skrējējiem nācās izvairīties no pilsētas transporta plūsmas, piegādes ratiem, vilcieniem, tramvajiem un pat cilvēkiem, kuri staidzināja suņus.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot; /&gt;

== Sacensību kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! 30. augusts (Otrdiena)
|-
| style=&quot;background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)'''
|}

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''nebija'' 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''2:58:50*''' || {{Valsts OS sportists|[[Spiridons Luiss]]|GRE|1896. gada vasaras}} || {{flaga|GRE|old}} [[Atēnas]], [[Grieķija]] || 1896. gada 10. aprīlis
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|}

(*) — ''distances garums bija 40 kilometri.''

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:1904 Thomas J Hicks.jpg|100px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Tomass Hikss]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Albert Corey.jpg|140px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Alberts Korijs]]|GBR|1904. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Arthur Newton.jpg|140px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
|}

== Sacensību kopsavilkums ==
Maratona laikā [[Džons Lordons|Džonam Lordonam]], kurš bija uzvarējis [[1903. gada Bostonas maratons|1903. gada Bostonas maratonā]], pēc 10 jūdzēm (16 km) sākās spēcīga vemšana, un viņš izstājās. Arī [[1902. gada Bostonas maratons|1902. gada Bostonas maratona]] uzvarētāju [[Semjuels Mellors|Semiju Melloru]] pievārēja putekļi; par spīti tam, ka distances vidusdaļā viņš bija līderis, Mellors zaudēja orientāciju un galu galā izstājās pēc 14,5 jūdzēm (23,3 km). Vēl viens dalībnieks, kurš sacensību laikā bija tuvu nāvei, bija amerikānis [[Viljams Garsija]]. Viņu atrada bezsamaņā guļam uz maratona trases ceļa ar smagiem iekšējo orgānu bojājumiem, ko bija izraisījusi tiesnešu automašīnu pacelto putekļu mākoņu ieelpošana.&lt;ref name=&quot;CBOTO&quot;&gt;{{cite book |author=Wallechinsky, David |title=The Complete Book of the Olympics |publisher=Penguin Books |year=1984 |isbn=0140066322 |location=New York |pages=44–45}}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Fred Lorz Cartoon.png|thumb|1904. gada karikatūra, kurā attēlots Lorcs, braucot ar automašīnu maratona laikā|left]] Pirmais finišas līniju pēc trim stundām un 13 minūtēm — vairāk nekā 13 minūtes lēnāk nekā 1900. gada uzvarētāja laiks — sasniedza [[Frederiks Lorcs]]. Pēc tam, kad viņš tika pasludināts par uzvarētāju, Lorcs nofotografējās kopā ar toreizējā ASV prezidenta [[Teodors Rūzvelts|Teodora Rūzvelta]] meitu Alisi Rūzveltu: viņa uzlika Lorcam galvā vainagu un jau gatavojās pasniegt zelta medaļu, kad skatītāji paziņoja, ka Lorcs nav noskrējis visu distanci. Patiesībā Lorcs krampju dēļ bija izstājies no sacensībām pēc devītās jūdzes un devies atpakaļ uz stadionu ar automašīnu, brauciena laikā mājot gan skatītājiem, gan pārējiem skrējējiem. Kad automašīna 19. jūdzē salūza, viņš atgriezās trasē un vieglā skrējienā šķērsoja finiša līniju.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot; /&gt; Kad saniknotie sacensību tiesneši vērsās pie Lorca ar šīm apsūdzībām, viņš nekavējoties atzinās savā viltībā.  Viņam tika piespriesta mūža diskvalifikācija. Taču 1905. gada 19. februārī sods tika mīkstināts uz sešiem mēnešiem jo Lorcs bija oficiāli atvainojies un tika secināts, ka viņam nebija nodoma veikt krāpšanu. Vēlāk, 1905. gadā, Lorcs uzvarēja Bostonas maratonā.

[[Attēls:1904 Olympics- Thomas J. Hicks, Boston, winner of the Marathon Race resting in a car after the finish.jpg|thumb|1904. gada karikatūra, kurā attēlots Lorcs, braucot ar automašīnu maratona laikā|right]] Par sacensību uzvarētāju galu galā kļuva [[Tomass Hikss]], lai gan viņš izmantoja dažāda veida palīdzību, kas mūsdienās būtu stingri aizliegta.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://olympics.com/ioc/1967-creation-of-the-ioc-medical-commission |title=1967: Creation of the IOC Medical Commission |website=olympics.com}}&lt;/ref&gt; 10 jūdzes (16 km) pirms finiša Hikss atradās vadībā ar 1,5 jūdžu (2,4 km) pārsvaru, taču viņa treneriem nācās viņu atturēt no apstāšanās un apgulšanās trases malā. No tā brīža līdz pat sacīkšu beigām Hikss saņēma vairākas devas [[strihnīns|strihnīna]] (izplatīta žurku inde, kas nelielās devās stimulē nervu sistēmu), kas bija sajaukts ar [[brendijs|brendiju]] un [[ola (pārtika)|olas baltumu]]. Šis ir pirmais oficiāli zināmais veicinošu vielu ([[dopings|dopinga]]) lietošanas gadījums atjaunotajās olimpiskajās spēlēs.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot; /&gt; Viņš turpināja cīnīties uz priekšu, ciešot no halucinācijām, un lielāko daļu atlikušās distances spēja tikai soļot. Kad viņš sasniedza stadionu, atbalsta komanda viņu pārnesa pār finiša līniju, turot gaisā, kamēr Hikss cilāja kājas, it kā joprojām skrietu. Hiksam bija nepieciešams nestuves, lai viņu nogādātu prom no skriešanas celiņa, un viņš stadionā varētu būt miris, ja viņam palīdzību nebūtu snieguši četri ārsti. Maratona laikā viņš zaudēja 8 mārciņas (3,6 kg) svara.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot; /&gt;

Maratonam pēdējā brīdī pievienojās arī kubiešu pastnieks [[Andarīns Karvahals]]. Viņš [[Ņūorleāna|Ņūorleānā]] azartspēlēs zaudējis visu savu naudu, viņš līdz [[Sentluisa]]i nokļuva ar autostopiem un bija spiests skriet parastās ikdienas drēbēs, kurām apgrieza staras, lai pārvērstu tās par šortiem. Viņš skrienot maratona distanci bija piestājis pie kāda augļu dārza, lai paēstu ābolus, kas izrādījās sabojājušies. Sabojātie āboli viņam izraisīja spēcīgus [[kuņģis|kuņģa krampjus]], tāpēc viņam nācās apgulties un ieturēt pusdienlaika snaudu. Par spīti pašsajūtas traucējumiem un ieturētajai pauzei, Karvahalam tomēr izdevās finišēt ceturtajā vietā.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{cite book |last1=Martin |first1=David E. |last2=Gynn |first2=Roger W. H. |title=The Olympic Marathon |publisher=Human Kinetics |year=2000 |isbn=978-0-88011-969-6 |page=[https://archive.org/details/olympicmarathon00mart/page/50 50] |url=https://archive.org/details/olympicmarathon00mart |via=Internet Archive}}&lt;/ref&gt;

Dienvidāfrikas pārstāvji [[Lens Taunjane]] un [[Jans Mašiani]] finišēja attiecīgi devītajā un divpadsmitajā vietā. Taunjanem sasniegt labāku rezultātu traucēja suns, kurš viņu padzina aptuveni jūdzi nost no trases maršruta.&lt;ref name=&quot;Smithsonian&quot; /&gt;

&lt;gallery mode=&quot;packed&quot; widths=&quot;150&quot; heights=&quot;195&quot;&gt;
Attēls:First runners leaving the stadium during the 1904 Olympic Marathon Race. (Mellor and Spring in front of referees' automobile).jpg|Pirmie skrējēji pamet stadionu (Mellors un Ņūtons priekšgalā tiesnešu automašīnai).
Attēls:Carvajal1904.jpg|kubietis [[Andarīns Karvahals]] ceļā uz ceturto vietu.
Attēls:1904 Olympic Marathon participants, Len Tau (left) and Jan Mashiani of the Tswana tribe of South Africa.jpg|Dienvidāfrikas pārstāvji [[Lens Taunjane]] un [[Jans Mašiani]] pirms skrējiena.
&lt;/gallery&gt;

=== Apsūdzības Hiksa veiktiem pārkāpumiem ===
Vēsturnieks Klemenss Žantī, balstoties uz saviem pētījumiem, ir izteicis viedokli, ka maratona galīgais vietu sadalījums un rezultāti būtu jāpārskata. Atsaucoties uz diviem 1905. gada oficiālajiem ziņojumiem par sacensībām — sacensību direktora Čārlza Dž. P. Lūkasa ziņojumu un [[Džeimss Edvards Salivens|Džeimsa Edvarda Salivena]] ziņojumu izdevumam ''Spalding's Athletic Almanac'' —, Žantī apgalvo, ka Hiksam tika nodrošināts automašīnas pavadījums un divi tiesneši viņu fiziski atbalstījuši (vai nesuši) distances pēdējā posmā. Tāpat viņam tika dots strihnīns, sajaukts ar olas baltumu un brendiju, lai gan sacensību organizatori pirms starta bija skaidri paziņojuši, ka nekāda palīdzība skrējējiem nebūs atļauta.&lt;ref name=&quot;genty-joh&quot;&gt;{{cite journal |last=Genty |first=Clément |title=The 1904 Olympic Marathon, an unfinished story? Nationalism at any price: from the media construction to the practical realization, the cheating at the Olympic Marathon in 1904 |journal=Journal of Olympic History |volume=31 |issue=3 |year=2023 |pages=28–32 |issn=1085-5165}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;genty-cbeh&quot;&gt;{{cite journal |last=Genty |first=Clément |title=Le Marathon olympique de 1904 : entre organisation hasardeuse et triche assumée, Albert Corey, Murisaltien pris dans l'étau de la diplomatie sportive |journal=Recueil des Travaux du CBEH |publisher=Centre Beaunois d'Études Historiques |volume=42 |year=2024 |issn=1623-4677}}&lt;/ref&gt;

Žantī velk paralēles ar Lorca diskvalifikāciju par līdzīgas palīdzības saņemšanu, kā arī ar [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1908. gada olimpisko spēļu maratonu]], kurā amerikāņu pārstāvji iesniedza protestu par palīdzību, ko pirmais finišējušais [[Dorando Pjetri]] bija saņēmis no britu tiesnešiem, kā rezultātā par uzvarētāju tika pasludināts otrās vietas ieguvējs [[Džons Heipss]]. Žantī pretstata šo gadījumu 1904. gada situācijai, kurā paši amerikāņu pārstāvji sniedza palīdzību Hiksam un neviens protests netika apstiprināts, un uzskata, ka zelta medaļa būtu atpakaļejošā datumā piešķirama [[Alberts Korijs|Albertam Korijam]].

2023. gadā Žantī vērsās [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] Olimpisko studiju centrā ar lūgumu oficiāli pārskatīt sacensību rezultātus. Centrs atbildēja, ka tā kompetencē neietilpst sacensību norises vietā pieņemto lēmumu apstrīdēšana vai gandrīz pirms 120 gadiem notikušu sacensību rezultātu pārskatīšana. Kopš tā laika Žantī ir pieļāvis iespēju vērsties [[Sporta šķīrējtiesa|Sporta šķīrējtiesā]] (CAS) vai īstenot diplomātisku pieeju ar [[Francijas Nacionālā olimpiskā un sporta komiteja|Francijas Nacionālās olimpiskās un sporta komitejas]] starpniecību. Līdz 2026. gadam oficiālais sacensību vietu sadalījums nav ticis mainīts.

=== Dehidratācija ===
Vienīgais ūdens avots sacensību dalībniekiem bija aka aptuveni distances pusceļā (12 jūdžu un 750 jardu jeb 19,998 km atzīmē). Tiesa, Karvahalam izdevās tikt pie ūdens malka no ūdenstorņa aptuveni 6 jūdzes (9,7 km) no starta. [[Džeimss Edvards Salivens]] bija viens no galvenajiem olimpisko spēļu organizatoriem un nenodrošināja nekādus citus ūdens avotus visā 24 jūdžu un 15 jardu garajā maratona trasē, lai gan sacensības notika 32 °C (90 °F) karstumā pa neasfaltētiem, biezu putekļu klātiem ceļiem. Viņa šķietamais iemesls bija veikt pētījumu par &quot;tīšu [[dehidratācija|dehidratāciju]]&quot; (atūdeņošanos); tas kopā ar slikto tiesāšanu noveda pie tā, ka šis maratons noslēdzās ar vissliktāko finišējušo un startējušo dalībnieku attiecību (14 no 32) un lēnāko uzvarētāja laiku — 3:28:53, kas bija tieši par 29 minūtēm lēnāks nekā otrs lēnākais uzvarētāja rezultāts olimpisko spēļu vēsturē.

== Rezultāti ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Piezīmes 
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Tomass Hikss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 3:28:53 ||
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Alberts Korijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 3:34:52 || 
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Artūrs Lī Ņūtons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 3:47:33 ||
|-
| 4 || align=left|[[Andarīns Karvahals]] || align=left|{{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 5 || align=left|[[Dimitrijs Velulis]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 6 || align=left|[[Deivids Knīlends]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 7 || align=left|[[Harijs Brolijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 8 || align=left|[[Sidnijs Hačs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 9 || align=left|[[Lens Taunjane]] || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 10 || align=left|[[Hristoss Cehuritis]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 11 || align=left|[[Harijs Devlins]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 12 || align=left|[[Jans Mašiani]] || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 13 || align=left|[[Džons Furla]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 14 || align=left|[[Andrejs Oikonomu]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| ''DSQ'' || align=left|[[Frederics Lorcs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || &lt;del&gt;3:13:00&lt;/del&gt;|| ''Diskvalifikācija''
|-
| rowspan=&quot;17&quot;| ''DNF'' || align=left|[[Georgijs Dross]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Roberts Faulers (sportists)|Roberts Faulers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Džons Fojs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Viljams Garsija]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Bērijs Hariss]] || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Harilaoss Jannaks]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Edvards Karrs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Tomass Kenedijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Džons Lordons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Joannis Lungics]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Georgijs Lurids]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Semjuels Mellors]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Petrs Pipiless]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Frenks Pīrss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Gajs Porters]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Maikls Springs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|-
| align=left|[[Georgijs Vamkaitis]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
Maratona disciplīnā startēja 32 sportisti no 4 valstīm. Kuba un Dienvidāfrika šajā disciplīnā debitēja

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|19}}
* {{flagIOC|RSA|1904. gada vasaras|3}}
* {{flagIOC|GRE|1904. gada vasaras|9}}
* {{flagIOC|CUB|1904. gada vasaras|1}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417171704/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-marathon.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56131 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/marathon-men Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem (''Olympics'')] {{en}}

{{Maratona skriešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — maratons vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Maratons]]</text>
      <sha1>kcg2fguxlgkm62zforyuxscgzb216ou</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Maratons vieglatlētikā olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>10</ns>
    <id>640827</id>
    <redirect title="Veidne:Maratona skriešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs" />
    <revision>
      <id>4530565</id>
      <timestamp>2026-10-01T14:38:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Kleivas pārvietoja lapu [[Veidne:Maratons vieglatlētikā olimpiskajās spēlēs]] uz [[Veidne:Maratona skriešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs]]</comment>
      <origin>4530565</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="77" sha1="pwk6m9f4lm28tntzbjem5ugk9t1jgm4" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Veidne:Maratona skriešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>pwk6m9f4lm28tntzbjem5ugk9t1jgm4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Primetime-plakats.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>640828</id>
    <revision>
      <id>4530591</id>
      <timestamp>2026-10-01T14:57:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>== Kopsavilkums ==
Filmas &quot;[[Karstais raidlaiks]]&quot; plakāts. Avots — [https://forumcinemaslv.blob.core.windows.net/1012/Event_11495/portrait_medium/Primetime-plakats.jpg?width=323 www.forumcinemas.lv]</comment>
      <origin>4530591</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="236" sha1="1xk7e2n76l41jnve7vvivavgffj4xpa" xml:space="preserve">== Kopsavilkums ==
Filmas &quot;[[Karstais raidlaiks]]&quot; plakāts. Avots — [https://forumcinemaslv.blob.core.windows.net/1012/Event_11495/portrait_medium/Primetime-plakats.jpg?width=323 www.forumcinemas.lv]
== Licence ==
{{Filmas plakāts}}</text>
      <sha1>1xk7e2n76l41jnve7vvivavgffj4xpa</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Karstais raidlaiks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640829</id>
    <revision>
      <id>4530609</id>
      <timestamp>2026-10-01T15:13:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Filmas infokaste | nosaukums = Karstais raidlaiks | operators =  | attēls = Primetime-plakats.jpg | att_izm =  | paraksts =  | žanrs = psiholoģiskais trilleris | režisors = [[Lenss Openheims]] | producents =  | scenārijs =  | aktieri = * [[Roberts Patinsons]] * [[Merita Vīvere]] * [[Skailers Džisondo]] * [[Fībi Bridžersa]] | mūzika =  | oriģinālnos = ''Primetime'' | studija = * ''[[A24]]'' * ''Icki Eneo Arlo Range'' * ''Square Peg'' | montāža =  | izplatītājs =...</comment>
      <origin>4530609</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3782" sha1="hhlir1kfzs95lwqikr7bqrvbimilz0b" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums = Karstais raidlaiks
| operators = 
| attēls = Primetime-plakats.jpg
| att_izm = 
| paraksts = 
| žanrs = psiholoģiskais trilleris
| režisors = [[Lenss Openheims]]
| producents = 
| scenārijs = 
| aktieri = * [[Roberts Patinsons]]
* [[Merita Vīvere]]
* [[Skailers Džisondo]]
* [[Fībi Bridžersa]]
| mūzika = 
| oriģinālnos = ''Primetime''
| studija = * ''[[A24]]''
* ''Icki Eneo Arlo Range''
* ''Square Peg''
| montāža = 
| izplatītājs = ''A24''
| izdošana = {{Filmas datums|2026|9|5|[[83. Venēcijas kinofestivāls|Venēcija]]|2026|9|25|ASV}}
| ilgums = 109 minūtes
| valsts = {{USA}}
| valoda = [[Angļu valoda|angļu]]
| budžets = {{ASV dolārs|14,5 miljoni}}
| ienākumi = {{ASV dolārs|19,2 miljoni}}&lt;ref name=&quot;NUM&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.the-numbers.com/movie/Primetime-(2026)|title=Primetime (2026) |publisher=[[The Numbers]] |accessdate= {{dat|2026|10|1}}}}&lt;/ref&gt;
| iepriekšējā = 
| nākamā = 
| imdb = 
}}
'''&quot;Karstais raidlaiks&quot;''' ({{Val|en|Primetime}}) ir [[2026. gads kino|2026. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] psiholoģiskā [[trillera filma]], kuras režisors ir [[Lenss Openheims]]. Filma ir balstīta uz žurnāla ''[[Esquire]]'' 2007. gada rakstu &quot;Tonight on ''Dateline'' This Man Will Die&quot; un tā stāsta par realitātes šova ''[[To Catch a Predator]]'' veidošanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2024/film/news/robert-pattinson-lance-oppenheim-primetime-film-a24-1236186760/|title=Robert Pattinson, ‘Ren Faire’ Director Lance Oppenheim to Develop True Crime Film ‘Primetime’ for A24|last=Rubin|first=Rebecca|website=Variety|access-date=2026-10-01|date=2024-10-22|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Galveno šova veidotāja [[Kriss Hansens|Krisa Hansena]] lomu atveido [[Roberts Patinsons]]. Citas lomas atveido [[Merita Vīvere]], [[Skailers Džisondo]] un [[Fībi Bridžersa]].

Filmas &quot;Karstais raidlaiks&quot; pirmizrāde notika {{Dat|2026|9|5|5=bez}} [[83. Venēcijas kinofestivāls|83. Venēcijas kinofestivālā]], kur tā sacentās par [[Zelta lauva|Zelta lauvas balvu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2026/07/robert-pattinson-primetime-a24-release-date-1237001008/|title=Robert Pattinson A24 Movie 'Primetime' Sets Early Fall Release|last=D'Alessandro|first=Anthony|website=Deadline|access-date=2026-10-01|date=2026-07-23|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Filmu izplatīja ''[[A24]]''. Filma saņēma augstu kritiķu novērtējumu, īpaši izceļot Patinsona aktierspēli un Openheima režiju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rottentomatoes.com/m/primetime|title=Primetime {{!}} Rotten Tomatoes|website=www.rottentomatoes.com|access-date=2026-10-01|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/culture/article/20260905-primetime-review-robert-pattinson-is-extraordinary-as-controversial-paedophile-hunter-chris-hansen|title=Primetime review: Robert Pattinson is extraordinary as controversial paedophile-hunter Chris Hansen ★★★★★|website=www.bbc.com|access-date=2026-10-01|date=2026-09-05|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.indiewire.com/criticism/movies/a24-primetime-movie-review-robert-pattinson-chris-hansen-1235215068/|title=‘Primetime’ Review: Robert Pattinson Is Even Creepier Than IRL Chris Hansen in a Bleakly Invigorating ‘To Catch a Predator’ Thriller|last=Lattanzio|first=Ryan|website=IndieWire|access-date=2026-10-01|date=2026-09-24|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}
{{Filma-aizmetnis}}
[[Kategorija:2026. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV filmas]]
[[Kategorija:Psiholoģiskie trilleri]]
[[Kategorija:Krimināldrāmas]]
[[Kategorija:Krimināltrilleri]]
[[Kategorija:Neo-noir]]
[[Kategorija:A24 filmas]]</text>
      <sha1>hhlir1kfzs95lwqikr7bqrvbimilz0b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>83. Venēcijas kinofestivāls</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640830</id>
    <revision>
      <id>4530616</id>
      <timestamp>2026-10-01T15:57:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Kinofestivāla infokaste|name=83. Venēcijas kinofestivāls|image=|image_size=|image_alt=|caption=|opening=''[[Ink]]''|closing=''[[God Laughs]]''|location={{vieta|Itālija|Venēcija}}|founded={{dat|1932}}|awardsreceived=&quot;[[Nezināmā sieviete]]&quot;|awards=[[Zelta lauva]]|host=[[Grēta Skarano]], [[Nikolā Mopā]]|artistic_director=[[Alberto Barbera]]|date={{dat|2026|9|2|N|bez}} — {{dat|2026|9|12|N|bez}}|website={{URL|https://www.labiennale.org/en/cinema}}|previous=82. Venēci...</comment>
      <origin>4530616</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4047" sha1="bd3iv24787tkyu562eny2drr8d8a0qc" xml:space="preserve">{{Kinofestivāla infokaste|name=83. Venēcijas kinofestivāls|image=|image_size=|image_alt=|caption=|opening=''[[Ink]]''|closing=''[[God Laughs]]''|location={{vieta|Itālija|Venēcija}}|founded={{dat|1932}}|awardsreceived=&quot;[[Nezināmā sieviete]]&quot;|awards=[[Zelta lauva]]|host=[[Grēta Skarano]], [[Nikolā Mopā]]|artistic_director=[[Alberto Barbera]]|date={{dat|2026|9|2|N|bez}} — {{dat|2026|9|12|N|bez}}|website={{URL|https://www.labiennale.org/en/cinema}}|previous=[[82. Venēcijas kinofestivāls|82.]]|next=[[84. Venēcijas kinofestivāls|84.]]|chronology=Venēcijas kinofestivāla}}'''83. [[Venēcijas kinofestivāls]]''' norisinājās no 2026. gada 2. līdz 12. septembrim [[Venēcija|Venēcijā]], [[Itālija|Itālijā]].

Galvenās konkursa žūrijas priekšsēdētājs bija amerikāņu aktrise [[Megija Jillenhola]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.labiennale.org/en/news/maggie-gyllenhaal-president-venezia-83-international-jury|title=Biennale Cinema 2026 {{!}} Maggie Gyllenhaal President of the Venezia 83 international jury|website=La Biennale di Venezia|access-date=2026-10-01|date=2026-04-23|language=en}}&lt;/ref&gt; Atklāšanas un noslēguma ceremoniju vadīja itāļu aktrise [[Grēta Skarano]] un franču aktieris [[Nikolā Mopā]].

[[Zelta lauva|Zelta lauvu]] piešķīra [[Meja el Tūhī|Mejas el Tūhī]] filmai &quot;[[Nezināmā sieviete]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2026/film/festivals/venice-film-festival-2026-award-winners-list-golden-lion-1236859418/|title=Venice Film Festival Winners: May El-Toukhy’s ‘Woman Unknown’ Scores Golden Lion, John Malkovich Gets Best Actor and More|last=Shafer|first=Ellise|website=Variety|access-date=2026-10-01|date=2026-09-12|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Amerikāņu aktrisei [[Elena Bērstina|Elenai Bērstinai]] un amerikāņu aktierim un režisoram [[Džordžs Klūnijs|Džordžam Klūnijam]] festivāla laikā pasniedza Zelta lauvu par mūža ieguldījumu.

== Konkursa filmas ==
Par [[Zelta lauva|Zelta lauvu]] sacentās šādas filmas:
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:100%; margin-bottom:4px&quot;
!Filmas nosaukums
!Režisors
!Valsts
|-
|''[[Ritorno a Buenos Aires]]''
|[[Marko Bečiss]]
|Itālija, Brazīlija
|-
|''[[A Bit of Light]]''
|[[Alī Asgāri]]
|Irāna, Šveice, Itālija, Kanāda, Turcija
|-
|''[[Bucking Fastard]]''
|[[Verners Hercogs]]
|Īrija, ASV
|-
|''[[Bunker]]''
|[[Florians Zellers]]
|Francija, Spānija
|-
|''[[Company (filma)|Company]]''
|[[Keisijs Afleks]]
|ASV, Kanāda, Rumānija, Itālija, AAE
|-
|''[[DAU]]''
|[[Iļja Hržanovskis]]
|Vācija, Francija, Zviedrija, Krievija
|-
|''[[The Echo Chamber]]''
|[[Andrea Pallaoro]]
|Itālija, Beļģija
|-
|''[[Il fuoco che ti porti dentro]]''
|[[Edoardo De Andželiss]]
|Itālija
|-
|''[[Un bon petit soldat]]''
|[[Stefāns Brizē]]
|Francija
|-
|''[[Ink]]''
|[[Denijs Boils]]
|Apvienotā Karaliste, ASV
|-
|''[[Succederà questa notte]]''
|[[Nani Moreti]]
|Itālija, Francija, Spānija
|-
|''[[Look Back]]''
|[[Hirokazu Kore-eda]]
|Japāna
|-
|''[[Mr. Nelson, Did You Kill People?]]''
|[[Šinja Cukamoto]]
|Japāna, ASV, Taizeme, Vjetnama
|-
|''[[NAZA]]''
|[[Juvals Ābrahams]], [[Reičela Šora]]
|Apvienotā Karaliste
|-
|''[[Un peu avant minuit]]''
|[[Nikolā Parisērs]]
|Francija
|-
|''[[15/18]]''
|[[Sedriks Hāns]]
|Francija
|-
|''[[Possible Love]]''
|[[I Čandons]]
|Dienvidkoreja, ASV
|-
|&quot;[[Karstais raidlaiks]]&quot; (''Primetime'')
|[[Lenss Openheims]]
|ASV
|-
|''[[L'estranea]]''
|[[Paolo Stripoli]]
|Itālija, Francija, Beļģija
|-
|&quot;[[Mežonīgais zirgs deviņi]]&quot; (''Wild Horse Nine'')
|[[Mārtins Makdona]]
|Apvienotā Karaliste, ASV, Čīle
|- style=&quot;background:#FFDEAD;&quot;
|'''&quot;[[Nezināmā sieviete]]&quot; (''Kvinde ukendt'')'''
|'''[[Meja el Tūhī]]'''
|'''Dānija, Zviedrija, Latvija'''
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}

[[Kategorija:2026. gada kinofestivāli|venēcijas]]
[[Kategorija:Venēcijas kinofestivāls]]
[[Kategorija:2026. gada kinofestivāli]]
[[Kategorija:Venēcijas kinofestivāls]]</text>
      <sha1>bd3iv24787tkyu562eny2drr8d8a0qc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640831</id>
    <revision>
      <id>4530638</id>
      <timestamp>2026-10-01T16:33:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event =        Augstlēkšana vīriešiem |games =        1904. gada Vasaras |image =        1904 Samuel Jones.JPG |image_size =   250 |caption =      Sems Džonss pārvar latiņu ceļā uz zelta medaļu. |venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} |date =         1904. gada 29. augusts |competitors =  6 |nations =      3 |gold=          [[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]] |goldNOC =      USA |s...</comment>
      <origin>4530638</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7337" sha1="oxybs3qaww5zimanht7w4nqh0qljc96" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        Augstlēkšana vīriešiem
|games =        1904. gada Vasaras
|image =        1904 Samuel Jones.JPG
|image_size =   250
|caption =      Sems Džonss pārvar latiņu ceļā uz zelta medaļu.
|venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
|date =         1904. gada 29. augusts
|competitors =  6
|nations =      3
|gold=          [[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Džarets Serviss]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       [[Pauls Veinšteins]]
|bronzeNOC =    GER
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1900 Parīze]]
|next =        ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1906 Atēnas (neof.)]]'' &lt;br/&gt; [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1908 Londona]]
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''Augstlēkšana vīriešiem''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 29. augustā [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56141 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=High Jump, Men |accessdate=2026. gada 1. oktobris}}&lt;/ref&gt;

Disciplīnā startēja 6 sportisti no 3 valstīm. Šī bija trešā reize, kad augstlēkšana bija olimpisko spēļu programmā. [[Ungārija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ungārijas]] sportists [[Lajošs Genči]] bija vienīgais [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada Parīzes olimpisko spēļu]] [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|augstlēkšanas sacensību]] dalībnieks, kurš startēja šajās spēlēs un disciplīnā.

Šī bija viena no retajām vieglatlētikas disciplīnām, kur [[ASV]] neizcīnīja visas olimpiskās medaļas. Zelta medaļu augstlēkšanā ieguva amerikānis [[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]], arī sudraba medaļu ieguva amerikānis — [[Džarets Serviss]] —, savukārt bronzas medaļu ieguva [[Vācijas]] sportists [[Pauls Veinšteins]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-high-jump.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20100521071912/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-high-jump.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's High Jump |accessdate=2020. gada 1. oktobris}}&lt;/ref&gt;

== Sacensību formāts ==
Šajās sacensībās bija tikai viena lēcienu kārta. Par otro vietu (vienāda rezultāta dēļ) notika pārlēkšana, taču sīkākas detaļas nav zināmas.

== Sacensību kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! 29. augusts (Pirmdiena)
|-
| style=&quot;background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)'''
|}

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:Samuel Jones.jpg|140px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džarets Serviss]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Pauls Veinšteins]]|GER|1904. gada vasaras}}'''
|}

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Augstums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || align=center|'''1.97*''' || {{flaga|ASV}} [[Maikls Svīnijs]] &lt;small&gt; (ASV)&lt;/small&gt; || {{vieta|ASV|Ņujorka}} || 1895. gada 21. septembris
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''1.90 m''' || {{Valsts OS sportists|[[Ērvings Baksters]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 15. jūlijs
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Labotie/Uzstādītie rekordi pēc 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|}
''(*) — Neoficiālais pasaules rekords.''

== Rezultāti ==
{{Color box| |'''o'''|border=darkgray}} augstums veikts veiksmīgi; &lt;br/&gt; {{Color box| |'''x'''|border=darkgray}} augstums netika veikts.

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! rowspan=&quot;2&quot;|Vieta || rowspan=&quot;2&quot;|Sportists || rowspan=&quot;2&quot;|Valsts || colspan=&quot;6&quot;|Augstumi || rowspan=&quot;2&quot;|Rezultājošais &lt;br/&gt; augstums || rowspan=&quot;2&quot;|Piezīmes 
|-
! 1.70 || 1.72 || 1.75 || 1.77 || 1.80 || 1.89
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || o	|| o || o || o || '''o''' || xxx || '''1.80''' ||
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Džarets Serviss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || o || o || o || '''o''' || xxx || {{n/a|—}} || '''1.77''' ||
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Pauls Veinšteins]] || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || o || o || o || '''o''' || xxx || {{n/a|—}} || '''1.77''' ||
|-
| 4 || align=left|[[Lajošs Genči]] || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || o || o || '''o''' || xxx || colspan=&quot;2&quot; {{n/a|—}} || '''1.75''' ||
|-
| 5 || align=left|[[Emīls Freimarks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || o || '''o''' || xxx || colspan=&quot;3&quot; {{n/a|—}} || '''1.72''' ||
|-
| 6 || align=left|[[Ervīns Bārkers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || '''o''' || xxx || colspan=&quot;4&quot; {{n/a|—}} || '''1.70''' ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
Augstlēkšanas disciplīnā startēja 6 sportisti no 3 valstīm. 

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|4}}
* {{flagIOC|CAN|1904. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|HUN|1904. gada vasaras|1}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20100521071912/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-high-jump.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56141 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}

{{Lēkšanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — augstlēkšana vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Augstlēkšana]]</text>
      <sha1>oxybs3qaww5zimanht7w4nqh0qljc96</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530679</id>
      <parentid>4530638</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T17:03:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Rekordi */</comment>
      <origin>4530679</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7337" sha1="jlhrev1i36g3xl6f1ow34np5rrv0uwi" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        Augstlēkšana vīriešiem
|games =        1904. gada Vasaras
|image =        1904 Samuel Jones.JPG
|image_size =   250
|caption =      Sems Džonss pārvar latiņu ceļā uz zelta medaļu.
|venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
|date =         1904. gada 29. augusts
|competitors =  6
|nations =      3
|gold=          [[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Džarets Serviss]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       [[Pauls Veinšteins]]
|bronzeNOC =    GER
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1900 Parīze]]
|next =        ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1906 Atēnas (neof.)]]'' &lt;br/&gt; [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1908 Londona]]
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''Augstlēkšana vīriešiem''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 29. augustā [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56141 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=High Jump, Men |accessdate=2026. gada 1. oktobris}}&lt;/ref&gt;

Disciplīnā startēja 6 sportisti no 3 valstīm. Šī bija trešā reize, kad augstlēkšana bija olimpisko spēļu programmā. [[Ungārija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ungārijas]] sportists [[Lajošs Genči]] bija vienīgais [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada Parīzes olimpisko spēļu]] [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|augstlēkšanas sacensību]] dalībnieks, kurš startēja šajās spēlēs un disciplīnā.

Šī bija viena no retajām vieglatlētikas disciplīnām, kur [[ASV]] neizcīnīja visas olimpiskās medaļas. Zelta medaļu augstlēkšanā ieguva amerikānis [[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]], arī sudraba medaļu ieguva amerikānis — [[Džarets Serviss]] —, savukārt bronzas medaļu ieguva [[Vācijas]] sportists [[Pauls Veinšteins]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-high-jump.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20100521071912/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-high-jump.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's High Jump |accessdate=2020. gada 1. oktobris}}&lt;/ref&gt;

== Sacensību formāts ==
Šajās sacensībās bija tikai viena lēcienu kārta. Par otro vietu (vienāda rezultāta dēļ) notika pārlēkšana, taču sīkākas detaļas nav zināmas.

== Sacensību kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! 29. augusts (Pirmdiena)
|-
| style=&quot;background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)'''
|}

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:Samuel Jones.jpg|140px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džarets Serviss]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Pauls Veinšteins]]|GER|1904. gada vasaras}}'''
|}

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Augstums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || align=center|'''1.97*''' || {{flaga|ASV}} [[Maikls Svīnijs]] &lt;small&gt; (ASV)&lt;/small&gt; || {{vieta|ASV|Ņujorka}} || 1895. gada 21. septembris
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''1.90 m''' || {{Valsts OS sportists|[[Ērvings Baksters]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 15. jūlijs
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Labotie/Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|}
''(*) — Neoficiālais pasaules rekords.''

== Rezultāti ==
{{Color box| |'''o'''|border=darkgray}} augstums veikts veiksmīgi; &lt;br/&gt; {{Color box| |'''x'''|border=darkgray}} augstums netika veikts.

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! rowspan=&quot;2&quot;|Vieta || rowspan=&quot;2&quot;|Sportists || rowspan=&quot;2&quot;|Valsts || colspan=&quot;6&quot;|Augstumi || rowspan=&quot;2&quot;|Rezultājošais &lt;br/&gt; augstums || rowspan=&quot;2&quot;|Piezīmes 
|-
! 1.70 || 1.72 || 1.75 || 1.77 || 1.80 || 1.89
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || o	|| o || o || o || '''o''' || xxx || '''1.80''' ||
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Džarets Serviss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || o || o || o || '''o''' || xxx || {{n/a|—}} || '''1.77''' ||
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Pauls Veinšteins]] || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || o || o || o || '''o''' || xxx || {{n/a|—}} || '''1.77''' ||
|-
| 4 || align=left|[[Lajošs Genči]] || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || o || o || '''o''' || xxx || colspan=&quot;2&quot; {{n/a|—}} || '''1.75''' ||
|-
| 5 || align=left|[[Emīls Freimarks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || o || '''o''' || xxx || colspan=&quot;3&quot; {{n/a|—}} || '''1.72''' ||
|-
| 6 || align=left|[[Ervīns Bārkers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || '''o''' || xxx || colspan=&quot;4&quot; {{n/a|—}} || '''1.70''' ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
Augstlēkšanas disciplīnā startēja 6 sportisti no 3 valstīm. 

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|4}}
* {{flagIOC|CAN|1904. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|HUN|1904. gada vasaras|1}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20100521071912/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-high-jump.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56141 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}

{{Lēkšanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — augstlēkšana vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Augstlēkšana]]</text>
      <sha1>jlhrev1i36g3xl6f1ow34np5rrv0uwi</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530680</id>
      <parentid>4530679</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T17:04:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Rekordi */</comment>
      <origin>4530680</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7337" sha1="q65dzysqeipw6obt3fvstxb6nwzpucr" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        Augstlēkšana vīriešiem
|games =        1904. gada Vasaras
|image =        1904 Samuel Jones.JPG
|image_size =   250
|caption =      Sems Džonss pārvar latiņu ceļā uz zelta medaļu.
|venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
|date =         1904. gada 29. augusts
|competitors =  6
|nations =      3
|gold=          [[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Džarets Serviss]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       [[Pauls Veinšteins]]
|bronzeNOC =    GER
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1900 Parīze]]
|next =        ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1906 Atēnas (neof.)]]'' &lt;br/&gt; [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1908 Londona]]
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''Augstlēkšana vīriešiem''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 29. augustā [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56141 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=High Jump, Men |accessdate=2026. gada 1. oktobris}}&lt;/ref&gt;

Disciplīnā startēja 6 sportisti no 3 valstīm. Šī bija trešā reize, kad augstlēkšana bija olimpisko spēļu programmā. [[Ungārija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ungārijas]] sportists [[Lajošs Genči]] bija vienīgais [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada Parīzes olimpisko spēļu]] [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|augstlēkšanas sacensību]] dalībnieks, kurš startēja šajās spēlēs un disciplīnā.

Šī bija viena no retajām vieglatlētikas disciplīnām, kur [[ASV]] neizcīnīja visas olimpiskās medaļas. Zelta medaļu augstlēkšanā ieguva amerikānis [[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]], arī sudraba medaļu ieguva amerikānis — [[Džarets Serviss]] —, savukārt bronzas medaļu ieguva [[Vācijas]] sportists [[Pauls Veinšteins]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-high-jump.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20100521071912/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-high-jump.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's High Jump |accessdate=2020. gada 1. oktobris}}&lt;/ref&gt;

== Sacensību formāts ==
Šajās sacensībās bija tikai viena lēcienu kārta. Par otro vietu (vienāda rezultāta dēļ) notika pārlēkšana, taču sīkākas detaļas nav zināmas.

== Sacensību kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! 29. augusts (Pirmdiena)
|-
| style=&quot;background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)'''
|}

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:Samuel Jones.jpg|140px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džarets Serviss]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Pauls Veinšteins]]|GER|1904. gada vasaras}}'''
|}

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Augstums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || align=center|'''1.97*''' || {{flaga|ASV}} [[Maikls Svīnijs]] &lt;small&gt; (ASV)&lt;/small&gt; || {{vieta|ASV|Ņujorka}} || 1895. gada 21. septembris
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''1.90 m''' || {{Valsts OS sportists|[[Ērvings Baksters]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 15. jūlijs
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Labotie/Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|}
''(*) — Neoficiālais pasaules rekords.''

== Rezultāti ==
{{Color box| |'''o'''|border=darkgray}} augstums veikts veiksmīgi; &lt;br/&gt; {{Color box| |'''x'''|border=darkgray}} augstums netika veikts.

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! rowspan=&quot;2&quot;|Vieta || rowspan=&quot;2&quot;|Sportists || rowspan=&quot;2&quot;|Valsts || colspan=&quot;6&quot;|Augstumi || rowspan=&quot;2&quot;|Rezultājošais &lt;br/&gt; augstums || rowspan=&quot;2&quot;|Piezīmes 
|-
! 1.70 || 1.72 || 1.75 || 1.77 || 1.80 || 1.89
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || o	|| o || o || o || '''o''' || xxx || '''1.80''' ||
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Džarets Serviss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || o || o || o || '''o''' || xxx || {{n/a|—}} || '''1.77''' ||
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Pauls Veinšteins]] || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || o || o || o || '''o''' || xxx || {{n/a|—}} || '''1.77''' ||
|-
| 4 || align=left|[[Lajošs Genči]] || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || o || o || '''o''' || xxx || colspan=&quot;2&quot; {{n/a|—}} || '''1.75''' ||
|-
| 5 || align=left|[[Emīls Freimarks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || o || '''o''' || xxx || colspan=&quot;3&quot; {{n/a|—}} || '''1.72''' ||
|-
| 6 || align=left|[[Ervīns Bārkers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || '''o''' || xxx || colspan=&quot;4&quot; {{n/a|—}} || '''1.70''' ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
Augstlēkšanas disciplīnā startēja 6 sportisti no 3 valstīm. 

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|4}}
* {{flagIOC|CAN|1904. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|HUN|1904. gada vasaras|1}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20100521071912/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-high-jump.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56141 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}

{{Lēkšanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — augstlēkšana vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Augstlēkšana]]</text>
      <sha1>q65dzysqeipw6obt3fvstxb6nwzpucr</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530682</id>
      <parentid>4530680</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T17:04:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Rekordi */</comment>
      <origin>4530682</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7338" sha1="41123sd8xyicu3166x2h5jahhqgkbcp" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        Augstlēkšana vīriešiem
|games =        1904. gada Vasaras
|image =        1904 Samuel Jones.JPG
|image_size =   250
|caption =      Sems Džonss pārvar latiņu ceļā uz zelta medaļu.
|venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
|date =         1904. gada 29. augusts
|competitors =  6
|nations =      3
|gold=          [[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Džarets Serviss]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       [[Pauls Veinšteins]]
|bronzeNOC =    GER
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1900 Parīze]]
|next =        ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1906 Atēnas (neof.)]]'' &lt;br/&gt; [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1908 Londona]]
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''Augstlēkšana vīriešiem''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 29. augustā [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56141 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=High Jump, Men |accessdate=2026. gada 1. oktobris}}&lt;/ref&gt;

Disciplīnā startēja 6 sportisti no 3 valstīm. Šī bija trešā reize, kad augstlēkšana bija olimpisko spēļu programmā. [[Ungārija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ungārijas]] sportists [[Lajošs Genči]] bija vienīgais [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada Parīzes olimpisko spēļu]] [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|augstlēkšanas sacensību]] dalībnieks, kurš startēja šajās spēlēs un disciplīnā.

Šī bija viena no retajām vieglatlētikas disciplīnām, kur [[ASV]] neizcīnīja visas olimpiskās medaļas. Zelta medaļu augstlēkšanā ieguva amerikānis [[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]], arī sudraba medaļu ieguva amerikānis — [[Džarets Serviss]] —, savukārt bronzas medaļu ieguva [[Vācijas]] sportists [[Pauls Veinšteins]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-high-jump.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20100521071912/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-high-jump.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's High Jump |accessdate=2020. gada 1. oktobris}}&lt;/ref&gt;

== Sacensību formāts ==
Šajās sacensībās bija tikai viena lēcienu kārta. Par otro vietu (vienāda rezultāta dēļ) notika pārlēkšana, taču sīkākas detaļas nav zināmas.

== Sacensību kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! 29. augusts (Pirmdiena)
|-
| style=&quot;background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)'''
|}

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:Samuel Jones.jpg|140px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džarets Serviss]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Pauls Veinšteins]]|GER|1904. gada vasaras}}'''
|}

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Augstums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || align=center|'''1.97*''' || {{flaga|ASV}} [[Maikls Svīnijs]] &lt;small&gt; (ASV)&lt;/small&gt; || {{vieta|ASV|Ņujorka}} || 1895. gada 21. septembris
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''1.90 m''' || {{Valsts OS sportists|[[Ērvings Baksters]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 15. jūlijs
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|}
''(*) — Neoficiālais pasaules rekords.''

== Rezultāti ==
{{Color box| |'''o'''|border=darkgray}} augstums veikts veiksmīgi; &lt;br/&gt; {{Color box| |'''x'''|border=darkgray}} augstums netika veikts.

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! rowspan=&quot;2&quot;|Vieta || rowspan=&quot;2&quot;|Sportists || rowspan=&quot;2&quot;|Valsts || colspan=&quot;6&quot;|Augstumi || rowspan=&quot;2&quot;|Rezultājošais &lt;br/&gt; augstums || rowspan=&quot;2&quot;|Piezīmes 
|-
! 1.70 || 1.72 || 1.75 || 1.77 || 1.80 || 1.89
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || o	|| o || o || o || '''o''' || xxx || '''1.80''' ||
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Džarets Serviss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || o || o || o || '''o''' || xxx || {{n/a|—}} || '''1.77''' ||
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Pauls Veinšteins]] || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || o || o || o || '''o''' || xxx || {{n/a|—}} || '''1.77''' ||
|-
| 4 || align=left|[[Lajošs Genči]] || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || o || o || '''o''' || xxx || colspan=&quot;2&quot; {{n/a|—}} || '''1.75''' ||
|-
| 5 || align=left|[[Emīls Freimarks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || o || '''o''' || xxx || colspan=&quot;3&quot; {{n/a|—}} || '''1.72''' ||
|-
| 6 || align=left|[[Ervīns Bārkers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || '''o''' || xxx || colspan=&quot;4&quot; {{n/a|—}} || '''1.70''' ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
Augstlēkšanas disciplīnā startēja 6 sportisti no 3 valstīm. 

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|4}}
* {{flagIOC|CAN|1904. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|HUN|1904. gada vasaras|1}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20100521071912/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-high-jump.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56141 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}

{{Lēkšanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — augstlēkšana vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Augstlēkšana]]</text>
      <sha1>41123sd8xyicu3166x2h5jahhqgkbcp</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530696</id>
      <parentid>4530682</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T17:09:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4530696</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7378" sha1="osfi6iawluno6lqg7gdl13cyq0b8hrb" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        Augstlēkšana vīriešiem
|games =        1904. gada Vasaras
|image =        1904 Samuel Jones.JPG
|image_size =   250
|caption =      [[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]] pārvar latiņu ceļā uz zelta medaļu.
|venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
|date =         1904. gada 29. augusts
|competitors =  6
|nations =      3
|gold=          [[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Džarets Serviss]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       [[Pauls Veinšteins]]
|bronzeNOC =    GER
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1900 Parīze]]
|next =        ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1906 Atēnas (neof.)]]'' &lt;br/&gt; [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1908 Londona]]
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''Augstlēkšana vīriešiem''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 29. augustā [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56141 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=High Jump, Men |accessdate=2026. gada 1. oktobris}}&lt;/ref&gt;

Disciplīnā startēja 6 sportisti no 3 valstīm. Šī bija trešā reize, kad augstlēkšana bija olimpisko spēļu programmā. [[Ungārija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ungārijas]] sportists [[Lajošs Genči]] bija vienīgais [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada Parīzes olimpisko spēļu]] [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|augstlēkšanas sacensību]] dalībnieks, kurš startēja šajās spēlēs un disciplīnā.

Šī bija viena no retajām vieglatlētikas disciplīnām, kur [[ASV]] neizcīnīja visas olimpiskās medaļas. Zelta medaļu augstlēkšanā ieguva amerikānis [[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]], arī sudraba medaļu ieguva amerikānis — [[Džarets Serviss]] —, savukārt bronzas medaļu ieguva [[Vācijas]] sportists [[Pauls Veinšteins]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-high-jump.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20100521071912/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-high-jump.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's High Jump |accessdate=2020. gada 1. oktobris}}&lt;/ref&gt;

== Sacensību formāts ==
Šajās sacensībās bija tikai viena lēcienu kārta. Par otro vietu (vienāda rezultāta dēļ) notika pārlēkšana, taču sīkākas detaļas nav zināmas.

== Sacensību kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! 29. augusts (Pirmdiena)
|-
| style=&quot;background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)'''
|}

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:Samuel Jones.jpg|140px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džarets Serviss]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Pauls Veinšteins]]|GER|1904. gada vasaras}}'''
|}

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Augstums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || align=center|'''1.97*''' || {{flaga|ASV}} [[Maikls Svīnijs]] &lt;small&gt; (ASV)&lt;/small&gt; || {{vieta|ASV|Ņujorka}} || 1895. gada 21. septembris
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''1.90 m''' || {{Valsts OS sportists|[[Ērvings Baksters]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 15. jūlijs
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|}
''(*) — Neoficiālais pasaules rekords.''

== Rezultāti ==
{{Color box| |'''o'''|border=darkgray}} augstums veikts veiksmīgi; &lt;br/&gt; {{Color box| |'''x'''|border=darkgray}} augstums netika veikts.

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! rowspan=&quot;2&quot;|Vieta || rowspan=&quot;2&quot;|Sportists || rowspan=&quot;2&quot;|Valsts || colspan=&quot;6&quot;|Augstumi || rowspan=&quot;2&quot;|Rezultājošais &lt;br/&gt; augstums || rowspan=&quot;2&quot;|Piezīmes 
|-
! 1.70 || 1.72 || 1.75 || 1.77 || 1.80 || 1.89
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || o	|| o || o || o || '''o''' || xxx || '''1.80''' ||
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Džarets Serviss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || o || o || o || '''o''' || xxx || {{n/a|—}} || '''1.77''' ||
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Pauls Veinšteins]] || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || o || o || o || '''o''' || xxx || {{n/a|—}} || '''1.77''' ||
|-
| 4 || align=left|[[Lajošs Genči]] || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || o || o || '''o''' || xxx || colspan=&quot;2&quot; {{n/a|—}} || '''1.75''' ||
|-
| 5 || align=left|[[Emīls Freimarks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || o || '''o''' || xxx || colspan=&quot;3&quot; {{n/a|—}} || '''1.72''' ||
|-
| 6 || align=left|[[Ervīns Bārkers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || '''o''' || xxx || colspan=&quot;4&quot; {{n/a|—}} || '''1.70''' ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
Augstlēkšanas disciplīnā startēja 6 sportisti no 3 valstīm. 

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|4}}
* {{flagIOC|CAN|1904. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|HUN|1904. gada vasaras|1}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20100521071912/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-high-jump.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56141 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}

{{Lēkšanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — augstlēkšana vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Augstlēkšana]]</text>
      <sha1>osfi6iawluno6lqg7gdl13cyq0b8hrb</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530697</id>
      <parentid>4530696</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T17:10:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Rekordi */</comment>
      <origin>4530697</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7376" sha1="pwp8u1w7xvnip5uimnlvxd7kmunsfoo" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        Augstlēkšana vīriešiem
|games =        1904. gada Vasaras
|image =        1904 Samuel Jones.JPG
|image_size =   250
|caption =      [[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]] pārvar latiņu ceļā uz zelta medaļu.
|venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
|date =         1904. gada 29. augusts
|competitors =  6
|nations =      3
|gold=          [[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Džarets Serviss]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       [[Pauls Veinšteins]]
|bronzeNOC =    GER
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1900 Parīze]]
|next =        ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1906 Atēnas (neof.)]]'' &lt;br/&gt; [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1908 Londona]]
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''Augstlēkšana vīriešiem''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 29. augustā [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56141 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=High Jump, Men |accessdate=2026. gada 1. oktobris}}&lt;/ref&gt;

Disciplīnā startēja 6 sportisti no 3 valstīm. Šī bija trešā reize, kad augstlēkšana bija olimpisko spēļu programmā. [[Ungārija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ungārijas]] sportists [[Lajošs Genči]] bija vienīgais [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada Parīzes olimpisko spēļu]] [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|augstlēkšanas sacensību]] dalībnieks, kurš startēja šajās spēlēs un disciplīnā.

Šī bija viena no retajām vieglatlētikas disciplīnām, kur [[ASV]] neizcīnīja visas olimpiskās medaļas. Zelta medaļu augstlēkšanā ieguva amerikānis [[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]], arī sudraba medaļu ieguva amerikānis — [[Džarets Serviss]] —, savukārt bronzas medaļu ieguva [[Vācijas]] sportists [[Pauls Veinšteins]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-high-jump.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20100521071912/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-high-jump.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's High Jump |accessdate=2020. gada 1. oktobris}}&lt;/ref&gt;

== Sacensību formāts ==
Šajās sacensībās bija tikai viena lēcienu kārta. Par otro vietu (vienāda rezultāta dēļ) notika pārlēkšana, taču sīkākas detaļas nav zināmas.

== Sacensību kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! 29. augusts (Pirmdiena)
|-
| style=&quot;background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)'''
|}

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:Samuel Jones.jpg|140px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džarets Serviss]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Pauls Veinšteins]]|GER|1904. gada vasaras}}'''
|}

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Augstums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || align=center|'''1.97*''' || {{flaga|ASV}} [[Maikls Svīnijs]] &lt;small&gt; (ASV)&lt;/small&gt; || {{vieta|ASV|Ņujorka}} || 1895. gada 21. septembris
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''1.90''' || {{Valsts OS sportists|[[Ērvings Baksters]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 15. jūlijs
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|}
''(*) — Neoficiālais pasaules rekords.''

== Rezultāti ==
{{Color box| |'''o'''|border=darkgray}} augstums veikts veiksmīgi; &lt;br/&gt; {{Color box| |'''x'''|border=darkgray}} augstums netika veikts.

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! rowspan=&quot;2&quot;|Vieta || rowspan=&quot;2&quot;|Sportists || rowspan=&quot;2&quot;|Valsts || colspan=&quot;6&quot;|Augstumi || rowspan=&quot;2&quot;|Rezultājošais &lt;br/&gt; augstums || rowspan=&quot;2&quot;|Piezīmes 
|-
! 1.70 || 1.72 || 1.75 || 1.77 || 1.80 || 1.89
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || o	|| o || o || o || '''o''' || xxx || '''1.80''' ||
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Džarets Serviss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || o || o || o || '''o''' || xxx || {{n/a|—}} || '''1.77''' ||
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Pauls Veinšteins]] || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || o || o || o || '''o''' || xxx || {{n/a|—}} || '''1.77''' ||
|-
| 4 || align=left|[[Lajošs Genči]] || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || o || o || '''o''' || xxx || colspan=&quot;2&quot; {{n/a|—}} || '''1.75''' ||
|-
| 5 || align=left|[[Emīls Freimarks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || o || '''o''' || xxx || colspan=&quot;3&quot; {{n/a|—}} || '''1.72''' ||
|-
| 6 || align=left|[[Ervīns Bārkers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || '''o''' || xxx || colspan=&quot;4&quot; {{n/a|—}} || '''1.70''' ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
Augstlēkšanas disciplīnā startēja 6 sportisti no 3 valstīm. 

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|4}}
* {{flagIOC|CAN|1904. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|HUN|1904. gada vasaras|1}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20100521071912/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-high-jump.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56141 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}

{{Lēkšanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — augstlēkšana vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Augstlēkšana]]</text>
      <sha1>pwp8u1w7xvnip5uimnlvxd7kmunsfoo</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530707</id>
      <parentid>4530697</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T17:34:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4530707</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7376" sha1="7zcp9775hkp17uzmgvyiibj3o3vss4a" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        Augstlēkšana vīriešiem
|games =        1904. gada Vasaras
|image =        1904 Samuel Jones.JPG
|image_size =   250
|caption =      [[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]] pārvar latiņu ceļā uz zelta medaļu.
|venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
|date =         1904. gada 29. augusts
|competitors =  6
|nations =      3
|gold=          [[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Džarets Serviss]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       [[Pauls Veinšteins]]
|bronzeNOC =    GER
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1900 Parīze]]
|next =        ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1906 Atēnas (neof.)]]'' &lt;br/&gt; [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1908 Londona]]
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''Augstlēkšana vīriešiem''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 29. augustā [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56141 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=High Jump, Men |accessdate=2026. gada 1. oktobris}}&lt;/ref&gt;

Disciplīnā startēja 6 sportisti no 3 valstīm. Šī bija trešā reize, kad augstlēkšana bija olimpisko spēļu programmā. [[Ungārija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ungārijas]] sportists [[Lajošs Genči]] bija vienīgais [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada Parīzes olimpisko spēļu]] [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|augstlēkšanas sacensību]] dalībnieks, kurš startēja šajās spēlēs un disciplīnā.

Šī bija viena no retajām vieglatlētikas disciplīnām, kur [[ASV]] neizcīnīja visas olimpiskās medaļas. Zelta medaļu augstlēkšanā ieguva amerikānis [[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]], arī sudraba medaļu ieguva amerikānis — [[Džarets Serviss]] —, savukārt bronzas medaļu ieguva [[Vācijas]] sportists [[Pauls Veinšteins]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-high-jump.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20100521071912/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-high-jump.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's High Jump |accessdate=2020. gada 1. oktobris}}&lt;/ref&gt;

== Sacensību formāts ==
Šajās sacensībās bija tikai viena lēcienu kārta. Par otro vietu (vienāda rezultāta dēļ) notika pārlēkšana, taču sīkākas detaļas nav zināmas.

== Sacensību kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! 29. augusts (Pirmdiena)
|-
| style=&quot;background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)'''
|}

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Augstums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || align=center|'''1.97*''' || {{flaga|ASV}} [[Maikls Svīnijs]] &lt;small&gt; (ASV)&lt;/small&gt; || {{vieta|ASV|Ņujorka}} || 1895. gada 21. septembris
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''1.90''' || {{Valsts OS sportists|[[Ērvings Baksters]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 15. jūlijs
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|}
''(*) — Neoficiālais pasaules rekords.''

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:Samuel Jones.jpg|140px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džarets Serviss]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Pauls Veinšteins]]|GER|1904. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==
{{Color box| |'''o'''|border=darkgray}} augstums veikts veiksmīgi; &lt;br/&gt; {{Color box| |'''x'''|border=darkgray}} augstums netika veikts.

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! rowspan=&quot;2&quot;|Vieta || rowspan=&quot;2&quot;|Sportists || rowspan=&quot;2&quot;|Valsts || colspan=&quot;6&quot;|Augstumi || rowspan=&quot;2&quot;|Rezultājošais &lt;br/&gt; augstums || rowspan=&quot;2&quot;|Piezīmes 
|-
! 1.70 || 1.72 || 1.75 || 1.77 || 1.80 || 1.89
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || o	|| o || o || o || '''o''' || xxx || '''1.80''' ||
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Džarets Serviss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || o || o || o || '''o''' || xxx || {{n/a|—}} || '''1.77''' ||
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Pauls Veinšteins]] || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || o || o || o || '''o''' || xxx || {{n/a|—}} || '''1.77''' ||
|-
| 4 || align=left|[[Lajošs Genči]] || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || o || o || '''o''' || xxx || colspan=&quot;2&quot; {{n/a|—}} || '''1.75''' ||
|-
| 5 || align=left|[[Emīls Freimarks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || o || '''o''' || xxx || colspan=&quot;3&quot; {{n/a|—}} || '''1.72''' ||
|-
| 6 || align=left|[[Ervīns Bārkers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || '''o''' || xxx || colspan=&quot;4&quot; {{n/a|—}} || '''1.70''' ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
Augstlēkšanas disciplīnā startēja 6 sportisti no 3 valstīm. 

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|4}}
* {{flagIOC|CAN|1904. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|HUN|1904. gada vasaras|1}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20100521071912/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-high-jump.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56141 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}

{{Lēkšanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — augstlēkšana vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Augstlēkšana]]</text>
      <sha1>7zcp9775hkp17uzmgvyiibj3o3vss4a</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530720</id>
      <parentid>4530707</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T17:56:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Pārstāvētās valstis un sportisti */</comment>
      <origin>4530720</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7379" sha1="00rptfbnharis98kc64wcuqtul2ilrv" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        Augstlēkšana vīriešiem
|games =        1904. gada Vasaras
|image =        1904 Samuel Jones.JPG
|image_size =   250
|caption =      [[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]] pārvar latiņu ceļā uz zelta medaļu.
|venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
|date =         1904. gada 29. augusts
|competitors =  6
|nations =      3
|gold=          [[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Džarets Serviss]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       [[Pauls Veinšteins]]
|bronzeNOC =    GER
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1900 Parīze]]
|next =        ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1906 Atēnas (neof.)]]'' &lt;br/&gt; [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1908 Londona]]
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''Augstlēkšana vīriešiem''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 29. augustā [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56141 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=High Jump, Men |accessdate=2026. gada 1. oktobris}}&lt;/ref&gt;

Disciplīnā startēja 6 sportisti no 3 valstīm. Šī bija trešā reize, kad augstlēkšana bija olimpisko spēļu programmā. [[Ungārija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ungārijas]] sportists [[Lajošs Genči]] bija vienīgais [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada Parīzes olimpisko spēļu]] [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|augstlēkšanas sacensību]] dalībnieks, kurš startēja šajās spēlēs un disciplīnā.

Šī bija viena no retajām vieglatlētikas disciplīnām, kur [[ASV]] neizcīnīja visas olimpiskās medaļas. Zelta medaļu augstlēkšanā ieguva amerikānis [[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]], arī sudraba medaļu ieguva amerikānis — [[Džarets Serviss]] —, savukārt bronzas medaļu ieguva [[Vācijas]] sportists [[Pauls Veinšteins]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-high-jump.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20100521071912/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-high-jump.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's High Jump |accessdate=2020. gada 1. oktobris}}&lt;/ref&gt;

== Sacensību formāts ==
Šajās sacensībās bija tikai viena lēcienu kārta. Par otro vietu (vienāda rezultāta dēļ) notika pārlēkšana, taču sīkākas detaļas nav zināmas.

== Sacensību kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! 29. augusts (Pirmdiena)
|-
| style=&quot;background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)'''
|}

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Augstums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || align=center|'''1.97*''' || {{flaga|ASV}} [[Maikls Svīnijs]] &lt;small&gt; (ASV)&lt;/small&gt; || {{vieta|ASV|Ņujorka}} || 1895. gada 21. septembris
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''1.90''' || {{Valsts OS sportists|[[Ērvings Baksters]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 15. jūlijs
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|}
''(*) — Neoficiālais pasaules rekords.''

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:Samuel Jones.jpg|140px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džarets Serviss]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Pauls Veinšteins]]|GER|1904. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==
{{Color box| |'''o'''|border=darkgray}} augstums veikts veiksmīgi; &lt;br/&gt; {{Color box| |'''x'''|border=darkgray}} augstums netika veikts.

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! rowspan=&quot;2&quot;|Vieta || rowspan=&quot;2&quot;|Sportists || rowspan=&quot;2&quot;|Valsts || colspan=&quot;6&quot;|Augstumi || rowspan=&quot;2&quot;|Rezultājošais &lt;br/&gt; augstums || rowspan=&quot;2&quot;|Piezīmes 
|-
! 1.70 || 1.72 || 1.75 || 1.77 || 1.80 || 1.89
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || o	|| o || o || o || '''o''' || xxx || '''1.80''' ||
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Džarets Serviss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || o || o || o || '''o''' || xxx || {{n/a|—}} || '''1.77''' ||
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Pauls Veinšteins]] || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || o || o || o || '''o''' || xxx || {{n/a|—}} || '''1.77''' ||
|-
| 4 || align=left|[[Lajošs Genči]] || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || o || o || '''o''' || xxx || colspan=&quot;2&quot; {{n/a|—}} || '''1.75''' ||
|-
| 5 || align=left|[[Emīls Freimarks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || o || '''o''' || xxx || colspan=&quot;3&quot; {{n/a|—}} || '''1.72''' ||
|-
| 6 || align=left|[[Ervīns Bārkers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || '''o''' || xxx || colspan=&quot;4&quot; {{n/a|—}} || '''1.70''' ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
Augstlēkšanas disciplīnā startēja 6 sportisti no 3 valstīm. 

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras|4}}
* {{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras|1}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20100521071912/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-high-jump.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56141 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}

{{Lēkšanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — augstlēkšana vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Augstlēkšana]]</text>
      <sha1>00rptfbnharis98kc64wcuqtul2ilrv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Lēkšanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>10</ns>
    <id>640833</id>
    <revision>
      <id>4530675</id>
      <timestamp>2026-10-01T16:58:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Navbox | name = Lēkšanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs | title = [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|30px]] Lēkšanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs [[Attēls:Athletics pictogram.svg|18px]] | titlestyle = background:#BFD7FF | basestyle = background:#DDEBFF | abovestyle = background: #D5E6FF | belowstyle = background: #D5E6FF | image =  | bodyclass = hlist | state = {{{state|autocollapse}}}  | group1 = Augstlēkšana | list1  = {{Navbox|subgroup | basestyle =...</comment>
      <origin>4530675</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21327" sha1="s4nf4ee2uifsxfwjczngs71ddtmn8en" xml:space="preserve">{{Navbox
| name = Lēkšanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs
| title = [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|30px]] Lēkšanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs [[Attēls:Athletics pictogram.svg|18px]]
| titlestyle = background:#BFD7FF
| basestyle = background:#DDEBFF
| abovestyle = background: #D5E6FF
| belowstyle = background: #D5E6FF
| image = 
| bodyclass = hlist
| state = {{{state|autocollapse}}}

| group1 = Augstlēkšana
| list1  = {{Navbox|subgroup
| basestyle = background:#D5E6FF;
 | group1 = Vīrieši
 | list1 = 
* [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1896]]
* [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1900]]
* [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1904]]
* ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1906 (neof.)]]''
* [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1908]]
* [[Vieglatlētika 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1912]]
* [[Vieglatlētika 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1920]]
* [[Vieglatlētika 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1924]]
* [[Vieglatlētika 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1928]]
* [[Vieglatlētika 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1932]]
* [[Vieglatlētika 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1936]]
* [[Vieglatlētika 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1948]]
* [[Vieglatlētika 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1952]]
* [[Vieglatlētika 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1956]]
* [[Vieglatlētika 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1960]]
* [[Vieglatlētika 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1964]]
* [[Vieglatlētika 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1968]]
* [[Vieglatlētika 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1972]]
* [[Vieglatlētika 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1976]]
* [[Vieglatlētika 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1980]]
* [[Vieglatlētika 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1984]]
* [[Vieglatlētika 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1988]]
* [[Vieglatlētika 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1992]]
* [[Vieglatlētika 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1996]]
* [[Vieglatlētika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|2000]]
* [[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|2004]]
* [[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|2008]]
* [[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|2012]]
* [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|2016]]
* [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|2020]]
* [[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|2024]]
 | group2 = Sievietes
 | list2 = 
* {{Color|#AAA|1896 — 1924}}
* [[Vieglatlētika 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|1928]]
* [[Vieglatlētika 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|1932]]
* [[Vieglatlētika 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|1936]]
* [[Vieglatlētika 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|1948]]
* [[Vieglatlētika 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|1952]]
* [[Vieglatlētika 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|1956]]
* [[Vieglatlētika 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|1960]]
* [[Vieglatlētika 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|1964]]
* [[Vieglatlētika 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|1968]]
* [[Vieglatlētika 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|1972]]
* [[Vieglatlētika 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|1976]]
* [[Vieglatlētika 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|1980]]
* [[Vieglatlētika 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|1984]]
* [[Vieglatlētika 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|1988]]
* [[Vieglatlētika 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|1992]]
* [[Vieglatlētika 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|1996]]
* [[Vieglatlētika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|2000]]
* [[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|2004]]
* [[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|2008]]
* [[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|2012]]
* [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|2016]]
* [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|2020]]
* [[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|2024]]
}}

| group2 = Tāllēkšana
| list2  = {{Navbox|subgroup
| basestyle = background:#D5E6FF;
 | group1 = Vīrieši
 | list1 = 
* [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1896]]
* [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1900]]
* [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1904]]
* ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1906 (neof.)]]''
* [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1908]]
* [[Vieglatlētika 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1912]]
* [[Vieglatlētika 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1920]]
* [[Vieglatlētika 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1924]]
* [[Vieglatlētika 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1928]]
* [[Vieglatlētika 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1932]]
* [[Vieglatlētika 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1936]]
* [[Vieglatlētika 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1948]]
* [[Vieglatlētika 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1952]]
* [[Vieglatlētika 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1956]]
* [[Vieglatlētika 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1960]]
* [[Vieglatlētika 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1964]]
* [[Vieglatlētika 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1968]]
* [[Vieglatlētika 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1972]]
* [[Vieglatlētika 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1976]]
* [[Vieglatlētika 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1980]]
* [[Vieglatlētika 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1984]]
* [[Vieglatlētika 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1988]]
* [[Vieglatlētika 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1992]]
* [[Vieglatlētika 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1996]]
* [[Vieglatlētika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|2000]]
* [[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|2004]]
* [[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|2008]]
* [[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|2012]]
* [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|2016]]
* [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|2020]]
 | group2 = Sievietes
 | list2 = 
* {{Color|#AAA|1896 — 1936}}
* [[Vieglatlētika 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|1948]]
* [[Vieglatlētika 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|1952]]
* [[Vieglatlētika 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|1956]]
* [[Vieglatlētika 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|1960]]
* [[Vieglatlētika 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|1964]]
* [[Vieglatlētika 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|1968]]
* [[Vieglatlētika 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|1972]]
* [[Vieglatlētika 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|1976]]
* [[Vieglatlētika 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|1980]]
* [[Vieglatlētika 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|1984]]
* [[Vieglatlētika 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|1988]]
* [[Vieglatlētika 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|1992]]
* [[Vieglatlētika 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|1996]]
* [[Vieglatlētika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|2000]]
* [[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|2004]]
* [[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|2008]]
* [[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|2012]]
* [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|2016]]
* [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|2020]]
* [[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|2024]]
}}

| group3 = Trīssoļlēkšana
| list3  = {{Navbox|subgroup
| basestyle = background:#D5E6FF;
 | group1 = Vīrieši
 | list1 = 
* [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1896]]
* [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1900]]
* [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1904]]
* ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1906 (neof.)]]''
* [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1908]]
* [[Vieglatlētika 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1912]]
* [[Vieglatlētika 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1920]]
* [[Vieglatlētika 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1924]]
* [[Vieglatlētika 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1928]]
* [[Vieglatlētika 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1932]]
* [[Vieglatlētika 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1936]]
* [[Vieglatlētika 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1948]]
* [[Vieglatlētika 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1952]]
* [[Vieglatlētika 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1956]]
* [[Vieglatlētika 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1960]]
* [[Vieglatlētika 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1964]]
* [[Vieglatlētika 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1968]]
* [[Vieglatlētika 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1972]]
* [[Vieglatlētika 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1976]]
* [[Vieglatlētika 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1980]]
* [[Vieglatlētika 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1984]]
* [[Vieglatlētika 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1988]]
* [[Vieglatlētika 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1992]]
* [[Vieglatlētika 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1996]]
* [[Vieglatlētika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|2000]]
* [[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|2004]]
* [[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|2008]]
* [[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|2012]]
* [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|2016]]
* [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|2020]]
* [[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|2024]]
 | group2 = Sievietes
 | list2 = 
* {{Color|#AAA|1896 — 1992}}
* [[Vieglatlētika 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana sievietēm|1996]]
* [[Vieglatlētika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana sievietēm|2000]]
* [[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana sievietēm|2004]]
* [[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana sievietēm|2008]]
* [[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana sievietēm|2012]]
* [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana sievietēm|2016]]
* [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana sievietēm|2020]]
* [[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana sievietēm|2024]]
}}

| group4 = Kārtslēkšana
| list4  = {{Navbox|subgroup
| basestyle = background:#D5E6FF;
 | group1 = Vīrieši
 | list1 = 
* [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1896]]
* [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1900]]
* [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1904]]
* [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1908]]
* [[Vieglatlētika 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1912]]
* [[Vieglatlētika 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1920]]
* [[Vieglatlētika 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1924]]
* [[Vieglatlētika 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1928]]
* [[Vieglatlētika 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1932]]
* [[Vieglatlētika 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1936]]
* [[Vieglatlētika 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1948]]
* [[Vieglatlētika 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1952]]
* [[Vieglatlētika 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1956]]
* [[Vieglatlētika 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1960]]
* [[Vieglatlētika 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1964]]
* [[Vieglatlētika 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1968]]
* [[Vieglatlētika 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1972]]
* [[Vieglatlētika 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1976]]
* [[Vieglatlētika 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1980]]
* [[Vieglatlētika 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1984]]
* [[Vieglatlētika 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1988]]
* [[Vieglatlētika 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1992]]
* [[Vieglatlētika 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1996]]
* [[Vieglatlētika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|2000]]
* [[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|2004]]
* [[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|2008]]
* [[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|2012]]
* [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|2016]]
* [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|2020]]
* [[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|2024]]
 | group2 = Sievietes
 | list2 = 
* {{Color|#AAA|1896 — 1996}}
* [[Vieglatlētika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana sievietēm|2000]]
* [[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana sievietēm|2004]]
* [[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana sievietēm|2008]]
* [[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana sievietēm|2012]]
* [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana sievietēm|2016]]
* [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana sievietēm|2020]]
* [[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana sievietēm|2024]]
}}

| group5 = Augstlēkšana no vietas
| list5  = {{Navbox|subgroup
| basestyle = background:#D5E6FF;
 | group1 = Vīrieši
 | list1 =
* {{Color|#AAA|1896}} 
* [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|1900]]
* [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|1904]]
* ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|1906 (neof.)]]''
* [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|1908]]
* [[Vieglatlētika 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|1912]]
* {{Color|#AAA|1920 — ''pašlaik''}}
}}

| group6 = Tāllēkšana no vietas
| list6  = {{Navbox|subgroup
| basestyle = background:#D5E6FF;
 | group1 = Vīrieši
 | list1 =
* {{Color|#AAA|1896}} 
* [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|1900]]
* [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|1904]]
* ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|1906 (neof.)]]''
* [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|1908]]
* [[Vieglatlētika 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|1912]]
* {{Color|#AAA|1920 — ''pašlaik''}}
}}

| group7 = Trīssoļlēkšana no vietas
| list7  = {{Navbox|subgroup
| basestyle = background:#D5E6FF;
 | group1 = Vīrieši
 | list1 =
* {{Color|#AAA|1896}} 
* [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|1900]]
* [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|1904]]
* ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|1906]]''
* {{Color|#AAA|1908 — ''pašlaik''}}
}}

}}&lt;noinclude&gt;
{{collapsible option}}

[[Kategorija:Vieglatlētikas olimpiskās veidnes]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>s4nf4ee2uifsxfwjczngs71ddtmn8en</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530676</id>
      <parentid>4530675</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T16:59:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4530676</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21425" sha1="7ws5ntartba2prz31bzovasf7xgui41" xml:space="preserve">{{Navbox
| name = Lēkšanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs
| title = [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|30px]] Lēkšanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs [[Attēls:Athletics pictogram.svg|18px]]
| titlestyle = background:#BFD7FF
| basestyle = background:#DDEBFF
| abovestyle = background: #D5E6FF
| belowstyle = background: #D5E6FF
| image = 
| bodyclass = hlist
| state = {{{state|autocollapse}}}

| group1 = Augstlēkšana
| list1  = {{Navbox|subgroup
| basestyle = background:#D5E6FF;
 | group1 = Vīrieši
 | list1 = 
* [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1896]]
* [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1900]]
* [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1904]]
* ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1906 (neof.)]]''
* [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1908]]
* [[Vieglatlētika 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1912]]
* [[Vieglatlētika 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1920]]
* [[Vieglatlētika 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1924]]
* [[Vieglatlētika 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1928]]
* [[Vieglatlētika 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1932]]
* [[Vieglatlētika 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1936]]
* [[Vieglatlētika 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1948]]
* [[Vieglatlētika 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1952]]
* [[Vieglatlētika 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1956]]
* [[Vieglatlētika 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1960]]
* [[Vieglatlētika 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1964]]
* [[Vieglatlētika 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1968]]
* [[Vieglatlētika 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1972]]
* [[Vieglatlētika 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1976]]
* [[Vieglatlētika 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1980]]
* [[Vieglatlētika 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1984]]
* [[Vieglatlētika 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1988]]
* [[Vieglatlētika 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1992]]
* [[Vieglatlētika 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1996]]
* [[Vieglatlētika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|2000]]
* [[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|2004]]
* [[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|2008]]
* [[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|2012]]
* [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|2016]]
* [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|2020]]
* [[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|2024]]
 | group2 = Sievietes
 | list2 = 
* {{Color|#AAA|1896 — 1924}}
* [[Vieglatlētika 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|1928]]
* [[Vieglatlētika 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|1932]]
* [[Vieglatlētika 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|1936]]
* [[Vieglatlētika 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|1948]]
* [[Vieglatlētika 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|1952]]
* [[Vieglatlētika 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|1956]]
* [[Vieglatlētika 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|1960]]
* [[Vieglatlētika 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|1964]]
* [[Vieglatlētika 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|1968]]
* [[Vieglatlētika 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|1972]]
* [[Vieglatlētika 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|1976]]
* [[Vieglatlētika 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|1980]]
* [[Vieglatlētika 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|1984]]
* [[Vieglatlētika 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|1988]]
* [[Vieglatlētika 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|1992]]
* [[Vieglatlētika 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|1996]]
* [[Vieglatlētika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|2000]]
* [[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|2004]]
* [[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|2008]]
* [[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|2012]]
* [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|2016]]
* [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|2020]]
* [[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|2024]]
}}

| group2 = Tāllēkšana
| list2  = {{Navbox|subgroup
| basestyle = background:#D5E6FF;
 | group1 = Vīrieši
 | list1 = 
* [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1896]]
* [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1900]]
* [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1904]]
* ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1906 (neof.)]]''
* [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1908]]
* [[Vieglatlētika 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1912]]
* [[Vieglatlētika 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1920]]
* [[Vieglatlētika 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1924]]
* [[Vieglatlētika 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1928]]
* [[Vieglatlētika 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1932]]
* [[Vieglatlētika 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1936]]
* [[Vieglatlētika 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1948]]
* [[Vieglatlētika 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1952]]
* [[Vieglatlētika 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1956]]
* [[Vieglatlētika 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1960]]
* [[Vieglatlētika 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1964]]
* [[Vieglatlētika 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1968]]
* [[Vieglatlētika 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1972]]
* [[Vieglatlētika 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1976]]
* [[Vieglatlētika 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1980]]
* [[Vieglatlētika 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1984]]
* [[Vieglatlētika 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1988]]
* [[Vieglatlētika 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1992]]
* [[Vieglatlētika 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1996]]
* [[Vieglatlētika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|2000]]
* [[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|2004]]
* [[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|2008]]
* [[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|2012]]
* [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|2016]]
* [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|2020]]
* [[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|2024]]
 | group2 = Sievietes
 | list2 = 
* {{Color|#AAA|1896 — 1936}}
* [[Vieglatlētika 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|1948]]
* [[Vieglatlētika 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|1952]]
* [[Vieglatlētika 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|1956]]
* [[Vieglatlētika 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|1960]]
* [[Vieglatlētika 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|1964]]
* [[Vieglatlētika 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|1968]]
* [[Vieglatlētika 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|1972]]
* [[Vieglatlētika 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|1976]]
* [[Vieglatlētika 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|1980]]
* [[Vieglatlētika 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|1984]]
* [[Vieglatlētika 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|1988]]
* [[Vieglatlētika 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|1992]]
* [[Vieglatlētika 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|1996]]
* [[Vieglatlētika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|2000]]
* [[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|2004]]
* [[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|2008]]
* [[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|2012]]
* [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|2016]]
* [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|2020]]
* [[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|2024]]
}}

| group3 = Trīssoļlēkšana
| list3  = {{Navbox|subgroup
| basestyle = background:#D5E6FF;
 | group1 = Vīrieši
 | list1 = 
* [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1896]]
* [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1900]]
* [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1904]]
* ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1906 (neof.)]]''
* [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1908]]
* [[Vieglatlētika 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1912]]
* [[Vieglatlētika 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1920]]
* [[Vieglatlētika 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1924]]
* [[Vieglatlētika 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1928]]
* [[Vieglatlētika 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1932]]
* [[Vieglatlētika 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1936]]
* [[Vieglatlētika 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1948]]
* [[Vieglatlētika 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1952]]
* [[Vieglatlētika 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1956]]
* [[Vieglatlētika 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1960]]
* [[Vieglatlētika 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1964]]
* [[Vieglatlētika 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1968]]
* [[Vieglatlētika 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1972]]
* [[Vieglatlētika 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1976]]
* [[Vieglatlētika 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1980]]
* [[Vieglatlētika 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1984]]
* [[Vieglatlētika 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1988]]
* [[Vieglatlētika 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1992]]
* [[Vieglatlētika 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1996]]
* [[Vieglatlētika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|2000]]
* [[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|2004]]
* [[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|2008]]
* [[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|2012]]
* [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|2016]]
* [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|2020]]
* [[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|2024]]
 | group2 = Sievietes
 | list2 = 
* {{Color|#AAA|1896 — 1992}}
* [[Vieglatlētika 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana sievietēm|1996]]
* [[Vieglatlētika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana sievietēm|2000]]
* [[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana sievietēm|2004]]
* [[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana sievietēm|2008]]
* [[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana sievietēm|2012]]
* [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana sievietēm|2016]]
* [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana sievietēm|2020]]
* [[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana sievietēm|2024]]
}}

| group4 = Kārtslēkšana
| list4  = {{Navbox|subgroup
| basestyle = background:#D5E6FF;
 | group1 = Vīrieši
 | list1 = 
* [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1896]]
* [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1900]]
* [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1904]]
* [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1908]]
* [[Vieglatlētika 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1912]]
* [[Vieglatlētika 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1920]]
* [[Vieglatlētika 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1924]]
* [[Vieglatlētika 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1928]]
* [[Vieglatlētika 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1932]]
* [[Vieglatlētika 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1936]]
* [[Vieglatlētika 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1948]]
* [[Vieglatlētika 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1952]]
* [[Vieglatlētika 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1956]]
* [[Vieglatlētika 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1960]]
* [[Vieglatlētika 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1964]]
* [[Vieglatlētika 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1968]]
* [[Vieglatlētika 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1972]]
* [[Vieglatlētika 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1976]]
* [[Vieglatlētika 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1980]]
* [[Vieglatlētika 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1984]]
* [[Vieglatlētika 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1988]]
* [[Vieglatlētika 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1992]]
* [[Vieglatlētika 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1996]]
* [[Vieglatlētika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|2000]]
* [[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|2004]]
* [[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|2008]]
* [[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|2012]]
* [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|2016]]
* [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|2020]]
* [[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|2024]]
 | group2 = Sievietes
 | list2 = 
* {{Color|#AAA|1896 — 1996}}
* [[Vieglatlētika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana sievietēm|2000]]
* [[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana sievietēm|2004]]
* [[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana sievietēm|2008]]
* [[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana sievietēm|2012]]
* [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana sievietēm|2016]]
* [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana sievietēm|2020]]
* [[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana sievietēm|2024]]
}}

| group5 = Augstlēkšana no vietas
| list5  = {{Navbox|subgroup
| basestyle = background:#D5E6FF;
 | group1 = Vīrieši
 | list1 =
* {{Color|#AAA|1896}} 
* [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|1900]]
* [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|1904]]
* ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|1906 (neof.)]]''
* [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|1908]]
* [[Vieglatlētika 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|1912]]
* {{Color|#AAA|1920 — ''pašlaik''}}
}}

| group6 = Tāllēkšana no vietas
| list6  = {{Navbox|subgroup
| basestyle = background:#D5E6FF;
 | group1 = Vīrieši
 | list1 =
* {{Color|#AAA|1896}} 
* [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|1900]]
* [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|1904]]
* ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|1906 (neof.)]]''
* [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|1908]]
* [[Vieglatlētika 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|1912]]
* {{Color|#AAA|1920 — ''pašlaik''}}
}}

| group7 = Trīssoļlēkšana no vietas
| list7  = {{Navbox|subgroup
| basestyle = background:#D5E6FF;
 | group1 = Vīrieši
 | list1 =
* {{Color|#AAA|1896}} 
* [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|1900]]
* [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|1904]]
* ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|1906]]''
* {{Color|#AAA|1908 — ''pašlaik''}}
}}

}}&lt;noinclude&gt;
{{collapsible option}}

[[Kategorija:Vieglatlētikas olimpiskās veidnes]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>7ws5ntartba2prz31bzovasf7xgui41</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530717</id>
      <parentid>4530676</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T17:53:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4530717</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21545" sha1="r5qypowdznspx3guauqoakbh2vl9vyi" xml:space="preserve">{{Navbox
| name = Lēkšanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs
| title = [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|30px]] Lēkšanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs [[Attēls:Athletics pictogram.svg|18px]]
| titlestyle = background:#BFD7FF
| basestyle = background:#DDEBFF
| abovestyle = background: #D5E6FF
| belowstyle = background: #D5E6FF
| image = 
| bodyclass = hlist
| state = {{{state|autocollapse}}}

| group1 = Augstlēkšana
| list1  = {{Navbox|subgroup
| basestyle = background:#D5E6FF;
 | group1 = Vīrieši
 | list1 = 
* [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1896]]
* [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1900]]
* [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1904]]
* ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1906 (neof.)]]''
* [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1908]]
* [[Vieglatlētika 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1912]]
* [[Vieglatlētika 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1920]]
* [[Vieglatlētika 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1924]]
* [[Vieglatlētika 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1928]]
* [[Vieglatlētika 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1932]]
* [[Vieglatlētika 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1936]]
* [[Vieglatlētika 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1948]]
* [[Vieglatlētika 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1952]]
* [[Vieglatlētika 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1956]]
* [[Vieglatlētika 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1960]]
* [[Vieglatlētika 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1964]]
* [[Vieglatlētika 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1968]]
* [[Vieglatlētika 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1972]]
* [[Vieglatlētika 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1976]]
* [[Vieglatlētika 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1980]]
* [[Vieglatlētika 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1984]]
* [[Vieglatlētika 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1988]]
* [[Vieglatlētika 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1992]]
* [[Vieglatlētika 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1996]]
* [[Vieglatlētika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|2000]]
* [[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|2004]]
* [[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|2008]]
* [[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|2012]]
* [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|2016]]
* [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|2020]]
* [[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|2024]]
 | group2 = Sievietes
 | list2 = 
* {{Color|#AAA|1896 — 1924}}
* [[Vieglatlētika 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|1928]]
* [[Vieglatlētika 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|1932]]
* [[Vieglatlētika 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|1936]]
* [[Vieglatlētika 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|1948]]
* [[Vieglatlētika 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|1952]]
* [[Vieglatlētika 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|1956]]
* [[Vieglatlētika 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|1960]]
* [[Vieglatlētika 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|1964]]
* [[Vieglatlētika 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|1968]]
* [[Vieglatlētika 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|1972]]
* [[Vieglatlētika 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|1976]]
* [[Vieglatlētika 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|1980]]
* [[Vieglatlētika 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|1984]]
* [[Vieglatlētika 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|1988]]
* [[Vieglatlētika 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|1992]]
* [[Vieglatlētika 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|1996]]
* [[Vieglatlētika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|2000]]
* [[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|2004]]
* [[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|2008]]
* [[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|2012]]
* [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|2016]]
* [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|2020]]
* [[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|2024]]
}}

| group2 = Tāllēkšana
| list2  = {{Navbox|subgroup
| basestyle = background:#D5E6FF;
 | group1 = Vīrieši
 | list1 = 
* [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1896]]
* [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1900]]
* [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1904]]
* ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1906 (neof.)]]''
* [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1908]]
* [[Vieglatlētika 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1912]]
* [[Vieglatlētika 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1920]]
* [[Vieglatlētika 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1924]]
* [[Vieglatlētika 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1928]]
* [[Vieglatlētika 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1932]]
* [[Vieglatlētika 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1936]]
* [[Vieglatlētika 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1948]]
* [[Vieglatlētika 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1952]]
* [[Vieglatlētika 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1956]]
* [[Vieglatlētika 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1960]]
* [[Vieglatlētika 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1964]]
* [[Vieglatlētika 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1968]]
* [[Vieglatlētika 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1972]]
* [[Vieglatlētika 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1976]]
* [[Vieglatlētika 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1980]]
* [[Vieglatlētika 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1984]]
* [[Vieglatlētika 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1988]]
* [[Vieglatlētika 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1992]]
* [[Vieglatlētika 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1996]]
* [[Vieglatlētika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|2000]]
* [[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|2004]]
* [[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|2008]]
* [[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|2012]]
* [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|2016]]
* [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|2020]]
* [[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|2024]]
 | group2 = Sievietes
 | list2 = 
* {{Color|#AAA|1896 — 1936}}
* [[Vieglatlētika 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|1948]]
* [[Vieglatlētika 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|1952]]
* [[Vieglatlētika 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|1956]]
* [[Vieglatlētika 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|1960]]
* [[Vieglatlētika 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|1964]]
* [[Vieglatlētika 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|1968]]
* [[Vieglatlētika 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|1972]]
* [[Vieglatlētika 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|1976]]
* [[Vieglatlētika 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|1980]]
* [[Vieglatlētika 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|1984]]
* [[Vieglatlētika 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|1988]]
* [[Vieglatlētika 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|1992]]
* [[Vieglatlētika 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|1996]]
* [[Vieglatlētika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|2000]]
* [[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|2004]]
* [[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|2008]]
* [[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|2012]]
* [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|2016]]
* [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|2020]]
* [[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|2024]]
}}

| group3 = Trīssoļlēkšana
| list3  = {{Navbox|subgroup
| basestyle = background:#D5E6FF;
 | group1 = Vīrieši
 | list1 = 
* [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1896]]
* [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1900]]
* [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1904]]
* ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1906 (neof.)]]''
* [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1908]]
* [[Vieglatlētika 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1912]]
* [[Vieglatlētika 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1920]]
* [[Vieglatlētika 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1924]]
* [[Vieglatlētika 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1928]]
* [[Vieglatlētika 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1932]]
* [[Vieglatlētika 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1936]]
* [[Vieglatlētika 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1948]]
* [[Vieglatlētika 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1952]]
* [[Vieglatlētika 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1956]]
* [[Vieglatlētika 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1960]]
* [[Vieglatlētika 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1964]]
* [[Vieglatlētika 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1968]]
* [[Vieglatlētika 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1972]]
* [[Vieglatlētika 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1976]]
* [[Vieglatlētika 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1980]]
* [[Vieglatlētika 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1984]]
* [[Vieglatlētika 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1988]]
* [[Vieglatlētika 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1992]]
* [[Vieglatlētika 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1996]]
* [[Vieglatlētika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|2000]]
* [[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|2004]]
* [[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|2008]]
* [[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|2012]]
* [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|2016]]
* [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|2020]]
* [[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|2024]]
 | group2 = Sievietes
 | list2 = 
* {{Color|#AAA|1896 — 1992}}
* [[Vieglatlētika 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana sievietēm|1996]]
* [[Vieglatlētika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana sievietēm|2000]]
* [[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana sievietēm|2004]]
* [[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana sievietēm|2008]]
* [[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana sievietēm|2012]]
* [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana sievietēm|2016]]
* [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana sievietēm|2020]]
* [[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana sievietēm|2024]]
}}

| group4 = Kārtslēkšana
| list4  = {{Navbox|subgroup
| basestyle = background:#D5E6FF;
 | group1 = Vīrieši
 | list1 = 
* [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1896]]
* [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1900]]
* [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1904]]
* ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1906 (neof.)]]''
* [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1908]]
* [[Vieglatlētika 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1912]]
* [[Vieglatlētika 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1920]]
* [[Vieglatlētika 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1924]]
* [[Vieglatlētika 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1928]]
* [[Vieglatlētika 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1932]]
* [[Vieglatlētika 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1936]]
* [[Vieglatlētika 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1948]]
* [[Vieglatlētika 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1952]]
* [[Vieglatlētika 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1956]]
* [[Vieglatlētika 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1960]]
* [[Vieglatlētika 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1964]]
* [[Vieglatlētika 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1968]]
* [[Vieglatlētika 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1972]]
* [[Vieglatlētika 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1976]]
* [[Vieglatlētika 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1980]]
* [[Vieglatlētika 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1984]]
* [[Vieglatlētika 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1988]]
* [[Vieglatlētika 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1992]]
* [[Vieglatlētika 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1996]]
* [[Vieglatlētika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|2000]]
* [[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|2004]]
* [[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|2008]]
* [[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|2012]]
* [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|2016]]
* [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|2020]]
* [[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|2024]]
 | group2 = Sievietes
 | list2 = 
* {{Color|#AAA|1896 — 1996}}
* [[Vieglatlētika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana sievietēm|2000]]
* [[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana sievietēm|2004]]
* [[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana sievietēm|2008]]
* [[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana sievietēm|2012]]
* [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana sievietēm|2016]]
* [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana sievietēm|2020]]
* [[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana sievietēm|2024]]
}}

| group5 = Augstlēkšana no vietas
| list5  = {{Navbox|subgroup
| basestyle = background:#D5E6FF;
 | group1 = Vīrieši
 | list1 =
* {{Color|#AAA|1896}} 
* [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|1900]]
* [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|1904]]
* ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|1906 (neof.)]]''
* [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|1908]]
* [[Vieglatlētika 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|1912]]
* {{Color|#AAA|1920 — ''pašlaik''}}
}}

| group6 = Tāllēkšana no vietas
| list6  = {{Navbox|subgroup
| basestyle = background:#D5E6FF;
 | group1 = Vīrieši
 | list1 =
* {{Color|#AAA|1896}} 
* [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|1900]]
* [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|1904]]
* ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|1906 (neof.)]]''
* [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|1908]]
* [[Vieglatlētika 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|1912]]
* {{Color|#AAA|1920 — ''pašlaik''}}
}}

| group7 = Trīssoļlēkšana no vietas
| list7  = {{Navbox|subgroup
| basestyle = background:#D5E6FF;
 | group1 = Vīrieši
 | list1 =
* {{Color|#AAA|1896}} 
* [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|1900]]
* [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|1904]]
* ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|1906]]''
* {{Color|#AAA|1908 — ''pašlaik''}}
}}

}}&lt;noinclude&gt;
{{collapsible option}}

[[Kategorija:Vieglatlētikas olimpiskās veidnes]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>r5qypowdznspx3guauqoakbh2vl9vyi</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530718</id>
      <parentid>4530717</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T17:53:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4530718</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21553" sha1="rztao015cycexle56v397hfkmj3sdjl" xml:space="preserve">{{Navbox
| name = Lēkšanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs
| title = [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|30px]] Lēkšanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs [[Attēls:Athletics pictogram.svg|18px]]
| titlestyle = background:#BFD7FF
| basestyle = background:#DDEBFF
| abovestyle = background: #D5E6FF
| belowstyle = background: #D5E6FF
| image = 
| bodyclass = hlist
| state = {{{state|autocollapse}}}

| group1 = Augstlēkšana
| list1  = {{Navbox|subgroup
| basestyle = background:#D5E6FF;
 | group1 = Vīrieši
 | list1 = 
* [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1896]]
* [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1900]]
* [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1904]]
* ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1906 (neof.)]]''
* [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1908]]
* [[Vieglatlētika 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1912]]
* [[Vieglatlētika 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1920]]
* [[Vieglatlētika 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1924]]
* [[Vieglatlētika 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1928]]
* [[Vieglatlētika 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1932]]
* [[Vieglatlētika 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1936]]
* [[Vieglatlētika 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1948]]
* [[Vieglatlētika 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1952]]
* [[Vieglatlētika 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1956]]
* [[Vieglatlētika 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1960]]
* [[Vieglatlētika 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1964]]
* [[Vieglatlētika 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1968]]
* [[Vieglatlētika 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1972]]
* [[Vieglatlētika 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1976]]
* [[Vieglatlētika 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1980]]
* [[Vieglatlētika 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1984]]
* [[Vieglatlētika 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1988]]
* [[Vieglatlētika 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1992]]
* [[Vieglatlētika 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1996]]
* [[Vieglatlētika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|2000]]
* [[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|2004]]
* [[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|2008]]
* [[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|2012]]
* [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|2016]]
* [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|2020]]
* [[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|2024]]
 | group2 = Sievietes
 | list2 = 
* {{Color|#AAA|1896 — 1924}}
* [[Vieglatlētika 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|1928]]
* [[Vieglatlētika 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|1932]]
* [[Vieglatlētika 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|1936]]
* [[Vieglatlētika 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|1948]]
* [[Vieglatlētika 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|1952]]
* [[Vieglatlētika 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|1956]]
* [[Vieglatlētika 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|1960]]
* [[Vieglatlētika 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|1964]]
* [[Vieglatlētika 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|1968]]
* [[Vieglatlētika 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|1972]]
* [[Vieglatlētika 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|1976]]
* [[Vieglatlētika 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|1980]]
* [[Vieglatlētika 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|1984]]
* [[Vieglatlētika 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|1988]]
* [[Vieglatlētika 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|1992]]
* [[Vieglatlētika 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|1996]]
* [[Vieglatlētika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|2000]]
* [[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|2004]]
* [[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|2008]]
* [[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|2012]]
* [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|2016]]
* [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|2020]]
* [[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|2024]]
}}

| group2 = Tāllēkšana
| list2  = {{Navbox|subgroup
| basestyle = background:#D5E6FF;
 | group1 = Vīrieši
 | list1 = 
* [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1896]]
* [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1900]]
* [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1904]]
* ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1906 (neof.)]]''
* [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1908]]
* [[Vieglatlētika 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1912]]
* [[Vieglatlētika 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1920]]
* [[Vieglatlētika 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1924]]
* [[Vieglatlētika 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1928]]
* [[Vieglatlētika 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1932]]
* [[Vieglatlētika 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1936]]
* [[Vieglatlētika 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1948]]
* [[Vieglatlētika 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1952]]
* [[Vieglatlētika 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1956]]
* [[Vieglatlētika 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1960]]
* [[Vieglatlētika 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1964]]
* [[Vieglatlētika 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1968]]
* [[Vieglatlētika 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1972]]
* [[Vieglatlētika 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1976]]
* [[Vieglatlētika 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1980]]
* [[Vieglatlētika 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1984]]
* [[Vieglatlētika 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1988]]
* [[Vieglatlētika 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1992]]
* [[Vieglatlētika 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1996]]
* [[Vieglatlētika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|2000]]
* [[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|2004]]
* [[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|2008]]
* [[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|2012]]
* [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|2016]]
* [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|2020]]
* [[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|2024]]
 | group2 = Sievietes
 | list2 = 
* {{Color|#AAA|1896 — 1936}}
* [[Vieglatlētika 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|1948]]
* [[Vieglatlētika 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|1952]]
* [[Vieglatlētika 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|1956]]
* [[Vieglatlētika 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|1960]]
* [[Vieglatlētika 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|1964]]
* [[Vieglatlētika 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|1968]]
* [[Vieglatlētika 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|1972]]
* [[Vieglatlētika 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|1976]]
* [[Vieglatlētika 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|1980]]
* [[Vieglatlētika 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|1984]]
* [[Vieglatlētika 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|1988]]
* [[Vieglatlētika 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|1992]]
* [[Vieglatlētika 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|1996]]
* [[Vieglatlētika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|2000]]
* [[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|2004]]
* [[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|2008]]
* [[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|2012]]
* [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|2016]]
* [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|2020]]
* [[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|2024]]
}}

| group3 = Trīssoļlēkšana
| list3  = {{Navbox|subgroup
| basestyle = background:#D5E6FF;
 | group1 = Vīrieši
 | list1 = 
* [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1896]]
* [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1900]]
* [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1904]]
* ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1906 (neof.)]]''
* [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1908]]
* [[Vieglatlētika 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1912]]
* [[Vieglatlētika 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1920]]
* [[Vieglatlētika 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1924]]
* [[Vieglatlētika 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1928]]
* [[Vieglatlētika 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1932]]
* [[Vieglatlētika 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1936]]
* [[Vieglatlētika 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1948]]
* [[Vieglatlētika 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1952]]
* [[Vieglatlētika 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1956]]
* [[Vieglatlētika 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1960]]
* [[Vieglatlētika 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1964]]
* [[Vieglatlētika 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1968]]
* [[Vieglatlētika 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1972]]
* [[Vieglatlētika 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1976]]
* [[Vieglatlētika 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1980]]
* [[Vieglatlētika 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1984]]
* [[Vieglatlētika 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1988]]
* [[Vieglatlētika 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1992]]
* [[Vieglatlētika 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1996]]
* [[Vieglatlētika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|2000]]
* [[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|2004]]
* [[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|2008]]
* [[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|2012]]
* [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|2016]]
* [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|2020]]
* [[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|2024]]
 | group2 = Sievietes
 | list2 = 
* {{Color|#AAA|1896 — 1992}}
* [[Vieglatlētika 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana sievietēm|1996]]
* [[Vieglatlētika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana sievietēm|2000]]
* [[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana sievietēm|2004]]
* [[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana sievietēm|2008]]
* [[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana sievietēm|2012]]
* [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana sievietēm|2016]]
* [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana sievietēm|2020]]
* [[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana sievietēm|2024]]
}}

| group4 = Kārtslēkšana
| list4  = {{Navbox|subgroup
| basestyle = background:#D5E6FF;
 | group1 = Vīrieši
 | list1 = 
* [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1896]]
* [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1900]]
* [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1904]]
* ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1906 (neof.)]]''
* [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1908]]
* [[Vieglatlētika 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1912]]
* [[Vieglatlētika 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1920]]
* [[Vieglatlētika 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1924]]
* [[Vieglatlētika 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1928]]
* [[Vieglatlētika 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1932]]
* [[Vieglatlētika 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1936]]
* [[Vieglatlētika 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1948]]
* [[Vieglatlētika 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1952]]
* [[Vieglatlētika 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1956]]
* [[Vieglatlētika 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1960]]
* [[Vieglatlētika 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1964]]
* [[Vieglatlētika 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1968]]
* [[Vieglatlētika 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1972]]
* [[Vieglatlētika 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1976]]
* [[Vieglatlētika 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1980]]
* [[Vieglatlētika 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1984]]
* [[Vieglatlētika 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1988]]
* [[Vieglatlētika 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1992]]
* [[Vieglatlētika 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1996]]
* [[Vieglatlētika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|2000]]
* [[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|2004]]
* [[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|2008]]
* [[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|2012]]
* [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|2016]]
* [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|2020]]
* [[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|2024]]
 | group2 = Sievietes
 | list2 = 
* {{Color|#AAA|1896 — 1996}}
* [[Vieglatlētika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana sievietēm|2000]]
* [[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana sievietēm|2004]]
* [[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana sievietēm|2008]]
* [[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana sievietēm|2012]]
* [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana sievietēm|2016]]
* [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana sievietēm|2020]]
* [[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana sievietēm|2024]]
}}

| group5 = Augstlēkšana no vietas
| list5  = {{Navbox|subgroup
| basestyle = background:#D5E6FF;
 | group1 = Vīrieši
 | list1 =
* {{Color|#AAA|1896}} 
* [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|1900]]
* [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|1904]]
* ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|1906 (neof.)]]''
* [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|1908]]
* [[Vieglatlētika 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|1912]]
* {{Color|#AAA|1920 — ''pašlaik''}}
}}

| group6 = Tāllēkšana no vietas
| list6  = {{Navbox|subgroup
| basestyle = background:#D5E6FF;
 | group1 = Vīrieši
 | list1 =
* {{Color|#AAA|1896}} 
* [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|1900]]
* [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|1904]]
* ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|1906 (neof.)]]''
* [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|1908]]
* [[Vieglatlētika 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|1912]]
* {{Color|#AAA|1920 — ''pašlaik''}}
}}

| group7 = Trīssoļlēkšana no vietas
| list7  = {{Navbox|subgroup
| basestyle = background:#D5E6FF;
 | group1 = Vīrieši
 | list1 =
* {{Color|#AAA|1896}} 
* [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|1900]]
* [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|1904]]
* ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|1906 (neof.)]]''
* {{Color|#AAA|1908 — ''pašlaik''}}
}}

}}&lt;noinclude&gt;
{{collapsible option}}

[[Kategorija:Vieglatlētikas olimpiskās veidnes]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>rztao015cycexle56v397hfkmj3sdjl</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530903</id>
      <parentid>4530718</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T07:40:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4530903</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21420" sha1="8t6ph185j0ds1oxhf1qrdjw152nccuo" xml:space="preserve">{{Navbox
| name = Lēkšanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs
| title = [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|30px]] Lēkšanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs [[Attēls:Athletics pictogram.svg|18px]]
| titlestyle = background:#BFD7FF
| basestyle = background:#DDEBFF
| abovestyle = background: #D5E6FF
| belowstyle = background: #D5E6FF
| image = 
| bodyclass = hlist
| state = {{{state|autocollapse}}}

| group1 = Augstlēkšana
| list1  = {{Navbox|subgroup
| basestyle = background:#D5E6FF;
 | group1 = Vīrieši
 | list1 = 
* [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1896]]
* [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1900]]
* [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1904]]
* ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1906 (neof.)]]''
* [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1908]]
* [[Vieglatlētika 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1912]]
* [[Vieglatlētika 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1920]]
* [[Vieglatlētika 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1924]]
* [[Vieglatlētika 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1928]]
* [[Vieglatlētika 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1932]]
* [[Vieglatlētika 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1936]]
* [[Vieglatlētika 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1948]]
* [[Vieglatlētika 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1952]]
* [[Vieglatlētika 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1956]]
* [[Vieglatlētika 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1960]]
* [[Vieglatlētika 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1964]]
* [[Vieglatlētika 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1968]]
* [[Vieglatlētika 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1972]]
* [[Vieglatlētika 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1976]]
* [[Vieglatlētika 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1980]]
* [[Vieglatlētika 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1984]]
* [[Vieglatlētika 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1988]]
* [[Vieglatlētika 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1992]]
* [[Vieglatlētika 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1996]]
* [[Vieglatlētika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|2000]]
* [[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|2004]]
* [[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|2008]]
* [[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|2012]]
* [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|2016]]
* [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|2020]]
* [[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|2024]]
 | group2 = Sievietes
 | list2 = 
* {{Color|#AAA|1896 — 1924}}
* [[Vieglatlētika 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|1928]]
* [[Vieglatlētika 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|1932]]
* [[Vieglatlētika 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|1936]]
* [[Vieglatlētika 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|1948]]
* [[Vieglatlētika 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|1952]]
* [[Vieglatlētika 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|1956]]
* [[Vieglatlētika 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|1960]]
* [[Vieglatlētika 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|1964]]
* [[Vieglatlētika 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|1968]]
* [[Vieglatlētika 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|1972]]
* [[Vieglatlētika 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|1976]]
* [[Vieglatlētika 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|1980]]
* [[Vieglatlētika 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|1984]]
* [[Vieglatlētika 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|1988]]
* [[Vieglatlētika 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|1992]]
* [[Vieglatlētika 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|1996]]
* [[Vieglatlētika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|2000]]
* [[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|2004]]
* [[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|2008]]
* [[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|2012]]
* [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|2016]]
* [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|2020]]
* [[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana sievietēm|2024]]
}}

| group2 = Tāllēkšana
| list2  = {{Navbox|subgroup
| basestyle = background:#D5E6FF;
 | group1 = Vīrieši
 | list1 = 
* [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1896]]
* [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1900]]
* [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1904]]
* ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1906 (neof.)]]''
* [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1908]]
* [[Vieglatlētika 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1912]]
* [[Vieglatlētika 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1920]]
* [[Vieglatlētika 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1924]]
* [[Vieglatlētika 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1928]]
* [[Vieglatlētika 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1932]]
* [[Vieglatlētika 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1936]]
* [[Vieglatlētika 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1948]]
* [[Vieglatlētika 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1952]]
* [[Vieglatlētika 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1956]]
* [[Vieglatlētika 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1960]]
* [[Vieglatlētika 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1964]]
* [[Vieglatlētika 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1968]]
* [[Vieglatlētika 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1972]]
* [[Vieglatlētika 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1976]]
* [[Vieglatlētika 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1980]]
* [[Vieglatlētika 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1984]]
* [[Vieglatlētika 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1988]]
* [[Vieglatlētika 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1992]]
* [[Vieglatlētika 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1996]]
* [[Vieglatlētika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|2000]]
* [[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|2004]]
* [[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|2008]]
* [[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|2012]]
* [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|2016]]
* [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|2020]]
* [[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|2024]]
 | group2 = Sievietes
 | list2 = 
* {{Color|#AAA|1896 — 1936}}
* [[Vieglatlētika 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|1948]]
* [[Vieglatlētika 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|1952]]
* [[Vieglatlētika 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|1956]]
* [[Vieglatlētika 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|1960]]
* [[Vieglatlētika 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|1964]]
* [[Vieglatlētika 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|1968]]
* [[Vieglatlētika 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|1972]]
* [[Vieglatlētika 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|1976]]
* [[Vieglatlētika 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|1980]]
* [[Vieglatlētika 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|1984]]
* [[Vieglatlētika 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|1988]]
* [[Vieglatlētika 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|1992]]
* [[Vieglatlētika 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|1996]]
* [[Vieglatlētika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|2000]]
* [[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|2004]]
* [[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|2008]]
* [[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|2012]]
* [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|2016]]
* [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|2020]]
* [[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|2024]]
}}

| group3 = Trīssoļlēkšana
| list3  = {{Navbox|subgroup
| basestyle = background:#D5E6FF;
 | group1 = Vīrieši
 | list1 = 
* [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1896]]
* [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1900]]
* [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1904]]
* ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1906 (neof.)]]''
* [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1908]]
* [[Vieglatlētika 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1912]]
* [[Vieglatlētika 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1920]]
* [[Vieglatlētika 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1924]]
* [[Vieglatlētika 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1928]]
* [[Vieglatlētika 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1932]]
* [[Vieglatlētika 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1936]]
* [[Vieglatlētika 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1948]]
* [[Vieglatlētika 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1952]]
* [[Vieglatlētika 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1956]]
* [[Vieglatlētika 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1960]]
* [[Vieglatlētika 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1964]]
* [[Vieglatlētika 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1968]]
* [[Vieglatlētika 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1972]]
* [[Vieglatlētika 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1976]]
* [[Vieglatlētika 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1980]]
* [[Vieglatlētika 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1984]]
* [[Vieglatlētika 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1988]]
* [[Vieglatlētika 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1992]]
* [[Vieglatlētika 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1996]]
* [[Vieglatlētika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|2000]]
* [[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|2004]]
* [[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|2008]]
* [[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|2012]]
* [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|2016]]
* [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|2020]]
* [[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|2024]]
 | group2 = Sievietes
 | list2 = 
* {{Color|#AAA|1896 — 1992}}
* [[Vieglatlētika 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana sievietēm|1996]]
* [[Vieglatlētika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana sievietēm|2000]]
* [[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana sievietēm|2004]]
* [[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana sievietēm|2008]]
* [[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana sievietēm|2012]]
* [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana sievietēm|2016]]
* [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana sievietēm|2020]]
* [[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana sievietēm|2024]]
}}

| group4 = Kārtslēkšana
| list4  = {{Navbox|subgroup
| basestyle = background:#D5E6FF;
 | group1 = Vīrieši
 | list1 = 
* [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1896]]
* [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1900]]
* [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1904]]
* ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1906 (neof.)]]''
* [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1908]]
* [[Vieglatlētika 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1912]]
* [[Vieglatlētika 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1920]]
* [[Vieglatlētika 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1924]]
* [[Vieglatlētika 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1928]]
* [[Vieglatlētika 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1932]]
* [[Vieglatlētika 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1936]]
* [[Vieglatlētika 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1948]]
* [[Vieglatlētika 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1952]]
* [[Vieglatlētika 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1956]]
* [[Vieglatlētika 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1960]]
* [[Vieglatlētika 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1964]]
* [[Vieglatlētika 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1968]]
* [[Vieglatlētika 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1972]]
* [[Vieglatlētika 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1976]]
* [[Vieglatlētika 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1980]]
* [[Vieglatlētika 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1984]]
* [[Vieglatlētika 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1988]]
* [[Vieglatlētika 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1992]]
* [[Vieglatlētika 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1996]]
* [[Vieglatlētika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|2000]]
* [[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|2004]]
* [[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|2008]]
* [[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|2012]]
* [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|2016]]
* [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|2020]]
* [[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|2024]]
 | group2 = Sievietes
 | list2 = 
* {{Color|#AAA|1896 — 1996}}
* [[Vieglatlētika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana sievietēm|2000]]
* [[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana sievietēm|2004]]
* [[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana sievietēm|2008]]
* [[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana sievietēm|2012]]
* [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana sievietēm|2016]]
* [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana sievietēm|2020]]
* [[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana sievietēm|2024]]
}}

| group5 = Augstlēkšana no vietas
| list5  = {{Navbox|subgroup
| basestyle = background:#D5E6FF;
 | group1 = Vīrieši
 | list1 =
* {{Color|#AAA|1896}} 
* [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|1900]]
* [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|1904]]
* ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|1906 (neof.)]]''
* [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|1908]]
* [[Vieglatlētika 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|1912]]
* {{Color|#AAA|1920 — ''pašlaik''}}
}}

| group6 = Tāllēkšana no vietas
| list6  = {{Navbox|subgroup
| basestyle = background:#D5E6FF;
 | group1 = Vīrieši
 | list1 =
* {{Color|#AAA|1896}} 
* [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|1900]]
* [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|1904]]
* ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|1906 (neof.)]]''
* [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|1908]]
* [[Vieglatlētika 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|1912]]
* {{Color|#AAA|1920 — ''pašlaik''}}
}}

| group7 = Trīssoļlēkšana no vietas
| list7  = {{Navbox|subgroup
| basestyle = background:#D5E6FF;
 | group1 = Vīrieši
 | list1 =
* {{Color|#AAA|1896}} 
* [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|1900]]
* [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|1904]]
* {{Color|#AAA|1908 — ''pašlaik''}}
}}

}}&lt;noinclude&gt;
{{collapsible option}}

[[Kategorija:Vieglatlētikas olimpiskās veidnes]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>8t6ph185j0ds1oxhf1qrdjw152nccuo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Arturijo12345678910</title>
    <ns>3</ns>
    <id>640834</id>
    <revision>
      <id>4530711</id>
      <timestamp>2026-10-01T17:39:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4530711</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="177" sha1="a0d266zj1jsgrszxd08iy7l8wjkmg93" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|name=Arturijo12345678910}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 1. oktobris, plkst. 20.39 (EEST)</text>
      <sha1>a0d266zj1jsgrszxd08iy7l8wjkmg93</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640836</id>
    <revision>
      <id>4530719</id>
      <timestamp>2026-10-01T17:55:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event =        Tāllēkšana vīriešiem |games =        1904. gada Vasaras |image =        Myer Prinstein in action in the long jump during 1904 Summer Olympics.jpg |image_size =   250 |caption =      [[Maiers Prinšteins]] veic lēcienu tāllēkšanā. |venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} |date =         1904. gada 1. septembris |competitors =  9 |nations =      3 |gold=          [[Maiers Prinšteins]]...</comment>
      <origin>4530719</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7270" sha1="k9gtkjc8h5qetuxloqyqvetudbrnqsk" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        Tāllēkšana vīriešiem
|games =        1904. gada Vasaras
|image =        Myer Prinstein in action in the long jump during 1904 Summer Olympics.jpg
|image_size =   250
|caption =      [[Maiers Prinšteins]] veic lēcienu tāllēkšanā.
|venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
|date =         1904. gada 1. septembris
|competitors =  9
|nations =      3
|gold=          [[Maiers Prinšteins]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Denjels Frenks]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       [[Roberts Stenglends]]
|bronzeNOC =    USA
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1900 Parīze]]
|next =        ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1906 Atēnas (neof.)]]'' &lt;br/&gt; [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1908 Londona]]
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''Tāllēkšana vīriešiem''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 1. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56144 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Long Jump, Men |accessdate=2026. gada 1. oktobris}}&lt;/ref&gt;

Disciplīnā startēja 9 sportisti no trim valstīm. Šī bija trešā reize, kad tāllēkšana bija olimpisko spēļu programmā. Amerikānis [[Maiers Prinšteins]] bija vienīgais [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada Parīzes olimpisko spēļu]] [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|tāllēkšanas sacensību]] dalībnieks, kurš startēja šajās spēlēs un disciplīnā. [[Austrālija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Austrālija]] pirmo reizi bija pārstāvēta šajā disciplīnā.

Visas olimpiskās medaļas izcīnīja [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu ieguva [[Maiers Prinšteins]], sudraba medaļu ieguva [[Denjels Frenks]], bet bronzas medaļu ieguva [[Roberts Stenglends]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-long-jump.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171719/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-long-jump.html |work=Sports Reference |archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Long Jump |accessdate=2020. gada 1. oktobris}}&lt;/ref&gt; Maiers Prinšteins kļuva par pirmo sportistu, kurš šajā disciplīnā izcīnījis divas olimpiskās medaļas.

== Sacensību formāts ==
Šajās sacensībās bija tikai viena lēcienu kārta.

== Sacensību kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! 29. augusts (Pirmdiena)
|-
| style=&quot;background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)'''
|}

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Augstums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || align=center|'''7.61''' || {{flaga|ASV}} [[Maikls Svīnijs]] &lt;small&gt; (ASV)&lt;/small&gt; || {{vieta|Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste|Dublina}} || 1895. gada 21. septembris
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''7.185''' || {{Valsts OS sportists|[[Alvins Krencleins]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 15. jūlijs
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''7.34''' || {{Valsts OS sportists|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|ASV|Sentluisa}} || 1904. gada 1. septembris
|}

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:Prinstein cropped.jpg|100px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Denjels Frenks]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglends]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==
{{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || Attālums || Piezīmes 
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Maiers Prinšteins]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.34 || '''OR'''
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Denjels Frenks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 6.89 || 
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Roberts Stenglends]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 6.88 ||
|-
| 4 || align=left|[[Frederiks Englharts]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 5 || align=left|[[Gilberts Van Klīvs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 6 || align=left|[[Džons Hegermens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| rowspan=&quot;3&quot;|7/9 || align=left|[[Korijs Gārdners]] || align=left|{{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| align=left|[[Bēla Mezē]] || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| align=left|[[Džons Okslijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
Tāllēkšanas sacensībās startēja 9 sportisti no 3 valstīm. Austrālija šajā disciplīnā bija pārstāvēta pirmo reizi.

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{valstsOS|USA|1904. gada vasaras|7}}
* {{valstsOS|AUS|1904. gada vasaras|1}}
* {{valstsOS|HUN|1904. gada vasaras|1}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417171719/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-long-jump.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56144 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}

{{Lēkšanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — tāllēkšana vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Tāllēkšana]]</text>
      <sha1>k9gtkjc8h5qetuxloqyqvetudbrnqsk</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530722</id>
      <parentid>4530719</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T17:58:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sacensību kalendārs */</comment>
      <origin>4530722</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7273" sha1="rpcnpams23l4skepbj09jgzvt7m3bck" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        Tāllēkšana vīriešiem
|games =        1904. gada Vasaras
|image =        Myer Prinstein in action in the long jump during 1904 Summer Olympics.jpg
|image_size =   250
|caption =      [[Maiers Prinšteins]] veic lēcienu tāllēkšanā.
|venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
|date =         1904. gada 1. septembris
|competitors =  9
|nations =      3
|gold=          [[Maiers Prinšteins]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Denjels Frenks]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       [[Roberts Stenglends]]
|bronzeNOC =    USA
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1900 Parīze]]
|next =        ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1906 Atēnas (neof.)]]'' &lt;br/&gt; [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1908 Londona]]
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''Tāllēkšana vīriešiem''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 1. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56144 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Long Jump, Men |accessdate=2026. gada 1. oktobris}}&lt;/ref&gt;

Disciplīnā startēja 9 sportisti no trim valstīm. Šī bija trešā reize, kad tāllēkšana bija olimpisko spēļu programmā. Amerikānis [[Maiers Prinšteins]] bija vienīgais [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada Parīzes olimpisko spēļu]] [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|tāllēkšanas sacensību]] dalībnieks, kurš startēja šajās spēlēs un disciplīnā. [[Austrālija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Austrālija]] pirmo reizi bija pārstāvēta šajā disciplīnā.

Visas olimpiskās medaļas izcīnīja [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu ieguva [[Maiers Prinšteins]], sudraba medaļu ieguva [[Denjels Frenks]], bet bronzas medaļu ieguva [[Roberts Stenglends]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-long-jump.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171719/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-long-jump.html |work=Sports Reference |archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Long Jump |accessdate=2020. gada 1. oktobris}}&lt;/ref&gt; Maiers Prinšteins kļuva par pirmo sportistu, kurš šajā disciplīnā izcīnījis divas olimpiskās medaļas.

== Sacensību formāts ==
Šajās sacensībās bija tikai viena lēcienu kārta.

== Sacensību kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! 1. septembris (Trešdiena)
|-
| style=&quot;background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)'''
|}

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Augstums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || align=center|'''7.61''' || {{flaga|ASV}} [[Maikls Svīnijs]] &lt;small&gt; (ASV)&lt;/small&gt; || {{vieta|Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste|Dublina}} || 1895. gada 21. septembris
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''7.185''' || {{Valsts OS sportists|[[Alvins Krencleins]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 15. jūlijs
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''7.34''' || {{Valsts OS sportists|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|ASV|Sentluisa}} || 1904. gada 1. septembris
|}

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:Prinstein cropped.jpg|100px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Denjels Frenks]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglends]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==
{{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || Attālums || Piezīmes 
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Maiers Prinšteins]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.34 || '''OR'''
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Denjels Frenks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 6.89 || 
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Roberts Stenglends]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 6.88 ||
|-
| 4 || align=left|[[Frederiks Englharts]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 5 || align=left|[[Gilberts Van Klīvs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 6 || align=left|[[Džons Hegermens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| rowspan=&quot;3&quot;|7/9 || align=left|[[Korijs Gārdners]] || align=left|{{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| align=left|[[Bēla Mezē]] || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| align=left|[[Džons Okslijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
Tāllēkšanas sacensībās startēja 9 sportisti no 3 valstīm. Austrālija šajā disciplīnā bija pārstāvēta pirmo reizi.

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{valstsOS|USA|1904. gada vasaras|7}}
* {{valstsOS|AUS|1904. gada vasaras|1}}
* {{valstsOS|HUN|1904. gada vasaras|1}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417171719/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-long-jump.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56144 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}

{{Lēkšanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — tāllēkšana vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Tāllēkšana]]</text>
      <sha1>rpcnpams23l4skepbj09jgzvt7m3bck</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530726</id>
      <parentid>4530722</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T18:03:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4530726</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7270" sha1="nvjk177ei36rrmw8psfai4uzcruyxr9" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        Tāllēkšana vīriešiem
|games =        1904. gada Vasaras
|image =        Myer Prinstein in action in the long jump during 1904 Summer Olympics.jpg
|image_size =   250
|caption =      [[Maiers Prinšteins]] veic lēcienu tāllēkšanā.
|venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
|date =         1904. gada 1. septembris
|competitors =  9
|nations =      3
|gold=          [[Maiers Prinšteins]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Denjels Frenks]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       [[Roberts Stenglends]]
|bronzeNOC =    USA
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1900 Parīze]]
|next =        ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1906 Atēnas (neof.)]]'' &lt;br/&gt; [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1908 Londona]]
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''Tāllēkšana vīriešiem''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 1. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56144 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Long Jump, Men |accessdate=2026. gada 1. oktobris}}&lt;/ref&gt;

Disciplīnā startēja 9 sportisti no trim valstīm. Šī bija trešā reize, kad tāllēkšana bija olimpisko spēļu programmā. Amerikānis [[Maiers Prinšteins]] bija vienīgais [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada Parīzes olimpisko spēļu]] [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|tāllēkšanas sacensību]] dalībnieks, kurš startēja šajās spēlēs un disciplīnā. [[Austrālija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Austrālija]] pirmo reizi bija pārstāvēta šajā disciplīnā.

Visas olimpiskās medaļas izcīnīja [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu ieguva [[Maiers Prinšteins]], sudraba medaļu ieguva [[Denjels Frenks]], bet bronzas medaļu ieguva [[Roberts Stenglends]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-long-jump.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171719/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-long-jump.html |work=Sports Reference |archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Long Jump |accessdate=2020. gada 1. oktobris}}&lt;/ref&gt; Maiers Prinšteins kļuva par pirmo sportistu, kurš šajā disciplīnā izcīnījis divas olimpiskās medaļas.

== Sacensību formāts ==
Šajās sacensībās bija tikai viena lēcienu kārta.

== Sacensību kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! 1. septembris (Trešdiena)
|-
| style=&quot;background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)'''
|}

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Augstums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || align=center|'''7.61''' || {{flaga|ASV}} [[Maikls Svīnijs]] &lt;small&gt; (ASV)&lt;/small&gt; || {{vieta|Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste|Dublina}} || 1895. gada 21. septembris
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''7.185''' || {{Valsts OS sportists|[[Alvins Krencleins]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 15. jūlijs
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''7.34''' || {{Valsts OS sportists|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|ASV|Sentluisa}} || 1904. gada 1. septembris
|}

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:Prinstein cropped.jpg|100px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Denjels Frenks]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglends]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==
{{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || Attālums || Piezīmes 
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Maiers Prinšteins]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.34 || '''OR'''
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Denjels Frenks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 6.89 || 
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Roberts Stenglends]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 6.88 ||
|-
| 4 || align=left|[[Frederiks Englharts]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 5 || align=left|[[Gilberts Van Klīvs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 6 || align=left|[[Džons Hegermens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| rowspan=&quot;3&quot;|7/9 || align=left|[[Korijs Gārdners]] || align=left|{{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| align=left|[[Bēla Mezē]] || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| align=left|[[Džons Okslijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
Tāllēkšanas sacensībās startēja 9 sportisti no 3 valstīm. Austrālija šajā disciplīnā bija pārstāvēta pirmo reizi.

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{valstsOS|USA|1904. gada vasaras|7}}
* {{valstsOS|AUS|1904. gada vasaras|1}}
* {{valstsOS|HUN|1904. gada vasaras|1}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417171719/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-long-jump.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56144 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}

{{Lēkšanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — tāllēkšana vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Tāllēkšana]]</text>
      <sha1>nvjk177ei36rrmw8psfai4uzcruyxr9</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530909</id>
      <parentid>4530726</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T07:52:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Rekordi */</comment>
      <origin>4530909</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7271" sha1="ke065jgqgme8ml2ud6uywjk8zxq85vm" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        Tāllēkšana vīriešiem
|games =        1904. gada Vasaras
|image =        Myer Prinstein in action in the long jump during 1904 Summer Olympics.jpg
|image_size =   250
|caption =      [[Maiers Prinšteins]] veic lēcienu tāllēkšanā.
|venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
|date =         1904. gada 1. septembris
|competitors =  9
|nations =      3
|gold=          [[Maiers Prinšteins]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Denjels Frenks]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       [[Roberts Stenglends]]
|bronzeNOC =    USA
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1900 Parīze]]
|next =        ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1906 Atēnas (neof.)]]'' &lt;br/&gt; [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1908 Londona]]
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''Tāllēkšana vīriešiem''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 1. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56144 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Long Jump, Men |accessdate=2026. gada 1. oktobris}}&lt;/ref&gt;

Disciplīnā startēja 9 sportisti no trim valstīm. Šī bija trešā reize, kad tāllēkšana bija olimpisko spēļu programmā. Amerikānis [[Maiers Prinšteins]] bija vienīgais [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada Parīzes olimpisko spēļu]] [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|tāllēkšanas sacensību]] dalībnieks, kurš startēja šajās spēlēs un disciplīnā. [[Austrālija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Austrālija]] pirmo reizi bija pārstāvēta šajā disciplīnā.

Visas olimpiskās medaļas izcīnīja [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu ieguva [[Maiers Prinšteins]], sudraba medaļu ieguva [[Denjels Frenks]], bet bronzas medaļu ieguva [[Roberts Stenglends]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-long-jump.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171719/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-long-jump.html |work=Sports Reference |archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Long Jump |accessdate=2020. gada 1. oktobris}}&lt;/ref&gt; Maiers Prinšteins kļuva par pirmo sportistu, kurš šajā disciplīnā izcīnījis divas olimpiskās medaļas.

== Sacensību formāts ==
Šajās sacensībās bija tikai viena lēcienu kārta.

== Sacensību kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! 1. septembris (Trešdiena)
|-
| style=&quot;background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)'''
|}

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Attālums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || align=center|'''7.61''' || {{flaga|ASV}} [[Maikls Svīnijs]] &lt;small&gt; (ASV)&lt;/small&gt; || {{vieta|Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste|Dublina}} || 1895. gada 21. septembris
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''7.185''' || {{Valsts OS sportists|[[Alvins Krencleins]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 15. jūlijs
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''7.34''' || {{Valsts OS sportists|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|ASV|Sentluisa}} || 1904. gada 1. septembris
|}

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:Prinstein cropped.jpg|100px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Denjels Frenks]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglends]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==
{{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || Attālums || Piezīmes 
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Maiers Prinšteins]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.34 || '''OR'''
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Denjels Frenks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 6.89 || 
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Roberts Stenglends]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 6.88 ||
|-
| 4 || align=left|[[Frederiks Englharts]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 5 || align=left|[[Gilberts Van Klīvs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 6 || align=left|[[Džons Hegermens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| rowspan=&quot;3&quot;|7/9 || align=left|[[Korijs Gārdners]] || align=left|{{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| align=left|[[Bēla Mezē]] || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| align=left|[[Džons Okslijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
Tāllēkšanas sacensībās startēja 9 sportisti no 3 valstīm. Austrālija šajā disciplīnā bija pārstāvēta pirmo reizi.

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{valstsOS|USA|1904. gada vasaras|7}}
* {{valstsOS|AUS|1904. gada vasaras|1}}
* {{valstsOS|HUN|1904. gada vasaras|1}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417171719/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-long-jump.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56144 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}

{{Lēkšanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — tāllēkšana vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Tāllēkšana]]</text>
      <sha1>ke065jgqgme8ml2ud6uywjk8zxq85vm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Primetime</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640837</id>
    <redirect title="Karstais raidlaiks" />
    <revision>
      <id>4530724</id>
      <timestamp>2026-10-01T18:01:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>bots: pāradresācija uz [[Karstais raidlaiks]]</comment>
      <origin>4530724</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="32" sha1="pa7f5yfcl0pnq1fy9p4pi428zeyfyy2" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Karstais raidlaiks]]</text>
      <sha1>pa7f5yfcl0pnq1fy9p4pi428zeyfyy2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640838</id>
    <revision>
      <id>4530731</id>
      <timestamp>2026-10-01T18:21:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event =        Trīssoļlēkšana vīriešiem |games =        1904. gada Vasaras |image =         |image_size =    |caption =       |venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} |date =         1904. gada 1. septembris |competitors =  7 |nations =      1 |gold=          [[Maiers Prinšteins]] |goldNOC =      USA |silver=        [[Frederiks Englharts]] |silverNOC =    USA |bronze =       [[Roberts Stenglends]] |bro...</comment>
      <origin>4530731</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6558" sha1="50rlyymvtk46rerrosg2iev224jxt95" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        Trīssoļlēkšana vīriešiem
|games =        1904. gada Vasaras
|image =        
|image_size =   
|caption =      
|venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
|date =         1904. gada 1. septembris
|competitors =  7
|nations =      1
|gold=          [[Maiers Prinšteins]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Frederiks Englharts]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       [[Roberts Stenglends]]
|bronzeNOC =    USA
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1900 Parīze]]
|next =        ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1906 Atēnas (neof.)]]'' &lt;br/&gt; [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1908 Londona]]
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''Trīssoļlēkšana vīriešiem''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 1. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56146 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Triple Jump, Men |accessdate=2026. gada 1. oktobris}}&lt;/ref&gt;

Disciplīnā startēja 7 sportisti visi no [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]]. Šī bija trešā reize, kad trīssoļlēkšana bija olimpisko spēļu programmā. Amerikānis [[Maiers Prinšteins]] bija vienīgais [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada Parīzes olimpisko spēļu]] [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|trīssoļlēkšanas sacensību]] dalībnieks, kurš piedalījās šajās spēlēs un disciplīnā. 

Olimpisko zelta medaļu trīssoļlēkšanā izcīnīja [[Maiers Prinšteins]], sudraba medaļu ieguva [[Frederiks Englharts]], bet bronzas medaļu ieguva [[Roberts Stenglends]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-triple-jump.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171704/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-triple-jump.html |work=Sports Reference |archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Triple Jump |accessdate=2020. gada 1. oktobris}}&lt;/ref&gt;

== Sacensību formāts ==
Šajās sacensībās bija tikai viena lēcienu kārta.

== Sacensību kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! 1. septembris (Trešdiena)
|-
| style=&quot;background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)'''
|}

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Augstums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || align=center|'''15.26*''' || {{flaga|Lielbritānija}} [[Metjū Rouzingreivs]] &lt;small&gt; (Lielbritānija)&lt;/small&gt; || {{vieta|Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste|Gorta}} || 1900. gada 28. aprīlis
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''14.47''' || {{Valsts OS sportists|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 16. jūlijs
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|}
''(*) — neoficiālais pasaules rekords''

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:Prinstein cropped.jpg|90px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Fred Engelhardt.jpg|140px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Frederiks Englharts]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglends]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || Attālums || Piezīmes 
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Maiers Prinšteins]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 14.32 ||
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Frederiks Englharts]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 13.90 || 
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Roberts Stenglends]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 13.36 ||
|-
| 4 || align=left|[[Džons Fūrers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 12.91 ||
|-
| 5 || align=left|[[Gilberts Van Klīvs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 6 || align=left|[[Džons Hegermens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 7 || align=left|[[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{Pamatraksts|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
Tāllēkšanas sacensībās startēja 7 sportisti no vienas valsts.

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{valstsOS|USA|1904. gada vasaras|7}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417171704/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-triple-jump.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56146 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}

{{Lēkšanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — trīssoļlēkšana vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Trīssoļlēkšana]]</text>
      <sha1>50rlyymvtk46rerrosg2iev224jxt95</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530736</id>
      <parentid>4530731</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T18:29:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4530736</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6559" sha1="lb1z8imvlujw28mvkh19znqlw93mpds" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        Trīssoļlēkšana vīriešiem
|games =        1904. gada Vasaras
|image =        
|image_size =   
|caption =      
|venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
|date =         1904. gada 1. septembris
|competitors =  7
|nations =      1
|gold=          [[Maiers Prinšteins]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Frederiks Englharts]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       [[Roberts Stenglends]]
|bronzeNOC =    USA
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1900 Parīze]]
|next =        ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1906 Atēnas (neof.)]]'' &lt;br/&gt; [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1908 Londona]]
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''Trīssoļlēkšana vīriešiem''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 1. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56146 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Triple Jump, Men |accessdate=2026. gada 1. oktobris}}&lt;/ref&gt;

Disciplīnā startēja 7 sportisti, visi no [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]]. Šī bija trešā reize, kad trīssoļlēkšana bija olimpisko spēļu programmā. Amerikānis [[Maiers Prinšteins]] bija vienīgais [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada Parīzes olimpisko spēļu]] [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|trīssoļlēkšanas sacensību]] dalībnieks, kurš piedalījās šajās spēlēs un disciplīnā. 

Olimpisko zelta medaļu trīssoļlēkšanā izcīnīja [[Maiers Prinšteins]], sudraba medaļu ieguva [[Frederiks Englharts]], bet bronzas medaļu ieguva [[Roberts Stenglends]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-triple-jump.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171704/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-triple-jump.html |work=Sports Reference |archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Triple Jump |accessdate=2020. gada 1. oktobris}}&lt;/ref&gt;

== Sacensību formāts ==
Šajās sacensībās bija tikai viena lēcienu kārta.

== Sacensību kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! 1. septembris (Trešdiena)
|-
| style=&quot;background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)'''
|}

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Augstums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || align=center|'''15.26*''' || {{flaga|Lielbritānija}} [[Metjū Rouzingreivs]] &lt;small&gt; (Lielbritānija)&lt;/small&gt; || {{vieta|Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste|Gorta}} || 1900. gada 28. aprīlis
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''14.47''' || {{Valsts OS sportists|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 16. jūlijs
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|}
''(*) — neoficiālais pasaules rekords''

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:Prinstein cropped.jpg|90px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Fred Engelhardt.jpg|140px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Frederiks Englharts]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglends]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || Attālums || Piezīmes 
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Maiers Prinšteins]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 14.32 ||
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Frederiks Englharts]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 13.90 || 
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Roberts Stenglends]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 13.36 ||
|-
| 4 || align=left|[[Džons Fūrers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 12.91 ||
|-
| 5 || align=left|[[Gilberts Van Klīvs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 6 || align=left|[[Džons Hegermens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 7 || align=left|[[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{Pamatraksts|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
Tāllēkšanas sacensībās startēja 7 sportisti no vienas valsts.

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{valstsOS|USA|1904. gada vasaras|7}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417171704/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-triple-jump.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56146 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}

{{Lēkšanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — trīssoļlēkšana vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Trīssoļlēkšana]]</text>
      <sha1>lb1z8imvlujw28mvkh19znqlw93mpds</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530740</id>
      <parentid>4530736</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T18:40:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sacensību kalendārs */</comment>
      <origin>4530740</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6560" sha1="fax0kgrakkgfrz1lhcr2uewwplbbw97" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        Trīssoļlēkšana vīriešiem
|games =        1904. gada Vasaras
|image =        
|image_size =   
|caption =      
|venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
|date =         1904. gada 1. septembris
|competitors =  7
|nations =      1
|gold=          [[Maiers Prinšteins]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Frederiks Englharts]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       [[Roberts Stenglends]]
|bronzeNOC =    USA
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1900 Parīze]]
|next =        ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1906 Atēnas (neof.)]]'' &lt;br/&gt; [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1908 Londona]]
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''Trīssoļlēkšana vīriešiem''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 1. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56146 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Triple Jump, Men |accessdate=2026. gada 1. oktobris}}&lt;/ref&gt;

Disciplīnā startēja 7 sportisti, visi no [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]]. Šī bija trešā reize, kad trīssoļlēkšana bija olimpisko spēļu programmā. Amerikānis [[Maiers Prinšteins]] bija vienīgais [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada Parīzes olimpisko spēļu]] [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|trīssoļlēkšanas sacensību]] dalībnieks, kurš piedalījās šajās spēlēs un disciplīnā. 

Olimpisko zelta medaļu trīssoļlēkšanā izcīnīja [[Maiers Prinšteins]], sudraba medaļu ieguva [[Frederiks Englharts]], bet bronzas medaļu ieguva [[Roberts Stenglends]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-triple-jump.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171704/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-triple-jump.html |work=Sports Reference |archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Triple Jump |accessdate=2020. gada 1. oktobris}}&lt;/ref&gt;

== Sacensību formāts ==
Šajās sacensībās bija tikai viena lēcienu kārta.

== Sacensību kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! 1. septembris (Ceturtdiena)
|-
| style=&quot;background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)'''
|}

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Augstums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || align=center|'''15.26*''' || {{flaga|Lielbritānija}} [[Metjū Rouzingreivs]] &lt;small&gt; (Lielbritānija)&lt;/small&gt; || {{vieta|Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste|Gorta}} || 1900. gada 28. aprīlis
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''14.47''' || {{Valsts OS sportists|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 16. jūlijs
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|}
''(*) — neoficiālais pasaules rekords''

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:Prinstein cropped.jpg|90px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Fred Engelhardt.jpg|140px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Frederiks Englharts]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglends]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || Attālums || Piezīmes 
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Maiers Prinšteins]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 14.32 ||
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Frederiks Englharts]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 13.90 || 
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Roberts Stenglends]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 13.36 ||
|-
| 4 || align=left|[[Džons Fūrers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 12.91 ||
|-
| 5 || align=left|[[Gilberts Van Klīvs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 6 || align=left|[[Džons Hegermens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 7 || align=left|[[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{Pamatraksts|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
Tāllēkšanas sacensībās startēja 7 sportisti no vienas valsts.

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{valstsOS|USA|1904. gada vasaras|7}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417171704/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-triple-jump.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56146 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}

{{Lēkšanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — trīssoļlēkšana vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Trīssoļlēkšana]]</text>
      <sha1>fax0kgrakkgfrz1lhcr2uewwplbbw97</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530910</id>
      <parentid>4530740</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T07:52:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Rekordi */</comment>
      <origin>4530910</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6561" sha1="nsj3yndqhk4eog4eawkqlv562cdxq3v" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        Trīssoļlēkšana vīriešiem
|games =        1904. gada Vasaras
|image =        
|image_size =   
|caption =      
|venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
|date =         1904. gada 1. septembris
|competitors =  7
|nations =      1
|gold=          [[Maiers Prinšteins]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Frederiks Englharts]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       [[Roberts Stenglends]]
|bronzeNOC =    USA
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1900 Parīze]]
|next =        ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1906 Atēnas (neof.)]]'' &lt;br/&gt; [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|1908 Londona]]
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''Trīssoļlēkšana vīriešiem''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 1. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56146 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Triple Jump, Men |accessdate=2026. gada 1. oktobris}}&lt;/ref&gt;

Disciplīnā startēja 7 sportisti, visi no [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]]. Šī bija trešā reize, kad trīssoļlēkšana bija olimpisko spēļu programmā. Amerikānis [[Maiers Prinšteins]] bija vienīgais [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada Parīzes olimpisko spēļu]] [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|trīssoļlēkšanas sacensību]] dalībnieks, kurš piedalījās šajās spēlēs un disciplīnā. 

Olimpisko zelta medaļu trīssoļlēkšanā izcīnīja [[Maiers Prinšteins]], sudraba medaļu ieguva [[Frederiks Englharts]], bet bronzas medaļu ieguva [[Roberts Stenglends]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-triple-jump.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171704/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-triple-jump.html |work=Sports Reference |archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Triple Jump |accessdate=2020. gada 1. oktobris}}&lt;/ref&gt;

== Sacensību formāts ==
Šajās sacensībās bija tikai viena lēcienu kārta.

== Sacensību kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! 1. septembris (Ceturtdiena)
|-
| style=&quot;background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)'''
|}

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Attālums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || align=center|'''15.26*''' || {{flaga|Lielbritānija}} [[Metjū Rouzingreivs]] &lt;small&gt; (Lielbritānija)&lt;/small&gt; || {{vieta|Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste|Gorta}} || 1900. gada 28. aprīlis
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''14.47''' || {{Valsts OS sportists|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 16. jūlijs
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|}
''(*) — neoficiālais pasaules rekords''

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:Prinstein cropped.jpg|90px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Fred Engelhardt.jpg|140px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Frederiks Englharts]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglends]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || Attālums || Piezīmes 
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Maiers Prinšteins]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 14.32 ||
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Frederiks Englharts]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 13.90 || 
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Roberts Stenglends]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 13.36 ||
|-
| 4 || align=left|[[Džons Fūrers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 12.91 ||
|-
| 5 || align=left|[[Gilberts Van Klīvs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 6 || align=left|[[Džons Hegermens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 7 || align=left|[[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{Pamatraksts|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
Tāllēkšanas sacensībās startēja 7 sportisti no vienas valsts.

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{valstsOS|USA|1904. gada vasaras|7}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417171704/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-triple-jump.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56146 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}

{{Lēkšanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — trīssoļlēkšana vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Trīssoļlēkšana]]</text>
      <sha1>nsj3yndqhk4eog4eawkqlv562cdxq3v</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Valtc</title>
    <ns>3</ns>
    <id>640839</id>
    <revision>
      <id>4530742</id>
      <timestamp>2026-10-01T18:49:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4530742</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="163" sha1="3sa2c3vt1g6pvam6czyq91ubojqvoy3" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|name=Valtc}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 1. oktobris, plkst. 21.49 (EEST)</text>
      <sha1>3sa2c3vt1g6pvam6czyq91ubojqvoy3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Freeway Face-Off derbijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640840</id>
    <revision>
      <id>4530747</id>
      <timestamp>2026-10-01T18:56:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{nosaukums slīprakstā}} {{Infobox sports rivalry | name                     = &quot;Freeway Face-Off&quot; derbijs | other names              =  | image                    = [[File:Anaheim Ducks 2024-25 Wordmark Dark.svg|100px]]&lt;br&gt;[[File:LosAngelesKingsWordmark.gif|100px]] | caption                  =  | city or region           = {{vieta|ASV|Losandželosa}}, {{vieta|ASV|Anahaima}} | first contested          = {{dat|1993|12|2}} | teams involved           = [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] &lt;br /&gt;...</comment>
      <origin>4530747</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12283" sha1="g30erza9d01agkyb68tyh9lja9dm7nz" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Infobox sports rivalry
| name                     = &quot;Freeway Face-Off&quot; derbijs
| other names              = 
| image                    = [[File:Anaheim Ducks 2024-25 Wordmark Dark.svg|100px]]&lt;br&gt;[[File:LosAngelesKingsWordmark.gif|100px]]
| caption                  = 
| city or region           = {{vieta|ASV|Losandželosa}}, {{vieta|ASV|Anahaima}}
| first contested          = {{dat|1993|12|2}}
| teams involved           = [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] &lt;br /&gt; [[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
| total                    = '''Kopā''': 178
| most wins                = 
| most player appearances  = 
| top scorer               =
| mostrecent               = 
| nextmeeting              = {{dat|2026|11|27}}
| league                   = [[NHL]]
| series                   = 85–61–11–21 (LAK)
| regularseason            = 81–58–11–21 (LAK)
| postseason               = 4–3 (LAK)
| largestvictory           = LAK 7–1 ANA, ({{dat|1995|12|27}})
| broadcasters             = 
}}
'''&quot;Freeway Face-Off&quot; derbijs''' ir [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] (NHL) sāncensība starp [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] un [[Losandželosas &quot;Kings&quot;]] komandām. Šis derbija nosaukums radies, pateicoties plašajam [[Automaģistrāle|automaģistrāļu]] tīklam Losandželosas aglomerācijā, kas ir abu komandu mājvieta; no vienas komandas arēnas līdz otrai var nokļūt, vienkārši braucot pa &quot;[[Interstate 5]]&quot; šoseju. Šis termins ir līdzīgs apzīmējumam &quot;[[Freeway Series]]&quot;, ko lieto, lai raksturotu [[Augstākā beisbola līga|Augstākās beisbola līgas]] (MLB) komandu — [[Losandželosas &quot;Angels&quot;]] un [[Losandželosas &quot;Dodgers&quot;]] — savstarpējā derbija spēles.&lt;ref&gt;{{cite news|title=No controversy, just champions|date=December 14, 2007|first=Peter|last=Yoon|newspaper=Los Angeles Times|page=D3|quote=Now that we have the Freeway Faceoff between the Kings and Ducks to go along with the Freeway Series between the Dodgers and Angels, we need a name for this. It might be difficult to incorporate 'freeway' into it, though, since they share the same building. Maybe we could call it the 'We took the same freeway as you did to get here tipoff.' Or, 'The showdown at the intersection of the 10 and 110 freeways.'}}&lt;/ref&gt;
== Vēsture ==
&quot;Kings&quot; un &quot;Ducks&quot; komandas ir sāncenses ģeogrāfiskā tuvuma dēļ. Abas komandas atrodas vienā metropoles zonā un dala vienu [[televīzija]]s pārraižu tirgu. Sāncensība sākās &quot;Ducks&quot; komandas debijas sezonā līgā (1993.–1994. g.) un ir turpinājusies kopš tā laika.

&quot;Kings&quot; komanda pirmo reizi Stenlija kausa finālā iekļuva 1993. gadā. Līdz [[2022.—2023. gada NHL sezona|2022.–2023. gada sezonas]] beigām komanda savā vēsturē 32 reizes bija sasniegusi Stenlija kausa izslēgšanas spēles (13 reizes kopš brīža, kad &quot;Ducks&quot; pievienojās NHL), kā arī izcīnījusi [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]] 2012. un 2014. gadā. &quot;Ducks&quot; komanda izslēgšanas spēlēs ir piedalījušies 14 reizes, divas reizes sasniedzot Stenlija kausa finālu – 2003. gadā un uzvarot 2007. gadā. &quot;Kings&quot; un &quot;Ducks&quot; savā starpā izslēgšanas spēlēs nebija tikušās līdz pat 2014. gada Stenlija kausa izslēgšanas turnīram.

&quot;Ducks&quot; līdzjutēji ir rīkojušies līdzīgi, apmeklējot izbraukuma spēles &quot;Kings&quot; mājvietā – &quot;[[Crypto.com Arena|Crypto.com]]&quot; arēnā. Spēles starp abām komandām bieži vien ir ļoti asas un fiziskas, un tajās parasti notiek vairāki kautiņi, kā arī tiek piešķirti daudzi sodi. Šī sāncensība tika izcelta NHL sezonas atklāšanas pasākumā [[Londona]]s &quot;O2&quot; arēnā 2007.–2008. gada sezonas sākumā, kad komandas aizvadīja divas savstarpējās spēles. Abas komandas guva pa vienai uzvarai ar rezultātu 4:1 – &quot;Kings&quot; uzvarēja pirmajā spēlē, bet &quot;Ducks&quot; – otrajā.&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://news.bbc.co.uk/sport2/hi/other_sports/ice_hockey/7019110.stm|title=Kings beat Ducks in London opener|date=September 29, 2007|first=Paul|last=Woloszyn|work=BBC Sport}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.theguardian.com/sport/2007/oct/01/ussport|title=Ducks level London series with Kings|date=October 1, 2007|first=Michael|last=Adamson|work=The Guardian}}&lt;/ref&gt; Tāpat sāncensība tika izcelta 2014. gada &quot;NHL Stadium Series&quot; ietvaros notikušajā spēlē Losandželosas &quot;Dodger&quot; stadionā, kurā &quot;Ducks&quot; svinēja uzvaru, pretiniekiem neļaujot gūt nevienus vārtus (rezultāts 3:0).

Sāncensība vēl vairāk saasinājās [[2010. gada NHL drafts|2010. gada NHL jauno spēlētāju drafta]] laikā, ko &quot;Kings&quot; rīkoja &quot;Staples Center&quot; arēnā (kopš 2021. gada – &quot;Crypto.com&quot; arēna). Kad &quot;Ducks&quot; pārstāvji kāpa uz skatuves, lai paziņotu, ka pirmajā kārtā ar kopējo 12. numuru izvēlējušies [[Kems Faulers|Kemmu Fauleru]], skatītāji, kuru vidū pārsvarā bija &quot;Kings&quot; līdzjutēji, viņus izsvilpa.&lt;ref&gt;{{cite web|url=http://prohockeytalk.nbcsports.com/2010/06/2010-nhl-entry-draft-round-1-cam-fowler-drops-to-ducks-at-12.php|title=2010 NHL Entry Draft, Round 1: Cam Fowler drops to Ducks at #12|date=June 25, 2010|first=James|last=O'Brien|work=NBC Sports}}&lt;/ref&gt;

Pirms 2007. gada nebija oficiāla nosaukuma regulārās sezonas spēlēm starp &quot;Ducks&quot; un &quot;Kings&quot;. Nosaukums &quot;Freeway Face-off&quot; tika izvēlēts, aptaujājot 12 000 vietējo hokeja līdzjutēju. Tika apsvērti arī tādi nosaukumi kā &quot;Freeze-way Series&quot; un &quot;Ice-5 Series&quot;.&lt;ref name=&quot;Ducks-Kings Rivalry: Freeway Face-Off&quot;&gt;{{cite web|url=http://ducks.nhl.com/club/news.htm?id=469151|archive-url=https://web.archive.org/web/20120518232325/http://ducks.nhl.com/club/news.htm?id=469151|url-status=|archive-date=May 18, 2012|title=Ducks-Kings Rivalry: Freeway Face-Off|work=Ducks.NHL.com|date=November 13, 2007}}&lt;/ref&gt;
== Nozīmīgākie notikumi ==
* 2007.–2008. gada sezonā &quot;Ducks&quot; un &quot;Kings&quot; komandas atklāja sezonu ar divu spēļu sēriju Londonas &quot;O2&quot; arēnā Anglijā (attiecīgi 2007. gada 29. un 30. septembrī); pirmā no šīm spēlēm bija vēsturē pirmā [[hokejs|hokeja]] spēle, kas notika šajā arēnā. Spēles sākuma iemetiens aizkavējās, jo pēc valsts himnu atskaņošanas arēnā radās problēmas ar apgaismojumu. Losandželosas komanda uzvarēja pirmajā spēlē ar rezultātu 4:1, pateicoties tobrīd 19 gadus vecā vārtsarga [[Džonatans Bernjē|Džonatana Bernjē]] sniegumam un diviem [[Maikls Kamalleri|Maikla Kamalleri]] gūtajiem vārtiem. Tomēr &quot;Ducks&quot; izdevās revanšēties sērijas otrajā spēlē, uzvarot &quot;Kings&quot; ar tādu pašu rezultātu – 4:1. Otrā spēle bija zīmīga ar to, ka tajā NHL debiju piedzīvoja šveiciešu vārtsargs [[Jonass Hillers]], jo sezonas sākumā savainojumu bija guvis &quot;Ducks&quot; pamatvārtsargs [[Žans Sebastjēns Žigērs]].&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.nhl.com/gamecenter/ana-vs-lak/2007/09/29/2007020001 |title=Ducks vs. Kings - 09/29/2007 - Anaheim Ducks - Recap |website=ducks.nhl.com |url-status= |archive-url=https://web.archive.org/web/20120213192006/http://ducks.nhl.com/club/recap.htm?id=2007020001 |archive-date=February 13, 2012}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.nhl.com/gamecenter/lak-vs-ana/2007/09/30/2007020002 |title=Kings vs. Ducks - 09/30/2007 - Anaheim Ducks - Recap |website=ducks.nhl.com |url-status= |archive-url=https://web.archive.org/web/20110923141548/http://ducks.nhl.com/club/recap.htm?id=2007020002 |archive-date=September 23, 2011}}&lt;/ref&gt;
* &quot;Ducks&quot; un &quot;Kings&quot; tikās 2008. gada 26. martā Anahaimas &quot;[[Honda Center]]&quot; arēnā sezonas noslēguma posmā. Lai gan tajā gadā komandu pozīcijas turnīra tabulā krasi atšķīrās (&quot;Ducks&quot; [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferencē]] ierindojās piektajā vietā, bet &quot;Kings&quot; – 15. vietā), abas komandas demonstrēja ļoti sīkstu cīņassparu, un vārtsargi Jonass Hillers (Anahaima) un [[Ēriks Ešbergs]] (Losandželosa) veica izšķirošus atvairījumus, palīdzot savām komandām. Spēles centrālais notikums bija vārtsargu duelis: Hillers atvairīja 31 no 32 metieniem, bet Ešbergs – 39 no 40. Rezultātam esot neizšķirtam 1:1 (vārtus guva [[Patriks O'Salivans]] no &quot;Kings&quot; un [[Bobijs Raians]] no &quot;Ducks&quot;), brīdī, kad līdz pamatlaika beigām bija atlikušas mazāk nekā 20 sekundes, &quot;Kings&quot; uzbrucējs [[Aleksandrs Frolovs]] uz savas zilās līnijas pārtvēra ripu no krītošā Matjē Šnaidera un lielā ātrumā devās pretī vārtsargam. Frolovs izpildīja metiena māņkustību, taču Hillers, izstiepjoties un atvairot ripu ar kājsargu, neļāva tai nonākt vārtos, izpelnoties 17 331 klātesošā skatītāja aplausus. Pagarinājumā abas komandas vārtus neguva, tādēļ uzvarētājs tika noskaidrots pēcspēles metienu sērijā. &quot;Kings&quot; uzbrucējs [[Dastins Brauns]] guva pirmos vārtus, taču &quot;Ducks&quot; uzbrucējs [[Tēmu Selenne]] ar nākamo metienu panāca izlīdzinājumu – 1:1. Nākamie pieci izpildītāji savus mēģinājumus nerealizēja, līdz &quot;Ducks&quot; spēlētājs Šneiders guva vārtus, izvirzot savu komandu vadībā ar 2:1. Nākamajā metienā &quot;Kings&quot; uzbrucēju Braianu Vilsiju apturēja vārtsargs Hillers, nodrošinot &quot;Ducks&quot; uzvaru pēcspēles metienu sērijā ar 2:1. Šī uzvara ļāva &quot;Ducks&quot; nodrošināt vietu izslēgšanas spēlēs, ieņemot ceturto pozīciju Rietumu konferencē.&lt;ref&gt;{{Cite web |url=https://www.nhl.com/gamecenter/lak-vs-ana/2008/03/26/2007021153 |title=Kings vs. Ducks - 03/26/2008 - Anaheim Ducks - Recap |access-date=March 20, 2011 |archive-url=https://web.archive.org/web/20120213183943/http://ducks.nhl.com/club/recap.htm?id=2007021153 |archive-date=February 13, 2012 |url-status=}}&lt;/ref&gt;
* 2009. gada 8. janvārī &quot;Ducks&quot; un &quot;Kings&quot; tikās regulārās sezonas spēlē Losandželosas &quot;Staples Center&quot; arēnā. Spēles laikā – pirmās trešdaļas vidū – notika [[zemestrīce]], ko sajuta gan daži spēlētāji, gan klātesošie žurnālisti un līdzjutēji. Tomēr spēle netika pārtraukta. Pirmās trešdaļas izskaņā un otrās trešdaļas gaitā &quot;Kings&quot; izvirzījās vadībā ar 2:0, pateicoties Dastina Brauna un [[Veins Simondss|Veina Simondsa]] gūtajiem vārtiem. Neilgi pēc tam &quot;Ducks&quot; tā brīža galvenais treneris [[Rendijs Kārlails]] nomainīja vārtsargu Žanu-Sebastjēnu Žigēru pret Jonasu Hilleru, taču &quot;Kings&quot; guva vēl vienus vārtus – precīzs bija [[Anže Kopitars]], panākot 3:0. Spēle šķita vienpusēja un &quot;Kings&quot; labvēlīga, līdz &quot;Ducks&quot; uzbrucējs Bobijs Raians otrās trešdaļas beigās vairākumā guva komandas pirmos vārtus. Trešās trešdaļas sākumā Raians guva vēl vienus vārtus, pielabojot ripas lidojuma virzienu pēc [[Raiens Kārters
|Raiena Kārtera]] plaukstas metiena un samazinot &quot;Kings&quot; pārsvaru līdz vieniem vārtiem. Tomēr spēles ievērojamākais brīdis pienāca aptuveni minūti vēlāk, kad &quot;Ducks&quot; centra uzbrucējs [[Raiens Getclafs]] piespēlēja brīvajam Raianam kreisajā malā, ļaujot tam veikt uzbrukumu. Raians demonstrēja, iespējams, vienu no sezonas iespaidīgākajiem māņkustību gājieniem: slidojot leņķī pret vārtiem, viņš izpildīja skrituļhokejam raksturīgu pagriezienu ap &quot;Kings&quot; aizsargu Pīteru Haroldu. Kamēr Harolds bija apstājies un zaudējis iniciatīvu, Raians atvilka ripu atpakaļ uz nūjas lāpstiņas un ieraidīja to vārtos garām uz ledus izstiepušajamies vārtsargam [[Džonatans Kviks|Džonatanam Kvikam]]. Raiana gūtais &quot;hat-trick&quot; (trīs vārti vienā spēlē) 2 minūtēs un 21 sekundē kļuva par ātrāko &quot;Ducks&quot; komandas vēsturē. Rezultāts bija neizšķirts 3:3, kas viesiem (&quot;Ducks&quot;) deva iniciatīvu, līdz &quot;Kings&quot; atguva vadību, pateicoties Aleksandra Frolova vārtu guvumam skaitliskajā vairākumā. &quot;Ducks&quot; veica vairākus izmisīgus mēģinājumus panākt izlīdzinājumu, taču Džonatans Kviks tos visus atvairīja, nodrošinot &quot;Kings&quot; uzvaru pār &quot;Ducks&quot; ar rezultātu 4:3.&lt;ref&gt;{{Cite web |url=https://www.nhl.com/gamecenter/ana-vs-lak/2009/01/08/2008020608 |title=Ducks vs. Kings - 01/08/2009 - Anaheim Ducks - Recap |access-date=March 20, 2011 |archive-url=https://web.archive.org/web/20120213150753/http://ducks.nhl.com/club/recap.htm?id=2008020608 |archive-date=February 13, 2012 |url-status=}}&lt;/ref&gt;


== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Nacionālā hokeja līga]]
[[Kategorija:Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
[[Kategorija:Losandželosas &quot;Kings&quot;]]</text>
      <sha1>g30erza9d01agkyb68tyh9lja9dm7nz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530749</id>
      <parentid>4530747</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T18:57:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4530749</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12316" sha1="fjd5vi5cyo4weiu44ixni1n2q29y3em" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Infobox sports rivalry
| name                     = &quot;Freeway Face-Off&quot; derbijs
| other names              = 
| image                    = [[File:Anaheim Ducks 2024-25 Wordmark Dark.svg|100px]]&lt;br&gt;[[File:LosAngelesKingsWordmark.gif|100px]]
| caption                  = 
| city or region           = {{vieta|ASV|Losandželosa}}, {{vieta|ASV|Anahaima}}
| first contested          = {{dat|1993|12|2}}
| teams involved           = [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] &lt;br /&gt; [[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
| total                    = '''Kopā''': 178
| most wins                = 
| most player appearances  = 
| top scorer               =
| mostrecent               = 
| nextmeeting              = {{dat|2026|11|27}}
| league                   = [[NHL]]
| series                   = 85–61–11–21 (LAK)
| regularseason            = 81–58–11–21 (LAK)
| postseason               = 4–3 (LAK)
| largestvictory           = LAK 7–1 ANA, ({{dat|1995|12|27}})
| broadcasters             = 
}}
'''&quot;Freeway Face-Off&quot; derbijs''' ir [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] (NHL) sāncensība starp [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] un [[Losandželosas &quot;Kings&quot;]] komandām. Šis derbija nosaukums radies, pateicoties plašajam [[Automaģistrāle|automaģistrāļu]] tīklam Losandželosas aglomerācijā, kas ir abu komandu mājvieta; no vienas komandas arēnas līdz otrai var nokļūt, vienkārši braucot pa &quot;[[Interstate 5]]&quot; šoseju. Šis termins ir līdzīgs apzīmējumam &quot;[[Freeway Series]]&quot;, ko lieto, lai raksturotu [[Augstākā beisbola līga|Augstākās beisbola līgas]] (MLB) komandu — [[Losandželosas &quot;Angels&quot;]] un [[Losandželosas &quot;Dodgers&quot;]] — savstarpējā derbija spēles.&lt;ref&gt;{{cite news|title=No controversy, just champions|date=December 14, 2007|first=Peter|last=Yoon|newspaper=Los Angeles Times|page=D3|quote=Now that we have the Freeway Faceoff between the Kings and Ducks to go along with the Freeway Series between the Dodgers and Angels, we need a name for this. It might be difficult to incorporate 'freeway' into it, though, since they share the same building. Maybe we could call it the 'We took the same freeway as you did to get here tipoff.' Or, 'The showdown at the intersection of the 10 and 110 freeways.'}}&lt;/ref&gt;
== Vēsture ==
&quot;Kings&quot; un &quot;Ducks&quot; komandas ir sāncenses ģeogrāfiskā tuvuma dēļ. Abas komandas atrodas vienā metropoles zonā un dala vienu [[televīzija]]s pārraižu tirgu. Sāncensība sākās &quot;Ducks&quot; komandas debijas sezonā līgā (1993.–1994. g.) un ir turpinājusies kopš tā laika.

&quot;Kings&quot; komanda pirmo reizi Stenlija kausa finālā iekļuva 1993. gadā. Līdz [[2022.—2023. gada NHL sezona|2022.–2023. gada sezonas]] beigām komanda savā vēsturē 32 reizes bija sasniegusi Stenlija kausa izslēgšanas spēles (13 reizes kopš brīža, kad &quot;Ducks&quot; pievienojās NHL), kā arī izcīnījusi [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]] 2012. un 2014. gadā. &quot;Ducks&quot; komanda izslēgšanas spēlēs ir piedalījušies 14 reizes, divas reizes sasniedzot Stenlija kausa finālu – 2003. gadā un uzvarot 2007. gadā. &quot;Kings&quot; un &quot;Ducks&quot; savā starpā izslēgšanas spēlēs nebija tikušās līdz pat 2014. gada Stenlija kausa izslēgšanas turnīram.

&quot;Ducks&quot; līdzjutēji ir rīkojušies līdzīgi, apmeklējot izbraukuma spēles &quot;Kings&quot; mājvietā – &quot;[[Crypto.com Arena|Crypto.com]]&quot; arēnā. Spēles starp abām komandām bieži vien ir ļoti asas un fiziskas, un tajās parasti notiek vairāki kautiņi, kā arī tiek piešķirti daudzi sodi. Šī sāncensība tika izcelta NHL sezonas atklāšanas pasākumā [[Londona]]s &quot;O2&quot; arēnā 2007.–2008. gada sezonas sākumā, kad komandas aizvadīja divas savstarpējās spēles. Abas komandas guva pa vienai uzvarai ar rezultātu 4:1 – &quot;Kings&quot; uzvarēja pirmajā spēlē, bet &quot;Ducks&quot; – otrajā.&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://news.bbc.co.uk/sport2/hi/other_sports/ice_hockey/7019110.stm|title=Kings beat Ducks in London opener|date=September 29, 2007|first=Paul|last=Woloszyn|work=BBC Sport}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.theguardian.com/sport/2007/oct/01/ussport|title=Ducks level London series with Kings|date=October 1, 2007|first=Michael|last=Adamson|work=The Guardian}}&lt;/ref&gt; Tāpat sāncensība tika izcelta 2014. gada &quot;NHL Stadium Series&quot; ietvaros notikušajā spēlē Losandželosas &quot;Dodger&quot; stadionā, kurā &quot;Ducks&quot; svinēja uzvaru, pretiniekiem neļaujot gūt nevienus vārtus (rezultāts 3:0).

Sāncensība vēl vairāk saasinājās [[2010. gada NHL drafts|2010. gada NHL jauno spēlētāju drafta]] laikā, ko &quot;Kings&quot; rīkoja &quot;Staples Center&quot; arēnā (kopš 2021. gada – &quot;Crypto.com&quot; arēna). Kad &quot;Ducks&quot; pārstāvji kāpa uz skatuves, lai paziņotu, ka pirmajā kārtā ar kopējo 12. numuru izvēlējušies [[Kems Faulers|Kemmu Fauleru]], skatītāji, kuru vidū pārsvarā bija &quot;Kings&quot; līdzjutēji, viņus izsvilpa.&lt;ref&gt;{{cite web|url=http://prohockeytalk.nbcsports.com/2010/06/2010-nhl-entry-draft-round-1-cam-fowler-drops-to-ducks-at-12.php|title=2010 NHL Entry Draft, Round 1: Cam Fowler drops to Ducks at #12|date=June 25, 2010|first=James|last=O'Brien|work=NBC Sports}}&lt;/ref&gt;

Pirms 2007. gada nebija oficiāla nosaukuma regulārās sezonas spēlēm starp &quot;Ducks&quot; un &quot;Kings&quot;. Nosaukums &quot;Freeway Face-off&quot; tika izvēlēts, aptaujājot 12 000 vietējo hokeja līdzjutēju. Tika apsvērti arī tādi nosaukumi kā &quot;Freeze-way Series&quot; un &quot;Ice-5 Series&quot;.&lt;ref name=&quot;Ducks-Kings Rivalry: Freeway Face-Off&quot;&gt;{{cite web|url=http://ducks.nhl.com/club/news.htm?id=469151|archive-url=https://web.archive.org/web/20120518232325/http://ducks.nhl.com/club/news.htm?id=469151|url-status=|archive-date=May 18, 2012|title=Ducks-Kings Rivalry: Freeway Face-Off|work=Ducks.NHL.com|date=November 13, 2007}}&lt;/ref&gt;
== Nozīmīgākie notikumi ==
* 2007.–2008. gada sezonā &quot;Ducks&quot; un &quot;Kings&quot; komandas atklāja sezonu ar divu spēļu sēriju Londonas &quot;O2&quot; arēnā Anglijā (attiecīgi 2007. gada 29. un 30. septembrī); pirmā no šīm spēlēm bija vēsturē pirmā [[hokejs|hokeja]] spēle, kas notika šajā arēnā. Spēles sākuma iemetiens aizkavējās, jo pēc valsts himnu atskaņošanas arēnā radās problēmas ar apgaismojumu. Losandželosas komanda uzvarēja pirmajā spēlē ar rezultātu 4:1, pateicoties tobrīd 19 gadus vecā vārtsarga [[Džonatans Bernjē|Džonatana Bernjē]] sniegumam un diviem [[Maikls Kamalleri|Maikla Kamalleri]] gūtajiem vārtiem. Tomēr &quot;Ducks&quot; izdevās revanšēties sērijas otrajā spēlē, uzvarot &quot;Kings&quot; ar tādu pašu rezultātu – 4:1. Otrā spēle bija zīmīga ar to, ka tajā NHL debiju piedzīvoja šveiciešu vārtsargs [[Jonass Hillers]], jo sezonas sākumā savainojumu bija guvis &quot;Ducks&quot; pamatvārtsargs [[Žans Sebastjēns Žigērs]].&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.nhl.com/gamecenter/ana-vs-lak/2007/09/29/2007020001 |title=Ducks vs. Kings - 09/29/2007 - Anaheim Ducks - Recap |website=ducks.nhl.com |url-status= |archive-url=https://web.archive.org/web/20120213192006/http://ducks.nhl.com/club/recap.htm?id=2007020001 |archive-date=February 13, 2012}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.nhl.com/gamecenter/lak-vs-ana/2007/09/30/2007020002 |title=Kings vs. Ducks - 09/30/2007 - Anaheim Ducks - Recap |website=ducks.nhl.com |url-status= |archive-url=https://web.archive.org/web/20110923141548/http://ducks.nhl.com/club/recap.htm?id=2007020002 |archive-date=September 23, 2011}}&lt;/ref&gt;
* &quot;Ducks&quot; un &quot;Kings&quot; tikās 2008. gada 26. martā Anahaimas &quot;[[Honda Center]]&quot; arēnā sezonas noslēguma posmā. Lai gan tajā gadā komandu pozīcijas turnīra tabulā krasi atšķīrās (&quot;Ducks&quot; [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferencē]] ierindojās piektajā vietā, bet &quot;Kings&quot; – 15. vietā), abas komandas demonstrēja ļoti sīkstu cīņassparu, un vārtsargi Jonass Hillers (Anahaima) un [[Ēriks Ešbergs]] (Losandželosa) veica izšķirošus atvairījumus, palīdzot savām komandām. Spēles centrālais notikums bija vārtsargu duelis: Hillers atvairīja 31 no 32 metieniem, bet Ešbergs – 39 no 40. Rezultātam esot neizšķirtam 1:1 (vārtus guva [[Patriks O'Salivans]] no &quot;Kings&quot; un [[Bobijs Raians]] no &quot;Ducks&quot;), brīdī, kad līdz pamatlaika beigām bija atlikušas mazāk nekā 20 sekundes, &quot;Kings&quot; uzbrucējs [[Aleksandrs Frolovs]] uz savas zilās līnijas pārtvēra ripu no krītošā Matjē Šnaidera un lielā ātrumā devās pretī vārtsargam. Frolovs izpildīja metiena māņkustību, taču Hillers, izstiepjoties un atvairot ripu ar kājsargu, neļāva tai nonākt vārtos, izpelnoties 17 331 klātesošā skatītāja aplausus. Pagarinājumā abas komandas vārtus neguva, tādēļ uzvarētājs tika noskaidrots pēcspēles metienu sērijā. &quot;Kings&quot; uzbrucējs [[Dastins Brauns]] guva pirmos vārtus, taču &quot;Ducks&quot; uzbrucējs [[Tēmu Selenne]] ar nākamo metienu panāca izlīdzinājumu – 1:1. Nākamie pieci izpildītāji savus mēģinājumus nerealizēja, līdz &quot;Ducks&quot; spēlētājs Šneiders guva vārtus, izvirzot savu komandu vadībā ar 2:1. Nākamajā metienā &quot;Kings&quot; uzbrucēju Braianu Vilsiju apturēja vārtsargs Hillers, nodrošinot &quot;Ducks&quot; uzvaru pēcspēles metienu sērijā ar 2:1. Šī uzvara ļāva &quot;Ducks&quot; nodrošināt vietu izslēgšanas spēlēs, ieņemot ceturto pozīciju Rietumu konferencē.&lt;ref&gt;{{Cite web |url=https://www.nhl.com/gamecenter/lak-vs-ana/2008/03/26/2007021153 |title=Kings vs. Ducks - 03/26/2008 - Anaheim Ducks - Recap |access-date=March 20, 2011 |archive-url=https://web.archive.org/web/20120213183943/http://ducks.nhl.com/club/recap.htm?id=2007021153 |archive-date=February 13, 2012 |url-status=}}&lt;/ref&gt;
* 2009. gada 8. janvārī &quot;Ducks&quot; un &quot;Kings&quot; tikās regulārās sezonas spēlē Losandželosas &quot;Staples Center&quot; arēnā. Spēles laikā – pirmās trešdaļas vidū – notika [[zemestrīce]], ko sajuta gan daži spēlētāji, gan klātesošie žurnālisti un līdzjutēji. Tomēr spēle netika pārtraukta. Pirmās trešdaļas izskaņā un otrās trešdaļas gaitā &quot;Kings&quot; izvirzījās vadībā ar 2:0, pateicoties Dastina Brauna un [[Veins Simondss|Veina Simondsa]] gūtajiem vārtiem. Neilgi pēc tam &quot;Ducks&quot; tā brīža galvenais treneris [[Rendijs Kārlails]] nomainīja vārtsargu Žanu-Sebastjēnu Žigēru pret Jonasu Hilleru, taču &quot;Kings&quot; guva vēl vienus vārtus – precīzs bija [[Anže Kopitars]], panākot 3:0. Spēle šķita vienpusēja un &quot;Kings&quot; labvēlīga, līdz &quot;Ducks&quot; uzbrucējs Bobijs Raians otrās trešdaļas beigās vairākumā guva komandas pirmos vārtus. Trešās trešdaļas sākumā Raians guva vēl vienus vārtus, pielabojot ripas lidojuma virzienu pēc [[Raiens Kārters
|Raiena Kārtera]] plaukstas metiena un samazinot &quot;Kings&quot; pārsvaru līdz vieniem vārtiem. Tomēr spēles ievērojamākais brīdis pienāca aptuveni minūti vēlāk, kad &quot;Ducks&quot; centra uzbrucējs [[Raiens Getclafs]] piespēlēja brīvajam Raianam kreisajā malā, ļaujot tam veikt uzbrukumu. Raians demonstrēja, iespējams, vienu no sezonas iespaidīgākajiem māņkustību gājieniem: slidojot leņķī pret vārtiem, viņš izpildīja skrituļhokejam raksturīgu pagriezienu ap &quot;Kings&quot; aizsargu Pīteru Haroldu. Kamēr Harolds bija apstājies un zaudējis iniciatīvu, Raians atvilka ripu atpakaļ uz nūjas lāpstiņas un ieraidīja to vārtos garām uz ledus izstiepušajamies vārtsargam [[Džonatans Kviks|Džonatanam Kvikam]]. Raiana gūtais &quot;hat-trick&quot; (trīs vārti vienā spēlē) 2 minūtēs un 21 sekundē kļuva par ātrāko &quot;Ducks&quot; komandas vēsturē. Rezultāts bija neizšķirts 3:3, kas viesiem (&quot;Ducks&quot;) deva iniciatīvu, līdz &quot;Kings&quot; atguva vadību, pateicoties Aleksandra Frolova vārtu guvumam skaitliskajā vairākumā. &quot;Ducks&quot; veica vairākus izmisīgus mēģinājumus panākt izlīdzinājumu, taču Džonatans Kviks tos visus atvairīja, nodrošinot &quot;Kings&quot; uzvaru pār &quot;Ducks&quot; ar rezultātu 4:3.&lt;ref&gt;{{Cite web |url=https://www.nhl.com/gamecenter/ana-vs-lak/2009/01/08/2008020608 |title=Ducks vs. Kings - 01/08/2009 - Anaheim Ducks - Recap |access-date=March 20, 2011 |archive-url=https://web.archive.org/web/20120213150753/http://ducks.nhl.com/club/recap.htm?id=2008020608 |archive-date=February 13, 2012 |url-status=}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{hokejs-aizmetnis}}
{{ASV-aizmetnis}}
[[Kategorija:Nacionālā hokeja līga]]
[[Kategorija:Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
[[Kategorija:Losandželosas &quot;Kings&quot;]]</text>
      <sha1>fjd5vi5cyo4weiu44ixni1n2q29y3em</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640841</id>
    <revision>
      <id>4530748</id>
      <timestamp>2026-10-01T18:57:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event =        Kārtslēkšana vīriešiem |games =        1904. gada Vasaras |image =        1904 Charles Dvorak.JPG |image_size =   250 |caption =      [[Čārlzs Dvoraks]] veic lēcienu kārtslēkšanas sacensībās. |venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} |date =         1904. gada 3. septembris |competitors =  7 |nations =      2 |gold=          [[Čārlzs Dvoraks]] |goldNOC =      USA |silver=        [...</comment>
      <origin>4530748</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7651" sha1="jcvvy3fr6113u1og4o18s17rnuqh678" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        Kārtslēkšana vīriešiem
|games =        1904. gada Vasaras
|image =        1904 Charles Dvorak.JPG
|image_size =   250
|caption =      [[Čārlzs Dvoraks]] veic lēcienu kārtslēkšanas sacensībās.
|venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
|date =         1904. gada 3. septembris
|competitors =  7
|nations =      2
|gold=          [[Čārlzs Dvoraks]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Lerojs Semss]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       [[Lūiss Vilkinss]]
|bronzeNOC =    USA
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1900 Parīze]]
|next =        ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1906 Atēnas (neof.)]]'' &lt;br/&gt; [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1908 Londona]]
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''Kārtslēkšana vīriešiem''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 3. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56143 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Pole Vault, Men |accessdate=2026. gada 1. oktobris}}&lt;/ref&gt;

Disciplīnā startēja 7 sportisti no divām valstīm. Šī bija trešā reize, kad trīssoļlēkšana bija olimpisko spēļu programmā. Neviens no iepriekšējo olimpisko spēļu dalībniekiem šajās reizē nepiedalījās. [[Vācija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vācija]] šajā disciplīnā bija pārstāvēta pirmo reizi.

Visas olimpiskās medaļas kārtslēkšanā izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu izcīnīja  [[Čārlzs Dvoraks]], sudraba medaļu ieguva [[Lerojs Semss]], bet bronzas medaļu ieguva [[Lūiss Vilkinss]]. Čārlza Dvoraka uzstādītais rezultāts, 3.50 metri, kļuva par jauno olimpisko rekordu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-pole-vault.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171713/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-pole-vault.html |work=Sports Reference |archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Pole Vault |accessdate=2020. gada 1. oktobris}}&lt;/ref&gt;

== Sacensību formāts ==
Sacensībās bija tikai viena lēkšanas kārta. Barjera tika paaugstināta par 3 collām katrā lēciena gājienā.

== Sacensību kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! 3. septembris (Sestdiena)
|-
| style=&quot;background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)'''
|}

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Augstums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || align=center|'''15.26*''' || {{flaga|Francija}} [[Fernāns Gondērs]] &lt;small&gt; (Francija)&lt;/small&gt; || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1904. gada 4. jūnijs
|-
| rowspan=&quot;2&quot;|'''Olimpiskais rekords''' || rowspan=&quot;2&quot; align=center|'''3.30''' || {{Valsts OS sportists|[[Viljams Hoits]]|USA|1896. gada vasaras}} || {{flaga|GRE|old}} [[Atēnas]], [[Grieķija]] || 1896. gada 10. aprīlis
|-
| {{Valsts OS sportists|[[Ērvings Baksters]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 15. jūlijs
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
| '''Pasaules rekords''' || rowspan=&quot;2&quot; align=center|'''3.30''' || rowspan=&quot;2&quot;| {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Dvoraks]]|USA|1904. gada vasaras}} || rowspan=&quot;2&quot;|{{vieta|ASV|Sentluisa}} || rowspan=&quot;2&quot;|1904. gada 3. septembris
|-
| '''Olimpiskais rekords''' 
|}
''(*) — neoficiālais pasaules rekords''

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:1904 Charles Dvorak.JPG|150px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Dvoraks]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:LeRoy Samse.jpg|140px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Lerojs Semss]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:1904 Louis Wilkins.JPG|130px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Lūiss Vilkinss]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==
{{Color box| |'''o'''|border=darkgray}} augstums veikts veiksmīgi; &lt;br/&gt; {{Color box| |'''x'''|border=darkgray}} augstums netika veikts; &lt;br/&gt; {{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} olimpiskais rekords; &lt;br/&gt; {{Color box| |'''WR'''|border=darkgray}} pasaules rekords.

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! rowspan=&quot;2&quot;|Vieta || rowspan=&quot;2&quot;|Sportists || rowspan=&quot;2&quot;|Valsts || colspan=&quot;4&quot;|Augstumi || rowspan=&quot;2&quot;|Rezultājošais &lt;br/&gt; augstums || rowspan=&quot;2&quot;|Piezīmes 
|-
! 3.35 || 3.43 || 3.50 || 3.71
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Čārls Dvoraks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || o || o || '''o''' || x || '''3.50''' || '''OR'''; '''WR'''
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Lerojs Semss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || '''o''' || x || colspan=&quot;2&quot; {{n/a|—}} || '''3.35''' || 
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Lūiss Vilkinss]] || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || '''o''' || x || colspan=&quot;2&quot; {{n/a|—}} || '''3.35''' ||
|-
| 4 || align=left|[[Vords Maklanahans]] || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || '''o''' || x || colspan=&quot;2&quot; {{n/a|—}} || '''3.35''' ||
|-
| 5 || align=left|[[Klods Allens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || '''o''' || x || colspan=&quot;2&quot; {{n/a|—}} || '''3.35''' ||
|-
| 6 || align=left|[[Volters Drejs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || colspan=&quot;5&quot;|''Nav zināms'' ||
|-
| 7 || align=left|[[Pauls Veinšteins]] || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || colspan=&quot;5&quot;|''Nav zināms'' ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{Pamatraksts|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
Kārstlēkšanas sacensībās startēja 7 sportisti no divām valstīm. Vācija šajā disciplīnā debitēja.

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{valstsOS|USA|1904. gada vasaras|6}}
* {{valstsOS|GER|1904. gada vasaras|1}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417171713/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-pole-vault.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56143 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}

{{Lēkšanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — kārtslēkšana vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kārtslēkšana]]</text>
      <sha1>jcvvy3fr6113u1og4o18s17rnuqh678</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530882</id>
      <parentid>4530748</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T06:14:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Rezultāti */</comment>
      <origin>4530882</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7651" sha1="anjrx3shjf7wiz5rekvxshicgim1b0x" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        Kārtslēkšana vīriešiem
|games =        1904. gada Vasaras
|image =        1904 Charles Dvorak.JPG
|image_size =   250
|caption =      [[Čārlzs Dvoraks]] veic lēcienu kārtslēkšanas sacensībās.
|venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
|date =         1904. gada 3. septembris
|competitors =  7
|nations =      2
|gold=          [[Čārlzs Dvoraks]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Lerojs Semss]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       [[Lūiss Vilkinss]]
|bronzeNOC =    USA
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1900 Parīze]]
|next =        ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1906 Atēnas (neof.)]]'' &lt;br/&gt; [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1908 Londona]]
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''Kārtslēkšana vīriešiem''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 3. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56143 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Pole Vault, Men |accessdate=2026. gada 1. oktobris}}&lt;/ref&gt;

Disciplīnā startēja 7 sportisti no divām valstīm. Šī bija trešā reize, kad trīssoļlēkšana bija olimpisko spēļu programmā. Neviens no iepriekšējo olimpisko spēļu dalībniekiem šajās reizē nepiedalījās. [[Vācija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vācija]] šajā disciplīnā bija pārstāvēta pirmo reizi.

Visas olimpiskās medaļas kārtslēkšanā izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu izcīnīja  [[Čārlzs Dvoraks]], sudraba medaļu ieguva [[Lerojs Semss]], bet bronzas medaļu ieguva [[Lūiss Vilkinss]]. Čārlza Dvoraka uzstādītais rezultāts, 3.50 metri, kļuva par jauno olimpisko rekordu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-pole-vault.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171713/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-pole-vault.html |work=Sports Reference |archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Pole Vault |accessdate=2020. gada 1. oktobris}}&lt;/ref&gt;

== Sacensību formāts ==
Sacensībās bija tikai viena lēkšanas kārta. Barjera tika paaugstināta par 3 collām katrā lēciena gājienā.

== Sacensību kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! 3. septembris (Sestdiena)
|-
| style=&quot;background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)'''
|}

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Augstums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || align=center|'''15.26*''' || {{flaga|Francija}} [[Fernāns Gondērs]] &lt;small&gt; (Francija)&lt;/small&gt; || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1904. gada 4. jūnijs
|-
| rowspan=&quot;2&quot;|'''Olimpiskais rekords''' || rowspan=&quot;2&quot; align=center|'''3.30''' || {{Valsts OS sportists|[[Viljams Hoits]]|USA|1896. gada vasaras}} || {{flaga|GRE|old}} [[Atēnas]], [[Grieķija]] || 1896. gada 10. aprīlis
|-
| {{Valsts OS sportists|[[Ērvings Baksters]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 15. jūlijs
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
| '''Pasaules rekords''' || rowspan=&quot;2&quot; align=center|'''3.30''' || rowspan=&quot;2&quot;| {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Dvoraks]]|USA|1904. gada vasaras}} || rowspan=&quot;2&quot;|{{vieta|ASV|Sentluisa}} || rowspan=&quot;2&quot;|1904. gada 3. septembris
|-
| '''Olimpiskais rekords''' 
|}
''(*) — neoficiālais pasaules rekords''

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:1904 Charles Dvorak.JPG|150px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Dvoraks]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:LeRoy Samse.jpg|140px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Lerojs Semss]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:1904 Louis Wilkins.JPG|130px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Lūiss Vilkinss]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==
{{Color box| |'''o'''|border=darkgray}} augstums veikts veiksmīgi; &lt;br/&gt; {{Color box| |'''x'''|border=darkgray}} augstums netika veikts; &lt;br/&gt; {{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} olimpiskais rekords; &lt;br/&gt; {{Color box| |'''WR'''|border=darkgray}} pasaules rekords.

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! rowspan=&quot;2&quot;|Vieta || rowspan=&quot;2&quot;|Sportists || rowspan=&quot;2&quot;|Valsts || colspan=&quot;4&quot;|Augstumi || rowspan=&quot;2&quot;|Rezultājošais &lt;br/&gt; augstums || rowspan=&quot;2&quot;|Piezīmes 
|-
! 3.35 || 3.43 || 3.50 || 3.71
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Čārls Dvoraks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || o || o || '''o''' || x || '''3.50''' || '''OR'''; '''WR'''
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Lerojs Semss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || '''o''' || x || colspan=&quot;2&quot; {{n/a|—}} || '''3.35''' || 
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Lūiss Vilkinss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || '''o''' || x || colspan=&quot;2&quot; {{n/a|—}} || '''3.35''' ||
|-
| 4 || align=left|[[Vords Maklanahans]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || '''o''' || x || colspan=&quot;2&quot; {{n/a|—}} || '''3.35''' ||
|-
| 5 || align=left|[[Klods Allens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || '''o''' || x || colspan=&quot;2&quot; {{n/a|—}} || '''3.35''' ||
|-
| 6 || align=left|[[Volters Drejs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || colspan=&quot;5&quot;|''Nav zināms'' ||
|-
| 7 || align=left|[[Pauls Veinšteins]] || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || colspan=&quot;5&quot;|''Nav zināms'' ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{Pamatraksts|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
Kārstlēkšanas sacensībās startēja 7 sportisti no divām valstīm. Vācija šajā disciplīnā debitēja.

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{valstsOS|USA|1904. gada vasaras|6}}
* {{valstsOS|GER|1904. gada vasaras|1}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417171713/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-pole-vault.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56143 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}

{{Lēkšanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — kārtslēkšana vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kārtslēkšana]]</text>
      <sha1>anjrx3shjf7wiz5rekvxshicgim1b0x</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530961</id>
      <parentid>4530882</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T11:11:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Rezultāti */</comment>
      <origin>4530961</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7655" sha1="ips47b2weo1vv35rnupt6zleegkatkg" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        Kārtslēkšana vīriešiem
|games =        1904. gada Vasaras
|image =        1904 Charles Dvorak.JPG
|image_size =   250
|caption =      [[Čārlzs Dvoraks]] veic lēcienu kārtslēkšanas sacensībās.
|venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
|date =         1904. gada 3. septembris
|competitors =  7
|nations =      2
|gold=          [[Čārlzs Dvoraks]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Lerojs Semss]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       [[Lūiss Vilkinss]]
|bronzeNOC =    USA
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1900 Parīze]]
|next =        ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1906 Atēnas (neof.)]]'' &lt;br/&gt; [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1908 Londona]]
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''Kārtslēkšana vīriešiem''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 3. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56143 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Pole Vault, Men |accessdate=2026. gada 1. oktobris}}&lt;/ref&gt;

Disciplīnā startēja 7 sportisti no divām valstīm. Šī bija trešā reize, kad trīssoļlēkšana bija olimpisko spēļu programmā. Neviens no iepriekšējo olimpisko spēļu dalībniekiem šajās reizē nepiedalījās. [[Vācija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vācija]] šajā disciplīnā bija pārstāvēta pirmo reizi.

Visas olimpiskās medaļas kārtslēkšanā izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu izcīnīja  [[Čārlzs Dvoraks]], sudraba medaļu ieguva [[Lerojs Semss]], bet bronzas medaļu ieguva [[Lūiss Vilkinss]]. Čārlza Dvoraka uzstādītais rezultāts, 3.50 metri, kļuva par jauno olimpisko rekordu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-pole-vault.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171713/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-pole-vault.html |work=Sports Reference |archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Pole Vault |accessdate=2020. gada 1. oktobris}}&lt;/ref&gt;

== Sacensību formāts ==
Sacensībās bija tikai viena lēkšanas kārta. Barjera tika paaugstināta par 3 collām katrā lēciena gājienā.

== Sacensību kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! 3. septembris (Sestdiena)
|-
| style=&quot;background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)'''
|}

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Augstums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || align=center|'''15.26*''' || {{flaga|Francija}} [[Fernāns Gondērs]] &lt;small&gt; (Francija)&lt;/small&gt; || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1904. gada 4. jūnijs
|-
| rowspan=&quot;2&quot;|'''Olimpiskais rekords''' || rowspan=&quot;2&quot; align=center|'''3.30''' || {{Valsts OS sportists|[[Viljams Hoits]]|USA|1896. gada vasaras}} || {{flaga|GRE|old}} [[Atēnas]], [[Grieķija]] || 1896. gada 10. aprīlis
|-
| {{Valsts OS sportists|[[Ērvings Baksters]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 15. jūlijs
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
| '''Pasaules rekords''' || rowspan=&quot;2&quot; align=center|'''3.30''' || rowspan=&quot;2&quot;| {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Dvoraks]]|USA|1904. gada vasaras}} || rowspan=&quot;2&quot;|{{vieta|ASV|Sentluisa}} || rowspan=&quot;2&quot;|1904. gada 3. septembris
|-
| '''Olimpiskais rekords''' 
|}
''(*) — neoficiālais pasaules rekords''

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:1904 Charles Dvorak.JPG|150px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Dvoraks]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:LeRoy Samse.jpg|140px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Lerojs Semss]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:1904 Louis Wilkins.JPG|130px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Lūiss Vilkinss]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==
{{Color box| |'''o'''|border=darkgray}} augstums veikts veiksmīgi; &lt;br/&gt; {{Color box| |'''x'''|border=darkgray}} augstums netika veikts; &lt;br/&gt; {{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} olimpiskais rekords; &lt;br/&gt; {{Color box| |'''WR'''|border=darkgray}} pasaules rekords.

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! rowspan=&quot;2&quot;|Vieta || rowspan=&quot;2&quot;|Sportists || rowspan=&quot;2&quot;|Valsts || colspan=&quot;4&quot;|Augstumi (m) || rowspan=&quot;2&quot;|Rezultājošais &lt;br/&gt; augstums || rowspan=&quot;2&quot;|Piezīmes 
|-
! 3.35 || 3.43 || 3.50 || 3.71
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Čārls Dvoraks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || o || o || '''o''' || x || '''3.50''' || '''OR'''; '''WR'''
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Lerojs Semss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || '''o''' || x || colspan=&quot;2&quot; {{n/a|—}} || '''3.35''' || 
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Lūiss Vilkinss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || '''o''' || x || colspan=&quot;2&quot; {{n/a|—}} || '''3.35''' ||
|-
| 4 || align=left|[[Vords Maklanahans]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || '''o''' || x || colspan=&quot;2&quot; {{n/a|—}} || '''3.35''' ||
|-
| 5 || align=left|[[Klods Allens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || '''o''' || x || colspan=&quot;2&quot; {{n/a|—}} || '''3.35''' ||
|-
| 6 || align=left|[[Volters Drejs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || colspan=&quot;5&quot;|''Nav zināms'' ||
|-
| 7 || align=left|[[Pauls Veinšteins]] || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || colspan=&quot;5&quot;|''Nav zināms'' ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{Pamatraksts|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
Kārstlēkšanas sacensībās startēja 7 sportisti no divām valstīm. Vācija šajā disciplīnā debitēja.

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{valstsOS|USA|1904. gada vasaras|6}}
* {{valstsOS|GER|1904. gada vasaras|1}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417171713/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-pole-vault.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56143 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}

{{Lēkšanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — kārtslēkšana vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kārtslēkšana]]</text>
      <sha1>ips47b2weo1vv35rnupt6zleegkatkg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Atlantijas okeāna divīzija (NHL)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640842</id>
    <revision>
      <id>4530769</id>
      <timestamp>2026-10-01T20:08:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Infobox Sports conference | title           = Atlantijas okeāna divīzija | conference      = [[Austrumu konference (NHL)|Austrumu konference]] | league          = [[Nacionālā hokeja līga]] | sport           = hokejs | inaugural       = {{nhly|1993|full}}&lt;br&gt;Apturēta 2020.–2021. gadā 2021. gadā (atjaunota) | teams           = 8 | champion        = [[Bufalo &quot;Sabres&quot;]] (1. tituls) | most_champs     = [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]] (9 tituli) }} '''Atlantijas okeāna divīz...</comment>
      <origin>4530769</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2582" sha1="1n5h8n9gnvd8t4x60dkxvbsudvri2ey" xml:space="preserve">{{Infobox Sports conference
| title           = Atlantijas okeāna divīzija
| conference      = [[Austrumu konference (NHL)|Austrumu konference]]
| league          = [[Nacionālā hokeja līga]]
| sport           = hokejs
| inaugural       = {{nhly|1993|full}}&lt;br&gt;Apturēta 2020.–2021. gadā
2021. gadā (atjaunota)
| teams           = 8
| champion        = [[Bufalo &quot;Sabres&quot;]] (1. tituls)
| most_champs     = [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]] (9 tituli)
}}
'''Atlantijas okeāna divīzija''' ({{val|en|Atlantic Division}}) ir viena no [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Austrumu konference (NHL)|Austrumu konferences]] divīzijām. Pašreizējais divīzijas sastāvs ir kopš 2021.—2022. gada NHL sezonas. Pašreizējie (2026) divīzijas čempioni ir [[Bufalo &quot;Sabres&quot;]] hokejisti.

Šajā divīzijā norisinās vairāki klasiski un mūsdienīgi NHL sāncensības pāri, tostarp [[&quot;Bruins&quot; pret &quot;Canadiens&quot;]], [[&quot;Bruins&quot; pret &quot;Maple Leafs&quot;]], [[Canadiens–Maple Leafs derbijs|&quot;Canadiens&quot; pret &quot;Maple Leafs&quot;]], [[&quot;Maple Leafs&quot; pret &quot;Red Wings&quot;]], [[&quot;Maple Leafs&quot; pret &quot;Senators&quot;]] un [[&quot;Lightning&quot; pret &quot;Panthers&quot;]]. Spēles starp trim divīzijas Kanādas komandām, kā arī &quot;Bruins&quot; un &quot;Red Wings&quot;, tradicionāli bija raidījuma &quot;[[Hockey Night in Canada]]&quot; galvenais notikums.
== Atlantijas okeāna divīzijas uzvarētāji ==
''Komandas '''treknrakstā''' pašlaik pārstāv divīziju.''
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Komanda !! Uzvaras !! Pēdējā uzvara
|-
| [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]] || 9 || [[2009.—2010. gada NHL sezona|2010]]
|-
| [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]] || 6 || [[2010.—2011. gada NHL sezona|2011]]
|-
| '''[[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]''' || 3 || [[2022.—2023. gada NHL sezona|2023]]
|-
| '''[[Floridas &quot;Panthers&quot;]]''' || 3 || [[2023.—2024. gada NHL sezona|2024]]
|-
| '''[[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]''' || 2 || [[2016.—2017. gada NHL sezona|2017]]
|-
| [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]] || 2 || [[2011.—2012. gada NHL sezona|2012]]
|-
| [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]] || 2 || [[2012.—2013. gada NHL sezona|2013]]
|-
| '''[[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]''' || 2 || [[2018.—2019. gada NHL sezona|2019]]
|-
| '''[[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]''' || 1 || [[2025.—2026. gada NHL sezona|2026]]
|-
| '''[[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]]''' || 1 || [[2024.—2024. gada NHL sezona|2025]]
|-
| '''[[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]''' || 0 || —
|-
| '''[[Otavas &quot;Senators&quot;]]''' || 0 || —
|-
| [[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]] || 0 || —
|-
| [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] || 0 || —
|}


== Ārējās saites ==
* [https://records.nhl.com/history NHL history]


[[Kategorija:Nacionālā hokeja līga]]</text>
      <sha1>1n5h8n9gnvd8t4x60dkxvbsudvri2ey</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530771</id>
      <parentid>4530769</parentid>
      <timestamp>2026-10-01T20:13:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4530771</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2589" sha1="o8nypcsfmxp76kjg8yosv5jhy94k7hx" xml:space="preserve">{{Infobox Sports conference
| title           = Atlantijas okeāna divīzija
| conference      = [[Austrumu konference (NHL)|Austrumu konference]]
| league          = [[Nacionālā hokeja līga]]
| sport           = hokejs
| inaugural       = {{nhly|1993|full}}&lt;br&gt;Apturēta 2020.–2021. gadā
2021. gadā (atjaunota)
| teams           = 8
| champion        = [[Bufalo &quot;Sabres&quot;]] (1. tituls)
| most_champs     = [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]] (9 tituli)
}}
'''Atlantijas okeāna divīzija''' ({{val|en|Atlantic Division}}) ir viena no [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Austrumu konference (NHL)|Austrumu konferences]] divīzijām. Pašreizējais divīzijas sastāvs ir kopš 2021.—2022. gada NHL sezonas. Pašreizējie (2026) divīzijas čempioni ir [[Bufalo &quot;Sabres&quot;]] hokejisti.

Šajā divīzijā norisinās vairāki klasiski un mūsdienīgi NHL sāncensības pāri, tostarp [[&quot;Bruins&quot; pret &quot;Canadiens&quot;]], [[&quot;Bruins&quot; pret &quot;Maple Leafs&quot;]], [[Canadiens–Maple Leafs derbijs|&quot;Canadiens&quot; pret &quot;Maple Leafs&quot;]], [[&quot;Maple Leafs&quot; pret &quot;Red Wings&quot;]], [[&quot;Maple Leafs&quot; pret &quot;Senators&quot;]] un [[&quot;Lightning&quot; pret &quot;Panthers&quot;]]. Spēles starp trim divīzijas Kanādas komandām, kā arī &quot;Bruins&quot; un &quot;Red Wings&quot;, tradicionāli bija raidījuma &quot;[[Hockey Night in Canada]]&quot; galvenais notikums.
== Atlantijas okeāna divīzijas uzvarētāji ==
''Komandas '''treknrakstā''' pašlaik pārstāv divīziju.''
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Komanda !! Uzvaras !! Pēdējā uzvara
|-
| [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]] || 9 || [[2009.—2010. gada NHL sezona|2010]]
|-
| [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]] || 6 || [[2010.—2011. gada NHL sezona|2011]]
|-
| '''[[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]''' || 3 || [[2022.—2023. gada NHL sezona|2023]]
|-
| '''[[Floridas &quot;Panthers&quot;]]''' || 3 || [[2023.—2024. gada NHL sezona|2024]]
|-
| '''[[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]''' || 2 || [[2016.—2017. gada NHL sezona|2017]]
|-
| [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]] || 2 || [[2011.—2012. gada NHL sezona|2012]]
|-
| [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]] || 2 || [[2012.—2013. gada NHL sezona|2013]]
|-
| '''[[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]''' || 2 || [[2018.—2019. gada NHL sezona|2019]]
|-
| '''[[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]''' || 1 || [[2025.—2026. gada NHL sezona|2026]]
|-
| '''[[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]]''' || 1 || [[2024.—2024. gada NHL sezona|2025]]
|-
| '''[[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]''' || 0 || —
|-
| '''[[Otavas &quot;Senators&quot;]]''' || 0 || —
|-
| [[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]] || 0 || —
|-
| [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] || 0 || —
|}


== Ārējās saites ==
* [https://records.nhl.com/history NHL history]
{{NHL}}

[[Kategorija:Nacionālā hokeja līga]]</text>
      <sha1>o8nypcsfmxp76kjg8yosv5jhy94k7hx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:GrafvonSchmomsi</title>
    <ns>3</ns>
    <id>640843</id>
    <revision>
      <id>4530779</id>
      <timestamp>2026-10-01T20:36:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4530779</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="173" sha1="4zrx4gmph25xa486obsx1j8c0qalv60" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|name=GrafvonSchmomsi}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 1. oktobris, plkst. 23.36 (EEST)</text>
      <sha1>4zrx4gmph25xa486obsx1j8c0qalv60</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Raippa-Valli</title>
    <ns>3</ns>
    <id>640844</id>
    <revision>
      <id>4530794</id>
      <timestamp>2026-10-01T23:21:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4530794</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="170" sha1="6jevo07zr2ghnvoday48eo39r8tmyu2" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|name=Raippa-Valli}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 2. oktobris, plkst. 02.21 (EEST)</text>
      <sha1>6jevo07zr2ghnvoday48eo39r8tmyu2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ansītis un Grietiņa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640845</id>
    <revision>
      <id>4530804</id>
      <timestamp>2026-10-02T03:47:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauns aizmetnis par pasaku</comment>
      <origin>4530804</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1489" sha1="8g58y8okis9yw0lp3ilpnhyr9o17alp" xml:space="preserve">[[Attēls:Hansel-and-gretel-rackham.jpg|thumbnail|upright=1.0|Ansītis un Grietiņa pie raganas mājas. [[Arturs Rekems|Artura Rekema]] ilustrācija brāļu Grimmu pasakai, 1909. gads]]
'''“Ansītis un Grietiņa”''' ({{val|de|Hänsel und Gretel}}) ir [[vācieši|vācu]] [[tautas pasaka]], kuru pierakstīja un literāri apstrādāja [[brāļi Grimmi]]. Tā pirmoreiz publicēta 1812. gadā viņu pasaku krājuma ''[[Kinder- und Hausmärchen]]'' pirmajā sējumā un Grimmu krājumā ir 15. pasaka (KHM 15). Pēc [[Ārnes—Tompsona—Utera klasifikācija|Ārnes—Tompsona—Utera starptautiskās pasaku klasifikācijas]] tā pieder tipam ''ATU 327A Hansel and Gretel''. Pasaka vēsta par brāli un māsu — Ansīti un Grietiņu —, kurus [[nabadzība]]s dēļ pamet [[mežs|mežā]]. Klejojot bērni nonāk pie no saldumiem un citiem ēdamiem materiāliem veidotas mājas, kur dzīvo [[ragana]], kas viņus ievilina savā varā un vēlas apēst. Bērniem izdodas raganu pārspēt un izglābties. “Ansītis un Grietiņa” kļuvusi par vienu no pazīstamākajām [[brāļi Grimmi|brāļu Grimmu]] pasakām un daudzkārt adaptēta [[literatūra|literatūrā]], [[mūzika|mūzikā]], [[kinofilma|kino]], [[teātris|teātrī]] un citos [[plašsaziņas līdzekļi|plašsaziņas līdzekļos]].

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{literatūra-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Pasakas]]
[[Kategorija:Brāļi Grimmi]]</text>
      <sha1>8g58y8okis9yw0lp3ilpnhyr9o17alp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Hänsel und Gretel</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640846</id>
    <redirect title="Ansītis un Grietiņa" />
    <revision>
      <id>4530805</id>
      <timestamp>2026-10-02T03:48:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Ansītis un Grietiņa]]</comment>
      <origin>4530805</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="35" sha1="hyk8kxzxaulnoqwipum9wn0ezz6aquu" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Ansītis un Grietiņa]]</text>
      <sha1>hyk8kxzxaulnoqwipum9wn0ezz6aquu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Hansel und Gretel</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640847</id>
    <redirect title="Ansītis un Grietiņa" />
    <revision>
      <id>4530806</id>
      <timestamp>2026-10-02T03:48:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Ansītis un Grietiņa]]</comment>
      <origin>4530806</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="35" sha1="hyk8kxzxaulnoqwipum9wn0ezz6aquu" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Ansītis un Grietiņa]]</text>
      <sha1>hyk8kxzxaulnoqwipum9wn0ezz6aquu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Brāļi Grimmi</title>
    <ns>14</ns>
    <id>640848</id>
    <revision>
      <id>4530814</id>
      <timestamp>2026-10-02T04:32:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:Vācijas rakstnieki]] [[Kategorija:Vācijas folkloristi]] [[Kategorija:Fantāzijas rakstnieki]] [[Kategorija:Vācu valodā rakstošie]] [[Kategorija:19. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:Pasakas]]</comment>
      <origin>4530814</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="210" sha1="b1eg1a03qd0pw18sehet9khaow88jro" xml:space="preserve">[[Kategorija:Vācijas rakstnieki]]
[[Kategorija:Vācijas folkloristi]]
[[Kategorija:Fantāzijas rakstnieki]]
[[Kategorija:Vācu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:19. gadsimta rakstnieki]]
[[Kategorija:Pasakas]]</text>
      <sha1>b1eg1a03qd0pw18sehet9khaow88jro</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ford Fusion</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640849</id>
    <redirect title="Ford Fusion (Eiropa)" />
    <revision>
      <id>4530821</id>
      <timestamp>2026-10-02T04:34:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Baisulis pārvietoja lapu [[Ford Fusion]] uz [[Ford Fusion (Eiropa)]]: precīzāk.....</comment>
      <origin>4530821</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="34" sha1="hljbhup4yifpq28a6ew4qxq2z02tdn9" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Ford Fusion (Eiropa)]]</text>
      <sha1>hljbhup4yifpq28a6ew4qxq2z02tdn9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Plehavičs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640850</id>
    <redirect title="Povils Plehavičs" />
    <revision>
      <id>4530831</id>
      <timestamp>2026-10-02T04:49:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Povils Plehavičs]]</comment>
      <origin>4530831</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="31" sha1="cz23t44cjfzyipurtlklzs6s04bg4u7" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Povils Plehavičs]]</text>
      <sha1>cz23t44cjfzyipurtlklzs6s04bg4u7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Skārda Līzija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640851</id>
    <redirect title="Ford Model T" />
    <revision>
      <id>4530843</id>
      <timestamp>2026-10-02T05:17:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Ford Model T]]</comment>
      <origin>4530843</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26" sha1="81wgocwm0fd6jjksx0j082r9bre59i3" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Ford Model T]]</text>
      <sha1>81wgocwm0fd6jjksx0j082r9bre59i3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Cedevita Olimpija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640852</id>
    <redirect title="Ļubļanas &quot;Cedevita Olimpija&quot;" />
    <revision>
      <id>4530846</id>
      <timestamp>2026-10-02T05:32:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Ļubļanas &quot;Cedevita Olimpija&quot;]]</comment>
      <origin>4530846</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="44" sha1="1ynfqpmbgi2s5p3t1nkv03e4fz1dn57" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Ļubļanas &quot;Cedevita Olimpija&quot;]]</text>
      <sha1>1ynfqpmbgi2s5p3t1nkv03e4fz1dn57</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>EuroCup Basketball</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640853</id>
    <redirect title="EuroCup" />
    <revision>
      <id>4530847</id>
      <timestamp>2026-10-02T05:38:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Eiropas kauss]]</comment>
      <origin>4530847</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27" sha1="40wpzu6oilfadu71emgfdfdfl26pwu8" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Eiropas kauss]]</text>
      <sha1>40wpzu6oilfadu71emgfdfdfl26pwu8</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530848</id>
      <parentid>4530847</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T05:39:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresācija nomainīta no [[Eiropas kauss]] uz [[EuroCup]]</comment>
      <origin>4530848</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21" sha1="7hk0lf013s8dv7tec0aa8gu65c8ik6b" xml:space="preserve">#REDIRECT [[EuroCup]]</text>
      <sha1>7hk0lf013s8dv7tec0aa8gu65c8ik6b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:LBTU Malnavas koledža</title>
    <ns>3</ns>
    <id>640854</id>
    <revision>
      <id>4530852</id>
      <timestamp>2026-10-02T05:44:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4530852</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="180" sha1="dt9ocqbsrt4d5ei0ztuej3gumdmm2ko" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|name=LBTU Malnavas koledža}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 2. oktobris, plkst. 08.44 (EEST)</text>
      <sha1>dt9ocqbsrt4d5ei0ztuej3gumdmm2ko</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Arena Stožice</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640855</id>
    <revision>
      <id>4530853</id>
      <timestamp>2026-10-02T05:45:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{nosaukums slīprakstā}} {{Sporta būves infokaste | name                = ''Arena Stožice'' | native_name         =  | nickname            =  | logo_image          =  | logo_caption        =  | image               = Stožice Arena.jpg | caption             =  | location            = {{vieta|Slovēnija|Ļubļana}} | map_type            = Slovēnija#Eiropa | latd  = 46.081 | latNS  = N | longd = 14.521 | longEW = E | broke_ground        =  | built               =   | opened...</comment>
      <origin>4530853</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2188" sha1="mcywul2e7sjnkhrkrn0v2tqmzlqhkvx" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Sporta būves infokaste
| name                = ''Arena Stožice''
| native_name         = 
| nickname            = 
| logo_image          = 
| logo_caption        = 
| image               = Stožice Arena.jpg
| caption             = 
| location            = {{vieta|Slovēnija|Ļubļana}}
| map_type            = Slovēnija#Eiropa
| latd  = 46.081 | latNS  = N
| longd = 14.521 | longEW = E
| broke_ground        = 
| built               =  
| opened              = 2010. gads
| renovated           =
| expanded            = 
| closed              = 
| owner               = 
| operator            = 
| surface             = 
| scoreboard          = 
| cost                = 
| architect           = 
| architect_b         = 
| project_manager     = 
| structural engineer = 
| services engineer   = 
| general_contractor  = 
| main_contractors    = 
| capacity            = 12 480
| objects             = 
| suites              = 
| record_attendance   = 
| dimensions          = 
| acreage             = 
| tenants             = 
| cap_concert         = 
| cap_basketball      = 
| cap_other           = 
| embedded            = 
| website             = 
| publictransit       = 
}}

'''''Arena Stožice''''' ir 2010. gadā atklāta daudzfunkcionālā arēna [[Slovēnija]]s galvaspilsētā [[Ļubļana|Ļubļanā]]. Galvenokārt izmantota [[basketbols|basketbolam]], [[handbols|handbolam]], [[volejbols|volejbolam]] un koncertiem. Līdzās arēnai, Stožices Sporta parkā, atrodas [[Stožices stadions]].

Šeit bāzējas basketbola komanda [[Ļubļanas &quot;Cedevita Olimpija&quot;]], kas spēlē [[ABA līga|ABA līgā]]. Arēnā notika [[2022. gada Eiropas čempionāts handbolā sievietēm]], kā arī daļa spēļu [[2023. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2023. gada Eiropas čempionātā basketbolā sievietēm]]. Plānots, ka Stožices arēnā notiks vienas no grupām spēles [[2029. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2029. gada Eiropas čempionātā basketbolā vīriešiem]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}


{{Slovēnija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Daudzfunkcionālās halles Slovēnijā]]</text>
      <sha1>mcywul2e7sjnkhrkrn0v2tqmzlqhkvx</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530854</id>
      <parentid>4530853</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T05:46:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>+atsauce</comment>
      <origin>4530854</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2419" sha1="00ia1u09rk5mx0taerr0zhz1x32lkus" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Sporta būves infokaste
| name                = ''Arena Stožice''
| native_name         = 
| nickname            = 
| logo_image          = 
| logo_caption        = 
| image               = Stožice Arena.jpg
| caption             = 
| location            = {{vieta|Slovēnija|Ļubļana}}
| map_type            = Slovēnija#Eiropa
| latd  = 46.081 | latNS  = N
| longd = 14.521 | longEW = E
| broke_ground        = 
| built               =  
| opened              = 2010. gads
| renovated           =
| expanded            = 
| closed              = 
| owner               = 
| operator            = 
| surface             = 
| scoreboard          = 
| cost                = 
| architect           = 
| architect_b         = 
| project_manager     = 
| structural engineer = 
| services engineer   = 
| general_contractor  = 
| main_contractors    = 
| capacity            = 12 480
| objects             = 
| suites              = 
| record_attendance   = 
| dimensions          = 
| acreage             = 
| tenants             = 
| cap_concert         = 
| cap_basketball      = 
| cap_other           = 
| embedded            = 
| website             = 
| publictransit       = 
}}

'''''Arena Stožice''''' ir 2010. gadā atklāta daudzfunkcionālā arēna [[Slovēnija]]s galvaspilsētā [[Ļubļana|Ļubļanā]]. Galvenokārt izmantota [[basketbols|basketbolam]], [[handbols|handbolam]], [[volejbols|volejbolam]] un koncertiem. Līdzās arēnai, Stožices Sporta parkā, atrodas [[Stožices stadions]].

Šeit bāzējas basketbola komanda [[Ļubļanas &quot;Cedevita Olimpija&quot;]], kas spēlē [[ABA līga|ABA līgā]]. Arēnā notika [[2022. gada Eiropas čempionāts handbolā sievietēm]], kā arī daļa spēļu [[2023. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2023. gada Eiropas čempionātā basketbolā sievietēm]]. Plānots, ka Stožices arēnā notiks vienas no grupām spēles [[2029. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2029. gada Eiropas čempionātā basketbolā vīriešiem]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fiba.basketball/en/news/fiba-eurobasket-2029-hosts-announced|title=FIBA EuroBasket 2029 hosts announced|website=www.fiba.basketball|access-date=2026-10-02|date=2025-05-22|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}


{{Slovēnija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Daudzfunkcionālās halles Slovēnijā]]</text>
      <sha1>00ia1u09rk5mx0taerr0zhz1x32lkus</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530858</id>
      <parentid>4530854</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T05:47:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Ļubļana]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4530858</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2444" sha1="7h7567iqq6fnwhkzpvvelqo59a77glq" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Sporta būves infokaste
| name                = ''Arena Stožice''
| native_name         = 
| nickname            = 
| logo_image          = 
| logo_caption        = 
| image               = Stožice Arena.jpg
| caption             = 
| location            = {{vieta|Slovēnija|Ļubļana}}
| map_type            = Slovēnija#Eiropa
| latd  = 46.081 | latNS  = N
| longd = 14.521 | longEW = E
| broke_ground        = 
| built               =  
| opened              = 2010. gads
| renovated           =
| expanded            = 
| closed              = 
| owner               = 
| operator            = 
| surface             = 
| scoreboard          = 
| cost                = 
| architect           = 
| architect_b         = 
| project_manager     = 
| structural engineer = 
| services engineer   = 
| general_contractor  = 
| main_contractors    = 
| capacity            = 12 480
| objects             = 
| suites              = 
| record_attendance   = 
| dimensions          = 
| acreage             = 
| tenants             = 
| cap_concert         = 
| cap_basketball      = 
| cap_other           = 
| embedded            = 
| website             = 
| publictransit       = 
}}

'''''Arena Stožice''''' ir 2010. gadā atklāta daudzfunkcionālā arēna [[Slovēnija]]s galvaspilsētā [[Ļubļana|Ļubļanā]]. Galvenokārt izmantota [[basketbols|basketbolam]], [[handbols|handbolam]], [[volejbols|volejbolam]] un koncertiem. Līdzās arēnai, Stožices Sporta parkā, atrodas [[Stožices stadions]].

Šeit bāzējas basketbola komanda [[Ļubļanas &quot;Cedevita Olimpija&quot;]], kas spēlē [[ABA līga|ABA līgā]]. Arēnā notika [[2022. gada Eiropas čempionāts handbolā sievietēm]], kā arī daļa spēļu [[2023. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2023. gada Eiropas čempionātā basketbolā sievietēm]]. Plānots, ka Stožices arēnā notiks vienas no grupām spēles [[2029. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2029. gada Eiropas čempionātā basketbolā vīriešiem]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fiba.basketball/en/news/fiba-eurobasket-2029-hosts-announced|title=FIBA EuroBasket 2029 hosts announced|website=www.fiba.basketball|access-date=2026-10-02|date=2025-05-22|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}


{{Slovēnija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Daudzfunkcionālās halles Slovēnijā]]
[[Kategorija:Ļubļana]]</text>
      <sha1>7h7567iqq6fnwhkzpvvelqo59a77glq</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530862</id>
      <parentid>4530858</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T05:52:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4530862</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2444" sha1="7tgy89w5cmficbqow2m56315j3pntcz" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Sporta būves infokaste
| name                = ''Arena Stožice''
| native_name         = 
| nickname            = 
| logo_image          = 
| logo_caption        = 
| image               = Stožice Arena.jpg
| caption             = 
| location            = {{vieta|Slovēnija|Ļubļana}}
| map_type            = Slovēnija#Eiropa
| latd  = 46.081 | latNS  = N
| longd = 14.521 | longEW = E
| broke_ground        = 
| built               =  
| opened              = 2010. gads
| renovated           =
| expanded            = 
| closed              = 
| owner               = 
| operator            = 
| surface             = 
| scoreboard          = 
| cost                = 
| architect           = 
| architect_b         = 
| project_manager     = 
| structural engineer = 
| services engineer   = 
| general_contractor  = 
| main_contractors    = 
| capacity            = 12 480
| objects             = 
| suites              = 
| record_attendance   = 
| dimensions          = 
| acreage             = 
| tenants             = 
| cap_concert         = 
| cap_basketball      = 
| cap_other           = 
| embedded            = 
| website             = 
| publictransit       = 
}}

'''''Arena Stožice''''' ir 2010. gadā atklāta daudzfunkcionālā arēna [[Slovēnija]]s galvaspilsētā [[Ļubļana|Ļubļanā]]. Galvenokārt izmantota [[basketbols|basketbolam]], [[handbols|handbolam]], [[volejbols|volejbolam]] un koncertiem. Līdzās arēnai, Stožices Sporta parkā, atrodas [[Stožices stadions]].

Šeit bāzējas basketbola komanda [[Ļubļanas &quot;Cedevita Olimpija&quot;]], kas spēlē [[ABA līga|ABA līgā]]. Arēnā notika [[2022. gada Eiropas čempionāts handbolā sievietēm]], kā arī daļa spēļu [[2023. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2023. gada Eiropas čempionātā basketbolā sievietēm]]. Plānots, ka Stožices arēnā notiks spēles vienā no grupām [[2029. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2029. gada Eiropas čempionātā basketbolā vīriešiem]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fiba.basketball/en/news/fiba-eurobasket-2029-hosts-announced|title=FIBA EuroBasket 2029 hosts announced|website=www.fiba.basketball|access-date=2026-10-02|date=2025-05-22|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}


{{Slovēnija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Daudzfunkcionālās halles Slovēnijā]]
[[Kategorija:Ļubļana]]</text>
      <sha1>7tgy89w5cmficbqow2m56315j3pntcz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Daudzfunkcionālās halles Slovēnijā</title>
    <ns>14</ns>
    <id>640856</id>
    <revision>
      <id>4530857</id>
      <timestamp>2026-10-02T05:47:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:Daudzfunkcionālās halles pēc valsts|Slovēnija]] [[Kategorija:Sporta būves Slovēnijā|halles]]</comment>
      <origin>4530857</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="112" sha1="mzccrl1k8xu993nvsvisvn8jyeimt7u" xml:space="preserve">[[Kategorija:Daudzfunkcionālās halles pēc valsts|Slovēnija]]
[[Kategorija:Sporta būves Slovēnijā|halles]]</text>
      <sha1>mzccrl1k8xu993nvsvisvn8jyeimt7u</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Crown Vic</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640857</id>
    <redirect title="Ford Crown Victoria" />
    <revision>
      <id>4530859</id>
      <timestamp>2026-10-02T05:47:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Ford Crown Victoria]]</comment>
      <origin>4530859</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="33" sha1="787woj399nb5nwxdooeo932hn9pgj5x" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Ford Crown Victoria]]</text>
      <sha1>787woj399nb5nwxdooeo932hn9pgj5x</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640858</id>
    <revision>
      <id>4530864</id>
      <timestamp>2026-10-02T05:57:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event =        Tāllēkšana no vietas vīriešiem |games =        1904. gada Vasaras |image =        Ray Ewry of the New York Athletic Club competing in the standing broad jump at the 1904 Olympics. Ewry won the event.jpg |image_size =   250 |caption =      [[Rejs Jūrijs]] veic lēcienu. |venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} |date =         1904. gada 29. augusts |competitors =  4 |nations =      1 |gold...</comment>
      <origin>4530864</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6652" sha1="r2qs4r94s23nyotwp4797u5wqbgst5m" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        Tāllēkšana no vietas vīriešiem
|games =        1904. gada Vasaras
|image =        Ray Ewry of the New York Athletic Club competing in the standing broad jump at the 1904 Olympics. Ewry won the event.jpg
|image_size =   250
|caption =      [[Rejs Jūrijs]] veic lēcienu.
|venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
|date =         1904. gada 29. augusts
|competitors =  4
|nations =      1
|gold=          [[Rejs Jūrijs]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Čārlzs Kings]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       [[Džons Billers]]
|bronzeNOC =    USA
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|1900 Parīze]]
|next =        ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|1906 Atēnas (neof.)]]'' &lt;br/&gt; [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|1908 Londona]]
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''Tāllēkšana no vietas vīriešiem''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 3. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56145 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 2. oktobris |title=Standing Long Jump, Men |accessdate=2026. gada 2. oktobris}}&lt;/ref&gt;

Disciplīnā startēja 4 sportisti, visi no [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]]. Šī bija otrā reize, kad tāllēkšana no vietas bija olimpisko spēļu programmā. Amerikānis [[Rejs Jūrijs]] bija vienīgais [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada Parīzes olimpisko spēļu]] [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|tāllēkšanas no vietas sacensību]] dalībnieks, kurš startēja šajās spēlēs un disciplīnā. 

Zelta medaļu ieguva [[Rejs Jūrijs]], sudraba medaļu ieguva [[Čārlzs Kings]], bet bronzas medaļu ieguva [[Džons Billers]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-standing-long-jump.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171706/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-standing-long-jump.html |work=Sports Reference |archive-date=2026. gada 2. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Standing Long Jump |accessdate=2020. gada 2. oktobris}}&lt;/ref&gt;

== Sacensību formāts ==
Tika aizvadīta viena lēcienu kārta. Katram sportistam bija doti četri lēciena mēģinājumi.

== Sacensību kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! 29. augusts (Pirmdiena)
|-
| style=&quot;background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)'''
|}

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Augstums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || align=center|'''3.45''' || {{flaga|ASV}} [[Rejs Jūrijs]] &lt;small&gt; (ASV)&lt;/small&gt; || || 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''3.21''' || {{Valsts OS sportists|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 16. jūlijs
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
| '''Pasaules rekords''' || rowspan=&quot;2&quot; align=center|'''3.47''' || rowspan=&quot;2&quot;|{{Valsts OS sportists|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || rowspan=&quot;2&quot;|{{vieta|Francija|Parīze}} || rowspan=&quot;2&quot;|1904. gada 29. augusts
|-
| '''Olimpiskais rekords''' 
|}

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:Ray Ewry of the New York Athletic Club competing in the standing broad jump at the 1904 Olympics. Ewry won the event.jpg|140px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Kings]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Billers]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==
{{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords; &lt;br/&gt; {{Color box| |'''WR'''|border=darkgray}} Pasaules rekords
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || 1. lēciens || 2. lēciens || 3. lēciens || 4. lēciens || Piezīmes 
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Rejs Jūrijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 3.40 || 3.41 || 3.46 || 3.47 || '''OR'''; '''WR'''
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Čārlzs Kings]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || colspan=&quot;4&quot;|''Nav zināms'' ||
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Džons Billers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || colspan=&quot;4&quot;|''Nav zināms'' ||
|-
| 4 || align=left|[[Henrijs Fīlds]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || colspan=&quot;4&quot;|''Nav zināms'' ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{Pamatraksts|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
Tāllēkšanā no vietas startēja 4 sportisti no vienas valsts.

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{valstsOS|USA|1904. gada vasaras|4}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417171706/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-standing-long-jump.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56145 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}

{{Lēkšanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — kārtslēkšana vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Tāllēkšana no vietas]]</text>
      <sha1>r2qs4r94s23nyotwp4797u5wqbgst5m</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530884</id>
      <parentid>4530864</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T06:15:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4530884</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6656" sha1="dx8vfggmbz9lochik0u37p4np5khbc1" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        Tāllēkšana no vietas vīriešiem
|games =        1904. gada Vasaras
|image =        Ray Ewry of the New York Athletic Club competing in the standing broad jump at the 1904 Olympics. Ewry won the event.jpg
|image_size =   250
|caption =      [[Rejs Jūrijs]] veic lēcienu.
|venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
|date =         1904. gada 29. augusts
|competitors =  4
|nations =      1
|gold=          [[Rejs Jūrijs]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Čārlzs Kings]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       [[Džons Billers]]
|bronzeNOC =    USA
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|1900 Parīze]]
|next =        ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|1906 Atēnas (neof.)]]'' &lt;br/&gt; [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|1908 Londona]]
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''Tāllēkšana no vietas vīriešiem''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 3. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56145 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 2. oktobris |title=Standing Long Jump, Men |accessdate=2026. gada 2. oktobris}}&lt;/ref&gt;

Disciplīnā startēja 4 sportisti, visi no [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]]. Šī bija otrā reize, kad tāllēkšana no vietas bija olimpisko spēļu programmā. Amerikānis [[Rejs Jūrijs]] bija vienīgais [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada Parīzes olimpisko spēļu]] [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|tāllēkšanas no vietas sacensību]] dalībnieks, kurš startēja šajās spēlēs un disciplīnā. 

Zelta medaļu ieguva [[Rejs Jūrijs]], sudraba medaļu ieguva [[Čārlzs Kings]], bet bronzas medaļu ieguva [[Džons Billers]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-standing-long-jump.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171706/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-standing-long-jump.html |work=Sports Reference |archive-date=2026. gada 2. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Standing Long Jump |accessdate=2020. gada 2. oktobris}}&lt;/ref&gt;

== Sacensību formāts ==
Tika aizvadīta viena lēcienu kārta. Katram sportistam bija doti četri lēciena mēģinājumi.

== Sacensību kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! 29. augusts (Pirmdiena)
|-
| style=&quot;background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)'''
|}

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Augstums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || align=center|'''3.45''' || {{flaga|ASV}} [[Rejs Jūrijs]] &lt;small&gt; (ASV)&lt;/small&gt; || || 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''3.21''' || {{Valsts OS sportists|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 16. jūlijs
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
| '''Pasaules rekords''' || rowspan=&quot;2&quot; align=center|'''3.47''' || rowspan=&quot;2&quot;|{{Valsts OS sportists|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || rowspan=&quot;2&quot;|{{vieta|Francija|Parīze}} || rowspan=&quot;2&quot;|1904. gada 29. augusts
|-
| '''Olimpiskais rekords''' 
|}

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:Ray Ewry of the New York Athletic Club competing in the standing broad jump at the 1904 Olympics. Ewry won the event.jpg|140px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Kings]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Billers]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==
{{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords; &lt;br/&gt; {{Color box| |'''WR'''|border=darkgray}} Pasaules rekords
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || 1. lēciens || 2. lēciens || 3. lēciens || 4. lēciens || Piezīmes 
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Rejs Jūrijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 3.40 || 3.41 || 3.46 || 3.47 || '''OR'''; '''WR'''
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Čārlzs Kings]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || colspan=&quot;4&quot;|''Nav zināms'' ||
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Džons Billers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || colspan=&quot;4&quot;|''Nav zināms'' ||
|-
| 4 || align=left|[[Henrijs Fīlds]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || colspan=&quot;4&quot;|''Nav zināms'' ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{Pamatraksts|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
Tāllēkšanā no vietas startēja 4 sportisti no vienas valsts.

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{valstsOS|USA|1904. gada vasaras|4}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417171706/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-standing-long-jump.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56145 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}

{{Lēkšanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — lēkšana no vietas vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Tāllēkšana no vietas]]</text>
      <sha1>dx8vfggmbz9lochik0u37p4np5khbc1</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530901</id>
      <parentid>4530884</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T07:18:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Rekordi */</comment>
      <origin>4530901</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6653" sha1="3fs2a5xpb43mp5i5netbdbne860vrw5" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        Tāllēkšana no vietas vīriešiem
|games =        1904. gada Vasaras
|image =        Ray Ewry of the New York Athletic Club competing in the standing broad jump at the 1904 Olympics. Ewry won the event.jpg
|image_size =   250
|caption =      [[Rejs Jūrijs]] veic lēcienu.
|venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
|date =         1904. gada 29. augusts
|competitors =  4
|nations =      1
|gold=          [[Rejs Jūrijs]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Čārlzs Kings]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       [[Džons Billers]]
|bronzeNOC =    USA
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|1900 Parīze]]
|next =        ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|1906 Atēnas (neof.)]]'' &lt;br/&gt; [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|1908 Londona]]
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''Tāllēkšana no vietas vīriešiem''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 3. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56145 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 2. oktobris |title=Standing Long Jump, Men |accessdate=2026. gada 2. oktobris}}&lt;/ref&gt;

Disciplīnā startēja 4 sportisti, visi no [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]]. Šī bija otrā reize, kad tāllēkšana no vietas bija olimpisko spēļu programmā. Amerikānis [[Rejs Jūrijs]] bija vienīgais [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada Parīzes olimpisko spēļu]] [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|tāllēkšanas no vietas sacensību]] dalībnieks, kurš startēja šajās spēlēs un disciplīnā. 

Zelta medaļu ieguva [[Rejs Jūrijs]], sudraba medaļu ieguva [[Čārlzs Kings]], bet bronzas medaļu ieguva [[Džons Billers]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-standing-long-jump.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171706/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-standing-long-jump.html |work=Sports Reference |archive-date=2026. gada 2. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Standing Long Jump |accessdate=2020. gada 2. oktobris}}&lt;/ref&gt;

== Sacensību formāts ==
Tika aizvadīta viena lēcienu kārta. Katram sportistam bija doti četri lēciena mēģinājumi.

== Sacensību kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! 29. augusts (Pirmdiena)
|-
| style=&quot;background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)'''
|}

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Augstums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || align=center|'''3.45''' || {{flaga|ASV}} [[Rejs Jūrijs]] &lt;small&gt; (ASV)&lt;/small&gt; || || 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''3.21''' || {{Valsts OS sportists|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 16. jūlijs
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
| '''Pasaules rekords''' || rowspan=&quot;2&quot; align=center|'''3.47''' || rowspan=&quot;2&quot;|{{Valsts OS sportists|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || rowspan=&quot;2&quot;|{{vieta|ASV|Sentluisa}} || rowspan=&quot;2&quot;|1904. gada 29. augusts
|-
| '''Olimpiskais rekords''' 
|}

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:Ray Ewry of the New York Athletic Club competing in the standing broad jump at the 1904 Olympics. Ewry won the event.jpg|140px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Kings]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Billers]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==
{{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords; &lt;br/&gt; {{Color box| |'''WR'''|border=darkgray}} Pasaules rekords
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || 1. lēciens || 2. lēciens || 3. lēciens || 4. lēciens || Piezīmes 
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Rejs Jūrijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 3.40 || 3.41 || 3.46 || 3.47 || '''OR'''; '''WR'''
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Čārlzs Kings]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || colspan=&quot;4&quot;|''Nav zināms'' ||
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Džons Billers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || colspan=&quot;4&quot;|''Nav zināms'' ||
|-
| 4 || align=left|[[Henrijs Fīlds]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || colspan=&quot;4&quot;|''Nav zināms'' ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{Pamatraksts|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
Tāllēkšanā no vietas startēja 4 sportisti no vienas valsts.

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{valstsOS|USA|1904. gada vasaras|4}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417171706/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-standing-long-jump.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56145 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}

{{Lēkšanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — lēkšana no vietas vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Tāllēkšana no vietas]]</text>
      <sha1>3fs2a5xpb43mp5i5netbdbne860vrw5</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530908</id>
      <parentid>4530901</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T07:51:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Rekordi */</comment>
      <origin>4530908</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6654" sha1="0bhejitinu4o232lxy3uhkp9lpnq0s1" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        Tāllēkšana no vietas vīriešiem
|games =        1904. gada Vasaras
|image =        Ray Ewry of the New York Athletic Club competing in the standing broad jump at the 1904 Olympics. Ewry won the event.jpg
|image_size =   250
|caption =      [[Rejs Jūrijs]] veic lēcienu.
|venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
|date =         1904. gada 29. augusts
|competitors =  4
|nations =      1
|gold=          [[Rejs Jūrijs]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Čārlzs Kings]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       [[Džons Billers]]
|bronzeNOC =    USA
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|1900 Parīze]]
|next =        ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|1906 Atēnas (neof.)]]'' &lt;br/&gt; [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|1908 Londona]]
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''Tāllēkšana no vietas vīriešiem''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 3. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56145 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 2. oktobris |title=Standing Long Jump, Men |accessdate=2026. gada 2. oktobris}}&lt;/ref&gt;

Disciplīnā startēja 4 sportisti, visi no [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]]. Šī bija otrā reize, kad tāllēkšana no vietas bija olimpisko spēļu programmā. Amerikānis [[Rejs Jūrijs]] bija vienīgais [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada Parīzes olimpisko spēļu]] [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|tāllēkšanas no vietas sacensību]] dalībnieks, kurš startēja šajās spēlēs un disciplīnā. 

Zelta medaļu ieguva [[Rejs Jūrijs]], sudraba medaļu ieguva [[Čārlzs Kings]], bet bronzas medaļu ieguva [[Džons Billers]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-standing-long-jump.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171706/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-standing-long-jump.html |work=Sports Reference |archive-date=2026. gada 2. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Standing Long Jump |accessdate=2020. gada 2. oktobris}}&lt;/ref&gt;

== Sacensību formāts ==
Tika aizvadīta viena lēcienu kārta. Katram sportistam bija doti četri lēciena mēģinājumi.

== Sacensību kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! 29. augusts (Pirmdiena)
|-
| style=&quot;background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)'''
|}

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Attālums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || align=center|'''3.45''' || {{flaga|ASV}} [[Rejs Jūrijs]] &lt;small&gt; (ASV)&lt;/small&gt; || || 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''3.21''' || {{Valsts OS sportists|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 16. jūlijs
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
| '''Pasaules rekords''' || rowspan=&quot;2&quot; align=center|'''3.47''' || rowspan=&quot;2&quot;|{{Valsts OS sportists|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || rowspan=&quot;2&quot;|{{vieta|ASV|Sentluisa}} || rowspan=&quot;2&quot;|1904. gada 29. augusts
|-
| '''Olimpiskais rekords''' 
|}

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:Ray Ewry of the New York Athletic Club competing in the standing broad jump at the 1904 Olympics. Ewry won the event.jpg|140px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Kings]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Billers]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==
{{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords; &lt;br/&gt; {{Color box| |'''WR'''|border=darkgray}} Pasaules rekords
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || 1. lēciens || 2. lēciens || 3. lēciens || 4. lēciens || Piezīmes 
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Rejs Jūrijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 3.40 || 3.41 || 3.46 || 3.47 || '''OR'''; '''WR'''
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Čārlzs Kings]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || colspan=&quot;4&quot;|''Nav zināms'' ||
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Džons Billers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || colspan=&quot;4&quot;|''Nav zināms'' ||
|-
| 4 || align=left|[[Henrijs Fīlds]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || colspan=&quot;4&quot;|''Nav zināms'' ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{Pamatraksts|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
Tāllēkšanā no vietas startēja 4 sportisti no vienas valsts.

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{valstsOS|USA|1904. gada vasaras|4}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417171706/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-standing-long-jump.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56145 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}

{{Lēkšanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — lēkšana no vietas vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Tāllēkšana no vietas]]</text>
      <sha1>0bhejitinu4o232lxy3uhkp9lpnq0s1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rejs Evrijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640859</id>
    <redirect title="Rejs Jūrijs" />
    <revision>
      <id>4530871</id>
      <timestamp>2026-10-02T06:01:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Kleivas pārvietoja lapu [[Rejs Evrijs]] uz [[Rejs Jūrijs]]: uzvārds precizēts</comment>
      <origin>4530871</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26" sha1="pg7ksbt3rqxnls6bbkdfyl6nz3a54ru" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Rejs Jūrijs]]</text>
      <sha1>pg7ksbt3rqxnls6bbkdfyl6nz3a54ru</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Reimonds &quot;Rejs&quot; Klerenss Jūrijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640860</id>
    <redirect title="Rejs Jūrijs" />
    <revision>
      <id>4530872</id>
      <timestamp>2026-10-02T06:01:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Rejs Jūrijs]]</comment>
      <origin>4530872</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26" sha1="pg7ksbt3rqxnls6bbkdfyl6nz3a54ru" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Rejs Jūrijs]]</text>
      <sha1>pg7ksbt3rqxnls6bbkdfyl6nz3a54ru</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Šuvalovi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640861</id>
    <revision>
      <id>4530886</id>
      <timestamp>2026-10-02T06:24:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>jauna lpp</comment>
      <origin>4530886</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="754" sha1="h62occpyinwulwjyei8j7uhzpfm44ph" xml:space="preserve">'''Šuvalovi''' ({{val-ru|Шуваловы}}) bija krievu muižnieku dzimta, kas [[Krievijas impērija]]s laikā ieɡuva [[Rundāle]]s, [[Zalve]]s, [[Daudzeva]]s muižas Latvijā.

1833. gadā ɡrāfu Šuvalovu dzimtu ierakstīja [[Kurzemes bruņniecība]]s, 1851. gadā [[Igaunijas bruņniecība]]s, 1865. gadā [[Sāmsalas bruņniecība]]s, 1875. gadā [[Vidzemes bruņniecība]]s matrikulā.

== Dzimtas piederīɡie ==
* Pjotrs Šuvalovs (1711-1762), feldmaršals, Kara kolēģijas prezidentu, grāfs (1746)
* Pjotrs Šuvalovs (1827-1889), Baltijas ģenerālgubernators (1864-1866), Trešās nodaļas policijas šefs (1866-1874), Krievijas sūtnis Londonā (1874-1879), kavalērijas ģenerālis, grāfs. 

[[Kategorija:Krievijas Impērijas cilvēki]]</text>
      <sha1>h62occpyinwulwjyei8j7uhzpfm44ph</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530887</id>
      <parentid>4530886</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T06:27:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Dzimtas piederīɡie */</comment>
      <origin>4530887</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="758" sha1="0w1nj63y2ty1l786dvoiix23t8p7c1l" xml:space="preserve">'''Šuvalovi''' ({{val-ru|Шуваловы}}) bija krievu muižnieku dzimta, kas [[Krievijas impērija]]s laikā ieɡuva [[Rundāle]]s, [[Zalve]]s, [[Daudzeva]]s muižas Latvijā.

1833. gadā ɡrāfu Šuvalovu dzimtu ierakstīja [[Kurzemes bruņniecība]]s, 1851. gadā [[Igaunijas bruņniecība]]s, 1865. gadā [[Sāmsalas bruņniecība]]s, 1875. gadā [[Vidzemes bruņniecība]]s matrikulā.

== Dzimtas piederīɡie ==
* Pjotrs Šuvalovs (1711-1762), feldmaršals, Kara kolēģijas prezidentu, grāfs (1746)
* Pjotrs Šuvalovs (1827-1889), [[Baltijas ģenerālgubernators]] (1864-1866), Trešās nodaļas policijas šefs (1866-1874), Krievijas sūtnis Londonā (1874-1879), kavalērijas ģenerālis, grāfs. 

[[Kategorija:Krievijas Impērijas cilvēki]]</text>
      <sha1>0w1nj63y2ty1l786dvoiix23t8p7c1l</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530888</id>
      <parentid>4530887</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T06:28:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Dzimtas piederīɡie */</comment>
      <origin>4530888</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="764" sha1="9gprh596n6qyid122ljrj4xqwx6ymod" xml:space="preserve">'''Šuvalovi''' ({{val-ru|Шуваловы}}) bija krievu muižnieku dzimta, kas [[Krievijas impērija]]s laikā ieɡuva [[Rundāle]]s, [[Zalve]]s, [[Daudzeva]]s muižas Latvijā.

1833. gadā ɡrāfu Šuvalovu dzimtu ierakstīja [[Kurzemes bruņniecība]]s, 1851. gadā [[Igaunijas bruņniecība]]s, 1865. gadā [[Sāmsalas bruņniecība]]s, 1875. gadā [[Vidzemes bruņniecība]]s matrikulā.

== Dzimtas piederīɡie ==
* Pjotrs Šuvalovs (1711-1762), feldmaršals, Kara kolēģijas prezidentu, grāfs (1746)
* [[Pēteris Šuvalovs]] (1827-1889), [[Baltijas ģenerālgubernators]] (1864-1866), Trešās nodaļas policijas šefs (1866-1874), Krievijas sūtnis Londonā (1874-1879), kavalērijas ģenerālis, grāfs. 

[[Kategorija:Krievijas Impērijas cilvēki]]</text>
      <sha1>9gprh596n6qyid122ljrj4xqwx6ymod</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530889</id>
      <parentid>4530888</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T06:37:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4530889</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="834" sha1="2t3azc103iasyb0nj2kjl49pa7jlqpg" xml:space="preserve">[[attēls:Graf Schuwalow BWB.jpg|thumb|Šuvalovu dzimtas ģerbonis]]

'''Šuvalovi''' ({{val-ru|Шуваловы}}) bija krievu muižnieku dzimta, kas [[Krievijas impērija]]s laikā ieɡuva [[Rundāle]]s, [[Zalve]]s, [[Daudzeva]]s muižas Latvijā.

1833. gadā ɡrāfu Šuvalovu dzimtu ierakstīja [[Kurzemes bruņniecība]]s, 1851. gadā [[Igaunijas bruņniecība]]s, 1865. gadā [[Sāmsalas bruņniecība]]s, 1875. gadā [[Vidzemes bruņniecība]]s matrikulā.

== Dzimtas piederīɡie ==
* Pjotrs Šuvalovs (1711-1762), feldmaršals, Kara kolēģijas prezidentu, grāfs (1746)
* [[Pēteris Šuvalovs]] (1827-1889), [[Baltijas ģenerālgubernators]] (1864-1866), Trešās nodaļas policijas šefs (1866-1874), Krievijas sūtnis Londonā (1874-1879), kavalērijas ģenerālis, grāfs. 

[[Kategorija:Krievijas Impērijas cilvēki]]</text>
      <sha1>2t3azc103iasyb0nj2kjl49pa7jlqpg</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530890</id>
      <parentid>4530889</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T06:38:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4530890</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="841" sha1="2a1g47sd823cb02cv1p6dmblp5fm3b1" xml:space="preserve">[[attēls:Graf Schuwalow BWB.jpg|thumb|Grāfu Šuvalovu dzimtas ģerbonis]]

'''Šuvalovi''' ({{val-ru|Шуваловы}}) bija krievu muižnieku dzimta, kas [[Krievijas impērija]]s laikā ieɡuva [[Rundāle]]s, [[Zalve]]s, [[Daudzeva]]s muižas Latvijā.

1833. gadā ɡrāfu Šuvalovu dzimtu ierakstīja [[Kurzemes bruņniecība]]s, 1851. gadā [[Igaunijas bruņniecība]]s, 1865. gadā [[Sāmsalas bruņniecība]]s, 1875. gadā [[Vidzemes bruņniecība]]s matrikulā.

== Dzimtas piederīɡie ==
* Pjotrs Šuvalovs (1711-1762), feldmaršals, Kara kolēģijas prezidentu, grāfs (1746)
* [[Pēteris Šuvalovs]] (1827-1889), [[Baltijas ģenerālgubernators]] (1864-1866), Trešās nodaļas policijas šefs (1866-1874), Krievijas sūtnis Londonā (1874-1879), kavalērijas ģenerālis, grāfs. 

[[Kategorija:Krievijas Impērijas cilvēki]]</text>
      <sha1>2a1g47sd823cb02cv1p6dmblp5fm3b1</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530892</id>
      <parentid>4530890</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T06:44:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4530892</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="857" sha1="kzbgzzzy89uodxt12rirvw70kmutrep" xml:space="preserve">[[attēls:Graf Schuwalow BWB.jpg|thumb|Grāfu Šuvalovu dzimtas ģerbonis]]

'''Šuvalovi''' ({{val-ru|Шуваловы}}) bija krievu muižnieku dzimta, kas [[Krievijas impērija]]s laikā ieɡuva [[Rundāle]]s, [[Zalve]]s, [[Daudzeva]]s un [[Lubānas muiža]]s Latvijā.

1833. gadā ɡrāfu Šuvalovu dzimtu ierakstīja [[Kurzemes bruņniecība]]s, 1851. gadā [[Igaunijas bruņniecība]]s, 1865. gadā [[Sāmsalas bruņniecība]]s, 1875. gadā [[Vidzemes bruņniecība]]s matrikulā.

== Dzimtas piederīɡie ==
* Pjotrs Šuvalovs (1711-1762), feldmaršals, Kara kolēģijas prezidentu, grāfs (1746)
* [[Pēteris Šuvalovs]] (1827-1889), [[Baltijas ģenerālgubernators]] (1864-1866), Trešās nodaļas policijas šefs (1866-1874), Krievijas sūtnis Londonā (1874-1879), kavalērijas ģenerālis, grāfs. 

[[Kategorija:Krievijas Impērijas cilvēki]]</text>
      <sha1>kzbgzzzy89uodxt12rirvw70kmutrep</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Šeremetjevi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640862</id>
    <revision>
      <id>4530895</id>
      <timestamp>2026-10-02T06:59:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>jauna lpp</comment>
      <origin>4530895</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="549" sha1="igubdejuefpulgaqgkkdrngvqje3ung" xml:space="preserve">[[attēls:Герб рода Шереметевых (цветной).png|thumb|Grāfu Šeremetjevu dzimtas ģerbonis]]

'''Šeremetjevi''' ({{val-ru|Шереметевы}}) bija krievu muižnieku dzimta, kas [[Krievijas impērija]]s laikā ieɡuva [[Jaunpiebalga]]s un [[Vecpiebalgas muiža]]s Latvijā.

1747. gadā ɡrāfu Šeremetjevu dzimtu ierakstīja [[Vidzemes bruņniecība]]s matrikulā.

== Dzimtas piederīɡie ==
* [[Boriss Šeremetjevs]] (1652-1719), [[ģenerālfeldmaršals]], grāfs (1706)

[[Kategorija:Krievijas Impērijas cilvēki]]</text>
      <sha1>igubdejuefpulgaqgkkdrngvqje3ung</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530897</id>
      <parentid>4530895</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T07:04:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Dzimtas piederīɡie */</comment>
      <origin>4530897</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="679" sha1="jsxhxlosjbo980okgw83tla9ve23sft" xml:space="preserve">[[attēls:Герб рода Шереметевых (цветной).png|thumb|Grāfu Šeremetjevu dzimtas ģerbonis]]

'''Šeremetjevi''' ({{val-ru|Шереметевы}}) bija krievu muižnieku dzimta, kas [[Krievijas impērija]]s laikā ieɡuva [[Jaunpiebalga]]s un [[Vecpiebalgas muiža]]s Latvijā.

1747. gadā ɡrāfu Šeremetjevu dzimtu ierakstīja [[Vidzemes bruņniecība]]s matrikulā.

== Dzimtas piederīɡie ==
* [[Boriss Šeremetjevs]] (1652-1719), [[ģenerālfeldmaršals]], grāfs (1706)
* [[Pjotrs Šeremetjevs]] (1713-1788), [[Piebalgas muiža]]s īpašnieks, grāfs, [[ģenerālanšefs]] un galma virskambarkunɡs.

[[Kategorija:Krievijas Impērijas cilvēki]]</text>
      <sha1>jsxhxlosjbo980okgw83tla9ve23sft</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640863</id>
    <revision>
      <id>4530904</id>
      <timestamp>2026-10-02T07:40:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event =        Augstlēkšana no vietas vīriešiem |games =        1904. gada Vasaras |image =        Ray Ewry during 1904 Summer Olympics.jpg |image_size =   250 |caption =      [[Rejs Jūrijs]] veic lēcienu. |venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} |date =         1904. gada 31. augusts |competitors =  5 |nations =      2 |gold=          [[Rejs Jūrijs]] |goldNOC =      USA |silver=        Džozefs Stad...</comment>
      <origin>4530904</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6386" sha1="my4zgavss3y1w9h6chvnyw1s9e3ghfu" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        Augstlēkšana no vietas vīriešiem
|games =        1904. gada Vasaras
|image =        Ray Ewry during 1904 Summer Olympics.jpg
|image_size =   250
|caption =      [[Rejs Jūrijs]] veic lēcienu.
|venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
|date =         1904. gada 31. augusts
|competitors =  5
|nations =      2
|gold=          [[Rejs Jūrijs]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Džozefs Stadlers]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       [[Lausons Robertsons]]
|bronzeNOC =    USA
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|1900 Parīze]]
|next =        ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|1906 Atēnas (neof.)]]'' &lt;br/&gt; [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|1908 Londona]]
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''Augstlēkšana no vietas vīriešiem''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 31. augustā [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56142 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 2. oktobris |title=Standing High Jump, Men |accessdate=2026. gada 2. oktobris}}&lt;/ref&gt;

Disciplīnā startēja 5 sportisti no divām valstīm. Šī bija otrā reize, kad augstlēkšana no vietas bija olimpisko spēļu programmā. Amerikānis [[Rejs Jūrijs]] un ungārs [[Lajošs Genči]] bija vienīgie [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada Parīzes olimpisko spēļu]] [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|augstlēkšanas no vietas sacensību]] dalībnieks, kurš startēja šajās spēlēs un disciplīnā. [[Ungārija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ungārija]] šajā disciplīnā bija pārstāvēta pirmo reizi.

Zelta medaļu ieguva [[Rejs Jūrijs]], sudraba medaļu ieguva [[Džozefs Stadlers]], bet bronzas medaļu ieguva [[Lausons Robertsons]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-standing-high-jump.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20110915091647/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-standing-high-jump.html |work=Sports Reference |archive-date=2026. gada 2. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Standing High Jump |accessdate=2020. gada 2. oktobris}}&lt;/ref&gt;

== Sacensību formāts ==
Tika aizvadīta viena lēcienu kārta. 

== Sacensību kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! 31. augusts (Trešdiena)
|-
| style=&quot;background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)'''
|}

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Augstums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || rowspan=&quot;2&quot; align=center|'''1.655''' || rowspan=&quot;2&quot;|{{Valsts OS sportists|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} || rowspan=&quot;2&quot;|{{vieta|Francija|Parīze}} || rowspan=&quot;2&quot;|1900. gada 16. jūlijs
|-
| '''Olimpiskais rekords''' 
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|}

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:Ray Ewry during 1904 Summer Olympics.jpg|140px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Kings]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Lawson Robertson (1927) (cropped).png|50px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Lausons Robertsons]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==
{{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || Attālums || Piezīmes 
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Rejs Jūrijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1.60 ||
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Džozefs Stadlers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1.44 || 
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Lausons Robertsons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1.44 ||
|-
| 4 || align=left|[[Džons Billers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1.42 ||
|-
| 5 || align=left|[[Lajošs Genči]] || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || 1.35 ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
Augstlēkšanā no vietas sacensībās startēja 5 sportisti no 2 valstīm. 

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{valstsOS|USA|1904. gada vasaras|4}}
* {{valstsOS|AUS|1904. gada vasaras|1}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20110915091647/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-standing-high-jump.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56142 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}

{{Lēkšanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — lēkšana no vietas vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Augstlēkšana no vietas]]</text>
      <sha1>my4zgavss3y1w9h6chvnyw1s9e3ghfu</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530905</id>
      <parentid>4530904</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T07:42:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Pārstāvētās valstis un sportisti */</comment>
      <origin>4530905</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6386" sha1="5ugmg7c9mfnuukjw886xqd8d142ajgd" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        Augstlēkšana no vietas vīriešiem
|games =        1904. gada Vasaras
|image =        Ray Ewry during 1904 Summer Olympics.jpg
|image_size =   250
|caption =      [[Rejs Jūrijs]] veic lēcienu.
|venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
|date =         1904. gada 31. augusts
|competitors =  5
|nations =      2
|gold=          [[Rejs Jūrijs]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Džozefs Stadlers]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       [[Lausons Robertsons]]
|bronzeNOC =    USA
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|1900 Parīze]]
|next =        ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|1906 Atēnas (neof.)]]'' &lt;br/&gt; [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|1908 Londona]]
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''Augstlēkšana no vietas vīriešiem''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 31. augustā [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56142 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 2. oktobris |title=Standing High Jump, Men |accessdate=2026. gada 2. oktobris}}&lt;/ref&gt;

Disciplīnā startēja 5 sportisti no divām valstīm. Šī bija otrā reize, kad augstlēkšana no vietas bija olimpisko spēļu programmā. Amerikānis [[Rejs Jūrijs]] un ungārs [[Lajošs Genči]] bija vienīgie [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada Parīzes olimpisko spēļu]] [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|augstlēkšanas no vietas sacensību]] dalībnieks, kurš startēja šajās spēlēs un disciplīnā. [[Ungārija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ungārija]] šajā disciplīnā bija pārstāvēta pirmo reizi.

Zelta medaļu ieguva [[Rejs Jūrijs]], sudraba medaļu ieguva [[Džozefs Stadlers]], bet bronzas medaļu ieguva [[Lausons Robertsons]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-standing-high-jump.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20110915091647/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-standing-high-jump.html |work=Sports Reference |archive-date=2026. gada 2. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Standing High Jump |accessdate=2020. gada 2. oktobris}}&lt;/ref&gt;

== Sacensību formāts ==
Tika aizvadīta viena lēcienu kārta. 

== Sacensību kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! 31. augusts (Trešdiena)
|-
| style=&quot;background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)'''
|}

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Augstums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || rowspan=&quot;2&quot; align=center|'''1.655''' || rowspan=&quot;2&quot;|{{Valsts OS sportists|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} || rowspan=&quot;2&quot;|{{vieta|Francija|Parīze}} || rowspan=&quot;2&quot;|1900. gada 16. jūlijs
|-
| '''Olimpiskais rekords''' 
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|}

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:Ray Ewry during 1904 Summer Olympics.jpg|140px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Kings]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Lawson Robertson (1927) (cropped).png|50px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Lausons Robertsons]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==
{{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || Attālums || Piezīmes 
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Rejs Jūrijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1.60 ||
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Džozefs Stadlers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1.44 || 
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Lausons Robertsons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1.44 ||
|-
| 4 || align=left|[[Džons Billers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1.42 ||
|-
| 5 || align=left|[[Lajošs Genči]] || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || 1.35 ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
Augstlēkšanā no vietas sacensībās startēja 5 sportisti no 2 valstīm. 

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{valstsOS|USA|1904. gada vasaras|4}}
* {{valstsOS|HUN|1904. gada vasaras|1}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20110915091647/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-standing-high-jump.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56142 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}

{{Lēkšanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — lēkšana no vietas vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Augstlēkšana no vietas]]</text>
      <sha1>5ugmg7c9mfnuukjw886xqd8d142ajgd</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530911</id>
      <parentid>4530905</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T07:54:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Rezultāti */</comment>
      <origin>4530911</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6325" sha1="mrtdwom0nagrfkf40j6anllwkkxhx4y" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        Augstlēkšana no vietas vīriešiem
|games =        1904. gada Vasaras
|image =        Ray Ewry during 1904 Summer Olympics.jpg
|image_size =   250
|caption =      [[Rejs Jūrijs]] veic lēcienu.
|venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
|date =         1904. gada 31. augusts
|competitors =  5
|nations =      2
|gold=          [[Rejs Jūrijs]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Džozefs Stadlers]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       [[Lausons Robertsons]]
|bronzeNOC =    USA
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|1900 Parīze]]
|next =        ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|1906 Atēnas (neof.)]]'' &lt;br/&gt; [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|1908 Londona]]
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''Augstlēkšana no vietas vīriešiem''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 31. augustā [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56142 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 2. oktobris |title=Standing High Jump, Men |accessdate=2026. gada 2. oktobris}}&lt;/ref&gt;

Disciplīnā startēja 5 sportisti no divām valstīm. Šī bija otrā reize, kad augstlēkšana no vietas bija olimpisko spēļu programmā. Amerikānis [[Rejs Jūrijs]] un ungārs [[Lajošs Genči]] bija vienīgie [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada Parīzes olimpisko spēļu]] [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|augstlēkšanas no vietas sacensību]] dalībnieks, kurš startēja šajās spēlēs un disciplīnā. [[Ungārija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ungārija]] šajā disciplīnā bija pārstāvēta pirmo reizi.

Zelta medaļu ieguva [[Rejs Jūrijs]], sudraba medaļu ieguva [[Džozefs Stadlers]], bet bronzas medaļu ieguva [[Lausons Robertsons]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-standing-high-jump.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20110915091647/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-standing-high-jump.html |work=Sports Reference |archive-date=2026. gada 2. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Standing High Jump |accessdate=2020. gada 2. oktobris}}&lt;/ref&gt;

== Sacensību formāts ==
Tika aizvadīta viena lēcienu kārta. 

== Sacensību kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! 31. augusts (Trešdiena)
|-
| style=&quot;background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)'''
|}

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Augstums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || rowspan=&quot;2&quot; align=center|'''1.655''' || rowspan=&quot;2&quot;|{{Valsts OS sportists|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} || rowspan=&quot;2&quot;|{{vieta|Francija|Parīze}} || rowspan=&quot;2&quot;|1900. gada 16. jūlijs
|-
| '''Olimpiskais rekords''' 
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|}

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:Ray Ewry during 1904 Summer Olympics.jpg|140px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Kings]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Lawson Robertson (1927) (cropped).png|50px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Lausons Robertsons]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || Attālums || Piezīmes 
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Rejs Jūrijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1.60 ||
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Džozefs Stadlers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1.44 || 
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Lausons Robertsons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1.44 ||
|-
| 4 || align=left|[[Džons Billers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1.42 ||
|-
| 5 || align=left|[[Lajošs Genči]] || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || 1.35 ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
Augstlēkšanā no vietas sacensībās startēja 5 sportisti no 2 valstīm. 

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{valstsOS|USA|1904. gada vasaras|4}}
* {{valstsOS|HUN|1904. gada vasaras|1}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20110915091647/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-standing-high-jump.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56142 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}

{{Lēkšanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — lēkšana no vietas vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Augstlēkšana no vietas]]</text>
      <sha1>mrtdwom0nagrfkf40j6anllwkkxhx4y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640864</id>
    <revision>
      <id>4530912</id>
      <timestamp>2026-10-02T07:57:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event =        Trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem |games =        1904. gada Vasaras |image =        Ray Ewry of the New York Athletic Club competing in the standing broad jump at the 1904 Olympics. Ewry won the event.jpg |image_size =   250 |caption =      [[Rejs Jūrijs]] veic lēcienu. |venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} |date =         1904. gada 3. septembris |competitors =  4 |nations =...</comment>
      <origin>4530912</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5975" sha1="96iikzxfd5x0q3gmf4whyzwrmzzlbtp" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        Trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem
|games =        1904. gada Vasaras
|image =        Ray Ewry of the New York Athletic Club competing in the standing broad jump at the 1904 Olympics. Ewry won the event.jpg
|image_size =   250
|caption =      [[Rejs Jūrijs]] veic lēcienu.
|venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
|date =         1904. gada 3. septembris
|competitors =  4
|nations =      1
|gold=          [[Rejs Jūrijs]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Čārlzs Kings]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       [[Džozefs Stadlers]]
|bronzeNOC =    USA
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|1900 Parīze]]
|next =        
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''Trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 3. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56145 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 2. oktobris |title=Standing Long Jump, Men |accessdate=2026. gada 2. oktobris}}&lt;/ref&gt;

Disciplīnā startēja 4 sportisti, visi no [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]]. Šī bija otrā reize un arī pēdējā reize, kad trīssoļlēkšana no vietas bija iekļauta olimpisko spēļu programmā. Amerikānis [[Rejs Jūrijs]] bija vienīgais [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada Parīzes olimpisko spēļu]] [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|trīssoļlēkšanas no vietas sacensību]] dalībnieks, kurš startēja šajās spēlēs un disciplīnā. 

Zelta medaļu ieguva [[Rejs Jūrijs]], sudraba medaļu ieguva [[Čārlzs Kings]], bet bronzas medaļu ieguva [[Džozefs Stadlers]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-standing-triple-jump.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20140221232252/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-standing-triple-jump.html |work=Sports Reference |archive-date=2026. gada 2. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Standing Triple Jump
 |accessdate=2020. gada 2. oktobris}}&lt;/ref&gt;

== Sacensību formāts ==
Tika aizvadīta viena lēcienu kārta. 

== Sacensību kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! 3. septembris (Sestdiena)
|-
| style=&quot;background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)'''
|}

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Attālums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;5&quot;|''nebija''
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''10.58''' || {{Valsts OS sportists|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 16. jūlijs
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;5&quot;|''nebija''
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || colspan=&quot;5&quot;|''netika labots''
|}

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:Ray Ewry of the New York Athletic Club competing in the standing broad jump at the 1904 Olympics. Ewry won the event.jpg|140px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Kings]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džozefs Stadlers]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || Attālums || Piezīmes 
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Rejs Jūrijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 10.54 ||
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Čārlzs Kings]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 10.16 || 
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Džozefs Stadlers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 9.60 ||
|-
| 4 || align=left|[[Džarets Serviss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 9.53 ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
Trīssoļlēkšanā no vietas sacensībās startēja 4 sportisti no vienas valsts.

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{valstsOS|USA|1904. gada vasaras|4}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20140221232252/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-standing-triple-jump.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56145 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}

{{Lēkšanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — lēkšana no vietas vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Trīssoļlēkšana no vietas]]</text>
      <sha1>96iikzxfd5x0q3gmf4whyzwrmzzlbtp</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530962</id>
      <parentid>4530912</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T11:11:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Rezultāti */</comment>
      <origin>4530962</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5979" sha1="7cvjkj03n4j70or7x0i4p30rdqqcr0u" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        Trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem
|games =        1904. gada Vasaras
|image =        Ray Ewry of the New York Athletic Club competing in the standing broad jump at the 1904 Olympics. Ewry won the event.jpg
|image_size =   250
|caption =      [[Rejs Jūrijs]] veic lēcienu.
|venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
|date =         1904. gada 3. septembris
|competitors =  4
|nations =      1
|gold=          [[Rejs Jūrijs]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Čārlzs Kings]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       [[Džozefs Stadlers]]
|bronzeNOC =    USA
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|1900 Parīze]]
|next =        
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''Trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem''' bija viena no 25 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 3. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56145 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 2. oktobris |title=Standing Long Jump, Men |accessdate=2026. gada 2. oktobris}}&lt;/ref&gt;

Disciplīnā startēja 4 sportisti, visi no [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]]. Šī bija otrā reize un arī pēdējā reize, kad trīssoļlēkšana no vietas bija iekļauta olimpisko spēļu programmā. Amerikānis [[Rejs Jūrijs]] bija vienīgais [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada Parīzes olimpisko spēļu]] [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|trīssoļlēkšanas no vietas sacensību]] dalībnieks, kurš startēja šajās spēlēs un disciplīnā. 

Zelta medaļu ieguva [[Rejs Jūrijs]], sudraba medaļu ieguva [[Čārlzs Kings]], bet bronzas medaļu ieguva [[Džozefs Stadlers]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-standing-triple-jump.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20140221232252/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-standing-triple-jump.html |work=Sports Reference |archive-date=2026. gada 2. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Standing Triple Jump
 |accessdate=2020. gada 2. oktobris}}&lt;/ref&gt;

== Sacensību formāts ==
Tika aizvadīta viena lēcienu kārta. 

== Sacensību kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! 3. septembris (Sestdiena)
|-
| style=&quot;background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)'''
|}

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Attālums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;5&quot;|''nebija''
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''10.58''' || {{Valsts OS sportists|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 16. jūlijs
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;5&quot;|''nebija''
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || colspan=&quot;5&quot;|''netika labots''
|}

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:Ray Ewry of the New York Athletic Club competing in the standing broad jump at the 1904 Olympics. Ewry won the event.jpg|140px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Kings]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džozefs Stadlers]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || Attālums (m) || Piezīmes 
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Rejs Jūrijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 10.54 ||
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Čārlzs Kings]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 10.16 || 
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Džozefs Stadlers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 9.60 ||
|-
| 4 || align=left|[[Džarets Serviss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 9.53 ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
Trīssoļlēkšanā no vietas sacensībās startēja 4 sportisti no vienas valsts.

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{valstsOS|USA|1904. gada vasaras|4}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20140221232252/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-standing-triple-jump.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56145 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}

{{Lēkšanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — lēkšana no vietas vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Trīssoļlēkšana no vietas]]</text>
      <sha1>7cvjkj03n4j70or7x0i4p30rdqqcr0u</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kirills Korkačs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640865</id>
    <revision>
      <id>4530931</id>
      <timestamp>2026-10-02T09:54:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>A.ansons.a</username>
        <id>106943</id>
      </contributor>
      <comment>Jauns raksts. Sagatavots ar valodas modeļa palīdzību; tekstu izlasījis autors un neatkarīgi lasītāji.</comment>
      <origin>4530931</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="38828" sha1="mv8p5p60ot3cy410p6kgi5nexmrvn5d" xml:space="preserve">{{Daiļslidotāja infokaste
| name = Kirills Korkačs
| image =
| att_izm =
| caption =
| country = {{LAT}}
| birth_date = {{birth date and age|2006|10|5|df=yes}}
| birth_place = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| height = 190 cm
| coach = Olga Kovalkova
| formercoach = Romāns Panteļejevs, Katrina Shuberte
| skating club = Kristal Ice
| combined total = 152,38
| combined date = 2025. gada 30. augusts
| SP score = 53,36
| SP date = 2024. gada 27. janvāris
| FS score = 102,49
| FS date = 2025. gada 30. augusts
}}

'''Kirills Korkačs''' (dzimis {{dat|2006|10|5}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvija]]s [[daiļslidotājs]], kurš startē vīriešu konkurencē.&lt;ref name=&quot;isubio&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://results.isu.org/bios/isufs00111395.htm|title=Kirills KORKACS|website=International Skating Union|language=en|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;olympedia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/athletes/1806214|title=Kirills Korkačs|website=Olympedia|language=en|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt; Viņš ir piedalījies [[2024. gada ziemas jaunatnes olimpiskās spēles|2024. gada ziemas jaunatnes olimpiskajās spēlēs]] (17. vieta no 18),&lt;ref name=&quot;wyog24&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.isuresults.com/results/season2324/wyog2024/CAT001RS.htm|title=Winter Youth Olympic Games 2024: Men Single Skating, final results|website=International Skating Union|language=en|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;olympedia&quot; /&gt; divos [[Pasaules čempionāts daiļslidošanā junioriem|pasaules čempionātos junioriem]] (2023. un 2025. gadā) un septiņos ISU junioru Grand Prix posmos.&lt;ref name=&quot;wjc23&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.isuresults.com/results/season2223/wjc2023/SEG001.htm|title=ISU World Junior Figure Skating Championships 2023: Junior Men, short program|website=International Skating Union|language=en|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;wjc25&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://results.isu.org/results/season2425/wjc2025/SEG001.htm|title=ISU World Junior Figure Skating Championships 2025: Junior Men, short program|website=International Skating Union|language=en|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;isucr&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.isuresults.com/bios/isufs_cr_00111395.htm|title=Kirills KORKACS: Competition Results|website=International Skating Union|language=en|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt; 2025. gada decembrī ieguva 2. vietu Latvijas čempionātā pieaugušo konkurencē (vīriešu konkurencē startēja divi slidotāji).&lt;ref name=&quot;apollo&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8375572/pirmoreiz-kops-2015-gada-latvijai-ir-jauns-viriesu-cempions-dailslidosana|title=Pirmoreiz kopš 2015. gada Latvijai ir jauns vīriešu čempions daiļslidošanā|website=Apollo.lv|publisher=LETA|date=2025-12-08|quote=Kuliša vienīgais konkurents Kirills Korkačs, kurš debitēja ar 161,37 punktiem (59,79+101,58). Viņš ir divkārtējais latviešu junioru čempions.|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;sc2025dec&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/slidosana/06122025-lc_pirmaja_diena_uzvar_baranovska_znotins|title=LČ pirmajā dienā uzvar Baranovska, Znotiņš, Korkačs un Fomčenkova|author=Gatis Druvietis|website=Sportacentrs.com|date=2025-12-06|quote=Sacensību pirmajā dienā uzvarēja Kirills Korkačs, Nikola Fomčenkova, Jānis Znotiņš un Kira Baranovska.|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;tvnet2025dec&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/8375315/par-latvijas-cempionu-dailslidosana-kluvis-fedirs-kuliss|title=Par Latvijas čempionu daiļslidošanā kļuvis Fedirs Kulišs|website=TVNET|publisher=LETA|date=2025-12-07|quote=Kulišs divu priekšnesumu summā uzvarēja ar 180,57 punktiem, otrā vieta bija Kirillam Korkačam ar 161,37 punktiem.|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;isucr&quot; /&gt;

== Biogrāfija ==
Dzimis 2006. gada 5. oktobrī Rīgā.&lt;ref name=&quot;isubio&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;olympedia&quot; /&gt; Pēc [[Starptautiskā Slidošanas savienība|Starptautiskās Slidošanas savienības]] (ISU) profila datiem, ar daiļslidošanu nodarbojas kopš 2010. gada, pārstāv klubu Kristal Ice, viņa augums ir 190 cm.&lt;ref name=&quot;isubio&quot; /&gt; ISU profilā 2026. gada 1. oktobrī kā Korkača trenere norādīta Olga Kovalkova, bet kā iepriekšējie treneri minēti Romāns Panteļejevs un Katrina Shuberte.&lt;ref name=&quot;isubio&quot; /&gt; Jelgavas valstspilsētas pašvaldība 2024. gada 12. janvāra ziņojumā nosauca Korkaču par Jelgavas Ledus sporta skolas (JLSS) audzēkni un minēja viņa treneri Romānu Panteļejevu.&lt;ref name=&quot;jelgava2024&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/pasaules-jaunatnes-ziemas-olimpiskajas-speles-startes-tris-jlss-audzekni/|title=Pasaules jaunatnes ziemas olimpiskajās spēlēs startēs trīs JLSS audzēkņi|website=Jelgava.lv|publisher=Jelgavas valstspilsētas pašvaldība|date=2024-01-12|quote=JLSS daiļslidotājs Kirils Korkačs un treneris Romāns Panteļejevs uz Gangvonu dosies 24. janvārī.|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt;

== Karjera ==
=== 2021./2022. gada sezona ===
2021./2022. gada sezonā Korkačs startēja starptautiskos turnīros junioru konkurencē. Viņš ieņēma 6. vietu turnīrā Victor Petrenko Cup Odesā,&lt;ref name=&quot;isucr&quot; /&gt; 4. vietu turnīrā Volvo Open Cup Rīgā (126,13 punkti),&lt;ref name=&quot;volvo44&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kristalice.lv/Results/VolvoOpenCup44thISU/CAT004RS.HTM|title=44th Volvo Open Cup: Junior Men, final results|website=kristalice.lv|publisher=Kristal Ice|language=en|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt; 5. vietu turnīrā Tallinn Trophy&lt;ref name=&quot;isucr&quot; /&gt; un 11. vietu turnīrā Sofia Trophy Sofijā.&lt;ref name=&quot;isucr&quot; /&gt; Turnīrā Tallink Hotels Cup Tallinā viņš bija sestais,&lt;ref name=&quot;isucr&quot; /&gt; bet turnīrā Kurbada Cup Rīgā otrais.&lt;ref name=&quot;isucr&quot; /&gt;

=== 2022./2023. gada sezona ===
2022./2023. gada sezonā Korkačs startēja divos ISU junioru Grand Prix posmos: Rīgā ierindojās 19. vietā no 28 dalībniekiem (132,47 punkti), Gdaņskā 23. vietā no 30 (136,74 punkti).&lt;ref name=&quot;jgp22lat&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://results.isu.org/results/season2223/jgplat2022/CAT001RS.htm|title=ISU JGP Riga Cup 2022: Junior Men, final results|website=International Skating Union|language=en|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;jgp22pol&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://results.isu.org/results/season2223/jgppol2022/CAT001RS.htm|title=ISU JGP Baltic Cup 2022: Junior Men, final results|website=International Skating Union|language=en|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt; Turnīrā Tallinn Trophy ieguva 3. vietu.&lt;ref name=&quot;isucr&quot; /&gt;

2022. gada decembrī Rīgā norisinājās turnīrs Latvia Trophy, kas notika kā Latvijas atklātais čempionāts daiļslidošanā.&lt;ref name=&quot;dgp2022&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daugavpils.lv/sports/daugavpils-pilsetas-sporta-parvalde/zinas/deniss-vasiljevs-kluva-par-cempionu-latvijas-cempionata-dailslidosana|title=Deniss Vasiļjevs kļuva par čempionu Latvijas čempionātā daiļslidošanā|website=Daugavpils.lv|publisher=Daugavpils pilsētas Sporta pārvalde|date=2022-12-20|quote=norisinājās Latvijas atklātais čempionāts daiļslidošanā, ko organizēja Latvijas Slidošanas asociācija|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;sc2022dec&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/slidosana/18122022-stepcenko_apsteidz_arzemnieces_un_parstei|title=Daiļslidotāja Stepčenko pārsteidzoši triumfē „Latvia Trophy“, uzvar arī Vasiļjevs|author=Gatis Druvietis|website=Sportacentrs.com|date=2022-12-18|quote=labākie Latvijas pārstāvji Kirills Korkačs (151.38) un Antons Trofimovs (127.74) ieguva attiecīgi otro un ceturto vietu starp septiņiem dalībniekiem|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt; Junioru konkurencē septiņu dalībnieku vidū Korkačs izcīnīja 2. vietu (151,38 punkti), atpaliekot no Ukrainas daiļslidotāja.&lt;ref name=&quot;lt22&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kristalice.lv/Results/LatviaTrophy2022/CAT003RS.htm|title=Latvia Trophy 2022: Junior Men, final results|website=kristalice.lv|publisher=Kristal Ice|language=en|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;sc2022dec&quot; /&gt; Starp Latvijas dalībniekiem augstākās vietas ieņēma Korkačs (2.) un Antons Trofimovs (4.).&lt;ref name=&quot;sc2022dec&quot; /&gt; Izdevums ''ZZ.lv'' ziņoja, ka junioru grupā par Latvijas čempionu kļuva Jelgavas Ledus sporta skolas audzēknis Kirills Korkačs.&lt;ref name=&quot;zz2022&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zz.lv/arhivs/citas-zinas/jlss-dailslidotajiem-latvijas-cempionata-septinas-medalas/|title=JLSS daiļslidotājiem Latvijas čempionātā septiņas medaļas|author=Andra Ozola|website=ZZ.lv|date=2022-12-21|quote=Junioru grupā septiņu dalībnieku konkurencē par Latvijas čempionu kļuva JLSS audzēknis Kirills Korkačs, īsajā un izvēles programmā kopā sakrājot punktu summu 151,38.|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt;

2023. gada janvārī Korkačs ierindojās 10. vietā Eiropas jaunatnes ziemas olimpiskajā festivālā Pontebbā (Itālija).&lt;ref name=&quot;isucr&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;jelgava2023best&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/sports/sveikti-2023-gada-labakie-jelgavas-sportisti-un-treneri/|title=Sveikti 2023. gada labākie Jelgavas sportisti un treneri|website=Jelgava.lv|publisher=Jelgavas valstspilsētas pašvaldība|date=2023-12-28|quote=Jelgavas Ledus sporta skolas daiļslidotājs izcīnīja 10. vietu Eiropas jaunatnes ziemas olimpiskajā festivālā daiļslidošanā un 3. vietu Starptautiskās Slidošanas savienības sacensībās „Budapest Trophy“ junioru grupā|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt; Martā pasaules čempionātā junioriem Kalgari viņš īsajā programmā ieguva 45,40 punktus (39. vieta no 42 dalībniekiem) un nekvalificējās izvēles programmai.&lt;ref name=&quot;wjc23&quot; /&gt; Aprīlī turnīrā Wolmar Spring Cup Valmierā viņš bija otrais (startēja divi dalībnieki; 118,55 punkti).&lt;ref name=&quot;isucr&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;lsm2023wolmar&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/ziemas-sports/08.04.2023-dailslidotaja-stepcenko-uzvar-sacensibas-valmiera.a504177/|title=Daiļslidotāja Stepčenko uzvar sacensībās Valmierā|website=LSM.lv|publisher=LETA|date=2023-04-08|quote=Junioru sacensībās, sacenšoties tikai diviem sportistiem, Kirils Korkačs ar 118,55 punktiem bija otrais|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt;

=== 2023./2024. gada sezona ===
2023./2024. gada sezonā Korkačs uzvarēja junioru konkurencē turnīrā Jelgava Cup Jelgavā (četri dalībnieki; 157,05 punkti).&lt;ref name=&quot;jelgavacup23&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kristalice.lv/Results/jelgavacup/CAT003RS.htm|title=Jelgava Cup 2023: Junior Men, final results|website=kristalice.lv|publisher=Kristal Ice|language=en|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;tvnet2023jel&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/7856820/noskaties-stepcenko-uzvar-starptautiskas-dailslidosanas-sacensibas-jelgava|title=Stepčenko uzvar starptautiskās daiļslidošanas sacensībās Jelgavā|website=TVNET|publisher=LETA|date=2023-09-17|quote=Četri dalībnieki bija arī junioru sacensībās, kur uzvarēja Latvijas daiļslidotājs Kirils Korkačs ar 157,05 punktiem|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt; ISU junioru Grand Prix posmā Gdaņskā viņš ierindojās 17. vietā no 24 dalībniekiem,&lt;ref name=&quot;jgp23pol&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.isuresults.com/results/season2324/jgppol2023/CAT001RS.htm|title=ISU JGP PGE Solidarity Cup 2023: Junior Men, final results|website=International Skating Union|language=en|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt; bet turnīrā Budapest Trophy 12 dalībnieku konkurencē ieguva 3. vietu (144,53 punkti).&lt;ref name=&quot;budapest&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://hunskate.hu/external/mukorcsolya/2023_2024/Budtrophy/CAT005RS.htm|title=Budapest Trophy 2023: Junior Men, final results|website=Magyar Országos Korcsolyázó Szövetség|language=en|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;jelgava2023bp&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/sports/dailslidotajam-3-vieta-sacensibas-budapesta/|title=Daiļslidotājam 3. vieta sacensībās Budapeštā|website=Jelgava.lv|publisher=Jelgavas valstspilsētas pašvaldība|date=2023-10-17|quote=Kirils Korkačs 12 sportistu konkurencē izcīnīja 3. vietu ar 144,53 punktiem kopsummā.|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt; Turnīrā Tallinn Trophy viņš bija otrais.&lt;ref name=&quot;isucr&quot; /&gt;

2023. gada decembrī Rīgā notika turnīrs Latvia Trophy un Latvijas čempionāts.&lt;ref name=&quot;jlss2023&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jlss.lv/aktualitates/jaunumi47/latvia-trophy-2023latvijas-cempionats-da0/|title=LATVIA TROPHY 2023/Latvijas čempionāts daiļslidošanā|website=Jelgavas Ledus sporta skola|date=2023-12-12|quote=Junior Men grupā Kirils Korkačs izcīnīja 1.vietu|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt; Junioru konkurencē septiņu dalībnieku vidū Korkačs ierindojās 4. vietā (146,01 punkti).&lt;ref name=&quot;lt23&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kristalice.lv/Results/LatviaTrophy/CAT003RS.htm|title=Latvia Trophy 2023: Junior Men, final results|website=kristalice.lv|publisher=Kristal Ice|language=en|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt; Jelgavas Ledus sporta skola ziņojumā par turnīru norādīja, ka grupā Junior Men Korkačs izcīnīja 1. vietu.&lt;ref name=&quot;jlss2023&quot; /&gt;

2024. gada janvārī Korkačs startēja [[2024. gada ziemas jaunatnes olimpiskās spēles|ziemas jaunatnes olimpiskajās spēlēs]] Kanvondo (Dienvidkoreja): īsajā programmā ieguva 53,36 punktus (16. vieta), izvēles programmā 91,07 punktus (17. vieta), bet kopvērtējumā ar 144,43 punktiem ierindojās 17. vietā no 18 dalībniekiem.&lt;ref name=&quot;wyog24&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;lok&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olimpiade.lv/zinas/raksts/kaparkalejai-jaunatnes-ziemas-olimpiskajas-speles-23vieta-distancu-sleposanas-sprinta-sacensibas|title=Kaparkalējai Jaunatnes ziemas olimpiskajās spēlēs 23.vieta distanču slēpošanas sprinta sacensībās|website=Latvijas Olimpiskā komiteja|publisher=LETA|date=2024-01-29|quote=Daiļslidošanā Latvijas pārstāvis Kirils Korkačs īsajā programmā sestdien ierindojās 16.vietā, sakrājot 53,36 punktus, bet pirmdien brīvajā slidojumā sasniedza 17. labāko rezultātu 91,07 punkti, summā sakrājot 144,43 punktus|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;zz2024yog&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zz.lv/sports/vartsargs-plumins-izcina-jaunatnes-ziemas-olimpisko-spelu-zeltu/|title=Vārtsargs Plūmiņš izcīna Jaunatnes ziemas olimpisko spēļu zeltu|author=Tomass Neuss Lucs|website=ZZ.lv|date=2024-02-02|quote=Kirils nopelnīja 53,36 punktus, kas viņam deva 16. vietu|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;olympedia&quot; /&gt; Februārī turnīrā Tallink Hotels Cup Tallinā viņš bija ceturtais.&lt;ref name=&quot;isucr&quot; /&gt;

=== 2024./2025. gada sezona ===
2024./2025. gada sezonā Korkačs ISU junioru Grand Prix posmā Rīgā ierindojās 14. vietā no 27 dalībniekiem (148,77 punkti)&lt;ref name=&quot;jgp24lat&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://results.isu.org/results/season2425/jgplat2024/CAT001RS.htm|title=ISU JGP Riga Cup 2024: Junior Men, final results|website=International Skating Union|language=en|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;tvnet2024aug&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/8087697/video-latvijas-dailslidotajam-korkacam-14-vieta-isu-junioru-grand-prix-posma-riga|title=Latvijas daiļslidotājam Korkačam 14.vieta ISU junioru „Grand Prix“ posmā Rīgā|website=TVNET|publisher=LETA|date=2024-08-31|quote=Latvijas daiļslidotājs Kirils Korkačs sestdien Rīgā Starptautiskās Slidošanas savienības (ISU) „Junior Grand Prix“ posmā ieņēma 14.vietu|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt; un Gdaņskā ieguva 15. vietu (146,02 punkti).&lt;ref name=&quot;jgp24pol&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://results.isu.org/results/season2425/jgppol2024/CAT001RS.htm|title=ISU JGP Solidarity Cup 2024: Junior Men, final results|website=International Skating Union|language=en|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;tvnet2024sep&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/8105300/video-dailslidotajai-baranovskai-devita-vieta-junioru-grand-prix-posma|title=Daiļslidotājai Baranovskai devītā vieta junioru „Grand Prix“ posmā|website=TVNET|publisher=LETA|date=2024-09-29|quote=Junioriem Kirils Korkačs ar 146,02 punktiem bija 15.vietā|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt;

2024. gada decembrī Latvijas čempionātā junioru konkurencē viņš ieguva 2. vietu (165,30 punkti), atpaliekot no Jāņa Znotiņa (166,23 punkti).&lt;ref name=&quot;tvnet2024dec&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/8150329/latvijas-cempionata-dailslidosana-uzvar-vasiljevs-un-konga|title=Latvijas čempionātā daiļslidošanā uzvar Vasiļjevs un Konga|website=TVNET|publisher=LETA|date=2024-12-08|quote=uzvarēja Jānis Znotiņš (166,23), uz goda pjedestāla kāpjot arī Kirilam Korkačam (165,30) un Ratmiram Bekisbajevam (146,98)|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;isucr&quot; /&gt; Pēc īsās programmas viņš bija trešais no pieciem dalībniekiem (52,34 punkti).&lt;ref name=&quot;sc2024dec&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/slidosana/07122024-lc_dailslidosana_1_diena|title=LČ ievadā Vasiļjevs pārspēj Kulišu, Konga apsteidz Stepčenko, uzvar arī Baranovska|author=Gatis Druvietis|website=Sportacentrs.com|date=2024-12-07|quote=piecu dalībnieku konkurencē sekmīgākie izrādījās Jānis Znotiņš (57.61), Nikolajs Krivošeja (53.02) un Kirils Korkačs (52.34)|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt; 2025. gada februārī pasaules čempionātā junioriem Debrecenā viņš īsajā programmā ieguva 49,70 punktus (38. vieta no 41 dalībnieka) un nekvalificējās izvēles programmai.&lt;ref name=&quot;wjc25&quot; /&gt; Martā turnīrā Daugava Open Cup Rīgā viņš bija trešais no deviņiem dalībniekiem (158,37 punkti).&lt;ref name=&quot;daugava25&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daugavaopencup.com/daugop2025/CAT003RS.htm|title=Daugava Open Cup 2025: Junior Men, final results|website=daugavaopencup.com|language=en|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt;

=== 2025./2026. gada sezona ===
2025./2026. gada sezonā Korkačs startēja gan junioru, gan pieaugušo konkurencē. ISU junioru Grand Prix posmā Rīgā 2025. gada augustā viņš ierindojās 19. vietā (137,74 punkti),&lt;ref name=&quot;jgp25lat&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://results.isu.org/results/season2526/jgplat2025/CAT001RS.htm|title=ISU JGP Riga Cup 2025: Junior Men, final results|website=International Skating Union|language=en|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;sc2025aug&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/slidosana/23082025-latvijas_dailslidotajam_korkacam_riga_19_|title=Latvijas daiļslidotājam Korkačam Rīgā 19. vieta ISU junioru „Grand Prix“ posmā|author=Ulvis Brože|website=Sportacentrs.com|publisher=LETA|date=2025-08-23|quote=Latvijas daiļslidotājs Kirills Korkačs sestdien Rīgā Starptautiskās Slidošanas savienības (ISU) junioru „Grand Prix“ posmā „Riga Cup“ izcīnīja 19.vietu|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt; bet Ankarā ieguva 11. vietu no 20 dalībniekiem (152,38 punkti).&lt;ref name=&quot;jgp25tur&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://results.isu.org/results/season2526/jgptur2025/CAT001RS.htm|title=ISU JGP Ankara 2025: Junior Men, final results|website=International Skating Union|language=en|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;sc2025ankara&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/slidosana/29082025-ankara_pec_isas_programmas_korkacs_klauve|title=Ankarā pēc īsās programmas Korkačs klauvē pie desmitnieka durvīm|author=Emils Skrastiņš|website=Sportacentrs.com|publisher=LETA|date=2025-08-29|quote=pēc īsās programmas Starptautiskās Slidošanas savienības (ISU) junioru „Grand Prix“ posmā Turcijas pilsētā Ankarā ieņem 11. vietu|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt; Oktobrī pieaugušo konkurencē viņš ieguva 2. vietu turnīrā Jelgava Cup Jelgavā (četri dalībnieki; 170,52 punkti),&lt;ref name=&quot;jelgavacup25&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://results.fsresults.info/2025-2026/jelgcu2025/CAT001RS.htm|title=Jelgava Cup 2025: Men, final results|website=fsresults.info|language=en|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt; bet novembrī uzvarēja junioru turnīrā Riga Amber Cup (pieci dalībnieki; 154,95 punkti).&lt;ref name=&quot;amber25&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://results.vidata.pl/AmberCup2025/CAT002RS.htm|title=Riga Amber Cup 2025: Junior Men, final results|website=results.vidata.pl|language=en|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt;

2025. gada decembrī Korkačs startēja Latvijas čempionātā pieaugušo konkurencē. Vīriešu konkurencē sacentās tikai divi slidotāji.&lt;ref name=&quot;apollo&quot; /&gt; Korkačs uzvarēja īsajā programmā (59,79 punkti pret Fedira Kuliša 56,75), taču izvēles programmā (101,58 pret 123,82) un kopvērtējumā (161,37 pret 180,57) zaudēja Kulišam un ieguva 2. vietu.&lt;ref name=&quot;apollo&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;sc2025dec&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;tvnet2025dec&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;isucr&quot; /&gt; LETA ziņojumā par čempionāta rezultātiem viņu nosauca par divkārtēju Latvijas čempionu junioru konkurencē.&lt;ref name=&quot;apollo&quot; /&gt;

2026. gada janvārī pieaugušo konkurencē Korkačs ieguva 2. vietu turnīrā Silver Skate Winter Cup Kauņā (pieci dalībnieki; 169,06 punkti),&lt;ref name=&quot;silver26&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kristalice.lv/Results/silwic2026/CAT001RS.htm|title=Silver Skate Winter Cup 2026: Men, final results|website=kristalice.lv|publisher=Kristal Ice|language=en|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt; bet martā turnīrā Daugava Open Cup Rīgā ierindojās 4. vietā (deviņi dalībnieki; 169,71 punkti).&lt;ref name=&quot;daugava26&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://results.fsresults.info/2025-2026/daugop2026/CAT001RS.htm|title=Daugava Open Cup 2026: Men, final results|website=fsresults.info|language=en|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt;

=== 2026./2027. gada sezona ===
2026. gada septembrī Korkačs startēja ISU Challenger sērijas posmā Lombardia Trophy Bergamo un ar 145,14 punktiem (īsā programma 49,81, izvēles programma 95,33) ierindojās 9. vietā no 10 dalībniekiem.&lt;ref name=&quot;lombardia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fisg.it/upload/result/7089/online/CAT001RS.htm|title=ISU Challenger Series Lombardia Trophy 2026: Men, final results|website=Federazione Italiana Sport del Ghiaccio|language=en|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt;

== Programmas ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona !! Īsā programma !! Izvēles programma
|-
| 2026./2027.&lt;ref name=&quot;isubio&quot; /&gt; || „Adagio“&lt;br&gt;izpilda Il Divo || „Blood Upon the Snow“&lt;br&gt;izpilda [[Hozier]] un Bear McCreary
|}

== Sasniegumi ==
=== Personiskie rekordi ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|+ Personiskie rekordi pēc ISU datiem&lt;ref name=&quot;isubio&quot; /&gt;
! Rādītājs !! Punkti !! Sacensības !! Datums
|-
| Kopsumma || 152,38 || JGP Ankara 2025 || 2025. gada 30. augusts
|-
| Īsā programma || 53,36 || 2024. gada ziemas jaunatnes olimpiskās spēles || 2024. gada 27. janvāris
|-
| Izvēles programma || 102,49 || JGP Ankara 2025 || 2025. gada 30. augusts
|}
Citos turnīros Korkačs ir ieguvis vairāk punktu: kopsumma 170,52 (Jelgava Cup 2025),&lt;ref name=&quot;jelgavacup25&quot; /&gt; īsā programma 59,79 (Latvijas čempionāts 2025)&lt;ref name=&quot;apollo&quot; /&gt; un izvēles programma 111,42 (Silver Skate Winter Cup 2026).&lt;ref name=&quot;silver26&quot; /&gt;


=== Galvenie rezultāti ===

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|+ Galvenie rezultāti
|-
! Sacensības !! 21/22 !! 22/23 !! 23/24 !! 24/25 !! 25/26 !! 26/27
|-
! colspan=&quot;7&quot; style=&quot;background-color:#e9cfec&quot; | Starptautiskās
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | [[2024. gada ziemas jaunatnes olimpiskās spēles|Jaunatnes olimpiskās spēles]]
| 
| 
| 17
| 
| 
| 
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | [[Pasaules čempionāts daiļslidošanā junioriem|Pasaules čempionāts junioriem]]
| 
| 39 (ĪP)
| 
| 38 (ĪP)
| 
| 
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | Eiropas jaunatnes ziemas olimpiskais festivāls
| 
| 10
| 
| 
| 
| 
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{small|CS}} Lombardia Trophy
| 
| 
| 
| 
| 
| 9
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{small|JGP}} Latvija
| 
| 19
| 
| 14
| 19
| 
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{small|JGP}} Polija
| 
| 23
| 17
| 15
| 
| 
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{small|JGP}} Turcija
| 
| 
| 
| 
| 11
| 
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | Budapest Trophy (juniori)
| 
| 
| style=&quot;background-color:#cc9966&quot; | 3
| 
| 
| 
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | Tallinn Trophy (juniori)
| 5
| 3
| 2
| 6
| 
| 
|-
! colspan=&quot;7&quot; style=&quot;background-color:#e9cfec&quot; | Nacionālās
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | Latvijas čempionāts, juniori
| 
| 2*
| 4*
| 2
| 
| 
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | Latvijas čempionāts, pieaugušie
| 
| 
| 
| 
| 2 no 2
| 
|}
&lt;small&gt;CS: ISU Challenger sērijas posmi; JGP: ISU junioru Grand Prix posmi; (ĪP): vieta pēc īsās programmas, izvēles programmai nekvalificējās. Ar zvaigznīti atzīmēta vieta turnīra Latvia Trophy kopvērtējumā: 2022. gadā turnīrs notika kā Latvijas atklātais čempionāts,&lt;ref name=&quot;dgp2022&quot; /&gt; 2023. gadā kopā ar Latvijas čempionātu.&lt;ref name=&quot;jlss2023&quot; /&gt; ''ZZ.lv'' ziņoja, ka 2022. gadā Korkačs kļuva par Latvijas čempionu junioru konkurencē;&lt;ref name=&quot;zz2022&quot; /&gt; JLSS 2023. gadā norādīja 1. vietu grupā Junior Men.&lt;ref name=&quot;jlss2023&quot; /&gt; „2 no 2“: pieaugušo konkurencē startēja divi slidotāji. Ar krāsu izceltas godalgotās vietas turnīros, kuros zināmais dalībnieku skaits bija vismaz seši.&lt;/small&gt;


=== Detalizēti rezultāti ===

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible mw-collapsed&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|+ Visu startu rezultāti pa sezonām
! Datums !! Sacensības !! Norises vieta !! Kategorija !! ĪP !! IP !! Kopā !! Vieta
|-
! colspan=&quot;8&quot; style=&quot;background-color:#e9e9e9&quot; | Sezona 2021/22
|-
| 2021. gada oktobris
| style=&quot;text-align:left&quot; | Victor Petrenko Cup 2021&lt;ref name=&quot;isucr&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;ev_vpc21&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://isu-skating.com/en/figure-skating/events/eventdetail/victor-petrenko-cup-2021/|title=Victor Petrenko Cup 2021|website=International Skating Union|language=en|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt;
| style=&quot;text-align:left&quot; | [[Odesa]]
| Juniori
| 
| 
| 
| 6.
|-
| 2021. gada novembris
| style=&quot;text-align:left&quot; | 44. Volvo Open Cup&lt;ref name=&quot;volvo44&quot; /&gt;
| style=&quot;text-align:left&quot; | [[Rīga]]
| Juniori
| 46,91 (4.)
| 79,22 (4.)
| 126,13
| 4. no 6
|-
| 2021. gada novembris
| style=&quot;text-align:left&quot; | Tallinn Trophy 2021&lt;ref name=&quot;isucr&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;ev_tt21&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://isu-skating.com/en/figure-skating/events/eventdetail/tallinn-trophy-2021/|title=Tallinn Trophy 2021|website=International Skating Union|language=en|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt;
| style=&quot;text-align:left&quot; | [[Tallina]]
| Juniori
| 
| 
| 
| 5.
|-
| 2022. gada februāris
| style=&quot;text-align:left&quot; | Sofia Trophy 2022&lt;ref name=&quot;isucr&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;ev_sofia22&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://isu-skating.com/en/figure-skating/events/eventdetail/sofia-trophy-2022/|title=Sofia Trophy 2022|website=International Skating Union|language=en|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt;
| style=&quot;text-align:left&quot; | [[Sofija]]
| Juniori
| 
| 
| 
| 11.
|-
| 2022. gada marts
| style=&quot;text-align:left&quot; | Tallink Hotels Cup 2022&lt;ref name=&quot;isucr&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;ev_tallink22&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://isu-skating.com/en/figure-skating/events/eventdetail/tallink-hotels-cup-2022/|title=Tallink Hotels Cup 2022|website=International Skating Union|language=en|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt;
| style=&quot;text-align:left&quot; | Tallina
| Juniori
| 
| 
| 
| 6.
|-
| 2022. gada aprīlis
| style=&quot;text-align:left&quot; | Kurbada Cup 2022&lt;ref name=&quot;isucr&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;ev_kurbada22&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://isu-skating.com/en/figure-skating/events/eventdetail/kurbada-cup-2022/|title=Kurbada Cup 2022|website=International Skating Union|language=en|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt;
| style=&quot;text-align:left&quot; | Rīga
| Juniori
| 
| 
| 
| 2.
|-
! colspan=&quot;8&quot; style=&quot;background-color:#e9e9e9&quot; | Sezona 2022/23
|-
| 2022. gada septembris
| style=&quot;text-align:left&quot; | JGP Riga Cup 2022&lt;ref name=&quot;jgp22lat&quot; /&gt;
| style=&quot;text-align:left&quot; | Rīga
| Juniori
| 48,00 (19.)
| 84,47 (21.)
| 132,47
| 19. no 28
|-
| 2022. gada oktobris
| style=&quot;text-align:left&quot; | JGP Baltic Cup 2022&lt;ref name=&quot;jgp22pol&quot; /&gt;
| style=&quot;text-align:left&quot; | [[Gdaņska]]
| Juniori
| 51,57 (19.)
| 85,17 (24.)
| 136,74
| 23. no 30
|-
| 2022. gada novembris
| style=&quot;text-align:left&quot; | 47. Volvo Open Cup&lt;ref name=&quot;volvo47&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kristalice.lv/Results/VolvoOpenCup47th/CAT003RS.htm|title=47th Volvo Open Cup: Junior Men, final results|website=kristalice.lv|publisher=Kristal Ice|language=en|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt;
| style=&quot;text-align:left&quot; | Rīga
| Juniori
| 49,98 (6.)
| 77,08 (12.)
| 127,06
| 11. no 16
|-
| 2022. gada novembris
| style=&quot;text-align:left&quot; | Tallinn Trophy 2022&lt;ref name=&quot;isucr&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;ev_tt22&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://isu-skating.com/en/figure-skating/events/eventdetail/tallinn-trophy-2022/|title=Tallinn Trophy 2022|website=International Skating Union|language=en|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt;
| style=&quot;text-align:left&quot; | Tallina
| Juniori
| 
| 
| 
| 3.
|-
| 2022. gada decembris
| style=&quot;text-align:left&quot; | Latvia Trophy 2022&lt;br&gt;&lt;small&gt;notika kā Latvijas atklātais čempionāts&lt;/small&gt;&lt;ref name=&quot;dgp2022&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;lt22&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;sc2022dec&quot; /&gt;
| style=&quot;text-align:left&quot; | Rīga
| Juniori
| 53,78 (2.)
| 97,60 (2.)
| 151,38
| style=&quot;background-color:silver&quot; | 2. no 7
|-
| 2023. gada janvāris
| style=&quot;text-align:left&quot; | Eiropas jaunatnes ziemas olimpiskais festivāls 2023&lt;ref name=&quot;isucr&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;ev_eyof23&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://isu-skating.com/en/figure-skating/events/eventdetail/european-youth-olympic-festival-2023/|title=European Youth Olympic Festival 2023|website=International Skating Union|language=en|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;jelgava2023best&quot; /&gt;
| style=&quot;text-align:left&quot; | Pontebba
| Juniori
| 
| 
| 
| 10.
|-
| 2023. gada marts
| style=&quot;text-align:left&quot; | Pasaules čempionāts junioriem 2023&lt;ref name=&quot;wjc23&quot; /&gt;
| style=&quot;text-align:left&quot; | [[Kalgari]]
| Juniori
| 45,40 (39.)
| 
| 
| 39. no 42&lt;br&gt;&lt;small&gt;(nekvalificējās IP)&lt;/small&gt;
|-
| 2023. gada aprīlis
| style=&quot;text-align:left&quot; | Wolmar Spring Cup 2023&lt;ref name=&quot;isucr&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;ev_wolmar23&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://isu-skating.com/en/figure-skating/events/eventdetail/wolmar-spring-cup-2023/|title=Wolmar Spring Cup 2023|website=International Skating Union|language=en|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;lsm2023wolmar&quot; /&gt;
| style=&quot;text-align:left&quot; | [[Valmiera]]
| Juniori
| 
| 
| 118,55
| 2. no 2
|-
! colspan=&quot;8&quot; style=&quot;background-color:#e9e9e9&quot; | Sezona 2023/24
|-
| 2023. gada septembris
| style=&quot;text-align:left&quot; | Jelgava Cup 2023&lt;ref name=&quot;jelgavacup23&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;tvnet2023jel&quot; /&gt;
| style=&quot;text-align:left&quot; | [[Jelgava]]
| Juniori
| 54,58 (1.)
| 102,47 (2.)
| 157,05
| 1. no 4
|-
| 2023. gada septembris
| style=&quot;text-align:left&quot; | JGP PGE Solidarity Cup 2023&lt;ref name=&quot;jgp23pol&quot; /&gt;
| style=&quot;text-align:left&quot; | Gdaņska
| Juniori
| 49,01 (17.)
| 89,31 (17.)
| 138,32
| 17. no 24
|-
| 2023. gada oktobris
| style=&quot;text-align:left&quot; | Budapest Trophy 2023&lt;ref name=&quot;budapest&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;jelgava2023bp&quot; /&gt;
| style=&quot;text-align:left&quot; | [[Budapešta]]
| Juniori
| 51,03 (3.)
| 93,50 (2.)
| 144,53
| style=&quot;background-color:#cc9966&quot; | 3. no 12
|-
| 2023. gada novembris
| style=&quot;text-align:left&quot; | 50. Volvo Open Cup&lt;ref name=&quot;volvo50&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kristalice.lv/Results/volvoopencup50th.isu/CAT003RS.htm|title=50th Volvo Open Cup: Junior Men, final results|website=kristalice.lv|publisher=Kristal Ice|language=en|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt;
| style=&quot;text-align:left&quot; | Rīga
| Juniori
| 53,83 (6.)
| 89,77 (8.)
| 143,60
| 8. no 16
|-
| 2023. gada novembris
| style=&quot;text-align:left&quot; | Tallinn Trophy 2023&lt;ref name=&quot;isucr&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;ev_tt23&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://isu-skating.com/en/figure-skating/events/eventdetail/tallinn-trophy-2023/|title=Tallinn Trophy 2023|website=International Skating Union|language=en|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt;
| style=&quot;text-align:left&quot; | Tallina
| Juniori
| 
| 
| 
| 2.
|-
| 2023. gada decembris
| style=&quot;text-align:left&quot; | Latvia Trophy 2023&lt;br&gt;&lt;small&gt;notika kopā ar Latvijas čempionātu&lt;/small&gt;&lt;ref name=&quot;jlss2023&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;lt23&quot; /&gt;
| style=&quot;text-align:left&quot; | Rīga
| Juniori
| 45,37 (4.)
| 100,64 (3.)
| 146,01
| 4. no 7
|-
| 2024. gada janvāris
| style=&quot;text-align:left&quot; | 2024. gada ziemas jaunatnes olimpiskās spēles&lt;ref name=&quot;wyog24&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;lok&quot; /&gt;
| style=&quot;text-align:left&quot; | [[Kanvondo]]
| Juniori
| 53,36 (16.)
| 91,07 (17.)
| 144,43
| 17. no 18
|-
| 2024. gada februāris
| style=&quot;text-align:left&quot; | Tallink Hotels Cup 2024&lt;ref name=&quot;isucr&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;ev_tallink24&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://isu-skating.com/en/figure-skating/events/eventdetail/tallink-hotels-cup-2024/|title=Tallink Hotels Cup 2024|website=International Skating Union|language=en|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt;
| style=&quot;text-align:left&quot; | Tallina
| Juniori
| 
| 
| 
| 4.
|-
! colspan=&quot;8&quot; style=&quot;background-color:#e9e9e9&quot; | Sezona 2024/25
|-
| 2024. gada augusts
| style=&quot;text-align:left&quot; | JGP Riga Cup 2024&lt;ref name=&quot;jgp24lat&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;tvnet2024aug&quot; /&gt;
| style=&quot;text-align:left&quot; | Rīga
| Juniori
| 49,70 (16.)
| 99,07 (13.)
| 148,77
| 14. no 27
|-
| 2024. gada septembris
| style=&quot;text-align:left&quot; | JGP Solidarity Cup 2024&lt;ref name=&quot;jgp24pol&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;tvnet2024sep&quot; /&gt;
| style=&quot;text-align:left&quot; | Gdaņska
| Juniori
| 48,54 (17.)
| 97,48 (13.)
| 146,02
| 15. no 23
|-
| 2024. gada oktobris
| style=&quot;text-align:left&quot; | 53. Volvo Open Cup&lt;ref name=&quot;volvo53&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kristalice.lv/Results/volc532024/CAT003RS.htm|title=53rd Volvo Open Cup: Junior Men, final results|website=kristalice.lv|publisher=Kristal Ice|language=en|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt;
| style=&quot;text-align:left&quot; | Rīga
| Juniori
| 44,72 (8.)
| 107,84 (3.)
| 152,56
| 6. no 12
|-
| 2024. gada novembris
| style=&quot;text-align:left&quot; | Tallinn Trophy 2024&lt;ref name=&quot;tallinn24&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://results.fsresults.info/2024-2025/CSEST2024/CAT004RS.htm|title=Tallinn Trophy 2024: Junior Men, final results|website=fsresults.info|language=en|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt;
| style=&quot;text-align:left&quot; | Tallina
| Juniori
| 51,72 (6.)
| 96,88 (7.)
| 148,60
| 6. no 14
|-
| 2024. gada decembris
| style=&quot;text-align:left&quot; | Latvijas čempionāts 2024&lt;ref name=&quot;isucr&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;tvnet2024dec&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;sc2024dec&quot; /&gt;
| style=&quot;text-align:left&quot; | Rīga
| Juniori
| 52,34 (3.)
| 
| 165,30
| 2.
|-
| 2025. gada janvāris
| style=&quot;text-align:left&quot; | 54. Volvo Open Cup&lt;ref name=&quot;volvo54&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kristalice.lv/Results/volc542025/CAT003RS.htm|title=54th Volvo Open Cup: Junior Men, final results|website=kristalice.lv|publisher=Kristal Ice|language=en|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt;
| style=&quot;text-align:left&quot; | Rīga
| Juniori
| 49,32 (7.)
| 107,35 (3.)
| 156,67
| 4. no 9
|-
| 2025. gada februāris
| style=&quot;text-align:left&quot; | Pasaules čempionāts junioriem 2025&lt;ref name=&quot;wjc25&quot; /&gt;
| style=&quot;text-align:left&quot; | [[Debrecena]]
| Juniori
| 49,70 (38.)
| 
| 
| 38. no 41&lt;br&gt;&lt;small&gt;(nekvalificējās IP)&lt;/small&gt;
|-
| 2025. gada marts
| style=&quot;text-align:left&quot; | Daugava Open Cup 2025&lt;ref name=&quot;daugava25&quot; /&gt;
| style=&quot;text-align:left&quot; | Rīga
| Juniori
| 51,34 (3.)
| 107,03 (2.)
| 158,37
| style=&quot;background-color:#cc9966&quot; | 3. no 9
|-
! colspan=&quot;8&quot; style=&quot;background-color:#e9e9e9&quot; | Sezona 2025/26
|-
| 2025. gada augusts
| style=&quot;text-align:left&quot; | JGP Riga Cup 2025&lt;ref name=&quot;jgp25lat&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;sc2025aug&quot; /&gt;
| style=&quot;text-align:left&quot; | Rīga
| Juniori
| 49,37 (16.)
| 88,37 (18.)
| 137,74
| 19. no 23
|-
| 2025. gada augusts
| style=&quot;text-align:left&quot; | JGP Ankara 2025&lt;ref name=&quot;jgp25tur&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;sc2025ankara&quot; /&gt;
| style=&quot;text-align:left&quot; | [[Ankara]]
| Juniori
| 49,89 (11.)
| 102,49 (11.)
| 152,38
| 11. no 20
|-
| 2025. gada oktobris
| style=&quot;text-align:left&quot; | Jelgava Cup 2025&lt;ref name=&quot;jelgavacup25&quot; /&gt;
| style=&quot;text-align:left&quot; | Jelgava
| Pieaugušie
| 59,32 (2.)
| 111,20 (2.)
| 170,52
| 2. no 4
|-
| 2025. gada novembris
| style=&quot;text-align:left&quot; | 56. Volvo Open Cup&lt;ref name=&quot;volvo56&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kristalice.lv/Results/volc562025/CAT001RS.htm|title=56th Volvo Open Cup: Men, final results|website=kristalice.lv|publisher=Kristal Ice|language=en|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt;
| style=&quot;text-align:left&quot; | Rīga
| Pieaugušie
| 47,97 (10.)
| 106,70 (7.)
| 154,67
| 8. no 11
|-
| 2025. gada novembris
| style=&quot;text-align:left&quot; | Riga Amber Cup 2025&lt;ref name=&quot;amber25&quot; /&gt;
| style=&quot;text-align:left&quot; | Rīga
| Juniori
| 53,04 (1.)
| 101,91 (1.)
| 154,95
| 1. no 5
|-
| 2025. gada decembris
| style=&quot;text-align:left&quot; | Latvijas čempionāts 2025&lt;ref name=&quot;isucr&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;apollo&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;sc2025dec&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;tvnet2025dec&quot; /&gt;
| style=&quot;text-align:left&quot; | Rīga
| Pieaugušie
| 59,79 (1.)
| 101,58 (2.)
| 161,37
| 2. no 2
|-
| 2026. gada janvāris
| style=&quot;text-align:left&quot; | 57. Volvo Open Cup&lt;ref name=&quot;volvo57&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kristalice.lv/Results/volc572026/CAT001RS.htm|title=57th Volvo Open Cup: Men, final results|website=kristalice.lv|publisher=Kristal Ice|language=en|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt;
| style=&quot;text-align:left&quot; | Rīga
| Pieaugušie
| 56,93 (4.)
| 98,70 (7.)
| 155,63
| 6. no 8
|-
| 2026. gada janvāris
| style=&quot;text-align:left&quot; | Silver Skate Winter Cup 2026&lt;ref name=&quot;silver26&quot; /&gt;
| style=&quot;text-align:left&quot; | [[Kauņa]]
| Pieaugušie
| 57,64 (2.)
| 111,42 (2.)
| 169,06
| 2. no 5
|-
| 2026. gada marts
| style=&quot;text-align:left&quot; | Daugava Open Cup 2026&lt;ref name=&quot;daugava26&quot; /&gt;
| style=&quot;text-align:left&quot; | Rīga
| Pieaugušie
| 58,93 (3.)
| 110,78 (4.)
| 169,71
| 4. no 9
|-
! colspan=&quot;8&quot; style=&quot;background-color:#e9e9e9&quot; | Sezona 2026/27
|-
| 2026. gada septembris
| style=&quot;text-align:left&quot; | ISU Challenger Series Lombardia Trophy 2026&lt;ref name=&quot;lombardia&quot; /&gt;
| style=&quot;text-align:left&quot; | [[Bergamo]]
| Pieaugušie
| 49,81 (9.)
| 95,33 (9.)
| 145,14
| 9. no 10
|}


&lt;small&gt;ĪP: īsā programma; IP: izvēles programma. Iekavās aiz punktiem norādīta vieta attiecīgajā programmā. Ailē „Vieta“ pēc „no“ norādīts to slidotāju skaits, kuri ieguva vietu pēc protokola (izstājušies slidotāji netiek ieskaitīti); pasaules čempionātos, kuros Korkačs nekvalificējās izvēles programmai, norādīta vieta un dalībnieku skaits pēc īsās programmas. Ar krāsu izceltas godalgotās vietas turnīros, kuros zināmais dalībnieku skaits bija vismaz seši. Tukša šūna nozīmē, ka izmantotajos avotos datu nav.&lt;/small&gt;


== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://results.isu.org/bios/isufs00111395.htm Kirills Korkačs] Starptautiskās Slidošanas savienības (ISU) vietnē
* [https://www.olympedia.org/athletes/1806214 Kirills Korkačs] Olympedia vietnē

{{DEFAULTSORT:Korkačs, Kirills}}
[[Kategorija:2006. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas daiļslidotāji]]</text>
      <sha1>mv8p5p60ot3cy410p6kgi5nexmrvn5d</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530942</id>
      <parentid>4530931</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T10:15:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Novācu sliktākās LLM frāzes</comment>
      <origin>4530942</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="38610" sha1="kaepz1vdubc1dco7ps05jc87ve78831" xml:space="preserve">{{Daiļslidotāja infokaste
| name = Kirills Korkačs
| image =
| att_izm =
| caption =
| country = {{LAT}}
| birth_date = {{birth date and age|2006|10|5|df=yes}}
| birth_place = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| height = 190 cm
| coach = Olga Kovalkova
| formercoach = Romāns Panteļejevs, Katrina Shuberte
| skating club = Kristal Ice
| combined total = 152,38
| combined date = 2025. gada 30. augusts
| SP score = 53,36
| SP date = 2024. gada 27. janvāris
| FS score = 102,49
| FS date = 2025. gada 30. augusts
}}

'''Kirills Korkačs''' (dzimis {{dat|2006|10|5}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvija]]s [[daiļslidotājs]], kurš startē vīriešu konkurencē.&lt;ref name=&quot;isubio&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://results.isu.org/bios/isufs00111395.htm|title=Kirills KORKACS|website=International Skating Union|language=en|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;olympedia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/athletes/1806214|title=Kirills Korkačs|website=Olympedia|language=en|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt; Viņš ir piedalījies [[2024. gada ziemas jaunatnes olimpiskās spēles|2024. gada ziemas jaunatnes olimpiskajās spēlēs]] (17. vieta no 18),&lt;ref name=&quot;wyog24&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.isuresults.com/results/season2324/wyog2024/CAT001RS.htm|title=Winter Youth Olympic Games 2024: Men Single Skating, final results|website=International Skating Union|language=en|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;olympedia&quot; /&gt; divos [[Pasaules čempionāts daiļslidošanā junioriem|pasaules čempionātos junioriem]] (2023. un 2025. gadā) un septiņos [[Starptautiskā Slidošanas savienība|ISU]] junioru ''Grand Prix'' posmos.&lt;ref name=&quot;wjc23&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.isuresults.com/results/season2223/wjc2023/SEG001.htm|title=ISU World Junior Figure Skating Championships 2023: Junior Men, short program|website=International Skating Union|language=en|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;wjc25&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://results.isu.org/results/season2425/wjc2025/SEG001.htm|title=ISU World Junior Figure Skating Championships 2025: Junior Men, short program|website=International Skating Union|language=en|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;isucr&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.isuresults.com/bios/isufs_cr_00111395.htm|title=Kirills KORKACS: Competition Results|website=International Skating Union|language=en|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt; 2025. gada decembrī ieguva 2. vietu Latvijas čempionātā pieaugušo konkurencē (vīriešu konkurencē startēja divi slidotāji).&lt;ref name=&quot;apollo&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8375572/pirmoreiz-kops-2015-gada-latvijai-ir-jauns-viriesu-cempions-dailslidosana|title=Pirmoreiz kopš 2015. gada Latvijai ir jauns vīriešu čempions daiļslidošanā|website=Apollo.lv|publisher=LETA|date=2025-12-08|quote=Kuliša vienīgais konkurents Kirills Korkačs, kurš debitēja ar 161,37 punktiem (59,79+101,58). Viņš ir divkārtējais latviešu junioru čempions.|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;sc2025dec&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/slidosana/06122025-lc_pirmaja_diena_uzvar_baranovska_znotins|title=LČ pirmajā dienā uzvar Baranovska, Znotiņš, Korkačs un Fomčenkova|author=Gatis Druvietis|website=Sportacentrs.com|date=2025-12-06|quote=Sacensību pirmajā dienā uzvarēja Kirills Korkačs, Nikola Fomčenkova, Jānis Znotiņš un Kira Baranovska.|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;tvnet2025dec&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/8375315/par-latvijas-cempionu-dailslidosana-kluvis-fedirs-kuliss|title=Par Latvijas čempionu daiļslidošanā kļuvis Fedirs Kulišs|website=TVNET|publisher=LETA|date=2025-12-07|quote=Kulišs divu priekšnesumu summā uzvarēja ar 180,57 punktiem, otrā vieta bija Kirillam Korkačam ar 161,37 punktiem.|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;isucr&quot; /&gt;

== Biogrāfija ==
Dzimis 2006. gada 5. oktobrī Rīgā.&lt;ref name=&quot;isubio&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;olympedia&quot; /&gt; Pēc [[Starptautiskā Slidošanas savienība|Starptautiskās Slidošanas savienības]] (ISU) profila datiem, ar daiļslidošanu nodarbojas kopš 2010. gada, pārstāv klubu ''Kristal Ice'', viņa augums ir 190 cm.&lt;ref name=&quot;isubio&quot; /&gt; 2026. gadā Korkača trenere ir Olga Kovaļkova, pirms tam viņu trenējuši Romāns Panteļejevs un Katrīna Šūberte.&lt;ref name=&quot;isubio&quot; /&gt; Bijis Jelgavas Ledus sporta skolas (JLSS) audzēknis ar treneri Romānu Panteļejevu.&lt;ref name=&quot;jelgava2024&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/pasaules-jaunatnes-ziemas-olimpiskajas-speles-startes-tris-jlss-audzekni/|title=Pasaules jaunatnes ziemas olimpiskajās spēlēs startēs trīs JLSS audzēkņi|website=Jelgava.lv|publisher=Jelgavas valstspilsētas pašvaldība|date=2024-01-12|quote=JLSS daiļslidotājs Kirils Korkačs un treneris Romāns Panteļejevs uz Gangvonu dosies 24. janvārī.|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt;

== Karjera ==
=== 2021./2022. gada sezona ===
2021./2022. gada sezonā Korkačs startēja starptautiskos turnīros junioru konkurencē. Viņš ieņēma 6. vietu turnīrā ''Victor Petrenko Cup'' Odesā,&lt;ref name=&quot;isucr&quot; /&gt; 4. vietu turnīrā ''Volvo Open Cup'' Rīgā (126,13 punkti),&lt;ref name=&quot;volvo44&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kristalice.lv/Results/VolvoOpenCup44thISU/CAT004RS.HTM|title=44th Volvo Open Cup: Junior Men, final results|website=kristalice.lv|publisher=Kristal Ice|language=en|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt; 5. vietu turnīrā ''Tallinn Trophy''&lt;ref name=&quot;isucr&quot; /&gt; un 11. vietu turnīrā ''Sofia Trophy'' Sofijā.&lt;ref name=&quot;isucr&quot; /&gt; Turnīrā ''Tallink Hotels Cup'' Tallinā viņš bija sestais,&lt;ref name=&quot;isucr&quot; /&gt; bet turnīrā ''Kurbada Cup'' Rīgā otrais.&lt;ref name=&quot;isucr&quot; /&gt;

=== 2022./2023. gada sezona ===
2022./2023. gada sezonā Korkačs startēja divos ISU junioru ''Grand Prix'' posmos: Rīgā ierindojās 19. vietā no 28 dalībniekiem (132,47 punkti), Gdaņskā 23. vietā no 30 (136,74 punkti).&lt;ref name=&quot;jgp22lat&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://results.isu.org/results/season2223/jgplat2022/CAT001RS.htm|title=ISU JGP Riga Cup 2022: Junior Men, final results|website=International Skating Union|language=en|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;jgp22pol&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://results.isu.org/results/season2223/jgppol2022/CAT001RS.htm|title=ISU JGP Baltic Cup 2022: Junior Men, final results|website=International Skating Union|language=en|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt; Turnīrā ''Tallinn Trophy'' ieguva 3. vietu.&lt;ref name=&quot;isucr&quot; /&gt;

2022. gada decembrī Rīgā norisinājās turnīrs ''Latvia Trophy'', kas notika kā Latvijas atklātais čempionāts daiļslidošanā.&lt;ref name=&quot;dgp2022&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daugavpils.lv/sports/daugavpils-pilsetas-sporta-parvalde/zinas/deniss-vasiljevs-kluva-par-cempionu-latvijas-cempionata-dailslidosana|title=Deniss Vasiļjevs kļuva par čempionu Latvijas čempionātā daiļslidošanā|website=Daugavpils.lv|publisher=Daugavpils pilsētas Sporta pārvalde|date=2022-12-20|quote=norisinājās Latvijas atklātais čempionāts daiļslidošanā, ko organizēja Latvijas Slidošanas asociācija|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;sc2022dec&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/slidosana/18122022-stepcenko_apsteidz_arzemnieces_un_parstei|title=Daiļslidotāja Stepčenko pārsteidzoši triumfē „Latvia Trophy“, uzvar arī Vasiļjevs|author=Gatis Druvietis|website=Sportacentrs.com|date=2022-12-18|quote=labākie Latvijas pārstāvji Kirills Korkačs (151.38) un Antons Trofimovs (127.74) ieguva attiecīgi otro un ceturto vietu starp septiņiem dalībniekiem|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt; Junioru konkurencē septiņu dalībnieku vidū Korkačs izcīnīja 2. vietu (151,38 punkti), atpaliekot no Ukrainas daiļslidotāja.&lt;ref name=&quot;lt22&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kristalice.lv/Results/LatviaTrophy2022/CAT003RS.htm|title=Latvia Trophy 2022: Junior Men, final results|website=kristalice.lv|publisher=Kristal Ice|language=en|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;sc2022dec&quot; /&gt; Starp Latvijas dalībniekiem augstākās vietas ieņēma Korkačs (2., pirmais starp junioriem) un Antons Trofimovs (4.).&lt;ref name=&quot;sc2022dec&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;zz2022&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zz.lv/arhivs/citas-zinas/jlss-dailslidotajiem-latvijas-cempionata-septinas-medalas/|title=JLSS daiļslidotājiem Latvijas čempionātā septiņas medaļas|author=Andra Ozola|website=ZZ.lv|date=2022-12-21|quote=Junioru grupā septiņu dalībnieku konkurencē par Latvijas čempionu kļuva JLSS audzēknis Kirills Korkačs, īsajā un izvēles programmā kopā sakrājot punktu summu 151,38.|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt;

2023. gada janvārī Korkačs ierindojās 10. vietā Eiropas jaunatnes ziemas olimpiskajā festivālā Pontebā (Itālija).&lt;ref name=&quot;isucr&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;jelgava2023best&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/sports/sveikti-2023-gada-labakie-jelgavas-sportisti-un-treneri/|title=Sveikti 2023. gada labākie Jelgavas sportisti un treneri|website=Jelgava.lv|publisher=Jelgavas valstspilsētas pašvaldība|date=2023-12-28|quote=Jelgavas Ledus sporta skolas daiļslidotājs izcīnīja 10. vietu Eiropas jaunatnes ziemas olimpiskajā festivālā daiļslidošanā un 3. vietu Starptautiskās Slidošanas savienības sacensībās „Budapest Trophy“ junioru grupā|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt; Martā pasaules čempionātā junioriem Kalgari viņš īsajā programmā ieguva 45,40 punktus (39. vieta no 42 dalībniekiem) un nekvalificējās izvēles programmai.&lt;ref name=&quot;wjc23&quot; /&gt; Aprīlī turnīrā ''Wolmar Spring Cup'' Valmierā viņš bija otrais (startēja divi dalībnieki; 118,55 punkti).&lt;ref name=&quot;isucr&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;lsm2023wolmar&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/ziemas-sports/08.04.2023-dailslidotaja-stepcenko-uzvar-sacensibas-valmiera.a504177/|title=Daiļslidotāja Stepčenko uzvar sacensībās Valmierā|website=LSM.lv|publisher=LETA|date=2023-04-08|quote=Junioru sacensībās, sacenšoties tikai diviem sportistiem, Kirils Korkačs ar 118,55 punktiem bija otrais|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt;

=== 2023./2024. gada sezona ===
2023./2024. gada sezonā Korkačs uzvarēja junioru konkurencē turnīrā ''Jelgava Cup'' Jelgavā (četri dalībnieki; 157,05 punkti).&lt;ref name=&quot;jelgavacup23&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kristalice.lv/Results/jelgavacup/CAT003RS.htm|title=Jelgava Cup 2023: Junior Men, final results|website=kristalice.lv|publisher=Kristal Ice|language=en|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;tvnet2023jel&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/7856820/noskaties-stepcenko-uzvar-starptautiskas-dailslidosanas-sacensibas-jelgava|title=Stepčenko uzvar starptautiskās daiļslidošanas sacensībās Jelgavā|website=TVNET|publisher=LETA|date=2023-09-17|quote=Četri dalībnieki bija arī junioru sacensībās, kur uzvarēja Latvijas daiļslidotājs Kirils Korkačs ar 157,05 punktiem|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt; ISU junioru ''Grand Prix'' posmā Gdaņskā viņš ierindojās 17. vietā no 24 dalībniekiem,&lt;ref name=&quot;jgp23pol&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.isuresults.com/results/season2324/jgppol2023/CAT001RS.htm|title=ISU JGP PGE Solidarity Cup 2023: Junior Men, final results|website=International Skating Union|language=en|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt; bet turnīrā ''Budapest Trophy'' 12 dalībnieku konkurencē ieguva 3. vietu (144,53 punkti).&lt;ref name=&quot;budapest&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://hunskate.hu/external/mukorcsolya/2023_2024/Budtrophy/CAT005RS.htm|title=Budapest Trophy 2023: Junior Men, final results|website=Magyar Országos Korcsolyázó Szövetség|language=en|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;jelgava2023bp&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/sports/dailslidotajam-3-vieta-sacensibas-budapesta/|title=Daiļslidotājam 3. vieta sacensībās Budapeštā|website=Jelgava.lv|publisher=Jelgavas valstspilsētas pašvaldība|date=2023-10-17|quote=Kirils Korkačs 12 sportistu konkurencē izcīnīja 3. vietu ar 144,53 punktiem kopsummā.|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt; Turnīrā ''Tallinn Trophy'' viņš bija otrais.&lt;ref name=&quot;isucr&quot; /&gt;

2023. gada decembrī Rīgā notika turnīrs ''Latvia Trophy'' un Latvijas čempionāts.&lt;ref name=&quot;jlss2023&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jlss.lv/aktualitates/jaunumi47/latvia-trophy-2023latvijas-cempionats-da0/|title=LATVIA TROPHY 2023/Latvijas čempionāts daiļslidošanā|website=Jelgavas Ledus sporta skola|date=2023-12-12|quote=Junior Men grupā Kirils Korkačs izcīnīja 1.vietu|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt; Junioru konkurencē septiņu dalībnieku vidū Korkačs ierindojās 4. vietā (146,01 punkti)&lt;ref name=&quot;lt23&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kristalice.lv/Results/LatviaTrophy/CAT003RS.htm|title=Latvia Trophy 2023: Junior Men, final results|website=kristalice.lv|publisher=Kristal Ice|language=en|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt; un pirmo starp junioriem.&lt;ref name=&quot;jlss2023&quot; /&gt;

2024. gada janvārī Korkačs startēja [[2024. gada ziemas jaunatnes olimpiskās spēles|ziemas jaunatnes olimpiskajās spēlēs]] Kanvondo (Dienvidkorejā): īsajā programmā ieguva 53,36 punktus (16. vieta), izvēles programmā 91,07 punktus (17. vieta), bet kopvērtējumā ar 144,43 punktiem ierindojās 17. vietā no 18 dalībniekiem.&lt;ref name=&quot;wyog24&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;lok&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olimpiade.lv/zinas/raksts/kaparkalejai-jaunatnes-ziemas-olimpiskajas-speles-23vieta-distancu-sleposanas-sprinta-sacensibas|title=Kaparkalējai Jaunatnes ziemas olimpiskajās spēlēs 23.vieta distanču slēpošanas sprinta sacensībās|website=Latvijas Olimpiskā komiteja|publisher=LETA|date=2024-01-29|quote=Daiļslidošanā Latvijas pārstāvis Kirils Korkačs īsajā programmā sestdien ierindojās 16.vietā, sakrājot 53,36 punktus, bet pirmdien brīvajā slidojumā sasniedza 17. labāko rezultātu 91,07 punkti, summā sakrājot 144,43 punktus|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;zz2024yog&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zz.lv/sports/vartsargs-plumins-izcina-jaunatnes-ziemas-olimpisko-spelu-zeltu/|title=Vārtsargs Plūmiņš izcīna Jaunatnes ziemas olimpisko spēļu zeltu|author=Tomass Neuss Lucs|website=ZZ.lv|date=2024-02-02|quote=Kirils nopelnīja 53,36 punktus, kas viņam deva 16. vietu|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;olympedia&quot; /&gt; Februārī turnīrā ''Tallink Hotels Cup'' Tallinā viņš bija ceturtais.&lt;ref name=&quot;isucr&quot; /&gt;

=== 2024./2025. gada sezona ===
2024./2025. gada sezonā Korkačs ISU junioru ''Grand Prix'' posmā Rīgā ierindojās 14. vietā no 27 dalībniekiem (148,77 punkti)&lt;ref name=&quot;jgp24lat&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://results.isu.org/results/season2425/jgplat2024/CAT001RS.htm|title=ISU JGP Riga Cup 2024: Junior Men, final results|website=International Skating Union|language=en|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;tvnet2024aug&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/8087697/video-latvijas-dailslidotajam-korkacam-14-vieta-isu-junioru-grand-prix-posma-riga|title=Latvijas daiļslidotājam Korkačam 14.vieta ISU junioru „Grand Prix“ posmā Rīgā|website=TVNET|publisher=LETA|date=2024-08-31|quote=Latvijas daiļslidotājs Kirils Korkačs sestdien Rīgā Starptautiskās Slidošanas savienības (ISU) „Junior Grand Prix“ posmā ieņēma 14.vietu|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt; un Gdaņskā ieguva 15. vietu (146,02 punkti).&lt;ref name=&quot;jgp24pol&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://results.isu.org/results/season2425/jgppol2024/CAT001RS.htm|title=ISU JGP Solidarity Cup 2024: Junior Men, final results|website=International Skating Union|language=en|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;tvnet2024sep&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/8105300/video-dailslidotajai-baranovskai-devita-vieta-junioru-grand-prix-posma|title=Daiļslidotājai Baranovskai devītā vieta junioru „Grand Prix“ posmā|website=TVNET|publisher=LETA|date=2024-09-29|quote=Junioriem Kirils Korkačs ar 146,02 punktiem bija 15.vietā|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt;

2024. gada decembrī Latvijas čempionātā junioru konkurencē viņš ieguva 2. vietu (165,30 punkti), atpaliekot no Jāņa Znotiņa (166,23 punkti).&lt;ref name=&quot;tvnet2024dec&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/8150329/latvijas-cempionata-dailslidosana-uzvar-vasiljevs-un-konga|title=Latvijas čempionātā daiļslidošanā uzvar Vasiļjevs un Konga|website=TVNET|publisher=LETA|date=2024-12-08|quote=uzvarēja Jānis Znotiņš (166,23), uz goda pjedestāla kāpjot arī Kirilam Korkačam (165,30) un Ratmiram Bekisbajevam (146,98)|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;isucr&quot; /&gt; Pēc īsās programmas viņš bija trešais no pieciem dalībniekiem (52,34 punkti).&lt;ref name=&quot;sc2024dec&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/slidosana/07122024-lc_dailslidosana_1_diena|title=LČ ievadā Vasiļjevs pārspēj Kulišu, Konga apsteidz Stepčenko, uzvar arī Baranovska|author=Gatis Druvietis|website=Sportacentrs.com|date=2024-12-07|quote=piecu dalībnieku konkurencē sekmīgākie izrādījās Jānis Znotiņš (57.61), Nikolajs Krivošeja (53.02) un Kirils Korkačs (52.34)|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt; 2025. gada februārī pasaules čempionātā junioriem Debrecenā viņš īsajā programmā ieguva 49,70 punktus (38. vieta no 41 dalībnieka) un nekvalificējās izvēles programmai.&lt;ref name=&quot;wjc25&quot; /&gt; Martā turnīrā ''Daugava Open Cup'' Rīgā viņš bija trešais no deviņiem dalībniekiem (158,37 punkti).&lt;ref name=&quot;daugava25&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daugavaopencup.com/daugop2025/CAT003RS.htm|title=Daugava Open Cup 2025: Junior Men, final results|website=daugavaopencup.com|language=en|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt;

=== 2025./2026. gada sezona ===
2025./2026. gada sezonā Korkačs startēja gan junioru, gan pieaugušo konkurencē. ISU junioru ''Grand Prix'' posmā Rīgā 2025. gada augustā viņš ierindojās 19. vietā (137,74 punkti),&lt;ref name=&quot;jgp25lat&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://results.isu.org/results/season2526/jgplat2025/CAT001RS.htm|title=ISU JGP Riga Cup 2025: Junior Men, final results|website=International Skating Union|language=en|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;sc2025aug&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/slidosana/23082025-latvijas_dailslidotajam_korkacam_riga_19_|title=Latvijas daiļslidotājam Korkačam Rīgā 19. vieta ISU junioru „Grand Prix“ posmā|author=Ulvis Brože|website=Sportacentrs.com|publisher=LETA|date=2025-08-23|quote=Latvijas daiļslidotājs Kirills Korkačs sestdien Rīgā Starptautiskās Slidošanas savienības (ISU) junioru „Grand Prix“ posmā „Riga Cup“ izcīnīja 19.vietu|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt; bet Ankarā ieguva 11. vietu no 20 dalībniekiem (152,38 punkti).&lt;ref name=&quot;jgp25tur&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://results.isu.org/results/season2526/jgptur2025/CAT001RS.htm|title=ISU JGP Ankara 2025: Junior Men, final results|website=International Skating Union|language=en|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;sc2025ankara&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/slidosana/29082025-ankara_pec_isas_programmas_korkacs_klauve|title=Ankarā pēc īsās programmas Korkačs klauvē pie desmitnieka durvīm|author=Emils Skrastiņš|website=Sportacentrs.com|publisher=LETA|date=2025-08-29|quote=pēc īsās programmas Starptautiskās Slidošanas savienības (ISU) junioru „Grand Prix“ posmā Turcijas pilsētā Ankarā ieņem 11. vietu|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt; Oktobrī pieaugušo konkurencē viņš ieguva 2. vietu turnīrā ''Jelgava Cup'' Jelgavā (četri dalībnieki; 170,52 punkti),&lt;ref name=&quot;jelgavacup25&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://results.fsresults.info/2025-2026/jelgcu2025/CAT001RS.htm|title=Jelgava Cup 2025: Men, final results|website=fsresults.info|language=en|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt; bet novembrī uzvarēja junioru turnīrā ''Riga Amber Cup'' (pieci dalībnieki; 154,95 punkti).&lt;ref name=&quot;amber25&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://results.vidata.pl/AmberCup2025/CAT002RS.htm|title=Riga Amber Cup 2025: Junior Men, final results|website=results.vidata.pl|language=en|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt;

2025. gada decembrī Korkačs startēja Latvijas čempionātā pieaugušo konkurencē. Vīriešu konkurencē sacentās tikai divi slidotāji.&lt;ref name=&quot;apollo&quot; /&gt; Korkačs uzvarēja īsajā programmā (59,79 punkti pret [[Fedirs Kuļišs|Fedira Kuliša]] 56,75), taču izvēles programmā (101,58 pret 123,82) un kopvērtējumā (161,37 pret 180,57) zaudēja Kulišam un ieguva 2. vietu,&lt;ref name=&quot;apollo&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;sc2025dec&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;tvnet2025dec&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;isucr&quot; /&gt; ar to kļūdams par divkārtēju Latvijas čempionu junioru konkurencē.&lt;ref name=&quot;apollo&quot; /&gt;

2026. gada janvārī pieaugušo konkurencē Korkačs ieguva 2. vietu turnīrā ''Silver Skate Winter Cup'' Kauņā (pieci dalībnieki; 169,06 punkti),&lt;ref name=&quot;silver26&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kristalice.lv/Results/silwic2026/CAT001RS.htm|title=Silver Skate Winter Cup 2026: Men, final results|website=kristalice.lv|publisher=Kristal Ice|language=en|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt; bet martā turnīrā ''Daugava Open Cup'' Rīgā ierindojās 4. vietā (deviņi dalībnieki; 169,71 punkti).&lt;ref name=&quot;daugava26&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://results.fsresults.info/2025-2026/daugop2026/CAT001RS.htm|title=Daugava Open Cup 2026: Men, final results|website=fsresults.info|language=en|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt;

=== 2026./2027. gada sezona ===
2026. gada septembrī Korkačs startēja ''ISU Challenger'' sērijas posmā ''Lombardia Trophy Bergamo'' un ar 145,14 punktiem (īsā programma 49,81, izvēles programma 95,33) ierindojās 9. vietā no 10 dalībniekiem.&lt;ref name=&quot;lombardia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fisg.it/upload/result/7089/online/CAT001RS.htm|title=ISU Challenger Series Lombardia Trophy 2026: Men, final results|website=Federazione Italiana Sport del Ghiaccio|language=en|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt;

== Programmas ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona !! Īsā programma !! Izvēles programma
|-
| 2026./2027.&lt;ref name=&quot;isubio&quot; /&gt; || „Adagio“&lt;br&gt;izpilda Il Divo || „Blood Upon the Snow“&lt;br&gt;izpilda [[Hozier]] un Bear McCreary
|}

== Sasniegumi ==
=== Personiskie rekordi ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|+ Personiskie rekordi pēc ISU datiem&lt;ref name=&quot;isubio&quot; /&gt;
! Rādītājs !! Punkti !! Sacensības !! Datums
|-
| Kopsumma || 152,38 || JGP Ankara 2025 || 2025. gada 30. augusts
|-
| Īsā programma || 53,36 || 2024. gada ziemas jaunatnes olimpiskās spēles || 2024. gada 27. janvāris
|-
| Izvēles programma || 102,49 || JGP Ankara 2025 || 2025. gada 30. augusts
|}
Citos turnīros Korkačs ir ieguvis vairāk punktu: kopsumma 170,52 (Jelgava Cup 2025),&lt;ref name=&quot;jelgavacup25&quot; /&gt; īsā programma 59,79 (Latvijas čempionāts 2025)&lt;ref name=&quot;apollo&quot; /&gt; un izvēles programma 111,42 (Silver Skate Winter Cup 2026).&lt;ref name=&quot;silver26&quot; /&gt;


=== Galvenie rezultāti ===

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|+ Galvenie rezultāti
|-
! Sacensības !! 21/22 !! 22/23 !! 23/24 !! 24/25 !! 25/26 !! 26/27
|-
! colspan=&quot;7&quot; style=&quot;background-color:#e9cfec&quot; | Starptautiskās
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | [[2024. gada ziemas jaunatnes olimpiskās spēles|Jaunatnes olimpiskās spēles]]
| 
| 
| 17
| 
| 
| 
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | [[Pasaules čempionāts daiļslidošanā junioriem|Pasaules čempionāts junioriem]]
| 
| 39 (ĪP)
| 
| 38 (ĪP)
| 
| 
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | Eiropas jaunatnes ziemas olimpiskais festivāls
| 
| 10
| 
| 
| 
| 
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{small|CS}} Lombardia Trophy
| 
| 
| 
| 
| 
| 9
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{small|JGP}} Latvija
| 
| 19
| 
| 14
| 19
| 
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{small|JGP}} Polija
| 
| 23
| 17
| 15
| 
| 
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{small|JGP}} Turcija
| 
| 
| 
| 
| 11
| 
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | Budapest Trophy (juniori)
| 
| 
| style=&quot;background-color:#cc9966&quot; | 3
| 
| 
| 
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | Tallinn Trophy (juniori)
| 5
| 3
| 2
| 6
| 
| 
|-
! colspan=&quot;7&quot; style=&quot;background-color:#e9cfec&quot; | Nacionālās
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | Latvijas čempionāts, juniori
| 
| 2*
| 4*
| 2
| 
| 
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | Latvijas čempionāts, pieaugušie
| 
| 
| 
| 
| 2 no 2
| 
|}
&lt;small&gt;CS: ISU Challenger sērijas posmi; JGP: ISU junioru Grand Prix posmi; (ĪP): vieta pēc īsās programmas, izvēles programmai nekvalificējās. Ar zvaigznīti atzīmēta vieta turnīra Latvia Trophy kopvērtējumā: 2022. gadā turnīrs notika kā Latvijas atklātais čempionāts,&lt;ref name=&quot;dgp2022&quot; /&gt; 2023. gadā kopā ar Latvijas čempionātu.&lt;ref name=&quot;jlss2023&quot; /&gt; ''ZZ.lv'' ziņoja, ka 2022. gadā Korkačs kļuva par Latvijas čempionu junioru konkurencē;&lt;ref name=&quot;zz2022&quot; /&gt; JLSS 2023. gadā norādīja 1. vietu grupā Junior Men.&lt;ref name=&quot;jlss2023&quot; /&gt; „2 no 2“: pieaugušo konkurencē startēja divi slidotāji. Ar krāsu izceltas godalgotās vietas turnīros, kuros zināmais dalībnieku skaits bija vismaz seši.&lt;/small&gt;


=== Detalizēti rezultāti ===

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible mw-collapsed&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|+ Visu startu rezultāti pa sezonām
! Datums !! Sacensības !! Norises vieta !! Kategorija !! ĪP !! IP !! Kopā !! Vieta
|-
! colspan=&quot;8&quot; style=&quot;background-color:#e9e9e9&quot; | Sezona 2021/22
|-
| 2021. gada oktobris
| style=&quot;text-align:left&quot; | Victor Petrenko Cup 2021&lt;ref name=&quot;isucr&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;ev_vpc21&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://isu-skating.com/en/figure-skating/events/eventdetail/victor-petrenko-cup-2021/|title=Victor Petrenko Cup 2021|website=International Skating Union|language=en|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt;
| style=&quot;text-align:left&quot; | [[Odesa]]
| Juniori
| 
| 
| 
| 6.
|-
| 2021. gada novembris
| style=&quot;text-align:left&quot; | 44. Volvo Open Cup&lt;ref name=&quot;volvo44&quot; /&gt;
| style=&quot;text-align:left&quot; | [[Rīga]]
| Juniori
| 46,91 (4.)
| 79,22 (4.)
| 126,13
| 4. no 6
|-
| 2021. gada novembris
| style=&quot;text-align:left&quot; | Tallinn Trophy 2021&lt;ref name=&quot;isucr&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;ev_tt21&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://isu-skating.com/en/figure-skating/events/eventdetail/tallinn-trophy-2021/|title=Tallinn Trophy 2021|website=International Skating Union|language=en|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt;
| style=&quot;text-align:left&quot; | [[Tallina]]
| Juniori
| 
| 
| 
| 5.
|-
| 2022. gada februāris
| style=&quot;text-align:left&quot; | Sofia Trophy 2022&lt;ref name=&quot;isucr&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;ev_sofia22&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://isu-skating.com/en/figure-skating/events/eventdetail/sofia-trophy-2022/|title=Sofia Trophy 2022|website=International Skating Union|language=en|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt;
| style=&quot;text-align:left&quot; | [[Sofija]]
| Juniori
| 
| 
| 
| 11.
|-
| 2022. gada marts
| style=&quot;text-align:left&quot; | Tallink Hotels Cup 2022&lt;ref name=&quot;isucr&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;ev_tallink22&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://isu-skating.com/en/figure-skating/events/eventdetail/tallink-hotels-cup-2022/|title=Tallink Hotels Cup 2022|website=International Skating Union|language=en|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt;
| style=&quot;text-align:left&quot; | Tallina
| Juniori
| 
| 
| 
| 6.
|-
| 2022. gada aprīlis
| style=&quot;text-align:left&quot; | Kurbada Cup 2022&lt;ref name=&quot;isucr&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;ev_kurbada22&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://isu-skating.com/en/figure-skating/events/eventdetail/kurbada-cup-2022/|title=Kurbada Cup 2022|website=International Skating Union|language=en|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt;
| style=&quot;text-align:left&quot; | Rīga
| Juniori
| 
| 
| 
| 2.
|-
! colspan=&quot;8&quot; style=&quot;background-color:#e9e9e9&quot; | Sezona 2022/23
|-
| 2022. gada septembris
| style=&quot;text-align:left&quot; | JGP Riga Cup 2022&lt;ref name=&quot;jgp22lat&quot; /&gt;
| style=&quot;text-align:left&quot; | Rīga
| Juniori
| 48,00 (19.)
| 84,47 (21.)
| 132,47
| 19. no 28
|-
| 2022. gada oktobris
| style=&quot;text-align:left&quot; | JGP Baltic Cup 2022&lt;ref name=&quot;jgp22pol&quot; /&gt;
| style=&quot;text-align:left&quot; | [[Gdaņska]]
| Juniori
| 51,57 (19.)
| 85,17 (24.)
| 136,74
| 23. no 30
|-
| 2022. gada novembris
| style=&quot;text-align:left&quot; | 47. Volvo Open Cup&lt;ref name=&quot;volvo47&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kristalice.lv/Results/VolvoOpenCup47th/CAT003RS.htm|title=47th Volvo Open Cup: Junior Men, final results|website=kristalice.lv|publisher=Kristal Ice|language=en|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt;
| style=&quot;text-align:left&quot; | Rīga
| Juniori
| 49,98 (6.)
| 77,08 (12.)
| 127,06
| 11. no 16
|-
| 2022. gada novembris
| style=&quot;text-align:left&quot; | Tallinn Trophy 2022&lt;ref name=&quot;isucr&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;ev_tt22&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://isu-skating.com/en/figure-skating/events/eventdetail/tallinn-trophy-2022/|title=Tallinn Trophy 2022|website=International Skating Union|language=en|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt;
| style=&quot;text-align:left&quot; | Tallina
| Juniori
| 
| 
| 
| 3.
|-
| 2022. gada decembris
| style=&quot;text-align:left&quot; | Latvia Trophy 2022&lt;br&gt;&lt;small&gt;notika kā Latvijas atklātais čempionāts&lt;/small&gt;&lt;ref name=&quot;dgp2022&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;lt22&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;sc2022dec&quot; /&gt;
| style=&quot;text-align:left&quot; | Rīga
| Juniori
| 53,78 (2.)
| 97,60 (2.)
| 151,38
| style=&quot;background-color:silver&quot; | 2. no 7
|-
| 2023. gada janvāris
| style=&quot;text-align:left&quot; | Eiropas jaunatnes ziemas olimpiskais festivāls 2023&lt;ref name=&quot;isucr&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;ev_eyof23&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://isu-skating.com/en/figure-skating/events/eventdetail/european-youth-olympic-festival-2023/|title=European Youth Olympic Festival 2023|website=International Skating Union|language=en|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;jelgava2023best&quot; /&gt;
| style=&quot;text-align:left&quot; | Pontebba
| Juniori
| 
| 
| 
| 10.
|-
| 2023. gada marts
| style=&quot;text-align:left&quot; | Pasaules čempionāts junioriem 2023&lt;ref name=&quot;wjc23&quot; /&gt;
| style=&quot;text-align:left&quot; | [[Kalgari]]
| Juniori
| 45,40 (39.)
| 
| 
| 39. no 42&lt;br&gt;&lt;small&gt;(nekvalificējās IP)&lt;/small&gt;
|-
| 2023. gada aprīlis
| style=&quot;text-align:left&quot; | Wolmar Spring Cup 2023&lt;ref name=&quot;isucr&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;ev_wolmar23&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://isu-skating.com/en/figure-skating/events/eventdetail/wolmar-spring-cup-2023/|title=Wolmar Spring Cup 2023|website=International Skating Union|language=en|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;lsm2023wolmar&quot; /&gt;
| style=&quot;text-align:left&quot; | [[Valmiera]]
| Juniori
| 
| 
| 118,55
| 2. no 2
|-
! colspan=&quot;8&quot; style=&quot;background-color:#e9e9e9&quot; | Sezona 2023/24
|-
| 2023. gada septembris
| style=&quot;text-align:left&quot; | Jelgava Cup 2023&lt;ref name=&quot;jelgavacup23&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;tvnet2023jel&quot; /&gt;
| style=&quot;text-align:left&quot; | [[Jelgava]]
| Juniori
| 54,58 (1.)
| 102,47 (2.)
| 157,05
| 1. no 4
|-
| 2023. gada septembris
| style=&quot;text-align:left&quot; | JGP PGE Solidarity Cup 2023&lt;ref name=&quot;jgp23pol&quot; /&gt;
| style=&quot;text-align:left&quot; | Gdaņska
| Juniori
| 49,01 (17.)
| 89,31 (17.)
| 138,32
| 17. no 24
|-
| 2023. gada oktobris
| style=&quot;text-align:left&quot; | Budapest Trophy 2023&lt;ref name=&quot;budapest&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;jelgava2023bp&quot; /&gt;
| style=&quot;text-align:left&quot; | [[Budapešta]]
| Juniori
| 51,03 (3.)
| 93,50 (2.)
| 144,53
| style=&quot;background-color:#cc9966&quot; | 3. no 12
|-
| 2023. gada novembris
| style=&quot;text-align:left&quot; | 50. Volvo Open Cup&lt;ref name=&quot;volvo50&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kristalice.lv/Results/volvoopencup50th.isu/CAT003RS.htm|title=50th Volvo Open Cup: Junior Men, final results|website=kristalice.lv|publisher=Kristal Ice|language=en|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt;
| style=&quot;text-align:left&quot; | Rīga
| Juniori
| 53,83 (6.)
| 89,77 (8.)
| 143,60
| 8. no 16
|-
| 2023. gada novembris
| style=&quot;text-align:left&quot; | Tallinn Trophy 2023&lt;ref name=&quot;isucr&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;ev_tt23&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://isu-skating.com/en/figure-skating/events/eventdetail/tallinn-trophy-2023/|title=Tallinn Trophy 2023|website=International Skating Union|language=en|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt;
| style=&quot;text-align:left&quot; | Tallina
| Juniori
| 
| 
| 
| 2.
|-
| 2023. gada decembris
| style=&quot;text-align:left&quot; | Latvia Trophy 2023&lt;br&gt;&lt;small&gt;notika kopā ar Latvijas čempionātu&lt;/small&gt;&lt;ref name=&quot;jlss2023&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;lt23&quot; /&gt;
| style=&quot;text-align:left&quot; | Rīga
| Juniori
| 45,37 (4.)
| 100,64 (3.)
| 146,01
| 4. no 7
|-
| 2024. gada janvāris
| style=&quot;text-align:left&quot; | 2024. gada ziemas jaunatnes olimpiskās spēles&lt;ref name=&quot;wyog24&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;lok&quot; /&gt;
| style=&quot;text-align:left&quot; | [[Kanvondo]]
| Juniori
| 53,36 (16.)
| 91,07 (17.)
| 144,43
| 17. no 18
|-
| 2024. gada februāris
| style=&quot;text-align:left&quot; | Tallink Hotels Cup 2024&lt;ref name=&quot;isucr&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;ev_tallink24&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://isu-skating.com/en/figure-skating/events/eventdetail/tallink-hotels-cup-2024/|title=Tallink Hotels Cup 2024|website=International Skating Union|language=en|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt;
| style=&quot;text-align:left&quot; | Tallina
| Juniori
| 
| 
| 
| 4.
|-
! colspan=&quot;8&quot; style=&quot;background-color:#e9e9e9&quot; | Sezona 2024/25
|-
| 2024. gada augusts
| style=&quot;text-align:left&quot; | JGP Riga Cup 2024&lt;ref name=&quot;jgp24lat&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;tvnet2024aug&quot; /&gt;
| style=&quot;text-align:left&quot; | Rīga
| Juniori
| 49,70 (16.)
| 99,07 (13.)
| 148,77
| 14. no 27
|-
| 2024. gada septembris
| style=&quot;text-align:left&quot; | JGP Solidarity Cup 2024&lt;ref name=&quot;jgp24pol&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;tvnet2024sep&quot; /&gt;
| style=&quot;text-align:left&quot; | Gdaņska
| Juniori
| 48,54 (17.)
| 97,48 (13.)
| 146,02
| 15. no 23
|-
| 2024. gada oktobris
| style=&quot;text-align:left&quot; | 53. Volvo Open Cup&lt;ref name=&quot;volvo53&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kristalice.lv/Results/volc532024/CAT003RS.htm|title=53rd Volvo Open Cup: Junior Men, final results|website=kristalice.lv|publisher=Kristal Ice|language=en|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt;
| style=&quot;text-align:left&quot; | Rīga
| Juniori
| 44,72 (8.)
| 107,84 (3.)
| 152,56
| 6. no 12
|-
| 2024. gada novembris
| style=&quot;text-align:left&quot; | Tallinn Trophy 2024&lt;ref name=&quot;tallinn24&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://results.fsresults.info/2024-2025/CSEST2024/CAT004RS.htm|title=Tallinn Trophy 2024: Junior Men, final results|website=fsresults.info|language=en|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt;
| style=&quot;text-align:left&quot; | Tallina
| Juniori
| 51,72 (6.)
| 96,88 (7.)
| 148,60
| 6. no 14
|-
| 2024. gada decembris
| style=&quot;text-align:left&quot; | Latvijas čempionāts 2024&lt;ref name=&quot;isucr&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;tvnet2024dec&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;sc2024dec&quot; /&gt;
| style=&quot;text-align:left&quot; | Rīga
| Juniori
| 52,34 (3.)
| 
| 165,30
| 2.
|-
| 2025. gada janvāris
| style=&quot;text-align:left&quot; | 54. Volvo Open Cup&lt;ref name=&quot;volvo54&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kristalice.lv/Results/volc542025/CAT003RS.htm|title=54th Volvo Open Cup: Junior Men, final results|website=kristalice.lv|publisher=Kristal Ice|language=en|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt;
| style=&quot;text-align:left&quot; | Rīga
| Juniori
| 49,32 (7.)
| 107,35 (3.)
| 156,67
| 4. no 9
|-
| 2025. gada februāris
| style=&quot;text-align:left&quot; | Pasaules čempionāts junioriem 2025&lt;ref name=&quot;wjc25&quot; /&gt;
| style=&quot;text-align:left&quot; | [[Debrecena]]
| Juniori
| 49,70 (38.)
| 
| 
| 38. no 41&lt;br&gt;&lt;small&gt;(nekvalificējās IP)&lt;/small&gt;
|-
| 2025. gada marts
| style=&quot;text-align:left&quot; | Daugava Open Cup 2025&lt;ref name=&quot;daugava25&quot; /&gt;
| style=&quot;text-align:left&quot; | Rīga
| Juniori
| 51,34 (3.)
| 107,03 (2.)
| 158,37
| style=&quot;background-color:#cc9966&quot; | 3. no 9
|-
! colspan=&quot;8&quot; style=&quot;background-color:#e9e9e9&quot; | Sezona 2025/26
|-
| 2025. gada augusts
| style=&quot;text-align:left&quot; | JGP Riga Cup 2025&lt;ref name=&quot;jgp25lat&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;sc2025aug&quot; /&gt;
| style=&quot;text-align:left&quot; | Rīga
| Juniori
| 49,37 (16.)
| 88,37 (18.)
| 137,74
| 19. no 23
|-
| 2025. gada augusts
| style=&quot;text-align:left&quot; | JGP Ankara 2025&lt;ref name=&quot;jgp25tur&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;sc2025ankara&quot; /&gt;
| style=&quot;text-align:left&quot; | [[Ankara]]
| Juniori
| 49,89 (11.)
| 102,49 (11.)
| 152,38
| 11. no 20
|-
| 2025. gada oktobris
| style=&quot;text-align:left&quot; | Jelgava Cup 2025&lt;ref name=&quot;jelgavacup25&quot; /&gt;
| style=&quot;text-align:left&quot; | Jelgava
| Pieaugušie
| 59,32 (2.)
| 111,20 (2.)
| 170,52
| 2. no 4
|-
| 2025. gada novembris
| style=&quot;text-align:left&quot; | 56. Volvo Open Cup&lt;ref name=&quot;volvo56&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kristalice.lv/Results/volc562025/CAT001RS.htm|title=56th Volvo Open Cup: Men, final results|website=kristalice.lv|publisher=Kristal Ice|language=en|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt;
| style=&quot;text-align:left&quot; | Rīga
| Pieaugušie
| 47,97 (10.)
| 106,70 (7.)
| 154,67
| 8. no 11
|-
| 2025. gada novembris
| style=&quot;text-align:left&quot; | Riga Amber Cup 2025&lt;ref name=&quot;amber25&quot; /&gt;
| style=&quot;text-align:left&quot; | Rīga
| Juniori
| 53,04 (1.)
| 101,91 (1.)
| 154,95
| 1. no 5
|-
| 2025. gada decembris
| style=&quot;text-align:left&quot; | Latvijas čempionāts 2025&lt;ref name=&quot;isucr&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;apollo&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;sc2025dec&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;tvnet2025dec&quot; /&gt;
| style=&quot;text-align:left&quot; | Rīga
| Pieaugušie
| 59,79 (1.)
| 101,58 (2.)
| 161,37
| 2. no 2
|-
| 2026. gada janvāris
| style=&quot;text-align:left&quot; | 57. Volvo Open Cup&lt;ref name=&quot;volvo57&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kristalice.lv/Results/volc572026/CAT001RS.htm|title=57th Volvo Open Cup: Men, final results|website=kristalice.lv|publisher=Kristal Ice|language=en|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt;
| style=&quot;text-align:left&quot; | Rīga
| Pieaugušie
| 56,93 (4.)
| 98,70 (7.)
| 155,63
| 6. no 8
|-
| 2026. gada janvāris
| style=&quot;text-align:left&quot; | Silver Skate Winter Cup 2026&lt;ref name=&quot;silver26&quot; /&gt;
| style=&quot;text-align:left&quot; | [[Kauņa]]
| Pieaugušie
| 57,64 (2.)
| 111,42 (2.)
| 169,06
| 2. no 5
|-
| 2026. gada marts
| style=&quot;text-align:left&quot; | Daugava Open Cup 2026&lt;ref name=&quot;daugava26&quot; /&gt;
| style=&quot;text-align:left&quot; | Rīga
| Pieaugušie
| 58,93 (3.)
| 110,78 (4.)
| 169,71
| 4. no 9
|-
! colspan=&quot;8&quot; style=&quot;background-color:#e9e9e9&quot; | Sezona 2026/27
|-
| 2026. gada septembris
| style=&quot;text-align:left&quot; | ISU Challenger Series Lombardia Trophy 2026&lt;ref name=&quot;lombardia&quot; /&gt;
| style=&quot;text-align:left&quot; | [[Bergamo]]
| Pieaugušie
| 49,81 (9.)
| 95,33 (9.)
| 145,14
| 9. no 10
|}


&lt;small&gt;ĪP: īsā programma; IP: izvēles programma. Iekavās aiz punktiem norādīta vieta attiecīgajā programmā. Ailē „Vieta“ pēc „no“ norādīts to slidotāju skaits, kuri ieguva vietu pēc protokola (izstājušies slidotāji netiek ieskaitīti); pasaules čempionātos, kuros Korkačs nekvalificējās izvēles programmai, norādīta vieta un dalībnieku skaits pēc īsās programmas. Ar krāsu izceltas godalgotās vietas turnīros, kuros zināmais dalībnieku skaits bija vismaz seši. Tukša šūna nozīmē, ka izmantotajos avotos datu nav.&lt;/small&gt;


== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://results.isu.org/bios/isufs00111395.htm Kirills Korkačs] Starptautiskās Slidošanas savienības (ISU) vietnē
* [https://www.olympedia.org/athletes/1806214 Kirills Korkačs] Olympedia vietnē

{{DEFAULTSORT:Korkačs, Kirills}}
[[Kategorija:2006. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas daiļslidotāji]]</text>
      <sha1>kaepz1vdubc1dco7ps05jc87ve78831</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Kirills Korkačs</title>
    <ns>1</ns>
    <id>640866</id>
    <revision>
      <id>4530932</id>
      <timestamp>2026-10-02T09:54:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>A.ansons.a</username>
        <id>106943</id>
      </contributor>
      <comment>Interešu konflikta paziņojums</comment>
      <origin>4530932</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="300" sha1="3cpj9ksl84pau2jpzsrjlt2gqyf41p3" xml:space="preserve">== Interešu konflikts ==
Es personīgi pazīstu raksta varoni, tāpēc neveikšu strīdīgus labojumus un lūdzu neatkarīgus dalībniekus pārbaudīt tekstu un avotus. [[Dalībnieks:A.ansons.a|A.ansons.a]] ([[Dalībnieka diskusija:A.ansons.a|diskusija]]) 2026. gada 2. oktobris, plkst. 12.54 (EEST)</text>
      <sha1>3cpj9ksl84pau2jpzsrjlt2gqyf41p3</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530937</id>
      <parentid>4530932</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T10:07:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>/* Interešu konflikts */ Atbilde</comment>
      <origin>4530937</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="779" sha1="d2en9e9qrorj2nozu9oilg9r1haib15" xml:space="preserve">== Interešu konflikts ==
Es personīgi pazīstu raksta varoni, tāpēc neveikšu strīdīgus labojumus un lūdzu neatkarīgus dalībniekus pārbaudīt tekstu un avotus. [[Dalībnieks:A.ansons.a|A.ansons.a]] ([[Dalībnieka diskusija:A.ansons.a|diskusija]]) 2026. gada 2. oktobris, plkst. 12.54 (EEST)

:Latviešu Vikipēdija nav angļu, mazo tautu Vikipēdijās personiska pazīšana nav kritiska problēma :) Galvenais, lai būtu avoti un nozīmība. Avotu ir kaudze, par nozīmību - junioru rezultāti te nekotējas, bet Latvijas pieaugušo čempionāts nozīmībai ir pietiekams (ja jau mēs piekrītam, ka katrs Virslīgas futbolists ir tā cienīgs).. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 2. oktobris, plkst. 13.07 (EEST)</text>
      <sha1>d2en9e9qrorj2nozu9oilg9r1haib15</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4530968</id>
      <parentid>4530937</parentid>
      <timestamp>2026-10-02T11:24:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <comment>/* Interešu konflikts */ Atbilde</comment>
      <origin>4530968</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="944" sha1="attnjapblcv5betbdt3rx2n39tm6g77" xml:space="preserve">== Interešu konflikts ==
Es personīgi pazīstu raksta varoni, tāpēc neveikšu strīdīgus labojumus un lūdzu neatkarīgus dalībniekus pārbaudīt tekstu un avotus. [[Dalībnieks:A.ansons.a|A.ansons.a]] ([[Dalībnieka diskusija:A.ansons.a|diskusija]]) 2026. gada 2. oktobris, plkst. 12.54 (EEST)

:Latviešu Vikipēdija nav angļu, mazo tautu Vikipēdijās personiska pazīšana nav kritiska problēma :) Galvenais, lai būtu avoti un nozīmība. Avotu ir kaudze, par nozīmību - junioru rezultāti te nekotējas, bet Latvijas pieaugušo čempionāts nozīmībai ir pietiekams (ja jau mēs piekrītam, ka katrs Virslīgas futbolists ir tā cienīgs).. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 2. oktobris, plkst. 13.07 (EEST)
::jaunatnes OS, imho, ļoti fine. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 2. oktobris, plkst. 14.24 (EEST)</text>
      <sha1>attnjapblcv5betbdt3rx2n39tm6g77</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:かりめら</title>
    <ns>3</ns>
    <id>640867</id>
    <redirect title="Dalībnieka diskusija:ブラックめんだこ" />
    <revision>
      <id>4530939</id>
      <timestamp>2026-10-02T10:10:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Syunsyunminmin</username>
        <id>105974</id>
      </contributor>
      <comment>Syunsyunminmin pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:かりめら]] uz [[Dalībnieka diskusija:ブラックめんだこ]]: Automatically moved page while renaming the user &quot;[[Special:CentralAuth/かりめら|かりめら]]&quot; to &quot;[[Special:CentralAuth/ブラックめんだこ|ブラックめんだこ]]&quot;</comment>
      <origin>4530939</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="60" sha1="5uajiedn0r13o0uoqtm5sesyaz2gmjk" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:ブラックめんだこ]]</text>
      <sha1>5uajiedn0r13o0uoqtm5sesyaz2gmjk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Muhidins Madaminovs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640868</id>
    <revision>
      <id>4530980</id>
      <timestamp>2026-10-02T11:48:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Uldis s</username>
        <id>26307</id>
      </contributor>
      <comment>Izveidota lapa par Uzbekistānas šaha lielmeistaru - Muhidins Madaminovs</comment>
      <origin>4530980</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3396" sha1="t4tisrquax0hila0jf079d0da7hrous" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Muhidins Madaminovs
|     vārds_orig = ''Muhiddin Madaminov''
|         attēls = Mukhiddin Madaminov at the 46th FIDE chess olympiad (cropped v2).jpg
|     att_izmērs = 220px
|  att_nosaukums = Muhidins Madaminovs 2026. gadā
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 2006
|     dz_mēnesis = 11
|       dz_diena = 2
|       dz_vieta = 
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{UZB}}
|   nodarbošanās = [[šahs|šahists]]
}}

'''Muhidins Madaminovs''' ({{val|uz|Muhiddin Madaminov}}; dzimis {{dat|2006|11|2|L}}) ir [[Uzbekistāna]]s [[Lielmeistars (šahs)|starptautiskais lielmeistars]] [[šahs|šahā]] (2024). [[46. šaha olimpiāde]]s uzvarētājs komandu vērtējumā.

== Biogrāfija ==
Kļuvis pazīstams pēc 2023. gada Pasaules čempionāta ātrajā šahā, kad 8. kārtā ar melnajiem nomatojis Indijas lielmeistaru [[Šehars Surja Gangulī|Šeharu Surju Gangulī]] astoņos gājienos.&lt;ref&gt;[https://www.chessgames.com/perl/chessgame?gid=2631429 Surya Shekhar Ganguly vs Mukhiddin Madaminov (2023)]&lt;/ref&gt;

2024. gada februārī tiešsaistes šaha turnīru ''Titled Tuesday'' sācis ar nevainojamu rezultātu — 9 punktiem no 9 iespējamiem —, taču nespējis šo sniegumu saglabāt līdz sacensību beigām un nobeigumā ierindojies 6. vietā.&lt;ref&gt;[https://www.chess.com/news/view/duda-alekseenko-win-titled-tuesday-february-13-2024 Duda, Alekseenko Win Titled Tuesday February 13, 2024]&lt;/ref&gt; 2024. gada jūlijā dalījis pirmo vietu [[Bīle]]s šaha festivāla meistaru turnīrā (MTO), bet palicis ceturtais pēc papildu rādītājiem.&lt;ref&gt;[https://www.fide.com/le-quang-liem-wins-biel-grandmaster-triathlon-for-third-straight-year/ Lê Quang Liêm wins Biel Grandmaster Triathlon for third straight year – International Chess Federation]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://en.chessbase.com/post/biel-festival-2024-finals-3 Biel: Rinat Jumabayev emerges victorious in the Masters Open]&lt;/ref&gt;

2025. gada februārī uzvarējis ''Al-Biruni Masters'' šaha turnīrā, iegūstot 6,5 punktus no 9 iespējamiem.&lt;ref&gt;[https://s2.chess-results.com/tnrWZ.aspx?lan=11&amp;art=1&amp;SNode=S0&amp;tno=1102215 2nd International Chess Tournament „AL-BERUNIY” (Masters)]&lt;/ref&gt; 2025. gada jūnijā izcīnījis otro vietu ''UzChess Cup'' turnīrā, iegūstot 6 punktus no 9 iespējamiem.&lt;ref&gt;[https://s2.chess-results.com/tnrWZ.aspx?lan=11&amp;art=1&amp;flag=30&amp;SNode=S0&amp;tno=1175833 2nd Uzchess Cup, Challengers]&lt;/ref&gt;

Pārstāvējis Uzbekistānas komandu [[46. šaha olimpiāde|46. šaha olimpiādē]] [[Samarkanda|Samarkandā]] pie rezerves galdiņa (+4, =3, -0) un uzvarējis komandu vērtējumā.&lt;ref&gt;[https://s2.chess-results.com/tnr1469895.aspx?lan=1&amp;art=20&amp;fed=UZB&amp;turdet=YES&amp;flag=30&amp;SNode=S0 46th Chess Olympiad Samarkand 2026 Open]&lt;/ref&gt;

Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2022. gadā viņam piešķīrusi starptautiskā meistara (IM), bet 2024. gadā - starptautiskā lielmeistara (GM) nosaukumu.&lt;ref&gt;[https://ratings.fide.com/crt/main231155.pdf Title Application]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{Šaha ārējās saites| fide = 14210703 | chessgames = 171068 | 365chess = Mukhiddin_Madaminov }}

{{DEFAULTSORT:Madaminovs, Muhidins}}
[[Kategorija:2006. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Uzbekistānas šahisti]]</text>
      <sha1>t4tisrquax0hila0jf079d0da7hrous</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mukhiddin Madaminov</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640869</id>
    <redirect title="Muhidins Madaminovs" />
    <revision>
      <id>4530981</id>
      <timestamp>2026-10-02T11:49:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Uldis s</username>
        <id>26307</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Muhidins Madaminovs]]</comment>
      <origin>4530981</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="33" sha1="2h090i2xg9fgzfnxfw0pbmf6jy3dkys" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Muhidins Madaminovs]]</text>
      <sha1>2h090i2xg9fgzfnxfw0pbmf6jy3dkys</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Muhiddin Madaminov</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640870</id>
    <redirect title="Muhidins Madaminovs" />
    <revision>
      <id>4530982</id>
      <timestamp>2026-10-02T11:49:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Uldis s</username>
        <id>26307</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Muhidins Madaminovs]]</comment>
      <origin>4530982</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="33" sha1="2h090i2xg9fgzfnxfw0pbmf6jy3dkys" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Muhidins Madaminovs]]</text>
      <sha1>2h090i2xg9fgzfnxfw0pbmf6jy3dkys</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Madaminov</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640871</id>
    <redirect title="Muhidins Madaminovs" />
    <revision>
      <id>4530983</id>
      <timestamp>2026-10-02T11:49:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Uldis s</username>
        <id>26307</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Muhidins Madaminovs]]</comment>
      <origin>4530983</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="33" sha1="2h090i2xg9fgzfnxfw0pbmf6jy3dkys" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Muhidins Madaminovs]]</text>
      <sha1>2h090i2xg9fgzfnxfw0pbmf6jy3dkys</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Madaminovs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640872</id>
    <redirect title="Muhidins Madaminovs" />
    <revision>
      <id>4530984</id>
      <timestamp>2026-10-02T11:49:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Uldis s</username>
        <id>26307</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Muhidins Madaminovs]]</comment>
      <origin>4530984</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="33" sha1="2h090i2xg9fgzfnxfw0pbmf6jy3dkys" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Muhidins Madaminovs]]</text>
      <sha1>2h090i2xg9fgzfnxfw0pbmf6jy3dkys</sha1>
    </revision>
  </page>
</mediawiki>